Atbildes uz deputātu jautājumiem
2022. gada 17. martā
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam 2022. gada 17. marta sēdi, kura paredzēta ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem.
Iekšlietu ministres atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.
Dodu vārdu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Varbūt viņai ir kas sakāms, pirms mēs turpinām ar deputātu tiešajiem jautājumiem.
Vārds iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Lūdzu!
M. Golubeva (iekšlietu ministre).
Es palūgšu atgādināt, kuru no jautājumiem... Jo ir trīs dažādi, ar dažādiem numuriem.
Sēdes vadītāja. “Par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas”.
M. Golubeva. “Par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas”.
Bēgļu uzņemšana no Ukrainas tiek organizēta saskaņā ar likumu “Par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem”, kurš tiek papildināts atbilstoši Operatīvās vadības centra lemtajam. Tur visas ministrijas un dienesti koordinē savu rīcību un attiecīgi pārstāvētas pašvaldības (caur Latvijas Pašvaldību savienību), un lēmumi parasti tiek pieņemti kā konsenss. Ja kādi jautājumi nav saskaņoti no kādas ministrijas puses, tad notiek saskaņošana un pēc tam lēmums tiek iestrādāts attiecīgi vai nu likumā, vai Ministru kabineta noteikumos.
Caur šo mehānismu tika pieņemts, piemēram, vienotais pabalsts. Tika pieņemti lēmumi par izmitināšanas kompensācijas apmēru pašvaldībām. Tas pašlaik ir pietiekoši: par vienu pieaugušo cilvēku – 20 eiro dienā. Attiecīgi pašvaldības var pašas piemeklēt jebkuru veidu, kas pašvaldībām ir pieejams, kā izmitināt cilvēkus... ar šo diezgan lielo iespēju saņemt kompensāciju no valsts.
Par pieprasījumu noformēšanu ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Un to ir iespējams izdarīt attiecīgi katra mēneša beigās. Pašvaldības var pieprasīt naudu par izmitinātajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Par pārējo dokumentu noformēšanu. PMLP pieņem pieteikumus attiecībā uz vīzām, kuras ļauj strādāt Latvijas Republikā. Pašlaik jau ir noformēts vairāk nekā tūkstotis tādu vīzu un ir saņemts vēl vairāk pieteikumu. Ir laiks – līdz 30 dienām –, kad var strādāt arī bez tādas vīzas. Arī tādā gadījumā, ja Ukrainas civiliedzīvotājiem nav biometriskās pases, viņi netiek nekādā veidā sodīti vai... ierobežotas viņu tiesības, kamēr viņi noformē šo vīzu.
Nu, tas īsumā – par to, kā notiek Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsts.
Sēdes vadītāja. Paldies ministrei.
Lūdzu iesniedzēju jautājumu. Katrs var jautāt minūtes garumā. Lūdzu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Jā, ir ieslēgts. Paldies par skaidrojumu. Un man ir papildu jautājums.
Iepriekš izskanēja, ka tas skaits, ko mēs varētu uzņemt kā bēgļus, varētu būt lielāks. Šobrīd tas ir 10 tūkstoši, bet, ja tiešām tāda nepieciešamība būs, vai pašvaldības ir gatavas uzņemt lielāku skaitu?
Un, cik es zinu, daudzi no bēgļiem tiek izmitināti, uzņemti ģimenēs. Kāds atbalsts tiek sniegs? Vai arī tie 20 eiro, kas ir tā kā pašvaldībai, – tas atbalsts tiek sniegts uzņemošajai ģimenei? Ar ko viņi var rēķināties, lai viņiem būtu motivācija sniegt atbalstu šiem cilvēkiem?
M. Golubeva. Pašlaik notiek darbs pie vienota pabalsta vai cita kompensācijas veida izstrādes ģimenēm, kuras vēlas uzņemt savā īpašumā Ukrainas bēgļus. Šonedēļ tiek gaidīti priekšlikumi no ministrijām un pašvaldībām, un jaunnedēļ būs pieņemts lēmums par to, kādā veidā.
Viens no priekšlikumiem ir, ka tiktu piešķirts pabalsts kā Lielbritānijā – ka ģimene saņemtu vienota apmēra pabalstu.
Ir bijuši citi priekšlikumi, piemēram, tādi, kas attiecas uz privātā dzīvokļa vai mājokļa izmantošanas kompensāciju, ko tad pašvaldība varētu samaksāt attiecīgajai ģimenei, bet tas būtu grūtāk, jo tad būtu jāizsludina cenu aptauja, kas ir sarežģītāks mehānisms. Un tad būtu arī jāpiesaka saimnieciskā darbība; tas, protams, ir salīdzinoši grūtāk... loģistiski.
Kas attiecas uz skaitu – jā, kopš Eiropas Savienība pielietoja pagaidu aizsardzības direktīvu... Tas nozīmē, ka mēs uzņemsim... mums jāuzņem tik daudz Ukrainas civiliedzīvotāju, cik vēlēsies ierasties. Bet, protams, mēs domājam par pašvaldību kapacitāti.
Pirmais solis ir pašām pašvaldībām pieejamās izmitināšanas vietas, kas jau tagad ir pieejamas, tur ir ap sešiem tūkstošiem... nedaudz vairāk... tādu vietu. Bet ar valsts kompensāciju – 20 eiro dienā –, kamēr cilvēks nav atradis pats darbu un savu dzīvokli nav sācis īrēt, pēc būtības pašvaldībām ir neierobežotas iespējas viesu namos, viesnīcās un citās vietās īrēt šo dzīvojamo telpu, jo noteikti par 20 eiro dienā no pieauguša cilvēka... ir diezgan daudz iespēju Latvijā.
Mēs neparedzam, ka uzreiz beigsies šī kapacitāte, tiklīdz beigsies tās... tie seši tūkstoši vietu, bet kā nākamo posmu mēs izskatām iespēju arī apzināt pašvaldību īpašumus, piemēram, vecas, izremontētas, bet neizmantotas skolas un citus īpašumus, kur varbūt ar minimālu pielāgošanu nākotnē, ja būs tāda nepieciešamība, mēs varētu vēl izvietot cilvēkus.
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, lieta ir tāda, ka no iesniedzējiem var būt tikai divi jautājumi, uz kuriem ministre nupat jau sniedza atbildi. Tā ka es...
R. Petraviča. (Nerunā mikrofonā.)... vēl otru jautājumu...
Sēdes vadītāja. Jā, jūs varat otru jautājumu uzdot tādā gadījumā, jā. Lūdzu!
R. Petraviča. Mans otrs jautājums.
Vai jums ir dati par to, kas ir šie cilvēki, kuri ierodas Latvijā? Cik proporcionāli... tie ir bērni, sievietes vai seniori? Jo izskan arī tāda informācija, ka ierodas vīrieši, kuriem īstenībā būtu jābūt Ukrainā. Tad ir jautājums – kādā veidā ir nonākuši šeit tie vīrieši, kuri ir pilngadīgi un kuriem būtu jābūt gataviem aizstāvēt savu zemi?
M. Golubeva. Jā, pamatā... ap 40 procentiem... 44 procenti, ja nekļūdos, ir sievietes; aptuveni tikpat ir bērnu. Seniori un vīrieši, kas nav seniori... ja nekļūdos, ir mazāk par pieciem procentiem. Bet es esmu pati tikusies, piemēram, ar civiliedzīvotājiem no Ukrainas, kas ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, un viņus, piemēram, pavadīja sociālais darbinieks, kas ir vīrietis, bet viņš bija kā persona, kura sniedz viņiem atbalstu, un attiecīgi... domāju, ka viņš tad arī ir pieskaitāms pie tiem vīriešiem... kas ir it kā iesaukuma vecumā, bet kas ir atbraucis kopā, lai sniegtu atbalstu.
Tātad es pieļauju, ka visādu veidu šādi izņēmumi pastāv, bet būtībā tādu vīriešu ir ļoti maz. Absolūti lielākā daļa ir sievietes, bērni, seniori.
Sēdes vadītāja. Šis, pirmais, jautājums mums ir jāuzskata par slēgtu, jo iesniedzēji var uzdot divus jautājumus.
Par otro jautājumu. Vai ministre vēlas vēl sniegt kādu papildu skaidrojumu pirms atbildes uz jautājumu “Par valsts iekšējo drošību un provokāciju novēršanu”?
Lūdzu, ministres kundze!
M. Golubeva (iekšlietu ministre).
Jā... Cik es atceros, tie bija jautājumi par gadījumiem, vai notika kādas sadursmes vai uzbrukumi uz...
Es atvainojos – mēs gaidām... vai mēs turpinām?
Sēdes vadītāja. Tas ir tikai tā – ja jums ir vēl kāda papildu informācija.
Tad es lūgšu... Vārds iesniedzējiem – jautājumiem ministrei. Lūdzu!
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā ministre! Pirmām kārtām – es pateicos, ka jūs esat ieradusies. Tas ir liels retums. Šī ir parlamentāra iespēja izvaicāt ministru. Man nav jūsu tālruņa, tāpēc es pateicos par to, ka jūs esat pieņēmusi šādu iespēju – mums uzdot jums jautājumus.
Bet nu par būtību. Es gribētu jautāt par robežu.
Mums bija aktīva darbība attiecībā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas sakārtošanu, un jūsu laikā tā pat uzņēma tempu. Sakiet, lūdzu, kāda mums ir situācija ar Latvijas–Krievijas robežu?
M. Golubeva. Jā, Latvijas–Krievijas robeža... Ja jautājat attiecībā uz infrastruktūru, tā ir lielākoties jau izbūvēta, bet ir apmēram 50 kilometrus garš posms, kurā vēl nav notikuši būvdarbi. Visticamāk, arī tur projekts tiks pielāgots no jauna – tāpat kā Baltkrievijas robežas projekts tika pilnībā pielāgots no jauna. Taču pašlaik tiek veikta ekspertīze. Un, protams, kamēr tiek veikta ekspertīze, darbi nenotiek. Tikai pēc ekspertīzes būs iespējams pateikt, kas tieši ir nepieciešams šajā posmā.
Sēdes vadītāja. Vai vēl ir no iesniedzēju puses jautājums?
Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Man jautājums par situāciju Daugavpilī, ņemot vērā, ka tur tomēr ir liela daļa krievvalodīgo iedzīvotāju, kuri dzīvo citā informācijas telpā, un sociālajos tīklos arvien vairāk parādās dažādi mēģinājumi... es teiktu, pat provokācijas.
Vai tie pēdējie, par ko arī tika uzdots jautājums, ir tiešām kā etniska rakstura konflikti? Un kas tiek darīts, lai tiešām situāciju neizprovocētu?
Un vai laika posmā, kopš sākās karš Ukrainā, jūs esat bijusi Daugavpilī?
M. Golubeva. Jā... Šeit ir vairāki jautājumi.
Pirmais – attiecībā uz gadījumiem. Ir fiksēti divi gadījumi Daugavpilī.
Viens – tika saņemts iesniegums par uzbrukumu, bet cietusī vēlāk iesniedza policijai iesniegumu, ka atsakās no savām liecībām par to, ka uzbrukums esot bijis uz etniskā naida pamata. Līdz ar to vēl joprojām tiek veikta apstākļu izpēte, un pašlaik ir grūti teikt, vai ir bijis vai nav bijis etniskas dabas incidents.
Otrs incidents ir bijis 25. februārī pie Krievijas Federācijas konsulāta ēkas. Tur tiešām bija konflikts starp divām personām, un administratīvās lietvedības ietvaros turpinās pārbaude un apstākļu noskaidrošana. Tātad ir divi tādi gadījumi pieteikti.
Tur ir vēl bijis protests pret Ukrainas karogu pie mūzikas skolas (par to vairāk, plašāk mediji ir ziņojuši) un tika administratīvi aizturēta par pārkāpumiem persona, kas rīkoja šo protestu.
Attiecībā uz policijas un Valsts drošības dienesta darbu jāteic, ka tiek monitorēti visi incidenti gan internetā, gan, tā teikt, uz ielām un pilsētvidē. Ja notiek kāds incidents un ir kaut mazākās aizdomas, ka konflikts ir saistīts ar karu Ukrainā vai ar agresijas slavināšanu, vai etniskā naida provocēšanu, tam tiek pievērsta papildus īpaša uzmanība. Un policija monitorē arī internetu ļoti, ļoti intensīvi pašlaik.
Visbeidzot – par vizīti Daugavpilī. Man tāda vizīte ir plānota 23. martā.
Sēdes vadītāja. Paldies ministrei par šīm atbildēm.
Otro jautājumu mēs slēdzam.
Un trešais jautājums ministrei – “Par civilo aizsardzību militāra konflikta gadījumā”.
Lūdzu deputātus, kuri jautās... Možvillo kungs! Lūdzu ieslēgt Možvillo kungam mikrofonu.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien! Paldies jums, ministre, ka ieradāties. Mans jautājums būs šāds. Jūs esat aprakstījusi visus tos pasākumus, to, kā notiek brīdināšana un viss pārējais, bet ir viena būtiska lieta, kas ikdienā faktiski veicinātu šī tīkla attīstību un visas valsts aptveršanu. Un konkrēti: šobrīd es neredzu īpaši izteiktu vēlmi iesaistīt brīvprātīgos ugunsdzēsējus.
Es zinu, ka pat vēl šobrīd, lai gan tās diskusijas iet jau ļoti ilgi... ka brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kuri būtu tā kā oficiāli reģistrējušies un kuriem ir tehnika un iespējas... ka viņi būtu pieslēgti kopējai sakaru sistēmai. Un vēl viena šobrīd būtiska problēma brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir tā, ka daļai mašīnu ir operatīvā transportlīdzekļa statuss. Un atbilstoši Ceļu satiksmes likumam šim auto... ja nav izieta tehniskā apskate, tad ņem nost... Faktiski ir tā.
Mans jautājums – vai ir iespējams pārskatīt šos kritērijus, ka brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem mašīnas iziet tehnisko apskati pēc zināma kilometru skaita, nevis reizi gadā? Tas viņiem ļautu ietaupīt naudas līdzekļus.
Divi jautājumi. Pirmais – par sakariem, otrais – kā risināt operatīvā transportlīdzekļa statusu.
Paldies.
M. Golubeva (iekšlietu ministre).
Jā, ministrija pirms pāris mēnešiem ir iniciējusi sarunu ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem par to, kādā veidā varētu notikt viņu darbības integrācija ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tur ir vēl vesela virkne jautājumu, kuri jāatrisina. Jūsu nosauktie jautājumi ir daži no tiem, bet ir arī daudz citu jautājumu.
Viens no punktiem, par kuriem mēs panācām, man liekas, izpratni un arī zināmu vienošanos, ir tas, ka mēs domāsim – kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – par to, kā nodrošināt apmācības, lai brīvprātīgie ugunsdzēsēji tiešām varētu droši piedalīties dažādos pasākumos, neapdraudot savu dzīvību. Līdz šim apmācības ir bijušas nepietiekošas, un ir svarīgi, lai tās tiktu pārveidotas.
Un Ministru kabinets ir pieņēmis informatīvo ziņojumu par to, kādā veidā turpmāk jānotiek sadarbībai ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Tātad darbs notiek. Es nevaru teikt, ka tas notiek ļoti ātri, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pašlaik ir ļoti, ļoti plašs uzdevumu spektrs (arī sakarā ar bēgļu izmitināšanu), bet ir ļoti būtiski, ka abām pusēm ir gatavība uzlabot sadarbību.
M. Možvillo. Nākamais jautājums. Tāpat kā ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem – joprojām ir diezgan daudz nesaprašanās... ar pašvaldības policiju. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, es saprotu, ir tas uzstādījums, ka katram novadam būs jāveido sava, pašvaldības, policija neatkarīgi no, teiksim, vēlmes vai nevēlmes; tas zināmā mērā būs kā pienākums.
Cik es zinu, pašvaldības policija ir izveidota uz likuma “Par policiju” bāzes, bet tā ir ļoti, var teikt, vieglā versija... policijas vieglā versija – ka faktiski, konstatējot kaut kādu pārkāpumu, viņiem tik un tā ir jāpieaicina Valsts policija, lai varētu veikt kaut kādas darbības. Vai šajā sfērā arī kaut kas tiks darīts? Šajā apdraudējuma gadījumā tas ir ļoti būtiski, lai visas struktūras varētu strādāt.
Un arī tas pats sakaru jautājums... Šobrīd pašvaldības policija nesaņem nekādus, teiksim, pults ziņojumus, kas nāk Valsts policijai. Līdz ar to reizēm ir tā, ka Valsts policijas pults zvana pašvaldības policijai – zvanās, ņemas, laiks rit, problēma, teiksim, eskalējas, jo nav sakaru iespēju.
Sēdes vadītāja. Jā... Možvillo kungs, es tikai gribu aizrādīt, ka katrā jūsu vienā jautājumā ir divi jautājumi.
Vārds ministrei Marijai Golubevai. Lūdzu!
M. Golubeva. Par to, kas attiecas uz pašvaldības policiju. Pašlaik mēs esam iesnieguši vairākus priekšlikumus par pašvaldības policijas funkciju paplašināšanu attiecībā uz ceļu satiksmes kontroli. Tas, protams, nav gluži par to jomu, par kuru jūs jautājat.
Attiecībā uz apziņošanu mēs ļoti ceram, ka tad, kad būs šūnu apraides projekts pabeigts (2023. gadā), ne tikai civiliedzīvotāju apziņošana jebkuras katastrofas vai īpašas situācijas gadījumā, bet arī, tā teikt, radniecīgo dienestu, to skaitā pašvaldības policijas, apziņošana būs daudz labākā līmenī. Daļēji tas atduras, protams, pret tehnikas esamību vai neesamību, un tur ir daži reāli izaicinājumi.
Tomēr kopumā sadarbība ar pašvaldības policiju ir laba. Vairākos gadījumos pašvaldības policija... ir iesaistīta diezgan būtiskos... nu, teiksim tā – ne tikai riska situāciju apzināšanā, bet arī kārtības nodrošināšanā. Un no policijas puses ir pozitīvas atsauksmes par šo sadarbību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un tagad var jautāt deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Nemiro. Lūdzu!
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā ministre! Es jums novēlu sekmes un izdošanos jūsu amata pienākumos, īpaši... arī atklājot zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību, kas ir notikusi jau pirms ilgāka laika. Esam uzklausījuši arī Valsts policijas priekšnieka ziņojumu, kā ir veicies.
Es uzskatu, ka iekšlietu sistēmai tas darītu godu kā tāds ļoti būtisks aspekts, jo šīs ir ļoti sarežģītas slepkavības pēc savas būtības... Pierādīt visu ķēdi – ne tikai izdarītājus, bet arī iespējamos pasūtītājus un tā tālāk.
Jums neapšaubāmi ir ļoti daudz izaicinājumu, esot iekšlietu ministres amatā – arī enerģētikas jautājumi un mājokļu jautājumi jārisina. Es arī saskāros ar to, cik plašs konteksts tas ir. Tāpēc man jautājumu jums nebūs, man būs jums novēlējums, lai jums viss izdodas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka atbilde jau ir izskanējusi.
Paldies iekšlietu ministrei Marijai Golubevai par atbilžu sniegšanu.
Arlabvakaru! Un paldies. Tātad jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi slēdzu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtiem jautājumiem
2022. gada 17. martā