Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 23.- 24. augustā

  23. augusta sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Sēdes  vadītājs. Saeimas kārtējo - 23. un 24.augusta - sēdi paziņoju par atklātu. Esiet tik laipni, ieņemiet vietas! Pirms sākam izskatīt darba kārtību, mums ir jāizskata  dažādi iesniegumi par darba kārtību. Izskatīsim tos iesniegšanas secībā.

            Vispirms ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par darba kārtības izmaiņām. Vai komisija uztur spēkā šo priekšlikumu? Tātad ir priekšlikums likumprojektu "Komercbanku noteikumi" otrajā lasījumā, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli""   pirmajā lasījumā, vērtspapīru likumu paketi trešajā lasījumā, sastāvošu no likumprojektiem "Par vērtspapīriem",  "Par Vērtspapīru tirgus komisiju", "Par grozījumiem likumā "Par biržām"", "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"", "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"",  Apdrošināšanas likumu paketi, arī trešajā lasījumā, sastāvošu no likumprojektiem "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"", "Par zvērinātiem revidentiem",  "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātspēju un bankrotu"" izskatīt pēc ceturtās sadaļas 30.punkta. Vai deputāti ir iepazinušies ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

            Nākamais. Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina 23.augusta Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīt kā 27.jautājumu lēmuma projektus  par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Valērijam Terentjevam, Vitālijam Gavrilovam, Anatolijam Bļugeram, Ludmilai Girskai un Andrejam Rumjancevam. Es precizēju ar komisijas priekšsēdētāju: rakstot to kā 27.jautājumu, komisija ar to ir domājusi, ka tas ir izskatāms pēc 26.jautājuma. Tātad ir ierosinājums - pēc 26.darba kārtības jautājuma izskatīt lēmuma projektus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Arī šo priekšlikumu esam akceptējuši.

            Tālāk. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt jautājumu par priekšlikumu pagarināšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Iekļausim, lūdzu, tagad darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem un tad debatēsim par saturu! Vai deputātiem ir iebildumi pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu.

            Tagad ir sarežģītāka lieta, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi jau ir akceptēti. Es saprotu.  Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti  lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Dokuments jums ir iesniegts, un deputāts Andrejs Panteļējevs lūdz vārdu sakarā ar šīm izmaiņām.

            A.Panteļējevs (LC).

            Cienījamie klātesošie! Šo izmaiņu būtība ir tāda, ka mēs vēlētos visus trešos lasījumus, kas pašreiz ir paredzēti darba kārtībā, izskatīt kopā. Tiek ierosināts tos pacelt darba kārtībā uz augšu un izskatīt varbūt pirms tāda kutelīga un interesanta jautājuma kā jautājums par Zīgerista kunga mandātu, kurš varbūt aizņems pusotru dienu. Tātad tiek ierosināts izskatīt šos trešos lasījumus pirms tā, lai mums būtu kaut kāda pabeigta darba sajūta un būtu pabeigta šo likumu izskatīšana. Tāpēc es piedāvāju nobalsot par to. Principā kādreiz mēs runājām par to, ka Prezidijam jau vajadzētu sakārtot šos likumprojektus lasījumu secībā. Tā kā acīmredzot tas nav procedūras dēļ izdarāms, mēs paši varētu ieviest šādu kārtību, ka sāktu ar trešajiem lasījumiem.

            Sēdes  vadītājs. Līdz ar to daži Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas likumprojektu trešie lasījumi, ja deputāti to akceptē, paceltos, tā teikt, darba kārtībā uz augšu. Kaut gan mēs akceptējam viņu priekšlikumu, es ceru, ka, ja tas notiek, secība... un ātrāk... tad komisija pati neiebilst? Vai deputāti akceptē šo priekšlikumu - trešos lasījumus, kuri ir iekļauti šajā dokumentā, izskatīt   pēc pilsonības jautājuma izskatīšanas? Jo kā 26.jautājums... tas ir jau  formulēts.

            Lūdzu! Deputāts Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

            M.Budovskis (LNNK).

            Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Pret šādu izmaiņu es vēlos protestēt, jo tādā gadījumā mēs esam sadalījuši trešo nodaļu "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" divās daļās. Viena ir par pilsonības piešķiršanu - mēs nupat devām  iespēju to izskatīt pēc 26.jautājuma, bet tādā gadījumā 27.jautājums, kas arī ir par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu  no amata, tiek atlikts, respektīvi, šī nodaļa tiek sadalīta divās daļās. Es domāju, ka mums tomēr ir jāievēro zināma konsekvence. Man nav nekādu iebildumu, ka minētie jautājumi tiktu izskatīti pēc 27.jautājuma, bet nesadalīsim, lūdzu, esošo nodaļu! Paldies. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem".)

            Sēdes  vadītājs. Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku  savienības frakcija.

            G.Bērziņš (LZS).

            Gribu runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Šis pats Radio un televīzijas likuma projekts deputātiem ir pieejams sākot no 21.augusta  pulksten 10.00. Vai ir ievērots likumā noteiktais termiņš, kādā tam būtu jābūt pieejamam deputātiem pirms izskatīšanas trešajā lasījumā? Tas ir pārkāpts, tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums pašreiz nav korekts. Dokumentā nr. 933 ir skaidri un gaiši pateikts, ka deputātiem ir iespējams to saņemt,  sākot no 21.augusta pulksten 10.00. Tātad faktiski ir pārkāpts Kārtības rullis. Šobrīd tas nav skatāms. Tātad vismaz nākamajā reizē. Un, ja to ierosina pārcelt, tad ir rupjš  Kārtības ruļļa pārkāpums.

            Sēdes  vadītājs. Lūdzu! Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāj, "Latvijas ceļa" deputāts.

            O.Kehris (LC).

            Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es neiebilstu pret citiem priekšlikumiem. Vienīgais, ko es ļoti lūgtu: ja mūsu likumprojekti tiek pacelti darba kārtībā uz augšu un tiek atbalstīts Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums celt likumprojektus, to skaitā arī mūsu likumprojektus, uz augšu   - un to es principā atbalstu - , tad būtu lūgums mūsu likumprojektus sakārtot tādā secībā, kādu mēs,  Budžeta komisija, iesakām. Mūsu pašu. Mēs to nejaucam ar citu secību, jo skaits saskan - vienā ir astoņi, un otrā ir astoņi... Tikai šī secība. Jo tad mums būs vieglāk izskatīšanas gaitā. Lai secība būtu tāda, kāda tā ir mūsu priekšlikumā.

            Sēdes  vadītājs. Līdz ar to mūsu reālā situācija ir tāda, ka deputāts Gundars Bērziņš iebilst, ja mēs izskatām Radio un televīzijas likuma projektu, jo šis noteiktais termiņš, kurš ir vajadzīgs, lai deputāti ar šo projektu iepazītos, nav ievērots. Deputāts iebilst, ja šis likums tiek tādā veidā pacelts darna  kārtībā uz augšu. Tātad par šo jautājumu balsot mēs nevaram, tas paliek tur, kur tas ir.

            Tālāk. Deputāta Kehra lūgums - lai, paceļot uz augšu šos jautājumus, ievērotu tādu secību, kādu komisija lūdz. Ja deputātiem nav iebildumu, tas varētu tā būt, bet to vajadzēs izšķirt ar balsojumu, vai vispār secību izmainām.

Tagad mums būtu jābalso, tā kā bija dažādi viedokļi un dažādi priekšlikumi. Vai jūs vēl par to pašu priekšlikumu runāsiet?

            Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

            V.P.Karnups (LNNK).

            Godātais priekšsēdētāj! Es vienkārši gribu vēlreiz atgādināt Budovska kunga priekšlikumu, ka šīs darba kārtības izmaiņas vajadzētu likt pēc darba kārtības 27.punkta.  

            Sēdes  vadītājs. Godātais deputāt! Jūs taču saprotat, ka tas jautājums ir balsojams. Tas nav Kārtības rullī noteikts. Un  tāpēc atgādinājums ir viedoklis balsojumam.

            Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

            A.Panteļējevs (LC).

            Cienījamais priekšsēdētāj! Tā kā "Latvijas ceļš" vienmēr ir atbalstījis saprātīgus kompromisus, iesniedzēju vārdā mēs piekrītam tam, ka šo trešajā lasījumā izskatāmo likumprojektu paketi izskatām pēc 27.punkta, tas ir, pēc tam, kad būs izskatīts jautājums par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu   no amata. (No zāles deputāts M.Budovskis: "Paldies!")

            Sēdes  vadītājs. Līdz ar to mums jau arī nepaliek, ko šeit lemt, jo viss jau ir  izlemts vienojoties. Tātad visi priekšlikumi  tiek akceptēti, un "Radio un televīzijas likums" paliek savā vietā un tiks izskatīts tādā pašā secībā, kādā to Saeimas Prezidijs ir iekļāvis iesniegšanas secībā darba kārtībā. Vai varbūt attiecībā uz šo apkopoto secinājumu ir kādas neskaidrības vai citi viedokļi? Nav. Tādā gadījumā sākam izskatīt darba kārtību.

            Saeimas Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" (iesniedz Ministru kabinets). Deputātiem citu priekšlikumu nav. Līdz ar to Saeima to nodod Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Par slimības un maternitātes pabalstiem" (iesniedz Ministru kabinets). Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" (iesniedz Ministru kabinets).  Deputātiem nav citu priekšlikumu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"" (iesniedz Ministru kabinets). Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu  kodeksā" (iesniedz Ministru kabinets). Citu priekšlikumu nav, iebildumu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (iesniedz Ministru kabinets). Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības  komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta   ar VDK konstatēšanu"" (iesniedz Minsitru kabinets). Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Valodu likumā" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Likums par pretestības kustības dalībnieka statusu" (iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Grīgs). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Es atvainojos, es kļūdījos, - Saeimas Prezidija atzinums ir nodot šo likumprojektu "Likums par pretestības kustības dalībnieka statusu", ko iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Grīgs, Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību""   (iesniedz Juridiskā komisija). Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai   un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Jā, lūdzu! Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

            V.P.Karnups (LNNK).

            Godātais Prezidij! Es lūdzu, lai šo likumprojektu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" nodotu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

            Sēdes vadītājs. Un atbildīgā paliek Budžeta un finansu komisija.

            V.P.Karnups. Budžeta un finansu.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Saeima nolemj nodot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", kuru iesniedz Ministru kabinets, Budžeta un  finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli"" (iesniedz deputāti Novakšānovs, Čepānis, Graudiņš, Jonītis un Ameriks). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (iesniedz deputāti Aivars Kreituss, Čepānis, Brūvers, Kaža, Ilga Kreituse). Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību" (iesniedz deputāti Kide, Bresis, Lucāns, Jurkovskis un Zaščerinskis). Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka,  ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (iesniedz Ministru kabinets). Saeima nolemj to nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" (iesniedz Ministru kabinets). Ojārs Kehris, Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts, lūdzu!

            O.Kehris (LC).

            Godātie kolēģi! 20 likumprojekts - "Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību". Tā kā šie stratēģiskās nozīmes uzņēmumi ir ļoti saistīti ar budžetu, es lūdzu to nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, protams, saglabājot Tautsaimniecības komisiju kā vadošo komisiju. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājs tiešām ātri nolasīja  šo Prezidija atzinumu un deputāta Kehra reakcija bija lēnāka, un tāpēc būtu pareizi, ja mēs atsauktu iepriekšējo lēmumu un tātad likumprojektu "Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un   šo objektu privatizācijas kārtību" nodotu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteiktu, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

            Es jums nolasīju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Citu priekšlikumu, arī iebildumu nav. Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes  komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"". Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Tālāk. Pie Prezidija ziņojumiem ir vēl divi lūgumi, izskatīsim iesniegšanas secībā. Pirmais būtu Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju īsi komentēt šo lūgumu, lai deputāti varētu izlemt. Un pēc tam - Juridiskās komisijas.

            O.Kehris (LC).

            Godātie kolēģi! Mēs jau vienreiz... jūs droši vien labi atceraties, kā  mēs, Budžeta komisija, lūdzām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 29.augustam, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets solīja iesniegt līdz 22.augustam savus priekšlikumus, jo viņi bija lūguši laiku divas nedēļas. Toreiz mēs informējām jūs par to, ka mēs centīsimies saglabāt vienu nedēļu,   jo praktiski tiek iesniegts jauns budžets, lai deputātiem būtu iespēja vienu nedēļu iesniegt savus priekšlikumus praktiski par šo jauno lasījumu. Tas arī bija viens no mūsu solījumiem tad, kad likums tika pieņemts pirmajā lasījumā. Tāpēc pašlaik, kad situācija ir tāda, ka valdība tikai vakar ir izskatījusi, bet šodien komisijas sēdē informēja, ka viņi sola rīt, vēlākais - parīt iesniegt šo likumprojektu, es neredzu briesmas, ka tas būtu pašlaik apdraudēts. Tātad tas noteikti tiks izdarīts, bet, apspriežot šo situāciju komisijā, lai deputātiem būtu  šī iespēja, mēs lūdzam pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.septembrim pulksten 10.00, jo tūlīt pēc tam tiks visi šie priekšlikumi apkopoti un sagatavoti nākamajā nedēļā izskatīšanai komisijā, lai pēc tam iesniegtu Saeimai. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Neviens no deputātiem nevēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai ir, lūdzu, iebildumi? Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens no zāles: "Piekrīt!") Iebildumu nav, līdz ar to Saeima piekrīt un akceptē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par termiņa pagarināšanu.

            Tālāk. Juridiskā komisija arī lūdz pārskatīt lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

            A.Endziņš (LC).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas, ka es trokšņa dēļ nesadzirdēju to termiņu, kādu Bordāna kungs nosauca priekšlikumiem attiecībā uz grozījumiem Civilprocesa kodeksā, kur bija noteikts 10.septembris. Es lūgtu Juridiskās komisijas vārdā izmainīt šo   termiņu uz 1.septembri, jo citādi šim projektam vispār nav jēgas, jo ar  1.oktobri jau ir jāsāk strādāt apelācijas tiesai. Mums ir tātad vajadzīgs termiņš, lai mēs šos grozījumus varētu gan pieņemt, gan lai tie varētu stāties spēkā un arī lai tiesneši varētu iepazīties ar šiem grozījumiem. Es lūdzu tātad noteikt šo termiņu nevis 10.septembri, bet 1.septembri.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

            A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs tikko akceptējām, ka grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību", ko iesniedza Juridiskā komisija, ir nodoti komisijai, tas ir dokuments nr.900. Juridiskā komisija arī lūdz, ja tas tiek darīts un ja Juridiskā komisija nozīmēta kā atbildīgā, tad viņa lūdz bez atkārtotas izskatīšanas to iekļaut darba kārtībā. Es lūdzu iekļaut viņu darba kārtībā. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Kā pēdējo!")

            Sēdes vadītājs. Tātad mēs piekrītam Juridiskās komisijas likumīgajām prasībām. 

            Tagad par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani.

            I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

            Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Krastiņa iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laikaposmā no 22. līdz 25.augustam. Prezidijs ir nolēmis piešķirt šo neapmaksāto atvaļinājumu, bet lūdz par to lemt arī Saeimu.

            Sēdes vadītājs. No divdesmit...

            I.Folkmane. ...otrā līdz 25.augustam.

            Sēdes vadītājs. Jā. Tātad mēs informējam Saeimu, ka Prezidijs ir pieņēmis pozitīvu lēmumu. Vai ir iebildumi? Nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.

            Tālāk - atbildes uz jautājumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un Latvijas Republikas iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Karnupa, Kokina, Grīnblata, Kiršteina, Seiles jautājumu par paredzēto Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizāciju un daļu funkciju nodošanu Naturalizācijas pārvaldei. Lūdzu! Iekšlietu ministrs Ādamsona kungs.
 

            J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).

            Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija ir devusi rakstisku atbildi, es atļaušos nenolasīt šo tekstu. Vienlaicīgi gribētu jūs arī informēt, ka Ministru kabinets ir akceptējis reorganizāciju, kura ir paredzēta Pilsonības un imigrācijas departamentā, un šajā sakarā 16.augustā ir iesniedzis parlamentā grozījumus divpadsmit  likumos, kurus jūs pašlaik esat jau pieņēmuši izskatīšanai.

            Sēdes vadītājs. Nākošais jautājums. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Karnupa, Kiršteina, Lamberga, Budovska, Stalta jautājumu par 1995.gada budžeta līdzekļu izmantošanu bankrotējušo banku noguldītāju kompensāciju izmaksām. Lūdzu - labklājības ministrs Bērziņa kungs.

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Papildus tam es varu teikt vienīgi to, ka, sagatavojot izmaiņas budžeta projektā 1995.gadam, visi tie izdevumi, kas tiks izmaksāti banku noguldītājiem, ir paredzēti arī budžeta ieņēmumos kā nauda, kura tiks piedzīta no bankrotējušajām bankām caur viņu pārvaldniekiem. Ja ir jautājumi, uz jautājumiem es pilnvaroju atbildēt Latvijas Republikas Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru Ediju Kīzenbahu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Tālāk vārds Pilsonības likuma izpildes komisijai.  Lūdzu! Jautājumā par pilsonības piešķiršanu.

            J.Kokins (LZS).

            Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija savā 1.augusta sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Valērijam Terentjevam. Valērijs Terentjevs šobrīd ir valsts akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" ģenerāldirektors. Neskatoties   uz to, ka ražošanā tiek izmantota novecojusi un energoietilpīga, tādējādi arī dārga, tehnoloģija, uzņēmums ieņem stabilu vietu Baltijas austrumu krasta reģionā un veiksmīgi konkurē ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas metalurģisko kombinātu ražojumiem. Augstāk minētais stāvoklis ir radies, pateicoties uzņēmuma strādniekiem, inženiertehnisko darbinieku pašaizliedzīgajam darbam, uzņēmumam, kuru kopš 1989.gada vada   Terentjeva kungs. Terentjevs šinī uzņēmumā strādā kopš 1970.gada, ir   apguvis latviešu valodu, šobrīd Terentjevam ir piešķirts Liepājas Goda pilsoņa nosaukums, Valsts fondā Terentjevs ir pazīstams kā disciplinēts, ar pilnu atbildības sajūtu, pašaizliedzīgi strādājošs uzņēmuma vadītājs. Valsts akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs" ir Liepājas rūpniecības flagmanis. Kā jau minēju, to kopš 1989.gada vada Terentjeva kungs. Atmodas laikā Terentjeva kungs aktīvi iesaistījās visās norisēs - gan morāli, gan materiāli atbalstot  Tautas fronti. Ņemot vērā teikto, to, ka ražošana ir attīstījusies un ka šī rūpnīca apgādā praktiski trīs Baltijas valstis ar nepieciešamo metālu, komisija nolēma aicināt Saeimu piešķirt Terentjeva kungam pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Valēriju Terentjevu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 5. Valērijs Terentjevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu, tālāk!

            J.Kokins. Tajā pašā sēdē Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Vitālijam Gavrilova kungam. Vitālijs Gavrilovs ir dzimis 1947.gadā Igaunijā, Tartu rajonā. Māte joprojām dzīvo Igaunijā un ir Igaunijas pilsone. Tēvs ir strādājis Igaunijā, bet šobrīd ir miris. Kad Vitālijs Gavrilovs 1963.gadā beidza vidusskolu, viņš iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru absolvēja 1969.gadā, iegūstot inženiera mehāniķa profesiju. 1973.gadā viņš pabeidza    šīs augstskolas Inženierekonomisko fakultāti un 1993.gadā aizstāvēja ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Kopš 1985.gada viņš strādā par alus darītavas "Aldaris" ģenerāldirektoru. Jāsaka, ka Gavrilova kungs ir daudz darījis, lai saglabātu alus ražotni Latvijā, lai panāktu, ka tā ražo konkurētspējīgu produkciju. Alus cienītāji zina, ka "Aldara" produkcija ir konkurētspējīga, saglabājot darba vietas, saglabājot rūpnīcas labo slavu un arī ražošanas apjomu, tāpēc, ņemot vērā teikto, komisija nolēma aicināt Saeimu piešķirt Gavrilova kungam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!  Lūdzu  balsot  par Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Vitāliju Gavrilovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Vitālijs Gavrilovs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

            Tālāk, lūdzu!

            J.Kokins. Pilsonības likuma izpildes komisija šā gada 8.augustā savā slēgtajā sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Anatolijam Bļugera kungam. Anatolijs Bļugera kungs Latvijā dzīvo jau 45 gadus un visu šo gadu laikā viņš ir devis lielu   ieguldījumu Latvijas medicīnas un veselības aizsardzības attīstībā. Apguvis latviešu valodu jau 1957.gadā, kopš 1957.gada viņš nodarbojas ar   pedagoģisko darbu Rīgas Medicīnas institūtā - sākumā kā pasniedzējs, vēlāk  kā Infekcijas slimību katedras vadītājs un šīs katedras profesors Latvijas Medicīnas akadēmijā. Viņš ir uzrakstījis pirmās mācību grāmatas studentiem un monogrāfijas par infekcijas slimībām latviešu valodā. Bļugeram ir izcili panākumi medicīnas zinātnes attīstībā Latvijā. Viņš ir vairāk nekā 500 zinātnisko darbu autors, to skaitā ir 25 monogrāfijas, mācību grāmatas un brošūras. Viņa vadībā ir aizstāvētas vairāk nekā 70 disertācijas. Viņš ir izveidojis Latvijas Hepatisko centru, izaudzinājis Latvijas hepatologu skolu, kura ir plaši pazīstama ārpus mūsu valsts robežām. Bļugera zinātniskā darbība ir guvusi augstu novērtējumu vairākās pasaules valstīs. Profesors Bļugers ir Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais medicīnas zinātņu doktors. Viņš ir apbalvots ar Latvijas valsts prēmiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prēmijām, kā arī Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas  prēmijām. 1994.gadā Starptautiskais biogrāfiju centrs Kembridžā atzina Bļugeru par gada cilvēku un ievietoja viņa biogrāfiju savos izdevumos un vārdnīcās. Ņemot vērā visus viņa nopelnus mūsu valsts labā, mūsu komisija pieņēma lēmumu aicināt Saeimu piešķirt Bļugera kungam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Anatoliju Bļugeru Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 4. Anatolijs Bļugers ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

            Lūdzu, tālāk!

            J.Kokins. Šā gada 8.augusta sēdē komisija izskatīja arī jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā Ludmilai Girskas kundzei. Ludmila Girskas kundze ir dzimusi 1944.gadā, Latvijā dzīvo kopš 1954.gada. Ir viena no labākajām vijolniecēm Latvijā. Izglītību ieguvusi Emīla Dārziņa mūzikas skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Strādājusi Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī, kopš 1970.gada ir Latvijas Filharmonijas kamerorķestra mūziķe. Kopā ar Latvijas Filharmonijas kamerorķestri Girskas kundze ir uzstājusies Eiropas un pasaules lielākajās koncertzālēs (Baltijas valstīs, Vācijā, Austrijā, Francijā, Amerikas  Savienotajās Valstīs, Indijā, Ziemeļvalstīs un citur).

Koncertējusi kopā ar tādiem pasaulslaveniem māksliniekiem kā Gilelss, Oistrahs, Spivakovs, Gūtmane, Kagans. Girska ar kamerorķestri piedalījusies daudzos starptautiskos festivālos, tādos kā "Varšavas rudens", "Prāgas pavasaris", Hendeļa festivāls Hallē.

Girska ir arī izcila pedagoģe. Paralēli koncertdarbībai viņa strādā Emīla Dārziņa mūzikas skolā un ir izaudzinājusi daudzus jaunus vijolniekus, kuru vidū ir starptautisko atzinību ieguvusī Baiba Skride.

Ņemot vērā Girskas kundzes nopelnus, komisija aicina Saeimu piešķirt viņai pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas valsts labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es varbūt kaut kādā ziņā kļūdos,  bet varbūt  komisija man var atbildēt. Pēc manā rīcībā esošām ziņām un tā, kas ierakstīts šeit anketā, Ludmila Girska ir dzimusi Amerikas Savienotajās   Valstīs un tikai 1952. gadā ar ģimeni ir pārcēlusies uz dzīvošanu Rīgā. Dzimstot Amerikā, faktiski uzreiz iegūst Amerikas pilsonību. Šajā gadījumā   es varētu tam visam piekrist, bet man ir jautājums, vai tā tas ir vai nav, jo anketā nav uzrādīts, ka šobrīd Ludmila Girska ir arī Amerikas Savienoto  Valstu pilsone, bet ir ierakstīts tikai  - "bijušā PSRS".

J.Kokins.  Es, komisijas priekšsēdētājs Jānis Kokins, atbildu: lieta ir   tāda, ka viņas tēvs ir strādājis PSRS konsulātā  Sanfrancisko un viņa visu laiku ir bijusi PSRS pilsone. Tādēļ viņai Amerikas pilsonība vispār nekādi nepienākas un nav bijusi. Jūs apmierina tas, Budovska kungs?

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - uzņemt Ludmilu Girsku Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 3. Ludmila Girska ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu, tālāk!

J.Kokins. 8. augusta sēdē komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Andrejam Rumjanceva kungam.

Andrejs Rumjancevs ir dzimis 1962. gadā Rīgā, mācījies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, no 1980. gada ir Nacionālās operas baleta trupas mākslinieks, viens no vadošajiem baleta trupas solistiem. Īpašu meistarību ir parādījis klasiskā repertuāra baletos un kā spāņu deju dejotājs. Rumjancevs ir neaizstājams premjers baleta repertuāra izrādēs ("Gulbju ezers", "Žizele", "Dons Kihots", "Riekstkodis" un citās). Rumjancevs ir dejojis Itālijā, Francijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Ēģiptē, Izraēlā, Singapūrā un daudzās citās zemēs. Viņš  ir guvis ārzemju impresāriju lielu uzmanību, apliecinot sevi kā vienu no spožākajiem Latvijas baleta māksliniekiem. Ir starptautiskā baleta konkursa diplomands 1991. gadā.

Ņemot vērā nopelnus baleta attīstībā Latvijā, komisija nolēma aicināt Saeimu piešķirt Rumjanceva kungam pilsonību par izciliem nopelniem  Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa - sociālistiskās partijas "Līdztiesība"  frakcija. Lūdzu!

L.Laviņa (L).

            Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret mūsu mākslinieku Rumjancevu, baletmākslinieku, - es arī esmu šīs mākslas cienītāja - tajā pašā laikā es domāju, ka visi jūs atceraties to brīdi, kuru plaši aprakstīja mūsu prese un   kuru rādīja mūsu televīzija, -  kad tāds pats baleta mākslinieks Kolbins nodeva zvērestu   par uzticību Latvijas Republikai, un pirms tam viņš bija sekmīgi nokārtojis visus naturalizācijas ceļā paredzamos un Pilsonības likumā  noteiktos pārbaudījumus. Es uzskatu, ka šinī gadījumā šie cilvēki ir pilnīgi vienādās  pozīcijās - kā Kolbins, tā Rumjancevs, jo, ieradies uz Pilsonības likuma uzraudzības komisijas sēdi, viņš par sevi stāstīja: "Esmu šeit dzimis, nekur prom netaisos braukt, man ir māja un "dača". Tā ka viņš ir tāds pats kā visi pārējie. Visi viņa ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi, un es domāju, ka viņam ir visas iespējas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni - tāpat kā   jebkuram citam baleta māksliniekam, kultūras darbiniekam, strādniekam vai kādam citam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Andreju Rumjancevu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam! Lūdzu rezultātu!  Par - 47, pret - 7,     atturas - 2. Andrejs Rumjancevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J.Kokins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - lēmuma projekts par deputāta Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva. Mandātu un iesniegumu komisija. Irēna Folkmane - Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāte. Lūdzu!

I.Folkmane (TPA).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šā gada 16. augustā Mandātu un iesniegumu komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 18. panta otrās  daļas 4. punktā definēto normu, savā sēdē izskatīja un veica analīzi par visu Saeimas deputātu sēžu attaisnotajiem un neattaisnotajiem kavējumiem       1995. gada pavasara sesijā, kā arī pieņēma lēmumu. Lūdzu, ieskatieties dokumentā nr. 908, kas jums visiem ir izsniegts. Tur ir atspoguļots kopsavilkums par pavasara sesijas kavējumiem.

Atsaucoties uz šo analīzi, Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par deputāta Joahima Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva. Lēmuma formulējums atbilst Kārtības ruļļa 18. panta otrās   daļas 4. punktam, kas izteikts šādā redakcijā: "Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš vienas kārtējās sesijas laikā  neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk  nekā pusi no Saeimas sēdēm".

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz Saeimu lemt par iesniegto projektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Odisejs Kostanda - Tautas kustība "Latvijai", Zīgerista partija. Lūdzu!

O.Kostanda (tautas kustība "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Apsveicu visus ar jubileju - trešo reizi šīs Saeimas laikā tiek apspriests Zīgerista jautājums.

Protams, ir interesanti atklāt, ka Mandātu un iesniegumu komisija, kuru vada cienījamais LNNK pārstāvis Māris Budovskis, ir atkal atradusi vienu - vissvarīgāko valsts dzīves - jautājumu, kuru atrisinot, noteikti tāda pārliecība acīmredzot ir, valstī būs lielākas pensijas, augstākas algas strādniekiem, noziedzības līmenis mazināsies un tā tālāk. Ne jau par velti tāpēc trešo reizi mēs te to spriežam. Interesanti ir tikai tas, ka pats Budovskis, nodūris galvu, sēž zālē, baidoties acis pacelt, un negrib atnākt tribīnē un referēt pats par šo jautājumu, bet lūdz to darīt citam, kas pats nav piedalījies nemaz Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē. Šeit mums visiem ir iedots izraksts no Mandātu un iesniegumu komisijas sēdes protokola nr. 16., kurā piedalījās Budovskis, Bekasovs, Dreģe, Elferts un Kokins. Es būtu sapratis, ja šeit Saeimas sēdē kāds no viņiem, kas pats šo jautājumu ir skatījis, arī referē, bet laikam tomēr nav tik daudz drosmes Budovskim pašam to šoreiz darīt trešo reizi.

Otrkārt, ko šeit var atzīmēt. Diemžēl, es domāju, arī Prezidijs nav parādījis objektīvu iedziļināšanos deputātu darbībā, konkrēti šeit - Joahima Zīgerista darbībā, jo šīs sēdes, kuras viņš nav apmeklējis, nav apzināti kavētas sēdes, tās pamatā ir tās ārkārtas sēdes, kas notikušas diez kāpēc tādā saraustītā darba ritmā mums šajā sesijā - trešdienās, te arī vēl piektdienās ir klāt, un, ja deputāti plāno savu darbu, orientējoties uz to, ka sēžu dienas pamatā ir ceturtdienas, tad negaidīti ieplānota sēde citā dienā, protams, izjauc iespēju deputātam piedalīties šīs sēdes darbā. Par saviem sēžu kavējumiem Zīgerists ir sniedzis arī informāciju, informējis rakstiski Saeimas priekšsēdētāju Gorbunovu, un, ja diemžēl Prezidijs nav uzskatījis par iespējamu attaisnot, tad es to tomēr vērtēju kā neobjektīvu Prezidija attieksmi.

Treškārt. Es domāju, ka tomēr aiz šī jautājuma, ka trešo reizi Saeimā tiek šis jautājums pacelts, slēpjas arī vēl kas cits - tie ir "Latvijas ceļa" premjerministra Māra Gaiļa sava veida revanša meklējumi par tiem asajiem atmaskojošajiem jautājumiem, kurus Zīgerists uzdeva viņam bankas "Baltija" sakarā, prasot arī publicēt viņa un viņa sievas kontus tajā. Nu, protams,  vieglāk ir aizmukt no atbildēšanas, it kā atpūšoties uz jahtas un noveļot   iespēju kaut kādā veidā tomēr "atkosties" Zīgeristam uz Mandātu un iesniegumu komisijas pleciem.

            Ceturtais punkts, ko es gribētu uzsvērt. Tik un tā šis darbs turpināsies,   tik un tā gan Joahims Zīgerists, gan citi mūsu kustības "Latvijai" deputāti mēs darīsim deputātu darbu, un tā nav tikai sēdēšana šeit sēdēs, bet tas ir konkrēts darbs, palīdzot cilvēkiem, veidojot labāku Latviju. Šobrīd Saeimā mēs esam tikai četri deputāti, jo kustība "Latvijai" ir viena no jaunākajām Latvijas partijām, kas izveidojās tikai šīs Saeimas darbības laikā, taču neviens nespēs noliegt un acīm redzamais ir tas, ka kustība "Latvijai" šobrīd ir lielākā un spēcīgākā politiskā organizācija Latvijā, kas apvieno gandrīz 15 000 biedru, tāpēc es ar pārliecību šeit pavisam mierīgi varu pateikt, ka šobrīd mēs esam četri, bet pēc mēneša, kad notiks nākamās vēlēšanas, mēs šeit būsim lielākā frakcija. Tāpēc tomēr tiem, kuri grib šeit parādīt kādu politisku aktu, parādīt savu naidīgo attieksmi pret kustību "Latvijai" un tās priekšsēdētāju Joahimu Zīgeristu un balsot šeit par viņa izslēgšanu,  es gribu likt pie sirds to, ka līdz   ar to ļoti skaidri katrs no šeit sēdošajiem politiķiem parādīs, ka ar viņu nekāda sadarbība, nekāda sastrādāšanās nebūs  iespējama nākamās Saeimas vēlēšanu periodā.

            Piektais. Es aicinu deputātus nepiedalīties šajā Saeimas, es uzskatu, apkaunojošajā balsojumā, ko piedāvā šeit Mandātu un pieprasījumu komisija. Ja tomēr šis balsojums būs un ja Joahims Zīgerists tiks izslēgts no Saeimas rindām,  tad es tautas kustības "Latvijai" deputātu vārdā - Odiseja Kostandas, Janīnas Kušneres un Andra Saulīša vārdā - paziņoju, ka mēs turpmāk boikotēsim šīs nedemokrātiskās Saeimas sēdes.

            Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

            J.Jurkāns (TSP).

            Godātie deputāti! Protams, ir ļoti skumji, ka Latvijas lielākās politiskās partijas pārstāvis tik neinteliģentā veidā mēģina aizstāvēt savu līderi, bet, neskatoties uz šo neinteliģenci, es domāju, ka mums vajadzētu runāt par principu. Un tas princips ir, manuprāt, tāds, ka nedz mēs Zīgerista kungu vēlējām, nedz mums ir tiesības Zīgerista kungam atņemt mandātu. Un man būtu jautājums Mandātu un iesniegumu komisijai: "Cik tad vēlētāju ir griezušies pie Saeimas komisijas ar lūgumu, ar sūdzībām par Zīgeristu kā deputātu, kurš pievīlis viņu cerības?" Cik es zinu, tādu iesniegumu nav. Un  tā vietā, lai mēs izstrādātu tādu likumu, tādu projektu, kurš paredzētu kārtību, kādā deputātu var atsaukt vēlētājs, kurš ir neapmierināts ar šo deputātu, mēs, manuprāt,  ņemamies jeb taisāmies ļoti nedemokrātiskā veidā atņemt deputātam to, ko mēs paši neesam piešķīruši,  un, manuprāt, neesam  tiesīgi atņemt.  Tautas saskaņas partija aicina neatbalstīt Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu.  Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vispirms Filips Stroganovs - sociālistiskās partijas "Līdztiesība" frakcija. Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

            F.Stroganovs (L).

            Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka tāda prakse šeit zālē bija - ka Saeima anulēja mandātu savam kolēģim. Nav mums nevienam tādas pilnvaras - anulēt mandātu. Nav! Neiedod mūsu Satversme mums tādu pilnvaru. Visiem mums  mandātus iedeva mūsu vēlētāji. Tāpat kā iedeva arī Zīgerista kungam. Neviens nevar pateikt, ka Stroganovs ir draugs vai biedrs Zīgerista kungam. Nē!  Mēs gribam redzēt, ka mūsu valstī strādā Satversme. Mums šodien viņa nestrādā. Un rīt būs tā, ka citi politiskie spēki izdarīs tā, ka tie, kuri  šodien sēž šeit, būs tur, kur šodien sēž Rubiks. Būs tādi, ja mēs ejam tālāk šo ceļu.

            Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis  - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

            Dz.Ābiķis (LC).

            Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lai Satversme strādātu,   ir jāstrādā arī Saeimai. Un, ja visi rīkosies tā, kā rīkojas cienījamais vai, pareizāk sakot, kolēģis Zīgerists, tad nebūs Saeimas, nebūs valsts varas institūcijas un nevarēs pildīt arī Satversmē noteikto. Tas ir pirmais. 

            Otrkārt. Es saprotu, Jurkāna kungs, ka ir principi, bet ir arī likumi. Un  likums visiem ir viens. Mēs šodien redzam, ka netiek pielaisti Saeimas vēlēšanās tie cilvēki, kuri  neprot latviešu valodu. Es pilnīgi pieļauju iespēju, ka par viņiem nobalsotu pietiekams skaits vēlētāju, lai viņi tiktu ievēlēti, bet likums ir likums. Un šobrīd es gribu atgādināt, ka Zīgerista kungs vienīgais   vēl joprojām nepilda Valodu likumu, jo Valodu likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Saeimas deputātam ir jāprot latviešu valoda. Diemžēl Zīgerista kungs nekādā veidā to nav pierādījis. Tā ka principi ir  principi,  bet likums ir likums. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Labi norunāji.")

            Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

            M.Budovskis (LNNK).

            Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Bez kādiem papildu komentāriem es vienkārši gribu atgādināt Jurkāna kungam un viņa frakcijai, kuri balsoja par Kārtības ruļļa pieņemšanu tādā formā, kā ir, divas normas. Pirmā ir mūsu Satversmē, kuras 18.pants nosaka, ka Saeima pati pārbauda  savu locekļu pilnvaras. Turklāt 21.pants nosaka, ka iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā savu Kārtības rulli. Tātad Kārtības rullis mums ir zināms kā likums. Un tālāk es gribu minēt Kārtības ruļļa 18.pantu, kura otrajā sadaļā ir teikts: "Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:

            1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;

            2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;

            3) nepilda 10. un 11.panta prasības;

            4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm."

            Tātad mēs darbojāmies likuma ietvaros. Es runāju par Mandātu un  iesniegumu komisiju. Katrs deputāts ar balsojumu var pateikt savu attieksmi pret izvirzīto jautājumu. Tajā pašā laikā es domāju, ka situāciju pēc Jurkāna kunga uzstāšanās varētu iztēlot kā ļoti absurdu. Vienā momentā tiek balsots  par šādu likumu ar šādām likuma normām, bet pēc tam tas tiek apstrīdēts, ka tas ir nedemokrātiski un ka tas ir nepatiesi. Tādā gadījumā, es domāju, mums bija pietiekami ilgs laiks, lai iesniegtu Kārtības ruļļa labojumus, kas nav izdarīts. Mums bija pietiekami ilgs laiks, lai mēs varētu vadīties pēc šā likuma. Tas tiek pārbaudīts, un šajā sakarā ir šis iesniegums, šis lēmuma projekts, radies. Saeima lems. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

            I.Bukovskis (TSP).

            Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Ja te nebūtu aizskarta Tautas saskaņas partijas frakcija, es varbūt neizietu tribīnē. Bet, redzat, varbūt mani ausis pievīla, taču es te dzirdēju kādā  sēdē iepriekš, kad es te pēkšņi ierados, ka, redzat, mums ir ļoti daudz darba. Un mums ir jāstrādā trešdienās, mums ir jāstrādā ceturtdienās utt. Un šis darbs paredz likumdošanas veidošanu. Es tad uzdevu jautājumu: "Kādēļ mums ir jāstrādā, jo tik un tā 6. Saeima pati domās? Tad, zināt, vajag trešajā lasījumā likumus pieņemt utt." Es pilnīgi piekrītu, ka vajag pieņemt likumus trešajā lasījumā un beigt šo darbu, kas mums ir jādara. Es domāju, ka tieši ar to mums ir jānodarbojas. Šitā jautājuma izvilkšana  šobrīd liecina par kaut kādu personīgu ieinteresētību, varbūt par kaut kādām intrigām, varbūt vēl par kaut ko citu, bet tas nebūt nav saistīts ne ar kādu likumdošanu,  ne ar ievērošanu, ne ar kaut kādiem principiem. Tas ne tuvu pat nav saistīts. Ja ļoti grib strādāt, tad ir jāstrādā! Vai darīt vairs nav ko? Paldies.

            Sēdes vadītājs.  Lūdzu zvanu! Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu:

            "1. Izslēgt deputātu J. Zīgeristu no Saeimas deputātu sastāva.

            2. Noteikt, ka līdz 1995.gada 8.septembrim deputātam J. Zīgeristam ir jānodod Saeimas Kancelejā apliecība. 

               3. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi."

            Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 39,     pret - 4, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

            Nākamais ir... (Aplausi.)... pēc kārtas 51.jautājums - "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionālizāciju Latvijas Republikā". Trešais lasījums.

            Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

            J.Lagzdiņš (LC).

            Godātie kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektā "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" izdarīja vairāk nekā 10 grozījumu. Lielākā daļa grozījumu izdarīti pēc atbildīgās komisijas un frakcijas  "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikuma. Jāsaka, ka frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti iesniedza vairākus būtiskus  precizējumus likumprojektā. Daļa no tiem ir pieņemta.

            Pirmkārt, frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina likumprojekta  3.pantā pagarināt par trijiem mēnešiem termiņu, līdz kādam personas, kuras pieteikušās uz īpašumtiesību atjaunošanu uz namiem, var iesniegt   dokumentus. Frakcija izskatīja šo priekšlikumu un noraidīja, jo uzskata, ka ir dots pietiekami ilgs laiks - līdz nākamā gada 1.jūnijam, lai iesniegtu visus nepieciešamos dokumentus. Vienlaikus, es gribu informēt kolēģus deputātus, ka konceptuāli mēs atbalstījām frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikumu, ka būtu jānosaka trīs mēnešu brīdinājuma termiņš tām  personām, kuras ir pieteikušās uz īpašumtiesību atjaunošanu. Bet šī norma ir iestrādāta  nākamajos pantos.

            Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - aizstāt 3.panta trešajā daļā vārdus "līdz 1996.gada 1.jūnijam" ar vārdiem "līdz 1996.gada 1.oktobrim". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 10. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

            J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputātu ierosinājumu 4.panta ceturto daļu papildināt ar vārdiem   "vai arī tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu". Priekšlikums ir pieņemts precizētā redakcijā.

            Sēdes vadītājs. Ir iebildumi deputātiem? Nav. Pieņemts.

            J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 6.panta otro daļu. Es jau  pirms brīža informēju, ka komisija konceptuāli atbalstīja frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, ka būtu nepieciešams, pirms izbeidzas šis dokumentu iesniegšanas termiņš, katru konkrēto personu, kura iesniegusi pieteikumu uz īpašuma tiesību atjaunošanu, informēt par to, kādus  dokumentus ir nepieciešams iesniegt denacionalizācijas komisijā, un brīdināt par to, kādas sekas rodas, ja šie dokumenti netiek iesniegti. Atbildīgā komisija konceptuāli pieņēma šo priekšlikumu, bet ar tādu korekciju, ka šis termiņš   tiek noteikts par trijiem mēnešiem atpakaļ, tātad brīdinājuma termiņš ir  1.marts, nevis 1.jūnijs, kā to ierosina frakcijas "Tēvzemei un brīvībai"  deputāti. Šāda redakcija izriet arī no iepriekšējā balsojuma.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Nepiekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to šis pants komisijas redakcijā ir pieņemts. Šī daļa.

            J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos, jo ir vēl otra daļa šim priekšlikumam. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti ierosina papildināt 6.panta otro daļu (otrā lasījuma redakcijā) ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Pēc šī lēmuma pieņemšanas īpašuma tiesības var atjaunot tiesa." Komisija noraidīja  šo ierosinājumu, jo šādu kārtību nosaka citi spēkā esošie likumi, tāpēc nav nepieciešams dublēt viņus šajā likumprojektā.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav deputātiem? Nav. Pieņemts.

            J.Lagzdiņš. Tāpat komisija precizētā redakcijā pieņēma deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu - redakcionāli precizēt 6.panta otro daļu. Priekšlikums ir konceptuāli pieņemts.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

            J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Bunkšs, ņemot vērā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga priekšlikumu, ierosina 6.pantu papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Pilsētas domes un rajona padomes atbrīvojamas no tiesas izdevumu segšanas attiecībā uz pieprasījumiem uz namīpašumu  atdošanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību, ja tiesa nekonstatē pilsētas domes, rajona padomes vainu." Priekšlikums ir pieņemts.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

            J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija atbalstīja frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - precizēt 6.1 pantu. Šajā pantā, ņemot vērā frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumus, ir izdarīti redakcionāli grozījumi.

            Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

            J.Lagzdiņš. Tālāk ir noraidīts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - papildināt 6.1 pantu ar šādu teikumu: "Tiesības prasīt remonta izdevumu atlīdzību neattiecas uz gadījumiem kad pašvaldības novērš līdz šim pieļauto namīpašumu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpumus." Šis priekšlikums ir noraidīts, ņemot vērā Rīgas Domes un pārējo lielo pilsētu domju atzinumus.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu, ko iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai", - papildināt 6.1  pantu ar teikumu: "Tiesības prasīt remonta izdevumu atlīdzību neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldības novērš līdz šim pieļauto namīpašumu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpumus." Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts priekšlikums.

            J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 15.pantu. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina izteikt 15.panta ceturtās daļas sākumu šādā redakcijā:    "Ja denacionalizētais nams ir tādā stāvoklī..." un tālāk kā tekstā. Tas ir redakcionāls precizējums. Atbildīgā komisija to pilnībā ir pieņēmusi.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu, tālāk! 

            J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ir pieņēmusi frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt 15.panta ceturto daļu ar vārdiem "kā arī sniegt materiālu palīdzību nama defektu novēršanai". Šis priekšlikums ir pieņemts.

            Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

            J.Lagzdiņš. Vienbalsīgi atbildīgā komisija noraidīja frakcijas  "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - svītrot 16.panta otro daļu. Es gribētu nolasīt, kāda tā ir: "Ja īpašnieks denacionalizētajā namā saņēmis dzīvokli, viņam kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem jāatbrīvo dzīvojamā telpa, ko viņš vai viņa laulātais īrējis līdz šim." Godātie kolēģi, ņemot vērā ļoti  smago situāciju ar dzīvokļiem, mēs nevaram pieņemt šādu priekšlikumu, kas dotu tiesības saglabāt valsts vai pašvaldību dzīvokļus pat tajos gadījumos, ja tiesas ceļā ir izlikts īrnieks no atgūtā nama. Nebūtu pieļaujams, ka namīpašnieks, kurš atguvis savu īpašumu un ir atguvis šajā īpašumā dzīvokli, vēl saglabātu valsts vai pašvaldības dzīvokli. Tādēļ komisija šo priekšlikumu  vienbalsīgi  noraidīja.

            Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Piekrīt. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

            J.Lagzdiņš. Pēdējais ir redakcionāla rakstura labojums, kas izdarīts pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma - tātad pārejas noteikumos 2.punktā vārds "nepārņem" ir aizstāts ar vārdu "neiekļauj".

            Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

            J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu šo likumprojektu pieņemt trešajā un pēdējā lasījumā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

            Nākamais ir 56.jautājums - lūdzu, sameklējiet! Tas ir likumprojekts "Autopārvadājumu likums" trešajā lasījumā. Juridiskās komisijas  priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

            A.Endziņš (LC).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot  dokumentu nr.912. 1.pantā - "Likumā lietotie termini" par otro terminu ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums, kurš ir daļēji pieņemts, iestrādājot to komisijas redakcijā.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

            A.Endziņš. Tālāk ir Gūtmaņa kunga priekšlikums - papildināt terminus atbilstoši alfabēta kārtībai ar jaunu terminu, proti, par autobusu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Līdz ar to mainīsies arī šajā 1.pantā ietverto terminu numerācija pēc kārtas. Pēc iepriekšējās numerācijas 4. jēdziena skaidrojums ir Gūtmaņa kunga skaidrojums, ko Juridiskā komisija pieņēmusi un iestrādājusi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Piektā termina skaidrojumā Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "tiesisks valdītājs vai".

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par otrā lasījuma 7.termina skaidrojumu, kurš tagad ir 8.termins. Te ir Gūtmaņa kunga priekšlikums - papildināt šo terminu. Komisija to ir pieņēmusi.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par otrā lasījuma redakcijas 1.panta 17.punktu, kur ir runa par maršrutu tīklu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo punktu no skaidrojuma, jo ir analoģisks priekšlikums par otrajā lasījumā pieņemto 32.panta redakciju, mēs esam iekļāvuši tur, un līdz ar to  šajā vietā viņš nav vajadzīgs.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija, ir par 22.punktu, kur ir izdarīts redakcionāls precizējums.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 3.panta pirmo daļu. Juridiskā komisija ierosina panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "tiesību akti"  aizstāt ar vārdiem "normatīvie akti".

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Otrajā daļā Juridiskā komisija ierosina papildināt pēc vārda "ja" ar vārdiem "Saeimā apstiprinātajos", jo saistoši ir tikai tie starptautiskie līgumi, kurus Saeima ir ratificējusi.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. 4. pantā Juridiskā komisija arī ierosina nosaukumā aizstāt vārdus "pārvaldes institūcija" ar vārdu "pārvalde" un šī panta pirmajā daļā vārdus "tiesību aktu" aizstāt ar vārdiem "normatīvo aktu" analoģiski tam, ko mēs izdarījām iepriekš.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Par panta otro daļu ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar precizējumiem ir pieņēmusi - ir papildināts ar atsaucēm uz attiecīgajām panta daļām un punktiem, izslēdzot vārdus "attiecīgo noteikumu". Jūs savā tabulā redzat pasvītroto tekstu, tas norāda uz šīm izmaiņām.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Trešajā daļā mēs esam ierosinājuši aizstāt vārdus "Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes darbinieki" ar vārdiem "robežapsardzības dienests".

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. 5.pants ir redakcionāli precizēts. Tas ir viens. Un otrs. Mēs ierosinām arī no otrās daļas izslēgt 2.punktu, līdz ar to mainot attiecīgi punktu numerāciju.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Par otro nodaļu - "Kravas pārvadājumi ar autotransportu," konkrēti 6.pantā Juridiskā komisija ierosina vārdu "licenci" aizstāt ar vārdiem "speciālu atļauju" un iekavās (licenci).

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 8.pantu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt trešās daļas 4.punktu un līdz ar to 5.punktu uzskatīt par 4.punktu. Jūs redzat kreisajā ailītē 4.punktu, kuru mēs ierosinām izslēgt.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. 9.panta pirmajā daļā Juridiskā komisija ierosina aizstāt  vārdu "preci" ar vārdu "kravu".

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē par 12.panta trešo daļu, kur Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu "saglabāšanas" ar vārdu "ekspluatācijas", nevis "saglabāšanas prasībām", bet "ekspluatācijas  prasībām".

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 13.panta otro daļu, kura ir redakcionāli precizēta.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 15.panta septīto daļu, kura arī ir redakcionāli precizēta.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Nākamais ir par 16.pantu, kur ir redakcionāli precizēta otrā daļa, kā arī ceturtā daļa.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 17.panta trešo daļu, kura ir redakcionāli precizēta.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 11.lappusē par 19.panta otro daļu. Arī šī otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Pasvītroto tekstu jūs varat redzēt.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 12.lappusē par 23.pantu, kur Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "vai viņa pilnvarotas personas".

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

            A.Endziņš. Un vēl Juridiskā komisija ierosina mainīt vietām otro un trešo daļu.

            Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

            A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 25.pantu. Analoģiski tiem diviem grozījumiem, ko Juridiskā komisija jau ierosināja, mēs arī šeit ierosinām pirmajā daļā aizstāt vārdus "tiesību aktos" ar vārdiem    "normatīvajos aktos".

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir 13.lapaspusē par 26.pantu - "Pārvadātāja atbildība". Mēs šeit ierosinām panta pirmajā un otrajā daļā   vārdus "zaudējumu, iztrūkumu vai bojājumu" aizstāt ar vārdiem   "nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumu". Te tekstā ir pasvītrotas šīs izmaiņas.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Un trešā daļa ir redakcionāli precizēta. Tas ir saistībā ar valodas speciālistu priekšlikumiem.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Šī paša panta ceturtajā daļā ir analoģisks labojums - vārdi "tiesību aktos" aizstāti ar vārdiem "normatīvajos aktos".

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. 27.panta pirmā un otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

            Sēdes vadītājs. Par nākošo pantu!

            A.Endziņš. Nākošā ir trešā nodaļa - "Pasažieru un bagāžas pārvadāšana". Par 29.pantu ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums - papildināt panta nosaukumu šādā redakcijā: "Pasažieru pārvadājumu licencēšana". Juridiskā komisija ir ietvērusi šo priekšlikumu komisijas sagatavotajā redakcijā. Ne šajā, bet, papildinot ar jaunu 30.pantu, tas ir iestrādāts iekšā. Arī otrajā daļā ir Gūtmaņa kunga priekšlikums - izteikt panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar   papildinājumu ir akceptējusi.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

            A.Endziņš. Trešajā daļā Juridiskā komisija ierosina vārdus "komercpārvadājumu veikšanai" aizstāt ar vārdu "pārvadāšanai".

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            A.Endziņš. Un ceturtajā daļā, kur ir runa par taksobusu, ir satiksmes ministra Gūtmaņa priekšlikums, kuru ar grozījumiem Juridiskā komisija ir pieņēmusi.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

            A.Endziņš. Par piekto daļu ir deputātes Veltas Puriņas priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo daļu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā arī deputātes Puriņas priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Godāto referent! Tātad 30.pants ir nākošais, bet 29. - iepriekšējais?

            A.Endziņš. 29.pants ir iepriekšējais, bet šeit vēl ir par 29.pantu priekšlikumi, ko izteicis satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs, proti, papildināt  šo 29.pantu ar jaunu sesto daļu, kā arī ar jaunu septīto daļu. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 30.pantu, ietverot tajā satiksmes ministra priekšlikumu par 29.panta nosaukuma papildināšanu, par ko es jūs   jau informēju, kā arī satiksmes ministra priekšlikumu par 29.panta papildināšanu ar jaunu sesto daļu, kā arī ar jaunu septīto daļu. Juridiskā komisija to ir izdarījusi, pieņemot šos priekšlikumus ar redakcionāliem grozījumiem attiecībā uz ministra ierosināto sesto daļu, kā arī uz septīto daļu, vienlaikus daļēji iestrādājot arī Puriņas kundzes priekšlikumu par pirmā lasījuma redakcijas 34.panta otro daļu. Un līdz ar to ierosinām arī attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu šeit nav. Godātie kolēģi! Tātad nākošais ir 30. un 31.pants. Prezidijs ierosina tehnisku pārtraukumu 15 minūtes, jo mēs darbu beidzam 17.30, bet šeit tiešām ir ļoti karsti, tāpēc vajadzētu nedaudz izvēdināt zāli. Vai deputātiem nav nekas pretī? Nē. Pārtraukums līdz 16.50.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Zvanu lūdzu! Reģistrācija kvorumam. Rezultātu lūdzu! 57... 58 deputāti.

            Atgādinu - izskatām likumprojektu "Autopārvadājumu likums" trešajā lasījumā. 30.pants.

            A.Endziņš. 30.pants otrā lasījuma redakcijā jeb 31.pants trešā lasījuma redakcijā.

            Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

            A.Endziņš. Par otrā lasījuma 30.panta redakciju ir satiksmes ministra priekšlikums - izslēgt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "autobusi". Juridiskā komisija ierosina izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu jaunā redakcijā, iestrādājot arī ministra priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par šī paša panta sesto daļu, kur ir priekšlikums, ko ir ierosinājis satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs, - papildināt sesto daļu pēc vārda "neatbilst" ar vārdiem "kategorijai pēc" un pēc vārda "kodu" ar vārdu iekavās "numuru". Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            A.Endziņš. Par 31.pantu otrajā lasījumā jeb 32.pantu trešajā lasījumā ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums, kuru ar grozījumiem Juridiskā komisija ir pieņēmusi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. Par šī paša panta ceturto daļu ir satiksmes ministra priekšlikums - izslēgt šī panta ceturto daļu. Juridiskā komisija to ir   atbalstījusi.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            A.Endziņš. Šī paša panta piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            A.Endziņš. Tālāk arī ir satiksmes ministra priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu piekto daļu. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo ministra priekšlikumu ar nelielu grozījumu.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. 32.pants otrā lasījuma redakcijā ir tagadējais 33.pants - "Maršrutu tīkla aprīkošana. Ir ministra priekšlikums - izslēgt panta pirmo   daļu, kā arī izslēgt panta otro daļu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt  virsrakstā vārdu "tīkla". Līdz ar to nosaukums būtu "Maršrutu aprīkošana", un izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā, vienlaikus daļēji pieņemot satiksmes ministra priekšlikumu, un arī par otro daļu pieņemt satiksmes ministra priekšlikumu, jo šī daļa ir iestrādāta priekšlikumā par 31.panta pirmā lasījuma redakcijas papildināšanu ar jaunu pēdējo daļu. Līdz ar to attiecīgi ir mainīta   arī turpmāko daļu numerācija.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk izskatīsim! Nav iebildumu.

            A.Endziņš. Tālāk ir 33.pants otrā lasījuma redakcijā jeb 34.pants  jaunajā redakcijā, par kuru ir ministra priekšlikums - izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar redakcionāliem grozījumiem  ir akceptējusi.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

            A.Endziņš. Par 34.pantu - "Vieglo taksometru pārvadājumi" ir  deputātes Veltas Puriņas priekšlikumi - pirmām kārtām izslēgt pirmajā daļā   aiz vārda "licenču" vārdus "licencēšanas kartīšu" un vēl šajā pašā pirmajā daļā aiz vārda "skaitu" izslēgt vārdus "braukšanas tarifus". Juridiskā komisija šos Puriņas kundzes priekšlikumus neatbalstīja, bet vienlaicīgi redakcionāli precizēja šī panta pirmo daļu.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāte Puriņa piekrīt komisijas redakcijai?   Piekrīt. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

            A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo 34.pantu ar jaunu otro daļu. Jūs to redzat labajā pusītē ailītē: "Speciālā atļauja (licence) dod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus tikai attiecīgajā   administratīvajā teritorijā, kā arī nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus šīs teritorijas un uzņemt pasažieri atpakaļceļā".

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            A.Endziņš. Par otrā lasījuma otro daļu ir trīs deputātes Veltas Puriņas priekšlikumi. Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo daļu, bet deputātes Veltas Puriņas priekšlikumi daļēji ir iestrādāti priekšlikumā par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 30.pantu, tas konkrēti ir otrais deputātes Puriņas priekšlikums.

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            A.Endziņš. Par trešo daļu ir deputātes Puriņas priekšlikums - izslēgt trešās nodaļas 34.panta trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet vienlaicīgi ierosina redakcionāli precizēt šo trešo daļu.

             Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tālāk!

            A.Endziņš. 35.pants. Šeit ir satiksmes ministra priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir pieņēmusi, kā arī ir redakcionāli viņu precizējusi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            A.Endziņš. 36.pants otrajā lasījumā jeb trešā lasījuma 37.pants. Juridiskā komisija ierosina pārcelt pirmajā daļā vārdus "vai cits braukšanas dokuments" pēc vārdiem "pārdevis pasažierim". Tātad varētu teikt, ka pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums. Ierosinu redakcionāli precizēt arī šī paša panta trešo daļu.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. Par 38.panta otro daļu ir deputātes Puriņas priekšlikums - izteikt šī panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            A.Endziņš. 39.pants. Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu "autobusā" ar vārdiem "pasažieru regulāro pārvadājumu autotransporta līdzeklī". Tas ir pirmajā daļā.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

            A.Endziņš. Otrajā daļā ir Gūtmaņa kunga precizējums ar atsauci uz pantiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņem, bet tikai precizē to atbilstoši jaunajai redakcijai. Tātad ir atsauce uz šā likuma 43.panta trešo daļu.

Par trešo daļu arī ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums,  kuru Juridiskā komisija ir pieņēmusi ar grozījumu, kā arī ir aizstājusi vārdu "autobusa" ar to grozījumu, ko mēs jau atrunājām šī paša panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 40. pants. Arī šeit ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums. Juridiskā komisija to ir pieņēmusi, kā arī analoģiski iepriekšējiem precizējumiem otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ir aizstājusi  vārdus "tiesību aktos" ar vārdiem "normatīvajos aktos".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. 42. pants - "Pasažieru tiesības" - tagad būs 43. pants. Par šī panta ceturto daļu ir Gūtmaņa kunga precizējums par atsauci uz pantu. Juridiskā komisija to ir pieņēmusi -  tātad atbilstoši šā panta redakcijai ir atsauce uz 40. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Piektā nodaļa. Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt nodaļas nosaukumu, proti, "Pretenzijas, prasības un obligātā apdrošināšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi 44. panta otro  daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 45. pants. Juridiskā komisija ir preciz[Ss1] ējusi atbilstoši priekšlikumam par likumprojekta pantu numerācijas maiņu. Tātad šajā pantā otrajā lasījumā bija atsauce uz 44. panta trešo daļu, bet līdz ar numerācijas maiņu ir atsauce uz 45. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 47. panta otrā lasījuma redakciju. Juridiskā komisija ierosina šā panta 2. punktu izteikt jaunā redakcijā, tas ir tagadējais 48. pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Otrā, trešā un ceturtā daļa ir redakcionāli precizētas, ņemot vērā latviešu valodas speciālistu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir "Pārejas noteikumi". Juridiskā komisija ierosina papildināt "Pārejas noteikumus" ar jaunu otro pārejas noteikumu, bet uzreiz man ir Juridiskās komisijas vārdā jāatvainojas cienījamajiem deputātiem, ka šeit ir tehniska kļūda - šeit ir vārdi "Šā likuma 29. panta trešā daļa", bet pareizi ir jābūt "29. panta piektā daļa". Tā ir mūsu tehniska kļūda. Šī daļa stājas spēkā ar 1996. gada 1. jūliju. 

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Otrā lasījuma otrais pārejas noteikums. Mēs to esam izteikuši jaunā redakcijā, precizējot pantu numerāciju un attiecīgās daļas spēkā    stāšanās laiku nosakot ar 1996. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Un vēl Juridiskā komisija ierosina papildināt "Pārejas noteikumus" ar jaunu punktu - 4. punktu, un šeit ir arī satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikumus par "Pārejas noteikumu" papildināšanu. Juridiskā komisija tātad ierosina tos papildināt ar 4. punktu, iestrādājot arī satiksmes ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas tika iesniegti par šo likumprojektu, ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Autopārvadājumu likums" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu!  Par - 60, pret - nav, 1 - atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir  59. jautājums - likumprojekts "Par vērtspapīriem". Ojārs Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts - lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Mēs varētu sākt ar Vērtspapīru likumu paketi trešajam lasījumam, kura sastāv no veseliem pieciem likumprojektiem, un sākt ar likumprojekta "Par vērtspapīriem"  izskatīšanu trešajā  lasījumā.

Par šo likumprojektu bija saņemti gan Finansu ministrijas priekšlikumi, gan aktīvi bija strādājis deputāts Tomiņš, un vairākās sēdēs šie jautājumi tika saskaņoti, un praktiski visos jautājumos tika atrastas vislabākās redakcijas. Tomēr ir vēl daži jautājumi, par kuriem būs jābalso, ja priekšlikumu  iesniedzēji uzturēs tos spēkā.

Tāpēc mēs varētu skatīt pa pantiem. Preambulā nav atbalstīts priekšlikums pirms vārda  "apgrozības" lietot vārdu "privāttiesiskās". Juristi uzskatīja, ka tā būtu liekvārdība, tādēļ komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt?  Ir akceptēts.

O.Kehris.  1. pantā ir likumā lietotie termini. Ir precizēta termina "ieguldītājs" skaidrojuma redakcija. Šo precizējumu ir izstrādājusi mūsu komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Ir jauns termina "Latvijas Centrālais depozitārijs" skaidrojums, ko ir ieteicis deputāts Tomiņš, un komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

O.Kehris. Tagad - 4. pants, un 4. panta pirmās daļas 6. apakšpunktā ir būtībā  redakcionāli uzlabojumi, ko ir iesniedzis deputāts Tomiņš, un mēs lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

O.Kehris. Arī 4. panta pirmās daļas 7. apakšpunktā ir deputāta Tomiņa priekšlikums, kas uzlabo tekstu, un mēs esam to atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. Šā paša panta otrās daļas 6. punktā ir precizēta redakcija, ko ir iesniegusi finansu ministre, un mēs esam to atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

O.Kehris. 5. panta trešajā daļā ir saņemti finansu ministres un deputāta Tomiņa priekšlikumi, un komisija ir atbalstījusi deputāta Tomiņa ieteikto redakciju, un arī Sāmītes kundzes priekšlikums praktiski ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Arī šis ir pieņemts.

O.Kehris. Finansu ministrija ir ierosinājusi papildināt 5. pantu ar jaunu  daļu - ceturto daļu - šādā redakcijā: "Privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašumu objektu vērtspapīri, kuri tiks izlaisti publiskajās emisijās, un ja šo objektu vērtspapīri tiks publiski piedāvāti šajā likumā noteiktajā kārtībā, jāreģistrē komisijā." Ir runa par Vērtspapīru uzraudzības komisiju.

Sēdes vadītājs. Arī šis ir pieņemts.

O.Kehris. Tālāk - 6. pants. Ir deputāta Tomiņa priekšlikums svītrot           6. panta trešo daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. 7. panta 6. apakšpunktā arī ir deputāta Tomiņa uzlabota redakcija.  To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?  Pieņemts.

O.Kehris. 8. panta ceturto sadaļu labākā redakcijā ir izteikusi finansu ministre, un mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. Trešā nodaļa. Ir deputāta Tomiņa priekšlikums nodaļas virsrakstu izteikt jaunā redakcijā, proti: "Vērtspapīru sākotnējā izvietošana un laišana publiskajā apgrozībā". Tam piekrita likumprojekta izstrādātāji, un arī mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

O.Kehris. 10. pantā ir saņemts deputāta Tomiņa priekšlikums. Tas netika precīzi ņemts vērā, bet pēc būtības ir iestrādāts jaunajā redakcijā, ko ir izveidojusi komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

O.Kehris. 11. pantā būtībā ir jauna redakcija, jo tā ir sakārtota saskaņā ar  finansu ministres priekšlikumu. Lūdzu šo redakciju atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pieņemts

            O.Kehris. 12. pantā vārdu "izlaide" mēs lūdzam aizstāt ar  terminu "laišana publiskajā apgrozībā", un šis priekšlikums attiecas uz visām šā panta apakšnodaļām. Un lūdzam to tātad atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            O.Kehris. Bez tam mūsu komisija ir iesniegusi labāku redakciju 12.panta pirmajai sadaļai, kuru lūdzam atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            O.Kehris. Šā paša panta trešās daļas ceturtajā apakšpunktā ir deputāta Tomiņa ierosināts redakcionāls uzlabojums, ko lūdzam atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            O.Kehris. Tālāk. Priekšlikums ir saņemts par 17.pantu. Tie ir atkal tie paši redakcionālie labojumi, kas jau atkārtojas citur tekstā, un lūdzam to atbalstīt. 

            Sēdes vadītājs. Arī tie ir pieņemti.

            O.Kehris. 26.pantā ir atkal terminu precizējums - vārds "piedāvājumā"  ir aizstāts ar vārdu "apgrozībā". Tas pēc būtības ir Tomiņa priekšlikums, kas ir ņemts vērā un iestrādāts komisijas uzlabotajā šā panta redakcijā.

            Sēdes vadītājs. Labojumi ir pieņemti.

            O.Kehris. 27.panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, kuru lūdzam atbalstīt. Tas ir finansu ministres priekšlikums. 

            Sēdes vadītājs. Redakcija ir pieņemta.

            O.Kehris. 29.panta trešās daļas ceturtajā apakšpunktā ir atbalstīts redakcionāls Tomiņa kunga priekšlikums. Lūdzam to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Arī tas ir pieņemts.

            O.Kehris. 34.panta ceturtajā daļā ir atbalstīts Tomiņa kunga  priekšlikums,  un arī piektajā daļā ir atbalstīts Tomiņa kunga priekšlikums. Būtībā tie ir saistīti. Lūdzam tos atbalstīt. 

            Sēdes vadītājs. Pants ir pieņemts.

            O.Kehris. 43.pantā ir saņemts deputāta Tomiņa priekšlikums. Deputāts Tomiņš iesaka komisijai izveidot jaunu redakciju, un Tomiņa kunga priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā. Lūdzam to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Arī tas ir pieņemts.

            O.Kehris. 53.pantā ir redakcionāls uzlabojums, ko mūsu komisija lūdz atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            O.Kehris. 56.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot 56.panta pirmās daļas otro teikumu. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

            O.Kehris. 57.pantā  tika saņemti priekšlikumi no  finansu ministres un no deputāta Tomiņa, un tādējādi ir tapusi Budžeta un finansu (nodokļu)    komisijas izstrādātā redakcija, kurā ir ņemti vērā abi iepriekš minētie priekšlikumi, un lūdzam atbalstīt mūsu izstrādāto redakciju.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            O.Kehris.  64.pantā ir finansu ministres priekšlikums - papildināt  64.panta pirmo daļu ar jaunu rindkopu jaunā redakcijā, proti: "Ja ieguldītājs vēlas  iegūt komercbankas publiskajā apgrozībā laistās akcijas šajā daļā un šā likuma 64.pantā noteiktajā  daudzumā, vispirms ir jāievēro 1995.gada   18.jūlija Ministru kabineta noteikumu nr.212 "Komercbanku noteikumi" minētie nosacījumi." Tā kā komercbanku nosacījumi stipri mainās, komisija ieteica neatbalstīt šo priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

            O.Kehris. "Pārejas noteikumos" ir finansu ministres priekšlikums - svītrot "Pārejas noteikumu" 3. un 4.punktu. Tas jau praktiski ir izpildīts kopš likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā, un tāpēc mēs aicinām  to   atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            O.Kehris. "Pārejas noteikumu" 5.punktā ir finansu ministres priekšlikums -  vārdus "par vienu gadu" aizstāt ar vārdiem "par pusgadu". To mēs lūdzam atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            O. Kehris. Ir uzlabota "Pārejas noteikumu" 6.punkta redakcija. Tas ir finansu ministres priekšlikums, un lūdzam to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Pieņemts.

            O.Kehris.  8. punktu deputāts Tomiņš ierosina svītrot. Šis priekšlikums tiek atbalstīts.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            O.Kehris. Noslēgumā mēs lūdzam atbalstīt arī Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt "Pārejas noteikumus" ar jaunu punktu, kurš nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā  izdotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts pa pantiem.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par vērtspapīriem" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

            Nākamais ir 61.jautājums - likumprojekts "Par Vērtspapīru tirgus komisiju". Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts, lūdzu!

            O.Kehris (LC).

            Godātie kolēģi! Šis likumprojekts trešajam lasījumam ir sagatavots dokumentā nr. 925, un es labprāt pārietu pie likumprojekta izskatīšanas pa pantiem.

            2. pantā  ir finansu ministres priekšlikums. Tas ir redakcionāls  labojums, un lūdzam to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

            O.Kehris. 3.panta 4. apakšpunktā ir jauna, uzlabota, Finansu ministrijas iesniegta redakcija, kuru lūdzam atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

            O.Kehris. 4.pantā arī ir redakcionāls deputāta Tomiņa priekšlikums, kuru lūdzam atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

            O.Kehris. 6.panta 4.apakšpunktā  ir redakcionāls labojums - vārdu "uzraudzība" aizstāt ar vārdu "kontrole". Tas gan ir pēc būtības ne tikai redakcionāls. Tas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām pusēm, un lūdzam to atbalstīt. 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

            O.Kehris. Šā panta 8.apakšpunktā ir redakcionāls priekšlikums, kas ir saņemts no Finansu ministrijas, bet radikālāks ir deputāta Tomiņa  priekšlikums - svītrot 8.punktu. Komisija to nav atbalstījusi.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Ir.

            Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

            G.Bērziņš (LZS).

            Šeit tomēr ir neliela problēma, jo saistībā ar šo valsts pārvaldes koncepciju likumdošana, obligātie lēmumi un to skaidrojumi... Šobrīd nekur nav tādas prakses, ka kādam ir tiesības dot skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu. Jau pašai šai komisijai faktiski ir dots ļoti plašs uzdevumu loks - normatīvo aktu  izdošana, kas regulē šo darbības sfēru. Tādā gadījumā ir jautājums: ja šai Vērtspapīru tirgus komisijai ir šīs plašās tiesības, tad tai vienkārši ir jāizdod šie normatīvie akti pietiekami kvalitatīvi, lai pēc tam tos vairs nevajadzētu skaidrot. Tomēr tas ir diezgan principiāls jautājums, un es tiešām aicinu pārdomāt un atbalstīt Tomiņa priekšlikumu, jo ļaunuma šajā   ziņā nav. Izlasiet šo 8.punktu! Un Saeima visā savā likumdošanā tomēr  diezgan strikti un konsekventi atsakās no šīs prakses - likumdošanas vai vēl kaut kāda cita normatīvā akta skaidrošanas. Tā ka, manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti apsveicams un apsverams. Šai komisijai ir visas iespējas regulēt šo  sfēru, izdodot dažādus normatīvos aktus par šiem vērtspapīriem, tas ir ar likumu viņiem atļauts. Tātad viņi var izdot pietiekami kvalitatīvus šos aktus, nevis   vēl, nedod Dievs, kaut kādu normatīvo aktu, likumu un tā tālāk skaidrojumus. Tā ka es tiešām lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums, manuprāt, ir ļoti saprātīgs un, manuprāt, atbilst tai   konsekvencei, kādu mēs ieliekam visos likumdošanas aktos... kā Saeima realizēs šo valsts pārvaldes modeli un kompetenču sadali. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

            A.Endziņš (LC).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja mēs pieņemam finansu ministres Sāmītes kundzes priekšlikumu par šā vārda "skaidrojumu"   aizstāšanu ar vārdu "konsultāciju", tad tas noņem to slodzi, par kuru runāja Gundars Bērziņš. Tad tas ir vienkārši. Tad var konsultēt,  jo tas ir viens no tādiem pakalpojumu veidiem, kurus šī komisija var veikt. Dot skaidrojumu - skaidrs, ka tādas funkcijas šī komisija nevar veikt, jo tad jau iznāk, ka mēs varam daudzos likumos rakstīt iekšā, kas tagad skaidros, ko tad galu galā likumdevējs ir domājis. Tas nav pieņemami. Bet, ja pieņemam Sāmītes kundzes priekšlikumu, tad, es domāju, varam šo punktu atstāt. Paldies. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Es piekrītu.")

            Sēdes vadītājs. Tā. Debates esam pabeiguši. Referent, lūdzu, komentējiet, ja vēlaties!

            O.Kehris. Godātais Bērziņa kungs un, protams, kolēģi deputāti! Mēs vairākās sēdēs strādājām pie šā likumprojekta, un mūsu protokolā ir fiksēts   tas, ka deputāts Tomiņš lūdza saglabāt šo savu priekšlikumu tikai tam gadījumam, ja Saeima nepieņemtu finansu ministres priekšlikumu, jo tajā gadījumā saglabātos tas, ka šī komisija var skaidrot likumdošanas aktus. Bet,  ja mēs to pieņemam... tik tiešām paldies - Endziņa kungs to jau precizēja... ja mēs pieņemam finansu ministres priekšlikumu, proti, svītrot vārdu "skaidrojumu" un aizstāt to ar vārdu "konsultāciju", un svītrot vārdus "likumdošanas un", tādā gadījumā šeit ir runa par konsultāciju sniegšanu par vērtspapīru tirgus normatīvo aktu piemērošanu un komisijas izdotajiem    tiesību aktiem. Un tik tiešām iesniedzējs, kā tas ir fiksēts mūsu protokolā, minēja, ka šajā gadījumā viņš neuzstās, ka vajag šo svītrošanu. Tāpēc es  tiešām lūgtu pieņemt... tāpēc šeit iznāk tāda neliela pretruna, ka nebūtu vajadzīga šā punkta svītrošana, ja tiktu pieņemti šie redakcionālie labojumi. Tāpēc, ja saskaņā ar procedūru mums vispirms ir jānoraida svītrošana, tad es lūdzu to darīt, lai mēs tiešām pieņemtu šos uzlabojumus, un tad tie būs pilnīgi pieņemami.

            Sēdes vadītājs. Es jums pilnīgi piekrītu, bet mums jābalso par priekšlikumu - svītrot. Jūs ierosināt noraidīt svītrošanu, bet tas nav balsojams. Balsojams ir priekšlikums - svītrot. Vai deputāts Gundars Bērziņš piekrīt šim skaidrojumam vai lūdz?.. Vai pārējie deputāti neiebilst, ņemot vērā komisijas protokolu un visu garo izskaidrojumu, un Gundara Bērziņa arī teikto? Piekrīt, un līdz ar to vārdu "skaidrojumu" aizstāj ar vārdu "konsultāciju" un svītro vārdus "likumdošanas un".

            Tālāk, lūdzu!

            O.Kehris. 7.pantā ir saņemti finansu ministres un deputāta Tomiņa priekšlikumi, kuri ir daļēji iestrādāti komisijas variantā. Komisija izveidoja savu redakciju, kura šeit ir izklāstīta, un lūdzam to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            O.Kehris. Šā panta otrajā sadaļā arī ir iesniegti Finansu ministrijas un deputāta Tomiņa priekšlikumi. Mēs lūdzam atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu, kurā daļēji ir iestrādāts arī Finansu ministrijas priekšlikums.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            O.Kehris. Šā paša panta piektajā sadaļā ir atbalstīts redakcionāls Finansu ministrijas labojums.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            O.Kehris. 8.pantā ir atbalstīti divi deputāta Tomiņa būtībā redakcionāli labojumi, kurus lūdzam atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu, tālāk!

            O.Kehris. 12.pantā, līdzīgi kā iepriekšējos pantos, ir priekšlikums vārdu "uzraudzība" aizstāt ar vārdu "kontrole". Lūdzam to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            O.Kehris. 15.pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums, proti, precizēt, ka izstājušos padomes locekļus var iecelt amatā no jauna, ja pagājis viens   gads kopš izstāšanās. Iepriekš tas netika minēts, un lūdzam to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            O.Kehris. Ir arī deputāta Tomiņa priekšlikums iestrādāt šeit   atsaukšanas kārtību. Komisija to neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka šī kārtība bija  paredzēta līdzīga kā centrālajai bankai, un nolēma nemainīt šo kārtību. Tas ir diezgan principiāls priekšlikums, un par to pamatīgi tika diskutēts komisijā, un tātad komisija iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija!

            G.Bērziņš (LZS).

            Ļoti īsi paskaidrošu, kāpēc šis pants tomēr radās. Ir šis precedents - jautājuma izskatīšana par Latvijas Bankas prezidentu. Toreiz tika šis lēmuma projekts it kā Saeimā skatīts, kaut gan faktiski, manuprāt, likumā nav šāda iespēja paredzēta, un, ja šis lēmuma projekts būtu nobalsots, būtu, protams, problemātiski, kā tas darbojas, un tāpēc, izskatot tās iespējas... ja ir kāds kriminālnodarījums, kura dēļ padomes loceklis tiek atsaukts no šīs padomes... bet var arī kaut kādas citas būtiskas problēmas rasties, un tad, ja Saeimai ir tiesības šo atsaukšanu veikt, tad tas ir jāraksta likumā. Ja tas nav likumā rakstīts, tad šādu tiesību - izņemot tos gadījumus, kas ir minēti, - Saeimai arī nav, un tādus lēmumus nevar izskatīt.

            Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, - ja vēlaties!

            O.Kehris. Es vēlreiz minēšu to, par ko mēs spriedām komisijā, - ka svarīguma ziņā šī procedūra ir līdzīga kā šajā gadījumā Latvijas Bankai (viena rīkojas ar naudu, otra rīkojas ar vērtspapīriem) un ka nebūtu mērķtiecīgi šeit ielikt jaunu kārtību. Ja valsts pārvaldes struktūru... visās diskusijās... mēs mainītu šīm institūcijām, kas ir atbildīgas, tad varbūt mainītu arī vairākām...  bet ka šeit atstāt līdzīgu, kāda mums ir citur likumdošanā... Un ar šo argumentāciju mēs tomēr komisijas vārdā lūdzam to neatbalstīt. 

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu balsojumam, un ar šo balsojumu šodien sēde beigsies, turpināsim rīt, bet būs... priekšlikumi nav iesniegti, un viena minūte jau pāri ir noteiktajam laikam. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 15.pantu papildināt ar jaunu daļu - ceturto  daļu - šādā redakcijā: padomes locekļus, to skaitā komisijas priekšsēdētāju un viņa biedru, visus vai katru atsevišķi, Saeima ar savu lēmumu var atsaukt. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 13. Deputāta Tomiņa  priekšlikums ir pieņemts.

            Godāto referent, pavilksim tam svītru un turpināsim šā likumprojekta izskatīšanu rīt, un sāksim ar 16.pantu! Bet tagad lūdzu veikt reģistrāciju. Reģistrēsimies! Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

            I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

            Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševics, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Māris Grīnblats, Andris Grots, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Janīna Kušnere, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Straume, Zigurds Tomiņš un Jānis Vaivads.

 

            Sēdes vadītājs. Sēdi turpināsim rīt pulksten 9.00 no rīta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

 

 

24. augusta sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi. Atgādinu, ka vakar mēs pārtraucām izskatīt likumprojektu "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" trešajā lasījumā. Tāpēc izskatīšanu turpinām, sākot ar 16. pantu. Referents ir Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Labrīt! Mēs varētu turpināt izskatīt likumprojektu "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" . Mēs vakar izskatījām šo likumprojektu līdz 16. pantam, un tādēļ varētu tā izskatīšanu sākt šodien no 16. panta.

16. pantā, gan panta pirmajā, gan otrajā sadaļā, ir atbalstīti deputāta Tomiņa redakcionālie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 18. pantā ir atbalstīts priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Tomiņš, un tas ir izstrādāts komisijas variantā. Komisija iesaka papildināt šo pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Par valdes locekļiem nevar būt padomes locekļi, izņemot komisijas priekšsēdētāju." Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums aizstāt 20. pantā vārdkopu "vismaz trīs valdes locekļi" ar vārdiem "vismaz puse valdes locekļu". Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Septītā nodaļa. Ir finansu ministres priekšlikums septītās nodaļas nosaukumu "Konfidencialitāte" izteikt jaunā redakcijā: "Komisijas amatpersonu un darbinieku atbildība". Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu? Tālāk!

O.Kehris. 22. panta otrā daļa. Finansu ministrija ir iesniegusi būtībā jaunu šā panta otrās daļas redakciju, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. Nākamie priekšlikumi ir par "Pârejas noteikumiem". Mēs lūdzam atbalstīt "Pârejas noteikumu" jaunu redakciju, proti: "Uzdot Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētājam viena mēneša laikā, skaitot no amatā iecelšanas dienas, iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetam Vērtspapīru tirgus nolikumu un budžeta projektus 1995. un 1996. gadam." Lūdzam atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Un pēdējais priekšlikums. Tas ir komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos -, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". Trešais lasījums. Arī šoreiz referents ir Ojārs Kehris. Vai secība neatbilst?

O.Kehris. Jā, ja būtu iespējams... mēs, manuprāt, ierosinājām... mēs varētu kā nākamo izskatīt likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". Tas ir tajā pašā paketē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes, ja nākamo izskatām likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām" no tās pašas paketes, ko komisija mums ir iesniegusi? Vai ir iebildumi? Nav. Tad, lūdzu, izskatām likumprojektu par akciju sabiedrībām. Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām" trešajā lasījumā. Lūdzu!

O.Kehris. Par 1. pantu ir saņemti deputāta Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikumi, un mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā pēc būtības ir iestrādāti deputāta Tomiņa priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tomiņš piekrīt? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar 20. pantu. Ir deputāta Jonīša un deputātes Počas priekšlikums, un šis priekšlikums parādās vēl dažās vietās, tāpēc es to nolasīšu. Proti, priekšlikuma būtība ir, ka vajag noteikt, ka minimālais dibināšanas pamatkapitāls banku akciju sabiedrībām ir 2 miljoni latu, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām - 1 miljons latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām - pusmiljons latu, biržu akciju sabiedrībām - 100 000 latu, lombardu akciju sabiedrībām - 10 000 latu, pārējām akciju sabiedrībām - 5000 latu. Šis priekšlikums, ko ierosināja deputāti Jonītis un Poča, ir iestrādāts komisijas variantā, būtībā ņemot visu to vērā, bet saskaņojot šo redakciju ar citām šā likumprojekta daļām. Līdz ar to es lūgtu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu. Un es runāšu gan par dibināšanas kapitāla lielumu, gan arī par minimālā reģistrētā pamatkapitāla lielumu, kurš ir izklāstīts 20. panta piektajā daļā, proti: minimālais reģistrētais pamatkapitāla lielums banku akciju sabiedrībām ir 3 miljoni latu, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām - 2 miljoni latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām - 1 miljons latu, biržu akciju sabiedrībām - 250 000 latu un lombardu akciju sabiedrībām - 50 000 latu, pārējām akciju sabiedrībām - 25 000 latu. Protokola dēļ būtu jāmin, ka te tehniskas kļūdas dēļ abās vietās trūkst viena nullīte. Attiecībā uz pārējām akciju sabiedrībām pareizi ir tā, kā es to nolasīju, proti, dibināšanas kapitāls - pusmiljons latu un reģistrētais kapitāls - 1 miljons latu, bet šeit tekstā ir pazudusi viena nullīte pie šīs tūkstošu sadaļas. Protams, tas noteikti tiks ņemts vērā. Un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret 20. pantu? Nav. Akceptējam komisijas redakciju.

O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar 45. pantu, un 45. pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums uzlabot 45. panta ceturtās daļas redakciju. Mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

O.Kehris. "Pârejas noteikumos" ir deputātu Jonīša un Počas priekšlikums, kurš loģiski turpina to pašu domu, ko es izklāstīju jau tad, kad runāju par 20. pantu. Viņi paredz, nu, tādu pakāpenību, sasniedzot 20. pantā apdrošināšanas sabiedrībām paredzētos līmeņus. Arī šo priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

O.Kehris. Līdz ar to šis likumprojekts ir izskatīts pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, 3 - atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais. Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". Lūdzu!

O.Kehris. Attiecībā uz likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par biržām"" trešo lasījumu mēs neesam saņēmuši nekādus citus priekšlikumus kā vien Juridiskā biroja priekšlikumu, kas skar "Pârejas noteikumus". Tas paredz juridisku normu, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi sakarā ar šā likuma "Par biržām" spēkā stāšanās kārtību. To mēs, protams, lūdzam atbalstīt un līdz ar to arī visu likumprojektu pieņemt kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par biržām"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms sākam nākamo jautājumu izskatīt, ir jāizskata kāds priekšlikums attiecībā uz darba kārtību. Vakar pulksten 17. 55 Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdza 24.augusta sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: izskatīt likumprojektu "Radio un televīzijas likums" (trešais lasījums, darba kārtības 68.punkts) pēc likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". Likumprojekts par akciju sabiedrībām, kā es saprotu, ir izskatīts. Bet vēl no šīs paketes nav izskatīts likumprojekts grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"", jo komisija ierosināja nedaudz citādu secību. Tas iesnieguma būtību nemaina. Mums ir jāizskata vēl grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju". Bet par priekšlikumu ir jālemj tūlīt, jo tā ir darba kārtība un secība.

Lūdzu! Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš".

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Es lūgtu - protams, ja komisija, kas ir iesniegusi šo priekšlikumu, tam piekristu, - to izskatīt nevis pēc likumprojekta par akciju sabiedrībām, bet pēc grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu". Mēs gan pirmajā, gan otrajā lasījumā skatījām šīs abas paketes kopā. Proti, ir runa par Vērtspapīru likumu un Apdrošināšanas likumu projektu paketi. Mums ir palicis pašlaik neizskatīts no pirmās paketes likumprojekts par bezpeļņas organizācijām, par kuru nav iesniegts neviens priekšlikums, un arī Apdrošināšanas likumu projektu paketē ir minimāli priekšlikumi, un tie nav aizņēmuši daudz laika, bet tie ir trešie lasījumi, un mēs būtu darbu pabeiguši. Es lūdzu, lai mēs, ja tam piekristu kolēģi un komisija, izskatītu viņu iesniegto likumprojektu pēc šo likumprojektu izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Tātad Ojārs Kehris lūdz izskatīt vēl grozījumus likumā "Par bezpeļņas organizāciju". Tas jau būtu izskatāms pirms likumprojekta par akciju sabiedrībām. Pēc tam - likumprojekts "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"" un likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". Ir vienošanās ar iesniedzējiem un pārējiem deputātiem par tādu secību. Vai citi priekšlikumi ir?

Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, godātais Prezidij un cienījamie kolēģi deputāti! Man ir tāda savāda situācija, jo nākas tagad jums teikt, ka ne gluži viss, par ko jūs tikāt informēti, atbilst patiesībai. Vakar komisijā pirms sēdes tikai savstarpējas sarunas kārtībā tika panākta vienošanās par to, ka vakar netika izskatīts šis likumprojekts. Bet par to, ka šodienas darba kārtībā tiktu mainīta kāda vieta, - par to mums tādas sarunas ar priekšsēdētāja biedru Inkēna kungu tā kā nebūtu bijis. Es pieļauju, ka tas ir Inkēna kunga iesniegtais dokuments, ar kuru es neesmu iepazinusies vai, pareizāk sakot, neesmu iepazīstināta. Šajā sakarā gribu kolēģiem atgādināt, ka jau vakar tika izteikts iebildums pret to, ka šis likumprojekts jau ir iekļauts darba kārtībā, pārkāpjot Kārtības ruļļa 108.pantu, jo tas nav bijis pieejams deputātiem kā trešajam lasījumam sagatavots materiāls - piecas dienas pirms izskatīšanas sēdē, un, ja tā izskatīšanu vēl arī pasteidzina un darba kārtībā to pārvieto, apejot citu komisiju tikpat steidzamus un tikpat nepieciešamus likumprojektus, tad tas nav īpaši korekti attiecībā pret pārējo komisiju darbu. Es kā deputāte pret to iebilstu un neuzskatu, ka šādā veidā tas būtu pārvietojams. Mums tas atrodas šodienas darba kārtībā, un, kad mēs pie tā nonāksim, varēsim runāt par šā likumprojekta izskatīšanas iespēju, taču pārvietot to - tas nozīmē dubulti pārkāpt Kārtības rulli. Protams, tas ir atkarīgs no sēdes vadītāja, taču man ir iebildumi pret šādu pārvietošanu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas vēl runāt un komentēt šo situāciju?

Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļa" deputāts.

E.Inkēns (LC).

Es atgādināšu jums, Rugātes kundze, ka jūs neparakstījāt arī iepriekšējo iesniegumu par darba kārtības maiņu, aptaujas kārtībā, šī darba kārtības maiņa ir saskaņota ar komisijas vairākumu. Kas attiecas uz iesniegšanas brīdi, likumprojekts tika iesniegts piektdien pēcpusdienā. Tā ka formāli tomēr piecas dienas ir.

Sēdes vadītājs. Tagad ir ļoti svarīgi, lai Sekretariāts dotu savu atzinumu, vai tas ir Kārtības ruļļa pārkāpums vai nav, jo dažādi tiek traktēta šī situācija. Tāpēc es lūdzu atlikt jautājumu par izmaiņām darba kārtībā, bet turpināt izskatīt jau mūsu nobalsotos darba kārtības jautājumus, un Sekretariāts sniegs precīzu atbildi.

Lūdzu, Ojār Kehri! Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"".

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Attiecībā uz grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju" pēc otrā lasījuma komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus un papildinājumus. Mēs lūdzam pieņemt šo likumu trešajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Likums ir pieņemts. Es atvainojos! Acīmredzot tiks pieņemts. Bet es lūdzu rezultātu vispirms. Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Tiešām likums ir pieņemts. Acīmredzot šeit izstarojums nāk un jau iepriekš inducē rezultātu.

Nākamo izskatām likumprojektu "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju". Vai ir cita secība? Lūdzu!

O.Kehris. Paldies. Godātie kolēģi! Likumprojektam "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi redakcionālus un vērtīgus deputāta Riteņa, Saeimas Juridiskā biroja un Finansu ministrijas priekšlikumus un mēs būtu gatavi tos izskatīt pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. Par 5.pantu ir deputāta Riteņa būtībā redakcionāli priekšlikumi, kurus mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

O.Kehris. Arī par 6.pantu būtībā ir precizējošs priekšlikums - aiz vārda "starpnieku" iestarpināt vārdus "aìentu un brokeru". To mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 7.pantā, kas nosaka inspekcijas uzdevumus, ir jauna, jums, deputātiem, redzama piedāvātā redakcija, kas ir precīzāka un mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 8. pants. Pants ir izvērsts, papildināts - ar jaunu daļu, kura paredz, ka apdrošinātājiem un apdrošināšanas starpniekiem jāuzrāda inspekcijai visa pieprasītā informācija un dokumenti, un viņi nevar to izsniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu: "Papildinājumi - pārbaudot apdrošinātāja gadskārtējo atskaiti, inspekcija dod savu novērtējumu...", un tālāk jums pieejamā dokumentā ir izklāstīti izsmeļoši visi gadījumi, kādos tas tiek piemērots. Ja jūs piekrītat... es to nenolasīju visu, jo komisija arī atbalsta šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 9.panta 10.apakšdaļā ir deputāta Riteņa pēc būtības redakcionāls priekšlikums, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

O.Kehris. 10. pantu Juridiskais birojs ir izteicis precīzākā valodā, sasaistot to ar citām nepieciešamajām atsaucēm. Mēs lūdzam šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

O.Kehris. Par 11.panta 2. apakšpunktu bija saņemts deputāta Riteņa priekšlikums. To apspriežot komisijā, radās nelieli precizējumi, un tādēļ šeit parādās komisijas variants, kuru mēs lūdzam atbalstīt un kurā pēc būtības ir iestrādāts deputāta Riteņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

O.Kehris. 11.panta trešajā sadaļā ir ņemti vērā būtībā redakcionāli precizējumi, kurus iesniedza deputāts Ritenis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 13.pantā deputāts Ritenis ir piedāvājis, ka neatkarīgi no apdrošinātāja iesniegtajiem pārskatiem inspekcijai ir jāveic apdrošināšanas darbības pilna revīzija. Turklāt Ritenis ir piedāvājis, ka nevis četras reizes gadā, bet divas reizes gadā, ko komisija, apspriežot to, nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

O.Kehris. 15.pantā ir jauna redakcija, kuru es ātri nolasīšu, proti: "Inspekcijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt sabiedrības darbību un dokumentus tās galvenajā birojā un filiālēs un piedalīties bez balsstiesībām apdrošinātāja pārvaldes institūciju sēdēs." Mēs lūdzam būtībā šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

O.Kehris. 17.pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums - izslēgt šo 16. pantu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu noraidīt ministres Sāmītes priekšlikumu - izslēgt šo pantu. Šis pants tika ielikts pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājuma, lai būtu skaidrība, ka inspekcija nav kaut kas tāds, kas ir ārpus valsts aparāta, ka uz šiem cilvēkiem attiecas visi ierobežojumi, kas ir saistīti ar valsts civildienestu, jo inspekcijas darbinieki tomēr veic ļoti atbildīgu darbu. Iespēju, kā viņus var "novest no taisnā ceļa", ir daudz, jo šeit mēs runājam par lielu naudas apgrozību. Un, ja nav šo Civildienesta likumā ierakstīto ierobežojumu, tad ir iespējami visādi korupcijas veidi. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, un lai paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai ir kāds pieteicies vēl debatēs? Nav pieteicies. Tad, referent, lūdzu, piesakiet, ja citas iespējas nav.

O.Kehris. Man jāatvainojas, ka mēs tikai ar grūtībām vakar, arī šodien, esam dabūjuši Finansu ministrijas vai valdības pilnvarotu pārstāvi, kas atbild par šo likumprojektu šeit. Rameiko kungs ir šeit, un viņš grib paust šī priekšlikuma būtību, ko Finansu ministrija ir iesniegusi. Viņš ir finansu ministres pilnvarota persona par šo likumprojektu. Un es lūgtu dot vārdu Rameiko kungam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Rameiko (Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieks).

Strādājot pie likumprojekta, kādā veidā Latvijā varētu darboties Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, mēs reizē arī esam vērojuši, kā šīs lietas ir attīstījušās citās mūsu kaimiņvalstīs. Un jautājums, kāpēc mēs izvirzījām šo problēmu, ka varbūt šiem cilvēkiem nevajadzētu būt civildienesta darbiniekiem, nebūt nav saistīts ar to, ka šiem cilvēkiem nevajadzētu nest atbildību. Tas ir darīts citu iemeslu dēļ. Tas ir saistīts ar šo cilvēku atalgojumu, ar Finansu inspekcijas darbību, atskaitījumiem, kas tiek izdarīti no apdrošinātāju saņemtajām prēmijām, tātad tiem maksājumiem, ko ir izdarījuši klienti. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments ir tāds, ka šos cilvēkus, kuri varētu šajās inspekcijās strādāt, ir nepieciešams ilgi apmācīt. Var vienkārši iedarboties un slēgt sabiedrību, bet tas nebūt nav pareizākais risinājums. Tas, kā savā laikā bankrotēja liela Polijas apdrošināšanas sabiedrība "Vesta" un kādā veidā valsts risināja šo problēmu, daudzos gadījumos arī Rietumvalstis tiek uzskatīts par civilizētu veidu, kā var izkļūt no šādas neveiklas situācijas. Šāds finansējums un arī šāds atalgojums patlaban darbojas Igaunijā, par kuru mēs varam teikt, ka tā ir vienīgā valsts no bijušās PSRS republikām, kurā ir reāli darbojusies apdrošināšanas uzraudzība. Cilvēkiem, kuri šeit strādā, es varu minēt kaut vai tādu profesiju kā aktuārs, un diemžēl diezgan bieži mēs raustām plecus un domājam, ar ko tad šis cilvēks nodarbojas. Cilvēku dzīvības apdrošināšana, bez šaubām, bez tā nav iedomājama. Viņu apmācība var prasīt divus vai trīs gadus. Un tas būtu ļoti bēdīgi, ja cilvēks atstātu šo amatu, aizietu no šī darba prom, un vienīgais iemesls tam būtu šā cilvēka atalgojums. Tā kā tas nav jautājums par to, ka mēs nevēlētos, lai šie cilvēki nestu atbildību. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - otrreiz. Lūdzu - piecas minūtes!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir skaidrs, kāpēc vēlas šo pantu svītrot - ir cerības saņemt milzīgas algas, atskaites no apdrošināšanas sabiedrības, un uz priekšu bez jebkādiem ierobežojumiem! Jo likumā nav rakstīts, ka, piemēram, inspekcijas darbinieks nevar būt apdrošināšanas akciju sabiedrības akcionārs, ka viņa laulātā nevar būt apdrošināšanas sabiedrībā kaut kādā revīzijas komisijā un tā tālāk, un tā joprojām. Šeit, ja mēs izsvītrojam šo pantu, ir korupcijas saknes. Mums vajag vadīties pēc reālās situācijas, kāda ir Latvijā. Būtu pēdējais laiks šo ierēdņu tendenci - atrast sev tādas ļoti "siltas vietiņas", kur neviens viņus nevar aiztikt un arī valsts nevar viņus pārvaldīt, izbeigt! Es aicinu noraidīt šo Finansu ministrijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Tagad debates ir pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt? Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Komisija, izskatot šo pantu, vadījās pēc pieņēmuma, ka, pirmkārt, Finansu ministrija tomēr zina, ko viņa iesniedz un ko viņa dara. Tas būtu pirmais.

Otrais - pēc pieņēmuma, ka Latvijā pašlaik ir 42 apdrošināšanas sabiedrības... Jā, es gribētu, lai mēs ieklausītos, ko es saku! Un, lai gan es piekrītu, ka šeit droši vien ir problēmas, bet mums tomēr ir 42 apdrošināšanas sabiedrības, un viņas ir apdrošinājušas konkrētu cilvēku un mūsu valsts pilsoņu mantu, dzīvību un citas vērtības. Ir diezgan skaidrs, ka Latvijā pēc diviem vai vismaz četriem gadiem vairs nebūs 42 apdrošināšanas sabiedrības. Kāds būs šis ceļš uz trim vai četrām specializētām vispārējām apdrošināšanas sabiedrībām... varbūt vēl kādām piecām, bet ne vairāk? Visādā ziņā mūsu valstī būs ne vairāk par 10 vispārējām... es atvainojos, ne vairāk par kādām trim, četrām vispārējām un līdz 10 specializētām apdrošināšanas sabiedrībām. Kāds būs šis ceļš? Protams, ka viņš ies caur... es ceru, ka viņš varētu iet caur apvienošanos, caur to, ka tiks novērtēta šo sabiedrību konkurētspēja. Protams, ka tas var notikt arī caur bankrotiem, ar zināmām sāpēm un grūtībām līdzīgi tam, kā tas ir bijis banku sektorā. Un šajā gadījumā šis arguments, ko minēja Rameiko kungs, tika izteikts arī komisijā par to, ka, ja šiem cilvēkiem būs ierēdņu algas, tad šie aktuāri, par ko runāja un kas pasaulē tiek gatavoti... pasaulē viņi ir padsmitos - nedaudz vairāk vai nedaudz mazāk. Viņi ir atsevišķās jomās specializēti cilvēki, kas var veikt šo novērtējumu. Kā mēs atceramies, mēs saskārāmies ar šīm lietām tad, kad apspriedām šo sociālo likumprojektu paketi par pensiju fondiem un līdzīgām lietām. Tāpēc mēs vadījāmies pēc tā, ka, protams, šeit algu ziņā civiliestāžu darbinieku algas nav pieņemamas.

Protams, man ir jāatzīst, ka Karnupa kunga teiktajam mēs varbūt nepievērsām pietiekošu uzmanību komisijā. Es to pašlaik saku savā vārdā, ka runa nav tikai par algām. Ja runa būtu tikai par algām, tad es aizstāvētu no visa spēka, ka nevar būt tikai šīs civilierēdņu algas. Bet, protams, tur ir arī citi ierobežojumi, un šajā ziņā jums ir taisnība. Taču mēs tiešām tam nepievērsām uzmanību, ka tas būtu mūsu uzdevums - taisīt visus šos pantus par šīm ierēdņu algām. Tāpēc tagad rodas jautājums: ko mums darīt? Es domāju, ka, ja mēs nobalsotu par Finansu ministrijas priekšlikumu, tad, protams, nāktos prasīt, lai viņi pēc tam dod labojumus un iestrādā šīs iespējas, bet, ja būs otrais variants, tad arī pašai Finansu ministrijai droši vien šeit nāksies domāt un sniegt kādus labojumus otrā ziņā. Šī iemesla dēļ pašlaik varētu atlikt vai noraidīt šo likumprojektu, ja to, protams, ieteiktu pati Finansu ministrija. Tad mēs varētu to apsvērt, bet es kā komisijas vadītājs neuzskatu, ka tas būtu jādara. Tāpēc mēs varbūt tomēr varam - es saku, ja Finansu ministrija pati nelūdz atlikt - to izšķirt balsojot un tad, ja tas būs nepieciešams, izskatīt labojumus. Jo jebkurā gadījumā es pieņemu, ka šeit iesniedzējiem būtu jāizprot, ka mēs jau neesam pret to, lai šeit būtu šīs augstās algas. Vismaz es uzskatu, ka viņām noteikti būtu jābūt. Tie būtu mani komentāri par šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! 16.pants: "Inspekcija ir valsts civiliestāde, un tās darbiniekiem ir valsts civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) statuss." Finansu ministres Sāmītes priekšlikums - izslēgt 16.pantu. Par šo priekšlikumu, lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk! Pārejas noteikumi.

O.Kehris. Par pārejas noteikumiem ir iesniegti Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri paredz tātad atcelt 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus un paredz arī attiecīgo procedūru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts trešajā lasījumā. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"".

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam ir iesniegti daži priekšlikumi, un es viņus izskatītu pa pantiem. Juridiskais birojs ir ierosinājis papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu, kurš būtu ievietots starp 2.un 3.pantu, ja mēs skatāmies pēc otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas, šādā redakcijā: "Tarifa likmes brīvprātīgajā apdrošināšanā nosaka apdrošinātājs, ievērojot Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas ar likumu pamatotās prasības." Un komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Kehris. 10.pantā ir deputāta Jonīša un Počas priekšlikumi, kuri turpina to pašu domu, par kuru es jau runāju, izskatīdams iepriekšējā likumprojekta 20.pantu... nevis iepriekšējā, bet izskatīdams likumprojekta "Par akciju sabiedrībām", 20.pantu un pārejas noteikumus, kuru būtība ir tāda, ka dibināšanas pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu latu dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām un attiecīgi uz pusi mazāks pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām. Un arī šeit mēs, protams, lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav deputātiem. Pieņemts.

O.Kehris. Un pēdējais priekšlikums skar pārejas noteikumus, kur Saeimas Juridiskais birojs lūdz papildināt pārejas noteikumus ar tādu redakciju, kas paredz, ka spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"".

O.Kehris. Godātie kolēģi, par šo likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" ir saņemts tikai viens priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus, un viņš paredz - tapat kā iepriekšējā gadījumā -, ka līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Lūdzam pieņemt šo likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tad, lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par zvērinātiem revidentiem", trešais lasījums. Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Likumprojektā "Par zvērinātiem revidentiem" priekšlikumi ir saņemti tikai par pārejas noteikumiem. Juridiskais birojs ir iesniedzis divus priekšlikumus - pirmais skar to pašu, par ko runājām jau iepriekšējos likumprojektos, proti, ka spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, un ir vēl tādi punkti, ka zvērināto revidentu licences, kas izsniegtas, pamatojoties uz likumu "Par zvērinātiem revidentiem", atzīstamas par spēkā esošām arī turpmāk, ja tās pagarinātas noteiktajā kārtībā. Citu priekšlikumu nav, un mēs lūgtu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par zvērinātiem revidentiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Kehris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tagad atgriezīsimies pie iesnieguma - komisijas priekšsēdētāja biedra Edvīna Inkēna iesnieguma, un es lūdzu Sekretariātu izteikt savu viedokli par šo jautājumu. Imants Daudišs - Saeimas sekretārs. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Attiecībā uz likumprojekta "Radio un televīzijas likums" izskatīšanu trešajā lasījumā. Tātad bija šaubas par to, vai mēs saskaņā ar Kārtības rulli šodien varam izskatīt šo likumprojektu. Kārtības ruļļa 108.pants runā: "Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt trešajā lasījumā, ja (2.apakšpunkts) trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 5 dienas iepriekš." Uz likumprojekta ir zīmodziņš, ka šis likumprojekts ir ienācis Kancelejā un bijis pieejams deputātiem piektdien 18.augustā no 16.20. Mulsina, protams, otrs zīmodziņš, un tas ir Kancelejas izgudrojums, kas faktiski nodrošina Kanceleju pret atbildību par izpildīto tehnisko darbu. Šis likumprojekts ir ļoti apjomīgs, tāpēc tūlīt nevarēja, burtiski stundas laikā, piektdien sagatavot visus 200 eksemplārus, kas saskaņā ar kārtību Kancelejā ir jāpavairo. Tāpēc parādījās šis zīmodziņš, ka visi 200 eksemplāri būs gatavi līdz pirmdienai pulksten 10.00. Tā ir Kancelejas kārtība, bet Kārtības rullis, kā jau es teicu, runā par ko citu. Šim likumprojektam ar visiem priekšlikumiem un labojumiem ir jābūt pieejamam tātad piecas dienas iepriekš, un tas ir noticis. Šis likumprojekts bija pieejams, un deputāti, kas vēlējās, ir saņēmuši jau piektdien šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ respektēju to darba kārtību, kādu nupat mums precizēja Daudiša kungs attiecībā uz Kanceleju un attiecībā uz tajā saņemtajiem dokumentiem, uz to tālāko izplatīšanu, deputātu saņemšanai, lai varētu ar šo dokumentu iepazīties pirms sēdes. Taču tad patiešām rodas nākamais jautājums, tad šis zīmogs attiecībā uz 21.datumu, kas attiecas uz konkrēto likumprojektu... ka deputātiem to bija iespējams saņemt... Kā apliecināja arī Saeimas sekretārs, saņemams viņš ir tikai tad, kad ir pavairots. Tad deputātiem tas ir pieejams, tādēļ šeit rodas problēma, kuru acīmredzot var atrisināt tikai Saeima pati ar balsojumu, vai šis likumprojekts šobrīd ir izskatāms vai nav izskatāms. Vai mēs viņu varam pieņemt kā savlaicīgi iesniegtu vai ne un kā katrs mēs šo jautājumu tulkojam. Kārtības ruļļa 108.pants paredz šī likumprojekta pieejamību piecas dienas iepriekš, nevis no tā iesniegšanas brīža, kad tas parādās Saeimas Kancelejā. Un kāda iemesla dēļ tas nevar tikt atbilstoši pavairots 100 eksemplāros un izdalīts deputātiem - tas ir izlemšanas jautājums.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Radio un televīzijas likums ir viens konkrēts likums un viena lieta, bet šeit, protams, ir jāapzinās, ka, lemjot par šo likumu, mēs faktiski radām precedentu. Es pāršķirstīju mapi, un tur ir vismaz vēl trīs vai četri likumi, kuriem ir tāda pati atzīme, bet to mēs, protams, neesam skatījušies un neesam pētījuši. Tā ka ne aizstāvot, ne atbalstot šo, es saku, ka mēs radām precedentu, un katrā nākošajā jebkura likuma gadījumā šis termiņš it kā būs jāliek ar nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Rugāte... Es atvainojos, deputāts Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Tas jau nu ir skaidrs mēģinājums šo likumprojektu forsēt, pirms mēs esam iepazinušies ar visiem papildinājumiem un grozījumiem. Viens eksemplārs, skaidrs, nav pietiekoši, lai mēs varētu ar viņu iepazīties, tas taču ir tik acīm redzami, ka es esmu noteikti pret tā izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jā, man ir grūti formulēt deputātes Rugātes priekšlikumu. Viņa lūdz izšķirt ar balsojumu, bet balsojumā ir ļoti svarīgi, ko liek uz balsošanu. Es mirkli padomāšu! Es domāju, ka ir izskanējuši dažādi viedokļi un dažādi argumenti, tāpēc ir jābalso par šo priekšlikumu, kurš ir iesniegts rakstiski. Tas ir Edvīna Inkēna, komisijas priekšsēdētāja biedra, iesniegums: "Izskatīt likumprojektu "Radio un televīzijas likums" kā darba kārtības 68.punktu pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". Šis likumprojekts ir izskatīts, un visus savus argumentus "par" vai "pret" jūs varat realizēt šajā balsojumā, jo citādi ir grūti balsot "par" vai "pret", vai tas ir pareizi vai nepareizi. Tad ir grūti likt to uz balsojumu, bet šeit ir konkrēts priekšlikums, un visu to, ko jūs teicāt, katrs var arī realizēt balsojumā. Vai deputātiem nav iebildumu pret procedūru? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedra Edvīna Inkēna priekšlikumu - izskatīt likumprojektu "Radio un televīzijas likums". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 22, atturas - 8. Edvīna Inkēna priekšlikums ir pieņemts. Tātad sākam izskatīt likumprojektu "Radio un televīzijas likums".

Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Sākums bija priecīgs, un ir cerams, ka tikpat jautri ies tālāk.

Mums šodien trešajā lasījumā galvenokārt ir jāstrādā ar 933.-a dokumentu, bet ir arī 933.-b dokuments un pamatdokuments - nr. 933. Mums šodien galvenokārt ir jāizskata redakcionāla rakstura labojumi. Atsevišķos pantos ir mainīta daļu vai punktu kārtība, lielāka pārkārtošana ir notikusi 19. pantā, kur, nobalsojot par deputāta Kiršteina priekšlikumiem, kas attiecās uz sabiedrisko radio un televīziju, mēs it kā vispār atstājām bez noteikumiem komercstacijas. Trešajā lasījumā Kiršteina priekšlikumi ir pārcelti uz 62. pantu, kas regulē sabiedrisko raidorganizāciju programmas, bet 19. pantā atbilstoši ir atstāti komisijas izstrādātie noteikumi visām raidorganizācijām. Komisija vēlreiz piedāvā labot 44. panta pirmo daļu, ka padomes locekļu pilnvaru laiks tomēr ir 4 gadi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Vai tas ir tāds ievads jums, jā?

A.Berķis. Jā, pavisam īss ievads.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Berķis. Un tātad atbilstoši ir jaunizstrādāti arī pārejas noteikumi. Sākam skatīt 933.- a dokumentu.

1. pants. Pirmām kārtām atbildīgā komisija ir ieteikusi, lai likums būtu pārskatāmāks, pirmajiem deviņiem pantiem dot nodaļas nosaukumu. Pirmā nodaļa - Vispārīgie noteikumi. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk. 1. panta 1. daļa. Ir deputāta Gūtmaņa ieteikums svītrot atsevišķus terminus, un ir deputāta Berķa priekšlikums - tā kā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu uzskaitījums jau ir dots tālāk, 2. panta otrajā daļā, 1. pantā vispār atteikties no šo saziņas līdzekļu uzskaitījuma un sacīt pavisam īsi: "Ðis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību." Komisija šādu priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Tālāk. 2. pants. Šajā pantā ir mainīta punktu numerācija. Termini ir sakārtoti alfabēta kārtībā, tāpēc nebrīnieties, ka vecais 3. punkts tagad ir 4. punkts, bet termins "neatkarīgs producents" no 7. punkta ir pārcēlies uz 3. punktu. Tātad skatāmies tabulas labajā pusē jauno 3. punktu. Šeit ir papildinājums. Vecā redakcija mums bija šāda: "neatkarīgs producents attiecībā pret raidorganizāciju ir uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība". Pēc Juridiskā biroja ieteikuma tagad šie vārdi "uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība" ir aizvietoti ar vārdu "persona": "neatkarīgs producents attiecībā pret raidorganizāciju ir persona, kas nodarbojas ir filmu, reklāmu, atsevišķu radio..." - un tā tālāk. Tātad - juridiskā vai fiziskā persona.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Tālāk. 4. punkts. Tas ir agrākais 3. punkts (tātad ir mainīta punktu kārtība), un šajā punktā ir papildinājumi: "Pieļaujams programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi;". Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, lai novērstu tādu situāciju, ka var izmantojot šādu... vārdu sakot, lai nevarētu būt tā, ka varētu raidīt vienlaicīgi desmit atšķirīgas programmas un sacīt, ka tā ir viena un tā pati programma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Tālāk. 5. punkts. Tas ir tikai redakcionāli precizēts, un ir mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 6. punkts - mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. 7. punkts - tātad mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Un 8. punkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Līdz ar to 2. pants būtu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. 3. pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi". Pirmā daļa. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir svītrot vārdus "reģistrētas Tieslietu ministrijā un". Tas ir tādēļ, lai samazinātu valdības iespējas apdraudēt masu informācijas līdzekļu neatkarību. Paklausot Eiropas ekspertu ieteikumam, mēs vienojāmies, ka Tieslietu ministrijā šīs raidorganizācijas nav jāreģistrē, bet tikai jāpiesaka.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka iemeslam, kāpēc otrajā lasījumā tika pieņemts, ka var darboties uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības, kuras ir reģistrētas Tieslietu ministrijā, nav nekādas saistības ar kaut kādu neatkarības ierobežošanu. Vienkārši katram uzņēmumam, vienalga, kāds tas ir, vajag reģistrēties Tieslietu ministrijā Uzņēmumu reģistrā. Ja tas ir uzņēmums, kas ir saistīts ar komercdarbību un kas pelna naudu, tam vajag reģistrēties Tieslietu ministrijā Uzņēmumu reģistrā, un ir vienkārši absurdi svītrot šos vārdus. Tas ir pret likumu. Es aicinu noraidīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

A.Berķis. Jāsaka, ka šī bija viena no Eiropas ekspertu visuzstājīgākajām un visbūtiskākajām iebildēm, jo viņi tomēr uzskatīja, ka tad, ja tie ir jāreģistrē, tos var gan reģistrēt, gan sameklēt iespējas atsacīt un ka tas tomēr apdraud šo līdzekļu neatkarību. Mēs pirms tam domājām tāpat kā Karnupa kungs un apmēram tāpat mēģinājām argumentēt, bet pēc tam pārdomājām, ka neko jau tas nemaina. Tieslietu ministrijā šo uzņēmumu tik un tā piesaka padome, bet Tieslietu ministrijas ierēdņiem vairs nav iespējas atteikt vai atļaut. Tāpēc es tomēr ierosinu balsot par komisijas ieteikto variantu. (Starpsauciens no zāles: "Pârkāpj esošo likumu...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu 3. panta pirmajā daļā svītrot vārdus "reģistrētas Tieslietu ministrijā un"! Rezultātu! Par - 41, pret - 11, atturas - 3. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

A.Berķis. Paldies. Tālāk - 3. panta trešā daļa. Ir deputāta Berķa priekšlikums - sekojot Eiropas ekspertu padomam un apzinoties, ka politiski neitrālu cilvēku gandrīz nav, izteikt šo pantu: "Raidorganizācijas ziņu pārraidēm jābūt objektīvām un ziņas jāpasniedz neitrāli." Vairs netiek prasīts, ka ziņu dienesta vadītājam jābūt politiski neitrālam.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es daļēji piekrītu Berķa kunga teiktajam. Pareizi, Latvijā nav politiski neitrālu cilvēku, bet viņu neitralitāte zūd tikai tad, kad viņi ķeras pie vēlēšanām. Bet šeit risinājums ir ļoti vienkāršs. Gan tiesneši, gan prokurori un vēl vesela rinda cilvēku aptur savu darbību politiskajā partijā, kamēr viņi veic attiecīgo pienākumu. Un te situācija ir tieši tāda pati. Lai ziņu dienesta vadītājs nebūtu pakļauts partijas disciplīnai, lai viņam tur neaizrādītu, ka viņš ne tā vai šitā ir uzvedies, un lai viņu par to neizslēgtu no partijas, lai paliek pirmā redakcija! Tātad, kamēr cilvēks strādā par ziņu diktoru, viņš ir objektīvs un neitrāls, un lai, viņam nav jāpakļaujas partijas disciplīnai, viņš aptur savu darbību politiskajā partijā. Un tāpēc man būtu lūgums nepieņemt šo labojumu, bet atstāt iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentu lūdzu īsi komentēt.

A.Berķis. Komisija ir pārliecināta par savu taisnību. Izšķirsim balsojot.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par deputāta Berķa priekšlikumu: "Raidorganizācijas ziņu pārraidēm jābūt objektīvām un ziņas jāpasniedz neitrāli." Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 10. Ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 3. panta piektā daļa. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma atbildīgā komisija ir svītrojusi vārdus "politisku iemeslu dēļ": "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nav tiesīgs atteikties no raidīšanas, ja ir Nacionālās radio un televīzijas padomes izdota apraides vai retranslācijas atļauja." Centrs nedrīkst atteikties raidīt nekādu iemeslu dēļ. Ne tikai politisku iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Berķis. Tālāk - 3. panta septītā daļa. Pēc deputāta Siliņa ieteikuma ir svītroti vārdi "kas ir nacionāla bagātība". Mums bija vārdi - "frekvenču spektru, kas ir nacionāla bagātība". Siliņa kungs jau iepriekšējā reizē pierādīja, ka tā ir tāda pati nacionālā bagātība kā jūra vai gaiss un tā tālāk. Komisija pieņēma Siliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

A.Berķis. 3. panta astotā daļa. Tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 3. panta desmitā daļa. Atbildīgā komisija ir šo daļu svītrojusi, jo mēs nespējām Eiropas ekspertiem paskaidrot, kāpēc vajadzīgs ierobežojums, ka raidorganizācijas līdztekus programmu veidošanai un izplatīšanai drīkst veikt tikai tādu uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apraides procesa nodrošināšanu. Kāpēc viņi nedrīkstētu vēl kaut kā pelnīt? Komisijai šis arguments likās neatspēkojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. Tālāk - 3. panta vienpadsmitā daļa. Ir mainīta numerācija, tagad tā ir desmitā daļa, un ir mazliet precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Līdz ar to viss 3. pants ir izskatīts. Vajadzētu balsot par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Referents lūdz balsot par 3. pantu. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, 12 - atturas. Pieņemts.

A.Berķis. Paldies. Tālāk. 4. pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi". Panta pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums, un tāpat arī otrajā daļā. Pēc deputāta Berķa priekšlikuma ir ielikti vārdi "darbības mērķa": "Elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala pēc to īpašuma formas, darbības mērķa un teritoriālās aptveramības." Tas ir tādēļ, lai paskaidrotu, kāpēc ir ne tikai komercintereses, bet ir arī šie sabiedriskie raidītāji, kuri tātad mēģina veidot sabiedrības kultūru un ētiku un veikt izglītošanas darbu. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Berķis. Arī pret 4. panta otro daļu nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Viss 4. pants ir izskatīts. 5. pants - "Sabiedriskie ektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Ir deputāta Berķa ierosināts redakcionāls labojums. Deputāts Berķis domāja, ka viņa formulējums ir labāks, taču komisija to neatzina. Deputāts Berķis neuztur spēkā savu priekšlikumu un neprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tad esiet tik laipns un turpiniet!

A.Berķis. 6. pants - "Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Atbildīgā komisija pēc Juridiskā biroja ieteikuma ir aizstājusi vārdu "nodibināt" ar vārdu " izveidot", jo nodibināšana ir vienreizējs akts, bet izveidošana ir process. Ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Panta otrajā daļā pēc Juridiskā biroja ieteikuma teksts ir papildināts ar vārdiem: "retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību". Vai ir iebildumi pret šo precizējumu?

