Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 22. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 22. jūnija sēdi paziņoju pa atklātu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu un frakciju iesniegumus par darba kārtību. Lūdzu uzmanību! Šeit ir iesniegti daži priekšlikumi, kuros ir izteiktas pretenzijas uz vienu un to pašu vietu šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā. Es jums piedāvāšu tos iesniegšanas secībā, tas ir, reģistrācijas laika secībā, nevis numerācijas secībā. Tas ir iesniegšanas laiks, kurā tie ir reģistrēti.

Pirmais. Sakarā ar to, ka 15. jūnija sēdē netika izskatīti Saeimas Ārlietu komisijas iesniegtie likumprojekti par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumiem par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos un par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, komisija lūdz pārcelt šo likumprojektu izskatīšanu - izskatīt tos kā 30. un 31. jautājumu pēc darba kārtības 29. jautājuma izskatīšanas. Lūdzu, paskatieties darba kārtībā! Tas ir pirms sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Nav iebildes? Nevienam nav iebildes? Tātad esam to nolēmuši.

Nākamais. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 22. jūnija sēdes darba kārtībā šādas izmaiņas: 34. un 35.punktu (Saeimas lēmuma projektus "Par dažu Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu" un "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu") un 47. punktu (likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pirmo lasījumu) pārcelt aiz darba kārtības pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi" 17. punkta. Nav iebildes deputātiem? Līdz ar to esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Tālāk. Saeimas deputāti Ābiķis, Kreituse, Dreģe, Stalts, Virsis, Prēdele, Imants Kalniņš, Puriņa, Siliņš un Gūtmanis lūdz izdarīt izmaiņas - darba kārtībā iekļautos jautājumus par pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Duhanovam, Ņinai Ņeznamovai un Samsonam Izjumovam (par īpašiem nopelniem Latvijas labā) izskatīt pēc pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi". Pēc pirmās sadaļas - "Prezidija ziņojumi" - jau ir daži jautājumi iekļauti, tātad tas varētu būt pēc tikko iekļautajiem jautājumiem. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija papildus iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā - 48.punktu (likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" pirmo lasījumu) pārcelt aiz darba kārtības pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši šo priekšlikumu.

Tālāk. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Budžeta un finansu komisija lūdz izdarīt Saeimas 22. jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - 65. punktu (likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"" pirmo lasījumu) pārcelt aiz darba kārtības pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi". Te gan ir kļūda: iekavās - aiz darba kārtības 18. punkta... 18. punkts ir atvaļinājuma piešķiršana deputātam Kostandam. Tas acīmredzot ir jāiekļauj aiz Prezidija ziņojumiem (protams, ņemot vērā jau iepriekš akceptētos priekšlikumus par jautājumiem, ko mēs izskatīsim pēc Prezidija ziņojumiem). Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Šis priekšlikums arī ir pieņemts.

Tālāk ir daudz sarežģītāka lieta. Jūs, godātie deputāti, esat saņēmuši Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra vēstuli. Kā, lūdzu?.. Vai pats komisijas priekšsēdētājs piedalās? Nepiedalās. Budžeta un finansu komisija lūdz iekļaut 22. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" izskatīšanu otrajā lasījumā. Kā Kanceleja ziņo, tad vismaz manā eksemplārā... iesniegts 21.06.95. pulksten 19.12. Saskaņā ar Kārtības rulli otrajā lasījumā šādus izņēmumus neparedz, bet, ja šeit būtu komisijas priekšsēdētājs, viņš varbūt varētu kaut ko šajā sakarībā ziņot.

Kārtības ruļļa 96. pants: nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš; šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti par steidzamiem. Kā es saprotu, šis likumprojekts nav atzīts par steidzamu, vismaz manos dokumentos par to nav rakstīts nekas. Tātad 96. pants: nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš; šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti par steidzamiem. Tā kā komisijas vadītājs Kehris nepiedalās sēdē, tad arī paskaidrojumus nav kam sniegt un arī lūgumus nav kam izteikt. Tāpēc pabeigsim šā jautājuma izskatīšanu ar attiecīgā Kārtības ruļļa panta nolasīšanu.

Vai tie ir visi iesniegumi? Vēl ir iesniegumi par darba kārtību. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 22. jūnija sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Andra Liepiņa atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas un šo jautājumu iekļaut piektajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Nav iebildes? Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 22. jūnija sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Andra Liepiņa ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu komisijā un arī šo jautājumu iekļaut piektajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai deputātiem ir iebildes pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Tātad priekšlikums par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis lūdz darba kārtības 66.punktu (likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"") izskatīt kā pēdējo septītajā sadaļā. Attiecībā uz septīto sadaļu līdz šim nekādas konkurences nav bijis sakarā ar iesniegtajiem darba kārtības labojumiem, tāpēc... Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Droši vien tā būs laba vieta šim jautājumam.

Vai ir izskatīti visi deputātu un komisiju iesniegtie priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām? Par procedūru? Lūdzu!

A.Ameriks ( TSP).

Par procedūru. Man būtu lūgums Prezidijam. Ņemot vērā to, ka ir tik daudz izmaiņu darba kārtībā, es lūgtu Sekretariātu nodrukāt to vēl vienu reizi, lai mēs varētu tik tiešām sekot līdzi sēdes norisei un redzētu, kurš jautājums pēc kura tagad tiks skatīts. Jo praktiski mēs nevaram šobrīd tai sekot līdzi. Kad ir viena vai divas izmaiņas, tad viss ir skaidrs, bet šobrīd darba kārtība ir izmainīta pilnīgi. Vai nevarētu par jaunu deputātiem izsniegt darba kārtību?

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni un to izdariet! Godātie deputāti, jūsu zināšanai: kas attiecas uz Prezidija ziņojumiem, Prezidijs ziņos arī par iesniegtajiem priekšlikumiem, kad beigt pavasara sesiju un kad uzsākt rudens sesiju. Acīmredzot tas būtu pareizi, ja Prezidijs ziņotu par iesniegtajiem priekšlikumiem un Saeima pieņemtu lēmumu. Ja jums nav iebildes.

Sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Bibliotēku likums". Vai deputātiem ir kādas iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". To ir iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir iebildes pret Prezidija atzinumu? Līdz ar to nododam šo likumprojektu izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta 1994. gada 4. janvāra noteikumos nr. 5 "Par ministriju iekārtu"". To ir iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeimas Prezidijs... es atvainojos, Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Zemessardzi"". Iesnieguši deputāti Lambergs, Krastiņš, Budovskis, Kiršteins un Berklavs. Deputātiem nav iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Darba likumu kodeksā". Iesnieguši deputāti Lambergs, Krastiņš, Budovskis, Kiršteins un Berklavs. Iebildes nav? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"". Iesnieguši deputāti Lambergs, Krastiņš, Budovskis, Kiršteins un Berklavs. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts civildienestu"". Iesnieguši deputāti Ameriks, Kuprijanova, Stašs, Urbanovičs un Jurkāns. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par valsts pensijām". Iesniedzis Ministru kabinets. Deputātiem iebildes nav? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk. Likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu..." Es atvainojos... Godātā deputāte, es atkārtošu: likumprojektu "Par valsts pensijām", ko iesniedza Ministru kabinets, Saeima nodod Budžeta un finansu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par sociālo palīdzību". Iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pēteris Elferts - par procedūru.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu nodot šo likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai, jo, kā jūs atceraties, šis likumprojekts ir tas likumprojekts, kas tika, kad mēs pārtraucām to izskatīt otrajā lasījumā, jo tabula bija ļoti sarežģīta... un faktiski šis likumprojekts ir iesniegts no jauna. Faktiski tas ir otrā lasījuma variants, tur ir iestrādāti ļoti daudzi komisijas un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, un aicinu nodot to tikai Sociālo un darba lietu komisijai, jo šis faktiski ir tas pats likumprojekts, pie kā mēs esam ļoti daudz strādājuši.

Sēdes vadītājs. Ļoti žēl, ka tā iznāca, ka jūs nevarējāt laikā piecelties un es jūs laikā nekādi nevarēju saredzēt. Es ierosinu deputātiem atgriezties pie šā jautājuma (neskatoties uz to, ka sēdes vadītājs jau paziņoja Saeimas lēmumu) un vēlreiz izskatīt šo jautājumu un deputāta Elferta lūgumu. Vai nav iebildes deputātiem? Bet tad mums ir jābalso. Lai nebūtu nekādu pārpratumu - priekšlikums, ko ierosina deputāts Elferts, ir tāds: Saeima ierosina likumprojektu par obligāto sociālo apdrošināšanu... es atvainojos, likumprojektu "Par sociālo palīdzību" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Jāsaka, ka jums jau ir arī tāds Prezidija atzinums. Ja jūs sekojāt... Diemžēl, nolasot šo Saeimas Prezidija atzinumu, tika nolasīts iepriekšējais atzinums - atzinums par likumprojektu "Par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām". Tāpēc, ja deputātiem nav iebildes, Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par sociālo palīdzību" ir - nodot likumprojektu "Par sociālo palīdzību" Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Esam pieņēmuši. Es atvainojos, tā ir sēdes vadītāja pārskatīšanās.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas savienības nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartu". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodo to Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par kompensāciju izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus"". Iesniedza deputāti Kiršteins, Lambergs, Tabūns, Berklavs un Stalts. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

 

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Pirms gada, pieņemot šo likumu, mēs noteicām, ka tas darbosies līdz šā gada jūnija beigām. Ja mēs neizdarīsim šodien grozījumus šajā likumā tā, kā to ierosina pieci Saeimas deputāti, tad šis likums zaudēs spēku, tādēļ es aicinu godātos kolēģus nodot šo likumprojektu komisijai, un es gribu jūs informēt, ka komisija izskatīs šo likumprojektu šodien un ierosinās acīmredzot Saeimai šodien steidzamības kārtā izdarīt šo nebūtisko grozījumu - tātad pagarināt tā spēkā esamību par gadu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Un tālāk komisija varēs izmantot savas tiesības, ko tai dod Kārtības rullis, - lūgt iekļaut to darba kārtībā un izskatīt jau šodien. Bet tas jādara komisijai - ar savu priekšlikumu.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Ierosina deputāti Gūtmanis, Endziņš, Lībane, Liepiņš, Bordāns un Lagzdiņš.

Lūdzu! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mums šodien Prezidija ziņojumos ir divi līdzīgi likumprojekti. Viens ir šis, kurš paredz grozījumus likumā par zemes komisijām pilsētās - tikai vienā pantā. Un otrs ir darba kārtības 17. punkts - likumprojekts, kurā ir paredzēti grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Un pēc tam būs arī ierosinājums attiecībā uz pilsētām. Es aicinu neizskatīt šodien šos grozījumus, kuri paredz grozījumus tikai vienā pantā, bet skatīt kompleksi visu šo Pilsētu zemes likumu, jo ir notikušas šajā starplaikā daudzas izmaiņas un sakarā ar šīm izmaiņām gan likumā par zemes komisijām, gan likumā par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām būtu lietderīgi visus priekšlikumus skatīt kopsakarībās. Vēl es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu nodošanu komisijām - kaut vai tādēļ, ka tas radīs lielu neskaidrību lēmumu pieņemšanā, jo tajā pantā - 12.pantā -, kurā ir pieteikts grozījums, pašreizējā kārtība nosaka, ka vides aizsardzības objektus, nacionālās sporta bāzes, valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un infrastruktūras objektus, ostas, dzelzceļa līnijas var nodot valstij tikai tad, ja ir notikusi vienošanās ar zemes īpašniekiem un tikai pēc tam (es lasu precīzu likuma tekstu), kad bijušie zemes īpašnieki vai mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmuši līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā vai kompensāciju - kompensāciju šajā gadījumā sertifikātos. Bet kas notiek tad, ja šī vienošanās nenotiek? Spēkā esošā likuma teksts skaidri nosaka, ka tad, ja ar bijušo zemes īpašnieku vai mantinieku netiek panākta vienošanās par līdzvērtīga zemes gabala vai kompensācijas piešķiršanu, zeme ir atsavināma - un likumā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas kārtību noteiktajā veidā. Lūk, šo deputātu ierosinājums paredz svītrot tieši šo frāzi, ka zeme tiek atsavināta piespiedu atsavināšanas kārtībā. Piespiedu atsavināšana notiek ar Saeimas lēmumu, bet par naudu. Jā, protams, te būs tādi iebildumi, ka ostas acīmredzot ir tik svarīgs infrastruktūras objekts, ka tieši ostu dēļ šis likums tiktu mainīts, lai cilvēkiem, kuriem zeme atrodas ostu teritorijā, šī zeme tiktu atņemta, jo brīvas zemes, piemēram, Rīgas pilsētā, nav nekur un diez vai tāda atradīsies arī Ventspilī, tātad to... varētu saņemt tikai šos kompensācijas sertifikātus. Tajā pašā laikā šī zeme tiek iznomāta, un tas radīs ārkārtīgi lielu neapmierinātību iedzīvotājos - cilvēkos, kuriem tur ir bijuši zemes gabali. Jo ļoti daudzi no viņiem labprātīgi piedāvā šo zemes gabalu atsavināt par labu valstij. Bet līdz šim neviena ministrija - arī Satiksmes ministrija, no kuras daudzi ir izteikuši šo ierosinājumu, - nav risinājusi šo jautājumu par piespiedu atsavināšanu. Te nevar izmantot argumentu, ka šie zemes prasītāji prasīs ārkārtīgi augstas cenas. Centrālajā zemes komisijā viņi ir griezušies. Mēs esam apkopojuši šos pieprasījumus, tie ir ārkārtīgi pieticīgi, viņi pat ir ar mieru šo zemi atdot valstij zem kadastrālās vērtības. Ir jārada cits mehānisms, un to nevar radīt ar šādu vienkāršu un zināmā mērā voluntāru deputātu ierosinājumu. Es aicinu to noraidīt un izskatīt kopā ar kārtējiem grozījumiem Pilsētu zemes likumā, kuri jau ir izskatīti Ministru kabineta attiecīgajās komisijās, atbalstīti, ir izskatīti arī Pašvaldību savienībā un guvuši atbalstu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilma Čepāne - Ministru kabineta pārstāve. Lūdzu!

I.Čepāne (Ministru kabineta pārstāve).

Godātie deputāti! Es jūs ļoti aicinu iedziļināties šajā problēmā un šo priekšlikumu nodot atbildīgajai komisijai. Proti, kādēļ? Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pirmās daļas 3.punkta normas, no vienas puses, paredz, ka īpašumtiesības netiek atjaunotas, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājamie dabas objekti vai to daļas, kuru sarakstu apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts un pilsētas nozīmes inženiertehniskie un transporta objekti, ielas, tilti, tuneļi, ceļi, pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Taču, no otras puses, ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nepiekrīt saņemt zemi citā vietā vai nepiekrīt saņemt kompensāciju (šajā gadījumā likums, kā jūs zināt, to paredz sertifikātos), šim bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam ir tiesības pieprasīt īpašumtiesību atjaunošanu. Prakse šodien Latvijā izveidojas tāda, ka īpašniekam atjauno šīs īpašumtiesības, ja viņš nepiekrīt nedz saņemt zemi citā vietā, nedz kompensāciju. Tas ir ostu teritorijā, tas ir attiecībā arī uz ielām. Nupat Centrālā zemes komisija izskatīja strīdu Traleru ielā ostas teritorijā, bez tam arī Jelgavā... Ir atjaunotas īpašumtiesības Ogrē attiecībā uz ļoti svarīgu ielas posmu un vēl daudzās citās vietās. Un tātad atsavināt var tikai to, kas kādam pieder; protams, tātad ir jāatjauno šīs īpašumtiesības. Kāda ir šā likuma par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām jēga? Ja jūs paskatītos šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā, arī Seiles kundze, jūs redzētu, ka juridiskā ziņā šeit ir imperatīva norma, ka šī zeme ir atsavināma - un, proti, šī zeme ir atsavināma par naudu, kā to nosaka likums. Pastāvot šādai juridiskai normai, gudrākie īpašnieki vai viņu mantinieki - paši vai visbiežāk ar dažādu starpnieku zemes uzpircēju palīdzību - nepiekrīt saņemt ne šo kompensāciju, ne zemi citā vietā un panāk šo īpašumtiesību atjaunošanu, un pēc tam prasa samaksu naudā vai arī pieprasa - es jums vēlāk minēšu - ārkārtīgi augstu nomas maksu. Man, godātie deputāti, nav skaidrs, kādēļ tieši šī bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku grupa ir īpaša šķira jeb kasta pārējo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku starpā, jo, kā zināms, zemes privatizācijas likumdošana pārējiem bijušiem zemes īpašniekiem... piemēram, tur, kur ir virsū tā saucamie Breša zemnieki... kur, piemēram, pilsētās ir uz viņu zemes uzcēlušas privātmājas fiziskas personas, pat netiek tiem bijušajiem īpašniekiem piedāvāta zeme citā vietā, viņi var tikai dabūt to kompensāciju sertifikātos - un tikai, vairāk neko viņi nevar prasīt.

Tālāk. Nereti panākot īpašumtiesību atjaunošanu ostās, lidostās, citās valstij stratēģiskās vietās, bijušajos īpašniekos vai viņu mantiniekos rodas neaprakstāmas labvēlības tieksmes un viņi šīs valstij stratēģiskās zemes steidzīgi dāvina gandrīz vienām un tām pašām personām. Es šeit šodien nesaukšu uzvārdus; ja kādam no deputātiem interesē visi šie materiāli, tie ir pieejami - Rīgas tirdzniecības osta tos ir nodevusi manā rīcībā. Kas notiek tālāk? Savukārt tad, kad apdāvinātajam ir nostiprinātas īpašumtiesības zemesgrāmatā... parasti jau tā lieta notiek tādējādi, ka šis apdāvinātais, jau iepriekš zinādams... ja, piemēram, īpašnieks nav pieprasījis, viņš iet, viņam piedāvā, viņam izdod ģenerālpilnvaru, viņš visas šīs lietas kārto. Kad viņš ir paspējis nostiprināt īpašnieka īpašumtiesības zemesgrāmatā, tālāk notiek dāvinājuma līgums, un, protams, šim te labvēlim liela daļa bijušo īpašnieku - izrādās, ka pilnīgi par baltu velti, - atdod vienas no vērtīgākajām un stratēģiski svarīgākajām Latvijas pilsētu zemēm. Bez tam viņi prasa noslēgt nomas maksu, kamēr valsts nav atsavinājusi šo īpašumu, - 15 latus par kvadrātmetru gadā -, vai arī (es citēju, kā viņi raksta savos iesniegumos nepārtraukti - sākot no rudens) atbrīvot pieeju šiem zemes gabaliem, lai varētu izmantot tos pēc sava ieskata. Civillikums viņiem to pilnīgi atļauj. Piemēram, es paskatījos, ka valsts akciju sabiedrības tirdzniecības ostas teritorijā... īpašumtiesības ir atjaunotas 48 118 kvadrātmetru platībā. Tādējādi, pareizinot šos 48 118 kvadrātmetrus ar 15, jūs apmēram varat izrēķināt, kāda ir šī pieprasītā nomas maksa. Es nerunāšu šeit par šīm zemes vērtībām, kas būtu jāmaksā šiem starpniekiem, ja valstij būtu nepieciešams šo zemi izpirkt, kā tas likums to paredz. Nākdama pretī bijušajiem zemes īpašniekiem, Saeima 1994.gadā 20.aprīlī likuma grozījumos izsvītroja no sākotnējās likuma redakcijas ļoti svarīgu normu. Un, proti, 12.panta pēdējā daļā bija paredzēts, ka pilsētu pašvaldībām, atjaunojot zemes īpašumtiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, jāprasa kompensēt līdzšinējo zemes lietotāju kapitālieguldījumus, kas palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību. Ja šī norma nebūtu svītrota ārā, tad, es domāju, bijušie īpašnieki un viņu mantinieki nekad netiktu nekur Rīgā un citās tādās attīstītākās pilsētās pie šiem zemes gabaliem, jo tur, kur pirms 50 gadiem bija zaļa zāle un ganījās balta kaza, - tur tagad tik tiešām ir attīstīta visa šī infrastruktūra, kas ir nenoliedzami palielinājusi viena vai otra zemes gabala vērtību. Bez tam, ja mēs paskatāmies 123.panta pirmās daļas 3.punktā, bez šā pēdējā teikuma redakcijas, kuru deputāti ierosina svītrot, tad mēs arī redzam, ka valsts vai pašvaldība šo zemi var dabūt īpašumā tikai tad, kad šī zeme ir nostiprināta zemesgrāmatā. Citādi zemesgrāmatu tiesnesis vispār neņem šos papīrus pretī. Ja īpašnieks nebūs dabūjis kompensāciju vai zemi citā vietā, viņš var izvēlēties, viņš var neņemt šo kompensāciju. Nav nekur teikts, ka viņam, piemēram, 4 vai 40 hektāri kaut kur Rīgā jāiedod. Viņš var pieprasīt, teiksim, trīs apbūves gabalus un par pārējo - kompensāciju, un es domāju, Seiles kundze, ka viņš būs vinnētājs. Bez tam šī lieta ir izskatīta - saskaņā par likumu par ostām - Ostu padomē. Ostu padomes akcepts ir - Satiksmes ministrijai sagatavot šos priekšlikumus, kas tagad jums ir iesniegti, proti, par šā teikuma svītrošanu. Un, godātie kolēģi, es jums gribu teikt, ka šim svītrojumam ir ne tikai juridisks raksturs, tam ir arī politisks raksturs. Jo šeit tomēr vajadzētu tiem, kas aizstāv privāto īpašumu... protams, īpašums ir svēts... apmēram kā šahā - trīs gājienus uz priekšu... Jo šodien nav izslēgti varianti - mēs to neesam pārbaudījuši, - ka, piemēram, var notikt tāda juridiska lieta, ka tiešām īpašniekam atjauno īpašumtiesības, viņš mudīgi dāvina to šo zemi savam labvēlim, šis labvēlis ņem un ieķīlā šo zemi, pieņemsim, kādā bankā, šī banka bankrotē, tiek atzīta par maksātnespējīgu, un tajā pašā laikā - kā mēs zinām, šodien tā notiek - ar cesijas līgumu šo parādu, piemēram, nodod kādai bankai Krievijā. Tādā gadījumā visas tās normas, kas ir iestrādātas likumos par zemes privatizāciju, lai juridiskās personas šīs zemes nevarētu dabūt... zeme nonāks to juridisko personu īpašumā, par kurām mēs pat nevaram iedomāties. Un tādēļ es lūdzu nenoraidīt šo. Ja runājam par tehnisko pusi, vakardien jau Tautsaimniecības komisijā tika izskatīta arī šī lieta, un to varētu pievienot klāt sagatavotajiem komisijas darba grupas priekšlikumiem un izskatīt pēc iespējas ātrāk. Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Otrreiz.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja ostu teritorija būtu kārtīgi izvērtēta un noteikta, ja šīs robežas būtu pamatoti nospraustas, es nenāktu šeit tribīnē un nestrīdētos šo bijušo īpašnieku labā, bet daļa no viņiem dzīvo šajā ostas teritorijā (viņiem tur ir pat mājas) vai arī blakus. Viņu mājas un zeme ir šajā ostas teritorijā. Katrs ostas teritorijas kvadrātmetrs kaut ko pelna, bet ne vienmēr tieši ostas labā. Kādēļ mēs nevaram pieļaut šim cilvēkam atjaunot īpašumtiesības un normāli, valsts noteiktā kārtībā tās atsavināt, uzlikt aizliegumu pārdot un tālāk dāvināt? Bet neviena no ministrijām šo jautājumu nekārto, tas ir atstāts pašplūsmā. Pašreizējais ierosinājums paredz atņemt - un cauri! Un bez tiesībām. Un priviliģēta šķira ir nevis šie cilvēki, kuri dzīvo ostu teritorijā vai kuriem tur ir zeme... bet tieši viņi ir aprobežoti savās tiesībās, jo viņiem nav izvēles, viņiem zemi atņem, iedodot tās vietā plikus kompensācijas sertifikātus. Brīvas zemes pilsētu teritorijā nav. Risināsim civilizēti šīs attiecības! Neviens nesaka, ka šā gada budžetam ir jāatmaksā visi šie izdevumi. Izdodam obligācijas. Kaut vai 10 gadu laikā atsavinām, bet viņam ir garantija, ka kaut ko dabūs par šo zemi. Un es vēlreiz aicinu jūs noraidīt šo ierosinājumu, jo to var izskatīt kopā ar visiem citiem likuma labojumiem, kuri ierosināti likumā par pilsētu zemi.

Sēdes vadītājs. Ministrs Gūtmanis. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka Latvijā ir trīs lielas ostas, kuras jūs zināt, septiņas mazās ostas, un, balstoties uz likumu par ostām, visām ostām ir noteiktas robežas. Nav apstiprinātas valdībā robežas Rīgas ostai, bet Rīgas pilsētas padome ir apstiprinājusi, un šo robežu saskaņošana notiek Tielietu ministrijā, Finansu ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un arī šīs robežas tiks valdībā apstiprinātas. Es esmu pilnvarots runāt šeit Ostu padomes vārdā. Saskaņā ar likumu par ostām Ostu padomē līdzās ministrijām tiek pārstāvētas visas pašvaldības, kurās ir tās ostas, un tiek pārstāvētas arī visu ostu valdes. Mans lūgums būtu nenoraidīt šo priekšlikumu izskatīšanu komisijās, jo laiks ir nauda, un runa jau nav tikai par Liepājas ostu attīstību, kas attīstās no sākta gala būtībā. Runa nav par Ventspils un Rīgas ostu attīstību, kuras strādā diezgan normāli un attīstās, bet tām ir konkurenti, kuri arī kravas noņem. Runa ir par Ainažu ostu, Mērsraga ostu, Pāvilostu, un visur tur ir vajadzīgi ieguldījumi un ir vajadzīga kārtība un stabilitāte. Mums ir ieilguši daudzu gadu garumā šie strīdi, un es domāju, ka šis jautājums ir jānokārto un ir jāpieņem galīgais lēmums. Mēs nevaram ignorēt pašvaldības, mēs nevaram ignorēt tos cilvēkus, kas strādā tajās ostās, mēs nevaram ignorēt tos cilvēkus, kuru darbs mūsu valstī dod apmēram 18% no nacionālā ienākuma, jo tranzīts cauri ostām ir ienesīga lieta un atšķirībā no daudzām citām nozarēm šī nozare gādā par to, lai budžets arī citās tautas saimniecības nozarēs būtu... Un, es domāju, šī problēma ir tā vērta, lai to kompetenti komisijā izskatītu. Es uzskatu, ka nav pieņemami šajā brīdī noraidīt šā jautājuma izskatīšanu, ko ir lūgusi ne tikai ministrija, bet visa Ostu padome un visi tie cilvēki, kas tur strādā.

Tālāk. Es gribētu atzīmēt arī tās lietas, kas nav saistītas ar ostām. Jūs saprotiet, kas tad valsts ir... un kāda tā mūsu reforma... ejot uz privātiniciatīvu, atjaunojot visas tās lietas valstī, tomēr tās funkcijas, kas paliek... tās, kas ir saistītas ar valsts infrastruktūru gan izglītībā, gan enerģētikā, gan kultūrā, gan transportā, gan sakaros, paliek, un mēs nevaram vienkārši ņemt un esošo sistēmu tā sagraizīt un sagraut, kā savulaik mēs trakā steigā daudzas lietas izdarījām lauksaimniecībā. Šeit tas tā nav noticis, bet tā tas notiek, un, protams, visi tie notikumi, kas ir saistīti tagad ar tām banku krīzes lietām, dara pamatotas tās aizdomas, par ko runāja cienījamā Čepānes kundze. Tāpēc, cienījamie deputāti, es uzaicinu jūs balsot par to, lai pieņemtu šo likumprojektu, balsot par šo izmaiņu nodošanu komisijām.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es darbojos Tautsaimniecības komisijā un visu to lietu jums varbūt drusciņ vienkāršotāk pateikšu, bet, man liekas, tuvāk būtībai. Ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne citur īpašumtiesības bijušajiem īpašniekiem attiecībā uz lidostām, ostām un citiem valstij svarīgiem objektiem netika atjaunotas, un, kad mēs debatējam par šiem jautājumiem, viņi mūsu situāciju uzlūko kā ļoti dīvainu - lai neteiktu vairāk! Un tāpēc tas, ka būtu jābūt šiem objektiem jeb zemēm zem šiem objektiem, par kuriem ir runa, valsts vai pašvaldības īpašumā... tāda ir, es domāju, pat visas pasaules prakse. Bet te jau runa ir pavisam par kaut ko citu. Un par ko tie strīdi notiek? Strīdi notiek par kaut ko citu. Piemēram, mēs iepriekšējo likumu pieņēmām, pateicoties to deputātu pūlēm, kuri - es jau esmu to teicis arī komisijā - runāja ar apmēram tiem pašiem argumentiem, kurus Seiles kundze šeit izklāstīja. Pateicoties šiem argumentiem, šim mūsu balsojumam, šodien lidostas skrejceļu var tirgot, tirgot tā skrejceļa dažādās daļas, jo bijušajiem īpašniekiem ir atjaunotas īpašumtiesības uz zemi, un līdzko šīs īpašumtiesības uz zemi ir atjaunotas, tūlīt jau nedarbojas dažādi ierobežojumi un tā tālāk: īpašumtiesības ir atjaunotas, un īpašnieks ar šo zemi dara ko grib. Ja mēs tā vienkāršoti arī tagad šai lietai pieiesim, tad tā tas notiks arī ar ostām un visiem šiem pārējiem objektiem. Bet lietas būtība ir tāda: tātad deputāti ierosinātāji iesaka šīs īpašumtiesības neatjaunot, un es tam pilnīgi piekrītu, jo es baidos, ka... Diez vai būs kādi argumenti "pret", ka vajadzētu atjaunot šīs īpašumtiesības, lai tālāk tirgotos ar šo zemi, pārdotu un tā tālāk, un valsts stratēģiskie objekti paliktu bez valsts vai pašvaldību tālākas līdzdalības un kontroles kontroles. Bet runa jau ir par to, kā kompensēt. Un diemžēl šajā ziņā tiešām Seiles kundzei ir taisnība, ka neviena ministrija par kompensācijas lietām precīzi un konkrēti tālāk nav domājusi, jo acīmredzot vadījusies no tā pieņēmuma, ka, tāpat kā laukos var paņemt zemi un zemes vietā īpašniekam vienkārši iedot sertifikātu, tā arī šeit, pilsētā, - paņemt šo zemi un vienkārši iedot viņam sertifikātu. Laukos šī zeme varbūt vēl ir aizaugusi un nav izlietojama un tā tālāk, turpretim šeit, pilsētā, dabiski, šis bijušais īpašnieks redz, ka viena firma, otra firma, trešā firma uz šīs zemes pelna lielu naudu, un šis bijušais īpašnieks var tikai uz to visu noraudzīties un visu laiku lūgties un prasīt kaut ko un tā tālāk. Un no tā jau viss sākas. Un tāpēc, manuprāt, šo likumprojektu vajadzētu virzīt uz Tautsaimniecības komisiju. Komisija ir izstrādājusi arī savus priekšlikumus, tie ir jāizskata kopā, un es saprotu - ja Seiles kundze saka, ka to nevajag pieņemt, lai tas tiek izskatīts ar to likumprojektu kopā, nu, ja jau tas var tikt izskatīts ar to likumprojektu kopā, tad jau tas var tikt virzīts uz komisiju, tad šeit nekādas problēmas nav, tad arī Seiles kundze pati to apstiprina. Bet mums tiešām acīmredzot ir jādara tā, kā, piemēram, Igaunijā tiek darīts, - nevis kaut kādus sertifikātus par tādu zemi izsniegt, bet izsniegt valdības obligācijas, valdības garantijas, kompensēt naudā šo zemi un attiecīgā laika posmā (divos, trijos, četros vai piecos gados, tas nav svarīgi). Bet lai katrā ziņā šī kompensācija un šis mehānisms būtu tiešām atbilstošs šīs zemes svarīgumam un šo objektu svarīgumam, kuri ir uz šīs zemes. Tāpēc, manuprāt, visi priekšlikumi, kuri tiek iesniegti, lai sakārtotu šo sāpīgo problēmu attiecībā uz šīm zemes īpašnieku un lietotāju attiecībām ostu teritorijās, lidostu teritorijās un citu valstiski stratēģisku objektu teritorijās, ir nododami komisijai un tālāk diskutējami, bet nav noraidāmi šeit, kad tie ir iesniegti, lai komisijas tos tālāk izskatītu.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl debatētāji šajā jautājumā? Lūdzu! Žīgura kungs - LNNK.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam, jo mēs redzam, ka tā kompensācijas lieta tiešām nav sakārtota. Mēs nevaram teikt, ka Jūrmalas zeme ir tikpat vērtīga kā ostas zeme vai ka ostas zeme ir tikpat vērtīga kā zeme pierobežā. Un ar tādiem sertifikātiem mēs taču nevaram maksāt! Cilvēkiem vajag naudu. Un, ja tā nauda ir, arī tad tai ir jābūt pavisam citādā veidā pārvērstai, jo mēs nevaram vienam cilvēkam atdot atpakaļ viņa īpašumu, kas ir pilsētas centrā, un tā būs liela nauda, turpretim ostā - vēl lielāka nauda. Bet pašreiz viņam nepieder nekas, viņš nevar nemaz attīstīt - ne to ostu... Viņš varētu tirgū prasīt tādu naudu, kādu viņam tur dotu, bet šinī gadījumā valsts atņem viņam to iespēju un iedod tikai to, ko valsts grib dot. Jo nabadzīgāka valsts, jo nabadzīgāka nauda, un viņam netiek kompensēts nemaz. Šis likums ir jāatdod atpakaļ komisijai, un ir jāizstrādā taisni kompensācijas lieta. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Jānis Bordāns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un klāt pie visa minētā teikšu divus argumentus. Protams, zemes reforma ir grūts process, un to mēs varējām manīt jau pirmskara Latvijā. Es atgādināšu, ka pirmskara Latvijā tika atsavinātas zemes daudz milzīgākos apjomos, tikai tās bija vācu muižniecības zemes, kas tika nodotas Latvijas zemniecībai, un tas tika izdarīts Latvijas zemnieku un Latvijas valsts interesēs, nacionālajās interesēs. No tā ieguva Latvijas valsts. Šinī gadījumā mēs paredzam atjaunot Latvijas zemes īpašnieku īpašumtiesības uz zemi ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", bet vienlaikus ir neizbēgami jāparedz arī zināmi izņēmumi - tādi izņēmumi, kādus prasa mūsu laiks un situācija, kāda ir radusies. Valstiskās intereses prasa saglabāt Latvijas valsts infrastruktūru, un tas ir arī to zemes īpašnieku interesēs, kuriem šī zeme diemžēl nevar tikt atdota tieši tādā veidā, kādā tā pastāvēja jau pirms okupācijas. Tā nevar tikt viņiem atdota kopā ar visiem tiem infrastruktūras objektiem, kas ir uz tās radušies. Šis būtu ekonomiskais un valstiskais moments piedāvātajā likumprojektā.

Tālāk - par juridisko aspektu. Tīri juridiskais aspekts. Es atgādināšu, kāds šā likuma 12.pants izskatījās pirms izdarītajiem grozījumiem. Tika izdarīti grozījumi - šis likuma pants tika papildināts ar teikumu: "Ja ar bijušo zemes īpašnieku vai viņa mantinieku vienošanās par līdzvērtīgas zemes gabala vai kompensācijas piešķiršanu netiek panākta, tad šiem objektiem zeme atsavināma likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā." Es gribu teikt, ka šis teikums ir absolūti lieks no juridiskā viedokļa, jo saskaņā ar likumu, kurš šeit ir minēts, valsts ir tiesīga atsavināt jebkuru zemes īpašumu jebkuram īpašniekam, ja to prasa valsts intereses. Un tas tā ir, neskatoties uz šo likumu, neskatoties uz šo pantu. Ja ir zemes īpašumtiesības atjaunotas, tad viņam tā zeme arī ir atsavināta, un saskaņā... un tiešām runa šeit ir tieši par kompensāciju. Taču šis likuma 12.pants nosaka izņēmuma gadījumus, kādos zemes īpašumtiesības netiek atjaunotas, un to prasa Latvijas valsts intereses. Pirmais teikums ir: "Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības, izņemot gadījumus...", - un tālāk ir uzskaitīti šie gadījumi. Un šajos gadījumos viņiem valsts to kompensē tādā veidā, kādā viņa to var, un tādā veidā, kā to prasītu Latvijas nacionālās, valstiskās intereses. Un tāpēc es iestājos par privātīpašuma svētumu - tāds ir gan konservatīvo, gan liberālo lozungs tirgus ekonomikā. Taču gan konservatīvie, gan liberālie dzīvo kopā vienā valstī, un tāpēc viņiem ir jādomā arī par visu valsti kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir runātāji pieteikušies? Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šī problēma Latvijā pastāv šobrīd ļoti saasinātā veidā, neskatoties uz to, ka ir iesniegts šis likumprojekts. Visi mēs zinām, piemēram, Jūrmalas šoseju, kas ved no Rīgas uz Jūrmalu. Tā tika uzbūvēta pēc kara, un tā iet pāri ļoti daudzu zemes īpašnieku zemēm. Šī situācija ir ļoti līdzīga tai, kāda ir sakarā ar ostām un lidostām. Šobrīd runa ir par šosejām un ceļiem, un tā ir tik tiešām problēma, kas ir saistīta ar tiem likumiem, kurus mēs līdz šim esam pieņēmuši. Jo, piemēram, Jūrmalas šoseju arī varētu sadalīt, es nezinu, kādos 50 gabalos, un katram īpašniekam būtu tiesības uz savu Jūrmalas šosejas posmu. Tas, ka mums šobrīd ir pieņemts likums, ka šiem zemes īpašniekiem, kuru zemēm, piemēram, iet pāri šī šoseja, - ka viņiem neatjauno īpašuma tiesības, bet iedod šos sertifikātus, kompensācijas sertifikātus, par kuriem viņiem ir tiesības iegādāties zemi citur, - tas principā šo problēmu nerisina, jo konkrētajā situācijā viņi ar tiem sertifikātiem praktiski neko nevar izdarīt. Es saprotu, ka šādu objektu, kas ir uzcelti pēc kara, ir ļoti daudz. Un ļoti daudzi no tiem ir tādi, kurus praktiski nav iespējams privatizēt. Tās ir šosejas, tās ir lidostas un tā tālāk. Es aicinu pašreiz nodot šo likumprojektu komisijai, jo ir jāizsver vēlreiz - iespējams, ka valstij tomēr ir jāuzņemas atbildība un šiem īpašniekiem šī zeme ir jākompensē naudā. Par to, ka tam ir jābūt valsts īpašumam jeb pašvaldību īpašumam - par to, es uzskatu, mums nevajadzētu šeit šķēpus lauzt, jo, bez šaubām, šoseja pieder visiem. Bet jautājums par to, kādā veidā atrisināt šo konfliktu starp zemes īpašnieku un zemes lietotāju - valsti, ir jautājums, kas ir jāatrisina šeit, tas ir jāatrisina komisijā. Ir iesniegts priekšlikums, mēs pašreiz to skatām tā kā pirmajā lasījumā, diskutējam par šo jautājumu. Tādam nolūkam ir komisija, tā ir Tautsaimniecības komisija, kurai ir jāizsver visi šie jautājumi, un tas varbūt ir jādara saistībā ar Budžeta un finansu komisiju, jo pašreiz tik tiešām nedarbojas sertifikātu tirgus. Bet par šo jautājumu ir jādiskutē. Vienkārši to noraidīdami, mēs neko neatrisināsim. Pašreizējā situācijā arī es aicinu to nodot komisijām. Tas nenozīmē to, ka tādā veidā, kādā tas ir iesniegts, viņš obligāti ir jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Varētu jau daudz nediskutēt par šo jautājumu. Ir zināma taisnība Seiles kundzei. Liela taisnība ir arī Čepānes kundzei. Argumenti tika izteikti pietiekami loģiski. Bet ko tad mēs vērtējam Latvijā augstāk - indivīda, pilsoņa intereses vai valsts intereses? Vai valsts nepārstāv arī indivīda intereses jeb personiskās intereses? Es domāju, ka kopumā valsts pārstāv katra pilsoņa intereses. Valsts arī tās pārstāv. Es esmu, dabiski, par to, lai šo likumprojektu atdotu Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai un precizēšanai. Bet es domāju, ka tomēr šiem valstiski svarīgajiem objektiem būtu jābūt valsts pārziņā. Kā to mehānismu tālāk attīstīt - to ir izteikusi šeit Seiles kundze. Bet es gribētu vairāk parunāt par priekšlikumiem. Tā kā Gūtmaņa kungs izteicās, ka ostas nes lielu peļņu budžetā, var būt, ka varētu to pilsoni, kam tā zeme ir piederējusi ostā, iekļaut tajā, kā saka, akcionāru skaitā, lai viņš saņem kaut kādu gada dividendi par to. Dabiski, vispirms jāatjauno īpašuma tiesības. Pilnīgi pareizi! Un tad var risināt šo jautājumu par šo mehānismu tālāk. Bet kāpēc tad mēs necīnāmies par trijām cukura fabrikām, kas bija? Mēs tās privatizējām. Mēs visi tikai cenšamies privatizēt, privatizēt, privatizēt, bet kur tad paliek valstiskais? Kur paliek budžets? Kur paliek sociālās garantijas, izglītība un tā tālāk, kas būtu budžetam jānodrošina? Es domāju, ka šis likumprojekts ir jāatdod Tautsaimniecības komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav runāt pieteikušos deputātu. Debates pārtraucam. Lūdzu zvanu! Mēs nedebatējam nedz par pieņemšanu pirmajā lasījumā, nedz par citu projektu... Mēs debatējam par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Par Saeimas Prezidija atzinumu. Es jums to nolasīšu, lai nebūtu pārpratumu. Mēs balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gūtmaņa, Endziņa, Lībanes, Liepiņa, Bordāna un Lagzdiņa iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo Saeimas Prezidija atzinumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 10. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Iesnieguši deputāti Leiškalns, Ābiķis, Čepānis, Kreituss... es atvainojos, - Aivars Kreituss un Ilga Kreituse. Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Iesniegušas Vides un sabiedrisko lietu komisija un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputātiem iebildes nav. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija. Deputātiem iebildes nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Papildinājumi aministratīvo pārkāpumu kodeksā". Arī to ir iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Iebildes nav. Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Iebildes nav. Līdz ar to Saeima nolemj to Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir 34. jautājums. Kas, lūdzu, ziņo par dažu Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu? Jānis Bordāns - Juridiskās komisijas vārdā.

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pēc šā jautājuma izskatīšanas komisijas sēdē aicina apstiprināt par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Inesi Ameriku, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Zvanu! Balsojam: apstiprināt Inesi Ameriku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata. Lūdzu rezultātu! Tehniska aizķeršanās. Godātie deputāti, mēs ļoti atvainojamies! Aizklāta balsošana. Bet jābalso vēlreiz. Rezultātiem taču ir jābūt. Mūs lūdz vēlreiz nobalsot. Lūdzu, balsosim - apstiprināt Inesi Ameriku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata. Balsojam. Lūdzu rezultātu!... Godātie deputāti! Tiešām ir... tehnika nedaudz streiko, tādēļ mēģināsim trešo reizi! Es arī atvainojos Inesei Amerikai, bet mēs balsojam trešo reizi. Lūdzu rezultātu!

Godātie deputāti! Diemžēl rezultāts neparādās. Tas nozīmē, ka kaut kur ir kļūme - vai nu balsojamos aparātos, kas ir jūsu galdos... vai ir nopietnākas lietas. Un bez balsošanas mēs jau neko tālāk lemt nevaram. Un kā kolēģi domā? Vai mums izjaukt tagad šo pārtraukumu ritmu vai pārtraukumam būtu jābūt tagad 45 minūtes, lai tas būtu pilnīgs un lai pārtraukumu ritmi netiktu mainīti? Un šis papildu laiks ir tehnikas salabošanai un kārtīgai zāles izvēdināšanai. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Kolēģi no frakcijām, viens otru uzskaitiet, lūdzu! Jā... un frakciju vadītājus lūdzu: par tiem kolēģiem, kuri nav ieradušies, iesniedziet zīmītes man, lūdzu!

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Vēlreiz aicinu deputātus ieņemt vietas! Godātie deputāti! Situācija ir tāda, ka atklāta balsošana mums ir nodrošināta, bet aizklāta ar elektroniskajiem balsošanas līdzekļiem diemžēl vēl nav nodrošināta. Bet, kā jūs zināt, tiesneša iecelšanas jeb apstiprināšanas gadījumā likumā ir noteikta aizklāta balsošana, tāpēc ir priekšlikums pārtraukt šā darba kārtības jautājuma izskatīšanu un tomēr pusdienas laikā mēģināt vēlreiz - lai lielāka brigāde ķeras pie šīs mūsu elektroniskās balsu skaitīšanas aparatūras un mēģina to salabot, lai būtu arī aizklāts balsojums, jo likumu pārkāpt, atsaucoties uz situāciju, kāda ir radusies sakarā ar mūsu balsošanas iekārtu, nebūtu ieteicams; pagaidām vēl nebūtu arī ieteicams ķerties pie vēlēšanu zīmēm, tas ir, aizklātas balsošanas. To mēs izlemsim pēc pusdienām. Bet tagad, lai formāli tiešām mēs ievērotu Kārtības rulli, ir ierosinājums, ko arī sēdes vadītājs var ierosināt, - ir ierosinājums tagad pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu un sākt izskatīt nākamo jautājumu sakarā ar to, ka mūsu elektroniskā balsošanas ierīce aizklātai balsošanai nedarbojas. Un par to es lūdzu atklāti nobalsot.

Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - arī nav. Līdz ar to mēs pārtraucam izskatīt lēmuma projektu "Par dažu Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu" un turpināsim to skatīt pēc pusdienas pārtraukuma, tiklīdz mums būs iespēja balsot aizklāti ar elektronisko iekārtu.

Godātie deputāti, tagad, pabeidzot skatīt Prezidija ziņojumus, ir divas lietas, kuras mums vajadzētu izskatīt.

Pirmā. Pēteris Elferts ir iesniedzis komisijas vārdā lūgumu: Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par sociālo palīdzību". Šo likumprojektu ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. pantu šis likumprojekts atkārtoti komisijā nav jāizskata. Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu izskatīt likumprojektu "Par sociālo palīdzību" pēc darba kārtības 38. punkta. Jā... Nu... un, interesanti, pēc jaunā... kurš tas būtu? Pēc 49. punkta, jo jums ir izsniegta darba kārtība ar to secību, ko Saeima ir pieņēmusi no rīta. Vai pret šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu ir iebildes? Nav.

Vēl. Attiecībā uz Prezidija ziņojumiem mēs nolēmām, ka Prezidijs jums ziņos un Saeima lems par iesniegumiem, kurus saņēmis Saeimas Prezidijs par to, kad slēgt pavasara sesiju un kad uzsākt Saeimas rudens sesiju.

Priekšlikumu iesniegšanas secība ir šāda: vispirms 6. jūnija Frakciju padomes sēdē LNNK frakcija ierosināja apspriest jautājumu par pavasara sesijas slēgšanu. LNNK frakcijas deputāti ierosināja beigt darbu pavasara sesijā 22. jūnijā un atsākt darbu rudens sesijā 6. jūlijā. Vairums frakciju pārstāvju piekrita šim priekšlikumam un nolēma apspriest šo jautājumu frakcijās un tad galīgi izlemt Saeimas sēdē.

Otro priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Kuprijanova, Stroganovs, Brūvers, Kušnere, Stašs, Milbergs, Bukovskis, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Dzintars Ābiķis... Es secību diezgan... samainīju otrādi, diez kāpēc sāku lasīt iesniedzējus... Un šie deputāti ierosina Saeimai slēgt pavasara sesiju 1995.gada 22. jūnijā un Saeimas rudens sesiju uzsākt 1995. gada 24. jūlijā.

Tātad ir divi priekšlikumi, un vispirms būtu jābalso par LNNK priekšlikumu, jo tas jau izskanēja Frakciju padomes sēdē. Lūdzu zvanu, balsosim! Vēlreiz atgādinu: tātad balsojam par diviem priekšlikumiem. Pirmais - slēgt pavasara sesijas darbu 22. jūnijā, rudens sesijas darbu uzsākt 6. jūlijā un rudens sesijā sēdes rīkot reizi divās nedēļās. Otrs - slēgt pavasara sesiju 1995. gada 22. jūnijā un Saeimas rudens sesiju uzsākt 1995. gada 24. jūlijā. Lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu - slēgt pavasara sesijas darbu 22. jūnijā un rudens sesijas darbu uzsākt 6. jūlijā! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs priekšlikums - slēgt pavasara sesiju 22. jūnijā un Saeimas rudens sesiju uzsākt 1995. gada 24. jūlijā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" (pirmais lasījums). Juridiskā komisija. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Bordāns, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā", tas ir ziemas sesijas dokuments nr. 315 un Juridiskā komisija nolēma to konceptuāli atbalstīt un aicināt Saeimu pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts... šie Civilprocesa kodeksa grozījumi sasaucas ar citiem likumu grozījumiem un citiem pieņemtajiem likumiem, kas ir saistīti ar Latvijas tiesu reformas gaitu, tie nosaka jaunu kārtību un papildinātu kārtību, kādā izskata civillietas Latvijas apgabaltiesās, un šis likumprojekts cieši sasaucas arī ar to likumprojektu, ko mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā. Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par tiesu varu"", kuru ir ierosinājis Valsts prezidents. Es varbūt nekavēšos un nelasīšu šo likumprojektu un neapstāšos pie konkrētām lietām, bet aicināšu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātais referent, izpildiet savus pienākumus līdz galam!

J.Bordāns. Priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus līdz 26.jūlijam. Tas sasauktos ar atvaļinājuma laiku. Un pēc tam iesniegt.

Sēdes vadītājs. 26.jūlijs.

J.Bordāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai ir deputātiem iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums - lēmuma projekti par pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Duhanovam, Ņinai Ņeznamovai un Samsonam Izjumovam. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz jūs izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Duhanovam. Komisijā Vjačeslavs Duhanovs saņēma atbalstu. Komisija atbalsta priekšlikumu - viņam piešķirt pilsonību. Es jūs aicinu paņemt 619. un 650. dokumentu. Tur ir apspriežamo kandidatūru autobiogrāfijas. Es tikai gribu atgādināt, ka Vjačeslavs Duhanovs ir viens no pasaules labākajiem pieccīņniekiem, pasaules junioru čempions, godalgotu vietu ieguvējs pasaules kausu izcīņā. Viņu atbalsta gan Olimpiskā komiteja, jo viņš ir olimpiskās izlases dalībnieks, gan Sporta pārvalde. Viņš brīvi runā latviski. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Vjačeslavam Duhanovam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Vjačeslavu Duhanovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 4. Vjačeslavs Duhanovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Dz.Ābiķis. Tāpat Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Rīgas Krievu drāmas teātra aktrises Ņinas Ņeznamovas kandidatūru un lūdz Saeimu atbalstīt lēmumu par pilsonības piešķiršanu Ņinai Ņeznamovai. Komisija atbalstīja Ņinas Ņeznamovas kandidatūru, jo viņa ir ne tikai viena no vadošajām Rīgas Krievu drāmas teātra aktrisēm, bet arī, kā mēs atceramies, savā laikā bija Latvijas Tautas frontes kandidāte, PSRS Augstākās padomes vēlēšanās viņa nebaidījās nostāties pretim bēdīgi slavenajam pulkvedim Alksnim. Tātad komisija atbalsta šo kandidatūru un lūdz to pašu darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: "Ņinu Ņeznamovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Ņina Ņeznamova uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija lūdz izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Samsonam Izjumovam - mūsu Nacionālās operas solistam. Komisija šo kandidatūru atbalstīja un iesaka arī Saeimai atbalstīt priekšlikumu - Samsonam Izjumovam piešķirt pilsonību. Es tikai gribu atgādināt to, ka Samsons Izjumovs ir neapšaubāmi viens no Nacionālās operas vadošajiem solistiem un ka šogad, dažas nedēļas atpakaļ, kad Dailes teātrī pasniedza gada balvas par labākajiem sasniegumiem arī mūsu operas mākslā, tad visaugstāko atzinību solistu grupā no visiem muzikālajiem teātriem ieguva tieši Samsons Izjumovs.

Bez tam es gribu atgādināt, ka, neskatoties uz to, ka Samsonam Izjumovam ir ļoti daudz piedāvājumu no pazīstamām Eiropas operu trupām slēgt darba līgumu, viņš joprojām ir palicis uzticīgs mūsu Nacionālajai operai. Gribu arī atgādināt, ka, tāpat kā iepriekšējie kandidāti, nu jau Latvijas pilsoņi, arī Samsons Izjumovs brīvi runā latviešu valodā. Aicinu Saeimu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Samsonam Izjumovam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Samsonu Izjumovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 2. Samsons Izjumovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Pirmais lasījums. Ziņo Juridiskā komisija. Komisijas vārdā Ruta Marjaša - "Latvijas ceļa" deputāte.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ierosina pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Likumprojekts piedāvā izteikt jaunā redakcijā šā likuma 7.panta pirmo daļu. Teksts ir jūsu priekšā. Izmaiņas būtība ir tāda, ka tiek maksimāli ievērots vēlēšanu balsošanas režīms, balsošana vēlēšanu dienā un ka vēlēšanu laikā netiek pieļauta nekāda veida aģitācija vēlēšanu iecirkņos.

Otrs punkts. Ir jauna redakcija arī 8.panta pirmajai daļai, kura garantē to, ka katrs, kas parakstās parakstu vākšanas lapās, var būtībā nobalsot tikai vienu reizi un var tikt izkontrolēts, jo tur būs atzīmēts ne tikai viņa vārds un uzvārds, bet arī personas kods un parakstīšanas datums.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Es atvainojos, pirms mēs uzsākam debates, saskaņā ar Kārtības rulli ir jālemj par steidzamību, jo Juridiskā komisija ir ierosinājusi atzīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" par steidzamu.

Lūdzu, Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad par steidzamību. Es kategoriski iebilstu pret steidzamību. Par motīviem, kāpēc šis likumprojekts ir izstrādāts, es runāšu debatēs. Es kategoriski iebilstu pret steidzamību, jo šī likuma pieņemšana praktiski, manuprāt, ir vienas partijas interesēs. Tāpat kā Vēlēšanu likumā svītra starp čekistiem tika ievilkta īstajā vietā, kas bija izdevīgi vienai partijai, arī šobrīd šis likums ir vērsts pret tautas nobalsošanas iespēju tajā laikā, kad notiek vēlēšanas, tas ir, pašreizējos finansu apstākļos, kad valdošā partija apzinās, ka nespēj iekasēt, kur naudiņas nav, tiek liegta iespēja apvienot šos divus pasākumus. Un nav jau šie priekšlikumi tautas nobalsošanai ierosināti vairs no partijām. Šos priekšlikumus ierosina 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu. Ja mums ir bailes no tautas gribas, tad tā arī pateiksim, un šajā balsojumā tas arī parādīsies, par ko mēs esam. Vai mums ir bailes no tautas gribas, ja mēs gribam paši lemt šeit visu viņas vietā un nedot viņai vārdu vairs nevienā vietā? Pat tad, ja ar 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu pilsoņi izsaka šo vēlmi - izdarīt grozījumus likumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas ierosināto priekšlikumu - atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 14, atturas - 11. Steidzamība ir pieņemta. Atklājam debates.

Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds!

G.Bērziņš (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Saeima! Juridiskā komisija pēkšņi ir iesniegusi labojumus šajā likumprojektā, kaut gan nav pat ieraudzījusi, ka vēl daudzas lietas šajā likumprojektā nav precīzi atrunātas. Piemēram, kaut vai termiņš, kādā ir jāizskata un kādā ir jāizsludina... maksimālais termiņš, kādā ir jāizsludina šī parakstu vākšana no Centrālās vēlēšanu komisijas puses, kā arī ir vēl daudzas citas būtiskas nepilnības. Taču komisija ir ievērojusi vienu sev ļoti būtisku niansi - ir iespējams, ka šai Vēlēšanu komisijai nav jādarbojas ļoti ilgi, ka ir iespējams tanī laikā, kad komisija strādā pirms vēlēšanām, kad tās darbības laiks principā gandrīz sakrīt ar šo parakstu vākšanas laiku, nav iespējams reizē strādāt, tāpēc tiek aizliegts tiem vēlētājiem, kuri ar saviem parakstiem ir apliecinājuši šo likumdošanas iniciatīvu, tiešā veidā realizēt vienīgo iespēju, kā tautai veikt likumdošanas procedūru, kas ir ļoti sarežģīta. Un tas līdz šim praktiski ir pirmais gadījums, kad ir izdevies 10 000 cilvēkiem paust šo gribu, savākt šos parakstus un padarīt šo prasību par likumīgu likumdošanas iniciatīvu. Šajā brīdī tātad tiek ierobežota iespēja apvienot šo nobalsošanu ar vēlēšanu komisiju darbu, jo šo parakstu vākšanu veic tieši tās pašas vēlēšanu komisijas, kas strādā sakarā ar vēlēšanām. Uz vēlēšanām arī šie vēlēšanu iecirkņi nav pārpildīti, šīs komisijas nav pārslogotas. Viņām vienkārši nepārtraukti ir jāstrādā. Šie iecirkņi ir atvērti. Vai tiešām šajā brīdī būtu jāierobežo šīs iespējas?

Otrs būtiskākais arguments noteikti ir tas, ka šeit ir politiskā aģitācija. Viena partija var aģitēt. Šis priekšlikums nav vairs vienas partijas priekšlikums. Partija, demokrātiska partija, kas balstās uz tautas atbalstu, izsludina šo parakstu vākšanu un dod iespēju šos parakstus savākt. Te partijai vairs nav nekādas nozīmes, tā ir tikai šiem notariāli apstiprinātajiem parakstiem. Es, jau runājot par Vēlēšanu likumu, kurā ir pietiekami daudz antidemokrātisku normu, esmu teicis un uzskatu, un arī šis labojums to apliecina vēl vairāk, ka, runājot par demokrātisku valsti, demokrātisku valsti nevar uzbūvēt nedemokrātiski veidota partija, partija, kas ir veidota pēc PSKP principiem, ar politbiroja lēmumiem, kuri ir obligāti partijai, kuri ir obligāti valstij, kuri ir obligāti Saeimai un valdībai. Tāda partija nevar uzbūvēt demokrātisku sistēmu valstī. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šo priekšlikumu, jo šī partija ir tā pati partija, kas šobrīd valsts kasi ir novedusi praktiski līdz sabrukumam, kas nespēj iekasēt pat to summu, kuru pati ir nosaukusi budžetā, un šī summa ievērojami atpaliek, pie kam šis stāvoklis nevis tiek apturēts, bet ar katru dienu pasliktinās. Nedēļas laikā izdevumu un ieņēmumu starpība atkal tiek palielināta par miljoniem. Šī partija grib šķērdēt valsts līdzekļus, neļaujot apvienot un rīkojot šīs aptaujas atsevišķi. Tātad vēlēšanu komisijas, ja tiek vākti šie 10 tūkstoši parakstu, strādā, pieņemsim, 30 dienas, Saeima nobalso, Saeima nepieņem šo tautas gribu, un tad atkal ir tautas nobalsošana. Vai mums valstī ir ļoti daudz brīvu līdzekļu, ko tik viegli šķērdēt? Tāpēc es tiešām aicinātu tās partijas, kuras balstās uz tautas gribu, uz demokrātiskām tradīcijām, kuras ir pārstāvētas rajonos un kurām ir šī saikne ar cilvēkiem, neatbalstīt šo ierosināto priekšlikumu, jo par šo tautas nobalsošanu šobrīd ir izdevies pirmo reizi savākt šos 10 tūkstošus parakstu. Iespējams, ka būs nepieciešamība to darīt vēlreiz, būs būtiski labojumi, ko pieprasīs cilvēki, ko atbalstīs tauta, ko ierosinās citas partijas. Ļausim tautai izteikt šo gribu, necīnīsimies pret savu tautu, vienīgi šī likumdošanas iespēja ir ļoti sarežģīta un ļoti grūta. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu kā neatbilstošu demokrātijas normām un prettautisku.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Vienīgais, ko es sapratu no sava uzvārda brāļa no Zemnieku savienības, ka Zemnieku savienības griba ir tautas griba, un otrādi. Un visi, kas tagad nebalsos tā, kā grib Zemnieku savienība, tie ir pret tautu un pret tiem, kuri atrodas uz vietām. Tā droši vien, cienījamais Bērziņa kungs, nav, tauta savu gribu pauda ļoti lēnām attiecībā uz šo parakstu vākšanu, un tas vien jau pierādīja, ka šī ideja ļoti plašai tautas daļai ir sveša. Tomēr šobrīd ne jau mums to izlemt, to tiešām izlems tauta, parakstot vai neparakstot, dodot vai nedodot šos 10 000 parakstu un attiecīgi pēc tam piedaloties vai nepiedaloties, balsojot vai nebalsojot referendumā. Tā nu tiešām ir tautas griba, kuru jūs tik daudzreiz piesaucāt.

Kas attiecas uz šo likumu, es vienkārši gribētu divas lietas precizēt. Pirmā lieta. Man ir ļoti žēl, ka mans uzvārda brālis šeit atkārtoja tos melus, kas šodien jau izskanēja. Tiešām melus, es atkārtoju vēlreiz, kas izskanēja šodienas "Dienā" Latvijas Demokrātiskās darba partijas pārstāvja rakstā un kas ir izskanējuši iepriekš arī citos laikrakstos, ka Vēlēšanu likumu ir pieņēmis "Latvijas ceļš". Bērziņa kungs ļoti labi zina, ka "Latvijas ceļš" viens pats nevarēja pieņemt nevienu labojumu un arī Vēlēšanu likumu. Ir vienkārši jāiepazīstas ar balsojumiem, lai saprastu, ka "Latvijas ceļš" ne Bojāra kungu ir izslēdzis, ne arī pieņēmis šādu likumu, kāds tas ir, jo no "Latvijas ceļa" šajā balsojumā piedalījās pat ne 36, bet mazāk par 30 cilvēkiem. Tā ka to pieņēmām mēs visi kopā, balsojot par katru jautājumu, kā mēs gribējām. Un tieši tāpat būs arī ar šo jautājumu. Protams, katra partija un katrs politiskais spēks balsos tā, kā viņš gribēs.

Un vēl otrs. Te tika sabiedēti vēlētāji un klausītāji, ja vien kāds tik labā laikā klausās mūs, ka tagad nu tauta nevarēs paust savu gribu. Viņa varēs, varēs paust savu gribu tikai ne vienlaicīgi ar vēlēšanām. Tāda ir vienīgā atšķirība. Un šajā gadījumā "Latvijas ceļš", kurš šeit tika piesaukts un ir valdošā partija, nav pret to, ka tauta pauž savu gribu. Mēs paši tāpat kā Nacionālā bloka partijas, izņemot Zemnieku savienību, esam pret visas tautas vēlētu prezidentu, bet tas jau ir cits jautājums, un to, es vēlreiz saku, izlems tauta. Tāpēc es aicinu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā un attiecīgi pēc tam, kad viņš būs sagatavots, balsot otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, kāda maza atkāpe. Es iepazinos ar dažādām lietām - ar Kārtības ruļļiem un reglamentu, ar darbiem un valdības un parlamenta attiecībām sakarā ar to, ka tikās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāji. Ir interesanti, ka dažās valstīs deputātiem ir ar likumu aizliegts nosaukt ministrus par meļiem, un es domāju, ka arī deputātiem vajadzētu atturēties nosaukt savus kolēģus par meļiem, bet vajadzētu izmantot dažādus argumentus un šos argumentus izklāstīt plašāk, nevis lietot šos vārdus, jo tas tiešām tā ir likumdevēju praksē. Varbūt, ka var attiecināt... (No zāles deputāts I.Bērziņš: "Es nenosaucu...") Jūs jau tāpēc arī nesaņēmāt piezīmi, bet tuvu tam bijāt...

Tālāk - Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs dzirdējām divas kaismīgas runas par vienu ļoti mazu likumprojektu, par grozījumiem. Un es domāju, ka mans godājamais kolēģis Nacionālajā blokā - Gundars Bērziņš ne vienmēr teica taisnību par tautas gribu un par pārstāvību. Es šajā gadījumā tribīnē pārstāvu pats sevi, jo šo jautājumu frakcijā neaprunāja, taču gribētu teikt, ka varbūt tiešām visi runāsim pilnīgu taisnību. Iebildumi "par" un "pret" attiecībā uz šo likumprojektu ir saistīti ar Zemnieku savienības ierosināto tautas nobalsošanu par Latvijas Satversmes, Latvijas pamata, Latvijas svētuma grozīšanu tādā veidā, lai Latvija no parlamentāras demokrātiskas valsts pārvērstos par prezidentālu republiku. Latvijai viens tāds piemērs jau bija. Nevis ar Saeimas pieņemtu lēmumu, bet ar alternatīviem līdzekļiem Latvija tika pārvērsta par prezidentālu republiku, tika atlaista Saeima, un tas viss beidzās ar 1940.gada 17.jūniju, ko mēs nesen pieminējām. Man ļoti negribētos, ka būtu kaut kāds 1996. vai 1997.gada jūnijs vai kāds cits mēnesis ar attiecīgu datumu, kas ir pilnībā iespējams, kad Latvijā vara un lemšana nonāktu vienas personas rokās.

Strīds par to, kas ir tautas pārstāvība, tautas demokrātiski ievēlēts parlaments vai tautas demokrātiski ievēlēta viena persona, pasaulē turpinās. Kā zināms, vienā pasaules daļā ir uzvarējis viens princips, bet es atgādināšu, ka šī tiešā tautas pārstāvība, ko es jau vienreiz esmu šeit pieminējis sēdē, savu vislielāko piepildījumu ir ieguvusi Lībijas arābu džamaharijā, kur Kadafi kungs arī sludina šādu tiešo tautas pārstāvību un ir pasludinājis sevi par visas tautas ievēlētu nācijas līderi. Un, protams, tur nedarbojas nekādas citas parlamentārās struktūras, kā vien kaut kādas konsultatīvas pārstāvības struktūras. Taču es gribētu teikt, ka spekulēt ar tautas gribu te tiešām nevajadzētu, jo tauta savu gribu maina saskaņā ar Satversmi reizi trijos gados, ievēlot tādu Saeimu, kādu viņa uzskata par nepieciešamu.

Šajā gadījumā tautas griba Latvijas apstākļos tiks realizēta divos šādos balsojumos. Ar vienu balsojumu tiks pausta tautas griba un noteiktā partiju proporcijā saskaņā ar mūsu proporcionālo Vēlēšanu likumu tiks ievēlēta Saeima, ar otru balsojumu tautas griba pēc viena gada tiks pausta, ievēlot vienu personu. Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu - būsim atklāti! - nenobriedušās demokrātijas apstākļos iestāsies reāls konflikts starp dažādām varas struktūrām. Es atgādināšu, ka šādu principu kā ļoti aktīvu savas ārējās diplomātijas principu ir izstrādājusi Krievijas Ārlietu ministrija, veidojot savas iespaida sfēras, kā viņi sauc, tuvējā pierobežā. Kas attiecas uz bijušajām PSRS republikām, tad tur viņiem tas ir izdevies spīdoši. Laikam arī, kā saka, mēs redzam, kāda situācija ir mūsu tuvākajiem kaimiņiem, un laikam nākamā ir Latvija. Protams, tauta savu gribu ir tiesīga izpaust tautas nobalsošanā, bet šajā gadījumā, ņemot vērā to, ka tikai viena Latvijas partija atbalsta šādu tautas nobalsošanu par tautas vēlētu prezidentu, pieļaujot, ka šāda tautas nobalsošana notiek reizē ar Saeimas vēlēšanām, mēs ļoti vienkārši, dodot šai partijai iespējas propagandēt savas idejas, aicināt vēlētājus balsot tieši par šo partiju un pareizinot automātiski ar divi, valstī nostādām sliktākā stāvoklī citas politiskās partijas. Tāpēc es domāju, ka pilnīgi pareizi, atbilstoši pasaules demokrātijas standartiem ir tas, ka parlamentāro vēlēšanu laikā nekādi citi balsojumi, nobalsošanas vai tamlīdzīgas aktivitātes nenotiek, viss tiek koncentrēts tikai uz to. Ja tautas gribu pauž 10 000, tad nu atcerēsimies, ka Daugavas stadionā arī ir 10 000 vietu vai pat 20 000 vietu, un futbola spēles laikā šie 20 tūkstoši bļauj, ka tiesnesi vajag ārkārtīgi brutāli iznīcināt, turpat uz vietas vai noslepkavot. Tāda ir tautas griba - 20 tūkstoši tautas sauc par to, tātad varai nekas cits neatliek, kā vien ir jāizpilda tas, un tiesnesis ir pagalam. Vai ne? Nespekulēsim ar 10 vai 20 tūkstošiem un pārējo, jo mēs ļoti labi zinām, ka tautas griba izpaužas tik lielā mērā, cik attiecīgais politiskais spēks ir spējis to pārliecināt, praktiski parādīt, ka viņa paustā ideja tiešām ir šis tautas atbalsts.

Ņemot vērā mūsu dažādos materiālos līdzekļus, iespējas, protams, šāda manipulācija ir ļoti iespējama mūsu Latvijas apstākļos; kurš ir bagāts, tas to drukā avīzēs un rāda televīzijā, un apmaksā, un padzirdina ar alu un tamlīdzīgi, un tauta ies nobalsot. Mēs to ļoti labi zinām. Cits, kurš ir trūcīgāks, viņš nevar atļauties šādus pasākumus, tātad šajā situācijā spēki nav vienlīdzīgi. Tomēr pats galvenais, es uzskatu, ir tas, ka mēs zinām, ka šī tautas nobalsošana par tautas vēlētu prezidentu tautai izmaksās apmēram 500 000 latu, tas ir, vairāk nekā 1 miljonu Amerikas dolāru. Tātad, nobalsojot par to, ka mēs ļoti aktivizējam šādu procesu, mēs nobalsojam, ka no mūsu valsts budžeta, no sociālā budžeta tajā skaitā, tiks atskaitīti 500 000 latu, lai varētu grozīt 1922.gadā pieņemto Satversmi, kas veiksmīgi izturēja visus pārbaudījumus un kas bija galvenais pamats mūsu neatkarības atjaunošanai un nostiprināšanai. Vai tāpēc mums ir jāmaksā šie 500 000 latu?

Es domāju tā: jā, ir tiesības izteikties, ir tiesības normālā procesā tam visam virzīties, bet tas nekādā gadījumā nedrīkst kavēt Satversmes izpildīšanu, normālu vēlēšanu norisi. Tāpēc es, runājot pats personīgi savā vārdā, kā jurists, kā Saeimas deputāts un cilvēks, kurš bijis klāt visos šajos konstitucionālajos procesos varbūt no Atmodas laika sākuma, aicinātu godājamos kolēģus pieņemt šādus grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un nepieļaut, lai Saeimas vēlēšanas tiktu kavētas vai traucētas ar citu, protams, demokrātiski atzītu procesu. Katram ir savs laiks, un katram ir sava vieta, katrs varēs izpaust savu gribu, kā to paredz mūsu likumi, bet viens otram nedrīkst traucēt. Paldies, un es aicinātu godājamos kolēģus personīgi savā vārdā atbalstīt šī likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es negribētu iejaukties ar tādiem pašiem argumentiem, kā jau divi cienījamie Bērziņu kungi strīdējās, un nonākt tuvu pie Saeimas priekšsēdētāja aizrādījuma, bet man tomēr jāsaka, ka iepriekšējā kolēģa runā bija tāds sajaukums un sajukums, ka es īsti viņam pat atbildēt nevaru. Viņš iztirzāja prezidentālas un parlamentāras republikas institūcijas, sajaucot visu kopā, izdomājot to, ko Zemnieku savienība nemaz negrib, ko tā nav runājusi par prezidentālas republikas veidošanu. Taču, ja cilvēks nav izlasījis un nezina mūsu priekšlikumus, tad tas viss ir ļoti pieņemami, saprotami, un katrs jau laikam no šīs tribīnes var runāt, ko nu sirds vēlas.

Es jums, nekavējot ilgi laiku, gribu pateikt pavisam īsi ar tiem pašiem mana cienījamā kolēģa Krastiņa kunga argumentiem - vai nu mēs nobalsosim, lai izvilktu no sociālā budžeta, no pensionāru kabatām šos 500 000 latu un rīkosim konstitucionāli pieļauto referendumu pirms vai pēc šīs vēlēšanu kampaņas vai vēlēšanu dienas, mēnesi iepriekš vai mēnesi pēc tam, un maksāsim 500 000 latu, vai to organizēsim pavisam mierīgi kopā vienos un tajos pašos vēlēšanu iecirkņos... Ja kāds no tā baidās, ka Zemnieku savienība tāpēc iegūs divreiz vairāk mandātu, tad vajag ieviest kādu koeficienta labojumu, tad to, cik iegūst, varētu dalīt ar divi šajā reizē, ja kāds tik briesmīgi jau ir nobijies, bet tāpēc jau nevajag no šīs tautas kabatas vilkt ārā to pusmiljona latu, jo galu galā tauta jau savu gribu izteiks un kā viņa izteiks, tā arī būs, un šeit jau nav jāprognozē. Rezultātu, protams, noteiks tauta, un, lai gan visi tik briesmīgi runā tautas vārdā un tautu tik labi zina, mēs tomēr nobalsojām pret tautas gribu, lai būtu šie grozāmie kandidātu saraksti uz vēlēšanām, un šoreiz atkal mēs esam gudrāki par tautu. Tauta savu attieksmi izteiks pret šīs Saeimas deputātiem oktobra vēlēšanās, un tad jau redzēs, cik šo tautas priekšstāvju būs nākošajā Saeimā un kā tauta vērtēs mūsu attieksmi pret viņu, bet šis vēl ir kārtējais pārbaudes akmens, kā tad mēs izturamies pret tautu, vai nu mēs viņai no tā sociālā budžeta... es gan domāju, ka no cita budžeta tas nāk, Krastiņa kungs... bet, vienalga, no valsts budžeta būs vajadzīgi šie 500 000, lai sarīkotu tautas nobalsošanu. Tātad izšķirieties, nebaidoties no tā, ka nu Zemnieku savienība aizņems pusi no šīs zāles. Nu plāni ir labi, mums tik augsti plāni nav. Ja tas tā būtu, tad, protams, tautai jau nu slikti tas arī nebūtu, bet es neesmu tik liels optimists, kā te ir viens otrs, un tas tā nebūs, bet naudu lieki šķiest nevajag. Jau pašlaik budžetā ir pietiekoši liels deficīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - 5 minūtes, otrreiz. Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

No iepriekšējiem runātājiem izrietēja un praktiski kļuva skaidrs, kāpēc šis likums tiek pieņemts. Krastiņa kungs jau lieliski pateica, ka šis likums tiek pieņemts tikai šī gadījuma pēc, ka šie paraksti ir savākti, tātad arī šeit, manuprāt, precīzi atsedzot likumdošanas kritērijus, kādi šobrīd ir Saeimā. Šobrīd ir daudz lielākas problēmas ar bankām, arī likums par noguldītāju aizsardzību Ministru kabinetā divus mēnešus ir iestrēdzis, ir vēl daudzas svarīgākas interešu problēmas, bet likumdošana tiek veidota pēc šiem principiem, ka kaut kas kaut ko dara, lai tik kaut ko neizdarītu, bet maz rūpējoties par to, kāda likumdošana un kādi likumi šodien ir nepieciešamāki. Manuprāt, tas tika ļoti precīzi un skaidri pateikts, un tas bija tieši tas pats, par ko es runāju, - ka likumdošanu veido savu interešu, partiju interešu apmierināšanai, nevis to problēmu risināšanai, kādas ir valstī.

Otrs. Rozentāla kungs jau teica, ka nauda šobrīd jau tiek tērēta. Kas ierosina šo pensionāru naudu tērēt? Tie cilvēki, kuri balsos par šo labojumu, tāpēc ka, ja šī nobalsošana tiek savienota, tad nauda netiek tērēta praktiski gandrīz ne santīma, izņemot šo sarakstu kārtošanu. Tikai algotais personāls, un viss. Praktiski no pusmiljona vismaz 95% tiek ieekonomēti. Tātad tie cilvēki, kuri šobrīd balsos pret šo iespēju savietot, tie balsos par šīs naudas izšķērdēšanu šinī sarežģītajā brīdī valstī, kad naudas ir ļoti maz un trūkst praktiski visam.

Vēl viens jautājums par demokrātijas izpausmes formām, par tautas gribas realizēšanu. Neapšaubāmi vēlēšanas ir viena no šīs izpausmes formām, bet kāpēc būtu jābaidās no otra vēlēta zara? Šobrīd ir jāatzīst, ka tās grupas rokās, kas kontrolē Saeimu, ir visa lēmējvara un izpildvara. Un arī praktiski tiesu vara, jo tiesnešus ieceļ Saeima, un vairākums praktiski var realizēt savas intereses. Tātad šobrīd praktiski visa vara ir šīs deputātu grupas rokās, kas ceļ arī prezidentu. Šoreiz varbūt gadījās tā, ka prezidents nav tāds cilvēks, kas pakļaujas spiedienam un dara visu pēc pasūtījuma, bet vai nākošo reizi tā būs? Vai nākošā valdošā koalīcija neatradīs ļoti paklausīgu cilvēku? Un jūs jau zināt, ka bija citi kandidāti prezidenta amatam, kuri šobrīd strādā ministru amatos un nav parādījuši šo cieto gribu. Tāpēc ir grūti teikt, kāda būtu bijusi prezidenta loma, ja būtu ievēlēts varbūt kāds cits no kandidātiem. Tātad es domāju, ka no tā nav jābaidās.

Vēl viens arguments, ko te izteica, - pietiek cilvēkiem iedot alu, un viņi nobalsos, kā grib. Nu tad jau arī vēlēšanās nobalsos! Tad jau iedos vēlēšanās alu un vēlēšanās arī nobalsos. Es tomēr neesmu tik zemās domās par cilvēkiem, kā šeit daži no iepriekš runājušiem deputātiem, kas atvēl viņiem tikai alus dzērāju - marionešu lomu. Es domāju, ka cilvēki spēj un pratīs izvērtēt un atšķirt pelavas no graudiem, un tāpēc es negribu tik vienkāršoti pieiet šim jautājumam, ka var šādu likumprojektu, lēmumu vai Satversmes labojumu pieņemt ar alus dzirdīšanu. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un tāpēc cilvēkiem ir jāizšķiras. Ja viņi neizšķirsies par to, tad, protams, tā nebūs nelaime. Tā būs tautas izšķiršanās, un es domāju, ka pie šī jautājuma pēc tam, ja tautas nobalsošana to nepieņems, vairs atgriešanās tuvāko gadu laikā nebūs. Tāpēc vienreiz šis jautājums kļūs skaidrs. Cilvēki paudīs savu gribu, un, ja to neatbalstīs, tad šis jautājums tiks noņemts no darba kārtības, tad par vienīgo savas gribas realizēšanu atzīs Saeimas vēlēšanas. Tāpēc es aicinātu ļoti rūpīgi pārdomāt šā likuma labojumu un it sevišķi tā steidzamību. Mūsu partija strādā likumu ietvaros, kādi ir pieņemti, un nemēģina veidot šos likumus pēc savām interesēm. Ja šī likumdošana bija tāda, tad ir jāstrādā esošās likumdošanas ietvaros. Es tiešām aicinātu nešķērdēt šobrīd, trūcīgā budžeta laikā, šo pusmiljonu nodokļu maksātāju naudas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam Andrejs Krastiņš - otrreiz, piecas minūtes.

M.Virsis (LC).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi! Es tik tiešām gribētu ļoti īsi pateikt, ka acīmredzot mēs kļūstam par lieciniekiem tam, ka Saeima vai Saeimas lielākā daļa neviļus tiek iesaistīta diskusijā, kas faktiski tomēr nebūtu vēlama, jo šeit tiek iesaistīta arī tāda lieta kā Valsts prezidenta institūcija. Un šeit tomēr ir acīm redzams skaidras intereses izpaudums, ko pauž Zemnieku savienība, bet acīmredzot kopumā nepauž Valsts prezidenta institūcijas nozīmes un izpratnes lomu, tādu, kāda viņa ir paredzēta Satversmē.

Es nesaprotu to izmisumu, kas nāk no šīm Zemnieku savienības uzstāšanās reizēm, un es neredzu arī to traģēdiju, kas tagad varētu notikt Latvijā, ja tiks pieņemts šis labojums. Es tik tiešām neredzu ne nopietnu argumentāciju, ne arī pamatojumu, atskaitot vienīgi to, ka šī ir Zemnieku savienības priekšvēlēšanu kampaņas izvirzīta tēze, un tas ir loģiski un saprotami. To var darīt, bet šeit tam nebūtu jātērē tik daudz laika. To var darīt kampaņas ietvaros, bet varbūt ne šeit - Saeimā, izmantojot šo tribīni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es mēģināšu piecas minūtes aizkavēt jūsu uzmanību, atsaucoties uz mana ļoti cienījamā kolēģa Gundara Bērziņa izteikumiem. Protams, alu dzert ir ļoti labi, un to drīz darīs lielākā daļa no latviešu tautas, svinot Līgo nakti un Jāņus, bet atsauksme bija tāda, ka es pagājušajā vēlēšanu kampaņā, braucot pa laukiem, ar tādu lielu skaudību skatījos, ka mūsu kolēģi no citām partijām atļaujas savās priekšvēlēšanu sapulcēs izvelt alus muciņu un pacienāt, kur, kā saka, āboliņa lapas ir zīmētas, rudzu vārpas un tamlīdzīgi. Tā vien gribējās piestāties, braucot pie saviem vēlētājiem, bet priekšvēlēšanu kampaņai ir savi noteikumi. Tā ka, es domāju, protams, arī alum ir sava loma vēlēšanās, tāpat kā laika apstākļiem un visam pārējam. Un katra partija to mēģinās noteikti izmantot, nebūt nedomājot, ka tauta tādā gadījumā paliek par marionetēm, ja viņu kāds uzcienā ar alu. Es pat aicinātu tiešām Līgo svētkos tās partijas, kurām ir tāda iespēja, ka būtu ļoti labi, ja uzcienātu pēc iespējas vairāk cilvēku ar alu. Tas nevienam par sliktu nenāktu šinī gadījumā. Arī tautsaimniecībai, protams.

Bet es domāju, ka, nopietni runājot par tiem naudas tēriņiem un līdzekļiem, godājamie kolēģi, atcerēsimies, ko mums teica, - ka 95% no pusmiljona ietaupīšoties, ja tas būs vēlēšanu laikā. Es atgādināšu, ka šo parakstu vākšana notiek 30 dienu. Vēlēšanas ir tikai divas dienas. Tātad šinī gadījumā te nekādi nevar šo aritmētiku salikt kopā. Un ņemsim vērā, ka mūsu valsts budžets ir vienots, tā ka tik un tā tas tagad notiks no nodokļu maksātāju naudas šajā ļoti sarežģītajā posmā, ja mēs pieļausim, ka šis jautājums tiek forsēts un saistīts kopā ar vēlēšanām šajā ļoti sarecģītajā posmā, kur tik un tā vēlēšanām nāksies iztērēt ļoti daudz naudas, un tad būs vēl jāiztērē šie papildu līdzekļi. Tāpēc es domāju, ka tas ir ļoti loģisks un izsvērts ierosinājums - tiešām nesajaukt vēlēšanas kopā ar visu pārējo.

Iepriekšējie runātāji gan izteicās, ka no manas uzstāšanās neko nav sapratuši. Tur es neesmu vainīgs, protams, katram ir savs izpratnes līmenis un katram no mums ir sava ideoloģija un domāšana, ar kādu mēs virzāmies. Bet domāju, ka šinī gadījumā mums tiešām valstij un tautai tik grūtajos brīžos, kad mums ir ekonomiskā krīze, nu nesāksim taču šūpot vēl valsts konstitucionālo pamatu. Vai tiešām mums jāsaista visa šī ienākumu krīze ar izdevumiem, ar nepareizi izplānoto budžetu, ar sagrauto Valsts ieņēmumu dienestu, ko nākamajai valdībai laikam nāksies atjaunot, un visu pārējo. Neliksim vēl klāt tam visam šādus politiskos strīdus - būt vai nebūt Latvijā parlamentārai demokrātijai un vai viens saimnieks būs labāks nekā, teiksim, 100 tautas ievēlēti deputāti. Katram ir sava taisnība, un tas izraisa lielus strīdus, un beigu beigās tauta tik tiešām nobalsos. Bet vai šajā grūtajā brīdī, iespējams, karstajā vasarā tas mums vēl ir vajadzīgs? Tāpēc es domāju un vēlreiz pamatoju to, ka mums ir jāatdala šīs divas dažādās tautas gribas izpausmes, mums tās ir jāatdala savā starpā, tās nedrīkst sajaukt kopā ar priekšvēlēšanu aģitāciju sakarā ar Saeimas vēlēšanām. Katrai izpausmei ir jābūt savam procesam, izsvērtam un, protams, arī finansiāli pamatotam, un tāpēc es vēlreiz aicinātu atbalstīt šo likumprojektu, lai Saeimas vēlēšanas notiktu precīzi saskaņā ar Satversmi un mūsu Saeimas Vēlēšanu likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī pagājušajās vēlēšanās biju par tautas vēlētu prezidentu. Un tagad es pats esmu atteicies no šitās idejas. Es varu arī pateikt - kāpēc. Šobrīd mūsu sabiedrība nav tik tālu izaugusi, lai augstāko varu nepārvaldītu mafiozie grupējumi. Un, ja mēs runājam par zemniekiem un par tautas gribu, tad es gribu pateikt, ka es te nekādu tautas gribu neredzu, es redzu konkrētas personīgās intereses. Ja prezidents varbūt ir neatkarīgs no "Latvijas ceļa", tad nekādā veidā viņš nav neatkarīgs no zemniekiem. Skatoties televizoru, es redzu, ka, braukājot pa Latvijas novadiem un laukiem, vienmēr blakus prezidentam ir Kinna un Bērziņa kungs. Un kāpēc? Tas ir izskaidrojams, kāpēc zemnieki šodien tik šausmīgi grib to. Tāpēc, ka šodien šim prezidentam ir augsts reitings. Un viņi gribētu vienpersonīgi pārvaldīt valsti - bez demokrātijas, bez Saeimas. Viņiem tās nav vajadzīgas. Līdz šim tas nav pats labākais, tāpēc ka viens grupējums ir pie varas, bet Saeima tomēr ir, un mēs jau to šajā Saeimā esam piedzīvojuši, ka tomēr tad, kad viņš tik stipri sariebj pārējiem, viņš tomēr aiziet no varas, un kaut kādā izmainītā veidā pēc tam var valdīt, un vēl kaut kas notiek. Bet tas tādā veidā ir regulējams.

Jūs jau zināt, ka Latvijā ir visādi finansiālie grupējumi, spēki, kuri mēģina realizēt savu ekonomisko politiku caur Saeimu, caur varas orgāniem un tā tālāk. Bet iedomājieties, visiem samaksāt nav iespējams, tik daudz naudas nav, tāpēc katrs finansiālais grupējums var izvēlēties vai nu vienu partiju, vai otru, vai vismaz divas vai trīs. Pat bankai "Baltija" nebija tik daudz naudas, lai nopirktu visu. Tā ka nevienam finansiālam grupējumam nav garantijas, ka, ja viņš atnāks pie varas, tad viņš valdīs simtprocentīgi, jo ir vēl citi grupējumi, kuri dos pretsparu šim grupējumam. Un līdz ar to puslīdz ir kaut kāda bilance, kaut kā mēs vēl varam līdzsvarot, un visu, es ceru, neizzags, jo vienreiz apstādinās vieni, citreiz - otri vai trešie. Šitādas ir manas personīgās domas, un es uzskatu, ka šobrīd sabiedrība nav tik augsti attīstīta, lai abstrakti viens cilvēks ar savu aparātu varētu pārvaldīt valsti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - otrreiz. Lūdzu! Piecas minūtes.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir jāsāk ar nelieliem paskaidrojumiem, jo ne tikai mēs šeit tautai mēģinām iestāstīt, ka viņa nav attīstīta, ka viņa neko nezina. Jūs, cienījamie kolēģi, esat visattīstītākie, bet es tomēr gribu teikt, ka jūs daudz ko nezināt. Un es to gribu pāris teikumos paskaidrot.

Tad, kad šis tautas nobalsojums notiks, varēs iesniegt Satversmes grozījumus 6.Saeimā, un, ja Saeima viņus pieņems bez būtiskām izmaiņām, tad tie stāsies spēkā, un būs jāizstrādā vesela virkne likumdošanas aktu, lai varētu realizēt šos Satversmes grozījumus. Ja 6.Saeima tos nepieņems, tad ir iespējams uz šīs tautas nobalsošanas pamata pasludināt referendumu, un referenduma rezultātā var pieņemt šos Satversmes grozījumus. Tātad jūs, cienījamie tautas priekšstāvji, varat būt droši, ka jums šeit ar argumentiem, ka tauta nav izaugusi, ka sabiedrība ir neizglītota, ir iespējas viņu vēl veselus četrus vai pat piecus gadus izglītot. Tad ķerieties tik klāt, lai viņi saprastu, kas ir demokrātiska uzbūve, kas ir prezidentāla republika, kas ir parlamentāra republika, jo šobrīd, es atvainojos, šinī zālē ir daudzi to ir sajaukuši.

Tātad, ja mēs esam uzsākuši šo kampaņu par vēlētu prezidentu, tad šīs vēlēšanas labākajā gadījumā, var notikt pēc 7. Saeimas, kad tiks izstrādāti visi normatīvie likumdošanas akti. Tātad uztraukumam nav pamata. Un es gribu par šo Zemnieku savienības uztraukumu atbildēt cienījamajam Virša kungam. Uztraukums jau ir tiem, kuri triecientempā, pasteidzinot un steidzinot, mēģina šai Zemnieku savienības normāli virzītajai akcijai, kura balstās uz pastāvošo likumdošanu, mest spieķos sprunguļus. Es domāju, ka tas neapturēs ne tautas vēlmi, ne arī mūsu vēlmi - sakārtot Latvijas valsts uzbūvi, un gan jau šis sprungulītis lūzīs un rati aizripos. Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Deputāts Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā Ķīlē notika konference, kurā, kā es jau teicu, bija uzaicināti piedalīties arī Baltijas valstu parlamentu vadītāji jeb spīkeri, vai prezidenti, kā nu kuru kur nosauc, un Baltijas jūras valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāji. Un mēs pārstāvējām mūsu parlamentu saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu kopā ar Pētersona kungu, deputātu no frakcijas "Tēvzemei un brīvībai". Pirms tam mēs atbildējām uz dažādiem jautājumiem, kurus konferences organizētāji tur tika mums uzdevuši. Protams, mēs uz šiem jautājumiem atbildējām, citējot mūsu Kārtības rulli un Satversmi, kā arī pēc patiesās lietas būtības. Ja jautā par ministriem, cik viņu ir un kādi viņi ir, kādas ir frakcijas... vārdu sakot, visu skaitlisko materiālu mēs bijām iedevuši. Un mana šī uzruna ir saistīta ar to, ka dažreiz gan vēlētāji, gan arī mūsu kolēģi lieto tādus argumentus, ka šeit vara pieder vienai grupai, ka šeit valdība var darīt, ko grib, jo absolūtā vara ir viņas rokās. Godātie kolēģi, tas galīgi nesaskan ar to, ko pie mums konstatē gan Ziemeļvalstis, gan Eiropas valstis, gan citas Baltijas valstis. Pie mums ir absolūtā mazākuma valdība, faktiski tāda valdība ir gandrīz vienīgā Eiropā, un pārējie kolēģi brīnās, kā šāda valdība vispār var eksistēt, bet pie mums viņa ir eksistējusi tagad jau gandrīz trīs gadus. Absolūtā mazākuma valdība! Un jebkurā brīdī opozīcija var apturēt jebkuru lēmumu, var, kā jau jūs paši zināt, nebalsot un uzlikt veto šai lietai, arī jebkuru ministru jebkurā brīdī opozīcija var neatbalstīt, tāpat arī valdību kopumā. Un tā ir unikāla situācija, un tāpēc, ja kolēģi šeit argumentos runā par absolūto varu, kura Latvijā kaut kam nodota, tad tas vienkārši neatbilst tai situācijai, kāda patiesībā ir. Un es esmu šīs konferences iespaidā. Tas, ko runāja par mūsu mazākuma lietām, kā viņas veidojas Latvijā, principā izriet no proporcionālās vēlēšanu sistēmas, un vairākums valstu ir pozitīvi izteicies gan par mūsu Kārtības rulli, gan par mūsu Satversmi, bet, protams, priekšlikumi ir iesniedzami un var tikt pieņemti arī labojumi, bet, ja izmanto tādus argumentus, tad es vienkārši gribēju vērst jūsu uzmanību uz šo lietu.

Vēl vairāk. Citās valstīs, piemēram, Islandē, ir ar likumu noliegta mazākuma valdība. Man gan diemžēl nebija tik daudz laika, lai visus argumentus uzzinātu, kāpēc pie viņiem ar likumu ir aizliegta mazākuma valdība un tāda mazākuma vara, kāda mums ir Latvijā šodien, bet tur tā ir aizliegta ar likumu.

Es to vienkārši gribēju paskaidrot, jo diemžēl, klausoties dažreiz televīzijā kolēģus no opozīcijas, kuri runā par šo absolūto vairākuma varu Latvijā, šķiet, ka viņi vienkārši ir neprecīzi vai arī neizprot to lietu, vai speciāli tādā veidā runā, un pēc tam arī vēlētāji to tā izprot, bet tā tas nav. Patiesie apstākļi ir citādāki. Mums ir absolūta mazākuma valdība, kura balstās uz opozīcijas žēlastības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Gunārs Meierovics - "Latvijas ceļš".

G.Meierovics (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu izteikties, lai gan es parasti daudz nelūdzu vārdu, bet es jūtu, ka šeit laikam man ir jārunā. Un pirmām kārtām jau tāpēc vien, ka man liekas, ka es pēc saviem gadiem esmu viens vēl no tiem retajiem, kurš 30. gados esmu piedzīvojis mūsu demokrātijas izjukšanu, mūsu parlamentāriskās sistēmas izbeigšanos. Tajā pašā laikā es varu arī apgalvot jums, ka es toreiz biju, varētu teikt, pilnīgs "Ulmaņa puika" no galvas līdz kājām, jo viņš ir mans krusttēvs, es viņu vēl šobaltdien cienu ārkārtīgi augstu, bet, dzīvojot un mūžu pavadot, es esmu mācījies arī citas lietas. Un šodien es gribētu teikt tā, ka es dzīvē vairs nekā cita nevēlētos, kā tikai to, lai mēs turētos pie savas Konstitūcijas un pie savas parlamentārās iekārtas. Tā ir tā iekārta, kas visā pasaulē šodien valda, tā ir tā iekārta, kuru pieņem, kā jau priekšsēdētājs šeit minēja, visa Eiropa. Un pat šorīt, klausoties BBC ziņas, minēja arī to, ka Baltijas valstis ar savu asociēto statusu Eiropas padomē tagad stāv jau kā trīsdesmit septītā valsts, tātad tiek arī jau uzskatītas par tādām. Mēs tiekam cienīta kā demokrātiska valsts. Es domāju, ka mums tas ir jāturpina, un mēs nevaram pārvērsties kādos citādos veidos, kāpties atpakaļ un meklēt jaunus ceļus un atstādināt vai dot Saeimai mazāku noteikšanu.

Man liekas, ka pirmo reizi vēsturē Baltijas valstis ir nonākušas šādā stāvoklī, un es runāšu tieši par savu resoru, kur es cīnos un strādāju, kur mēs runājam par Baltijas valstu sadarbību un par Ziemeļzemju sadarbību. Arī tur mēs esam nonākuši jau tādā stāvoklī, ka mēs jau ar pirmo soli Baltijas sadarbības jomā esam panākuši, ka ziemeļnieki vēlas, lai mēs iestājamies arī pie viņiem. Vēlas mums palīdzēt. Es domāju, ka tāds stāvoklis ārpolitiskajā ziņā mums vēl nekad iepriekš nav bijis. Es domāju, turpināsim šo pašu gājienu, jo tas ir viens no tiem, kas garantē mūsu nākotni. Un tāpēc es domāju, ka runāt kaut ko tādu un šitajos bīstamajos laikos mēģināt kaut ko grozīt, manuprāt, būtu ārkārtīgi liela kļūda un ārkārtīgi liels pārkāpums.

Un man Bērziņa kungam diemžēl ir jāatgādina, lai gan viņš mani vārdā nesauca, ka arī es biju prezidenta kandidāts un es atrakstījos Zemnieku savienībai par labu, un šodien izteikt tādus pārmetumus... es nezinu, vai tas bija īsti korekti. Paldies. (Aplausi. )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es vienmēr esmu bijis par tautas vēlēta prezidenta ideju, šīs idejas aizstāvis. Un man gribētos arī uz šīsdienas sēdes fona argumentēt - kāpēc. Būtībā mani satrauc situācija, ka valsts ekonomiskais stāvoklis ir ārkārtīgi smags, ka šis stāvoklis diendienā turpina sarežģīties, ka diendienā šajā zālē nerodas tās idejas, kurām vajadzētu vest mūs ārā no šī stāvokļa. Tomēr tajā pašā laikā šajā zālē valda pacilāts optimisms. Lūk, šī disonanse starp situācijas kritiskumu un nekritiskumu šajā zālē mani vienmēr ir saistījusi pie idejas, ka varbūt tiešām atrisinājums ir tautas vēlētā prezidentā, kas neļautu šajā zālē tik mierīgi sēdēt šajā sarežģītajā situācijā.

Protams, mani var šeit mēģināt ietekmēt ar starpsaucieniem vai kā citādāk, bet es domāju, ka tas ir veltīgi. Šajā ziņā man ir sava pārliecība, un diez vai viņu varēs kāds grozīt. Mums varas nedalīšana, - es te runāju par augstākās varas nedalīšanu - ir bīstama. Bīstama, man liekas, tā iemesla dēļ, - un te ir ļoti jāpiekrīt tam, ko Gorbunova kungs teica, - bīstama tā iemesla dēļ, ka joprojām pastāv šie draudi, ka mazākuma valdība būs spiesta valdīt pār Latviju. Un šī mazākuma valdība vienmēr varēs argumentēt, ka viņa nevar tādus vai citādus lēmumus pieņemt un ka tādēļ nevar veikt to saimniecisko politiku, ko viņa ir iecerējusi, kaut gan varbūt daudzos gadījumos šīs saimnieciskās politikas nemaz nav un nav nekā, par ko runāt. Bet argumentācijas iespēja ir. Un arī attaisnošanās iespēja ir. Lūk, varas, augstākās varas, dalīšana starp Valsts prezidenta institūciju un parlamentu... Es domāju, ka ir ļoti būtiski tas, ka mēs neesam arī tie, kuri izvirza šo ideju, nekad neesam pateikuši, kādā veidā notiks šī varas dalīšana un cik liela varas funkcija tiks atvēlēta katram no šiem augstākajiem varas izpaudumiem. Tomēr šāda varas dalīšana piespiestu meklēt izeju no šī nekritiskā stāvokļa, kādā mēs šobrīd šajā zālē atrodamies.

Lūk, tāpēc man Zemnieku savienības izvirzītā ideja neliekas zemē metama, kaut kādā veidā apsmejama vai bremzējama.Un beigu beigās, lai cik to nepatīkami arī būtu klausīties vai kādam personīgi nepatīkami to pieņemt, diemžēl tautā šī ideja ir un dzīvo. Un viņa varbūt dzīvo ne tik analītiski, kā mēs to gribētu, bet viņa dzīvo ar cerību, ka šī pārmaiņa varētu varbūt novest mūs pie kaut kā labāka, aizvest pie kaut kā sakarīgāka, nekā ir tas, ko mēs esam realizējuši līdz šim - piecos gados. Sauksim viņus par vadoņiem (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Par sarkaniem baroniem") vai sauksim kaut kā citādāk, bet to, kas ir noticis līdz šim, Kiršteina kungs, es nevaru uzskatīt par progresu. Un te ir viena liela atšķirība, kad mēs šeit debatējam tādās vai citādās situācijās un kad, teiksim, no šīs tribīnes runā Kiršteina kungs un argumentē šādā veidā, ka, redzat, Latvija, lūk, šādu ceļu iet un, lūk, otrs ceļš ir Baltkrievijai. Tad, Kiršteina kungs, jūs redzat tikai divus grāvjus, kuriem pa vidu ir ceļš. Ļoti žēl, ka jūs neredzat šo atšķirību. Tā ka būtu lietderīgi kādreiz ieskatīties arī šajā ceļā, un tad mēs, teiksim, varētu runāt arī nopietni par prezidentu, nesaucot viņu ne par baronu, ne kā citādāk. Ir runa par to, kā sadalīt šīs varas funkcijas.

Tā ka, man liekas, šo jautājumu kaut kad vajadzētu tomēr nopietni apspriest un to varbūt varētu izdarīt tādējādi, ka būtu jau ieskicēts šis iespējamais varas funkciju sadalījums, šis iespējamais līdzsvara stāvoklis, ņemot par pamatu, teiksim, kādu no Rietumu demokrātiju modeļiem, bet nekādā gadījumā nevajadzētu, pēc manām domām, tik nicinoši izturēties pret šo ideju kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš", otrreiz. 5 minūtes. Lūdzu!

 

M.Virsis (LC).

Es negribētu aizkavēt mūsu uzmanību. Es aicinātu pārtraukt šīs debates, šīs diskusijas, un nepadarīt... Es gribu pateikt to, ko es varbūt nepateicu pirmoreiz pietiekoši skaidri, - nepadarīt Valsts prezidenta institūciju par politisko diskusiju objektu un ķīlnieku. Es domāju, ka tas neatbilst ne Satversmei, ne arī, godīgi sakot, ir ētiski attiecībā uz Valsts prezidenta institūciju kopumā kā tādu. Es vēlreiz aicinu izbeigt šīs debates, jo pozīcijas ir skaidras. Neviens ar starpsaucieniem nepārtrauca Lucāna kungu, un es domāju, ka mēs visi respektējam katra tiesības domāt un izteikties, ko viņš grib, kā viņš grib, par to, kādai jābūt mūsu valsts augstākajai amatpersonai vai šai institūcijai. Šeit nekas tāds neizskanēja un... Jā, paldies par uzmanību! Es aicinu šīs debates izbeigt.

Sēdes vadītājs. Atgādināšu, ka debates var pārtraukt, protams, arī ar aicinājumu, bet tiesiski debates var pārtraukt, ja 20 deputāti iesniedz šo priekšlikumu un ja Saeima par to nobalso. Vai vēl ir pieteikušies deputāti? Nav pieteikušies deputāti. Līdz ar to debates likumīgi slēdzam. Lūdzu zvanu! Referente lūdz galavārdu.

Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Te tika runāts par daudz ko, bet tikai vismazāk par šo pašu likumprojektu. Tika runāts tas, par ko gribēja runāt, nevis par to, kas skar šo likumprojektu. Es vienīgi gribu atgādināt, ka šis likums nav rakstīts tikai šīm vēlēšanām un nav rakstīts tikai Zemnieku savienībai. (Starpsauciens no zāles: "Ir gan!") Jūs ļoti tuvredzīgi skatāties un talāk par sevi neredzat, jo nākamajās vēlēšanās būs citi politiskie spēki, kas, ja šī norma netiks pieņemta, gribēs to izmantot savās interesēs, un, kā Zemnieku savienība šodien grib sevi nostādīt īpašā stāvoklī, (No zāles deputāts I.Bērziņš: "Taisnība!") tā arī cits politiskais spēks nākamajās vēlēšanās arī izmantos šā likuma nepilnības, izmantos tās savās interesēs. Es gribu arī atgādināt, ka, balsojot par Vēlēšanu likumu un balsojot pret iespējām aģitēt vēlēšanu dienā, arī Zemnieku savienības frakcijā , man liekas, vienbalsīgi, ja es nemaldos, nebija iebildumu pret to, ka vēlēšanu dienā nedrīkst aģitēt.

Ja viens otrs nav vēl izrunājies šeit pie tribīnes, tad tagad viņam būs iespēja kārtējo reizi sakarā ar to, ka mums ir aizkavējusies mūsu darba programma par pusotru stundu, apsūdzēt "Latvijas ceļu" par to, ka mēs tīšu prātu aizkavējam "Lattelekom" jautājuma izskatīšanu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātā referente! Jūs arī, lūdzu, runājat konkrēti.

R.Marjaša. Jā, es runāju par lietu, bet man ir pilna sirds, jo es tomēr dzirdēju, par ko te ir runa, un es gribu izvairīties no priekšsēdētāja aizrādījumiem, tāpēc es vārdu "demagoģija" nelietošu.

Es gribu vērst jūsu uzmanību ne tik vien uz šā likumprojekta 7.panta jauno redakciju, pret kuru galvenokārt šeit bija iebildumi, bet arī vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz likumprojekta 2.punktu, kur jaunā 8.panta redakcija garantē, lai, vācot šos parakstus un fiksējot tos, nebūtu vietas blefam un krāpšanai. Par to te neviens no deputātiem nerunāja, un tam neviens vērtējumu nedeva. Tika daudz runāts par valdošās koalīcijas kļūdām, un, es ļoti atvainojos, manā skatījumā, vislielākās kļūdas bija tad, kad mēs bijām valdošajā koalīcijā kopā ar Zemnieku savienību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte! Visu cieņu, bet jūs pati saprotat, ka jūs saņemat piezīmi par to, ka jūs savā galavārdā visu laiku nerunājāt par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta " Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 9, atturas - 10. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Tā kā viņš ir steidzams, lūdzu, par ierosinājumiem uz otro lasījumu.

R.Marjaša. Es lūdzu cienījamos kolēģus, varbūt neizvēršot debates, nobalsot par šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Es nesapratu jūsu priekšlikumu. Es ļoti atvainojos!

R.Marjaša. Priekšlikums ir nobalsot. Tā kā viņš ir atzīts par steidzamu, nobalsot viņu uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums šāda prakse ir bijusi, bet tikai tajā gadījumā mēs varam sākt tādu izskatīšanu, ja neviens, neviens, neviens, neviens deputāts neiebilst.

Lūdzu - Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti cienījamā kolēģe Marjašas kundze! Es jūs ļoti cienu, bet tagad jūs sākāt pēc šīm garajām debatēm uzreiz runu par stedzamību. Es gan lūgtu jūs mēģināt atvēlēt mums varbūt atvaļinājuma laiku (Starpsauciens no zāles: "Mums taču nav atvaļinājuma!") plus vēl piecas dienas un nozīmēt datumu, lai cilvēki varētu, tā sacīt, piedalīties un deputāti iesniegt priekšlikumus, jo kā nekā tā tomēr ir kustība - šie paraksti, kas tautā tiek vākti. Es ceru, ka "Latvijas ceļš" ir tik gudrs un neies pret šiem cilvēkiem, kas ir devuši parakstu par prezidenta vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad deputātes Marjašas priekšlikums līdz ar to tālāk netiek apspriests. Mums tagad ir viens priekšlikums. Jūs jau arī datumu nenosaucāt, tāpēc man ir jāskaitļo. 24 plus 5... tas ir 30.jūlijs.

Lūdzu - deputāts Panteļējevs. Pēc tam - deputāts Krastiņš.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es Novakšānova kungam gribu atgādināt, ka mums nav atvaļinājuma. Varbūt viņš taisās iet atvaļinājumā, bet Saeimā atvaļinājuma nav. Mums ir pārtraukums. Es nezinu... tad saimnieki lai pļauj sienu, bet mums ir arī jāstrādā Saeimā. Es saprotu, ka par to arī Rozentāla kungs saņem algu, ne tikai par siena pļaušanu. Un tāpēc atvaļinājuma mums nav un es ieteiktu to termiņu tad noteikt, piemēram, līdz 5.jūlijam. (Starpsauciens no zāles: "Ierosināt ārkārtas sēdi!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Te tagad situācija ir tāda, ka... (Zālē troksnis.) Lūdzu - Andrejs Krastiņš!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju - precizēsim situāciju! Gluži pareizi - Kārtības rullis neparedz atvaļinājumu deputātiem, tāpēc es ceru, ka visi deputāti, kā tas ir parasti, pēc Jāņu atzīmēšanas pirmdien būs darbā, jo ir darbs komisijās, kas arī tiek uzskaitīts. Ja deputāts bez attaisnojoša iemesla trīs reizes ir kavējis komisijas sēdi, tad ir attiecīgi iespējams viņu atsaukt no šīs komisijas. Tā ka atvaļinājuma nav. Vienas sesijas laikā ir tikai neapmaksāts atvaļinājums līdz septiņām dienām. Tādējādi mēs varam runāt par to, kad būtu reāli iesniedzami šie labojumi komisijās. Ņemot vērā, ka tagad būs valsts svētki, nākošajā nedēļā ir iespēja aktīvi strādāt un iesniegt šos pieprasījumus. Es pilnībā uzskatu, ka 29.jūnijs būtu ļoti laba diena, kad būtu iesniedzami priekšlikumi par šo ļoti nelielo likuma grozījumu, kur ir tikai divi panti iekšā. Tātad es aicinu komisiju noteikt šo iesniegšanas termiņu - 29.jūniju, lai, atsākot darbu sesijā, mēs jau uzreiz varētu tā vai citādi izlemt par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atļaujiet, es jums došu vārdu, bet pirms tam es nolasīšu Kārtības rulli. Tātad tiešām par atvaļinājumu es nekomentēšu. Deputāts Krastiņš jau pateica, ka nekāda atvaļinājuma Saeimai nav. (Starpsauciens: "Pārtraukums ir!")

Tālāk. 92.pants: "Ja likumprojekts, kas atzīts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54. pants)..."- tikai divi runā par katru priekšlikumu, mēs nevaram te bezgalīgi debatēt par šo lietu -, "...kad tiks izskatīts otrajā lasījumā, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus." Tāpēc, godātie deputāti, vajag pateikt arī priekšlikumu, kad izskatīt otrajā lasījumā.

Lūdzu - Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Es gribu tomēr precizēt. Es, piemēram, arī balsoju par īso pārtraukumu. Tieši valdošā koalīcija bija tā, kas balsoja par garo pārtraukumu.

Un otrs - ka šobrīd ir pārtraukums starp sesijām. Starp sesijām var sasaukt ārkārtas sēdes, un mēs zinām, kam ir dotas tiesības viņas sasaukt. Ja deputāti grib to darīt - tad, lūdzu, 33 parakstiņus un tikai tādā gadījumā. Taču šobrīd pēc Kārtības ruļļa mums ir jānosaka izskatīšanas termiņš, un tas nedrīkst būt pārtraukumā starp sesijām, jo neviens no likumā paredzētajiem, kam ir likumā dotas tiesības ierosināt šo ārkārtas sēdi, ārkārtas sēdi nav ierosinājis, tāpēc izskatīšanas datums var būt tikai sesijas laikā - tad, kad atsāksim. Un es lūdzu Prezidiju ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Prezidijs nav pārkāpis Kārtības rulli, deputāt Gundar Bērziņ, jo vēl nav priekšlikumu par to, kad to izskatīt Saeimas sēdē. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Es tikai aicinu!") Paldies, ka jūs vēršat uzmanību, taču tā ir cita lieta. (Smejas.)

Deputāts Žīgurs - lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kas attiecas uz komisiju darbu, tad tur mēs nonāksim lielās grūtībās, jo mūsu algotie strādnieki arī pieprasa atvaļinājumu, un šajā laikā, saprotams, būtu loģiski viņiem to atvaļinājumu dot, jo citādi mēs bez tās tehniskās palīdzības nevarēsim turpināt tālāk darbu. Tas arī ir viss, ko es gribēju jums pateikt, - vērst uzmanību, ka tās būs lielas grūtības, ja mēs netaisām pārtraukumu šajā laikā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Jā, līdz ar to, kā es saprotu, Zemnieku savienība ir sataisījusies tiešām uz mēnesi ilgu atvaļinājumu, tad mums ir priekšlikums: tā kā runa tiešām ir par diviem pantiem, izskatīt tos otrajā lasījumā šodien un dot priekšlikumu iesniegšanai laiku līdz pulksten 15.00.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kā es saprotu, šis priekšlikums nav pretrunā ar Kārtības rulli, jo par likumprojektu, kas atzīts par steidzamu un ir pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj, kad tas tiks izskatīts otrajā lasījumā, dodot iespēju iesniegt arī priekšlikumus.

Tālāk. Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, tad Saeima lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par 5 dienām. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kurus Saeima atzinusi par steidzamiem. Tāpēc, nolasot šos divus pantus, es neredzu pretrunu ar Kārtības rulli, ja priekšlikumus iesniedz šodien līdz pulksten 15.00... Un pēc tam Saeima izskata otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Deputāts Krastiņš savu priekšlikumu atsauc. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojektam "Grozījums likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 15.00, un Saeima pēc tam šodien izskata šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Raimonds Jonītis, Viesturs Pauls Karnups, Ojārs Kehris, Jānis Kokins, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Juris Sinka un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Ir laiks atsākt darbu mūsu pēdējā pavasara sesijas sēdē. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 58 deputāti. Varam turpināt darbu.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijā ir saņemts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Tie ir citi grozījumi, un Prezidijs savā atzinumā ierosina to nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai. Un saskaņā ar mūsu darba kārtību tagad ir skatāms 25.jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"", pirmais lasījums. Un, kā es saprotu, Kehra kungs ir ziņotājs. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris (LC).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek nodots tātad ne jau tas budžets, ko jūs gaidītu - vai arī citi negaidītu -, ne tas, kurš nupat tika nodots mūsu komisijai izskatīšanai, jo to mēs izskatīsim tuvākajās komisijas sēdēs, un pirmā no tām būs otrdienā tūlīt pēc Līgo svētkiem. Tad arī mēs lemsim, kad varētu tikt izskatīts šis konkrētais, nupat iesniegtais dokuments, bet iespējams, ka mēs sāktu tā izskatīšanu jau otrdien, jo vienlaikus Budžeta komisija izskatīs arī banku un finansu situāciju mūsu valstī. Bet pašlaik skatāmais likumprojekts ir iesniegts jau 5.jūnijā, tas ir dokuments nr.586, un arī tas tātad saucas "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Ir izmaiņas četros pantos un pēc tam arī divos pielikumos. Kā paskaidroja Finansu ministrija - un to darīja mūsu komisijā -, šie grozījumi ir galvenokārt saistīti ar tehniskiem labojumiem, lai precizētu līdzekļu sadalījumu pamatbudžetā un speciālajos budžetos. Un bez tam ir arī 5.pants: paredz noteikt, palielināt kopējo valsts parādu, tajā skaitā arī iekšējo parādu, un arī precizē ārējo parādu un valdības sniegto garantiju un galvojumu maksimālo apmēru. Mēs Budžeta komisijā rūpīgi izskatījām arī šo punktu. Finansu ministrija iesniedza speciālu dokumentu, kurš gan nav jūsu rīcībā, bet ir Budžeta komisijas rīcībā, proti, paskaidrojumu par ārējā parāda un valdības garantiju limitu grozījumiem 1995.gadā, un šie grozījumi ir galvenokārt saistīti ar valsts investīciju programmas attīstību un izveidošanu. Un tādēļ es aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā, vismaz par to mēs vienojāmies - būtībā vienprātīgi - Budžeta komisijā. Un par tām iespējamām... ja būs diskusijas, tad izskatīt tās jau kā iesniegumus attiecībā uz otro lasījumu. Tas man īsumā būtu viss. Protams, arī Finansu ministrija ir gatava komentēt vai atbildēt, ja ir tāda nepieciešamība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kehra kungs. Uzsākam debates. Pirmais debatēs runās Apiņa kungs - veselības aizsardzības valsts ministrs. Lūdzu! Un nākamais ir Glāzīša kungs.

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Man ir liels prieks, ka mēs esam nonākuši līdz budžeta grozījumiem. Sakarā ar pašreizējo redakciju mums ir bijušas zināmas grūtības saņemt to nodokli, ko sauc par akcīzes nodokli no alkohola. Valsts speciālais budžets veselības aizsardzībai. Līdz šim mirklim mēs esam saņēmuši 1,6 miljonus latu - un arī tos pārsvarā Finansu ministrijas labsirdības dēļ, nevis tāpēc, ka līdz šim Saeima nobalsojusi, precīzi kādā veidā speciālais budžets ienāks mūsu kontā. Es lūdzu šo jautājumu risināt maksimāli ātri, jo bez šā speciālā budžeta Latvijas veselības aizsardzības iestādēm parāds ir milzīgs. Tomēr ir viena neliela problēma, kuru mēs skatījām gan Kabinetā, gan komitejās un kura diemžēl šeit nav parādījusies, un tas ir jautājums par "Pārejas noteikumiem". Un attiecībā uz "Pārejas noteikumiem" man ir milzīgs lūgums - lai tad, kad mēs to skatīsim Budžeta un finansu komisijā, tiktu ņemtas vērā medicīnas intereses un speciālais budžets tiktu rēķināts vai nu no 1.janvāra, kā tas ir paredzēts likumā par budžetu, vai no 3.marta (2.martā tika izdarīti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"). Jo, es vēlreiz atkārtoju, mēs esam saņēmuši šos 1,6 miljonus latu, un, ja tiks pieņemti "Pārejas noteikumi" tādā variantā, kādā tie ir pašlaik, tad iznāks, ka tie 1,6 miljoni latu tiks skaitīti vienīgi no 1.maija. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt arī šoreiz veselības aprūpi. Paldies. Lai jums labi veicas! Un priecīgus Jāņus!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, deputāts Glāzītis - "Latvijas ceļš". Un gatavojas Gundars Bērziņš.

A.Glāzītis (LC).

Cienījamais Prezidij! Godātā Saeima! Es katrā ziņā nevaru piekrist šim likumprojektam "Par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" - un konkrēti attiecībā uz "Pārejas noteikumiem". 1995.gada budžetā tika iebalsoti šie 14 miljoni latu, un šos 14 miljonus latu Labklājības ministrija bija paredzējusi tādām klīnikām kā Linezera klīnikai, Traumatoloģiskajai slimnīcai, Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari", Stradiņa slimnīcai, Gaiļezera slimnīcai, Valmieras oftalmologiem, Valsts bērnu slimnīcai, Valsts diagnostikas centram, Infekciju slimnīcai un Zobārstniecības centram, taču šobrīd valsts ir... Finansu ministrija ir parādā, pēc vienkāršiem aprēķiniem, 5,5 miljonus latu. Un tāpēc es ļoti lūgtu otrajā lasījumā šo jautājumu ļoti rūpīgi izskatīt un izvērtēt. Nepanāksim tādu stāvokli, ka medicīnas iestādes šobrīd paliek bez finansējuma! Tā ka es ļoti lūdzu visus deputātus neatkarīgi no pašreizējās politiskās pārliecības skatīt rūpīgi šo akcīzes nodokli un šos 14 miljonus latu, tā kā tie ir ierakstīti budžeta grozījumos, arī tā nolemt un nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Katrā likumā ir kaut kas labs un kaut kas slikts. Par labo, kas šajā projektā ir. Tas ir: ceļu akcīzes nodokļa no degvielas... puses pārdalīšana ceļu fondam, tas ir pieņemts likumā "Par akcīzes nodokli". Un otrs ir arī šā speciālā, medicīnai paredzētā budžeta precīza atainošana. Bet kas, manuprāt, šajā budžetā ir bīstams - un pat ļoti bīstams? Manuprāt, ļoti bīstama ir tendence uz ievērojamu ārējā parāda palielināšanu par 11 miljoniem un arī valsts garantiju palielināšana par 11 miljoniem. Protams, ir iespējams savu neveiksmīgo darbību kompensēt ar kredītiem, kuri būs jāmaksā varbūt mūsu bērniem un mazbērniem, un, manuprāt, šinī labojumā valdība tādu ceļu iet. Paskatīsimies, kā tiek pamatotas šīs it kā nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz limita palielināšanu ārējiem parādiem! Pirmais. Tiek motivēts viens no tiem kredītiem - lauksaimniecības kredīts: 25 miljoni dolāru. Te nu es kaut ko nesaprotu - vai nu Finansu ministrija mūs māna, vai kāds nav īsti nostrādājis. Šis līgums ir vēl Oša kunga parakstīts, jau krietnu laiku iepriekš, un, neapšaubāmi, tam bija jābūt budžetā iekšā - jau iepriekšējā. Ja tas nav budžetā, tad es to nesaprotu. Un šeit ir vēl otra tendence. Finansu ministrija mums teica ļoti vienkārši: valdība ir pieņēmusi šos lēmumus, aizņēmusies naudu, tagad Saeimai ir atlicis tāds nieks kā akceptēt šīs lietas. Manuprāt, ja tas tā ir, kā tika teikts, tad valdība ir pārkāpusi savu kompetenci, jo ir pārsniegusi šo Saeimas noteikto ārējo saistību apjomu, kas ir noteikts ar likumu. Es tikai atsaucos uz Kaminska kunga teikto. Viņš Finansu ministrijā mums tā skaidroja: "Līgumi ir noslēgti, jums atliek tikai akceptēt!"

Otrs jautājums. Ārējais parāds mums ir latos. Tad, kad ir konkrēta runa par Operas kredītu, tiek pamatots, ka ārējā parāda izmaiņas ir nepieciešamas sakarā ar valūtas kursa maiņu. Neapšaubāmi, valūtas kursā lats ir dažādās proporcijās svārstījies. Neapšaubāmi, vācu markas vērtība ir cēlusies, bet nav apšaubāms, ka dolārs ir ievērojami zaudējis vērtību. Ja šīs saistības tiek paaugstinātas sakarā ar to, ka ir dažu valūtu kursa paaugstināšanās attiecībā pret latu, tad ir jābūt ievērojamai summai, kas tiek ieekonomēta sakarā ar dolāra kursa svārstībām. Tas šeit nekur neparādās. Un, ja tas tā tiek īstenots, var būt, ka tā kursa svārstības 10%, kas varbūt ir 20 vai 30 miljoni, šobrīd tiks iztērēti un izsaimniekoti, un nākamajai valdībai vai Saeimai būs jāatzīst, ka Saeima bija pieņēmusi latos noteiktu summu, dolāra kurss kritās, valdība veiksmīgi kādus 20 vai 30 miljonus savas neveiksmes nosegšanai iztērēja, - nu tagad mainiet atpakaļ, dolāra kurss ir nedaudz mainījies! Tāpēc otrajā lasījumā šis likums nebūs pieņemams, kamēr Finansu ministrija nebūs iesniegusi pilnīgu atskaiti par valsts ārējām saistībām, kā tas ir. Otrs: kādā veidā tās atspoguļojas budžetā? Mums izsniegtajos dokumentos bija norādīts, kā šīs ārējās saistības atspoguļojas šā gada budžetā, bet nebija norādīts, kādi ir tālākie šo valsts garantiju segšanas avoti. Kā tas ir 1996.gada budžetā, 1997., 1998., 2000.gada budcetā. Dažu gadu budžets, pēc mūsu analīzes, piemēram, 2000.gada budžets, ir jau ievērojami noslogots ar šīm ārējām saistībām, un jaunu saistību uzņemšanās, piemēram, attiecībā uz 2000.gadu, lai cik tas paradoksāli tālu arī būtu, manuprāt, ir absolūti nepieļaujama.

Trešais jautājums. Šobrīd notika ievērojams skaits banku bankrotu, un bankas, kas apkalpoja kredītus, G-24 dažādos ārējos kredītus... šie kredīti bija ar šo banku garantijām. Tās ir daudzas bankas, pēdējā, piemēram, bija kaut vai Alejas banka, vēl daudzas bankas, ir Latgales programma - 4 miljonus dolāru vērta, kas principā, tā teikt, nāks uz budžetu. Arī šeit, pirms skatīt budžetu otrajā lasījumā, nepieciešams rūpīgi izvērtēt un prasīt no Finansu ministrijas atbildību. Tātad - kā šī krīze ietekmē valsts budžetu? Cik ir papildu saistību attiecībā uz budžetu šogad, nākamgad, aiznākamgad un tā tālāk? Jo šie kredīti ir sadalīti pa gadiem.

Vēl viens jautājums ir šīs ārējās saistības. Vēl tiešāka budžeta atbildība ir tiešās valsts garantijas. Šobrīd ir pamatota tikai daļa šo garantiju. Arī mūsu dokumentā ir teikts, ka ir vēl nepieciešamas garantijas - septiņarpus miljoni. Īsti to neatšifrē. Kas tiek atšifrēts? Tātad šeit ir atkal runa par "Latvijas gāzes" rehabilitāciju un vēl daudziem citiem..., kur jau ir miljoniem, desmitiem miljonu dolāru ārējo kredītu un valsts garantētās naudas. Tāpēc šī tendence ir ļoti bīstama šinī likumā, un neapšaubāmi ir tas, ka es atbalstīšu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tāpēc, ka šeit ir jārisina tās lietas, kas ir ieliktas citos likumos, bet otrajā lasījumā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut šīs lietas - nepamatotu ārējo saistību palielināšanu. Ja tās nebūs pamatotas, tās, manuprāt, nedrīkst pieļaut.

Vēl viens būtisks jautājums ir arī budžeta deficīts. Neapšaubāmi, valdība šobrīd strādā, tā teikt, ar pilniem apgriezieniem, izmanto pilnu, maksimālo, jau gada laikā pieļaujamo budžeta deficītu. Būs, manuprāt tā, ka tad, kad notiks nākamās vēlēšanas, budžets būs maksimāli katastrofālā stāvoklī, tiks izmantotas visas iespējas, kas tiek dotas gadam. Un nākamajai valdībai, kam būs jāstrādā gada pēdējais mēnesis, praktiski līdzekļu nepaliks, jo viss būs iztērēts, visas aizņemšanās iespējas, visas budžeta deficīta iespējas būs izsmeltas un būs ļoti problemātiska šo jautājumu risināšana.

Vēl viens būtisks jautājums. Šodien valdība ļoti bieži runā un stāsta par krīzi, par nepieciešamo izeju no krīzes. Tas ir šis budžeta deficīta lielums. 1993.gadu valsts beidza ar budžeta deficītu, kas bija nedaudz lielāks par 3 miljoniem, bet 1994.gadu - jau ar vairāk nekā 37 miljoniem. Tātad šā gada sākumā pārejošais budžeta deficīts sasniedza 40 miljonus. Šā gada laikā šī valdība ir plānojusi 40 miljonus, tātad nākamo gadu sāksim ar 80 miljonus lielu pārejošo budžeta deficītu. Budžeta deficīta apkalpošana ir ļoti dārga, jo budžetā ieliktās summas tiek ievērojami pārsniegtas, un tā stabilitāte, kas vērojama banku sistēmā gada sākumā... un zemie kredītu procenti, kas sasniedza 17,5% budžeta deficīta apkalpošanai, šobrīd ir sasnieguši 30%. Budžeta deficīta apkalpošana izmaksā milzīgas summas. Ja pieņemam, ka 1996.gadu sāksim ar 80 miljoniem pārejošā budžeta deficīta, tātad pie pesimistiskās prognozes - ar 30% likmi budžeta deficīta apkalpošanai, ja 1996.gadā netiks pieļauts budžeta deficīts, šo procentu maksājumi vien būs 24 miljoni latu. Neapšaubāmi, ir skaidrs, ka pie 280 miljoniem latu apgrozības Latvijā šis budžeta deficīts nav tālāk audzējams. Lai arī valdība paraksta ar Banku līgumu par naudas aizņemšanos un sola 1996.gadā leiputriju - bezdeficīta budžetu - , taču šobrīd dara visu, lai tas būtu praktiski neiespējams, jo nav iespējams īsā laikā, pastāvot 80 miljonus lielam budžeta deficītam, 1996.gada budžetu izveidot par bezdeficīta budžetu. Tas būtu iespējams tad, ja šai valdībai pietiktu spēka, enerģijas un sapratnes sākt šo deficītu samazināt jau šogad, atstājot šo pārējo deficītu, nepieļaujot vairāk par 15 vai 20 miljoniem budžeta deficīta šogad. Tad būtu iespējama šīs situācijas stabilitāte. Šobrīd ir jāatzīst, ka pašreizējā valdība iet uz ļoti nestabilu, kritisku situāciju, ko nebūs iespējams izlabot ātrāk kā divos, trijos gados. Tās sekas būs tik ilglaicīgas un tālejošas, ka tās nebūs izlabojamas.

Vēl viens jautājums šajā sakarā ir par budžeta realitāti, ieņēmumu un izdevumu atbilstību. Šobrīd ieņēmumi ievērojami netiek pildīti un netiek sasniegti daudzās pozīcijās. Un, protams, ir arī tas apstāklis, ka šis budžets tika pieņemts, neapspriežot ieņēmumu daļas atsevišķas pozīcijas. Bet viens, ko es gribu teikt, - Saeima nepalielināja valdības piedāvāto ieņēmumu daļu pamatbudžetā. Sociālajā budžetā bija šis palielinājums veselības aizsardzības speciālajam fondam. Tātad valdība prognozē šo ieņēmumu. Izdevumi ievērojami pārsniedza reālos ieņēmumus. Kam šobrīd ir izdevīga šī situācija, pastāvot šādam nesabalansētam budžetam? Kas iegūst? Jo Finansu ministrijai ir pilnīgi, teiksim tā, brīvas tiesības rīkoties ar šo naudu - kam maksāt, kam nemaksāt. Tāpēc, manuprāt, nesabalansēts budžets kopumā ir ļoti bīstams, jo ved pie ļoti lielas patvaļas līdzekļu sadalē. Un valdībai neapšaubāmi... es ceru, ka nākamais ir tas īstais projekts, kur ir izvērtētas reālās iespējas un spēki iekasēt un tiks piedāvāta iespēja šo budžetu sabalansēt, jo citādi tas ved pie nelabvēlīgām sekām. Kaut vai šāds piemērs: lauksaimniecībai, kam ir apsolīta viena no prioritātēm (tas ir vārdos), budžeta atvērums piecos mēnešos ir viszemākais no visām nozarēm - knapi sasniedz 50%. Tātad - vārdi un darbi. Un, kad tika prasīts, kad būs šīs dotācijas, tika pateikts skaidri un gaiši - nebūs! Finansu ministrijai sakarā ar šo nesabalansēto budžetu ir brīvas tiesības lemt, kā izlietot šos naudas līdzekļus. Un šeit, neapšaubāmi, ir jāņem vērā tas labojums, ko piedāvāja Zemnieku savienība jau tad, kad apsprieda šā gada budžetu, tur ir rakstīts: "apropriācijas nepalielinot, bet arī nesamazinot". Tātad - proporcionāli: kā pildās budžets, tā tiek atvērtas visas budžeta pozīcijas. Un tas varbūt liks reāli izvērtēt šīs iespējas, sastādīt reālu, nevis nereālu budžetu. Neskatoties uz to, ka šinī budžetā ir ļoti daudz problēmu un ka tajā ir pat, atklāti sakot, ļoti bīstamas parādības, lai risinātu šos divus - veselības aizsardzības fonda un ceļu fonda - jautājumus, es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet nekādā ziņā neizskatīt to ļoti ātri otrajā lasījumā - neizskatīt, kamēr nav sniegtas pilnīgas atbildes uz visiem šiem jautājumiem par ārējiem kredītiem un daudzām citām lietām.

Vēl viena būtiska lieta - par speciālajiem budžetiem. Šeit notiek izmaiņas tikai esošajos speciālajos budžetos. Daudzi ļoti ievērojami valsts līdzekļi, kas glabājas uzņēmumos kā speciālie līdzekļi, budžetā šobrīd netiek atspoguļoti. Mēs redzam, kādas miljonu summas grozās darījumos starp valsts un budžeta iestādēm, kas neatspoguļojas budžetā. Un šobrīd bija šī iezīme - veidojot šā gada budžetu, daļa budžeta tika atspoguļota, bet daudzi līdzekļi, kas ir valsts iestāžu rīcībā un kam būtu jāatspoguļojas kā speciālajiem budžetiem, jo šobrīd visi naudas līdzekļi ir definēti kā budžets vai speciālais budžets... Kaut kāds ārpusbudžets vai vēl kaut kādi, kas tagad eksistē, nedrīkstētu būt. Tas veicinātu taupības režīmu valstī, jo ļoti daudz naudas tiek ļoti nesaimnieciski izmantots. Un, neapšaubāmi, arī no valdības, no Finansu ministrijas ir jāprasa šo līdzekļu atspoguļošana speciālajos budžetos un taupības režīms šodienas grūtajos apstākļos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Bērziņa kungam. Nākamā runātāja ir Počas kundze - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pavisam īss komentārs par Bērziņa kunga runu - it sevišķi par to daļu, kas attiecās uz ārējā parāda garantiju lielumu un paša ārējā parāda palielināšanu. Budžeta komisijā tiešām izvirzījās jautājums par šo ārējo parādu un šo garantiju palielināšanu, un bija vienošanās, ka nākamajā Budžeta komisijas sēdē finansu ministre Sāmītes kundze sniegs pilnu informāciju par šiem nepieciešamajiem kredītu resursiem un garantiju palielinājumiem, kas arī tika izdarīts. Diemžēl Bērziņa kungs nepiedalījās šajā sēdē, un tādēļ šeit viņam ir dažas problēmas un nekorekti atsevišķu skaitļu skaidrojumi. Jo šajā dokumentā, ko ir sagatavojusi Finansu ministrija, ir precīzi norādīts, ka jau parakstītajā Pasaules Bankas līgumā par 25 miljonu dolāru kredītu "Laukkredītam"... ir nepieciešams tikai 1995.gada budžetā palielināt šos kredītus par 1,16 miljoniem. Tātad praktiski nav runa par šiem 25 miljoniem, kā šeit izskanēja, bet tikai par šiem 1,16 miljoniem. Un tas ir saistīts ar projektu, kurā bija ļoti ieinteresēta arī Zemnieku savienība, tas ir, ar "Laukkredīta" un Hipotēku un zemes bankas kopējo projektu. Tātad - lai būtu labāk novadāmi šie kredīti līdz lauksaimniekiem. Tāpēc es lūdzu, Bērziņa kungs, - pirms jūs sakāt tādus skarbus vārdus, nedaudz precizējiet šo informāciju!

Attiecībā uz budžeta nesabalansētību un atsevišķiem voluntāriem prioritāriem budžeta finansējuma variantiem. Diemžēl budžets tiešām mums bija nesabalansēts. Valsts ieņēmumi ir stipri zemāki, nekā mēs bijām prognozējuši, un šeit nav runa par kādiem īpašiem atsevišķiem... jeb atsevišķu nozaru vai institūciju prioritāru finansēšanu, jo mēs diemžēl pašreiz finansējam tikai to, kas ir noteikts likumā par finansu un budžeta vadību, tas ir, algas, pensijas, ēdināšanas izmaksas, medikamentus un degvielu, kas ir nepieciešama speciālajam transportam. Diemžēl pašreizējā situācijā krājas neapmaksāto maksājumu uzdevumu rēķini, kas tiešām bremzē normālu naudas un finansu apriti, bremzē normālu saimniecisko darbību, bet šeit netiek izvirzītas nekādas prioritātes kādām atsevišķām institūcijām.

Kas attiecas uz Zemkopības ministrijas budžetu, kur šis budžeta atvērums ir mazāks, - jā, tur ir šo 13 miljonu latu dotācijas, kas praktiski tiek izmaksātas piemaksās no valsts budžeta. Un, ja ir prioritāte tikai tiem faktiski no budžeta nepieciešamajiem finansējumiem likuma robežās... maksājumiem, ir skaidrs, ka īpatsvars tam atvērtajam finansējumam, kas ir Zemkopības ministrijā, būs stipri mazāks nekā citās institūcijās, kur ir citādāka izdevumu finansējuma struktūra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Počas kundzei. Vai mums ir vēl debatētāji? Tātad debates šajā jautājumā varam uzskatīt par pabeigtām. Lūdzu, Kehra kungs, jūsu galavārdu!

O.Kehris. Paldies deputātiem, kuri iesniedza un izteica savus komentārus un priekšlikumus. Es sapratu, ka principiāli iebildumi pret pieņemšanu pirmajā lasījumā neizskanēja ne no viena runātāja. Tiesa gan, mēs ļoti labprāt izskatīsim Budžeta komisijā veselības aizsardzības ministra Apiņa kunga priekšlikumus, bet, protams, mēs ieteiktu viņus vispirms izrunāt arī valdības iekšpusē - ar Finansu ministriju un ar valdību, jo citādi mums būs grūta situācija Budžeta komisijā, ja mums nebūs īsti skaidrs, kuru viedokli tomēr pārstāv paši iesniedzēji. Un šeit būtu nepieciešama skaidrība līdz otrajam lasījumam.

Par pasniegšanu. Jā, mēs to jau pārrunājām, izskatot otro reizi. Mēs divkārt izskatījām šos budžeta grozījumus komisijas sēdē, kā viņi pasniegti. Es šeit runāju par ārvalstu parāda palielināšanu un arī par iekšējā aizņēmuma palielināšanu, un viņi ir pasniegti ļoti nepareizi. Un šajā ziņā kritiku, ko Kaminska kungam izteica Bērziņa kungs, mēs viņam izteicām arī komisijas sēdē. Tā kā Finansu ministrijai ļoti rūpīgi vajadzētu pārdomāt, kā materiāli tiek pasniegti, lai viņi būtu saprotami, jo ne jau deputātiem ir jāmeklē piecpadsmit citos dokumentos šīs lietas. Un mēs varam izteikt tikai cerību, ka Finansu ministrijā pārāk neaizkavēsies parlamentārā sekretāra nozīmēšana, jo ir saprotams, ka, pastāvot šīm daudzajām problēmām, kādas ir Finansu ministrijā, tur varbūt nepietiek cilvēku, kas atbildīgi var šos jautājumus paskaidrot Saeimai. Tā ka šīs lietas noteikti ir sakārtojamas.

Bet vienlaikus, tā kā runāja arī Bērziņa kungs, man ir jāpievērš uzmanība tam, ka tik tiešām viņš pārspīlēja dažus skaitļus, jo šie 25 miljoni - tāda summa tomēr šeit nefigurē, bet vienlaikus tomēr ir jāvērš jūsu uzmanība, ka uz to mēs jau gatavojamies, izskatot šo budžeta samazināšanas daļu, kas mums ir iesniegta šodien un nodota komisijai, proti, mums ir ļoti nopietni jāpārdomā šie skaitļi. Un šajā ziņā Bērziņa kungam bija taisnība, kad viņš minēja, ka mēs aizņemamies valsts iekšienē vairs nevis par 17, bet jau par 30 procentiem, un tas kādam būs jāsamaksā. Ja man būtu sava naudu, tad es ļoti labprāt... ja man būtu tādas iespējas, es aizdotu viņu par 30 procentiem gadā, jo dabūt biznesu, kas nes 30 procentus gadā, tā nav vis vienkārša lieta. Tā ka šeit mums ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai mēs varam atļauties palielināt budžeta izdevumu daļu, ja mums par šo naudu ir jāmaksā ļoti dārga cena, un vienlaikus šā procesa rezultātā, kas ir saistīts ar budžetu - atcerēsimies to! - mēs esam kopš šāgada februāra un marta pazaudējuši savas valsts rezerves 27 procentu apmērā jeb 70 miljonus latu. Un šeit mēs vēl... Šīgada budžets tātad atkal ir budžets "no rokas mutē", un par to jau minēja Počas kundze, ka tiek segtas pašas nepieciešamākās izmaksas, nevis tās, ko ir apstiprinājusi Saeima. Protams, nāksies konstatēt, ka šīgada budžets būtībā jau bez labojumiem, kurus, es ceru, mēs izskatīsim un akceptēsim, pašlaik ir zaudējis pēc būtības savu jēgu, jo mēs dzīvojam "no rokas mutē". Tiek izmaksāts tas, kas valsts kasē tiek saņemts. Protams, ir ļoti populāri šādā brīdī paaugstināt pensijas un atlikt apkures lietu kārtošanu uz rudeni, bet atcerēsimies to, ka rudenī apkures lietas paaugstināt būs daudzkārt grūtāk, nekā to varētu izdarīt tagad. Un šī situācija budžetā tik tiešām ir ļoti ļoti saspringta. Ar to es varētu būtībā noslēgt šos manus komentārus un aicināt pieņemt pirmajā lasījumā. Un mēs nedomājam otro lasījumu izdarīt šodien, kādas bažas šeit izskanēja, bet nedēļas laiks, neskatoties uz svētkiem, gan būtu pilnīgi pieņemams. Tātad nedēļas laikā varētu tikt iesniegti priekšlikumi šim otrajam lasījumam, jo Budžeta komisijā praktiski mēs strādāsim, citas iespējas mums nav šajā budžeta un finansu situācijā. Arī šajās pārtraukuma nedēļās strādāsim, lai sagatavotu otro lasījumu, es ceru, uz pirmo sēdi, tiklīdz tas būs iespējams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varam balsot pirmajā lasījumā likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"". Lūdzu, godājamie kolēģi! Balsojam par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Vēl ir iespēja deputātiem nobalsot! Paldies. Lūdzu rezultātu! 53 - par, pret - nav, 9 - atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Kehra kungs šeit jau galavārdā izteicās par iesniegumu iesniegšanas laiku - tātad viena nedēļa no šī brīža. Nav iebildumu? Paldies. Šo darba kārtības jautājumu esam izskatījuši.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs pievēršamies pārējiem darba kārtības jautājumiem, mums ir jāizlemj organizatorisks un procedūras jautājums. Sakarā ar to, ka mūsu elektroniskā balsošanas sistēma nebija gluži kārtībā, mēs nevarējām nobalsot par tiesnešu akceptēšanu. Ir sagatavotas balsošanas zīmes slēgtajai balsošanai, tāpēc būtu ierosinājums šo balsojumu izdarīt pārtraukumā, kas sākas pulksten trijos, lai nekavētu laiku sēdē. Nav iebildumu? Nevis pārtraukumā, bet pulksten trijos. Drusku ilgāka būtu sēde, un varētu nobalsot blakuszālē kā parasti, tas tikai varbūt mazliet samazinātu šo pārtraukumu, kas ir. Nav iebildumu? Paldies.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums - par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu, Folkmanes kundze!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis un lēmis par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šādiem deputātiem. Deputātam Odisejam Kostandam - laikposmā no 5. jūnija līdz 9. jūnijam. Lūdzam Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamā Saeima! Vai ir iebildumi? Jā, lūdzu! Atklājam debates šajā jautājumā. Lūdzu - deputāts Budovskis!

M.Budovskis (LNNK).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man faktiski nebūtu nekādu iebildumu attiecībā uz tiem deputātiem, kuri gribētu iet bezalgas atvaļinājumā, kuri ir sakārtojuši savu darbu komisijās un tā tālāk. Viņi iet un dara to, kas viņiem ir paredzēts, viņi izmanto šo bezalgas atvaļinājumu. Kā es saprotu, šodien ir 22. jūnijs, un es kaut kā nesaprotu, ka 22. jūnijā mēs visi ļoti nopietni šeit sēžam un runājam par atvaļinājumu piešķiršanu deputātiem no 5. līdz 9. jūnijam. Man kaut kas te nav saprotams. Es nezinu - vai mēs tādā veidā atgriežamies atpakaļ? Es pat gribētu teikt: nu kāda jēga tad ir datumiem, kuros mēs šeit sēžam, kuros mēs šeit strādājam un spriežam par jautājumiem? Tātad mēs tagad izskatīsim kaut kādu iepriekšējā laika jautājumu un akceptēsim šo atvaļinājumu. Cienītie kolēģi, es domāju, ka katram deputātam ir pietiekoši daudz apzinības, lai viņš varētu plānot savu darbu uz priekšu, nevis pēc pusmēneša nekautrīgi iesniegt mums šeit izskatīt jautājumu par to, ko viņš ir izdarījis pirms pusmēneša. Man liekas, ka tā ir tāda diža aplamība, un es, domāju, kolēģi, ka šādā veidā mums nevajadzētu atļauties strādāt - kaut ko šeit sakārtot ar atpakaļejošiem datumiem. Paldies par uzmanību! Es ierosinu tomēr noraidīt šos atvaļinājumu pieprasījumus ar atpakaļejošu datumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl ir debatētāji? Ja ne, tad Folkmanes kundze ziņos par jautājumiem, kas tika izvirzīti Budovska kunga replikā.

I.Folkmane. Es gribu komentēt šādi: 1. jūnijā deputāti Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Andris Saulītis un Joahims Zīgerists Prezidijam bija iesnieguši iesniegumu, kurā lūdza no 4. līdz 12. jūnijam attaisnot viņu kavējumu, jo viņi nepiedalīsies Saeimas sēdēs sakarā ar to, ka dodas uz Vāciju, lai piedalītos kādā konferencē. Tā kā netika paskaidrots, kāda ir šī konference, nebija arī iesniegts nekāds iesniegums vai uzaicinājums no šīs konferences, tad Prezidijs atlika šī jautājuma izskatīšanu līdz nākošajai sēdei. Uz nākošo sēdi Prezidijs saņēma triju deputātu iesniegumus, vienu no tiem es nolasīju. Tas bija deputāta Odiseja Kostandas iesniegums. Prezidijs nolēma piešķirt šo neapmaksāto atvaļinājumu, balstoties uz Kārtības ruļļa 15. panta... es atvainojos, uz 8. panta, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot neapmaksātu atvaļinājumu. Šīs tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā.

Tā kā minētie deputāti iesniegumu bija iesnieguši 1. jūnijā, bet nebija motivācijas, kā es jau teicu, Prezidijs nelēma par šo jautājumu, bet tad, kad saņēma šos trīs iesniegumus, tad lēma par to, ka varētu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 5. līdz 9. jūnijam. Lūdzu Saeimu lemt par to.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu. Tātad, godājamie kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli Saeima ir tiesīga lemt par trijiem mūsu deputātiem, kas ir iesnieguši šos iesniegumus. Motivāciju jūs dzirdējāt. Balsosim par katru atsevišķi - par šī bezalgas, neapmaksātā, atvaļinājuma piešķiršanu. Līgotņa kungs vēlas? Nevēlas neko teikt. Paldies.

Tātad pirmais balsojums ir par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Odisejam Kostandam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! 34 - par, 5 - pret, 9 - atturas. Nav kvoruma. Paldies. Lūdzu dzēst!

Tad izdarīsim atkārtotu balsojumu, kā to prasa Kārtības rullis. Lūdzu, balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kostandam. Lūdzu rezultātu! 39 - par, 5 - pret, 16 - atturas. Deputātam Kostandam ir piešķirts neapmaksāts atvaļinājums. Paldies.

Nākamais ir analoģisks balsojums par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Kušnerei. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 40 - par, 4 - pret, 15 - atturas. Ar Saeimas lēmumu neapmaksāts atvaļinājums piešķirts deputātei Kušnerei. Lūdzu dzēst!

Un pēdējais balsojums ir par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Saulītim. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 42 - par, 4 - pret, 13 - atturas. Deputātam Saulītim piešķirts neapmaksāts atvaļinājums. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tālāk mūsu darba kārtībā ir otrā sadaļa, 27. darba kārtības punkts - Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un zemkopības ministra Ārija Ūdra atbilde uz Saeimas deputātu Bērziņa, Rozentāla, Tomiņa, Prēdeles un Novakšānova jautājumu par valsts graudu rezerves fondu izmantošanu graudu iepirkšanai ārzemēs.

Ūdra kungs, lūdzu!

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).

Godātie deputāti! Jums ir sagatavota rakstiska atbilde, un es paskaidrošu šeit tuvāk par šo līdzekļu izmantošanu. Tātad ar valdības lēmumu Labības birojs, sākot jau ar iepriekšējā gada rudeni, realizēja graudus no valsts rezerves, kas bija iekrājušies varbūt no 1992. gada humānās palīdzības graudiem un arī no tās ražas, un uzkrāja kontā līdzekļus, kuri pirms divām nedēļām sastādīja 2,9 miljonus latu. Tā kā bija kritisks stāvoklis ar pārtikas kviešiem, ar valdības lēmumu Labības birojs noslēdza vienošanos ar divām firmām par pārtikas kviešu graudu ievešanu 11 000 tonnu apmērā. Pašlaik elevatorā atrodas 6 000 tonnu pārtikas kviešu un ceļā ir vēl 5 000 tonnu pārtikas kviešu. Kviešu iepirkšanas cena ir 136 dolāri tonnā, kas ir zemāka, nekā mēs bijām solījuši. Mēs arī izpildīsim savus solījumus, rudenī iepērkot no zemniekiem graudus valsts rezervē. Šinī laikā līdz rudenim, līdz jaunās ražas iepirkšanai, šie kvieši tiks izlietoti, bet nauda atgriezta atpakaļ kontā. Mēs bijām arī plānojuši pārtikas rezervei rudenī - augustā un septembrī - par visu šo 2,9 miljonu latu summu iepirkt graudus. Es domāju, ka tas ir varbūt trieciens tiem, kuri bija domājuši, ka krīzes dēļ maizes cena ievērojami celsies, tas ir trieciens arī tiem, kas bija plānojuši ar vietējām operācijām vietējā labības tirgū varbūt mākslīgi "uzsist" šo cenu. Es domāju, nav nekāds brīnums, ka tā ir mērķtiecīgi vadīta rīcība tieši attiecībā uz šīs ažiotāžas radīšanu, kur mums arī varbūt pietiekošā skaļumā palīdz prese un pārējie informācijas līdzekļi, neiedziļinoties jautājuma būtībā. Es domāju, ka visas šīs problēmas ir atrisināmas pavisam savādākā veidā, un izsniegtās licences 48 000 tonnu graudu ievešanai nekādā veidā neietekmēs to, ka mēs rudenī nebūsim spējīgi no zemniekiem iepirkt graudus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Ūdra kungam. Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 Saeimas deputātu iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 123. pantu, lūdzam atklāt debates, apspriežot, pēc jaunās darba kārtības, tātad 27. kārtības punktu, kas sekmētu deputātu jautājuma būtības noskaidrošanu. Parakstījuši ir deputāti Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Gunārs Resnais, Voldemārs Novakšānovs, Oskars Grīgs, Uldis Lakševics, Andris Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Pauls Putniņš un Andris Grots. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 123. panta otro daļu mums, Saeimai, ir balsojot jānolemj par debašu atklāšanu. Lūdzu balsošanas režīmu, nobalsosim par šo 10 Saeimas deputātu priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 20 - par, 24 - pret, 9 - atturas. Lēmums nav pieņemts. Tātad debates netiek atklātas. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - 28. punkts. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Andra Rozentāla, Voldemāra Novakšānova, Aidas Prēdeles un Zigurda Tomiņa jautājumu par dotāciju izmaksām lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Lūdzu! Ūdra kungs sniedz atbildi.

Ā.Ūdris ( zemkopības ministrs).

Godājamie deputāti! Es iesniegšu jums rakstisku atbildi, bet papildus tai, es varu paskaidrot sekojošo. Tātad mēs kārtējo reizi tagad varbūt cīnāmies ar šīm sekām, kas saistītas ar budžeta krīzi, ar ieņēmumiem. Es domāju, ka Zemkopības ministrija ir iesniegusi pietiekoši daudz priekšlikumu par Valsts ieņēmumu dienesta darbības sakārtošanu, arī par muitas darbības uzlabošanu. Un to mēs arī kopumā valdībā esam pieņēmuši kā noteikumus, un nākošnedēļ, lai realizētu plānus par šo jautājumu sakārtošanu, tas varbūt tiks pasniegts. Jo tam visam pamatā ir šis pieprasījums, kuru mēs neesam spējīgi bijuši līdz galam pilnā apmērā izpildīt. Tātad runa ir par šo dotāciju piešķiršanu un praktisko izpildi tieši attiecībā uz zemniekiem, un šī kavēšanās ir saistīta patiešām ar šo vispārējo krīzi, un mēs varbūt arī atbildi labi zinām paši, tāpēc nedomāju, ka es momentā varētu kaut ko kardināli uzlabot, bet, sakārtojot sistēmu kopumā, mēs to varētu izdarīt, tāpēc šīs subsīdijas, kā jūs redzējāt arī likumprojektā, netiek noņemtas no izpildes. Mēs centīsimies tās reāli nodrošināt, sakārtojot kopumā Valsts ieņēmumu dienesta darbu un arī padomājot par normālu ekonomikas sakārtošanu tautsaimniecībā - rūpniecībā un arī lauksaimniecībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi deputāti! Arī šajā gadījumā Saeimas 10 deputāti ir iesnieguši šādu iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 123.pantu, lūdzam atklāt debates, apspriežot darba kārtības 28.punktu, kas sekmētu deputātu jautājuma būtības noskaidrošanu. Deputāti Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Gunārs Resnais, Voldemārs Novakšānovs, Oskars Grīgs, Uldis Lakševics, Andris Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Pauls Putniņš un Andris Grots."

Tātad saskaņā ar Kārtības ruļļa 123.pantu mums ir jābalso par debašu atklāšanu. Lūdzu, balsošanas režīmu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 32 - par, 12 - pret, 5 - atturas. Nav kvoruma. Izdarīsim atkārtotu balsojumu, godājamie kolēģi! Balsosim atkārtoti par debašu atklāšanu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! 22 - par, 5 - pret, 7 - atturas. Nav kvoruma. Pasludinu pārtraukumu uz piecām minūtēm. Pēc tam reģistrēsimies kvorumam.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Ir pagājušas piecas minūtes, lūgsim mūsu godājamo Sekretariātu arī zvanīt. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas! Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu, reģistrēsimies! Paldies. Lūdzu rezultātu! 76 deputāti. Ir kvorums.

Godātie kolēģi! Tātad mums ir atkārtots balsojums. Un tad mēs varēsim runāt. Atkārtoti balsosim tātad par Saeimas 10 deputātu priekšlikumu - atklāt debates par 28.darba kārtības jautājumu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! 45 - par, 7 - pret, 10 - atturas. Saeima ir nolēmusi atklāt debates.

Lūdzu, deputāti, kuri ir pieteikušies debatēm! Deputāts Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es domāju, ka mēs ilgi neaizkavēsim laiku ar šo jautājumu, bet tomēr dažas skaidrības šeit ir vajadzīgas.

Pirmā - par dotācijām. Kā viņas tika ieviestas? Tātad 1994.gadā pirmo reizi uz apgrozījuma nodokļa rēķina tika ieviestas dotācijas, precīzi norādot avotu naudai, no kuras tās tiek finansētas. Apgrozījuma nodokļa paaugstināšana lauksaimniecības produkcijai ir notikusi 10% - 18%. Tāpēc ir norādīta precīzi nauda, no kurienes nāk šīs dotācijas.

Otra. Bija paredzēts, ka tās sāks maksāt no 1.jūnija, tas ir, mēnesi pēc tam, kad apgrozījuma nodoklis būs stājies spēkā. Mums valdībā izdevās panākt, ka mēs nedaudz ātrāk sākām maksāt, un uz pagājušā gada 19.septembri tika izdarīti pēdējie maksājumi. Jaunās valdības laikā praktiski maksājumi ir izdarīti deviņu mēnešu laikā, ir izdarīti trīs reizes mazāki dotāciju maksājumi, nekā tika izdarīti iepriekšējās valdības laikā, tāpēc ka 19.septembris bija jau atvērts iepriekšējās valdības laikā. Iepriekšējā gada beigās tika samaksātas tikai eksportdotācijas. Ceturtajā kvartālā divarpus miljoni netika izmaksāti, kaut gan iepriekšējais finansu ministrs, kad gada sākumā bija pieprasījums, solīja, ka pagājušajā gadā zaudētie līdzekļi kaut kādā veidā tiks kompensēti. Protams, nav pašreiz ministra, ir cita valdība, un visi solījumi paliek nepildīti.

Trešā - par šāgada dotācijām. Šogad nav nopelnīts, nav izmaksāts neviens santīms. Pirmajā kvartālā tika izmaksāts ceturtais kvartāls. Pie kam eksportdotācijas visas nav izmaksātas pat par ceturto kvartālu. Ir konkrētas vietas, kur tas nav izdarīts.

Kāds bija šo dotāciju mērķis un efekts? Tātad, ieviešot šīs dotācijas, tās netika tieši iesaistītas cenu veidošanas mehānismā, tās nejauca tirgus ekonomikas pamatu. Šogad vienīgā jaunā dotācija, kas ir tiešā dotācija, kas ir gaļas nobarojamajiem lopiem - 50 latu, manuprāt, varbūt ir vajadzīga, bet ekonomiski tā iet pavisam citu ceļu. Tā ir tiešā dotācija, kas iejaucas tirgus cenu veidošanā un principā, manuprāt, nesasniedz šo rezultātu. Ciltsdarba dotēšana ir novedusi pie tā, ka dažos rajonos pagājušajā gadā vēl ir ap 60% ar leikozi jeb seroloģiski pozitīvu govju. Šogad to skaits ir ievērojami samazinājies. Ganāmpulka kvalitāte ir uzlabojusies. Daži rajoni, tiekoties ar rajonu pašvaldībām, atzīst, ka šis gads ir pirmais, kad ir paaugstinājies govju skaits. Citos varbūt tas ir krities, bet dažos rajonos ir pozitīvas iezīmes attiecībā uz govju skaita palielināšanos.

Augkopībā ir dotācijas par sēklām, par kvalitatīviem sējumiem. Kas ir panākts? Šogad principā pavasarī iesēta pārsvarā kvalitatīva, augstiem standartiem atbilstoša sēkla, nevis sēkla, kas pilna varbūt ar nezālēm. Šobrīd, protams, cilvēki ir iztērējuši lielākas summas, veicot ciltspārraudzību, jo lopkopības dotācijas var saņemt, tikai ieguldot naudu un veicot šo pārraudzību. Tās nenāk tikai tāpēc, ka govis stāv kūtī. Tātad šī nauda ir ieguldīta, šīs izmaksas aug. Praktiski šī dotācija vairs nesedz šīs izmaksas, lai gan zemnieks šo naudu ir iztērējis. Saeima ir lēmusi, valdība ir solījusi, tikai neviens nemaksā.

Tātad par sēklu dotācijām. Pavasarī iesēja šo kvalitatīvo sēklu, bet sēklu dotācijas mehānisms ir veidots tā, lai šīs kvalitatīvās sēklas iespējami lētāk pārdotu zemniekiem, kooperatīviem, un tā tas arī notika. Šobrīd tie kooperatīvi, kas ir nodarbojušies ar kvalitatīvas sēklas, pirmā un otrā ataudzējuma audzēšanu ir problēmas priekšā - viņiem ir vajadzīga nauda, un viņu produkcijas tirgus cena būtu augstāka, ja viņa būtu brīvā tirgū, viņi būtu pārdevuši par citu cenu, taču viņi pārdeva par zemāku, lai saņemtu dotācijas un dotu zemniekiem iespējas iesēt kvalitatīvu sēklu, bet nākošgad tās sēklas nebūs. Šogad ir jāmiglo, bet ķimikāliju cenas ir paaugstinājušās, arī naudas nav, par ko nopirkt.

Un otrs. Rudenī cilvēki un kooperatīvās sabiedrības, kas audzē sēklas, saka skaidri un gaiši: mēs tādās spēlītēs diez vai vairs piedalīsimies, kāda cena būs - par tādu pārdosim, un būs atkal otrs lavīnveida efekts - cena augs augumā, pircēji nepirks, tiks sēta ļoti nekvalitatīva sēkla, ražas kritīsies un tā tālāk. Cik īsā laikā ir iespējams pat tās mazās pozitīvās iezīmes, kas ir iezīmētas un sāktas, likvidēt!

Otrs jautājums, protams, ir tāds: kādā veidā tas viss iespaidos? Runājot šeit par dotācijām, jāskar arī nedaudz šis jautājums par iepirkumiem. Neapšaubāmi šeit tika pateikts, ka graudi tiks iepirkti dārgāk, nekā iepirka no ārzemēm. Nav tā! Ūdra kungs bija nedaudz neprecīzs, jo 136 dolāri ir iepirkuma cena aiz robežām bez apgrozījuma nodokļa, bet noteiktā garantētā minimālā cena, pie kam pretrunā ar likumu, jo likumā, kas nosaka cenu un apgrozījuma nodokļa vērtību, ir atsevišķi ierakstīts tikai tāds punkts - 71 lats kopā ar apgrozījuma nodokli. Īstā cena ir par 18% zemāka, un apgrozījuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli tagad var saņemt tikai maksātājs, bet nemaksātājs nevar, tāpēc šī cena - 136 lati - ir, iegādājoties graudus aiz robežām.

Trešais. Ūdra kungs jau precīzi nosauca skaitļus. Ministru kabineta lēmums paredz 10 tūkstošus tonnu, Ūdra kungs jau jums pateica - 5 plus 6. Kas ir devis tiesības pārkāpt Ministru kabineta lēmumu un Labības padomes lēmumu? Tālāk. Labības biroja padomē visi lauksaimniecības ražotāji balsoja pret to, tikai valsts ierēdņi, kas ir pakļauti politiskajam spiedienam no vadītāja puses, atbalstīja šo priekšlikumu un dabūja to cauri. Tāpēc, protams, šis jautājums ir jārisina, un valdībai vajag būt drosmīgai un skaidri un gaiši pateikt, ka dotācija nebūs. Tad pasakiet tā!

Šajā jautājumā bija prasīta personīgi Gaiļa kunga atbilde, tas bija ierakstīts tieši jautājumā, tāpēc, protams, Gaiļa kungs var atsaukties. Neesmu finansu ministrs, arī Ūdra kungs saka, ka Finansu ministrija nedod, bet Gaiļa kungam jāzina, kā tā lieta īstenībā risināsies. Gaiļa kungs kārtējo reizi neatnāca atklāti runāt par šiem jautājumiem, paust savu viedokli. Protams, ir vieglāk stāvēt malā, un, ja kaut kas nav riktīgi pateikts, tad tas ministrs varbūt riktīgi nav sapratis un ne to pateicis, bet problēmas nerisinās. Un šīs skaidrības trūkums... Pirmkārt, jau tas tā ir naudas trūkuma pēc, bet varbūt arī skaidrības trūkuma pēc. Varbūt būsim godīgi un pateiksim cilvēkiem, cik būs, cik nebūs. Tas ir minimālais, ko šodien mēs prasījām, bet pat šo godīgumu mēs īstenībā nesaņēmām, jo pateica: nezinu, kad būs... Kad būs - pēc gada, pusgada, varbūt vispār nebūs?

Protams, šis jautājums ir ļoti sarežģīts, un neapšaubāmi laukos tā noskaņa, kāda bija pavasarī, kā es jau teicu, spriežot pēc dažām pozitīvām iezīmēm, atkal turpina pasliktināties. Iespējams, ka šīs dotāciju neizmaksas būs pietiekams stimuls ražošanas tālākai samazināšanai, jo pamatā šīs dotācijas tiek vērstas un maksātas tā sauktajiem produktīvajiem jeb lielražotājiem, ko it kā "Latvijas ceļš" atbalsta. Šeit jau mazajiem zemniekiem ir diezgan ierobežotas iespējas tās saņemt, jo transporta izdevumi lopu pārraugam uz divām trijām govīm ir ievērojami, kaut gan šobrīd šajā gadā, ir notikušas pozitīvas iezīmes attiecībā uz bāzes paplašināšanu, to zemnieku, lauksaimnieku darbības paplašināšanu, kuri šīs dotācijas izmanto, bet pamatā tā ir produktīvo saimniecību subsidēšana, dotēšana, kas tomēr ir "Latvijas ceļa" prioritāte, jo tiek sacīts, ka mazajiem laukos nebūs vietas, bet, jūs, lielie gan plauksit un zelsit. Nu nekā - nu gan mazie neplaukst, gan arī lielajiem beigas būs pēc šādas politikas. Tāpēc, protams, mūs atbilde neapmierināja. Protams, Saeima pieņēma šo ilgo atpūtu, pret kuru es balsoju, jo ir jāstrādā šajā krīzes laikā. Neapšaubāmi mēs būsim spiesti iesniegt pieprasījumu, lai Saeima varētu pieņemt arī kaut kādu lēmumu, citādi tāda parunāšana par jautājumu ir tikai noskaidrošana. Šobrīd mēs noskaidrojām, ka valdība šeit nekā negatavojas darīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Bērziņa kungam! Godājamie deputāti, es gribēju atgādināt, ka situācija pašreiz Saeimas sēdē atbilst Saeimas kārtības ruļļa 76.pantam, kur ir teikts, ka, ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un ja sēdes vadītāja pūles atjaunot kārtību ir nesekmīgas, tad sēdes vadītājs tālāk rīkojas saskaņā ar Kārtības rulli. Pašlaik es pielieku pūles, lai zālē nebūtu trokšņa. Lūdzu ar izpratni tomēr izturēties, jo mums pašlaik notiek sēde, un atļaut arī runātājiem runāt mazliet klusāk un tamlīdzīgi. Pagaidām es sēdekli vēl neatstāju, tāpēc turpināsim darbu, jo pagaidām troksnis ir apklusis.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir 29.punkts. Tātad tā ir Latvijas Republikas zemkopības ministra Ārija Ūdra un kooperācijas valsts ministra Edvīna Breša atbilde uz Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Andra Rozentāla, Aidas Prēdeles, Zigurda Tomiņa un Voldemāra Novakšānova jautājumu par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju. Nav teikts, kas ir šis "Daugavpils dzirnavnieks". Lūdzu, Ūdra kungs!

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).

Papildus rakstiskai atbildei es varu paskaidrot sekojošo. Tātad, beidzoties konkursam par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju, izveidojās tāda situācija, ka vieni lielāki zemnieki vinnēja konkursā ar nelielu balsu pārsvaru otru zemnieku grupu, kas varbūt skaitliskā ziņā bija lielāka, un tad izcēlās konflikts. Mēs mēģinājām šo konfliktu novērst un palūdzām, lai šīs abas grupas vienojas, tā kā tā visa ir Latgales zona un "Dzirnavnieks" ir nepieciešams visiem zemniekiem, lai šos graudus uzglabātu, pārstrādātu un pārdotu tālāk jau gatavas produkcijas veidā. Šīs sarunas vēl turpinās, un es domāju, ka abas šīs grupas, abas šīs firmas, kompromisu savā starpā atradīs. Šajā sakarā bija saruna ar rajona padomes priekšsēdētāju, un, lai tāda situācija neatkārtotos, Zemkopības ministrija šādu lielu "Dzirnavnieku" privatizācijas konkursam turpmāk varbūt pieies no citiem kritērijiem, lai patiešām visam reģionam, tajā skaitā arī "Dobeles dzirnavniekam", "Rīgas dzirnavniekam" būtu iespējas plašākā mērā piedalīties privatizācijā, lai gan privatizācija ir viens, bet kombināta darbība un ieguldījums - otrs. Tas arī varbūt lika privatizācijas komisijai, kas bija pietiekoši kompetenta un bija saaicināta kopā no vairākām ministrijām, izvēlēties kādu projektu. Un kāda būs atdeve? Tad mums ir jārēķinās ar to, ka šiem kombinātiem visiem būs jāstrādā kā privātiem kombinātiem, tā kā budžetam atbalsta iespēju turpmāk arī nebūs. Es domāju, ka šīs konfliktsituācijas patiešām ir novēršamas, uz vietas vienojoties, lai šeit nav varbūt administratīvi jāpasaka, kuri zemnieki ir lielāki - viena grupa vai otra. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Ūdra kungam! Godājamie kolēģi, arī par šo jautājumu ir saņemts 10 deputātu pieprasījums: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 123.pantu, lūdzam atklāt debates, apspriežot darba kārtības 29.punktu, kas sekmētu deputātu jautājuma būtības noskaidrošanu. Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Gunārs Resnais, Voldemārs Novakšānovs, Oskars Grīgs, Uldis Lakševics, Andris Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Pauls Putniņš un Andris Grots". Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par debašu atklāšanu par šo atbildi uz jautājumu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 14. Tiek atklātas debates. Lūdzu, vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Lūdzu - Gundars Bērziņš, pēc tam - deputāts Novakšānovs.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju netika atbildēts viens jautājums, kas konkrēti bija adresēts kooperācijas valsts ministram: vai tas kooperācijas modelis, ar kādu privatizēja "Daugavpils dzirnavnieku" ir tas modelis, uz ko mums ved kooperāciju valsts ministra personā? Atbilde netika saņemta ne rakstiski, ne mutiski. Uz pārējiem bija rakstiska atbilde, turpretī uz šo jautājumu nebija nekādas. Bet es izstāstīšu situāciju.

Tātad Ūdra kungs teica, ka zemnieki... tātad šajos rajonos dažas personas, kas ir Rīgā un Ogrē reģistrētas, ja tos vispār var saukt par zemniekiem... Par to jau bija šis mūsu jautājums: ko mēs uzskatām par zemniekiem, ko mēs uzskatām par kooperāciju? Vai to, ka 5 cilvēki četros rajonos - pilnīgi tie paši cilvēki alfabēta kārtībā -, dzīvojot dažādos rajonos Rīgā un Ogrē, var izveidot kooperatīvās sabiedrības... pieci vien! ...un pēc tam uztaisīt kooperatīvo apvienību un uzvarēt šajā konkursā? Jo šeit jau runa nav par pieeju, reģionu vai par kaut kādu "kabatas pieeju", šeit ir runa par likumu. Vai šī kooperācija ir atzīstama par kooperāciju lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem? Un šeit mums bija tas būtiskākais jautājums. Ja jau mūs uz tādu ceļu aicina, ja šis būs tas kooperācijas modelis, uz kura balstoties, mēs attīstīsim savu kooperāciju valstī, tad uz to arī jāorientējas un tātad arī skaidri jāpasaka.

Otrajā konkursa pretendentu grupā bija vairāki rajoni, plaši pārstāvēti zemnieku pārstāvji, un šeit varbūt nav pat runa par konkursa uzvarētāju vai zaudētāju, vai tiem bija vienādas tiesības un iespējas piedalīties konkursā. Neapšaubāmi arī es uzskatu, ka kombināta darbībā pēc tam ir svarīgi, kurš māk labāk arī apsaimniekot, bet vai likumā paredzētā šī kooperatīvā sabiedrība, kas bija reģistrēta tādā kārtībā, kā es jums nosaucu, ir lauksaimniecības ražotāji, kas šeit varēja pretendēt kā lauksaimniecības produkcijas ražotāji?

Otrs būtiskākais jautājums. Neapšaubāmi kooperācija mums šobrīd ir pasludināta par valsts prioritāti, ir savs valsts ministrs, un katrā ziņā arī likumdošanā ir jāskatās, vai viss ir sakārtots un vai viss ir kārtībā. Šeit, protams, arī ir šis jautājums, jo mums pamato ar to, ka Tieslietu ministrija uzskata, ka viss it kā varētu būt pat likumīgi - šī reģistrācija attiecībā uz ražotāju kooperāciju. Un neapšaubāmi daudzi cilvēki, it sevišķi Latgalē, šobrīd ir sašutuši par šī konkursa lēmumu, pie kam lēmumu, kas tika pieņemts aizklāti, tātad mēs nezinām, kas balsoja "par", kāda bija šī proporcija, kādi bija katra šī cilvēka kritēriji, kurš un kāpēc deva priekšroku šai uzvarētājai sabiedrībai. Un tāpēc, lai radītu šo skaidrību, šis konkurss tika apturēts... rezultāti apturēti. 13.jūnijā Ūdra kungs ir atzinis to par pilnīgi likumīgu un atbilstošu pašreizējai likumdošanai un par atbilstošu tai kooperācijas sistēmai, kādu mēs veidojam valstī, jo ir devis "zaļo gaismu" šā kombināta privatizācijai, nodošanai šai kooperatīvajai sabiedrībai. Tas bija tas, ko mēs gribējām noskaidrot. Tātad valdība uzskata, ka šajā gadījumā viss ir bijis pareizi. Tādā gadījumā mums, likumdevējiem, ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs likumos ierakstām daudzas normas, bet tās tiek izprastas pavisam savādāk un dzīvē to pielietojums ievērojami atšķiras no tā, kāds tiek pieņemts likumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos Novakšānova kungam un uzņemos daļu vainas uz sevis, jo mēs devām iespēju atbildēt uz jautājumu kooperācijas valsts ministram Vilnim Edvīnam Bresim. Viņš pašlaik sniegs atbildi uz jautājumu. Pēc tam Novakšānova kungs varēs izteikties debatēs.

V.E.Bresis (kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka iznāk tā visai dīvaini, ka mūsu kolēģi atrod patiešām esošas - patiešām reāli esošas - vainas mūsu likumdošanā un tad mēģina no šīs augstās tribīnes šo lietu tādā veidā transformēt, ka par mūsu likumdošanas nepilnībām atbild tāds vai citāds ministrs. Šajā gadījumā patiešām ir tāda doma, ka, lūk, šie kooperatīvi... nu, acīmredzot Ūdra kungam jāizšķiro - tas viens būtu jāpaziņo par labo, tas otrs būtu bijis jāpaziņo par ļauno, un tad tam labajam, protams, būtu jādod tā priekšroka, bet tam ļaunajam, protams, nebija jādod it nekas. Tāds ir Bērziņa kunga - nu, es teiktu atklāti - visīstākais sociālisma modelis, tur patiešām tādā veidā arī ministrus šķiroja labajos un ļaunajos, tiem labajiem, protams, iedeva kaut ko, tiem ļaunajiem, protams, nedeva neko. Bet tagad tā tas diemžēl nenotiek, šodien tas notiek pavisam savādāk, un mēs šo, teiksim, likumību esam pārbaudījuši ļoti pedantiski, visi šie, teiksim, akti tika nosūtīti uz Tieslietu ministriju juridiskai ekspertīzei, tika pieprasīti arī no Uzņēmumu reģistra visi dokumenti par to, kāda ir atbilstība likumiem, un, Bērziņa kungs, man jums ir diemžēl jāpasaka ne visai patīkama ziņa, ka visi šie oficiālie avoti paziņoja, ka šī privatizācija notikusi sakarā ar mūsu likumiem. Tādēļ es gribētu vērst jūsu uzmanību mazliet uz kaut ko citu - uz jautājumu, kuru faktiski jūs uzdevāt man: vai tā ir tā īstā kooperācija? Un es jums gribētu atbildēt šoreiz patīkamāk, - ka es uzskatu, ka šī nav tā īstā kooperācija, ka mūsu likums par kooperāciju ir patiešām novecojis, ka tas neatbilst pasaules un Eiropas juridiskajiem standartiem un uzskatiem par kooperāciju. Tas neatbilst kooperācijas principiem, tas arī neatbilst... kooperācija kā, teiksim, darba veids faktiski neatbilst mūsu likumdošanai par nodokļiem, jo nekur pasaulē tieši pašu kooperatīvo uzņēmumu ar nodokļiem neapliek, bet gan apliek ar nodokļiem kooperatīvu dalībniekus, un ir arī daudzi citi momenti, kuri šodien patiešām bremzē kooperatīvu attīstību mūsu valstī. Un es gribētu teikt, ka šajā ziņā arī, protams, būtu ļoti svarīgi, lai neviena kooperatīvā sabiedrība nebūtu slēgta. Tad, lūk, šie daci - teiksim, kaut desmit - zemnieki nekādā gadījumā nevarētu šo objektu tikai savā starpā tālāk izmantot, tāpat arī peļņas sadale nekad nedrīkst būt peļņas sadale tikai uz dividendēm, kas patiešām rada šauras grupas monopolu.

Un visbeidzot es jums, kolēģi, gribu teikt, ka, ņemot vērā patieso kooperācijas stāvokli mūsu valstī, mēs esam sagatavojuši jaunu likumu par kooperāciju Latvijā. Mēs jau esam dažām frakcijām šo pirmo, ja tā varētu teikt, variantu iesnieguši darba apspriešanai, un tuvākajā laikā es kopīgi ar savu frakciju oficiāli iesniegšu šo likumprojektu par kooperāciju, un es ļoti lūdzu jūs to atbalstīt, lai tā kooperācija, kura paliks pēc mums, patiešām atbilstu kooperācijas principiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Breša kungam. Lūdzu, - vārds deputātam Novakšānovam!

V.Novakšānovs (LZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti patika ministra un deputāta Breša nupat sniegtā atbilde, jo patiesi likumdošanas pamatā un tieši kļūdās sakarā ar kooperāciju... un jāsaka atklāti - mūsu likumos, mūsu budžetā... par kooperācijas attīstības neatbalstīšanu Latvijā (konkrēti - par Latvijas sabiedrības vidusslāņa neveidošanu) esam atbildīgi mēs ar savu likumdošanu par kooperāciju un arī nodokļu sistēmu, kura nekādi neveicina kooperācijas attīstību Latvijā. Bet tas ir teikts, papildinot ministra runu.

Bet nu es gribu runāt, raugoties no Latgales pozīcijām. Šodien patiesībā kooperāciju veido bagātie un tie, kas stāv tuvu administrācijai jeb tuvāk Rīgas naudai. Šeit ir gan vara, gan nauda, gan arī viss zinātniskais potenciāls. Šodien zem dažādiem kooperatīvu nosaukumiem - gan SIA, gan citiem - ir viena un tā pati grupa, un praktiski Latgalē es jau reti kur redzu, ka viņi nav nopirkuši šo Latgali, šo mantu. Šodien, es uzskatu, tieslietu ministram Apsīša kungam un tāpat arī Zolotova kungam jāvelta ļoti liela uzmanība... Žēl, ka vakar Apsīša kungs nebija ieradies uz sēdi, bet bija cilvēki atnākuši ar ļoti biezām mapītēm, kur, godīgi sakot, jau gatavo privatizācijai tādus dokumentus kā 1917. gadā: papīrs, paraksts un nekā vairāk. Un, lūk, sākas jau represijas! Es domāju, ka šodien... jā, likumi... jā, likumīgi... bet tas ir vadoties no tā, cik daudz tad tās naudas tika iemaksāts, lai tos biznesplānus sagatavotu firma "Pie Daugaviņas". Un cik daudz varēja atļauties tie zemnieki no Krāslavas, Preiļu, Jēkabpils un Daugavpils rajona? Tur ministra kungs Ūdris nav runājis pat ar dažu izpildkomiteju priekšsēdētājiem... It kā viņu nebūtu... Es uzskatu, ka jaunajā likumā tas ir jāpārskata un nedrīkst pieļaut šādu darbību, ka Rīgas bagātie "ādas jaku dūži" praktiski pārņem Latvijas provinci. Es runāšu šajā sakarā ne tikai par Latgali. Latgale jau ir nopirkta, nojaukta, demontēta un kā metāllūžņi izvesta uz ārzemēm, kur paliek arī pārējie kontrabandas metāli. Tādā garā aiziet caur Rīgu visas nelikumības, ko dara šeit Rīgā. Tas pats notiek arī tajos rajonos, kas ir tālāk no Rīgas. Es lūdzu Monopoluzraudzības padomi, tieslietu ministru un personīgi Zolotova kungu būt ļoti uzmanīgiem attiecībā uz reģistrēšanu un uzraudzību pār to, kā šīs SIA strādā un ko tās dara. Un galu galā ne jau visa tauta dzīvo Rīgā! Latvija sākas no tās robežām gan rietumos, gan austrumos, un Rīgā... piedodiet, es kad gāju uz šejieni, domāju - jāveic varas decentralizācija. Taisni otrādi viss sanāca - lielāka, lielāka dūre: vara, nauda atrodas šeit, un tad nu jūs tur malās varat nečīkstēt! Piemērs tam ir tas, kas notika gan ar "Jelgavas dzirnavnieku", gan ar "Daugavpils dzirnavnieku", gan ar "Rēzeknes dzirnavnieku", viss tika pakļauts vienai un tai pašai grupai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Novakšānova kungam. Vairāk debatēs mums nav pieteikušies. Godājamie kolēģi! Par procedūru. Jā, lūdzu! Stroganova kungs piedalīsies debatēs, bet man būtu lūgums... es atvainojos Stroganova kungam, - pirms viņš uzsāk debates, ir lūgums Saeimas ievēlētajiem balsu skaitītājiem Aleksandram Bartaševicam, Andrim Grotam, Kārlim Leiškalnam, Andrim Liepiņam, Aleksandram Pētersonam, Veltai Puriņai, Gunāram Resnajam un Leonardam Stašam būt gatavībā, lai mēs pēc šā jautājuma pabeigšanas varētu ar vēlēšanu zīmēm veikt balsošanu par tiesnešiem. Tas ir jautājums, kas ir iekļauts darba kārtībā, bet ko mēs tehnisku iemeslu dēļ atlikām uz vēlāku laiku, līdz tas būs iespējams. Tātad lūdzu godājamos deputātu kungus un kundzes izveidot šo balsu skaitīšanas komisiju šim balsojumam.

Es atvainojos. Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs (L).

Paldies. Cienījamie kolēģi deputāti! Lauksaimniecības ministrijas darbinieki teica, ka visu izdarīja tā, kā vajag, likumīgi. Man rokā ir dokuments. Iedeva šo dokumentu mūsu Valsts reģistrs šā gada 24. martā. Valsts reģistrs nevar iedot šo dokumentu, viņam nav tādas pilnvaras - reģistrēt uzņēmumu var tikai rajonā un pilsētas reģistrā. Varbūt labāk šodien likvidēt visus reģistrus Latgales pusē, vai ne? Kāpēc tos vajag? Lai reģistrē visu, ko vajag, Valsts reģistrs! Jūs, ministra kungs, neredzējāt šo dokumentu? Es jums to varu iedot. Šodien nevar... ir runa... vajag anulēt visus šos dokumentus. Visus dokumentus, tie nav likumīgi! Es iedošu jums, ministra kungs, šo dokumentu un gaidīšu, cik ilgi jums vajadzēs, lai jūs izskatītu visu šo dokumentu. Mums bija tādi ministri kā Ģēģera kungs - organizēja "Lata International", un šodien mūsu budžetā vajag maksāt vairāk nekā 60 miljonus dolāru. Un šodien es redzu, kā strādā mūsu Lauksaimniecības ministrija... Es iedošu jums šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Debates šajā jautājumā pabeigtas. Tātad, godājamie kolēģi, tālāk par procedūru! Visi tie... mēs gaidām mūsu balsu skaitītāju ziņojumu, ka viņi ir gatavi darbam. Es domāju, ka viņi ir gatavi... Tā, vai kāda replika no balsu skaitītājiem arī sekoja par viņu gatavību uzsākt darbu? Paskaidrošu: tad, kad deputāti būs ar balsošanas zīmēm nobalsojuši par tiesnešu apstiprināšanu, Saeimas Kanceleja visus deputātus un klātesošos mīļi aicina Saeimas vestibilā un tālāk, tur, pa labi, kur notiks Saeimas Kancelejas organizēts pasākums. Protams, pārtraukuma laikā.

Tā, vai godājamie balsu skaitītāji ir gatavi? Man vajadzētu apstiprinošu repliku no balsu skaitītājiem. Es redzu, ka zālē ir Leiškalna kungs un ir Pētersona kungs... Godājamie kolēģi, vēl nav izsludināts pārtraukums. Tiem, kuri būs atstājuši sēžu zāli, šī prombūtne tiks uzskatīta par neattaisnotu kavējumu. Mēs gaidām balsu skaitītāju ziņojumu. Vai kāds, lūdzu, nevarētu painteresēties?.. Varbūt Grota kungs vienkārši nedzird, ko šeit zālē runā. Paldies. Mūsu kolēģis Resnā kungs ziņoja, ka balsu skaitītāji gaida Saeimas deputātu sarakstu.

Tātad, godājamie kolēģi, par procedūru: tātad pārtraukums ilgs pusstundu, kā tas ir paredzēts, - sākot no brīža, kad godājamie deputāti būs nobalsojuši par tiesnešiem. Tātad, godājamie deputāti, balsu skaitītāji ir gatavi! Deputāti tiek lūgti iet balsot pa sēžu zāles aizmugures durvīm un pēc tam virzīties uz Saeimas vestibilu.

Tātad paldies! Balsojam. Un uzreiz pēc balsošanas pabeigšanas sāksies pārtraukums - 30 minūtes. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir pagājušas 30 minūtes, kopš mēs esam nobalsojuši par tiesnešiem. Tātad ir laiks atsākt darbu mūsu sēdē. Lūdzu, vai balsu skaitītāji ir gatavi ziņot par vēlēšanu rezultātiem? Es zālē redzu pāris balsu skaitītāju. Paldies, Puriņas kundze! Ziņoju, ka priekšsēdētājs - balsu skaitītājs Grota kungs ar visu protokolu pagaidām vēl nav gatavs ziņot. Mēs nevaram pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma, kamēr neesam pabeiguši iepriekšējo.

Lūdzu, Grota kungs!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ziņo, ka tā saņēma pavisam 700 balsošanas zīmes par septiņiem tiesnešu kandidātiem. No tām tika izdalītas 497 balsošanas zīmes. Urnā atpakaļ tika saņemta 481 balsošanas zīme, nederīgu - nebija.

Tātad balsošanas rezultāti:

par Josifu Rassu - 67 - par, 3 - pret;

par Dainu Balto - 69 - par, 1 - pret;

par Daci Panci - 69 - par, 1 - pret;

par Initu Kļaviņu - 70 - par;

par Viju Ratnieci - 69 - par, 1 - pret;

par Igoru Raciņu - 68 - par, 1 - pret;

par Inesi Ameriku - 61 - par, 1 - pret.

Tātad visi kandidāti saskaņā ar balsošanas rezultātiem tiek apstiprināti savos amatos. Balsu skaitīšanas komisija: Bartaševics, Stašs, Liepiņš, Leiškalns, Pētersons, Resnais, sekretāre Puriņa, priekšsēdētājs - Grots. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Grota kungam par ziņojumu! Nākamais darba kārtības jautājums ir nr.30 - Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Milberga, Grīga, Grīnblata, Grota un Rugātes jautājumiem par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku karavīru grupas piedalīšanos miera uzturēšanas militārajā kontingentā Apvienoto Nāciju Organizācijas karaspēkā.

Lūdzu, Gaiļa kungs!

M.Gailis (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es saņēmu pavisam četrus jautājumus, proti: saskaņā ar kādiem normatīvajiem dokumentiem tiek realizēta šī akcija? Tā tiek realizēta saskaņā ar likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās 3.pantu, kas reglamentē kopēju militāru vienību izveidošanu ar citām valstīm.

Tālāk: kā šī akcija atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, kas nosaka Latvijas Republikas Bruņoto spēku dalību akcijās karadarbības rajonos ārvalstīs? Saskaņā ar minētā likuma 5.pantu Saeimai ir jāpieņem lēmums par Latvijas karavīru nosūtīšanu konkrēti uz Dāniju tās Miera uzturēšanas bataljona sastāvā, un šāds Saeimas lēmuma projekts Ministru kabinetā ir sagatavots. Acīmredzot Prezidijs nākamajā sēdē to iekļaus darba kārtībā - tātad par karavīru sūtīšanu lems Saeima.

Kas noteicis atalgojumu akcijas dalībniekiem un no kādiem avotiem tas tiek finansēts? Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par kārtību, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās. Šie noteikumi savukārt ir izstrādāti, balstoties uz likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās 6.pantu. Saskaņā ar noslēgto līgumu brīvprātīgajiem tiks izmaksāts dienesta atalgojums, kā arī, uzturoties misijas apgabalā, dienas nauda. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības finansēšanu sākotnēji nodrošinās Aizsardzības ministrijas jau apstiprinātais budžets, bet visi izdevumi, kas kopā būs 220 000 latu, tiks kompensēti no ANO līdzekļiem 1996.gada februārī un vēlāk.

Un visbeidzot: kā Ministru prezidents un aizsardzības ministrs vērtē šo akciju? Es uzskatu tā: ja mēs jebkad krīzes situācijā gribam sagaidīt palīdzību no citām valstīm - no NATO valstīm, no Rietumu valstīm, tad mums iespēju robežās ir jāpiedalās miera uzturēšanas akcijās. Neapšaubāmi, ka galavārdu teiks Saeima, bet es ļoti ceru, ka jūs atbalstīsit šo pasākumu. Tas ir labas gribas apliecinājums. Jāsaka, ka karavīri ir pieteikušies brīvprātīgi, Latvijas vads - tātad 32 cilvēki - piedalīsies šajās miera uzturēšanas akcijās Dānijas Karalistes Miera uzturēšanas bataljona sastāvā. Šobrīd viņi tiek apmācīti, un tas neapšaubāmi pacels mūsu virsnieku, instruktoru un karavīru militāro sagatavotību. Tas ir arī nepieciešams, lai Latvija reāli varētu pretendēt uz NATO. Tas ir saskaņā ar programmu "Partnerattiecības mieram". Paldies!

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kuru ir parakstījuši deputāti Grīgs, Grots, Milbergs, Prēdele, Elferts, Kušnere, Rugāte, Rozentāls, Putniņš, Gundars Bērziņš. "Lūdzam atklāt debates par darba kārtības 30.punktu - par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku karavīru grupas piedalīšanos miera uzturēšanas militārajā kontingentā ANO karaspēkā". Viens runā "par", viens - "pret" un tad balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atklāt debates. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu - jums vārds!

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šajā priekšjāņu dienā, dabiski, runāt par šaušanu, par kariem būtu ne visai ētiski. Varētu jau nerunāt, tik tiešām. Tomēr 22.jūnijs, 21. jūnijs mūsu tautas vēsturē, dabiski, ir saistīts ar ārkārtīgi sāpīgu triecienu pirms daudziem gadiem. Un tāpēc šajā datumā es vienkārši nevaru nerunāt. Arī pirms vairāk nekā 50 gadiem šajā datumā Cēsīs latviešu puisīši ar basām kājām un vienu šauteni uz pieciem kopā ar igauņiem apturēja vācu uzbrukumu. Un, viņu piemiņas dēļ es šeit daļēji arī nāku runāt. Es šodien atkal dzirdu, ka kaut kādu tālredzīgu ārpolitikas jautājumu dēļ, uz tīri brīvprātības principiem tiek vervēti mūsu karavīri ārpus mūsu zemes robežām, it kā dodot savu nodevu priekšdienām par to, ka mūs invāzijas gadījumā, krīzes gadījumā it kā aizstāvēs NATO vai ANO. Es absolūti netaisos šeit mest sprunguļus mūsu Ārlietu ministrijai par viņas ārpolitikas izpausmēm, bet kā tēvam - man ir sieva un man ir dēls, un šeit vairumā arī sēž sievietes un dēlu tēvi - mums ir jābūt skaidrībā, uz ko tad mūsu dēli tiek aicināti? Es nesaku, ka mums nav jāizpilda savs pienākums pret to, ka mēs ieejam Eiropā.

Neilgu laiku atpakaļ bija Somālijas jautājums. Un es biju viens no tiem, kuri nostājās pret to, ka mūsu puišiem būtu jābrauc uz Somāliju. Jūs lieliski redzat, kas iznāca ar Somāliju. Cik krita amerikāņu karavīru, ja tāda varena armija no turienes aizgāja? Cik krita pakistāniešu karavīru? Var jau sacīt - brīvprātīgie. Jā! Ja šeit tiktu vervēti vienkārši tie, kuri ir uz ielas, tad es tam piekrītu. Katram pašam ir sava personīgā attieksme. Taču es domāju, ka mēs tomēr gribam redzēt - un es personīgi gribu redzēt - to vietu, kur Dānijas bataljons operēs tur - Dienvidslāvijā vai Horvātijā. Cik tas rajons ir bīstams. Es gribu dzirdēt precīzi - cik dāņu bataljonā ir ievainoti, nogalināti vai citādā veidā gājuši bojā tur - Dienvidslāvijā. Es domāju, ka varbūt arī jums ir tāda interese. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Neviens vēl nav gājis bojā!") Pieņemsim. Es, piemēram, lasu ne tik vien mūsu presi un "Vakara Ziņas", bet es skatos arī pasaules presi un televīziju un redzu, ka šī jaunā misija Dienvidslāvijā diemžēl ir totāli izgāzusies. To atzīst, pat jau nomainot šos vidutājus.

Es neesmu pret šiem pienākumiem pret Eiropu, es neesmu pretim. Tikai tiešām lems Saeima. Un tad mēs redzēsim, cik mēs katrs būsim tālredzīgs. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Brauc tik uz Krieviju, tik nemuldi!") Un, ja tiešām Kiršteina kungs ir tik lieliski pārliecināts, ņemot vēstures pieredzi, ka nu mums nāks amerikānis vai anglis palīgā... Es jau nesaku, tagad varbūt, ir cits laikmets, cita situācija, var būt, ka nāks. Bet varbūt nenāks... Mana vecāmāte teica, ka pēc muldēšanas nāk miršana. Tur jums pareizi ir teikts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti!

O.Grīgs. Tad redzēsim, ko teiks mūsu Latvijas sievietes. Un tad redzēsim, kurš muld - vai Grīgs šeit no šīs tribīnes vai šie dižpolitiķi, kas sēž mūsu Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins un deputāts Grīgs - abi ir pelnījuši piezīmi, un abi to arī saņem. Vai vēl ir pieteikušies runātāji?

Lūdzu, Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Centīšos neizpelnīties piezīmi. Runāju Nacionālā bloka Aizsardzības sekretariāta vārdā. Arī mēs konceptuāli piekrītam tam, ka Latvijas Bruņoto spēku pārstāvji varētu dienēt Miera uzturēšanas spēkos pasaulē. Un tomēr mēs izsakām pamatotas bažas, ka tas tiek darīts pārāk strauji, pārāk nesagatavoti. Tāpēc mēs pieprasām, lai pirmām kārtām būtu pieejama daudz sīkāka informācija par to, kur mūsu cilvēkus sūtīs, kādos apstākļos, nevis tikai to, uz kādu zemi, bet uz kuru zemes daļu, cik tā ir tuvu frontes līnijai, cik tur pēdējā laikā ir bijušas apšaudīšanās un tā joprojām.

Otrām kārtām mēs uzskatām, ka latviešu karavīru nevar sūtīt uz tādu vietu, kur viņa vienīga funkcija būs - tikt saņemtam kā ķīlniekam. Tātad ir jābūt stingri noteiktam, ka latviešu karavīriem, ja viņiem uzbrūk... ka viņiem dod tiesības sevi aizstāvēt.

Un visbeidzot mēs arī meklējam, ka būs garantijas, - ja gadījumā mūsu karavīri tiek ievainoti vai, nedod Dievs, nogalināti, tad arī viņu ģimenes un piederīgie tiks pienācīgi finansiāli atbalstīti, ka patiešām arī Apvienotās Nācijas šo nastu uzņemsies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt?

Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Protams, es netērētu laiku šeit, ja mans augsti cienītais, godājamais Grīga kungs šeit nebūtu sarunājis tādas muļķības. Es, protams, ļoti cienu viņa intelektuālo potenciālu, un tās ārzemju avīzes, ko viņš lasa, acīmredzot ir "International Herald Tribune" vai vēl kas cits. Man ir aizdomas, ka tās ir "Lauku Avīzes" gudrības.

Bet, pirmkārt, es gribu pateikt, ka Latvija jau ir izdarījusi savu izšķiršanos starp Eiropas savienību un bijušo Padomju savienību jeb NVS.

Otrkārt. Lēmums par starptautisko spēku piedalīšanos nav ANO lēmums, tas ir pieņemts kopā ar NATO valstu un Eiropas savienības valstu vadītājiem kopējā galotņu konferencē, Grīga kungs! Ja jau jūs šeit nākat runāt un muļķojat Latvijas cilvēkus, tāpat kā muļķo, teiksim, Kauls, tad jums skaidri ir jāpasaka, ka Latvija nevar būt neitrāla starp divām savienībām. Šī pieredze bija pirms Otrā pasaules kara. Un, ja jūs gribat apraudāt latviešu virsniekus, tad jums vajag apraudāt tos virsniekus, kurus nošāva Litenē, jo Latvija bija neitrāla...

Ja jūs uztrauc, Grīga kungs, cik karavīru dāņu Miera uzturēšanas spēkos ir gājuši bojā, tad es jums varu atbildēt - neviens. Latvijā jau desmit šajā laikā... Latvijā jau 10 ir gājuši bojā.

Tagad nākošais. Es domāju, ka šeit, pirmkārt, neviens nekur netiek sūtīts pašreiz, jo būs speciāls lēmums par to sagatavots. Pašreiz ir runa par apmācībām. Saeimai principiāli līdz šā lēmuma apspriešanai, ir jāizlemj, vai mēs sadarbojamies ar Eiropas savienību, vai mēs sadarbojamies ar Eiropas savienības galveno drošības institūciju jeb Rietumu valstu galveno politisko drošības institūciju - Rietumeiropas savienību, vai mēs piedalīsimies visos šajos izstrādātajos plānos "Partnerattiecības mieram", sadarbosimies ar šīm starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, jo pirmām kārtām ir reģionālie starptautiskie spēki. Baltijas bataljons ir novitāte. Tātad Lietuva un Igaunija jau ir izteikusi savu vēlēšanos, un tad Latvija paliks malā, kā es to saprotu, aiz it kā liekulīgas maskas: lūk, mēs...

Taču es gribu jūs nomierināt, jo starptautisko Miera uzturēšanas spēku galvenais uzdevums jau nav karot. Tur jau ir simtiem citu pienākumu, Grīga kungs, sākot ar pārtikas apgādi, dažādām norobežojošām joslām utt. Tā ka nebaidīsim pagaidām cilvēkus. Te ir principā jāatbild katram Saeimas deputātam, vai mēs būsim kopā ar bijušo Padomju savienību vai ar Eiropas savienību.

Un beigās es gribētu pateikt, ka mums laikam vajadzētu mācīties no Somijas pieredzes, kura, faktiski zaudēdama Otro pasaules karu un būdama PSRS ietekmes sfērā, mācēja par sevi atgādināt, piedaloties visās ANO rīkotajās starptautiskajās miera operācijās šeit, Eiropā. Tātad Somija acīmredzot nav tik gudra kā mēs. Un neaizmirsīsim - ja mēs gribam, lai mums palīdz, tad mums ir ne tikai tiesības, bet arī zināmi pienākumi. Es lūdzu sagatavoties tiešām daudz nopietnāk šīm debatēm tad, kad būs jau konkrēts lēmums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Virsis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt tikai to, ka principā šeit ir tāda situācija, ka gan Ārlietu ministrija, gan Ārlietu komisija kopumā domā līdzīgi. Un šeit runa tik tiešām nav par to, kādā veidā, kā tiek apdraudētas mūsu cilvēku dzīvības. Šeit runa ir arī par to, ka tas ir viens no veidiem vai viens no pasākumiem, kura ietvaros mēs varam tomēr nodemonstrēt savu piederību pasaules valstīm. Es nerunāju par kaut kādu bloku vai kaut ko tamlīdzīgu, bet par to, ka mūsu valsts eksistē. Un tas, ko Kiršteina kungs teica par Somiju, faktiski bija viens no iemesliem, kāpēc Somija pēc Otrā pasaules kara darīja tieši to, jo Somijas valsts eksistence tomēr bija apdraudēta. Un tikai iesaistīšanās starptautiskajās organizācijās, tikai piedalīšanās viņu organizētajos pasākumos bija tas galvenais moments, kurš apliecināja vienai lielai kaimiņu valstij, ka varbūt tas, kas tika plānots 1939.- 1940.gadā, nebūs tik vienkārši izdarāms. Un šis ir viens blakusmoments visam tam, ko teica Kiršteina kungs. Un tāpēc arī es to atbalstītu, pareizāk sakot, es domāju, ka pati izlemšana, pati izšķiršanās par to, sūtīt vai nesūtīt mūsu cilvēkus, būs vienā konkrētajā situācijā... Un tad tik tiešām mums būs jāskatās detalizēti visi aspekti, kādi ir Horvātijā vai Bosnijā. Arī es šobrīd nezinu, kā es spiedīšu šo pogu, jo tas būs atkarīgs no tā, kā Apvienotās Nācijas būs spējušas "menedžēt" to situāciju, kāda patlaban tur ir. Bet priekšlaicīgi taisīt histēriju, pirms šis lēmums nav pieņemts, es domāju, nav gluži pareizi šajā situācijā, un tas ir tiešām vairāk acīmredzot priekšvēlēšanu jautājums, un vēlēšanas mums acīmredzot traucē paskatīties uz mūsu valsti kopumā kā uz valsti, nevis no savas partijas vai kustības, vai kādām citām interesēm. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Jā, lūdzu - Oskars Grīgs, otrreiz. Piecas minūtes. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ne jau šeit ir histērija, ne jau šeit ir nesapratne par ārpolitiku. Netraciniet šos puišus! Jā, šis etaps, kad aizsūta mācīties, ir labs etaps. Vai iznāks pēc tam būt ANO vai neiznāks, taču viņi atbrauks mājā ļoti labi izmācījušies. Taču netraciniet, uzlieciet dokumentus galdā ar visām garantijām un līgumiem, lai tēvs un māte zina, uz ko viņi iet. Kāpēc tad jūs iepriekš paši histēriju saceļat? Šie puiši ir satracināti. Jūs neesat bijuši nevienā šajā kara daļā, kur ir šie puiši. Viņi ir kā spārnos, vairs tēvu un māti neklausa. Man nāk vēstules. Jūs taču taisāt to histēriju! Nolieciet vispirms galdā dokumentus. Visus, kur ir "pa plauktiem salikts", un es nekad nebūšu pret to, ka mūsu puiši piedalās ANO spēkos. Nekad! Tad salieciet visu pa plauktiņiem. Un, ja kāds šeit ceļ histēriju, cienījamais ārlietu ministra vietnieka kungs, tad tie esat jūs, kas vispirms satracina šos puišus un pēc tam... Tā tas ir.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Līdz ar to arī jautājums ir izskatīts.

Nākošais ir 31. punkts - "Latvijas Republikas aizsardzības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Čepāņa, Kreitusa, Jurkāna, Kažas un Kides jautājumiem par Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas avāriju šā gada 7.jūnijā. Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu!

M.Gailis (ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Saņēmu divus jautājumus. Pirmais - cik bieži bojā gājušajiem lidotājiem bija iespēja veikt treniņlidojumus? Diemžēl gāja bojā divi piloti - majors Ļaksa, kurš kopēji bija nolidojis 1930 stundas ar L-410 tipa lidmašīnu. Tātad ar to, ar kuru viņš avarēja, 151 stundu, bet 1995.gadā - 49 stundas. Otrs - virsleitnants Saide, viņa kopējais nolidojums - 515 stundas ar L-410 tipa lidmašīnu, 134 stundas, 1995.gadā - 8 stundas. Jāsaka, bija paredzēts, ka lidmašīnu pilotēs majors Ivanovs, kurš nepiedalījās paraugdemonstrējumos, jo tajā dienā bija ziņa, ka ir apgāzusies zvejnieku laiva, tāpēc aviācijas bāzes komandieris viņu un vēl vienu citu pilotu ar helikopteru nosūtīja uz iespējamo avārijas vietu, lai meklētu šo cilvēku, kas, iespējams, bija izkritis no laivas. Bija paredzēti parauglidojumi par godu Latvijas militārās aviācijas 76. gadadienai. Šā lidojuma plānu bija apstiprinājis majors Elksnis. Tātad bija paredzēts arī lidojums uz Briseli, lai piedalītos NATO aizsardzības ministra apspriedē, un lētuma dēļ bija plānots lidot ar šo lidmašīnu L-410. Mums bija jāizlido nākamās dienas pēcpusdienā. Un tā bija vienīgā no divām lidmašīnām, kura varēja šo lidojumu veikt, jo otrai pašreiz ir izbeigušies resursi.

Jāsaka, ka dienesta iepriekšējā izmeklēšana ir pabeigta, un šobrīd mēs gaidām atbildi no Čehijas, kurā ir būvēta šī lidmašīna. Uz turieni ir aizsūtīta tā sauktā melnā kaste, lai mēs precīzi zinātu, kādi manevri, kādas komandas un kas notika pēdējās sekundēs pirms avārijas. Katrā ziņā jau šobrīd ir redzams, ka viens no avārijas iemesliem ir disciplīnas trūkums šajā daļā, un, kad es būšu saņēmis galīgo dienesta izmeklēšanas aktu, tiks veikti attiecīgi pasākumi, lai uzlabotu disciplīnu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Žīgura kungs, desmit deputātu paraksti vajadzīgi, lai jūs nāktu tribīnē un lai Saeima balsotu.

Nākošais. Latvijas Republikas Saeimas deputātu Kiršteina, Karnupa, Berklava, Stalta un Seiles jautājumi Ministru prezidentam Mārim Gailim, kas saistīti ar Rīgas Centrāltirgu un citiem pilsētas tirgiem. Godātie deputāti! Iesniedzēji! Vai jūs kāds nāksit komentēt? Jūs neesat iesnieguši nekādus priekšlikumus. Turpināsim veco praksi, ka šos jautājumus nolasa Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane, jo pagājušajā reizē Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš protestēja, ka tā ir Kārtības ruļļa neievērošana. 120.pants: "Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par to, kas jautājumu ir iesniedzis un kam tas adresēts". To Prezidijs ir izdarījis. "Pēc Prezidija ziņojuma pirmais jautājuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējās vienošanās var izteikties, lai nopamatotu jautājumu, ja par to ir norādīts, iesniedzot jautājumu". Bet šoreiz kārtība varbūt mainās, jo deputāti nav iesnieguši šo jautājumu. Ja viņi vēlas izteikties, tad to viņi var izdarīt. Ja viņi to nevēlas, tad uzskatām, ka šis jautājums ir pieņemts un tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Vai ir kādam iebildes? Nav.

Nākošais ir Saeimas deputātu Rozentāla, Kokina, Berķa, Gundara Bērziņa un Putniņa jautājums finansu ministrei Sāmītei par G-24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītiem. Vai kāds no parakstītājiem vēlas izteikties? Nevēlas. Tad šo jautājumu nododam finansu ministrei Sāmītei.

Nākošais ir Latvijas Republikas Saeimas deputātu Staša, Urbanoviča, Jurkāna, Bukovska un Zaščerinska jautājums zemkopības ministram Ūdrim par skābsiena un skābbarības novākšanas tehniku (E grupas pļāvēji un smalcinātāji). Līdz ar to šo jautājumu nododam zemkopības ministram Ūdrim.

Nākošais. Latvijas Republikas Saeimas deputātu Grīnblata, Dāliņa, Straumes, Grīga un Grota jautājums Ministru prezidentam Gailim par Saeimas 1995.gada 15.maija lēmuma izpildi. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Pabeidzot šo sadaļu par jautājumiem, būtu jāizskata Prezidijā iesniegtais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa lūgums un priekšlikums, par ko viņš jau runāja šeit, kad Prezidijs iesniedza Saeimai likumprojektu par nodošanu komisijai. Un tad komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš aicināja atgriezties pie šī jautājuma un iekļaut to darba kārtībā. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina iekļaut Saeimas 22.jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumos nr.5 "Par ministriju iekārtu"" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"" un izskatīt tos steidzamības kārtā. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu! Esiet tik laipns - īsu komentāru! Jūs šeit neesat norādījis, kad tieši izskatīt. Es te sapratu pēc jūsu runas, ka jūs tūlīt to gribat izskatīt. Bet jūs pats, lūdzu, motivējiet!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Es Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinātu iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"", tātad tas ir dokuments nr.593. Lūdzam iekļaut šā likumprojekta izskatīšanu šodienas darba kārtībā un izskatīt to kā nākošo darba kārtības punktu. Turklāt, godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka, konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Gaili un ņemot vērā to, ka noteikumi par ministriju iekārtu nav apstiprināti kā Saeimas likums, es aicinātu, taupot mūsu laiku, likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumos nr.5 "Par ministriju iekārtu"" (dokuments nr.594), šodien neizskatīt, bet izskatīt tikai dokumentu nr.593. Un tūlīt, nekavējoši.

Sēdes vadītājs. Par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, lai mēs viņu izskatītu tūlīt. Mēs esam pabeiguši sadaļu par deputātu jautājumiem un atbildēm. Vai ir kādas iebildes? Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es neiebilstu pret šiem jautājumiem. Es Prezidiju tikai lūdzu ievērot Kārtības rulli. Steidzamam pieprasījumam, kas iesniegts ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas beigām, atbilde nav pārnesama uz nākošo sesiju. Tātad mēs jebkurā gadījumā, neizskatot jautājumu par pensiju indeksāciju, kas ir steidzams pieprasījums, šo sesiju nevaram beigt. Tādējādi mēs varam strādāt ilgāk un šo iekļaut, bet katrā ziņā pieprasījums ir jāizskata šodienas sēdē. Tā ka šeit es principā neiebilstu, bet gribu tikai aizrādīt, lai pēc tam neiznāk, ka piecos šis jautājums varētu palikt neizskatīts, jo mēs nedrīkstam viņu neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, būtu jau labi, ja Prezidijam būtu tāda vara, ka viņš varētu šo laiku koriģēt. Kā jūs zināt, par darblaiku lemj Saeima pēc deputātu ierosinājuma, bet katrā ziņā nākamais jautājums ir atbildes uz Saeimas pieprasījumiem. Nākamais bloks ir pieprasījumu bloks. Pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un tūlītēju izskatīšanu, ka es sapratu no Gundara Bērziņa teiktā, iebildumu nebija, tāpēc lūdzu referentu tribīnē.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu - ar šā gada 1.jūliju likvidēt Valsts reformu ministriju, ir nepieciešams izdarīt formālu grozījumu likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"", 1.pantā svītrojot 11.punktu. 11.punkts skan šādi: "Valsts reformu ministrs - tātad...".

Sēdes vadītājs. Lūdzu nosauciet dokumenta numuru.

J.Lagzdiņš. Dokuments nr.593.

Sēdes vadītājs. Sameklējiet, godātie deputāti, šo dokumentu!

J.Lagzdiņš. Komentējot mazliet spēkā esošo likumu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"", es gribētu informēt, ka šā likuma 1.pants nosaka, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un 12 ministriem. Vienpadsmitais šajā sarakstā ir minēts valsts reformu ministrs, tāpēc sakarā ar Valsts reformu ministrijas likvidāciju būtu jāsvītro no 1.panta 11.punkts, tādējādi pieņemot lēmumu, ka ar 1.jūliju Ministru kabineta sastāvā vairs neietilpst valsts reformu ministrs. Es, godātie kolēģi, aicinātu jūs pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Bez tam pirms debašu atklāšanas es aicinātu nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā, jo tas lielā mērā ir formāls likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Lūdzu - Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Mēs šo likumprojektu iesniedzām jau februārī, un man nav saprotams, kāpēc viņš tika novilcināts līdz pēdējai dienai. Bez tam izsvītrošana te nav vienīgais jautājums. Vienīgais jautājums ir par funkciju nodošanu, kas nav tik vienkārši. Pašvaldību funkcijas tiek nodotas Vides un reģionālās attīstības ministrijai, bet kam tiek nodota Civilierēdņu pārvalde? Ir kāds kabineta lēmums - nodot Valsts kancelejai, kas nav iestāde... Kas atbilst šim likumam... to nedrīkst darīt, tas ir Tieslietu ministrijā, bet tad vismaz pārejas noteikumiem par funkciju sadali ir jābūt. Tāpēc es tomēr iebilstu pret steidzamību, jo tas nav tik vienkārši - izsvītrot. Ir jābūt pārejas noteikumiem, kā tiek pārdalītas šīs funkcijas, ko pašreiz veic Valsts reformu ministrija. Un tāpēc steidzamība un tļītēja izskatīšana, ja reiz tas varēja 5 mēnešus mierīgi nogulēt komisijas dokumentos, manuprāt, tomēr nav pieļaujama. Es tomēr nesaskatu šo jautājumu tik vienkāršu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! It īpaši kolēģim Gundaram Bērziņam es ieteiktu iepazīties ar spēkā esošajiem likumiem par ministriju iekārtu un par Ministru kabineta iekārtu, un tad jūs, godātie kolēģi, redzēsit, ka šajos likumos nav ne vārda par ministriju kompetenci. Ministriju kompetenci pilnīgi un galīgi, un izsmeļoši reglamentē attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par attiecīgajām ministrijām. Tātad, ja mēs pieņemsim šo grozījumu, tad atbilstoši Ministru kabineta ieskatiem tiks papildināta un grozīta attiecīgo ministriju kompetence. Šis jautājums nav reglamentēts šajā 1925.gada likumā par Ministru kabineta iekārtu. Tur ir reglamentēti pavisam citi jautājumi, tāpēc nejauksim šeit lietas, kuras netiek reglamentētas, ar izskatāmo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par iesniegtā likumprojekta steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 9. Steidzamība ir pieņemta. Komisija lūdz šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 8. Pieņemts pirmajā lasījumā. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es aicinātu nekavējoties šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Neviens deputāts neiebilst. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamā sadaļa - atbildes uz Saeimas pieprasījumu. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Man ir jāatvainojas, bet ir vēl viens likumprojekts ar tikpat formālu raksturu, bet tas ir varbūt vēl nozīmīgāks. Šodien, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai LNNK frakcijas piecu deputātu iesniegto likumprojektu "Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus". Es gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka šis likumprojekts zaudē savu spēku pēc pāris dienām, proti, 30.jūnijā. Un, ja mēs līdz Saeimas atvaļinājumam nepagarināsim spēkā esamības laiku, tad likumprojekts zaudē savu spēku un tad mums būs trijos lasījumos pēc būtības jāizskata viss šis diezgan komplicētais likumprojekts.

Komisija tātad izskatīja LNNK frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu, konceptuāli to atbalsta, taču ņemot vērā, ka tur ir dažas juridiska rakstura neprecizitātes, mēs izstrādājām alternatīvu likumprojektu, kurš pēc būtības absolūti neatšķiras, bet tikai pēc formas, jo ir saskaņots ar mūsu likumdošanā pieņemto praksi. Es komisijas vārdā aicinātu Prezidiju likt šo likumprojektu uz balsošanu - tātad priekšlikumu, kurš ir ietverts dokumentā nr.703 un jau savlaicīgi bijis izdalīts deputātiem. Es aicinu tikpat raiti kā iepriekšējo pieņemt arī šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man ir zināmas grūtības, jo es tiešām tagad pats sevi gribu pārliecināt vai mēs iekļāvām to darba kārtībā vai neiekļāvām darba kārtībā? Mēs vispirms viņu nodevām komisijai... Tā kā deputāti saka, ka viņš ir iekļauts, tad es savas šaubas te varbūt vairs neturpināšu. Tad varbūt ķersimies pie lietas un arī izskatīsim to. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu referentu.

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es jau šī likumprojekta būtību šodien izklāstīju divas reizes, tāpēc es aicinātu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet pirms debašu atklāšanas nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu, balsosim par ierosinātā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 5. Steidzamība pieņemta.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es aicinātu šo likumprojektu pieņemt nekavējoties otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem iebilst vai vēlas runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamā sadaļa - "Atbilde uz Saeimas pieprasījumu", un pēc tam sekos deputātu pieprasījums. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas steidzamo pieprasījumu par pensiju indeksāciju.

Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeima! Ministru kabinets šā gada 20.jūnijā savā sēdē pieņēma lēmumu paaugstināt pensijas, sākot ar 1995.gada 1.jūliju. Pamatpensijas apmērs - 22 lati 73 santīmi, piemaksa par katru darba stāža gadu - 30 santīmi, piemaksa pirmās grupas invalīdiem par kopšanu - 9,09 lati, piemaksa otrās grupas invalīdiem par kopšanu - 4,55 lati. Par pamatu ir ņemta 1994.gada trešā ceturkšņa vidējā darba alga. Atbilstoši likumam par pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību, kur ir pants, ka pensiju indeksācija notiek atbilstoši budžeta ieņēmumiem, valdība rūpīgi izanalizēja sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus un konstatēja, ka šobrīd mēs varam spert šādu soli, jo, salīdzinot ieņēmumus attiecībā uz 1995.gada 16.maiju un 1995.gada 16.jūniju, bija redzams, ka jūnijā ieņēmumi bija par 900 000 latu lielāki nekā maijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo darba kārtības jautājumu. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Neapšaubāmi, šī pensiju indeksācija, kas tiks veikta sākot ar 1. jūliju, ir novēlota. Ja lielās budžeta problēmas nebūtu risinātas uz sociālā budžeta problēmu... uz iespēju rēķina, tad šī indeksācija būtu bijusi iespējama ātrāk. Un kur ir šie līdzekļi, kas ir paņemti no pensijām un izmantoti citām vajadzībām? Tātad pagājušā gada beigās vismaz 5 miljoni latu, kas tika iekasēti no sociālā nodokļa, tika izmantoti budžeta vajadzību finansēšanai un praktiski tika liegti un atņemti pensionāriem. Tātad nebija šīs pārejas uz sociālo... ar 1. janvāri stājoties spēkā... janvārī, februārī ieņēmumi bija ļoti mazi, un - paradoksāli! - , atņemot 5 miljonus latu sociālajam budžetam un pensionāriem, pēc tam vēl budžets, lielais budžets, ļoti devīgi kreditē bezprocentu kārtībā šo sociālo budžetu.

Otrs jautājums ir vēl būtiskāks - neapšaubāmi! Pensiju indeksācijai ir vajadzīgi līdzekļi. Un ir atrasta ļoti interesanta shēma, ko varbūt deputāti nezina, bet es izstāstīšu, kādā veidā atrast līdzekļus un kur tos atrast. Naudas budžetā nav, nodokļus iekasēt nevar, bet kādā veidā ir iespējama pensiju paaugstināšanās uz pensionāru rēķina? Un šī shēma ir atrasta un īstenota. Tātad šobrīd saskaņā ar likumu ir divus mēnešus iepriekš jābrīdina... Visi pensionāri ir brīdināti, ka viņu pensiju izmaksas datumi tiek pārcelti par divām dienām, visiem. Tie, kuru darbs ir saistīts ar naudu, ar finansēm, saprot, ko tas nozīmē - visā valstī pagarināt maksāšanu par divām dienām: tas dod gandrīz 2 miljonus latu papildu līdzekļu, kas faktiski tiek pārnesti uz nākamo gadu! Ja šāda termiņa pārnešana notiek, tad ir jāveic arī kompensācija par tām dienām, par kurām šis laiks tiek pagarināts. Tas katram atsevišķam pensionāram varbūt ir tikai santīmos mērojams, bet valstij kopumā tas ir mērojams šinīs daudz lielākajās summās. Un tāpēc, manuprāt, ir šis satraukums par šo pensiju indeksāciju uz pensionāru rēķina, kas ir veikta, manuprāt, ļoti nekorekti. Ja bija iecerēta šī pensiju paaugstināšana, to vajadzēja veikt ievērojami lielākā apjomā, un šie līdzekļi sociālajā budžetā, neapšaubāmi, ir.

Tad, kad iesniedza budžetu, Zemnieku savienība iesniedza priekšlikumu par ierakstu Budžeta likumā - par speciālu aili pensiju indeksācijai - un piedāvāja 14,6 miljonus. Toreiz tas tika noraidīts. Šodien tiek piedāvāti 17 miljoni, tātad mūsu skaitļi bija ļoti tuvi. Izrādās, ka likumā nav īsti šāda ieraksta.

Neapšaubāmi, arī sociālā nodokļa prognoze ir nedaudz samazināta, jo ieliekot budžetā... Sociālā nodokļa maksājuma kāpums attiecībā pret iepriekšējo gadu bija paredzēts 14%, kaut gan otrs nodoklis, kas ir saistīts tieši ar to pašu ieņēmumu bāzi, tas ir, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet kas ir pašvaldībām jāiekasē, tika prognozēts ar 26% kāpumu, un izrādās, ka tas ir nodoklis, kas pildās vislabāk. Bet sociālais nodoklis, manuprāt, var pildīties vēl labāk. Šobrīd sociālā nodokļa parādi ir 68 miljoni latu. Neapšaubāmi, šis parādu samazināšanas jautājums ir risināms, lai varētu indeksēt pensijas.

Vēl viens būtisks jautājums ir tas, ka jāatzīst, ka šīs valdības laikā pensionāru stāvoklis ir pasliktinājies - turklāt diezgan ievērojami. Paskatīsimies tātad cenu indeksu un to, par cik tiek indeksētas pensijas! Pensijas tiek indeksētas vidēji par 7-8 procentiem, taču cenu indekss - pat no pēdējās indeksācijas - praktiski ir 20 procenti. Tātad pensionāru stāvoklis šīs valdības laikā ir ievērojami pasliktinājies, un tas ir jāatzīst!

Tāpēc, izskatot šos konkrētos jautājumus, neapšaubāmi, jūlijā valdība, šī valdība, nav spējīga vairāk paaugstināt... Bet, izskatot un analizējot šo jautājumu tālāk, neapšaubāmi, ir jāveic šī pensiju indeksācija vai nu augustā, vai septembrī, tālāk izmantojot šīs iespējas un vismaz ievērojami nepasliktinot pensionāru dzīves apstākļus, un sociālais budžets tādas iespējas dod, ja tiek izmantoti visi līdzekļi, kā paaugstināt ieņēmumus.

Tātad šajā sakarā mums arī bija sagatavots lēmuma projekts, bet, tā kā valdība jau ir pieņēmusi attiecībā uz 1. jūliju... mums bija sagatavots lēmuma projekts - indeksēt pensijas vismaz tādā apmērā, lai segtu šā gada piecu mēnešu inflāciju, tas ir apmēram 12%, tātad vidējais pensiju pielikums ir 4 lati. Tā kā valdība ir pieņēmusi lēmumu, pārrēķināt šobrīd to nav iespējams, tātad mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies, vēl rūpīgi izanalizēsim un strādāsim, un es domāju, ka ir iespējama vēl septembrī - vēlākais, septembrī - pensiju indeksācija, kas nodrošinātu tomēr šo pensionāru aizsardzību lielākā mērā, nekā to veic valdība. Un, ja valdība par šo jautājumu maz domā un ir vienaldzīga, risina budžeta problēmas uz sociālā budžeta rēķina, ko atzīst arī savās budžeta analīzēs, tad, neapšaubāmi, ir jāiejaucas Saeimai un jāsaka savs stingrais vārds, aizstāvot šo plašo pensionāru saimi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav debatēs pieteikušos deputātu. Līdz ar to pieprasījums ir izskatīts - pareizāk sakot, atbilde uz pieprasījumu ir izskatīta.

Tālāk - deputātu pieprasījumi.

Latvijas Republikas Saeimas deputātu Grīga, Čepāņa, Milberga, Urbanoviča, Rozentāla, Kokina, Kiršteina, Bartaševica, Putniņa un Staša pieprasījums iekšlietu ministram Ādamsonam par lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumību Iecavas putnu fabrikas privatizācijas procesā.

Situācija ir tāda pati kā attiecībā uz jautājumiem. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir Saeimas deputātu Berķa, Rozentāla, Kokina, Bērziņa, Lakševica, Brūvera, Sinkas, Putniņa, Seiles un Grīga pieprasījums labklājības ministram Bērziņam par Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izsludināto konkursu par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir... vairāk nebija pieprasījumu? Nav.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Otrais lasījums. Atbildīgā ir Ārlietu komisija. Vai kāds būtu tik laipns nākt tribīnē? Indulis Bērziņš...

I.Bērziņš. Nu nāk Aleksandrs Kiršteins, es domāju, ka viņš labāk zinās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, nu tad man arī kaut kas jārunā, lai stenogrammā būtu kaut kas kaut cik sakarīgs. Vispirms viens nāk, pēc tam otrs: tātad vispirms nāca Indulis Bērziņš komisijas vārdā, bet tad viņš atteicās, un tagad tribīnē ir pats komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Saeimas Ārlietu komisija izskatīja divus likumprojektus. Tā kā nebija saņemtas nekādas piezīmes un tie bija skatāmi steidzami un otrajā lasījumā, es lūdzu jūs tos atbalstīt. Tie ir likumprojekti "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos" un "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Nekādas piezīmes netika saņemtas, un es lūdzu nobalsot šodien, tas ir ļoti svarīgi priekš...

Sēdes vadītājs. Vai jūs neiebilstu, ja mēs tos izskatītu tādā secībā, kādā tie ir darba kārtībā? Jūs tos piedāvājāt otrādā secībā.

A.Kiršteins. Nē, nu es vienkārši nolasīju tos...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds, lūdzu, vēlas runāt par pirmo likumprojektu? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, balsosim... Vai kāds vēlas runāt par otru likumprojektu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Kolēģi, kuri nupat ienāca, - ja vēlaties piedalīties balsošanā, lūdzu, dariet to, jo mums balsotāju skaits nav pārāk liels! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais pēc secības ir 41. jautājums sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu". Vides un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu referentu! Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, Kristīgo demokrātu savienības deputāte. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Godāto Prezidij, priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Pilnvaru laiks valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" ģenerāldirektoram ir beidzies 1995. gada 26. maijā. Šajā pašā datumā ir beidzies pilnvaru laiks arī Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam, un 16. jūnijā ir beidzies pilnvaru laiks valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" ģenerāldirektoram.

Ņemot vērā to, ka tā amatā iecelšanas procedūra bija vecā likuma noteikta un tas tika izdarīts Augstākās padomes tiesību robežās, un šobrīd Saeima nav vairs patiesībā, pēc būtības Augstākās padomes juridisko tiesību mantiniece, - ņemot to vērā, jaunajā likumprojektā ir iestrādāta norma, kas nosaka citu šā ģenerāldirektora un arī šīs padomes priekšsēdētāja iecelšanas procedūru.

Ņemot vērā to, ka likumprojekts atrodas Saeimā otrajā lasījumā, bija komisijas lēmums un lūgums Saeimai izlemt jautājumu par šo triju amatpersonu pilnvaru laika pagarinājumu, iekams tiek pieņemts jaunais likums, kura sakarā tad arī pēc jaunās procedūras mēs iegūtu jaunus amatu pretendentus. Tādēļ arī šis pagarinājums tika ierosināts Saeimai nolemšanai. Šie ir trīs sagatavotie dokumenti. Es tos komentēju visus kopā tādēļ, ka tiem visiem trijiem ir viens juridiskais pamatojums un viena būtība. Balsojums acīmredzot ir nepieciešams par katru atsevišķi, vadoties pēc tā, ka šie dokumenti ir sagatavoti kā Saeimas lēmuma projekti.

Sēdes vadītājs. Katru lēmuma projektu izskatīsim un balsosim atsevišķi. Vai kāds vēlas runāt? Tātad vispirms - lēmuma projekts "Par valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu". Komisijas priekšsēdētāja, ziņojot par lietas būtību, runāja par visiem trijiem lēmumu projektiem, bet mums būs jāizskata un jābalso par katru atsevišķi.

Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi! Es gribētu precizēt Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Rugātes kundzes teikto. Tik tiešām, šobrīd radio un televīzijas darbu regulē likums "Par radio un televīziju", kas ir pieņemts 1992.gada 6.maijā, un Saeimas darbības laikā šajā likumā nekādi grozījumi nav izdarīti. Un tādējādi pašlaik ir izveidojusies situācija, ka minētajām trijām amatpersonām pilnvaras ir jau beigušās, tomēr likums "Par radio un televīziju" nedod tiesības pagarināt šo amatpersonu pilnvaras, jo šajā likumā ir noteikts, ka amatpersonas ieceļ uz trim gadiem. Lai veiktu pilnvaru pagarināšanu, būtu jāgroza vecais likums "Par radio un televīziju", un tikai pēc šo grozījumu izdarīšanas Saeima varētu pieņemt šādu lēmumu. Un līdz ar to, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu, es ierosinu atlikt šos trīs lēmumu projektus līdz brīdim, kamēr likumdošana šajā jomā būs juridiski sakārtota. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad mēs debates pabeidzam. Lūdzu referenti.

A.Rugāte. Godātie kolēģi! Komisijā bija vienprātīgs lēmums - šos termiņus pagarināt ļoti vienkāršu iemeslu dēļ. Ņemot vērā to, ka šie uzņēmumi turpina darboties un ģenerāldirektoriem un arī padomes priekšsēdētājam ir paraksta tiesības un visas pārējās juridiskās saistības (tostarp attiecībā uz tādu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar šīs nozares pārraudzības saistībām), šis lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, un tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt šādu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, paklausieties šo Kārtības ruļļa pantu, kuru deputāts Andersons minēja! 136.pants: "Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi." Un tagad var runāt viens - "par", viens - "pret". Mēs pabeidzām debates par šo jautājumu, bet par deputāta priekšlikumu viens var runāt "par", viens - "pret". Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs pašreizējā situācijā atliekam šo jautājumu, tas nozīmē, ka visas trīs amatpersonas turpina pildīt savus pienākumus, bet viņu iespējas ir ierobežotas. Sevišķi svarīgi tas ir attiecībā uz padomi. Jau pašreizējā brīdī Latvijas ētera saimniecībā (kaut arī šis vārds "ēters" nav īsti piemērots), briest ļoti nopietnas pārmaiņas. Mēs esam svarīga lēmuma priekšā, kas ir saistīts ar lielu investīciju iespējamo ieplūšanu no Ziemeļvalstīm. Līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota likumdošana ar Saeimas palīdzību, ar Saeimas likumu palīdzību, nevajadzētu dot nevienam cilvēkam un nevienai padomei tiesības izlemt šos ārkārtīgi svarīgos jautājumus - it sevišķi tāpēc, ka vecais padomes komplektēšanas sastāvs un tā darbības veids ir, skaidri zinām, neefektīvs un viņi līdz šim nav uzrādījuši nevienu labu darbības pazīmi. Tikai tāpēc - aiz uzmanības, lai nenotiktu kāda šā ētera iztirgošana, - mēs lūdzam šo dokumentu atlikt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Lai cik mēs nebūtu uzmanīgi pret līdzšinējo Radio un Televīzijas vadību, tomēr šie valstij svarīgie uzņēmumi nevar pastāvēt bez vadības, un iebildumi, ka Saeima nevar pagarināt šīs pilnvaras, ir nevietā, jo Saeima var visu. Saeima var nobalsot par šo pilnvaru pagarināšanu. Es pievērsīšu jūsu uzmanību sagatavotajam lēmuma projekta tekstam. Tātad -pagarināt ģenerāldirektora pilnvaras un ļaut pildīt šos pienākumus līdz jaunā ģenerāldirektora iecelšanai. Balsosim, pagarināsim šiem cilvēkiem šīs tiesības strādāt, parakstīt naudas dokumentus! Viņu ziņā galu galā ir arī bankas paraksti, un mēs nevaram apturēt visu Radio un Televīzijas darbību šajā sarežģītajā laikā, kad valstī ir banku krīze un visas pārējās problēmas. Es lūdzu deputātus pievērsties šim jautājumam ar visu nopietnību! Ja šeit būtu sagatavots otrs lēmuma projekts, kurā mēs ieteiktu kādu citu kandidatūru, tad būtu cita lieta. Bet mums vēl likums par Radio un Televīziju, par masu informācijas līdzekļiem, ir apspriežams, un pēc tam ir veidojama šī sabiedriskā padome, kārtīgi izvērtēsim visu! Es aicinu noraidīt Andersona kunga ierosinājumu un neatbalstu to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Andersona priekšlikumu - lēmuma projekta "Par valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" ģenerāldirektora pilnvaru termiņu pagarināšanu" izskatīšanu atlikt un nodot to atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 19, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamo izskatām lēmuma projektu "Par valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu". Godātie deputāti, es jau jūs brīdināju - lai būtu ievērota tiesiskā puse, attiecībā uz katru no šiem lēmuma projektiem procedūra ir ievērojama pilnā mērā!

Mariss Andersons - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Es aicinu balsot analoģiski, tāpat kā iepriekšējā balsojumā - tātad lēmuma projektu noraidīt, tā izskatīšanu atlikt Kārtības ruļļa 136.panta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Viens runā - "par", viens - "pret", pa piecām minūtēm katram. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Mēs faktiski esam nonākuši ļoti divdomīgā situācijā. Tātad šobrīd kalendāra ziņā viņu pilnvaru laiks beidzas, tātad nav personas, kas turpinās strādāt. Inkēna kungs ļoti vienkārši teica - jā, viņu funkcijas būs ierobežotas! Un zem šā teikuma slēpjas varbūt pārāk daudz, ko šobrīd, es domāju, daudzi zālē sēdošie nesaprot. Ko nozīmē - "viņu funkcijas būs ierobežotas"? Un patiešām - šeit tika runāts par naudas dokumentiem, par reālo dzīvi, par to, kas katru dienu ir jādara, lai šīs institūcijas varētu turpināt pildīt savas funkcijas. Es tagad īsti nesaprotu, - cerot uz kaut kādu nākotnes jautājumu (kas nāks, ar ko mēs biedrosimies, kādas investīcijas būs?)... un šīs nākotnes vārdā mēs šobrīd faktiski ierobežojam funkcijas, kuras... mēs nezinām, kas tas ir par ierobežojumu. Cienītie kolēģi, es domāju, ka šeit neloģisms ir pārāk liels. Tāpēc es lūgtu jūs vēlreiz pārdomāt šo jautājumu un nobalsot par pilnvaru pagarināšanu līdz nākamās kandidatūras ievēlēšanai. Tā ir vesela procedūra, kurā mēs varam tālāk izskatīt, ko darīt šinī gadījumā, bet nedrīkstam tādas institūcijas šobrīd atstāt pusceļā, jebkādā pusdarbībā, es pat nezinu, kā to īsti teikt, jo arī es nesaprotu, kādas ir šīs ierobežotās funkcijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Budovska kungs! Jūs tomēr mazlietiņ... pārāk plaši traktējat šo tiesību ierobežojumu, jo tiesību ierobežojums ir saistīts galvenokārt ar padomes darbību un, kā jau es teicu, ar iespēju pieņemt jaunus nopietnus lēmumus, lai pārdalītu to ētera saimniecību, kas pašreiz ir Latvijā. Tas acīmredzot būtu jādara nākamajai padomei.

Ja mēs runājam par Radio un Televīzijas ģenerāldirektoriem, tad reāli viņi ir vietas izpildītāji ar pilnām tiesībām vadīt šīs iestādes. Šā lēmuma atlikšana nekādā veidā neierobežo viņu iespējas attiecībā uz saimniecisko darbību reālu vadīšanu. Viņi reāli jau mēnesi strādā šādā režīmā, un nekas nav noticis. Mēs nevaram pašreiz šo pilnvaru termiņu pagarināt tāpēc, ka tādā veidā mēs pārkāptu likumu. Mums (ar šo vārdu "mēs" ir domāta Saeima) vispirms ir jāmaina vecais likums "Par radio un televīziju", ko pieņēma Augstākā padome, pretējā gadījumā mēs vienkārši pārkāpsim Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vairāk diemžēl nevar!... Par Kārtības ruļļa pārkāpumu. Un, līdzko jūs būsiet nepatiess, es jūs pārtraukšu. Lūdzu, - par Kārtības ruļļa pārkāpšanu!

G.Bērziņš (LZS).

Es gribu atsaukties uz 135.pantu. Tātad šis priekšlikums ir iesniedzams, cik es saprotu, rakstiski. Šeit tāda priekšlikuma nav, un pašreiz mēs nevaram to izskatīt. Es lūdzu iepazīties ar 135.pantu! Šeit ir runa par priekšlikuma iesniegšanu. Tāda nav notikusi. Visus priekšlikumus mēs iesniedzam rakstiski. Šis priekšlikums nav skatāms pēc būtības, jo tas nav iesniegts rakstveidā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kārtības ruļļa 135.pants: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms." 136.pants: "Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi." Godātie deputāti! Protams, mēs varam veltīt šim jautājumam garu diskusiju, jo 135.pantā ir teikts: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā..." Bet, es vēlreiz saku, 136. pantā ir runāts, ka "pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi"... Te nav runa par iesniegšanu, Bērziņa kungs!

Godātie deputāti! Protams, mēs varam debatēt par šiem jautājumiem. Par šiem procedūras jautājumiem mēs varam debatēt, un to, kā traktēt šos abus pantus, - to mēs varam izšķirt debatēs un balsojumos. Pati Saeima. Pati Saeima skaidro ar saviem lēmumiem attiecīgos pantus.

Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas runāt. Atgriežamies pie balsojuma. Lūdzu, balsosim par deputāta Marisa Andersona priekšlikumu - atlikt lēmuma projekta "Par valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu" izskatīšanu un nodot atpakaļ komisijai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 15, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais. Izskatām lēmuma projektu "Par Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarināšanu".

Mariss Andersons - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

 

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Protams, es šobrīd aicināšu atkārtot iepriekšējo operāciju un atlikt saskaņā ar šo pašu Kārtības ruļļa pantu - 136.pantu - šā jautājuma izskatīšanu, tikai es vēl gribu paskaidrot. Attiecībā uz abiem iepriekšējiem balsojumiem jau izskanēja pietiekami argumenti "par" un "pret". Es tikai gribu teikt, ka šajā situācijā šis "pret" pret pilnvaru pagarināšanu būtu vēl spēcīgāks, jo tik tiešām nav nekādas loģikas, šobrīd pagarināt padomes vadītāja pilnvaras, ja mēs esam noraidījuši gan Radio, gan Televīzijas, šo valsts uzņēmumu, ģenerāldirektoru pilnvaru pagarināšanu. Tātad es jūs aicinu atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka mēs neesam īsti izvērtējuši šo jautājumu izlemšanas svarīgumu un esam jau nobalsojuši nepagarināt pilnvaras "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" ģenerāldirektoriem. Tagad lemsim par Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru pagarināšanu vai nepagarināšanu.

Te jau Inkēna kungs teica, ko tas nozīmē - nepagarināt pilnvaras nozīmē pilnvaru ierobežošanu. Nu tad pateiksim, kas tās ir par pilnvaru ierobežošanām un ko "Latvijas Radio" ģenerāldirektors un "Latvijas Televīzijas" ģenerāldirektors, un - it īpaši Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs un šī padome kopumā varēs darīt un ko nevarēs darīt! Kā tad viņiem tagad rīkoties? Vai mēs viņus atstāsim "bezsvara stāvoklī" ? Tas, godīgi sakot, nav prāta darbs - it īpaši, ja zinām to, kā beidzās likumprojekta "Par radio un televīziju" otrais lasījums. Šis likumprojekts otrajā lasījumā netika pieņemts. Tagad ir desmitiem - ja ne simtiem - atkal jaunu priekšlikumu, un mēs nezinām, kāds būs šā likumprojekta liktenis šajā Saeimā. Mēs gribam šo ļoti svarīgo masu informācijas līdzekļu daļu - radio un televīziju - atstāt neziņā. Es jūs aicinu... Tagad gan ir palicis tikai jautājums - apstiprināt Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiku. Es aicinu - it īpaši tagad šo ... neko ļaunu jau viņi nav sastrādājuši un, man liekas, arī nesastrādās, nevajadzētu tā uztvert to! Vajadzētu pagarināt šīs pilnvaras. Jo, es vēlreiz saku, atstāt īsti "bezsvara stāvoklī" šos ļoti svarīgos masu informācijas līdzekļus nebūtu prāta darbs. Paldies par uzman ību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Zināmais "bezsvara stāvoklis", par ko runāja Tabūna kungs, iestājās tādēļ, ka mums vienkārši nebija spēka un enerģijas, un spējas vienoties, pieņemot likumu, kuru pašlaik gaida ne tikai televīzijas skatītāji un radio klausītāji, bet arī - un it sevišķi - šo situāciju gribu precizēt: Tabūna kungs, nav īsti tā, kā jūs teicāt! Jautājums jau nav par to, ka mēs balsojam "pret". Ja mēs šobrīd, balsojot par šo lēmumu, konkrēto lēmumu, nobalsotu "pret", tad tas "karātos gaisā", vai, kā jūs teicāt, atrastos"bezsvara stāvoklī". Mēs negribam viņus nekur "pakārt", mēs gribam atstāt viņus tādā stāvoklī, kādā viņi ir šobrīd, un viņiem šodien šīs pilnvaras nebeidzas - tās jau ir beigušās agrāk, kā jau iepriekšējie runātāji teica. Tātad - neko nemainīt, pieņemt likumu un darīt visu atbilstoši likumam. Jo atbilstoši Kārtības ruļļa 136.punktam, mēs paredzam šā lēmuma atlikšanu, nevis mēs izsakām neuzticību vai kaut ko atņemam šiem cilvēkiem. Tā ka es aicinu balsot tāpat kā divās iepriekšējās reizēs, jo ļoti dīvaini būtu, ja mēs, divās iepriekšējās reizēs pieņēmuši vienu lēmumu, trešajā gadījumā nez kāpēc pieņemtu pretēju lēmumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Andersona ierosināto priekšlikumu - atlikt lēmuma projekta "Par Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarināšanu" izskatīšanu un nodot to atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Par procedūru. Lūdzu! Māris Budovskis!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr gribu teikt dažus vārdus par procedūru. Tātad balsojums ir noticis, un tā tas ir, kā Saeima ir lēmusi. Un tomēr. Priekšsēdētāja kungs, jūs bijāt ļoti uzmanīgs, lai neizraisītu tālāko diskusiju, un lietojāt ļoti interesantu vārdu - "ierosināto priekšlikumu". Es jums pilnīgi piekrītu, ka šajā gadījumā tas ir ierosināts priekšlikums. Bet tas nav iesniegts priekšlikums! Ja mēs negribam to atšķirt, tādā gadījumā mēs procedūras ziņā sajauksim visu tālāko darbību. Jo katrs no mums, deputātiem, var nākt priekšā un izteikt kādu domu, un mēs sāksim balsot par to. Es uzskatu, ka tā nav priekšlikuma iesniegšana, bet vienkārši deputātu "ūjināšana". Piedodiet par izteicienu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es jums jau izteicu nevis priekšlikumu, bet piedāvājumu - atklāt debates par šo lietu. Bet 136. pantā ir vārds "priekšlikums" , un no tā var secināt, ka priekšlikums var būt mutisks vai rakstisks. Mūsu līdzšinējā prakse un precedenti - kaut gan Endziņa kungs ļoti nemīl, ka es uz to atsaucos, bet sēdes vadītājam ir kaut kāda konsekvence jāievēro - tieši tāda ir bijusi. Bet, ja deputāti grib debatēt par šo jautājumu, tad man, kā sēdes vadītājam, nekādu iebildumu pret to nav. Es arī nenoraidu jūsu teikto, tikai vēlreiz paskaidroju Kārtības ruļļa attiecīgo pantu.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts... Par procedūru? Jūs jau vēl neesat noklausījušies to. Nākamais ir lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu Jānim Bunkšam kā pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā".

Lūdzu, - satiksmes ministrs Gūtmanis! Acīmredzot Ministru kabineta vai Ministru prezidenta vārdā, jo es neesmu saņēmis nekādu jūsu iesniegumu.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta uzdevumā es ierosinu šo darba kārtības punktu svītrot, jo nākamtrešdien - 28.jūnijā - notiks Pašvaldību savienības domes sēde, kurā šis jautājums ir papildus saskaņojams. Tāpēc es lūdzu atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Jūsu priekšlikums - atlikt. Diemžēl - es ļoti atvainojos! - Saeimas sekretārs Daudiša kungs sniedza ļoti svarīgu informāciju, kā slēgt sēdi. Es tiešām nedzirdēju argumentus. Es sapratu, ka šo jautājumu jūs atsaucat, bet - kā vārdā un ...

A.Gūtmanis. Ministru prezidenta pilnvarots, Ministru kabineta vārdā es atsaucu šā jautājuma izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Tad ir skaidrība, es domāju. Godātie deputāti, līdz pulksten 17.00 ir palikušas divas minūtes. Prezidijā nav iesniegti nekādi priekšlikumi par sēdes pagarināšanu. Mums ir iesniegti priekšlikumi par to, ko darīt pēc sēdes, bet par sēdes pagarinājumu nav iesniegti priekšlikumi. Tāpēc lūdzu reģistrēties un pēc tam uzklausīt svarīgu informāciju. Lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu palikt vietās vēl mirklīti!

Godātie deputāti! Mēs reģistrējāmies. Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Pēc tam sēdes vadītājs sēdi slēgs, un pēc tam... Šeit ir ieradušies cilvēki, kuri grib ar mums vēl kādu brīdi runāt. Es jūs ļoti lūdzu uzkavēties, lai mēs sēdi varam slēgt. Vienu mirklīti, lūdzu! Vienu mirklīti!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Sēdes noslēguma daļā nav reģistrējušies šādi deputāti:

Aivars Berķis,

Jānis Bunkšs,

Aivars Endziņš,

Raimonds Jonītis,

Viesturs Pauls Karnups,

Jānis Kokins,

Andrejs Krastiņš,

Andris Liepiņš,

Pauls Putniņš,

Andris Rozentāls,

Anna Seile,

Juris Sinka,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis ir zālē.

Godātie deputāti! Noslēdzot Saeimā pavasara sesiju, es gribu pasvītrot divas lietas. Vispirms: līdz rudens sesijas atklāšanai, par kuru mēs esam lēmuši, Prezidijs un komisijas turpina darbu visu šo starplaiku. Sēdes sesiju starplaikā tiks sasauktas, ja tāda nepieciešamība būs, - tiks sasauktas likumā noteiktajā kārtībā. Prezidijs pateicas deputātiem par aizvadīto darba cēlienu un novēl, lai, ielīgojot vasaru, ikviens sevi noskaņotu ne tikai vasaras darbiem laukos un pļavās, bet pasmeltu spēku un izturību visspraigākajā posmā mūsu turpmākajā kopīgajā darbā - rudens sesijā. (Aplausi.)

Tagad jūs jau redzat paši, kas tur nāk! (Skan līgo dziesmas.)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, S.Stikute