Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 21.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā mums ir trīs jautājumi.
Pirmais ir deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Rubika, Ivana Klementjeva un Zemļinska jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par elektroenerģijas iegādi no akciju sabiedrības „Latvenergo””. Paldies ministram. Mēs saņēmām rakstisko atbildi, bet deputātiem šī atbilde nav pilnīgi skaidra, un viņi nedabūja visas atbildes uz saviem jautājumiem, tāpēc mēs sāksim uzdot papildjautājumus.
Ja jums ir papildinformācija, jūs varat to sniegt. Saprotu, ka tās nav. Lūdzu uz tribīni! Jums būs divas minūtes atbildei.
Pirmais pieteicās uzdot papildjautājumu Andrejs Elksniņš. Lūdzu!
Jums viena minūte, lai uzdotu jautājumu, un ministram divas minūtes atbildei.
A.Elksniņš (SC).
Jā.
Paldies, ministra kungs, ka pagodinājāt mūs ar savu klātbūtni.
Ņemot vērā to, ka jautājumi skar „Latvenergo” laikā no 2010.gada (arī iepriekš) līdz šim brīdim piegādāto elektroenerģiju veselai virknei valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, jautājums ir sekojošs: vai valsts akciju sabiedrība „Latvenergo”, piegādājot elektroenerģiju valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām, attiecībā uz šo elektroenerģijas iepirkumu vadījās, tā teikt, pēc kritērija „piederība valstij” un piemēroja kādas īpašas atlaides? Un vai šīs apmēram simts valsts iestādes un kapitālsabiedrības šo elektroenerģijas iepirkumu veica centralizēti?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu atbildi!
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Nu, šajā mirklī mēs esam snieguši informāciju uz tiem jautājumiem, kas ir tikuši uzdoti, proti, informāciju par to, kurām valsts kapitālsabiedrībām un valsts iestādēm šī piegāde ir veikta. Šādu kapitālsabiedrību un šādu iestāžu tiešām ir vairāki desmiti, manuprāt. Es neesmu skaitījis, bet ir vairāk par simtu. Katrā ziņā valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības šādus iepirkumus veic atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Atkarībā no summas var tikt piemēroti dažādi panti un izņēmumi. Kā es noprotu, gadījumos, ja komunālo pakalpojumu (šajā gadījumā ir runa par elektroenerģiju) iepirkums ir gadā mazāks par 70 000 latu, tad var arī neveikt iepirkumu procedūras. Es pieņemu, ka virkne iestāžu rīkojušās tieši šādi. Es gan nevaru precīzi jums šobrīd atbildēt, kuras iestādes tās ir; tiešām nemācēšu pateikt par viņu iepirkumu politiku. To droši vien Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzē var visnotaļ detalizēti redzēt (pēc pakalpojumu sniedzēja), kur ir šie iepirkumi bijuši un kuras iestādes ir slēgušas šos līgumus. Bet varu atbildēt, ka jebkurā gadījumā visas valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības, kas elektroenerģiju pirkušas, to ir darījušas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam – neatkarīgi no tā, vai pirkušas to no „Latvenergo” vai no kāda cita piegādātāja.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Otrais jautājums arī ir no deputāta Andreja Elksniņa.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!
A.Elksniņš.
Es paskaidrošu problēmu.
Jautājums ir sekojošs. Valstī ir ļoti daudz valsts iestāžu un valstij piederošu kapitālsabiedrību – valsts kapitālsabiedrību. Minētās iestādes un kapitālsabiedrības elektroenerģijas iepirkumu neveic centralizēti. Tajā pašā laikā „Latvijas autoceļu uzturētājs”, Rīgas Stradiņa universitāte, „Latvijas valsts meži” un lidosta „Rīga” pieaicina papildu konsultantu, kuram maksā par to, lai iegādātos elektroenerģiju no pašai valstij piederoša elektroenerģijas uzņēmuma, faktiski elektroenerģijas tirgotāja „Latvenergo”. Un šajā situācijā jautājums ir vērsts uz to, vai jūs tajā pašā laikā arī iniciējāt valsts uzņēmumu pārvaldības reformu (tas tiešām ir apsveicami). Un jūs minat arī to, ka „Latvenergo”, piemēram, konsultantus papildus nepieaicina, lai šo elektroenerģiju realizētu.
Lūk, jautājums: vai tā nav valsts līdzekļu izšķērdēšana, kad no vienas puses ir valsts, no otras puses ir valsts, bet pa vidu atnāk konsultants, kurš faktiski saņem naudu ne par ko, lai sniegtu kaut kādu neskaidru pakalpojumu par elektroenerģijas iegādi no pašas valsts?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu atbildi, ministra kungs!
D.Pavļuts. Nu te bija vairāki jautājumi. Vispirms paldies par pausto atzinību jeb atbalstu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformai. Ceru uz jūsu atbalstu šim likumprojektam un šai likumprojektu paketei arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Saeimā kopumā...
Par uzdoto jautājumu.
Kā jau es norādīju, šie iepirkumi ir veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Iepērkot pakalpojumus, tā ir, manuprāt, normāla prakse, tā ir diezgan plaši izplatīta: ja iepirkumi pietiekami apjomīgi, tad, teiksim, gan specifikāciju izstrādē, gan, teiksim, vispār iepirkumu organizēšanā pieaicina speciālistus, ekspertus, konsultantus. Tā ir normāla prakse ne tikai valsts jeb publiskajā sektorā, bet arī privātajā sektorā. Tas, kas ir jāsaprot – ka elektroenerģijas iepirkšana nav vairs gluži tāds automātisks un vienkāršs notikums, kā jūs savā jautājumā likāt to saprast, jo iepirkt elektroenerģiju var nevis tikai no viena valstij piederoša uzņēmuma... Tā nav valsts, tā ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kuru, kā jūs zināt, regulē arī Komerclikums. Tā ir kapitālsabiedrība, nevis valsts kā publiska persona. Līdz ar to tas ir komersants. Tātad var iepirkt elektroenerģiju no dažādiem komersantiem, un es šajā gadījumā uzskatu, ka tas ir pakalpojums, kurā reizēm var būt nepieciešams ekspertu viedoklis. Jo situācijā, kad elektroenerģijas piegādē funkcionē brīvs tirgus, kurā parādās jau daudz vairāk izvēļu un nosacījumu gan attiecībā uz apmaksas... teiksim, gan uz cenu līmeņiem, gan attiecībā uz patēriņa profilu un, teiksim, arī dažādiem... brīžiem pat finanšu pakalpojumiem, tādiem kā nākotnes darījumi un tā tālāk, tiešām ir vietā ekspertīzes iepirkšana. Tā kā nevienā no jūsu pieminētajām kapitālsabiedrībām, kuras es, tā teikt, ar savu ausi sadzirdēju, manuprāt, nav Ekonomikas ministrijas kapitāla daļu, es, protams, nevaru šobrīd atbildēt par to, kāda ir bijusi loģika citu ministriju pārvaldītās kapitālsabiedrībās, bet vēlreiz atkārtošu, ka tur ir zināma loģika – izmantot ekspertu pakalpojumus elektroenerģijas iepirkšanā, kas ir šobrīd stipri evolucionējoša joma.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Viss, jā?
