Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 12.aprīļa sēdi paziņoju par atklātu. Iepriekšējā sēdē tika skatīts likumprojekts "Reliģisko organizāciju likums" otrajā lasījumā. Lūdzu, atšķiriet šā likumprojekta 12.lappusi! Tika izskatīts pirmā lasījuma 11.pants, kas atbilst otrā lasījuma 8.pantam. Debates par šo pantu bija pabeigtas, bet par panta pieņemšanu kopumā nenobalsoja. Lūdzu nākt tribīnē referentu - "Latvijas ceļa" deputātu Antonu Seikstu, kurš referē komisijas vārdā! Vai jūs piekrītat tādai procedūrai, ka mēs tagad balsotu par pantu kopumā?

A.Seiksts (LC).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Procedūra ir pilnīgi pareizi formulēta.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, izturieties klusāk! Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu, atšķiriet dokumentu 12.lappusē! Balsosim par 8.panta redakciju kopumā - ar tiem priekšlikumiem, kurus Saeima ir akceptējusi iepriekšējā sēdē. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 8. Tātad 8.panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu tālāk!

A.Seiksts. Pēc vecās numerācijas nākamais ir 12.pants - "Reģistrācijas atlikšana". Tas ir svītrots, jo mēs esam akceptējuši citu koncepciju, proti: nevis reģistrācijas atlikšana uz noteiktu laiku, bet tūlītēja reģistrācija, nosakot pārreģistrēšanās termiņu - tādu vai citādu. (Šobrīd tas ir trīs gadi.) Tāpēc šis pants šajā redakcijā konceptuāli, ja tā var teikt, "krīt ārā". Komisija iesaka to svītrot, jo tas neatbilst koncepcijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? No teiktā izriet, ka tas nebūtu balsojams, ja panta saturs konceptuāli izriet no iepriekšējos pantos akceptētiem priekšlikumiem.

Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Otrā lasījuma redakcijas 11.pants - "Reģistrācijas atteikums". Šajā pantā ir paredzēti tie gadījumi, kad var atteikt reģistrāciju, un kārtība, kādā tas notiek. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums - iestrādāt pantā "normu, pēc kāda laika reģistrācijas atteikuma gadījumā var atkārtoti griezties pēc reģistrācijas". Priekšlikums ir pieņemts. Pants ir papildināts ar ceturto sadaļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - par 11.panta redakciju un par komisijas...

A.Seiksts. Tas ir tikai par Tautas saskaņas partijas priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Jā, par komisijas atzinumu un priekšlikumu. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Seiksts. Deputātes Rugātes priekšlikums - trešo punktu izteikt pirmā lasījuma redakcijā - ir daļēji pieņemts. Šī deputātes Rugātes koncepcija ir gan šeit, gan 5.panta sestajā un 11.panta pirmajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu un komisijas ieteikto redakciju ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Seiksts. Deputāta Grīnblata priekšlikums precizēt 3.punktu ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Vai pret 11.panta redakciju, ko piedāvā komisija, ir kādas iebildes? Nav. Esam pantu akceptējuši.

Nākamais pants.

A.Seiksts. Nākamais ir 14.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 12.pants otrā lasījuma redakcijā - "Tieslietu ministra lēmuma pārsūdzēšana". Ir deputātes Rugātes priekšlikums saglabāt pirmā lasījuma redakciju; tas ir pieņemts. Ir pieņemts arī Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums aizstāt vārdus "Tieslietu ministrijas" ar vārdu "tieslietu ministra".

Sēdes vadītājs. Vai pret 12.panta redakciju deputātiem ir kādas piezīmes vai piebildes? Nav. 12.pants pieņemts.

A.Seiksts. Otrā lasījuma 13.pants - "Reliģisko organizāciju tiesības". Par šo pantu ir saņemti deputāta Lagzdiņa, deputātes Prēdeles un Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums - svītrot pirmo daļu, jo reliģiskajām organizācijām ir plašākas tiesības. Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes šeit? Nav. Tālāk!

A.Seiksts. Deputātes Prēdeles priekšlikums komisijā nav pieņemts. Ja atļauts, sniegšu ļoti īsu komentāru - pāris vārdos. Proti, būtība ir tā, ka tikai reģistrētām reliģiskām savienībām, baznīcām ir tiesības... Jā, runa ir par... Vārdu sakot, tiesības savās veidlapās un zīmogos lietot... tikai reģistrētām reliģiskajām organizācijām ir tiesības savās veidlapās un zīmogos lietot reliģiskos nosaukumus un reliģisko simboliku. Komisija vadījās pēc tā praktiskā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Deputāt Seikst, vienu minūti, lūdzu, paklusējiet, lai deputāti iepazīstas ar šo pantu! Jo zālē ir troksnis, visi apspriež šo pantu.

Lūdzu, turpināsim!

A.Seiksts. Komisija vadījās pēc tā praktiskā stāvokļa, kāds šobrīd ir, - ka ļoti bieži notiek patvaļīga reliģiskās simbolikas izmantošana dažādu saimniecisko organizāciju veidlapās un pat zīmogos. Varu minēt vienu piemēru. Nodibināta SIA "Tip & Co: vecticībnieki", par kuru nevienai no Latvijas valstī reģistrētajām vecticībnieku draudzēm nav nekādu ziņu, neviens nav devis akceptu, bet šī SIA ir nokļuvusi parādos Zemes bankai, un banka šobrīd... ne šobrīd, bet nesenā pagātnē griezās pie vecticībnieku draudzēm ar prasību dzēst parādu, bet es atkārtoju, nevienai no draudzēm nekāda sakara ar šo saimniecisko organizāciju nav bijis - nekad! Ir arī citi gadījumi, kad mēģina izmantot gan muitas nodokļa atvieglojumus, gan citus atvieglojumus, kādi ir likumdošanā, - izmantot tos bez reliģisko organizāciju ziņas. Bieži vien šādas simbolikas izmantošana novērš valsts institūciju uzmanību, un ar to diemžēl tiek spekulēts, tāpēc mēs gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka tikai reģistrētās reliģiskās organizācijas drīkst lietot šo simboliku.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par Aidas Prēdeles priekšlikumu. Lūdzu! Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Prēdele (KDS).

Es tomēr, cienījamie kolēģi, ļoti lūgtu nobalsot par šo manu priekšlikumu, jo, manuprāt, ja paliek šāda norma mūsu likumā, tādā gadījumā es to uzskatu par lielu demokrātijas pārkāpumu, jo Seiksta kunga minētie piemēri ir katras bankas problēma, un beigu beigās - noskaidrot, kas kurš ir... tas ir jāskaidro citām organizācijām, bet katram pilsonim, katrai pilsoņu grupai, kura jūtas, ka viņa ir piederīga pie kristīgās pasaules, ir tiesības izmantot savās veidlapās, savās vizītkartēs, savā kaut kādā personiskajā sarakstē kristīgo simboliku. Es, piemēram, zinu ļoti daudz mācītāju, kuri uz savām vizītkartēm ir uzlikuši gan Lutera rozi, gan krustu, gan arī cita veida simboliku, piemēram, Luterāņu federācijas simboliku, Pasaules baznīcu padomes simboliku, un es tur nesaskatu absolūti nekā nepareiza. Man kā pilsonim ir tādas tiesības - krusts pieder visiem, Lutera roze pieder visiem, un kristīgā simbolika pieder absolūti visiem kristīgiem ļaudīm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt par šo priekšlikumu? Nav. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas teikt īsu komentāru? Lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi, runa ir tikai par zīmogiem un veidlapām, nevis par individuālā patēriņa... piedodiet par šādu teicienu! ...individuālās lietošanas zīmēm un simboliem. Attiecībā uz veidlapām un zīmogiem komisija tomēr paliek pie sava - ka tikai ar reliģisko organizāciju akceptu kāds drīkst lietot reliģiskos nosaukumus un reliģisko simboliku. Es atkārtoju: ir runa tikai par zīmogiem un oficiālām veidlapām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāte Prēdele ierosina svītrot panta otro daļu, proti: Tikai reģistrētajām reliģiskajām organizācijām ir tiesības savās veidlapās un zīmogos lietot reliģiskos nosaukumus un simboliku". Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 27, atturas - 22. Deputātes Prēdeles priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Pēc Juridiskā biroja priekšlikuma Cilvēktiesību komisija pārstrukturēja pantu un trešo un piekto daļu pārcēla uz citu pantu, un ceturtā daļa ir svītrota.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā mēs esam balsojuši par deputātes Prēdeles priekšlikumu un komisija ir pārstrukturējusi 13.pantu un laikam nedaudz arī redakcionāli izmainījusi, ir nepieciešamība balsot par 13.pantu komisijas ieteiktajā redakcijā otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par 13.panta redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 8. 13.panta redakcija ir pieņemta.

A.Seiksts. Otrā lasījuma 14.pants. Pants saucas - "Reliģisko organizāciju darbība". Ir iesniegts Cilvēktiesību komisijas priekšlikums pārstrukturēt pantu, iekļaujot tajā 8.panta otro daļu un 14.panta daļas, kas reāli attiecas uz šo daļu. Par to mēs runājām jau iepriekšējā pantā. Pēc Juridiskā biroja priekšlikuma, šīs daļas piekritība vairāk attiecas uz 14.pantu. Komisijā priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, - vai pret 14.panta redakciju - "Reliģisko organizāciju darbība" - ir kādas iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to 14.pants ir akceptēts. Tālāk!

A.Seiksts. Otrā lasījuma 15.pants. Pants saucas - "Reliģisko organizāciju uzņēmējdarbība un saimnieciskā darbība". Ir trīs priekšlikumi: divi Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi un Finansu ministrijas priekšlikums. Tie visi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes pret 15.panta redakciju "Reliģisko organizāciju uzņēmējdarbība un saimnieciskā darbība"? Vai deputātiem ir kādas iebildes pret tiem deputātu priekšlikumiem, kurus komisija ir pieņēmusi, un arī pret Finansu ministrijas priekšlikumu? Nav iebildes. Līdz ar to 15.pants ir akceptēts.

A.Seiksts. Pirmā lasījuma 18.pants - "Humānā palīdzība" - pēc deputāta Lagzdiņa, Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas un Finansu ministrijas priekšlikuma ir svītrots. Komisija piekrita un šo priekšlikumu pieņēma, jo šis pants tikai daļēji attiecas uz šo likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Otrā lasījuma redakcijas 16.pants jeb pirmā lasījuma redakcijas 19.pants - "Reliģisko organizāciju īpašums". Ir deputātes Rugātes priekšlikums atjaunot 19.panta otrās daļas pirmā lasījuma redakciju. Šis priekšlikums ir pieņemts. Nav pieņemts Ministru kabineta priekšlikums otro daļu svītrot, jo tā dublējot citus likumus. Ļoti īsi gribu komentēt komisijas viedokli. Ar tām reliģiskajām savienībām, kuras Latvijā darbojas pēc saviem statūtiem, Satversmes un nolikumiem ilgu laiku, nav nekādu problēmu. Taču komisija uzskata, ka, veidojoties jaunām reliģiskām savienībām, šī redakcija ir jāpatur, lai nebūtu pārpratumu sakarā ar Latvijas Republikā esošā nekustamā un kustamā īpašuma juridisko likteni nākotnē. Komisija lūdz atbalstīt šo redakciju, šo punktu.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums - panta trešo daļu papildināt ar normu, ka šo īpašumu aizliegts ieķīlāt, - ir pieņemts.

Nav pieņemts deputātes Rugātes priekšlikums - panta trešo daļu papildināt ar vārdiem "izņemot likumdošanā paredzētus gadījumus, kad uzņēmuma dibinātājs atbild ar visu savu īpašumu". Pirmkārt, tas nav pieņemts tāpēc, ka to tā vai tā regulē likums, un, otrkārt, mēs gribējām... komisija gribēja tomēr akcentēt, ka dievnami kā tādi nav ieķīlājami. Komisija lūdz atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Rugāte piekrīt? Deputāte Rugāte pašlaik sēdē nepiedalās, viņas nav zālē. Vai frakcijas deputātiem ir iebildes pret šo komisijas priekšlikumu? Nav iebildes. Un pārējiem deputātiem?.. Arī pārējie neiebilst. Līdz ar to akceptējam komisijas priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Un Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - panta ceturto daļu svītrot, iekļaujot to otrajā daļā, - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Seiksts. 20. pants - reliģisko organizāciju...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tātad pret 16. pantu kopumā deputātiem iebildes nav, un līdz ar to mēs esam šo pantu akceptējuši. Tālāk!

A.Seiksts. Paldies! 20. pants - "Reliģisko organizāciju darbinieku sociālā apdrošināšana" - ir svītrots, jo, komisijasprāt, šo problēmu regulē citi likumi un nav vajadzības to atkārtot šeit.

Sēdes vadītājs. Vai pret 20. panta svītrošanu deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptējam. Tālāk!

A.Seiksts. Paldies! Nākamais ir 21. pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 17. pants otrā lasījuma redakcijā: "Reliģisko organizāciju pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtība". Ir pieņemti Cilvēktiesību komisijas un Ministru kabineta priekšlikumi par.... vārdu sakot, noteikumi, kas regulē pašlikvidēšanos un reorganizāciju. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu punktu, paredzot tajā normu, ka gadījumā, ja reliģiskā organizācija atjauno savu darbību, tai ir jāreģistrējas no jauna.

Deputāta Lagzdiņa priekšlikums ir pieņemts citā redakcijā. Ja atļauts, kolēgi, es to nelasīšu, jo visiem tas ir redzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pabeidziet visus komentārus par šo pantu!

A.Seiksts. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikums ir pieņemts, un ir pieņemts arī Ministru kabineta priekšlikums precizēt ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, lemsim par 17. pantu - "Reliģisko organizāciju pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtība"! Vai ir kādas iebildes pret tiem deputātu, Ministru kabineta un Cilvēktiesību komisijas priekšlikumiem, kurus atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā vai daļēji ņēmusi vērā? Un līdz ar to jums ir jauna 17. panta redakcija. Vai pret šo redakciju ir kādas iebildes? Nav iebildes. 17. pants ir pieņemts.

A.Seiksts. Otrā lasījuma 18. pants - "Reliģisko organizāciju darbības izbeigšana". Te ir paredzēti tie gadījumi, kad reliģisko organizāciju darbību var izbeigt tiesas vai beztiesas ceļā, pareizāk, - tiesas ceļā. Ir pieņemts Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums - aizstāt vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "tieslietu ministrs". Ir pieņemts arī deputātes Rugātes priekšlikums, nav pieņemts deputāta Grīnblata priekšlikums - svītrot piektās daļas 1. punktu, kurā ir runa par to, ka tiesa var izbeigt reliģiskās organizācijas darbību, ja tā pieļauj šādus likumpārkāpumus... Deputāts Grīnblats ierosina svītrot daļu "Sludina reliģiskās neiecietības vai naida idejas". Diemžēl komisija šiem priekšlikumiem nevarēja piekrist, jo daudzu, īpaši jauno - un šajā gadījumā es varētu teikt, ka tikai jauno - reliģisko organizāciju darbības praksē bieži vien šī naida kurināšana diemžēl ir sastopama.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu - 22. pants pirmajā lasījumā un 18. pants otrajā lasījumā. Vai pret katru no šiem priekšlikumiem ir kādas iebildes? Pret Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas pieņemtajiem priekšlikumiem nav iebildes? Nav. Par deputāta Grīnblata priekšlikumu, kuru komisija nav pieņēmusi... Vispirms - vai deputātam Grīnblatam vai frakcijas deputātiem ir iebildes? Nav. Deputātiem arī nav iebildes? Nav. Pret deputātes Rugātes priekšlikumu un komisijas lēmumu deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs 18. pantu - "Reliģisko organizāciju darbības izbeigšana" - esam akceptējuši. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 19. pants otrā lasījuma projektā - "Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas sekas". Ir trīs priekšlikumi: Cilvēktiesību komisijas, deputātes Rugātes un Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ja kolēģi atļauj, es tos nelasīšu, jo visi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret 19. panta priekšlikumiem un 19. panta - "Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas sekas" - redakciju komisijas piedāvātajā redakcijā ir iebildes? Visi priekšlikumi ir pieņemti, ko izvirzīja deputāti vai komisijas. Iebildes nav, līdz ar to 19. pantu esam akceptējuši.

A.Seiksts. Man ir... vai drīkst, priekšsēdētāja kungs un kolēģi, jautāt: vai pārejas noteikumus otrajā lasījumā mēs neanalizējam vai analizējam?

Sēdes vadītājs. Nu... katrā ziņā mēs jūs uzklausīsim.

A.Seiksts. Mēs pārejas noteikumus otrajā lasījumā iestrādājām tādēļ, lai būtu skaidrāks likuma burts un gars, jo dažus pantus šie pārejas noteikumi komentē, bet pārejas noteikumi pēc mūsu prakses un pēc Kārtības ruļļa ir akceptējami trešajā lasījumā. Viņi bez tam noteikti tiks papildināti, un es nedomāju, ka šobrīd pārejas noteikumi būtu akceptējami, jo trešajā lasījumā tie vēl var mainīties, arī dažu pantu redakcija. Tāpēc komisija lūdz likumprojektu akceptēt otrajā lasījumā un balsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā, un pēc tam gatavosim trešo.

Sēdes vadītājs. Esam pabeiguši izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Reliģisko organizāciju likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seiksts. Paldies, kolēģi, par balsojumu! Komisija lūdz priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 1. maijam.

Sēdes vadītājs. Vai pret iesniegšanas termiņu deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti, mēs esam pabeiguši likumprojekta izskatīšanu, kurš tika aizsākts iepriekšējā sēdē. Tagad izskatīsim 12. aprīļa sēdes darba kārtību.

Vispirms. Prezidijā ir iesniegti dažādi priekšlikumi par darba kārtību, un spriedīsim par secību vispirms. Ļaujiet jums viņus nolasīt iesniegšanas secībā.

Un pirmais dokuments ir nr. 413 - Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdz 1995. gada 12. aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: izskatīt likumprojektu "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums" (darba kārtības 46. punkts) pēc likumprojekta "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (darba kārtības 38. punkts). Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Vai kāds vēlas par to runāt? Iebildes nav. Līdz ar to Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Nākošo priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Brūvers, Stalts, Velta Puriņa: "Ierosinām atlikt Saeimas 12. aprīļa sēdes darba kārtības 9.jautājuma "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā" izskatīšanu uz pavasara sesijas pirmo sēdi sakarā ar to, ka grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuri nosaka SAB direktora iecelšanu, balsojot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, stājas spēkā tikai 25. aprīlī." Godātie deputāti, šis jautājums būtu jāizšķir tad, kad mēs sākam viņu izskatīt, bet es domāju, ka, tā kā deputāti ir iesnieguši un mēs te izskatām visu darba kārtību, tad, lai būtu arī pilns priekšstats jau pašā sākumā par mūsu darbu, es ierosinu šo jautājumu izskatīt tūlīt pie darba kārtības. Un šajā sakarā ir saņemts priekšlikums, kuru iesniedz desmit deputāti: "Ierosinām balsot par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Deputāts Straume, Grīnblats, Pētersons, Panteļējevs, Grīgs, Indulis Bērziņš, Inkēns, Lībane, Bunkšs, Zvaigzne." (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tas noņem to iepriekšējo!") Līdz ar to, godātie deputāti, mēs redzam, ka lielākā daļa no pirmā dokumenta iesniedzējiem ir parakstījušies uz otrā, bet ir arī daži deputāti, kuri nav to izdarījuši. Līdz ar to sēdes vadītājam acīmredzot vajadzētu jums ierosināt šo jautājumu atstāt darba kārtībā un arī par tā izskatīšanas pašu procedūru tad vajadzētu lemt. Un tie deputāti, kuri uzskatīs, ka šis jautājums tomēr pēc 25. aprīļa būtu izskatāms... arī šis priekšlikums tiks balsots, ja deputāti uzstās par to, tāpēc pagaidām, kamēr mēs izskatām darba kārtības jautājumu izskatīšanas secību vai izslēgšanu no darba kārtības, mēs šo jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu neizskatīsim.

Nākamais ir no frakcijas "Latvijas ceļš", kur deputāti lūdz Saeimas 1995.gada 12.aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" izskatīt pēc septītās sadaļas - "Saeimas 16.marta sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi"- pēc likumprojekta "Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Parakstījuši 10 deputāti, atļaujiet nenolasīt uzvārdus. Vai nav iebildes deputātiem? Nav.

Ir arī citi priekšlikumi, un deputāts Jānis Lagzdiņš komisijas vārdā ierosina Saeimas Prezidijam sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 26.aprīlī pulksten 14.00 par likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Atļaujiet tad Prezidijam sēdes laikā to izskatīt, un tad sēdes noslēguma daļā kā vienmēr kopā lemsim, kurā laikā tas izdevīgāk būtu, jo Prezidijs, kā jūs zināt, vienmēr atbalsta ārkārtas sēdes, ja to pieprasa komisijas.

Vai visi priekšlikumi ir izskatīti par darba kārtību?

Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtību. Pirmie ir Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Par dzīvokļu īpašumu". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nekad nav atteikusies izskatīt un sagatavot Saeimā iesniegtos likumprojektus. Mēs esam vadījuši Dzīvokļu privatizācijas likumprojekta sagatavošanu, Medību likumprojekta, arī par pieminekļu aizsardzību un daudzus citus, kuri absolūti neietilpst mūsu komisijas kompetencē. Mēs esam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet likumprojekts "Par dzīvokļu īpašumu" ir klasisks privāto tiesību jautājums, bet mūsu komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - ir publisko tiesību komisija. Citās valstīs tā sauc šo komisiju, tādēļ es lūdzu tomēr nenodot mums kā atbildīgajai komisijai šo likumprojektu un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir otrā vai trešā komisija, kas atbild par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis ir tas pats jautājums, kuru pieminēja, bet tam būtu papildinājumi, un tos es varbūt nolasīšu, jo tas ir saistīts ar zemes sadali arī. Tas nozīmē - laukos, pilsētās un lielpilsētu nomalēs. Runa būs arī par māju, dzīvokļu un zemes privatizācijas jautājumu un nepieciešamajiem papildu līdzekļiem zemes reformas realizēšanai. Iepazīstoties ar Latvijas Republikas ekonomikas ministra Jāņa Zvanītāja ziņojumu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jāsecina, ka privatizācijas lēnā gaita, sevišķi lauku rajonos, ir saistīta ar līdzekļu trūkumu zemes iemērīšanas darbiem. Lai realizētu zemes reformas atjaunošanu, īpašnieku tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem... potenciāli zemes īpašnieki, kas vēlas izpirkt zemi par sertifikātiem, nevar to izdarīt, jo Valsts zemes dienesta noteiktie mērniecības darbu izcenojumi ir tik augsti, ka pilsoņi, it sevišķi laukos, nav spējīgi apmaksāt šos darbus. Savukārt bijušā īpašnieka zemes tiesību atjaunošanai un zemes iemērīšanai atvēlētie budžeta līdzekļi ir tik nelieli, ka ir gadījumi, ka vienā pagastā pietiek tikai viena īpašnieka zemes iemērīšanai. Ja, piemēram, šis īpašums sastāv no vairākiem desmitiem hektāru, tad pārējiem atliek gaidīt rindā uz nākamo gadu vai pašiem to izdarīt par saviem līdzekļiem - apmaksāt mērniekam viņa darbu. Tāds stāvoklis ir Cēsīs, Gulbenē, Ogrē, Limbažos, Valmierā un daudzos citos rajonos.

Sakarā ar iepriekš minēto lielas grūtības lauku rajonos rada arī dzīvokļu un māju privatizācija, jo šis privatizācijas process bez zemes privatizācijas un zemes īpašuma nostiprināšanas nevar notikt. Zemes mērīšanas darbu lēnā norise naudas trūkuma dēļ ir pamats visa privatizācijas procesa kavēšanai, tāpēc ar privatizācijas sertifikātiem pašreiz faktiski nav iespējams šo darbu veidot. Valsts vērtspapīru tirgū tiem ir ļoti zema cena. Lai izkļūtu no šī stāvokļa, būtu nepieciešams ierosināt un izdarīt grozījumus 1995. gada valsts budžetā, lai zemes reformai, sevišķi mērniecības darbiem, tiktu palielināta budžeta līdzekļu piešķiršana. Ja šāds risinājums netiktu akceptēts, Finansu ministrijai vai Ministru kabinetam līdzekļi jāiedala no valsts rezerves fondiem. Pretējā gadījumā ekonomiskās stagnācijas periods var ieilgt. Mums cita ceļa pašreiz nav. Ja mēs nevaram no valsts dabūt, varbūt mēs varam ar Izlīdzināšanas fondu šo lietu nokārtot, bet, kā jūs redzat, zemes un māju privatizācija ir tik cieši kopā saistītas, ka mēs nevaram tās vienu no otras atdalīt. Es ceru, ka mēs varēsim šo nākamo papildinājumu, ko Lagzdiņa kungs jau minēja, atrisināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs apspriežam Saeimas Prezidija atzinumu par nodošanu komisijām. Deputāts Žīgurs runāja par pašu likumprojektu. Lūdzu to darīt pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā, apspriežot likumprojektu.

Tagad vārds Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas priekšsēdētājam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, jo tas ir privāto tiesību jautājums. Tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija paliktu kā otra komisija, ja citas komisijas neizsaka savu vēlmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai citu priekšlikumu nav, lūdzu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj iesniegto likumprojektu "Par dzīvokļu īpašumu" nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk ziņojums - "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Grotam".

Irēna Folkmane - sekretāra biedre. Lūdzu!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Prezidijs savā sēdē izskatīja deputāta Andra Grota iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu laikā no 1995.gada 25.aprīļa līdz 18.maijam. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 8.panta 1.punktu, kurš paredz, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot neapmaksātu atvaļinājumu, Prezidijs nolēma piešķirt deputātam Grotam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 25.aprīļa līdz 1.maijam. Atbilstoši minētā panta 3.punktam, kurš paredz, ka tādā pašā kārtībā izlemjami iesniegumi par atvaļinājuma pagarināšanu, Prezidijs nolēma pagarināt deputātam Grotam atvaļinājumu līdz 1995.gada 7.maijam. Sakarā ar Bostonas draudžu ielūgumu Prezidijs nolēma attaisnot deputāta Grota prombūtni Saeimas sēžu laikā no 1995. gada 7.maija līdz 18.maijam.

Sēdes vadītājs. Par atvaļinājuma piešķiršanu un pagarināšanu, lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 65 - par, 2 - pret, 1 - atturas. Atvaļinājums piešķirts un pēc tam arī pagarināts.

Godātie deputāti! Izskatot atvaļinājumu lietas Prezidijā, mēs kārtējo reizi nonācām pie mūsu Kārtības ruļļa varbūt nepilnībām, tāpēc es lūdzu uzmanību. Varbūt Juridiskajai komisijai, izskatot citus priekšlikumus un citas problēmas par Saeimas kārtības ruļļa pilnveidošanu, būtu iespējams izskatīt arī atvaļinājuma lietas, jo situācija ir tāda. Paanalizēsim - tātad deputātam Grotam mēs esam akceptējuši, bet ir jāsaprot, lūk, kas: pirmo nedēļu deputāts Grots ir izprasījis, un viņš saņem neapmaksātu atvaļinājumu. Otra nedēļa tiek pagarināta, un viņš saņem neapmaksātu atvaļinājumu, pēc tam trešajā nedēļā Prezidijs attaisno prombūtni, un deputāts saņem pilnu atalgojumu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Uz kāda pamata attaisno?") Līdz ar to ir pamats attaisnot, deputāt Endziņ ... jo deputātiem ir dažādas vajadzības, viņi par tām raksta, pamato utt. Bet pretruna, protams, rodas, apspriežot šo jautājumu. Tas var vedināt - un tā tas arī notiek - deputātus uz tādu rīcību, ka faktiski jau nevajadzētu pieprasīt atvaļinājumu, bet vajadzētu pieprasīt attaisnotu prombūtni, un tad tā lieta ir pavisam citādāka. Tas, protams, rada problēmas, ja mēs salīdzinām šos argumentus, kurus iesniedz deputāti par savu lūgumu attaisnot prombūtni. Diemžēl precīzi Prezidijs to izlemt nevar, jo tādu kritēriju nav, tāpēc vienīgais lūgums deputātiem ir pēc iespējas plašāk argumentēt savas vajadzības tad, kad viņi grib nebūt klāt Saeimas darbā, bet grib pildīt citus pienākumus vai kārtot citas vajadzības, kuras, dabiski, rodas.

Tagad deputātu jautājumi un atbildes. Latvijas Republikas tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Amerika, Urbanoviča, Jurkāna, Bukovska, Staša jautājumu par Notariāta likumu. Lūdzu! Tieslietu ministrs Romāns Apsītis.

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Esmu iesniedzis rakstveida atbildi uz iesniegto deputātu jautājumu, tāpēc uzskatu, ka man nevajadzētu šo atbildi nolasīt, jo atbilde ir pavairota un izsniegta visiem deputātiem. Tas ir dokuments nr. 372-a. Es tikai, zināmā mērā papildinot šo atbildi, gribu sniegt dažus komentārus par atsevišķiem jautājumiem vai jautājumu daļām, ja šī rakstveida atbilde varbūt pilnā mērā arī deputātus - galvenokārt jau šo jautājumu autorus - nevarētu apmierināt.

Pirmkārt. Šajā jautājumā ir norādīts, ka tieslietu ministrs ir apstiprinājis civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus, kā autori izsakās, tiesa, ar atpakaļejošu datumu. Jā, es gribu teikt, ka zināmā mērā šā jautājuma autoriem ir zināma taisnība, jo es skaidri atceros, ka es parakstīju šo dokumentu šā gada 8.februārī. Šā gada! Tātad 1995.gada 8.februārī. Taču dokumentā ir norādīts 1994.gada 8.februāris. Es to izskaidroju ar savu neuzmanību, un tā ir mana vaina - zināmā mērā paviršība, jo es laikam vēl februāra sākumā biju atradies diezgan lielā aizvadītā - 1994.gada ietekmē. Un tāpat laikam šajā ietekmē ir atradies arī kolēģis - finansu ministrs Andris Piebalgs, kas dažas dienas vēlāk - 13.februārī arī parakstīja šo dokumentu. Bez šaubām, man to vajadzēja ievērot, jo varēja kļūdīties šā dokumenta sagatavotāji, bet diemžēl esmu kļūdījies arī es. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Jautājumos ir teikts, ka it kā apdrošināšanas sabiedrība "Rîga" ar nosaukumu "Rîgas apdrošināšanas sabiedrība" ir iepriekšminēto noteikumu projekta autore un līdz ar to it kā Tieslietu ministrijā izstrādātie noteikumi varētu būt izstrādāti šīs apdrošināšanas sabiedrības interesēs. Es gribu teikt, ka tas neatbilst patiesībai, jo Tieslietu ministrija ir meklējusi kontaktus arī ar citām apdrošināšanas sabiedrībām, bet bija zināma gatavība no šīs Rīgas apdrošināšanas sabiedrības puses izteikt priekšlikumus, un tādā veidā šī sadarbība ir sākusies.

Treškārt. Ir jautāts, vai šie noteikumi ir izstrādāti šīs sabiedrības interesēs vai arī iedzīvotāju interesēs. Es gribētu teikt, ka, bez šaubām, ministrija ir centusies šos noteikumus izstrādāt iedzīvotāju interesēs. Bez tam šie noteikumi ir izstrādāti, balstoties galvenokārt uz diviem likumiem - pirmkārt, uz likumu "Par apdrošināšanu" un, otrkārt, uz likumu, kas tika pieņemts jau Augstākās padomes darbības laikā ar nosaukumu "Notariāta likums". Likumi tiek izstrādāti iedzīvotāju interesēs, ne jau kādas noteiktas firmas vai kādas noteiktas ministrijas interesēs. Tieslietu ministrijai nav bijis tāda nolūka - izstrādāt kaut kādos savtīgos nolūkos šos noteikumus.

Un ceturtkārt. Es gribētu akcentēt tādu domu, ka šie noteikumi tāpat kā jebkurš tiesību akts - vai tas būtu likums vai likuma pamatots akts - nav nekāda dogma. Šīs tiesību normas tiek praksē pārbaudītas. Un, ja Tieslietu ministrijai radīsies pārliecība, ka ir nepieciešams grozīt vienu vai otru normu, tad tas, bez šaubām, arī tiks izdarīts. Tas ir viss, ko es gribēju teikt papildus iesniegtajai rakstveida atbildei. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iesniegti kādi lūgumi par debatēm? Nav. Līdz ar to esam izskatījuši šo jautājumu.

Nākošais - Latvijas Republikas tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Zīgerista, Kušneres, Pētersona jautājumiem par Uzņēmumu reģistru un ierēdņu atlasi darbam Tieslietu ministrijā. Romāns Apsītis - tieslietu ministrs. Lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Esmu sagatavojis arī uz šo jautājumu, pareizāk sakot, uz jautājumu kopu rakstveida atbildi, ko Tieslietu ministrija ir iesniegusi vakardien Saeimai. Saeimas kancelejā šis dokuments ir pavairots un iesniegts deputātiem ar numuru 400-a. Kā redzams, atbilde ir visai plaša, bet arī jautājumu bija daudz. Teikšu atklāti, ka jautājumi nebija īpaši viegli. Tie prasīja iedziļināšanos šajā problēmā, kas pēdējā laikā ir atkal kļuvusi ļoti aktuāla Tieslietu ministrijā un, es gribētu teikt, pat visā Latvijas Republikā. Es, tāpat kā atbildot uz iepriekšējo jautājumu, atkal nepakavēšos sīkāk pie mūsu sagatavotās atbildes, tikai varbūt sniegšu nelielu komentāru par šo lietu.

Mēs Tieslietu ministrijā gribam sakārtot jautājumus, visas tās attiecības, kas saistās ar Uzņēmumu reģistra darbu. Mēs visi Latvijā esam bijuši liecinieki, ka jau kopš brīža, kamēr pastāv Uzņēmumu reģistrs, tautā vienmēr ir bijusi neapmierinātība ar šīs institūcijas darbu. Jā, un būtībā Uzņēmumu reģistra darbs nav uzlabots vēl līdz pat šai dienai. Mēs cenšamies to darīt. Vienlaikus ar šo darbu mēs gribam arī panākt, lai Uzņēmumu reģistrā strādātu aktīvi, radoši cilvēki, tie, kas pārzina savu lietu un kas varētu šeit ieviest kārtību. Tagad, gatavojoties šai atbildei, un ne tikai tāpēc... vispār pēdējā laikā mēs esam centušies iedziļināties Uzņēmumu reģistra darbības vēsturē. Es personiski esmu pārskatījis turpat vai trīs gadus vecas avīzes, un galvenokārt tie ir trīs preses izdevumi: toreizējais preses izdevums "Latvijas Jaunatne", avīzes "Diena" un "Rîgas Balss". Protams, ir arī vēl citas avīzes, bet šajās trijās, mūsuprāt, visvairāk šie notikumi tika atspoguļoti turpat vai pirms trim gadiem 1992.gada maijā. Un, zināt, būtībā ir tie paši jautājumi, tās pašas problēmas un apmēram tāda pati toreizējās Tieslietu ministrijas vadības nostāja, kāda ir pašlaik.

Es gribētu minēt tikai vienu tādu secinājumu, kas tika izdarīts tolaik. Un būtībā pie šāda secinājuma mēs esam nonākuši arī šobrīd. Toreizējais tieslietu ministrs (tas ir Skudras kungs) izsakās presē, piemēram, 1992.gada 22.maijā šādi. Es citēju: "Visa šī jezga ir ministrijas jautājums. Tajā galvenais ir nevis personiskās attiecības, bet gan valsts intereses." Kādā citā vietā viņš izsakās, ka "...nav iespējams ilgāk paciest stāvokli, ka būtībā funkciju, kas ir jāizpilda valsts institūcijai, ka šo funkciju veic privātfirma". Šajā sakarā es gribētu atgādināt, ka mums ir likums "Par Uzņēmumu reģistru", kas pieņemts 1990.gadā, ar vēlākajiem grozījumiem un papildinājumiem, un šajā likumā ir norādīts, ka Uzņēmumu reģistrs veic četras galvenās funkcijas, no kurām ceturtā ... es citēju likumu: "...ir informācijas izsniegšana par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)". Mēs gribam, lai valsts institūcija šo funkciju veiktu. Tas nav izdevies. Nav izdevies vairāku gadu garumā. Kā es rakstu un kā mēs šeit norādām atbildēs, mēs uzskatām, ka ministrijā tomēr ir cilvēki, kas varētu panākt to, lai ministrija veiktu, konkrētāk, lai Uzņēmumu reģistrs veiktu šo uzdevumu.

Šajā pašā laikā jautājumi lielā mērā skar arī Tieslietu ministrijas ierēdņu komplektēšanas jautājumu, ierēdņu komplektēšanas politiku. Šajā rakstveida atbildē mēs esam diezgan daudz vietas atvēlējuši, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Un es gribētu teikt pavisam atklāti, ka mēs veicam diezgan lielu pētniecības darbu un ka šis darbs joprojām vēl nav pabeigts. Punkts šai lietai nav pielikts. Pašlaik, lielās līnijās runājot, nav juridiska iegansta, lai mēs, teiksim, uzskatītu valsts sekretāra vietnieci Ināru Vaivodi politisku motīvu vai, teiksim, tīri tādu rakstura vai atbilstības darbam motīvu dēļ par nepiemērotu darbinieci. Tāpat arī Rihardu Zolotovu. Šeit mūsu atbildē gandrīz ir izstāstīti viņu galvenie biogrāfiskie dati, bet tajā pašā laikā es, būdams tieslietu ministrs, apzinos, ka mēs esam akcentējuši galvenokārt juridisko korektumu un juridisko pusi. Taču, būdams zināmā mērā arī politisks darbinieks, - un tā tas ir, ka ministri ir politiskie darbinieki, nevis valsts ierēdņi, - es ar visu nopietnību apzinos, ka mēs nedrīkstam aiz šā juridiskā korektuma pazaudēt mūsu politisko interesi, lai Latvijas Republikas valsts iestādēs, arī valdībā, arī visās ministrijās, protams, arī Tieslietu ministrijā, strādātu ne tikai no juridiskā viedokļa nevainojami cilvēki, bet lai tie būtu arī cilvēki, kas ir lojāli, uzticīgi Latvijas Republikai.

Jūs, lasot šo atbildi, ievērojāt, ka mēs tīšām esam citējuši, devuši pilnīgu solījuma tekstu; tas ir solījums, ko, stājoties darbā, dod valsts ierēdnis savai valstij. Un tur viņš parakstās arī par to, ka viņš būs uzticīgs, viņš apņemas būt uzticīgs Latvijas Republikai. Ar parakstu tas ir apliecināts. Bet mums jau ir pieredze šeit, Saeimā. Mēs atceramies šo "piecīšu", "èetrīšu" lietu. Paraksts gan bija, bet tomēr pastāv šīs aizdomas. Mēs esam jau saistījušies ar attiecīgajām drošības iestādēm. Ne visas atbildes ir saņemtas. Ir saņemta atbilde, piemēram, no Pilsonības un imigrācijas departamenta, no Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, kurā ir norādīts, ka, lūk, 1992.gadā, piemēram, Zolotova kungs ir reģistrējies kā pilsonis, balstoties uz tādiem un tādiem dokumentiem, tomēr šis departaments arī norāda, ka joprojām viņa un vēl dažu citu lietas tiek pētītas. Tā ka, atkārtoju vēlreiz, mēs ļoti nopietni izturamies pret šo lietu. Un, ja tiks pierādīts pretējais, tad, bez šaubām, tiks izdarīti arī attiecīgi organizatoriskie secinājumi un tiks sagaidīta arī rīcība no Tieslietu ministrijas puses. Tas ir mans nelielais papildu komentārs šai diezgan plašajai, izvērstajai atbildei uz deputātu jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai nav iesniegti lūgumi par debatēm? Viens deputāts nevar pieteikties debatēs. Ir jābūt desmit deputātu iesniegumam par to, ka deputāti vēlas debatēt pēc atbildes uz jautājumu saņemšanas, un tad Saeima lemj. Tāda iesnieguma nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākošais ir jautājums "Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un Latvijas Republikas tieslietu ministra Romāna Apsīša atbilde uz Saeimas deputātu Rozentāla, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Gundara Bērziņa un Putniņa jautājumiem par situāciju Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Valsts zemes dienestā, Zemesgrāmatu reģistrā un ar to saistītām problēmām zemes reformas gaitā."

Romāns Apsītis - tieslietu ministrs. Lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Ministru prezidents ir uzticējs man atbildēt arī uz šo jautājumu.

Mēs atbildi rakstveidā iesniedzām Saeimai vakardien, 11. aprīlī. Atbilde ir pavairota, izsniegta katram deputātam, tas ir dokuments nr. 393 A. Šī atbilde -atšķirībā no divām iepriekšējām atbildēm - nav tik izvērsta, tā ir lakoniskāka (mūsuprāt, konkrēta), un šai atbildei ir pievienoti arī daži pielikumi, arī tie ir pavairoti un atrodas jūsu rīcībā.

Es kā tieslietu ministrs varu pilnīgi pievienoties šai atbildei un paskaidrot, ka jau pirms šā jautājuma iesniegšanas Tieslietu ministrija pati ir apzinājusies, ka būtībā tas ir vesels jautājumu komplekss, kas saistās ar mūsu zemes reformas īstenošanu gan pilsētās, gan arī laukos. Es personiski krāju kopijas no tiem preses izdevumiem, avīžu rakstus, kuros tiek pieminēts šā arhīva darbs, Valsts zemes dienesta darbs, kā arī Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu daļas darbs Tiesu departamenta ietvaros. Jā, stāvoklis ir slikts, es gribētu teikt, un pēdējā laikā ir arī interesanta sakritība: īsi pirms šā jautājuma saņemšanas mēs arī esam izrādījuši zināmas aktivitātes, un, varētu teikt, paralēli to ir darījusi arī Saeima, it sevišķi Saeimas Tautsaimniecības komisija, ko vada Zaščerinska kungs.

Atbildē ir pateikts, ka ir iezīmējušies divi darbības varianti, kā mums rīkoties. Pirmā varianta autore ir Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un Latvijas Valsts vēstures arhīvs, un pielikumā jūs redzat viņu izstrādāto rīcības plānu. Mēs Tieslietu ministrijā uzskatām (un tas ir pateikts arī šajā atbildē), ka darbs pie šā varianta, tāpat arī pie otra varianta, kuru ierosināja iepriekšminētā Saeimas komisija un kurā ir iesaistīta arī Tieslietu ministrija... ka šis pirmais variants, mūsu uztverē, ir grūti realizējams. Tas ir grūti realizējams pirmām kārtām tāpēc, ka tas tik tiešām saistās ar bažām, ka var tikt atteikta individuālo pieteikumu pieņemšana, jo arhīvs ir iecerējis, tā sakot, realizēt šo plānu sadarbībā ar zemes komisijām. Mums tas liekas visai dīvaini un maz pieņemami. Bez tam, pēc mūsu aprēķiniem, tas prasīs arī visai prāvus papildlīdzekļus. Mēs uzskatām, ka reālāks būtu tas rīcības plāns, kuru ir ierosinājusi iepriekšminētā Saeimas pastāvīgā komisija un kurā arī Tieslietu ministrijai ir ierādīta sava vieta un loma, kaut gan, bez šaubām, arī tad, ja mēs piekristu šim rīcības plānam, es vēl pašlaik nevaru atbildēt uz visiem apakšjautājumiem. Piemēram, ir vajadzīgs papildināt štatus. Kur ņemt līdzekļus? Kur ņemt papildu līdzekļus budžetā? Tas nav tik viegli, - ka mēs ierakstām... un saka: nu labi, iecelsim šos cilvēkus, lai viņi strādā! Bet kur mēs ņemsim naudu? Par to mums ir jādomā. Pašlaik abi varianti tiek analizēti, un tuvākajā laikā mēs izšķirsimies par to, kā mums konkrēti rīkoties. Vienlaikus es kā tieslietu ministrs varu apliecināt, ka tik tiešām sadarbībai starp tām četrām institūcijām, kas ir minētas šajā jautājumā, proti, sadarbībai starp Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Zemesgrāmatu daļu, Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju... ka kopumā šai sadarbībai ir jābūt ciešākai un darbs ir jāveic aktīvāk. Tas ir mans komentārs par šo atbildi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Desmit deputāti - Andris Rozentāls, Uldis Lakševics, Zigurds Tomiņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Oskars Grīgs, Voldemārs Novakšānovs, Gunārs Resnais, Pauls Putniņš un Aida Prēdele - saskaņā ar Kārtības ruļļa 123. panta otro daļu lūdz atklāt debates. Viens var runāt "par", viens - "pret", un tad Saeima balsos par šo priekšlikumu. Jānis Rozentāls... es atvainojos, Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls tāpēc, ka šogad beidzās termiņš, līdz kuram bija iespēja iesniegt pieprasījumus attiecībā uz īpašumiem, uz zemi, un arhīva izziņa, kura šeit varbūt nav pievienota... bet mums, tiekoties ar arhīva ļaudīm... un arhīva izziņa liecina par to, ka viņi nespēj realizēt nepieciešamo izziņu izsniegšanu šogad, strādājot tādos tempos. Un tāpēc jautājums ir vairāk nekā aktuāls, un Saeimai būtu jāpievēršas šā jautājuma risināšanai, lai mēs varētu būt lietas kursā par to, ko darīt tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu atklāt debates! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais - "Latvijas Republikas Labklājības ministrijas veselības valsts ministra Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kušneres, Laviņas, Stalta, Bartaševica un Prēdeles jautājumiem par Latvijas Republikas likuma "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" darbību." Lūdzu!

P.Apinis (Labklājības ministrijas veselības valsts ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ļaujiet man atbildēt uz jautājumiem, kas man ir uzdoti par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību.

Tātad: no 1994. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 1. janvārim Latvijas Nefroķirurģijas centrā ir veiktas 45 nieru transplantācijas operācijas, aizpagājušogad ir veiktas arī divas aizkuņģa dziedzera pārstādīšanas operācijas. Cita veida transplantācijas Latvijā nenotiek.

Tālāk. Balstoties uz Labklājības ministrijas Veselības departamenta pavēli nr. 12 (izdota 1993. gadā) un rīkojumu nr. 17 (izdota 1994. gada janvārī), nieru transplantāciju atļauts veikt tikai Paula Stradiņa valsts klīniskās slimnīcas Nefroķirurģijas centrā. Saskaņā ar minētajiem dokumentiem kaulu fasciju, cīpslu un citu audu eksplantāciju atļauts veikt Traumatoloģijas institūta audu konservācijas laboratorijā, bet radzenes transplantāciju - republikas Acu mikroķirurģijas centrā.

1995. gadā finansiālu apsvērumu dēļ ir paredzēts veikt tikai 40 nieru transplantācijas operācijas un 135 slimniekiem, kam būtu nepieciešama nieru transplantācija, uzturēt dzīvību. Tas ir pārsvarā ar hemodialīzes palīdzību, un tam visam ir paredzēti šogad 800 000 latu. Visa finansēšana ir paredzēta no valsts līdzekļiem, no valsts budžeta, taču šī finansēšana, bez šaubām, ir nepietiekama, bet tā tas ir attiecībā uz gandrīz visu, kas ir medicīnā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu iesniegumi par debatēm ir? Nav. Paldies, jautājums izskatīts.

Ir iesniegti jautājumi. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nolasīt tos.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

"Jautājums finansu ministram Andrim Piebalgam.

Finansu ministrijā ir sagatavots likumprojekts "Par Nodokļu maksātāju reģistru". Tā 9. panta 3. punkts nosaka, ka "Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs reģistrētajām personām piešķirtais kods ir identisks Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra kodam". Tas rada iemeslu domāt, ka nevis jau esošais Tieslietu ministrijā reģistrēto personu kods tiks izmantots Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra izveidošanai, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļa maksātāja kods noteiks to, kādam jābūt Tieslietu ministrijas reģistra kodam. Tādu secinājumu var izdarīt arī no jau pieņemtā likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 2. panta, kurā sacīts (citēju): "Lîdz īpaša likuma pieņemšanai par Nodokļu maksātāju reģistru nodokļu maksātāju reģistrācijas koda vietā tiek lietots :

1) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra numurs... " Ja uzņēmumi Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistrā tiks pārreģistrēti ar jaunu kodu, tad zudīs iespēja operatīvi izmantot pēdējo piecu gadu laikā uzkrāto informāciju par uzņēmumu iepriekšējo darbību un saistībām. Koda nomaiņa nozīmētu arī lielus un nevajadzīgus izdevumus citām valsts struktūrām, kam būtu jāpārkārto esošās informatīvās sistēmas un jāizdod jauni dokumenti.

Paredzētā kodu sistēma nav pietiekoši efektīva arī tāpēc, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15. panta 3. punktam fiziskajām un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājām ir pienākums reģistrēties vietējā nodokļu administrācijas institūcijā, bet pēc Iedzīvotāju reģistra datiem vairāk nekā 10% iedzīvotāju gadā maina dzīvesvietu.

1. Kas turpmāk notiks ar Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs esošo informāciju pēc tās izmantošanas par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra datu bāzi? Kādā pakļautībā un kā tās tiks glabāta?

2. Vai Nodokļu maksātāju reģistra izveidošana, īpaši projekta 13. pantā paredzētā informācijas konfidencialitāte un faktiskās attiecības starp Nodokļu maksātāju reģistru un citām valsts iestādēm, tomēr nenovedīs pie informācijas koncentrācijas vienās rokās, kas neļaus kontrolēt tās atbilstību patiesībai? Kāpēc projekta 12. pantā nav precīzi noteikts, kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt no nodokļu maksātāja?

3. Vai projekta 15. pantā minētās Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka tiesības izslēgt nodokļu maksātāju no Nodokļu maksātāju reģistra pamatojas tikai uz 10. panta 2. punktā paredzētajiem gadījumiem? Ja ir domāti arī citi gadījumi, tad tie ir jānorāda šajā likumā. Vai 15. pants nepieļauj Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam izslēgt no Nodokļu maksātāju reģistra tādus nodokļu maksātājus, kuru uzņēmējdarbība faktiski turpinās?

Uzskatām, ka, ņemot vērā iepriekš minētās pretrunas un neskaidrības, un to, ka nodokļu iekasēšanas politika ir viens no valsts saimnieciskās politikas stūrakmeņiem, nav pieļaujams, ka Ministru kabinets šo likumu pieņemtu Satversmes 81. panta kārtībā bez apspriešanas un izvērtēšanas Saeimā."

Parakstījuši Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Olafs Brūvers, Velta Puriņa un Jānis Kokins. Jautājums tiek nodots finansu ministram Andrim Piebalgam. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Nākošais jautājums - Latvijas Republikas labklājības ministram Andrim Bērziņam. "Jautājums. Saskaņā ar jūsu vadītās ministrijas Veselības departamenta norādījumu nr.14.6-11, kas datēts ar 06.02.95., visa traktortehnika ir jānodrošina ar vadītāja pirmās palīdzības aptieciņu atbilstoši Veselības departamenta 1993.gada 17.decembra rīkojumam nr.8 (šī aptieciņas komplekta medicīnisko materiālu saraksts pievienots). Šāda komplekta minimālā cena ir 12 latu, un bez tā uzrādīšanas nevar notikt traktortehnikas tehniskā apskate, kas rada bieži vien nepārvaramas grūtības lauku iedzīvotājiem to dārdzības dēļ un to trūkuma dēļ tirdzniecībā. Vai Veselības departamenta viedoklis pirmās palīdzības aptieciņu jautājumā ir uzskatāms par pietiekoši pamatotu? Vai šādu dārgu pirmās palīdzības komplektu realizācijā nav materiāli ieinteresēti arī Veselības departamenta darbinieki?" Parakstījuši pieci deputāti - Jānis Urbanovičs, Igors Bukovskis, Jānis Jurkāns, Andris Ameriks un Ludmila Kuprijanova. Šim jautājumam klāt ir pievienots arī autovadītāja pirmās palīdzības komplekta medicīnisko materiālu saraksts, kā arī Latvijas Republikas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departamenta skaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas labklājības ministram Andrim Bērziņam.

Tālāk - Pieprasījumu komisijas atzinums. Gundars Bērziņš - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

"Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Prēdeles, Brūvera, Grota, Lakševica, Milberga, Sinkas, Grīnblata, Straumes, Puriņas un Seiles pieprasījumu Ministru prezidentam Gaiļa kungam par valsts pilnvarniekiem (ziemas sesijas dokuments nr.395), uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots un ir virzāms tālāk kā Saeimas pieprasījums." Tālāk ir Saeimas pieprasījuma teksts, bet tur ir viena izmaiņa - tātad "Valdības Vēstnesis" nomainīts ar "Latvijas Vēstnesi", kas ir šobrīd. Un pārējais teksts ir tāds, kāds bija iesniedzējiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Pieprasījumu komisija uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots un ir virzāms tālāk kā Saeimas pieprasījums. Un tālāk ir arī Saeimas pieprasījums, kurā tā aicina Ministru prezidentu dot rīkojumu mēneša laikā "Latvijas Vēstnesī" publicēt visu valsts pilnvarnieku sarakstu valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

Tālāk par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs - Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja vairākus tieslietu ministra priekšlikumus par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kandidatūrām. Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja Raimonda Grīniņa kandidatūru iecelšanai par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli - gan viņa raksturojums, gan Kvalifikācijas kolēģijas lēmums, gan arī izziņa par iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu iecelt Raimondu Grīniņu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Aizklāta balsošana. Līdz ar to signāllampiņas neiedegas, tāpēc lūdzu, sekojiet paši līdzi savam balsojumam vērīgāk un uzmanīgāk. Balsojam! Vai visi nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 7. Raimonds Grīniņš iecelts par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī priekšlikumu par Maijas Jansones iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli. Juridiskā komisija, uzklausījusi un iepazinusies ar kandidāti, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Maiju Jansoni par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 6. Maija Jansone iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Alberta Kokina iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Jums arī ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli. Arī Albertu Kokinu Juridiskā komisija ierosina iecelt par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 5. Alberts Kokins iecelts par Jelgavas pilsētas tautas tiesnesi... tiesas tiesnesi, es atvainojos. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Arvīda Nagļa iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izsniegti visi nepieciešamie dokumenti, un arī Juridiskā komisija ierosina iecelt Arvīdu Nagli par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 4. Arvīds Naglis iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Silvijas Sēbriņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Jums ir visi nepieciešamie materiāli izsniegti. Juridiskā komisija ierosina vienbalsīgi arī Silviju Sēbriņu iecelt par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 4, atturas - 4. Silvija Sēbriņa iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Dzintras Sirotjukas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Arī Dzintru Sirotjuku Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 4. Dzintra Sirotjuka iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Vēl Juridiskā komisija izskatīja divas tieslietu ministra iesniegtās kandidatūras Rēzeknes rajona tiesas sastāvam. Un vispirms Allas Šilovas kandidatūru, kuru arī Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta un aicina cienījamo Saeimu iecelt Allu Šilovu par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 4. Alla Šilova ir iecelta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Silvijas Vasiļevskas kandidatūru iecelšanai par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi. Arī Silvijas Vasiļevskas raksturojums ir pozitīvs, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Silviju Vasiļevsku par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 5. Silvija Vasiļevska ir iecelta par Rēzeknes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir lēmuma projekts "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā". Godātie deputāti! Mums ir divi dokumenti - dokuments nr.405A un pēdējais, tas, ko iesniedza 10 deputāti. Vai tie deputāti, kuri iesniedza priekšlikumu - jautājuma izskatīšanu atlikt uz pavasara sesijas pirmo sēdi, - vai tie deputāti uztur spēkā šo priekšlikumu?

Lūdzu! Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai".

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Saeima pagājušajā nedēļā izdarīja nelielu grozījumu Saeimas kārtības rullī, kas nosaka, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors ievēlams aizklāti - ar vēlēšanu zīmēm, taču, tā kā Valsts prezidents jau parakstījis šo grozījumu 11.aprīlī, tas stājas spēkā tikai 25.aprīlī. Tā arī bija vienīgā motivācija šā jautājuma atlikšanai, jo Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlē uz pieciem gadiem. Un, ja šāds grozījums ir izdarīts šobrīd, tad dīvaini, ka viņi šo ievēlēšanu vienīgo reizi izdara citā brīdī. Tātad, ja Saeima nobalso šobrīd par to, ka arī šajā gadījumā tiek balsots ar zīmēm, kuras ierosina visiem atbalstīt, tad arī atlikšanai nebūtu īpašas nozīmes. Tā ka es domāju, ka šis priekšlikums iepriekšējo aizstāj un rada citu procedūru. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu, ko iesniedz 10 deputāti.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebildes? Mums ir divi balsojumi, bet varbūt to secību... lai paātrinātu lietas izšķiršanu, tiešām balsosim tādā kārtībā: vispirms balsosim par 10 deputātu ierosinājumu - balsot par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu aizklāti, ar vēlēšanu zīmēm. Pēc būtības gan būtu vispirms jāatliek balsojums, bet tas izšķirs mums tālāko situāciju, un mazi pārkāpumi, kuri sekmē Saeimas darbu, es domāju, ir attaisnoti. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - balsot par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu aizklāti, ar vēlēšanu zīmēm! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 3. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Daru zināmu, ka mums balsu skaitītāji ir Aleksandrs Bartaševics, Andris Grots, Kārlis Leiškalns, Andris Liepiņš, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Gunārs Resnais un Leonards Stašs. Tā kā vēl ir 3 minūtes, komisijai jādodas strādāt. Un gaidām no jums attiecīgu informāciju!

Bet tagad lūdzu uzmanību dažādiem paziņojumiem! Komisiju lūdzu darboties!

Izskatīsim šos paziņojumus to iesniegšanas secībā. Vispirms Vilis Krištopans, "Latvijas ceļa" deputāts, grib mūs informēt. Un viņam vārds -paziņojumam!

V.Krištopans (LC).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Ir izdalīts Latvijas Republikas Saeimas Izmeklēšanas komisijas dokuments nr.406 par finansu krīzi komercbankās un valsts finansu sistēmas stabilitāti. Ziņojums par paveikto darbu. Komisijas preses konference šodien pulksten trijos Sarkanajā zālē. Žurnālistu zināšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS).

Šinī starpbrīdī Pieprasījumu komisijas telpās būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl ir viena minūte... divas minūtes. Tagad mums ir Saeimas oficiālais pulkstenis, kurš ir pusminūti vēlāks par Latvijas laiku. Deputātiem tagad ir iespēja vienmēr laikā ierasties uz sēdi. Pēc starpbrīža, lūdzu, izsakiet savus priekšlikumus par pulksteni! Tagad Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 12.aprīļa sēdi pagarināt līdz pulksten 19.00. Tas ir balsojams jautājums, un būtu labi, ja deputāti to tagad izšķirtu ar balsojumu. Varbūt bez debatēm. Ja grib debatēt, - lūdzu! Bet mēs varētu izšķirt šo jautājumu, lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība par šīsdienas programmu. Vai nav iebildes, ja mēs balsojam par priekšlikumu - sēdi pagarināt līdz pulksten 19.00? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 22, atturas - 14. Priekšlikums ar divu balsu pārsvaru ir pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms reģistrācijas - patīkams paziņojums. Lūdzu uzmanību! Mēs sveicam Latvijas Zemnieku savienības deputātu Zigurdu Tomiņu 35 gadu jubilejā!

Un tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrēsimies, lūdzu! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Eduards Berklavs, Vilnis Edvīns Bresis (Vilnis Edvīns Bresis ir zālē), Ilmārs Dāliņš, Pēteris Elferts, Andris Grots (Andris Grots ir zālē), Kārlis Jurkovskis (arī viņš ir zālē), Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Velta Puriņa (viņa ir balsu skaitīšanas komisijā), Gunārs Resnais (arī viņš ir komisijā), Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs (balsu skaitīšanas komisijā) un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, starpbrīža laikā klausieties zvanu! Jūs komisija aicinās balsot, un tāpēc izmantosim arī starpbrīdi, lai varētu balsot. Bet pārtraukums tagad līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Mēs izskatām lēmuma projektu "Par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā". Deputāts Grots balsu skaitītāju vārdā. Lūdzu! Lūdzu uzmanību!

A.Grots. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ir sagatavojusi balsošanas kārtību. Lūdzu, es jūs aicinu, kuri grib balsot, iet pie tām zāles durvīm, tad jūs nāksit iekšā un jums pateiks, kas jums jādara. Visiem! Es tagad saku, ka visiem, vai viņi kaut ko darīs vai ne, ir jāieiet būdiņās, lai nebūtu nekādu šaubu, ka ir bijusi kaut kāda novērošana. Visiem jāiet būdiņās, neatkarīgi no tā, vai viņi balsošanas zīmīti grozīs vai ne. (Starpsauciens no zāles: "Kas uz būdiņas uzrakstīts?")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, uzsākam balsošanu. Balsu skaitītāju zvans, un tad turpināsim sēdi. Kuri vēlējās balsot, ir nobalsojuši. Vai komisija var sākt balsu skaitīšanu? Var, jā. Komisija sāk skaitīt balsis.

Andris Grots - balsu skaitīšanas komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Grots. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.2, 1995.gada 12.aprīlī. Piedalās: priekšsēdētājs Grots, sekretāre Puriņa, locekļi - Liepiņš, Leiškalns, Bartaševics, Stašs, Resnais, Pētersons. Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanai sagatavotas 100 balsošanas zīmes, no tām izsniegta 81 balsošanas zīme. Atverot urnu, ir izņemta 81 zīmīte, par derīgu atzīta 81 zīmīte. Nederīgu vēlēšanas zīmju nav. Par Satversmes aizsardzības biroja direktora kandidātu Laini Kamaldiņu balsoja 54 deputāti, pret - 27 deputāti. (Aplausi.) Saskaņā ar Kārtības ruļļa 32.pantu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlēts Lainis Kamaldiņš. Balsu skaitīšanas komisijas locekļi Liepiņš, Bartaševics, Stašs, Resnais, Pētersons, Leiškalns, Puriņa, Grots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlam Satversmes aizsardzības biroja direktoram Kamaldiņam sekmīgu darbību!

Un izskatīsim nākamo jautājumu - lēmuma projekts "Par Unibankas privatizācijas pagaidu apturēšanu". Jānis Lucāns, viens no dokumenta iesniedzējiem - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu - jums vārds!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Runa ir par dokumentu nr.245, kurš ir izdalīts pašā marta sākumā. Līdz ar to ļoti iespējams, ka daudziem deputātiem pašreiz šā dokumenta nav pie rokas, tāpēc es atļaušos mazliet izklāstīt šī dokumenta būtību. Kādi ir Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu iebildumi pret Unibankas privatizāciju tādā veidā, kā to ir ierosinājusi Privatizācijas aģentūra? Šeit ir vairākas iebildumu grupas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Par pašu procedūru, kamēr mēs šo uzmanību šeit aicinām. Vai jūs šo dokumentu atradāt visi? Visiem ir šis dokuments? Tas ir dokuments nr.245, bet jāņem vērā, ka ir iesniegts arī 401. dokuments, kurā pēc tam deputāti lūdza: "Lûdzam nobalsot par to, ka attiecīgā lieta par Unibankas privatizāciju Saeimā pēc būtības nav apspriežama." Tāpēc mēs uzklausīsim deputātu Lucānu un pēc tam neuzsāksim apspriešanu, bet būs jānobalso šis priekšlikums. Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns. Tātad pie galvenajiem iebildumiem. Pirmā iebildumu grupa attiecas uz likuma pārkāpumiem, izstrādājot šos privatizācijas noteikumus. Un konkrēti pārkāpts ir likums par akciju sabiedrībām, kura 21.panta 4.punktā ir rakstīts, ka banku un citu kredītiestāžu un apdrošināšanas akciju sabiedrību pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu. Tas būtu pirmais.

Otrā iebildumu grupa saistās ar privatizācijas secību. Ja tomēr pieņem - es pieļauju tādu varbūtību -, ka banku sākumstadijā privatizē par sertifikātiem, tad tādā gadījumā banka tiek novājināta. Tātad, izejot no privatizācijas secības viedokļa, pareizi būtu sākotnēji piesaistīt kapitālu, tātad šajā ziņā vajadzētu secību mainīt un sākt ar kapitāla piesaisti bankai. Jo tādā gadījumā ir lielākas cerības piesaistīt kapitālu nekā tad, ja, teiksim, būs jau kaut kāda daļa privatizēta par sertifikātiem. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka privatizācija par sertifikātiem šajā gadījumā ir pretrunā ar likumu.

Otra lieta vai, pareizāk sakot, trešā un galvenā lieta pēc būtības šīs bankas privatizācijā ir jautājums par vairāk nekā 20 miljoniem "slikto" parādu. Šiem "sliktajiem" parādiem - šie parādnieki galvenokārt ir valsts uzņēmumi - pretī bankā ir valsts parādzīmes, par kurām katru mēnesi budžets šai bankai maksā. Tikmēr, kamēr pastāv tāda attiecību sistēma, ka ir valsts uzņēmums un valsts banka, šajā attiecību sistēmā nekā, tā sakot, īpaši apstrīdama nav, un viss tas var normāli risināties, jo būtībā ir runa par līdzekļu pārlikšanu no vienas valsts "kabatas" otrā valsts "kabatā". Un šeit nav nekādu būtisku problēmu. Problēmas parādās tanī pašā brīdī, kad šī banka tiek privatizēta, jo tādā gadījumā šis valsts kapitāls ar saviem parādiem nonāk privātas bankas ietekmes sfērā. Un šeit uzreiz tā attiecību sistēma mainās. Un tad, lūk, šie "sliktie" parādi var pārvērsties par iespēju dažādām pat ļoti sarežģītām mahinācijām, kuru rezultātā valsts budžets zaudēs reāli naudu, pēc tam zaudēs vairākus desmitus miljonus naudas. Lūk, šeit ir jābūt... ja tādā gadījumā ir runa par šādu privatizāciju, tad es atkārtoju vēlreiz, ka tas ir pretrunā ar likumu. Ja ir runa par šādu privatizāciju, tad varētu būt runa tikai par visu parādu pārņemšanu, un tādā gadījumā nekādas valsts parādzīmes šajā bankā vairs palikt nevar. Ja, teiksim, kāds sūdzas par to, kāpēc privatizējot jāpārņem šie parādi, tad es gribu atgādināt, ka šī ir privatizācijas prakse par sertifikātiem vispār, tā viscaur tiek darīts, ka šie parādi tiek pārņemti, un šajā gadījumā tas ir jo sevišķi svarīgi - pārņemt šos parādus. Un līdz ar to jo mazāk šeit ir pamats iebilst pret šādu parādu pilnīgu pārņemšanu, tāpēc ka pretī katram šim parādam stāv reāli darbojošamies valsts kapitāls, uz kuru var attiecināt parāda prasību. Tātad šim parādam ir reāls segums, uz ko var attiecināt prasību. Lūk, tādi ir pamatiebildumi pret šo projektu.

Protams, Saeima ar savu balsojumu var dažādi izlemt šo jautājumu, bet man nav pārliecības, ka Saeima ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu. Un man liekas, ka Saeimai nav nekādu morālu tiesību pašreiz pieņemt lēmumus, kas pārvērtīsies par tiešu iespēju samazināt valsts budžetu vai, pareizāk sakot, pārvērtīsies par lielu apgrūtinājumu valsts budžetam, kur pašreiz tāpat jau pietrūkst algām skolotājiem, kavējas pensiju izmaksas un budžets vispār slikti pildās. Es nedomāju, ka mēs esam tiesīgi pašreiz tik vienkārši atiet no šī jautājuma nost.

Un, ja mēs runājam par dokumentu nr. 401, kas stāv blakus šim 245.dokumentam, tad es gribētu sacīt tā, ka Ministru kabinets jau savu lēmumu ir pieņēmis par privatizāciju, tātad ignorējot šo visu iepriekš teikto. Privatizācijas aģentūra noteikumus ir apstiprinājusi, ignorējot visu teikto, tātad vienīgā instance, kura vēl var apturēt šo procesu un sakārtot šo procesu, ir Saeima, bet es baidos, ka tā būs liela kļūda, ja Saeima šodien atteiksies to darīt.

Bet ir vēl viens aspekts, par kuru es gribu runāt īpaši. Tas ir jautājums par Unibanku tādā griezumā, ka mēs varam uzstādīt jautājumu, vai vispār šī banka ir jāprivatizē. Varbūt vienam otram liekas, teiksim, pārsteidzīgs šis jautājums, tāpēc es vispirms gribu atgādināt to, ka 1934.gadā valsts speciāli nodibināja šādu valsts kredītbanku un ne bez pamata nodibināja. Šai bankai bija vesela virkne funkciju, kuras Unibankas privatizācijas gadījumā mēs vienkārši nezināsim, kas tās var pildīt. Es pacentīšos iepazīstināt ar šīm funkcijām.

Pirmā. Unibankai bija arī valsts kredītbankas funkcija pagājušajā laikā, pirms kara. Bija bankrotējošo kredītiestāžu likvidatore.

Nākošā funkcija. Unibanka kā valsts budžeta līdzekļu saņēmēja, glabātāja ar papildu apgrozījumu vēl var palielināt šos līdzekļus. Es tikai gribu atgādināt, ka pašreizējā laikā, kad valsts budžeta līdzekļi glabājas dažādās komercbankās, kuras daudzos gadījumos ir apdraudētas un kur notiek arī bankroti, atcerēsimies pavisam neseno gadījumu, kas notika Latgales pusē, kad parādījās reāla iespēja zaudēt lielus valsts budžeta līdzekļus. Es domāju, ka mēs nevaram pieņemt vieglprātīgu lēmumu par Unibankas likvidāciju. Drīzāk būtu jāpieņem cits lēmums, ka visiem budžeta līdzekļiem vajadzētu kustēties tikai caur Unibankas kā valsts bankas sistēmu. Caur šo sistēmu kustēties! Tad mēs varētu būt zināmā drošībā par šo naudu.

Trešā funkcija. Unibanka kā valsts ekonomiskās politikas realizētāja kreditēšanas jomā. Caur ko Latvijas valsts var realizēt savu kredītpolitiku, kad tāda radīsies? Atcerēsimies slikto pieredzi ar G-24 un citiem kredītiem, kurus realizēja caur komercbankām. Mēs vēl neesam tikuši skaidrībā, kā tas viss ir noticis un ar ko tas ir beidzies. Mēs esam dzirdējuši jau diezgan daudz dažādu sarežģītu kombināciju, kā šī nauda tika izmantota ne jau valsts interesēs.

Ceturtā svarīgā funkcija. Unibanka kā konkurente komercbankām kredītprocentu pazemināšanas veicināšanas virzienā. Lūk, šeit arī valstij ir ierocis, ar ko varētu iedarboties šajā tirgū, lai pēc iespējas ātrāk kredīts kļūtu pieejams ražotājam.

Piektā funkcija. Unibanka varētu veikt tās funkcijas, ko pašreiz veic atsevišķi fondi. Es minēšu tikai piemēru. Teiksim, tādi kā "Laukkredīts", kas it kā veic bankas funkcijas, bet tanī pašā laikā tomēr nav banka, kā Privatizācijas fonds, kam atkal ir it kā šīs funkcijas, bet tajā pašā laikā tas neseko kredītu kustībai, neseko, kādā veidā tie tiek atmaksāti utt. Es domāju, ka mums pavisam nesenā pagātnē ir pietiekoši daudz piemēru, kā tas beidzas, ja šādā veidā tiek dalīta nauda. Tātad "Unibanka" varētu veikt šīs funkcijas atbilstoši tam, kādi ir šie valsts radītie nosacījumi.

Un pēdējais, ko es šobrīd gribu minēt, ir tas, ka Unibanka varētu būt tā banka, caur kuru savus norēķinus kārtotu valsts uzņēmumi, tādējādi izvairoties no briesmām - bez naudas pazaudēt šos valsts uzņēmumus -, kas, tā sakot, kļūst pavisam reālas tādā gadījumā, ja Unibanka tiek privatizēta. Caur šiem parādiem - tādiem vai citādiem, fiktīviem vai īstiem -, jebkurā laikā var paņemt katru no šiem uzņēmumiem. Privatizējot šo banku, mēs būtībā radīsim otru Privatizācijas aģentūru, kura faktiski strādās privatizācijas laukā bez jebkādiem nosacījumiem un bez jebkādas atdeves valstij. Tāda reāla iespēja pastāv, ja mēs nepārdomāti privatizējam Unibanku. Lūk, man ir lūgums: cienījamie deputāti, iekams izšķiraties par balsojumu, lūdzu pārdomāt visus šos argumentus, par kuriem šeit bija runa. Es domāju, ka šis balsojums ir pietiekami atbildīgs un ka tas nepārdomātas rīcības gadījumā var nest diezgan lielus zaudējumus Latvijas valstij. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Par procedūru, lai būtu skaidra pieeja šā jautājuma izskatīšanai. Tātad ir deputātu iesniegtais priekšlikums, un 135.pants paredz: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms". Viens runā "par", viens - "pret", un tad ir balsojums, bet tas nenozīmē, ka mums šis iesniegtais lēmuma projekts līdz ar to vispār nav apspriežams šeit. Tas ir apspriežams, un 135.pants norāda uz to, ka vispirms šis iesniegtais priekšlikums ir balsojams, ja tas nav pēc būtības apspriežams Saeimā. Mūsu prakse līdz šim ir bijusi tāda. Tāpēc es gandrīz pašā sākumā iedomājos, ka te vispār viens runā "par", viens - "pret" un notiek balsojums, bet mēs šeit konsultējāmies, un tomēr tas nav 117.pants, kurš jāizlemj tūlīt. Tāpēc debatēs ir pieteikušies Andris Ameriks, Edvīns Kide. Varbūt vēl tad, kad debates pabeigsim, - tad arī balsosim par iesniegto priekšlikumu, kas ir dokuments nr.401, par to, ka lieta par Unibankas privatizāciju pēc būtības nav apspriežama Saeimā.

Andris Ameriks... (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Par procedūru!") Par procedūru. Par procedūru runās deputāts Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. (Starpsauciens no zāles: "Kâda jēga to darīt!")

J.Urbanovičs (TSP).

Es nepiekrītu sēdes vadītāja interpretējumam attiecībā uz Kārtības ruļļa 135.pantu. Tur ir rakstīts, ka lieta nav apspriežama pēc būtības, ja... Ja visi, kas ir pieteikušies, gatavojas runāt ne pēc būtības, tad tas ir apvainojums tiem, kas ir pieteikušies runāt. Es aicinu tomēr vispirms balsot par šo priekšlikumu - noraidīt lietas apspriešanu pēc būtības, un, ja šis priekšlikums "neizies cauri", tas ir, netiks atbalstīts, tad mēs šo lietu apspriedīsim gan pēc būtības, gan kā citādi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt Juridiskās komisijas priekšsēdētājs arī izteiks savu viedokli par šo jautājumu. Jo, ja precīzi lasa šo pantu, tad iznāk, ka šis priekšlikums, ka šī lieta nav apspriežama Saeimā, ir balsojams vispirms. Tas loģiski izvirza nepieciešamību rīkoties tā, kā to iesaka deputāts Urbanovičs.

Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputātam Urbanovičam ir pilnīga taisnība: šeit iekavās ir atsauce uz 54.pantu. Tātad par šo priekšlikumu, ko iesniedza deputāti, - ka lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, - viens var izteikties "par" un viens var izteikties "pret", un tad Saeimai jālemj. Ja Saeima nolems, ka jautājums ir apspriežams, tad, lūk, arī nāks debatētāji. Bet tagad var iznākt tā, ka mēs vispirms to visu plaši izdebatēsim, bet pēc tam varam nonākt pie secinājuma, ka tā lieta nav apspriežama. Tas ir absurds! Rullī ir skaidri un gaiši pateikts: "ðāds priekšlikums ir balsojams vispirms". Viens var pateikt "par", viens - "pret". Tas viss būs atkarīgs no Saeimas balsojuma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es jums pilnīgi piekrītu, tikai nelietojiet tik stingrus vārdus - (No zāles deputāts A.Endziņš: "Vai tad es stingri kaut ko pateicu?") to "absurdu".

Godātie deputāti! Līdz ar to arī darīsim... un, manuprāt, tas tiešām arī atbilst 135.panta būtībai. Viens ir runājis par apspriešanu, un tagad viens var runāt pret apspriešanu. Kā, lūdzu? (Starpsauciens: "Nav runājis "par".) Bet deputāts Lucāns... Ko jūs vēlaties darīt? (Starpsauciens: "Tas jau par citu dokumentu!") (Deputāts Raimonds Jonītis no zāles: "Es vēlos runāt "pret"." ) (Starpsauciens no zāles: "Autoriem jārunā "par"!)

Deputāts Raimonds Jonītis runās "pret". Lūdzu!

R. Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es domāju, ka šeit mēs nedrīkstam apspriest jautājumus par kaut kādām attiecībām, it sevišķi par projektiem, kuri ir Ministru kabineta vai vēl zemāka līmeņa institūciju apstiprināti. Šajā gadījumā ir arī zināms pamatojums neapspriest tos šeit, jo Privatizācijas aģentūras padome ir Saeimā pārstāvēto politisko spēku padome, tur ir pārstāvēti visi tie spēki, kas ir Saeimā.

Otrkārt. Varbūt nedaudz atceroties pagājušo sēdi, kad mēs runājām par mežu tāmēm un līdzīgām lietām, ir jāsaka - mēs nevaram šeit, Saeimā, vēl jo vairāk, kā paskaidrojuma vēstulē rakstīts, izvēlēties kādas ārzemju auditorfirmas vai vēl ko citu, jo tad mēs pilnīgi nenodarbosimies vairs ar likumdošanu. Šis ir tīri Ministru kabineta jautājums pašreiz. Ir iespējams rakstīt pieprasījumus, jautājumus vai kā citādi ietekmēt Ministru kabinetu, bet nevis šeit, Saeimā, lemt par konkrēta projekta virzīšanu vai nevirzīšanu tālāk. Tas ir izsludināts ārpus... bija jau presē, pamatojoties uz mūsu pašu - Saeimas - apstiprināto likumu par privatizāciju. Apspriežot šo likumu, nekādi iebildumi vai atsevišķas atrunas par bankām nebija minētas, līdz ar to es uzskatu, ka šis lēmuma projekts nebūtu apspriežams tieši pēc būtības Saeimā. Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Deputāt Kide, lūdzu, runājiet koncentrēti un pēc būtības, jo mēs tagad pārkāpjam tomēr mūsu nolemto kārtību, ka mēs... Jau runāja viens "par", viens - "pret". Jūs - "par".

E.Kide (TAP).

Centīšos runāt koncentrēti un pēc būtības. Es domāju, ka Jonīša kungs tomēr neprecīzi definēja šo situāciju. Šeit ir cita būtība. Proti, Saeima nodibināja speciālu Privatizācijas aģentūras padomi, lai kontrolētu ļoti lielu, atbildīgu un valstiski nozīmīgu objektu privatizāciju. Pašlaik šeit, Saeimā, ir pacelts jautājums tieši no šīs komisijas locekļa, kas nevar panākt pat šai Saeimas komisijā risinājumu, kurš būtu pozitīvs valstij. Tāpēc es domāju, ka, ja Saeimas komisija vairs nav tiesiska iznākt uz tribīnes un likt izskatīt šeit tos rezultātus un priekšlikumus, tad tāda Saeimas komisija nav nemaz vajadzīga. Tas ir pirmais.

Otrs. Pēc būtības šeit ir īpatnēja situācija, ka koalīcijas partneris - Tautsaimnieku politiskā apvienība - faktiski ierosināja šo lietu savam koalīcijas partnerim "Latvijas ceļam" - frakcijas iekšpusē izskatīt šos Saeimas Privatizācijas aģentūras padomes locekļu ierosinājumus. Pēc tam vēl tika apspriestas šīs lietas iekšēji, arī Koalīcijas padomē, un jautājums ir ļoti nopietns. Tātad arī koalīcijas partneris izvirza šo jautājumu. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Koalīcija izjuks...")

Tālāk. Kiršteina kungs, jūs nāksiet un runāsiet ... (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Te taču nav koalīcijas sēde!") Tālāk. Ja skatās šo priekšlikumu pēc būtības, Jonīša kungs, šeit nekas nav pretrunā ar mūsu prasībām. Jūs šajā priekšlikumā rakstāt, ka lēmumu par privatizācijas sertifikātu izmantošanu objektu privatizācijai... ka pieņem šo lēmumu Ministru kabinets. Jā, bet mēs jau runājām tieši par tiem īpašajiem nosacījumiem, kas šeit ir jāapspriež. Tālāk. Jūs rakstāt, ka lēmumu par objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. To arī nosaka likums. Bet mums ir runa par 50 miljoniem valsts kases līdzekļu, tāpēc tas ir Saeimas kompetencē - vai budžetu papildināt jeb vai budžetam nauda pazudīs?

Un vēl pēc būtības ir interesanti tas, ka šo priekšlikumu ir parakstījis Gundars Bērziņš, kurš pavisam nesen Saeimas Budžeta komisijā izvirzīja jautājumu par budžeta izmaiņām, - ka budžetā trūkst naudas, ir nepieciešami līdzekļi priekš Radio un priekš citām lietām, un pievērsa uzmanību tam, ka jādara viss, lai budžetu papildinātu. Tad, kad tiek izvirzīts jautājums par 50 miljoniem... ka tos varētu budžets tērēt, - tad nekādu jautājumu nav.

Tālāk. Šādu pašu jautājumu par budžeta izmaiņām izvirzīja Grīnblata kungs. Bet arī Grīnblata kungs pašlaik nemaz nav uztraucies par naudas tērēšanu no budžeta un budžeta papildu noslogošanu. Un no koalīcijas partneru puses parakstījis jaunais privatizācijas valsts ministrs Jonīša kungs, kuram tomēr vajadzētu nest atbildību. Tāpēc, atgriežoties pie paša pirmā, ir jāsaka - ja Saeimas Privatizācijas aģentūras padomei ir kāda nozīme, tad vajadzētu tomēr to uzklausīt šeit un izdebatēt. Ja nav - tad var balsot pret un šo jautājumu ņemt nost. Es aicinu deputātus balsot par to, lai šo problēmu, kas skar budžeta papildinājumu vai noslogojumu, tomēr Saeima izskatītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu - deputātu Urbanoviča, Gundara Bērziņa, Jonīša, Leiškalna, Lagzdiņa, Ābiķa, Grīnblata un Lamberga priekšlikumu -, ka lieta par Unibankas privatizāciju Saeimā pēc būtības nav apspriežama! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 12, atturas - 2. Deputātu priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par lēmuma pieņemšanu valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanā". Deputāti Gundars Bērziņš, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Grīgs, Rozentāls, Putniņš, Lakševics, Brūvers, Grots, Straume. Lūdzu zvanu! Pieteikušies runāt deputāti nav, tāpēc lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu: "Latvijas Republikas Saeima nolemj: "Tikai Ministru kabineta sēdē pieņem lēmumu par valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr. 37, 1995. gada 14. februārī."" Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, 4 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par telekomunikācijām"" (otrais lasījums). Izskatāms steidzami.

Lūdzu! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 286! Tas ir likumprojekts par grozījumiem likumā "Par telekomunikācijām". Atgādināšu grozījuma būtību: grozījuma mērķis ir novērst pretrunas starp likumu "Par telekomunikācijām" un likumu "Par zemes nodokli". Attiecībā uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi netika saņemti. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz akceptēt šos labojumus otrajā lasījumā un, tā kā likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams, tātad arī pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu lūdzu! 55 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Likums pieņemts.

Nākošais - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi, tagad strādāsim ar dokumentu nr. 268. Atšķiriet to, tur tālāk ir redzama šī priekšlikumu tabula.

Pirmais labojums ir likuma 2. pantā, un tas attiecas uz Kriminālkodeksa 78. pantu. Tas ir tas daudz aprunātais pants, kurš ir jādarbina, runājot par visiem bēgļiem - legālajiem un nelegālajiem - un cilvēkiem, kas cauri Latvijai ceļo nelegāli. Attiecībā uz šo pantu ir divi priekšlikumi. Viens ir tapis Iekšlietu ministrijā, otrs ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāts. Es sākšu vispirms raksturot otro, jo šie ir viens otram alternatīvi varianti. Iekšlietu un aizsardzības komisija ir paredzējusi, ka tiek precizētas šīs soda sankcijas - bez cietumsoda tiek paredzēts arī naudassods un obligāta tā transporta līdzekļa konfiskācija, kas izmantota nelegālas robežšķērsošanas gadījumā.

Tāda pati izmaiņa ir šī panta otrajā daļā, un komisijas piedāvātā redakcija paredz arī izslēgt no panta trešo daļu. Tātad mēs izsakām pantu divās daļās, un līdz ar to, salīdzinot ar spēkā esošo, zūd trešā daļa. Kādēļ tas ir jādara? Gluži vienkārši tādēļ, ka šī pašreiz spēkā esošā trešā daļa ļauj ikvienai personai, kura nelegāli ir šķērsojusi robežu, likumīgā ceļā izvairīties no attiecīgās atbildības, proti, ir nepieciešams tikai iesniegt Latvijas valdībai lūgumu piešķirt politisko patvērumu, un šī panta piemērošana vairs nav iespējama.

Iekšlietu ministrijas priekšlikuma būtība ir sekojoša: viņi ir gribējuši paplašināt to personu loku, kuras būtu saucamas pie atbildības pēc šī panta. Taču man ir jāatzīst, ka, steigā sagatavojot šo labojumu, daudz kas te ir izdarīts nepietiekami pārdomāti. Jo, redzat, šī panta dispozīcija, tātad šī nozieguma apraksts, paplašinās ar tādu jēdzienu kā ļaunprātīga uzturēšanās Latvijas Republikā bez noteiktiem dokumentiem. Tas nozīmē, ka pēc šī panta pie atbildības varēs saukt un būs jāsauc ne tikai tie, kuri nelegāli Latvijas Republikā ir ieceļojuši, bet arī tie, kuri ieceļojuši legāli, likumīgi, bet pēc tam dažādu iemeslu dēļ šīs uzturēšanās likumība viņiem ir zudusi, respektīvi, ja ir izbeigusies uzturēšanās atļauja vai arī tā, kā tas ir pašreiz ļoti lielam skaitam bijušo PSRS militārpersonu, ka nu viņu ieceļošana Latvijā, izejot no šīs okupācijas prettiesiskuma, pati par sevi nav tiesiska. Mēs nonākam situācijā, ka šīs plašās Latvijā esošo personu kategorijas tad būtu pakļautas atbildībai pēc šī panta un praktiski mums nebūtu cita ceļa, kā vien viņus likt cietumā. Es uzskatu un mūsu komisija vienprātīgi bija par to, ka tādu ceļu mēs iet nevaram. Pret šādu Iekšlietu ministrijas priekšlikumu iebilda arī Cilvēktiesību komisija, un to ir noraidījusi arī Kriminālkodeksa izstrādes darba grupa.

Tādējādi es ierosinātu noraidīt, kā to ir darījusi komisija, Iekšlietu ministrijas izstrādāto priekšlikumu, bet atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies debatēs. Vai ministra Ādamsona pilnvarota persona ir pārstāvēta Saeimā? Vai viņa grib runāt? Nepiedalās sēdē tāda persona, iesnieguma arī nav. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!") Līdz ar to ir divi balsojumi. Pirmais - iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums un otrs - komisijas priekšlikums. Zvanu! Par 78. panta priekšlikumiem. Vispirms mēs balsojam parasti deputāta vai ministra iesniegtos priekšlikumus un tad komisijas. Par procedūru, deputāt Kirštein, jūs gribat runāt? Lūdzu, balsojam par iekšlietu ministra ieteikto redakciju 78. pantam. Vai ir vajadzīgs nolasīt? Nav. Lūdzu rezultātu! Par - 7 , pret - 29, atturas - 16. Nav pieņemta.

Tagad par Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju 78. pantam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 4. Komisijas redakcija 78. pantam ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Nākamie arī ir divi priekšlikumi. Tie attiecas uz likumprojekta 5. pantu. Kriminālkodeksā tas ir 151.3. pants. Šeit ir divi alternatīvi un savstarpēji viens otru izslēdzoši priekšlikumi. Pirmo ir ierosinājis iekšlietu ministrs Ādamsons, bet otrs nāk no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Taču man, kolēģi, ir jāsaka tas, ka abi šie priekšlikumi ir vērsti uz viena un tā paša mērķa sasniegšanu, un atšķirības ir tikai metodē, ar kādām šo mērķi sasniedz, jo, proti, abiem priekšlikumiem ir nolūks paplašināt to deklarāciju uzskaitījumu, par kuru neiesniegšanu vai nepareizu datu uzrādīšanu iestājas atbildība pēc šī Kriminālkodeksa 151.3. panta. To var darīt divējādā veidā - vai nu uzskaitot vairākus šādu deklarāciju nosaukumus, vai arī darīt tā, kā to ir ierosinājusi Pašvaldību komisija, - izslēgt vispār šīs deklarācijas konkretizējošo nosaukumu. Šeit mūsu komisija pilnībā vienprātīgi nolēma, ka ir jāpieņem pirmais variants, ka Iekšlietu ministrijas priekšlikums ir precīzāks un vienīgais no šiem abiem pieņemamajiem.

Proti, kādēļ tas tā? Mums Kriminālkodeksā bez šī 151.3. panta ir arī cits pants - 186.2., kas saucas "Pieprasītās informācijas nesniegšana vai apzināta nepatiesu ziņu sniegšana". Ja tiks pieņemts Pašvaldības komisijas priekšlikums, tad juristiem nebūs iespēju praktiski norobežot gadījumus, kad ir jāsauc persona pie atbildības pēc viena vai otra panta. Un šis 151.3. pants atrodas Kriminālkodeksa nodaļā, kuras nosaukums ir "Saimnieciskie noziegumi". Tātad no šīs Kriminālkodeksa struktūras vien jau ir redzams, ka šajā nodaļā nedrīkst būt panti, kas paredz atbildību par kaut ko citu, bet tikai par mantiskām lietām, par naudas jautājumiem, par darījumiem un tamlīdzīgi.

Tādēļ mēs arī esam šo iekšlietu ministra Ādamsona kunga priekšlikumu pieņēmuši un lūdzam tāpat rīkoties arī deputātiem sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš piekrīt. Bet vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam komisijas priekšlikumu.

A.Līgotnis. Nākamais - piektais - iesniegtais labojums ir no iekšlietu ministra Ādamsona kunga. Tas attiecas uz Kriminālkodeksa 80. pantu, un tas ir vērsts uz šādu lietu. Mums ir Kriminālkodeksā 213. pants, kas paredz atbildību par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja ir radušās sekas, ir notikusi avārija. Taču mums nav līdzīga panta, kas paredzētu atbildību jebkurai personai, kas ķeras pie stūres jeb attiecīgajiem vadības kloķiem, teiksim, tramvajā, vilcienā, trolejbusā. Bet pēdējā laikā ir notikuši gadījumi, kad ir aizdzīti arī gan tramvaji, gan trolejbusi. Šis 80. pants līdz šim paredz atbildību tikai par šā transporta darbinieka izdarītu pārkāpumu. Bet dzīve pierāda, ka diemžēl pie stūres arī šajos tansporta līdzekļos dažkārt sēž cilvēki, kuriem ar to nav nekāda sakara, un tiek izdarīta šādu transporta līdzekļu aizdzīšana. Iekšlietu ministrs ir ierosinājis precizēt šo pantu, taču komisijas sēdes gaitā Juridiskā biroja pārstāvis ieteica, mūsuprāt, labāku šīs problēmas risinājumu - svītrot vispār šo norādi - "transporta darbinieka izdarīto", un tas noved pie situācijas, ka šis pants būtu piemērojams jebkuram, kurš sēžas pie šo transporta līdzekļu vadības. Šis ir labāks un juridiski korektāks risinājums, tādēļ arī komisija to ir pieņēmusi un formulējusi kā savu, jo Juridiskajam birojam diemžēl nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Mēs aicinām atbalstīt šo komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Atklājam debates.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl komisijas piedāvājums runā pretī krimināltiesību teorijas pamatiem. Lieta ir tāda, ka 80. pants paredz speciālo subjektu, un tikai speciālā subjekta darbības izraisītās sekas izraisa arī kriminālatbildību. Ja kāda cita persona rīkojas ar transporta līdzekļiem, kā rezultātā iestājas smagas sekas, teiksim, nāve vai kādas citas, šī persona atbild saskaņā ar attiecīgo Kriminālkodeksa pantu, kurš paredz atbildību par nāves vai smagu miesas bojājumu izraisīšanu. Jūs druscītiņ te esat sajaukuši, un Ādamsona formulētais piedāvājums ir precīzs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt?

A.Līgotnis. Es gribu paskaidrot.

Sēdes vadītājs. Nevēlas. Tad debates pārtraucam. Referent, lūdzu, izsakiet savu komentāru!

A.Līgotnis. Marjašas kundze precizēja, ka šeit ir speciālais subjekts. Jā, šobrīd, pēc šīs redakcijas, kas ir spēkā, tā tas tiešām ir, un tas ir gan Juridiskā biroja, gan komisijas viedoklis, ka šeit nav jābūt speciālam subjektam, lai atbildība pēc šā panta iestātos pret jebkuru personu, kura ir uzņēmusies šā transporta līdzekļa vadīšanu. Un tāds mērķis jau ir arī Ādamsona kungam, un tas ir izteikts viņa priekšlikumā. Tikai šis Juridiskā biroja priekšlikums ir juridiski vieglāk un ērtāk piemērojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mums ir jānobalso par komisijas piedāvāto variantu, jo deputāte Ruta Marjaša iebilda, un līdz ar to tas ir izšķirams balsojot. Tātad komisijas piedāvātais variants: panta pirmajā daļā svītrot vārdus "transporta darbinieka izdarīto". Lūdzu, balsosim par to! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 7, atturas - 4. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Un beidzamais - sestais priekšlikums. Tas ir piecu deputātu - deputātu Tupeša, Jonīša, Seiksta, Meierovica un Ineses Birznieces - priekšlikums papildināt Kriminālkodeksu ar 78.1 pantu. Tas ir jauns pants, jauna redakcija. Un šā panta nozīme ir šāda: ir acīmredzot tiešām pienācis laiks aizšķērsot ceļu tām personām, kuras uz citu nelaimes rēķina grib iedzīvoties un nodarbojas ar nelegālu imigrantu vai nelegālu personu transportēšanu cauri Latvijas Republikas teritorijai. Diemžēl mēs esam nonākuši situācijā, ka tiešām mūsu valsts tiek izmantota par tādu caurbraucamo sētu. Es domāju, ka neviens no klātesošajiem negrib tādu situāciju turpmāk pieļaut, un tādēļ šeit ir paredzēta ļoti stingra un barga atbildība par nodarbošanos ar tādām lietām, proti, ar personu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai. Šeit jūs redzat to priekšlikumu, kādu ir šie pieci deputāti iesnieguši. Mēs komisijā, rūpīgi to izsverot un apspriežot, to nedaudz precizējām. Šī komisijas precizētā redakcija ir redzama labās puses ailē, un precizēšana ir tikusi izdarīta, vadoties no šīs Kriminālkodeksa grozījumu izstrādāšanas darba grupas ieteiktajiem norādījumiem, proti, te ir nomainīts šis termins "nogādāšana" ar terminu "pârvietošana", un mēs esam sankcijās, sodos, kas tiek paredzēti par šo noziegumu, panta pirmajā daļā paredzējuši arī konfiscēt nozieguma izdarīšanā izmantoto transporta līdzekli. Respektīvi, ja kādu vedīs šurp ar kuģi, tad tas kuģis tiks konfiscēts. Ja ar mašīnu, - tad automašīna.

Un vēl trešais precizējums ir panta trešajā daļā. Autori bija uzskatījuši, ka liels personu skaits jau būs tad, ja būs vairāk par 10 cilvēkiem. Mēs komisijā nonācām pie slēdziena, ka pilnīgi pietiktu ar piecu vai vairāk nekā piecu cilvēku pārvietošanu nelegāli pāri robežai, lai būtu pamats jau saukt pie atbildības pēc šīs bargās trešās daļas, kas paredz sodu brīvības atņemšanas veidā no 5 līdz 10 gadiem ar mantas konfiskāciju. Tātad šis ir bargs pants, bet laikam cita ceļa, šo problēmu risinot, mums nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti Tupesis, Jonītis, Seiksts, Meierovics un Birzniece piekrīt šim komisijas ieteiktajam variantam? Deputāte Birzniece nepiekrīt... (No zāles deputāte I.Birzniece: "Piekrītu!") piekrīt. Es žestus nepareizi iztulkoju. Atvainojos! Vai pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to komisijas ieteiktais variants ir akceptēts 78.1 pantam.

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu šajā likumprojektā nav, tādēļ es lūdzu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības". Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" trešajam lasījumam. Kas attiecas uz šā likumprojekta 1. pantu, man būtu priekšlikums pirmām kārtām apspriest 1. pantu pa daļām. Pie pirmās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt šo daļu ar vārdiem "arī terminētā prombūtnē esošie (mācības, darba līgums, soda izciešana u. tml.)", kā arī aizstāt vārdus "pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma)" ar vārdiem "bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa".

Sēdes vadītājs. Vai pret šo papildinājumu deputātiem ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Endziņš. Par otro daļu - priekšlikumu un izmaiņu šajā daļā nav. Pie trešās daļas ir komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "1990. gada 4. maija" ar vārdiem "1992. gada 28. janvāra". Citu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Endziņš. 2.pants. Ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 2. panta pirmās daļas papildināšanu, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja un savukārt izdarīja tikai redakcionāla rakstura grozījumus šajā pirmajā daļā. Un kāpēc neatbalstīja? Ja mēs šādā veidā ierakstīsim, tad faktiski mēs Latvijas pilsoņus nostādīsim pat sliktākā stāvoklī, nekā tas ir attiecībā pret šā likuma subjektiem. Jo arī Konstitucionālais likums un arī citi mūsu likumdošanas akti paredz iespēju, ka šīs tiesības var tikt ar likumu ierobežotas, kad to prasa valsts drošība vai citi svarīgi apstākļi. Un tāpēc šāds uzskaitījums... pie tam šāds uzskaitījums nav sevišķi precīzs, un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis jautājums, bez šaubām, ir ļoti svarīgs, un, bez šaubām, viņš ir jāizdiskutē. Mēs esam daudzkārt par to strīdējušies, kā tam vajadzētu būt, bet reālā situācija, kāda šobrīd pastāv mūsu valstī... Es ceru, ka mēs visi gribam, lai šī situācija būtu absolūti civilizēta kā cilvēciskajās attiecībās, tā arī biznesa, ekonomiskajās, sociālajās attiecībās, un šajā aspektā vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs, mūsu valsts, šobrīd esam Eiropas padomes locekļi, un mēs gribētu, lai mums nerastos dažādi pārpratumi, kas saistīti ar to, ka gan dažas pašvaldības... arī likumdošanā šobrīd mums pastāv dažādi likumdošanas normatīvie akti, kurus iespējams izmantot vai dažādi interpretēt katrā atsevišķajā gadījumā. Ir jāsaka, ka šajos piecos neatkarības gados valdība ir izdevusi ievērojamu skaitu dažādu lēmumu, noteikumu, rīkojumu, kas reglamentē nepilsoņu dzīvokļu tiesības, reģistrācijas lietas, darba tiesības un tā tālāk. Pastāvot esošajai situācijai, ierēdņiem ir pilnīgs pamats apgalvot, ka viņiem traucē strādāt likumdošanas aktu pretrunas, kas šobrīd ir ieliktas dažādos šajos likumdošanas aktos. Daudzus brīnumus, kas ir saistīti ar šiem likumdošanas aktiem attiecībā uz nepilsoņiem, uz tiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pašreiz dzīvo mūsu valstī, ir sastrādājušas pašvaldības. Kā redzamākos piemērus te varētu minēt Vidzemes un Zemgales priekšpilsētu pašvaldības, kuras ar saviem lēmumiem ierobežo, pieņemsim, dzīvokļu tiesības. Arī tāda cienījama iestāde kā Medicīnas akadēmija savā Satversmē ir iestrādājusi amatu aizliegumu. Tas pats no sevis šobrīd neizzūd. Tas prasa vēlreiz un vēlreiz tomēr izsvērt, un mēs par to esam diskutējuši arī tad, kad izdarīja šos likumu labojumus, kas saistīti ar profesiju aizliegumiem. Mums praktiski vajadzētu vēlreiz un vēlreiz izsvērt šos jautājumus. Un, pirms mēs pieņemam, tā teikt, šos diskriminējošos vai aizliedzošos likumus, mums vajadzētu izsvērt, kur tas tik tiešām ir pamatots un kur šis pamatojums ir vairāk politisks, tas ir, kādas frakcijas vai partijas viedoklis.

Es šobrīd negribētu iestāties par kādu īpašu grupas aizstāvību, bet es gribētu aicināt jūs vēlreiz uzmanīgi izsvērt to, vai šobrīd, pieņemot šo likumu - šis likums būs pamats, šis likums būs bāze nepilsoņu integrācijai mūsu valstī -, šie labojumi un šie noraidījumi attiecībā uz dažiem labojumiem nesis arī to efektu, par kuru runāja Endziņa kungs. Mēs tomēr gribētu... Es Tautas saskaņas partijas frakcijas vārdā tomēr uzsveru, ka mēs gribētu uzturēt šo priekšlikumu, jo, bez šaubām, nākotnē viņu var papildināt vai samazināt. Bet mēs uzskatām, ka šobrīd, lai neradītu šo bardaku, es atvainojos par šo vārdu, kāds šobrīd valda Ierēdņu likuma tulkojumos un kas ir saistīti ar to, ka šobrīd dažādi pašvaldību ierēdņi un arī valsts ierēdņi tulko šo likumu dažādi, mums tomēr būtu jānorāda tas, kas ir pamats un kādā veidā mēs šo likumu taisāmies realizēt. Līdz ar to es aicinu tomēr atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Es gribēju atbildēt uz deputāta Amerika nupat teikto. Viņš laikam nav ievērojis, ka starptautiskajā konvencijā par civilajām un politiskajām tiesībām... man diemžēl nav pie rokas tās teksta... ka arī Eiropas cilvēktiesību konvencijā, kas ir klāt pie Eiropas padomes, ka abās šajās konvencijās pašās beigās, man liekas, ir viens vai divi panti, kādos apstākļos valsts var ierobežot arī pilsoņu tiesības. Tātad tas jau ir pretrunā ar šo Tautas saskaņas partijas frakcijas ieteikumu, kurā viņi grib sacīt, ka šā likuma subjekta tiesības nevar tikt ierobežotas absolūti, lai gan šī norma, ka zināmos apstākļos to var darīt, tas ir, runājot par valsts drošību - es atvainojos, ka man nav tieši šā teksta pie rokas -, kas ir ratificēta šajā starptautiskajā konvencijā par civilajām un politiskajām tiesībām un Eiropas cilvēktiesību konvencijā, ir citēta arī mūsu Konstitucionālajā likumā. Tātad ir arī otra pretruna, kas saistīta ar šo Tautas saskaņas frakcijas piedāvājumu. Un tas būtu pretrunā ar Konstitucionālo likumu, kura beigās teikts, ka ļoti konkrētos apstākļos var ierobežot pilsoņu vai nepilsoņu tiesības zināmu iemeslu dēļ. Tad ir jājautā: vai tas ir iekļauts šajos apstākļos? Tātad es atbalstītu Juridiskās komisijas priekšlikumu - noraidīt šo frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Debates slēdzam par šo jautājumu. Lūdzu, ja referents vēlas, var komentēt!

A.Endziņš. Es gribētu tikai vēlreiz uzsvērt, ka šis priekšlikums, ko ierosina Tautas saskaņas partijas frakcija, nav juridiski korekts. Un tāpēc arī viņš nebūtu pieņemams, jo mums šeit 2.pantā ir precīza atsauce uz Konstitucionālo likumu un papildus - kādas ir tiesības.

Par to, ko minēja šeit Amerika kungs, ka ir pārkāpumi pašvaldībās. Tāpēc jau ir likums par pašvaldībām, kur ir minēts mehānisms, kādā veidā nelikumīgus lēmumus var atcelt, un arī tas, ko Saeima jau izdarījusi... tā ir nodevusi komisijām izskatīšanai grozījumus vairākos likumos, lai visu saskaņotu. Es domāju, ka šis process varētu arī turpināties, bet šāda veida ieraksts ir juridiski nekorekts. Tāpēc es aicinu Saeimu noraidīt viņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt 2.panta pirmo daļu ar šādu teikumu: "Gadījumos, kuri nav norādīti Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma...", un tālāk tekstā jums ir norādīts viss šis priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 38, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Man būtu lūgums šo otro daļu izskatīt pa punktiem, jo šeit ir priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Pirmām kārtām otrās daļas preambulā mēs ierosinām izslēgt vārdu "ðādas", tātad, ka līdztekus minētajā likumā noteiktajām tiesībām šā likuma subjektam ir arī tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 1.punkts ir bez izmaiņām. Par 2.punktu bija Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija izteica šo 2.punktu jaunā redakcijā, iestrādājot arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu par šo punktu.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 3.punkts ir bez izmaiņām. Tālāk ir 4.punkts, kur arī bija Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija principā šo priekšlikumu akceptēja un viņu precizēja citādā redakcijā. To jūs redzat 4.punktā. Tas ir vairāk saskaņots jau ar attiecīgo likumu par kultūrnacionālo autonomiju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk par 5.apakšpunktu ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš arī ir pieņemts, precizējot šo priekšlikumu un saskaņojot šā priekšlikuma tekstu arī ar Valodu likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav.

A.Endziņš. Un vēl ir priekšlikums, ko iesniedza Zemnieku savienības frakcija, - papildināt šo 2.pantu ar jaunu trešo daļu un tālāk mainīt numerāciju. Tekstu jūs redzat. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo pirmām kārtām jau 1.punkts, ko viņi ierosina šajā jaunajā trešajā daļā - cienīt un ievērot latviešu tautas tradīcijas -, jau skaidri un gaiši ir ierakstīts Konstitucionālajā likumā, un te jau pats par sevi ir ne tikai latviešu tautas tradīcijas, bet jebkuras tautas, kura dzīvo šeit, Latvijā, jo visiem ir jābūt savstarpēji tolerantiem. Un 2.punkts, ka nepilsoņa pases atjaunošanas vai nomaiņas gadījumā apliecināt savas latviešu valodas zināšanas atbilstoši likumam par valsts valodu. Tas būtu cilvēktiesību ierobežojums, tā ir viena lieta. Otra lieta. Cilvēks jau tā būs cietis, jo viņam pase būs nozagta vai vardarbīgi atņemta laupīšanas gadījumā, bet mēs viņu tādā veidā faktiski vēlreiz sodīsim. Tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu par papildinājumu ar jaunu trešo daļu neakceptēja.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt par šo priekšlikumu? Nav. Iesniedzēji lūdz balsojumu? Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības priekšlikumu - papildināt 2.pantu ar jaunu trešo daļu un tālāk mainīt daļu numerāciju. Teksts jums ir izsniegts. Lūdzu, balsosim par Zemnieku savienības priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 24. Vēsturisks gadījums, bet priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Šā 2.panta trešajā daļā Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "pârkāpšanu vai".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Ceturtā daļa ir bez izmaiņām. 3.pants - "Nepilsoņa pase". Šeit pēc būtības izmaiņu nekādu nav. Pants ir tikai redakcionāli precizēts, ņemot vērā arī valodnieku ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakcionālo precizēšanu vai deputātiem ir kādas iebildes? 3.pants - "Nepilsoņa pase". Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir 4.pants - "Nepilsoņa pases izsniegšana un nodošana". Mēs ierosinām mainīt šī panta nosaukumu, proti, "Nepilsoņa pases saņemšana un nodošana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina arī izslēgt pirmajā daļā vārdu "persona" un aizstāt vārdu "tai" ar vārdiem "nepilsoņa pases saņēmējam".

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Vai Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu jūs komentējāt?

A.Endziņš. Nē, šeit nav par apakšpunktu, šeit ir par pirmo daļu - praktiski papildināt ar redakciju: "...un tā ir lojāla pret Latviju". Tas ir diezgan abstrakts formulējums, un, ja ierēdnim, vienam ierēdnim, ir jāizšķiras, ir lojāla vai nav lojāla, tad tas ir diezgan abstrakti, tāpēc arī šādus neprecīzus formulējumus Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz balsot? Lūdzu zvanu! 4.panta 1.apakšpunktu papildināt ar šādu redakciju: "...un tā ir lojāla pret Latviju". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina šā panta otrajā daļā aizstāt vārdus "ðīs personas" ar vārdu "tâ".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Papildināt šo trešo daļu ar vārdiem "kura saņēmusi nepilsoņa pasi". "Ja persona, kura saņēmusi..." un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir saņemts Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums pēc 4.panta izveidot jaunu pantu šādā redakcijā: "Ðī likuma subjektu dzīvošana ārpus Latvijas teritorijas ilgāk par vienu gadu izraisa bijušā PSRS pilsoņa statusa zaudēšanu, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus." Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un motivācija varētu būt šāda. Ja mēs šādu normu iestrādāsim, tad acīmredzot nepilsonis, kuram būtu varbūt iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, arī atļauju strādāt kādā citā valstī arī ilgāku laika periodu, vienkārši uz turieni nedosies, jo, ja šī uzturēšanās atļauja un viņa uzturēšanās būs ilgāka par vienu gadu... Tad jau mēs faktiski orientēsim viņu uz to, lai viņš paliek šeit, Latvijā, un nemēģina doties kaut kur citur. Ja tāds ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, tad tā arī būtu jāsaprot. Juridiskā komisija šādu apsvērumu dēļ šo priekšlikumu tomēr neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš. Vai jūs izmantosit vienu minūti? Nē. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Nç!") Līdz ar to, godātie deputāti, mums ir jāpārtrauc šī likumprojekta apspriešana. Zvanu reģistrācijai, bet pirms šīs sēdes daļas beigām vārdu paziņojumam lūdz deputāts Lucāns. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamais priekšsēdētāj! Deputātu kungi! Es pirms stundas šeit mēģināju argumentēt par Unibanku it kā no valsts interešu viedokļa, jo Saeima mani bija izvirzījusi par šīs Saeimas Privatizācijas aģentūras padomes locekli. Atrodoties konfliktsituācijā, es uzskatīju par savu pienākumu ziņot par šo situāciju, kāda ir izveidojusies šī jautājuma risināšanā. Balsojums parādīja, ka šajā zālē nav pārāk daudz deputātu, kas, teiksim, stāv šajā pozīcijā, ka likumība ir jāievēro un ka valsts intereses ir jāaizstāv. Un tāpēc, ņemot vērā to visu, es esmu sapratis, ka acīmredzot nav nekādas jēgas manai klātbūtnei šajā Saeimas Privatizācijas aģentūras padomē, līdz ar to es vienkārši gribēju pateikt, tā kā Saeima mani ir izvirzījusi... tad es ziņoju Saeimai, ka es turpmāk neuzskatu par iespējamu šajā padomē strādāt. (Starpsauciens no zāles: "Nu tas par daudz...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Eduards Berklavs, Māris Budovskis...

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis ir zālē.

I.Folkmane. Ilmārs Dāliņš, Pēteris Elferts, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins ir zālē, bet nav reģistrējies.

I.Folkmane. Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Turpinām likumprojekta "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" izskatīšanu trešajā lasījumā. Mēs esam 4.lapaspusē, pie 4.panta. Latvijas Zemnieku savienības priekšlikums.

Atklājam debates. Vārds Gundaram Bērziņam, Latvijas Zemnieku savienības deputātam!

G.Bērziņš (LZS).

Es domāju, ka mums piedāvātā formula, ka Kabinets nosaka tos kritērijus, kādas ir iespējas izbraukt ilgāk par gadu... te nebūtu pretrunas ar Endziņa kungu. Ja brauc uz darbu... brauc strādāt uz kādu citu valsti un ja izbraukšanas atļauja vai iebraukšanas vīza, darba atļauja kādā valstī ir, tad nebūtu nekādas problēmas, bet, ja izbrauc bez kaut kāda pamatojuma, piemēram, dzīvo tur ilgāku laiku, vairākus gadus varbūt ir projām, tad saglabāt šīs tiesības uz šo nepilsoņa statusu un arī uz tām tiesībām, ko garantē šis statuss, manuprāt, nav pamatoti, jo te iepriekš jau tika piedāvāta šī lojalitātes nepieciešamība, un, mūsuprāt, tas arī nekādas lielas problēmas neradītu, jo te ir vienīgā prasība, lai šie cilvēki nevērstos pret pašu valsts uzbūvi, pret neatkarību, pret Satversmi, un vairāk nekas šeit netika prasīts. Tāpēc es neredzu šeit lielas problēmas, un tas nebūs kavēklis tiem cilvēkiem, kas vēlēsies uz laiku, pat ilgāku par gadu, izbraukt, ja tas būs reglamentēts ar Ministru kabineta noteikumiem. Un Kabinetam šeit ir iespējas operatīvi strādāt un pieņemt šos kritērijus, kādi tiek piemēroti un atļauti, lai viņi nezaudētu šo bijušās PSRS pilsoņa statusu un arī šos dokumentus, ko mūsu valsts izsniedz, jo šajā likumā tomēr pats būtiskākais ir tas, ka šiem cilvēkiem rodas dokuments, ar kuru viņi var ceļot, izceļot, izbraukt no valsts un iebraukt citās valstīs. Neapšaubāmi, šā likuma pieņemšana ir nepieciešama kaut vai šā iemesla dēļ, lai šis lielais cilvēku skaits nebūtu šeit principā ieslēgti valstī un viņiem būtu iespējas pārvietoties arī tad, ja viņi brīvprātīgi varbūt atrod savu pielietojumu citā valstī vai darbu citā valstī. Tāpēc es šeit tomēr lielu pretrunu neredzu. Protams, arī tad, ja tas tiks noraidīts, es, atklāti sakot, pārāk lielu problēmu neredzu. Bet es tomēr aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu - izveidot šo jauno daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav runātāju? Debates par šo priekšlikumu beidzam. Lūdzu referentu (ja vēlas)!

A. Endziņš (LC).

Es burtiski tikai dažus vārdus gribu piebilst pie tā, ko es jau teicu. Manuprāt, lieta ir tāda, ka daudzās valstīs tieši atrašanās ilgums šajās valstīs un domicils ir viens no priekšnoteikumiem, lai varētu pretendēt uz tās valsts pilsonību. Man liekas, ka mēs tieši šādā veidā, neieviešot šādu noteikumu, radītu iespēju tiem cilvēkiem, kuri vēlēsies citas valsts pilsonību un kuri būs strādājuši citās valstīs, kļūt par citas valsts pilsoņiem, ja tās valsts likumdošana to pieļaus, un līdz ar to tātad šāds cilvēks pārstās būt bijušās PSRS pilsonis. Tāpēc es domāju, ka atbalstāms šāds priekšlikums tomēr nebūtu. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu, es jau teicu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības deputātu iesniegumu - pēc 4.panta izveidot jaunu pantu! Šī redakcija jums ir, un tikko mēs debatējām par to. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 5.pants. Nobeiguma noteikumi. Šeit ir ierosinājums aizstāt pirmajā daļā skaitli "5" ar skaitli "4". Jo 5.pants ir tas, kuru mēs pašreiz apspriežam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Šā 5.panta otrajā daļā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurš pēc iepriekšējā balsojuma, ar kuru tika noraidīts 2.panta papildinājums, nebūtu balsojams, un Juridiskā komisija ierosina svītrot šajā pantā skaitli "un 3", kā arī aizstāt pirmajā daļā vārdus "pastāvīgi (bez termiņa ierobežojuma)" ar vārdiem "bez termiņa ierobežojuma, neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa".

Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātiem ir iebildes?

A.Endziņš. Tas nav balsojams, jo šo papildinājumu jau noraidīja. Tas ir saistīts ar to iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Piekrītam. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt 5.pantu ar jaunu trešo daļu, kuras tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo papildinājumu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kā arī grozījumi šajā likumprojektā trešajā lasījumā ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu... Es atvainojos! Pārejas noteikumi. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunām normām, kas šeit ir uzskaitītas. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet paredz pārejas noteikumu, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" spēkā stāšanās kārtību" un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā". Šie Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumi - būtībā tie ir tie likumprojekti, kuri ir iesniegti Saeimā, kuri ir nodoti komisijām, daļa jau ir iesniegta un iekļauta jau Saeimas darba kārtībā, tāpēc šos priekšlikumus Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tautas saskaņas partijas frakcija lūdz balsot? Lūdzu zvanu! Balsojums būs par visu priekšlikumu kopumā: "Papildināt likuma pārejas noteikumus ar šādām normām:". Bez šo normu pārskaitījuma. Kā, lūdzu?

Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A. Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 2. un 3.punktā ir runa par 1.aprīli, jo tad, kad tika izskatīti šie likumu labojumi, priekšlikumi, tad mēs... Tas ir pietiekami ilgi gulējis Saeimā, un līdz ar to šobrīd Saeima jau ir pati patērējusi vairāk laika, nekā bija paredzēts, lai šos labojumus izdarītu. Līdz ar to mēs ierosinām šeit 1.jūniju, ja mēs vispār balsojam. Šobrīd likt atpakaļejošu datumu - 1.aprīli - nav reāli.

Sēdes vadītājs. Situācija neuzlabojas, bet sarežģās. Jūs jau saprotat - līdzko mēs pārkāpjam Kārtības rulli, katram deputātam ir iespējas... Nē, te ir jūnijs.

Godātie deputāti! Es tiešām tikai varu lūgt jūs balsot par priekšlikumu - papildināt likuma pārejas noteikumus ar šādām normām (no 1. līdz 13.). Otro un trešo punktu balsot ar atpakaļejošu datumu ir grūti, bet nosaukt šeit no tribīnes datumu un neiesniegt... tas ir tikpat grūti.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu "Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar šādām normām". Normas ir uzskaitītas - no 1. līdz 13. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 35, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par -55, pret - 4, atturas - 5. Likums ir pieņemts. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšsēdētājs Māris Grīnblats lūdz dot vārdu mutvārdu paskaidrojumam par balsošanas motīviem. Lūdzu!

Deputātu zināšanai: ir iesniegts arī rakstiski, kā to prasa Kārtības rullis.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Nupat notikušā balsojuma sakarā gribu uzsvērt to, ka apvienība "Tçvzemei un brīvībai", kā jau to arī agrāk bija teikusi, balsoja pret šā likuma pieņemšanu, jo likuma priekšmets ir personas, kas Latvijā iebraukušas okupācijas laikā, un šāda likuma pieņemšana šādā redakcijā, pret ko mēs esam konceptuālā ziņā daudzkārt iebilduši, legalizē okupācijas sekas un tuvina to apstākli, ka Latvijā dzīvojošie ārvalstnieki, to skaitā faktiski nelikumīgi iebraukušie ārvalstnieki, tiek pielīdzināti daudzās politiskās un saimnieciskās tiesībās Latvijas pilsoņiem. Tam liecinieki mēs bijām arī pagājušajā sēdē, kad Saeima piekrita tam, ka daļa no Latvijas politisko partiju biedriem var būt nepilsoņi, kaut arī zināms, ka politiskās partijas ir tas instruments, ar kura starpniecību tiek realizēta valsts vara. Šis jautājums ir risināms citādākā veidā, un arī mūsu frakcija bija no tām, kas bija iesniegušas citu likumprojektu un citu koncepciju šā jautājuma risināšanai. Tādu, kas, piešķirot dažādu veidu uzturēšanās atļaujas Latvijā, tajā pašā laikā nelegalizētu bijušās PSRS pilsoņus kā Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus. Tādējādi mēs esam balsojuši pret šo likumu un uzskatām, ka Latvijas Republikai, kura laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam nevarēja kontrolēt savas robežas un nevarēja veikt jebkādu darbību, kas bija saistīta ar ārvalstnieku iebraukšanas regulēšanu Latvijā, nav jāuzņemas politiska atbildība par šīm personām, bet ka šis jautājums jārisina sarunās ar Krieviju un jārisina uz citas politiskās bāzes, un to mēs arī darīsim gadījumā, ja mums būs iespēja to darīt Latvijas politiskās valsts varas līmenī vieniem pašiem vai kopā ar citām politiskajām partijām, kas ir gatavas uz tāda vai cita veida kompromisiem ar mūsu viedokli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir darba kārtības 38. punkts - likumprojekts "Par politiski represētas personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā - Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es ceru, ka tikpat raiti ritēs šā likumprojekta apspriešana, it sevišķi ņemot vērā, ka laikā starp otro un trešo lasījumu Cilvēktiesību komisija veica tiešām ļoti pamatīgu konsultāciju darbu gan ar speciālistiem - vēsturniekiem, juristiem, gan ar frakcijām, gan arī ar dažādu politiski represēto organizāciju pārstāvjiem, un likumprojekts, tāds, kādu to liek priekšā trešajā lasījumā Cilvēktiesību komisija, lielā mērā ir, es gribētu teikt, tas maksimālākais un, man liekas, Latvijas pašreizējiem apstākļiem ideālākais variants, kas, protams, savā ziņā ir arī kompromiss starp visdažādākajām ieinteresētajām personām un ieinteresētajām organizācijām.

Pāriesim pie lasīšanas pa pantiem! Tātad pirmais priekšlikums tika saņemts par nosaukumu. Deputātes Rugātes priekšlikums - vārdu "nacistiskajā" aizstāt ar vārdu "nacionālsociālistiskajā". Komisija nav pieņēmusi to, jo mēs vairāk vadāmies šinī gadījumā no precedenta, no tradīcijas, kas ir ieviesusies mūsu likumdošanā un terminoloģijā, un šis apzīmējums "nacistiskajā" bija arī iepriekšējā likuma redakcijā. "Nacistiskais" ir arī apzīmējums, ko mēs esam saglabājuši, runājot par atzīmējamām dienām - par 8. maiju, kā jūs atceraties, un mēs uzskatām, ka šinī gadījumā vajadzētu vadīties no šā precedenta un tradīcijas un saglabāt jēdzienu "nacistiskais režīms".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas piedāvāto redakciju? Nav. Lūdzu, skatīsim 1. pantu!

A.Panteļējevs. Par 1. pantu. Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisijas priešlikums ir ņemts vērā.

Kas attiecas uz deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, tas ir ņemts vērā, bet šī redakcija ir iestrādāta attiecīgi 2. pantā un 4. pantā, kuros ir runa par konkrētajām represēto grupām - nacistiskajā vai komunistiskajā režīmā cietušajiem, jo mēs uzskatījām, ka... tā kā starp komunistisko un nacistisko režīmu pastāv zināmas atšķirības, nosakot šo personu loku, mēs uzskatījām, ka 1. pantā, kas nosaka vispārējo politisko represiju saturu, pašu šo loku vēl nevajag precizēt. Paša šā personu loka precizējums notiek tālāk - attiecīgi 2. pantā un 4. pantā.

Kas attiecas uz deputāta Kokina priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums vajag atsevišķi skatīt katru priekšlikumu.

Vai pašam deputātam Gundaram Bērziņam, šā priekšlikuma iesniedzējam, ir pieņemams komisijas piedāvātais izkārtojums? Ir pieņemams.Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Par deputāta Kokina priekšlikumu, ka valsts atzīst politiski represēto ieguldījumu brīvās Latvijas idejas labā un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanā, es šinī gadījumā negribētu tik kategoriski pateikt, kā ir pierakstīts klāt pie šā priekšlikuma, - ka tas nav pieņemts. Tas nav pieņemts šajā redakcijā šajā vietā, jo, kas attiecas uz valsts morālajām saistībām ar politiski represētajiem, mēs šo normu iestrādājām ceturtajā - speciāli izveidotajā nodaļā. Tajā pašā laikā es gribu norādīt, ka deputāta Kokina priekšlikums ir nedaudz pretrunīgs, jo, no vienas puses, Kokina kungs ierosina, ka valsts atzīst politiski represēto ieguldījumu brīvās Latvijas idejas labā un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanā, bet, no otras puses, deputāts Kokins 2. pantā ierosina par politiski represētiem atzīt Latvijas Republikas pilsoņus un visus pastāvīgos iedzīvotājus, kas ir represēti. Tas nozīmē, ka konkrētie pastāvīgie iedzīvotāji, pēc Kokina kunga priekšlikuma 2.pantā, var būt arī tādi, kas ir bijuši represēti Krievijā par politiskām darbībām, kas nu nekādi nav saistītas ne ar Latvijas neatkarību, ne ar Latvijas ideju, tās varbūt ir cita veida cīņas pret komunismu. Un, man liekas, šinī gadījumā pateikt, ka politiski represētie, visi kā viens, ir tiešu konkrētu ieguldījumu devuši Latvijas idejas labā un neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanā, ir vienkārši neprecīzi. Pat nekādā veidā morāli nemazinot šo cilvēku ieguldījumu... Bet, atkārtoju vēlreiz, - sevišķi, ja runājam par tiem, kas ir Otrajā pasaules karā, nacistiskajā režīmā cietušie, un runājot arī par komunistiskajā režīmā cietušajiem, - tā kā runa ir par tādiem, kas ir cietuši no komunistiskā režīma varbūt arī citu ideju dēļ, nebūt ne cīnoties par Latvijas neatkarību, šis vispārējais formulējums liekas mums, komisijai, šeit nepiemērots.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pirmkārt, šobrīd mēs apspriežam 1. pantu, nevis jau otro, tādēļ apsteigt notikumus nebūtu tā īsti korekti. Bet jebkurā gadījumā noliegt politiski represēto nopelnus Latvijas neatkarības idejas saglabāšanā un atteikties no viņiem - nu tas nav tas! Viņi ir pelnījuši morālo atzinumu, un es uzskatu, ka šinī pantā, tas ir, 1. pantā, viņu nopelni mūsu nacionālās apziņas celšanā, mūsu ticības uzturēšanā neatkarīgajai Latvijas valstij būtu uzturami spēkā, un tādēļ es iestājos par balsojumu šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeidzam. Vai referents vēlas komentēt?

A.Panteļējevs. Es pilnīgi piekrītu Kokina kungam. Protams, neviens nenoliedz politiski represēto ieguldījumu gan Latvijas neatkarības idejas saglabāšanā, gan cīņā par tās atjaunošanu, un tam komisija speciāli ir paredzējusi 4. nodaļu - "Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām", bet šinī konkrētajā vietā komisija uzskata par neiespējamu šo normu iestrādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu - papildināt pantu ar tekstu: "Valsts atzīst politiski represēto ieguldījumu brīvās Latvijas idejas labā un neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanā." Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Panteļējevs. 2. nodaļa 2. pants. Šinī gadījumā man jāvērš deputātu uzmanība arī uz dokumentu nr. 418, ko ir iesniegusi virkne deputātu, kuri uzskata, ka 2. pants vispār nav balsojams un ka Cilvēktiesību komisija šinī gadījumā ir pārkāpusi Kārtības rulli, izvirzot trešajam lasījumam panta redakciju, kas otrajā lasījumā jau ir noraidīta. Es gribu uzreiz pakomentēt. Protams, mēs varam ilgi strīdēties par to, ko nozīmē "redakcionāli labojumi" un ko nozīmē "neredakcionāli labojumi". Tomēr es gribu vērst uzmanību, deputāti, uz to, ka šis apgalvojums nav pamatots. Cilvēktiesību komisijas sagatavotā redakcija nav identiska otrā lasījuma redakcijai, un izmaiņas, kas šeit ir izdarītas, es arī negribētu apzīmēt par redakcionālām, jo, proti, salīdzinot ar otro lasījumu, trešajā lasījumā 2. pantā ir iestrādāta norma, ka pie konkrētā represēto loka pieder arī latviešu un līvu izcelsmes Latvijas iedzīvotāji, kuri ir represēti komunistiskajā režīmā neatkarīgi no represiju vietas un represiju laika. Šādu papildinājumu es nebūt neuzskatu par redakcionālu, es nedomāju, ka latvieši un līvi ir tikai redakcionālas dabas problēma. Tas ir būtisks šī loka papildu paplašinājums, salīdzinot ar otrā lasījuma redakciju, tādu, kāda tā tika iesniegta, un līdz ar to es noraidu šeit izteikto apvainojumu... ne apvainojumu, bet apgalvojumu, ka Cilvēktiesību komisija ir pārkāpusi Kārtības rulli un trešajam lasījumam izvirzījusi redakciju, kas otrajā lasījumā ir noraidīta.

Tas pats attiecas uz dokumentu nr. 418, bet acīmredzot tas būs jāapspriež pirms balsošanas par pantu kopumā, jo te tiek ierosināts nebalsot par pantu.

Attiecībā uz konkrētajiem priekšlikumiem. Tātad frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums ir daļēji pieņemts, jo viņš ir faktiski pieņemtā LNNK priekšlikuma sastāvdaļa. Atkārtoju vēlreiz - papildinājums šeit ir šie "latvieši un līvi", kas frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumā neparādās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, izskatīsim visus priekšlikumus un tad kopumā iebildumu, kuru ir iesnieguši 10 deputāti - deputāts Jānis Jurkāns, Kuprijanova, Urbanovičs, Ameriks, Kaža, Stašs, Stroganovs, Laviņa, Bartaševics, Bekasovs.

A.Panteļējevs. Jā. Tātad frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Mēs uzskatām, ka tas ir...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iesniedzējiem ir kādas iebildes pret šo komisijas skaidrojumu? Nav. Pārējiem deputātiem ir iebildes? Arī nav. Pieņemts.

A.Panteļējevs. Vides un sabiedrisko lietu komisija. Arī te ir faktiski pieņemts priekšlikums. Daļēji pieņemts, izņemot vienu normu, kas ir pēdējais teikums: "Ðā panta noteikumi attiecināmi arī uz Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tika represēti pēc 1940. gada 17. jūnija, neatkarīgi no tā, kur viņi tika represēti". Mēs tomēr šinī gadījumā vadāmies pēc tās normas, ka mēs runājam par Latvijas politiski represētajiem un runājam par Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tika represēti Latvijas Republikas teritorijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu ir kādas iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. LNNK frakcijas deputātu grupas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu ir iebildes? Pret pašu priekšlikuma būtību, nevis pret procedūru? Nav iebildes. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Kokina priekšlikums nav iekļauts redakcijā. Tātad šis priekšlikums nav pieņemts. Pirmais teikums nav pieņemts, bet otrais un trešais ir pieņemts citā redakcijā. Tas ir redzams šajā te...

Sēdes vadītājs. Deputātam nav iebildes? Pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Deputātes Kreituses priekšlikums tātad ir ietverts...

Sēdes vadītājs. Daļēji pieņemts.

A.Panteļējevs. Jā, daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputātes Rugātes priekšlikums nav pieņemts, jo tieši dokumentu jeb Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija rekomendēja, ka mēs precīzi varam definēt jēdzienu "nometināt", jo iesaistīšana spaidu darbos bieži bija cita rakstura procedūra, kuru mēs arī precīzi nevaram fiksēt. "Nometināšana" tātad bija precīza... fiksējama ar attiecīgajiem administratīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Panteļējevs. Kas attiecas uz to, ka šīs panta normas neattiecas uz personām, kas piedalījušās politiskajās represijās, tad tas ir ietverts vispārējā normā 2.panta nobeigumā par to, ka šī panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums arī ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Panteļējevs. Bet pirmās daļas 3.punkts šeit nav pieņemts. Te tomēr komisija nonāca pie tāda slēdziena, ka precīzāks ir formulējums, kas piedāvāts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Panteļējevs. Tātad pēdējā norma, kā es teicu, ir pieņemta, jo 2.panta pēdējā norma nosaka to cilvēku loku, uz kuriem neattiecas šis likums. Tātad to cilvēku loku, kuri paši ir piedalījušies - vienalga, vai nu komunistiskā, vai nacistiskā režīma - represijās. Līdz ar to tad paliek kopējais.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad, pirms mēs balsojam par 2.pantu, sēdes vadītājs ir saņēmis deputātu iesniegumu par to, ka komisija ir pārkāpusi Kārtības ruļļa 107.pantu un ka līdz ar to sēdes vadītājam nebūtu liekama uz balsošanu 2.panta komisijas piedāvātā redakcija. Sēdes vadītājs šo protestu noraida. Daļēji jau par to šeit komisijas vārdā runāja Andrejs Panteļējevs un izteica šos motīvus, arī Juridiskais birojs rūpīgi izanalizēja atšķirības starp šiem abiem pantiem par to, kurš kā alternatīvs netika pieņemts otrajā lasījumā, un tagad trešajā lasījumā iesniegto redakciju. Un šīs redakcijas būtiski atšķiras, tāpēc sēdes vadītājam nav argumentu, lai neliktu uz balsojumu šo pantu. Tāpēc es lūdzu zvanu! Un lūdzu balsot par otrās nodaļas - "Politiski represētās personas statusa noteikšana komunistiskā režīma represijās cietušajiem". Lūdzu balsot par 2.panta redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 4. 2.pants pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. 3.pants. Frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums ir noraidīts, jo komisija tomēr uzskatīja, ka tikai bijušās PSRS VDK, Iekšlietu ministrijas vai Prokuratūras izsniegtie dokumenti par represijas faktu ir nepietiekami, lai noteiktu represētā statusu, tātad ir nepieciešama iepriekš paredzētā procedūra, kas ir saistīta vai nu ar reabilitāciju, vai attiecīgajām arhīva izziņām un tām, kas ir noteiktas mūsu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim skaidrojumam? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. Pārējie... Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Panteļējevs. Arī deputāta Gunāra Resnā priekšlikumi ir pieņemti un iestrādāti 3.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Panteļējevs. 3.pants...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par visiem priekšlikumiem pēc kārtas.

A.Panteļējevs. Jā.

Sēdes vadītājs. Ir visi jau?

A.Panteļējevs. Par šo pantu ir visi priekšlikumi. Es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Godātais kolēģi! Lēnāk un skaļāk, un precīzāk!

A.Panteļējevs. Tātad deputāta Gunāra Resnā priekšlikumi ir pieņemti. Deputāta Kokina priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes gan pret šiem priekšlikumiem, gan pret komisijas lēmumu? Nav. Esam akceptējuši. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. Trešā nodaļa - "Politiski represētās personas statusa noteikšana nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Tātad par konkrētajiem priekšlikumiem. Daļēji ir pieņemts frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputātiem ir iebildes? Nav. Piekrīt. Tālāk!

A.Panteļējevs. Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi arī ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo priekšlikumu un komisijas lēmumu ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Panteļējevs. Daļēji pieņemts ir deputātes Kreituses priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Kokina priekšlikumā daļa nav pieņemta, bet pirmās daļas 3.punkta pēdējā rindkopa ir pieņemta citā redakcijā. Kas attiecas uz trešo...

Sēdes vadītājs. Ļoti īsu komentāru!

A.Panteļējevs. Tātad pirmās daļas šī redakcija nav pieņemta, jo mēs attiecinām šo likumprojektu uz Latvijas Republikas pilsoņiem un tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvoja šeit pirms 1940.gada, tātad bija legāli ieradušies Latvijas Republikā, un viņu pēctečiem. Un vēl papildinām ar specifiskām grupām, kas saistītas ar nepilngadīgajiem ieslodzītajiem koncentrācijas nometnēs un tiem iedzīvotājiem, kuri tika represēti nacistiskajā režīmā pēc stingri definējamām etniskām pazīmēm, konkrēti runājot par ebrejiem un čigāniem.

Sēdes vadītājs. Deputātam Kokinam nav iebildes? Deputāts atbalsta šo koncepciju. Vai pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. Tātad deputātes Rugātes priekšlikums. Arī te ir daļēji pieņemta pirmā norma. Otrā norma nav pieņemta ar to pašu argumentāciju, kuru es minēju, jau runādams par spaidu darbiem komunistiskajā režīmā. Tātad labošanas darbi ir fiksēti administratīvajos aktos, arī attiecīgi nacistiskās varas aktos nosakāmi, bet spaidu darbi nav nosakāmi. Un tas nav pieņemts. Savukārt trešā norma ir daļēji pieņemta.

Sēdes vadītājs. Pret deputātes Rugātes priekšlikumiem un komisijas lēmumu vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pret deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir daļēji pieņemts ar tiem papildinājumiem, ko es jau minēju, komentējot Kokina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Tātad par Gunāra Resnā otro priekšlikumu. Arī tas ir iestrādāts normā, kas nosaka, ka šī panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kas piedalījušās represīvo un nacistisko, arī PSRS Valsts drošības iestāžu darbībā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, pret 4.pantu iebildes nav. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man vēl ir tikai viens jautājums, iepazīstoties ar šo pantu un ar šiem labojumiem. Vakar man bija iespēja un es biju Salaspils koncentrācijas nometnē un piedalījos, biju kopā ar cilvēkiem, kuri tika atvesti uz Salaspili, kuri šeit kā bērni lielākā daļa tika atvesti un kuri šobrīd dzīvo šeit. Vai šī norma attiecas? Es pagaidām to neizprotu, jo šeit ir rakstīts - "lîdz 1940.gada 17.jūnijam". Vai Panteļējeva kungs vienkārši nevar skaidri paskaidrot šiem cilvēkiem, vai šobrīd uz viņiem attieksies šis likums vai ne?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referent!

A.Panteļējevs. Es jau paskaidroju, ka, tieši par šiem cilvēkiem domājot, ir iestrādāta trešā sadaļa, kur ir runa par tolaik vēl nepilngadīgām personām, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs. Tātad uz nepilngadīgajām personām neattiecas. Runa ir par visām, kas tajā laikā bija nepilngadīgas un ieslodzītas koncentrācijas nometnēs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl pret 4.pantu ir kādas iebildes? Nav. Esam pieņēmuši. Tālāk!

A.Panteļējevs. 5.pants. Daļēji pieņemts ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pret Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un pret komisijas redakciju nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Nav pieņemts priekšlikums, ka citu valstu arhīvi un valsts iestāžu dokumenti būtu jāizskata Latvijas Republikas Prokuratūrā, jo sniedz jau atzinumu par šiem dokumentiem. Un Prokuratūra šinī gadījumā vispār nav iesaistīta. Daudzos gadījumos, kas attiecas uz nacistiskā režīma laikā represētajiem... Prokuratūra šinī gadījumā nav iesaistīta, un mēs esam iestrādājuši 5.pantā normu, ka attiecīgajos gadījumos atzinumu sniedz Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija. Pie tam iesaistīt Prokuratūru šinī gadījumā nozīmētu faktiski pagarināt un sarežģīt šo dokumentu izsniegšanas gaitu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

A.Panteļējevs. Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildes. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Kokina priekšlikums - aiz vārda "dokumentu" aizstāt vārdu "un" ar vārdiem "ar".

Sēdes vadītājs. Ar vārdu...

A.Panteļējevs. Jā, es atvainojos. Ar vārdu "ar". Šis nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu mazu komentāru, lai man būtu tiesības vaicāt deputātam, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt.

A.Panteļējevs. Es tieši šajā gadījumā to tūlīt... Tātad šinī gadījumā mēs uzskatām, ka valsts iestāžu izdotais dokuments ir neatkarīgi izvērtējama lieta un Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas atzinums ir klāt pieliekamais dokuments, papildu dokuments. Šinī gadījumā par 1.pantu, es domāju, ka tas ir tāds vairāk valodas... Jo jebkurā gadījumā šis Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas dokuments ir vajadzīgs. Bet vai tas nozīmē, ka tas ir slēdziens konkrēti par to dokumentu vai papildus, tas ir...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins skaidrojumam piekrīt. Vai pārējie deputāti arī piekrīt?

A.Panteļējevs. Konceptuālā ziņā svarīgākais ir otrs deputāta Kokina priekšlikums. Viņš uzskata, ka šinī gadījumā arī ir jābūt reabilitācijai. Problēma ir tā, ka, ja mēs runājam par nacistiskā režīma upuriem, tad jāsaka, ka faktiski nacistiskais režīms pa lielākai daļai represēja cilvēkus bez kādiem tiesas lēmumiem. Tas tika darīts uz tīri direktīvu pavēļu pamata (piemēram, kaut vai ebreju represijas, čigānu represijas, tāpat dažādu iedzīvotāju grupu represijas), un šinī gadījumā faktiski runāt par reabilitāciju šā vārda juridiskajā nozīmē nevar. Jo reabilitāciju mēs piemērojam attiecībā uz komunistiskajā režīmā cietušajiem tajos gadījumos, kad formāli pastāv attiecīgie komunistiskā režīma tiesu lēmumi par attiecīgā panta... tātad pazīstamo pantu par kontrrevolūciju un tā tālāk piemērošanu. Tā kā vācu vai nacistiskā režīma apstākļos faktiski lielākā daļa represiju notika bez jebkādiem tiesas lēmumiem, tad arī piemērot reabilitāciju šinī gadījumā nav iespējams.

Kas attiecas uz to, ka ir iestrādāta iespēja, ka tiesas spriedums par politiskās represijas fakta konstatēšanu... Šinī gadījumā tiesa, tas ir, šīsdienas tiesa, vienkārši konstatē faktu, ka konkrētā persona, piemēram, ir atradusies ieslodzījumā Salaspils koncentrācijas nometnē vai nacistiskā režīma cietumos, un šeit netiek dots vērtējums par to, vai tā ir politiskā represija vai nav politiskā represija, tiek konstatēts fakts par pašu šo represiju, par tiem apstākļiem. Tātad komisija nav piekritusi reabilitācijas piemērošanai tā iemesla dēļ, ka nacistiskajā režīmā faktiski represijas notika bez... pat formāli... komunistiskajā režīmā tiesas lēmumi bija formāli, bet vismaz formāli tie pastāvēja, bet nacistiskajā režīmā pat formāli nepastāvēja tiesas lēmumi par represijām, līdz ar to reabilitācija nav juridiski piemērojama.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Godātie kolēģi! Es nepiekrītu, ka šajā gadījumā pietiek tikai ar fakta konstatāciju. Jo Salaspilī nokļuva arī viens otrs kandžas tecinātājs, arī viens otrs zirgu zaglis, un tādā gadījumā viņi tagad iegūst politiski represētā potenciālu statusu. Uzskatu, ka reabilitācijas faktā jābūt tomēr konstatētam, par ko tad viņš īsti ir tur sēdējis - vai par kandžu vai patiešām ir cietis cīņā pret nacistisko režīmu. Tādēļ pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu - otrās daļas 2.punkta tekstu aiz vārda "fakta" papildināt ar vārdiem "un reabilitācijas"! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsot par 5.pantu kopumā, komisijas ieteiktajā redakcijā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 2. Pants komisijas ieteiktajā redakcijā pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Panteļējevs. Ceturtā nodaļa - "Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām". Šeit ir virkne pantu. 6.pants: "Politiski represēto personu tiesības garantē valsts." Deputāta Kokina priekšlikums nav pieņemts tādā redakcijā, kā ierosina deputāts Kokins, vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka daļa no šīm normām ir precizētas attiecīgi 6.,7.,8. un 9.pantā, kā arī pārejas noteikumos. Piemēram, tāda veida norma: "Sociālās nodrošināšanas jomā rūpes par politiski represētajiem uzņemas valsts, neatstājot tos pašvaldību ieskatu un likteņa varā." Saprotot to emocionālo un subjektīvo, kas ir vadījis deputātu Kokinu, iestrādājot šo normu, komisijai tomēr nācās atzīt, ka, pirmkārt, šāda veida formulējums kā "neatstājot tos pašvaldību ieskatu un likteņa varā" varbūt nav īsti likuma normai jeb likuma definējumam atbilstošs formulējums. Mēs domājam, ka ar teikumu, ka politiski represēto tiesības garantē valsts, jau ir pateikts, ka šajā gadījumā tieši valsts uzņemas pamatatbildību par šo tiesību garantēšanu un ka par viņu atstāšanu pašvaldību vai likteņa varā šeit nevar būt runa. Kas attiecas uz sociālajām normām, par tām normām, kas jāsaņem kompensācijas veidā, sarunu gaitā ar Vāciju un Krieviju tās normas daļēji ir iestrādātas gan pārejas noteikumos, gan tālākajos pantos.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība.

J.Kokins (LZS).

Godājamie kolēģi! Uzskatu, ka 6.panta redakcija, tāda, kāda tā ir piedāvāta, ir vispārīga, ļoti, ļoti deklaratīva, un būtībā līdz ar to daudzas konkrētas politiski represēto problēmas vispār nerisina. Tādēļ iestājos par to, lai šajā pantā teksts tiktu papildināts. Mans priekšlikums: "Valsts atzīst reabilitēto politiski represēto tiesības uz kompensāciju par nebrīvībā pavadīto laiku, fizisko un morālo kaitējumu un sagandēto tālāko dzīvi. Sociālās nodrošināšanas jomā rūpes par politiski represētajiem uzņemas valsts, neatstājot tos pašvaldību ieskatu un likteņa varā. Valsts savā likumdošanā garantē politiski represētām personām un viņu likumīgajiem mantiniekiem tiesību atjaunošanu uz visu atņemto īpašumu vai kompensāciju pilnā apmērā, neatkarīgi no sarunu gaitas un rezultātiem ar Vāciju vai Krieviju." Politiski represētie ir cilvēki gados, cilvēki mūža nogalē, un viņiem vajadzīgs konkrēts rezultāts, nevis vispārējs solījums. Kolēģi, atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Jāņa Kokina priekšlikumu 6.pantā! Tas tika nupat nolasīts. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Panteļējevs. 7.pants. LNNK frakcijas priekšlikums ir svītrot šo pantu. Komisija nepiekrita tam, jo uzskatīja, ka, tā kā šajā pantā tiek uzskaitītas gan morālās, gan sociālās valsts garantijas politiski represētajām personām, ir būtiski svarīgi atzīmēt šeit arī šīs piemiņas dienas. Acīmredzot tas ir jāizšķir, balsojot par pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti pieprasa balsojumu? Frakcijas deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! LNNK frakcijas deputāti ierosina 7.pantu svītrot. Balsojam par svītrošanu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 14, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputātes Rugātes priekšlikums ir pieņemts, tas arī atbilst Saeimas balsojumam par atceres dienām, kas saistītas ar Otrā pasaules kara nobeigumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Un deputāta Bērziņa priekšlikums, deputāta Resnā priekšlikums un deputāta Kokina priekšlikums arī ir pieņemti, jo arī tie skar šo 9.maija nomaiņu ar 8.maiju, tā ir arī izdarīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Tālāk!

A.Panteļējevs. 8.pants ir pieņemts. Nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 9.pants.

A.Panteļējevs. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums tika samērā rūpīgi debatēts un analizēts komisijā, bet, par cik Juridiskā biroja pārstāvji un arī juridiskie eksperti norādīja, ka politiskās tiesības tiek saistītas pamatā ar pilsonības jautājumu, tad, lai te nebūtu nekādu pārpratumu, mēs tomēr uzskatījām, ka nav nepieciešams šo normu šeit iekļaut.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš piekrīt.

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Deputāta Jāņa Kokina priekšlikums. Tātad arī šeit ietvertās normas daļēji ir iestrādātas gan pārejas noteikumos, gan iepriekšējos pantos. Nu, daļēji. Kas attiecas uz atsauci uz starptautiskajiem dokumentiem, mēs neuzskatījām par nepieciešamu šo atsauci izdarīt vēlreiz, jo par pievienošanos šiem dokumentiem ir jau speciāli likumdošanas akti. Tā ka tas ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins lūdz balsot par saviem priekšlikumiem 9.pantā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumiem 9.pantā! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 19, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par 9.pantu komisijas ieteiktajā redakcijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 1, atturas - 5. (Starpsauciens no zāles: "Nav kvorums!") Nav kvoruma. Izlasīsim attiecīgo Kārtības ruļļa pantu, lai nebūtu pārpratumu! "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var slēgt sēdi vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama. Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā." Lūdzu, balsosim vēlreiz par 9.panta redakciju, kuru piedāvā komisija! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 13. Panta redakcija pieņemta.

Tālāk, lūdzu!

A.Panteļējevs. 10.pants. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, ka institūciju un amatpersonu atteikumu var pārsūdzēt tiesā, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu un komisijas lēmumu? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Nav pieņemts priekšlikums, ka politiski represētās personas atbrīvojamas no tiesu izdevumu segšanas. Katrā konkrētā gadījumā tiesa, protams, var noteikt... un faktiski gadījumos, kad tiesu procesā politiski represētie pierāda savu taisnību, arī, kā likums, tiesa var pieņemt lēmumu, kas atbrīvotu viņus no tiesu izdevumu samaksām. Taču pieņemt, ka jebkurus tiesas izdevumus jebkura persona... Jo bieži vien šī persona griežas tiesā, lai pierādītu faktu par savām politiskajām represijām... To, ka jebkura persona, kas griežas tiesā par to, tiek atbrīvota no šiem izdevumiem, mēs nevaram pieņemt, jo tādā gadījumā tas attiecas arī uz visiem tiem gadījumiem, kad neattaisnoti vai nepamatoti kāds cilvēks griežas tiesā un grib iegūt politiski represētā statusu caur tiesu, un viņš, vienalga, tādā gadījumā ir atbrīvots no tiesas izdevumiem. Tas nebūtu pieņemams visos gadījumos.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas biedri piekrīt šim skaidrojumam? (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti lūdz balsot par savu priekšlikumu - papildināt ar otro daļu šādā redakcijā: "Politiski represētās personas atbrīvojamas no tiesu izdevumu segšanas." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 17, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Panteļējevs. No deputāta Kokina priekšlikuma ir pieņemta tā daļa, kurā ir teikts, ka likumam neatbilstoša amatpersonas rīcība ir pārsūdzama tiesā. Kas attiecas uz to, ka tā ir sodāma kriminālā vai administratīvā kārtā, tā būtu sodāma, ja attiecīgajās Kriminālkodeksa vai Administratīvo pārkāpumu kodeksa normās būtu paredzēts šāds sods. Šajā gadījumā šāda soda ierakstīšanu šeit komisija neatbalstīja, jo tam nav konkrēta seguma Kriminālkodeksā vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja konkrētā amatpersona ir izdarījusi pārkāpumu, kas jau ir Kriminālkodeksā paredzēts kā sodāms, tad, protams, šis sods tiks piemērots.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Kokinam nav iebildes? Vai pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Panteļējevs. Tātad 5. nodaļa. Nobeiguma noteikumi.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs balsojām par deputātu priekšlikumiem, līdz ar to pants ir balsojams kopumā - komisijas ieteiktajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 4. 10. pants ir pieņemts.

5. nodaļa.

A.Panteļējevs. 5. nodaļa, 11. un 12. pants, kas tiek definēti kā Nobeiguma noteikumi. Pēc jaunām instrukcijām, ko mēs esam saņēmuši no Saeimas Juridiskā biroja - paldies par tām! -, pašlaik tiek iesākta jauna prakse. Likumos tiek izveidoti tā saucamie Nobeiguma noteikumi. Tas faktiski nozīmē to, ka daļa no Pārejas noteikumiem, tātad tā daļa, kas tiešām darbojas vienmēr, kamēr darbojas šis likums, tātad ir nemainīga šā likuma sastāvdaļa, tiek ietverta pašā likumā kā Nobeiguma noteikumi. Šeit ir runa par politiski represētās personas statusa piešķiršanu caur rajona padomi un republikas pilsētas domi. Tātad 11. pants un 12. pants.

Sēdes vadītājs. Vai pret 11. un 12. pantu ir iebildes? Nav. Es lūdzu referentu atsaukt savus vārdus "tâ saucamie".

A.Panteļējevs. Jā, Nobeiguma noteikumi. Es gribēju atzīmēt, ka tā ir jauna... Es atsaucu to. Es vienkārši gribu atzīmēt, ka tā mums pašlaik ir jauna prakse - izveidot Nobeiguma noteikumus.

Sēdes vadītājs. 5. nodaļa. Nobeiguma noteikumi. Paldies! Tālāk!

A.Panteļējevs. Tālāk seko Pārejas noteikumi. Pārejas noteikumos viens no Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem ir pieņemts, bet te uzreiz gribu teikt, ka varbūt redakcionāli to uzreiz nevar konstatēt, bet tas ir ietverts jēdzienā, ka tiek veikta pārreģistrācija. Šeit ir veikta represēto personu uzskaite, bet šajā gadījumā mums jālieto šis jēdziens "pârreģistrācija", jo, proti, pašlaik jau pastāv, darbojas likums. Pašlaik pastāv - principā, teorētiski - arī represēto uzskaite, kas ir jāveic. Ir jāveic pārreģistrācija atbilstoši šim likumam. Tas nozīmē, ka daļa tiek pārreģistrēta, daļa - ne. Tātad tas ir pieņemts, bet ar precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Gunāra Resnā priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret priekšlikumu un arī pret komisijas lēmumu? Nav. Tālāk - deputāta Kokina priekšlikums. Jā, es atvainojos, deputāts Rozentāls un deputāts Resnais norāda uz to, ka šeit pantā ir teikts:"nodrošina, lai līdz 1995. gada... šīs apliecības tiktu izgatavotas".

A.Panteļējevs. Ir priekšlikums... te tiešām faktiski ir tehniska kļūda. Tad šeit būtu: līdz 1995. gada 31. decembrim.

Sēdes vadītājs. Protams, ir jātic tam, ko saka referents, ka tā ir tehniska kļūda, bet var arī apšaubīt. Vai deputātiem ir iebildes? Tā kā iebilžu nav, tad pieņemam. Tālāk - deputāta Kokina priekšlikumi.

A.Panteļējevs. Deputāta Kokina priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Panteļējevs. Deputāta Kokina priekšlikums nav pieņemts. Proti, viņš ierosina, ka tur, kur tiek runāts par sarunām ar Vāciju un PSRS vai Krieviju par kompensāciju piedzīšanu politiski represētajiem, vajag papildināt ar vārdiem - "iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībnieces". Šajā gadījumā, es atvainojos, man jāatbild uz piezīmi, kas tika izteikta no vietas. Es gribu precizēt, ka Francija nekad nav bijusi Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalsts. Bet arī šajā gadījumā es uzskatu tomēr, ka... komisija ir uzskatījusi, ka nav pieņemams šis priekšlikums, jo Lielbritānija un ASV nav konkrēti vainojamas ne pie komunistisko, ne nacistisko režīmu izdarītajām represijām Latvijas teritorijā un pret Latvijas pilsoņiem. Nav pieņemts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Godājamie kolēģi! Objektīvi nevaru piekrist nupat sniegtajam Panteļējeva kunga skaidrojumam, jo beigu beigās visa pēckara laika sarkanā terora trakošana Latvijā bija sekas tam, ka mūsu Rietumu sabiedrotie - Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis - faktiski mūs nodeva šajās konferencēs, tāpēc Staļins un viņa sekotāji varēja ļoti mierīgi darīt savu darbu tālāk. Tādēļ es uzskatu, ka viņi - Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis - morāli ir līdzatbildīgi, un iestājos par balsojumu šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu - 3.punktā aiz vārda "Vâcija" papildināt ar vārdiem "iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībnieces". Lūdzu rezultātu! 36 - par, 24 - pret, 9 - atturas. Deputāta Kokina priekšlikums ir pieņemts.

A.Panteļējevs. Deputāta Kokina otrs priekšlikums ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Pret deputāta Kokina otro priekšlikumu nav iebildes? Deputāts Kokins neiebilst. Kā viņš var iebilst, ja tas ir pieņemts...

A.Panteļējevs. Deputātes Rugātes priekšlikums nav pieņemts, bet balsojums par likuma nosaukumu jau ir izšķīris šo strīdu par terminu "nacistiskā līga".

Sēdes vadītājs. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.

A.Panteļējevs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" abi priekšlikumi nav pieņemti. Pirmais priekšlikums nav pieņemams, jo tas praktiski nav realizējams. Tas prasa Civillikuma pielietojumu, it kā faktiski nebūtu bijis nekāda starplaika, ne arī vēsturiskā pārrāvuma, bet faktiski nav iespējams šīs īpašuma tiesības atjaunot automātiski tādā veidā, kā tās bija brīdī, kad notika attiecīgā represija.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu, godātie deputāti, nedaudz klusāk apspriediet šos pantus! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt ar jaunu 5.punktu: "Gadījumā, ja politiski represētās personas tiesas ceļā prasa savu tiesību aizskārumu novēršanu..." Un tālāk līdz lappuses beigām. Jums šī redakcija ir. Vai esat iepazinušies? Varam balsot? Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 27, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Panteļējevs. Arī otrs frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums nav pieņemts, jo acīmredzot šo sertifikātu izsniegšanas kārtība jānosaka Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos, ko mēs jau pārejas noteikumu 12. pantā esam uzdevuši, un šeit nebūtu precīzi nosakāma šī kārtība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt ar jaunu 6. punktu: "Politiski represētajām personām ir tiesības saņemt privatizācijas sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku un privatizācijas sertifikātus kā politiski represētajām personām...", tālāk seko teksts. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Panteļējevs. Līdz ar to vairāk priekšlikumu par pārejas noteikumiem nav. Varētu nobalsot turpat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aivars Endziņš - par procedūru. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā Saeima ar savu balsojumu tagad mēģina iejaukties citu valstu iekšējās lietās, es Kārtības ruļļa 136. panta kārtībā ierosinu pirms balsošanas pēc būtības nodot likumprojektu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un precizēšanai. Jo šādā veidā Saeima sevi parādīs "ïoti skaistā gaismā" pasaules sabiedrībā. Tas nozīmē tikai to, ka Saeima seko tiem priekšlikumiem, kādi tiek izteikti, un par tiem balso. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai jūs nevarētu drusciņ komentēt šo "iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās".

A.Endziņš. Kāds sakars Lielbritānijai, Amerikas Savienotajām Valstīm ir ar komunistiskā režīma upuriem un Jaltas konferenci? Kāds sakars? Vistiešākais? Saistībā ar visām represijām, kas bija pirms tam? Kara laikā? Pēc tam? Ja tas ir saistībā tikai ar nacistisko režīmu, tad varētu būt. Bet tas tiek sasaistīts viss kopā. Paskatieties kontekstā, kā tas izskatās!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu zvanu! Par procedūru Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs. Es tomēr šajā gadījumā aicinu nepievienoties Endziņa kunga priekšlikumam, jo tomēr redakcija ir tā, ka mēs sarunas vedam. Nav jau nekur teikts, ka attiecīgi tās sarunas tā vai citādi būtu jānovērtē un ka tiem rezultātiem jābūt, bet šajā gadījumā es tomēr aicinu šodien balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz ar to visas debates ir pabeigtas, jo tur stāv klāt 54. pants. Viens runā "par", viens - "pret". Pie tam katrs runā piecas minūtes, ne vairāk. Visi pārējie deputāti apdomā situāciju un izsaka savu viedokli balsojot. Deputāt Kirštein, ja tikai par procedūru, tad es jums varu ļaut runāt. Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu - par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai papildziņu ievākšanai un tamlīdzīgi! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 12 - par, 37 - pret, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, 3 - atturas. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts - "Par valsts un pašvaldību mantas..." Es atvainojos, tagad ir likumprojekts "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums". Pirmais lasījums. Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā Latvijas Zemnieku savienības deputāts Aivars Berķis. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Augsti godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Šodien, izskatot pirmajā lasījumā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likumprojektu, mēs izmantosim dokumentu ar 370. numuru. Ir šeit arī 370.-a dokuments, kurā jūs redzat, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija atsauc 1994. gadā komisijām nodoto likumprojektu par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem. Tā numurs ir 863. Tas nav jāizmanto, bet savukārt deputāti Kamaldiņš, Seiksts, Lagzdiņš, Čepānis, Kide, Elferts, Leiškalns un Jurkāns atsauc citu tāda paša nosaukuma projektu ar numuru 1013.

Jau pēc šiem atsaukumiem jūs redzat, ka divas mazliet atšķirīgi domājošas deputātu grupas ir spējušas sanākt kopā, ieklausīties oponentos un izveidot kopīgu dokumentu, kas pieņemams visiem tiem deputātiem, kuri pie šī likuma strādāja.

Pašreiz sabiedrībā centīgi tiek izplatīts vai izplatās uzskats, ka jaunā likuma mērķis ir radio un televīziju nodot privātpersonu rokās, bet valsts radio un valsts televīziju nodot vienas - pašreiz valdošas politiskas partijas rokās, tāpēc it kā būtu labāk šo projektu piebremzēt, kamēr tiek ievēlēta gudrāka vai godīgāka, vai vienkārši citāda Saeima. Un šajā laikā lai valda tā pati vecā, labā vecās labās Augstākās padomes veidotā Radio un un televīzijas padome, ko mēs... Tur es pats biju klāt un varu apliecināt, tiešām mēs to veidojām gan no radošo savienību padomes ieteiktiem godīgiem pārstāvjiem, gan no labiem speciālistiem, un es ne brīdi neapšaubu šīs padomes godīgumu.

Tomēr tieši ar šīs padomes ziņu ir izdotas raidīšanas atļaujas visām tām daudzajām komercstudijām, kuru toreiz vēl nevienas nebija un kuru augļus mēs tagad varam baudīt, ja vien ir laiks. Un tieši šīs padomes darbības laikā Baibas un Kristīnes vietā mēs mēnešiem ilgi no vietas skatāmies uz izaurām, marijām un beižām. (Starpsauciens no zāles: "Uz Berķi arī skatāmies!")

Ja runājam par politiku, ir jājautā: vai tad pašreizējā padome ir spējusi nosargāt, lai valsts televīzija nenonāktu viena politiskā spēka rokās? Nevajag vairāk, bet paskatieties televīzijas "Panorāmu" un salīdziniet to kaut vai ar privāto televīzijas studiju NTV-5. Salīdziniet un jūs pārliecināsities, ka šī privātā studija ir nesalīdzināmi objektīvāka un mazāk politizēta. Jaunajā likumā starp citu, mēs ierakstījām īpašu punktu, ka raidorganizācijas ziņu dienesta vadītājam jābūt politiski neitrālam, tas nedrīkst darboties politiskajās partijās vai organizācijās.

Tiek apšaubīts, vai jaunais likums aizsargā latviešu valodu. Vai tas tā ir, par to runāsim mazliet vēlāk, bet vai tad pašreizējais likums un pašreizējā padome to ir spējusi labāk pasargāt? To pats padomes priekšsēdētājs Skujiņa kungs arī savā pavadvēstulē atzīst, ka tas diemžēl tā nav.

Ir vēl viena lieta, kāpēc jaunā likuma aizkavēšana nebūtu, tā teikt, prāta darbs. Tāpēc, ka mums ikdienā ārkārtīgi strauji nāk iekšā līdz šim pat nedzirdēti, vairākumam nezināmi elektroniskie saziņas līdzekļi. Ko tad zināja sabiedrība? Zināja radio, zināja televīziju, bet nu mēs lasām par kabeļtelevīziju, par satelītu, radio satelīttelevīziju, datortelevīziju, teletekstu, par radio datoru sistēmu... Kas tad īsti regulēs to ienākšanu? Vai varbūt aizliegsim vispār? Vai neliksimies ne zinis - lai tikai nāk! - un pēc tam šausmināsimies, ka, piemēram, mājas kolektīvās antenas bez mūsu ziņas pieslēgtas kabeļtelevīzijai un vietējos raidījumus vairs nevaram redzēt?

Šis ir viens no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem likumiem, ar ko būs saskārušies šīs Saeimas deputāti. Tajā ir 63 panti un klāt vēl pārejas noteikumi ar 19 punktiem. Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdza šodien šo likumprojektu sākt izskatīt ātrāk, jo mēs gribam, lai mēs to paspētu izdebatēt, lai sabiedrība ar to patiešām varētu iepazīties, nevis vadītos tikai pēc runām. Lai redzētu arī šī likuma būtību, un lai tad mēs to paspētu tiešām izdebatēt un pieņemt vēl šīs Saeimas darbības laikā, jo mēs neceram, ka otrais un trešais lasījums ritēs pārāk ātri.

Atļaujiet atgādināt vēsturi. Ar šo projektu jūs visi jau esat saskārušies 1993. gada rudenī, kad 5. Saeima tikko sāka savu darbu un kad frakcijas tika aicinātas izteikt savu viedokli par deviņām sevišķi būtiskām nostādnēm, no kurām pati būtiskākā bija par Radio un televīzijas padomi un tās funkcijām. Likumprojekts dzima lēnām, pirmais variants nebija pilnīgs un izslīpēts, tas ir jāatzīst, un Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā 1994. gada vasarā pieņēma noteikumus, kas no juridiskā viedokļa bija pārdomātāki, bet no konceptuālā viedokļa vairākās vietās būtiski nesakrita ar iepriekšpanākto vienošanos.

Tā kā likums ir cieši saistīts ar žurnālistiem, tad tas vienmēr ticis turēts sabiedrības uzmanības degpunktā. Kā atceraties, Doma laukumā vienā un tajā paša dienā un stundā pagājušajā rudenī notika abu variantu atbalstītāju pulcēšanās un arī ķīvēšanās, arī Saeima 81. punkta kārtībā pieņemtos noteikumus neatbalstīja. Katra puse iesniedza Saeimai izskatīšanai savu variantu, tie ir tie abi varianti, kas šodien tika atsaukti.

Tagad, visu to atceroties, varam secināt, ka ķīviņi lietai nākuši tikai par labu. Mēs sēdāmies vēlreiz pie galda un ņēmām to, kas vienai vai otrai pusei bija izdevies labāk. Cīniņu rezultātā mums bija iesniegti arī dažādi priekšlikumi - gan no Žurnālistu savienības, gan no pašreizējās Radio un televīzijas padomes, gan no komercstudiju pārstāvjiem. Mūsu rīcībā bija Eiropas raidorganizāciju savienības rekomendējošie dokumenti un šīs organizācijas juridiskā direktora Rumhorsta atzinumi par mūsu pirmajiem variantiem. Un mēs panācām, ka komisijā kopā ar mums līdzi sprieda gan valsts radio un televīzijas, gan komercstudiju pārstāvji, un tad mēs varējām abu pušu taisnības salīdzināt un izvērtēt.

Varu apliecināt, ka tas viss prasīja daudz pacietības un izturības, kā arī varu apliecināt, ka mēs spējām nolikt pie malas savas, kā saka, ambīcijas un nebūtiskās intereses. Mēs strādājām tā, lai šāds likums varētu parādīties un lai tas varētu tikt arī pieņemts, lai tas būtu pieņemams šai Saeimai. Mēs komisijā visi balsojām par šo variantu kā par savējo, bet, mēs, protams, apzināmies, ka gan šeit, Saeimā, gan arī sabiedrībā daudzas problēmas var uzliesmot no jauna, jo tad, kad mēs visu dienu diskutējām vienu puspantu, jūs jau tur nebijāt klāt. Un savukārt bija vairāki arī tādi jautājumi, kur, tā teikt, varbūt pat Dievam tam kungam tikai ir skaidrs, kā būtu vispareizāk, un kur, protams, mēs ar pateicību gaidīsim Saeimas deputātu viedokli.

Par dažiem ļoti būtiskiem jautājumiem. Tāda neapšaubāmi ir 6. nodaļa - "Nacionālā radio un televīzijas padome". Pašā sākumā mēs to bijām iecerējuši kā ne no viena neatkarīgu, absolūti godīgu, absolūti bezpartejisku cilvēku grupu. Bija viedoklis, ka šādi cilvēki meklējami mākslinieku, kultūras darbinieku, vārdu sakot, inteliģences sabiedrībā. Tieši tur, kur mēs tos bijām meklējuši arī iepriekšējai padomei, - radošajās savienībās. Tad mēs konstatējām, ka, pirmkārt, vienas radošās savienības vietā nu ir jau veidojušās vairākas; piemēram, kurš tad žurnālistikā ir īstais, kas pārstāvēs žurnālistus - vai tagad tā vēl joprojām ir Žurnālistu savienība vai Mediju fonds... Nu varētu arī...

Par prasību kategoriski norobežoties no biznesmeņiem. Bet tad atcerieties, ka agrākās Latvijas kultūras veicinātāju vidū taču bija tādi cilvēki kā Augusts Dombrovskis, Tomsons, Morbergs... Un diezin vai tas būtu pareizi, ja mēs tagad pieņemam, ka šajos laikos tādi morbergi vairs nekad nevar rasties un ka tādus pie spriešanas par radio un televīzijas lietām nevar laist klāt, nemaz nerunājot par to, vai tad mēs šeit neatspoguļosim arī ekonomiskās intereses. Kas tad aizstāvēs tās, lai tās būtu pārstāvētas radio un televīzijā?

Atcerēdamies visu mūsu iepriekšējo pieredzi, veidojot gan Valsts kontroli, gan vairākas izmeklēšanas komisijas, kur mēs tāpat gribējām redzēt labākos no labākajiem un godīgākos no godīgākajiem, mēs tomēr beigās atzinām, ka Saeima arī bez priekšā rakstīšanas spēs izvēlēties vispiemērotākos cilvēkus. Bez tam likumā ir rakstīts, ka iesniegto kandidatūru saraksts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tātad par to pirms vēlēšanas, pirms balsošanas spriedīs arī visa sabiedrība.

Mēs sapratām, ka sameklēt cilvēkus, kas nesimpatizē nevienam politiskajam virzienam, arī būs grūti. Mēs pieļāvām, ka, pat pieņemot kādu citu modeli, piemēram, ka trīs locekļus ieceļ Valsts prezidents un vēl trīs ieceļ radošās savienības... Vai atkal kā Eiropas projektos, ka kādus no tiem izraugās Ministru prezidents vai Augstākā tiesa... Arī šajā gadījumā tie neapšaubāmi tik un tā būs vienam vai otram politiskajam grupējumam simpatizējoši cilvēki.

Tāpēc, mūsuprāt, vairāk vajadzētu izvērtēt, vai ir pietiekamas iespējas kļūdaino izvēli labot, un 44. pantā ir paredzēts, ka ik pēc 2 gadiem padomes sastāvs tiek par vienu trešo daļu atjaunināts.

Vai padome ir patstāvīga? Jā, tā ir patstāvīga, ir neatkarīga,un tās algu, tās tiesības, arī visu citu precīzi nosaka likums. Nevienai instancei nav iespējams ar padomi manipulēt. Vai šī padome nav pārāk varena? Arī tā tas nav. Tā nav pārāk varena, tās varenība ir varbūt visvairāk tajā ziņā, ka tā sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam un pēc apstiprināšanas lemj par tā sadalījumu. Tā ieceļ nacionālā radio un televīzijas ģenerāldirektoru, bet ģenerāldirektoram ir valde, un bez šīs valdes ziņas viņš nevar lemt par radio vai televīzijas programmu. Tātad par visu ir domāts, lai būtu svars un pretsvars. Padomei ir tiesības aizrādīt, izteikt brīdinājumu, bet, lai pārtrauktu kādas raidorganizācijas darbību, arī padomei tomēr ir jāgriežas tiesā. Tātad arī šeit tā tomēr nevar rīkoties pilnībā pēc savas gribas.

Mēs patiešām sākumā ierakstījām, ka padomes locekļi jāievēlē ar divu trešdaļu balsu vairākumu šeit, Saeimā. Un tad pēc tam mēs atcerējāmies: bet kā tad mēs vēlējām Prezidentu un cik kārtās tas gāja? Un kā mēs vēlējām... kādi pūliņi bijuši, kamēr mēs šodien tikām pie SAB direktora, par kuru nevarējām ilgu laiku savākt pat 50 procentus balsu. Un tad jūs varat iedomāties, kā tas būs, kad mēs šeit, Saeimā, mēģināsim savākt par katru padomes locekli divas trešdaļas no šeit sēdošo balsīm, nemaz nerunājot par to, ka tad būtu jāmaina arī Satversme.

Bija daudz ierosinājumu par raidījumu valodu, arī aizrādījumi. Mēs domājam tā. Pirmkārt, 30. pantā ir noteikts: "Latvijas radio un Latvijas televīzija savu programmu pirmajā izplatības tīklā veido kā nacionālo programmu valsts valodā"... tātad tikai latviešu valodā. Bez tam 19. pantā ir rakstīts, ka raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 20% visvairāk skatāmajā laikā. Ir 31. panta 4. punkts par retranslācijas programmu, kas nedrīkst pārsniegt 30% no kopējā raidlaika. Un pat šiem retranslējamajiem raidījumiem ir paredzēta tulkošana vai subtitrēšana. Tā ka, no mūsu viedokļa, mēs esam par šo valodu domājuši, bet, protams, par to var lemt vēl vairāk, šā vai tā to mainīt.

Es nezinu... beidzas laiks... Vai varu turpināt? Man vēl vajag 2 minūtes.

Sēdes vadītājs. Jūs gribētu pabeigt pirms pārtraukuma?

A.Berķis. Es gribētu pabeigt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai nav iebildes, ja referents deputāts Berķis pabeidz savu ziņojumu? Vēl 2 minūtes ir vajadzīgas. Nav iebildes? Lūdzu!

A.Berķis. Kā jau minēju, likuma veidošanā un apspriešanā bez Vides un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem piedalījās arī daudzi entuziasti - pārstāvji no "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas", kā arī no privātajiem saziņas līdzekļiem. Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka mēs objektīvi izvērtējām visu šo cilvēku viedokļus, likām tos kopā, salīdzinājām, atkal vērtējām, bet mēs, protams, paši daudzkārt iztikām bez balsošanas. Mums bija viegli pieņemt lēmumu, bet mēs, protams, daudzreiz nevarējām pārliecināt viena vai otra priekšlikuma autorus. Viņi palika pie sava, viņi ir nākuši vai nāks atkārtoti klajā ar saviem priekšlikumiem arī pie jums - pie atsevišķām komisijām, pie frakcijām, pie visiem deputātiem. Tādas tiesības viņiem ir, viņi rīkojas atbilstoši viņu pārliecībai, un mums acīmredzot par jau izrunāto nāksies runāt vēlreiz un vēlreiz.

Ir aizrādījumi, ka viens vai otrs punkts neatbilst Eiropas normatīvajiem dokumentiem, bet es jau sākumā minēju, ka tie ir Eiropas raidorganizāciju savienības rekomendējošie dokumenti. Tātad - rekomendējošie, ieteicošie, bet nevis obligātie. Mēs iedziļinājāmies šajos ieteikumos un lielākoties tos pieņēmām. Vadoties pēc ļoti daudziem no tiem, ir veidota arī mūsu likuma struktūra. Piemēram, pateicoties tieši šiem ieteikumiem, mēs varējām ierakstīt, ka raidlaika apjomā ne mazāk par 30% ir jābūt Latvijā veidotiem raidījumiem un ne mazāk par 70% - Eiropā veidotiem raidījumiem. Bet, protams, bija arī tādas rekomendācijas, kurām, kā mums likās, šeit, Latvijā, nav īsti vietas.

Mēs apzinājāmies, ka, gatavojot projektu otrajam lasījumam, varētu būt daudzi priekšlikumi, bet mēs esam pārliecināti, ka šajā mūsu piedāvātajā variantā nav neviena panta, kura dēļ šis likumprojekts nevarētu tikt pieņemts pirmajā lasījumā un kuru jūs nevarētu mainīt apspriešanas gaitā. Pat par šobrīd visvairāk diskutēto lietu, kā jau minēju, par padomi, būtībā ir tikai strīds par tādu vai citādu padomes veidošanas mehānismu. Jebkura varianta izvēle neko nemaina ne likuma kopējā uzbūvē, ne garā.

Kā jau minēju, pēc diviem lasījumiem komisijas deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu par likumprojekta "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums" virzīšanu uz pirmo lasījumu Saeimas sēdē. Es atgādinu, ka komisijā ir trīs valdošās koalīcijas pārstāvji un četri Nacionālā bloka deputāti. Es lūdzu šo projektu atbalstīt un balsot par to pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu ieņemiet vietas! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācija! Rezultātu! 56 deputāti. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 48 - par, 2 - pret, 6 - atturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Berķis. Es komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 27.aprīlim. (Starpsaucieni no zāles: "Vairāk laika vajag. Līdz maijam vajag!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikties, ka šis ir ļoti svarīgs likums un ka to vajadzētu labi apdomāt. Nevajadzētu pārsteigties, lai sasteigtā veidā nāktu priekšlikumi, tādēļ es ierosinu varbūt atlikt uz maiju priekšlikumu iesniegšanas noteikto termiņu. Paldies! (Starpsauciens: "Konkrēti?")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Žēl, ka nebija gribētāju runāt debatēs, un es arī līdz ar to neizteicos, lai gan, kā mēs zinām, sakarā ar šā likumprojekta tapšanu sabiedrībā ir daudz bijis runu, bet es uzskatu, ka ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai iepazītos ar šo likumprojektu, īpaši deputāti. Pašlaik būs brīvdienas, un diez vai brīvdienās kāds studēs šo likumprojektu. Lai ienāktu pamatīgi priekšlikumi, un tie droši vien būs, es ierosinu krietni garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu - vismaz vienu mēnesi.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, paņemiet kalendāru un pasakiet konkrēti!

P.Tabūns. Es ierosinu līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - deputāts Berķis.

A.Berķis. Es piekrītu 12.maijam. Mums komisijā vienmēr ir liela vienprātība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pārējiem deputātiem ir kādi priekšlikumi? Arī deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš šo datumu uzskata maijā.

Lūdzu - Edvīns Inkēns!

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Pārnešana uz 12.maiju praktiski... ja pēc tam parēķina... jo tas nozīmē, ka pēc tam, kad būs iesniegti priekšlikumi, uzreiz būs arī otrais lasījums. Šie priekšlikumi būs jāiestrādā likumprojektā. Tas nozīmē, ka šī Saeima šo likumu vairs nepieņems. Es ierosinu kompromisa variantu - nevis divas nedēļas, bet trīs nedēļas. Tas būtu 3.maijā. Līdz 3.maijam priekšlikumus noteikti var iesniegt, un pēc tam mums komisijā nāksies tos diezgan sarežģīti iestrādāt. Tas vienalga prasīs laiku. Tātad mans priekšlikums ir - 3.maijs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tā kā ir ierosināti divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi, būs divi balsojumi: viens - 12. maijs, un otrs - 3.maijs. Tālākais termiņš ir balsojams vispirms. Lūdzu, balsosim par 12.maiju! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad - par 3.maiju. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 8. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts - 3.maijs.

Nākamais ir likumprojekts "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Referenta nav, līdz ar to šis jautājums netiek izskatīts.

Nākamais jautājums ir Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumi nr. 177 "Ârstniecības noteikumi". Pirmais lasījums.

Lūdzu! Aida Prēdele - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Kristīgo demokrātu savienība.

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Pērnā gada 30.augustā Ministru kabinets pieņēma savus noteikumus 177 "Ârstniecības noteikumi". Tūlīt pēc tam, kad šie "Ârstniecības noteikumi" Satversmes 81.panta kārtībā tika pieņemti, radās dažādas pārdomas un kritika attiecībā pret šiem ārstniecības noteikumiem. Rudens pusē Sociālo un darba lietu komisija vairākkārt konsultējās ar speciālistiem, un bija arī viens liels pasākums, kurā mēs bijām saaicinājuši kopā gan mediķus, gan ieinteresētās personas no arodorganizācijām, kā arī Pašvaldību savienības pārstāvjus, un viedoklis par šiem ārstniecības noteikumiem bija tāds: ārstniecības noteikumi paši par sevi ir vajadzīgi, nepieciešami, vērtīgi, bet visas problēmas atdūrās pret Pašvaldību savienības klajo noraidījumu attiecībā pret tā saucamo reģionalizācijas principu. Pēc ilgām un nopietnām sarunām tapa dokuments, kas šo "Ârstniecības noteikumu" sakarībā ir pievienots pie jums izsniegtajiem dokumentiem. Tas saucas "Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības sarunu protokols". Šis sarunu protokols ir pieņemts jau šā gada sākumā, un tas nosaka, ka Pašvaldību savienība un Labklājības ministrija attiecībā uz šiem "Ârstniecības noteikumiem" ir panākušas zināmu vienošanos. Šis saskaņotais viedoklis ir tāds, ka arī Pašvaldību savienība konceptuāli atbalsta Ārstniecības likuma projektu, izņemot tajā ietvertās normas attiecībā uz reģionalizāciju. Pašvaldību savienībai tātad ir atšķirīgs viedoklis. Pašvaldību savienība uzskata, ka Ārstniecības likuma projekta otrās sadaļas normas par veselības aprūpes plānošanas centralizāciju ir priekšlaicīgas un no likumprojekta svītrojamas.

Tālākajā darba gaitā notika jau gluži praktiska pārkārtošanās un tika izveidoti šo "Ârstniecības noteikumu", Ministru kabineta noteikumu nr.177, labojumi, kuru galvenā un vienīgā nozīme ir tātad ievērot Pašvaldību savienības iebildumus un atteikties no reģionalizācijas principa. Tādējādi, cienījamie kolēģi, šie divi dokumenti - "Ârstniecības noteikumi", par kuriem es šobrīd runāju, un mūsu darba kārtības nākamais punkts, labojumi attiecībā uz šiem "Ârstniecības noteikumiem", - ir skatāmi daudzmaz kopsakarībā. Balsot mēs, protams, varam par vienu un par otru jautājumu. Vienu pēc otra.

Tātad es pāris vārdos pakavēšos pie "Ârstniecības noteikumiem". Šie noteikumi ir paredzēti, lai regulētu sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai parādītu gan tos pienākumus un tiesības, kuras ir pacientam, gan arī tos pienākumus un tiesības, kuras ir ārstniecības iestāžu darbiniekam - ārstam, un tā tālāk. Šeit ir runāts arī par traumu profilaksi, par diagnostiku, par ārstēšanu, par pacienta rehabilitāciju. Par to ir runāts šo "Ârstniecības noteikumu" noslēguma daļā.

Šeit ir arī uzsvērts tas, ka veselību mēs saprotam kā fizisku un sociālu labklājību, kas ir līdz ar to valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Līdz ar to veselības aprūpe šā likuma izpratnē tiek saprasta kā vesels pasākumu komplekss veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un kopšanai. Var sacīt, ka kvintesence ir izteikta pirmās nodaļas 6.punktā - proti, katram iedzīvotājam Latvijas valstī ir tiesības brīvi izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi Latvijā. Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un kopšanu. Šī doma tālāk tiek attīstīta visā likuma gaitā.

Tātad par otro sadaļu jau es minēju. Tā ar labojumiem tiek ievērojami pārveidota. Manuprāt, interesants un vērtīgs šā likumprojekta jauninājums ir medicīnas ētikas komisija, jo diemžēl mūsu sabiedrība ir tieši ētikas un morāles ziņā diezgan tālu aizgājusi no tā ideāla, kāds pasaulē pastāv. Un šeit ir parādīts, kādas būs šīs ētikas komisijas, ko tās darīs, kāds būs šo komisiju rūpju loks, kas tās izveidos un kā tās darbosies praktiski.

Nākamā nodaļa ir "Pacientu un iedzīvotāju tiesības un pienākumi". Un es gribētu šajā sakarībā īpaši uzsvērt to, ka pacientam ir tiesības viņam saprotamā un pieņemamā veidā saņemt jebkādu informāciju, kas attiecas uz viņa paša personisko veselības stāvokli un iespējām to slimību, kas viņam ir piemetusies, izārstēt un arī uzzināt, ar kādiem ārstniecības līdzekļiem un kādā veidā šo slimību ir iespējams novērst. Tādas ziņas ir jāsniedz arī gan radiniekiem, gan pārstāvjiem - un tā tālāk un tā joprojām. Proti, te ir runa arī par tā saukto ārstniecības plānu, kas ir jāsastāda kopā ar pacientu, pārrunājot izredzes izveseļoties un veidus, kā ārstniecība notiks.

Runājot par ārstniecības personām, es īpaši gribētu uzsvērt to, ka šis likumprojekts paredz aizliegt darboties mūsu valsts teritorijā dažādiem pūšļotājiem, tā sauktajiem ekstrasensiem, brīnumārstiem un citiem tāda veida darboņiem, kuriem nav medicīniskās izglītības, jo mediķi zina stāstīt par to, ka tieši ļoti smagu slimību gadījumā iedzīvotāji ir vispirms griezušies pie dažādiem šarlatāniem, kas nav mediķi, un tikai tad, kad viņu slimība jau ir bijusi ļoti ielaista, viņi bija meklējuši medicīnisko palīdzību. Un patiešām priecīga ziņa ir izlasāma "Ârstu Avīzes" jaunākajā numurā. Tur ir teikts, ka Netradicionālās medicīnas asociācija ir izslēgta no Latvijas Ārstu biedrības un ir jāpārreģistrē Netradicionālās medicīnas asociācijas sertifikāti. Šinī sakarībā es gribu piebilst, ka "Ârstniecības noteikumi" jau darbojas un šobrīd tie ir spēkā.

Šā likumprojekta nobeiguma daļā ir runa par atsevišķām slimībām, īpaši uzsverot slimību profilaksi un ārstēšanu. Un te es gribētu pieminēt tikai to, ka alkoholisms, narkomānija un toksikomānija - tās ir slimības, kuras mūsu pacients ir aicināts ārstēt labprātīgi, bet, ja tas nenotiek un ja šo slimību gaitu pavada vēl arī kādas antisociālas darbības, tad šeit tiek minēta vesela rinda tā saucamo psiholoģiskās rehabilitācijas piespiedu līdzekļu, kas rāda, kādā veidā pacients atkal var atgūt ne tikai fizisko, bet arī sociālo cieņu apkārtējo acīs.

Te minētas arī psihiskās slimības un ekspertīžu problēmas. Es nekādā gadījumā nedomāju, ka šie "Ârstniecības noteikumi" būtu pati pilnība. Neapšaubāmi, šeit būs savi labojumi, būs savas iebildes. Bet tieši tāpēc es aicinu visas frakcijas un visus deputātus rūpīgi izstudēt šo katram Latvijas iedzīvotājam tik bezgala svarīgo likumprojektu un iesniegt labojumus, priekšlikumus. Un tas varētu notikt jau līdz 30. aprīlim.

Tagad es aicinu par abiem šiem likumprojektiem, tātad par pašiem "Ârstniecības noteikumiem" pirmajā lasījumā un labojumiem šajos "Ârstniecības noteikumos" nobalsot pirmajā lasījumā - vienu pēc otra. Ja tā drīkst.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mūsu praksē ir pirmais tāds gadījums. Tātad Ministru kabinets ir pieņēmis "Ârstniecības noteikumus" vienā sesijas starplaikā un grozījis tos otrā sesijas starplaikā, un abiem ir likuma spēks. Un kuram tagad ķerties klāt? Acīmredzot - abiem, jo komisija, varbūt izdiskutējot tālāk, varētu arī veidot, protams, vienu likumu otrajā un trešajā lasījumā, bet tagad acīmredzot - pirmajā lasījumā. Ja deputātiem pret procedūru nav iebildes, būtu jāpieņem abi divi šie dokumenti, abi divi noteikumi, tas ir, 1994. gada 30. augusta noteikumi nr. 177 "Ârstniecības noteikumi" un Ministru kabineta 1995. gada 7. janvāra noteikumi nr. 15 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumos nr. 177 "Ârstniecības noteikumi"", jo tie jau loģiski un tiesiski darbojas vienā saiknē un kopā.

Vai deputātiem nebūs iebildes pret procedūru, ja mēs tūlīt zvanīsim un balsosim par abiem? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumu nr. 177 "Ârstniecības noteikumi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 1, atturas - 1. Pieņemti.

Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta 1995. gada 7. janvāra noteikumu nr. 15 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumos nr. 177 "Ârstniecības noteikumi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 54, pret - nav, atturas - 5. Pieņemti.

Lūdzu otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Prēdele. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu mūsu komisija vēlētos 30. aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Vai nebūtu labāk izvēlēties tomēr darba dienu? Jo tad mums visas Saeimas telpas būs jāslēdz vaļā, jo visi nesīs priekšlikumus. Jums nav iebildes pret pirmdienu? Tātad 2. maijs. Nav iebildes? Vai arī deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

Godātie deputāti! Voldemārs Novakšānovs tikko ieradās ar ļoti pārliecinošiem paskaidrojumiem par to, kāpēc viņš nav atradies zālē tanī brīdī, kad aicinājām referentu Tautsaimniecības komisijas vārdā runāt par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildes, ja mēs izskatām šo jautājumu? Nav. Lūdzu referentu! Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā.

V.Novakšānovs (LZS).

Liels paldies. Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Attiecībā uz likumprojekta "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" trešo lasījumu strādāsim, lūdzu, ar dokumentiem nr. 287, 287A un 287B. Tātad tūlīt sākam strādāt ar dokumentu nr. 287. Galvenokārt strādāsim ar to.

Trešajā lasījumā mēs esam saņēmuši priekšlikumus no Latvijas Republikas finansu ministra Piebalga - svītrot termiņu "civiliestāde". Tautsaimniecības komisija šim ministra priekšlikumam piekrita un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Finansu ministrs Piebalgs lūdz 4. pantā vārdus "civiliestāžu valdījumā" aizstāt ar vārdiem "institūcijas valdījumā". Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Es atvainojos. Deputāts Zaščerinskis.

V.Novakšānovs. Tas ir 1. panta 4. punktā. Un frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 1. panta 4. punktā skaidrojumu aiz vārdiem "nekustamā manta" ar šādu tekstu "(uz kuru tai nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā)". Tautsaimniecības komisija atbalsta frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 1. panta 7. punktā finansu ministrs lūdz vārdus "civiliestāžu valdījumā" aizstāt ar vārdiem "institūcijas valdījumā", ko mēs jau iepriekš pieminējām un apstiprinājām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Šobrīd jau spēkā ir citi likumi, kas reglamentē, kādā kārtībā tiek atsavināta vai privatizēta tā manta, kas atrodas valsts vai pašvaldību uzņēmumu valdījumā. Līdz šim nebija likuma, kas reglamentētu kārtību, kādā tiek atsavināta manta, kas atrodas valsts vai pašvaldību iestāžu valdījumā. Deputāts Piebalgs ierosina visā likuma tekstā svītrot vārdus "civiliestādes" un tā vietā rakstīt vārdus "institūcijas". Likumā par civildienestu ir dots definējums, kas ir civiliestāde. Tās faktiski ir valsts un pašvaldību iestādes. Bet nevienā likumā nav pateikts, kas ir institūcija, kas ir pašvaldību un valsts institūcija. Nav tāda normatīvā akta. Ar institūcijām mēs saprotam gan valsts un pašvaldību iestādes, reizēm arī valsts un pašvaldību uzņēmumus, reizēm arī valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu sastāvā esošās struktūrvienības. Piemēram, Saeimas institūcija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Saeimas institūcija ir Saeimas Prezidijs un Saeimas Kanceleja, arī grāmatvedība ir institūcija. Institūcijas jēdziens ir ārkārtīgi plašs. Kāpēc šis likums tiek pieņemts? Tādēļ, ka nebija likuma, kas reglamentētu kārtību, kādā tiek atsavināta valsts un pašvaldību iestāžu valdījumā esoša manta. Bet tagad pēc deputāta Piebalga ierosinājuma mēs visā likumā rakstām: valsts un pašvaldību institūcijas. Un pie tam nedodam institūcijas definējumu, jo nupat mēs atbalstījām Piebalga priekšlikumu - no 1.panta svītrot vispār jēdzienu "civiliestāde". Vispār svītrot šo terminu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Referents, lūdzu!

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka pie mums, komisijā, šo jautājumu izskatot, mēs sapratām, ka, lūk, Finansu ministrijai tas ir tāds plašāk... Un jāsaka, ka, ja viņi ņem to vārdu "institūcijas valdījumā", tad viņi plašāk un konkrētāk norāda, ka tas ir valsts un pašvaldības teritorijā, kuru viņi pārvalda. Bet, kad sāk teikt - "civiliestāžu valdījumā", tad tas it kā sašaurina pagasta vai arī vietējās padomes darbības iespējas, un šajā skaidrojumā mūsu komisija, Tautsaimniecības komisija, piekrita tieši finansu ministra Piebalga skaidrojumam, un mums nebija iebildes pret šo variantu, un lūdzu atbalstīt tomēr finansu ministra Piebalga skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Jūsu priekšlikumi nav visai skaidri sadzirdami šeit. Godātie deputāti! Atklāti sakot, var jau uz priekšu vadīt to sēdi un balsot, bet tādas īstas pārliecības nav tajos skaidrojumos attiecībā uz to, vai tas ir institūciju vai civiliestāžu valdījumā. Tā tomēr ir tāda būtiska lieta, un deputāta Lagzdiņa teiktais par to izsvītroto terminu "civiliestāde"... nu, katrā ziņā tas ir argumentēts. Varbūt tomēr, deputāti vai juristi, izsakiet savu viedokli un nelieciet, lūdzu, pārējiem kolēģiem, kuri tiešām šajā brīdī lielas atšķirības neredz šajos jautājumos, jo nav tādu argumentu, izšķirt to lietu ar balsojumu! Nelieciet!

Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es varbūt nevarēšu tik perfekti juridiski to izskaidrot, bet es paskaidrošu, kāds bija pamatojums šo terminu "civiliestāde" nelietot šajā vietā. Ir vairākas valsts institūcijas. Nevar tās nekā savādāk nosaukt. Piemēram, Latvijas Banka nav civiliestāde, nekādā gadījumā un arī uz to būtu attiecināms tieši tas pats likums. Latvijas Banka ir tātad valsts funkciju veicēja attiecībā uz tai uzdotajām funkcijām, bet tā nav civiliestāde, jo tā nepakļaujas Civildienesta likumam. Tāpēc termins "institūcijas" būtu aptverošāks. Varbūt tas nav tik precīzs, bet termins "civiliestāde" būtu pārāk sašaurināts. Tad tieši Latvijas Bankai mums būtu jāveido vēl viens cits likums. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!")

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otrreiz. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Tieši tagad būs jāveido īpašs likums Latvijas Bankai, jo, lūk, savulaik bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš arī tika pieņemts, - ka civiliestāde, šā likuma izpratnē, ir Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesa, prokuratūra, valsts kontroles iestādes un tā tālāk. To jau mēs tagad izsvītrojām ārā, un tieši tagad būs jāveido īpašs likums. (Starpsauciens no zāles: "Ja ir jāsvītro, tad vajag izsvītrot!")

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Es nezinu, vai Kārtības rullis to pieļaus, - varbūt mēs varētu iztaisīt mazu atkāpi un atgriezties atpakaļ pie likumā lietotajiem terminiem, jo 2.apakšpunkts, respektīvi, termins "civiliestāde", kā Lagzdiņa kungs nupat nolasīja, ir visizsmeļošākais un tieši šā likuma subjekts. Mēs nebalsojām par šā termina svītrošanu. Mēs formāli nebalsojām, jo it kā neviens nebija cēlis nekādas pretenzijas. Un varbūt varētu palūgt Prezidijam - varbūt tiešām likt uz balsošanu šo Piebalga kunga iesniegto priekšlikumu svītrot terminu "civiliestāde". Mēs varam tad iztaisīt attiecīgo korekciju un noraidīt šo priekšlikumu, un tad šis likums būtu normālā gultnē un mēs varētu turpināt darbu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai pret šo konstruktīvo atkāpi ir iebildes? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par finansu ministra Piebalga priekšlikumu - svītrot terminu "civiliestāde"! Mēs varam balsot tikai par to, kas šeit ir piedāvāts. Mēs balsojam - svītrot terminu "civiliestāde". Jūs argumentu dzirdējāt. Es nevaru jums te komentēt, kā balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 24, atturas - 22. Līdz ar to šis priekšlikums nav pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un tad nākamajos pantos mums ir jārēķinās ar šo balsojumu.

V.Novakšānovs. Tātad 1.panta ceturtajā daļā finansu ministra Piebalga priekšlikums - vārdus "civiliestāžu valdījumā" aizstāt ar vārdiem "institūcijas valdījumā" - nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Viņš izriet no šī balsojuma?

V.Novakšānovs. Jā. Un tāpat ir arī septītajā daļā. Un tad komisija atbalsta 1.panta ceturtajā daļā frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" tekstu "uz kuru tai nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā". Šādu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un sakarā ar iepriekšējo balsojumu, tad arī 1.panta septītajā daļā finansu ministra Piebalga priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz papildināt skaidrojumu aiz vārdiem "nekustamā manta" ar šādu tekstu "uz kuru tai nostiprinātas īpašuma tiesības zemesgrāmatā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 3.lappusē ir finansu ministra priekšlikums un arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un Tautsaimniecības komisija, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu, daļēji ir atbalstījusi arī finansu ministra Piebalga priekšlikumu un iesaka izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Ðis likums nosaka valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību, ciktāl to neregulē likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", un piemērojams, atsavinot institūciju valdījumā esošo valsts vai pašvaldību mantu." Ðeit tātad mēs tikko nobalsojām, ka jāraksta ir nevis "institūciju valdījumā", bet "civiliestāžu". Tātad atsavinot civiliestāžu, valsts un pašvaldības mantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 2.panta otrajā daļā finansu ministrs lūdz svītrot 2.panta otrās daļas 2.punktu. Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 2.panta otrās daļas 4.punktu ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad šā likuma 33.panta pirmās daļas 3.punkta gadījumā kopīpašumā esošu mājas daļu iegūst kāds kopīpašnieks". Tautsaimniecības komisija šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Esiet tik laipns, sniedziet vienmēr mazus komentārus par tiem, kuri nav atbalstīti, lai deputāti var operatīvāk sekot. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt 2.panta otrās daļas 4.punktu. Teksts jums ir attiecīgajā sadaļā, kur ir priekšlikumi. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 13. Nav kvoruma. Godātie kolēģi, vai ir jānolasa attiecīgie panti no Kārtības ruļļa? Nav. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par -20, pret - 26, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Tālāk 3. pants. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 3. panta 2. punktu ar vārdiem "vai slēdzot maiņas līgumu". Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu, izsakot 2. punktu šādā redakcijā: "Pârdodot par brīvu cenu šā likuma 33. pantā minētajos gadījumos vai slēdzot maiņas līgumu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt 3. pantu ar tekstu, kuru jūs varat izlasīt savā dokumentā. Tautsaimniecības komisija atbalsta pirmo rindkopu priekšlikumā, papildinot 3. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citi mantas atsavināšanas veidi var tikt pielietoti tikai šā likuma paredzētajos gadījumos."

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 4. pantā finansu ministrs atkal ierosina aizstāt vārdu "civiliestāde" ar vārdu "institūcija", bet mēs nobalsojām to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tāpat finansu ministrs lūdz svītrot vārdus "civiliestādes vadītājs", bet tagad arī mums...

Sēdes vadītājs. Arī nav balsojams, jo tas izriet no mūsu iepriekšējā balsojuma.

V.Novakšānovs. Paldies. Un tāpat arī 3. punkts. Tātad arī tas izriet no balsojuma, un Piebalga priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.Novakšānovs. 5. pantā deputāts Lagzdiņš lūdz izteikt 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Atļauju atsavināt valsts nekustamo mantu dod Ministru kabinets, bet pašvaldības nekustamo mantu - attiecīgā dome (padome)." Tautsaimniecības komisija deputāta Lagzdiņa priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - izteikt otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: "Zemes piešķiršanu, pirkšanu un pārdošanu zemes reformas gaitā regulē citi likumi". Tautsaimniecības komisija frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

V.Novakšānovs. Bet frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu -papildināt 5. pantu ar trešo daļu, kuru jūs redzat tekstā, Tautsaimniecības komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim: "Papildināt 5. pantu ar trešo daļu: "Nekustamo mantu, kas Latvijas Republikas valstij piederēja līdz 1940. gada 17. jūnijam, var atļaut atsavināt tikai ar speciālu Saeimas lēmumu." Balsojam par šo priekšlikumu! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 27, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!

V.Novakšānovs. 6. pantā finansu ministrs lūdz aizstāt vārdus "iestādes valdījumā" ar vārdiem "iestādes lietošanā". Tautsaimniecības komisija piekrita šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 6. lapaspusē 9. pantā frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 9. panta pirmo daļu ar teikumu: "Paziņojumi par izsoli arī jānosūta personām, kurām piekrīt pirmpirkuma tiesības." Tautsaimniecības komisija daļēji atbalstīja šādu priekšlikumu ar tekstu: "Paziņojumu par izsoli nosūta personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar norādījumu, ka šīs tiesības tā var izlietot tikai tad, ja tās noteikti piesaka pirms izsoles."

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šai redakcijai? Piekrīt. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. 7. lapaspusē 12. panta otro daļu lūdz izstrīpot finansu ministrs Piebalgs. Tautsaimniecības komisija viņa priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai jums, deputāti, ir kādas iebildes? Nav. Pieņemam. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tālāk 9. lapaspusē Tautsaimniecības komisija papildinājusi 17. panta pirmo daļu pēc pirmā teikuma ar šādu tekstu: "Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Tāpat komisija lūdz atbalstīt priekšlikumu - izteikt 21. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: "Norādītajā izsoles stundā jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi un vai kāda persona nevēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības." To ierosināja Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts. Es atvainojos, es atsaucu tikko teikto. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Bet kā tas priekšlikums, ja viņu atbalsta, saskan ar to papildinājumu, ko Saeima atbalstīja - papildināt 9. panta pirmo daļu ar šādu tekstu: "Paziņojumu par izsoli nosūta personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar norādījumu, ka šīs tiesības tā var izlietot tikai tad, ja tās noteikti piesaka pirms izsoles"? Tātad šeit ir saistīts ar to, ka ir jāpiesaka šīs savas pirmpirkuma tiesības pirms izsoles. Šeit jau tālāk seko vēl, ka izsoles dienā ir jāizsauc, jāpārbauda, vai vēl kāds negrib realizēt savas pirmpirkuma tiesības, un šeit ir atkal tas pats, ka, ja kāda persona vēlas izsolē izmantot pirmpirkuma tiesības, tad tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem. Manuprāt, šeit ir zināma pretruna pašas komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, konstruktīvi atkāpsimies.... Vai kāds vēlas komentēt? Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šeit tieši bija mēģinājums sakārtot jebkurā gadījumā šo izsoles kārtību, un pirms izsoles tiek paziņots, vai kāda persona vēlas vai nevēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības, nevis kā iepriekš bija paredzēts, ka, ja starp izsoles dalībniekiem tas pēc tam noskaidrojas, tad viņš iegūst šīs tiesības, vai kā savādāk. Šeit jebkurā gadījumā... Tātad vispirms tiek izsūtīts paziņojums, pēc tam, pirms pašas izsoles uzsākšanas, tiek pārbaudīts, vai šādi pieteikumi ir. Šis ir vēl viens precizējums. Tātad tajā pēdējā stundā pirms pašas izsoles izsludināšanas vēl vienreiz ir jāpārliecinās, vai nav pieteicies pirmpirkuma tiesību īpašnieks.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr vēlreiz tādā gadījumā gribu atgriezties. 9. pantā mēs pateicām skaidri un gaiši, ka šīs tiesības ir jāpiesaka rakstveidā pirms izsoles, un jau tālāk šajā 17. pantā ielikām papildinājumu, ka, "Rîkojot..." Tātad, ja izsolē vēlas izmantot, tad tas ir jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem. Tas vēl iet kopā. Bet, ja šeit 21. pantā mēs liekam šādā redakcijā, ka norādītajā izsoles stundā jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi un vai kāda persona nevēlas izmantot savas pirmpirkuma tiesības, tad, ja mēs šādā veidā.... Nu tad ir lieki šie ieraksti iepriekš, jo tiem ir tikai tāda tukša skaņa šajā gadījumā. Mēs it kā pasakām, ka tikai tad var realizēt, bet tajā pašā laikā mēs pasakām, ka dubults neplīst, un mēs vēlreiz tomēr aicinām, vai kāds no klātesošajiem izsolē nevēlas realizēt šīs savas pirmpirkuma tiesības. Šeit līdz ar to ir kolīzijas starp šīm trijām normām, trijiem pantiem. Manuprāt, šāda redakcija tādā veidā nebūtu vajadzīga šeit.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Pievērsiet, lūdzu, uzmanību iepriekšējā lasījumā pieņemtajam tekstam. Arī tur ir paredzēta šī pati kārtība, ka pirms izsoles uzsākšanas, pirms tās stundas, kad sākas izsole, ir jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi citi piedāvājumi. Bet iepriekšējā tekstā, atšķirībā no šī priekšlikuma, ko piedāvā Tautsaimniecības komisija, bija pateikts, ka tas viss jāizlemj 15 minūšu laikā... Šajā jaunajā variantā, pret kuru iebilst Endziņa kungs, ir izņemtas laukā praktiski tikai šīs 15 minūtes, bet procedūra saglabājas tāda pati, kāda ir nobalsota jau iepriekšējā lasījumā. Un tādēļ, ka varbūt 15 minūšu laikā visu to nevar izvērtēt, Tautsaimniecības komisija arī izstrādājusi savu redakciju, un viņa jums tiek izvirzīta balsošanai. Es iesaku viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - komisijas vadītājs. Lūdzu! Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Komisija ar 21. panta precizēto redakciju mēģināja precizēt 9. panta jēdzienu, ko nozīmē "pirms izsoles". Ja"pirms izsoles" mēs saprotam, ka līdz tai dienai, tad tas būtu kaut kur jāpasaka, jo tas nekur nav pateikts. Ja "pirms izsoles" mēs saprotam to stundu vai to minūti, kad sākas izsole, tad tādā gadījumā 21. panta precizējums ir nepieciešams, jo varbūt līdz izsoles stundai arī tajā dienā pa pastu ir pienācis pieteikums, un tas būtu jāņem tādā gadījumā vērā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 21. panta redakciju! 10. lapaspusē, komisijas ieteiktajā redakcijā. Esam izdebatējuši. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 4. Pieņemta redakcija.

V.Novakšānovs. Paldies. 11. lapaspusē 23. pantu lūdz svītrot finansu ministrs Piebalgs. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Akceptējam komisijas pieņemto lēmumu.

V.Novakšānovs. Paldies. 13. lapaspusē 28. pantā Tautsaimniecības komisija lūdz izslēgt 28. panta pirmajā daļā atsauci uz 16. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. 14. lapaspusē finansu ministrs Piebalgs lūdz svītrot 32. panta otro daļu. Tautsaimniecības komisija šo ministra priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz izteikt trešās nodaļas virsrakstu šādā redakcijā: "Pârdošana par brīvu cenu un maiņa". Tautsaimniecības komisija šo trešās nodaļas virsrakstu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" redakcijā atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 15. lapaspusē ir redzams saņemtais priekšlikums no finansu ministra Piebalga - papildināt 33. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā: "Ja kāda persona saskaņā ar likumu izmanto savas pirmpirkuma tiesības..." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji un iesaka šādā redakcijā: "Ja nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības izmanto zemes īpašnieks."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz papildināt 33. pantu starp pirmo un otro daļu ar jaunu rindkopu. Lūdzu, izlasiet to dokumentā, bet Tautsaimniecības komisija šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Mums jābalso. Lūdzu īsu komentāru!

V.Novakšānovs. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdza, ka šā panta pirmās daļas 2. un 4. punktā paredzētajos gadījumos "kustamo mantu var atsavināt, slēdzot maiņas līgumu. Iemaināmās mantas cena nedrīkst būt zemāka par atsavināmās mantas nosacīto cenu. Racionāla pilsētplānojama interesēs pilsētas dome ir tiesīga slēgt zemes īpašumu maiņas līgumu." Jāteic, ka tas diezgan sarežģīs šīs pilsētas saimniecības attiecības starp īpašniekiem un projektētājiem, tāpēc Tautsaimniecības komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Frakcijas biedri lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, kuru tikko komentēja referents, par 33. panta pirmās daļas 2. un 4. punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 13, atturas - 15. Nav kvoruma.

Godātie deputāti, vai attiecīgajos pantos vēlreiz ieskatīsimies vai tūlīt ķersimies pie otrreizējas balsošanas? Lūdzu, balsojam vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 17, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. "Papildināt 33. panta otrās daļas tekstu aiz vārda "pirkuma", liekot iekavās vārdu "maiņas"." Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ðo priekšlikumu iesniedza, un Tautsaimniecības komisija viņu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. 34. pants.

V.Novakšānovs. 34. pants, 16. lapaspuse. Bet es lūdzu, cienījamie deputāti, tagad paņemt dokumentu 287.-b, ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un parakstījuši visi: komisijas priekšsēdētājs Siliņš, kā arī komisijas deputāti Dreģe, Pauls Putniņš, Kušnere, Folkmane un Ābiķis, par 34. panta redakciju. Tad, lūk, deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis un arī deputāts Putniņš ir izteicis šā 34. panta redakciju. Jūs, lūdzu, uzmanīgi iepazīstieties ar šiem trim priekšlikumiem, bet Tautsaimniecības komisija atbalstīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, neatbalstot deputāta Putniņa. Iepazīstieties, lūdzu! Bet tad tika saņemts, lūk, šis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurā tā lūdz 34.panta 3.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldības mantas dāvināšanas (ziedošanas) noteikumus nosaka likumi, tai skaitā speciālie likumi izglītības, kultūras un zinātnes jomās un Ministru kabineta noteikumi." Taču mūsu kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniedza to 10 dienas vēlāk, kad mēs jau bijām izskatījuši šo jautājumu komisijā. Tāpēc šeit ir jāapspriež.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Atklājam debates.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs, neskatoties varbūt uz iespējamo procedūras pārkāpumu... taču, tā kā deputātiem šis projektiņš ir izdalīts jau 21. martā, es domāju, ka faktiski procedūras pārkāpuma nav. Es aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakciju vēl jo vairāk tāpēc, ka tikko es vienojos ar Lagzdiņa kungu, ka konceptuāli abas šīs redakcijas nekādā ziņā neatšķiras, bet atšķiras tādā nozīmē, ka mēs uzsveram tieši speciālos likumus izglītības, kultūras un zinātnes jomā. Un deputāts Lagzdiņš apstiprinās, ka viņš neiebilst, ka viņa redakcija tiktu papildināta ar šiem attiecīgajiem vārdiem. Tātad mēs varam droši balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. Deputāts Lagzdiņš apstiprina manis teikto. Deputāt Lagzdiņ!

Sēdes vadītājs. Tāda veida diskusijas un jautājumu uzdošana nav paredzēta Saeimas Kārtības rullī. Vai vēl ir runātāji?

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Deputāt Ābiķi, es neapstiprinu pilnībā jūsu priekšlikumu. Godātie kolēģi! Situācija ir tāda, ka jau šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegti vairāki likumprojekti, proti, tas ir šodien pirmoreiz darba kārtībā iekļautais likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Tur ir noteikti gadījumi, kādos ir pieļauta valsts vai pašvaldības mantas dāvināšana, noteikti sponsorēšanas noteikumi, detalizēti fiksēti arī tie visi mērķi un gadījumi, kādos ir pieļaujami šie dāvinājumi un sponsorēšana. Tādēļ es gribu atbalstīt komisijas viedokli.

Kas attiecas uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikto redakciju, jāteic, ka no juridiskā viedokļa tā varbūt nebūtu kvalitatīva, bet pēc būtības tā negroza šo pamatnostādni, un šeit katrā ziņā varētu arī balsot par šo priekšlikumu, kaut gan būtību tas negroza, tikai papildus uzsver, saliek politiskus akcentus. Bet īpašas juridiskās nozīmes nav.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

I.Folkmane (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... es izsaku šo priekšlikumu, to, ko šobrīd teica arī deputāts Lagzdiņš, ka viņa iesniegto priekšlikumu tomēr varētu papildināt ar šo redakciju, kuru ir iesniegusi mūsu komisija, tas ir, ar vārdiem "tai skaitā speciālie likumi izglītības, kultūras un zinātnes jomā". Es domāju, ka šeit nekādu pretrunu nebūs, bet tas tikai arī pašvaldībām liks paskatīties uz šo sfēru, kas attiecas uz kultūru, izglītību un zinātni, daudz pretimnākošāk. Es lūdzu jūsu izpratni balsojumā. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Par procedūru!")

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - par procedūru. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lai kā mēs nemīlētu izglītību, kultūru un zinātni, tomēr likums ir likums: Kārtības rullis pasaka skaidri un gaiši, ka ir termiņš, par kuru Saeima nobalso, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi. Šis likumprojekts ir darba kārtībā no 16.marta. Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka priekšlikums iesniegts 21.martā, tātad jau pēc tam, kad likums ir darba kārtībā šeit, sēžu zālē. Ja mēs domājam likt to uz balsošanu un tagad jau diskutējam par šo likumprojektu, tad tas ir rupjš Kārtības ruļļa, tas ir, likuma, pārkāpums. Līdz ar to tātad mēs radām atkal priekšnoteikumus... Tad jebkurā gadījumā mēs varam uzreiz... Darba kārtībā jau sen visi termiņi ir pagājuši, sniegsim tik priekšlikumus iekšā, un komisija nekādus atzinumus nevarēs dot! Un tā tālāk. Es lūdzu vispār to noņemt nost un vispār par šo jautājumu diskusiju neuzsākt!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Izglītība un kultūra ir ārkārtīgi laba lieta un vienmēr atbalstāma, bet vai sliktāka lieta, piemēram, ir vides aizsardzības vai Latvijas mežu intereses, vai kaut kas cits? Īstenībā šim priekšlikumam, ko ir iesniedzis Ābiķa kungs, nav nekādas juridiskas slodzes. Nu, padomājiet, ko viņš liek priekšā! Viņš saka - tātad citi likumi, to skaitā izglītības jomā. Bet var būt arī vēl citas jomas, un tādēļ es iesaku, ka par šādu priekšlikumu nevar balsot. Tas, pirmkārt, ir iesniegts pēc termiņa - es atbalstu pilnīgi Endziņa kungu, - bet tam nav arī Saeimas Juridiskā biroja analīzes. Mēs kļūstam par ļoti vieglprātīgiem cilvēkiem, ja mēs pēkšņi vienu jomu uzsveram, uzskaitām šajā likumā kā papildinājumu, pārējās jomas nenosaucot. Es aicinu nebalsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es tiešām aicinu jūs ievērot Kārtības rulli! Jo man deputāta Endziņa - komisijas vadītāja - pārmetumi vienmēr stipri... Es nezinu, kā turpināt tālāk. Bet viņam ir taisnība, un es nevaru apvienot šīs divas lietas - palīdzēt deputātiem attiecīgos pantus formulēt tā, kā viņiem liekas vajadzīgāk un lietderīgāk, un ievērot Kārtības rulli. Bet šis gadījums ir tāds, ka tiešām te nekas īpaši nemainās, un tāpēc, no Kārtības ruļļa viedokļa, sēdes vadītājs noraida šo priekšlikumu, ko jūs, komisijas vadītāj, mums te mēģinājāt piedāvāt, un ejam tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. Un, lai būtu pilnīgāk, es lūdzu jūs paņemt šo dokumentu. Ņemiet 34.pantu un redzēsiet to likuma 34.pantu kopumā, kā to ir iestrādājusi komisija! Bet man tālāk jāturpina un jāsaka, ka frakcija "Tçvzemei un brīvībai" vēl lūdza papildināt 34.pantu ar trešo daļu. Tautsaimniecības komisija to neatbalstīja. Finansu ministrs Piebalgs arī lūdza papildināt 34.panta pirmo daļu, un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tāpēc laikam arī jāturpina balsot par šiem priekšlikumiem, un tad laikam iznāks, ka būs jābalso par 34.pantu kopumā. Tātad Tautsaimniecības komisija noraidīja frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt 34.pantu ar trešo daļu ar šādu tekstu: "Valsts un pašvaldības manta var tikt arī izmantota kā kompensācija par neatdotajiem padomju varas gados nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski atsavinātajiem īpašumiem." Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz balsojumu.

V.Novakšānovs. Bet...

Sēdes vadītājs. Bet par 34.pantu...

V.Novakšānovs. Pirmo daļu. Vēl ir par Piebalga priekšlikumu jābalso.

Sēdes vadītājs. Šeit ir divas lietas atbalstītas - deputāta Lagzdiņa un ministra Piebalga priekšlikumi.

V.Novakšānovs. Un tajā dokumentā... Tie ir salikti kopā šeit un skan šādi: "Valsts mantu var nodot bez atlīdzības tikai pašvaldību īpašumā. Valsts nekustamo mantu, kas 1940.gada 21.jūlijā bija juridisko personu īpašumā, var nodot bez atlīdzības juridiskajām personām, kurām tiesa konstatējusi pārmantošanas faktu un saskaņā ar likumu atjaunotas zemes īpašuma tiesības."

Sēdes vadītājs. Bet kur ir izlaists deputāta Lagzdiņa priekšlikums?

V.Novakšānovs. Deputāta Lagzdiņa priekšlikumā pirmais teikums ir: "Valsts mantu var nodot bez atlīdzības tikai pašvaldību īpašumā."

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Deputāta Piebalga ierosinājums ir ārkārtīgi svarīgs. Kādēļ tas ir svarīgs? Tādēļ, ka apmēram 70% no nekustamās mantas 1940.gada 21.jūlijā bija juridisko personu īpašumā. Kas tās bija par juridiskām personām? Dažādas valsts akciju sabiedrības, dažādas komanditsabiedrības. Bija 5,5 tūkstoši sabiedrisko organizāciju, gandrīz trešajai daļai no tām piederēja nekustamie īpašumi. Un ar deputāta Piebalga ierosināto normu mēs faktiski dodam iespēju tiesas ceļā, tad ja ir konstatēta šī pārmantojamība, atjaunot īpašumtiesības uz to nekustamo īpašumu, kas attiecīgajai juridiskajai personai piederēja 1940.gadā. Es šo problēmu gribu izklāstīt, balstoties uz sabiedrisko organizāciju jeb biedrību piemēru.

1940.gadā slēdza praktiski visas biedrības. Likvidēja. Īpašumi tika pārņemti valsts īpašumā. Daļa māju šobrīd ir nojauktas, bet zeme, zemesgabali, neapšaubāmi, joprojām ir. Kāda tagad ir situācija? Situācija ir ļoti vienkārša. Apsviedīgi jauni - reizēm arī ne pārāk jauni - cilvēki paskatās vēstures grāmatas, papēta arhīvu materiālus un paskatās: āhā, 1940.gadā ir bijusi tāda un tāda biedrība, tai piederējuši Rīgā tādi un tādi nami! Galu galā - tādi un tādi nami! Tik lieli zemes gabali! Kādēļ man tos neiegūt? Ļoti vienkārši. Atjaunosim mēs sabiedrisko organizāciju vai nodibināsim varbūt arī uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu, kā tas bija Ulmaņa laikos. Piereģistrēsim. Aiziesim uz tiesu. Sameklēsim vēl kādu biedru vai kādu akcijas īpašnieku, kas ir bijis tajā attiecīgajā uzņēmējsabiedrībā 1940. gadā, divus astoņdesmitgadīgus vecīšus paņemsim kaut kādā valdē un palūgsim viņiem aiziet uz tiesu, aizvedīsim ar automašīnu viņus. Samācīsim, kādas liecības sniegt. Un konstatēsim šo pārmantojamības faktu.

Godātie kolēģi! Mēs ejam pārāk tālu! Pārāk tālu! Savulaik mēs pieņēmām likumu par īpašumtiesību atdošanu reliģiskajām organizācijām. Reliģiskās organizācijas un draudzes darbojās visus šos okupācijas laikus. Darbojās. Bija draudzes. Šeit patiešām nav pārtrūkusi tā dzīvā saite, bet biedrību likvidēja, 50 gadus tā nedarbojās, uzņēmējsabiedrības tika likvidētas, un tagad tās atjauno ar tiem pašiem nosaukumiem, lai atgūtu īpašumus. Nav šīs nepārtrauktības. Pat atjaunojot īpašuma tiesības reliģiskajām organizācijām, man ir jāsaka atklāti. Jau tolaik man bija skeptiska nostāja pret šo likumprojektu. Un diemžēl manā rīcībā ir precīza informācija par to, ka ir dažas reliģiskās organizācijas un draudzes, kuras atjaunoja savu darbību tieši tādēļ, ka tām 1940. gadā bija ievērojami īpašumi. Un ne jau tādēļ, ka tik ļoti Dieviņu gribēja mīlēt un Dieviņu lūgt, bet tādēļ, ka ļoti īpašums patīk, nauda patīk, manta.

Godātie kolēģi! Es nevaru atbalstīt šo normu, jo tā dod tiesības avantūristiem iegūt īpašumus un mantu, uz kuru viņiem nav tiesību. Es aicinu noraidīt šo deputāta Piebalga ierosinājumu. (Starpsauciens no zāles: "Lagzdiņ, es tevi atbalstu!")

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Kaut arī šā priekšlikuma, kas izraisa šīs diskusijas, iesniedzējs finansu ministrs Piebalgs, es šoreiz runāšu kā deputāte, nevis kā Finansu ministrijas parlamentārā sekretāre. Un es gribētu nedaudz oponēt deputātam Lagzdiņam par viņa iebildumiem un it sevišķi par izteiksmes formu, ka ļoti dažādi, viltīgi var izmantot to un tamlīdzīgi. Mēs zinām, ka juridiskās personas, kurām piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam nekustamais īpašums, bija arī studentu korporācijas, akadēmiskās mūža organizācijas. Un šīs organizācijas nepārtrauca savu darbību emigrācijā. Tās visu laiku uzturēja savu organizāciju garu. Tās nodarbojās ar jauniešu patriotisko audzināšanu tur - emigrācijā. Arī, teiksim, ar kontaktu uzturēšanu, valodas saglabāšanu un tamlīdzīgi. Un, atgriežoties tagad atpakaļ šeit, Latvijā, šie korporāciju biedri palīdzēja atjaunot šīs akadēmiskās mūža organizācijas šeit, Latvijā. Un arī ar savu mantu, saviem līdzekļiem, uzkrātajiem līdzekļiem - gadījumos, kad šī manta tika nodota atpakaļ šīm juridiskajām personām,- palīdzēja tās uzkopt, saglabāt, atjaunot vēsturisko interjeru, un es domāju, ka šie korporāciju nami - kā, piemēram, viens no tiem, kas ir šeit blakus, pavisam netālu no Saeimas ēkas, - ir rotājums mūsu pilsētas vaibstos. Un līdz ar to ieraksts, ka "var nodot bez atlīdzības juridiskajām personām", jau atļauj izvērtēt, kuras patiesi ir cienīgas saņemt šo savu nekustamo īpašumu atpakaļ un kuras nav. (Starpsauciens no zāles: "Ïoti labi!")

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Anna Seile.

O.Grīgs (LZS).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es daļēji piekrītu Lagzdiņa kungam, un daļēji es varētu piekrist arī Počas kundzei. Bet tādā gadījumā reizi par visām reizēm varbūt nolemsim - šī Saeima vai varbūt nākamā, vai šī valdība, - tad nolemsim tā, ka atjaunosim visas tās organizācijas, kuru darbība tika apturēta pēc 1940. gada! Atjaunosim tās visas, un tad nebūs šādu domstarpību! (Starpsauciens no zāles: "Pilnīgi pareizi!") To skaitā ir arī, pieņemsim, Aizsargu organizācija - ārkārtīgi spēcīga un ļoti liela, ar ļoti lieliem īpašumiem. Un nolemsim reizi par visām reizēm, ka visas tās organizācijas, kuru darbība tika pārtraukta pēc 1940. gada, tiek atjaunotas, un tad varbūt mēs tos pārmantotājus arī atradīsim! Varbūt tad nebūs šādu domstarpību. Bet manas uzstāšanās būtība ir tāda, ka es aicinu: tomēr varbūt piebremzēsim - un es piekrītu šeit Lagzdiņa kungam, - piebremzēsim tieši šo normu, Piebalga kunga priekšlikumu piebremzēsim! Ja ne, tad es ierosinu - reizi par visām reizēm ņemsim un atjaunosim visas organizācijas, kādas bija līdz 1940. gadam, - oficiāli, juridiski! Un tad varētu būt uzreiz skaidrs, kas manto un kas nemanto.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Lieta tiešām nav tik vienkārša, un mums ir jāizšķiras, vai mēs pieļausim iespēju tām organizācijām, kuras tiesā pierāda savu pārmantojamības faktu, šīm organizācijām, kuras pastāvēja līdz 1940. gadam... vai mēs dosim īpašuma tiesības tām. Kas ir šīs organizācijas? Jā, tik tiešām, reliģiskajām organizācijām šādu pārmantojamību jau nosaka likums. Ir tā sauktās piensaimnieku sabiedrības, arī par tām ir likums un tās var atgūt savus īpašumus. Bet līdz šim no valsts, jo valstij pienākas visa tā saucamā bezsaimnieka manta... sakarā ar Civillikumu no valsts nevar atgūt savas īpašuma tiesības dažādas organizācijas, kuras ir saistītas ar kultūru. Tā saucamā Rēriha biedrība. Ķemeros, piemēram, ir viena mākslinieku biedrība, kurai ir novēlēts nams un zeme, un viņi nevar reģistrēt šo savu īpašumu. Tam ir jāpaliek kā valsts īpašumam kaut arī viņi ir gatavi tiesā pierādīt šīs savas pārmantojamības tiesības. Kādēļ to neļaut, ja viņas tik tiešām pierāda tiesā šīs savas pārmantojamības tiesības? Korporācijas, piemēram, studentu korporācijas, ir darbojušās visus šos laikus un nav nekad pārtraukušas savu darbību. Un tagad iznāk tā, ka viņi varētu atgūt gan savu namu, gan zemi zem tā, bet mēs negribam pieļaut, ka valsts nodod viņiem šo namu un zemi. Kur tad tas paliks - šis nams un zeme, šis nekustamais īpašums? Lagzdiņa kunga redakcijā, bez šaubīšanās, valsts īpašumu, tajā skaitā šo sabiedrisko organizāciju bijušo īpašumu, pat ja tās ir savas pārmantojamības tiesības pierādījušas tiesā, var nodot pašvaldībām. Nu labi, ja tās ir mūsu pašvaldības, ja tās ir, teiksim, LNNK vai "Latvijas ceļa" pašvaldības, bet tās var būt arī citas pašvaldības - pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Kādēļ tikai pašvaldībām valsts var nodot šīs īpašumtiesības? Kādēļ? Ja organizācija ir atjaunojusi savas īpašuma tiesības ar tiesas palīdzību, vai tad mēs neuzticamies tiesām? Kādēļ šīs organizācijas, šīs juridiskās personas, nevar atgūt savu īpašumu? Es aicinu balsot par Piebalga kunga sagatavoto priekšlikumu. Es domāju, ka finansu ministrs ir pietiekami rūpīgi izvērtējis, kam var uzticēt šo bezsaimnieka mantu, kura praktiski mūsu likumu nesakārtotības dēļ visa ir nonākusi valsts īpašumā. Aicinu atbalstīt Piebalga kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Līdz starpbrīdim 7 minūtes.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu deputātei Seilītei. Es gribu runāt tikai par korporāciju namiem. Tādu nav daudz, tādi ir tikai septiņi, tas ir, gan ieskaitot... Pārējos es neskaitu, jo tās nebija tās organizācijas, kam īpašums piederēja līdz 1940.gadam. Un šie nami faktiski ir grausti, tie ir sabrukuši, -izņemot varbūt vienu otru, bet tas ir ārkārtīgi rets izņēmums. Ja mēs tagad gribam privatizēt un mēs privatizējam mājas, vai tad tiešām valsts grib apzagt kādas organizācijas? Šie cilvēki taču ir cilvēki, kas dzīvo Latvijā. Šie cilvēki salika savu naudu kopā, būdami studenti. Un, kā jūs zināt, Latvijā studenti nav nekad bijuši mantīgā stilā. Un tie iegādājās tos namus. Un kas tad tie ir par namiem? Faktiski tās ir tikai mājas, es tās nesauktu par namiem. Namu es iedomājos kādu piecu sešu stāvu... Divstāvu mājas, nekas vairāk! Bet mēs tagad gribam to noliegt. Nē, mēs to negribam viņiem dot. Kāpēc tad mēs nedosim? Kāds te iemesls būtu to atturēt? Nav taču! Un mūsu studentiem, kas ir mūsu nākotne, - tie ir varbūt tie, kas sēdēs visā drīzumā Saeimā,- tiem mēs ņemsim to nost, tiem mēs neļausim darboties. Bet kaut kādi - es atvainojos, es negribu apvainot krievu tautības cilvēkus, - tie, kas atnākuši te un iegādājušies mājas - kādā ceļā - legālā, nelegālā? - tie gan var paturēt. Bet tie, kam tās legālās mājas pieder, - tie nevar! Es nerunāju par politiskām organizācijām (piemēram, Zemnieku savienībai bija daudz namu, aizsargiem bija daudzi nami), tā ir viena cita lieta. Bet šeit jau ir runa tikai par studentiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kreitus, jūs četras minūtes izmantosiet vai runāsiet pēc pārtraukuma?

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu minēt tikai divus piemērus un parādīt, kādu haosu tā lieta atkal izsauks. Pirmais piemērs ir sociāldemokrātu īpašumi Latvijā. Un viens no lielākajiem Rīgā ir tas nams, kurā pašreiz sēž arodbiedrības. Sociāldemokrāti savu nepārtraukto darbību pierādīs tieši tāpat kā korporācijas. Tieši tāpat! Gan ārzemēs, gan šeit. Korporācijas arī šeit nedarbojās sociālisma gados, bet tagad atrodas varoņi, kas saka, ka viņi visu laiku ir aktīvi cīnījušies. Sociāldemokrāti pierādīs to pašu. Tie ir tikai divi piemēri.

Par korporācijām runājot. Labi, ka LNNK par to uzstājās, jo viņu rindās ir Berklava kungs, kas šos īpašumus ņēma nost. Un tāpēc viņš jums ļoti labi varēs paskaidrot, kā tagad to atjaunošanu taisīt. Par to ir dokumenti. Tie ir tagad divi piemēri, manā izpratnē, kas ienesīs lielu haosu visā šinī darīšanā. Un es personīgi nevaru izšķirties balsot "par", ja es neredzu mehānismu, kā tas viss tiks tālāk darīts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad pusstundu, līdz 17.30, ir pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Rezultātu! Reģistrējušies 56 deputāti. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Pēc tam Māris Graudiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

J.Lagzdiņš. Es gribētu īpaši uzsvērt, ka runa nav vis par septiņiem īpašumiem, kas pieder jeb, pareizāk sakot, piederēja studentu korporācijām, bet ir runa par daudziem tūkstošiem nekustamo īpašumu, kas uz 1940.gadu piederēja dažādām sabiedriskajām organizācijām jeb biedrībām, kā toreiz sauca, dažādām bezpeļņas organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, kuru darbība tika pārtraukta. Un tagad ar šo vienu teikumu mēs pasakām, ka tām ir tiesības atgūt savus īpašumus, ja tās tiesas ceļā pierāda pārmantojamību. Par namiem mums bija divi likumi, par reliģiskajām organizācijām - likums, kas daudzmaz tiesiski korekti to reglamentēja, bet tagad mēs ar vienu teikumu pasakām... Tur ir arī daudzas dzīvojamās mājas, ko darīsim ar tiem īrniekiem, kas ir dzīvojamās mājās, vai uz viņiem attieksies septiņi gadi vai neattieksies? Varēs viņus izlikt ārā vai nevarēs izlikt ārā? Kas būs ar darbnīcām, kas atrodas tur, kas būs ar teātriem, kas ar kultūras iestādēm, kas ar skolām, kas ar slimnīcām būs galu galā? Cik tālu mēs iesim? Absolūta anarhija!

Tagad par korporācijām. Šodien mēs komisijas sēdē izskatījām jautājumu, tas ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka iesniegtais ierosinājums grozīt Ministru kabineta apstiprinātos dzīvokļu maiņas noteikumus. Kādēļ? Tādēļ, ka pēdējā laikā notiek dažādi fiktīvi darījumi ar dzīvokļiem, cilvēkiem izrakstoties no savas pastāvīgās dzīvesvietas Rīgā un pierakstoties rajonos vai kādā citā vietā Rīgā, bet pēc tam šo jauno dzīvesvietu, dzīvokli, samainot pret labu dzīvokli Rīgā pašvaldības vai valsts dzīvojamajā fondā. Un šeit ir arī vēstule, kurā minētas tās organizācijas, kuras ļoti labprāt pieraksta uz vienu dienu iedzīvotājus, lai pēc tam viņi varētu par naudu samainīties ar kādu citu, kas dzīvo valsts un pašvaldību dzīvoklī. Un to skaitā ir arī Latvijas Universitātes studentu korporācija "Tçrvetia", kas savu atgūto īpašumu izmanto šādiem nolūkiem. Tā pieraksta uz dažām dienām un pēc tam atkal izraksta un apmainās. Lūk, ar ko nodarbojas! Es domāju, ka tas neattiecas uz visām studentu organizācijām. Un tas ir pareizi, ka mēs viņu darbību esam atjaunojuši un ka mēs viņu darbību taisāmies atbalstīt, jo sen ir jau iesniegts divpadsmit Saeimas deputātu izstrādāts likumprojekts par īpašumu atdošanu akadēmiskām mūža organizācijām. Un patiešām šāds likumprojekts ir atbalstāms, jo studentu korporācijas patiešām darbojās emigrācijā un labi darbojās - izdeva žurnālus. Man arī ir pilns žurnāla "Universitis" komplekts, kas ir izdots ārzemēs, un es to atbalstu, ka šādām organizācijām vajadzētu atjaunot tos 12 namus, lai gan arī tur ir dažas kultūras iestādes.

Godātie kolēģi! Es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par īpašumu atdošanu akadēmiskām mūža organizācijām". Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Lagzdiņa kungam pa daļai ir taisnība, jo neapšaubāmi, tāpat kā ar visiem privatizācijas procesiem, arī ar īpašuma atjaunošanu būs zināmas problēmas šajā procesā. Taču visumā es gribētu tomēr atbalstīt mūsu finansu ministra iesniegumu. Es domāju, ka mums nav jābūt tik ciniskiem, kā Lagzdiņa kungs to ir iztēlojis, bet tomēr apzināsimies, ka sabiedriskās organizācijas, tieši šīs organizācijas, bieži vien ir "mugurkauls" mūsu sabiedrības pašdarbībai neatkarīgi no tā, vai tā ir vingrotāju biedrība vai mazpulki, vai karavīru organizācija, vai korporācija, vai politiskā organizācija vai kas cits. Nežēlosim šīm organizācijām un viņu vecbiedriem, kuri, arī es gribētu teikt, nudien, nav vienmēr... kā Lagzdiņa kungs to ir iztēlojis, un viņi bieži vien priecājas par savas organizācijas atjaunošanu. Cik bieži mēs šodien dzirdam par pašiniciatīvas trūkumu mūsu sabiedrībā. Ministru prezidenta Gaiļa valdība bieži par to runā. Kā mēs iedrošināsim sabiedrību, lai sabiedrība negaida tik daudz no valdības, bet lai pati rīkotos. Un šajā gadījumā, lūk, tiek ierosināts, lai valdība atņemtu īpašumu, lai sabiedriskās organizācijas nespētu rīkoties un darboties. Un tāpēc varbūt šajā gadījumā atļausim tiesām tomēr izšķirt, kuri tiešām blefo, kāda, piemēram, šķiet mākslīgi radītā Lauksaimniecības kamera, un kuri tiešām cenšas īsteni izmantot šo likumu, lai atjaunotu dinamisku darbību mūsu sabiedrības vispārējā labā. Tikai tā mēs varēsim aktivizēt mūsu sabiedrisko darbību, un tādēļ mums tomēr būtu jādod iespēja īstenajiem pārmantotājiem atgūt šos īpašumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Pēc tam deputāts Rozentāls un deputāts Grīgs. Antons Seiksts, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Te daudz tika runāts par vienu juridisko personu kategoriju, kurai ir atjaunoti īpašumi. Es joprojām uzskatu, ka Augstākā padome savā laikā rīkojās, vienīgi pareizu ceļu ejot un atjaunojot šīs te īpašumu tiesības, taču ir ejams loģiskāks ceļš. Un, manuprāt, šis ir ceļš, kas jau ir iesākts. Vai nu 5.Saeima, vai varbūt 6.Saeima ņem vienu juridisko personu kategoriju un izskata, cik lielā mērā šai kategorijai ir atjaunojamas šīs tiesības un cik nav. Un tad, šādu ceļu ejot, varbūt nebūtu draudu. Es šeit daļēji piekrītu Lagzdiņa kungam, ka pastāv draudi radīt haosu šajā sfērā. Tāpēc es šajā gadījumā, visnotaļ nejūtot skaudību pret citām juridiskajām personām, ieteiktu atturēties no finansu ministra priekšlikuma akceptēšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Zemnieku savienība. Pēc tam - Oskars Grīgs.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Augsti godājamie kolēģi! Protams, šī diskusija ir izvērsusies nedaudz pagara, bet tā ir ārkārtīgi būtiska. Es šobrīd nevaru izšķirties, kā balsot, un varbūt tieši manas šaubas ir mani atvedušas šajā tribīnē.

Cienītie kolēģi, kam pieder Rīgā Armijas ekonomiskais veikals? Pagaidām viņu privatizē, un es tāpat kā mūsu iepriekšējie runātāji negribu vērsties pret dažādu nāciju pārstāvjiem, bet nu nekādā veidā viņu neiegūst Latvijas virsnieku nacionālā biedrība. Kādā veidā sakārtot šo likumdošanu - tas, kā redzams, mums ir jādomā visiem kopā. Ir vajadzība varbūt izveidot kaut kādu zvērināto saimniecisko tiesu vai, teiksim, nodaļu pie šīs Saimnieciskās tiesas, lai dažādu tiesu nekompetences vai ietekmēšanas rezultātā šie īpašumi nenonāktu dažādām fiktīvām organizācijām, bet gluži aizliegt ar likumu reālām pārmantotāju organizācijām atgriezt viņu īpašumus arī nebūs tiesiski.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Andris Ameriks.

O.Grīgs (LZS).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Redzat, arī mani māc šaubas. Ja būtu šeit Gravas-Kreituses kundze, dabiski, viņai arī šeit būtu ko sacīt kā vēsturniecei. Bet, tā kā arī es zināmā mērā uzskatu sevi par nelielu vēsturnieku - amatieri, tad es ātri atgriezīšu nedaudz atmiņu pagātnē. Cik tad reižu Latvijas valsts mūsu vēsturē ir bijusi? Nu šī ir otrā reizīte diemžēl, kas lemta šajā saulītē. Pirmo brīvvalsti izcīnīja pasaules juku laikos latviešu karavīri. Pēc brīvvalsts izcīnīšanas tas, kas piederēja šajā zemes stūrī pie Baltijas jūras, bija noformulēts dažādos aktos, ka baronu muižas zemes sadalīšana piederēja brīvības cīnītājiem. Tur bija 6 kategorijas un tā tālāk un tā tālāk, par ko katrs faktiski zina.

Tātad vienreiz mums ir bijusi brīvvalsts 20 gadu laikā. Tajā laikā tapa zemnieku saimniecības, tajā tapa īpašumi, izveidojās īpašumi, un tad nāca 1940.gads, kas kā ar nazi pārgrieza... jaundzimušam bērnam nabassaiti, to pārgrieza sveša, naidīga vara, un šodien mēs esam šeit, kur mēs esam. Un tad, kad atjaunoja zemnieku saimniecības, es tad četrarpus gadus atpakaļ prognozēju, ka, atjaunojot izdalītās, sadalītās zemes, brālis ies pret brāli un tēvs - pret dēlu. Vai tā nav? No otras puses, es gribu sacīt, ka 50 gadi nav ar vienu rokas vēzienu izsviežami no dzīves ārā. Un varbūt - es nesaku to kā apgalvojumu - derētu tiešām 50 gadus noskaitīt nost no tās dienas, nu no 4.maija kaut vai, un jaunu dzīvi sākt.

Bet bija sentēvu un tēvutēvu lietās asinis un sviedri, kas zemē bija guldīti un īpašumos. Vai to varēja ignorēt? Tad, ko es gribu pasacīt? Visiem šeit ir taisnība - gan Graudiņa kungam, pēc mana prāta, ir ļoti dziļa taisnība, kas nāca šeit un runāja, gan arī Lagzdiņa kungam ir taisnība, gan Seiles kundzei ir taisnība. Nu tad mēs šeit esam 5.Saeima, mēs esam šeit un tad varbūt mēs izlemsim to un 1940.gada nabassaites savienosim atpakaļ un atjaunosim šo momentu un visas tās organizācijas - es atkārtojos jau -, un būs viss skaidrs. Bet mehānismu izdomāsim, kā atgriezt - vai nu caur tiesām, vai savādāk. Citādi mēs ieiesim tādās jukās, tādā savstarpējā naidā un nesaticībā... Bet no mums, no 5.Saeimas deputātiem, no tautas vēlētiem priekšstāvjiem, taču prasa atbildību. Un mans priekšlikums būtu tāds: atliksim šo likuma pantu, atliksim un aizsūtīsim to likuma pantu atpakaļ uz komisijām un padomāsim vēl dziļāk, lai mēs nesanaidojam savā starpā tautiešus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Pēc tam - Inese Birzniece.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu teikt tā, ka tad, kad mēs runājām par zemes atdošanu, tad, kad mēs runājām par namu atdošanu īpašniekiem, tad šajā zālē valdīja konsekvence un mēs atdevām, mēs zinājām, ka šai taisnībai ir jāuzvar un ka šiem cilvēkiem - viņu mantiniekiem, viņu bērniem ir jāsaņem atpakaļ viņu īpašumi.

Es negribu piekrist Grīga kungam par to, ka 1940.gadā Latvija bija "bçrns ar nabas saiti" savienots. Es nezinu, ar ko. Bet es domāju, ka Latvija ekonomiski bija pietiekoši stipra valsts, un īpašums ir viens no šīs ekonomikas pamatiem. Šajā gadījumā es negribu piemērot šeit dubultstandartu. No vienas puses, mēs konsekventi aicinām atjaunot īpašumtiesības bijušajiem īpašniekiem, un arī šodien tas ir ļoti smagi, jo mēs ļoti labi zinām, ka bijušajiem īpašniekiem pieder skolas, slimnīcas, kultūras nami utt. Un arī šobrīd ir tās pašas problēmas, kas ir saistītas ar to, kur un kādā veidā izvietot valsts iestādes, bet tajā pašā laikā es negribu runāt - vienalga, vai tā būtu studentu korporācija vai Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, par kuru Kreitusa kungs runāja, bet, uz kādas morāles pamatiem balstoties, mēs šodien varam teikt, ka tiem mēs atdosim atpakaļ, bet tiem mēs neatdosim atpakaļ. Ja mēs šobrīd ejam šo viena standarta ceļu, tad mums ir godīgi jāpasaka: jā, ir problēmas, ir jāpierāda šobrīd tiesā, ka tik tiešām šī organizācija ir pārmantojusi šīs tiesības no tā laika, no pirmās Latvijas laika, mums jāzina, vai viņai ir tiesības saņemt šos īpašumus. Bet pateikt šobrīd, ka jums, tātad tiem, kuri esat īpašnieki - fiziskās personas, ka jums ir visas tiesības, bet tiem, kas ir juridiskās personas, tiem nav tiesību. Visā Eiropā praktiski netiek dalītas juridiskās un fiziskās personas. Šobrīd šis īpašuma jēdziens ir aktuāls gan no vienas, gan no otras puses, bet es tomēr aicinu neizmantot šo dubultstandarta principu. Tik tiešām tiesai ir jāizšķir, vai tas ir vai nav mantinieks, bet darīsim vienu - būsim konsekventi un atgriezīsim atpakaļ to, kas katram pienākas! Pēc tam mēs spriedīsim par to, kādā veidā. Valstij ir likums, kas atļauj izmantot šo īpašo atsavināšanu valsts interesēs, tātad ir tādi atsevišķi gadījumi, ja tas ir valstiski svarīgs objekts. Tādā gadījumā valsts vai pašvaldība to var neatgriezt, bet kopumā mums nedrīkst būt dubultstandarts. Es vienkārši aicinu atbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu, lai izvairītos no šī precedenta, ka mēs pieņemam lēmumus par to, ka vieniem ir tāda taisnība un otriem ir tāda taisnība, un tad pēc konjunktūras mēs vadāmies. Es aicinu balsot par deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Aivars Berķis.

I.Birzniece (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nupat pēdējais runātājs teica, ka nevajag pieļaut dubultstandartu. Bet man liekas, ka tad, ja mēs atbalstīsim un balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, tur nebūs dubultstandarta. Apskatīsim! Tas nemaz nebūtu pretrunā. Tur ir teikts, ka tas nemaz neaizliedz juridiskajām personām saņemt šo īpašumu. Tas ir teikts 3.punktā. "Valsts un pašvaldības mantas dāvināšanas (ziedošanas) noteikumus nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi." Vai likums ar šo vienu teikumu, kas faktiski ir vienā lasījumā, pieļauj izdarīt plašas pārmaiņas mūsu struktūrā, vai tas ir prātīgs darbs? Vai mums nevajag tomēr palīdzēt tiesām saprast, kādus kritērijus vajag izvērtēt, kurām organizācijām piešķirt, jo juridiskās personas nebūt nav tikai sabiedriskās organizācijas, nav tikai korporācijas, bet ir visai plaša grupa. Man liekas, ka mēs neko nezaudētu, ja atbalstītu Lagzdiņa kunga variantu, jo tas neizslēdz. Taču padomāsim!

Parasti mēs pieņemam trijos lasījumos. Mums vajadzīga informācija, vajag vērtēt, nevis vienā rāvienā teikt: "Â, es esmu korporācijā, mani vajag atbalstīt! Es esmu šādā organizācijā, es gribu, lai mani atbalsta!" Mums ir jāpārdomā, vajag vērtēt. Vajag tiešām ar saprātu un vēsu prātu. Es pati arī esmu korporācijā, bet tas nenozīmē, ka es automātiski atbalstu visplašāko variantu. Mums ir tiešām jāizdomā un jāsaprot un jāpārdomā, kādas sekas var radīt šis faktiski vienā lasījumā pieņemtais skopais teikums. Jo, man liekas, Universitāte nav tas pats, kas ir akciju sabiedrība vai kāda cita sabiedriskā organizācija. Tur tiešām ir vairākas kategorijas.

Jā, īpašums ir svēta lieta! Man liekas, un man nav pārāk liela ticība, ka katrā reizē, kad kāda cilvēku grupa it kā atjauno organizāciju ar līdzīgu vai identisku nosaukumu, kāds tai bija pirms kara, ka viņa seko tiem pašiem mērķiem. Tiešām es uzskatu, ka mums vajag pārdomāt un nepieņemt finansu ministra Piebalga priekšlikumu. Izstrādāsim atsevišķu likumu par noteiktām juridisko personu kategorijām, vismaz definēsim kritērijus, lai palīdzētu tiesai izskatīt, kā mēs to izdarījām divos likumos - par namu un par zemes atdošanu fiziskajām personām. Mēs to darījām arī īpašā likumā "Par reliģiskajām organizācijām", un es tiešām lūgtu, lai mēs turpinātu šo standartu ievērošanu, lai mēs izstrādātu tālāk normas un noraidītu finansu ministra Piebalga priekšlikumu un atbalstītu deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Dainis Stalts.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es atceros, - šķiet, tas bija pagājušajā rudenī, kad pie manis bija Izraēlas delegācija -, ka viņi teica, ka grib panākt, lai visur tur, kur ebreju kopienām bijuši īpašumi, kaut arī neviens no šīs kopienas locekļiem vairs nebūtu dzīvs, lai ebreji atgūtu šo kopienu īpašumus. Mēs toreiz diskutējām, kādā veidā tas var notikt. Es teicu, ka tur, kur jums bija īpašumi, varbūt tagad vispār vairs nekā nav. Rīgā bija sinagoga, un tajā vietā ir tukšs laukums. Viņi man atbildēja tā, ka, piemēram, ja es nemaldos, arī Varšavā tajā vietā bija palicis tukšs laukums. Tagad tur ir uzcelta banka, un šie ebreju pārstāvji tātad neprasa, lai viņi maksātu vai atdotu kaut kur zemi citā vietā, lai maksātu kompensāciju, bet viņi gribētu, lai šajā īpašumā viņiem atdod viņiem pienākošos daļu. Lūdzu - ja tā ir banka, lai tad viņiem būtu attiecīga daļa šajā bankā. Es toreiz domāju - jā, Izraēla ir ietekmīga valsts, viņiem ir savi aizstāvji visur, un mēs droši vien respektēsim šo vēlēšanos. Taču diez vai mēs respektēsim šīs tiesības tad, ja to prasīs kāda mūsu latviešu organizācija. Mēs kaut kā vienmēr izrādāmies pret citiem labāki, nekā esam paši pret sevi.

Es domāju, ka mums būtu jāpieņem šis Piebalga priekšlikums, lai gan uzskatu, ka mēs darām kaut ko citu - mēs rīkojamies pārāk burtiski tad, kad atdodam, un arī šoreiz mēs esam pārāk burtiski rīkojušies. Atdodam, un viss, nerēķinoties ar to, kādas bijušas iepriekšējās parādu saistības, nerēķinoties ar to, cik tāls ir sakars arī mantinieku konkrētajā gadījumā, nerēķinoties ar to, kas ir pielikts klāt šim īpašumam. Tā ir viena nelaime.

Otra nelaime ir tā, ka tad, kad mēs runājam tieši par fiziskajām personām un šo īpašumu atdodam, mēs savukārt atkal darām visu, lai šis īpašnieks nevarētu šo īpašumu noturēt. Tā tas ir ar visām Rīgā atdotajām mājām, kur šīs mājas gan ir atdotas, bet drīz vien šie cilvēki paši tās atkal par "sviestmaizi" atdos projām, jo viņi nespēs tās uzturēt. Es domāju, ka šajā gadījumā ir jāpieņem Piebalga priekšlikums ar noteikumu, ar piebildi, ka pārejas noteikumos tiek ierakstīts, ka tas var notikt tad, kad būs izstrādāta attiecīga kārtība vai attiecīgie noteikumi. Mums ir jāizdomā, kāda tad tā kārtība būs un, protams, jāizdebatē, lai organizācija, kura vienkārši saucas kaut vai Zemnieku savienība, lai tā nevarētu dabūt šo agrākajai savienībai piederošo īpašumu, ja tā nevar pierādīt šo sakarību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atvēle runāt tiek dota Dainim Staltam - LNNK deputātam. Lūdzu! Pēc tam runās Ruta Marjaša.

D.Stalts (LNNK).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šis nu ir tas gadījums, kad man jāsaka, ka es gribētu atbalstīt finansu ministra Piebalga priekšlikumu. Gribētu atbalstīt arī iepriekšējā runātāja Berķa kunga teikto, ka Pārejas noteikumos varētu ierakstīt detalizētāku izklāstu par tām juridiskajām personām, par to juridisko personu loku, uz kurām būtu attiecināmi tādi īpaši noteikumi, kādā veidā tās varētu pretendēt uz valsts nekustamo mantu, kas 1940.gada 21.jūlijā bija šo juridisko personu īpašumā. Es gribu aicināt jūs visus atbalstīt mani tādējādi, ka jūs man piekristu, ka tas nu ir pēdējais brīdis, kad vajadzētu atdot Latvijas pamattautas - līvu - īpašumus, kas viņiem bija līdz 1940.gada 21. jūlijam, - tautas namus un vēl šo to. Tas nu būtu pēdējais brīdis, kad tos vajadzētu atdot. Jo vēl ir saglabājušies vecie zīmogi, un vēl ir saglabājušies, kā par brīnumu, arī vecie līvi, kuri ir šie pārmantotāji. Un vēl radu tautas, mūsu Ziemeļu brāļu tautas, kuras arīdzan ir no savas labās sirds ziedojušas līdzekļus, lai mazajai līvu tautai taptu šāds nams, tur, līvu krastā, uz kuru tagad ar cerīgu skatu raugās arī viņu pēcteči - ja ne lai atgrieztos, tad vismaz lai pabūtu tur, savu tēvutēvu dzimtajā pusē.

Šajā gadījumā pārmantošanas fakts ir absolūti nenoliedzams. Tāpat to var attiecināt arī uz Latvijas igauņiem, kuri, sūrā grūtā darbā santīmu pie santīma likdami, uzcēla šeit Rīgā savu namu, ieguva savus īpašumus, kur tagad viņiem ir tikai atvēlēts izvietot savu skoliņu, bet pārējā īpašuma daļā ir pavisam citi ļaudis. Es tomēr aicinu jūs balsojot pārdomāt un atbalstīt arīdzan, kā es jau teicu, Berķa kunga izteikumus par to, ka Pārejas noteikumos... un to, manuprāt, domāja arīdzan Birznieces kundze, - ka Pārejas noteikumos ir perfekti jāiestrādā tas, kas būtu attiecināms uz citām juridiskajām personām. Jo mēs visi esam liecinieki procesam, ka, tiklīdz ir runa par īpašuma atdošanu, tā uzreiz sarodas visādi pārmantotāji. Un šo pārmantotāju skala ir bezgalīga, un mēs tagad lasām presē, ka, lūk, tur vecticībnieki, pārmantotāji, ieradušies no kaut kurienes no pavisam citām debesu pusēm un jau pārmantojuši un atguvuši, un tas, kas no visa tā notiek, - tas ir acīm redzams fakts. Bet, ja mēs esam bijuši tik goddevīgi un jau Augstākās padomes laikā atvēlējuši īpašumus ebrejiem un ja reliģiskajām organizācijām šie īpašumi ir atvēlēti, tad būsim godprātīgi un atvēlēsim šādu iespēju arī mazajai līvu tautai, kas dzīvo blakus dižajiem latviešiem! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Tupešu Jānis.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es jums silti ieteiktu paņemt Rīgas 1939. gada telefongrāmatu, un tad jūs redzēsiet, cik daudz Rīgā, tikai vienā pašā Rīgā, bija sabiedrisko organizāciju. Šeit tika runāts par ebreju sabiedriskajām organizācijām, par to, ka it kā no Izraēlas kādi ir atbraukuši un iestājas par to, lai atjaunotu īpašuma tiesības ebreju organizācijām. Es esmu Latvijas parlamenta deputāte, un es uzskatu, ka nevajag vadīties no kaut kādām savas etniskās grupas vai personīgām, vai draugu interesēm. Ir jādomā par to, kā veidosies tiesiskās attiecības Latvijā pēc tam, kad mēs iestrādāsim likumā vēl vienu grūtu uzdevumu mūsu izpildvarai. Augstākajā padomē tika ļoti plaši un gari diskutēts jautājums par to, kam ir praktiski iespējams atjaunot šīs svētās īpašumtiesības un kam nav. Es gribu jums atgādināt, ka mūsu Civilkodekss nesatur normas... cienījamais Amerika kungs, mūsu Civilkodekss nesatur normas par juridisko personu mantošanas kārtību un tiesībām! Mēs neesam pat atjaunojuši akciju sabiedrībām īpašuma tiesības. Un kāpēc mēs to neizdarījām? Tāpēc, ka mēs uzskatījām, ka Latvijai tas nav realizējams, ka tas radīs konfliktus - jaunus un jaunus vēl klāt pie tiem, kas šodien jau ir, tiktāl, cik mēs esam jau denacionalizējuši īpašumus un atdevuši. Jāpadomā ir drusku arī par to!

Telefongrāmatā jūs atradīsiet apmēram simts ebreju sabiedrisko organizāciju, tikpat daudz krievu, poļu, baltkrievu, - ne jau latviešu vien un ne jau korporāciju vien. (Starpsauciens no zāles: "Îpašumu nebija!") Kā tad nebija īpašumu! Visiem bija īpašumi! Kaut kādi bija. Kāpēc ne? Nevaram mēs iet šo ceļu. Nevaram iet, likums mums to neļauj, arī Latvijas valsts intereses to neļauj, lai arī kā mums to gribētos... korporeļiem - savām korporācijām, man, kā ebrejietei, - savām ebreju organizācijām, poļiem, krieviem - un tā tālāk un tā joprojām. Ir valstiskas intereses, nevajag pakļaut savām interesēm valsts intereses! Pirmās ir valsts intereses un Latvijas sabiedrības intereses. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti un deputātes! Es vēl nezinu, kā es balsošu, bet es gribu dalīties ar jums dažās pārdomās, kāpēc es vēl līdz šim momentam nezinu, kā es balsošu, jo es debatēju... es debatēju pie kafijas krūzes pirmīt, un es dzirdēju tikai vienu argumentu pret deputāta Piebalga ieteikumu, proti, ka mūsu tiesu sistēmai nevar uzticēties, tiesneši ir pērkami, par naudu visu ko var dabūt, un tā, protams, ir patiesība. Bet galvenais iemesls, kāpēc es šeit esmu, ir tas, ka absolūti pirmā prioritāte šajā zemē ir tiesiskas valsts izveidošana, un man šķiet, ka arī šajā situācijā, problēma ir kaut kur citur. Mēs negribam pieņemt, manā skatījumā, tiesisku, labu likumu tāpēc, ka šo likumu vairāku iemeslu dēļ, kā, piemēram, uzpērkamība, nevarēs īstenot. Man personīgi tas nav pieņemams. Un es sāku šeit runājot nosvērties uz finansu ministra Piebalga ieteikuma pusi. Un tas ir tāpēc, ka es gribu ticēt taisnīgai tiesu sistēmai ar attiecīgiem likumu pantiem, kuru vēl trūkst, zināmi kritēriji vēl nav noteikti, pārejas noteikumi vēl nav noteikti, bet man ir grūti iedomāties, kāpēc nevajadzētu īpašumu, mantojumu, saskaņā ar pārmantošanas faktu secīgi nodot tam, kam tas īpašums pienākas. Kāpēc mums ir vajadzīgs specifisks likums, kā tas bija attiecībā uz reliģiskajām organizācijām? Tagad mēs veidosim specifisku likumu akadēmiskām organizācijām. Drīz būs vēl viena kategorija - piensaimniecības... piensaimniecības biedrības, mēs veidosim tām atsevišķu likumu. Kāpēc? Visām šīm organizācijām, par kurām ir jau specifisks likums, un tās, kuras mēs neesam vēl minējuši... lai taisnīga tiesa, lai tiesiska valsts arī to izlemj pēc atsevišķiem specifiskiem kritērijiem, kuri mums ir vēl jāizveido. Mans kolēģis deputāts Lagzdiņš pieminēja korporāciju, kuras filistrs arī es esmu. Korporācija nepārmantoja šo īpašumu, bet es, kolēģi, arī interesēšos, kas tur ir nelikumīgs noticis un kas tur ir par nelikumībām. Man ir vienalga, vai tā ir mana korporācija vai mana baznīca, vai piensaimniecība, kurai arī mans tēvs kādreiz piederēja. Tātad mums trūkst kritēriju, mums trūkst attiecīgo pārejas noteikumu, un, manuprāt, mums nevajag atsevišķu likumu katrai īpašuma kategorijai, un es aicinu... es aicinu... finansu ministra Piebalga ieteikumu, un tajā pašā reizē, kā vairāki runātāji jau ir teikuši, lai mēs attiecīgos pārejas noteikumus, attiecīgos likumus vēl veidojam, kā tas ir vajadzīgs, lai šī tiešām būtu tiesiska valsts, un ... Paldies.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Raimonds Jonītis.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kad debates par šo priekšlikumu iesākās, likās, ka tā ir diezgan vienkārša lieta, bet tā arvien vairāk sarežģījās. Izskatās, ka nav tā, ka ir pieņemams, ka atdod visus bijušo īpašnieku īpašumus atpakaļ to pārmantotājiem, un arī nav pieņemams, ka neatdod neko. Tas, ko ieteica deputāte Birznieces kundze, - ka varbūt vajadzētu speciālu likumu,- tas, man liekas, varētu būt viens no tiem iespējamajiem risinājumiem. Saeima zina, ko viņa dara, Saeima pilda tautas gribu, un Saeima bieži vien, ja ne vienmēr, nonāk pie tīri loģiska un laba atrisinājuma. Un man liekas, ka, ja mēs mazlietiņ painteresētos, mēs dabūtu varbūt vairāk informācijas par to, par kādiem īpašumiem ir runa, kas ir tie īpašumi, par kuriem mums būtu jāspriež, lai nav ar vienu teikumu jāizlemj to īpašumu liktenis - vai tos atdod vai neatdod. Tad varbūt mēs atrastos tādā situācijā, kad būtu risinājums diezgan skaidrs. Latvijas brīvvalsts pēdējos gados sazēla daudzas dažādas organizācijas. Daudzām bija savi īpašumi. Bija Pestīšanas armija, bija visādas sporta biedrības, bija muzikantu asociācijas, bija Poļu laukstrādnieku biedrība, bija Latvijas-Krievijas draudzības biedrība un neskaitāmas citas, arī daudzas un dažādas etniskās. Bet kuras eksistē vēl šodien? Kurām kā juridiskām personām varētu atdot īpašumu šodien? Tas ir tāds jautājums, pie kura mēs varētu varbūt labāk ķerties, ja mums būtu tā informācija pilnībā pie rokas. Tamdēļ es domāju, ka varbūt varētu deputāta un ministra Piebalga priekšlikumu noraidīt un vērsties pie šā jautājuma kā pie atsevišķa likumprojekta tā, lai Saeima varētu to pilnībā izvērtēt un būt atbildīga par to, lai tas tiktu taisnīgi un labi nokārtots. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Viesturs Pauls Karnups.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es aicinu visus, kas cenšas runāt par šo likumu, vispirms tomēr atgriezties pie 2. panta un apskatīties, uz kādiem objektiem šā likuma nosacījumi nav attiecināmi. Tur ir jau minēts, ka tie nav attiecināmi uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem, daudzdzīvokļu namiem vai to daļām, ko lielākā daļa runātāju jau pašreiz pieminēja.

Otrkārt, mēs varam atgriezties pie 4. panta, kur ir teikts, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt tikai tad, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai civiliestādei. Tas ir 4. pants. Un tas pants, ko piedāvā finansu ministrs, pašreiz piedāvā tikai to iespēju, ka tad, ja šī juridiskā persona ir atjaunojusi savas zemes īpašuma tiesības un tiesa ir atzinusi, ka tā ir pārmantotāja, - ka tikai šajā gadījumā valstij ir tiesības nodot tai bez maksas šo īpašumu. Tas ir vienkārši informācijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es arī piederu pie vienas no Latvijā atjaunotajām akadēmiskajām mūža organizācijām, un es kopīgi ar citiem Saeimas deputātiem - mēs iesniedzām kopīgi šo likumprojektu par īpašuma atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām. Kāpēc mēs izgatavojām īpašu likumprojektu, lai varētu šīs mūža organizācijas kā juridiskās personas saņemt atpakaļ tos īpašumus, kas tām bija 1940.gada jūnijā? Tāpēc, ka vispār nav tāda juridiska jēdziena kā "juridiskas personas mantojuma tiesības". Nav mantojuma tiesību juridiskajām personām. Fiziskajām personām ir mantojuma tiesības, bet to nav juridiskajām personām. Juridiskās personas darbojas pēc cita veida kārtības un likumdošanas. Un tāpēc ir nepieciešami atsevišķi likumi par katru kategoriju, attiecībā uz kuru Saeima vēlas, lai viņi varētu atgūt īpašumus, kas tiem piederēja, - ja viņi var pierādīt, ka viņi ir turpinājuši darboties pēc 1940.gada. Vajag atsevišķus likumus. Tāpēc mums ir likums par reliģiskajām organizācijām, kas var saņemt savus īpašumus atpakaļ, mums ir likums par piensaimniecības biedrībām, ir likumprojekts...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, godātais kolēģi! Turpināsim!

V.P.Karnups. ...ir likumprojekts par akadēmiskajām mūža organizācijām. Un diemžēl tā vajag. Tas ir vienīgais ceļš, kā var risināt šo lietu par juridisko personu bijušo īpašumu. Nevar ar vienu teikumu vienā citā likumā visu šo lietu atrisināt. Tas vienkārši ir aplam. Jo mums vajadzēja vairākus likumus par namīpašumu atdošanu fiziskajām personām, par zemes atdošanu fiziskajām personām, un mēs šeit ar vienu teikumu juridiskajām personām - jebkādām... Un šeit vajag ņemt vērā arī to, ko citi runātāji ir minējuši, - ka juridiskas personas ir ne tikai sabiedriskās organizācijas. Tās ir akciju sabiedrības, tās ir visāda veida komercstruktūras, kas Latvijas laikā darbojās. Es atceros, pirms pāris gadiem bija tāds joks, ka tad, kad - Rīgas birža atjaunoja savu darbību, - tad vēlējās pieteikties uz bijušās Rīgas biržas īpašumiem... bija dažas bankas, kas uzņēmās tādu pirmskara banku vārdus un tos arī tūlīt pieteica, un cerēja, ka Godmaņa laikos, respektīvi, juku laikos, būtu iespējams vienkārši piesavināties īpašumu. Paldies Dievam, tas nenotika, jo Augstākā padome apzinīgi savā likumdošanā par īpašuma atdošanu izslēdza juridiskās personas. Un tā bija laba. Un es aicinu noraidīt Piebalga kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu!

V.Novakšānovs. Godājamais Prezidij! Cienījamie un godājamie deputāti! Kā redzat, ir beigušās garās un plašās debates sakarā ar finansu ministra Piebalga izteikto priekšlikumu - papildināt 34.pantu viņa ieteiktajā redakcijā. Tas ir izsaucis ļoti plašas debates. Bet jāsaka, ka ar vienu teikumu nevar atrisināt šo problēmu, tur prasās patiesībā pēc likuma - vesela likuma vai likumu paketes. Un jāsaka, ka... atļaujiet man pateikt! ...ka, nokļūstot šeit par deputātu, man iznāca strādāt un skatīties, kā nu notiek šā jautājuma risināšana. Un pirmie pie manis kā pie deputāta griezās Sarkanā krusta atjaunotāji. Tad nokļuvām pie Armijas ekonomiskā veikala, un jāsaka, ka es izgāju diezgan lielas cīņas gan laikrakstos, gan presē, un jāsaka, ka man kā "zemsavietim" ðis priekšlikums ir atbalstāms. Bet atkal, skatoties no šodienas un no mūsu sabiedrības garīgā veselīguma viedokļa, es gribu teikt - ir jāatturas šodien no šā priekšlikuma atbalstīšanas un jāstrādā pie jauna likuma izveidošanas, ja dzīve to prasa. Jo paskatieties, kas veidojas: Latvijas lauksaimnieku kamera! Es gribu šodien... Kāpēc tad tā ir izveidota? Lai atgūtu īpašumus. Un vēl es vēlos aizrādīt arī Reģistra darbiniekiem. Lauksaimniecības kamera tika agrāk izveidota, kad bija prezidenta vara. Kur tad šodien skatās Tieslietu ministrijas darbinieki, kad reģistrēja šo organizāciju?

Nākamais. Es ļoti atbalstu kooperāciju, bet paskatieties - vēl par zvejnieku kooperatīva naudu, ko nacionalizēja 1940.gadā, ir uzcelta ēka - šodienas Zinātņu akadēmija.

Nākošais. Ja mēs šo likumu šodien pieņemam, tad, paskatiet, kas tad it kā pārmantojamības labā paņem gandrīz vai visu Latviju un pārvalda? "Turība"! Bet es tajā pašā laikā gribu teikt, lasot un redzot arhīva dokumentus, ko parakstījis Vilis Lācis, ka bija sagrauta īstā "Turība". Un no latviešu kooperācijas, no lauksaimnieku kooperācijas, 9 miljoni latu tika noņemti un pārskaitīti pavisam par citām sistēmām un to atpakaļ nevar atgriezt. Pēc taisnīguma it kā būtu jāatgriež, bet nu ir pagājuši 50 gadi, un sabiedriskajām organizācijām... Šodien, godīgi sakot, ne mūsu tiesa, ne mūsu arhīvi netiek galā ar zemes lietām un namīpašumiem, tāpēc es vēl gribu teikt, ka patiesi kara laikā ir aizgājusi arī kuģu īpašniekiem manta - kuģi veseli, un arī tie būtu taisnīguma ziņā jāatgriež, kaut vai sertifikātu veidā. Mums tāda likuma arī nav. Prasās! Un, lūk, es lūdzu šodien atturēties no Piebalga priekšlikuma, jo šeit šī problēma ir daudz plašāka, un, ja mēs viegli nobalsotu "par", tad viņa izraisīs mūsu sabiedrībā vairāk negatīvu seku nekā pozitīvu. Es lūdzu šo problēmu neaizmirst un to risināt. Bet nevis šādā veidā, ka mēs pavirši varam šodien to izdarīt. Es lūdzu atturēties vai nobalsot "pret" ðo.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad zvanu balsojumam. Tie priekšlikumi, kuri šeit izskanēja par to, ka šo lietu darīt tā, ka vajadzētu paplašināti izstrādāt un konkretizēt pārejas noteikumus, tie tiešām ir ļoti labi priekšlikumi, bet viņi būtu ņemami vērā un arī realizējami tad, ja šis likumprojekts būtu otrajā vai pirmajā lasījumā, bet, tā kā viņš ir trešajā lasījumā, tad sēdes vadītājs nevar citu neko šeit lūgt, kā vien nobalsot konkrētu priekšlikumu, kurš ir rakstveidā šeit ierakstīts tajā ailē, kurā ir ierakstīti visi priekšlikumi, un tāpēc mēs balsosim par finansu ministra Piebalga priekšlikumu - papildināt 34.panta pirmo daļu ar šādu teikumu: "Valsts nekustamo mantu, kas 1940.gada 21.jūlijā bija juridisko personu īpašumā, var nodot bez atlīdzības juridiskajām personām, kurām tiesa konstatējusi pārmantošanas faktu un saskaņā ar likumu atjaunotas zemes īpašuma tiesības." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 21, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad, godātie deputāti, 34.pants paliek deputāta Lagzdiņa redakcijā.

Lūdzu, Māris Grīnblats - par procedūru.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Mazliet pakavēsimies vēlreiz pie 34.panta, kurā ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kas neattiecas uz šo tekstu, bet gan to kurš papildina. Tātad papildināt pantu ar trešo daļu: "Valsts un pašvaldības manta var tikt arī izmantota kā kompensācija par neatdotajiem padomju varas gados nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski atsavinātajiem īpašumiem." Kā jūs saprotat, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tomēr mēs uzturam spēkā lūgumu nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tad es esmu kļūdījies, bet man likās, ka mēs esam balsojuši šo priekšlikumu.

V.Novakšānovs. Cik es ievēroju, no jūsu frakcijas neviens uz mūsu jautājumu nereaģēja.

Sēdes vadītājs. Es gan vaicāju, bet, ja deputāti lūdz, tad mēs to varam darīt. Un šeit, es domāju, arī no procedūras viedokļa nekādu problēmu nav. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates par šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šī ierosinājuma saturs tātad ir izmantot šo īpašumu kā kompensāciju par neatdotajiem nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski atsavinātajiem īpašumiem, atdot tos valsts vai pašvaldības mantas vietā. Es domāju, ka tas ir ļoti humāns priekšlikums. Viņš ir izmantojams, bet ne jebkurā gadījumā. Ja, protams, šo mantu nevar atdot un ja viņa ir vajadzīga valstij vai pašvaldībai, tad viņas var paturēt šo mantu. Bet kādēļ neatdot tādos gadījumos, ja kāds cilvēks, kurš nav atguvis savu īpašumu, pretendē uz tukšu māju, ja viņam šo īpašumu var atdot un ja neviens neiebilst? Un tādēļ es arī Tautsaimniecības komisijā balsoju par šo priekšlikumu un aicinu jūs visus nobalsot par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto priekšlikumu šajā redakcijā.

Bet vēl es gribētu izteikt tikai vienu piezīmi, vienu lūgumu, pareizāk sakot, ka referentam vajadzētu precīzi paskaidrot, kurā gadījumā viņš runa komisijas vārdā un kurā - savā vārdā, jo, komentējot Piebalga iesniegto priekšlikumu, viņš neatbalstīja komisijas nobalsoto viedokli un pateica, ka runā savā personīgajā vārdā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, pilnīgi jāpiekrīt Annas Seiles piezīmei, es to izteicu arī Prezidija locekļiem, bet vienkārši varbūt manā rīcībā bija tāda nepilnība, ka es neizteicu šo piezīmi referentam. Viņš to bija tiešām pelnījis.

V.Novakšānovs. Es piezīmi pieņemu. Paldies. Tas bija personīgā vārdā.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad, lūdzu, par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu vai ir vēl kādi deputāti, kuri vēlas runāt? Nav. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34.panta papildinājumu ar trešo daļu: "Valsts un pašvaldību manta var tikt arī izmantota kā kompensācija par neatdotajiem padomju varas gados nacionalizētajiem vai citādi prettiesiski atsavinātajiem īpašumiem." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Un līdz ar to šis pants paliek deputāta Lagzdiņa redakcijā. Vai varam izskatīt nākamo? Lūdzu!

V.Novakšānovs. Jā. Tad, lūdzu, 18.lappuse. Juridiskais birojs lūdza papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.133 "Par valsts mantas atsavināšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994, nr.16)." Komisija iesaka izslēgt otrajā lasījumā akceptēto pārejas noteikumu un atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 4. Likums pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļš".

A.Līgotnis (LC).

Šis ir ļoti neliels likumprojekts un analoģisks tam, ko mēs pirms nedēļas pieņēmām pirmajā lasījumā. Toreiz bija runa par Policijas likumu, patlaban tāds pats labojums tiek izdarīts Valsts robežas likumā, un tas paredz, ka visas tās vērtības, naudas līdzekļi, kas nelikumīgi iet pāri robežai un tiek aizturēti ar Robežapsardzības spēku un Jūras spēku, kas sargā jūras robežu palīdzību, tiek novirzīti robežas nostiprināšanas nolūkiem. Tāda ir šī priekšlikuma būtība, cita nekā te nav. Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Līgotnis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2.maijam.

Sēdes vadītājs. Pret šo iesniegšanas datumu nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupu". Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupu". Atbalsta grupa ir šādā sastāvā: Urbanovičs, Gundars Bērziņš, Zaščerinskis, Gūtmanis, Bartaševics, Kuprijanova, Poča, Jonītis, Kehris, Grots, Stašs. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Par zvejniecību", trešais lasījums. Voldemārs Novakšānovs. Lūdzu! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidijs! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar dokumentiem nr. 355 un 355-a. Komisija ir saņēmusi priekšlikumus par likumprojekta "Par zvejniecību" trešo lasījumu. Diezgan aktīvi pie viņa dalību ņēma arī sabiedrība, tie, kam interesē šis likumprojekts. Un tā, piemēram, satiksmes ministrs Gūtmanis ierosina izteikt likuma nosaukumu "Zvejniecības likums". Komisija piekrita šim priekšlikumam un lūdz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Pret nosaukumu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz iekļaut likumā lietotos terminus, kas ir nodaļā "Vispārīgie noteikumi", kā 1.pantu, bet atsevišķus terminu skaidrojumus kā šā panta daļas, attiecīgi mainot panta numerāciju. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis lūdza izteikt likumā lietoto terminu "zivis" šādā redakcijā: "Zivis - visu sugu zivis, arī nēģi, vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki." Komisija atbalstīja un izteica šo šādā redakcijā: "Zivis - visu sugu zivis, šā likuma izpratnē arī vēži, nēģi un citi ūdens bezmugurkaulnieki". Lūdzam atbalstīt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Pieliec klāt vēl zuti!")

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu paskaidrot, lai jūs neizbrīnī fakts, ka esmu iesniedzis aptuveni 20 priekšlikumus par šo likumu. Šie priekšlikumi ir tapuši, sadarbojoties Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Mednieku un makšķernieku biedrības speciālistiem, Makšķernieku kluba "Salmo" biedriem un Makšķernieku sporta federācijas biedriem, tā ka es vienkārši jūs informēju, ka tie nav mani vienpersoniskie priekšlikumi. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Kârtīgs cilvēks!")

Sēdes vadītājs. Vai pret deputāta Ābiķa priekšlikumu - "Zivis - visu sugu zivis, šā likuma izpratnē arī nēģi, vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki" ir iebildes? Nav iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis ieteic terminā "zivju resursi" pēc vārdiem "jûras ūdeņos" vārdus "un uz kurām Latvijas Republikai ir īpašuma tiesības". Tautsaimniecības komisija šo atbalsta, un īpašuma tiesības tiek regulētas atsevišķā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tālāk deputāts Ābiķis iesaka izteikt terminu "zveja" ðādā redakcijā: "Zveja - jebkura darbība, lai iegūtu zivis ar zvejas rīkiem vai paņēmieniem." Komisija atbalstīja un izteica šādā redakcijā: "Zveja - darbība ar zvejas rīkiem un paņēmieniem ar mērķi iegūt zivis."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis iesaka aizstāt 5.punktā vārdu "un" ar vārdu "vai". Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdza izslēgt terminu "tauvas josla". Komisija šo neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Biroja priekšlikumu, ja deputāti neuzstāj, nedebatēsim.

V.Novakšānovs. Un deputāte Seile lūdza izteikt terminu "tauvas josla" ðādā redakcijā: "Tauvas josla - sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām." Tautsaimniecības komisija deputātes Seiles priekšlikumu atbalstīja. Bet deputāta Ābiķa... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es noņemu savu...")

Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis atsauc savu priekšlikumu.

V.Novakšānovs. Noņem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pret deputātes Seiles priekšlikumu deputātiem nebija iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tātad 3.pantu Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt šādā redakcijā: "3.pants. Īpašuma tiesības uz zivju resursiem

1. Zivju resursi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos ir valsts īpašums. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus.

2. Zivis, kas izaudzētas specializētās zivkopības un mākslīgas pavairošanas rezultātā, ja to pavairošanai un audzēšanai nav izlietoti valsts budžeta līdzekļi, pieder attiecīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām." Lūdzam šo atbalstīt, bet es turpmāk nelasīšu garus tekstus, strādājiet paši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Lūdzu, iepazīstieties 2.lappusē ar 4.panta tekstu, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, un lūdzu viņas vārdā jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Tāpat Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstu izteikt 4.panta, tagad 5.panta, otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Tāpat arī komisija lūdz atbalstīt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tāpat Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. 4.lappuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izslēgt 5.panta pirmo daļu. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstu izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties!

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un komisija lūdz vēl mainīt daļu numerāciju sakarā ar izmaiņām...

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt kā trešo daļu šādā redakcijā: "Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un Rīgas jūras līča ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikā reģistrētām fiziskajām un juridiskajām personām, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem." Lūdzu atbalstu, bet deputāts Ābiķis... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es noņemu savu...") Noņem. Paldies. Tātad lūdzam atbalstu šādam tekstam.

Sēdes vadītājs. Komisijas redakcija ir atbalstāma. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tātad lūgums arī mainīt daļu numerāciju...

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis lūdz izslēgt sesto daļu, jo tā dublējot Civillikuma kodeksa 1113.pantu. Tautsaimniecības komisija atbalsta priekšlikumā ietverto ideju un izsaka to kā piekto daļu šādā redakcijā: "Zvejas tiesības privātos ūdeņos (izņemot Civillikuma otrajā un trešajā pielikumā minētos) pieder ūdeņu īpašniekam, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem." Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 6. lappusē deputāts Ābiķis lūdz papildināt septītajā daļā pēc vārdiem "ðajā pantā minētās" ar vārdu "rûpnieciskās".

Otrs priekšlikums - septītās daļas pēdējo teikumu fiksēt jaunā rindkopā kā jaunu daļu, piešķirot attiecīgo numerāciju. Abus priekšlikumus iesaka deputāts Ābiķis. Tautsaimniecības komisija atbalsta abus priekšlikumus un iesaka izteikt tā sesto un septīto daļu šādā redakcijā. Lūdzu, izlasiet paši! Un lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. 6. pants. Deputāts Ābiķis lūdz aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdus "savas zvejas tiesības" ar vārdiem "valstij piederošās zvejas tiesības". Komisija to atbalsta un 7. panta pirmo daļu izsaka šādā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu! Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Deputāts Ābiķis lūdz izteikt panta trešo daļu šādā redakcijā: "Privāto ūdeņu īpašnieki savas zvejas tiesības var nodot citām juridiskām un fiziskām personām." Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 7. panta... Lūdzu, iepazīstieties ar Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu! Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. 7. lapaspuse. Deputāta Ābiķa priekšlikums - 8. panta pirmās daļas 3. punktu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties ar šo tekstu! Tautsaimniecības komisija atbalstīja deputāta Ābiķa priekšlikumu, un lūdzu no jums atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz 7. panta jeb tagadējā 8. panta pirmās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai valsts ekoloģiskās ekspertīzes slēdziens vai Latvijas zinātniskās pētniecības institūta rekomendācijas paredz zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu." Lūdzu šādu tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

V.Novakšānovs. Paldies! Lūdzu, iepazīstieties ar Tautsaimniecības komisijas ieteikto 8. panta otrās daļas redakciju! Lūdzam jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies. Deputāts Ābiķis lūdz svītrot 8. panta pirmo daļu, attiecīgi mainot tālāko daļu numerāciju. Atsaukt... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es noņemu savu priekšlikumu!") Paldies. Neatbalstīja. Bet Tautsaimniecības komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos!

V.Novakšānovs. Viņš atsauca to...

Sēdes vadītājs. Jā, bet vajag skaidri to pateikt. Protokolam. Tātad deputāts Ābiķis savu priekšlikumu atsauca. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija ierosina 9. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties ar šo tekstu! Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta šo priekšlikumu? Atbalsta. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies. 8. lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt panta otro daļu šādā redakcijā: "Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām apzīmēm un zemes īpašumu plānos apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz arī izteikt trešo daļu citā redakcijā. Lūdzu, iepazīstieties ar šo redakciju!

Sēdes vadītājs. Vai pret trešo daļu un piekto daļu komisijas ieteiktajā redakcijā ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Liels paldies! Tātad - 9. lapaspuse. Deputāts Ābiķis lūdza svītrot sesto daļu. Paldies. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pagaidiet, kolēģi! Nevar taču... Netiek ierakstīts stenogrammā, ko saka deputāts Ābiķis. Deputāts Ābiķis savu priekšlikumu par sestās daļas svītrošanu atsauc.

V.Novakšānovs. Paldies. Bet Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt sesto daļu citādā redakcijā. Un lūdzam no jums atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret sestās daļas redakciju? Nav.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz izveidot jaunu septīto daļu, attiecīgi mainot tālāko daļu numerāciju. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai pret septītās daļas redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemta. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. 10. lapaspusē Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 8. panta jeb tagadējā 9. panta astoto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret astotās daļas redakciju? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Deputāts Ābiķis izsaka 9. panta astoto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija to atbalsta, bet tikai kā 9. panta devīto daļu. Lūdzam atbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas ieteikto 9. panta devītās daļas redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt tagadējā 9. panta desmito daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Jāmaina daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Mainiet!

V.Novakšānovs. Tāpat tālāk arī. Tālāk - aizstāt 12. daļā (tagad - 13. daļā) vārdus "piektajā daļā" ar vārdiem "devītajā daļā". Lūdzam to atbalstīt un mainīt daļas numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 14. daļu šādā redakcijā. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai pret 14. daļas redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk. Atkal vajag mainīt daļas numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. Ir saņemts priekšlikums no deputātes Seiles - papildināt pantu ar jaunu daļu. Ir saņemts arī priekšlikums no Satiksmes ministrijas papildināt pantu ar 16. daļu viņu ieteiktajā redakcijā. Tautsaimniecības komisija atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu un iestrādāja to Satiksmes ministrijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 12. lapaspuse. Cienījamie kolēģi! Pirms šā likuma lasīšanas trešajā lasījumā es saņēmu pilnvaras ziņot, ka deputāte Seile un deputāts Ābiķis atsauc savus priekšlikumus 10. panta pirmajai daļai un lūdz jūsu atļauju atstāt šo pantu tādu, kāds tas bija otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai mēs tagad runājam par 9. pantu?

V.Novakšānovs. Jā.

Sēdes vadītājs. Jūs teicāt - par 10. pantu.

V.Novakšānovs. Izteikt 9. pantu... 12. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad otrā lasījuma 9. pants tagad ir 10. pants. Deputāte Seile un deputāts Ābiķis savus priekšlikumus atsauc, un līdz ar to šis teksts paliek otrā lasījuma redakcijā. 9. panta redakcija. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz tagadējā 10. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: "Ðā panta nosacījumi neattiecas uz ūdeņiem, kas izmantoti tikai mākslīgai zivju pavairošanai un specializētai zivkopībai." Lūdzam atbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis lūdza izteikt 10.panta jeb tagadējā 11.panta trešo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija atbalsta viņa priekšlikumu šādā redakcijā: "Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Vides valsts inspekcija un reģionālās vides aizsardzības komitejas saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem limitiem un norādot zvejasrīku skaitu un to veidu vai nozvejas apjomu."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz 11.panta devīto daļu atbalstīt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 12.pantu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes deputātiem.

V.Novakšānovs. Paldies. Deputāts Ābiķis lūdz aizstāt 14.pantā jeb tagadējā 15.pantā vārdu "zivju" ar vārdu "zvejas". Tautsaimniecības komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 16.pantu šādā redakcijā. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 16.panta redakciju? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Deputāts Ābiķis lūdz aizstāt 16.pantā vārdu "atrunātiem" ar vārdiem "konkrēti norādītiem". Mēs viņu atbalstām un iestrādājam Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 17.pantu šādā redakcijā. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Pret 17.pantu nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 15.lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 18.pantu citādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz arī 19.pantu izteikt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 19.pantu nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 21.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 21.panta redakciju deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. 16.lapaspuse. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 22.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Un 23.pantu - šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret 23.pantu.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz 24.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret šo redakciju.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija ierosina svītrot 23.panta trešo daļu un lūdz jūsu atbalstu šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu nav iebildes.

V.Novakšānovs. 17.lapaspuse. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja deputāta Zaščerinska priekšlikumu un ierosina 25. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Maksas apmēru, kā arī zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets."

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Zaščerinskis piekrīt komisijas ieteiktajai redakcijai? Piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Paldies. Tagad - par 25.panta trešo daļu. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt to šādā redakcijā. Lūdzu jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Vai pret panta trešās daļas redakciju ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Un tagad - 26.panta otrā daļa. Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt to šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija lūdz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies par ziemas sesijā paveikto darbu.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu!Godātie deputāti! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par zvejniecību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - 1, atturas... Likums pieņemts. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrācija. Sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Eduards Berklavs, Vilnis Edvīns Bresis, Alfreds Čepānis, Ilmārs Dāliņš, Pēteris Elferts, Andris Gūtmanis, Kārlis Jurkovskis, Ojārs Kehris, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Andris Piebalgs, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Anita Stankēviča, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz ar šīs sēdes slēgšanu tiek slēgta 5.Saeimas ziemas sesija. Saeimas Prezidijs turpinās savu darbu, darbosies Kanceleja, ziņu un citi Saeimas dienesti. Saskaņā ar Saeimas lēmumu pavasara sesija tiks atsākta 24.aprīlī. Tāpat Prezidijs izskatīs Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas ierosinājumu 26.aprīlī pulksten 14.00 sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu likumprojektu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.

Bet tagad atļaujiet novēlēt jums pavasarīgu noskaņojumu, možumu un priecīgas Lieldienas!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Reliģisko organizāciju likums"

(2.lasījums) (Turpinājums)

(256. dok.)

Ziņo - dep. A.Seiksts (8.pants) - 1.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 5.lpp.

Par darba kārtību - 12.lpp.

Likumprojekts "Par dzīvokļu īpašumu"

(383. un 383.-a dok.)

Priekšlikumi - dep. J.Lagzdiņš - 14.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 14.lpp.

- dep. A.Endziņš - 16.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Grotam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 16.lpp.

Latvijas Republikas tieslietu ministra R.Apsīša

atbilde uz Saeimas deputātu A.Amerika, J.Urbanoviča,

J.Jurkāna, I.Bukovska un L.Staša jautājumu par

Notariāta likumu

(372. dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs R.Apsītis - 18.lpp.

Latvijas Republikas tieslietu ministra R.Apsīša atbilde

uz Saeimas deputātu O.Kostandas, J.Zīgerista,

J.Kušneres un A.Pētersona jautājumiem par Uzņēmumu

reģistru, ierēdņu atlasi darbam Tieslietu ministrijā

(400. un 400.-a dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs R.Apsītis - 19.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

un Latvijas Republikas tieslietu ministra R.Apsīša

atbilde uz Saeimas deputātu A.Rozentāla, M.Ā.Kalniņa,

J.Kokina, G.Bērziņa un P.Putniņa jautājumiem par

situāciju Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Valsts Zemes

dienestā, Zemesgrāmatu reģistrā un ar to saistītām

problēmām zemes reformas gaitā

(393. dok.)

Ziņo - tieslietu ministrs R.Apsītis - 22.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Rozentāls - 24.lpp.

Latvijas Republikas Labklājības ministrijas veselības

valsts ministra P.Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu

J.Kušneres, L.Laviņas, D.Stalta, A.Bartaševica un

A.Prēdeles jautājumiem par Latvijas Republikas

likuma "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un

cilvēku audu un orgānu izmantošanu medicīnā" darbību

(391. dok.)

Ziņo - Labklājības ministrijas veselības valsts ministrs

P.Apinis - 25.lpp.

Saeimas deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, O.Brūvera,

V.Puriņas un J.Kokina jautājums finansu ministram

A.Piebalgam par likumprojektu "Par nodokļu maksātāju

reģistru"

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 26.lpp.

Saeimas deputātu J.Urbanoviča, I.Bukovska, J.Jurkāna,

A.Amerika un L.Kuprijanovas jautājums Latvijas Repub-

likas labklājības ministram A.Bērziņam par Veselības

departamenta norādījumu nr.14.6-11 par pirmās palī-

dzības aptieciņām

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 28.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

A.Prēdeles, A.Grota, U.Lakševica, R.Milberga, J.Sinkas,

M.Grīnblata, J.Straumes, V.Puriņas un A.Seiles piepra-

sījumu Ministru prezidentam M.Gailim par valsts pilnvar-

niekiem

(395. un 395.-a dok.)

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 28.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam

M.Gailim dot rīkojumu mēneša laikā "Latvijas Vēstnesī"

publicēt visu valsts pilnvarnieku sarakstu valsts akciju

sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla

daļu

(395. dok.) - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu" (R.Grīniņš, M.Jansone, A.Kokins,

A.Naglis, S.Sēbriņa, Dz.Sirotjuka, A.Šilova,

S.Vasiļevska)

(396. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 29.lpp.

Lēmuma projekts "Par Satversmes aizsardzības

biroja direktora iecelšanu amatā"

(405. dok.)

Priekšlikums - dep. M.Grīnblats - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. V.Krištopans - 33.lpp

- dep. G.Bērziņš - 34.lpp.

Par sēdes pagarināšanu - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 34.lpp.

Lēmuma projekta "Par Satversmes aizsardzības

birojas direktora iecelšanu" pieņemšana

(405. dok.)

Ziņo - balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs A.Grots - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par Unibankas privatizācijas

pagaidu apturēšanu"

(245. un 401. dok.)

Ziņo - dep. J.Lucāns - 36.lpp.

Par procedūru - dep. J.Urbanovičs - 41.lpp.

- dep. A.Endziņš - 42.lpp.

Priekšlikumi - dep. R.Jonītis - 43.lpp.

- dep. E.Kide - 44.lpp.

Lēmuma projekts "Par lēmuma pieņemšanu valsts

garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarinā-

šanu"

(274. dok.) - 45.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par telekomuni-

kācijām"" (2.lasījums) (Steidzams)

(1238. un 286. dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 46.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"

(3.lasījums)

(268. dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 46.lpp.

Debates - dep. R.Marjaša - 50.lpp.

Likumprojekts "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu,

kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"

(3.lasījums)

(283. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 53.lpp.

Debates - dep. A.Ameriks (2.pants) - 54.lpp.

- dep. I.Birzniece - 56.lpp.

Paziņojums - dep. J.Lucāns - 61.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 62.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš - 63.lpp.

- dep. A.Ameriks (5.pants) - 66.lpp.

Par balsošanas motīviem - dep. M.Grīnblats - 67.lpp.

Likumprojekts "Par politiski represētās personas

statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā

režīmā cietušajiem" (3.lasījums)

(356., 356.-a un 418. dok.)

Ziņo - dep. A.Panteļējevs - 68.lpp.

Debates - dep. J.Kokins - 71.lpp.

- dep. A.Ameriks - 79.lpp.

- dep. J.Kokins - 83.lpp.

- 84.lpp.

- 91.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 93.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 93.lpp.

Likumprojekts "Elektronisko sabiedrības saziņas

līdzekļu likums" (1.lasījums)

(863. un 863.-a, 370. un 370.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Berķis - 94.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Ā.Kalniņš - 102.lpp.

- dep. P.Tabūns - 103.lpp.

- dep. E.Inkēns - 103.lpp.

Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumi

nr. 177 "Ârstniecības noteikumi" (1.lasījums)

(844. un 284. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 104.lpp.

Ministru kabineta 1995.gada 7.janvāra noteikumi

nr. 15 "Par grozījumiem Ministru kabineta 1994.gada

30.augusta noteikumos nr. 177 "Ârstniecības noteikumi""

(1.lasījums)

(22. un 284. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 104.lpp.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību mantas

atsavināšanas kārtību" (3.lasījums)

(41., 287., 287.-a un 287.-b dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 109.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 110.lpp.

- dep. R.Jonītis - 111.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 112.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 112.lpp.

- dep. A.Endziņš - 119.lpp.

- dep. R.Jonītis - 119.lpp.

- dep. A.Endziņš - 120.lpp.

- dep. A.Seile - 120.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 121.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 124.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 125.lpp.

- dep. I.Folkmane - 125.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 126.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 126.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 128.lpp.

- dep. A.Poča - 130.lpp.

- dep. O.Grīgs - 131.lpp.

- dep. A.Seile - 132.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 133.lpp.

- dep. A.Kreituss - 134.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 135.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 136.lpp.

- dep. A.Seiksts - 137.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 138.lpp.

- dep. O.Grīgs - 139.lpp.

- dep. A.Ameriks - 140.lpp.

- dep. I.Birzniece - 141.lpp.

- dep. A.Berķis - 143.lpp.

- dep. D.Stalts - 144.lpp.

- dep. R.Marjaša - 145.lpp.

- dep. J.Tupesis - 146.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 148.lpp.

- dep. R.Jonītis - 149.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 149.lpp.

Par procedūru - dep. M.Grīnblats - 153.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 153.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts

robežas likumā" (1.lasījums)

(175. un 289. dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 155.lpp.

Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas un

Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupu"

(304. dok.) - 156.lpp.

Likumprojekts "Par zvejniecību" (3.lasījums)

(355. un 355.-a dok.)

Ziņo - dep.V.Novakšānovs - 156.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 157.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 171.lpp.

Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ziņojums par

balsošanas motīviem jautājumā par likumprojekta

"Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav

Latvijas vai citas valsts pilsonības" pieņemšanu

3.lasījumā kopumā - 173.lpp.

Balsu skaitīšanas komisijas protokols nr.2. - 175.lpp.