Eirozonas krīzes risināšanā nepieciešama gan atbildīga budžeta politika, gan arī izaugsmi veicinoši pasākumi. To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzsvēra, piektdien, 18.maijā, tiekoties ar Francijas Ekonomiskās analīzes padomes priekšsēdētāju Kristianu de Buasjē (Christian de Boissieu).

Tikšanās laikā puses bija vienisprātis, ka ar budžeta samazināšanas pasākumiem vien nav iespējams nodrošināt eirozonas valstu un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku atveseļošanos, tādēļ nepieciešams domāt par pasākumu kopumu, kas veicinās izaugsmi un konkurētspēju ES dalībvalstīs.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica sarunā akcentēja Latvijas paveikto budžeta konsolidācijā un strukturālajās reformās. „Latvija aizvadītajos gados daudz paveikusi– spējusi būt fiskāli atbildīga, konsolidēt budžetu, kad tas bija nepieciešams. Tagad mūsu valsts nostājusies uz izaugsmes ceļa, un var veikt arī nepieciešamos nodokļu samazinājumus. Lai nodrošinātu izaugsmi, nepieciešamas visaptverošas strukturālās reformas,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Francijā labi zināmais ekonomists, Sorbonas universitātes profesors Kristians de Buasjē pauda viedokli, ka Eiropas lielākais izaicinājums ir tieši izaugsme, jo ES ir pārāk zemi ekonomikas izaugsmes tempi, salīdzinot ar citiem globālajiem spēlētājiem, piemēram, ASV un Ķīnu. „Eiropai ir jāiet ar abām kājām – jābūt gan sabalansētam budžetam, gan izaugsmi veicinošām iniciatīvām,” akcentēja ekonomists. Savukārt izaugsmi iespējams veicināt divējādi – veicot apjomīgas strukturālās reformas, kā arī daudz vairāk līdzekļu ieguldot izglītībā un zinātnē.

Profesors norādīja, ka, viņaprāt, eirozonas problēma ir tā, ka nav skaidri definētu reālās konverģences kritēriju. Māstrihtas kritēriji, kurus jāievēro eirozonas dalībvalstīm, runā par nominālās konverģences prasībām – inflāciju, valsts parādu, bet trūkst kritēriju, kas atainotu reālo konverģenci – izaugsmi, produktivitāti, uzsvēra profesors.

Atbildot uz deputātes Danas Reiznieces–Ozolas (ZZS) jautājumu par ES Fiskālās disciplīnas līguma tālāko likteni, ņemot vērā jaunā Francijas prezidenta Fransuā Olanda vēlmi tajā akcentēt izaugsmi, ekonomists prognozēja, ka Vācija un Francija šajā jautājumā panāks kompromisu. Visticamākais, ka līgums tiks nevis grozīts, bet gan papildināts ar kādu izaugsmes veicināšanai veltītu dokumentu, prognozēja K.de Buasjē.

Saeimas Preses dienests