Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2016.gada 17.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītāja. Labvakar, godātā finanšu ministres kundze! Labvakar, godātais veselības ministra kungs! Labvakar, kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir iekļauti divi jautājumi.
Pirmais ir deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par valsts budžeta izpildi”. Uz šo jautājumu ir saņemta ministres rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.
Ministres kundze, vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildinformāciju?
D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).
Runāšu īsi, jo es saprotu, ka galvenais... ka jautājuma būtība bija – pārliecināties, vai šobrīd ir kādas novirzes no plānotā, kuras novestu pie iespējamiem grozījumiem šī gada budžetā, un kas tiek darīts, lai gudrāk un veiksmīgāk saplānotu nākamā gada budžeta izdevumus.
Tagad es vēlos vēlreiz, līdzīgi kā jau rakstiskajā atbildē tas tika darīts, nomierināt deputātus: šobrīd, vērtējot budžeta ieņēmumu progresu, neizskatās, ka varētu būt kādas būtiskas nobīdes no plānotā. Mēs redzējām, ka janvārī budžets nepildījās tik labi, kā gribētos (īpaši jāuzsver, ka pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi nesasniedza prognozēto), bet februāris ir šos datus izlīdzinājis, un nupat ir par vienu procentu lielāki ieņēmumi, nekā bija plānots. Plānojam, ka arī kopumā gada griezumā nebūs būtisku atkāpju no prognozēm.
Savukārt par nākamā gada budžeta plānošanu jāteic, ka mēs jau laikus esam sākuši darbu pie tā veidošanas. Un ir tāds jauns uzdevums (mēs nupat arī ar veselības ministru apspriedām, kā to efektīvāk darīt) – ir izveidotas darba grupas, kuras kopā ar nozaru ministrijām pārskata ministriju bāzes izdevumus, lai redzētu, vai nozarēs ir kāda finansējuma rezerve. Jo, kā mēs skaidri zinām, katru gadu mēs atgriežamies pie tā paša, ka vajadzību vai vēlmju saraksts ir stipri lielāks nekā budžeta iespējas. Un, pirms piešķirt kādai jomai papildu finansējumu, ir jāpārliecinās, vai esošie līdzekļi tiek izmantoti pietiekami efektīvi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tagad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iespēja jautājuma uzdevējiem uzdot ministrei vēl divus papildjautājumus.
Pirmais ir pieteicies deputāts Aivars Meija. Lūdzu!
A.Meija (NSL).
Labvakar, ministres kundze! Savā atbildes vēstulē jūs minat, ka 2016.gada 5.februārī ir izveidota pastāvīga starpinstitūciju darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Ko jūs kā finanšu ministre sagaidāt no šīs darba grupas, un kādi ir noteiktie termiņi šai darba grupai?
D.Reizniece-Ozola. Jā... Paldies par jautājumu.
Es ceru sagaidīt, ka šīs darba grupas darba rezultāts būs tas, ka mēs ieraudzīsim, kurās budžeta programmās līdzekļi netiek pietiekami efektīvi tērēti. Jau no sākotnējiem datiem mēs redzam, ka ir pasākumi, kuriem ministrijas prasa finansējumu katru gadu... prasa vai nu tikpat lielu kā iepriekšējā gadā, vai pat lielāku finansējumu, neskatoties uz to, ka nereti šie līdzekļi netiek izmantoti pilnībā vai gada laikā tiek pārdalīti uz citām budžeta programmām. Respektīvi, te mēs redzam, ka... nu jau ar neapbruņotu aci var redzēt, ka ir iespējami resursu ietaupījumi, turklāt ne tikai, tā teikt, virsējā slānī, bet arī dziļāk.
Mums finansisti šobrīd analizē, cik efektīvi tiek izmantoti līdzekļi. Kā jau es teicu, mērķis ir atrast rezerves nozaru budžetā nevis tādēļ, lai paņemtu to naudu nost un pārdalītu no viena resora citam, bet gan tādēļ, lai šīs rezerves pietaupītu diskusijām attiecībā uz jauno politikas iniciatīvu finansēšanu, jo, kā jau es teicu, ministriju vajadzības vienmēr ir lielākas nekā iespējas.
Kāds ir laika rāmis? Nu, mēs pēc nedēļas apmēram redzēsim, kāda būs nākamajā gadā mūsu fiskālā telpa, respektīvi, vai mums būs papildu finansējums, ko izmantot jaunajām politikas iniciatīvām, jauniem pasākumiem, attīstības pasākumiem, vai, tieši otrādi, mums visiem kopīgi būs jāietaupa.
1.jūnijs ir tas datums, kad ministrijām ir jāiesniedz savas iniciatīvas – jaunās politikas iniciatīvas –, un tad vasaras laikā, kopīgi strādājot, mēs sapratīsim, kāds ir mūsu prioritāšu... nu, kādas ir mūsu prioritātes finansējumam.
Es domāju, ka tas darbs tomēr ilgs visa gada garumā. Veselības ministrija, veselības aprūpe tiek vētīta pavisam detalizēti un rūpīgi, turpretim pārējās ministrijas – varbūt nedaudz virspusējāk. Ņemot vērā to, cik daudz mums ir ministriju, to skaitā arī pati Finanšu ministrija, tas uzdevums ir visa gada garumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamo papildjautājumu uzdos deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!
A.Platpers (NSL).
Labvakar! Man ir šāds jautājums.
Latvijas Bankas prezidents šajās dienās ir paziņojis, ka Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no 2,7 procentiem uz 2,3 procentiem. Sakiet, lūdzu, – vai arī šis apstāklis nevarētu būt iemesls, lai šobrīd daudz rūpīgāk pārvērtētu valsts budžetā iestrādāto samērā optimistisko izaugsmes tempu? Un kādas darbības jūs veiksiet, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi šajā situācijā, kad tiek prognozēts šāds samazinājums?
D.Reizniece-Ozola. Jautājumam ir divas daļas.
Atbilde uz pirmo jautājuma daļu. Prognoze, ka izaugsme būs 3 procentu apmērā, kas šobrīd ir ņemta par pamatu, vērtējot Latvijas Stabilitātes programmu, ir saskaņota ar Latvijas Banku un ar Fiskālās disciplīnas padomi. Ir noteikts, ka izaugsme būs 3 procentu apmērā. Šobrīd... uz aprīli netiks mainīta šī izaugsmes prognoze; to darīsim gada vidū. Jūnijā pārskatīsim izaugsmes prognozi, ņemot vērā to, kādi pirmajā pusgadā būs bijuši tautsaimniecības attīstības tempi. Nav lietderīgi šo prognozi bieži mainīt. Īpaši jāņem vērā, ka šobrīd vēl ir tikai marts un nav pietiekami daudz informācijas par to, kāda ir tautsaimniecības attīstības dinamika.
Ņemam vērā arī Latvijas Bankas prognozi un Finanšu ministrijas apstiprinātās prognozes. Darbs nekad nav darīts vienpersoniski; tas notiek arī dialogā ar Fiskālās disciplīnas padomi, kā arī sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Tā kā tā prognoze, ko mēs no savas puses noteiksim, budžetu veidojot, jebkurā gadījumā būs saskaņota ar šiem pārējiem ekspertiem.
Kas ir jādara, lai tautsaimniecību stiprinātu? No Finanšu ministrijas puses tā viennozīmīgi ir arī nodokļu politika, un es domāju, ka tas signāls, ko es jau uzņēmējiem no savas puses esmu devusi, ka nebūs nekādu pārsteigumu nodokļu politikā, ka nebūs nekādu pēdējās nakts ierosinājumu jaunu nodokļu veidā, lai aizpildītu budžeta caurumus, – ka tas vien jau ir liels solis pretim veselīgākai tautsaimniecībai. Tas dod tik ļoti vajadzīgo stabilitātes sajūtu uzņēmumiem, kuri, plānojot savu darbību, grib zināt, kas ar viņiem notiks ne tikai šodien, bet arī rīt. Un paralēli šīs stabilitātes sajūtas radīšanai, protams, mēs pārskatām šobrīd kopumā Latvijas nodokļu politiku. Ir piesaistīti arī Pasaules Bankas speciālisti. Vakardien viņi bija Latvijā, prezentēja jau līdz šim padarīto darbu; kalibrējām darba uzdevumu, lai mums būtu vienāda izpratne par to, ko mēs no viņiem gaidām. Un gada vidū būs pirmie rezultāti, gada beigās būs arī kopējais ziņojums, kuru mēs ņemsim vērā, izstrādājot vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju, kas tiks saskaņota arī ar sociālajiem partneriem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājumu uzdevēji abus papildjautājumus ir uzdevuši. Taču arī deputāts Gunārs Kūtris ir klāt un vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Cienījamā ministres kundze! Jūs daļēji atbildējāt uz to jautājumu, ko es gribēju jums uzdot. Taču lieta ir tā, ka otrais no uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem jūs sniedzāt atbildes, bija par to, kādus pasākumus ministrija veiks vai ieteiks, lai nodrošinātu izdevumu segšanai nepieciešamos ienākumus. Un atbildē uz šo, otro, jautājumu jūs gandrīz lapaspusi ļoti labi citējāt Fiskālās disciplīnas likuma normas. Mēs to vēlreiz izlasījām un sapratām, ka jūs uztraucaties, vai Eiropas Komisija nepārmetīs, ja mums budžeta deficīts palielināsies.
