Galerija

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (Vienotība) un Saeimas deputātes Lolita Čigāne (Vienotība) un Rita Strode (PLL) pirmdien, 14.februārī, tiekoties ar EDSO Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Knutu Vollebeku (Knut Vollebaek), pārrunāja paveikto sabiedrības integrācijas jomā.

Tikšanās dalībnieki īpaši pievērsās naturalizācijas un valsts valodas apguves tēmām un pauda atbalstu integrācijas pasākumu turpināšanai. Puses bija vienisprātis, ka pilsonība ir brīvprātīgs process un ir jāīsteno ciešāka sadarbība ar cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem.

K.Vollebeks atzinīgi novērtēja paveikto integrācijas jomā, tostarp to, ka šobrīd valsts valodu bez maksas apguvušas jau 55 506 personas un, neskatoties uz ekonomisko krīzi, šogad plānots apmācīt vēl 3 583 cilvēkus. Viņš arī pozitīvi novērtēja iespēju bezdarbniekiem, kuri apgūst valodu, saņemt stipendiju. Komisārs pauda, ka Latvijai jāturpina atbalstīt cilvēkus, kuri vēlas apgūt valsts valodu un aicināja meklēt inovatīvas metodes nepilsoņu naturalizācijas ceļā.

I.Circene darīja zināmu, ka naturalizācijas process pēdējo gadu laikā ir būtiski atvieglots, kas sekmē arī pretimnākšanu no sabiedrības puses. Viņa informēja, ka pēdējo divu gadu laikā veiktie socioloģiskie pētījumi par minoritāšu tiesību ievērošanu liecina, ka liela daļa aptaujāto nepilsoņu plāno iegūt pilsoņa statusu un vairāk nekā 85 procenti nepilsoņu naturalizējas, jo vēlas, lai viņu bērni kļūst par pilsoņiem. Daudzi kā motivāciju min arī iespēju iegūt Eiropas Savienības valsts pilsoņa statusu.

Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja darīja zināmu, ka šobrīd ir sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri paredz iespēju vecākiem, saņemot bērna dzimšanas apliecību, vienlaikus noformēt arī iesniegumu pilsonības piešķiršanai, tādējādi atvieglojot pilsonības iegūšanu bērniem.

Tikšanās laikā tika apspriests arī jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. I.Circene uzsvēra, ka tiesības vēlēt ir neatņemama pilsonības sastāvdaļa un ir papildu motivācija nepilsoņiem naturalizēties. Viņa atsaucās uz Igaunijas pieredzi, kur naturalizācijas tempi samazinājās līdz ar tiesību piešķiršanu nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās. „Mūsu politika ir vērsta uz to, lai sabiedrības locekļi vēlētos naturalizēties,” teica komisijas priekšsēdētāja. K.Vollebeks vērsa uzmanību, ka par šo tēmu diskusijas sabiedrībā būtu jāturpina.

Savukārt, apspriežot izglītības sasaisti ar valsts valodas apgūšanu, puses bija vienisprātis, ka sabiedrības integrācija veicina konkurētspēju darba tirgū.

Saeimas Preses dienests