Otrdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nilu Olavu Stavu (Nil Olav Stava).
Tikšanās laikā tika pārrunāta veiksmīgā sadarbība, kas vieno Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, it īpaši valstu parlamentu līmenī. Norvēģijas vēstnieks Latvijā nodeva Saeimas priekšsēdētājai Norvēģijas Stortinga (parlamenta) priekšsēdētāja Thorbjorna Jaglanda ielūgumu oficiālā vizītē apmeklēt Norvēģiju.
Puses pieskārās arī abu valstu ekonomiskajiem kontaktiem, akcentējot būtisko Norvēģijas investīciju īpatsvaru mūsu valstī.
Otrdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušē (Michel Foucher), kurš bija ieradies atvadu vizītē.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī aktualitātes Latvijā un ārpolitikā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Francijas vēstnieks atskatījās uz Latvijas un Francijas sadarbībā sasniegto, kā arī abu valstu attiecību vēsturi. Vēstnieks savu darbu Latvijā beidz laikā, kas Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīgs ar 1991.gada barikāžu atceres 15.gadadienu, kad vienotība palīdzēja aizstāvēt valsti. Francijas vēstnieks M.Fušē atzīmēja, ka nesenais Latvijas kultūras festivāls Francijā “Pārsteidzošā Latvija” ir izveidojis pozitīvas emocijas par Latvijas zemi un kultūru, kas noteikti veicinās valstu attiecību izaugsmi.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī abu valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās, kā arī Eiropas Savienības aktualitātes.
Otrdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vernfrīdu Koffleru (Wernfried Koffler).
Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta Austrijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras no šā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam prioritātēm.
V.Kofflers informēja Saeimas priekšsēdētāju par Austrijas prezidentūras mērķiem un uzdevumiem, kas koncentrēti uz ES ekonomisko izaugsmi, nodarbinātības veicināšanu un Lisabonas stratēģijas ieviešanu. Austrija iecerējusi risināt arī ar izglītību, zinātni un ES paplašināšanos saistītus jautājumus, bet galveno vērību veltīs ES nākotnei, tostarp jautājumam par Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību.
Puses bija vienisprātis, ka Austrijai kā ES prezidējošai valstij būs daudz darāmā, un padziļināti pārrunāja ciešākas sadarbības iespējas jauno kaimiņu politikas kontekstā. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas eirointegrācijas pieredzi un parlamentāro saišu nozīmi to nodošanā Ukrainai, Moldovai, Armēnijai, Gruzijai un Azerbaidžānai.
Puses pieskārās arī ES un Krievijas attiecību perspektīvai un attīstībai Baltkrievijā.
Preses dienests