Tad mēs ķeramies pie otrā jautājuma, ja? Ā... Tātad trešais papildjautājums. To uzdos deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
(Runā no vietas, teiktais nav dzirdams mikrofonā.)
Sēdes vadītājs. Atkal jums nav... Var ieslēgt mikrofonu Danai?
Ā, ir. Paldies.
D.Reizniece-Ozola. Paldies, jā.
Jautājums ir šāds: vai ir apsvērta iespēja šīm valsts kapitālsabiedrībām elektroenerģijas iegādi veikt centralizēti? Jo tas, ka paplašinās pakalpojumu sniedzēju klāsts, nekādā veidā šo faktoru gan nevarētu ietekmēt. Un, ja tas ir apsvērts, tad kādi ir šķēršļi, kādēļ līdz šim tas netiek darīts, un vai ir kādi pasākumi veikti, lai šādu centralizētu iepirkumu veiktu?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Ministra kungs.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Es šobrīd nevarēšu jums atbildēt uz jautājumu, vai ir bijuši mēģinājumi iepirkt elektroenerģiju centralizēti. Man šādas informācijas šobrīd nav. Tāds jautājums arī iepriekš nav ticis uzdots. Ja ir runa par, teiksim, pakalpojumu centralizētu iepirkšanu valsts pārvaldē, tad jāteic, ka līdz šim ir bijusi prakse, ka tajās jomās, kur šie iepirkumi tiek veikti, tie parasti tiek veikti vienas sistēmas ietvaros, piemēram, vienas ministrijas padotībā esošās iestādēs. Nu, es nezinu... Piemēram, kultūras vai veselības, vai ekonomikas nozares iestādes kaut kādus zināmus pakalpojumus iepērk vienoti. Šāda prakse ir bijusi. Prakse iepirkt pakalpojumus vienoti visā valsts pārvaldē ir samērā reti izmantota; tādi piemēri ir, bet to ir ļoti maz. Manuprāt (vismaz, cik es no atmiņas tā uzreiz varu pateikt, nebūdams atbildīgs par iepirkumu politiku valstī), par to atbild Finanšu ministrija. Droši vien Iepirkumu uzraudzības birojs varētu sniegt ļoti izvērstu informāciju par šo jautājumu, bet, manuprāt, tāda pārnozaru iepirkumu organizēšana ir samērā reta parādība. Un, ja jautājums ir konkrēti par kapitālsabiedrībām, tad jāteic, ka tā situācija varētu būt vēl nedaudz sarežģītāka, jo tie tomēr ir komersanti; kapitālsabiedrības ir komersantes, kurām, tā juridiski raugoties, ir dažādi īpašnieki; atsevišķas šīs komercsabiedrības darbojas arī konkurences apstākļos. Tā ka vienota pakalpojumu iepirkšana varētu, manuprāt... un es tagad minu, ka tā varētu arī tikt uzskatīta – vai ka varētu būt zināms risks, ka to varētu uzskatīt, – par konkurenci ierobežojošu pasākumu. Es neņemos spriest par sīkākām detaļām, bet katrā ziņā esam gatavi no Ekonomikas ministrijas puses arī sagatavot precīzāku informāciju par šo jautājumu, ciktāl tas ir mūsu spēkos.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Dana, vai būs vēl jautājums? Nē? Paldies.
Tad mēs ķeramies pie otra jautājuma.
Deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa, Seržanta un Līdakas jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”.
Cik es saprotu, būs papildjautājums no deputātes Danas Reiznieces-Ozolas. Jā, lūdzu!
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Jā. Paldies ministram par diezgan izvērstajām atbildēm uz jautājumiem, tomēr ir papildjautājums par investīciju projektu kontroles mehānismu.
Atbildē ir sniegta informācija, ka Ekonomikas ministrija plāno informēt „Valsts ieņēmumu dienestu par investīciju projekta attiecināmajām izmaksām, veikto ieguldījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un Ministru kabineta lēmumā ietvertajiem nosacījumiem, kā arī doties vizītēs uz uzņēmumiem, lai pārliecinātos par investīciju projekta īstenošanu atbilstoši mērķim.” Papildus ir sniegta arī informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd veic (diezgan formāli gan veic) pārbaudi... uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošanas atbilstības pārbaudi. Taču man ir jautājums par normatīvo regulējumu. Vai ir kāds normatīvais regulējums, kurš nosaka, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāveic šī... nu, pēcinvestīciju pārbaude uz vietām (respektīvi, ka Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem jābrauc un jāpārbauda, vai projekta mērķi ir sasniegti)? Ja tāds regulējums ir, tad kas to nosaka? Jo man ir bažas par to, ka varbūt šis ministrs grasās kaut kur braukt, bet valdība mainīsies, būs cits ministrs, un, ja nav normatīvā regulējuma, tad nekādas faktiskās pārbaudes projektiem varētu arī nebūt. Un, ja šāda regulējuma nav, vai ir paredzēts tādu ieviest?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Es domāju, ka ministra kungs nezina, kas būs nākošais ministrs. To aspektu mēs varam noņemt.
Lūdzu atbildi!
