Eiropas Savienības (ES) mērogā nepieciešams izveidot juridisku instrumentu, kas paredzētu atbildību ne tikai par nacistiskā režīma, bet arī totalitārā komunisma izdarīto noziegumu noliegšanu vai attaisnošanu. Tā, uzrunājot konferences „Eiropa 70 gadus pēc Molotova - Ribentropa pakta” dalībniekus, trešdien, 14.oktobrī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Uzrunājot konferences dalībniekus, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē EP lomu to notikumu skaidrošanā, kas pirms 70 gadiem lika pamatu Eiropas sašķelšanai divās nometnēs. G.Daudze izteica pateicību EP deputātiem, kuri 2008.gadā pieņēma deklarāciju, aicinot ES dalībvalstu parlamentus 23.augustu noteikt par Nacisma un staļinisma upuru atceres dienu.
Tāpat G.Daudze pateicās EP priekšsēdētājam Ježijam Buzekam (Jerzy Buzek) par atbalstu šīs konferences rīkošanai EP telpās.
G.Daudze savā uzrunā akcentēja Latvijas Okupācijas muzeja nozīmi, dokumentējot un stāstot par abu noziedzīgo režīmu nodarīto postu. Viņš norādīja, ka gan valsts oficiālie viesi, gan ikviens tūrists tiek aicināts apmeklēt šo muzeju, „nevis lai gaustos par mūsu tautas smago likteni, bet lai parādītu 21.gadsimta brīvības un demokrātijas apstākļos dzīvojošam cilvēkam tās ciešanas un destrukciju, ko var radīt totalitāri, agresīvi režīmi”.
„Stāstot par mūsu vēsturi, mēs izrādām cieņu tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri tika nogalināti vai izsūtīti uz Sibīriju, mēs izrādām cieņu tiem, kuru ģimenes tika sašķeltas starp dažādām valstīm un kontinentiem. Gandrīz katra Latvijas ģimene sevī glabā savu stāstu, jo tie nebūt nav tik seni notikumi un tās ir dzīvu cilvēku liecības,” norādīja G.Daudze.
Konferences atklāšanā uzrunas teica arī EP priekšsēdētājs J.Buzeks, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Irena Degutiene (Irena Degutienė) un Zviedrijas premjerministra biroja Valsts sekretāre Eiropas Savienības lietās Marija Aseniusa (Maria Asenius).
Šogad aprit septiņdesmit gadi, kopš 1939.gada 23.augustā tika parakstīts PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums un tā slepenais papildprotokols.
Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs tikās arī ar Eiropas Parlamenta deputātiem Inese Vaideri un Arturu Krišjāni Kariņu, kā arī Latvijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā vēstnieku Normundu Popenu, lai pārrunātu Latvijai aktuālus jautājumus Eiropas Savienības dienaskārtībā.
Saeimas Preses dienests