Otrdien, 12.oktobrī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un deputāti tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu (Rolf Ekeus).

(12.10.2004.)

             EDSO augstais komisārs R.Ekeuss, uzklausot I.Druvieti (JL) par komisijas un tās apakškomisiju darbu pēdējā gada laikā likumdošanas jomā saistībā ar sabiedrības integrāciju, cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu, vēlējās saņemt detalizētāku informāciju par Diskriminācijas novēršanas likumprojekta izstrādes gaitu. Komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu par vienādas attieksmes principa ieviešanu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Saeimā konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Tomēr starpinstitūciju darba grupa likumprojekta sagatavošanas posmā ir secinājusi, ka nav lietderīgi izcelt vienu diskriminācijas veidu, jo nepieciešams aptvert arī citu tās veidu izskaušanu. Tāpēc normatīvais akts ir atgriezts Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam pārstrādāšanai - alternatīva likumprojekta sagatavošanai, lai rastu mehānismu kā vērsties pret jebkuru diskrimināciju. I.Druviete arī informēja, ka likumprojektu Saeima galīgajā lasījumā plāno pieņemt nākamā gada februārī.
             Sarunā tika spriests arī par jaunā Radio un televīzijas likumprojekta izstrādi. I.Druviete norādīja, ka radio un televīzija ir sabiedrisko domu ietekmējoši plašsaziņas līdzekļi, tāpēc tajos nedrīkst pieļaut nekādas diskriminācijas izpausmes gan reklāmas jomā, gan arī aizskarošu materiālu demonstrēšanā. Tāpēc normatīvajā aktā, ietverot EDSO rekomendācijas, ir noteiktas precīzas juridiskas sankcijas likuma pārkāpuma gadījumā saistībā ar jebkuru diskrimināciju. Savukārt augstais komisārs norādīja, ka, sabalansējot diskriminācijas novēršanu ar vārda brīvību, vajadzētu būt ļoti uzmanīgai pieejai. 
            Tikšanās gaitā Sabiedrības integrācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), informējot par apakškomisijas darbu, minēja divus aspektus. Pirmkārt, sadarbību ar pašvaldībām dažādu ar sabiedrības integrāciju saistītu jautājumu risināšanā un, otrkārt, Latvijas iespēju izvērtēšanu Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvencijas ratificēšanai. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka konvencijas ratifikācijas process nedrīkst būt formāls akts un vispirms jāizvērtē Latvijas gatavība, kā arī iespējamās sekas par tās ietekmi uz sabiedrības integrāciju kopumā, jo pašlaik par tās ratifikāciju nav skaidra viedokļa. “Kamēr pastāv šaubas, vai sabiedrībā neradīsies spriedze, mēs konvenciju ratificēt nevaram,” teica I.Druviete. Savukārt EDSO augstais komisārs R.Ekeuss izteica aicinājumu mūsu valstij ratificēt Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvenciju, jo tā Latvijai, pēc viņa domām, esot piemērota.

            Otrdien, 12.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu (Rolf Ekeus).
            Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar sabiedrības integrācijas procesus, tostarp izglītības reformu Latvijā. 
            Sarunas sākumā komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (TP) sveica EDSO komisāru R.Ekeusu komisijā un pateicās par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību. Viņš informēja par izglītības sistēmas ieviešanu Latvijā, kā arī atgādināja, ka Valsts valodas likuma izstrādāšana notika ciešā sadarbībā ar EDSO. Dz.Ābiķis pauda viedokli, ka Latvija var dalīties pieredzē ar Eiropas valstīm, kā mierīgā ceļā īstenot sabiedrības integrācijas procesus.  
            EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos R.Ekeuss uzsvēra, ka atbalsta izglītības reformu Latvijā, tomēr ir jāievēro pakāpeniskuma un elastīguma princips, lai saglabātu izglītības kvalitāti. Īstenojot reformu, atbilstoši Hāgas konvencijai jānodrošina mazākumtautībām iespēja iegūt izglītību arī dzimtajā valodā, uzsvēra R.Ekeuss. Viņš atzīmēja, ka viens no vizītes mērķiem ir pārliecināties, vai pastāv dialogs starp izglītības politikas izstrādātājiem, skolām un sabiedrību, uz ko Dz.Ābiķis norādīja, ka Latvijai ir viegli veicināt šo dialogu, jo valstī ir tikai 106 mazākumtautību skolas, un ministriju pārstāvjiem ir iespēja tikties ar visiem šo skolu direktoriem.
           Sarunas ietvaros komisijas deputāts Kārlis Šadurskis (JL) atzina, ka dialogs ar EDSO Latvijai ir svarīgs un auglīgs, savukārt komisijas deputāts Jakovs Pliners (PCTVL) informēja viesi par demonstrācijām, kas notika saistībā ar izglītības reformas ieviešanu, kā arī par izglītības reformas īstenošanas problēmām.
           Tikšanās noslēgumā R.Ekeuss norādīja, ka problēmas, kas saistītas ar izglītības reformas ieviešanu nevar attiecināt tikai uz Latviju, tās ir jāskata daudz plašākā - sabiedrības integrācijas kontekstā.


Preses dienests

 

Ceturtdien, 2.maijā
09:00  Saeimas 2024.gada 2.maija kārtējā sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 2.maija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem