29.aprīlī

(29.04.2003.)

         Otrdien, 29.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas deputāti Dainis Turlais un Andrejs Radzevičs tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Reinholdu Robi (Reinhold Robbe) un viņa vadīto delegāciju.
         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības un sadarbības iespējas aizsardzības jomā.
         A.Laksa iepazīstināja R.Robi un viņa vadīto delegāciju ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finansu izlietojuma kontroli. Treškārt, viņš uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā. A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija, tiek veikta reorganizācija informācijas drošības jomā, ir uzsākta nesaudzīga cīņa ar korupciju, kā arī daudz uzmanības tiek veltīts sabiedrības integrācijas problēmām. 
          Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Robe pastāstīja, ka saskaņā ar likumdošanu un, vadoties no negatīvas vēsturiskās pieredzes, Vācijā nevarētu savienot aizsardzību ārlietās un iekšlietas - šīs jomas tiek nošķirtas. Atzīstot līdzšinējo sarunu lietderību, viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams pievērsties divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā un savietojamībai dažādos līmeņos.
         Atbildot uz R.Robes jautājumu par obligāto militāro dienestu un šī jautājuma risināšanu Latvijā, D.Turlais uzsvēra, ka svarīgākais ir noformulēt valsts uzdevumus un prioritātes un tam pakārtot nepieciešamās reformas. D.Turlais sacīja, ka politiķi nosliecas uz profesionālo bruņoto spēku izveidi, kas būtu gatavi valsts aizsardzībai un pretterorisma cīņai gan NATO sastāvā, gan atsevišķi. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā, raugoties no drošības viedokļa, svarīgāka ir problēmu risināšana iekšlietās - noziedzība, korupcija, bet politiskā konjunktūra prasa ieguldīt līdzekļus aizsardzībā. "Mākslīgi tiek saasinātas problēmas - terorisms, lai palielinātu izdevumus bruņojumiem. ASV tas ir izdevīgi, bet Latvijai var radīt ekonomiski vēl smagāku situāciju," sacīja D.Turlais.
         Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā.
        Tikšanās noslēgumā Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Robe izteica uzaicinājumu turpināt šo dialogu par partnerattiecībām drošības jomā Berlīnē no sabiedroto pozīcijām NATO ietvaros.

        Šodien arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Reinholdu Robi (Reinhold Robbe) un viņa vadīto delegāciju.
        Sarunas ietvaros Ārlietu komisijas deputāti akcentēja, ka Latvijā ir ievērojams sabiedrības atbalsts valsts integrācijai NATO un šobrīd Latvijai ir svarīgs veiksmīgs iestāšanās protokolu ratifikācijas process NATO dalībvalstīs. Vācijas puse, atzīmējot ļoti labās divpusējās attiecības, uzsvēra, ka Vācija jau ir sniegusi nozīmīgu atbalstu kandidātvalstīm un turpinās sniegt, jo lielais sabiedrības atbalsts valsts politikai liecina par pareizu attīstības ritējumu.
        Atbildot uz Ārlietu komisijas locekļu jautājumu par Irākas krīzes ietekmi uz NATO vienotību, Vācijas delegācijas vadītājs uzsvēra, ka šobrīd NATO nav alternatīvas, tomēr jābūt pragmatiskai diskusijai par organizācijas tālāku attīstību un te noteikti nedrīkst aizmirst mazo valstu intereses.
        Mūsu parlamentāriešus interesēja Vācijas skaidrojums par Beļģijas - Vācijas - Francijas iniciatīvu Eiropas drošības jautājumā, ņemot vērā Latvijas atbalstu vienotai Eiropas drošības politikai. Runājot par Eiropas ārējās un drošības politikas (EDAP) efektivizēšanu, arī Latvija atbalsta to, tomēr neviena valsts šobrīd vēl nevar formulēt pareizos instrumentus, kā to panākt. Pirmkārt, jāizvairās no ieguldījumu dublēšanas, jo finansiālais slogs īpaši ietekmē mazās valstis. ES spēki, iespējams, jāveido NATO ietvaros.
         Vācijas delegācijas pārstāvji informēja, ka Eiropā vienmēr būs dažādas uzskatu grupas (piemēram, arī Viļņas grupa, trīs Baltijas valstis) un, ņemot vērā, ka šāda iniciatīva nākusi no Beļģijas, kur drīzumā gaidāmas vēlēšanas, iniciatīvas nozīmi nevajadzētu pārvērtēt. Tomēr šādas neformālas tikšanās zināmā mērā pat stiprina Eiropas vienotību. Pēc Vācijas domām, Eiropas Savienības (ES) galvenais uzdevums ir pastiprināti strādāt pie EDAP, kas līdz šim ir bijusi atstāta novārta. EDAP attīstības procesā jāpiedalās visām ES valstīm, tai skaitā noteikti arī jaunajām dalībvalstīm.
        Jautājot par ANO efektivitāti un turpmāko lomu, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra reformu nepieciešamību, kā arī veto tiesību jautājuma pārskatīšanu, ņemot vēra, ka bieži vien veto tiesības ir iespēja izmantot tām valstīm, kurās ne vienmēr viss ir kārtībā ar cilvēktiesību ievērošanu. Vācijas delegācijas pārstāvji, izklāstot savas domas, uzsvēra, ka ANO kā organizācija ir vajadzīga, bet tai, protams, ir savi trūkumi. Tomēr Vācija neredz nopietnas alternatīvas, tādēļ ANO ir jāstiprina.
         Nobeigumā I.Vaidere atzīmēja, ka, neraugoties uz Latvijas smago vēsturi, tā ir paveikusi daudz, gan patstāvīgi, gan ar demokrātiskās pasaules palīdzību. Latvija ir gatava dot savu ieguldījumu kopējā Eiropas attīstībā, piedaloties diskusijās, gan arī nododot savu pieredzi citām Eiropas valstīm."


Preses dienests

Trešdien, 12.augustā
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196