Solvita Āboltiņa Saeimas namā sveic jauno Zviedrijas vēstnieku

(11.09.2013.)
VideoGalerija

Latvija un Zviedrija ir ciešas partneres ar labu sadarbību visos līmeņos, tostarp veiksmīgi attīstās gan ekonomiskie sakari, gan parlamentārā sadarbība, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, trešdien, 11.septembrī, Saeimas namā tiekoties ar Zviedrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Henriku Landerholmu (Henrik Landerholm). Vēstnieks parlamentu apmeklēja iepazīšanās vizītē.

Vēstnieka kadences laikā gaidāmi vairāki mūsu valstij būtiski notikumi – Zviedrijas diplomātiskajam pārstāvim būs iespēja kopā svinēt mūsu valsts 95.neatkarības jubileju un 25.gadadienu kopš Latvijas neatkarība atjaunota de facto. Savukārt nākamgad Latvija kļūs par eirozonas dalībvalsti, bet Rīga kopā ar Zviedrijas pilsētu Ūmeo iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Tas paver jaunas, plašas sadarbības iespējas gan kultūras jomā, gan ekonomikā, uzsvēra S.Āboltiņa.

Kā veiksmīgu S.Āboltiņa raksturoja izveidojušos sadarbību starp abu valstu parlamentiem, vienlaikus uzsverot iespējas paplašināt kontaktus starp Saeimas un Riksdāga nozaru komisijām. H.Landerholms apliecināja – kā bijušais Riksdāga deputāts lieliski apzinās lielo parlamentāro sakaru nozīmi – gan sadarbību starp vēstniecību un parlamentu, gan valstu parlamentāriešiem.

Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu arī par līdzšinējo sadarbību ar Zviedrijas parlamenta spīkeru Pēru Vesterbergu (Per Westerberg), uzsverot intensīvo un produktīvo dialogu NB8 - piecu Ziemļvalstu un trīs Baltijas valstu – formātā. Šī sadarbība ir būtiska, lai stiprinātu reģiona interešu aizstāvību un veicinātu tā atpazīstamību, norādīja S.Āboltiņa.

S.Āboltiņa atzina, ka Zviedrija ir viens no būtiskākajiem mūsu valsts ekonomiskās sadarbības partneriem. Vislielākās tiešās ārvalstu investīciju Latvijas ekonomikā iegulda tieši Zviedrijas uzņēmēji, un tām ir liels potenciāls paplašināties arī turpmāk, piemēram, ieguldot ražošanā ar augstu pievienoto vērtību. Zviedrija ar 386 miljonu eiro apgrozījumu ir sestais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, un preču tirdzniecības apjoms turpina palielināties.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pateicās vēstniekam par Zviedrijas sniegto atbalstu Latvijas centieniem pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

H.Landerholms ir pēc kārtas septītais Zviedrijas Karalistes vēstnieks. Zviedrija atzina Latvijas neatkarību 1991.gada 27.augustā, un nākamajā dienā atjaunotas abu valstu diplomātiskās attiecības. Zviedrijas vēstniecība Rīgā atklāta 1991.gada 29.augustā.



Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157635472686867/with/9720795039/
Video no tikšanās pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=kOGRMyW12ZI 
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas



Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde