Iespēja pilsoniskajai sabiedrībai iesaistīties likumdošanas procesā ir neatņemama demokrātijas daļa un vairo cilvēku uzticību valsts varai un tās politikai. Latvija jau kopš neatkarības atjaunošanas ir izvirzījusi mērķi veidot pilsoniskajai sabiedrībai atvērtu parlamentu, un ir patiess gandarījums, ka citas valstis atzinīgi vērtē Latvijas atvērtības iniciatīvas un vēlas pārņemt mūsu pieredzi. To Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, otrdien, 15.septembrī, Tbilisi uzrunājot klātesošos Gruzijas parlamenta rīkotajā konferencē “Ceļā uz atvērtību: parlamentu rīcības plāni, standarti un instrumenti”. I.Lībiņa-Egnere bija aicināta dalīties ar Latvijas pieredzi diskusiju blokā, kas veltīts pilsoniskās sabiedrības iesaistei likumdošanas procesā.
Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka “šodienas pieredze ļauj secināt, ka cilvēki ir gatavi un vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā, ja līdzdalības iespējas ir ērtas un pieejamas. Tādēļ politiķiem, sadarbojoties ar sabiedrisko organizāciju aktīvistiem, ir jāturpina meklēt aizvien jaunus risinājumus un veidus, kā padarīt sabiedrības līdzdalību cilvēkiem patiesi saprotamu, pieejamu un interesantu”.
Daloties ar Latvijas labās prakses piemēriem, Saeimas priekšsēdētājas biedre kā būtisku iespēju sabiedrībai iesaistīties likumdošanas procesā minēja Satversmē nostiprinātās tiesības ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju iesniegt Saeimā pilnībā izstrādātu likumprojektu. Ja parlaments konkrēto likumprojektu noraida, tas automātiski tiek nodots tautas nobalsošanai. “Šī ir ļoti vērtīga un īpaša tiešās demokrātijas iezīme, un ir svarīgi, lai tā būtu arī iedzīvotājiem pieejama un ērti izmantojama. Tādēļ parlaments veica grozījumus likumā, un kopš 2015.gada šo likumdošanas iniciatīvu var parakstīt arī elektroniski portālā www.latvija.lv,” klātesošos informēja I.Libiņa-Egnere.
Saeimas priekšsēdētājas biedre savā uzrunā akcentēja arī iespēju 10 000 Latvijas pilsoņu vērsties parlamentā ar kolektīvo iesniegumu, tādējādi tiešā veidā ietekmējot likumdevēja darba kārtību. Viņa uzsvēra, ka liela loma šīs iniciatīvas ieviešanā bija arī pašām nevalstiskajām organizācijām, tostarp kā labās prakses piemēru minot sabiedrības iniciatīvu platformu “ManaBalss.lv”.
Konferences dalībnieki diskutēja arī par nepieciešamību veicināt jauniešu līdzdalību politiskajos procesos, un I.Lībiņa-Egnere kā labās prakses piemēru minēja projektu “Jauniešu Saeima”, kas reizi gadā Saeimā pulcē 100 jauniešus no visas Latvijas, lai iejustos deputātu lomā un parlamenta tribīnē aizstāvētu sev nozīmīgas idejas. “Jaunieši ir mūsu nākotne, tādēļ ar gandarījumu klausos viņu diskusijā, kas parāda patiesu interesi par sabiedrībā aktuāliem politiskiem procesiem un vēlmi piedalīties savas valsts veidošanā,” norādīja I. Lībiņa-Egnere.
Konferencē tiek diskutēts arī par starptautisku parlamentārās ētikas standartu veidošanu, tehnoloģiju ietekmi uz demokrātiju un likumdošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības lomu parlamentu atvērtības veicināšanā. Konferenci atklāja Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Usupašvili (David Usupashvili), un tajā piedalās virkne augstu amatpersonu no citu Eiropas valstu parlamentiem, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji no Lielbritānijas, Čehijas, Gruzijas un Polijas.
Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājas biedrei plānotas arī vairākas divpusējās tikšanās, tostarp ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju, Gruzijas parlamenta Ārējo attiecību komisijas priekšsēdētāju Tedo Džaparidzi (Tedo Japaridze) un Gruzijas parlamenta Deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu vadītāju Giorgiju Kahiani (Giorgi Kakhiani).
Saeimas Preses dienests