“Viens no būtiskākajiem iemesliem līguma denonsēšanai ir morāls — sadarboties ar Krieviju, kas ir agresorvalsts, ir amorāli. Šajā ziņā principialitātei ir jāprevalē pār ērtībām. Ja tā nav, mēs nevaram vispār runāt par kaut kādu principu esamību,” trešdien, 13.septembrī, uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

“Nenoteiktība ir lielākā problēma, gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.  Mēs nevaram atļauties tik krasi mainīt tarifus.  “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” izvēlējās nepiemērotāko brīdi, kad to darīt. Mums ir jārod konkrēti īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē,” otrdien, 12.septembrī, uzsvēra Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

“Karš Ukrainā beigsies ne tikai tad, kad Krievija pārtrauks karadarbību, bet kad tiks atgrieztas visas okupētās teritorijas, pilnībā tiks novērstas Krievijas agresijas sekas un tās upuri panāks taisnīgumu. Pirmais nozīmīgais solis ir sperts, izveidojot starptautisku zaudējumu reģistru kā daļu no visaptverošas atbildības sistēmas par starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas radušies Krievijas agresijas rezultātā,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica otrdien, 12.septembrī, atklājot Zaudējumu reģistra dalībvalstu otro konferenci.

Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nav to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz otrdien, 12.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Apstākļos, kad Eiropas Centrālā banka atkal ir paaugstinājusi EURIBOR procentu likmes, bažas raisa šī pieauguma ietekme uz tautsaimniecību, kā arī risks hipotekāro kredītu ņēmējiem vairs nespēt pildīt savas kredītsaistības, otrdien, 12.septembrī, komisijas sēdē pauda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Deputāti lēma aicināt valdību un par komercbanku uzraudzību atbildīgo Latvijas Banku meklēt risinājumus, kā mazināt šī kāpuma ietekmi. 

“Pilsoniskās sabiedrības vēlme, spējas un iespēja patiesi īstenot “suverēno varu” ir valsts drošības, izaugsmes un noturības jautājums. Tikai ar aktīvu visas sabiedrības iesaisti mēs spējam tikt galā ar ārējiem drošības izaicinājumiem,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, otrdien, 12.septembrī, parlamentā atklājot starptautisku konferenci “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram”.

“Latvija savas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā laikā neatlaidīgi ir atbalstījusi Ukrainu un aktīvi strādājusi, lai taisnīgums gūtu virsroku,” pauda Saeimas priekšsēdētāja biedre, Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (asambleja) vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, pirmdien, 11.septembrī, tiekoties ar asamblejas prezidentu Tiniju Koksu (Tiny Kox).

Godinot brīvību kā mūsu kopīgu un sargājamu vērtību, parlaments aicina jauniešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem piedalīties fotokonkursā “Manas brīvības piemineklis”. Konkursa dalībnieki aicināti radošā un pārdomas rosinošā fotogrāfijā ietvert savu redzējumu par brīvību un tās simboliem – lietām, priekšmetiem un cilvēkiem.

Otrdien, 12.septembrī, parlamentā norisināsies starptautiska konference “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram”. Tajā plānots spriest par to, kā mainās partnerattiecības starp valdībām, daudzpusējās sadarbības institūcijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kāda ir vietējā līmeņa pilsoniskās aktivitātes loma un ietekme reģionālā un globālā līmenī.