Otrdien, 30.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ričardu Antoniju Rovu (Richard Anthony Rowe), kas bija ieradies atvadu vizītē.
Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica Austrālijas vēstnieku Saeimā un pateicās par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību veidošanā. Savukārt Austrālijas vēstnieks R.A.Rovs pauda prieku par iespēju tikties ar I.Emsi un informēja, ka beidz savu vēstnieka darbu Latvijā.
Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Austrāliju vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu līmenī. I.Emsis pastāstīja, ka Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentiem. Atzinīgi tika novērtēta Latvijas un Austrālijas sadarbība ekonomikas, kultūras un izglītības jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. Būtisks nosacījums attiecību padziļināšanai ir vīzu jautājuma noregulēšana, atzina sarunas dalībnieki.
R.A.Rovs pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī. Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, vēstnieks atzinīgi novērtēja pagājušā gada nogalē Rīgā notikušo Austrālijas vēstniecības un tās sadarbības partneru rīkoto Austrālijas un Latvijas biznesa semināru.
Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par drošību un stabilitātes uzlabošanu Āzijas reģionā un pasaulē.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs vēlreiz pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu.
Ārlietu komisija tikās ar Gruzijas parlamenta un valdības pārstāvjiem
Otrdien, 30.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Gruzijas parlamenta un valdības pārstāvjiem, lai iepazītos ar mūsu valsts pieredzi iestāšanās procesā Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš atzinīgi novērtēja abu valstu savstarpējo sadarbību un uzsvēra, ka attiecības ar Gruziju Latvijai ir ļoti svarīgas. Latvija ir gatava dalīties savā vairāk nekā piecpadsmit gadus ilgajā reformu pieredzē, tādējādi palīdzot Gruzijai tās virzībā uz ES un NATO.
Gruzijas delegāciju interesēja Latvijas pieredze, sakārtojot likumdošanu atbilstoši ES acquis. A.Bērziņš norādīja, ka tas ir sarežģīts process, kurā liela nozīme parlamenta un valdības sadarbībai. Jābūt skaidrai struktūrai, sadalītiem darba pienākumiem, izglītotiem, pieredzējušiem darbiniekiem un regulāram darbam. Ļoti svarīgi ir nesteigties, informēt sabiedrību un iegūt tās atbalstu, sacīja A.Bērziņš.
Savukārt Saeimas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts Indulis Emsis uzsvēra, ka veiksmīga procesa pamatā ir jābūt politiskai gribai. Saeimā tika izveidota Eiropas lietu komisija; arī katrā ministrijā valsts sekretāra vietnieks nodarbojas ar jautājumiem, kas skar integrācijas procesu.
Sarunā uzmanība tika pievērsta starptautiskajām aktualitātēm, tostarp abu valstu attiecībām ar Krieviju. Puses pārrunāja arī situāciju Dienvidosetijā un Abhāzijā un Gruzijas centienus miera noregulēšanā šajās teritorijās. Gruzijas pārstāvji apliecināja viņu valsts vēlmi atrisināt teritoriālās integritātes jautājumus.
Tika skarts arī jautājums par aktualitātēm Kosovā. Kosovas statusa noteikšana ir nozīmīga visam Balkānu reģionam, akcentēja Gruzijas delegācijas pārstāvji.
Eiropas lietu komisija tikās ar Gruzijas parlamenta un valdības pārstāvjiem
Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Gruzijas parlamenta un valdības pārstāvjiem.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle sveica Gruzijas kolēģus mūsu parlamentā un apliecināja Latvijas atbalstu Gruzijai un tās uzsāktajām reformām ceļā uz ES un NATO. Atskatoties uz Latvijas paveikto, virzībā ES un NATO, V.Paegle norādīja, ka šajā laikā bija jāpārvar daudzi un dažādi šķēršļi, kas saistīti, piemēram, ar labas pārvaldības principa ieviešanu valsts pārvaldē, parlamentāro kontroli, neatkarīgas tiesu sistēmas izveidošanu, kā arī cīņu pret korupciju. “Tā mums bija ļoti laba mācību stunda, un šo pieredzi mēs esam gatavi nodot mūsu draugiem,” sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Gruzijas delegācijas vadītāja Lali Papiašvili, pieskaroties Gruzijas ārpolitiskajai prioritātei - integrācijai ES un NATO, atzinīgi novērtēja Latvijas sniegto palīdzību dažādu reformu īstenošanā, piemēram, tieslietu jomā.
Sarunas gaitā Gruzijas pusi interesēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentāriešu sadarbība pirms iestāšanās ES un NATO. Saeimas priekšsēdētāja biedre, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone informēja, ka pārmaiņas mūsu valstī, arī Lietuvā un Igaunijā, aizsākās Atmodas laikā, kad, izejot starptautiskajā arēnā, bija nepieciešama Baltijas valstu vienotība. V.Paegle pastāstīja par modeli “3+5 “, kura ietvaros vēl joprojām sadarbojas trīs Baltijas valstis un piecas Ziemeļvalstis.
Savukārt komisijas loceklis Boriss Cilevičs norādīja, ka šajā laikā liela loma bija arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izveidotajai parlamentāriešu organizācijai - Baltijas Asamblejai, kurā, izskanot atšķirīgiem viedokļiem, tika meklēta un rasta kopīga Baltijas valstu nostāja daudzos jautājumos.
Latvijas un Gruzijas puses sarunā pieskārās attiecībām ar Krieviju, kā arī vienojās par parlamentārās sadarbības intensificēšanas nepieciešamību tieslietu, nacionālo minoritāšu un likumdošanas saskaņošanas ar ES jautājumos.
Preses dienests