Sēdes vadītājs. Saeimas 8. jūnija kārtējo sēdi paziņoju par atklātu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par darba kārtību. Sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto 8. jūnija sēdes darba kārtību. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 8. jūnija sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļautos likumprojektus "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"", "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", "Par grozījumiem 1992. gada 9. jūnija likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" un Augstākās padomes 1992. gada 10. jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"", "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"", "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (otrs dokuments), "Par Valsts Cilvēktiesību biroju" un "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīt sestajā sadaļā pēc darba kārtības 21.punkta - likumprojekta "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos".

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Vai kādam ir iebildes? (Starpsauciens: "Ir iebildes!") Ir iebildes? Lūdzu zvanu! Balsosim.

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā. Dokuments nr. 602. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais iesniegtais dokuments. Deputāti Kiršteins, Lambergs, Dreģe, Krastiņš, Budovskis, Žīgurs, Puriņa, Imants Kalniņš, Seile un Stalts iesniedz Saeimas lēmuma projektu - atlikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīšanu sēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā" līdz šā gada 20. jūnijam.

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Tā ir mūsu jaunā prakse, kuru mēs esam, apstākļu spiesti, ieviesuši. Proti, šis lēmuma projekts faktiski sastāv no divām daļām. Pirmā daļa - atlikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīšanu sēdē. Tas būtu izskatāms tad, kad mēs izskatīsim šo jautājumu. Tas tiešām ir iekļauts darba kārtībā. Tad tas būtu viens no pirmajiem balsojumiem.

Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā" līdz šā gada 20. jūnijam. Tas ir 10 deputātu patstāvīgais priekšlikums, kurš ir izskatāms tajā pašā sēdē, ja pret to neiebilst neviens deputāts. Līdzšinējā mūsu prakse ir izveidojusies tāda, ka mēs šīs abas lietas esam lēmuši vienlaicīgi. Tikai tagad ir jautājums: kad par tām lemt - izskatot izmaiņas darba kārtībā, saskaņā ar secību, kādā šis likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā. Tā kā deputātiem nekādu priekšlikumu un nekādu iebilžu nav, acīmredzot to var izskatīt, apspriežot izmaiņas, un nobalsot par šo lēmuma projektu tūlīt, ja neviens no deputātiem neiebilst.

Jānis Vaivads - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es neredzu šajā priekšlikumā nekādu motivāciju - absolūti nekādu! Es esmu tikai dzirdējis, ka viens no argumentiem varētu būt tāds, ka ir jau sagatavots un arī Saeimas frakcijās un komisijās ir jau iesniegts jaunais Izglītības likuma projekts un ka tādēļ mums it kā nebūtu vajadzības tagad izdarīt labojumus vecajā likumprojektā, ja ir parādījies jaunais. Bet, cienījamie kolēģi, vērtēsim paši savas spējas objektīvi! Un es nebūt neesmu pārliecināts, ka tagad tiešām visas Saeimas komisijas un frakcijas ķersies ar lielu dedzību tieši pie jaunā Izglītības likuma apspriešanas un ka tas mums izdosies līdz jaunajam mācību gadam. Bet tas, kas jau ir sagatavots un jau ir izskatīts līdz trešajam lasījumam... par trešajā lasījumā sagatavoto tekstu faktiski neviens priekšlikums, izņemot komisijas precizējumu redakcijā, nav parādījies, tādēļ es nesaprotu, ar kādu argumentāciju, nopietnu argumentāciju, mēs gribam atlikt šā likuma labojumu pieņemšanu pēdējā - trešajā - lasījumā, pie tam tādā veidā, ka praktiski nav nekādu iebildumu, kas atļautu mums tomēr būt drošiem, ko pat tad, ja Saeima, šī Saeima, līdz savu pilnvaru laika beigām jauno Izglītības likumu nepieņems, vismaz vecais būs savests daudzmaz kārtībā. Tā ka es nezinu... negribu šeit komentēt procedūras jautājumus, kad un kā izskatīt šo jautājumu, bet vienīgi gribu teikt, ka es neredzu argumentāciju šādam priekšlikumam un esmu pret to.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šajā situācijā mēs atgriežamies pie šā jautājuma, ka tad, kad tas ir darba kārtībā, tad mēs varam uzsākt visas debates "par" un "pret", bet, ja deputāti iebilst, mēs nevaram apspriest šo lietu un, apspriežot darba kārtību, pieņemt lēmuma projektu par likumprojekta izskatīšanas atlikšanu un termiņa pagarināšanu.

Nākamais priekšlikums, kuru ir iesnieguši deputāti, ir šāds: Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 8.jūnija sēdes darba kārtībā, pārceļot likumprojekta "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" trešo lasījumu uz darba kārtības piekto sadaļu kā pirmo jautājumu pēc darba kārtības 13. jautājuma. Vai deputātiem ir iebildes?

Anna Seile - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Es atvainojos, neizpratu jūsu pārvietošanos. Iebildumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo priekšlikumu akceptēt. Vai ir vēl kādi priekšlikumi par darba kārtību? Iesniegtie jautājumi un pieprasījumi tiks izskatīti attiecīgajā sadaļā. Runājot par darba kārtību, mēs, kā vienmēr, neapspriežam šos jautājumus.

Sākam izskatīt darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā". Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir deputātiem iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi". Deputātiem iebildes nav un citu priekšlikumu arī nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par 1992. gada Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"". Iesniedz Ministru kabinets. Nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamā sadaļa - "Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu". Ir iesniegts lēmuma projekts: pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 10. panta 2. punktu, atļaut deputātam Amerikam savienot deputāta amatu ar algotu darbu valsts akciju sabiedrības "Rîgas tirdzniecības osta" padomē. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 10. Nav kvoruma. Zālē ir kvorums, bet to deputātu skaits, kuri balso, ir nepietiekams.

Godātie deputāti! Gribu atgādināt Kārtības ruļļa attiecīgo pantu: "Ja arī pēc otra balsojuma nav kvoruma, sēde ir slēdzama."

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 10. panta 2. punktu, atļaut deputātam Amerikam savienot deputāta amatu ar algotu darbu valsts akciju sabiedrības "Rîgas tirdzniecības osta" padomē. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 21. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa - "Atbildes uz deputātu jautājumiem". Latvijas Republikas ministra Māra Gaiļa un labklājības ministra Andra Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu Aivara Berķa, Gundara Bērziņa, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Zigurda Tomiņa un Jāņa Kokina jautājumiem par Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rīkoto konkursu par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā.

Labklājības ministrs Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Jums visiem ir sagatavota rakstiska atbilde ar numuru 573A, kur ir izklāstīta jautājuma būtība. Es mēģināšu to rezumēt.

Izsludinātajam konkursam par pensiju piegādēm ir vairāki mērķi. Pirmais mērķis - izveidot decentralizētu, demonopolizētu (faktiski pareizāk būtu teikt - demonopolizētu) sistēmu, kura nodrošinātu šā pakalpojuma iespējami labāku kvalitāti un nodrošinātu to, lai pakalpojums būtu maksimāli lētāks valsts budžetam. Salīdzinājumā ar situāciju, kad 1991. gadā Latvijas Pasts monopola stāvokļa apstākļos piegādāja pensijas un pabalstus, šo tarifu ir izdevies konkurences rezultātā samazināt dubultīgi. Šeit bija uzdots jautājums par izmaksām. Ja mēs analizējam Zemes bankas, Latvijas Pasta un Unibankas kopējo piedāvājumu, tas izskatās salīdzinoši labs, ja neņem vērā to, kādas ir proporcijas starp pilsētās dzīvojošo pensionāru apgādi un laukos dzīvojošo pensionāru apgādi. Ja mēs saliekam šos skaitļus kopā, tad faktiski šajā piedāvātajā dokumentā parādās divi skaitļi, par kuriem mēs arī diskutējām konkursa komisijā. Viens skaitlis, ko Latvijas Pasts pieprasīja, šajos aprēķinos bija 44 santīmi vidēji par vienas pensijas piegādi, savukārt otrs skaitlis bija 25 santīmi. Kopumā, sadalot Latvijas teritoriju starp trim pensiju un pabalstu piegādātājiem, mēs esam panākuši tādu situāciju, ka pensiju un pabalstu piegādes izmaksu summa ir pazemināta par aptuveni 2%, kas kopumā tikai nākamajā pusgadā, ja šāds līgums tiks noslēgts, dos valstij ietaupījumus 200 000 latu apmērā.

Kas attiecas uz jautājumu par to, cik lielā mērā šie konkursa rezultāti ir saskaņoti un izanalizēti, es gribu teikt, ka tika ar Ministru kabineta rīkojumu izveidota speciāla komisija, kurā piedalījās visu triju ieinteresēto ministriju - Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas - valsts sekretāri, un šī komisija konstatēja, ka konkurss ir veikts pareizi, un vienojās arī par šo teritoriju sadali.

Kas attiecas uz to, ar kuru laiku mainīsies pensiju un pabalstu piegādes sistēma salīdzinājumā ar šodienu, man ir jāsaka, ka šajā izsludinātajā konkursā nebija norādīts konkrēts termiņš, sākot ar kuru šiem konkursa rezultātiem ir jāstājas spēkā, un tas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā un kā mums veiksies sarunās ar šiem trim piegādātājiem, kuri konkursā ir uzvarējuši, un mēs pastāvam uz to, ka piegādēm ir jābūt maksimāli lētām, tehnoloģijām ir jābūt maksimāli progresīvām, un mums ir jāiegūst maksimāli pozitīvs rezultāts attiecībā pret pensionāriem un pret pensionāru apkalpošanas kvalitāti un šīs pakalpošanas drošību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Jautājums par procedūru.

A.Berķis (LZS).

Ir jautājums, vai iesniegt vai neiesniegt pieprasījumu attiecībā uz turpmākajām debatēm, bet, tā kā vēl šorīt Zemnieku savienības frakcijā Labklājības ministrijas pārstāvis un Latvijas Pasta pārstāvis vienojās par šiem noteikumiem, mēs šo pieprasījumu neiesniedzām. Bet es gribu izmantot šo gadījumu un pateikt, ka tas, ko šeit pateica Bērziņa kungs, ir tālu no īstenās situācijas. Bet mēs ceram, ka šī lieta nokārtosies un šis konkurss beigās tiks... konkursa rezultāti nokārtosies tā, kā tiem jābūt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, aplaudēt nevajadzētu, jo deputāts Berķis tomēr pārkāpj Kārtības rulli, jo, kā jūs saprotat, par procedūru runājot, šīs lietas īsti neiederas, jo tad vajadzēja tiešām 10 deputātu parakstus, un tad Saeima lemj, vai atklāt debates pēc atbildes uz jautājumu.

Nākamais. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Zīgerista, Kostandas, Kušneres, Saulīša un Milberga jautājumiem par banku "Baltija". (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Sâmītes kundze atbildēs!")

Ministru prezidents ir pilnvarojis finansu ministri Sāmītes kundzi sniegt atbildi. Lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Cienījamais priekšsēdi! Cienījamie kolēģi! Tātad valdība 1995. gada 20. maijā noslēdza līgumu ar starptautisko auditorfirmu par izmeklēšanas veikšanu bankā "Baltija". Valdība ir lūgusi auditorfirmu "Coopers & Lybrand" sagatavot bankas bilances stāvokli attiecībā uz 1995. gada 23. maiju. "Coopers & Lybrand" veica bankas "Baltija" auditorpārbaudi 1993. gadā un apstiprināja bilances datu patiesumu. 1994. gada audita ietvaros nebija iespējams apstiprināt bilances datu patiesumu, jo līdz 1995. gada 31. martam banka "Baltija" nebija iesniegusi auditoriem savu gada pārskatu. Tas jāsagatavo bankai, toties datu patiesumu apstiprina auditori.

"Coopers & Lybrand", pamatojoties uz auditoriem pieejamo informāciju, 1995. gada 31. martā uzrakstīja starpslēdzienu, kurš tika nodots Latvijas Bankas rīcībā. Sākot ar šo datumu banka "Baltija" pārtrauca sadarbību ar "Coopers & Lybrand". Banka "Baltija" sadarbību ar "Coopers & Lybrand" atsāka tikai 1995. gada 19. maijā. Valdībai informācija par bankas finansu stāvokli nebija pieejama, jo auditoriem nav tiesību nodot šo informāciju valdībai. Neapšaubāmi, informācija par bankas "Baltija" finansu stāvokli bija Latvijas Bankai. Tikai parakstot līgumu par bankas "Baltija" kontroli, valdība kļuva tiesīga saņemt jebkuru izziņu no bankas auditoriem. Valdības rīcībā nav informācijas par bankas "Baltija" finansiāla rakstura attiecībām ar Latvijas politiķiem un politiskajām partijām. Valdība nav pārņēmusi banku "Baltija" savā īpašumā. Valdība kopīgi ar Latvijas Banku ir pārņēmusi akcionāru pilnsapulces tiesības, tātad veic pilnīgu kontroli pār bankas darbību. Tas tika darīts nevis bankas glābšanas dēļ, bet gan tādēļ, lai aizsargātu noguldītāju intereses. Bankā "Baltija" ir apmēram 204 000 depozīta kontu. Finansu analīzes rezultāti, kurus saņemsim no "Coopers & Lybrand" 10 dienu laikā, būs par pamatu bankas pārstrukturēšanas un rekapitalizācijas projektam. Tomēr nav arī izslēgta iespēja, ka banku būs nepieciešams slēgt. Valdība rīkosies profesionāli, necenšoties politizēt šo situāciju un izstrādājot bankas turpmākās darbības plānu tuvāko mēnešu laikā. Šajā situācijā noguldītāju interešu aizstāvība ir pati galvenā.

Bijušais finansu ministrs Piebalga kungs par situāciju bankā bija informēts. Valdība uzsāka konsultācijas ar Latvijas Banku un banku "Baltija" pirms Piebalga kunga došanās uz Spāniju.

Šo jautājumu, septīto, valdība nav pētījusi. Ir zināms, ka Valsts prezidents dzīvo Jūrmalas pilsētā.

Neviena valsts nav pasargāta no banku neveiksmēm. Pirms dažiem gadiem banku neveiksmes ir bijušas arī Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Francijā un Anglijā. Vienas bankas neveiksme nav saistāma ar valsts bankrotu. Pie bankas "Baltija" sanācijas plāna strādā speciālisti. Plānā būs paredzēta noguldītāju interešu aizsardzība. Plāna risinājuma varianti tiks izstrādāti pēc tam, kad tiks precizēts zaudējumu apjoms, respektīvi, tiks pabeigta bankas "Baltija" biznesa izmeklēšana.

Banku neveiksmes izraisa nesakārtota likumdošana, banku neefektīva uzraudzība. Tuvākajā laikā valdība iesniegs Saeimā likumprojektu par komercbanku sanāciju un bankrotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegti kādi priekšlikumi? Nav. Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane, lūdzu!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr. 599: "Ministru prezidentam Mārim Gailim, zemkopības ministram Ārijam Ūdrim. Deputātu jautājums par Valsts graudu rezerves fonda izmantošanu graudu iepirkšanai ārzemēs.

Kopš 1992. gada, kad valstī tika ievestas 336 000 tonnu graudu, pateicoties iepriekšējās valdības darbībai ir izdevies samazināt milzīgos nekvalitatīvās labības uzkrājumus elevatoros, kas, samazinoties labības krājumiem valstī, ļāva pārdot valsts rezervi, radot 2,4 miljonus latu valsts līdzekļu Valsts labības rezerves fondā.

Šobrīd no masu informācijas līdzekļiem ir kļuvis zināms, ka pirmo reizi kopš 1992. gada par valsts līdzekļiem ārvalstīs tiks iepirkti graudi. Neizprotama šķiet valdības rīcība, ka par šiem grūti sakrātajiem līdzekļiem, kas paredzēti graudu iepirkšanai no zemniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām, atkal kā vecos laikos tiek uzsākta graudu iepirkšana ārzemēs, tā atbalstot ārvalstu zemniekus.

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc līdzekļi, kas paredzēti graudu iepirkšanai no zemniekiem un kooperatīvajām sabiedrībām, tiek paredzēti graudu iepirkšanai ārzemēs?

2. Kāpēc tik ilgi kavējas un kad tiks izstrādāta un paziņota graudu iepirkšanas kārtība 1995. gada valsts rezervei?

3. Kā tiks garantēta likumā paredzētā valsts minimālā graudu iepirkšanas cena?

Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Tomiņš, Prēdele, Novakšānovs."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim un zemkopības ministram Ārijam Ūdrim.

Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane.

Dokuments nr. 600. "Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzam atbildi sniegt personīgi Saeimas sēdē gan rakstiski, gan mutiski.

Deputātu jautājums par dotāciju izmaksām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Pirmo reizi 1994. gadā budžets paredzēja izmaksas lauksaimniecības dotācijām. 1993. gada beigās un 1994. gada sākumā ir izveidots dotāciju sadales mehānisms un shēmas, ko par pareizām un lietderīgām atzinusi arī pašreizējā valdība. Visās attīstītajās valstīs arī tirgus ekonomikas apstākļos tas ir ievērojams atbalsts lauksaimniekiem. Pieņemot par etalonu Eiropas savienību, uz kuru Latvija tiecas, 1995. gada budžetā paredzēto dotāciju apjoms attiecīgi lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai sastāda 5% no Eiropas savienības lauksaimniecības dotēšanas apjomiem. Dotācijas ir vērstas uz lauku atdzimšanu un attīstību. Pašreiz valdība savā deklarācijā lauksaimniecību ir nosaukusi kā vienu no trijām prioritātēm, bet, neskatoties uz to, nav izmaksātas pilnā apjomā dotācijas par 1994. gadu un nekas nav izmaksāts par 1995. gadu. Mēs, deputāti, jau esam pārliecinājušies, ka Ministru prezidenta Māra Gaiļa solījumi nepildās, bet, zinot lielo neziņu un satraukumu, kas valda lauku cilvēkos, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc lauksaimniecībā, kas ir pasludināta par valdības prioritāti, pirmajos piecos mēnešos budžeta atvērums ir viszemākais - 50% no paredzētā atvēlētā budžeta - salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm?

2. Nosauciet, lūdzu, konkrētu datumu, kad tiks izmaksātas lauksaimniekiem paredzētās dotācijas par 1995. gada pirmo kvartālu augkopībā un lopkopībā?

Deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Novakšānovs, Prēdele, Tomiņš".

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Dokuments nr. 601. Zemkopības ministram Ārijam Ūdrim, kooperācijas valsts ministram Vilnim Edvīnam Bresim. Deputātu jautājums par "Daugavpils dzirnavnieka" privatizāciju.

Ir noslēdzies "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācijas konkurss un paziņots šā konkursa uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka konkursā startēja četras rajona kooperatīvās sabiedrības, kurās reāli bija iesaistījušies apmēram 200 zemnieku, par uzvarētāju tika atzīta kooperatīvā apvienība no 5 rajoniem, kur katru no šīm rajona graudu audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām bija dibinājuši vieni un tie paši pieci cilvēki, kas pārsvarā dzīvo pilsētā. Tā kā privatizācija tiek veikta pēc speciāla likuma un tā notiek Zemkopības ministrijas kontrolē, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācija veikta likumīgi un uzvarētājs ir atzīstams par lauksaimniecības produktu ražotāju, kā to paredz likums?

2. Kas tiks darīts, lai labotu stāvokli "Daugavpils dzirnavnieka" privatizācijā?

3. Vai šā uzvarētāja kooperatīvais modelis ir tas īstais, uz ko aicina Tautsaimnieku politiskā apvienība un kooperācijas valsts ministrs?"

Parakstījuši deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Prēdele, Tomiņš, Novakšānovs.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots zemkopības ministram Ūdrim, kooperācijas valsts ministram Bresim. Lūdzu!

I.Folkmane. Dokuments nr. 609. "Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. Valsts masu informācijas līdzekļos parādījusies informācija, atsaucoties uz Nacionālo bruņoto spēku augsti stāvošo amatpersonu apgalvojumiem, par to, ka Latvijas Republikas NBS karavīru grupa dodas uz militārām apmācībām Dānijā, lai pēc tam šīs valsts militārajā kontingentā, kas ietilpst ANO karaspēkā, piedalītos miera uzturēšanas akcijās karadarbības rajonā bijušajā Dienvidslāvijā.

1. Saskaņā ar kādiem normatīvajiem dokumentiem tiek realizēta šī akcija?

2. Kā šī akcija atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, kas nosaka Latvijas Republikas Bruņoto spēku dalību akcijās karadarbības rajonos ārvalstīs?

3. Kas noteicis atalgojumu - 400 latu - akciju dalībniekiem un no kādiem avotiem tas tiks finansēts?

4. Kā Ministru prezidents un aizsardzības ministrs vērtē šo akciju?"

Parakstījuši deputāti Milbergs, Grīgs, Grīnblats, Grots, Rugāte.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

I.Folkmane. Un vēl, lūdzu, cienījamie kolēģi, ielūkojieties dokumentā nr. 612, kas adresēts Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim. "Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas avāriju šā gada 7.jūnijā lūdzam atbildēt uz jautājumiem:

1. Cik bieži bojā gājušajiem lidotājiem bija iespēja veikt treniņlidojumus?

2. Kas deva pavēli veikt pilotāžas paraugdemonstrējumus un lidot uz Briseli - jūs vai Dalbiņš?"

Parakstījuši deputāti Čepānis, Kreituss, Jurkāns, Kaža, Kide.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Mārim Gailim.

Par Kārtības ruļļa neievērošanu - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 22. pants nosaka, ka sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu. Un tālāk: "...Ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas...", un tālāk kā tekstā. Vai tiešām ir nepieciešams katrā sēdē skaļi lasīt tos dokumentus, kuri visiem deputātiem ir izsniegti uz rokas? Vai nebūtu vienkāršāk tomēr - un tas arī vairāk atbilstu Kārtības ruļļa prasībām - ka Saeimas Prezidijs iepazīstina, ka tāds jautājums ir ienācis, minētu jautājuma nosaukumu, to, kam viņš adresēts? Kārtības rullis paredz, ka jautājuma iesniedzējs var dot motivāciju, nevis nodarboties ar šo daiļlasīšanu katrā sēdē. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Kārtības rullis paredz arī to, ka, ja ienāk pārmērīgi daudz jautājumu un priekšlikumu, kas traucē Saeimas likumdošanas darbu, tad Saeimas Prezidijam ir jāsasauc tam veltīta speciāla sēde ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, 24 stundas iepriekš par to paziņojot. Skatieties, ir pagājušas jau 50 minūtes, kopš esam sākuši darbu, bet liela daļa laika ir pagājusi, runājot tikai par šiem jautājumiem, un vēl nāks tālāk pieprasījumi. Es tomēr ierosinātu Saeimas Prezidiju ievērot to un ņemt vērā. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Nekas nav pārkāpts!")

Sēdes vadītājs. Lai netērētu laiku, es atturēšos no komentāriem, un arī Kārtības rullis pārkāpts netiek. Turpinām sēdi. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es neteicu par pārkāpumiem, bet par neievērošanu!")

Nākamais jautājums - sadaļa "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" ìenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu". Ziņos Vides un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu referentu! Nav ziņotāja.

Nākamais lēmuma projekts "Par valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" ìenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu", Vides un sabiedrisko lietu komisija. Arī nav ziņotāja.

Tālāk lēmuma projekts "Par Latvijas radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarināšanu", Vides un sabiedrisko lietu komisija. Nav ziņotāja.

Izskatīsim nākamo jautājumu - lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam". Ziņos Ministru kabinets, Ministru prezidents Māris Gailis.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Uzaicinu atbalstīt Gaigala kunga kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lēmuma projekts: "Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu, izteikt uzticību izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam". Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 11. Saeima izsaka uzticību izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam. Apsveicam, vēlam sekmes jūsu darbā. (Aplausi.)

Nākamais ir 36. jautājums. Godātie deputāti, man ir jāuzrunā tie deputāti, kuri neatrodas savās vietās vai - vēl sliktāk - aktīvi debatē, staigā pa zāli, un arī žurnālisti priecīgi to vēl atbalsta... Es lūdzu visus kolēģus, kuriem ir kādas steidzamas lietas apspriežamas, to izdarīt blakustelpās un netraucēt deputātus, kuri seko sēdei, atrodas savās vietās un strādā ar dokumentiem.

Nākamais ir 36. jautājums - likumprojekts "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Labdien godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Lūdzu strādāsim ar dokumentu nr. 580. Saskaņā ar sēdes lēmumu tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas laiks attiecībā uz minētā likumprojekta pārejas noteikumiem. Tautsaimniecības komisija apkopoja iesniegtos priekšlikumus, un priekšlikumus mums bija iesnieguši labklājības ministra pilnvarota persona - veselības valsts ministrs Apinis un Latvijas Republikas zemkopības ministrs Ūdris. Tautsaimniecības komisija, izskatījusi iebildes pārejas noteikumos trešajā lasījumā iepriekšējā sēdē un arī šos divus priekšlikumus, lūdza izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "Noteikt pārejas periodu uz obligāto sertifikāciju Latvijā ražotajai pārtikai līdz 1997. gada 1. jūlijam, vienlaikus nodrošinot valsts uzraudzību pār pārtikas kvalitāti. Ministru kabinets izstrādā noteikumus pakāpeniskai pārtikas kvalitātes atbilstības saskaņošanai ar Latvijas starptautiskajām saistībām". Es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Tad lūdzu zvanu! Godātie deputāti, tas ir vienīgais... nevis vienīgais, bet pēdējais labojums, kurš bija palicis trešajā lasījumā, izskatot šo likumprojektu, pēc diviem balsojumiem, - balsojuma par komisijas redakciju un tad par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Vai par procedūru nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kuru jums tikko nolasīja deputāts Novakšānovs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Vēl nākamais ir?

V.Novakšānovs. Es neatceros, man liekas, ka mēs apstājāmies, un man būtu jānolasa...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

V.Novakšānovs. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr. 129 "Par pārtiku" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994, nr.15).

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu balsojumam par trešo lasījumu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Atļaujiet izteikt pateicību komisijas vārdā visiem, kuri strādāja gandrīz divus gadus pie šā likuma izstrādes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākošais ir likumprojekts "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā". Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Andris Līgotnis - komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Mums jāskata dokuments nr. 482. Dokumenta otrajā pusē ir redzams šis priekšlikums. Tā ir Valsts prezidenta iniciatīva, kuras mērķis ir ieviest kārtību armijā un izskaust tur esošās noziedzīgās parādības. Šajā dokumentā labajā pusē jūs redzat komisijas izstrādātos priekšlikumus. Šis ir pirmais lasījums, un tāpēc šie priekšlikumi būs skatāmi tikai otrajā lasījumā. Tātad mēs esam aizsteigušies laikam mazliet uz priekšu, bet mēs gribējām, lai jums ir priekšstats par to, ar kādām iniciatīvām šajā gadījumā komisija nāks klajā.

Mēs esam izvērtējuši šo Valsts prezidenta iniciatīvu, lai gan, protams, viena panta grozīšana Kriminālkodeksā stāvokli būtiski uzlabot nevar. Šeit ir nepieciešams vesels komplekss ar risinājumu, un tāds tas arī tiek gatavots. Nākamās sēdes darba kārtībā būs jauns armijā iesaukšanas likums "Par obligāto valsts dienestu", bet jāsper ir katrs nepieciešamais solis, un tādēļ mūsu komisija šo Valsts prezidenta iniciatīvu - papildināt Kriminālkodeksu ar jaunu 235. pantu - ir atbalstījusi. Pats būtiskākais šajā priekšlikumā ir tas, ko var lasīt šī jaunā panta pirmajā daļā - ir paredzēta kriminālatbildība par tīšu sišanu, piekaušanu un citādu vardarbību. Tiem, kuri pārzina Latvijas Republikas Kriminālkodeksu, ir skaidrs, ka civilajā dzīvē tās ir tās sauktās privātsūdzību lietas. Armijā esot, dienot, karavīram šādos gadījumos ir grūti panākt krimināltiesisku savu interešu aizstāvību, jo viņam nav iespējas izdarīt ne medicīnisko apsekošanu, ne tiesā iesniegt sūdzību, kā arī pēc tam piedalīties šādā tiesas procesā, jo tas ir ļoti sarežģīti, - tad ir nepieciešams izprasīt no komandiera atvaļinājumu, un šādas sarežģītas procedūras rezultātā praktiski par šādiem nodarījumiem mums valstī nav ierosināta neviena krimināllieta. Tātad šis tukšais "caurums" krimināltiesību jomā ir jāaizpilda. Komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi un lūdz arī pārējos kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Sākam debates!

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visumā atbalstot šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es gribu tomēr vērst uzmanību uz to, ka mēs sākam atkārtot savas jau iepriekš pielaistās kļūdas. Jau izstrādājot Kriminālkodeksa 80. pantam jaunu redakciju, mēs būtībā izsviedām no panta dispozīcijas speciālo subjektu, kā rezultātā mums pašlaik Kriminālkodeksā ir divi konkurējoši panti ar vienādiem subjektiem. Kriminālkodeksa 80. un Kriminālkodeksa 214. pants, kur gan vienā un otrā vietā ir runa par atbildību par obligāto noteikumu neievērošanu un pārkāpšanu transportā. Pašlaik mums tiek piedāvāts 238. pants, kurš saucas "Varas ļaunprātīga lietošana, varas pārkāpšana un nolaidīga izturēšanās pret dienestu", un, ja tas arī turpmāk tiks atstāts tādā redakcijā, tad tas burts burtā atkārto jau šodien Kriminālkodeksā esošās normas - 162. un 163. pantu. Tas vien, ka šī norma atrodas nodaļā "Par militārajiem noziegumiem", neko neizsaka. Šeit noteikti jānorāda, ka te ir runa par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, varas bezdarbības pārkāpšanu militārajā dienestā, kā arī par nolaidīgu izturēšanos pret militāro dienestu. Citiem tas liekas varbūt sīkums, bet tā ir būtība, un, ja šīs kļūdas mums sāk atkārtoties, tad es vēršu uz to jūsu uzmanību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Debates pabeidzam. Referents vēlas komentēt?

A.Līgotnis. Jā, es vēlos komentēt, jo gluži tā, kā Marjašas kundze sacīja, nav. Pirmkārt, mēs pašreiz nepiedāvājam šādus grozījumus. Es jau iepriekš teicu, ka par to mēs runāsim otrajā lasījumā, taču pat tad, ja mēs uzskatītu, ka tagad tiek lemti šie jautājumi, tad jūs redzat, ka tajā ailē, kur ir komisijas priekšlikumi, 2. punkts groza arī Kriminālkodeksa 229. pantu. Un tur ir uzskaitīts, kas ir subjekti šai Kriminālkodeksa nodaļai. Tātad šeit tiek aizstāts vārds "dienestnieks" ar vārdu "karavīrs", un karavīrs ir gan ierindas karavīrs, ko iesauc obligātajā dienestā, gan arī virsnieks, kas komandē attiecīgās armijas daļas un visus pārējos karavīrus. Tātad šeit nav vis tā, kā Marjašas kundze saka, ka te būs vispārējs subjekts. Šeit subjekts būs tikai un vienīgi karavīrs, kas dien militārajā dienestā, bet par to mēs runāsim, protams, otrajā lasījumā. Vairāk man nekas šeit nav piebilstams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3. Ir pieņemts.

A.Līgotnis. Priekšlikumus es lūgtu iesniegt nedēļas laikā - līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Tā gan nav nedēļa, bet 14. jūnijs. Nav iebildes. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Turpina Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

A.Līgotnis (LC).

Šie grozījumi faktiski ir parlamenta brīvdienu laikā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā. Tie groza Kriminālkodeksa 73. panta redakciju šā panta otrajā daļā. Jauns un būtisks ir tas, ka šeit nāk klāt jēdziens "stratēģiskas nozīmes preču, produkcijas, pakalpojumu un tehnoloģiju kontrabanda". Šajā laikā Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, kuru mērķis ir regulēt un noteikt rīcību ar stratēģiskas nozīmes precēm, produkcijas veidiem un pakalpojumiem. Šajos noteikumos ir minēts, kas tiek uzskatīts par šādām precēm, produkciju un pakalpojumiem, un sīki un detalizēti tas ir norādīts tajās starpvalstu vienošanās, kuras ir parakstījusi Latvijas Republikas valdība. Komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi. Nekādu pretenziju mums šeit nebija, un es uzskatu, ka mēs varētu balsot par to.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Līgotnis. Arī attiecībā uz šo likumprojektu es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" (otrais lasījums). Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Līgotnis (LC).

Šim likumprojektam uz otro lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts, tādēļ mums nav ko papildus šeit izskatīt un mēs varam balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Un lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk - likumprojekts "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija ir saņēmusi deputāta Viestura Paula Karnupa konceptuālu priekšlikumu - svītrot no likumprojekta nosaukuma vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogu". Līdzīgi priekšlikumi ir par citiem pantiem. Tātad deputāts Viesturs Pauls Karnups aicina pieņemt tādu likumu, kas reglamentētu Valsts prezidenta standartu un Ministru prezidenta karogu. Komisija izvērtēja šo konceptuālo priekšlikumu un noraidīja. Es gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka iniciatīva izstrādāt šādu likumprojektu nāca no komisijas puses, tāpat iniciatīva noteikt šajā likumā, ka Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, kā arī Saeimas priekšsēdētājam ir savi standarti jeb karogi, - šī iniciatīva nāca tikai un vienīgi no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Jautājumā par Saeimas priekšsēdētāja karogu jau savlaicīgi, pagājušā gada oktobrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izprasīja rakstveida atzinumu no Heraldikas komisijas un saņēma pozitīvu atzinumu - Heraldikas komisija atbalstīja šādu nostāju. Komisija iepazinās arī ar citu valstu pieredzi un konstatēja, ka diezgan daudzās valstīs parlamenta spīkeram jeb vadītājam ir savs karogs jeb standarts. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, komisija, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, likumprojekta 1. pantu 2.pantu un 3. pantu papildināja ar otrajām daļām, kurās tiek precīzi sīki un detalizēti reglamentēti tie gadījumi, kādos Valsts prezidents lieto savu standartu, Saeimas priekšsēdētājs - karogu un Ministru prezidents arī - karogu. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs normas paredz to, ka Valsts prezidents savu standartu, ja vēlas, var lietot. Tātad to var izkārt virs ēkām, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents, Valsts prezidenta darba telpās, uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents. Pati būtiskākā atšķirība starp Valsts prezidenta standarta lietošanas noteikumiem un Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta karoga lietošanas noteikumiem ir tā, ka Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents var lietot savus karogus tikai darba telpās, kā arī uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa un arī tikai tajos gadījumos, ja viņi paši to vēlas. Savukārt Valsts prezidents standartu var lietot arī lielformāta izmēros, standartu var lietot virs un pie ēkām, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents.

Kādēļ es, godātie kolēģi, tik gari skaidroju šo lietu? Tādēļ, ka kolēģis Viesturs Pauls Karnups savu konceptuālo priekšlikumu ir iesniedzis par likumprojekta virsrakstu, un, lai jūs varētu izvērtēt visus apsvērumus par un pret, es biju spiests mazliet aizsteigties uz priekšu un informēt par tiem grozījumiem un precizējumiem, ko komisija ir izdarījusi laika posmā pēc tam, kad mēs pieņēmām likumprojektu otrajā lasījumā. Tātad komisija ir noraidījusi deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu - svītrot no likumprojekta virsraksta vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogu".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Mēs izskatām likumprojektu "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Esmu ierosinājis jau likumprojekta virsrakstā svītrot tekstu: "Saeimas priekšsēdētāja karogu" un attiecīgi izdarīt atbilstošus labojumus visā likumprojektā, jo neredzu objektīvu pamatojumu tāda karoga izveidošanai. Valsts prezidenta standarta apstiprināšanai es redzu divus objektīvus iemeslus.

Pirmais. Tas pastāvēja jau Latvijas brīvvalsts laikā, pirms padomju okupācijas.

Otrais. Prezidenta simbolika ir parasta pasaules valstu praksē. Ministru prezidenta karoga apstiprināšanai, vadoties no šīs skalas, ir tikai pirmais pamatojums - proti, ka tāds karogs jau pastāvēja Latvijas brīvvalsts laikā. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja karoga iedibināšanai mums nav nekādu objektīvu iemeslu, izņemot to, ka kādam tā liekas laba ideja. Latvijas laikā tāda karoga nebija. Un šeit man vajag oponēt Lagzdiņa kungam: pasaulē šāda prakse nav pazīstama. Vismaz man ne. Kolēģi, mēs rotaļājamies ar svētām lietām! Mēs nevaram ražot simbolus kā konfektes fabrikā "Laima" un tīksminoši ap tām laizīties. Simboliem ir sava priekšvēsture, kas organiski liek tiem veidoties. Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu. Visupirms Saeimai pašai par sevi būtu jākļūst par simbolu - vismaz mums un mūsu vēlētājiem. Bet, lai tas tā būtu, pašiem ir daudz jāpiestrādā pie sava ikdienas darba rādītājiem. Nedrīkstam aizvērt acis, raugoties uz pašreizējo vidējo pozīciju, kādā atrodamies popularitātes ziņā, izlikties, ka esam visaugstākajā kvalitātē, un, lai sevišķi daudz par to nebūtu galva jālauza, piešķirt sev jaunus simbolus. Mums jau ir simbols - tas ir Latvijas valsts karogs, Un šā simbola dēļ mēs šajā vietā esam. Arī Saeimas priekšsēdētājs, jo viņš reprezentē Saeimu.

Pagājušajā gadā atjaunojām kādu okupācijas laikā aizmirstu simbolu - Trīszvaigžņu ordeni. Kā ordenis tas bija un ir palicis arī šodien, bet ne vairs ar tik simbolisku nozīmi, kāda tam bija pirms nepilna gada. Tā nav tautas vaina, kura par šo ordeni tagad rūgti smejas. Jo, bezatbildīgi lietots, tas kļūst par bižutēriju, ko var saņemt jebkurš, kurš labi ir veicis savus ikdienas darbus, darba pienākumus, vai garāmejošs svešzemju prezidents, kurš nav iebildis pret to, ka latvieši ir, - un arī tikai mūsu pašu zemē, ēzdams mūsu pasniegtās pusdienas.

Ar šo teikto es vēršos pret mums pašiem, jo mēs vēl neesam nopelnījuši Saeimai jaunu simbolu. Man vienīgi ir jānožēlo, ka iznāk netieši vērsties pret Gorbunova kungu - 5.Saeimas priekšsēdētāju, jo viņš daudziem vēlētājiem un arī man ar savu darbu un konsekvenci sarežģīto jautājumu risināšanā ir pierādījis, ka ir neapšaubāmi virtuozs politiķis. Es domāju, ka ļoti lielai vēlētāju daļai Gorbunova kungs ir simbols pats par sevi. Bet viņš reprezentē Saeimu. Es uzskatu, ka Saeima vēl nav nopelnījusi sev jaunu simbolu. Mums vajag nopelnīt to simbolu, kas mums ir, - Latvijas valsts karogu. Es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Es nedomāju, ka šis jautājums ir tāds, kuru vajadzētu pacelt sava veida traģēdijas līmenī. Mums šodien tiešām vispirms vajag maizi. Un konfektes - pēc tam. Bet, ja maizes nav, tad lai būtu vismaz konfektes! Mums vajadzētu būt drusciņ vairāk lepniem par šo lietu: Valsts prezidents, Valsts prezidenta standarts. Šis standarts nepārstāv Gunti Ulmaņa kungu. Šis standarts simbolizē Valsts prezidentu - Latvijas Valsts prezidentu. Jaunizveidojamais jeb projektētais Saeimas priekšsēdētāja standarts nereprezentēs Anatoliju Gorbunova kungu, tas reprezentēs Saeimas priekšsēdētāju. Šie ir augsti posteņi. Tie ir valsts posteņi. Un es nevaru atrast motivāciju, kādēļ parlaments kaut vai šīs atribūtikas ziņā ir zemāk stāvošs par Ministru kabineta vai Valsts prezidenta statusu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav runātāji pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu - svītrot likumprojekta nosaukumā vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogu". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 35, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Valsts prezidenta standartu lieto:

1) virs (pie) ēkām, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents;

2) Valsts prezidenta darba telpās;

3) uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Arī par 2.pantu ir deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikums - svītrot 2.pantu. Pēc būtības šo problēmu mēs jau atrisinājām pirms minūtes - balsojot. Es tātad aicinu šo priekšlikumu pēc būtības neizskatīt, jo mēs esam lēmumu jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemam jūsu priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 2.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Saeimas priekšsēdētāja karogu lieto:

1) Saeimas priekšsēdētāja darba telpās;

2) uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ar līdzīgu normu atbildīgā komisija ierosina papildināt arī 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Par 4.pantu ir deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikums - svītrot no 4.panta vārdus "Saeimas priekšsēdētāja karogā". Es aicinu pēc būtības par šo priekšlikumu nebalsot, jo mēs jau attieksmi esam pauduši.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Analoģisku apsvērumu dēļ es aicinu pēc būtības neizskatīt arī deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī tas izriet no iepriekšējā balsojuma.

J.Lagzdiņš. Arī pēdējais priekšlikums ir par 5.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt šajā pantā redakcionālu grozījumu - svītrot no 5.panta vārdus "un lietojams", jo lietošanas noteikumus mēs esam detalizēti reglamentējuši 1., 2. un 3. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Paldies, godātie kolēģi! Es aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 9. Likums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījums Operatīvās darbības likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Attiecībā uz likumprojekta "Grozījums Operatīvās darbības likumā" otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Mēs varam balsot, sīkāk to neapspriežot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums Operatīvās darbības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, 3 - atturas. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Līdz ar to ir pieņemts jūsu priekšlikumus.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ziemas sesijas dokumentā nr. 307 ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotie priekšlikumi par likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", un šā likumprojekta būtība ir papildināt likuma 22. pantu ar 23. punktu, kurā ir noteikts, ka uz robežas atbrīvoti no muitas nodokļa un līdz ar to arī no apgrozījuma nodokļa nomaksas ir masu informācijas līdzekļi saskaņā ar Ministru kabineta notiekumiem. Pamatojums tam bija arī dažādu preses asociāciju un izdevēju, tirgotāju priekšlikumi, ka tie masu informācijas līdzekļi, kas ir ļoti nepieciešami gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī sabiedriskās informācijas iegūšanai, ir grūti pieejami lielākai masai sakarā ar to, ka tie ir stipri sadārdzināti.

Komisija šo priekšlikumu izskatīja un atbalstīja, ņemot vērā, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par to, kuri ir tieši tie masu informācijas līdzekļi, kuri būtu atbrīvojami, lai tas neattiektos arī uz tādiem, kas varētu nedaudz ietekmēt varbūt kādus morālus vai arī kādus ētiskus principus. Ņemot vērā tātad šo sarakstu, komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Un līdz ar to es lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par šo likumprojektu? Neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča. Paldies. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Pirmais lasījums. Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi un iesniegusi cienījamajai Saeimai "Grozījumu Latvijas Republikas Satversmē", lai konstitucionāli varētu nostiprināt Satversmes tiesas statusu un lai tādējādi novērstu iespējamās pretrunas, kas varētu rasties, pieņemot Satversmes tiesas likumu.

Un tāpēc Juridiskā komisija ierosina izteikt Satversmes 85. pantu šādā redakcijā: Latvijā pastāv Satversmes tiesa uz sevišķa likuma pamata; ja Satversmes tiesa atzinusi likumu vai citu tiesībnormu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesībnormai, tad tā aptur šā likuma vai tiesībnormas piemērošanu.

Cienījamie deputāti! Jūs zināt, ka Juridiskā komisija ir ļoti ilgi strādājusi pie likumprojekta par Satversmes tiesu, un, strādājot pie šā likumprojekta, mēs esam saņēmuši arī priekšlikumus un atzinumus no citu valstu ekspertiem, un arī tajos ir norādīts uz to, ka ir nepieciešams šo likumu sabalansēt ar Satversmi, jo, ja tā ir Satversmes tiesa, tad tam ir jābūt atrunātam pašā Satversmē, pašā pamatlikumā. Mēs esam saņēmuši šādus pašus priekšlikumus arī no vairākiem juristiem, latviešu juristiem, kuri dzīvo un strādā ārzemēs, un šāds priekšlikums izriet arī no Latvijas juristu attieksmes.

Tāpēc es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē un nobalsot par to pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Atļaujiet atgādināt, ka balsojums ir par grozījumu Satversmē, un tas ir pirmajā lasījumā. Divām trešdaļām deputātu ir jāpiedalās balsojumā, un, ja divas trešdaļas no tiem balso "par", tad grozījumi pirmajā lasījumā tiek pieņemti. To es jums atgādinu... tikai atgādinu attiecīgās normas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3 , atturas - 11. Tātad divas trešdaļas deputātu ir balsojuši, un"par" arī ir balsojušas divas trešdaļas. Līdz ar to šis likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš - lūdzu! Par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam.

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Tagad būs reģistrācija, un, kamēr attiecīgi noformēs dokumentu, kas liecinās par deputātiem, kuri nepiedalās balsojumā, būs svarīgs paziņojums. Bet tagad - reģistrācija! Reģistrēsimies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

Tagad lūdzu uzmanību paziņojumam! Sveicam Jāni Vaivadu, kuram šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)

Atbildot Mārim Budovskim, varu teikt, ka 49 gadi.

I.Folkmane (5. Seimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Alfreds Čepānis,

Andris Gūtmanis,

Raimonds Jonītis,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Gunārs Meierovics,

Valdis Pavlovskis,

Jānis Ritenis,

Andris Saulītis,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi. Nākamais ir likumprojekts "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos", pirmais lasījums, Ārlietu komisija. Referenta nav.

Tālāk - 27.jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodarbinātību"". Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Laikā starp otro un trešo lasījumu komisijā nav ienākuši priekšlikumi, un komisija nav mainījusi iepriekšējo grozījumu tekstu, ko jūs varat redzēt 1994.gada rudens sesijas dokumentā nr.1227. Komisijas vārdā es lūdzu Saeimu nobalsot par šo grozījumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par grozījumu likumprojektā "Par nodarbinātību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts trešajā lasījumā. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums tiek piedāvāts dokuments nr.559. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Trešajā lasījumā ir izdarīta virkne redakcionāla rakstura labojumu un precizējumu. Pirmais ir priekšlikums, ko atbildīgā komisija iesaka 5.pantam, un šajā pantā ir redakcionāli precizēts teikums, kas nosaka, ka valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību, ir pienākums par šo procedūru ziņot atbildīgajai ministrijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo labojumu? Nav.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija par 10.panta redakciju arī ir piedāvājusi precizējumu, ka nevis vienkārši funkciju finansēšanu, bet funkcijas izpildes finansēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šai redakcijai? Iebildes nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija daļēji atbalstīja Izglītības ministrijas priekšlikumu - precizēt 15.panta redakciju, nosakot, ka pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas attiecas arī uz pirmsskolas iestādēm. Šis priekšlikums ir pieņemts un redakcionāli iestrādāts 15.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka arī izdarīt grozījumus 15.pantā, proti, 15.panta pirmās daļas pirmo rindkopu izteikt koncentrētāk un vienkāršāk, saskaņojot to ar attiecīgajiem likuma pantiem, kas nosaka pašvaldību funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Līdzīga rakstura labojums ir attiecībā uz 16.panta pirmās daļas pirmo rindkopu. Arī šajā pantā ir redakcionāli precizēts ar grozījumu 7.punkta teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka precizēt redakciju arī 21.pantā, nosakot, ka domes (padomes) darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem. Šīs precizējums ir saskaņots ar komisijā sagatavoto likumu paketi, kas attiecas uz pretkorupcijas normām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir precizējusi arī 38.panta redakciju, līdzīgi kā tas bija 21.pantā, saskaņojot šo redakciju ar komisijā sagatavoto pretkorupcijas likumu paketi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Kā arī 38.panta septītā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Tur ir noteikts, ka republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem ierobežojumi, kurus paredz 38.pants un šie noteikumi, ir jāpilda arī trīs gadi pēc tam, kad viņi beidz pildīt savus tiešos pienākumus kā domes (padomes) priekšsēdētāji.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo papildinājumu ir iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to šo jauno redakciju esam akceptējuši.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka 41.pantā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Pret šo precizējumu nav deputātiem iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija arī 43.pantā ir izdarījusi redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 54.panta redakciju ir labojusi un arī šo redakciju izteikusi precīzākā formā, sadalot šo daļu divos teikumos, lai nerastos pārpratumi par komitejas locekļu skaitu.

Sēdes vadītājs. Pret 54.panta labojumu nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija 56.pantā ir precizējusi šī panta 6.punkta redakciju, nosakot, ka šie jautājumi, kas skar pašvaldības, Ministru kabinetam ar pašvaldībām ir jāsaskaņo ik gadus, kā tas ir pašreiz spēkā esošā likuma 87.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija ir izdarījusi arī 88.panta redakcijā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Citus priekšlikumus atbildīgā komisija nav sagatavojusi un tādi arī nav saņemti, tāpēc es aicinu godājamo Saeimu nobalsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais ir 30.jautājums - tā mēs saskaņā ar deputātu iesniegto priekšlikumu esam lēmuši no rīta. Likumprojekts "Par grozījumiem 1992.gada 9.jūnija likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" un Augstākās padomes 1992.gada 10.jūnija lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.4). Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr.555 un vēl ziemas sesijas dokuments nr.58. 555.dokumentā ir Juridiskās komisijas atzinums. Šis likumprojekts ir Ministru kabineta 81.panta noteiktajā kārtībā izdarītie grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", šie noteikumi darbojas, ir spēkā, un es aicinātu cienījamo Saeimu viņus akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 6. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Endziņš. Otrie grozījumi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Endziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūgtu līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.108). Lūdzu, turpiniet!

A.Endziņš. Arī šie grozījumi ir izdarīti Satversmes 81.panta kārtībā šā gada aprīlī, tātad Saeimas sēžu pārtraukumā, un Juridiskā komisija lūdz akceptēt arī šos grozījumus pirmajā lasījumā. Šie noteikumi arī pašreiz ir spēkā, viņi darbojas.

Sēdes vadītājs. Jūs pabeidzāt?

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 10, atturas - 4. Deputātu skaits, kuri balso, ir nepietiekams. (Starpsauciens: "Par" - 39!") Es ļoti atvainojos, vēlreiz nosaucu: par - 39, pret - 10, atturas - 4. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Endziņš. Es lūgtu cienījamo Saeimu arī līdz 14.jūnijam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", pirmais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

A.Endziņš. Šo likumprojektu ir sagatavojusi un iesniegusi cienījamajai Saeimai Juridiskā komisija, un šā likumprojekta mērķis ir saskaņot šo likumu, proti, likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", ar Saeimas pieņemto likumu par to bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, lai nebūtu pretrunu. Tāpēc es arī lūgtu cienījamo Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 7. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Endziņš. Es lūgtu cienījamo Saeimu priekšlikumus iesniegt līdz 14. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies. Juridiskā komisija, gatavojot šos likumprojektus otrajam lasījumam, viņus apvienos un lūgs Saeimu to akceptēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk 39. jautājums - likumprojekts "Par Valsts Cilvēktiesību biroju". Inese Birzniece - Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja.

I.Birzniece (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Es lūgtu komisijas vārdā atlikt šī jautājuma izskatīšanu, jo vēl nav saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinums. Es gribētu atlikt izskatīšanu līdz tam laikam, kad atzinums būs saņemts. (Starpsauciens no zāles: "Kura?")

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina atlikt šī jautājuma izskatīšanu un saskaņā ar Kārtības rulli nodot atpakaļ komisijai, lai komisija paņem viņu atpakaļ.

I.Birzniece. Tas ir saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nevienam deputātam nav iebildes? Nav. Līdz ar to esam pieņēmuši Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu un atliekam šī likumprojekta izskatīšanu.

Tālāk ir 35. punkts - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā". Lūdzu referentu! Dzintars Ābiķis - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka ir ienācis desmit deputātu priekšlikums - atlikt šī jautājuma izskatīšanu, - un ņemot vērā to, ka šobrīd valdībā tiek gatavots jaunais Izglītības likums, es tomēr jums gribētu paskaidrot sekojošo. Nepārprotami darbs izglītībā parasti saistās ar vienu noteiktu datumu, un tas ir 1.septembris. Un šie grozījumi, kas ir ļoti rūpīgi izskatīti divos un tagad tiks izskatīti trešajā lasījumā, ir vērsti uz to, lai, pirmkārt, mēs sakārtotu izglītības sistēmas pārvaldi saistībā ar Pašvaldību likumu. Pie šiem likuma labojumiem ir ļoti rūpīgi strādājusi gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un tāpēc es ļoti aicinātu izskatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā, jo, ņemot vērā to, ka šobrīd valdībā jaunais Izglītības likumprojekts ir tikai izskatīšanas stadijā, ir gaidāms, ka, iespējams, viņu nākamnedēļ iesniegs komitejā, un tikai varbūt pēc tam - vēl pēc nedēļas - to izskatīs Ministru kabineta sēdē, un es ļoti šaubos, vai mēs paspēsim līdz 1. septembrim jauno Izglītības likumprojektu pieņemt Saeimā. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka jaunajam Izglītības likumam nepārprotami ļoti daudzi panti vēl nestāsies spēkā ar šo mācību gadu, jo mūsu izglītības sistēma nav gatava tik ātrām un straujām konceptuālām izmaiņām, taču iespējams, ka tas notiks ar nākošo un pat vēl ar aiznākošajiem mācību gadiem. Tā ka es ļoti aicinātu tomēr izskatīt arī trešajā lasījumā šos labojumus esošajā Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Nacionālā bloka pārstāvji un LNNK frakcijas pārstāvji iesniedz priekšlikumus, un šo priekšlikumu būtība ir tāda. Izrādās, ka ir izstrādāta jauna Izglītības likuma koncepcija un ka šajā Izglītības likumā ir jau paredzētas daudzas normas, kuras ir paredzētas arī jau spēkā esošā likuma grozījumos. Nupat mēs apstiprinājām jauno izglītības ministru. Nu tad atļausim jaunajam izglītības ministram strādāt pie jaunā Izglītības likuma. Mēs varam paātrinātā tempā lemt šo likumu, ja viņš būs labi sagatavots, bet nevar paralēli Saeimā strādāt pie labojumiem vecajā likumā un apspriest Izglītības ministrijas jau sagatavotu jauno Izglītības likumu. Tieši šo apstākļu dēļ LNNK ierosināja pārtraukt šo grozījumu apspriešanu un ķerties ar visu sparu pie jaunā likuma sakārtošanas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu! Pēc tam - Jānis Bunkšs.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atbalstīt to, ko tikko teica Anna Seile, jo, cik man zināms pēc Dzintara Ābiķa paskaidrojumiem un arī pēc tā, ko Vaivada kungs atbildēja uz frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumu, tad Izglītības ministrija ir divus gadus strādājusi pie jaunā Izglītības likuma. Divu gadu darbs esot tagad Ministru kabinetā. Tur gan viņš klīstot. Es domāju, ka, lai paātrinātu Ministru kabineta darbu, lai likumprojekts neklīst riņķī un lai beidzot skolotājiem būtu skaidrs, pēc kāda Izglītības likuma viņi sāks jauno mācību gadu, ir jāpārtrauc šo grozījumu izskatīšana, un jaunajam izglītības un zinātnes ministram būtu goda pienākums jaunnedēļ jau panākt, lai šis likums nonāk Saeimā izskatīšanai.

Kāda šobrīd veidojas situācija? Mums visiem gandrīz ir skaidrs viens, tas, ka Saeima strādās jūniju, jūliju un augustu, bet septembrī aizies atvaļinājumā. Tātad šobrīd ir skaidrs, ka šī Saeima jauno Izglītības likumu neizskatīs. Jaunā Saeima, lai Dievs dod, 1995. gadā tikai iešūposies darbam. Tas nozīmē, ka arī 1996. mācību gadu skolas turpinās pēc vecā Izglītības likuma un Izglītības un zinātnes ministrija turpinās sniegt atbildi deputātiem, ka 330 ierēdņu viena no galvenajām funkcijām ir Izglītības likuma izstrāde. Es dzirdēju arī tādu argumentāciju, ka izglītība tik strauji evolucionējot, ka Izglītības likumu nevarot strauji izstrādāt. Bet man liekas tieši otrādi - ja jau evolūcija iet pa priekšu likumiem, tad valstī kaut kas nav kārtībā. Likumam ir jābūt tādam, kas paredz šo evolūciju un attīstības iespēju. Un tāpēc es aicinu atbalstīt LNNK iesniegto prasību - paātrināt jaunā Izglītības likuma izskatīšanu Saeimā, uzdot to par vienu no galvenajiem pienākumiem un uzdevumiem jaunajam izglītības un zinātnes ministram, un tā viņš varētu pierādīt savu profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam postenim un varbūt arī turpināt savu darbu 1996. gadā kā atbilstošs cilvēks, bet šodien vajag beigt izskatīt šos grozījumus. Es zinu, ka tūlīt būs iebilde, ka šajos grozījumos galvenais ir saskaņot to ar Pašvaldību likumu. Nevajag saskaņot to steidzīgi maijā, jo maijā vai jūnijā neviens jaunus finansējumus skolām neizdara, bet līdz septembrim tam ir jābūt jaunajā Izglītības likumā, un 1. septembrī jaunais mācību gads ir jāsāk ar jauno Izglītības likumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Diemžēl visas šīs lietas, ko mēs tagad darām, nav paredzētas Kārtības rullī, un sēdes vadītājam rodas zināmas problēmas. Jūs jau paši jūtat, ka es saskaros ar to ik pēc kāda laika. Un šī arī ir varbūt kārtējā nesasaiste ar Kārtības rulli, un tāpēc mums būtu jāizlemj. Kārtības rullis paredz, ka trešajā lasījumā apspriež tikai tos pantus, par kuriem iesniegti labojumi otrajā lasījumā. Un tāpēc tagad šī debatēšana par likuma lietderību vai nelietderību saskaņā ar Kārtības rulli vispār izpaliek. Tas, ko deputāti ir ierosinājuši - atlikt likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" izskatīšanu Saeimas sēdē - , ja stingri vadāmies pēc Kārtības ruļļa, tad šis balsojums ir pirmais balsojums, kad notiek balsojums pēc būtības. Tāpēc sēdes vadītājam ir zināmas grūtības. Būtu labi, ja jūs man palīdzētu, jo, no vienas puses, es esmu ieinteresēts, lai darbi virzītos uz priekšu ātrāk, un, ja es zinātu, ka deputāti ir noskaņoti pieņemt šādu lēmumu, tad viņš būtu jāpieņem, velti netērējot Saeimas laiku. Bet, no otras puses, ja komisija uzstāj uz viņa izskatīšanu, tad mums ir jāskata pa pantiem un jābalso par viņa atlikšanu, kad būs izskatīts pa pantiem.

Godātie deputāti! Ja es šeit nepareizi kaut ko interpretēju... es vienmēr esmu centies tikai sekmēt jūsu priekšlikumu īstenošanu, par ko, kā jūs zināt, esmu saņēmis pamatotu kritiku. Vispirms varbūt referents var izteikt savu viedokli?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti ļoti jūs aicinu būt visai nopietniem pret šo jautājumu, tāpēc es gribētu lūgt sēdes vadītāju dot vārdu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura ļoti rūpīgi arī ir strādājusi pie šiem labojumiem, un es vēlreiz atkārtoju, ka šie labojumi galvenokārt ir saistīti ar sistēmas sakārtošanu saistībā ar to, ka mēs esam pieņēmuši jaunu likumu "Par pašvaldībām". Tas ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvaldes institūcijas savlaicīgi varētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, jo tiešām, - nebūsim tik naivi! - mēs nepagūsim pieņemt šī mēneša laikā jauno Izglītības likumu, labākajā gadījumā tas varētu notikt, es vēlreiz atkārtoju, labākajā gadījumā - pavisam īsi pirms 1.septembra, un neapšaubāmi, ja mēs viņu pieņemsim, tad tur tiks iestrādāti arī šie šodien izdarītie grozījumi. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka ir ļoti svarīgi, lai valsts pārvaldes institūcijas, izglītības pārvaldes institūcijas būtu gatavas jau šodien īstenot šos rudenī nepieciešamos labojumus. Es ļoti lūgtu sēdes vadītāju dot vārdu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sava viedokļa izklāstam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā mēs turpināsim pārkāpt Kārtības rulli un trešajā lasījumā runāt par šā likumprojekta lietderību kā tādu. Tāpēc es aicinu referentu ziņot par labojumiem. Šeit viņu nav daudz, mēs viņus izskatīsim un tad balsosim par deputātu priekšlikumu, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī. Es atvainojos, ko tad Bunkša kungs ... Viņš, jūsu aicināts, runās vispārēji par šā likuma svarīgumu, taču citiem deputātiem ir atšķirīgs viedoklis, kā jūs dzirdējāt.

Lūdzu, par konkrētiem labojumiem saskaņā ar Kārtības rulli!

Dz.Ābiķis. Paldies. Kad mēs izskatījām otrajā lasījumā likumprojektu, 5.pantā nebija neviena labojuma. Un šis ir viens no tiem labojumiem, kas faktiski ir jauns, kas ir ieviests 5.pantā. Tas ir labojums, kas izdarīts pēc manas personīgas iniciatīvas un ir vērsts uz to, lai mēs labāk sāktu integrēt cittautiešus latviskajā vidē, respektīvi, lai mēs censtos latviskot mūsu izglītības sistēmu. Šis jautājums komisijā tika ļoti rūpīgi diskutēts un ir saistīts ar to, ka mums vajadzētu pamazām ieviest skolās, kurās mācību valoda nav latviešu valoda, atsevišķus mācību priekšmetus latviešu valodā. Un šis labojums paredz, ka mazākumtautību vispārizglītojošajās skolās, kurās mācību valoda nav latviešu valoda, 9.klasē vismaz divos, bet 10.-12.klasē vismaz trijos mācību priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā. Šis jautājums ir rūpīgi izskatīts un dzīvē viņu šodien ir iespējams realizēt. Es ļoti aicinu deputātus atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo papildinājumu 5.pantam ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. 7.panta labojums ir saistīts ar to, ka ir paredzētas valsts ģimnāzijas. Un līdz ar to šeit faktiski ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. Arī 8.pantā faktiski ir neliela redakcionāla izmaiņa salīdzinājumā ar to tekstu, kas ir pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes?

Dz.Ābiķis. 10.panta labojums ir saistīts ar to, ko es jau teicu, - ar valsts ģimnāzijām, ir saistībā ar to pašu, kas ir 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 10. panta ceturtā daļa ir saistīta tieši ar to, par ko es runāju, tieši ar šīs valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanu, un ir nedaudz precizēta redakcija, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, un nedaudz ir izmainīta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tātad piektajā daļā arī ir nelielas redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šīm redakcionālajām izmaiņām? Nav.

Dz.Ābiķis. Arī 6.pantā ir redakcionālas dabas izmaiņas - vārds "veic" ir aizstāts ar vārdu "organizē".

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes?

Dz.Ābiķis. Arī 9.punktā ir nedaudz precizēta otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

Dz.Ābiķis. 11.panta pirmā daļa saistās ar to pašu, par ko es jau teicu, - ka ir paredzētas šīs valsts ģimnāzijas, tāpēc arī ir šie nelielie labojumi nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

Dz.Ābiķis. Arī nākamajā pantā tie labojumi ir pavisam nedaudz papildināti, tie labojumi, kuri ir pieņemti otrajā lasījumā, kas arī nerada būtiskas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nosauciet pantu!

Dz.Ābiķis. Tas ir 13.1 pants.

Sēdes vadītājs. Par 13.1 panta labojumiem deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Būtisks labojums ir izdarīts 14.panta otrajā daļā, un šis labojums ir šāds: vidusskolas 10.klasi var atvērt, ja tajā izteikuši vēlēšanos mācīties ne mazāk kā 10 skolēni, bet republikas pilsētās (kā mēs zinām, septiņas lielākās pilsētas) - ne mazāk kā 20 skolēni. Tas ir tāpēc, ka mums šobrīd ir atsevišķas vidusskolas, kur ir ļoti, ļoti neliels skolēnu skaits - trīs četri skolēni klasē, līdz ar to arī līmenis ir ļoti zems. Šo skolu skaits nav liels. Šis papildinājums neskars tos, kas nākamgad mācīsies 11. un 12. klasē, bet šis papildinājums zināmā mērā sakārtos mūsu izglītības sistēmu un varbūt arī, nenoliegsim, ļaus nedaudz ieekonomēt materiālos līdzekļus un nodrošināt labāku darba kvalitāti.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo komisijas ierosināto priekšlikumu. Lūdzu! Deputāts Resnais - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Resnais (LZS).

Priekšēdētāj! Kolēģi! Es negribu jaukties zinātnes sfērā un izglītības jautājumos kā speciālists, bet kā vienkāršs tēvs, kuram ir bērni, vai kā cilvēks, kurš ir ieinteresēts izaudzināt jaunatni, kura ir gudrāka par mums, kura var attīstīt mūsu sabiedrību. Šajā sakarībā mani māc šaubas, kuras man izraisa šis punkts. Es neesmu kategorisks, es vienkārši izsaku jums savas šaubas. Ja nav 10 skolēnu, tad šajā rajona pilsētiņā vai pagastā, vai citā kādā vietā šī vidusskolas klase netiek atvērta. Un mēs argumentējam ar to, ka, ja mēs to atveram, tad šī izglītība mums paliek ekonomisko apsvērumu ziņā neizdevīga. Vai tie ir salīdzināmi faktori? Vai var izglītību mērīt naudas vienībās? Ekonomiskās izdevībās? Vai var novērtēt to potenciālu, ko tas cilvēks dos, kad viņš izaugs izglītots? Vai var novērtēt to zaudējumu, ja viņš tā arī tālāk nemācīsies un paliks bez šās klases? Jo tādi būs, ja radīsies sarežģījumi, ka jābrauc kaut kur citur dzīvot, jādzīvo kopmītnēs - un tā tālāk. Eas ļoti, ļoti to apšaubu. Un, ņemot vērā, ka izglītība ir tā, kas tomēr virza sabiedrību ar zināšanām, ar ētiku, ar attieksmi, es domāju, ka mēs esam pārāk izšķērdīgi, tieši izšķērdīgi, ieviešot tādu limitu - ja nav 10 bērnu, tad nevar būt klases. Padomājiet, lūdzu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, ka vidusskolas klase ir atverama tad, ja klasē, tas ir, 10. klasē, sanāk vismaz 10 skolēnu, ir ārkārtīgi riskants tādā ziņā, ka tad, ja vienu gadu neatvērs 10.klasi, tas nozīmēs, ka arī turpmāk arvien samazināsies izredzes to atvērt, un būtībā, pieņemot šo labojumu, mēs veicināsim tā saukto nelielo lauku vidusskolu, kuras šobrīd ir galvenie izglītības, kultūras un sadzīves centri mūsu nesakārtotajā lauku vidē, pilnīgu izzušanu. Mēs nonāksim pie tā, ka rajonos paliks divas, augstākais, trīs, drīzāk - divas skolas. Cik es saprotu, divpolu sistēma veidosies, būs divas vidusskolas, varbūt viena būs ģimnāzija, otra - vidusskola. Un šobrīd arī nav skaidrs - kas tās tāds ir pēc būtības? Ar to mēs mēs panāksim tautas izglītības līmeņa katastrofālu pazemināšanos. Tādēļ aicinu: kolēģi, būsim piesardzīgi un atcerēsimies, ka ieguldījumi izglītībā ir ilgtermiņa kapitālie ieguldījumi, par kuriem mums būs pateicīgas tās paaudzes mūsu valstī, kuras dzīvos nākamā gadsimta vidū! Tādēļ neatbalstīsim šo priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Jānis Bunkšs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Var būt, ka es kļūdos, un tādā gadījumā Izglītības un zinātnes komisija mani palabos, bet man ir klāt likums par izglītību, un es aicinu Resnā kungu un Kokina kungu palasīt šā likuma 14.pantu. Otrajā lasījumā svītro otro un trešo daļu. Būtībā tas labojums, kā ir nobalsots otrajā lasījumā, - tas ir sakārtots, un tas, kas bija pirmajā, otrajā un trešajā daļā, ir tagad ielikts pirmajā daļā, bet tālākās daļas... Šeit ir teikts, piemēram, tā: "Pirmsskolas iestādēs un pamatskolās jāatver grupa vai klase ar valsts mācībvalodu, ja to pieprasa ne mazāk kā triju bērnu vecāki. Sākumskola ar valsts mācībvalodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā 10 bērnu vecāki. Pamatskola ar valsts mācībvalodu jāatver, ja to pieprasa ne mazāk kā 25 bērnu vecāki." Un pēdējā daļā ir teikts, ka mācību un audzināšanas iestādes realizē vai slēdz ar dibinātāju lēmumu. Tātad jūsu loģika neiet šeit kopā. Es nezinu, es ceru, ka komisija to paskaidros. Manā izpratnē, tieši šī norma ir vērsta uz to, lai nu it kā leģitimētu, lai to minimālo skaitu noteiktu, kad var... Jo pašreiz, cik es saprotu, likumā nekādas atrunas nav. Sākuma posmi ir, kad ir šī obligātā prasība. Tātad es domāju, ka te drīzāk ir garantija. Bet es ceru, ka tomēr komisija šeit precizēs, vai es esmu pareizi sapratis un vai jūs esat pareizi sapratuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es turpināšu to, ko iesāka Endziņa kungs. Es lūdzu tomēr šo sagatavoto likumprojektu paņemt un paskatīties tieši uz tiem pantiem, kur sadarbībā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju esam mēģinājuši sakārtot šobrīd atbilstoši šodienas situācijai tās funkcijas, kuras pašvaldības veic attiecībā uz izglītību. Un, ja jūs paskatāties šajā dokumentā 11.priekšlikumu, kas attiecas uz 11.pantu, tad redzat, ka tur ir noteikts...

Pirmkārt. Pilsētu un pagastu pārziņā ir šīs vidusskolas, par kurām ir runa 14.pantā. Un bez tam šeit otrajā daļā ir noteikts, ka pašvaldībai ir pienākums slēgt līgumus ar citu pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc brīvas izvēles. Es gribu vērst jūsu uzmanību tieši uz to un oponēt Kokina kungam par to, ka 14.panta labojumi it kā atbrīvo atbildīgās pārvaldes iestādes, (respektīvi, šajā gadījumā pašvaldības) no nepieciešamības iedalīt naudu izglītībai. Tas nebūt tā nav. Šeit ir jautājums pavisam par kaut ko citu. Šeit ir jautājums par to, vai pašvaldībai šī nauda ir jāiegulda to bērnu labā, kuri vēlas iegūt šo vidusskolas izglītību, un jāatmaksā viņu mācību izdevumi citā pašvaldībā, ja tāda vēlme ir, vai šāda speciālā klase, šī vidusskolas klase jāatvēr tieši konkrētajā pašvaldībā. Un šeit nevajadzētu runāt par to, ka šis pants izslēdz tātad kādus kapitālieguldījumus un izglītības finansēšanu. Šajā gadījumā mums tādi precedenti diemžēl arī ir, (it īpaši tas attiecas uz tām teritorijām, kuras atrodas tuvu lieliem centriem, lielām pilsētām), ka bērniem ejot vidusskolā, jāapmeklē lauku skola, kurā varbūt nav iespējams šobrīd pietiekami kvalitatīvi veikt mācības, bet vecāki un bērni labāk izvēlas skolu tuvējā pilsētā. Un šajā gadījumā pašvaldībai ir pienākums šā vai tā nodrošināt attiecīgos izglītības izdevumus. Tāpēc ņemot vērā to, ka man ir izdevība runāt, es ieteiktu atbalstīt gan šo 14.pantu, gan arī, protams, atbalstīt šos grozījumus kopumā, jo tie šobrīd sakārto to situāciju, kāda ir vismaz pašlaik, jo atstāt tādu nesakārtotu situāciju nebūtu pareizi. Tā ka lūdzu atbalstīt 14.panta grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

Dz.Ābiķis. Jā. Pavisam īsi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Es atvainojos... Un tad notiks balsojums par komisijas priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Ļoti pareizi bija uztvēris jautājuma būtību mans kolēģis Endziņa kungs. Jo šobrīd tiešām ir tā, ka pamatizglītības posmā valsts šobrīd reglamentē skolēnu skaita minimumu, kāds ir nepieciešams, lai drīkstētu atvērt klasi. Tas arī ir vērsts tikai uz klasēm ar latviešu mācībvalodu, un tur tik tiešām tas "slieksnītis" ir noteikts ļoti zems, un tas ir pirmām kārtām tāpēc, lai Latgalē varētu atvērt un atjaunot mazās latviešu klasītes. Bet šobrīd līdz šim nekur likumā nekas cits netika reglamentēts, un attiecībā uz vidusskolām vispār nekas netika reglamentēts. Un pašvaldības šobrīd varēja atvērt klasi un varēja arī neatvērt - kaut vai tur ir simts bērnu. Un šis labojums ir tikai sīka reglamentācija, lai pašvaldībām noteiktu šo minimumu, kāds ir vajadzīgs, lai atvērtu 10. klasi. Tā ka faktiski tā ir sīka reglamentācija. Bet nekāda briesmīga izglītības sistēmas apdraudētība šeit nedraud, jo Latvijā šo skolu skaits, kur varētu būt problēmas, ir zem desmit. Šādu skolu skaits ir zem desmit, pie tam puse no tām ir mazākumtautību skolas. Un padomājiet paši, vai šobrīd mums ir vērts atvērt 10. klasi, teiksim, tādā pilsētiņā kā Talsos, skolā, kur mācības ir krievu valodā, ja tur nevar vismaz 10 bērni salasīties, jo šie bērni visi māk runāt latviski un viņi mierīgi var iet latviešu skolā, un nav nekādas lielas problēmas. Bet mēs esam... Atcerēsimies vēl vienu lietu: ņemot vērā to, ka laukos ir ļoti slikti ar transportu, ka mums jāatver šīs mazās latviešu klasītes, mēs šobrīd esam ārkārtīgi izšķērdīgi. Un to var attaisnot šajā brīdī. Latvijā ir uz vienu skolotāju mazāk nekā 9 bērni. Rietumeiropā caurmērā uz vienu skolotāju ir apmēram 15-16 bērni. Protams, tur ir atsevišķās valstīs lielāks iedzīvotāju blīvums.

Pirmskara neatkarīgajā Latvijā uz vienu skolotāju bija 30 bērni. Tā ka mēs jau tā esam ļoti izšķērdīgi. Un es vēlreiz atkārtoju - diemžēl šajās mazajās, ļoti mazajās vidusskolās, kur ir trīs, četri, pieci bērni klasē, nevar nodrošināt to līmeni, un šie bērni tā visa rezultātā izrādās zaudētāji. Tā vietā pašvaldībai ir jānodrošina, lai šis bērns... jāfinansē viņa nokļūšana, teiksim, lielākā, spēcīgākā vidusskolā. Un es atkārtoju - šo skolu skaits, kuras varētu ciest, ir ļoti neliels, bet, protams, es saprotu arī bažas. Bet es aicinu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto 14. panta otro daļu: "Vidusskolas 10. klasi var atvērt, ja tajā ir izteikuši vēlēšanos mācīties ne mazāk kā 10 skolēni, bet republikas pilsētās - ne mazāk kā 20 skolēni." Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 18, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk. 15. panta izmaiņas faktiski ir redakcionālas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes pret šīm izmaiņām?

Dz.Ābiķis. Tas pats attiecas arī uz 16. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

Dz.Ābiķis. Tālāk. Ja jums ir priekšā dokuments, kur ir numurs 565, šeit tehniskā sekretāre, to sagatavojot, ir izlaidusi nosaukumu, un pati augšējā redakcija, kas ir pēdējā lappusē kreisajā pusē, attiecas uz 28. panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Vai tas nav 16. pants, nē? Nu katrā ziņā jūs pats tās lietas...

Dz.Ābiķis. 16. pantu mēs jau nobalsojām... (Starpsauciens no zāles: "Neko nebalsojām!") Papildināt 16. panta otro daļu ar šāda satura tekstu: "Mâcību un audzināšanas iestādes vadītājs:". Un tālāk ir pieci apakšpunkti.

Un tālāk ir ceturtā daļa. Tur ir tehniskā sekretāre kļūdījusies. Tas ir jāizsvītro.

Sēdes vadītājs. Un tanī otrajā lapaspusē attiecas uz bērnunamu...

Dz.Ābiķis. Tālāk: par bērnunamu dibināšanu, komplektēšanu un slēgšanu lemj rajona vai republikas pilsētas pašvaldība - un tā tālāk... Tas attiecas uz papildinājumu 28. panta sestajā daļā. Šeit vienkārši tā augšējā daļa pārdrukājot acīmredzot ir pazudusi.

Šis 28. panta labojums... tas ir papildinājums 28. panta sestajai daļai. (Starpsauciens no zāles: "Arī nepareizā pusē.")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tas ir ierakstīts tagad kā otrajā lasījumā pieņemtais, bet izrādās, ka tā ir kļūda, un šo kļūdu paskaidro Dzintars Ābiķis...

Dz.Ābiķis. Jā, tam faktiski vajadzēja atrasties labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Tāpēc jums nekas cits tagad neatliek, kā precīzi nolasīt: pants tāds, daļa tāda, redakcija tāda.

Dz.Ābiķis. Tātad 28. panta sestās daļas papildinājums: "Par bērnunamu dibināšanu, komplektēšanu un slēgšanu lemj rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar Labklājības ministriju. Bērnunamu darbības pamatprincipus nosaka Labklājības ministrija, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo 26. panta vienas daļas papildinājumu?...28. pants, es atvainojos. Nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Tālāk ir 29. panta trešā daļa - tā ir precizēta otrā lasījuma redakcija. Arī nepareizā pusē... Jā...

Sēdes vadītājs. Pagaidiet, - ja tā ir nepareizā pusē, tad vēlreiz atkārtojiet pareizo pusi!

Dz.Ābiķis. Tātad 29. panta trešā daļa ir izteikta šādā redakcijā: skolas, kas paredzētas bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem (redzes, dzirdes un runas traucējumiem), sanatorijas tipa skolas, kā arī skolas, kas paredzētas bērniem ar somatiskām saslimšanām, dibina, reorganizē un slēdz Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Komisija, kas gatavo likumu, ir atbildīga, lai tas tiktu sagatavots kārtīgi un precīzi. Tautsaimnieku komisijā, piemēram, nekad nav bijis tāda gadījuma, ka kreisajā pusītē nebūtu nodrukāts spēkā esošais teksts, pēc tam tālāk, blakus - otrajā lasījumā nobalsotais teksts, lai varētu redzēt, kāds ir iepriekšējais teksts un kāda ir tā daļa, kuru mēs papildinām. Katram deputātam ir jāredz visas šīs kopsakarības.

Arī šis bija viens no iemesliem, kāpēc mēs ierosinājām pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu. Nevar skatīt tādu likumu, kura jēgu nevar saprast, nevar saprast, par ko mēs nobalsojam. Es gribu izteikt šo aizrādījumu Izglītības komisijai un arī referentam, jo šāds dokuments nav apspriežams.

Tādēļ es atkārtoju, ka pēc šā dokumenta izskatīšanas... jo sēdes vadītājs teica, ka būs tāds balsojums vēlreiz par mūsu iesniegto lēmuma projektu... aicinu jūs balsot par šā likumprojekta izskatīšanas pārtraukšanu. Viena putra tur ir!

Sēdes vadītājs. Pārtraukt izskatīšanu mēs nevaram, bet mēs varam to atlikt saskaņā ar jūsu iesniegto priekšlikumu. Lai to pārtrauktu, vajag 20 deputātu parakstus un attiecīgu formulējumu. Tāpēc vēlreiz es jums saku - līdzko mēs būsim izskatījuši pantus, kur ir iesniegti labojumi, jūsu priekšlikums tiks balsots kā pirmais.

Vai par šo labojumu ir nepieciešams balsojums? Lūdzu! Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Man ir jautājums par šo labojumu. Ir runa par mācību iestādēm, kas ir saistītas ar cilvēku veselību, tātad principā - par medicīniskajām iestādēm, kurās paralēli cilvēku veselības uzlabošanai un slimību ārstēšanai notiek mācību process. Kāpēc viņu likteņa izlemšanā nepiedalās valsts struktūras, kas rūpējas par cilvēka veselību? Vai izglītības ministrs un pašvaldība ir spējīgi lemt par šādas iestādes eksistenci - slēgšanu vai atvēršanu? Es uzskatu, ka šādā redakcijā pants nav balsojams, jo šā jautājuma izlemšanā ir noteikti jāpiedalās veselības aizsardzības pārstāvjiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāji nav pieteikušies, neviens vairs nevēlas runāt. Debates par šo labojumu beidzam. Lūdzu referentu! Bet, lūdzu, runājiet īsi!

Dz.Ābiķis. Jā, es varu paskaidrot. Salīdzinājumā ar otro lasījumu šeit ir tikai viens papildinājums, ka šīs iestādes slēdz un reorganizē Izglītības un zinātnes ministrija, bet papildinājumā ir teikts, ka tas notiek, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, jo to pieprasīja Pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 29. panta trešās daļas redakciju, kuru jums nolasīja referents! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 13. Šis labojums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk ir priekšlikums - papildināt 30. pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Ja vajag, es to varu nolasīt...

Sēdes vadītājs. Pret 30. panta papildinājumu vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk. 62. pantā ir otrā lasījuma redakcija... un arī 63. pants ir otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visi labojumi ir izskatīti?

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Tagad, ja kāds no deputātiem vēlas runāt par priekšlikumu - atlikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīšanu sēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" līdz šā gada 20. jūnijam -, tad, lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Arī es atbalstītu šādu priekšlikumu, un tikai tāpēc, ka atbildīgā komisija acīmredzot nespēj pat paskaidrot... tas, par ko mēs nupat nobalsojām "pret" ir tīri tehnisks labojums. Man ir klāt šā likuma teksts, kāds viņš ir spēkā, un tas ir tehniska rakstura grozījums, kas bija izdarīts otrajā lasījumā. Tagad mēs faktiski darbojamies pilnīgi akli, un es pilnībā piekrītu Kreitusa kundzei, ka te nav skaidrības. Es domāju, ka būtu normāli, ja komisija... pie tam es vēl saprastu, ja tā būtu Juridiskā komisija, kurai nāk tik daudz likumu, ka mēs steigā varbūt kaut ko neizdarītu... bet, ja komisija, kurai vispār pa šo laiku ir bijuši pāris likumi, nespēj tos sagatavot tā, lai deputātiem būtu pārskatāms, tad tas nav pieļaujami. Un acīmredzot tiešām tā ir jārīkojas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kiršteina, Lamberga, Dreģes, Krastiņa, Budovska, Žīgura, Puriņas, Imanta Kalniņa, Seiles, Stalta priekšlikumu - atlikt likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" izskatīšanu sēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" līdz šā gada 20. jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, līdzšinējā prakse, cik es atceros, mums ir bijusi tāda, ir bijis viens tāds precedents, ka tie panti, kuri ir akceptēti, tie ir akceptēti, un priekšlikumus tagad var iesniegt...

Komisijai ir jāsagatavo šis teksts ar tiem akceptiem, kuri ir pieņemti sēdē, un priekšlikumus var iesniegt līdz ar to, manā izpratnē, arī par tiem pantiem, kuri ir akceptēti. Šī prakse īsti laba nav, bet tāda diemžēl ir situācija, un jāsaka, ka ne jau kāds cits... es gan nevaru vērtēt, bet es varu izteikt viedokli... bet komisija kopā, protams, ar mums, deputātiem, šo situāciju tādu ir izveidojusi. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Ir divi iesniegumi, ko skatīsim iesniegšanas secībā. "Lûdzu izskatīt kā steidzamu likumprojektu par "Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā"". Jā, es atvainojos, Ārlietu komisijas vārdā to iesniedzis Aleksandrs Kiršteins - komisijas priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tad, lūdzu, to arī darīsim.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tie ir dokumenti nr. 427-a un nr. 427, kā arī Ārlietu komisijas iesniegtais likumprojekts, kas ir izskatīts 1995. gada 18. maijā. Komisija ir izskatījusi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tas ir 21. likumprojekts pēc kārtas.

A.Kiršteins. Jā, darba kārtības 21. punkts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

A.Kiršteins. 18. maijā Ārlietu komisija izskatīja un nolēma virzīt tālāk pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". Šis jau ilgi gaidītais līgums ļaus uzlabot stāvokli galvenokārt informācijas apmaiņas un tiesiskās kārtības jautājumos starp šīm trim valstīm. Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību tātad 2. pantam - "Darbības sfēra", jo līgumslēdzējas puses sniegs viena otrai palīdzību, lai nodrošinātu pareizu muitas likumu ievērošanu, aizkavētu, izmeklētu un cīnītos pret muitas likumu pārkāpumiem, kā arī izplatītu tādus dokumentus, kas attiecas uz muitas likumu piemērošanu.

Šeit ir ļoti būtisks, manā izpratnē un arī komisijas izpratnē, tieši 5.pants par informācijas apmaiņu, jo, kā jūs zināt, visas šīs tranzītkravas, kas iet caur Lietuvu uz Latviju vai tālāk - uz Krieviju, kā arī no Krievijas uz Rietumiem, viņas ceļo no vienas Baltijas valsts uz otru Baltijas valsti, un tieši šī likuma trūkums neļauj secīgi apmainīties ar informāciju un precīzi izsekot šīm kravām, vienalga, vai tās būtu spirta, degvielas vai, teiksim, krāsaino metālu, kā arī pārtikas kravas, kas ir saistītas ar ļoti lieliem maksājumiem, kuri nenonāk valsts kasē. Tātad šis likums paredz precīzu un ātru dokumentu apmaiņu starp šīm valstīm, kā arī papildus paredz tieši izsekot vai novērot jau zināmas aizdomīgas kravas, viņu gaitu cauri visām trijām Baltijas valstīm. Un pēdējais, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka 15. pants regulē tieši palīdzības sniegšanu, kā līgumslēdzēju pušu muitas iestādes tieši apmainās ar šo informāciju, kā arī jautājumos par līguma stāšanos spēkā un apturēšanu. Man būtu lūgums atbalstīt viņu, bet vispirms jautājumā par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu - Māris Budovskis, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es ļoti vēlētos lūgt jūs atbalstīt šo projektu un pie tam kā steidzamu. Par šiem jautājumiem jau ļoti sen ir iestājusies Baltijas asambleja, un mēs, triju valstu deputāti, esam lēmuši par šo jautājumu, vairākkārt esam ierosinājuši atbalstīt šo muitas darbības saskaņošanu, pirmkārt jau informācijas jomā. Otrkārt, es domāju, zināmā mērā šis jautājums ir saistāms arī ar projektu VIA "Baltica", un, kā jūs zināt, šobrīd ir zināmas grūtības realizēt šo projektu tieši tāpēc, ka muitas jautājumos ir problēmas. Līdz ar to es domāju, ka šis likumprojekts palīdzēs uzlabot esošo situāciju, un viņš patiešām ir izskatāms kā steidzams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Kiršteins. Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā kā šis līgums jau ir parakstīts no valdības puses, tad nekādas būtiskas izmaiņas tur, protams, nevar būt, var būt kaut kāds priekšlikums tikai par pašu šo likumu, ko mēs esam iesnieguši komisijā, tāpēc man būtu lūgums nākamo izskatīšanu noteikt nākamo ceturtdien - 15. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Šeit Prezidijā nāca un ne vienu reizi vien prasīja, kad būs nolasīts steidzamais Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas pieprasījums. Ņemot vērā to, ka šeit ir jābūt arī ministram un ka šeit ir tā problēma, ka, no vienas puses, mēs aizņemam laiku ar jautājumiem, atbildēm un pieprasījumu izskatīšanu, tas ir, it kā likumdošanas laiku aizņemam, bet, no otras puses, ja ir šie jautājumi un pieprasījumi, tad viņi ir jāizskata, un ir jāpiedalās arī valdībai un ministriem, un tāpēc mums vēl nav šāda optimāla laika, jo, kā jau jūs tagad paši jūtat pēdējā laikā, dienas ir aizņemtas - arī ar ārkārtas sēdēm, tāpēc Prezidijam ir visai grūti sasaukt vēl papildu sēdes, kas būtu veltītas jautājumiem un pieprasījumiem. Protams, varbūt mēs varēsim arī šo praksi pamēģināt, bet tagad būs šis pieprasījums, kuru es lūdzu nolasīt Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani, un pēc tam izskatīsim frakcijas priekšlikumu par tālākās darba kārtības izmaiņām.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

"Steidzams Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gailim. Jau apspriežot 1995. gada budžetu, Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniedza priekšlikumus par pensiju indeksāciju ne vēlāk kā no 1995. gada 1. jūlija. Indeksācijas nepieciešamība un iespējamība tika pamatota ar sociālā nodokļa ieņēmumu prognozi un nepieciešamajiem aprēķiniem. Situācija valstī ir izveidojusies tāda, ka inflācija ievērojami pārsniedz 5 mēnešos prognozēto un šajos 5 mēnešos ir tuva valdības gada prognozētajai inflācijai. Ir sākusies un turpinās banku krīze, kas kopumā ir novedusi pie plaša iedzīvotāju slāņa, īpaši pensionāru, trūcīgo ietaupījumu zaudēšanas un materiālā stāvokļa ievērojamas pasliktināšanās. Šīgada, īpaši februāra un marta, mēnešos bija vērojama pensiju izmaksāšanas aizkavēšanās. Kā redzams no budžeta izpildes analīzes par 1995. gada pirmo kvartālu, milzīgā budžeta deficīta segšana ir veikta arī uz sociālā budžeta - pensionāru rēķina. Valdība un valdošās koalīcijas politiķi vairākkārt ir solījuši veikt pensiju indeksāciju, nosaucot termiņus, kuri jau ir pagājuši. Sociālā budžeta ieņēmumu analīze rāda, ka indeksāciju varēja veikt jau ātrāk, ja šie līdzekļi nebūtu izmantoti valsts budžeta deficīta segšanai. Tā kā daudzie solījumi no valdības un Ministru prezidenta puses nav pildīti, uzskatām par nepieciešamu šo jautājumu izskatīt Saeimā un rast skaidrību par pensiju indeksācijas termiņiem un apjomiem. Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Ar kuru datumu tiks veikta pensiju indeksācija?

2. Kāds būs pensiju indeksācijas mehānisms un vai šī pensiju indeksācija nosegs vismaz šīgada inflācijas radītos zaudējumus pensionāriem?"

Parakstījuši Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Rozentāls, Kokins, Berķis, Novakšānovs, Prēdele, Tomiņš, Grots, Putniņš un Lakševics.

Sēdes vadītājs. Ir iesniegts priekšlikums - motivēt iesniegto pieprasījumu. Vārds Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi, klātesošie! Pirmkārt, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs mūsu priekšlikums ir steidzams, jo jau pieprasījumā izklāstītais liecina, ka pensionāri, saņemot neindeksēto pensiju, ir nokļuvuši vēl nožēlojamākā stāvoklī, un, ja šā inflācijas spirāle turpināsies, tad praktiski viņi nokļūs bezcerīgā situācijā. Arī šeit ir pateikts, ka ar sociālo budžetu, kā mēs to ļoti labi zinām, tiek segts valsts budžeta deficīts. Protams, tas nav pieļaujams, un mēs tāpēc arī lūdzam Ministru prezidentam Gaiļa kungam dot atbildi, cik ilgi uz nabadzīgākā slāņa - pensionāru - rēķina mēs "lâpīsim" valsts budžetu un savas neizdarības. Es ceru, ka jūs nobalsosit par šī jautājuma steidzamību, jo tas ir jautājums, kas nav atliekams, un mēs gaidīsim visātrākajā veidā atbildi no Ministru prezidenta. Es domāju ka to gaida arī pensionāri, ka viņu pensijas vismaz tiks indeksētas, lai panāktu šo inflācijas spirāli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, es atkārtošu jums mūsu procedūru, izskatot steidzamus pieprasījumus. Tagad mēs balsosim par steidzamību, un, ja steidzamība tiek akceptēta, tad Saeima nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un balso par tā pieņemšanu. Mēs jau esam šo praksi lietojuši itin bieži, tāpēc es ceru, ka no procedūras viedokļa jums nav jautājumu. Tagad, lūdzu, balsosim par steidzamību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 7. Steidzamība pieņemta.

Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Andris Bērziņš, labklājības ministrs.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! "Latvijas ceļam" ðis jautājums arī ir ļoti svarīgs, un tieši tāpēc pagājušajā nedēļā uz frakcijas sēdi mēs uzaicinājām Sociālās apdrošināšanas fonda direktoru Baranovska kungu un labklājības ministru Bērziņa kungu, lai viņi informētu frakciju par to, kā tiek pildīts sociālais budžets, kā tiek iekasēts sociālais nodoklis un kā tiek veikta sociālā nodokļa parāda piedzīšana. Un viņi mūs informēja par to, ka sociālais budžets pildās daudz labāk nekā valsts budžets, tāpēc gribu oponēt Rozentāla kungam, ka sociālais budžets "lâpa" valsts budžetu, jo, kā jūs zināt, no 1. janvāra sociālais budžets tika nodalīts no valsts budžeta, tātad sociālais nodoklis tiek iekasēts un tie līdzekļi nonāk tieši sociālajā budžetā, jo faktiski valsts budžets 1995. gada janvāra sākumā pat aizdeva sociālajam budžetam līdzekļus, lai varētu izmaksāt pensijas, lai varētu veikt šo nodalīšanu. Mūs informēja arī par to, ka ar 1. maiju, kā jūs zināt, atcēla darba stāža ierobežojumu. Kā jūs zināt, agrāk bija 38 gadu darba stāžs, kas tika aprēķināts, lai izkalkulētu pensiju izmaksas. Tagad tas tika noņemts un darba stāža ierobežojuma nav. Tātad reāli pensijas tika tālāk diferencētas un arī diezgan lielai daļai pensionāru tādā veidā ir indeksēts. Noklausoties Baranovska kungu un Bērziņa kungu jautājumā par sociālā budžeta pildīšanu, viņi informēja mūs arī par sociālā nodokļa parādu, kas tagad ir 58 miljoni, bet ir vairāki konti, kas ir arestēti, lai piedzītu šos parādus, kā arī ir vairāk par 100 šādām prasībām tiesā. Un kā jau teicu, sociālais nodoklis tiek iekasēts daudz labāk nekā budžets, tā ka sociālais budžets pildās. Mūs jau pagājušajā nedēļā informēja, ka nākamā pensiju indeksācija būs 1. jūlijā, un to mēs jau publicējām "Neatkarīgās Cīņas" iknedēļas pārskatā par frakcijas darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Andris Bērziņš, pēc tam - Gundars Bērziņš.

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums par pensiju indeksāciju ir sen nobriedis jautājums, bet, pirms es atbildu ļoti konkrēti uz šiem diviem uzstādītajiem jautājumiem, es gribu pateikt, ka jau divus mēnešus atpakaļ tika pieņemts lēmums par pensiju indeksāciju ar 1. jūliju, un toreiz lēmums tika pieņemts divu spiedienu rezultātā. No vienas puses, sabiedrība prasīja, lai pensijas būtu diferencētākas, bet, no otras puses, tika izvirzīta prasība, lai pensijas vispār tiktu paaugstinātas. Toreiz, apspriežoties ar visu frakciju pārstāvjiem, apspriežoties ar sabiedrību, tika pieņemts lēmums veikt šo te indeksāciju divos posmos. Pirmajā posmā izdarīt pensiju diferenciāciju (un tas tika izdarīts ar 1.maiju), kad pensijas tika palielinātas atkarībā no nostrādāto gadu skaita 231 tūkstotim, jeb vienai trešajai daļai pensionāru atkarībā no tā, cik kurš bija nostrādājis. Otrs posms - tā ir pensiju indeksācija ar 1. jūliju. Atbildot uz pirmo jautājumu ļoti konkrēti, es saku, ka ar 1. jūliju pensiju indeksācija būs un ka lēmums par to valdībā tiks pieņemts līdz 20. jūnijam.

Otrs jautājums: kāds būs pensiju indeksācijas mehānisms un vai indeksācija nosegs šā gada inflācijas radītos zaudējumus? Indeksācijas mehānisms ir ielikts likumā par pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību un būs tāds pats, kāds ir bijis pirms tam. Kas attiecas uz šo konkrēto summu, es viņu šodien precīzi nenosaukšu, jo, iespējams, ka viņa varētu būt lielāka, nekā mēs prognozējam. Katrā ziņā es gribu teikt tā, ka viņa vai nu segs visus inflācijas radītos zaudējumus vai pirktspējas samazināšanos, vai arī būs tuvu tam. Kādas ir problēmas? Kā jau Elferta kungs teica, valsts budžeta ieņēmumu daļā ir zināmas grūtības, turpretī sociālā budžeta ieņēmumu daļā nekādu grūtību nav, un faktiski stāvoklis, analizējot ievākto naudu, sakarā ar tiem pasākumiem, kuri ir veikti, turpina uzlaboties, un es ceru, ka šādas indeksācijas būs ne viena vien.

Kādas ir mūsu grūtības šobrīd? Mūs neapšaubāmi nedaudz ietekmē banku krīze, jo sešas apdrošināšanas pārvaldes savus norēķinu rēķinus ir glabājušas bankā "Baltija" tā ka šobrīd mums ir "iesaldēts" pusmiljons latu kontu atlikumos.

Kas attiecas uz nākošajām indeksācijām, es gribu teikt tā, ka valdība ir pieņēmusi jauno likumprojektu par pensijām, likumprojektu par apdrošināšanu, kuri visi pašlaik vienā paketē būs Saeimā, un tas, cik lielā mērā mēs spēsim iekasēt sociālo nodokli, zināmā mērā būs atkarīgs arī no Saeimas, cik ātri un operatīvi mēs aiziesim uz šo jauno likumdošanu, kur pamatā ir iekšā norma, ar kuras palīdzību mēs ceram visus tos cilvēkus, kuri šodien nepiedalās sociālā nodokļa maksāšanā, kas šodien tādējādi apzog savus vecākus, savas sievas, kurām jāmaksā pabalsti, savus bērnus, kuriem ir jāiet skolā, iesaistīt šī sociālā nodokļa maksāšanā, un līdz ar to mūsu rīcībā būs vairāk līdzekļu, lai palielinātu pensijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai Gundars Bērziņš izmantos četras minūtes? Lūdzu! Pēc tam būs pārtraukums. Jūs arī pēc pārtraukuma varēsiet runāt.

G.Bērziņš (LZS).

Kāpēc šis jautājums radās? Tāpēc, ka, analizējot, piemēram, pirmā kvartāla budžeta izpildi, valdība pati norāda, ka 4,2 miljoni no budžeta deficīta ir nosegti no sociālā budžeta un no Pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonda. Valdības - Finansu ministrijas - iesniegtais dokuments. Tā ka šī atsauce uz to, ka budžeta krīze tiek risināta uz pensionāru rēķina, ir izdarīta, pamatojoties uz valdības dokumentu.

Otrs. Arī pagājušajā gadā, dalot šos budžetus, vairākus miljonus latu sociālais budžets ir pazaudējis. Otrs būtiskākais iemesls, kāpēc šo jautājumu mēs jau bijām izvirzījuši. Un izrādās, ka mūsu aprēķini bija precīzi, apspriežot budžetu. Es atgādināšu divas būtiskas iezīmes. Sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir ļoti cieši saistīti, izņemot to ļoti mazo starpību, ka bija šī 25 un 35 procentu progresīvā likme iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kas tomēr ļoti relatīvi... maz atšķiras. Tika prognozēts, ka sociālā budžeta ieņēmumu kāpums šogad būs 14 procenti, bet pašvaldībām iekasējamais, kas bāzējas principā uz to pašu 25... Un bija pilnīgi skaidrs, ka, budžetu liekot šajā sociālā budžeta bāzē, ir ievērojami samazināta mākslīgi bāze. Un tāpēc brīnuma par šodienas labo sociālā budžeta pildīšanos nav nekāda, jo tas bija absolūti nereāls. Ja tas būtu reālāks, tad varētu paskatīties, var būt, ka šeit vēl ir daudzas neizmantotas rezerves. Tāpēc bija pilnīgi skaidrs, ka šo indeksāciju, vēlākais, sākot ar 1. jūliju varēs veikt, un tā ir jāveic. Šobrīd arī šie nosauktie skaitļi, kas ir zaudēti banku krīzē... arī sociālais budžets... principā pensionāri pazaudēja vismaz miljonu latu pašreiz, ja tas netiks atgūts. Visas šīs summas saskaitot, ir pilnīgi skaidrs, ka to indeksāciju varēja veikt straujāk un ātrāk. Neapšaubāmi, stāvoklis budžetā un kopējā finansu sistēmā ir smags, un risinājums jārod kontekstā ar visu izeju no šīs krīzes, no budžeta krīzes un banku krīzes. Un tāpēc arī ir vajadzīga šī skaidrība. Šobrīd tomēr šķiet paradoksāli, ka valdībai šis lēmums jāpieņem dažas dienas pirms šīs indeksācijas. Un kāpēc arī varbūt mēs šo ierosinājumu Saeimā... Endziņa kungs uzskata, ka likumdošanai ir jāstrādā. Neapšaubāmi, likumdošanai ir daudz jāstrādā, un tas ir Saeimas galvenais darbs. Likumu ir daudz, bet daudzi netiek pildīti. Vēlētāji bieži ierosina pieņemt vēl vienu likumu par visu iepriekšējo likumu izpildīšanu. Es domāju, ka opozīcija, kurai ir šī iespēja ar jautājumiem un pieprasījumiem sekot izpildvaras darbībai, pārāk nav centusies traucēt Saeimas darbu, un principā, kā jūs redzējāt, šodien mēs tam ziedojām 40 minūtes, un tagad ziedosim vēl pusstundu. Manuprāt, 650 000 pensionāru ir tā cienīgi, lai mēs Saeimā vismaz stundu tam varētu veltīt no sava dārgā likumdevēju laika. Un tāpēc arī mēs gribējām to konkrēti dzirdēt, un šis jautājums... ja tiks nobalsots tālāk, būs šī rakstiskā atbilde, kuru Ministru prezidents parakstījis... varbūt rakstiski, jo mutiski solījumus viņš ir devis ļoti daudz. Mēs te tikko analizējām visus tos lielākos solījumus, diemžēl neviens nav izpildīts. Negribas būt tādam kritizētājam, bet neviens no tiem solījumiem, ko viņš ir devis un solījis, nav izpildīts. Un tāpēc mēs gribam rakstisku atbildi un, ja nebūs šā rakstiskā Kabineta lēmuma vai rakstiskā dokumenta, tad uzskatām, ka arī Saeimai šinī procesā ir jāiejaucas. Ja mēs redzam, ka sociālais budžets tiek pildīts, tātad nedrīkstam atļaut valdībai lielā budžeta problēmas risināt uz sociālā budžeta rēķina. Nevaram atļaut valdībai pirkt jaunas mašīnas par pensionāru naudu. To nedrīkst pieļaut, ja valdība pati to neapzinās. Un tāpēc tad, kad būs šī atbilde un būs norādīts konkrēts termiņš un varbūt šie procenti un mehānisms, šis jautājums tālāk netiks skatīts, un, manuprāt, cilvēkiem būs skaidrība, ka, sākot ar 1. jūliju, tiks saņemta šī indeksētā pensija un kāda būs šī indeksācija. Tas ir mūsu mērķis, un tāpēc man pietiek ar trijām minūtēm. Es vairāk negrasos izmantot laiku un argumentēt. Mani interesē šī Ministru prezidenta konkrētā rakstiskā atbilde, jo ar mutiskiem solījumiem švaki iet, ar rakstiskiem, cerams, ies labāk un tie tiks vairāk pildīti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai. Pēc pārtraukuma turpināsim debates. Runās deputāte Kuprijanova, bet tagad lūdzu reģistrēties. Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Pirms pusdienu pārtraukuma nav reģistrējušies šādi deputāti: Alfreds Čepānis, Andris Gūtmanis, Raimonds Jonītis, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Andris Saulītis, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs ir zālē. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 50 deputāti. Turpinām izskatīt pieprasījumu.

Lūdzu! Kuprijanova - Tautas saskaņas partija. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas!

L.Kuprijanova (TSP).

No tribīnes neizskatās, ka ir 50 deputāti. Bet, cienījamie kolēģi, sakarā ar pensiju indeksāciju es gribētu pievērst jūsu uzmanību pirmajam apstāklim, ka to nevarētu traktēt kā "Latvijas ceļa" frakcijas lēmumu vai vēl kaut kādu citādu vai citas frakcijas lēmumu, jo pensiju indeksācija ir paredzēta likumā. Es to jums atgādinu, jo šis likums netiek pildīts sakarā ar to, ka "Latvijas ceļa" frakcija kā valdošā frakcija savai valdībai šā likuma pildīšanu neuzdod. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Ļoti labi te izskanēja Labklājības ministrijas doma par to, ka obligāti 1. jūlijā būs indeksācija. Par to paldies! Protams, neviens pensionārs neatteiksies no indeksācijas, bet tad man rodas jautājums. Šodien Prezidija lēmumus izskatot, mēs redzējam, ka mums ir iesniegtas izskatīšanai budžeta izmaiņas, tātad tās ies uz pirmo lasījumu, labākajā gadījumā, nākamo ceturtdien vai varbūt vēl vēlāk. Un šinīs budžeta izmaiņās nav neviena vārda par pensiju indeksāciju, kam it kā ir jānotiek 1. jūlijā. Ja kāds no cienītajiem deputātiem varbūt to nezina, es gribu vienkārši ļoti īsi - dažos vārdos - paskaidrot, kāda ir pensiju indeksācijas tehnoloģija. Tātad apmēram 20.datumā iepriekšējā mēnesī Pensiju fondam, kur atrodas Skaitļošanas centrs, dod komandu šīs pensijas indeksēt. To izdara automatizētā sistēma, iztaisa pārrēķinu katram pensionāram pēc zināmas formulas un pēc tam sāk drukāt sarakstu - 650 000 uzvārdus, un tā drukāšana notiek apmēram 5-6 dienas. Pēc tam šos sarakstus izsūta pa pasta nodaļām, pa visu valsti, lai 1. datumā katrs cilvēks saņemtu pensiju, kas pienākas viņam 1. datumā, 2. datumā - tam, kam otrajā utt. Tātad, ja 25. datumā tikai tiks pieņemts lēmums, man rodas jautājums, - cik ātri paspēs to izdarīt, teiksim, pensiju sistēma? Es vēlreiz atkārtoju: ja valsts budžeta izmaiņas tikai pirmajā lasījumā mēs skatīsimies ne agrāk kā 16. datumā vai varbūt pat vēlāk - 22. datumā, tad ir loģiski, ka šī pensiju indeksācija būtu tur iestrādāta. Es arī gribu jums atgādināt 1995. gada budžeta izskatīšanu decembrī, kad mēs panācām, ka atdalītajā sociālajā budžetā bija ierakstīta rindkopa: "Pensiju indeksācija". Un mēs piekritām, ka tajā momentā valdība nevarēja dot precīzus aprēķinus, jo budžets tika atdalīts un nezināja, kā tas tiks pildīts. Šobrīd, pēc pusgada darba, es domāju, ka Labklājības ministrija ir spējīga dot šādu aprēķinu un šo rindiņu valsts budžetā aizpildīt. Tas nav nekas jauns. Tas jau ir iebalsots. Tikai vajag konkrētu ciparu. Tādēļ beigšu, lai neaizkavētu jūsu uzmanību, lai gan par šo jautājumu varētu daudz un dikti runāt. Es arī lūgtu Saeimu piekrist Gundara Bērziņa priekšlikumam, ka mums ir jāprasa no valdības rakstiska atbilde. Un atbildēt uz jautājumu. Un arī budžeta izskatīšanas gaitā visiem šeit, zālē, to neaizmirst un šo ciparu, kad ir paredzēta indeksācija, iekļaut budžeta izmaiņās. Jo citādi pēc tam mums pateiks, ka, tā kā budžeta izmaiņas ir izdarītas un tāda summa tur nav paredzēta... un atkal iestāsies kaut kāda juridiska neiespējamība tās pensijas indeksēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nav jau nekādas vajadzības dramatizēt situāciju sakarā ar šīm pensijām vai pabalstiem, kā mēs tos saucam, jo situācija ir patiešām nopietna. Šeit no Saeimas tribīnes ne reizi vien daudzi deputāti no dažādām frakcijām par to ir runājuši gan budžeta sakarā, gan par citiem jautājumiem runājot. Man gribas sacīt - vai tad patiešām bija jāgaida atkal deputātu pieprasījums, speciāla, tā sakot, prasība ķerties pie šīs lietas? Man liekas, ka jau sen attiecīgiem ministriem valdībā vajadzēja nākt gan šeit, Saeimā, gan publiski masu informācijas līdzekļos paskaidrot, precīzi pateikt, kad un cik lieli pielikumi būs pie šiem pabalstiem utt. Bet nē, tikai īpaša spiediena rezultātā kaut kādu atbildi mēs saņemam! Jo ir bijuši solījumi patiešām dažādās instancēs, no dažādām tribīnēm. Ir bijuši solījumi, ka šie pabalsti, šīs pensijas šogad tiks indeksētas, tātad palielinātas četros etapos. Pirmais solījums jau bija sen. Tam jau sen vajadzēja būt notikušam. Diemžēl tas tā nav. Tagad tiek solīts jau pusgadu. Un atkal tikai solīts - diemžēl. Ja jau Bērziņa kungs šodien teica, ka grūtības neesot sociālajā budžetā, tad - es atvainojos - kāpēc jūs tik briesmīgi kavējaties? Vai tad jums tur patiešām nav darbinieku, kas varētu sarēķināt, cik tad jums ir šajā budžetā un ko jūs varat atļauties, un skaidri un gaiši cilvēkiem to pateikt? Nu ir taču tā! Kāpēc to nedarāt? Kāpēc ir tikai šie solījumi? Es gribu teikt - man liekas, ka šie solījumi tiks pildīti tik ļoti nenozīmīgi, ka... es pašlaik no šīm atbildēm, kuras ir dzirdētas, varu teikt, ka es tiem neticu. Ja būs šie palielinājumi, tad tie būs tik niecīgi, tik nebūtiski! Es atgādināšu, ka inflācija pērn bija apmēram 37%. Tas nozīmē, ka, ja šie pabalsti bija 30 lati, tad cilvēks saņēma mazāk par 20 latiem - apmēram 17 latus. Kā viņš ar tiem varēja dzīvot? Tagad runa ir par šo indeksāciju. Par kuru laiku būs šī indeksācija? Pirmajā ceturksnī? Bet kas būs par visu pārējo?... Kāpēc mēs nevaram... kāpēc tie, kuri ir valdībā atbildīgi par šo mazaizsargāto cilvēku dzīves līmeņa... nu te jau nevar teikt - paaugstināšanu, vienkārši - izdzīvošanu, kāpēc viņi nemeklē dažādas iespējas? Bet šīs iespējas taču ir, cienījamie kolēģi! Kāpēc nevar to izstrādāt? Un mēs Saeimā pieņemtu iespējas pensionāriem, ne tikai... šeit ir bijusi runa, ka skolotāji vai ārsti, vai vēl citu profesiju pārstāvji pensionāri varētu strādāt un saņemt pensiju. Kāpēc mēs nevarētu ļaut šādas iespējas, paredzot dažādus variantus? Piemēram, patiešām, - kāpēc nevarētu nolemt, ka, ja cilvēks saņem vēl lielāku algu par pensiju, - ka viņš saņem šo algu un arī pensiju saņem? Vai vēl kaut kādus citus variantus. Ja cilvēks saņem 50 latus, lai normāli varētu dzīvot... Kāpēc mēs neļaujam strādāt šiem cilvēkiem, kuri vēl ir darba spējīgi, kuri var strādāt un nodrošināt sevi? Mēs viņus dzenam šajā nabadzībā, bet neļaujam viņiem strādāt. Neļaujam viņiem strādāt! Neļaujam strādāt tam, kurš var apgādāt sevi ar savu darbu, ar savām rokām, ar savu prātu. Kurš sabiedrībai vēl daudz ko var dot. Nu izstrādājiet tak, attiecīgie ierēdņi, ministri, kas ir atbildīgi valdībā par šīm lietām, konkrētus priekšlikumus! Kāpēc jūs gaidāt, lai atkal no Saeimas nāktu ar šiem priekšlikumiem? Un, ja nenāk un ja nemudina jūs, tad netiek darītas šīs lietas. Es domāju, ka nokavēts, vēlreiz nokavēts ir šis pieprasījums, un par to ļoti nopietni ir jārunā šodien, un neuzskatīsim, ka tās ir vienkārši atkal - kā daudzi mēģinās tās pārvērst - ka tās ir priekšvēlēšanu runas. Tās, cienījamie kolēģi, nav priekšvēlēšanu runas par šīm lietām. Tā ir runa par cilvēku izdzīvošanu. Tas ir mūsu pienākums aizstāvēt šos nabaga cilvēkus. Šodien mēs, nākot šurp uz Saeimu, redzējām viņus ar plakātiem rokās par šiem pabalstiņiem. Viņi lūdz vai nu šos pabalstus, vai dot tiešām iespējas viņiem strādāt. Dodiet cilvēkam iespējas kaut ko darīt! Darīsim to! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu parunāt par to pašu, ko vienu otru reizi es jau esmu pieminējis, - ka negribētos, ka nodarbojas ar tādu lētu mānīšanu. Kāpēc es tā saku - ar lētu mānīšanu? Nu, lētu mānīšanu, teiksim, valdošā koalīcija taisa vairākos virzienos. Par to mēs arī bieži runājam, un es kā opozīcijas pārstāvis diemžēl esmu spiests par to runāt. Tā nav vienkārši kritika. Es runāju vienmēr ar skaitļiem. Tā lētā mānīšana izpaužas vispirms jau caur to, ka nenosauc īstos inflācijas procentus. Pagājušogad inflācijas procents bija 36%. (Tabūna kungs to tikko minēja), bet šogad četros mēnešos vien, ja to godīgi pasaka cilvēkiem, tas ir 26%, nevis kaut kādi 12%. Ir starptautiska metodika, pēc kuras inflācijas procentu nosaka un pārāda. Tā jau ir viena lēta mānīšanās. Tā ka tagad, ja mēs gribētu pensionāriem godīgi pateikt, cik tad sociālajā budžetā ir naudas, ko dot, tad vajadzētu šos inflācijas procentus salikt kopā un pateikt. Mums no tā, kas inflācijas dēļ vien būtu jādod katram, ir tik un tik. Un mēs to varam iedot. Piemēram, pieņemsim, ka to var ministrija iedot un valdība var iedot. Bet runa jau ir par pensiju indeksāciju. Kas tad šajā gadījumā ir gaidāms? Vai tad ir gaidāms tāds godīgs, korekts paziņojums, ka uz šīs inflācijas rēķina, kas pāri par 50% pirmkārt, mēs palielināsim pensijas visiem un pēc tam mēs ķersimies pie indeksācijas? Tagad pensionāri tiek baroti ar tādiem lētiem solījumiem, kas drīzāk izklausās pēc priekšvēlēšanu aģitācijas. Viņiem sola - mēs veiksim indeksāciju! Tad sakiet vēlreiz skaidri un gaiši šeit, priekšā, ka tik un tik lielai daļai pensionāru paliks 30 lati, neņemot vērā nekādu inflāciju - ne pagājušogad, ne šogad! Bet mums ir rezerve. Piemēram, 6 miljoni. Es nezinu, cik. Es pieļauju, ka 6 miljoni. Ja jums ir rezerve 6 miljoni, tad mēs varam pusgadu tiem pensionāriem, kas ir, katram divus latus mēnesī piemest. Nu labi, mēs katram nepiemetīsim divus latus, bet tad mēs tai pusei piemetīsim četrus latus un pārējiem nedosim neko. Nu kāpēc tad nevar iznākt priekšā šeit ministru kungi un tā skaidri un godīgi šādus vienkāršus aprēķinus pateikt? Bet mēs runājam gari un plaši par to, ka ir jāizstrādā koncepcija, ir jāizstrādā nez kādi gari dokumenti. Ierēdņiem acīmredzot vajag to darbu, un tāpēc mums te ir jārada tāds iespaids, ka tas ir sarežģīts darbs. Iedodiet man, lūdzu, to skaitli, kas rāda, kāda rezerve jums ir, - pensionāru skaitu es zinu no galvas, - un es jums trijās minūtēs to visu izrēķināšu. Es domāju, ka, lai to izrēķinātu, nav jābeidz augstskola, te pietiek ar parastu vidējo izglītību, lai šādus ciparus sarēķinātu. Un te nav jārunā gari un plaši par koncepcijām. Bet, tā kā beigās runās ministra kungs, es vēlreiz aicinu godīgi, bez aplinkiem to pateikt. Tātad pirmais jautājums - cik liela jums ir tā rezerve, ko jūs taisāties sadalīt, ja jūs runājat par pensiju indeksāciju? Jums tā rezerve sociālajā budžetā tātad ir, jūs esat viņu nodalījuši nost no pārējā budžeta, kas ir pilnīgā krahā. Jums tā rezerve ir, tātad gods un slava jums! Bet pasakiet godīgi: mums ir tik un tik, un mēs lielākajai daļai pensionāru neko nevaram pielikt, bet, lai uztaisītu reklāmu, mēs dažiem šo to pieliksim! Un tad vismaz būs godīgi kaut kas teikts. Citādi cilvēks trīs mēnešus ir barots ar solījumiem, bet galu galā nekā nebūs. Mēs, protams, skaidrosim visu laiku. Mēs skaidrosim visu laiku, kādā veidā jūs cilvēkus mānāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - sociālo lietu valsts ministrs.

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Klausoties šo diskusiju, es vairākkārt dzirdēju, ka valdība un Labklājības ministrija ir atbildīgas par savu solījumu izpildi. Jā, no šīs atbildības Labklājības ministrija neizvairās, taču vienlaicīgi atbildīga ir arī Saeima, izskatot un pieņemot likumus, pie tam pieņemot tādus likumus, kas būtu realizējami, kur izmaksas, tātad pensiju un pabalstu izmaksas, būtu saistītas ar attiecīgām iemaksām. Tādēļ atgriezīsimies pie faktiem.

Labklājības ministrija un valdība vairākkārt ir izskatījušas jautājumu par pensiju iespējamo indeksāciju. Un arī šobrīd ir gatavi šie materiāli, taču situācija valstī ir sekojoša, ka, piemēram, maijā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi bija apmēram par 2 miljoniem mazāki, nekā bija plānots. Un tas notika bankas "Baltija" krīzes rezultātā. Šīs bankas kontos palika 700 000 latu. Un tomēr, neskatoties uz visu to, ir skaidrs - valdībai lēmums par pensiju indeksāciju ir jāpieņem ne vēlāk kā 20. jūnijā, un minimālā indeksācijas summa ir 2 lati 27 santīmi.

Vienlaicīgi notiek intensīvs darbs pie tā, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, un es lūdzu deputātus tādā gadījumā sekmēt... 700 Latvijas organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem maksāšanas iuzdevumi ir uzlikti uz banku rēķiniem, taču vienlaicīgi rūpnīcu direktori protestē, kāpēc viņiem ir jānomaksā šis sociālais nodoklis.

Otrkārt. Vistuvākajās dienās jūs saņemsit likumprojektu "Par valsts pensijām" un izmaiņas likumā "Par sociālo nodokli". Es aicinu jūs sasaistīt šīs abas lietas kopā - ieņēmumus un izdevumus. Tātad es atkārtoju - lēmumu par pensiju indeksāciju valdība pieņems ne vēlāk kā 20. jūnijā, tās minimālais apmērs - 2 lati 27 santīmi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņš - lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es vēlētos vēlreiz atkārtot: pensiju indeksācija ar 1. jūliju būs, un es vēlētos uzsvērt vēl vienu lietu. Nevar skatīties uz sociālo budžetu un uz sociālo sfēru kā uz kaut ko abstraktu un atrautu no vispārējās ekonomikas. Mēs tikai reflektējam jeb tieši precīzi svārstāmies līdzi tam, kā svārstās mūsu ekonomika. Vai jūs domājat, ka Labklājības ministrijā kādam negribas indeksēt pensijas? Tad tie ir maldi. Mēs visi esam par to, ka pensijas ir jāindeksē, turklāt maksimāli daudz, un mēs darām visu, lai to izdarītu. Es to pilnīgi godīgi varu pateikt, ka tas, ka, teiksim, šī krīze vai šīs svārstības ekonomikā relatīvi maz ir ietekmējušas Labklājības ministrijas struktūras, ir vienīgi šī darba rezultāts.

Otrkārt. Es gribētu pakavēties pie jautājuma, kuru nedaudz skāra Kuprijanovas kundze. Viņa teica, ka galvenais iemesls tam, ka nav indeksācijas, ir tas, ka budžetā indeksācijai nav paredzētas ailītes... Tas, ka budžeta projektā būs šāda ailīte tādam vai citādam skaitlim, no tā jau nekas nemainīsies. Ja budžetā nav naudas un ja likums nosaka, ka var indeksēt tikai tad, kad ir nauda... Likums ir tas, pēc kura mēs vadāmies, bet likums ir pieņemts Saeimā. Tātad rīcība mums būs pilnīgi adekvāta.

Ja mēs runājam par to, kāpēc budžetā nav naudas, kāpēc nav daudz naudas, tad es gribu teikt tā, ka zināmā mērā šodien atbildība ir jāuzņemas arī visiem pārējiem, arī visām saimnieciskajām struktūrām, jo, pilnīgi atklāti runājot, šodien jāsaka, ka pensionāri pašlaik kreditē tautas saimniecību. Tautas saimniecība ir parādā pensionāriem 68 miljonus latu. Cienījamie deputāti, tautsaimnieki, tautas saimniecības vadītāji, paju sabiedrību priekšnieki un tā tālāk! Lūdzu, izdariet visu iespējamo savos vēlēšanu apgabalos, lai visi uzņēmumi visā Latvijā nomaksātu savus parādus sociālajam budžetam, un tad mums nebūs nekādu diskusiju par pensiju indeksāciju, turklāt par pensiju indeksāciju nevis tādos apjomos, par kuriem runā Makarova kungs, bet gan par pensiju indeksāciju par ļoti lielām summām.

Un pēdējais. Es nekādi nevaru saprast... varbūt es pārpratu Kreitusa kunga izteikumu par to, ka mēs taisāmies pielikt pensijas kādiem dažiem, bet pārējiem nepielikt. Mēs nekad neesam šo jautājumu skatījuši, ka mēs varētu indeksēt pensijas kādai atsevišķai cilvēku grupai, vienalga, kā mēs viņus nodalītu. Mēs vienmēr esam runājuši tikai par to, ka, ja indeksācija ir, tad indeksācija ir pilnīgi visiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības Latvijā saņemt pensiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāte Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija. Otrreiz - 5 minūtes.

L.Kuprijanova (TSP).

Tikai maza replika. Likumā patiešām ir ierakstīts, ka mēs indeksējam katru ceturksni, bet izejot no ekonomiskā stāvokļa valstī. Kad ir jāindeksē pensijas, tad ekonomiskais stāvoklis mums ir atbaidošs, bet tiklīdz ir jārunā par kaut ko citu, tad viņš ir stabils un iet uz augšu. Tā ir tikai replika.

Attiecībā uz cipariem, Bērziņa kungs! Ir tomēr svarīgi, lai tas cipars būtu ierakstīts. Jo tikai tāpēc, ka Labklājības ministrija valdībā nebija uzstājīga, jūs parakstījāt aizņēmumu no valsts budžeta un šobrīd viņu sedzat no sociālā budžeta, lai gan ir absolūti skaidrs, ka, izlaižot sociālo budžetu ar nullēm, valstij ar to bija jārēķinās. Un šinī gadījumā tikpat labi valsts to var uzņemties kā ilgtermiņa kredītu un par to naudu, ko šobrīd atmaksās valsts budžetam, varēja mierīgi indeksēt pensijas. Un ir ļoti svarīgi, lai tur būtu cipars, kaut arī tas neglābj...

Ja, kolēģi, jūs paskatītos uz budžeta projektu, kas ir iesniegts... Jā, beidzot veselības aizsardzībai ir iedota šāda vai tāda nauda no akcīzes nodokļa, bet gandrīz tāda pati summa ir noņemta no valsts budžeta tai nost. Un noņemta arī no sociālās sfēras nost. Lūk, tās ir rezerves, kas var visumā dot indeksāciju tikai sociālās sfēras ietvaros. Un tomēr ir ļoti svarīgi, lai šie cipari būtu, vismaz mums tad ir konkrēti par ko runāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Otrreiz - 5 minūtes. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad šī apspriešana parādīja, ka šī jautājuma izvirzīšana un izskatīšana Saeimā, manuprāt, pat ir jau nokavēta, jo tiešām šī neskaidrība un varbūt novilcināšana līdz pēdējam brīdim... 20. jūnijs ir tāpēc, ka tas ir pats pēdējais, kad vismaz kaut ko var pārrēķināt, bet, iespējams, ka var arī nepaspēt.

Tāpēc tomēr, manuprāt, nevajadzētu vilcināties, bet šo skaidrību rast ātrāk nekā 20. jūnijā un sākt darboties, jo, tiekoties ar cilvēkiem, redzam, ka viņiem ir ļoti liela neskaidrība. Šeit mēs kaut ko lemjam, kaut ko zinām, bet šī neskaidrība, kas šodien valda attiecībā uz banku sistēmu, kur likt naudu, cik naudas ir zaudēts par obligācijām, kas ir iegādātas 1990. gadā, un daudz ko citu, varbūt ir tas, kas cilvēkos rada neziņu un nestabilitāti, jo, ja ir kaut kāds risinājums vai ja, piemēram, kādam konkrētam pasākumam nav naudas šogad un ka arī nebūs, ka tas netiek plānots, tad tā arī jāpasaka. Šīs te cerības, ko valdība ir devusi daudzos jautājumos, bet kurās cilvēki šobrīd ir vīlušies, varbūt ir pats sliktākais, ko šobrīd var darīt. Tāds, piemēram, ir kaut vai valdības paziņojums par banku "Baltija", jo izrādās, ka situācija attīstās pavisam savādāk... Tur bija diezgan skaidri pateikts, ka valdība iedzīvotājiem garantē, bet nu tā garantija tāda pašvaka pašreiz izrādās. Un principā jau daudzas problēmas samilst un paliek šis process, kas ir sācies, - šīs problēmas pārvēršas par krīzi šī rīcības trūkuma dēļ un varbūt arī neskaidrību dēļ, kā risināt kādu no problēmām. Šī kaite pašreizējai valdībai diemžēl kļūst hroniska, un tāpēc šie jautājumi ir jāskata un jāpārrunā.

Tas pats ir arī attiecībā uz šo sociālo nodokli. Neapšaubāmi var atgriezties un stenogrammā apskatīties, kāda bija šī apspriešanas gaita, kad bija budžets, kad bija paredzēta šī aile par indeksāciju, ko mēs bijām iesnieguši. Toreiz pietrūka laikam triju... es vairs precīzi neatceros, bet principā, man liekas, triju balsu pietrūka. Un šī formula principā neradīja nekādas problēmas, kaut arī budžeta ieņēmumi veicās sliktāk. Tas bija paredzēts ar speciālā ieņēmuma aili - tie bija 14,6 miljoni, kas līdz gada beigām bija vajadzīgi indeksācijai. Ja viņi ir, tad ar 1. jūliju varētu būt šī indeksācija. Toreiz valdošā koalīcija ļoti cīnījās, un man žēl, ka opozīcijai burtiski pietrūka 3 balsu šim labojumam, lai tas būtu ierakstīts likumā un to vairs nevarētu šeit grozīt. Neapšaubāmi tās ir milzīgas rezerves, kas ir arī sociālā budžeta parādu jomā, bet, manuprāt, šeit ir tomēr jābūt pietiekami enerģiskai rīcībai un iztēlei attiecībā uz nodokļu slogu. Šobrīd ir tā, ka pats galvenais uzdevums, kas ir Saeimai un valdībai, - radīt valstī godīgas konkurences apstākļus, tas ir, vienādus spēles noteikumus visiem - manuprāt, tiek pildīts vissliktāk. Nodokļus mēs uzliekam vājākajiem, tos iekasējam no vājākajiem, pārbaudām un sastādām aktus vājākajiem, un līdz ar to šī godīgā konkurence netiek attīstīta. Tomēr šeit ir ejams cits ceļš. Ja šie nodokļi ir par smagiem, ja mūsu iekasēšanas bāze ir tik zema, tad varbūt drīzāk ir jādara tā, lai celtu šo bāzi. Varbūt pat ir jādomā par nodokļu samazināšanu, jo nevar būt, ka ir tik milzīgs - 68 miljoni - viena nodokļa parāds. Kaut kas šeit tomēr nav kārtībā. Protams, ir daļa varbūt veco parādu, kas ir uzkrājušies, bet liela daļa ir arī jauno parādu, tāpēc šeit principā ir vajadzīga nevis gaušanās, bet ir vajadzīga rīcība, kuras šobrīd praktiski nav un kuras šobrīd trūkst, un tas mūs visvairāk satrauc.

Un tāpēc es ierosinu šo pieprasījumu pieņemt. Neapšaubāmi, ja Ministru prezidenta atbilde, kurš šobrīd, protams, šo jautājumu neuzskata par pietiekami nopietnu, lai pagodinātu Saeimu ar savu klātbūtni, jo tas nav tik nopietns jautājums, lai tērētu savu dārgo laiku, mūs neapmierinās, mēs iesniegsim lēmuma projektu vai atsevišķu likumprojektu, kurā uzliksim valdībai par pienākumu šo jautājumu risināt precīzi noteiktos termiņos, analizējot situāciju. Šobrīd te vairāki runātāji ir vienisprātis, ka uz sociālā budžeta rēķina, uz pensionāru rēķina, šobrīd tiek "lâpītas" problēmas, kas ir ekonomikā un lielajā budžetā, bet trūcīgos iedzīvotājus... Mēs nedrīkstam to darīt uz šo cilvēku rēķina! Mums ir jāmāk... Tāpēc ir valdība, tāpēc ir Saeima, lai risinātu šīs problēmas. Mēs nedrīkstam šīs problēmas risināt ar trūcīgo pensionāru rokām, uz viņu trūcīgo naudas līdzekļu rēķina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otrreiz.

P.Tabūns (LNNK).

Man vajadzēs tikai vienu minūti. Es gribu sacīt tā: redz, cik ilgi vajadzēja - divus gadus spiest, spiest, spiest, līdz valdības vīri beidzot pateica iepriecinošu vēsti, ka pensionāri nākotnē - aptuveni jūnija vai jūlija mēnesī - vienu reizi varēs aiziet uz ēdnīcu un nopirkt vienu bifšteku vai vēl kaut kādu palētāku otro ēdienu, zupai gan un saldajam tur vēl neiznāks. Diži! Vārdu sakot, velti mums tad ir prasīt, velti prasīt rakstiskas atbildes un tā tālāk. Ir skaidri pateikts - 2 lati 27 santīmi. Un tālāk ir triju pirkstu kombinācija. Dzīvojiet paši, mēģiniet izdzīvot un vēl dotējiet - kā te tika sacīts - tautsaimniecību jeb dotējiet valdības neizdarību par 68 miljoniem, kas šobrīd tiek ņemti no pensionāru puses, tātad, paņemot no pensionāriem, un turpmāk vēl vairāk. Tā ka viss skaidrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Es vienkārši negribu pārvērst Saeimas šo augsto tribīni par diskusiju klubu, bet es nevaru atturēties, nekomentējis atsevišķus izteikumus. Pirmkārt, es sākšu ar to, ar ko Tabūna kungs beidza. Viņš teica: beidzot vienu reizi! Es tomēr gribu, lai mēs esam korekti attiecībā uz faktiem, un, ja mēs runājam par diviem gadiem, tad vajag runāt par to, cik reižu ir indeksēta pensija, un par to, ka pensijas faktiski šo divu gadu laikā ir pieaugušas vairāk kā divkārt, kas, protams, galarezultātā tik un tā ir maz. Bet būsim korekti attiecībā uz faktiem!

Otrkārt, deputāts Gundars Bērziņš teica, ka valdība "lâpa" budžetu ar pensionāru naudu. Es jums gribu pateikt, ka valdība ar pensionāru naudu budžetu nelāpa. Tas ir abpusējs process, kurā ir ļoti precīza savstarpējā norēķināšanās - mēneša pirmajā pusē Labklājības ministrija saņem bezprocentu kreditēšanu valsts budžeta norēķinu kasē, bet mēneša otrajā pusē mēs šos savus aizņēmumus līdzinām, mēģinot uzkrāt apgrozījuma līdzekļus, lai varētu rīkoties paši pilnīgi patstāvīgi.

Bez tam Gundars Bērziņš teica, ka nav konkrētas rīcības. Arī tam es negribu piekrist. Mēs Labklājības ministrijā, godīgi sakot, nenodarbojamies ar šāda veida secinājumiem, mēs strādājam pie veselas likumu paketes, kura praktiski pašlaik jau ir Saeimā un ar kuras palīdzību mēs sakārtojam sistēmu, ka visi cilvēki ir ieinteresēti piedalīties savu veco cilvēku uzturēšanā, un tas, cik ātri šī pakete tiks pieņemta un kā viņa tiks pieņemta, zināmā mērā, godātie Saeimas deputāti, ir jūsu rokās.

Un pēdējā replika attiecībā uz Kuprijanovas kundzes piebildi, ka Labklājības ministrija necīnījās par līdzekļiem, necīnījās par budžetu. Es kategoriski negribu šim apgalvojumam piekrist, bet es jūs gribētu, godātie deputāti, aicināt tad, kad jūs pieņemat likumus - šajā konkrētajā gadījumā likumu par budžetu un likumu par finansu un budžeta vadību -, paredzēt attiecīgus pārejas nosacījumus. Jā, decembrī sociālais nodoklis tika savākts lielāks, un tradicionāli tas vienmēr tā ir teorētiski it kā uz janvāra rēķina vai sakarā ar to, ka tika izmaksātas dažādas prēmijas vai atalgojumi, bet, budžeta gadam beidzoties, saskaņā ar jūsu pašu apstiprināto, nobalsoto likumu visi norēķini tiek pārtraukti, valsts budžets paņem visu, kas viņam ir paredzēts, un ar nākamā gada 1.janvāri sākas viss pilnīgi no jauna. Ja mēs gribam mainīt šo situāciju, tad, godātie deputāti, arī tas viss ir jūsu rokās, bet Labklājības ministrijai šajā ziņā nekādas vainas nav. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Vajag paskaidrot, kur tā nauda palikusi!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Otrreiz - 5 minūtes.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es šeit negribu nekādā ziņā izteikt tiešus pārmetumus Makarova kungam vai Bērziņa kungam, es domāju, ka viņi cīnās savu iespēju robežās un ar Kuprijanovas kundzi droši vien savā starpā strīdas, un risina šos jautājumus, bet es savus pārmetumus vēršu pret valdošo koalīciju un pret valdību. Ja, teiksim, mēs runājam par Labklājības ministriju, viņi jau nevar iedot vairāk, nekā ir ielikts visā mehānismā un kā visa šī divu gadu politika to ir atļāvusi. Tā ka ne jau par to ir runa. Es neizsaku jums tiešus pārmetumus, bet es gribu runāt vēlreiz par to, lai lietas cilvēkiem nosauc īstajos vārdos, jo indeksācija Latvijā nav notikusi visu šo laiku. Es kā vienkāršs latviešu cilvēks vārdus saprotu tā, kāda jēga viņos ir ielikta. Indeksāciju gaida Latvijas pensionāri, un tas nozīmē, ka tas, kurš ir visu mūžu slikti strādājis, dzēris, tas saņem mazāk, bet tas, kas ir strādājis vadošā darbā daudz un nopietni, saņems vairāk. Es tā saprotu indeksāciju, ka pēdīgi tiks kaut kāda diferenciācija noteikta starp pensijām. Tas nekas, ka mēs esam kļūdaini kādreiz agrāk izteikušies un ar indeksāciju mēģinājuši kaut kādā veidā paslēpt pensiju palielināšanu. Tas, par ko runā šeit no tribīnes, ir tikai pensiju palielināšana, un, ja Makarova kungs nosauc, ka katram pielikšot 2,27, es domāju, ka pensionāri arī par to būs priecīgi, bet tā ir pensiju palielināšana un ka tai nav nekāda sakara ar kaut kādu indeksāciju vai diferenciāciju. Vajag cilvēkiem skaidri un gaiši pateikt. Kāpēc tad mēs no latviešu valodas izmetīsim ārā vārdu "palielināšana"?

Un otrs. Šī palielināšana, protams, arī ir laba un ir labi, ka šādu summu izdevās ieekonomēt, un es piekrītu tam, ka tika teikts, ka 68 miljoni ir jādabū atpakaļ, bet, ja mēs paskatamies tikai uz šāgada inflāciju vien, tad būtu jāpalielina par 10 latiem katra pensija. Tikai uz šāgada vien! Es te nepieminu tos pagājušā gada 36%. Divi lati ir labi, bet tie nosedz tikai ļoti niecīgu daļu no tās inflācijas, kas šogad ir bijusi. Tātad man ir lūgums ministriem šeit atkal nemēģināt iestāstīt, ka kādā likumā ir ierakstīts vārds "indeksācija". To mēs zinām, bet cilvēkiem ir jāskaidro lietas tādos vārdos, lai viņi saprot. Latvijā nekāda indeksācija netiek realizēta ar šo aktu. Tiek palielināta pensija, un Labklājības ministrija cīnās savu iespēju robežās. Es savus pārmetumus adresēju, protams, valdībai, kas visu šo krīzi un situāciju ekonomikā ir veicinājusi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Makarovs - sociālo lietu valsts ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Jā, uz 1.aprīli sociālā budžeta parādnieku summa ir 68 miljoni latu, bet es gribētu, lai jūs apzinātos vienu lietu. Labklājības ministrs Bērziņš savā amatā strādā no septembra, un sakarā ar to, ka operatīvi tika strādāts pie kontroles un uzraudzības darba uzlabošanas, mēs tiešām esam atklājuši slēptos parādus un par šiem slēptajiem parādiem ir palielinājusies šī summa.

Otrkārt. Lavijas Bankas noteiktais refinansēšanas procents ir 25% gadā.

Treškārt. Šo parādnieku skaitā ir arī daudzi lauksaimniecības uzņēmumi, kas jau ir likvidēti, un šobrīd notiek cīņa par to, lai šo uzņēmumu mantinieki atmaksātu šos parādus. Vienlaicīgi saprotot arī pašas Zemnieku savienības prasības, mēs gribētu, lai šie uzņēmumi netiek nogremdēti.

Par pensiju indeksāciju. Ir divas formulas, kā to veic. Viena - palielinot piemaksu par katru nostrādāto gadu. Otra - var atcelt darba stāža ierobežojumu, kuru izmantoja, aprēķinot pensiju. Tā rezultātā ar 1.maiju Latvijā palielinājās pensiju apmērs apmēram 200 000 pensiju saņēmējiem. Es saprotu, ka tas viss izskatās salīdzinoši maz, bet es vēlreiz atgādinu, ka Labklājības ministrija nestrādā vakuumā, bet gan tajā ekonomiskajā situācijā, kāda ir valstī.

Nākamais. Šobrīd mēs esam uzsākuši sadarbību ar pašvaldībām, lai caur pašvaldību konsultatīvo padomi palielinātu savus ieņēmumus, lai pašvaldība nedotu neapdzīvojamo fondu tiem, kuri nemaksā sociālo nodokli. Un šīs darbības rezultātā tikai Liepājā vien parādi 1994.gada un 1995.gada janvārī samazinājās par vienu miljonu latu. Mēs visu to darām, tāpēc es ceru, ka jūs saprotat, ka indeksācija notiks, valdība pieņems savu lēmumu, un es jau minēju minimālo summu - 2 lati 27 santīmi. Es baidos šobrīd prognozēt vairāk, jo man nav skaidrības, kā ienāks nauda līdz 15.jūnijam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Otrreiz. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribēju vienkārši deputātam Kreitusam mazliet paskaidrot, ka katrā ziņā ar 1.jūliju - mēs to jau pateicām pirms nedēļas pēc mūsu frakcijas sēdes - būs pensiju indeksācija, to varēs nosaukt arī par pensijas palielināšanu. Un faktiski mūsu darbības pašā sākumā, kā jūs labi zināt, katrs pensionārs neatkarīgi no tā, vai viņš ir strādājis vai nav strādājis, saņēma 15 latus, bet kopš mēs strādājam, mēs sākām šo diferencēšanu, ko jūs nosaucāt par indeksāciju, attiecībā uz darba stāžu, un tad nopelnītā pensija izriet no padarītā darba, bet tajā laikā mēs noteicām šos "griestus" - 38 gadus. Un tas bija faktiski tīri finansiālu apsvērumu dēļ, jo tikai tik daudz līdzekļu bija. Taču ar 1.maiju mēs to noņēmām, un tādējādi konkrēti tieši jūsu priekšlikums tika realizēts, ka faktiski 200 000 pensionāru palielinājās pensijas, bet pārējiem nepalielinājās, bet visiem kopumā palielināsies ar 1.jūliju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nav pieteikušies. Pabeidzam debates. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas pieprasījuma pieņemšanu Ministru prezidentam Mārim Gailim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Pieprasījums pieņemts, nododam to Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Tālāk Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 8.jūnijā sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļautos likumprojektus "Noteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.114)", "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (arī Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi), "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"", "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" izskatīt sestajā sadaļā pēc darba kārtības 22.punkta - likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Vai deputātiem ir kādas iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Ir!") Ir iebildes. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par šo deputātu iesniegumu - mainīt darba kārtību. Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - 14, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija. Komisijas vārdā Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc kārtas tas ir 22.jautājums.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzam jums izņemt dokumentu nr. 535. Komisija laikā starp pirmo un otro lasījumu ir saņēmusi ļoti daudz priekšlikumu. Daži ir redakcionāla rakstura, daži ir konceptuālāki. Mēs mēģinājām pēc iespējas turēties pie sākuma redakcijas, kas ierobežo reklāmu, vadoties pēc tās filozofijas, ka faktiski nevajag piesaistīt vairāk smēķētājus, kā jau ir mūsu sabiedrībā, ierobežojot cigarešu reklāmu, ražošanu un smēķēšanas vietas. Tātad, lūdzam uzšķirt tabulas pirmo lapaspusi. Pirmais bija deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kurā viņš lūdz iekļaut likumā, tas ir, jēdzienu skaidrojuma daļā, darbinieka definīciju, kas ir ieviesta likuma 18. un 19.pantā. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka, ja mēs iekļaujam šo normu, tad faktiski tādu normu vajadzētu iekļaut vai nu civildienestā, vai Darba kodeksā. Domājam, ka tas nav nepieciešams - iekļaut šajā likumā. To varētu nomainīt ar "darba ņēmēju", bet mēs uzskatījām, ka tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš nelūdz balsot. Vai citi deputāti piekrīt? Piekrīt. Tālāk!

P.Elferts. Nākamais bija Bukovska, Urbanoviča, Staša priekšlikums par tabakas definīciju. Tas tika daļēji pieņemts, jo komisija izstrādāja jaunu definīciju, kas ir iekļauta šajā likumā: "Tabaka - nakteņu dzimtas augs (nikcotiana tabakum, nicotiana rusticum u.c.), kas satur nikotīnu, tabaka ir pielīdzināma atkarību izraisošām vielām". Tātad mēs daļēji pieņēmām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas redakcijai? Nav iebildumu. Pieņemts.

P.Elferts. Deputāti Bukovskis, Urbanovičs, Jurkāns un Stašs iesniedza arī jaunu definīciju tabakas izstrādājumiem, un to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

P.Elferts Deputāti Bukovskis, Urbanovičs, Jurkāns un Stašs ierosināja jaunu definīciju nikotīnam, bet komisija to noraidīja, jo uzskatīja, ka sākotnējā definīcija ir izsmeļošāka.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas redakcijai? Piekrīt. Nav iebildumu.

P.Elferts. Deputāti Bartaševics, Čepānis, Graudiņš un Novakšānovs vēlējās papildināt nikotīna definīciju ar terminu "labsajūta", respektīvi: "nervu sistēmas inde, kas izraisa labsajūtu, pieradumu un atkarību no tās". Komisija arī šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Deputāts Graudiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Atklājam debates. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Definīciju par nikotīnu mēs esam ierosinājuši papildināt ar terminu "labsajūta". Es gribētu pieminēt to, ka arī valsts ministrs Apinis komisijas sēdē piekrita, ka arī šo terminu vajadzētu ievietot, un tas varbūt liktos nesvarīgi, bet citā ziņā, tas ir saistīts ar visu šo filozofisko problēmu, kas ir pamatā šā likumprojekta daudzajām sadaļām, un to radikālismu. Proti, lai šis likums reāli darbotos un būtu efektīvs, mums ir jāapzinās, ka mēs tiešām šeit nodarbojamies ar vielu, kura patiesi cilvēkos rada labsajūtu. Ja te būtu kāds Saeimas deputāts smēķētājs, tāds, kurš smēķē un kuram nikotīns izraisa nelabu sajūtu, es gribētu, lai tas šobrīd paceļ roku. Rozentāla kungs ir viens. Seile arī ir pīpētāja. Es nezināju to. Labi, jā. Bet, es domāju tiem, kuri ir regulāri smēķētāji, ir jāatzīst, ka tā ir viela, kura ir savā ziņā adiktējoša, pie kuras cilvēks pierod un kuru nebūt nav tik viegli reglamentēt. Un, lūk, tāpēc, manuprāt, arī no medicīnas darbiniekiem, veselības aizsardzības pārstāvjiem, ir bijis atbalsts šim priekšlikumam, bet komisijas locekļi izvēlējās, man liekas, aiz dedzības, aiz emocionālas dedzības, noliegt to, ka šī viela varētu būt patīkama, nolēma to neatbalstīt. Es aicinu atbalstīt šo maiņu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

P.Elferts. Jā. Mēs uzskatījām, ka terminš "labsajūta" nav atbilstošs nikotīna definīcijai, un neviens komisijas loceklis neatbalstīja šo priekšlikumu. Es komisijas vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanīt. Lūdzu, balsosim par deputātu Bartaševiča, Čepāņa, Graudiņa un Novakšānova priekšlikumu - definīciju "nikotīns" papildināt ar terminu "labsajūta": "nervu sistēmas inde, kas izraisa labsajūtu, pieradumu un atkarību no tās". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, atturas - 14. (Starpsauciens: "Nav kvoruma!") Godātie deputāti, nav kvoruma.

Vēlreiz balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 15, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

P.Elferts. Smēķēšanas definīcija ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

P.Elferts. Nākamais deputātu priekšlikums bija no Bukovska, Urbanoviča, Jurkāna un Staša - par terminu "tabakas darva", un tas ir daļēji pieņemts, izveidojot jaunu redakciju:"Tabakas darva - neapstrādāts..."

Sēdes vadītājs. Varbūt nelasīsim, ja deputātiem nav iebildes. Lūdzu! Deputāts Kreituss. Atklājam debates.

A.Kreituss (DPS)

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! "Anhidrīda nikotīns", es domāju, ķīmiskā ziņā nav pareizs apzīmējums. Šeit vajadzētu palūgt ķīmiķi no Universitātes šo terminu nosaukt precīzi. Šeit nevar būt vārds "anhidrīda nikotīns". Tāds ir mans lūgums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gatavojot trešo lasījumu, lūdzam ņemt vērā deputāta Kreitusa ierosinājumu. Bet vai tagad kāds uzstāj, ka vajag balsojumu, vai atstāsim komisijas ieteikto redakciju? Komisijas redakcija paliek.

Tālāk. Tabakas izstrādājumu reklāma.

P.Elferts. Nākamais priekšlikums ir no deputātiem Bukovska, Urbanoviča, Jurkāna un Staša - par terminu "tabakas izstrādājumu reklāma". Iepriekšējā redakcija bija tabakas izstrādājumu reklāmas definīcija, tagad ir sakombinēts, iekļauts jaunā redakcijā un pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

P.Elferts. Pie tā paša punkta ir arī Bukovska, Urbanoviča, Jurkāna un Staša priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums nav balsojams, un nolēma noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Vai noraidīt tāpēc, ka nav balsojams?

P.Elferts. Uzskatīja tā tāpēc, ka tas ir faktiski skaidrojums, kaut gan nebija uzrādīts, un autori atstāja tādu redakciju, un mēs tādā veidā arī noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Ir pieņemts. Tālāk!

P.Elferts. Nākamais priekšlikums arī ir nācis no Bukovska, Urbanoviča, Jurkāna un Staša. Tas ir par termina "smēķēšanas ierobežošana" definīciju, un tas tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

P.Elferts. Un pie terminu skaidrojuma visi tiek iekļauti pirmajā pantā, un tad mainās likuma pantu numerācija, tātad sākotnējās redakcijas 1.pants tagad ir 2.pants. Tātad 2.pants - "Likuma mērķis" - ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

P.Elferts. Tāpat sākotnējās redakcijas 2.pants tagad ir 3.pants.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. To pašu var teikt par 3.pantu "Tabakas audzēšanas ierobežojumi", kas kļūst par 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. 4.pants, redakcionāli precizēts, tagad ir 5.pants "Tabakas izstrādājumu ražošanas ierobežojumi".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Pie 5.panta ir vairāki priekšlikumi. Pirmais ir izsvērtāks, tas nāk no Bartaševica, Čepāņa, Graudiņa un Novakšānova. Tas maina likuma koncepciju. To komisija noraidīja, un faktiski skatīja šo pantu pēc punktiem. Šie paši deputāti ierosināja grozīt šo pantu pa punktiem. Bet šo priekšlikumu kopumā noraidīja, respektīvi, noraidīja pirmo priekšlikumu, jo viņi iesniedza priekšlikumu - grozīt pantu kopumā, kā arī iesniedza priekšlikumus panta punktus grozīt. Mēs noraidījām priekšlikumu - grozīt pantu kopumā. Tur ir atzīme, ka komisija ir nolēmusi to daļēji pieņemt, jo daļa viņu priekšlikumu ir pieņemti atsevišķos punktos.

Sēdes vadītājs. Diezgan sarežģīti.

P.Elferts. Ir sarežģīti, bet ja mēs skatām nākamo... Mēs varam skatīt pa punktiem, un es domāju, ka tad noskaidrosies, jo komisija...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šā panta redakciju, kurā ir ņemti daļēji vērā deputātu iesniegtie priekšlikumi? Nav iebildes. Tad ir pieņemts. Ko tad mēs skatīsim pa punktiem, ja nav iebildes?

P.Elferts. Lūdzam pievērst jūsu uzmanību 7.lapaspusei, kur šie priekšlikumi būs izskatīti pa punktiem. Tātad pirmais priekšlikums pantā par tabakas izstrādājumu kaitīguma samazināšanu, tātad nolūkā samazināt tabakas izstrādājumu kaitīgumu, ir deputātu Bartaševica, Čepāņa, Graudiņa un Novakšānova priekšlikums: "Svītrot šņaucamās un košļājamās tabakas aizliegumu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Deputāts Graudiņš - "Latvijas ceļš". Atklājam debates. Es atvainojos! Es nepareizi sapratu jūsu žestu. Tātad nav iebildes? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. Nākamais priekšlikums bija pie 2.apakšpunkta: "Precizēt pieļaujamās normas kā 15 miligramu filtra cigaretēm un 20 miligramu bezfiltra cigaretēm." Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka to var regulēt īpašos noteikumos un ka faktiski to nevajadzētu likumā ierakstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Ir pieņemts.

P.Elferts. Arī deputāta Čepāņa priekšlikumu - precīzi norādīt tabakas kaitīgo vielu pieļaujamās normas - mēs noraidījām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu mazu komentāru, lai būtu morālas tiesības prasīt deputātiem piekrišanu.

P.Elferts. Mēs uzskatījām, jo faktiski šajā punktā ir... ka šīs normas, tās pieļaujamās normas, tiek iekļautas īpašos noteikumos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes ? Nav. Tālāk!

P.Elferts. 3.apakšpunkts attiecas uz cigaretēm bez filtra. Ir deputāta Čepāņa priekšlikums svītrot šo punktu, kā arī deputātu Bartaševiča, Čepāņa, Graudiņa un Novakšānova priekšlikums: "svītrot bezfiltra cigarešu aizliegumu." Komisija noraidīja abus priekšlikumus, jo uzskatīja, ka bezfiltra cigaretes, kurām ir visaugstākās darvas un nikotīna koncentrācijas normas, nebūtu pieļaujams realizēt Latvijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runāt pirmais grib Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļa" deputāts. Pēc tam - Gunārs Resnais no Latvijas Zemnieku savienības. Un tad deputāts Kreituss.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. ... Un deputāts Krastiņš. Es ļoti atvainojos, ka es pa starpu runāju. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Man kā jaunatnes audzinātājam vajadzētu kategoriski iestāties visradikālākajos veidos pret cigarešu ražošanu vispār. Bet vai tiešām šeit, zālē, ir tik daudz tik naivu cilvēku, kas varētu šobrīd nobalsot par to, lai aizliegtu Latvijā ražot cigaretes bez filtra? Jo cigaretes bez filtra ražo Igaunijā, ražo Lietuvā, ražo Ukrainā, ražo Baltkrievijā, un mūsu valsts robeža - nevienam tas nav noslēpums - ir absolūti caura: pīpēs tāpat bezfiltra cigaretes. Vienīgi līdz ar to cietīs mūsu valsts ražotāji un valstij aizies gar degunu liels nodokļu daudzums. Nu nebūsim naivi šajā jautājumā! Pīpēs tāpat, jo vienmēr būs cilvēki, kas gribēs gan dzert šnabi, gan pīpēt. Diemžēl būs, Kalniņa kungs! Var būt, ka jums taisnība, jo jūs esat tik liels optimists un pieredzējis cilvēks, var būt, bet es domāju, ka tā nebūs. Tiešām - neizdarīsim elementāru muļķību! Es aicinu atbalstīt Čepāņa kunga priekšlikumu. Jo tas ir vienkārši absurds... Mēs nobalsosim par absolūtu muļķību - par 6 miljoniem mīnusā mūsu valsts kasē.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS).

Man negribētos, lai kolēģi un Prezidijs saprastu to tā, ka es aizstāvu smēķētājus, es aizstāvu dūmu cigaretes. (Starpsaucieni no zāles: "Aizstāvi, aizstāvi...") Es gribu aizstāvēt to, ar ko mums šodien iet visgrūtāk, - tā ir mūsu ražošana. Gribu runāt par ražošanu tāpēc, ka tās panīkuma dēļ mums šodien nav naudas nedz budžetā, nedz citur. Nav peļņas šās ražošanas panīkuma dēļ, pie mums ir bezdarbs, un mēs tērējam nodokļu naudu bezdarbnieku pabalstiem. Un daudzos gadījumos, ja mēs pieminēsim konkrētu ražošanas nozari - vai nu tā būs mašīnbūvniecība, vai metālapstrāde, vai trikotāža -, mēs atradīsim iemeslus (un pamatotus), ka citādi nevarēja būt, ka panīkumam bija jānāk un jāpienāk, lai pārprofilētos, un jau piecus gadus gaidām darbavietas.

Es vēlreiz akcentēju: es neesmu pret šo cigarešu tirgošanu un to reklamēšanu, bet es esmu pret to, ka mēs traucējam nostabilizētu ražošanu, kura nodrošina darbavietas, kura dod peļņu, kura maksā nodokļus valstij un ar kuras naudu tiek arī ārstēti cilvēki. Un man, godīgi runājot, kad mēs šodien izskatām šo Smēķēšanas likumu un saistāmies ar vienu no vecākajām tabakas fabrikām - nevis vecu, bet kādreiz Baltijas valstīs vienīgo tabakas pārstrādes fabriku, - kura šodien ir kopfirma, man ir grūti runāt, jo mēs to negribam saprast. Un kāpēc mēs izveidojām uz šīs vecākās tabakas fabrikas bāzes kopuzņēmumu, - arī tas man nav saprotams. Tam vajadzēja būt stabilam valsts monopolam, tāpat kā alkohola ražošanai, no kuras gūst kolosālu peļņu. Un šodien ar skaitļiem ir pierādīts un ir oficiāli zināms, ka šī iestāde ražo produkciju, kura nodokļos ir spējīga segt visu Latvijas budžeta deficītu. Tagad mēs uzskatām, ka tas ir jāaizliedz.

No tehnikas viedokļa gribu tomēr deputātiem atgādināt: šeit nav zirgs jāpārjūdz, bērīša vietā jāiejūdz brūnais. Nevar bezfiltra cigarešu līnijas - tas ir augsti automatizēts process, mehanizēts, - pārveidot par filtra cigarešu ražotājām. Jautājums ir tāds - vai nu šīs līnijas aptur, tās iekārtas demontē un cilvēki paliek bez darba... Mani tas ļoti, ļoti uztrauc. Jo šajā ražošanas panīkumā tas ir viens no uzņēmumiem, kas ar dāņu firmas palīdzību ir izdzīvojis, ražo un strādā, un ir gribējis paplašināties, ir investīciju veidā ieguldījis mūsu tautsaimniecībā, šajā fabrikā, 10 miljonu USD ražošanas apstākļu uzlabošanai un mehanizācijai. Ir piecas līnijas, no kurām tikai trīs strādā bezfiltra cigaretēm. Un es nekādi nespēju sasaistīt domu... Ja mēs negribam ļaut smēķēt, mēs to varam neļaut, varam nodiktēt noteikumus, kur drīkst smēķēt, kur - nedrīkst. Par smēķēšanu mežā soda nauda jau ir paredzēta. Ņemsim soda naudu uz ielām, ja smēķēs! Kāpēc mēs pārtraucām šo ražošanu, ja pasaulē ir noiets šai produkcijai? Kāpēc mēs varmācīgi pieejam šai lietai? Tas ir no ekonomiskā viedokļa.

No tautsaimnieciskā viedokļa. Tieši par bezfiltra cigarešu ražošanu. Es gribu pieskarties arī politiskajai sfērai. Vēl Augstākās padomes laikos, kad šeit neviens ārzemnieks negribēja pie mums nākt un kaut kādu naudu investēt, jo šeit bija krievu armija un nebija stabilitātes mūsu neatkarībai, šī dāņu firma "Prince" ienāca pie mums un piedāvāja savus līdzekļus, lai varētu izdzīvot Latvijas Tabakas fabrika. Kas tika izdarīts? Viņi mums uzticējās un ticēja. Un mēs zinām Rietumu valstu atbalstu mums. Tādēļ es šodien šeit redzu politisku kļūdu. Pēc tam, kad ir ieguldīti šie līdzekļi, kuri nav sevi atpelnījuši, mēs pārtrauksim ražošanu! Kāpēc, cienījamie draugi? Vai mēs, šādā veidā šeit lemjot, veicināsim ārzemju investoru ienākšanu citās nozarēs? Un, starp citu, viens no investētājiem ir Dānijas Austrumvalstu attīstības investīciju fonds. Attīstības investīciju fonds. Arī - savi procenti. Tas rada neizpratni. Un šā likuma - vēl nepieņemta likuma - izskatīšanas gaitā jau ir pieņemts ar uzraudzības padomes lēmumu šajā firmā lēmums - piespiest samazināt 40 darbavietas. Samazināt, jo rezultāts - tajā situācijā, kas mums valstī notiek - šā gada laikā ir tāds, ka faktiski mēs tās uzskatām... pašražotās, jo puse ir mūsu valsts īpašuma daļa... Ir pārdots mazāk cigarešu nekā iepriekšējā gadā. Tātad dzīvojam, balstoties uz "dzīvu" kontrabandu. Tāda ir reālā situācija. Aizliegt to mēs nespējam, mēs nespējam nodrošināt, lai šīs kontrabandas nebūtu. Šodien, kad ir brīva kontrabanda un faktiski pīpējam kontrabandas cigaretes, mēs vēl vairāk pasliktinām šo situāciju: lai varētu uzplaukt firmas, kas nodarbojas ar kontrabandu, pārtrauksim arī šo ražošanu! Nu pavisam atvērsim vārtus vaļā. Vai Saeima var lepoties ar šādu pieņemtu likumu? Es domāju, ne. Vēlreiz saku - aizliegsim smēķēt, bet ne ražot cigaretes un kaut kur tās tirgot!

Otrs jautājums. Ministru kabinetam nav noslēpums, ka dāņu firma meklē 5 hektārus zemes, lai celtu jaunu rūpnīcu, kurā atkal būtu darbaspēks un tā tālāk. Konkrēti vakar tika pieņemts lēmums par šā projekta apturēšanu, un nekas tālāk netiek darīts. Vai mēs to vēlamies? Vai domājat, ka Dānijā nav citas firmas? Vai Vācijā, Polijā, Francijā nav citas firmas, kas to zina un jūt, cik mēs esam uzticīgi partneri?

Un šajā sakarā man ir ļoti lielas pretenzijas jāizsaka Ministru kabinetam. Es domāju, ka šo jautājumu nevajadzēja mums, deputātiem, lemt. Ir tāds iespaids, ka viens ministrs, cīnīdamies par savu jautājumu, uzvedas kā liels Filharmonijas solists, kas dzied savu dziesmu. Bet valdībā nav vajadzīgi solisti, ir vajadzīgs koris, un Ministru prezidents ir tas diriģents. Un, ja šis koris būtu, bet nebūtu solistu, tad laikam Ministru kabinetam vajadzētu lemt, vai ir izdevīgi samazināt ražošanu ar visām šīm politiskajām sekām, iztopot vienam ministram vai vienam aktīvistam, vai nav. Es esmu ļoti daudz par šo jautājumu domājis un nespēju sevi pārliecināt, es neatrodu nekādus argumentus, lai šo ražošanu satricinātu, radītu tai neuzticēšanos.

Tātad aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu - svītrot no teksta ražošanu. Un cīnīsimies par to, lai mēs nesmēķētu! Iespaidosim, runāsim, aizliegsim, ņemsim soda naudas, bet netraucēsim ražot un pārdot cigaretes tur, kur tās pērk!

Ļoti piekrītu Ābiķa kungam, ka šodien mēs jau esam izdarījuši kļūdu pat attiecībā uz ražošanu. Mums ir nodoklis attiecībā uz bezfiltra cigaretēm lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tās jau mums ir oficiāli ražotas dārgākas pat par tām "oficiālajām", nerunājot nemaz par kontrabandas. Un, ja mēs šodien varam pieņemt tikai tādu likumu, kurš nav reāli izpildāms dzīvē un traucē ražošanai, man faktiski ir kauns, ka mēs te sēžam un tā lemjam. Mēs it kā tiekam tīti ap pirkstu kaut kāda laba lozunga vārdā. Man negribas kaitināt pašam sevi un citus - vai kāds no šeit, zālē, sēdošajiem tic, ka cilvēki mazāk smēķēs, ja tiks pārtraukta šī ražošana? Nu, nē taču! Padomājiet, lūdzu! Es lūdzu tomēr atbalstīt... Cīnīsimies par pārējo, un varbūt pienāks laiks, kad varēsim runāt par šīs ražošanas likvidēšanu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Andrejs Krastiņš.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es šeit tik daudz runāju zināmā mērā mūsu frakcijas deputāta Čepāņa kunga vietā. Pats es 13 gadu vecumā atmetu smēķēšanu, tā ka neuzskatiet mani par smēķētāju, un es neesmu arī nekādā veidā, teiksim, kā Resnā kungs Tabakas fabrikas lobijs, bet es visnotaļ pievienojos tam, ko viņš saka. Es domāju, ka mums diez vai vispār šeit par tādu likumu šodien vajadzētu runāt. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Man liekas, ka mums ir daudz svarīgāki jautājumi, kas skar ekonomiku, bankas un visu pārējo, bet mēs nodarbojamies šeit ar tādu niekošanos. Es domāju, ka šajā brīdī man kā nesmēķētājam, kas varētu uztraukties, ka man tur kāds uzpūš dūmus virsū, tas nekādu uztraukumu nav sagādājis. Man ir pilnīgi vienalga, vai šādu jautājumu pašreiz izskata vai neizskata, un tāpēc es varētu iestāties tikai par šo ekonomisko pusi, ko tas nozīmē, ja uzreiz kādas līnijas, kā Resnā kungs te precīzi raksturoja, ir jātaisa ciet, jāpārtrauc ražošana. Turklāt mums vedīs atkal no ārzemēm iekšā to, ko mēs paši varam ražot, jo tie mūsu pīpētāji jau labāki nekļūs. Viņi jau tāpēc nepīpēs mazāk, tāpat viņi pārkāps ierobežojumus par smēķēšanas attālumu no Saeimas; teiksim, viņi tāpat Saeimas tuvumā stāvēs un droši vien pīpēs, tā ka man nekādus īpašu ilūziju nav, bet es domāju par to, kāpēc gan mums te vajadzētu likties skaistākiem, nekā mēs esam, bet vairāk vajadzētu padomāt par ekonomisko pusi, kas notiks, ja lielas, ļoti ražīgas līnijas neražos Latvijai šīs bezfiltra cigaretes, un tie, kuriem nav naudas, būs spiesti pirkt dārgās filtra cigaretes vai meklēt kaut ko citu, līdz beigu beigās atgriezīsies pie "kazas kāju" tīšanas. Kas tad te notiks apkārt?

Man uztrauc viens jautājums: kāpēc šeit nevar iznākt priekšā tie cilvēki, kas atbild par budžeta piepildīšanu, un pateikt skaidri un gaiši: "Beidziet muļķoties, mums ir vajadzīgs, lai budžetā ienāk nauda!" Šeit nav vajadzīgs nekāds lēts populisms, un man, piemēram, tikai smīnu izraisa Apiņa kunga darbība ar krekliņu un ar visādu tablešu dāvināšanu. Tā gan beigu beigās ir katra individuāla lieta, bet šajā gadījumā tā nav vairs individuāla lieta, šajā gadījumā tas ir Latvijas ekonomikas jautājums. Te vajadzētu precīzi parēķināt un pateikt, cik tad Latvijas budžetam reāli nodokļu veidā ies garām nauda. Un tā ir pilnīgi pārprasta cilvēka aizstāvēšana pret kaut kādu pašindēšanos vai pret kaut ko citu. Tad jau labāk Saeimā būtu laiks izvirzīt jautājumu par narkotiku ieplūšanas ceļiem Latvijā un padomāt, kā to bremzēt. Tā ka es vēlreiz aicinātu izbeigt šo jokošanos tajos gadījumos, kur tiešām tas ir saistīts ar ekonomiskas dabas jautājumiem un ar nodokļu maksāšanu budžetā. Ko tiešām darīs cilvēki un jau dara šajā gadījumā, ja dārgākas cigaretes daudzi lauku un fabriku vienkāršie cilvēki vispār nevar nopirkt? Vajadzētu izbeigt šādu muļķīgu jautājumu apspriešanu un atzīt, ka ir vismaz par kādiem 5 gadiem priekšlaicīgi šāds priekšlikums ierakstīts, un turpināt ražot Latvijā cigaretes un mēģināt tās arī brāļiem igauņiem pārdot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lai pārtrauktu lietas izskatīšanu un balsotu par šo priekšlikumu, ir jābūt 20 deputātu parakstiem. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man te daļēji jāpievienojas visam tam, ko teica iepriekšējie runātāji. Man gan uzreiz jāatzīst, ka esmu smēķētājs, kaut gan bezfiltra cigaretes es nesmēķēju, bet šeit tik tiešām ir cits pamats jāņem. Jūs jau zināt, ka tagad Prokuratūrā ir ierosināta krimināllieta par kaitniecības faktu, ko pārbauda un ko it kā ir veikusi viena no Latvijas lielākajām komercbankām. Es domāju, ka šī likuma iesniedzējiem Latvijā arī vajadzētu apsvērt, vai arī šeit nav vēl kliedzošāki kaitniecības fakti attiecībā uz Latvijas ekonomiku. Un tam, ko iepriekš teica Kreitusa kungs, kaut gan viņš ir no pavisam citas partijas, es pilnībā pievienojos. Pirmkārt, šis likums, kas sastādīts tieši par šīm bezfiltra cigaretēm, liecina par absolūtu zināšanu, izglītības un nekompetences trūkumu, jo darvas un nikotīna sastāvu tik daudz nenosaka vis šis filtrs vai filtra neesamība, bet gan šis tabakas sastāvs. Un es atgādināšu, ka pasaules dārgākās un labākās cigaretes ir tieši bezfiltra cigaretes. Tie, kas bija Augstākajā padomē tajā laikā, kad viesojās Dānijas karaliene, atcerēsies, ka arī karaliskais galms smēķē bezfiltra cigaretes. Uztītās turku tabakas cigaretes ir bezfiltra cigaretes, kas maksā lielu, pasakainu naudu. Līdz ar šādu nekompetentu ierakstu, kas vadās nezin pēc kādiem tautiskiem apsvērumiem, es domāju, ka tiešām te nav tikai 6 miljoni, tas ir kontrabandas plūsmas palielinājums, tas ir korupcijas plašākas iespējas un viss pārējais. Vai tas ir gadījies netīšām, slēpjoties aiz nekompetences, vai tas ir darīts tieši, apzināti - to ir ļoti grūti pierādīt, kaut gan tas, ar kādu degsmi viens otrs aizstāv šādu te bezfiltra cigarešu aizliegumu, liek tiešām vispār šaubīties par kompetenci valsts pārvaldē un izpildvaras funkciju realizēšanā.

Otrais, ko es gribētu pateikt. Ja šobrīd mēs Saeimā palūgtu godājamos deputātus, kas ir smēķētāji, vai Ministru kabineta ierēdņus izvilkt no kabatas cigarešu paciņas un apskatītos, uz cik tām ir atzīme par šo akcīzi, tad es domāju, ka tādas būtu lielākais mazākums, to es esmu praktiski pārbaudījis. Kaislīgi smēķētāji pērk kontrabandas cigaretes, kas maksā vairāk nekā uz pusi mazāk kā oficiāli tirdzniecībā esošās cigaretes. Līdz ar bezfiltra cigarešu aizliegumu šis skaits palielināsies vairākas reizes, tas viss ies garām valsts budžetam, un es vēlreiz saku, ka tas veicinās noziedzību, jo kontrabanda ir noziegums. Līdz ar to tā nav tikai kaitniecība pret Latvijas ekonomiku, bet arī noziedzību veicinošs faktors Latvijas Republikā. Tāpēc es tiešām domāju, tie varbūt ir skaļi vārdi, bet tiešām, ja kāds sāktu vākt šos parakstus... es ļoti to ierosinātu. Es šodien avīzē apskatījos valsts ieņēmumus pa datumiem, un redzēju, kā viņi sarūk, un tagad viņi ir tikai aptuveni 500 000 latu dienā, tā bija jūnija sākumā.

Tagad skatīsim vēl tālāk. Es domāju, ka jau sākumā te ir jāsaskata sekas, tas, kā pildās valsts budžets. Vai tiešām šajā brīdī, kad valsts budžets atrodas uz kritiskas robežas, mums ir jāpieņem likums, kas vēl vairāk samazinās valsts budžeta ieņēmumu daļu? Es pilnīgi piekrītu: jā, ir ierobežojumi, ir aizliegumi, ir vietas, kur drīkst un kur nedrīkst smēķēt, un viss pārējais, kā uzvesties, bet neaiztiksim Latvijas ekonomiku un neliksim šo aizliegumu attiecībā uz ražošanu. Neveicināsim noziegumu, neveicināsim kontrabandu! Un es ierosinātu deputātiem un tiem, kuri sāks aizpildīt šo lapu, apturēt šā likuma tālāku izskatīšanu līdz labākām dienām Latvijas Republikā, bet likuma autoriem tomēr vairāk iepazīties ar priekšmeta būtību un patieso reālo stāvokli. Un pašās beigās es atgādināšu, ka, protams, atsauces uz statistiku, cik cilvēki ir saslimuši no bezfiltra cigarešu smēķēšanas, ir labas, bet es gribētu arī atgādināt, ka 98% pasaules iedzīvotāju, kuri ir nomiruši no plaušu vēža, savā dzīvē ir ēduši gurķus, izejot no šā - aizliegsim gurķu ēšanu un audzēšanu Latvijas Republikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs. Vai jūs izmantosit 5 minūtes? (No zāles deputāts A.Žīgurs: "Ïoti īsi!") Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi! Mēs nevaram apkarot smēķēšanu tik un tā, vai nu mēs reklamējam to šeit, vai aizliedzam, vai iesakām tā, kā tas bija Ulmaņa laikā, kad teica: "Kur palika Ozoliņš? Viņš aizskrēja pēc "Sporta"!" Nu redzi, viņi nodarbojās ar sportu un smēķēja. Labi. Bet mēs toreiz audzējām paši savu tabaku un pavisam maz ievedām no Bulgārijas. Un šoreiz mēs nevedīsim nemaz no Bulgārijas, bet audzēsim paši savu. Aizliegt mēs jau nevarēsim, bet, ja mēs kādu paciņu cigarešu ievedam, tad lai viņa maksā vismaz divreiz tik, cik tā, kuru mēs ražojam Latvijā. Ja tas tā notiek, tad mēs varam uzlikt, kā cienījamais kolēģis teica, brīdinājumus uz paciņas, taču šie brīdinājumi nekad nav palīdzējuši. Un es atceros tos laikus, kad "Bîtli", tāda mūzikas kompānija tur Anglijā, aizbrauca uz Ameriku un teica: jūs uzlikāt tagad to, bet vai jūs esat veselīgi? Nē! Un kas notika? Tieši šis brīdinājums palielināja cigarešu pārdošanas apjomu. Pilnīgi pretējais! Mēs jau nenodarbosimies ar to, bet katrā ziņā mēs taisīsim robežu ciet un par katru paciņu, ko ievedīs iekšā, lai būtu desmitkārtīgs sods. Varbūt mēs tā palīdzēsim savai vājajai budžeta kasei, bet citu ceļu es neredzu, kā mēs varētu panākt, lai mūsu tabakas audzētāji tiešām varētu labi pelnīt un darboties mūsu laukos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Endziņš tagad izmantos 3 minūtes vai pēc pārtraukuma? Pēc pārtraukuma. Pārtraukums - pusstundu, līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 51... 52 deputāti. Turpinām darbu!

Mēs izskatām likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" 5. pantu, apspriežam trešo apakšpunktu. Debates. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man, protams, ir grūtāk runāt nekā Kreitusa kungam, kurš teica, ka viņš ir nesmēķētājs, es esmu smēķētājs un, kā žurnālisti ir ierakstījuši kaut kur avīzē, viens no kaislīgākajiem Saeimas pīpmaņiem, bet tajā pašā laikā šis likumprojekts, it sevišķi šis 5. pants, man tiešām izsauc neizpratni - cigaretes bez filtra - aizliedzam, cigārus - atļaujam... Vai tāpēc, ka cigāri ir labākas kvalitātes? Es nezinu. Par papirosiem vispār nav nekas teikts. Kādreiz jaunībā, kad arī es pīpēju bezfiltra cigaretes, es bieži vien lietoju iemuti. Bija iemuši arī ar dažādiem filtriem, tātad ir iespēja arī šo bezfiltra cigareti izmantot savādāk. Un šeit jau Krastiņa kungs pateica par Dānijas karalienes vizīti, par to, ka Dānijā daudzi pīpē cigaretes bez filtra. Es savulaik biju Norvēģijā parlamentā, un, kad es tikos ar savu kolēģi - Norvēģijas parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, tad man bija liels izbrīns, ka viņš vilka ārā tabaku, blociņu ar papīru un tina cigaretes. Cik zinu, tad Rietumos ir diezgan populāra šāda tabaka un šādu bezfiltra cigarešu smēķēšana. Tā ka es neredzu, kur te ir tā loģika un kādā veidā un ko likuma projekta autori ir gribējuši panākt.

Tā būtu viena lieta. Bet ir arī otra lieta. Es gribētu vērst uzmanību arī uz to, ko jau faktiski iepriekšējie runātāji, kuri uzstājās pret, norādīja. Pasaulē mums ir pietiekami daudz piemēru, kad ir vai nu ieviests "sausais" likums, vai, teiksim, tiek veikti kaut kādi drakoniski pasākumi attiecībā uz tabakas izstrādājumu realizāciju, reklāmu, lietošanu. Un vai tas ir devis kādus nebūt augļus? Tieši otrādi! Vienmēr šādi drakoniski pasākumi ir radījuši pavisam citu efektu, proti, rodas un pastiprinās tendence attīstīties "çnu" ekonomikai, kontrabandai, rodas iespēja pelnīt naudu, apejot valsts budžetu, un tā tālāk. Tātad aizlieguma sekas ir tieši pretējas. Es saprotu to lietu tā, ka, ja mēs gribam panākt kādu efektu, lai cilvēki lietotu mazāk alkoholu, lai cilvēki lietotu mazāk tabakas izstrādājumu, tad acīmredzot ir vajadzīga kaut kāda īpaša skaidrojoša programma radio un televīzijā, arī presē, kas norāda uz tām nevēlamajām sekām, kādas var iestāties, bet nevis aizliedzot. Man liekas, ka tik tiešām aizliegtais auglis vienmēr ir tas saldākais auglis.

Un šeit jau Žīgura kungs teica par Latvijas laiku, ka Latvija tajā laikā ir pati audzējusi tabaku un ka Rīgā ir bijusi vienīgā tabakas fabrika Baltijā. Es atceros, ka mans vecaistēvs kara gados un pēckara gados, kad bija problēmas, audzēja tabaku, pats kaltēja, pats viņu presēja, pats grieza. Toreiz Līgatnes papīrfabrika ražoja čaulītes, kuras pēc tam piepildīja ar tabaku un pīpēja, bet šodien šis likums aizliedz it kā rūpnieciski ražot. Es nezinu, varbūt te mūsu klimatiskie apstākļi ir vainojami, ka mēs nevaram tik kvalitatīvu un tik labu tabaku izaudzēt kā varbūt Turcijā, Kubā vai kādā citā vietā, no kurienes mums nāk šī tabaka - no Bulgārijas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, bet var būt, ka arī mēs to varam, var būt, ka arī viens otrs zemnieks varētu ar to nodarboties un tam varētu būt kaut kādas sekas, bet aizliedzot... Es šeit neredzu absolūti nekādu loģiku. Un tāpēc es katrā ziņā atbalstu to deputātu viedokli, kuri uzskata, ka vispār šī jautājuma izstrādāšana būtu jāizbeidz un jāpāriet pie nākošās lietas, kas mums ir paredzēta darba kārtībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir iesniegts 20 deputātu lūgums: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 52. pantu prasām pārtraukt likumprojekta "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" izskatīšanu un pāriet pie nākamo darba kārtības jautājumu izskatīšanas".

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 52. pantu viens var runāt "par", viens -"pret". Un Saeima balso. Lūdzu zvanu! Lūdzu - Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC).

Es tikko gribēju ierosināt, lai mēs pārtrauktu debates tieši konkrēti par šo punktu, jo faktiski ir ļoti daudz deputātu priekšlikumu - ir konkrēti priekšlikumi par ļoti daudziem pantiem un punktiem, bet pārtraukt izskatīšanu vispār, es uzskatu, ka tas nebūtu lietderīgi. Mēs varētu vienkārši lietišķāk debatēt par šo jautājumu un nobalsot tieši par šo punktu, kas attiecas uz cigaretēm bez filtriem, un skatīt nākamos pantu - izskatīt visus priekšlikumus arī uz trešo lasījumu.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par 20 deputātu iesniegto priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta izskatīšanu un pāriet pie nākamo darba kārtības jautājumu izskatīšanas. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 17, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts. Priekšlikums ir atbalstīts.

Pārejam uz nākamo darba kārtības punktu - "Noteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem" (Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 114). Lūdzu ziņotāju! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr. 443. Pirmais lasījums. Tātad praktiski mēs varam apspriest konceptuālās nostādnes, bet šie noteikumi jau darbojas, jo viņi ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Un tagad mums šie noteikumi ir jāpadara par likumu. Kāda ir šo noteikumu būtība?

Redzat, ir diezgan grūta kārtība, ja aizsargājamo objektu teritorijā atrodas bijušo īpašnieku zeme, tad praktiski atgūt šo zemi nav iespējams, ja šī zeme ir ierakstīta īpašā sarakstā, kurš apstiprināts ar Augstākās padomes Prezidija 1992. gada 16. aprīļa lēmumu. Šie noteikumi būtībā pieļauj pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas ekspertu slēdziena atdot īpašniekam zemi īpašumā - apsaimniekot viņu arī aizsargājamo objektu teritorijā. Protams, ir jānosaka kādi īpaši noteikumi, kādi īpaši ierobežojumi, un šeit es gribu teikt, ka pašreiz Vides un reģionālās attīstības ministrija diezgan daudz ir grēkojusi, un, kaut arī šādi ierobežojumi, ierakstot īpašumu zemesgrāmatā, ir paredzēti, nekādi līguma varianti netiek parakstīti pirms šīs zemes atdošanas īpašumā. Šī situācija būtu novēršama, acīmredzot pārejas noteikumos tālāk iestrādājot vēl divos lasījumos kādu jaunu normu, kas uzdotu par pienākumu pirms zemes īpašumtiesību atjaunošanas vai nodošanas īpašumā par samaksu noteikt šo līguma slēgšanas kārtību par objektu izmantošanu.

Tik tiešām ir izveidojušās ārkārtīgi īpatnējas situācijas dažos aizsargājamajos objektos - piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā bijušajiem īpašniekiem saskaņā ar šo Prezidija lēmumu netiek atdota zemes josla 50 m platībā gar Gaujas krastu. Vienkāršākais variants būtu, atjaunojot īpašuma tiesības, līdz ūdens līnijai pagarināt šo īpašuma robežu, nevis rakt kupicas gar visu Gauju 50 m platā joslā.

Tātad šie izstrādātie noteikumi paredz šādu vienkāršotu sistēmu, kad Vides un reģionālās atttīstības ministrijas eksperti varētu pieļaut arī aizsargājamo objektu teritorijā atdot īpašumtiesības.

Vēl 4. un pēdējā punktā ir viena konceptuāla lieta, ka attiecībā uz atsevišķām aizsargājamo objektu teritorijām tūlīt jau šajā likumā tiek izdarītas izmaiņas. Tas ir, piemēram, attiecībā uz Randu pļavām vai Stiklu komplekso dabas liegumu, kas būtībā ir dzērveņu liegums, pieļaujot jau uzreiz ar šī likuma noteikumiem atgūt šeit īpašuma tiesības, jo pēc savas būtības gan slapjās Randu pļavas jūras piekrastē, gan arī šis Stiklu liegums nevis cieš no saimnieciskās darbības, bet tieši saimnieciskā darbība ir nepieciešama, lai saglabātu šos kompleksus tādus, kādi viņi vēsturiski ir izveidojušies.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Atklājam debates. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man ir patiess gandarījums ieraudzīt šo likumprojektu beidzot šeit Saeimas namā. Tas ir tas, par ko mēs apmēram pirms gada, spriežot par zemes privatizāciju, Zemnieku savienībā runājām un cīnījāmies. Un toreiz es nokļuvu diezgan lielā pārcentīgu dabas draugu nelabvēlībā, cenzdamies pamatot šos te dažkārt neloģiskos liegumus, un nu tagad mēs to redzam gan. Tas tā ir tik tiešām attiecībā uz Gaujas Nacionālo parku, kur, ja robeža iet pa Gaujas vidu, tas viss ir skaidrs un nekādi... Citādi jūs gandrīz šo robežu nevarat tur ierīkot, un vēl piedevām, ja Gauja maina sava gultni, tad ātri vien var izrādīties, ka jūsu kupica tomēr, kaut arī tā ir 50 metru tālu, ir Gaujas otrajā krastā, un kas tur tik viss nevar notikt...

Es personīgi, būdams alūksnietis, labi zinu Egļu mežu Bejā, kurš te ierakstīts kā svētums, bet, kad es tur izstaigāju un kad īpašnieki mani izvadāja pa šo mežu, tad izrādās, ka tur jau Latvijas laikā bija tīrumi, un tad, kad kolhozu laikos šie tīrumi aizauga, tad ļoti centīgie Alūksnes rajona dabas draugi, lai arī viņiem būtu kāds aizsargājams objekts... tur it kā bija kaut kāda puķīte, ko man neviens nav varējis parādīt... Un tur it kā varētu cirst alkšņus, kas tur saauguši, jo tur pat mežs nebija vērtīgs, bet neviens no mežziņiem, ne mežsargiem neriskēja un neriskē vēl līdz šim brīdim saimniekam to mežu pa īstam atdot, ne arī pa īstam tur kaut ko atļaut cirst.

Tā ka es tikai iesaku šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un ātri virzīt uz priekšu, lai tik tiešām nekavētu darbu un nekaitinātu zemniekus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Noteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

A.Seile Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz apstiprināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 14. jūniju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Priekšlikums pieņemts.

Tālāk ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministu Kabineta noteikumi nr.112.) Komisijas vārdā deputāte Lībane - "Latvijas ceļš".

K.Lībane (LC).

Cienījamie kolēģi! Lai varētu sekot līdzi, jums vajadzētu paņemt dokumentus nr.441 un nr.560. Kā redzat, runa ir par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem noteikumiem "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Es gribētu jūs īsi informēt, ka grozījumi galvenokārt saistīti ar izmaiņām atsevišķu pantu sankcijās. Administratīvo pārkāpumu kodeksā līdz šim daudzas sankcijas, kas saistītas ar naudas sodiem, bija vēl joprojām izteiktas rubļos, un tās, protams, bija nepieciešams izteikt latos, kā arī daudzos gadījumos paaugstināt un samērot tās ar nodarījumu sabiedrisko bīstamību, it sevišķi attiecībā uz pārkāpumiem transportā un satiksmes noteikumu neievērošanu. Un galvenokārt šie grozījumi ir saistīti ar tāda veida pārkāpumiem.

Juridiskā komisija, kā redzat, atzina arī to, ka minētais likumprojekts satur dažus trūkumus. Dažas sankcijas, mūsuprāt, ir noteiktas ne visai samērīgi un, mūsuprāt, būtu nedaudz labojamas. Taču tie ir trūkumi, kas katrā ziņā ir novēršami, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Katrā ziņā Juridiskā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus, bet pašlaik es lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija ir konceptuāli atbalstījusi šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Neviens nevēlas runāt par šo likumprojektu, līdz ar to debates neatklājam. Lūdzu zvanu balsojumam. Lūdzu, balsosim par likumprojekta - "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts pirmajā lasījumā.

K.Lībane. Juridiskās komisijas vārdā es lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Priekšlikums pieņemts.

K.Lībane. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"". Lūdzu - komisijas priekšsēdētājs Siliņš, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģi! Mūsu komisijai pašreiz nav referenta, kurš varētu aizstāvēt deputātiem izsniegtā likumprojekta redakciju, tāpēc es lūdzu atlikt šī likumprojekta izskatīšanu uz nākošo sēdi.

Sēdes vadītājs. Komisija lūdz atlikt. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies.

Nākošais jautājums "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Referenta nav, toties ir ierosinājums - slēgt 8.jūnija sēdi pēc jautājuma "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" izskatīšanas. Grūti tagad teikt kaut ko, jo šis jautājums nav izskatīts, bet par slēgšanu var ierosināt 10 deputāti. Arī pieci deputāti var ierosināt. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Es lūdzu izskatīt 40. darba kārtības punktu, tas ir ļoti īss. Ārlietu komisijas vārdā ziņos Ilga Grava.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs. Jūs esat pirmais parakstījis iesniegumu.

A.Panteļējevs (LC).

Es parakstītāju vārdā piekrītu, ka mēs izskatām priekšlikumu par sēdes slēgšanu pēc Kiršteina kunga piedāvātā jautājuma izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu referenti Ilgu Kreitusi - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Kreituse (DPS).

Ārlietu komisija, savā sēdē izskatījusi iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību", neredzēja nekādus iemeslus, lai tas netiktu virzīts uz Saeimu, bet mēs lūdzam vispirms nobalsot par šī līguma apstiprināšanas steidzamību un par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosinājumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izskatīt kā steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 5. Steidzamība pieņemta.

Komisijas vārdā deputāte Kreituse arī ierosināja pieņemt pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Kreituse. Mēs lūdzam otro lasījumu 15.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts priekšlikums.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu uzmanību paziņojumam. Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšsēdētāja. Lūdzu!

A.Prēdele (KD).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz Raiņa un Aspazijas fonda Ērģeļu grupas aicinājumu, ko jūs vistuvākajā laikā atradīsit savās kastītēs šeit, Saeimā, proti, pašlaik Latvijā ir ap 300 baznīcu, kurās ir ērģeles, un pa lielākajai tiesai gandrīz visas no viņām ir ļoti bēdīgā stāvoklī, tāpēc ir nepieciešams steidzams ērģeļu remonts, bet diemžēl baznīcai šobrīd nav tādas naudas, lai varētu kaut ko sākt labot. Taču ērģeles, kā jūs zināt, nav tikai baznīcas īpašums, tas ir visas tautas īpašums, tā ir kultūras bagātība, par kuru ir jāatbild katram no mums. Tāpēc Raiņa un Aspazijas fonda Ērģeļu grupa aicina visus Latvijas iedzīvotājus katram ziedot vienu latu, lai savestu kārtībā Latvijas ērģeles. Un, manuprāt, arī fonda un grupas vārdā es varu aicināt šo ziedojumu vākšanu sākt no Saeimas, no deputātiem. Būtu godīgi, ja mēs, deputāti, katrs ziedotu no savas algas vienu latu Latvijas ērģelēm. Un šī nauda būtu jānogādā Raiņa un Aspazijas fondā Baznīcas ielā 30, bet, ja jums tas ir grūti un jums liekas, ka tas ir pārāk tālu, tad jūs varat arī šo naudu pret parakstu nodot Kristīgo demokrātu frakcijā. Tas man būtu viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Māris Budovskis,

Igors Bukovskis,

Alfreds Čepānis,

Andris Gūtmanis,

Raimonds Jonītis,

Ēriks Kaža,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Gunārs Meierovics,

Valdis Pavlovskis,

Andris Saulītis,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdi paziņoju par slēgtu. 14.jūnijā pulksten 14.00 turpināsim ārkārtas sēdē iekļauto jautājumu izskatīšanu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Vaivads - 2.lpp.

Par likumprojektu æGrozījums Latvijas

Kriminālkodeksāæ

(569. un 569.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmiæ

(583. un 583.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem

ar autotransportuæ

(584. un 584.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar Latvijas Republikas valdības

un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības līgumu par gaisa satiksmiæ

(585. un 585.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu æPar 1992.gada Riodežaneiro

konvenciju par bioloģisko daudzveidībuæ

(587. un 587.-a dok.) - 5.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar valsts

budžetu 1995.gadamææ

(586. un 586.-a dok.) - 5.lpp.

Lēmuma projekts æPar deputāta amata savienošanu

ar citu algotu darbu deputātam A.Amerikamæ

(589.dok.) - 5.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa un

labklājības ministra A.Bērziņa atbilde uz Saeimas

deputātu A.Berķa, G.Bērziņa, M.Ā.Kalniņa,

Z.Tomiņa un J.Kokina jautājumiem par Valsts

sociālās apdrošināšanas fonda rīkoto konkursu

par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu

Latvijā

(573.dok.)

Ziņo - labklājības ministrs A.Bērziņš - 6.lpp.

Par procedūru - dep. A.Berķis - 7.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu J.Zīgerista, O.Kostandas,

J.Kušneres, A.Saulīša un R.Milberga jautājumiem par

banku æBaltijaæ

(578.dok.)

Ziņo - finansu ministre I.Sāmīte - 8.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim, zemkopības ministram Ā.Ūdrim par

valsts graudu rezerves fondu izmantošanu graudu

iepirkšanai ārzemēs

(599.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 10.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim par dotāciju izmaksām lauksaimnieciskās

produkcijas ražotājiem

(600.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 11.lpp.

Saeimas deputātu jautājums zemkopības ministram

Ā.Ūdrim, kooperācijas valsts ministram V.E.Bresim

par æDaugavpils dzirnavniekaæ privatizāciju

(601.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 12.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam M.Gailim par to, ka

Latvijas Republikas NBS karavīru grupa dodas uz

militārām apmācībām Dānijā, lai pēc tam šīs valsts

militārajā kontingentā piedalītos miera uzturēšanas

akcijās karadarbības rajonā bijušajā Dienvidslāvijā

(609.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 12.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu aizsardzības ministram

M.Gailim par Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas

avāriju šā gada 7.jūnijā

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 13.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 14.lpp.

Lēmuma projekts æPar uzticības izteikšanu

izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalamæ

(588.dok.)

Ziņo - Ministru prezidents M.Gailis - 15.lpp.

Likumprojekts æPar pārtikas aprites kārtību un

uzraudzībuæ (3.lasījums)

(580.dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 16.lpp.

Likumprojekts æPapildinājums Latvijas Krimināl-

kodeksāæ (1.lasījums)

(435. un 482.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 17.lpp.

Debates - dep. R.Marjaša - 19.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Krimināl-

kodeksāæ (1.lasījums)

(433. un 491.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 20.lpp.

Likumprojekts æGrozījums Valsts drošības

iestāžu likumāæ (2.lasījums)

(3. un 490.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 21.lpp.

Likumprojekts æPar Valsts prezidenta standartu,

Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru

prezidenta karoguæ (3.lasījums)

(310. un 515.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 22.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 23.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 25.lpp.

Likumprojekts æGrozījums Operatīvās darbības

likumāæ (2.lasījums)

(98. un 505.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 28.lpp.

Likumprojekts æGrozījums likumā æPar muitas

nodokli (tarifiem)ææ (1.lasījums)

(307. un 507.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 29.lpp.

Likumprojekts æGrozījums Latvijas Republikas

Satversmēæ (1.lasījums)

(472. un 518.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 31.lpp.

Likumprojekts æGrozījums likumā æPar

nodarbinātībuææ (3.lasījums)

(1227. un 543.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 32.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar pašvaldībāmææ

(3.lasījums)

(375. un 559.dok.)

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 33.lpp.

Likumprojekts æPar grozījumiem 1992.gada 9.jūnija

likumā æPar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu

un uzturēšanos Latvijas Republikāæ un Augstākās

padomes 1992.gada 10.jūnija lēmumā æPar Latvijas

Republikas likuma æPar ārvalstnieku un bezvalstnieku

ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikāææ

spēkā stāšanās kārtībuæ (Satversmes 81.pantā

noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi

nr.4) (1.lasījums)

(58. un 555.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 37.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikāææ (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 108)

(1.lasījums)

(437. un 554.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 37.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikāææ (1.lasījums)

(340. un 553.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 38.lpp.

Likumprojekts æPar Valsts Cilvēktiesību birojuæ

(1.lasījums) (Atlikts)

(475. un 577.dok.)

Ziņo - dep. I.Birzniece - 39.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Izglītības likumāæ

(3.lasījums) (Pārtraukts)

(565.dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 40.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 41.lpp.

- dep. I.Kreituse - 41.lpp.

- dep. G.Resnais - 47.lpp.

- dep. J.Kokins - 48.lpp.

- dep. A.Endziņš - 48.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 49.lpp.

- dep. A.Seile - 54.lpp.

- dep. I.Kreituse - 55.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 56.lpp.

Likumprojekts æPar Igaunijas Republikas valdības,

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas

valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas

jautājumosæ (1.lasījums) (Steidzams)

(427., 427.-a un 529.dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 58.lpp.

Debates - dep. M.Budovskis - 59.lpp.

Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu

savienības frakcijas steidzams pieprasījums Ministru

prezidentam M.Gailim par pensiju indeksāciju

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 60.lpp.

Debates - dep. A.Rozentāls - 61.lpp.

- dep. P.Elferts - 62.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 63.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 67.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Kuprijanova - 68.lpp.

- dep. P.Tabūns - 69.lpp.

- dep. A.Kreituss - 71.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 73.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 74.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 75.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 76.lpp.

- dep. P.Tabūns - 78.lpp.

- labklājības ministrs A.Bērziņš - 79.lpp.

- dep. A.Kreituss - 80.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 82.lpp.

- dep. P.Elferts - 83.lpp.

Par darba kārtību - 83.lpp.

Likumprojekts æPar tabakas izstrādājumu ražošanas,

realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanuæ

(2.lasījums) (Pārtraukts)

(1231. un 535.dok.)

Ziņo - dep. P.Elferts - 84.lpp.

Debates - dep. M.Graudiņš - 86.lpp.

- dep. A.Kreituss - 87.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 91.lpp.

- dep. G.Resnais - 92.lpp.

- dep. A.Kreituss - 96.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 97.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 99.lpp.

- dep. A.Endziņš - 100.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Elferts - 102.lpp.

Likumprojekts æNoteikumi par īpašuma tiesību

atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargā-

jamiem dabas objektiemæ (Satversmes 81.panta

noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi

nr.114) (1.lasījums)

(443. un 557.dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 103.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 105.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksāæ (Satversmes 81.pantā

noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi

nr.112) (1.lasījums)

(441. un 560.dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 106.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar miruša

cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un

orgānu izmantošanu medicīnāææ (2.lasījums)

(Atlikts)

(116. un 567.dok.) - 107.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Siliņš - 107.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 108.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 108.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu

un savstarpēju aizsardzībuæ(1.lasījums) (Steidzams)

(486. un 579.dok.)

Ziņo - dep. I.Kreituse - 108.lpp.

Paziņojums - dep. A.Prēdele - 109.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 110.lpp.