18.februārī

(18.02.2003.)


          Šodien, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Andrigo.
         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes.
 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Kanādas vēstnieks R.Andrigo atzina, ka, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, Latvijas un Kanādas attiecības ir abpusēji draudzīgas. Tika pārrunāta Latvijas sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, ņemot vērā Latvijas sasniegto reformu procesā dalības perspektīvā Eiropas Savienībā un NATO. Abas puses izteica pārliecību, ka tuvākajā nākotnē Latvija kā ES un NATO dalībvalsts savas attiecības ar Kanādu veidos jau multilaterālā līmenī.
         I.Ūdre un R.Andrigo īpašu uzmanību pievērsa jautājumiem, kas saistās ar parlamentāriešu sadarbības tālāku veicināšanu. Atzinīgi tika novērtēts parlamentāro sadarbības grupu darbs un izteikta cerība jau tuvākajā laikā attiecības starp abu valstu parlamentiem padziļināt, diskutējot jautājumus, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem. Vēstnieks izteica ierosinājumu, ka varētu pārrunāt, piemēram, Kanādā uzkrāto pieredzi, izmantojot praksē parlamentāriešu ētikas kodeksu. Saeimas priekšsēdētāja atzina ētikas normu lietderību kopumā, jo tās liek cilvēkam pārdomāt, ko var atļauties un ko nē. Viņa arī uzsvēra, ka sabiedrības izpratne par ētikas noteikumiem un to ievērošana visaugstākajā līmenī varētu veidot lielāku uzticību likumdevējam.
          Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī iespējamo referenduma norisi Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka ļoti nozīmīga ir sabiedrības vispusīga informēšana. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai būtu noderīga Kanādas pieredze jautājumos par referendumu organizēšanu.
Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja arī ar dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus un sieviešu iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

          Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Baltijas jūras valstu padomes komisāri demokrātijas attīstības jautājumos Helli Degnu (Helle Degn).
          Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalstu demokrātisko attīstību, balstoties uz cilvēktiesību normu ievērošanu.
           Baltijas jūras valstu padomes Demokrātiskas attīstības komisāra institūts izveidots 1994.gadā kā instruments demokrātiskas attīstības veicināšanai dalībvalstīs.
          BJVP komisāre H.Degna apsveica Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā un Latvijas sasniegumiem Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās kontekstā. H.Degna interesējās par politisko situāciju Latvijā pēc 8.Saeimas vēlēšanām, jo īpaši par Saeimas deputātu sastāva izmaiņām, kā arī iespējām sadarboties BJVP ietvaros, pilnveidojot parlamentāriešu darba pieredzi.
          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja komisāri par parlamenta darbību, uzsverot, ka pēc 8.Saeimas vēlēšanām mainījušās gandrīz divas trešdaļas deputātu. Grūtības jaunievēlētajiem deputātiem sagādā likumdevēja lomas apgūšana paralēli katra jau esošajām profesionālajām kvalitātēm, kā arī no iepriekšējās -7.Saeimas palikušie apmēram septiņdesmit neizskatītie likumprojekti, kas faktiski jāskata no jauna. Līdz ar to noderīgi ir BJVP organizētie semināru cikli parlamentāriešiem sadarbībā ar Ziemeļvalstu parlamentiem. 
          Tikšanās dalībnieces pārrunāja arī iespējamo referenduma norisi Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja ideju par parlamenta nozīmīgo lomu sabiedrības informēšanā un pastāstīja, ka Latvijā deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, veic skaidrošanas darbu un visgrūtākie ir jautājumi, kas prasa konkrētas atbildes uz personīgiem jautājumiem, kas skar konkrēti kādu cilvēku.
          Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un BJVP komisāre pārrunāja arī drošības sistēmas izveides aktualitātes finanšu un komunikāciju sfērās, ņemot vērā pašreizējo situāciju terorisma draudu jomā, kā arī iespējas ratificēt Saeimā minoritāšu konvenciju. Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību rast līdzsvaru starp paaugstināto drošības līdzekļu cīņā pret terorismu ieviešanu un starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu.

         Šodien, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Kirsti Eskalinenu.
         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā.
         Somijas vēstniece Latvijā uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības attīstījušās sekmīgi, un atzina, ka sadarbība starp abu valstu parlamentiem ir aktīva. Pārrunājot ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītus jautājumus, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Somijas vēstniece K.Eskalinena atzina, ka saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai ir svarīgi veikt izskaidrošanās darbus sabiedrībā.
         Tikšanās dalībnieces pārrunāja arī jautājumus, kas skar Latvijas un Somijas parlamentu sieviešu darbību politikā. I.Ūdre informēja par izveidoto Saeimas Sieviešu starpparlamentārās grupu un tās darbības galvenajiem virzieniem.