Bet sakiet, lūdzu, – ja tomēr tas pesimistiskākais scenārijs attīstīsies... Un arī VID vadītāja teikusi, ka īpaši šī gada pirmajos mēnešos nepildījās... Sakiet, lūdzu, – kāda būs Finanšu ministrijas faktiskā rīcība, lai varētu tomēr... Es saprotu, ka var tikt pieļauts arī lielāks deficīts, nekā tas ir plānots, pie noteiktiem scenārijiem. Bet kas tiks darīts, lai tomēr nebūtu pilnīgas bezizejas?
D.Reizniece-Ozola. Nu, es savu prezentāciju sāku ar to, ka es vēlējos nomierināt deputātu kungus un apliecināt, ka situācija šobrīd ir stabila un mēs redzam, ka budžets pildās atbilstoši prognozēm. Mēs, protams, visu laiku monitorējam, kāda ir šī dinamika. Ja mēs redzēsim, ka ir būtiskas atkāpes no prognozēm, tad būs jāizmanto šis instruments, kas ir finanšu ministra rokās, – vajadzēs apturēt izdevumus un valdībā lemt par nepieciešamajiem budžeta grozījumiem.
Taču šobrīd nav pamata tik nopietnai trauksmei, lai mēs runātu par izdevumu apturēšanu un budžeta pārskatīšanu. Situāciju kontrolējam. Ja būs nepieciešams – darīsim. Bet, es domāju, nebūs tādas nepieciešamības.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vēl vienu papildjautājumu uzdos deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris. Paldies.
Otrs jautājums ir saistīts ar to, ko jūs pieminējāt par uzsāktajiem darbiem, lai nākamā budžeta projekts būtu izstrādāts kvalitatīvi.
Savā atbildē mums, deputātiem, jūs norādījāt uz informatīvo ziņojumu, kas valdībā laikam jau ir izskatīts. Un starp pasākumiem tur minēta arī “budžeta paskaidrojumu pilnveidošana, lai sniegtu informāciju par budžetu kā politikas realizācijas instrumentu”.
Sakiet, lūdzu, – un tas izskanēs ne tik daudz kā jautājums, bet vairāk kā vēlējums – vai Finanšu ministrija pati demonstrēs labo praksi un tiešām ir plānojusi, kādā veidā budžeta paskaidrojumi tiks pilnveidoti, lai deputātiem tiktu dotas nevis saīsinātās versijas, bet lai arī deputāti, saņemot budžeta projektu, saprastu, kam nauda ir plānota? Vai Finanšu ministrija rādīs labas pārvaldības praksi savā budžeta projektā?
D.Reizniece-Ozola. Centīsimies. Paldies par ierosinājumu!
Jums taisnība, ka mums pašiem jārāda priekšzīme. Bet tas, ka ir ideja... Es domāju, ka tā ir pareiza, – ka šiem paskaidrojumiem gan par jaunajām politikas iniciatīvām, gan arī par esošajiem budžeta pieprasījumiem ir jābūt daudz saprotamākiem, detalizētākiem, tādiem, kuros norādīts, kāds ir iespējamais finanšu avots; tas, manuprāt, ir tāds pašsaprotams budžeta plānošanas process.
Tas gan, tiesa, arī apgrūtinās deputātu darbu, jo, kā līdz šim mēs esam redzējuši, tad, kad budžets ir iesniegts Saeimā, deputāti, loģiski, grib sagatavot un arī sagatavo savus priekšlikumus. Bet arī šeit tad būs vajadzīga profesionālāka un nopietnāka attieksme: vajadzēs nevis vienkārši ierakstīt tikai pasākumu un summu, kādu būtu nepieciešams tam tērēt, bet vajadzēs arī argumentēt, kādēļ tas ir vajadzīgs, kāds no tā būs ieguvums tautsaimniecībai un kāds ir iespējamais finanšu avots.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad visi papildjautājumi ir atbildēti. Paldies ministres kundzei par atbildēm, deputātiem – par jautājumiem. Pirmais darba kārtības jautājums tātad ir izskatīts.
Otrs darba kārtības jautājums ir deputātu Šimfas, Mežecka, Platpera, Baloža un Meijas jautājums veselības ministram Guntim Belēvičam “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai”.
Ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju? Lūdzu!
G.Belēvičs (veselības ministrs).
Labdien, cienījamā Lībiņas-Egneres kundze! Labdien vēlreiz, cienījamie Saeimas deputāti!
Jautājumi skar īstenībā ļoti svarīgu aspektu. Proti, mēs dzīvojam nepietiekama finansējuma apstākļos. Veselības aprūpes nozare un valsts veselības aprūpes iestādes konkurē ne tikai ar pašvaldību veselības aprūpes iestādēm, bet arī ar privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un šāda konkurence noved pie tā, ka Veselības ministrijai (tātad – valstij) nav ietekmes nedz uz to aparatūru, ko pērk gan pašvaldību veselības aprūpes iestādes, gan privātie... Un mēs esam liecinieki tam, ka tiek “izurbinātas rozīnes no kēksa”: tie pakalpojumi, kuri ir izdevīgi, aizplūst uz pašvaldībām, uz pašvaldību veselības aprūpes iestādēm un uz privātajām, savukārt valstij ir jāsniedz visi pakalpojumi, to skaitā arī tie, kuriem tarifi ir neizdevīgi.
Tāda ir tā situācija, un par to ir visi jūsu jautājumi. Un es esmu gatavs atbildēt uz papildjautājumiem. Mēs centāmies atbildēt rakstiski, bet es labprāt atbildēšu uz papildjautājumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pirmais papildjautājumu uzdos deputāts Aivars Meija. Lūdzu!
A.Meija (NSL).
Labvakar, ministra kungs! Savas atbildes trešajā punktā jūs minat (citēju): “Līgumu finanšu apjoms stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem tiek noteikts atbilstoši ārstēto personu skaitam veselības aprūpes pakalpojumu programmas iepriekšējā periodā.”
Ņemot vērā jūsu atbildi un to, ka pagājušajā periodā, tas ir, 2015.gadā, nebija tik dramatiska situācija saistībā ar rindām uz pierakstu, lūdzu, paskaidrojiet: kā šodien mainījusies tā sauktā kvotu sistēma un kāpēc tā kļuvusi pacientiem tik nedraudzīga?
G.Belēvičs. Tātad īstenībā veselības aprūpes nozarei atvēlētais finansējums nav mazāks kā iepriekšējā gadā, un sistēma pacientam nav kļuvusi nedraudzīgāka. Es esmu pieņēmis politisku lēmumu – palielināt finansējumu hospitālajā sektorā, lai nevienai slimnīcai netiktu mazāk un lai būtu lielāks finansējums ambulatorajā sektorā onkoloģiskajiem pacientiem, kuru dēļ ir šīs rindas, taču to nevar izdarīt tikai ar ministra voluntāru lēmumu, ir jāmaina Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc slimnīcas pirmos četrus mēnešus strādā iepriekšējā gada finansējuma ietvaros, un tagad ir piešķirts papildu finansējums. Un konkrēti, ja mēs...
Sabiedrība veido viedokli par rindām Latvijas Onkoloģijas centrā. Šim centram es esmu atradis iespēju piešķirt papildu nedaudz vairāk par 400 tūkstošiem tieši rindu mazināšanai tiem izmeklējumiem, kas ir saistīti ar onkoloģijas pacientiem, proti, vizuālās diagnostikas izmeklējumiem. Tātad situācija būs daudz labāka: rindas tiks atvērtas 21.martā laika posmam līdz gada beigām, un valsts finansējums ir būtiski pieaudzis.
Zināmā mērā tā bija slimnīcas... slimnīca varēja atvērt rindu iepriekš, jo bija zināms, ka būs vairāk naudas, un varēja atvērt rindu uz visu gadu. Zināmā mērā viņi to izdarīja, lai parādītu... lai ar sabiedrības neapmierinātību izdarītu spiedienu ne tikai uz Veselības ministriju, bet uz visu valdību un visiem Saeimas deputātiem. Jo situācija ir katastrofāla: mēs finansējam veselības aprūpi vissliktāk Eiropas Savienībā. Tas bija vēstījums mums visiem.
Bet situācija ir labāka! Slimnīcas un arī Nacionālais veselības dienests to zina, un tās rindas ir onkoloģijas pacientu dēļ. Situācija būs daudz labāka nekā iepriekšējā gadā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Otrs papildjautājums. Deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!
A.Platpers (NSL).
Augsti godātais ministra kungs! Frakcija “No sirds Latvijai” 25.februārī jums uzdeva skaidru un konkrētu jautājumu par to, kāda ir nozares politika privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesaistē veselības aprūpē, to sniegto pakalpojumu apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem un kuri tiesību akti un citi dokumenti to nosaka.
Jūsu atbildes pirmajā punktā ir uzskaitīti tikai Ministru kabineta noteikumi un to saturs. Iespējams, atbildes gatavotāji nav sapratuši jautājumu, tāpēc mēģināsim to pārstrukturēt un uzdot šādā versijā: kādu politiku privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesaistē veselības aprūpē jūs atbalstāt, un kāds būtu racionāls finansējuma sadalījums starp privātajiem un valsts un pašvaldību veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem?
G.Belēvičs. Paldies. Es jautājumu sapratu.
Problēma nav tajā, ka privātie sniedz veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem tarifiem kā valsts. Nav tā, ka privātie ir paņēmuši kādu pakalpojumu no valsts un ka valsts ir apgādāta ar aparatūru, bet pati vairs pakalpojumus nesniedz. Tā nav! Ir tā, ka privātie nodarbojas ar ienesīgākajiem pakalpojumiem, un no cilvēku, no pacientu, viedokļa ir vienalga, kur to pakalpojumu saņemt.
Bet mūsu sistēmā nepietiekama finansējuma apstākļos ir vēl otrs aspekts jāņem vērā, proti, ka pacientiem ir tiesības (atbilstoši Pacientu tiesību likumam) izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, kur viņš šo pakalpojumu saņem.
Ja mēs runājam par onkoloģijas pacientiem – un šī ažiotāža ir tieši šajā sakarā –, tad šos pašus pakalpojumus citās veselības aprūpes iestādēs, arī privātajās, var saņemt ar ļoti mazu rindu vai bez rindas. Bet cilvēki grib iet tur, kur ir vislielākā kompetence. Un jāsaka, ka ar naudu vien to nevar atrisināt, jo Latvijas Onkoloģijas centrā uz visiem šiem pakalpojumiem – arī par naudu! – ir rinda. Tā ir tā problēma. Un tas, ka ārstniecības iestādes... Es esmu uzdevis tām jautājumu, ar kuru es nodarbojos: “Sakiet, lūdzu, kā tas var būt – jūs sakāt, ka jums ir trīsreiz lielāka kapacitāte, bet jūs arī par naudu nevarat pieņemt, jo jums ir rinda arī par naudu!” Un tad ir godīga atbilde: “Mēs rindu nemenedžējam. Rinda tiek kārtota secībā – kurš pirmais atnāca.” Ja pacients ar akūtu saslimšanu atnāk vēlāk nekā pacients, kurš var gaidīt, tad tam, kurš var gaidīt, ir priekšroka. Tāpēc mēs nodarbosimies ar rindu menedžēšanu. Ļoti daudz ko var sakārtot, mainot nosūtīšanas kārtību uz šiem izmeklējumiem. Es atgādināšu, ka visgarākā rinda bija pirms trim gadiem... pirms nepilniem četriem gadiem uz endoprotezēšanu – 10 līdz 12 gadi. Mēs vairs par to nerunājam tāpēc, ka rindas vairs nav.
Tika izdarītas divas lietas. Valsts noteica citu nozīmēšanas kārtību. Nevis viens ārsts var nosūtīt uz operāciju, bet konsīlijs, un visus akūtos gadījumus, kad tiešām sāp tā, ka vairs nevar paiet, mēs visus atrisinām ar jaunu nosūtīšanas kārtību sešu mēnešu laikā. Tas ir labāks rādītājs nekā Francijā, turklāt mēs maksājam par faktu. Cik atnāca, tik izoperējām (akūtos gadījumus).
Es esmu uzdevis Nacionālajam veselības dienestam atbildēt uz tiešu jautājumu: “Vai mēs varam ne tikai grūtniecēm maksāt par faktu – par dzemdību pakalpojumu un par grūtnieču aprūpi – un ne tikai par endoprotezēšanu, bet arī onkoloģijas pacientiem?” Un būs atbilde: “Es domāju, ka varam!”
Mēs šogad iekārtosim “zaļo koridoru” – es esmu pārliecināts par to! – ne tikai skrīninga atklātajiem vēža gadījumiem, kuriem ir “zaļais koridors”, bet visiem primāri atklātajiem vēža gadījumiem. Nākamgad būs daudz vairāk naudas, šogad jau ir vairāk naudas, bet ir jānodarbojas ar rindu prioretizēšanu. Šobrīd ir tāda kārtība, ka dinamiskā novērošana... Mēs vēzi izārstējam, cilvēks nāk uz Latvijas Onkoloģijas centru, uz to kompetentāko iestādi vēl piecus gadus, desmit gadus pēc operācijas. Un onkologi, piemēram, profesore Baltiņa, teic, ka to nevajag darīt. Visi recidīvi un metastāzes visbiežāk notiek pirmajos divos gados, un, ja pacients dzīvo veiksmīgi trīs gadus pēc visas ārstēšanas un visām terapijām – staru un medikamentozās terapijas, ķīmijterapijas –, tad viņa dinamisko novērošanu var pārcelt tuvāk viņa dzīvesvietai. Tas atbrīvotu gadā 9000 vietu akūtajiem vēža pacientiem. Tātad būs rindas menedžements, jauna nosūtīšanas kārtība, apmaksa par faktu, un mēs to problēmu atrisināsim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ministra kungs, man diemžēl jānorāda, ka jums laiks atbildei ir divas minūtes, un tas ir Saeimas kārtības rullī noteikts. Es to nevaru mainīt.
G.Belēvičs. Jūs mani pārtrauciet, lūdzu, ja es... Bet tas bija tik labs jautājums.
Sēdes vadītāja. Protams!
Nākamais jautājums. Deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Ministra kungs! Mans jautājums ir saistīts ar jūsu atbildes otro punktu, ar atbildi uz mūsu otro jautājumu, kurā bija lūgti dati par 2015. un 2016.gada budžetu – kas ir atvēlēts ārstniecībai un kas privātajām struktūrām.
Tātad saistībā ar šo tabuliņu, kas ir iesniegta. Es saprotu, ka tabuliņa laikam ir par 2015.gadu. Mēs īsti nesapratām, vai 2016.gadā ir līdzīga summa vai citāda. Bet, kā varu saprast no šīs tabulas (jūs sakiet “jā” vai “nē”!), laboratoriskajiem izmeklējumiem no atvēlētās summas ārstniecībai valsts un pašvaldību iestādēs bija atvēlēti 29 procenti. Tas nozīmē, ka 81 procents aizgāja privātās struktūrās?
G.Belēvičs. Jā. Tātad ir jāsaka tā, ka...
G.Kūtris. Vai šogad tas pats?
G.Belēvičs. Tas ir korekti. Tātad šogad būs milzīgs ietaupījums, jo mēs esam noteikuši pilnīgi citu nosūtīšanas kārtību izmeklējumiem. Ir virkne izmeklējumu, uz kuriem var nozīmēt nevis ģimenes ārsts, bet speciālists, jo ģimenes ārsts pats nevar izvērtēt visus rādītājus. Ir noteikta kārtība, ka divas dažādas analīzes, kuru rādītāji liecina par vienu un to pašu, piemēram, par iekaisuma procesu, valsts vienlaikus neapmaksās. Un vēl ir kārtība, ka noteiktas analīzes jāveic noteiktā secībā, piemēram, vairogdziedzera hormonu analīzes. Tikai tad, ja pirmās bija pozitīvas, tikai tad nosaka pārējās divas.
Tas ļauj ekonomēt naudu, šobrīd pēc laboratorijas datiem tas ļauj ietaupīt no 35 līdz 40 procentiem valsts finansējuma.
Tie 29 procenti attiecas uz tām laboratorijām, kuras pieder valsts un pašvaldības slimnīcām. Pārējās laboratorijas ir privātas. Visas lielākās laboratorijas Latvijā ir privātas. Un par laboratorijām jāsaka, ka tās prot ekonomiskāk un izdevīgāk sniegt savus pakalpojumus. Līdzīgi kā visas aptiekas ir privātas un zobārsti ir privāti, tā arī laboratoriju sektors ārpus valsts un pašvaldību slimnīcām galvenokārt ir privāts, daļa slimnīcu ir atdevušas savus laboratorijas pakalpojumus privātajam sektoram. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ir pašiem sava laboratorija, Latvijas Infektoloģijas centrā ir vēl cita laboratorija, stacionārā “Biķernieki” (bijušajā dzelzceļnieku slimnīcā) pakalpojumus sniedz Centrālā laboratorija, un vēl vienā slimnīcā – stacionārā “Linezers” – sniedz “E.Gulbja Laboratorija”. Un šobrīd slimnīcas izvērtē, kas ir izdevīgāk.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vēl viens papildjautājums. Deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G.Kūtris. Jā. Mans nākamais jautājums ir saistīts ar jūsu atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Mēs arī skatījāmies, vērtējot jūsu atbildes, Nacionālā veselības dienesta mājaslapā visus tos datus, kurus viņi sniedz pārskatā par pagājušo gadu. Cik saprotams no jūsu atbildes, tad būtībā mums šobrīd pastāv dubulta kvotu sistēma: gan tiem, kas nosūta uz laboratoriju izmeklējumiem, gan laboratorijām. Kā šīs kvotas tiek savstarpēji saskaņotas un darītas zināmas pacientiem? Un kā ārsts vai pacients var zināt, kurai laboratorijai vēl ir brīvas kvotas un kurai – nav?
G.Belēvičs. Tātad attiecībā par dubulto kvotēšanu. Ģimenes ārstiem ir noteiktas kvotas divām lietām: valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanai un nosūtījumiem uz laboratorijas izmeklējumiem. Viena trešdaļa nekad neizpilda kvotas, viena trešdaļa ļoti labi izpilda un viena trešdaļa pārpilda, un tā pirmā trešdaļa kompensē trešo trešdaļu.
Attiecībā par laboratorijas izmeklējumiem ir tā, ka no šā gada 1.janvāra kvota ir arī laboratorijām. Jāteic, ka tāda kārtība bija vienmēr – līdz laikam, kamēr “E.Gulbja Laboratorijas” lielākais īpašnieks Didzis Gavars kļuva par veselības ministru. Tad viņš ieviesa kārtību “gāzi grīdā!”. Nu es šo kārtību esmu atcēlis un ieviesis tādu kārtību, kāda bija agrāk.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un pēdējais papildjautājums. Deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris. Un pēdējais jautājums ir saistīts arī ar mūsu, deputātu, uzdoto jautājumu, bet īsti mēs nedabūjām atbildi. Jūs, atbildot uz trešo punktu, norādījāt, ka mēs varam skatīties divās Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnēs, kurās it kā esot informācija par visām kvotām. Bet īstenībā tur ir informācija par budžeta līdzekļu izpildi, nevis informācija par kvotu sadali. Nav informācijas ne par 2015., ne par 2016.gadu.
Sakiet, lūdzu, kur būtu iespējams iepazīties ar katram konkrētam pakalpojuma sniedzējam piešķirto finansējuma apmēru jeb kvotu?
G.Belēvičs. Tātad mēs norādījām to avotu, kāds šobrīd ir publiski pieejams. Citu avotu nav. Gadījumā, ja jūs uzskatītu par nepieciešamu vēl kaut kādā veidā to specifizēt... Es saprotu, kur ir tā... Iespējams, ka jūs... Tātad mums vajadzētu... Ja mēs gribētu tagad izvērtēt, kāda valsts pasūtījuma daļa attiecas uz privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un kāda uz publisko sektoru, tad tieši tādā formā dati varbūt nekad nav bijuši pieprasīti un nekad netiek rādīti. Ir jāsaka arī, ka ir jauktas formas, kad pašvaldības nav tikušas galā ar savām slimnīcām un piesaistījušas investoru, un tātad ir daļēji publiskas un daļēji – valsts. Ja poliklīnika līdz šim ir bijusi pašvaldības, un tas ir publiskais sektors, bet pēc tam tā ir tikusi privatizēta, vai tad kaut kas būtiski mainās? Es īsti nevaru dot atbildi.
Man liekas, ka problēma nav tajā. Man liekas, ka problēma ir tajā, ka izdevīgie pakalpojumi lēnām pārplūst no valsts sektora uz privāto sektoru. Un to mēs gribam apturēt. Valdības deklarācijā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka kvotas ir jāpārskata. Un tas ir arī šī jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa viens no būtiskākajiem elementiem – kvotu pārskatīšana. Tās, kuras ir zem pašizmaksas, jāceļ, iespējams, tās, kuras ir virs pašizmaksas, jāpazemina. Un tarifi ir jāmaina. Tātad tarifos ir sadaļa, kas neattiecas uz algu un kas ir segta tikai par 59 procentiem, kaut gan siltumu, elektrību, ūdeni un tamlīdzīgi – arī to valsts neapmaksā pilnā apmērā, nemaz nerunājot par algas daļu, kas arī ir absolūti neapmierinoša.
Tātad man ir vēlme to mainīt, un tā ir šī jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa sastāvdaļa.
Es nezinu, vai man izdevās atbildēt.
Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministram Belēviča kungam par...
G.Belēvičs. Jā, es varu atbildēt, kur kvotas var redzēt. Cienījamie deputāti! Tad, kad jūs nobalsojāt par veselības aprūpes budžetu, no tā... jo budžeta likums ir jāpilda... starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem nauda tiek sadalīta pa pakalpojumu veidiem. Tā rodas kvotas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vēlreiz paldies veselības ministram Belēviča kungam par atbildēm.
Paldies deputātu kungiem par jautājumiem.
Tātad visi jautājumi ir uzdoti un atbildes ir saņemtas.
Šo jautājumu un atbilžu sēdi slēdzu.
Uz redzēšanos!
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2016.gada 17.martā
|
Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu “Par valsts budžeta izpildi” (iesniegts 25.02.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 122/J12) |
|
|
Atbilde |
- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola |
|
Papildjautājums |
- dep. A.Meija |
|
Atbilde |
- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola |
|
Papildjautājums |
- dep. A.Platpers |
|
Atbilde |
- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola |
|
Papildjautājums |
- dep. G.Kūtris |
|
Atbilde |
- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola |
|
Papildjautājums |
- dep. G.Kūtris |
|
Atbilde |
- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola |
|
Veselības ministra Gunta Belēviča atbilde uz deputātu jautājumu “Par valsts budžeta izdevumiem veselības aprūpes nodrošināšanai” (iesniegts 25.02.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 123/J12) |
|
|
Atbilde |
- veselības ministrs G.Belēvičs |
|
Papildjautājums |
- dep. A.Meija |
|
Atbilde |
- veselības ministrs G.Belēvičs |
|
Papildjautājums |
- dep. A.Platpers |
|
Atbilde |
- veselības ministrs G.Belēvičs |
|
Papildjautājums |
- dep. G.Kūtris |
|
Atbilde |
- veselības ministrs G.Belēvičs |
|
Papildjautājums |
- dep. G.Kūtris |
|
Atbilde |
- veselības ministrs G.Belēvičs |
|
Papildjautājums |
- dep. G.Kūtris |
|
Atbilde |
- veselības ministrs G.Belēvičs |