„Cilvēki piedalās vēlēšanās tad, kad apzinās demokrātijas nozīmi labklājības veicināšanā un redz, ka ar savu balsi spēj veikt pozitīvas pārmaiņas. Aizvien plašākas iespējas ietekmēt politisko procesu vairo iedzīvotāju uzticēšanos demokrātijai.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ceturtdien, 20.septembrī, uzrunājot savus kolēģus Eiropas Padomes (EP) dalībvalstu parlamentu spīkeru konferencē diskusijā par pārstāvnieciskās demokrātijas nākotni. Konference šajās dienās notiek Francijas pilsētā Strasbūrā.
Zems uzticēšanās līmenis demokrātiskajām institūcijām, zema līdzdalība vēlēšanās un attieksmes maiņa pret politiskajām partijām ir patlaban aktuālas problēmas, kuru risinājuma rašana ir arī konferences dalībnieku rokās. Turklāt minēto problēmu risinājumus nepieciešams rast finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā, uzrunājot klātesošos, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
„Demokrātija nebūt nav viegla un vienkārša valsts pārvaldes forma. Pārstāvnieciskā demokrātija ir sarežģīts valsts varas iemiesojums. Tā nepiedāvā gatavas atbildes un nenorāda uz vienu gudro, kurš zina visas pareizās izvēles. Nevis viens vadonis izlemj valstij svarīgos jautājumus, bet gan tas ir uzticēts tautai un tautas pārstāvjiem,” uzsvēra S.Āboltiņa.
No vienas puses, pārstāvnieciskā demokrātija ir labi attīstīts valsts pārvaldes koncepts. No otras puses, tai piemīt vien demokrātijai raksturīgi izaicinājumi. Un risinājumi parasti nav rodami ātrā un vienkāršā veidā dēļ pašas demokrātijas būtības – tā prasa līdzdalību, iesaistīšanos, iecietību un aktīvu pilsonisko sabiedrību, kolēģiem teica S.Āboltiņa.
Diskutējot par Eiropas Padomes dalībvalstu nākotni, S.Āboltiņa uzsvēra: „Vairāk nekā puse no šeit pārstāvētajām valstīm ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Eiropas Savienības ideja tika aizsākta gandrīz vienlaikus ar Eiropas Padomes izveidošanu. Tā laika vizionāri, par spīti haotiskajam pēckara laikam, uzdrošinājās sešām kara plosītām valstīm piedāvāt atjaunot savstarpējo uzticēšanos. Mūsdienās ir daudz sarežģītāk ierosināt un īstenot laikmetu mainošas idejas, kas no jauna vienotu eiropiešu likteni. Arī kopīgi sasniegumi mūsdienās tiek uzskatīti jau par pašsaprotamiem. Tāpēc būtu svarīgi definēt, kāda ir šīs paaudzes misija un loma miera un stabilitātes nodrošināšanā nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
EP parlamentu priekšsēdētāju konference tiek rīkota reizi divos gados, pamīšus Eiropas Padomes mītnes vietā Strasbūrā un kādā no EP dalībvalstīm. EP ir dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas patlaban apvieno 47 Eiropas valstis. Padomes mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādās Eiropas tautu kultūras.
Saeimas Preses dienests