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Nu, ja vispirms nedaudz nenopietni, tad... domāju, ka Saeimas kārtības rullis tuvākajā laikā, visticamāk, būtiski nemainīsies, vismaz ļoti būtiski ne, līdz ar to jums būs visas iespējas reizi nedēļā izsaukt arī jebkuru no nākamajiem ministriem, kuri varētu ieņemt šo posteni pēc manis.
Bet tagad par jautājuma būtību. Mēs jau esam atbildēs norādījuši, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu, teiksim, administrēšana notiek, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Es, protams, no galvas nemācēšu izklāstīt to pilnu tekstu, bet, teiksim, būtība ir tāda, ka pamatatbildība par šo atlaižu, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaižu, administrēšanu un piemērošanu pēc projekta realizācijas, protams, ir Valsts ieņēmumu dienestam. Un, teiksim, starpdienestu, starpresoru sadarbības ietvaros vienmēr, protams, Ekonomikas ministrija nodrošinās (nākotnes formā – es pasvītroju! – nodrošinās) šo informācijas apmaiņu un atbalstu. Jāpasvītro gan, ka neviens no šiem projektiem, kuri uz šo brīdi iesniegti atbilstoši spēkā esošajiem regulējumiem, kas kopš 2011.gada ir spēkā... no šiem projektiem, kuri ir atbilstoši iesniegti – 12 gabali –, kuri ir izskatīti un apstiprināti valdībā un no kuriem viens... viens ir atteicies, tātad ir 11 projekti, kas šobrīd ir apstiprināti, neviens no tiem vēl nav pabeigts. Līdz ar to jūsu uzdotais jautājums, tā teikt, vēl nav iestājies dabā. Respektīvi, nepieciešamība veikt pēcprojekta pārbaudes nav vēl bijusi. Tā ka es varu apliecināt mūsu apņemšanos to darīt, ja šāda nepieciešamība būtu.
Jāatzīmē arī, ka šādu atlaižu piemērošana nav jauna lieta. Ir bijis arī iepriekš līdzīgs regulējums, kopš 2002.gada, līdz ar to šī prakse patiesībā ir jau iedibināta.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš.
Bet es gribu atgādināt, ka finanšu ministram Vilkam ir uzdots tāds pats jautājums. Un ministrs būs nākošnedēļ, cik es saprotu, jā? Mums arī tad būs iespēja parunāt par to.
Tagad nākošais jautājums. Lūdzu! Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SC).
Jā, paldies!
No jūsu atbildes ir redzams, ka instrumenta par atlaidēm reklāma ir pasīva ne tikai attiecībā uz ārvalstu investoriem, bet arī attiecībā uz vietējiem. Vai jūs varētu pateikt, cik un kādi semināri, apmācības un konsultācijas par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ir organizēti un plānoti organizēt potenciālajiem atlaides saņēmējiem tuvākajā laikā, piemēram, šogad vai nākošgad? Jo to atlaižu saņēmēju skaits principā ir, tā teikt, līdz desmit. Un vai aktīvāka Ekonomikas ministrijas rīcība šajā jomā neveicinātu investīciju projektu efektīvāku realizāciju?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Ministra kungs, atbildi.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Vispirms vēlos palabot jūsu jautājumā ietverto apgalvojumu par investīciju projektu skaitu. Jau uz šo brīdi ir apstiprināti 12, tātad vairāk nekā tas skaitlis, ko jūs minējāt. Bez tam jāpiezīmē, ka viens ir atteicies, kā jau es minēju. Proti, Metalex ir informējis mūs, ka nerealizēs šo projektu, atbilstoši kuram bija piešķirta atlaide. Papildus pieminētajiem šobrīd mums lietvedībā ir iesniegti līdz likumā noteiktajam termiņam vēl, manuprāt, 14 citi projekti. Tātad kopskaitā tie jau būtu 25, pieņemot, protams, ka tie 14 iesniegtie visi tiks atbalstīti. Nu, iespējams, ka netiks visi atbalstīti, bet katrā ziņā šis projektu skaits ir samērā pieņemams.
Par to, vai, plašāk reklamējot, būtu kāds lielāks pieteikumu skaits... Es apšaubu šo pieņēmumu, jo uzskatu, ka tās komercsabiedrības, kuras ir apņēmušās tuvākajā laikā veikt ievērojamus investīciju projektus, kas ir tomēr mērāmi miljonos latu vai eiro, ir pietiekami labi informētas par valstī spēkā esošo nodokļu likumdošanu. Šis regulējums ir bijis spēkā pietiekami ilgu laiku, par šo regulējumu un par šīm UIN izmaksu samazināšanas iespējām ir informēts pilnīgi noteikti jebkurš pietiekami kvalificēts grāmatvedis vai auditors, kurš strādā ar liela mēroga uzņēmumiem. LIAA jebkurā Latvijas, teiksim, investīciju vides pārdošanas prezentācijā ietver šo informāciju par UIN atlaidēm, arī es personīgi vairākus desmitus reižu gadā semināros, konferencēs un uzrunās pieminu šo apstākli par UIN atlaižu un citu nodokļu stimulu iespējamību Latvijā. Tā ka es uzskatu, ka šī informācija, visticamāk, ir pietiekama. Tas, kas šobrīd būtu darāms, – protams, ir papildus, pastiprināti, komunicējama informācija par jaunajām nodokļu atlaidēm, jo zināmas korekcijas tur ir ieviestas.
Nākamajam plānošanas periodam UIN atlaižu jomā ir izdarītas zināmas izmaiņas. Lielākā daļa no tām apsveicamas. Pirmkārt, ir ieviesti jauni stimuli, kas bija iekļauti budžeta paketē par pētniecības un attīstības stimula izmaiņām. Otrkārt, šīm lielo investīciju projektu atlaidēm ir noteikts jauns slieksnis, augstāks, tie ir 10 miljoni eiro, nevis tā, kā bija iepriekš. Un attiecīgi, protams, ir... tiks komunicēts, es nevaru pateikt precīzu skaitu, bet zinu, ka ļoti daudzos pasākumos – semināros, pārdošanas prezentācijās un tā tālāk – no LIAA, Ekonomikas ministrijas un citu institūciju puses ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, LDDK un citu organizāciju, kā arī ar grāmatvežu organizāciju starpniecību šī informācija noteikti sasniegs adresātus.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Otro jautājumu uzdod Dana Reizniece-Ozola.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Es vēlētos pirms jautājuma uzdošanas teikt īsu komentāru par ministra atbildi par instrumenta reklamēšanu. Es vēlos vilkt paralēles... norādīt uz analoģiju ar struktūrfondu programmām. Ja mēs uzskatītu, ka uzņēmumi paši var atrast informāciju par labām un ilgstoši pieejamām programmām, tad arī struktūrfondu programmas nebūtu jāreklamē. Bet jāizsaka atzinība, ka vismaz tas tiek darīts intensīvi un rezultāts ir labs. Mans viedoklis ir, ka arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides būtu tikpat intensīvi jāreklamē, lai to potenciālo investoru, kuri saņem šo atlaidi, skaits būtiski pieaugtu.
Bet jautājums ir šāds. Atbildē ir minēts, ka nākamajā gadā ir paredzētas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas regulē projektu gatavošanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību. Komentārā par galvenajām, būtiskākajām izmaiņām, kādas ir paredzētas šajā programmā, vienu lietu es arī dzirdēju, kas gan laikam ir likuma jautājums, – ka šo investīciju apjoms pieaugs līdz 10 miljoniem eiro. Vai tas savukārt atkal nesašaurinās potenciālo investoru loku, uz kuru... uz kuriem attieksies šīs atlaides, ja mēs redzam, ka programma ir efektīva un ieguvums ir labs? Līdzšinējiem projektiem to vajadzētu tā kā... vismaz prognožu līmenī rādīt. Tad kāda ir motivācija šīs summas palielināšanai?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu atbildi!
D.Pavļuts.
Vispirmām kārtām, par komentāru runājot, jāteic, ka ir būtiska atšķirība starp fondu projektiem jeb fondu īstenotajiem konkursiem un pastāvīgām nodokļu atlaidēm. Tie ir fundamentāli atšķirīgi instrumenti no tā viedokļa, ka projektu konkursi ir īpaši jāreklamē, tāpēc ka ir laikus jāpabrīdina projektu sagatavotāji par to, ka ir zināms termiņš, kad projekts būs jāiesniedz, ir jāpagūst tam sagatavoties un tā tālāk. Pretstatā tam nodokļu atlaides ir daudz labāks mehānisms, jo tās ir pastāvīgi spēkā un tās neprasa varbūt tādu kampaņveidīgu attieksmi, kā to brīžiem prasa šie projektu grantu konkursi.
Piekrītu jums, ka kopumā noteikti varētu komunicēt aktīvāk – vēl aktīvāk, nekā tas tiek darīts. Nu, iespēju robežās to arī darīsim.
Par izmaiņām regulējumā. Pirmām kārtām jāteic, ka galvenās izmaiņas, kas būtu nepieciešamas, ir saistītas ar to, ka esošie atvieglojumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā vienkārši zaudē spēku. Respektīvi, likuma deleģējums mainās. Ir jauns deleģējums, ir vajadzīgi jauni noteikumi. Būtībā jāpārizdod ir noteikumi. Pēc būtības šo mehānismu, kas ir pastāvējis līdz šim, ir iecerēts visās galvenajās līnijās turpināt.
Būtiskākā izmaiņa tiešām ir šie 10 miljoni eiro kā slieksnis, un tas pamatojums, kādēļ tas ir darāms, tika izklāstīts valsts budžeta sagatavošanas procesā. Esmu drošs, ka deputāti arī ar to tajā laikā ir iepazinušies.
Un argumentācija, pavisam īsi paskaidrošu, ir sekojoša. Ja analizē šo efektu, ko uzņēmumi, kuri veic investīcijas, gūst no dažādām uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm, tad redzams, ka tas efekts un tie saņēmēji, tie klienti... un īstenotie projekti ar divām atlaidēm ir ļoti līdzīgi. Proti, atlaides par ieguldījumiem uzņēmuma pamatlīdzekļos, kuriem tiek piemērots paaugstināts amortizācijas koeficients – 1,5 –, ļoti tuvas ir tiem projektiem, kurus īsteno par šo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi virs... attiecīgi no šīs summas. Tātad šīs atlaides sava efekta ziņā bija stipri līdzīgas. Un, lai diversificētu šo saņēmēju loku, ilgstošās diskusijās ar Finanšu ministriju, kuras ilga līdz budžeta sagatavošanai – ilgāk nekā pusgadu –, iesaistot lielās uzņēmēju organizācijas un tā tālāk, un tā tālāk, tika panākta vienošanās, ka tas optimālais ceļš būtu diferencēt šo slieksni un šīm investīciju sakarā piešķirtajām atlaidēm noteikt augstāku slieksni, vienlaikus atstājot spēkā līdzšinējo regulējumu, to pārjaunojot attiecībā uz amortizācijas koeficientu... attiecībā uz ieguldījumiem pamatlīdzekļos.
Atvainojiet par garo atbildi!
Sēdes vadītājs. Nē, es saprotu. Paldies par atbildi.
Es gribu pateikt Danai, ka deputāts, kurš iesniedza šo jautājumu, var jautāt divas reizes, bet trīs jautājumus varēs uzdot tas kolēģis, kurš man blakus, – Andrejs Elksniņš –, kurš izmantoja tikai otro reizi iespēju uzdot jautājumu. Bet, ja jautājums interesants, tu vari viņu nočukstēt, viņš tad to iesniegs publiski.
Paldies.
Tagad Andrejam Elksniņam var ieslēgt mikrofonu.
A.Elksniņš. Jā. Paldies par citātiem no Saeimas kārtības ruļļa attiecībā uz to, cik un ko mēs šeit drīkstam darīt.
Es pateikšu sekojošo: to uzņēmumu skaits, ko tiešām jūs precīzi
minējāt – 11 –, kuri ir pieteikušies uzņēmumu ienākuma nodokļa...
D.Pavļuts. Saņēmuši.
A.Elksniņš. ...saņēmuši, jā... saņēmuši uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi investīciju projektu ietvaros, mūsu valstī, manā skatījumā, vērtējot to kā atskaites punktu, ir par mazu. Kāpēc? Tāpēc, ka starp tiem... Analizējot principā, piemēram, „Dobeles dzirnavnieku”, „Tērvetes alu” vai „Latvijas ekspresi”, tas, protams, viss ir apsveicami, bet mēs neredzam to starpā... Piemēram, kosmosā mēs nelidojam, nanotehnoloģijas neattīstām, inovāciju šajos uzņēmumos, kuri saņem uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaidi, nav.
Tāpēc jautājums ir šāds: kad ir paredzēts veikt Ekonomikas ministrijā nodokļu atlaides programmas efektivitātes analīzi, lai tuvāko gadu laikā šo uzņēmumu skaits, manā skatījumā, palielinātos divtik vai trīsreiz, lai uzņēmēji tiešām būtu ieinteresēti saņemt no valsts šāda veida atlaides par inovācijām un lai, kā jau jūs iepriekš minējāt ne vienā vien savas uzstāšanās reizē, šis produkts būtu ar augstu pievienoto vērtību, nevis vienkārši mēs te Rīgas ostā, tā teikt, konteinerus pārkrautu?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildi.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Baidos, ka divās minūtēs man neizdosies atbildēt, te būtu jānolasa droši vien samērā pagara lekcija par veidu, kā darbojas valsts atbalsta mehānismi dažādiem komersantiem, kādi ekonomiskās politikas mērķi mums ir un kas faktiski tiek īstenots ar šo atlaižu palīdzību... konkrēti ar šo atlaižu palīdzību, kuras tiek piešķirtas par lielajām investīcijām. Nu, īsākā atbilde uz uzdoto jautājumu droši vien būtu, ka mums pirmām kārtām jāsaprot, ko saprotam ar efektivitāti. Ja efektivitāte, kā jūs to noformulējāt, būtu izsniegt pēc iespējas vairāk atlaižu, tad, es baidos, šādu pieeju mēs ar Finanšu ministriju nekad nesaskaņotu. Es domāju, ka tas, uz ko mums tiešām ir jāskatās, ir, kā maksimāli palielināt veikto investīciju apjomu valstī un līdz ar to – šo atdevi, ko tautsaimniecība gūtu no šāda stimulējoša instrumenta. Šāda analīze mums ir veikta; šobrīd es sīkāk nestāstīšu, bet šī informācija ir pieejama. Tā tika veikta, gatavojoties šī gada budžeta izskatīšanas procesam, jo tā bija par pamatu tam, kāpēc šis atlaižu mehānisms nākamajā plānošanas periodā tiek turpināts. Tātad šis efektivitātes novērtējums tika veikts.
Par to, ka vajadzētu vairāk... Nu, droši vien mēs varētu gribēt vairāk, taču šīs atlaides jau nav tādas, kas der visiem, un tādas tās arī nav domātas, jo ne visi komersanti piekritīs tiem nosacījumiem, kurus šis atlaižu mehānisms paredz. Proti, atlaižu mehānisms pirmām kārtām paredz finansēt tikai tās daļas investīciju projektos, kuras tiešām ir vērstas uz jaunu ražošanas veidu uzsākšanu, uz ienesīguma veicināšanu, uz jaunu darba vietu radīšanu. Un ļoti svarīgi, ka tas šo investētāju arī piespiež investīciju projektu uzsākt un pabeigt samērā saspringtos termiņos. Respektīvi, tiek izvirzītas tādas diezgan nopietnas prasības, lai nebūtu gluži tā, ka, teiksim, kurš katrs, kas vispār jebko investē savā uzņēmējdarbībā, tā vienkārši kvalificētos šādam atbalstam. Tad jau tas nozīmētu: „Tad labāk vienkārši automātiski piešķiram visiem atlaides vai samazinām UIN likmi, bez izšķirības!” Tādējādi mēs zaudētu iespēju sekmēt vēlamo uzņēmējdarbības attīstības veidu.
Attiecībā uz kosmosu un tamlīdzīgām lietām jāteic, ka man personīgi nav zināmi uzņēmumi, kas Latvijā nodarbotos ar to... vismaz nav zināmi daudzi uzņēmumi... dažus vēl varētu izdomāt... kuri darbojas, teiksim, materiālzinātnēs, nanotehnoloģiju vai, teiksim, arī kosmosa tehnoloģiju jomā un kuru finansiālais apjoms būtu tāds, ka viņu investīciju projekti būtu pietiekami lieli, lai kvalificētos tieši šim mehānismam.
Tajā pašā laikā mums, ja raugās uz visu to, nu, paleti ar dažādiem atbalsta mehānismiem, kādi Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu rīcībā ir, sākot no Eiropas Savienības fondu programmām un beidzot ar tām pašām UIN atlaidēm... cita veida... Ir pietiekami daudzi mehānismi, kurus var izmantot arī zinātņietilpīgi uzņēmumi, kuri ir varbūt pilnīgi citā savas uzņēmējdarbības cikla stadijā un kuriem ir citas vajadzības. Šajā jomā mums tas ir daudz būtiskāk – nodrošināt sasaistes starp komersantiem un pētniecību. Mums ir programmas, kas nodrošina to, ka no šādiem, teiksim, augsti tehnoloģiskiem uzņēmumiem savukārt pakalpojumus iepērk citi, masu produkciju ražojoši uzņēmumi. Ir paredzētas nākamajam periodam... galu galā ir paredzētas šīs uzlabotās nodokļa atlaides, UIN atlaides, arī par veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Un tie uzņēmumi, kas varētu vislabāk pretendēt uz šīm atlaidēm, kuras ir paredzētas nākamajam plānošanas periodam un kuras ir ar daudz pievilcīgākiem nosacījumiem nekā līdz šim, ir tieši šie zinātņietilpīgie uzņēmumi, kurus jūs savā jautājumā minējāt.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Trešais jautājums, jo ir tiesības to uzdot deputātam, kurš neparakstīja šo iesniegumu. Tas ir Andrejs Elksniņš.
Lūdzu, uzdodiet jautājumu!
A.Elksniņš. Jā, paldies.
Laikam tas nāk arī par labu, ka diemžēl mums vienlaicīgi ir jārunā par vairākām nozarēm.
Spriežot par šo situāciju attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par inovācijām, jāteic, ka, piemēram, uzņēmumiem, kuri Latvijā nedarbojas kosmosa jomā, valsts atbalsts varētu būt divos veidos – gan, tā teikt, caur uzņēmumu ienākuma nodokli, gan, piemēram, arī budžetā. Budžeta izskatīšanas laikā mēs vērtējām, piemēram, kolēģes priekšlikumu attiecībā uz papildu finansējuma piešķiršanu Ventspils augstskolai attiecībā uz realizēto kosmosa programmu. Valsts pozīcija kā tāda attiecībā uz tādām inovācijām ir lielā mērā pasīva – gan attiecībā uz atlaidēm, gan arī attiecībā uz papildu līdzekļu piešķiršanu. Lūk!
Bet man ir cits jautājums šajā aspektā. Kā budžeta grozījumi, ko mēs pieņēmām attiecībā uz liegumu pārnest zaudējumus uzņēmumu grupā (ir runa par holdinguzņēmumiem)... kā šāda veida aizliegums ietekmēs, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu izmantošanas intensitāti saistībā ar tiem jautājumiem, ko mēs jums adresējām šodien?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu atbildi!
D.Pavļuts. Es tiešām atminos gan līdzīgus viedokļus, gan līdzīgu jautājumu paužam Ozolas... Kāds bija otrs uzvārds? Es atvainojos!
Sēdes vadītājs. Dana Reizniece-Ozola.
D.Pavļuts. ...Atminos Reiznieces-Ozolas kundzes jautājumu, kuru no tribīnes viņa uzdeva, runājot budžeta izskatīšanas laikā. Acīmredzot jūs, Elksniņa kungs, esat klausījies vēl rūpīgāk nekā es toreiz, jo tiešām atstāstāt tuvu oriģinālam.
Par šo jautājumu. Par komentāru daļu runājot, vispirmām kārtām jāteic, ka nevaru piekrist attiecībā uz to, ka mūsu inovāciju politikas sniegtais atbalsts būtu pārsvarā pasīvs. Nu galīgi nevaru piekrist, jo arī šeit ir vesela virkne instrumentu, sākot no aktīvām programmām, kas ir saistītas ar zinātnes finansēšanu dažādās formās; arī Ekonomikas ministrijai ir programmas, piemēram, kompetenču centru programma un citas, kuru ietvaros tiek aktīvi veicināta – ar grantu atbalstu – inovāciju darbības veikšana. Un, protams, ir arī ļoti daudz pasīvo instrumentu.
Attiecībā uz šo konkrēto ierobežojumu jāteic, ka uz to uzstāja Finanšu ministrija, kura uzskatīja, ka ir nepieciešams saistībā ar šīm UIN atlaidēm, kuras tiek piešķirtas par pētniecības un attīstības darbību, noteikt zināmu laika posmu, kurā nevar šo intelektuālā īpašuma objektu atsavināt. Sākotnēji mēs iebildām, bet pēcāk, izdiskutējot visus aspektus un iepazīstoties ar citu valstu praksi, pārliecinājāmies par to, ka tur ir zināma loģika: tas šo valsts piešķirto atlaidi aizsargā no varbūtējas nelietderīgas izmantošanas, taču vienlaikus neliedz tiem Latvijas komersantiem, kuri būtu ieinteresēti, veikt šo pētniecības attīstības darbību, veikt it īpaši kā pakalpojumu, kas tiek sniegts, piemēram, ražojošiem uzņēmumiem, proti, uzņēmumiem, kuri rada, teiksim, kaut kādas komercializējamas izstrādes dažādās pētniecības jomās; tas neliedz viņiem veiksmīgi veikt šo savu komerciālo darbību un šīs savas zinātniskās izstrādes komerciāli izmantot, piemēram, franšizējot, nododot kaut kādas izmantošanas tiesības un tā tālāk.
Runa ir par atsavināšanu. Aizliegums attiecas uz atsavināšanu, un tas nenozīmē... un tas tiešām ir būtiski: tas nenozīmē automātisku saimnieciskas izmantošanas aizliegumu.
Ir pieejami dažādi saimnieciskās izmantošanas veidi, un līdz ar to šis Finanšu ministrijas piedāvātais ierobežojums pēc šīm diskusijām bija pieņemams arī industrijas lielākajai daļai. Mēs parūpējāmies par to, ka šis jautājums tika izdiskutēts, un katrā ziņā industrijas vairums piekrita, ka tas ir pieņemams risinājums.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Trešais jautājums, kas šodien jāizskata. Deputātu Elksniņa, Agešina, Rubika, Tutina un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”.
Pirmais, kas pieteicās uzdot jautājumu, ir Andrejs Elksniņš. Lūdzu!
A.Elksniņš (SC).
Jā, paldies, ministra kungs! Turpinot mūsu šīsdienas jautājumu un atbilžu sēdi, mēs vēlētos papildus noskaidrot apstākļus, kādos 2013.gada martā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par Prudentia pieaicināšanu konsultāciju sniegšanai saistībā ar situāciju „Liepājas metalurgā”.
Jautājums ir sekojošs. Kāpēc Prudentia pieaicināšanai, pastāvot apstākļiem, ka valsts tai ir tērējusi (gan Valsts kases, gan „Latvenergo”, gan arī „Citadeles Bankas” personā), manā skatījumā, pietiekami būtiskus līdzekļus, kas ir mērāmi simtiem tūkstošos latu, netika izsludināts publisks pakalpojumu iepirkums?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu, ministra kungs, atbildi.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Nu, cik man ir zināms, uz šo jūsu uzdoto jautājumu pēc būtības ir atbildējusi Finanšu ministrija savā vēstulē (nepateikšu tagad nosūtīšanas datumu), kurā ir izklāstīti vairāki apstākļi, kas maina jūsu jautājumā izklāstīto faktu izpratni.
Pirmām kārtām tas, ka valdība principiāli nav lēmusi par konkrēta konsultanta piesaisti. Valdība ir devusi attiecīgu mandātu Finanšu ministrijai, tās pakļautībā esošajai Valsts kasei, kura ir viens no kreditoriem... precīzāk sakot, lielākais kreditors... tobrīd vēl ne, tobrīd vēl nebija, jo nebija veikta atmaksa Itālijas bankai UniCredit... tātad viens no nodrošinātajiem kreditoriem, un tika dotas šīs pilnvaras – ar citiem kreditoriem panākot attiecīgu vienošanos, izmantot konsultanta pakalpojumus un šos pakalpojumus iepirkt, piemērojot Publisko iepirkumu likuma paredzēto izņēmumu, kuru Ministru kabinetam ir tiesības piešķirt īpašos apstākļos, lai, teiksim, nodrošinātu tāda vai cita jautājuma steidzamu risināšanu vai atbilstību valsts drošības un tamlīdzīgām interesēm. Tika dotas šīs pilnvaras – veikt šo te iepirkumu izņēmuma kārtā, bez konkursa procedūras piemērošanas. Nevar teikt... Tas nav juridiski korekti. Elksniņa kungs. Jūs kā jurists mācēsiet to novērtēt, ka šī nav atļauja nepiemērot iepirkumu likumdošanu. Tika piemērota iepirkumu likumdošana, neizmantojot konkursa procedūru.
Attiecībā uz šo pakalpojumu, konsultanta pakalpojumu, izmantošanu vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka par konkrētā konsultanta izvēli, cik man zināms, ir vienojušies visi Kreditoru kluba locekļi, tātad kopumā, manuprāt, ir vienojušās organizācijas, no kurām ne tuvu ne visas nav valsts institūcijas vai valsts īpašumā; tur ir arī privātas organizācijas, kuras tieši tāpat ir piekritušas izmantot konkrēto konsultantu, ir maksājušas šim konsultantam un tātad acīmredzot ir saskatījušas iespēju gūt pievienoto vērtību no šādu pakalpojumu izmantošanas.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Otro jautājumu, lūdzu! Ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam!
A.Elksniņš (SC).
Jā, ļoti labi jūs, ministra kungs, ieskicējāt virkni problēmu savā atbildē, bet varbūt sāksim ar to, ka Kreditoru kluba izveides iniciatore principā ir bijusi valsts un ka tātad arī jūs ņēmāt dalību Kreditoru kluba organizēšanā. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Izdevumi par konsultanta sniegtajiem pakalpojumiem. Lielāko daļu, tie varētu būt kādi 80–90 procenti, ir segusi valsts. Valsts ir maksājusi par konsultantu! Līdz ar to tagad, manuprāt, nav vietā runāt par kaut kādu abstraktu veidojumu, sakot, ka patiesībā Ministru kabinets ir devis mandātu Kreditoru klubam, kurā darbojas Valsts kase (Finanšu ministrijas personā), kurā ir darbojusies „Citadele”, kas pieder valstij, un kurā ir darbojies „Latvenergo”, kas pieder valstij, un ka valsts lielā mērā neuzņemas tās saistības, kuras tas klubs ir uzņēmies. Papildus tam tur ir bijušas tiešām arī privātas kapitālsabiedrības (piemēram, „Unibanka”; ja es nemaldos, arī Stemcor), kuras līdzvērtīgi (ņemot vērā savu prasību apjomu pret „Liepājas metalurgu”) maksājušas Prudentia par pakalpojumu saņemšanu. Bet tās nebija noteicējas, ka šāda veida pakalpojumu veica... Tad, lūk, runājot par šāda veida iepirkumu, tika piemērota norma, kas, kā jūs pareizi minējāt, nosaka, ka valstij ir izņēmuma tiesības nepiemērot publisko iepirkumu procedūru (piemēram, tad, ja tās piemērošana varētu nodarīt būtisku kaitējumu valsts interesēm). Šāds ir 2013.gada 26.marta lēmums.
Par problēmām „Citadelē” jūs zinājāt vismaz pusgadu iepriekš.
Kur ir tā neatliekamība, kas pēkšņi, principā pusgadu pēc apspriestajām problēmām... pirms apspriestajām problēmām „Liepājas metalurga” sakarā... radīja Ministru kabinetam tādu iespēju pēkšņi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kurš tajā pašā laikā sniedz pakalpojumus virknei citu valsts kapitālsabiedrību, kuras principā ir līdzīgi novestas līdz maksātnespējai? Piemēram, airBaltic problēmas, kas ir saistītas... Līdzīgi ir ar citām kapitālsabiedrībām... Un vai šajā situācijā tas tiešām bija pamatots kritērijs iepirkuma procedūras neievērošanai, lai pieaicinātu tieši Prudentia?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Ministra kungs, lūdzu atbildi!
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Vispirms jāteic, ka runa laikam bija par problēmām nevis „Citadelē”, bet „Liepājas metalurgā”. Tas jūsu jautājuma precizēšanai.
Otrkārt. Jūs, iespējams, neklausījāties manu pirmo atbildi, bet es diezgan skaidri norādīju, ka valdības mandāts tika dots nevis Kreditoru klubam, kas tiešām ir privātu pušu līgumisks veidojums, bet... nu arī Valsts kase šajā gadījumā kā publiska iestāde... Mandāts tika dots primāri jau Finanšu ministrijai un Valsts kasei, un citām publiskām personām, ciktāl tas ir nepieciešams, bet ne jau Kreditoru klubam!
Par to, kurš bija šāda Kreditoru kluba izveides iniciators. Es domāju, ka tas ir tikai pareizs un atbildīgs solis, ka valsts... valsts garantiju izsniegusī, nu, teiksim, Valsts kase vai Finanšu ministrija iniciēja šāda kluba izveidi, jo šādā sarežģītā situācijā tiešām ir nepieciešama darbību koordinācija starp kreditoriem. Un šajā gadījumā līdera lomu, cik man zināms, uzņēmās tiešām Valsts kase, un es domāju, ka tā ir pareiza un apsveicama rīcība.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
D.Pavļuts. Laikam tur vēl būtu ko piebilst par šo pakalpojumu apmaksu. Nevaru piekrist apgalvojumiem par to, ka, teiksim, šīs privātās puses būtu kaut kādā veidā... nu, sekojušas citiem automātiski. Es domāju, ka gan SEB banka, gan Stemcor... piemēram, Stemcor pievienojās Kreditoru klubam jau vēlāk, pilnīgi noteikti ļoti rūpīgi izsvēra lietderību gan tam, lai piedalītos Kreditoru klubā, gan tam, lai veiktu šo konsultantu darba apmaksu. Jo galu galā būtu taču varējuši arī atteikties.
Par Publisko iepirkumu likuma izņēmuma piemērošanu. Es, protams, neesmu jurists, bet uzskatu, ka acīmredzot, ja jau Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, un pārējās institūcijas ir pieļāvušas šāda lēmuma pieņemšanu, tad tam ir bijis absolūti korekts juridisks pamatojums.
Un visbeidzot. Attiecībā uz šo pārmetumu par steidzamību un nezināšanu vēlos atgādināt, ka oficiāla Valsts kases informācija par šīm maksājumu grūtībām jeb likviditātes grūtībām, kādas bija „Liepājas metalurgam”, tiešām aktualizējās tikai, ja tagad nekļūdos, janvāra beigās vai februārī. Līdz ar to tās darbības, kas, reaģējot uz šo oficiālo informāciju, tika veiktas, tiešām būtu uzskatāmas par tādām, kas tika veiktas ātri un steidzamības kārtībā, jo tobrīd tiešām bija iemesls uzskatīt, vadoties no sākotnējā audita rezultātiem, kas tika veikts, ka uzņēmumam ir būtiskas maksātspējas problēmas un būtiskas naudas grūtības, kuras patiesībā, kā es noprotu, nebija nosakāmas no gada pārskatiem Valsts kases kārtējā... teiksim, uzraudzības ietvaros.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Dana Reizniece-Ozola, jums tiesības uz trim jautājumiem. Sāksim ar pirmo.
Jā, lūdzu!
D.Reizniece-Ozola. Jā, pateicos.
Ministra kungs, jūs sacījāt, ka atbildīgās institūcijas ir saskatījušas pievienoto vērtību šādam faktam... nu, izvēloties Prudentia kā pakalpojuma sniedzēju „Liepājas metalurga” kontekstā.
Man ir jautājums jums kā ministram. Kāds ir jūsu vērtējums Prudentia darba kvalitātei? Nu viņi ir savas konsultācijas jau noteiktu periodu snieguši. Kāds ir jūsu vērtējums par to, cik lietderīga ir izrādījusies šāda steidzamības kārtība, izvairoties no iepirkuma procedūrām un izvēloties šo konkrēto pakalpojumu sniedzēju?
Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.
Lūdzu!
D.Pavļuts. Runājot par steidzamības kārtību un tās lietderību, man liekas, ka es jau atbildēju iepriekšējā jautājumā. Tātad lietderību šajā gadījumā nosaka šis pamatojums, kurš ir iztulkojams kā tiešām steidzama situācija un apdraudējums būtiskām valsts interesēm, un, ja „Liepājas metalurga” gadījumā jūs nesaskatāt būtisku valsts interešu apdraudējumu, tad, man liekas, mums būs ļoti grūti saprasties par jebkuru jautājumu. Es uzskatu, ka šajā gadījumā viennozīmīgi ir vērojams būtisks apdraudējums valsts interesēm.
Attiecībā uz Prudentia darba novērtējumu jāteic, ka vislabāk uz šo jautājumu, protams, varētu atbildēt Kreditoru kluba locekļi, bet es tas neesmu. Nekad neesmu bijis iesaistīts nevienā Kreditoru kluba sanāksmē. Es esmu piedalījies daudzos dažādos citos formātos, kur ir piedalījušies dažādi procesu dalībnieki, to skaitā Valsts kase un „Latvenergo”, atsevišķos gadījumos arī „Citadeles Banka”. Praktiski visās šajās sanāksmēs, kur tika runāts par Kreditoru kluba rīcību, par valsts darbībām „Liepājas metalurga” sakarā, kā arī darba grupas sēdēs, kuras pats esmu arī vadījis (ar citu ministru klātbūtni), vienmēr ir bijuši arī Prudentia pārstāvji. Varu apliecināt, ka viņu darbība ir bijusi augsti profesionāla un ka Prudentia speciālisti ir pievienojuši, manā skatījumā, ļoti daudz vērtības tām darbībām, ko ir veikušas valsts institūcijas un valsts kapitālsabiedrības saistībā ar „Liepājas metalurga” jautājumu risināšanu.
Vienlaikus vēlos norādīt, ka šī uzmanība, kas tiek pievērsta vienam konkrētam konsultantam, man liekas mazliet jocīga un pārmērīga, ņemot vērā, ka procesā ir bijusi iesaistīta vēl vesela virkne citu konsultantu, tostarp arī starptautisku; ir bijušas iesaistītas auditorfirmas auditu veikšanai, ir bijušas iesaistītas auditoru firmas ķīlu vērtēšanai, ir bijuši iesaistīti specializēti metalurģijas nozares konsultanti no ārvalstīm. Un tā tālāk, un tā joprojām. Un ir bijuši iesaistīti arī juridisko pakalpojumu sniedzēji.
Mēs šeit runājam par faktiski lielāko valsts ražotāju un milzīgiem līdzekļiem, un ārkārtīgi sarežģītu tehnoloģisku jomu, kurā neviena no valsts iestādēm vai organizācijām, kuras ir kreditores, nav speciālista. Līdz ar to šādā situācijā konsultantu pakalpojumu izmantošana optimāla rezultāta sasniegšanai ir pilnīgi racionāla rīcība.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Paldies, ministra kungs! Paldies, deputāti! Līdz ar to mēs šodien esam izskatījuši visus jautājumus. Cik es saprotu, tiksimies pēc nedēļas, tāpēc ka mums ir atlicis ļoti daudz jautājumu.
Paldies par uzmanību. Uz redzēšanos!
D.Pavļuts. Visu labu!
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 21. novembrī
| Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par elektroenerģijas iegādi no akciju sabiedrības „Latvenergo”” (Nr. 89/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3088) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem” (Nr. 91/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3090A) |
|
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par „Prudentia” piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā” (Nr. 93/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3119) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. A.Elksniņš |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
| Papildjautājums | - dep. D.Reizniece-Ozola |
| Atbilde | - ekonomikas ministrs D.Pavļuts |