Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 5.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. (Nerunā mikrofonā.) Bija pieteikti astoņpadsmit jautājumi. Tikai nolasīšana aizņemtu stundu...

Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir... nu, tehniski iznāk, ka ir četri deputātu iesniegti jautājumi, bet sakarā ar to, ka deputāte Cvetkova paziņoja, ka viņu apmierina rakstiskā atbilde, mēs noņemam no darba kārtības jautājumu „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs””. Arī deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Līdakas, Seržanta, Vējoņa un Vucāna jautājumu „Par valsts 2014.gada budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas radio 5.kanāla darbībai” noņemam no darba kārtības tāpēc, ka jautājums ir izskatīts un rakstiskā atbilde pilnīgi apmierina mūsu kolēģus.

Tātad sāksim ar deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”.

Lūdzu finanšu ministra kungu Vilku uz tribīni, ja jums ir sniedzama kaut kāda papildu informācija deputātiem tāpēc, ka viņi nav apmierināti ar rakstisko atbildi. Nav. Paldies. Tad sākam uzdot jautājumus no vietas. Pirmais ir no deputāta Andreja Elksniņa. Lūdzu! Minūte jums, jā.

A.Elksniņš (SC).

Jā. Labdien, ministra kungs! Paldies, ka jūs atnācāt.

Mēs uzdevām vairākus jautājumus attiecībā uz konsultanta Prudentia pieaicināšanu valdības darbā un ikdienā, jo mums atklājās, ka Prudentia ir sniegusi pakalpojumus ne tikai valstij, „Liepājas metalurgam” un airBaltic, bet arī atsevišķām valsts kapitālsabiedrībām, un tādas ir Rīgas Stradiņa universitāte, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas autoceļu uzturētājs” un „Lidosta Rīga”.

Ņemot vērā to, ka jūs esat finanšu ministrs, kurš ik gadu iesniedz Saeimai apstiprināšanai valsts budžetu, jautājums ir šāds: vai jūs uzskatāt to par normālu praksi, ka valsts kapitālsabiedrības, kuras es minēju, maksā Prudentia par to, ka šīs pašas valsts kapitālsabiedrības iegādājas elektroenerģiju no valstij piederošā „Latvenergo”, un vai tas ir normāli – veikt šādas konsultanta, starpnieka funkcijas īstenībā starp valsts vienu kabatu un otru?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildei divas minūtes.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu, šis ir cita veida jautājums. Uz to atbildēt es nevarēšu, jo tā ir joma, kas tieši neskar Finanšu ministriju, – kādus uzņēmumus kurš konsultē.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Ir tiesības ministra kungam tā rīkoties.

Lūdzu otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Es tomēr vēlētos, ministra kungs, paturpināt šo. Jūs esat cilvēks, kurš principā to budžetu sastādāt Finanšu ministrijā... protams, ministrijas ietvaros; jūs to adresējat parlamentam, mēs izdebatējam, bet jebkurā gadījumā jūs esat tā valsts amatpersona, kura principā atbild un koordinē – atbilstoši Finanšu ministrijas kompetencei – valsts līdzekļu... valstij piederošo līdzekļu izlietojumu. Un nekas, tā teikt, gar Finanšu ministrijas acīm nemanāmi... ne santīms turp, ne santīms šurp... nemanāmi nepaslīd.

Šajā sakarā man ir jautājums jums varbūt ne tikai kā finanšu ministram, bet arī kā politiķim. Ja valsts iegādājas kaut ko no sev piederošo... piemēram, no citas sev piederošas kapitālsabiedrības, vai šādā situācijā ir normāli tērēt līdzekļus kaut kam... kādam trešajam par kaut kādu neskaidru konsultāciju saņemšanu, lai šo iepirkuma procedūru īstenotu, un vai jūsu, politiķa, skatījumā tas neliecina par līdzekļu izšķērdēšanas pazīmēm?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē, nu valstij... Jā, valstij... Finanšu ministrijai, kas seko līdzi, lai līdzekļi tiktu pēc iespējas efektīvāk apsaimniekoti, protams, ļoti svarīgi ir, kāda veida konsultācijas sniedz, kā tiek konsultanti izvēlēti, bet šajā gadījumā Finanšu ministrija... protams, ja Ministru kabinets ir nolēmis, ka konkrētā gadījumā ir nepieciešama konsultanta piesaiste, tad acīmredzot tas ir respektējams lēmums; Finanšu ministrijai principā ir būtiski virzītāja argumenti.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vairāk nebūs jautājumu? Paldies, mēs izskatījām pirmo jautājumu.

Otrs ir deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Rubika un Ribakova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam! Viņš uzdos pirmo jautājumu.

A.Elksniņš (SC).

Ministra kungs! 2013.gada 2.aprīlī starp Finanšu ministriju un Prudentia tika noslēgts līgums, uzņēmuma līgums, par vadības un konsultāciju pakalpojumiem, lai saņemtu konsultācijas stratēģisku lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību „Liepājas metalurga” jautājumā. Uz konkrēto brīdi ir iznācis tā, ka „Liepājas metalurgā” ir tiesas iecelts administrators un „Liepājas metalurgs” ir atzīts par maksātnespējīgu. Tajā pašā laikā Finanšu ministrija Prudentia sniegtajām juridiskajām konsultācijām ir izlietojusi nedaudz vairāk par 350 tūkstošiem latu. Kā jūs vērtējat Prudentia darba rezultātus un minētā konsultanta profesionalitāti, ja patiesībā valsts šos līdzekļus izlietoja bezjēdzīgi?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Mums ir rakstiski iesniegtas atbildes. Vairāk informācijas... Bet konsultanta darbu jau galu galā noteiks tas, kāds būs galaiznākums, jo konsultants jau turpina sarunāties ar potenciālajiem investoriem. Tas... šajā gadījumā es nevaru konkrēti atbildēt. Šis naudas apjoms, kāds ir iztērēts... tas, manuprāt, būtu saistāms ar uzņēmuma darbības atsākšanu un no tās izrietošajiem potenciālajiem ieņēmumiem valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu! Otro jautājumu uzdod Andrejs Elksniņš. Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Vienā no savām iepriekšējām atbildēm jūs pateicāt, ka patiesībā attiecībā uz konsultanta pieaicināšanu lēmumu pieņem Ministru kabinets.

Ministru kabinetā lēmumus pieņem ministri kopīgi, balsojot par vienu vai otru jautājumu. Jūs esat viens no tiem ministriem, kuri ir balsojuši „par” Prudentia pieaicināšanu. Man jums ir jautājums šajā kontekstā. Kādēļ vispār ir nepieciešams valdībai pieaicināt konsultantu, un vai valsts pārvaldē nav atbilstošu nozares speciālistu, lai šiem konsultantu pakalpojumiem tērētu – nu, es jums precīzi pateikšu – 350 tūkstošus latu? Vai tā nav lieka izšķērdība? Varbūt valsts pārvaldē mums efektīvāk būtu veidot noteiktās struktūrvienībās atbilstošas vietas kvalificētiem, kompetentiem ierēdņiem, kādu acīmredzot pašreiz vienkārši mūsu valstī nav?

Sēdes vadītājs. Paldies par otro jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu jā, es domāju, ka mums tomēr nevajadzētu skatīties, ka turpmāk būs šāda līmeņa krīzes, un gatavot aviācijas un tēraudliešanas ekspertus kādā no valsts iestādēm. Es domāju, tas būtu ļoti smags jautājums. Šajā gadījumā finanšu ministrs un Finanšu ministrija, tāpat kā pārējais Ministru kabinets, izskatīja Ekonomikas ministrijas virzītu informatīvo ziņojumu, kurā bija teikts, ka esošie „Liepājas metalurga” kreditori izvēlējušies konsultantu; mēs vienkārši respektējām, ka šis risinājums ir labākais, konkrētajā gadījumā ņemot vērā, ka tiešām valsts pārvaldē diezin vai vajadzētu šādu kadru kalvi veidot.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu! Deputāts Ņikita Ņikiforovs... Es viņu neredzu... Viņš pieteicās. Ieslēdziet, lūdzu... Ā! Redzu! Paldies! Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam! Viņam ir tiesības uzdot trīs jautājumus sakarā ar to, ka viņš nav no iesniedzējiem. Ieslēdziet mikrofonu Ņikitam!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien! Tātad turpinām tēmu par Prudentia kā konsultanta piesaisti. Acīmredzot ir saprotams, ka šis lēmums tika pieņemts Ministru kabinetā balsojot. Bet ir jautājums: kādēļ minētā līguma noslēgšanā nebija ievērotas Publisko iepirkumu likuma prasības? Varbūt tam bija kaut kāds iemesls? Un uz kāda pamata tad Ministru kabinets secināja, ka tas būs vislabākais konsultants par vispiemērotāko naudu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ministru kabinets tad respektēja Kreditoru kluba izvirzīto konsultantu. Es domāju, ka ir būtiski to atzīmēt. Bet tas rakstiskā veidā jums iesniegts, jā... Un tas principā ir saistīts ar to, ka šajā gadījumā bija jāņem vērā steidzamība un arī samērā sarežģītā situācija, kas varētu apdraudēt valsts intereses, ja tas process ieilgtu. To arī konsultanti bija atzinuši... respektīvi, Kreditoru klubs... ka šis jautājums ir steidzams.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

p>Lūdzu! Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam. Otro jautājumu!

 

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Jā, labi. Tad ejam tālāk pie nākamā konsultatīvā līguma. Papildus lēmumam ar Prudentia bija vēl noslēgts līgums ar Metals Consulting International Limited par 31 tūkstoti latu, proti, par 31 603 latiem. Ko tieši tad šis uzņēmums konsultēja un kāda veida konsultācijas sniedza?

Sēdes vadītājs. Jā, ministra kungs. Lūdzu!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Jā, šeit šie konsultanti tika piesaistīti, ņemot vērā, ka Latvijā tiešām šādu ekspertu nav tik daudz ne valsts pārvaldē, ne arī, es domāju, privātajā sektorā; tad, protams, acīmredzot svarīgi bija konsultantiem piesaistīt arī papildu ekspertus no nozares (šajā konkrētajā gadījumā tie bija no Lielbritānijas, ja nemaldos), lai novērtētu pašas jomas, teiksim, perspektīvu ne tikai saistībā ar „Liepājas metalurgu”, bet arī... respektīvi, lai kopā saistītu... lai dotu skatījumu... ieskatu Eiropas un visas pasaules metalurģijas nozarē.

Tā ir ļoti šaura joma, Latvijā nav tādu speciālistu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu, mikrofonu!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Jā. Vēl viens konsultāciju līgums par 45 286 latiem bija noslēgts ar „Glimstedt un partneri”; acīmredzot ir runa par juridiskām konsultācijām. Tātad ir jautājums: ko tieši darīja Prudentia, ja vieni par 45 tūkstošiem konsultēja juridiskajos jautājumos, bet citi par 31 tūkstoti konsultēja par specifiskiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar metālapstrādi?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu, man nav informācijas, teiksim, kā atšķiras... Es nevaru komentēt, kāda konkrēta specializācija ir katram no šiem uzņēmumiem. Acīmredzot bija pamats konsultantam tā domāt un... un akceptēt šādu konkrētu specializāciju, kāda bija „Glimstedt un partneri”.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Deputātiem būs iespēja uzdot vēl jautājumus papildus. Es uzskatu, ka rakstiski tas sanāk labāk.

Paldies jums par piedalīšanos sēdē. Paldies deputātiem! Paldies jums, ministra kungs! Uz redzēšanos!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Paldies. Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 5. decembrī

Par darba kārtību
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par „Prudentia” iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā” (Nr. 86/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3073).(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju finanšu ministram A.Vilkam)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par „Prudentia” piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā” (Nr. 88/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju ekonomikas ministram D.Pavļutam un finanšu ministram A.Vilkam).(Atbildes dok. Nr. 3089)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
Trešdien, 16.oktobrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotās darba pusdienas par godu Ukrainas prezidenta V.E. Volodymyr Zelenskyy oficiālajai vizītei Latvijas Republikā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196