Latvijas pieredze ceļā uz Eiropas Savienību (ES) rāda, ka eirointegrācijas process norit veiksmīgāk un raitāk, ja parlaments un valdība kā partnerus iesaista sabiedriskās organizācijas un sabiedrībā notiek plaša un atklāta diskusija. Šāda Latvijas pieredze varētu būt noderīga arī Moldovai, nodrošinot komunikāciju ar sabiedrību arī valsts reģionos par valsts ieguvumiem no asociācijas līguma un brīvās tirdzniecības līguma ar ES. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere, ceturtdien, 16.oktobrī, Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā tiekoties ar Moldovas parlamenta Ārlietu un Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētāju Anu Gucu (Ana Guțu).
Inese Lībiņa-Egnere pauda Latvijas atbalstu Moldovas reformu procesam un gatavību dalīties mūsu eirointegrācijas pieredzē. „Ceram, ka Latvijas pieredze un ieguvumi no integrācijas Eiropas Savienībā dos valdībai pozitīvu impulsu tālākam reformu procesam, bet iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas novērtēs praktiskās priekšrocības. Jau patlaban Moldovas iedzīvotāji ar biometriskajām pasēm bauda bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienības valstīm – tas atvieglo personisko kontaktu veidošanu, veicina kultūras apmaiņu, kā arī palīdz Moldovā nostiprināt Eiropai būtiskas vērtības,” atzīmēja I.Lībiņa–Egnere.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs aicināja Moldovas parlamentu izmantot Latvijas pieredzi sabiedrības līdzdalības veicināšanai, īpaši akcentējot nozaru komisiju pieredzi, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un ekspertiem no nevalstiskā sektora.
Pārrunājot pirmo Latvijas prezidentūru ES Padomē, I.Lībiņa-Egnere dalījās mūsu valsts pieredzē par 11.Saeimā pārstāvēto politisko spēku vienošanās parakstīšanu par Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanu un īstenošanu, ņemot vērā, ka prezidentūra būs valstiski nozīmīgs notikums un tā būs ne tikai valdības kompetence.
Tāpat Latvijas puse informēja, ka Austrumu partnerība būs arī viena no Latvijas kā ES prezidējošās valsts prioritātēm. „Eiropas Savienības un Moldovas Asociācijas nolīguma parakstīšana ir vēsturisks solis, kas iezīmē jaunu pakāpi Moldovas un Eiropas Savienības attiecībās. Esam pārliecināti, ka tas veicinās politisko un ekonomisko reformu procesu, pavērs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, stiprinās Moldovas ekonomiku un paaugstinās sabiedrības dzīves līmeni un kvalitāti. Ceram, ka jau Austrumu partnerības samita laikā 2015.gada maijā Rīgā varēsim veikt sākotnējo Moldovas un Eiropas Savienības Asociācijas nolīguma progresa izvērtējumu,” sarunā pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Vienlaikus I.Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka Austrumu partnerības valstīm ir svarīgi turpināt iesāktās reformas dažādās jomās, tostarp tieslietās, korupcijas apkarošanā, finanšu sektorā un uzņēmējdarbības klimata uzlabošanā.
Saeimas delegācija šodien tikās arī ar Moldovas-Latvijas parlamentāras sadraudzības grupas deputātiem.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere un Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs no 15. līdz 18.oktobrim darba vizītē uzturas Moldovas Republikā.
Saeimas Preses dienests