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Berķis. 7. pants... Viss 6. pants līdz ar to ir izskatīts. Tālāk ir 8. pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana". Deputāts Siliņš ir devis savu redakciju, kuras būtība ir tāda, ka viņš šā panta tekstu papildina ar vārdu "izglītojošus".

Sēdes vadītājs. Un komisija?

A.Berķis. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi, atstājot pirmo teikumu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 8. panta sestā daļa. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma vārds "veidot" aizstāts ar vārdu "dibināt", jo šajā gadījumā tas ir vienreizējs akts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Devītā daļa. Teksts ir redakcionāli ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. Līdz ar to viss 8.pants ir izskatīts.

9.pants - "Raidorganizāciju darbības uzraudzība". Šeit faktiski ir strīds, ko mēs jau izlēmām balsojot. Tātad atbildīgā komisija ierosina svītrot vārdus "Tieslietu ministrija": "Raidorganizāciju darbības atbilstību likuma noteikumiem uzrauga Tieslietu ministrija..." Tātad tas vairs netiek prasīts: "Raidorganizāciju darbības atbilstību šā likuma noteikumiem uzrauga Nacionālā radio un televīzijas padome, Satiksmes ministrijas Valsts elektrosakaru inspekcija un Monopoldarbības uzraudzības komiteja likumos noteiktās kompetences ietvaros." Vai ir iebildumi? Nav. Līdz ar to 9.pants ir kārtībā.

10.pants - "Apraides tiesību piešķiršana". Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas papildinājums - aiz vārda "tiesības" ir vārdi "veidot un".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Trešā daļa. Ir deputāta Gūtmaņa iesniegts papildinājums, kas ir pieņemts līdz ar pašas komisijas - atbildīgās komisijas - papildinājumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Berķis. 10.panta sestā daļa. Atbildīgā komisija ir aizstājusi vārdus "saņēmušas apraides atļauju" ar vārdiem "piešķirtas apraides tiesības". Precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. 11.pants - "Konkurss apraides atļaujas saņemšanai". Atbildīgā komisija ir otrajā punktā ierosinājusi aizstāt vārdus "minimālais ilgums" ar vārdiem "raidlaika apjoms".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A. Berķis. 3.punktā ir ierosināts aizvietot vārdus "maksimālā raidītāja jauda" ar vārdiem "raidītāja maksimālā jauda".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma 4.punktā ir svītrots vārds "derīguma". Apraides atļaujas termiņš, nevis...

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu?

A.Berķis. 5. un 6.punktā labojumu nav.

Sēdes vadītājs. Daļā...

A.Berķis. Nē, tas ir punkts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos!

A.Berķis. Punkts. Tālāk. Arī piektajā daļā nav labojumu.... 11.panta piektajā daļā ir labojumi 3.punktā - 3.punkta "b" apakšpunktā. Atbildīgā komisija pēc Juridiskā biroja ieteikuma ir ieteikusi tekstu papildināt - pirms vārda "amatus" ievietot vārdu "vçlētus": "konkursa dalībnieks ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. 4.punkts. Vecajā redakcijā tas skanēja tā: "deklarācija par to, ka konkursa dalībnieks uzvaras gadījumā ievēro 8.panta piektās, sestās un septītās daļas prasības". Ir svītrots vārds "sestās", jo konkursa dalībnieks nevar būt politiskā partijā, tad viņš izkrīt jau atlasē, tā ka šis ierobežojums ir lieks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Līdz ar to piektā daļa ir izskatīta.

Sestā daļa. Ir atbildīgās komisijas izdarīts papildinājums: "ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencē vai kanālā". Tādā gadījumā tas viss ir jāpublicē arī vietējā laikrakstā. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Līdz ar to viss 11.pants ir izskatīts.

Tālāk. 12.pants - "Konkursa rezultātu novērtēšana". Ir deputāta Berķa priekšlikums - svītrot palīgteikumu: "ja apraides atļaujas izsniegšana pieteicējiem nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem". Tas jau ir ietverts pašos konkursa noteikumos. Palīgteikums šeit bija lieks. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja jums ir kādi iebildumi vai ja jūs vēlaties kaut ko teikt, lūdzu, dodiet kādu zīmi ar rokas pacelšanu! Jo es sekoju līdzi tam, kas notiek zālē, un tad, ja ir nepieciešams, mēs likumprojekta izskatīšanu pārtraucam un atklājam debates.

Lūdzu, turpiniet!

A.Berķis. 12.panta ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas ieteikts papildinājums - "kâ arī vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei".

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Es atvainojos! Cienījamie kolēģi, es gribu runāt par šo pantu kā tādu, par to terminu, kas visu laiku tiek lietots. Es jau pagājušoreiz lūdzu to izlabot, bet, tā kā es neiesniedzu šo priekšlikumu rakstiski, es atzīstu savu kļūdu, bet varbūt komisija kaut ko var ņemt vērā.

Latvijā avīžu dalījumā neeksistē termins "vietējais laikraksts". Vietējais laikraksts tas būs arī tad, ja Saeima to nodrukās un tas būs Saeimas vietējais laikraksts, kuru izplatīs 100 deputātiem. Vai vietējais mājas laikraksts. Nedrīkst likumā parādīties termins, kas neeksistē ne zinātnē, ne arī kādā citā gradācijā. Nav vietējo laikrakstu! (Tālāk kaut ko skaidro no vietas.)

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, Kreituses kundze, nāciet tribīnē un to pasakiet, jo visu to vajag stenogrammai, ne jau tikai deputātam Berķim!

I.Kreituse. Republikā laikrakstu dalījums ir pēc izdevējorganizācijām un pēc teritorijām, ko tās aptver. Ir vai nu valdības, pašvaldību un organizāciju laikraksti, vai republikāniskie, pilsētu, rajonu un pagastu laikraksti. Tāpēc ir jābūt šādam dalījumam. Jo - kas šobrīd iznāk? Ja grib publicēt vietējā laikrakstā, tad tagad pagasta avīze nopublicē, jums nav nekādu pretenziju,ar tā atbalstu pagasta vietējā laikrakstā ir bijis nopublicēts. Likuma prasība ir izpildīta. Tas ir tikai kā atbalsts pagastam. Bet vietējais laikraksts - terminoloģija it kā ir ievērota. Nav šāda dalījuma oficiālo preses izdevumu gradācijā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Mums nav Republika, ir valsts.")

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Es gribu teikt, Gravas kundze, ka lielā mērā tās gradācijas, ko jūs nosaucāt, - tās tiešām ir vairāk no pagājušā laika. Šodien avīzes vairs tādā veidā neiedala. Likumā jāskatās ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Ir skaidrs, ka vietējais laikraksts ir tas, kurā... tajā reģionā, kurā raidītāja stiprumu... kurā frekvence tiek nodota konkursam... tad arī šajā apveramības zonā, kurā ir attiecīgs laikraksts, tas tiek publicēts. Bez tam dublāža notiek visas valsts līmenī. Tātad ir divas iespējas saņemt šo informāciju. Tur nav pretrunu. Uzskaitīt tādā veidā, kādu jūs piedāvājāt, nozīmē atkal kļūdīties, jo tas atkal var būt savādāk, nekā jūs sakāt.

A.Berķis. Tā kā tas rakstveidā nav iesniegts, es uzskatu, ka par to nevar balsot.

Sēdes vadītājs. Tagad būtu labi, ja mēs nobalsotu par komisijas ieteikto variantu ceturtajai sadaļai. Lūdzu zvanu! 12.panta ceturtā sadaļa. Komisijas redakcija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 13. Teksts ir pieņemts. Lūdzu!

A.Berķis. 12.pants līdz ar to ir izskatīts. Tālāk - 13.pants. "Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi". Pirmā daļa, 2.punkts: "reģistrēt raidorganizāciju Tieslietu ministrijā kā sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekli". Atbildīgā komisija iesaka šo punktu izsvītrot. Mēs jau vienreiz faktiski šo strīdu izšķīrām balsojot. Vai kāds pieprasa balsojumu? Nav acīmredzot...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Berķis. 3.punkts. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma tas ir izteikts šādi: "nomaksāt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu?

A.Berķis. Un mainās punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. 14.pants. Vai jūs vēl komentēsit?

A.Berķis. Ja iebildumu nav... Vēl ir priekšlikums 13.panta otrajā daļā. Atbildīgā komisija iesaka aizstāt vārdu "piešķirt" ar vārdu "izsniegt", svītrot vārdu "derīguma" un papildināt ar vārdiem " un noteikt apraides atļaujas maksas nosacījumus".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts.

A.Berķis. Tātad 13.pants kopumā ir izskatīts. Tagad ir jāizskata 14.pants - "Raidorganizācijas un programmas nosaukums". Tā ir jauna šā panta redakcija. Tā kā mēs esam vienojušies, ka raidorganizācijas nav jāreģistrē Tieslietu ministrijā, bet nosaukumu došana tomēr ir jāreglamentē, tad, lūk, ir šis pants "Raidorganizācijas un programmas nosaukums".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Šā panta pirmā daļa: "Raidorganizācijas nosaukums jāveido saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" un likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikumiem, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti šā panta otrajā daļā." Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Otrā daļa: "Raidorganizācijas (raidstacijas) un programmas nosaukumam: nepārprotami jāatšķiras no cita jau reģistrēta sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma;".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildumu.

A.Berķis. "... Jāatbilst Valodu likuma un citu likumu prasībām;".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. "...Nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, kura darbība ir izbeigta ar tiesas nolēmumu;".

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

A.Berķis. "... Nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, ar kādu ir darbojusies cita, darbību izbeigusi raidorganizācija."

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

A.Berķis. Līdz ar to 14.pants ir izskatīts, jo iepriekšējā redakcija tātad nav spēkā. Mums vajadzētu par šo pantu nobalsot. (Starpsaucieni no zāles: "Iebildumu nebija - tad jau nevajag".)

Sēdes vadītājs. Referents aicina mūs nobalsot par pantu. Iebildumu nebija. Ja referents aicina, ir jābalso.

A.Berķis. Tā ir pilnīgi jauna redakcija. (Starpsauciens no zāles: "Vai referents vada sēdi?")

Sēdes vadītājs. Deputāti man jautā, vai referents vada sēdi. Referents nevada sēdi.

A.Berķis. Nē. (Starpsauciens no zāles: "Tâ izskatās.")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim, ja jau reiz ir priekšlikums izteikts. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts. Varbūt arī pārtrauksim tagad izskatīšanu? Un nākamais, ko skatīsim pēc pārtraukuma, būs 15.pants.

A.Berķis. Jā, 15.pants.

Sēdes vadītājs. Bet tagad lūdzu zvanu - reģistrācija! Reģistrēsimies! Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane ( 5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Aleksandrs Bartaševics,

Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševics ir zālē. Jānis Bunkšs arī ir zālē.

I.Folkmane.

Jānis Bunkšs arī ir zālē.

Ilmārs Dāliņš,

Gaļina Fjodorova,

Māris Graudiņš,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Vilis Krištopans,

Janīna Kušnere,

Voldemārs Novakšānovs,

Valdis Pavlovskis,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties kvoruma noteikšanai. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 43 deputāti... 44, 45, 46, 47, 48, 49, 50, 51 deputāts. Lūdzu referentu.

A.Berķis (LZS).

Tātad reģistrējies ir 51 deputāts. 15.pants. 15.panta otrā daļa. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi svītrot vārdus "un Tieslietu ministrijas izsniegtās sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa reģistrācijas apliecības". Tiek ievērota tā pati konsekvence, par ko mēs jau izlēmām balsojot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Berķis. 14.panta sestā daļa. Atbildīgā komisija iesaka šo daļu izteikt šādā redakcijā: "Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju (kapitāla daļu) skaitam un balsstiesību samēram vai finansiālā nodrošinājuma avotam, raidorganizācija sešu mēnešu laikā rakstveidā paziņo par šīm pārmaiņām Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas šīs ziņas uz raidorganizācijas rēķina publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju arī vietējā laikrakstā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Astotā daļa. Redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Devītā daļa. Ir svītrots palīgteikums.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

A.Berķis. Desmitā daļa, ko atbildīgā komisija ir izveidojusi no jauna un kas skan šādi: "Par apraides atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas adresi, teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu, un raidījumu periodiskumu. Nacionālā radio un televīzijas padome informē Tieslietu ministriju arī par izmaiņām raidorganizācijas dibinātāju (dalībnieku) sastāvā, kā arī par raidorganizācijas darbības izbeigšanu."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Berķis. 15.pants līdz ar to ir pieņemts.

16.pants - "Papildinošas programmas izplatīšanas tiesības". Panta pirmajā daļā ir deputāta Gūtmaņa iesniegtā redakcija, kuru atbildīgā komisija nav pieņēmusi, jo uzskata, ka pašas komisijas izstrādātais variants ir precīzāks.

Sēdes vadītājs. Deputāt Gūtmani, pavērsiet skatu uz tribīni un izsakiet par savu priekšlikumu savu viedokli ar galvas mājienu vai kā citādi! Piekrīt? Deputāts Gūtmanis piekrīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

A.Berķis. Līdz ar to 16.pants ir pieņemts.

18.pants - "Programmu veidošanas īpašie noteikumi". Panta pirmā daļa. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums: Latvijā veidotajās vizuālajās programmās, izņemot kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmas, laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00 darbdienās, no pulksten 7.00 līdz 12.00 un no pulksten 19.00 līdz 23.00 brīvdienās un svētku dienās dažādiem raidījumiem, izņemot ziņas, sporta raidījumus, spēles, viktorīnas un reklāmu, aizņemtā raidlaika kopapjomā mēneša laikā jābūt šādai proporcijai: ne mazāk par 80% Eiropā veidotu raidījumu, no tiem ne mazāk par 40% Latvijā veidotu raidījumu. Tas nozīmētu, ka faktiski programmā Latvijā veidoto raidījumu būs 32% no visiem 100%. Ja no 80% ir 40%, tad no visiem 100% ir 32%.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es jūsu uzmanību šim pantam pievērsu jau otrajā lasījumā un protestēju pret šādu raidījumu dalījumu - Eiropa, Latvija un pārējie. Es gribu zināt un Berķa kungam lūgt - jo es nevaru prasīt, tāpēc ka Kārtības rullis to neparedz, - lūgt paskaidrot, kas ir Eiropa. Seiles kundze kā kārtīgs ģeogrāfs man piekritīs, ka Eiropa ir līdz Urālu kalniem. Tātad pietiek - 80% ir Maskavas raidījumi šeit, Latvijā, un Eiropas likums ir ievērots, un nekas vairāk nav vajadzīgs! Tad jājautā - ko tad mēs šeit gribam noteikt? Eiropas savienību, Eiropas kopienu vai kaut ko citu? Kādus terminus mēs šeit lietojam? Ja tā ir Eiropa kontinentālā izpratnē, tad man šāds dalījums absolūti nav pieņemams. Un tas, kā mēs to gribam rēķināt, šis procentuālais dalījums, ka 80 un 40, un pēc tam 32 no 100, ir kaut kāds jauns atklājums matemātikā. Un jautājums ir par tiem atlikušajiem 20%. Varbūt tur arī būs ierakstīta Amerika vai kāds cits... Ja mēs gribam kaut ko dalīt daļās, tad mums ir jābūt skaidrībai, ko šī daļa nozīmē tanī terminoloģijā, ko lieto šinī likumā. Un es vēlreiz atkārtoju, ka šoreiz ir ierakstīts un ir dota pilnīga brīvība aizstāt 80% ar Krievijas raidījumiem. Un jūs nevienam neko nevarat izdarīt, ja pants paliek šādā redakcijā. Pagājušajā reizē par to izrunājāmies, neviens nedzirdēja. Nu tad šeit ierakstiet, kā saprotama Eiropa! Ierakstīt vairs nevar. Es rakstiski neesmu iesniegusi šo priekšlikumu, lai gan es domāju, ka komisija to ir sapratusi pēc pagājušās reizes runas. Izrādās, ka sapratusi nav neko. Bet es gribētu dzirdēt šos paskaidrojumus.

Sēdes vadītājs.Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo priekšlikumu? Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Berķis. Šis formulējums ir dots tieši tā, kā to dod arī Eiropas raidstaciju likumi, uzskatot, ka Eiropa ir Eiropa. Un tur ietilpst arī... Jā, tur ietilpst arī Krievija, protams. Bet Eiropa... iepriekšējā raidījumā nevienam citam izņemot Gravas kundzi nebija pret to iebildumu. Mēs tikai precizējām. Tātad 20% paliek pārējiem, teiksim, Amerikas, Latīņamerikas raidījumiem, Āzijas valstīs veidotajiem raidījumiem, un šeit Eiropa sargā savu prioritāti. Un tātad 80% ir Eiropā veidotie raidījumi, un no tiem tātad Latvijā ir veidoti 40%. Tas, kā jau es sacīju, iznāk 32% no visiem raidījumiem, ņemot programmu kopumā. Mēs domājam, ka tas īpatsvars ir pietiekams, un mums šādas bažas neradās, un mēs nezinām, kā to vēl precīzāk reglamentēt. Var, protams, to uzskaitīt katrai valstij atsevišķi - cik tā un cik tā. Bet vai tas ir lietderīgi? Mēs uzskatījām, ka tik sīka dalīšana nav lietderīga.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Stenogrammas precizitātei: jūs pārteicāties - nevis "iepriekšējā raidījumā", bet "iepriekšējā lasījumā".

A.Berķis. Iepriekšējā lasījumā. Piedošanu! Man joprojām lien ārā mana žurnālista "âža kāja".

Sēdes vadītājs. Stenogrammai.

A.Berķis. Liksim uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Mums jau cits nekas nav balsojams, kā tikai tas, kas ir piedāvāts 18.pantā, komisijas variants - pirmā sadaļa ar 1. un 2.punktu.

A.Berķis. Un katrā ziņā komisijas izstrādātais jaunais variants ir labāks nekā tas, kas bija otrajā lasījumā, jo šeit mēs nodrošinām Latvijas raidījumiem patiešām šos 32%.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 4. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Vēlreiz, lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 7. Komisijas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Tātad 18.pants ir izskatīts.

19.pants - "Raidījumu valoda". Tātad šis ir tas pants, kur bija piedāvāta deputāta Kiršteina redakcija, un līdz ar to mums it kā pazuda vispārējie noteikumi. Tagad visi Kiršteina kunga ieteiktie labojumi ir pārcelti uz 62.pantu, kas regulē sabiedrisko raidorganizāciju valodu, un šī ir vispārīgā daļa. Raidījumu valoda vispār. Tātad skatām tabulas labajā pusē jauno redakciju. 19.panta pirmā daļa: "Katram raidījumam jānotiek tikai vienā valodā - raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem."

Sēdes vadītājs. Varbūt jūs, cienījamais referent, komentējiet visu pantu! Jo uzrakstītais mums ir redzams. Un tad jautāsim deputātiem, vai viņi vēlas balsot un vai ir iebildumi.

A.Berķis. Jā! Vai ir iebildumi pret šo daļu? Es to nolasīju tikai tāpēc, ka arī sabiedrībā ir lieli uztraukumi par šo valodu, un tāpēc mans lasījums ir mazāk domāts deputātiem, bet vairāk tiem, kas klausās mūsu sēdes translāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Tālāk!

A.Berķis. Orā daļa: "Raidījuma valodu nosaka pēc attiecīgā raidījuma skaņas pavadījuma vai valodas, kurā raidījums ir dublēts vai ieskaņots. Raidījuma valoda, ja tā nav valsts valoda, jānorāda publicējamā raidījumu secības izklāstā (raidījumu programmā)."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Berķis. Trešā daļa: "Demonstrējamām filmām jābūt dublētām vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētām filmām ir jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā."

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. Ceturtā daļa: "Televīzijas raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, raidījumus ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā."

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Piektā daļa: "Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī uz pārrobežu radio un televīziju."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 19.pantu? Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šī ir būtībā tiešām pilnīgi jauna redakcija, kura ir pretrunā ar to, kas bija nobalsots otrajā lasījumā, jo, no vienas puses, šā panta pirmajā daļā ir sacīts, ka katram raidījumam jānotiek tikai vienā valodā - raidījuma valodā, un tālāk ir runa par subtitrēšanu vai tulkojumu, bet šeit ir teikts, ka raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30% no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Jo tas nozīmē to, ka būtībā tās komerciālās radiostudijas, kuru klausītāji ir krievu tautības iedzīvotāji... ka mēs viņus faktiski līdz ar to spiedīsim klausīties nevis vietējos un Latvijai lojāli sagatavotos raidījumus, bet dažādus Krievijas raidorganizāciju raidījumus. Man liekas, ka šeit kaut kas tiek šauts pāri pār strīpu. Man liekas, ka mums ir jāpadomā par to realitāti: mūsu valstī ir ļoti daudz krieviski runājošo cilvēku, un vai mēs tiešām gribam, lai viņi klausās nevis mūsu raidstacijas, bet galvenokārt Maskavas vai Sanktpēterburgas, vai tepat kaut kur citur pievārtē sagatavotās programmas krievu valodā? Es lūdzu to apsvērt.

A.Berķis. Atceroties tos labojumus, kuri bija iesniegti attiecībā uz otro lasījumu un kuros visi prasīja apmēram tikai 30-33% atļaut raidīt citās valodās, atbildīgā komisija ir konsekventi sekojusi šīm prasībām un paliek pie sava, ka lielāku daļu citās valodās nevarētu pieļaut. Bez tam šeit ir izņēmumi - kabeļtelevīzija, kabeļradio, satelīttelevīzija, satelītradio, un, protams, tos katrs klausās atkarībā bi tā, kā viņš ir pieslēdzis. Jā, un bez tam "Pârejas noteikumos" ir noteikts, ka pie šīs situācijas mēs nonākam nevis uzreiz, bet piecu gadu laikā. Mēs šo situāciju panākam piecu gadu laikā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju! Es atvainojos. Deputāts Leiškalns, pie frakcijām nepiederošs deputāts, - lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso pa daļām!")

K.Leiškalns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es domāju, šajā gadījumā deputāts Berķis maldināja zāli, paziņojot, ka noteica kvotas attiecībā uz katru raidorganizāciju - līdz 30% valsts valodā. Šajā gadījumā bija runa par kvotu attiecībā uz raidījumu valodu visa raidlaika kopapjomā Latvijā. Šajā gadījumā Latvijā ir vismaz viena stacija (un tā ir "Radio-2A"), kas strādā krieviski runājošajai publikai un ko ar reklāmas palīdzību finansē tieši šī krieviski runājošā publika. Viņiem ir tiesības klausīties raidījumus savā valodā, neskatoties uz to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu. Man nacionālisma trūkumu jums būs grūti pārmest. Šajā gadījumā viņi paši apmaksā savus raidījumus, un pašreizējā norma spiež viņus izvietot radiostacijā divas redkolēģijas. Viena būtu redkolēģija, kurai būtu jāveido raidījumi latviešu valodā 80% apmērā, un otra redkolēģija būtu jāizveido tāda, kas veido raidījumus krievu valodā. Pie pašreizējā finansējuma un pašreizējā reklāmas apjoma Latvijas Radio šis variants nav iespējams. Līdz ar to mēs "norokam" kādu no raidstacijām. Teiksim, "Radio-2A" vien valsts budžetā gadā iemaksā apmēram 80 000 latu nodokļos. Tie cilvēki ir tiesīgi dzirdēt informāciju sev labāk saprotamā valodā, mēs nerunājam par viņu tiesībām runāt krieviski iestādēs vai kā citādi, mājas apstākļos klausīties raidījumus, ko veido cilvēki, kas saprot viņu mentalitāti, kura ir varbūt, paldies Dievam, diemžēl atšķirīga no mūsējās. Tā ka es aicinu balsot šo likumprojektu pa daļām un aicinu balsot pret piektajā daļā piedāvāto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš".

E.Inkēns (LC).

Protams, var izvēlēties dažādus principus, pēc kuriem nosaka, cik procentu Latvijas teritorijā tiks raidīts citās valodās, nevis latviešu valodā. Otrs princips, nevis tas, ko esam ievērojuši mēs, būtu vadīties pēc tā, kāda ir valodas attiecība katrā Latvijas punktā priekš attiecīgā klausītāja vai skatītāja. Tā ir daudz nekontrolējamāka situācija, principā tas ir netiešs ceļš uz korupciju, tāpēc ka tad tas, kurš pirmais brauc vai kurš labāk māk sevi pasniegt, dabū visu raidlaiku un pārējiem nepaliek. Mēs uzskatām, ka 5 gadi ir pilnīgi pietiekams periods, lai raidstacijas, raidorganizācijas piemērotos šim jaunajam nolikumam par valodu. Ja trešdaļa Latvijas ētera laika tiek aizņemta ar valodu, kas nav latviešu valoda, tas ir absolūti pietiekami, lai saņemtu jebkuru informāciju par jebkuru norisi Latvijā.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi! Kas attiecas uz šo jautājumu, patiešām būtu vērts ieklausīties komisijas piedāvātajā redakcijā, ne tikai tādēļ, ka 5 gadu laikā patiešām ir jāpanāk, lai tās raidorganizācijas, kuras kā savu uzņēmējdarbības formu izvēlas veidot šeit, Latvijā, raidorganizāciju, respektētu valsts valodu un darbotos šādā virzienā, saglabājot arī savu iespēju raidīt savā valodā, kuru tās izvēlas. Šajā pašā piektajā daļā, 19.lappuses augšā, ir arī papildinājums, ka šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī pārrobežu radio un televīziju. Te ir skaidrāk par skaidru pateikts, ka visās šajās iespējamās raidīšanas formās šī valoda nebūs valsts valoda, tātad viņiem ir iespēja iegūt informāciju sev vēlamajā valodā - ārpus tām raidorganizācijām, kuras viņi nodibina uz vietas un šeit darbojas kā uzņēmēji, kā uzņēmējdarbības formu izmantojot raidīšanu. Tas ir ļoti būtiski, lai varētu tomēr šo ētera telpu aizpildīt ar valsts valodu atbilstošās proporcijās un nepārkāpt Valodu likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns lūdza par piekto daļu balsot atsevišķi un tad par pantu kopumā. Vai pret šādu procedūru nav iebildumu? Deputāt Leiškaln, jūs pats vēlreiz paskatieties, - ko jūs lūdzāt? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Piekto daļu balsot atsevišķi.") Tātad piekto sadaļu, 18.lappusē... Tā. Referents varētu teikt galavārdu.

A.Berķis. Referents domā, ka Rugātes kundze un arī Inkēna kungs pilnīgi precīzi pateica lietas būtību: ja mēs negribam šeit pieļaut divkopienu valsti, tad mums pamazām ir jāiet uz to, ka latviešu valoda saglabā stabilu vietu un palielinās šis īpatsvars. Un bez tam to, ko norādīja Leiškalna kungs, - ka viņi ir spiesti izveidot divas redakcijas, - mēs to uzskatām par ļoti labu soli ceļā uz šo iešanu uz latviešu valodu, ka, lūk, ir šīs redakcijas, ka šajā redakcijas kolektīvā ir abu tautību pārstāvji, ir abu valodu pratēji, kas kopīgi veido raidījumu un kas tātad labāk saprot gan krievu auditorijas, gan latviešu auditorijas vajadzības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto piekto sadaļu: "Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30% no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī uz pārrobežu radio un televīziju." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 6. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, balsosim par 19.pantu kopumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 3. Nav kvoruma. Zvanu, lūdzu! Vēlreiz balsosim. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 4. Pants ir pieņemts.

A.Berķis. 20.pants, otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas ieteikts redakcionāls papildinājums: "Par reklāmas raidījumiem atzīstami..."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Trešā daļa. Ir atbildīgās komisijas ieteikts papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. 20.pants ir izskatīts. 21.pants - "Reklāmas saturs". Pirmā daļa. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt ar vārdiem: "Tai jāatbilst likuma "Par patērētāju tiesību aizsardzību" prasībām."

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 21.panta piektajā daļā ir atbildīgās komisijas ieteikts redakcionāls papildinājums jeb redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Līdz ar to par 21.pantu...

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A.Berķis. 22.pants - "Reklāmas izvietošana". Ir atbildīgās komisijas ieteikts papildinājums: "Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Berķis. 2.punkts ir pievienots septītajai daļai.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas izdarīts svītrojums, un ceturtā daļa tagad skan šādi: "Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajos ziņu raidījumos reklāma nav pieļaujama." Ir izsvītroti vārdi "izņemot pašreklāmu": "nekāda reklāma nav pieļaujama, izņemot pašreklāmu."

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 22.panta septītā daļa. Šai daļai ir pievienots pirmās daļas 2.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk - astotā daļa. Atbildīgās komisijas redakcija: "Televīzijas programmā reklāmu var ievietot titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā, ja tā neaizņem vairāk par vienu piekto daļu no televīzijas ekrāna."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Devītajā daļā ir komisijas izstrādāts jauns variants: "Reklāma titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā nedrīkst pārsniegt 45 minūtes katrā raidīšanas stundā, bet nacionālā pasūtījuma ietvaros - 15 minūtes katrā raidīšanas stundā, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi mazāku reklāmas apjomu."

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Berķis. 22.pants ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. 24.pants - "Citi reklāmas izplatīšanas ierobežojumi". Atbildīgā komisija iesaka trešajā daļā aizvietot vārdus "Ðā panta daļa" ar vārdiem "Ðis noteikums". Tas ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Līdz ar to 22.pants ir izskatīts... Tā, 24.pants ir izskatīts. 29.pants - "Programmas un raidījuma izlaidumdati."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Pirmā daļa. Ir deputāta Berķa ierosinājums papildināt tekstu aiz vārda "dienas" ar vārdiem "radio un": "Katras dienas radio un televīzijas programmas sākumā un beigās, bet raidījumam tikai beigās jānorāda izlaidumdati."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Līdz ar to 29.pants ir izskatīts. 31.pants - "Retranslācijas atļauja". Pirmā daļā ir redakcionāls labojums jeb papildinājums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Ceturtā daļa izveidota no jauna un skan šādi: "Par retranslācijas atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai."

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. 31.pants līdz ar to ir izskatīts.

33.pants. Šis pants pēc Juridiskā biroja ieteikuma projekta tekstā ir sakārtots, mainot daļu kārtību. Kabeļtelevīzijas un kabeļradio sistēmas un to izveidošana. Ceturtajā daļā ir svītroti vārdi "vai pārraides atļauju". Un pēc skaitļa "10" ir papildināts ar vārdu "gadiem".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 11. daļa. Svītrots vārds "derīguma". Šis vārds bija lieks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Un tālāk ir 5. daļa - pieteikumam jāpievieno... Te ir paplašināts šis uzskaitījums, kas jāpievieno pieteikumam.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Berķis. Un 6. daļā ir papildinājums: "... ja reģistrācijas apliecība tiek izsniegta reģionālajai vai vietējai raidorganizācijai".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 9. daļa. Atkal ir atbildīgās komisijas redakcionāls labojums palīgteikumam, kur ir papildināts ar to, ka par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju jāinformē arī vietējā laikrakstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 10. daļa ir izveidota no jauna un atkal attiecas uz paziņošanu Tieslietu ministrijai: "Par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot raidorganizācijas nosaukumu, dibinātājus, raidorganizācijas adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu. Nacionālā radio un televīzijas padome informē Tieslietu ministriju arī par izmaiņām raidorganizācijas dibinātāju (dalībnieku) sastāvā, kā arī par raidorganizācijas darbības izbeigšanu."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 33. pants izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. 34. pants. Trešā daļa. Deputāta Berķa ieteikums ir šo daļu izveidot no jauna, jo citādi būtu jātic tikai reģistrācijas žurnālam, bet mēs esam ieteikuši: "Nacionālā radio un televīzijas padome regulāri kontrolē kabeļtelevīzijas programmu atbilstību vispārējai programmas koncepcijai. "Lai nebūtu tā, ka kabeļtelevīzija var raidīt pilnīgi visu bez kādas kontroles.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 34. pants ir izskatīts. 36. pants. Trešā daļa - te ir atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 36. pants izskatīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. 37. pants - "Tiesības uz atbildes izplatīšanu". Pirmajā daļā aizvietots vārds "paziņojums" ar vārdu "ziņas" un pants sakārtots redakcionāli. Vārds "ziņas" ir plašāks nekā "paziņojums".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk ir 37. panta otrā daļa, kas sakārtota redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Trešā daļa arī sakārtota redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija ieteikusi svītrot vārdu "apgalvojumiem", svītrots arī otrais teikums. Skan pašreiz tā: "Aizskartā persona atbildē norāda uz raidījumā minētajām ziņām un to vietā sniedz citas."

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. Piektā daļa. Atbildīgā komisija ieteikusi svītrot vārdus "un/vai izplatīšana" un aizvietot vārdu "izvēles" ar vārdu "pieprasījuma". Skan tagad tā: "Raidorganizācija pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Berķis. Sestā daļa ir izteikta citā redakcijā. Būtība nemainās.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. 37. panta septītajā daļā ir mainīta redakcija. Būtība nemainās.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Astotā daļa atkal ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Berķis. Līdz ar to 37. pants ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Nākošo!

A.Berķis. 39. pants - "Administratīvā atbildība un kriminālatbildība". Otrajai daļai ir uzlabota redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Berķis. 39. pants izskatīts. 40. pants - "Raidorganizācijas darbības apturēšana un izbeigšana". Šim pantam ir dota jauna redakcija pirmajai daļai. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: "Sçdes vadītājs to dara.")

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Tātad pirmās daļas 1. punkts...

Sēdes vadītājs. Jūs labāk komentējiet, bet neprasiet tos iebildumus...

A.Berķis. Šī redakcija ir izteikta labāk un atbilstoši sakārtota... Šeit ir ieteikts par raidorganizācijas darbības apturēšanu un izbeigšanu: "Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecību, ja raidorganizācija ir savu darbību izbeigusi, bet nav nodevusi izsniegto dokumentu Nacionālajai radio un televīzijas padomei."

Sēdes avdītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Un 2. punkts - ja "... raidorganizācija pieļauj neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Tāpat ir otrajā daļā, kas dod tiesības Nacionālajai radio un teelvīzijas padomei uz laiku līdz 7 dienām apturēt raidorganizācijas darbību, ja tā nav samaksājusi apraides atļaujas maksu... Jā, skaidrs! Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Pret trešo daļu nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Tātad pret ceturto daļu nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Pret piekto daļu nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: "Mçs to jau pagājušo reizi noraidījām...")

Sēdes vadītājs. Godātais referent! Deputāti ir neapmierināti ar mūsu abu darbību. Tātad tomēr paliksim pie tā, ka jūs...

A.Berķis. .... ka vadīsit jūs.

Sēdes vadītājs. ... jūs īsi komentēsit. Acīmredzot visu lasīt nevajag, kaut gan tā ir jūsu iniciatīva - lasīt vai nelasīt, bet dodiet īsu komentāru, un tad sēdes vadītājs lūgs deputātiem, vai viņiem ir iebildumi vai nav, vai kāds vēlas runāt vai kā citādi.

Varam turpināt? Lūdzu!

A.Berķis. Tātad piektā daļa ir par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas anulēšanu. Šī neapšaubāmi ir labāka redakcija, nekā bija iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav.

A.Berķis. Un sestā daļa - par Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par darbības apturēšanu... ka raidorganizācija par to paziņo tai piešķirtajā raidlaikā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Līdz ar to 40. pants ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 42. pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība".

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Berķis. Otrajai daļai ir deputāta Kreitusa izteikts priekšlikums: "Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma ir darbojušās radošajās specialitātēs"... (Kāds kaut ko saka no zāles)... Jā, tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tā, ko tad darīsim? Lūdzu - Ilga Kreituse.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi, man ir ļoti īpatnēji dzirdēt šeit iebildumus no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, jo tas ir viņu priekšlikums, kas tagad tiek atkārtots citas partijas izteiksmē, izvērtējot un atbalstot Latvijas Nacionālās neatkarības kustību... Un tāpēc tas tā īpatnēji ir.

Bet otra lieta. Mēs šinī likumprojektā jau esam ierakstījuši tik daudz stiepjamu, nejuridisku un tautoloģisku terminu, ka mēs turpinām šādā pašā garā. Mums ir "vietējās avīzes" ðinī likumā, mums ir "neitrāli ziņojumi, ko veic partijas biedri"... tas arī ir iestrādāts šinī likumā. Tagad nākamais, ko mēs iestrādājam un par ko mēs esam jau trīs reizes no šīs tribīnes runājuši - "sabiedrībā pazīstamas personas." Ja jūs paņemsit... Es jums vēlreiz saku, kolēģi, ko es jums jau pagājušajā reizē teicu. Tātad vienīgi reitings ir mazliet mainījies. Kas ir "sabiedrībā pazīstama persona"? Diemžēl Imants Kalniņš būs kaut kur desmitnieka beigās... Šodien atšķirībā varbūt... Rubiks ir nogājis zemāk, bet Kauls un Bojārs ir uzpeldējuši augstāk. Kā var likumā lietot šo terminu bez kādiem kritērijiem? Sabiedrībā pazīstama persona - tas nozīmē laikā neierobežota persona. Cilvēks piecus gadus nav darbojies nevienā no šīm jomām, viņš neko nav uzrakstījis, neko nav izpētījis, neko nav nopublicējis, nekur nav sevi parādījis, bet viņš tik un tā bija sabiedrībā pazīstama persona un arī paliek... bet mēs ierakstām to likumā. Kādu piemēru mēs rādām tālākajiem likuma rakstītājiem? Jo, Berķa kungs, jūs arī esat sabiedrībā pazīstama persona, bet es piecus gadus neesmu dzirdējusi nevienu jūsu veidotu raidījumu. Un man tāpēc rodas zināmas šaubas par jūsu kā radio korespondenta profesionalitāti. Es atstātu šo piecu gadu kritēriju, jo arī augstskolā pieci gadi ir kritērijs - ja tu neesi tur strādājis, tevi amatā vairs neievēlē. Bet izrādās, ka radio un televīziju var vadīt jebkurš, lai tik ir pazīstams! Kritērija nav nekāda. Tāpēc, kolēģi, padomājiet, ko mēs šeit gribam veidot!

Es zinu, ka Inkēna kungs iebildīs, ka tās ir tikai tādas atrunas un nevajadzīgi ierobežojumi. Bet vai mums beidzot nevajadzētu padomāt par to, ka visi nevar darīt visu, ja vien Saeimā puse ir vienojusies savā starpā, ka šie cilvēki mums ir vajadzīgi. Varbūt beidzot mēs sāksim domāt par profesionalitātes un darbības kritērijiem un tikai tad par atbilstību ieņemamajam postenim, noraidot politiskās ambīcijas.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - par procedūru. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 107.pants skan šādi: "Priekšlikumi pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedzami 95.pantā noteiktajā kārtībā. Priekšlikumus, kas otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti, nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma." Šeit man ir klāt otrā lasījuma variants, kur atsevišķi tiek balsots gan LNNK priekšlikums, gan Rugātes kundzes priekšlikums, kas ir analogi - viens pret vienu šim priekšlikumam. Mēs atkal atgriežamies pie tā paša atpakaļ, par ko Saeima jau trijās vai četrās sēdēs diskutēja un sprieda. Es aicinu, ka šis priekšlikums vispār nevar tikt balsots.

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Jā, lūdzu! Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Siliņš (LC).

Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka šī problēma par Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvu, tās pašeiz ieteiktais atrisinājums ar sabiedrībā pazīstamajām personām ir vismaz diskutējams, un tādēļ es domāju, ka šīm pazīstamajām personām būtu jāuzrāda, kādā sfērā un kāpēc viņas ir pazīstamas. Un, lai šeit nebūtu pretrunu ar Kārtības rulli, es šajā priekšlikumā uzreiz iesaku izdarīt vienu svītrojumu... (Starpsauciens no zāles: "Tu neko nevari izteikt...") Sēdi vada sēdes priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Jā! Lūdzu, kolēģi, tie nav starpsaucieni. Jūs uzsākāt dialogu ar runātāju un traucējat viņam turpināt runu.

A.Siliņš. Komisija... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, klusumu!

A.Siliņš. Priekšsēdētājs izvēlēsies, vai šis mans priekšlikums atbilst vai neatbilst Kārtības rullim. Man ir tiesības šo priekšlikumu pateikt. Priekšlikums ir šāds: sajā deputāta Kreitusa priekšlikumā, atstājot visu teikumu tātad sekojoši: "Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un ...," tālāk svītro vārdus, "vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma" - to svītro - un "ir darbojušās radošajās specialitātēs". Šis noteikums, manā uztverē, ir nepieciešams, lai mēs tomēr nenonāktu zināmā mērā tādā kutelīgā situācijā, ka mums padomē šīs pazīstamās personas ir pavisam no citas sfēras. Jo tiešām, raugoties pēc reitinga, kas ir visvairāk pazīstamas, ja tās nonāks šajā padomē, tad es nezinu, ko šī padome... kādu televīziju un radio uztaisīs Latvijā.

Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājam tad ir vajadzīgs mazs pārtraukums, jo vajag precīzi pārskatīt visu, ko mēs lēmām otrajā lasījumā, jo vieni kolēģi apgalvo vienu, bet citi - otru.

Kolēģi, tā situācija ir tāda, ka ir jāņem vērā deputāta Endziņa iebildumi, jo es jums varu nolasīt, kas šeit bija rakstīts: "Papildināt LNNK priekšlikumus otrajā lasījumā - papildināt aiz vārdiem "pazīstamām personām" ar vārdiem "kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma ir darbojušās radošajās specialitātēs". Šis LNNK priekšlikums nav pieņemts otrajā lasījumā.

Par procedūru. Lūdzu, Ilga Kreituse!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es tagad, apelējot pie precedentu sistēmas, kāda Latvijas parlamentā nav pieņemta, bet ir pieņemta Anglijā... Pilsonības likuma labojumu laikā mēs izsludinājām piecu minūšu pārtraukumu, kamēr mēs ar Endziņa kungu abi precizējām, par ko mēs īsti balsojam. Man ir lūgums arī tagad izsludināt piecu minūšu pārtraukumu. Mēs ar Siliņa kungu precizēsim Demokrātiskās partijas "Saimnieks" iesniegto labojumu un izdalīsim to Saeimas deputātiem. Tas ir piecu minūšu jautājums, un tad varēsim balsot "par" vai "pret".

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vienam deputātam ierosināt nav tiesību, bet sēdes vadītājam ir tiesības ierosināt piecu minūšu pārtraukumu, bet Saeimai par to ir jālemj. Sēdes vadītājs to ierosina. Lūdzu, ar savu balsojumu izsakiet savu viedokli par šo priekšlikumu. Viens runā "par", viens "pret" par šo priekšlikumu. Lasiet tikmēr Kārtības rulli, un arī es to pašu darīšu.

Lūdzu, balsosim par sēdes vadītāja priekšlikumu - izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu uz piecām minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 15, atturas - 10. Piecu minūšu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Dodiet, lūdzu, šurp papīrus, kuri ir iesniegti! Pieci deputāti iesniedz priekšlikumu 42.panta otro sadaļu izteikt šādā redakcijā: "Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un darbojas radošajās specialitātēs."

Aivars Endziņš vēl neatrodas zālē, bet viņš nupat nāk un nedzirdēja šo priekšlikumu. Lietas būtība ir tāda, ka pieci deputāti iesniedz rakstiski savu priekšlikumu par 42.panta otro sadaļu, un par to varētu balsot, ja komisija piekrīt, ka tas ir redakcionāls labojums. Ja komisija un pārējie deputāti nepiekrīt, ka tas ir redakcionāls labojums, tad, protams, tādā veidā nevar to darīt. Es jums varēšu pateikt arī vērtējumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri šeit ir uzrakstīti. Tomēr deputāta Endziņa protestu pieņemt nevar. Jo deputāta Aivara Kreitusa priekšlikums atšķiras no LNNK frakcijas priekšlikuma ar vienu vārdu, bet tas ir formāls iemesls, lai par to balsotu. Un šis vārds ir "izglītības", jo LNNK frakcijas priekšlikumā bija vārdi "kultūras, zinātnes un izglītības jomā". Bet... vārda "mâkslas" vēl bija... bet Aivara Kreitusa priekšlikumā ir teikts - "mâkslas, kultūras un zinātnes jomā". Tātad šis priekšlikums tomēr atšķiras, un šajā ziņā var debatēt. Protams, būtība ir tuvu tam un nav tālu no tā, kā tas ir ieteikts LNNK noraidītajā priekšlikumā, bet tad, kad ir strīds, tomēr formālā puse ir ļoti svarīga, un tāpēc šis priekšlikums tiks likts uz balsojumu. Bet vai komisija negrib iepazīties ar šo rakstveida priekšlikumu? Var būt, ka tas jums ir pieņemams kā redakcionāls. Es nevaru vērtēt.

Lūdzu! Māris Budovskis - par procedūru.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Tā kā deputātes Kreituses priekšlikums ir ļoti tuvs Nacionālās Neatkarības kustības frakcijas iesniegumam, es, balstoties uz Kārtības ruļļa 118.pantu, uzturu spēkā šo iesniegumu un lūdzu par to arī balsot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka tagad pilnīgi likumīgi var uzsākt debates, un es arī vēlos uzstāties debatēs, jo iepriekš tas bija līdzīgs... procedūras jautājumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - 15 minūtes.

A.Siliņš. Paldies. Par lietas būtību. Šeit tiešām ir jāsaskaras ar šo problēmu, vai padomē būs tīri politiski cilvēki, kuri varētu būt sabiedrībā pazīstami, bet galvenokārt varētu būt pazīstami ne kā radoši cilvēki. Un diemžēl... jā, radošs cilvēks ir tas, kurš ir spējīgs kaut ko radīt. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu un uzmanību!

A.Siliņš. Man ir 15 minūtes, un tā ir interesanta diskusija. Tātad...

Sēdes vadītājs. Ja būs trokšņi, attiecīgi tiks pagarināts jūsu runāšanas laiks.

A.Siliņš. Paldies. Tātad par radoša cilvēka definīciju varētu strīdēties, un es viņu varētu dažādi definēt, ļoti gari. Bet ir viena lieta, kas ir atzīta un kas ir izpētīta visā pasaulē, - ka nevienai tautai radošo cilvēku pārāk daudz nav, ka jebkurā pasaules tautā radošie cilvēki ir tikai 5% visu cilvēku, un... (Starpsaucieni no zāles: "Paldies Dievam!" "Ko pārējie dara?")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, mēģiniet neklausīties jautājumus, jo jautājumu uzdošana nav paredzēta Kārtības rullī! Un deputātus lūdzu neuzdot jautājumus runātājam.

A.Siliņš. Jā, ļoti interesanti ir redzēt Saeimas izpratni šajā līmenī.

Tālāk - par lietas būtību. Vai Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir nepieciešami radoši cilvēki? Var strīdēties un var uzskatīt, ka šur tur pavisam pietiktu, ja tur būtu labi administratori, izpildītāji. Administratori un izpildītāji - un to skaitā arī ierēdņi - pēc savas būtības nav radoši, jo viņi izpilda tikai to, kas ir rakstīts priekšā. Radošs ir tas, kas skatās un atrod kaut ko tādu, kas nekur nav rakstīts priekšā. (Starpsauciens no zāles: "Arī radoši strādā...", deputāts A.Panteļejevs: "Vai politiķis nav radošs?")

Sēdes vadītājs. Deputāt Panteļējev, jūs tomēr pats jūtat, ka esat gatavs saņemt piezīmi par to, ka jūs uzdodat jautājumus!

A.Siliņš. Rit ļoti interesanta diskusija, bet laiks man vēl ir, kaut arī tas maksā dārgi. Par būtību, tālāk. Ja mēs vēlamies, lai mūsu tauta attīstītos, un saprotam, ka radio, televīzija, masu informācijas līdzekļi ir šī ceturtā vara, un gribam skatīties uz priekšu, lai mēs kaut kur nonāktu, ne tur, kur mēs negribam nonākt, tad tas ir radošs process, un šādu radošu procesu nevar regulēt cilvēki, kuri savā dzīvē nav spējuši neko radīt. Tādēļ, ja šie cilvēki būs bez pieredzes radošās specialitātēs un nebūs tajās guvuši nekādus rezultātiem, var sasniegt tikai to, ka šī padome būs - atkarībā no Saeimas sastāva - vienas vai otras valdošās politiskās noskaņas realizētāja, nevis - kā mēs te gribam rakstīt - sabiedrības interešu realizētāja. Sabiedrības intereses un valdošās politiskās intereses, konkrētajā momentā valdošās politiskās intereses, nebūt nav vienas un tās pašas. Un, lai tiešām varētu panākt to, ka šī "ceturtā vara" virza uz priekšu mūsu sabiedrības attīstību, ir pilnīgi nepieciešams, lai šīs padomes sastāvā būtu cilvēki, kuri pirmām kārtām ir kompetenti šajās radošajās specialitātēs un jomās un paši būtu guvuši rezultātus šajās darbības jomās. Mēs varam strīdēties, kurš politiķis ir radošs un kurš politiķis nav radošs, bet to mēs... Jā, es saprotu, ka visiem ļoti patīk "apcelties". Es nezinu, vai tas ir radošs process, bet katrā ziņā arī no šīs diskusijas ir redzams, ka šajā ziņā tiek kaut kādā veidā aizskarta to kolēģu pašcieņa, kuri sevi ir izvērtējuši kā nepārspējamus politiķus. Tiek aizskarta viņu pašcieņa, ka, nedod Dievs, te būs jāsāk rēķināties vēl ar radošiem cilvēkiem, kas varbūt nemaz negrib darboties politikā. Bet, ja likumā reiz ir ierakstīts, ka viņiem būtu tur jābūt, tad vismaz būs jāpaskatās, vai tas cilvēks savā dzīvē kādreiz ir bijis radošs, vai ir pazīstams tikai ar to, ka ir kādu nogrūdis no sava ceļa jeb ir ar visādiem paņēmieniem, ne sevišķi humāniem paņēmieniem, kā tas varbūt ir pierasts politiķu starpā, izcīnījis sev vietu tur, kur viņš gribēja to izcīnīt, un tādēļ kļuvis ļoti populārs. Radošu cilvēku starpā nav pieļaujama sacensība ar nehumāniem paņēmieniem, bet cilvēki, lai kļūtu par pazīstamiem cilvēkiem, var izmantot visnehumānāko veidu un tādā ceļā arī iekļūt šīs padomes Radio un televīzijas padomes, sastāvā. Un pēc tam izveidos tādu radio un televīziju... tādu, kura no Latvijas izraidīs visus, kuri nepatīk tai vai tajā momentā valdošajai politiskajai domai Saeimā. Un tad Latvija paliks arvien tukšāka, jo ik pa trīs gadiem mainās šis politiskais noskaņojums Saeimā, un tad vieni izdzīs otrus, tie izdzīs nākamos, un beigās... mēs ar šādiem paņēmieniem jau ejam uz to - vai nu kāds ienāks iekšā, vai mēs paši nonāksim "trešās pasaules" valstu starpā. Tā ka šis jautājums ir ļoti nopietns. Un mēs varam smieties, mani var apcelt, juristi var mani apcelt, ka varbūt neprotu izlasīt Kārtības rulli, kaut paši nelasa to, bet arī juristiem ļoti vajadzētu savā starpā humānāk izturēties, un politiķiem - jo sevišķi. Un, ja tādas izturēšanās nebūs un ja tāda izturēšanās, kāda ir politiķu starpā, tiks pārnesta uz Radio un televīzijas padomi, nu tad šai padomei tā popularitāte sabiedrībā būs tikpat liela kā Saeimai. Es nezinu, vai Latvijai ir vajadzīga tāda Radio un televīzijas padome, kurai popularitāte ir tikpat liela kā Saeimai. Tas pierāda tikai to, ka mēs jau paši zinām, ko Saeima ir pierādījusi, cik daudz laba ir izdarījusi. Ja padome būs tāda pati kā Saeima, pēc Saeimas ģīmja un līdzības, es nezinu, vai Latvijā kāds būs par to ļoti priecīgs. Tā ka nepolitizēsim šeit, neuzcelsim politiku šajos briesmīgajos augstumos un neatgrūdīsim tos cilvēkus, kas tiešām var kaut ko pateikt un izjūt - vai nu izjūt, vai saprot un ir izdomājuši, kā vajadzētu attīstīties Latvijai, un kas saprot visas tās grūtības un varētu caur to "ceturto varu" līdzsvarot kolīzijas politikā, kur daudz kas notiek, lai kārtotu personīgos rēķinus, nevis domātu par Latvijas interesēm. Tā ka izbeigsim tāda veida diskusijas un padomāsim, par ko mēs te balsojam un par ko nebalsojam! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ar ko cienījamais Siliņa kungs beidza: "Tâtad padomāsim, par ko mēs balsosim!" Tāpēc es vēlreiz aicinu deputātus uzmanīgi padomāt, par ko mēs balsosim. Priekšlikumā skan: kompetentas personas mākslas, kultūras un zinātnes jomā. Arī es tiešām no sirds vēlos, lai tiktu ievēlētas šādas personas, cienījamais Siliņa kungs un arī cienījamais šā priekšlikuma autor! Bet kas tad noteiks, kura būs tā institūcija, kas noteiks, vai šīs personas ir kompetentas vai nav kompetentas? Kura būs tā komisija? Mēs tagad veidosim komisiju, kas izvērtēs, vai persona ir kompetenta vai nav kompetenta. Bet kā tad mēs izveidosim šo komisiju? Jo galu galā tiem arī būs jābūt kompetentiem, lai izvērtētu. Tas manuprāt, ir absolūti absurdi - balsot par šādu priekšlikumu. Tas ir absolūts absurds! Tāpat - "radoša persona". Okei, es atvainojos par izteicienu, es uzgleznošu vienu gleznu, es arī esmu radījis vienu gleznu, un es arī esmu radoša persona? Jā? Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: tas priekšlikums ir absurds pēc savas būtības! Jo - es vēlreiz atkārtoju - kas būs tie, kas izvērtēs, vai šie cilvēki ir kompetenti vai nav kompetenti? Un nevis, ka balsojot šeit Saeimā... mēs balsosim un tā attieksme būs tīri subjektīva. Un kā noteikt, vai viņš ir kompetents vai nav? Nav iespējams praktiski izveidot kaut kādu komisiju, kas varētu konstatēt, vai viņš ir kompetents vai nav. Jo kā tad veidos to komisiju? Varbūt tie paši, kas to veidos, nav kompetenti. Tas ir absolūti absurds priekšlikums. Absolūti absurds! Tas ir bezjēdzīgs, un es aicinu par to nebalsot.

Sēdes vadītājs. Deputāts Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Es diemžēl iedevu vārdu... es esmu vainīgs un atvainojos deputātam Panteļējevam. Jums bija jārunā nākamajam, bet es vārdu devu Sinkam, jo viņš cēla roku.

J.Sinka (TB).

Paldies. Es tikai gribētu savukārt paprasīt Ābiķa kungam - kas ir absurds? Tam arī vajag kaut kādu kritēriju. Un kas ir absurdāks par absurdāku? Ja jau kompetents ir absurds, tad pazīstama persona ir kaut kas vēl absurdāks: pazīstama persona ir kurš katrs labi pazīstams Latvijas pilsonis, kas ir bijis noziedznieks. Visiem ļoti labi pazīstams. Tātad - vai tas nav vēl lielāks absurds, nekā pateikt, ka cilvēks ir kompetents mūzikā, mākslā vai kādā citā jomā? Tā ka es domāju, ka mēs te mētājamies ar vārdiem, Ābiķa kungs! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es skatos, ka katram mums ir savas politiskās karjeras, savas veiksmes un neveiksmes un sava subjektīvā attieksme pret to. Varbūt šodien mēģināsim atiet no šīs subjektīvās attieksmes pret savu vai citu cilvēku karjeru un loģiski, vienkārši izspriest! Es vienkārši mēģināju Siliņa kungam šoreiz paprasīt izskaidrojumu. Tā kā no tribīnes nedrīkst uzdot jautājumus un saņemt atbildes, gribēju, lai viņš precīzi definē, kas ir radošās specialitātes, ja jau mēs ierakstām likumā tādu jēdzienu, ka tikai tie cilvēki, kas darbojas radošajās specialitātēs, varot tur strādāt. Es lūdzu viņu precīzi pateikt, kuras ir radošās specialitātes. Vai mums ir kāds likumdošanas akts vai kāds normatīvs, regulējošs akts, kas tās uzskaita? Siliņa kungs varbūt atceras padomju laikā tiešām bija savādāk. Tad bija katrai specialitātei savas nomenklatūra. Piemēram, es gatavojos pēc specialitātes nr.2016, un tad bija skaidrs, ka, ja tu pēc šā numura 2016 jeb šā zīmoga sev uz muguras esi piecus gadus strādājis vai divus gadus strādājis, tad tu zini, ka tu piederi pie tās specialitātes. Cik es saprotu, šajā situācijā, šobrīd, tāda specialitātes numura cilvēkam nav, cilvēks var, piemēram, strādāt vienā vietā un tajā pašā laikā būt gleznotājs. Esmu apmeklējis, piemēram, izstādes, kuras ir gatavojuši cilvēki, kuri strādā citās profesijās, kuriem ir citi specialitāšu numuri, maiznieks, piemēram, vai kaut kādas citas profesijas pārstāvis. Un tāpēc man ļoti nav saprotams, kādā veidā tas notiks. Siliņa kungs man atbildēja, ka zinātne un māksla ir radošās specialitātes. Es tūlīt paprasīju - tad skolotājs, piemēram, nav radošs cilvēks? Jo, no formālā viedokļa, radošs skolotājs it kā nav ne pie zinātnes, ne pie mākslas piederošs. Nē, tas arī esot radošs, Siliņa kungs saka. Tā ka mēs redzam, ka tās robežas var būt ļoti šaubīgas un ļoti tālas. Man tiešām būtu priekšlikums nemēģināt pašlaik radīt... (Starpsauciens no zāles: "Zemnieki...") jā, kas attiecas uz zemniekiem, tas ir cits jautājums, acīmredzot zemnieki nav radoši, kaut gan no tribīnes Siliņa kungs pateica Zālamana cienīgu definīciju: radoši ir cilvēki, kas rada. Paldies, es vismaz tiku atzīts par radošu: man piedzima dēls pēdējo piecu gadu laikā. Līdz ar to, es domāju, mans dēls ir nebijusi parādība, tāpēc es esmu radījis kaut ko tādu, kas ir jauns un kas vēl nav bijis pasaulē, jo Siliņa kungs skaidroja, ka jārada kaut kas tāds, kas ir jauns un pasaulē vēl nebijis. Piecu gadu laikā es esmu to izdarījis, tātad līdz ar to, pēc Siliņa kunga definīcijas, es esmu cienīgs būt šīs padomes sastāvā, kaut gan es pats personīgi nepretendēju. Un, protams, rodas uzreiz jautājums... ja runa ir par pieciem gadiem, tad ir jautājums: cik intensīvi jārada - vienreiz dienā, vienreiz gadā, divreiz dienā? Kad un cik ilgi tie radošie akti notiek? Es domāju, ka radošs... vai būt radošam... socioloģijā tas varbūt ir vispārpieņemts jēdziens, kas raksturo konkrēto cilvēku, bet nav tādas specialitātes - radošas specialitātes, un šajā sakarā es tagad vēršos tieši pie Siliņa kunga, kurš pašlaik svītro... ja jūs lietojat jēdzienu "radošs cilvēks", tā ir viena lieta, tas tiešām ir jautājums, tas, kas tiek prasīts no cilvēka, lai viņš būtu šajā padomē, tas ir jāizvērtē un katrā konkrētajā gadījumā to izvērtē, un tajā ziņā es jums piekrītu. Radoša specialitāte - es domāju, tas tomēr ir pārpalikums no padomju nomenklatūras laikiem, nomenklatūras, kad tika apzīmētas ar numuriem visas šīs specialitātes un kad mēģināja tās šādi iedalīt. Jo, kas attiecas uz starptautisko praksi, es neesmu manījis, ka tāds jēdziens tiktu plaši pielietots, jo radoša ir katra specialitāte jeb profesija, kurā cilvēks viennozīmīgi strādā. Var sākt ar to, vai cilvēks ir radošs vai nav, vai viņš strādā radošā virzienā vai radoši, tas ir cits jautājums. Tā ka, manuprāt, nevajadzētu šeit pašiem radīt vienkāršu problēmu, kas nebūtu atrisināma, jo, ja mēs atstājam šo formulējumu "radošā specialitāte", mums momentāni ir blakus jādod izskaidrojums vai arī pielikumā to specialitāšu uzskaitījums, kas tiek uzskatītas pēc radošām šā likuma kontekstā, jo citādi šis likums nebūs izpildāms. Ja mēs likumam pieliekam klāt šo specialitāšu sarakstu, tad mēs, protams, varam definēt. Ja principā grib akcentēt, ka cilvēkam ir pēc dabas jābūt radošam, tad to kaut kādā veidā var iestrādāt, bet ne jau to, ka ir runa par kaut kādu radošu specialitāti, radošu profesiju, piederība pie kuras viennozīmīgi nosaka, vai var vai nevar būt padomē. Pati par sevi piederība profesijai, arī zinātnei... rodas uzreiz jautājums - vai ir runa par cilvēku, kas strādā par garderobistu Zinātņu akadēmijas institūtā (principā viņi strādā zinātnē), vai par cilvēku, kurš ir varbūt tur administrators, vai runa ir tikai par cilvēku, kurš varbūt nozog citu pētījumus un uzraksta no tā disertāciju, vai arī par cilvēku, kas tiešām rada. Es nezinu, kā mēs tur pētīsim un visu šo izanalizēsim, ja mēs nemēģināsim te to precizēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns! Pēc tam - Ilga Kreituse. Es aicinu debatēt par priekšlikumiem, kuri šeit ir uzrakstīti un par kuriem mēs balsosim.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nu jau, es atļaušos teikt, mēs gandrīz ampelējamies. Nu, nevajadzētu sajaukt būtisko ar formālo! (Starpsauciens no zāles: "Specialitāte? Paskaidro!") Un būtiskais... ne velti mēs, LNNK frakcija, jau iepriekšējā lasījumā ieteicām šo labojumu, un šis labojums bija būtisks. Protams, mēs neatkārtojām otrreiz šo priekšlikumu, jo to neatļauj Kārtības rullis. Es, protams, atbalstu šo pašlaik ieteikto priekšlikumu, kur nav vārda "izglītības", bet nu Panteļējeva kungs sāka runāt šādas lietas un diskutēt par to, kas ir radošs un kas nav radošs. Man liekas, ka Saeimas deputātiem jau nu vajadzētu būt skaidrībā par to, kas ir radošs un kas nav radošs! Mēs taču zinām, ka ir radošās savienības - Mākslinieku savienība, Žunālistu savienība, Komponistu savienība un tā tālāk, un tā joprojām. Nu nesāksim visu no jauna! Un, ja reiz Ābiķa kungs pretendē uz gleznotāja titulu, ja viņš ir uzvilcis kaut kādu ķeksi ar krāsu, tas taču nenozīmē, ka viņš ir radošs cilvēks. Nu nesāksim taču tādā līmenī runāt par šīm lietām! Tas ir vienkārši smieklīgi. Tad jau es, kariķējot šo lietu, varu teikt tā, ka radošs ir tas, kas rada problēmas. Tad jau, es atvainojos, kolēģi no "Latvijas ceļa", jūs esat radījuši tik daudz problēmu, ka jūs visi esat tik ļoti radoši, ka radošāku vairs nav, jūs vairs nevar pārspēt vispār. Tāpēc nesāksim tādā līmenī diskutēt šeit, Saeimā! Lūk, tāpēc es aicinu, protams, balsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, lasiet kontekstā, nevis mēģiniet te bērnus radīt no tribīnes un veidot Latvijas radošo vīriešu apvienību, kura noteiks to, vai ir dēls vai nav dēla. Es Panteļējeva kungu ieteikšu par goda prezidentu, jo viņš, izrādās ir ūnikumu radījis. Es domāju, ka bērni ir bērni kā tādi, nevis unikāli katrs par sevi. Izlasiet likumu, te ir nosauktas nozares, kurām ir pielikts tālāk klāt radošs kā paskaidrojošs. Nozares ir nosauktas - māksla, kultūra, zinātne. Man prasa, bet ekonomisti? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Bet skolotāji?") Mums ir ekonomikas zinātne, un tāpēc tur nav uzskaitītas profesijas, bet nozares. Izglītības zinātnes, Panteļējeva kungs! Un nelaime ir tāda, ka mēs šeit Saeimā viena daļa sēžam astoņus gadus jau no Augstākās padomes un esam aizmirsuši to, kas notiek aiz Saeimas sienām un kāda ir reālā dzīve. Un mēs vairs nezinām, ka izglītība ir zinātnes sastāvdaļa un ka cilvēks, kas pēta izglītības zinātni un kas attīsta skolu izglītību, ir arī zinātnieks vienlaicīgi, bet mēs esam to aizmirsuši. Ikdienas skolotājam, kas nenodarbojas ar izglītības attīstības pētniecību un virzību, nav jābūt Televīzijas padomē. Praktiķim ekonomistam nav jābūt padomē, bet jābūt ekonomistam radio vai televīzijā, un tāpēc nejauciet administratīvo darbu ar radošo darbu, kas koordinēs, izstrādās stratēģiju un taktiku. Mēs pašlaik visu saliekam vienā kulītē - gan bērnu radīšanu, gan bērnu autiņu mazgāšanu. Tās ir divas dažādas lietas. Un tāpēc man ir viens lūgums: izlasiet likumu pilnu - ar nozarēm, šo pantu ar nozarēm, kas ir, un par radošo darbu. Un tādā gadījumā, ja ir tāda attieksme un jautājums - kas ir radošs, tad mani interesē, kāpēc jūs līdz šim brīdim neesat Latvijā likvidējuši radošās apvienības. Kāpēc eksistē Latvijas Republikā tāds jēdziens kā "radošās apvienības"? Tādā gadījumā viņas ir jāpadzen un jāatzīst par nederīgām.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - otrreiz. Pēc tam - Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns un Pauls Putniņš. Lūdzu - piecas minūtes!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad šis jautājums ir atrisināms un radošās specialitātes nav tāda problēma, lai nokļūtu līdz bērna radīšanai. Ja runā par zinātni, tad tā jau sen ir nodefinēta - Latvijas zinātnes padome ir nodefinējusi, kurās zinātņu nozarēs tā ir iespējama vai kuras Latvijā uzskata par tādām, un tur ir minēta pedagoģija, tur ir arī teoloģija, tur ir visas sfēras, kur, kā saka, pamatā ir prāta darbs, bet kur ir emociju jaunrade - tās ir radošās apvienības un daudzās vietās. Un galu galā, ja mēs paši par to netiekam skaidrībā, tad šos radošos cilvēkus ļoti labi pazīst pasaulē. Un ir ļoti vienkārši - mēs, jebkurš parlaments, - nākamais, šis vai vēl aiznākošais var painteresēties pasaulē, vai šis cilvēks ir pazīstams kā radošs cilvēks, vai viņš ir pazīstams kā meklējams cilvēks kaut kādos sarakstos, kur ir jāatrod, tāpēc ka viņš ir pazīstams ar kaut kādiem nodarījumiem, ļaundarījumu. Radošos cilvēkus parasti pasaulē ar atplestām rokām visur ņem pretī. Un, ja mēs šajā padomē negribam tādus, tad tas ir ļoti interesanti, tad te es saredzu ļoti nepatīkamu zemtekstu. Tātad tur ir vajadzīgi tīrie izpildītāji. Labi, es piekrītu, ka tur ir vajadzīgi administratori, bet administrators ar izpratni, kurš grib regulēt radošo procesu, var būt tikai tāds cilvēks, kurš vismaz savā laikā kaut kad pats tāds ir bijis un saprot, ko nozīmē darīt radošu darbu. Ja viņš pats tāds nav bijis un vispār nesaprot, ko nozīmē radošs darbs, tad viņš nevar būs administrators radošajam procesam. Tas ļoti labi ir atklājies. Es dzīvi esmu pavadījis zinātnē, un savā laikā tur lika par institūtu direktoriem visvisādus ar partijas norīkojumiem. Diemžēl viņi tur nevarēja strādāt un neko šie institūti nevarēja izdarīt. Strādāja un normāli kaut ko darīja tikai tādi institūti, kur cilvēki, kuri zinātnē kaut ko ir izdarījuši, paši no sava kolektīva beigās kļuva par administratoriem. Varbūt pat pret savu gribu. Un tikai tādās organizācijās kaut kas reāls tika izdarīts. Paldies Dievam, dabas zinātnēs tas tika lielā mērā noregulēts tieši tā. Un, ja mēs tagad atkal esam ļoti aizrāvušies ar administratoriem jeb izpildītājiem, kuri būs ar mieru, es tikai nezinu, kādā veidā, likt roku pie cepures vai vēl kaut kā: "Jâ, būs izpildīts politiskais pasūtījums!", tad ne pie kā laba mēs nenonāksim. Es jau vienreiz teicu, ka tādā gadījumā šeit ceturtā vara vairs nebūs ceturtā vara, kas bīdīs mūsu attīstību uz priekšu, bet viņa būs kaut kāds piedēklis politiskajai varai. Protams, politiķiem tad būs daudz patīkamāk, mierīgāk strādāt, jo nebūs to, kuri traucē ar savām nestandarta domām un izteikumiem, un tāds variants, protams, Saeimu var apmierināt. Bet es domāju, ka Saeimā mēs esam pietiekoši gudri un tālredzīgi, lai saprastu, ka tikai domu daudzveidībā un arī pieeju dažādībā... politiķiem dzīvei ir viena pieeja, radošiem cilvēkiem - cita pieeja. Un, ja mēs šo pieeju likvidējam, tad mēs ļoti daudz ko zaudējam. Tāpēc es domāju, ka mēs nepieļausim to, lai mēs pārāk daudz zaudētu, uztaisot šo padomi par politikas piedēkli. Un tāpēc, es domāju, šis priekšlikums ir jāpieņem. Es aicinu balsot par viņu, un pēc tam, ja tur ir neskaidrības kādam, kas ir radošs cilvēks, tad to var... zinātnē tas jau ir nodefinēts, es varēšu iedot un tad... (Starpsauciens no zāles: "Speciālists?")

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jūs pārtraucāt runātāju! Vai jums tomēr nebūtu jāpadomā, lai tā nedarītu...

A.Siliņš. Tā ir politiķu cienīga rīcība, un es to ļoti labi saprotu, jo politiķiem galvenais uzdevums ir aizbāzt muti citiem. Nu var jau arī tādā veidā turpināt un mēģināt kaut ko Latvijā panākt ar mutes aizbāšanu, bet es domāju, ka šajā Televīzijas padomē tādi cilvēki nav vajadzīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad runātāji mums vēl ir, bet arī pusdienu pārtraukums ir klāt. Lūdzu, reģistrēsimies! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! 12.30 nav reģistrējušies 18 deputāti un tie ir: Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Andris Gūtmanis, Edvīns Kide... Edvīns Kide ir zālē... Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Aija Poča.

Sēdes vadītājs. Aija Poča ir zālē.

I.Folkmane. ...Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Andrejs Siliņš... Andrejs Siliņš ir zālē... Leonards Stašs.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs ir zālē.

I.Folkmane. ...Jānis Urbanovičs un Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 39... 40. 41... 42... Diemžēl jāpaziņo piecu minūšu pārtraukums, jo kvoruma nav.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Bija paziņots pārtraukums sakarā ar to, ka nebija kvoruma zālē. Pienākušo deputātu skaits varētu likt domāt, ka ir jau kvorums. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 60 deputāti. Varam turpināt sēdi.

Atgādinu, ka mēs izskatām Radio un televīzijas likumu trešajā lasījumā. Debatēs ir pieteikušies deputāti, un pagaidām rinda mums veidojas tāda, ka tagad runās Edvīns Inkēns. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts. Pēc tam - Pauls Putniņš, pēc tam - Aivars Endziņš, pēc tam - Ruta Marjaša, pēc tam - Rugāte un citi deputāti.

E.Inkēns (LC).

Tik tiešām ir diezgan grūti noformulēt šādus te ierobežojumus, kurus mēs gribam ielikt likumā, un, ja mēs paskatāmies, tad arī debates, kas notikušas līdz šim, skaidri parāda, ka abos variantos jēdzieni ir pietiekami stiepjami - viņus var ļoti dažādi traktēt, un neviens no formulējumiem nedod precīzu atbildi un precīzu ierobežojumu, jo abi šie traktējumi dod pietiekami daudz iespēju, lai viņus mainītu un interpretētu pēc vajadzības.

Tajā pašā laikā, atbalstot komisijas izstrādāto variantu, es gan gribētu teikt, ka Saeima, protams, nevar garantēt, ka viņa kādreiz kādā amatā ievēlēs... ka kāds no tiem cilvēkiem, kurš ir ievēlēts, kļūs par noziedzniekiem, bet tajā pašā laikā Saeima nekad nav ievēlējusi amatā tos cilvēkus, kas ir noziedznieki, tāpēc izrādīt tādu neuzticību pret šo 5., 6., 7. un pārējām Saeimām un teikt, ka ar pazīstamiem cilvēkiem nez kāpēc Latvijas tautas vēlētie deputāti sapratīs tieši noziedzniekus, ir pārspīlējums, galējs pārspīlējums.

Ja mēs runājam par Kreitusa kunga ieteikto risinājumu, tad savā būtībā arī viņā jau nav nekā slikta, jo es paskatījos kritēriju. Tātad tā ir kompetence mākslas, kultūras un zinātnes jomā, ar zināmu piespiešanos es pats sevi varētu uzskatīt par kompetentu visās trijās šajās jomās. Es tagad nepamatošu - kāpēc, un ļoti daudzi no jums domā tāpat, jo svarīgi jau ir tas, kas nosaka šo kritēriju. Šāda kritērija nav, viņš tik un tā ir izplūdis.

Ir viena cita problēma. Problēma ir ar frāzi - darboties radošajās profesijās nepārtraukti pēdējos 5 gadus. Tas nozīmē, ka bijušais kultūras ministrs - es ceru, viņa kompetenci neviens nenoliegs kultūras jomā - nevarētu kandidēt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas no kultūras darbiniekiem ir kļuvuši par kultūras, zinātnes vai citiem administratoriem, praktiski no šīs spēles ir izslēgti.

Ja mēs paskatāmies uz padomes funkcijām, tad te ir skaidrs, ka šajā padomē nav runa tikai, kā daļā no iepriekšējām debatēm izskanēja... nav runa tikai par to, ka būs kaut kādā veidā jāietekmē tas saturs, ko rādīs sabiedriskais radio un televīzija, bet tur ir arī pietiekami daudz nopietnu administratīvo funkciju, jo proti, padome ir šīs valsts īpašuma daļas turētāja. Ja tur būs cilvēki, kas pilnīgi nekā nesapratīs ekonomikā, ne arī tādā lietā, kāda ir tīklu attīstība, tad eksperti vai ieinteresētās personas, vai dažādu grupu lobiji daudz vieglāk ar viņiem tiks galā. Mums nevajag pašiem sev noteikt ierobežojumus un nez kāpēc uzskatīt, ka mūsu Saeima un arī nākošā Saeima, viņas sastāvs, būs tik neprincipiāla un tik neloģiska, ka ieliks tur cilvēkus, kas nebūs cienīgi ieņemt vietu šajā padomē. Tāpēc lielā mērā es šo strīdu tomēr uzskatu par abstrakciju, zināmā mērā par vingrinājumu, kā labāk izteikt savu domu, nevis par strīdu pēc būtības. Nav šajos labojumos tik dziļas būtiskas domstarpības.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, cienītā Saeima! Negaidīti mēs esam atgriezušies pie tā, kas bija jau norakts dziļi dziļi, un atkal mēs šeit esam tādā kā krustpunktā, lai gan es zinu, kāds būs balsojuma rezultāts. Un arī tas liecinās par mums - 5. Saeimu, bet par šeit apskatāmajiem jautājumiem... tātad iepretim Kārtības rullim ir parādījusies arī šāda iespēja. Tad man jums jāteic tā, ka formulējums "radošās specialitātes" jau ir drusciņ tāds nosacīts, jo vārds "radošs" ir cilvēka paaugstinājums, un cilvēka paaugstinājums ir mūsu katra alkas. Es zinu arī vienu sētnieku, kas bija ļoti radošs, spriežot pēc tā, kā viņš bija izgudrojis un apdarinājis savu tačku un to lāpstu, lai viņam būtu ērtāk strādāt. Viņš bija noteikti radošs cilvēks! Un es zinu, mēs visi zinām, ka mākslas pasaule bez radošiem cilvēkiem ir arī pilna ar ļoti neradošiem cilvēkiem, tāpēc šis formulējums ir diezgan, teiksim, tāds staipāms - sauksim to tā.

Bet attiecībā uz to, pret ko iebilda Ābiķa kungs, te, redzat, ir tā, ka sabiedrības normas pastāv un izpratne, kompetences izpratne par zinātni, bet it īpaši par kultūru, tajā skaitā par mākslu. Teiksim, Ruandā tā ir savādāka nekā Korejā un pavisam savādāka nekā Igaunijā. Un kas tad šo kompetences līmeni noteiks? Kompetences līmeni noteiks šeit Saeima. Saeima balsojot, jo Saeima vairāk vai mazāk - mums tā ir jādomā - atspoguļo sabiedrības uztveres līmeni. Un tā noteiks, vai šis cilvēks ir kompetents minētajos laukos vai arī nav.

Bet, ja reiz šeit ir tāda iespēja, tad es gribētu noformulēt, bet tas jau nav iesniegts, un tam ir maza jēga. Pareizais formulējums, manuprāt, būtu tāds, jo esošajā formulējumā arī ir drusciņ aplamība, ka mākslas un kultūras... tātad māksla ir it kā nolikta ārpus kultūras, bet pareizais formulējums būtu tāds: "... kuras ir kompetentas kultūras, tajā skaitā mākslinieciskās kultūras, un zinātnes jomā". Bet diemžēl tā tas nebūs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļs". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Labi, ka mēs runājam tagad pēc pārtraukuma, jo pirms tam mums bija tik liels emocionālais uzbudinājums, kas radīja haosu un neiespējamību koncentrēties.

Bet mani pamudināja nākt tribīnē Tabūna kunga izteiktais apgalvojums, ka šis piedāvājums satur būtību, nevis formalitāti. Tam es vispirms absolūti nevaru piekrist. Šeit ir kārtējais mēģinājums iestrādāt likumā formālu aizliegumu. Formālu ierobežojumu. Kārtējo reizi izteikt neuzticību - vienalga, vai šai Saeimai vai nākošajai Saeimai, jebkurai Saeimai, kurai sakarā ar šo likumu būs jāizveido šo padomi. Pie tam kritēriji ir formāli, bet tajā pašā laikā ļoti neskaidri. No vienas puses, šeit tiek minēta māksla, kultūra un zinātne. Šeit ir minēti pieci gadi, kas, teiksim, sabiedrībā tiek uztverti daudzmaz viennozīmīgi, bet tāds jēdziens kā kompetence, kā radošā organizācija... Es varu iedomāties, ka diskusijas par to vai citu izvirzīto kandidātu uz šo amatu... tātad šī kompetence un piederība pie radošās profesijas jebkurā Saeimā izraisīs tādas diskusijas, kas praktiski novedīs strupceļā un nedos iespēju vispār šādu padomi radīt. Mēs pašlaik, pēdējā laikā, bieži aizraujamies ar aizliegumiem. Mēs vairs viens otram neticam un šo neticību izplatām arī tautā.

Es esmu darbojusies šajā padomē līdz šim. Un tad, kad es skatos visas funkcijas, padomes uzdevumus, kas ir uzskaitīti likumprojekta 46. pantā, par kuru īpašu domstarpību šeit nebija, es varu iedomāties, kā viens "tîrais" radošais, kā mēs to saprotam, cilvēks - dzejnieks, mūziķis... izņēmums varētu būt Imants Kalniņš, kurš tiešām ļoti labi saprot budžetu, bet viņš ir izņēmums. Tad jebkurš ieinteresēts eksperts vai eksperts, kuru ir angažējusi ieinteresētā persona, varēs šim radošajam cilvēkam "ieborēt" visu ko, jo, paskatieties, kas te viss ir jādara! Ir jānodrošina vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēja visā valsts teritorijā. Kam te vajadzīga radoša profesija? Dzejniekam, piemēram, būt vai mūziķim?

Sagatavot valsts budžeta projektu... Nu vienīgi Imants Kalniņš to var, varbūt vēl kāds, bet to grūti šodien ir pateikt.

Pārvaldīt valsts kapitāla daļas, apstiprināt statūtus, iecelt ģenerāldirektoru... jūs jau paši varat pasekot šim pantam... noteikt maksu par apraides atļauju, izsniegt kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecības, kārtot šo apliecību reģistru, izskatīt materiālus par likumu pārkāpumiem elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, anulēt aprādes atļaujas utt. u.t.jpr.

Kam mums šodien iestrādāt likumā tādu normu, lai garantētu, ka šajā padomē būs tikai tādi cilvēki, kas neko no tā nejēdz. Nu ļausim taču, ļausim Saeimas deputātiem izraudzīties! Un tas būs atklāts process, kas noritēs publiski. Arī informācijas līdzekļi būs tikpat ieinteresēti kā šodien, un visi masu mediji piedalīsies šo personu kandidatūru apspriešānā. Ļaujiet taču brīvi! Mums ir demokrātiska sabiedrība, cienījamie kolēģi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš atsauc savu iesniegumu.

Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Imants Kalniņš.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis tomēr ir jautājums pēc būtības. Es gribu iebilst Inkēna kungam, kurš teica, ka šie priekšlikumi pēc būtības nav atšķirīgi. Ir atšķirīgi kaut vai tādēļ vien, ka šis piecu minūšu starpbrīdis, kurš mums bija vajadzīgs tehnisku iemeslu dēļ, lai sakārtotu priekšlikumus iespējamajam balsojumam par kādu labojumu trešajā lasījumā, mums deva arī iespēju abiem apmainīties domām, un tajās ir vērts dalīties arī ar jums.

Tad, kad lasām šo daļu, kas attiecas uz kompetenci mākslas, kultūras un zinātnes jomā, mūsu sarunas gaitā Inkēna kungs teica, ka tad jau jāliek iekšā arī politiķi. Un tad arī visi jautājumi būs skaidri. Un te man patiešām arī nebūtu vairs ko piebilst, jo, ja ieliek politiķi, tad man liekas, ka neviens šeit vairs arī ne par ko nestrīdētos. Tad nebūtu vairs pretrunu starp to, kas ir izvirzīts un kādā veidā ir izvirzītas prasības padomei, un starp to, kādā veidā un kādi cilvēki tur ir ieliekami. Taču es negribu šeit degradēt politiķus, ja kāds gribētu attīstīt šo domu nelabvēlīgā virzienā, un arī pati es to nevēlos darīt.

Bet, runājot par tiem pretendentiem, kuri varētu tātad iet cauri šādam "sietam", kurš šeit tiek iestrādāts, un pretendēt uz padomes dalībnieka statusu, tad te ir kāds cits bīstams fakts. Ja mēs šķirojam administratoros un visvienkāršākajos korespondentos, es atvainojos šīs profesijas cilvēkiem un visiem tiem, kuri ir sākuši kā korespondenti, un visiem tiem, kuri šobrīd kaut kādu iemeslu dēļ par tādiem strādā... Te nav jāreducē viss uz savu personīgo žurnālistisku, arī es pie tās daļēji piederu un neuzskatu, ka korespondenti ir tie vājākie cilvēki, no kuru vidus... arī viņi varētu būt pazīstami, varētu būt pretendenti uz vietu padomē. Un viņi diezin vai būtu nu gluži tik, jāsaka, neizglītoti un neizprotoši, ka viņi nesaprastu šīs padomes funkcijas, kuras ir noteiktas tālākajos likuma pantos. Un, ja pretim korespondentiem, kuri tātad nekādā veidā nespētu izlemt šās padomes svarīgos jautājumus, tiek nostatīti absolūti nepieciešamie administratori ar lielu pieredzi, tad man ir jautājums, pirmkārt, pašai sev: kuri tad tie būtu? Tik tālu mēs ar Inkēna kungu nepaguvām izdiskutēt, jo laika nebija pietiekami, bet es pasēdēju un padomāju, un tad es sapratu, kas tie varētu būt. Un tieši tāpēc, ka šie administratori acīmredzot šādā veidā varētu pretendēt uz vietām šajā padomē, es gribētu iebilst, ka diez vai tādā veidā vajadzētu nomainīt pēc vairākiem gadiem šos krēslus un pēc tam noteikt šīs nozares virzību. Tādēļ būsim lojāli pret jebkuru, kurš drīkst pretendēt, ja viņš pozitīvas rīcības dēļ ir kļuvis populārs cilvēks, uz šīs padomes locekļa statusu. Un, izdarot vienu vai otru labojumu šodienas sēdē, iebalsojot vai nu priekšlikumu, kurš patiešām pēc būtības atšķiras no otrajā lasījumā piedāvātā LNNK un arī mana priekšlikuma, kas tika izbalsots, jo šeit patiešām nav izglītības darbinieku, ka viņi ietilpst šajā kopumā, un nav izslēgts, ka arī zinātnē darbojas kāds no izglītības darbiniekiem, neskaldīsim šeit sīkos matiņus.

Vai arī otrs priekšlikums, kuru iesniedza Kreituses kundze un parakstīja vēl vairāki deputāti, arī es to starpā atbalstīju citu redakciju. Šeit jautājums ir pavisam cits - vai mēs patiešām atstājam iespēju izvēlēties sabiedrībai un Saeimai to apstiprināt vai arī mēs jau iepriekš nepārprotamā veidā iestrādājam politiskas intereses, bet, diemžēl tās neatklājot skaidrā valodā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Kamēr nebūs izstrādāta tāda testu sistēma, kura būs spējīga noteikt, vai testējamā cilvēciskā būtne ir atzīstama par radošu, kamēr nebūs izstrādāta tāda testu sistēma, kas varēs noteikt, vai testējamā būtne ir atzīstama par piemērotu darbam parlamentā, tikmēr jebkura šāda tipa diskusija mūs nenovedīs ne pie kāda rezultāta. Tā ir neiepriecinošā daļa. Iepriecinošā daļa ir tā, ka ir iespējams tomēr daudzmaz precīzi noteikt, kura cilvēciskā būtne ir neradoša. Tas, kurš nāk dienu no dienas, mēnesi pēc mēneša šeit tribīnē un runā vienu un to pašu, par to ir skaidri zināms, ka tā nav radoša būtne. Es aicinu pārtraukt šo diskusiju. (Starpsauciens no zāles: "Kolosāli!") (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Edvīns Inkēns. Otrreiz.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es būtībā lāgā nesaprotu, kāpēc tik daudz šķēpu tiek lauzts par šo it kā niecīgo pielabojumu, jo es domāju, ka šeit no tribīnes jau pirms manis ir pateikuši, ko mēs varam saprast ar vārdiem "pazīstamas personas", sabiedrībā pazīstamas personas, kas reizē ir arī Latvijas pilsoņi. Jā, mēs, protams, varam sākt uzskaitīt viņas, sākot ar Rubiku, un es domāju, ka tāpēc vien ir nepieciešams šis pielabojums: "...kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā", protams, ar zinātni saprotot arī izglītības darbiniekus, lai gan tas varbūt nav tieši tā ierakstīts. Es nesaprotu, kāpēc šeit ir vēlēšanās kaut kādā veidā vārdu "kompetentas" varbūt neietvert šajā labojumā. Un pie kā tad tas var novest? Tas var novest tiešām pie tā, ko teica Putniņa kungs, ka arī sētnieks to savu tačku tur modernizējis un ka viņš uzreiz ir kaut kādā veidā, teiksim, ne tikai pazīstams, kā man te teica, bet viņš ir arī radoša persona. Nu tas ir pilnīgs absurds, jo mēs visi saprotam, kas ir radošas personas. Tomēr šeit ir vēlēšanās tikai panākt, lai profesionālāki cilvēki šajā padomē piedalītos un lai nebūtu tādas iespējas... Es nedomāju, ka tas strīds turpināsies tanī brīdī, kad šeit liks konkrētus cilvēkus priekšā, bet viss tas strīds jau ir tikai par profesionālismu - lai šajā padomē nonāktu cilvēki, kas var risināt tos jautājumus, kas ir vajadzīgi. Un es nesaskatu to cilvēku starpā, kuri šeit runā, būtībā tādas pretrunas. Neviens jau nesaka, ka tur ir jāliek cilvēki, kuri neko nesaprot, - tā kā tas bija, teiksim, kādreiz sociālisma gados, kad pietika ar partejisko pārliecību, un tad lika viņu par lielu priekšnieku. Šeit, es domāju, tieši ir runa par to, ka cilvēkiem ir jābūt profesionāli izglītotiem un ka nepietiek tikai ar partejisko pārliecību. Tāpēc es domāju, ka šis strīds būtībā ir krietni pārspīlēts, un viena daļa domā, ka mēs kaut kādā veidā šeit gribam ierobežot... Mēs vieni nevaram neko ierobežot, un arī šis priekšlikums nav tā domāts, bet mūsu nostāja tomēr visos jautājumos, ieskaitot arī attieksmi pret ministriem, ir tāda, ka ir jābūt profesionāli izglītotiem un pieredzējušiem cilvēkiem. Un tas ir pats galvenais. Un politiskā vadība, es domāju, mums tomēr ir parādījusi, ka viņu atbildību nenes par savu politisko vadību. To mēs tagad esam pieredzējuši divarpus gados, tāpēc aicinājums, kas ir jāsaprot no šā labojuma, ir tāds - profesionalitāte, profesionalitāte un vēlreiz profesionalitāte! Un tomēr tiem, kas kandidē, tiem tā no šīs tribīnes būtu jāpierāda, un tad mēs par viņiem nobalsosim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man liekas, vismaz manā izpratnē, ka šā jautājuma būtība slēpjas tanī apstāklī, ka tie, kuri šobrīd ir opozīcijā tā vai citādi, un tie, kuri ir pozīcijā, dažādi skatās uz šīm lietām. Un man kaut kādā veidā rodas tāda pārliecība, ka tiem, kuri šobrīd ir opozīcijā, ka viņu skatījums ir objektīvāks nekā tiem, kuri ir pozīcijā. Jo tas, kurš ir pozīcijā, viņš domā vairāk par to, kā to izmantot priekš rītdienas, bet tas, kurš ir opozīcijā, tas domā par to, kā tas būs labāk priekš visiem un citiem. Un tāpēc, lūk, ir šī atšķirīgā pieeja un atšķirīgā nostādne. Un šeit pēc būtības nekā īpaša nav ne vienā, ne otrā traktējumā. Un tomēr ir kaut kas īpašs. Un šo īpašo es saskatu tanī apstāklī, ka radošā inteliģence pagājušajā laikā tomēr ir pierādījusi, ka viņa spēj godīgumu ilgāk saglabāt nekā citi. Es nerunāšu šeit par politiķiem, par kuru godīgumu, teiksim, jārunā ļoti nosacīti, bet par radošo inteliģenci man ir šī pārliecība nostiprinājusies no pagājušā laika, ka tas tā ir. Un šī iemesla dēļ man liekas ļoti būtiski, atbalstīt šo "Saimnieka" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, otrreiz. Un pēc tam Pēteris Tabūns, arī otrreiz. Piecas minūtes. Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Man bija ļoti interesanti noklausīties manu un Rugātes kundzes sarunas atstāstu. Dīvainā kārtā šīs sarunas atstāsts bija ievērojami par būtisku detaļu garāks, nekā notika pati saruna. Un to ir diezgan viegli pārbaudīt. Es nekad neesmu ierosinājis to pārbaudīt nedz pēc protokoliem, nedz komisijā, nedz arī sarunā ar Rugātes kundzi, lai šajā sadaļā tiktu iekļauti politiķi. Tiesa gan, ne jau tāpēc, ka es nedomāju, ka kāds politiķis varētu arī būt, bet tāpēc, ka Atmodas laikā politikā ienāca vesela rinda Latvijas inteliģences cilvēku, un labākie varbūt viņus pārstāv, tāpēc es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc šie cilvēki pēc tam, kad viņi aiziet no aktīvās politikas, arī nevarētu būt padomes locekļi. Kāpēc Pauls Putniņš vai vēl daži no tiem cilvēkiem, kuri sēž šajā zālē, nevarētu būt šajā nākošajā vai aiznākošajā padomes sastāvā par padomes locekļiem? Es galīgi neesmu šādā nozīmē pret politiķiem, bet kritēriji ir citi. Un es neesmu teicis, ka politiķiem tur ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Arī piecas minūtes.

P.Tabūns (LNNK).

Man nācās nākt tribīnē sakarā ar Marjašas kundzes izteikumiem. Tāda nu ir tā prakse, ka pēc manis noteikti kāds no "Latvijas ceļa" deputātiem kāpj tribīnē, it īpaši juristi, un mēģina apstrīdēt manis sacīto, bet ļoti abstrakti. Es patiešām teicu un vēlreiz atkārtoju, ka nevajag jaukt būtisko ar formālo. Un tas ir ļoti būtiski. Ir taču starpība starp diviem priekšlikumiem, kas skan "padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām" un precizēts, detalizēts "padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma darbojušās radošās specialitātēs". Tas taču ir pats par sevi skaidrs un īpaši juristei Marjašas kundzei vajadzētu to ļoti labi atšķirt, vai tas ir vispārīgs izplūdis formulējums vai detalizēts un precizēts.

Vēl vairāk man izsauc dīvainas pārdomas apgalvojums, ka neesot radošs darbs padomei. Zināt, man gribētos teikt: "Atkal jauna Jāņu diena, bite medu sūc." Gandrīz ar tādu izsaucienu. Pēkšņi padomei nav radošs darbs! Kas tad nu par jokiem? Ko tad viņi tur darīs? Un neesot vajadzīgi radoši cilvēki. Varbūt tur liksim, kā jau te izteicās, radošus sētniekus? Vai tad darbs padomē būs malkas skaldīšana, zāģēšana un tamlīdzīgas lietas, un ielu asfaltēšana? Un kas izvērtēs koncepcijas, kuras piedāvās attiecīgās raidstacijas? Kas izvērtēs raidījumus, vai tie atbilst attiecīgajai koncepcijai vai neatbilst? Nu tās taču ir elementāras lietas! Un tās patiešām vajadzētu atšķirt. Tāpēc es vēlreiz piedāvāju balsot par šo priekšlikumu, kas ir mūsu, LNNK, priekšlikums, tagad tikai šeit ir izsvītrots viens vārds. Bet, ja reiz mēs esam atgriezušies pie šī priekšlikuma, tad pēc tik garām debatēm izvērtēsim un attiecīgi balsosim.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav pieteikušies deputāti. Līdz ar to debates pārtraucam. Lūdzu, referent!

A.Berķis (LZS).

Te tika jautāts, par ko šodien tiek lauzti šķēpi. Šķēpi šodien tiek lauzti par to, lai mēs apliecinātu ticību Saeimas pašas kvalifikācijai. Saeimas pašas kvalifikācijai redzēt un noteikt cilvēka piemērotību. Jo jūs to nevarat izdarīt ne pēc kādām formālām pazīmēm. Tāpat kā jūs nevarat iepriekš definēt, kādu sievu jūs gribat apprecēt vai kādai viņai jābūt. Mēs tā kādreiz jaunības gados strīdējāmies. Es atceros, ka viens mans draugs definēja, kādai viņa sievai jābūt. Un tad, kad es šo sievu ieraudzīju, tad izrādījās, ka viņa absolūti neatbilst tam. Un es viņam prasīju: "Kâ tad tā?" Viņš teica: "Jâ, ko tad nu tur." Es teicu: "Tad šī tev nav laba?" Viņš teica: "Nç, ideāla!" Un tāpat mēs mēģinām noteikt godīgumu. Un Siliņa kungs mēģina pamatot, ka inteliģence ir godīgāka. Bet tagad man jājautā: "Kas tad bija Vilis Lācis? Vai viņš bija rakstnieks vai politiķis?" Un vienalga, kas viņš bija - rakstnieks vai politiķis, bet vai tieši Vilis Lācis neaizsūtīja Jūliju Lāci un Aleksandru Grīnu un tā tālāk uz nāves nometni? Es varētu runāt par zinātniekiem. Es varētu runāt par Openheimeru - atombumbas tēvu un jautāt: "Kâ tad tur ir ar to sirdsapziņu sabiedrības priekšā?" Un mēs varētu runāt par Kirhenšteinu, kurš salocīja šajos likteņu līkločos. Tā ka, es domāju, jebkurā profesijā droši vien godīgo un negodīgo cilvēku īpatsvars ir apmēram vienāds. Un nav nekādas priekšrocības, ka es, piemēram, strādāju par žurnālistu. Vai tāpēc es būtu godīgāks vai negodīgāks par citiem cilvēkiem, kam ir jebkura cita profesija? Tās ir pavisam citas lietas.

Otrais. Patiešām nevar definēt, kas tad īsti ir radoša profesija. Es patiešām jums saku, ka īstam zemniekam, kurš no savas govs izslauc 8000 litru piena, ir radoša profesija, tāpēc ka jūs to nevarat izdarīt. Un lielākā tiesa to neizdara. Un tā jebkuru jūs varat minēt šādā veidā. Protams, mēs te runājam, ka mēs nevaram pārbaudīt kompetenci. Mēs nevaram to pārbaudīt, jo mums nav kritēriju, kādai kompetencei tad te jābūt. Tāpat kā, protams, mēs nevaram izvērtēt, kas ir sabiedrībā pazīstamas personas un kas nav pazīstamas.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet tas galavārds jums jāsaka, jo citādi mēs sāksim debates no sākuma.

A.Berķis. Jā. Un tāpēc atbildīgās komisijas vairākums pēc grūtām diskusijām tomēr nolēma, ka visprātīgākais ir palikt pie pašas komisijas tā varianta, par kuru jūs nobalsojāt otrajā lasījumā. Tas ir visīsākais un neuzliek vēl tādus papildu noteikumus, kurus jo vairāk nosauc, jo grūtāk tie būs izšķirami. Tā ka es aicinātu palikt pie tā, ka jūs vispirms balsojat un atbalstāt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai mums varētu būt teorētiski trīs balsojumi? Vispirms par deputāta Kreitusa priekšlikumu, kurš šeit jums ir uzrakstīts, pēc tam par deputāta Kreitusa papildinājumu. Bet man ir jājautā deputātam Kreitusam: vai šis papildinājums varētu būt jebkuram formulējumam vai tikai jūsu formulējumam? (No zāles deputāts A.Kreituss: "Kâ viņš skan?") Papildināt "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes kandidātiem nevar izvirzīt tās Saeimas deputātus, kura ievēlē šo padomi".

A.Berķis. Tas jau ir nākošajā punktā. Tas šinī gadījumā nav lemjams.

Sēdes vadītājs. Es saprotu - jā! Tas būs par komisijas izvirzīto priekšlikumu. Tad tagad būs tikai viens balsojums - deputāta Kreitusa priekšlikums. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Tātad otrā daļa paliek komisijas variantā.

Tālāk - ceturtā daļa. Deputāta Kreitusa ierosināts papildinājums: "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidātiem nevar izvirzīt tās Saeimas deputātus, kura ievēlē šo padomi". Acīmredzot ir jāizšķir balsojot. Es tikai atceros, ka nupat mēs izskatījām likumprojektu "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" un ka šīs komisijas padomei tāds variants netika izvirzīts. Acīmredzot mums ir jābūt konsekventiem. Tie, kuri taisa likumu "Par bankām", nedrīkst būt Banku padomē. Tie, kuri taisa likumu "Par biržām", nedrīkst būt Biržu padomē un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Būtībā šeit paralēles mēs diez vai varētu vilkt ar minētajiem likumiem par vērtspapīriem. Un šis papildinājums radās viena iemesla dēļ. Man preses konferencē ar Berķa kungu bija saruna, apspriežot tieši šo jautājumu. Kad es viņam prasīju: "Vai jūs arī pretendētu kļūt par šīs padomes locekli?", viņš man preses konferencē cilvēku klātbūtnē teica, ka viņš nepretendētu. Nu, ja viņš nepretendētu, tad viņam nav arī īpaši ko uztraukties par šādu labojumu. Tā ka es negribētu, lai šāda padome pēc tam pārvēršas par kaut kādu jautro sižetu klubu, jo mūs bieži vien Berķa kungs no tribīnes uzjautrina. Es domāju, ka tā ir normāla un nopietna institūcija, tāpēc, būtībā neiebilstot pret to, ka varētu tikt ievēlēti arī Saeimas izvēlēti cilvēki vai nu šajā, vai nākošajā, jo patiesībā ir atlicis vairs tikai mēnesis. Protams, šis jautājums šādā sakarā ir politizēts tāpēc, ka atlicis ir tikai mēnesis, un, protams, ir vēlēšanās kļūt par šīs padomes locekļiem. Bet, no otras puses, es atkārtoju, ka Berķa kungs man preses konferencē teica, ka viņš nepretendē. Un, ja viņš nepretendē, es to lieku reizi atgādinu, tad būtībā es nepastāvu uz to, lai mēs ieliktu šādu labojumu, kas šīs Saeimas pārējiem deputātiem liegtu iespēju kandidēt, it īpaši ņemot vērā to, ka mēs te visi tik un tā balsosim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Berķis. Jūs kā deputāts vēlējāties? Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Es pieļauju, ka, ja es nebūtu Saeimas deputāts, es pats arī varbūt gribētu būt šīs padomes loceklis, bet es nevaru būt šīs padomes loceklis tāpēc, ka pārāk daudz šajā likumā ir saistīts ar manu vārdu, un es negribu, lai kāds domātu, ka es šo likumu esmu taisījis priekš sevis. Tāpēc es, protams, nekandidēšu, un netaisos izvirzīt savu kandidatūru šai padomei. Bet jautājums tomēr ir cits. Šis likums un viņa lietošana būs diezgan smaga. Viņš ir plašs, liels likums ar dažādām iespējām. Tāpēc tomēr es neuzskatītu, ka tas būtu grēka darbs, ja padomē būtu kāds no cilvēkiem, kas patiesi labi jau tagad zina šo likumu, lai padomei no jauna atkal nevajadzētu tam visam iet cauri. Ja tur būtu viens cilvēks, kas ir piedalījies šī likuma veidošanā, tad, man liekas, tas nāktu par labu padomei, nevis par sliktu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Aivara Kreitusa priekšlikums ir ļoti interesants. Faktiski tas ir vērsts uz interešu konfliktu novēršanu. Un ir vairākas valstis, kurās ir likumi, kas vērsti uz korupcijas ierobežošanu, kuri paredz, ka tās amatpersonas, kuras ir izstrādājušas normatīvos aktus, kas paredz kādas institūcijas izveidošanu, nevar iekļaut šajās institūcijās vai arī, ja viņas balso par šo institūciju, tad šī amatpersona, kura piedalās balsošanā, nevar ietilpt attiecīgajā institūcijā, kura tiek izveidota. Bet Aivars Berķis faktiski jau pateica to pamatu, kādēļ mēs nevarētu tomēr šajā likumā pieņemt šo kopumā teicamo normu, - tādējādi mēs sašķobītu mūsu likumdošanas sistēmu un radītu dažādu attieksmi vai dažādus noteikumus atsevišķu institūciju izveidošanā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gatavo tuvākajās nedēļās iesniegšanai Saeimā lielo Antikorupcijas likumu, un ir jau vairāki priekšlikumi iesniegti šajā ziņā, arī līdzīga norma tai, ko piedāvā Aivars Kreituss. Mēs konceptuāli izvērtēsim, vai tā nebūtu jāattiecina arī uz cita veida institūcijām. Bet šobrīd, godātie kolēģi, es gribētu, lai mēs šajā likumā nepieņemtu šo normu, bet to attiecinātu un konceptuāli izdebatētu tad, kad mēs runāsim par lielo Antikorupcijas likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss lūdz par priekšlikumu nebalsot pēc Jāņa Lagzdiņa uzstāšanās. Vai citi deputāti piekrīt? Piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tātad 42. pants ir izskatīts. Vai mums par to vēlreiz jābalso? Nav. 44. pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks". Pirmā daļa, kuru atbildīgā komisija ierosina izteikt šādi: "Padomes locekļu pilnvaru laiks ir 4 gadi", jo mēs tomēr gribētu, lai šajā padomē cilvēki paspētu iekļauties, saprast šī darba specifiku un sekmīgi strādāt. Vēl it īpaši ņemot vērā to, ka pirmā puse jau pēc diviem gadiem no padomes locekļiem tiks nomainīta. Tātad viņiem vispār ir tikai divi gadi, un, lai iznāktu normāla rotācija, tādā gadījumā ik pēc diviem gadiem puse padomes sastāva mainās. Tā ka atbildīgā komisija lūdz jūs atbalstīt šo priekšlikumu, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir 4 gadi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Man nebūtu lielu iebildumu pret pilnvaru laika pagarināšanu uz 4 gadiem, ja nebūtu 33. lapaspusē otrās daļas. Un tur ir rakstīts: "Ik pēc diviem gadiem padomes sastāvs tiek atjaunināts, nomainot tos padomes locekļus, kas nostrādājuši četrus gadus." Kas tad notiek? Mēs ievēlam jaunu padomi uz četriem gadiem. Un pēc diviem gadiem nekas nevar notikt, jo neviens nav nostrādājis četrus gadus, bet pēc četriem gadiem mēs ievēlam jaunu padomi vai ievēlam tikai pusi. Tas nozīmē, ka puse no padomes strādās vēl četrus gadus vai vismaz vēl divus gadus. Tā ka viņu termiņš nav četri gadi, bet seši gadi. Es domāju, ka te kaut kas īsti nav riktīgi... Bet šeit ir rakstīts!.. Skaties, kas ir rakstīts tajos komisijas ieteikumos! Un tāpēc es domāju, ka būtu labāk vispār palikt pie otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Lūdzu referentu!

A.Berķis. Es domāju, ņemot vērā vēl to, ka šim pantam ir pārejas noteikumi, viss ir skaidrs. Pirmos divus nomaina pēc diviem gadiem, un tālāk viss ieiet normālā ritmā... četri un četri, un četri... Tā ka tur viss ir kārtībā. Tikai pirmie divi diemžēl... nu tiem tā sēdēšana iznāk divus gadus. Jā, es...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, nejautājiet, kas tie divi ir! Ja jūs gribat kaut ko runāt...

A.Berķis. ... kas tie četri ir...

Sēdes vadītājs. ... divi vai četri... debates diemžēl ir beigušās. Jūs varētu nākt tribīnē, bet debates ir beigušās.

A.Berķis. Es aicinu tomēr nobalsot par šiem četriem gadiem, jo patiešām tas ir tikai tāpēc, lai padome spētu kompetentāk strādāt.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu - padomes locekļu pilnvaru laiks ir 4 gadi. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 13. atturas - 6. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk!

A.Berķis. 44. panta otrā daļa: "Ik pēc diviem gadiem padomes sastāvs tiek atjaunināts, nomainot tos padomes locekļus, kas nostrādājuši četrus gadus." Kā jau es teicu, tas neattiecas uz pirmajiem diviem gadiem.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Atklājam debates.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka pārejas noteikumos ir ielikta norma, ka viena daļa ir nelaimīgie, kuri izlozes dēļ nevar likuma normu izpildīt, šis otrais apakšpunkts tomēr nav izpildāms, jo mēs paši nākošajā apakšpunktā lasām, ka Saeima pirms termiņa atsauc Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli, ja viņš trīs mēnešu laikā neattaisnoti nav apmeklējis... Tātad jebkurā momentā četru gadu laikā var atsaukt un pēc tam nākošo... Līdz ar to nekādi divu gadu ritmu nevar ieturēt, jo locekļu skaits var mainīties nepārtraukti, atsaucot, nepildot vai aizejot projām... Un atkal - kā var ieturēt tādā gadījumā regulāri divu gadu nomaiņas termiņu? Labi - tos izlozēs, bet pirms tam jau kāds būs un pēc tam vēl kāds aizies projām. Un tad nekāds divu gadu termiņš vairs nesaglabājas. Šī norma ir nepārdomāta un vienkārši nav izpildāma. Tādēļ es domāju, ka viņa šeit ir lieka.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Lūdzu referentu!

A.Berķis. Nu tādi gadījumi jau vienmēr var iznākt, un arī vakar jūs balsojāt par vienu no deputātiem, un tas pats... tāpēc jau Saeima nevar atteikties no vispārējās likumsakarības. Un tāpat ir arī šinī likumā. Es ceru, ka tomēr šīs maiņas... ka tie būs ārkārtēji gadījumi. Es aicinātu tomēr komisijas vārdā balsot par šo otro daļu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu: "Ik pēc diviem gadiem padomes sastāvs tiek atjaunināts, nomainot tos padomes locekļus, kas nostrādājuši četrus gadus." Lūdzu rezultātu! 40 - par, 7 - pret, 11 - atturas. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - ceturtā daļa. Tās 2. punktā ir atbildīgās komisijas labojums, ka var atsaukt, ja ir konstatēti šī likuma 43. pantā norādītie apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Vai pret ceturto daļu ir deputātiem iebildumi?

A.Berķis. Un tur ir vēl piebilde - svītrots 3. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Paldies. 44. pants ir viss. 45. pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi". Piektais punkts - te ir atbildīgās komisijas papildinājums: "Ðie lēmumi ir pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 45. pants ir izskatīts. 46. pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence".

Otrajā daļā ir atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Ceturtajā daļā - atbildīgās komisijas papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Septītajā daļā ir izveidots jauns pirmais punkts pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma: "Kârto uz izsniegto apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību pamata Raidorganizāciju reģistru". Jo, ja mēs noņemam Tieslietu ministrijai šo pienākumu, tad tas gulstas uz pašu padomi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Paldies. Tālāk - 2., 3. 4., 5., 6. punktā ir mainīta šo punktu numerācija, tā kā pirmais nāca no jauna klāt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk ir 3. punkts... devītās daļas 3. punkts. Atbildīgās komisijas priekšlikums: "3) anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību vai apturēt raidorganizācijas darbību".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Tālāk 4. punkts devītajai daļai. Atbildīgās komisijas redakcija - griezties tiesā par raidorganizācijas darbības izbeigšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 5. punkts... ir mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 46. pantā tas ir viss. Tālāk ir 48. punktā ierosinātie labojumi.

Sēdes vadītājs. ...Pantā!

A.Berķis. 48. pantā - "Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības" - ierosinātie labojumi. 5. punkts: "Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumu." Ir svītrots vārds "abonentmaksas", jo mēs no tām atteicāmies. Un vēl ir arī redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 48. panta labojumi ir izskatīti. 49. pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes darba organizācija". Ceturtā daļa - ir atbildīgās komisijas ieteikts papildinājums ar teikumu "... izņemot šā likuma 59. panta sestajā daļā paredzēto gadījumu". Tātad, padome lēmumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu, bet 59. panta sestajā daļā mēs nobalsojām, ka, atlaižot ģenerāldirektoru, vajadzīgas 2/3 no padomes balsīm.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Sestā daļa. Atbildīgā komisija ierosina svītrot vārdu "elektroniskajiem", jo sniedz...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Tālāk. 49. pantā labojumi ir izskatīti. 51. pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs". Piektā daļa - ir atbildīgās komisijas ierosināta citāda redakcija: "Padomes priekšsēdētāja darba samaksa atbilst ministra darba samaksai. Padomes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksa atbilst valsts ministra darba samaksai".

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs otrajā lasījumā domājām, ka esam kaut cik normālā kārtībā noteikuši padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgas. Mēs atteicāmies no 50% piemaksas un citas piemaksas un vienkāršojām uz tādu pašu algas likmi, kādu deputāts saņem, respektīvi, pielīdzinājām 1. kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai. Konsekventi, bet tas nav parādījies trešā lasījuma labojumā, un neviens par viņiem nedomāja. Mēs 52.pantā noteicām, ka padomes locekļu amatalga tiek pielīdzināta 2. kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai. Priekšniekam - 1.kategorija, locekļiem - 2.kategorija. Viss ir loģiski, pareizā kārtībā un secībā. Atbildīgā komisija, protams, neatkārtoja to, kas bija noraidīts otrajā lasījumā, bet vēl vairāk pielika klāt amatalgas priekšsēdētājam un viņa vietniekam.Tagad tās atbilst ministra darba samaksai. Un, kā mēs zinām, ministra darba alga ir gandrīz precīzi divreiz lielāka nekā 2.kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalga. Un tagad mums ir tāda dīvaina situācija tajā padomē. Priekšnieks un vietnieks saņem divreiz vairāk, tas ir, 2 cilvēki, nekā pārējie septiņi, kas arī strādā tikpat cītīgi un tikpat daudz. Es aicinu Saeimas deputātus noraidīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt to, ko mēs jau nobalsojām otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Karnupa kunga centieni saņemt kvalitatīvu darbu ar zemu samaksu, protams, ir ļoti apsveicami, bet diemžēl tie ir tāli no reālās iespējas. Mūsu šodienas ilgā kavēšanās pie tā, kādiem jābūt padomes locekļiem, vēl reljefāk parādīja to, ka mēs uzstādām šiem cilvēkiem ārkārtīgi augstas prasības. Vai mēs varam uzstādīt šīs ārkārtīgi augstās prasības, nemēģinot viņiem tās kompensēt? Vai mēs dabūsim Latvijas gaišākos prātus ilgstošā perspektīvā uz šādu padomi, ja mēs viņiem nemaksāsim atbilstošu algu? Karnupa kungs, deputātu algas nav tik mazas, kā jūs teicāt. Bez tam deputāti saņem arī piemaksas, un šādā situācijā padomes locekļi nonāk krietni sliktākā situācijā nekā deputāti. Tāpēc mēs arī pielīdzinājām šiem diviem cilvēkiem un pacēlām algas, jo uzskatām, ka tas ir pareizi - ja cilvēkam uzliekam tik lielu atbildību, viņam tad arī samaksā par viņa darbu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Otrreiz. Lūdzu - piecas minūtes!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es neapstrīdu, ka padomes locekļiem un priekšniekam ir liela atbildība, bet noteikt to, ka Saeimas deputātam ir it kā mazāka atbildība, tāpēc ka viņš saņem 1. kategorijas ierēdņa algu. Es tiešām nevaru to pieņemt. Bet es vēlreiz atkārtoju: šeit nav līdzsvara, šeit nav sabalansēts, locekļi saņem apmēram 180 latu mēnesī, bet priekšnieks saņems 360 vai vairāk. Tas vienkārši nav taisnīgi pret pārējiem padomes locekļiem, un tāpēc es vēlreiz aicinu: saglabāsim otrajā lasījumā pieņemto!

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es arī uzskatu, ka šeit šī naudas vākšana vai paredzēšana un uzskati ar nolūku, ka gaišākie prāti ir iegūstami tikai ar naudu, nezin vai novedīs pie tā labākā rezultāta. Ja mums ir vajadzīgas tikai tādas pazīstamas personas, kuras kā vienīgo principu, lai kaut ko darītu, izvirza lielu algu un neko citu, tad es atkal baidos, ka šīs personas arī zināmā mērā varētu būt riskantas, jo, ja kāds piedāvā vēl lielāku algu jeb samaksu, tad tur notiktu kaut kas slikts. Tāpēc es domāju, ka šeit šiem cilvēkiem ir jābūt citām prioritātēm, ka šeit cilvēkiem, kuri strādās šajā padomē, būtu jābūt intelektuālo vērtību prioritātei pār materiālo vērtību prioritāti. Un tādēļ es uzskatu, ka vispār mums nav... Kamēr mums Latvijā nav sakārtota šo vērtību radītāju apmaksa, teiksim, kaut vai universitāšu profesoru apmaksa, kamēr tā ir ievērojami zemāka nekā deputātu, ierēdņu un citu apmaksa, tikmēr mēs nepamatoti šeit uzskatīsim, ka ar naudu mēs atrisināsim šo jautājumu. Šis jautājums ir jārisina savādāk - mums jāsāk vispār pievērst uzmanība... Mēs te runājam pamatā par intelektuālo vērtību radīšanas sfēru un vietu, kur apgrozās intelektuālās vērtības, un tur cilvēkiem ir jāstrādā pēc citiem principiem. Ja viņi strādā tikai tad, ja var saņemt lielu naudu, bet pretējā gadījumā nestrādā, tad, manā uztverē, labāk ir, ka viņi tur nestrādā. Tad mēs varam atrast cilvēkus, kas izdarīs varbūt labāk un vairāk, varbūt nebūs tik klausīgi kaut kam, bet par to pašu naudu, kāda ir nobalsota otrajā lasījumā. Un tā vēl joprojām ir ievērojami lielāka par citu cilvēku algu, kuri strādā intelektuālo vērtību radīšanas sfērā - zinātnē, kultūrā, izglītībā. Es domāju, ka te nebūs problēmas. Tas atkal norāda, ka šeit tās problēmas, ja atgriežamies pie iepriekšējās diskusijas, jau nav tik daudz saistītas ar ierobežojumu, bet te grib ielikt speciālus cilvēkus ar lielu apmaksu, bet kuriem šī intelektuālo vērtību sfēra ir tāla, jo cilvēki, kuri nodarbojas ar intelektuālo vērtību radīšanu, tie šo materiālo momentu tik ļoti neuzsver un nepārdzīvo, neskatoties uz to, ka ir liela atbildība. Viņi to uzņemsies tādēļ, ka apzināsies, ka, radot šīs intelektuālās vērtības Latvijai, viņi jau tik un tā gūst atzinību bez šīs samaksas. Un tādēļ es uzskatu, ka otrajā lasījumā pieņemtajā redakcija ir pilnīgi pietiekoša apmaksa, un aicinu nepieņemt šo pašreiz komisijas piedāvāto redakciju trešajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Aivars Kreituss un Mariss Andersons.

E.Kide (TPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vācijā man nācās iepazīties ar Rūpnieciskās un tirdznieciskās palātas padomes darbu un ar tās ļoti augstu stāvošā padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka darbu, un es biju zināmā mērā izbrīnīts, ka veicot tik ļoti lielu un atbildīgu darbu šajā padomē, neviens no padomes locekļiem (ieskaitot priekšsēdētāju) algu vispār nesaņem, bet viņi uzskata par ļoti lielu godu, ja šajā postenī tiek un viņu padomus rūpniecība un lauksaimniecība uzklausa, ka viņi ir tik tiesīgi tos teikt. Tas ir ļoti augsts gods un morāls gandarījums. Un, ja šeit ir tāda tirdznieciska runa par to, cik saņems šis padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un kāda šī summa būs salīdzinājumā ar deputātu algu, tad tā ir tirdzniecība, tā vairs nav godalieta. Un es arī aicinu balsot par šo otrajā lasījumā pieņemto variantu, bet šo trešajā lasījumā iesniegto priekšlikumu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Mariss Andersons.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es arī esmu patiesi pārsteigts par to, ka tā, "pa kluso" ðādos apstākļos, kādi ir valstī, var tā vienkārši ņemt un vienu punktu izmainīt un ierakstīt tur milzīga atalgojuma nepieciešamību tiem cilvēkiem, kas tur strādās. Izskatās tā, it kā šie deputāti, kas ir strādājuši pie šā likumprojekta, neapzinātos to stāvokli, kādā ir pašreiz budžets, neapzinātos to, es gribētu teikt, šausmīgo nepieciešamību siksnu pašreiz savikt un izdomāt, cik no katras ministrijas un kādā veidā ieekonomēt. Izskatās, it kā viņi nezinātu, cik saņem mūsu profesori augstskolās. Es domāju, ka varētu tiešām labu konkursu izsludināt, ja pateiktu: jā, tur būs atalgojums - 100 lati priekšsēdētājam, un, lūdzu, konkursa veidā piesakieties tie, kuri grib! Un tad būtu tā, kā tikko teica Kides kungs, tad tas būtu goda jautājums, tas būtu godīgas rīcības jautājums, un tad tas neizskatītos - nu, vismaz man pašreiz tas tā izskatās - kā labi atalgotu vietu taisīšana. Pie tam šajos apstākļos - es vēlreiz uzsveru - mēs nezinām, vai novembrī algas skolotāji varēs saņemt. Pēc pēdējiem datiem spriežot, izskatās, ka nevarēs, un arī par pensiju paaugstināšanu runāt visi sen jau ir aizmirsuši. To nevarēs darīt, tāpēc es visas Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vārdā saku, ka mēs krasi iebilstam pret šādu rīcību šajos smagajos budžeta apstākļos. Vispirms valdībai un pārvaldītājiem ir jāizdomā, kā budžetu piepildīt, un tad, ja tas būs piepildīts, tad mēs varēsim arī šādi sākt rīkoties attiecībā uz algu paaugstināšanu. Bet šajā gadījumā mēs šādi nevarētu rīkoties pat tad, ja budžets būtu pilns - mēs nosakām atsevišķiem cilvēkiem kaut kādas astronomiski lielas algas uz pārējo algu fona un mēģinām operēt ar būtībā kritiku neizturošiem pierādījumiem. Es domāju, ka Siliņa kungs ļoti pareizi atgādināja, cik saņem daudzi profesori. Un šajā ziņā tas tātad būtu labs piemērs - izsludināt konkursu: priekšsēdētāja alga - 100 lati! To es saku piemēra labad. Un tad mēs redzētu, ka pieteiktos tiešām daudzi cilvēki ar gaišu prātu un "augstiem grādiem", atjautīgi cilvēki. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi! Iedomājieties tagad tādu situāciju, ka (es tagad turpinu kolēģu iepriekš teikto) mēs izsludinām konkursu un šajā konkursā uzvar kāds cilvēks, un viņš četrus gadus strādā - turklāt, es pasvītroju, ne tikai strādā, bet vada veselu valsts nozari - kā jūs teicāt, par 100 latiem. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka profesoru algas ir zemas un šobrīd neatbilst viņu kvalifikācijai, varbūt dažiem - tieši otrādi - ir pārāk lielas, bet ne katrs profesors vada nozari. Mēs, liekas, šobrīd mazliet šo padomi... tādas līdzības... paralēles velkam ar to padomi, kas strādā šobrīd. Līdzšinējās Radio un televīzijas padomes darba apjoms un atdeve tik tiešām varbūt ir pelnījusi šādu apmaksu. Bet, ja mēs gribam savā likumā iekļaut tieši tādas nopietnas nozares attīstību, turklāt tā ir ne tikai intelektuālu vērtību pārspriešana, bet tie ir jautājumi, kas skar... es tos nepārskaitīšu. Mēs paši iepriekšējos pantos pieņēmām normu, kas nosaka, kāds ir padomes locekļu darba apjoms. Tad, manuprāt, tik tiešām šo divu cilvēku - es pasvītroju: dievu, - atalgojumam ir jābūt tādam, kāds ir darba apjoms. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu!

A.Berķis. Priekšlikums, bez šaubām, ir labs. Vislabāk būtu nemaksāt nemaz, un tad patiešām nebūtu strīdu par to, kuram atļaut šajā padomē strādāt. Es domāju, balsosim! Protams, mēs aizstāvam komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas priekšlikumu: "Padomes priekšsēdētāja darba samaksa atbilst ministra darba samaksai. Padomes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksa atbilst valsts ministra samaksai."

"Padomes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksa atbilst valsts ministra darba samaksai." Man tas ir šeit divreiz ierakstīts, atvainojiet! Es centīgi nolasīju visu, kas ir rakstīts.

A.Berķis. Mēs savukārt esam pārcentušies, rakstot abās lappusēs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 27, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk. 54.pants - "Nacionālā pasūtījuma uzdevums". Ceturtā daļa. Nē, 4.punkts. Ir deputāta Siliņa priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Siliņš vēlas runāt. Sākam debates.

Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš".

A.Berķis. Es gribu pateikt, ka tur, pie tā paša punkta, ir arī deputātu Berķa un Inkēna un deputātes Rugātes priekšlikumi, jo katrs iesaka savu. Siliņa kungs papildināja šo sarakstu ar zinātnes raidījumiem. Deputāti Berķis un Inkēns prasīja ierakstīt - "izglītojošiem arī reliģiski izglītojošiem". Un deputāte Rugāte domāja, ka vajag ierakstīt "izglītojošiem, to skaitā kristīgi izglītojošiem".

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāte Rugāte ir iesniegusi priekšlikumu. Lūdzu, tālāk!

A.Siliņš (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms, protams, gribu izteikt komisijai paldies par to, ka šajā pantā un arī iepriekšējos pantos tika ņemti vērā mani priekšlikumi par to, ka ir jānodrošina sabiedrības vajadzības arī pēc zinātnes raidījumiem. Tāda bija manu priekšlikumu būtība, un šeit tas ir ņemts vērā. Tā ir pozitīvā puse.

Bet šeit ir viens moments, kādēļ es uzstājos un gribu lūgt par šiem priekšlikumiem balsot atsevišķi. Lieta ir tāda, ka komisijas pieņemtā beigu virsraksta teksts ir šāds: "nodrošina sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem, arī reliģiski izglītojošiem, kultūras, zinātnes, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem..." Ðis papildinājums ir "reliģiski izglītojošiem". Es neuzskatu, ka tas ir slikts, bet es uzskatu, ka likumā tas var radīt tādu iespaidu, ka speciāli tiek uzsvērts, ka mums it kā šī sfēra būtu īpaši jāakcentē vai kaut kādā citādā veidā zināmā mērā pat jāuzspiež šī reliģiskā izglītība. Es piekrītu, ka iepriekšējos 50 gados mums vispār jautājums par humanitārajām un sociālajām zinātnēm un izglītību bija ļoti vienpusējs. Varbūt pat ne vienpusējs. Nepareizs. Tāpēc varētu būt nepieciešamība rakstīt, ka nacionālais pasūtījums nodrošina sabiedrības vajadzības arī pēc politiski izglītojošiem, ekonomiski izglītojošiem, juridiski izglītojošiem, filozofiski, ētiski, vēsturiski izglītojošiem raidījumiem. Visi tie ir ļoti vajadzīgi un nepieciešami, bet šis uzsvars uz vienu no tām sfērām, kas tik tiešām tika atstātas novārtā, rada iespaidu, ka tagad mēs gribam to lietu pārstrukturēt un īpaši uzspiest šā tipa izglītību. Bet tas, es domāju, galīgi nav vajadzīgs - arī tiem cilvēkiem, kas vēlas, lai tā notiktu. Es neuzskatu, ka radio vai televīzijā, vai kur citur būs cilvēki, kuri atteiks veidot šīs sfēras izglītojošos raidījumus. Tie būs, un tie būs līdzvērtīgi, un būs uzsvērta visa šī nozare - humanitārie un sociālie. Bet šis ieraksts var radīt kaut kādas varbūt negatīvas emocijas tiem cilvēkiem, kuri nevēlas, lai viņiem īpaši norādītu: jums vajag tagad izglītoties šajā sfērā, bet citā - ne. Tādēļ mans lūgums ir iepriekšējais - es lūdzu par šiem priekšlikumiem balsot atsevišķi, un, kā tiks pieņemts, tā arī tad lai paliek. Bet lai nebūtu uzreiz vienā variantā tā, kā komisija ir uzrakstījusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es esmu pateicīgs komisijai un saku tai paldies par to, ka tā ir iekļāvusi formulējumu: "reliģiski izglītojošie". Taču man ir viens arguments - varbūt ne tikai viens - kurš runā par labu deputātes Rugātes priekšlikumam. Ja mēs ieliekam "reliģiski izglītojošos" raidījumus, tad, slēpjoties aiz šīs formulas, no Austrumiem un no Rietumiem var nākt ļoti, ļoti bagāti reliģiski strāvojumi, kas ir naidīgi kristietībai. Es stipri šaubos par to, vai masu medijos viņiem ir jādod vieta un jāveicina šāda darbība, tāpēc es noteikti gribu, lai kolēģi padomātu un nobalsotu par deputātes Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Referent, lūdzu, komentējiet, ja vēlaties!

A.Berķis. Referents aizstāv komisijas variantu, kurā ir ierakstīts Berķa un Inkēna priekšlikums, kas ir iekļauts kopā ar Siliņa priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka, lai saprastu kristīgās reliģijas priekšrocības, ir jādod iespēja to salīdzināt ar citām reliģijām. Komisijas vairākums domā, ka tieši tas, ka šāda salīdzinājuma nav, ļauj te ienākt visiem šiem... nu, es pat nezinu... tiem, kas ar buļļiem brauc... un kā viņus visus tur sauc...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Nevajag tomēr...

A.Berķis. Es arī atvainojos, bet man patiešām pietrūka vārdu. Vārdu sakot, es domāju, ka ir jādod cilvēkiem iespēja salīdzināt visas reliģijas un uzzināt par visām, un viņi, bez šaubām, izšķirsies par to reliģiju, kas mums ir tradicionāla.

Sēdes vadītājs. Ja trūkst vārdu, nevajag runāt vai arī vajag censties runāt un būt korektiem.

Godātie deputāti! Pirmais balsojums būtu par deputāta Siliņa priekšlikumu, otrs - Rugātes. Kaut gan var arī otrādi - ka deputātes Rugātes priekšlikums ir papildinājums. Es tagad pat nezinu, par kuru būtu jābalso vispirms.

A.Berķis. Manuprāt, sāksim ar Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tomēr laikam vispirms ir jābalso par deputāta Siliņa priekšlikumu, pēc tam - par deputātes Rugātes priekšlikumu, pēc tam - par komisijas priekšlikumu. Jo deputātu Berķa un Inkēna priekšlikums ir iekļauts komisijas priekšlikumā. Vai pret šādu secību ir iebildumi? Varbūt ir citi priekšlikumi? Nav.

Lūdzu, balsosim par deputāta Siliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 8. Pieņemts.

Tagad balsosim par deputātes Rugātes ieteikto papildinājumu - priekšlikumu papildināt šo tekstu ar vārdiem "izglītojošiem, to skaitā kristīgi izglītojošiem". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, aturas - 22. Nav pieņemts. Par komisijas priekšlikumu tagad mums vairs nesanāk balsot.

A.Berķis. It kā vajadzētu balsot, jo, ja komisija nav vienu papildinājumu pieņēmusi, tad ir jābalso par otru papildinājumu. Tie ir divi dažādi papildinājumi: viens ir "kristīgi izglītojošiem", otrs - "reliģiski izglītojošiem."

Sēdes vadītājs. Pēc šāda paskaidrojuma balsosim par komisijas izstrādāto redakciju: "nodrošina sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem, arī reliģiski izglītojošiem, kultūras, zinātnes, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem (arī ar surdotulkojumu);". Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 13. Punkts ir pieņemts.

A.Berķis. Paldies. Par 54.panta labojumiem ir nobalsots.

56.pants. "Nacionālā pasūtījuma izpildītāji".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Iebildums pret virsrakstu? Tas jau tāds pats paliek. Pirmā daļa ir sadalīta divās daļās. Šie ir deputāta Kiršteina priekšlikumi, kas ir pārnesti šeit uz šo pantu. Nē... vai es nesajaucu?

Sēdes vadītājs. Kur tad tie ir, lūdzu!

A.Berķis. Es atvainojos! Es atsaucu savus vārdus. Ir tikai pašas komisijas izdarītas izmaiņas. Pirmā daļa ir sadalīta divās daļās. Pirmā daļa tagad ir šāda: "Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome var konkursa kārtībā nodot citām raidorganizācijām."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 56.pantu? Nav. Pants ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. 59.pants. "Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvalde". Ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas ieteikts labojums, un teksts tagad skan šādi: "Par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoriem nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta..."

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz nelasīt. Lai jūs netraucējot viņiem lasīt. Vai deputātiem ir iebildumi pret 59.pantu? Nav. Pants ir pieņemts.

A.Berķis. 62.pants.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu. "Pârejas noteikumi".

A.Berķis. "Pârejas noteikumi". "Pârejas noteikumi" ir veidoti lielā mērā no jauna, jo daudz ko mēs mainījām likumprojekta otrajā lasījumā. Otrā lasījuma balsojums daudz ko mainīja "Pârejas noteikumos".

Tātad - vai ir iebildumi pret "Pârejas noteikumu" 2.punkta jauno redakciju?

Sēdes vadītājs. Tas būtu sēdes vadītājam jāprasa. Godātie deputāti! "Pârejas noteikumi". Par kuru no punktiem jums ir iebildumi vai par kuru vēlaties atklāt debates? Nav iebildumu pret "Pârejas noteikumiem"? Nevar tik ātri. Lūdzu, konkrēti!... Vēlreiz palasiet!

A.Berķis. Vai pret 2.punktu ir iebildumi? Par trešo ? Par ceturto?

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski, jūs gribējāt runāt? Par "Pârejas noteikumiem"? Lūdzu!

Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Diemžēl tikai divas minūtes. Pēc tam - pārtraukums.

M.Budovskis (LNNK).

Jā, es runāšu ļoti ātri. Priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Man liekas, ka "Pârejas noteikumu" 10.punktā ir teikts, ka tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegums ir spēkā sākot ar 1997.gada 1.janvāri. Iepriekšējā lasījumā, otrajā lasījumā, mēs pieņēmām, ka šis datums ir 1996.gads 1.janvāris. Es gribu pārliecināties, vai tā ir tehniska kļūda?

A.Berķis. Tā nav tehniska kļūda. Mēs otrajā lasījumā nobalsojām par deputātes Rugātes priekšlikumu - papildināt 21. pantu ar septīto daļu: "Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma." Datums, kāds bija minēts... konkrēts datums ir deputātam Putniņam un "Tçvzemei un brīvībai"... Papildināt panta septīto daļu "Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma"... "Pârejas noteikumos" ieviest punktu, kas atliek šā punkta spēkā stāšanos līdz 1998.gada 1.janvārim. Taču "Pârejas noteikumos" mēs par šīm lietām nebalsojām, un līdz ar to komisija pati to noteica. Komisija nosprieda, ka 1998.gads būtu pārāk tālu un izvēlējās 1997.gada 1.janvāri. Tā ka tas ir komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Nevaram vairāk debatēt. Vai mums ir jāreģistrējas? Nav. Līdz pulksten 15.30 pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Radio un televīzijas likums" trešajā lasījumā. Esam uzsākuši debates par "Pârejas noteikumiem". Runāt gribēja Anta Rugāte, Pēteris Elferts, Māris Budovskis (otrreiz). Lūdzu, sāksim! Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! "Pârejas noteikumu" 10.punkts nosaka, ka noteikumi par tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumu piemērojami tikai sākot ar 1997.gada 1.janvāri. Ja šogad ir noslēgti šādi līgumi gan sabiedriskajās, gan arī privātajās komerciālajās raidstacijās, tad būtu korekti, ja mēs šos līgumus šogad ar šo likumu neliktu lauzt. Tas nebūtu īpaši izdevīgi. Un tāpēc būtu pilnīgi normāli, ka šie līgumi beigtu savu darbību šogad, taču likuma sakarā nākamajā gadā šādi līgumi vairs netiktu slēgti. Un 1996.gads, kurš ir paredzēts kā ierobežojums alkohola reklāmai, būtu tādā pašā veidā, analoģiski, pielāgojams arī tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumam sākot ar 1996.gada 1.janvāri. Vai tas šobrīd ir iespējams? Acīmredzot ir tikai iespēja izbalsot šo punktu ārā, un par to, kādas tad ir sekas, tad vēl ir jādomā, taču šis termiņš - 1997.gads - tomēr ir jāatdod Saeimas izlemšanai, un varbūt arī ir jāizdara nākamais solis, tas ir, tūliņ pat jāiesniedz rakstisks priekšlikums: ar 1996.gada 1.janvāri. Un, ja Saeima pieņem šādu procedūru, tad par tādu priekšlikumu vajag balsot, nomainot šo 10.punktu "Pârejas noteikumos".

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kad apspriedām Tabakas likumu Sociālo un darba lietu komisijā, pie mums uz komisiju ļoti bieži nāca Latvijas reklāmas asociācijas, kā arī tabakas rūpnīcas "House of Prince" pārstāvji, lai runātu tieši par tiem punktiem, kas attiecas uz reklāmu, un arī par ražošanu. Bet šodien mēs runājam tikai par reklāmu. Starptautiskā reklāmas asociācija, respektīvi, Latvijas nodaļa, iestājas par to, ka nevajag likumu, vajag reklāmas pašregulējošo kodeksu. Un šajā kodeksā viņi to pamato reklāmas aģentūrām ar šādu rindkopu... No vienas puses, ir ierobežojums, jo tām ir jāuzņemas zināmi pienākumi, taču līdz ar to arī reklāmas aģentūras darbs tiks vērtēts krietni savādāk. Gan reklāmas devēji, gan iedzīvotāji zinās, ka reklāmas veidotāji uzņemas atbildību par savu darbu. Mainīsies reklāmas kvalitāte no visiem viedokļiem - gan no ētiskā, gan no politiskā, gan no tīri praktiskā viedokļa. Un šajā brīvprātīgajā, kā viņi te raksta, mārketinga rīcības kodeksā ir ierakstīta norma, ka radio un televīzijas kanālos būtu aizliegts reklamēties laikā no 19.00 līdz 21.00. Faktiski Radio un televīzijas likumā bija noteikti šie ierobežojumi, ja nemaldos, līdz 22.00, un faktiski mēs debatējām, lai šis ierobežojums būtu līdz 23.00. Un šo normu komisija bija iestrādājusi gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Bet otrajā lasījumā mēs iebalsojām pilnīgu tabakas reklāmas aizliegumu, un tagad komisija ir ierosinājusi pārejas noteikumu, ka šis aizliegums būtu spēkā tikai no 1997.gada 1.janvāra. Tātad faktiski ir tāda situācija, ka šī norma tiktu ieviesta tikai pēc 16 mēnešiem. Un varētu reklamēt no rīta līdz vakaram. Bet kāpēc es skaru šo jautājumu par šo brīvprātīgo mārketinga rīcības kodeksu? Jo Reklāmas asociācija teica, ka viņi, izstrādājot šo kodeksu, sāks pielīdzināt šīs normas kā zināmu uzticības aktu. (Ir tāds jēdziens - "uzticības akts".) Un ir arī vēstule no "House of Prince - Rīga", kas adresēta Sociālo un darba lietu komisijai un kas attiecas uz Tabakas likumu tieši saistībā ar reklāmu. Un te ir rakstīts, kā es minēju mūsu sēdē, ka reklāma televīzijā pirms 21.00 ir apstājusies tajā dienā, kad mums notika sēde. Dažas radioreklāmas vēl ir, bet tās tiks apstādinātas sākot ar 14.martu. Un tātad šajā vēstulē ir rakstīts, ka 14.martā apstāsies visas radio un televīzijas reklāmas, kas ir pirms 21.00. Jūs labi zināt, - jo jūs skatāties televīziju, - ka tas nav noticis. Un es nekādi nevaru piekrist tam, uzticēties, jo viņi nav turējuši savu vārdu, ka veidosies šis mārketinga rīcības kodekss vai pašregulējošais kodekss, un tāpēc ir nepieciešams šis reklāmas aizliegums gan šajā likumā, gan arī Tabakas likumā. Es esmu pilnīgā neizpratnē, kāpēc, ja ir šis pārejas periods, ir ieviesta norma, ka var reklamēties no rīta līdz vakaram. Es vienkārši esmu spiests aicināt Saeimu noraidīt šos "Pârejas noteikumus".

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - par procedūru.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šajā noteikumā - 10.pārejas noteikumā - ir runa par 21.panta septītās daļas noteikumiem, bet šajā dokumentā, ko mēs šodien izskatām, ir vispār tikai piecas daļas un tādas septītās daļas vispār nav, ir piecas daļas, un piektajā daļā ir pieci apakšpunkti. Tas ir viens.

Otrs. Otrajā lasījumā, tur, kur bija runa par tabaku, tika izsvītrots no sestās daļas redakcijas, ka ārstniecisko un juridisko pakalpojumu, pārtikas produktu un tā tālāk... nosaka attiecīgie likumi un Ministru kabineta noteikumi... Tas būtībā nav vispār šā likuma noteikums. Es nezinu... mēs visu laiku esam strādājuši, es atvainojos, strādājam, vadoties pēc šā dokumenta, tā, kā to ziņotājs teica. Kas tas ir? Bet mēs nevienu reizi neizmantojam šodien šo dokumentu nr.933. Es nezinu. Es atvainojos, - kādā veidā var būt... Dokumentā nr.933, ir pilns teksts. Jo tādā gadījumā tas ir pretrunā ar to, kas bija otrajā lasījumā. Otrajā lasījumā tāda nebija. Tātad tam vajadzēja parādīties šajā dokumentā nr.933A, kas ir tabula.

A.Berķis. Tad nebija tabulas, bet tabula ir šeit.

A.Endziņš. Tādā gadījumā es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Ir noskaidrots un varam turpināt darbu. Māris Budovskis - otrreiz. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Tātad patiešām dokumentā nr.933 21.panta 7.daļā ir teikts: "Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma." Vadoties pēc šā dokumenta, es tālāk saprotu - "Pârejas noteikumu" 10.punktā ir runa par to, ka 21.panta septītās daļas noteikumi par tabakas reklāmas izstrādājumu aizliegumu ir piemērojami no 1997.gada 1.janvāra. Tātad, cienītie kolēģi, iepriekšējā punktā - 9.punktā - mēs runājām par to, ka noteikumi par alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu ir piemērojami no 1996.gada 1.janvāra. Es neredzu šeit loģisku atšķirību. Un šajā gadījumā mums ir priekšlikums tomēr ievērot arī šeit zināmas konsekvences. Pie tam par šīm konsekvencēm runāja arī Elferta kungs, un mums ir zināms, ka uzticības aktā, kurš tika komisijā izskatīts... ka tas ir pārkāpts. Un vēl es gribētu pieminēt, ka reklāma ir ne jau tikai televīzijā un radio. Tātad tabakas izstrādājumiem reklāma vēl paliek. Un tās ir ļoti plašas iespējas, ko, es domāju, šeit tabakas izstrādātāji visu to laiku ir izmantojuši. Vēl es gribētu teikt, ka faktiski šādā skatījumā mēs nevaram runāt par pilnīgu jeb par absolūtu aizliegumu. Tie ir pēc būtības tikai ierobežojumi. Tieši šinī sfērā. Tātad, cienītie kolēģi, mēs esam iesnieguši Prezidijam piecu deputātu priekšlikumu - mainīt "Pârejas noteikumu" 10.panta normu, nosakot, ka šī likuma 21.panta septītās daļas noteikumi ir piemērojami nevis no 1997.gada 1.janvāra, bet no 1996.gada 1.janvāra.

Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka tas būtu pietiekams iemesls, lai mēs balsotu par to.

Sēdes vadītājs. Droši vien. Tagad - Andrejs Siliņš, "Latvijas ceļš". Pēc tam - Edvīns Inkēns.

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī ir arī šā panta septītā daļa, kura tiešām ir uzrādīta dokumentā nr.933, un to, kā tā veidojas, var redzēt dokumentā nr.718, kurš ir darba kārtībā uzrādīts. Tātad mums ir jāstrādā ar visiem dokumentiem un šeit nekādas pretrunas nav, ka šis punkts šeit tiek apspriests. Kad mūsu komisija sprieda par šo jautājumu, tad, protams, mēs nospriedām, ka šī reklāma ir jāpārtrauc sākot ar to momentu, kad likums stājas spēkā. Protams, var rasties problēmas, ja ir noslēgti līgumi, kuru laušana varbūt maksā ļoti daudz naudas, un tādēļ būtu saprotams tas, ka ir dots šis pagarinājums - līdz gada beigām. Līdz ar to, tāpat kā attiecībā pret alkohola reklāmu, arī attiecībā pret tabakas reklāmu līdz gada beigām vēl varētu būt zināmas atlaides vai šā aizlieguma neievērošana. Tas būtu loģiski. Ir gan viens cits efekts, kurš pēdējā laikā ļoti krīt acīs, vērojot televīziju. Tagad gandrīz izskatās, ka tie tabakas reklamētāji sacenšas. Pēdējā laikā ļoti stipri ir pieaugusi tabakas reklāma televīzijā. Jūs varbūt esat to ievērojuši. Un šajā sakarā mazliet parunāšu par tādu varbūt ne gluži likumā ierakstāmu lieta. Kādai, manā uztverē, vajadzētu būt tendencei? Tendencei vajadzētu būt tieši otrādai: ja mēs esam nolēmuši, ka ar kaut kādu konkrētu datumu tiek pārtraukta reklāma, tad ir jābūt iespējām vai vismaz sapratnei, ka reklāmas biežumu vajadzētu samazināt, arvien pamazināt, pamazināt un pamazināt. Es, protams, ceru, ka tiks atrasta iespēja balsot par šo priekšlikumu, ka līdz šā gada beigām, nevis 16 mēnešus uz priekšu... To varētu atbalstīt, izprotot šīs problēmas, bet līdz ar to es gribētu izteikt cerību, ka Nacionālā radio un televīzijas padome - kura, kā mēs redzam, pēc nākamajiem punktiem, tiks ļoti steidzīgi veidota (13.punktā ir teikts, ka jau trīs dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās ir jāiesniedz priekšlikumi par padomes locekļu kandidātiem), - ka šī padome būs pietiekami spēcīga un mācēs panākt šo tendenci, ka reklāma samazinās un izzūd. Būtu normāli, ka tajā datumā vairs nebūtu nekādu lielu problēmu, cilvēki neredzētu "milzu lēcienu" reklāmas aizlieguma ziņā. Bet nu šoreiz, tā teikt, pieturoties pie likuma burta, es domāju, ka normāli... protams, es arī gribu atbalstīt - un komisijas viedoklis ir, ka vajadzētu atbalstīt - to, ka šis punkts stājas spēkā tūlīt pēc tam, kad likumu pieņems, bet, izprotot situāciju, varētu būt šis kompromisa variants. Bet šis "veselu gadu plus" variants ir, manā uztverē, nepamatots, un tādēļ es domāju, ka mēs šeit ar izpratni atradīsim risinājumu, kurš zināmā mērā mūs apmierinātu un neradītu lielas problēmas. Mēs tiešām to gribam atrast. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Es gribētu, cienījamie kolēģi, tomēr jūs lūgt nesekot Antas Rugātes priekšlikumam - no sākuma svītrot un pēc tam domāt - , bet vispirms domāt un pēc tam svītrot. Šis nav pamatlikums, kas ierobežo tabakas izplatīšanu, reklāmu un tamlīdzīgas lietas. Šādam nolūkam ir cits likums, kurš stāv Saeimā un kuru, cik es saprotu, komisija gatavo. Kas notiek, ja mēs tikai šajā vienā reklāmas sektorā ierobežojam tabakas reklāmu? Tas nozīmē tikai to, ka nauda, kas ir paredzēta reklāmai, - un šīs naudas daudzums ir diezgan konstants lielums, ko katra firma attiecīgi tērē, - šī nauda pāriet uz citiem reklāmas veidiem. No tā kopumā reklāmas lauks tabakas jautājumā nesamazinās. Tikai nauda, kas līdz šim plūda uz Radio un Televīziju, pārplūdīs uz citiem reklāmas veidiem - vai nu masu informācijas līdzekļiem, vai tamlīdzīgiem reklāmas veidiem. Šādā veidā jūs pašu par sevi tabakas reklāmu neierobežojat, tā tikai tiek pārbīdīta uz citām nozarēm.

Man ir informācija par to, ka ir vesela rinda mazo televīziju, kas ir noslēgušas līgumus par tabakas reklāmu arī pēc nākamā gada robežām. Tas nozīmē, ka, ja mēs tagad neieliksim 1997. gada 1. janvāri, tad šīs mazās radio un televīzijas stacijas pazaudēs naudu, uz kuras pamata tās varētu uzbūvēt savu tehnoloģisko bāzi. Tas nozīmē, ka skatītāji var vienkārši zaudēt vairākas radio un televīzijas stacijas, jo šo staciju stāvoklis nav nekāds spožais un šis naudas pienesums tām lieti noder.

Vēlreiz es saku, ka, ja varētu ar šo svītrojumu iznīcināt tabakas reklāmu, es pilnībā uzreiz piekristu, bet tā vienkārši pāries uz citām vietām.

Padomei šajā likumā ir paredzētas tiesības nacionālā pasūtījuma ietvaros arī regulēt reklāmas iespējas. Tātad padome būtībā, ja grib, var ar saviem lēmumiem, ar attiecībām, ar ģenerāldirektoriem samazināt reklāmas skaitu tieši attiecībā uz tabaku un it sevišķi - tas ko teica arī Elferta kungs, un tam es pilnīgi piekrītu - ierobežot šo reklāmu laika ziņā un radīt tikai noteiktās stundās.

Bet, cienījamie deputāti, tādam nolūkam ir likums par tabaku. Atstāsim šeit šo normu! Ja likums par tabaku noteiks, ka vajag to aizliegt, tad tas likums to arī aizliegs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Bet deputāts Sinka bija pacēlis roku vienlaicīgi, un tāpēc vēl deputāts Sinka runās. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Tabakas reklāmai televīzijā ir liels spēks. Tur rāda "Marlboro" gadījumā tādus spēcīgus vīrus uz skaistiem motocikliem, kas drāžas pa skaistu apkārtni un ir spējīgi nez ko izdarīt. Un tas iespaido tieši jaunatni. Par viņas veselību mums ir jādomā, un šajā gadījumā tā ir prioritāte, nevis ienākumi no tā. Daudzās zemēs Rietumos jau sen ir aizliegts tieši televīzijā vispār reklamēt tabaku, zinot, cik tā ir ļoti kaitīga veselībai. Un tāpēc es atbalstu šos grozījumus vismaz uz 1996. gada 1. janvāri. Un es izsaku atzinību manam kolēģim Mārim Budovskim, kas pats, tā sakot, cienīdams šo nezāli, tomēr ir uzdrošinājies tā izteikties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis. Lūdzu!

A.Berķis. Viss ir pateikts. Es domāju, ka ir jāizšķiras balsojot. Mēs komisijā arī runājām ļoti ilgi un vienkārši vienojāmies, kad nonācām pie tā rūgtā secinājuma, ka, ja pēkšņi atrauj šo diezgan lielo ienākumu avotu raidstacijām, tad to izdzīvošana tiešām kļūst grūta, un tāpēc mēs šo punktu esam ierakstījuši, bet neviens gan nebūdami pārliecināti, ka šī smēķēšana kādam nāktu par labu.

Sēds vadītājs. Bet es jūtos ļoti nelaimīgs, jo jūs komisijā esat izdebatējuši dažādus priekšlikumus, un jūsu pienākums bija šos priekšlikumus arī deputātiem šeit piedāvāt un tad balsot par variantiem - gan par komisijas, gan arī par to deputātu, kuri bija iesnieguši, priekšlikumiem. Tagad deputāti iesniedz atkārtoti, kā es sapratu, un viņi to formulē tādā veidā, ka komisija nav to iekļāvusi balsojumam.

A.Berķis. Nē, es atvainojos, komisijai šajā gadījumā bija brīvas rokas, jo, nobalsojot par deputātes Rugātes priekšlikumu - aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma -, līdz ar to mēs nenobalsojām par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un Putniņa priekšlikumu, kur bija cits priekšlikums - atlikt šī punkta spēkā stāšanos līdz 1998. gada 1. janvārim. Par pārejas noteikumiem netika balsots, tur komisijai bija brīvas rokas, un mēs vienkārši vienojāmies, ka 1998. gads gan nekādā gadījumā nav pieļaujams, bet situācija ir tāda, ka, mūsuprāt, lietderīgi būtu pieļaut tomēr līdz 1997. gadam. Šobrīd mēs varam balsot par komisijas variantu, un, ja deputāte Rugāte ir iesniegusi termiņu līdz 1996. gada 1. janvārim, tad arī par viņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bet kādā veidā lai es deputātes Rugātes balsojumu lieku tagad deputātiem priekšā? Šeit viņš ir, bet Endziņa kungs nāk ar Kārtības rulli... gandrīz vai varētu aiziet uzsmēķēt jūs pa šo laiku tagad...

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 110. pants skan sekojoši...

Sēdes vadītājs. Nu zinām taču mēs to Rulli...

A.Endziņš. "... Trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi (arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem), kas noteiktā termiņā (104. pants)..." Tā ir 104. panta otrā daļa, kas pasaka, ka, ja Saeima ir balsojusi par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi - un šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par 5 dienām - , tad tikai tie, kas ir iesniegti, ir balsojami, - tie, kas iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejā un līdz balsošanai nav atsaukti. Tā ka šī prakse - trešā lasījuma gaitā iesniegt vēl kaut kādus priekšlikumus - ir likuma pārkāpums. Mēs varam balsot tikai par komisijas priekšlikumu. Tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Ja jau šie līgumi ir kaut kur noslēgti un nauda ir samaksāta, tad kā ir ar principu, ka pacta servanda sunt?

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, kā, pēc jūsu domām, mēs varam balsot? Es tā sapratu, ka es varbūt nepareizi noformulēju to lietu, ka komisijā viņi bija iesniegti, bet jūs neesat viņus šeit iesnieguši. Vai tādā veidā? Kā jūs aicināt balsot par deputātes Rugātes un citu deputātu priekšlikumu?

A.Berķis. Nē... es atsakos no saviem vārdiem pēc Endziņa kunga paskaidrojuma un saprotu, ka mēs varam balsot tiešām tikai par komisijas priekšlikumu, bet, ja komisijas priekšlikums netiks pieņemts, tad tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma tiks pārtraukta tūlīt pēc likuma pieņemšanas - tas ir, trīs mēnešus agrāk par šo 1996. gadu 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Tā, esam noskaidrojuši šo situāciju, un lūdzu zvanu! Tātad mēs balsosim tagad par pārejas noteikumu 10. punktu: "Ðā likuma 21. panta septītās daļas noteikumi par tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumu piemērojami ar 1997. gada 1. janvāri". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 18, atturas - 18. 10. punkts nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 11. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 12. punkts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Berķis. 13. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 14. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. 15. punkts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

A.Berķis. 16. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. 17. punktā ir tehnisks labojums - šī likuma 58. panta ceturtās daļas noteikumi. Par to ir iesniegts attiecīgs papīrs.

Sēdes vadītājs. Labojam uz ceturto. Vai kāds iebilst? Nav. Tālāk!

A.Berķis. 18. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Un 19. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Berķis. Līdz ar to likumprojekts par Latvijas Radio un Latvijas Televīziju ir izskatīts. Varam balsot par visu likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputātu kungus aicina uzvilkt žaketes... Un lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Radio un televīzijas likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 18. Likums pieņemts.

A.Berķis. Es komisijas vārdā izsaku vislielāko palīdzību tiem ļoti daudzajiem cilvēkiem... (jautrība zālē), kas palīdzēja šo likumu izveidot...

Sēdes vadītājs. Pateicību vai palīdzību?

A.Berķis. Pateicību!

Sēdes vadītājs. Tas ir stenogrammai - labot uz "pateicību".

Godātie deputāti, mums ir divi iesniegumi. Deputāts Ābiķis gribēja runāt par pirmo. Jā, lūdzu...

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Šorīt desmit deputāti iesniedza lūgumu - izskatīt tagad likumprojektu par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām, un es aicinātu atbalstīt šos desmit deputātus.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav deputātiem? Ir. Lūdzu! Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts, komisijas priekšsēdētājs.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Mums ir ļoti daudz svarīgu likumu. Un nav normāli, ka mēs vienas sēdes laikā vairākkārt mainām darba kārtību - pārcilājam un pārvietojam, kā saka, likumu izskatīšanu. Es tomēr iebilstu pret Ābiķa kunga priekšlikumu un aicinu strādāt pēc izstrādātās un precizētās darba kārtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Ābiķa, Andersona, Panteļējeva, Elferta, Žīgura, Leiškalna, Birznieces, Liepiņa, Virša un Jonīša priekšlikumu - izskatīt jautājumu par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām. Šo likumprojektu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 8, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu ziņotāju. Jānis Bordāns - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Bordāns (LC).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām", un šajos secinājumos es dalīšos arī ar jums. Manuprāt un arī kā atzina komisijas vairākums, Latvijas akadēmiskās mūža organizācijas, īpaši studentu korporācijas, un pārējās ir vienas no Latvijas vispārējās kultūras veicinātājorganizācijām. Tās neapšaubāmi ir uzskatāmas ne tikai par izglītību veicinošām organizācijām, ne tikai par kultūru veicinošām organizācijām, bet arī vispār par jaunatnes attīstības iespēju organizācijām. Tāpēc neapšaubāmi būtu atbalstāms likumprojekts, kas nosaka, ka šīm organizācijām tiek atdoti viņu īpašumi, kas garantētu arī iespējas turpināt attīstīties šīm visnotaļ vērtīgajām institūcijām un kas dotu acīmredzot, es domāju, arī atspaidu gan mūsu vēstures pētīšanā, gan arī mūsu nākotnes un jaunatnes izaugsmei. Tātad kopumā es aicinātu atbalstīt un balsot par šo likumu.

Varbūt nedaudz iebildumu radīja atsevišķi likuma panti, kurus, es domāju, nebūtu šobrīd vajadzības izskatīt pirmajā lasījumā īpaši konkrēti un ilgi apspriest. To visu varētu darīt Juridiskās komisijas sēdēs, tāpēc ieinteresētās personas un visi kolēģi tiek aicināti Juridiskajā komisijā iesniegt attiecīgus priekšlikumus. Taču man ir jāsaka, ka komisijā konkrēti tika izteiktas šaubas par visnotaļ varbūt labām idejām, kas ir ietvertas šajā likumā, bet diemžēl tās šobrīd ir nerealizējamas, jo tās varbūt nāktu par labu gan vienai sabiedrības daļai, taču reāli nebūtu iespējams realizēt, skatoties no mūsu budžeta iespējām, un, es domāju, tas arī nebūtu sociāli taisnīgi attiecībā uz visu sabiedrību. Konkrēti es runāju, vismaz daļēji, par 1.panta otro daļu, kur ir runa par to, ka akadēmiskās mūža organizācijas īpašuma objekti, uz kuriem ir attiecināts šis likums, ir ne tikai nekustamie īpašumi, bet arī jebkāds inventārs, regālijas un pat vēl likumā neminēta cita manta, kā arī šo organizāciju iespējamie izveidotie fondi, kas nav nosaukti. Daļēji šie iebildumi attiektos arī uz likumprojekta 4.pantu, kas nosaka, ka akadēmisko mūža organizāciju objektu vērtība, gadījumā, ja to nav iespējams atdot natūrā, tiek kompensēta naudā, un personas, kuras pārstāv institūciju, kas pieņēmusi likumprojekta 2.pantā minētos lēmumus, acīmredzot ir domātas no Saeimas vai valdības iestādēm. Un šīs kompensācijas apmēru turpmāk nosaka tiesa. Domāju, ka būtu vērtīgi rīkoties līdzīgi, kā tas tika noteikts likumā par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, kur šie procesi pašlaik notiek, faktiski jau ir beigušies un ir bijuši ļoti nesāpīgi gan sabiedrībai, gan visām organizācijām. Ar to es beigtu savu uzstāšanos un aicinātu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts. Es atvainojos, likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Bordāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, jau no paša rīta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins ir iesniedzis lūgumu mainīt 1995.gada 24.augusta sēdes darba kārtību un sākt to ar Ārlietu komisijas iesniegtā likumprojekta "Par Eiropas līgumu" izskatīšanu, bet, tā kā Kiršteina kunga paša nebija no rīta un nav arī tagad, tad šis iesniegums ir aizkavējies, bet Prezidijam viņš ir jāizskata. Ilga Kreituse lūdz vārdu - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Mēs jūs lūgtu šo jautājumu pirmajā lasījumā izskatīt, jo tas ir konceptuālais jautājums, lai varētu tālāk pāriet pie atsevišķo pantu apspriešanas un galīgās pieņemšanas vēl mūsu parlamentārās darbības laikā, jo te ir tā lieta - vai nu Eiropas savienība vai bez viņas. Es domāju, ka diez vai mūsu parlamentam vajadzētu atteikties no šā jautājuma risināšanas un atstāt to nākamajai Saeimai, jo tas vienkārši jau kļūst par laika jautājumu. Un otra lieta. Tā kā Ārlietu komisija bija ļāvusi iespēju visām frakcijām izdiskutēt šo likumu ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, tad es ceru, ka šeit, tribīnē, mēs varētu runāt kā frakciju pārstāvji, izsakot savus viedokļus, un vairs par sīkumiem vai atsevišķām niansēm nediskutēt.

Sēdes vadītājs. Tagad runa ir par secību, kādā mēs izskatīsim nākamos jautājumus. Un šis priekšlikums ir tāds, ka tagad mēs varētu izskatīt Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Eiropas līgumu". Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TSP).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs atkārtoti lūgtu tomēr izskatīt, tā kā mēs precizējām darba kārtību, vismaz tos jautājumus, kuri mums ir trešā lasījumā un par kuriem mēs jau esam nobalsojuši, jo pretējā gadījumā nāks jautājums pēc jautājuma un mēs arī šos trešā lasījuma likumprojektus nespēsim pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu - izskatīt likumprojektu "Par Eiropas līgumu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts. Oļģerts Pavlovskis - valsts ministrs. Lūdzu, referējiet!

O.Pavlovskis (valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu šo likumu pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Būtu labāk, ja jums būtu īss referāts.

O.Pavlovskis. Jā, labi!

Sēdes vadītājs. Un tad mēs varētu lemt.

O.Pavlovskis. Atbilstoši Saeimas pieņemtajai ārpolitikas koncepcijai un valdības ārpolitikas prioritātēm šī gada 12.jūnijā Ministru prezidents Māris Gailis Luksemburgā parakstīja Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Latviju un Eiropas savienību. Pēc šī līguma ratificēšanas Saeimā un Eiropas savienības nacionālajos parlamentos Latvija iegūs Eiropas savienības asociētās valsts statusu un nostāsies vienā līmenī ar citām Austrumu un Centrāleiropas valstīm - tādām kā Polija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija, Čehija, Slovakija un Slovēnija. Asociācijas izveidošana starp Latvijas Valsti un Eiropas savienību ir otrais posms Latvijas integrācijas ceļā uz Eiropas savienību. Pirmais bija brīvās tirdzniecības telpas izveidošana starp Latviju un Eiropas savienību, kuru reglamentē Brīvās tirdzniecības līgums, kurš savukārt tika ratificēts Saeimā pagājušā gada rudenī un stājās spēkā jau ar šā gada 1.janvāri.

Nākamais solis pēc šā līguma, tas ir, pēc asociācijas izveidošanas, ir sarunu uzsākšana par iestāšanos Eiropas savienībā. Šīs sarunas būs garš un komplicēts process un ilgs vairākus gadus, un te nu jāuzsver, ka nekādā ziņā šīs sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā nevarētu sākties ātrāk kā 1997.gadā. Pēc optimistiskām prognozēm, pati iestāšanās varētu notikt pēc 2000.gada, jo, piemēram, Spānijai un Portugālei tuvināšanās ar Eiropas savienību prasīja vairāku gadu desmitus, taču Latvijai ir iespēja to izdarīt īsākā laikposmā. Pamatojums tam ir izklāstīts Eiropas līguma preambulā. Un, proti, vispirms jau ir ņemti vērā Latvijas centieni kļūt par demokrātisku, cilvēktiesības cienošu un uz brīva tirgus ekonomiku orientētu valsti. Otrkārt, stabilitāte Eiropā ir apdraudēta bez Austrumu un Centrāleiropas valstu ciešas sadarbības ar Eiropas savienību. Treškārt, kā Latvijas līdzdalība starptautiskajās organizācijās ir ņemta vērā arī, piemēram, Latvijas līdzdalība Rietumeiropas savienībā, organizācijā "Par drošību un sadarbību Eiropā", kā arī līdzdalība starptautiskajās programmās, piemēram, "Partnerattiecības mieram" un citās.

Tāpat ļoti nozīmīga ir Latvijas nepārprotamā vēlme kļūt par Rietumeiropas daļu un nepalikt par kaut kādām "tuvākajām ārzemēm", Austrumu ekonomiskās un politiskās ietekmes objektu. Un, beidzot, tās ir kopējās vēsturiskās saiknes un kultūras vērtību apmaiņa starp Latviju un Eiropas savienības valstīm un līdz ar to Eiropas savienības vēlme dot ieguldījumu Latvijas politisko un ekonomisko reformu realizēšanā un stabilizēšanā. Brīvās tirdzniecības līgums reglamentē brīvu preču kustību starp Latviju un Eiropas savienību, turpretī Eiropas līgumam savukārt ir vairāk politisks raksturs, un tas paredz politiskā dialoga paplašināšanu un sadarbības padziļināšanu. Politiskais dialogs ir viena no svarīgākajām Eiropas līguma sastāvdaļām, kas reglamentē sarunu procesu starp Latviju un Eiropas savienību. Tas ir saistīts ar vienprātības panākšanu jautājumos par ārlietu un drošibas politiku, kā arī par iekšējo tiesību politiku. Eiropas līgums piedāvā ļoti plašas šī dialoga iespējas.

Asociētās valsts statuss Latvijai nodrošinātu līdzdalību Eiropas savienības pārvaldes un tās struktūru darbībā. Te gan ir jāuzsver, ka pārsvarā gan tikai novērotāja statusā. Tomēr tā ir piedalīšanās Eiropas politikas veidošanā un reizē arī tās ietekmēšana. Bez tam līgums paredz finansiālo palīdzību PHARE un G-24 programmu ietvaros sadarbības nostiprināšanai, pēc tam kad Latvija būs ieguvusi asociētās valsts statusu. Bez politiskā dialoga sadarbība tiks padziļināta arī citās savstarpējo attiecību jomās. Piemēram, sadarbība uzņēmējdarbības un uzņēmumu dibināšanas noteikumos, tirdzniecība ar pakalpojumiem, maksājumi un kapitāla kustība, konkurence un citi ekonomiskie noteikumi, likumu saskaņošana, ekonomiskā sadarbība, noziedzības apkarošana, kultūra, finansiālā sadarbība, darbaspēka kustības paplašināšana.

Lai neradītu šoka efektu un ļautu Latvijas uzņēmējiem sekmīgi sagatavoties konkurencei ar Eiropas uzņēmējiem, četros sadarbības sektoros ir paredzēts pārejas periods līdz 1995.gada 31.decembrim. Sektors, kur ir šis pārejas periods, ir brīva preču kustība. Tas ir jau iepriekšminētais Brīvās tirdzniecības līgums, kas jau ir spēkā.

Otrs sektors ir uzņēmējdarbība un uzņēmumu dibināšana. Tirdzniecība ar pakalpojumiem. Konkurence un ekonomiskie noteikumi.

Dialogā par Latvijas integrāciju Eiropas savienībā tiks ņemta vērā Latvijā pastāvošā ekonomiskā situācija. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā, ja atsevišķas tautsaimniecības nozares vēl nebūs tik tālu nostiprinājušās, lai izturētu brīvo konkurenci, pārejas periods šajās nozarēs varētu tikt pagarināts vai arī tiktu radīti izņēmumi, kādi, piemēram, bija Spānijas, Portugāles, Zviedrijas, Somijas un citu jaunu dalībvalstu uzņemšanas gadījumos.

Runājot par mūsu kaimiņiem, jāmin, ka Igaunijā ir pretēji šim integrācijas procesam. Proti, tās Eiropas līgums neparedz pārejas periodu kā tādu, lai gan atsevišķi līguma panti nosaka laika periodu, kurā Igaunijai ir jāpiemērojas Eiropas savienības standartiem.

Kā jau minēju, sarunas par iestāšanos Eiropas savienībā nekādā ziņā nesāksies pirms 1997.gada, jo 1996.gadā sāksies Eiropas savienības starpvaldību konference, kurā tiks izstrādāta savienības paplašināšanās stratēģija. Konferences gaitā tiks izvērsta plaša domu apmaiņa starp Eiropas savienību un asociētajām dalībvalstīm par šo valstu gaidāmo iestāšanos Eiropas savienībā. Konsultāciju laikā tām būs iespēja vērst Eiropas savienības uzmanību uz savām problēmām, interesēm un izteikt savus vērtējumus. Ja Latvija vēlas būt līdzās citām Austrumu un Centrālajām Eiropas valstīm, būt aktīvi saistīta ar starpvaldību konferenci, tad ir nepieciešams, lai Eiropas līgums tiktu ratificēts un lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu asociēto valsti līdz konferences sākumam, tas ir, līdz 1996.gada pavasarim.

Tajā pašā laikā visiem ir skaidrs, ka neviens no Eiropas savienības nacionālajiem parlamentiem neratificēs Latvijas asociācijas līgumu, pirms to nebūs izdarījusi pati Latvijas Saeima.

Es gribu atzīmēt, ka Igaunijas parlaments savu Eiropas līgumu vienbalsīgi ratificēja jau 1.augustā, tā parādot labu piemēru savas rīcības konsekvencei.

Godājamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt Eiropas līguma ratificēšanu pirmajā lasījumā kā steidzamu.Ja jums starplaikā - starp pirmo un otro lasījumu - rodas kādi būtiski jautājumi par līguma saturu, tad Ārlietu ministrija atkārtoti piedāvā ekspertu konsultācijas un ļoti labprāt runās gan frakcijās, gan ar atsevišķiem deputātiem.

Noslēgumā es gribu piebilst, ka līdzīgi citu starptautisko līgumu ratificēšanas principiem pats Eiropas līguma teksts nevar tikt mainīts. Saeima var balsot tikai "par" vai "pret" par visa līguma tekstu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt? Tātad var ierosināt steidzamību, ko arī darīja ministra kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība pieņemta. Atklājam debates.

Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Viss šeit pašreiz notiek tik ļoti steidzīgi, it kā viss būtu pilnīgi skaidrs un būtu pilna pārliecība par to, kas notiek un kam jānotiek. Es pacentos iepazīties pietiekoši nopietni ar šā līguma tekstu un gribu sacīt, ka, salīdzinot līguma tekstu ar mūsu šīsdienas īstenību, realitāti, man radās daudzas nopietnas pārdomas par to, cik steidzami vai cik nesteidzami mēs varam šajā reizē rīkoties.

Es negribu teikt, ka man ir kaut kādi īpaši iebildumi pret pašiem principiem. Nekādu iebildumu nav. Līgums ir visumā godīgs un līdzsvarots. Šādu līgumu var slēgt starp līdztiesīgiem partneriem. No stratēģiskā viedokļa līgums ir svarīgs, teiksim, ar savu orientāciju uz Rietumiem, viss tas ir pareizi un Latvijai labi. Šajā ziņā man nebūtu nekādu būtisku iebildumu.

Tomēr, ja mēs salīdzinām to, kas šobrīd Latvijā notiek, ar tiem nosacījumiem, kādiem mums turpmākajā laikā būs jāpakļaujas, tad manā izpratnē šeit ir daudz nopietnu problēmu, kuru risināšanai mēs vēl šobrīd neesam gatavi. Vienkārši neesam gatavi. Nevis tāpēc, ka šāds līgums nav vajadzīgs, nevis tāpēc, ka mums nevajag ieiet Eiropas savienībā, bet tāpēc, ka mēs neesam gatavi pildīt šos nosacījumus.

Ja 1994.gadā mēs būtu vismaz par 4-5% panākuši kopprodukta pieaugumu, tad es šodien ar mierīgu prātu varētu izdarīt izvēli par labu līgumam, jo kopprodukta pieaugums, kaut arī pieticīgs, liecinātu, ka valsts vēlamā ekonomiskā politika ir atrasta, ka atveseļošanās ir sākusies, un mēs varētu pieņemt formulējumu, ka valdība jau pārvalda valsti. Tātad mēs varētu cerēt, ka apmēram jau zinām, kādas būs pamatnozares, uz ko balstīt valsts neatkarību, mēs zinātu, ka valsts kapitāla tirgus ir atdzīvojies un pamatkapitāla tirgus vērtība sāk pieaugt. Iepriekšminētās norises ir būtiski priekšnosacījumi investīciju ienākšanai Latvijā, jo liecinātu par ražošanai labvēlīga ekonomiskā klimata iestāšanos. Lūk, šādā situācijā varētu cerēt, ka iespējamās subsīdijas Latvijai varētu šo procesu paātrināt un tuvināt to Eiropas valstu līmenim, tādējādi būtu radusies nominālā starta pozīcija šā līguma darbības uzsākšanai.

Vai šobrīd Latvijā ir tāda situācija? Valsts ekonomisko stāvokli optimistiski vērtējot, varētu teikt, ka tas atrodas dziļā stagnācijā, ja ne lejupslīdes turpināšanās fāzē. Valsts budžetā ir milzīgs deficīts. Jāslēdz slimnīcas, nevar izmaksāt laikā pensijas, draud apstāties skolu darbība, mirst zinātne, kultūra, ieilgusī banku krīze un adekvātas ekonomiskās politikas trūkums nodrošina stagnāciju vismaz uz vienu gadu uz priekšu. Valsts joprojām ir nevadāms plosts, kas virzās pa straumi uz leju, un joprojām šajā zālē valda alķīmiskā doma, ka privatizācija, kas, starp citu, veicas ļoti lēni un neefektīvi, ir vienīgais glābiņš.

Es neargumentēšu sīkāk to. Es šeit esmu daudzreiz runājis, tāpēc nenosaukšu vainīgos, kaut viņu liela daļa sēž šajā pašā zālē un sauc sevi par liberālās politikas aizstāvjiem, par ko arī varētu šobrīd pastrīdēties.

Kur tad dreifē mūsu valsts bez dzinējspēkiem un nopietnas stūrēšanas? Mēs pat savas naudas vērtību nezinām. Latvijas Bankas stratēģu tēzi, ka lata īstā vērtība ir redzama, jo, ja tā nebūtu, tad būtu "melnais" valūtas tirgus, būtu spekulācija, šo tēzi es nevaru pieņemt un gribu teikt cienījamajiem Bankas stratēģiem: "Kur jūs esat redzējuši, ka spekulanti tirgotos ar preci, ko pārdod par dempinga cenām?" Bet Latvijā dolāru, ko ražotāji grūtā darbā sapelnījuši, pārdod par dempinga cenām ar visām no tā izrietošajām sekām, un tie simti autobusu, kas brauc regulāri uz Lietuvu, aizved prom šos lētos dolārus, nevis latus. Bet mēs vēl turpinām šeit strīdēties, kas ir pareizi, kas nepareizi. Kamēr naudas lietās nebūs sapratnes, tikmēr nav ko cerēt uz ekonomisko aktivitāti. Nav ko cerēt, ka atbrīvosies kapitāla tirgus, ātri un efektīvi norisināsies privatizācija. Protams, tas nav vienīgais piedauzības akmens, bet nopietns stūrakmens gan.

Vai Latvijas valdība ar tām iespējām, kas ir tās rīcībā, par ko savukārt spriežam pēc reālās darbības izpausmēm, var riskēt ar savu nevadāmo plostu un laisties iekšā šajā ekonomiski vadāmo kuģu armādā bez riska to pilnīgi sadauzīt? Mēs taču nespējam atrisināt pašas elementārākās lietas - kaut vai atbrīvoties no muitas robežām starp Baltijas valstīm, jo neesam to vienkārši iemācījušies.

Tad cik ilgi un kāpēc Eiropa Latviju subsidēs, ja mēs visas subsīdijas apēdīsim jeb novirzīsim budžeta deficīta segšanai vai iedotos dolārus par dempinga cenām pārdosim? Vai mūsu zemnieks kļūs konkurētspējīgs, ja viņam maksās par zemes neapstrādāšanu? Vai mūsu rūpnieks kļūs konkurētspējīgs, ja viņu pat no sava tirgus izspiedīs Eiropas preces, kas ražotas augstākā kapitāla konvertēšanas līmenī? Kas tad tādā gadījumā būs Latvija priekš Eiropas un latviešu tauta - priekš Latvijas?

Kā tad mēs dibināsim savu neatkarību un uz kā? Vai uz banku paradīzi, kā te pirms gada viens otrs gudri runāja? Vai būs iespējams nodrošināt elementāru izdzīvošanu tikai ar tranzītu, ja arī to nepaspēlēsim kāda deficīta segšanai, un no Latvijas meža, ko izpārdosim apaļkoku veidā? Es gribu redzēt šādu aprēķinu, jo tas būs vienīgais, kas paliks, ja tūlīt steigsimies realizēt šo līgumu. Realizēt šo līgumu laikā, kad valsts vadīšanas mācīšanās tikai sākusies, kad ekonomiskie mehānismi vēl ļoti slikti darbojas, kad mēs vēl faktiski nevaram kaut cik ticami teikt, ka šā līguma desmit pielikumos formulētais vispār mums ir vajadzīgs. Vai nav pārāk liels risks šādā brīdī, teiksim, to visu darīt? To var sākt formulēt tikai tad, kad ekonomika sāk atdzīvoties. Pirms tam var tikai minēt. Bet vai uz minējumiem un tikai uz labām cerībām drīkst dibināt tautas nākotni? Neviens tās subsīdijas nemaksās par velti, un, jo vājāk pārvaldīsim savu valsti, jo nepateicīgāka priekš mums līguma rezultātā būs loma.

Es gribu vēlreiz teikt nobeigumā, ka šīs ir manas šaubas, mani apsvērumi, kuru dēļ es pašreiz viņus šeit izsaku. Lūk, šī mūsu negatavība pildīt šos reālos līguma nosacījumus mani lielā mērā baida. Es saprotu, ka tūlīt nāks tribīnē citi runātāji un pateiks, ka tas viss ir blēņas, un to visu var šeit no tribīnes pateikt. Bet es redzu, cik neveiksmīgi risinās saimnieciskā politika Latvijā. Redzat, un to, lūk, šeit pateikt, ka tā risinās veiksmīgi, nevar. Tad, lūk, uz šīm neveiksmēm dibinās mani apsvērumi, kuru dēļ es izsaku šīs šaubas. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs būtu gatavi šo līgumu slēgt tajā brīdī, kad būtu pārvarēts šis kritiskais moments, kad Latvijā sāktos kaut kāda elementāra augšupeja, kad būtu radusies situācija, ka valsts tiek nopietni pārvaldīta. Lūk, tad mēs varam atbildēt par to, kas tur var notikt un kā var notikt. Šobrīd nav šīs situācijas, un tāpēc ir šīs manas bažas. Tas ir mans personīgais viedoklis, tā ka nevajadzētu to uztvert kā visas frakcijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Juris Sinka.

E.Kide (TPA).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko kā Lucāna kungs izteica ļoti nopietnas bažas par Latvijas tautsaimniecības grūtībām, ar kādām ir jāsaskaras, ieejot šajā attīstītajā Eiropas savienībā un ieejot smagajā konkurences tirgū ar Eiropas savienību. Jau šodien mēs izjūtam šo konkurences smagumu gan caur kontrabandu, gan caur importu. Lucāna kunga bažām, ko viņš izteica personiski, ir ļoti, ļoti liels pamats. Mēs visi saņēmām šo Ekonomikas ministrijas ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kur ir parādīts mūsu ekonomiskais stāvoklis, un mēs to iespēju robežās izanalizējām. Šim pašam ziņojumam ir pievienots ļoti nopietns ārzemju ekspertu atzinums par mūsu ekonomisko stāvokli tautsaimniecībā, un ir jāsaka, ka šis ārzemju ekspertu vērtējums ir daudz nopietnāks un vēl daudz dziļāks nekā mūsu samērā optimistiskais skatījums uz mūsu dzīvi. Šie ārzemju eksperti iesaka mums stingri jo stingri piestrādāt pie savas tautsaimniecības, izanalizēt to, politiski izšķirties par vairākām lietām un sagatavoties ieiešanai Eiropas savienībā - vai nu tas būs pēc četriem gadiem (tas ir ļoti īss periods, lai izietu no šā krituma), vai pēc pieciem vai desmit gadiem. Lucāns pareizi teica, ka mēs varam ieiet Eiropas savienībā, protams, ne jau pilnīgi līmenī, ja ir iznīcināta tautsaimniecības sistēma, bet jau ar tādu tautsaimniecību, kas varētu tuvoties Eiropas savienības tautsaimniecībai. Un ārzemju eksperti saka, ka mums ir ļoti intensīvi šajos četros piecos gados jāizstrādā juridiskā sistēma, lai mums būtu tiešie juridiskie sakari, lai biznesmeņi varētu darboties ar vienādu vai līdzīgu jurisdikciju kā vienā, tā otrā zemē, nevis būtu spiesti strādāt ar mūsu nesagatavoto jurisdikciju (pretstatā viņu labi sagatavotajai jurisdikcijai). Šajā ziņā ir pilnīgs pārrāvums. Ārzemju eksperti atzīst to, ko mēs vēl neesam atzinuši, - ka netiek izkopts mūsu cilvēkresursu kapitāls. Viņi pārmet, ka mēs nesagatavojam savu tautu un nesagatavojam pat vidējos ešelonus, neapgādājam tos ar informāciju, ko nozīmē ieiet Eiropas savienībā. Nevis nobalsot, nevis pateikt, ka mēs ejam uz Eiropu, bet pateikt, ko nozīmē ieiet Eiropas savienībā katram un kā ir jāsagatavojas katram sīkajam biznesmenim, sīkajam uzņēmējam un tautai - ar visu izpratni. Ārzemju eksperti dod zināmus padomus un zināmas alternatīvas, kā mēs varētu risināt savu struktūrpolitiku Latvijas ekonomikā, un tur ir ko ieklausīties un ir ko padomāt, kā četros, piecos vai sešos gados mēs visu to izdarīsim. Un, tā kā nupat šeit, zālē, nāk iekšā Breša kungs, es atcerējos, ka viņš no šīs tribīnes tad, kad draudēja valdības demisija, runāja par lauksaimniecības produktu tirgus aizsardzību un teica tēlainiem vārdiem: šajos četros gados mēs nedrīkstam gulēt, šajos četros gados mums jāsagatavo lauksaimniecība, jādod aizvējš, jāsagatavo citas nozares, lai mēs varētu ieiet Eiropas savienībā. Un tāpēc, viennozīmīgi paziņojot mūsu frakcijas programmatiskās nostādnes, ka nav cita ceļa kā gatavoties civilizētam Eiropas tirgum - gatavoties civilizēti un gatavoties, nenolaižot rokas, bet tā, kā izdomāsim mēs paši, un tā, kā mums iesaka mūsu ārzemju eksperti, - man šoreiz no šīs tribīnes, kaut gan mēs esam koalīcijas partneri, ir jāpasaka, ka mans stingrs viedoklis ir, ka superliberālā politika piecos gados ir tomēr iecirtusi ļoti krietnu robu mūsu ekonomikā, kura līdz šim brīdim neļauj mums pacelties, un vēl mēs esam tajā krituma stadijā. Es domāju, ka nākamā Saeima - 6.Saeima - atradīs šos ceļus, kā mūsu tautsaimniecību izlīdzināt un pacelt, lai mēs patiešām pēc četriem pieciem gadiem, no asociētā locekļa statusa... varētu ar lepni paceltu galvu teikt: "Arī Latvijas tautsaimniecība ir līmenī. Mēs spējam, mēs varam, mēs konkurēsim, un mēs būsim līmenī!" Es aicinu balsot par šā līguma ratifikāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Andrejs Siliņš.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Pēc šīm divām "kapa runām" mani sajūsmināja tas, ka Kides kungs, tomēr par spīti tam visam, aicināja to ratificēt. Tas man sagādāja tādu mazliet patīkamāku momentu. Bet kā atbilde nu ir daži novērojumi par visām tām dempinga cenām. Kādas cenas tad maksā Krievija par mūsu precēm? Nekādas. Tā tikai prasa par savu salīdzinoši zemas kvalitātes naftu un degvielu pasaules visaugstākās cenas.

Kas attiecas uz apaļkokiem, mums jāprot eksportēt labi apstrādātus kokmateriālus. Tā ir mūsu pašu lieta. Mēs nevaram mūžīgi tikai prasīt no citiem. Šīs neveiksmes, jā. Mums ir jāpaceļ savi standarti un jāiet uz priekšu. Ieiešana Eiropas koptirgū ir veselīgs izaicinājums Latvijas saimniecībai, un tas ir jāpieņem. Smagais ekonomiskais stāvoklis nekļūs smagāks, ieejot Rietumeiropas tirgū. Tieši otrādi. Mēs esam uz to spējīgi. Brīvvalsts laikā mēs jau bijām Rietumu tirgū. Mēs tur iegājām par spīti visām grūtībām pēc pirmā pasaules kara, par spīti tam, ka Padomju Krievija tīšām atteicās ar mums tirgoties, lai tālāk sagrautu mūsu saimniecību. Tātad šī ir liela izdevība, ko mums piedāvā Rietumeiropa ar savu tirgu. Esmu runājis pašlaik tikai par ekonomiku, jo tā saucamā Tautsaimnieku partija runā tikai par to saimniecību, bet, protams, mums ir politiskie un drošības apsvērumi. Ja mēs par daudz vaidam par to, ka mūs neņem NATO... Tas taču ir skaidrs, ka ieiešana Eiropas savienībā stiprina mūsu stāvokli Eiropā, stiprina mūsu - kā neatkarīgas, suverēnas valsts - stāvokli. Mēs nevaram kārpīties kaut kur pa "pelēko zonu", pa to "çnu valsti", ar ko izceļas daža laba mūsu firma. Es nedomāju, ka, pakalpodami Krievijai, mēs tagad vēl durstīsimies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš"!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribu lūgt paskatīties uz šo līgumu mazliet no cita aspekta. Ne jau viss Latvijā ir tādā stāvoklī, ka mums vēl briesmīgi daudz jāstrādā un jādara, lai mēs kaut cik līdzinātos Eiropai. Var teikt: paldies Dievam! Tajā pašā laikā diemžēl ir sēras. Un es gribu teikt, ka zinātne un arī izglītība ir standarta, un tas ir tāds līmenis, kurš ir salīdzināms ar Eiropas līmeni. Un tieši šis līgums, ja runā konkrēti par zinātni, ir ļoti nepieciešams, lai saglabātu, kaut cik saglabātu, Latvijas zinātnisko potenciālu, ievērojot pašreizējo smago un nenormālo ekonomisko stāvokli Latvijā. Tautsaimniecība praktiski zinātni nevar atbalstīt. Viss atbalsts praktiski nāk no budžeta, un tas zinātnes finansējums Latvijā - es jau ne pirmo reizi to saku - uz vienu zinātnieku ir 50 reizes mazāks nekā Rietumu valstīs. Bet zinātnieku zinātniskā darba līmenis ir tāds pats! Un šis līgums paredz iespējas, lai šis līmenis, šis potenciāls uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem tiktu izmantots gan Latvijas interesēs, gan Eiropas pārējo līgumslēdzēju pušu interesēs. Turklāt gribu atgādināt, ka Latvijas zinātnes ekspertīze notika jau pirms diviem gadiem - 1992.gadā. To organizēja Dānijas zinātņu padome, piesaistot visus zinātniekus no visām Eiropas valstīm, un ir izdota grāmata (600 lapaspušu) par Latvijas zinātni, kur ir atzīts, ka ļoti daudzās sfērās zinātniskais darbs pie mums ir augstā starptautiskā līmenī, atbilst augstiem starptautiskiem standartiem. Bet zinātne pazūd un izzudīs šeit, Latvijā, sakarā ar šo ekonomiskā ziņā nelabvēlīgo situāciju. Tādēļ es vēlreiz aicinu: skatieties arī no citas puses, no šā zinātniskā potenciāla saglabāšanas puses! Ir jāsaglabā arī mūsu tradīcijas un labākie piemēri izglītībā, jo daudzas Eiropas valstis ir ar mieru mācīties kaut ko no Latvijas arī izglītības jomā, jo, ja salīdzina skolēnu panākumus olimpiādēs un visos citos tamlīdzīgos panākumos, Latvijā tie nav sliktāki, bet varbūt vienā otrā ziņā pat labāki. Ir ko mācīties, ir ko dot pretī. Pagaidām diemžēl - atkal jāsaka paldies Dievam - šī ekvivalence ir intelektuālajā sfērā. Ir. Un tāpēc šis līgums ir nepieciešams, lai šajā jomā šī sadarbība uzsāktos vispirms. No Eiropas valstu puses šī pretimnākšana jau ir. Ja mēs kavēsimies un uzskatīsim, ka tādēļ, ka ir ekonomiskas grūtības un ka mēs neesam vēl iemācījušies kārtīgi strādāt, arī šī sadarbība intelektuālo vērtību sfērā nav vajadzīga, mēs ļoti daudz zaudēsim. Tāpēc es aicinu šo līgumu atbalstīt un tajās sfērās, kurās mums līmenis ir jau atbilstošs, to sadrabību uzsākt un paplašināt, un nostiprināt, bet tur, kur mums vēl pašiem jāstrādā, - tur tiešām piestrādāt. Bet šis sadarbības sākums atļaus mums piestrādāt un atrisināt arī ekonomiskās problēmas, rūpniecības un tautsaimniecības problēmas, tas palīdzēs, ja sadarbība šajā sfērā attīstīsies. Es redzu, ka šis līgums var dot tikai kaut ko pozitīvu. Ja mēs tik ilgi baidīsimies, nekur uz priekšu netiksim. Ja mēs tikai teiksim, ka gribam tur nonākt, bet necentīsimies tur praktiski nonākt. Tā ka es iesaku balsot par šā līguma pieņemšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu! Oļģerts Pavlovskis - valsts ministrs.

O.Pavlovskis (valsts ministrs Ārlietu ministrijā).

Paldies. Es katrā ziņā gribu pateikties visiem debatētājiem, un katrā ziņā valdība un mēs ņemsim vērā jūsu teikto, ka katrā ziņā ceļš ir nopietns. Un es lūgtu atbalstīt šo līgumu un balsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Eiropas līgumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Kad lūdzu jūs otro lasījumu iesakāt? Un līdz kuram laikam jūs vēlaties saņemt priekšlikumus?

O.Pavlovskis. Mēs vēlētos priekšlikumus saņemt līdz 29.augustam, līdz dienas beigām. Un es lūdzu otro lasījumu veikt 30.augustā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi prriekšlikumi? Nav. Ir pieņemts. Vai tagad nebūtu jāizskata jautājums par cukuru? Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"", trešais lasījums. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TSP).

Cienījamie kolēģi, paņemiet dokumentu nr.930! Attiecībā uz trešo lasījumu ir deputāta Zaščerinska priekšlikums par preambulas tekstu. Formulējumā "nodrošinot Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukurbiešu cukuru" ir ierosināts izsvītrot vārdu "cukurbiešu", jo tas tīri tehniski nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Nākamais priekšlikums ir 9.pantā, kur doma ir precizēta. Tas ir 9.panta pirmajā teikumā pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. Arī 9.panta otrajā daļā ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, kas precizē formulējumu un novērš iespējamos pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

J.Zaščerinskis. Līdz ar to citu priekšlikumu vairāk nebija. Tautsaimniecības komisija aicina pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls - par pēdējo priekšlikumu. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Es gan, jāsaka, nedomāju, ka mēs tiksim tik tālu - līdz Cukura likumam. Mēs ar Zaščerinski varējām varbūt arī šo jautājumu pārrunāt. Pie manis nupat bija Emerita Buķeles kundze, kura pārstāv cukura ražotāju apvienību "Latvijas cukurs", un arī citi cukura ražotāji vēršas ar jautājumu par šo precizējumu: "katrai cukurfabrikai proporcionāli pārstrādāto cukurbiešu daudzumam". Tas, viņuprāt, ir tāds nevajadzīgs mūsu Saeimā pieņemts reglamentējošs formulējums, jo, tad, kad kādai cukurfabrikai paliks pāri kādas 300 tonnas jēlcukura, ko pie tās sadales vajadzēs nodot pārstrādāt citai cukurfabrikai, lai nekurinātu to fabriku par jaunu, tad būs vajadzīgs Saeimas regulējošs lēmums. Viņi teica, ka to viņi lems paši Cukura padomē un ministrijā, lai nebūtu Saeimā jālabo savs lēmums. Kāpēc ir vajadzīgs tāds tik smalki reglamentējošs nosacījums? Tas ir tikpat kā Valsts plāna komisijas kaut kāda sēde, bet šeit ir Saeima. Tādu viedokli izteica Cukura padome un cukura ražotāji.

Sēdes vadītājs. Un kāds būtu jūsu priekšlikums?

A.Rozentāls. Šis labojums, 9.panta pirmā teikuma papildinājums, ir nevajadzīgs, un iesaku to svītrot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Debates par šo pantu beidzam. Lūdzu referentu!

J.Zaščerinskis. Es esmu drusku pārsteigts par Rozentāla kunga informāciju, tā kā komisijā piedalījās arī Buķeles kundze no šīs institūcijas, un šeit nav runa par to, ka Saeima reglamentē, kā saka, kaut ko precīzāk, bet 9.pantā, mūsu jau pieņemtajā formulējumā, ir pateikts, ka ar ievedmuitas nodevām neapliek jēlcukuru, kuru ieved Latvijā uz līguma pamata tikai pārstrādei un valsts iekšējam patēriņam daudzumos, ko nosaka nozares pārvaldes struktūra. Tātad pārvaldes struktūra jau to nosaka. Bet, ja tas būs noteikts tikai kopumā valstī, tādā gadījumā var izveidoties situācija, kas rada nevajadzīgas prioritātes vienai rūpnīcai, jo pārstrādāt jēlcukuru ir nesalīdzināmi izdevīgāk, un tāda rūpnīca var atteikties pieņemt no ražotāja cukurbietes un var nolemt veikt tikai jēlcukura pārstrādi, un tādā gadījumā tai būtu daudz labāki nosacījumi salīdzinājumā ar citām. Tāpēc šeit ir paredzēts, ka nozares pārvaldes struktūra to nosaka, un to varētu noteikt arī tādā gadījumā katrai rūpnīcai. Komisija atbalstīja šo likumprojektu praktiski vienbalsīgi. Arī Buķeles kundzei nebija iebildumu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Rozentāls lūdza balsot par deputāta Zaščerinska priekšlikumu - papildināt 9.panta pirmo teikumu ar vārdiem "katrai cukurfabrikai proporcionāli pārstrādāto cukurbiešu daudzumam". Lūdzu, balsosim par šo deputāta Zaščerinska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 12. Pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" trešajā lasījumā. Lūdzu! Zaščerinskis - komisijas priekšsēdētājs.

J.Zaščerinskis (TSP).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.927. Attiecībā uz trešo lasījumu ir iesniegts deputāta Bukovska priekšlikums par 8.panta piekto daļu. Viņš ierosina svītrot 8.panta piekto daļu, jo ir būtiska pretruna ar likumu par nodokļiem un nodevām. Komisijā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, un komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bukovskis runās atlikušās piecas minūtes? Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Šajā pantā ir runa par pārstrādes uzņēmumiem, un tur tiek sadalīts, ka pārstrādes uzņēmumiem no apgrozījuma jāmaksā 3% Zemkopības ministrijai. Tas pants bija ieviests sakarā ar Augstākās padomes lēmumu, kad nebija tādi nodokļi un nodevas. Sakarā ar to šobrīd pārstrādes uzņēmumiem (piemēram, ņemsim kombinētās lopbarības ražotni) jāmaksā no apgrozījuma nevis 18%, bet 21%. Turklāt tie 3% netiek pārlikti atpakaļ uz budžetu vai uz iepirkumu, tie nekur netiek ierakstīti. Pēc apgrozījuma cenām var apmēram pateikt, ka 3% ir 50% no uzņēmumu peļņas. Tas ir konkrēti paskaitīts uz kombinētās lopbarības ražotnes... Līdz ar to rūpnīca, kura bija PSRS trešā un PSRS laikā bija pilnīgi rekonstruēta, apmēram gada laikā bankrotēs, ja būs tāda attieksme. Un tad mēs kombinēto lopbarību vedīsim no ārzemēm cūkām, govīm; vistas vispār neko citu neēd.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš. Nekādu priekšlikumu par sēdes pagarināšanu nav. Jūs vēlaties runāt, bet tad kādas trīs minūtes. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Man nepietiks laika.") Ja jūs domājat, ka šo triju minūšu laikā nebeigsiet, tad labāk nesāciet. Tiešām, es negribu jokot - šis ir nopietns jautājums. Jā, bet cik minūšu jums vajag? Desmit minūtes. Nē, nē, nē. Nekādas atsaucības nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Godātie kolēģi, pirms nosaucam deputātus, kuri nav reģistrējušies, man ir jums jāpaziņo, ka ir saņemts Aivara Endziņa, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, lūgums, lai Prezidijs sasauc kārtējo sēdi 30.augustā pulksten 14.00 līdz 18.00 un pēc tam ceturtdien no 9.00 līdz 17.00. Pirmdien Prezidijs par to lems, tāpēc komisiju vadītājus lūdzu atnākt uz Prezidija sēdi. Bet es savukārt varu izteikt tikai pieņēmumu jeb viedokli, ko Prezidija locekļi ir izteikuši, apspriežot šo iesniegumu, - jautājumu, kuri ir iesniegti un kuri ir neizskatīti, ir ļoti daudz, un - izsaku personīgo viedokli - Prezidijam pat nav morālu tiesību nesasaukt sēdi, ja komisijas ir iesniegušas tik daudz jautājumu. Tāpēc varbūt uz Prezidija sēdi lai nāk tie, kas ir pret to, un lai izsaka savus argumentus, jo tas būtu svarīgi!

Lūdzu, nosauciet deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Deputāti, kuri nav reģistrējušies: Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Ēriks Kaža, Edvīns Kide (preses konferencē), Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Janīna Kušnere, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis un Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu, un, kolēģi, vēlreiz uzsveru, ka ir ļoti, ļoti iespējams, ka nākamā sēde būs 30.augustā pulksten 14.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 23.-24.augusta rudens sesijas sēde

(24.augustā)

Likumprojekts æPar vērtspapīru tirgus komisijuæ

(trešais lasījums) (Turpinājums)

(925.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 1.lpp.

Likumprojekts æPar akciju sabiedrībāmæ

(trešais lasījums)

(924.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 3.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar biržāmææ

(trešais lasījums)

(921.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 5.lpp.

Par darba kārtību (jautājums tiek atlikts)

Priekšlikumi - dep. O.Kehris - 6.lpp.

- dep. A.Rugāte - 7.lpp.

- dep. E.Inkēns - 8.lpp.

Likumprojekts æGrozījums likumā æPar bezpeļņas

organizācijāmææ (trešais lasījums)

(922.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 8.lpp.

Likumprojekts æPar Valsts apdrošināšanas

uzraudzības inspekcijuææ (trešais lasījums)

(915.dok.) - 8.lpp.

Ziņo - dep. O.Kehris - 9.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups

(par 17.pantu) - 11.lpp.

Finansu ministrijas pārstāvis Rameiko - 12.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 13.lpp.

Likumprojekts æPar grozījumiem likumā æPar

apdrošināšanuææ (trešais lasījums)

(916.dok.) - 16.lpp.

Ziņo - dep. O.Kehris - 17.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotuææ

(trešais lasījums)

(914.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 17.lpp.

Likumprojekts æPar zvērinātiem revidentiemæ

(trešais lasījums)

(917.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 18.lpp.

Par darba kārtību - 18.lpp.

Saeimas sekretārs I.Daudišs - 18.lpp.

- dep. A.Rugāte - 19.lpp.

- dep. A.Berķis - 20.lpp.

- dep. J.Sinka - 20.lpp.

Likumprojekts æRadio un televīzijas likumsæ

(trešais lasījums)

(370., 718., 933., 933.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Berķis - 21.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups

(par 3.panta 1.daļu) - 24.lpp.

- dep. I.Kreituse

(par 3.panta trešo daļu) - 26.lpp.

- dep. I.Kreituse (par

12.panta ceturto daļu) - 33.lpp.

- dep. E.Inkēns - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 38.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Kreituse (par

l8.pantu) - 41.lpp.

- dep. A.Endziņš (par

19.pantu) - 45.lpp.

- dep. K.Leiškalns (par

19.pantu) - 46.lpp.

- dep. E.Inkēns (par

19.pantu) - 47.lpp.

- dep. A.Rugāte (par

19.pantu) - 48.lpp.

- dep. I.Kreituse - 59.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 60.lpp.

- dep. A.Siliņš - 61.lpp.

- dep. I.Kreituse - 62.lpp.

- dep. M.Budovskis - 64.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Siliņš - 64.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 68.lpp.

- dep. J.Sinka - 69.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 69.lpp.

- dep. P.Tabūns - 71.lpp.

- dep. I.Kreituse - 72.lpp.

- dep. A.Siliņš - 73.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 75.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Inkēns - 77.lpp.

- dep. P.Putniņš - 78.lpp.

- dep. R.Marjaša - 79.lpp.

- dep. A.Rugāte - 81.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 83.lpp.

- dep. A.Kreituss - 83.lpp.

- dep. J.Lucāns - 85.lpp.

- dep. E.Inkēns - 85.lpp.

- dep. P.Tabūns - 86.lpp.

- dep. A.Kreituss (par

42.panta ceturto daļu) - 89.lpp.

- dep. E.Inkēns - 90.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 91.lpp.

- dep. V.P.Karnups (par

44.pantu) - 92.lpp.

- dep. A.Siliņš (par

44.panta otro daļu) - 93.lpp.

- dep. V.P.Karnups (par

51.panta piekto daļu) - 98.lpp.

- dep. E.Inkēns - 98.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 99.lpp.

- dep. A.Siliņš - 99.lpp.

- dep. E.Kide - 101.lpp.

- dep. A.Kreituss - 101.lpp.

- dep. M.Andersons - 102.lpp.

- dep. A.Siliņš (par

54.pantu) - 104.lpp.

- dep. A.Seiksts - 105.lpp.

- dep. M.Budovskis (par

pārejas noteikumiem) - 109.lpp.

- dep. A.Rugāte - 110.lpp.

- dep. P.Elferts - 111.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 112.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Budovskis - 113.lpp.

- dep. A.Siliņš - 114.lpp.

- dep. E.Inkēns - 115.lpp.

- dep. J.Sinka - 117.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 118.lpp.

Par darba kārtību - dep. Dz.Ābiķis - 121.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 122.lpp.

Likumprojekts æPar īpašumu atdošanu akadēmiskajām

mūža organizācijāmæ (1.lasījums)

(561., 805.dok.)

Ziņo - dep. J.Bordāns - 122.lpp.

Par darba kārtību - 124.lpp.

- dep. I.Kreituse - 124.lpp.

- dep. E.Kide - 125.lpp.

Likumprojekts æPar Eiropas līgumuæ

(1.lasījums) (Steidzams)

(820., 820.-b dok.)

Ziņo - dep. O.Pavlovskis - 125.lpp.

Debates - dep. J.Lucāns - 129.lpp.

- dep. E.Kide - 133.lpp.

- dep. J.Sinka - 134.lpp.

- dep. A.Siliņš - 135.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar cukuruææ

(trešais lasījums)

(930.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 138.lpp.

Debates - dep. A.Rozentāls (par

19.panta otro daļu) - 138.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Latvijas

labības tirgu un valsts labības rezerviææ

(trešais lasījums)

(927.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 140.lpp.

Debates - dep. I.Bukovskis (par

8.pantu) - 141.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 142.lpp.