Saeima ceturtdien, 2.februārī, ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu. Tā mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai.

Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu KNAB biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai. Grozījums paredz, ka turpmāk likums vairs neprasīs vismaz trīs gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.

„Bērniem ar mācīšanās traucējumiem skolās ir jāsaņem visa nepieciešamā palīdzība, lai pilnvērtīgi iekļautos mācību procesā un attīstītu savus talantus. Taču šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tā, skolās pedagogiem nav nepieciešamo zināšanu un prasmju, lai spētu identificēt bērnus, kuriem vajadzīga papildu palīdzība. Pedagogiem trūkst zināšanu par efektīvām pedagoģijas metodēm, kā ar šiem skolēniem strādāt. Varam aprīkot skolas ar vismodernākajām tehnoloģijām, taču tā būs izšķērdēta nauda, ja skolotāji nemācēs tās likt lietā,” otrdien, 31.janvārī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 31.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi regulējumā.

Latvija jau labu laiku strādā pie maksātnespējas procesa sakārtošanas, tomēr aizvien ir gadījumi, kas liecina par kreditora vai parādnieka tiesību aizskārumu. Tas skaidri apliecina – vēl svarīgāks par kvalitatīvu maksātnespējas procesa normatīvo regulējumu ir procesa administratoru godaprāts un profesionalitāte. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, piektdien, 27.janvārī, Saeimas namā atklājot diskusiju “Maksātnespējas režīms Latvijas tiesiskajā regulējumā – no ieguldījumu kavēkļa uz optimālu darbību”. To organizē Saeimas Eiropas lietu komisija.