Otrdien, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē ieradās Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Mišels Fušē (Michel Foucher).
Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.
Francijas vēstnieks M.Fušē izteica gandarījumu par Latvijas noslēgtajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā un vēlējās padziļināti pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar nākotnē gaidāmo referendumu par Latvijas dalību ES. I.Ūdre pastāstīja, ka Latvijā referendums notiks vēlāk nekā citās kandidātvalstīs, proti, nākamā gada septembra mēnesī, un atzina, ka tas, viņasprāt, vērtējams pozitīvi, jo ļaus izanalizēt citu valstu pieredzi. Viņa arī informēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas tikšanos ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kuras laikā pārrunāti veicamie darbi pēc noslēgtajām sarunām par iestāšanos ES.
I.Ūdre un M.Fušē bija vienisprātis, ka laika posmā līdz referendumam liela vērība jāveltī sabiedrības informēšanai. I.Ūdre uzsvēra, ka šobrīd Saeimas ES informācijas centrs īsteno "karstā telefona" akciju, kuras ietvaros jebkurš iedzīvotājs var zvanīt un interesēties par neskaidrajiem jautājumiem, bet plašāk par ES jautājumiem iedzīvotāji tiks informēti pēc nākamā gada valsts budžeta akceptēšanas.
Francijas vēstnieks interesējās par iepriekšējās nedēļas beigās Rīgā notikušo Baltijas Asamblejas 21.sesiju, kuras darbā piedalījās arī Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu pārstāvji. I.Ūdre ieskicēja apspriesto un uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi paplašinātās Eiropas kontekstā, kad lēmumu ietekmēšanai ļoti būtiska būs mazo valstu vienota nostāja.
I.Ūdre un M.Fušē arī apsprieda Latvijas un Francijas divpusējās sadarbības iespējas un bija vienisprātis, ka tā aktivizējama parlamentu līmenī. Tika pārrunāta arī sabiedrības integrācijas procesa norise Latvijā, Baltijas valstu sadarbība virzībā un NATO un Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīva.
Šodien, 17.decembrī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons iepazīšanās vizītē tikās ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Tomasu Bertelmanu.
Abas puses pārrunāja valstu divpusējo attiecību jautājumus un apmainījās viedokļiem par aktuāliem jautājumiem Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.
Vēstnieks apsveica Ē.Jēkabsonu kā Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāju ar partijas ievēlēšanu Saeimā un Ē.Jēkabsona ievēlēšanu priekšsēdētājas biedra amatā. T.Bertelmans pateicās par vēstuli, ko saņēmis no Ē.Jēkabsona sakarā ar jaunās deputātu grupas nodibināšanu Saeimā sadarbībai ar Zviedrijas parlamentu.
Ē.Jēkabsons izteica pateicību Zviedrijai par aktīvo atbalstu Latvijas dalībai ES un konsekvento nostāju diskusijās par ES paplašināšanu, ko apliecina arī fakts, ka Baltijas valstu integrācija NATO ir pasludināta par vienu no Zviedrijas ārpolitikas prioritātēm.
Vēstnieks atzina, ka šis atbalsts izriet no abu valstu attiecību vēsturiskajām konsekvencēm gan pirms Otrā pasaules kara, gan arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
T.Bertelmans vienlaikus atzina, ka Latvijas valdībai un parlamentam jāvelta lielas pūles korupcijas līmeņa ievērojamai mazināšanai Latvijā, jo Latvija šobrīd ir to valstu vidū, kur šī problēma ir īpaši aktuāla. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka cīņa pret korupciju ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, jo Latvija apzinās tās sekas, ko korupcija var radīt valsts attīstībai kopumā. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka neviena valsts nav simtprocentīgi brīva no korupcijas. Par vienu no svarīgākajiem darbiem korupcijas mazināšanai Saeimas priekšsēdētājas biedrs uzskata arī sabiedrības izglītošanu un sabiedrības viedokļa veidošanu par to, cik būtisku kaitējumu valstij var radīt no padomju laika pārmantotā attieksme pret korupcijas faktiem un to sabiedrisko bīstamību.
Sarunas gaitā abas puses pieskārās Latvijas valsts budžeta veidošanas norisei šobrīd, uz ko Ē.Jēkabsons pauda pārliecību, ka budžets noteikti tiks veiksmīgi sastādīts un iegūs Saeimas atbalstu.
Sarunas noslēgumā vēstnieks rosināja LPP veidot starpparlamentu sadarbības kontaktus ar radniecīgām partijām Zviedrijas parlamentā un solīja informēt analoģisku Zviedrijas partiju vadību par LPP pamatnostādnēm un darbību Latvijā.
Preses dienests