SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2021. gada 30. septembrī

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pēc ilgāka laika mēs tiekamies ministru atbilžu sniegšanā uz deputātu jautājumiem, klātesot izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižnieces kundzei (Labvakar!) un klātesot veselības ministram Danielam Pavļuta kungam (Labvakar!).

Sākam ar deputātu Stepaņenko, Možvillo, Ģirģena, Sprūdes un Švecovas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai””. Jautājums iesniegts šā gada 2. septembrī.

Deputāti ir saņēmuši ministra atbildi.

Jautājums veselības ministram. Vai jūs vēlaties vēl komentēt jūsu rakstisko atbildi? Jūs nevēlaties.

Tādā gadījumā mēs sākam jautājumus.

Tie deputāti, kas ir iesnieguši šo jautājumu, var uzdot divus jautājumus ministram. Savukārt tie, kas nav iesnieguši šo jautājumu, bet vēlas jautāt ministram, pēc Kārtības ruļļa var uzdot trīs jautājumus.

Pirmajai vārds deputātei Ramonai Petravičai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labvakar, ministra kungs! Mans jautājums: vai un no kā ir prasīta atbildība par testēšanas haosu, kad tika veikti bērniem kovidtesti pirms 1. septembra, – par to, ka ļoti daudzi saņēma novēlotas atbildes vai vispār nesaņēma atbildes? Savukārt bija daļa cilvēku, kas saņēma atbildes par vispār nenodotiem testiem. Vai šie testi tika apmaksāti? Un kāda ir tālākā sadarbība ar šīm laboratorijām, kuras pieļāva tik rupjas kļūdas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministram Danielam Pavļuta kungam. Lūdzu!

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Beitneres-Le Gallas kundze, labdien! Ļaujiet precizēt. Šis, šķiet, nav jautājums, kas bija iekļauts sākotnēji uzdotajos deputātu jautājumos precīzi tādā formā. Vai es nekļūdos? Šis tad ir kā papildjautājums, par saistītu tēmu? Jā.

Nu tad attiecīgi es centīšos atbildēt – tā, kā es spēšu šobrīd. Un es lūdzu arī izprast, ka varbūt gluži precīzus skaitļus no galvas es nenosaukšu. Ja tos man prasītu, tad... mazliet sagatavot. Bet tagad – pēc būtības.

Vispirms – vai es piekristu apgalvojumam, ka skolēnu testēšanas... skolēnu un skolu darbinieku, tātad izglītojamo un izglītotāju, testēšanas ietvaros tas būtu vērtējams kā haoss? Es droši vien nepiekritīšu.

Ir jāatzīst, ka kopš augusta vidus mēs kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju esam mērķtiecīgi gatavojušies tam, lai skolas sagatavotu klātienes mācībām. Ļoti būtisks elements bija šis – testēšanas skrīninga programmas sagatavošana ar mērķi testēt visus (izņemot vakcinētus un pārslimojušus skolēnus un skolu darbiniekus), lai nodrošinātu skolu epidemioloģisko drošību, uzsākot mācību gadu klātienē.

Pirmais cikls bija augusta pēdējā nedēļa, un attiecīgi tad katru nākamo nedēļu – līdz aizpagājušajai nedēļai, kad mēs pieņēmām lēmumu mainīt testēšanas biežumu attiecībā uz skolēniem. Līdz šim testēšana notika reizi nedēļā, bet tagad tā notiks reizi divās nedēļās.

Jāņem vērā laboratoriju milzīgā noslodze šajā procesā: vienā nedēļā testu skaits sasniedza pat 230 tūkstošus... vienā no nedēļām. Tātad, testējot milzīgu skaitu gan skolēnu, gan skolu darbinieku, protams, bija diezgan neizbēgami, ka pie tik lielas noslodzes radās atsevišķas kļūmes.

Jāatzīst, ka īpaši izteiktas šīs problēmas bija saistībā ar vienu no četrām laboratorijām, kuras šos pakalpojumus sniedza, – MFD laboratoriju. Nu šai laboratorijai ir būtiski samazināts pakalpojumu apjoms. To mums ļāva izdarīt tas apstāklis, ka mēs samazinājām biežumu šai testēšanai (tagad tā notiks reizi divās nedēļās); tas ļāva uz citu laboratoriju kapacitātes rēķina MFD laboratorijai šos apjomus ļoti būtiski samazināt.

Sūdzības faktiski dramatiski samazinājušas. Es nezinu, kā izglītības un zinātnes ministrei; es pēdējā laikā vismaz personīgi neesmu saņēmis vairs tikpat kā nevienu sūdzību par skolēnu testēšanu. Situācija acīmredzot ir uzlabojusies.

Apmaksa tiek veikta par faktiski sniegtu pakalpojumu. Nacionālais veselības dienests to dara, balstoties uz attiecīgiem taloniem, uz konkrētu veiktu testu pamata. Šis fakts ir minēts vienā no sniegtajām atbildēm uz citu jūsu jautājumu par testēšanu.

Tā ka tur, kur faktiski pakalpojums ir sniegts, attiecīgi tas tiek no valsts apmaksāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam.

Un jautājumu uzdod deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Par testēšanu. Turpināsim. Tātad – jautājums Nr. 261/J13.

Skolās Covid‑19 testēšanai tagad sāk ieviest tā saucamos košļājamos kociņus... tos testus. No atbildēm nav skaidrs, vai ir noteikta kārtība, kādā vecāki tiek informēti par šādu testēšanas veidu un kādā var tikt saņemta visu vecāku atļauja šādam testēšanas veidam, jo, kā mēs zinām, iepriekš skolas ievāca vecāku piekrišanu siekalu testam, tātad siekalu testu savākšanai. Savukārt jaunieviestais tests tomēr ir saistīts ar mazliet citādāku manipulāciju.

Un joprojām nav skaidrs – arī no šīs atbildes –, vai šie jaunie testi... vai šie kociņi, kas ir apstrādāti ar noteiktām vielām, ir sertificēti lietošanai bērniem.

D. Pavļuts. Stepaņenko kundze, par kuru jautājumu ir runa? Pie kura jautājuma ir šis papildu jautājums?

J. Stepaņenko. Jautājums par testiem.

 

D. Pavļuts. Jā, bet kurš jautājums? Tur ir daudz jautājumu par testiem, es vienkārši... man būs grūti tagad orientēties.

J. Stepaņenko. Vai tad jūs nezināt? Jums ir jāgatavojas īpaši šim jautājumam?

D. Pavļuts. Es vēlos atrast mūsu sniegto atbildi, lai saprastu, kas jūs tajā neapmierina. To man šobrīd nav iespējams izdarīt.

J. Stepaņenko. Es jums tikko nolasīju papildu jautājumu. Es domāju, ka jums kā veselības ministram būtu jābūt spējīgam atbildēt. Jūs droši vien esat lietas kursā par to, kas bērniem tiek piegādāts skolā.

D. Pavļuts. Jā. Ir veikta vesela virkne pasākumu, lai šādu testēšanu uzsāktu. Man nav šobrīd informācijas, ko es jums varētu no galvas sniegt, – vai, uzsākot testēšanu ar citu metodi, mums būtu vēlreiz jāiegūst... teiksim, īpaši jāinformē vecāki vai jāiegūst viņu piekrišana. Manā rīcībā šādas informācijas šajā mirklī nav. Tā ka es uz šo jautājuma daļu šobrīd atturēšos atbildēt.

Attiecībā uz šo kociņu metodi jāteic, ka tā ir tikusi izvēlēta kā daudzsološa metode bērnu testēšanai skolās – no tā viedokļa, ka tā ļauj, teiksim, salīdzinoši vienkāršākā veidā, mūsuprāt (vismaz speciālistu vērtējumā), ar mazāk traucējošām metodēm iegūt rezultātu, tātad testus, atbildes uz testiem skolā.

Tā ka mums tas ir būtiski, svarīgi – strādāt ar iespējami efektīvām metodēm. Tagad tas mums ļauj arī veikt to jauno pieeju attiecībā uz klašu rezultātu apvienošanu jeb... nu ir šis angliskais vārds... pūlošanu klašu mērogā. Tā ka... To es jums šobrīd varu pateikt par šiem siekalu... atvainojiet, par šiem kociņiem.

Un uz jautājumu par to, vai ir bijusi jāiegūst un vai ir tikusi papildus prasīta kāda piekrišana no vecākiem, – par to es jums sniegšu atsevišķu atbildi.

Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam.

Jautājumu uzdod deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, ministra kungs! Mans jautājums saistīts ar konkrētiem gadījumiem no reālās dzīves. Runa ir par sadarbspējīgā sertifikāta saņemšanas pamatojumu.

Kopš 1. augusta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visiem testiem ir jābūt par maksu, tomēr ir daļa testu, par kuriem cilvēks pats nemaksā, tos apmaksā valsts.

Jautājumos, kurus es uzdevu Izglītības un zinātnes ministrijai, tika minēti fakti, ka konkrēti studenti, kuri nesa uz augstskolām tādus testu rezultātus, kuri saņemti bez maksas... netika atzīti par derīgiem, un par to nav iespējams saņemt sadarbspējīgo sertifikātu.

Sakiet, lūdzu, vai sadarbspējīgais sertifikāts tiešām ir dokuments, kas apstiprina cilvēka pārslimošanas faktu, vakcinēšanas faktu vai infekciozitātes neesamību?

Un, ja trešais punkts manā apgalvojumā ir patiesība, tad kāpēc netiek uzskatīts par pietiekošu pamatojumu sadarbspējīgā sertifikāta izdošanai tests, kuru ir izdevusi sertificēta laboratorija, un visa atšķirība ir tikai tajā, ka tas ir bez maksas?

D. Pavļuts. Jā, paldies. Ja drīkst... burtiski dažas sekundes...

Es ātri pārskatīju 261. jautājumu, bet, Stepaņenko kundze, es neatradu šajā mirklī, pirmajā acu uzmetienā, jautājumu par kociņiem. Līdz ar to... Atvainojiet, es nebiju gatavojies šim jautājumam.

Ločmeles kundze, jums es varu atbildēt tā: nezinot konkrētajā gadījumā, par kādu testa tehnoloģiju, par kādu testu ir runa, kādam nolūkam, ar kādu pamatu tas ir veikts bez maksas (vai tas bijis uz klīnisku pazīmju pamata – tātad ir bijuši simptomi –, vai kādā citā situācijā), man būs grūti vērtēt, vai un kas, un kāpēc nav atzīts. To ir neiespējami atbildēt. Tā ka man gribētos sīkāku informāciju, un tad es jums varētu sniegt izsmeļošu atbildi, un to mēs varam izdarīt ārpus arī šīs jautājumu un atbilžu sēdes.

Īsi sakot, ir tā, ka sertifikāts pats par sevi – sertifikāts, kuru cilvēks var uzrādīt vai nu savā viedierīcē, ja tas ir digitālais apliecinājums, vai kā uz papīra izdrukātu apliecinājumu, – būtībā ir informācija, kas drošticami apliecina, ka datubāzē ir reģistrēts fakts par konkrēta cilvēka veiktu testu un testa rezultātu, ja mēs runājam par testiem. Tāpat par vakcināciju – ir nacionāla līmeņa datubāzē reģistrēts drošticams fakts par vakcināciju vai par pārslimošanu. Tas ir tas, kas sertifikāts pēc būtības ir.

Attiecīgie normatīvie akti nosaka, tāpat kā SPKC, teiksim, algoritmus... par to bija jautājums vienā no deputātu jautājumiem, un ir arī sniegta atbilde, norādot saiti uz šo dokumentu... šie normatīvie akti un SPKC algoritmi nosaka sīkāk situācijas, kādās testi pieejami bez maksas vai par maksu. Jūsu pieminētie testi no 1. augusta ir testi pakalpojuma saņemšanai, tie nav testi, kas būtu izmantojami pēc, teiksim, ģimenes ārsta nosūtījuma, ja cilvēkam ir slimības pazīmes, simptomi; šādos gadījumos testu apmaksā valsts. Bet tehnoloģijas... mēdz tikt izmantotas dažādas, derīguma termiņi atbildēm mēdz būt dažādi, un šobrīd sīkāk atbildēt diemžēl, nezinot ne tehnoloģiju, ne situāciju, es nevarēšu.

Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam par atbildi.

Un no deputātiem... tātad no iesniegtajiem jautājumiem... deputātiem, kas ir iesnieguši šo, rakstisku atbildi prasot...

Tātad deputātei Jūlijai Stepaņenko es dodu iespēju otro reizi jautāt, un iesniedzējiem tas ir pēdējais jautājums. Lūdzu!

J. Stepaņenko. Paldies.

Mēs esam arī dzirdējuši par šīm nedienām ar laboratorijām, un mēs esam saskārušies – vairākas reizes esam saskārušies! – ar situācijām, kad bērnu tiesības uz izglītību tiek būtiski ierobežotas tieši laboratoriju kapacitātes vai kļūdas dēļ.

Tā kā jūs, veselības ministrs, tomēr esat devis savu zaļo gaismu šādai Veselības ministrijas iejaukšanās politikai izglītības procesā, es gribētu saprast, kā jūs tagad vērtējat šo bērnu tiesību – tiesību uz izglītību – ierobežošanu, jo bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi, ja kļūdas pēc vai laboratorijas aizkavēšanās pēc viņš nav saņēmis šo atbildi; viņam ir liegts ienākt izglītības iestādē, kamēr viņš nav saņēmis šo atbildi. Un tas ir fakts, tur nav nekādas diskusijas.

Kā jūs to vērtējat, un kā jūs vērtējat savu atbildību par šo lēmumu?

Paldies.

D. Pavļuts. Jā... Jāsaka, ka veids, kādā jūs, Stepaņenko kundze, formulējat jautājumu, ietver sevī tādu, manā izpratnē, juridisku vērtējumu. Par politisko aspektu man būtu viegli atbildēt, bet no juridiskā viedokļa es atturos šobrīd komentēt, es neesmu nedz bērnu tiesību, nedz cilvēktiesību jurists, ne jurists vispār.

Es varu komentēt to tādā izpratnē, ka tie centieni, kurus Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir īstenojusi saistībā ar skolu skrīningu, ir bijuši vērsti tieši uz to, ko jūs, Stepaņenko kundze, savā jautājumā formulējat kā tiekšanos ierobežot.

Mēs savukārt, tieši otrādi, šo skrīningu esam īstenojuši ar mērķi nodrošināt skolās mācības klātienē, tātad nodrošināt, realizēt bērnu tiesības uz izglītību, kas Latvijas Republikā ir obligāti nodrošināma. Lai mācības klātienē varētu notikt, mūsu pienākums, izpildvaras pienākums, bija ar visiem mūsu rīcībā esošajiem tehniskajiem un administratīvajiem līdzekļiem nodrošināt iespējami augstu epidemioloģiskās drošības līmeni skolās. Tātad šeit ir runa par iespēju radīšanu. Šie testi bija drošības pasākums, kurš ir tātad likumiski pamatots, kurš ir medicīniski pamatots un lietderīgs, un izmantojams, lai realizētu bērnu tiesības... un ģimeņu tiesības nodrošināt bērniem izglītību.

Šajā procesā... veidojoties kļūdām... pie jau pieminētajiem apstākļiem – milzīga pārslodze, milzīgs apjoms... Veidojoties atsevišķām kļūdām, tās, manuprāt, primāri ir skatāmas līgumisku attiecību ietvaros... starp pakalpojuma sniedzēju un saņēmēju.

Noteikti ir jāvērtē, Stepaņenko kundze, arī visu iesaistīto pušu līdzdarbība. Proti, tomēr ir bijušas situācijas, kurās, kā atzīst arī skolu pārstāvji, grūti laboratorijām strādāt ir bijis arī datu kvalitātes dēļ, ja no skolām tiek saņemti nepilnīgi vai grūti nolasāmi skolēnu un viņu datu, personas datu, saraksti.

Līdz ar to šī nav tik vienkārša problēma, lai mēs varētu te tagad no Saeimas tribīnes definēt konkrētus atbildīgos un atbildības uzņemšanās formas.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par atbildi.

Deputāti, kas ir pieprasījuši... iesnieguši šo jautājumu, rakstījuši iesniegumu, ir uzdevuši divus jautājumus.

Un Možvillo kungam es diemžēl nevaru dot vārdu... viņa jautājumam... pie šī deputātu iesniegtā jautājuma.

Turpinām deputātu jautājumus un ministru atbildes.

Deputātu Stepaņenko, Švecovas, Možvillo, Petravičas un Pucena jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19”. Jautājums iesniegts 2021. gada 2. septembrī.

Vai ministrs kaut ko vēl grib bilst pie rakstiskās atbildes?

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Tad, lūdzu, turpinām. Pārejam pie jautājumiem. Iesniedzēji drīkst jautāt divus jautājumus... pie jau saņemtās atbildes.

Vārds deputātam... Neviens nevēlas jautāt?

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Jautājums pie jautājuma Nr. 262/J13. Tātad tas ir no jautājumu sērijas.

Kā savā atbildē jūs norādījāt, kopš 2021. gada jūnija ir pievienota jauna kontrindikācija vakcīnām “Vaxzevria” un “Johnson & Johnson” – pastiprinātas kapilāru caurlaidības sindroms; ir arī īpaši brīdinājumi saistībā ar šo stāvokli. Savukārt vakcīnu “Comirnaty” un “Spikevax” blakņu sarakstam ir pievienotas jaunas blaknes – miokardīts un perikardīts.

Vai ir zināmas personu grupas, kurām nebūtu ieteicams ar konkrētajām vakcīnām vakcinēties, personu grupas, kurām būtu risks saskarties ar šādām blaknēm? Un kas tiek darīts, lai personas tiktu informētas pirms vakcinācijas? Un vai ir paredzēti veselības izmeklējumi personām pirms vakcinācijas, ņemot vērā to, ka vakcinācija ir atļauta ne tikai pie ģimenes ārsta?

Paldies.

D. Pavļuts. Standarta procedūra... veids, kādā notiek vakcinācija... es pieņemu, ka nu vismaz daži no jums ar to ir saskārušies...

Neatkarīgi no tā, vai vakcinācija tiek veikta pie ģimenes ārsta vai citā vietā... ārstniecības iestādē vai to realizē ārstniecības iestādes izbraukumu komanda, piemēram, vakcinācijas punktā lielveikalā vai izbraukuma vakcinācijā, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku teltī... vai kā citādi... tās visas vieno vairākas standarta procedūras.

Pirmā no tām ir ārstniecības personas – ārsta vai ārsta palīga – klātbūtne; notiek saruna ar ārstu vai ārsta palīgu. Tiek aizpildīta anketa. Tiek sniegta atbilde uz ārsta jautājumiem, un ārsts izskaidro vakcinācijas galvenos aspektus,
tostarp – saistībā ar konkrētā pacienta veselības stāvokli.

Visām ārstniecības personām ir sniegta informācija, tā ir iekļauta vakcinācijas rokasgrāmatā – Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā, kas ir saistošs dokuments; tās ir saistošas vadlīnijas visām ārstniecības personām, kuras piedalās šajā vakcinācijas procesā. Tajā, starp citu, ir aplūkotas arī jūsu pieminētās blakusparādības, kuras ir ārkārtīgi retas. Un tiek ņemta vērā arī tā informācija, kas attiecas uz vecumiem... un parādībām... kā tās atspoguļojas, teiksim, dažādās vecuma grupās. Šie dati ir pieejami, un ar tiem zāļu uzraudzības speciālisti un ārstniecības personas ir iepazīstinātas.

Tādā formulējumā, kādā jūs uzdevāt jautājumu par to, ka nav ieteicams... Šādas situācijas ir ļoti retas, piemēram... teiksim, vēl kopš gada pirmās puses... Ir vispārzināms apstāklis, ka... piemēram, šīs vektora tipa vakcīnas jeb... piemēram, vakcīnu “Vaxzevria” neiesaka grūtniecēm. Un tas ir saistīts ne tik daudz ar to, ka šī vakcīna nebūs viņām gana laba, bet ar to, ka šo reto blakusparādību gadījumā iespējamie simptomi ir līdzīgi kā citiem grūtniecības periodā raksturīgiem, teiksim, veselības sarežģījumiem un tas sarežģī ārstēšanu. Lai neradītu šādus pārpratumus, neiesaka grūtniecēm lietot konkrēto vakcīnu. Bet šādas situācijas kopumā ir retas.

Ārsti pieņem lēmumu par vakcīnas tipu konkrētai personai uz vietas, vienojoties ar pacientu atbilstoši pacientu tiesību aizsardzības likumdošanai. Un šajā gadījumā... jā, tā tad arī būtu tā atbilde. Tad pacients šo lēmumu kopā ar ārstniecības personu pieņem uz vietas – atkarībā no pieejamām vakcīnām.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par atbildi.

Tātad, ja vairāk jautājumu nav no iesniedzējiem...

Lūdzu, vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko – otram iesniedzēju jautājumam. Lūdzu! (Pauze.)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko. Jā, tagad ir. Paldies.

Paturpinot šo tēmu par vakcināciju dažādās vietās un par dažādu, teiksim, darbinieku iesaistīšanu vakcinācijas veikšanā, šeit ir papildu jautājums.

Vakcinācijas rokasgrāmatā, uz kuru jūs atsaucaties, it kā viss sarakstīts ļoti detalizēti, tur ir izdalītas absolūtas kontrindikācijas jeb anafilaktiskas reakcijas un īpašas piesardzības situācijas, tātad – smaga vai vidēji smaga akūta slimība.

Sakiet, lūdzu, kā vakcināciju veicošā persona, kura nav ģimenes ārsts un kura nepazīst šo cilvēku, var, piemēram, kādā teltī vai tirdzniecības centrā... kā viņa var noteikt no pirmā acu uzmetiena, vai tas vakcinējamais cilvēks ir tāds, kam... vai viņam ir risks iegūt šo anafilaktisko reakciju? Un kurš nes atbildību gadījumā, ja vakcinējamai personai tomēr šī reakcija ir notikusi?

Paldies.

D. Pavļuts. Pirmkārt, kā jau es, šķiet, norādīju savā iepriekšējā atbildē uz papildjautājumiem, obligāta procedūras sastāvdaļa pirms vakcinācijas veikšanas ir ārsta vai ārsta palīga saruna ar konkrēto cilvēku. Tātad iepriekš tiek lūgts aizpildīt anketu, un pēc tam šis materiāls tiek pārrunāts. Un, starp citu, šajā materiālā ir specifisks jautājums... un ārstniecības personas var apliecināt... es esmu dzirdējis personīgi... ārstniecības personas šo jautājumu uzdeva gan man, gan maniem, teiksim, ģimenes locekļiem, kas ir tikuši vakcinēti, gan... arī man. Apmeklējot šos vakcinācijas punktus, nemainīgi tiek uzdots jautājums – vai jums ir bijušas alerģiskas reakcijas uz zālēm, vai jums ir bijusi anafilaktiskā šoka reakcija jebkad uz jebko.

Ja atbilde ir “nē”... un mēs vadāmies no tās informācijas, kas tobrīd ir pieejama e‑veselībā un kas, protams, ir ļoti fragmentāra, un no paša pacienta sniegtās informācijas. Ja atbilde būtu “jā”, tad, protams, sekotu padziļināta saruna, padziļināta analīze par to, kas tās ir par zālēm un vai varētu būt palielināti riski.

Savukārt gadījumā, ja šī ir standartsituācija un pacienta atbilde ir “nē” un citas informācijas par to, ka anafilakses risks būtu paaugstināts, nav, tad mediķi rīkojas atbilstoši standarta kārtībai, un šajos vakcinācijas punktos ir jābūt nodrošinātai iespējai rīkoties, ja notiktu straujš veselības pasliktinājums.

Jūs arī savā 262. jautājumā esat uzdevuši jautājumu par konkrēto zāļu – adrenalīna jeb epinefrīna – injekcijām. Attiecīgi tās tiek nodrošinātas un anafilakses gadījumā lietotas līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes atbraukšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par atbildi.

Deputāti, kas iesnieguši šo jautājumu, ir uzdevuši divus jautājumus. Mēs varam doties pie trešā jautājuma.

Deputātu Petravičas, Možvillo, Krapānes, Stepaņenko un Nemiro jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par finansējuma izlietojumu veselības nozarei Covid-19 pārvarēšanai”.

Lūdzu, vai ministrs vēlas vēl ko piebilst pie rakstiskās atbildes?

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Tādā gadījumā... Vai deputātiem, kas iesnieguši šo jautājumu, šobrīd vēl ir jautājumi? Ir.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Pavasarī ar Ministru kabineta lēmumu Veselības ministrijai tika pārdalīti 66,6 miljoni veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanai. Ir izskanējusi dažāda informācija par to, cik gultas par šo naudu iegādātas. Viena no informācijām ir tāda, ka tās ir 86 gultas.

Vai jūs, lūdzu, varat precizēt – ja pavasarī mums bija 1200 kovidgultas, tad cik šobrīd kovidgultas ir iegādātas no jauna, lai tās nebūtu jāatņem cita veida slimniekiem, un vai tās gultas ir tikai pārprofilētas, kā arī cik kovidslimnieku šobrīd mēs varam uzņemt, ja šobrīd, es saprotu, ir aptuveni 400 kovidslimnieku un jau tiek celta trauksme, ka mums trūkst gultu?

D. Pavļuts. Jā, jūs, Petravičas kundze, uzdevāt veselu jautājumu kompleksu. Ar divām minūtēm mēs nekādi cauri netiksim. Es centīšos ļoti īsi.

Tātad jūs vaicājāt par 66 miljoniem, bet pirms tam bija vēl divi citi piešķīrumi, tātad attiecīgi 8,1 miljons un 11,7 miljoni – decembrī un janvārī. Kopsummā sanāk aptuveni 84 miljoni. Tātad es precizēšu šo skaitli pēc tam.

Pirmais precizējums, kuru es lūgtu ņemt vērā, ir tas, ka ir ļoti kļūdaini, virspusīgi un nepareizi uztvert, ka viss šis finansējums ir bijis tikai gultām. Tādā ziņā... Iegādāties gultu slimnīcai nav problēma. Gulta ir koncepts, kas ietver sevī dažādu līmeņu... teiksim, tādu staciju. Tā ir gulta plus aprīkojums un arī personāls, kas spēj nodrošināt tos vai citus pakalpojumus tai vai citai slimībai tajā vai citā līmenī.

Attiecīgi ir svarīgi saprast, ka no šiem līdzekļiem, ko valdība piešķīrusi, viena nosacītā trešdaļa (kas sīkāk arī ir izklāstīts vienā citā atbildē) ir novirzīta infrastruktūrai, tātad ēku pārbūvei, intensīvās terapijas nodaļu izveidošanai, uzņemšanas nodaļas pārbūvei Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Otrā sadaļa ir finansējums tieši tarifu papildu finansēšanai gan observācijas gultām, gan – jo īpaši – intensīvās terapijas gultām. Tikai aptuveni trešdaļa, nedaudz vairāk kā trešdaļa, šķiet, aptuveni 33 miljoni no visa šī, ir paredzēta aprīkojuma iegādei, tostarp aprīkojuma, kas ir lielās iekārtas: datortomogrāfs, asins gāzu analizators un daudzas citas iekārtas – pēc saraksta. Lūdzu iepazīties ar sarakstu, kuru mēs jums esam nosūtījuši, – detalizētu Excel tabulu.

Attiecīgi šīs gultas, kas ir pārprofilētas, modernizētas vai no jauna izveidotas, ir tikai daļa no trešdaļas no šī kopējā finansējuma. Tātad attiecināt šo 80 miljonu vai cik skaitli uz gultām nav nekāda pamata.

Tātad kopsavilkums uz šo brīdi ir tāds, ka mēs faktiski uz 17. septembri, kad ziņojām Ministru kabinetam, ar šo līdzekļu palīdzību esam veikuši gultu pārprofilēšanu – 710 gultas, jaunu gultu izveidi – 197 gultas, un jaunu intensīvās terapijas gultu izveide ir 32 plus 88 atkarībā no līmeņa, tātad 120. Šie ir tie skaitļi, ar kuriem mēs darbojamies.

Finansējuma izlietošana nav pabeigta. Finansējuma izlietojums, protams, ir atkarīgs no spējas īstenot slimnīcām... kuras šīs iepirkumu procedūras veic pašas. Šīs iepirkuma procedūras ir ar dažādiem panākumiem, un daļa no finansējuma vēl nav ieguldīta. Līdz ar to šie skaitļi var mainīties, un sīkāku informāciju mēs esam apņēmušies sagatavot Ministru kabinetam, tai skaitā Finanšu ministrijai, līdz 15. oktobrim. Tad varēs arī sīkāk pārskatīt, kas, cik, kurā vietā un kāpēc.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par atbildi.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies. Ministra kungs, saskaņā ar pēdējiem datiem, salīdzinot Latvijā no Covid-19 mirušo cilvēku skaitu ar mūsu tuvāko kaimiņu Igauniju, mūsu mirstības rādītāji ir krietni augstāki nekā Igaunijā. Pat neskatoties uz to, ka, piemēram, saslimstības rādītāji ir... teiksim, tās tendences... mirstības rādītāji mums ir lielāki. Ar ko jūs kā ministrs skaidrojat šo faktu?

D. Pavļuts. Man tad jālūdz jums, Ločmeles kundze, precīzāk formulēt, par kādu statistisku parametru un kādā periodā jūs runājat, jo es šobrīd, kamēr jūs uzdevāt šo jautājumu, uz blakus esošā datora atvēru starptautisko statistikas resursu “Our World in Data”, kurā, pieņemsim, jautājumā par nāvju īpatsvaru no Covid-19 iepretim saslimšanas gadījumiem laika periodā līdz šī gada 29. septembrim... periods, kas te tiek klāts... ir viss periods kopš saslimšanas sākuma... 15. februāris ir viņu atskaites punkts, sākums 2020. gadā, tātad pirms vairāk nekā pusotra gada... Eiropas Savienības rādītājos Latvija ir vidū – ap kaut kādu vienpadsmito... es varu sajaukt... tūlīt saskaitīšu... viens, divi, trīs... tātad Bulgārija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Itālija, Polija, Grieķija, Vācija, Horvātija, Beļģija, Čehija, Spānija, Latvija – ar rādītāju 1,72. Es teiktu, ka Latvijas rādītāji ir vidēji.

Ja jūs vaicājat par saslimstību... par mirstību kādā konkrētā periodā iepretim inficēšanās pīķim, tie ir citi dati. Tad man ir jāsaprot, kādu jautājumu jūs uzdodat.

R. Ločmele. Tas ir salīdzinājumā ar Igauniju.

D. Pavļuts. Lietuvai vidējais rādītājs pa visu pandēmijas periodu – 1,48, Latvijai – 1,72, Igaunijai gan, piekritīšu, ir būtiski zemāks rādītājs. Šī ir plašāka tendence, kur mēs esam ar speciālistiem... Es nereti esmu vaicājis, kā izskaidro to, ka Igaunija brīžiem pie salīdzinoši ļoti augstiem inficēšanās rādītājiem uzrāda ļoti zemu mirstību. Ņemot vērā dažādus faktorus – gan to, ka Igaunija sākotnēji un arī tagad ir salīdzinoši veiksmīgāk vakcinējusi savus gados vecākos iedzīvotājus... šogad... Ja mēs runājam par otro vilni un trešo vilni, tad tā, iespējams, ir daļa no atbildes, bet tas visu neizskaidro. Jāsaka, es jums līdz galam šobrīd nevaru atbildēt par šo Igaunijas fenomenu... izskaidrot, bet, es domāju, visticamāk, tam ir sakars ar uzskaites kārtību – kā viņi uzskaita diagnozes slimnīcās, kā viņi reģistrē gadījumus un kā viņi reģistrē citstarp arī nāves gadījumus.

Tā ka es jums... Es neņemos spriest, kāpēc tā ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

D. Pavļuts. Ja mēs paskatīsimies Eiropā, pieņemsim, 10 valstis ar šobrīd viszemāko vakcinācijas līmeni, tās visas ir Austrumeiropas valstis, un, ja salīdzināsim datus, piemēram, attiecībā uz saslimstības gadījumiem, tad tur ir ļoti daudz dīvainu lietu. Piemēram, Rumānijā un Bulgārijā, kur ar lielu atrāvienu ir viszemākais vakcinācijas līmenis, nav tik liels saslimstību skaits kā, piemēram, Lietuvā, toties mirstības rādītājos viņi ir absolūti pirmajās vietās visā Eiropā. Pirmajā, otrajā vietā. Līdz ar to šeit tās statistikas īpatnības droši vien nospēlē savu lomu – cik valstis testē, kā tiek reģistrēti gadījumi. Un tas varētu atstāt zināmu ietekmi. Tad es aicinātu vērtēt visu Eiropu kopumā (un Latvijai iepretim ir visnotaļ vidēji rādītāji) un atturētos komentēt tikai salīdzinājumu Baltijas mērogā.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par apjomīgo atbildi.

Iesniedzēju vārdā – otro jautājumu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Jūs savā atbildē minējāt, ka tikai no 9. septembra tiek uzskaitīti pacienti, kuri ir miruši un kuriem kovids ir vienīgā diagnoze, un atsevišķi arī nodalīti pacienti, kuriem ir bijušas kādas citas primārās saslimšanas. Līdz ar to šie dati noteikti iespaido arī kopējo ainu. Un, ja tiek parādīts, ka cilvēks, piemēram, ir gājis bojā negadījumā un papildus viņam ir kovids, tad viņš tiek pieskaitīts pie kovida nāvēm. Turpinot šo, es gribētu uzdot jautājumu: vai tiek vērtēts arī tas, ka valstī kopumā palielinās mirstība ne tikai no kovida, bet no dažādām citādām saslimšanām, kas, iespējams, ir tāpēc, ka cilvēks laikus nevar nokļūt pie ārsta vai viņam ir iedzītas bailes iet pie ārsta, lai nesaslimtu ar kovidu.

Paldies.

D. Pavļuts. Jūsu jautājumā bija arī apgalvojums vai pieņēmums par šo... par avāriju vai par negadījumu, un es neņemos piekrist šādam apgalvojumam, ka tā varētu gadīties.

Jā, mēs turpinām pilnveidot uzskaiti un statistiku, tostarp arī viens no... viena no pozīcijām šajā slimnīcu kapacitātes finansējumā ir slimnīcu datu paneļa ieviešana tieši ar mērķi uzlabot, paātrināt datu apriti par saslimstībām, par gultu aizpildījumu, par diagnozēm un tā tālāk. Pie šī jautājuma mēs strādājam.

Bet, apskatoties... runājot par šo, ir tāds jēdziens statistikā kā pārmērīga... jeb angliski excess mortality – tātad virsnormas nāves gadījumi šajā pandēmijas periodā. Un atkal – paskatoties, kādi šie rādītāji ir Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, piemēram, Bulgārija ir pirmajā vietā, kur šis rādītājs ir 18,76; Latvija atkal ir pa vidu – zem vidējā – ar rādītāju 6,96; blakus ir Igaunija ar 6,91; Lietuva ir būtiski augstāk. Vai šeit būtu ieskaitāms – šajā efektā – aizkavētas veselības aprūpes efekts? Visticamāk, jā. Ne jau velti Veselības ministrija norāda uz milzu riskiem, kas veidojas, nesavlaicīgi un nepietiekami ieviešot drošības pasākumus... šī diskusija, kas valdībā mums ir notikusi nu jau pēdējās četras nedēļas, norādot uz to, ka slimnīcu pārslodze rada lielus riskus attiecībā uz nesavlaicīgu medicīniskās aprūpes sniegšanu dažādos citos ārstniecības profilos.

Tā ka šis ir reāls risks, ar kuru mēs... kuram mēs gatavojamies mūsu spēju ietvaros. Šis papildu kapacitātes finansējums ļoti palīdz, bet, protams, sistēmas iespējas nav bezizmēra, slimnīcu sistēma nav no gumijas, to nevar kaut kā piepūst lielāku, nekā tā ir. Un, protams, tas visierobežotākais resurss ir cilvēkresurss, tas ir darbinieku skaits. Gultas var piepirkt, bet darbiniekus īstermiņā gan nekur, arī par lielu naudu, nav iespējams dabūt.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram Danielam Pavļutam par sniegtajām atbildēm. Jautājums ir izskatīts.

Paldies par jūsu ierašanos uz atbilžu sniegšanu.

Pārejam pie pēdējā deputātu jautājuma.

Deputāti Ločmele, Kucins, Cilevičs, Kabanovs un Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei – “Par studiju programmu apguvi klātienē”.

Vai ministre vēlas komentēt rakstisko atbildi?

Ministre vēlas komentēt. Lūdzu!

A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien, ļoti cienījamās deputātes, augsti godātie deputāti! Priekšsēdētājas biedres kundze! Tātad es vēlos sniegt papildu informāciju saistībā ar jau rakstveidā sniegtajām atbildēm, ņemot vērā to, ka atbildes tika sniegtas šā gada 21. septembrī un dati tomēr ir arī nedaudz pamainījušies.

Vai – lai es sniedzu papildu atbildes uz katru jautājumu un tad deputāti uzdod papildu jautājumus?

Sēdes vadītāja. Jums ir iespēja divas minūtes komentēt jūsu jau sniegto rakstisko atbildi.

A. Muižniece. Par katru jautājumu divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Nu, nē.

A. Muižniece. Par visu kopā?

Sēdes vadītāja. Tas ir tā – īss komentārs.

A. Muižniece. Nē, gatavojoties iepriekšējai Saeimas jautājumu un atbilžu sniegšanas sesijai, tika skaidrots, ka uz katru jautājumu šis ir paredzams. Bet labi, tad es droši vien nesniegšu papildu atbildes.

Sēdes vadītāja. Jā, varbūt tad pārejam pie jautājumiem.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, ministres kundze! Paldies par vēlmi sniegt papildu informāciju.

Mans pirmais jautājums saistīts ar jūsu iepriekš sniegto atbildi par to, ka jūs kā ministre, kā ministrijas vadītāja, uzskatījāt, ka valsts lielākajām augstskolām, proti, Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei... jo tieši ar šīm augstskolām ir saistītas lielākās problēmas studentiem tikt klātienes nodarbībās, šīm augstskolām ir arī lielākais studentu skaits valstī... ka viņi nepielaida klātienes nodarbībām studentus, kuriem bija bez maksas veiktie laboratorijas testi. Jūs rakstījāt, ka, jūsuprāt, universitātēm tādu tiesību nav bijis.

Sakarā ar to man ir jautājums: vai šajā pārejas periodā, kurš tika noteikts Ministru kabineta noteikumos līdz 10. oktobrim, jums bija iespēja iepazīties ar valsts lielāko universitāšu rektoru rīkojumiem, vai ministrija vērtēja šo rīkojumu atbilstību Ministru kabineta noteikumiem un ministrijas priekšstatam par to, kādai ir jābūt augstākajai izglītībai, it īpaši augstskolās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta?

Sēdes vadītāja. Pirms dodu vārdu ministrei, es gribēju deputātiem atgādināt, ka laiks jautājuma uzdošanai ir viena minūte. Ne tik apjomīgi. Es tikai atgādinu. Paldies.

Vārds ministrei. Lūdzu!

A. Muižniece. Paldies par precizējošo jautājumu. Tātad pēc būtības – vai šajā laika posmā kopš rakstveida atbildes sniegšanas līdz šodienai es esmu personīgi iepazinusies ar universitāšu, konkrēti Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes izdotajiem rīkojumiem? Atbilde ir – nē, bet es esmu piefiksējusi, ka... es arī pēc šodienas... visticamāk, rītdien iepazīšos precīzi, jo pie manis nav nonākusi informācija, kas apstiprinātu šo bezmaksas testu neatzīšanas faktu, kas bija norādīts arī deputātu jautājumā.

Līdz ar to es vēlreiz vēlētos uzsvērt to, ka testa derīgums nevar būt atkarīgs no tā, kurš to ir apmaksājis, un arī valsts apmaksātie testi universitātēm... augstskolām ir jāpieņem... jāatzīst par derīgiem.

Tā kā vēl ir mazliet laiks, es varbūt vēlreiz varu lūgt precizēt otro jautājumu, kas, manuprāt, nebija tieši saistīts ar deputātu jautājumā uzdoto trešo jautājumu, – par augstskolām, otrā sadaļa, ko jūs uzdevāt.

R. Ločmele. Vispār es... Mani apmierina atbilde (Runā pie neieslēgta mikrofona. Nav saklausāms.)...

A. Muižniece. Jā.

R. Ločmele. ... iepazīties, bet jūs plānojat to izdarīt. Man svarīgāks būs cits jautājums (Nav saklausāms.)...

A. Muižniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. To mēs rindas kārtībā.

R. Ločmele. ... respektīvi, atbildēs jūs norādījāt, ka uz atbilžu sniegšanas dienu nevakcinēto augstskolu studentu skaits bija 30 procenti no kopējā studentu skaita. Vai šie cipari ir mainījušies, un, ja nemainīsies, vienalga, cik būs tas procents...? Ja no 10. oktobra būs iespēja mācīties tikai studentiem, kuri ir vakcinēti vai pārslimojuši, ko jūs plānojat darīt ar tiem studentiem, kuri nevakcinējas, it īpaši ņemot vērā to, ka starp tiem arī ir tādi, kas mācās par budžeta līdzekļiem?

Līdz ar to būs jārisina... ja visi šie studenti ņems akadēmiskos atvaļinājumus, jo tas ir vienīgais variants, ko piedāvā augstskolas... vai tiks pārdalītas budžeta vietas un kāda būs jūsu rīcība šajā situācijā kā Izglītības un zinātnes ministrijai?

A. Muižniece. Paldies, es mēģināšu laikā iekļauties, atbildot uz visiem trīs jautājumiem.

Tātad – vai kopš 21. septembra, kad tika sniegtas rakstveida atbildes, dati ir mainījušies? Atbilde ir apstiprinoša – jā, uz 23. septembri ir vakcinēts absolūts vairākums studējošo, proti, ir vakcinēti 80 procenti studentu, koledžās šis procents ir 71, un rīt, proti, 1. oktobrī, kārtējo reizi tiks aktualizēti dati par vakcinētajiem studentiem. Vienlaikus man ir jānorāda, ka šie dati ir par Latvijas studentiem. Par ārvalstu studentiem Nacionālais veselības dienests nevar gūt objektīvus datus, jo šis sadarbspējīgais sertifikāts jeb QR kods darbojas visās Eiropas Savienības valstīs, līdz ar to tas netiek speciāli reģistrēts.

Par to, ko mēs plānojam darīt gadījumā, ja šī situācija nemainīsies, ņemot vērā, ka tā jau ir mainījusies, un vēl precīzāk mēs redzēsim pēc 1. oktobra, proti, rītdienas, kad atkal aktualizēsim datus, – šobrīd precīzi neko, nekādas papildu darbības Izglītības un zinātnes ministrija neplāno veikt...

Kā mēs risināsim jautājumu par tiem studentiem, kuri joprojām nebūs uz Ministru kabineta noteikumos noteiktā datuma spēkā stāšanās laiku ieguvuši šo sadarbspējīgo sertifikātu? Jāsaka tā, ka tā tomēr ir izvēle – ievērot drošības prasības un izmantot sabiedrības sniegtās iespējas jeb valsts sniegtās iespējas vai arī atteikties no tām, ar to saprotot, ka... nu, ja mēs runājam līdzībās, piemēram, par deputātiem, – arī katram ievēlētajam deputātam ir tiesības izvēlēties nākt šeit, Saeimas tribīnē, un dot deputāta zvērestu, līdz ar to arī kļūt par Saeimas deputātu vai tomēr attiekties no šīs iespējas. Tā ir katras personas izvēle.

Vissvarīgākais šobrīd ir saprast to, ka studentiem nav absolūti nekādu šķēršļu vakcinēties, izdarīt to par valsts līdzekļiem. Savukārt nepieņemt zinātnes atziņas, atteikties sabalansēt savas šaubas, aizspriedumus, neizlēmību, bailes vai kādas citas emocijas vai sajūtas ar sabiedrības vajadzībām – tā ir katra personiskā izvēle.

Sēdes vadītāja. Paldies ministrei par sniegtajām atbildēm uz iesniedzēju diviem jautājumiem.

Un tagad ir divi jautājumi no deputātiem, kas nav iesnieguši jums rakstisku jautājumu.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, ministres kundze! Labdien, sēdes vadītāja! Mans jautājums būs par topošajiem studentiem. Un konkrēti par skolotājiem. Tas gan nav šajā jautājumu listē, bet gadu no gada skolotāji saskaras ar vienu ļoti būtisku problēmu. Un, ja jūs esat bijusi pedagoģe, jūs arī zināt, ka mērķdotācijas tiek apstiprinātas tikai oktobrī, un tā slimība seko gadu no gada. Faktiski septembra mēnesi skolotāji nostrādā par nepilnu vai pat par nezināmu algas lielumu.

Vai jums ir kaut kādas idejas, kā šo greizo sistēmu izbeigt un skolotājiem samaksāt atbilstoši darba apjomam, ko skolotāji paveic? Šobrīd tie ir fakti no zemēm, ka mērķdotācijas tiks apstiprinātas tikai 7. oktobrī.

A. Muižniece. Es, protams, neesmu gatavojusi precīzu atbildi uz šo jautājumu, tā kā tas nebija saistīts ar iepriekš uzdotajiem, bet es mēģināšu ļoti īsi ieskicēt situāciju, kas notiek ministrijā.

Mēs šobrīd strādājam pie dažādiem konceptuāliem risinājumiem par to, kādā veidā arī mērķdotācijas sadali varētu turpmāk, sākot ar 2022. gada 1. septembri, mainīt, ņemot vērā, ka arī pedagogu atalgojuma grafiks iet uz beigām. Saistībā ar šo faktiski, nu, problēmu, jā, patiesi, tāda tā ir, un tai ir vairāki apsvērumi – ka precīzu skolēnu skaitu, kāds ir izglītības iestādēs katra jauna mācību gada sākumā, skolas nereti uzzina tikai 31. augustā, 1. septembrī, kad vēl tiek iesniegti beidzamie pieteikumi skolām. Taču provizoriski direktoriem jau ir iespējas un arī no ministrijas puses ir dažādi rīki, un tiek atgādināts gan semināros iestāžu vadītājiem, gan izglītības pārvalžu vadītājiem, kā prognozēt potenciālos, ja vien nav veiktas kādas būtiskas izmaiņas... kā prognozēt šo mērķdotācijas sadaļu. Un skolēnu mainības procents no gada... ik gadu nav tik būtisks, lai faktiskais atalgojums ļoti atšķirtos.

Protams, ir šādi gadījumi (un paldies, ka jūs pieminējāt manu iepriekšējo pieredzi), ka direktori precīzu tarifikāciju vēl nevar veikt. Tā ir taisnība, taču viņi var prognozēt. Kā to risināt? Es piefiksēju arī šo jautājumu. Tā kā, es vēlreiz saku, es nebiju gatavojusies šajā... Piedāvātajos jaunajos koncepta modeļos mēs arī mēģināsim rast kādu labu risinājumu vai labāku risinājumu vai vēlreiz aktualizēt, bet jāņem vērā, ka ir vairāki faktori, kuru dēļ pavisam apsolīt, ka to var nedarīt oktobrī... es nevaru apsolīt, ka to mēs spēsim izdarīt.

Sēdes vadītāja. Paldies ministrei par atbildi.

Un jautājums ir deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu ieslēgt mikrofonu. Lūdzu, Stepaņenko kundze!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sveicināti, ministres kundze! Es gribētu saprast, kā... Tas ir pie pirmā jautājuma... es gribētu papildu jautājumu uzdot... Es gribētu saprast, kā studenti var uzticēties zinātnei (jūs tā kā gribat, lai viņi to dara), ja viņi to zinātni nav studējuši, viņiem nav iespējas studēt zinātni, tiem 20 procentiem, kuri... jūs sakāt, ka viņi tā kā ir pilnīgi zaudēti priekš jūsu acīm, viņiem nav šīs iespējas.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka Latvijā vairāk nekā 60 procenti jauniešu negrib ne studēt, ne strādāt un tā ir ļoti liela problēma (vismaz dažus gadus atpakaļ tā bija), manuprāt, pagriezt muguru šiem 20 procentiem, kuri grib studēt un kuri grib iet pie Saeimas un aicināt ieklausīties viņu lūgumos, ir noziedzīgi.

Tāpēc es gribētu jautāt: jūs ņēmāt piemēru, atbalstot šādu regulējumu (nu, jūs nevarējāt to neatbalstīt, ja jūs šobrīd tā kā aizstāvat šo pozīciju)... no kādām valstīm? Jo mēs pētījām vairākas valstis. Gan Oksfordas Universitātē nav šādas prasības, gan Igaunijā, gan Kembridžā nav, Ungārijā (tikko atgriezos no turienes) nav prasības. Vislielākās problēmas bija Ungārijā, ka deputāti netika... ka nevakcinētie netika uz studentu balli, bet mācīties viņi var, viņi gan var mācīties arī attālināti. Tāpēc jautājums: no kurām valstīm jūs ņēmāt piemēru?

Un otrs jautājums: vai jūs nevarat padomāt par to, ka vajadzētu attālinātas iespējas visiem tiem, kuri tiešām netiek? Mums vajag jauniešus izglītot, mums vajag viņiem palīdzēt iegūt zināšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms es dodu vārdu ministrei atbildes sniegšanai, es vēlreiz atgādinu, ka jautājuma uzdošanas laiks ir viena minūte un ir jāuzdod viens jautājums, nevis vienā jautājumā trīs.

Lūdzu, Muižnieces kundze, jūsu atbilde.

A. Muižniece. Paldies.

Saprotu, ka man ir divas minūtes, un, ņemot vērā, ka patiešām ir ļoti daudz jautājumu, arī tie, kas varbūt nebija ietverti... un tiem es nebūšu tik labi sagatavota... līdzīgi kā iepriekšējais... mēģināšu tomēr atbildēt un, ja būs nepieciešams, pēc atbilžu sniegšanas tad varēšu sniegt papildu informāciju rakstveidā.

Es gan vēlētos precizēt, ka, sniedzot atbildes, nekādā veidā neminēju to, ka, manā ieskatā, studenti būtu zaudēti, un es patiešām vēlos norādīt, ka katram ir iespēja (arī šiem 20 procentiem, un studēt šiem 20 procentiem pavisam noteikti ir iespēja), izdarot izvēli par labu vakcinācijai.

Kā var uzticēties zinātnei un, salīdzinot to... vai ka studenti vēl nav saskārušies ar zinātni, arī tā nebūs īsti taisnība, jo zinātne ir mums visapkārt, arī vidusskolas posmā, kur skolēni pirmo reizi veic zinātniski pētnieciskos darbus, viņi patiešām tiek iepazīstināti ar zinātni. Es ceru, ka katrs skolotājs skolā arī izstāsta par zinātnes lomu Latvijas sabiedrībā.

Par to, no kādām valstīm un kāpēc ir tik dažādas pieejas. Tāpēc, ka valstu tiesības ir pašām noteikt, kādā veidā tās uzveiks pandēmiju vai kādus epidemioloģiskās drošības ierobežojumus vai prasības tās noteiks. Precīzi par salīdzinājumu vai situāciju katrā valstī es noteikti šodien nevarēšu atbildēt, tomēr jāsaprot ir tas, ka katrā valstī šie lēmumi ir atšķirīgi tieši tādēļ, ka, piemēram, vakcinācijas aptvere, kas kā epidemiologi, veselības jomas eksperti stāsta (man nav tiesību apšaubīt to, ko viņi saka)... ņemot vērā, ka vakcinācija ir vienīgā izeja no pandēmijas, jāsaprot, ka valstīs, kur ir dažādi lēmumi, arī vakcinācijas aptvere ir ārkārtīgi dažāda, it sevišķi runājot par riska grupām un senioriem, kur mēs pavisam noteikti neesam pirmrindnieki.

Vai mēs nevaram padomāt par to, ka vēl vajag dažādas iespējas? Jā, mēs varam par to padomāt un padomāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministrei par atbildēm.

Es atgādinu maniem kolēģiem deputātiem, ka Kārtības ruļļa 120. punktā laiks atbilžu sniegšanai ir paredzēts viena stunda, un mēs jau tuvojamies nobeigumam. Ja vairs jautājumu nav, es pateicos izglītības ministrei par sniegtajām atbildēm, par jūsu ierašanos.

Atbilžu sēde ir slēgta.

Paldies.

Arlabvakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtiem jautājumiem
2021. gada 30. septembrī

Veselības ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu “Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”” (iesniegts 02.09.2021.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 261/J13) (Atbildes dok. Nr. 4748A) (Atbildes dok. Nr. 4623)
   
- Papildjautājums - dep. R. Petraviča
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. R. Ločmele
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
Veselības ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu “Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19” (iesniegts 02.09.2021.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 262/J13) (Atbildes dok. Nr. 4748A) (Atbildes dok. Nr. 4623)
   
- Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
Veselības ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu “Par finansējuma izlietojumu veselības nozarei Covid-19 pārvarēšanai” (iesniegts 14.09.2021.) (pilns jautājuma teksts pielikumā). (Nr. 267/J13) (Atbildes dok. Nr. 4748A) (Atbildes dok. Nr. 4714)
   
- Papildjautājums - dep. R. Petraviča
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. R. Ločmele
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
- Papildjautājums - dep. R. Petraviča
   
- Atbilde - veselības ministrs D. Pavļuts
   
Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces atbilde uz deputātu jautājumu “Par studiju programmu apguvi klātienē” (iesniegts 15.09.2021.) (pilns jautājuma teksts pielikumā). (Nr. 268/J13) (Atbildes dok. Nr. 4700) (Atbildes dok. Nr. 4748B)
- Atbilde - izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
- Papildjautājums - dep. R. Ločmele
- Atbilde - izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
- Papildjautājums - dep. R. Ločmele
- Atbilde - izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
- Papildjautājums - dep. M. Možvillo
- Atbilde - izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
- Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
- Atbilde - izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
Trešdien, 1.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru V.E. Dmytro Kuleba
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
14:30  Saeimas 2021. gada 4. novembra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums