Galerija
Gruzija ir līdere Austrumu partnerības valstu vidū, vērtējot demokrātijas veicināšanu un tirgus reformu īstenošanu. Šobrīd Gruzijai ir jāpieliek maksimālas pūles, līdz gada beigām sperot pēdējos soļus ceļā uz vīzu liberalizāciju ar Eiropas Savienību (ES), un Gruzija šajā ceļā var rēķināties ar visu dalībvalstu, tostarp Latvijas, atbalstu. To Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ceturtdien, 18.jūnijā Batumi atklājot augsta līmeņa starptautisku konferenci „Gruzijas Eiropas ceļš”.
Līdz pirmās Latvijas prezidentūras ES Padomē noslēgumam atlikušas tikai divpadsmit dienas. Šos sešus saspringtā darba mēnešus īpašu uzmanību mūsu valsts veltīja Austrumu partnerībai, tātad arī ES sadarbībai ar Gruziju, akcentēja I.Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka Rīgas samits nesis ciešāku sadarbību ar partnervalstīm gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī.
Savā runā Saeimas priekšsēdētājas biedre apliecināja, ka Latvija ir patiess Gruzijas draugs un mēs vienmēr esam atbalstījuši šīs Austrumu partnerības valsts integrāciju ES. Tāpat Latvija atzinīgi vērtē Gruzijas panākumus reformu īstenošanā, īpaši demokrātijas, brīvības, labklājības un sabiedrības saliedētības veicināšanā.
ES un Gruzijas Asociācijas nolīgums ir Gruzijas reformu programmas, ekonomikas modernizēšanas un tālākas integrācijas ES pamats. Gruzija jau patlaban sasniegusi vērā ņemamu progresu tā nosacījumu ieviešanā, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, tomēr aizvien jāpieliek pūles tiesu sistēmas reorganizēšanā, tostarp tiesu neatkarības veicināšanā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.
„Šodienas konferences nosaukums - „Gruzijas Eiropas ceļš” - ir simbolisks. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka svarīgs ir ne tikai sasniedzamais galamērķis, bet arī tas, kā šis ceļš tiek mērots - lai veicamās pārmaiņas gūtu plašu sabiedrības atbalstu un aktīvu līdzdalību to īstenošanā,” uzrunā sacīja I.Lībiņa-Egnere. Viņa norādīja, ka virzošajam spēkam Gruzijas Eiropas ceļā ir jābūt pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp nevalstiskajām organizācijām, un akcentēja sabiedrības informēšanas par ieguvumiem no integrācijas ES nozīmi.
Saeimas priekšsēdētājas biedre arī izteica līdzjūtību Gruzijai saistībā ar nesenajiem postošajiem plūdiem valsts galvaspilsētā Tbilisi, kur dzīvību zaudēja daudzi cilvēki. Šiem traģiskajiem notikumiem plašu uzmanību pievērsa arī Latvijas sabiedrība un līdzjūtību izteikušas arī mūsu valsts amatpersonas, klātesošajiem sacīja I.Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere konferences atklāšanas runu teica līdzās tādiem runātājiem kā Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs (Rosen Plevneliev), Gruzijas ārlietu ministre Tamāra Beručašvili (Tamar Beruchashvili) un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius).
Konferencē tiek diskutēts par Gruzijas tālāko attīstību un sadarbību ar Eiropas Savienību Austrumu partnerības ietvaros laikā pēc Rīgas samita, kā arī par iespējām nodrošināt drošību un stabilitāti Austrumueiropā. Tāpat konferencē runā par Višegradas un Austrumu partnerības valstu sadarbību, kā arī reformu īstenošanu Eiropas Savienības un Gruzijas Asociācijas nolīguma kontekstā. Klātesošie diskutē arī par Gruzijas lielākajiem izaicinājumiem saistībā ar visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu un stratēģisko komunikāciju par Eiropas Savienības jautājumiem ar pilsonisko sabiedrību.
Konferences laikā I.Lībiņa-Egnere piedalīsies fotoizstādes „Gruzija – Rīgas samits” atklāšanas pasākumā. Izstāde veidota pēc Latvijas vēstniecības Gruzijā iniciatīvas Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas pasākumu ietvaros.
Saeimas priekšsēdētājas biedre 18. un 19.jūnijā uzturas Gruzijas pilsētā Batumi, lai piedalītos augsta līmeņa starptautiskā konferencē „Gruzijas Eiropas ceļš”. Vizītes laikā I.Lībiņa-Egnere tiksies ar Gruzijas aizsardzības ministri Tinatinu Kidašeli (Tinatin Khidasheli), kā arī ar Gruzijas Eiroatlantiskās integrācijas valsts ministru Dāvidu Bakradzi (David Bakardze). Tāpat Saeimas priekšsēdētājas biedre apmeklēs Latvijas Goda konsulātu Adžārijas Autonomajā Republikā un tiksies ar Latvijas goda konsulu Beku Odišariju (Beka Odisharia). Tāpat plānota tikšanās arī ar Adžārijas Autonomās Republikas vadītāju Arčilu Kabadzi (Archil Khabadze).
Saeimas Preses dienests