Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu - lūdzu, ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu pavasara sesijas pirmo sēdi, kura vienlaikus ir arī 26.aprīļa ārkārtas sēde un kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu. Prezidijs ir izsludinājis šādu darba kārtību - "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju", izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu referentu! Komisijas vārdā Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribētu sākt bez gariem ievadiem. Es ceru, ka jūs visi esat uzkrājuši (Starpsauciens: "Skaļāk!") spēkus. Es ceru, ka jūs visi esat kārtīgi atpūtušies pa šīm dienām, tāpēc es piedāvāju jūsu uzmanībai komisijas sagatavoto dokumentu. Mēs atkal esam saņēmuši virkni priekšlikumu, un kā vienmēr es lūdzu orientēties pēc šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nosauciet dokumenta numuru, paskaidrojiet kārtību! Dokumenta numuru! (Starpsaucieni no zāles: "431")

J.Bunkšs. Es atvainojos par šo starpbrīdi. Tātad tas ir dokuments nr.431, un šī dokumenta 1.pantā ir minēti likumā lietotie termini. Atbildīgā komisija iesaka terminu "atsevišķais īpašums" precizēt, izsakot to kā "atsevišķais dzīvokļa īpašums".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti! Likumā ir lietoti šādi termini, mēs izskatām 1.panta 1.apakšpunktu. Atbildīgā komisija ir precizējusi šo redakciju. Vai jums ir iebildes pret to? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk attiecībā uz 1.panta 2.punktā minēto terminu "mâkslinieka darbnīca" komisija daļēji ir pieņēmusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu un precizējusi, ka visā likumā tajos gadījumos, kad tiek minēta "darbnīca", ir runa tikai par mākslinieka darbnīcu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Piekrītam komisijas redakcijai.

J.Bunkšs. Tāpat komisija ir atbalstījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu par termina "daudzdzīvokļu māju" skaidrojuma precizēšanu - izslēgusi no skaidrojuma vārdu "neizīrēta".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija ir precizējusi skaidrojumu terminam "dzīvoklis", papildinot šo skaidrojumu ar to, ka dzīvoklis ir ne tikai telpa, bet ka šeit varētu būt arī telpu komplekss. Šo redakciju jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka iekļaut likumprojektā jaunu terminu - terminu "kopējais dzīvoklis" piedāvātajā redakcijā, kas būtu lietojams saistībā ar praksē lietoto terminu "komunālais dzīvoklis", bet, tā kā likumdošanā šobrīd nekur citur neparādās šāds termins - "komunālais dzīvoklis" -, tad mēs piedāvājām jaunu terminu - "kopējais dzīvoklis".

Sēdes vadītājs. Pret šo terminu deputātiem nav iebildes? Nav. Akceptējam komisijas piedāvāto redakciju.

J.Bunkšs. Tālāk komisija ir pieņēmusi 5.punkta redakcionālu labojumu, ko iesaka Tautas saskaņas partijas frakcija. Tur ir minēts, ka ne visas personas, kas iemitinātas saskaņā ar dzīvojamo telpu īri, ir īrnieka ģimenes locekļi. Un mēs, lai novērstu pārpratumus, esam precizējuši, ka šajā gadījumā par īrnieka ģimenes locekļiem ir uzskatāmas tikai tās personas, kas ir minētas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9. un 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Komisija ir noraidījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu par termina "kopīpašums" skaidrojumu. Šajā skaidrojumā Tautas saskaņas partijas frakcija piedāvā atzīt, ka, ja mājas nesošās sienas atrodas dzīvokļa iekšienē, tad arī šādas sienas ir pieskaitāmas pie dzīvokļa kopīpašuma. Tāpat izsaka šaubas arī par, teiksim, dažu citu kopīpašuma atribūtu lietošanu. Šajā gadījumā komisija vadījās pēc tā viedokļa, ka kopīpašuma lietošanas noteikumus nosaka būvnoteikumi. Šeit mums nebūtu jāmaina attiecīgā termina skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā redakcionālu labojumu 6.punktā par termina "kopīpašums" skaidrojumu, izslēdzot iekavas un šo tekstu izsakot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Godātie deputāti, un arī jums, deputāt Bunkš, iesaku precizējumu. Šeit komisija lieto vienam un tam pašam, pēc mana ieskata, punktam... mums ir "pants" un pēc tam ir dažādi, var būt vēl sadaļa - pēc panta var nākt daļa, punkts, apakšpunkts. Šeit par vienu un to pašu ir teikts, ka tas ir apakšpunkts, bet komisija saka, ka tas ir punkts. Es ceru, ka šeit no šīs atšķirības varbūt nekādas problēmas neradīsies, jo runa ir par vienu un to pašu. Tie ir punkti vai apakšpunkti vienam un tam pašam pantam. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk attiecībā uz terminu "kopīpašums" atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā Augstākās tiesas juristu priekšlikumu un piedāvā precizēt terminu "kopīpašuma dalībnieka daļa", kurš turpmāk tiek izteikts kā "kopīpašuma dalībnieka domājamā daļa". Kā mums paskaidroja juristi, tad kopīpašumam ir "dalībnieki", nevis "daļas". Mēs tāpēc šādu priekšlikumu arī pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas pieņemto redakciju nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Attiecībā uz šī panta 9.apakšpunktu ir daļēji pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un ir precizēts termins "neapdzīvojamā telpa". Tas ir līdzīgs priekšlikums, kāds mums bija par šī panta 2.apakšpunktu, un tas attiecās uz precizējumu saistībā ar mākslinieku darbnīcām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Varbūt par pašu gradāciju... Varbūt mēs tomēr varētu mēģināt tā, kā tam vajadzētu būt - apakšpunkts var būt punktam. Tie, kurus mēs izskatām, ir panta punkti, tā sanāk, bet es vēlreiz saku, ka tam nav principiālas nozīmes. Vienkārši nākotnē mums jāmēģina šīs lietas precīzāk...

J.Bunkšs. Tālāk ir saņemti priekšlikumi par 4.pantu un atbildīgā komisija iesaka izslēgt 4.panta otrās daļas otro... es tagad varu sajaukt, man...

Sēdes vadītājs. Nē, es jau vienreiz pateicu un, manuprāt, šī piezīme tika izteikta tikai tāpēc, ka tiešām te ir drusciņ no šī viedokļa neprecīzi, bet tas nemaina nekādu būtību, tāpēc esiet tik laipns un lasiet tā, kā tas ir šeit jūsu redakcijā teikts, jo pēc tam jau nekur netiks rakstīts, ka tas ir apakšpunkts vai punkts, jo tad šī numerācija seko tā, kā nākas.

J.Bunkšs. Tātad es turpinu un lietoju šos terminus, kādi ir sagatavotajā dokumentā. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt šī 4.panta otrās daļas 2.apakšpunktu, un pamatojums ir tāds, ka šajā gadījumā mēs šajā pantā runājam tikai par privatizācijas veidiem, bet šo punktu mēs izslēdzam tāpēc, ka komisija vienojās, ka, sagatavojot otrajam lasījumam šo likumprojektu, mēs novērsīsim iespēju trešajām personām privatizēt dzīvokli, kurā privatizācijas mirklī ir īrnieki.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk komisija ir noraidījusi Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, kas paredzēja 4.panta otrās daļas jaunu redakciju. Pamatojums, kāpēc ir izslēgta tieši šī piedāvātā redakcija, ir tāds, ka, kā es jau minēju iepriekš, runājot par pantu kopumā, šis pants runā galvenokārt par privatizācijas veidu, nevis par privatizācijas subjektiem. Tās attiecības, kādas rodas starp privatizācijas subjektiem vai personām, kas privatizē dzīvokli, ir atrunātas vairākos šī likuma pantos, un katrā ziņā tiek runāts par šīm lietām specifiski.

Sēdes vadītājs. Vai Kristīgo demokrātu frakcijai nav iebildes pēc šī skaidrojuma? Deputātei Lībanei? Arī nav. Tautas saskaņas partijas frakcijai? Arī nav. Paldies. Līdz ar to 4.panta redakcija paliek komisijas piedāvātajā variantā.

J.Bunkšs. Tātad deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums bija analoģisks un arī tas ir noraidīts; Saeima to saprot, un deputāti tam piekrīt. Komisija noraida arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - 4.panta otrās daļas 2.punktu precizēt, jo šis pants ir izslēgts pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

J.Bunkšs. Par 5.pantu komisija nav saņēmusi priekšlikumus.

6.pantā atbildīgā komisija noraidīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - 6.panta 1.punktā svītrot vārdu "ârpilsoņi" un papildināt šo punktu ar citu redakciju. Pamatojums tam, ka šis priekšlikums ir noraidīts, ir tāds, ka šāds priekšlikums būtu pretrunā ar citiem likumiem, kuri šobrīd ir Latvijas Republikā un nosaka nepilsoņu tiesības, to skaitā, arī rīkoties ar sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - 6.panta 1.punktā svītrot vārdu "ârpilsoņi" un papildināt punktu ar šādu redakciju: "...izņemot personas, kuras ieceļojušas Latvijā okupācijas laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1992.gada 1.jūlijam, un viņu pēcnācējus". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā precizēt šajā pantā un arī visā likumā terminu "ârpilsoņi" un tādā veidā aizstāt šo terminu, kas agrāk tika likumā lietots, ar terminu "nepilsoņi", lai saskaņotu šo likumu ar likumu par bijušās PSRS pilsoņu statusu Latvijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk 7.pantā komisija ir atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu - precizēt virsrakstu. Šis priekšlikums ir pieņemts, bet precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk komisija ir noraidījusi deputātes Seiles priekšlikumu izteikt 7.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Šajā gadījumā galvenais motīvs, kāpēc komisija to noraidīja, ir tas, ka šāda redakcija būtu pretrunā ar pašreizējo likumdošanu, kas liedz nepilsoņiem iegūt īpašumā zemi.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Atklājam debates.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu aizstāvēt savu priekšlikumu. Es nebūt neiestājos par to, lai nepilsoņi dabūtu zemi zem privatizētajiem dzīvokļiem, bet savā priekšlikumā es iestājos par to, lai ar nepilsoņiem netiktu noslēgts tik garš nomas līgums - uz 99 gadiem. Šo nomas līgumu vajadzētu atstāt brīvi, jo Civillikumā ir paredzēts, ka īpašnieks var izlemt šīs nomas attiecības un Civillikuma noteiktajā kārtībā noslēgt nomas līgumu. Tad kādēļ uzreiz visiem nepilsoņiem uz 99 gadiem iedot šo nomas līgumu? Tāda ir mana priekšlikuma būtība, kura iestrādāta arī visā tālākajā tekstā. Tātad nepilsonim ir tiesības privatizēt dzīvokli, bet uz cik ilgu laiku - to noteiks, noslēdzot nomas līgumu uz kādu noteiktu laiku.

Mana priekšlikuma otrajā daļā ir vēl cita doma ielikta - ka daudzdzīvokļu māju atsevišķos gadījumos var privatizēt arī kā viena īpašnieka objektu, ja visi dzīvokļa īrnieki tam piekrīt. Es šeit nedomāju, izstrādājot šo priekšlikumu, par lielajiem Rīgas namiem, kaut arī šeit varbūt tas būtu pieļaujams, bet domāju par 8 dzīvokļu mājām vai par divu dzīvokļu mājām, kādas ir ļoti bieži mazpilsētās vai lauku apvidos. Ļoti bieži viens no šiem cilvēkiem nav spējīgs vai negrib izpirkt savu dzīvokli un saka: "Tu man esi labs kaimiņš. Ņem arī manu dzīvokli īpašumā, es tev maksāšu šo nomu!" Ðādā gadījumā 2. punkts manā priekšlikumā izsaka šo domu, ka viens cilvēks var privatizēt arī sava kaimiņa dzīvokli, ja viņi abi savstarpēji par to vienojas. Viņiem nav obligāti vienam uz otru jāgaida, lai šo īpašumu reģistrētu kā kopīpašumu, bet, vēl vienkāršāk izsakoties, ja viens no šiem cilvēkiem nav atbildīgs par savu ģimeni, ja viņš dzer un neatbild arī par šo dzīvokli, viņš tomēr piespiedu kārtā paliek par līdzīpašnieku otrajam, kurš kārtīgi apsaimnieko šo īpašumu. Es lūdzu jūs atbalstīt manus abus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Runātāji vairāk nav pieteikušies. Debates pārtraucam par šo deputātes Seiles priekšlikumu. Vai referents vēlas? Un pēc tam balsosim.

J.Bunkšs. Es varbūt pavisam īsi. Attiecībā uz šā priekšlikuma pirmo daļu es jau šeit teicu, ka šobrīd likumdošana neparedz nepilsoņiem iegūt īpašumā zemi. Šādā gadījumā parādītos kopīpašuma dalībnieki, kuri ir ar dažādām tiesībām un faktiski arī ar tiesībām uz īpašumu, kas viņiem vispār nepienākas.

Attiecībā uz otro priekšlikumu. Tālākajos pantos - 13.pantā un attiecīgajā nodaļā - šie noteikumi principā paredz šādu vienošanos, un tāpēc šajā pantā, kur mēs runājam tikai par objektiem, es aicinātu deputātes Seiles priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile ierosina balsot par saviem priekšlikumiem? Par priekšlikumu atsevišķajām daļām vai kopā? (No zāles deputāte A.Seile: "Par katru priekšlikumu atsevišķi!")

J.Bunkšs. Es zināmā mērā tātad paskaidroju, ka tālākajos pantos, arī 13. pantā, ir dotas tiesības un ka zināmā mērā tas ir iestrādāts. (Starpsauciens no zāles: "Par procedūru!")

Sēdes vadītājs. Deputāt Saulīti, nāciet un runājiet par procedūru! (No zāles deputāte A.Seile: "Es par procedūru!")

Deputāte Seile - par procedūru.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tā kā mans otrais priekšlikums ir jau tālākajā tekstā it kā iestrādāts un par to mēs vēl pārliecināsimies, es neuzstāju par balsojumu attiecībā uz šo otro priekšlikumu. Tikai par pirmo.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim - izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Privatizācijas objekts var būt viendzīvokļa māja un daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis (dzīvokļi), neapdzīvojamā telpa vai darbnīca kopā ar koplietošanā esošo mājas vai zemes gabala domājamo daļu." Lūdzu, balsosim par šo deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 19, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, par nākošo priekšlikumu šim pantam!

