Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde
1995. gada 23. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Paziņoju Saeimas sēdi, kura bija izsludināta 23. martā, ar to darba kārtību, kuru bija izsludinājis Saeimas Prezidijs, par atklātu.
Un izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"". Lūdzu debatētāju sarakstu! Debatēs ir pieteikušies Andrejs Krastiņš, Dzintars Ābiķis, deputāti Kiršteins, Nikolajs Krasohins, Ruta Marjaša. Atklājam debates.
Vai jūs, deputāt Krastiņ, 6 minūtes izmantosit? Lūdzu! Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
A.Krastiņš (LNNK).
Godājamie kolēģi! Lai pēc tik garas darbadienas, sākot jaunu sēdi, mums nebūtu pārāk ilgi jārunā, es domāju... es uzreiz pateikšu, ka es gribētu aizstāvēt to koncepciju, ko ir iesniegusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija, - tātad nomainīt likuma "Par svētku un atceres dienām" 2. pantā vārdus "9. maijs" ar vārdiem "8. maijs". Īsi motivēšu - kāpēc.
Pirmkārt, šī ir valsts atceres diena, tātad Latvijas Republikas atceres diena. Gribētu atgādināt, ka Otrajā pasaules karā Latvijas Republika nevienu nav uzvarējusi. Tas diemžēl tā ir. Turklāt visas valsts atceres dienas ir saistītas ar valsti. Viens. Un Otrā pasaules kara noslēgumā attiecībā uz Latvijas Republiku viens agresors tiešām tika uzvarēts - un tā bija toreizējā Vācija, bet otrs agresors attiecībā uz Latvijas Republiku, kurš vēlāk atkārtoti okupēja Latvijas Republikas teritoriju, - Padomju Savienība, tika pasludināts par uzvarētāju karā ar Vāciju. Bet es gribētu uzsvērt, ka Padomju Savienības attiecības ar Latvijas Republiku faktiski sākās ar 1940. gada jūniju, un nekādas šinī gadījumā sakarības šeit nav.
Godājamie kolēģi! Es arī gribētu pasvītrot, ka neviens latviešu karavīrs -gan tie, kas karoja vācu pusē, gan tie, kas karoja Padomju Savienības pusē, -atbilstoši starptautisko tiesību normām nekaroja šajās vienībās likumīgi, jo viņus neviens nebija tiesīgs iesaukt šajā karaspēkā.
Kas attiecas par dažādiem priekšlikumiem - atzīmēt 9. maiju, kas ir Padomju Savienībā - jau neesošā valstī - atzīmējama diena un pat bija svētku diena, tad es domāju, ka mums neesošas valsts svētku dienu pieņemt vai arī kaimiņvalsts kādu svētku dienu pieņemt nav nekāda pamata, un tā uz Latvijas Republiku neattiecas. Pie tam es arī gribētu uzsvērt, ka Krievija kā Padomju Savienības tiesību pārņēmēja vēl šobrīd pretendē uz Latvijas teritoriju kā uz savu ietekmes sfēru. Un ne tikai uz ekonomisko vai politisko, bet arī uz militārās ietekmes sfēru. Un tādā gadījumā atzīmēt Krievijas valsts svētkus šādā kontekstā nav nekāda pamata.
Tāpēc es uzskatu, ka tas labojums, ko ir iesniegusi mūsu frakcija, ir ļoti vienkāršs, - ļoti vienkārši izpildāms un ļoti vienkārši nobalsojams, ko es arī aicinātu godājamo Saeimu ātrāk izdarīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Prezidijs ir saņēmis deputātu Elferta, Induļa Bērziņa, Ābiķa, Lībanes, Bunkša, Zvaigznes, Bordāna, Seiksta, Oļģerta Pavlovska un Panteļējeva priekšlikumu - turpināt sēdi līdz jautājuma "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pabeigšanai... bez pārtraukuma. Es atvainojos, to es nenolasīju. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu, ja nav deputātu, kuri vēlas runāt debatēs! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 11. Pieņemts priekšlikums.
Turpinām debates. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš", pēc tam - deputāts Kiršteins.
Dz. Ābiķis (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka es diemžēl pārāk bieži esmu bijis šodien tribīnē.
Cienījamie kolēģi! Svētki un atceres dienas katrā valstī ir atšķirīgi, un pietiek jau ar to, ka mēs 50 gadu svinējām okupētājvalsts svētkus. Šajā sakarībā - un te jau par to runāja Krastiņa kungs - man personīgi kategoriski šajā dokumentā ir nepieņemams termins "uzvara". Jo latviešu tautai šī "uzvara" (pēdiņās) atnesa tikai ciešanas. Tūkstošu un tūkstošu cilvēku fiziskas iznīcināšanas, deportācijas... Kā es varu teikt, ka tā ir uzvaras diena, ja Latvijas valsts šīs uzvaras rezultātā zaudēja neatkarību, ka nošāva... ka vienu manu vecotēvu nošāva uzvarētāji, otru manu vecotēvu ielika cietumā politisku apsvērumu dēļ un manas vecāsmammas māju ņēma un izlaupīja šie uzvarētāji? Es nezinu, vai mēs varam šajā dokumentā rakstīt vārdu "uzvara".
Protams, varētu diskutēt par jautājumu, vai rakstīt šajā dokumentā bez šī īsā varianta, ko piedāvā Krastiņa kungs, vēl kaut ko citu. Jā, iespējams, ka varētu, bet tādā gadījumā būtu jālieto pavisam cita terminoloģija, jo vārdam "uzvara", kā jau teicu, ir pavisam nepieņemams raksturs šajā dokumentā. Proti, mēs varbūt varētu vēl izšķirties šajā dokumentā rakstīt par vācu nacionālsociālisma sakāves dienu, nevis uzvaras dienu, jo, atklāti sakot, tik tiešām latviešu tautai arī vācu nacionālsociālisms ir atnesis lielas ciešanas. Atceramies kaut vai nošautos kureliešus, kas arī bija latviešu cilvēki, tūkstošiem Latvijas pilsoņu ebreju un tā tālāk. Tomēr es vēlreiz atkārtoju, ka man pašam personīgi būtu pieņemamāks tas īsais variants - tāds, kāds jau viņš bija pieņemts, bet tikai ar mainītu datumu.
