14.maijā

(14.05.2003.)

            Trešdien, 14.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Portugāles Republikas prezidentu Žoržu Sampaiju, kurš oficiālā vizītē ieradies Latvijā.

            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas un Eiropas Savienības paplašināšanu.

            Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka attiecības starp Latviju un Portugāli vērtējamas kā sekmīgas un joprojām saglabājas iespēja tās paplašināt. Te būtiska nozīme varētu būt sadarbības grupām, kas nodibinātas un darbojas abu valstu parlamentos.

            Arī Portugāles prezidents Ž.Sampaiju bija vienisprātis, ka Latvijai un Portugālei jācenšas attīstīt divpusējās attiecības, tostarp arī parlamentu līmenī. Tāpēc prezidenta oficiālās vizītes Latvijā ietvaros delegācijas pārstāvjiem bijušas vairākas tikšanās ar Latvijas parlamenta pārstāvjiem Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā un Latvijas un Portugāles parlamentārās sadarbības grupā.

            Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības paplašināšanas norisi. Portugāles prezidents pauda savas valsts stingro atbalstu Latvijas dalībai šajā organizācijā, kā arī izteica cerību, ka septembrī plānotajā referendumā Latvijas iedzīvotāji nobalsos par iestāšanos ES. Ž.Sampaiju kā būtisku akcentēja dialoga nepieciešamību ar sabiedrību par jautājumiem, kas skar valsts dalību ES. Runājot par iespējamo draudu valsts identitātes zaudēšanai, prezidents norādīja, ka pēc Portugāles pievienošanās ES tas nav noticis ? gluži otrādi, tās iedzīvotāju valstiskā pašapziņa palielinājusies.

            Savukārt I.Ūdre sacīja, ka katrai valstij neatkarīgi no tās teritoriālā lieluma un iedzīvotāju skaita ir tiesības izteikties par kopīgās Eiropas nākotni. Viņa pozitīvi novērtēja Lietuvas referenduma rezultātus un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tās rezultāts būs pozitīvs. “Bažas rada iespēja, ka cilvēki varētu neizrādīt pietiekamu aktivitāti, piedaloties referendumā. Tā kā iestāšanās sarunu process ilgst krietnu laiku, daļai sabiedrības varētu likties, ka viss jau paveikts,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

            Sarunas noslēgumā puses pārrunāja reģionālās attīstības iespējas Latvijā, kā arī sieviešu līdzdalību politisko procesu norisē valstī.

  

Savukārt Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Portugāles Republikas prezidenta Žorža Sampaiju delegācijas pārstāvjiem.

Sarunas gaitā puses pārrunāja Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības un ar Eiropas Savienību saistītas tēmas. Ārlietu komisijas deputātus interesēja Portugāles nostāja ES paplašināšanās kontekstā, pieredze minoritāšu izglītības jautājumā, kā arī divpusējo starpnozaru sakaru attīstīšana.

Portugāles delegācijas pārstāvji tikšanās laikā uzsvēra savas valsts pozitīvo nostāju ES paplašināšanās jautājumā un izteica atbalstu Latvijas integrācijai ES. Iestājoties ES, Portugāle ieguva ļoti daudz, tomēr šīs Eiropas valstu organizācijas tālākā attīstība jāveic tā, lai tās nepieciešamība būtu saprotama jebkuram cilvēkam. Piemēram, pat Portugāles komunistiskā partija pēc valsts iestāšanās ES mainījusi savu skeptisko attieksmi pret ES un šobrīd aktīvi iesaistās Eiropas sociālo jautājumu risināšanā. Viesi uzsvēra, ka integrācija ES tikai stiprinājusi portugāļu nacionālo piederību un Latvijai no šī jautājuma nebūtu jābaidās.

