Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Paziņoju par atklātu Saeimas ārkārtas sesiju, kas tika sasaukta saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38.pantu pēc Saeimas Prezidija ierosinājuma, pamatojoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Budžeta un finansu komisijas un Saeimas frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, ņemot vērā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Juridiskās komisijas un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas ierosinājumu. Saeimas ārkārtas sesijas 19.jūlija sēdes darba kārtībā ir iekļauti 49 jautājumi.

Sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Pirmais - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Iesniedz Ministru kabinets. Vai pret Prezidija atzinuma projektu ir iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un tiek noteikts, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Iesniedz Ministru kabinets. Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to šis likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un tiek noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk - likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes nodokli"". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Nav iebildes. Tātad tas tiek nodots Juridiskajai komisijai, un Saeima nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk - likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Lūdzu! Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Pašlaik Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai ir nodots izskatīšanai viens līdzīgs projekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Man būtu lūgums neatbalstīt paralēla likumprojekta nosūtīšanu, bet šā likumprojekta iesniedzējus lūgt iesniegt šos grozījumus kā priekšlikumus pie izskatāmā likumprojekta. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Mçs piekrītam!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti iesniedzēji piekrīt deputāta Zaščerinska priekšlikumam, un līdz ar to balsošana nav nepieciešama.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas valdību līgumu par savstarpējo sadarbību muitas jautājumos". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to šo likumprojektu Saeima nodod Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo... Es atvainojos. Lūdzu, - Endziņa kungs - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gan par šo likumprojektu, gan arī par nākamo, kas ir darba kārtībā var būt, ka tomēr vajadzētu informāciju, kur pats līgumu teksts ir pieejams, jo deputātiem izdalīts tas nav.

Sēdes vadītājs. Jautājums Ministru kabinetam. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš jautāja Ministru kabinetam (jo Ministru kabinets iesniedza šos likumprojektus), kāpēc nav pievienoti līgumu teksti likumprojektiem "Par Latvijas Republikas un Ukrainas valdību līgumu par savstarpējo sadarbību muitas jautājumos" un "Par nolīgumiem starp Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām". Aivars Endziņš lūdz paskaidrot, kāpēc nav iesniegti līgumu teksti. Ārlietu komisijai tas tiks nodots. Deputāt Endziņ, kādi ir jūsu priekšlikumi? Jūs uzdevāt jautājumu, saņēmāt atbildi, izsmeļošu atbildi...

A.Endziņš. Man nav iebildumu pret pašu likumprojektu tekstu - gan vienu, gan otru, bet ir priekšlikums, lai katrā ziņā Ārlietu komisija kopā ar Ministru kabinetu rūpētos... jo ne katram deputātam... Es saprotu, ka tās ir lielas skaitļu virknes. Acīmredzot tad katrā ziņā jābūt informācijai par to, kur līgumu teksts ir pieejams - vai tas ir Kancelejā vai Ārlietu komisijā, jo savādāk jau mēs nevaram pieņemt tādu likumu. Tas ir pretrunā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Deputāts Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Par procedūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Sinka. Jūs gan teicāt, kad Endziņa kungs esot saņēmis izsmeļošu atbildi. Mēs to nedzirdējām. Vienīgi Endziņa kungs ir bijis šeit uz katedras. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamie kolēģi un Sinkas kungs! Es atvainojos, jo tiešām es runāju no vietas un tur nebija mikrofona. Es noskaidrošu, kādēļ nav atsūtīts šis līguma teksts, bet es pieņemu, ka tas nav izdarīts ārkārtīgi lielā apjoma dēļ, jo tur ir dažādi cipari un tā tālāk, un lai tas neaizietu "pa taisno" makulatūrā... tomēr tas tiks izdarīts, un pieejams šobrīd tas ir Ārlietu ministrijā un Valsts kancelejā un tiks nosūtīts arī uz komisiju.

Sēdes vadītājs. Man diemžēl jāatvainojas par to vārdu "izsmeļošu". Deputāts Sinka šā vārda nozīmi nesaprata, un es esmu vainīgs, jo es zināmā mērā nosacīti šo vārdu pielietoju, lai...

Godātie deputāti! Kārtības rullī ir paredzēta tāda kārtība, ka šim tekstam ir jābūt klāt. Tagad no procedūras viedokļa mēs varam tikai domāt par to, kad darba kārtības izskatīšanas laikā mēs varēsim atgriezties pie šā jautājuma tad, kad šis teksts būs, un tad, kad deputāti to varēs redzēt. Vienalga, vai tas ir jāredz visiem vai tiem, kas vēlas to redzēt, bet katrā ziņā tam šeit šajā sēdē... šajā sēžu zālē ir jābūt. Vai tam ir jābūt Ministru prezidenta galdā vai viņa padomnieku vai ministru galdos, vai frakciju vadītāju atvilktnēs, bet, kamēr tā nav, tikmēr mēs nevaram šo lēmumu pieņemt, jo Kārtības rullī tas ir šajā ziņā formulēts. Mēs varētu nolasīt šo pantu... Kārtības ruļļa 80.panta otrā daļa: "Ja likumprojekts paredz starptautiskā līguma apstiprināšanu, tam jāpievieno attiecīgā līguma oficiālais teksts, kā arī tā tulkojums latviešu valodā, ja līguma oficiālais teksts nav latviešu valodā." Vai deputātiem ir iebildes, ja mēs tagad šā jautājuma izskatīšanu pārtraucam un atsāksim tad, kad būs iesniegts šis teksts? Nav iebildes, tātad līdz ar to jautājumu par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Ukrainas valdību līgumu par savstarpējo sadarbību muitas jautājumos" un likumprojekta "Par nolīgumiem starp Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām" nodošanu komisijām... šā jautājuma izskatīšanu atliekam.

Nākamais ir likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu". Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija ierosinājumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Deputātiem nav iebildes pret Saeimas Prezidija ierosinājumu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"". Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputātiem nav iebildes pret Saeimas Prezidija ierosinājumu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma nodokli". Iesniedz Ministru kabinets. Lūdzu - Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Augsti godātais Saeimas Prezidij un cienītie deputāti! Nodokļi ir viens no tiem svarīgākajiem priekšnoteikumiem, kas veido mūsu valsts budžetu, tāpēc ārkārtīgi rūpīgi ir jāpieiet viņu izvērtēšanai. Mans personīgais viedoklis, piemēram, ir tāds, ka budžeta krīze ir radusies tikai tāpēc, ka mēs ļoti strauji un nepārdomāti izmainījām divus galvenos nodokļus - bijušo peļņas nodokli aizstājām ar citu nodokli un apgrozījuma nodokli - ar pievienotās vērtības nodokli, pietiekami rūpīgi neizanalizējuši visas tās sekas, kas radīsies, šiem likumiem stājoties spēkā. Un tiešām - ar 1. maiju šie nodokļi stājās spēkā un ar 1. jūniju valstī radās finansu krīze, un budžetā neienāca ienākumi.

Nu mēs ķeramies pie trešā nodokļa, kurš, kā paredz pārejas noteikumi, spēkā stāsies tikai ar 1996. gada 1. janvāri, tātad tad, kad jau darbosies 6. Saeima. Šeit ir paredzēti dažādi noteikumi, kas līdz 2000. gadam tiek aplikts ar šo nodokli - un kas netiek aplikts ar šo nodokli. Es uzskatu, ka tagad ārkārtas sesijā ir priekšlaicīga šī nodokļa apspriešana - tā nodošana komisijām un pēc tam apspriešana sesijā, jo visa nodokļu pakete mums pašlaik ir "greiza", ko pierāda mūsu pašreizējā situācija valstī.

Paldies par uzmanību. Aicinu jūs balsot pret šī likuma nodošanu komisijām, jo tas var pagaidīt. Vajag izanalizēt visu paketi un tad viņu mainīt.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu pateikt mazu repliku par Seiles kundzes izteikumu, ka šī jaunā nodokļu likumu pakete bija cēlonis, pareizāk sakot, ka šie divi likumi, kas pieņemti par pievienotās vērtības nodokli un par uzņēmumu ienākuma nodokli, ir bijuši tiešie budžeta un finansu krīzes izraisītāji un ka šī krīze ir sākusies maijā. Diemžēl, kad mēs mūsu darba kārtības jautājumos runāsim par šīgada budžeta izdevumu samazinājumu, es nedaudz pieskaršos šo ieņēmumu nodokļu analīzei un arī citiem faktoriem, kas budžetā ir samazinājuši ieņēmumus. Es vienkārši uzskatu, ka šādi traktēt šos divus likumprojektus ir nekorekti.

Tajā pašā laikā es gribu jums teikt, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir nodoklis, ko pašvaldības tiešām ļoti ilgi gaida, lai šis jautājums būtu sakārtots, jo tas ir pašvaldību ieņēmums, un viņiem ir jāzina, uz ko viņiem ir jāorientējas nākošajā gadā, plānojot savus budžeta ieņēmumus. Vadoties pēc šiem apsvērumiem, es lūdzu tomēr Saeimu to atbalstīt un nodot izskatīšanai komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es visā pilnībā gribētu pievienoties Seiles kundzei, jo domāju, ka mums nevajadzētu šeit forsēt un pieņemt nepārdomātas lietas. Vispirms, lai par šādu jautājumu runātu, man gribētos dzirdēt, cik tad ir plānots ieņemt katrā reģionā no šī nodokļa. Kur ir šādi aprēķini? Un šie aprēķini, manuprāt, var nākt tikai no "apakšas", tātad no pašvaldībām. Ja viņas tik ļoti gaida šādu likumu, tad arī šiem aprēķiniem vajadzētu nākt un būt šeit skaidri un gaiši uz galda, bet, cik es esmu saistīts ar to, kas notiek ar nekustamo īpašumu, tad es redzu, ka lielākā daļa cilvēku, kas viņu ir dabūjuši, nav spējīgi viņu pat apsaimniekot, nerunājot par to, ka kaut kādu nodokli varētu maksāt. Šeit ir jābūt ļoti diferencētai pieejai, jo šo īpašumu ir saņēmuši ļoti daudzi veci cilvēki, kas būtībā ir nabadzīgi cilvēki, un tagad mēs izdomāsim nodokli, ar kura palīdzību šiem cilvēkiem šo īpašumu atņemt. Vienreiz viņiem to atņēma vispār bez kādas kompensācijas, tagad viņiem to brīvā valstī atņems caur nodokļu politiku. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieļaujami, tāpēc es gribētu redzēt šādus aprēķinus. Es gribētu redzēt šajos aprēķinos, cik tad cilvēku vispār spēj šādu nodokli maksāt, un tad šī saruna varētu sākties pēc nākošās Saeimas ievēlēšanas, nevis tagad, triecientempā pieņemot nodokļus vienu pēc otra. Un es pilnīgi piekrītu šim Seiles kundzes izteikumam, ka nodokļu politika ir novedusi valsti krīzes stāvoklī. Un, ja kāds man saka, ka tas tā nav, tad mēģiniet to parādīt man, lūdzu, ar aprēķiniem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es neesmu ekonomists, bet tajā pašā laikā, klausoties tagad Kreitusa kunga runu, es skatījos uz 4. pantu, un tur tieši tas, par ko jūs šaubāties, ir rakstīts. Tur ir rakstīts skaidri un gaiši - denacionalizētā dzīvojamā fonda nerentablos nekustamos īpašumus līdz 7 gadiem no denacionalizācijas brīža... Tur ir runa par pensionāriem, invalīdiem, maznodrošinātām ģimenēm, kur ir runāts par atvieglojumiem nodokļu maksātājiem. Tātad vai nu ir atvieglojumi, vai vispār tiek atlikts. Un tas ir tiešām pašvaldībām. Un es tagad nesaprotu. Pēc nodošanas komisijām mēs strādāsim pie šī likumprojekta gan pirmajā, gan otrajā, gan trešajā lasījumā, tāpēc jau tagad pie nodošanas pateikt "nç" - vai tas ir pareizi un vai tas ir loģiski? Es tomēr aicinātu atbalstīt un nodot šo likumprojektu komisijām, lai Saeima varētu nopietni pie viņa strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tiešām gribētu šodien uzsvērt tieši šo te momentu, ko izteica vairāki runātāji par to, ka tas ir viens no ļoti nopietnajiem pašvaldību nodokļiem, un pašvaldības šo nodokli gaida jau no gada sākuma. Diemžēl iepriekšējie nodokļi - zemes nodoklis un īpašuma nodoklis tajā formā, kādi viņi šobrīd ir, neattaisno uz viņiem liktās cerības, un tieši šie divi nodokļu veidi šorīd ir arī tie, kas pašvaldību daļā nepildās.

Es pilnībā varu piekrist Seiles kundzei tajā daļā, ko viņa teica sākumā, - ka šis tiešām ir ļoti nopietns un ļoti nopietni apspriežams un izvērtējams likumprojekts, un tieši tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc lai mēs šo apspriešanu neuzsāktu šobrīd, nododot šo likumprojektu komisijām, lai komisijas kopā ar ieinteresētajām pusēm viņu tiešām varētu nopietni, kārtīgi izsvērt. Šis likumprojekts viegli nav tapis arī valdībā, komitejā viņš vairākas reizes ir atlikts, un tomēr šis likums ir ļoti nepieciešams tieši pašvaldībām, tāpēc es lūdzu šodien neiebilst pret to, ka šo likumprojektu mēs sākam izskatīt.

Es paredzu, ka ar šī likumprojekta izskatīšanu, protams, viegli neies, bet šis process ir jāsāk arī Saeimā. Valdība par šiem jautājumiem ir daudz runājusi, pašvaldības jau sen šo likumprojektu prasa, un tāpēc es aicinu jūs pieņemt lēmumu - nodot komisijām minēto likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, pēc tam - Māris Budovskis. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šī likuma nodošanu komisijai. Lieta ir tāda. Nekustamā īpašuma nodokļa likums būtībā atceļ, kā tas izriet no pārejas noteikumiem, Zemes nodokļa likumu. Un, runājot par zemes nodokli, faktiski ir tā, ka viņš ieiet automātiski šinī nodoklī, jo tālāk nekas nav teikts, un tas būtiski skar Latgali. Šobrīd Latgalē, kā zināms, ja ierāda dabā zemes gabalu, tad uz trim gadiem atbrīvo no zemes nodokļa maksāšanas. Šobrīd ir lērums termiņpieprasījumu, kad zemi vēlas atgūt mantinieki, sākot tikai ar 1996. gada 1. janvāri. Līdz ar to šie nodokļa atvieglojumi, šī zemes nodokļa daļa, Latgalē vispār netiks skarta. Un tātad faktiski tas cilvēkus atbaidīs atgriezties pie saviem īpašumiem un tamlīdzīgi, viņi būs stipri vīlušies. Mēs tomēr nevaram tik pārgalvīgi rīkoties, tāpēc es esmu pret šī likuma nodošanu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis, dzirdot kolēģa argumentus, atteicās runāt. Vai vairāk deputātu, kuri ir pieteikušies runāt par šī likumprojekta nodošanu komisijām, nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu - nodot likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli" Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! 34 - par, pret - 29, atturas - 10. Nav pieņemts, līdz ar to tiek noraidīts.

Tālāk ir likumprojekts "Administratīvo aktu procesa likums". Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš" Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Tā kā šajā likumprojektā ir runa par to, kādā kārtībā valsts un pašvaldību institūcijās tiek pieņemti individuāla rakstura administratīvie akti, es aicinātu Saeimu nodot šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir otrā komisija. Es aicinātu balsot par šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts un Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās". Iesniedz Ministru kabinets. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs šo likumprojektu izskatījām frakcijā, un mums radās tāds iespaids, ka virsraksts neatbilst saturam, ka principā šis likumprojekts vairāk cenšas noslēpt valsts aparāta darbību, nevis dot informāciju atklātībā. Pēc mūsu domām, principā šis likumprojekts nav pienācīgi sagatavots, lai to varētu izskatīt komisijās, jo tas turpina tādu parādību no valdības puses, ka tā iesniedz likumprojektu, ko mašīnrakstītāja ir sagatavojusi ar lielu cerību, lai attiecīgā komisija viņu pārstrādātu tā, ka viņš būtu kaut cik lietderīgs.

Frakcijas vārdā es lūdzu kolēģus šo likumprojektu noraidīt un aizsūtīt atpakaļ, lai viņš tiek kārtīgi pārskatīts un lai tiešām projekts atbilstu viņa virsrakstam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Apvienība "Tçvzemei un brīvībai" pievienojas iepriekš izteiktajam viedoklim, un vakar mēs esam pieņēmuši arī attiecīgu valdes paziņojumu, kurā novērtējam šo Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu "Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās" kā mēģinājumu ierobežot sabiedrības tiesības uz tiešas un patiesas informācijas saņemšanu par valsts ierēdņu darbību un valstij svarīgu lēmumu pieņemšanu. Apstākļos, kad ik dienas atklājas jauni fakti par ierēdņu negodīgumu un savtīgumu, valsts līdzekļu izšķērdēšanu, ienākumu slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu, mēģinājumi ar šādu likumu palīdzību noklusēt informāciju, it sevišķi pirmsvēlēšanu periodā, liecina par valdošās koalīcijas bailēm no tā, ka tauta varētu objektīvi izvērtēt viņu nesekmīgo politiku un nespēju pārvaldīt valsti. Atklātība ir viens no nedaudzajiem pēdējo gadu ieguvumiem Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Minētā likumprojekta izstrāde un iesniegšana Saeimā liecina par "Latvijas ceļa" un tā koalīcijas partneru vēlmi apturēt demokrātijas attīstību Latvijā un atgriezties pie totalitāras valsts modeļa.

Tādēļ mēs ierosinām noraidīt šāda projekta iesniegšanu, tajā pašā laikā, dabiski, uzskatot, ka ir svarīgi izstrādāt likumu, kas garantētu sabiedrībai, tajā skaitā masu informācijas līdzekļiem, iespējami brīvu pieeju informācijai, kas skar gan valdības, gan Saeimas, gan arī ierēdņu darbību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Uzskatu, ka šāda likuma pieņemšana, kāds šeit mums tiek piedāvāts, nav atbalstāma. Lūk, anotācijā ir rakstīts, ka valsts pienākums ir sniegt tās rīcībā esošo informāciju; fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības informāciju saņemt. Informācijas saņemšanas mehānismam ir jābūt vienkāršam, tas nedrīkst radīt lielu birokrātiju utt. Lūk, bet likums pēc tam savā izklāstā pierāda pilnīgi pretējo, jo tiek radīts mehānisms, pie tam ļoti sarežģīts, lai šo informāciju faktiski noslēptu. Pēc tam, šī informācija, kā te rakstīts, tiek sadalīta trijās grupās: vispārpieejama, konfidenciāla vai valsts noslēpumus saturoša informācija. Lūk, iznāks tā, ka vispārējā informācija ietvers tikai vienu simto daļu, tātad to informāciju, kuru varēs izmantot un pie kuras varēs piekļūt, bet šī konfidenciālā vai valsts noslēpumus saturošā sastādīs 99 simtdaļas. Izbrīnu rada pat šīs jaunās struktūras, kas tiek radītas ar šo likumu. Piemēram, Informācijas aģentūra ar visai dīvainām funkcijām, arī ekspertu padome. Par ekspertu padomi - te nav skaidrs, kas tajā ietilpst. Arī tās funkcijas. Vārdu sakot, tā būs cenzūra. Skaidri un gaiši - cenzūra, kas izvērtēs, lai informācijai nepiekļūtu tie, kurus šī informācija interesē. Lūk, par to, ka tāds likums būtu vajadzīgs, šaubu nevarētu būt, bet šādā veidā, kāds tas tiek piedāvāts, tas nav pieņemams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Ministru prezidents Māris Gailis.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Katrā neatkarīgā valstī ir savi valsts noslēpumi. Un ir arī lietas, kas ir konfidenciālas, jo tās saistās ar uzņēmējdarbību vai privātām lietām. Katrā neatkarīgā valstī ir šādi likumi, ar kuru palīdzību tiek atdalīta pieejamā informācija no informācijas, kurai ir jābūt slēptai. Mums ir sava aizsardzība. Mums ir savi izlūkošanas dienesti, mums ir SAB. Es domāju, jūs ļoti labi saprotat, ka informācija, kas ir SAB rīcībā, nevar būt pieejama visiem, kas gribētu ar to iepazīties. Un ir jābūt instrumentam, kādā veidā šo informāciju vienu no otras atdalīt. Jūs zināt, ka pirms vairākiem mēnešiem likums bija izstrādāts savādākā veidā. Tas saucās "Par informācijas aizsardzību". Tieši tādēļ, lai nebūtu primāra ... tātad aizsardzībai... informācijas slēpšana, mēs uzdevām darba grupai pārkārtot šo likumu otrādi, lai viss būtu atklāts, izņemot to, kas ir konfidenciāls vai slepens. Iepriekšējā likuma versija runāja, ka viss ir slēpts, izņemot to, kas nav tāds - tātad ar ko var iepazīstināt sabiedrību.

Protams, jebkuru likumu var uzlabot un papildināt, un es domāju, ka, ja mēs nododam komisijai, tad komisija to arī izdarīs, tādēļ es aicinu tomēr šo likumu nodot komisijai, jo mēs nevaram normāli funkcionēt. Mēs nevaram normāli funkcionēt, ja mums nav likuma par informācijas atklātību un aizsardzību. Jāsaka, ka mēs sadarbojamies ar NATO, mēs piedalāmies programmā "Partnerattiecības mieram", kas arī prasa darbību ar zināmiem dokumentiem, ar slepeniem dokumentiem, kuri mums tiek atsūtīti no NATO štāba un no citām organizācijām. Mums ir jābūt instrumentam, kas nosaka, kā ar kādiem dokumentiem rīkoties. Mēs nevaram turpināt normālu sadarbību ar šīm militārajām un drošības organizācijām, ja mēs neesam noteikuši sistēmu un kārtību, kā šinī valstī tiek aizsargāti valsts noslēpumi. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, neraugoties uz visām tā nepilnībām, un iesniegt savus priekšlikumus, lai trijos lasījumos varētu savest to likumu tādā kārtībā, ka to var tiešām pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, Gaiļa kungs pareizi izteicās, ka iepriekšējo likumu mēģināja apgriezt otrādi. Un ir arī apgriezuši otrādi. Faktiski pirmajā variantā, tas ir, virsrakstā, bija informācijas saizsardzība, turpretī tagad ir informācijas atklātība, bet visā tālākajā atspoguļojumā šī informācijas atklātība... Faktiski šeit jau konceptuāli viss ir ačgārni. Pirmkārt, tā ir daļa par Informācijas aģentūru, un tā ļoti interesanta institūcija. Tā ir juridiskā persona, un šeit ir noteikts, ka tieši šī Informācijas aģentūra nodrošinās sabiedrību ar objektīvu un vispusīgu informāciju par iedzīvotāju tiesībām, pienākumiem un "citiem aktuāliem jautājumiem". Faktiski tādā gadījumā mēs redzam, ka ir izveidota viena jauna valsts institūcija, kura vienīgā ar likumu ir kompetenta noteikt, ka tagad parādīsies... ka viņi nodrošinās sabiedrību ar objektīvu informāciju. Es domāju, ka tas ir absurds. Tā ir faktiski viena no tādām cenzūras lietām, kura ļoti šaurā veidā uztic vienai institūcijai, ka tā ir pilnvarota.

Un vēl tālākais. Teiksim, šis atklātības princips, man liekas, ir tiktāl samezglots, ka te par atklātību vispār nekādu sarunu nav. Tas ir 21.pantā - "Tiesības informācijai noteikt konfidencialitātes statusu". Ieklausieties tikai vienā daļā: "Konfidencialitātes statusu informācijai ir tiesīgs noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs, izdodot rīkojumu". Cienītie kolēģi, tādā gadījumā šis iestādes vadītājs nebūs slinks un būs rīkojums pēc rīkojuma, un es pat nezinu, kas paliks pāri - kādu informāciju tad mēs varētu saņemt un kādu informāciju varētu izplatīt, kura tad skaitīsies oficiāla un kura - neoficiāla. Man liekas, ka šāda nostādne ir konceptuāla nostādne, un tā faktiski ir pretrunā ar Preses likumu. Tā ir pretrunā ar likumiem par to, ka mēs esam par šo demokrātisko un atklāto sabiedrību.

Zināt, cienītie kolēģi, mēs, varētu teikt, ilgi mocījāmies ar jautājumu par valsts noslēpumu. Šis likumprojekts vairākkārt tika gatavots un vairākkārt tika mēģināts izskatīt, un tomēr nekas neiznāca. Man ir jautājums: kāpēc? Šeit faktiski strikti ir atdalāma viena lieta - valsts noslēpums. Es domāju, ka tas patiešām ir atsevišķa likuma vērts. Ja šeit to ienes iekšā kā vienu nodaļu, bet pirms tam daļa tiek nosegta ar konfidencialitāti, tad, man liekas, tādā veidā likums tiek ļoti saputrots un praktiski nopietnas informācijas iegūšana būs stipri ierobežota. Es pat negribu šeit iepriekšējos punktus atgādināt un lasīt to, kādā veidā var informāciju iegūt. Faktiski tas ir milzīgs birokrātisks aparāts, kur daudziem cilvēkiem nav pa spēkam ne rakstīt, ne gaidīt atļaujas, iesniegumus, pamatojumus utt. Kolēģi, man liekas, ka šāds likumprojekts... Es nenoliedzu to, ka par informācijas atklātību un valsts noslēpumu ir noteikti jābūt šādiem likumiem, bet katrā ziņā jau konceptuāli, man liekas, ir jāpārskata šāda likuma būtība vispār. Līdz ar to es aicinu šajā etapā tomēr noraidīt šo likumprojektu, un viņa iesniedzējam acīmredzot būtu jāsaprot, ka tomēr ir nopietnāk un demokrātiskāk jāpieiet šādu jautājumu izskatīšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Arī es pilnībā atbalstu ideju par to, ka ir jābūt likumam par informācijas pieejamību un ir jābūt likumam par valsts noslēpumu, taču šis konkrētais likumprojekts, kurš šodien ir mūsu priekšā izlemšanai, tā tālākais liktenis rada daudzus neatbildamus jautājumus, un, ja šī atbilde arī ir, tad šai atbildei ir ļoti daudz mīnusu, jautājumu. Piemēram, jautājums par Informācijas aģentūru. Es neatkārtošu to, ko teica kolēģi pirms manis, taču es atbalstu viņu izteikto viedokli.

Ceturtajā nodaļā jautājums par informācijas kvalifikāciju trijās grupās ir nedaudz divdomīgs, ja varētu izvēlēties kādu stiprāku vārdu. Ja reiz mums ir informācijas atklātība un ir valsts noslēpums, tad kāda gan varētu būt vēl vidējā informācija - kaut kur pa vidu? Nez kāpēc saskanā ar kaut kādu procedūru, kas ir iestrādāta likumā, tā kaut kādā mērā kādam drusciņ ir pieejama, bet citam ne, un tā ir nosaukta ļoti gudrā svešvārdā - konfidenciālā informācija. Šis ir ļoti diskutējams jautājums. Diez vai tādā veidā mums vajadzētu ieslēgt savas intereses un neatklāt šo informāciju, padarīt to par tik slepenu, ka tā nebūtu pieejama.

Vēl - attiecībā uz šo apgriešanu uz kājām vai uz galvas, par ko teica Ministru prezidenta kungs. Kā tad mēs vēl varētu veidot šo likumu komisijā, jau jau reiz tas ir apgriezts otrādi? Mēs varētu šim ancukam izvērst uz āru, uz kreiso pusi, labo piedurkni vai kreiso, kas mainīsies pēc lietas būtības? Tad man ir tāds samērā retorisks, bet ļoti praktisks jautājums kādas institūcijas sakarā, par kuru šobrīd tiek diskutēts un kuru ierosina veidot, - proti, jautājums par Nodokļu maksātāju reģistru. Mums ir Uzņēmumu reģistrs, kura darbības pamatos ir konfidenciālas informācijas saglabāšana par finansējuma avotiem un tā tiek uzskatīta par konfidenciālu informāciju uzņēmējsabiedrībām. Tad, lūk, tik tālu mēs esam, ka reģistrs mums apliecina vienu uzņēmumu skaitu, bet nodokļu maksātājus mums vajag vēlreiz piereģistrēt, vai tad tie maksā vai nemaksā. Šķiet, kurš ir uzņēmējs, tas arī nodarbojas ar nodokļu maksāšanu. Ja viņam ir kādi atvieglojumi, tad uz to attiecas citi likumi, citas saistības - un tā tālāk. Šis ir tikai viens no absurdajiem piemēriem, taču šis piedāvātais likumprojekts mūs ievadīs šādu līdzīgu situāciju dūkstī. Arī es esmu par šā likumprojekta noraidīšanu šobrīd un tā par pārstrādi.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Tiešām šis likums ir nepārdomāts un, no otras puses, pārdomāts, lai mēs zināmā mērā atgrieztos gandrīz vai padomju okupācijas apstākļos. Palasot 23., 24. un 25.pantu, redzam - te ir minēta visuvarenā ekspertu padome, te ir sacīts, ka tā nu noteiks, kas ir noslēpums un kas nav. Nevis šis Augstais nams, kam būtu jānosaka, kas ir glabājams valsts noslēpums. Jo - ko mēs iepriekš varam pateikt? Ir ļoti viegli atsaukties uz NATO un citām mūsu sabiedroto saistībām. Tā ir stingra mūsu valsts aizsardzība, drošība, un tiešām ir informācija, kas ir pieejama tikai personām, kas tieši ar šo drošību un aizsardzību nodarbojas, un ir tādas personas, juridiskas vai fiziskas, kuras var nosaukt par pretiniekiem vai potenciāliem ienaidniekiem. Tātad no tiem būtu šī informācija jāslēpj, bet par to es tagad nerunāju. Te mums ir atkal jārunā par tādu mēģinājumu visu apslēpt - tikpat kā visu. Kā nu kādam ierēdnim ienāks prātā, kā nu ko novērtēt. Beigās mūsu presē mūsu tautai atkal tiks daudz kas noslēpts. Šis jautājums prasa daudz, daudz uzmanīgāku pieeju un izvērtējumu, pirms to vispār liek šā parlamenta priekšā. To jau pieminēja Rugātes kundze attiecībā uz uzņēmumu noslēpumiem un banku noslēpumiem, un mēs jau redzam, kur mūs ir noveduši šie noslēpumi bankas "Baltija" gadījumā. Tātad pāri visam ir jāstāv šim namam, šim parlamentam, mūsu Saeimai, kas tad noteiks, kas ir slēpjams un kas nav, un nevis kaut kāda ekspertu padome. Tai mēs nevarēsim uzticēties. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Arī es uzskatu, ka šis likumprojekts, protams, nav pašlaik piemērots izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā, bet ne jau to iemeslu dēļ, kurus minēja mani kolēģi. Šāds likums par valsts noslēpumu un par visu iespējamās informācijas aizsardzību ir nepieciešams, jo, atklāti sakot, mūsu valstī pašlaik pastāv absolūts nihilisms - gan attiecībā pret personīgo noslēpumu, gan pret ģimenes noslēpumu, gan pret valsts noslēpumiem un konfidenciālo informāciju, un tamlīdzīgi. Ar to intensīvi nodarbojas mūsu prese, tas ir iemīļots variants, ko tagad... kā saka, sensacionālus materiālus publicē. Šinī ziņā mūsu valstī kārtības, protams, nav.

Bet otrs ir jautājums, kādā veidā šis likums ir sarakstīts. Es gribētu atbalstīt tos kolēģus, kas par to jau izteicās. Šis likums ir sarakstīts ārkārtīgi nekvalitatīvi, pie tam tas ir pretrunā ar daudziem citiem likumiem: piemēram, šeit ir aizliegts nodarboties ar konfidenciālo informāciju - un nerunājot nemaz par valsts noslēpumiem (tas ir 29.pants, 28.pants) - veselai virknei personu, kurām ir atļauts būt par Saeimas deputātiem saskaņā ar nesen pieņemto likumu. Un te ir absolūta pretruna. Es nezinu, kuros laikos tas likums ir rakstīts. Pēc dažu juristu interpretācijas, Krievijas Valsts drošības komitejas trešās galvenās pārvaldes, tas ir, robežapsardzības pārvaldes, virsnieki var būt par Saeimas deputātiem un ministriem, bet viņiem saskaņā ar šo likumu nav pieejami valsts noslēpumi un konfidenciālā informācija. Tā ir absolūta pretruna. Un es nerunāšu par daudziem citiem jautājumiem. Varētu runāt vēl un vēl. Šis likumprojekts ir sarakstīts lielā steigā, teiksim, tiešām pārtaisot iepriekšējo likumu. Varētu uzticēt to Saeimai. Tiešām tas būtu loģisks risinājums, tāpēc ka Saeimā ir visgudrākie tajās komisijās, un pēc tam trīs lasījumos to likumu sakārtos un iztaisīs tādu, kāds tas Latvijas valstij ir vajadzīgs. Bet es šajā sakarā gribētu teikt, ka diemžēl tas tā nesanāks. Šai Saeimai ir atlicis ko strādāt divus mēnešus, pie tam tādā diezgan īpatnējā režīmā, ņemot vērā priekšvēlēšanu kampaņu. Es nebūt neesmu pārliecināts, ka šo likumprojektu 6.Saeima varētu normāli izskatīt komisijās, kur būtu ļoti liels un ilgstošs darbs, un pēc tam vēl trijos lasījumos šeit sēdē. Turklāt tas pieder pie tā saucamajiem interesantajiem likumiem, jo katram ir ko pateikt un ko spriest par šiem likumiem, tātad apspriešana ir ļoti ilga, ar ļoti daudziem labojumiem un papildinājumiem. Divos mēnešos Saeima to neizskatīs. Šis mehānisms, šī likumprojekta "pârlikšana" uz 6.Saeimu, ir vēl diezgan neskaidrs. Nav skaidrs, kādā veidā šie likumprojekti "pârcelsies" uz 6.Saeimu. Tātad šis likumprojekts, ja mēs to tagad, tik nekvalitatīvā veidā sarakstītu, pieņemsim... Praktiski tas nozīmē tikai to, ka šo likumu nepieņems 5.Saeima un tas paliks uz nenoteiktu nākotni. Bet es vēlreiz uzsveru, ka šis likums ir steidzīgi jāpieņem. Šāds likums mums ir ārkārtīgi steidzīgi jāpieņem arī to iemeslu dēļ, kurus Ministru prezidenta kungs minēja, tie ir mūsu sakari ar starptautiskajām organizācijām, NATO un tamlīdzīgi. Tā ir absolūta nepieciešamība. Tāpēc es ierosinu - gluži tāpat kā mani kolēģi - nodot šo likumu atpakaļ Ministru kabineam. Tur ir ļoti daudz zinošu, izglītotu cilvēku. Lai viņi pasēž un likvidē šīs manis minētās pāris kliedzošās pretrunas un sakārto šo likumu atbilstoši citiem Latvijas likumdošanas aktiem, un tad mēģina to nodot Saeimai citādā veidā - jau sakārtotā veidā! Es vēlreiz uzsveru - Saeima, es domāju, tīri tehniski un procesuāli nav spējīga īsā un ātrā laikā šo likumu uzlabot un pieņemt šīs Saeimas laikā. Tāpēc es atbalstu savus kolēģus - iepriekšējos runātājus - un uzskatu, ka šis likumprojekts kā nekvalitatīvs un nesagatavots ir jānodod atpakaļ Ministru kabinetam pārtaisīšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās". Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 27, atturas - 27. Šis Saeimas Prezidija atzinums ir noraidīts.

Tālāk. Likumprojekts "Likums par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu". To ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Grīgs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to... Ir iebildes tomēr. Aivars Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir iebilde pret šo likumprojektu. Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs vakar Budžeta un finansu komisijā skatījām iesniegtos likumprojektus, pie kuriem ir, arī mēs uzskatām, nepilnīgi strādāts, bet tomēr šis likumprojekts, manā izpratnē, izskatās tīri populistisks, lai šajā sakarsušajā atmosfērā pārādītu, cik mēs esam pareizi atbildības prasītāji. Es varētu to ātri izskatīt pa pantiem pēc kārtas, un parādīt to, cik tas ir nepārdomāts, un to, ka tas nedod nekādu padomu, kā tad to naudu atgūt. Pietiek, ja, teiksim, šodien ir pagājušas 50 dienas... Mēs zinām - un varētu runāt par konkrētiem skaitļiem - , cik daudz naudas ir neizdarības dēļ zaudēts. Un tā ir noguldītāju nauda. Bet šeit mēs pēdējā - 17.pantā redzam, kas būtu jādara bankas "Baltija" likvidācijas gadījumā. Te mēs redzam, ka ir, protams, paredzēta 500 latu izmaksa. Te nav nekādas runas par to, kas, kur, kā... kā varētu rasties... Pašvaldības ir minētas vienā ailē ar šo pašu 500 latu izmaksas saņēmējiem. Jūs varat labi iedomāties, ko tas nozīmē - no pašvaldību noguldījuma izmaksāt tām 500 latus (un attiecībā uz tiem pašiem nav garantiju). Pašvaldības taču nav salīdzināmas ar fizisku personu! Uz to es gribētu vērst jūsu uzmanību. Bet galvenais, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka viss šis likumprojekts caur un cauri ir vērsts uz to, lai pieprasītu pēc iespējas ātrāku bankas atzīšanu par bankrotējušu un vainīgo sodīšanu. Es neesmu pret to, ka vajag sodīt. Es gribu, lai mani pareizi saprot: ir jāsoda, ir jāizmeklē, bet es domāju, ka kādam arī būtu jādomā, kā naudu atgūt. Kā mēs redzam, šo pagājušo 50 dienu laikā nekas nav izdarīts, lai naudu atgūtu. Ir izdarīti dažādi uz pārkāpuma robežas esoši pasākumi, ir bijuši pasākumi -ir iecelts administrators, organizēti dažādi paralēlie konti. Mēs nezinām, kā nauda no tiem ir izmantota. Mēs nezinām, vai kādam tā nauda tur ir izmaksāta. Vēl līdz šai dienai nav iesācies kārtīgs šīs bankas administrēšanas darbs. Kā mēs redzam no šo 50 dienu pieredzes, šādas nepārdomātas administrēšanas, bankas pārņemšanas valdības pārziņā... šādas maiņas rezultātā viss ir apstājies, un solījumi izmaksāt augustā 500 latus ir pārvērtušies par solījumiem izmaksāt 200 latus un skaistā nākotnē, teiksim, kāda gada laikā, šo summu varbūt palielināt līdz 500 latiem. Es domāju, ka mēs nevaram iet šādu ceļu - tikai visus sodīt. Es nezinu, ko tad te... tad jau te varētu sākt rakstīt, kādus sodus piemērot. Es domāju, ka šādam nolūkam ir prokuratūra, izmeklēšana. Tiem pie tā ir jāstrādā! Un galīgi nepārdomāts ir arī 4.punkts, kurā ir prasīta mantas izpārdošana izsolēs. Ja raksta iekšā šādus punktus, tad tie ir ekonomiskā ziņā kaut kā jāpamato. Vai mēs zinām šodien... vai mēs apzināmies, ka šodien nekustamo īpašumu izsolēs var pārdot tikai par ārkārtīgi zemām cenām? Tad pasakiet godīgi tiem noguldītājiem, tiem 200 tūkstošiem cilvēkiem, kas ir uztraukušies... Ccienījamie frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pārstāvji, atnāciet, lūdzu, priekšā un godīgi pasakiet, cik tad naudas jūs gribat šajās izsolēs iegūt un kādā veidā jūs šo naudu iegūsiet! Vai jūs esat lietas kursā par to, kas pašlaik notiek nekustamā īpašuma tirgū Rīgā un Latvijā vispār? Vai jūs esat lietas kursā par to, ka šādā veidā var dabūt atpakaļ tikai santīmus? Un cik no tās naudas var izmaksāt tiem 200 tūkstošiem noguldītāju? Ja var kaut ko pārdot, tad ir jāgaida Latvijā labāki ekonomiskie apstākļi, kad varēs kāds kaut ko maksāt par nekustamo īpašumu. Šodien nekustamo īpašumu Rīgā pārdod par divu gadu nomas naudu. Šodien pašvaldības rīko izsoles, kuras viena pēc otras beidzas ar to, ka nekustamo īpašumu nevar pārdot par uzliktajām cenām. Šādā situācijā mēs taisām atklāti populistisku gājienu, mēģinot parādīt, ka mēs esam tie pareizie un labie un ka mēs rūpējamies par noguldītājiem. Es gribētu teikt, ka ar šādu nepārdomātu likumprojektu, kurā ir tikai prasītas sankcijas un mantas izpārdošana izsolē un beigās ir doti lēti solījumi bez pamatojuma, mēs pilnīgi mānām šodienas noguldītāju. Es gribētu, lai tie cilvēki, kas ir šo likumprojektu izvirzījuši, nāk priekšā un pasaka, kādos termiņos, pēc viņu domām, kaut kādas summas varētu tikt atmaksātas un kā tas tiks izdarīts, un kādas profesionāļu komandas pie tā strādās. Jo, kā mēs redzam no šo 50 dienu pieredzes, tie, kas tur iegāja, diemžēl nespēja orientēties, nespēja nevienu kredītu atgūt un nespēja neko izmaksāt. Un pašreiz valdība ir milzīgu grūtību priekšā: kur dabūt naudu? Jo tie dotie solījumi diemžēl bija pārsteidzīgi. Tikpat pārsteidzīgs ir šāds populistiski sagatavots likumprojekts. Es domāju ka, ja valdība pašreiz pie tā strādā - un, kā mēs zinām, arī vakar bija klāt apspriešanā Saeimas komisijā, - ja valdība strādā pie šiem likumprojektiem... Tur bija kļūdas norādītas, tur bija ieteikti uzlabojumi, kādiem būtu jābūt, tātad vajadzētu pie šiem dokumentiem nopietni strādāt un, nopietni sagatavotus, tos šeit iesniegt, nevis sākt partijām savā starpā sacensties, kurš būs labvēlis un kurš nebūs labvēlis, un kurš pirmais izskries priekšā un teiks - es esmu labvēlis, es uzskatu, ka jums vajag šo naudu atmaksāt! Ja tu esi tāds labvēlis, tad atnāc priekšā un pasaki, no kurienes nāks tā nauda, un kopīgi ar valdību to izspried, nevis opozīcijas rindās kliedz: "Ziniet, vajag atmaksāt!" Tad runājiet kopīgi ar valdību, ar premjeru, un nāciet priekšā un pasakiet - jā, šo likumprojektu mēs domājam īstenot tā un tā! Citādi tas ir populisms priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Es arī vakar piedalījos Budžeta un finansu komisijas sedē - ne kā šīs komisijas loceklis, bet vienkārši noklausījos informāciju, kādu izteica gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, gan Latvijas Bankas pārstāvji, gan arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji. Un bija redzams tas, ka, protams, ir ārkārtīgi vajadzīgi projekti par komercbankām, par banku uzraudzību, sanāciju un bankrotu un noguldījumu apdrošināšanu. Tajā pašā laikā bija redzams, ka šajos jautājumos ir ļoti daudzas konceptuālas pretrunas gan starp valdības un opozīcijas pārstāvjiem, gan starp ekspertiem, gan starp komercbanku pārstāvjiem un tā tālāk, jo acīmredzot vairāki jautājumi, to skaitā atšķirība starp bankrotu un ļaunprātīgu bankrotu, šajos likumprojektos nav pietiekami skaidri definēti. Rada bažas arī daudzi citi aspekti, to skaitā arī tas, kāda būs kredīta ņēmēja atbildība, vai tas viss pilnībā gulstas uz kredītu līgumiem, kurus slēdz kredītu iestādes un kredītu ņēmēji, vai šeit ir vajadzīgs kāds speciāls likums, vai šī sadaļa ir vajadzīga likumā par komercbankām. Mūsu projekts par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu paredz to, ka pastāv īpaši likumi par komercbankām, par to sanāciju un bankrotu, un katrā gadījumā šā speciālā likuma normas ir samērojamas ar to, ka tiktu pieņemti speciāli vispārīgi likumi attiecībā uz visām komercbankām. Lai šeit nebūtu būtiskas pretrunas, šeit ir ņemti vērā arī likumi par akciju sabiedrībām, par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu. Galvenā tēze nav aizsteigties priekšā citām politiskajām partijām, to skaitā valdībām, ar kādiem solījumiem attiecībā uz to, ko noguldītāji varētu vai nevarētu saņemt, jo tā ir tīri praktiskas dabas lieta. Ne Saeimas deputāti, ne demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, ne "Tçvzemei un brīvībai" frakcija nebūs tie, kas maksās noguldītājiem pazaudētās summas. Es domāju, tas visiem ir pilnīgi saprotams. Runa ir par ko citu, proti, par to, ka, mūsuprāt, atzīstot, ka ir ļoti svarīgi rūpēties par 200 tūkstošiem bankas "Baltija" noguldītāju, kuri šeit ir pazaudējuši līdzekļus, tajā pašā laikā ir ļoti būtiski rūpēties par 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, kuri šajā bankā naudu nav noguldījuši un nav pazaudējuši. Arī tā ir valsts, valdības un arī parlamenta, rūpe. Tas ir galvenais akcents, kuru mēs esam šeit likuši.

Kas attiecas uz konfiskāciju, līdzekļu tamlīdzīgu piedzīšanu, tātad tas ir jādara nevis parlamentam, bet tiesai - ar tiesas lēmumu. Tas šajā likumprojektā ir uzsvērts, un tas, kādus spriedumus un kādus soda mērus var piemērot, - tas jau ir Kriminālkodeksa jautājums, nevis šā likuma jautājums.

Attiecībā uz pašvaldībām gribu piebilst tikai to, ka pašvaldību noguldījumi nav gluži visi nostādīti vienā rindā ar fizisko personu noguldījumiem, kā tas ir šā likumprojekta 17.pantā, bet 7.pantā, desmit pantus agrāk, ir runa par to, kādā veidā būtu jarīkojas ar valsts, pašvaldību un to speciālo budžetu līdzekļiem, kuriem, protams, ir prioritāte. Nevis noguldījumiem. Šeit, protams, ir starpība. Tādā gadījumā šis likums ir samērojams arī ar tiem likumiem, kurus valdība gatavojas iesniegt un par kuriem, kā es saprotu... šie likumprojekti varētu parādīties Saeimā un tikt iesniegti vispārējā kārtībā, un es vēlreiz uzsveru, ka šā projekta prioritāte nav vis sacensties ar citu politisko partiju un valdības solījumiem par naudas atdošanu, bet gan pasargāt valsts budžetu un nodokļu maksātājus no neparedzētiem izdevumiem, kas gulsies ne tikai uz pašreizējo valdību, bet katrā ziņā arī uz nākamo valdību. Tas ir šā likumprojekta galvenais mērķis. Par detaļām, dabiski, var diskutēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Deputāts Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Gribētu tikai atbildēt tieši Kreitusa kungam, arī par kritiku attiecībā uz mūsu partiju - par dzīšanos pēc populisma un tā tālāk. Pirms tām 50 dienām, kad Ministru prezidents runāja par šo jautājumu, es savā runā jau tad ieteicu bankrotu, un Kreitusa kungam vajadzētu to zināt, jo viņš tik ļoti pretendē uz kaut kādu eksperta statusu, lai gan tur man ir personīgas šaubas, domājot par to padomju laiku, bet tas ir jau cits temats pats par sevi. Taču visefektīvākais ir tūlītējs bankrots, tas nozīmē, ka viss, kas tur ir, ir uz vietas, lai gan, protams, banka "Baltija" tad bija kļuvusi par "cauru maisu", bet tagad viņa ir vēl "caurāka". Es pieņemu, vēl mazāk ir to, kas domā, ka visu mantu un naudu varētu tagad "iesaldēt", bet katrā ziņā labāk vēlu, nekā nekad. Bet šo bankrota stāvokli vajadzēja pasludināt jau tajā brīdī, un tad ir atbildīgi galvenie pajinieki un galvenās atbildīgās personas tik tiešām ar savu mantu un naudu. Tad mēs varētu pamazām atmaksāt, apsverot pašreizējos apstākļus, bet pēc tam sākt domāt par noguldījumu atmaksu. Tā ka tas nav nekāds populisms, tas jau ir mūsu ieteikums no paša sākta gala, tikai daudz kas ir nokavēts. Un Dievs vien zina, kur... un ne tikai Dievs, bet arī man liekas, atbildīgās personas zina, kur ir tā manta, no kuras tad varētu tagad atmaksāt ieguldītājiem, kur tā ir aizgājusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka likumprojekts par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu, kuru iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai", varbūt īsti neatgādina likumu, bet vairāk gan tādu priekšlikumu klāstu, ko šajā jautājumā varētu darīt un kur gūt līdzekļus jeb avotus, lai norēķinātos ar noguldītājiem. Un šajā aspektā šis priekšlikumu klāsts ir pozitīvs un tikai pozitīvs. Tāpēc es nekādi nevarētu piekrist Kreitusa kungam, kas saka, ka šie priekšlikumi nav jāuzklausa. Nav jādomā varbūt par atsevišķu punktu iestrādāšanu šajā pamatlikumā, bet būtu jāizskata un jāmeklē visi ceļi avotu gūšanai, kā nokārtot maksājumus noguldītājiem. Manuprāt, mēs nevarētu pieiet arī tā, ka likumu par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu rakstītu atsevišķi un tad rakstītu vispārēju likumu par banku bankrotu un sanāciju, nevarētu būt tā, ka katrai bankai ir it kā atsevišķs likums un vēl kopējs. Bet mans uzskats ir tāds, ka vajadzētu šo iesniegto likumprojektu izskatīt kopā ar pamatlikumu par noguldījumu kompensāciju noguldītājiem un varbūt šī likuma pārejas noteikumos atzīmēt kaut kādu specifiku, kas ir parādīta šajā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegtajā likumprojektā, kā rīkoties attiecībā uz banku "Baltija". Tas pats varētu būt arī attiecībā uz atsevišķu šā likuma pantu iestrādi pamatlikumā vai arī uz šī likuma bāzes, atsevišķu pantu koriģēšanu tajā likumprojektā, kas iesniegts šajā paketē. Tādeļ es aicinātu balsot par to, lai frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" likumprojektu izskatītu komisija kopā ar šo likumu paketi kā tādu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks", otrreiz.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es gribētu mazliet atbildēt Sinkas kungam. Redzat, viņš par eksperta statusu ļoti pareizi izteicās, jo eksperts tiešām bija no Amerikas Savienotajām Valstīm, no emigrācijas, viņa kolēģis, un acīmredzot viņš labi zina par to, kas tur ir noticis, jo viņš teica, ka pēc šī laika, pēc šīm dienām šī banka ir palikusi vēl "caurāka". Arī es tā domāju, Sinkas kungs, es jums pilnīgi pievienojos, bet eksperts bija no Amerikas, tā ka šobrīd ir grūti kaut ko apstrīdēt, teiksim, augstu līmeni, un runāt par padomju laiku nemākulību. Tā ka es domāju, ka jūs pareizi runājat.

Ja mēs runājam par atbildību - par akcionāru atbildību ar mantu, tad vispirms vajadzētu noskaidrot, cik liela šī manta ir. Šī nav Rietumu banka, tur varbūt ir viens miljonārs šīs bankas vadībā, bet šie pārējie akcionāri miljonāri nav, cik es zinu. Es atļaujos to apgalvot. Un šādā gadījumā tā lielā manta, uz kuru cer izsolēs, šos īpašumus atgūstot... Tas viss ir jānoskaidro, to Prokuratūra izdarīs, bet es tikai gribētu brīdināt, ka beigās iznāks tā, ka šīs mantas nav. Tāpēc es domāju, ka daudz prātīgāk būtu strādāt pie tā, lai atgūtu šos kredītu veidā atdotos līdzekļus, un pie tā strādāt vajadzēja no pirmās dienas, kad valdība pārņēma, šim amerikāņu ekspertam. Sinkas kungs, es domāju, ka jūs pareizi to norādījāt. Bet izrādās, ka banka ir kļuvusi vēl "caurāka". Tad kāpēc tanī brīdī nebija šīs vienīgās pareizās rīcības par bankrotu? Ir jau viegli tā pateikt, bet ir jāzina šejienes apstākļi. Šajā gadījumā, man liekas, šie apstākļi nav visai ņemti vērā, tāpēc es šādu nesagatavotu mudinājumu tomēr uzskatu par tīri populistisku šajā priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Es domāju, ka valdībai jāstrādā kopīgi ar šādu priekšlikumu iesniedzējiem, un es piekrītu Kides kungam, ka šo dokumentu vajadzētu nodot pie tās pašas paketes, kas tiek pašreiz izstrādāta. Šeit ir daži momenti, kurus varbūt varētu ņemt vērā, bet nevajadzētu aizrauties tīri ar tādu populismu, kā saka, ar dažādu lietu pieminēšanu, par kurām mums pašreiz nav skaitļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Likums par bankas "Baltija" sanāciju un bankrotu", kuru iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons, Grīgs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 6. Ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu"". Iesniedz Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Vietvārdu aizsardzības likums". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par radio un televīziju"". Iesniedz Vides un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 8.panta pirmo punktu, Saeimas Prezidijs ir lēmis par to, kā apmierināt četru deputātu iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu. Pirmais iesniegums ir no deputāta Dzintara Ābiķa, kurā viņš lūdz piešķirt atvaļinājumu šajā gadā no 24.jūlija līdz 27.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4. Atvaļinājums Dzintaram Ābiķim ir piešķirts.

I.Folkmane. Deputāts Oļģerts Pavlovskis lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikposmā no 9.jūlija līdz 16.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 55 - par, pret - 1, atturas - 2. Atvaļinājums piešķirts Oļģertam Pavlovskim. Tālāk!

I.Folkmane. Deputāts Jānis Jurkāns lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 24. jūlija līdz 31. jūlijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 3. Deputātam Jānim Jurkānam piešķirts atvaļinājums. Tālāk!

I.Folkmane. Deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš lūdz piešķirt bezmaksas atvaļinājumu laikposmā no 25. jūlija līdz 4. augustam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 5. Ir piešķirts atvaļinājums.

I.Folkmane. Par atvaļinājumiem ir viss.

Sēdes vadītājs. Nākošā sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par A.Saulītes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi". Juridiskā komisija, Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Ainas Saulītes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija, uzklausījusi Ainu Saulīti un iepazinusies ar Kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, raksturojumu, uzdevusi jautājumus, viennozīmīgi un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ainu Saulīti par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Izdales materiāls jums ir pievienots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsošana aizklāta. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 8. Aina Saulīte apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Nākošais lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu Jānim Bunkšam kā pašvaldību valsts ministram Vides un reģionālās attīstības ministrijā". Iesniedz Ministru kabinets. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu - izteikt uzticību pašvaldību valsts ministram Vides un reģionālās attīstības ministrijā Jānim Bunkšam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 10, atturas - 14. Saeima izsaka uzticību pašvaldību valsts ministram Vides un reģionālās attīstības ministrijā Jānim Bunkšam. Vēlam sekmes!

Nākošais jautājums - lēmuma projekts "Par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā". Vai visiem deputātiem ir šis Saeimas lēmuma projekts par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā - atbrīvot Dzintaru Rasnaču no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata un apstiprināt Kristīni Kurzemnieci par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli? Būtu jābalso par katru punktu atsevišķi, jo tā ir... (Starpsauciens no zāles: "Vienu atbrīvot, otru ievēlēt...") Protams, vienu var atbrīvot, otru var neievēlēt, bet tāda ir lietas būtība. Atbrīvošanas iemesls šeit ir izklāstīts, un tālāk Dzintars Rasnačs darboties Centrālajā vēlēšanu komisijā nevar, bet ko ievēlēs, to Saeima lems, tāpēc būtu atsevišķi katrs balsojams. Vai deputātiem nav iebildumu pret procedūru? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - atsaukt Dzintaru Rasnaču no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata. Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 5. Dzintars Rasnačs ir atsaukts no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Un tagad, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - ievēlēt Kristīni Kurzemnieci par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Šos vārdus "atsaukt" un "ievēlēt" es atļāvos traktēt tieši tā, kā Kārtības rullī ir rakstīts. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 5. Kristīne Kurzemniece ir ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošais - vēl par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā. Iesniedz Saeimas deputātu frakcija "Kristīgo demokrātu savienība". Tātad atsaukt Māri Vītolu no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata un ievēlēt Martu Bušmani par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Lūdzu, balsosim par pirmo lēmuma projektu - atsaukt Māri Vītolu no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 6 - atturas. Pieņemts. Līdz ar to Māris Vītols atsaukts no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Balsosim par lēmuma projektu - ievēlēt Martu Bušmani par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 6. Marta Bušmane ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākošais jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Kristiāna Lībane - Juridiskās komisijas vārdā, lūdzu, "Latvijas ceļa" deputāte.

K.Lībane (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 730. Bez tam šorīt jūs saņēmāt arī dokumentu nr. 730-a, kas arī ir jāņem vērā, izskatot šo likumprojektu trešajā lasījumā, un tā ir tabulas 62. lapa.

Ar priekšsēdētāja atļauju es nedaudz paskaidrošu par tabulu, jo tabula ir diezgan sarežģīta. Pirmajā ailē jūs tātad redzat Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu tādu, kāds tas bija spēkā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanas brīdī, bet otrajā ailē ir otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija tiem pantiem, par kuriem ir saņemti priekšlikumi attiecībā uz otrajā lasījumā akceptēto redakciju. Trešajā ailē ir komisijā saņemtie priekšlikumi, ceturtajā ailē ir atbildīgās komisijas priekšlikumi un piektajā ailē ir tā redakcija, kurā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Pirmais pants, par kuru ir saņemts priekšlikums, lai gan faktiski tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir 5. pants. Juridiskā komisija ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā. Pēc būtības mainīts nekas nav, jaunā redakcija ir radusies tāpēc, ka mums bija mērķis saskaņot to ar likumu par pašvaldībām, kā arī ar šī kodeksa 211.1 un citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

K.Lībane. 13. pantā Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo pantu no kodeksa. Iemesls ir pavisam vienkāršs - tādas institūcijas kā Nepilngadīgo lietu komisija Latvijas Republikā nav un nav arī šajā pantā minēto piespiedu līdzekļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais ir 26. pants, un Juridiskā komisija ierosina šajā pantā noteikto naudas sodu izteikt latos.

Bez tam ierosinātā redakcija ir saskaņota arī ar likumu par pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Pret 26. panta jauno redakciju nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. 29. pants. Atbildīgā komisija ierosina izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu jaunā redakcijā. Tātad komisija ierosina terminu "pilsonis" aizstāt ar terminu "persona", kā arī papildināt pantā minēto speciālo tiesību uzskaitījumu ar ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesībām, kā arī ar speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas tiesībām, kas izriet tātad no Latvijas Republikas likuma par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

K.Lībane. 41. pantā Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministra Romāna Apsīša priekšlikumu - izteikt naudas soda summu latos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

K.Lībane. 41.1 pantā Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu - tāpat kā iepriekšējā pantā izteikt summu latos, kā arī ir izteikusi tekstu jaunā redakcijā tā, lai no panta teksta neizrietētu darba devēja pienākums pašam pārbaudīt darbinieku valsts valodas zināšanu apjomu, jo, kā zināms, to dara citas šim mērķim paredzētas kompetentas institūcijas, un darba devējs par to spriež tikai pēc valodas prasmes apliecības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

K.Lībane. 42. pants. Komisija saņēma tieslietu ministra priekšlikumu, ko tā atbalstīja. Priekšlikums tātad bija pārvērst naudas summu latos. Bez tam komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams attiecībā uz sankcijām minēt terminu "persona", jo no kodeksa vispārīgās daļas izriet, ka jebkurā gadījumā sodīta tiek vainīgā persona.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Es lūdzu tad varbūt šeit apstāties. Tātad kuru pantu nākošo izskatīsim?

K.Lībane. Nākošo mēs izskatīsim 43. pantu acīmredzot pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma izskatīsim 43. pantu. Bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Dzintars Ābiķis,

Martijans Bekasovs,

Igors Bukovskis,

Imants Daudišs,

Andris Gūtmanis,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža...

Sēdes vadītājs. Ēriks Kaža ir zālē.

I.Folkmane.

Aleksandrs Kiršteins,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaša,

Voldemārs Novakšānovs,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Turpinām izskatīt 43.pantu. Kristiāna Lībane - Juridiskās komisijas vārdā.

K.Lībane (LC).

Par 43.pantu ir saņemts tieslietu ministra Romāna Apsīša priekšlikums - izteikt summu latos. To Juridiskā komisija ir izteikusi citā redakcijā.

Par 45.1 pantu ir saņemts pēc būtības identisks tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos, un Juridiskā komisija to ir pieņēmusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Vispirms diemžēl ir jāreģistrējas kvoruma noteikšanai. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Deputāt Kokin, jūs esat zālē vai ārpus zāles? (Zālē smiekli.) Es atvainojos, bet jūs reģistrācijas laikā parādījāties, un būtu labi, ja jūs reģistrētos. Paldies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Redzat, jūsu reģistrācija tomēr bija nepieciešama!

Lūdzu, turpināsim!

K.Lībane. 46.pants. Ir saņemts tieslietu ministra Romāna Apsīša priekšlikums - izteikt summu latos. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

K.Lībane. 46.1 pants. Ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt šo summu latos. Komisijas redakcijā tas ir iestrādāts, un atsevišķām sankcijām ir pievienots papildu sods - konfiskācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

K.Lībane. Par 47. - 49.1 pantu priekšlikumi nav saņemti. Nākamais pants, par kuru priekšlikumi ir saņemti, ir 50.1 pants, kurā ir tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos, taču atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu un ierosina svītrot šo pantu no kodeksa, jo par tiesas sprieduma nepildīšanu Latvijas Republikā, saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, iestājas kriminālatbildība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir 52.pants. Arī šeit ir tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Tas ir pieņemts, nenorādot, kam uzliekams sods.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir 53.1 pants. Tieslietu ministra priekšlikumus Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

53.2. pants ir jauns pants. Mežu valsts ministrs ierosina papildināt kodeksu ar šādu jaunu pantu: "Patvaļīga atkāpšanās no meža apsaimniekošanas projekta." Atbildīgā komisija to atbalstīja, taču izdarīja nelielu redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

K.Lībane. Juridiskā komisija ir saņēmusi arī mežu valsts ministra priekšlikumu par 54.1 panta iekļaušanu kodeksā. Panta nosaukums - "Meža norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir 57. pants. Mežu valsts ministrs ierosina priekšlikumu, kas papildina otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Priekšlikuma būtība ir svītrot no panta daļu teksta, kā neatbilstošu likumam par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, izteica pantu jaunā redakcijā un iestrādāja arī otrajā lasījumā akceptēto sankciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

K.Lībane. Nākamais pants ir 57.1 pants. Ir mežu valsts ministra priekšlikums - papildināt kodeksu ar 57.1 pantu "Meža iznīcināšana vai bojāšana". Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu, bet iesaka palielināt sodu līdz 250 latiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir 66.2. pants. Ir mežu valsts ministra priekšlikums - papildināt kodeksu ar 66.2. pantu "Meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana". Atbildīgā komisija to pilnībā atbalstīja.

Mežu valsts ministrs ir ierosinājis papildināt kodeksu arī ar 66.3.pantu "Meža fonda zemju patvaļīga izmantošana celtniecībai". Komisija to ir pieņēmusi kā redakcionālu grozījumu. Un ir mežu valsts ministra priekšlikums papildināt kodeksu ar 66.4.pantu "Meža fonda zemju patvaļīga transformēšana". Arī to komisija ir pilnībā atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

K.Lībane. 67.pants. Ir mežu valsts ministra priekšlikums izteikt pantu citā redakcijā. Priekšlikums ir balstīts uz likumu par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

68.pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes pret 67.pantu?

K.Lībane. Arī par 68.pantu ir mežu valsts ministra priekšlikums - izteikt pantu citā redakcijā. Tas ir saskaņots ar jau iepriekšminēto likumu par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. Juridiskā komisija to pieņēma ar nelielu redakcionālu grozījumu.

69.pants. Ir mežu valsts ministra priekšlikums - izteikt pantu jaunā redakcijā, kas saskaņota ar manis jau iepriekšējo pantu sakarā ar minēto likumu. Komisija to atbalstīja, taču izteica pantu citā redakcijā - pareizāk sakot, nevis citā redakcijā, bet ar nelielu grozījumu. Tāpat komisija atbalstīja mežu valsts ministra priekšlikumu - svītrot no kodeksa 70.pantu, jo nepieciešamās normas ir iestrādātas 69.panta jaunajā redakcijā.

71.1 pants. Pēc mežu valsts ministra priekšlikuma kodeksā ir iekļaujams jauns pants - "Meža sanitāro noteikumu pārkāpšana". Komisija to atbalstīja.

Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir 73.pants. Šeit ir tīri redakcionāls precizējums attiecībā uz trešo lasījumu.

Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu, cienījamie kolēģi, ir 22.lappusē, un tas ir 91.pants. Šeit ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums - izteikt naudas soda summu latos. Komisija to atbalstīja.

Nākamais pants ir 92.pants. Pēc būtības priekšlikums ir tāds pats kā iepriekšējais, un Juridiskā komisija to pieņēma pēc būtības, taču ierosina neatkāpties no pašreizējās panta redakcijas, atļaujot šo sodu uzlikt tikai amatpersonām.

96.pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Komisija to ir atbalstījusi.

97., 98., 98.1 pants - tas pats. 98.2 pants. Arī šeit summa ir izteikta latos. Tāpat 99.pantā.

Attiecībā uz 100.pantu arī ir tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu, bet ar grozījumiem - ir nedaudz samazinājusi naudas soda apmēru par panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem un ir redakcionāli precizējusi panta otrās daļas sankciju.

103. pants. Ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums par soda būtisku palielināšanu, taču komisija noraidīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka pašreiz spēkā esošā panta sankcija, ko jūs redzat pirmajā ailē, un tajā paredzētie sodi pilnībā atbilst šā pārkāpuma sabiedriskajai bīstamībai un ka nav vajadzīgs tos palielināt.

103.1 līdz 103.5 pants. Visos šajos pantos ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi - izteikt summu latos, un komisija tos atbalstīja.

Arī 103.6 pantā summa tātad ir izteikta latos. Taču komisija uzskatīja, ka par minēto pārkāpumu būtu sodāmas tikai amatpersonas.

104.pants. Ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Komisija to ir pieņēmusi un pantā ir izdarījusi redakcionālus grozījumus ļoti vienkārša iemesla dēļ - mūsu valstī vairs nav Lauksaimniecības ministrijas.

105.1 pantā ir tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos, un tas ir pieņemts.

106.pantā pēc būtības līdzīgs priekšlikums ir pieņemts ar grozījumiem, uzskatot, ka par otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem pilnīgi pietiek ar naudas sodu un konfiskācija nav nepieciešama.

107. un 108.1 pantā ir pieņemti tieslietu ministra priekšlikumi - izteikt naudas soda summu latos.

Tas pats attiecas arī uz 108.2, 108.3, 108.4 pantu un arī uz 109.pantu.

110.pantā ir šis pats priekšlikums - izteikt summu latos. Arī tas ir atbalstīts, bet ar nelielu grozījumu ir mīkstināta panta trešajā daļā minētā soda sankcija.

111.pants. Pēc būtības ir atbalstīts arī šis priekšlikums - izteikt naudas soda summu latos, taču ir nedaudz mainīta sankcija vienā panta daļā.

112.pantā tieslietu ministra priekšlikums ir atbalstīts. Arī 113.pantā -114.pantā un 115.pantā ministra priekšlikumi ir atbalstīti. Pēc būtības tādi paši priekšlikumi ir iesniegti arī par 116.pantu un 117.pantu. Abos gadījumos atbildīgā komisija tos ir atbalstījusi.

118.pantā ir saņemti divi priekšlikumi: viens ir no Ministru kabineta, otrs - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Šajā sakarā es gribu minēt, ka komisija pieņēma lēmumu - divus Ministru kabineta iesniegtos atsevišķos likumprojektus (dokumentu nr.322 un dokumentu nr. 422) iestrādāt šajā likumprojektā kā priekšlikumus. Tas arī tika saskaņots ar Ministru kabinetu, un nekādu iebildumu nebija.

Šo divu priekšlikumu būtība ir tāda, ka mazo kuģu reģistrācija un uzskaite Latvijas Republikā ir nonākusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi, kurus komisija ir akceptējusi.

119.pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos.

131.1 pants. Tā ir otrā lasījuma redakcija, kuru Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt, kā arī svītrot vārdus "îpašniekam vai turētājam", jo sodīta, kā jau es teicu, tiek vainīgā persona.

134.1 pants. Arī tā ir otrā lasījuma redakcija. Šī redakcija ir tikusi redakcionāli precizēta.

135.pants. Ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi izteikt summas latos. Tie ir iestrādāti redakcijā, kuru ir izstrādājusi Juridiskā komisija.

Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir 137 pants. Tas ir tieslietu ministra iepriekšējiem priekšlikumiem līdzīgs priekšlikums. Juridiskā komisija to ir pieņēmusi un ir nedaudz samazinājusi sodu par šo pārkāpumu.

Nākamais pants, par kuru ir saņemts priekšlikums, ir 138. pants. Arī tas ir tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir pieņemts komisijā pēc būtības, taču sodi ir būtiski palielināti salīdzinājumā ar tieslietu ministra priekšlikumu.

139.pantā tieslietu ministra priekšlikums ir pilnībā atbalstīts.

139.1 pants otrā lasījuma redakcijā ir attiecībā uz trešo lasījumu redakcionāli precizēts.

144. pantā ir pilnībā atbalstīts tieslietu ministra priekšlikums.

145.pantā tieslietu ministra Romāna Apsīša priekšlikums ir atbalstīts - ar nelieliem grozījumiem.

Tas pats attiecas uz 146.pantu. Tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos ir pilnībā atbalstīts attiecībā uz 147., 148. un 149.pantu.

Par 150.pantu. Tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos ir ņemts vērā, taču kopumā pants ir izteikts jaunā redakcijā, kas ir saskaņota ar likumu par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, kā arī ar likumu par dzīvojamo telpu īri.

Arī 150.1 pantā ir ņemts vērā tieslietu ministra priekšlikums, taču ir izdarīti tie paši labojumi, kas 150.pantā. Tā pati saskaņošana ir notikusi.

152.pantā tieslietu ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Arī 152.1 pantā ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi izteikt summas latos, taču komisija tos noraidīja un ierosina svītrot šo pantu no kodeksa vispār, jo daļēji ir zudis šā pārkāpuma objekts un šiem nodarījumiem vairs nav tādas sabiedriskās bīstamības, lai par to pastāvētu atbildība.

152.2 pantā ir atbalstīts tieslietu ministra priekšlikums.

155.1 pantā ir pieņemts (ar nelieliem grozījumiem) finansu ministra Piebalga priekšlikums, taču pants ir sadalīts pa daļām - sistematizācijas nolūkā viena daļa ir izdalīta kā divas, kā arī ir izdarīti redakcionāli un citi sīki atbildīgās komisijas ieteikti grozījumi.

155.2 pants. Arī šajā pantā ir saņemts finansu ministra priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi, bet ar nelielām redakcionālām izmaiņām. Tātad - paredzēt atbildību par darbībām, kas izdarītas vietās, kur tirgo ne tikai alkoholiskos dzērienus, bet visas ar akcīzes nodokli apliekamās preces.

155.6.panta otrā lasījuma redakcija ir redakcionāli precizēta attiecībā uz trešo lasījumu.

Tas pats attiecas uz 155.7 pantu.

156.pantā saņemtais finansu ministra priekšlikums, kā arī komisijas akcepts tam pēc būtības atbilst 155.2 pantā cienījamās Saeimas jau akceptētajam priekšlikumam.

156.1 pants. Uz šo pantu un šo finansu ministra Piebalga priekšlikumu var attiecināt manis jau iepriekš sacīto.

Tas pats attiecas arī uz 156.2 pantu.

157.pants. Ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums par soda naudas summas izteikšanu latos, taču komisija to noraidīja un ierosina svītrot šo pantu no kodeksa, jo par šo pārkāpumu Latvijas Republikā ir paredzēta kriminālatbildība un līdz ar to administratīvā atbildība nav nepieciešama.

158. un 158.1 pantā tieslietu ministra priekšlikumi ir pieņemti - ar nelieliem redakcionāliem labojumiem.

Pilnībā tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts 159.pantā.

Par 160.pantu ir saņemts finansu ministra priekšlikums izteikt to citā redakcijā. Komisija nolēma atbastīt šo finansu ministra priekšlikumu un paredzēt atbildību par nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu. Taču no sistēmas un kodifikācijas viedokļa ierosinu to iestrādāt kā priekšlikumu par kodeksa papildināšanu ar jaunu 165.2 pantu, pie kā mēs nonāksim pēc dažām minūtēm.

160.1 pants. Ir pieņemti tieslietu ministra Apsīša priekšlikumi, taču pants ir izteikts jaunā redakcijā, saskaņojot to ar likumu par pašvaldībām.

163.1 pants. Ir saņemts priekšlikums, kas izriet no Ministru kabineta iesniegtā dokumenta nr.422. Tas ir iestrādāts trešajam lasījumam piedāvātajā redakcijā, taču ir vēl nedaudz saskaņots ar likumu "Par valsts proves uzraudzību".

164.1 pants. Ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos, tas ir noraidīts. Atbildīgā komisija izsaka priekšlikumu svītrot 164.1 pantu no kodeksa, jo mūsu valstī pašlaik nav šāda pārkāpuma objekta un katrā ziņā šis pārkāpums ir zaudējis sabiedrisko bīstamību.

Nākamais priekšlikums ir par 164.2 pantu otrā lasījuma redakcijā. Priekšlikums ir svītrot šo likumprojekta pantu. Tas ir saistīts ar to, ka par šādu pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība.

165.2 pants. Tātad šis ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas balstīts uz finansu ministra Piebalga priekšlikumu un attiecas uz nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu. Tas ar Saeimas akceptu tātad kļūs par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.2 pantu.

Nākamais ir 165.3 pants. Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Banku ierosina papildināt kodeksu ar pantu par kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošanu.

166.pants. Nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības... es atvainojos. Par 166. pantu un turpmākajiem pantiem - līdz pat 166.5 pantam - priekšlikumi nav saņemti.

Tātad 166.5 pantā ir saņemts tieslietu ministra Apsīša priekšlikums - izteikt summu latos. Tas ir noraidīts, un mēs ierosinām svītrot šo pantu, jo par analoģisku pārkāpumu atbildību paredz jau akceptētais šā kodeksa 41.pants. Tas ir visaptverošs pants.

No 166.7 līdz 166.10 pantam ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi, kuri ir atbalstīti.

To pašu var teikt par 166.11 līdz 166.14 pantu, lai gan dažos no šiem priekšlikumiem ir izdarīti pavisam sīki redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, jums jārunā par katru pantu atsevišķi!

K.Lībane. Labi. Es atvainojos.

Tātad - 166.11 pants. Tieslietu ministra priekšlikums izteikt naudas summu latos ir pieņemts ar redakcionālu precizējumu.

166.12 pants. Tāds pats tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Pieņemts ar precizējumu.

166.13 pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Pieņemts ar precizējumu.

166.14 pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos - arī pieņemts ar precizējumu.

166.17 pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Komisija to atbalstījusi ar redakcionālu precizējumu.

Nākamais priekšlikums attiecas uz 166.20 pantu tā otrā lasījuma redakcijā, kas ir redakcionāli precizēta pēc redaktora ieteikuma.

167. pants. Par to ir saņemti divi priekšlikumi no tieslietu ministra. Pirmkārt, aizstāt vārdu "pilsoņiem" ar vārdu "personām", kas ir pilnīgi pieņemams priekšlikums no atbildīgās komisijas viedokļa. Un otrs - izteikt summu latos, kā arī izdarīt redakcionālas izmaiņas panta sankcijā. Juridiskā komisija izteica panta tekstu jaunā redakcijā un daļēji pieņēma priekšlikumu.

168. pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos, ko Juridiskā komisija noraidīja. Tā ierosina izslēgt pantu vispār, jo atbildību par pantā paredzēto pārkāpumu pēc būtības jau regulē šī paša kodeksa 181. līdz 183.pants.

171. pants. Tieslietu ministra Apsīša priekšlikums - izteikt summu latos - pieņemts ar grozījumiem.

172. pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos - pieņemts ar precizējumu.

174.2 pants. Tika saņemts identisks priekšlikums - izteikt summu latos - , ko komisija noraidīja. Tā ierosina izslēgt pantu, jo atbildīgā komisija atzina šo pantu par novecojušu. Šī panta nozīmē ārvalstnieki Latvijas Republikā ir tādā pašā statusā kā iekšvalstnieki, bez tam šis pārkāpums atbilst sīkajam huligānismam, ko regulē 167.pants.

174.3.pants. Tieslietu ministra priekšlikumus - izteikt summu latos, kā arī izdarīt dažus grozījumus soda veidos, - komisija ir pieņēmusi ar nelieliem grozījumiem.

175.1 pants. Tieslietu ministra priekšlikumu - izteikt summu latos - komisija ir pieņēmusi.

176.pants. Atkal ir priekšlikums - izteikt summu latos, un tas pilnībā ir pieņemts.

176.1 panta otrā lasījuma redakcija ir redakcionāli precizēta.

177.pants. Tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos - pieņemts.

178.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Komisija ir pieņēmusi lēmumu - izteikt šī panta pirmo daļu jaunā redakcijā, daļēji iestrādājot arī par šīs daļas sankciju un arī par otrās daļas sankciju izteikto priekšlikumu. Taču tā ir izdarījusi arī dažus citus labojumus, kas saistīti ar to, ka ārstnieciskā darba profilaktoriji un dažas citas pašreiz spēkā esošajā redakcijā minētās iestādes Latvijā vairs nepastāv.

Pašlaik mēs esam nonākuši līdz dokumentam nr. 730-a, tabulas 62. lapā.

181.pants, par kuru ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi - izteikt summas latos. Komisija izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tieslietu ministra priekšlikumus un saskaņojot to ar likumu par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai.

182.pants. Par to ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums. Šis priekšlikums ir noraidīts, un komisija nāk klajā ar priekšlikumu - izslēgt pantu, jo atbildība par šo pārkāpumu ir iestrādāta jau akceptētajā 181.pantā.

183.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Komisija izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā šos priekšlikumus un saskaņojot ar manis jau minēto likumu par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai.

184.pants. Tieslietu ministra priekšlikums par summas izteikšanu latos ir noraidīts. Komisija ierosina izslēgt šo pantu, jo pārkāpums ir ietverts citos pantos, kas saistīti ar noteikumu pārkāpšanu.

Tieslietu ministra priekšlikumu, kas saistīts ar 185.pantu, komisija ir akceptējusi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Lūdzu, deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, bet Prezidijā mēs tik ātri pārskrējām pāri 182.panta jautājumam, ka es nepaspēju par to vispār... nu vismaz pajautāt. 181.panta jaunā redakcija runā par pārkāpumiem, ko izdarījušas personas, kurām ir attiecīgas atļaujas, respektīvi, man jau ir šaujamieroča atļauja, bet es pārkāpu likumā noteiktās normas. 182.pants, cik es sapratu, runā par vispārējo pārkāpumu, respektīvi, man nav atļaujas, bet man ir ierocis, un tādā veidā es pārkāpju likumu. Tā ka es gribētu pajautāt: kur ir iestrādāts pārkāpums tiem cilvēkiem, kuriem nav atļaujas, bet kuri tomēr pārkāpj likumu normas?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente!

K.Lībane. 181.pants runā par šaujamieroču un munīcijas iegādāšanas, glabāšanas, nodošanas, pārdošanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījuši pilsoņi, un šī panta pirmā daļa, kā jūs jau atzīmējāt, runā par pārkāpumiem, ko izdarījušas personas, kam ir attiecīgās atļaujas, arī otrā daļa runā par to pašu... Jā, redzat, diemžēl tabula un likumprojekts, kāds viņš tika gatavots uz izskatīšanu trešajā lasījumā, neietver to pantu redakcijas, kuri netiek grozīti. Bez tam, pat ja administratīvā atbildība par to Latvijas Republikā netiek paredzēta, vismaz Juridiskā komisija ierosina to neparedzēt. Es gribētu jūs informēt, ka Latvijas Republikā par to ir kriminālatbildība un būtu zināmā mērā dīvaini, ja pastāvētu divi atbildības veidi. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Viss kārtībā!") Vai mēs varam turpināt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Lībane. Tātad mēs tikām līdz 185.pantam, ja nemaldos.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

K.Lībane. 185.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts ar nelielu grozījumu, tātad priekšlikums atkal bija saistīts ar summas izteikšanu latos.

186.pants. Tāds pats priekšlikums - par summas izteikšanu latos, taču komisija izteikusi pantu jaunā redakcijā, pieņemot arī priekšlikumu.

187.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums par summas izteikšanu latos. Priekšlikumu komisija ir diferencējusi pa daļām un pievienojusi atbildību par nolaidību, glabāšanu un tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta jauna pase.

188.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos -, un komisija to ir pieņēmusi, izsakot pantu jaunā redakcijā un novēršot tās lietas, kas izriet no novecojušām tiesību normām, jo migrāciju, kā zināms, Latvijas Republikā regulē citi likumi, nevis Administratīvo pārkāpumu kodekss. Tāpat ir noņemta atbildība no privātpersonām.

189.pants - pieņemšana darbā bez pases vai pierakstīšanās. Tātad par šo pantu ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums - izteikt summu latos. Tas ir pieņemts un izteikts jaunā redakcijā. Pieraksta vietā šajā pantā pašlaik ir iekļauts termins "darba atļauja".

190.pants. Tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts, un pants izteikts jaunā redakcijā.

190.2.pantā arī pieņemts tieslietu ministra priekšlikums ar redakcionālu precizējumu.

Tas pats 190.3.pantā.

190.5.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar grozījumu.

190.6.pantā tāpat.

Nākamais pants, par ko saņemts priekšlikums, ir 190.8.pants. Tajā pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

190.9.pantā tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar grozījumu.

Tāpat 194.pantā.

194.1 pants tā otrā lasījuma redakcijā redakcionāli precizēts.

197.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts.

201.2 pantā tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar redakcionālu precizējumu.

Un 201.3.pantā arī ir pieņemts priekšlikums, ko iesniedzis tieslietu ministrs. Pants ir redakcionāli precizēts. To ir izdarījusi komisija.

201.4.pantā pieņemts tieslietu ministra priekšlikums. Pants izteikts jaunā redakcijā, no panta teksta izslēdzot vārdu "pilsoņu", jo, bez šaubām, nav pieļaujama iejaukšanās ne tikai pilsoņu, bet arī citu Latvijas Republikas iedzīvotāju personiskajā dzīvē.

201.5.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

201.7.pantā tāpat.

201.8.pants. Arī te ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

Tāpat 201.9.pantā.

Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi uz trešo lasījumu, ir 201.26.pants, kas atrodas tabulas 75.lappusē. Par šo pantu ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums, kas ir pieņemts, bet teksts izteikts jaunā redakcijā, saskaņojot to ar likumu par pašvaldībām.

201.27.pantā tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar redakcionāliem grozījumiem.

201.28.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums un izdarīti papildinājumi saskaņā ar likumu par pašvaldībām.

201.29.pants. Arī šeit pēc būtības ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums un izdarīti tādi paši nepieciešamie grozījumi kā divos iepriekšējos pantos.

201.30.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums ar redakcionālu precizējumu.

Tas pats attiecas uz 201.31.pantu.

201.32.pants. Arī šeit ir pieņemti pēc būtības tieslietu ministra priekšlikumi. Pants izteikts jaunā redakcijā, iestrādājot šos priekšlikumus.

Tas pats attiecas arī uz 201.33.pantu.

201.34.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums, un nedaudz šie priekšlikumi redakcionāli precizēti.

201.35.pants. Pirmkārt, ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums, otrkārt, komisija ir pieņēmusi lēmumu - papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem "vai pašvaldību", tātad iekļaujot uzskaitījumā arī pašvaldības.

201.36.pants. Pārsvarā tieslietu ministra priekšlikumi saistīti ar summas izteikšanu latos. Pieņemti ar grozījumiem.

To pašu var teikt par 201.37.pantu.

201.38.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts pilnībā.

201.39.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar grozījumu.

201.41.pants. Tieslietu ministrs ir nācis klajā ar priekšlikumu - izteikt summu latos -, un atbildīgā komisija to ir pilnībā atbalstījusi.

Attiecībā uz 201.42.pantu tas ir redakcionāli precizēts otrā lasījuma redakcijā.

Likumprojekta 89.pants - tātad papildināt kodeksu ar 14 "e" nodaļu. Piedodiet, par to nav saņemti nekādi priekšlikumi. Priekšlikums toties ir saņemts par otrajā lasījumā akceptētā kodeksa papildināšanu ar 14. "f" nodaļu. Šī nodaļa ir redakcionāli precizēta.

202.pants. Tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts.

203.pants. Tas pats.

Arī 204.pantā.

204.1 pants. Arī šeit ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums, tas ir pieņemts pēc būtības, taču komisija ir izteikusi pantu jaunā redakcijā, saskaņojot to ar vairākiem spēkā esošiem likumiem un izslēdzot tādus novecojušus terminus kā "iedzīvotāju aptauja", "referendums".

205.pants. Par to ir Ministru kabineta priekšlikums, kas izriet no viņu iesniegtā likumprojekta, - papildināt 205.pantu ar 8.punktu - "Valsts proves uzraudzības inspekcija". To komisija pēc būtības ir akceptējusi, izteikusi pantu jaunā redakcijā, kā arī tas ir saskaņots ar visiem likumiem par attiecīgo līmeņu pašvaldībām un tajos lietoto terminoloģiju.

210.pants. Juridiskā komisija, kā jūs redzat, nāk klajā ar priekšlikumu - izdarīt tīri tehniskus labojumus šajā pantā. Šis priekšlikums ir ierosināts, ņemot vērā jau mūsu akceptēto visu to, kas kodeksā ir grozīts - izslēgti panti un tā tālāk, un kā arī tos pantus, ar kuriem kodekss ir papildināts.

211.pants ir izteikts jaunā redakcijā, saskaņojot ar likumu par pašvaldībām.

211.1 pants. Ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi par summas izteikšanu latos. Tie ir iestrādāti, bet viss pants ir izteikts jaunā redakcijā. Pirmkārt, tas ir saskaņots ar likumu par pašvaldībām, bet, izslēdzot trešo daļu, nedaudz pēc būtības palielināta pašvaldību kompetence. Bez tam ar citiem šī kodeksa pantiem saskaņota tā naudas summa, kuru var uzlikt pašvaldību institūciju amatpersonas. Pašlaik ir runa par kodeksa procesuālo daļu, kurai ir vistiešākā saistība ar mūsu jau iepriekš akceptētajiem pantiem.

211.2.pants. Arī par šo pantu ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi, un komisija tos ir akceptējusi, kā arī izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot šos priekšlikumus un saskaņojot ar likumu par pašvaldībām. Ir noteiktas arī nedaudz citas - no tieslietu ministra priekšlikuma atšķirīgas - naudas sodu summas.

212.pants. Komisija nāk klajā ar priekšlikumu - izslēgt to no kodeksa, jo Latvijas Republikā šādas komisijas nav.

213. pants. Šeit ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums - izslēgt no uzskaitījuma 213. panta otro daļu. Tas ir ienācis pēc tam, kad Saeima jau otrajā lasījumā šo priekšlikumu pēc būtības bija pieņēmusi. Bez tam komisija papildus otrajā lasījumā jau akceptētajiem grozījumiem ir izstrādājusi dažus priekšlikumus, kas tīri procesuāli, kā jau es teicu, ir saistīti ar mūsu jau akceptētajiem pantiem.

214. pants. Tāpat ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar jau izdarītajiem labojumiem kodeksā.

Nākamais pants, par ko ir priekšlikumi, ir 215. pants. Te ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš saistās ar summu noteikšanu latos, un Juridiskā komisija to ir pieņēmusi ar nelieliem grozījumiem.

215.1 pants. Šeit ir saņemti par otrā lasījuma redakciju finansu ministra priekšlikumi, kas saistīti ar viņa iepriekš ierosinātajiem un mūsu komisijas piedāvātajā variantā akceptētajiem grozījumiem kodeksā, tāpēc Juridiskā komisija ierosina papildināt ar 165.2., nevis ar 160. pantu, jo, kā zināms, finansu ministra ierosināto pantu mēs iekļāvām kodeksā tieši ar šādu numuru.

Nākamais ir 216. pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi. Tie ir tieslietu ministra priekšlikumi, kas guvuši atbalstu atbildīgajā komisijā un ir iekļauti ar nelieliem grozījumiem.

217. pants. Saņemti tieslietu ministra priekšlikumi. Tie ir iekļauti uz trešo lasījumu piedāvātajā redakcijā ar grozījumiem, kas saskaņoti ar Satiksmes ministriju.

219. pants. Šeit ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums - izslēgt pantu - , un komisija tam piekrīt, jo Mazo kuģu inspekcijas Latvijas Republikā vairs nav. Tās kompetence citos pantos ir nodota Vides valsts inspekcijai un tamlīdzīgām vides aizsardzības iestādēm Latvijas Republikā.

221. pants. Šeit ir jaunā redakcijā izteikts otrajā lasījumā akceptētais 221. pants, tas ir noticis dēļ nepieciešamības konkretizēt amatpersonas.

223.1 pants. Saņemts Ministru kabineta priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija priekšlikumu ir akceptējusi sakarā ar to, ka par šāda veida pārkāpumiem sodus uzliek Vides valsts inspekcijas amatpersonas un to regulē citi šā kodeksa panti.

223. 2. pants. Tieslietu ministra priekšlikumi par summas izteikšanu latos akceptēti ar grozījumiem.

226. pants. Komisija nāk klajā ar priekšlikumu - redakcionāli precizēt likumprojekta pantu. Citu priekšlikumu par šo pantu nav.

228. pants. Saņemti tieslietu ministra priekšlikumi par summas izteikšanu latos, tie pieņemti ar grozījumiem. Bez tam komisija ierosina izslēgt 228. panta trešo daļu, palielinot amatpersonu kompetenci.

Nākamais pants, uz kuru jāvērš uzmanība, ir 228.2. pants. Tas ir uz trešo lasījumu redakcionāli precizēts, salīdzinot ar otrajā lasījumā akceptēto redakciju.

230. pants. Tieslietu ministra priekšlikums akceptēts ar grozījumiem.

To pašu var teikt par 230.2. pantu.

230.3. pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts, izdarīts redakcionāls grozījums. Faktiski šis grozījums pēc būtības ir sakarā ar to, ka Lauksaimniecības ministrijas mūsu valstī nav.

230.4. pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums. Priekšlikums pieņemts ar redakcionālu precizējumu.

230.6. pants. Arī šeit ar grozījumu ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

Nākamais pants, par kuru ir priekšlikums, ir 231. pants. Ministru kabinets ir nācis klajā ar priekšlikumu - precizēt šī kodeksa procesuālās daļas 231. pantu -, un komisija to ir pieņēmusi, bet palielinājusi sankcijas saskaņā ar amatpersonu kompetenci, ar atbilstību pastāvošajai terminoloģijai un struktūrai un tā tālāk.

231.1 pants. Komisija ir lēmusi papildus otrajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem aizstāt... šī panta otrajā daļā tātad palielināt sodu, kura apmērs ir faktiski akceptēts jau citos pantos. Šeit notiek vienkārši saskaņošana.

232. pants. Ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to ir akceptējusi, jo šeit uzskaitītās iestādes ir minētas jau 231. pantā, tāpēc atkārtot šo uzskaitījumu nav nepieciešams.

233. pants. Priekšlikumu ir iesniedzis mežu valsts ministrs. Priekšlikums ir procesuālas dabas un ir akceptēts ar redakcionālu grozījumu. Tātad visa atšķirība, kas šeit ir, ir tikai pantu numerācijā un summās. Tāda ir atšķirība no otrā lasījuma.

235. pantā ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir pieņemts pilnībā.

236. pantā arī ir tieslietu ministra priekšlikums - pants ir izteikts jaunā redakcijā sakarā ar nepieciešamību izdarīt dažas izmaiņas, bet tieslietu ministra priekšlikums ir iestrādāts.

236. 1 pants. Ir ienācis Ministru kabineta priekšlikums, kas ir procesuālas dabas sakarā ar to, ka mēs devām tiesības Valsts proves uzraudzības inspekcijai uzlikt administratīvos sodus. Summas komisijas redakcijā ir nedaudz mainītas. Tas ir darīts atbilstoši jau iepriekš akceptētajiem pantiem.

236.2. pants. Tieslietu ministra priekšlikumi pieņemti ar grozījumiem.

236.3. pants. Ienācis tieslietu ministra priekšlikums mainīt summas - izteikt latos. Tas ir pieņemts pēc būtības, izdarot dažus grozījumus - tātad piešķirot plašākas tiesības pašvaldību valsts valodas inspektoriem. Ir vēl daži citi labojumi, kas saskaņoti ar Valodu likumu.

247. pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt panta otro daļu ar vārdiem "vai Latvijas Banka". Šis priekšlikums ir saistīts ar Saeimā jau akceptētā Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.3. pantu.

Nākamais pants, par kuru ir priekšlikumi, ir 251. pants. Šeit komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta priekšlikumu - precizēt tās amatpersonas, kuras var izdarīt atvešanu.

Arī 254. pantā ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija pilnībā to atbalstījusi. Tādējādi Saeimai tiek piedāvāts precizēt tās amatpersonas, kuras var izdarīt administratīvo aizturēšanu.

256. pants. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums - tieši tāpat kā par iepriekšējiem diviem pantiem - ir tīri procesuālas dabas. Tātad precizējam, kas ir tās amatpersonas, kas var izdarīt personas mantu apskati.

257. pants. Procesuālas dabas priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Tas ir nepieciešams saskaņā ar iepriekš izdarītajām strukturālajām izmaiņām šajā kodeksā.

Tas pats attiecas uz 269. pantu.

Saskaņā ar iepriekš izdarītajām izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksa citos pantos ir Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz 270. pantu.

Un to pašu var teikt par komisijas priekšlikumu svītrot 276. panta piekto daļu.

280. pants. Ir iesniegts Ministru kabineta priekšlikums par vides aizsardzības iestāžu amatpersonu precizēšanu. Tas ir pieņemts ar nelieliem grozījumiem, ir izteikts vēl precīzāk. Komisija to ir izstrādājusi sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, un Ministru kabinets tam piekrita.

287. pants. Komisija ierosina izdarīt grozījumus, kas saistīti ar, kā jau es teicu, iepriekš akceptētajiem grozījumiem.

304. pants. Ir Ministru kabineta priekšlikums papildināt pantu ar atsevišķu pantu numuriem, tāpat arī finansu ministra priekšlikumus. Tie visi ir saistīti ar to, ko mēs jau iepriekš esam akceptējuši. Taču komisijas priekšlikums ir izteikt tekstu jaunā redakcijā. Visi priekšlikumi ir iestrādāti, un šī redakcija ir vienota - tāda, kādu jūs to redzat pēdējā ailē.

308. pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt pantu ar trešo daļu. Tas notiek saskaņā ar likumu par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai, kā arī ar jau iepriekš akceptētajiem grozījumiem un papildinājumiem citos pantos.

309. pants. Šeit ir Ministru kabineta priekšlikums - konkretizēt attiecīgo institūciju kompetenci, un tas ir pieņemts kā nepieciešams sakarā ar jau iepriekš darīto.

Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt kodeksu ar 310.1 pantu, un arī šis pants ir nepieciešams saistībā ar to, kas ir jau pieņemts līdz šim, un saistībā ar to, ko paredz likums par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai.

Kā pirmspēdējais ir priekšlikums redakcionāli precizēt "Pârejas noteikumus" un izteikt trešo punktu jaunā redakcijā. Tas ir saistīts ar to, ka Ministru kabinets ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem ir izdevis grozījumus divos dažādos kodeksos. Līdz ar to ir jāprecizē, ka spēku zaudē tikai Administratīvo pārkāpumu kodekss, nevis Muitas kodekss. Tas bija viss, kas man ziņojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā".

Kristiāna Lībane, "Latvijas ceļa" deputāte, - Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

K.Lībane (LC).

Dokumenta numurs ir 731. "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā", 3.lasījums.

Par 70.1 pantu atbildīgā komisija saņēma deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - svītrot kodeksa 70.1 pantā vārdus "vai bez konfiskācijas". Juridiskā komisija atzina deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu par pieņemamu, taču uzskatīja, ka konfiskācija ir attiecināma uz precēm un priekšmetiem, bez šaubām, visos gadījumos, taču attiecībā uz transporta līdzekļiem konfiskācija tomēr būtu diferencējama, jo sodu uzliek vainīgajai personai saskaņā ar Vispārīgo daļu un vainīgais ne vienmēr ir arī transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz ar to Juridiskā komisija, iestrādājot Gundara Bērziņa priekšlikumu, ierosina aizstāt vārdus "bez konfiskācijas" ar vārdiem "bez šo transporta līdzekļu konfiskācijas". Daļēji tātad pieņēma deputāta Bērziņa priekšlikumu, kā jau es teicu. Tātad šo komisijas ierosināto redakciju jūs pilnībā redzat 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam priekšlikumu iesniedzējam vai citiem kolēģiem ir kādas iebildes pret Juridiskās komisijas redakciju?

K.Lībane. Ja nav, tad pāriesim pie 71.panta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K. Lībane. Arī šeit Juridiskā komisija ir saņēmusi tādu pašu deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - svītrot 71.pantā vārdus "vai bez konfiskācijas", un arī šeit, tāpat kā iepriekšējā pantā, Juridiskā komisija atbalstīja Gundara Bērziņa viedokli šajā jautājumā, taču, tāpat kā iepriekš, uzskatīja, ka attiecībā uz transporta līdzekļiem šo konfiskāciju vajadzētu diferencēt un paredzēt tātad - ar vai bez konfiskācijas. Līdz ar to Juridiskā komisija ierosināja aizstāt vārdus "bez konfiskācijas" ar vārdiem "bez šo transporta līdzekļu konfiskācijas".

Sēdes vadītājs. Vai pret 71.pantu, pret Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju, ir iebildes? Nav. Redakcija ir pieņemta.

K.Lībane. 72.pantā arī ir saņemts deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - svītrot vārdus "vai bez konfiskācijas" no panta teksta. Šajā gadījumā Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pants ir pieņemts.

K.Lībane. Pēdējais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar "Pârejas noteikumiem", kas tātad paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumu nr. 162 otrais punkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Arī šis pants ir pieņemts. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamo izskatām likumprojektu "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" trešajā lasījumā.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma, kas notika pirms Jāņiem, komisija nav saņēmusi nevienu deputāta vai Saeimas pastāvīgo komisiju priekšlikumu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi likumprojektā četrus nebūtiskus grozījumus.

Pirmais attiecas uz likumprojekta otro pantu. Šajā pantā ierosinām aizstāt vārdus "tikai likumos" ar vārdiem "tikai atbilstoši likumos".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 6.pantu. Šajā pantā ir runa par to, ka valsts un pašvaldības mantu ir aizliegts nodot lietošanā, izmantojot trešo personu starpniecību.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, godātais priekšsēdētāj!

Sēdes vadītājs. Es arī atvainojos!

J. Lagzdiņš. Šis pants sastāv no diviem teikumiem. Komisija ierosina izteikt panta otro teikumu precizētā redakcijā,un tā skan šādi: šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks valsts vai pašvaldības mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē. Komisija uzskatīja, ka, ja šīs nomas tiesības iegūtas publiskā izsolē, tad var šīs nomas... šo attiecīgo valsts vai pašvaldības mantu iznomāt trešajām personām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Likumprojekta 10.pantā ir labota tehniska kļūda. Tadējādi 10.panta otrajā daļā skaitlis un vārds "4.pantā" ir aizstāts ar vārdiem un skaitļiem "11. un 12.pantā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Lagzdiņš. Papildinājumu komisija izdarīja arī 11.pantā, kurā ir runa par dāvināšanas, ziedošanas jeb sponsorēšanas noteikumiem. Kā jūs, godātie kolēģi, atceraties no iepriekšējiem lasījumiem, šajā pantā ir runa par to, kādā kārtībā tiek ziedota manta vai nauda, kas pārsniedz 500 latus, kā arī manta vai nauda gadījumos, ja netiek pārsniegti 500 lati. Komisija uzskatīja par lietderīgu papildināt šā panta otro daļu ar 3.punktu, kurš nosaka, ka gadījumos, ja atsevišķa dāvinājuma vai ziedojuma summa pārsniedz 50 latus... tad gadījumos, ja 50% no attiecīgās valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla sasniedz tātad valsts vai pašvaldības daļa... bet atsevišķi nepārsniedz šos 50%, bet summā pārsniedz 50%... tādēļ mēs ierosinām, ka šajos gadījumos atļauja būtu jāprasa gan no finansu ministra, gan no attiecīgās pašvaldības domes jeb padomes. Tādēļ panta otrā daļa ir papildināta ar 3.punktu. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Vairāk grozījumu nav. Es aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums". Trešais lasījums.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija ir saņēmusi vairākus deputātu priekšlikumus, arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kā arī pēc savas iniciatīvas izdarījusi vairākus grozījumus. Pavisam ir izdarīti 10 grozījumi.

Pirmais attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu - šā panta pirmajā daļā vārdus "tiek finansēts" aizstāt ar vārdiem "var finansēt".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija pieņēma Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, ar kuru tika precizēts 4.panta pirmās daļas 2.punkts. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti ierosina noteikt, ka dāvināt politiskajām organizācijām naudu un mantu var nevis personas, kuras Latvijā ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet personas, kurām saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi. Šo priekšlikumu komisija pieņēma. Faktiski šā priekšlikuma rezultātā tiek nedaudz ierobežots to personu loks, kurām būs tiesības pēc šā likuma pieņemšanas dāvināt un ziedot politiskajām organizācijām, jo ne visas personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir tiesīgas saņemt nepilsoņu pases, savukārt visām personām, kurām ir tiesības saņemt nepilsoņu pases, - tām, neapšaubāmi, ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu attiecībā uz 4.pantu un pret attiecīgo komisijas redakciju? Nav iebildes. Pieņemts.

Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kaut es piekrītu, ka vajadzēja papildināt 4.panta pirmās daļas 1.punktu sakarā ar mūsu nesen pieņemto likumu par nepilsoņu statusu, es tomēr gribu... es nezinu, kā to var tagad darīt - atstāt tomēr jeb papildināt šo ... viens, divi, trīs... ar 4.punktu un atstāt tiešām iepriekšējās redakcijas 2.punktu. Jo pastāvīgās uzturēšanas atļaujas arī saņem cilvēki, kas ir nodomājuši pastāvīgi dzīvot Latvijā, - norvēģi, grieķi, amerikāņi un tā tālāk. Un, ja viņš pastāvīgi dzīvo Latvijā, tad viņam vajadzētu arī būt tiesībām piedalīties - vismaz tiktāl: ja viņš nevar balsot, tad vismaz var atbalstīt pēc savas vēlmes kādu politisko partiju. Mans priekšlikums... es nezinu, varbūt... tas ir vienkārši pēc loģikas... ja mēs pieņemam iepriekšējās redakcijas 2.punktu kā 4.punktu, tad viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Diemžēl procedūra mums neatļauj jūsu priekšlikumu tādā veidā izskatīt.

Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - referents.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs! Tādā gadījumā būtu pilnībā jāpieņem Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un jānoraida atbildīgās komisijas priekšlikums, jo Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina tieši to, ko Karnupa kungs ierosina. Tādējādi būtu četras kategorijas, kurām ir tiesības dāvināt: tātad Latvijas pilsoņi, tā saucamie nepilsoņi, personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, un Latvijā reģistrētas juridiskās personas. Tā ka šis priekšlikums ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Karnups piekrīt šādam traktējumam? Tūlīt uzmanīgi izlasīsim. Tātad mums jābalso par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu un par atbildīgās komisijas priekšlikumu tādā veidā, kādā tas ir iesniegts. Un līdz ar to tad abi divi šie priekšlikumi - viens pret vienu - ir 4.panta redakcija. Bet, ja jūs sāksiet krustot, tad kaut kas tur tomēr citādi iznāks. Vai varbūt es nepareizi saprotu.

J.Lagzdiņš. Godāto priekšsēdētāj! Pēc būtības komisija ir daļēji pieņēmusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, jo komisija ir aizstājusi pastāvīgos iedzīvotājus ar nepilsoņiem. Par to rāda šeit izvērstā komisijas piedāvātā redakcija, kura ietverta labajā tabulas pusē. Savukārt Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina tieši to pašu, ko Karnupa kungs. Pirmais balsojums ir par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Ja tas tiks pieņemts, tad netiks balsots komisijas priekšlikums. Tādā veidā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Gribētu atbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto variantu, jo tas ir precīzāk -definēt šo cilvēku kategoriju. Atstāt pirmo apakšpunktu pirmajā punktā pie 4.panta - Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem... Nepilsoņi... nav definēts termiņš. Tas nozīmē, ka kurš katrs cilvēks, kam nebūs nekādu ierobežojumu... un tātad es atbalstu 2.apakšpunktu, kā atbildīgā komisija uzrakstīja, - personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi... Tā ir šaurāka kategorija nekā tie, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Es nepiekrītu, kā Karnupa kungs teica, ka kādam Norvēģijas pilsonim, kas šeit strādā gadu vai divus gadus, būtu tiesības ziedot politiskām partijām Latvijā, jo, jūs redzat, ziedotāju loks ir definēts - tikai pilsoņiem, Latvijas pilsoņiem, Latvijas Republikas nepilsoņu pasu turētājiem un Latvijā reģistrētām juridiskajām personām. Tiem, kam ir juridiskas saistības ar Latviju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups! Un, pirms jūs komentējat savu viedokli, tomēr par procedūru. Jūs piedāvājat kaut ko pavisam citu, manuprāt, jo jūs piedāvājāt, lai šajā 4.panta redakcijā būtu 2.apakšpunkts: personām, kuras Latvijā ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju... Un jūs minējāt norvēģus un vēl kādus citus, kuri ir tādas saņēmuši. Bet tagad komisijas priekšsēdētājs piedāvāja nobalsot par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, un tas ir - papildināt 4.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdu "nepilsoņiem". Vai šis vārds "nepilsoņi" līdz ar to izslēdz jūsu priekšlikumu?

V.P.Karnups. Es domāju, ka tas faktiski neizslēdz manu priekšlikumu, jo nepilsoņi... juridiskais termiņš ir definēts likumā par bijušās PSRS pilsoņiem. Un tur ir definēts, kas ir nepilsonis, kas var saņemt nepilsoņa pasi. Tas neattiecas uz visām personām, kuras dzīvo Latvijā un kuras nav Latvijas pilsoņi. Tas ir pirmais punkts.

Otrais punkts. Ja persona ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tas nozīmē, ka šī persona dzīvo tikai Latvijā. Viņa citur nekur nedzīvo. Un tas nav cilvēks, kas nāk šeit strādāt uz pāris mēnešiem. Tas ir cilvēks, kas pārvācas uz pastāvīgo dzīvi Latvijā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju - līdz tam laikam, kad viņš būs integrējies mūsu sabiedrībā un pats tad nolems, vai viņš kļūs par pilsoni vai ne. Es domāju, ka varbūt tas formulējums varētu būt šāds: komisija daļēji pieņem Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, izsakot to šādā redakcijā: personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi... Un tas ir papildinājums iepriekš pieņemtajam 4.pantam, un tādā veidā mēs noraidām atbildīgās komisijas ieteikto redakciju, daļēji pieņemam Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu komisijas izteiktajā redakcijā, un tas vienkārši kļūst vai nu par papilddaļu 1.apakšpunktam, vai patstāvīgu apakšpunktu - 4. punktu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ļoti sarežģīta kombinācija. Saprotama, bet ļoti sarežģīta. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs varam balsot tikai par to, kas ir iesniegts rakstveidā un kas ir šeit ietverts tabulā. Tātad nekādas kombinācijas, vai vienkāršākas vai sarežģītākas, mēs vispār nevaram izdarīt, jo Kārtības rullis to nepieļauj. Bet tomēr precizēsim: ja mēs vienkārši balsosim (un tas ir balsojams priekšmets - Tautas saskaņas partijas priekšlikums) un ierakstīsim 1. punktā - "Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem", tad nepilsoņi... tas nav tāds kā bijušās PSRS pilsoņu tiesiskais statuss, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Runāt par nepilsoņiem tikai tā likuma izpratnē, un nebūt netiek attiecināts tas, ko jūs sakāt, uz Norvēģijas pilsoni vai Amerikas pilsoni. Tātad tas ir tomēr šaurāks... Bet, ja Karnupa kungs uzstāj, ka vajag veikt balsošanu, tad, manuprāt, sēdes vadītājs var tikai likt to uz balsojumu, tas ir pirmais, ko ierosina Tautas saskaņas partija. Tālāk tad būtu balsojams atbildīgās komisijas priekšlikums pa daļām, jo 4.panta pirmā daļa ir jauna redakcija. Tā nav saistīta, tātad te ir precizējums, ko var pieņemt, no kā nevar pieņemt... Pie 1.punkta tātad ir šis atsevišķais priekšlikums, un ja Saeima noraida 2., 3.punktu tādā redakcijā, kā to dod atbildīgā komisija, tad ir zināma neskaidrība pašā likumā. Es tomēr tāpēc aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto redakciju. Tā šobrīd ir visprecīzākā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir runātāji? Nav. (Starpsauciens no zāles: "Vajag balsot!") Lūdzu, referent! Vai jūs vēlaties komentēt un teikt galavārdu?

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs! Ir jābalso par priekšlikumiem. Es pilnīgi pievienojos Endziņa kunga izteiktajiem apsvērumiem.

Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas partijas frakcija piekrīt tam, kā jūsu priekšlikumu ir tālāk transformējusi jeb formulējusi atbildīgā komisija? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt 4.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem "un nepilsoņiem". Vispirms, es atvainojos, par procedūru. Procedūra sarežģīti sākas. Tas jums jāzina, kolēģi, jo deputāts Endziņš to jau paskaidroja. Tad būtu jābalso par katru atbildīgās komisijas priekšlikumu atsevišķi. Kādi rezultāti tur var būt, te ir grūti spriest tagad, protams, un, protams, ja šie priekšlikumi negūs Saeimas atbalstu, tad jābalso par komisijas iesniegto priekšlikumu 4.pantam. Bet tagad tad jāsāk balsot - pa daļām.

Vispirms - papildināt 4.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdu "nepilsoņiem". Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 39, atturas - 18. Nav pieņemts. Atbildīgā komisija lūdz līdz ar to balsot par tās priekšlikumiem pa daļām. Vai jūs lūdzat par 4.panta redakciju kopumā? Līdz ar to balsojam par atbildīgās komisijas, tas ir, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, redakciju 4.pantam, kurā komisija ir daļēji ņēmusi vērā arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 16. Tātad 4.panta redakcija ir pieņemta.

Diemžēl mums šeit būtu jāpārtrauc darbs, jo citu priekšlikumu nav un mūsu darba ritms ir - pusotru stundu strādājam, pusstundu ir pārtraukums, un attiecīgajā laikā ir arī pusdienas pārtraukums - viena stunda, un tad atkal turpinām - pusotru stundu strādājam un pusstundu ir pārtraukums. Aritmētika ir ļoti vienkārša.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Un divi kolēģi ir pieteikušies sniegt svarīgus paziņojumus. Pirmais ir Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Un tikmēr, kolēģi, varam reģistrēties. Reģistrācija! Lūdzu reģistrēties. Un klausāmies paziņojumus. Lūdzu, Juris Sinka!

J.Sinka (TB).

Starptautiskā komiteja Hamada Kurbanova aizstāvēšanai ziņo, ka Čečenijas valdības iecelto pārstāvi Maskavā Hamadu Kurbanovu, kas izcēlās ar saviem centieniem panākt miermīlīgu Čečenijas jautājuma atrisināšanu, pretlikumīgi arestēja un noturēja cietumā no šā gada 15.jūnija līdz 18.jūlijam. 29 dienas Kurbanovs atradās badastreika apstākļos. Starptautiskā Hamada Kurbanova aizstāvēšanas komiteja, kurā ir pārstāvēti vairāku valstu deputāti, ieskaitot mani un Lietuvas pārstāvi Endrjukaiti, nosoda šo patvaļīgo Maskavas varas iestāžu rīcību puses un iesniegs prasību ANO par šī rakstiski motivētā cilvēktiesību pārkāpuma izmeklēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Pēc piecām minūtēm, starpbrīdī, Pieprasījumu komisijas telpās būs Pieprasījumu komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Diemžēl es arī neesmu reģistrējies. Esmu tomēr? Es atvainojos. Es tomēr esmu.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Pulsten 13.29 minūtēs nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Igors Bukovskis, Imants Daudišs, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Voldemārs Novakšānovs, Oļģerts Pavlovskis, Jānis Ritenis, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 14.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums". Ziņo Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Turpinām izskatīt, un acīmredzot nākamais ir 6.pants...

J.Lagzdiņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! 6.pantā runāts par politisko organizāciju finansēšanas ierobežojumiem. Ir uzskaitīti četri avoti, no kuriem nav pieļauta finansēšana. Komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu 6.panta pirmās daļas 2.punktā, kurā ir runa, par valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%. Šeit ir izdarīti nebūtiski redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Šajā pantā ir arī otrs grozījums, kurš izdarīts pēc deputāta Antona Seiksta priekšlikuma un kurš ir saskaņots ar Latvijas lielāko reliģisko konfesiju vadītājiem. Proti, deputāts Antons Seiksts ierosina, ka nav pieļaujama politisko organizāciju finansēšana arī no reliģisko organizāciju finansu līdzekļiem. Šis priekšlikums vienbalsīgi tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat vienbalsīgi komisijas deputāti noraidīja deputāta Māra Graudiņa priekšlikumu - 7.panta pirmo daļu izteikt šādi: "Politiskajām organizācijām (partijām) aizliegts pieņemt anonīmus ziedojumus virs 5 latiem (nepārsniedzot). Kopējā anonīmo ziedojumu summa nedrīkst pārsniegt 4% no politiskās organizācijas (partijas) kopējiem gadskārtējiem ieņēmumiem". Par šo problēmu - atļaut vai neatļaut politiskajām organizācijām pieņemt anonīmus ziedojumus - komisija debatēja ļoti ilgi, iepazinās arī ar citu valstu pieredzi. Lielākoties Rietumvalstīs šāda anonīmo ziedojumu pieņemšana ir kategoriski aizliegta, tādēļ arī komisija to noraidīja. Bez tam komisija ņēma vērā to, ka gadījumā, ja pieņem šādu priekšlikumu, tad tiktu dota iespēja faktiski nekontrolēti vienam vai diviem lieliem ziedotājiem ziedot tādu naudas summu, kas nepārsniedz šos 4%. Tātad faktiski nosacījums, ka anonīmais ziedojums no vienas personas nedrīkst būt virs 5 latiem, teorētiski un praktiski ir nekontrolējams, tādēļ arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Par šo lietu es gribētu lūgt gan komisijas locekļiem, gan kolēģiem Saeimā vēlreiz pārdomāt. Kāda ir priekšvēsture šiem anonīmajiem ziedojumiem? Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā, manuprāt, bija pārstāvji, kuri nāca ar pārsteidzošu priekšlikumu no Nacionālā bloka puses, - vai vispār pieļaut anonīmus ziedojumus atsevišķā grāmatvedībā. Es domāju, ka valdība, "Latvijas ceļš" un Saeima pamatoti noraidīja šo prasību, atzīstot, ka tā nevarētu rīkoties. Bet palūkosim sīkāk šī panta un šī likuma mērķi vispār. Mērķis ir tāds, lai neatļautu anonīmiem, slēptiem spēkiem ietekmēt mūsu politisko partiju darbību. Tas ir vispārējais šā likumprojekta mērķis. Šis labojums, ka drīkst ziedot līdz 5 latiem, ja šie 5 latu ziedojumi kopumā nepārsniedz 4% no partijas kopējiem ienākumiem, te pilnīgi iekļaujas un atbalsta šo mērķi, jo, manuprāt - un, es domāju, arī jūs padomājiet -, nav taču iespējams ietekmēt kādu partiju ar 5 latu ziedojumu, ja šie ziedojumi kopumā nepārsniedz 4% no partijas kopējiem ziedojumiem. Piemēram, ja vienā gadā partija saņem 100 tūkstošus latu un ja tie ir varbūt caurmēra ienākumi vidēja lieluma partijai, tad par šiem 4000 latiem diez vai kāda partija pakļausies šādam spiedienam. Vienīgais, kas šeit var rasties, ir tas, ka atkal radīsies lieka birokrātija un galvassāpes, iegrāmatojot 2 latu ziedojumu, kuru kāds mazs uzņēmējs mazā tikšanās reizē iemeta kurvītī vai cepurē, lai simboliski atbalstītu kādu partiju. Turklāt, ja nu viņam nav pases līdzi tajā brīdī, tad atkal jātaisa kaut kāda gara korespondence, tad atkal rodas galvassāpes un vispārīgi izdevumi grāmatvedībā, lai iegrāmatotu šādu 2, 3 vai 4 latu ziedojumu. Tie droši vien pārsniegs to, ko vispār ziedo šai partijai. Šobrīd, es domāju, Latvijā vēl nav radusies tāda tradīcija, ka cilvēki, mazie uzņēmēji, ziedo tām partijām, kuras viņi ideoloģiski atbalsta. Es domāju, ka mums vajadzētu veicināt to, lai tiešām šos pāris simboliskos latiņus iemet kurvītī, atbalstot savu partiju pēc izvēles, un tad tieši cieš mazās partijas. Es domāju, ka tās varētu vairāk atbalstīt nekā lielās, kurām ir vieglāk griezties pie lieliem ziedotājiem. Tā ka mans lūgums būtu - nepaļauties varbūt populistiskam kārdinājumam tūlīt teikt: "Es kategoriski iebilstu pret jebkādiem anonīmiem ziedojumiem!" Atļausim šos mazos pieclatnieku ziedojumus, jo tie katrā ziņā atbilst šī likumprojekta mērķiem, un šī kopējā 4% summa nekādā ziņā taču neietekmēs nevienu no mūsu politiskajām organizācijām. Pieņemot šo labojumu, līdz ar to arī 3.punktā būtu jāpieliek klāt ...aizliegti anonīmdāvinājumi, tie ir ielikti atsevišķā fondā, kā stāv jau rakstīts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl runātāji ir pieteikušies par šo Māra Graudiņa labojumu? Nav. Vai referents vēlas komentēt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Šeit deputāts Māris Graudiņš runāja par praktiskām problēmām, kādas varētu rasties, ja šiem nelielajiem ziedojumiem būtu jāparādās politiskās organizācijas grāmatvedībā, tas radītu it kā sarežģījumus ar uzskaiti un būtu lieka birokrātija. Es gribētu varbūt atgādināt jums, kolēģi, tos laikus, kad dibinājās Tautas fronte un sākās mūsu tautas atmoda, kad mēs visi aktīvi darbojāmies šajā organizācijā. Un šajā laikā, piemēram, Liepājas pilsētā ļoti precīzi tika uzskaitīti visi tie ziedojumi, kas tika nesti uz Tautas frontes mītni, - gan pāris rubļu apmērā, gan tūkstošu vai pat lielākā summā. Un tas, ko nesa pensionāri vai skolotāji, šīs nelielās summas tika iegrāmatotas un izdotas kvītis. Vismaz Liepājā tā tas bija, un nekādu sarežģījumu nebija, nebija arī nekādu pārkāpumu un nekādu starpgadījumu. Tā ka no praktiskā viedokļa arī šīs nelielās summas ir iegrāmatojamas, un ziedotāji neapšaubāmi būs ar mieru ziedot, it sevišķi tad, ja šeit runa ir par atsevišķiem iedzīvotājiem. Tādēļ komisijas vārdā es gribētu atbalstīt šeit piedāvāto komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Māra Graudiņa priekšlikumu - 7.panta pirmo daļu izteikt šādi: "Politiskajām organizācijām (partijām) aizliegts pieņemt anonīmus ziedojumus virs 5 latiem (nepārsniedzot). Kopējā anonīmo ziedojumu summa nedrīkst pārsniegt 4% no politiskās organizācijas (partijas) kopējiem gadskārtējiem ieņēmumiem". Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 12, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par komisijas redakciju. Vai par visu pantu varam balsot?

J.Lagzdiņš. Godāto priekšsēdētāj! Komisija ierosina izdarīt arī precizējumu 7.panta trešajā daļā, aizstājot vārdus "6.panta noteikumiem" ar vārdiem "4.un 6.panta noteikumiem". Tas ir nebūtisks grozījums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 7.panta - "Anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) aizliegums" redakciju! Vai ir vajadzīgs nolasīt? Vai tas ir nepieciešams? Nav. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 5. Nav kvoruma. Vai tas tā būtu, ka mums tiešām nav kvoruma? Flangos ir ļoti ciešas rindas, bet pa vidu... Vai varam vēlreiz balsot? Lūdzu, balsosim par 7.panta redakciju! (Starpsauciens no zāles: "Deputāti, lūdzu, saņemieties!") Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 6. 7.panta redakcija ir apstiprināta.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 8.panta otrās daļas redakciju, aizstājot vārdus "deklarācijā norāda" ar vārdiem "deklarācijā norāda iepriekšējā kalendārajā gadā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina precizēt arī 8.panta otrās daļas 6.un 8.punktu, aizstājot vārdus "100 latus" ar vārdiem "1000 latus", kā arī 8.punktā vārdus "visus tos" aizstāt ar vārdu "citus".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija, bija papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Šie noteikumi ir diezgan būtiski, godātie kolēģi, un es aicinātu pievērst tiem uzmanību! Zināmā mērā šiem pārejas noteikumiem, ja tā varētu teikt, ir atpakaļejošs spēks, un šie pārejas noteikumi uzliek par pienākumu visām šobrīd Latvijā reģistrētajām 33 politiskajām organizācijām ne vēlāk kā līdz 1.septembrim iesniegt Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam finansiālās darbības deklarāciju, kurā jānorāda, cik daudz finansu līdzekļu uz šā likuma spēkā stāšanās dienu atrodas attiecīgās politiskās organizācijas rīcībā. Turklāt šajā deklarācijā jānorāda, no kādiem avotiem minētie finansu līdzekļi ir saņemti. Tātad, lai šis likums sekmīgi varētu sākt darboties, ir jābūt šim nulles punktam, bez tā nav iespējams sekmīgi viņu pirmajos gados ne piemērot, ne arī šo deklarāciju precīzi iesniegt un pārbaudīt. Tādēļ es aicinātu arī pieņemt šo noteikumu, kuru komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, 9 - atturas. Likums pieņemts.

Nākošais jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"".

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai tātad tiek nodoti grozījumi valsts budžetā 1995. gadam. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šos grozījumus mēs saņēmām šā gada 22. jūnijā, bet tomēr pēc tam tajos no valdības puses tika veikti tehniski labojumi, pret kuriem neviens no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem nav iebildis pēc būtības, tāpēc dokuments, kurš ir jums priekšā un ar kuru mums būtu labāk strādāt, ir dokuments nr. 740, un viņam ir pievienots dokuments nr. 740-a, kurā ir divas Ministru prezidenta kunga parakstītas valdības vēstules. Arī Budžeta komisija lūdz tās uzskatīt par šī dokumenta būtībā neatņemamu sastāvdaļu, jo pēc būtības viņas tādas arī ir.

Jūs zināt, ka šo budžeta grozījumu nepieciešamību izraisīja budžeta krīze valstī, kad nebija iespējams izpildīt to budžetu, kurš bija pieņemts, kuru bija pieņēmusi Saeima, un tāpēc, ņemot vērā šo saspringto situāciju pirmām kārtām budžeta ieņēmumu izpildē, šis likumprojekts paredz, ka ministrijām un centrālajām valsts iestādēm ir plānots visu izdevumu samazinājums, izslēdzot izdevumus plānotajām starptautiskajām iemaksām, valsts parāda saistībām un investīcijām Kultūras ministrijai un Finansu ministrijas Valsts īpašuma fondam, tātad visiem vidēji par 5,3 procentiem. Kopsummā tas sastāda 24 318 126 latus. Sakarā ar pieņemto budžeta asignējumu palielinājumu izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algas izmaksām 2 896 000 latu apmērā šo izdevumu samazinājums nav paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas iestādēm un to pasākumiem, kā arī tas nav paredzēts Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam un valsts invenstīcijām paredzēts samazināt - es nedaudz noapaļoju, precīzie skaitļi ir jūsu priekšā dokumentā - tātad par nepilniem 6,9 miljoniem latu sakarā ar gaidāmo vietējo pašvaldību budžetu ieņēmumu pārpildi.

Izdevumu samazinājuma sadalījums pa izdevumu veidiem galvenokārt izdarīts pēc ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem. Tas nozīmē to, ka tie nebija automātiski 5,3%, bet katra ministrija vai šī centrālā iestāde pati varēja izvēlēties - tātad zināmā mērā brīvprātīgi -, kurā no virzieniem šos līdzekļus samazināt. Un, protams, par minēto izdevumu samazinājuma kopsummu, par šiem vairāk nekā 24 miljoniem latu, par tādu pašu daudzumu ir paredzēts samazināt plānotos valsts pamatbudžeta ieņēmumus, ko, saprotams, nebija iespējams izpildīt.

Bez tam vairākas izmaiņas, nemainot kopējo valsts pamatbudžeta izdevumu apjomu, paredzētas saskaņā ar atsevišķiem valdības rīkojumiem un ar ministriju un citu centrālo iestāžu priekšlikumiem. Es šeit minēšu tikai atsevišķus no viņiem. Tā, piemēram, Aizsardzības ministrijai palielināti izdevumi aizsardzības un drošības iestāžu uzturēšanai par 286 366 latiem sakarā ar gada sākumā notiekošo drošības dienesta reorganizāciju un ar to saistīto skaitliskā sastāva izdevumu apjoma precizēšanu. Uz šo precizējumu attiecas arī dokumentā nr. 740-a paredzētā un paskaidrotā situācija, ka saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas Republikas Valsts drošības dienesta turpmāko pakļautību un Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienesta izveidošanu Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienests ir pārņēmis no Drošības dienesta ārvalstu objektu apsardzi Latvijas Republikas teritorijā, un tādējādi tika pārņemts vairāk nekā 300 štata vienību ar attiecīgu finansiālo nodrošinājumu. Pēc abu ministriju - Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas vienošanās - šie līdzekļi ir pārskaitīti no Aizsardzības ministrijas uz Iekšlietu ministriju.

Ārlietu ministrijai ir palielināti izdevumi iemaksām starptautiskajās organizācijās par 130 tūkstošiem latu. Arī Prokuratūrai reformas realizācijai saskaņā ar 1994. gada 2. jūnija Prokuratūras likumu ir palielināts prokuroru skaits par 219 štata vietām un attiecīgi arī izdevumi to uzturēšanai.

Satversmes aizsardzības birojam ir paredzēti asignējumi izdevumu segšanai 412 640 latu apmērā, un uz šo attiecas arī tie labojumi, kas ir paskaidroti Ministru prezidenta vēstulē un ir redzami dokumentā nr. 740-a. Tāpat ir paredzēts palielinājums Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļu darba samaksas fondam. Nemainot apstiprināto izdevumu kopējo summu, tas tiek palielināts turpat par 85 000 latu, lai nodrošinātu ierēdņu kandidātu darba samaksu atbilstoši šai ierēdņu likmei pēc to atestācijas arī Valsts zemes dienestā.

Vēl es minētu, ka iesniegtajā budžeta grozījumu projektā nav paredzētas izmaiņas sakarā ar noteikto Valsts reformu ministrijas likvidāciju ar šā gada 1. jūliju, papildu precizējumus valdība sola iesniegt pēc ministrijas faktisko izdevumu noteikšanas šā gada 1. pusgadā.

Noslēgumā es uzsvērtu, ka pēc tām prognozēm, kuras ir iesniegusi Finansu ministrija, liekas, ka šis samazinājums par nepilniem 24 miljoniem varētu būt pat nepietiekams, lai tiešām budžets būtu saspriegots un sabalansēts.

Protams, mums būtu jāsagaida arī attiecīgais Ministru kabineta ziņojums par budžeta stāvokli, ko paredz likums par budžetu un finansu vadību, proti, tas, ko Ministru kabinets iesniedz līdz 1. jūlijam. Tātad tas iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts finansiālo stāvokli un vienlaikus izvērtē makroekonomiskās attīstības prognozi un pieņēmumus, kas tika izmantoti, apstiprinot valsts budžetu, kā arī ņem vērā ekonomisko situāciju attiecīgajā laikposmā. Šī likuma 28. panta otrā sadaļa paredz, ka ziņojumā par valsts budžeta stāvokli, ieņēmumu un izdevumu deficītu un aizdevumu kopsavilkumu tas tiek salīdzināts ar Valsts budžeta likumā apstiprinātajiem attiecīgajiem līmeņiem, kā arī tiek sniegti paskaidrojumi par galvenajiem grozījumiem.

Budžeta komisija, izskatījusi šos iesniegtos grozījumus, uzskatīja, ka tie ir nepieciešami, ka tas ir vajadzīgs solis, lai padarītu budžetu reālāku, un ar savu balsojumu, ar savu lēmumu aicināja to pieņemt pirmajā lasījumā, un attiecīgi, ja vēl ir kādas izmaiņas, tās ir iespējams izdarīt, iesniedzot labojumus uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Ministru prezidents. Atklājam debates.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Daudzkārt ir runāts, un arī valdība ir konstatējusi, ka - vai nu mums tas patīk, vai nepatīk - Latvijā ir budžeta krīze. Lai ar šo krīzi tiktu galā, valdība radīja darba grupu, kura vadu es pats personīgi un kura strādā pie krīzes likvidācijas programmas. Mēs esam to izstrādājuši, un, protams, ka pamatā tā sastāv no divām lielām daļām, no kurām viena ir ieņēmumu palielināšana, bet otra ir izdevumu samazināšana. Šodien mēs runājam par šīs krīzes apkarošanas programmas izdevumu samazināšanas daļu. Mēs ļoti rūpīgi izsvērām valdības un ministriju iespējas, atteicāmies no pirmā priekšlikuma - samazināt investīcijas, neaiztikām štatus un nolēmām, ka vidēji mums ir jāsamazina izdevumi par 5,6 %, kas dod ietaupījumu aptuveni 25 miljoni latu. Tas tika izdarīts nevis automātiski, bet atļaujot ministrijām pašām noteikt savas prioritātes, pārdomājot, ko viņas var realizēt, kur viņām ir nepieciešami līdzekļi un kur nav. Un tamdēļ mēs jums iesniedzām šo budžeta grozījumu projektu, lai jūs to pieņemtu. Es ļoti ceru, ka Saeima pirmajā lasījumā šo projektu akceptēs, un tad deputāti iesniegs savus priekšlikumus, lai mēs neapšaubāmi uzlabotu šo projektu galīgajam lasījumam. Počas kundze, kura arī uzstāsies, pastāstīs jums par pasākumiem, kuri ir vērsti uz ieņēmumu palielināšanu, un tas arī ir ārkārtīgi svarīgi, lai izkļūtu no šīs budžeta krīzes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Augsti godātais Prezidij, godātā Saeima! Situācijā, kad valdība sper nepopulāru soli un ierosina samazināt budžeta izdevumus vidēji par 5,6%, dabīgs ir jautājums, kāda ir situācija ar valsts ieņēmumiem un vai tiešām tiek darīts viss, lai tos palielinātu.

Atļaušos nedaudz pakavēties pie galvenajiem pamatbudžeta ieņēmumu rādītājiem, salīdzināt tos ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tieši nodokļu maksāšana un iekasēšana ietekmē budžeta ieņēmumus.

1994. gada sešos mēnešos bija prognozēts iekasēt 176,9 miljonus latu, faktiski iekasēja 151,4 miljonus latu. Ieņēmumi atpalika par 25,6 miljoniem latu jeb to izpildes procents bija 85,6%. Šī gada sešos mēnešos bija prognozēts iekasēt no nodokļiem 222,6 miljonus latu, 166,9 miljoni latu ir iekasēti, ieņēmumi atpaliek par 55,7 miljoniem latu jeb to izpildes procents ir 75%.

Neskatoties uz to, ka prognozes izpilde 1995. gadā ir par 10% zemāka nekā 1994. gadā, absolūtajā izteiksmē ir iekasēts par 15,4 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Šī gada jūnija ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir jau par 14,8% lielāki. Vienpadsmit jūlija dienās tiešie ieņēmumi budžetā ir 17,7 miljoni latu. Prognozētie ienēmumi nākošajās 10 dienās varētu būt aptuveni 15 miljoni latu, tas nozīmē, ka jūlijā varētu iekasēt apmēram 32 miljonus latu, kas varētu būt pēdējo mēnešu vislielākais ieņēmums.

90% no pamatbudžeta sastāda apgrozījuma jeb tagad pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes, peļņas jeb uzņēmumu ienākumu un muitas nodokļa maksājumi. Pakavēšos pie katra no šiem nodokļiem un salīdzināšu to faktiskos ieņēmumus ar Ministru kabineta 1995. gada 3. janvāra noteikumos nr. 21 apstiprinātajiem budžeta ieņēmumu rādītājiem par 1995. gadu.

Apgrozījuma jeb pievienotās vērtības nodokļa prognozes norma kopš 1995. gada 1. maija šī gada sešos mēnešos bija 125,7 miljoni latu, tā izpilde ir 103, 2 miljoni latu, atpalicība - 22 miljoni latu. Faktiskie ieņēmumi 1995. gada jūnijā ir par 1 miljonu latu mazāki nekā maijā, bet nedaudz - par 670 tūkstošiem latu - pārsniedz šāgada vidējos minētā nodokļa mēneša ienākumus. Vidējie ir apmēram 17,1 miljons latu.

Maijā ieņēmumu palielinājums ir izskaidrojams ar piemaksām, ko sakarā ar apgrozījuma nodokļa nomaksas termiņa pagarinājuma beigšanos 2,3 miljonu latu apmērā veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas gāze". Jūnijā šādu papildu iemaksu nebija. Šāgada jūnijā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pārsniedz 1994.gada otrā pusgada vidējos apgrozījuma nodokļa mēneša ienākumus par 16 miljoniem latu... Atvainojos, vidējie ieņēmumi bija 16 miljoni latu, tātad pārsniedz par 1,7 miljoniem jeb par 1,1 procentu, bet gada vidējos mēneša ieņēmumus - par 23%.

Apgrozījuma nodoklis un pārrēķini par iepriekšējo gadu šāgada jūnijā sastādīja 36,9 tūkstošus latu, pievienotās vērtības nodoklis - 17,9 tūkstošus latu... es atvainojos, 17,9 miljonus latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā būtiski neatšķiras no apgrozījuma nodokļa iemaksām valsts budžetā iepriekšējos mēnešos. Līdz ar to izmaiņas likumdošanā nav būtiski ietekmējušas šo nodokļu ieņēmumus.

Pēc Muitas departamenta sniegtajām ziņām, uz valsts robežas iemaksātā apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļa summa valsts pamatbudžetā sešos mēnešos sastādīja 53,9 miljonus latu jeb 52,3 procentus no kopējā šāgada sešos mēnešos iemaksātās apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļa summas valsts pamatbudžetā. Līdz ar to šeit parādās, cik ļoti būtiski ir sakārtot tieši mūsu muitu un precīzi fiksēt visas tās kravas, kas šķērso Latvijas robežu, jo tieši netiešo nodokļu iekasēšana uz muitas robežas ir ārkārtīgi būtisks ieņēmumu avots Latvijas budžetā. Ievērojot valsts budžeta saspringto izpildi, ar šāgada maiju izņēmuma kārtā tika noteikta pagaidu kārtība valsts budžetā pārmaksāto nodokļu summu atmaksām. Īpaši tas attiecas uz apgrozījuma nodokļa atmaksāšanu par eksportu. Atmaksājot, pirmkārt, tiek ņemts vērā norādījums, ka pārmaksas vienā maksājuma veidā vispirms novirzām maksātāja parādu dzēšanai citā veidā. Nodokļu veidā. Tikai atlikusī pārmaksu summa var tikt atmaksāta no valsts budžeta. Laika periodā no šā gada maija pēc maksātāju pieprasījuma no valsts budžeta kopsummā ir atmaksāti 5 miljoni latu. Pašlaik ir apmierināti visi nodokļu maksātāju pieprasījumi un pārmaksāto nodokļu summu atmaksa no valsts budžeta uzņēmumiem aizkavēta nav.

Peļņas nodoklis. Vai tagad - uzņēmumu ienākuma nodoklis - ir ieskaitīts valsts pamatbudžetā. Pusgada prognoze bija 47,5 miljoni latu, taču faktiski ir ieskaitīti 22,6 miljoni. Atpalicība ir par 24,9 miljoniem jeb 42,4 %.

1995.gada jūnijā peļņas nodokļa jeb uzņēmumu ienākuma nodokļa faktiskās iemaksas valsts budžetā ir samazinājušās par 706 tūkstošiem un nesasniedz pirmā pusgada vidējos mēneša ieņēmumus. Vispārējā tendence uz peļņas nodokļa samazināšanos budžeta ieņēmumos sākās jau 1994.gada septembrī. Ievērojamais peļņas nodokļa iemaksu kāpums maijā ir saistīts ar iemaksu veikšanu pēc gada rezultātu apstiprināšanas - pēc gada pārskatiem un pēc galīgajiem šo summu aprēķiniem. Būtiski šā nodokļa ieņēmumus budžetā ietekmēja tas fakts, ka, lai panāktos pretī uzņēmējiem un lai atstātu viņu rīcībā vairāk apgrozāmo līdzekļu, tika noteikta citāda uzņēmumu ienākuma nodokļa avansēšanas kārtība. Līdzšinējo pagājušajā gadā piemēroto 1,5% vietā šobrīd ir jāmaksā tikai 0,75%, salīdzinot ar attiecīgo bāzes periodu pagājušajā gadā.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis paredzēja normas, kas daudz stingrāk vērstos pret tiem, kuri izvairās no šā nodokļa maksāšanas. Diemžēl šā likuma pieņemšana Saeimā kavējas un acīmredzot arī tā ieviešana un administrēšanas apgūšana šinī brīdī ir diezgan sarežģīta, tāpēc reālus rezultātus mēs varam gaidīt tikai nākošajā gadā.

Akcīzes nodokļa maksājumi valsts pamatbudžetā bija šādi: prognoze pusgadam bija 18,3 miljoni, faktiski ir iekasēti 21,4 miljoni latu. Tas ir vienīgais nodoklis, kura ieņēmumi ir pārsnieguši prognozētos par 17,4 %.

Es gribu arī atzīmēt, ka šajā summā ir ņemti vērā 1,6 miljoni latu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas rīkojumu avansa kārtībā ir pārskaitīti Labklājības ministrijas speciālajā budžetā.

Jūnijā akcīzes nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar maiju ir samazinājušies, to skaitā par benzīnu un dīzeļdegvielu - par 632 tūkstošiem. No tiem Rīgas muitā jūnijā akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu ir iemaksāts par 508 tūkstošiem latu mazāk nekā maijā. Par liķiera un degvīna izstrādājumiem - par 329 tūkstošiem mazāk. Bez tam akciju sabiedrība "Latvijas balzams" jūnijā iemaksāja aptuveni par 300 tūkstošiem mazāku summu nekā maijā sakarā ar realizācijas apjoma samazināšanos.

Šā gada jūnijā iemaksātā akcīzes nodokļa summa pārsniedza 1994.gada viena mēneša vidējos akcīzes nodokļa ieņēmumus, kas bija 2,4 miljoni, par 70 tūkstošiem latu vai par 7%.

Pēc Muitas departamenta sniegtajām ziņām, uz valsts robežas iemaksātā akcīzes nodokļa summa bija 10,5 miljoni jeb 49,2 % no kopējās valsts budžetā iemaksātās akcīzes nodokļa summas šajā periodā.

Vislielākais īpatsvars akcīzes nodoklī tiek iekasēts par benzīnu un dīzeļdegvielu - tas ir 46%. Par liķiera un degvīna izstrādājumiem - 36,9 %, par šampanieti, sausajiem vīniem - 6,4%, par tabakas izstrādājumiem - 5,6%, par vieglajiem automobiļiem - 3,4%, par pārējiem - 1,4%.

Šajā sakarā es gribu piebilst, ka diemžēl šī dinamika un šie absolūtie rādītāji neatspoguļo reālo situāciju par šo kravu plūsmām un realizāciju Latvijas Republikā.

Bez tam es gribu jums paskaidrot arī to, ka tātad palielinājušies ir valsts... tātad ir pamatparāds. Kopējā nodokļu maksātāju pamatparādu summa valsts pamatbudžetam 1995.gada 1. jūlijā ir sasniegusi 43 miljonus latu. Pārskata datu analīze liecina, ka pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu summa jūnijā ir palielinājusies par 3,8 miljoniem un arī akcīzes nodokļa pamatparādu summa joprojām palielinās. Peļņas jeb uzņēmuma ienākuma - par 2,3, akcīzes - par 480 000. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu vairāki uzņēmumi ir iesnieguši dokumentus nodokļu nomaksas termiņa pagarināšanai uz vienu gadu un uz trijiem gadiem. Tie ir privatizējamie vai privatizētie uzņēmumi.

Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņā ar nomaksas termiņa pagarināšanos... ir par apgrozījuma nodokli un pievienoto vērtību - 2,3, par akcīzi - 3 miljoni, par peļņas jeb uzņēmumu ienākuma - 6,3 miljoni.

Nokavējuma naudas summas šā gada jūnijā ir samazinājušās. Lielākās parāda summas valsts budžetam joprojām ir valsts uzņēmumiem. Parādnieku saraksta sākumā jau vairāk nekā gadu ir vieni un tie paši uzņēmumi, savstarpēji nedaudz mainās vienīgi to pozīcijas atkarībā no parādu summas izmaiņām. Kā galvenos parādu rašanās iemeslus nodokļu maksātāji joprojām min tos pašus vecos debitoru un kreditoru parādus, grūtības gatavās produkcijas realizācijā, ražošanai nepieciešamo izejvielu sadārdzināšanos, bankas kredītu un iepriekšējo gadu nesegto parādu apmaksas, uzņēmumu zaudējumus valūtas kursa svārstību dēļ, grūtības norēķinos ar NVS valstīm sakarā ar parādiem par enerģiju. Un pēdējos mēnešos parādu summas pieaug arī sakarā ar vairāku komercbanku darbības apturēšanu.

Valsts ieņēmumu dienests, protams, cīnās pret visiem šiem trūkumiem un veic veselu rindu pasākumu. Es minēšu tikai tādu skaitli: šā gada sešos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta rajonu vai pilsētu nodaļu nodokļu inspekcijas ir veikušas 18 468 pārbaudes, neskaitot pārbaudes par kases aparātu pielietošanu un tās, kuras ir veiktas saskaņā ar citām valsts institūcijām, tas ir, robežsargiem, Iekšlietu ministriju un citām.

Pārkāpumi tika atklāti 6449 gadījumos, un papildus aprēķinātie maksājumi budžetā ir 28,2 miljoni latu. Personu skaits, kuras sauktas pie administratīvās atbildības, ir 3855. Administratīvā kārtā uzlikto naudas sodu summa - 348 000 latu. Norēķinu operāciju izpildes apturēšanas gadījumu skaits - 453, un tiesībaizsardzības iestādēm iesniegto materiālu skaits - 523.

Bez visas šīs informācijas, analizējot atsevišķu ieņēmumu dinamiku pa mēnešiem, bija redzams, ka faktiski lielākās problēmas sākās aprīlī sakarā ar banku sistēmas izraisītajām grūtībām. Atsevišķu komercbanku darbības apturēšanas dēļ budžets nav saņēmis 2,5 miljonus latu. Šīs summas bija noņemtas no nodokļu maksātāju rēķiniem ar nolūku pārskaitīt budžetā, bet budžets faktiski šīs summas netika saņēmis. Praktiski tās ir budžetam, teiksim, nozagtas.

Pašlaik uz trim mēnešiem ir noteikts moratorijs attiecībā uz kavējuma naudas aprēķinu šiem uzņēmumiem. Tādējādi vismaz ir sperts solis pretim šiem uzņēmumiem, lai neapgrūtinātu viņu smago finansiālo stāvokli vēl vairāk.

Fizisko personu iesaldētie konti maksātnespējīgās bankās ietekmē gan tekošo pieprasījumu samazinājuma virzienā, gan arī šā pieprasījuma struktūras izmaiņas un līdz ar to arī patēriņu. Tas savukārt samazinās nodokļu ieņēmumus, īpaši pievienotās vērtības un akcīzes nodokli. Tas jau ļoti labi parādījās tajā dinamikā, ko es jums tikko sniedzu, it īpaši tas tā bija jūnijā.

Bankās iesaldētie juridisko personu līdzekļi samazina apgrozāmo līdzekļu apjomu. Pēc ekspertu vērtējuma, tas no šīs summas apmēriem ir 15%, kas, protams, ietekmēs nodokļu ieņēmumus, samazinās apgrozījumus, kas ietekmē pievienoto vērtību un samazinās darījumu skaitu, kas ietekmēs pievienotās vērtības, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus. Protams, tas izraisa savstarpēju parādu apjoma pieaugumu un ietekmēs arī peļņu. Palielinās darījumi skaidrā naudā, jo ir zudusi uzticība bankām. Tas savukārt ietekmē naudas aprites ātrumu un neļauj fiksēt šos darījumus. Līdz ar to samazinās atkal nodokļu ieņēmumi. Var pieaugt bezdarbs un faktiski skaidrās naudas norēķinu ietekmē arī situācija ir tādējāda, ka Ieņēmumu dienesta struktūras vairs nespēj to kontrolēt. Un ir samazinājušies, neskatoties uz ļoti pozitīvo dinamiku gada sākumā, arī sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Banku krīzes dēļ kļūst aizvien grūtāk finansēt arī budžeta deficītu. Kā liecina Valsts kases departamenta dati, martā un aprīlī samazinājās komercbanku aktivitāte vērtspapīru tirgū. Iespējams pat precīzi novilkt robežšķirtni, līdz kurai realizēto vērtspapīru apjoms bija krietni lielāks par dzēšamo. Sākot ar marta otro izsoli dzēšamie apjomi kļuva daudz lielāki par realizētajiem. Faktiski budžetam bija jāsāk reāli segt pagājušā gada budžeta deficītu. Tas gada beigās bija 38 miljoni latu. Protams, samazinoties pieprasījumam pēc vērtspapīriem, pieaug arī augļu likmes, un tas prasa papildu līdzekļus budžeta deficīta apkalpošanai.

Tagad es nedaudz pieskaršos tiem jautājumiem jeb tiem virzieniem, kuros būtu jāstrādā, lai atlikušajā pusgadā mēs varētu palielināt nodokļu ieņēmumus, un runāšu par to, kādas ir problēmas, ar kurām šobrīd visvairāk ir jāsaskaras Valsts ieņēmumu dienestam un atsevišķām tā struktūrām. Protams, pirmais ir - jāuzlabo iekšējais darbs. Bet es gribu arī atzīmēt, ka ir jāsakārto ir mūsu tiesiskā bāze, lai nodokļu administrācija var realizēt savas tiesības un vērsties stingrāk pie tiem, kas nodokļus vispār nemaksā. Vai slēpj ienākumus. Nevis uzrēķināt soda naudas un mēģināt piedzīt no tiem, kuri reāli atrodas jau bankrota stadijā un praktiski neko nespēs maksāt.

Jaunais likums par nodokļiem un nodevām paredz kārtību netiešiem... nodokļu aprēķināšanai, novērtējot uzņēmuma saimniecisko darbību. Ir pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Tajā pašā laikā piedziņas tiesību mehānisma reāli nav. Un, kaut arī Valsts ieņēmumu dienesta rajonu un pilsētu nodaļās ir izveidotas juridiskās un piedziņas nodaļas, darbs ir tikai uzsākts un praktiski ir ļoti grūti prognozēt, kad viņi būs tik gatavi, lai spētu visu šo savu uzdevumu realizēt.

Otrs - un, protams, ļoti būtisks - uzdevums ir cīņa ar kontrabandas precēm, kuras rada neveselīgu konkurenci godīgiem uzņēmējiem, un tas nozīmē īpašu uzmanību pievērst muitas darbam. Šobrīd mums ir pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežo kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā, tomēr darbības efekts pagaidām... ir gaidāms tikai nākamajos mēnešos. Ir veikta, protams, vesela rinda šo aktivitāšu, piesaistot spēka struktūras, bet es gribu šajā sakarā arī uzsvērt, ka tā nav sistēma, tās nav metodes, tās ir tikai akcijas un pasākumi, kas kaut kādā veidā vienreizēji var uzlabot situāciju ar šīm vienreizējām kontrolēm. Mums ir jāveic normālas, mūsdienu apstākļiem atbilstošas vienotas informācijas sistēmas izveide uzskaites un kontroles nolūkā, Nodokļu maksātāju reģistra izveide, vienota datu tīkla izveide, datortīkla izveide, uzskaites dokumentu aprites sistēmas nodrošinājums un tamlīdzīgi. Tas ir smags un grūts darbs, un es gribu šoreiz izteikt - lai piedod man kolēģi! - arī zināmus pārmetumus Saeimai, ka ļoti nepieciešami normatīvi dokumenti dažreiz politisku apsvērumu dēļ netiek šeit, Saeimā, akceptēti un tādējādi nevar strādāt pie to uzlabošanas, un tādējādi tiek bremzēti lietas sakārtošanas procesi. Un šoreiz es to gribētu teikt par Ministru kabineta noteikumiem par Uzņēmumu reģistru, kas tika noraidīti Saeimā, un līdz ar to šis process, kā jau tas bija paredzēts, ir stipri iekavējies. Tas ir jautājums par to, ka netika iestrādāta nodokļu (nodevu) likumā norma par to, ka bankas nedrīkst pieņemt norēķinu dokumentus, kuros nav uzrādīti klienta identifikācijas rekvizīti. Un praktiski šinī brīdī mums ir ārkārtīgi grūti izsekot visai tai dokumentu un norēķinu straumei, ja mēs precīzi neredzam, kas ir maksātājs un kas ir šīs naudas saņēmējs, un vai tiešām šī nauda vienmēr ir nomaksāta.

Un nobeigumā es gribētu pateikt sekojošo. Šodien izskanēja pārmetumi, ka nodokļu likumi ir iemesli tam, ka samazinās ieņēmumi. Jums sniegtā analīze liecina, ka tas viss ir daudz citādāk un daudz komplicētāk. Šīs likuma normas bija vērstas uz to, lai veicinātu uzņēmumu efektīvu darbību, lai tiem paliktu vairāk brīvu līdzekļu investīcijām, lai tie varētu attīstīt ražošanu, radot darbavietas, radot ieņēmumus nākotnē, un tātad arī budžeta pildīšanas problēmas risināt. Es pieņemu, ka šie likumi varbūt nav pietiekami kvalitatīvi. Visa mūsu likumdošana, iespējams, ir nedaudz pretrunīga, bet es gribu teikt, ka dažu likumu nepildīšanas rezultātā - un šoreiz tas ir likums par bankām, kur bija jāveic šī komercbanku uzraudzība... mūsu finansu sistēmas komercbankas ir izraisījušas ļoti dramatiskas sekas, un tās nebija iespējams prognozēt, sastādot šā gada budžetu un prognozējot ieņēmumus. Es gribu atzīmēt, ka joprojām ļoti lēni noris privatizācija, valsts īpašuma pārdošana, jo šie budžeta ieņēmumu posteņi mums ir praktiski vistukšākie. Un es gribu teikt, ka ikdienā mums jāsastopas ar atklātu ļaunprātību un negodīgumu un valsts intereses tiek nodalītas no personīgajām interesēm. Un bieži vien valsts intereses tiek vispār ignorētas, un tāpēc es negribētu, ka šinī smagajā, komplicētajā situācijā mēs absolutizētu kāda viena faktora ietekmi uz visu šo grūto sistēmu.

Un nobeigumā es lūgtu tomēr - lai cik tas ir nepopulāri un lai cik tas ir smagi - akceptēt šos budžeta grozījumus pirmajā lasījumā. Paldies. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Par procedūru!")

Sēdes vadītājs. Vai tad kaut kas ir pārkāpts? Kā lieta tālāk virzāma?.. Laikam to jūs gribējāt teikt. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Jâ!") Tad lūdzu! Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK).

Es gribēju vienkārši izteikt lūgumu ministrei Počai. Viņa no tribīnes 20 minūtes lasīja acīmredzot viņu departamenta sagatavoto priekšlasījumu, kur bija ļoti sīki izanalizētas visas tās lietas, par ko mums kopīgi ir daudz rūpju. Un es gribētu lūgt šo pavairot, lai katram deputātam arī tas būtu priekšā, jo citādi stāvēt tribīnē un vienkārši nobērt ciparus un skaitļus, un salīdzinājumus vienkārši nav lietderīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai jūs arī par to, kā lieta ir tālāk virzāma?.. Lūdzu! Ministre Poča.

A.Poča. Diemžēl, Karnupa kungs, tas ir rokrakstā. Man tas ir jāpārraksta. Tas ir mans raksts. Jāpārraksta un jāpavairo. Es jums to varu nākamajā sēdē vienīgi...

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Vārds Aivaram Kreitusam - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es ļoti cienu Počas kundzes centību un darbu un lūdzu neuztvert teikto kā personīgu kritiku, bet diemžēl no tiem materiāliem, ko esam saņēmuši, mēs nevaram redzēt nodokļu ieņēmumus pa atsevišķiem veidiem. Un, ja šādā veidā, kā mēs tikko noklausījāmies, mums pasniedz to, kas ir noticis pēdējā mēneša laikā, un saka, ka kaut kas ir uzlabots, kaut kas ir sakārtots... Es saprotu, ka ir centība kaut ko darīt, bet es tikai vienu skaitli minēšu kā piemēru. Un vēl dažus piemērus. Un es nesākšu sīki analizēt pa pozīcijām to, kas mums ir pašreiz budžeta dokumentā. Es dzirdēju, ka teica, ka jūlijā ir pēdējo mēnešu laikā vislielākais ieņēmums un tie ir 32 miljoni latu. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka, lai nosegtu visas budžeta vajadzības, lai varētu izmaksāt algas un pensijas, mums dienā ir jāieņem 1,9 līdz 2 miljonus latu. Tad, ja to mēs pareizinām ar 30 dienām, mēs redzam, ka mēnesī ir jāieņem 57 miljoni latu. Tātad mums pasniedz šo skaitli - 32 miljoni latu - un saka, ka tas ir labākais pēdējo mēnešu laikā. Attiecībā pret 57 vajadzīgajiem miljoniem - par to neko nesaka, noklusē, un līdz ar to mums, deputātiem, rada tādu iespaidu, ka lietas notiek, daudz kas ir sakārtots, priekšnieki nomainīti, uz robežas visi tiek "spaidīti" un ienākumi nāk. Kā jau es jums minēju piemēru ar vienu konkrētu skaitli, ienākumi nenāk! Tie pirms tam dažās dienās bija tikai 300 līdz 500 tūkstoši, tas bija traģiski. Tagad tie ir lielāki. Tam var būt arī citi iemesli. Protams, ir arī šī sakārtošana šur tur. Bet, kā mēs redzam, budžeta deficīts visu laiku palielinās. Un, ja mēs jau labu laiku zinām, ka tas bija 40 miljoni un 42 miljoni, un Valsts kases departamenta direktors paziņoja, ka tas jau ir 52 miljoni, tad tagad man nav saprotams, kā šie miljoni ir varējuši kļūt mazāki - nokritušies atpakaļ līdz 43 miljoniem. Tā ka, redziet, ir virkne šādu vienkāršu nesaprašanu aprēķinos, un to izraisa tas, ka mums neiedod, nenoliek priekšā to dokumentu, kur ir redzams, cik no nodokļiem ir jāieņem un cik patiesībā tiek ieņemts. Mēs visa gada ieņēmumus varam sadalīt pa mēnešiem, un, ja mēs tā tos sadalītu, tad mēs redzētu, ka vienīgais, kas pildās, laikam ir tikai akcīzes nodoklis. Un pārējie visi pa pozīcijām smagi nepildās. Protams, tur ir peļņas nodoklis, kurš jau ir 24 miljonus latus viens pats sastādījis. Un līdz ar to man rodas iespaids, ka tie pieminētie cipari šādā vispārīgā lasījumā izskaistina patieso ainu. Un mēs, būdami deputāti, no kuriem prasa balsojumu, patiesībā šo ainu nezinām. Un, ja man šeit no tribīnes jādzird, ka banku krīzes rezultātā budžetam ir radušies aizkavējumi, zaudējumi 2,3 miljonu latu apmērā, atļaujiet man to stipri apšaubīt, jo es zinu, ka bankā "Baltija" budžeta līdzekļi vien ir iekšā 8 miljonu latu apmērā, un šī banka stāv. Tātad vienā bankā vien! Tā ka es domāju, ka banku krīzes rezultātā radušies zaudējumi budžetam ir daudz lielāki.

Vēl gribētos redzēt tādus ciparus, kurus mēs arī parasti neredzam un kuri ir pašiem tādā diezgan rūpīgā darbā jāizloba no statistikas datiem, un tie ir tādi - kā tika plānots pa mēnešiem ieņemt no rūpniecības, kādus nodokļus, cik daudz. Kā tas samazinās laikā. Nevis mums rādīt tos ciparus, ko avīzēs parāda absolūtajās naudas summās, kādi šie cipari ir salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un zīmēt tādas rožainas ainas. Ja mums saka, ka mēs nākamajā pusgadā varam cerēt uz kaut kādu ieņēmumu palielināšanu, tad mums ir jāredz, no kurienes... ir jāredz, kā tā notiks. Ja mēs gribam to panākt tikai nodokļu ievākšanas uzraudzīšanas (un kā vēl lai to nosauc - katra cilvēka uzraudzīšanas kārtības?) rezultātā, tad ir jāsaka, ka mēs visu laiku redzam, ka šādā veidā mēs to nodokļu summu nepalielinām, ka mēs tikai kādu brīdi mazliet kaut ko palielinām, absolūti attiecībā pret šo konkrēto mēnesi, bet ka kopējais parāds paliek arvien lielāks. Un pēc šāda, teiksim, izklāsta es neredzu šo ciparu patieso ainu. Es zinu tikai to, ka kopējais budžeta deficīts jau ir krietni lielāks par likumā atļautajiem 40 miljoniem un nav nekādu cerību, ka nākamajā pusgadā pie šiem 40, kuri ir atļauti likumā un kuri faktiski jau šodien ir krietni lielāki, nenāks klāt vēl vieni 50. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Prezidij! Augsti godātā Saeima! Šodienas situācijas precizēšanai pateikšu, ka šis ir pirmais 1995.gada budžeta labojums, kas ir šodienas darba kārtībā. Nākamie divi jautājumi arī. Un vienu no tiem ir iesniedzis Ministru kabinets, otru - frakcija "Tçvzemei un brīvībai", un tas ir otrajā lasījumā. Un tāpēc es runāšu par šo iesniegto dokumentu - šo dokumentu, kas ir pirmajā lasījumā.

Būtiskākie trūkumi, kas ir šinī dokumentā un pret ko nevar neiebilst, un par ko izteicās iepriekšējie runātāji. Līdz šim brīdim, tāpat kā attiecībā uz pamatbudžetu un iepriekšējiem labojumiem, valdība neuzskata, ka budžetā ir jāatspoguļo ieņēmumu daļa pa nodokļu veidiem. Nerunājot par to, ka nav analīzes par izpildi un to, kā pildās akcīze, kur ir 35% ielikti bāzē... un ka tad izdodas kaut cik pārpildīt... Tas nav parādīts pa nodokļu veidiem - kurus nodokļus un cik ieņemsim un cik neieņemsim. Jo te jau jautājums vairāk ir par to, cik neieņemsim, nevis cik ieņemsim. Tāpēc nopietni analizēt budžetu, pētot šādu iesniegtu dokumentu, nav iespējams, un, manuprāt, arī šis ir viens no krīzes iemesliem, jo nav iespējams arī analizēt valdības darbu, atsevišķo dienestu darbu - pa nodokļu veidiem, kas netiek iekasēti. Manuprāt, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc stāvoklis ir tik kritisks. Budžeta deficīts šobrīd tika nosaukts - likums atļauj 40 miljonus. Tika nosaukti 43. Vienu brīdi tika nosaukti 52. Aizņēmums - 70. Ir 15 miljoni, ko budžeta iestādes ir parādā, un ir nauda, ko valsts centrālais budžets savu deficītu segšanai izmanto no citiem budžetiem - no sociālā budžeta un pašvaldību izlīdzināšanas budžetiem. Tātad faktiskais budžeta stāvoklis šinīs labojumos nav atspoguļots un tas ir daudz, daudz kritiskāks un daudz, daudz smagāks.

Otrs būtiskais punkts šinī budžeta labojumā: pašvaldību izlīdzināšanas fonds bez saskaņošanas ar pašvaldībām tiek samazināts gandrīz par 7 miljoniem, tātad 6 934 305 lati. Un kas šeit ir būtiskākais? Paskatieties procentus, kā tas skar samazinājumu! Kas ir pirmajā vietā? Pirmajā vietā ir pašvaldības: 10,9%. Bet situācija, krīzes situācija, visā valstī ir vienāda. Kāpēc pašvaldībām ir jārisina valdības mazspējas problēmas attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, kāpēc pašvaldībās, kur nodokļi ir nodoti speciālos budžetos, tas pildās labāk? Tur, neapšaubāmi, ir daži objektīvi iemesli, bet tie nav tikai šie nodokļa veidi. Kāpēc pašvaldībām ir jāmaksā par valdības nespēju rīkoties?

Otra pozīcija, kurai tiek piedāvāts vislielākais samazinājums (un man prieks par to) ir Saeima. Tai tiek piedāvāts vislielākais samazinājums, un šobrīd budžeta atvērums pat ievērojami atpaliek no šā samazinājuma, un tas ir labi, ka Saeima šajā grūtajā, kritiskajā situācijā demonstrē piemēru, strādājot taupības režīmā. Bet paskatīsim otru - paskatīsim otro izpildvaras zaru, kas šobrīd mums rāda taupības programmu valdības izpratnē! Paskatieties apstiprināto budžetu valdībai 1995.gadam un apskatieties Ministru kabineta budžetu šobrīd! Kā jūs domājat? Un šeit tiek vēl rakstīts, ka samazinājums ir 1,9%. Nav samazinājuma! Ministru kabinets ir vienīgā valsts iestāde, kas sev budžetu palielina par 6%, kopā ar samazinājumu, kas tiek piedāvāts (70 258 lati). Pie tam - no kurienes tā nauda tiek paņemta? Tā nauda tiek paņemta no Skrundas līdzekļiem. Pagājušajā gadā bija tāds Ministru kabineta rezerves fonds, ko aizdeva Skrundai un ko šogad atmaksāja. Šogad šāda rezerves fonda nav, jo līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir Finansu ministrijas kontā, un šos 94 tūkstošus, ko atmaksāja, valdība ar plašu žestu notērē (manuprāt, ir jau notērējusi), bet, tā kā šeit atskaites nav, mums ir grūti spriest. Tātad tāda ir taupība valdības izpratnē. Speciālais budžets valdībai, arī Ministru kabinetam, tiek palielināts par 56 tūkstošiem. Vai tā ir taupība? Vai tā ir darbība vai darbības imitācija? Būtiskākais iemesls, kāpēc es iebilstu pret šo likumprojektu, ir tas, ka tā ir darbības imitācija bez reālas darbības.

Vēl par dažām valsts iestādēm. Valsts īpašuma fondam speciālais budžets tiek palielināts par 2 miljoniem 120 tūkstošiem latu, palielinot nomas maksu iekasēšanu par valsts īpašumu. Vai šī nauda būtu atdodama Valsts īpašuma fondam - papildus 2 miljoni? Vai kritiskajā situācijā, tas, kas tika piedāvāts, arī apspriežot budžetu, - palielināt iemaksas budžetā par valsts īpašumu izmantošanu... Vēl viena interesanta tendence, kas ir vērojama. Ieņēmumu dienesta speciālais budžets arī palielinās par 1,5 miljoniem latu - un uz kā rēķina? Izrādās - uz soda sankciju rēķina, jo sistēma ir izveidota tā, ka šobrīd dienesti, kas uzliek un iekasē soda sankcijas, ir praktiski gandrīz pat priecīgi par katastrofālo stāvokli, jo, kā iet pārbaudīt, tā ir pārkāpumi, nauda no šī iekasētā naudassoda paliek, un iznāk tā, ka dienesti, kas ir atbildīgi par iekasēšanu, šobrīd dzīvo... saņem vairāk nekā saņemtu tad, ja budžets pildītos labi. Tāda ir šī sistēma. Tāda ir ielikta budžetā. Tā valdība stimulē šo darbu.

Tātad - par šo taupības programmu. Šajā ziņā pieeja ir tāda pati kā "labajos" sociālisma laikos. Noteikts procents 5,9, ir mazināts... kurš nu ir izcīnījis mazāku, kuram nu ir vairāk... Bet nav analizēts pats galvenais, ka krīzes apstākļos tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, kuras ir ļoti maz. Netiek analizēts, ka mēnešiem ilgi ir simtiem ierēdņu vietu, kas stāv neaizņemtas - kā, piemēram, Valsts kontrole. Nenokomplektēts štats palielina algas. Brīnums, kā mums, deputātiem, neienāca prātā: viena vieta mums brīva, vēl kādu atbrīvotu, un mēs arī algu varētu - tāpat kā Valsts kontrole - sadalīt savā starpā! Mēs taču arī tiktu galā - ja vēl kādus 10 ar lēmumu izslēgtu, tad varētu sev algas palielināt. Mums arī tādā pašā veidā vajadzētu strādāt, kā strādā valdība, mācīties no tās ekonomiju, tā saukto ekonomiju valdības izpratnē.

Otrs - ir runa par samaksu bankas "Baltija" noguldītājiem. Bez ieraksta budžetā. Kaut vai tiek izmantots ārvalstu kredīts. Šogad ir procenta maksājumi. Bez Saeimas apropriācijas budžetā valdība nav tiesīga to darīt. Ja viņa grasās to darīt, tad ir jautājums - kāpēc budžetā šī pozīcija nav ieslēgta? Šogad maksājums, protams, varētu būt mazāks, bet ir jādomā arī par to, kā tas būs turpmāk - nākamgad, jo var jau ar vienu roku šodien iedot 100 latus un nākamajā gadā paņemt to pašu no pensionāru naudām, neizmaksājot pensijas. Tāpēc arī rodas šie jautājumi. Un arī pensiju indeksācijas ailītes kā tādas šajā budžetā nav, kaut gan savulaik valdība teica, ka pensijas indeksēt, redz, nevarot tāpēc, ka neesot strīpiņas - pensiju indeksācijas. Nu ir trešais mēģinājums, bet tāpat strīpiņas kā nav, tā nav.

Vēl ir viens jautājums. Tātad: vai, piemēram, nepieņemot šo likumprojektu - un Zemnieku savienība ierosina to šoreiz kā vienīgo nosūtīt atpakaļ Ministru kabinetam izstrādāšanai normālā līmenī -, šī ekonomija nebūs iespējama? Finansu ministrija atkarībā no budžeta izpildes, vienalga, atver finansējumus, samazinot... Šobrīd, piemēram, Saeimas 7% ekonomija, kas ir paredzēta gadā, ir ievērojami lielāka. Šobrīd nav samaksāti apmēram 15%, tātad ekonomēt uz esošo budžeta iestāžu rēķina šodien ir iespējams, un to var izdarīt arī Finansu ministrija.

Vēl ir interesantas arī citas lietas par budžeta stāvokli. Šobrīd šis budžets rāda, ka valdība ar šodienu... tātad budžeta deficīts nepalielinās, ieņēmumi faktiski palielinās fantastiski. Tie skaitļi, ko Kreitusa kungs nosauca, bija diezgan objektīvi. Tātad 2 miljonu tēriņš dienā, 1,1 miljoni ieņēmumu, pie kam šodien nosauktie skaitļi par it kā uzlaboto stāvokli jūlijā nevar būt visai objektīvi, jo 15.datums mēnesī ir tas, kad maksā pievienotās vērtības nodokli. Arī iepriekšējos mēnešos 14., 15. līdz 18. datums bija tie datumi, kad ieņēmumi sasniedza 3 - 3,5 miljonus, jo viens nopietns nodoklis visā valstī tiek maksāts vienā termiņā. Tāpēc šobrīd pēc šā skaitļa nevar analizēt, kāds būs kopējais jūlija ieņēmums, ja krīzes situācija... šobrīd runāja par izeju no krīzes... krīzes situācija nav apturēta, nevar iziet no krīzes, ja neaptur šīs krīzes attīstību. Tātad krīzes situācija, manuprāt, iestājās aprīlī, kad ieņēmumi bija vieni no zemākajiem - 21 miljons. Kad 25.aprīlī būtiski palielinājās budžeta deficīta apkalpošanas izmaksas, palielinājās kredīta procenti. Jūnijā bija nedaudz vērojama situācijas... maijā bija vērojama situācijas stabilizācija, bet jūnijā stāvoklis atkal pasliktinājās, jo budžeta deficīts pieauga par 8,5 miljoniem. Jūlijs rāda, ka situācija turpinās pasliktināties un turpināsies tādā tempā, tiešā vai netiešā veidā budžeta "caurums" gada beigās sasniegs vismaz 100 miljonus. Tas ir tiešais... varbūt netieši nesamaksas un citā veidā... Un praktiski situācija šobrīd ir nopietna, jo, procesiem turpinoties šādā veidā, nākamajai valdībai vairs nebūs iespējas nodrošināt finansu sistēmas un lata stabilitāti. Tāpēc šobrīd ir skaidri un gaiši jāpasaka, uz ko iet valdība. Valdība ar savu rīcību praktiski iet uz finansu sistēmas pilnīgu destabilizāciju. Stabilitātes atjaunošanai vajadzēs atkal vairākus... praktiski divus gadus. Būs jāsāk tā, kā sāka 1990.gadā.

Un beigās vienkāršākiem vārdiem raksturošu, kā es šobrīd redzu situāciju. Budžets ir īpatnējs likums, kuru valdība iesniedz un kurā raksturo, cik viņa spēj ieņemt, cik spēj iztērēt. Un šeit tāda būtiska Saeimas iejaukšanās un būtiski labojumi, manuprāt, ir diezgan neiespējami, jo tiem ir jābūt sabalansētiem. Varēja noraudzīties mierīgi, kad tas notika pirmo reizi, kad tika iesniegts nereāls budžets, un varēja to pieņemt otro reizi - to mēs darīsim tūlīt otrajā lasījumā, - bet vienreiz ir jābūt strīpai, kad Saeimai ir jāpasaka... jāprasa valdībai reāls budžets, ko viņa spēj izpildīt. Tas ir tāpat kā svarcēlājam, kas iznāk un uzliek sākuma svaru, un, manuprāt, šī valdība uzlika labu sākuma svaru un sita sev pie krūtīm un teica - nu tik būs, nu tik celsim! Nekā - nekust ne no vietas! Pacelt no zemes - nemaz. Otrreiz - nu tad nedaudz mazāk 50 - 20 miljoni mazāk, nu tad gan uzrausim, celsim smagi! Nekā - atkal nekust. Manuprāt, šis svars šai valdībai arī pašreiz ir ievērojami par smagu. Neapšaubāmi, ir vērojamas arī pozitīvas tendences. Ieviešot valsts ieņēmumu valsts ministra amatu, ir parādījušās būtiskas iestrādnes situācijas uzlabošanai, kas tomēr sevi varbūt parādīs pēc diviem trim mēnešiem, bet te ir jautājums, kāpēc Gaiļa kungs kā valdības vadītājs, saslimis ar karavadoņa sindromu, vada vēl vienu ministriju, netikdams galā ar saviem pienākumiem, un neredz, ka valsts ieņēmumu valsts ministra trūkums, kas bija iepriekšējā valdībā, arī bija tas, kas būtiski ietekmēja to, ka šajā sistēmā, mainot cilvēkus, stāvoklis nav uzlabojies, bet ievērojami pasliktinājies. Un tāpēc es aicinu atdot šo likumprojektu valdībai vēlreizējai izskatīšanai. Nevis tāpēc, ka ekonomija ir par lielu, bet tāpēc, ka tika nosaukti šie iemesli. Tāpēc, ka šis budžets pašreiz vēl nav reāls. Un ir aicinājums reāli izvērtēt situāciju, uzlieciet nu uz svaru kausa to svaru, ko jūs vismaz varat atraut no zemes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcijas deputāti uzskata par pilnīgi pamatotu Latvijas Zemnieku savienības priekšlikumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam tā pārstrādāšanai. Un arī šīs frakcijas deputātu argumentāciju uzskatām par visnotaļ pareizu. Jo patiešām ir apsveicami, ka mēs šeit, Saeimā, esam iemācījušies taupīt, un izrādās, ka esam šī taupības režīma avangardā, ko absolūti nevar teikt par mūsu augstāko izpildvaru - Ministru kabinetu. Mūsu valsts nelaime droši vien ir tā, ka esam iemācījušies tērēt naudu, tajā pašā laikā absolūti nedomājam par to, kur šo naudu varētu nopelnīt. Par to liecina visi tie lepnie automobiļi, kurus šajā smagajā taupības laikā lieto mūsu Ministru kabinets, taču vienlaicīgi visi kopīgi slaukām asaras par to, ka mūsu skolotāji nesaņem atvaļinājuma naudu, par to, ka mūsu mediķi vairs nesaņem algu, par to, ka mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki arī nesaņem to algu, kas viņiem ir paredzēta nevis saskaņā ar budžeta labojumiem, bet ar spēkā esošo likumu. Un te nu ir dīvaini lasīt anotāciju, ko parakstījusi ministre Indra Sāmīte, ka Aizsardzības ministrijai palielināmi izdevumi aizsardzības un drošības iestāžu uzturēšanai par 283 tūkstošiem 366 latiem, taču tajā pašā laikā vienlaicīgi attiecīgi ir samazināti izdevumi Iekšlietu ministrijai. Vai tad mēs atrodamies kādā ārkārtējā karastāvoklī, ka mums tik ļoti lieli izdevumu pēkšņi ir vajadzīgi Aizsardzības ministrijas un drošības iestāžu uzturēšanai, lai gan tajā pašā laikā absolūti neaizsargāti jūtas mūsu pilsoņi un arī paši iekšlietu sistēmas darbinieki, kas ir aicināti mūs sargāt?

Un tad vēl tāda neliela nianse, ko šajā anotācijā izdevās pamanīt. Varbūt jūs atceraties, cik daudz kaislību bija presē, cik lētticīgi mūsu pilsoņi un nepilsoņi ar gandarījumu runāja par to, ka mūsu Valsts prezidents, lūk, ir vienīgais, kas atteicies no savas milzīgās algas par labu taupības režīmam. Un tad es atceros, ka deputāte Gravas-Kreituses kundze preses konferencē norādīja, ka šī nauda jau nekur citur neaiziet, tā paliek vien Valsts prezidenta Kancelejas rīcībā. Šodien es paskaitīju, ka aptuveni 1400 latu no gada sākuma tādā veidā ir ietaupījies, taču Valsts prezidents ne tikai pats ekonomē, bet ņem vēl no valsts pamatbudžetā noteiktās rezerves, lai apmaksātu Nacionālās drošības padomes rīkotā starptautiskā semināra izdevumus. Tas nu tā, taču, runājot par to taupību kopumā, es domāju, ka mums, deputātiem, būtu laiks prasīt atskaiti, kā to prasa citu valstu parlamentos par katru izlietoto santīmu, no mūsu izpildvaras, kur, kad, kāpēc, kam, un tad varbūt mēs, saņemot šo analīzi, arī varētu konkrētāk lemt, vai valsts naudiņa šajos grūtajos laikos tiek tērēta taupīgi vai izšķērdīgi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam Zigurds Tomiņš.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti cītīgi paanalizēju šos budžeta labojumus 1995.gadam, tāpēc manā rīcībā ir ļoti daudz skaitļu. Lai tā nebūtu vispārīga runa un lai es sevišķi ilgi neaizkavētu jūsu laiku, jo jums dzirdētajos skaitļos ir grūti orientēties, es gribētu pateikt pašu galveno.

Es uzskatu, ka pašā būtībā ir aplama šāda šīgada budžeta "lâpīšana", jo nepareiza jau ir pieeja. Pirmkārt, naudu budžetā vajag iegūt un, otrkārt, taupīt. Lūk, pēc šiem diviem punktiem jau kopš paša sākuma gan iepriekšējai valdībai, gan šai, vajadzētu rīkoties. Diemžēl tas tā nav darīts, un es no šiem daudzajiem skaitļiem pieminēšu tikai dažus, tikai vienu piemēru.

Sabiedrībā jau ir izskanējusi doma un fakts, ka Valsts kontrole ir atklājusi, ka Labklājības ministrijas paspārnē Vides veselības departamentā, ko vadīja Jurēvica kungs (nezinu, vai vada, it kā esot iesniedzis atlūgumu), Vides veselības centrā, Sertifikācijas centrā, Pārtikas nodaļā un tā tālāk... tātad šajā Labklājības ministrijas sistēmā cilvēki ir saņēmuši algu pusotra tūkstoša latu un divarpus tūkstošus latu... līdz divarpus tūkstošiem latu mēnesī! Tā ir fantastiska alga! Labklājības ministrijas paspārnē tas notiek. Un, lūk, tagad es parēķināju, paklausieties šos skaitļus... Tātad šeit ir ņemti tikai 6 cilvēki, kuri mēnesī ir saņēmuši vidēji algu apmēram no tūkstoša līdz divarpus tūkstošiem. Un, ja parēķina, tad mēnesī tas ir jau pāri 10 tūkstošiem tikai šiem sešiem vien. Ja parēķina tālāk, cik viņiem nācās saņemt, tad tas ir tikai nedaudz pāri trim tūkstošiem - trīsarpus apmēram. Šeit jau ietaupījums būtu 41 tūkstotis latu. Ņemot vērā, ka Jurēvica kungs, vadīdams šo departamentu, ir saņēmis vēl papildus no dažādām citām institūcijām tūkstošus astoņus, tad iznāk jau 49 tūkstoši, tātad noapaļojot - ap 50 tūkstošiem. Tas ir pusgadā. Turklāt tad, ja ņemam tikai 6 cilvēkus! Bet, ja rēķinām... ja šādu departamentiņu un dažādu iestāžu būtu... es ņemšu ļoti maz - 50... šādu izšķērdētāju, godīgi sakot, šādu izlaupītāju, tad tas jau sastādītu divarpus miljonus. Lūk! Bet, ja parēķinām vēl desmit reižu vairāk - un droši vien tā tas ir - tad tas ir 25 miljoni! Un mūsu iztrūkums budžetā ir 24 miljoni. Lūk, tikai vienā vietā sakārtojot, lai nenotiktu valsts budžeta izšķērdēšana, kas ir dota dažādām ministrijām, departamentiem un tā tālāk, lai civildienestā nenotiktu dzeršana un ēšana uz valsts budžeta rēķina "Rîdzenē" un citos restorānos... Lūk, tur sanāktu šie miljoni! Es jums tikai par vienu konkrētu faktu nosaucu satriecošus skaitļus. Lūk, tur vajag meklēt naudu, nevis tikai gaidīt - nāks budžetā vai nenāks - un izšķērdēt to. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, vai jūs izmantosit 8 minūtes? (No zāles deputāts Z.Tomiņš: "Jâ!") Lūdzu! Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ļoti īsi, varbūt neiedziļinoties tieši katrā sīkākajā skaitlī, kas ir šajā likumprojektā. Bet ar šo likumprojektu valdība beidzot de factum ir atzinusi, ka valsts ir piedzīvojusi nopietnu finansu krīzi un ka cēlonis šai krīzei ir sagrautā tautsaimniecība un arī krīze banku sistēmā. Protams, mēs šodien varam runāt, ka banku sistēma... ka krīze šajā sistēmā ir nodarījusi lielus zaudējumus uzņēmējdarbībā un līdz ar to arī valsts budžeta papildināšanā, bet, ja atceramies, tad šī krīze sākās jau pirms šīs banku sistēmas, pirms lielākās bankas - bankas "Baltija" - darbības apturēšanas. Un, protams, atbildība par šo krīzi, kādā mēs esam šodien nonākuši, ir jāuzņemas arī Saeimai, izveidojot un ieceļot šādu valdību, pareizāk sakot, valdošajai koalīcijai, kura ir panākusi šādas valdības iecelšanu.

Tātad pēc divu gadu darbības gan Saeima, gan valdība ir nevis apturējusi ekonomisko lejupslīdi, kā tas tika līdz šim daudzināts, bet ir noticis tieši otrādi - šī krīze pēc divu gadu darbības ir padziļinājusies, sasniegusi savu apogeju zemākajā punktā. Es ceru, ka zemākajā punktā, jo tomēr kaut kāds darbs pašreiz Sāmītes vadībā un arī Počas vadībā ir ļoti nopietni pastiprināts. Bet kopumā valdība un Saeima ir cietusi ļoti nopietnu fiasko. Un fiasko ir cietusi arī šī ierēdņu reforma ar visiem 10 000 kandidātu, kad mēs cerējām, ka, dodot šiem cilvēkiem garantijas, daudzkārt palielināsies budžeta ieņēmumi... Ko mēs redzam? Redzam to, ko ziņo valdība, - ieņēmumi budžetā samazinās un cerības... jā, cerības ir laba lieta.

Un ne jau šie ierosinātie budžeta grozījumi ļaus izkļūt no šīs krīzes. Var būt tieši otrādi. Ko mēs redzam no šiem samazinājumiem gan labklājībā, gan izglītībā, kultūrā, iekšlietu sistēmā un, protams, arī lauksaimniecībai definētajā prioritātē? Es domāju, ka tie šo krīzi vēl vairāk padziļinās. Lauksaimniecībā mēs to ļoti labi redzam. No 13,2 miljoniem, kas šogad ir paredzēti budžetā apropriācijai lauksaimniecībai kā subsīdijas, pašreiz finansējums ir atvērts par 500 000, un, kā raksta presē, šī nauda jau, pirmkārt, būs jānovirza darbinieku algām, cik es sapratu. Ja tā nav, tad to vajadzētu darīt zināmu.

Vēl par to pašu taupības programmu, varbūt par vienu no šiem aspektiem - par mūsu valdības flagmani, tas ir, par Valsts reformu ministriju. Zemnieku savienība ierosināja, ka šīs ministrijas centrālā aparāta darbības finansējums ir jāpārtrauc šā gada 30. jūnijā. Diemžēl, kad likums nonāca līdz nodošanai izsludināšanai, šis priekšlikums izsludinot bija pazudis, un tagad mēs redzam, ka valdība pieņem rīkojumu nr. 352 par Valsts reformu ministrijas likvidāciju. Un mēs redzam, kā viņu likvidē: Vides un reģionālās attīstības ministrija pārņem Valsts reformu ministrijas Pašvaldību reformu departamentam paredzētos finansu līdzekļus, saimniecisko inventāru un 16 štata vienības, kā arī 3 štata vienības no likvidējamās ministrijas citām struktūrvienībām. Jā, pareizi, likvidējam ministriju, atlaižam ierēdņus, izmaksājam kompensāciju 3 mēnešu algas apmērā, pēc tam 16 plus 3 štata vienības atkal atjaunojam, bet jau citā ministrijā. Šodien mēs ar balsu vairākumu, protams, jau apstiprinām jauno ministru šajā ministrijā.

Protams, šis samazinājums pašvaldībās vēl vairāk padziļinās tās sociālās un pārējās problēmas, kas ir pašvaldībās, it sevišķi lauku rajonos.

Kā krīzes pārvarēšanas ceļš tika minēts arī ieņēmumu palielinājuma ejamais ceļš. Bet es tikai brīnos, kāpēc to nevarēja izdarīt ātrāk, uzsākot kaut vai to pašu muitas kompjuterizāciju. Dānija piedāvāja 4 modeļus, PHARE piedāvāja līdzekļus, taču tas līdz šim nav izdarīts. Un tad ir jautājums: kad tas beidzot tiks izdarīts? Vai joprojām ir tādas konsignācijas noliktavas, kurās muita nedarbojas? Es baidos, ka tādas tiešām ir. Un tas darbs, kas nav izdarīts muitā, tas robežojas, es pat uzdrošinātos teikt, ar noziegumu pret valsti.

Kāds ir teicis, ka neatņemams kapitālisma trūkums ir nevienāds labumu sadalījums un neatņemama sociālisma vērtība ir vienāds nabadzības sadalījums. Tad mūsu valsts šajā ziņā ir unikāla. Mums ir gan kapitālisms šeit, gan sociālisms. Tātad kapitālisms - mēs sadalot nevienādi labumus 10% iedzīvotāju un sociālisms - šis te sadalot pārējiem 90% nabadzību. Un es nevaru balsot par šo likumprojektu kā nabadzības sadalījumu mūsu tautai, un tāpēc arī es ierosinu šo likumprojektu nodot atpakaļ ar Saeimas lēmumu Ministru kabinetam pārstrādāšanai, ieviešot tik tiešām taupības programmu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jāreģistrējas nav, varam doties pusstundas pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 48 deputāti. Pārtraukums - 5 minūtes, jo neesam spējīgi lemt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā mums zālē nebija lemtspējīga kvoruma, paldies tiem deputātiem, kuri 16.30 ieradās uz sēdi, bet tagad vēlreiz reģistrēsimies, lai varētu sveikt arī tos, kuri ir ieradušies tagad. Reģistrācija. Rezultātu! 71 deputāts. Acīmredzot vajag dot nervozākus zvanus pirms tam, kad beidzas starpbrīdis.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"".

Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Turpinām debates. Lūdzu, jums vārds! Pēc tam - Anna Seile.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs šodien varētu būt gandarīti, kā te vairāki runātāji jau ir atzīmējuši, jo Saeima ir pratusi ietaupīt, ekonomēt un arī valdība to ir atzinusi, uzskatot, ka mēs varam vēl vairāk ieekonomēt, tāpēc ir noņēmusi nost vēl lielākas summas. Par to, es domāju, šeit zālē neviens īpaši nav aplaimots. Tikai man tā mazliet savādi ir, ka, skatoties uz Ministru kabinetam paredzēto budžetu, iznāk, ka Ministru kabinets gan absolūti nemāk ne ekonomēt, ne ietaupīt, ne kādā citā veidā... Pat tādai vienībai kā autobāze Ministru kabinets nav noņēmis ne santīmu, nerunājot par citām vietām. Un, runājot vēl tālāk par koncepciju, kāpēc un kas šajā likumprojektā iekļauts, man šobrīd nav skaidrs, kāpēc budžeta izstrādātāji nav ņēmuši vērā un nav likuši ministrijām izpildīt valdības galvas Māra Gaiļa norādījumus, ko viņš ir sniedzis savā intervijā, teikdams, ka ierēdņu skaits tiks samazināts vidēji par 10%. Nekur citur atsaukumu, ka Māris Gailis ir atteicies no šāda sava koncepta, ka 10% ierēdņu vismaz šobrīd ir jāaiziet no ministrijām un līdz ar to jādod budžeta ietaupījums, es lasījusi neesmu. Tāpēc mani ļoti pārsteidza tas, ka tikai retajās ministrijās ir pat ne 10, bet daudz mazāks - par piecām vai sešām vienībām - ierēdņu samazinājums. Tāpēc man būtu tāds jautājums: kāpēc Ministru kabineta pārstāvji nepilda sava vadītāja - premjera norādījumus par ierēdņu izmantošanu ministrijās?

Kāpēc vēl ir šāds jautājums? Kā ir iespējams samazināt darba apmaksas fondu, nesamazinot cilvēku skaitu, jo es likumprojekta izskatīšanas laikā nedzirdēju, ka kāds būtu teicis, ka likumprojekta robežās un taupības režīma robežās kādam ierēdnim tiks pazemināta alga? Ja alga netiek pazemināta, ja ierēdņu skaits nesamazinās, bet samazinās izmaksu fonds, tad man šķiet, ka šeit kaut kas nesaskan un nav kārtībā. Varbūt rezultāts būs tāds, ka ierēdnis kabinetā sēdēs bez elektrības, kompjūters nedarbosies, rakstāmmašīna nedarbosies... nu sievietes jau atradīs ko darīt, ja nav jāstrādā valsts darbs, bet vīriešiem problēma būs lielāka, jo viņiem ar rokdarbiem problēmas ir lielākas, un rezultātā atdeves valstij atkal nebūs nekādas. Tāpēc man nav pieņemams šāds konceptuālais risinājums budžeta ietvaros.

Bet tagad konkrēti par vienu ministriju, kurai esmu pievērsusi lielāku uzmanību un kuru izanalizējot esmu nonākusi pie secinājuma, ka šīs ministrijas vadītājam tomēr nav sava koncepta un arī mehānisma, kā realizēt savu politiku dzīvē. Tas ir jautājums par Izglītības ministriju. Izglītības ministrija laikam tomēr ir palikusi tanīs pozīcijās, par kurām savā laikā Vaivada kungs pēc savas demisijas mums šeit rakstiski atbildēja. Un jāsaka: gods un slava viņa godaprātam, ka viņš mums teica, ka skolotāju algas 1995.gada septembrī pamatā nesamazināsies, bet dažiem gan samazināsies, un nesolīja nekādu paaugstinājumu.

Ne pārāk sen Saeimā gan pozīcija, gan opozīcija nobalsoja par to, ka skolotāju vidējai algai ir jābūt tādai pašai kā ierēdņa vidējai algai. Neesmu saņēmusi vismaz šeit kā deputāte no "Latvijas ceļa" frakcijas un no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas, kas abas veido valdību, iesniegumu, ka šis Saeimas lēmums, par kuru ir nobalsots, 1995.gadā tiek apturēts un ir prasīts balsojums par šā lēmuma apturēšanu. Tad kā to varēs realizēt ar šiem budžeta labojumiem, kas mums ir izsniegti? Kā to domā realizēt dzīvē? Ja tas bija populistisks gājiens, lai tobrīd nomierinātu Latvijas pedagogus, tad arī to vajag pateikt, jo citādi man ir bail, ka 1.septembrī skolā atradīsimies tikai mēs - vecāki un bērni, jo skolotāji uz darbu nenāks, ja viņiem nepateiks taisnību par reālo situāciju.

Vēl par vienu lietu, skatoties uz Izglītības ministriju, kura mani visu laiku pārsteidz arvien vairāk. Šāgada sākumā, jau pagājušā gada beigās, kad mēs spriedām par budžetu, un kad es uzdevu rindu jautājumu arī mūsu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kāpēc Izglītības ministrijā darbojas vesela rinda institūciju, kurām ir vieta augstākajās mācību iestādēs, kāpēc ir kaut kādi zinātniskās pētniecības institūti, kas ne ar ko nenodarbojas, nerisina problēmas, tad man atbildēja vienkārši: "Viņu likvidācijai šobrīd nav naudas. Mēs viņus pamazām likvidēsim pusgada laikā." Pusgads ir pagājis. Neviena institūcija Izglītības ministrijā nav likvidēta, no 331 ierēdņa projām aiziet 20 un atkal tur nāk citās vietās seši klāt.

Kāpēc es runāju tik krasi par šīm lietām? Redzat, Izglītības ministrijas ietvaros - Sporta pārvaldē - viena ierēdņa atbrīvošana no darba dod 1000 latu ietaupījumu. Manuprāt, ja šobrīd no Izglītības ministrijas atbrīvotu 2/3 no tur strādājošajiem ierēdņiem, Latvijas izglītības sistēmā un skolu darbā nenotiktu ne kvantitatīvas, ne kvalitatīvas izmaiņas uz slikto pusi. Ļoti iespējams, ka darbs pat uzlabotos. Un problēmu jau nav arī ar šo ierēdņu darbā iekārtošanu, jo Latvijas skolās ir ļoti daudz vakantu vietu. Un visiem šiem ierēdņiem ir piedāvājama vieta vispārizglītojošajās vai citās pedagoģiskajās iestādēs, lai viņi iet un praktiski tagad atkal Latvijai grūtajā brīdī parāda savu prasmi, ko viņi tik veiksmīgi ir rādījuši visu laiku Izglītības ministrijā. Es domāju, ka skolām nebūs nekas pretī. Vienīgi būs starpība algas ziņā. Un tas būtu veids, kā iegūt samērā lielus līdzekļus, jo es jums vēlreiz atkārtoju, ka viens ierēdnis Sporta pārvaldē - 924 lati. 200 latu mēnesī. 10 skolotājiem - pa 20 latiem. Un nekādu problēmu!

Tāpēc man gribas teikt vienu - vismaz izglītības ministrs nav skaidrībā par to, kā risināt Latvijā skolotāju ekonomiskās problēmas. Man šķiet, ka šodien viņš nav skaidrībā arī attiecībā uz koncepciju, kā attīstīsies Latvijas skola.

Kāpēc es jums to saku? Tāpēc, ka šajā budžetā, atbilstoši budžeta labojumiem Latvijā ir labie, pareizie skolotāji, kuriem vismaz ir cerība, ka alga paliks tādā pašā līmenī, varbūt pat vienu vai divus latus pieliks, bet ir vesela rinda izglītības darbinieku, kuriem nepieliks neko un kuri zaudēs. Un iznāk tā, ka ir "pareizās" skolas, kurās strādā, (tās ir vispārizglītojošās) un ir "nepareizās" skolas, kurās strādā. Tās pirmām kārtām ir medicīnas māsu skolas, jo tur nekas nav paredzēts. Šajā sfērā nauda tiek noņemta. Līdz ar to šāds skolotāju dalījums pēc darbavietām konceptuāli ir pilnīgi nepieņemams. Jo, manuprāt, skolotājam medicīnas vai kādā citā skolā, kur māca vēl klāt arodizglītību, darbs ir ja ne sarežģītāks, tad noteikti vismaz līdzvērtīgs tam, kāds ir vispārizglītojošajā skolā. Tāpēc žēl, ka šeit nav izglītības ministra. Es labprāt dzirdētu viņa attieksmi pret vidējo ierēdņa algu. Viņš mums izstāstītu mehānismu, kā tas tiks realizēts, lai godīgi atnāktu priekšā un pateiktu: nē, tas nenotiks, tas netiks darīts! Man atliek tikai izteikt nožēlu, ka mūsu saruna ir neklātienē, un vienlaicīgi pateikt to, ka man Izglītības ministrijas izdarītie konceptuālie labojumi budžetā absolūti nav pieņemami.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Oskars Grīgs.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Budžeta krīze ir. Naudas krīze ir. Kaut kas ir jādara. No šā viedokļa skatoties, būtu jāizdara izmaiņas budžetā. Un tomēr Latvijas Nacionālās neatkarības kustība pievienojas Zemnieku savienības frakcijas aicinājumam - pārtraukt šā budžeta apspriešanu, nododot to atpakaļ Ministru kabinetam. Kāpēc? Tāpēc, ka nevar "pirkt kaķi maisā". Nav mums ar skaitļiem rakstiski parādīts, cik lieli ir bijuši šie ieņēmumi pēdējo mēnešu laikā. Nebija grūti šādu informāciju sagatavot. Arī visas komisijas nav apspriedušas šo sagatavoto budžeta projektu, jo atsevišķām nozarēm samazinājums būs ārkārtīgi sāpīgs. Es tāpat kā Gravas kundze gribu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai nozarei. Šajā gadījumā tā nebūs ne lauksaimniecība, ne Zemes komisija, bet veselības aizsardzība. Veselības valsts ministrs ciemojās Talsu rajonā un pateica: "Naudas budžetā nav!"

Pašlaik Talsu rajons veselības aizsardzībai ir saņēmis tikai 67% no tā, kas bija jāsaņem.

Dundagas slimnīca, kurā ir 50 gultas, tiek likvidēta.

Sabiles slimnīca ar 70 gultām tiek likvidēta.

Rojas slimnīca ar 15 gultām arī tiek likvidēta. Šodien par šo jautājumu jau no paša rīta, paslepus ieklausoties mūsu sēdes raidījumā, lemj Talsu rajona padome. Paldies Dievam, tur aizbrauca Radio, un es domāju, ka tuvākajās stundās vai arī rīt no rīta jūs dzirdēsit šīs sanāksmes atreferējumu.

Ko mēs gribam izdarīt? Labi, pārtrauksim mācīšanu uz vienu gadu. Manis dēļ - visi skolēni lai neiet skolā, bet nevar šos slimos cilvēkus, kuri lauku nostūros jau tā ir atstāti bez transporta, bez jebkādas infrastruktūras, atstāt bez vienīgās slimnīcas. Mēs viņus jau mēģinājām atstāt bez savas pasta nodaļas. Vai tagad to darīsim vēl arī ar slimnīcu? Tādēļ visi šie jautājumi ir ļoti rūpīgi jāizanalizē. Es domāju, ka viens no variantiem varētu būt tāds, ka šīs mērķdotācijas, kas ir izdalītas pašvaldībām un konkrēti veselības aizsardzībai, nedrīkst aizskart. Nedrīkst aizskart! Tam ir jābūt skaidri ierakstītam atsevišķā rindiņā.

Visu cieņu Počas kundzei! Man liekas, ka viņa ir vienīgais cilvēks vai vismaz visaktīvākais cilvēks no pozīcijas, kura tiešām cenšas un pamatoti mēģina savākt šos nodokļus, iekasēt tos un sekot visiem ienākumiem valsts budžetā. Un, ja tie būs, tad neaizskarsim šīs mērķdotācijas, kuras ir pilnīgi nepieciešamas šai mazo slimnīcu uzturēšanai. Protams, bez šīm mazajām slimnīcām ir vēl ļoti daudzas citas sfēras, bet tad izdarīsim šo rūpīgo analīzi. Lai Ministru kabinets mazliet vēl pastrādā. Komisijas dos savus priekšlikumus, un tad lemsim par budžetu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šeit jau jūs, gudri politiķi un ekonomisti, izanalizējāt šo likumprojektu. Var būt, ka man arī nebūtu ko piebilst, bet, ja ar runām varētu piepildīt budžetu vai papildināt budžetu, tad, es domāju, Gorbunova kungs mani nevarētu šodien dabūt nost no tribīnes, un es mēģinātu ierunāt divus miljonus latu šodien iekšā budžetā, jo, kā jau te sacīja, apmēram 1,9 patērē dienā. Un rīt no rīta es atbrauktu šeit pulksten piecos varbūt un startētu atkal ar runām, lai tas budžets būtu pilns. Bet tad droši vien atkal parādītos kāds raksts, kā tas bija pagājušajā gadā laikrakstā "Diena": mani cienījamie kolēģi Endziņa kungs, Valdis Pavlovskis un Līgotņa kungs rakstīja, ka tukša muca tālu skan, attiecinādami to uz mani personīgi. Redziet, ka ar tukšām runām jau nepildās budžets, vai ne, Endziņa kungs? Budžets pildās, veicot praktisku darbību. Un tas zemnieks Grīgs pagājušajā gadā gribēja darīt to, ko šodien cenšaties darīt jūs, cienījamie "Latvijas ceļa" deputāti, un jūsu valdība. Un tas bija attiecināms ne tikai uz kriminogēno situāciju pagājušajā gadā, tas bija galvenokārt domāts par parlamentāro kontroli, par budžetu, jo valsts kase... es nepasacīšu neko jaunu, - kase ir galvenais gan ģimenes budžetiņā, gan valstī. Un man ir dīvaini lasīt šīsdienas avīzē "Neatkarīgā Cīņa" Gaiļa kunga, Ministru prezidenta un aizsardzības ministra, interviju, kuru viņš ir devis šim laikrakstam un kurā runā par kārtību uz robežas, par svariem muitas punktos, par vienotu pavadzīmju sistēmu, un arī Počas kundze par to šeit runāja. Lai Dievs viņai dod veselību un sparu, bet es ļoti šaubos... diemžēl šajā komandā, kur viņa atrodas pašlaik, viņa neko nepanāks arī ar visu savu sparu, jo viņai būtu jāmeklē citi kolēģi. Tā ir velta cīņa. Es pat gribētu sacīt tā: ja ir sirdsapziņa un morāle, ja ir atbildības sajūta vai kauna jūtas, tad, ņemot vērā šo zaudēto gadu kopš pagājušā gada, kad es šo problēmu izvirzīju, valdībai diemžēl vajadzētu demisionēt. Kas uzņemsies to lietu sakārtošanu? Es domāju, ka tā nebūtu problēma. Vai tad mēs tik briesmīgi alkstam pēc šā deputāta krēsla? Un nevajadzētu gaidīt rudeni. Es arī būtu ar mieru vēlreiz ķerties klāt. Nevis tā, kā Kides kungs sacīja, ka tas lēmuma projekts esot bijis "jçls", bet otrā vietā viņš sacīja: "Tu jau gribēji ar kalašņikovu vai ar grāvjiem to kārtību ieviest valstī!" Arī tā nav tiesa. Tad es nezinu, kas tad jūs apmierina. Es zinu, ka varu sakārtot to lietu, tikai, dabiski, ir jāgrib. Es ceru, ka varbūt jūsos ierunāsies beidzot sirdsapziņa, cienījamie "Latvijas ceļa" deputāti"! Jo man ir visas izdrukas un arī balsojumi no tās ārkārtas plenārsēdes decembrī, kurā jūs noraidījāt to lietu. Jūs sacījāt, ka tas jautājums ir nesagatavots. Un tā nu mēs šodien šeit sēžam! Un te nav tā tukšā muca, cienījamie "Latvijas ceļa" kolēģi! Te ir tas bankas tukšums, budžeta tukšums un pēdējais lielais "bums" Mežaparka estrādē, kur pieliek punktu. Un tas varbūt nebūt nav pēdējais punkts. Jūsu bezspēcības un bezdarbības rezultāts tas ir. Tā tas ir, cienījamais Endziņa kungs, jā! Jūsu noziedzīgās bezdarbības rezultāts. To man saka cilvēki, lai es pasaku to jums, diemžēl! To man saka vēlētāji. Un nav nemaz zvanīts, ka tas Grīgs rudenī vēlreiz neķeras pie šādām radikālām metodēm. Un tad jau redzēsim, ko teiks vēlētāji. Un es pilnībā noraidu šo likumprojektu. Kas tad šeit iznāk? Es pilnīgi atbalstu jūsu budžeta projektu, kas ir pieņemts Ziemassvētku dienās iepriekšējā gadā. Tad kāpēc šeit ir jāraksta mīnusa zīmes? Nu ko tas izsaka, sakiet man, cienījamie kolēģi! Nu kaut vai man tuviem Zemessardzes štata darbiniekiem? Ar to viņiem nesamaksās algu divus trīs mēnešus. Nu atsakieties jūs no algām! Es atteikšos. Man ir zemnieka saimniecība. Ko tad tas izsaka, tie mīnusi! Jūs man varat to pateikt? Tad paliksim pie tā paša budžeta! Bet mans priekšlikums ir tāds: ja jūs nespējat sakārtot šo budžetu, tad uzticiet šo darbu vīriem vai sievām, kas to sakārtos! Man bija pagājušajā gadā krīzes pārvarēšanas programma (ja mēs šeit runājam jau par krīzi), kur viss bija, tā teikt, salikts pa plauktiņiem. Birkava kungam personīgi to iedevu. Un viss bija salikts precīzi pa plauktiņiem, kā sakārtot budžetu. Jūs to noraidījāt. Un tāpēc es vēl varētu pateikt, lai tauta beidzot izlemj - kurš ir par tās labklājību un kurš nav! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Budžets patiešām ir tukšs. Tikai neizskan jautājums - kādēļ tas ir tukšs. Es domāju, ka tukšs tas ir nevis tādēļ, ka par maz tiek darīts uz robežām, bet tādēļ, ka tautas makā nav vairs no kurienes naudai nākt. Un tas jautājums ir ļoti dabisks. Ir tautsaimniecības pakāpenisks sarukums. Kā jūs sakāt - sabrukums. Bet te man jāsaka, cienītais Bērziņa kungs un Tomiņa kungs, ko jūs teicāt, - ka tas nupat, divu trīs mēnešu laikā noticis. Kā jūs ļoti labi zināt, tautsaimniecībā aprites cikli ir stipri garāki - ir liela distance starp sējas laiku un ražas pļaušanas laiku. Un jūs, cienītais Tomiņa kungs un Bērziņa kungs, būdami valdībā, sējāt šīs tautsaimniecības sēklas, un šodien jūs no tribīnes pļaujat to ražu. Kāpēc ir tas tukšums? Pilsdrupas mēs skatām pa visu Latviju, taču nevarētu teikt, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība aicināja šīs pilsdrupas radīt. Tās ir jūsu tautsaimnieciskās iezīmes. Bet ne šeit es gribu meklēt vainīgos. Bet arī attiecībā uz rūpniecību ir jāuzņemas vaina arī mums - Tautsaimnieku politiskajai apvienībai un arī "Latvijas ceļam". Tautsaimnieku politiskā apvienība, redzēdama, ka procentu pa procentam sarūk rūpniecības potenciāls (un tas atkal ir krities par 10 procentiem, un arī budžetam ir jāsarūk par 10 procentiem), pēc savas iniciatīvas saaicināja konferenci - rūpnieku konferenci, biznesmeņu konferenci, un tika pieņemts lēmums - izstrādāt stratēģiju, kā tad tālāk virzīties, lai nauda nāktu šajā makā. Nē, apstādināja valdība arī šo - varbūt primitīvo - stratēģiju, un tālāk tas nevirzās. Mums tika nozīmēts ar labu gribu rūpniecības ministrs. Nu neiet nekā ar to rūpniecību! Domāju, ka patiešām vaina ir jāuzņemas arī mums, cienītie "Latvijas ceļa" kolēģi, ka rūpniecība... Ir daudz vairāk jāmeklē ceļi, kā to virzīt. Es vakar iepazinos ar kokrūpniecības uzņēmuma stāvokli - pamatā ar valsts kokrūpniecības uzņēmuma stāvokli, un var teikt, ka tas ir stipri kritisks. Uzņēmums nevar dot budžetā naudu. Mums ir jādomā par to, un arī rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram, cienītajam Jonīša kungam, kopā ar mums ir jādomā par to.

Par budžetu. Budžets, cienītais Bērziņa kungs, tapa jūsu valdības laikā. Jūs to radījāt, un šodien mēs to analizējam kā caurkritušu. Tātad tas ir kopējais darbs. Bet šeit ne jūs, ne mēs neesam vainīgi. Vainīga ir tieši sarukusī tautsaimniecība. Kas attiecas uz budžeta izmaiņu pasniegšanu mums, nevar nepiekrist, ka taisnība ir gan Kreitusa kungam, gan daudziem citiem runātājiem: mums ir pasniegts galīgi paviršs dokuments. Vadoties pēc šā dokumenta, neviens deputāts nevar izanalizēt pašreizējo krīzes situāciju budžetā, un nav budžeta izmaiņas, tā ir krīzes situācija budžetā, kur vajadzēja būt dokumentiem, pēc kā deputāti varētu analizēt, kāda ir krīzes situācija, kādi ir tās cēloņi un kā to novērst. Vadoties pēc šā dokumenta, protams, nevaram to analizēt. Nav speciālo budžetu klāt. Un speciālajā budžetā - pareizi Gundars Bērziņš teica - divi miljoni ir pielikti Valsts īpašuma fondam, ir palielināts budžets. Kāpēc neredzam? Mēs nevaram subsīdijas dabūt laukiem, bet divi miljoni latu Valsts īpašuma fonda ierēdņiem ir parādījušies. Nav analīzes. Jākautrējas laikam būtu arī Ministru kabinetam - kaut gan mēs paši piedalāmies šajā valdībā, - ka, ja nu Saeima varēs samazināt izdevumus (un Ministru kabinets aicina uz taupības režīmu), tad tos 65 tūkstošus klāt principā nevajadzēja. Bet varbūt 65 tūkstošus vajadzētu paņemt nost.

Ko es vēl gribētu teikt? Nav analītiskā materiāla par budžeta izpildi kā tādu. Cik tad ir ienācis no valsts uzņēmumiem un vai vispār no tiem kaut kas ienāk? Cik ir ienācis no privātajiem un kādas ir proporcijas budžeta papildināšanā no valsts... starp valsts uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem. Kas ienāk no nomas uzņēmumiem? Un vai vispār kas ienāk no nomas uzņēmumiem? Valsts īpašuma fonds parādīja atskaiti, kur redzams, ka no iznomātā valsts kapitāla nauda vispār vairs neienāk. Lūk, tas pasākumu plāns, par ko Počas kundze runāja, ir centīgi izstrādāts pasākumu plāns, bet tas ir pasākumu plāns uz robežas un vēl kaut kur citur... kāds tas bija zināmā mērā padomju laikos, bet no tā nauda klāt tik daudz nenāks. Jāizanalizē, kāds tad ir stāvoklis, lūk, ar mūsu tautsaimniecību, un jāprognozē, no kurienes nauda nāks (vai, kā Bērziņa kungs pareizi pateica, varbūt arī nenāks) un vai šie budžeta grozījumi ir pēdējie. Ja naudas ieplūšanai valsts kasē būs tāda pati dinamika, kāda tā ir šodien, tad es saprotu, ka vēl ne vienu vien budžeta grozījumu mums nāksies mainīt uz mīnusa pusi. Un šajā pašā laikā, cienījamā Saeima, man gribētos teikt, ka arī mēs kopumā esam pielikuši roku, lai nauda no valsts kabatas vairāk izietu, nekā tajā ienāktu. Un šajā sakarā es jums, cienītie kolēģi, atgādināšu, ka tad, kad Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosināja izskatīt jautājumu par Unibankas privatizāciju, kas uzliek budžetam - ieklausieties! - 30 līdz 50 miljonus lieku slodzi, tad jūs visi, pa lielākai daļai jūs visi, nobalsojāt pret to - ar tādiem sīkumiem mēs šeit nerēķināsimies! Un Unibanku ar visiem 25 miljoniem parādu tiek turpināts privatizēt - tad, kad otru nacionālo banku mēs nenacionalizējam, bet paņemam tukšu, pērkam tukšu. Vajadzēja mums padomāt arī par to.

Es teikšu vēl vienu lietu. Mūsu Privatizācijas aģentūra - tas attiecas arī uz mums kā uz koalīcijas valdību - strādā kā valsts valstī. Pašlaik tiek privatizēti, es teiktu, gardākie kumosi. Un nosaukšu faktus. Ja privatizē "Latvijas naftu", tad tikai tās vērtīgākās, kā saka, benzīna sadales stacijas, atstājot parādus, G-24 kredītus, tām tukšajām cisternām, kas paliek centrā. Tiem, kam tās būs, visi parādi krāsies budžetā klāt pie tiem mīnusiem, kas tagad nāk budžetā. Privatizācijas aģentūra krāj mums parādus. Kas notiks ar "Kuģniecības" privatizāciju? Kur paliks tie parādi? Es domāju, - attiecībā uz budžetu. Mēs ņemsim naudu, lai izmaksātu tiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kas ir uzticējušies privātajām komercbankām. Bet tas ir avanss, kas ir paņemts no ārzemēm un ko ar procentiem - kā liekas, Bērziņa kungs to teica, - vajadzēs tam pensionāram atdot no savas pensijas. Tās ir lietas, par kurām mums jādomā - un jādomā mums ir tautsaimnieciski. Un, lūk, tādai analīzei, prognozei vajadzētu būt, un, manuprāt, valdībai šāda krīzes prognoze, budžeta krīzes analīze ir jāizdara, ir jāiesniedz parlamentam, un varbūt tā ir jāskata pat atsevišķi no budžeta grozījumiem, jo tie nav budžeta grozījumi, tas ir, kā saka, prognozējamais tālākais budžets un analīze par to, kā tautsaimniecību ar šo budžetu var, kā saka, virzīt tālāk. Man tomēr ir tāds priekšlikums: atvirzot atpakaļ šo budžetu, samazināto budžeta projektu, nauda par divām vai trim nedēļām klāt nepienāks, to nevar izperināt, to jūs pareizi sakāt; var patiešām ņemt vērā visus tos priekšlikumus, kurus daudzi deputāti izvirzīja, un valdība varētu tos iestrādāt, gatavojot otro lasījumu, - patiešām, lūk, tos tūkstošus un tos miljonus, un tos ekonomijas momentus iestrādāt. Bet dabūt klāt kaut kam naudu - tas nav iespējams. Līdz ar to... Ja mēs apstādināsim budžetu, nobremzēsies visa budžeta saimniecības sistēma, un tāpēc mans priekšlikums ir pieņemt to pirmajā lasījumā, iestrādāt visus šos priekšlikumus, dot dziļu analīzi par tālāko prognozi budžeta izpildē un par to, ko var darīt, ja, teiksim, prognozējums naudas savākumā var būt tāds, kā šeit daži deputāti teica. Tas ir gandrīz uz pusi no nepieciešamā budžeta... Tad arī deklarācijā varbūt mūsu koalīcijas valdībai ir kaut kas jāmaina un jāpasaka tautai, ko mēs varam ar šo budžetu izdarīt un ko mēs nevaram, un kā sadalīt tos trūcīgos resursus, kas ir reāli un kuri klāt vairāk nepienāks, ja prognoze būs pareiza. Šādai analīzei Finansu ministrijā vajadzētu būt. Es domāju, ka aparāts Finansu ministrijā ir ļoti liels, un tādēļ teikt, Počas kundze, ka tas viss ir tikai rokrakstā... ka, lūk, šis analītiskais materiāls ir tikai jums, bet ne deputātiem, - nu, tas īsti vietā nav! Man ir priekšlikums - patiešām likt kopā galvas un mēģināt atrast izeju, arī opozīcijas spēkiem likt kopā galvas, mēģināt atrast izeju no šīs situācijas. Bet, Grīga kungs, gan ar grāvju rakšanu uz robežas, gan ar zemnieku aicināšanu nākt ar dakšām pie šā budžeta, kā saka, grozījuma, nauda klāt nenāks, tas ir jāizdara mums kopīgi ar jums šeit - ar pildspalvām un ar galvām, nevis, lūk, aicinot uz šādiem ekstrēmiem pasākumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautsaimnieku politiskā apvienība... es atvainojos, Tautas saskaņas partija. Pēc tam - deputāts Rozentāls.

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, bet man liekas, ka mēs galīgi bezcerīgi un bezjēdzīgi šo visu apspriežam. Un šobrīd galīgi nav svarīgi, vai mēs nobalsosim "par" vai "pret". Attiecībā uz visām budžeta izmaiņām, kas ir bijušas valdošās koalīcijas laikā pamatbudžetos, vismaz vienu reizi es esmu bijusi uz tribīnes un sākusi ar to, ka ir iesniegti nekorekti materiāli, ka nevar izlasīt paskaidrojumrakstu, ka tas nav saprotams. Vai tas ir kaut kam līdzējis? Nē. Tā ir tukša runāšana. Un šobrīd mēs varam brīvi balsot, bez frakciju lēmumiem, - kā nu uzspiežas poga, vispār - aizvērtām acīm.

Otrs jautājums - vai kaut ko dos tas, ka ieliks labas izmaiņas? Neko tas nedos, Kides kungs! Man ir ļoti žēl tieši jums oponēt. Jūs esat Budžeta komisijā. Valsts budžeta likums jau simts reizes ir pārkāpts. Uz kāda pamata indeksē pensijas, ja nav labojumu? Tās ir indeksētas, un, atklāti runājot, man kā komisijas priekšsēdētājai... tā summa tur būs iestrādāta, tieši par to, 2,27, vidēji līdz gada beigām... no tā budžeta pensionāriem jau vairāk nekas neatliks... man atstāt... nu man ir vienalga, jo tas jau ir izmaksātas, atpakaļ, es ceru 2,27 nevarēs iekasēt viss Ieņēmumu dienests kopā ar policiju. Un pat tad ne, ja piesaistītu visu armiju klāt. Nebūs ko paņemt.

Otrs jautājums. Nu paldies Dievam, ka bija pareiza prognoze, - Počas kundze pateica, ka akcīzes nodoklis tomēr vislabāk tie iekasēts. Nu, un bija pareizi, ka mēs tai medicīnai līdzekļus no akcīzes lūdzām, nevis no cita nodokļa. Nu, un kas par to? No alkohola šobrīd ir iekasēti (pēc, nupat dzirdētajām referentu runām) apmēram 8-9 miljoni. Cik ir saņēmusi medicīna? Knapi pāri vienam miljonam! Kur ir likuma izpilde? Tas jau ir ierakstīts, te nekas nav jāmaina, tikai jāizpilda. Nu tad kāda jēga tam visam? Ja valdība nākamās Saeimas priekšā nebūs atbildīga personīgi ar savām demisijām, ar kriminālatbildību par to, ka viņa nepilda likumu, tas ir bezjēdzīgi.

Tagad es gribētu šim budžetam pieskarties jau no tehniskā viedokļa. Nu, sociālajai sfērai līdzekļi ir noņemti, kā visiem pārējiem, tie paši 5,9%, samazināti ir pabalsti, kontingents krīt, es domāju, ka loģiski... un vispār šajā situācijā attiecībā uz tām summām būtu pareizi atstāt to visu Sociālās ministrijas rīcībā un pielikt varbūt bērnu pabalstu - palielināt par 35 santīmiem, nevis pārdalīt kaut kur citur... Tas nav izdarīts, tas viss ir noņemts, kopējā katlā. Par medicīnu es jau pateicu, no speciālā budžeta nekas iekšā nenāk. Mūsu republikāņi, visi, uz ko mēs cerējām... uz speciālo budžetu... pie manis šodien no rīta bija visi, atnesa pēdējos papīrus. Vidēji finansēti - par 24% par pusgadu - ir "Stradiņi", Bērnu slimīca, "Traumas" un tā tālāk. Un tur nav vajadzīgas budžeta izmaiņas, tur vajadzīga likuma izpilde, 50% no akcīzes lai atdod, nerunājot par to, ka jau budžetā ir 14 miljoni ielikti. Tādēļ, protams, šīs izmaiņas, manā skatījumā, ne būtiski palīdzēs, ne traucēs, un tādēļ es jūs, kolēģi, patiešām aicinu balsot, neskatoties, uz kuru pogu jūs spiedīsiet, jo man liekas, ka nekas būtiski šeit nemainīsies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klāteošie! Faktiski nav jau jārunā par budžetu, un manas domas var sakrist ar Kuprijanovas kundzes teikto, ka šodien varam balsot, bet varējām arī nebalsot. Jārunā būtu par daudz plašāku jautājumu. Vai tad beidzot šī mūsu liberālā (un nedrīkst to vārdu nelietīgi lietot, jo tas nekas nav slikts), pasludinātā mežonīgā, nekontrolētā liberālā tirgus ekonomika, kura ir sagrāvusi Latviju... Beidzot no šīs tribīnes ir jāizskan aicinājumam, ka tas ir jāmaina, tas ir nosodāms un vispār likvidējams pasākums. Un, Kides kungs, to sēklu, kuru varbūt sēja Saeimas darbības sākumā, mēs abi bijām gatavi izravēt, bet jūs, pēdējā brīdī atbalstot to pašu politiku, ko "Latvijas ceļš" sāka, turpināt, un tagad mēs pļaujam to melnplauku visi kopā. Diemžēl ir tāda situācija, ka jaunai valdībai vienalga, vai tas vadītājs būtu bijis Krastiņš vai Kide, vai kāds cits, - vajadzēja dot iespēju jau tajā brīdī pagrozīt šo politiku tautsaimniecības, nacionālās saimniecības, attīstības virzienā, nevis "kupi-prodaj" ekonomikas virzienā, kura vairs nedod naudu, jo nevienam nav ko pirkt un šie procenti, augļotāju procenti, ir beigušies, un nu mēs esam pie šīs sasistās siles un domājam, ko darīt tālāk. Protams, šis budžets ir jādod atpakaļ valdībai - protams, ne kaut kādu skaitļu izmaiņai, bet gluži vienkārši tādēļ, lai... Ja valdība ir gatava domāt un grib kaut ko sakārtot, tad ir jāstrādā konceptuāli pie saimnieciskās programmas un šā budžeta ieņēmumu daļas izstrādāšanas, jo sadali var izstrādāt viens students, Ekonomikas fakultātes 4.kursa students, - budžetu sadalīt, pārdalīt. Es nenoliedzu Finansu ministrijas lielo štatu darbinieku spējas kaut ko tur sakārtot vēl labāk, bet, lai sadalītu budžetu, nekāda liela māksla jau nav vajadzīga. (Starpsauciens no zāles: "Nauda vajadzīga!") Ir vajadzīgs ieņemt naudu, bet kā to darīt, - to mēs neredzam šajos budžeta labojumos un nedzirdam arī no valdības paskaidrojumiem, un tāpēc es uzskatu, ka tie nav jādod Saeimas komisijām labot, bet ir jādod atpakaļ valdībai, tās ekspertiem, speciālistiem, ministrijām, lai dotu gan tautai, gan mums, Saeimai, gan pašiem pārliecību, ka kaut ko var darīt. Un, lai domātu, ir vajadzīgs dot papildu laiku, un tāpēc es aicinu atdot šo budžetu atpakaļ, nevis par to balsot. Mēs jau agrāk gribējām vienu no likumprojektiem ļoti zaļu dot Saeimas komisijām, lai tās nu būtu tās, kas to izstrādātu. Es domāju, valdībai ir pašai jāizstrādā budžets, un vēlēsim tai veiksmi tikt vēl ar šo pasākumu galā - un ja nu ne, tad tai pašai ir jāizšķiras, ko darīt tālāk!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Droši vien šodien nav nozīmes runāt par to, kāpēc šis budžets nepildās. Acīmredzot nav nekādas jēgas šādai analīzei, jo mēs to neesam darījuši daudzu gadu garumā. Mēs varbūt varam spriest par vienu - kādas ir bijušas tendences šo gadu laikā. Un, ja mēs pēc šā parametra mēģinātu paskatīties uz notiekošo, tad mēs saprastu, ka budžeta iespējas ar katru gadu ir tikai mazinājušās, mazinājušās un mazinājušās. Tikpat proporcionāli gandrīz ar katru gadu ir mazinājies kopprodukts, ko Latvija spēj ražot. Lūk, šī pirmā kopsakarība! Un diez vai šodien ir jēga strīdēties par šo skaitli - 25 miljoniem, jo tik un tā šo 25 miljonu nebūs. Mēs varam šeit pieņemt kādus lēmumus vien gribam, taču šo līdzekļu vienkārši nebūs! Man ir šaubas par citu - vai šis skaitlis 25 miljoni līdz gada beigām būs pietiekams, lai, teiksim, septembrī vai oktobrī nākošajai Saeimai nevajadzētu vēlreiz pārskatīt šo budžetu un vēlreiz to labot.

Man gribētos varbūt pavisam primitīvā plāksnē paskatīties uz visu šo lietu. Mēs visu laiku esam vienkāršojuši un vienkāršojuši visu savu attiecību sistēmu un šobrīd esam jau nonākuši līdz tādam stāvoklim, ka mēs vienkārši konstatējam, ka šo 25 miljonu nebūs. Es gribu uzstādīt jautājumu: kāpēc nebūs šo 25 miljonu? Kāpēc šajā budžeta paskaidrojumā nav šīs analīzes? Kur ir cēloņi? Vai tas ir paviršu ierēdņu dēļ? Tad kāpēc viņi nav sodīti, ja viņi ir pavirši? Jo ir ļoti vienkārši pateikt - par 5 procentiem gada vidū samazināt budžetu. Ja pārrēķinām, teiksim, attiecībā uz gada kopējo apjomu, tad tas nozīmē, ka gada otrajā pusē, tā sakot, sakrāsies vairāk nekā dubultīgi. Kā varēs dzīvot tie cilvēki, kas ir rēķinājušies ar šiem skaitļiem? Es jautāju: vai ir kāds vainīgais par šīm kļūdām, ja tās ir kļūdas? To mēs nezinām.

Labi, pieņemsim, ka tās nav kļūdas. Kas tad tas ir? Redzat, mani tas visvairāk uztrauc, ka nav šī paša pirmā cēloņa. Kāpēc? Un kamēr šajā zālē netiks runāts par šo cēloni - kāpēc, tikmēr nevar būt nopietnas runas par to, ka mēs šeit analizējam budžetu. Tā ir diezgan bezatbildīga papļāpāšana un laika nosišana, nekas vairāk. Bet cēloņi ir zināmi. Viņi ir pietiekoši skaidri, bet tās metodes, ar kādām cīnās pret šiem cēloņiem, ir absolūti neefektīvas, un, lūk, tas ir tas pamats, kura dēļ mēs esam tajā stāvoklī, kurā nu mēs esam. Šorīt, braucot uz darbu, teiksim, es klausos radio. Izrādās, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no tā, ka brauc uz Lietuvu, tur iepērk preces, jo par 300 latiem drīkst ievest šeit iekšā, un, ar tām tirgoties, šādā veidā iegūst iztikai naudu. Es uzstādu jautājumu: vai tādā gadījumā vairs maz drīkst ierobežot šeit kaut kādu preču ievešanu, ja reiz cilvēkam tā varbūt ir vienīgā iztika? Kaut gan es saprotu, cik bezjēdzīgs ir tāds stāvoklis, bet tā tas notiek. Ja, teiksim, katrs Latvijas iedzīvotājs ved, vai sauksim to par spekulatīvu darbību uz naudas kursa rēķina, kas notiek šobrīd? Tad kā darīsim - legalizēsim to? Vai darīsim tā arī uz priekšu? Es domāju, ka, runājot par šīm un tamlīdzīgām lietām, varētu nosaukt veselu virkni šādu lietu, kurās nav skaidrības, kāpēc tas tā notiek, vai, pareizāk sakot, ir skaidrība, bet mēs izliekamies, ka mēs... Tā nav tā īstā skaidrība, jo tā īstā skaidrība mums liekas kaut kur citur. Tā ka šī budžeta apspriešana, pēc manas izpratnes, ir tīri formāla, ja mēs nenonākam līdz dziļākiem cēloņiem, un es personīgi nevaru balsot par šādiem labojumiem budžetā, kamēr mēs šajā zālē nenonāksim līdz šai nopietnajai analīzei.

Es saprotu, ka tas nemainīs skaitļus, bet es saprotu, ka mums vienreiz ir jānonāk līdz šai kārtībai, ka budžets nav tā lieta, kuru vienkārši var paņemt un izmainīt, kā katram patīk. Tas patiesībā ir vienīgais ekonomiskais rādītājs, ko regulē Saeima, un, ja mēs pat šo rādītāju nespējam analizēt vai, pareizāk sakot, nevaram panākt, lai notiktu viņa analīze, tad ir grūti pateikt, ko mēs vispār varam panākt. Lūk, tāds ir mans skatījums šajā lietā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš", pēc tam - Māris Graudiņš.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un cienījamie radioklausītāji, kurus tiešām visi šeit klātesošie deputāti cenšas uzrunāt, un acīmredzot ir arī saprotams - kāpēc.

Es gribētu pieskarties varbūt ne tik daudz skaitļiem, ar kuriem te tika diezgan labi manipulēts debašu laikā, jo finansu ministre uzstājoties varbūt precizēs un paskaidros dažas lietas, bet es gribētu tomēr nedaudz parunāt par politisko kontekstu vai politisko motivāciju. Es saskatīju zināmu pretrunu dažu opozīcijas pārstāvju uzstāšanās runās. Tomiņa kungs, Bērziņa kungs, ja nemaldos, arī Grīga kungs un citu frakciju pārstāvji minēja, ka tagad ir... viņi paši kā opozīcijas pārstāvji atzina, ka pašlaik jaunās finansu ministres Sāmītes kundzes un Počas kundzes vadībā ir iezīmējušās pozitīvas pārmaiņas. Ir iezīmējusies darbība, kas varētu dot pozitīvus rezultātus. Tas tika tiešām atzīmēts no šīs tribīnes vairāku opozīcijas pārstāvju izteikumos. Un arī Tomiņa kungs ļoti precīzi teica - viņš teica, ka pašlaik ir sasniegts minimālais punkts, tas nozīmē, ka tālāk lejupslīdes vairs nebūs, tātad tagad varētu sākties zināma augšupeja. Un tad seko jautājums: bet kāpēc? Kāpēc gadījumā, ja Sāmītes kundzes un Počas kundzes darbība tiek novērtēta pozitīvi, ja Ministru kabineta tieši šī pēdējā mēneša darbība tiek novērtēta pozitīvi, pēkšņi ir tik negatīva nostāja tieši pret šo pašu jūsu slavēto ministru izstrādātajiem budžeta labojumiem? Un atbilde ir vienkārša - acīmredzot politika neļauj jums atzīt un pieļaut, ka lietas kļūst labākas, un es to nekādi citādi nevaru izskaidrot, kā vienkārši ar bailēm no tā, ka lietas varbūt tiešām kļūs labākas, ka varbūt tiešām cilvēkiem dažas labas lietas atrisināsies. Kā šodien man Zemnieku savienības pārstāvis Edmunds Krastiņš teica, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut 81. panta kārtībā pieņemtos likumus par bankām, jo tad valdība varēs sākt kompensēt zaudētos depozītus. Kāda nelaime! Valdība varēs sākt kompensēt zaudētos depozītus. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut!

Es saprotu, ka runa ir par to, ka to nedrīkst pieļaut pirms vēlēšanām. Kas notiks pēc vēlēšanām - to ir grūti teikt, bet, protams, opozīcijas pārstāvjiem ļoti negribētos, lai tiem pašiem cilvēkiem, kuriem varbūt tiešām šie noguldītie depozīti ir minimālā summa, lai katrā ziņā viņiem būtu kaut mazākās cerības tos atgūt. Un mēs ļoti labi zinām, ka paredzētais projekts nemaz neparedz to atgūšanu no citu kabatām, kā te Grīga kungs teica, kurš to acīmredzot vienkārši nevēlas saprast. Es vienkārši gribu norādīt uz šo nelielo pretrunu. Ja jau mēs te visi kopā esam tik vienoti šajā vērtējumā, ka nupat ir sākusies uzlabošanās, ka nupat Finansu ministrijas darbībā ir parādījušās pozitīvas ievirzes, ka nupat nodokļu savākšana ir uzlabojusies, ka nupat arī valdības attieksme ir uzlabojusies, tad kāpēc tieši šobrīd ir jāatrod visi sīkie argumenti, lai balsotu pret budžeta labojumiem? Jūs man piedodiet, taču šādus argumentus jau varēja atrast, arī apstiprinot iepriekšējo budžetu. Arī iepriekšējo budžetu apstiprinot, varēja nākt un atrast atsevišķas detaļas, ka vienai slimnīcai ir par maz, ka vienai skolai ir par maz, ka vienam teātrim ir par maz, un droši vien tā arī bija, jo, protams, ka tiem un tiem, un tiem ir par maz. Bet toreiz mēs kaut kā tās detaļas nepamanījām, toreiz mēs nobalsojām. Šobrīd, kad Ministru kabinets sagatavo šimbrīdim atbilstošu budžetu, lai tiešām piepildītos tas, par ko Tomiņa kungs saka, - sāktos tā augšupeja, faktiski seko nemotivēts noliegums. Un es domāju, ka tiešām mums laikam ir iestājusies tāda situācija, ka, es negribu teikt - visi, bet daļa partiju un daļa partijās uzskata, ka jebkura uzlabošanās tagad pirms vēlēšanām ir par sliktu to vai citu balsu salasīšanai. Vai tiešām mēs ziedosim un upurēsim tautas labklājību savu politisko ambīciju dēļ? Es domāju, ka tauta jau galu galā mācēs novērtēt, kas par ko ir balsojis. Bet tomēr man gribētos, lai tad vismaz šie partiju pārstāvji nāk šeit un lai viņi pārdomā šos argumentus, lai nerunā paši sev pretī, lai tiešām mēģina pamatot, kāpēc nevajag samazināt budžeta izdevumu daļu, lai mēģina to izdarīt, lai mēģina kaut kā savādāk to atrisināt, bet nevis runāt viens otram pretī.

Es vienkārši gribētu vērst uzmanību, klātesošo deputātu uzmanību... varbūt tas nav tik būtiski, jo mēs esam nu jau divarpus gadu kopā, un es domāju, ka mēs viens otru pietiekami labi pazīstam un ka visiem mums jau ir apmēram skaidrs, kas ko darīs, kā kurš balsos un kādi būs rezultāti. Es varbūt vairāk gribētu pievērst citu klātesošo un arī klausītāju uzmanību šai politiskajai motivācijai, kas vijas cauri visām šīm debatēm šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš", lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu daļēji turpināt šo domu, ko kolēģis drusku izteica, un varbūt izteikt nelielu izbrīnu par to, ka tiešām ir gandrīz vai tāda vēlmju domāšana - viss iet sliktāk un paliks vēl sliktāk, un iekasēs vēl mazāk naudas, un varbūt... Jā, tas uzlabo vienam otram izredzes vēlēšanās, bet nu tomēr budžetu nemainīsim un tomēr turpināsim tērēt naudu. Tie ir divi apsvērumi, man liekas. Pirmām kārtām mums ir tomēr jādzīvo ar tiem līdzekļiem, kādi mums šobrīd ir, un varbūt tomēr atkal varēsim paaugstināt izdevumus. Un otrām kārtām es domāju, ka mēs varam ar zināmu optimismu raudzīties uz pozitīvajām ievirzēm, kas jau ir iestrādātas Počas un Indras Sāmītes vadībā, un ar pārliecību tomēr skatīties uz pozitīvo ievirzi.

Mani kādreiz pārsteidz, ka mūsu sadarbības partneri - Tautsaimnieku politiskā apvienība - vēl pat cenšas šķietami izraudzīt negatīvo statistiku, lai gan turpat blakus ir pozitīvā statistika. Atļaujiet man citēt drusku kaut vai Valsts statistikas komitejas ikmēneša biļetenu, to, kas ir rakstīts "Dienā" aizvakar un pēdējās pāris dienās pat par pozitīvām lietām. Piemēram, aizvakar "Dienā" virsrakstā bija sacīts, ka ārējās tirdzniecības apjoms ir pieaudzis. Eksports piedzīvo vēl neredzēti strauju pieaugumu un ir cēlies par 33% salīdzinājumā ar pēdējo gadu. Tā ir ļoti pozitīva ievirze. Bezdarbs 1994. gadā konsekventi ir krities katru mēnesi un tagad sasniedzis 6,1% salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm, Ziemeļeiropas valstīm, tas ir viens no zemākajiem rādītājiem visās šajās valstīs. Lūk, šis eksporta pieaugums rada darba vietas, Rīgā bezdarba tikpat kā nav. Būvniecība Latvijā, kā rāda ikmēneša biļetens, 1995. gadā pieaugusi par 32%. Var jau arī neticēt statistikai, bet palūkojieties arī uz slēpto "çnu" ekonomikas sektoru, kas ir vēl lielāks. Veikalu remontu darbi, privātie būvdarbi, kas tiek veikti, šie ir pat vēl lielāki, tā ka šie rādītāji varētu būt pat vēl augstāki.

Jau tika minēti šie valdības ieņēmumi, kas ir jau krietni paaugstinājušies jūlija otrajā nedēļā un turpina pieaugt. Vēl viena pozitīva iezīme - algas, patīk tas vai nepatīk opozīcijai, bet algas Latvijā ir visaugstākās Baltijas valstīs, un es pat citēšu opozīcijas pārstāvi. "Lauku Avīzē" Māris Grīnblats ir citēts, sakot tā, ka īstenībā algas Latvijā ir divreiz lielākas, nekā patiesībā viņas tiek norādītas statistikā, jo lūk, visi galu galā saņem "konvertu" algas. Tātad pareizā aina, kā Grīnblats tiek citēts, ir tāda, pareizināsim statistiku ar divi.

Tālāk. Kides kungs teica, ka vienā mēnesī rūpniecības apjomi ir kritušies par 10% iepretim iepriekšējiem mēnešiem. Tā ir patiesība. Bet ko rāda jūnija Statistikas biļetens? Tas rāda, ka kopumā šogad rūpniecības apjoms ir cēlies par 9%. Jā, ir lejupslīde ļoti daudzās nozarēs, ir visai sāpīgas problēmas ļoti daudzos reģionos, it īpaši Latgalē, bet kopumā šī statistika tomēr norāda, ka arī virzās uz augšu. Te pat varētu teikt tā, Rozentāla kungs, ka pat lauksaimniecībā ir pozitīvas ievirzes, jo, lūk, šī pati eksporta statistika norāda uz to, ka lopkopības un dzīvnieku produktu eksports ir pieaudzis par 5 miljoniem latu, bet šogad - pat dubultojies. Tātad daudzas nozares arvien krīt uz leju, bet atsevišķas nozares tomēr iet uz augšu. Es domāju, neignorēsim to, kas ir arī pozitīvais. Arī preču apgrozījums.

Jā, ir ļoti nopietna banku un finansu uzticības krīze, bet mazumtirdzniecības preču apgrozījums katru mēnesi vēl joprojām šogad, spriežot pēc statistikas, konsekventi ir audzis. Varbūt tiešām mūsu statistika kaut kur kādā jomā kļūdās, bet es nedomāju, ka visās šajās jomās viņa kļūdās. Un tas norāda uz to, ka mums jāraugās uz pozitīvām iezīmēm, uz to, ka tomēr lietas jau tagad sāk uzlaboties, ka šis valsts kuģis pēc šīs vētras mūsu finansu dzīvē ir pagriezies uz labo pusi. Bet šobrīd, tā kā šie ienākumi nav saņemti, mums tomēr ir jāraugās uz reālo situāciju un jādzīvo ar tiem līdzekļiem, kas mums ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otrreiz. Piecas minūtes. Ja es pareizi jūs.

P.Tabūns (LNNK).

Es, protams, negrasījos iet un runāt, bet pēc Panteļējeva kunga un Graudiņa kunga sacītā es vienkārši nevaru sēdēt un klusēt, jo tas jau robežojas ar kaut ko... nu tā ir ļoti augsta pilotāža, kā mēdz sacīt. "Kuģis" ir gandrīz nogrimis un līdz 6.Saeimai nogrims pavisam dzelmē, bet viņi sauc: "Bravo! Viss iet uz augšu! Viss ir kārtībā!" Un vajadzēja tikai vienam - Gundaram Bērziņa kungam pateikt, ka ļoti aktīva ir Počas kundze... Bet visi pārējie tur apkārt neko daudz nedara, un līdz ar to darbs nekustas. Un Panteļējeva kungs uzreiz uztvēra, ka viss ir ļoti skaisti un jauki un ka lietas kļūstot arvien labākas, ka viss ir gandrīz burvīgi un skaisti. Arī Graudiņa kungs uztvēra šo karogu, skrien uz priekšu un pauž to pašu.

Es gribu pasacīt vienu, to, par ko esmu iestājies no šīs tribīnes ne reizi vien. Un ir pēdējais laiks. Es jau sen teicu, ka šeit vajadzēja sanākt uz ārkārtas sēdi, lai izstrādātu pasākumu kompleksu, ka neļautu nogrimt šim "kuģim". Un pareizi teica Grīga kungs - ja tas kaut daļēji būtu realizēts, kas pērn tika paredzēts, tad mēs nebūtu bijuši pie šīs sasistās siles. Bet tagad esam.

Vēl vairāk. Līdz 6.Saeimai un līdz tam brīdim, kad sāks darboties nākamā valdība, šis budžets būs iztukšots vēl vairāk. Un tad varēs labot un pārlabot, bet tam nebūs absolūti itin nekādas nozīmes. Ir kaut kas beidzot jādara, lai labotu šo visu procesu, kas šeit notiek. Beidzot jāienāk valstī naudai. Un mēs, LNNK cilvēki, šeit cits pēc cita dažādās sēdēs esam nosaukuši desmitiem ļoti konkrētu un precīzu piemēru, kur var iegūt desmitiem, simtiem miljonu latu budžetā. Ļoti precīzi esam teikuši un uzskaitījuši to.

Un beidzot. Es domāju, ka mūsu turpmākajam darbam līdz 6.Saeimai nebūs vairs nekādas nozīmes, ja mēs šādā veidā tikai runāsim un izbalsosim no budžeta 25 miljonus ārā, varbūt pat 50. Kā jau Seiles kundze teica, rajonā un ciematos slimnīcas slēdz ciet, skolotājiem algas neizmaksā, atvaļinājuma naudu neizmaksā utt., u.t. jpr. Taču Panteļējeva kungs saka: "Viss ir skaisti!" Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - deputāts Zaščerinskis.

G.Bērziņš (LZS).

Nedaudz pieskaršos tam, ko "Latvijas ceļa" frakcijas vadītājs teica. Kāpēc, piemēram, kritizējot valdību, atzinības vārdi tika veltīti jaunajai valsts ieņēmumu valsts ministrei? Manuprāt, tas būtiskākais ir tas, ka šobrīd valdībā nav komandas. Ir atsevišķi cilvēki, kuri vēlas strādāt, bet ir arī cilvēki, kas iejaucas šajā darbībā. Augstākajiem Finansu ministrijas ierēdņiem šobrīd nav noslēpums, ka Finansu ministrija lielā mērā tiek vadīta arī no Valsts kancelejas: tiek doti rīkojumi, kam pārskaitīt un kā pārskaitīt naudu. Un šie Finansu ministrijas augstākie ierēdņi ir arī diezgan sašutuši par to. Kādā veidā tā ir iespējams strādāt? Nenoliedzot, ka ir šī komanda... Manuprāt, būtiskākais iemesls ir valdības vadītāju nespēja organizēt šo komandu. Neapšaubāmi, šīs valdības pozitīvā iezīme ir tā, ka darbā ir ienestas jaunas notis, ir zināma teatralizācija, pasniegšanas prasme, tāds ārišķības moments saskarsmē ar cilvēkiem. Neapšaubāmi, tas Gaiļa kungam ir izdevies. Bet darba ziņā viss ir izdevies daudz mazāk - izņemot šo teatralizāciju, es nevienu būtisku sasniegumu diemžēl nevaru nosaukt. Neapšaubāmi, šobrīd "Latvijas ceļš", kas kontrolē 40% balsu ar savām un piesaistītajām balsīm, ir tas, kam ir jāspēj izveidot šo valdību. Pat tad, ja redz, ka viens cilvēks netiek galā, ir jārod arī citi cilvēki. Un šobrīd, manuprāt, premjeram ir jābūt kādam laikam, lai vēlreiz pierādītu, vai viņš to spēj, bet, ja nespēj, tad šobrīd neviens cits spēku samērs nav pietiekams. "Latvijas ceļam" ir jāizšķiras un ir jāatrod cits valdības vadītājs. Manuprāt, iepriekšējais valdības vadītājs tiktu daudz labāk galā ar pašreizējo kritisko situāciju.

Otrs. Te runāja par eksportu, kas it kā ir labs un attīstās. Bet Graudiņa kungam es gribu norādīt, ka pašreizējā valdība jau iepriekšējā gada novembrī un decembrī pieņēma politiskus lēmumus - neatmaksāt eksportētājiem apgrozījuma nodokli, jo gribēja mākslīgi "izvilkt" ðo budžetu. Šis eksporta ierobežojums nāk ar atsitienu. Aprīlī... šobrīd ir izlabota šī situācija, bet divarpus mēnešus eksportētājiem šis nodoklis netika maksāts. Kādu ažiotāžu tas izsauca eksportētājos, kādu starptautiskā prestiža graušanu tas radīja kopfirmās, kur daļa bija ārzemju kapitāli! Viņi nesaprata, kā šajā valstī var tā būt - likumdevējs ir noteicis režīmu eksportam un tāpēc, ka nav naudas, nodoklis netiek maksāts. Tā jau ir tā zara zāģēšana, no kura var nākt nauda! Mēs, koka eksportētāji, zinām - aprīlī vien bija 3,5 miljoni līdzekļu iesaldēti šajos neizmaksātajos nodokļos - pievienotās vērtības, apgrozījuma nodoklī. Kādus zaudējumus radīja šiem uzņēmējiem! Vai tas nebūs vēl kā bedre? Tas tā būs vairākus mēnešus. Tāpēc arī šī eksporta dinamika - pat ja tā kādus mēnešus ir bijusi pozitīva - pēc šīs darbības būs negatīva. Par to arī, neapšaubāmi, ir jārunā.

Un otrs būtiskākais jautājums. Es gribētu, lai valdošā koalīcija tomēr saprot: šobrīd opozīcija bieži ir, manuprāt, bijusi pietiekami konstruktīva. Daudzos gadījumos gan nodokļu sistēmā, gan visur citur - atcerieties! -, redzēdama to, ka jūsu spēki ir dikti vāji, opozīcija nemēģināja stāvokli destabilizēt, bieži atbalstīja daudzus tādus priekšlikumus, kas bija nepieciešami un bieži vien arī nepopulāri, kas visumā normālai demokrātijai nav īpaši raksturīgi. Opozīcija mēģina vilkt un uzturēt pozīciju, bet mums ļoti sāp tas smagais stāvoklis, kādā pašreiz ir valsts finansu sistēma, un budžeta atdošana atpakaļ valdībai, es ceru, ir vienīgais saprātīgais risinājums un nav jāuzskata par kaut kādu mēģinājumu pārmācīt vai turpināt kaut kādus labus darbus neļaut darīt. Protams, var izmantot demagoģiju un vēl turpināt sabiedrībā radīt nihilismu attiecībā pret visiem šiem procesiem, vēl tālāk destabilizēt situāciju sabiedrībā. Bet es domāju, ka tiks izdarīti pareizie secinājumi un tiks mēģināts sakārtot un veidot šo budžetu reālu arī tad, ja "Latvijas ceļam" būs jāizšķiras par dažu cilvēku - un cilvēku, kas nav spējīgs tikt galā ar saviem pienākumiem, - nomaiņu. Lai šī valsts tomēr varētu attīstīties un lai šo krīzi mēs varētu apturēt - nevis runāt par tās pārvarēšanu, bet to pašreiz apturēt. Lai nebūtu tā, ka pēc šīm vēlēšanām... valdošā partija skaita, cik dienu ir palicis līdz tām - un vienalga, kas pēc tam notiek! Tāpēc es aicinu nodot šo budžetu atpakaļ Ministru kabinetam un ceru, ka viņi būs spējīgi tikt ar saviem pienākumiem galā, jo kā nekā viņu labā strādā 12 000 valsts ierēdņu un valsts darbinieku. (Saeimas potenciāla cilvēku ir ievērojami mazāks skaits.) Saprātīgi vadot šo lielo cilvēku armiju, ir iespējams uzlabot stāvokli. Es novēlu valdošajai koalīcijai veiksmi šajā darbā!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu runāt pavisam īsi un neaizkavēšu jūsu uzmanību ilgstoši, jo uzskatu, ka mēs jau tā esam acīmredzot pārāk ilgi debatējuši - un varbūt ļoti daudz "pa tukšo". Bet es tomēr nevarēju nereaģēt uz Graudiņa kunga šeit sniegto analīzi. Un nonākt pie secinājuma, ka varbūt tiešām mūsu grūtības ar budžetu vienā ziņā ir tieši tāpēc, ka mēs pārāk rožainu gribam saskatīt savu perspektīvu, tuvāko perspektīvu, un varbūt ne visai apdomīgi analizējam tos statistikas datus, kuri jau tāpat būtu jāapšauba, bet kuri mums ir pieejami... Es uzskatu, ka budžeta grūtības, kas mums pašlaik ir... viens no iemesliem ir arī tas, ka, izstrādājot budžetu pagājušajā gadā... un atcerēsimies, Bērziņa kungs, ka to izstrādāja vēl iepriekšējā valdība! Jaunā valdība nevarēja divos mēnešos to pārtaisīt un grozījumus izdarīt. Bet tas nebūtu šoreiz galvenais. Kolēģi, svarīgākais nav tas, kurš ir vairāk vai mazāk vainīgs, svarīgāk ir tas, kādā situācijā mēs esam. Bet viens no iemesliem ir tas, ka, izstrādājot budžetu... Paņemiet pagājušā gada datus un atcerieties, ko pagājušogad runājām ap šo laiku, kad budžets tika stādīts! Runājām, ka ražošanas lejupslīde ir apturēta. Ka nākamajā gadā, tas ir, šogad, ir paredzēts ražošanas pieaugums - vismaz 5 procenti. Faktiskie skaitļi tomēr ir citādāki. Faktiskie skaitļi salīdzināmās cenās, - kolēģi, nerunāsim faktiskajās cenās, neņemot vērā inflāciju! Jā, tad jau mums inflācija būs 100 procenti, tad mums parādīsies arī ražošanas pieaugums pie nulles pieauguma salīdzināmās cenās, pēc faktiskajām cenām pieaugums būs 100 procentu. Bet nu tā taču mēs nevaram analizēt! Un, ja ražošanas situāciju, kāda ir bijusi pa šo laiku, faktiski salīdzinām salīdzināmās cenās, tad redzam, ka esam tomēr nevis par 5 procentiem ražošanu kāpinājuši, kā tas bija pagājušajā gadā, bet ka ir kritums. Kā Kides kungs teica, kritums ir vairāk nekā 10 procenti. Vairāk nekā 10 procenti! Un es brīnos, ka šodien šeit neviens no ekonomistiem, analizējot situāciju, nepieskārās tādam ārkārtīgi bīstamam momentam kā ārējās tirdzniecības bilances deficīts. Man ir statistikas biļetens, kurš parāda arī šos skaitļus. Diemžēl tie ir varbūt drusku novecojuši - attiecas uz laikposmu līdz maijam, maiju ieskaitot. Un šie skaitļi rāda, ka pirmajā ceturksnī ārējās tirdzniecības bilances deficīts bija 48 miljoni un ka ārējās tirdzniecības bilances deficīts tikai par aprīli bija 14,6, maijā - 15,4. Tātad 15 mēnešos mēs esam nopirkuši par turpat 80 jeb - precīzāk - 78 miljoniem preču vairāk, nekā realizējuši. Kur lai rodas tādas naudas summas? No kurienes un cik ilgi mēs spēsim atrast tās rezerves? Un, ja tagad vēl ņemam vērā, ka gan Krievijas veikto pasākumu dēļ, gan mūsu pašu varbūt ekonomiski nepareizās virzības dēļ daudzos jautājumos sākas valūtas atplūde, un, ja mēs to mēģināsim nosegt, izņemot latu no apgrozības, kā tas tika izdarīts maijā, kad latu masa apgrozībā samazinājās par 20 miljoniem, tad tiešām tā perspektīva man rādās gaužām bēdīga. Un tāpēc ir vajadzīga šāda analīze, lai mēs zinātu, kas būtu jādara, lai situāciju kardināli uzlabotu. Bet, nenobalsojot šodien pirmajā lasījumā, mēs to situāciju tikai pasliktināsim, jo mēs novilcināsim. Bet uz otro lasījumu finansu ministrei vajadzētu iesniegt analīzi. Bez analīzes otro lasījumu tomēr pieņemt nevajadzētu. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni no zāles: "Tâ ir! Nav!")

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, es neesmu ekonomiste, es nepretendēju būt ekonomikas eksperte. Es esmu juriste, un juristi visvairāk māk uzdot jautājumus. Šodien es dzirdu runas, ka pie visa vainīga ir budžeta un finansu krīze, tas nozīmē, ka mums ir laiks gaidīt atrisinājumu. Mums vajag sameklēt risinājumu, kā visātrāk, visīsākā laikā apturēt vēl lielāku deficīta palielināšanos. Atdot šo likumprojektu atpakaļ valdībai - tas prasīs vairāk laika nekā to pieņemt pirmajā lasījumā. Vismaz 25 miljoni latu - samazināt izdevumus. Jā, es piekrītu, ka, apskatot šo jautājumu, vajag papildu informāciju par ieņēmumiem. Bet tikai bezatbildīgi teikt - mēs, Saeimas opozīcija, negribam, mums nav daļas gar to, jo tad nevar mūs vainot, - tā nav valstiska pieeja! Valstiska pieeja ir atrast risinājumu, kā visīsākā laikā apturēt šo krīzi, atrisināt šo problēmu. Ja mūsu mērķis ir ātrāk izbeigt budžeta krīzi, tad pieņemsim šo projektu pirmajā lasījumā un visi saliksim kopā galvas, lielie eksperti, kas ir mūsu vidū, un atradīsim atrisinājumu! Bet teikt: "Nç, mēs gribam parlamenta kontroli pār budžetu, mēs uzvelsim to atpakaļ uz valdības pleciem!" - tas, es domāju, ir ļoti bezatbildīgi, un tā ir nevalstiska domāšana, ļoti šaura domāšana vēlēšanu priekšvakarā. Es ļoti atbalstu Kides kunga priekšlikumu - atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un visiem kopā strādāt, sameklēt risinājumu šai krīzei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl vēlas runāt finansu ministre Sāmīte, bet finansu ministrei, tāpat kā citiem valdības locekļiem, Kārtības rullis paredz vienu stundu runāšanai. Bet ir iesniegts priekšlikums, ko ir parakstījuši pieci deputāti - Tomiņš, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Putniņš, Resnais: "Ierosinām 19.jūlijā sasauktajā ārkārtas sesijas sēdē no pulksten 18.00 izsludināt pārtraukumu līdz 20.jūlijam pulksten 10.00." Tāpēc sēdes vadītājs darītu pareizi, ja aicinātu nobalsot par šo priekšlikumu, jo citādi nevar pārtraukt runātāju, ja ir konkrēts priekšlikums, un balsot uzrunas laikā. Tāpēc lūdzu zvanu! Viens var runāt par, viens - pret. Un katrs to var darīt piecas minūtes.

Ojārs Kehris!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mani pārsteidz tas, ka Bērziņa kungs un Tomiņa kungs, kuri arī aģitēja, ka būtu tomēr jāstrādā un tomēr jāvirza uz priekšu daudzas lietas, ir ierosinājuši pārtraukumu, pat nepabeidzot šo jautājumu. Manuprāt, ja mēs sasaucām šo ārkārtas sēdi, mums vismaz budžeta jautājumus būtu jāizskata. Mūs gaida arī otrais lasījums, kur cilvēki reāli var saņemt... Tas pats ceļu fonds, kurš gaidīja, kamēr mēs bijām atvaļinājumā, gaidīja visu to laiku. Šodienas budžetā mums gaida līdzekļus arī Satversmes aizsardzības birojs, tur ir pārdalījums Aizsardzības ministrijai. Ja mēs paši neizskatām budžetu, mēs nevaram prasīt, lai cilvēki pēc tam to, teiksim, ievērotu. Tā ir taisnīga kritika, kas šeit skanēja ne tikai no Tabūna puses, ka jā - ka nedrīkst būt nekādu budžeta pārkāpumu, bet ka mēs velkam budžeta izskatīšanu un to neizskatām. Tādā gadījumā, protams, mēs visu ko varam sagaidīt. Tāpēc es aicinu vismaz budžeta izskatīšanu pabeigt šodien, ar to saprotot gan šā budžeta, gan... mums vēl ir divi labojumi otrajos lasījumos, kas seko tieši šim. Lai gan labāk būtu, manuprāt, strādāt vismaz līdz pulksten desmitiem un izskatīt lielāko daļu šīs sēdes darba kārtības. Tā ka es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamie kolēģi! Var būt kompromiss - reāls situācijas vērtējums, ka šo iesākto likumprojektu, par kuru diskusijas negaidīti ilgi ievilkās, varētu un vajadzētu noteikti nobeigt un izdarīt pārtraukumu līdz rītdienai, pulksten 10.00 un turpināt strādāt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tiek piedāvāta kombinācija no iesniegtajiem priekšlikumiem, bet, kā jūs saprotat, sēdes vadītājs nevar likt tādā veidā šo lietu uz balsošanu. Protams, var pagaidīt, un jums pieci kolēģi tur sēž blakus, un uzrakstiet varbūt, ja pārējie kolēģi piekrīt... Un, lai lieta nekavētos, varbūt mēs nekorekti varam prasīt Sāmītes kundzei - cik ilgi jūs runāsiet? 15 minūtes. Varbūt tad turpināsim sēdi! Vai iesniedzējiem nav iebildes, ja finansu ministre Sāmītes kundze teiks uzrunu un tikmēr jūs noformēsiet savu priekšlikumu, kuru jūs mutiski izteicāt? Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu! Vārds Indrai Sāmītei - finansu ministrei.

I.Sāmīte (finansu ministre).

Es gan domāju, ka tas, kas ir sakāms, ir pietiekami nopietns, lai tam pievērstu uzmanību arī šie pieci deputāti, kuri jūtas, ka viņi šodien jau ir pietiekami pastrādājuši un ir pelnījuši atpūsties līdz rītam. Jūs acīmredzot domājat, ka jums ir daudz laika. Gribu jums pateikt - baidos, ka mums nav daudz laika!

Un otrs jautājums - vai jums ir bailes no kārtības? Šie grozījumi ir nepieciešami, jo, kā ir konstatēts - un tas nav noslēpums, - ieņēmumi pirmajā pusgadā nav sasnieguši iecerēto līmeni. Valsts budžets ir vadlīnija, pēc kuras strādā mūsu valsts iestādes, ieskaitot Saeimu. Ir nepieciešams dot nepārprotamu norādījumu ar likuma spēku, ka uz priekšu naudas būs ievērojami mazāk. Šis solis ir nepieciešams, lai nodrošinātu stabilitāti un dotu iestādēm iespēju plānot uz priekšu šajos šaurākajos finansiālajos apstākļos. Tas nav pieņemams - visai valstij strādāt operatīvā režīmā, pamatojoties tikai uz Finansu ministrijas norādījumiem.

Es vēlētos atbildēt uz dažiem jautājumiem, kuri tika izvirzīti un kuri bija paši svarīgākie.

Par samazinājumu pašvaldībām. Samazinājums pašvaldībām faktiski ir tikai 3% no pašvaldību kopbudžeta. Ar pašvaldībām nav saskaņots, protams, neviens... Tāpat mums bija darbs arī ar ministrijām. Viņi nav sajūsmināti par viņu budžeta samazināšanu, bet viņi zina, ka šāds solis tiek sperts, un ar viņiem par šiem jautājumiem ir runāts ilgi un daudz, un, ņemot vērā to, cik liels ir pašvaldību īpatsvars mūsu valstī, mēs Finansu ministrijā ar viņiem runājam un nodarbojamies ar šiem budžeta jautājumiem patstāvīgi. Sarunas ir katru nedēļu. Tātad paldies par dažiem citiem norādījumiem. Ministru kabineta budžeta palielinājums ir faktiski sakarā ar to, ka pārņēma no Satiksmes ministrijas Sakaru centru, un ar to, ka no Valsts reformu ministrijas pārņem Ierēdņu akadēmiju un ierēdņu atestāciju. Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai... Aizsardzības ministrijas palielinājums faktiski ir savstarpēja vienošanās un pārkārtošanās. Tas ir tehnisks grozījums, nevis palielinājums. Vēl jo vairāk - arī par algām. Tas ir samazinājums, ko Gravas kundze minēja, - faktiski attiecībā uz tukšām štata vietām. Tātad tas ir reāls samazinājums.

Es vēlētos norādīt arī uz to, ka paziņojumā par Valsts īpašuma fondu... protams, ja šie palielinājumi, kuri ir paredzēti budžetā, netiktu atspoguļoti, tad mēs pārkāptu budžetu, vai ne? Vēl jo vairāk es vēlētos arī drusku parādīt ar pirkstu uz cienījamo Saeimu un uz visiem runātājiem, kuri ir kāpuši tribīnē un teikuši: "Visur, protams, ir jāgriež." Ir jāgriež. Un par to es jums pasaku paldies, jo mums ir budžets jāsamazina. Bet ne manā lauciņā. (Starpsauciens: "Kurā tad?") Balss pret budžeta samazināšanu ir arī balss pret pensiju indeksāciju, ko ir paredzēts iestrādāt otrajā labojumā. To jūs uzņematies, protams. Lūdzu, nepārtrauciet!

Sēdes vadītājs. Deputāt Gundar Bērziņ! Ir atļauti starpsaucieni. Nav atļauti jautājumi.

I.Sāmīte. Bez pašiem budžeta grozījumiem, par kuriem katra ministrija un katra iestāde ir veikusi grūtus lēmumus par sašaurināšanu, tiek vēl papildu soļi sperti, lai uzlabotu ieņēmumus un tālāk samazinātu izdevumus. Tomēr šie darbi, sevišķi ieņēmumu palielināšanā, īpaši šajā ekonomiskajā stāvoklī, kas, protams, ir arī saistīti ar banku nespējas palielināšanos, straujus rezultātus nedos, bet rezultāti būs. Arī sperot šādu grūtu soli uz budžeta samazināšanu, ir ievērotas vairākas mūsu prioritātes. Piemēram, nav samazināts budžets Izglītības un zinātnes ministrijai, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Toties šis ir panākts uz visu pārējo iestāžu rēķina. Ir jāapstājas runāt un ir jāpieņem lēmums par budžeta samazināšanu, un ir jādarbojas virzienā uz nākotni. Citādi mēs vienkārši no dienas dienā nodarbosimies ar budžeta grozījumiem: vienu dienu būs drusku lielāki ieņēmumi - mēs grozīsim, vienu dienu būs drusku mazāki - mēs grozīsim. Un Saeima arī netiks pie saviem svarīgiem kārtojamiem jautājumiem. Mēs jau tā strādājam uz ārkārtīgi sasteigtu likumu bāzes, lielā steigā veidotas likumdošanas bāzes, kas ļoti bieži ir pretrunīga un nepilnīga un kas veido kādreiz nedrošu pamatu mūsu ikdienas darbībai. Un arī vienlaikus darbojamies, lai šo sistēmu uzlabotu. Mēs saskaramies ar problēmām, kuras valstīs ar nobriedušu ekonomiku pat nevar iedomāties. Mums priekšā vēl daudz reformu - piemēram, reformas banku un finansu sistēmas pilnveidošanā, sociālajā sfērā, pensiju, izglītības un medicīnas sistēmās, pilsoņu un ierēdņu tiesiskās atbildības palielināšanā, arī valsts materiālo un finansu resursu izmantošanas optimizācijā. Lai varētu turpināt darbu valsts attīstībā un nostiprināšanā, ir jābūt skaidrai šīs darbības finansēšanas kārtībai. Mūsu valsts un mūsu ekonomika ir vēl ļoti jauna un trausla, tāpēc es aicinu, lai virsroku ņem kārtība, nevis politiskā poza. Budžeta komisija ir atbalstījusi samazinājuma pieņemšanu. Otrā lasījuma gaitā atbildēšu uz visiem jautājumiem - it īpaši tiem, kas tika izteikti par ieņēmumu daļas analīzi. Tikai balss par budžeta samazināšanu pirmā lasījumā ir balss par kārtību mūsu valstī. Paldies. (Starpsauciens no zļes: "Kârtību vajag Ministru kabinetā!")

Sēdes vadītājs. Deputāti Tomiņš, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Putniņš un Resnais ir iesnieguši priekšlikumu Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 10.jūlijā izdarīt pārtraukumu pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" izskatīšanas līdz šā gada 20.jūlijam pulksten 10.00. Godātie deputāti, tāds ir priekšlikums, es esmu to nolasījis. Viens var runāt "par" un viens "pret" vai arī otrādi. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Man ir kauns par šādu priekšlikumu, it sevišķi tāpēc, ka to iesniedz Zemnieku savienības frakcija. Zemnieki vienmēr ir stāstījuši saviem vēlētājiem, ka mums jāatgriežas pie vecām tradicionālām latviešu vērtībām, respektīvi, darba tikuma, kas ir bijis zemniekiem. Es painteresējos mūsu Kancelejā - mūsu darbu kārtībā, Saeimas darba kārtībā, ir vairāk... 250 likumprojekti ir nodoti komisijām. Visi mēs labi zinām, kāds stāvoklis ir valstī. No tribīnes daudzkārt ir teikuši gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, gan ministri, gan ierindas deputāti, ka likumdošana nav sakārtota. Tagad, pēc trīs nedēļu atpūtas, daži deputāti, kuri ierosina šo priekšlikumu, ir tā noguruši, ka viņi nevar strādāt vairāk nekā 5 stundas. Es ierosinātu turpināt darbu vismaz līdz 22.00, un es kategoriski ierosinu noraidīt šo priekšlikumu un balsot pret to. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Protams, ja Lagzdiņa kungs trīs nedēļas šeit nav bijis, tad es varu izteikt tikai nožēlu. Mūsu frakcija ir strādājusi visu laiku, Budžeta komisija ir strādājusi nepārtraukti, tā ka... (Aplausi.) Es atvainojos Lagzdiņa kungam, ka mēs pārtraucām jūsu atpūtu, bet mēs esam strādājuši arī šīs trīs nedēļas.

Otrs būtiskākais, par ko šobrīd neviens nav runājis. 34 deputāti iesniedza priekšlikumu - beigt pārtraukumu un ar rītdienu atsākt kārtējo sesiju, jo tiešām ir jāstrādā. Šobrīd šis jautājums nav pat iekļauts darba kārtībā un tiek apspriests, kā procesuāli to varētu "norakt", jo to negrib valdošā koalīcija. Tā ka, kurš šobrīd negrib strādāt - tas vēl ir jautājums. Un, tā kā ir uzskats, ka ir vajadzība strādāt, tāpēc mēs arī piekritām apspriest šos trīs budžetus. Izskatīsim vēl, bet, manuprāt, vislielākais kauns ir demonstrēt kaut kādu darbību - iesniegt nesagatavotus, "zaļus" likumprojektus, kas principā nodara vairāk ļauna nekā laba, jo daži likumprojekti... Piemēram, no šā likumprojekta es neredzu labumu, ko viņš šobrīd ir radījis, viņš ir radījis vairāk ļaunuma nekā labuma, un te, man liekas, vislielākais kauns ir sniegt nesagatavotus, nepārdomātus likumprojektus. Ja vajag - strādāsim! Zemnieki ir strādājuši šo laiku, ko citi ir izmantojuši kā atvaļinājumu. Mēs ierosinām atsākt kārtējo sēdi, un, ja vajag, strādāsim līdz 4.00 rītā, ja ir tas nepieciešams, bet, no otras puses, vajag arī apzināties to, ka valdošajai koalīcijai, protams, gribētos, lai šeit viņu "zaļās" idejas netiktu parādītas un kritizētas, lai viss būtu baigi labi. Tad deputāti nogurtu, un būtu labi.

Darba kārtībā ir 49.punkti. Labi, izskriesim ātri cauri un iesim mājās! To jau varētu, to jau valdošā koalīcija gribētu, lai viss būtu kluss tāpat kā šobrīd Kabinetā. Ne informācijas... Visi klusiņām, mierīgi, tikai stāvoklis ar katru dienu pasliktinās. Mēs neesam par tādu klusumu, mēs kritizēsim, runāsim un darīsim visu, lai stāvoklis valstī uzlabotos, lai valdošā koalīcija strādātu labāk. Es atbalstu šo strādāšanas iespēju un tiešām izsaku nožēlu tiem valdošās koalīcijas deputātiem, kuriem mēs esam izjaukuši atpūtu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību un tiešām arī sekot, ko jūs precīzi piedāvājat, un it sevišķi sēdes vadītājam ir jāizsaka viedoklis par kaut kādu "norakšanu" šeit, par kaut kādu priekšlikumu. Pirms jūsu tagadējās uzstāšanās tiešām Prezidijam bija skaidrība, turpretī tagad Prezidijam lielas skaidrības nebūs, jo jūs, Gundar Bērziņ, parakstījāt vienu iesniegumu, ka rīt vienu ārkārtas sēdi turpināt pulksten 10.00, bet otru iesniegumu jūs esat parakstījis, ka vajag sasaukt citu ārkārtas sēdi pulksten 9.00 rīt no rīta. (Starpsauciens no zāles: "Priekšlikums ir noņemts!") Godātie kolēģi, vienkārši tāpēc varbūt nevajag šeit ar kaut kādiem komentāriem... par "norakšanām" vai par kaut kādām citādām lietām, bet ir konkrēti priekšlikumi, un konkrētie priekšlikumi ir balsojami. Ja Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu priekšlikumu - sasaukt ārkārtas sēdi, tad 48 stundu laikā viņam tas ir jāizdara... (Starpsauciens no zāles: "Seija jau notiek!") ārkārtas sesiju, es atvainojos. Bet starp kārtējām sesijām ir ārkārtas sesijas. Jā, tā, lūk! Tomēr, godātie kolēģi, visu izšķir balsojums, un mēs esam izdiskutējuši jautājumu par priekšlikumu - izdarīt pārtraukumu pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" izskatīšanas līdz šā gada 20.jūlijam pulksten 10.00. Šeit, protams, vēl varētu runāt, ka mums ir trīs tādi likumprojekti. Tiešām šeit varētu uzskatīt, ka tas ir daudzskaitlī, līdz ar to arī jautājumu nebūtu.

Es domāju, lietas būtība ir skaidra, bet, lai būtu precīzi, tad vēlreiz pateiksim. Tātad ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"", pirmais lasījums; likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"", otrais lasījums; arī attiecīgie dokumenti un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Runa ir par šiem likumprojektiem. Vai es pareizi esmu komentējis, jā? Lūdzu, balsosim par to, ka pēc šā likumprojekta izskatīšanas sēde tiek pārtraukta līdz šā gada 20.jūlijam pulksten 10.00. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 31, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu reģistrāciju! Es atvainojos, es par daudz steidzos acīmredzot. Tātad turpinām izskatīt jautājumus. Vai kāds vēl vēlas runāt vai mēs pēc pārtraukuma attiecīgi - pēc pusotras stundas... (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukumu vajag!") Tā kā šeit priekšlikumā pareizi atzīmēja deputāts Gundars Bērziņš, te nav rakstīts, ka bez pārtraukuma, līdz ar to tagad ir pārtraukums līdz 18.40.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 62 deputāti. Vai runātāji vēl ir pieteikušies runāt galavārdā? Lūdzu, Aija Poča! Pēc tam - Ojārs Kehris. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Es atvainojos, cienījamā Saeima, ka es otrreiz šodien aizkavēju jūsu uzmanību, bet, noklausoties visus debatētājus, es gribētu teikt jums sekojošo. Skatīsimies īstenībai acīs, un šajā mirklī naudas nebūs vairāk, kā šobrīd pie esošās sistēmas un situācijas mēs varam iekasēt! Un faktiski reāli mēs samazinām to, kas šobrīd nav asignēts. Šī valdība uzņemas atbildību un sper nepopulāru soli, samazinot budžeta izdevumus, lai nākošā valdība, kas nāks pie varas pēc vēlēšanām, neatkarīgi no tā, kādu politisko spēku viņa pārstāvēs, ja viņai būs konkrēta pasākumu programma, ko īstenot, varētu domāt par budžeta palielinājumiem.

Noklausoties šīs debates, jāteic, ka runas vairāk bija par formu, kas nebija varbūt korekta, bet mazāk bija par saturu, izņemot atsevišķas politiskas pozīcijas - tātad skolotāju algas utt., neiedziļinoties šo samazinājumu būtībā un budžeta struktūrā. Valdībā šie lēmumi tika diskutēti ļoti ilgi un ļoti smagi, un ministriem bija iespēja izvērtēt šo savu samazinājumu posteņus vai pasākumus, kur viņi tos uzskatīja vai nu par nemērķtiecīgiem, vai reāli saskatīja iespējas ietaupīt. Un to, ka šādas ekstrēmas situācijas piespiež daudz efektīvāk vai vērtējošāk izskatīt visu šo budžetu, pierāda, piemēram, Vides un reģionālās attīstības ministrija, kas atradusi iespējas samazināt savu budžetu vairāk nekā par 5,6%, bet Valsts reformu ministrijas likvidācijas gadījumā šis procents bija vēl lielāks.

Otrais lasījums. Baidos arī par to, ka, nepieņemot šo lēmumu, praktiski turpināsies situācija, ka lēmumu par asignējumiem vai par budžeta atvērumiem varēs pieņemt voluntāri, nevis vadoties stingri pēc likumā noteiktajām robežām. Un otrais lasījums, manuprāt, būtu tas, kur jūs varētu iesniegt tiešām šos savus konkrētos priekšlikumus, kā šeit piedāvāja opozīcijas pārstāvji, konkrētus priekšlikumus par ekonomiskās situācijas uzlabošanu, un es ļoti gaidu no Tabūna kunga rakstiskā veidā priekšlikumus par tiem iespējamajiem pasākumiem, kur mēs varētu atrast desmitiem un simtiem miljonu, ar kuriem uzlabot budžeta ieņēmumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka būtu labi, ja mēs sāktu ar to atziņu, par ko es arī gribētu pateikt. Mums ir tik tiešām jāatzīst, ka mūsu ziemā pieņemtais budžets ir izgāzies, jo valsts strādā, kā finansu ministre minēja, manuprāt, diezgan precīzu terminu, operatīvā režīmā jeb, latviskāk teicot, no rokas mutē. Tas, kas tiek iekasēts, tas tūlīt tiek iedots tiem, kas skaļāk bļauj. Un par tiem galvenajiem iemesliem es gribu teikt, ka par tiem tika brīdināts, arī pieņemot šo budžetu. Es nosaukšu tikai šos galvenos iemeslus, kuri arī attaisnojās pilnībā, proti, tā ir šī nereālā prognoze, lielais budžeta deficīts un neīstenotās reformas, pirmkārt, sociālajā sfērā.

Tātad šis operatīvais režīms pastāv, bet tie kolēģi, manuprāt, kuri piedāvā šo likumprojektu vēl atlikt uz kaut kādu laiku, gaidot, es nezinu, ko... Tas priekšlikumos īsti nebija formulēts, ko tad vajadzētu sagaidīt. Viņi, manuprāt, piedāvā... Vai jūs, kolēģi, padomājāt par to, vai jūs neliekat priekšā tādā gadījumā turpināt šādu stāvokli, turpināt, teiksim, šo operatīvo režīmu? Un tad ir jautājums: cik ilgi tad vēl, teiksim, tādu vajadzētu turpināt, jo uzņēmumi jau tiešām... pusgads jau tiešām diemžēl ir pazaudēts.

Man tiešām patika tas, un te es minētu arī Bērziņa kungu, kurš, manuprāt, diezgan atbildīgi runāja par to, ka tik tiešām vissvarīgākais ir, lai budžets būtu reāls, un tas nozīmē visdrīzāk to, ka viņam ir jābūt... diemžēl, jā, vēl mazākam, jo mēs zinām, ka Finansu ministrija pirmajā lasījumā iesniedza šo 45 miljonu samazinājumu un, manuprāt, tā ir pat drusku tuvāka un reālāka prognoze, ja mēs gribam panākt, lai ar to, kas tiks ierakstīts budžetā, jebkura valsts institūcija var rēķināties, ka būs, un plānot. Ja vēlreiz būs operatīvais režīms, pieņemot to, ko valdība pašlaik ierosina, teiksim, par 24, tad atkal būs operatīvais režīms, un jāsaka, ka tad tiešām attaisnojuma nebūtu. Tāpēc es patiesi domāju, ka līdz otrajam lasījumam varētu tos priekšlikumus, ja vēl ir iespējams ko samazināt, un to noteikti ir iespējams izdarīt, vēl paskatīties attiecībā uz šiem samazinājumiem uz otro lasījumu.

Bet bez tam, kolēģi, šeit ir iekšā tādas lietas, kuras tiešām ļoti gaida. Te zālē viņa tagad vairs nav, bet viņš jau kādu trešo reizi nāk uz Budžeta komisiju... tur mēs pusotru gadu likumu pieņēmām, pēc tam gadu izvēlējāmies vadītāju... Es te domāju Satversmes aizsardzības biroju, kura vadītājam, tā kā šī institūcija nupat sāk darbu, viņai šeit tas jaunais budžets ir iekšā, un to arī jūs ļoti labi zināt. Šeit tās salīdzinoši ir varbūt nelielas summas, bet cilvēki tās gaida, lai viņi varētu sākt darbu. Tas pats attiecas uz valsts zemes dienestiem rajonos un pilsētās, tas attiecas uz Kultūras ministriju, Prokuratūru un uz vairākām citām lietām. Kāpēc viņi mūsu dēļ šajā gadījumā nevar saņemt tās algas, kas viņiem pienākas? Un tur katrā šajā iestādē ir savas problēmas šajā gadījumā, arī cilvēki iet prom, jo viņiem jau tā tika solīts, ka būs, būs un būs, un viņi nevar šos štatus nokomplektēt, neko. Tāpēc tiešām ir lietas, kuras ļoti tiek gaidītas.

Tika runāts par to, ka citas komisijas... Godātā Seiles kundze, saprotiet taču, ka tiešām bija mēnesis, jo mums to nodeva 22. datumā, un arī citas komisijas gribēja izskatīt. Mēs tiešām Budžeta komisijā skatījām trīs reizes šo budžetu, viņš bija pieejams no 22. datuma, tur vēl drusku nāca tie labojumi, bet viņš bija pieejams visām komisijām, un tās varēja izskatīt šos priekšlikumus. Es tiešām domāju, ka tagad nu nesteigsimies, dosim to uz otro lasījumu, dosim šo nedēļu, ja tiešām kādam vajag vēl drusku ilgāk, lai sagatavotu, parunāsim vēl šīs dažas dienas, dosim vēl kaut ko klāt, bet neatliksim viņu uz pilnīgi nesaprotamu laiku.

Daži te meklē statistikā visus tos skaitļus, kuri nāk mums tikai par sliktu. Manuprāt, tiešām viņi tā priecājas par to, ka var to atrast, un grib apšaubīt, ja kādi skaitļi kāpj uz augšu, kaut vai par ārējās tirdzniecības bilanci. Zaščerinska kungs šausminājās, ka viņa ir negatīva. Mīļie draugi, ja mēs paskatītos prognozēs un arī valdības deklarācijā, tad redzētu, ka viņa bija paredzēta negatīva. Viņa ir paredzēta negatīva tādēļ, ka tajās rūpnīcās, kurās ir tā tehnoloģija, kāda jau nu viņa tur ir, ar viņu nevar saražot to, ar ko var ražot eksportam vai ko var pirkt mūsu patēriņam. Un, ja jūs paskatītos struktūru, Zaščerinska kungs... Paskatieties precīzi, tur statistika liecina to, ka nevis preces tiek iepirktas, bet ir iekārtu un tehnoloģiju pieaugums šajā daļā, kur mums ir negatīva tirdzniecības bilance. Jā, tas, protams, arī ir bīstami, ja tas pārāk ieilgst, jo kādreiz tā nauda būs jāatdod. Un tāpēc ir ļoti bīstami, ja ieilgst arī pati privatizācija. Manuprāt, arī Finansu ministrijai ir jāuzņemas diezgan liela daļa grēka par to, ka šeit ir šīs neskaidrības un diskusijas par makroekonomiskajiem rādītājiem. Tur nu gan man ir pilnībā jāpiekrīt Zaščerinska kunga prasībām par to, kāpēc mums nav parādīts, kādu iemeslu pēc, pie kādas inflācijas kādi ekonomikas pieauguma tempi tika prognozēti. Jā, arī ārējās tirdzniecības bilance un bezdarba rādītāji. Tiešām tas ir ļoti pamatots un nopietns pārmetums Finansu ministrijai, un te man pilnībā jāpiekrīt Zaščerinska kungam.

Es atkārtošu tad tikai vēlreiz to, ko es teicu savā ievadziņojumā, - kā jau likums par budžetu un finansu vadību paredz, ka Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts finansiālo stāvokli un vienlaikus izvērtē makroekonomiskās attīstības prognozi un pieņēmumus, kas tika izmantoti, apstiprinot valsts budžetu, kā arī ņem vērā ekonomisko situāciju attiecīgajā laikposmā. Tur būtu jābūt tiešām visam tam iekšā par šīm prognozēm, ko deputāti uzdeva šos jautājumus. Taču šī ziņojuma pēc atlikt vispār šo budžetu, es domāju, ka nebūtu prātīgi. Mēs varētu apņemties, ka otro lasījumu mēs neizskatām bez šī ziņojuma, ko, starp citu, paredz arī likums. Un tādam noteikti ir jābūt. Divkārt viņam ir jābūt krīzes situācijā, kad budžets tiek radikāli mainīts. Tad viņam ir jābūt divkārt. Tā ka šai kritikai, protams, ir kaut kāds pamats.

Vēl es gribu piemetināt to, ka nodokļu maksātāju nauda var tikt izlietota tikai un vienīgi caur budžetu. Arī tad, ja tiek ņemti ārzemju kredīti, kuri pēc tam varbūt būs jāsedz nodokļu maksātājiem. Tādā gadījumā - to paredz likums par budžetu un finansu vadību, arī citi likumi - tam ir jāfokusējas budžetā, un valdība var rīkoties budžeta ietvaros. Ja līdzekļi nāk no citurienes un ja viņi nebūs jākompensē no budžeta, tad tādā gadījumā, protams, uz to neattiecas likums par budžetu un finansu vadību. Un šīs vienkāršās ābeces patiesības tiešām būtu jāievēro ļoti pareizi, tās būtu jāievēro un jāprasa ievērot arī valdībai, jo, ja budžets vienreiz ir pieņemts, tad viņš ir stingri jo stingri jāizpilda. Tāpēc es tiešām ieteiktu pārdomāt, ja tas ir iespējams, tiem, kuri jau ir izteikuši šeit savu šo argumentāciju, jo es tiešām neredzu, ka mēs kaut ko iegūsim, ja atliksim šo lasījumu.

Līdz ar to Finansu ministrija tiešām saprot, ka ir jādod vēl lielāks samazinājums, jo tāds sākotnēji bija Finansu ministrijas priekšlikums valdībai, kurš valdībā netika atbalstīts. Citās lietās ir ļoti grūti kaut ko radikālu izdarīt, neskaitot ziņojumu. Protams, ka ir atsevišķas lietas, bet tās ir otrā lasījuma jautājums.

Tāpēc es izteiktos tā, ka būtu labi, manuprāt, ja mēs tiešām neķēpātu savu un arī citu laiku, jo šis laiks mums kā Saeimas deputātu laiks nepieder tikai mums, mūs gaida daudzi citi likumprojekti. Viena Saeimas minūte, starp citu, maksā ļoti dārgi. Un mums tiešām tāpēc ir jādod pietiekams laiks iesniegšanai uz otro lasījumu, nevajag izskatīt otro lasījumu bez šī ziņojuma, tajā skaitā, arī par šiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Tāds būtu mans priekšlikums.

Es jau atkārtoju, ka Budžeta komisija būtībā, vienam cilvēkam balsojot "pret", balsoja par to, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā. Kritika, tiesa gan, arī tika izteikta ļoti daudz, bet man būtu žēl, ja kolēģi šajā laikā kopš izskatīšanas Budžeta komisijā šeit būtu mainījuši savu viedokli, jo jūs paši zināt, ka no tā, ka mēs noraidīsim, nekas tur neuzlabosies, mēs tikai zaudēsim laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, būs divi balsojumi. Citi priekšlikumi vismaz rakstiski nav iesniegti.

Pirmais priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu par lietas nodošanu atpakaļ komisijā un tamlīdzīgi, iesniedz priekšlikumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"" (dokuments nr. 740) nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Tas ir pirmais balsojums. Un otrs balsojums būs par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

136. pants paredz runāšanu "par" un "pret" 5 minūtes. Lūdzu! Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (LZS).

Lielā mērā piekrītot Kehra kungam par to, ka šis budžets, iespējams, nav reāls un ka vienalga turpināsies šis darbs operatīvajā režīmā, manuprāt, Kabinetā viņu ir iespējams daudz ātrāk pārstrādāt un iesniegt pirmajā lasījumā. Es varu teikt, ka tad, ja valdība vēlreiz nopietni izskatīs, Saeima šo likumprojektu akceptēs, jo, manuprāt, šobrīd šinī budžetā ir ielikts šis operatīvais režīms un viņš turpināsies. Šodien man bija saruna ar pašvaldībām par valdības šiem solījumiem un neskaidrību, cik tad liels būs šis budžets. Viņi ir sašutuši, atklāti sakot, visvairāk. Viņiem ir skaidrs, ka visas naudas nebūs, bet ne tikai šo 6,9 miljonu nebūs, nebūs vēl daudz vairāk. Tad kam būs un kam nebūs?

Šobrīd tiek skarti rajona posmi, ir jāslēdz veselības iestādes Jēkabpils rajonā. Es šodien runāju ar Jēkabpils pilsētas galvu, viņa saka: mēs būtu gatavi, ja nebūs tās naudas, ka šos 2 procentus - 68 tūkstošus samazinās. Mums iedos rajonam, un slimnīca strādās, taču šis budžets ir tādas pašas situācijas turpināšana, kāda ir pašreiz, lai arī kā to mēģina pasniegt par sakārtotību valstī. Šai valdībai ir bijuši 9 un vairāk... 10 mēneši, taču stāvoklis ar katru dienu ir pasliktinājies. Manuprāt, tā būs laika ekonomija, valdībai ir iespējas daudz ātrāk izskatīt, un pēc tam arī Saeimā pirmajā un otrajā lasījumā, jo šobrīd otrais lasījums, pēc tās informācijas, kas ir nepieciešama, pēc tiem datiem, kā trūkst, tiek atlikts ļoti ilgi. Tātad praktiski likums sāk strādāt jau pēc otrā lasījuma pieņemšanas.

Kehra kungs minēja tās pozīcijas, ko it kā gaida cilvēki, gaida, piemēram, SAB, bet Kehra kungs, šinī dokumentā jau nav SAB, par SAB jau ir uz mazas lapiņas, ko Gaiļa kungs iesniedzis par Finansu ministrijas rezervi... par 320 tūkstošu novirzīšanu īpašiem gadījumiem, par Finansu ministrijā paredzēto līdzekļu novirzīšanu SAB. Šinī dokumentā pašreiz tā nav, tas ir uz atsevišķas lapiņas. Vismaz iesniegtajā dokumentā, jo tas bija atsevišķs priekšlikums, kas tika iesniegts pēc tam. Viņš pirmajā lasījumā nevarēja tikt iekļauts, jo tas ir iesniegts atsevišķi.

Tāpēc es aicinātu ļoti nopietni izturēties pret šo situāciju, un varbūt tas tomēr arī valdībai vienreiz būtu tāds stimuls nopietnāk pastrādāt un neaizrauties ar solījumiem, no kuriem neviens līdz šim nav izpildīts. Cik daudzi ir bijuši solījumi, taču nopietni neviens līdz šim nav ticis īstenots. Tad, kad valdība iesniegs un pateiks, ka šis projekts ir tas, ko mēs realizēsim, tad Saeima viņu arī atbalstīs. Šis budžeta projekts ir haosa turpināšana valstī laikā, kad katastrofāli pasliktinās situācija, kad pensijas netiek ne vien palielinātas, bet kavējas kā līdz šim par divām, trim, četrām dienām utt. Tāpēc es aicinu atgriezt šo likumprojektu Kabinetam un cerēt, ka šis Kabineta pārstrādātais variants un arī Saeimas priekšlikumu darbs, kas tiks ieguldīts, tiks izskatīts operatīvajā režīmā, steidzamības režīmā. Manuprāt, tas būs ātrāks risinājums un kvalitatīvāks risinājums. Es tiešām aicinu sakārtot finansu sistēmu un atgriezt šo nekvalitatīvo budžeta projektu valdībai.

Sēdes vadītājs. Ministre Sāmīte. Lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Te atbilde ir tikai viena. SAB, protams, ir paredzēts budžetā, SAB, protams, ir paredzēts arī šajā budžetā ailītē - "Rezerve". Un ir arī paredzēti grozījumi. Bet tas nav tik daudz par lietas būtību. Lietas būtība ir tāda, ka šie budžeta grozījumi pirmajā lasījumā, kas ir konceptuāli, ir nepieciešami tāpēc, ka mums vienkārši nav laika nodarboties atkal ar budžeta pārstrādāšanu. Šie budžeta grozījumi ir iesniegti. Mums nav laika viņus vēlreiz paņemt, pārrunāt un atkal iesniegt. Mēs jau esam šodien vienu dienu nosēdējuši no rīta līdz vakaram, šo budžetu pārrunājot. Tas ir interesanti, bet tas nav darbs, un tas mums nepalīdz vadīt valdību. Lai vadītu valdību, mums ir jābūt kārtībai. Mums ir jābūt arī zināmai finansēšanas kārtībai. Visiem tiem, kuri strādā iestādēs, kuri vada iestādes, viņiem ir jāzina, kāda viņiem būs naudiņa un kur viņi to var izlietot. Jūs, atliekot šo lēmumu un aizsūtot likumprojektu atpakaļ valdībai, tikai pagarināt šo agoniju, kas varbūt jums un jūsu vēlēšanu kampaņai nāk par labu, bet valstij, kā jau es teicu iepriekš, kura vēl joprojām ir jauna un trausla, šāds haoss un šāda nekārtība nenāk par labu. Tāpēc es jūs aicinu šo budžetu pirmajā lasījumā atbalstīt, jo balsojums par šo budžeta projektu ir balsojums par kārtību nevis par nekārtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" nodot atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" (dokuments nr. 740) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 18. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" (dokuments nr. 740) ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otro lasījumu... Vai jūs kaut ko teiksit? Runa ir par to, kas ir divos lasījumos, es varbūt biju neprecīzs. Faktiski jau runa ir par otro lasījumu. Katrā ziņā deputātus vajadzētu orientēt arī uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu skaidrība...

O.Kehris. Es savā ziņojumā minēju četras dienas, bet mums būs jātur arī solījums par to, ka Finansu ministrijai ir, protams, jāiesniedz šis likumā paredzētais ziņojums, pirms mēs varam izskatīt otrajā lasījumā. Vai mums ir jānosaka otrā lasījuma dien a? Nedēļa.

Sēdes vadītājs. 26. jūlijs. Tieši "Annās". Godātie deputāti! Vai jūs piekrītat šim priekšlikumam? Nav iebildumu? Tad ir pieņemts. Kad būs otrais lasījums? Es to visu vaicāju tikai skaidrības labad, un, protams, Endziņa kungs nāk iebilst pret Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

O.Kehris. Mums ir skaidrs, ka līdz Annu dienai mēs sagaidīsim priekšlikumus. Pēc tam notiks komisijas sēde, un tik ātri, cik vien mēs varēsim, mēs iekļausim izskatīšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav iebildumu. Pieņemts.

Nākamais jautājums "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" otrais lasījums. (dokuments nr. 586 un nr. 743).

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdetājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām dokumenta nr.586 grozījumus uz otro lasījumu. Saņemtie priekšlikumi ir apkopoti tabulā, tie ir izklāstīti dokumentā nr.743. Kā jūs redzat, priekšlikumi ir saņemti ļoti nedaudzi, būtībā tikai četri. Uz tiem jautājumiem, kuri izskanēja debatēs, mēs bijām lūguši atbildēt Finansu ministriju, un es saprotu, ka arī šā darba rezultātā tomēr šo jautājumu un arī priekšlikumu bija salīdzinoši tik ļoti maz. Tāpēc, ja mēs pārietu pie izskatīšanas pēc priekšlikumiem, pēc šās tabulas nr.743, tad pirmais priekšlikums ir no Vides un sabiedrisko lietu komisijas par kodu nr. 42 "Latvijas Radio" - palielināt izdevumus par 117 000 latu, bet komisija šeit nevarēja to atbalstīt, jo nebija norādīts līdzekļu avots.

Par kodu nr. 41 ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, proti, sadaļā "Radio un televīzijas padomes budžets" - papildināt to ar pozīciju "Surdotulkojumi". Es gribu paskaidrot, ka komisijas sēdē tas netika atbalstīts. Tiesa gan, iesniedzēji, lai gan tika aicināti, nebija ieradušies, un mēs vaicājām Finansu ministrijas viedokli. Finansu ministrija bija pret, un līdz ar to arī neviens no komisijas locekļiem to neuzturēja spēkā. Līdz ar to komisija to nav atbalstījusi, bet es pieņemu, ka šeit tiešām varētu tikt mainīts šis viedoklis, ja pietiekoši tiktu paskaidrota šī lieta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Komisijas priekšsēdētāja.

L.Kuprijanova (TSP).

Komisija šo balsojumu šobrīd neuztur. Te ir tehniska kļūda - tur vajag 43.kodu.Mēs to atkārtoti iesniegsim, kad būs otrais lasījums šīs nedēļas laikā, par šo summu, jo Budžeta komisija pieprasa konkrētu summu, kuru mēs šobrīd noskaidrojām. Mēs iesniegsim to uz otro lasījumu, uz nākošo likumprojektu, un es ceru, ka Saeima to atbalstīs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man ir faktiski jautājums Prezidijam sakarā ar procedūru. Es skatos, ka man nav īsti skaidrības, par ko mēs tagad debatējam, jo mēs nupat pieņēmām pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"", kur ir minēts, piemēram, tā - izteikt 1.pantu šādi: "Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1995.gada ieņēmumos 447 miljoni latu..." utt. Es lasu šo dokumentu, kuru mēs tagad skatām, it kā nopietni runājam par grozījumiem un iesniegumiem, bet kaut ko tādu... tur ir uz mata tas pats teksts, bet tur ir 447 miljoni pamatieņēmumos. Te ir absolūti paralēla analoģija, tie paši dokumenti, tikai pirmais ir izvērstāks, bet šis - mazāk. Es nezinu, kāpēc mēs atkārtojam tagad visu to pašu debati. Es nevaru saprast, varbūt komisijas priekšsēdētājs varētu paskaidrot?

Sēdes vadītājs. Jūs vispirms Prezidijam jautājāt, bet droši vien komisijas priekšsēdētājs labāk to pateiks.

Godātie kolēģi! Tiešām vajadzētu uzmanīgi paskatīties uz šiem dokumentiem. Deputāte Kuprijanova jau pateica lietas būtību. Tā kā ir pieņemti budžeta labojumi pirmajā lasījumā... taču šos abus likumprojektus, kurus mēs tagad izskatām otrajā lasījumā, konkrētos priekšlikumus, kas ir... Saeimai vajadzētu balsot par to nodošanu atpakaļ komisijai - Budžeta un finansu komisijai, un tai būtu šeit jāsolās šos priekšlikumus izskatīt otrajā lasījumā. Bet varbūt tas ir tikai mans personīgs pieņēmums, un tāpēc lai runā Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Vismaz, kas attiecas uz izskatāmo dokumentu, mūsu komisija tam nevarētu piekrist, un mēs rūpīgi izskatījām šo priekšlikumu, un tas tika apspriests arī komisijā. Protams, skaitļi šeit atšķiras, bet būtu jāsaprot tas, ka šis dokuments bija iesniegts jau 5.jūnijā un mēs to gribējām izskatīt jau pirms mūsu atvaļinājuma, bet laika trūkuma dēļ mēs to nepaspējām izskatīt pirms Jāņiem. Šie grozījumi vairāk ir tehniski grozījumi, neskaitot arējā parāda palielināšanos, par ko jau iepriekš tika diskutēts, bet pamatā tas paredz sadalījumu starp valsts budžetu un speciālajiem budžetiem. Un tiešām, Karnupa kungs, mēs to izskatījām budžeta komisijā, un šeit nebija jautājumu. Bet es pieņemu, ka varbūt Finansu ministrija gribētu vēl precīzāk paskaidrot, ja tas ir nepieciešams, šo grozījumu nepieciešamību atsevišķi, jo, ja mēs tos šodien pieņemam, kaut vai ceļu fonda līdzekļi var tikt izlietoti jau ar šā likuma pieņemšanas brīdi. Un tomēr tautsaimniecībā, kaut vai tas ir mēnesis vai divas trīs nedēļas, tas ir ļoti nopietns laiks, un mēs jau esam tos noturējuši, un tāpēc es tomēr aicinu tos turpināt izskatīt pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Faktiski lietas būtību deputāts Kehris jau izskaidroja, bet es vēlreiz gribētu akcentēt: šie budžeta grozījumi ir tā saucamie tehniskie grozījumi, kas nepalielina budžeta ieņēmumus un izdevumus. Tur bija tikai jāizstrādā tas, ko mēs apstiprinājām, - likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" "Pārejas noteikumos" iestrādātās normas. Par speciālo budžetu veselības aizsardzības finansēšanai no akcīzes nodokļa un par speciālo budžetu Satiksmes ministrijā ceļu fondam, kur arī aiziet akcīze no degvielas. Pārējie ir iekšējie pārkārtojumi, neizmainot ieņēmumu un izdevumu struktūru. Tāpēc es jūs ļoti lūdzu akceptēt šos otrajā lasījumā. Priekšlikumus, kurus mēs neatbalstījām, bet kurus pēc sarunām ar Sociālo un darba lietu komisiju mēs varētu izskatīt, ja tiks precizēta redakcija, es lūdzu jūs neatbalstīt, ņemt vērā komisijas priekšlikumu, un tos mēs kopā izskatīsim un iestrādāsim otrajā lasījumā šajos budžeta grozījumos, kurus mēs tikko akceptējām pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vajag skatīt tad pēc kārtas. Tātad par Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu mēs nebalsojam tāpēc, ka nav norādīts līdzekļu avots. Sociālo un darba lietu komisija sadaļā "Radio un televīzijas padomes budžets" papildināt ar pozīciju... tajā skaitā surdotulkojumu... Tātad komisijas priekšsēdētāja Kuprijanova šos priekšlikumus noņēma - kā es sapratu, ar domu, ka tas tiks izskatīts tad, kad dokumentu nr.740, likumprojektu, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, izskatīs otrajā lasījumā kā konkrētu priekšlikumu ar summas norādi. Līdz ar to mums nav jābalso šis priekšlikums. Bet nākamais - Sociālo un darba lietu komisija iesaka papildināt otrā pielikuma sadaļu "Veselības aizsardzības iestādes" ar pozīciju: tajā skaitā algas 3 miljoni latu.

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja!

L.Kuprijanova (TSP).

Es domāju, ka te ir bijusi Budžeta komisijas neizpratne. Es gribētu ļoti īsi paskaidrot, kāda ir būtība. Šobrīd no valsts budžeta šiem grozījumiem tiek izņemta zināma summa un novirzīta uz speciālo budžetu, klāt tiem 14 miljoniem. Tur, liekas, ir 1 700 000. Un tajā skaitā, iekšā tajā summā, bija iedalīts valsts budžetā... tajā skaitā algas. Un tā tas pārgāja uz speciālo budžetu. Bet visa lieta ir tā, ka arī tajos 14 miljonos noteikti būs algas, ko maksās cilvēkiem "Stradiņos", Bērnu slimnīcā, "Traumās" par to, ka viņi ārstēs. Un, ja parādās tas ieraksts "tajā skaitā algas", tad tām algām ir jābūt lielākām. Ne tikai valsts budžeta daļa. Es domāju, ka mēs radīsim izpratni pēc tam Budžeta komisijā otrajā lasījumā, jo mēs uzturēsim spēkā šo priekšlikumu. Mums ir jāuztur spēkā šis priekšlikums. Ja Budžeta komisija, Finansu ministrija tagad varētu paskaidrot, ka viņa ir gatava darba kārtībā izskatīt pēc nedēļas šos priekšlikumus, konkrētas summas, mēs varam neuzturēt to spēkā un neprasīt balsojumu. Bet pēc būtības ir vai nu jābūt ierakstam ar normālu algu fondu, vai tas ieraksts vispār ir jāņem ārā no speciālā budžeta. Jo citādi iznāks, ka cilvēki nesaņems algu par padarīto darbu.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča (LC).

Arī šis jautājums faktiski ir radies varbūt tiešām nedaudz nesaskaņotu viedokļu dēļ, sakarā ar šo speciālo budžetu, kur Finansu ministrija, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem par speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu un no Labklājības ministrijas saņemtajiem dokumentiem, ierakstīja šo summu. Bet es pilnīgi piekrītu Kuprijanovas kundzei, ka jautājumu pēc būtības mēs varētu tiešām izskatīt un izvērtēt, cik tas ir precīzs, atkal šā dokumenta nr.740 izskatīšanas rezultātā un vēlreiz pie šā jautājuma atgriezties. Šinī brīdī tad es arī lūdzu jūs tomēr neuzturēt to spēkā un neprasīt šo balsojumu, lai jūs varētu akceptēt šo dokumentu. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāte L.Kuprijanova: "Komisija tad ir ar mieru!")

Sēdes vadītājs. Komisija piekrīt skaidrojumam un neuztur spēkā prasību par balsojumu. Nu tad paliek pēdējais priekšlikums. Valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Uzrādīt konkrētu pensiju indeksācijas summu. Komisijas attieksme - atbalstīt konkrēto summu, precizēt, izskatot likumprojektu - dokumentu nr. 740 - otrajā lasījumā. (No zāles deputāte L.Kuprijanova: "Komisija piekrīt, jo pensijas jau izmaksātas!")

Vai Sociālo un darba lietu komisija piekrīt šim skaidrojumam? Komisija piekrīt. Līdz ar to paliek tiešām tikai tehniskas lietas? Ir debatētāji vēl. Lūdzu! Deputāts Tabūns noskaidro kādas detaļas, tāpēc es uzgaidu. Komisijas priekšsēdētāj, godātais Kehra kungs, jūs varat galavārdu teikt. Es atvainojos, Tomiņa kungs. Man paskaidro, ka tas neattiecas... (No zāles deputāts Z.Tomiņš: "Par kārtības ruļļa neievērošanu!") Lūdzu, vai dot vārdu? Man paskaidro, ka tas ir tālāk. Es ļoti atvainojos, - vārds Zigurdam Tomiņam, Zemnieku savienība!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka mēs likumprojektu izskatām otrajā lasījumā, skatot pa pantiem. Vai arī balsošana notiek par katru panta punkta vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu. Un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" sastāv no sešiem pantiem un viena pārejas noteikuma. Mēs esam sākuši skatīt otrajā lasījumā tikai pa kaut kādiem priekšlikumiem, kas attiecas uz kaut kādu viena panta... attiecīgā pielikuma kaut kādu sadaļu. Un tāpēc mans priekšlikums bija... Man ir iebildumi saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 99.pantu - man ir iebildumi pret šā likumprojekta 5.pantu, kas attiecas... ka izdarīt likumā par šo budžetu... pirmajā pielikumā atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma pirmo pielikumu. Un tāpēc man, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 99.pantu, ir iebildumi pret šo likumprojekta 5.pantu, un lūdzu balsot par pirmo pielikumu - vai tas ir pieņemams vai ne.

Sēdes vadītājs. Tiešām jāizskata tie panti, kuros ir iesniegti konkrēti priekšlikumi, bet šo priekšlikumu tagad nav. Godātais Tomiņa kungs! Jūs drusciņ nomierinieties! Jo sēdes vadītājam vajadzētu izteikt jums piezīmi par to, ka jūs sakāt - "par kaut kādiem priekšlikumiem". Šos priekšlikumus komisijas ir iesniegušas, un par tiem šeit mēs debatējam. Lūdzu! Par Kārtības ruļļa neievērošanu.

Z.Tomiņš. Es pasacīšu otrreiz un lēnāk. Es atvainojos, ka aizkavēju jūsu laiku. Saeimas kārtības ruļļa 99.panta otrajā daļā ir teikts: "Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Priekšlikumi iesniegti nav, bet ir iebildumi par visu 5.pantu, kas attiecas uz pirmo pielikumu. Un tāpēc jāliek 5.pants uz balsošanu - vai izdarīt pirmajā pielikumā kopumā labojumus vai neizdarīt. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tur ir vairāk priekšlikumu. Par ko mēs balsosim?")

Sēdes vadītājs. Tā. Vai vēl ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es sapratu, ka mēs izskatījām visus priekšlikumus, kas bija iesniegti attiecībā uz otro lasījumu, un izteicām savu attieksmi pret tiem un ka ir iespējams balsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Es domāju, ka komisija aicināja to pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atļaujiet tad jums jautāt: 5.pants, par ko runā deputāts Tomiņš, būtu uzskatāms tā, ka komisija ir šo pantu grozījusi un tas ir tomēr jaunā redakcijā?

O.Kehris. Godātie kolēģi! 5.panta redakcija ir sekojoša. Lai noteiktu maksimālo kopējo valsts parādu konkrētā latu apmērā, tajā skaitā iekšējo parādu arī konkrētā apmērā un ārējo parādu arī konkrētā apmērā, valdības sniegto garantiju galvo... maksimālo apmēru... Šajā pantā, 5.pantā, mēs nesaņēmām nekādus priekšlikumus un neesam izdarījuši nekādus grozījumus vai labojumus. Ja ir runa par 1. pielikumu, - jā, 1. pielikumā mēs izskatījām priekšlikumus par šā likumprojekta 1. pielikumu. Jāsaka, ka diezgan bieži... mums ir tādas šīs tradīcijas, ka būtībā šie skaitļi tiek noformēti pielikumos. Vai tas ir ļoti labi vai slikti, - tas, manuprāt, būtu cita rakstura jautājums. Bet tie ir noformēti pielikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, vai 5.pantā ir 1.pielikums vai nav?

Z.Tomiņš. Es atvainojos, ka aizkavēju jūsu laiku. Otrajā lasījumā Saeima skata likumprojektu pa pantiem, nevis pa priekšlikumiem, kurus ir izskatījusi komisija un devusi atzinumu. Un, ja par attiecīgo pantu priekšlikumu nav vai arī ja nav iebildumu, par to nebalso un iet tālāk. Un šis likumprojekts, kuru jūs esat saņēmuši (un tas ir dokuments nr.586) ir "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"", tajā ir 6 panti un 5.pantā ir runa par 1.pielikumu, un 5.panta (šā likumprojekta, nevis likuma par budžetu) teksts ir tāds: "Izdarīt likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu". Man pret šo pantu - nevis Budžeta likuma pantu, bet šā likumprojekta 5.pantu - ir iebildumi. Un saskaņā ar Kārtības ruļļa 99.panta otro daļu es lūdzu balsot par to, jo pret to ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, nu, es tomēr nezinu... ja mēs neesam precīzi, tad, protams, mēs sākam emocionāli uzvesties - gan sēdes vadītājs, gan atsevišķi kolēģi deputāti. Te ir runa par 8.pantu, nevis par 5.pantu. Es jums tāpēc... izteikt 8.pantu šādā redakcijā: 8.pants... Un kas ir tas 5.? Tas ir punkts, nevis pants, vai arī te es kaut ko... Jo jūs esat uzrakstījuši par likumprojekta 5.pantu un nemitīgi visu laiku runājat par 5.pantu, un es meklēju 5.pantā to 1.pielikumu. Vai tiešām es kļūdos vai jūs esat kļūdījies? Es ar jūsu atklājumu, ka likumprojektos nav punktu... Nu, pieņemsim, ka nav punktu likumprojektos. Bet, ja šeit ir atzīmēti 1.pants, nākamais ir 2., - izteikt 3.pantu šādā redakcijā... 3.pants iet... izteikt 5.pantu šādā redakcijā... 5.pants, 4.pants... izteikt 8.pantu šādā redakcijā - 8.pants... 5.pantā izdarīt likuma 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās tādus un tādus grozījumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu. Vai pirmais pielikums ir 5.pantā?

Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa, cik es saprotu... Par ko runā Tomiņa kungs? Ne jau par tiem pantiem valsts budžetā, kur tika izdarīts grozījums. Bet te ir konkrētais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"", dokuments nr.586 kā tāds, un tajā ir sacīts - izteikt 1.pantu šādā redakcijā, bet tas ir likumprojekta pants. Tādā nozīmē... arī Tomiņa kungs jums saka - ja viņam ir iebildumi, viņš prasa balsot par šā likumprojekta 5.pantu, tātad 5.punkts jūsu izpratnē... tas ir 5.pants - likumprojekta 5.pants. Un šeit nevajadzētu jaukt grozījumus konkrētajā pantā, likumprojektā tas ir 5.pants. Jā, tādā izpratnē.

Sēdes vadītājs. Bet līdz šim mēs likumprojektos pantus esam rakstījuši. Esam rakstījuši, ka tie ir panti. Nē...

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Arī tajā milzīgajā, apjomīgajā likumprojektā, ko mēs šodien izskatījām, "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", ir runa par grozījumiem konkrētajos Administratīvā kodeksa pantos, bet viss šis projekts sastāv... sākot ar... viens, divi, trīs un tā tālāk - kamēr iziet visiem pantiem cauri, un projekta grozījumi - tie ir tie panti. Tādā nozīmē.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, es jums varu iedot šo projektu. Tā tur nav. Ja tas... būtu tiešām interesanti, ja mums dubultpanti būtu, viens pants par pantu.

A.Endziņš. Mēs runājam par pantu, kad notiek grozījums. Grozījumi ir kādā konkrētā likuma pantā, likuma, ko mēs grozām, bet secība, kādā veidā tas ir sakārtots, es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Bet secību taču nesauc par pantiem...

A.Endziņš. Bet kā likumprojekta grozījums tas ir pants...

Sēdes vadītājs. Parādiet, kur ir Administratīvo pārkāpumu kodeksā... kur tas ir!

A.Endziņš. Šinī projektā tas nav norādīts, bet...

Sēdes vadītājs. Kāpēc jūs teicāt nepatiesību?

A.Endziņš. Es atvainojos, - jā, es biju pārliecināts, ka šeit ir, jo te ir tīri tehniski... jo parasti tiek norādīts... katrs grozījums tiek numurēts - 1., 2., 3. Šeit, šajā projektā, šajā tekstā, tas nav izdarīts. Es biju pārliecināts, ka tas ir, tāpēc es tā teicu, bet pamatā mums visur vienmēr tā ir.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mūsu praksē līdz šim, kad es esmu vadījis sēdes, es atvainojos, priekšlikumu nesauca par pantu. Nebija tā! Ir priekšlikumi - 1., 2., 3., 4., 5., un tas, par ko runā Tomiņa kungs, tiešām ir 5.priekšlikums, tas nav 5.pants, un, ja tagad varbūt tā ļoti precīzi pieiet, ja tas nav pants, nemaz nevar pielietot to Kārtības ruļļa... Bet katrā ziņā deputāti vienmēr var izšķirt tās lietas ar balsojumu. Un diskusiju mēs turpināsim tad ar Tomiņa kungu un ar Endziņa kungu, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi - teorētiski noskaidrot šīs nianses. Bet deputāts Tomiņš lūdz balsot - es uzskatu... varbūt tad es neteikšu, ka tas ir 5.priekšlikums, jo mums ir atšķirīgi viedokļi, - par priekšlikumu: "Izdarīt likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu". Un par šo priekšlikumu lūdzu balsot. Deputāt Tomiņ, vai jums pret procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, deputāts Tomiņš lūdza atsevišķi balsot par... nu, es tomēr savā izpratnē nosaukšu... tas neizšķir lietas būtību... deputāts Tomiņš lūdza balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" (dokuments nr.586) 5.priekšlikumu: "Izdarīt likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu". Viņš personīgi bija pret šādu redakciju, un viņš nosauca arī argumentus un lūdza balsot. Un es aicinu jūs to darīt.

Godātie deputāti, tiešām balsosim... Vai jūs vēlaties vēl teikt galavārdu?

O.Kehris. Nē, godātais priekšsēdētāj. Es tad lūgtu, lai Finansu ministrija dod savu slēdzienu, vai viņa piekrīt vai ne, tas tomēr ir diezgan atbildīgi, jo es saprotu, ka mēs balsotu par šo izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Cik es saprotu... Šajā lietā esmu centies jums skaidrot nemitīgi, jūs provocējat mani uz dažādiem paskaidrojumiem, lai es izteiktu varbūt kādas nepareizas lietas.

Aija Poča!

A.Poča. Ja es pareizi sapratu, pēc šīs visai vētrainās apspriešanas ir jā - izsaka Finansu ministrijas attieksme par to, kā Finansu ministrija grib, lai mēs balsojam, jā? Tādā gadījumā es lūgtu jūs balsot par tādu redakciju, kāda ir dokumenta nr.586. 5.punktā. Redakcija ir šāda: "Izdarīt likumau "Par valsts budžetu 1995.gadam" 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu". Aicinu jūs balsot "par".

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, lai būtu pilnīga skaidrība, arī deputātam Tomiņam vai Gundaram Bērziņam pienākas vārds, lai sniegtu savu argumentāciju. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šis nebūtu izšķirošais jautājums. Vienalga, kāds būs balsojums, manuprāt, šeit mēs parādīsim attieksmi, tāpēc ka šajā pielikumā ir tas pants, kur tiek 94 tūkstoši... palielināts tieši Ministru kabineta budžets. Pie kam pēdējās dienās diemžēl... Es noskaidroju, kāpēc tas ir šajā pozīcijā. Šobrīd ir paņemta šī Skrundas nauda un tāpēc tas ir kā speciālais budžets - 94 tūkstoši, kas pagājušogad bija aizdoti Skrundas slimnīcai. Tas ir atdots, un Ministru kabinets izlieto to savām vajadzībām. Un tāpēc šeit ir būtiska viena izšķiršanās, šeit nekāda ļaunuma nebūs, vai tas, ko mēs teicām, Saeimas 7% ekonomija un Ministru kabineta 6% kāpums, vai tas ir objektīvi. Manuprāt... es nevaru atbalstīt to, ka šajos krīzes apstākļos Ministru kabinets pieliek sev 94 tūkstošus pie budžeta.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča. Es runāšu par procedūru. Par konkrēto pozīciju priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu nebija iesniegti. Mēs varam balsot par panta redakciju kopumā. Un, deputāt Bērziņ, šis nav speciālais budžets, kā jūs tikko komentējāt! Tie ir valsts pamatbudžeta izdevumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jums nolasīšu Kārtības rulli. To citēja deputāts Tomiņš, un tā tas tiešām šeit ir. 98.pants: "Otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai tā daļu". Pilnīga skaidrība. Un 99.pants: "Otrajā lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu. Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Deputātam Tomiņam bija iebildumi, bet visa šī mūsu diskusija radās sakarā ar neizpratni - punkts vai pants. Tā tiešām bija diskusija starp sēdes vadītāju, deputātu Tomiņu un deputātu Aivaru Endziņu. Mēs noskaidrojām to lietu, un, lūdzu, balsosim! Deputāts Tomiņš iebilst, tāpēc par šo punktu (pantu) ir jābalso atsevišķi. Vēlreiz nolasu: "Izdarīt likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu." Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 7. Atturas - 17. Šis pants jeb, precīzāk sakot, priekšlikums, ir pieņemts.

Vai deputātiem vēl ir kādi iebildumi? Nav. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Dokuments nr. 586. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 26. Likums ir pieņemts.

Nākamie ir "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"".

Ojārs Kehris.

O.Kehris. Godātie kolēģi! Valsts budžets tiek izskatīts divos lasījumos atbilstoši Kārtības rullim, un līdz ar to tas ir pieņemts, un trešajam lasījumam... Godātie kolēģi mums tas rēbuss tik tiešām ir, bet mēs nevaram to savādāk, nepārkāpjot Kārtības rulli, atrisināt. Proti, kā trešais jūsu izskatīšanai tiek nodots likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", kuru ir iesniegusi frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Mēs komisijas sēdē lūdzām - ja frakcija pati atsacītos no šā priekšlikuma, tādā gadījumā mēs varētu to izskatīt kopā ar valsts budžetu, kurš pašlaik jau ir pieņemts pirmajā lasījumā. Bet tāda atbalsta nebija, un līdz ar to mums ir jānodod izskatīšanai arī šis frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" jau 22.februārī iesniegtais likumprojekts (dokumenta numurs ir 207.), un saņemtie priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu ir izklāstīti dokumentā nr. 744.

Sēdes vadītājs. Jāsāk izskatīt pa konkrētiem priekšlikumiem. Pagaidiet, jūs atklājat jau konkrētu priekšlikumu izskatīšanu?

O.Kehris. Nu acīmredzot.

Sēdes vadītājs. Nu tā vajadzētu darīt.

O.Kehris. Es saprotu, ka, ja jūs man dosit iespēju, tad es to tūlīt darīšu. Godātie kolēģi! Tātad šeit kodā O2 "Izdevumi Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai", kas ir attīstības izdevumi, ir paredzēts samazinājums, ko uz pirmo lasījumu Saeima ir konceptuāli nobalsojusi, šis samazinājums ir par 72 000 latu. Attiecīgi par šo summu tiek palielināta valsts dotācija Latvijas Radio. Komisija ir saņēmusi deputātes Počas priekšlikumu - nepalielināt, tas ir, nesamazināt Saeimas izdevumus par 72 000 latu un arī nepalielināt, līdz ar to "Latvijas Radio" valsts dotāciju par 72 000 latu. Tomēr komisijas attieksme balsojuma rezultātā abos gadījumos bija - neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Manis teiktais attieksies gan uz šo priekšlikumu, gan uz pārējiem priekšlikumie. Tāpēc es to izteikšu uzreiz. Proti, gan šis priekšlikums, gan pārējie priekšlikumi aizskar tādas pozīcijas kā Saeimas deputātu darbības nodrošināšana un Latvijas Radio valsts dotācijas, Valsts reformu Civildienesta pārvaldi, Satiksmes ministrijas valsts investīcijas. Tātad tādas ir šīs pozīcijas, kuras visas pašlaik faktiski tiek piedāvāts izmainīt mūsu pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta grozījumu projektā. Līdz ar to es domāju, kā mēs redzam, jau pati frakcija "Tçvzemei un brtīvībai" starplaikā starp pirmo un otro lasījumu, tas ir, starp iesniegto un starp šo otro lasījumu ir mainījusi savu nostāju pret dažiem finansējuma avotiem. Mums būs diezgan grūti tagad izšķirties tomēr par pareizajiem finansējuma avotiem, kaut vai, piemēram, runājot par Saeimas deputātu darbības nodrošināšanu, jo, kā mēs dzirdējām, kā mēs visi to zinām, pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā ir paredzēta samērā liela Saeimas deputātu darbības nodrošināšanas izdevumu samazināšana. Līdz ar to rodas jautājums: vai tā būs tā pareizākā pozīcija, kur meklēt līdzekļus "Latvijas Radio" dotācijām? Tas pats attiecas arī uz līdzekļu meklēšanu Kultūras ministrijai - Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai. Tā kā mēs šobrīd precīzi nezinām, kādas ir paredzētas izmaiņas, kādas būs apstiprinātās izmaiņas un kā tas izskatīsies attiecīgajā lielajā budžeta labojumā, tad šobrīd ir grūti pateikt, vai pareizāk būtu šo avotu ņemt no Valsts reformu Civildienesta pārvaldes, ko, starp citu, sākumā pati "Tçvzemei un brīvībai" ierosināja, bet cik es saprotu, tagad ir mainījusi šo viedokli, arī Satiksmes ministrijas valsts investīcijas. Te uzreiz ir jautājums. Līdz ar to mēs piedāvājam šoreiz, sekojot Zemnieku savienības labajam piemēram, 136.panta kārtībā šo priekšlikumu nodot atpakaļ komisijai ar tādu domu, ka šie priekšlikumi tiek izskatīti kontekstā - tātad 7 dienu laikā kontekstā ar sagatavojamo otro lasījumu lielajām budžeta izmaiņām. Jo tad mēs tiešām varēsim redzēt, no kurām pozīcijām varbūt būtu pareizāk ņemt līdzekļus konkrētajai Radio dotācijai, arī konkrēti Brīvības pieminekļa uzturēšanai. Šobrīd mums šis balsojums var izrādīties diezgan neveiksmīgs, ja nedēļas laikā pēkšņi parādīsies priekšlikumi par to pašu Saeimu vai ko citu, kas vienkārši šos skaitļus apstrīdēs. Un 136.pantā nav pateikts, vai runa ir par balsošanu par likumu kopumā vai par atsevišķiem pantiem. Vienkār ši ir teikts, ka pirms balsošanas pēc būtības un par katru atsevišķo punktu... es atvainojos, mēs balsojam pēc būtības. Tātad mēs ierosinām jau tagad izšķirties par to, vai nevajadzētu 136.panta kārtībā tomēr nodot atpakaļ visu šo projektu. Tādējādi mūsu priekšlikums ir nodot atpakaļ komisijai un izskatīt šo 7 dienu laikā faktiski paralēli lielajiem budžeta grozījumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt vienosimies par procedūru, lai būtu pilnīga sakaidrība. Mums līdz šim tiešām bija tādi precedenti, ka mēs šāda veida priekšlikumus izskatījām, kad bijām beiguši izskatīt vai nu konkrētu priekšlikumu likumprojektā saistībā ar konkrētu pantu, vai tā daļu. Tagad ir atklātas debates, un mēs turpinām debates, bet, kad pabeigsim debates par konkrētu priekšlikumu, tad arī varēsim spriest par šo piedāvājumu attiecībā uz 136.pantu. Un tad viens runās "par" un viens - "pret" piecas minūtes, bet tagad turpināsim debates par pirmo priekšlikumu, kuru mēs sākām izskatīt.

Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Mēs to redzējām jau iepriekšējā priekšlikumā, kur Vides un sabiedrisko lietu komisija uzskatīja, ka sadaļā "Radio un televīzija" radio ir nepieciešami līdzekļi radio vajadzībām iekšējās telefona centrāles nomaiņai. Šī prasība ir pavisam nopietna, jo Latvijas Radio ir ļoti novecojis. Piecdesmitajos gados uzstādīto telefona centrāli tagad nevar pieslēgt ar "Telekom" palīdzību ieviestajā sistēmā šiem tīkliem. Un, ja tagad visu šo sistēmu nepārkārtos, tad par katru iekšējo sarunu, kas ir starp Radio atsevišķajām telpām, starp atsevišķām nodaļām, par visām šīm sarunām nāksies maksāt tādu pašu taksi, kāda tiek maksāts par jebkuru "Lattelekom" pakalpojumu. Un tas nozīmē, ka šie izdevumi pārsniegs simt tūkstošus latus gadā. Tātad tā būs, jāsaka, trīsreiz lielāka summa vai divarpus reižu lielāka summa, nekā pašreiz ir vajadzīga šīs iekšējās telefona centrāles nomaiņai. Tāpēc šie līdzekļi ir jāatrod, jo tā būs līdzekļu taupīšana, nevis izlietošana. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie tā, ka vajadzēs izzāģēt Radio griestos caurumus, lai istabas var sakliegties, vai uzstādīt tādu sistēmu, kāda ir uz kuģiem, kur pa trubām sarunājas.

Un es domāju arī par otru - kur ir šis līdzekļu avots? Es domāju, ka gadījumā, ja ir paredzēts samazināt Latvijas Radio dotācijas par 100 954 latiem, tad visvienkāršākais līdzekļu avots būtu samazināt šīs dotācijas par attiecīgu summu. Un tas arī ir šis līdzekļu avots.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Es šajā vēlajā stundā nekavēšu jūs ar savu argumentāciju, kas visiem jau tāpat ir labi zināma. Tātad mūsu priekšlikumi ir pavisam īsi un konkrēti. Mēs paliekam pie tā, ka kodā 02 vajag izdarīt samazinājumu par 72 tūkstošiem 73 latiem un 42. kodu tātad papildināt ar attiecīgu summu. Tālāk. Kodā nr. 20, kā redzams, mēs esam atsaukuši savu priekšlikumu, tātad par to nebūtu jābalso. Kodā nr.17 ir ierosināts izdarīt šo samazinājumu par 237 205 latiem, bet kodā nr.22 attiecīgi Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai par šo summu palielināt. Tie ir tie priekšlikumi, kas bija arī jau pirmajā lasījumā, un pie šiem četriem priekšlikumiem mēs arī paliekam. Ja Saeima tos noraida, dabiski, mums ir iespēja attiecīgajā dienu skaitā iesniegt tos pie šodien jau agrāk izskatītā valsts budžeta uz otro lasījumu, tātad līdzīgus vai citādāk pārveidotus priekšlikumus. Bet, tā kā šis jautājums jau tā ir ilgstoši atlikts, es domāju, ka Saeimai par to ir jānobalso - vai nu jāpieņem, vai jānoraida, un nebūtu īpaša iemesla šeit atklāt ārkārtīgi garas debates, jo visiem šī problēma tāpat jau ir labi zināma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Mēs āmuru šodien neesam lietojuši. Vai referents vēlas runāt galavārdā? Mēs izskatām. Par procedūru, lai būtu skaidrība, un, ja kādam ir iebildumi, lai tad pasaka. Lai mums nesanāktu atkal lielas debates. Tātad tagad var teikt galavārdu referents par konkrētu priekšlikumu - "Izdevumi Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai (attīstības izdevumi) mīnus 72 073 lati". Esam pabeiguši debates par šo priekšlikumu, un, tā kā ir iesniegts priekšlikums: "Lûdzu Saeimu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" (dokumenti nr.207 un nr.744) saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu nodot atpakaļ izskatīšanai komisijai." Viens runā "par", viens - "pret", piecas minūtes. Balsosim šo priekšlikumu, un pēc tam atkarībā no balsojuma ir iespējams arī otrais balsojums par konkrēti šo priekšlikumu. Tātad vispirms lūdzu, ja referents vēlas teikt galavārdu, un pēc tam izskatīsim konkrētu priekšlikumu. Viens runā "par", un viens - "pret".

Referenti paši izlems. Lūdzu, nesakiet priekšā!

A.Poča (LC).

Jā, es runāšu par priekšlikumu - nodot atpakaļ komisijai. Es lūgtu tomēr būt loģiskiem un nodot atpakaļ komisijai šo likumprojektu. Ne jau tāpēc, ka mēs būtu pretī šiem konkrētajiem priekšlikumiem, bet vienkārši tādēļ, lai šo darbu padarītu vieglāku un nesarežģītu arī budžeta grozījumus otrajā lasījumā, kas ietverti dokumentā nr.740. Pat tad, ja mēs šodien pieņemam tādu lēmumu, ja vienojamies, šis dokuments tiks izsludināts, un tikai pēc tam viņam būs likuma spēks. Līdz ar to tas noviza un mums atliek dokumentam nr.740 otrā lasījuma izskatīšanu. Tajā pašā laikā, ja mēs nobalsojam un nākošajā dokumentā samazinām par attiecīgo summu šeit šīs investīcijas, tad šie nobalsotie 237 miljoni, kas būs pielikti klāt, izjauks atkal šo līdzsvaru un reāli nebūs šī 24 miljonu samazinājuma. Tādējādi mums atkal radīsies papildu problēmas. Mēs Budžeta komisijā jau diskutējām par to, ka visloģiskākais būtu savienot tāpat kā likumprojektus tos pantus, kuri skar konkrētas pozīcijas, ko bija iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Es vienkārši lūgtu šoreiz no loģikas viedokļa atbalstīt priekšlikumu par nodošanu atpakaļ komisijai.

Sēdes vadītājs. Vēl viens var runāt. Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" (dokuments nr.207 un nr. 744) saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu nodot atpakaļ izskatīšanai komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Godātie deputāti! Pēc tam lūdzu, vēl trīs līdz piecas minūtes uzkavējieties. Es gribētu jums paskaidrot Prezidija viedokli par iesniegto deputāta priekšlikuma prasību, bet tagad būs reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre, lūdzu, nosauciet deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Imants Daudišs, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, līdz ar to saskaņā ar Saeimas balsojumu ārkārtas sesijā būs pārtraukums līdz rītdienai pulksten 10.00. Un tagad ļoti īss paskaidrojums. Es domāju, ka mums debates varbūt nevajadzētu atklāt. Tātad 34 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu... Lūdzu uzmanību! Ir iesnieguši priekšlikumu - 20.jūlijā pulksten 9.00 sasaukt ārkārtas sēdi, kurā izskatītu Saeimas lēmumu par rudens sesijas sākšanu ar 1995.gada 20.jūliju. Saskaņā ar Kārtības rulli Prezidijam jāsasauc ārkārtas sesija ne vēlāk kā 48 stundu laikā. Protams, mums bija lielas pārdomas, jo tas ir jauns precedents, ja laikā, kad notiek ārkārtas sesija, ir jāsasauc cita ārkārtas sesija. Saskaņā ar Kārtības rulli ārkārtas sēdi var sasaukt tikai kārtējās sesijas laikā (Kārtības ruļļa 38.pants otrā daļa.) Pēc šādas prasības saņemšanas Prezidijs sasauc ārkārtas sesiju ne vēlāk kā 48 stundu laikā, bet ārkārtas sēdi kārtējās sesijas laikā - ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Līdz ar to šeit ir nepārprotami teikts, ka kārtējās un ārkārtas sēdes var būt kārtējās sesijas laikā.

Godātie kolēģi! Šie jautājumi ir diskutējami, bet Prezidijs... Protams, var diskutēt par jebkura panta pielietojamu, bet Prezidija un mūsu viedokļi šeit nebija tādi, ka kāds te kaut ko grib īpaši vai kaut ko citādi. Mūsu viedoklis bija - un viņš neatšķīrās - , ka vajadzētu rīkoties sekojoši: rīt vajadzētu pabeigt šo ārkārtas sesiju, kuru Prezidijs ir pasludinājis jeb izziņojis un kurā mēs arī piedalāmies un strādājam, un, tā kā tās pašas komisijas un tie paši deputāti ir lūguši izskatīt šos jautājumus ārkārtas sesijā, tad to rīt arī izdarīt. Un, protams, arī Prezidijs izpildīs savu pienākumu un 48 stundu laikā sasauks otro ārkārtas sesiju. Paldies. Rīt 10.00 tiekamies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, S.Stikute

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar sociālo

nodokliææ

(680. un 680.Øa dok.) Ø 1.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar

namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiemææ

(676. un 676.Øa dok.) Ø 1.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikāææ

(678. un 678.Øa dok.) Ø 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar valsts

pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtībuææ

(681. un 681.Øa dok.) Ø 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar zemes

nodokliææ

(677. un 677.Øa dok.) Ø 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar

dzīvojamo telpu īriææ

(679. un 679.Øa dok.) Ø 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums likumā æPar

zemes privatizāciju lauku apvidosææ (Nav pieņemts)

(687. un 687.Øa dok.)

Priekšlikums Ø deputāts J.Zaščerinskis Ø 2.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo

sadarbību muitas jautājumosæ (Atlikts)

(700. un 700.Øa dok.) Ø 3.lpp.

Priekšlikums Ø deputāts A.Endziņš Ø 3.lpp.

Par procedūru Ø deputāts J.Sinka Ø 4 lpp.

Paskaidrojums Ø Ministru prezidents M.Gailis Ø 4.lpp.

Par likumprojektu æPar nolīgumiem starp Latvijas

Republikas un Lietuvas Republikas valdībāmæ (Atlikts)

(701. un 701.Øa dok.) Ø 5.lpp.

Par likumprojektu æPar pašvaldību finansu

izlīdzināšanuæ

(705. un 705.Øa dok.) Ø 5.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar augu šķirņu

aizsardzībuææ

(708. un 708.Øa dok.) Ø 5.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar

pievienotās vērtības nodokliææ

(710. un 710.Øa dok.) Ø 5.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar

mežu apsaimniekošanu un izmantošanuææ

(711. un 711.Øa dok.) Ø 5.lpp.

Par likumprojektu æPar nekustamā īpašuma

nodokliæ (Nav pieņemts)

(712. un 712.Øa dok.)

Debates deputāte A.Seile Ø 6.lpp.

deputāte A.Poča Ø 7.lpp.

deputāts A.Kreituss Ø 7.lpp.

deputāts A.Endziņš Ø 8.lpp.

deputāts J.Bunkšs Ø 9.lpp.

deputāts J.Kokins Ø 9.lpp.

Par likumprojektu æAdministratīvo aktu procesa

likumsæ

(713. un 713.Øa dok.)

Priekšlikums deputāts J.Lagzdiņš Ø 10.lpp.

Par likumprojektu æPar informācijas atklātību un

aizsardzību valsts pārvaldes institūcijāsæ (Noraidīts)

(714.un 714.Øa.dok.)

Debates deputāts V.P.Karnups Ø 11.lpp.

deputāts M.Grīnblats Ø 12.lpp.

deputāts P.Tabūns Ø 12.lpp.

Ministru prezidents M.Gailis Ø 13.lpp.

deputāts M.Budovskis Ø 14.lpp.

deputāte A.Rugāte Ø 16.lpp.

deputāts J.Sinka Ø 17.lpp.

deputāts A.Krastiņš Ø 18.lpp.

Par likumprojektu æLikums par bankas æBaltijaæ

sanāciju un bankrotuæ

(717. un 717.Øa dok.)

Debates deputāts A.Kreituss Ø 20.lpp.

deputāts M.Grīnblats Ø 23.lpp.

deputāts J.Sinka Ø 25.lpp.

deputāts E.Kide Ø 26.lpp.

deputāts A.Kreituss Ø 27.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar

personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā

arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai

izlietoto līdzekļu atlīdzināšanuææ

(717. un 715.Øa dok.) Ø 28.lpp.

Par likumprojektu æVietvārdu aizsardzības

likumsæ

(716. un 716.Øa dok) Ø 28.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar radio un

televīzijuææ

(719. un 719.Øa dok.) Ø 28.lpp.

Lēmuma projekts æPar atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam Dz.Ābiķimæ

(736.dok.)

Ziņo Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane Ø 28.lpp.

Lēmuma projekts æPar neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam O.Pavlovskimæ

(737.dok.)

Ziņo Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane Ø 29.lpp.

Lēmuma projekts æPar neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam J.Jurkānamæ

(735.dok.)

Ziņo Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane Ø 29.lpp.

Lēmuma projekts æPar neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam M.Ā.Kalniņamæ

(734.dok.)

Ziņo Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane Ø 29.lpp.

Lēmuma projekts æPar A.Saulītes apstiprināšanu

par Rīgas apgabaltiesas tiesnesiæ

(682.dok.)

Ziņo deputāts A.Endziņš Ø 30.lpp.

Lēmuma projekts æPar uzticības izteikšanu

J.Bunkšam kā pašvaldības valsts ministram

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijāæ

(632. un 723.dok.) Ø 30.lpp.

Lēmuma projekts æPar izmaiņām Centrālās

vēlēšanu komisijas sastāvāæ (Atsaukt

Dz.Rasnaču un ievēlēt K.Kurzemnieci)

(725.dok.) Ø 30.lpp.

Lēmuma projekts æPar izmaiņām Centrālās

vēlēšanu komisijas sastāvāæ (Atsaukt M.Vītolu

un ievēlēt M.Bušmani)

(726.dok.) Ø 31.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksāæ (3.lasījums)

(730. dok.)

Ziņo deputāte K.Lībane Ø 32.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Ø Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane Ø 34.lpp.

Likumprojekta æGrozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā izskatīšanas turpinājums Ø 35.lpp.

Debates Ø deputāts V.P.Karnups Ø 47.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Republikas

Muitas kodeksāæ (3.lasījums)

(731.dok.)

Ziņo Ø deputāte K.Lībane Ø 57.lpp.

Likumprojekts æPar valsts un pašvaldību

finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

novēršanuæ (3.lasījums)

(658. un 729.dok.)

Ziņo Ø deputāts J.Lagzdiņš Ø 59.lpp.

Likumprojekts æPolitisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likumsæ (3.lasījums)

(348. un 738. dok.)

Ziņo Ø deputāts J.Lagzdiņš Ø 61.lpp.

Debates Ø deputāts V.P.Karnups Ø 62.lpp.

Ø deputāte I.Birzniece Ø 63.lpp.

Ø deputāts V.P.Karnups Ø 64.lpp.

Ø deputāts A.Endziņš Ø 65.lpp.

Paziņojumi Ø deputāts J.Sinka Ø 67.lpp.

Ø deputāts G.Bērziņš Ø 67.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Ø Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane Ø 68.lpp.

Likumprojekta æPolitisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likumsæ izskatīšanas turpinājums Ø 68.lpp.

Debašu turpinājums Ø deputāts M.Graudiņš Ø 70.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

budžetu 1995.gadamæ (1.lasījums)

(699., 740. un 740.Øa dok.)

Ziņo deputāts O.Kehris Ø 73.lpp.

Debates Ministru prezidents M.Gailis Ø 77.lpp.

Valsts ieņēmumu

valsts ministre A.Poča Ø 78.lpp.

Priekšlikums deputāts V.P.Karnups Ø 86.lpp.

Debašu turpinājums deputāts A.Kreituss Ø 87.lpp.

deputāts G.Bērziņš Ø 89.lpp.

deputāte L.Laviņa Ø 94.lpp.

deputāts P.Tabūns Ø 96.lpp.

deputāts Z.Tomiņš Ø 97.lpp.

deputāte I.Kreituse Ø 100.lpp.

deputāte A.Seile Ø 104.lpp.

deputāts O.Grīgs Ø 105.lpp.

deputāts E.Kide Ø 107.lpp.

deputāte L.Kuprijanova Ø 111.lpp.

deputāts A.Rozentāls Ø 113.lpp.

deputāts J.Lucāns Ø 114.lpp.

deputāts A.Panteļējevs Ø 116.lpp.

deputāts M.Graudiņš Ø 119.lpp.

deputāts P.Tabūns Ø 121.lpp.

deputāts G.Bērziņš Ø 122.lpp.

deputātsJ.Zaščerinskis Ø 124.lpp.

deputāte I.Birzniece Ø 126.lpp.

Par ārkārtas sesijas sēdes pārtraukšanu Ø 127.lpp.

Priekšlikumi deputāts O.Kehris Ø 127.lpp.

deputāts A.Rozentāls Ø 128.lpp.

Debašu turpinājums finansu ministre I.Sāmīte Ø 128.lpp.

Par ārkārtas sesijas sēdes pārtraukšanu Ø 131.lpp.

Priekšlikumi deputāts J.Lagzdiņš Ø 131.lpp.

deputāts G.Bērziņš Ø 152.lpp.

Galavārdi valsts ieņēmumu valsts

ministre A.Poča Ø 134.lpp.

deputāts O.Kehris Ø 135.lpp.

Priekšlikumi deputāts G.Bērziņš Ø 140.lpp.

finansu ministre I.Sāmīte Ø 142.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

budžetu 1995.gadamææ (2.lasījums)

(586. un 743.dok.)

Ziņo deputāts O.Kehris Ø 143.lpp.

Priekšlikums deputāte L.Kuprijanova Ø 144.lpp.

Par procedūru deputāts V.P.Karnups Ø 145.lpp.

Debates deputāte A.Poča Ø 146.lpp.

deputāte L.Kuprijanova Ø 147.lpp.

deputāte A.Poča Ø 148.lpp.

deputāts Z.Tomiņš Ø 149.lpp.

Ø 151.lpp.

deputāts A.Endziņš Ø 152.lpp.

deputāte A.Poča Ø 154.lpp.

deputāts G.Bērziņš Ø 155.lpp.

Par procedūru deputāte A.Poča Ø 155.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts budžetu

1995.gadamææ (2.lasījums) (Nodots atpakaļ komisijai)

(207. un 744.dok.)

Ziņo deputāts O.Kehris Ø 156.lpp.

Debates deputāts A.Panteļējevs Ø 157.lpp.

deputāts A.Berķis Ø 159.lpp.

deputāts M.Grīnblats Ø 160.lpp.

Priekšlikums deputāte A.Poča Ø 161.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane Ø 162.lpp.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu Ø 163.lpp.