Sēdes vadītājs. Turpinām 16. marta sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanu.

Likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem". Mēs iesākām izskatīt to pagājušajā sēdē un šodien jāsāk izskatīt 5. panta 3. punkts. Referents Raimonds Jonītis - Tautsaimniecības komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Labrīt! Tas ir dokuments nr. 247, 9. lapaspuse. Par 5. panta 3. punktu. Te ir tikai tīri redakcionālas dabas labojums - vairs netiek nosaukts konkrēts likums par politiski represētās personas statusa noteikšanu, jo mums darba apritē jau ir cits likums, un es aicinu pievienoties komisijas atbalstītajai redakcijai, kas tikai tīri redakcionāli nosauc šo likumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums - par 6. panta sesto daļu. 11. lappusē. Trīs tīri redakcionālas dabas labojumi. Tos iesniedzis deputāts Jonītis. Komisija viņus visus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai par šiem redakcionālajiem labojumiem deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. 7. pantā ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un deputāta Jonīša priekšlikumi, ka sertifikāti politiski represētām personām... Abi šie priekšlikumi ir tīri redakcionāli - vienā tiek nomainīts likuma konkrētais nosaukums, bet otrs ir tīri redakcionāls. Es aicinu atbalstīt, arī komisija atbalstījusi abus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem, kuri iesnieguši savus priekšlikumus, nav iebildes pret šo redakciju? Nav. Vai citiem deputātiem ir kādi iebildumi? Arī nav. Pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums - par 8. panta otro daļu. Praktiski arī šeit ir tas pats, ko mēs iepriekš jau esam atbalstījuši, - konkrētais likuma nosaukums ir aizvietots ar vārdiem "likumā paredzētajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iesniedzējiem nav iebildes pret šo redakciju? Nav. Arī citiem deputātiem nav? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Par 8. panta ceturto daļu ir divi priekšlikumi - viens no Juridiskā biroja un viens ir deputāta Jonīša priekšlikums, lai sakārtotu šo pantu un paredzētu, kā ir mantojams. Tautsaimniecības komisija izskatīja šos abus priekšlikumus, tos ir atbalstījusi un izteikusi nedaudz mainītā redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē. Es aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. 9. pants -"Sertifikāti īpašuma kompensācijai" - ir tikai... Nē, es atvainojos... Pirmais priekšlikums ir - nodaļas virsrakstu izteikt sekojošā redakcijā. Tas ir tīri redakcionāls ieteikums, lai visā likuma tekstā panāktu vienotu šo nosaukumu, tātad turpmāk sauktu "Îpašuma kompensācijas sertifikāti". Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Un arī 9. panta virsrakstā, par cik mēs nupat pieņēmām nodaļas virsrakstu, ir tikai šī vārdu maiņa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums, kur piedāvāts arī par karadarbības rezultātā zaudētajiem īpašumiem piešķirt sertifikātus. Tautsaimniecības komisija to ir izskatījusi, bet viņa nevarēja atbalstīt tā iemesla dēļ, ka Latvijas Republika nevarētu uzņemties nekādu īpašu papildu atbildību par tiem postījumiem, kas nodarīti kara laikā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Centrālā zemes komisija ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu ar jautājumiem: kāpēc, ja manu māja nodedzināja kara laikā, par to nevar saņemt atlīdzību, bet, ja viņu nojauca meliorācijas periodā, kad darbojās kolhozi, tad par to var saņemt atlīdzību? Šādu īpašumu nav pārāk daudz. Es jau dzirdēju, ka Endziņa kungs iebilst: vai par visu Jelgavu dosim kompensāciju? Šādos gadījumos var arī, protams, citādā veidā pieprasīt šo kompensāciju. Es domāju, ka to tālāk varētu regulēt Ministru kabineta noteikumi, kuros gadījumos to darīt, un vismaz par individuālajām lauku mājām šādu kompensāciju vajadzētu saņemt, un tas būtu tikai taisnīgi. Nežēlosim šos sertifikātus, kuriem jau tā ir pārāk mazs pielietojums un kurus mēs dalām pa labi un pa kreisi. Kāpēc mēs nevaram par mājīpašumiem, kuri gājuši bojā kara laikā, izsniegt šo papīrīti, kuru sauc par sertifikātiem? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Kolēģi, tā nu ir gadījies, ka man parasti Seiles kundzei ir jāoponē, un tas ir jādara tādēļ, ka šeit taisnīguma nav nekāda. Redzat, pie tām kolhozu lietām vainīga bija tā valsts vara, kas Latvijā tobrīd pastāvēja, lai nu kāda, bet tā bija Latvija. Par valsts grēkiem valstij ir jāatbild, bet nedz Valmieru, nedz Jelgavu Latvija nenopostīja. Tās bija citas valstis, citu varu bruņotie spēki, kas to izdarīja, un mums par viņu grēkiem nav jāmaksā. Ne es jūtos par to atbildīgs, ne arī jūs, Seiles kundze, un es domāju, ka nevajadzētu mums savus nodokļus ieguldīt šādu zaudējumu kompensācijā. Jūs zināt, ka katram noziedzniekam jāatbild par sevis izdarīto un nevar prasīt no upura, lai viņš segtu cita pāridarītāja grēkus. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, jo tā apmierināšana nebūtu taisnīga pret mums, pret latviešu tautu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

O.Grīgs (LZS).

Labrīt Prezidij, priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es savukārt oponēšu manam kolēģim Līgotņa kungam. Ja viņš uzskata, ka pēckara sagrautās mājas... ka vainīga ir tā vara, kāda nu bija, tad jāteic, ka vainīgumu nosaka tiesa, bet tāda tiesa diemžēl vēl nav bijusi. Jums kā juristam to vajadzēja zināt. Bet es šeit pilnīgi pievienojos Seiles kundzei, ka par sagrautajām pilsētām, kas cieta no vācu vai no krievu bombardēšanas vai no spridzināšanas, te tiešām varētu noteikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un es domāju, ka laukos tik tiešām nav tik daudz šo īpašumu, par kuriem nevarētu kompensēt ar sertifikātiem. Tā ka es pievienojos Seiles kundzes izteiktajai domai.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mani vienīgais arguments tikko minētajos deputātes Seiles un Oskara Grīga izteikumos pārsteidz. Vai mēs tiešām dalīsim Latvijas iedzīvotājus pilsētu un lauku iedzīvotājos? Lauku iedzīvotājiem mēs dosim par nopostītajiem īpašumiem, kā šeit teica, un ka nav tik daudz šo lauku māju... Pilsētas arī cieta. Padomāsim par to! (No zāles deputāts O.Grīgs: "Bet viņiem bija lopi un inventārs, kas viss aizgāja bojā.")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt?

R.Jonītis. Jā, es tiešām varbūt vēlreiz vērstu Saeimas uzmanību uz to. Mēs šajā jaunajā likuma redakcijā jau esam mainījuši arī nedaudz pantu par represijām. Mēs nevaram uzskatīt, ka Latvija būtu atbildīga par citu valstu veiktajām represijām pret citu valstu pilsoņiem un šiem... Par citu valstu veiktajām represijām mēs sertifikātus vairs nedodam. Tieši tāpat mēs nevarētu arī atbildēt ne par PSRS, ne par Vācijas veiktajiem kara postījumiem, jo šie postījumi ir nodarīti visiem, un viņu atmaksāšana ar sertifikātiem... Skaidrs, ka mani pārsteidza Seiles kundzes arguments, ka mēs viņus dalām pa labi un pa kreisi un ja mēs sāksim dalīt vēl vairāk klāt, tad diezin vai viņu segums un viņu vērtība palielināsies. Tas ir pilnīgi pretēji! Es aicinu noraidīt šo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 9. panta 1. punkta sākumu šādi: "Sertifikātus par nacionalizētajiem karadarbības rezultātā (1940.-1945. gada) zaudētajiem un...", un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 32, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums. 9. panta otrajā daļā ir tīri redakcionāls labojums - vārdu "izmaksāt" aizvietot ar vārdu "'sniegt".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 9. panta trešo daļu, deputāta Jonīša priekšlikums. Viņš praktiski tikai ir mainījis redakciju, un šajā gadījumā daudz precīzāks ir visur jau pašreiz pieņemtais termins "îpašuma kompensācijas sertifikāti", kā arī tiek atrunāts, kā viņi ir atzīmējami sertifikātu grāmatiņās. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Paldies, pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 11. panta otro daļu. Juridiskais birojs ir iesniedzis šo priekšlikumu - izteikt 11. panta otro daļu jaunā redakcijā. Un komisija to ir izskatījusi un atzīst, ka tas pēc būtības atbilst šī likuma nostādnēm un ka jebkurā gadījumā, kā iepriekš mēs bijām paredzējuši, Ministru kabinets nosaka kārtību... Aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums - 12. panta trešās daļas pēdējais teikums ir mainīts tīri redakcionāli. Atkal tiek lietots šis termins "îpašuma kompensācijas sertifikāti". Tā ir vienīgā atšķirība no iepriekšējā teksta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 13. panta otro daļu. Tas ir tieši tāds pats redakcionālas dabas labojums - ieteikti vārdi "îpašuma kompensācijas sertifikāti".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 14. pantā - "Kompensācija par politiski represētajām personām atņemto mantu". Šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" - tā piedāvājusi svītrot pirmās daļas palīgteikumu, un Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums pirmajā daļā ir tīri redakcionālas dabas. Tātad atkal ir lietoti šie vārdi "îpašuma kompensācijas sertifikāti". Es aicinu arī šeit atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

R.Jonītis. Tieši tāds pats redakcionālas dabas labojums ir 14. panta otrajā daļā. Es aicinu arī šo atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Tālāk!

R.Jonītis. 14. panta trešās daļas pēdējā teikumā atkal tiek lietoti šie paši vārdi "îpašuma kompensācijas sertifikāti". Un es aicinu arī šeit atbalstīt šo maiņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Juridiskais birojs iesaka 14.1 pantu numurēt kā pamatpantu, un komisija uzskatīja, ka tas ir atbalstāmi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums šā panta otrās daļas pirmo teikumu izteikt jaunā redakcijā, un komisija aicina to atbalstīt. Priekšlikums ir par to, kas pieņem lēmumu par īpašuma kompensācijas sertifikātu lietojumu.

Otrs priekšlikums par šo 2. punktu ir Ministru kabineta iesniegts (un arī zemkopības ministra papildus iesniegts) priekšlikums svītrot 2. punkta pēdējo teikumu. Komisijas slēdziens bija neatbalstīt, bet izteikt to jaunā redakcijā, kas redzama 3. ailītē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šis 14.1 pants, kas tagad jau ir iekļauts 14.pantā, tika pieņemts 1994. gadā, un pārejas noteikumos tika noteikts, ka līdz 1994. gada 1. jūlijam ir jāizstrādā kārtība, kādā izmaksājama šī kompensācija. Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma šo likumu un pārejas noteikumus izsvītroja. Diemžēl toreiz, kad Saeimā sprieda par 81. panta kārtībā pieņemto noteikumu atzīšanu, tikai ar divu balsu pārsvaru guva virsroku šis Ministru kabineta iesniegtais variants, kaut gan te ir acīm redzams Satversmes pārkāpums, jo tika izsvītrots pants, kas tika pieņemts šīs Saeimas laikā pārejas noteikumos, kas noteica termiņus. Un termiņš tātad bija 1994. gada 1. jūlijs. Līdz šim brīdim tātad šie noteikumi nav pieņemti, un šeit ir viens galvenais iemesls. Noteikumus tā, kā šeit ir uzdots, Zemkopības ministrija izstrādājusi sen, iesniegusi Ministru kabinetā, bet sakarā ar to, ka nav skaidri finansēšanas avoti un naudu nevienam negribas dot... Summa kopumā ir apmēram miljons latu. Protams, pastāv vairākas finansēšanas iespējas, bet neviens no līdzekļu avotiem šo naudu negrib šim mērķim piešķirt, šis pants tā arī līdz šim nav īstenots. Saeima, balsojot par budžetu, kur bija Zemnieku savienības priekšlikums - atbilstoši tam spēkā esošajam likumam likt šo summu... pie kam jau šis pants nenosaka, ka uzreiz tas miljons jāsamaksā. Jāsāk ir varbūt aprēķinot... un kādu daļu šogad un pēc tam maksājot. Arī Saeima noraidīja šo priekšlikumu, manuprāt, nepamatoti, jo tas tomēr pamatojās uz likumu par sertifikātiem. Pie kā tas ir novedis? Šobrīd situācija ir ļoti nopietna, varētu teikt, pat traģiska. Šajās zinātnes saimniecībās, kur ir palikusi šī valsts daļa, pārveides process ir principā visu šo laiku apstājies, jo likumā ir rakstīts par šo naudas kompensāciju, un, atklāti sakot, tanī laikā, kad to rakstīja iekšā, es personīgi biju tam pretī tikai viena apstākļa dēļ - ka mēs varbūt vienkārši mānām cilvēkus un nespēsim to īstenot. Bet, ja jau Saeima, likumdevējs, lēma, tad tomēr likums ir jāīsteno. Protams, tagad situācija ir ļoti kutelīga. Jautājums ir - kas risinās šīs problēmas, kas ir radušās šajās zinātniskajās saimniecībās, kad praktiski šobrīd šis process ir iegājis strupceļā un no šā strupceļa izejas tikpat kā nav? Tāpēc es, šo pantu apspriežot, gribētu dzirdēt ne tikai zemkopības ministra, bet arī vai nu Ministru prezidenta, vai finansu ministra, vai ekonomikas ministra viedokli par to, kā tomēr būs, - vai valdība grasās šo pantu pildīt vai vispār negrasās. Jo tas ir tomēr diezgan paradoksāli, ja likums ir un ir noteikta kārtība, un valdība šo pantu pilnībā ignorē. Tātad šajā variantā, ko ir atbalstījusi komisija, ir it kā meklēts kompromiss starp šiem abiem ceļiem - maksāt naudā un nemaksāt, tātad radīt cilvēkiem izvēli - izvēlēties, vai saņemt naudu vai, iespējams, arī sertifikātus. Protams, varētu būt, ka tas risinājums - kaut kāds, tāds vispieņemamākais... Bet jebkurā gadījumā, ja šeit šīs brīvās izvēles nav, ja šī nauda netiek dota - ne santīma, tad tā arī uzreiz ir jāpasaka. Mēs nevaram mānīt cilvēkus un šo procesu bremzēt! Tāpēc es tiešām gribētu dzirdēt ne tikai Zemkopības ministrijas viedokli - jo tas man ir diezgan skaidrs; protams, situācija ir sarežģīta; ja naudu nedod, process šajās saimniecībās ir pilnīgi paralizēts, - bet tieši finansu institūcijas viedokli par to, kā šis jautājums tiks risināts: vai Privatizācijas fonds vai budžets, vai Īpašuma fonds... Jo principā šeit notiek vienas valsts īpašuma formas nomaiņa ar otru. Tie, kas tiek privatizēti... tā vietā tiek paņemts īpašums, kas kādreiz ir, apvienojoties kolhoziem... un kas šobrīd tiek paturēts zinātnes vajadzībām zinātniskajās saimniecībās. Un gribu teikt, ka jautājums ir ļoti nopietns. Cilvēki ir ļoti neapmierināti ar šo neskaidrību, jo viņi zina, ka ir šis likums, viņi gaida šo kompensāciju, bet kompensācijas nav, un šeit, zālē, manuprāt, nevienam nav skaidrības, kad šī kompensācija varētu būt un kādā veidā varētu būt. Tāpēc pirms tik būtiskas izšķiršanās, lai pēc tam laiks nav jātērē jautājumos un pieprasījumos, es tomēr gribētu dzirdēt kādu no finansu institūcijas, no Ministru kabineta ministriem, tātad finansu ministra vai Ministru prezidenta viedokli par to, kā tomēr šis jautājums tiks risināts. Tas ir jāzina pirms balsošanas, jo mums tomēr ir jāzina, par ko mēs balsojam un kā valdība grasās šo jautājumu risināt, ja šis lēmums tiks pieņemts, - to pildīt vai nepildīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu! Pēc tam - Andris Piebalgs.

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputāts Bērziņš situāciju raksturoja ļoti izsmeļoši, es tikai gribētu piedāvāt vēl dažus apsvērumus, lai jums būtu vieglāk izšķirties par balsojumu. Zemkopības ministrijas un valdības piedāvātā izeja no stāvokļa - par atlīdzības izmaksu sertifikātos - it kā pārkāpj likuma sākumā doto privatizācijas sertifikātu definīciju un būtību, tas ir, ka sertifikāts ir atlīdzība par valsts un pašvaldību privatizējamo īpašumu. Taču uzskatu, ka arī komisijas priekšlikums neatbild uz galveno jautājumu - vai un kad būs iespējams saņemt atlīdzību naudā? Tā ka acīmredzot šajā balsojumā būs jāizšķiras par kompromisu. Ja Saeima tomēr nobalsos par komisijas atbalstīto priekšlikumu - tas ir, ka varēs saņemt naudu vai sertifikātus, pēc izvēles -, tad ar šo balsojumu faktiski Zemkopības ministrijai tiks uzlikts par pienākumu paredzētajā kārtībā griezties pie valdības ar lūgumu izdarīt labojumus budžetā. Tāpēc es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to un lūgt atcerēties, ka tiem deputātiem, kuri tagad nobalsos par komisijas priekšlikumu, līdz ar to būs morāls pienākums balsot par izmaiņām budžetā, tātad šo miljonu un 20 tūkstošus latu, kas ir vajadzīgi šā īpašuma kompensācijai, pēc tam atņemot kādām citām vajadzībām budžetā, citam budžetā paredzētam mērķim.

Nobeigumā es gribu lūgt deputātus izšķirties šajā jautājumā par kompromisu un atbalstīt Kabineta un Zemkopības ministrijas priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tad, kad sākotnēji radās šis ieraksts likumā, bija runa par to, ka aprēķini rādīja, ka šāda summa būtu tikai 70 tūkstoši latu, un tāpēc tika izmainīta vispārējā kārtība un tika ierakstīts šis teikums par naudu. Budžeta apspriešanas gaitā - un arī tā budžeta, kuru varētu varbūt skatīt Privatizācijas fonda budžeta izskatīšanas gaitā... faktiski lielākā daļa naudas ieiet pamatbudžetā un daļa aiziet investīcijām. Tādēļ radās šis priekšlikums, kuru iesniedza Ministru kabinets un zemkopības ministrs, - ka tad, ja izņem ārā šo pēdējo teikumu, tad acīmredzot pāriet pie vispārējās kārtības. Es pilnīgi atbalstītu šo, bet es gribu pārrunāt šo jautājumu ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas priekšsēdētāju Zaščerinska kungu, un te ir, protams, viena būtiska lieta. Likums jau tomēr paredzēja šo kompensāciju naudā, un tiešām dažādu, teiksim, nepilnību dēļ likumdošanā tas tika samainīts, tā secība tika mainīta. Tāpēc, manā skatījumā, šobrīd reālais variants ir tomēr tikai tas, ko ierosināja Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, jo tomēr cilvēki nav vainīgi, ka iepriekšējā likumdošanas aktā ir tikusi paredzēta tā atlīdzība naudā, bet piepeši kaut kādu apstākļu dēļ tas netiek izdarīts. Es nesolu, ka mēs atradīsim uzreiz šo naudu - tas tomēr ir miljons! -, bet es domāju, ka līdz gada beigām, veidojot reālu grafiku, vēlreiz pārbaudot aprēķinus, mums būs tas jāizdara. Vienkārši mums nav citas alternatīvas, tāpēc komisijas variants ir faktiski tas kompromisa variants, kas, no vienas puses, uzliek par pienākumu to izdarīt, bet, no otras puses, mums tomēr ļauj to darīt līdz gada beigām, un atkarībā no tā, cik mums ātri pildīsies, teiksim, Privatizācijas fondā..., mēs varētu pieņemt šo jautājumu un atrisināt pēc iespējas ātrāk, bet reālais termiņš, protams, varētu būt gada beigas. Es ceru, ka kādu daļu izņems sertifikātos, tas, protams, samazinās šo spiedienu tieši uz naudas pusi. Un tomēr atrisinājums, es domāju, principā ir reāls. Lai arī es uzskatu, ka nevajadzēja sākotnēji pieņemt tādu, taču šobrīd mums vairs nav izvēles. Tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz komisijas priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka es pārrunāju šo jautājumu arī ar komisijas priekšsēdētāju, un tas ir komisijas būtisks viedoklis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Pirms Piebalga kungs uzsāka savu runu, es biju izlēmusi, ka es runāšu par to, ka šis likums jau bija spēkā, sastādot budžetu. Un tāpēc es ļoti pateicos Piebalga kungam par pareizo skaidrojumu. Jā, šis likums tiešām bija spēkā jau tad, kad mēs izskatījām budžetu, bet šī naudas summa netika iekļauta. Daļēji šeit vaina ir jāuzņemas arī iepriekšējam zemkopības ministram un arī viņa parlamentārajam sekretāram Bērziņa kungam, kuri jau toreiz boikotēja šo atlīdzības saņemšanu naudā. Un tāpēc es tomēr iesaku, ka šoreiz, izvērtējot visu šo situāciju... jā, naudas ir maz, bet nevar cilvēkiem atņemt mantu, it sevišķi tad, ja tā ir nekustama manta - ja tās ir ēkas, nami, un varbūt arī vēl cits īpašums, - it īpaši tad, ja tas ir nekustamais īpašums, nevar to vienkārši atņemt, samaksājot par to sertifikātos. Arī zemi zinātniski pētnieciskajām saimniecībām jau tagad nodod, atsavinot īpašniekiem un samaksājot viņiem atlīdzību naudā. Šai kārtībai ir jābūt vienotai. Un tomēr vajag meklēt šo kompromisu. Arī es varu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, ka tad, ja cilvēks nespēj sagaidīt šo kārtību, kad viņam piešķirs par savu mantu naudu, viņam ir tiesības brīvprātīgi piekrist saņemt sertifikātus, pie tam rakstiski izteikt šo savu piekrišanu. Tātad aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Labrīt, godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs tīri labi atceraties, kā pirms trīs gadiem ritēja cīņa, lai saglabātu Latvijā lauku zinātni, lai saglabātu tehnikumus, izglītību lauku bērniem, un, lūk, vislielākais "akmens" bija šīs bijušo īpašnieku zemes un arī nomaksa par tām. Un jāsaka godīgi, ka, ja šodien mēs neatbalstīsim Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, tad es personīgi neredzu vairs iestādes, kas Latvijā pēc diviem vai trijiem gadiem nodarbosies praktiski ar Latvijas lauku zinātni. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, un vajag mēģināt vienreiz arī valdībai - ne uzreiz, bet iespēju robežās - norēķināties ar šiem bijušajiem zemes īpašniekiem par tām zemēm, ko pašreiz izmanto šīs saimniecības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas... nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, skatiet, lūdzu, 18. lappusi! Mums būs divi balsojumi. Pirmais balsojums - svītrot 14.1 panta 2. punkta pēdējo teikumu. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets un zemkopības ministrs.

Otrs balsojums būs par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu - otrās daļas pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos vai sertifikātos, ja saņēmējs tam rakstiski piekrīt."

Tātad būs divi balsojumi. Lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets un zemkopības ministrs Ūdris, - izsvītrot 14.1. panta 2. punkta pēdējo teikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 35, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par komisijas priekšlikumu: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos vai sertifikātos, ja saņēmējs tam rakstiski piekrīt." Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis (LC).

Nākamais priekšlikums šajā pašā pantā, 3. daļā, praktiski ir tādēļ, lai saskaņotu šo likumu ar likumu par pašvaldībām. Sakarā ar to, ka pagastu valžu vairs nav, vārds "valde (pagasta valde)" ir aizvietots ar vārdu "padome (pagasta padome)."

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. 15. pants. Ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums uzsākt šo pantu ar tekstu "Latvijas Republikā pilsoņu rīcībā esošie sertifikāti". Tautsaimniecības komisija savā sēdē to neatbalstīja, jo pilsoņi no nepilsoņiem jau sākotnēji tiek nedaudz nodalīti pie sertifikātu aprēķināšanas (pilsoņiem šie sertifikāti jau ir iedoti vairāk nekā nepilsoņiem), un tāpēc nebūtu vēlreiz papildus jāievieš kaut kāds dalījums, kā izmantojami šie sertifikāti.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija piekrīt vai uzstāj, ka vajag balsojumu? Lūdzu zvanu! Frakcija uzstāj uz balsojumu.

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - uzsākt 15. panta tekstu ar vārdiem: "Latvijas Republikā pilsoņu rīcībā esošie sertifikāti". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Arī nākamais priekšlikums ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai". Runa ir par tiem, kuri vēlas atsavināt savus sertifikātus, repatriējoties no Latvijas. Tautsaimniecības komisija izskatīja arī šo priekšlikumu, un nekļuva arī skaidrs, kāpēc gan nepilsonim, izbraucot no valsts, būtu jāsaņem sertifikātu segums naudā pēc to nominālvērtības, tas ir, pilnā apmērā, ja pašreizējā brīdī valsts no pilsoņiem sertifikātus neatpērk. Tāpēc Tautsaimniecības komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu: "Personas, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, likumdošanā paredzētajā kārtībā var atsavināt savus sertifikātus vai izmantot tos repatriācijas izdevumu segšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atpērk viņam 4. panta kārtībā piešķirtos sertifikātus par to nominālvērtību." Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamie divi priekšlikumi... Es atvainojos, ir viens priekšlikums - 15. panta pirmās daļas otro rindkopu izslēgt. Iesniedzis deputāts Jonītis, un Tautsaimniecības komisija to atbalstīja tā iemesla dēļ, ka mēs jau pašreiz esam atdalījuši īpašuma kompensācijas sertifikātus un arī atzīmējam tos savādāk nekā parastos. Par šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem, tikai par tiem, ir pašreiz pērkama zeme Latvijas Republikā, un tāpēc aprakstīt šajā likumā, kā Privatizācijas aģentūrai vai pašvaldībai noteikt izsoles kārtību, nebūtu vairs nepieciešams. Vēl jo vairāk - dot 50% atlaidi.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes deputātiem? Lūdzu! Deputāti pieprasa balsot. Runa ir par deputāta Jonīša priekšlikumu - izslēgt 15. panta pirmās daļas otro rindkopu.

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 14, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais - 15. panta otrajā daļā Juridiskais birojs iesaka precizēt nodošanas un ieguldīšanas kārtību. Tas ir arī pants, par kuru mēs otrajā lasījumā pagājušajā reizē diezgan ilgi debatējām. 20. lappusē jūs redzat redakciju, kuru piedāvā deputāts Jonītis. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja, un šeit ir arī tās normas, kā katrs statūtu sabiedrības dalībnieks savus sertifikātus nodod sabiedrībai un kā viņi iegūst arī attiecīgās kapitāla daļas un arī balsu skaitu. Es aicinu atbalstīt to redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Arī par šo pantu bija iesniegts mans priekšlikums, un es, iepazinies ar domām komisijā, šo priekšlikumu noņēmu, jo principā tas pamatā risina visas šīs problēmas, kas bija saistītas ar šo privatizācijas sertifikātu izmantošanu statūtu sabiedrībās. Otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā cilvēki zaudēja šīs īpašuma tiesības uz savu daļu, ko viņi ieguldīja šajā statūtu sabiedrībā. Tāpēc principā šis priekšlikums ir atbalstāms, jo arī komisijā bija vismaz četri, ja nemaldos, priekšlikumi, un tas tika salikts vienā šajā priekšlikumā, kas principā aptver visus šos jautājumus. Tāpēc arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā kompromisa variantu starp visiem iesniegtajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt vēl par šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildes nav pret tā redakciju? Nav. Tad ir pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums... Ir divi priekšlikumi. Tātad faktiski tie abi ir tīri redakcionālas dabas labojumi un arī varbūt... Es vispirms paskaidrošu: vārdiņš "uzņēmējsabiedrība" tiek aizvietots ar vārdu "statūtsabiedrība", lai tīri juridiski sakārtotu šo likumu, un arī turpmāk būs līdzīga veida redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Pret šiem labojumiem deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemti.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums. 15. panta piektā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Šī jaunā redakcija atšķiras tikai ar šo "uzņēmējsabiedrības" aizvietojumu ar vārdiem "uzņēmumu (statūtsabiedrības)". Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt komisijas viedokli - pieņemt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums. 15. panta septītā daļa. Deputāta Jonīša priekšlikums: "Sertifikātus var pieņemt samaksai par nekustamo īpašumu, ko pārdod uzņēmumi (statūtsabiedrības), kuros valsts un pašvaldību daļa pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē nepārsniedz 25 procentus. Iegūtos sertifikātus šiem uzņēmumiem (statūtsabiedrībām) ir tiesības izlietot valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā." Par šo Tautsaimniecības komisijā lēmums netika pieņemts. Atšķirība no pašreiz esošās redakcijas ir tikai tā, ka var iegādāties vai nu īpašumu, vai šie sertifikāti ir obligāti izlietojami privatizācijā, un nekā savādāk. Tas būtu šeit balsojams...

Sēdes vadītājs. Vai debatēs nav pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jonīša priekšlikumu, kuru viņš pats tikko nolasīja. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 14. Pieņemts priekšlikums.

R.Jonītis. Paldies! Šis Tautsaimniecības komisijas priekšlikums attiecīgi jau pašreiz ir īstenots deputāta Jonīša priekšlikumā. Tas vairs nav jauns.

Nākamais priekšlikums ir par 16. panta trešo daļu. Juridiskais birojs ierosināja precizēt, kādā kārtībā notiks mantoto sertifikātu pārdošana un dāvināšana. Deputāts Jonītis savā priekšlikumā ir mēģinājis šo precizējumu veikt. Komisija atbalstīja šo jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R. Jonītis. Nākamais priekšlikums - 16. panta ceturtajā daļā vārdus "nodošanu uzņēmējsabiedrībām" aizvietot ar vārdiem "nodošanu statūtsabiedrībām". Tas ir tīri redakcionāli. Mēs jau iepriekš lēmām par šāda veida aizvietošanu. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums - šajā pašā ceturtajā daļā izslēgt trešo rindkopu, jo šī rindkopa runā par to, kā sertifikātu grāmatiņā un privatizācijas kontā ir atzīmējami šie īpašumu kompensācijas sertifikāti. Tas ir izslēgts tikai tāpēc, ka 3. panta 12. daļā - vispārīgajos noteikumos - mēs jau noteicām, ka visos gadījumos viņi ir atzīmējami atsevišķi gan sertifikātu grāmatiņā, gan privatizācijas kontā. Šeit atkārtoties nebūtu nepieciešams. Es aicinu atbalstīt šos izslēgumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. 16. panta ceturtās daļas ceturtā rindkopa tiek piedāvāta nedaudz mainītā redakcijā, kur ir konkretizēti tātad šie vārdi "îpašuma kompensācijas sertifikāti", kā arī precīzāk nosaukti fondi. Tātad es aicinu atbalstīt šo precizēto redakciju.

Vēl papildus tam ir precizēts, ka dokumenti ir jāuzrāda nevis Ministru kabineta visās bankās, bet gan tikai tajā bankā, kurā tiek atvērts rēķins, un nevienā citā nav tiesību pieprasīt kaut kādus papildu dokumentus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Tātad vēl ir... Es saprotu, ka tas ir atbalstīts šajā redakcijā, kas ir redzama lapas apakšējā daļā. Tas precīzi atkārto. Tas nebūtu balsojams otrreiz.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Jonītis. 16.panta piektā daļa. Juridiskais birojs ierosina no šīs daļas izslēgt vārdiņu "tikai" un dot atsauci uz 15. panta septīto daļu. Tātad abi šie priekšlikumi ir atbalstīti, komisijas piedāvātā redakcija ir redzama 3. ailītē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

R.Jonītis. 16. panta piektās daļas otrajā rindkopā ir izslēgts vārdiņš "piešķirtas". Tie ir tīri redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

R.Jonītis. 16. panta septīto daļu papildināt ar jaunu teikumu, ka šos sertifikātus dzēš institūcija, kura veic privatizāciju. Precīzāk būtu pateikt, ka sertifikāti pēc valsts un pašvaldību īpašuma pārdošanas tiek dzēsti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

R.Jonītis. Par 16. panta astoto daļu frakcija "Tçvzemei un brīvībai" piedāvā savu redakciju, kā veicama privatizācija un sertifikātu izmantošana uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Zvanu, lūdzu! Balsosim par priekšlikumu: "Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurās valsts un pašvaldību daļa pamatkapitālā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē ir mazāks par 25 procentiem un kurās pārējā pamatkapitāla daļa pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, ir tādas pašas tiesības izmantot sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem - fiziskajām personām. Zemes pirkšanas tiesības juridiskajām personām ierobežotas arī ar nosacījumiem, kas paredzēti likumdošanas aktos par zemes privatizāciju pilsētās un lauku apvidos." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Vēl par šo pašu 16. panta astoto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - pēdējo teikumu izteikt kā palīgteikumu, un arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, tā kā bija tik daudz priekšlikumu un šis ir diezgan būtisks pants, ir piedāvājusi savu redakciju, kurā diezgan precīzi ir pateikts, kā tad ir veicams šis privatizācijas process, kādas ir tiesības pirkt sertifikātus kredītiestādēs un kā viņi ir izmantojami, privatizējot bankas vai arī akciju sabiedrību īpašumu. Un papildus tātad šeit ir ietverts arī šis Juridiskā biroja priekšlikums - konkretizēt, kā ir pērkama zeme. Es aicinātu komisijas variantu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 16. panta devīto daļu - Tautsaimniecības komisija to ir nedaudz redakcionāli sakārtojusi, un es aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, bet izņemot šajā balsojumā to, kas mums bija pagājušajā reizē, - tātad par citām Ministru kabineta noteiktajām kredītiestādēm mums būtu jāpapildina.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums. 16. panta divpadsmito daļu tīri redakcionāli sakārtot un paskaidrot, ka īpašuma tiesības uz sertifikātiem pieder tai personai, kuras privatizācijas sertifikātu kontā tie atrodas. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 27. lapaspusē - 19. pantā izslēgt vārdu "apzināti", un komisija pati arī aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi ir par noslēguma jautājumiem. Pirmkārt tātad izteikt sadaļas nosaukumu - "Pârejas noteikumi". Tas ir komisijas ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Jonītis. 1. punkta izslēgšana ir pamatota ar to, ka Saeima nevarētu uzdot kādai ministrijai veikt šos darbus; un otrs pamatojums ir tāds, ka šie darbi, kas bija jāveic mēneša laikā, jau sen ir padarīti, tāpēc šis 1. punkts ir izslēdzams. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

R.Jonītis. Un šeit es lūgtu paņemt dokumentu nr. 270. Tur ir nākošie priekšlikumi sakarā ar to, ka šie pārejas noteikumi bija jāsaskaņo vēl ar jaunu likumu - "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību." Vajag izmantot tagad tikai šo dokumentu nr. 270. Tur ir šī 28. lapaspuse.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai esat sameklējuši šo dokumentu - nr. 270. Viņš nebija pielikts klāt, bet ir atsevišķi no komisijas puses iesniegts. Varam turpināt?

R.Jonītis. Jā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Jonītis. Tātad pirmais priekšlikums - papildināt 3. punktu ar šādiem vārdiem "...un Ministru kabineta noteikumi nr. 179". Komisija atbalsta, jo sakarā ar šī likuma pieņemšanu mums būtu šie Ministru kabineta noteikumi jāatzīst par spēku zaudējušiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

R.Jonītis. Tālāk ir priekšlikums - papildināt ar jaunu daļu: "Noteikt, ka līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai statūtsabiedrības pamatkapitālā ieguldītie sertifikāti jāizlieto valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā ne vēlāk kā gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Līdz šim termiņam privatizācijā neizmantoto sertifikātu ieguldījumu statūtsabiedrības pamatkapitālā novērtē atbilstoši vidējai tirgus cenai Latvijā sertifikātu ieguldīšanas brīdī, izdarot attiecīgas izmaiņas, ja tas nepieciešams, statūtsabiedrību pamatkapitālā likumā paredzētajā kārtībā." Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ievēro gan likumus par sabiedrību dibināšanu, ka gada laikā ir jāsasniedz pamatkapitāls, gan arī praktiski īsteno debatēs pieminētos jautājumus, lai ar sertifikātiem netiktu fiktīvi palielināts šis pamatkapitāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā, ka normatīvos aktus, kas nepieciešami likuma izpildei, izstrādā līdz 1995.gada 1. maijam, bet līdz jauno normatīvo aktu pieņemšanai piemērojami līdzšinējie normatīvie akti, ja tie nav pretrunā ar šo likumu. Komisija aicina atbalstīt šāda veida redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes. Pieņemts.

R.Jonītis. Un pēdējais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt visā likuma tekstā likumu pieņemšanas datumus un atsauces uz "Ziņotājiem", sanumurēt visas pantu daļas. Es aicinātu arī šo priekšlikumu atbalstīt kā tīri redakcionālu sakārtošanas darbu.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Tagad sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Deputātu priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā, kuru izsludinājis Saeimas Prezidijs.

Pirmais iesniegšanas secībā ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Aivara Endziņa iesniegums. Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas, pārceļot par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" otrajā lasījumā (darba kārtības 46. punkts) tūlīt jeb "uzreiz", kā šeit rakstīts, aiz darba kārtības sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā 12. punktu. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputāti lūdz jautājumu par deputātes Irēnas Folkmanes ievēlēšanu par Latvijas Republikas Saeimas sekretāra biedri izskatīt sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata".

Ir arī desmit deputātu iesniegts priekšlikums: "Izvirzām par kandidātu Latvijas Republikas Saeimas sekretāra biedra amatam deputātu Uldi Lakševicu. Šo jautājumu iekļaut darba kārtībā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" kā pirmo." Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tālāk ir 10 deputātu iesniegums: "Pamatojoties uz deputāta Gundara Bērziņa iesniegumu, atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas." Deputātiem nav iebildes pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Iekļauts darba kārtībā.

Vienpadsmit deputātu iesniegums - izveidot Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupu. Vai ir iebildes pret iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Ir iekļauts.

Ir vēl jautājumi un pieprasījumi, kurus kā vienmēr nolasīsim sadaļā "Jautājumi un pieprasījumi".

Godātie deputāti! Šeit mums bija iesniegts, bet diemžēl es nenolasīju vēl vienu iesniegumu. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 16. marta sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas - likumprojektus "Grozījumi Pilsonības likumā", "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"", lēmuma projektu "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam"", likumprojektus "Par pašvaldību budžetu" un "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" izskatīt pēc ceturtās sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Par Pilsonības likumu mēs esam jau lēmuši pēc komisijas ierosinājuma. Tagad par pārējiem priekšlikumiem. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebildes. Tad šis priekšlikums ir pieņemts.

Vai visi iesniegtie grozījumi darba kārtībā vai papildinājumi darba kārtībai, kuru izsludinājis Saeimas Prezidijs, ir izskatīti? Vēl viena neprecizitāte - es atvainojos... Pie dokumenta par atsaukšanu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas bija arī Saeimas lēmuma projekts, ko iesnieguši 10 deputāti - "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Arī es to lūdzu iekļaut darba kārtībā, lai varam izskatīt. Nav iebildes? Nav. Iekļauts.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir Saeimas Prezidija piedāvātais variants par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām. Arī Prezidija sēdē es nebalsoju par šī likumprojekta nodošanu komisijām un gribētu paskaidrot iemeslus. Es aicinātu arī godājamos Saeimas deputātus balsot pret šāda likumprojekta nodošanu komisijām sekojošu iemeslu dēļ. Mums pastāv 1922. gada Latvijas Satversme. Un tā ir vairāk nekā dokuments vai likums, tas praktiski ir mūsu valsts neatkarības pamats. Satversme pastāvēja visā Latvijas okupācijas laikā un bija pamats mūsu inkorporācijas Padomju Savienības sastāvā neatzīšanai. Satversme bija pamats mūsu misiju darbam ārzemēs. Satversme bija tas dokuments, uz kura pamata arī darbojās mūsu trimdas organizācijas, cīnoties par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Satversme ir viens no mūsu valsts neatkarības garantiem. Liekas, ka tas nav nekas būtisks - tiešām papildināt Satversmi vēl ar vienu nodaļu, ierakstot tur divus absolūti neko neizsakošus un negarantējošus pantus par pašvaldībām, un es pilnīgi piekrītu, ka mūsu pašvaldību sistēma Latvijā ir jānostiprina ar ļoti labiem likumiem, jāgarantē visas nepieciešamās pašvaldību tiesības, to skaitā arī tās, kas saistās gan ar budžetu, gan ar viņu patstāvību, gan ar viņu attiecībām ar valsts varas un pārvaldes institūcijām valsts līmenī un tā tālāk. Bet, godājamie kolēģi, neaiztiksim Satversmi! Satversmi ir ļoti vienkārši sākt grozīt, papildināt un izmainīt. Kā mēs zinām, ir iesniegti un pat ļoti plaši tiek diskutēti projekti par Satversmes grozīšanu pat tik tālu, ka tiek mainīts mūsu valsts konstitucionālais pamats, tiek sagrauta Latvijas valsts kā parlamentāra demokrātija un tiek ierosināts izveidot prezidentālu republiku, kas ir tālākais ceļš uz alternatīvu varu valstī ar visām no tā izejošajām sekām, kuras jau vienreiz Latvija ir ļoti neveiksmīgi piedzīvojusi 1940. gadā. Līdz tam tas noved.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es domāju, ka šādu it kā nevainīgu Satversmes labojumu, kaut tie liktos ļoti lietderīgi, uzsākšana, Satversmes labošana un grozīšana ir tālākais ceļš, kad tiek pavērtas durvis, lai, tālāk grozot ļoti vienkārši mūsu Latvijas Republikas Satversmi, varētu izdarīt visplašākās izmaiņas ne tikai šajā likumā, bet arī pašā mūsu valsts būtībā. Tāpēc es aicinu savus kolēģus neuzsākt šādu procesu vispār. Regulēsim valstiski ļoti svarīgus jautājumus ar konstitucionālajiem likumiem, kādi jau pastāv Latvijas Republikā, varam tos regulēt un pievienot, kā tas ir citu valstu konstitūcijās, kaut kādus atsevišķus dokumentus, ko pievieno klāt, kuros tiek nosacīts... bet neaiztiksim mūsu Satversmi, kas ir mūsu valsts neatkarības un valstiskās iekārtas garants. Mūsu Satversme ir kaut kas vairāk nekā to valstu satversmes, konstitūcijas, kas tiek mainītas gadu gadā, pakārtojoties saimnieciskajām, politiskajām vai personiskajām interesēm un tā tālāk. Mūsu valsts Satversmei būtu jābūt tiešām katra mūsu valsts ierēdņa, katra valstsvīra un politiķa darba vietā rāmītī pie sienas kā neaizskaramam dokumentam, kā mūsu valsts simbolam. Un es aicinu neķerties klāt mūsu valsts simbolam tāpat kā mūsu valsts karogam, ģerbonim un himnai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Andrejs Krastiņš izteica ļoti būtiskus apsvērumus par to, cik uzmanīgi mums vajadzētu grozīt Satversmi - mūsu valsts pamatlikumu. Es lielā mērā pievienojos viņa izteiktajiem argumentiem, bet es gribu vērst godāto kolēģu deputātu uzmanību uz to, ka diemžēl mūsu valstī ir politiskie spēki, kuri ir izvirzījuši vai taisās izvirzīt referendumā grozījumus Satversmē - un to skaitā arī attiecībā uz pašvaldībām, un grozījumi attiecībā uz pašvaldībām, neapšaubāmi, ir juridisks jautājums, nevis politisks jautājums. Un es teikšu atklāti, tas ir mans personīgais viedoklis: lai šis juridiskais jautājums netiktu pieņemts referendumā, mūsu komisija izvirza šādu nelielu grozījumu apspriešanu Saeimā konceptuālai izvērtēšanai. Jo, manuprāt, tas būtu absurds - referendumā grozīt Satversmi attiecībā uz pašvaldībām; tas ir juridisks jautājums. Tāda bija mūsu komisijas motivācija, un mēs ierosinām nodot šo jautājumu konceptuālai izvērtēšanai Saeimai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Runājot par Satversmi, manuprāt, būtiskākais ir tas, ka varbūt netiek prasīts grozīt vai ātri un steidzīgi kaut ko darīt, bet apspriest šo jautājumu - apspriest šo jautājumu varbūt visplašākajā, tātad visdemokrātiskākajā formā - tautas apspriešanā.

Otrs. Satversme neapšaubāmi ir šīs valsts pamats, bet uz šā pamata tika būvēta arī cita likumdošana, kaut vai, piemēram, par šīs politiskās likumdevējvaras realizāciju, tātad, piemēram, Vēlēšanu likums. Šobrīd, ja nemaldos, mēs jau esam mainījuši gan šo vecuma cenzu, no kura piedalās... Otrs, ko mēs esam būtiski izmainījuši, - Vēlēšanu likumu, kas bija tanī laikā spēkā, kas realizēja šo vēlēšanu sistēmu, šo demokrātisko formu. Pirmais būtiskākais ir tas, ka, ieviešot procentu barjeru - protams, tā ir it kā vajadzīga -, tā ievērojami maina situāciju šinī likumdevējā orgānā un maina šo partiju situāciju. Tātad mazajām partijām nav iespējas - parādās cilvēku daļa (20%, 30%), par kuru balsojot, šīs partijas negūst... un nav pārstāvētas šeit Saeimā.

Otrs būtiskākais ir tas, ka mēs esam atteikušies no grozāmajiem sarakstiem. Un es zinu Juridiskās komisijas slēdzienu, ka arī šobrīd negrasāmies no tā atteikties. Tātad grozāmo sarakstu nebūs. Tas bija viens no pamatiem. Trīsdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju tanī laikā izvēlējās šos grozāmos sarakstus, taču šobrīd mēs viņiem to iespēju esam lieguši. Tātad, ja jau ir būvēts uz pamatiem, tad vismaz tuvākajiem ķieģelīšiem, kas ir tuvāk pamatiem, arī ir jābūt tiem pašiem, uz kuriem tas ir būvēts. Ja mēs tik būtiskas lietas esam mainījuši un arī šobrīd negrasāmies atgriezties pie šīs kārtības, tad ir jāsāk šī diskusija, vai ir nepieciešamas, piemēram, dažas izmaiņas šinī Satversmē. Satversmi mainīt, neapšaubāmi, nav tik viegli. Tad ir nepieciešamas tātad divas trešdaļas Saeimas deputātu vai arī tautas nobalsošana. Tas nav tik viegli iespējams, un tātad arī šis process, mūsuprāt, ir jāvirza un jāiet tieši uz to pašu demokrātiskāko... Šobrīd pašai tautai ir jāizlemj, kāda ir šinīs izvirzītajos jautājumos... kāda ir viņu pozīcija.

Un varbūt tāpēc es pieļāvu, ka šī redakcija, kas ir piedāvāta, divi teikumi, nerisina šo problēmu, jo principā jau nereglamentē, vismaz pamatā, kas ir šīs pašvaldības, kādas tās ir, vai tās ir vēlēti orgāni, tātad kādā veidā šos vēlētos orgānus regulē izpildorgāni, tātad Ministru kabinets, - kas regulē pašvaldības... Šobrīd jūs zināt tādu paradoksālu situāciju - Valsts reformu ministrija ap simts gadījumos ir iejaukusies pašvaldībās, bet nevienu reizi nav iejaukusies augstāko valsts ierēdņu nepamatoti izdotajos rīkojumos. Tātad praktiski šī iestāde strādā... izpildvara ir radījusi institūciju, ar ko cīnīties pret pašvaldībām. Otrs. Skatieties budžetus un tā tālāk! Kādas ir pašvaldību iespējas? Šobrīd valdošās koalīcijas izpildvara bieži vien pieņem tādus lēmumus, kas neļauj pašvaldībām realizēt savas funkcijas, pieņem izmaiņas likumdošanā, kas saistītas ar pašvaldību, nekonsultējoties, neņemot vērā pašvaldību viedokļus. Tā ka šie jautājumi, mūsuprāt, vienkārši ir apspriežami, un tad, kad būs šis viedoklis izkristalizējies un būs zināms varbūt šobrīd visaugstākais, visbūtiskākais viedoklis, kāds ir cilvēku viedoklis, kāds ir pilsoņu viedoklis... un tad tam jābūt. Es tomēr nepieņemu to argumentu, kas ir izskanējis no daudziem šiem Satversmes apspriešanas oponentiem, ka tauta nav pietiekami gudra, lai izšķirtos, un ka tautu šeit var apmānīt. Nē, kungi, es domāju, ka to nevar izdarīt! Un tāpēc šai izšķirošajai lomai ir jābūt šiem pilsoņiem, un tad, kad pilsoņi būs izšķīrušies, tad arī viņi pieņems lēmumu par vienu vai otru no piedāvātajiem variantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Īstenībā man ļoti tuva ir Andreja Krastiņa argumentācija, un mana attieksme šajā gadījumā pret Satversmi ir tāda pati kā Krastiņa kungam, un īstenībā šeit "Latvijas ceļam", kam bieži vien ir domstarpības gan ar frakciju "Tçvzemei un brīvībai", gan ar LNNK, principiālu domstarpību nav. Tas vienkārši izriet no mūsu programmām - un ne tikai no programmām.

Precedents, par ko runāja mans uzvārda brālis Bērziņa kungs, ir laba lieta. Bet parasti tajās valstīs, kur tiek izmantots precedents, tas tiek izmantots savādāk. Šobrīd Bērziņa kungs gribēja, teiksim, ar sīku huligānismu, kas ir noticis kaut kur, - un tā es varētu pat atļauties, ja mēs runājam žurnālistu valodā, traktēt to, kas ir izdarīts pret mūsu Satversmi, izdarot nelielas, bet nepieciešamas izmaiņas, attaisnot slepkavību, šajā gadījumā - valsts slepkavību. Tā ir mana visdziļākā pārliecība, jo šādas izmaiņas agri vai vēlu novedīs pie vistraģiskākajiem rezultātiem... Un tiem, kam tas nav skaidrs, es iesaku skatīties - es ceru, krievu valodu šeit vēl nav aizmirsis neviens no tiem, kas ir zinājuši to iepriekš, - skatīties tādu pārraidi kā "Vremja", tur ir tāda jauka mūzika atkal astoņos, un tur stāsta par bijušajām mūsu brāļu valstīm - NVS pašlaik neatkarīgajām valstīm - un par to, kas tur notiek prezidentu vadībā.

Es nācu šeit oponēt savam uzvārda brālim, jo viņš runāja tieši par šo un par precedentu, un par to, ka ir izdarīti šie labojumi.

Un šajā gadījumā es negribētu piekrist tam, kas izteikts šodien "Neatkarīgajā Cīņā", - ka varbūt Zemnieku savienība grib atkārtot to, ko tā vienreiz jau izdarīja, - iesniegt no sākuma labojumus un pēc tam izdarīt valsts apvērsumu. Man tādu faktu nav (lai "Neatkarīgās Cīņas" þurnālisti paši atbild par to!), bet es gribētu teikt vienu: kas attiecas uz konkrēto labojumu un diskusiju, man liekas, ka šī diskusija varbūt ir vajadzīga un pieļaujama tikai tādēļ, ka tas, ko ierosina šajā gadījumā Lagzdiņa kungs un komisija, nav pretrunā ar Satversmi un īstenībā neko nemaina tajā situācijā, kas jau ir Latvijā. Viņi vienkārši formalizē to, kas jau ir, jeb pasaka Satversmē par to, kas jau ir un pret ko neiebilst šajā gadījumā pat Zemnieku savienība, kurai ir ļoti individuāls viedoklis citos jautājumos.

Tātad mēs šajā gadījumā Satversmi nelabojam, bet papildinām un nemainām neko praktiski pašreizējā situācijā. Un tomēr teikšu to, ar ko es jau sāku savu runu, un ar to es gribu beigt: man ļoti tuvi ir Andreja Krastiņa argumenti, un tāpēc es pats personīgi tomēr balsošu par to, lai šo jautājumu izskata komisijā, un aicināšu arī savu frakciju, "Latvijas ceļu", nopietni apsvērt šo jautājumu, kad šis jautājums atgriezīsies pirmajā lasījumā Saeimā. Bet ir liela tautas daļa - un pirmām kārtām tie ir pašvaldību cilvēki -, kas gribētu redzēt... gribētu, lai Saeima nopietni šo jautājumu apsver un izdiskutē. Tā ka par šo konkrēto jautājumu, es domāju, mēs varētu diskutēt, bet pie tā, vai pieņemt vai nepieņemt, - pie tā mums tiešām vēlreiz vajadzētu atgriezties pēc tam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Bunkšs - lūdzu! Septiņas minūtes. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Principā vienīgais iebildums, kas man varētu būt pret šodienas šo procedūru, ir tas, ka mums jau, manuprāt, vairākas reizes atkārtojas tāda pieredze, ka mēs likumprojektus apspriežam četros lasījumos. Un to mēs darījām iepriekšējā reizē, un arī šodien piedāvātais likumprojekts draud pārvērsties zināmā mērā par tādu atsevišķu apspriešanu. Manuprāt, apspriešanu vajadzētu veikt tad, kad būs šis likumprojekts komisijās izskatīts un izdiskutēts un piedāvāts pirmajā lasījumā, - tas būtu pirmais. Otrs: neapšaubāmi, komisija ir ņēmusi vērā to, ka šie piedāvātie grozījumi Satversmē attiecībā uz pašvaldībām ir aktualizēti tieši šobrīd, un tam, kā jau te tika minēts, ir divi iemesli. Viens iemesls varbūt ir šīs atsevišķu politisko partiju aktivitātes - piedāvāt tautas apspriešanai lietas, kuras leģitimē, kā teica Indulis Bērziņš, situāciju vai kuras gluži vienkārši ir acīm redzamas no juridiskā viedokļa. Tas pēdējo triju gadu laikā ir atzīts gan no mūsu, pašmāju, ekspertu puses, ka šie pašvaldību jautājumi ir nepietiekami atspoguļoti šobrīd Satversmē, gan arī no to ekspertu puses, kas ir iepazinušies ar mūsu Satversmi ārpus mūsu valsts robežām. Viens no tādiem ļoti būtiskiem jautājumiem, kāpēc vajadzētu nodot šo projektu arī apspriešanai komisijām, ir tas, ka, kā jūs varbūt esat pamanījuši, pirms divām nedēļām notika Pašvaldību savienības sanāksme, kurā galvenais jautājums bija veltīts tieši šiem grozījumiem, un pašvaldību cilvēki, kuri tika plaši pārstāvēti šajā sanāksmē, uzdeva šo jautājumu: kāpēc tie priekšlikumi, kuri jau ir iesniegti Saeimas komisijā, netiek izskatīti Saeimā? Un ir acīm redzams, ka arī pašvaldību cilvēki, tātad pašvaldību politiķi, pašvaldību deputāti, šobrīd aktīvi atbalsta šos grozījumus. Šobrīd ir pieejami vairāk nekā seši dažādi risinājumi, kādā veidā Satversmi varētu grozīt, un tāpēc man liekas, ka vajadzētu šos jautājumus noteikti vēl vienu reizi izdiskutēt un izšķirties par to juridisko formu, kādā Satversmē šis pašvaldību jautājums būtu ietverams. Tāpēc es aicinu vēl vienu reizi varbūt nediskutēt par to, vajag vai nevajag, bet šobrīd, šodien, nodot šo mūsu komisijas sagatavoto likumprojektu komisijām, lai izvērtētu varbūt ne tikai mūsu priekšlikumus, bet visus tos priekšlikumus, kuri šobrīd ir pieejami gan komisijā, gan arī valdībā, un apspriest šo jautājumu konceptuāli pēc tam pirmajā lasījumā, lai Saeima to pieņemtu vai noraidītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vēl ir pieteikušies runātāji, un mēs šo jautājumu nevaram izskatīt līdz pārtraukumam, tāpēc tagad būs paziņojumi to iesniegšanas secībā. Vārds deputātam Imantam Daudišam - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Lambergs.

I.Daudišs (LC).

Godātie kolēģi! Godātie deputāti! Es esmu pārliecināts, ka katrs no mums NTV-5 raidījumos ir pamanījis sižetus, kas stāsta par mūsu Latvijā ļoti iecienītiem māksliniekiem, kuri tagad ir pensijā un kuru dzīves apstākļi ir ļoti smagi un ļoti kritiski. Nesen vienā no mūsu sēdēm Olga Dreģe par to runāja ļoti aizkustinoši un ļoti pārliecinoši. Es aicinātu šodien mūsu deputātus atsaukties uz šo NTV-5 ierosmi "Mçs atceramies jūs". Un to mēs varētu izdarīt jebkurā brīdī, sākot no šī starpbrīža, Dzeltenajā zālē. Tur ir nolikta neliela kastīte, kur katrs mēs varam pēc savām iespējām atstāt kādu nelielu naudas summu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Gribu atzīmēt, ka šodien ir Latvijas leģionāru diena. Mēs atzīmējam cīņu pret Padomju Savienību, pret sarkano varu, ko izcīnīja mūsu Latvijas leģions. Šai varonībai, ko parādīja latviešu leģions, nav paralēles Otrā pasaules kara vēsturē. Pāri par 50 tūkstošiem leģionāru zaudēja savas dzīvības kaujās un pēc tam Padomju Savienības gulāgos. Pateicoties leģionāru varonībai un izturībai, Kurzemes cietoksnī tika radīta izdevība ap 200 tūkstošiem latviešu izkļūt uz Rietumiem. Es gribētu izmantot šo izdevību, jo es un mana ģimene bija vieni no tiem, kam radās šī izdevība paglābties no šīs varas, jo mūsu ģimene bija deportējamo listē 1941.gada 14.jūnijā. Paliekot Latvijā, draudēja vai nu deportācija, vai arī nāve, tāpēc gribētu šodien pateikties visiem tiem leģionāriem un tām leģionāru ģimenēm, kuras zaudēja dzīvību, šajā gadījumā no manis personīgi un no manas ģimenes par radīto šo iespēju mums tikt brīvībā un dzīvot brīvībā. Paldies par šo izdevību!

Sēdes vadītājs. Tālāk, godātie deputāti, gribu pateikt, ka šodien Jānim Ritenim ir 70 gadu jubileja. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Pusstundas pārtraukums, bet pirms tam reģistrēsimies. Reģistrācija! Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (LC).

Saeimas sēdē nepiedalās Aivars Berķis, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Pēteris Elferts, Raimonds Jonītis, Ludmila Kuprijanova, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Alfrēds Žīgurs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par Prezidija atzinumu par tālāko nodošanu izskatīšanai komisijai. Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Andris Rozentāls.

M.Virsis (LC).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Es nebūtu atņēmis jūsu dārgo laiku, runājot par šo jautājumu, - es ceru, ka mēs runāsim arī par citiem jautājumiem -, kas varbūt man vairāk ir saistoši un arī obligāti, ja vien nebūtu bijušas šeit dažas pašvaldību sakarā izteiktas īpatnējas vēsturnieciskas un tomēr nepilnīgas interpretācijas par Satversmes reformām un tā tālāk. Klausoties kolēģa Gundara Bērziņa uzstāšanos, es tomēr nonācu... (Starpsauciens no zāles: "Kura Bērziņa?")... Gundara Bērziņa... pie tādas varbūt diezgan vienkāršas un triviālas domas, ka ir tomēr mums viena problēma, kas saistās ar vēstures izvērtējumu. Un tās partijas, sauksim viņas par relatīvi jaunām partijām, kādas ir, - teiksim, vecākā acīmredzot mums šajā periodā ir LNNK, bet arī "Latvijas ceļš" un pārējās -, viņas atbild par tagadni, par to relatīvi īso vēstures periodu, kad viņas aktīvi iesaistījās šajās visās attiecīgajās lietās. Bet, cik es saprotu, grūti ir tiem, kas vēl nav tikuši skaidrībā par pagātni un savas idejas politiskās priekšteces dažādiem mantojumiem. Un faktiski es gribētu tomēr aicināt Zemnieku savienību kā partiju atklāti definēt to, kāds tad ir viņas skatījums, protams, ne vienveidīgs, bet skatījums uz 1934. gada maija notikumiem. Savādāk, klausoties šeit, man rodas tāda pārliecība, ka 15. maija apvērsums jeb, precīzāk sakot, apvērsums no 15. uz 16. maiju, ir vairāk vēsturnieku galvās noticis notikums, nekā tas ir bijis realitātē. Bet kopumā es atbalstu Lagzdiņa kungu un komisijas sagatavotos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Gundars Bērziņš, otrreiz.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Man ir jāsaka gluži tāpat, kā teica mans iepriekšējais runātājs - cienījamais Virša kungs. Arī es nebūtu šeit nācis par it kā vienkāršu jautājumu diskutēt, par Pašvaldības komisijas ierosinājumu - Satversmē iekļaut pašvaldības koncepciju, nodot viņu komisijai un spriest. Protams, tas ir loģiski un vajadzīgi, bet es nāku tamdēļ, lai nomierinātu tos cilvēkus, kas klausās, un jūs - šeit zālē sēdošos, ka Zemnieku savienība netaisās gatavoties valsts apvērsumam, netaisās ieviest prezidentālu republiku, un es domāju, ka neviens cilvēks nav uztraucies Latvijā.

Man vakar bija līdz vēlai tumsai, līdz pulksten 10 vakarā, tikšanās ar vēlētājiem pilnā zālē, un viņi ar dziļu izpratni un interesi, pat atbalstu uzņēma šīs Satversmes reformas, jo mēs nevaram uzskatīt, ka 19., pagājušajā gadsimtā, kur ņemts paraugs šībrīža Satversmei, viņa būtu pilnība un ka nekas tur nav jāpielabo vai jāpapildina. Es neesmu šādas domas piekritējs. Mums nav jānorēķinās ar vēsturi, mēs arī domājam par tagadni, un tie, kuri absolūti grib pieturēties pie šīs vēstures, varbūt tie lai izvērtē 1934.gadu. Mēs domājam par Latvijas šodienu un par Latvijas nākotni, un tāpēc ir vajadzīgi Satversmē labojumi. Tie ir iestrādāti mūsu likumprojektā, kuru, es ceru, ir izlasījuši visi deputāti, jo to ir jau izlasījuši ļoti daudzi - vēlētāji un citi cilvēki. Un ir jādod tautai iespēja izteikties, cienījamie kolēģi un kungi! Nevajag domāt, ka šeit ir salasījušies visi Latvijas gudrākie prāti un ka citiem nav nekādu tiesību pat vairs domāt, vai Satversmi vajag reformēt, kā vajag, kā tas būtu labāk un kā mēs sakārtosim Latviju un nākotni. Es domāju, ka mūsu ierosinātais variants par Satversmes reformu ir jāturpina. Tur ir paredzēta arī sadaļa par pašvaldībām, ir nepieciešama Satversmes tiesa. Un, lai diskutētu, ir vajadzīga tāpat kā daudzās demokrātiskās valstīs arī sadaļa par iedzīvotāju sociālajām garantijām, bet to lai izšķir vēlētāji - tauta un pilsoņi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 52. pantu, ierosinām pārtraukt debates par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"." Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nē. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 13, atturas - 6. Debates pārtraucam. Lūdzu zvanu!

Balsosim par Prezidija atzinumu - Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo Prezidija priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 52 - par, 6 - pret, 6 - atturas. Priekšlikums pieņemts. Nododam Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un Juridiskā komisija tiek noteikta kā atbildīgā komisija.

Likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" iesniedz deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Kokins, Resnais, Berķis. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi deputātiem? Nav. Pieņemts. Līdz ar to šo likumprojektu nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu", to iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā.

Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga un Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājas Rudušas kundzes atbilde uz Saeimas deputātu Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Grīga, Putniņa, Dāliņa jautājumiem par Latvijas Nacionālās aviokompānijas izveidošanu.

Lūdzu - satiksmes ministrs Andris Gūtmanis.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man ir Ministru prezidenta pilnvara atbildēt uz šo jautājumu. Es atgādināšu jautājuma būtību.

"Lûdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1) Latvijas Nacionālās aviokompānijas termina skaidrojums;

2) Uz kādiem principiem tiks izveidota Latvijas Nacionālā aviokompānija?

3) Kā Latvijas Nacionālās aviokompānijas izveidošana ir saskaņota ar likumu "Par aviāciju" un par konkurenci monopoldarbības ierobežošanā?

Godājamās dāmas un kungi! Atbildot uz jūsu 9. marta pieprasījumu, varam sniegt šādu informāciju: Latvijas Republikas likumā "Par aviāciju" jēdziens "Nacionālā aviokompānija" nav skaidrots. "Nacionālā aviokompānija" ir jēdziens, kas starptautiskajās aviācijas tiesībās netiek stingri definēts. Parasti ar to saprot kādas valsts lielāko aviokompāniju, dažos gadījumos arī vienīgo, kurai tiek piešķirtas tiesības reprezentēt valsti starptautiskajos aviācijas pārvadājumos. Līdzšinējā praksē šādas aviokompānijas baudīja vispusīgu valsts labvēlību un atbalstu līdz pat tiešām subsīdijām. Šobrīd Eiropas savienības likumi, kas regulē aviācijas darbību, noraida šāda veida protekcionismu. Runājot par Latvijā reģistrētajām aviokompānijām, nebūtu vietā un mērķtiecīgi lietot jēdzienu "Nacionālā aviokompānija".

Par jaunās aviokompānijas izveides pamatu tiek pieņemti šādi pamatprincipi: Latvijai nepieciešami regulāri, droši starptautiskie gaisa pārvadājumi maršrutos, kur ir pietiekams pieprasījums, lai nodrošinātu pakalpojumu rentabilitāti. Šādiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ir jāatbilst visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem lidojuma drošības, precizitātes un pakalpojumu kvalitātes ziņā. Latvijas aviācijas transporta attīstībai ir jābūt saskaņotai ar Eiropas savienības aviācijas attīstības politiku. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem visefektīvākajā veidā jāizmanto Latvijas valsts rīcībā esošie resursi. Jaunizveidotās vai reorganizētās aviokompānijas pārvaldes struktūrai jānodrošina Latvijas valsts interešu aizsardzība.

Pilnīgākai šā jautājuma ilustrācijai pievienojam darba grupas materiālu, kurā ir apkopoti abu projektu materiāli, par kuriem es šeit no tribīnes nerunāšu.

Kas attiecas uz atbilstību likumiem, jāteic, ka jaunā aviokompānija tiks izveidota saskaņā ar likumu "Par aviāciju" un likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs saņēmis iesniegumu: "Lûdzam atklāt debates!" 10 deputātu paraksti: Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kokins, Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Oskars Grīgs, Novakšānovs, Rozentāls, Putniņš, Grots, Ilmārs Dāliņš. Viens runā "par", viens - "pret". Ja ir tāda nepieciešamība un ja deputāti vēlas, tad par šo priekšlikumu balsosim. (Starpsauciens no zāles: "Balsot!") Lūdzu zvanu!

Balsosim par šo priekšlikumu - atklāt debates par atbildi uz jautājumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 8. Debates netiek atklātas. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Tagad lūdzu Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, nolasīt pieprasījumus un jautājumus.

I.Daudišs ( 5. Saeimas sekretārs).

Steidzams deputātu pieprasījums "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība""darbību. Uz Ministru kabineta 1993.gada 28. decembra rīkojuma nr. 171-r pamata tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība", turpmāk "Laukkredīts", Pasaules bankas kredītu daļas 11,9 miljonu ASV dolāru apkalpošanai. Tās pamatkapitālā tika ieguldīti valsts budžeta līdzekļi - 250 000 latu apmērā. Kā izriet no Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmuma, akciju sabiedrība "Laukkredīts" darbojas ar zaudējumiem, ko radījuši sadārdzinātie transporta izdevumi 14 vieglo automobiļu uzturēšanai un ekspluatācijai, paaugstinātas izmaksas darba algās. 36 darbinieku vidējā mēnešalga bija 192 lati, to skaitā, ģenerāldirektoram Blūmam - 937,5 lati, Kredītu daļas vadītājai Treijai - 750 lati, galvenajai grāmatvedei Laicānei - 650 lati. Kā arī ir paaugstināti saimnieciskie izdevumi.

Akciju sabiedrības "Laukkredīts" saimnieciskās darbības plāns paredz zaudējumus arī 1995. un 1996. gadā un darbību bez peļņas līdz 1998. gadam. Akciju sabiedrības "Laukkredīts" darba efektivitāte zemnieku saimniecību kreditēšanai ir zema. 1994. gadā piešķirts tikai 161 kredīts par kopējo summu - 948 770 lati, turklāt pretēji likumam par uzņēmējdarbības prasībām tā veica kredītdarbību bez Latvijas Bankas licences. Sabiedrība nav arī nomaksājusi apgrozījuma nodokli par pakalpojumu sniegšanu zemnieku saimniecībām, kas pēc pēdējās bilances datiem uz 1994. gada 1. jūniju sastādīja 4 082,35 latus. Pieprasām paskaidrot, kādēļ apstākļos, kad valsts budžetā nepietiek līdzekļu izglītībai, kultūrai, veselības aprūpei, sociālajām vajadzībām, tiek pieļauta faktiska valsts līdzekļu izšķērdēšana un nesaimnieciskums Pasaules bankas kredītu izlietošanā un kādēļ situācijā, kad pastāv pietiekami liels kredītbanku skaits ar plašu filiāļu tīklu, bija nepieciešams radīt jaunu kredītiestādi, tās statūtkapitālu veidojot no budžeta līdzekļiem. Kuras amatpersonas ir atbildīgas par to, ka akciju sabiedrība "Laukkredīts" pretlikumīgi turpina darboties kā kredītiestāde bez Latvijas Bankas licences?" Iesniedz Saeimas deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Sinka, Dāliņš, Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kiršteins, Grots, Brūvers.

Sēdes vadītājs. 126. pants... Es atvainojos, 127. panta pirmais apakšpunkts: "Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejā līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā līdz pulksten 14.00 šajā pašā dienā."

Tātad vispirms mums ir jālemj par steidzamību. Viens runā "par", viens -"pret".

Lūdzu, Andris Piebalgs - finansu ministrs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es runāšu pret steidzamību, lai gan Finansu ministrija, kas attiecas uz viņas kompetenci, par "Laukkredītu" ir gatava runāt. Tajā pašā laikā jautājums par "Laukkredītu" ir daudz kompleksāks un par to nevar runāt steidzamības kārtā. Tas ir jāizskata, manā skatījumā, Pieprasījumu komisijā, kā jau tika skatīts kopējā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības komisijas sēdē, un tad var atbildēt par tiem aspektiem, kas izvirzīti šajā pieprasījumā. Šie ir faktiski jauni aspekti, kas ir izvirzīti, un, protams, par viņiem būtu speciāli arī jāgatavojas. Bez tam šobrīd nav zemkopības ministra, lai gan mēs varētu runāt arī tieši par zemkopības pusi šajā jautājumā. Tā ka es ierosinu neatbalstīt steidzamību, bet pašu pieprasījumu, protams, iesniegt Pieprasījumu komisijā. Un, ja Pieprasījumu komisija to uzskatīs par nepieciešamu - un es domāju, ka viņa tā izdarīs -, tad to varēs apspriest arī Saeimā, bet jau ļoti sagatavotu, jo tas skar ļoti plašu jautājumu loku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Deputātu grupa, kas iesniedz šo pieprasījumu, pievērš uzmanību vairākiem apstākļiem, pirmām kārtām tam, ka jau ir izveidota Saeimas izmeklēšanas komisija sakarā ar "Lata International" darbību, kur valstij rodas nopietnas grūtības atgūt daudzus miljonus lielos zaudējumus, un, pat pēc visoptimistiskākajām prognozēm, izdosies varbūt atgūt 30 vai 40 procentus. Un šeit ir ļoti līdzīga veida parādība, kur arī potenciālie zaudējumi ir mērāmi diemžēl padsmitos miljonu, un tomēr, par laimi, šoreiz sabiedrība ir pievērsusi uzmanību tam agrāk, un es domāju, ka arī Saeimas deputātiem ir jāpieliek visas pūles, lai vērstu valdības uzmanību uz to, ka šis process ir radikāli jāpārtrauc vai jāreorganizē, kamēr šie zaudējumi ir minimāli, nevis pārāk lieli.

Otrām kārtām, Valsts kontrole ir devusi savu atzinumu. Arī šajā atzinumā ir ietverta bēdīgā tēze, ka vēl pāris gadus "Laukkredīts" gatavojas darboties bez peļņas vai ar zaudējumiem. Tātad šīs potenciāli bēdīgās sekas ir jau šobrīd prognozējamas. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ šāds pieprasījums ir iesniegts un ierosināta tā steidzamība, par ko mēs aicinām balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pieprasījuma steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 31 - par, 29 - pret, 11 - atturas. Steidzamība nav pieņemta.

"Ja steidzamība tiek noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai." Līdz ar to šis pieprasījums ir nodots Pieprasījumu komisijai. Lūdzu, tālāk!

I. Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

"Pieprasījums Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Lai, apspriežot ārpolitisko koncepciju, varētu noteikt turpmākos galvenos valsts sadarbības principus, lūdzam iesniegt visu dalībnieku sarakstu un izmaksas Gunta Ulmaņa kunga un Māra Gaiļa kunga 1994. gadā vadītajām delegācijām uz Ķīnas Tautas Republiku." Saeimas deputāti Kiršteins, Krastiņš, Imants Kalniņš, Seile, Berklavs, Puriņa, Tabūns, Lambergs, Žīgurs, Karnups.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, turpmāk, lūdzu, iesniedziet pieprasījumus precīzi atbilstoši Kārtības rullim! Kārtības rullis neparedz iesniegt pieprasījumu Ministru kabinetam, bet paredz iesniegt pieprasījumu Ministru kabineta locekļiem. Bet šeit acīmredzot iesniedzēji ir domājuši Ministru prezidentu. Šeit steidzamība nav prasīta. Līdz ar to mēs nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, un tad Pieprasījumu komisija ziņos un Saeima balsos par šo pieprasījumu. Vai jautājumi ir? Lūdzu, turpiniet!

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

"Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim, satiksmes ministram Gūtmanim, aizsardzības ministram Trapānam, ārlietu ministram Birkavam.

Deputātu pieprasījums par Vaiņodes lidlauku. Mēs, apakšā parakstījušies deputāti, iesniedzam šo pieprasījumu kā steidzamu. Sakarā ar Ministru kabineta rīkojumu par Vaiņodes lidlauka dzelzsbetona plātņu nodošanu pašvaldību īpašumā paredzēts demontēt lidlauka skrejceļu un izmantot plāksnes Liepājas ostas rekonstrukcijai. Aizsardzības ministrija nodeva lidlauku Satiksmes ministrijas pārziņā un aizsardzībā ar 1992. gada 11. septembra lēmumu, kurš paredz:

"2. punkts. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Lauksaimniecības ministriju, iesaistot pašvaldību un Zemessardzes štāba pārstāvjus, līdz 1992. gada 1. oktobrim izveidot komisiju visu Latvijas Republikas lidlauku tālākās izmantošanas lietderības novērtēšanai.

3. punkts. Visu Latvijas Republikas lidlauku īpašniekiem un lietotājiem aizliegt lidlauku, to skrejceļu un pārējo būvju, tehniskā aprīkojuma un citu komunikāciju iznomāšanu, pārdošanu un pirkšanu, kā arī to nojaukšanu, postīšanu vai pārbūvēšanu, ja tas nav nepieciešams lidojumu nodrošināšanai un drošības garantēšanai.

Izņēmuma gadījumos visu Latvijas Republikas lidlauku skrejceļus, pārējās būves, tehnisko aprīkojumu un citas komunikācijas drīkst iznomāt, pārdot, pirkt, nojaukt vai pārbūvēt citiem mērķiem pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju."

Lidlauks iznomāts uz pieciem gadiem Liepājas Aviācijas sporta centram, kuram viens no pienākumiem ir saglabāt un apsargāt skrejceļus un iekārtas. Līgums vēl joprojām ir spēkā.

Baltijas valstu gaisa telpas kontroles jautājums Centrāleiropas iniciatīvas kontekstā pašreiz ir aktuāls, jo tas attiecas uz citu valstu līdzdalību un atbalstu. Latvijas izredzes kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai kopējā drošība būs sekmēta, uzņemot Latviju.

Kā gaisa telpas kontrole, tā arī līdzdalība kopējās drošības struktūrās prasa rūpīgu Vaiņodes lidlauka jautājuma novērtēšanu. Pirmkārt, kāda ir Latvijas gaisa telpas koncepcija? Otrkārt, kāda ir Latvijas militārās aviācijas koncepcija? Treškārt, vai ir apsvērts, kā lidlauku saglabāšana vai iznīcināšana iespaidos Latvijas izredzes kļūt par NATO dalībvalsti? Ceturtkārt, ko Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments darījis, lai veicinātu šo objektu pārstrukturēšanu Latvijas civilās aviācijas vajadzībām? Un, piektkārt, vai Vaiņodes lidlauka jautājums ir novērtēts no reģionālās attīstības un vides aizsardzības viedokļiem?" Parakstījuši ir Saeimas deputāti Mārtiņš Ādams Kalniņš, Putniņš, Kokins, Gundars Bērziņš, Tomiņš, Novakšānovs, Grots, Kiršteins, Puriņa un Karnups.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību viens runā "par", viens - "pret", un tad Saeima balso. Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim. (Starpsauciens no zāles: "Ir!") Ir pieteicies Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība, - lūdzu! Par steidzamību runājam.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Ja kādreiz ir bijis jautājums, kurš ir steidzīgs, šis ir viens no tiem. Runa ir ne tikai par kādu plākšņu izmantošanu ostas uzlabošanai, kurš ir pats par sevi vērtīgs pasākums, bet runa ir par stratēģiskiem jautājumiem. Runa ir par to, vai Latvijas līdzdalība vai uzņemšana NATO būtu sekmēta, ja lidlauki būtu pasargāti vai ja tie būtu nopostīti. Tad arī vēl jautājums ir par to, vai gaisa telpas kontrole Baltijas zonā būtu sekmēta, ja lidlauki būtu pataupīti vai nebūtu pataupīti. Atcerēsimies, ka pirms neilga laika Krievija piedāvāja gaisa telpas kontroli, kurā ir ieskaitītas arī Baltijas valstis! Tajā pašā laikā mūsu Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments strādā, lai sāktu jeb, pareizāk sakot, turpinātu šā lidlauka nojaukšanu. Kāds tur ir aprēķins? Vai tad nebūtu prātīgāk izvērtēt šo lidlauku vajadzību un nozīmi, pirms tos nojaucam? Un tas mani noved pie vēl viena jautājuma - vai nav pienācis laiks mums izbeigt šo postīšanu un šo laupīšanas procesu un sākt radošo valsts jaunuzbūves procesu? Kā mēs palielinām savu valsts kopproduktu, ja mēs ņemam no vienas vietas un to pārvadājam uz otru? Vai nebūtu laiks sākt celt un radīt kaut ko jaunu? Tādēļ, ja kādreiz ir bijis kaut kas steidzams, šis pieprasījums ir steidzams, jo tā postīšana, kura tika pasākta jau pagājušajā vasarā, var kuru katru dienu atsākties un padarīt šā lidlauka pasargāšanu neiespējamu. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šā pieprasījuma steidzamību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Latvijas iedzīvotāji! Man jums jāsaka - guliet mierīgi! Latvijas gaisa telpa ir kārtībā. Viss ir izsvērts, mums ir vairāk no PSRS impērijas lidlauku kā kara lidmašīnu. Jautājums ir saskaņots ar Aizsardzības ministriju, un notiek nevis postīšana, bet būvēšana. Liepājā tiek būvēta osta, kurā pagājušogad izgāja pirmais miljons tonnu kravas. Un, lai reģions attīstītos, ir nepieciešams, lai Liepāja un Liepājas reģions attīstītos kā ostas pilsēta. Liepājā ir līdzās Vaiņodei Liepājas lidlauks, kurš funkcionē, tiek uzturēts. Vaiņodes lidlaukā divi skrejceļi ir kārtībā, un Latvijai šodien nekādas briesmas nedraud. Protams, jautājums ir skatāms, bet es šeit neredzu iemesla steidzamībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šā pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 13. Steidzamība ir noraidīta un pieprasījums tiek nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijai. Lūdzu, tālāk!

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapāna kungam: "Cienījamais Trapāna kungs! Ņemot vērā, ka Amerikas Savienoto Valstu EDA programmas ietvaros ir iespējas iegādāties M-14 šautenes ar noteikto cenu 3% no to vērtības, jautājam - vai Aizsardzības ministrija ir spērusi soļus šā jautājuma risinājumā? Kādas ir Zemessardzes un Aizsardzības spēku vajadzības pēc šiem ieročiem?" Jautājumu ir parakstījuši deputāti Grots, Grīgs, Brūvers, Lakševics un Mārtiņš Ādams Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Trapāna kungam. Tālāk!

I.Daudišs. Deputātu jautājums Ministru prezidentam Mārim Gailim un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim: "Esam saņēmuši daudzas vēstules un uzklausījuši telefona zvanus, kas liecina, ka daudzos valsts uzņēmumos no darba tiek atbrīvoti strādnieki, par kuriem šie uzņēmumi jau ilgāku laiku (daudzos gadījumos jau no 1992. gada augusta), pārkāpjot likumu, nav maksājuši sociālo nodokli un algas (piemēram, rūpnīcas "Alfa", "Straume", Valmieras stikla šķiedras rūpnīca un citas). Saskaņā ar pastāvošajiem likumiem darba devējam, atbrīvojot strādniekus no darba, ar viņiem ir jānorēķinās. Diemžēl visos šajos gadījumos tas netiek darīts, aizbildinoties ar to, ka uzņēmumam nav naudas. Rezultātā strādnieki tiek izmesti uz ielas bez jebkāda sociālā nodrošinājuma, jo bezdarbnieka pabalstu viņi nevar saņemt, tāpēc ka nav nomaksāts sociālais nodoklis. Arī pensiju viņiem neaprēķinās par to laiku, par kuru šie uzņēmumi nav samaksājuši sociālo nodokli. Iznāk, ka šie strādnieki tiek izmantoti kā kredīta devēji šiem uzņēmumiem, lai tos mākslīgi uzturētu pie dzīvības, jo citādi jau tie sen būtu bankrotējuši. Situācija veidojas līdzīga, kā tas bija un vēl šodien dažkārt ir lauksaimniecībā, kad zemnieki, nesaņemot samaksu par savu produkciju, finansēja pārstrādes uzņēmumus.

Šis process strauji iet plašumā, un sociālā nodokļa parādi valstī, pēc avīžu ziņām, jau sasniedz 56 miljonus latu. Arī neizmaksāto algu parādi nav mazie. Nesaprotam, kāda jēga uzturēt pie dzīvības šos uzņēmumus un mānīt cilvēkus, kas tajos par velti strādā!

Šajā sakarībā lūdzam Ministru prezidentu Gaiļa kungu un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagļa kungu atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) Ko Ministru kabinets domā darīt, lai pārtrauktu sociālā nodokļa un algu parādu uzkrāšanos valsts uzņēmumos?

2) Kas un no kādiem līdzekļiem nomaksās strādniekiem nemaksātās algas un sociālo nodokli?

3) Kā konkrēti tiks risināts jautājums par norēķināšanos ar valsts akciju sabiedrības "Straume" strādniekiem, kura pašreiz ir Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet tās privatizācijas mēģinājumi ir nesekmīgi un strādnieki tiek atlaisti, bet sociālā nodokļa un algas parādus neviens netaisās maksāt?"

Parakstījuši ir Saeimas deputāti Berķis, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kokins, Rozentāls un Putniņš.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim.

I.Daudišs. Deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapānam: " Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) kuriem Saeimas deputātiem, ieskaitot Saeimas Prezidija locekļus, ir norīkota Drošības dienesta darbinieku apsardze;

2) cik Drošības dienesta darbinieki ir norīkoti konkrētu deputātu apsardzē;

3) cik izmaksā apsardzes nodrošinājums konkrēti katram deputātam un no kādiem budžeta līdzekļiem tas tiek apmaksāts;

4) kāds ir pamatojums šādas apsardzes nepieciešamībai katram konkrētam deputātam?"

Parakstījuši ir deputāti Brūvers, Čepānis, Kreituse, Jurkāns un Ritenis.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājumu nododam aizsardzības ministram Trapānam.

Tālāk. Mums jāizskata jautājums par Saeimas sekretāra biedra vēlēšanām. Kārtības ruļļa 25. pants: "Kandidatūras Prezidija locekļu, Valsts prezidenta un valsts kontroliera amatiem deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai." 26. pants: "Par katru no 25. pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm." Atgādinu, ka 19. janvārī Saeimas priekšsēdētāja paziņojumā par Saeimas lēmumu ir teikts sekojošais: Saeima šā gada 19. janvāra sēdē ir ievēlējusi par balsu skaitītājiem Aleksandru Bartaševicu, Andri Grotu, Kārli Leiškalnu, Andri Liepiņu, Aleksandru Pētersonu, Veltu Puriņu, Gunāru Resno, Leonardu Stašu.

Godātie deputāti! Par procedūru. Vai deputāti nebūtu tik laipni - mēs piecas minūtes, ne vairāk kā piecas minūtes, šeit zālē pagaidītu, un tikmēr balsu skaitītāji mums darītu zināmu balsošanas kārtību. Un balsu skaitītājus es lūdzu tad blakustelpā sapulcēties. Un ir iesniegtas Prezidijā divas kandidatūras - Irēna Folkmane un Uldis Lakševics. Citas kandidatūras nav iesniegtas? Nav.

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību balsu skaitītāju paziņojumam! Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir sagatavojusies. Mūsu lūgums ir tāds - nākt Prezidija zālē iekšā pa aizmugures durvīm, pienākt pie galda, tur būs zīmītes, jums zīmīti izsniegs, jūsu vārdu sarakstā atķeksēs, tad, ja jūs gribat, jūs varat iet aiz aizkara un savu izvēli izdarīt, bet, ja ne, tad varat zīmīti vienkārši iemest urnā un iet pa priekšdurvīm ārā. Bet viss cits ir gatavs. Mēs varam sākt.

Sēdes vadītājs. Varbūt precizējiet!

A.Grots. Balsu zīmītē ir divi vārdi - Folkmanes kundzes un Lakševica kunga. Nevajadzīgo svītrot.

Sēdes vadītājs. Var izrietēt tā sakarība no jūsu teiktā tāda, ka, ja biļetenu vienkārši iemet, tad šis biļetens nav derīgs.

A.Grots. Bet tāpēc jau iet aiz tā "gardīna", lai varētu attiecīgi svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs sapratām jūs. Lūdzu, kolēģi! Tagad būs pārtraukums balsošanai, un līdzko jūs dzirdat zvanu, lūdzu, nāciet atpakaļ zālē, lai turpinātu sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! No balsu skaitītājiem vārds deputātam Grotam - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nolasīšu jums 5. Saeimas balsu skaitīšanas komisijas protokolu nr. 1. Piedalījās komisijas locekļi Bartaševics, Grots, Liepiņš, Leiškalns, Puriņa un Stašs. Par priekšsēdētāju ievēlēts Andris Grots, par sekretāri ievēlēta Velta Puriņa. Balsu skaitīšanas komisija sagatavoja 122 vēlēšanu zīmītes, no kurām tika izdotas 76 vēlēšanu zīmītes un dzēstas neizlietotās 46 vēlēšanu zīmītes. No vēlēšanu urnas tika izņemtas 76 vēlēšanu zīmītes, un tās visas bija derīgas. Par Irēnu Folkmani balsoja 46 deputāti, par Uldi Lakševicu nobalsoja 21 deputāts un pret abiem nobalsoja 9 deputāti. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27. panta pirmo daļu Saeimas sekretāra biedres amatā ir ievēlēta Irēna Folkmane. Komisijas locekļi Stašs, Bartaševics, Leiškalns, Liepiņš, Puriņa un Grots. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani ieņemt savu vietu Prezidijā. Vēlam sekmīgu darbu!

Godātie deputāti! Nākamais jautājums, kuru izskatām, ir lēmuma projekts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par dažu Kurzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu. Un pirmām kārtām tā izskatīja Ulda Brikmaņa kandidatūru apstiprināšanai par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti materiāli, kur ir šī rekomendācija, kur ir raksturojums, ko parakstījis ģenerālprokurors, ir arī Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums un izziņa par iepriekšējām darba gaitām. Un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Uldi Brikmani par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Juridiskās komisijas ierosinājumu. Aizklātā balsošana. Lūdzu, nospiediet pogu pēc tam, kad būs bijis signāls. Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Uldis Brikmanis apstiprināts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Pētera Opincāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas rajona tiesas tiesneša amata. Arī jums ir izdalīts materiāls, kur ir tieslietu ministra priekšlikums, pašreizējā Liepājas rajona tiesas priekšsēdētāja Pētera Opincāna raksturojums, ko parakstījis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums un izziņa par viņa darba gaitām. Juridiskā komisija, uzklausījusi Pēteri Opincānu, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Pēteri Opincānu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 8. Pēteris Opincāns apstiprināts par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ināras Rozītes apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneses amata. Jums ir izdalīti arī materiāli par Ināru Rozīti - viņas raksturojums, Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums, kā arī izziņa par darba gaitām. Arī Ināru Rozīti Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 6. Ināra Rozīte apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmes Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem viņu darbā!

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu".

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Annas Biksinieces apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata. Jums ir izdalīti arī attiecīgie materiāli - gan iesniegums, gan viņas raksturojums, gan Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atzinums, gan arī izziņa par darba gaitām. Un arī Annu Biksinieci Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē apstiprināšanai par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Anna Biksiniece apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ilgas Zalužinskas apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata. Arī analoģiskie materiāli jums visiem ir izdalīti, un Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ilgu Zalužinsku par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Ilga Zalužinska apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmīgu darbu Latgales apgabaltiesas tiesnešiem!

Pārejam pie nākamā jautājuma par Vidzemes apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Zentas Krūmiņas apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneses amata. Arī jums ir izdalīti viņu raksturojošie materiāli, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Zentu Krūmiņu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 6. Zenta Krūmiņa apstiprināta par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Modra Lapiņa apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Modris Lapiņš nāk no prokuratūras sistēmas, ir arī pozitīvs raksturojums, ir Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, kā arī izziņa par viņa darba gaitām. Arī Modri Lapiņu Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē apstiprināt par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 6. Modris Lapiņš apstiprināts par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Vēlam sekmīgu darbību Vidzemes apgabaltiesas tiesnešiem!

Pārejam pie nākamā jautājuma par dažu pilsētu tiesu tiesnešu iecelšanu. 4 minūtes vēl ir.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Ingas Akmeņlaukas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata. Jums arī ir izdalīti nepieciešamie materiāli. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Ingu Akmeņlauku par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 6. Inga Akmeņlauka ir iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ingunas Marikas Celmas iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata. Arī jums ir izdalīti visi materiāli, un Juridiskā komisija lūdz atbalstīt viņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas 6. Inguna Marika Celma iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Vēlam pilsētas tiesnešiem sekmīgu darbu!

Pārejam pie nākamā jautājuma. Lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku iecelšanu".

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Olitas Bičinskas iecelšanu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Jums arī ir izdalīti nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija viennozīmīgi un vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu iecelt Olitu Bičinsku par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 7. Olita Bičinska iecelta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sandras Jakušenokas iecelšanu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Arī jums ir izdalīti visi materiāli. Juridiskā komisija, iepazinusies ar Sandru Jakušenoku, arī vienbalsīgi rekomendē Saeimai iecelt Sandru Jakušenoku par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 6. Sandra Jakušenoka iecelta par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sarmītes Stūrmanes iecelšanu par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un arī Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Sarmīti Stūrmani par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 6. Sarmīte Stūrmane iecelta par Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Vēlam visiem zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietniekiem, kuri šodien ir iecelti ar Saeimas lēmumu, sekmīgu darbu!

Pārejam pie nākamā jautājuma. Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Šultiņas-Šulcas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata".

A.Endziņš. Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministra priekšlikumu un pašas Šultiņas-Šulcas lūgumu atbrīvot viņu pirms termiņa no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskajai komisijai nekas cits neatliek, kā aicināt Saeimu lūgumu atbalstīt un atbrīvot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 6, atturas - 5. Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Iveta Šultiņa-Šulca pirms termiņa atbrīvota no amata.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma vārdu paziņojumam lūdz Gundars Bērziņš par Pieprasījumu komisijas sēdi. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Sakarā ar to, ka komisijai ir šodien nodoti trīs pieprasījumi, lūdzu pulksten vienos, tātad pusstundu pēc pārtraukuma sākuma, uz komisijas sēdi Pieprasījumu komisijas telpās. Pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē. (Starpsauciens no zāles: "Daudišs smaida...)

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies Aivars Berķis, Māris Budovskis, Pēteris Elferts, Ludmila Kuprijanova, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Alfrēds Žīgurs. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 14.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 46...47...48... 50. Godātie deputāti, man ir jāatvainojas. Tas laikam notika sakarā ar izmaiņām Prezidija sastāvā, bet es tiešām kļūdījos, teikdams, ka pārtraukums līdz pulksten 14.30. Es pats to nejutu, bet man teica, ka tā es esot pateicis, un paldies, ka jūs esat ieradušies laikā un neesat ticējuši tam, ko es jums esmu teicis. Zālē ir kvorums, tāpēc mēs varam turpināt. Es, protams, atsaucu šo teikto un atvainojos par kļūdu! Bet mēs turpinām sēdi.

Nākošais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts - atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas un pēc tam "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Katrs no lēmuma projektiem ir atsevišķi balsojams. Lūdzu zvanu! Atsaukšana ir aizklāta, bet ievēlēšana - atklāta. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 13, atturas - 6. Nav kvoruma... Godātie deputāti, lūdzu visus balsot! Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz, un balsosim par priekšlikumu - atsaukt deputātu Gundaru Bērziņu no "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 6. Gundars Bērziņš atsaukts no"Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijas.

Tagad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā iecelt Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 5, atturas - 8. Mārtiņš Ādams Kalniņš ir iecelts "Lattelekom" izmeklēšanas un darbības izvērtēšanas komisijā... ievēlēts... Lūdzu lēmuma projektus rakstīt saskaņā ar Kārtības rulli.

Nākošais ir 46. darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr. 173-a, tas ir komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" otrajam lasījumam, un es lūgtu izmantot arī dokumentu nr. 173-b, kas ir precizēta redakcija, kura mums tehniskas kļūdas dēļ ir radusies, un es lūgtu ņemt šo dokumentu tad, kad mēs nokļūsim pie šīs normas.

Un vispirms tātad ir likumprojekta 1. pants, kā viņš tika nobalsots pirmajā lasījumā - par 2. panta papildinājumu ar 1.1 punktu un 1.2. punktu. Par šo variantu, ko apstiprināja cienījamā Saeima pirmajā lasījumā, mēs esam saņēmuši, kā jūs redzat 3. ailītē, veselu virkni priekšlikumu. Ir LNNK frakcijas priekšlikums, deputāta Grīnblata priekšlikums, deputāta Ābiķa priekšlikums, deputāta Stalta priekšlikums un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja LNNK frakcijas priekšlikumu, neatbalstīja arī deputāta Grīnblata priekšlikumu, bet papildināja šo redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā, ar vārdiem "lîdz 1996. gada 31. martam", līdz ar to daļēji iestrādājot deputāta Ābiķa, deputāta Stalta un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, kā arī aizstāja vārdus "izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)" ar vārdiem "un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi". To redakciju, kādu piedāvā Juridiskā komisija, līdz ar to jūs redzat pēdējā ailītē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Runātāji nav pieteikušies. Par balsošanas secību kādi ir priekšlikumi? Iesniegšanas kārtībā?

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi? LNNK frakcija lūdz balsot viņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - izteikt 2. panta 1.1 punktu šādā redakcijā: "...latviešu vai līvu izcelsmes personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, ja dokumentāri pierādāms, ka vismaz viens no viņu pirmās pakāpes augšupejošiem radiniekiem ir latvietis vai līvs, un kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1940. gada 4. maija ieguvušas citas valsts..."

A.Endziņš. 1990. gada...

Sēdes vadītājs. "... pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)". Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 26, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāts Grīnblats lūdz balsot par viņa priekšlikumu - papildināt 1.1 punkta redakciju pēc vārda "kârtībā" ar vārdiem: "... un kuri prot latviešu valodu un uz kuriem neattiecas kāds no 11. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par - 14, pret - 26, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Dzintara Ābiķa priekšlikums ir zināmā mērā ņemts vērā, un deputāts nelūdz balsot.

Deputāts Stalts lūdz balsot viņa priekšlikumu: "Latvieši un līvi, un viņu pēcnācēji, kuri prot latviešu valodu un kuru pamatdzīvesvieta ir Latvijā, vai kuri atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un kuru rīcībā ir vecāku vai vecvecāku nacionālās izcelsmes dokumentāri pierādījumi, un kuri ir reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)". Balsojam. Rezultātu! 15 - par, 21 - pret, 20 - atturas. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas redakciju šim pantam, par kuru jau runāja referents. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 7. Juridiskās komisijas redakcija ir pieņemta. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Par otro pirmajā lasījumā nobalsoto priekšlikumu par grozījumu Pilsonības likumā, tas ir, par 1.2. punktu: "... sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919. gada 23. augusta likuma "Par pavalstniecību" 7. pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)", mēs arī esam saņēmuši trīs priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir deputāta Grīnblata priekšlikums, otrs priekšlikums ir deputāta Stalta un trešais ir LNNK frakcijas priekšlikums. Visi šie trīs priekšlikumi būtībā ir... tātad būtība ir tāda: ja sievietei arī ir atņemta šī pilsonība saskaņā ar 1919. gada Pavalstniecības likumu, tad atkal to vajadzētu saistīt ar latviešu valodu. Juridiskā komisija visus šos priekšlikumus neatbalstīja un saglabā to pašu redakciju, kāda tika akceptēta pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata priekšlikumu - pēc vārda "kârtībā" papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu un ja uz tām neattiecas kāds no 11. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu rezultātu! 16 - par, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Stalta priekšlikums - pēc vārdiem "ja šīs personas" papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu un ir...". Un tālāk kā tekstā. Balsojam. Rezultātu! 20 - par, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts.

LNNK frakcijas priekšlikums.

A.Endziņš. Un trešais ir tāds pats priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj frakcija par balsojumu? Tātad priekšlikums bija - pēc vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā" papildināt ar vārdiem "prot latviešu valodu". No frakcijas atskan komentārs, ka tas tomēr ir citā vietā.

A.Endziņš. Citā vietā, bet tas ir tas pats teksts, ar kuru liek papildināt, proti, par latviešu valodu.

Sēdes vadītājs. Nu bet...

A.Endziņš. Saeima tikko to jau noraidīja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja frakcija uzskata, ka citā vietā tam ir nozīme, tad ir jābalso. Neuzstāj? Frakcija priekšlikumu noņem, ņemot vērā, ka tas jau ir balsots.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas...

A.Endziņš. Komisija nav mainījusi redakciju, kāda bija akceptēta pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par nākošo!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu -papildināt šo likumprojektu ar jaunu 1.3. pantu, kura pareizais teksts jums ir dokumentā nr. 173-b, proti - papildināt likumprojekta 1. panta 1. punktu ar šādu tekstu: "Personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un kuras apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai viņas saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi". Juridiskā komisija atbalstīja šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu un aicina to pašu darīt arī cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai ir iebildes pret šo redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav. Līdz ar to ir pieņemta šī redakcija. Tālāk!

A.Endziņš. Komisija saņēma deputāta Stalta priekšlikumu - papildināt pašreiz spēkā esošo Pilsonības likuma 2.panta 3.punktu ar vārdiem "ja pēc šo bērnu likumīgo aizbildņu vai aizbildniecības iestādes lūguma, ko apstiprinājusi tiesa, nav pierādīts, ka bērns ir citas valsts pilsonis". Tas ir pie panta, kura nosaukums ir "Bçrna pilsonība, ja..."... piedošanu, tas ir otrajā pantā "Piederība pie Latvijas pilsonības": "bçrni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi". Pie tā punkta. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, ja kādi apstākļi atklāsies, tad arī šeit ir iespēja tiesas ceļā tādu lietu darīt. Tas nav... šāda atruna likumā ir lieka.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A. Endziņš. Tālāk. Ir saņemts priekšlikums no Zemnieku savienības frakcijas - papildināt pirmo nodaļu, tas ir, Pilsonības likuma pirmo nodaļu, ar 9.1 pantu, kura nosaukums ir "Latvijas pilsonības iegūšana latviešiem un līviem". Teksts ir šāds: "Likuma 3.pantā minētie latvieši un līvi iegūst Latvijas pilsonību, ja viņi prot latviešu valodu un var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības." Tā bija šā panta pirmā daļa.

Otrā daļa: "Latviešu valodas prasmi pārbauda šā likuma noteiktajā kārtībā. "Kâ cienījamā Saeima redz, šis priekšlikums jau ir pretrunā ar to, par ko Saeima nobalsoja. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Juridisko komisiju izbrīnīja šāda priekšlikuma fakts, jo mēs, kā redzat, atrodamies neizpratnē, par kādu grozījumu šeit ir runa. Likuma 3.pants, kurš ir pašreiz spēkā... šā panta nosaukums ir "Bçrna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis". Ja mēs gribētu skatīties likumprojektu, kuru Saeima akceptēja pirmajā lasījumā, mēs redzētu, ka tā 3.punktā teksts bija - izslēgt 13.panta pirmās daļas pirmo punktu... Juridiskajai komisijai nav skaidrs, ko grib cienījamā Zemnieku savienība papildināt. Līdz ar to arī šis teksts - "saprast likumus un citus normatīvos aktus" man rada šaubas, vai pati Zemnieku savienība un Rozentāla kungs, kurš parakstīja to, pats saprot normatīva rakstura aktus un likumus? (No zāles deputāts A.Rozentāls: "Bišķi jau saprot - tik daudz nē, kā Endziņš!") Nu, bet tad vismaz jūs neparakstītu tādu dokumentu!

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo ierosinājumu? Arī iebildumu nav. Neviens nelūdz balsot par šo priekšlikumu. Līdz ar to varam izskatīt nākamo.

A.Endziņš. Nākamo priekšlikumu komisija saņēma no deputāta Stalta. Viņš ierosina 11.panta pirmās daļas pirmā punkta tekstu pēc vārda "vçrsušās" papildināt ar vārdiem "vai darbojas". Acīmredzot, ja tas viss tiek konstatēts ar tiesas spriedumu, tad jau persona vairs darboties nevar, un tāpēc šis formulējums, kāds jau ir pašreiz spēkā esošajā likumā, ir pilnīgi pietiekošs un šeit vēl vērst kaut ko uz nākotni nav vajadzīgs. Jo saukt pie atbildības un tiesāt var tikai par to, kas jau ir izdarīts, nevis par to, kas varētu būt. Tāpēc komisija neatbalstīja šo Stalta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsot par šo priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir šā paša panta pirmās daļas 2.punktā. Arī tas ir no deputāta Stalta kunga.Viņš ierosina pēc vārda "nacionālo" papildināt tekstu ar vārdu "reliģisko". Tātad šis punkts ir: "pçc 1990.gada 4.maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo...", un šeit viņš grib vēl papildināt ar vārdu "reliģisko" - "reliģisko vai rasu naidu", - un tālāk kā tekstā. Juridiskā komisija neuzskatīja par nepieciešamu šādu papildinājumu šajā pantā ielikt. Liekas, ka mums nav problēmu ar reliģisko naidu, šādu fanātismu. Šādas normas nav arī atbilstošajos pantos Kriminālkodeksā, un tāpēc komisija neuzskatīja par vajadzīgu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsot. Vai deputātiem nav iebildes? Jūs lūdzat balsot? Deputāts Kiršteins lūdz balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - 11.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "nacionālo" papildināt ar vārdu "reliģisko". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret -15, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Arī nākamais ir deputāta Stalta priekšlikums - no 11.panta pirmās daļas 5.punkta izsvītrot 1.punkta pieminējumu. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tikai precizēja redakciju. Principā tātad - izsvītrot. Atbalstām - izsvītrot no 11.panta pirmās daļas 5.punkta skaitli "1".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes ? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 11.panta pirmās daļas 6.punktu, un to ir iesnieguši deputāti Kreituse, Čepānis, Dreģe, Jurkāns un Kide. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsot? (No zāles deputāts E.Kide: "Balsot!") Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Balsosim par papildinājumu: "Uz pārējām ar minētajām organizācijām saistītajām personām ierobežojumi attiecināmi tikai tajos gadījumos, kad tiesa viņu darbību ir atzinusi par noziedzīgu." Rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Par 11.panta pirmās daļas 7.punktu mēs saņēmām deputāta Stalta priekšlikumu, kuru jūs redzat 3.ailītē. Viņš ierosina papildināt tekstu pēc vārdiem "likuma spēkā stāšanās brīdī" ar vārdiem "un nav attaisnotas sakarā ar piespriesto sodu, kā arī personas, kuras sodītas atkārtoti par apzināti veiktiem kriminālnoziegumiem". Šeit jau pats 7.punkts visu to nosaka: ja persona ir bijusi tiesāta ar brīvības atņemšanu ilgāk par gadu un par tīšu noziegumu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, tātad attaisnojums, ja tiesa ir attaisnojusi... tātad persona nevar tikt uzskatīta par sodītu, jo pats par sevi to nosaka Kriminālkodekss, un persona, kura ir sodīta atkārtoti par apzināti veiktajiem kriminālnoziegumiem... tas jau arī ir ietverts iekšā... tad persona ir sodīta... Tāpēc Juridiskā komisija neuzskata, ka šāds papildinājums šeit ir vietā.

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsojumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Arī par 11.panta pirmās daļas 8.punktu ir deputāta Stalta priekšlikums - šā punkta nobeigumu papildināt ar vārdiem "vai turpina darboties minētajām līdzīgās pretvalstiskās organizācijās". Šeit jau ir uzskaitītas tās konkrētās organizācijas, kuras ar likumu tika aizliegtas. To savulaik izdarīja Augstākā padome. Un šāds formulējums ir līdzīgs. "Pretvalstiskas organizācijas" - tas ir juridiski korekts... Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija nelūdz balsojumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par Pilsonības likuma 12.pantu, kura nosaukums ir "Naturalizācijas vispārīgie noteikumi", konkrēti - par šā 12.panta ceturto daļu. Saeima akceptēja jau pirmajā lasījumā piedāvātos grozījumus šajā daļā. Mēs esam saņēmuši arī deputāta Grīnblata priekšlikumu - 12.panta ceturtās daļas papildinājumā aizstāt vārdus "21.pantā" ar vārdiem "21.panta 2. punktā". Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Otrs priekšlikums ir no Demokrātiskās partijas frakcijas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu daļēji ir iestrādājusi jau likumprojekta pirmajā pantā un līdz ar to aicina Saeimu saglabāt pirmajā lasījumā akceptēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Grīnblats par savu priekšlikumu lūdz balsot? (No zāles deputāts M.Grīnblats: "Jâ!") Lūdzu, balsosim par deputāta Grīnblata priekšlikumu - 12.panta ceturtās daļas papildinājumā aizstāt vārdus "21.pantā" ar vārdiem "21.panta 2.punktā"! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 16. Demokrātiskās partijas frakcijas deputātiem nav iebildes par redakciju, kuru komisija ir piedāvājusi. Vai pārējiem deputātiem ir pret to iebildes? Nav. Līdz ar to ir akceptēta komisijas redakcija. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi, ir Pilsonības likuma 13.pants - "Naturalizācija ārpus kārtas". Pirmajā lasījumā cienījamā Saeima nobalsoja par 13.panta pirmās daļas 1.punkta svītrošanu. Juridiskā komisija, kā jūs redzat 3.ailītē, ir saņēmusi trīs priekšlikumus - no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas, no deputāta Ābiķa un no Cilvēktiesību komisijas. Juridiskā komisija nolēma izteikt šo likumprojekta pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas un deputāta Ābiķa priekšlikumu, proti, ierosina izteikt 13.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: " kuras ir latvieši vai līvi, kas repatriējas uz Latviju pēc 1996.gada 31.marta". Jo 1.pantā cienījamā Saeima akceptēja šo laiku - vienu gadu, līdz kuram... tātad, ja kādi atgriezīsies atpakaļ, jau tiks atzīti uzreiz kā pilsoņi, ja viņi ir latvieši vai līvi. Pārējais jau saistās ar iespējamo repatriāciju.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no iesniedzējiem pēc šā komisijas skaidrojuma un piedāvātas redakcijas lūdz balsojumu par savu redakciju? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju? Arī nav. Līdz ar to tā ir pieņemta.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 13.panta pirmās daļas 4.punktu. Deputāts Stalts ierosina noslēgt to ar vārdiem "... un prot latviešu valodu". Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tas jau ir pats par sevi...Šīs personas netiek atbrīvotas no valodas pārbaudes (ja vien nav beigušas mācību iestādi latviešu valodā), tādēļ šāda piebilde šeit ir lieka.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuzstāj, ka vajag balsojumu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tātad ir pieņemams komisijas slēdziens.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 13.panta pirmās daļas 5.punktu, kuru Saeima akceptēja pirmajā lasījumā, - papildināt ar vārdiem "vai divplūsmu skolas latviešu plūsmā". Ir, kā jūs redzat 3.ailītē, saņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, un Juridiskā komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu un iestrādāja gan šajā redakcijā, gan arī tālāk. Jūs redzēsit vēl papildinājumus, kādi ir ierosināti šajā sakarībā. Līdz ar to ierosinu izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "kuras beigušas latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolas vai divplūsmu vispārizglītojošās skolas latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Par 13.panta pirmās daļas 7.punktu arī ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - papildināt šo punktu ar jaunu teikumu. Juridiskā komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu, to redakcionāli mazliet precizējot, proti, ka šis punkts ir piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā (Latvijas pilsoņa) nāvi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāte Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija.

I.Kreituse (DP).

Es šo priekšlikumu aicinātu atbalstīt tikai tanī gadījumā, ja varētu iesniegt tam vēl papildinājumu: "ja nav noslēgta atkārtota laulība ar citas valsts pilsoni". Jo savādāk var būt absurda situācija, ka kāds, kas ir nodzīvojis zināmu laiku laulībā ar Latvijas pilsoni, šobrīd, pēc šā Latvijas pilsoņa nāves, ir laulībā ar citas valsts pilsoni, bet uz tā pamata, ka ir bijis laulībā ar Latvijas pilsoni, var kļūt par Latvijas pilsoni.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Deputātes Gravas-Kreituses uzstāšanās jau pierādīja, ka jaunā redakcija nav sevišķi veiksmīga. Es personīgi atbalstītu veco redakciju - tādu, par kādu mēs nobalsojām pirmajā lasījumā, jo tā, manuprāt, ir daudz izsvērtāka un veiksmīgāka, - un neatbalstītu šo jauno redakciju. Aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka Ābiķa kungs šeit mazliet kļūdās. Pašreiz spēkā esošā Pilsonības likuma 13.panta pirmās daļas 7.punkts skan šādi: "kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā". Tiek piedāvāts papildināt šo normu, lūk, vēl ar šo teikumu: "Ðis punkts piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā (Latvijas pilsoņa) nāvi." Jo mums ir diezgan daudz šādu gadījumu. Nupat es saņēmu vēl vienu vēstuli: ir septiņi bērni, visi pilsoņi, bet māte, pilsone, ir nomirusi, ir palicis tēvs - nepilsonis. Es domāju, ka šeit diez vai mums būtu vajadzīgas milzīgas problēmas. Desmit gadi laulībā, jo tad jau arī tas būtu apstrīdams fakts... Acīmredzot sakarā ar dzīves realitātēm, ka tāda situācija var veidoties - un tas lielākoties skar tieši padzīvojušus cilvēkus - , es domāju, vajadzētu piekrist šādam labojumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Tautas saskaņas partija, vai jūs komisijas redakciju pieņemat? Jā. Tad, lūdzu, balsosim par papildinājumu, ko iesaka komisija - papildināt panta pirmās daļas 7.punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Ðis punkts piemērojams arī tiem laulātajiem, kuru laulība izbeigusies ar otra laulātā (Latvijas pilsoņa) nāvi." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 7, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir saņemti par 13.panta pirmās daļas 8.punktu, kura teksts ir: "kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam izcili prot latviešu valodu". Šeit ir viens piedāvājums no visiem šiem trijiem deputātiem, kas šeit ir tabulā norādīti. Šādu pašu priekšlikumu izteica arī Valsts valodas centrs un Naturalizācijas pārvalde. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu par panta pirmās daļas 8.punkta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Atbalstām. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi par 13.panta trešo daļu: "Uzņemot Latvijas pilsonībā šā panta pirmajā daļā minētās personas, uz tām nav attiecināmi..." - un tālāk ir uzskaitīti šie punkti. Šeit ir Grīnblata kunga priekšlikums - svītrot 13.panta trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par deputāta Grīnblata ierosinājumu - svītrot 13.panta trešo daļu! Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 31, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija saņēma divus deputāta Lagzdiņa priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir pie šā paša panta piektās daļas, kuras teksts ir: "Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā." Lagzdiņa kungs piedāvā papildināt šo daļu ar tekstu, kuru jūs redzat trešajā ailītē. Juridiskā komisija atbalstīja Lagzdiņa kunga priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu, proti, papildināt piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā: "Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot pirmās daļas 7.punkta) noteikumi. Ja par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā tiek uzņemts bijušās PSRS pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), uz to netiek attiecināti arī 12.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumi." 7.punktā ir runa par šo nepieciešamību, ja ir otras valsts pilsonība, tātad atteikties vai iesniegt ekspatriācijas atļauju, ja tādu prasa šīs valsts likumi. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Otrs Lagzdiņa kunga priekšlikums ir papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu. Arī to Juridiskā komisija atbalstīja, pieņēma šo priekšlikumu ar redakcionāliem grozījumiem. Un tekstu jūs redzat ceturtajā ailītē. Proti, sestā daļa: "Persona, kura tiek uzņemta pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu uzņemt to pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz to būtu attiecināms kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem ierobežojumiem."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie pašreiz spēkā esošā 13.panta piektās daļas, tas ir deputāta Stalta priekšlikums - papildināt šo pantu ar jaunu sesto daļu, proti, ka Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem var piešķirt ne vairāk kā septiņiem cilvēkiem vienā gadā. Juridiskā komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja. Jo acīmredzot šāda reglamentācija un tas, ka mēs iepriekš paredzēsim, ka mums būs septiņi un ne vairāk un ne mazāk personu, kuras Saeima, šeit diskutējot un lemjot... līdz ar to šādu priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par... (Starpsaucieni no zāles - deputāts Dz.Ābiķis: "Es gribētu uzstāties. Nevajag!") Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs par šo tēmu esam runājuši arī Pilsonības likuma izpildes komisijā. Un kāpēc Dainim Staltam šāds priekšlikums radās? Jā, igauņi šobrīd ir Pilsonības likumā izdarījuši labojumu un šādu normu ieviesuši (tiesa gan, nevis septiņi, bet pieci cilvēki gadā). Bet Dainis Stalts neievēro to, ka Igaunijā līdz šim jau ir uzņemti pilsonībā par īpašiem nopelniem vairāki simti cilvēku, un igauņi pilnīgi pareizi nonāca pie secinājuma, ka tā ideja tiek diskreditēta, ja tik masveidīgs kļūst tas process. Bet jāatceras ir vēl viena lieta, ka Igaunijā to darīja nevis augstākā valsts varas institūcija - Parlaments, bet Igaunijā šīs tiesības bija deleģētas izpildvarai - Ministru kabinetam. Un līdz ar to tik tiešām tā ideja Igaunijā tika degradēta, un tikai pēc tam, kad vairāki simti bija uzņemti, viņi ieviesa šo normu - 5 cilvēki gadā, tagad. Tā ka mums Latvijā situācija ir pilnīgi atšķirīga. Mēs taču esam augstākā valsts varas institūcija - Saeima, 100 tautas vēlēti priekšstāvji, ļoti rūpīgi izsveram katru kandidatūru, jo, protams, šeit tās atšķirības parlamentā ir daudz lielākas 100 deputātu starpā nekā tur, teiksim, Igaunijas valdībā. Es aicinu nepieņemt Daiņa Stalta priekšlikumu, tas vienkārši ir neloģisks. Kāpēc tieši septiņi? Bet varbūt mums būs 8 cilvēki, kas būs pelnījuši šo pilsonību par īpašiem nopelniem, vai 9. Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt! (Starpsaucieni no zāles: "7 ir laimīgs skaitlis. Kompromiss ir 13.")

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, domāju, ka 7 vai 12, vai 5 - tas katrā ziņā nav nekāds kritērijs. Taču es gribēju vērst uzmanību... un arī es neatbalstu Daiņa Stalta priekšlikumu, kaut gan es šo priekšlikumu saskatu zināmā mērā kā simbolisku, jo... Vai jums dažkārt neliekas - vismaz man, strādājot Pilsonības likuma izpildes komisijā, liekas, - ka mēs aizraujamies ar īpašiem nopelniem, kas ir ļoti subjektīvs kritērijs. Un vai kāds ir iedomājies par to, cik tad mūsu valsts nepilsoņi, izejot likumīgo pilsonības iegūšanas ceļu vispārējā naturalizācijas kārtībā... cik tad būs šo pilsoņu, kas būs tikuši galā ar mūsu veidoto Pilsonības likumu un saņems pilsoņa pasi vispārējā kārtībā? Un es domāju, ka daudzi no tiem, par kuriem mēs šeit lemjam un drīzumā lemsim par īpašiem nopelniem, faktiski ir tieši tie cilvēki, kuriem būtu jānostājas pirmajiem šajā Naturalizācijas pārvaldes rindā un pirmajiem arī jāparāda sava pilsoņa pase. Tad varbūt arī likumdevēji saprastu, ka daudz kas mūsu pieņemtajā likumā ir šķērsām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim - papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu: "Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem var piešķirt ne vairāk kā septiņiem cilvēkiem vienā gadā." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11... Es atvainojos, viss ir citādi. Par - 11, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi, ko saņēmusi Juridiskā komisija, ir par 15.pantu, kura nosaukums ir "Bçrnu naturalizācija". Šeit pirmais priekšlikums ir LNNK frakcijas priekšlikums, ka uz nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem attiecas 12.panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkta nosacījumi. Un tālāk ir divi priekšlikumi no deputāta Stalta puses. Pirmais priekšlikums ir līdzīgs, tikai ar diferenciāciju attiecībā uz vecumu no 14 līdz 16 gadiem un vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Tie ir pie šī panta pirmās daļas. Juridiskā komisija neatbalstīja šos abus priekšlikumus - LNNK un deputāta Stalta priekšlikumu, jo šī panta pirmā daļa nosaka, ka vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Un ja šie bērni mācās skolā. Līdz ar to, teiksim, visām šīm prasībām, tam visam jau ir jābūt skolu programmā iekšā, un nekur pasaulē nepilngadīgo bērnu naturalizācijai, kuri seko līdzi saviem vecākiem, līdzīgas prasības izvirzītas netiek.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Atklājam debates par šo priekšlikumu.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šis labojums ir vienkārši radies, lai saskaņotu iepriekšpieņemtās normas, jo mums taču pašiem ir ierakstīts Pilsonības likumā, ka iesniegumu uz pilsonības saņemšanu Naturalizācijas birojā var sākt iesniegt tie, kam paliek 16 gadi. Parādās viens skaitlis - 16 gadi. Tagad tiek runāts par nepilngadīgiem. Pilngadība oficiāli sākas 18 gados. Tātad, ja mēs izvairāmies šeit no šīs LNNK normas, tad mēs paši esam aizmirsuši, ko mēs jau šeit esam pieņēmuši iepriekšējā lēmumā. Tad kāpēc mēs nerakstām, ka, sākot ar 18.gadiem? Mēs savā likumā jau esam ieviesuši šo 16 gadu termiņu, no kura var dot iesniegumu un pieprasīt šo pilsonību.

Līdz ar to šeit parādās otra lieta. Ja vecāki, piemēram, naturalizējas, tad bērni var kaut kādā mērā būt arī, teiksim, saistīti varbūt nevis ar Latvijas skolu, bet ar kādu citu skolu. Un kā tad viņi automātiski var kļūt par Latvijas pilsoņiem šajā gadījumā? Te ir runa par tiem, kas ir jau vecumā, teiksim, 16, 17, 18 gadu. Tāpēc šeit ir ierosināts 15.pantā tomēr atstāt, ka uz nepilngadīgiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem attiecas 12.panta attiecīgo punktu nosacījumi, jo 14 gadi - tas faktiski jau ir pietiekams vecums, un tad nav vairs nekāds mazais bērns. Un visi šie noteikumi, kas ir saistīti ar izglītību, ar skolām, ar valodu, viņi būtu jāpiemēro tomēr tiem, kam jau ir pašreiz 14 gadi. Mēs uzskatām, ka sliktākajā gadījumā, protams, var būt arī no 16, bet šeit ir iesniegts no 14, tāpēc mēs lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas priekšlikumu izteikt 15.panta pirmās daļas trešo teikumu, ka uz nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem attiecas 12.panta pirmās daļas 2.,3. un 4.punkta nosacījumi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Par - 28!") Atvainojos, "par" bija 28. Priekšlikums nav pieņemts. Vai nākamo jūs jau komentējāt?

A.Endziņš. Otrais priekšlikums ir deputāta Stalta priekšlikums, kur ir diferenciācija - no 14 līdz 16 un pēc tam no 16 līdz 18. Būtība ir tāda pati.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Frakcija lūdz balsojumu - izteikt 15.panta pirmās daļas trešo teikumu šādi: "Uz nepilngadīgajiem bērniem vecumā no 14 līdz 16 gadiem, uzņemot tos Latvijas pilsonībā, ir attiecināmi 12.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punkta noteikumi; vecumā no 16 līdz 18 gadiem attiecināmi 12.panta pirmās daļas 2., 3., 4.un 6.punkta noteikumi." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums par šo 15.pantu - "Bçrnu naturalizācija" - ir deputāta Stalta priekšlikums, kurā ir teksts: "Ja naturalizējamo personu nepilngadīgie bērni ir izdarījuši krimināli sodāmus noziegumus Latvijā vai kādā citā valstī un notiesāti nosacīti vai ar brīvības atņemšanu, tad šo bērnu vecāku (adoptētāju) iesniegumu izskatīšana par uzņemšanu Latvijas pilsonībā tiek atlikta līdz soda izciešanas termiņa beigām, ņemot vērā arī iespējamo attaisnošanu vai amnestiju." Juridiskā komisija šo priekšlikumu arī neatbalstīja, jo viņš nav juridiski korekti noformulēts, un šeit ir minēta bērnu rīcība, jo principā kriminālsodāmo var saukt pie atbildības tikai jau vecumā no 14 gadiem, bet pēc šī teksta iznāk, ka faktiski pietiktu jau arī ar to, ka kriminālsodāmu noziegumu ir izdarījusi varbūt pat jaunāka persona, par kuru nevar iestāties, bet kura ir pārkāpusi likumu. Tad arī varētu atlikt šo vecāku iesniegumu izskatīšanu. Un acīmredzot tomēr jāpiemēro princips, ka ne vecāki atbild par savu bērnu grēkiem, ne bērni atbild par savu vecāku grēkiem. Laikam katram ir jāatbild pašam par savu konkrēto nodarījumu, un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Arī runāt jūs vēlaties? Lūdzu - Aleksandrs Kiršteins, - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, tas bija, godājamie deputāti, ārkārtīgi interesants atklājums, ko tikko paziņoja Endziņa kungs un ko ir atklājusi Juridiskā komisija. Ja 14 gadu vecumā kāds ir izdarījis 3 vai 4, vai 5 slepkavības, tātad mēs saprotam, ka vecāki neatbild par bērniem. Es saprotu, ka vecāki neatbild par pieaugušiem bērniem. Un pieaugušie bērni neatbild, teiksim, par saviem vecākiem, bet šādā te fantastiskā paziņojumā... Un mēs pašreiz redzam un ir arī tiesu praksē Latvijā - es domāju, ka Endziņa kungs zina to pat vairāk nekā citi -, vesela rinda smagu slepkavību, kuras ir izdarītas tieši tāpēc, ka vecāki nav absolūti nekādu uzmanību pievērsuši šo savu bērnu audzināšanai vai pat tieši ir mudinājuši viņus, teiksim, iet uz ielas, ka nav par viņiem rūpējušies, un tas man ir tiešām atklājums. Ja vecāki neatbild par saviem mazajiem bērniem, tad mazie bērni var, teiksim, laupīt, var slepkavot, jo ir skaidrs, ka viņiem par to nekas nopietns nedraud, bet pieaugušie vecāki rindā vien stājas un saņem Latvijas pilsonību. Tas vispār man ir liels atklājums. Tāpēc es tomēr aicinu šeit atstāt deputāta Stalta priekšlikumu, ka, ja šie nepilngadīgie ir izdarījuši smagus noziegumus, tad varbūt vajadzētu pagaidīt, kamēr viņi tiek no cietuma... Es domāju, ka vecākiem ir daudz citu rūpju šajā gadījumā, kā palīdzēt saviem bērniem, nevis iet un, teiksim, kārtot šos pilsonības dokumentus. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo deputāta Stalta priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu: "Ja naturalizējamo personu nepilngadīgie bērni ir izdarījuši krimināli sodāmus noziegumus Latvijā vai kādā citā valstī un notiesāti nosacīti vai ar brīvības atņemšanu, tad šo bērnu vecāku (adoptētāju) iesniegumu izskatīšana par uzņemšanu Latvijas pilsonībā tiek atlikta līdz soda izciešanas termiņa beigām, ņemot vērā arī iespējamo attaisnošanu vai amnestiju." Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir saņemti par likuma 17.pantu - "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība". Šeit ir deputāta Ābiķa priekšlikums - aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Naturalizācijas pārvalde" un arī šā panta trešo daļu izteikt citādā redakcijā - arī "Iekšlietu ministriju" apmainīt ar "Naturalizācijas pārvaldi". Juridiskā komisija atbalstīja šo deputāta Ābiķa priekšlikumu, to redakcionāli precizējot, proti, aizstāt 17.pantā vārdus "Iekšlietu ministrija" attiecīgajā locījumā ar vārdiem "Naturalizācijas pārvalde" attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Ir pieņemts redakcijas komisijas priekšlikums.

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija pēc Valsts valodas centra un Naturalizācijas pārvaldes priekšlikuma, būtībā ir papildināt tekstu 18.pantā attiecībā uz solījumu par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību. Otrajā daļā ir rakstīts: "Es (vārds, uzvārds), dzimis (dzimšanas vieta, datums)..." un tā tālāk. Tātad aiz vārda "dzimis" ierakstīt vārdu "dzimusi", lai tas attiektos ne tikai uz vīriešu dzimuma pārstāvjiem, bet arī uz sievietēm. Tātad ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir par Pilsonības likuma 21.pantu. Šeit jūs redzat veselu virkni priekšlikumu. Pirmais priekšlikums ir Lagzdiņa kunga priekšlikums - izslēgt likumprojekta 4.punktu līdzšinējā redakcijā, un tālāk viņš jau ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 6.punktu. Runājot par 21.panta 1.punkta izslēgšanu, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta, bet ierosina izteikt šo pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot deputāta Stalta, Demokrātiskās partijas frakcijas, Tautsaimnieku politiskās apvienības, Tautas saskaņas partijas un frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumus. Redakciju jūs redzat pēdējā ailītē. Un tātad vispirms jau izteikt 21.panta 1.punktu sekojoši: "Personas, kuras ieguvušas vispārējo, vidējo speciālo, augstāko vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā". Tas būtu pie pirmās daļas.

Sēdes vadītājs. Vai jūs domājat, ka mums vajadzētu pa daļām izskatīt šo...?

A.Endziņš. Acīmredzot pa daļām, jo, ko es nolasīju, tie šeit ir priekšlikumi, kurus iesniedza un kurus mēs esam būtībā mēģinājuši iestrādāt iekšā šajā pirmajā daļā. Tie ir Demokrātiskās partijas frakcijas, Tautas saskaņas partijas frakcijas, kā arī Stalta kunga priekšlikumi attiecībā uz 21.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja ir iespējams, es ļoti lūgtu, ja tas nav pretrunā ar procedūru, balsot par šo 1., 2.un 3. sadaļu 21.pantā atsevišķi par katru. Tā kā šobrīd mēs runājam par pirmo sadaļu, tad arī es gribētu izteikt savu komentāru. Manā izpratnē, vecā redakcija, proti, ka personas, kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācībvalodas skolā, ir daudz pieņemamāka, jo praktiski būs ārkārtīgi sarežģīti piemērot šīs te panta jaunās normas, piemēram, cilvēks ir mācījies neklātienē. Es kādreiz mācījos Ģeogrāfijas fakultātē, viņi, šie neklātnieki, klausījās lekcijas gan latviešu valodā, gan krievu valodā, kārtoja eksāmenus it kā kopā ar mums, bet kārtoja tos krievu valodā. Tā ka tur vispār nav iespējams pateikt, kādu plūsmu viņi ir beiguši. Nav iespējams pateikt! Gluži tāpat ir ar citām profesionālajām mācību iestādēm, teiksim, ar arodskolām. Arī te ne vienmēr varēs īsti pateikt, kādā tad viņš plūsmā ir gājis. Tur Naturalizācijas pārvaldes ierēdņi tiks nepārtraukti maldināti, un viņiem būs ārkārtīgi grūti orientēties tanīs lietās. Un galu galā, kāpēc mums būtu jāatbrīvo no valodas eksāmena cilvēks, kurš ir beidzis krievu vispārizglītojošo skolu, bet vienu gadu gājis traktoristu kursos un nobeidzis viengadīgo arodskolu? Es personīgi aicinātu atbalstīt veco redakciju tādu, kāda tā bija pirmajā lasījumā, jo es saku, ka ierēdņiem praktiski būs neiespējami piemērot šīs te jaunās panta normas dzīvē, tur būs vairāk nelikumību, nekā mēs spējam tās šodien izvērtēt. Tā ka es aicinu atbalstīt veco redakciju un noraidīt šo jauno 1.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Augsti godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tikko kā uzstājās Ābiķa kungs, bet redzams, ka viņš nebija paspējis precīzi izlasīt šī 21.panta pirmo daļu, kurā ir teikts, ka personas, kuras ieguvušas vispārējo vidējo, speciālo, augstāko vai arodizglītību, un iekavās nav rakstīti ne traktoristu kursi, ne viengadīgās arodskolas, kuras nosauca Ābiķa kungs. Taču, lai būtu skaidrība, ir uzrakstīts tieši - arodvidusskolas, kurās apguva un apgūst latviešu valodā apmācību, arodģimnāzijas un arodskolas, kuras, Ābiķa kungs, kā jūs likumu labi zināt, ir skolas, kuras bāzējas uz latviešu vidusskolas bāzes. Tātad šeit tās lietas nevajadzētu jaukt. Tā kā šī 21.panta pirmā daļa domu izsaka daudz precīzāk nekā iepriekšējā redakcija, es aicinātu balsot par šo 21.panta pirmo daļu, kādu piedāvā komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Mēs pirms neilga brīža pieņēmām divus taisnīgus lēmumus. Pirmkārt, mēs nolēmām, ka automātiski pilsonību iegūst tās personas neatkarīgi no viņu tautības, kuras ir pilnu mācību kursu mācījušās pamatskolās vai vidējās vispārējās mācību iestādēs. Nupat mēs pieņēmām otru, ja tā varētu teikt, priekšrocību personām, kuras ir mācījušās un beigušas latviešu mācībvalodas skolas un ieguvušas vispārējo izglītību. Tātad mācījušās nevis 11 gadus vai 9 gadus, bet mācījušās, piemēram, 5 gadus, 3 gadus vai 1 gadu. Un šīs personas tiek ārpus kārtas naturalizētas. Un saskaņā ar spēkā esošā 21.panta redakciju, kuru mēs pieņēmām tad, kad mēs pirms 6 mēnešiem pieņēmām Pilsonības likuma pamattekstu, šīs personas ir atbrīvotas no latviešu valodas pārbaudes eksāmeniem.

Ko ierosina kolēģi deputāti? Piemēram, ja persona ir ieguvusi vispārējo augstāko izglītību latviešu mācību valodā. Šobrīd mūsu augstākajās mācību iestādēs izglītību iegūst latviešu valodā. Krievu valodā ir viena un tā pati plūsma, arī angļu valodā tiek lasītas lekcijas un arī eksāmenus kārto daudzviet krievu valodā krievu tautības un citu tautību studenti. Diemžēl mums nav latviešu mācībvalodas augstskolas, mums lasa ļoti dažādās valodās lekcijas mūsu augstskolās. Citādāk tas ir vidējās vispārējās mācību iestādēs. Tur patiešām no pirmās līdz pēdējai klasei mācās latviešu valodā, un tas cittautietis arī mācās un apgūst šo latviešu valodu nepārtraukti.

Arī es, kolēģi, esmu pret to, lai mēs pieņemtu 21. panta 1. punktu Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DP).

Var aizstāvēt dažādus viedokļus, bet nevajag jaukt ar to, kāda kārtība eksistē izglītības sistēmā. Un mani ļoti pārsteidza Ābiķa kungs, kurš, pats zināmu laiku būdams Izglītības ministrijas parlamentārais sekretārs, nezina, kādas Latvijā eksistē valodas plūsmas vai apmācības sistēma. Es jums pasaku viennozīmīgi: augstskolā ir strikti noteikta, vismaz visu laiku tā bija - vēl divus gadus atpakaļ - latviešu un krievu apmācības plūsma. Un, piemēram, Vēstures fakultātē nebija dienas nodaļā krievu apmācības plūsmas. Studentam lekcijas svešvalodā - krievu, angļu, vācu vai kādā citā - lasa tikai tad, kad students ir brīdināts par to, ka viņam šinī valodā šīs lekcijas tiks nolasītas un ja viņš nepieprasa tulku, bet eksāmenus kārto atbilstoši tam, kā viņš ir brīdināts - vai nu mācībvalodas plūsmā, vai kādā viņš ir iestājies... Tāpēc nevajag jaukt divas dažādas lietas šeit no tribīnes. Un jūs nevarējāt latviešu plūsmā Vēstures nodaļā prasīt, lai jums lasa krievu valodā lekcijas. Tas nekad nenotika, un tāpēc jauc... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Tâ notika ģeogrāfijas fakultātē, vēstures varbūt nē!) ... Ābiķa kungs, ja jums nolasīja vienu lekciju krievu valodā kāds profesors, kam jūs pats piekritāt, tad tas nenozīmē, ka jūs tikāt apmācīts krievvalodas plūsmā. Taču tik daudz vajadzētu saprast, ja ir beidzis universitāti! Un tāpēc nevajag jaukt šīs lietas kopā. Ja jūs uzskatāt, ka padomju gados, mācoties latviešu valodas apmācības plūsmā, students, kas nav beidzis latviešu vidusskolu, nebija spējīgs apgūt latviešu valodu tā, lai šodien viņš nokārtotu eksāmenu, tad tas ir cits jautājums, bet nejauciet lietas būtību un nesāciet šeit rakstīt jaunu vēsturi no šīs tribīnes.

Es aicinu pārdomāt vēlreiz. Nav jau runa par privilēģiju došanu. Ir pavisam cits jautājums - vai mums ir vajadzīga lieka birokrātija, lieka naudas tērēšana un lieks eksāmens šiem cilvēkiem? Ir runa par latviešu valodas atstāstījuma rakstīšanu. Viņš turpina kārtot vēstures eksāmenu un atbild himnas tekstu, un kur jūs vēlreiz varat pārliecināties par viņa valodas zināšanām. Bet man vienkārši ir mazliet neērti no dažiem saviem universitātes kolēģiem, kuri ir beiguši krievu vidusskolu, bet augstskolu latviešu valodā. Viņi tagad pasniedz un lasa lekcijas vienam otram mums šeit fakultātē sēdošam deputātam, un šim pasniedzējam ir jāiet kārtot šis latviešu valodas eksāmens. Mazliet tā savādi kļūst, kad par to padomā, bet es vēlreiz lūgtu, Ābiķa kungs, pirms jūs nākat tribīnē, kad jūs jau kaujas pozīcijā esat sagatavojies, padomājiet vēlreiz, kādi eksistēja likumi, kādi bija noteikumi, un nepiesauciet man to vienu krievu, kas ar jums ir runājis eksāmenā krievu valodā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, pirms jūs dodaties uz tribīni, uzklausiet mani! Debatēt, pastaigājoties pa zāli, kā jūs šeit to darāt, neviens Kārtības ruļļa pants neparedz.

Lūdzu - vārds Dzintaram Ābiķim, "Latvijas ceļa" deputātam!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Gravas kundze jau ļoti skaisti uzstājās, un es diemžēl šobrīd neatceros šo studentu uzvārdus, bet bija Ģeogrāfijas fakultātē latviešu plūsmā krievu cilvēki, krievu tautības studenti, jā, kas bija spējīgi klausīties lekcijas arī latviešu valodā, bet diemžēl eksāmenus viņi kārtoja krieviski, un pasniedzēji pieņēma no viņiem eksāmenus krieviski, jo sakarīgi latviski runāt viņi neprata. Diemžēl. Tā ka tādu gadījumu augstskolā bija diezgan daudz. Un es neuzskatu, ka mums būtu šie cilvēki jāatbrīvo no latviešu valodas eksāmena, tie, kas klausījās latviski, bet latviski runāja ar ļoti lielām grūtībām. Kāpēc tas mums būtu jādara - es nesaprotu!? (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents runās? Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man ir jāizsaka nožēla, ka diemžēl Ābiķa kungs līdz galam komisijas sēdē nepiedalījās tieši tad, kad mēs pēcpusdienā pēc Pilsonības likuma izpildes un uzraudzības komisijas turpinājām. Kides kungs ieradās, ieradās vēl viens otrs deputāts, un mēs ļoti nopietni apsvērām visas šīs lietas, jā, arī tieši šos precizējumus, kas skar arodvidusskolas, arodģimnāziju, arodskolu un tā tālāk. Es tomēr aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vispirms par procedūru. Ir ierosināts katru no šiem Juridiskās komisijas priekšlikumiem...

A.Endziņš. Par 21. panta redakciju ir 1. punkts, 2. punkts, 3. punkts... Par katru....

Sēdes vadītājs. ... balsot atsevišķi. Bet, pirms mēs pieņemam to, man būtu jājautā visiem iesniedzējiem: vai deputāti, kuri iesnieguši savus priekšlikumus, neuzstāj par kādu atsevišķu balsojumu tieši savā redakcijā, ko viņi ir iesnieguši? Vai mēs varam balsot 21. panta teksta redakciju šajā pirmā, otrajā un trešajā priekšlikumā? Nav iebildes deputātiem? Nav. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu: "Izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo personas, kuras ieguvušas vispārējo, vidējo speciālo, augstāko vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais ir priekšlikums par šā paša 21. panta 2. punktu, kuru ir ierosināts izteikt šādā redakcijā: "1.grupas invalīdus..." kā tas bija jau pamattekstā likumā, "kuriem invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma..." un papildināt ar "kâ arī 2. un 3. grupas redzes, dzirdes un runas invalīdus..." To ierosina Naturalizācijas pārvalde, daļēji arī frakcija "Lîdztiesība".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vēlreiz nolasu: "1. grupas invalīdus, kuriem...", tātad, izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo. Par pirmo priekšlikumu mēs esam nobalsojuši. Tagad balsojam: "1. grupas invalīdus, kuriem invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma, kā arī 2. un 3. grupas redzes, dzirdes un runas invalīdus". Vai esat nobalsojuši, lūdzu? Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Par trešo, lūdzu!

A.Endziņš. Un trešais priekšlikums ir - papildināt šo 21. pantu ar 3. punktu, proti, personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem. Tās tātad ir personas, kurām ir tiesības uz ārpuskārtas naturalizāciju. Un pamatā tie ir lietuvieši, poļi, igauņi, laulātie, tātad ir arī šādi atbrīvojumi. Tas daļēji saskan ar Tautas saskaņas partijas priekšlikumu un frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu. Ne precīzi, bet citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" deputāts.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju tādu cilvēku kā profesoru Lazovski un domāju, ka arī daļa no jums izlasīja viņa rakstu laikam kādu nedēļu atpakaļ avīzē, kur viņš raksta par to, ka viņu ļoti satrauc tas, vai mēs nepazemināsim Pilsonības likumā šo valodas slieksni, vai mēs neatkāpsimies no savām konsekventajām prasībām. Jo diemžēl šis apakšpunkts paredz naturalizēt arī cilvēkus, kas nezina latviešu valodu. Jā, mēs esam izdarījuši labu soli pretim latviešiem un līviem, un starp viņiem, starp citu, ir arī ne mazums, kuri latviešu valodu nepārvalda, bet kuri tikai dokumentos ir latvieši. Tomēr mēs esam savas nācijas pārstāvjiem tiešām nākuši pretim, un, ja mēs nobalsosim par šiem Pilsonības likuma labojumiem, tad viņi visi reģistrējoties iegūs pilsonību. Tātad latvieši iegūs.

No kurienes tad šie cittautieši, kam ir šie 60 gadi un vairāk, šeit Latvijā ir nokļuvuši? Vai viņi tikko tagad nokrita no mēness? Pēkšņi viņi šeit Latvijā nokrita no mēness un tagad sēž šeit? Viņi taču visi sava pusmūža gadu lielāko daļu, nospiedošais vairākums, ir pavadījuši šeit Latvijā! Un, ja viņi nav iemācījušies latviešu valodu, tad tas tikai pierāda to, ka viņu cieņa pret Latvijas valsti acīmredzot nav tāda, kādu mēs gribētu. Mēs gribam iegūt Latvijai lojālus pilsoņus. Protams, es pieļauju iespēju, ka viens otrs no cilvēkiem, kas neprot šo valodu, ka viens otrs ir lojāls; es pieļauju šādu iespēju, bet likuma koncepcijā, kad mēs kādreiz Saeimā jau spriedām par likumu pirmajā, otrajā, trešajā lasījumā, domājot par to, kas tad ir galvenais, nonācām faktiski visi pie vienīgā secinājuma. Kas tad ir galvenais lojalitātes kritērijs? Parakstīties dokumentā, ka viņš ir lojāls, var jebkurš. Uz pieres viņam zīmogs nav uzspiests, ka viņš ir lojāls vai nelojāls. Kas viņam aiz ādas - to neviens nezina. Parakstīties, ja tā griba ir liela, var jebkurš, bet valodas zināšanas... Mēs taču nonācām pie secinājuma, ka tas jau ir tas galvenais lojalitātes rādītājs! Tas ir tas galvenais lojalitātes rādītājs, un vēlreiz es atkārtoju, ka šie 60 gadus vecie un vēl vecāki cilvēki nav nokrituši Latvijā no mēness, viņi šeit ir dzīvojuši vai nu laulībā ar pilsoni, vai kā citādāk, bet viņi šeit ir dzīvojuši Latvijā savos spēka gados. Un es uzskatu, ka tomēr, pieņemot šo te normu, mēs esam atteikušies šādā gadījumā no tā pamatprincipa, par kuru mēs visi šeit faktiski vienojāmies par to, ka galvenais lojalitātes rādītājs - tā ir latviešu valodas zināšana, latviešu valodas prasme, jo tas parāda tiešām cilvēka attieksmi pret šo zemi, pret šo tautu, kuras vidū viņš dzīvo. Es kategoriski noraidu šo te trešo priekšlikumu un aicinu deputātus mani atbalstīt. Un nevajag sūroties par tām vecajām krievu tantiņām, kam nu trīcēs roka, kad būs jāliek eksāmeni. Šīs krievu tantiņas ir bijušas arī jaunas un dzīvojušas šeit. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kide izmantos 4 minūtes? Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Augsti godāto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es kāpu tribīnē tikai tādēļ, lai dedzīgā Ābiķa kunga runa jūs nespētu maldināt, jo Ābiķa kungs, staigājot pa zāli, nekādi nav ieklausījies Endziņa kunga paskaidrojumā un nav izlasījis arī precīzi šī 21. panta trešo daļu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Jâ, jā - 21.panta 3.daļā!") Un viņš runā par krievu tantiņām, nelojāliem cilvēkiem un tā tālāk. Bet, Ābiķa kungs, šis pants attiecas uz tiem cilvēkiem, par kuriem jūs nobalsojāt, ka viņi ir priekšrocībnieki, ka tā ir tā latviešu daļa, un tā lietuviešu un igauņu daļa, kuri saskaņā ar 13. pantu ar mūsu Saeimas atļauju iegūs priekšrocības. Lūk, un tie ir nevis no mēness nokritušie, bet tie, kuriem arī mēs šīs priekšrocības dodam.

Un vēl. Mēs ļoti plaši diskutējām par to, ka viņi nevis nezina latviešu valodu, nevis nezina vēsturi un himnu, bet viņi varbūt zina tādā varbūt sadzīves līmenī, sarunu valodas līmenī... Runa ir par to, ka vajag viņus atbrīvot no eksāmena, no atstāstījuma, no komatiem, no garumzīmēm... Mēs atbrīvojam šos 60 gadus vecos cilvēkus, kuriem mēs dodam priekšrocības naturalizācijā, no tā stresa, no veselībai bīstamā stresa, un tas ir humāni. Un, cienītais Ābiķa kungs, jūs neesat izlasījis droši vien arī vēl tālāk, ka šis punkts faktiski attiecas arī uz 12. pantu, kur šie cilvēki tiek atbrīvoti no zināšanām par... no zināšanu pārbaudes par vēsturi, par himnu. Tas nenozīmē, ka viņi nezina vēsturi vai nezina himnu, bet mēs viņus, šos pensionārus un pēcpensijas vecuma cilvēkus vienkārši nepakļaujam stresam. Tas ir humāni, un es aicinu balsot par šiem cilvēkiem. Es pazīstu lietuviešus, igauņus, šos vecos cilvēkus, kas ir Sibīriju izbraukuši, atgriezušies Latvijā, uzskata Latviju par savu Tēvzemi un māk sarunāties latviešu valodā; viņi ir izaudzinājuši bērnus, kas māk latviešu valodā runāt un mācās latviešu skolās, un mēs vienkārši viņiem neprasīsim kārtot šo atstāstījuma eksāmenu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti... 71. pants - starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. (Starpsauciens no zāles: "Tie bija starpsaucieni!")

Pusstundas pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas, deputāti! Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā".

Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu, jums vārds!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Bravo - man jāsaka! Ābiķa kungs šodien ir nepazīstams. Pavisam citā gaismā sevi parāda. Un pat man tas ir jāatzīst. Varbūt sakaunējies beidzot no tā, kādā purvā "ceļiniekus" pamazām ļoti konsekventi ved "jaunā laulība" ar Tautsaimnieku politisko apvienību, ar tā saucamo Kides partiju, kas caur un cauri ir "Saskaņas" cilvēki. Tas nekas, ka viņi ir sadalījušies divās daļās, bet kas ir "Saskaņa" - to mēs ļoti labi zinām.

Drīz vien viņi aizvedīs arī "ceļiniekus" pie "savas ticības", bet tā ir - visi okupētie un okupanti, kolonizētie un kolonizatori, cietušie un cietēji - visi draugi, visi vienādi, visiem Latvija kopīgās mājas, arī 700 000 sveštautiešu. Nepilsoņiem dosim pilsonību, visādas privilēģijas un svinēsim 9.maiju. Esiet mierīgs... Dosim ordeņus un medaļas utt. Lūk, drīz droši vien arī sāksit vilkt uz divvalodību Latvijā, lai nevajadzētu likumus labot katru nākamo sēdi, tā kā tas ļoti veiksmīgi aizsākās iepriekšējā reizē pirms nedēļas, kad uzreiz 12 likumus sākām labot.

Runājot par šiem 60 gadiem, iznāk, ka 60 gadus sasniedzis cilvēks ir tik vecs, ka galva viņam ir tik tukša, ka viņš vairs neko nespēj iemācīties, bet likumprojektos un koncepcijās par pensijas reformu taču paredzēts, ka līdz 65 gadiem būs jāstrādā. Kā tad viņi, šie cilvēki, varēs strādāt, ja šiem cilvēkiem ir tik tukšas galvas, kā jūs domājat? Es domāju, ka tā tas nav. Žēl, ka šeit nav Kides kunga, kuru es tieši gribu uzrunāt. Kur tad viņš mēģina novirzīt jūs, "ceļinieki"? Grāvī vien ievedīs, un labi, ka Ābiķa kungs un citi to jau ir sapratuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Kiršteins.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Nav jau runa šeit par krasi 700 000. Runa šeit ir par tiem pilsoņu laulātajiem, kuru vecums ir lielāks par 60 gadiem. Šādu šobrīd Latvijā ir apmēram 45 000. Ir runa par lietuviešiem un igauņiem, kuri nav beiguši latviešu mācībvalodas skolas, un tādu diemžēl ir lielākais vairākums. Un arī šiem, ja viņi ir vecāki par 60 gadiem, kā Juridiskā komisija ierosina, naturalizējoties nav jāliek valodas eksāmens. Es šādai nostājai, kolēģi, nevaru pievienoties. Un es atbalstu tos argumentus, kurus izteica deputāts Ābiķis, jo es personīgi uzskatu, ka tas Latvijas iedzīvotājs, kurš ilgstoši ir bijis laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni... Tieši otrādi - viņam daudz labāk ir jāpārvalda latviešu valoda. Viņam nebūtu jābaidās no eksāmeniem, un, ja reiz viņš ir dzīvojis 20, 30 vai 40 gadus Latvijā, tad šeit nekādas priekšrocības nevajadzētu izvirzīt. Tieši otrādi - ja viņš nav iemācījies latviešu valodu, tad jājautā: kas tas ir par Latvijas Republikas pilsoni, ar kuru viņš ir bijis laulībā? Kas tas ir par pilsoni? Varbūt tieši pretējai pieejai vajadzētu būt? Šai kategorijai vajadzētu izvirzīt stingrākas prasības, stingrākas prasības šiem pilsoņiem. Vajadzētu pajautāt viņam, kādēļ viņš nav iemācījis nākošajiem Latvijas pilsoņiem latviešu valodu, kā viņš ir pildījis savu pilsoņa pienākumu, ko viņš ir darījis, lai laulātais integrētos? Izrādās, ka viņš nav darījis neko. Vai šie cilvēki ir ko pelnījuši? Es domāju, ka viņi nav pelnījuši, lai uz atvieglotiem noteikumiem viņiem piešķirtu pilsonību.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs būsim pret šo kategoriju tikpat taisnīgi, kā mēs bijām taisnīgi pret tiem krieviem, igauņiem, poļiem un baltkrieviem, kuri ir beiguši latviešu skolas un praktiski ir pierādījuši, ka viņi ir integrējušies. Tas, ka kāds ir laulībā ar pilsoni, - tas vien nav pierādījums, ka viņi ir integrējušies. Jo šobrīd mēs likumdošanā paredzam veselu rindu priekšrocību šai kategorijai, un tagad mēs gribam noņemt galveno barjeru - proti, valodas eksāmenu. Es aicinu šo piedāvāto labojumu nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Tupešu Jānis.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Godājamie Prezidija locekļi! Mēs jūtam - un es arī jūtu, - ka faktiski šā likuma apspriešana ir kļuvusi par farsu, jo no tās pirmajā lasījumā iesniegtās idejas - atvieglot latviešiem un līviem naturalizācijas procesu - faktiski pašreiz viss šis likums tiek pārvērsts par kaut kādu komēdiju. Tātad godājamais Kides kungs paziņoja, ka visi šie bezgala daudzie atbrīvojamie, kuriem nav jāzina latviešu valoda, nez kāpēc attiecoties tikai uz pantu, kur ir minēti ārpus kārtas naturalizējamie. Es gribu jums - un tai skaitā godājamam Kides kungam atgādināt, ka tā nu gluži nav, jo viņa pieminētais 13.pants "Naturalizācija ārpus kārtas" attiecas, piemēram, arī uz tiem, kas kara laikā, tātad no 1941. līdz 1945.gadam, piespiedu kārtā ir atvesti uz Latviju, un šīs personas Latvijā ir palikušas pēc okupācijas režīma izbeigšanās. Kā arī šo personu pēcnācēji. Ziniet, ir ārkārtīgi interesanti, ka 50 gados, kas ir pagājuši no šā perioda, cilvēks nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu - neskatoties uz to, ka viņš šeit ir palicis! Un viņam tiek dota šī priekšrocība tātad ārpus kārtas saņemt Latvijas valsts pilsonību. Kides kungs, es nezinu, kas tas ir par pilsoni, kas tiešām 50 gados nav izrādījis ne mazāko interesi šo valodu iemācīties?!

Otra grupa. Ņemam šā paša panta 7. punktu: personas, "kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā". Tātad desmit gadus kāds ir precējies ar Latvijas pilsoni, bet absolūti arī nav izrādījis nekādu interesi par latviešu valodu. Desmit gadus cilvēks absolūti nav izrādījis nekādu interesi par latviešu kultūru: ja jūs nezināt valodu, jūs taču tad nevarat arī izrādīt interesi par kultūru! Desmit gadus šis cilvēks acīmredzot nav izrādījis nekādu interesi par politisko dzīvi: kā tad jūs varat piedalīties Latvijas politiskajā dzīvē, ja jūs absolūti nezināt valodu? Jūs nevarat tajā piedalīties, jūs nevarat analizēt, teiksim, šo likumdošanu. Bet pēkšņi parādās zibenīga tieksme kļūt par Latvijas pilsoni. Nē, nu tas ir kaut kas vienkārši interesants! Es saprotu, ka var būt valodas prasmes atvieglojumi atsevišķiem cilvēkiem, un tam piekrītu. Tātad - latviešiem, kuri ir dzimuši varbūt pirms kādiem 60 gadiem, tātad 1935., 1937., 1938.gadā Krievijā un Sibīrijā, tika likvidētas visas latviešu skolas, skolotāji tika nošauti. (Man liekas, ka bija 17 tehniskas skolas un bija arī augstskola; Ļeņingradā - Rietumtautu universitāte, kur mācības un arī lekcijas tika lasītas latviešu valodā.) Jā, es varu saprast šo cilvēkus. Viņiem arī ir šīs priekšrocības iedotas. Bet, kā jūs, godājamais Kides kungs, izskaidrosit, ka tie cilvēki, kas tiešām 50 gadus dzīvo Latvijā, nav uzskatījuši par vajadzīgu iemācīties šo valodu?

Nākamais. Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšlikums bija papildināt 21.pantu ar otro daļu šādā izklāstā: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20.panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm." Mēs nepieņemtu, bet varētu vēl saprast šo redakciju. Kāpēc? Tāpēc, ka tiem, kam tagad ir 65 gadi... teiksim, pirms pieciem gadiem, kad tika pieņemta Neatkarības deklarācija, viņiem bija 60 gadi. Var būt, ka 60 gadi tiešām ir vecums, kad nav vērts vairs pārāk censties šo valodu mācīties. Bet šeit parādās labojums - 60 gadi. Mums tagad ir iesniegts: "Personas, kuras naturalizējas šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem." Tātad tie ir cilvēki, kuriem tad, kad Latvija atjaunoja neatkarību, bija 55 gadi un kuri nav uzskatījuši par vajadzīgu šajos piecos gados neko iemācīties - pretēji tiem, kas ir bijuši "muļķi", kas svīduši un tiešām šo valodu ir iemācījušies. Tie tiek nostādīti vienā līmenī ar tiem, kas varbūt ir speciāli ņirgājušies par šo valodu un kas tagad saņem automātiski šīs Latvijas pilsoņa tiesības.

Valoda faktiski ir valsts aizsargvalnis. Tātad - kam ir vajadzīgs to šeit mākslīgi nojaukt pašreizējā brīdī? Jo tas ir vienīgais, kas pasargā mazas valstis - un ne tikai Latviju. Mēs zinām, ka ir arī Izraēlas piemērs un vesela rinda citu valstu piemēru. Kādam ir izdevīgi nojaukt šo aizsargvalni, kā jau es teicu, attiecībā uz personām, kuras nav ne latvieši, ne līvi.

Pēdējais. Runājot par invalīdiem. Ir jau ļoti labi, ka... Te parādās vesela grupa invalīdu, un es arī piekrītu: tiem cilvēkiem, kuriem ir redzes vai dzirdes traucējumi, - viņiem ir zināmas problēmas, tas ir atsevišķs gadījums, ko vajag likumā ierakstīt, kāpēc viņi šo valodu nevar iemācīties. Bet, piedošanu, - ja visi kara invalīdi, kuri pie šā pieminekļa piecus gadus piketē un trokšņo pret Latvijas valsti... viņi taču ar vienu rāvienu tagad kļūs Latvijas pilsoņi! Viņiem nav jāzina valoda, jo viņi visi ir vecāki par 60 gadiem. Viņiem nepatīk šī valsts. Viņiem ir tikai viens sapnis, kā to ātrāk iznīcināt un kā nobalsot šeit par to, ka nevienam šī valsts nav vajadzīga. Tāpēc es uzskatu, ka šis likumprojekts ir šajā otrajā lasījumā pārvērsts par nožēlojamu farsu un nav vērts vispār tālāk piedalīties tā apspriešanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un deputātes! Arī es aicinu deputātus un deputātes nepieņemt šo labojumu. Es negribu atkārtot to, ko jau iepriekšējie divi runātāji ir teikuši, jo tad man tiešām būtu jāatkārtojas. Tas, ko es būtu gaidījis no jebkura runātāja, - pateikt man un arī citiem, kāpēc vienam 60 gadus vecam pilsonības pretendentam nevajadzētu zināt šīs valsts valodu? Neviens to nav pateicis. Kāpēc viņam nevajadzētu zināt? It sevišķi, ja viņš šajā zemē ir audzis, dzimis un veidojies? Arī es piekrītu deputātam Kiršteina kungam attiecībā uz invalīdiem. Es jau cīnījos pret šiem cenziem, kad likumprojekts tika veidots pirmajā lasījumā. Kā, manuprāt, būtu jāpieiet šai situācijai? Nevis atvieglot valodas prasmes un citus cenzus, bet ņemt vērā attiecīgos indivīdus, kad viņi griežas Naturalizācijas departamentā vai attiecīgajā iestādē, un tad varētu apsvērt, vai tajā situācijā viņiem varētu dot izņēmumus. Bet nekādā gadījumā es nevaru iedomāties, tāpat kā iepriekšējie runātāji, to, ka ir 10 gadus dzīvots laulībā ar pilsoni, bet cilvēks šo valodu nav iemācījies, vai visu mūžu šajā zemē ir dzīvojis un nav iemācījies valodu. Kāpēc?

Es arī runāju par eksāmenu. Kides kungs, atnāciet un man pasakiet, kāpēc eksāmenā, par kuru jūs arī runājāt, nebūtu 60 gadus vecam cilvēkam jāzina latviešu valoda? Taisni eksāmenā attiecīgajai eksaminēšanas komisijai vai iestādei ļaut izvērtēt, vai tas cilvēks zina to valodu vai nezina to valodu, nevis dot automātiski atvieglojumus. Vai tas ir invalīds, vai tas ir 60 gadus vecs cilvēks. Mēs nedrīkstam sarunāties šeit, Kides kungs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DP).

Es tikai vispirms lai mazliet "atlādētu" šo atmosfēru, gribu teikt: Tupeša kungs, mēs nevaram iedot nekādus atvieglinājumus, ja jūs tik ļoti aizstāvat latviešu valodu un gribat eksaminēties! Bet es cienījamos deputātus gribētu lūgt ieskatīties Demokrātiskās partijas priekšlikumā - nevis tagad piešķirt pilsonību visām sievām, kas iebraukušas no Krievijas, un visiem vīriem un visiem militāristiem un okupantiem, un visiem pārējiem... Mēs atvainojamies, ka mēs neesam ierakstījuši un izklāstījuši, kā tas punkts skan 13.pantā. Mēs cerējām, ka jūs būsiet tik laipni un būsiet atšķīruši atpakaļ pāris lapaspuses un ņēmuši un 13.pantā izlasījuši tos punktus, par ko mēs runājam. Un tāpēc es atvainojos, ka es aizkavēšu jūsu laiku un atgādināšu, ka Demokrātiskās partijas frakcija lūdz atļaut nekārtot rakstisku valodas eksāmenu. Un tāpēc es jums atļaušos nolasīt (tas ir 3.punkts: personas, kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940.gada 17.jūnijā. Un 6. punkts: kuras 1940.gada 17.jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji. Pēcnācējiem pensijas vecums ir ļoti tālu. Tātad ir runa tikai... nevis ir runa, bet mēs runājam tikai par šīm personām mūsu frakcijas priekšlikumā. Mēs šodien ļoti daudz runājam par Baltijas vienotību, Baltijas asambleja darbojas. Man žēl, ka zālē nav Budovska kunga. Kāpēc pret tiem Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kuri šeit nonāca vēl pirms padomju okupācijas... mēs šiem vecajiem cilvēkiem gribam likt rakstīt latviešu valodā atstāstījumu. Varbūt padomāsim mazliet par to, vai šīs poļu laukstrādnieces, kuras ir visu mūžu strādājušas lauksaimniecībā, tagad, būdamas pensionāres, - vai viņas maz var noturēt rokā šo rakstāmo, lai uzrakstītu šo atstāstījumu?! (No zāles deputāts Tupešu Jānis: "Mutisko eksāmenu!") Tupeša kungs, arī jums ar to mutisko runāšanu iet reizēm visai grūti, un man ir aizdomas, vai jūs nokārtotu mutisko latviešu valodas eksāmenu. Un tāpēc es lūdzu zālē sēdošos vēlreiz izlasīt Demokrātiskās partijas priekšlikumu, vēlreiz pārdomāt to, kas šeit ir minēts. Tātad tie ir tie, ne Latvijas pilsoņi, kuri šeit atradās 1940.gada 17.jūnijā, un tātad mēs atbalstām šo priekšlikumu, ka, sasniedzot pensijas vecumu... Jo man nav skaidrs, kāpēc ir minēti 60 gadi? Šodien 60 gadi valstij ar likumu nav nekāds kritērijs, ja neskaita vīriešus, kuri tanī vecumā var saņemt pensiju. Tāpēc man ir lūgums balsot par Demokrātiskās partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, arī tālāk debatējot, ja frakcija pieprasa par savu priekšlikumu balsot, tad tas ir balsojams, kaut gan es aicināju izteikt savu viedokli un pirms tam visi piekrita, ka viss ir iekļauts šajos trijos priekšlikumos, komisijas priekšlikumos. Divi ir nobalsoti. Tagad mēs apspriežam trešo komisijas priekšlikumu. Demokrātiskā partija lūdz arī balsot par viņu priekšlikumu par 3.apakšpunktu. Mēs apspriežam 3.apakšpunktu. Ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums, ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, ir komisijas priekšlikums. Demokrātiskā partija lūdz balsot arī par tās priekšlikumu. Tas - par procedūru.

Bet tagad nākamajam vārds deputātam Krasohinam - "Lîdztiesība". Un pēc tam runās deputāte Birzniece.

N.Krasohins (L).

Godājamie deputāti! Liela vecākā gadagājuma iedzīvotāju grupa, kas vēlas tiesības iziet naturalizāciju, nacionālo radikāļu dēļ ir nostādīta pazemoto un apvainoto lomā. Pirmkārt, ģimenes saglabāšanas nolūkā es runāju par Latvijas Republikas pilsoņu dzīvesbiedriem, un tie nav tikai krievi vai citu tautību cilvēki, bet tie ir arī latvieši. Ja cilvēks visā savas dzīves laikā nav runājis sadzīves līmenī latviski, vai tad viņš varēs 70 gadu vecumā - es runāju par 70 gadu vecumu - iemācīties valodu tā, lai varētu nolikt eksāmenu? Katram skaidrs, ka vecs, slims cilvēks to nevar izdarīt. Un tā nav šo cilvēku vaina, bet nelaime, ko radījis agrākais valsts režīms. Pavisam apzināti Nacionālais bloks rada iedzīvotāju grupu, jo vecajiem cilvēkiem ir bērni un mazbērni, kas nav apmierināti ar pastāvošo varu. Es šaubos, vai tas var nākt par labu mūsu valstij. Savā darbības laikā Saeimā esmu pārliecinājies, ka katru frakcijas "Lîdztiesība" saprātīgu priekšlikumu nacionālie radikāļi, kas pirms tam ir bijuši īsteni komunisti, obligāti izgāž. Valda acīm redzama nepatika pret tiem pilsoņiem, kas ievēlējuši parlamenta deputātus no kustības "Lîdztiesība" saraksta. Domāju, ka mums šeit vajadzētu darīt visu, lai noņemtu spriedzi sabiedrībā, nevis tracināt un lieki pazemot cilvēkus tur, kur varētu atrast nekaitīgu un saprātīgu kompromisu. Vai Latvijai būs kāds sliktums, ja vecu un slimu cilvēku, kas visu mūžu godīgi strādājis Latvijas labā... nevis pie eksāmenu galda, kur viņš varēs savos gados pat dabūt galu, kā tas dažreiz jau šajos valodas eksāmenos ir bijis. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Es aicinu neatbalstīt, pielikt vēl vienu kategoriju šajā 21.pantā, - arī Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājumu vai kādas citas frakcijas ierosinājumu - šādu iemeslu dēļ. Es esmu apskatījusi... bet mēs esam nobalsojuši 12.pantā ceturtajā daļā par jaunu otro teikumu, kas tagad ir šādā redakcijā: "No Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes atbrīvojamas šā likuma 21.pantā minētās personas." Tas nozīmē, ka kategorijas, kas parādās 21.pantā, nav atbrīvotas tikai no latviešu valodas, bet arī no pārējiem... Tādēļ es uzskatu, ka mums ir kārtīgi jāapsver, ko mēs darām ar cilvēku kategoriju, kas ir pensijas vecumā (kurš šodien Latvijā sievietēm ir 55 gadi un vīriešiem ir 60 gadi), vai arī ar cilvēkiem, kam pašlaik ir 60 vai 65 gadi. Jo arī pastāv... Es arī esmu izlasījusi Eiropas padomes ekspertu ieteikumus, un arī pastāv atvieglojumi, kas varbūt ir ... atbrīvot cilvēku no atstāstījuma, bet tomēr ir šī prasība pēc kaut kādām latviešu valodas zināšanām. Es tikai gribu atgādināt, kā es tagad saprotu, kā mēs esam nobalsojuši šo likumu, - ja mēs papildinājām to, ko mēs iebalsojām 21.pantā kā kategoriju, arī tiek vienlaicīgi atbrīvoti no visām pārējām pārbaudēm... Tātad es aicinu neatbalstīt tagadējo 3.apakšpunktu, nevienu citu papildapakšpunktu, un šo mēs varam mierīgi pārdomāt un pielikt varbūt, ja vajag, atvieglojumu veciem cilvēkiem, kam ir, teiksim, pāri par 65 gadiem. Bet ne šādā veidā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti, kuri ir pieteikušies, ir runājuši? Debates pabeigtas. Komentēt arī procedūru, jo šeit ir dažādi priekšlikumi... Katrā ziņā Demokrātiskā partija paziņoja, ka lūdz balsot tās priekšlikumu. Citas partijas vai frakcijas nav lūgušas. Kā es sapratu no frakcijas "Lîdztiesība" deputāta runas, viņi lūdz balsojumu par šo priekšlikumu "kuras dzimušas pirms 1930.gada 1.janvāra". Bet, vai tas ir saistīts ar 13.panta noteikto kārtību, - no šejienes tas neizriet. Varbūt jūs komentētu?

A.Endziņš. Vispirms es gribētu komentēt Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Manuprāt, šis priekšlikums nav balsojams - un šādu apsvērumu dēļ. Priekšlikums ir par personu laulātajiem, kas naturalizējas saskaņā ar šā likuma 2.panta 6.apakšpunktu. Šāda apakšpunkta 2.pantā vispār nav, jo šis priekšlikums pieņemts netika, balsots netika. Jo bija runa jūsu priekšlikumā par latviešiem, līviem vai arī pat latviešiem vai līviem, kuri repatriējās. Un tālāk seko šā 13.panta 3. un 6.apakšpunkts, bet atkal tādā tekstā, kāds jums tas ir. Tad ir runa nevis par tām personām, kurām ir tiesības - tātad igauņiem, lietuviešiem -, bet tikai igauņu vai lietuviešu laulātajiem. Jūsu tekstā tas neizriet. Tur tā lieta, ka mēs līdz ar to... ja mēs šādā veidā par to balsojam un to galu galā pieņemam, tad šeit ir pilnīga pretruna, kas tiek ielikta iekšā šajā likumā. Un "Lîdztiesības" frakcijas priekšlikums, ja ir runa par šo 3.punktu, tas nav saistīts ar 13.pantu, jo tas attiecas tādā gadījumā gan uz ārpuskārtas naturalizāciju, gan arī uz vispārējo naturalizāciju, kura varēs sākties nākamā gada 1.janvārī, un praktiski šīs kategorijas varētu sākt pretendēt pēc 2003.gada. Bet tomēr, īsumā runājot par šo priekšlikumu, ko atbalstīja Juridiskā komisija, es nezinu, kāpēc lielākoties visi uzsver, ka latviešu valodu nezina, ka mēs līdz ar to latviešu valodu kaut kā degradējam. Mana svētākā pārliecība ir, ka lielākā daļa no viņiem un absolūtais vairākums māk un runā latviski. Te runa ir tieši tīri par šo morālo pusi, ka mēs viņiem liekam izturēt šo pārbaudījumu. Un, lai kā es cienītu Inesi Birznieces kundzi, es atvainojos, bet es stingri šaubos, ka tas, ko jūs teicāt... un ka jūs spētu izpildīt 20.panta 3. un 4.punktu, proti, tekoši lasīt un uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu tīrā, perfektā latviešu valodā. Un laikam jau šiem vecajiem cilvēkiem arī tās ir grūtības, un diemžēl šāda veida priekšlikumi, kas paredzētu atvieglojumus tieši par eksāmeniem, šādā veidā nav. Te ir vienīgais transformējums, kas varētu būt, tas ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums attiecībā uz personām, kuras ir vecākas par 60 gadiem, - ka viņas tiek atbrīvotas no šā likuma 20.panta 3. un 4.punktā norādītajām pārbaudēm.

Sēdes vadītājs. Vecākas par 65 gadiem - tā tur ir!

A.Endziņš. Jā, tas ir, vecākas par 65 gadiem. Un 20.panta 3. punkts: tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības. Un 4. punkts: prast uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu. Jo pirmie divi punkti ir šādi: pirmais - pilnībā saprast sadzīves un oficiāla rakstura informāciju, un otrais - brīvi stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām. Jo tieši 3. un 4. punkts ir vissmagākais šiem padzīvojušajiem cilvēkiem. Es katrā ziņā negribu izpelnīties Tabūna kunga suminājumu kā Ābiķa kungs un tomēr aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, vai jūs par procedūru gribat runāt, jā? Lūdzu, par procedūru!

I.Kreituse (DP).

Es atvainojos, ka es aizkavēju jūsu uzmanību. Loģiski, ka no Demokrātiskās partijas priekšlikuma 2.panta 6. punkts tiek izņemts ārā, jo tas ir nobalsots citā vietā un par to vispār runas nevar būt. Bet es vēlreiz gribu atkārtot, par ko ir runa 13.pantā, par ko mēs lūdzam balsot. Es vēlreiz atkārtoju, - tas nav ne par laulātajiem, ne par kādu citu, tas ir par personām, kas ir iebraukušas legāli Latvijā līdz 1940.gada 17.jūnijam, un par Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kas ir iebraukuši līdz 1940.gada 17.jūnijam. Ne par ko citu tur nav runa. Un ja noraida visus, tad... Tas ir nobalsots, Endziņa kungs, es runāju par 13.pantu. Atstāt otro daļu no priekšlikuma. Es runāju tikai par 13.panta diviem apakšpunktiem, jo 2.pants ir nobalsots un tas no mūsu priekšlikuma automātiski iet ārā. Ja pat Lagzdiņa kungs, burta kalps, krata galvu, ka tā ir pareizi, tad man liekas, ka man tomēr ir taisnība juridiskajos jautājumos - šoreiz.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Lūdzu, deputāte Kreituse! Nāciet atpakaļ uz tribīni, lūdzu! Pasakiet ļoti konkrēti, bez komentāriem, ko jūs lūdzat balsot no jūsu priekšlikuma, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus!

I.Kreituse. Sākot pēc vārdiņa "vai" 13.panta 3. un 6.punktā... Man nav uz vietas teksta.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, lūdzat, lai tiktu balsots - likuma 21. pantu papildināt ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā: 13. panta 3.un 6. ... Esiet tik laipna un lasiet pati!

I.Kreituse. Kas naturalizējas 13. panta 3. un 6. apakšpunkta kārtībā, ja viņi ir sasnieguši ar likumu noteikto pensijas vecumu.

Sēdes vadītājs. Tātad papildināt likuma 21. pantu ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā: kas naturalizējas saskaņā ar 13. panta 3.un 6. punktu...

I.Kreituse. ...punktu noteiktā kārtībā, ja viņi ir sasnieguši likumā noteikto pensijas vecumu. 3. un 6. punkta kārtībā, ja viņi ir sasnieguši likumā noteikto pensijas vecumu, jo man Endziņa kungs izlaboja, ka apakšpunkta neesot likumā. Mēs atvainojamies par šādu neprecizitāti.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es varu ierosināt vienu: tātad, kā jūs saprotat, šī redakcija izriet no iepriekšējiem balsojumiem, un frakcijai ir tiesības pieprasīt balsot par to, kas tur ir palicis pāri, es tā saprotu. Bet man liekas - tas tomēr ir ļoti grūti, ja šeit ir jāmaina galotnes un jāizdara daži svītrojumi. Es tad katrā ziņā varētu aicināt... es nezinu, ko darīt. Vienīgais, ko var, manuprāt, darīt, - tas ir, ja Saeima tam piekrīt, - ka ir pārtraukums 10 minūtes un ka tiek formulēts tādā veidā, tiek uzrakstīts, un tad jūs varat lemt, jo citādi ir, manuprāt, diezgan sarežģīti. Kaut gan es saprotu, ka frakcijai ir tiesības pieprasīt, jo šeit jau netiek nekas jauns darīts: tas, kas šeit ir frakcijas priekšlikumā, un tas, kas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

I.Kreituse. Jo tur Juridiskās komisijas priekšlikumā nāk tikai klāt pie 13. panta 3. un 6. punkts, un tas ir viss. Un pensijas vecums - nevis 60 gadi... Nav jau nekāds jauns teksts. Vienkārši nevis viss 13. pants, bet 3. un 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, sēdes vadītājam ir tiesības ierosināt pārtraukumu uz 10 minūtēm, ja Saeima to atbalsta. Šis priekšlikums, es vēlreiz saku, ir nevis jauns priekšlikums, bet tas, kurš šeit jau ir. Ja tas tiek uzrakstīts un deputāti var iepazīties ar to, tad arī var balsot, bet es negribētu, ka bez rakstiska teksta mēs balsotu par tādu priekšlikumu. Un tāpēc sēdes vadītājs ierosina 10 minūšu pārtraukumu, bet tas ir jāizlemj pašai Saeimai balsojot. Vēl necelieties augšā! Lūdzu, izsakiet savu viedokli balsojot: vai jūs esat par to, ka 10 minūtes ir pārtraukums sēdes darbā? Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 10. Lūdzu - 10 minūšu pārtraukums! Un tālāk pārtraukums būs saskaņā ar mūsu grafiku, jo mēs vienreiz esam tā vienojušies, ka, ja mēs pa starpām izdarām kādus pārtraukumus, vienalga, ja nāk mūsu kārtējais pārtraukums, tad... ā, nebūs pārtraukuma, tad ir pavisam labi! Kas to zina, varbūt vēl pagarinās kāds sēdi. 10 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, diemžēl dokumenta pavairošana drusciņ aizkavējās. Tūlīt būs. Sekretariāt, palīdziet izdalīt! Cienījamie deputāti, pirms balsojuma es jums nolasīšu arī likuma attiecīgo pantu, lai jums būtu pilnīga skaidrība par to, ko iekļauj attiecīgie apakšpunkti. Vai visi deputāti ir saņēmuši Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu? Ir saņēmuši. Tautas saskaņas partijas frakcija arī pieprasa balsot tās iesniegto priekšlikumu. Lai aina būtu pilnīgi skaidra, lūdzu uzmanību! Apsēdieties - tie, kuri vēlas piedalīties balsošanā un klausīties! Mums ir trīs balsojumi - iesniegšanas secībā acīmredzot.

Pirmais ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums - papildināt likuma 21. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. panta 3. un 6. punkta noteiktajā kārtībā, ja viņas sasniegušas ar likumu noteikto pensijas vecumu. (Paskaidroju jums jeb atgādinu - 13. panta 3. apakšpunkts ir šāds: "kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvoja Latvijā (šā punkta nosacījumi neattiecas uz personām, kuras iebraukušas Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību)." Tāds ir 3. punkts. Un 6. punkts ir: "kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā". Tāds ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums.

Nākamais tiks balsots Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 21. pantu ar šāda satura otro daļu: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20. panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm." Atļaujiet jums nolasīt 20. pantu!

20. pants "Latviešu valodas prasmes līmenis". Trešais pants: "var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības". Ceturtais punkts: "prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu". Tātad tas attiecas uz visiem pilsonības pretendentiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem.

Un trešais ir Juridiskās komisijas priekšlikums: "personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem". Vai ir vajadzīgi vēl kādi paskaidrojumi? Vai referents uzskata, ka mēs varam sākt balsot? Tad lūdzu zvanu! Balsosim par Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt likuma 21. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. panta 3. un 6. punkta noteiktā kārtībā, ja viņas ir sasniegušas ar likumu noteiktu pensijas vecumu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu: papildināt 21. pantu ar šāda satura otro daļu: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20. panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm." Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Un tagad balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu: personas, kuras naturalizējas šā likuma...

A.Endziņš. Mēs jau pieņēmām Demokrātiskās partijas ieteikto trešo daļu, tad mums būs divi trešie punkti. Tad jau šis balsojums atkrīt.

Sēdes vadītājs. Es mīļuprāt tam pievienojos, bet es biju domājis, ka tur ir tikai 3. un 6. apakšpunkts, bet 13. pantam ir arī citi apakšpunkti, bet, ja komisijas vadītājs uzskata, ka tas līdz ar to ir lieki, tad, protams, mēs nebalsojam.

A.Endziņš. Bet viens un tas pats. Mēs jau par vienu punktu... tie ir divi alternatīvi priekšlikumi. Ja mēs jau par vienu esam lēmumu pieņēmuši, tad par otru vairs nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Piekrītu komisijas priekšsēdētājam. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Nākamie priekšlikumi ir iesniegti par 23. pantu, kura nosaukums ir - "Atteikšanās no Latvijas pilsonības". Šeit ir deputāta Stalta priekšlikums 23. panta pirmo daļu pabeigt ar vārdiem: "iesniedzot oficiālu atteikšanās rakstu, kurš adresēts valsts pilnvarotai iestādei vai kādai no Latvijas ārvalstu pārstāvniecībām, ja persona pastāvīgi dzīvo citā valstī." Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja sekojošu motīvu dēļ. Pilsonības likuma 26. pants nosaka, ka pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Un līdz ar to šis priekšlikums šeit ir lieks.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Neuztur spēkā. Un vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par 23. panta otro daļu, arī tas ir deputāta Stalta priekšlikums. Viņa priekšlikums ir otro daļu, sākot ar 1.punktu, izteikt šādā redakcijā: "tâ rezultātā persona var kļūt par bezvalstnieku" (tātad tas ir 1. punkts), un 2. punkts - "atrodas aktīvajā dienestā Latvijas armijā."

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Stalts, noraida sekojošu motīvu dēļ. Pirmām kārtām: mēs gribam vēlreiz šeit rakstīt "tâ rezultātā persona var kļūt par bezvalstnieku", bet tas jau skaidri un gaiši ir pateikts šā paša panta pirmajā daļā, ka personai, kurai ir citas valsts pilsonība vai kurai citas valsts pilsonība tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības, un šajā gadījumā šis 1. punkts ir pilnīgi lieks.

Otrais - "atrodas aktīvajā dienestā Latvijas armijā". Arī šeit, otrajā daļā, 1. punktā, jau ir izteikts skaidri un gaiši: "personai ir neizpildītas saistības pret valsti". Tātad, kamēr viņa atrodas armijā, viņa pilda savas saistības, un līdz ar to arī šāds punkts ir lieks. Tāpēc Juridiskā komisija abus šos papildinājumus, ko iesniedza deputāts Stalts, neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemam komisijas slēdzienu. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir 24. pants, kura nosaukums ir - "Latvijas pilsonības atņemšana". Arī šeit trīs deputāta Stalta priekšlikumi, un vispirms ir priekšlikums par 24. panta pirmās daļas 1. punkta redakciju: "lauzusi parakstīto solījumu un darbojusies pret Latvijas Republikas Satversmi un likumiem". Otrais: "ir vērsusies pret Latvijas valsts neatkarību, vardarbīgi mēģinādama mainīt Latvijas konstitucionālo valsts iekārtu". Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalsta, jo tas ir pretrunā ar Konstitucionālo likumu. Latvija saviem, kā saka, pilsonību neatņem, pilsonības atņemšana kā sods, krimināls sods, arī nav paredzēta. Tāpēc arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemam.

A.Endziņš. Otrs priekšlikums ir deputāta Stalta priekšlikums šā paša panta pirmās daļas 3. punktā svītrot vārdus "ja tas atklājas piecu gadu laikā pēc uzņemšanas pilsonībā". Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Un arī nākamais priekšlikums, ko iesniedza deputāts Stalts, ir par 24. pantu - papildināt pantu ar pirmās daļas 4. punktu: "nodarbojusies ar narkotiku un cilvēku nelegālu ievešanu, slēpusi datus par sodāmību citās zemēs, ieguvusi reģistrācijas dokumentus nelikumīgā ceļā, kā arī nodarbojusies ar ļaunprātīgu personības dokumentu viltošanu". Ja ir viltots kaut kas dokumentā, tad ir šī iespēja atņemt šo pilsonību, to paredz trešā daļa. "Nodarbojusies ar narkotiku un cilvēku nelegālu ievešanu", - tātad tā jau arī ir krimināli sodāma lieta, un arī tas ir pretrunā ar to, kas ir deklarēts arī Pilsonības likumā un Konstitucionālajā likumā, - ka visi pilsoņi ir vienlīdzīgi tiesībās - un neatkarīgi arī no pilsonības iegūšanas veida, un Latvijas likumdošana neparedz vispār šādā veidā, kā kriminālsodu, pilsonības atņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Un Juridiskā komisija ierosina 24. panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "Augstākās tiesas" ar vārdiem "Rîgas apgabaltiesas". Proti, tātad "Latvijas pilsonību var atņemt ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu", un tālāk jau kā tekstā. Tas ir, lai dotu iespēju cilvēkam... lai tad, ja tiek izskatīts jautājums par pilsonības atņemšanu tiesā, pastāvētu arī apelācijas iespēja. Rīgas apgabaltiesai un vispār apgabaltiesām darbs ir jāuzsāk ar 31. martu vai 1. aprīli, tātad būtu loģiski, ja mēs šādu grozījumu izdarītu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk ir pārejas noteikumi. Attiecība uz pārejas noteikumiem Juridiskā komisija saņēma LNNK frakcijas priekšlikumu - papildināt šos grozījumus Pilsonības likumā ar pārejas noteikumu, proti, ka personām, kas atbilst 2. panta 1.1 un 1.2 punkta kategorijām, ja tās ir samaksājušas naturalizācijas nodevu, šī nodeva ir jāatmaksā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un savukārt izdarīja nelielu grozījumu - papildināja priekšlikuma tekstu, minot arī 1.3 punktu.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes deputātiem?

A.Endziņš. Un vēl Juridiskā komisija ierosina arī noteikt likuma spēkā stāšanās dienu, proti, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Tie ir visi grozījumi, kurus Saeima ir akceptējusi, balsojot par atsevišķiem šiem grozījumiem. Lūdzu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 29. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"".

Deputāts Seiksts, "Latvijas ceļa" deputāts, - komisijas vārdā.

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi, lūdzu, atrodiet dokumentu nr. 211, nr.150, un nr. 120! Tie principā ir visi kopā. Pirms mēs sākam strādāt ar šiem dokumentiem, es gribētu vērsties pie jums, kolēģi, ar lūgumu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību. Argumentācija, manuprāt, ir ļoti vienkārša: jautājums ir aktuāls sabiedrībā, šis jautājums ir aktuāls kaut kādā mērā arī starpvalstu attiecībās un nav nekāda pamata Saeimai, likumdevējam, vilcināties ar šā jautājuma noskaidrošanu un savas nostājas deklarēšanu. Bez tam būtībā tas ir tikai viens teikums, pēc struktūras un pēc apjoma ļoti neliels likumprojekts.

Es ļoti lūdzu, godātais priekšsēdētāj, likt uz balsošanu jautājumu par šā likumprojekta steidzamību. Tāds ir Cilvēktiesību komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mums jābalso par ierosinājumu izskatīt to steidzami. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu steidzamības kārtā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 8, atturas - 6. Steidzamība pieņemta. Sākam apspriest pirmajā lasījumā.

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokumentos ir redzama arī spēkā esošā likuma redakcija, kur jūs varat lasīt, ka ir noteikts par atceres dienu 9. maijs - Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Deputātu grupa ierosināja 9. maiju atstāt, ar definējumu - "Uzvaras pār nacismu un ". Ir saņemts LNNK deputātu priekšlikums nomainīt 9.maiju ar 8. maiju. Tāda ir šā likumprojekta fabula, kura ir ļoti vienkārša.

Godātie kolēģi, komisijas viedoklis netapa vienā mirklī. Mums bija, manuprāt, ļoti nopietna komisijas sēde, mēs uzaicinājām komisijas sēdē piedalīties akadēmiķi Stradiņu, kura enciklopēdiskās zināšanas un autoritatīvais viedoklis daudzos jautājumos reti kad ir bijis apstrīdams. Komisija vienprātīgi nonāca pie tāda slēdziena, kādu jūs to redzat dokumentā nr. 211.

Es gribu, tā kā tas ir pirmais lasījums, ļoti īsi argumentēt komisijas viedokli, kāds tas izskanēja komisijas sēdē. Būtībā šeit ir divi jautājumi - datums un definīcija. Kāpēc 8.maijs? Komisija nevadījās ne pēc kādu citu valstu tradīcijas vai pieredzes, ne pēc tā, cik politiski izdevīgi vai neizdevīgi ir šo dienu atzīmēt tajā vai citā dienā, komisija vadījās tikai no vēsturiski neapšaubāmiem argumentiem. Un šie argumenti ir šādi. (Lai izvairītos no plaģiāta, es būšu spiests atgādināt, ka daudz kas no konceptuālā un faktoloģiskā viedokļa ir tāds, ko mēs pieņemam arī akadēmiķa Stradiņa izteikumos, tātad lielā mērā tas kaut kādā ziņā var sakrist, un tāpēc es atvainojos jau iepriekš: tās ir ne tikai manas, bet arī akadēmiķa domas - pirmām kārtām. )

Tātad ir vēsturiski korekti šo dienu svinēt 8.maijā. Kādi ir argumenti par labu šim viedoklim?

Vācijas kapitulācijas akts ir parakstīts 1945.gada 8.maijā Karlshorstē Berlīnes pievārtē, pareizāk sakot, Berlīnē. Tam, ka Padomju Savienībā vai Krievijā, vai kādā citā valstī līdz šim svinēts ir 9.maijs, var būt dažāda interpretācija, kura varbūt šai zemē ir pieņemama, bet katrā ziņā neizriet no vēsturiskiem faktiem. Ir argumenti par to, ka Latvijā karš beidzās 9.maijā, jo, lūk, Vācijas karaspēka Kurzemes grupējums kapitulējis 9. maijā. Arī šis fakts, kurš padomju vēsturē varbūt nav pietiekami izgaismots, neatbilst vēsturiskajai patiesībai visā pilnībā, jo jau 8.maijā 12.00 Ezerē Vācijas karaspēka Kurzemes grupējuma pavēlnieks parakstīja ar padomju pavēlniecību dokumentu, saskaņā ar kuru, sākot ar 9.maiju tiek pārtraukta jebkura pretošanās. Tādējādi arī Latvijā kara darbība faktiski beidzās 8.maijā. Protams, bija iebildumi pret to, ka karš vēl turpinājās, bet tas nav vēsturisks arguments, jo karš varēja turpināties, un bieži vien karadarbība - sankcionēta vai nesankcionēta, vai kādu citu argumentu vadīta - dažādā veidā turpinājās faktiski vēl ilgus gadus arī Latvijas teritorijā. Bet, ja mēs vadāmies no vēsturiski korektiem argumentiem, tad komisijas viedoklis viennozīmīgi bija par to, ka Otrā pasaules kara beigas Eiropā, protams, fiksējamas ar 8.maiju.

Godātie kolēģi, pie tā klāt vēl varētu piebilst arī to, ka - protams, mūs tas varētu neinteresēt, bet piebildīšu vienkārši jūsu zināšanai, - ka sabiedrībā pastāv domas, ka 9. maijs ir tradicionāli pierasts, un var būt, ka kādam arī ļoti gribas... un nevienam neko nevar aizliegt - kad un ko atzīmēt. Lieta ir arī tāda, ka Padomju Savienības teritorijā bija zināms, ka tika parakstīts... Keitels parakstīja kapitulācijas aktu sabiedroto priekšā. Lieta ir cita, - ka totalitārā valstī jebkura ziņa nevar tikt izsludināta par oficiālu, pirms to nav akceptējis šīs valsts - piedodiet par izteicienu - diktators (šajā gadījumā). Tāpēc ir vēsturiski fakti par to, ka Krievija jau zināja, ka Vācija ir kapitulējusi jau 8.maija vakarā, naktī uz 9.maiju. Bet, protams, kamēr Staļins nebija pateicis savu "jâ" vārdu vai apstiprinājis šo faktu, tikmēr neviens oficiāli nevarēja to izsludināt. Iespējams, ka tādēļ Padomju Savienībā un tagad Krievijā tiek svinēts šis datums, bet, piedodiet, mani kā Latvijas pilsoni šajā gadījumā - kā likumdevēju pārstāvi, neinteresē, kā un kādā veidā kādā valstī interpretē to vai citu notikumu. Vēsturiskie fakti liecina par to, ka Eiropā karš beidzās 8.maijā. Karš Eiropā beidzās 8.maijā!

Otrs jautājums, godātie kolēģi, - vai fiksēt likumā šo dienu kā uzvaru pār nacismu vai kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu? Cilvēktiesību komisija, dziļi izanalizējusi šo jautājumu, nonāca pie secinājuma, ka abi šie traktējumi ne tikai nav pretrunā viens ar otru, bet abi tie ir dziļi loģiski un, manuprāt un komisijasprāt, pieņemami. Kāpēc? Es nedomāju, ka šeit jādiskutē par upuru piemiņas dienu. Par to vispār nekādas diskusijas ne komisijā, ne arī agrāk nav bijušas. Ir jautājums par to, vai uzvara pār nacismu vai nacisma sakāve Latvijas valsts teritorijā un Latvijas valsts vēsturē ir svinama vai atzīmējama. Piedodiet, par svinībām šeit varbūt nav korekti runāt. Bet vai tā ir atzīmējama diena? Es domāju, ka šo jautājumu vēsturiskā skatījumā visi klātesošie pietiekami labi zina, un komisijas viedoklis arī bija tāds šajā gadījumā, un godātā akadēmiķa Stradiņa viedoklis bija viennozīmīgs tajā ziņā, ka Vācijas sakāve Otrajā pasaules karā ir vēsturisks fakts - un ne tikai vēsturisks fakts pēc tā faktoloģiskā traktējuma, bet arī nozīmīgs fakts Eiropas (un arī Latvijas tautas) vēsturē. Latviešu karavīrs cīnījās abās pusēs. Protams, mēs noliecam - un mums ir jānoliec - galvas abu pušu karotāju upuru priekšā, viņu piemiņas priekšā. Bet lieta ir arī tāda, ka nedrīkst šo jautājumu sīki un šauri politizēt. Būtu ļoti labi, ja mēs izprastu arī tādu lietu, par kuru šodien varbūt nav politiski sevišķi izdevīgi kaut kur skaļi runāt: 201.latviešu strēlnieku divīzijas cīņas lielā mērā paralizēja Staļina gribu izrēķināties ar visu latviešu tautu. Nevienam nav noslēpums, ka šim diktatoram latviešu tauta kā tāda nebija tīkama. Un, ja latviešu tauta lielā mērā neskāra kalmiku un Krimas tatāru, un citu tautu liktenis, tad šeit būtu vietā neaizmirst tādu faktu, ka, lūk, šī latviešu strēlnieku cīņa Austrumu frontē, tas ir, Austrumu pusē, Sarkanās armijas pusē, lielā mērā paralizēja šādu zvērisku izrēķināšanos vai mēģinājumu zvēriski izrēķināties ar latviešu tautu.

No otras puses, ļoti labi zināmi un pietiekami labi zināmi ir fakti, kuri liecina par to, ka Vācijas okupācijas vara nekad un nevienu brīdi netaisījās šeit atjaunot neatkarīgu valsti. Pašpārvalde bija butaforija. Mēs to labi zinām, un mēs ļoti labi zinām arī to, ka Latviešu leģiona cilvēku piemiņa... ka šodien par to ir jārunā. Šie cilvēki gāja cīnīties, izmantojot vienīgo iespēju - ļoti minimālu, varbūt utopisku iespēju, bet vienīgo iespēju, - kādā veidā varbūt varētu atjaunot Latvijas valsti. Bet Vācijas okupācijas varai - ne Rozenbergam... es nerunāju ne par Himleru, ne pārējiem, - nenāca ne prātā atjaunot Latvijas valsts neatkarību. Tādēļ komisijā neviena balss neatskanēja par to, ka latviešu tautai būtu... ka Latvijas valstij būtu jāpriecājas vai jāskumst, vai vēl kaut kādā veidā jāatbalsta... kaut kādā veidā glorificēt Vācijas iespējamo uzvaru vai tamlīdzīgi...

Godātie kolēģi, tāpēc Cilvēktiesību komisija iesaka redakciju, kura skan tādā gadījumā šādi: noteikt starp citām atceres dienām 8.maiju - pār nacismu gūtās uzvaras atceres un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Es gribētu teikt paldies par uzmanību. Gribētu lūgt jūs atbalstīt šādu nostāju, jo es domāju, ka jautājums ir pietiekami skaidrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs turpināsim izskatīt šo jautājumu nākošajā sēdē, jo priekšlikumi par sēdes pagarināšanu nav saņemti.

Tagad, lūdzu, vārds Inesei Birzniecei, "Latvijas ceļš", - paziņojumam!

I.Birzniece (LC).

Kā Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja es gribu atgādināt visām frakcijām, ka viņas ir aicinātas atnākt uz mūsu komisijas sēdi rīt desmitos 104. istabā Jēkaba ielā 16, kur mēs izskatīsim kopā ar tām sabiedriskajām organizācijām, kuras ir iesniegušas priekšlikumus par trešo lasījumu likumprojektam "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Es lūdzu visas frakcijas vismaz atsūtīt vienu pārstāvi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms mēs reģistrējamies, es jūs gribētu informēt - lūdzu uzmanību! - par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi Prezidijā lūgumu sasaukt ārkārtas sēdi 22.martā pulksten 14.00 un izskatīt piedāvāto likumprojektu par dzīvokļu privatizāciju. Es jums to saku tikai zināšanai, jo Prezidijs tādu iesniegumu ir saņēmis un nolēmis savā kārtējā sēdē to izskatīt, un, kā jūs saprotat, lēmums būs pozitīvs. Tāpēc frakcijas lūdzu attiecīgi orientēties. Es domāju, vienīgais, pret ko varētu iebilst, ir sēdes laiks. Var lūgt varbūt citu laiku, bet Prezidijam liekas, ka šis laiks - pulksten 14.00 ir optimāls: var gan izskatīt jautājumu, gan arī savlaicīgi pabeigt sēdi. Tas jums zināšanai. Bet kārtējā sēde būs nākamo ceturtdien. Bet trešdien, 22. martā, tātad Prezidijs plāno ārkārtas sēdi, kura tiks izsludināta Prezidija sēdē.

Bet tagad lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Aivars Berķis, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Jānis Kokins...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins ir zālē.

I.Folkmane. Ludmila Kuprijanova, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Andris Piebalgs...

Sēdes vadītājs. Deputāts un ministrs Piebalgs ir zālē.

I.Folkmane. Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Andris Saulītis, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Jānis Straume un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem"

(3.lasījums) (Turpinājums)

Ziņo - dep. R.Jonītis (5.pants 3.punkts) - 1.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 3.lpp.

- dep. A.Līgotnis - 4.lpp.

- dep. O.Grīgs - 4.lpp.

- dep. A.Poča - 5.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 8.lpp.

- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

D.Viesturs - 11.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 11.lpp.

- dep. A.Seile - 13.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 13.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 17.lpp.

Par darba kārtību - 24.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē"

Debates - dep. A.Krastiņš - 26.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 28.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 29.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 30.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Daudišs - 33.lpp.

- dep. A.Lambergs - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 35.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Virsis - 35.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 36.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" - 38.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienoša-

nos Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīša-

nas un kodēšanas harmonizēto sistēmu" - 38.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

un Monopoldarbības uzraudzības komitejas

vadītājas I.Rudušas atbilde uz Saeimas deputātu

M.Ā.Kalniņa, J.Kokina, O.Grīga, P.Putniņa

un I.Dāliņa jautājumiem par Latvijas nacionālās

aviokompānijas izveidošanu

Ziņo - satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 38.lpp.

Steidzams deputātu pieprasījums "Par valsts akciju

sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu

sabiedrība" darbību" (steidzamība nav pieņemta)

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 40.lpp.

Priekšlikumi - finansu ministrs A.Piebalgs - 42.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 42.lpp.

Deputātu pieprasījums Latvijas Republikas Ministru

kabinetam par dalībnieku sarakstu un izmaksām

G.Ulmaņa kunga un M.Gaiļa kunga 1994.gadā vadī-

tajām delegācijām uz Ķīnas Tautas Republiku"

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 43.lpp.

Deputātu pieprasījums Latvijas Republikas Ministru

prezidentam M.Gailim, satiksmes ministram

A.Gūtmanim, aizsardzības ministram J.Trapānam

un ārlietu ministram V.Birkavam par Vaiņodes

lidlauku

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 44.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Ā.Kalniņš - 45.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 46.lpp.

Deputātu A.Grota. O.Grīga, O.Brūvera, U.Lakševica,

M.Ā.Kalniņa jautājums Latvijas Republikas aizsardzības

ministram J.Trapānam par iespēju iegādāties ASV

ieročus

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 47.lpp.

Deputātu A.Berķa, M.Ā.Kalniņa, J.Kokina, A.Rozentāla

un P.Putniņa jautājums Ministru prezidentam M.Gailim

un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram J.Naglim

par sociālā nodokļa un algas nemaksāšanu

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 47.lpp.

Deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības

ministram J.Trapānam par deputātu apsardzi

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 49.lpp.

Par Saeimas sekretāra biedra vēlēšanām - 49.lpp.

Paziņojums - dep. A.Grots - 50.lpp.

Balsu skaitītāju komisijas priekšsēdētāja A.Grota

ziņojums par vēlēšanu rezultātiem

(I.Folkmanes ievēlēšana Saeimas sekretāra biedra

amatā) - 51.lpp.

Lēmuma projekts "Par Kurzemes apgabaltiesas

tiesnešu apstiprināšanu" (U.Brikmanis, P.Opincāns,

I.Rozīte)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 52.lpp.

Lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas

tiesnešu apstiprināšanu" (A.Biksiniece,

I.Zalužinska)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 53.lpp.

Lēmuma projekts "Par Vidzemes apgabaltiesas

tiesnešu apstiprināšanu" (Z.Krūmiņa, M.Lapiņš)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 54.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu pilsētu tiesu tiesnešu

iecelšanu" (I.Akmeņlauka, I.M.Celma)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 55.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu Zemesgrāmatu nodaļu

priekšnieku vietnieku iecelšanu" (O.Bičinska,

S.Jakušenoka, S.Stūrmane)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 56.lpp.

Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Šultiņas-Šulcas

pirmstermiņa atbrīvošanu no amata"

Ziņo - dep. A.Endziņš - 57.lpp.

Paziņojums - dep. G.Bērziņš - 58.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 58.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta G.Bērziņa

atsaukšanu no "Lattelekom" izmeklēšanas un

darbības izvērtēšanas komisijas sastāva" - 59.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta M.Ā.Kalniņa

ievēlēšanu "Lattelekom" izmeklēšanas un

darbības izvērtēšanas komisijas sastāvā" - 59.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 60.lpp.

Debates - dep. I.Kreituse - 70.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 71.lpp.

- 74.lpp.

- dep. L.Laviņa - 75.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 76.lpp.

- 78.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 81.lpp.

- dep. E.Kide - 82.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 83.lpp.

- dep. I.Kreituse - 84.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 85.lpp.

- 87.lpp.

- dep. E.Kide - 89.lpp.

- dep. P.Tabūns - 90.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 91.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 92.lpp.

- dep. J.Tupesis - 95.lpp.

- dep. I.Kreituse - 96.lpp.

- dep. N.Krasohins - 97.lpp.

- dep. I.Birzniece - 98.lpp.

Par procedūru - dep. I.Kreituse - 101.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un

atceres dienām"" (1.lasījums) (Steidzams)

Ziņo - dep. A.Seiksts - 109.lpp.

Paziņojums - dep. I.Birzniece - 114.lpp.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu 22.martā - 114.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 114.lpp.