Portugāles delegācijas vadītājs Gonsalo Kuaresma Sousa Capitao (Goncalo Quaresma Sousa Capitao), runājot par ES prezidentūru, uzsvēra savas valsts viennozīmīgo pozīciju par rotācijas principa saglabāšanu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikti jābūt līdzvērtīgām un ka tieši mazo valstu pievienošanās stiprinās demokrātiju ES. Gonsalo Kuaresma Sousa Capitao akcentēja, ka Portugāle grib būt tādā Eiropā, kur visi partneri tiek uztverti vienlīdzīgi.

Pārrunājot minoritāšu izglītības jautājumus, portugāļu delegācijas pārstāvji atzīmēja, ka izprot Latvijas situāciju šajā jomā, tomēr to nevar salīdzināt ar Portugāli, jo šajā valstī visi iedzīvotāji pārvalda portugāļu valodu. Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja I.Vaidere pastāstīja, ka Latvijā etniski konflikti nav vērojami, un uzsvēra, ka plānotā izglītības reforma tikai veicinās sabiedrības integrāciju.

Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar ekoloģiju. Portugāles delegācijas pārstāvji izteica nepieciešamību veicināt starpvalstu sadarbību cīņai pret ekoloģiskām katastrofām. Tā, piemēram, Portugālei ir noslēgti starpvalstu līgumi ar Spāniju, Maroku un Franciju par sadarbību ekoloģisko katastrofu novēršanā uz ūdens.

 

Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Portugāles Republikas prezidenta Žorža Sampaiju delegācijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES).

G.Krasts uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt mazo dalībvalstu lomu ES, un ka jānostiprina nacionālo parlamentu loma ES ietvaros.

Savukārt delegācijas vadītājs Gonsalo Kuaresma Sousa Capitao (Goncalo Quaresma Sousa Capitao) informēja par situāciju Portugālē pēc iestāšanās ES. Delegācijas pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas nopietno darbu sagatavošanās posmā un izteica cerības uz pozitīvu rezultātu gaidāmajā referendumā par Latvijas dalību ES. Delegācijas vadītājs Gonsalo Kuaresma Sousa Capitao izteica atbalstu visu triju Baltijas valstu dalībai ES un uzsvēra, ka pat nelielas valsts loma Eiropas procesos ir ļoti svarīga. Runājot par ES prezidentūru, delegācijas pārstāvji pauda Portugāles pozīciju par rotācijas principa saglabāšanu arī turpmāk.

Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar Latvijas virzību dalībai NATO.

 

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputātes tikās ar starptautiskas sieviešu grupas pārstāvēm projekta Baltijas misija: Zviedrija un Baltijas valstis ietvaros.

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un ASV senatore Džeina Kola-Veisa teica uzrunas. Diskusiju vadīja Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja Ināra Ostrovska.

I.Ūdre uzsvēra arvien pieaugošo sievietes lomu sabiedrībā un politikā, kā arī iepazīstināja diskusijas dalībnieces ar Saeimas vēlēšanu rezultātu retrospektīvu. Viņa uzsvēra, ka 20 procenti no visiem Latvijas parlamenta deputātiem ir sievietes, un ka septiņas no septiņpadsmit Saeimas komisijām vada sievietes.

Dž.Kola-Veisa pastāstīja par sievietes lomu ASV politiskajā dzīvē un atzina, ka ASV Kongresā sievietes ir tikai četrpadsmit procenti. Viņa uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir līdzdarboties politiskajos procesos nacionālajās valstīs un arī starptautiskā līmenī, kā arī sadarbības atbalstīšana un veicināšana starp sievietēm parlamentārietēm Skandināvijā un Baltijas valstīs.

Diskusijas laikā uzmanība tika pievērsta arī likumdošanas aspektiem, kas regulē dzimumu līdztiesību darba vietās un ģimenēs, kā arī etnisko jautājumu risināšanas iespējām.

Noslēgumā sarunas dalībnieces uzsvēra pasaules sieviešu sadarbības tīkla izveidošanas un stiprināšanas nozīmi, kam pamatā ir jāliek drosme, darbs, zināšanas un ticība sev.

 

Preses dienests

 

Svētdien, 23.februārī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196