Šodien, 21.janvārī, iepazīšanās vizītē pie Saeimas priekšsēdētājas biedra Ērika Jēkabsona ieradās Beļģijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Marija Luīza Vanherka.
Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas un Beļģijas divpusējo attiecību jautājumi, kā arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa norise un iespējamie Latvijas referenduma par dalību ES rezultāti.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons apsveica Beļģijas vēstnieci M.L.Vanherku ar akreditāciju Latvijā un izteica atbalstu abu valstu parlamentārās sadarbības aktivizēšanai. Vēstniece informēja, ka Beļģijas parlamenta vēlēšanas notiks šī gada maijā un izteica gatavību intensificēt abu valstu parlamentāriešu sadarbības iespējas, īpaši pēc jaunā parlamenta ievēlēšanas.
Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka abu valstu ekonomiskās attiecības ir labas, tomēr vēl ir nerealizēts potenciāls abu valstu tirdzniecības apmaiņai, kas varētu būt daudz aktīvāka. Beļģija ierindojas 18.vietā eksporta un 14.vietā Latvijas importa tirdzniecības partneru vidū. M.L.Vanherka atbalstīja šādu viedokli un izteica apņemšanos veicināt sadarbību šajā jomā.
Vēstniece izrādīja interesi par sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā un pilsonības iegūšanas gaitu. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka jaunajā valdībā ir sabiedrības integrācijas ministra postenis, ko ierosināja izveidot Latvijas Pirmā partija, tādējādi veicinot šī jautājuma risināšanu Latvijā. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka pilsonības iegūšanu šobrīd nosaka indivīda izvēle, nevis kādi šķēršļi vai barjeras no valsts. "Valsts neliek šķēršļus, bet tieši otrādi - cenšas veicināt integrācijas procesus, padarot tos par vienu no valsts politikas stūrakmeņiem," teica Ē.Jēkabsons.
Pārrunājot Latvijas referenduma par dalību ES iespējamos rezultātus, Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka esot optimistisks un cerot, ka sabiedrības informēšanas kampaņa indivīdiem sniegs konkrētas atbildes, ko tieši katrs cilvēks gūs no iestāšanās ES. Vienlaikus Ē.Jēkabsons norādīja, ka mūsu sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret savienībām, jo vēl nesen Latvija pret savu gribu atradās Padomju Savienībā. Vēstniece izteica cerību, ka šis un citi negatīvie faktori tomēr neiespaidos Latvijas pilsoņu izvēli par labu ES.

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons šodien tikās arī ar Īrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Patriku Makkeibu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu pašreizējo sadarbību, kā arī tās paplašināšanas iespējas nākotnē.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons apsveica vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un atkārtotu akreditāciju Latvijā - P.Makkeibs bija Īrijas vēstnieks Latvijā no 1995. līdz 2001.gadam. Ē.Jēkabsons pauda Latvijas ieinteresētību sadarbības padziļināšanā ar Īriju un mūsu valsts interesi par Īrijas vēsturi un kultūru. Savukārt Īrijas vēstnieks Latvijā darīja zināmus vairākus nozīmīgus faktus Īrijas pastāvēšanas vēsturē, parlamentārisma tradīciju attīstībā, kā arī to jautājumu lokā, kas ir būtisks Īrijas iedzīvotājiem. Abas puses bija vienisprātis, ka būtiska loma Latvijas un Īrijas divpusējās sadarbības aktivizēšanā varētu būt parlamentu sadarbības grupām. Ē.Jēkabsons informēja, ka 8.Saeimā darbojas Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa, kuru vada deputāts G.Bērziņš, un pauda cerību, ka arī Īrijas parlamentā darbosies šāda grupa.
Runājot par abu valstu kontaktiem ekonomikas jomā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs uzsvēra, ka tie intensificējušies pēc Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizītes Īrijā, kas notika pagājušā gada jūnijā un bija pirmā tik augsta ranga vizīte Latvijas un Īrijas attiecību vēsturē. "Valsts vizītei jūsu valstī sekoja ievērojams intereses pieaugums par divpusējo ekonomisko sadarbību," teica Ē.Jēkabsons un piebilda, ka Īrija ieņem 12.vietu investīciju apjoma ziņā Latvijā.
Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī Latvijas ieinteresētību iepazīties ar Īrijas eirointegrācijas pieredzi, kā arī jautājumus, kas skar imigrācijas un sabiedrības integrācijas jomas.
 
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere šodien tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu.
Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību padziļināšanu un Latvijas virzību uz integrāciju NATO.
Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere pateicās vēstniekam par ASV valdības un sabiedrības sniegto atbalstu gan mūsu valsts neatkarības atjaunošanas gados, gan virzībā uz iekļaušanos Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē. Viņa arī informēja par Ārlietu komisijas līdzšinējo darbu un nākotnes iecerēm.
Kā būtisks aspekts Latvijas un ASV sadarbības intensificēšanā tika minēta starpparlamentu sadarbība, kas sevišķi svarīga ir šobrīd, kad notiek gatavošanās Eiropas Savienības pievienošanās līguma un NATO līguma ratifikācijai.
Runājot par iespējamo jautājumu loku, kas varētu īpaši interesēt ASV Kongresa pārstāvjus, vēstnieks vērsa uzmanību uz vairākām jomām, vienlaikus uzsverot Latvijas panākto progresu šo problēmu risināšanā. Piemēram, eksporta kontrolē, jo, kļūstot par NATO dalībvalsti, ir ļoti svarīgi nepieļaut ieroču pārdošanu valstīm, kas tos varētu izmantot agresijai pret citām valstīm. Vēstnieks minēja arī mūsu valsts īstenotos projektus nepilsoņu naturalizācijas jomā un cīņu pret korupciju. Tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja jaunās valdības centienus pārbaudīt un izmeklēt aizdomīgus darījumus un vairāku amatpersonu iespējamo saistību ar tiem.
Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī ar valsts valodu saistītus jautājumus. Tika uzsvērta nepieciešamība īstenot latviešu valodas apguves programmu, kā arī rūpīgi un pārdomāti sagatavoties nākamgad plānotajai reformai izglītības jomā, tā kliedējot iespējamās bažas un neizpratni. Īpaši svarīgs te būtu sagatavošanas un izskaidrošanas darbs skolotāju un bērnu vecāku vidū.
 

Preses dienests