Attiecības starp Latviju un Rumāniju ir labas un stabilas, taču kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm mums ir liels turpmākās sadarbības potenciāls. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ceturtdien, 30.maijā, Saeimas namā tiekoties ar Rumānijas ārlietu ministru Titusu Korlaceanu (Titus Corlățean), kurš Latviju apmeklē oficiālā vizītē.
„Kā parlamenta priekšsēdētāja vēlos attīstīt ciešāku sadarbību ar Rumānijas parlamenta kolēģiem. Esmu pārliecināta, ka dinamiskākas attiecības iespējamas gan divpusēji, gan starpparlamentu organizācijās,” atzina S.Āboltiņa, kā perspektīvu ciešākai parlamentāriešu sadarbībai minot iespēju abos parlamentos izveidot deputātu sadarbības grupas.
Amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt sadarbību starp parlamentu komisijām, īpaši jautājumos, kas skar abām valstīm nozīmīgus ES darba kārtības jautājumus. Paužot atbalstu šim priekšlikumam, T.Korlaceans atzina, ka ir daudz jautājumu, kuros Latvijai un Rumānijai ir līdzīga nostāja, kā piemērus minot ES paplašināšanos un Austrumu partnerību.
Neskatoties uz savstarpējā tirdzniecības apjoma sarukumu 2012.gadā, abu valstu uzņēmējiem ir liels sadarbības potenciāls, un pozitīvs signāls, kas to apliecina, ir vizītes laikā organizētais abu valstu biznesa forums, pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Tikšanās laikā Rumānijas Ārlietu ministrs sveica Latviju ar šodien saņemto uzaicinājumu sākt sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu valstij tas ir ļoti būtisks lēmums, kas gan investoriem, gan sabiedrībai signalizē, ka esam gatavi pievienoties pasaules attīstītāko valstu kopienai. Latvija ir ieguldījusi daudz pūļu, lai panāktu pozitīvu lēmumu – gan strādājot diplomātiskajos kanālos, gan pilnveidojot likumus, lai tie atbilstu OECD rekomendācijām, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
S.Āboltiņa uzsvēra, ka otrs mūsu valsts stratēģiskais mērķis ir pievienošanās eirozonai 2014.gadā. Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus un drīzumā sagaida pozitīvu konverģences ziņojumu, kas ir viens no priekšnoteikumiem eiro ieviešanai. Tikpat būtiski ir veicināt sabiedrības atbalstu vienotās ES valūtas ieviešanai, kas Latvijā patlaban ir tikpat zems kā Igaunijā pirms pievienošanās eirozonai, taču līdz ar jaunās valūtas ieviešanu atbalsts eiro kaimiņvalstī būtiski pieauga, uzsvēra S.Āboltiņa.
Amatpersonas sarunā pievērsās arī Austrumu partnerības jautājumiem, un S.Āboltiņa atzina, ka demokrātisko reformu pieredzes nodošana ES austrumu kaimiņiem ir mūsu valsts pienākums. Tā ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kurai pastiprināta uzmanība tiks pievērsta šī gada novembrī Lietuvā plānotajā Austrumu partnerības samitā.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157633806697620/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=AfKs-ogUkq0&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ&index=1
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests