Saeimas Eiropas lietu komisija aktivizēs sadarbību ar Eiropas Parlamenta deputātiem

(03.02.2012.)

Lai labāk koordinētu Latvijas nacionālo interešu aizstāvību būtiskos Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājumos, Saeimas Eiropas lietu komisija aktivizēs sadarbību ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP). Šāda vienošanās panākta piektdien, 3.februārī, notikušajā Eiropas lietu komisijas un no Latvijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu tikšanās laikā.

„Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienībā sekmīgi iespējams aizstāvēt tikai efektīvi koordinējot sadarbību visos politikas līmeņos – gan valdības un diplomātu, gan Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu līmenī. Tādēļ Saeimas Eiropas lietu komisija ļoti augstu novērtē līdzšinējo sadarbību ar Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā un vēlas šos kontaktus vēl vairāk stiprināt,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas priekšsēdētāja tikšanās laikā aicināja no Latvijas ievēlētos Eiropas Parlamenta deputātus regulāri piedalīties komisijas sēdēs, kad tajās tiek izskatītas Latvijas pozīcijas par būtiskiem ES dienaskārtības jautājumiem, lai par tiem sniegtu savu ekspertīzi un apmainītos ar informāciju. Turpmāk Saeimas interneta mājaslapas darbakārtību sadaļā vēl pirms komisijas sēdēm būs pieejami informatīvie ziņojumi par sēdēs izskatāmajiem jautājumiem, kas palīdzēs Eiropas Parlamenta deputātiem sekot līdzi arī Saeimas komisijas dienaskārtībai, darīja zināmu Z.Kalniņa-Lukaševica. 

Pārrunājot Latvijai nozīmīgās sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, EP deputāts Ivars Godmanis prognozēja, ka sarunu gaita būs ļoti sarežģīta, jo tā dēvētās neto maksātājvalstis, kuras ES budžetā iemaksā vairāk nekā saņem, vēlas, lai budžets netiktu palielināts. EP deputāts arī rosināja Latvijas pārstāvjiem izstrādāt pārdomātu un spēcīgu argumentāciju, ar ko prasīt ES lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu un kohēzijas finansējuma saglabāšanu līdzšinējā apmērā.

Vairāki deputāti īpašu uzmanību veltīja ES finansējuma piesaisti Latvijai nozīmīgu transporta un enerģētikas projektu realizācijai. EP deputāts Krišjānis Kariņš pauda viedokli, ka enerģētikā prioritātei jābūt sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai Latvijā. Ar šāda termināļa palīdzību Latvija dažādotu dabasgāzes piegāžu ceļus un mazinātu savu enerģētisko izolētību un atkarību no viena piegādātāja, teica K.Kariņš. EP deputāts Kārlis Šadurskis pauda, ka Latvijai jādomā par kāda liela projekta realizāciju, lai ar tā palīdzību saņemtu papildu finansējumu līdzās ES Kohēzijas politikas finansējumam.

Runājot par nesen parakstīto starpvaldību līgumu, kas paredz lielāku fiskālo disciplīnu, K.Šadurskis atzina, ka Latvijai nebūtu nekādu problēma ievērot tā nosacījumus. Turpretim deputāts Roberts Zīle kā Latvijas nacionālajām interesēm daudz nekaitīgākus vērtēja grozījumus ES pamatlīgumos, ar kuriem tiek izveidots Eiropas Stabilizācijas mehānisms, jo šie grozījumi neapdraud Latvijas suverenitāti.

Runājot par ES dalībvalstu ekonomisko un finansiālo stabilitāti, EP deputāts Alfrēds Rubiks norādīja, ka līdz šim gandrīz visas dalībvalstis pārkāpa pašas ES pieņemtos noteikumus par fiskālo disciplīnu un reāli sodi nesekoja. Tomēr tagad situācija ir mainījusies un Eiropas Komisija beidzot asi vērsīsies pret visiem pārkāpumiem, atzīmēja A.Rubiks.

Savukārt deputāte Inese Vaidere, runājot par savu darbu Eiropas Parlamentā, pievērsās arī Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA). Eiropas Parlaments ACTA nolīgumu sāks vērtēt februārī, un tagad būtiskākais ir iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par šo nozīmīgo starptautisko līgumu.

 

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas:
https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629154481953/with/6811172065/
Izmantojot foto, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 28.maijā