           Šodien, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nikolāsu Bētsu.
          Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar gaidāmo referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas un Nīderlandes sadarbības padziļināšanas iespējas, mūsu valsts nostāju Irākas jautājumā un arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.
          I.Vaidere un N.Bētss pārrunāja Latvijas un Nīderlandes divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas. Abas puses bija vienisprātis, ka aktivizējama sadarbība parlamentu līmenī. I.Vaidere interesējās par iekšpolitisko situāciju Nīderlandē pēc nesen notikušajām vēlēšanām. Vēstnieks pastāstīja, ka valdības veidošanas process risinās grūti, jo starp politiskajiem spēkiem nav vienprātības, tostarp Irākas jautājumā. Viņš arī informēja, ka Nīderlandē dažādo nozaru darbības efektivitāti nodrošina ministriem noteiktais atbildības apjoma sadalījums, kas salīdzinoši ir krietni lielāks nekā Latvijā. I.Vaidere atzina, ka Latvija varētu ņemt vērā šo pieredzi saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par iestāšanos Eiropas Savienībā un visus ar referendumu saistītos jautājumus nodot tikai Ārlietu ministrijas pārziņā. "Atbildības saskaldījums varētu ietekmēt rezultātu efektivitāti," akcentēja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.
         Abas puses arī pārrunāja situāciju Persijas līča reģionā. Nīderlandes vēstnieks interesējās par Latvijas parlamenta nostāju Irākas jautājumā. I.Vaidere pastāstīja, ka viņas vadītā Ārlietu komisija pagājušajā nedēļā pieņēma paziņojumu, kurā teikts, ka jāveic Irākas atbruņošana. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka, viņasprāt, diskusija pašlaik ieguvusi pretamerikānisku noskaņu, tomēr galvenā vērība būtu jāveltī tam, lai "visi demokrātiskie spēki vienoti runātu par Irākas atbruņošanu". "Akcentam jābūt uz Irākas atbruņošanas svarīgumu," sacīja I.Vaidere.

        Šodien, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis tikās ar Baltijas jūras valstu padomes komisāri Helli Degnu.
         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas jūras valstu padomes darbību, kā arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību.
         Baltijas jūras valstu padomes komisāre H.Degna iepazīstināja ar padomes darbību un informēja par tās organizēto semināru ciklu parlamentāriešiem. Pirmais seminārs šajā ciklā notika 2002.gadā Eiropas Parlamentā, bet otrs - šā gada februārī Zviedrijas parlamentā. H.Degna uzsvēra, ka šie semināri ir iespēja visiem Baltijas jūras valstu padomes parlamentāriešiem tikties, lai dalītos pieredzē un veidotu kopīgu stratēģiju dažādu problēmu risināšanai. A.Latkovskis informēja par Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi un to galvenajiem darbības virzieniem. Viņš arī informēja par vēl veicamo likumdošanā, kas skar korupcijas sfēru.
         Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas skar iespējamo ombuda institūta izveidi Latvijā, kā arī jautājumus par korupcijas apkarošanu un cīņu pret starptautisko terorismu.

        Šodien, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas pārstāvji tikās ar NATO apvienotā štāba NORTHEAST komandieri ģenerālmajoru Janu Šarlingu (Jan Scharling).
        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas gatavību dalībai NATO.
         Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa pastāstīja par komisijas darbu un pamatuzdevumiem un uzsvēra, ka tajā darbojas deputāti no visām Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām.
        NATO apvienotā štāba NORTHEAST komandieris ģenerālmajors J.Šarlings atzinīgi novērtēja Valsts aizsardzības un finansēšanas likumu, kas paredz līdz 2008.gadam aizsardzības vajadzībām saglabāt 2% no IKP.
       Sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas integrācijas NATO galvenos mērķus, sadarbības iespējas starp dalībvalstīm un Reformu plāna izstrādāšanas gaitu.

Preses dienests
 

Piektdien, 17.janvārī
09:00  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Rīgas Tehnisko universitāti rīkotais forums “Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva” pirmā diskusija “Indivīda profesionālās attīstības izvēles un tās ietekmējošie aspekti”
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde (turpinājums)
14:45  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Irānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Abdolrasool Mohajer Hejazi

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196