Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti, uzsākot šodien Saeimas ārkārtas sēdi, kuru mēs turpināsim saskaņā ar Saeimas lēmumu, godināsim ar klusuma brīdi visus upurus, kas ir gājuši bojā un cietuši no komunisma režīma. (Klusuma brīdis.)

Par procedūras pārkāpumiem? Juris Sinka, "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Cienījamais Prezidij! Klusuma brīdis bija ļoti piemērots šai dienai, bet būtu arī piemērota sēru lente pie sarkanbaltsarkanā karoga aiz Prezidija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad turpinām darba kārtību, kuru mēs esam iesākuši izskatīt iepriekšējā ārkārtas sēdē, proti, likumprojektu "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Mēs pārtraucām tā izskatīšanu pēc 11.panta, un, ja referente tam piekrīt, tad būtu jāsāk izskatīt 12.pants. Lūdzu, Anta Rugāte - komisijas priekšsēdētāja, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Labdien, godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Likumprojekta 20.lapa, 12.pants. Pirmajā un otrajā daļā priekšlikumi nav ienākuši otrajam lasījumam. Trešajā daļā komisija ir precizējusi vārdu "pretendents", to aizstājot ar vārdu "konkursa dalībnieks". Vēl šajā daļā ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums - papildināt ar palīgteikumu šo daļu "...ko nosaka iedzīvotāju socioloģiskajās aptaujās". Šis priekšlikums komisijā nav pieņemts ar pamatojumu, ka pirms raidījuma nekāda veida novērtējums un tā analīze nav iespējama, tā ka neviens raidījums saskaņā ar šo likumu nav pakļauts nekādai cenzūrai, taču socioloģiskie pētījumi ir par pamatu jebkuram atzinumam, kurš saistīts ar konkursu vai arī ar kādu no padomes lēmumiem attiecībā uz raidlaika piešķiršanu, uz programmu formēšanu un visiem pārējiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu par savu priekšlikumu? Nelūdz. Paldies. Arī pārējiem deputātiem nav iebildes. Izskatām nākamo priekšlikumu.

A.Rugāte. Atbildīgā komisija šajā pašā trešajā daļā precizē vārdu "plānotās", pārceļot aiz vārda "raidījumu". Tas darīts būtības precīzākai sapratnei.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Rugāte. 2.punktā nav priekšlikumu. 3.punktā atbildīgā komisija lūdz nomainīt vārdu "ka" ar vārdu "vai" un izteikt šo daļu atbilstoši priekšlikumam, ka "konkursa dalībnieks un viņa laulātais ir citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un, ja ir, ieguldījuma apmēri".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Rugāte. "B" apakšpunktā atbildīgā komisija izsaka šo punktu citā redakcijā: "Konkursa dalībnieks ieņem amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo redakciju ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. 5.apakšpunktā atbildīgā komisija izslēdz palīgteikumu tādēļ, ka tas atkārto to normu, kas ir iestrādāta 50.panta otrajā daļā, taču pie tā mēs vēl nonāksim.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Rugāte. Sestajā daļā... Es atvainojos... Es kļūdījos, man ir ļoti jāatvainojas, kolēģi, man pāršķīrās lapa nepareizā virzienā, es esmu atkārtojusi 11.panta daļas. Man ir ļoti jāatvainojas Prezidijam, sēdes vadītājam un kolēģiem deputātiem, es jūs esmu nejauši maldinājusi. Mēs beidzām par 12.pantu ar to manu komentāru, kurā es runāju par šī 12.panta trešo daļu, argumentēju to, kādēļ netika pieņemts deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums. Tad ir jāsaka no jauna. Tā būs 21.lapa.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna!

A.Rugāte. Un ceturtā daļa, kurā vārdu "pretendents" komisija ir aizstājusi citā redakcijā ar vārdu "konkursa dalībnieks" un vārdus "attiecīgā reģiona sabiedrības saziņas līdzekļos" ar vardiem "vietējā laikrakstā". Tas ir precizējums...

Sēdes vadītājs. Pret 12.panta ceturto daļu komisijas redakcijā nav iebildes? Nav. Pieņemta.

A.Rugāte. Piektajā daļā nav priekšlikumu. Sestajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējums - vārds "pretendents" aizstāts ar vārdu "konkursa uzvarētājs" un svītrots teksts "(precizēt saskaņā ar apraides atļaujas maksas noteikšanu)".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Rugāte. Septītajā daļā arī ir komisijas precizējums aizstāt vārdus "konkursā zaudējušajiem pretendentiem" ar "pârējiem konkursa dalībniekiem".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. 13.pants - "Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi". Priekšlikumi ir saņemti. Atbildīgā komisija ir iesniegusi priekšlikumu - svītrot šī panta pirmās daļas 3.apakšpunktā vārdus "un kancelejas nodeva", jo to paredz 11.panta piektās daļas 5.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Rugāte. Otrajā daļā atbildīgā komisija papildina pirms vārda "bankrots" ar "raidorganizācijas". Tas ir precizējums, lai nebūtu pārpratumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Rugāte. 14.pants - "Raidorganizāciju reģistrācija Tieslietu ministrijā". Pirmajā un otrajā daļā priekšlikumi nav bijuši. Trešajā daļā ir deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča patiesībā nevis priekšlikums, bet norāde, precizējums - uzrādīt, kādi citi likumi varētu ierobežot šīs programmas nosaukuma izvēli, lai nedotu vaļu ierēdņu patvaļai, proti, šeit it kā nav nosaukti visi tie likumi, uz kuriem varētu atsaukties, dodot vērtējumu piedāvātajai programmai, raidstacijai vai kam citam padomes darba kārtībā. Taču komisija uzskatīja, ka šis ierosinājums, kas nav izteikts arī priekšlikuma formā, nebūtu īsti atbalstāms, jo tādā gadījumā ir jānosauc pilnīgi visi likumi, taču daudzi likumi var mainīties. Pamatnorma, kura šeit ir kā galvenā atsauce uz Valodu likumu un pārējiem, kā jau tas ir likumdošanas praksē, ir šis formulējums "un citu likumu prasībām".

Sēdes vadītājs. Priekšlikums, kurš ir noformulēts šādā veidā, nav balsojams. Tālāk!

A.Rugāte. Atbildīgā komisija trešās daļas 3.punktā lūdz svītrot "(masu informācijas)", jo tā ir vecā redakcija, kas ir saglabājusies tehniskas kļūdas dēļ no likumprojekta iepriekšējām redakcijām, tādēļ ka šāds formulējums "masu informācijas līdzekļi" bija tradicionāli pārņemts un izmantots iepriekšējā likuma terminoloģijā tad, kad tika veidots likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem pret šo svītrojumu? Nav. Pieņemts.

A.Rugāte. Tālāk - 14.panta ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā daļā nav ienācis neviens priekšlikums.

15.pants - "Apraides atļauja". Pirmajā, otrajā, trešajā daļā nav ienācis neviens priekšlikums. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija sakārtoja daļu numerāciju, jo tā tehniskas kļūdas dēļ bija ieviesusies aplama. Piektajā un sestajā daļā priekšlikumu nav bijis. Septīto daļu atbildīgā komisija precizē - svītro vārdu "raidīšanas" un papildina aiz vārda "apraides" ar vārdu "atļaujas".

Sēdes vadītājs. Pret septīto sadaļu deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu, nedaudz klusāk, godātie kolēģi!

A.Rugāte. Astotajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš komisijā nav pieņemts, jo komisijas vairākums atzina, ka komisijas redakcijā ir izteikta tā doma, kas ir saskaņota ar likuma kontekstu, un tādēļ cita redakcija netika atzīta par labāku.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Šeit priekšlikumā ir ietverta tāda ļoti, varētu teikt, pārdomāta un elastīga norma attiecībā uz iespējām pretendēt un turpināt darbu. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Lūk, pēdējais teikums: "Padome, atjaunojot raidīšanas atļauju, var samazināt tās termiņu, ja pēdējā laikā raidorganizācijas darbībā konstatēti likuma pārkāpumi." Un šeit šī norma ir ietverta koleģiālā kārtā, varētu teikt, te ir, lūk, šī audzināšana - nevis uzreiz ar tiesas lēmumu, bet, lūk, rūpīgi sekojot procesam. Šāda norma arī būtu ārkārtīgi vajadzīga, tāpēc es lūdzu balsot. Tas viss ir ļoti svarīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Andersons. Pēc tam - deputāts Tabūns. Deputāts Andersons - "Latvijas ceļš".

M.Andersons (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jā, šeit ir principiāla atšķirība, kam tad pēc apraides atļaujas beigām piešķirt, lūk, šīs izmantošanas tiesības - vai rīkot konkursu vai arī piešķirt tās tomēr tai raidorganizācijai, kura tās jau ir izmantojusi, tātad dot pirmtiesības. Es jums nosaukšu dažus skaitļus, pēc kuriem jūs varēsit spriest, kāpēc komisijas viedoklis ir šāds un kāpēc, mūsuprāt, ir noraidāms deputāta Putniņa priekšlikums. Proti, kā izriet no šī likuma, tad apraides atļauja tiek izsniegta radio - uz 5 gadiem, televīzijai - uz 7, kabeļtelevīzijai - uz 10 gadiem. Un tagad es nosaukšu summas, ko prasa, lai šīs raidorganizācijas varētu attiecīgi ierīkot un uzsākt darbu. Tātad radio šobrīd ir nepieciešams vismaz 200 000 latu, kurus vajadzētu šajos 5 gados dabūt atpakaļ, jo pretējā gadījumā, ja raidorganizācija neturpina darbu, tad šī nauda ir nosviesta zemē. Es jums varu minēt skaitli, ka šobrīd labākās raidorganizācijas mēnesī ienesīgākajos periodos pelna ne vairāk kā 7000. Tālāk jau paliek vienkārša aritmētika, un jūs sapratīsit, ka tas nav reāli. Televīzijai šīs izmaksas neapšaubāmi ir lielākas, proti, minimums būtu 7 miljoni. Es varētu pat piemēru nosaukt. Arī mēs visi labi zinām, kā iesāka ļoti talantīgi cilvēki profesionāļi Rušenieka vadītajā RBS un kāda stāvoklī viņi šobrīd atrodas ar visiem finansu ieguldījumiem, turklāt tā nebūt nav sliktākā raidorganizācija.

Un kabeļtelevīzijai šī summa sastāda 20 miljonu. Tātad - kur šeit ir loģika? Vai pēc tam, kad jau raidorganizācija ar savu darbu, protams, ja nav izdarīti tiesību pārkāpumi... un to es akcentēju... tātad pēc deputāta Putniņa priekšlikuma iznāk, ka starta pozīcijā vieni iziet tikai ar skaistiem solījumiem, bet otri - ar reālo darbu, kas jau ir pierādīts, un beigu beigās arī ar finansēm, kas ir ieguldītas raidorganizācijas darbā.

Tā ka komisijas viedoklis bija nepārprotams - deputāta Putniņa priekšlikums ir noraidāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Nu nav jau tā, ka nepārprotami, jo mans viedoklis ir savādāks un es piekrītu šim piedāvātajam variantam, jo iznāk tā, ka tiesāta par attiecīgo raidījumu, teiksim, netiks ne šī raidstacija, kas raida... netiks... attiecīgi tam atvēlētajā laikā... bet raidīs ēterā vai ekrānā tātad neinteresantus, slikta satura raidījumus, bet tiesasdarbu nebūs. Tātad šī raidorganizācija vienkārši turpinās darbu un faktiski būs pret skatītāju un klausītāju interesēm. Kas ir primārais? Primārais ir klausītājs un skatītājs, viņa intereses, saturs tam, kas tur tiek raidīts. Tātad jābūt konkursam, un konkursa rezultātā mēs redzēsim, kurš spēj piedāvāt labāku, saturīgāku programmu. Tādas ir arī speciālistu domas - ne tikai mūsu, bet arī šeit jau daudz minētā Rumphorsta domas, skatot šo likumprojektu. Ka tieši ar šā likuma palīdzību ir jāaizstāv klausītāju un skatītāju intereses, lai ekrānā un ēterā parādītos daudz krāsaināki un satura ziņā labāki raidījumi.

Es atbalstu un lūdzu balsot par šo variantu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Es tomēr nevaru, cienījamie deputāti, atbalstīt sava frakcijas kolēģa un drauga Putniņa kunga priekšlikumu tāpēc, ka vispirms... Tabūna kungs saka, ka katra privātā raidstacija vai televīzijas stacija strādās neinteresanti. Protams, strādās interesanti, jo viņiem jādabū reklāmas devējs, un, ja reklāmas devēja nav, tad viņiem jāizput, tā ka viņi darīs visu, lai strādātu interesanti. Runa var būt vienīgi par to, cik tā programma ir vai nav piemērota, teiksim, padomes domām vai morālajām prasībām.

Par to pārējo. Redz, Putniņa kungs, ir jau ārkārtīgi grūti sacīt... Vieni programmu rāda, un otri sola. Otri sola, ka viņējā būs interesantāka, bet tas jau ir tikai solījums! Un tagad uz šā solījuma pamata jūs atļauju nedodat tam, kurš jau raida un ieguldījis tur 7 miljonus, un dodat tam, kurš sola, un tikai pēc tam, kad viņš sāks raidīt, būs redzams, vai to solījumu ir iespējams vai nav iespējams pildīt. No tā viedokļa mēs nospriedām, ka, ja nekādu iebildumu nav, tad tomēr ir jāpagarina vispirms tam, kurš jau raida, un tad ir jāriskē. Nu tādi bija apsvērumi.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente, - ja vēlaties, komentējiet!

A.Rugāte. Paldies. Es varu tikai piebilst, ka komisijas locekļu vairākuma atzinums attiecībā uz šo daļu bija saglabāt komisijas izstrādāto otrā lasījuma redakciju, taču šis ir konceptuāls jautājums - tātad principā mums ir jāizšķiras par to, vai mēs šo likumprojektu gatavojam tikai raidorganizāciju interesēm, vai mēs to gatavojam skatītāju un klausītāju interesēm. Un šis konceptuālais jautājums ir arī tas, uz kuru mums norāda pēdējā ekspertīze, kas ir no Eiropas padomes, tā ka mēs varam izdarīt savu izvēli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Atļaujiet man nolasīt deputāta Paula Putniņa priekšlikumu, par kuru mēs balsosim pēc tam: "Privātām raidorganizācijām, apraides vai retranslācijas atļaujas termiņam izbeidzoties, tās atjaunošana notiek konkursa kārtībā uz vispārējiem pamatiem. Ja pretendentu salīdzināšana (pēc šā likuma 12.panta (3) daļas noteikumiem) nedod pārliecinošu priekšstatu, tad apraides atļauju atjauno tās tiesību līdzšinējiem lietotājiem. Padome, atjaunojot raidīšanas atļauju, var samazināt tās termiņu, ja pēdējā laikā raidorganizācijas darbībā konstatēti likuma pārkāpumi." Lūdzu, balsosim par šo Paula Putniņa priekšlikumu! 20 - par, 19 - pret, 15 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu: "Apraides atļaujas derīguma termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības laikā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šā likuma pārkāpumi." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 11, atturas - 13. Komisijas ieteiktā redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Paldies. Devītajā daļā ir tikai, kā jau es iepriekš teicu, numerācijas maiņa, priekšlikumi nav iesniegti.

16. pants - "Papildinošas programmas izplatīšanas tiesības". Atbildīgā komisija ir sakārtojusi 16. pantu un pēc konsultēšanās ar Juridisko biroju ir precizējusi visas šā panta daļas. Mēs varētu balsot par visām kopumā vai arī par katru atsevišķi. Es pat nezinu, kā pēc procedūras mums šobrīd to darīt. Principā šeit pēc būtības izmaiņu nav, šeit ir tikai precizējumi.

Sēdes vadītājs. Vai pret 16. panta visu daļu precizējumiem deputātiem ir kādas iebildes? Vai vēlaties atsevišķi apspriest kādu precizējumu? Iebildes nav. Līdz ar to akceptējam 16. pantu komisijas ieteiktajā redakcijā.

A.Rugāte. Paldies. Trešā nodaļa. Raidījumu un programmu veidošana un to raidīšana. 17. pants. Kolēģus deputātus lūdzu arī izmantot šā panta izskatīšanas gaitā dokumentu nr.581.A, kas tika pavairots un jums izdalīts, jo tehnisku iemeslu dēļ netika iekļauts deputāta Graudiņa priekšlikums. Tas šobrīd jums ir izdalīts, un mēs to izskatīsim darba gaitā.

Pirmajā un otrajā daļā priekšlikumu nav bijis. Arī trešā daļa ir bez priekšlikumiem. Ceturtajā daļā, lūk, ir deputāta Graudiņa priekšlikums, kurā ir papildinājums ceturtajai daļai šādā redakcijā: komerciālajām raidorganizācijām jānodrošina Ministru kabineta noteiktā kārtībā ministriju sagatavotu izglītojošu vai informatīvu ziņojumu izplatīšana, atvēlot vienu minūti raidlaika no 18.00 līdz 22.00. Komisijā mēs par šo priekšlikumu diskutējām, uzskatīdami, ka patiesībā tas ir iestrādāts sabiedrisko raidorganizāciju pamatprincipos attiecībā uz raidījumu saturu, taču, kad šo jautājumu precizējām ar deputātu Graudiņu, noskaidrojās, ka viņa priekšlikuma būtība saistījās arī ar komerciālajām raidorganizācijām, un tādēļ šis precizējums ir attiecināms tieši uz komerciālajām un ir izskatāms papildmateriālā, un mēs par to balsosim.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Uzsākam debates par jūsu priekšlikumu.

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es tā pavisam īsi mēģināšu precizēt, kāda jēga ir šim priekšlikumam, kura oriģinālu iesniedza deputāts Bartaševics un es. Tas saistās ar praksi, kura ir piekopta ļoti daudzās valstīs, - un, proti, ka komerciālām raidorganizācijām ir jāatvēl vismaz zināms laiks katru vakaru sabiedriski informatīviem ziņojumiem. Un tā prakse pastāv, lai dotu valdībai, Latvijas valdībai, vismaz iespēju izmantot izglītojošus kanālus, lai mēs varētu veidot sabiedrībā zināmas normas vai ievirzīt sabiedrību zināmā dzīvesveidā, vai atgādināt sabiedrības locekļiem par zināmiem pienākumiem, kas viņiem būtu jāveic kā pilsoņiem. Piemēram, paraugi varētu būt šādi: pozitīvi mudinājumi balsošanai, brīdinājumi par alkohola lietošanas sekām, par tabakas kaitīgumu, par seksuāli transmisīvām slimībām un tamlīdzīgi. Pamatdoma šāda rakstura paziņojumiem ir tā, ka ir labāk veidot mūsu sabiedrisko domu caur izglītojošiem pasākumiem un caur pārliecināšanu, nevis caur aizliegšanu un dekrētiem... dekrētveida likumprojektiem. Man liekas, ka mēs visi pagājušonedēļ spilgti varējām redzēt, kas var notikt, ja zināmā likumdošanā, proti, pretsmēķēšanas likumdošanā, pēkšņi ar aizliegumu gribam pieņemt zināmu likuma normu, kurai visiem ir jāpakļaujas. Ir daudz efektīvāk, ja valdībai ir dota iespēja izglītot, pārliecināt cilvēkus caur mūsu elektroniskajiem masu medijiem, un tādēļ es lūdzu akceptēt šo ierosinājumu, kas atbilstu daudzu citu valstu praksei, proti, ka vienu minūti katru vakaru komerciālajām raidorganizācijām ir jāvelta bez maksas sabiedriski informatīvajiem raidījumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš.... Es atvainojos, Andrejs Siliņš lūdza vārdu par 18. pantu. Vai vēl runātāji ir, lūdzu? Nav. Debates pabeigtas.

A.Rugāte. Paldies, tas ir balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Referente, lūdzu!

A.Rugāte. Paldies. Tas ir balsojams priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Graudiņa priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 13. Zālē nav kvoruma. Tas ir, nav to deputātu kvoruma, kuri balso.

Lūdzu, vēlreiz! Balsosim par deputāta Graudiņa priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Piektajā un sestajā daļā priekšlikumi nav ienākuši. Septītajā daļā atbildīgā komisija svītro vārdu "Republikā" un papildina šo daļu ar vārdiem "... un tamlīdzīgi pasākumi, kas izraisa īpašu Latvijas skatītāju interesi", bet deputāts Ābiķis piedāvā šajā daļā aizstāt vārdus "futbolā, vieglatlētikā un hokejā" ar vārdiem "olimpiskajos sporta veidos", ko arī komisija ir pieņemusi šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, gribu pateikties komisijai, ka mans priekšlikums ir pieņemts, bet es tomēr ierosinu svītrot to pēdējo komisijas ierosinājumu, proti, "... un tamlīdzīgi pasākumi, kas izraisa īpašu Latvijas skatītāju interesi". Piedodiet man, - kura būs tā institūcija, kas noteiks, kuri ir pasākumi, kas izraisa īpašu skatītāju interesi? Vai katrā gadījumā tiks rīkota tautas aptauja vai vispārējs referendums? Es uzskatu, ka tas ir neformulējams jēdziens, kas tad izraisa īpašu Latvijas skatītāju interesi, un tādas ir manas tiesības. Pēc procedūras es ierosinu šo palīgteikumu "... un tamlīdzīgi pasākumi, kas izraisa īpašu Latvijas skatītāju interesi" - svītrot, jo praktiski tas kļūst nerealizējams. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot par svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Ābiķi! Jūs taču zināt, ka tā nevar darīt. Vajag uz trešo lasījumu tad iesniegt kā priekšlikumu, un tad Saeima par to balso.

Vai par septītajā daļā deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas redakciju? Nav iebildes. Deputāts Ābiķis iesniegs trešajam lasījumam svītrojumu, un tad arī balsosim šo priekšlikumu, ja tas tiks uzturēts spēkā. Lūdzu, par nākošo pantu!

A.Rugāte. 18.pants - "Programmu veidošanas īpašie noteikumi". Pirmajai daļai ir trīs redakcijas. Vienu ir iesniedzis deputāts Putniņš, bet otru redakciju ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Un arī atbildīgā komisija ir precizējusi savu redakciju. Nav pieņemts nedz deputāta Putniņa, nedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijas variants, uzskatot, ka šis variants ir ar stingrākiem ierobežojumiem, nekā ir abi piedāvātie, ko es jau minēju, un tādēļ arī bija noraidījums.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates par deputāta Putniņa priekšlikumu.

G.Bērziņš (LZS).

Es tikai gribu norādīt, ka mūsu ceļš uz Eiropu šajā likumā ir ļoti labi iezīmēts, jo mēs raidīsim tikai savus un Eiropas raidījumus. Amerikas, Āzijas vai Āfrikas raidījumus šeit nedrīkstēs rādīt neviens. Kurā kvotā tas būs? Uz trešo lasījumu, manuprāt, tomēr ir jāpreczē, jo šeit ir 70% Eiropā veidotie un 30% - Latvijā. Tātad - vai citus raidījumus mums vispār nebūs tiesību rādīt? Principā atbalstot šo redakciju, tomēr trešajā lasījumā vajadzētu noteikt daudz precīzāk un korektāk. Tas ir jāformulē. (Starpsauciens no zāles: "Latvija ir Eiropā!")

Sēdes vadītājs. Diemžēl es nevaru noteikt, kurš no jums bija pirmais... kādā secībā, jo, kad es pavēršu skatu uz zāli, jūs visi lūdzāt vārdu. Varbūt jūs būsit pēdējais? Un sāksim no zāles gala.

Vispirms deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Mariss Andersons un pēc tam - Aivars Berķis.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Arī es gribu par šo jautājumu runāt un pamatā aizstāvēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, jo šis priekšlikums atrisina arī šīs neprecizitātes, kas ir atbildīgās komisijas variantā. Šeit jau izskanēja doma - izskatās, ka visi ir tikai Eiropas un Latvijas raidījumi. Un tad rodas jautājums: vai Latvija ir Eiropā vai nav? Un, ja Latvija ir Eiropā, tad atkal paliek, ka tā ir iekšā šajos 70%, un tad ir kaut kas cits. Tātad šo lietu vajadzētu definēt. Šajā aspektā es uzskatu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums pēc būtības precizē šo situāciju un uzsver, ka ir jābūt paredzētiem lielākiem procentam Eiropas veidotajiem raidījumiem, tas ir, 80%, nevis tik, cik šeit atbildīgā komisija paredz, un 30% no tiem ir Latvijas veidotie raidījumi. Līdz ar to 20% paliek Āzijai, Amerikai un visai pārējai pasaulei. Tātad mēs neizslēdzam iespēju skatīties arī citu kaut ko. Neizslēdzam šo iespēju un uzskatām, ka Latvija ir Eiropā. Jo savādāk var saprast, ka Latvija vēl nav Eiropā. Tādēļ es domāju, ka šīs priekšlikums, ko izvirza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir visprecīzākais un vispieņemamākais, visatbilstošākais pašreizējai situācijai, un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Kolēģi! Vēl pirms piecām minūtēm es domāju, ka es dzīvoju Eiropā, bet tagad sāku šaubīties. Kolēģi, ja jūs mazliet uzmanīgāk lasītu, tad šos 70% veidotu programmu raidījumi Eiropā un 30 - Latvijā. Latvija tomēr ir Eiropā un arī šajos 70% arī ir Latvija. Kāpēc 70%, nevis 60%, kā piedāvā deputāts Putniņš, vai arī kā Izglītības komisija - 80%? Komisija vienojās par 70% galvenokārt tāpēc, ka Eiropas raidorganizāciju apvienība rekomendē tieši šādu skaitli un ka pārsvarā Eiropas valstīs ir tieši šāda gradācija - 70%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, dzirdot savus kolēģus, nelūdz vārdu. Vēl kāds vēlas runāt? Vēlas. Aleksandrs Kiršteins - lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es gribu šeit atgādināt, ka, apspriežot dažādus tehniskus, it kā ārkārtīgi svarīgus jautājumus, ir pazudusi tā būtība, kas bija laba šajā esošajā, vecajā, likumā. Vecajā likumā bija ļoti skaidri pateikts, ka pirmā programma - tā ir nacionālā programma valsts valodā, bet un otrā programma ir programma, par kuru mēs varam diskutēt, cik tur ir minoritāšu raidījumu, cik tur ir ar titriem, cik - esperanto valodā, cik - reliģiskām organizācijām un cik tur ir citiem. Jā, tas ir, bet arī šeit mēs atgriežamies. Tāpēc vajadzētu uz trešo lasījumu acīmredzot paredzēt to, ko Ābiķa kungs arī saka, ka tas ir citos pantos. Ābiķa kungs, tas ir daudz nekonkrētāk un daudz izplūdušāk, nekā bija vecajā variantā. Un, ja nav šīs konceptuālās skaidrības, tad tā ir uz trešo lasījumu jāievieš, ka pirmā programma paliek nacionālā programma, un tad otrajā programmā mēs varam to skaidri darīt un runāt par pārējām, tad mēs te varam debatēt. Mūsu uzskats pašreiz ir tāds, ka ne viens, ne otrs priekšlikums te pašreiz nav izstrādāts tādā veidā, lai to varētu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Vai referente vēlas komentēt? Nevēlas. Vai deputāts Putniņš lūdz balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles deputāts P.Putniņš: "Jâ!") Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! "Latvijā veidotajā vizuālajā programmā (televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, teletekstā u.c.) dažādu raidījumu, izņemot ziņas, sporta raidījumus, spēles, viktorīnas un reklāmu, aizņemtā raidlaika kopapjomā mēneša laikā ir ne mazāk par 50% Eiropā veidotu raidījumu, bet no pulksten 18.00 līdz 24.00 darbdienās, no pulksten 7.00 - 24.00 brīvdienās un svētku dienās: 1) ne mazāk par 30% Latvijā veidotu raidījumu, 2) ne vairāk par 30% ārpus Eiropas veidotu raidījumu".

Balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu, kuru es jums tikko nolasīju. Vai visi ir nobalsojuši? Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 20, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz balsot savu priekšlikumu, proti: "Latvijā veidotajās vizuālajās programmās, izņemot kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, laikā no 19.00 līdz 23.00 darbdienās, 7.00 - 12.00 un no 19.00 - 23.00 brīvdienās un svētku dienās dažādu raidījumu, izņemot ziņas, sporta raidījumus, spēles, viktorīnas un reklāmu, aizņemtā raidlaika kopapjomā mēneša laikā jābūt: ne mazāk par 80% Eiropā veidotu raidījumu, no tiem ne mazāk par 30% Latvijā veidotu raidījumu".

Lūdzu, visi balsosim! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 18, atturas - 17. Līdz ar to priekšlikums nav pieņemts.

Tagad mums būtu jābalso komisijas variants: "Latvijā veidotajās vizuālajās programmās, izņemot kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmas, laikā no 19.00 - 23.00 darbdienās, no 7.00 - 12.00 un no 19.00 - 23.00 brīvdienās un svētku dienās dažādajiem raidījumiem, izņemot ziņas, sporta raidījumus, spēles, viktorīnas un reklāmu, aizņemtā raidlaika kopapjomā mēneša laikā jāatbilst šādai proporcijai: 1) ne mazāk par 70% jābūt Eiropā veidotu raidījumu, 2) ne mazāk par 30% jābūt Latvijā veidotu raidījumu". Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 13. (Starpsaucieni: ""Pret" - 1". Nav kvoruma!") Es atvainojos, man vieninieks izlikās par septītnieku. Vēlreiz atkārtoju: par - 33, pret - 1, atturas - 13. Nav kvoruma.

Godātie deputāti! Vai esam vēlreiz gatavi balsot? Esam. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 6, atturas - 19. Komisijas redakcija ir pieņemta.

A.Rugāte. Paldies.

Tālāk. Otrajā daļā komisija piedāvā precizētu redakciju šai daļai, bet deputāts Putniņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas ir attiecināts uz visām programmām - tātad gan sabiedriskajās, gan komerciālajās raidorganizācijās veidotajām programmām, kurās tiek izmantotas skaņu programmas, kas ir veidotas Latvijā, un tādēļ komisijas locekļu vairākumā šis priekšlikums atbalstu neguva, jo viņi uzskatīja, ka šajā daļā komisija nacionālā pasūtījuma ietvaros ir iestrādājusi šo procentu ne mazāku par 40, kas būtu Latvijā ražoto skaņu programmu vai Latvijas autoru mūzikas īpatsvars, bet savukārt komerciālo raidstaciju iespējās šādu procentu nodrošināt neesot iespējams. Tāds bija komentārs. Šādā pašā kontekstā ir izpildīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājums - precizēt otro daļu, taču priekšlikums laikam ir vispirms balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzēji runās? Lūdzu - deputāts Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Rugātes kundze jau jūs darīja uzmanīgus attiecībā uz šīm atšķirībām, tātad Putniņa priekšlikumā ir "Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram..." un tā tālāk, bet atbildīgās komisijas akcents ir "nacionālā pasūtījuma ietvaros". Un, kaut gan šeit ir lielāks procents, bet Putniņam procents ir mazāks, jūs jau saprotat, ka tomēr šis Latvijas autoru mūzikas īpatsvars komisijas pieņemtajā variantā samazinās. Tā ka lūdzu balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Kolēģi deputāti! Putniņa priekšlikumu es ļoti labi saprotu - tik tiešām viņa doma ir vērsta uz nacionālās kultūras aizstāvību. Taču arī komisijā, spriežot par šiem skaitļiem, par to, vai nacionālā pasūtījuma ietvaros vien, vai arī visām raidorganizācijām vajadzētu šādus skaitļus, mēs domājam tieši par to pašu. Un tagad es paskaidrošu, kāpēc ir šī piezīme "nacionālā pasūtījuma ietvaros", kas nav attiecināma kopumā uz raidorganizācijām. Šeit kā piemērs tik tiešām ir radio. Radio apraides atļaujas tiek izsniegtas pēc tā saucamajiem formātiem. Formāts - tas ir... Teiksim, viena raidorganizācija raida kantrimūziku, otra -popmūziku, trešā - šlāgermūziku, un tā tālāk. Tagad iedomājieties tādu situāciju: ja raidorganizācijai, kurai šīs pašas popmūzikas formāts būtu 40 procenti, jāraida latviešu autoru popmūzika... ir jau jauki - "Govs nokoda vilkam kāju" - tā, protams, ir laba dziesma, bet mēs tad šādu dziesmiņu klausītos vismaz desmit reizes dienā, jo, konsultējoties arī ar Latvijas mūziķiem, noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums nav tik daudz šādu kvalitatīvu ierakstu un, otrkārt, šādu ierakstu kvalitāte no mākslinieciskā viedokļa tik tiešām ir apšaubāma. Jā, varētu teikt, ka šāds ierobežojums stimulētu latviešu autoru mūzikas attīstību, bet es ļoti stipri šaubos, vai mākslīgi, pēc pieprasījuma, var tā uzreiz radīt mākslas darbus, turklāt augstvērtīgus.

Cita lieta ir nacionālais pasūtījums. Un kāpēc? Ja diennakts laikā mums ir ļoti daudzas pozīcijas, teiksim, tā pati šlāgermūzika... Es domāju, ka no klātesošajiem ne viens vien labprāt klausās Paula dziesmas - un ne tikai Paula dziesmas, ziņģes, bet vispār šlāgermūziku. Šajā ziņā vispār nebūtu nekādu problēmu šos 40 procentus... varētu pat uzlikt 60 vai pat 80. Tāpat tautasdziesmas, tāpat simfoniskā mūzika ir pozīcijas, kurās šis skaits varētu būt lielāks, bet ir pozīcijas, kur tas ir mazāks. Un, lūk, nacionālā pasūtījuma ietvaros, kad šī raidorganizācija, tātad tā būtu nacionālā... radio raidītu, un tajā kopapjomā šis skaitlis - 40 procenti - būtu optimāls. Bet prasīt, teiksim, no viena formāta, no formatizācijas raidorganizācijas tik striktu skaitli... tas neizbēgami novestu pie tā, ka pašiem klausītājiem šī raidorganizācija vairs nebūtu vēlama. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Man ir jautājums gan komisijai, gan tiem cilvēkiem, kas runā par šo pantu. Es šeit nekur neredzu, ka būtu pieminēta latviešu mūzika. Es šeit izlasu -"Latvijas autori". Varbūt kāds varētu dot skaidrojumu - kas ir Latvijas (ja raksta ar lielo burtu) autori? Vai tie ir Latvijas pilsoņi vai Latvijā dzīvojoši cilvēki, pastāvīgie iedzīvotāji, vai Latvijā dzīvojoši cilvēki, kas šeit raksta savus skaņdarbus? Jo Latvijas autors var būt arī viens kirgīzs, kas uzraksta kirgīzu nacionālo operu, bet vai viņš ir tas, kura darbs tiks atskaņots šajos 40 procentos? Tāpēc es gribētu saņemt skaidrojumu - kas ir juridiski Latvijas autors? Lai būtu skaidrība, kad sāksies strīds par to, ko tad īsti atskaņos šo procentu ietvaros.

Sēdes vadītājs. Lai jūs neturpinātu diskusijas zāle, godātais Paul Putniņ, jūs varat izmantot tribīni. Lūdzu! Otrreiz - Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Latvijas autori - tie ir Latvijā dzīvojošie pastāvīgie iedzīvotāji, kas veido šo kultūras mikroklimatu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām aicinu jūs padomāt par šo pantu un par šo labojumu, jo komisijā bija ļoti lielas diskusijas. Un pareizi Kreituses kundze šeit atzīmēja par šo latviešu mūziku, jo ir taču skaidrs, ka mums interesē, lai Latvijā veidotajās programmās skanētu latviešu mūzika. Pats par sevi saprotams! Nu varbūt tur varētu būt arī citu autoru darbi, bet, protams, derētu likt uzsvaru tieši uz šo latvisko mūziku. Bet redziet, kas ir iznācis: tagad tiek noteikts ierobežojums vai obligātums tikai sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai, bet privātie jeb komercraidītāji ir absolūti brīvi. Tātad var iznākt tā, ka Latvijā raidošās raidorganizācijas raidīs tikai svešā valodā, dažādās, ļoti dažādās valodās, tā ka tās neatšķirsies no Rietumu vai Austrumu raidstacijām. Var gadīties arī tas. Tāpēc es gribu vēlreiz atgādināt, ka komisijai bija ļoti grūti izšķirties. Šobrīd ir pieņemts šāds komisijas - vismaz tās locekļu vairākuma - atbalstīts variants, bet es aicinu padomāt, lūk, par to, vai arī privātajām raidstacijām tomēr nevajadzētu likt kaut kādu procentu apjomā (vienalga, cik tas būtu - 10 procenti vai vairāk) atskaņot latviešu mūziku. Es saprotu - mūzikas speciālisti saka, ka maz kvalitatīvas augstvērtīgas latviešu mūzikas. Varbūt viņiem taisnība, es neesmu speciālists, lai par to spriestu, bet, tā sakot iznīcināt vai padarīt šīs raidstacijas tikai par ārzemju mūzikas raidītājiem - diez vai tas būtu pareizi. Es mudinu jūs padomāt par to, pirms jūs izšķiraties par šo variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente, - ja vēlaties, lūdzu komentējiet!

A.Rugāte. Paldies. Tas ir konceptuāls jautājums, Saeima lemj ar balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi - deputāta Putniņa priekšlikums un komisijas redakcija. Deputāts Pauls Putniņš ierosina - Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram Latvijā veidotajās skaņu programmās (radio, kabeļu radiotranslācijā) laikā no 7.00 līdz 22.00 jābūt ne mazākam par 20 procentiem no mūzikas raidījumiem atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laika. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad - komisijas priekšlikums: Latvijā veidotajās radioprogrammās nacionālā pasūtījuma ievaros laikā no 7.00 līdz 22.00 Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā. Vai visi ir balsojuši, kuri ir vēlējušies to darīt? Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 6, atturas - 13. Komisijas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Panta trešajā daļā ir iekaviņas trūkums kreisajā malā. Atbildīgā komisija, konsultējoties un šo jautājumu saskaņojusi ar Juridisko biroju iesaka aizstāt vārdus "pušu atbildību un ieguldījumu" ar vārdiem "pušu tiesības un pienākumi".

Šajā pašā daļā ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt šo daļu ar šādu tekstu: "Raidorganizācijai nav tiesību uz barterdarījumiem." Šis priekšlikums nav pieņemts.

Un vēl ir šajā daļā arī deputāta Putniņa priekšlikums, kurš ir pieņemts daļēji. Un šī pieņemtā daļa, kas 31. lapaspuses otrajā sadaļā ir otrā rindkopa, sākas šādi: "Par neatkarīgu producentu attiecībā pret raidorganizāciju uzskatāms" un tālāk kā tekstā. Šī daļa, kolēģi, ir iestrādāta, es jums atgādinu, 2.panta septītajā daļā kā papildinošā daļa, un tā ir arī pieņemta mūsu balsojumā, likumprojektu izskatot 7.jūnijā. Pirmā šā priekšlikuma rindkopa nav iestrādāta nevienā vietā, tādēļ priekšlikums ir uzskatāms par daļēji pieņemtu, jo tas tika iesniegts šā panta sakarā, tādēļ tas arī acīmredzot ir balsojams priekšlikums, jo konkrētais priekšlikums bija par 18.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti lūdz balsot par savu priekšlikumu? Nelūdz. Citiem deputātiem arī nav iebildes. Deputāts Pauls Putniņš arī piekrīt komisijas skaidrojumam? (No zāles deputāts P.Putniņš: "Balsot!") Balsot? Es atvainojos, es nepareizi jūsu žestus esmu sapratis. Tad, lūdzu, zvanu! Godātie deputāti, vai ir jānolasa deputāta Paula Putniņa priekšlikums? Ir jānolasa. (Un arī līdz šim mēs mēģinājām visus lasīt, lai pēc tam nebūtu nekādu pārpratumu.) Deputāts Pauls Putniņš ierosina trešo daļu izteikt šādi: "Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem (neatkarīgajiem producentiem) notiek uz līguma pamata, kas nosaka pušu atbildību un ieguldījumu. To īstenošanas rezultātā izmantotais raidlaika apjoms nedrīkst būt lielāks par 25% no pašas raidorganizācijas patstāvīgi sagatavoto raidījumu raidlaika kopapjoma mēneša laikā. Par neatkarīgu producentu attiecībā pret raidorganizāciju uzskatāms uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu..." Es atvainojos, kāpēc es lasu to? Es esmu pārpratis jūs...

A.Rugāte. Ir runa tikai par to priekšlikuma daļu, kas ir pirmā rindkopa, kuru jūs nolasījāt, bet, tiklīdz sākas teksts "Par neatkarīgu producentu attiecībā pret raidorganizāciju" - un tālāk kā tekstā... tas priekšlikums ir nobalsots, pieņemts ar Saeimas balsojumu un iestrādāts 2.panta septītajā daļā. Šobrīd ir runa tikai par šā priekšlikuma otro daļu...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, sāksim no gala, jo no teksta izvietojuma tā tas neizriet! Varbūt lūgsim referenti nolasīt, par ko mēs balsosim.

A.Rugāte. Daļēji iestrādāts šis priekšlikums ir tādā nozīmē, ka otrā rindkopa no priekšlikuma, kurš atrodas 31.lappuses otrajā sadaļā, ir iestrādāta, pārvietojot to pie cita panta, proti, 2.panta septītajā daļā. Tas ir iebalsots, komisijas iestrādāts kā jauna daļa, un ir palikusi tikai tā priekšlikuma daļa, kas ir pirmajā rindkopā, kas ir balsojama tādēļ, ka šis priekšlikums ir iesniegts pie 18.panta trešās daļas, un ir tikai daļēji pieņemta... un priekšlikuma iesniedzējs pieprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Šeit rodas problēmas, jo tā jau šeit nav norādīts, ka tās ir daļas. Tie vienkārši ir atsevišķi teikumi, un Kārtības rullī nav paredzēts, ka jābalso par atsevišķiem teikumiem, bet deputāts, kurš iesniedz šo priekšlikumu, uzskata, ka būtu balsojama tā daļa, kura nav ņemta vērā un iestrādāta pantā. Un tātad esiet tik laipna un nolasiet! Tā, tie ir pirmie divi teikumi.

A.Rugāte. Jā. "Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem (neatkarīgajiem producentiem) notiek uz līguma pamata, kas nosaka pušu atbildību un ieguldījumu. To īstenošanas rezultātā izmantotais raidlaika apjoms nedrīkst būt lielāks par 25% no pašas raidorganizācijas patstāvīgi sagatavoto raidījumu raidlaika kopapjoma mēneša laikā."

Sēdes vadītājs. Tā, deputāti klusē. Deputāts iesniedzējs lūdz balsot par šo daļu. (No zāles deputāts P.Putniņš: "Balsot!") Vai deputātiem ir iebildes pret tādu procedūru? Deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Man ir grūti komentēt. Deputāts Endziņš, kā es saprotu, nevēlas komentēt šo situāciju. Deputāt Siliņ, ko jūs gribējāt, nākot pie tribīnes? Arī deputāts Siliņš atsakās no komentāriem, tātad mums cits nekas neatliek, kā tikai balsot. Un referente jums nolasīja šos 31.lappusē esošos trešās daļas pirmos divus teikumus (nosauksim tos par rindkopu). Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Paldies. Ceturtajā daļā ir tehniska kļūda. Atbildīgā komisija norāda, ka laikam ir jābūt ierakstītam nevis tādā secībā, kāda ir jūsu dokumentā, - no 7.00 līdz 22.00, bet otrādi - no 22.00 līdz 7.00.

Sēdes vadītājs. Vai ir deputātiem iebildes? Nav.

A.Rugāte. Piektajā daļā deputāts Ābiķis iesaka aizstāt vārdus "no 7.00 līdz 19.00" ar vārdiem "no 7.00 līdz 21.00". Šis priekšlikums ir pieņemts un ir precizēts. Un vēl ir arī deputāta Putniņa priekšlikums šajā pašā piektajā panta daļā: "Laikā no pulksten 7.00 līdz 23.00, bērniem un jauniešiem pieejamās programmās drīkst izplatīt tikai vispārēja rakstura un bērnu raidījumus." Tātad tas ir papildinājums, kurš nav komisijā pieņemts, jo komisija kā kritēriju pamatā ņema to brīdi, kad bērnam ir jāiet gulēt un kad pieaugušie vai vecāki var sākt skatīties filmas. Un, ja šī skatīšanās varētu sākties tikai no pulksten 23.00, kad būtu brīva, tā sakot, tā teritorija, kurā ir iespējami kaut kādi bērniem nevēlami materiāli, tad tas būtu par vēlu un pārāk nogurdinoši, tādēļ komisijas vairākums atzina par nepieciešamu tādu redakciju, kāda ir pieņemta komisijas izpildījumā, un šo priekšlikumu neatbalstīja. Taču Eiropas dokumentos, kas mums liek tomēr vadīties pēc tām normām, kuras tiek pildītas visur pasaulē, pēc vienotiem principiem tieši bērnu aizsardzībai un pašdisciplīnai, šis laiks ir no pulksten 7.00 līdz 23.00. Tā ir informācija.

Sēdes vadītājs. Deputāts Putniņš lūdz balsot. Tātad mēs izskatām 18.panta piekto daļu. Deputāts Putniņš ierosina: "Laikā no pulksten 7.00 līdz 23.00 bērniem un jauniešiem pieejamās programmās drīkst izplatīt tikai vispārēja rakstura un bērnu raidījumus." Sēdes vadītājs nekādus paskaidrojumus nesniedz, deputāt Endziņ! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 26, atturas - 13. Nav pieņemts. Tagad mums būtu jābalso par komisijas ieteikto redakciju...

A.Rugāte. Jā, tagad būtu jābalso par komisijas ieteikto redakciju, jo, ņemot vērā deputāta Ābiķa priekšlikumu, kur šis laiks bija paredzēts no 7.00 līdz 21.00, mēs esam ierakstījuši savā redakcijā laiku no 7.00 līdz 22.00, tādā veidā iestrādājot it kā tādu vidējo normu, kompromisu.

Sēdes vadītājs. Tātad komisijas redakcija: "Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības, nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām. Šī daļa neattiecas uz kabeļtelevīziju, ja tiek lietoti tehniskās bloķēšanas līdzekļi." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 3, atturas - 12. Nav kvoruma. Godātie deputāti, vai esam gatavi vēlreiz balsot? Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 15. Komisijas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. 19.pants - "Raidījumu valoda". Panta pirmajā un otrajā daļā priekšlikumu nav. Trešajā daļā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums izteikt daļu šādā redakcijā: "Demonstrētajām filmām jābūt dublētām vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā." Ðī redakcija komisijā ir pieņemta, atzīta par samērā veiksmīgu, un pamatojums - ieviest šo oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitrus latviešu valodā pieaugušo auditorijai, jo tā var zināmā mērā izmantot šādas pārraides arī valodas apgūšanai, bet bērniem dublēt tādēļ vien, ka, iekams viņi apgūst lasītprasmi, viņi lasīt neprot, un tādēļ arī dublētas vai subtitrētas filmas viņiem nebūtu izmantojamas, tādēļ šeit ir paredzēta arī ieskaņošana latviešu valodā, lai veicinātu latviešu valodas izpratni un attīstību. Un vēl arī šajā daļā ir deputāta Putniņa priekšlikums, kurš nav pieņemts tādēļ, ka mēs komisijā īsti nevarējām izprast šo redakciju, kurā ir iekļauta tā daļa, kurā ir vārdi "izņemot retranslējamās programmās", jo patiesībā mēs nevarējām atrast, kur tad tas īsti notiek... Būtu labi, ja šeit būtu komentārs, tad arī varētu būt kāds balsojums, bet komisija šo redakciju neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds Aleksandram Kiršteinam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es ierosinu vispār noraidīt 20.pantu un pat netērēt laiku tā apspriešanai, un iesniegt tad vēlreiz savus priekšlikumus. Tātad - 19.panta pirmais punkts: katram raidījumam jānotiek tikai vienā valodā. Pirmkārt, tas nav saskaņots ar Valodu likumu. Šeit ir pazudusi tā koncepcija. Man gan tūlīt aizrādīs, ka citos pantos mēs to varam izlobīt. Bet ir pazudusi tā konceptuālā skaidrība, kāda bija vecajā likumā. Ja 19.pantā parādās virsraksts "Raidījumu valoda", tad varbūt vajadzētu atkārtot atkal precīzi to, ko mēs ierakstījām iepriekš, - ka pirmajā programmā, kā nacionālajā programmā, raidījumi notiek tikai valsts valodā. Kāpēc izšķīdināt pa dažādiem pantiem, teiksim, kaut kādus procentus un saputrot to visu? Jo ir jāatgriežas pie tās skaidrības, ko, kā man teica, pirmajā likumā ir Lagzdiņa kungs iestrādājis. Es ierosinu 19.pantu noraidīt, kamēr mēs neatgriežamies, es vēlreiz uzsveru, pie tās skaidrības, kas bija vecajā likumā, un es atļaušos jums nolasīt: Latvijas Radio (valsts uzņēmums) un Latvijas Televīzija (valsts uzņēmums) pirmo programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā. Un skaidrs! Un neslapstīsimies te, ka raidījumi notiek vienā valodā, suahili vai vēl esperanto valodā, un pēc tam kaut kādos pantos atkal meklēsim ko, un kā ir...

Un nākamais. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka vecajā likumā bija skaidri un precīzi pateikts, ka līdz 20% raidlaika var atvēlēt radījumiem nacionālo minoritāšu valodās, šajā raidlaikā neietilpst valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātra izrādes. Tātad mans priekšlikums ir vēlreiz noraidīt 19.pantu kā absolūti saputrotu un nepieņemamu pašreizējā situācijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Par jūsu priekšlikumu tagad mēs balsot nevaram, bet trešajā lasījumā jūs, lūdzu, iesniedziet to komisijā, un tad mēs varēsim balsot, ja būs tāds iesniegums. Mēs tomēr tagad stingri ievērojam šo praksi, ka par priekšlikumiem, kuri nav iesniegti rakstiski, mēs nebalsojam. Protams, mēs balsosim par katru priekšlikumu, un jūsu komentārs palīdzēs deputātiem izvēlēties balsojumu. Vairāk nav debatēs pieteikušos deputātu? Nav. Jā, es atvainojos, - jūs vēl teicāt - noraidīt, nevis izsvītrot, līdz ar to tas attiecas tiešām uz balsojumu.

A.Rugāte. Neliels komentārs attiecībā uz šo 19.pantu. Tās ir vispārējās nostādnes, kas attiecas uz to citātu no iepriekšējā likuma par radio un televīziju, tas attiecas tikai uz valsts uzņēmumu Latvijas Radio un valsts uzņēmumu Latvijas Televīzija. Šeit ir vispārējā nostādne, un "raidījumu valoda" ðajā kontekstā, šajā pantā, ir kā termins, kas formulē valodu, kurā notiek raidījums, lai tas nebūtu divu, triju vai četru valodu samērā nepamatots savirknējums vai uzslāņojums.

Var būt, ka šī terminoloģija nav izvēlēta īpaši pareizi, taču mēs citu neatradām. Var būt, ka mēs, gatavojot trešo lasījumu, varam tādā veidā precizēt, taču "raidījumu valoda" - tā ir arī tehnoloģijas sastāvdaļa, tas nav tikai attiecināms uz Valodas likuma koncepciju vai uz valsts valodas aizsardzības principu, par kuru runāja Kiršteina kungs. Šeit ir nedaudz cita nianse. Saku vēlreiz - var būt, ka tas ir trešajā lasījumā precizējams, lai nebūtu pārpratumu, taču šī ir vispārējā nostādne, un tas neattiecas uz to programmu, kura būtu jāpilda šā likuma sakarā attiecībā uz valodas normām nacionālajam pasūtījumam sabiedriskajiem raidītājiem vai arī komerciālajām raidstacijām.

Sēdes vadītājs. 19. panta pirmajā un otrajā daļā priekšlikumu nav, līdz ar to par tiem nav jābalso. Trešajā daļā bija priekšlikumi, bet deputāts Putniņš nelūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Bet, tā kā deputāts Kiršteins iebilda pret redakciju kopumā, tad mums ir jābalso par komisijas priekšlikumu. Un komisijas priekšlikums trešajā daļā bija šāds: "Demonstrētajām filmām jābūt dublētām vai arī ar oriģinālu skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā."

A.Rugāte. Jā, priekšsēdētāja kungs, bet šis ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru komisija ir pieņēmusi. Tā ka tas ir ne tikai komisijas priekšlikums. Es tikai precizēju autoru.

Sēdes vadītājs. Pieņemam zināšanai jūsu precizējumu. Lūdzu, balsosim par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 10. Komisijas ieteiktā trešās daļas redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Rugāte. Paldies. Ceturtajā daļā atbildīgā komisija precizē tekstu - runājot par televīzijas raidījumiem vārdu "televīzijas" raksta ar izceltiem burtiem, lai nebūtu nekāda veida pārpratumu sakarā ar radioraidījumiem, brīžiem parādās šāda veida precizējumi likumprojektā, tādēļ ne vienmēr visas normas simtprocentīgi attiecas kā uz radio, tā uz televīzijas raidīšanas principiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Neiebilst. Tālāk!

A.Rugāte. Arī piektajā daļā atbildīgā komisija precizē redakciju attiecībā uz kopējā raidlaika apjomu mēnesī. Tas arī ir rakstīts ar izceltiem burtiem.

Sēdes vadītājs. Pie kuras daļas pieder visi nākošie priekšlikumi?

A.Rugāte. Šeit pat....

Sēdes vadītājs. Pie piektās daļas?

A.Rugāte. Jā, pie piektās daļas.

Sēdes vadītājs. Tāpēc pēdējo komisijas redakciju balsosim kā beidzamo. Un tagad - par visiem priekšlikumiem, lūdzu!

A.Rugāte. Nav pieņemts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kuri piedāvāja šo daļu izteikt šādi: "Latvijas ēterā ne mazāk kā divām trešdaļām raidlaika apjoma jābūt valsts valodā." Šis priekšlikums netika pieņemts tādēļ, ka Dāliņa kungs, kurš kā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pārstāvis strādāja šajā komisijā, uzskatīja, ka ir pilnīgi nekorekti izmantot likumā šādu terminu "çters" un ka mēs neesot vispār līdz šim tā īpaši domājuši par šo fizikas terminu, kurš ir ieklīdis šīs nozares terminoloģijā un nebūt neatbilst savam saturam. Un tādēļ viņš mums ieteica allaž izvairīties no šā termina, un tādēļ viņš principā uzskatīja, ka šis priekšlikums nebūtu īpaši atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Vai jūs izmantosiet 8 minūtes?

J.Sinka (TB).

Mazāk... Dāliņa kungam iebildums bija pret vārdu "çters" - krieviski "efir". Tas ir, tā sakot, ienācis šeit gandrīz reizē ar krievu tankiem. Mēs varētu iztikt bez šā vārda, bet citādi tā papildinājuma jēga ir diezgan liela. Runājot par atsevišķiem vārdiem, es ceru, ka komisija trešajā un galīgajā lasījumā lietos vārdu "zemteksts" vārda "subtitrs" vietā, ko es nesapratu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es gribētu tikai pievērst jūsu uzmanību tam, ka, ja mēs piekrītam Rugātes kundzes ieteikumam sakārtot šo tekstu konceptuāli, gatavojot trešo lasījumu, tad mans priekšlikums būtu - arī šeit rakstīt nevis... "Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 20 procentus...". Bet šeit būtu jāpieraksta klāt, ka tas neattiecas uz pirmo programmu, kurai būtu jābūt valsts valodā. Un pārējām - šie 20 procenti. Tātad tas ir šeit jāprecizē, jo tagad iznāk, saprotiet, ka visās ir... Tad pirmā programma arī būs... tātad mums vajag vēlreiz uzsvērt, ka pirmā programma ir tikai valsts valodā, un visi šie precizējumi tad ir jāieraksta šeit iekšā. Nevis vienkārši rakstīt, ka 20 procenti no kopējā raidlaika... Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Vēl vārdu lūdz Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Kreituse (DPS).

Es tieši tāpat gribētu pievienoties Kiršteina kungam, jo man liekas, ka šis pants atkal ir viens no neizstrādātajiem un neskaidrajiem. Raidorganizācija - te ir jāatdala valsts radio no privātām organizācijām.

Otra lieta. Te ir jānoskaidro, vai šeit ietilpst arī dziesmu teksti vai tie ir mutiskie teksti. Par ko ir runa?

Trešais. Ja mēs šādā veidā rakstām par raidorganizācijām kā tādām, vai Latvijā dzīvojošo minoritāšu, kurām ir savas kultūras biedrības, valoda ir ieskaitāma šajās svešvalodās? Kas šeit attiecas? Tā ka te ir vesela rinda neskaidrību, uz kurām vajadzētu saņemt atbildes, jo, ja mēs domājam par privāto radio, par privātajām raidstacijām, kas šeit ir, tad mums ir jāatceras, ka tās ir privātās, kas eksistē no savas naudas, un, šādā veidā ierobežojot viņu raidlaikus, mēs nonākam pretrunā ar brīvā tirgus attiecībām, ja mēs valstī par tādām gribam runāt. Tātad šis pants ir jāsakārto, un mans priekšlikums būtu šo pantu šodien vispār nebalsot, noraidīt, bet sakārtot uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Tagad gan noslēgsim debates par šo jautājumu. Lūdzu, referente!

A.Rugāte. Jā, es varētu piekrist, ka šo pantu varētu sakārtot uz trešo lasījumu... Kas te notiek? Īsais? (Balsis no zāles)... Neizturēja... Jā, droši vien tas ir protests pret to, ka šajā pantā nav iestrādāts neviens priekšlikums, tāpēc arī mikrofroni neiztur mūsu sarunas... Tā tas varētu būt, bet kā mēs pēc procedūras darām? Šeit ir arī citi priekšlikumi, kuros šī procentu attiecība valsts valodai un svešvalodām ir atšķirīga, un katrā no priekšlikumiem tā tomēr ir citāda. Priekšlikumi ir četri... nē, pieci, tātad mēs varam noraidīt visu pantu uzreiz, varam balsot katru priekšlikumu un pēc tam trešajā lasījumā atbilstoši balsojumiem, kā Saeima izsaka, sakārtot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāti, kuri iesnieguši priekšlikumus, kā es saprotu, visi lūdz balsot. Deputāts Putniņš atsauc savu priekšlikumu. Tātad paliek deputātes Rugātes priekšlikums, deputāta Ābiķa un deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikums. (Starpsauciens no zāles: "Âbiķis noņem savu priekšlikumu!")

A.Rugāte. Tos mēs vēl neesam diskutējuši.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis atsauc savu priekšlikumu. Deputātes Rugātes un deputātu Jurkāna, Kuprijanovas, Urbanoviča priekšlikums. Divi priekšlikumi. Sākam debatēt par šiem priekšlikumiem. Vai jūs nedzirdat mani?

A.Rugāte. Zālē neko nedzird... Nočirkstēja un izdzisa...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Arī šeit jūtams, ka laikam darbojas ne visi skaļruņi... (Starpsaucieni no zāles: "Mûs atslēdza!")

A.Rugāte. Nav mikrofona vispār....

Sēdes vadītājs. Arī referente ir pilnīgi atslēgta. Godātie deputāti, vai jūs mani tomēr dzirdat? Tad mēs sēdi varam tālāk vadīt un lemt par tās tālāko darbību, jo ir iesniegti deputātu priekšlikumi, un ir arī daudzi priekšlikumi, kā mums tālāk strādāt, bet, tā kā mums nav iespējas tagad apspriest deputātes Rugātes un deputātu Jurkāna, Kuprijanovas un Urbanoviča priekšlikumus par 19. pantu, tad šos priekšlikumus apspriedīsim pēc tam, kad būsim izskatījuši deputātu priekšlikumus par sēdes turpmāko darbu. Nav iebildes deputātiem? (Starpsaucieni: "Nav! Nav iebildes!") Nav.

Skatīsim iesniegšanas secībā. Nolasu visus priekšlikumus. Pirmais. Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus: "LNNK frakcijas deputāti ierosina izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē 14. jūnijā laikā no 15.30 līdz 17.00 sakarā ar tautas sēru dienas atceri pie Brīvības pieminekļa. Seile, Lambergs, Puriņa, Berklavs, Tabūns."

Nākošais priekšlikums. To iesnieguši deputāti Rozentāls, Sinka, Lakševics, Gundars Bērziņš, Kokins: "Sakarā ar Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas pasākumiem un deputātu līdzdalību tajos lūdzam 1995. gada 14. jūnija Saeimas ārkārtas sēdi pārtraukt pulksten 17.00 līdz 1995. gada 21. jūnija pulksten 14.00".

Deputāti Joahims Zīgerists, Kušnere, Fjodorova, Bartaševics, Stroganovs, Milbergs, Saulītis: "Ðodien, 14. jūnijā, pulksten 18.00 pie Brīvības pieminekļa notiks liela miera demonstrācija un dievkalpojums. Šo pasākumu rīko Tautas kustība "Latvijai". Mēs piedāvājam: lai visi ieinteresētie deputāti varētu piedalīties šajā pasākumā, šodienas sēdē no pulksten 18.00 izsludināt pārtraukumu. Vēl labāk būtu šodienas sēdi slēgt jau pulksten 15.30."

Nākošais. Deputāti Panteļējevs, Elferts, Indulis Bērziņš, Imants Daudišs, Aija Poča: "Ierosinām pārtraukt šā gada 14. jūnija ārkārtas sēdi pulksten 15.30 līdz 15. jūnijam pulksten 9.00".

Pēc būtības par katru no priekšlikumiem deputāti var runāt "par" vai "pret" 5 minūtes. Būtu labi, ja jūs tiešām nerunātu par katru priekšlikumu, jo pagājušajā reizē sēdes vadītājs saņēma piezīmi par to, ka deputāti runāja par visiem priekšlikumiem. Deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - deputāts Kiršteins.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs, vienojoties starp frakcijām, piekrītam iesniedzēju vārdā atsaukt mūsu priekšlikumu un gribam atbalstīt kolēģu iesniegto priekšlikumu par darba atsākšanu rīt no rīta.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls iesniedzēju vārdā atsauc savu priekšlikumu un atbalsta to priekšlikumu, kurā ir lūgts tagad pārtraukt sēdi un atsākt darbu rīt pulksten 9.00. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Mēs arī atsaucam savu priekšlikumu un ierosinām tagad pārtraukt šo sēdi un turpināt to rīt no rīta, jo, ja mēs saņemtos, tur varētu ļoti ātri, vienā stundā, pabeigt visu to lietu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to paliek tikai viens balsojums. Jūs vēlaties runāt? (No zāles deputāte J.Kušnere: "Mçs noņemam savu priekšlikumu!") Arī deputāte Kušnere iesniedzēju vārdā atsauc priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Tad jau nav ko balsot!") Ir gan ko balsot. Paliek viens priekšlikums - "Ierosinām pārtraukt šāgada 14.jūnija ārkārtas sēdi pulksten 15.30 līdz 15.jūnijam pulksten 9.00". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Vai nevajadzētu vienreiz reģistrēties? Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācija! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrējieties! Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - lūdzu nolasīt tos deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Māris Budovskis, Ilmārs Dāliņš, Māris Grīnblats, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Edvīns Kide, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Larisa Laviņa, Andris Līgotnis, Voldemārs Novakšānovs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Indra Sāmīte, Jānis Straume, Zigurds Tomiņš un Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītājs. Saeimas ārkārtas sēde tiek pārtraukta līdz 15.jūnijam pulksten 9.00. Līdz rītam sēdi slēdzam.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

Visu upuru, kas ir gājuši bojā un cietuši no

komunistiskā režīma, godināšana ar klusuma brīdi

Par procedūru - dep. J.Sinka - 1.lpp.

Likumprojekts æElektroniskie sabiedrības saziņas

līdzekļiæ (2.lasījums) (Turpinājums) (Pārtraukts)

(370. un 581.dok.)

Ziņo - dep. A.Rugāte (12.pants) - 1.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Putniņš - 6.lpp.

- dep. M.Andersons - 6.lpp.

- dep. P.Tabūns - 8.lpp.

- dep. A.Berķis - 8.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 11.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 13.lpp.

- dep. G.Bērziņš (18.pants) - 14.lpp.

- dep. A.Siliņš - 14.lpp.

- dep. M.Andersons - 15.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 16.lpp.

- dep. P.Putniņš - 18.lpp.

- dep. M.Andersons - 18.lpp.

- dep. I.Kreituse - 20.lpp.

- dep. P.Putniņš - 20.lpp.

- dep. P.Tabūns - 20.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 27.lpp.

- dep. J.Sinka - 31.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 31.lp.

- dep. I.Kreituse - 32.lpp.

Par sēdes pārtraukšanu - 33.lpp.

Priekšlikumi` - dep. A.Rozentāls - 34.lpp.

- dep A.Kiršteins - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 35.lpp.