Galerija

„Notikumi Ukrainā skaidri apliecina, ka Eiropas pamatvērtības nevar tikt uzskatītas par pašsaprotamām - situācija Ukrainā ir izaicinājums Eiropai un starptautiskajai sabiedrībai kopumā.” To Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, uzrunājot klātesošos Eiropas Padomes (EP) dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē diskusiju blokā par demokrātiju, suverenitāti un drošību Eiropā. Sanāksme notiek Norvēģijas Karalistes galvaspilsētā Oslo. Viņa arī vēlreiz apliecināja, ka Latvija tāpat kā citas demokrātiskās valstis Eiropā nosoda Krievijas bruņoto spēku īstenoto iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju.

„Krievija, pārkāpjot no starptautiskajiem līgumiem izrietošos pienākumus un saistības, apdraud stabilitāti, kas līdz šim garantējusi mieru Eiropā. Tās agresija Ukrainā un Krimas aneksija ir mainījusi gan drošības situāciju, gan spēju uzticēties,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Savā runā I.Lībiņa-Egnere pauda atbalstu EP aizvadītajā sestdienā paziņotajam, ka abpusējam lēmumam par pamieru ir jāseko Ukrainas robežkontroles atjaunošanai, nekavējoties pārtraucot ieroču un militāro spēku plūsmu no Krievijas puses Ukrainā un nekavējoties atbrīvojot visus ķīlniekus un ieslodzītos. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra – ir būtiski ieviest pamieru no abām pusēm un visbūtiskāk ir nepieļaut iesaldēta konflikta izveidošanos.

Līdz šim Eiropas Savienība (ES) un līdzīgi domājošās valstis ir strādājušas roku rokā, nosakot ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, diemžēl, vērtējot īstermiņā, tie nav devuši vērā ņemamus rezultātus, klātesošajiem teica I.Lībiņa-Egnere, paužot cerību, ka tālākā perspektīvā šie pasākumi tomēr dos rezultātus. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedre pauda nožēlu, ka Krievija līdz šim nav vēlējusies iesaistīties jēgpilnā dialogā un spert praktiskus soļus situācijas risināšanā, turklāt, kamēr Krievija spītīgi noliedz tās dalību mērķtiecīgā situācijas Ukrainā destabilizēšanā, nav iespējams sākt konstruktīvu risinājumu meklēšanu mierīgā ceļā. „Tieši tāpēc mums ir jāturpina spiediena politika un jāsniedz atbalsts ierobežojošu pasākumu paplašināšanai,” uzsvēra I.Lībiņa-Egnere.

Būtisks priekšnoteikums situācijas stabilizēšanai Ukrainā ir veiksmīgas parlamenta vēlēšanas, kurām jānotiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, akcentēja Saeimas priekšsēdētājas biedre, piebilstot, ka EP un citu starptautisko organizāciju darbs ārkārtas vēlēšanās kā novērotājiem būs izšķirošs.

I.Lībiņa-Egnere pauda pārliecību, ka arī Austrumu partnerība var palīdzēt Ukrainai atgūties un veikt nepieciešamās reformas.

Austrumu partnerības kā ES kaimiņu politikas sastāvdaļas kontekstā Saeimas priekšsēdētājas biedre informēja, ka Eiropas austrumu robežas valstis būs arī Latvijas prezidentūras ES Padomē uzmanības centrā.  I.Lībiņa-Egnere sacīja, ka nākamais Austrumu partnerības samits Rīgā būs iespēja gan izvērtēt līdz šim sasniegto, gan definēt jaunas stratēģiskās vadlīnijas. Vienlaikus viņa pauda cerību, ka tieši Rīgas samitā varēsim novērtēt jaunus panākumus ES sadarbībā arī ar tādiem austrumu kaimiņiem kā Baltkrievija, Armēnija un Azerbaidžāna.

I.Lībiņa-Egnere 11. un 12.septembrī uzturas darba vizītē Oslo, kur piedalās EP dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē. Konference šogad veltīta tādām tēmām kā demokrātija, suverenitāte un drošība Eiropā, konstitucionālās tiesības un brīvības, kā arī līdzsvars demokrātijā starp politiskajiem spēkiem un tā reizi divos gados pamīšus tiek rīkota EP mītnes vietā Strasbūrā un kādā no EP dalībvalstīm. EP ir dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas patlaban apvieno 47 Eiropas valstis. Padomes mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot Eiropas tautu dažādās kultūras.

Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157647476288892/

Saeimas Preses dienests