Kāpēc jāmaina datums? Jā, starp citu, arī Augstākās padomes laikā, kad šo dokumentu pieņēma, mēs ilgi diskutējām par datumu. Un tiešām tanī laikā 100 deputāti nobalsoja par 9.maiju un tikai 10 bija "pret" tā apsvēruma dēļ - atcerēsimies šo laiku, kad tas tika nobalsots! - ka Latvija bija pilna ar okupācijas karaspēku, "Interfronte" bija pilnā plaukumā, un mums bija svarīgi izvairīties no provokācijām, lai saglabātu valstī stabilitāti. Šobrīd situācija ir pavisam cita, un nepārprotami diskusijas par datumu nekādas nevarētu būt. Ir jābūt 8.maijam. Tāpēc es vēlreiz aicinu deputātus izvairīties kategoriski no vārda "uzvara" šinī dokumentā, jo latviešu tautai nekādas uzvaras Otrajā pasaules karā nav bijis. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, pēc tam - deputāts Krasohins.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diemžēl man ir jāatkārto tas, ko es vienreiz jau teicu par muitas tarifiem. Tie, kas neko nav spējuši iemācīties skolā, neko nemācās arī šeit, Saeimā. Pirmais, ko es gribētu pateikt, apskatot šos iesniedzēju uzvārdus, ir tas, ka es negribu teikt, ka tie ir putrotāji, jo es redzu divus projektus. Vienu tātad ir iesniegusi attiecīgi Cilvēktiesību komisija, bet otru iesniegumu es redzu šeit tātad ar atsevišķiem uzvārdiem. Es gribētu pateikt par pirmo: kas tad šo nacismu ir uzvarējuši? Tas man interesē. Es varu droši teikt, ka Birznieces kundze tā nav un acīmredzot arī Tēraudas kundze - reformu ministre - nav, jo tad, kad Rīgas dome ierosināja aizliegt izplatīt antisemītisku un fašistisku literatūru Rīgā, tad Reformu ministrija šo lēmumu atcēla. Un nevienam šeit - ne "Latvijas ceļam", ne citām frakcijām - nebija nekādas vajadzības aizstāvēt šo Rīgas domes lēmumu. Tā bija antisemītiska literatūra, kura tiek izplatīta, ievesta šeit no Krievijas. To visi ļoti labi zina, un visi ļoti labi izliekas, ka nekas nenotiek. Tas ir pirmais.
Otrais. Ja mēs runājam varbūt, ka to nacismu ir uzvarējusi Padomju Savienība, kura Brestā pēc Polijas sagrāves kopā ar hitlerisko Vāciju rīkoja parādi, tad mēs esam varbūt aizmirsuši, kas sāka Otro pasaules karu un kādā veidā Latvija nonāca PSRS sastāvā 1940.gadā. Tas notika, pateicoties PSRS un fašistiskās Vācijas sadarbībai. Daudzi šeit ir aizmirsuši, ka Murmanskā 1940.gadā komjauniešu brigāde sacentās vācu zemūdeņu remontā un kvalitātes ziņā. Tās zemūdenes, kas bija bojātas Norvēģijas kampaņas laikā, viņas tika remontētas Murmanskā. Tas ir rakstīts "Pravdā".
Tāpēc šeit ir ārkārtīgi interesanti, ko nozīmē "nacisms". Ja mēs runājam par Otro pasaules karu, vai tad ar vārdu "nacisti" mēs apzīmējam arī Japānu, visas SAS valstis, kas piedalījās Vācijas pusē, sākot ar Somiju un beidzot ar Rumāniju, Itāliju un Spāniju.Tad, lūdzu, sniegsim šeit precīzu šo termina skaidrojumu! No kurienes uzradās vārds "nacisms"? Ja tas ir fašisms, tad es nocitēšu Krievijas prezidenta Jeļcina pašreiz teikto, ka tā ir visaktuālākā problēma pašreiz Krievijā. Kas tad to ir uzvarējis Krievijā pašreiz - es gribēšu zināt? Ja tā nav, tad neieviesīsim šeit neskaidrus terminus.
Nākošais. Ja ir runa, ja mēs šeit lemjam par konkrētu datumu, man arī nav skaidrs, no kurienes ir 9.maijs. Jo es skatos - Kurzemē ir 9., 10., 11.maijā beidzies karš atsevišķās pilsētās. Tas ir atkal atzīmēts kartē tajā pašā "Latvijas padomju enciklopēdijā". Es apskatījos. No kurienes? Civilizētā sabiedrība svin 8.maiju. Kāpēc 9.maijs? Kas tas par mistisku skaitli ir uzradies?
Un varbūt pēdējais, ko es gribētu īsi pateikt tieši par šiem pašiem iesniegtajiem projektiem. Mani ārkārtīgi izbrīnīja šeit pavairotais dokuments nr.120, kur ir tādi pārejas noteikumi publicēti, ka uzdot Ministru kabinetam sakarā ar... 50.gadskārtu pār nacismu noteikt kārtību par Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu atjaunošanu un tā tālāk. Tātad pirmais: vai tad kapus sakārto civilizētās valstīs par godu vienai gadadienai? Es domāju, ka civilizētās valstīs kapus kopj regulāri un visur, un šeit es varu pieminēt, ka Cēsīs, piemēram, pat kopj turku kapus. Un tur nav nekādu problēmu un nav vajadzīgi speciāli pārejas noteikumi.
Otrs. Man šeit ir vēstule, kuru ir rakstījis Birkēns, bijušā 27.Burtnieku bataljona 4.rotas kareivis. Un viņš jautā: "Vai Saeimā, ņemot priekšzīmi no Krievijas, organizēs leģionāru dienā - 16.martā - bezvīzu braucienu uz Veļikij upes krastiem, bet 25.martā - uz Omsku, Tomsku, Krasnojarsku? Un vai Latvijas valdība ir attiecībā uz kapu kopšanu ar līdzīgu pieprasījumu griezusies pie Krievijas valdības, vai leģionāru kapi pie Volhovas un citur ir sakopti?" Tātad šeit ir vajadzīgi starpvalstu līgumi, un mēs atbalstām to, ka tiešām šis 8.maijs ir Otrā pasaules kara piemiņas diena. Mēs nenosodām ne vienā, ne otrā pusē karojušos un kopjam visus kapus, bet kļūsim vienreiz civilizēti un izbeigsim šeit iesniegt uz katru apaļu jubileju kaut kādas jaunas svētku dienas. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Deputāts Nikolajs Krasohins - "Līdztiesība". Lūdzu! Pēc tam - Ruta Marjaša. (No zāles deputāte R.Marjaša: "Es atsaucu!") Ruta Marjaša atsauc.
N.Krasohins (L).
