Otrdien, 23.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministru Karlu Biltu (Carl Bildt).

Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica viesi Saeimā un pauda pateicību par Zviedrijas sniegto atbalstu Latvijai pēc neatkarības atgūšanas. Divpusējā sadarbība ir paplašinājusies daudzās jomās, notiek arī intensīva reģionālā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, akcentēja I.Emsis. 

Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs K.Bilts atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ekonomikā, ārpolitikā un iekšpolitikā, kā arī atzīmēja abu valstu draudzīgo un intensīvo dialogu.
Pārrunājot jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, Zviedrijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka viņa valsts atbalsta robežlīguma noslēgšanu, kas “būtu nozīmīgi gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai”. Saeimas priekšsēdētājs apliecināja, ka ir sākušās plašas diskusijas par robežlīgumu, svarīgi, lai tiktu rasts risinājums. 

Sarunā piedalījās arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Viņa atzīmēja, ka nozīmīgs ir Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentu sadarbības uzsāktais projekts demokratizācijas veicināšanai Moldovā. Zviedrijas ārlietu ministrs apstiprināja, ka šādai trīspusējai sadarbībai ir liels potenciāls. 

Puses pārrunāja Latvijas un Zviedrijas redzējumu par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni. Zviedrija sagaida, ka Vācija savas prezidentūras laikā aktīvi virzīs šī jautājuma izskatīšanu, lai to varētu atrisināt līdz 2009.gadam. K.Bilts uzsvēra, ka Zviedrija atbalsta līgumu, bet nav to ratificējusi, un cer, ka tiks saglabātas svarīgākās līgumā noteiktās vērtības un pamatprincipi.

Tika skarts arī jautājums par Latvijas pievienošanos eiro zonai.   

Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Izraēlas vēstnieku

Otrdien, 23.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivri).

Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis un Izraēlas vēstnieks Č.Ivri bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Izraēlu vērtējamas kā labas un intensīvas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu līmenī. Atzinīgi tika novērtēta deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu izveide Saeimā, kā arī Izraēlas un Latvijas parlamentārās draudzības līgas izveide Knesetā. Puses atzina, ka Latvija un Izraēla ir ieinteresētas turpināt augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņu, kas veicinātu vēl ciešāku savstarpējo dialogu.

Izraēlas vēstnieks iepazīstināja ar pašreizējo iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju savā valstī, kā arī informēja par Izraēlas un Palestīnas atsākto politisko dialogu.

Sarunā uzmanība tika pievērsta arī starptautiskajām aktualitātēm, tostarp svarīgākajiem notikumiem Tuvo Austrumu reģionā, aktualitātēm Latvijas un Krievijas attiecībās un jautājumam par mūsu karavīru piedalīšanos starptautiskajās operācijās.

Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Izraēlas attiecības vērtējamas kā labas un nākotnē vēl intensificējamas.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tikās ar Izraēlas vēstnieku

Otrdien, 23.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivry).

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Izraēlas sadarbības paplašināšanas iespējas. 

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un Izraēlas vēstnieks Č.Ivri bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Izraēlu vērtējamas kā labas. Lai sekmētu valstu turpmāko sadarbību, intensificējama sadarbība parlamentu grupu un komisiju līmenī. Vēstnieks informēja, ka šī gada februārī plānota Izraēlas sadarbības grupas ar Latviju vizīte Saeimā.

Sarunas laikā Izraēlas vēstnieks Č.Ivri pastāstīja par aktualitātēm savā valstī un situāciju Tuvo Austrumu reģionā. Libānas dienvidos mieru nodrošina starptautiskie miera uzturēšanas spēki, atzīmēja Č.Ivri. Vēstnieks atzina, ka šobrīd būtisks ir jautājums par Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes politiskā dialoga turpināšanu, lai panāktu konflikta noregulējumu. 

Puses pārrunāja jautājumus, kas skar Irānas kodolprogrammu, kā arī rezolūcijas projekta par holokaustu pieņemšanu. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka mūsu valsts atbalsta šo rezolūciju.

Preses dienests