Sēdes vadītājs. Labrīt! Saeimas 10. augusta sēdi paziņoju par atklātu. Turpinām izskatīt darba kārtību, kura noteikta 9.-10. augusta sēdei.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Labrīt, godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Novēlu jums šodien gaišu un ražīgu darbadienu! Tagad, lūdzu, strādāsim ar 625. un 625.-a dokumentu. Likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" otrajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc paliek iepriekšējais teksts, kādu pirmajā lasījumā mēs paši esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par gozījumiem likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, 1- atturas. Pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija gaida jūsu priekšlikumus, pēdējā diena ir 14. līdz 15.maijam (Smiekli zālē.)... augustam.

Sēdes vadītājs. 15. augusts. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākošais - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiska apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet dokumentu nr. 627 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par cukuru"". Par šo likumprojektu komisijā uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi un papildinājumi nav ienākuši, arī pašai komisijai nav bijuši nekādi priekšlikumi, tāpēc komisija lūdz akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 56 - par, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

J.Zaščerinskis. Lūgums priekšlikumus uz trešo lasījumu iesniegt arī līdz 15. augustam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Operatīvās darbības likumā". Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Tas ir ziemas sesijas dokuments nr. 98. Kolēģi, neviens deputātu priekšlikums pēc otrā lasījuma nav saņemts, un arī pašai komisijai nekādu labojumu šajā Iekšlietu ministrijas ierosinātajā likumprojektā nav. Es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! 53 - par, pret - nav, 2 - atturas. Likums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par humānās palīdzības sūtījumiem" trešajā lasījumā. Ziņos Sociālo un darba lietu komisija, Ludmila Kuprijanova - komisijas priekšsēdētāja, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TS).

Cienītie kolēģi! Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums par šo likumprojektu komisijā nav saņemts. Ir saņemti tikai priekšlikumi no Cilvēktiesību komisijas par pārejas noteikumiem, kas arī ir ievēroti pārejas noteikumos ar Sociālo un darba lietu komisijas papildinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pret šiem pārejas noteikumiem nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par humānās palīdzības sūtījumiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 52 - par, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"", otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Siliņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Labrīt! Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es aicinu strādāt ar dokumentu nr. 628. Un tas ir otrais lasījums. Un šeit ir priekšlikumi vispirms par 2. pantu. Par 2. pantu bija divi priekšlikumi, un tie ir sekojoši: viens priekšlikums bija no deputāta Stalta, ka "katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām medicīnas iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības." Ðis priekšlikums komisijā guva atbalstu, un arī komisija iesaka 2. pantu izteikt šajā deputāta Stalta ieteiktajā variantā.

Bija arī priekšlikums, ko iesniedza deputāte Laviņa, - 2. pantu papildināt ar pirmo daļu šādā redakcijā: "Cilvēka ķermenis pēc nāves ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja cilvēks savas dzīves laikā ir devis rakstveida atļauju izmantot viņa ķermeni pēc nāves vai ja šādu atļauju pēc nāves devuši tuvākie piederīgie." Ðis priekšlikums neguva komisijas atbalstu. Un es pašreiz nezinu, kā rīkoties, jo vēl ir arī trešais priekšlikums otrajā lappusē - esošo 2. panta redakciju formulēt kā minētā panta otro daļu, svītrojot tajā vārdus "var aizliegt". Arī šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu. Es pagaidām nezinu, kāda ir deputātes Laviņas nostāja šajā jautājumā, bet komisijas nostāja ir neatbalstīt šos divus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas priekšlikumu ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs akceptējam 2. pantu komisijas dotajā redakcijā.

A.Siliņš. Paldies. Nākošais priekšlikums bija par piektās nodaļas nosaukumu. Deputāte Laviņa ieteica to izmainīt, un viņas piedāvātais nosaukums skan sekojoši: "Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība, komercdarījumu nepieļaujamība". Un komisija šo atbalstīja, tāpēc šādu nosaukumu iesaka arī turpmāk lietot piektajai nodaļai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju? Nav. Pieņemta.

A.Siliņš. Tālāk ir priekšlikums par 18. pantu, kuru ierosinājis veselības valsts ministrs... Ir divi priekšlikumi... arī deputāta Stalta. Tātad veselības valsts ministra priekšlikums šeit ir uzrakstīts, un es nezinu, vai tas ir jānolasa...

Sēdes vadītājs. Nē, tikai īsi komentējiet.

A.Siliņš. Tātad te ir paredzēts, ka tur būtu lielāka brīvība attiecībā uz šiem komercdarījumiem, bet deputāta Stalta priekšlikumā bija paredzēti lielāki ierobežojumi un sakārtotība. Komisija nolēma daļēji atbalstīt, un deputāta Stalta priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un 18. pants pēc tam ir tādā redakcijā, kāda ir uzrādīta trešajā lapaspusē labajā pusē beigās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju 18. pantam? Nav. Līdz ar to 18. pants ir akceptēts.

A.Siliņš. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, 6 - atturas. Pieņemts.

Par priekšlikumiem!

A.Siliņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15. augustam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Siliņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Jānis Vaivads - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godājamo Prezidij, godātie kolēģi! Tātad jums tiek piedāvāti veseli trīs dokumenti - 651., 651.-a un 651.-b.

Varbūt īsi par to vēsturi. Tātad 1993. gada 30. jūnijā tika parakstīts starpvaldību līgums par Rīgas Ekonomikas augstskolas izveidi Rīgā, kas paredzēja, ka uz vienādiem dibināšanas nosacījumiem no Latvijas valdības puses un Zviedrijas valdības puses tiks izveidota jauna augstskola, moderna augstskola, kurā Zviedrijas valdība ir devusi garantijas pirmajos trīs gados ieguldīt 45 miljonus, vispār ir saņemtas garantijas, ka Zviedrijas valdība sniegs finansiālu atbalstu 10 gadus šīs augstskolas darbam. Ar to faktiski tika ievadīts viens no lielākajiem Zviedrijas starptautiskās sadarbības projektiem izglītībā, un nepārprotami tas ir vislielākais šāds sadarbības projekts Latvijā.

Nākošais solis, protams, bija tīri tehnisks, tas ir, tika sagatavota mācību bāze - ēka Strēlnieku ielā 4a, un pagājušā gada 8. novembrī tika oficiāli atklāta šī augstskola.

Ņemot vērā to, ka šī augstskola ir veidota uz starptautiskās vienošanās pamata un ka pamatā zinātniskais un intelektuālais potenciāls, tas ir, mācību spēki, patlaban, sākotnējā periodā, ir no Zviedrijas puses, tad arī pati augstskola ir veidota uz Stokholmas Ekonomiskās augstskolas bāzes. Līdz ar to veidojas situācija, ka šī ekonomiskā augstskola ne pēc savas struktūras, ne pēc mācību valodas, ne arī pēc dibināšanas procedūras pašreiz neiekļaujas esošā Izglītības likuma ietvaros, šī augstskola pārsniedz tos, un arī jaunais sagatavotais Augstskolu likums nevar aprakstīt šādu konkrēto situāciju, tāpēc līdz ar to veidojas situācija, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas darbība ir ar nepietiekošu juridisko bāzi, bet atsevišķs, varētu teikt, šis darbības veids ir pretrunā ar jau sagatavoto Augstskolu likuma projektu. Lai novērstu šādu situāciju, ir tikai viens ceļš, ja ir kaut kādas pretrunas ar likumu, tad viņas var tikai fiksēt ar citu likumu.

Ņemot vērā šī projekta starptautisko nozīmību, to, ka arī Latvijai tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs izglītības projekts, ir skaidrs, ka bija iespējams tikai viens - mēs lai varētu tiešam leģitimēt un nostiprināt šo juridisko bāzi Rīgas Ekonomikas augstskolas darbam, ir nepieciešams sagatavot šādu likumprojektu. Likumprojekta sagatavošanā piedalījās abas puses, tas ir, juristi no Latvijas un arī pārstāvji no Stokholmas Ekonomiskās augstskolas, un faktiski šis ir ilgstoša darba, zināmā mērā arī kompromisa rezultātā sagatavots likumprojekts.

Jā, no vienas puses, veidojas it kā paradoksāla situācija, ka mēs atsevišķai augstskolai sagatavojam un it kā piedāvājam pieņemt īpašu likumprojektu. Līdz ar to it kā paveras ceļš, it kā rodas precedents, ka arī cita veida augstskolas, kas varētu veidoties vienalga kā, arī pretendēs, lai arī par tām tiktu pieņemts īpašs likums. Taču es gribu uzsvērt pilnīgi pretējo - ar šāda likuma sagatavošanu un iesniegšanu tiek skaidri un gaiši noteikts, ka jebkuras atkāpes no Augstskolu likuma, no Izglītības likuma, būs nepieciešams akceptēt visaugstākajā likumdevējā, tas ir, Saeimā. Ar to mēs faktiski nostiprinām visu augstskolu juridisko bāzi, ar to mēs skaidri un gaiši pasakām, ka jebkura atkāpe tik un tā būs lemjama šeit, nevis ar zemāka līmeņa noteikumiem. Un šajā sakarā es domāju, ka tas ir korekts un pareizs ceļš, lai tiešām nepieļautu šīs augstskolu sistēmas, ja tā varētu teikt, zināmu disipāciju, kas arī zināmā mērā ir sākusies ar ļoti lielu skaitu dažādu privāto augstskolu. Tāpēc jaunais augstskolu likuma projekts paredz stingru un skaidru kārtību šādas augstskolas darbības un juridiskā statusa noteikšanai, tālāk ievadot akreditācijas procedūru, pie tam - starptautisku akreditācijas procedūru, lai mūsu augstskolu sistēma pamazām tiktu saskaņota, arī iekļautos starptautiskajā Eiropas augstākās izglītības sistēmā.

Galvenie momenti, kas šajā likumā tiek atspoguļoti, protams, ir fiksēti, un tā ir šī juridiskā dibināšanas bāze.

Nākošais ir tas, ka apmācību valoda ir angļu valoda, un šī augstskola savā darbībā jau ar šo gadu orientējas uz augsti profesionālu ekonomistu kadru sagatavošanu ne tikai Latvijai, bet arī kaimiņvalstīm - Igaunijai un Lietuvai. Līdz ar to ir skaidrs, ka cita mācību valoda šeit nevar būt.

Tālāk. Arī pārvaldes struktūra šajā augstskolā tomēr pamatā ir ņemta no Stokholmas Ekonomikas augstskolas piemēra. Līdz ar to tie ir galvenie momenti, kas šajā likumā ir ietverti. Var, protams, diskutēt par atsevišķām šā likuma normām, un te ir vairākas normas, kas, arī manā izpratnē, ir diskutējamas. Sevišķi, ja mēs runājam par likumā ietvertajiem atvieglojumiem, kas ir fiksēti 41.pantā. Es domāju, ka, runājot par atsevišķu augstskolu, šāda norma būtu nevietā, taču acīmredzot šādi atvieglojumi ir jāparedz arī jaunajā Augstskolu likumā, kas attiecas uz visām augstskolām, bet es domāju, ka, arī diskutējot par atsevišķām šā likuma normām, mums šodien ir konceptuāli jāizšķiras par šāda likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuāli.

Jūs droši vien esat iepazinušies arī ar Rektoru padomes publicēto paziņojumu - nostāju, kurā Rektoru padome iebilst pret šāda likuma pieņemšanu, tieši baidoties no precedenta attiecībā uz atsevišķas augstskolas darbības regulāciju ar likumu, kā arī iebilst pret to, ka šajā likumā ir arī šīs atvieglojumu normas, kas it kā neskar citas augstskolas. Šiem iebildumiem arī es personīgi piekrītu, un, gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti varam ņemt visu to vērā. Arī pēdējā... Es te nevaru pārkliegt...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Esiet tik laipni un veltiet uzmanību arī referentam!

J.Vaivads. ...Ne tik daudz man, cik problēmai. Tātad, gatavojot otro lasījumu, mēs varam precizēt arī visas šīs normas. Pēdējā komisijas sēdē piedalījās arī Rektoru padomes pārstāvis Policijas akadēmijas rektors - Indrikova kungs, un arī mēs panācām vienošanos, ka mēs otrajā lasījumā ņemsim vērā visus Rektoru padomes izteiktos priekšlikumus, izanalizēsim tos, un, protams, arī turpmāk, sagatavojot šo likumprojektu, tiks strādāts kontaktā ar Rektoru padomi.

Es domāju, ka šā likuma pieņemšana situācijā, kad Saeimā vēl nav iesniegts jaunais Augstskolu likuma projekts, ir pilnīgi loģiska, jo tāpat kā attiecībā uz Izglītības likumu, es paredzu, ka Augstskolu likums varētu diezgan lēni virzīties uz Saeimu. Taču, lai nostiprinātu un sakārtotu arī tieši šo jautājumu, kas skar Rīgas Ekonomikas augstskolu, es domāju, ka šāda likuma pieņemšana pat pirms Augstskolu likuma pieņemšanas ir pilnīgi loģiska, jo mēs nevaram gaidīt, kad veidosies un galīgajā variantā tiks iesniegts šis "jumta" likums. Bez tam mēs skaidri redzam ceļu, kādā veidā mēs varam nokārtot atsevišķus jautājumus, kas jebkurā gadījumā būs jānokārto neatkarīgi no tā, kad parādīsies šis Augstskolu likums Saeimā.

Līdz ar to mans priekšlikums un arī komisijas priekšlikums ir - pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuāli, bet līdz 22.augustam varētu tikt sagatavoti un iesniegti visi priekšlikumi, kas nepieciešami, lai tālāk virzītu šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Ilga Kreituse - demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka šodien mēs radām ļoti nepatīkamu precedentu, jo pēkšņi Latvijā parādās kāda augstskola, kas stāv pāri visām citām, un par to tiek pieņemts likums. Latvijā augstskolu darbību reglamentē Satversme, un katrai augstskolai tāda ir. Kāpēc tad šo augstskolu neregulē un nereglamentē Satversme, bet likums? Tas man ir pirmais jautājums.

Mēs jau vakar piedzīvojām ļoti nepatīkamu precedentu, manā uztverē, ka četrus mēnešus pa Ministru kabinetu klīst Skolu likums. Mēs vakar pieņēmām labojumus, sarakstot iekšā visādas funkcijas, ko mēs uzticam pašvaldībām, kurām nav ne kapeikas naudas, lai tās realizētu. Es uzskatu, ka vakar tas tika pilnīgi neveiksmīgi un pilnīgi lieki izdarīts. Likums ar visiem labojumiem paliks uz papīra, bet mēs tā arī nedzirdējām atbildi, kāpēc Izglītības likums četrus mēnešus klīst pa Ministru kabinetu, - vai tāpēc, ka tas nav izstrādāts, vai tāpēc, ka Ministru kabinetu neinteresē šis likums? Tas notiek pašlaik arī ar augstskolām. Tas ir otrs precedents. Tātad būs tāds īpašs likums, un nepieņemsim Augstskolu likumu! Tā nedrīkst notikt valstī! Un nedrīkst šādā veidā izturēties arī pret augstskolām. Pietiek jau, ka skolas vakar saņēma šādu negodīgu rīcību pret viņām. Tas ir viens punkts.

Otra lieta. Tātad ir jautājums: kāpēc šeit ir likums, nevis Satversme?

Nākamais jautājums ir tāds: es vispār nesaprotu, ko mēs pašlaik šeit apspriežam? Rīgas Ekonomikas augstskolu vai Stokholmas Ekonomikas skolu Rīgā? Jo tik daudz angliski, man liekas, zālē saprot visi. Un es ceru, ka Vaivada kunga vadītajā komisijā visi saprot angļu valodu, lai saprastu, ka šie nosaukumi ir dažādi. Tie nav vieni un tie paši. Tāpēc es nevaru šodien balsot par šo likumprojektu. Ieskatieties tekstā!

Nākamais moments. Jūs sakāt - izstrādē piedalījās ārzemju juristi. Bet paskatieties sadaļā, kādas ir studentu tiesības! Cik es zinu, pasaules praksē, uz kuru pāriet vismaz Latvijas Universitāte, maģistra grāds ir zinātniskais grāds, bet šī augstskola atsevišķi dos maģistra grādu... Es te nevaru saprast, te ir rakstīts... jā, maģistra grādu, bet pēc tam ir atsevišķs punkts - iegūt augstākajai kvalifikācijai atbilstošu zinātnisko grādu. Vai tad maģistra grāds tur neietilpst?

Manā uztverē, šis likumprojekts ir sasteigts, nepārdomāts, nesaskaņots ar Latvijā eksistējošajām citu augstskolu satversmēm, un šodien arī konceptuāli tas nav pieņemams. Ir jāizstrādā un jādod uz Saeimu Augstskolu likums. Šeit ir jāizstrādā Ministru kabineta nolikums par šo augstskolu, nevis Saeimas likums, un tas ir jādod apstiprināšanai, lai šī augstskola varētu strādāt ar pilnu atdevi.

Un vēl viena lieta. Es vēlreiz gribu, lai šeit būtu precizēts, kādas ir šīs augstskolas tiesības Zviedrijā, jo man ir aizdomas, ka šī nosaukumu nesaskaņa ir daļēji saistīta ar to, ka Zviedrijā šai augstskolai nav tik daudz tiesību studentu un zinātnieku sagatavošanā, kā tas tiek piešķirts Latvijā. Tāpēc varbūt ir radusies arī šī nesaskaņa nosaukumā, lai tās neliktu kā identiskas vienības, bet lai tās atdalītu kā divas dažādas vienības. Tāpēc, kolēģi, es vēlreiz aicinu konceptuāli noraidīt, bet pieprasīt, lai Augstskolu likums tiktu nodots apspriešanai, un saskaņot to ar Latvijā eksistējošo augstskolu satversmju noteikto kārtību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Anta Rugāte.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, šī situācija nav absolūti viennozīmīga jeb nepārprotama, pareizāk sakot, latviešu valodā, jo šeit tā galvenā problēma sakņojas vienā apstāklī. Kāpēc tad šai attiecīgajai augstskolai ir vajadzīgs atsevišķs likums? Tāpēc, ka šī augstskola pēc savas būtības nespēs pilnībā pakārtoties tai sistēmai, kāda mums vispār ir augstākajā izglītībā. Tā nekad neiekļausies tajos pašos rāmjos kā visas pārējās augstskolas. Es te negribu atgādināt šīs augstskolas tapšanas vēsturi, jo par to jau runāja Vaivada kungs, ka šī augstskola ir īpaša - ka šī augstskola ir izveidota, pateicoties tikai tam, ka zviedru valdība ir ieguldījusi tik lielus līdzekļus šīs augstskolas tapšanā un ka tas ir lielākais izglītības un kultūras projekts, ko Zviedrija realizē ārzemēs visā savā pastāvēšanas vēsturē. Bez tam šī augstskola izdalās pārējo Latvijā šobrīd esošo augstskolu vidū kā augstskola, kura ir tendēta kā starptautiska augstskola, kurā būs dotas zināmas garantijas mācīties arī studentiem no pārējām divām Baltijas valstīm - no Lietuvas un Igaunijas. Tāpēc es gribu atgādināt, ka šī augstskola ir īpaša augstskola.

Tāpat arī attiecībā uz mācību valodu. Mums likumdošanā par valodu, ir noteikts, ka Latvijas augstskolās mācību valoda, sākot no 2.kursa, pamatā ir latviešu valoda. Šī augstskola prasa īpašu attieksmi, jo tajā, ņemot vērā faktu, ka tā faktiski ir starptautiska, kurā mācīsies arī igauņi un lietuvieši, mācības notiek angļu valodā, un arī līdz ar to tā prasa īpašu likumdošanas aktu. Citādi tā lieta būtu pretlikumīga.

Protams, es domāju, ka šajā likumprojektā ir diezgan daudz trūkumu, un to nenoliedz arī komisija, jo komisijā šis likumprojekts tika diezgan rūpīgi izskatīts, tāpēc, panākot soli pretim visām pārējām Latvijas augstskolām, mēs komisijā vienojāmies, ka mēs otrajā lasījumā šo likumu neizskatīsim, pirms komisija nebūs saņēmusi Rektoru padomes slēdzienu, proti, Rektoru padomes atsauksmi par šo likumprojektu. Jo tiešām, es uzskatu, ir pilnīgi pamatoti, ka, piemērām, tās priekšrocības, ko teorētiski pēc šī likuma pieņemšanas varētu baudīt Rīgas Ekonomikas augstskola, kā to paredz 41.pants... piemēram, ka augstskolā uzaicinātie ārvalstu mācību spēki Latvijā nemaksā nodokļus un ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, dzīvojot un strādājot Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā. Protams, tas simtprocentīgi būtu pareizi, ja mēs šādas pašas priekšrocības šobrīd, kad esam tomēr noteikuši - un tam tā ir jābūt -, ka izglītība valstī ir prioritāte nr.1, dotu arī visām pārējām Latvijas augstskolām. Un tas noteikti mūsu likumdošanā ir jāparedz.

Tā ka, ņemot vērā šīs augstskolas unikalitāti un ņemot vērā arī to, ka neapšaubāmi tuvākajā laikā mēs skatīsim arī Augstskolu likumu, es tomēr aicinu pirmajā lasījumā šo zināmā mērā īpašo un unikālo likumprojektu atbalstīt, paturot prātā to, ka, strādājot pie šā likumprojekta, mēs varam smelties ļoti daudz ideju, apspriežot pašu šo projektu. Un tās varētu auglīgi izmantot, lai sekmīgāk attīstītos un strādātu arī visas pārējās Latvijas augstskolas un, piedodiet man par izteicienu, lai tiešām pārējām Latvijas augstskolām šī augstskola nebūtu zināmā mērā kā dadzis acīs. Šādu situāciju mēs nekādā gadījumā nevaram pieļaut.

Un pašās beigās neliela atkāpe no teiktā. Es tomēr negribētu piekrist Kreituses kundzei, ka vakar mēs pieņēmām absurdas lietas, kad labojām Izglītības likumu, un ka ieviesām tajā labojumus, kas saistīti, pirmkārt, ar saskaņošanu ar likumu par pašvaldībām un ar šo valsts dažādo iestāžu un institūciju funkciju pārdali, ar šī mehānisma ielikšanu zināmos rāmjos, noteikumos. Es domāju, jūs man piekritīsit, ka izglītības sistēma nav revolucionējoša, bet izglītības sistēma ir evolucionējoša, un mums ir ļoti prātīgi, ļoti uzmanīgi jāpieiet likumdošanai attiecībā uz izglītību, lai mēs nesagrautu to labo, kas mums ir. Un es nebūt nedomāju, ka pareizākais variants būtu pa galvu pa kaklu tagad dzīties pēc tā zaķa un pieņemt obligāti atkal jaunu Izglītības likumu priekšvēlēšanu gaisotnē un milzīgā tempā. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Būtu labāk, ja mēs uzlabotu pagaidām veco un darītu to ļoti lēni, pamatīgi, konsekventi, izvairoties no visādām galējībām, jo, ieviešot izglītības sistēmā galējības, mēs ļoti ātri varam sagraut to labo, kas mums ir. Es aicinātu tomēr kolēģus nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, es aicinu arī savus kolēģus komisijā, visus Saeimas kolēģus, kuru lielākajai daļai ir bijusi saskarsme ar augstāko izglītību un kuri paši - kā, piemēram, Kreituses kundze - joprojām strādā augstākās izglītības sistēmā, rūpīgi izanalizēt likumprojektu un iesniegt labojumus. Un arī Kreituses kundzei es ieteiktu pakonsultēties ar savu rektoru. Es domāju, ka arī Rektoru padome dos slēdzienu. Tātad vajadzētu strādāt ļoti lēni, pamatīgi un uzmanīgi arī pie šī likumprojekta, lai mēs nepieļautu nekādas pārsteidzīgas kļūdas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Andrejs Siliņš.

A.Rugāte (KDS).

Labrīt, godātais Prezidij un cienījamie kolēģi deputāti! Es ļoti gribētu, lai viss, ko es teikšu, būtu mana kļūda, taču man šķiet, pat ar visu cieņu pret Ziemeļvalstīm un to, kā mēs šobrīd ar tām sadarbojamies... es šajā piedāvātajā likumprojektā saskatu zviedru laiku atgriešanos Latvijā. Tam ir vēsturiska saistība un vēsturiska nozīme. Es negribētu neko pārspīlēt, un, kā jau es teicu, es vēlētos, lai šī mana frāze būtu labākajā gadījumā varbūt tikai kļūda, taču es neredzu šobrīd to kā kļūdu, bet redzu to kā tīšu, apzinātu rīcību, kuru centīšos pamatot.

Ja jau ir īsti vēsturiska situācija, tad patiešām tā tāda arī ir attiecībā uz šo augstskolu. Vispirms ir līgums, tad ir statūti, un visbeidzot ir vēl arī likums, lai nostiprinātu visu to ar izņēmuma situāciju salīdzinājumā ar visām pārējām augstskolām, kas ir mūsu valstī. Jautājums - kādēļ? Ar kādu nolūku? Referents mums centās skaidrot un pamatot, kāpēc vajag šo īpašo likumu, un pamatojums, kas bija viskorektākais un patiesībā tāds, uz kuru mēs allaž ejam, pieņemot katru likumu, proti, lai nostiprinātu arī augstskolu juridisko bāzi, - tas ir pieņemams kā formāls pamatojums. Taču, skatoties pēc būtības, es diemžēl nesaskatu, ka tas tā būtu. Es šajā piedāvātajā likumprojektā saskatu, ka tie ir apstākļi, kuros Zviedrija, darīdama labu darbu, piedāvādama veiksmīgu projektu attiecībā uz Ekonomikas augstskolu... lai gan es nezinu, par kuru no augstskolām man tagad runāt - vai par Stokholmas vai par Rīgas. Negribu atkārtot, ko teica Kreituses kundze, bet patiešām nevar izsecināt, vai šis ir likums par vienu augstskolu vai par divām augstskolām. Un, ja par vienu, tad - kuru? Nosaukumi ir pilnīgi atšķirīgi, tātad, iespējams, arī mērķi ir atšķirīgi, atbilstoši nosaukumam katrā reizē citi. Tad es varu secināt tikai to, ka Zviedrijā acīmredzot vairs nav bijis iespējas, nav bijis bāzes, nav bijis teritorijas (dažādās nozīmēs), kur izvietot šāda veida augstskolu. Taču savas valsts vārda popularitāti var vairot arī citur, ja tam dod atļāvumu. Es to saprastu tad, ja mūsu līgumā būtu paredzēta 51 daļa Latvijas tiesībām un 49 - Zviedrijai, taču viss ir pilnīgi otrādi. Ja mums Latvijā būtu Augstskolu likums, kuram tiktu pielāgoti šie statūti un šis līgums... pat tad, ja tas būtu noslēgts, pirms mēs pieņemam Augstskolu likumu, tas būtu jāsalāgo atbilstoši mūsu valstij. Arī tad, ja mēs piedalāmies kādā starptautiskā projektā.

Nākamais jautājums - kāda tad ir Latvijas ieinteresētības daļa šajā Ekonomikas augstskolā? Man ļoti gribētos redzēt... gribētos, lai patiešām būtu tā bāze jeb tas pamats, balstoties uz kuru mēs varam cerēt uz rezultātu - Latvijai nepieciešamo ekonomiski izglītoto cilvēku sagatavošanu, bet pagaidām es to tā neredzu. Tādēļ ka, ja šis kritērijs ir angļu valoda kā mācību valoda - un pilnībā piekrītu, ka tādam tam vajadzētu būt, - tad, atceroties mūsu vakardienas diskusijas un analizējot to, ko mēs šobrīd struktūras ziņā piedāvājam izglītības politikai valstī kā tādai, ir jāsaka - diez vai mēs no Latvijas novadiem varēsim ar šāda līmeņa prasībām atlasīt šos studentus, kuri būs spējīgi pretendēt iekļūt šajā augstskolā un, būdami līdzvērtīgi mūsu ārzemju kolēģiem, iegūt šo izglītību šajā augstskolā. Es varbūt nedaudz pārspīlēšu, bet es šajā piedāvātajā likumprojektā saskatu nelielu ļaunprātību attiecībā pret pārējām Latvijas augstskolām. Varbūt tas ir par stipru teikts - vēlreiz atvainojos! -, taču citādi es to pagaidām neredzu. Un, ja mēs runājam par priekšrocībām, tad ir jāsaka, ka pamatojums šīm manām bažām un aizdomām ir šā likuma 35.pants, kurā ir runa par īpašumu, finansēm un saimniecisko darbību. 35.pants: Rīgas Ekonomikas augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

Par procentu daļām - tātad ietekmes sfērām un interesēm. Tās, kā es jums minēju, ir atbilstoši procentiem - 51 un 49 par sliktu Latvijai. Un 41.pants pilnā redakcijā skan ārkārtīgi pārliecinoši un iespaidīgi: Rīgas Ekonomikas augstskolai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašumu pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm. Tas jau ir, un vēl klāt saskaņā ar līguma pantu... un te nu ir tas līgums, kuram ir nepieciešams likums kā pastiprinājums, lai patiešām nevarētu vairs ne pret ko iebilst. Augstskolai ar it sevišķi šādiem atvieglojumiem... Pirmkārt, kā bezpeļņas sabiedrība tā ir atbrīvota no visiem nodokļu maksājumiem. Otrkārt, augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā nemaksā nodokļus un ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, atļaujām dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā. Un visbeidzot trešais: augstskola ir atbrīvota no visiem muitas un ievedmuitas nodokļiem un nodevām, kā arī nodokļiem par skolas rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu. Šis ir likumprojekts, kuru es konceptuāli nevaru atbalstīt tādēļ, ka tas piedāvātajā variantā nav par labu Latvijas valstij. Taču Augstskolu likums, kurā būtu vieta arī Ekonomikas augstskolai Latvijas interesēs, - tas mums ir ārkārtīgi nepieciešams, un, jo ātrāk būs gatavs Augstskolu likums, kurā būs paredzēta līdzsvarota un līdzvērtīga augstskolu pārstāvēšana un kurā būs ņemtas vērā arī tās intereses, kuras mums ir starptautisko līgumu sakarā (un tāds tātad ir bijis arī šis), jo vairāk mēs salāgosim mūsu valsts intereses ar to, ko mums piedāvā tad, kad citiem vairs nav teritoriālās iespējas izvietot savas intereses, un jo mēs vairāk iegūsim. Es aicinu neatbalstīt konceptuāli šo likumprojektu un sagatavot to atbilstoši cieņai pret valsti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu konceptuāli, mums ir jārunā par pavisam citām lietām, jo šeit ļoti labi izgaismojās mūsu vēlme kaut kur būt vai kaut kur nebūt. Ir viens variants - ka vajag palēnām no visa kā norobežoties un dzīvot tā, kā ir, un varbūt vēl sliktāk: ar laiku taisīsim robežu ciet, un visa tā lieta te apstāsies. Uz to aicina tie kolēģi, kuri ļoti slimīgi uztver šādu likumprojektu. Kādēļ slimīgi? Tādēļ, ka šeit praktiski iezīmējās praktiskā integrācija Baltijā un Ziemeļvalstīs. Strādājot Baltijas asamblejas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mēs šo ļoti aktuālo problēmu risinām un ļoti priecājamies, ka Ziemeļvalstis nāk pretī un paredz, ka Latvija kā pirmā Eiropā drīz varēs iekļauties tieši Ziemeļvalstīs. Arī šā no Zviedrijas puses veiktā pasākuma pamatā ir ļoti liela labdarība. Ļoti liela labdarība, kuru mums vajadzēja saprast. Un, ja to nesaprot, bet saprot ar to kaut ko citu, tad tā ir, manā uztverē, ļoti īpatnēja attieksme. Te jau minēja - un to droši vien varēs vēl precizēt -, cik daudz līdzekļu Zviedrija iegulda šajā augstskolā. Bet kas mums nepatīk? Droši vien nepatīk tas, ka beidzot Latvijā parādīsies viena normāla institūcija, kur cilvēki strādās un veiks augstākās izglītības darbu un zinātnisko darbu Eiropas līmenī. Un ir skaidrs, kāpēc tas nepatīk. Mēs nesen mūsu komisijā, Saeimas komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, izanalizējām zinātnes stāvokli Latvijā. Salīdzinājumā ar Ziemeļvalstīm Latvijā uz vienu zinātnieku viens iedzīvotājs velta 80 reizes mazāk nekā Ziemeļvalstīs, un viens zinātnieks saņem 30 reizes mazāk nekā Ziemeļvalstīs. Tāpēc es ļoti saprotu uztraukumus, ka, nedod Dievs, kaut kur Latvijā parādīsies normāla vieta, kur latvieši varēs strādāt kā normālā Eiropā. Tas, ka mēs šo aizliegsim, - tas nozīmē, ka Latvijas gudrie cilvēki, sākot ar studentiem un beidzot ar pasniedzējiem un zinātniekiem, aizbrauks uz Ziemeļvalstīm un uz citurieni un viņiem to Latviju nevajadzēs. Un šeit paliks Latvija ar savu ļoti jauko un skaisto Augstākās izglītības likumu, kur nekas nebūs ielikts iekšā no progresīvām domām, un tā arī turpinās.

Kādēļ uztraucas Rektoru padome? Rektoru padome uztraucas, protams, tādēļ, ka varbūt šā likuma tapšanas gaitā viņiem nebija pietiekamas iesaistes, bet, izprotot jeb uzklausot Rektoru padomes iebildumus, noskaidrojas, ka galvenais iemesls ir nevis tas, ka ir kaut kas slikts tajā likumā, bet tas, ka ir slikta pašreizējā augstskolu likumdošana, - ka augstskolām nav pietiekami daudz iespēju strādāt tā, kā tas ir augstskolām Ziemeļvalstīs. Un tādēļ šis likums varētu kalpot kā labs piemērs, lai Augstskolu likumā pēc tam iestrādātu to, kas šeit tiks pieņemts.

Par Zviedrijas attieksmi pret Latviju. Tikai viens piemērs: šajā augstskolā studenti tiek kreditēti, kamēr viņi mācās, un zviedriem ir tāds noteikums, ka studentam, kurš beidz mācības un paliek strādāt Latvijā, šis kredīts nav jāatmaksā. Tātad kur šeit ir šī ļaunprātība? Šī ir tiešām palīdzība Latvijai, palīdzība citām Baltijas valstīm! Mēs ar lielām pūlēm esam noorganizējuši šo militāro Baltijas bataljonu. Šī būtu līdzīga rīcība attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni, pirmais kopīgais Baltijas mēroga pasākums, kurš ar Ziemeļvalstu labu paraugu tiek uzsākts, ir jau ļoti labi uzsākts, ir ļoti populārs. Ja šī augstskola būtu slikta, tad kāpēc studenti no visas Latvijas un citām Baltijas valstīm tur tik ļoti vēlas iestāties? Ja tā būtu slikta, tad taču viņi tur neietu! Tātad tur nav nekā slikta. Vai tad studenti, jaunieši mums ir tādi muļķi? Bet šeit, protams, ir ļoti būtiska un principiāla konkurence arī ar tām augstskolām, kuras varbūt nav spējušas piemēroties pasaules līmeņa augstākās izglītības sniegšanai. Ja tās nav spējušas piemēroties, tad nevajag ļoti uztraukties. Un, ja tāda piemēra Latvijā nebūs, tad, es vēlreiz gribu atkārtot, mēs riskējam ar to, ka šīs noslēgšanās dēļ no Latvijas vispār visi gudrākie cilvēki aizbrauks uz ārzemēm. Aizbrauks, ja Latvijā nebūs tādas vietas, kur pašiem strādāt. Es noteikti aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ļoti aktīvi piedalīties tā pilnveidošanā, gatavojot to otrajam lasījumam, un līdz ar to piedalīties arī Augstskolu likuma pilnveidošanā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Pēc tam - Gunārs Meierovics.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šodienas diskusija man nedaudz atgādina iepriekšējo diskusiju par "Lattelekom". Zobu birstīti gan iztaisīt nemākam, bet padod mums priekšā kosmiskās sakaru centrāles! Ar to arī sāksim. Mēs paši šeit pieļāvām lielu kļūdu, nesalauzdami šo padomju augstākās izglītības sistēmas monopolu un neradīdami uzreiz, 1990., 1991.gadā, paralēlas augstskolas vismaz juridiskajās un ekonomiskajās specialitātēs. Kas nu notika? Marksisma "vecie buki" sanāca kopā, paši sev radīja autonomiju un tagad sēž, būdami pilnīgi neaizskarami! Ja runā par Ekonomikas augstskolu, es gribētu pateikt dažas lietas.

Pirmais jautājums - nosaukums. Stokholmas ekonomiskās skolas diploms ir pasaulē atzīts diploms. Ir divas iespējas - vai nu mēs sūtām latviešu studentus uz turieni, kas ir nesalīdzināmi dārgāk, vai, protams, lietojam šo pašu nosaukumu attiecībā uz Rīgas filiāli. Tas ir varbūt sarežģītāk, bet, es domāju, to varētu līdz otrajam lasījumam apsvērt un lietot šo nosaukumu - Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Ekonomikas skola - vienkārši kā saīsinātu nosaukumu. Ja vajag, var lietot, protams, arī šo pilno nosaukumu. Bet es domāju, ka ir diezgan smieklīgi likumprojekta konceptuālajā skatīšanā jeb pirmajā lasījumā apspriest, teiksim, tādus jautājumus - kādas muitas nodevas iekasēt par būvmateriāliem, vai tur tramvajs iet vai neiet, kādā krāsā būs fasāde un kas tur vēl notiks... Var būt, ka pirmajā lasījumā vajadzētu dažām dāmām, kas runāja pirms manis, uzdot sev divus trīs jautājumus - ļoti elementārus. Pirmais - vai vispār mums ir vajadzīga moderna ekonomikas skola? Otrais - vai nākamajos 10 gados Latvija pati saviem spēkiem šādu skolu spēs radīt? Tādu, kas, kā te teica godājamā Rugātes kundze, kuru es ļoti cienu, būtu Latvijas interesēm atbilstoša, tātad veidota no mūsu pašu "lieliskajiem" ekonomikas speciālistiem, kas sava mūža lielāko daļu ir pavadījuši šajos padomju ekonomiskās sistēmas apstākļos.

Nākamais jautājums - vai mums pašiem ir pietiekami finansiālie līdzekļi, lai uzreiz iegūtu augstskolu, kura spēj izsniegt starptautiski atzītus ekonomikas diplomus un kurai ir prestižs? Jo ar to vien, ka jūs šo diplomu izsniegsiet, un ar to vien, ka to varbūt pat atzīs citas augstskolas, - ar to vien jau vēl nekas nebūs līdzēts. Jūs jau neko nespēsiet bez šīs pasaulē pazīstamās skolas diploma, jūs ar savu diplomu nekur tālāk netiksiet. Tā ir prestiža lieta, un to nevar iekarot viena gada laikā. Var būt, ka mums ekonomiskās reformas notiek pārāk ātri un mēs te varētu kādus divus trīs gadus sēdēt un pļāpāt, teiksim, par to,vai tādu skolu pie mums vajag vai nevajag. Varbūt aizliegsim vispār braukt latviešu studentiem uz ārzemēm? Jo, kā jūs zināt, mēs varam braukt uz Stokholmu un uz citām valstīm, un tur ir šādas pašas fakultātes. Mēs varam šo pašu izglītību iegūt arī Stokholmā, angļu valodā. Tikai tas būs nesalīdzināmi dārgāk latviešu studentiem, kas uz turieni brauks. Ja mēs tomēr uzskatām, ka pašreiz Latvijā šīs ekonomiskās reformas notiek nepietiekami ātri, tad mums, protams, šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir jāatbalsta, un es aicinu jūs to darīt, un pēc tam mēs varam šeit izskatīt dažādus ekspertu slēdzienus, ieviest dažādus uzlabojumus un otrajā lasījumā strīdēties par šīm tehniskajām detaļām.

Un pēdējais. Es domāju, ka tā tomēr ir vienreizēja iespēja - iegūt pasaulē atzītas augstskolas diplomu uzreiz šeit - un ne par savu naudu. To arī vajadzētu atcerēties! Jo, lai šādu skolu mēs izveidotu, ir vajadzīgi miljoniem un miljoniem latu. Un tāpēc ir pilnīgi nevietā runāt šajā sakarā par kaut kādām muitām un uztraukties par to, ka, lūk, ir šie nodokļu atvieglojumi. Tas varbūt ir neliels ieguldījums, ko Latvija var dot pretī šai skolai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Voldemārs Novakšānovs.

G.Meierovics (LC, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs Ārlietu ministrijā).

Godājamais priekšsēdi! Dārgie kolēģi! Es nerunāšu par konstitucionālām lietām un par likumiem, bet gribu runāt tikai kā sadarbības ministrs - valsts ministrs sadarbībai ar Ziemeļu zemēm. Šis, man liekas, ir zināmā mērā viens politisks jautājums, ko mēs patlaban šeit apspriežam. Patlaban mēs esam jau otro gadu iekšā vienā politiskā gājienā, lai mēs varētu sadarboties ar Ziemeļu nācijām: "5 + 3" - trīs Baltijas valstis un piecas Ziemeļu. Sakarā ar mūsu lielāko vajadzību zviedri nāca mums palīgā, jo viņi redzēja un mēs paši to lūdzāmies, ka mums vajag rast jaunus tautsaimniekus pārejai no vecās iekārtas uz jauno, mums vajag rast jaunus, modernus tautsaimniekus, kas varētu palīdzēt celt Baltijas valstis. Zviedrija tajā laikā nebija un arī vēl tagad nav viena no bagātākajām zemēm, tomēr viņa atsaucās un ziedoja neiedomājami lielas summas, lai šo iestādi izveidotu, lai palīdzētu Baltijas valstīm tikt atkal uz kājām saimnieciskajā ziņā. Bet mēs šeit tagad, visai tautai klausoties, spriedelējam, vai tas ir pareizi vai nepareizi, ka Zviedrija kaut ko tamlīdzīgu ir darījusi! Mēs saņēmām vienu ārkārtīgi lielu dāvanu, mūsu jaunatne, studenti jau tagad tiek uz turieni ņemta, lai studētu tur. No ārzemju firmām tiek saņemti darba piedāvājumi, lai šo skolu beigušie tur strādātu, jo tā ir viena moderna, pasaulei piemērota skola. Kāpēc mēs tagad ar tādām formalitātēm liedzam mūsu jaunatnei kaut ko tamlīdzīgu? Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Ņemsim vērā arīdzan to, ka Zviedrija šai lietai velta ļoti lielu vērību, jo šīs skolas atklāšanā ieradās pats karalis! Tas jums ir jāņem vērā. Mēs nevaram tagad visas tautas priekšā kritizēt visas šīs lietas. Jūs domājat, ka tas ir politiski? Galīgi nepareizi! Padomājiet, kā zviedri lai jūtas tagad pēc šīm debatēm un, kas no tā izriet! Viņi noteikti dzird un klausās visu šo. Tā ka, mīļie kolēģi, es tiešām lūdzu: ja ir kaut kas šajā ziņā darāms, aizejiet, runājiet par to savās komisijās, aizbrauciet, apmeklējiet tās telpas, apskatieties, kā tur strādā studenti! Viņi, tur mācoties, iegūst vienu gadu. Viņi var nobeigt mācību gadu īsākā kursā un dabūt savus zinātniskos grādus. Katram no viņiem ir savs kompjūters uz galda. Tā ir pilnīgi moderna skola, Latvijā otras tādas nav. Arī pārējās Baltijas valstīs tādas nav, tāpēc mēs pieaicinām arī igauņu un lietuviešu studentus tajā studēt. Bet tagad mēs Saeimā sākam ārdīt nost visu šo lietu. Kungi, tā mēs nevaram darīt! Lūdzu, aizejiet, apspriedieties komisijās, apmeklējiet šo skolu, iepazīstieties ar tās darbu un tad nāciet ar slēdzieniem! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija! Pēc tam - Aivars Kreituss.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamais Ministru prezident! Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man par šo lietu parunāt ar tādu laucinieka domāšanu! Lasot likumprojektu "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu"... Ko nolēma Latvijas Rektoru padome? Viņi saka, ka viņi ir sagatavojuši iesniegšanai Augstskolu likuma projektu, vēl gatavo to. Un man ir jautājums - kur tad viņi bija agrāk? Es ceru, ka jaunā Saeima šo jauno likumprojektu, dod Dievs, apstiprinās tikai labi ja nākamā gada martā.

Tālāk. Viņi saka, ka likumprojektu par Latvijas augstskolu Rektoru padome nav skatījusi un nav izteikusi savu viedokli. Nu tagad tā jau ir to izteikusi -pretēju, bet es redzu, ka viņi raksta: šis likumprojekts aizskar visu Latvijas augstskolu intereses. Jā, aizskar, jo ir cīņa par studentiem un konkursi. Bet patiesībā ir cīņa par augstskolu prestižu. Un es to redzu kā mazu uguntiņu: šis likumprojekts gan rāda ceļu jaunajam likumprojektam, ko, kā es saprotu, deputāti apspriedīs nākamreiz, gan arī rāda to, kādām augstskolām jābūt Latvijā. Un par to nav ko uztraukties! Man jau dzīvē bija pieredze: kad kaut kas jauns augstskolu sistēmā dzimst, tad gan profesori, gan vadītāji patiesībā ir nostājušies "pret", un šajā ziņā viskonservatīvākais sabiedrības slānis ir tieši augstskolu pasniedzēji. Nedod Dievs,ka rodas kaut kas jauns! Jo viņi uzskata, ka viņi ir Latvijas augstskolu Olimpā. Es uzskatu, ka tās privilēģijas, kuras tiek piešķirtas Rīgas Ekonomikas augstskolai, nekas neliedz iestrādāt arī jaunajā likumprojektā. Un, ja runā par to, ka var šo monopolu zaudēt, tad ir jāsaka, ka to visu var novērst likumā par augstskolām, un es jums gribu teikt tā, kā šeit jau nupat izteicās: Cienījamie kolēģi, padomājiet, ka pēc 10 gadiem šīs sēdes pierakstu lasīs šo augstskolu beigušie studenti un ko viņi par mums domās! Jo šis diploms ir pasaulē atzīts diploms, un tas nozīmē, ka mēs, latvieši, ātrā tempā iesim zinātnē uz priekšu. Un es uzskatu, ka... šodienas sanāksme man atgādina 17.gadsimtu Maskavā. Es jūs lūdzu būt progresīvākiem, drošākiem, un iet uz priekšu - turp, kur tauta ātrāk dabūs zinības un arī praksi, un arī atzīšanu pasaulē! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija! Pēc tam - deputāts Aivars Berķis.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es esmu visnotaļ priecīgs, ka Rīgā ir izveidota šāda skola. Esmu to apskatījis un redzējis, kādas tur ir auditorijas. Tas viss ir visnotaļ labi, bet es esmu diezgan pārsteigts par to attieksmi pret šo jautājumu vispār. Vai tad šis jautājums nav virzāms tālāk un gan naudas ziņā, gan visādā citādā ziņā, tā teikt, uzpošams arī bez speciāla likuma pieņemšanas? Mums ir jāpaskatās šajos dokumentos, kas mums ir priekšā nolikti: šī ir SIA - statūtsabiedrība ar ierobežotu atbildību, tā viņa ir reģistrēta. Ja tā ir SIA, tad teikt, ka tā ir... būs starptautiski atzīta augstskola, ir pašreiz diezgan pagrūti. Un šajā sakarā es gribētu izteikt dažas savas pārdomas. Man rada pārsteigumu vienā otrā gadījumā attieksme pret augstāko izglītību Latvijā vispār, jo šodien pie mums ir saradušās visādas akadēmijas, viena pēc otras, katra, kas grib, sevi nosauc par akadēmiju. Kaut vai agrākais Aviācijas institūts, kurā gatavoja tiešām augstas klases speciālistus. Tagad mēs sakām, ka tā ir Aviācijas akadēmija, kurā gatavo starptautiski atzītus speciālistus. Es gribētu zināt, kas tad tos gatavo tagad, jo tie mācībspēki, kas tur agrāk strādāja, visi ir prom! Tagad būtībā būtu pareizi, ja šāda fakultāte tiktu izveidota Universitātē. Un man ir žēl, ka es no šīs tribīnes nedzirdu kādu... nav neviena, kas iznāktu priekšā... un es domāju, ka tas noteikti varētu būt Vaivada kungs, kas varētu pastāstīt, kāda ir kārtība, piemēram, Amerikas augstskolās. Universitāte - tā stāv pāri visām, un Latvijā arī ir Universitāte, kas stāvēja pāri visām, arī toreiz, brīvvalsts gados, pirmajos brīvvalsts gados, un, ja ir universitāte, tad universitātē var iegūt visa veida izglītību. Bet mēs esam maza valstiņa, un mums visiem ir tāda gribēšana būt par priekšniekiem, un tā gribēšana visiem būt par priekšniekiem ar augstiem nosaukumiem izraisa to, ka visi rektori... ir milzīgi daudz profesoru, Zinātņu akadēmijā tagad tas ir vesels organisms, kur ir milzīgs skaits akadēmiķu. Agrāk tas tā nebija, agrāk bija limitēts skaits - 28 akadēmiķi drīkstēja vispār būt, un tikai tad, ja kāds nomira, drīkstēja izvēlēt jaunu. Tagad paši savā starpā vēlē visus, kurus grib. Līdz ar to mēs esam, pirmkārt, visu šo sistēmu Latvijas ietvaros pataisījuši, manuprāt, neatbilstošu starptautiskajai kārtībai, un, otrkārt, esam to pataisījuši par švaku. Jo, ja katrs var būt kaut kādā nelielā, skaitliski nelielā, organismā gan par rektoru, gan par profesoru un visus šos titulus var samērā vienkārši dabūt, tad arī visām tām organizācijām nekāda īpaša spēka nav. Latvijā ir būtībā divas lielās augstskolas - Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte -, kuras ir ar ilgām, vecām tradīcijām, un mani šajā sakarā pārsteidza Siliņa runa, kurā viņš sacīja, ka beidzot Latvijā parādīsies augstskola normālā Eiropas līmenī. Kāpēc tad mēs nepieliekam pūles, lai šajā Latvijas Universitātē attiecīgajā fakultātē normālā Eiropas līmenī gatavotu speciālistus? Es neredzu šķēršļus, lai uz šejieni uzaicinātu ārzemju mācībspēkus. Varētu uzaicināt ārzemju pasniedzējus, profesorus, un, ja nu mēs tā nolemjam, jo tas veicinātu Latvijas izglītības attīstību, tad varētu atbrīvot viņus visus no nodokļu maksāšanas. Arī to varētu darīt attiecībā uz Universitāti, un tad šie paši profesori lasītu šīs lekcijas arī Universitātē. Un kāpēc ne? Bet šāds jautājums vispār netiek apspriests. Tātad Universitāte tiek atstāta tādā pabērna lomā, lai ķepurojas pati, kā var un māk, un lai saņem tās mazās algas, kā var un māk, un lai cīnās par tiem nedabūjamajiem budžeta līdzekļiem priekš remontiem, kā var un māk, bet mēs veidojam vienu atsevišķu elites skolu!

Tagad - par šo elites skolu. Es jau pašā sākumā teicu, ka man nav nekas pret to, ka šāda skola izveidojas. Man ne tikai nav nekas pret to, man viņa patīk, man tā ļoti patīk! Ir ļoti labi, ka Zviedrija ir iedalījusi šo naudu, un tas ir visnotaļ apsveicami, bet ir vairāki momenti, kuriem es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Nevar būt tomēr tāda lieta, ka mēs šādu skolu dibinām, nosaucot to tādā vārdā, kādā tā nesaucas Zviedrijā. Zviedrijā to nesauc par augstskolu, un tam ir ļoti nopietni iemesli, jo... es jau jums teicu un vēlreiz saku - es varu sākt ar Amerikas sistēmu un varu Eiropas augstākās izglītības sistēmu jums paskaidrot ar visiem zīmējumiem un shēmām, lai jūs redzētu, kur katra lieta iederas. Universitāte ir tā, kurā var iegūt visa veida augstāko izglītību, un, ja tas notiek citās, tad tam ir nepieciešami ļoti nopietni lēmumi, lai varētu iegūt, piemēram, doktora diplomus.

Es domāju, ka šajā Stokholmas skolā doktora diplomu iegūt nevar, un tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs šeit arī dibinām tādu filiāli, mums tomēr būtu jābūt kaut kādai ekvivalentai attieksmei pret šo Stokholmas skolu. Un tāpēc, ja Kiršteina kungs teica, ka tur būtu ļoti dārga braukšana un mācīšanās - tad labi, lai tā lētākā lieta arī būtu Latvijā, bet tomēr ar tādu pašu grādu sistēmu un tādu pašu kārtību, kāda Eiropā tiešām ir. Taču, ja jūs apelējat, ka šis diploms Eiropā būs tiešām ļoti ievērojams, tad es jums varu pateikt, ka tas viss vēl ir visai apšaubāmi, jo katrai skolai, katrai augstskolai ilgu gadu gaitā ir jāiekaro sava diploma slava vispār. Amerikā, neraugoties uz augstskolu milzīgo skaitu, tikai 10 ir Ivy līgas universitātes. Tikai desmit! Un tikai šo universitāšu absolventi pēc beigšanas uzreiz saņem lielu algu. Arī Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts ir ar ārkārtas pilnvarām, vispār ir tikai daži tādi tehnoloģiskie institūti, un par to mēs varētu runāt ļoti daudz. Taču šajā gadījumā, visnotaļ atbalstot šo lietu, mani uztrauc tikai tas, ka mēs mēģinām taisīt atsevišķu likumu, kuru, man liekas, nemaz nevajadzētu, jo, pirmkārt, šī skola varētu visnotaļ zelt un plaukt arī bez šī likuma, bet vajadzētu izstrādāt kopējo Augstskolu likumu, turklāt ļoti ātri. Mani uztrauc tas, ka, radot šādu izņēmumu, mēs būtībā noplicinām Universitāti, mēs viņai pagriežam muguru gan, teiksim, nodokļu likumdošanas ziņā, atļaujot vieniem nodokļus nemaksāt, bet citiem liekot atkal maksāt, un tieši ļaujot nemaksāt tiem, kuri ir bagātāki. Latvijā iebrauc ārzemju cilvēki, kas saņem lielas algas (tāpat kā "Lattelekom" gadījumā), mēs viņiem garantējam tādu pašu algu kā pasaulē, bet mēs no viņiem pat nodokļus neņemam, lai gan savas mītnes zemēs viņi visi taču nodokļus maksā! Mūsu profesors, kurš saņem 60 vai 70 latus, viņš maksā nodokļus, bet tas, kurš šeit saņems, teiksim, 10 tūkstošus dolāru varbūt par pusgadu (es domāju, pat par mazāku periodu), tas nemaksās nodokļus. Tas ir pilnīgs absurds! Tādējādi mēs visur tāpēc vien, ka paši piedalāmies šo institūciju radīšanā, būtībā apzogam Latvijas budžeta kasi un šādā veidā mēs nekādi to budžeta kasi arī nepiepildīsim.

Es zinu, ka šeit zālē ir cilvēki, kuri šo augstskolu ir radījuši, kuri par tās sekmīgu darbību "deg" un ir gatavi cīnīties, un arī es visnotaļ to atbalstu, bet es tikai domāju, ka tas nav iemesls, lai šādas anormālības rakstītu likumā iekšā un līdz ar to radītu tādu situāciju, kā es jau nesen teicu, ka mūsu Universitāte līdz ar to ir daudz sliktākā stāvoklī.

Tagad man ir priekšā Statūti. Man ir priekšā šīs Ekonomikas augstskolas Statūti, un šeit ir rakstīts: "1.3.d. punkts - veikt darbības veidus saskaņā ar... un kurus paredz līguma un Satversmes noteikumi". Tātad viss jau ir - ir līgums un Satversme, tikai nav saprotams, kāpēc jārodas šādam atsevišķam likumam. Un it īpaši es to saku tāpēc, ka es nesaprotu, kā šajā situācijā, kad Latvijā ļoti švakā stāvoklī ir divas esošās lielās augstskolas, kuras krasi atšķiras no visādām citām akadēmijām...

Ja mēs runājam par mācībām angļu valodā, tad es domāju, ka to šodien nekur nevajadzētu īpaši uzsvērt. Šādas mācības ir saņemamas arī citās skolās un augstskolās, tas nav tas precedents, lai runātu par atbrīvošanu no nodokļiem vai par kaut kādas ekskluzīvas situācijas radīšanu. Es domāju, ka šeit tā tieksme radīt privātu, vēlāk privātu, ekonomisku augstskolu, kura šobrīd pēc starptautiskā standarta nav augstskola, atvainojiet mani... Viņa nav augstskola, ja mēs viņu salīdzinām ar Zviedriju. Viņa nav augstskola, bet viņu varētu censties radīt par augstskolu, taču nevis ar šāda likuma palīdzību. Es domāju, ka to visu var darīt šajā augstskolā, pasludinot iespējas un arī līgumā to ierakstot, ka var aizstāvēt doktora grādus, un pēc tam šos diplomus attiecīgās izglītības kvalifikācijas dēļ mēģinot celt augstāk, bet tam jānotiek ilgu gadu laikā, to var darīt tie cilvēki, kuriem šie diplomi jau ir.

Es domāju, ka šī augstskola, protams, ir iecerēta arī kā vieta, kur varētu tikt rakstītas labas programmas, starptautiski atzītas ekonomiskas dabas programmas, pašreizējai valdošajai partijai, bet vēlāk, es domāju, ne tikai tai. Es domāju, ka tur arī citi varēs strādāt. Arī tāda vieta ir vajadzīga, jo būtībā pašreiz ir jāatzīst, ka divos gados nekādas īpaši nopietnas ekonomiskas programmas par valsts taktikas un stratēģijas attīstību uzrakstītas nav. Ir tikai tādas īslaicīgas... ir tikai stumdīšanās un stāvokļa izskaidrošana. No šāda viedokļa, protams, to visu varētu atbalstīt, un es vēlreiz lūdzu ar šāda likuma palīdzību nenoniecināt esošās divas milzīgās augstskolas - Universitāti un Tehnisko universitāti, un es esmu pārsteigts par to, ka es nedzirdēju šeit viņu aizstāvēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Pauls Putniņš.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Laikam gan nav tādas akas, ko mēs sava pašlepnuma principa pēc nebūtu gatavi piespļaut. Par spīti tam, ka mūsu pašu akās vēl joprojām ir tā pati sarkanā rāva, es nevainošu mūsu augstskolas par to, kādas viņas ir, jo nav iespējams īsā laikā tur neko pārkārtot. Es negribu arī sacīt, ka mūsu augstskolās gatavo slikti studentus un ka mums nebūtu vispusīga sagatavošana, bet ir lietas, uz kurām ir jāspēj paskatīties nu kaut vai no dažādām pusēm. Un mēs arī zinām, kā ir visās pasaules augstskolās un pasaules zinātniskajās iestādēs, kur cilvēki cenšas, studenti cenšas. Un pēc tam jaunie pasniedzēji cenšas nokļūt dažādās vietās, pamācīties gadu vienā vietā un pamācīties gadu citā valstī un citā vietā, jo tad viņiem šis dažādais skatījums rodas un paplašinās viņu interešu loks. Un saprotams, ka varbūt daudz labāk būtu, ka Latvija paliek tāda, kāda ir, bet mēs savus bērnus sūtām pamācīties arī vienu gadu uz Angliju un vienu gadu uz Zviedriju, un vienu gadu varbūt uz Itāliju. Taču mēs jau to nespējam, un, ja kāds to arī spēj, tad tas patiešām ir tikai tas visbagātākais cilvēks. Tāpēc, ja nu tagad ir tāda iespēja, ja Zviedrija tik nesavtīgi paņem un savu augstskolu, savas augstskolas filiāli ieliek šeit, Latvijā, kur mēs par velti varam dabūt to pašu, ko par dārgu naudu sūtīdami savus jauniešus uz Zviedriju, tad tik tiešām es nezinu, kas varētu būt pret to, ka mēs šādu sistēmu pieņemam, ka mēs pasakām paldies un darbojamies. Un tur arī mūsu pasniedzēji var paskatīties, gūt vieglāk pieejamus šos te visus mācību līdzekļus, paskatīties un arī to pašu algu salīdzināt un arī sev prasīt vairāk, jo tad tas ir uzskatāmi tepat blakus.

Un atcerēsimies arī neatkarīgās Latvijas gadus, kad mums nācās arī "norīt šo krupi" un saukt uz Latviju profesorus gan no Polijas, gan no Vācijas, gan no tās pašas Krievijas, jo mums nebija šo cilvēku, kas varētu mūsu cilvēkus, mūsu jauniešus audzināt... Un toreiz mēs sagatavojām savu jauno maiņu, līdz beigās radās tas izglītības līmenis, ar ko Latvija izgāja pasaulē un ar ko šie uz ārzemēm aizbraukušie Latvijas profesori spēja arī tur sevi pierādīt.

Tā ka es domāju, nevar īstenot to Hodžas Nasretdina principu, lai arī cik labs viņš šķiet, ka labāk gan būt bagātam, bet veselam, nevis slimam, bet nabagam. Mēs visu laiku mēģinam sacīt, ka labi gan veselam, bet bagātam. Bet jāsaprot arī tas, ka, ja tu esi reizēm nabagāks, tad tev jācenšas arī izdzīvot un meklēt šīs iespējas.

Es katrā ziņā aicinu atbalstīt šo te Rīgas Ekonomikas augstskolas likumu, un tad, protams, par detaļām tur varēs strīdēties, kas un kā.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - Jānis Kokins.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, cienītie, godātie kolēģi! Es pievienojos Andrejam Siliņam tajā viņa uzstāšanās daļā, kas apliecināja mūsu nepieciešamību un mūsu praktiskos soļus integrēties šajā gadījumā Ziemeļvalstu izglītības sistēmā. Un, lūk, šis ir tas viens no pirmajiem soļiem. Un tas var nest tikai augļus mūsu valstij un mūsu tautai.

Bet, runājot jau konkrētāk, jāteic tā, ka es ļoti dalos ar Rektoru padomes iebildumiem, un tāpēc tas zināmā mērā mums bija, varētu teikt, pat negaidīti. Un mēs ļoti ar to rēķināsimies, izskatot un sagatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, tāpēc arī šis termiņš šeit ir ieprojektēts pietiekoši liels, saskaņojot to ar Rektoru padomes jau minēto pārstāvi.

Un es gribu šeit tomēr akcentēt šādu vienu momentu. Lūk, tagad šī likumprojekta rašanās un "iespēlēšana" mūsu aktīvajā aprisē, redziet, tas jau ir kā katalizators iestrēgušajam Augstskolu likumam. Un ir pareizas tādas domas, ka, lūk, tas jau ir precedents, lai mēs, veidojot likumu par mūsu augstskolām, arī ļoti rūpīgi tur ieprogrammētu tās, nu sauksim kaut vai tā, priekšrocības un to augsto statusu, ko ir pelnījušas mūsu augstskolas, kā jau to arī Kreitusa kungs šeit norādīja. Un šajā gadījumā tas ir pat ļoti labi, jo mēs paši savā nabadzībā to nebūtu varējuši pārvarēt, bet tagad mums ir šis precedents, un lai tāds arī būtu.

Bet, kā jau es teicu, mēs ļoti rēķināsimies ar Rektoru padomes iebildumiem un līdz konsekvencei, bet mēģināsim arī pārliecināt, ka nevajadzētu šos "griestus" stipri pazemināt, bet, kā jau es teicu, celt Augstskolu likumā tādā pašā līmenī.

Un atbildot Kreituses kundzei. Jā, protams, tā ir problēma attiecībā uz "jumta" likumiem un uz šiem pakļautajiem likumiem. Mūsu komisija arī saskārās ar šo problēmu, jo, piemēram, ir iecerēts "jumta" likums par kultūras mantojuma aizsardzību. Tas ir ļoti sarežģīts un aptverošs likums. Un vai mēs tik ātrā laikā to varam sagatavot? Bet vai tāpēc mēs drīkstam aizkavēt likuma rašanos par muzejiem, par bibliotēkām, par atsevišķām mākslas nozarēm un laukiem? Taču faktiski tā jau zināmā mērā arī ir problēma un mēs skatāmies uz šo procesu kā vienotu. Tātad, domājot par "jumta" likumu, mēs uzreiz jau projektējam šos pakļautos likumus. Un, ja mēs radām vienu konkrēto nelielo likumu, ierobežoto likumu, tad mēs to jau saskaņojam faktiski savos centienos ar "jumta" likumu. Un arī šis faktiski ir tāds gadījums, jo noteiktas sistēmas jau šajā ziņā nav, un Dievs vien zina, vai tāda arī var būt. Šis process jāskata, kā saka, kompleksi visu laiku - jau no pašiem sākumiem. Un varbūt tas lai mūs arī nesatrauc, jo es domāju... es atkārtoju un ar to arī gribu beigt... ka šā likuma radīšana, kaut tā pašlaik vēl nav pilnīga un arī šis likumprojekts nav pilnīgs, dos lielu un būtisku labumu topošajam Augstskolu likumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Ojārs Kehris.

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Šodien mēs diskutējam par vienu no likumprojektiem, kas pasludina perspektīvā vienu topošu augstskolu, kura būs citas ārzemju augstskolas filiāle ar īpašu statusu. Augstskola savu īpašo statusu iegūst ne jau ar likuma pieņemšanu, bet ar savu mācību un zinātniskā darba kvalitāti. Pie kam īpašs augstskolas statuss veidojas gadu desmitos un reizēm pat gadsimtos. Pietiks, ja minēšu tādas augstskolas - es šoreiz lietošu profesionāļu žargonu - kā Sorbonna, Oksforda, Getingene matemātikā, piemēram, Imperatora augstākā tehniskā skola, kas tautā pazīstama kā Baumaņa Tehniskā skola, Maskavas Universitāte utt. Šīs augstskolas ir ieguvušas īpašu statusu gadu desmitu vai pat gadsimtu gaitā pirmām kārtām un tikai ar savu mācību un zinātniskā darba kvalitāti.

Pilnīgi saprotams, ka, pieņemot perspektīvā šo likumprojektu, mēs uzreiz izdodam milzīgu avansu šai augstskolai, kura vienlaikus ir filiāle citai augstskolai, bet, kā zināms, filiāles mācību un zinātniskā darba līmenis vienmēr ir zemāks, tā ir absolūta patiesība. Tie, kuri ir strādājuši augstskolu sistēmā, zina, kā ir ar filiālēm. Man ir saprotamas Rektoru padomes raizes, jo Rektoru padome, dabiski, apzinās to. Ja mēs topošai ekonomiskajai augstskolai iedodam īpašu statusu, tad līdz ar to mēs diskriminējam mūsu Universitātes attiecīgās fakultātes, arī Tehniskās universitātes, Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes un Rēzeknes Augstskolas attiecīgās fakultātes. Es minēju tikai piecas augstskolas Latvijā, kur šobrīd gatavo ekonomistus. Vai tiešām nebūtu jāpadomā, kā uzlabot ekonomiskās izglītības līmeni mūsu bāzes augstskolās? Mūsu bāzes augstskolās, kas jebkurā gadījumā būs mūsu bāze, nevis tie nedaudzie desmiti studentu, kas varbūt tik tiešām iegūs augstu līmeni šajā topošajā augstskolā. Tādēļ, principā atbalstot tādas augstskolas pastāvēšanu, es tomēr uzskatu, ka tai īpašs statuss nebūtu jādod, ka tai ir jābūt līdzīgai starp līdzīgām mūsu valstī. Lai tā ar savu darbu tiešām pierāda, ka tā ir īpaša, ka tā būs Getingene (matemātikas izpratnē) ekonomikas jomā mūsu valstī. Lai pārējās tad tiešām cenšas panākt. Bet, ja tā nevarēs to pierādīt, tad būs viena no daudzajām ekonomiskajām augstskolām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes. Vai Ojārs Kehris runās? Nerunās. Vai deputāts Lambergs nevēlas septiņas minūtes izmantot? Arī vairāk vajag. Neviens nevēlas izmantot septiņas minūtes.

Deputāts Siliņš? Lūdzu - piecas minūtes! Jo jums nepienākas septiņas minūtes, tā kā jūs runājat otrreiz. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Izmantosim laiku lietderīgi! Es savas piecas minūtes veltīšu, lai zināmā mērā nedaudz komentētu iepriekšējos runātājus, pirmkārt, atgādinot un visiem pasakot, ka es esmu fiziķis un uzskatu sevi par speciālistu, un tādā ziņā es nekādā veidā neesmu personīgi ieinteresēts tādas vai citas ekonomikas attīstībā. Bet diemžēl šeit runātāji... Un zināmā mērā man būtu jāatbild Kreitusu ģimenei, ja viņi klausās pilnā skaitā, par aizrādījumiem. Man arī bija tā laime strādāt Ivy līgā Amerikā, - Brauna Universitātē, un Kreitusa kungs jau pats pēc tam savā runā pateica, ka nebūt ne visas augstskolas, arī vispopulārākās, Amerikā saucas par universitātēm. Šajā Ivy līgā ir vispopulārākā un visaugstāk kotējas Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts. Un to arī Kreitusa kungs pats teica, bet šeit bija pretruna, jo, no otras puses, tika paziņots, ka tikai universitāte ir tas svētais nosaukums. Tā ka, kolēģi, lūdzu, varbūt būsim korekti savos argumentos.

Šeit es saprotu, kāpēc, no vienas puses, ir šīs asās diskusijas. Tāpēc, ka visus baida konkurence. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka droši vien baida konkurencē arī tas, ka Zinātņu akadēmija nebūt nav pārvērsta par tādu vietu, kur visus var ievēlēt. Joprojām tur locekļu skaits ir ierobežots, un ievēlē tikai nedaudzus. Tā ka šī informācija arī, es domāju, visiem ir jāzina. Zinātņu akadēmijas prestižs arvien paaugstinās, tādēļ ka tik tiešām pašreiz tur tiek ievēlēti redzamākie gan ārzemju, gan latviešu zinātnieki.

Ko tas dod un kāpēc šis likums ir vajadzīgs? Šis likums tiešām ir vajadzīgs tādēļ, lai šo problēmu izkustinātu un izkustinātu arī likumdošanu augstākajā izglītībā. Šeit rodas iespēja ar vienu piemēru, ar šīs augstskolas piemēru, parādīt, kādai vajadzētu būt likumdošanai un attieksmei. Galvenokārt valsts attieksmei pret augstāko izglītību. Kāpēc šeit varbūt daži uztraucas? Uztraucas tieši tāpēc, ka šai attieksmei, ja mēs gribam augstāko izglītību vispār Latvijā uzlabot, tad šai attieksmei, sākot ar Saeimu un valdību, ir jābūt pavisam citai.

Es vēlreiz atgādinu, ka mēs izanalizējām Ziemeļvalstu attieksmi pret zinātni un redzējām, ka tur attieksme ir desmitām reižu labāka, 30 reižu pret zinātnieku, un tur katrs iedzīvotājs dod 80 reižu vairāk šajā sfērā. Tāda pati ir attieksme pret augstāko izglītību. Ja mēs gribam, lai tāda attieksme rastos arī Latvijā, tad mums ir jābūt tādiem piemēriem. Šoreiz tas nāk ar Zviedrijas palīdzību, kur ir redzams, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret normālu augstāko izglītību. Tur ir jābūt, protams, ļoti normālai un saskaņotai likumdošanai, bet ar likumdošanu vien nepietiek. Neviens likums nedarbojas, ja viņam nav finansiālā seguma. Tas tā notika zinātnē. Mēs savā laikā pieņēmām ļoti labu likumu zinātnē, lai izvērtētu, lai atbalstītu pašus labākos, taču finansējums tika samazināts desmitām reižu. Līdz ar to vairs nebija, ar ko atbalstīt. Tā ka es vēlreiz aicinu pārdomāt tiešām šā stāvokļa nopietnību, jo šis ir jautājums būtībā šoreiz par valsts attieksmi pret augstāko izglītību. Šeit ir piemērs, kurš ne visiem patīk. Un, ja viņi uzskata, ka šāds likums nav vajadzīgs, tad acīmredzot viņiem patīk pašreizējā valsts attieksme pret augstāko izglītību, un šī attieksme ir nepieņemama. Absolūti nepieņemama! Šis piemērs parādīs, kādai īsti ir jābūt valsts attieksmei, kāda tā ir Ziemeļvalstīs un visā pasulē, kuru mēs kā piemēru parasti gribam lietot. Tā ka šeit tiešām parādīsies šī attieksme no deputātu puses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteikušies vēl daudzi deputāti. Bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Un ir divi paziņojumi.

Pirmais. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki! Pulksten 10.35 Ārlietu komisijas sēde komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otrs. Dzintars Ābiķis lūdz vārdu informatīvam paziņojumam par iespējām izglītoties. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē jau ilgus gadus darbojas Jauno ģeogrāfu skola, kurā vecāko klašu pamatskolēni un vidusskolēni apgūst elementāras zināšanas ekonomiskajā ģeogrāfijā, tajā skaitā arī ģeopolitikā. Es varu sarunāt iespējas piedalīties šajās atsevišķajās nodarbībās arī deputātiem, jo, noklausoties Rugātes kundzes uzstāšanos par briesmām, kas Latvijai draud no Zviedrijas, es domāju, ka tas būtu ļoti svētīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēties! Reģistrācija! Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies un nepiedalās sēdē.

Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Alfreds Čepānis,

Irēna Folkmane,

Andris Grots,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda,

Kārlis Leiškalns,

Roberts Milbergs,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aida Prēdele,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti. Turpinām sēdi. Turpinām debates par likumprojektu "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu". Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - izglītības un zinātnes ministrs Gaigals.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Te Saeimas zālē skan tādas domas, ka ir žēl, ka ir iznākušas tik lielas diskusijas par šo likumprojektu un ka tas aizņem daudz laika. Es domāju, ka varbūt tomēr ir diezgan labi, ka notiek šī diskusija, jo tik tiešām var būt, ka, neskatoties uz tām skaļajām lietām, tādām kā, teiksim, Zviedrijas karaļa vizīti, kurš atklāja šo skolu, un daudzām citām lietām... Nav pietiekami daudz runāts par to, ko pēc būtības dara šī skola, kāda ir tās izcelsme, kāda ir tās tagadne un nākotne. Par to nav pietiekami daudz izrunāts, un tieši tāpēc es pieņemu, ka tas, ka šīs diskusijas šeit notiek, nāk tikai par labu šā jautājuma izpratnei un šā procesa stabilitātei un nākotnei. Jo, manuprāt, jautājumu par šo skolu būtu jāiesāk skatīt tieši ar pašu galveno problēmu mūsu ekonomikā, ko vismaz es pats esmu vienmēr uzsvēris, un, proti, galvenā problēma Latvijas ekonomikā pašreiz nebūt nav naudas trūkums un nebūt nav kaut kādas tehnoloģijas trūkums, bet tas ir tādu cilvēku trūkums, kuri māk rīkoties ar naudu un ar šo jauno ražošanas vai cita veida tehnoloģiju. Problēma ir tā, ka mēs, latvieši, nemākam rīkoties ar naudu un šo tehnoloģiju - un vēl jo vairāk tur, kur rodas saskare ar starptautisko ekonomiku, un tik mazai valstij kā Latvija praktiski visa ekonomika saskaras ar starptautisko ekonomiku. Un šajā ziņā mēs nevaram paši sevi vainot vai arī kādam citam ļaut mūs vainot, ka, lūk, latvieši to neprot. Jo latvieši to neprot, lūk, tādēļ, ka līdz 1988.-1989.gadam, apmēram līdz šai laika robežai, kad šis "dzelzs aizkars" sāka pacelties, starptautiskās ekonomikas speciālistus Latvijā nevarēja gatavot, jo bijušajā Padomju Savienībā tos nevarēja sagatavot nevienā citā vietā kā tikai Maskavā un Ļeņingradā. Un, lai no Latvijas cilvēki tiktu uz turieni mācīties, vajadzēja saņemt rekomendāciju no tādas institūcijas, ko sauca par Latvijas Centrālās komitejas... nevis politbiroju, bet sekretariātu laikam. Tāpat kā latvieši nevarēja kļūt par jūrniekiem, tāpat latvieši nevarēja kļūt par speciālistiem arī šajā jomā, un, manuprāt, šodienas ekonomiskajās problēmās, kas ir saistītas ar šīm banku lietām un citām... mēs tomēr redzam, ka blakus visādiem citādiem iemesliem nekompetence un atbilstošu cilvēku trūkums banku un citu institūciju vadībā, to skaitā arī valdībā, ir viens no galvenajiem iemesliem veselai virknei mūsu problēmu. Jautājums tāpēc - vai mums vajadzētu mēģināt aģitēt - es arī esmu centies aģitēt, - lai mūsu studenti, lai mūsu jaunie cilvēki brauc mācīties uz ārzemēm, mēģina iekļūt turienes labākajās skolās? Tas arī ir atbalstāms, bet tas, ka šeit, Latvijā, var sagatavot atbilstošas kvalifikācijas studentus un nākamos profesionāļus, nākamos speciālistus, ir viens no ļoti svarīgiem, ļoti, ļoti svarīgiem mērķiem. Jo jau pašlaik, kad pirmais mācību gads šajā skolā ir beidzies, šie studenti raksta kursadarbus, un, protams, viņi raksta tos par Latvijas uzņēmumiem, viņi dziļi ieskatās Latvijas ekonomikā. Jā, protams, izglītības metodika - tā ir tā, kas ir Rietumos, tā, kas šajā gadījumā ir pārņemta pilnā mērā no Stokholmas Ekonomikas skolas.

Otrs jautājums, par ko šajā sakarā būtu jārunā, ir stāvoklis mūsu ekonomiskajā izglītībā. Es neuzdrīkstos šeit runāt par visu izglītības stāvokli, bet varu runāt tikai par ekonomisko izglītību, ar kuru es pats esmu bijis saistīts diezgan cieši. Varu atsaukties uz konferenci "Ekonomiskā izglītība pārejas ekonomikās", kas notika Rīgā šā gada vasarā, un tās secinājumiem. Un mums diemžēl ir jāatzīst tas, ka mūsu augstskolās - kā jau es teicu, es runāju tikai par ekonomisko izglītību, - diemžēl gan studentu, gan profesoru viedokļi saskan tajā ziņā, ka abi atzīstas viens otru nepietiekami nopietni ņemam. Profesori neņem nopietni studentus un pētniecību, jo esošās algas neļauj kvalificēti sagatavot lekcijas un veikt pētījumus. Studenti neņem nopietni profesorus un mācības un jau otrā kursa beigās aktīvi strādā uzņēmumos vai firmās. Tā ir mūsu problēma, un tā ir arī šī mūsu sāpe par to, kas notiek augstskolās. Vai tādējādi ekonomiskā izglītība nepilda vienīgi tīri formālas funkcijas, proti, tikai iedod diplomu par augstāko izglītību? Jautājums - kā to pārveidot? Protams, ka tam ir vajadzīgi ļoti nopietni līdzekļi. Personiski es jau 1988.-1989.gadā, kad vadīju, tikko tas Latvijas Universitātē bija iespējams. Starptautisko ekonomisko attiecību katedru, centos izmainīt, tā teikt, pašas Universitātes iekšienē šīs lietas. Neskatoties uz to, ka man bija gan rektora, gan dekāna atbalsts visos, būtībā visos šajos jautājumos, traucēja objektīvi apstākļi: tie paši mūsu kolēģi profesori, kuri līdz tam ir lasījuši lekcijas par centrālo plānošanu vai ir pasnieguši līdzīgus priekšmetus, nevar vienā dienā pārorientēties un sākt lasīt lekcijas par marketingu vai starptauskajām finansēm. Viņi var nomainīt tos virsrakstus, bet viņi nevar tik īsā laikā sagatavoties, lai sāktu šīs lekcijas lasīt, jo, lai sagatavotu akadēmiski izglītotu pasniedzēju ar attiecīgu kvalifikāciju, ir nepieciešami desmit un vairāk gadu, tāda diemžēl ir šī patiesība. Un tāpēc... jā, tas, kas pastāv pašlaik mūsu skolās... proti, mācību iestāžu pašpārvalde, kas ir mūsu augstskolas darba pamatā, paredz to, ka nevis rektors... jā, tā tas ir paredzēts šīs augstskolas likumā, ka rektors, kuru ieceļ īpašnieku pārstāvji... šajā gadījumā, saskaņojot to ar Latvijas valdību un ar Zviedrijas pusi, viņi ieceļ rektoru, un viņš tātad izvēlas metodiku, un būtībā viņš ir tas, kas izvēlas profesorus, kuriem ir sava ļoti nozīmīga loma akadēmiskajā procesā, nevis visā universitātes vadības noteikšanā. Pie mums atbilstoši Izglītības likumam ir šī pašpārvalde, kas varbūt bija ļoti laba toreiz 1988.-1989.gadā, kad mums bija jāpanāk, lai augstskolas nostātos... un tas arī notika - augstskolas, protams, nostājās ne jau bijušā režīma pusē. Šādam mērķim šī pašpārvalde bija ļoti laba, bet, ja mēs atzīstam, ka mūsu tagadējā izglītības sistēmā ir nepieciešamas reformas, tad ar šādu pieeju, kuras nav arī lielākajā daļā citu valstu, mēs diemžēl nevaram virzīties uz priekšu. Un tāpēc šeit izskan, jā, varbūt pamatotas kritika un pamatots jautājums, kāpēc uzreiz netiek piedāvāts to darīt visā mūsu augstskolu izglītības sistēmā. Tas ir pilnīgi pamatots jautājums, un es domāju, ka vajag izmeklēt to, kāpēc vēl arvien mums Saeimā nav Augstākās izglītības likuma, kas pie tā ir vainīgs, un līdz ar to - kāpēc nenotiek virzība uz reformu. Šādam nolūkam varbūt tiešām ir vērts dibināt kaut kādas komisijas. Visādā ziņā, pieņemot šo likumu, mums vajadzētu dot konkrētu uzdevumu Saeimai un valdībai - ļoti īsā termiņā sagatavot šo Augstākās izglītības likumu, no kura mēs varētu redzēt, kādā veidā tad veidosies šis izglītības pārvaldes modelis gan Universitātē, gan Tehniskajā universitātē un citās augstskolās. Esmu šo jautājumu detalizēti apspriedis ar Universitātes vadību. Diemžēl neesmu to varējis izdarīt ar citiem rektoriem, es gribētu to darīt arī ar Lavendeļa kungu. Es runāju ar Universitātes vadību... Jā, arī viņu galvenā sāpe, protams, ir par savu augstskolu, un, ja viņi redz to, ka viņiem paliek šis pats neefektīvais pārvaldes modelis, kāds ir, un ka nav iespējams veikt nekādas nopietnas pārmaiņas augstskolā (protams, tur ir arī naudas jautājums, bet par to es runāšu pēc tam), tādā gadījumā seko viņu protests: jā, bet kā tad vieni kaut ko var darīt, bet mēs nevaram neko? Bet šeit gan tad ir jautājums... Ja kāds uztraucas par zviedru varbūtējo iespaidu uz mūsu izglītību, padomājiet, kas tad būtu, ja ekonomisti... vai, teiksim, ja no šīs augstskolas puses nāktu priekšlikums par visu Izglītības likumu. Tad gan, es piekrītu, tie, kas pie tā Izglītības likuma pašlaik strādā, - manuprāt, tur ir bijusi pat nauda iedalīta, gan attiecīgi institūti kādreiz ir bijuši, un kas tur tagad no viņiem ir pāri palicis? - jā, tad gan viņi, protams, par to būtu varbūt ļoti nopietni aizskarti, tāpēc tāda uzdrīkstēšanās, ka mēs šeit iesniegtu, teiksim, visas Latvijas Aaugstākās izglītības likumu, - tas, manuprāt, būtu tiešām drusku par daudz! Bet tas, ka šim likumam vajadzētu to sekmēt, - tas ir nenoliedzami.

Trešais - par naudu. Jā, diemžēl izglītība maksā dārgi, un laba izglītība maksā vēl dārgāk, un mēs aicinām to saprast, un to sāk saprast mūsu ģimenes, sāk saprast firmas, kas sūta savus cilvēkus mācīties, un es domāju, ka varbūt to sapratīs arī mūsu valdība, kurai ir visu laiku lūgts izstrādāt studentu kreditēšanas sistēmu un tās ietvaros arī akadēmiskās izglītības iegūšanas kreditēšanas sistēmu, jo, ja mums nebūs šo "smadzeņu", mums nebūs, kas saprātīgi vada valsti pēc septiņiem vai desmit gadiem, ne arī būs, kas vada mūsu bankas, biržas. Vai arī ir otra iespēja: tad mēs izsludināsim šeit starptautiskos konkursus, lai mūsu bankas vadītu ārzemju cilvēki, zviedri, norvēģi, amerikāņi vai varbūt ķīnieši. Tas ir tas, pie kā mēs nonāksim, ja neko nopietni nedarīsim šīs izglītības sistēmā. Bet nauda pamatā nāk no Zviedrijas budžeta un no Sorosa fonda. Latvijas puse, kā jūs zināt, iedeva ļoti skaistu ēku, kura bija ļoti sliktā stāvoklī, bet kurai bija ļoti labs izvietojums. To izremontēja par zviedru līdzekļiem, un, protams, pašlaik tā izskatās ļoti labi, un tas ir, es domāju, gan izglītības ieguvums, gan arī Rīgas arhitektūras ieguvums. Zviedrijas budžeta nauda trīs gados ir bijusi 45 miljoni. Zviedrija, veidojot savu palīdzības politiku izglītības laukā (par to Zviedrijā arī ir bijušas ļoti lielas diskusijas), vai naudu sadalīt tā - katrā vietiņā pa druskai. Jā, bija tāda iespēja - iedot nedaudz medicīnas augstskolai, nedaudz, teiksim, Latvijas Universitātei, nedaudz varbūt arī citām, taču pēc diezgan lielām diskusijām viņi izšķīrās, ka tas pazustu, aizplūstu kā smiltis pēc kāda laika, bet, ja koncentrētu šos līdzekļus vienas konkrētas skolas izveidošanā, tā būtu cita lieta. Pašlaik, jā, kad Zviedrijā tuvojas atkal budžeta gads... un katru... lai gan līdzekļi ir izdalīti uz pieciem gadiem... it kā ir runāts, ka varētu būt vēl uz pieciem gadiem, bet nekad uz ilgāku periodu, izskan diskusijas parlamentā par to...

Sēdes vadītājs. Cik, lūdzu, jūs vēlaties vēl laika?

O.Kehris. Es vēlētos varbūt 7 minūtes vēl.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

O.Kehris. ... Zviedrijas pusē, arī Zviedrijas parlamentā, izskan diskusijas. Zviedrijā, pastāvot tik lielām budžeta problēmām (un to mēs lasām presē), ir mēģinājumi "nogriezt" visu, ko vien var "nogriezt". (Tas pats, ko mēs darām un darīsim mūsu komisijā - Budžeta komisijā.) Un, protams, tur ir balsis, kas saka: "Ja latvieši nespēs pēc 10 gadiem paši uzturēt šo skolu, tad diez vai mums pašlaik ir vērts tur ieguldīt tik lielu naudu!" Nu, protams, ja tur dzirdētu to, ka latvieši domā, ka viņiem pašiem nevajag šo skolu, tad šīs balsis varētu iegūt vēl jo lielāku atbalstu.

Tālāk. Jautājums - kāpēc ir nepieciešams pats likums? Par likuma nosaukumu es uzreiz gribu teikt - nav nekādu problēmu. Lai kā tā sauktos - vai nu par Rīgas Ekonomikas skolu, vai būtu priekšā tas burtiņš "a", - tam nav pilnīgi nekādas nozīmes, jo visu tiešām noteiks šī izglītības kvalitāte, un to jau nosaka tas, ka "mâtes skola" ðajā gadījumā ir Stokholmas Ekonomikas skola. Ja mēs burtiski tulkojam no angļu valodas, tās nosaukums ir "Stokholmas Ekonomikas skola", bez šā vārda "augstskola". Bet šī skola gatavo gan bakalaurus, gan maģistrus un katru gadu inaugurē arī doktorantus, kuri ir atzīti visā pasaulē, un turklāt šos doktora grādus iegūst ne tikai zviedri. Pēdējā gadā, ja atmiņa neviļ, bija trīs skandināvu un divi Amerikas pārstāvji, lai gan es varētu šajā ziņā kļūdīties, jo neesmu to pilnīgi precīzi pārbaudījis, es to pēc atmiņas saku. Turklāt Zviedrijas valdībā visu laiku daļa ministru ir šīs skolas absolventi, un arī lielāko finansu korporāciju un citu, tādu kā "Volvo", "Handelsbank", SAS, banku, vadībā ir šo skolu beigušie. Zviedrijas valdības attieksmi rādīja tas, ka padomes locekle, līdz viņa kļuva par ministri, bija mums labi zināmā Laila Freivalde, pašreizējā Zviedrijas tieslietu ministre.

Bet tātad - kāpēc ir vajadzīgs īpašs likums? Tikai divu jautājumu dēļ. Un, proti, valodas dēļ, jo zviedri negrib pieļaut kaut kādas divdomības vai kaut kā mānīties, jo, ja... Jā, mēs dzirdam to, ka Latvijā ir arī skolas, kurās varbūt pat bez Saeimas un bez Ministru kabineta akcepta notiek mācības krievu vai angļu valodā. Ja mēs ejam tādu ceļu, bet mūsu likums pasaka pretējo un viņu juristi ir rūpīgi izanalizējuši... Valoda ir viens jautājums, un otrs ir šis pārvaldes modelis. Jo, protams, kategoriski nevar piekrist savādākam pārvaldes modelim... ka, ja viņi dod naudu, tad viņiem ir garantijas, ka Latvijas valdība vienojas ar Zviedrijas pusi par to, kas būs rektors un kāds būs mācību process skolā. Un nevis, ka tas būs pēc tā modeļa, kuru es jau nupat kritizēju.

Un pēdējais jautājums - par pašiem studentiem. Kā jūs zināt, ir 50 studenti, kas ir jau pirmo gadu beiguši. Reklāmas kampaņa notika ļoti aktīvi gan Rīgā, gan piecās lielākajās citās pilsētās, īpaši aicinot jauniešus arī no mazākām skolām. Sastāvs ir tāds: apmēram trešdaļa ir no laukiem, trešdaļa - no lielākajām pilsētām, un drusku vairāk par trešdaļu - no Rīgas. Lai gan, protams, kvotu nekādu nav, jo visu var izšķirt tikai kvalitāte un eksāmeni. Starp citu, pēc eksāmenu un pārbaužu kārtošanas katram studentam ir sava vieta - no 1 līdz 700, es neteikšu - līdz 700... septiņi simti bija pie anketām, pēdējā kārtā piedalījās 200... katram ir sava precīza vieta un katra ir novērtēta... Tā ka šajā ziņā, protams, patīkami bija redzēt to, ka gan matemātikas, gan angļu valodas zināšanas ir daudzmaz pietiekamas ne tikai Rīgas skolās. Lai gan, protams, daudzi no šiem studentiem ir tādi, kas nav tikko kā skolas beiguši, bet ir apguvuši dažādus kursus vai citas tamlīdzīgas lietas.

Un pats pēdējais (jo es tiešām ļoti daudz šodien esmu runājis). Tā kā te diezgan emocionāli runāja, es gribētu minēt savu sarunu ar šīs skolas prezidentu, lai gan nebiju domājis šo piemēru minēt. Proti, kad es šīs skolas, Stokholmas skolas, prezidentam, kurš ir Rīgas Ekonomikas augstskolas padomes priekšsēdētājs, jautāju, kāda ir viņa motivācija - ik pa diviem mēnešiem būt Rīgā, veltīt šeit apmēram divas trīs dienas, cīnīties par to Zviedrijas parlamentā, viņš teica, ka viņš ir no Gotlandes puses un atceras, kā toreiz, kad viņš bija skolas gados, latviešu bēgļi pēc kara bēga no Gotlandes, bēga uz Kontinentu, un viņš uzskata, ka Zviedrija - sakarā vēl arī ar dažiem citiem pēckara notikumiem - principā ir parādā Latvijai. Un viņš, būdams izglītības cilvēks, uzskata, ka tas, ko visvairāk var izdarīt, ir iedot latviešiem izglītību, lai viņi paši mācētu rīkoties ar naudu un ar šīm tehnoloģijām. Un tiem, kas tiešām varbūt vēl nav par to pārliecinājušies šo debašu gaitā, es tiešām ļoti ieteiktu aiziet uz šo skolu, parunāt ar studentiem, parunāt ar profesoriem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs. Lūdzu! Pēc tam - Aristids Lambergs.

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Godīgi sakot, tad, kad es šodien atnācu, es domāju, ka tas jautājums būs samērā skaidrs un ka debates nebūs tik garas, bet, klausoties dažādos argumentus "par" un "pret", es nolēmu, ka mans pienākums ir pateikt arī Izglītības ministrijas attieksmi pret šo jautājumu. Protams, ir daudzi plusi un mīnusi, kurus vienmēr var saskatīt, jeb pozitīvās un negatīvās iespējamības, bet šajā sakarā, protams, vajadzētu tiešām izvērtēt lietderības koeficientu šai augstskolai un šai augstākajai mācību iestādei Latvijā. Un šeit parādās apmēram trīs dažādi aspekti, kurus ir vērts izvērtēt, un es to centīšos darīt ļoti īsi. Šie aspekti ir likumdošanas aspekts jeb juridiskā puse, finansiālā puse un izglītības kvalitātes jautājums. Sākšu no beidzamā. Man liekas, ka Kehra kungs vislabāk argumentēja un ilustrēja to izglītības prestižu, kāds ir Stokholmas Ekonomikas augstskolai gan Zviedrijā, gan arī pasaulē. Tās vārds skan pasaulē, un tas diploms tiek ievērots. To, kāds būs prestižs šai Rīgas Ekonomikas augstskolai kā filiālei, mēs nevaram garantēt un nevaram pilnībā prognozēt, bet zināmā mērā tomēr prognozēt varam un ļoti ceram, ka šie diplomi, šie izglītības dokumenti būs pēc kāda laika tikpat ievērojami kā Stokholmas Ekonomikas augstkolas. Ir viens tāds maziņš aspekts, ko gribētos pieminēt, - ka ļoti interesanti būs pavērot (un mēs noteikti tādu analīzi veiksim), kas ir šie Latvijas skolu audzēkņi jeb Latvijas jaunie studenti, kuri ir iestājušies augstskolā ar tik augstām iestājeksāmenu prasībām. Spriežot pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, ir vairākas mācību iestādes, no kurām ir ļoti daudzi iestājušies šajā augstskolā, tādēļ ļoti interesanti būtu papētīt tās mācību programmas, kas ir šajās mācību iestādēs, kuras jau tagad atbilst tik augstām starptautiskām prasībām, kādas tiek izvirzītas iestājai Stokholmas augstskolas filiālē šeit, Rīgā.

Otrs ir finansiālais jautājums, un tam es gribētu tomēr pievērst nedaudz vairāk uzmanības. Tas ir, godīgi sakot, stipri dīvaini... Ja godājamie deputāti zinātu tos skaitļus, iespējams, ka attieksme būtu nedaudz savādāka. Līgums paredz, ka triju gadu laikā... kaut gan sadarbības projekts ir uz 10 gadiem, triju gadu laikā zviedru puse, tātad Zviedrijas parlaments nolēmis ieguldīt 45 miljonus zviedru kronu šajā projektā, un tas ir apmēram pusotra miljona latu gadā. Latvijas puse šogad finansē 62 tūkstošus. Tātad - pusotra miljona latu pret 62 tūkstošiem. Parēķinot iznāk, ka tas ir apmēram 4%. Tātad proporcija ir 1 pret 25. Pēc būtības tā ir humāna un laba palīdzība, ļoti laba palīdzība no zviedru puses, Zviedrijas valdības puses. Ja mēs pieliekam klāt vēl tos 2 miljonus, ko Sorosa fonds ir piešķīris šai augstskolai (telpu iekārtošanai un tā tālāk), tad mēs redzam, ka tas procents ir vispār niecīgs. Tātad pēc būtības ir runa par absolūtu bezmaksas palīdzību Latvijas augstākajai izglītībai tieši šajā nozarē - ekonomikas nozarē.

Trešais ir likumdošanas aspekts jeb juridiskā puse. Jautājums, protams, ir pamatots - kāpēc vienai mācību iestādei tiek noteikti citi "spēles noteikumi" nekā pārējām augstskolām? Šinī ziņā Rektoru padomes bažas ir zināmā mērā pamatotas, un tāpēc arī Izglītības komisija ir paredzējusi nopietni izvērtēt dažus šos aspektus. Bet likuma nepieciešamību jau pamatoja arī Kehra kungs, - ka šādu izņēmumu nevar iekļaut Augstskolu likumā, kurš ir izstrādāts un kuru atliek tikai pieņemt pēc būtības. Bet tik un tā tas būs izņēmums šajā Augstskolu likumā. Līdz ar to Ministru kabinets... arī tāda doma izskanēja - kāpēc to nevar darīt valdība ar saviem attiecīgiem dokumentiem? Nedrīkstētu apstiprināt satversmes augstskolām, precīzāk sakot, šīs augstskolas satversmi valdība nevarētu apstiprināt pretēji likumdošanai - esošajai un arī potenciāli pieņemamajai, tai, kas tiks pieņemta... augstskolu likumdošanu es šeit domāju... Līdz ar to ir vajadzīgs Saeimas likums par šo augstskolu.

Tika dzirdētas bažas par to, ka tur tiek paredzēti nodokļu atvieglojumi, kas it kā nostāda nelabvēlīgā situācijā citas Latvijas augstskolas -gan valsts, gan privātās. Šajā sakarā es gribētu atgādināt vēlreiz tos finansu ciparus: ja šī proporcija ir 1 pret 25 un ja mēs zinām, ka Latvijas puse pēc būtības tikai finansē ekspluatācijas izdevumus, tātad noorganizē šīs ēkas iegūšanu valsts valdījumā un nodošanu Stokholmas Ekonomikas augstskolas rīcībā, un ja mēs paskatāmies līgumu, precīzāk sakot, ja mēs paskatāmies šīs bezpeļņas organizācijas statūtus... tika pieminēts, ka tā ir SIA. Tā ir SIA, bet neaizmirsīsim, ka arī bezpeļņas organizācija ir tā pati SIA! Vienīgā starpība ir tā, ka peļņa netiek sadalīta un izmantota dividendēs, bet visa peļņa tiek novirzīta tālāk šīs mācību iestādes attīstībai. Un, atceroties to, ka Latvijas puse pēc būtības sedz tikai un vienīgi ekspluatācijas izdevumus un ka viss mācību process tiek finansēts tikai un vienīgi no Zviedrijas valdības puses, pēc būtības prasība pēc nodokļiem, kas būtu jāmaksā Latvijas budžetam, ir prasība pārpumpēt daļu Zviedrijas valdības budžeta Latvijas budžetā. Tā es domāju, ir tāda grūti pamatojama prasība no Latvijas puses. Es domāju šeit starpvalstu līgumu par šo augstskolu, Latvijas un Zviedrijas līgumu. Ko varētu šajā ziņā ieteikt? Es domāju, ka šāds likums, it īpaši pirmajā lasījumā, kad ir visas iespējas tās mazās neprecizitātes novērst, ir atbalstāms, un gribu lūgt arī deputātus to atbalstīt un balsot pozitīvi. Zināmas izmaiņas šajā likumā, protams, var jebkurā gadījumā izdarīt, bet varbūt var arī paredzēt, ka tās var izdarīt pēc Augstskolu likuma pieņemšanas. Ja kaut kādi punkti ir īpašā pretrunā, tie būtu izmaināmi.

Otrs iemesls, kāpēc vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu. To jau minēja arī Kehra kungs, ka tā ir pēc būtības Latvijas puses attieksme pret zviedru fantastiska apjoma palīdzību Latvijai un arī atbalsts tai Zviedrijas parlamenta daļai, kura balsos par Zviedrijas budžetu, ieskaitot arī šo finansiālo palīdzību Latvijas pusei.

Tas būtu apmēram viss, kas man šobrīd ir sakāms par šo augstskolu. Es vienkārši gribēju ļoti īsi atbildēt uz tiem jautājumiem, kas izskanēja par Augstskolu likumu, akreditāciju un par studentu kreditēšanas sistēmu. Studiju kreditēšanas sistēma vakar tika apspriesta kārtējā darba grupas sēdē, kur piedalījās visu ministriju pārstāvji. Šo jautājumu ir iespējams atrisināt sākot ar 1996.gadu, ja budžetā tiks paredzēti tam nepieciešamie līdzekļi. Tātad šo mehānismu ir iespējams radīt līdz tam laikam, un to var iedarbināt sākot ar 1996.gadu. Divi svarīgākie dokumenti, kas regulētu augstāko izglītību ir, protams, Augstskolu likums un akreditācijas noteikumi. Gan par akreditācijas noteikumiem, gan par Augstskolu likumu ir saņemtas pozitīvas atsauksmes, un šie dokumenti pēc būtības ir gatavi, lai tos vismaz izskatītu un precizētu, un gatavotu pieņemšanai. Vienīgā aizķeršanās bija tāda, ka konceptuāli bija domāts, ka vispirms tiks virzīts Izglītības likums kā "jumta" likums un pēc tam - Augstskolu likums. Taču iznāca tā, ka Augstskolu likums ir lielākā gatavības pakāpē nekā Izglītības likums kopumā, bet tas tomēr neizslēdz iespēju šo likumu izskatīt un pieņemt. Tāpēc, ja Saeima izteiks pozitīvu attieksmi pret šā likuma steidzamu izskatīšanu un pieņemšanu, Izglītības ministrija ir gatava izdarīt no savas puses visu, lai tas būtu iespējams. Un tas pats ir arī ar akreditācijas noteikumiem, kas, neapšaubāmi, iedarbinot šādus divus ļoti būtiskus instrumentus, ļoti būtiski ietekmētu pozitīvā virzienā augstskolu sistēmas sakārtošanu un studiju programmu sakārtošanu. Ceru, ka būs pozitīva attieksme pret šiem jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Larisa Laviņa.

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Izglītība ir viena no tām lietām, kuru neviens nevar atņemt cilvēkam, tās zināšanas, ko viņš ir guvis, sasniedzot augstāko izglītību. Mēs varam zaudēt visas mantiskās vērtības, varam zaudēt posteni un citas vērtības, ko esam saguvuši jeb ieguvuši mūža tecējumā, bet neviens nevar atņemt tās zināšanas, ko esam ieguvuši ar augstāko izglītību.

Es šinī gadā dažus mēnešus atpakaļ apmeklēju šo Stokholmas Ekonomikas skolu, kas atrodas Rīgā, un ar lielu gandarījumu vēroju un redzēju, kas tur notiek. Man bija izdevība ne tikai novērot fiziskās telpas, kuras ir pasaules līmenī, bet arī runāt ar pasniedzējiem un ar studentiem. Un jāsaka tā, ka tas entuziasms un tas gandarījums, tas prieks, ko pašreizējie studenti izteica par šo privilēģiju, ka viņi var atrasties šinī skolā un veidot savu nākotni, bija apbrīnojams. Mēs, man liekas, visi zinām, ka sacensība uz šīm pašreizējām simts vietām ir liela. Es īsti nezinu, te 5 vai 10 kandidāti laikam ir uz vienu vietu. Tātad šiem cilvēkiem, kad viņi beigs šo skolu, nākotne ir garantēta un arī atdeve Latvijai būs milzīga.

Bet es gribētu vēl nomierināt arī satrauktos prātus, ka atnāks zviedri, atnāks amerikāņi vai atnāks kāds cits un paņems mūsu izglītību, aizvedīs to kaut kur citur, kontrolēs. Varbūt jūs gribētu zināt, ka jau trīs gadus darbojas, pavisam klusām un mērķtiecīgi strādā Rīgas Biznesa skola. Man ar gandarījumu jāsaka, ka arī man personīgi bija izdevība pielikt roku pie šīs skolas izveidošanas kā Pasaules brīvo latviešu apvienības Latvijas ekonomikas darba grupas priekšsēdētājam. Tā sākās jau 1991. gadā, bet 1992. gadā šī skola sāka savu darbību, un mācības patiesi notiek angļu valodā. Šā gada jūnijā bija pirmais izlaidums - pēc trīs gadu studijām bija pirmais izlaidums. Kaut gan audzēkņu skaits bija niecīgs - tikai 15 absolventi, bet man jāsaka tā, ka no sarunām ar viņiem uzzināju, ka katrs jau bija dabūjis vai noslēdzis līgumattiecības ar firmām un nodrošinājis savu un savas ģimenes nākotni. Tātad arī tas ir aktuāls pierādījums, kas notiek Latvijā, un man šķiet... Šīs Rīgas Biznesa skolas veidošanā piedalās trīs universitātes - no Amerikas, no Kanādas un arī no Zviedrijas, un man liekas, ka tās Latvijas izglītību nav nekur aiznesušas vai arī tai kaitējušas, kā te varbūt izskanēja no dažu iepriekšējo runātāju sacītā.

Tātad lieta ir skaidra. Es lūdzu jūs atbalstīt un nobalsot par šo projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Lîdztiesība". Lūdzu! Pēc tam - Edvīns Kide.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Es neatceros nevienu citu likumprojektu, kas tik ātri un tik raiti būtu ritējis, sākot no iesniegšanas komisijā un beidzot ar izskatīšanu sēdē, kā tas ir noticis ar šo minēto likumu, ar kuru mēs pašreiz strādājam. Un es uzskatu to par labu zīmi, bet tajā pašā laikā man jāsaka, ka šis ir viens no vistipiskākajiem Saeimas lobistu panākumiem. Jo es jau šeit ne pirmo reizi dzirdu no Kiršteina kunga un no daudziem citiem saviem kolēģiem, cik sliktas ir mūsu Latvijas bāzes augstskolas, cik dumji tur studenti un cik vecmodīgi pasniedzēji, cik zemas tur ir prasības, cik sliktas modernās pasaules pieejas un izpratnes. Viss tas šeit ir dzirdēts, un man tikai ir jāvaicā: kur jūs, mīļie kolēģi, visi esat mācījušies, ja ne šinīs pašu nopeltajās augstskolās? Kur tik gudri mēs šeit esam sanākuši, ka nemitīgi peļam sevi, savas zināšanas un savus pasniedzējus un nemitīgi raugāmies te uz vienām, te uz otrām ārzemēm, mētājamies savā pasaules sapratnē un nākotnes vīzijās.

Kas attiecas uz Kehra kunga teikto, ka latviešiem jau nekur citur nav kur mācīties un ka viņi vispār ekonomikā līdz šim slikti orientējas, jo padomju laikā viņus nemācīja, tad man jāsaka, ka, paldies Dievam, tieši šī Stokholmas augstskolas filiāle šos jautājumus tādā veidā netraktē, un to es gribu kā lielu pozitīvu piemēru šeit minēt. Arī šogad tieši šī augstskola uzņēma audzēkņus bez kāda tautību ierobežojuma, bez kāda pilsonības kritērija - gan Latvijas krievu skolu beigušos audzēkņus, gan latviešu skolu beigušos audzēkņus, gan Lietuvas, gan Igaunijas pārstāvjus. Vienīgais kritērijs bija viņu zināšanas, no kurām vislielākās prasības tika izvirzītas angļu valodas zināšanām. Un te man jāsaka: kur ir mūsu valsts ieguldījums, lai sagatavotu šo jauniešu angļu valodas zināšanas tādā līmenī, lai viņi šinī augstskolā varētu startēt?

Tomēr es domāju, ka mūsu pienākums šeit ir runāt kompleksi un ka diez vai šis ir tas brīdis, kad mums vajag runāt, ka vienai augstskolai ir vajadzīgs šāds likums, kuru Rektoru padome pamatoti nosauca par ļoti privileģētu likumu, un to jau šeit vairāki runātāji pirms manis ir akcentējuši.

Es domāju, ka apzināta Augstskolu likuma bremzēšana arī ir saistīta ar šo te lietu, jo, ja ministra kungs saka, ka tas ir gatavs un, kā mums apgalvoja komisijā Rektoru padomes pārstāvis, ka tas ir iesniegts Ministru kabinetā, tad kāpēc Ministru kabinets tikpat operatīvi un raiti neizvirza šo likumprojektu apspriešanai Saeimā, bet sāk ar īpašu likumu - ar šo Stokholmas augstskolas likumu? Uzreiz un vēlreiz gribu teikt, ka Stokholmas augstskolas izglītības kvalitāti un mācību procesa gaitu neviens šeit nemēģina apstrīdēt. Tai patiešām ir labs līmenis, un skolēni tur patiešām ir talantīgi un labi sagatavoti jau iepriekš mūsu pašu sliktajās mācību iestādēs. Taču šī likuma pieņemšana šodien tādā steidzamības kārtā, manuprāt, nav attaisnojama, un vēlreiz ir jāpievēršas Rektoru padomes lēmumam un priekšlikumam, no kura viņi nav atteikušies, - tātad noraidīt šo likumprojektu un strādāt pie vienota likuma visām Latvijas augstskolām, saglabājot vienotus kritērijus, vienotus principus un vienotas privilēģijas, par kurām mēs šeit runājām, jo visas mūsu partijas gan iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, gan pirms 6. Saeimas vēlēšanām nemitīgi runā par izglītības prioritāti valstī, tajā pašā laikā noniecinot tās augstskolas, no kurām tomēr visi esam nākuši un kuras uzturēt un attīstīt ir mūsu vistiešākais pienākums, nevis šeit nemitīgi runāt par mums kā par sliktiem, pelēkiem un neko nezinošiem cilvēkiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Janīna Kušnere.

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribētu teikt, ka esmu viennozīmīgi par šī likumprojekta atbalstīšanu, tā pieņemšanu, un aicinu to darīt arī citiem.

Visu šo laiku, kamēr mēs strādājam Saeimā, it īpaši pēdējos mēnešos, mēs redzam, kā mums veicas ar mūsu tautsaimniecību, kā mums veicas ar mūsu ekonomiku. Un viens no iemesliem tam ir tāds, ka mums nav pietiekošā daudzumā gudru, kompetentu cilvēku, kuri saprot ekonomiku, kuri saprot sabalansētu tautsaimniecību. Un es ar prieku noskatījos un noskatos uz Rīgas Ekonomikas augstskolu, uz šo zviedru augstskolu, kā šajā"dârziņā" aug mūsu jaunatne, kas varēs mūs nomainīt, tos, kuri esam mācījušies, jā, arī tajās padomju augstskolās, ko nemaz tik ļoti nevajadzētu noniecināt, jo tur bez ideoloģijas tika dotas arī kādas fundamentālas zināšanas, lai gan tās vairs pilnībā neatbilst tam, ko prasa šodiena no zinātnes un no mūsu ekonomikas darbinieka. Es pats esmu noklausījies dažas lekcijas šajā augstskolā un priecājies gan par pasniegšanas kvalitāti, gan par materiālo bāzi, bet šeit par to jau tika runāts.

Pats galvenais Latvijā ir investīcijas izglītībā un kultūrā. Mūsu pašu investīcijas šajā jomā ir tuvu nullei. Tad neaizvērsim durvis ciet tām investīcijām, turklāt lielām investīcijām - gan intelektuālajām, gan materiālajām, kuras tiek dotas pašlaik no šīs Ziemeļu zemes, ar kuru mēs sadarbojamies.

Es domāju, ka arī mums ir pienākums ar šā paša likumprojekta atsevišķiem pantiem dot zināmu materiālo atbalstu; jā, dot zināmu materiālo ieguldījumu no savas puses šajā vērtīgajā skolā kā tādā. Jā, ir konkurence starp mūsu augstskolām un šo augstskolu. Taču es domāju, ka arī šī konkurence var dot tikai pozitīvu impulsu mūsu augstskolām, jo no šīs augstskolas, par kuru mēs šodien runājam, varam daudz ko mācīties un arī tai augstskolai varbūt ir daudz ko mācīties no mūsu augstskolu fundamentālās pieejas atsevišķās jomās.

Kādēļ tad mūsu augstskolām iet tik vāji tā lieta? Es domāju, ka Siliņa kungs vispareizāk šeit to raksturoja. Tā ir mūsu attieksme pret augstskolu un pret skolu kā tādu. Ja mēs atceramies mūsu Saeimas darbu visā tās darbības laikā, tad jāteic, ka mēs nevienu reizi neesam noklausījušies ziņojumu par mūsu izglītības stāvokli, par izglītību Latvijā, un tā jau ir attieksme.

Es strādāju Augstākajā padomē Izglītības komisijā un jau tur redzēju vairākus variantus Augstskolas izglītības likumam. Tagad jau beidzas Saeimas darbs, bet neviens no šiem variantiem vēl nav izskatīts, nav bijusi tieksme virzīt viņus ātrāk uz priekšu. Nav arī Izglītības likuma, nav izglītības "cepures" likuma, nav atvasināto likumu par arodskolām un citām skolām, un es gribētu teikt, ka arī tā ir tikai attieksme pret izglītību kā tādu.

Mūsu izglītības budžets ir ļoti ierobežots un varbūt man nevajadzētu par to šodien runāt, bet es redzēju dokumentu, ko valdībai bija iesniegusi Finansu ministrija, un tajā no mūsu izglītības sistēmas ļoti šaurā budžeta vēl taisās noņemt krietnu gabalu nost. Es ceru, ka valdībai un arī mūsu ministriem, kas ir šajā valdībā, pietiks prāta, lai neakceptētu tādu priekšlikumu, kāds ir ienācis, jo tad faktiski pēc šī priekšlikuma pieņemšanas būtu no septembra līdz aprīlim jāslēdz lauku skolas, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātei vajadzētu pāriet uz maksas izglītību un arī tā uz laiku būtu jāslēdz. Lūk, tā ir attieksme!

Es pirms dažām dienām iegāju mūsu Alma mater - Universitātē. Kāpu augšā pa šīs cienījamās mācību iestādes kāpnēm un vienam profesoram teicu: "Kâda ir mūsu Alma mater... nodilusi un kādas ir mūsu bankas, kuras mēs atveram vienu pēc otras. Es priecājos par bankām...", es saku,"jo viņām arī ir jābūt tādā līmenī, bet kaut kam jābūt arī izglītībai, kas tālāk dotu mums tos intelektuālos ienākumus un pēc tam arī materiālos ienākumus."

Mums jāvirzās prom no komercializācijas - no augstskolu un skolu komercializācijas, uz kuru mēs ejam mūsu trūcīgā budžeta dēļ, bet mums arī jāatceras, ka cilvēku budžets, ģimenes budžets, ir tikpat šaurs, un tas neatļauj mācīties uz ģimenes budžeta rēķina bērniem un jauniešiem.

Gribu atzīmēt arī to, ka ir zināma augstskolu pasivitāte šajā jautājumā. Es domāju, ka Rektoru padome varēja ātrāk virzīt Augstskolu likumu mums, Saeimai, lai mēs to varētu pieņemt. Varētu no valdības puses patiešām tikt virzīts, kā šeit Kehra kungs teica, arī Studentu kreditēšanas likums, jo ir ļoti grūti studentiem ar šo mazo dažu latu stipendiju izdzīvot. Es domāju, ka Saeima to pieņemtu. Es aicinu izturēties ļoti nopietni pret šo, varētu teikt, Zviedrijas dāvinājumu mūsu intelektuālajam - valsts ekonomiskajam potenciālam un atbalstīt šo likumu. Šis likums var būt par pamatu arī mūsu Augstskolu likuma tālākajai izstrādei, lai arī mūsu augstskolas saņemtu kaut mazas privilēģijas, bet tās saņemtu, jo tās ir apgaismības privilēģijas, bet bez apgaismības mums, protams, ceļa nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Pēc tam - Jānis Lucāns.

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeima! Klausoties dažu kolēģu runās, rodas iespaids: kāpēc jūs citi te negribat saprast, ka mums ir vienkārši vajadzīgas vietas, ir vajadzīgi "portfeļi", kur palikt pēc tam? Tas nav pirmais likumprojekts, kuru apspriežot, ir tik karstas debates un šā viena vienīgā iemesla dēļ. Tā tas bija ar Cilvēktiesību biroju, tā tas ir ar daudzajām aģentūrām, tā tas ir ar daudzajām padomēm, kur pēkšņi ir vajadzīgi speciāli likumi, kas izrauti ārā no "jumta" likumiem, lai legalizētu kādas grupas "portfeļus". Tas principā arī ir viss.

Tātad es varētu vēl teikt: kāpēc mēs te šodien runājam par vienu augstskolu, radām vienu likumu? Vakar mēs pieņēmām grozījumus Izglītības likumā un runājām par visas valsts skolām. Vienkāršāk taču būtu šīs samilzušās budžeta problēmas risināt, pieņemot atsevišķu likumu katrai mācību iestādei Latvijā. Manuprāt, tad cilvēki - skolotāji, vecāki un bērni būtu daudz apmierinātāki, jo tādā veidā varētu tikt risināti viņu, es domāju, skolu, mācību iestāžu, finansēšanas jautājumi. Un tā būtu risināmi ne tikai skolu kā iestāžu finansēšanas jautājumi, bet arī vecāku un ģimenes budžeta finansēšanas jautājumi, jo galu galā nu jau esam nonākuši pie tā, ka mācību līdzekļi ir skolēniem pašiem jāiegādājas, respektīvi, viņu vecākiem. Tāpēc es domāju, ka mēs varētu tā ātri vien sākt rakstīt likumus par visām mācību iestādēm. Atsevišķi par katru. Un tad mums nevajadzētu strīdēties, ka tur ir citādāka situācija kādā Latvijas rajonā, ka tur viena pašvaldība ir bagātāka, otra - nabagāka, tad katrai situācijai būtu savs piemērots likums. Nu taču kolosāli! Nevajadzētu vairs skolām domāt par saviem nolikumiem un to apstiprināšanu pašvaldībās un par savstarpējām attiecībām starp mācību iestādēm un pašvaldībām un tā tālāk un tā joprojām. To atrisinātu šeit Saeima.

Tā ka, es domāju, tie argumenti, kas šeit tika minēti par savstarpējo konkurenci augstskolu starpā... jā, nu tā tas daļēji, protams ir. Taču tas galvenais iemesls bija citur meklējams. Un to jau es te minēju iepriekš. Neviens taču nenoliedz, ka tā ir laba skola, ka tā ir perspektīva skola, ka ekonomikas speciālisti Latvijai tiešām ir vajadzīgi. Pie tam augstas klases ekonomikas speciālisti, un ir iespējams, ka šī skola tādus speciālistus mums varētu arī sniegt. To, ka šajā skolā Zviedrijas valdība ir ieguldījusi savus līdzekļus... vai tā ir tomēr īpaša augstākā mācību iestāde vai nav - to es tā arī nesapratu pēc šodienas debatēm... to neviens negrib šeit noliegt. Un es arī nedzirdēju ne no viena deputāta mutes tādus vārdus.

Taču ir jautājums par šīs skolas finansēšanas lietām, kas šajā speciālajā likumā vienu augstskolu principā izvirza priekšplānā. Un tas ir... Te jau ministra kungs minēja, ka šī skola ir SIA. Te bija tādas domas, ka it kā tomēr neesot. Taču šā likumprojekta 3.pantā ir rakstīts, ka tā ir dibināta kā bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Saīsināti tā ir SIA. Tas ir viens.

Otrs. Ja mēs paskatāmies tālāk, kādi ir finansējuma avoti šai SIA, tad redzam, ka tie pirmām kārtām ir Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļi. Tālāk, protams, ir Zviedrijas valdības nauda, vēl tālāk ir mērķprogrammu un pasākumu finansēšana atkal no valsts budžeta līdzekļiem. Un ir pat viens punkts - "Ienākumi no saimnieciskās darbības". Vēl viens punkts ir - "Citi likumdošanas aktos paredzētie ienākumu avoti". Es gribu apstāties pie šiem ienākumiem no saimnieciskās darbības. Tas ir brīnišķīgi, ka kādai mācību iestādei tiek dotas lielas privilēģijas šajā ziņā, ka tā var rīkoties un veikt šo saimniecisko darbību, lai tādējādi papildinātu savu budžetu.

Bet tad man ir jautājums valdībai: kā tad paliek? Valdība pašreiz deklarē, ka šie speclīdzekļu fondi tiks likvidēti, ka tas ir tas avots, no kura var ņemt naudu dažādiem izdevumiem - gan paredzētiem, gan neparedzētiem, un ko tie nozīmē - to mēs dažkārt labi zinām. Bet šajā gadījumā šai skolai taču speclīdzekļu budžets būs, pareizāk sakot, būs fonds, jo tā varēs veikt tādus darījumus kā pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus. Tātad pati lielākā principialitātes neievērošana, manuprāt, šajā likumprojektā ir tieši šajā apstāklī, tādēļ te jau daudzi runātāji minēja to, ka ir jābūt "jumta" likumam, nevis kaut kādam atsevišķam likumam, kas runā par vienu augstskolu.

Es arī atbalstu šo domu vēl jo vairāk tādēļ, ka Augstskolu likums principā ir izstrādāts jau labu laiku atpakaļ, tāpēc to varēja jau sen nodot Saeimā un strādāt pie šā likuma. Pie kam, kā mēs labi zinām, neviens "jumta" likums nenoliedz iespēju paredzēt normu arī par kāda izņēmuma tipa mācību iestādēm. Šajā gadījumā Augstskolu likumā, šajā "jumta" likumā, būtu jāparedz norma par starptautiski dibinātām skolām šeit, Latvijā, par to darbības principiem. Un tāpēc es uzskatu un aicinu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai iestrādātu tajā citu principu, nevis to, ka atsevišķai iestādei mēs pieņemam atsevišķu likumu. Radīsim "jumta" likumu, un pēc tam tā varēs darboties jau pati, apstiprinot savu Satversmi. Paldies. Es aicinu to noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Ojārs Kehris runās otrreiz.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Protams, ir vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti, par to nav nekādu šaubu. Un šajā gadījumā Zviedrijas valsts dāvana visnotaļ arī ir atbalstāma un ar pateicību pieņemama, par to arī nav nekādu šaubu. Bet, šo projektu analizējot, rodas šaubas tajā aspektā, vai mēs pietiekoši atbildīgi visus šos labos momentus taisāmies realizēt? Šeit jau bija runa par finansēšanu.

Redzat, es gribu uzdot šo jautājumu no tādas puses. Labi, šī augstskola iesāks darbu, nāks no tās ārā kvalificēti speciālisti. Pirmkārt, es uzdodu jautājumu: vai šie kvalificētie speciālisti paliks šeit, Latvijā? Redzat, man vairs nav skaidrības šajā jautājumā, vai viņi šeit paliks. Par iemeslu tam var būt vienkārši tā pati mūsu nelaimīgā līdz šim realizētā ekonomiskā politika, kura netaisās mainīties. Tātad šeit jau rodas pirmais šaubu moments - vai paliks? Vai aizies tāpat kā aiziet spējīgākie zinātnieki. Šajā ziņā es negribu vienam no deputātiem piekrist, ka Latvijā nav spējīgu zinātnieku. Latvijā ir pietiekami daudz spējīgu zinātnieku, lai par viņiem nevarētu ar nievājošu izteiksmi sejā runāt, katru reizi uzstājoties šeit no tribīnes. Tātad, kur paliks šie speciālisti? Vai viņi paliks šeit, Latvijā?

Otrs. Labi. Tātad sākumā ar tādu kapitālu, kuru dod Zviedrijas valdība šeit Latvijā, mums ir tīri simboliska dalība šajā lietā. Tas viss ir ļoti skaisti un patīkami pieņemt šādas dāvanas. Bet šis laiks ātri beigsies. Kā es nopratu no Kehra kunga uzstāšanās - apmēram pēc trim gadiem. Tātad, tiklīdz paies šie trīs gadi, sāksies jautājums par to, kas maksās tālāk? Tātad tas būs Latvijas valsts budžets. Tiklīdz mēs sākam runāt par Latvijas valsts budžetu, tad mēs tūlīt sākam saprast, kāpēc citu Latvijas augstskolu rektori tā uztraucas par šo speciālo likumu? Redzat, tiklīdz mēs radām kaut ko privileģētu valstī - un šajā gadījumā šī augstskola būs privileģēta, - tā tanī pašā laikā nāk visas tās pašas nelaimes līdzi, kas ir jebkurai privileģētai lietai. Ar katrām privilēģijām vienmēr sākas arī viss tas sliktais, kam, es baidos, mēs šajā brīdī nevarēsim pretim stāties. Tāpēc man būtu šāds ierosinājums. Es, protams, balsošu par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es gribu, lai otrajā lasījumā būtu pilnīga skaidrība par gadiem, kādas prasības attiecībā uz budžetu šai augstskolai būs. Tam ir jābūt. Ja tā nebūs, tad tādā gadījumā es otrajā lasījumā būšu visaktīvākais aģitētājs par balsošanu pret šo likumprojektu, jo naudas lietās skaidrībai ir jābūt. Un tur nu neko nevar darīt.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - tikai piecas minūtes!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Man būtu tikai jāatbild uz divu deputāšu - Laviņas un Kušneres teikto, jo man ir jāpaskaidro Laviņas kundzei, ka tad, kad es runāju par latviešiem vai par zviedriem, vai par amerikāņiem, es runāju par šīs valsts prezidentiem. Un tas nav svarīgi, kādas etniskās izcelsmes viņi viens vai otrs būtu. Lai tas būtu pilnīgi skaidrs. Jo Laila Freivalde, lai arī kā mums gribētos, viņa ir zviedriete šajā izpratnē, lai gan viņa māk latviešu valodu un viņas vecāki bija latvieši. Lai tas būtu pilnīgi skaidrs. Var būt, ka tā ir arī šī izglītības lieta, bet tik tiešām jāatzīst tas, ka mums... jā, arī man, laikam arī Kušneres kundzei un Laviņas kundzei ir problēmas ar to izglītību, jo ir tā, ka tajos gados, mēs mācījāmies dažas lietas, kuras daudz kam nebija vajadzīgas, un tas laiks ir patērēts diezgan veltīgi. Un Kušneres kundzes domas par to, ka kāds no mums... - ne es, ne jūs, diemžēl no šīs skolas vairs neko iegūt nevaram. Lai mēs tur ietu mācīties, mēs esam par veciem abi, bet, lai mēs tur dabūtu kādus posteņus - profesora, vai administratīvos, mums diemžēl abiem pietrūkst izglītības. Tā ka šeit mums diemžēl nekādi tas nesanāk. Taču naudas lietās tiešām ir jābūt skaidrībai. Šeit ir tā reize, kad es Lucāna kungam pilnīgi piekrītu, bet, runājot par tiem privileģētajiem nodokļu atvieglojumiem, tas ir diskutējams jautājums, to var ņemt laukā. Taču tad tam nenoliedzami ir jābūt attiecībā uz visām Latvijas augstskolām un tam ir jābūt visā izglītībā. Te ir tāda filozofiska pieeja - vai izglītībai labāk ir to iegūt vienā likumā un tad kopējā Izglītības likumā... es domāju - Augstskolu likumā... būs argumenti: redzat, vieniem ir, tad kāpēc mums nav? Mums arī noteikti ir jābūt! Vai arī gaidīt un to darīt ar visiem kopā. Bet es nenoliedzami atbalstu to, ka privilēģijām nodokļos un citā ziņā, kas ir paredzēts šajā likumā, ir jābūt, protams, visai augstākajai izglītībai. Par to nevarētu būt nekādu šaubu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Ja referents vēlas - lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es varbūt arī došu dažas atbildes uz tiem jautājumiem, kas šeit izskanēja.

Pirmkārt, par alternatīvajām iespējām, tas ir, ja mēs šādu likumu nepieņemam, kas mums būtu jādara? Pēc mūsu likumdošanas mums būtu jālūdz Rīgas Ekonomikas augstskola savu Satversmi iesniegt Ministru kabineta apstiprināšanai. Skaidrs, ka šī Satversme atšķirsies un neatbildīs likuma prasībām. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam tiks piedāvāts pieņemt noteikumus, kas ir pretrunā ar likumu.

Otrs variants šeit jau tika diskutēts, tas ir, ka Augstskolu likumā ir jāietver atsevišķa atruna, kas veltīta Rīgas Ekonomikas augstskolai. Tas nozīmē, ka faktiski šis likums, ko mēs pašlaik skatām, pēc savas būtības būtu jāietver Augstskolu likumā kā pārejas noteikumi vai kā atsevišķas normas. Pēc būtības, manuprāt, tas ir juridiski nekorektāks ceļš nekā tad, ja mēs Augstskolu likumā ietveram šo iespēju kā tādu un ar atsevišķu likumu regulējam šādu skolu darbību.

Nākamais. Šeit pārmet, ka šai augstskolai ir savs likums. Ja mēs atceramies, kādā veidā tika apstiprinātas visu pārējo augstskolu, izņemot pēdējo divu - Jūras akadēmijas un Rēzeknes augstskolas - Satversmes, tad jāteic, ka tās tika apstiprinātas Augstākajā padomē, un pēc savas būtības tās arī ir likums. Tātad katrai augstskolai Latvijā ir savs Augstākajā padomē apstiprināts likums. Un no šāda viedokļa ir taisni otrādi - iznāk, ka Rīgas Ekonomikas augstskola principā it kā nevar pretendēt uz to, bet visas pārējās it kā varētu.

Man ir vispār tāds jautājums tiem runātājiem, kuri šeit aktīvi uzstājās pret šā likuma pieņemšanu: vai jūs esat lasījuši kaut vienu augstskolas satversmi? Piemēram, Rugātes kundze pārmet par 35.pantā ietvertajām normām, ka augstskolu īpašumā var būt zeme, nekustamais īpašums utt. Lūdzu, izlasiet! Katras augstskolas satversmē ir tieši tāds formulējums, tā ka absolūti nekāda izņēmuma attiecībā uz šo augstskolu nav. Tas pats attiecas uz ienākumiem un saimnieciskās darbības tiesībām. Lūdzu, izlasiet katras augstskolas satversmi! Tā ir burtiski katras augstskolas satversmē ierakstīta norma, ka katra augstskola drīkst papildināt savus ienākumus ar saimniecisko darbību.

Tālāk. Lucāna kunga teiktais par to, vai šie speciālisti paliks Latvijā. Es domāju, cienījamie kolēģi, ja mēs saskatām, ka laba izglītība ir drauds tam, lai cilvēki dotos prom no Latvijas, tad kāda ir alternatīva? Ko tad darīt? Tad varbūt arī mūsu pārējās labākās augstskolas vajag slēgt un virzīties pamazām tādā virzienā, lai tiešām mums apkārt izveidotos tāda situācija, ka mūs vairs neviens vispār negaida kaut kur ārzemēs? Es domāju, ka tādā veidā vairs vienkārši nevar garāk komentēt tādus spriedumus. Galu galā, ja mēs runājam arī no cilvēktiesību viedokļa, tad vispār izvirzīt šādu tēzi - kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem mums atkal kaut ko nelaist, kā tas reiz bija... es domāju, ka tas laiks sen ir pārdzīvots.

Un beigās man kaut kā pilnīgi nav skaidrs šis paradokss, kas veidojas. Proti, mēs visi atzīstam, ka šī augstskola ir laba. Es pat domāju, ka mēs būtu priecīgi katrs, ja mūsu bērns izvēlētos un spētu tikt šajā augstskolā. Mēs esam pateicīgi Zviedrijai par savstarpējo sadarbību un palīdzību. Mēs visi sakām, lai šī augstskola eksistē utt., bet, tiklīdz mēs pieminam, ka tam ir jābūt noteiktam likuma kārtībā, ka tam ir jābūt juridiski nokārtotam, tad mēs sakām - nē, nē, nē, to nu gan ne! Tātad nelikumīgi - lūdzu, darbojieties, lūdzu apmāciet, lūdzu iegūstiet labu izglītību! Mēs ņemsim to naudu, ko mums dod, bet tikai nesakārtosim to arī likumiski. Es šādu pieeju vienkārši nesaprotu.

Tālāk attiecībā uz Augstskolu likumu. Jā, es pats kopā ar Rektoru padomi gatavoju šo likumu. Un acīmredzot, tas, ko es darīju, lai tas ceļš, ko pārmet, ka tas ir tik garš un ka projekts vēl joprojām ir Ministru kabinetā... Es domāju, ka te ir ļoti vienkārša izeja no tā. Tas ir darāms tādā pašā veidā. Tāpat kā šim likumam bija pieci iesniedzēji, es pats pirmais parakstīšu un lūgšu vēl četrus deputātus - es ceru, ka es četrus deputātus atradīšu, - un šis Augstskolu likums nākošajā nedēļā, cerams, būs jau Prezidijā, lai mēs viņu tiešām varētu arī paralēli izskatīt. Un es domāju, ka tādā gadījumā arī mums izpaliks daudzas šeit diskusijā skartās problēmas. Tātad mans priekšlikums paliek - atbalstīt viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 9. Likumprojekts ir pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Vaivads. Komisijas lūgums tātad ir priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 22.augustam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kiršteina, Karnupa, Seiles, Dreģes, Tabūna iesniegumu, kurā viņi lūdz sēdes darba kārtībā pēc 40.darba kārtības punkta, tas ir, pēc likumprojekta "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu", izdarīt izmaiņas un iekļaut jautājumu - Saeimas lēmuma projektu "Par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā". Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Tad jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Sākam to izskatīt! Vai vēlas kāds runāt? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt Vilhelmu Kozlovski no Centrālās vēlēšanu komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 13, atturas - 8. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - ievēlēt Centrālajā vēlēšanu komisijā Agritu Ērgli. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 7. Agrita Ērgle ievēlēta Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". Pirmais lasījums. Aija Poča - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij! Godājamā Saeima! Izskatīšanai pirmajā lasījumā šodien mums ir nodots Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" (pavasara sesijas dokuments nr.464). Minētie grozījumi ir izdarīti likumā, kuru mēs pieņēmām vēl šīs Saeimas laikā, un jāsaka, ka tas bija pirmais solis - šis likums, kas reglamentēja izlozes un azartspēļu darbību kā uzņēmējdarbības veidu Latvijas teritorijā, lai sakārtotu šo visai savdabīgo uzņēmējdarbības veidu. Un jūs saprotat, kādā nozīmē tā ir savdabīga. Savdabīga tā ir tāpēc, ka tā ir saistīta ar dažādām sociālajām parādībām arī mūsu sabiedrībā. Tas mūsu valstī bija pirmais mēģinājums vispār šim jautājumam pieskarties un īpaši reglamentēt šo uzņēmējdarbības veidu. Gads ir pagājis, un minētajā likumā iestrādātās normas ir sevi parādījušas un tiešām arī attaisnojušās. Un nākamie grozījumi, kas mums būs jāizskata pēc šā likumprojekta, ir grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli". Arī šā likuma piemērošana parādīja, ka ir iespējams, nosakot fiksētas nodokļu summas, nodrošināt samērā stabilus ieņēmumus valsts speciālajā budžetā (salīdzinājumā ar to situāciju, kāda veidojās pirms tam, kad šā likuma nebija). Tajā pašā laikā, tāpat kā ikviens jauns likums, kurš darbojas pirmo periodu, arī šis likums nav bijis pilnīgi precīzs, un nav bijis iespējams šajā likumā modelēt visas situācijas un paredzēt visus gadījumus. Un tādēļ, lai stingrāk reglamentētu un kontrolētu šo uzņēmējdarbības veidu, ir parādījušies precizējumi vairākos šā likuma pantos. Kā būtiskāko precizējumu es varētu minēt to, ka šoreiz ir ļoti precīzi definēts tas, ka ārzemju kapitāls nedrīkst iegūt kontroli un tātad nedrīkst iegūt vairāk kā 49% no statūtkapitāla uzņēmējsabiedrībās. Ir arī noteikts, ka Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder Latvijas valstij. Finansu ministrija ir daudz strādājusi un analizējusi izložu tirgu šeit, Latvijā, un pastāv zināma analīze, kas pierāda, cik vispār liela ir Latvijas tirgus kapacitāte šajā uzņēmējdarbības jomā. Šeit ir papildus iestrādāta arī jauna norma, kas palielina izložu un azartspēļu organizētāju un rīkotāju atbildību tieši par procesa norises likumību, par finansiālo segumu un arī par procesa īstenošanai iesaistītā personāla kompetenci un profesionalitāti, un atbilstību valsts iekšējās drošības situācijai. Bez tam ir precizēts to dokumentu uzskaitījums, kas ir nepieciešami, lai saņemtu atļauju azartspēļu un izložu organizēšanai mūsu valstī, kā arī ir precizēts, kādi papildu dokumenti ir nepieciešami, lai veiktu atsevišķus azartspēļu veidus, teiksim, bingo, kazino vai totalizatoru. Ņemot vērā to ārkārtīgi stingro prasību, kāda jau bija likumā iestrādāta sākotnēji, uzskatu, ka arī šīs papildu normas nevis bremzēs naudas ieplūšanu Latvijas valsts speciālajā budžetā, bet drīzāk to veicinās un palielinās kārtību, un, ņemot vērā Budžeta un finansu komisijas atbalstu šim likumprojektam, aicinu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai nav pieteikušies runātāji? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

A.Poča. Paldies. Priekšlikumus lūdzu Budžeta komisijā iesniegt līdz 18.augustam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pirmajā lasījumā. Turpiniet, lūdzu!

A.Poča. Tas ir pavasara sesijas dokuments nr.424, un vairāki motīvi, ko es izklāstīju, analizējot jau akceptēto iepriekšējo likumprojektu, ir tātad attiecināmi arī uz šo. Es vēl gribētu pateikt vienīgi to, ka, lai kontrolētu šo tirgu, kur darbojas galvenokārt privātuzņēmēji, ir nepieciešams tomēr nedaudz ierobežot šo uzņēmēju skaitu, un tāpēc ir nedaudz palielinātas licenču maksas. Īpaši ir izdalīta licences maksa par totalizatora organizēšanu, tā ir noteikta 10 000 latu. Licences maksa par valsts mēroga izlozēm ir palielināta no līdzšinējiem 1000 latiem uz 5000 latiem, bet par vietējā mēroga izlozēm - no 100 latiem uz 500 latiem, kā arī ir papildus izdalītas jaunas licenču maksas: par valsts mēroga momentloterijām - 3000 latu apmērā, un par vietējā mēroga momentloterijām - 500 latu apmērā. Bez tam atbilstoši jaunajam "jumta" likumam par nodokļiem un nodevām un arī atbilstoši gaidāmajām izmaiņām likumā par Valsts ieņēmumu dienestu ir noteikts, kāda ir nodokļu maksātāju atbildība, ja viņi nepilda šā likuma normas. Arī šis likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finansu komisijā un akceptēts pirmajā lasījumā, un es lūdzu arī Saeimu akceptēt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

A.Poča. Paldies. Arī par šo likumprojektu priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 18.augustam Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par dabas resursu nodokli" (otrais lasījums). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai jūs vēlaties runāt atlikušās trīs minūtes vai pēc pārtraukuma?

A.Poča. Pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu - reģistrācija! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Kārlis Leiškalns, Roberts Milbergs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas un reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 52 deputāti.

Turpinām darbu. Likumprojekts "Par dabas resursu nodokli". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā runās Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamā Saeima! Darbam mums ir nepieciešams dokuments nr. 667, kurā ir apkopoti visi saņemtie priekšlikumi, kuri bija iesniegti Budžeta komisijā šā likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam.

Par 1. pantu "Likumā lietotie termini" bija saņemts viens priekšlikums - deputāta Graudiņa priekšlikums. Bija ierosināts papildināt, ka ar nodokli tiek apliktas ne tikai videi kaitīgas preces un videi kaitīgi produkti, bet arī patērēšanai domāti, videi kaitīgi energoresursi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un es komentēšu, kāpēc šis deputāta Graudiņa priekšlikums nav atbalstīts 1. pantā un attiecīgi visos pārējos pantos. Doma bija izveidot no nodokļu ieņēmumiem par energoresursiem īpašu speciālo enerģijas jeb energoresursu budžetu, kura izlietošanu noteiktu īpaša kārtība, nevis vispārējā kārtība, kāda tiek piemērota ieņēmumiem no dabas resursu nodokļa. Ņemot vērā to, ka būtu nelietderīgi sadalīt šo ieņēmumu vēl īpašos speciālos budžetos, komisija šo priekšlikumu noraidīja. Sarunās ar deputātu Graudiņu un arī vienojoties ar Enerģētikas ministriju, tika panākta vienošanās, ka šis priekšlikums netiks uzturēts spēkā.

Sēdes vadītājs. Tā arī tas ir, nekādas pretenzijas netiek izvirzītas. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Nākamais ir vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu daļu, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju, - proti, papildināt 1. pantu ar terminu "dabas resursu lietošanas atļauja". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Par nākamo daļu - otro (jeb tagad jaunajā variantā jau trešo) daļu. Arī šeit ir vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums - precizēt atbildīgās institūcijas nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par trešo daļu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums svītrot trešajā daļā (termina "videi kaitīga prece vai produkts" skaidrojumā) otro teikumu, jo tas nesatur minētā termina skaidrojumu un tajā lietotais termins "netiešais nodoklis" neatbilst spēkā esošajai nodokļu likumdošanai. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par ceturto daļu. Bija Juridiskā biroja priekšlikums svītrot terminu "dabas resursu izmantošanas vai vides piesārņošanas licence", un šis priekšlikums ir attiecīgi iestrādāts Emša kunga priekšlikumā, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. 2. pantā - "Dabas resursu nodokļa mērķis". Šeit bija deputāta Spuģa priekšlikums panta tekstā vārdu "ilgtspējīgas" - "ilgtspējīgas attīstības stratēģija" - aizstāt ar vārdu "ilglaicīgas".

Noklausījusies Vides aizsardzības ministrijas speciālistu komentārus par šādu terminu tulkojumiem (jo šeit ir lietots angļu valodas termins) un Terminoloģijas komisijas ieteikumus, komisija šo deputāta Spuģa priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts piekrīt skaidrojumam? Tālāk!

A.Poča. Par šo pašu pantu ir deputāta Graudiņa priekšlikums precizēt panta pirmo daļu, ka nodokļa mērķis ir arī veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazinātu vides piesārņojumu. Komisija šo precizējumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Par 3. pantu. "Nodokļa ieņēmumu izmantošana". Deputāta Graudiņa priekšlikums par speciālajiem enerģētikas attīstības budžetiem netika atbalstīts. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta redakciju tika atbalstīts, bet iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, kas precizēja šā panta redakciju atbilstoši likuma saturam un mērķiem. Komisija atbalstīja deputātes Počas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas ieteikto 3. panta redakciju? Nav. Panta redakcija ir pieņemta.

A.Poča. Par 4. pantu - "Nodokļa maksātāji" - ir deputāta Graudiņa priekšlikums sakarā ar speciālo enerģētikas budžetu. Tas netika atbalstīts. Savukārt deputātes Počas priekšlikums precizēt panta redakciju ir ņemts vērā un iestrādāts Emša kunga priekšlikumā, kuru komisija atbalstīja kā galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 4. pantu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 5. pantu - "Ar nodokli apliekamie objekti". Komisija atbalstīja deputātes Počas priekšlikumu par šā panta redakcijas precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Par 6. pantu - "Nodokļa likmes". Bija gan Juridiskā biroja priekšlikums svītrot panta otro daļu, jo tā neatbilst pašreizējam likumam "Par nodokļiem un nodevām", kas attiecas uz nodokļu likmju indeksāciju, gan arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas pēc būtības bija identisks. Komisija šos abus divus priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai pret 6. pantu ir iebildes? Nav. Pants ir pieņemts.

A.Poča. 7. pants - "Dabas resursu izmantošanas limitēšana". Šeit bija Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un arī tas ir iestrādāts un ņemts vērā. Komisija akceptēja arī vides aizsardzības ministra Emša priekšlikumu precizēt panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Par šā panta otro daļu. Juridiskā biroja priekšlikums bija attiecīgi precizēt juridiskos terminus. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par trešo daļu. Ir vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums precizēt kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas dabas resursu lietošanai, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par šā panta ceturto daļu. Tajā bija atsauce uz likumiem, kuri, kā norādīja Juridiskais birojs, šobrīd vēl nav spēkā, un tātad būtu jāprecizē atsauce un jāatsaucas uz spēkā esošiem likumiem. Šis priekšlikums sakrita ar Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Komisija vienojās, ka, lai paātrinātu šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā, precizēta galīgā redakcija tiks sagatavota trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par piekto daļu. Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta redakciju ir atbalstīts, un Emša kunga piedāvātajā redakcijā arī šie iebildumi ir ņemti vērā, un komisija atbalstīja Emša kunga redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 7. pantu kopumā? Nav. Lūdzu, nākamo pantu! 8. pants.

A.Poča. 8. pants. Ir deputāta Graudiņa priekšlikums jeb piezīme, ka 3. punktā jeb trešā panta trešajā daļā nav skaidrs, kas ir pamatlikme un kas ir papildlikme. Iebildumi netika atbalstīti, jo šis jautājums ir diezgan precīzi atspoguļots 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāts piekrīt izskaidrojumam. Paliek 8. panta iepriekšējā redakcija.

9. pants.

A.Poča. 9. pants - "Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu)". Bija vairāki priekšlikumi - gan Juridiskā biroja priekšlikums precizēt šo kārtību, gan Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums precizēt jau vienreiz lietoto terminu "netiešais nodoklis", gan arī deputātes Počas ieteiktā redakcija, kas arī precizēja šo nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību atbilstoši nodokļu likumdošanā noteiktajai kārtībai, un visi šie trīs priekšlikumi ir rezumēti un iestrādāti vides aizsardzības ministra Emša kunga piedāvātajā redakcijā, kuru komisija akceptēja kā galīgo.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. 10. pants - "Nodokļa aprēķinu un nomaksas kārtība". Pirmais ir deputāta Graudiņa priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja jau iepriekš minēto motīvu dēļ, - par speciālo budžetu enerģētikā. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, un šī redakcija ir precizēta atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam, kas nosaka atbilstošo kompetenci lēmumu izdošanā. Komisija atbalsta deputātes Počas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par šā panta otro daļu. Ir vides aizsardzības ministra Emša kunga priekšlikums precizēt panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 9. panta redakciju?

A.Poča. Es atvainojos, par trešo daļu mēs vēl neesam runājuši.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Poča. Trešajā daļā bija Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums precizēt terminu "Valsts ieņēmumu dienesta budžeta konts". Līdzīgs iebildums bija saņemts arī no Juridiskās komisijas, un šie iebildumi tika ņemti vērā. Tātad kopumā tagad 9. pants ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Poča. Es ļoti atvainojos... tas bija 10. pants.

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?

A.Poča. Tas bija 10. pants.

Sēdes vadītājs. Tā nu ir iznācis, ka es esmu atpalicis drusciņ... Vai pret 10. pantu ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk! Lūdzu atvainot mani!

A.Poča. 11. pants - "Nodokļa ieņēmumu ieskaitīšana budžetā". Deputāta Graudiņa priekšlikums par speciālo enerģētikas budžetu netika atbalstīts. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums precīzi noteikt un uzskaitīt budžetus, kuros tiek ieskaitīti attiecīgie ieņēmumi no dabas resursu nodokļa, ir precīzāk izteikts deputātes Počas redakcijā, ko komisija atbalstīja un lūdz akceptēt.

Sēdes vadītājs. Par 11. pantu...

A.Poča. Par otro daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Poča. Bet ir vēl trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk.

A.Poča. Par 11. panta trešo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju atbilstoši likumam par Ieņēmumu dienestu, un tas ir atbalstīts un iestrādāts deputātes Počas redakcijā. Vairāk priekšlikumu par 11. pantu nav.

Sēdes vadītājs. Vai pret 11. pantu ir iebildes? Lūdzu, nākamo - 12.pantu!

A.Poča. Trešā nodaļa - "Licenču tirgus izmantošana nodokļa administrēšanā". Tā ir īpaša nodaļa, kas paredz kārtību, kura praktiski vēl neeksistē, bet tās ir normas, kas tiek iestrādātas nākotnei. Līdz ar to Juridiskā biroja iebildumi precizēt atsevišķos terminus un arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums precizēt šo kārtību attiecībā uz šīm licencēm un paskaidrot, kas tieši ar to nodarbosies un kāda tā kārtība būs, ir iestrādāts vides aizsardzības ministra Emša kunga ieteiktajā redakcijā, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par otro daļu. Faktiski šī kārtība, kā darbosies licenču mehānisms, vēl īsti nav skaidra. Komisija atbalstīja priekšlikumu par šīs otrās daļas izslēgšanu, kā to piedāvāja Vides un reģionālās attīstības ministrija.

Par trešo daļu priekšlikumu nebija.

Savukārt vides aizsardzības valsts ministra kungs ierosināja papildināt šo 12. pantu ar jaunu ceturto daļu, kas noteikta licenču emitēšanas kārtībā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pret 12. pantu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 13. pants - "Licences funkcijas". Komisija atbalstīja Emša kunga ierosinājumu par panta redakcijas precizēšanu. Līdzīgi bija arī priekšlikumi par 14. pantu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, pret 13. pantu nav iebildes? Nav. 14.pants.

A.Poča. Tātad arī 14. pantā bija vides aizsardzības valsts ministra Emša kunga piedāvātais panta redakcijas precizējums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Par 15. pantu - "Licenču brīva tirdzniecība". Te arī ir vides aizsardzības valsts ministra Emša kunga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja un tikai precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. 16. pants - "Nodokļa kreditēšana". Šeit ir vienlīdz pamatoti gan Juridiskā biroja, gan Vides un sabiedrisko lietu komisijas iebildumi pret to, ka piedāvātā pirmā lasījuma šā panta redakcija neatbilst likumam "Par nodokļiem un nodevām", kas neparedz kreditēšanas mehānismu nodokļu sistēmā, tāpēc komisija atbalstīja deputātes Počas redakciju, kas precīzāk un vairāk likumiem atbilstoši izsaka šo nodokļu atlaižu piemērošanas mehānismu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Poča. 17. pants - "Nodokļa atmaksāšanas kārtība". Šeit ir deputāta Graudiņa priekšlikums, kas paredzēja kārtību attiecībā uz speciālo enerģētikas budžetu. To komisija neatbalstīja. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt panta redakciju un termina jēdzienu - ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Un tagad 18.pants - "Nodokļa administrācijas kompetence". Juridiskais birojs iebilda, ka arī šeit atbilstoši likumam par Ministru kabineta iekārtu nav precīzi noteikta kompetence... un arī atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" - tātad te nav precīzi noteikts nodokļa administrēšanas process. Šos pašus iebildumus izteica arī Vides un sabiedrisko lietu komisija, un līdz ar to Vides un reģionālās attīstības un ministrijas sagatavotā 18.panta redakcija guva komisijas atbalstu.

Un tagad mēs esam nonākuši pie 19.panta, tāpēc jums šodien tika izdalīts dokuments nr.66-a, jo tehniskas kļūdas dēļ bija pazudusi šā panta pirmā daļa. Tātad par šī panta pirmo daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt panta redakciju - un arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tie ir iestrādāti deputāta Emša priekšlikumā, kurš ierosināja vispār izslēgt panta otro rindkopu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Poča. 20.pants - "Kavējuma naudas". Juridiskajam birojam bija iebildums pret to, ka šī panta redakcija precīzi neatbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" lietotajai terminoloģijai. Šo priekšlikumu atbalstīja arī Vides un sabiedrisko lietu komisija, un šie iebildumi ir ņemti vērā un iestrādāti jau iepriekš jūsu akceptētajā un deputātes Počas piedāvātajā 18.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav.

A.Poča. Par pārejas noteikumiem. Te tika atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums par šo pārejas noteikumu juridisko noformējumu. Un šeit par pārejas noteikumiem bija vairāki priekšlikumi. Viens no tiem ir deputāta Graudiņa priekšlikums, kurš ierosināja noteikt zināmas atlaides nodokļa piemērošanā par svinu saturošo benzīnu - ka šo nodokli vajadzētu ieviest tikai pēc vasaras lauku darbiem.

Savukārt deputāts Zaščerinskis izteica priekšlikumu - pagarināt šā nodokļa ieviešanas termiņu daudz būtiskāk - ka šis likums stājas spēkā 1996.gada 1.janvārī, bet savukārt 7.pielikumā minētās nodokļa likmes 1996.gadā pielietot ar atvieglojuma koeficientu 0,5 jeb samazināt tās uz pusi. Un arī noteica, ka Ministru kabinets attiecīgi varētu šo darbības laiku pagarināt. Budžeta komisija šos priekšlikumus apkopoja savā jums piedāvātajā redakcijā, nosakot, ka 1996.gadā tiks piemērots tikai atvieglojums ar koeficientu 0,5, bet savukārt nav paredzēts, ka Ministru kabinets varēs šo atvieglojumu darbības laiku pagarināt. Es jūs lūgtu atbalstīt Budžeta komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Pamatots ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ka nepieciešams papildināt pārejas noteikumus ar to likumu uzskaitījumu, kuri zaudēs spēku vai to likumu normu uzskaitījumu, kas zaudēs spēku sakarā ar šā likuma stāšanos spēkā. Priekšlikumus par likumprojektā minēto noteikumu izstrādes termiņiem komisija sagatavos, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Līdz ar to par likumprojekta tekstu vairāk priekšlikumu nav. Mums jāpāriet pie pielikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. 1.pielikums - "Dabas resursu nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi". Šeit, sākot no 4.punkta, ir vides aizsardzības valsts ministra Emša priekšlikumi - precizēt resursu veidu nosaukumus atbilstoši citiem normatīvajiem dokumentiem. Tātad komisija visus šos priekšlikumus - 4.,5., 6., 7., 8. un 9. priekšlikumu atbalstīja, kā arī atbalstīja 10.priekšlikumu - sadalīt iepriekš minēto pozīciju "Cementrūpniecības un kaļķu kaļķakmens, irdenais saldūdens kaļķis" divās pozīcijās, lai nodalītu šīs divas īpaši izmantojamās pozīcijas.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Līdzīgi bija arī priekšlikumi par 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu - par dabas resursu nosaukumu precizēšanu. Arī šos priekšlikumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 17. pozīciju - "Kûdra (mitrums līdz 40%)". Te nodokļu likme par šo resursu iegūšanu - par 1 tonnu - bija paredzēta 10 santīmi, bet zemkopības ministrs Ūdris ierosināja sadalīt šo pozīciju divās pozīcijās, praktiski izdalot augsto jeb pārejas purvu kūdru un nosakot tai augstāku likmi, un zemo purvu kūdru,nosakot tai zemāku likmi. Praktiski tas ir sadalījums pēc šo resursu izmantošanas, jo viens no šiem resursiem, kuram paredzēta zemāka likme, tiek izmantots lauksaimniecībā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir redzams Emša kunga piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 18.pozīciju bija līdzīgs priekšlikums, arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Pret 19.pozīciju - resursu nosaukuma precizēšanu, ko piedāvāja Vides un reģionālās attīstības ministrija, iebildumu nebija. Savukārt par šī pielikuma skaidrojumu bija zemkopības ministra Ūdra priekšlikums - precizēt šo tekstu, ka attiecībā uz lauksaimniecībā izmantoto kūdru un sapropeli tiek pielietots vēl arī likmes samazinājums - 0,5%. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja Emša kunga priekšlikumu, kur koeficients ir 0,3. Viedokļi ir saskaņoti ar Zemkopības ministriju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Par 2.pielikumu priekšlikumu nebija. Par 3.pielikumu - "Dabas resursu nodokļa likmes par normatīvo vides piesārņošanu, uzglabājot atkritumus" - deputāts Graudiņš izteica šaubas, vai 3.pielikumā minētā klasifikācija būs skaidri saprotama. Taču jāteic, ka šis priekšlikums jau tika ņemts vērā Emša kunga piedāvātajā 18.panta redakcijā, kur ļoti precīzi tika uzskaitīta dažāda vidi piesārņojošo produktu klasisfikācija. Līdz ar to tas šeit nebūtu izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 4.pielikumu deputāta Graudiņa priekšlikums bija līdzīgs, arī šis ir iestrādāts 18.panta redakcijā. Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums arī ir līdzīgs, un arī tas ir iestrādāts 18.pantā.

Arī priekšlikums par 5.pielikumu - par šo klasifikāciju atkarībā no bīstamības pakāpes, ko ir iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija, ir iestrādāts 18.pantā. Un arī par 6.pielikumu Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir iestrādāts 18.pantā, ko sagatavoja Vides un reģionālās attīstības ministrija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 7.pielikums - "Dabas resursu nodokļa likmes par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu (energoresursi)". Un šeit tātad konkrēti ir minēti energoresursi. Šeit pirmais ir deputātu Kreitusa, Kreituses un Čepāņa priekšlikums - svītrot šo 7.pielikumu vispār. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo kurināmais, kā jūs zināt, ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, tas ir viens no nedraudzīgākajiem vides piesārņotājiem, tas ir viens no nedraudzīgākajiem elementiem videi, tāpēc šajā pantā ir izdarītas vairākas korekcijas attiecībā uz šā nodokļa likmju lielumu un piemērošanu, bet pēc būtības komisija neatbalstīja šī pielikuma svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Modris Spuģis.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mēs, Demokrātiskā partija "Saimnieks", ne jau pirmo reizi būtībā ierosinām šo sadaļu strīpot, un tam ir visai nopietni pamatojumi, un tie pamatos tika izteikti jau pagājušajā reizē, tāpēc mazliet izsauc izbrīnu šāda kaismīga turēšanās un mēģinājums tomēr šo nodokli kaut kādā veidā iekasēt. Mēs jau iepriekš pamatojām, ka teiktais par pāreju uz gāzi neiztur kritiku, jo tas ir saistīts gan ar gāzes vadu vilkšanu, gan ar visām cenām sakarā ar šo darbību, un tas nekādi nav pasakāms tādā veidā, kā iepriekš tika pamatots - lai būtu tīrāks apkures veids, tad pārejiet uz gāzi! Es domāju, ka te nevajadzētu sākt skaidrot to situāciju, kāda ir pāreja uz gāzi Latvijā attiecībā uz visu maģistrālo līniju vilkšanu un tā tālāk. Tas daudzās vietās vienkārši nav samaksājams. Un šis nodoklis visvairāk gulstas, protams, uz tiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas privātmājas - lielākas vai mazākas - un kuri jau tāpat nevar viņas apkurināt, kur ir veci cilvēki. Es varu tikai tādu piemēru minēt, ka, piemēram, Jūrmalā, lai nopirktu priekš ziemas 3,5 tonnas akmeņogļu ar 50% atlaidi, pensionāram ir jāsamaksā 95 lati. Un es domāju, ka mēs, šo lietu šādā veidā virzot, pavisam esam atrāvušies no reālās dzīves, no tās situācijas, kādā ir šie pensionāri. 95 lati ir ar atlaidi, bet ar 3,5 tonnām ir diezgan grūti iztikt tādai vidusmēra mājiņai. Un tas jau nav vienīgais.

Es domāju, ka šādam nodokļu iekasējumam kā obligātas sekas būs inflācijas procenta palielināšanās un sekojoša īres cenas palielināšanās. Arī visas tālākās izmaiņas produkcijas cenā, jo degviela pamatā ietilpst visur, vienalga, vai tā ir dīzeļdegviela, vai tas ir mazuts, vai tās ir akmeņogles, tas viss ietilpst apkurē, un es domāju, ka kritiku šajā situācijā neiztur mēģinājums pamatot šo nodokļu iekasēšanu ar traģisku apkārtējās vides piesārņotību, jo nav parādīts, kas tad tiks par šiem līdzekļiem darīts, lai šī apkārtējās vides piesārņotība samazinātos. Jo, kā jau mēs runājām, par pāreju uz gāzi šeit nevar būt runas, jo tie, kuri ierosina šo iekasējumu, nevar parādīt, kā to izdarīt. Būtībā tas atkal ir, mūsu izpratnē, tāds pārprasts, es gribētu teikt, nekontrolēts vienas ministrijas mēģinājums kaut ko darīt savas ministrijas interesēs un savā labā, un es to liktu vienā rindā ar mēģinājumu iekasēt pievienotās vērtības nodokli, par kuru mēs tikko kā runājām pagājušajā reizē un attiecībā uz kuru mēs redzam, ka tas neiztur kritiku nekādā veidā. Paši Ministru kabineta locekļi nevar pamatot, kāpēc viņš tāds būtu jāievieš, tāpat kā tagad medicīnas aprūpes sadārdzināšanos. Turklāt tas viss tiek vienā laikā plānots - pirms gaidāmās ziemas, sākot ar gaidāmās ziemas, teiksim, 1.janvāri. Es domāju, ka šeit vispirms vajadzētu iznākt priekšā un nosaukt, kādas summas tad tiks iekasētas sakarā ar šādu pāreju. Vai tas ir rēķināts, kur tās summas parādās, kādas tās būs, kādu tās labumu dos vai nu ministrijai, vai kādam citam. Šādu pamatojumu mēs neesam dzirdējuši. Mēs, protams, te redzam ciparus, bet mēs neesam dzirdējuši arī to, kādā veidā tad, iekasējot šo konkrēto naudas summu, tiks strādāts, lai tas kaitējums apkārtējai videi samazinātos. Es domāju, ka tas būtībā ir liekams klāt pie tās pašas "íēdes", kuru es saucu par nespēju korekti pārvaldīt valsti. Būtībā mums ir nespēja iekasēt budžeta naudu, un tad mēs ķeramies pie viena un tā paša salmiņa - mēs ķeramies pie nodokļu paaugstināšanas, un pašreiz mēs esam jau ne tikai tajā stadijā, ka Finansu ministrija visu laiku izdomā prātīgus nosaukumus, kāds bija pievienotās vērtības nodoklis apgrozījuma nodokļa vietā... Tā mēs varam sacensties asprātībā, bet pašreiz mēs redzam, ka arī atsevišķas ministrijas te pievienojas un sacenšas asprātībā, kādā veidā izgudrot šādus nodokļus.

Šeit, protams, var kaut ko mēģināt pamatot ar kārtību Eiropā, bet es vēlreiz atkārtoju to, ko es esmu teicis šeit no tribīnes ne vienreiz vien, - kārtība Eiropā ne visur ir attiecināma uz mums šodien un uz šo mūsu ziemu, jo mums nav tādas algas, un tie cipari, ko es jums tikko nosaucu, kādi tie ir kaut vai par akmeņoglēm, kuru normālā cena pašreiz ir 45-50 lati par tonnu, tie nav samaksājami tiem cilvēkiem, kuriem tas ir jādara un kuriem tās ir jāpērk. Tā ka es domāju, ka šeit vajadzētu pieiet šim jautājumam saprātīgi un vispirms uzklausīt, kādas summas tad ir plānots iekasēt šādā gadījumā, vai vispār šo 7.pielikumu svītrot, tā, kā mēs to jau ierosinājām pirms tam. Mēs neredzam šeit to traģisko kaitējumu, kas nav izvērtēts šeit. Tas ir pasniegts visai vispārīgi, bet mēs redzam šeit gribēšanu iekasēt naudu, nerēķinoties ar reālo naudisko situāciju valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Pēc tam deputāts Siliņš.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Dz.Ābiķis (LC)

Nepārprotami es gribu sākt ar to, ar ko beidza Kreitusa kungs, - ka šim jautājumam ir jāpieiet saprātīgi. Nepārprotami, mēs gribam kļūt civilizēta Eiropas valsts, bet tajā pašā laikā mums ir jādomā arī par to, cik lielu slodzi šobrīd mūsu tauta var izturēt. Tomēr, ja mēs pievienotos absolūti tai nostādnei, ko tikko pauda Kreitusa kungs, ka vispār šis 7.pielikums būtu jāsvītro, tad man uzreiz ir jājautā: kur tad cienījamais "Saimnieks" grib saimniekot - saimniekot Eiropas valstī, vai saimniekot Centrālāfrikas impērijā, kur imperators Bokasa nodarbojās ar kanibālismu un ēda savus padotos? Tā tas bija. Un šī attieksme, kas ir absolūti pret šādu nodokli vispār, tāda diemžēl ir tikai trešās pasaules valstīs.

Atgriežoties pie tā, ar ko jau es sāku. Nepārprotami, mums ir jāiet kopā ar civilizēto pasauli jautājuma pamatnostādnē. Tanīs jautājumu pamatnostādnēs, kādas šodien valda civilizētajā pasaulē, nevis kādas valdīja pirms 30 gadiem. Jo diemžēl, ja mēs pamatnostādnēs iesim to ceļu, kuru mums tikko piedāvāja Kreitusa kungs, tad diemžēl mēs atkārtosim visas tās pašas kļūdas, ar kurām sastapās attīstītās pasaules valstis pirms 25 vai 30 gadiem. Mēs atceramies, ka Vācijas lielākā upe Reina bija mirusi, ka lielāko Rietumeiropas pilsētu ielās bija grūti elpot, ka bija smogs, ka lielie ezeri Amerikas Savienotajās Valstīs bija miruši. Šodien, es domāju, ļoti daudziem deputātiem ir bijusi iespēja pabūt ārzemēs. Vismaz man nav bijusi sevišķi bieža iespēja, bet, piemēram, tādā pilsētā kā Čikāgā, kur dzīvo četras reizes vairāk cilvēku kā visā Latvijā kopā, ielās gaiss ir nesalīdzināmi tīrāks nekā Rīgā, neskatoties uz to, ka tur autotransporta ir vismaz desmit reižu vairāk. Tātad pamatnostādnēs, neapšaubāmi, mums ir jāiet pa šo Eiropas ceļu, tāpēc nevar noliegt šo nodokli vispār kā tādu, jo mēs taču negribam kļūt par trešās pasaules valsti.

Cita lieta - un tajā ziņā es daļēji piekrītu Kreitusa kungam -, ka, neapšaubāmi, ir jādomā par to, vai šis nodoklis nav mūsu valsts cilvēkiem par smagu. Daudzās Eiropas valstīs nodoklis, teiksim, par kurināmā resursiem atsevišķās pozīcijās ir 100% un vairāk. Tas nozīmē, ka reālā akmeņogļu cena it kā būtu 30 latu tonnā. Atsevišķās Rietumeiropas valstīs maksā 60 latus tonnā un pat vēl vairāk, jo nodoklis ir 100%. Mums tomēr piedāvātais variants ir nesalīdzināmi mazāks. Es arī simtprocentīgi piekrītu, ka par atsevišķām pozīcijām mums ir jādiskutē, un, ņemot vērā to, ka it īpaši smagi klājas mūsu lauksaimniekiem, es simtprocentīgi piekrītu nostādnei, ka mums tiešām ir jāatsakās no šā nodokļa iekasēšanas attiecībā uz minerāleļļām, jo traktori tās patērē daudz, tādēļ šobrīd tas būtu tiešām pārāk nežēlīgi. Bet tomēr es domāju, ka mums vajadzētu iet drīzāk pa mūsu frakcijas deputāta Spuģa piedāvāto ceļu, ka varētu diskutēt un arī balsot varbūt par šā nodokļa likmēm, par to iespējamu samazināšanu, bet neiet tomēr konceptuālās nostādnēs pa Centrālāfrikas Republikas ceļu, pa to valstu ceļu, kuru vidū mēs negribam nokļūt. Tātad atbalstīsim pamatnostādnes un, ņemot vērā mūsu tautas tiešām smago ekonomisko situāciju, diskutēsim par atsevišķām pozīcijām, par atsevišķu nodokļu lielumu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos deputātam Modrim Spuģim: es tiešām jums apsolīju, ka jūs runāsit nākamais, bet deputāts Siliņš jau ir pieteikts. Un pēc tam jūs būsit nākamais. Lūdzu! Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Modris Spuģis.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu uz šo problēmu paskatīties no mazliet cita viedokļa - tiešām no tāda viedokļa, ka mums ir savi dabas resursi jāizmanto ļoti racionāli un ar nodokļu politiku, tas mums ir jāveic. Kāpēc es par to runāju? Lieta ir tāda. Jūs jau visi tagad, vasarā, droši vien esat bijuši Latvijas mežos un, es ceru, visi esat redzējuši, cik daudz tur ir enerģijas resursu, kas mētājas un netiek izmantoti. Kas tad tagad notiek? Tagad koks, kas ir līdz zināmam resnumam, tiek aizvests projām un izmantots, zari varbūt tiek sadedzināti, varbūt netiek sadedzināti, bet tievgaļi vispār kaut kur stāv kaudzēs un pūst. Mežos ir ļoti daudz tādu vietu, kur ir sakrituši koki, un tā tie tur pūst. Tie visi ir enerģijas resursi, kuri ļoti labi, ja izžāvē, deg, un ar tiem var aizvietot, ar ļoti nelieliem papildu izdevumiem, gan akmeņogles, gan šur tur arī mazutu un gāzi. Bet pagaidām ir tā, ka visi ir pietiekami slinki - nekādas pārbūves vis netaisa, lai mūsu pašu dabu glābtu. Es gribu teikt, ka šīs koksnes daļas neizmantošana zināmā mērā ir traģisks fakts. Šī neizmantotā koksne taču mežos papildus rada slimību perēkļus, un visi šie ērču encefalīta uzliesmojumi zināmā mērā ir saistīti ar šo attieksmi pret mūsu lielāko dabas bagātību. Šeit es saredzu, ka tiešām ar šo nodokļu politiku - šo 7. pielikumu - ir mēģināts stimulēt, lai mēs izmantotu paši savas dabas bagātības. Izņēmums ir kūdra. Es noteikti piekrītu, ka par kūdras izmantošanu arī ir jāliek maksāt nodokli, tādēļ ka kūdru var izmantot daudz racionālāk citiem mērķiem nekā kurināšanai. Bet, ja mēs tiešām izmantotu šādus kokus un zarus, to visu, kas pašreiz ir palicis mežos un pūst, tad droši vien mums vajadzētu ievest ļoti maz akmeņogļu un mazuta. Ir jāpanāk, lai to visu izmantotu, un laukos to arī daudzi dara.

Nākamais moments, kas šeit ir pareizs, ir tas, ka šeit tiešām ir uzsvērts, ka mums ir jārūpējas, lai gaisā mazāk nonāktu sēra. Es domāju, ka mēs visi, it sevišķi tie, kas kādreiz brauc uz Vidzemes jūrmalu, ļoti labi atceramies, kāds izskatījās Mežaparks pirms dažiem gadu desmitiem. Vēl tagad visas tās koku galotnes nav atdzīvojušās! Un tas bija tikai tādēļ, ka no Rīgas pievārtē esošās superfosfāta rūpnīcas gaisā cēlās tie dzeltenie dūmi. Pēc tādas ķīmiskās apstrādes, kā jūs zināt, neviens koks - it sevišķi skujkoki - vairs neauga. Šeit varbūt šī apstrāde pašreiz ir daudz minimālāka, bet tā, vienalga, ir jūtama. Tā ir jūtama kā koksnes masas pieauguma bremzējums. Un kolēģi, kas ir to pētījuši, var pateikt, ka varbūt Lietuva un Igaunija mums drusku, zināmā mērā, rada problēmas ar šiem dūmiem no akmeņoglēm, kuri atnāk un aptur zaļās masas pieaugumu mūsu mežos. Tātad ir tiešām ļoti lietderīgi ar šādu nodokli stimulēt pāreju uz pašu mežu resursu izmantošanu, teiksim, pāreju uz malkas izmantošanu. Turklāt koksni var izveidot arī tādā kondīcijā, ka tā nav vairs pagalītēs, bet ir granulās, un pasaulē ir zināmas ļoti daudzas tehnoloģijas, kā ļoti racionāli un lietderīgi, un efektīvi, bez vides piesārņojuma, var izmantot šo mūsu dabas bagātību. Es domāju, ka šajā ziņā mums šī pieeja ir absolūti nepieciešama. Mums ir absolūti nepieciešams ar nodokļu politiku regulēt mūsu attieksmi pret savas valsts enerģijas resursiem.

Un vēl šeit ir viena būtiska pozīcija: šeit tiek regulēta arī attieksme pret svinu saturošiem enerģijas resursiem. Šajā sakarā laikam ir jāatgādina, ka šī nelaime - svina ietekme uz veselību - nodara neskaitāmas reizes, simtiem reižu, lielāku ļaunumu un izdevumus, nekā ar šo nodokli tiek savākts. Tad jau tam būtu jābūt ļoti, ļoti lielam. Bet, protams, uzreiz jau nevar ar nodokli vien panākt problēmas atrisinājumu, taču mēs vismaz varam panākt virzību, lai šis nodoklis būtu tāds, ka mēs nebūtu ieinteresēti, kaut arī tas ir lētāk, lietot tādus enerģijas resursus, kuros ir šie dabai un cilvēkiem ļoti kaitīgie elementi iekšā. Tādēļ es nekādi nevaru saprast tos cilvēkus, kas, domājot it kā par ekonomiku, principā pavisam neapdomīgi iesaka šo pielikumu svītrot, tādējādi zināmā mērā iekonservējot pašreiz Latvijas dabas un enerģijas resursu tradicionālo neracionālo izmantošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Spuģis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Anna Seile.

M.Spuģis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es uz šo problēmu skatos mazliet savādāk, no cita leņķa. Šā likuma mērķis ir noteikts 2.pantā, un šis mērķis ir šāds:

1) ierobežot vides piesārņošanu;

2) samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu;

3) atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā;

4) veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

Caur šādu prizmu es gribētu skatīties uz šo likumu. Gribētu vērtēt, kādas sekas varētu slēpties aiz tiem skaitļiem, kas ir minēti pielikumā.

Pirmās sekas būs obligāti, no tām mēs neizbēgsim: tātad patērētāji jutīs, ka paaugstināsies cenas attiecībā uz šiem kurināmā veidiem, kuriem mēs ieliekam šos skaitļus...

Otrās sekas. Tas var ietekmēt attiecīgo kurināmā patēriņa daudzumu. Var notikt pāreja uz cita veida kurināmo.

Trešās. Valstij kopumā vajadzēs ar savu budžetu pabalstīt maznodrošinātos, jo pieaugs cenas kurināmajam un līdz ar to pieaugs arī cenas siltumam.

Ceturtās. Tās var nebūt tiešā ietekmē. Ceturtā ietekme varētu būt šāda: tas var izraisīt nelielu visa veida kurināmā cenu celšanos. Pamatošu, kāpēc. Kā jūs atceraties,1992.gada sākumā bija krass dabasgāzes cenas pieaugums, ko mēs visi maksājām un kas sasniedza 20 rubļus par kubikmetru, tagad tas būtu 10 santīmi. Šajā laikā notika tāds process, ka krasi samazinājās dabasgāzes patēriņš un pieauga mazuta patēriņš. Kas līdz ar to notika? Vajadzēja samazināt cenu dabasgāzei. Bet visiem šiem kurināmā veidiem, kas bija lētāki, - akmeņoglēm, mazutam - cena pamazām cēlās. Tagad šīs cenas ir pēc tirgus apstākļiem daudzmaz izlīdzsvarojušās: vienam kurināmā veidam ir lielāka siltumspēja un lielāka cena, otram ir mazāka siltumspēja - mazāka cena. Bet kopumā visi šie kurināmo veidi ir apmēram tuvi vērtības ziņā.

Es uzdošu jautājumus un konkrēti katru savu priekšlikumu mēģināšu analizēt.

Es gribu jautāt: vai mēs piesārņojam dabu ar akmeņoglēm un mazutu, un šķidro kurināmo tik daudz un tādā līmenī, lai mums tagad vajadzētu kardināli mainīt situāciju valstī? Turklāt - vai tas ir jādara šodien, šodienas apstākļos?

Otrs. Vai vēlamies pāriet uz cita veida kurināmajiem šā iemesla dēļ, ka mainām šos nodokļu lielumus?

Trešais. Vai mēs tie, kas patērē un ražo siltumu un kurināmo, pelnām tik daudz, ka mums varētu atņemt šos līdzekļus?

Ceturtais. Tā, kā šeit bija sākumā, Graudiņa kunga priekšlikumos: vai ar šiem iekasējumiem tiks risināti tieši gaisa piesārņojuma jautājumi attiecībā uz to, ko šie kurināmie var izdarīt? Es saprotu, ka ar šiem iekasējumiem vairāk tiks iekasēts kopējā budžetā un varbūt tiks risinātas citas dabas aizsardzības problēmas. Es piekrītu tam viedoklim, ka principā mums vajadzētu ievērot to, kas notiek Eiropā, to, kas notiek pasaulē un nedaudz pieradināt sevi un arī visas valsts iedzīvotājus pie tā, ka ir tādi kurināmie, kas piesārņo vidi vairāk, un tādi, kas piesārņo vidi mazāk, un tādi, kas varbūt nepiesārņo to nemaz. No šā viedokļa arī ir radušies mani priekšlikumi. Bet šai pārejai vajadzētu notikt pakāpeniski - spriežot pēc reālā kaitējuma un pēc mūsu reālajām iespējām. Bet galvenais ir nepieļaut tādu situāciju, ka mēs nepamatoti pārejam no viena kurināmā veida uz otru tieši šādu iemeslu dēļ.

Un tagad - par tabulu. 7.tabulā mans pirmais priekšlikums ir par akmeņoglēm. Tātad komisija ierosina: 2 lati par tonnu, plus vēl par sēra saturu. Es ierosinu: par akmeņoglēm 50 santīmu par tonnu un 20 santīmu par sēra saturu - par tonnu. Pēc pagājušā gada pārskata datiem, mēs akmeņogles esam izmantojuši savā bilancē 6% robežās. No šiem 6% iedzīvotāji ir nopirkuši 22%, un attiecībā uz šiem iedzīvotājiem noteikti pieaugs kurināmā cena akmeņoglēm. Ja pieņem tā, kā komisija ir pieņēmusi, tad pie vidējās kurināmā - cenas 36 latiem - un sēra satura... tāds, kāds ir komisijas ieteiktais... kurināmais sadārdzināsies par 7,6%. Manā variantā sadārdzināsies par 2,2%. Vai mūsu valstī šā kurināmā ir tik daudz, ka visa valsts ir, teiksim, noklāta, ar akmeņoglēm? Es domāju, ka tā tas nav. Pie mums sen ir notikusi pāreja uz centralizētu apkuri, mums 1989.gadā vai 1990. gadā dabasgāze bija gandrīz 50% no kopējās bilances. Mums ir likvidēti šie perēkļi, kas piesārņo lielos daudzumos dabu. Mans priekšlikums par šo punktu tātad ir 50 santīmi par tonnu un 20 santīmi par procentuālo sēra daudzumu akmeņoglēs.

Otrais priekšlikums - kūdra. Es neesmu rēķinājis, cik tas sadārdzinās, bet mums ir apkurē jāizmanto vairāk kūdras tādēļ, ka tas ir vietējais kurināmais, un, cik es zinu, ir kūdra, kuru nevar izmantot citām vajadzībām, kas izmantojama tikai apkurei. Un mums šis process ir jāpaātrina, nevis jāpalēnina, uzliekot mākslīgi kaut kādus "grožus".

Trešais priekšlikums - par mazutu. Mazuta mums ir kādreiz kopējā bilancē bijis mazāk. Tagad, pēdējā gada laikā, pēdējo divu gadu laikā, tā daudzums ir pieaudzis vairāk par dabasgāzi. Kāpēc? Cenu dēļ. Es uzskatu tā, ja mēs gribam tiešām būt godīgi un dabu mazāk piesārņot ar sēru, kas rodas, sadedzinot mazutu, samazināsim monopola cenu dabasgāzei, panāksim to pašu efektu! Un nevienam nepalielināsies cena.

Ceturtais - šķidrie kurināmie. Šķidro kurināmo mums ir, kā es uzzināju, ne vairāk kā 3% kopējā bilancē. Tie jau tik un tā ir... No šķidrajiem kurināmajiem mēs Latvijā jau pēdējos 10, pat 15 gados esam mēģinājuši atteikties. Ja mēs tagad pieliksim vēl šo pusotru latu, tas to procesu vienkārši paātrinās. Bet kādu labumu mēs iegūsim? Iedzīvotāji, kas patērē šķidro kurināmo Līvānu mājās, būs spiesti - un jau ir spiesti - mainīt savus apkures radiatorus, tātad būs kapitāli ieguldījumi.

Par dabasgāzi. Priekšlikums par dabasgāzi ir vienīgais, kurš... Spuģa kunga un Graudiņa kunga priekšlikumi atbalstīti... Par to paldies. Es domāju, ka jūs, cienījamie deputāti, man palīdzēsiet, nobalsosiet par maniem priekšlikumiem. Ja jūs vispār gribat balsot "pret"... var būt, ka šeit tas ir pārāk stingri, es jums nosaucu šos procentus. Attiecībā uz mazutu šis pieaugums būs, manā variantā, 2,9%, bet, tā kā privātajiem mēs mazutu nepērkam, bet pērkam siltumu, šis sadārdzinājums siltumam - 13,5 lati par gigakaloriju - veidos pusotru procentu, bet tas varbūt mūs ievirzīs kaut kādā kārtībā, un var būt, ka ir vajadzīgi tiešām līdzekļi arī dabas aizsardzībai, kaut arī tie tiks, es saprotu, pārdalīti citām vajadzībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija! Pēc tam - Ēriks Kaža.

A.Seile (LNNK).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Balsojums par 7.pielikumu ir mūsu lielā izšķiršanās. Par ko mēs esam? Vai mēs gribam Vides aizsardzības ministrijas specbudžetā ieskaitīt vēl dažus liekus latus, vai mēs gribam izņemt šos latus no pensionāru kabatām? Ja mēs nobalsosim par šo pielikumu, vienalga, kādā variantā, diemžēl man jāsaka - arī Spuģa kunga variantā, palielināsies akmeņogļu, gāzes, mazuta un kūdras cenas un izmaksas. Ja mēs svītrosim šo pielikumu, viss paliks tā, kā ir pašreiz. Vai cilvēks spēj izdzīvot ilgāk nekā daba? Un es "zaļo" ideju atbalstītāja, šoreiz ilgi domāju - nākt tribīnē vai ne. Bet maznodrošināts cilvēks izdzīvo īsāku laiku nekā Latvijas daba. Tad, kad Latvijā būs kārtība, - tad arī paaugstināsim šo nodokli un ieskaitīsim budžetā! Aicinu svītrot 7.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Es atvainojos. Ēriks Kaža - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, un pēc tam - Aivars Endziņš. Es jūsu iesniegumu biju jau nolicis malā.

Lūdzu!

Ē.Kaža (DPS).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jau gandrīz viss bija pateikts. Patiešām, - Seiles kundze pareizi pateica, ka šodien vajag pieņemt lēmumu, vai mēs patiešām gribam paaugstināt un paaugstināsim šos nodokļus. Ja paaugstināsim, tad nekādu problēmu nav. Vēl mēs varam padomāt par to, ka vēl kaut kur vajag naudiņu, un mēs varam to savākt no visiem pensionāriem, no visiem pārējiem. Ja šodien katram ir garantija, ka visi šogad samaksās par kurināmo... piemēram, man tādas garantijas nav, tāpēc ka parādi stāv no pagājušā gada un no aizpagājušā gada. Parādi ir. Pieliksim vēl. Un jūs domājat, ka viņi vairāk samaksās? Nē, viņi samaksās mazāk! Tas ir skaidrs. Pareizi bija pateikts: mēs dzīvosim ne tikai šodien, mēs dzīvosim arī rīt, un, ja rīt ekonomiskais stāvoklis būs labāks, mums būs lielāka alga, es būšu pirmais, kurš balsos par to, ka varbūt vajag pielikt šos pašus nodokļus pie kurināmā. Bet šodien, kad valstī ir ekonomiskā krīze, es neesmu pārliecināts par to, ka tiešām vajag atbalstīt priekšlikumu, ka tādus nodokļus vajag. Es nevaru piekrist arī Siliņa kungam, kurš pateica: mēs stimulēsim tagad koku, tas ir, vietējo dabas resursu, izmantošanu. Es atvainojos, - kūdra arī ir vietējais resurss, bet attiecībā uz kūdru mēs to neatbalstīsim, kaut gan es jau zinu daudz uzņēmēju, kas šodien grib to pašu kūdru no Latvijas vest uz Sanktpēterburgu, lai kurinātu tur. Viņi izkalkulēja, ka tas ir par 10% lētāk nekā ogles, kaut gan es nekad nedomāju, ka Krievija ir tāda nabaga valsts, kurai nav ne ogļu, ne gāzes. Tā tur ir lētāka. Bet, vienalga, viņi ir gatavi šeit pirkt kūdru. Bet mēs esam gatavi aplikt to kūdru ar nodokli. Mēs jau vienreiz šajā pašā likumā kūdru aplikām ar nodokli un apliksim vēl. Tas nozīmē, ka mēs stimulēsim to, lai šo kūdru šeit neizmantotu. Kungi, es saprotu, ka labāk to visu nopirkt kaut kur ārzemēs un stimulēt, lai ārzemēs cilvēki strādā un lai viņiem būtu darbs, - vietējiem strādāt nevajag! Es šeit negribu daudz uzstāties, bet teikšu: cilvēki, kuri par mums balsoja, neatbalstīs šo lēmumu - tāpat kā viņi neatbalstīja to lēmumu pievienot vēl vērtības nodokli pie kurināmā! Un tāpat viņi neatbalstīs šo, kad sapratīs, ka viņiem par to pašu siltumu, par karsto ūdeni vajadzēs maksāt vairāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš! Pēc tam - Indulis Emsis.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā nu sagadījās, ka es nebiju Rīgā, kad šis likumprojekts tika izskatīts un akceptēts šeit pirmajā lasījumā, tad, kad Vides aizsardzības klubs bija sagatavojis skaistas bučotājas meitenes katram deputātam, tad, kad tika pasniegts Trīszvaigžņu ordenis Ulmes kungam. Viņš man teica, ka žēl, ka es nebiju: priekš manis speciāli esot bijušas sagatavotas divas meitenes, jo es esot viens no tiem lielākajiem pretiniekiem. Un es tāpēc, gatavojoties šim otrajam lasījumam, paņēmu un iepazinos ar stenogrammu, izlasīju, ko katrs ir runājis, kā ir vērtējis šo likumprojektu un visus šos attiecīgos pielikumus. Un es redzēju, ka Ābiķa kungs ir sacījis, ka "sâls" ir tur, ka dabas resursu izmantošana ir jāpadara racionāla un efektīva un ka cilvēki samaksās nodokli, bet lielāko daļu no šā nodokļa viņi dabūs atpakaļ. Šeit bija ļoti labs, sulīgs komentārs no Staša kunga puses un no citu deputātu puses, bet es visvairāk pievērsu uzmanību tam, ko runāja ministra kungs - Emša kungs. Viņš šeit runāja par to, ka ir izstrādāta speciāla datorprogramma. Ja mēs runājam par tiem skaitļiem, kas šobrīd ir iekļauti sarakstā, tad ir jāsaka, ka arī tāda programma ir radīta un ir smalki aprēķināts, cik lielu sadārdzinājumu tas izraisa. Un viņš saka tā: "Te es varu atbildēt pilnīgi precīzi. Pavisam patēriņa groza sadārdzinājums ir par 1,51%, kas nepārtikas daļā ir 2,12% un pārtikas daļā 0,91%. Komunālo pakalpojumu sadārdzinājums ir visaugstākais, un tas sasniedz 3,06%." Un tā tālāk. Vakar "Panorāma" rādīja, kāda mums ir inflācija - ka ir bijusi plānota 15% inflācija, bet mēs esam sasnieguši pašreiz 15,2% inflāciju. Un šeit mēs tagad runājam par to, ka, ja mēs nepieņemsim šo likumu ar visiem tā pielikumiem, tad mēs nodarīsim lielu kaitējumu dabai. Bet Seiles kundze jau būtībā to pateica: bet vai mēs, tādā pašā veidā "saudzējot" dabu (pēdiņās!), manuprāt, nesaudzēsim cilvēku? Kā būs ar cilvēka maku, ar viņa veselību? Jo cilvēkam būs jāsalst, viņš nevarēs par šo kurināmo tādas summas samaksāt. Bet ja mēs paskatīsimies vispār kompleksi... Es galu galā neticu Emša kunga apgalvojumam par šo 1,51% - patēriņa groza palielinājumu. Manuprāt, šis palielinājums ir daudz, daudz lielāks. Jo tas sākas ne jau tikai ar šo 7.pielikumu. Tas sākas ar smiltīm, ar ģipša izstrādājumiem, kaļķi un tā tālāk, un tā joprojām. Būvmateriāli. Attiecībā uz pirmo lasījumu tika pateikts, ka it kā esot speciālistu viedoklis uzklausīts: tas tikai tādu nelielu sadārdzinājumu došot, tā ka nekādu problēmu nav, mēs varēsim konkurēt gan pasaulē, gan arī šeit būs pilnīgi pietiekami... Bet, ja mēs paņemsim to visu kompleksi... Ja mēs gribam ražot kādu lauksaimniecības produktu, tad laikam ir acīmredzot jābūvē siltumnīca vai kūts, ir vajadzīgi būvmateriāli, tas viss maksās naudu, tas būs sadārdzinājums. Ja mēs gribēsim izaudzēt kādu gurķi vai tomātu, tad acīmredzot tas būs jālaista - atkal tātad par ūdeni būs jāmaksā. Ja mēs to nepatērēsim svaigā veidā, bet patērēsim iesaiņotā veidā, tātad, ja tas būs kādā taras iesaiņojumā, tad par to atkal nāks klāt... būs jāmaksā. Un man liekas, ka, lūk, tas viss jau kopsummā būs pat daudz, daudz vairāk. Un ja tagad mēs paskatāmies... Pensionāri visu laiku gaida indeksāciju. Pēdējā indeksācija... paši pensionāri uzskata, ka tas ir smieklīgi - par pāris latiem... Ar šāda likuma pieņemšanu, ar visiem tā pielikumiem, mēs to, jau tā niecīgo, kurš būtībā nesedz to inflācijas pieaugumu, kāds ir, padarīsim vēl lielāku. Tāpēc es tomēr aicinu cienījamos deputātus padomāt par to. Es nezinu, - varbūt mēs redzam tikai cilvēkus ar bieziem makiem un ar mersedesiem, rūpniekus? Man liekas, ka mēs absolūti nemaz neredzam vienkāršo, "mirstīgo" cilvēku, kurš iztiek no savas nelielās algas. Vēl jo vairāk, - viņš iztiek no pensijas! Es tāpēc aicinu atbalstīt ne tikai atteikšanos no 7.pielikuma, bet lūdzu priekšsēdētāju to katrā ziņā fiksēt. Aicinu kārtības ruļļa 136.pantā noteiktajā kārtībā atdot šo likumprojektu atpakaļ komisijai, lai komisija to tomēr pārstrādātu un iedotu reālus aprēķinus - nevis parādītu kaut kādus procentus, bet konkrēti pateiktu, cik tas maksās vienkāršajam cilvēkam, kā sadārdzināsies viņa dzīve un kā viņš varēs savilkt galus kopā. Jo automātiski tas būs ne tikai individuālais patērētājs, kuram ir individuālā māja, kurā ir centrālapkure vai krāsns apkure... bet tie ir arī komunālie maksājumi, un, vēl jo vairāk, - ja Saeima neatcels šo pievienotās vērtības nodokli attiecībā uz komunālajiem maksājumiem, tad... man liekas, ka tad tik tiešām mēs varbūt pat vēlēšanas nesagaidīsim. Ka vēlētāji pirms tam mūs patrieks no šejienes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - vides aizsardzības valsts ministrs. Lūdzu!

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Saeima! Es gribu tikai sniegt dažus skaidrojumus par šiem skaitļiem, par 7.tabulas iekļaušanu vai neiekļaušanu šajā likumā. Un tātad: slodze, ko 7.tabula uzliek iedzīvotājiem, ir 1,25%. Man šie dati tiešām ir, un mēs ar tiem komisijas locekļus ļoti rūpīgi iepazīstinājām, un līdz ar to arī komisijas viedoklis ir pozitīvs šajā jautājumā. Es gribu ļoti, ļoti uzsvērt, ka šajos "Pârejas noteikumos" ir noteikts, ka šī nodokļu slodze būs tikai 1997.gadā. Tātad 1996.gadā nodoklis 7.tabulas sakarā darbojas, tā teikt, tikai par vienu pusi, tātad par 0,5% tas tiek samazināts 1996.gadā jeb, pareizāk sakot, netiek iedarbināts pilnā apmērā. Tātad 1996.gadā šā nodokļa slodzes pieaugums šajā virzienā ir apmēram 0,6%.

Otra lieta, ko es gribu pieminēt. Paskatieties uz šā nodokļa sadalījumu, paraugieties, kur tas paliek! Jo šeit izskanēja drusku nepamatots pārmetums, ka tas esot šīs ministrijas specbudžets. Tas ir valsts specbudžets, nevis ministrijas specbudžets! Valsts specbudžets. Un 80% no šā ienākuma ir paredzēti sēra satura samazināšanai tajos uzņēmumos, kuri lieto attiecīgo kurināmo. Tā ir pirmā ailīte šajā sadaļā, jūs redzat, ka tie ir 80%. Tātad šīs valsts slodze šā nodokļa "menedžēšanai" un visas sistēmas uzturēšanai, un vides aizsardzības tālākai veicināšanai ir tikai 20%. Tas ir ļoti svarīgi.

Tagad - par to, ko mēs iegūstam un ko zaudējam. Ļoti interesanti aprēķini tika izdarīti Hārvarda universitātē, kur studē mūsu ministrijas speciālisti. Tur aprēķināja šā nodokļa efektivitāti vai zaudējumus, un tie aprēķini, kas tika veikti pēc Hārvarda universitātes metodikas, ir tādi, ka vides aizsardzībai un slimību ārstēšanai mēs izlietojam 900 reizes vairāk līdzekļu nekā visa šā nodokļa slodze kopsummā. Tātad mēs, taupot vienā vietā, zaudējam 900 reizes vairāk citā. Šeit ir ļoti uzmanīgi jāskatās, jo vides aizsardzības problēmas ir tās, kur nevar tik lineāri mērīt, kā mēs dažkārt mēdzam to darīt. Gribu teikt arī to, ka mēs ar šo 7.tabulu dodam priekšroku vietējam kurināmajam, konkrēti, koksnei un šķeldai. Par to šeit tika runāts, un tas, ka šīs vairāk nekā 100 katlumājas šodien tiek pārbūvētas, lai izmantotu lokālo kurināmo, ir tam spilgts piemērs, kas dod vēl vienu ekonomisko stimulu šādu pāreju realizēt.

Un vēl viena piebilde. Šāds dabas resursu nodoklis ir parasta prakse ne tikai Rietumeiropas valstīs, bet arī Austrumeiropas valstīs un es gribu šeit konkrēti pieminēt valstis, kurās tas jau ir spēkā. Tās ir, piemēram, Igaunija un Ungārija, un pārējās valstis šobrīd ļoti intensīvi strādā pie analoģiska likuma izstrādes. Es saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks, bet tomēr mani nedaudz pārsteidza tas, ko teica kolēģe deputāte Anna Seile, - ka visu šo tabulu vajadzētu svītrot. Es domāju, ka tas ir tik strikts solis, ka padara šā likuma ieviešanu vispār ļoti problemātisku, un tas tad būtu faktiski šā likuma gals, nemaz tālāk neejot. Tāpēc tiem deputātiem, kas ļoti šaubās par šiem mūsu izvirzītajiem argumentiem, par komisijas slēdzienu, par mūsu aprēķiniem, es ļoti iesaku ieskatīties deputāta Modra Spuģa priekšlikumos, jo tie nesagrauj šo likumprojektu kopumā. Es pieļauju, ka sākuma stadijā mēs varētu likumprojektu darbināt, arī ieviešot šos Modra Spuģa ieteikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt šā pielikuma pieņemšanu, un, atklāti sakot, mani drusku pārsteidza, ka viens otrs tomēr ierosina svītrot... Emša kungs un arī Siliņa kungs ieminējās par slimībām, kas tiek izraisītas no svinu saturošā benzīna un tamlīdzīgi. Jāraugās tomēr drusku kopsakarībā un jāredz, cik tas viss izmaksā. Jāraugās kopsakarībā attiecībā uz Latvijas valsti, mūsu pašu veselību un tamlīdzīgi. Šim likumam ir jāpanāk zināma virzība. Kā tika teikts, šā likuma raksturam jābūt stimulējošam, nevis graujošam, un tāpēc tam jābūt maigi iedarbīgam, bet atsevišķos punktos es pat esmu ierosinājis... vienā punktā - attiecībā uz svinu saturošo benzīnu - esmu ierosinājis to pat pastiprināt, jo diez vai viena santīma maiņa kādam liks mainīt savu izvēli attiecībā uz šo energoresursu. Un tāpēc mēs ar deputātu Spuģi kopīgi esam gan sadaļā par kūdru, gan arī sadaļā par gāzi ierosinājuši samazinājumus. Gāzei - uz nulli. Komisija to ir akceptējusi, jo, ja šis tīrais kurināmais arī tiek aplikts ar nodokli, tad likuma stimulējošais raksturs pazūd, jo šim visam jābūt, saprotams, relatīvā skatījumā, lai likums būtu iedarbīgs. Arī attiecībā uz kūdru nevajadzētu būt tik lielam nodoklim, jo, ja mēs gribam, lai šis nodoklis nebūtu graujošs, tad, saprotams, mēs nevaram to uzlikt tik augstā līmenī, lai tas, iedarbojies ar pilnu slodzi 1997.gadā, iznīcinātu zināmu industriju. Skaidrs, ka kūdras purvi ir bioloģiski daudzveidīgi un tie ir jāsaglabā. Mums ir jāraugās arī uz ārējās tirdzniecības bilanci un uz mūsu vietējiem energoresursiem un jādomā, kā tos varam attīstīt. Tātad, es domāju, mums jāraugās saprātīgi uz šo pielikumu. Raudzīsimies uz tām sadaļām, kur mēs varam to samazināt, raudzīsimies arī uz tām sadaļām, kuras ir saistītas ar it īpaši sāpīgiem piesārņojumiem, izvirdumiem, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz svinu saturošo benzīnu! Tur šo nodokli varbūt pat vajadzētu paaugstināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš. Pilnas piecas minūtes.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es runāju otrreiz tādēļ, ka mani sāpina un sarūgtina mūsu deputātu attieksme pret mūsu cilvēkiem. Un es pateikšu - kāpēc. Pirmām kārtām, mums visiem ir jāsaprot un dziļi jāizjūt tas, ka mēs, cilvēki, esam dabas sastāvdaļa, un, ja mēs izturēsimies pavirši pret dabu un ļausim tai slimot, tad mēs, cilvēki, kļūsim vēl slimāki un mums klāsies vēl grūtāk. Tātad daba tomēr ir prioritāte un cilvēks nevar no tās atdalīties un teikt: lai vai kas man apkārt - uzvilksim gāzmaskas un nemaksāsim nodokļus! Pēc daudzu kolēģu, kuri ir sarakstos... lai cik tas skumji, es vēlreiz saku, ka pašreiz viņus cilvēki interesē kā vēlētāji - vai viņi nobalsos vai nenobalsos, un ļoti svarīgi ir panākt, lai viņi šoreiz nobalsotu par to vai citu partiju, bet par to, kas ar viņiem pēc tam būs, - par to lai domā citi! Vai - labāk nedomāt, tad panākt šo tikai tīri... nu, es gribētu teikt, ne sevišķi humāno rezultātu. Es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam, un droši vien, ka to, gatavojot trešo lasījumu, arī vajag izdarīt, to var izdarīt - ļoti pārliecinoši atbildēt uz jautājumu, ko tas maksās cilvēkiem un Latvijai, ja mēs turpināsim izturēties pret dabu tādā pašā veidā kā līdz šim. Es gribu teikt, ka to nebūs tik viegli izvērtēt, jo - kā lai izvērtē, ko maksā tas, ka cilvēku vidējais vecums samazinās? Var būt, ka tas pat neko nemaksā, bet ko tas maksā morālā ziņā, ko tas maksā valsts prestižam, ka iedzīvotāju vidējais mūža ilgums samazinās? Un tas ir saistīts pirmām kārtām ar to, ka mēs pieļaujam tādu attieksmi pret dabu. Dzimstība ir samazinājusies, un arī tas zināmā mērā ir rezultāts tam, ka mums apkārt ir slima daba, jo slima daba mūs pašus padara slimus. Un es domāju, ka pašreiz tiešām kā zināmu kompromisu es atbalstītu kolēģu Spuģa un Graudiņa pieeju, ka jāsāk ir pakāpeniski, bet es nekādā ziņā nevaru atbalstīt kolēģa Endziņa pieeju, ka šeit vajadzētu vilkt krustu pāri un teikt, ka tāds jautājums pašreiz nav risināms, jo šeit es atkal diemžēl saredzu tikai to pašu cīņu par balsīm, nevis cīņu par cilvēkiem un cilvēku veselību. Es domāju, ka mums ir pēdējais laiks pienācis, kad mūsu Saeima var kaut ko labu izdarīt Latvijai, un te ir viens moments, kad to var izdarīt, un ne tikai domājot par šīm atlikušajām 45 dienām, bet arī uz priekšu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj un deputāti! Es nācu runāties, jo manu, ka tūlīt tiks nokauts teļš un rītā nebūs govs. Ja "nogriezīsim" ðo likumu, tad rīt par to maksāsim. Un es patiešām par to nebrīnītos, ja jau jurists Endziņš runā pret šo - par šī 7.pielikuma svītrošanu. Cilvēks nevar zināt visu, bet, ka par to runā zinātnieks Kreituss, par to es ļoti brīnos, jo viņam noteikti ir jāzina visas šīs sekas, kas gaidāmas cilvēcei dabas piesārņošanas dēļ. Un ne tikai piesārņošanas rezultātā, jo cilvēks jau tagad kā tāds tārps ābolā savā zemeslodē ir iekrimties un izgrauzis šo zemeslodi jau tiktāl tukšu, ka mums vairs naftas krājumi ir, kā zinātnieki vērtē, 30 gadiem, ogles vērtē, tiesa, ilgākam laikam - kādiem 200 gadiem. Un mēs pat no šī viedokļa jau esam dabu izgrauzuši tukšu, bet tā šos resursus neatjauno. Mēs resursus esam izsmēluši, teiksim, no zemnieka viedokļa runājot. Arī tad mums, protams, ir lielas problēmas jau no vienas puses, jo zemniekam grūti izdzīvot, bet, ja tas pats zemnieks grib arī turpmāk dzīvot, tad viņam ir jāsaprot, ka katrs likums, kas piebremzē šo resursu, kurus mēs ievedam, izmantošanu, un katrs pasākums, kas veicinātu vietējās koksnes izmantošanu, par ko te jau runāja, katrs pasākums, kas veicinātu, teiksim, rapša eļļas izmantošanu, visu to degvielu izmantošanu, ko mēs varam saražot uz vietas, tas taču veicinās, šodien pievelkot jostu, rīt visas mūsu Latvijas attīstību. Tā ka te noteikti jāskatās tālāk. Cik sen vēl bija tas laiks, kad mēs nevīžojām 60 metru no mājas izgriezt kritušos kokus mežos. 60 metru no mājām puva koki, bet mēs 6000 kilometru vedām naftu. Tā ir mūsu nesaimnieciskā attieksme un joprojām ir arī tagad, lai gan koksnes izmantošanā ir it kā visam cita kārtība, jo koksni ir kur likt, to var eksportēt. Taču mežos joprojām nav kur likt malku, jo nav izdevīgi sagatavot šo malku. Šīs ievestās degvielas cenas to "spiež nost" un liek mums rīkoties nesaimnieciski.

Katrā ziņā mēs varam nopelnīt popularitāti varbūt uz vēlēšanām, šobrīd nobalsojot par šī pielikuma svītrošanu, bet man būtu kauns, ka tad, kad lasīs šīs stenogrammas varbūt pēc 5 gadiem, visi teiks: ai, ai, ai, kādus deputātus mēs toreiz bijām ievēlējuši! Es tomēr aicinu balsot par šī 7.pielikuma saglabāšanu katrā ziņā, un tad tik tiešām kā galējo variantu, protams, varētu balsot par šo Spuģa variantu, kas neprasa tik lielus šos nodokļus, jo varbūt tā tiešām vairāk ir principa lieta. Un vēl varētu uz trešo lasījumu vēlreiz parēķināt un vēlreiz izvērtēt, cik tad tas īsti ir un kur šie nodokļi aiziet, bet runas par svītrošanu nekādā gadījumā nedrīkst būt. Tad mēs sevi tiešām apkaunosiem visu puslīdz prātīgu cilvēku acīs.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! 8 minūtes, jo pēc tam ir pārtraukums.

G.Resnais (LZS).

Cienījamie kolēģi! Paldies Endziņa kungam, jo viņš pateica to, ko es gribēju teikt un ko es nepateiktu, jo man vienkārši pietrūktu drosmes tik atklāti un patiesi runāt par lietas būtību. Es aicinātu jūs uz citu, jo esmu nolēmis riskēt un balsot par šā pielikuma nestrīpošanu lielā cerībā, ka lielās sarunas šodien, kas šeit notika, novedīs pie liela darba laikā starp otro un trešo lasījumu, ka šie jautājumi tiks diferencēti un ka komisija to iestrādās trešajā lasījumā. Un, ja tas tā nenotiks ar tādu vientiesīgu cerību, tad mēs šo likumprojektu noraidīsim pavisam trešajā lasījumā.

Nenoliedzami, no dabas aizsardzības viedokļa skatoties, viss ir vajadzīgs un nepieciešams, un laikam šeit neatradīsies neviens, kas teiks, ka to nevajag. Taču ir otra lieta - sabiedrība nav spējīga maksāt! Un ar to ir jārēķinās, ka nav jau vairs spējīga maksāt ne tikai par padārdzinātu kurināmo, bet arī jau esošās cenas. Un tad, ja mēs runājam par laukiem, tad es tiešām neredzu, kurš ir tas zemnieks vai arī lauku apstrādātājs, kurš ir spējīgs maksāt paaugstinātu cenu kaut vai par zemes ielabošanu, kur agrotehnika prasa ik pēc 4-5 gadiem skābes noņemšanu un organiskās daļas palielināšanu humusā. Kaļķošanas materiāli jau šodien zemniekam - īpašniekam nav "paceļami" bez valsts palīdzības. Un šeit vienā kabatā ieliks - otrā izņems.

Kūdra - viens no ejošākajiem zemes organiskās daļas vairotājiem. Arī te ir tas pats, ka mēs neesam spējīgi to izdarīt. Un mēs šodien labi zinām, kāda ir vērtība, kāda ir cena lauksaimniecības produkcijai - pienam, gaļai, graudiem, pat izejot no šiem palīgmateriāliem, rēķinot pēc tā, cik maksā mākslīgie mēsli. Bet es aicinu: neturpināsim tomēr, jo šis likumprojekts ir izgājis jau uz otro lasījumu, un es ar zināmām bažām, bailēm un cerībām gaidu, ka mēs būsim tikpat aktīvi arī laikā starp otro un trešo lasījumu, ticēdams izpratnei. Ja tas neizdosies, tad noraidīsim trešajā lasījumā. Es domāju, ka deputāts Spuģis šeit ir devis pietiekoši labu kompromisa variantu, kas šeit no tribīnes laikam nav izsverams, bet komisijās pie galda it mierīgi ar zīmuli katru šo ierakstu var diferencēt un pārskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai visi ir runājuši? Nav. Aivars Kreituss. Lūdzu! Pilnas 5 minūtes. Es atvainojos, jums - tikai 4, jo tad ir pārtraukums.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Te es domāju, ka nevajadzētu no šīs tribīnes mēģināt runāt par dižošanos vēlētāju priekšā un tamlīdzīgi. Man tiešām ir viena liela priekšrocība jūsu priekšā, jo es vadīju lielu laboratoriju, un tā bija vienīgā Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtā, kura nodarbojās ar kaitīgo vielu satura pētījumiem gaisā - ar formaldehīdsēra piesārņojumu un tā tālāk. Tā ka, man liekas, jums nav nekāda pamata apšaubīt, ka es runāju profesionāli. Un, ja šeit kāds runā, ka es te kaut ko saku tīri emociju vadīts, tad tas absolūti tā nav. Es to saku, izejot no diviem aspektiem - izejot no tā, vai tas kaitējums ir lielāks pēdējā laikā vai nav, un izejot no tā, ko vispār cilvēkam tas var maksāt. Tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu būt tā, ka iznāk valodnieki vai ģeogrāfi priekšā un sāk runāt par ieiešanu civilizētā Eiropā. Šādus jautājumus, kur ir runa par zinātniskiem pētījumiem, par konkrētiem cipariem un par gaisa sastāvu, vajadzētu risināt tiem cilvēkiem, kuri to lietu saprot, nevis nākt šeit un emocionāli priekšā izrunāties.

Un es tiešām gribētu teikt, ka tas ir saistīts ar dižošanos vēlētāju priekšā, ja runā, teiksim, tādā veidā, kā es dzirdēju no Ābiķa kunga, par gribēšanu saimniekot Eiropā. Tad ir jābūt tikai pateicīgam par to, ka mūsu vēlētāji ir tik pacietīgi un nenāk ar kokiem šurp... Taču, ja piemin Āfriku, tad kādā Āfrikas valstī Ābiķis sen būtu tiešām izvārīts un apēsts. Par to vispār runa nav, jo cilvēku pacietība, uzliekot visu laiku maksājumus un tos neizvērtējot, bet šeit demagoģiski mēģinot kaut kā nopamatot, reiz taču var sasniegt šo pacietības mēru, tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā... Es brīnos arī par Siliņa kunga kaut kādām iebildēm, jo tās neiztur nekādu kritiku. Pirmām kārtām ērces nedzīvo kritušos kokos, bet gan zaļajā koka daļā, tātad ar šo te nav nekāda sakara un nav nekāda sakara arī ar pārējo kurināmo, kā viņu un cik daudz izlieto Latvijā. Latvijā tiešām pāriet uz šķeldi, pāriet uz koksni nevienā vien vietā, bet galvenais, ka sēra un formaldehīda saturs Rīgā un citur Latvijā ir krietni samazinājies, un mēs nevaram runāt par priežu nokalšanu tagad vai par nokalšanas draudiem, saistot to ar superfosfāta fabrikas likvidāciju. Superfosfāta fabrika izmeta milzīgus, daudz milzīgākos daudzumos sēru saturošus savienojumus gaisā, un tas, ka viņu likvidēja, bija pamatoti, tas bija liels sasniegums. Tas tagad ir likvidēts. Taču to nevar saistīt ar tiem niecīgajiem izmetumiem, kuri nāk no privātajām mājām vai no saimniecībām laukos. Es domāju, ka vienīgā profesionālā runa, ko es šeit dzirdēju, bija Spuģa mēģinājumi pamatot, kāpēc un cik arī mazāk - vajadzētu ko uzlikt.

Bet es domāju, ka šeit būtu jāsaņem pamatojums no tiem, kuri sagatavoja šo likumu. Tāds pamatojums, ka tas dos mums tik un tik latus un tie tiks aizvirzīti tur un tur. Pašreiz ir tikai vispārīga tabula, kā viņi tiks sadalīti, un atkal nav nekāda pamatojuma šeit, bet iznākt priekšā un kaut ko runāt par Hārvardas vai citu universitāti, kurā 900 reižu esot pierādīts, ka vairāk ir kaitējuma, ja šādu nodokli neuzliek... Mīļie kungi, pasakiet, cik tad šeit cilvēks saņem, kā es vienmēr esmu aicinājis, un pasakiet, kādu postu viņam nodara šāds cenas papildu pielikums, jo viņš vienkārši ziemā salst. Pensionārs nevar savu māju apkurināt, viņš vienkārši salst, un šis ļaunums viņam ir daudz lielāks.

Protams, mēs pēc laika varam runāt par nepieciešamību šādu nodokli uzlikt, un to arī vajadzēs uzlikt, bet mums visiem ir jāsaprot, kāds šeit ir pārejas periods. Izgudrojot jebkādu nodokli, arī pievienotās vērtības nodokli, ir jāpasaka skaidri un gaiši, kādas ir algas šodien un kādu mēs procentuālo slodzi uzliekam, arī kādu inflāciju tas rada. Tāpēc es domāju, ka ir pilnīgi nepamatota šāda neargumentēta mēģināšana šādu nodokli uzlikt, jo es šeit redzu tikai mēģinājumu veidot ministrijai ārpusbudžeta līdzekļus. Es gribētu dzirdēt, cik lieli šie līdzekļi ir absolūtajā izteiksmē, kur tie tiks novirzīti un kā tad viņi tiks novirzīti šo slimo ārstēšanai, vai kaut ko tamlīdzīgu. Šis mehānisms, protams, te nav ne parādīts, ne arī iztirzāts, te ir vienkārši tīri klajš mēģinājums iekasēt naudu, vienā gadījumā - ārpusbudžeta veidošanai, otrā gadījumā - vēl kaut kam citam, par visu to apsolot, ka kaut kas tiks atdots pašvaldībām. Absolūti nekādi cipari šeit nebija parādīti, un es domāju, ka manu runu nekādi nevajadzētu saistīt ar kaut kādu priekšvēlēšanu kampaņu. Es pārstāvu demokrātisko partiju "Saimnieks", un mēs konkrēti visu laiku esam iestājušies gan par saprātīgas nodokļu politikas veidošanu, gan par to, ka šeit ir jānāk priekšā ar konkrētiem aprēķiniem. Un man bija ļoti patīkami dzirdēt, ka šeit arī "zaļo" pārstāvji un vadītāji iestājas par tādu pašu pozīciju. Tiešām tas ir ļoti patīkami un patīkami ir arī dzirdēt aplausus no LNNK puses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pulkstenis ir 15.00. Vai pabeigsim balsojumu vai dosimies pārtraukumā? Balsosim. Lūdzu zvanu! Tātad vispirms balsosim par 7.pielikumu 19.lappusē. Vispirms balsosim par deputātu Kreitusa, Kreituses, Čepāņa priekšlikumu - svītrot 7.pielikumu. Atkarībā no balsojuma pēc tam būs iespējams balsot arī par deputāta Spuģa un Māra Graudiņa priekšlikumiem. Vai pret procedūru nav iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par deputāta Kreitusa, Kreituses un Čepāņa priekšlikumu - svītrot 7. pielikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

Vai tālāk varam balsot par likumu kopumā? Vai tur tālāk seko vēl...?

A.Poča. Nē, tur ir vēl arī 8. pielikums... Es atvainojos, ir vēl 8. pielikums...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Līdz ar to varam zvanīt, lai balsotu par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā, bet pirms tam mums ir jābalso par deputāta Endziņa ierosinājumu, ko viņš lūdza 136. panta...

A.Poča. Es ļoti atvainojos sēdes vadītājam, bet vai es drīkstu, lūdzu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. 7. pielikums - tas ir tikai viens pielikums, bet pēc tam seko vēl 8. pielikums, kur kopumā par 8. pielikumu - svītrot to vai nesvītrot - nav priekšlikumu, bet ir priekšlikumi par 8. panta atsevišķu punktu redakcijām, kuras mums tomēr būtu jāizskata un jāizsaka sava attieksme. (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukums!")

Sēdes vadītājs. Nu tad darīsim to pēc pārtraukuma, jo šeit deputātu izsaucieni liecināja, ka viņiem citu iebilžu un priekšlikumu nav, bet, ja jums ir kādi priekšlikumi kā referentei, tad tos izskatīsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums - pussstunda.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Zvaniet, lūdzu! Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Turpinām. Lūdzu, referente!

A.Poča (LC).

Tātad, cienījamā Saeima, mums atlicis izskatīšanai tikai 8. pielikums - "Dabas resursu nodokļa likmes par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu (pēc depozītu - atmaksājumu sistēmas)".

Par pirmo pozīciju - "Minerāleļļas" - ir saņemti trīs priekšlikumi. Te ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, zemkopības ministra Ūdra priekšlikums un vides aizsardzības valsts ministra Emša priekšlikums, kuri pēc būtības visi trīs paredz samazināt likmi minerāleļļām. Komisija atbalstīja Zaščerinska kunga priekšlikumu par minimālāko no šīm likmēm - 2 santīmi par litru. Līdz ar to, ja Saeima atbalsta šo priekšlikumu, tad Ūdra kunga un Emša kunga priekšlikumi nebūtu jāizskata.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas lēmumu? Nav iebildes.

A.Poča. Nākošais ir vides aizsardzības valsts ministra Emša priekšlikums - papildināt šo pielikumu ar sadaļu - "Ðķīdinātāji un naftas pārtvaices produkti (izņemot degvielas)", un noteikt likmi - 5 santīmi par litru, paredzot arī dažādus normatīvus atmaksājumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Neatbalstīja kādu iemeslu pēc? Nevis tāpēc, ka principiāli iebilst, ka tos vajadzētu aplikt, bet tāpēc, ka šim priekšlikumam vajadzētu būt diferencētam - pa dažādiem patērēšanas veidiem, tas ir, vairumā vai mazumā, lielos vai mazos fasējumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par otro resursu - "Baterijas un akumulatori", kur bija izdalīts svins un citi, kur bija dalījums pēc elementu skaita šajos akumulatoros un baterijās. Zemkopības ministrs Ūdris ierosināja šo pozīciju mainīt - tātad mainīt gan nosaukumu otrajam apakšpunktam... es atvainojos, mainīt pirmajam apakšpunktam nosaukumu un diferencēt likmes atkarībā no akumulatora ietilpības, nevis sekciju skaita. Komisija atbalstīja Emša kunga priekšlikumu par citu redakciju, kura tur ir precīzāka, mūsuprāt.

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par pozīciju - "Baterijas un akumulatori" - bija arī deputāta Graudiņa priekšlikums - precizēt šo preču nosaukumu, un tas arī ir iestrādāts ministra Emša priekšlikumā.

Par trešo sadaļu priekšlikumu nebija.

Par ceturto pozīciju priekšlikumu nebija.

Par piekto bija vides aizsardzības valsts ministra Emša kunga priekšlikums - precizēt produktu nosaukumus, to sadalījumu. Komisija to atbalstīja.

Par sesto pozīciju priekšlikumu nebija.

Par septīto - priekšlikumu nebija. Par 7. punkta pirmo daļu priekšlikumu nebija, par otro daļu bija vides aizsardzības valsts ministra Emša priekšlikums - precizēt redakciju un samazināt likmi no 5 santīmiem uz 4 santīmiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Līdzīgs priekšlikums bija arī par sadaļu - "Plastmasas, metāla un kartona tara" - samazināt likmi par santīmu. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Vides un sabiedrisko lietu komisija ierosināja precizēt piezīmju tekstu, un šis priekšlikums ir precīzāk izteikts Emša kunga redakcijā. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Zemkopības ministrs Ūdris ierosināja nemainīt dabas nodokļa likmes, bet izdarīt izmaiņas likuma "Par uzņēmuma ienākumu nodokli" 18. pantā, nosakot, ka nodokļa atlaide par katru lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru ir 13 lati. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo būtu ārkārtīgi grūti uzņēmuma ienākumu nodokļa piemērošanas gaitā administrēt šī dabas resursu nodokļa likmes. Ja Saeima uzskata, ka ministra Ūdra priekšlikums nav atbalstāms, kā to vēlējās Budžeta komisija, tad visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai pret pēdējo komisijas priekšlikumu nav iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Iespējami divi balsojumi, secība sekojoša: vispirms balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu - nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. Un otrs balsojums - par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Pret procedūru nav iebildes?

Balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu - nodot atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts priekšlikums.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 5. Pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Poča. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 21. augustam, pirmdienai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Attiecībā uz šā likumprojekta trešo lasījumu ir divi priekšlikumi. Vienu no tiem jūs, kolēģi, varat redzēt dokumentā nr. 685, un otrs, tā kā tas tapa nedaudz vēlāk, ir redzams dokumentā nr. 685-A. Abi šie priekšlikumi ir izstrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Pirmais tātad ir 16. pantā. Šeit no teksta tiek izņemta ārā atsauce uz Zemessardzes štāba priekšnieku, jo saskaņā ar likuma "Par Zemessardzi" grozījumiem tagad Zemessardzes pirmais cilvēks un augstākā amatpersona ir Zemessardzes komandieris. Tātad, protams, arī informācijas dienests ir pakļauts viņam - tā, kā tas ir noteikts nolikumā.

Komisija iesaka šādu variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Līdz ar to 16. panta redakcija ir apstiprināta.

A.Līgotnis. Un otrs ir hronoloģiskā ziņā vēlāk tapušais priekšlikums, taču secības ziņā tam it kā būtu bijis jābūt pirms iepriekš izskatāmā. Tātad ir labojums 13. pantā. Šeit ir nepieciešams izdarīt labojumu tā iemesla dēļ, ka likums par civildienesta ierēdņiem, kā arī likums par valsts drošības iestādēm un Satversmes aizsardzības biroju tapa dažādos laikos un tajos ir iezagušās, ir iestrādātas savstarpējas pretrunas, kas Satversmes aizsardzības birojam liedz uzsākt darbu un sekmīgi strādāt. Šā priekšlikuma nolūks ir šīs pretrunas likvidēt, noteikt likuma prioritāti tajos strīdīgajos jautājumos, kas attiecas uz personālsastāva komplektēšanu. Nekādu iebildumu pret šādu priekšlikumu komisijai nebija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildes?

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu nav, un es lūdzu balsot par šiem grozījumiem trešajā, galīgajā, variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, 3 - atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Bûvniecības likums". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā runās Aristids Lambergs - LNNK deputāts. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tātad Būvniecības likuma projektu izskatīsim trešajā lasījumā. Strādāsim ar dokumentu nr. 733.

Ar jūsu atļauju, priekšsēdētāja kungs, es pieminēšu tikai tos punktus un nodaļas, kur ir izmaiņas vai papildinājumi.

Sēdes vadītājs. Jā, tas arī atbildīs Kārtības ruļļa prasībām.

A.Lambergs. Paldies. Tātad pirmajā nodaļā - "Vispārīgie noteikumi" - ir priekšlikums izteikt 1. panta 7. punktu (terminu "bûvētājs") šādā redakcijā: "bûvētājs - fiziskā vai juridiskā persona, kura veic būvniecību saviem spēkiem vai kā pasūtītāja būvniecību uzdevusi būvuzņēmējam". Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas pēc būtības ir tikai precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka izteikt 1. panta 9. punkta terminu "bûvinspekcija " ðādā redakcijā: "bûvinspekcija - valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli". Arī tas pēc būtības ir tikai precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka izteikt 1. panta 10. punkta terminu "bûvinspektors" ðādā redakcijā: "bûvinspektors - amatpersona, kas kontrolē likumu un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu būvniecības procesā." Arī tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais. Atbildīgā komisija (vadītājs ir A.Šteinerta kungs) iesaka izteikt 1. panta 15. punkta terminu "bûvprakses sertifikāts" šādā redakcijā: "bûvprakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā un atļauj tai vadīt būvniecību, kā arī veikt būvniecības kontroli un pārraudzību". Pēc būtības tas ir otrā lasījuma redakcijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. Arī nākamais ir Juridiskā biroja ieteikums - aizstāt 1.panta 18.punktā vārdus "bûves īpašnieka" ar vārdu "bûvētāja". Arī tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Ir atbildīgās komisijas ieteikums - svītrot 1.panta 21.punktu (terminu "pasūtītājs") un attiecīgi arī visā likuma tekstā svītrot vārdu "pasūtītājs", jo atbildību nes būvuzņēmējs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais priekšlikums ir 4.lappusē. Arī tas ir Juridiskā biroja ieteikums - aizstāt 1.panta 24.punktā vārdus "Latvijas būvnormatīvu sadaļa" ar vārdiem "Ministru kabineta izdotie noteikumi". Precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Ir Juridiskā biroja ieteikums aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus "tiesības, pienākumus" ar vārdiem "viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā". Arī tas ir otrā lasījuma redakcijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. Attiecībā uz šo pašu pantu, tas ir, 2.pantu, ir vēl viens priekšlikums - aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus "attiecīgo institūciju kompetenci būvniecībā" ar vārdiem "valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju komptenci būvniecības jomā". Arī tas ir tikai precizējums, kas uzlabo otrā lasījuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Lambergs. 3.pants. Tas ir 5.lappusē. Arī tur ir Juridiskā biroja ieteikums - svītrot 3.panta pirmās daļas otro teikumu. Pēc būtības tā ir pārmaiņa, jo šī daļa ir jau ietverta 3.panta otrajā daļā. Tātad ir priekšlikums šo tekstu izņemt ārā no pirmās daļas un iekļaut otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Tātad tagad ir šāds priekšlikums: papildināt 3.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Bûvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus." Komisija atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Papildināt 3.panta otrajā daļā tekstu pēc vārdiem "vai pagasta ģenerālplāns" ar vārdu"detālplānojums". Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un arī mūsu komisija atbalstīja šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Ir Juridiskā biroja ieteikums - papildināt 3.panta trešajā daļā tekstu pēc vārdiem "elektrodrošības un citām prasībām" ar vārdiem "kuras nosaka attiecīgie normatīvie akti". Komisija to atbalstīja. Tas arī ir tikai precizējums, kas uzlabo likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Tagad esam nonākuši 6.lappusē. Otrā nodaļa - "Bûvniecības pārraudzība". Juridiskais birojs iesaka izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence būvniecības jomā". Šis teksts vairāk atbilst šīs nodaļas būtībai. Komisija atbalsta šo maiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs iesaka izteikt 4.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un šo institūciju amatpersonu rīcību būvniecības jomā". Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. 7.lappuse. Ir priekšlikums svītrot 5.panta otro daļu. Tas ir deputāta Lamberga ieteikums, jo jau 5.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Ministru kabinets izveido Latvijas Būvniecības padomi un apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Latvijas Būvniecības padomes nolikumu. Šeit, otrajā daļā, ir uzskaitītas daudzas organizācijas, kuru pārstāvjiem it kā būtu jābūt šajā padomē. Gadu gaitā var mainīties šo organizāciju nosaukumu saraksts, var tikt papildināts ar citām organizācijām, tādēļ es uzskatu, ka likumā nevajadzētu tieši uzskaitīt katru organizāciju, no kuras būtu jābūt pārstāvim. Līdz ar to es uzskatu, ka vajadzētu apmierināties ar pirmo daļu, kas nosaka - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs iesaka aizstāt 5.panta trešās daļas 3.punktā vārdu "izstrādāt" ar vārdu "izskatīt". Komisija to atbalsta. Tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Tagad - 8.lappuse, 7.pants. Juridiskais birojs iesaka aizstāt 7.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus: "attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā" ar vārdiem "attiecīgā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā". Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Vēl par 7. pantu. Juridiskais birojs iesaka izteikt 7.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas)". Komisija atbalsta šo priekšlikumu. Tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka izteikt 7.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā: "kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības būvniecības jomā". Komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Tagad, lūdzu, pāršķiriet lappusi! 9. lappuse. Juridiskais birojs iesaka izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā: "Bûvniecību pilsētas un pagasta teritorijā pārzina un kontrolē amatpersonas, kas šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmušas būvprakses sertifikātu. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgus tehniskos vai kontroles dienestus vai uzdot šajā pantā minēto pienākumu izpildi personām, kurām ir būvprakses sertifikāts." Komisija atbalsta šo precizējumu 7.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Trešā nodaļa - "Sertifikātu un licenču izsniegšana būvniecības dalībniekiem". Atbildīgā komisija papildina 8.panta pirmajā daļā tekstu pēc vārdiem "ir tiesības" ar vārdiem "vadīt un".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. 9.lappusē nav nekādu papildinājumu. 11.lappusē ir priekšlikums par 13.pantu: aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdu "bûves" ar vārdu "bûvētājs" un ceturtajā daļā vārdus "bûves īpašnieks" ar vārdu "bûvētājs". Juridiskais birojs un atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. 12.lappuse, 14.pants. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" iesaka papildināt 14.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Bûvētājam, ja tas vēlas pieslēgties inženierkomunikācijām, nepieciešams līgums ar zemes īpašniekiem, caur kuru zemēm ierīkojamas attiecīgās komunikācijas. Strīdus gadījumā būvētājs var sniegt tiesā prasību par servitūta noteikšanu." Atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo otrā lasījuma teksts ir skaidrāks un precīzāks.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!

A.Lambergs. Arī frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu: papildināt 14.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Par savu īpašumu izmantošanu inženierkomunikāciju vajadzībām zemes īpašnieki ir tiesīgi saņemt nomas maksu, kuras maksimālo lielumu var noteikt Ministru kabinets." Atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsot? Nelūdz. Tālāk!

A.Lambergs. 13.lappuse. Juridiskais birojs iesaka aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdu "izdevušas" ar vārdu "izstrādājušas". Es atvainojos! Šis ir iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona, nevis Juridiskā biroja priekšlikums. Es atvainojos! Tātad vēlreiz atkārtošu: aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdu "izdevušas" ar vārdu "izstrādājušas". Atbildīgā komisija to neatbalstīja, jo uzraudzības iestādes neizstādā būvniecības noteikumus, bet gan uzrauga.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji nelūdz balsojumu. Tālāk!

A.Lambergs. Tad vēl par šo 16.pantu Juridiskais birojs šajā gadījumā ir iesniedzis sekojošu izmaiņu - izslēgt 16.panta trešajā daļā vārdus "un institūcijām, kuras izdevušas minētās normas un noteikumus". Atbildīgā komisija atbalstīja šo Juridiskā biroja ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. Nākamais ir 18.pants. Ir Juridiskā biroja iesniegums - aizstāt 18.pantā vārdus "bûves īpašniekam" ar vārdu "bûvētājam". Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. 14.lappusē piektā nodaļa. Juridiskais birojs iesaka sekojošas izmaiņas - izteikt 22.panta otro teikumu šādā redakcijā: "Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets". Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. 15.lappuse. 25.pantā iekšlietu ministrs J.Ādamsons iesaka izdarīt sekojošas maiņas - aizstāt 25.panta trešajā daļā vārdus "ražotājs (piegādātājs)" ar vārdu "tirgotājs". Atbildīgā komisija atbalsta šo.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. 16.lappuse. Sestā nodaļa - "Bûvuzraudzība". Juridiskais birojs par 26.pantu iesaka sekojošo - aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus "bûves īpašniekam" ar vārdu "bûvētājam". Atbildīgā komisija atbalsta šīs izmaiņas, jo tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Par šo pašu pantu Juridiskais birojs iesaka sekojošo - izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā: "Bûvētāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā, ja tās nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem". Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Lambergs. 27.pants. Juridiskā komisija iesaka sekojošas izmaiņas - aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus "bûves īpašniekiem" ar vārdu "bûvētājiem". Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. 27. pantā Juridiskā komisija iesaka vēl sekojošu maiņu - izslēgt 26.panta trešajā daļā vārdus "ja tie nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem". Tas ir precizējums, lai novērstu zināmu liekvārdību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Tagad 17.lappusē septītā nodaļa - "Bûvniecības kontrole". Iekšlietu ministrs J.Ādamsons ieteic sekojošu izmaiņu - papildināt 29.pantu pirmajā daļā pēc vārdiem "Valsts būvinspekcija" ar vārdiem "bet tās ugunsdrošības uzraudzību - Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienests saskaņā ar likuma "Par ugunsdrošību"prasībām". Atbildīgā komisija neatbalstīja šo papildinājumu, jo tas ir atrunāts likumā "Par ugunsdrošības uzraudzību". Tur jau tas ir atrunāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs iesaka sekojošu izmaiņu - izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: "Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti". Tas ir precizējums, un atbildīgā komisija atbalsta šādu izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Lambergs. Nākamais priekšlikums ir par 30. pantu. Juridiskais birojs iesaka sekojošu maiņu - izteikt 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja būvniecība notiek bez noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilst būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu vai iespēju turpināt būvniecību". Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

A.Lambergs. Bez tam Juridiskā komisija iesaka papildināt 30.pantu ar piekto daļu šādā redakcija: "Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas". Šī ir jauna daļa, kuru arī atbildīgā komisija atbalsta. Tas tikai papildina likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Vēl no Juridiskā biroja puses par 30. pantu ir vairāki ieteikumi. Un tie ir šādi - izteikt 30.panta piekto daļu kā 30.panta sesto daļu, tas vienkārši sakārto secību. Atbildīgā komisija atbalsta šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Nākamais priekšlikums arī ir līdzīgs - izslēgt 30.panta piektajā daļā vārdus "vai tiesa". Tas sakārto likumu un to precizē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Lambergs. Vēl trešais - aizstāt 30.panta piektajā daļā vārdus "bûves īpašnieks" ar vārdu "bûvētājs". Tas pats precizējums, kas parādījās jau agrāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Lambergs. 19.lappusē astotā nodaļa - "Sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana". Juridiskais birojs iesaka sekojošas izmaiņas - aizstāt 31. panta trešajā daļā vārdus "ðīs būves vai tās daļas nojaukšanu" ar vārdiem "ðīs būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu". Šis papildinājums ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Lambergs. Tad vēl - aizstāt 31. panta trešajā daļā vārdus "ar nojaukšanu" ar vārdiem "ar savešanu kārtībā vai nojaukšanu". Tas arī ir precizējums, un attiecībā uz trešo daļu atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tagad esam 20. lapaspusē. 9.nodaļa - "Atbildība un apdrošināšana būvniecībā". Te atbildīgā komisija ir ieteikusi sekojošas izmaiņas - izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties kādam no būvniecības dalībniekiem vai trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā". Tas papildina iepriekšējo 33.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Lambergs. Par 35.pantu. Juridiskais birojs iesaka sekojošo - aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdu "pasūtītājam" ar vārdiem "citiem būvniecības dalībniekiem". Tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Lambergs. 21.lapaspusē 10.nodaļa - "Starptautiskie līgumi". Juridiskais birojs iesaka: "Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi būvniecības noteikumi kā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi."

Otrais: "Ja starptautiskajā līgumā, kas nav apstiprināts Saeimā, paredzēti citādi būvniecības noteikumi kā Latvijas likumos, piemērojami Latvijas likumu noteikumi." Atbildīgā komisija neatbalstīja šo Juridiskā biroja labojumu, jo uzskatīja, ka otrā lasījuma teksts jau nosaka attiecības ar starptautiskajiem līgumiem, un tas ir daudz skaidrāks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Lambergs. 22.lapaspuse - "Pârejas noteikumi".

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumus. Kāpēc? No tāda teksta, kāds ir iesniegtais atbildīgās komisijas teksts, izriet, ka starptautiskā līguma norma ir augstāka neatkarīgi no tā, vai viņa ir ratificēta Saeimā vai nav. Mūsu likumdošana pasaka skaidri un gaiši - ja ir starptautisks līgums vai kāda konvencija un ja Saeima to ir ratificējusi, tad tādā gadījumā, ja ir kolīzija, ir spēkā šī starptautiskā norma, bet, ja šī procedūra nav bijusi, tad tomēr viņa nevar būt spēkā. Tā ka es tomēr aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Kā mēs to varam izdarīt sakarā ar Kārtības rulli?

A.Endziņš. Balsojot!

Sēdes vadītājs. Bet Juridiskais birojs, ja viņu neatbalsta komisija...

A.Endziņš. Bet, ja kāds no deputātiem atbalsta, un es to atbalstu... viņa ir šeit uzrādīta, bet komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Es sniedzu šo te motivāciju un aicinu Saeimu tomēr balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim. Es par šo detaļu gribēju atzīmēt, ka viņa nav Kārtības rulli paredzēta, un, ja formāli pieiet Kārtības rullim, tad līdz šim mēs tādas lietas nebalsojām. Taču, Juridiskās komisijas vadītājs tādā veidā Kārtības rulli traktē, tad mēs, protams, varam balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Juridiskā biroja redakciju 37.pantam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 17. 37.pants pieņemts Juridiskā biroja redakcijā. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs. "Pârejas noteikumi". Juridiskais birojs iesaka sekojošo - izteikt "Pârejas noteikumu" 2.punktu šādā redakcijā: "Ðā likuma 33. un 34.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad tiks pieņemts likums "Par obligāto apdrošināšanu"". Atbildīgā komisija to neatbalstīja, bet gan ieteica sekojošo - izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā: "Ðā likuma 10., 33. un 34.panta noteikumi piemērojami ar 1996.gada 1.martu." Ðis jautājums ir par apdrošināšanu - par būvapdrošināšanu, būvniecības apdrošināšanu, un šeit otrajā lasījumā ir noteikts, ka ir jāgaida līdz Apdrošināšanas likuma pieņemšanai. Atbildīgā komisija uzskatīja, ka būvniecībā apdrošināšana ir ļoti nepieciešama, un līdz ar to arī uzskatīja, ka 1996.gada 1.marts ir termiņš, kad vajadzētu stāties spēkā šim likumam, kas pieprasa, ka visa būvniecības darbība ir obligāti jāapdrošina.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šajā gadījumā arī es gribētu atbalstīt ieteikumu balsot par šo Juridiskā biroja priekšlikumu tādēļ, ka zināmā mērā tas ir loģisks. Ja mēs pieņemam šajā likumā obligāto apdrošināšanu pirms tam, kad vispār tāda norma Latvijā vēl nav pieņemta, tad tas būtu liels neloģisms, un es Juridiskā biroja priekšlikumu uzskatu par daudz loģiskāku. Tādēļ aicinu par viņu balsot.

A.Lambergs. Es tomēr gribu aizstāvēt komisijas uzskatus, ka apdrošināšana būvniecībā ir ļoti nepieciešama, taču vēl nav zināms, kad tiks izstrādāts un pieņemts šis Obligātās apdrošināšanas likums. Līdz ar to komisija uzskata, ka ir darījusi svētīgu darbu, veicinot šīs apdrošināšanas obligātu pieņemšanu Būvniecības likuma ietvaros. Protams, mēs varam to izšķirt balsošanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mūsu tautsaimniecībā bija ļoti vajadzīgs likums "Par obligāto apdrošināšanu" un ka viņš dažādu mūsu haotiskās dzīves cēloņu dēļ kavējas, es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, lai šo likumu ātrāk ieviestu, un nobalsot par komisijas priekšlikumu - tātad par termiņu 1996.gada 1.martu. Lai likums ātrāk ienāktu dzīvē.

A.Lambergs. Gribu tikai pieminēt, ka civiltiesiskās atbildības likums par apdrošināšanu ir pieņemts, tas attiecas uz autovadītājiem. Tātad autovadītājiem ir obligāti jāapdrošinās. Tādēļ šinī gadījumā arī būvniecības sfērā būtu jāapdrošinās. Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Kārtības ruļļa 95.panta otrā daļa: "Priekšlikumus, kas attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju, var iesniegt arī Saeimas juridiskais dienests". Gan iepriekšējo, gan arī šo balsojumu, pēc konsultēšanās ar Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu, var attiecināt uz šo Kārtības ruļļa pantu. Mūsu iepriekšējie precedenti, kurus es atceros, bija saistīti ar citām lietām, tāpēc te būtu tiesiski, ja mēs balsotu par Juridiskā biroja priekšlikumu un pēc tam - par komisijas priekšlikumu. Vai pret procedūru nav iebildes? Nav. Es nolasīšu, lai šeit mums būtu skaidrība. Tātad tagad balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā: "Ðā likuma 33. un 34.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad tiks pieņemts likums par obligāto apdrošināšanu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 4, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to komisijas redakcija nav balsojama.

A.Lambergs. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir iesniegusi divus papildinājumus pārejas noteikumiem. Sekojoši - papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu (pēc 2.punkta) šādā redakcijā: "1. Līdz 1998.gada 1.martam 31.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz būvēm, kuras bijušas nacionalizētas vai citādi prettiesiski atsavinātas un kuras bojā ainavu, ja iemesls šādam būvju tehniskajam stāvoklim radies periodā, kad tās nav atradušās likumīgā īpašnieka valdījumā." Atbildīgā komisija atbalsta frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ðo 1.punkta papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Lambergs. 2.punkts: "Gadījumā, ja šādu būvju lietošana ir bīstama, tad šajā likumā un Civillikuma 1084.pantā paredzētā atbildība attiecināma uz personu, kuras vainas rezultātā būve nonākusi lietošanai bīstamā stāvoklī." Atbildīgā komisija neatbalstīja šo, jo ēkas jaunais īpašnieks nav atbildīgs par labo izskatu, bet gan par drošību. Šinī gadījumā tas nozīmē, ka, ja pieņem šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" otro priekšlikumu, var rasties nopietnas komplikācijas, runājot par šo Padomju varas laika būvi, kas tagad ir nacionalizēta. Kurš gan tagad var fiksēt atbildību un kas ir izraisījis tanī laikā šīs būves nedrošo situāciju? Tātad pēc pašreizējiem civillikumiem īpašnieks gan ir atbildīgs par drošību, bet nav atbildīgs par estētisko skatu attiecībā uz denacionalizēto īpašumu. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pārejas noteikumu 3.punkta pirmās daļas 2.apakšpunkta redakciju, kuru iesaka frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 17, atturas - 12. Nav kvoruma. Zvanu, lūdzu! Lūdzu vēlreiz balsot. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par -14, pret - 29, atturas - 19. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Lambergs. Tālāk Juridiskais birojs iesaka izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā: "Vides un reģionālās attīstības ministrija būvniecības lietu pārzināšanu pagastos un rajona pilsētās līdz 1997.gada 1.jūlijam, republikas pilsētās līdz 1996.gada 1.martam var uzdot lietpratējam, kuram nav būvprakses sertifikāta." Atbildīgā komisija daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu, izsakot šādā redakcijā: "6. Vides un reģionālās attīstības ministrija būvniecības lietu pārzināšanu un kontroli pagastos un rajonu pilsētās līdz 1996.gada 1.jūlijam, bet republikas pilsētās līdz 1996.gada 1.martam var atļaut veikt lietpratējam, kuram nav būvprakses sertifikāta." Tātad pirmajai instancei mainīts ir datums no 1997.gada, ko ieteica Juridiskais birojs, uz 1996.gada 1.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes pret šo komisijas redakciju? Nav. Pieņemta.

A.Lambergs. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi šim likumam trešajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā pateicos it sevišķi Juridiskajam birojam un visiem pārējiem deputātiem, kuri ir aktīvi piedalījušies šī ļoti nozīmīgā likuma īstenošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Bûvniecības likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļš".

A.Līgotnis (LC).

Šajā likumprojektā ir tikai viens priekšlikums, tā autore - deputāte Poča. Pēc būtības šis priekšlikums pārstrukturē pirmajā lasījumā apstiprināto 34.panta tekstu, padarot to uzskatāmāku, precīzāku. Un vēl otrs moments, kas šeit ir jauns. Tas nosaka, ka ne mazāk kā 10% no Iekšlietu ministrijas policijas speciālajā budžetā ieskaitītajām summām par uzliktajiem naudas sodiem un konfiscētajām mantām tiek izmantoti attiecīgā personāla materiālajai stimulēšanai. Tātad katrs policists, kas kaut ko lietas labā būs darījis, arī saņems attiecīgu atalgojumu. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

A.Līgotnis. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", otrais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

A.Līgotnis. Šis ir analoģisks grozījums likumā - tāds pats kā deputātes Počas priekšlikums. Analoģisks iepriekšējam, bet tas tikai attiecas uz robežsargiem. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir akceptējusi. Lūdzu nobalsot "par" un arī balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Līgotnis. Un arī priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" bija iesniegts un pieņemts pirmajā lasījumā. Te bija priekšlikums - papildināt 22.pantu. Un šis pants skan tā: "Ar muitas nodokli netiek aplikti... " Tātad papildināt to ar jaunu 23.apakšpunktu, kurā tiktu ietverti masu informācijas līdzekļi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Nekādi priekšlikumi vai papildinājumi uz otro lasījumu par to nav saņemti, un komisija lūdz nobalsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

O.Kehris. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūgtu uzskatīt 15.augustu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". Lūdzu, turpiniet!

O.Kehris. Godātie deputāti! Attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu ir saņemti vairāki priekšlikumi, un tie ir izklāstīti dokumentā nr.692 un ir apkopoti tabulā.

Par likumprojekta nosaukumu. Juridiskā komisija ir ieteikusi mainīt likumprojekta nosaukumu, proti: "Valsts kontroles revīzijas reglaments". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 1.pantā Juridiskā komisija iesaka novērst pretrunas starp likumprojekta 1.pantu, kur minēts termins "valsts garantēti līdzekļi", un likuma "Par Valsts kontroli" 4.pantu, kurš satur atsauci uz finansējumu no valsts līdzekļiem. Ieteikums ir atbalstīts un ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

O.Kehris. Likumprojekta 1.pantā vārdi "sabiedriskās organizācijas" ir aizstāti ar vārdiem "sabiedriskās organizācijas un to apvienības". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

O.Kehris. Tālāk - 3.pants. Juridiskā komisija iesaka izteikt pantu šādā redakcijā: "Revīzijas nosaka valsts kontrolieris vai Valsts kontroles revīzijas departamentu vadītāji." Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. 4.pants. Tieslietu ministrs Apsītis iesaka papildināt 4.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, proti: "Secinājumi izdarāmi uz revīzijā iegūto un pārbaudīto dokumentu pamata." Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. Nākamais ir priekšlikums, kas ir saņemts par 25.pantu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums svītrot 25.panta pēdējo daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. 26.pantā komisija ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt pantu ar jaunu teikumu: "Projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

O.Kehris. Tālākie priekšlikumi skar jau ceturtajā daļā 53.pantu. Ir saņemts un arī atbalstīts ministra Apsīša priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu teikumu: "Valsts kontroles revīzijas departamenta lēmumi par uzrēķiniem ir izpildāmi bezstrīdus kārtībā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. "Pârejas noteikumos" Juridiskā komisija ir ieteikusi paredzēt, ka likums stājas spēkā nevis ar tā izsludināšanas dienu, bet vispārējā kārtībā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanai mēs dotu 5 dienas, proti, termiņā būtu 15.augusts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Pēc pirmā lasījuma nav iesniegts neviens priekšlikums un neviens arī mūsu komisijā nav izstrādāts, varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Par procedūru? Jo priekšlikumu, kurus varētu apspriest, mums nav. Lūdzu! Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Es aicinu - varbūt, pirms mēs balsojam par to, kurš lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, būtu labi, ja komisija vismaz liktu mums priekšā to 10.panta ievadu un 12.panta ievadu, lai mēs varam redzēt, kas ir tas, kas lemj, un tad mēs varēsim varbūt labāk orientēties grozījumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu to izdarīt trešajā lasījumā.

A.Līgotnis. Gatavojot trešo lasījumu, tas tiks izdarīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Līgotnis. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.augustam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi".

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es jūs lūdzu atbalstīt Ārlietu komisijas 1995.gada 22.jūnijā ieteikto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Likums ir izstrādāts saskaņā ar 1944.gada Čikāgas konferenci par civilo gaisa satiksmi. Es jūs lūdzu vispirms nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta.

A.Kiršteins. Paldies. Tā kā šis ir standarta līgums, kas ir jau noslēgts ar vairākām citām valstīm, es domāju, ka šeit nekādu praktisku labojumu vairs nebūs, tāpēc, ja kādam ir priekšlikumi par šo mūsu izstrādāto likumprojektu, tos vajadzētu iesniegt, es domāju, ne vēlāk kā nākamo pirmdien, un nākamo ceturtdien mēs šo likumu varētu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par iezīmēto perspektīvu, bet tagad balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Vai pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu un nākamo ceturtdienu, 17.augustu ir iebildes? Nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Likumprojekts "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai". Vienu mirklīti! Es esmu paziņojis, kurš likumprojekts tagad ir apspriežams, un aicinu ziņotāju. Vai ir kādi procedūras pārkāpumi? Lūdzu!

J.Tupesis. Godātais priekšsēdētāj! Uzskatu, ka abi šie likumprojekti nav virzāmi pirmajam lasījumam. Tā ir vairāk kā procedūra. Es nolasīšu Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu (šā panta otrais teikums): "Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus." No šā Satversmes panta izriet arī mūsu Kārtības ruļļa 87.pants. Nolasīšu Kārtības ruļļa 87.panta otro sadaļu: "Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme." Ðajos divos likumprojektos... par pirmo bija finansu ministra atsauksme, bet tā bija visnotaļ negatīva. Kaut arī tā ir negatīva, taču šeit nav paredzēti budžetā izdevumi. Par otro likumprojektu, kuru virza Cilvēktiesību komisija, kuras loceklis arī es esmu, nav saņemts Finansu ministrijas atzinums, un šeit ir saistība ar lieliem finansiāliem līdzekļiem.

Es uzskatu, ka, virzot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs pārkāptu kā Satversmi, tā arī Kārtības rulli. Ja jūs, priekšsēdētāja kungs, vēlaties, es varētu citēt pantus abos šā likumprojekta variantos, kuri paredz lielus finansu izdevumus, kuri nav paredzēti, un no Finansu ministrijas nav atzinuma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Par procedūru!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Šoreiz man tiešām jānorāda uz procedūras pārkāpumu, jo es uzskatu, ka Tupeša kungs uzstājās faktiski jau kā debatēs, acīmredzot aicinādams noraidīt pirmo lasījumu, jo Satversmē ir atruna attiecībā uz to brīdi, kad tiek pieņemts lēmums. Lēmums tiek pieņemts ar to, ka tiek nobalsots par trešo lasījumu un likums stājas spēkā. Tajā brīdī tiešām ir jābūt skaidriem visiem finansējuma avotiem.

Diemžēl esmu spiests norādīt, ka šinī gadījumā, es domāju, šo jautājumu var apspriest gan pirmā, gan otrā, gan trešā lasījuma ietvaros, un tad, vadoties no tā, tiks pieņemts lēmums. Tāpat man negribētos, lai debates tiktu nostādītas ar kājām gaisā. Un es tomēr aicinātu Tupeša kungu šoreiz pārvarēt personīgās reliģiskās jūtas un ļaut procedūrai normāli ritēt tālāk, un ļaut ziņotājam uzstāties par šo jautājumu un veikt normālas debates. (No zāles deputāts J.Tupesis: "Bet nedrīkstēja sākt 1.lasījumu!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājs bija jau devis vārdu ziņotājam. Lūdzu ziņotāju tribīnē!

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Es nekomentēšu kolēģa Tupeša tribīnes iekarošanas manevrus, nekomentēšu viņa izteikumus. Mans uzdevums ir ziņot par likumprojekta sagatavošanu un par likumprojekta stāvokli, kāds tas ir pirmajā lasījumā.

Saeima ar savu balsojumu nodeva Cilvēktiesību komisijai sagatavošanai pirmajam lasījumam deputātu grupas iesniegto likumprojektu"Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai".

Ļoti īsi komentēšu. Lai būtu saprotamāki arī kolēģa deputāta nupat izteiktie ekspresīvie paziņojumi, komentēšu, kā strādāja komisija.

Pirms jebkāda lēmumu pieņemšanas Cilvēktiesību komisija izprasīja Valsts reformu ministrijas, Budžeta un finansu komisijas (jo tā, bez šaubām, ir viena no atbildīgajām komisijām), Kultūras ministrijas, Finansu ministrijas un Izglītības ministrijas atzinumus par šo projektu. Visi šie atzinumi ir komisijas rīcībā, tie nav viennozīmīgi, kā to šeit pasniedza nupat kolēģis.

Otrkārt. Komisija saņēma Kristīgo demokrātu savienības Saeimas frakcijas atzinumu un arī priekšlikumus (kuri, ja likumprojektu pieņems pirmajā lasījumā, būs acīmredzot jāiestrādā, gatavojot otro lasījumu), Centrālās zemes komisijas atzinumu (un man prieks, ka tiklab KDS, kā arī Centrālās zemes komisijas atzinums bija visnotaļ konstruktīvs, tur bija norādīts uz trūkumiem, bet tajā pašā laikā bija mēģinājumi ieteikt, kā šo projektu var uzlabot), Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās komisijas atzinums (visnotaļ pozitīvs, protams, ar ieteikumiem) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinums. Tādējādi 10 valsts pārvaldes un Saeimas atbildīgo institūciju atzinumi bija par pamatu tam, lai Cilvēktiesību komisija varētu turpināt darbu.

Cilvēktiesību komisija, gatavojot pirmajam lasījumam šo likumprojektu, organizēja ne tikai vairākas kārtējās komisijas sēdes, bet arī izbraukuma sēdi uz Aglonu, kurā piedalījās pagasta iedzīvotāji, bazilikas pārstāvji, vietējie uzņēmēji un vietējās varas pārstāvji. Šo diskusiju rezultātā izbraukuma sēdē tika analizēts, kādus jautājumus kā jārisina, kurus var atrisināt, kurus nevar atrisināt, un visa šā darba rezultātā ir tapis likumprojekts, taču vairs ne tādā redakcijā, kādā to iesniedza 5 deputāti, bet gan alternatīvs likumprojekts.

Kādas ir principiālās atšķirības starp deputātu grupas iesniegto likumprojektu un komisijas sagatavoto likumprojektu?

Pirmais. Deputātu grupas iesniegtajā projektā valsts budžeta līdzdalība Aglonas bazilikas uzturēšanā un svētku organizēšanā bija minēta kā obligāta, turpretim alternatīvajā likumprojektā valsts budžeta līdzdalība - starp veselu rindu citu finansu avotu - ir minēta tikai iespējamības formā. Tas ir, tad, ja var. Ja nevar - nevar.

Otrkārt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Lūdzu, kolēģi, - vai nu ieņemiet vietas, vai debatējiet ārpus sēžu zāles, bet uzklausiet referentu!

A.Seiksts. Tātad atkārtoju: komisijas sagatavotajā projektā valsts budžeta līdzdalība šo problēmu risināšanā ir tikai iespējamības formā.

Otrā atšķirība starp deputātu grupas iesniegto projektu un alternatīvo, Cilvēktiesību komisijas sagatavoto projektu. Proti, pašā nosaukumā un 1.pantā nav vairs runa par nacionālo svētvietu, bet gan par svētvietu, kuru valsts nepiešķir, kuru fiksē, ka tā tāda ir. Runa ir par statusu, kāds ir jānosaka šai svētvietai.

Treškārt. Deputātu grupas iesniegtajā projektā bija norādīts, ka gan uzturēšanās noteikumus svētvietā, gan aizsardzības zonā nosaka baznīcas vadība un bazilika. Cilvēktiesību komisija, izanalizējot ne tikai atzinumus, bet arī diskutējot ar visām ieinteresētajām pusēm, nonāca pie secinājuma, ka nebūtu juridiski korekti normatīvus aktus valstij izdot nevalstiskai institūcijai, un tāpēc visos pantos, kur ir runa par uzturēšanās noteikumiem un saimnieciskās darbības regulāciju, prioritāte ir dota valsts institūcijām (protams, saskaņojot ar baznīcas vadību tiklab Latvijā, kā arī uz vietas, Aglonas bazilikā).

Tās ir principiālās atšķirības, kuras mainīja likuma koncepciju lielā mērā, un tādēļ arī ir radies alternatīvais projekts. Arī pēc struktūras tas ir nedaudz citāds, kā deputāti, kuri to ir lasījuši, to redzēja.

Atļaujiet, godātie kolēģi, apstāties pie jautājuma, kāpēc ir nepieciešams šāds likums. Es nesaku, ka šis likums ir ideāls, es nesaku arī, ka šo likumu nevar pilnveidot, bet pastāv problēmas, kuras var atrisināt tikai (es atkārtoju) tikai ar likuma pieņemšanu.

Pirmā. Līdzšinējā svētku norise visus gadus Aglonā notiek pēc sistēmas, ka bazilika vai draudze, vai pat katoļu baznīcas vadība ir spiesta nodrošināt cilvēku drošību un visu apkalpošanu, kas ar to saistīta, tas ir, nepieciešamo apkalpošanu, izlūdzoties, piedodiet, žēlastības dāvanas no pašvaldībām. Parasti Latgales pašvaldības neatsaka savu palīdzību. Tiklab Rēzeknes, kā Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Daugavpils pašvaldības palīdz, bet vai valsts likumdevējas institūcijas un izpildinstitūcijas var pieļaut situāciju, ka vietās, kur pulcējas vairāk nekā simttūkstoš cilvēku, tas viss - drošība, sabiedriskā kārtība, medicīniskā aprūpe, ceļu dienests, - ka tas viss būtu jādara par lūgšanās ceļā iegūtu ziedojumu vai, piedodiet, ubaga dāvanu - es atvainojos par izteicienu - līdzekļiem?! Nupat priekšā pavīdējušais deputāts teica, ka tā nav valsts padarīšana: lai dara, kā grib! Tad es uzdevu pretjautājumu. Notiek Dziesmu svētki, es Dziesmu svētkos esmu piedalījies no 1965. gada līdz 1990. gadam, un nekad no manis kā no dziedātāja nav prasītas ne kapeikas krievu laikā, ne santīmi šodien, lai cilvēkus apkalpotu, lai būtu drošība un kārtība. Ja kāds grib novelt no sevis atbildību par to, ka tur sapulcējas vairāk nekā simttūkstoš Latvijas pilsoņu, tad tā ir nevalstiska pieeja - vismaz nevalstiska pieeja. Vai tiešām kolēģiem deputātiem liekas - es ar to nedomāju visus, es ar to domāju tos, kas lec tribīnē pirms likumprojekta apspriešanas - ka tiešām jānotiek kaut kam nopietnam, lai mēs atjēgtos, ka valstij jāgarantē cilvēku drošība, vienalga, kurā vietā viņi salasās, ja viņi salasās ar legāliem motīviem?

Otrā. Es, par šo jautājumu runājot, absolūti abstrahējos no reliģiskiem, no garīgiem motīviem, runa ir tikai par faktu un ne par ko citu: 14.-15.augustā Aglonā sapulcēsies simttūkstoš cilvēku. Simttūkstoš cilvēku, starp kuriem būs arī tie, kas regulāri nāk, - cilvēki no Kazahijas, no Moldāvijas, no Ukrainas, no Polijas, no Čehijas, no Slovakijas, no Francijas, un, ja valsts nevar šajā cilvēku pulcēšanās vietā nodrošināt kārtību, tad, ja kaut kas... es vēlreiz atkārtoju - nedod Dievs, ja kas notiek, tad atbild valsts. Un, ja deputātam Tupesim liekas, ka - vienalga, kas notiek, - par visu atbild bazilika, tad... es neraksturošu šo attieksmi.

Nākamā. Likumprojekts paredz zināmus uzturēšanās kārtības ierobežojumus un saimnieciskās darbības regulāciju, protams, saskaņā ar... pareizāk būtu teikt - nepārkāpjot citus Latvijas Republikā spēkā esošos likumus. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka bazilikas teritorijā un tai piederošajā joslā saimnieciskā darbība var tikt regulēta. Jo es nespēju iedomāties, ka kāds no deputātiem labprāt piekristu, ka tur tiktu atvērtas izpriecu vietas, nesaskaņojot to ar baziliku un ka tur tiktu veikti kaut kādi organizēti pasākumi, kuri nesaskan ar šo vietu gan vēsturiski, gan arī tradicionāli.

Kādas bija galvenās iebildes apspriešanas gaitā?

Pirmā. Nupat redzētais, zāles priekšā redzētais deputāts, teica, ka baznīca ir šķirta no valsts un tāpēc viss, kas notiek baznīcā, ir tikai baznīcas darīšana un valstij nekas nav jādara. Es neatkārtošu argumentus par 14.-15. augustu, bet es teikšu tikai vienu. Godātie kolēģi, baznīcu var šķirt no valsts - un es nepierādīšu šeit vienam kolēģim to, ko tas nozīmē, ja viņš to pats nesaprot, - bet baznīcu nevar šķirt no sabiedrības. Baznīcu nevar šķirt no sabiedrības. (Starpsauciens no zāles: "Nav partijas biedrs...")

Otrkārt...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ja ir vajadzīgs pāris minūšu ilgs pārtraukums, tad tas ir jāizdara, bet tā nevar - ar tādām replikām no vietas un no tribīnes!...

A.Seiksts. Es atvainojos, priekšsēdētāj...

Sēdes vadītājs. Jūs jau izprovocē....

A.Seiksts. Otrkārt. Bija runa par to, ka tā būšot valsts palīdzēšana vienai konfesijai. Argumenti, kolēģi, pret šo tā saucamo iebildi ir šādi. Nav runa par palīdzēšanu konfesijai, bet, es atkārtoju vēlreiz, par cilvēku, Latvijas Republikas pilsoņu, ne tikai interešu cienīšanu, bet arī par viņu drošību. Es vēlreiz atkārtoju: ja kādā vietā salasās, ar jebkuriem legāliem motīviem, daudz cilvēku, tad valstij ir jāgarantē kārtība un drošība.

Ja runā par vienu konfesiju, tad teikšu sekojošo. Nedaudz citā sakarā. Mums diemžēl ir vai nu komisijas, vai deputāti, vai spēki, kuri kategoriski pretojas jebkurai pretimnākšanai - pat likuma ietvaros, - kad runa ir par reliģiskām organizācijām, un šoreiz es divus teikumus teikšu - nevis par katoļiem, bet par luterāņiem. Es, kolēģi, to teikšu tikai tādēļ, lai netiktu pārmests, ka te ir vienas konfesijas intereses. Jau sen, gada garumā, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā tur atvilktnē likumprojektu par Rīgas Domu. Šis likums bija jāpieņem. Jau sen to vajadzēja pieņemt. Veselu gadu argumentus izdomāt nevar, vienīgais arguments ir - necelt šo likumprojektu jums priekšā. Un, lūk, šeit ir jāskatās, un mūsu komisija skatās tādā veidā, ka ne tikai kādai vienai konfesijai, bet visām, kam valsts uzmanība ir vajadzīga, ir jāpalīdz - tiklab luterāņiem, kā katoļiem, vecticībniekiem, pareizticīgajiem, vienalga. Ja ir runa par Latvijas pilsoņu piedalīšanos un Latvijas pilsoņu interesēm.

Nākamais. Kultūras ministrija atbildēja līdzīgi kā priekšā redzētais deputāts. Es vairāk neanalizēšu.

Un pats pēdējais, ko es gribētu šajā sakarībā teikt, un tie kolēģi, kas grib konstruktīvi analizēt projektu, lūdzu, ieklausieties! Pieņemsim, ka šo projektu tādā vai citādā veidā mēs noraidām. No tā pirmām kārtām var ciest Aglonas ciemata iedzīvotāji. Kāpēc? Tāpēc, ka ciemata liela daļa, pats centrs, pieder konkrētam īpašniekam, juridiskai personai. Šeit mēs mēģinām ievērot pagasta iedzīvotāju un bazilikas intereses. Ja šis likums par baziliku netiks pieņemts, tad īpašnieks Civillikumā noteiktā kārtībā varēs rīkoties, kā grib, un neviena tiesa neiztiesās. Tie, kas ir lasījuši projektu, piekritīs, ka šeit runa ir vairāk par iedzīvotāju regulāciju, ievērojot arī pašvaldības intereses, jo nevienā punktā nav pārkāpts likums par pašvaldībām. Kāpēc visbeidzot šis projekts ir vajadzīgs? Lai divas vai trīs puses (teiksim, uzņēmējdarbība - viena puse, pagasta pašvaldība - otra puse, un bazilika kā zemes īpašnieks - trešā puse) savstarpēji visu laiku saskaņotu savu rīcību. Lai neiznāktu tā, ka viena puse pieņem lēmumu pretēji citas interesēm, nemaz nepainteresējoties, kā tas notika aizvakar, kad nepietika laika piezvanīt... Mēs gribam pieņemt šādu vai tādu lēmumu. Šis projekts sakārto šo sistēmu. Jo, vai nu mēs gribam, vai negribam, tā vieta paliks, un cilvēki tur nāks. Un, ja tur kaut kas notiks ne tā, kā vajag, tad tā būs arī mūsu atbildība, jo mums bija iespēja to visu sakārtot. Es pieļauju, ka to var uzlabot - un daudz kas tur var būt pielabots, - un es arī neesmu, piemēram, par kategorisku valsts budžeta līdzdalību tur, bet sakārtotība, juridiskā sakārtotība, tur ir nepieciešama. Tāpēc, kolēģi, es nezinu, vai šodien debatēm būs laiks. Acīmredzot nebūs. Man ir lūgums - nevis alerģiski vai, piedodiet, politiski izvairīties no darba, bet pārlasīt, atrast, kas tur labojams, un es ļoti ceru uz konstruktīvām debatēm, kā es saprotu, priekšsēdētāja kungs, nākamajā sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš - par procedūras pārkāpumiem.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es tomēr gribu atgriezties pie tā noteikuma, kurš ir rakstīts Saeimas kārtības ruļļa 87.pantā: "Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme." Ðajā gadījumā šis noteikums nav izpildīts, bet mēs likumprojektu jau izskatām pirmajā lasījumā. Šis noteikums nav izpildīts. Seiksta kungs maldināja mūs, sakot, ka šeit ir paredzēts tikai, ka var finansēt no valsts budžeta. Tas tā tiešām ir teikts 5.pantā, bet 7.pantā ir viennozīmīgi uzrakstīts, ka izdevumus, kas saistīti ar šiem pasākumiem, sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Jā, varu nolasīt. Jebkurā gadījumā...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Viens runā no tribīnes, pēc tam atstāj tribīni, un nākamais nāk viņa vietā. Un zālē ir atļauti starpsaucieni, bet nekādā gadījumā jautājumi un citas lietas.

A.Siliņš. 7.pants: izdevumus, kas saistīti ar Vasarsvētku nedēļas (no ceturtdienas pirms līdz trešdienai pēc Vasarsvētkiem) un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku (no 10. līdz 17.augustam) medicīnisko, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošinājumu Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā, sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Šajā gadījumā es, vienalga, uzskatu, ka šī izdevumu analīze ir vajadzīga un ir jābūt klāt Finansu ministrijas atsauksmei, vai šie izdevumi šajā gadījumā iekļaujas esošajās... jeb vai šīs maksas ir tik lielas, ka te viss budžets, kas paredzēts ceļu satiksmes nodrošināšanai šajā rajonā, tiek izlietots un ir vajadzīgi papildu līdzekļi. Tāpēc, lai, turpinoties šīm debatēm, nebūtu līdzīgu iebildumu par procedūru, līdz nākamajai sēdei, es ceru, šāds dokuments tiks pievienots, un tad arī varēs debatēt tālāk par lietas būtību, par ko arī ir ļoti daudz iebildumu. Pašreiz es uzskatu, ka Kārtības rullis diemžēl ir pārkāpts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu - reģistrācija! Lūdzu, reģistrēsimies! Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Un pēc tam būs īss komentārs par nākamajām lietām.

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse... zālē.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse ir zālē.

I.Daudišs. Kārlis Leiškalns, Roberts Milbergs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad mēs šajās divās dienās no darba kārtībā plānotajiem jeb izsludinātajiem 78 jautājumiem esam izskatījuši 51 jautājumu. Lielākā daļa no tiem šoreiz bija likumprojekti. Un mēs, Prezidijs, neesam saņēmuši ne no vienas komisijas, ne no deputātiem, ne arī no frakcijām priekšlikumus par to, ka Prezidijam būtu jāizsludina papildu sēde. Tāpēc, ņemot vērā šo situāciju, nākamā sēde ir 17.augustā, tas ir, ceturtdien, pulksten 9.00. Turpināsim debates par jautājumu, kuru jau uzsākām skatīt, un pirmais runās Panteļējevs, un pēc tam runās Tupešu Jānis.

Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts æPar grozījumiem likumā æPar Latvijas

labības tirgu un valsts labības rezerviææ

(2.lasījums)

(625. un 625.-a dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 1.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar cukuruææ

(2.lasījums)

(627. un 627.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 2.lpp.

Likumprojekts æGrozījums Operatīvās darbības likumāæ

(3.lasījums)

(98. un 631.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 2.lpp.

Likumprojekts æPar humānās palīdzības sūtījumiemæ

(3.lasījums)

(1106., 429. un 666.dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 3.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar miruša cilvēka

ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu

izmantošanu medicīnāææ (2.lasījums)

(116., 567., 567.-a un 628.dok.)

Ziņo - dep. A.Siliņš - 3.lpp.

Likumprojekts æPar Rīgas Ekonomikas augstskoluæ

(1.lasījums)

(558., 651., 651.-a un 651.-b dok.)

Ziņo - dep. J.Vaivads - 6.lpp.

Debates - dep. I.Kreituse - 9.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 11.lpp.

- dep. A.Rugāte - 14.lpp.

- dep. A.Siliņš - 17.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 19.lpp.

- dep. G.Meierovics - 21.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 22.lpp.

- dep. A.Kreituss - 23.lpp.

- dep. A.Berķis - 28.lpp.

- dep. P.Putniņš - 29.lpp.

- dep. J.Kokins - 31.lpp.

- dep. A.Siliņš - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Kiršteins - 34.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 35.lpp.

Debašu turpinājums - dep. O.Kehris - 36.lpp.

- izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals - 43.lpp.

- dep. A.Lambergs - 47.lpp.

- dep. L.Laviņa - 48.lpp.

- dep. E.Kide - 50.lpp.

- dep. J.Kušnere - 53.lpp.

- dep. J.Lucāns - 55.lpp.

- dep. O.Kehris - 57.lpp.

Par darba kārtību - 60.lpp.

Lēmuma projekts æPar izmaiņām Centrālās vēlēšanu

komisijas sastāvāæ

- 60.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izlozēm un

azartspēlēmææ (1.lasījums)

(464. un 652.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 61.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izložu un azartspēļu

nodevu un nodokliææ (1.lasījums)

(424. un 653.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 63.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 64.lpp.

Likumprojekts æPar dabas resursu nodokliæ

(2.lasījums)

(317. un 667.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 64.lpp.

Debates - dep. A.Kreituss - 78.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 81.lpp.

- dep. A.Siliņš - 82.lpp.

- dep. M.Spuģis - 85.lpp.

- dep. A.Seile - 88.lpp.

- dep. Ē.Kaža - 89.lpp.

- dep. A.Endziņš - 90.lpp.

vides aizsardzības valsts ministrs I.Emsis - 92.lpp.

- dep. M.Graudiņš - 94.lpp.

- dep. A.Siliņš - 95.lpp.

- dep. A.Berķis - 96.lpp.

- dep. G.Resnais - 97.lpp.

- dep. A.Kreituss - 99.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Valsts drošību iestāžu

likumāæ (3.lasījums)

(685.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 106.lpp.

Likumprojekts æBûvniecības likumsæ (3.lasījums)

(733.dok.)

Ziņo - dep. A.Lambergs - 107.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 120.lpp.

- dep. A.Siliņš - 122.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 122.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar policijuææ

(2.lasījums)

(685.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 125.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Republikas valsts

robežas likumāæ (2.lasījums)

(685.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 126.lpp.

Likumprojekts æGrozījums likumā æPar muitas nodokli

(tarifiem)ææ (2.lasījums)

(307. un 691.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 127.lpp.

Likumprojekts æPar Valsts kontroles revīzijas

reglamentuæ (2.lasījums)

(200. un 692.dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 127.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts

aizsardzībuææ (2.lasījums)

(327. un 704.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 129.lpp.

Par procedūru - dep. V.P.Karnups - 130.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības līgumu par gaisa satiksmiæ (1.lasījums)

(Steidzams)

(585. un 706.dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 131.lpp.

Likumprojekts æPar nacionālās svētvietas statusa

piešķiršanu Aglonas bazilikaiæ (1.lasījums)

(Pārtraukts)

(152. un 707.dok.)

Alternatīvais likumprojekts

æPar Aglonas svētvietuæ (1.lasījums)

(707.dok.) - 131.lpp.

Par procedūru - dep. J.Tupesis - 132.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 132.lpp.

Par likumprojektiem ziņo - dep. A.Seiksts - 133.lpp.

Par procedūru - dep. A.Siliņš - 139.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 140.lpp.