J.Bunkšs. Komisija noraidīja arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kas agrāk bija nevis priekšlikums, bet jautājums. Motivācija ir apmēram tāda pati, kuru mēs jau izrunājām sakarā ar deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Mēs diemžēl balsot par uzdotu jautājumu nevaram, tāpēc jūs acīmredzot turpināsit diskusijas un skaidrojumus par šo jautājumu laikā starp otro un trešo lasījumu komisijas sēdē. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Komisija noraidīja arī deputāta Tomiņa priekšlikumu - svītrot 7.panta ceturtajā daļā vārdus "juridiskā persona". Tas ir pretrunā ar šā likuma koncepciju, un tāpēc mēs arī to noraidījām.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad šā panta ceturtajā daļā ir runa par viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājām, kuras atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošās zemes - tātad par šo objektu privatizāciju. Ja trešajā daļā ir teikts, ka šis objekts ir privatizējams kopā ar zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, tad tieši šī ceturtā daļa runā par to, ka gadījumā, ja šos objektus privatizē Latvijas pilsonis vai juridiskā persona, tad privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar zemes gabalu. Es esmu principā pret to, ka dzīvojamās mājas atļautu privatizēt juridiskajām personām kopā ar zemes gabalu, pareizāk sakot, zemes gabalu - zemi zem dzīvojamām mājām atšķirībā no ražošanas objektiem. Es ļoti labi... Mums tāda informācija ir, ka valdība ļoti steidzamā kārtā risina jautājumus ar Krieviju un citām NVS valstīm par savstarpēju līgumu noslēgšanu par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību. Šādi noslēgtie līgumi dos iespēju šo valstu, tajā skaitā Krievijas, Uzbekijas un vēl citu NVS valstu, juridiskajām personām privatizēt zemi arī Latvijā saskaņā ar likumu par zemes privatizāciju pilsētās. Tāpēc es principā esmu pret to, ka zemi varēs privatizēt juridiskā persona, un tāpēc es ierosinu svītrot šos vārdus "vai juridiskā persona" attiecībā uz šo zemes gabalu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribu pievērst uzmanību šā likumprojekta 6.pantam, kuru mēs esam jau pieņēmuši. Likumprojekta 6.pants nosaka, kurām fiziskajām un tieši kurām juridisko personu kategorijām ir tiesības šā likuma noteiktajā secībā privatizēt gan dzīvokļus, gan nedzīvojamās telpas, gan darbnīcas, gan viendzīvokļa, gan daudzdzīvokļu mājas. Ja jūs šo pantu uzmanīgi izlasījāt, šā panta pirmās daļas 2.punktu, tad šeit ir skaidri un gaiši pateikts, kādām juridiskajām personām ir tiesības pirkt dzīvokļus. Tikai tad, ja fiziskās personas divās, trijās vai četrās kārtās daudzos pantos nav izmantojušas savas tiesības. Tātad tikai tām juridiskajām personām, kurām ir privatizācijas sertifikāti un kurām saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, par kuriem ir nobalsojusi Saeima un arī acīmredzot Tomiņa kungs, ir tiesības pirkt zemi. Nekādas NVS juridiskās personas, kādas ārvalstu karaspēka daļas vai kādas citas juridiskās personas zemi nevarēs pirkt, tas ir, dzīvokļus nevarēs pirkt.

Ja jau mēs esam devuši tiesības ar citiem zemes reformas likumiem pirkt pašu dārgāko, kas ir mūsu valstij, proti, zemi, tad kādēļ lai mēs nevarētu dot tiesības pirkt arī dzīvokli? Dabīgi, ja fiziskās personas nav izmantojušas savas pirmpirkuma tiesības, kas daudzos pantos ir iestrādātas. Piemēram, neizīrētus tukšus dzīvokļus juridiskās personas var pirkt tikai tad, ja septiņas fizisko personu kārtas nav izmantojušas savas pirmpirkuma tiesības. Faktiski neizīrētu dzīvokli neviena juridiskā persona nevarēs nopirkt, jo vienkārši viņa netiks klāt. Tos jau būs nopirkuši avārijas māju īrnieki un citu maznodrošināto kategorijas. Tā ka es domāju, šeit ir ļoti normāla norma iestrādāta, kas ir savstarpēji saskaņota ar spēkā esošo zemes reformas likumdošanu. Es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība, otrreiz. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Pirmkārt, cienījamais Lagzdiņa kungs, Tomiņš nekad nav nobalsojis un šeit, Saeimā, balsojis par to, ka varētu atļaut juridiskajām personām izpārdot Latvijas zemi. Tā bija pirmā neprecizitāte.

Otrā neprecizitāte. Ja jūs izlasīsiet virsrakstu, jūs redzēsiet - šeit ir teikts, ka ir runa tikai par tiem privatizācijas objektiem un par to zemi, kas ir pašvaldību īpašumā. Tātad, ja 6.pantā ir teikts, ka arī juridiskajām personām ir tiesības noteiktos apstākļos privatizēt zemi šeit, Latvijā (un citos likumos tas arī ir noteikts), tad šī izsvītrotā daļa tikai norādīs to, ka vienā gadījumā... ka uz valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi šīs 6.panta normas neattieksies. Es domāju, ka šeit nekādas pretrunas nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām jau šā likuma sākumā, tur, kur ir termini un kur ir minēti privatizācijas veidi, ir iestrādāts, ka dzīvokli var pirkt tās juridiskās personas, kuras var iegādāties īpašumā zemi. Tā tas ir, bet tagad padomāsim mazliet tālāk! Dzīvokli var nopirkt dažādas juridiskās personas. Atsevišķu dzīvokli var nopirkt. Teiksim, juridiskajai personai arī var būt firmas telpas vai biroja telpas mājas apakšstāvā (kā tas parasti ir). Un šai juridiskajai personai nav tiesību pirkt zemi. Kam šī zeme tādā gadījumā paliktu? Acīmredzot šī daļa paliktu valstij, ja šī juridiskā persona nevar zemi pirkt. Ja juridiskā persona var zemi pirkt saskaņā ar zemes likumiem, tātad viņa var nopirkt kā dzīvokli, tā šo daļu. Man ļoti gribētos atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, un acīmredzot es arī tā balsošu, bet es gribu deputātiem paskaidrot tikai vienu niansi. Te ir jāizšķiras arī vēl par otru lietu: ka tādā gadījumā juridiskā persona, ja viņa pērk tikai dzīvokli - un neviena juridiskā persona, arī tā, kurai ir tiesības nopirkt zemi, nevar dabūt šo zemi savā īpašumā, - tad viņa šo dzīvokli dabū lētāk nekā visi pārējie pilsoņi. Un te nu ir jādomā. Es saku - es, tā tīri politiski domājot, es balsošu par Tomiņa kunga priekšlikumu, bet ir arī šī ekonomiskā puse, ka mēs juridiskajai personai, arī tai, kura var šo zemi nopirkt, faktiski tādā gadījumā uzdāvinām šo dzīvokli un par zemi viņai nav jāmaksā. Daudzos gadījumos šī zeme ir stipri vērtīgāka nekā tā pussagruvusī māja, kas uz tās zemes atrodas. Būtu patīkami dzirdēt varbūt vēl plašākas debates par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Deputāti nav vairs pieteikušies runāt. Referents lūdz vārdu. Lūdzu!

J.Bunkšs. Es runāšu pavisam īsi. Es domāju, ka galvenais jau tika uzsvērts. Tas, ka šeit ir runa tikai par tām juridiskajām personām, kurām ir tiesības iegūt īpašumā zemi, un faktiski tas ir jautājums arī par vides - un tieši par pilsētu vides - sakārtošanu. Ka tās galvenokārt būs tās mājas, kuras tiešām šobrīd varbūt īrniekiem šķiet nepievilcīgas. Bet par to jau Lagzdiņa kungs šeit runāja, un tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 7.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus "vai juridiskā persona"! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 29, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim tagad par 7.panta redakciju komisijas piedāvātajā variantā! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 12. Panta redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka 8.pantā redakcionālu precizējumu, lai tekstu saskaņotu ar virsrakstu un ar Seiles kundzes piedāvāto precizējumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka precizēt arī 9.panta redakciju, nosakot, kuri Civillikuma panti ir domāti šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 10.pantā komisija neatbalstīja deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu par redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Lībane piekrīt? Deputāte Lībane piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Komisija neatbalstīja arī deputāta Tomiņa priekšlikumu - svītrot 10.panta 1. un 3.punktā vārdu "bijušais" - "bijušais īpašnieks"- , jo šobrīd vēl ne visi bijušie īpašnieki ir ieguvuši īpašnieka statusu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša, jo mans uzskats ir tāds: vai nu īpašnieks ir, vai viņa nav. Ja viņš ir bijis īpašnieks, tad viņš ir, un šeit ir jāraksta tā - nevis "bijušais īpašnieks" bet "îpašnieks". Un likumos ir noteikti termiņi, kādos viņš savu īpašumu šeit apliecina jeb vēlreiz noformē nepieciešamās formalitātes. Tātad viņi visi ir pilntiesīgi īpašnieki un nevar viņus dalīt bijušajos īpašniekos. Un tāpēc man ir šāds priekšlikums tapis.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu referentu!

J.Bunkšs. Es varu atkārtot tikai to, ko es iepriekš teicu.

Sēdes vadītājs. Nevajag atkārtot.

J.Bunkšs. Saskaņā ar likumiem, kas nosaka šo denacionalizācijas procesu, ir virkne cilvēku, kuri ir pieteikušies uz savu īpašumu, bet kuri kā īpašnieki visu attiecīgo īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās un tā tālāk nav izdarījuši, un tāpēc mēs uzskatām, ka šo redakcionālo labojumu nevajadzētu izdarīt. Šobrīd vēl ne.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 10.panta 1. un 3.punktā svītrot vārdu "bijušais" un papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "ðā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos objekti privatizējami pēc to nostiprināšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda". (No zāles deputāts Z.Tomiņš: "Par procedūru!") Atsaucu balsojumu. Esiet tik laipni! Par procedūru - deputāts Tomiņš.

Z.Tomiņš. Man būtu lūgums nebalsot par abiem priekšlikumiem kopā - par pirmās daļas 1.apakšpunktu un jau par jaunu otro daļu, bet izskatīt papriekš pirmo daļu un tad izdarīt balsojumu par manu priekšlikumu attiecībā uz panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Tātad - vēlreiz. Priekšlikums 10.panta 1. un 3.punktā svītrot vārdu "bijušais". Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 27, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tagad otrs priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "ðā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos objekti privatizējami pēc to nostiprināšanas zemesgrāmatā uz pašvaldību vārda". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 27, atturas - 18.

Tagad izskatīsim nākamos priekšlikumus par 10.pantu.

J.Bunkšs. Tālāk. Atbildīgā komisija iesaka precizēt šā panta 1.apakšpunktu, iekļaujot aiz vārdiem "noteiktajā kārtībā" vārdus "un termiņā". Tādējādi būtu zināmā mērā atbalstīts arī deputātes Lībanes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es tomēr aicinu izskatīt visus deputātu priekšlikumus un pēc tam balsot par komisijas ieteikto redakciju visam pantam, ja deputāti nepieprasīs rīkoties citādi. Ja jūs tagad aicināt mūs akceptēt atsevišķas daļas.

J.Bunkšs. Tā kā tālākie priekšlikumi ir par citām šā panta daļām, es to šeit esmu piedāvājis. Komisija to ir iestrādājusi tekstā, bet principā mēs varam šo priekšlikumu akceptēt, nobalsojot par visu pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai nu es jūs īsti nesaprotu, vai arī jūs negribat citu deputātu priekšlikumus izskatīt.

J.Bunkšs. Kā es saprotu, mēs esam izskatījuši deputātes Lībanes un deputāta Tomiņa priekšlikumus. Tātad, kā es saprotu, Saeimas priekšsēdētāja priekšlikums ir par atbildīgās komisijas priekšlikumiem nobalsot, balsojot par visu pantu kopumā. Un tālāk ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - svītrot 10.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Jā, bet tas attiecas uz šo pantu.

J.Bunkšs. Jā, tas attiecas uz šo pantu - 2.punktu. Un šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu komisija neatbalstīja, un tas ir arī saskaņā ar mūsu balsojumu par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas nav balsojams tagad.

J.Bunkšs. Es domāju, ka tas nav balsojams, jo mēs balsojot jau to esam izlēmuši.

Sēdes vadītājs. Par nākamo priekšlikumu.

J.Bunkšs. Tālāk - pārlecu šajā tekstā atbildīgās komisijas priekšlikumam - ir noraidīts arī deputātes Seiles priekšlikums 10. panta 3. punktā aizstāt vārdu "pieprasījuši" ar vārdu "saņēmuši". Mūsuprāt, tas nepamatoti novilcinātu laiku privatizācijas procesa uzsākšanai, tāpēc šo priekšlikumu mēs neatbalstījām. Līdzīgu priekšlikumu ir izteikusi arī frakcija "Tçvzemei un brīvībai", un arī tas ir līdzīgā kārtā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man bija veseli divi iemesli, kāpēc es gribēju aizvietot šo vārdu "pieprasījuši" (pieprasījuši kompensāciju) ar vārdu "saņēmuši" (saņēmuši kompensāciju). Viens gadījums ir šāds: cilvēks pieprasa kompensāciju, bet viņam nemaz šī kompensācija nepienākas. Izrādās, ka viņam vai nu nav īpašumu apliecinošu dokumentu, vai viņš vispār nav radinieks. Dalot zemi, šādu gadījumu ir bijis ārkārtīgi daudz, un tādā gadījumā var pat ļaunprātīgi aizkavēt šo dzīvokļu privatizāciju. Tiklīdz šo kompensāciju piešķir vai - vēl labāk - saņem, tādā gadījumā jau tiek visi šie dokumenti izvērtēti. Bet es, piemēram, tagad gribēšu vienu namu Ķengaragā vai kur citur... noprotestēt šā nama privatizāciju. Es iesniedzu kompensācijas pieprasījumu, kaut arī man ar šo namu nav nekāda sakara.

Tāpēc es, no šā viedokļa skatoties, aicinu vārdu "pieprasījuši" aizvietot ar vārdu "saņēmuši", lai šāda darbība nenotiktu. No otras puses: tik ļoti kavējas šī kompensācijas izmaksāšana par denacionalizētajiem namiem, kurus cilvēkiem faktiski vai nu neatdod īpašumā, vai nevar atdot īpašumā. Var būt dažādi gadījumi, un, protams, vajadzētu šo procesu paātrināt, un tādēļ šo kompensācijas saņemšanas procesu vajadzētu paātrināt. Un, ja tie ir tikai sertifikāti, kas gan kavē piešķirt cilvēkam sertifikātus, ja viņam tie pienākas? Un vēl labāk, - ja tā ir nauda, tad var piešķirt arī šo naudu un to samaksāt. Tātad - ja ir "saņēmuši kompensāciju". Šobrīd es jau domāju: ja vairākums tomēr nenobalsos par manu priekšlikumu, tad trešajā lasījumā ir iespējams... un varbūt to jau atbildīgajai komisijai vajadzēja izanalizējot paredzēt, ka varēja būt arī tā: ja ir piešķirta kompensācija likumā noteiktajā kārtībā... Arī tad būtu šī skaidrība. Bet nevar atstāt visus gadījumus, kad cilvēks tikai pieprasa, viņam neko nedod, viņš paliek "karājoties gaisā", bet viņa namu jau ņem un privatizē visi citi, kas šajā namā sanākuši un dzīvo.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Tieši to apsvērumu dēļ, kurus minēja kolēģe Anna Seile, mēs atstājām šā panta 3. punktu esošajā redakcijā. Kolēģi, padomāsim tagad par šo situāciju! Ja mēs ierakstīsim vārdus, ka privatizēt dzīvokļus var tikai tad, ja mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki ir saņēmuši kompensāciju, tad iestāsies tieši tās nelabvēlīgās sekas, par kurām savā īsajā uzstāšanās reizē minēja Anna Seile. Savu gribu tas cilvēks būs izteicis, viņš būs pieprasījis, bet tik tiešām tos dokumentus nevarēs savākt - vai nu tie nebūs dabūjami, vai arī viņš būs kļūdaini pieteicies, un tad patiešām būs jāgaida šie divi gadi vai gads, vai pusgads, lai šīs administratīvās institūcijas - pašvaldību komisija un pašvaldība - varētu konstatēt, ka viņš ir kļūdaini iesniedzis šo pieprasījumu, jo pati pieprasījuma iesniegšana, godātie kolēģi, jau liecina, ka viņš ir pieprasījis kompensāciju. Viņš ir pieprasījis kompensāciju, tātad viņš ir atteicies atgūt šo māju natūrā. Natūrā. Tas ir pats svarīgākais, tas ir juridisks akts, kurš izraisa tiesiskas sekas. Cilvēks pasaka - nē, es nevēlos namu! Bet tas, ka viņam izmaksā kompensāciju vai neizmaksā... un ja konstatē, ka viņš ir kļūdaini iesniedzis šo pieteikumu saņemt kompensāciju, tad vienalga viņš jau nebūs nekāds īpašnieks un viņam vienalga nebūs tiesību ne uz namu natūrā, ne uz kompensāciju. Tātad šis nams ir jāprivatizē. Un tieši tad, ja mēs pieņemsim Annas Seiles priekšlikumu, mēs aizkavēsim šo privatizāciju. Godātie kolēģi, mēs konsultējāmies ar Juridisko biroju, ar speciālistiem, un šeit nav nekādu problēmu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai pēc šiem skaidrojumiem jūs uzstājat, ka vajag balsojumu? Uzstāj. Šie priekšlikumi ir nevis līdzīgi, bet vieni un tie paši, tikai te tā vārdu kārtība ir nedaudz atšķirīga. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" piekrīt, ja par jūsu priekšlikumu un deputātes Seiles priekšlikumu tiks balsots kā par vienu? Piekrīt. Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - aizstāt vārdu "pieprasījuši" ar vārdu "saņēmuši"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Visi deputātu priekšlikumi ir izskatīti, un tagad, lūdzu, balsosim par 10. pantu atbildīgās komisijas ieteiktajā redakcijā. Lūdzu, balsosim par 10. pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 20. Panta redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Ir noraidīts deputāta Tomiņa priekšlikums ceturtās nodaļas virsrakstu redakcionāli precizēt. Mēs uzskatījām, ka tas ir galvenokārt redakcionāls labojums, kas nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tomiņš piekrīt? Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Par šā likumprojekta 13. pantu ir saņemta virkne dažādu priekšlikumu, un kā pirmais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 13. panta pirmo daļu. Tas ir noraidīts, un par to mēs esam jau vienojušies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas nav balsojams - pēc jūsu ieskata?

J.Bunkšs. Es uzskatu, ka tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Kas attiecas uz Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikuma pirmo daļu - papildināt 13. panta pirmo daļu un vienlaicīgi svītrot septīto daļu -, šī priekšlikuma daļa ir noraidīta, jo mēs uzskatījām par nelietderīgu apvienot šīs divas daļas... un secību, kādā ir jānosaka viendzīvokļa mājas privatizācija... tomēr par šo vajadzētu būt atsevišķai piebildei kā par punktu... Bet Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumi, kas attiecas uz jautājumiem, kā jārīkojas, ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi kopīgi vēlas privatizēt īrēto dzīvokli, ir pieņemts. Tas ir izteikts atbildīgās komisijas piedāvātās redakcijas pirmās daļas pēdējā teikumā, tas ir, ka dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvokli var privatizēt kā kopīpašumu.

Bet ir noraidīta Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikuma otrā daļa, kur ir minētas atsauces uz virkni noteikumu un likumu. Šis priekšlikums ir noraidīts tā iemesla dēļ, ka attiecības, par kurām mēs runājam šajā pantā, jūsu minētajos citos likumos šobrīd nav regulētas, un tāpēc šādu redakciju mēs nevaram pieņemt.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Atklājam debates par jūsu priekšlikumiem.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partija).

Es gribētu oponēt referentam, jo, redziet, mūsu... es aicinu balsot par pirmajām divām rindiņām mūsu priekšlikumā, proti, papildināt 13. panta pirmo daļu pēc vārdiem "ikvienu izīrētu dzīvokli" ar vārdiem "vai izīrētu viendzīvokļa māju", jo... un nevis.... un vienlaicīgi svītrot septīto daļu - par to nē, jo, ja jūs skatīsities komisijas piedāvātajā variantā, jūs redzēsiet, ka 5. punkts ir atsevišķi - "Izīrētu viendzīvokļa māju piedāvā privatizēt, ievērojot šajā pantā noteikto". Ja mēs 1. punktā ieliekam mūsu labojumu, tad pazūd šī nepieciešamība atsevišķi fiksēt 5. punktu par viendzīvokļa māju - no vienas puses. No otras puses, nerodas sarežģītība, jo šajā situācijā... komisijas piedāvātajā variantā uzreiz, izlasot 5. punktu, jālasa vēl kādi citi. Es gribētu uzstāt, lai mēs nobalsojam par šo mūsu priekšlikumu. Es vēlreiz atkārtošu: papildināt 13. panta pirmo daļu pēc vārdiem "ikvienu izīrētu dzīvokli" ar vārdiem "vai izīrētu viendzīvokļa māju". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kādi deputāti vēlas runāt? Debates pabeidzam. Es lūdzu tomēr komisijas komentāru, jo šis priekšlikums ir atšķirīgs varbūt ar to, ka šeit ir vārdi "vienlaicīgi svītrot 7. daļu", un tāpēc tas nav tāds priekšlikums. Ja tas būtu aiz komata vai vispār tā vārda nebūtu, būtu vārdiņš "un"... bet jūsu priekšlikumā ir "vienlaicīgi". Tāpēc es saprotu, ka jūs atsaucat, bet vai deputātiem tas ir pieņemams un vai te pēc tam nerodas kaut kādas problēmas? Jo līdz ar to mēs atkāpsimies tomēr no Kārtības ruļļa, īstenojot jūsu priekšlikumu. Es lūdzu jūs komentēt to, deputāt Bunkš!

J.Bunkšs. Kas attiecas uz šā priekšlikuma būtību, tā nemainās - vai vienā vai otrā gadījumā. Tikai es vēlreiz gribētu teikt, ka mēs uzskatījām, ka, tā kā šajā pantā ir runa gan par izīrētiem dzīvokļiem, gan izīrētām viendzīvokļa mājām, ir jābūt atsevišķam punktam, kur ir šī atsauce uz viendzīvokļa māju. Gan vienā, gan otrā gadījumā šeit būtība nemainās, un tas ir redakcionāls priekšlikums. Mēs varētu par šiem jautājumiem varbūt diskutēt, iesniedzējiem klātesot, bet redakcionālus precizējumus varbūt varētu izdarīt jau trešajā lasījumā, bet šoreiz es aicinu nobalsot, ja tas ir vajadzīgs un ja par to uzstāj, par komisijas piedāvāto redakciju, lai nesarežģītu šīs problēmas.

Sēdes vadītājs. Deputāt Urbanovič, es jūs aicinātu darīt to pašu, jo tiešām nevar šīs... (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Es noņemu!") Paldies, deputāts noņem priekšlikumu. Es pabeigšu savu teikumu, jo nevar šīs atkāpes no Kārtības ruļļa intensificēt, jo tas pēc tam apgrūtina darbu un rada sarežģītas problēmas. Deputāts Urbanovičs piekrīt komisijas skaidrojumam, un līdz ar to vajadzības gadījumā uz trešo lasījumu viņš iesniegs labojumu. Vai deputātiem pret komisijas piedāvāto skaidrojumu un arī pret šā panta daļas redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk! Nākošais priekšlikums.

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir no Kristīgo demokrātu savienības frakcijas, un šis priekšlikums daļēji ir pieņemts. Daļēji tas ir pieņemts tajā nozīmē, ka priekšlikums par 13. panta pirmo un otro daļu nav pieņemts burtiski, bet tas ir iestrādāts komisijas pirmajā un otrajā daļā, precizējot redakciju, bet saglabājot būtību.

Tāpat daļēji ir pieņemts Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izslēgt šā panta ceturto, piekto un sesto daļu, izņemot 7.daļu, kas runā par viendzīvokļa mājām.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputātiem nav iebildes? Nav. Piekrīt.

Lūdzu - Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš", Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētaj! Kolēģi deputāti! Es kāpu šajā tribīnē nevis tādēļ, lai iebilstu pret Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikumu vai pret komisijas lēmumu, bet es tomēr, godātie kolēģi, gribu dažos vārdos informēt, ko nozīmē šis svarīgais Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikums, kuru komisija pēc ilgām debatēm pieņēma. Tas nozīmē, ka izīrētu dzīvokli var privatizēt ne tikvien šā dzīvokļa īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, bet arī kādas citas fiziskās vai juridiskās personas, tā teikt, no malas, bet tikai tad, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi vienojas un noslēdz vienošanos. Ārkārtīgi demokrātiska norma, kas palīdzēs sakārtot mūsu dzīvokļu sistēmu, palīdzēs vienoties un ļaus vienoties ģimenes locekļiem, kuri dzīvo dažādos dzīvokļos, paziņām, radiem. Tomēr jāsaka, ka šeit būs zināmas problēmas, kas mums, juristiem, tomēr, acīs skatoties, jums ir jāpasaka, proti, nereti šī vienošanās būs par naudu, jo, teiksim, kāda mazturīga ģimene dzīvos labā dzīvoklī, bet savukārt ģimene vai persona, kurai tātad vai nu nav dzīvokļa, vai kura vēlas sev otru dzīvokli, par šo vienošanos tomēr maksās. Būs daudzi gadījumi, kad tiks šeit neoficiāli maksāts par to, lai persona piekrīt, ka viņas dzīvokli privatizē. Bet tā jau ir savstarpēja neoficiāla vienošanās, un tas, godātie kolēģi, man jums ir jāpasaka. Komisijā ilgi par to debatēja, un tomēr, ņemot vērā šo pragmatisko momentu, ka tas tomēr palīdzēs sakārtot mūsu dzīvokļu saimniecību un īrnieku attiecības, mēs to atbalstījām. Tā ka, lūdzu, padomājiet par šo manis teikto. Varbūt uz trešo lasījumu būs vēl kādi citi iebildumi? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Līdz ar to paliek komisijas piedāvātā redakcija, kurā ir ņemti vērā Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumi. Lūdzu, izskatām nākošo!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Seile, ir daļēji pieņemts un iestrādāts trešās daļas redakcijā. Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 13.panta ceturto daļu sakarā ar to, ka mēs šo pantu piekritām izslēgt. Līdz ar to jautājums, kas saistīts ar to dzīvokļu privatizāciju, kuros šobrīd ir iemitināti īrnieki, šajā likumprojektā netiek skarts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Ir pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 13.panta precizējumu, paredzot to, ka ne tikai notariāli varēs apstiprināt vienošanos par dzīvokļu privatizāciju starp ģimenes locekļiem, bet to varēs darīt arī privatizācijas institūcija. Sakarā ar šo priekšlikumu ir sagatavota arī atbildīgās komisijas redakcija, kas ir iestrādāta gan šajā, gan arī citos nosauktajos pantos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija saistībā ar Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu ir sagatavojusi jaunu redakciju jaunai daļai šajā pantā, kas runā par to, ka dzīvokli var privatizēt arī trešās personas, ja ir saņemta notariāli apliecināta vienošanās. Tas bija jautājumus, par kuru mēs runājām saistībā ar Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu. Līdz ar to mainās arī attiecīgo pantu redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija noraidīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - 13.panta sesto daļu aizstāt ar jaunu sesto un septīto daļu. Jāsaka, ka pēc būtības zināmā mērā mēs esam šo priekšlikumu jau iekļāvuši tālākajos pantos, kur runājam par neizīrēto dzīvokļu privatizāciju saistībā ar daudzbērnu ģimenēm, bet šajā gadījumā šī redakcija nav pieņemama tāpēc, ka šeit ir atsauce uz to, ka tikai tās daudzbērnu ģimenes, kur vismaz viens no ģimenes locekļiem ir Latvijas Republikas pilsonis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu, turpiniet!

J.Bunkšs. Vairāk par šo 13.pantu citu deputātu priekšlikumi nav saņemti, un tāpēc acīmredzot, kā es saprotu, vajadzētu nobalsot par panta redakciju, kādu to ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Ja referents lūdz, tad mēs to darīsim, kaut gan līdz šim šajā pantā nevienu priekšlikumu mēs neesam balsojuši, bet esiet tik laipni - zvanu!

J.Bunkšs. Es atvainojos, es neuzstāju par balsojumu...

Sēdes vadītājs. Nu ir par vēlu. Mēs esam sagatavojušies balsojumam. Lūdzu, balsosim par 13.pantu atbildīgās komisijas redakcijā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 9. 13.panta redakcija ir apstiprināta. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Par 14.pantu ir saņemts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 14.panta otro daļu, kuru mēs esam jau nobalsojuši iepriekš, un tāpēc šajā gadījumā, es uzskatu, atsevišķs balsojums nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, referents uzskata, ka šeit balsojums nevarētu būt. Trešajā lasījumā acīmredzot tikai kaut ko citu var mainīt. Tālāk!

J.Bunkšs. Attiecībā uz Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu ir pieņemts šīs frakcijas priekšlikums - redakcionāli labot, svītrojot 14.panta otrajā daļā vārdu "vispirms", un daļēji ir pieņemts arī priekšlikums - izteikt panta trešo daļu jaunā redakcijā. Redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija neatbalstīja priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Karnups, jo šajā gadījumā uzskatīja, ka jautājums par to, kurš privatizē dzīvokli, ir dzīvokļa īrnieku jautājums, tāpēc šajā gadījumā pašvaldībai šajā vienošanās procesā nebūtu jāiejaucas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija ir atbalstījusi Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu - svītrot panta ceturto daļu. Tas ir analoģisks priekšlikumam, kas tika iesniegts par 13.pantu un kas nosaka to, ka dzīvoklī, kurā ir īrnieki, ja vien viņi nav vienojušies ar neitrālu trešo personu, neviens šos dzīvokļus nav tiesīgs privatizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. Līdz ar to ir noraidīts deputāta Tomiņa priekšlikums - precizēt šā 14.panta ceturtās daļas redakciju, jo šī daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Ir noraidīts frakcijas"Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums -papildināt 4.pantu ar jaunu piekto un sesto daļu, un šajā gadījumā priekšlikums ir analoģisks priekšlikumam, kuru frakcija"Tçvzemei un brīvībai" iesniedza par 13.pantu. Arī šajā gadījumā komisija to neatbalstīja jau iepriekš minēto iemeslu pēc.

Sēdes vadītājs. Bet vai balsojams tas būtu?

J.Bunkšs. Ja frakcija"Tçvzemei un brīvībai" uzstāj, ka vajag.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Papildināt 14.pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā. Šī redakcija jums ir piedāvāta, tāpēc atļaujiet to nelasīt. Balsojam. Rezultātu! Par - 25, pret - 19. atturas - 14. Nav pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt pantu jaunā redakcijā, kur ietverti iepriekšminēto iesniedzēju sagatavotie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir par 15.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Bunkšs. Ir noraidīts deputāta Karnupa priekšlikums - izteikt 15.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Šīs redakcijas būtība ir tā, ka šajā gadījumā neizīrētu dzīvokli vispirms piedāvā privatizēt personām, kuras dzīvo kopējos dzīvokļos. Komisija šo secību noraidīja, mēs to izdiskutējām, un ir piedāvāta cita secība.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups neuzstāj, ka vajag balsojumu.

J.Bunkšs. Tālāk. Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums iekļaut šajā privatizācijas secībā arī personas, kuras dzīvojamās telpas lieto uz apakšīres līguma pamata, tika noraidīts. Tika noraidīts varbūt tieši pēc šīs redakcijas. Principā, ņemot vērā jau nobalsoto redakciju gan 13., gan 14.pantā, šāda iespēja pastāv, bet tādā gadījumā ir vajadzīga attiecīgo īrnieku vienošanās ar apakšīrnieku, ka viņš ir šis dzīvokļa privatizētājs.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt skaidrojumam. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums 15.pantu papildināt ar attiecīgo redakciju, kādu jūs redzat savā dokumentā. Arī par šo priekšlikumu jau ir nobalsots, un es uzskatu, ka pie tā nevajadzētu otrreiz atgriezties.

Sēdes vadītājs. Viens un tas pats priekšlikums jeb formulējums, kurš izriet no jau nobalsotā priekšlikuma, nav otrreiz balsojams. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Komisija arī šajā gadījumā neatbalstīja deputāta Karnupa priekšlikumu 15.panta otro daļu izteikt piedāvātajā redakcijā, un iemesli ir tie paši. Mēs, izdiskutējot jautājumu komisijā, esam vienojušies par citu secību, kādā būtu piedāvājami privatizācijai šie dzīvokļi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups piekrīt skaidrojumam. Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu. Veidojot šā panta struktūru un veidojot šo secību, mēs iekļaujam īpašu kategoriju - personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti. Attiecīgais priekšlikums ir iestrādāts 15.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Komisija daļēji ir pieņēmusi Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu panta ceturtajā daļā svītrot vārdus "un juridiskajām". Ir to daļēji pieņēmusi tādā veidā, ka visas personas, kuras var piedalīties šo neizīrēto dzīvokļu privatizācijā, tiek iedalītas šādi: tiesības piedalīties šajā privatizācijas procesā un iegūt neizīrēto dzīvokli ir vispirms fiziskām personām, kurām ir privatizācijas sertifikāti, un tikai pēc tam - juridiskām personām. Tāpēc mēs uzskatījām, ka šis Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt 15.panta ceturto daļu ar jaunu ceturto un piekto daļu ir noraidīts - tā kā mēs to esam jau noraidījuši 13. un 14.pantā, tāpēc arī šajā gadījumā vēl viens atsevišķs balsojums acīmredzot nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nav iebildes. Akceptēts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir izskatījusi deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu un daļēji šo priekšlikumu ir atbalstījusi tajā nozīmē, ka, saistībā ar piedāvāto un atsaucoties uz likumu par dzīvojamo telpu īri, mēs atbildīgās komisijas redakcijā esam izdalījuši īpašas kategorijas, tās pašas kategorijas, kuras ir minētas likumā par dzīvojamo... es atvainojos... par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Lai gan īpaši esam uzsvēruši šīs divas kategorijas - tātad avārijas mājās dzīvojošie īrnieki, daudzbērnu ģimenes. Un kā īpašu kategoriju esam izdalījuši arī denacionalizēto namu īrniekus un kopējo dzīvokļu īrniekus. Šajā daļā mēs komisijā uzskatījām, ka deputātes Lībanes priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane, lūdzu! "Latvijas ceļš".

K.Lībane (LC). Es gribētu savu priekšlikumu kopumā atsaukt un ar jūsu atļauju paskaidrot, kāpēc. Mans priekšlikums bija pēc būtības saistīts ar vienu noteiktu cilvēku kategoriju, ar vienu noteiku cilvēku loku, un tās ir tās personas, kas ir reģistrētas dzīvokļu jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai, un manā priekšlikumā šī kategorija bija formulēta tātad šādā vispārīgā veidā. Faktiski saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem šī cilvēku grupa tiek papildus vēl dalīta citās kategorijās, un tur - vienkārši minēšu piemēra pēc - ir cilvēki, kas vairāk nekā 40 gadus dzīvo dzīvojamā platībā bez ērtībām, un tur ir cilvēki, kas dzīvo kā apakšīrnieki bez pastāvīgām tiesībām, tur ir cilvēki, kas dzīvo denacionalizētos namos, kur šī konkrētā dzīvojamā platība ir nepieciešama namīpašniekam, - un tā tālāk. Un, tā kā es uzskatu, ka šīs apakškategorijas prasa rūpīgu analīzi (tas ir saistīts arī ar maznodrošinātiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem un tā tālāk), un ir notikusi zināma vienošanās (par ko es gribētu jūs informēt) ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju un arī ar cienījamo referentu, ka šīs kategorijas tiks rūpīgi izanalizētas un šis priekšlikums tiks pārformulēts citā redakcijā, gatavojot nākamo lasījumu, tad šo priekšlikumu - tādu, kāds tas ir pašlaik, - es atsaucu.

Sēdes vadītājs. Jā, tas ir mūsu praksē pirmais gadījums, vismaz manā praksē, kad jūs noņemat, bet komisija daļēji to ir pieņemusi. Un komisijai ir tiesības uzturēt viņu spēkā, un tad būtu pareizi, ja deputāti balsotu. Komisijas vārdā deputāts Bunkšs ir pilnvarots runāt par to, ka viss paliek iepriekšējā lasījuma redakcijā, un tad jūs turpināt diskutēt un vienoties.

J.Bunkšs. Mēs piedāvājam, ka šobrīd paliek tā redakcija, kādu ierosina komisija, un tālāk saistībā gan ar Juridisko komisiju, gan ar Kristiānu Lībani mēs šos jautājumus izdiskutēsim un vēl precizēsim uz trešo lasījumu. Tā ka šobrīd šeit, manuprāt, nekāds balsojums nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Nu kā tad nav nepieciešams? Manuprāt, ir nepieciešams, jo deputāte... viņa teica, ka kopumā atsauc savu priekšlikumu, un arī jūs pats tagad apgalvojāt, ka jūs daļēji viņu pieņemat un lūdzat, lai viņš paliek komisijas redakcijā, tāpēc es domāju, ka deputāti var šo lietu izšķirt balsojot, un tad mēs varētu virzīties uz priekšu. Jūs vēlreiz gribat runāt? Nē.

J.Bunkšs. Es aicinu balsot par komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Jā, jā. Bet tad laikam tomēr par visu pantu, jo par kaut ko daļēji pieņemtu mēs nevaram balsot.

J.Bunkšs. Mēs esam šobrīd jau nonākuši līdz atbildīgās komisijas redakcijai, un šeit ir iekļauti gan tie piedāvājumi, par kuriem mēs nupat runājām, gan arī citas redakcijas, kas tika precizētas iepriekš.

Sēdes vadītājs. Tāpēc varam balsot par komisijas redakciju 15.pantam. (Starpsauciens: "Par ko balsojam?") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 15.panta redakciju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 8. Ir pieņemta 15.panta redakcija. Vai mēs varam uzsākt nākamo pantu? Mums ir daži paziņojumi šeit pirms pārtraukuma... (Starpsauciens: "Pçc pārtraukuma!") Referents piekrīt. Tātad mēs pēc pārtraukuma izskatīsim 16.pantu, bet tagad būs daži paziņojumi.

Godātie kolēģi! Un sāksim ar diviem pavasarīgiem dzimšanas dienas sveicieniem. Dzimšanas dienā mēs sveicam pie frakcijām nepiederošu deputāti Janīnu Kušneri. Un sveicam dzimšanas dienā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu Alfrēdu Žīguru.

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien nav reģistrējušies Gundars Bērziņš, Mariss Andersons, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Māris Grīnblats...

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats ir zālē.

I.Folkmane. ...Andris Grots, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Jānis Ritenis, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jānis Ārvaldis Tupesis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Un, godātie deputāti, pirms pārtraukuma vēl paziņojums - Latvijas Republikas Saeimas delegācija preses konferenci par savu darbību Eiropas parlamentā rīko tagad, starpbrīdī. Starpbrīdis līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu. Mēs izskatām otrajā lasījumā likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Lūdzu referentu izskatīt nākošo pantu.

J.Bunkšs. Nākošais ir 16.pants - "Secība, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neizīrēta daudzdzīvokļu māja". Šajā gadījumā atbildīgā komisija ir noraidījusi frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - labot 16.panta otrās un trešās daļas redakciju. Šis jautājums nebūtu balsojams, jo principā balsojumu par šo problēmu mēs esam izdarījuši jau 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija neatbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu, kurš paredz, ka daudzdzīvokļu māju var privatizēt juridiskās personas, īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašnieces. Lai gan komisija iepriekšējos pantos atbalstīja īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašnieku priekšrocības iegūt savā īpašumā dzīvokli, šajā gadījumā, kur ir runa par daudzdzīvokļu mājām, komisija šo priekšlikumu tomēr noraidīja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Kaut arī deputāti vienmēr visu zina, tomēr arī mēs šad tad savos balsojumos pieļaujam kļūdas, un tautai par to bieži vien ir jācieš. Mēs esam par neatgūtajiem īpašumiem, par zemi, par namiem piešķīruši kompensācijas sertifikātus. Īpašuma kompensācijas sertifikātus. Mēs iestrādājām zemes likumos iespēju par šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem nopirkt valstij vai pašvaldībām piederošu zemi. Un cerējām, ka nupat gan juridiskās personas, gan privātpersonas sāks uzpirkt tieši īpašuma kompensācijas sertifikātus. Tas nenotika un mēs esam šos cilvēkus daļēji piekrāpuši, jo īpašuma kompensācijas sertifikāts faktiski nav vērtīgāks par parasto - tā saucamo privatizācijas sertifikātu.

Kāda ir mana priekšlikuma būtībā? Tātad, ja ir vesela daudzdzīvokļu māja, kura tiek privatizēta, kurai apakšā varbūt ir šīs darbnīcas, tirgotavas, biroju telpas, un arī dzīvokļi var būt pārējos stāvos. Ja šī māja tiek privatizēta, tad mans priekšlikums ir tāds, ka šī persona, kas viņu grib privatizēt, - vienalga, vai tas ir bagāts privātīpašnieks vai tā ir juridiskā persona, viņu var privatizēt tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Šādā gadījumā šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem uzreiz radīsies noiets. Mēs esam izdarījuši likumā visus iespējamos labojumus, arī likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", lai cilvēks, pārdodot savus īpašuma kompensācijas sertifikātus, nezaudētu, un arī tas otrs cilvēks, kas saņem šos sertifikātus, nezaudētu šo speciālo īpašuma kompensācijas sertifikāta statusu. Vajadzīgs tikai tirgus šiem sertifikātiem. Un, lūk, mans priekšlikums to piedāvā.

Tātad šos daudzdzīvokļu namus pirmām kārtām piedāvāt izsolē par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Ja nu tiešām neviens nav uzpircis vai īpašuma kompensācijas sertifikātu ir pietrūcis, ja viņu nav vairs tirgū, tad tādā gadījumā varētu par parastajiem sertifikātiem. Mērķis tajā priekšlikumā bija tikai tāds - dot iespēju juridiskajām personām un arī bagātām privātpersonām atpirkt šos sertifikātus no nabaga cilvēka, kuram nekā cita vairs nav, nav arī sava bijušā īpašuma, bet ir tikai šis plikais īpašuma kompensācijas sertifikāts. Es jūs ļoti lūdzu iedziļināties šajā būtībā. Es ceru, ka šeit nav nekādu frakciju lēmumu, un es pat nesaprotu, kādēļ atbildīgā komisija šo manu priekšlikumu ir noraidījusi. Es jūs lūdzu cilvēciski izprast šo manu priekšlikumu un balsot par viņu, jo tas izšķir daudzu cilvēku likteni, to, kuriem nav ko ēst, bet kuriem ir tikai šis īpašuma kompensācijas sertifikāts.

Sēdes vadītājs. Ekonomikas ministrs Zvanītāja kungs. Lūdzu!

J.Zvanītājs (ekonomikas ministrs).

Cienījamie deputāti! Man ļoti žēl, ka nākas oponēt cienījamajai Seiles kundzei, jo mūsu viedoklis ir tāds, ka sertifikātu tirgum ir jābūt vienotam. Nedrīkst izdalīt šos kompensācijas sertifikātus no kopējās sertifikātu masas. Mēs visi strādājam, mums visiem ir šie sertifikāti. Mēs zinām, kāda daļa no kopējās sertifikātu masas ir šie kompensācijas sertifikāti. Izdalot šos te kā atsevišķu struktūru, - tas faktiski arī atšķiras no likuma par privatizācijas sertifikātiem, - mēs atkāpjamies no pieņemtajām normām. Varu jūs informēt, ka kopējā prognozētā sertifikācijas masa, kas tiek izdota, ir 3 miljardi latu. Prognozēts, ka dzīvokļus varētu privatizēt par vienu miljardu latu. Šādi sadalot šos sertifikātus, mēs radām sev mākslīgus šķēršļus. Tādēļ es nevaru piekrist Seiles kundzes priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atkārtot un vēlreiz lūgt patiešām padomāt par to, ko teica Seiles kundze. Zvanītāja kungs, tā nav taisnība, ko jūs teicāt, - ir starpība starp šiem sertifikātiem. Ir! Un ļoti būtiska starpība. Kompensācijas sertifikāti ir tie sertifikāti, ko paredzēts dot cilvēkiem, kuriem netika atdots īpašums, ja tas ir paredzēts valsts vajadzībām vai kā citādi un par to kompensē ar šiem sertifikātiem. Un tie pārējie sertifikāti ir pavisam citādāki. Tos saņem arī tie cilvēki, kas nodzīvojuši varbūt tikai dažus gadus Latvijā. Arī viņi saņem šos sertifikātus. Starpība ir ļoti liela. Un es negribu ilgi un detalizēti runāt, jo Seiles kundze jau pateica šo būtību. Arī es jūs aicinu padomāt un izdarīt patiešām pareizu šo izvēli, jo atcerieties, kad mēs runājām par to jau pirmajā lasījumā, mēs devām cerību cilvēkiem, kuri saņems šos kompensācijas sertifikātus. Un doma bija tāda, ka tie maksās lielāku naudu un ka viņi iegūs kaut ko vairāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - otrreiz. Lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Noklausoties ekonomikas ministra Zvanītāja kunga runu, es gribu jums vēlreiz atgādināt un paskaidrot, ka šeit netika minēti visi argumenti, kāpēc par šiem kompensācijas sertifikātiem pērkot veselas daudzdzīvokļu mājas, tas ir, jaunas, uzceltas mājas, nevis par naudu, bet par parastiem sertifikātiem, ir jādod šī priekšroka kompensācijas sertifikātiem. Nav taisnība, ka parastajam sertifikātam nav pielietojuma. Zemi, kura piešķirta zemes reformas gaitā kā pilsētās, tā laukos, var izpirkt par visparastākajiem nodzīvoto gadu sertifikātiem, kas mūsu likumā ir ierakstīti kā privatizācijas sertifikāti. Jā? Tātad par nodzīvoto gadu jeb privatizācijas sertifikātiem var iegādāties kā zemi, kura piešķirta reformas laikā, tā arī savu dzīvokli, kurā šis cilvēks dzīvo. Bet, ja ir šī īpašā privilēģija, tad, kad esat vinnējis konkursā un gribat dabūt šo daudzdzīvokļu māju, ir jāizlīdz arī tam nabadzīgajam cilvēkam, kurš par savu īpašumu ir atdabūjis tikai sertifikātus, un tikai šeit ir iedota prioritāte kompensācijas sertifikātam.

Es ļoti lūdzu jūs, neskatoties uz piederību pie frakcijām, domāt par šiem cilvēkiem, kuriem viņi ir izsniegti un kuriem viņus nav kur likt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu, ja vēlas. Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par deputātes Annas Seiles priekšlikumu - izteikt 16. pantu... es atvainojos, 16. panta otro daļu aiz vārdiem "juridiskajām personām" sekojošā redakcijā: "... - īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniecēm, bet, ja šādi piedāvājumi nav saņemti, atkārtotā izsolē par jebkura veida privatizācijas sertifikātiem". Balsosim! (Starpsauciens: "Visi "par".) Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 19... 27... Deputātes Seiles priekšlikums pieņemts. (No zāles deputāte A.Seile: "Paldies! Tā arī vajag!")

Turpinām!

J.Bunkšs. Tālāk šajā pantā atbildīgā komisija ir noraidījusi deputātes Lībanes priekšlikumu - papildināt 16. panta trešo daļu ar atsauci uz 15. panta piekto daļu. Šajā gadījumā, tā kā iepriekšējā redakcijā panta piektā daļa runā par viendzīvokļa mājām, nevis par secību, tad līdz ar to šī atsauce nav nepieciešama, jo 15. panta piektā daļa jau ir atsauce uz secību.

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane piekrīt šim skaidrojumam? Piekrīt. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk ir tikai atbildīgās komisijas redakcija par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 16. pantu ar tām izmaiņām, ko Saeima ir pieņēmusi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 2. 16. panta redakcija pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Par 17. pantu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - precizēt 17. panta un arī attiecīgi 18. panta redakciju - ir noraidīts sakarā ar iemesliem, kurus mēs jau izrunājām pie 6. panta, un šeit balsojums jau ir noticis par labu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija noraidīja Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu - izteikt pantu jaunā redakcijā. Pēc būtības šī jaunā redakcija nozīmē 17. un 18. panta apvienošanu, bet, ņemot vērā to, ka mēs arī pie terminiem precizējām, ka mēs izdalām likumā tādu kategoriju kā mākslinieku darbnīcas, tad 17. pantā mēs runājam tikai par tiem gadījumiem, kuri attiecas uz mākslinieku darbnīcām, un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu noraidām.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt skaidrojumam? Deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka papildināt 17. panta redakcijas otro daļu aiz vārda "nomnieks" ar vārdiem "nav tiesīgs vai". Tas ir pamatots ar frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu vienā no nākamajiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Par 18. pantu. Ir noraidīts Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - izslēgt 18. pantu, un šajā gadījumā, tā kā mēs iepriekš jau vienojāmies, ka ir divi panti - viens pants, kas runā par mākslinieku darbnīcu privatizēšanu, otrs - par neapdzīvojamo telpu privatizēšanu, līdz ar to šis jautājums, manuprāt, nav balsojams un ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk mēs noraidījām par šo pantu arī deputāta Karnupa priekšlikumu to iemeslu dēļ, kurus es minēju, jau runājot par 13. pantu. Kā es jau teicu, mēs komisijā vienojāmies par īpašu secību, kādā ir piedāvājamas privatizācijai neapdzīvojamās telpas. Šajā gadījumā šī secība tiek precizēta tikai attiecībā uz zemes īpašnieku, bet pārējā daļā šī panta redakcija ir saskaņota arī ar iepriekšējo pantu redakciju, kuru mēs jau pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - precizēt šo te 18. pantu un noteikt pašreizējā nomnieka, kā arī attiecīgajā mājā dzīvojošā īrnieka priekšrocības. Šo pantu mēs esam noraidījuši, bet šī secība - kam ir tiesības nomāt un kādā secībā - ir iestrādāta 18. panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt frakcijas deputāti? Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija noraidīja arī deputāta Tomiņa priekšlikumu - 18. pantā vārdkopu "publiski piedāvā privatizēt" izteikt ar vārdiem "var publiski piedāvāt", jo saskaņā ar šī likumprojekta koncepciju pēc likuma stāšanās spēkā tiek privatizētas valsts vai pašvaldību mājas, izņemot tos īpašos gadījumus, kas ir atrunāti likumā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Pareizi jau teica komisijas pārstāvis Bunkša kungs, ka, izņemot tos gadījumus, kas atrunāti likumā, bet tie diemžēl nav atrunāti visi. Kaut vai paskatīsimies šā 18. panta trešo daļu, kur ir teikts, ka neapdzīvojamo telpu neprivatizē, ja tajā ir izvietota valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldības uzņēmums. Bet ko darīsim tad, ja šajā neapdzīvojamajā telpā varētu tikt izvietota... ja pašvaldība ir nolēmusi tur izvietot pašvaldības iestādi vai pašvaldības uzņēmumu vai ja to valsts ir ieplānojusi? Tātad šī trešā daļa nerisina šādu jautājumu, un tāpēc es piedāvāju daudz universālāku, praktiskāku un elastīgāku formu, nemainot saturu, ka tātad var privatizēt. Tālāk mēs sastapsimies ar attiecīgajām atsaucēm uz Ministru kabineta noteikumiem un arī uz šo likumu, tāpēc es ierosinātu tomēr šīs vārdkopas "publiski piedāvā privatizēt" vietā rakstīt "var publiski piedāvāt", tātad ir šī te nekategoriskā forma, jo likums jau pats par sevi norāda uz to, ka ir jāprivatizē, bet tālāk mēs redzēsim, ka tas turpināsies ne vienu vien gadu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt?

J.Bunkšs. Protams, ja Tomiņa kungs vēlas, lai balso... tās ir viņa tiesības. Mans viedoklis ir tāds, ka mums vajadzētu minēt konkrētus gadījumus likumā, kad šī privatizācija nenotiek. Tātad tas ir minēts šobrīd šajā te 18. pantā, tas ir minēts 23. pantā. 81. pantā mēs runājam un atsaucamies uz gadījumiem, kad ir izņēmumi, un nosakām, kad tiek uzsākts šis privatizācijas process. Tāpat mēs esam atbalstījuši un vēlāk nonāksim pie deputāta Karnupa priekšlikuma par 58. pantu, par izņēmuma gadījumu, kad netiek privatizēts, tāpēc, manuprāt, šis piedāvājums "var publiski piedāvāt" ir pārāk vispārīgs, jo viņš neko nenosaka.

Es aicinātu balsot par komisijas piedāvāto variantu un noraidīt šo redakcionālo labojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 18. pantā vārdkopu "publiski piedāvā privatizēt" izteikt ar "var publiski piedāvāt". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 19, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk es piedāvātu balsot atbildīgās komisijas ieteikto redakciju saistībā ar priekšlikumu, kuru deputāte Seile ir iesniegusi par 23. pantu. Tur ir analoģisks priekšlikums. Zināmā mērā šis deputātes Seiles priekšlikums saskan arī ar priekšlikumu, kuru mēs balsojām, apspriežot 16. pantu, bet, tā kā šobrīd šajā pantā mēs runājam par citu privatizācijas objektu, nevis par daudzdzīvokļu māju, kura tiek privatizēta, bet par neapdzīvojamām telpām, tad šajā gadījumā saistībā ar deputātes Seiles priekšlikumiem par attiecīgo redakciju būtu vajadzīgs atsevišķs balsojums. Šajā gadījumā atbildīgā komisija ir iestrādājusi deputātes Seiles priekšlikumu šajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kā es saprotu, mēs neapspriežam tagad vairs priekšlikumu, bet mēs balsojam 18.pantu komisijas redakcijā. Lūdzu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 6. Panta redakcija ir apstiprināta. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk - piektā nodaļa. Te deputāts Tomiņš piedāvā precizēt virsrakstu, norādot to, ka šajā nodaļā tiek runāts par valsts vai pašvaldību īpašumā esošajām mājām, bet, tā kā šis likums principā jau visā pamattekstā runā galvenokārt par valsts un pašvaldību īpašumā esošajām mājām, tad līdz ar to mēs uzskatījām, ka šo redakcionālo priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt, un tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš atsauc priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 19.pantā komisija daļēji atbalstīja Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu - izslēgt 19.pantu. Šis priekšlikums nav atbalstīts pilnībā, bet ir atbalstīts ieteikums - izslēgt tā trešo un ceturto daļu. Tātad te ir līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, kad dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, tie ir tie gadījumi, kad mēs novēršam iespēju privatizēt dzīvokli ar visu īrnieku, izņemot gadījumus, ja ir notariāli apliecināta vienošanās par to, ka dzīvokļa īrnieks piekrīt, ka trešā persona privatizē dzīvokli.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 19.panta pirmo daļu - ir noraidīts, un tas ir saskaņā šobrīd ar balsojumu par 6.pantu un vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija daļēji atbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, un tas ir saistīts ar problēmu, par kuru mēs esam vairākkārt runājuši, - ka dzīvokļa īrniekam ir tiesības vienoties, notariāli apliecinot šo vienošanos par to, ka trešā persona privatizē dzīvokli. Šis priekšlikums ir iestrādāts 19.panta attiecīgajās daļās precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt? Vai pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Deputātes Seiles priekšlikums ir daļēji pieņemts, bet ne šajā pantā. Tas ir 22.pants, kur deputātes Seiles piedāvātā secība ir pieņemta. Tā kā šajā gadījumā mēs zemes īpašniekam līdzīgas tiesības nedodam, tad šajā pantā šis priekšlikums nav iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Ir pieņemts deputāta Karnupa priekšlikums. Tas ir pieņemts daļēji, un šā priekšlikuma būtība ir iestrādāta 13. un 19.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups piekrīt. Vai pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Ir noraidīts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt panta ceturto daļu. Tas ir noraidīts sakarā ar iemesliem, kurus mēs jau minējām, skatot 6.pantu. Šis balsojums tātad nebūtu nepieciešams šobrīd.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk - par 20.pantu. Ir noraidīts Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - svītrot 20.pantu, kurā tiek noteikta secība, kādā privatizējams kopējais dzīvoklis.

Sēdes vadītājs. Frakcija neiebilst? Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Ir noraidīts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums - papildināt 20.pantu ar jaunu daļu. Šis priekšlikums ir noraidīts formāla iemesla dēļ, kuru jūs redzat ierakstītu tabulā. Vēl es gribu minēt to, ka attiecībā uz deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu argumentācija, kāpēc mēs arī pēc būtības neatbalstījām šo priekšlikumu, ir šāda. Pirmkārt, šajā likumprojektā mēs esam izslēguši iespēju izīrēt... es atvainojos, privatizēt dzīvokļus ar visiem īrniekiem, tātad tas ir pretrunā ar mūsu likuma koncepciju šobrīd.

Otrkārt, Civillikums šobrīd paredz tiesības vienoties un paredz arī kopīpašniekam šīs pirmpirkuma tiesības, atsavinot kādu citu kopīpašuma daļu. Bez tam likumprojektā gan 13.pantā, gan analoģiskos pantos ir iestrādātas šīs tiesības un iespējas trešajām personām, vienojoties ar attiecīgā dzīvokļa īrniekiem, privatizēt viņa dzīvokli. Tā ka, ņemot vērā šos iemeslus, arī Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu mēs noraidījām.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā. Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums attiecas uz tiem gadījumiem, kur īpašnieks vai mantinieks atgūst lielāko daļu no namīpašuma, bet ne visu, un, ja pirmpirkuma tiesības ir īrniekam, tad tas noved pie sadrumstalotības, un grūti apsaimniekot tādu īpašumu, no kura pieder tikai lielākā daļa, bet ne viss. Tādēļ es domāju, ka derētu padomāt par to, kas notiks nākotnē. Ne vienmēr Latvijai būs tāds grūts ekonomiskais stāvoklis, ka būs tāds dzīvokļu trūkums. Es paredzu, ka pēc pāris gadiem tā situācija būs mainījusies diezgan radikāli un tad jau tajās vecajās mājās un arī daudzdzīvokļu mājās, tajos namos pieprasījums pēc dzīvokļiem krasi kritīsies. Bet, ja mēs pieņemsim šādus likumus vai šādus noteikumus, tad būs grūti apsaimniekot tos vecos namīpašumus un mūsu pilsētas netiks atjaunotas tādā tempā, kā mēs to vēlētos redzēt vispār. Bet, tā kā šis priekšlikums ir manas vainas dēļ iekļuvis nepareizā sadaļā, tur, kur tas īsti neiederas, es to atsaucu. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Komisijai arī nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Ir noraidīts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums precizēt panta redakciju. Šie priekšlikumi nebūtu balsojami, jo balsojums ir izdarīts 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk ir atbildīgās komisijas redakcija. 21.pantā atbildīgā komisija ir noraidījusi Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu - dot priekšrocības dzīvokļu privatizācijā arī personām, kuras dzīvojamās telpas lieto uz apakšīres līguma pamata. Formāli un redakcionāli mēs šo priekšlikumu esam noraidījuši, bet pēc būtības šī iespēja apakšīrniekam pastāv, tātad jāvienojas ar īrnieku par to un jāapliecina pie notāra šī vienošanās, ka dzīvokli privatizē apakšīrnieks. Tā ka tādu iespēju likums dod.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums 21.panta otro un trešo daļu precizēt ir noraidīts un nebūtu balsojams (saskaņā ar balsojumu 6.pantā).

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Deputātes Lībanes priekšlikums (līdzīgi, kā tas bija iepriekšējos pantos, kur mēs debatējām) daļēji ir iestrādāts piedāvātajā redakcijā, tajā daļā, kur tiek runāts par šīm īpašajām kategorijām, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokli noteiktā secībā. Tātad tie ir avārijas māju dzīvokļu īrnieki, denacionalizēto namu īrnieki - un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Lībane piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Komisija ir atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu - papildināt šo secību ar personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti. Analoģiski. Tāpat kā mēs to izdarījām iepriekšējos pantos.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to paliek spēkā iepriekšējais balsojums.

J.Bunkšs. Tā kā komisija ir šajā gadījumā atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu, šis priekšlikums ir iestrādāts panta jaunajā redakcijā, kuru piedāvā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums aizstāt 21.panta piekto daļu ar jaunu piekto un sesto daļu ir noraidīts. Manuprāt, tas nebūtu šobrīd balsojams, jo par šo konceptuālo nostādni mēs jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Esam balsojuši par šo priekšlikumu, tikai citā pantā.

J.Bunkšs. Tas ir, 13., 14. un 15.pantā mums ir bijusi šāda...

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk ir atbildīgās komisijas ieteiktā redakcija. Un 22.pantā ir noraidīts Kristiānas Lībanes priekšlikums izdarīt atsauci uz visām 21.panta daļām. Arī šajā gadījumā, mūsuprāt, nav nepieciešams izdarīt atsauci uz panta daļu, kā tas bija iepriekš, kur tiek runāts par viendzīvokļa mājām, jo šī attiecīgā panta daļa arī nenosaka šo secību, tikai precizē šo privatizācijas objektu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane piekrīt. Tālāk!

J.Bunkšs. Deputātes Seiles priekšlikums ir daļēji pieņemts un iekļauts 21.panta redakcijā, kur mēs runājam par secību, kādā ir privatizējami dzīvokļi, kas atrodas uz privātās zemes, un, tā kā 22.pantā ir izdarīta atsauce uz iepriekšējo pantu un iepriekš 16.pantā mēs jau esam vienojušies arī par neizīrētu daudzdzīvokļu māju privatizācijas kārtību un par šīm tiesībām privatizācijas... es atvainojos... īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniekiem, tad šajā gadījumā tas nebūtu balsojams, jo tas jau ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums precizēt 22.panta redakciju ir noraidīts. Iemesli ir tie paši, kurus mēs jau minējām, skatot 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk - par 23.pantu. 23.pantā ir noraidīta frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikuma pirmā daļa sakarā ar to, ka mēs, par 6.pantu diskutējot, esam jau šo jautājumu izlēmuši. Bet atbildīgā komisija ir piekritusi un pieņēmusi frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikuma otro daļu. Šis priekšlikums ir iestrādāts panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Tālāk. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums par 23.panta trešo daļu un 24.panta otro daļu ir noraidīts sakarā ar iemesliem, par kuriem mēs runājām, skatot 6.pantu, un šis jautājums jau ir izšķirts, tāpēc nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Deputātes Seiles priekšlikums komisijas variantā ir noraidīts, bet, ņemot vērā to, ka 18.pantā mēs esam analoģisku situāciju balsojot apstiprinājuši, deputātes Seiles priekšlikums ir iestrādājams 23.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Deputāta Tomiņa priekšlikums ir analoģisks deputātes Seiles priekšlikumam, un, ņemot vērā to, ka deputātes Seiles priekšlikums tika atbalstīts, šis deputāta Tomiņa priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk - 24.pants. Ir daļēji atbalstīts deputātes Seiles priekšlikums, tas ir saistīts ar īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašnieku priekšrocībām privatizācijas procesā, konkrēti šajā gadījumā - attiecībā uz neapdzīvojamām telpām. Tas ir iestrādāts panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 24.panta otro daļu ir noraidīts, bet šeit arī jāsaka, ka zemes īpašniekam arī šajā gadījumā likums paredz zināmas priekšrocības, tikai tādā gadījumā ir vajadzīga vienošanās ar īrniekiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Deputāta Tomiņa priekšlikums 24.panta otrās daļas beigās ir pieņemts daļēji un precizētā redakcijā ir iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš piekrīt. Tālāk!

J.Bunkšs. Pants ir izteikts jaunā redakcijā, un šajā redakcijā tātad ir arī iestrādāti attiecīgo deputātu priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Balsojumi nav notikuši. Vai jums, deputāti, ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Līdz ar to akceptējam šo redakciju.

J.Bunkšs. Par 25.pantu. Deputāta Tomiņa priekšlikums - 25.pantu iesākt šādi: "Visus privatizācijai piedāvātos objektus" - un tālāk kā tekstā. Komisija to ir noraidījusi, jo, kā mēs redzēsim vēlāk, kad skatīsim 58.pantu, ir gadījumi, kad pašvaldībai ir tiesības pēc tam, kad ir saņemti privatizācijas pieteikumi, izvērtēt šo pieteikumu saturu un pieņemt lēmumu par to, cik liels tiek izveidots rezerves fonds, kas ir vajadzīgs pašvaldību funkciju nodrošināšanai, tai skaitā mazturīgo vajadzībām. Līdz ar to ir jāuzsāk šī novērtēšana attiecībā uz visu dzīvojamo fondu, un tikai pēc tam, kad jau ir zināma, teiksim, šī situācijas analīze par to, cik daudz konkrētajā teritorijā ir tādu personu un īrnieku, kuri vēlas privatizēt dzīvokļus, - tikai pēc tam pašvaldība var pieņemt lēmumu par to, cik liels būs rezerves fonds un vai tiks izveidota sociālā māja, kas līdz ar to izslēgta no privatizējamo objektu saraksta. Un tāpēc mēs šo deputāta Tomiņa priekšlikumu noraidījām.

Sēdes vadītājs. Deputāts piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka pantu izteikt jaunā redakcijā, kuras galvenā būtība ir tā, ka privatizācijas institūcijai visi privatizācijas objekti ir jānovērtē 15 mēnešu laikā. Šo termiņa pagarināšanu mēs saistām ar to, ka Pārejas noteikumos esam iekļāvuši normu, kas paredz, ka 3 mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam ir jāizstrādā attiecīgie noteikumi. Tā ka arī šis laiks būtu ieskaitāms tajā laikā, kad privatizācija vēl nenotiek tieši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk - par 26.pantu. Deputāta Tomiņa priekšlikums šajā gadījumā ir noraidīts. Mēs varbūt zināmā mērā varētu atgriezties pie šā jautājuma vēlāk, runājot 60.pantā par deputātes Seiles priekšlikumu papildināt privatizācijas institūciju skaitu. Bet, ņemot vērā to, ka pašlaik (un arī pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma) privatizāciju veic un privatizācijas institūcijas ir pašvaldības, bet šī privatizācijas valsts institūcija - Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija - ir galvenokārt kontroles un pārraudzības iestāde, šo deputāta Tomiņa priekšlikumu par 26.pantu mēs noraidījām.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātie deputāti, es tomēr lūgtu nobalsot par šo manis piedāvāto redakciju! Komisijas variantā tiek piedāvāts, ka privatizācijas objekta novērtēšanu, dokumentu sagatavošanu un objekta privatizāciju veic privatizācijas izpildinstitūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tātad tā būtu viena, kura... kā jau teica vēlāk, ir nodomāts tomēr neiztikt bez pašvaldības institūcijām. Turpretim mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka šo privatizāciju, mantas novērtēšanu un piedāvāšanu privatizācijai veic gan valsts, gan pašvaldības izveidotas privatizācijas izpildinstitūcijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, jo es domāju, ka, ja mēs pašvaldībām esam uzticējuši rūpēties gan par nabagiem un slimiem, gan par sociālo un daļēji arī par ražošanas infrastruktūru un esam daudzas citas problēmas tām uzkrāvuši, esam atļāvuši veikt notariālas darbības, mēs varētu pašvaldībām uzticēt veikt tālāk arī privatizāciju (neskatoties uz to, ka lielākā daļa pašvaldību gan nav tieši "Latvijas ceļa" ietekmē). Un tāpēc es tomēr lūgtu nobalsot par manu redakciju, un tad mums nevajadzētu atgriezties pie šā jautājuma, skatot 60.pantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Tieši to, ko vēlas deputāts Tomiņš, komisija ir jau iestrādājusi likumprojektā. Proti, ir īpaša nodaļa, kas reglamentē šo kārtību un arī to institūciju statusu, kuras veic attiecīgo dzīvokļu un citu privatizācijas objektu novērtēšanu un privatizāciju, un tā ir tik svarīga problēma, ka šis jautājums jāreglamentē šajā likumā, un, manuprāt, komisija ļoti korekti šo jautājumu ir atrisinājusi, dodot šīs tiesības gan objektus novērtēt, gan privatizēt pagastu pašvaldībām, respektīvi, viņu izveidotām institūcijām, pilsētu un rajonu pašvaldību izveidotām dzīvokļu privatizācijas komisijām. Ne "Latvijas ceļa" valdība, ne nākamā kādas citas partijas valdība šeit iejaukties nevarēs - tikai un vienīgi caur šo Centrālo dzīvokļu privatizācijas komisiju kā institūciju, kura pārraudzīs, vai likums tiek pildīts, tā kā to šobrīd dara Annas Seiles vadītā Centrālā zemes komisija savā nozarē. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Annas Seiles vadītā Centrālā zemes komisija šobrīd ir arī strīdu izšķiršanas institūcija. Un, ņemot vērā kolēģes Annas Seiles priekšlikumu un viņas pieredzi, mēs esam svītrojuši visas tās normas, kas dod tiesības Centrālajai dzīvokļu privatizācijas komisijai izšķirt strīdus. Tātad strīdus izšķirs attiecīgās pašvaldības un nākamā institūcija būs tiesas. Tā ka šeit nav absolūti nekādu problēmu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim, lūdzu, par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 26.panta pirmās daļas beigas izteikt šādā redakcijā: "veic valsts vai pašvaldības izveidota privatizācijas izpildinstitūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturas -16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk - par 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - 26.pants tātad nemainās.

J.Bunkšs. 26.pants nemainās.

Sēdes vadītājs. Jā. Tālāk!

J.Bunkšs. 27.pantā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Komisija ir papildinājusi 27.panta redakciju un attiecīgajos punktos noteikusi, ka privatizācijas objektu vērtību var veidot gan piemaksas, gan arī atlaides par dzīvokļa atrašanās vietu un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Komisija ir noraidījusi deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 27.pantu jaunā redakcijā. Un šajā gadījumā galvenais iemesls ir tas, ka mums ir jāatšķir likumā divas nomas: noma uz 99 gadiem (un tas ir saistīts ar objektiem, kas atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes) un to objektu noma, kas atrodas uz privātās personas zemes. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to neuztur spēkā. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Komisija ir daļēji pieņēmusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt 4.punktu ar jaunu tekstu. Ir daļēji pieņēmusi tādā formā, ka attiecīgā daļa komisijas piedāvātajā variantā... tas ir 5.punkts, es atvainojos, tā ir piektā daļa... un ir mēģināts precīzi pateikt, ka šajā gadījumā ir runa par tiem objektiem, kas atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes, un par to, ka šīs nomas tiesības, samaksājot pirkuma maksu, tiek iegūtas uz 99 gadiem. Tādos objektos nekāda cita papildu noma nebūs jāmaksā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikumi - papildināt šo pantu ar precizētu redakciju, kas daļēji sasaucas arī ar deputātes Seiles priekšlikumu, un iekļaut jaunu daļu, kur tiek noteikts, ka neapdzīvojamās telpas (izņemot mākslinieku darbnīcas) izsoles sākotnējo cenu nosakot, viena kvadrātmetra vērtība nedrīkst būt zemāka par desmitkārtīgu viena kvadrātmetra vidējo vērtību attiecīgajā dzīvojamā mājā. Šāds priekšlikums tika iekļauts, un ir šī jaunā daļa, ņemot vērā to, ka jāatšķir dzīvoklis kā nepieciešamība un neapdzīvojamā telpa kā uzņēmējdarbības objekts. Un tāpēc šīs vērtības atšķiras, un mēs iesakām...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Līdz ar to, ja nav nekādu priekšlikumu, balsot par šo pantu - 27.pantu tad...

Sēdes vadītājs. Neviens nav pieteicies runāt sakarā ar priekšlikumiem.

J.Bunkšs. 28.pantā ir noraidīts deputātes Seiles priekšlikums - izslēgt no panta vārdus "uz 99 gadiem".

Sēdes vadītājs. Nav balsojams, jo ir jau nobalsots.

J.Bunkšs. Tālāk par 29.pantu. Ir noraidīts deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums - papildināt 29.pantu ar jaunu punktu. Noraidīšanas iemesls ir tāds, ka šajā likumā minētās personas, kurām būs tiesības privatizēt neizīrētos dzīvokļus, šīs tiesības varēs iegūt izsolē, un tāpēc visiem tiem rindā stāvētājiem, kuri šobrīd ir reģistrēti pašvaldības rindā, būs jāizmanto oficiālie informācijas avoti - "Latvijas Vēstnesis" un citi laikraksti, kuri publicē šos paziņojumus par privatizāciju. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka tas ir pārāk sarežģīts un smags process, lai katram pašvaldības rindā stāvētājam piesūtītu šo paziņojumu par to, ka viņam ir tiesības iegūt izsolē tiesības uz privatizējamo objektu. Un, ņemot vērā to, es varētu nosaukt vienu konkrētu piemēru. Jelgavā ir apmēram astoņi simti vai varbūt nedaudz vairāk šādu personu. Tas vienkārši sarežģītu pašvaldības darbu. Tas būtu lieks, teiksim, enerģijas, laika un materiālu patēriņš.

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk attiecībā uz šo 29.pantu daļēji ir atbalstīts deputāta Tomiņa priekšlikums, un līdz ar to visa panta redakcija saskaņā ar šo priekšlikumu ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Deputātes Lībanes priekšlikums par 29.panta piekto daļu ir noraidīts ar tiem pašiem argumentiem, kurus es minēju attiecībā uz 29.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane piekrīt. Tālāk!

J.Bunkšs. Par šo pantu nav saņemti citu deputātu priekšlikumi, un pants ir izteikts jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo redakciju nav iebildes? Neviens nepieprasa balsojumu. Tālāk!

J.Bunkšs. 31.pantā atbildīgā komisija iesaka redakcionālu labojumu - precizēt atsauces.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 32.pantā atbildīgā komisija iesaka precizēt 32.panta trešo daļu. Tas principā ir redakcionāls labojums attiecībā uz atsaucēm.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 33.pantā ir atbalstīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. 33.pants ir papildināts ar tiem atribūtiem, kas ir jāuzrāda juridiskajai personai.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 34.pantā atbildīgā komisija iesaka precizēt panta redakciju, precizējot atsauces.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 35. pantā ir atbalstīts deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums - jaunajā redakcijā ir svītrota atsauce uz neesošu daļu, bet ir noraidīts Kristiānas Lībanes priekšlikums, kuru mēs jau iepriekš izskatījām un kurš ir saistīts ar nepieciešamību vēlreiz inventarizēt visu dzīvokļu rindu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Līdzīgi deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumam arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir pieņemts, un pants ir precizēts redakcionāli.

Par 37. pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums - ir precizēta šī panta redakcija saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem balsojumiem un ir izslēgtas tās daļas, kuras šajā likumā vairs neparādās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 38.pantā arī ir precizēta atsauce uz iepriekšējiem likuma pantiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

J.Bunkšs. 41.pantā (tā ir 37.lapaspuse) atbildīgā komisija iesaka precizēt, kuri Civillikuma panti šajā pantā ir domāti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumi par 43.pantu. Ir pieņemts priekšlikums - izdarīt atsauci uz 27.pantu, un tas ir redakcionāli iestrādāts, bet ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par to, ka jāsvītro šajā punktā vārds "dokumentāri". Mēs tomēr uzskatījām, ka šajā gadījumā kapitālremonts vai kādi citi nopietni remonti ir izdarāmi tikai saskaņā ar dzīvokļa īpašnieku, respektīvi, ar pašvaldību vai valsts institūciju, un tam ir jābūt dokumentāri fiksētam.

Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - izteikt ceturtās daļas 2.punktu jaunā redakcijā - ir līdzīgs priekšlikumam, ko ir ieteikusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai" par šī panta šo pašu daļu, tas ir noraidīts, jo komisija uzskatīja, ka šajā likumā ir precīzi jānorāda tie likumi vai tās likumu normas, uz kuru pamata šobrīd pašvaldībām ir tiesības pārdot īres tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav redzamas pazīmes, ka kāds iebilstu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 44.pantā atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju, nosakot Civillikuma pantus, un precizējusi arī atsauces uz iepriekšējiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Par 45.pantu ir noraidīts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Tas ir līdzīgs, bet nav gluži tāds pats... ir līdzīgs priekšlikumam, kuru ir iesniedzis deputāts Tomiņš un kuru komisija ir noraidījusi. Pirmajā gadījumā, ja runājam par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, jāteic, ka te ir priekšlikums - pilnībā izslēgt no likuma iespēju izpirkt privatizējamo objektu, maksājot latos. Šādu nostāju komisija neatbalstīja, un iespēja maksāt latos vai tikai kādu starpību - tas paliek. Mēs domājam, ka tas likumā ir jāparedz.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Sāksim ar frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Vai tad tas nebija balsojams?

J.Bunkšs. Ja frakcija"Tçvzemei un brīvībai" uztur spēkā šo balsojumu, tad tas ir balsojams. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - 45.panta pirmajā daļā svītrot otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Deputāta Tomiņa priekšlikums, manuprāt, ir redakcionāls precizējums, jo tas pilnībā neizslēdz iespēju maksāt arī latos.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

Z.Tomiņš (LZS).

Mans priekšlikums ir izsakāms vienā teikumā un skan tā, ka pircējam ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu, maksājot arī latos, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Es nezinu, kā var vienkāršāk un precīzāk pateikt. Savukārt komisijas ierosinājumā, kur pirmā daļa runā par to, ka privatizācija notiek ar īpašuma kompensācijas vai ar privatizācijas sertifikātiem, ievērojot šā likuma noteikumus, otrais teikums viennozīmīgi pasaka, ka pircējam ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu, maksājot arī latos. Te ir tāds jautājums: kurš teikums tad ir svarīgāks? Pirmais vai otrais? Pēc juridiskās prakses - it kā pirmais, bet ja nu tomēr otrajā teikumā ir pateikts, ka ir tiesības... Savukārt ir ļoti vienkārši pateikts - ir tiesības maksāt latos, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Tāpēc es aicinu tieši šo otro teikumu pirmajā daļā nobalsot manā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pabeidzam debates. Balsosim. Lūdzu, balsosim par deputāta priekšlikumu - 45.panta pirmās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: "Pircējam ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu, maksājot arī latos, ja šajā likumā nav noteikts citādi." Rezultātu! 26 - par, 13 - pret, 17 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. 45.pantā deputātei Seilei ir priekšlikums - pirmo daļu papildināt, šis papildinājums ir pieņemts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk komisija neatbalstīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - drīzāk gan jautājumu šajā gadījumā. Runa ir par to, ka tikai Latvijas Hipotēku un zemes banka veic visus darījumus, kas saistīti ar šo maksājumu pieņemšanu utt. Šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka mēs privatizējam tieši valsts vai pašvaldības dzīvokļus, ka šī banka ir izveidota galvenokārt ar mērķi un saistībā ar valsts īpašumu nodrošināšanu, arī mēs šeit uzskatījām, ka šis monopolstāvoklis, kas attiecībā uz zemes jautājumiem, uz īpašuma jautājumiem šai bankai tiek uzlikts, ir pamatots. Tāpēc arī redakciju saistībā ar šo jautājumu mēs neesam likumā mainījuši.

Sēdes vadītājs. Piekrīt frakcija? Tālāk!

J.Bunkšs. 46.pantā ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izslēgt šo pantu. Šis priekšlikums ir noraidīts. Mēs uzskatām, ka pirkums uz nomaksu tomēr ir nākamā privatizētāja iespējas un tiesības, tādēļ šādu iespēju nākamajiem dzīvokļu un citu objektu privatizētājiem nevajadzētu liegt. Tāpēc šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Jūs runājat par...

J.Bunkšs. Es runāju par 46.pantu - par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!

J.Bunkšs. 47.pantā ir pieņemts deputāta Tomiņa priekšlikums - precizēt panta redakciju. Šeit, ņemot vērā to, ka mēs iepriekš paredzam dzīvokļus privatizēt kā kopīpašumu vairākām personām, attiecīgi šie redakcionālie labojumi ir iestrādāti šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk ir priekšlikumi par 50.pantu. Tā ir 42. lapaspuse. Atbildīgā komisija iesaka precizēt un papildināt 50. pantā ietverto redakciju, vienlaicīgi izslēdzot atsevišķus liekus terminus, piemēram, "solidāri" ...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. 51.pantā komisija ir atbalstījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas jautājumu un ir mēģinājusi precizēt panta redakciju, lai precīzāk norādītu, kuri likumi, kuri citi tiesiskie akti šajā gadījumā ir spēkā. Tas ir iestrādāts komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 52.pantā ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurš paredz to, ka likumā ir noteikti jāieraksta, ka privatizētā objekta īpašniekam objekta atsavināšanas gadījumā ir pirmpirkuma tiesības. Šobrīd Civillikums šādas tiesības jau paredz, ja tas ir fiksēts kā kopīpašums, tāpēc dublēt šajā gadījumā šo Civillikuma normu, kā mēs uzskatījām, nav nepieciešams. Attiecīgi ir arī precizēta un mainīta šā panta redakcija, paredzot, ka kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā kopīpašniekiem var paredzēt pirmpirkuma tiesības.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 53.pantā ir pieņemts frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums - precizēt šā panta otro daļu. Panta otrā daļa ir izteikta komisijas piedāvātajā redakcijā. Gadījumā, ja mainās privatizētāja statuss, šīs tiesības iegūt zemi īpašumā, šī samaksa tiek automātiski ieskaitīta, un tur problēmām nevajadzētu būt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk! Nav iebildes.

J.Bunkšs. Tālāk nav atbalstīts deputātes Seiles priekšlikums par 53.panta redakciju galvenokārt tāpēc, ka šis ir speciālais likums, kurš nosaka, kādā veidā ir privatizējams objekts, ja šis objekts ir valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja. Un šīs speciālās normas ir atrunātas tieši šajā konkrētajā likumā. Citi likumi šīs normas šādā veidā neregulē.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, vai jūs piekrītat? Piekrīt deputāte Seile. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Komisija ir precizējusi panta redakciju, izdarot atsauces uz Civillikuma pantiem, un ir iestrādāti tie priekšlikumi, kuri tika pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 54.pantā ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par to, ka zemi pirms privatizācijas valstij vajadzētu izpirkt. Tas, pirmkārt, ir pretrunā jau ar šā likumprojekta koncepciju, un tādi resursi diezin vai tuvākajā laikā valdībai un valstij vispār būs. Tāpēc šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Ir atbalstīts deputātes Seiles priekšlikums - papildināt 54.pantu, kas nosaka, ka zemes nomas maksa par koplietošanā esošo nomājamo daļu zemes reformas gaitā nedrīkst būt augstāka par 5% no zemes kadastrālās vērtības. Šis priekšlikums ir iestrādāts attiecīgajā komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Tālāk ir priekšlikumi par likuma 55.pantu. Ir atbalstīts deputāta Karnupa priekšlikums, un šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas redakcijā, kas paredz, ka kopējā dzīvokļa īpašnieka maiņas gadījumā īres tiesības šī kopējā dzīvokļa īpašniekiem saglabājas līdz tam laikam, kamēr viņi vai nu privatizē kādu atbrīvojušos dzīvokli, vai arī pašvaldība ierāda citu piemērotu telpu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 56.pantā ir deputāta Tomiņa priekšlikums - aizstāt trīs gadus ar pieciem gadiem, kuru laikā līdzšinējo nomnieku nav tiesību izlikt no dzīvokļa - netika atbalstīts un saglabājās piecu gadu termiņš... Es atvainojos - šajā likuma pantā saglabājās 3 gadu termiņš.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātie deputāti! Šeit šis jautājums ir saistīts ne tik daudz ar privatizāciju un īpašuma formas maiņu, cik ar uzņēmējdarbību. Mēs esam iejūtīgi kādreiz pret ārvalstu investētājiem, pret ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, turpretī attiecībā uz pašu uzņēmējiem mēs esam diezgan bargi un reizēm nepadomājam par viņu izdzīvošanas reālajām iespējām. Kā atceraties, attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā mēs tikko izmainījām likumu, iepriekšējos likuma noteikumus jeb nosacījumus un saglabājām atvieglojumus ārvalstniekiem 10 gadu periodā. Un tas burtiski nesen tika izdarīts. Savukārt pašreiz, kad šajās neapdzīvojamajās telpās mūsu pašu uzņēmēji ir iekārtojušies - vai nu tas ir neliels veikals, vai kāda ražotne -, mēs paredzam tikai 3 gadus viņiem dot šo iespēju garantēti veikt savu uzņēmējdarbību. Tajā pašā laikā es domāju, ka daudzi no viņiem, kas ir paņēmuši arī kredītus savas uzņēmējdarbības īstenošanai, ir apsvēruši ne tikai īstermiņa plānus, bet arī ilgtermiņa. Tātad es neticu, ka šos kredītus ar augstiem procentiem viņi ir cerējuši un ir spējīgi atdot 3 gadu laikā, pie tam ņemot vērā, ka pirmajos gados ir vislielākie gan kapitālieguldījumi un investīcijas, gan arī neražojoša rakstura izdevumi, tajā skaitā reklāma un klientūras piesaistīšana. Tāpēc es uzskatu, ka 3 gados tas diez vai ir iespējams... Ja pēc 3 gadiem mēs izliekam ārā uzņēmēju, kas šo neapdzīvoto telpu nomā, pirms viņš ir spējis norēķināties ar tiem parādiem un kredītiem, kurus viņš ir paņēmis, lai izveidotu savu ražotni vai atvērtu savu nelielu tirdzniecības veikalu... Tāpēc es tomēr uzskatu, ka 5 gadi ir vismaz puse no tā, ar ko mēs ejam pretim ārvalstu investētājiem... ka vismaz 5 gadi būtu tas termiņš, kura laikā viņi varētu norēķināties ar saviem kreditoriem un arī amortizēt jeb atpelnīt to, ko viņi ir ieguldījuši šajās neapdzīvojamajās telpās, un tikai tad viņus nākamais īpašnieks, kurš, iespējams, iegūs atklātā izsolē šo neapdzīvojamo telpu, kuras nomniekam pašreiz nebūs šo pirmpirkuma tiesību... Es baidos, ka galu galā izrādīsies, ka šie trīs... neatkarīgi no tā, trīs vai pieci gadi, ka šis būs veids, kā "atmazgāt" lielas naudas, kas ienāca Latvijā vai jau ienāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas vēl ko teikt? Lūdzu!

J.Bunkšs. Katrā ziņā par šī panta konkrēto skaitli - 3 vai 5 gadi - mēs acīmredzot balsosim. Es vienīgi vēlējos pirms balsošanas vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie 3 gadi... šī norma stājas spēkā pēc tam, kad jaunais īpašnieks ir reģistrēts zemesgrāmatā. Tas ir viens.

Otrs. Kā jau iepriekšējās normās mēs redzējām, tātad apmēram 15 mēneši šobrīd tiek noteikti, kamēr tiek novērtēts pats privatizācijas objekts. Līdz ar to, manuprāt, ieliekot vai saglabājot šo 5 gadu normu, tiešām šis uzņēmējdarbības dinamisms, šī attīstība varētu zināmā mērā tikt traucēta. Protams, šeit ir ļoti skaidri redzams, ka te ir zināmas intereses - vienas intereses ir pašreizējiem nomniekiem, bet otras ir tiem, kuri vēlas nomāt, un tad tālāk viņiem nāk līdzi visas šīs saistības. Protams, par šo jautājumu Saeimai ir jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 56.pantā - "3 gadi" aizstāt ar "5 gadi". Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 10, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Vai šī panta redakcija līdz ar to paliek iepriekšējā lasījumā?

J.Bunkšs. Šajā gadījumā šī panta redakcija paliek iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 57.pantā atbildīgā komisija ir pieņēmusi Kristiānas Lībanes priekšlikumu - svītrot atsauci uz 14.panta sesto daļu, jo tiešām tādas daļas vairs nebija sakarā ar izmaiņām, kuras mēs izdarījām iepriekšējā sēdē. Un komisija iesaka izslēgt otro un trešo daļu saskaņā ar tiem labojumiem, kurus mēs esam izdarījuši iepriekš, proti, ka dzīvoklis netiek privatizēts kopā ar visu īrnieku. Līdz ar to šādas nepieciešamības šajā pantā vairs nav.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk - 58.pants. Komisija ir atbalstījusi deputāta Karnupa priekšlikumu, ka pašvaldību domes (padomes) ir tiesīgas uz sava lēmuma pamata 10% no dzīvojamā fonda atstāt pašvaldību rīcībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Un sakarā ar šo deputāta Karnupa priekšlikumu atbildīgā komisija precizē panta kopējo redakciju.

Sēdes vadītājs. 59.pants.

J.Bunkšs. 59.pants. Atbildīgā komisija iesaka šo pantu svītrot un līdz ar to noraida Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, jo, kā es jau iepriekš minēju, šajā gadījumā komisija atbalstīja viedokli, ka nav privatizējami dzīvokļi ar īrniekiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Bunkšs. 60.pantā ir noraidīts deputātes Seiles priekšlikums - papildināt šā panta pirmo daļu ar jaunu punktu, tas ir, iekļaut šajā privatizācijas institūciju uzskaitījumā Valsts īpašuma fondu. Es gribētu paskaidrot, kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tātad šeit, ja mēs runājam par to, ka mēs uzskatām, ka vislabāk un visefektīvāk... un vistuvāk privatizācijas objektam un tam cilvēkam, tai personai, kura vēlēsies privatizēt dzīvokli, ir pašvaldība... Tas ir tāds ļoti būtisks faktors. Šorīt no rīta mums bija komisijas sēde, kurā piedalījās gan valsts īpašuma valsts ministrs, gan Valsts īpašuma fonda vadītājs, un mēs uzdevām arī jautājumu par to, kā šobrīd Valsts īpašuma fonds strādā. Atbilde bija, ka tur ir apmēram 400 ierēdņu, kuri šobrīd strādā Rīgā, bet reģionālo struktūru un ierēdņu, kuri šobrīd strādātu kādā citā Latvijas teritorijā, kuri tur uz vietas atrastos un kuri būtu kontaktā gan ar pašvaldībām, gan ar, teiksim, šiem potenciālajiem privatizētājiem, gluži vienkārši nav. Ņemot vērā papildus vēl to, ka ar dzīvokļu privatizāciju pašvaldībām savā fondā būs jānodarbojas šā vai tā, mūsuprāt, nav pamatots tas, ka būtu jāveido jauna ierēdņu armija, kura papildinās šā Valsts īpašuma fonda skaitlisko sastāvu. Bez tam vēl viens arguments ir tas, ka, ja pašvaldības privatizēs arī šo valsts dzīvojamo fondu, tad lielā mērā tiks integrētas gan visas tās sociālās problēmas, gan arī tehniskās problēmas, kas ir saistītas varbūt ar pārvietošanos, maiņu tieši šajā konkrētajā teritorijā, un to vislabāk izdarītu tieši pašvaldība, un šeit nevajadzētu mākslīgi nošķirt tās dzīvojamās mājas un šo māju privatizāciju un veidot kaut kādas citas privatizācijas komisijas tām mājām, kuras privatizē pašvaldības. Tāpēc arī deputātes Seiles priekšlikumu mēs šeit neatbalstījām un noraidījām. Par to komisijā domstarpību nebija.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, vai jūs izmantosiet 3 minūtes? Vienu minūti. Esiet tik laipna! Deputāte Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es šo priekšlikumu iesniedzu tikai tāpēc, ka likumprojekts saucas "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Tātad ir divi īpašnieki - valsts un pašvaldība, bet tas "moris", kurš privatizēs, būs tikai pašvaldība, jo dzīvokļi netiek privatizēti par naudu, tātad tur nav ienākumu. Strādājiet, pašvaldības, melnām mutēm! Ja mans priekšlikums tiks noraidīts un Valsts īpašuma fonds negribēs savus dzīvokļus, sev piederošos dzīvokļus, ko tas pārvalda, privatizēt pats, tad attiecībā uz nākamo lasījumu es iesniegšu priekšlikumu, ka valsts dzīvokļus privatizē par Valsts īpašuma fonda līdzekļiem. Fondu turēt māk, savus dzīvokļus privatizēt nemāk? (Starpsauciens: "Bravo!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to 60.pants paliek iepriekšējā redakcijā.

J.Bunkšs. Jā, tieši tā, paliek!

Sēdes vadītājs. Un tagad mums - tiem, kuri vēlas, - vajadzētu reģistrēties, apliecinot savu klātbūtni, jo mums bija Prezidijā problēmas ar dažu konkrētu deputātu reģistrāciju. Viņi bija zālē, bet negribēja reģistrēties, un līdz ar to mums bija plašas diskusijas, un tiešām tā ir paša deputāta lieta - nereģistrēties. Tā ir otrā reģistrācija. Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē, bet pēc tam, kolēģi, mums būs jāizskata frakcijas "Latvijas ceļš" un LNNK frakcijas deputātu iesniegums. Deputāti Elferts, Bērziņš, Lagzdiņš, Lambergs, Berklavs, Tabūns, Lībane, Žīgurs, Karnups un Stalts - es atvainojos, ka nenosaucu vārdus, - lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma. Par to mēs balsosim pēc tam, kad būsim noklausījušies reģistrācijas rezultātus, jo vēl ir palikuši mums ne visai daudz panti, jūs paši varat izvērtēt situāciju un balsot. Trīs reizes sēdes laikā Prezidijam jāorganizē reģistrācija.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Ir vēlējušies reģistrēties un ir reģistrējušies deputāti Gundars Bērziņš, Mariss Andersons... es atvainojos, nav reģistrējušies...

Sēdes vadītājs. Sāksim no gala, lūdzu!

I.Folkmane. Tie deputāti, kuri nav reģistrējušies vai nav vēlējušies reģistrēties, ir šādi: Gundars Bērziņš, Mariss Andersons, Inese Birzniece, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Andris Grots, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Jānis Ārvaldis Tupesis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Un tagad, lūdzu, izskatīsim deputātu iesniegumu par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Deputāts Kide ir zālē. Nē, viņš... Diemžēl es nevaru ar komentēšanu nodarboties. Par - 60, pret - 5, atturas - 8. Lūdzu, turpināsim! Nākamo pantu!

J.Bunkšs. Nākamais pants ir 47.lappusē - 61.pants. Šajā gadījumā ir pieņemts...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, trešā reģistrācija arī vēl būs! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Ir ņemta vērā Tautas saskaņas partijas frakcijas piezīme, un attiecīgie panti, kas šeit ir norādīti, ir precizēti.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav.

J.Bunkšs. 62.pantā ir pieņemts deputātes Seiles priekšlikums - svītrot 62.panta pirmās daļas 2.punktu, kas nosaka, ka Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetencē ir sūdzību izskatīšana. Šis pants ir svītrots pēc deputātes Seiles priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Par 62.pantu. Līdz ar to ir noraidīti deputātes Seiles priekšlikumi, kas ir saistīti ar otrās daļas 1.punkta un otrās daļas 4.punkta redakciju. Tie nebūtu balsojami, jo mēs esam tos jau noraidījuši.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Līdz ar to pants ir izteikts jaunā redakcijā un es vēlos tikai informēt par to, ka atbildīgā komisija ir svītrojusi šā panta attiecīgās daļas un piedāvājusi šo jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Arī 63.pantā deputātes Seiles priekšlikumi nebūtu balsojami, jo arī tie ir saistīti jau ar balsojumu par Valsts īpašuma fondu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdzīga situācija ir 64. pantā. Arī šie priekšlikumi nebūtu balsojami, jo tie ir saistīti ar Valsts īpašuma fondu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 63. pantā ir gluži tas pats: priekšlikumi nebūtu balsojami, jo jau iepriekš ir nobalsoti principiāli.

Sēdes vadītājs. Nākamais pants.

J.Bunkšs. Tas pats ir 64. pantā, arī šeit nebūtu vajadzīgs atsevišķs balsojums.

Sēdes vadītājs. 68. pants.

J.Bunkšs. 68. pantā komisija precizē redakciju, aizstājot vārdu "objektīvs" ar "likumīgs".

Sēdes vadītājs. 70. pants.

J.Bunkšs. 70. pantā deputātes Seiles priekšlikums arī nebūtu balsojams, jo arī tas ir saistīts ar Valsts īpašuma fondu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 71. pants. Ir noraidīts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - vai nu svītrot 71. pantu, vai noteikt samaksu vienīgi sertifikātos, ja pircējs to vēlas. Šajā gadījumā galvenā motivācija ir tā, ka sertifikāts nav reāla nauda un jebkurā gadījumā šie izdevumi gulst uz pašvaldības budžetu, respektīvi, uz visu to nodokļu maksātāju pleciem, kuri nevēlas šos dzīvokļus privatizēt vai nedzīvo šādā privatizējamā mājā. Un tāpēc mums likās, ka godīgi ir, ka, izņemot maznodrošinātās personas, visi pārējie sedz šos izdevumus.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt? Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir precizējusi šā panta redakciju - vārdu "sagatavošanu" aizstājusi ar vārdu "izpildi": "tehnisko izpildi".

Sēdes vadītājs. Pieņemts. 71. panta otrā daļa.

J.Bunkšs. 71. panta otrajā daļā deputātes Seiles priekšlikums ir noraidīts. Priekšlikumā ir norādīts, ka fiziskās personas norēķinās ar privatizācijas sertifikātiem, bet juridiskās personas - latos. Motivācija ir, manuprāt, tieši tā pati, ko es minēju iepriekš, kad runāju par šajā pantā iesniegto Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, bet tomēr, redzot to, kā pieaug zemes iemērīšanas cenas un ir jāmaksā naudā par zemes iemērīšanu, man ļoti negribētos, ka cilvēkam, privatizējot savu dzīvokli, par šo tehnisko dokumentu noformēšanu būtu jāmaksā latos. Tādēļ mans ierosinājums ir - un es ļoti lūdzu to atbalstīt, - ka fiziskās personas ir tiesīgas norēķināties ar sertifikātiem, ja jau reiz finansējam no valsts budžeta, un, kā es teicu iepriekšējā uzstāšanās reizē, šeit vajadzētu "piešaut klāt" arī Valsts īpašuma fondu. Tie ir tie līdzekļi, no kuriem varētu fiziskās personas finansēt - no valsts budžeta vai no īpašuma privatizācijas fonda. Bet latos vajadzētu maksāt juridiskajām personām.

Un tāpēc lai fiziskās personas samaksā nekur neliekamos sertifikātus, -viņiem būs vieglāk šo dzīvokli privatizēt!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Mūsu frakcija atsauc savu priekšlikumu - tikai tāpēc, lai atbalstītu deputātes Seiles priekšlikumu. Aicinām atbalstīt šo variantu, ka fiziskās personas ir tiesīgas norēķināties ar sertifikātiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka taisnīgi būtu, ja mēs spertu solīti pretī tiem, kuri ar latiem nevar par to samaksāt, tātad mazturīgajiem. Komisija tādu solīti ir spērusi. Bet tie, kas var privatizēt nedzīvojamo fondu par daudziem miljoniem, varēs arī samaksāt 15 latus par šo dokumentu nokārtošanu. Tādēļ arī komisija ierosina, ka mazturīgie var maksāt ar privatizācijas sertifikātiem, bet pārējās personas - ar latiem. Es domāju, ka mums ir jāpieiet šai lietai, vadoties no šā pragmatiskā apsvēruma. Ne visi iedzīvotāji ir mazturīgie. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit visus nonivelēt.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pašreiz man bija ļoti interesanti noklausīties kolēģa Lagzdiņa uzstāšanos, bet, mīļie, es tā arī nesaprotu, kas ir mazais bizness, kas ir vidējais, cik tas ir liels? Vai pēc metrāžas vai resnuma, vai naudasmaka, vai apgrozījuma? Kas tagad ir mazturīgais? Kur ir tā robeža? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Likumā noteikts!") Bet es ļoti piekrītu Lagzdiņa kungam: nu vajag... ko tad tādi bagāti vīri... lai tik maksā latos! Un es jūs aicinu to atbalstīt. Tādiem nabagiem, kas grib privatizēt par ceriņu lapām Unibanku, - tiem dosim par sertifikātiem.

Es lūdzu - atbalstiet, lūdzu, Seiles priekšlikumu, lai varētu vienreiz kaut cik godīgi izlietot tos sertifikātus, ko mēs labi sen esam... ne mēs, bet mūsu priekšteči ir radījuši, un lai viņiem vismaz iet uz priekšu tas darbs. Bet vienreiz taču būsim godīgi, strādāsim, lai tā tauta necieš tik daudz! Kā mēs tagad... par dažām simtdaļām, dažu soļu attālumā, ir jāmaksā 10 latu par zemes iemērīšanu.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav deputātu, kas pieteikušies runāt? Debates ir pabeigtas. Referents vēlas vēl ko teikt.

J.Bunkšs. Šeit no tribīnes deputāte Seile izteica tādu, manuprāt, ļoti interesantu priekšlikumu, un viņa pieminēja privatizācijas fondu. Es domāju, ka šis priekšlikums tiešām ir vērts, lai to apspriestu un padomātu par to, vai šie tehniskie izdevumi nav sedzami no šā privatizācijas fonda. Un tāpēc man noteikti būtu lūgums Seiles kundzei... un es domāju, ka arī mēs paši komisijā apspriedīsim šādu iespēju - šo tehnisko sagatavošanu segt no privatizācijas fonda līdzekļiem. Bet nekādā gadījumā es nevaru šobrīd ieteikt Saeimai atbalstīt to redakciju, kāda ir šeit ierakstīta, - ka fiziskām personām (tātad šeit ir domātas ne tikai maznodrošinātās vai mazturīgās personas, bet visas fiziskās personas) ir jānorēķinās... ka par privatizācijas tehnisko sagatavošanu tās var norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem. Es vēl vienu reizi atkārtoju: tā nav reāla nauda, un šie izdevumi vienalga guls uz mūsu pašu pleciem!

Kas attiecas uz privatizācijas fondu, jā... bet šādā redakcijā tad mums vajadzētu to iestrādāt, gatavojot trešo lasījumu. Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt komisiju un deputātes Seiles priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu 71. panta otrajā daļā tekstu aiz vārdiem "mâjas privatizāciju" izteikt šādā redakcijā: "fiziskās personas norēķinās ar privatizācijas sertifikātiem, bet juridiskās personas - latos". Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 10, atturas - 13. Pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk - par 73. pantu. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu, tātad jau iepriekš, 61. pantā, ierakstot daļu no šeit izteiktā priekšlikuma, kā arī to, ka sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība ir izslēdzama no Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetences, bet līdz ar to tātad šo administratīvo strīdu izskatīšanas kompetence paliek pašvaldības domes (padomes) kompetencē. Un līdz ar to attiecīgi šajā nodaļā komisija ir visās tajās vietās, kur ir minēta Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija, aizstājusi to ar pašvaldības domes (padomes) kompetenci. Bet 72. panta redakcija ir arī kopumā precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 74. pantā deputātes Seiles priekšlikums ir pieņemts daļēji. Mēs nepiedāvājām pilnībā svītrot šos pantus, kas nosaka, kāda ir strīdu izskatīšanas kārtība, bet tajā daļā, ka tas tiek izslēgts no Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetences, mēs esam priekšlikumu atbalstījuši, attiecīgi grozot panta un visas nodaļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 77. pants. Saskaņā ar to, ka mēs 73. pantu esam izteikuši jaunā redakcijā, šis pants un šīs normas ir iekļautas 73. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 78. pantā komisija daļēji ir atbalstījusi deputātes Lībanes priekšlikumu. Daļēji atbalstījusi tajā nozīmē, ka pants ir papildināts ar jaunu daļu, kas nosaka, ka tie strīdi, kurus izskata administratīvi, ir izskatāmi tiesā tikai pēc tam, kad pašvaldība ir ar tiem tikusi galā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Lībane piekrīt? Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

J.Bunkšs. Deputātes Seiles priekšlikums par 78. panta 9. punktu ir daļēji pieņemts, jo Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija ir svītrota no šā panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

J.Bunkšs. Komisija ir precizējusi visa panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 80.pantā komisija daļēji ir atbalstījusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu un precizējusi 78.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. 60.lapaspuse. Deputātes Seiles priekšlikums par 81.pantu ir noraidīts. Par to mēs konceptuāli esam nobalsojuši jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Līdz ar to paliek tikai atbildīgās komisijas priekšlikums - Pārejas noteikumus papildināt ar jaunu 3.punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā ir jāsagatavo attiecīgie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Līdz ar to tas ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, nosauciet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Bunkšs. Pirms es nosaucu šo termiņu trešajam lasījumam, es vēlos pateikties kolēģiem un visiem tiem, kuri iesniedza priekšlikumus par šo "maratonu" divu ārpuskārtas sēžu garumā. Tāpat gribu pateikties arī Prezidijam par atbalstu, organizējot šīs ārpuskārtas sēdes, un es ceru uz jūsu sadarbību arī turpmāk, gatavojot trešo lasījumu. Esmu pārliecināts, ka mēs lielāko daļu problēmu esam atrisinājuši un ka trešajā lasījumā mums būs iespēja runāt tikai par ļoti specifiskām un detalizētām lietām, un tas neaizņems lielu laiku. Tāpēc es piedāvāju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12. maiju. 12.maijs ir piektdiena. Tā ir nedēļas nogale, un komisija pēc tam varēs strādāt un skatīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo termiņu? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pieņemts.

Lūdzu veikt reģistrāciju! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nereģistrējās:

Andris Ameriks,

Gundars Bērziņš,

Mariss Andersons,

Inese Birzniece,

Māris Budovskis,

Aivars Endziņš,

Andris Grots,

Raimonds Jonītis,

Jānis Jurkāns,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Vilis Krištopans,

Kristiāna Lībane...

Sēdes vadītājs. Deputāte Lībane ir zālē.

I.Folkmane.

Gunārs Meierovics,

Uldis Osis,

Andrejs Panteļējevs,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Piebalgs,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Anita Stankēviča,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks ir ieradies. Lūdzu, atzīmējiet!

Godātie kolēģi! 26.aprīļa ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Pavasara sesijas pirmā kārtējā sēde notiks rīt, 27.aprīlī, un sēdes sākums būs pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu

fonda privatizāciju" (2.lasījums)

(345. un 431. dok.)

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 1.lpp.

Debates - dep. A.Seile (7.pants) - 7.lpp.

Par procedūru - dep. A.Seile - 9.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Z.Tomiņš - 10.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 11.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 12.lpp.

- dep. A.Seile - 13.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (10.pants) - 15.lpp.

- l6.lpp.

- dep. A.Seile - 18.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 19.lpp.

- dep. J.Urbanovičs (13.pants) - 21.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 23.lpp.

- dep. K.Lībane (15.pants) - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 33.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile (16.pants) - 34.lpp.

- ekonomikas ministrs J.Zvanītājs - 36.lpp.

- dep. P.Tabūns - 36.lpp.

- dep. A.Seile - 37.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 41.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 45.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (26.pants) - 52.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 52.lpp.

- dep. Z.Tomiņš (45.pants) - 60.lpp.

- 64.lpp.

- dep. A.Seile (60.pants) - 68.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 69.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile (71.pants) - 73.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 74.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 74.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 74.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 79.lpp.