Godājamie deputāti! 1995.gada 16.martā Lamberga kungs no šīs tribīnes slavināja leģionārus, SS, kas, es uzskatu, ir īsts cinisms. Viena lieta ir godināt kritušo piemiņu. Es piekrītu, ka visi, kas guļ apakš zemes, neatkarīgi no tā, kurā armijā viņi karoja, Dieva priekšā ir vienādi. Cits jautājums ir vēsturiskā notikuma novērtējums. Un te nu jāteic, ka Lamberga kunga novērtējums nepavisam nesakrīt ar to novērtējumu, to nosodījumu, ka visa pasaule ir - nost fašismu! Šis gads ir īpašs gads. Paiet 50 gadi kopš antihitleriskās koalīcijas uzvaras Otrajā pasaules karā. Latvijas Valsts prezidents Ulmaņa kungs, šoruden uzstājoties Apvienoto Nāciju Organizācijā, apgalvoja, ka Latvijā tāpat kā visur pasaulē pienācīgi atzīmē šo jubileju. Man nav saprotams, kāpēc šai nostādnei tieši Latvijas Republikas Saeimā ir tik liela pretestība. Būtu jāsaprot lielam kungam, ka, ja nebūtu šīs uzvaras pār nacismu, tad nebūtu neatkarīgas Latvijas, nebūtu mūsu parlamenta. Aicinu deputātus balsot par iesniegto likumprojektu. Pateicos par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. Pēc tam -Alfrēds Žīgurs.
J.Urbanovičs (TSP).
Es negribu sacensties žonglieru mākslā ar citiem šīs mākslas meistariem šeit zālē. Es tikai teikšu, ka es nāku no vietas, ka esmu dzimis ļoti tuvu pie Audriņiem un katru pirmdienu braucu uz šejieni, uz Saeimu, strādāt komisijās caur Salaspili. Zināt, ir viena liela cilvēku grupa, kuriem šis datums nav PSRS uzvara pār Latviju. Tas nav arī kāds cits spekulācijas temats. Tas ir datums, kad viņi atceras tos, kas ir gājuši bojā. Tā tas ir izveidojies. Tos, kas ir nogalēti, kas ir pazuduši bez vēsts un tā tālāk. Es nevaru nemaz turpināt, man, godīgi sakot, vienkārši sāp. Es nevaru tā runāt, jo tas viss ir tik politiski un tik, cienītie kolēģi, ciniski viss, ko es te dzirdu... Varbūt beigsim šīs diskusijas. Balsojam un pasakām - visi, kas dedzināja Audriņus, tos bērnus, ir malači! Tie leģionāri, kas tās sādžas dedzināja, ir prīmā veči! Bet es gribu teikt, ka arī tā es negribu un es atvainojos par šo savu nesavaldību. Tiešām atvainojos! Katram ir savs priekšstats par vēsturi no tā, kādā veidā un kur viņš to ir mācījies. Es gribu teikt tā. Kāpēc šis likumprojekts ir cieņas apliecinājums tiem amerikāņu, angļu franču un citiem puišiem, kas karoja un nolika savas galvas? Jo jebkura kara beigas ir svētki. Un tā es domāju. Vēl jo vairāk, ja es esmu tās valsts pilsonis, kuru tik ļoti ir sabradājis šis karš. Vai tiešām mums nav, es nezinu, jāatceras tā diena, ka šis karš ir beidzies, lai nepieļautu tās kļūdas, ko paši esam izrādījuši, darījuši šī kara laikā, karam sākoties un pēc kara? Paldies.
Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!
A.Žīgurs (LNNK).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs šo karu neesam sākuši, un mēs šādu karu nevaram arī beigt. Mēs bijām okupēti, un šī okupācijas armija ir pēc mūsu nolīguma vēl daļēji mūsu zemē, jo Skrunda ir mūsu zeme un Abrene ir mūsu zeme, un šeit viņi atrodas arvien vēl. Tātad - kādus uzvaras svētkus mēs varam svētīt? Mēs nevaram! Vai mēs esam atbildīgi par svešu valstu svētkiem, par viņu uzvarām, par viņu opkupācijām mūsu zemē un citās zemēs? Neesam! Šie nav nekādi latviešu svētki, un mēs arī nevaram šādus svētkus svētīt, jo mums nav nekāda sakara ar šādiem krievu svētkiem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!
A.Pētersons (TB).
Dāmas un kungi! Temats ir ļoti svarīgs - 1945.gada 9.maijs. Es domāju, mēs visi toreiz priecājāmies, ka beidzot karš ir beidzies. Bet mēs katrs priecājāmies savādāk. Citi priecājās, ka viņi ir iekarotāji, ka viņi ir palikuši iekarotās zemēs, citi priecājās, ka viņi ir saglabājuši savu dzīvību okupācijas apstākļos, Gulaga apstākļos, bet prieks visai zemeslodei bija. Taču mēs pievēršamies tieši mūsu Latvijas problēmai, tam, ko mums atnesa 1945.gada 9.maijs. Mazu prieku un lielas bēdas. Oficiāli, legāli sākās vai, pareizāk sakot turpinājās latviešu tautas apspiešana, latviešu tautas iznīcināšana. Latviešu valodas un kultūras degradācija, rusifikācijas turpinājums. Es domāju, to jūs nevarat apstrīdēt neviens. Un, ja jūs kāds apstrīdat šos manis tikko minētos faktus, tad, piedodiet, kaut kas ar jums nav kārtībā - vai nu jūs neesat sekojuši vēstures īstenībai, vai jūsu prāts ir aptumšojies. Vai tad mēs paliksim tādi mankurti un visu aizmirsīsim tikai tāpēc, ka Maskava mūs aicina svinēt 9.maiju? Piedodiet - nekā tamlīdzīga! Atradīsies sabiedrība, kas 9.maijā ies, bet ne jau pie Brīvības pieminekļa. Nē! Tie, kas šodien runāja drusciņ savādāk nekā es, tie jau neies pie Brīvības pieminekļa. Tie ies tur pāri - uz Uzvaras laukumu, kur Ulmanis bija paredzējis celt lielu kultūras pili, lielu stadionu par godu Latvijas labklājības valstij.
Pie viena, ja esmu nonācis šodien pie runas, es gribu atzīmēt arī 16.martu, jo, redzat, tur jau arī sākās domstarpību daudz, ir bijuši zvani, daudz ir bijis jautājumu, daudz ir bijis protestu, daudz vēstuļu. Kā tad tā? Mūsu bijušais kara ministrs, kas divās valdībās ir bijis kara ministrs Latvijā, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Ziemassvētku kauju varonis, pirmā Daugavgrīvas strēlnieku pulka komandieris... es nenosaukšu visus tos posteņus, ko viņš ieņēma, tiek no valdības pamests. No viņa atvadījās daudzu ļaužu - tūkstoši. Brāļu kapi bija pilni, bet es tagad palūgšu iedomāties - nez vai kara ministrs Trapāns... tas, jā... Vai Trapāns šeit ir zālē? Nav laikam. ...Kā viņš justos... Katram ir reiz jāmirst, un mūsu pienākums ir atcerēties mūsu varoņus, tautas varoņus, mūsu valdības vīrus, ministrus, kas ir kaut ko darījuši un vēsturē iegājuši ar savu cīņu, ar savu garaspēku, ar savu prāta spēku. Ģenerāli Bangerski mēs apbedījām bez salūta - tas bija kauns. Pie tam vēl aizsardzības ministrs izdeva pavēli - zemessargi... leģionāri, tas ir, leģionāri zemessargu formās - tādi arī ir, daudz - nevarēs piedalīties, jo viņi ir pakļauti Aizsardzības ministrijai.
Ko es būtu darījis aizsardzības ministra vietā? Es būtu devis pavēli - lūdzu, ejiet visi atvadīties no ģenerāļa Bangerska, visi zemessargi un leģionāri, un tad iesniedzis atlūgumu Ministru prezidentam, cienījamajam, un Valsts prezidentam, jo tas jautājums tika saskaņots.
Un, redzat, šeit mēs saskaramies ar divām politikām - ar to iztopošo, kuras saknes sniedzas un uz 9.maiju velk, un ar to nacionālo, kuras vārdā mēs gribam saglabāt savu tautu, savu vēsturi, īsteno vēsturi, savu varoņu piemiņu, savu valstsvīru piemiņu. Es pievienojos tiem runātājiem, kas jau iepriekš apliecināja manas domas, kuras es vairāk neatkārtošu, bet, es domāju, šajā situācijā mums ir jāapsver. Mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, de-facto, un mums arī kā neatkarīgas valsts pilsoņiem ir jāuzvedas, ja mēs esam latvieši. Mēs neesam par divkopienu valsti un par divvalodību. Tas mums ir skaidrs. Un es runāju ar ģenerāli Bangerski - ir tādas reizes, kad cilvēks runā kapos: mirušo piemiņas dienā, pie Brīvības pieminekļa, pie Mātes pieminekļa Brāļu kapos, sāpju dienās... Es runāju, un viņš teica tā: man nevajag tādu valdību, kas iztop okupantiem, kas izstrādā tādus likumus cilvēktiesību un demokrātijas vārdā, kas latviešu tautu pazudina un pazemo. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Panteļējevs.
O.Grīgs (LZS).
Przidij, priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es negribētu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, es domāju, tie latvieši vismaz, kas ir, kam šī zeme ir tēvuzeme un dzimtā zeme, es domāju, arī daudzi mani vēlētāji, latvieši, kas ir, un arī citi normāli domājoši, citas tautības cilvēki, ir teikuši man tā: mums vispār nevajag atcerēties ne to 8., ne 9.maiju. Kāda mums darīšana par vienas valsts, kas ir mēģinājusi mūs pazemot, okupēt, un otras valsts nelietīgajiem uzdevumiem pret mūsu valsti un pret tās iedzīvotājiem? Es domāju, ka nebūtu vērts nemaz un nevajadzētu nemaz ne 8., ne 9., atcerēsimies, ka bija tāds moments, un ar to pietiek. Mums pietiek šeit svētku dienu, un nav mums nekādas darīšanas gar vāciešiem, gar krieviem, kas nāca šeit ar uguni un zobenu, un arī ne par amerikāņiem, nekādiem citiem, kas te bradājuši pa zemi kā, piemēram, zviedri un poļi arī. Un izliksimies, ka nav tāda, atcerēsimies tikai vienmēr to savās sirdīs.
Un, ja šeit grib man piespiest, uzspiest, lai es eju kopt kapus, tad es teikšu krievu tautības pārstāvjiem, jūsējai nācijai: kopiet savus kapus, jo mūsu latviešu tantes un bērni ir kopuši jūsu kapus vienmēr! Es neesmu redzējis, ka jūs brauktu pa Latviju savu karavīru kapus apkopjot. Es to neesmu redzējis vēl pa šiem gadiem. Ko jūs šeit trokšņojat, "Līdztiesības" pārstāvji? Esiet jūs civilizēti cilvēki un aiciniet jūs krievu tautības cilvēkus braukt pa Brāļu kapiem un apkopt tos, kas Kurzemē guļ! Jūs tur kāju neesat spēruši. Mēs esam ar cieņu un godu izturējušies vienmēr pret to, un atcerieties: Šveiceram augstākā cilvēka jēga bija - godbijība pret dzīvību, un es arī šeit zināmā mērā pret ebrejiem varētu teikt tādus pašus vārdus. Es, vienkāršs zemnieks, teikšu skarbus vārdus: man kauns bija Brazauska vietā, kad viņš atvainojās Izraēlā par genocīdu, kas notika Lietuvā, man bija kauns, jā. Tā ir augstākā politika, es tam piekrītu, ka vajag piedot un atvainoties, bet es neesmu dzirdējis no ebreju tautas, ka tā atvainotos manai tautai - latviešiem. Viņi nebija vainīgi pie latviešu cilvēku slepkavošanām, es neesmu to dzirdējis vēl. Fašismu mēs nosodījām, nacismu, bet ko darīja Krievijā šie miljoni, kas tur priekšgalā bija, arī latvieši slepkavoja, kriminālnoziedznieki, jā, bet tur arī bija žīdi un ebreji, un es neesmu dzirdējis atvainošanos pret savu tautu vēl ne par "baigo" gadu... es neesmu dzirdējis. Es atvainošos arī ebreju tautai, jā, es atvainojos, bet kas atvainosies latviešiem? Es neesmu to dzirdējis, es pilnīgi kā kristīts cilvēks saku: tas ir augstākais morāles kritērijs - piedot, bet kāpēc nav mūsu tautai atvainojies neviens? Kur ir latviešu pašcieņa un pašlepnums? Mūždien mēs zemojamies. Es iesaku vispār nebalsot par šo likumu un aizmirst tādas svētku dienas, un ar skumjām atcerēties tikai to, ka ir divas lielvalstis, kas mūs ir pazemojušas.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Panteļējevs (LC).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Tiešām laikam mums ar to pašapziņu kaut kas nav kārtībā, Grīga kungs, (Starpsauciens: "Pilnīgi pareizi!") ja pašlaik, runājot par tādām lietām un runājot par lietām, kuras varbūt ir nesalīdzināmas pasaules vēsturē... kaut kas laikam nav ar to pašapziņu kārtībā, ka mēs ķeramies pie tādiem argumentiem, pie kādiem jūs nupat ķērāties. Es domāju, jums būs kauns pēc kāda laika, bet lai tas paliek uz jūsu sirdsapziņas, jā. Man jūsu runa tikai atgādināja līdzīgu situāciju, ko es dzirdēju Krievijā no dažiem - no Žirinovska partijas pārstāvjiem, kuri teica: kāpēc latvieši nav atvainojušies par tām slepkavībām, ko viņi ir darījuši Krievijā? Jūs labi zināt, kas bija Valsts drošības iestādes, čekas, organizētāji un izpildītāji. (No zāles deputāts O.Grīgs: "Tie bija kriminālnoziedznieki!") Jā, tie bija latvieši, un, Grīga kungs, vai jūs atvainojāties krievu tautai par to? Jā. Un, man liekas, tikpat labi to var attiecināt uz citu tautu - uz ebreju tautu. Kāpēc jūs neattiecināt tos kritērijus uz citu tautu? Bet es negribu šo jautājumu šeit celt. Es domāju, ka tomēr būtiskākais ir tas, ko mēs darām šobrīd.
Te izskanēja no Žīgura kunga - krievu svētki. Nu tas tā diezgan jocīgi ir, ja mēs, protams, uzskatām, ka visa pasaule svin krievu svētkus. Tad nu Latvija vienīgā ir palikusi... Tad varbūt savācam savas mantiņas un pārceļamies uz citu planētu? Es domāju, ka 8.maijs nav krievu svētki. 8.maijs ir pasaulē pieņemti svētki, kurus svin, un, protams, mēs viņus varam svinēt vai nesvinēt, bet man ļoti jocīgi bija šeit dzirdēt, kad izskanēja doma, ka nesaprot, ko nozīmē "nacisma uzvaru" un kam tie ir bijuši svētki. Es gribu teikt, ka ir tomēr, lai cik tas dīvaini varbūt dažam te liktos -, bet tā vienkārši mums ir kaut kāda apmātība -, ir pietiekami daudz cilvēku Latvijā, kas zina, ko nozīmē nacisma sakāve. Varbūt tiešām jāpiekrīt, ka "uzvaru" lietot te nebūtu vietā, bet katrā ziņā, ko nozīmē nacisma sakāve... Viena Latvijas tautas sastāvdaļa, tie paši ebreji, ļoti labi zina, ko nozīmē nacisma sakāve, ko viņiem nozīmē nacisms un ko viņiem nozīmē nacisma sakāve. Tāpat ļoti labi to zina daļa latviešu tautas. Mūsu valsts pirmā Prezidenta Čakstes dēls, kuru nogalināja nacisti. Varbūt arī viņa radinieki ļoti labi zina, ko nozīmē nacisma sakāve.
Par Bangerski. Es nezinu, ko jums Bangerskis teica, Pētersona kungs, es nebūtu tik nežēlīgs pret Bangerski, jo es neteiktu, ka es nicinu visus, kas sadarbojās ar okupācijas varu, jo Bangerskis bija okupācijas varas ierēdnis. Bet es savādāk to vērtēju un domāju, ka arī vēsture to savādāk novērtē. Un es neticu jums, ka Bangerskis savādāk to domātu no sava viedokļa.
Beigu beigās, ja mēs runājam konsekventi par šo jautājumu, tad, es domāju, varbūt mums tiešām vajadzētu nedaudz paskatīties plašāk - ārpus mūsu pašu te 100 cilvēkiem - un nedaudz paskatīties tomēr, kas notiek aiz parlamenta sienām. Latvijas tauta sastāv no ļoti dažādiem cilvēkiem ar dažādiem likteņiem. Nu nav bijuši visi latviešu leģionā. Ir bijuši latvieši, kuri ir vairījušies no leģiona, kurus vācieši par to ir šāvuši nost, kuri ir bēguši mežā un pievienojušies kureliešiem. Arī tādi latvieši ir bijuši. Un ir arī tādi latvieši, kas varbūt ļoti labi zināja, kas ir slēpuši ebrejus un glābuši ebrejus, un gaidījuši to dienu, kad nacisms tiks sakauts. Arī tādi latvieši ir. Nu neaizmirsīsim viņus, nedomāsim, ka visi latvieši bija vienādi un tādi, kā varbūt daži no mums šeit ir. Un varbūt ļausim šiem latviešiem un šiem latviešu tautas pārstāvjiem, kas zina, ko nozīmē nacisma sakāve, - un, es domāju, lielākā daļa latviešu ir tādi, - tomēr atzīmēt šo dienu - 8.maiju. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
R.Marjaša (LC).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es bieži atturos uzstāties šeit aiz tā iemesla, ka mani argumenti, manas domas, man pašai liekas tik acīm redzami un tik pašsaprotami, ka man pat ir neērti šeit runāt par to, kas it kā katram ir skaidrs, un man liekas, ka es līdz ar to varu izrādīt necieņu un apšaubīt manu kolēģu veselo saprātu. Un tā arī tagad es vilcinājos - vai vajadzētu runāt vai ne? Esmu arī nogurusi pēc mūsu vakardienas un šīsdienas sēdēm. Mana kolēģa Grīga uzstāšanās bija tik emocionāla, un es sapratu to, ka viņš vēlas, lai es runāju. Es gan gribu atgādināt, ka Grīga kungs attiecībās pret mani nekad neko tādu nav izteicis kā šeit no tribīnes. Acīmredzot viņš ir no tiem cilvēkiem, kuriem ir vieglāk izbļaut nekā normālā sarunā kaut ko risināt. Bet lai nu tas paliek! Tagad - par šo pašu tematu.
Tātad: man vienmēr šķita, ka izteikt gandarījumu par nacisma sakāvi Otrajā pasaules karā, par antihitleriskās koalīcijas uzvaru ir pats par sevi saprotams, bet diemžēl laikrakstā "Tēvzeme un Brīvība" es izlasīju, ka 9.maijs ir latviešu sēru diena, un arī šeit diskusijā izskanēja šis pats motīvs. Es vēlētos mazliet oponēt šim motīvam un vispirms pateikt, ka šī diena - būtībā tā nav diena, tā ir nakts no 8.maija uz 9.maiju, tāpēc vispār arī rodas šis divējādais traktējums: kad hitleriskā Vācija ir parakstījusi kapitulācijas aktu Berlīnē? Šodien mēs zinām, ka šis datums, šīs 1945.gada pavasara dienas, ir visu valstu politiķu uzmanības centrā. Tas tiek atspoguļots presē, un, lai kādi arī nebūtu šo politiķu uzskati, tas ir svarīgs politisks moments. Tādēļ man kā Latvijas parlamenta deputātei, loceklei, škiet, ka Latvijas valsts nostājai šajā jautājumā ir starptautiska nozīme. Un tā tiks vērtēta un pasaulē nepaliks nepamanīta - jo vairāk tādēļ, cienījamie kolēģi, ka ir konkrēti politiskie spēki, kas ir ieinteresēti kompromitēt Latvijas tēlu un parādīt to tā, lai citu valstu acīs attaisnotu varbūtējo ekspansiju uz Rietumiem.
Tādēļ sērot šodien sakarā ar hitleriskās Vācijas kapitulācijas 50.gadadienu, es personīgi uzskatu, ir izaicinājums pasaulei. Jo tas nozīmē, pievienoties neonacistiem. Vācijā, Francijā un arī Krievijā. Mēs zinām, ka krievu neonacists Vidjenkins ir nupat izpelnījies Austrālijas nacistu atzinību, un viņam tika piešķirts SS grupenfīrera tituls. Man jābeidz?
Sēdes vadītājs. Nē. Tās ir desmit minūtes. Jums vēl ir laiks. Diemžēl šeit raida signālus uz katrām piecām minūtēm.
R.Marjaša. Un viņa "bībele" šodien ir tā pati Hitlera "Mein Kampf" , kas bija "bībele" arī Otrā pasaules kara laikā. Un viņa mērķis šodien ir ekspansija uz Rietumiem, lai Latvijā galu galā būtu nevis tikai "judenfrei", bet arī "lettenfrei", tikai uzraksti būs nevis vācu valodā, bet citā valodā. Es aicinu jūs padomāt - ar ko kopā mums piedāvā šodien sērot hitleriskās Vācijas sakāves sakarā? Es gribu atgādināt vispāratzītu, vispārzināmu patiesību, ka nacisti kā šodien, tā arī pagātnē ir politiskā ekstrēmisma galējā forma, kas balstās uz vienas sabiedrības daļas pretstatīšanu otrai sabiedrības daļai pēc etniskā principa. Balstās uz cilvēku viszemiskākajiem instinktiem un atraisa šos instinktus, aicinot tos uz teroru.
Civilizētajās, demokrātiskajās valstīs nacisms tiek nosodīts un savaldīts. Diemžēl posttotalitārajās valstīs, to skaitā Krievijā, tas diemžēl atdzimst. Es varu piekrist un piekrītu tam, ka Otrā pasaules kara laikā latviešu jaunatne tika iesaistīta nacistu armijā, traģisku apstākļu spiesta. Lielākajai viņu daļai nebija izvēles brīvības. Tādēļ daudzi nonāca šajā pusē frontes līnijai, nacistu pusē. Tas bija toreiz, bet tā nebija Latvijas valsts izvēle. Bet kas tad ir tagad, kad pastāv Latvijas valsts? Kas tagad mūs spiež būt kopā ar nacistiem? Ar tiem, kas šodien sēro par hitlerisma bojāeju? Kāda valstiska interese darīt to vēl šeit, parlamentā, - Latvijas valsts vārdā sērot? Es nesaprotu, kādu politisko kapitālu var iegūt tie, kas šodien šeit piedāvā sērot sakarā ar nacisma uzvaru. Kādās aprindās viņi var iegūt to politisko kapitālu? Turklāt es ļoti labi atceros tās 1945.gada maija dienas Rīgā. Tā nav taisnība, ka latvieši toreiz sēroja par Hitlera kapitulāciju. Ļaudis viennozīmīgi priecājās par kara beigām un atviegloti uzelpoja. Un nepavisam ne tādēļ, ka viņi baidījās no čekas. Viņi priecājās, un viss! Tā es atceros šo dienu. Pie tam viņi neliekuļoja, priecājoties par Hitlera bojāeju. Tā ir vēsturiska patiesība. Diemžēl šodien ir tā, ka šiem cilvēkiem, kuri priecājās toreiz, mēģina aizbāzt muti, mēģina aizliegt pozitīvi atcerēties to dienu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti netaisnīgi - it īpaši pret tiem cilvēkiem, arī tiem daudzajiem latviešiem - un viņu tiešām nav nemaz tik maz, - kas karoja Otrā pasaules kara gados pret fašismu. Un arī pret tiem, kas cieta no nacisma. Latviešu ir ļoti daudz, bet šodien viņiem ir labāk... ir izvēle klusēt. Es priecājos, ka te tomēr skanēja arī pretēji uzskati, jo es uzskatu, ka es neesmu tā, kas tiesīga viena pati šeit pārstāvēt šo viedokli.
Es nezinu, Berklava kungs ir projām, bet vai tiešām Berklava kungs nožēlo šodien, ka viņš nebija leģionā, ka viņš karoja pret hitlerisko Vāciju? Tas būtu briesmīgi, ja viņš to nožēlotu.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs vienkārši izteikt savu attieksmi ar balsošanu, un, manuprāt, Cilvēktiesību komisijas priekšlikums korekti izsaka lietas būtību. Paldies!
Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
A.Lambergs (LNNK).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Neesmu ne "garš runātājs", ne arī bieži runāju. Arī šoreiz nebūtu runājis, ja Krasohina kungs nebūtu pieminējis manu vārdu, nosaucis to faktu, ka pagājušonedēļ es pateicos Latvijas leģionāriem, kas varonīgi cīnījās Kurzemes cietoksnī, kas deva iespēju man un manai ģimenei izbēgt, paglābties no drošas nāves zem padomju brutālās varas. Es nedomāju, ka tas ir ciniski - pateikties par to. Es arī domāju, ka visu mūsu emocijas ir ļoti sakāpinātas, mēs esam noguruši pa šīm divām garajām sēdēm, un varbūt vienkārši laiks ir mest mieru un pārdomāt šos jautājumus, un atrast kaut kādu izlīgšanas procesu gan vienā, gan otrā pusē. Es pieņemu, ka tas arī ir iespējams, bet bez šiem uzkurinājumiem.
Es arī īsti nevaru piekrist Urbanoviča kungam. Nav jau godīgi pieminēt visādus noziegumus, ko ir darījuši leģionāri. Ir arī otra puse. Otrā pasaules kara laikā... Bet tomēr vajag padomāt arī - kurš tad iesāka? Vai tad latvieši iebruka Krievijā? Izdarīja tos noziegumus 1940. un 1941.gadā? Vai tie bija latvieši, kas to iesāka, vai tā bija Padomju Savienības vara, kas to izdarīja? Nav jēdzīgi mums te stāvēt un apvainot vienam otru. Arī manā ģimenē krita, no manas ģimenes puses brālēniem krita abās pusēs. Bija leģionāru pusē un bija arī sarkano pusē manā ģimenē. Es mazliet izprotu arī šīs sāpes, ko varbūt nes katrs gan vienā pusē gan otrā pusē. Tāpēc es lūdzu balsot, un mēs svinēsim katrs savus datumus, kurš katram ir tuvāk pie sirds, un izbeigsim šo demagoģiju, un nobalsosim, un iesim mājās, un pārdomāsim šos jautājumus. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vai vēl runātāji ir? Jūs esat referents? Nav runātāju vairāk? Debates pabeigtas.
Lūdzu - vārds referentam! Antons Seiksts.
A.Seiksts (LC).
Godātie kolēģi deputāti! Neskatoties ne uz kādām emocijām, es, vienalga, saku paldies visiem, kas piedalījās debatēs. Es neanalizēšu, ne tikai cienot jūsu laiku, ne tikai nemēģinot saasināt jautājumu, kur tiešām jau šo asumu ir par daudz, es vienkārši gribu teikt: Grīga kungs, jums formāli nav taisnība tādēļ, ka jūs aicināt... tajā aspektā, ka jūs aicināt nebalsot. Ja nebalsos, paliks spēkā 9.maijs - tā, kā tas ir, un nekas nemainīsies.
Godātie kolēģi! Es esmu ne tikai Cilvēktiesību komisijas amatpersona, bet arī cilvēks, un kā cilvēks es pāris teikumus gribu pateikt. Man kā cilvēkam ļoti sāp tas, ka mēs pirms vēlēšanām esam gatavi pat, piedodiet, no kapiem rakt ārā cilvēkus, lai tikai noskaidrotu un demonstrētu savu īpašo nostāju. Tikmēr, kamēr mēs nespēsim atbrīvoties no šā sindroma - attiecību skaidrošanas savā starpā -, nekur progresa nebūs. Piedodiet, ka es to pateicu.
Un tagad - par lietas būtību. Kiršteina kungs, tieši tie argumenti, kurus jūs minējāt, arī Cilvēktiesību komisijā bija par pamatu tam, ka mēs šos Pārejas noteikumus vispār noraidījām kā tādus. Tie ir noraidīti. Cilvēktiesību komisija neuzskatīja par iespējamu likumdošanas normatīvajā aktā tos likt iekšā.
Godātie kolēģi! Es piekrītu Lamberga kungam. Ar mierīgu sirdi, ar vēsu prātu izšķirsimies balsojot! Nebalsot nevar. Vienīgais, ko es gribu lūgt, - ļoti lūdzu balsot! Protams, es tagad balsošu par komisijas variantu. Es uzskatu, ka tas ir korekts. To var piekoriģēt vēl labāk.
Man patīka Ābiķa kunga priekšlikums. Bet, ja gadījumā otrajā un galējā lasījumā vēl mīļie kolēģi būs noskaņoti uz pagātnes neētisku cilāšanu, tad man vissimpātiskākais paliks LNNK variants, kurš vispār nekādu politiku nepieļauj. Atcerēsimies tad upurus! Un necelsim ārā no zārkiem, neraksim cilvēkus! Ja šādu emociju nebūs, tad, protams, argumentus, arī cilvēciskus, var atrast tam vai citam.
Ir tātad trīs redakcijas. Acīmredzot, priekšsēdētāja kungs, jūs tās liksiet iesniegšanas secībā uz balsošanu. Es aicinu balsot par Cilvēktiesību komisijas iesniegto variantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas secība.
Pirmais. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku atceres dienām"" (iesniedz Urbanovicš, Stašs, Lucāns, Stroganovs, Bukovskis).
Otrais. Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par svētku un atceres dienām"" (iesniedz Lambergs, Karnups, Tabūns, Berklavs, Stalts).
Trešais. Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" (Cilvēktiesību komisija). Secība būs tāda, kādu tikko es nosaucu.
Pirms katra balsojuma es nolasīšu, kādi priekšlikumi ir ierosināti. Vai pret secību ir iebildes? Nav.
Tātad pirmais ir deputātu Urbanoviča, Staša, Lucāna, Stroganova un Bukovska iesniegtais grozījums - papildināt 2.pantu pēc vārdiem "9.maiju" - ar vārdiem "uzvaras pār nacismu".
Tālāk ir Pārejas noteikumi. Pirmais: "Uzdot Ministru kabinetam sakarā ar 50.gadskārtu kopš uzvaras pār nacismu noteikt kārtību par Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu atjaunošanu un labiekārtošanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu neatkarīgi no kritušo piederības dažādām karojošo pusēm, kā arī reliģiskās, nacionālās un sociālās piederības."
Otrais: "Garantēt Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem tiesības saņemt citu valstu piešķirtos apbalvojumus un piemiņas veltes sakarā ar 50.gadskārtu kopš uzvaras pār nacismu."
Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 25, atturas - 30. Nav pieņemts.
Balsosim par LNNK priekšlikumu, tas ir, par deputātu Lamberga, Karnupa, Tabūna, Berklava un Stalta priekšlikumu: "Nomainīt likumā "Par svētku un atceres dienām" 2.pantā vārdus "9.maijs" ar vārdiem "8. maijs". Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 23. Ir pieņemts.
Tā kā mēs izskatījām šos kā alternatīvus likumprojektus, komisijas likumprojekts netiek balsots.
Lūdzu referentu!
A.Seiksts (LC).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā lūdzu ņemt vērā to, ka tas ir nobalsots kā steidzams, un tā saturisko vienkāršību. Es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 27.martam. Mēs to sagatavosim, un būtu ļoti labi, ja 6.aprīlī to varētu izskatīt sēdē. Tātad līdz 27. martam Cilvēktiesību komisijai, lūdzu, iesniedziet priekšlikumus!
Sēdes vadītājs. Vai pret šiem priekšlikumiem par termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.
Tagad - dažādi paziņojumi. Nolasīšu tos iesniegšanas secībā. Vispirms par ... Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Deputāti Panteļējevs, Elferts, Indulis Bērziņš, Daudišs, Zvaigzne, Bordāns, Oļģerts Pavlovskis, Inese Birzniece, Kamaldiņš un Spuģis ierosina Prezidijam sasaukt papildu plenārsēdi 1995. gada 29. martā un 5. aprīlī ar darba laiku no pulksten 14.00 līdz 19.30. Tātad šo priekšlikumu izskatīs Prezidijs, bet nākamnedēļ acīmredzot mums vajadzētu orientēties uz to, ka mēs šīsdienas darba kārtību neesam izskatījuši un tāda papildu sēde būtu vajadzīga. Un tāpēc es jums to saku informācijai, par to lems Prezidijs pirmdien savā sēdē.
Nākamais iesniegšanas secībā ir Andra Rozentāla - Kārtības ruļļa 144. panta kārtībā viņš lūdz vārdu mutvārdu paskaidrojumam sakarā ar ziņojumu par balsošanas motīviem. Tāds ziņojums nav iesniegts Prezidijā, un līdz ar to vārdu nevar dot, jo šis Kārtības ruļļa pants... (Starpsauciens no zāles: "Ir iesniegts. Pat izdalīts!") Ir iesniegts ziņojums?.. Nu tad nevajag dot man tādus iesniegumus! Es atvainojos iesniedzējam, - viņi, izrādās, nemaz negrib vairāk nekādus paziņojumus, bet man diemžēl šis iesniegums ir priekšā, un tāpēc es atvainojos.
Nākamais ir Gunāra Resnā - attiecībā uz informatīvu paziņojumu par 25. martu. Viņš lūdz vārdu. Lūdzu!
G.Resnais (LZS).
Godātā Saeima un tās Prezidij! Šosestdien, 25. martā, aprit 46. gadskārta lielākajai komunistiskā režīma organizētajai Latvijas tautas izsūtīšanai. Latvijas Politiski represēto apvienības organizācijas piemiņas brīžus organizē savos rajonos un pagastos. Bet Politiski represēto apvienības valde aicina mūs visus piedalīties ziedu nolikšanā pie Latvijas tautas brīvības un neatkarības simbola - Brīvības pieminekļa 25. martā pulksten 13.00, kur ar mūsu valdības gādību pēc Politiski represēto apvienības lūguma tiek atjaunota svinīgā godasardzes maiņa ar parādes rotas piedalīšanos, īsu svētrunu un ziedu nolikšanu.
Bet pulksten 15.00 Latvijas Zemnieku savienība kopā ar Politiski represēto apvienību aicina mūs visus Doma baznīcā uz piemiņas dievkalpojumu un garīgās mūzikas koncertu.
Lūdzu visas frakcijas, politiskās partijas piedalīties šajā pasākumā. Ar to mēs apliecināsim tiem, kas neatgriezās, ka viņu upuri nav veltīgi, mēs esam brīvi un paši lemjam savu likteni tā, kā to šodien spējam un protam.
Vienlaicīgi paldies visām tām politiskajām organizācijām un kustībām, kas šajā dienā ir veltījušas arī citās vietās pasākumus un saietus, un koncertus. Paldies par atbalstu, jo tiešām tad mēs izjūtam, ka esam visas Latvijas tautas sastāvdaļa, nevis kaut kādas šauras politiskas partijas pārstāvji. Paldies, un aicinu visus piedalīties šajā pasākumā!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs nolēma sasaukt papildu plenārsēdi 29. martā pulksten 14.00. Līdz ar to tā ir kārtējā Saeimas sēde.
Tagad - nākamais paziņojums, kas mums jāizskata. Deputāti ir lūguši Prezidiju laicīgi domāt par to, kad mēs slēgsim ziemas sesiju un kad sāksim pavasara sesiju, un kad būs īsas Lieldienu brīvdienas Saeimā. Frakciju vadītājiem bija piedāvāts, ka jūs varat paskatīties savos kalendāros un ar frakciju biedriem to apspriest, un priekšlikums ir šāds - slēgt ziemas sesiju 12. aprīlī un sākt pavasara sesiju 24. aprīlī. Bet ir arī viens priekšlikums no Zemnieku savienības, kura iesaka 2. maijā sākt pavasara sesiju. Par šiem jautājumiem Saeimai ir jālemj. Iepriekšējā reizē mēs bez debatēm, balsojot izlēmām šo jautājumu, un, ja jums nav iebildes, ka mēs tagad to izlemjam, tad mēs to varētu darīt. Ja deputātiem ir iebildes, tad, protams, mēs to darīsim citreiz.
Vispirms ir viens priekšlikums par ziemas sesijas slēgšanu: 12. aprīlis. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.
Tagad ir divi priekšlikumi: 24. aprīlis un 2. maijs. Tālākais termiņš ir balsojams pirmais.
Lūdzu! Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība.
G.Resnais (LZS).
Cienījamie kolēģi, Zemnieku savienības frakcijas vārdā es gribēju paskaidrot, kāpēc mūsu priekšlikums ir 2. maijs, nevis 24. aprīlis. Tas nav slinkuma pēc, tas ir pavasara pēc, un tas būtu ļoti lietderīgi, jo ir sējas laiks, ir zemes kopšanas laiks, un var būt, ka tas ir šinī ziņā lietderīgi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu sākt pavasara sesiju 2. maijā! Lūdzu rezultātu! 28 - par, 28 - pret, 15 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.
Priekšlikums sākt sesiju, pavasara sesiju, 24. aprīlī. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 7. Līdz ar to ir pieņemts lēmums Saeimas ziemas sesiju slēgt 12. aprīlī un sākt pavasara sesiju 24. aprīlī.
Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.
I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:
Eduards Berklavs,
Aivars Berķis,
Māris Budovskis,
Aivars Endziņš,
Gaļina Fjodorova,
Edvīns Inkēns,
Jānis Jurkāns,
Ēriks Kaža,
Ojārs Kehris,
Edvīns Kide,
Mārtiņš Ādams Kalniņš,
Janīna Kušnere,
Jānis Lucāns,
Gunārs Meierovics,
Roberts Milbergs,
Aija Poča,
Gunārs Resnais,
Andris Rozentāls,
Andrejs Siliņš,
Juris Sinka,
Dainis Stalts,
Joahims Zīgerists.
Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute