Āboltiņa uzsver Latvijas un Rumānijas attiecību attīstības potenciālu

(30.05.2013.)

Attiecības starp Latviju un Rumāniju ir labas un stabilas, taču kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm mums ir liels turpmākās sadarbības potenciāls. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ceturtdien, 30.maijā, Saeimas namā tiekoties ar Rumānijas ārlietu ministru Titusu Korlaceanu (Titus Corlățean), kurš Latviju apmeklē oficiālā vizītē.

„Kā parlamenta priekšsēdētāja vēlos attīstīt ciešāku sadarbību ar Rumānijas parlamenta kolēģiem. Esmu pārliecināta, ka dinamiskākas attiecības iespējamas gan divpusēji, gan starpparlamentu organizācijās,” atzina S.Āboltiņa, kā perspektīvu ciešākai parlamentāriešu sadarbībai minot iespēju abos parlamentos izveidot deputātu sadarbības grupas.

Amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt sadarbību starp parlamentu komisijām, īpaši jautājumos, kas skar abām valstīm nozīmīgus ES darba kārtības jautājumus. Paužot atbalstu šim priekšlikumam, T.Korlaceans atzina, ka ir daudz jautājumu, kuros Latvijai un Rumānijai ir līdzīga nostāja, kā piemērus minot ES paplašināšanos un Austrumu partnerību.

Neskatoties uz savstarpējā tirdzniecības apjoma sarukumu 2012.gadā, abu valstu uzņēmējiem ir liels sadarbības potenciāls, un pozitīvs signāls, kas to apliecina, ir vizītes laikā organizētais abu valstu biznesa forums, pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Tikšanās laikā Rumānijas Ārlietu ministrs sveica Latviju ar šodien saņemto uzaicinājumu sākt sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu valstij tas ir ļoti būtisks lēmums, kas gan investoriem, gan sabiedrībai signalizē, ka esam gatavi pievienoties pasaules attīstītāko valstu kopienai. Latvija ir ieguldījusi daudz pūļu, lai panāktu pozitīvu lēmumu – gan strādājot diplomātiskajos kanālos, gan pilnveidojot likumus, lai tie atbilstu OECD rekomendācijām, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa uzsvēra, ka otrs mūsu valsts stratēģiskais mērķis ir pievienošanās eirozonai 2014.gadā. Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus un drīzumā sagaida pozitīvu konverģences ziņojumu, kas ir viens no priekšnoteikumiem eiro ieviešanai. Tikpat būtiski ir veicināt sabiedrības atbalstu vienotās ES valūtas ieviešanai, kas Latvijā patlaban ir tikpat zems kā Igaunijā pirms pievienošanās eirozonai, taču līdz ar jaunās valūtas ieviešanu atbalsts eiro kaimiņvalstī būtiski pieauga, uzsvēra S.Āboltiņa.

Amatpersonas sarunā pievērsās arī Austrumu partnerības jautājumiem, un S.Āboltiņa atzina, ka demokrātisko reformu pieredzes nodošana ES austrumu kaimiņiem ir mūsu valsts pienākums. Tā ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kurai pastiprināta uzmanība tiks pievērsta šī gada novembrī Lietuvā plānotajā Austrumu partnerības samitā.

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157633806697620/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=AfKs-ogUkq0&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ&index=1
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 25.maijā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde