Pirmdien, 5.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu Jevgēniju Primakovu (Евгений Примаков).

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas. 

Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzinīgi novērtēja abu valstu divpusējās tirdzniecības apjoma pieaugumu pēdējos gados un izteica cerību par attiecību aktivizēšanos nākotnē. Tāpat sadarbību būtu nepieciešams paplašināt arī parlamentārajā līmenī.

Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu J.Primakovu interesēja likumprojekta par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu virzība Saeimā. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka likumprojekts galīgajā lasījumā tiks skatīts 8.februārī. Viņš arī atzīmēja, ka sabiedrībā notiek plašas diskusijas par šo jautājumu. Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana varētu būt kā pirmais solis līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai un ekonomisko attiecību padziļināšanai. 

Tika pārrunāti arī ar enerģētikas nozari saistīti jautājumi - Ziemeļeiropas gāzes vada izbūve, potenciālās gāzes krātuves Latvijā un globālā sasilšana. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis informēja, ka Latvijai piešķirtais ogļskābās gāzes emisiju kvotu apjoms ir nepietiekams, svarīgi būtu palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Sarunas noslēgumā tika skarts jautājums par tranzītpolitiku un situāciju Latvijas un Krievijas robežpunktos. 
        

Eiropas lietu komisijas, Ārlietu komisijas, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Tautsaimniecības komisijas deputāti tikās ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu

Pirmdien, 5.februārī, Eiropas lietu komisijas, Ārlietu komisijas, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Tautsaimniecības komisijas deputāti kopīgā sēdē tikās ar Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, lai uzklausītu un apspriestu ziņojumu par enerģētikas politiku Eiropai.

Latvijas parlamentārieši un enerģētikas nozaru eksperti šodien aicināja ES enerģētikas komisāru A.Piebalgu un Eiropas Komisiju (EK), strādājot pie vienotas Eiropas enerģētikas politikas, panākt līdzsvaru starp klimata izmaiņu novēršanu un ilgtspējīgas ES tautsaimniecības attīstības nodrošināšanu. Kā secināja apvienotās sēdes dalībnieki, ne visi EK sagatavotie priekšlikumi vienotai ES enerģētikas politikai atbilst Latvijas interesēm. 

Iepazīstinot klātesošos ar Briseles priekšlikumiem, A.Piebalgs atzinīgi novērtēja enerģētikas jautājumiem veltītās diskusijas, kas patlaban risinās ne vien Latvijas politiskajā vidē, bet arī nevalstiskajā sektorā. 

Ne vien Saeimas deputāti, bet arī virkne ar enerģētikas nozari saistīto Latvijas profesionālo asociāciju ir pārliecinātas, ka atsevišķi EK priekšlikumi negatīvi ietekmētu Latvijas ekonomisko attīstību. Arī patlaban Latvijai piešķirtais ogļskābās gāzes emisijas kvotu apjoms ir nepietiekams, tādējādi tiek kavēta dažādu tautsaimniecības nozaru attīstība. 

A.Piebalgs norādīja, ka Latvija nav pietiekami darījusi, lai kvota būtu lielāka. Kad bija tāda iespēja, Latvija EK neiesniedza savas enerģētikas politikas redzējumu turpmākajiem gadiem, sacīja ES enerģētikas komisārs.

Saskaņā ar EK viedokli, viena no lielākajām ES dalībvalstu problēmām ir siltumnīcefektu izraisošo gāzu (galvenokārt ogļskābās gāzes) pārlieku lielais emisijas apjoms, kas ir tieši saistīts ar globālo sasilšanu. 

Tomēr ES enerģētikas komisārs uzsvēra, ka EK izvirzītais mērķis līdz 2020.gadam par 20 procentiem samazināt ogļskābās gāzes (CO2) emisijas apjomu nav saistīts tikai ar apkārtējās vides aizsardzību un globālās sasilšanas mazināšanu. Uzmanības centrā ir jautājums par enerģijas efektīvāku izmantošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu. Tā kā patlaban ES valstis ir lielā mērā atkarīgas no enerģētikas resursu importa, šo uzdevumu aktualitāte tikai pieaug, uzsvēra A.Piebalgs.  

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis norādīja, ka Latvijai lielāka uzmanība jāpievērš koģenerācijas principa plašākai pielietošanai. Vienlaikus jāražo gan elektrība, gan siltumenerģija. Tādējādi samazinātos arī siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas apjomi, norādīja Saeimas priekšsēdētājs. Viens no Saeimas uzdevumiem būtu izstrādāt tiesisko bāzi atjaunojamo energoresursu jomā. Vēja un saules enerģijas izmantošanai, biomasas ražošanai Latvijā ir liels potenciāls, uzsvēra I.Emsis.  

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle atzina, ka “pēdējo gadu laikā enerģētikas jautājumi ir apsteiguši terorisma draudus kā starptautiskajā vidē dominējoša tēma”. Tie patlaban ieņēmuši stabilu vietu ES politiskajā un ekonomiskajā dienaskārtībā. V.Paegle norādīja, ka Eiropas lietu komisija drīzumā izskatīs Latvijas pozīciju, kas attiecas uz EK priekšlikumiem enerģētikas politikas jomā. Patlaban Saeimas komisijās norit aktīvas konsultācijas un uzklausīti tiek nozaru pārstāvji un eksperti.  

Deputātu grupas priekšsēdētājs tikās ar Latvijas vēstnieci Čehijā

Pirmdien, 5.februārī, deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētājs Uldis Ivars Grava tikās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Čehijas Republikā Argitu Daudzi.

Par galveno Latvijas vēstniecības Čehijā darba uzdevumu A.Daudze uzskata Latvijas atpazīstamības Čehijā veicināšanu, kas būtu sasniedzama, palielinot uzņēmēju interesi par Čehijas tirgu, paplašinot tirdzniecības sakarus, veicinot savstarpējos reģionālos kontaktus un attīstot kultūras sakarus. Čehija būtu ieinteresēta sadarboties ar Latvijas mašīnbūves uzņēmumiem dažādu komplektējošo daļu piegādē, iespējama arī kopīga alus ražotnes izveide, tāpēc rudenī tiks organizēts seminārs Latvijas uzņēmējiem. 

Tā kā šobrīd Čehijā latviešu valodu studē aptuveni 50 studentu, būtu nepieciešams sadarbībā ar Latvijas Institūtu izveidot atbalsta programmu, kas dotu iespēju stažēties Latvijā. Tā būtu lietderīga visiem cilvēkiem, kas ārzemēs studē latviešu valodu, jo veicinātu dziļāku interesi un zināšanas par Latviju. 

A.Daudze arī informēja par pārējām vēstniecības aktivitātēm, kas palielinās Latvijas atpazīstamību Čehijā - ir paredzēta latviešu mūziķu dalība festivālā “Džezs Prāgas pilī”, rudenī tiks izveidots latviešu valodas lektorāts Prāgas Kārļa universitātē, kā arī atklāts kultūras centrs vēstniecības telpās un gleznotājas Aijas Zariņas darbu izstāde Prāgā. 

Abas puses atzina, ka ieguldījumu Latvijas atpazīstamības Čehijā veicināšanā dotu aktīvāks deputātu grupas darbs.

Otrdien, 6.februārī, plkst.14.00 paredzēta Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša tikšanās ar A.Daudzi.

Preses dienests