Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) Asociācijas līguma parakstīšanu ar Gruziju iespējami drīz 2014.gadā, tādējādi abpusēji demonstrējot skaidru signālu un apņemšanos tuvināties, balstoties uz eiropeiskām un demokrātiskām vērtībām. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sarunā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Usupašvili (David Usupashvili), pirmdien, 31.martā, oficiālās vizītes ietvaros apmeklējot Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi.
„Gruzija ir viena no tām valstīm, ar kurām Latvijai izveidojies ļoti ciešs politiskais dialogs visos līmeņos. Mūs saista līdzīga vēsturiskā pieredze, kopīgas vērtības un vīzija par Eiropas nākotni. Esmu patiesi gandarīta par iespēju atbildes vizītē apmeklēt Gruzijas parlamentu tieši laikā, kad Eiropa sastopas ar nopietnākajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem kopš aukstā kara beigām, lai Gruzijas tautai apliecinātu mūsu nedalīto atbalstu un solidaritāti,” raksturojot abu valstu attiecības, teica Saeimas priekšsēdētāja.
Kad Gruzija mēroja sarežģītu ceļu cauri grūtiem laikiem pēc neatkarības atgūšanas, Latvijas ļaudis bija vienoti savā atbalstā Gruzijas tautai. Arī šajās dienās, kad sastopoties ar lieliem draudiem demokrātijai, mēs varam būt stipri tikai tad, ja esam kopā, uzsvēra S.Āboltiņa.
Puses bija vienisprātis, ka par ciešajiem parlamentārajiem sakariem liecina arī aktīvās deputātu sadarbības grupas abos parlamentos, kā arī sadarbība komisiju līmenī. Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Gruzijas parlamentāriešiem ir viena no skaitliski lielākajām Latvijas parlamentā, kolēģi informēja Saeimas priekšsēdētāja. Vienlaikus S.Āboltiņa apliecināja gatavību parlamentārā līmenī iesaistīties un palīdzēt risināt ar drošību saistītus jautājumus, kas izriet no Gruzijas demokratizācijas procesa, kas Latvijai kā ES valstij ir ļoti svarīgs.
Saeimas priekšsēdētāja sarunā apliecināja, ka Latvija un Gruzija ir cieši partneri un draugi, mūsu valsts augstu vērtē atvērto un intensīvo dialogu, kā arī nemainīgi atbalsta Gruzijas eiroatlantiskās integrācijas centienus un novērtē tās sasniegumus šajā ceļā.
„Manuprāt, Eiropas kaimiņvalstu politikai ir jābūt nozīmīgam Eiropas Savienības darba kārtības jautājumam visa 2014.gada garumā, un tā būs arī viena no Latvijas prioritātēm Eiropas Savienības prezidentūrā nākamā gada pirmajā pusē. Plānojam 2015.gada maijā Rīgā rīkot Austrumu partnerības samitu,” pauda S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mūsu valsts ir gatava sniegt Gruzijai savu demokrātijas un reformu pieredzi, kas uzkrāta ceļā uz dalību transatlantiskajās struktūrās. Vienlaikus S.Āboltiņa atzina, ka Gruzijai šajā ceļā ir izšķiroši svarīgi turpināt stiprināt labu pārvaldību, veicināt spēcīgu politisko institūciju izveidi, kā arī īstenot efektīvu politiku ekonomikas izaugsmes spēcināšanai. Ikvienai valstij, kura vēlas pievienoties ES, ir jārūpējas par politisko plurālismu, efektīvu un nepolitisku tiesu sistēmu, kā arī likuma varas turpmāku stiprināšanu, sarunā pauda Saeimas priekšsēdētāja, norādot arī uz dialoga nepieciešamību starp Gruzijas valsti, opozīciju un pilsonisko sabiedrību.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka vīzu režīma liberalizācija patlaban ir spēcīgākais instruments, kas eirointegrācijas procesā dod taustāmu ieguvumu Austrumu partnerības valstu iedzīvotājiem, ļaujot viņiem justies tuvāk Eiropai. S.Āboltiņa atzina, ka esam gatavi turpināt vīzu režīma liberalizācijas procesu ar visām Austrumu partnerības valstīm.
Pārrunājot situāciju Ukrainā, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija neatzīst tā dēvēto Krimas referendumu un šīs pussalas pievienošanu Krievijai. Šis „referendums” tika organizēts, rupji pārkāpjot Ukrainas konstitūciju, un notika neleģitīmā Krievijas karaspēka klātbūtnē. Viņa uzsvēra, ka šis ir bezprecedenta gadījums un tādēļ īpaši satraucošs, jo pārkāpj Budapeštas memorandu, ar kuru Krievija līdz ar ASV un Apvienoto Karalisti apņēmās garantēt Ukrainas neatkarību, integritāti un drošību.
„Krievija kārtējo reizi ignorē starptautiskās tiesības, un starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina politiskais un ekonomiskais spiediens tik ilgi, kamēr šī valsts apliecinās gatavību uzsākt miermīlīgu politisko dialogu,” uzsvēra S.Āboltiņa. Viņa norādīja, ka patlaban attiecībā uz Ukrainu ir būtiski, ka ES demonstrē vienotu attieksmi un sper kopīgus soļus, piemēram, parakstot asociācijas līguma politisko sadaļu un turpinot darbu pie nākamajām.
Abu valstu divpusējās attiecības un situācija Ukrainā pārrunāta arī, Saeimas priekšsēdētājai tiekoties ar Gruzijas ārlietu ministri Maiju Pandžikidzi (Maia Panjikidze). Vizītes ietvaros 31.martā Saeimas priekšsēdētāja piedalās arī Latvijas Republikas goda konsulāta Tbilisi svinīgajā atklāšanas ceremonijā un tiekas ar latviešu diasporas pārstāvjiem.
S.Āboltiņa līdz 2.aprīlim uzturas oficiālā vizītē Gruzijā, kur tiekas arī ar Gruzijas Valsts prezidentu Giorgiju Margvelašvili (Giorgi Margvelashvili), Gruzijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Tedo Džaparidzi (Tedo Japaridze), Gruzijas Ministru prezidentu Irakli Garibašvili (Irakli Garibashvili) un citām amatpersonām.
Saeimas priekšsēdētāja Gruziju apmeklē atbildes vizītē. Dāvids Usupašvili Latviju vizītē apmeklēja 2013.gada 4.un 5.novembrī.
S.Āboltiņu vizītē pavada Saeimas sekretāra biedrs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu loceklis Jānis Vucāns, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu vadītājs Dzintars Zaķis un grupas loceklis Vilnis Ķirsis.
Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157643204324115/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests