7. septembra sēdi vada Latvijas Republikas
5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Labrīt! Godātie deputāti, turpināsim sēdi, kuru pārtraucām vakar. Tālāk izskatīsim 6. un 7. septembra sēdes darba kārtību. Pirms izskatām nākamo darba kārtības punktu, es gribētu jums atgādināt to, ka saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu - un arī Saeima bija par to informēta - pulksten 11.00 mums būtu jāpārtrauc uz 20 minūtēm Saeimas darba kārtības izskatīšanas jautājumi, jo Norvēģijas parlamenta prezidente Grundāles kundze uzrunās Saeimu. Tas būs apmēram 20 minūtes, tāpēc es aicinu visus deputātus ierasties no pārtraukuma 3 minūtes agrāk, lai mēs varētu izrādīt to cieņu mūsu viešņai, kādu viņa izrāda mūsu parlamentam, Saeimai, un acīmredzot kā vienmēr viņas ienākšanu sveiksim, kā tas jau ir citos parlamentos. Pēc tam 11.20 turpināsim izskatīt mūsu ieplānotos darba kārtības jautājumus. Bet tagad strādāsim no 9.00 līdz 10.30, 10.30 - pārtraukums līdz 10.55, un tad 11.00 mūs uzrunās Norvēģijas stortinga, tas ir, viņu parlamenta, prezidente Grundāles kundze.
Bet tagad, lūdzu, izskatīsim nākamo
likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās"".
Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts
Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.
Lūdzu!
J.Zaščerinskis (TPA).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar dokumentu nr. 929, tas ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".
Uz otro lasījumu Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi
4.panta ceturtajai daļai jaunu redakciju. Redakcija ir precizēta
- precizēti pilsētas domes pienākumi sakarā
ar izmaiņām likumā par zemes komisijām.
Tautsaimniecības komisija to atbalstīja un lūdz
atbalstīt šos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu,
tālāk!
J.Zaščerinskis. 6.panta 2.punktā
ir deputātes Seiles priekšlikums, kas pašvaldībām
dod tiesības pagarināt zemes pieprasījumu termiņu
savā teritorijā. Komisija atbalstīja šo
priekšlikumu un lūdz atbalstīt arī sēdē.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisija šā paša panta 4.punktu piedāvā
precizētā redakcijā, kas atbilst izmaiņām
likumā "Par zemes komisijām".
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisija tāpat piedāvā arī precizētu
redakciju 7.pantam. Te pamatā ir precizējums pienākumu
sadalei pilsētas domē sakarā ar izmaiņām
likumā "Par zemes komisijām". Lūdzu
atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības
komisija iesniedz precizētu redakciju arī 8.pantam,
kas arī saistīts ar zemes komisiju un pilsētu
pašvaldību pienākumu izmaiņām sakarā
ar zemes reformas trešo kārtu un atbilstoši izmaiņām
likumā "Par zemes komisijām".
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu. Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisija lūdz papildināt 9.pantu ar trešo un ceturto
daļu. Šie papildinājumi dod iespēju atjaunot
īpašuma tiesības tiem īpašniekiem, kas
iegādājās baltvācu izceļotāju
zemi, bet nepaspēja viņu vēl reģistrēt
zemesgrāmatā. Tagad, teiksim, iesniedzot attiecīgos
dokumentus un ja tiesa to atzīst, tādas iespējas
līdz ar šo izmaiņu viņiem būtu.
Komisija lūdz atbalstīt arī šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. 11.pantā Tautsaimniecības
komisija piedāvā precizētu redakciju sakarā
ar izmaiņām likumā "Par zemes komisijām".
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. 12.panta pirmajā
daļā tiek precizēts formulējums un tiek
risināts jautājums, ko darīt ar zemes platībām,
ja tās palikušas starp apbūves gabaliem. Tur tiesības
uz šo zemes izpirkšanu ir ēku īpašniekiem,
ja palikušā zemes īpašuma daļa ir mazāka
par pilsētas apbūvei noteiktā minimālā
apbūves gabala lielumu. Līdz šim likums noteica,
ka mājas īpašniekam ir tiesības uz 1200
kvadrātmetriem, bet bija gadījumi, kad palika pavisam
neliela platība. Likums it kā nedeva iespēju
mājas īpašniekam jeb ēkas īpašniekam
viņu piešķirt, bet tajā pašā
laikā tur nebija iespējams izveidot jaunu apbūves
gabalu. Pašreizējā redakcija atrisina arī
šo problēmu. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības
komisija šā paša 12.panta 2.punktā piedāvā
redakciju, kas dod iespēju arī dārzkopības
sabiedrību biedriem, kuriem zeme piešķirta augļu
dārza ierīkošanai, līdz ar apbūves
tiesībām saņemt īpašumā zemes
platību, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetru. Komisija
lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem. Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības
komisija ierosina izmainītu redakciju arī 2.punkta
piezīmei, kas faktiski atrisina nomas problēmas.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības
komisija piedāvā arī precizētu redakciju
13.panta pirmajai un otrajai daļai, kas faktiski ir saistīta
ar izmaiņām likumā "Par zemes komisijām",
dod precizētu formulējumu, kā arī komisiju
pilnvaru un tiesību izmaiņas zemes reformas gaitā.
Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības
komisija tāpat ierosina precizētu redakciju 18.panta
otrajai daļai, kur ir sekojošs priekšlikums: "Bijušie
zemes īpašnieki vai viņu mantinieki un personas,
kas iegūst zemi īpašumā par samaksu, īpašuma
tiesību atjaunošanas procesā, kā arī
iegūstot zemi īpašumā par samaksu, atbrīvojamas
no valsts nodevas maksāšanas". Komisija lūdz
atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības
komisija ierosina izslēgt no 22.panta otrās daļas
vārdu "kurus apstiprina Ministru kabinets". Faktiski
tas atbilstoši likumam atvieglo procedūru.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu.
J.Zaščerinskis. 23.panta pirmo daļu
Tautsaimniecības komisija iesaka izteikt sekojošā
redakcijā: "Zemi, uz kuru īpašuma tiesības
zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vai pašvaldības
vārda, var pārdot tikai izsolē, izņemot
gadījumus, kad uz šīs zemes atrodās juridiskajām
vai fiziskajām personām piederošas ēkas
un būves un šīs personas izmanto pirmpirkuma tiesības
uz zemi atbilstoši šā likuma 17.pantam". Praktiski
šī redakcija novērš pretrunu, jo nevar būt
vienlaicīgi pirmpirkuma tiesības un realizēt
izsolē. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisija tāpat piedāvā papildināt likuma tekstu pēc 26.panta ar 26.1 pantu sekojošā redakcijā: "Ðīs nodaļas 19., 20., 21. un 24. pantā minētie noteikumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad zemi iegūst īpašumā dāvinājuma rezultātā vai arī kā mantisko ieguldījumu, zemes īpašniekiem iestājoties uzņēmējsabiedrībā." Šāds labojums bija nepieciešams sakarā ar iepriekšējiem labojumiem šajā likumprojektā, kad mēs izlabojām, ka zemes īpašniekam ir tiesības dāvināt vai iestāties arī ar savu zemi kā kapitāla daļu uzņēmējsabiedrībā.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Un Tautsaimniecības
komisija ierosina arī papildināt likuma tekstu ar
pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā:
"Lîdz šā likuma spēkā stāšanās
brīdim likumā noteiktajā kārtībā
pieņemtie lēmumi par zemes īpašuma tiesību
atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā
par samaksu ir spēkā un ir par pamatu zemes īpašuma
tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās."
Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Līdz ar to uz otro
lasījumu visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu
otrajā lasījumā kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""
pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam.
Lūdzu rezultātu! Par - 55, 1 - pret, atturas - nav.
Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Lūdzu priekšlikumus
uz trešo lasījumu iesniegt līdz 12. septembrim.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.
Likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par zemes komisijām"". Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisijas vārdā Anna Seile - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustības deputāte. Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Labrīt, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 928. Gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.
2. pantā ir saņemts deputātes
Seiles priekšlikums, kura ierosina papildināt esošo
redakciju ar tām Pagastu padomes ieteiktajām un Centrālās
zemes komisijas apstiprinātajām pilnvarotajām
personām, kuras jau darbojas pagastos. Komisija ir atbalstījusi
šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts.
A.Seile. Šajā pašā 2. pantā
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina
papildināt 1. punktu ar citu tekstu, viņu nedaudz
izmainot - nomainot "pagasta padomes priekšsēdētājs",
kuru mēs iekļāvām zemes komisijā,
izskatot šo likumu pirmajā lasījumā, ar
"pagasta padomes deputāti". Tautsaimniecības
komisija uzskatīja, ka tāda pilnvaru pamazināšana,
pieņemot atbildīgus zemes īpašuma jautājumus,
nav atbalstāma.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav? Pieņemts.
A.Seile. Tālāk. 2. pantā ir papildinājums,
kuru ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija. Tā ir ierosinājusi zemes komisijām
neizskatīt tos jautājumus, kuros gadījumos zeme
jau ierakstīta zemesgrāmatās uz pašvaldību
vārda. Šī ir neprecizitāte, jo likumā
par valsts un pašvaldību īpašumu ir paredzēta
kārtība, kādā piešķir zemi
valstij un pašvaldībām. Tā ir noteikta
ar šo likumu, un nevienā gadījumā zemes
komisijām nav tiesību izskatīt jautājumu
par zemes īpašuma tiesībām, ja zeme jau
ir ierakstīta zemesgrāmatā. Tāpēc
šāds papildinājums bija lieks. Komisija viņu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs
- "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
Atklājam debates.
J.Bunkšs (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu
šajā gadījumā balsot par Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas ierosinājumu, jo saskaņā
ar likumu par pašvaldībām tikai pašvaldības
dome vai padome var pieņemt lēmumu par sava īpašuma
to vai citu atsavināšanas formu, tāpēc
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskatīja,
ka tāds izņēmums, kādu mēs piedāvājam,
šajā likumā ir ietverams, un šis likums ir
saskaņojams ar likumu par pašvaldībām,
jo būtu pilnīgi nepareizi, ja komisija, kurā
ietilpst ne tikai pašvaldības pārstāvji,
izlemtu pašvaldības vietā jautājumus, kas
ir saistīti ar viņas īpašumu. Un tāpēc
es lūdzu par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu balsot.
Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam.
Referente, lūdzu, ja vēlaties, komentējiet!
A.Seile. Šajā apspriešanā, izskatot
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu,
piedalījās arī Juridiskā biroja pārstāvji,
un es atkārtoju vēlreiz, ka, neskatoties uz to,
ka Pašvaldību likumā ir noteikta šī
kārtība, viņa ir saskaņota arī
ar zemes piešķiršanas kārtību likumā
par valsts un pašvaldību zemes īpašumu,
tāpēc nav nekādas nepieciešamības
vēlreiz atzīmēt šajā likumā,
ka zemes komisijai būtu it kā tiesības izskatīt
lēmumus, par kuriem savu domu jau ir izteikusi pašvaldība.
Tādēļ tas tīri no juridiskā viedokļa
ir lieks ierosinājums. Aicinu viņu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu - 2. panta 2.5. punktu aiz vārdiem
"pieņem lēmumu" papildināt ar
šādu tekstu: "izņemot lēmumus par
zemēm, kas saskaņā ar likumu "Par valsts
un pašvaldību īpašuma reģistrāciju
zemesgrāmatā" ir reģistrētas uz
pašvaldības vārda, gadījumos..." Lūdzu
rezultātu! 30 - par, 5 - pret, 17 - atturas. Priekšlikums
ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Nākošais priekšlikums ir 2.
panta 2.1. punktā. Šeit ir redakcionāli papildinājumi,
ka vārdus "pilsētas domes priekšsēdētājs
vai viņa vietnieks" varētu aizstāt ar
"domes deputāts". Šo priekšlikumu ierosina
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par
šo priekšlikumu mēs jau analoģiski balsojām
iepriekšējos pantos un viņu noraidījām.
Tautsaimniecības komisija uzskatīja, ka šajā
zemes komisijā ir jāpiedalās tieši priekšsēdētājam
vai viņa vietniekam, tātad domes priekšsēdētājam
vai viņa vietniekam un arī šie lēmumi
ir jāparaksta domes priekšsēdētājam
vai viņa vietniekam, un tāpēc neatbalstīja
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
A.Seile. Ir arī deputātes Seiles ierosināts
priekšlikums, kurā viņa papildina pirmajā
lasījumā nobalsoto esošo tekstu ar vārdiem,
ka šī komisija tiek papildināta ar Centrālās
zemes komisijas apstiprinātu vai pilnvarotu personu. Atkārtoti
paskaidroju, ka ļoti daudzās pašvaldībās
līdz šim darbojās nevis zemes komisijas, bet pilnvarotā
persona. Šis teksts nosaka to, ka pilnvarotā persona
šajā gadījumā turpina strādāt
un legāli kļūst par šīs zemes komisijas
priekšsēdētāju. Tautsaimniecības
komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildes? Tālāk.
A.Seile. Nākošais ierosinājums attiecas
uz 2. panta... nu ļoti sarežģīti mums
tie apakšpunkti ir... 1.2.2. punktu, un tas ir Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš
atkārtoti precizē, ka lēmumus par zemēm,
kas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību
īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā"
ir reģistrētas uz pašvaldību vārda,
zemes komisijas neizskata. Protams, viņas neizskata, un
šis ir tas pats gadījums, par kuru mēs jau balsojām
iepriekš, - iebalsojām un atbalstījām šo
priekšlikumu. Tautsaimniecības komisija viņu
neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Seiles kundze,
bet tagad ir jau balsojums...
A.Seile. Jā, laikam - jā.... Acīmredzot
šis ierosinājums saskaņā ar mūsu
iepriekšējo balsojumu ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Jā, jo citādi...
Vai ir arī citi viedokļi? Jo tad, no procedūras
viedokļa, būtu jāatgriežas arī pie
nobalsotā panta un jāizskata vēlreiz. Un tā
mēs bezgalīgi varētu no viena panta uz otru
lēkāt. Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Nākošie ierosinājumi ir
4. panta 4.3. punktā, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ierosina, ka gadījumos, kad dome (padome) atkārtoti
nepilda vai pārkāpj Satversmi, zemes reformas jautājumos
pieņemot lēmumus, Centrālajai zemes komisijai
ir tiesības iesniegt Ministru kabinetam likumprojektu par
attiecīgās domes vai padomes atlaišanu. Tautsaimniecības
komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie kolēģi! Man liekas, vai šeit
nav drukas kļūda? Acīmredzot Centrālajai
zemes komisijai ir tiesības iesniegt Ministru kabinetam
lēmuma projektu par attiecīgas domes... ā,
nē, piedošanu, caur Ministru kabinetu viņš
var iet tikai... tādā izpratnē... Nu tad drīzāk
varbūt šeit vajadzētu... nu bet tad tas ir uz
trešo lasījumu jāprecizē... tad priekšlikumus
par domes atlaišanu, nevis likumprojektu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Citu iebildumu
nav? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Nākošais ierosinājums, kuru
ir izteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija,
attiecas uz 6. pantu. Un te ir ierosinājums pirmajā
teikumā vārdus... aizvietot ar tekstu "rajona
zemes komisijai vai Centrālajai zemes komisijai ir tiesības...."
mazliet sajuka...
Sēdes vadītājs. Sāciet no
gala!
A.Seile. Jā... Mēģināšu...
Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
ierosina papildināt likuma tekstu - "vai augstākā
zemes komisija"... šos vārdus aizvietot ar "rajonu
zemes komisijai vai Centrālajai zemes komisijai". Tas
īstenībā ir precizējums, kur nosauktas
abas augstākstāvošās zemes komisijas, kuras
pieņem lēmumus pēc pilsētas zemes
komisijas, tāpēc Tautsaimniecības komisija
ir ierosinājusi šo Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas lēmumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!
A.Seile. Nākošais ierosinājums ir
10. pantā, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ierosina, ka lēmumus, kurus ir pieņēmušas
zemes komisijas, paraksta tikai zemes komisijas priekšsēdētājs.
Pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā
bija paredzēts, ka šos lēmumus paraksta gan
zemes komisijas priekšsēdētājs, gan pašvaldības
priekšsēdētājs, un tādā gadījumā
šie lēmumi iegūst lielāku svarīgumu
un novērš domstarpības starp zemes komisiju
un pašvaldību, tāpēc Tautsaimniecības
komisija neatbalstīja šo Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas ieteikumu, jo tas it kā
samazina šīs zemes komisijas lēmumu svarīgumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš".
Lūdzu!
J.Bunkšs (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz
šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikumu es varu paskaidrot sekojošo: saskaņā
ar mūsu jau apstiprināto šā likumprojekta
daļu zemes komisijas priekšsēdētājs
nav attiecīgās pagasta padomes vai pilsētas
domes priekšsēdētājs. Šeit nebūtu
pareizi prasīt, lai zemes komisijas lēmumu parakstītu
padomes priekšsēdētājs, tādējādi
uzņemoties atbildību par lēmumu, kura pieņemšanā
viņš varbūt nav piedalījies, tajā
gadījumā, ja zemes komisijā ir nevis pats priekšsēdētājs,
bet šajā komisijā ir viņa vietnieks, kā
tas iespējams ir saskaņā ar iepriekš nobalsoto
daļu. Un jebkurā gadījumā šāda
vienpersonisku priekšrocību vai pilnvaru došana
priekšsēdētājam var radīt tikai
pārpratumus. Kādā veidā dome vai padome
var apturēt lēmumu, ko pieņēmusi zemes
komisija, - tas jārisina citādi - nevis tā,
kā šeit ir piedāvāts, tāpēc
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, diskutējot
par šo problēmu, piedāvāja 10.panta otrajā
daļā noteikt skaidri un precīzi: "Zemes
komisijas priekšsēdētājs atbild par visu,
ko attiecīgā komisija ir pieņēmusi."
Un arī reizē, runājot par šā panta
trešo daļu, mēs piedāvājam šo
trešo daļu pašreizējā redakcijā
izsvītrot.
Sēdes vadītājs. Debates... Nē,
vēl Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es vienkārši
gribu atgādināt, ka, ja kaut ko apstiprina ar padomes
vai domes zīmogu, tad... tas ir padomes vai domes lēmumu,
ne Zemes komisijas atsevišķo lēmumu vai kādu
citu atsevišķu struktūru daļas lēmumus...
Un es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas ieteiktās izmaiņas.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
ir kādi deputāti, kas vēlas runāt debatēs?
Neviens vairs nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu referenti!
A.Seile. Cienījamie deputāti! Kas tad
īstenībā ir šī zemes komisija? Pašvaldības
zemes komisiju apstiprina pašvaldība. Tā ir pašvaldības
izveidota zemes komisija, kura ieceļ arī šo priekšsēdētāju.
Centrālā zemes komisija viņu tikai apstiprina
katrā pašvaldībā. Pašvaldības
zemes komisijas sastāvā ietilpst ar šā likuma
iepriekšējiem pantiem noteiktas personas, un tie ir
pašvaldības padomes priekšsēdētājs,
pilsētas domes priekšsēdētājs,
pagasta padomes priekšsēdētājs vai viņu
vietnieki. Tātad viņi ir jau šajās zemes
komisijās. Zemes komisija ir viņu institūcija.
Un, ja mēs visas funkcijas uzticam šai zemes komisijai
izlemt, īpašumtiesības apstiprināt ar savu
lēmumu - un tūlīt pēc šā lēmuma
tās tiek reģistrētas zemesgrāmatā,
- tad atbildīgas tomēr par šo lēmumu
ir abas personas - zemes komisijas priekšsēdētājs,
kurš parasti ir kāds no pašvaldības deputātiem,
un pašvaldības priekšsēdētājs,
kurš piedalās šā jautājuma apspriešanā,
vai viņa vietnieks. Ja priekšsēdētājam
nav laika un viņš ir apkrauts ar citiem darbiem, viņš
var deleģēt piedalīties - ar noklausīšanās
un padomdevēja tiesībām - citu deputātu.
Bet viņam ir jāzina par šo pieņemto lēmumu,
un strīdu ierosināšanas kārtība,
Bunkša kungs, ir pavisam savādāka, pēc
šā likuma skatoties. Strīdu ierosina nevis pašvaldība,
bet tas cilvēks, kurš ir neapmierināts, un
viņš pārstrīd šo lēmumu nevienam
citam kā tieši šim pašvaldības vadītājam.
Un tad dome vai pagasta padome izskata šo lēmumu. Tāpēc
es tomēr aicinu neielikt likumā tādas normas,
kas samazina zemes piešķiršanas akta svarīgumu,
un aicinu neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikumu! Mēs esam izdiskutējuši.
Vai vajag to nolasīt? Nevajag. Tad, lūdzu, balsosim
par šo priekšlikumu. Argumentus "pret" ir izteikuši
visi. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 9, atturas
- 16. Priekšlikums ir pieņemts.
A.Seile. Jā. Nākamais ierosinājums
attiecas uz 10. panta trešo daļu: "Ja padomes (domes)
priekšsēdētājs motivētu iemeslu
dēļ atsakās parakstīt zemes komisijas
pieņemto lēmumu, tad jautājumu izskata pagasta
padomē..." Balsošana par šo jautājumu
atkrīt, jo mūsu iepriekšējais balsojums
nosaka, ka padomes vai domes priekšsēdētājs
vispār neparaksta šo lēmumu. Tādēļ
par šo priekšlikumu faktiski nav jābalso. (Starpsauciens
no zāles: "Viņš nav pieņemts.")
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāts
Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības frakcija. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Mums tomēr vajadzētu pieņemt
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu
- svītrot 10.panta trešo daļu, jo sakarā
ar iepriekšējo balsojumu, ja mēs par šo
nebalsojam vai šo nepieņemam, tad trešā daļa
paliks. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Seiles
kundze jau piedāvāja...")
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim par šo priekšlikumu, lai izslēgtu tālākas debates. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. (Kāds kaut ko saka no vietas.) Jā, nu es to pirmo skaitli "38" cerīgi redzēju. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni no zāles: "Nav kvoruma...") Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Pieņemts. Es atvainojos, ļoti mazs komentārs. Šī prakse nav tā labākā - ja iepriekšējā pantā jau ir nobalsots, mēģināt vēlreiz balsot... var iznākt pretruna. Un ja nu mēs, deputāt Karnup, būtu tagad... Es, piemēram, balsoju "pret". Un būtu palicis... tad sāktos šī atgriešanās pie iepriekšējā panta un vēlreiz balsošana. Man liekas, ka, ja viens balsojums nākamajā pantā kaut ko izslēdz, tad tas nav tomēr balsojams, jo citādi var rasties problēmas. Bet tās nav galvenās problēmas, kā jūs saprotat, mūsu lietās.
Lūdzu, tālāk!
A.Seile. Cienījamie deputāti! Citi priekšlikumi
par šo likumprojektu nav saņemti. Un es ceru, ka ar
Juridiskā biroja palīdzību mēs, gatavojot
šo likumprojektu trešajam lasījumam, novērsīsim
nupat mūsu sastrādātās, likumā
ieviestās pretrunas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu
otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņu!
A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina
iesniegt priekšlikumus līdz 12.septembrim.
Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka
atjaunošanu un spēkā stāšanās
kārtību"". Pirmais lasījums. Lūdzu!
Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
A.Endziņš (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija
ierosina izdarīt grozījumus likumā "Par
1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka
atjaunošanu un spēkā stāšanās
kārtību", kura būtība ir vērsta
uz to, lai varētu paātrināt zemes reformas
procesu, zemes reģistrācijas procesu. Jo diemžēl
praksē veidojas situācija, ka kadastra reģistrā
reģistrētu zemes īpašumu ir daudz, daudz
vairāk, nekā tas ir galīgi nostiprināts
jau zemesgrāmatās. Piemēram, šobrīd
- 1.septembrī - starp kadastra reģistrā reģistrētajiem
zemes īpašumiem un zemesgrāmatās reģistrētajiem
zemes īpašumiem starpība ir apmēram 15
000. Tas parāda to, un jāsaka, ka šim skaitlim
ir visu laiku tendence augt. Piemēram, šā gada
1.augustā, tātad pirms mēneša, starpība
bija 13 000, turpretim tagad, 1.septembrī, starpība
ir 15 000. Tātad šim skaitlim visu laiku ir tendence
pieaugt. Tāpēc Juridiskā komisija ierosina
izdarīt šos grozījumus šajā likumā,
lai sekmētu un paātrinātu šo procesu. Un,
ja cienījamā Saeima atbalsta šo priekšlikumu,
tad Juridiskā komisija vienlaicīgi lūdz arī
izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā.
Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību
vēlas kāds runāt? Neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto
steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par
- 53, pret - nav, atturas - 3. Steidzamība ir pieņemta.
A..Endziņš. Ja neviens nevēlas
izteikties, aicinu cienījamo Saeimu pieņemt šo
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
debatēs ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi
likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu
likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās
kārtību"" pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 58, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj
un cienījamā Saeima! Es lūdzu noteikt otro lasījumu
nākamo ceturtdien (tas ir 14.septembris) un priekšlikumus
iesniegt līdz 11.septembrim (ieskaitot).
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par valsts aizsardzību"". Trešais
lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas
priekšsēdētājs Andris Līgotnis -
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
A.Līgotnis (LC).
Par šo likumprojektu nav saņemts neviens
priekšlikums un ierosinājums, te nav izdarīti
nekādi labojumi, mēs varētu balsot uzreiz
par trešo lasījumu. Mēs esam vienīgi izkārtojuši
to tādā pārskatāmā veidā,
tieši tā, kā otrajā lasījumā
to ierosināja deputāts Karnups.
Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts "Grozījums likumā
"Par muitas nodokli (tarifiem)"", trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai referents
būtu? Ojārs Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas
ceļa" deputāts, lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātie kolēģi! Šajā
likumprojektā pirmajos divos lasījumos tika apskatīta
preses izdevumu pozīcija, kas Ministru kabinetam ļauj
jeb dod tiesības samazināt šo, lai atceltu šo
muitu pēc Ministru kabineta noteikumiem. Attiecībā
uz trešo lasījumu nekādi priekšlikumi vai
papildinājumi nav saņemti, un es lūdzu to
pieņemt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas debatēt? Nav jau priekšlikumu, tāpēc vienīgais priekšlikums ir balsot "par", "pret" vai "atturas". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Par kooperatīvajām
(kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām,
apvienībām vai savienībām", pirmais
lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un
reģionālās politikas komisijas vārdā
- Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības
deputāts!
V.Novakšānovs (LZS).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi!
Sakarā ar to, ka tikko ieradās īstais ziņotājs,
es lūdzu vārdu dot Jevgēnijam Zaščerinskim.
Sēdes vadītājs. Tātad,
godātie deputāti, ir jāatvainojas, jūs
jau paši dzirdējāt un sapratāt, kas te
notiek, bet stenogrammas skaidrības labad paziņoju,
ka tagad ziņotājs ir Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs
Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās
apvienības deputāts.
J.Zaščerinskis (TPA).
Es atvainojos kolēģiem par aizkavēšanos. Cienījamie kolēģi! Skatām dokumentu nr.946 - likumprojektu "Par kooperatīvajām (kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībām". Iepriekšējais likumprojekts... likums par kooperatīvajām sabiedrībām ir pieņemts 1991.gada 6.augustā. Šajā laikā dzīve ir pierādījusi, ka ir nepieciešamas zināmas izmaiņas un likumā būtu jāiestrādā trīs pamatproblēmas. Pirmais ir tas, ka, ejot uz Eiropas savienību, mums būtu jāharmonizē mūsu likumi ar Eiropas savienības likumiem. Arī izstrādājot šo likumprojektu, tika ņemta vērā Rietumeiropas pieredze, galvenokārt Vācijas prakse. Ir saņemtas juridiskās konsultācijas arī no ASV ekspertiem. Otrais, kas likumā varbūt no principiālām normām ir iestrādāts, ir tas, ka būtu nepieciešams izmainīt ekonomisko mehānismu kooperācijas sistēmai. Pašlaik kooperatīvi ir pielīdzināti citām uzņēmējdarbības formām un peļņa jeb ienākuma nodoklis ir kooperatīva īpašums. Šajā projektā ir paredzēts - un pēc būtības tā arī vajadzētu būt, - ka ienākuma nodokļa maksātājs ir kooperatīva dalībnieks, tātad ienākuma īpašnieks ir kooperatīva biedrs. Kooperatīva peļņa sadalās dividendēs, kas veido kooperatīva biedru ienākumu, un kooperatīva biedrs maksā ienākuma nodokli.
Likumprojektā ir plašāk atspoguļotas arī kooperatīvu formas un veidi. Iepriekšējais likums neko nesaka par sadarbības biedrībām, kuras jau atsevišķās vietās sāk veidoties. Likums ir papildināts arī ar pantu, kas reglamentē kooperatīva biedru tiesības. Likumprojekts paredz, ka par kooperatīvās biedrības biedru var būt fiziskās un juridiskās personas. Iepriekšējā likumā tiesības iestāties kooperatīvā bija tikai fiziskām personām. Noteikts arī, ka vienas pajas vērtība nevar pārsniegt vienas minimālās mēnešalgas apmēru. Tas dod iespēju arī nelielām zemnieku saimniecībām kļūt par kooperatīva biedriem.
Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās
politikas komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atbalstīja
to un lūdz atbalstīt arī sēdē.
Likumprojekts ir izskatīts arī Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijā, un arī tā
to konceptuāli atbalstīja. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti
debatēs nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu
balsosim par likumprojekta "Par kooperatīvajām
(kopdarbības) biedrībām, sabiedrībām,
apvienībām vai savienībām" pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts.
J.Zaščerinskis. Lūdzu priekšlikumus
otrajam lasījumam iesniegt līdz 12.septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts "Lauksaimniecības
likums", pirmais lasījums. Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisijas vārdā - Voldemārs Novakšānovs,
šoreiz īsts referents.
V.Novakšānovs (LZS).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šodien sāksim strādāt ar rudens sesijas dokumentu nr.840, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, - tas ir likumprojekts "Lauksaimniecības likums".
Cienījamie kolēģi! Latvijā lauku apvidos dzīvo 31% iedzīvotāju un lauksaimniecībā ir nodarbināti 17% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, un tas dod 25% no nacionālā kopprodukta, bet, ja pieskaita vēl pārstrādi, tad iznāk 40% no nacionālā kopprodukta. Un tas ir ļoti svarīgi, vitāli svarīgi, iedzīvotājiem, kas veido ikdienas patēriņa lielāko daļu. Šodien lauksaimniecība pārdzīvo diezgan grūtas dienas un tai, kā es teicu, ir ne tikai tautsaimniecības uzdevums, bet tai ir jāsaglabā arī kultūrvide, nacionālā lauksaimniecība un jāizveido uz tirgu orientēta lauksaimnieciskā ražošana. Šodien Latvijas nodrošinājums ar pašražotajiem pārtikas pamatproduktiem ir atkarīgs no tā, kā tiks turpināta zemes reformas izpilde un kādā apjomā būs nepieciešamie finansiālie resursi. Bet jāsaka, ka ir prognoze 1996.gadam, kad mēs ar saviem pārtikas produktiem varēsim... ja es nosaukšu, kur ir gaidāms tāds... nepilnīgi nodrošina lauksaimniecība savu valsti ar produktiem, tie ir gaļas produkti - par 74%, olas - arī tādā pašā procentu attiecībā, nu, un arī pārtikas kvieši un arī cukurs. Pārējos, pienu mēs nodrošināsim tepat uz vietas. Cienījamie kolēģi, šis likums, Lauksaimniecības likums, mums pirmais likums, kas ir vērsts uz to sakārtotību, ko mēs kā deputāti savā Saeimas laikā lūdzām izstrādāt un ieviest kārtību. Un šeit jau ir, strādājot tālāk ar citiem gada likumiem, pārskata likumiem, iestrādāta būtība - no viena gada līdz četriem gadiem, būs iestrādātas tālāk programmas, atskaites un uzskaites, kas varēs prognozēt un pateikt, ko vajag un par kādām cenām. Es personīgi gan vēlētos, lai tas cikls būtu septiņi gadi, jo lauksaimniecība sevi pilnīgi... pamatlīdzekļi un arī naudas apgrozījumi, un augsnes auglības celšanai ieguldītie līdzekļi sevi atdod tikai pēc septiņiem gadiem. Un jāsaka, ka arī šajā Lauksaimniecības likumā, ko mēs laukos gaidām tik ļoti, ir arī kritiskas vietas, un tāpēc ir lūgums deputātiem un arī tautsaimniekiem, lauksaimniekiem, ar to iepazīties un sūtīt savus priekšlikumus, lai mēs to varētu pilnīgot otrajā lasījumā. Bet par to, ka tas ir vajadzīgs, - par to, es uzskatu, šaubu nav.
Pie šā likuma koncepcijas un likumprojekta strādāja mūsu profesori un arī ekonomisti, un palīdzību mums ir snieguši arī Vācijas Federatīvās... un vispār Vācijas Pārtikas un Mežsaimniecības ministriju speciālisti, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, Valsts agrārās ekonomikas institūts, zinātniskās pētniecības institūti, lopkopības speciālisti un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieki. Atsauksmes par šo likumprojektu ir atsūtījuši gan Alūksnes rajona, gan Valmieras rajona zemnieki un ir izteikuši savas domas. Un mans lūgums, cienījamie kolēģi, ir piestrādāt pie šā likumprojekta otrā lasījuma, jo šeit ir daudz kas jauns un tāpēc vajadzētu piedalīties, to visu pārspriest, izteikt savus priekšlikumus, kā to izveidot par optimālu likumu, kas būtu pieņemams gan mūsu sabiedrībai, gan arī lauksaimniekiem.
Tautsaimniecības komisijas vārdā
lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā
lasījumā un aktīvi darboties, strādājot
pie otrā lasījuma. Liels paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates? Sākam
debates. Nē, pirmā ir Anna Seile pierakstījusies.
Un pēc tam vēlas runāt Gundars Bērziņš.
Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības frakcija. Lūdzu!
A.Seile (LNNK).
Cienījamie deputāti! Lauksaimniecībai
ir vajadzīgs likums. Tas bija vajadzīgs jau sen, tiklīdz
nodibinājās Latvijas neatkarība, jo tieši
lauksaimniecība, zemkopība un lopkopība ir mūsu
nācijas attīstības pamats. Bet vai mums ir vajadzīgs
neizstrādāts likums, kurš neko nepasaka? Un es
gribu šajā sakarā atzīmēt, ka arī
Tautsaimniecības komisijā šā likumprojekta
apspriešana un izvērtēšana bija ārkārtīgi
īsa. Te tiešām vajadzēja rūpīgi
izvērtēt katru rindiņu. Pēc manas
pārliecības, šis likums nosaka tikai ļoti
deklaratīvus principus. Tā, piemēram, tas paredz,
ka atkal izveidosim jaunu padomi, kura kontrolēs pārtikas
tirdzniecību un pārtikas kvalitāti. Cik padomes
mēs šinī laikā dibināsim? Šis
likums nosaka arī to, ka Ministru kabinetam katru gadu līdz
noteiktam datumam ir Zemkopības ministrijai jāiesniedz
priekšlikumi par jaunu ikgadēju lauksaimniecības
gada likumu. Jā, tā tas varētu būt.
Bet vai ir vajadzīgi tik deklaratīvi principi, kuri
pēc būtības absolūti neko nepasaka? Es
jums varētu nolasīt dažus teikumus no šā
projekta, kāds tas ir iesniegts. Man liekas, ka arī
jums vajadzētu par to padomāt - vai nav pareizāk
likumu kārtīgi izstrādāt uzreiz, pirmajā
lasījumā. Tā, piemēram, šāda
frāze: lai saskaņotu dažādu sabiedrības
grupu intereses un valsts iespējas valsts lauksaimniecības
politikā, Ministru kabinets izveido Lauksaimniecības
un pārtikas konsultatīvo padomi un nosaka tās
uzdevumus. Nākamais teikums: par tirgus veicināšanas
pasākumu realizēšanu graudu un to produktu
ražošanas nozarē ir atbildīga Zemkopības
ministrija. Kurš tad bija atbildīgs līdz šim?
Vai tādēļ mums ir vajadzīgs jauns likums?
Es gribu atgādināt, ka 1937.gada Civillikums paredz
lauksaimniecības nolikuma izstrādāšanu,
tātad ļoti konkrēta dokumenta izstrādāšanu,
pēc kura tiktu vadīta mūsu lauksaimniecība,
un šā nolikuma izstrādāšana, bez šaubām,
ir jādara nevis kādam citam, bet tieši Zemkopības
ministrijai. Man liekas, ka šis likums ir uzrakstīts
apmēram tā kā kāda papildu instrukcija
zemkopības ministram. Vai mums ir jātērē
savs laiks pāris nedēļas pirms jaunās
Saeimas vēlēšanām, lai pieņemtu
papīra gabalu, no kura Latvijas lauksaimniecībā
absolūti nekas turpmāk nebūs atkarīgs?
Un tādēļ es aicinu netērēt šeit
daudz laiku un strādāt pie šāda likuma,
kurā tiešām būtu noteikti Latvijas valstij
ļoti nozīmīgi principi, piemēram, arī
zemes nedalāmības princips, jo joprojām mēs
turpinām sadalīt Rīgas un citu lielo pilsētu
apkārtnē zemes gabalus, kurus bija paredzēts
piešķirt lauksaimniecības vajadzībām,
turpinām tos sadalīt apbūves gabalos, pārdodam
par lielu naudu. Vai tas mums bija vajadzīgs? Un tādēļ
es jūs atkārtoti aicinu šo likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- lūdzu! Pēc tam - zemkopības ministrs Ūdris.
G.Bērziņš (LZS).
Runājot par šo likumu, neapšaubāmi, šī prakse par lauksaimniecības "jumta" likuma, pēc tam gada likuma esamību... daudzās valstīs tas tiek lietots praksē, un, neapšaubāmi, arī mums šis ceļš ir ejams. Protams, šis likums, šie daudzie lauksaimniecības likumi, kas ir iesniegti pēdējā brīdī, varbūt ir valdības mēģinājums imitēt šo darbību, lauku mīlestību... nedodot naudu, visvairāk apgriežot dotācijas... un imitēt šo mīlestību ar lielu likumdošanas iniciatīvu. Tomēr šis likums, manuprāt, ir izmantojams par pamatu, kaut gan ir ļoti daudz darba un, neapšaubāmi, līdz 5.Saeimas darbības beigām galīgajā variantā - trešajā lasījumā - tas tomēr nevar tikt pieņemts, jo vēl ļoti daudz šeit ir jāstrādā. Bet es tomēr domāju, ka pirmajā lasījumā tas būtu atbalstāms.
Bet saistībā ar to, kāds ir šis "jumta" likums... mums dokumentos ir pieejams 1996.gada it kā iespējamais... šis gada likums. Un tomēr šis likums, gada likums, manuprāt, neatbilst tām prasībām, kas būtu vajadzīgas, jo nerisina daudzos būtiskos jautājumus. Un viena no būtiskākajām problēmām ir tātad tā, ka šogad ir apsolīti šie 13,2 miljoni dotāciju. Zemnieki un kooperatīvi, un citi lauksaimnieki ir iztērējuši naudu, lai veiktu pārraudzību, ir pārdevuši pavasarī kondicionētas sēklas par lētāku naudu, lai iegūtu šīs tiesības saņemt dotāciju, bet dotāciju nav. Neskatoties uz Budžeta likumu, kur ir paredzēti 13,2 miljoni, un neskatoties uz valdības deklarāciju, kur kā prioritāte ir nosaukta lauksaimniecība, lauksaimniecības budžeta atvērums ir viszemākais. Tātad attieksme parādās finansējot. Un galvenā problēma ir tā, ka šīs dotācijas ir aprēķinātas, cilvēki zina, cik viņiem pienāktos, turklāt viņi ir iztērējuši līdzekļus. Jo šīs dotācijas netiek maksātas tikai tāpēc, ka tu esi labs cilvēks, bet tāpēc, ka tu tērē naudu, piemēram, lopu pārraudzībai vai sēklu... lauku uzraudzībai... agronomi tātad veic šo izbraukumu. Par to visu jāmaksā ir zemniekam vai kooperatīvam no savas kabatas. Šī nauda - un liela - ir samaksāta, bet dotācijas netiek saņemtas. Un Saeima, redzot šo nenormālo stāvokli, pieņēma lēmumu, ka augustā ir jāizmaksā ne mazāk kā 50% no otrā kvartāla dotācijām. Diemžēl valdība, kā vienmēr pēdējā laikā, šo lēmumu ignorē. Tātad augustā šis Saeimas lēmums nav izpildīts, arī likums par budžetu netiek pildīts. Tātad arī šeit... protams, pieņemot varbūt pat labi nodomātus likumus, kādā veidā risināt šo valdības bezatbildīgo rīcību un lauku diskrimināciju, rīcību... pieņemt atsevišķu likumu par to, ka visi likumi ir izpildāmi, un tie likumi, kurus pieņemam, ir jāpilda, vai kādā citā veidā... Manuprāt, tas šobrīd ir pats galvenais jautājums, jo pirmsvēlēšanu laikā ir ļoti daudz solījumu un visiem gribas daudz solīt, būt ļoti labiem. Taču darbi bieži vien nesaskan ar vārdiem.
Tāpēc, runājot par šo likumu, es tomēr piekristu, ka tas tiek pieņemts pirmajā lasījumā, bet ir ļoti būtiski vēl jāstrādā. Un, neapšaubāmi, arī iepriekšējais likums par šo kooperāciju, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā... manuprāt, šis likums ir vēl problemātiskāks kvalitātes ziņā. Ir ieliktas daudzas varbūt labas idejas, bet izstrādājums, tieši ekonomiskā shēma, pārējās likumdošanas pārzināšana un atbilstība pārējai likumdošanai ir ļoti zemā līmenī. Faktiski būs ļoti daudz pretrunu, kas tāpat jebkurā gadījumā tiks tulkotas par sliktu lauksaimniekiem, kā tas notiek šodien.
Tāpēc, runājot par šo likumu, "jumta" likumu, es gribu arī runāt par to, jo tas ir iesniegts arī - teiksim tā - komplektā... iespējamais 1996.gada lauksaimniecības likums. Un kas ir pats būtiskākais, kas šinī likumā, manuprāt, trūkst? Trūkst tomēr precīzu mehānismu, šo dotāciju, valsts iedarbošanās uz šo lauksaimniecības tirgu. Ir nosaukti dotāciju veidi, bet nav nosaukti mehānismi. Un to, kādas sekas rodas, es varētu ilustrēt ar piemēru. Tātad, ieviešot lopkopībā dotācijas par ciltsdarbu, tanī brīdī galvenais mērķis bija kvalitatīvā un veselā ganāmpulka saglabāšana, un, ja ir lopu skaita samazināšanās, tā ir uz slimo lopu rēķina. Jo dažos rajonos tā saukto seroloģiski pozitīvo govju bija gandrīz puse no ganāmpulka. Šo dotāciju mērķis... Es nupat tikos ar dažādiem lauksaimniecības darbiniekiem un arī pašiem ražotājiem... Faktiski šo mērķi šīs dotācijas sasniedza, un šobrīd visi, kas pārzina šo situāciju, atzīst, ka izvēle bija ļoti pareiza, ļoti precīzi bija nosprausti mērķi un izvēlēts mehānisms. Šobrīd situācija ir savādāka. Šobrīd valdības bezdarbības dēļ nav nosprausti jauni mērķi. Šis mērķis ir sasniegts. Šobrīd arī lopkopībā, ja darbs tiek stimulēts, tad faktiski ir jāstimulē kvalitatīva ganāmpulka, produktīva ganāmpulka pastāvēšana. Jo šobrīd ir šis paradokss, ka arī par ļoti mazproduktīvām govīm saņem tādu pašu dotāciju kā, piemēram, par ļoti produktīvu ganāmpulku. Un šobrīd ir jāizvirza cits mērķis un ir jāveido atbilstoši tam mehānisms. Pie tam šis laiks jau ir nokavēts un nogulēts, jo faktiski darbojas vecā shēma, kas bija orientēta uz kaut ko pavisam citu, un, kā jau teicu, šis mērķis šobrīd ir sasniegts. Pie tam, varētu teikt, strādā, bet nestrādājot šīs dotācijas tāpat netiek saņemtas. Tāpat arī citi dotāciju veidi. Un ir divi galvenie šie te bloki: iekšējais tirgus un eksporta veicināšana. Iekšējā tirgū šīs te dotācijas, kādā veidā tas tiek veidots... manuprāt, visbūtiskākais ir tas, lai šīs dotācijas tomēr tieši neiejauktos cenu mehānisma veidošanā, jo tas kaut kādā veidā izkropļo to un pēc tam, mainoties situācijai, rada ļoti bīstamas sekas.
Bet būtisks ir arī jautājums par ārējo tirgu - par eksportu. Protams, citās valstīs, piemēram, Eiropas savienībā, viens no pamatiem šai likumdošanai ir noteikti šie te apjomi, bet apjomi pārsvarā ir ierobežojoši, jo mums šobrīd situācija ir tāda, ka mēs daudzus produkcijas veidus nesaražojam pietiekamā daudzumā vietējam tirgum, bet Eiropas savienībā, piemēram, tiek reglamentēts iekšējais tirgus, piemēram, gaļa plus 30%, piens - plus 20% un tā tālāk. Pārsniedzot šo ražošanas apjomu, vispār netiek maksātas šīs te dotācijas. Bet, kaut arī iekšējā tirgū ir šis te... varbūt šo produkcijas veidu trūkums, neapšaubāmi ir jādomā, kāda ir šī te eksporta veicināšanas politika, kādi mehānismi tiek lietoti, jo katrā ziņā ārējā tirgū ir diezgan naivi cerēt, ka pastāv godīga konkurence. Lauksaimniecības produkcijas tirgū valda ļoti izkropļotas attiecības, jo visās valstīs faktiski ir milzīga sacensība par dotāciju apjomiem lauksaimniecības eksportam. Un līdz ar to pat tad, ja mūsu ražotāji ražo pietiekami lēti un ir konkurētspējīgi, viņi nav sliktāki par šiem te Eiropas savienības zemniekiem vai citiem, līmenis, cik daudz spēj palīdzēt valsts, ir ievērojami atšķirīgs, un tas varbūt ir arī būtiskais, kas neļauj konkurēt.
Protams, ir jautājums arī par sortimentu, par kvalitāti, kas arī, neapšaubāmi, ir eksportu ierobežojošs faktors, kur šobrīd mums ir daudz neatbilstību, bet jebkurā gadījumā ārējais tirgus nav iekarojams tanī brīdī, kad mums varētu parādīties pārprodukcija. Ārējais tirgus - šī te taciņa, kaut vai varbūt sākumā šaura, neapšaubāmi ir jāstaigā regulāri arī varbūt ar mazākiem apjomiem. Un tāpēc, piemēram, eksports uz Eiropas savienību to kvotu robežās, kas ir izdalītas, ir ļoti svarīgs, vitāli svarīgs, jo, nesasniedzot šo te kvotu izpildi, viņas tiek samazinātas, tātad tālākā nākotnē nav iespējams šīs kvotas realizēt vai palielināt. Tāpēc tās sarunās ar Eiropas savienību ir izvēlētas, neteiksim, pārāk lielas, vienkārši ņemot vērā mūsu iespējas, bet, neapšaubāmi, viens no galvenajiem mērķiem ir šīs te eksporta kvotas izpildīt, jo tas ir prestiža jautājums un arī, kā jau teicu, tālākās ekonomikas jautājums. Jo diemžēl faktiski nevienai valstij no Austrumu bloka valstīm, kas ir izcīnījušas šīs te kvotas, nav izdevies līdz šim šīs kvotas izpildīt. Un tāpēc darbs pie šo kvotu izpildes, piemēram, sviesta eksportā, sākas jau pirms šī 1995. gada - jau 1994. gadā sākās darbs, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs jautājums, kas ir jārisina.
Otrs. Tātad es aicinātu tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir vēl ļoti daudz darba, un es aicinātu valdību tomēr varbūt ne tikai ar vārdiem šo te, kā jau teicu, imitēt vai ar kaut kādu likumu plūsmu pēdējā brīdī, bet ar reāliem darbiem iejusties zemnieku ādā, atrast šīs te dotācijas, jo šobrīd rit grūtā, smagā ziemāju sēja, kas ir pamats nākošā gada graudu ražai.
Es lūgtu valdību apzināties šo
atbildību, kas ir viņai uzlikta, un iejusties zemnieku
ādā, atbalstīt viņus šinī grūtajā
laikā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Zemkopības
ministrs Ūdra kungs. Lūdzu! Pēc tam - Jānis
Lucāns.
Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).
Godātie deputāti! Vispirms es gribētu atbildēt Bērziņa kungam. Nu var jau nodarboties ar politiku, bet nevajag tik traki melot attiecībā uz subsīdijām. Es nekad neesmu tādā veidā varbūt sācis savas runas, bet dotācijas ir pietiekoši saskaņā ar mūsu iepriekšējiem Saeimas lēmumiem izmaksātas, un es varu pateikt viennozīmīgi, ka attiecībā uz lopkopību pirmais pusgads ir nosegts un augustā un septembrī līdz šai dienai ir izmaksāts vairāk nekā divarpus miljonu latu. Skaidrs, ka tas nav viss, kas bija paredzēts no gada budžeta, bet ir dotas iespējas tagad un arī uz priekšu to visu nokārtot.
Bet nu par likumprojektu kopumā. Es domāju, man būtu aicinājums visiem deputātiem iedziļināties tieši koncepcijā šajā Lauksaimniecības likumā un tajos dokumentos, kas nāk kopā paketē un mēģina sakārtot lauksaimniecības jautājumus kopumā.
Vispirms par koncepciju, kurā ir būtiski pateikts, cik tad mēs patērējam, cik mēs varējām ražot, cik mums būtu jāražo, lai arī eksportētu kaut daļu no mūsu produkcijas, kas ir konkurētspējīga. Tad tālāk Lauksaimniecības likumā konceptuāli vēl ir pateikts, kas un ko dara, kas un ko atrisina. Bez tam varu paskaidrot, ka jau sekmīgi darbojas šī Konsultatīvā padome, kas nebūt nav paplašināta ražošanas sanāksme, bet ir tieši ietekmējoša institūcija, kas izšķiras par vienu vai otru normu iekļaušanu Lauksaimniecības gada likumā. Un arī Lauksaimniecības gada likums pirms 1996. gada budžeta projekta iesniegšanas Saeimā tiks dots jums izskatīšanai, lai noskaidrotu, kāda tad ir valdības attieksme - gan šīs, gan nākošās valdības attieksme - un arī Saeimas attieksme pret lauksaimniecības projektiem konkrētajam nākamajam gadam un arī diviem vai trijiem gadiem uz priekšu, lai mēs skaidri un stabili pateiktu zemniekiem, kas būs galvenais un kādas prioritātes tiks ieliktas šinī gada likumā. To arī gada likums nosaka, ka lauksaimniecības attīstības fonds būs paplašināts un viņa darbība tiks vērsta uz papildu līdzekļu investīcijām tieši lauksaimniecībā, un jau tuvākajā laikā Ministru kabinets pieņems šo koncepciju par attīstības fonda paplašināšanu, par rezerves kapitāla palielināšanu.
Varbūt rodas jautājums, kāpēc mēs tik vēlu to darām? Es nedomāju, ka mūsu ierēdņi ir tik birokrātiski un ka tas jautājums vilksies tieši no novembra mēneša, kad šīs lietas tika jau ieliktas pamatā. Un tagad mēs varam novērtēt šo darbu, kas ir izdarīts līdz šim laikam, un tikai tagad ir parādījies šis dokuments tādā izskatā. Protams, viņš kopumā ir saskaņots ar visām ministrijām un arī Ministru kabinetā pieņemts, līdz tika iesniegts jums izskatīšanai Saeimā.
Es domāju, ka vairs ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, tāpēc aicinu tomēr strādāt intensīvi un konstruktīvi, dot priekšlikumus tieši Lauksaimniecības likuma pantu noformulēšanā, lai viņi nebūtu tik deklaratīvi. Vēlreiz atkārtoju, ka šis ir konceptuāls likums, kas sakārto turpmāko pārējo likumu radīšanu un nekādā veidā neierobežo jūsu iniciatīvu; arī to cilvēku iniciatīvu, kuri pārzina lauksaimniecību un dod savus priekšlikumus mūsu izskatīšanai.
Es veltu neiztērēto laiku vairāk
politikai un aicinu tomēr balsot pirmajā lasījumā
un strādāt intensīvi. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un godātais ministra kungs! Manuprāt, ir liela atšķirība, ja mēs lietojam vārdus "melošana" vai "nepatiesības teikšana". Man liekas, ka nepatiesību saka cilvēks tad, ja viņš nav par kaut ko informēts. Bet melošana - tā ir profesionāla lieta. Un tāpēc es ļoti lūdzu šeit šos vārdus varbūt nelietot, jo tas rada eskalāciju un neatbilst ne būtībai, ne arī mūsu darba uzdevumiem.
Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā
apvienība. Lūdzu! Es atvainojos, vai jūs līdz
pārtraukumam runāsit un vēl pēc tam,
ja vajadzēs, pēc pārtraukuma. Pārtraukums
mums būs 10 un 25 minūtēs.
J.Lucāns. Es paspēšu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
J.Lucāns (TPA).
Cienījamie deputāti! Vai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs šāds likums? Es domāju, ka šobrīd tas vairs nav jautājums, par kuru būtu īpaši jādiskutē. Es minēšu tikai dažus piemērus par pašreizējo situāciju Latvijā, lai saprastu, ka tas tomēr ir būtisks jautājums.
Šorīt no rīta man bija saruna ar Ķekavas putnu fabrikas direktoru, un viņš man pateica tādu bēdīgu ziņu, ka šajā gadā viņš nav spējīgs Latvijā iepirkt sev nepieciešamos lopbarības graudus - kādus 10 tūkstošus tonnu, lai gan arī viņš ir gatavs uzreiz maksāt par katru pievesto kilogramu, pie kam cenas ir normālas; protams, atbilstoši tam līmenim, kādas Latvijā ir, taču viņš nevar dabūt šos graudus. Tas ir tāds pirmais simptoms.
Paskatīsimies otro simptomu. Pašreiz ir labākais ziemāju sējas laiks. Šobrīd ziemājiem ir jākrīt jau zemē iekšā. Paskatīsimies apkārt - cik zemes ir uzarts priekš ziemājiem? Šai zemei bija jābūt uzartai apmēram 20 dienas atpakaļ. Taču šobrīd viņa vēl nav uzarta, un tas nozīmē, ka uz lielām ziemāju ražām vairs nav ko cerēt. Lūk, otrs simptoms!
Trešais simptoms. Valsts pārtikas rezerves graudi. Nevar iepirkt graudus pārtikas rezervei nepieciešamajā daudzumā. Neienāk šie graudi.
Cēlonis tam visam nav meklējams ne šodienā, ne vakardienā. Cēlonis tam meklējams jau vairākus gadus atpakaļ. Un cēlonis ir tanī apstāklī, ka attiecībā uz lauksaimniecību, kas tomēr ir specifiska tautsaimniecības nozare sakarā ar savu garo ražošanas ciklu, ka attiecībā uz lauksaimniecību nevar realizēt tik vieglprātīgu politiku kā, teiksim, varbūt citās tautsaimniecības nozarēs. Un mēs pļaujam, ievācam tos augļus, kurus esam sējuši jau vairākus gadus atpakaļ, un nu mēs esam tanī situācijā, kādā mēs esam. Un es uzdodu jautājumu: kas būs ziemā, ja nebūs, teiksim, iespējams sagatavot vajadzīgajā daudzumā spēkbarību, par cik tad atkal samazināsies piena un gaļas piegādes ziemā un kā izmainīsies, protams, attiecīgi cenas.
Lūk, tās ir visas lietas, kuras prasa
nopietnu analīzi. Un man liekas, ka šis Lauksaimniecības
likums šajā brīdī... es negribu teikt, ka
viņš ir pati pilnība, bet katrā ziņā
tas ir pirmais nopietnais mēģinājums sakārtot
šīs lietas, lai zemnieki būtu skaidrībā
vismaz vairākus gadus uz priekšu, kas valstij ir paredzams
šajā jomā, jo bez tā, bez šiem orientieriem
lauksaimniecība nevar nekādā veidā normāli
eksistēt. Lūk, tāpēc man liekas, ka
šobrīd nebūtu īpaši jācīnās
pret šā likuma tālākvirzību, bet tas
ir jāmēģina uzlabot. Un no savas puses Tautsaimnieku
politiskajai apvienībai būs vairāki nopietni
priekšlikumi, kā uzlabot šo Lauksaimniecības
likumu otrajā lasījumā, bet katrā ziņā
es aicinu šo pirmo nopietno mēģinājumu
sakārtot lauksaimniecības lietas tomēr atbalstīt
un laist, lai šis likums virzās tālāk. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā jūs visi piekritāt ierasties piecas minūtes ātrāk, pēc pārtraukuma, tas ir, 10.55, un ar smaidu sejā būt jau šeit zālē, tad tagad laikam vajag doties pārtraukumā. Mums reģistrēties vajag? Vajag reģistrēties. Reģistrēsimies! Pēc pārtraukuma runās Vilnis Bresis, tas ir, pēc Prezidentes kundzes uzrunas.
Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru - lūdzu
nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.
I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:
Dzintars Ābiķis,
Mariss Andersons,
Igors Bukovskis,
Gaļina Fjodorova,
Irēna Folkmane,
Andris Gūtmanis,
Kārlis Jurkovskis,
Odisejs Kostanda,
Vilis Krištopans,
Janīna Kušnere,
Aristids Lambergs,
Gunārs Meierovics,
Valdis Pavlovskis,
Aija Poča,
Jānis Ritenis...
Sēdes vadītājs. Aija Poča
ir zālē.
I.Daudišs.
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Juris Sinka.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz 10.55.
Sēdes vadītājs. Norvēģijas
Karalistes stortinga prezidente. Šodien man kopā ar
jums ir gods un prieks sveikt Norvēģijas stortinga
prezidenti Grondāles kundzi un aicināt viņu
uzrunāt Latvijas Republikas Saeimu. Lūdzu! Ms. President!
Our floor is yours! ( Ilgi aplausi.)
Grondāles kundze (Norvēģijas Karalistes stortinga prezidente).
Priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! (Tālāk runā norvēģu valodā.) Man ir liels prieks un gods sūtīt sveicienus Latvijas Saeimai no Norvēģijas stortinga un nodot manu kolēģu siltākos sveicienus.
Saites starp Norvēģiju un Latviju sniedzas dziļi pagātnē - gan no vikingu postījumu laikiem, gan tirdzniecības kontaktiem jau 10.gadsimtā. Saites tika tālāk attīstītas Hanzas savienības laikos, kad Rīgai un Bergenai bija centrālā loma Ziemeļeiropas tirdzniecības ceļos.
Līdz 1940.gadam mūsu tautām bija normāla sadraudzība.To pārtrauca padomju aneksija un aukstais karš. Norvēģija nekad nav patiesībā starptautiski atzinusi Padomju Savienības aneksiju Baltijas valstīs. Bet tas, ka arī mēs piemirsām mūsu tuvos kaimiņus un senos draugus, ir skumīgs fakts.
Norvēģijā dzīvo sena tauta, bet tā ir jauna kā valsts mūsdienās. Savienības laiks un sveši pārvaldnieki, arī šajā gadsimtā, ir atstājuši dziļas pēdas mūsos. Mūsu pašu nesenā vēsture, man šķiet, norvēģiem ir pilnīgs priekšnoteikums, lai izprastu un apzinātos to pacietību un neatlaidību, kas tika prasīta no Jums, latviešiem, lai atgūtu brīvību un neatkarību. Mums ir prieks, ka Latvija tagad ir atguvusi savu vietu starp pasaules tautām. Bez Baltijas valstu brīvības, darbs, lai veidotu Eiropu, varētu būt nepilnīgs.
Mūsu valstis atjaunoja diplomātiskās attiecības 1991.gada 27.augustā. Visi priekšnoteikumi normālai sadarbības attīstībai visās jomās ir atkal spēkā. Mēs varam ar prieku konstatēt, ka ir atjaunoti politiskie kontakti un ka ekonomiskā un kultūras sadarbība dzen arvien dziļākas saknes. Mums jau ilgu laiku ir bijusi ekonomiskā sadarbība ar bilaterālo līgumu palīdzību par ekonomisku sadarbību, par investīciju garantijām un divkāršu aplikšanu ar nodokļiem. Tikpat svarīgi ir kontakti, kas veidojas starp uzņēmumiem, organizācijām un individuālām personām visās jomās. Tieši tad var rasties arī zināšanas par abu mūsu tautu valodām un īpaši kultūru. Es ar prieku esmu ievērojusi, ka Latvijā interese par ziemeļu valodām ir ļoti liela.
Ir pienācis laiks, lai skatītos tālāk, lai redzētu, kur mēs varam apvienot mūsu spēkus, lai veidotu labāku pasauli. Izaicinājumi var likties nepārvarami, bet mēs nevaram atļaut tiem mūs apstādināt. Zemēm Centrāl- un Austrumeiropā spēcīgu demokrātisku institūciju izveidošana un sociālās tirdzniecības ekonomikas ieviešana ir process ar daudziem grūtiem kompromisiem. Konflikts var itin viegli rasties starp vēlamo - par ekonomiski stipru augšupeju un par taisnīgu sadales politiku. No vienas puses, ekonomiskā attīstība ir noteikums pilnvērtīgas sabiedrības attīstībai. No otras puses, neierobežota liberāla ekonomiska politika dod tik tikko tos rezultātus, kuri ir nepieciešami sabiedrībai attīstoties un veidojoties. Ekonomiskās politikas izveidē mēs nedrīkstam aizmirst arī sociālos aspektus. Sociālās tiesības jāvirza tā, lai tās nodrošinātu tautas vienotību.
Parlaments spēlē svarīgāko lomu demokrātiskā sabiedrībā, kā katalizators tautas politiskajam kursam, kā likumdevējs un kā varas orgāns. Tautas izvēles loma ir izdarīt izvēli, prioritēt un noteikt, kā sabiedrība dzīvos un attīstīs sevi. Norvēģijā mums ir tradicionāls parlaments ar spēcīgu ietekmi no opozīcijas valdības. Man šķiet, ka tas - papildus veicot parlamentārieša darbu, kas ir atbildības pilns un prasīgs - ir arī spēks, lai veidotu aktīvu un dzīvu mūsu zemes tautas pārvaldi.
Demokrātijas veidošana un tiesību aizstāvības garantēšana, ko parlamentam, kā likumdevējai tiesai ir jāgarantē, ir pats pamatstabs mūsdienu Eiropas sabiedrībā. Tāpēc mums ir liels prieks, ka šogad Latvija kļuva par Eiropas padomes biedri, un mēs ar prieku gaidām, kad Latvija pievienosies Eiropas padomes līgumiem un tiem līdzekļiem, kas attiecas uz jautājumiem par cilvēku tiesībām. Tie palīdz veidot nepieciešamo pamatu tiesīgai valstij.
Eiropas padome ir pratusi dot Latvijai ekspertu palīdzību vairākās jomās, starp citām - tajā, kas saistās ar pilsonības likumu. No norvēģu puses mēs atbalstām tādu attiecību veidošanu, kur nelatviskā iedzīvotāju daļa, kas vēlas, var tikt integrēta latviešu sabiedrībā.
Labām valodas zināšanām un valodu apmācībai būs izšķirošā nozīme, lai tas izdotos. Mēs ceram, ka programma, ar kuru Apvienoto Nāciju Attīstības programma strādā, tiks īstenota. Arī Norvēģijas valdība ir paziņojusi, ka tā vēlas atbalstīt šo te darbu. Tādā veidā mēs vēlamies palīdzēt visiem iedzīvotājiem, lai tie varētu veidot demokrātiskas Latvijas daļu.
Mēs novērtējam tos kontaktus, kuri ir izveidojušies starp mūsu parlamentāriešiem. Pēdējos gados mums ir bijis prieks uzņemt Baltijas valstu parlamentāriešu delegācijas, un mēs gaidām kopīgo tikšanos starp Ziemeļpadomes un Baltijas parlamentāriešiem, kura notiks nākošā gada aprīlī Viļņā.
Es esmu pārliecināta, ka tā palielinās solidaritāti un sapratni kā mūsu starpā, tā arī par vērtībām, kas ir mūsu sabiedrībās. Ir svarīgi, lai veidotos kontakti pāri valstu robežām, paralēli ar darbu, lai tālāk attīstītu mūsu sabiedrību pašu iedzīvotāju labā.
Reģionālā un bilaterālā sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm valdību līmenī arī spēcīgi attīstās. No norvēģu puses mēs uzsveram to, lai visas zemes šajā reģionā iesaistās sadarbībā. Mūsu mērķis ir izveidot pareizu, praktisku un konkrētu integrāciju gan reģionālā, gan reģiona robežu līmenī, tā, lai preču un pakalpojumu, domu un ideju apmaiņa iegūtu tās pašas labākās izaugsmes iespējas.
Labs un plašs reģionālais kontakts Ziemeļaustrumeiropā ir svarīgs kā plašāka Eiropas sadarbības daļa. Mūsu ziemeļ-baltiešu tikšanās ir papildinājums tam dialogam, kas veidojas Eiropas pēdās.
Abas mūsu valstis ir saistītas ar Eiropas savienību. Latvija caur asociēto līgumu un Norvēģija - caur mums tik svarīgo Eiropas Ekonomiskās sadarbības līgumu. Norvēģija izvēlējās nekļūt par Eiropas savienības biedri. Tas nenozīmē, ka mēs pilnībā neatbalstām starp nacionālām valstīm padziļināt darbu un attīstīt Eiropas sadarbību. Mēs arī nevēlamies, lai valstu robežas traucētu pakāpeniskai stiprākai valstu integrācijai.
Norvēģijas un Latvijas sadarbība drošības politikas jomā ir NATO "Partnerattiecību mieram" ietvaros, kur Latvija ir bijusi svarīga dalībniece jau no paša sākuma. "Partnerattiecību mieram" ietvaros Norvēģija ir izvēlējusies par prioritāti sadarbību ar Baltijas valstīm. Piemērs šādai praktiskai sadarbībai ir, "Partnerattiecības mieram" ietvaros, Ziemeļvalstu un Britu palīdzība kopīga Baltijas miera bataljona izveidošanā. To diskusiju gaismā, kuras tagad notiek par jaunu biedru uzņemšanu NATO, ir svarīgi izmantot tās iespējas, kuras dod "Partnerattiecības mieram", - kas ir kā līdzeklis kādai valstij kļūt par dalībvalsti un kā formāla saistība Rietumu sadarbībai drošības politikā.
Es esmu droša, ka tās daudzās saites, kas jau tagad saista Norvēģiju un Latviju, kļūs spēcīgākas ar katru dienu, kas pagājusi, un ka mūsu parlamenti ir paši galvenie aktieri tajās.
Es esmu ielūgusi Saeimas priekšsēdētāju un delegāciju apmeklēt stortingu, un es ceru, ka mēs varētu atkārtoti parādīt to lielo draudzību un viesmīlību, ko esmu sastapusi šeit.
Visbeidzot es gribētu pateikties par ielūgumu ierasties šeit un par to silto uzņemšanu, ko esmu šeit sastapusi. Es braukšu prom ar daudzām labām atmiņām un dziļu izpratni par Latviju un tās tautu.
Nobeigumā atļaujiet man novēlēt
jums labus panākumus tajā svarīgajā darbā,
kuru jūs pašreiz veicat. Paldies par uzmanību.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti, turpinām mūsu likumdošanas darbu.
Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu "Lauksaimniecības
likums", un tagad debatēs runās Vilnis Bresis
- Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!
V.E.Bresis (TPA).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribu aicināt jūs iedziļināties divās problēmās, un viena no tām ir problēma, par kuru mēs šeit diskutējam, - vai ir vajadzīgs šo likumu pieņemt pašreiz vai ne. Es esmu arī par to daudz domājis un uzskatu, ka tomēr mums ir ļoti svarīgi šo likumu pieņemt pašreiz. Minēšu trīs argumentus. Vispirms es gribētu teikt, ka ir tomēr padarīts zināms darbs - mēs esam izpētījuši Eiropas pieredzi, izpētījuši Vācijas pieredzi, citu valstu pieredzi, kuras līdzīgā veidā regulē ekonomiskās attiecības tādā svarīgā tautsaimniecības nozarē kā lauksaimniecība. Un es saprotu, ka katram jaunam parlamentam, katram jaunam ministram nāktos šo darbu pēc būtības veikt no sākuma.
Otrs arguments šajā ziņā ir tāds. Godātie kolēģi, būsim pilnīgi vaļsirdīgi: jaunais parlaments gluži vienkārši nevarēs nodarboties ar šādu likumu, pirmajā periodā tam acīmredzot būs daudz svarīgākas problēmas un šāds svarīgs likums tiks atstādināts uz vēlāku laiku, un līdz ar to faktiski ne vienu, bet varbūt pat vairākus gadus mēs zaudēsim attiecībā uz šādas sistēmas ieviešanu valstī.
Un trešais arguments ir tāds, ka mēs ar jums esam, protams, pozitīvi vienojušies, ka Eiropas savienība ir mūsu nākotne un uz turieni mums ir, protams, jāiet, un tas vilciens virzās šajā virzienā neatvairāmi, un mēs nedrīkstam atpalikt, palikt šā procesa malā. Un es domāju, ka mums ir šajā sakarībā jārēķinās ar to, ka mums vajag harmonizēt savas attiecības ar Eiropas savienību likumdošanas jomā un mums ir faktiski jāparedz šīs īpatnības, kuras būs pārejas periodā. Un tieši to mēs varam paredzēt šajā likumā.
Un mana aicinājuma otra daļa varētu būt saistīta, godātie kolēģi, ar būtību, kura ir, manā uztverē, ļoti svarīga novitāte šajā lauksaimniecības likumā. Un vispirms es gribētu teikt, ka likums nosaka juridisko bāzi lauksaimniecības tālākajā attīstībā, sakārto funkciju attiecības starp valsti, īpašnieku, starp dažādām formām, statistiku un tā tālāk. Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka šodien, piemēram, mums diemžēl nav pat tādas elementāras lietas kā stabilas statistiskās bāzes, nav stabilas sistēmas, lai apzinātu to, ko mēs ražojam, ko mēs patērējam, ko mēs varam eksportēt un ko mums ir nepieciešams importēt. Es domāju, ka tādā situācijā - nu, piedodiet, es negribētu pārāk skaļi sacīt, ka haosa situācijā, bet kaut kādā līdzīgā - tomēr nav iespējams sekmīgi vadīt un arī juridiski vai ekonomiski iespaidot kaut kādas nozares attīstību. Šī lieta mums ir jāsakārto - gan juridiskā jeb likumdošanas, gan ekonomiskā, gan statistiskā bāze, kas, protams, tur ietilpst, un es domāju, ka tieši tas ir zināmā mērā sekmīgi iezīmēts šajā likumprojektā. Es domāju, ka ar šo likumprojektu ir arī panākta zināma iespēja izveidot stabilu finansiālo bāzi (es gribētu teikt - finansiālā atbalsta sistēmu, drīzāk tā būtu pareizi) lauksaimniecībā. Mēs saprotam, ka mums pašreiz ir dažādi elementi, mums ir subsīdijas, dotācijas, mums ir it kā, teiksim, lauku attīstības fonds un citi kaut kādi finansu elementi, bet tie ir un paliek tomēr elementi. Un man šķiet, ka mums vajadzētu parūpēties, lai mēs šajā likumā aprakstītu šo finansiālā atbalsta sistēmu pilnībā. Šeit vēl acīmredzot trūkst Zemes un hipotēku bankas loma, arī, teiksim, visu šo... gan lauku attīstības fondā un bankas veidošanas process un viņu, tā teikt, piedalīšanās visā šajā procesā, finansu sistēmas procesā... Es arī piekrītu, ka acīmredzot mums ne tikai jāpiemin šī dotāciju sistēma, bet arī jāveido stabila (es pasvītroju - stabila) ilgtermiņa dotācijas sistēma, kura neraustītu lauku uzņēmēju katru gadu savādākā virzienā, jo tā, protams, neviens uzņēmējs nevar veidot savu stabilu saimniekošanas sistēmu.
Tālāk. Es domāju, godātie kolēģi, ka mēs šajā likumā runājam par tirgu. Un nekautrēsimies runāt gan par iekšējo, gan par ārējo tirgu, jo tas mums ir diemžēl nesakārtots! Es gribētu jums minēt tikai vienu tādu faktu, ka, piemēram, budžets, mūsu budžets, ko mēs valstī apstiprinām, realizācijas procesā mūsu budžeta iestādēs, tādās kā armijā, kā iekšlietu daļās, teiksim, cietumos, lielākajās slimnīcās, kas ir diezgan ievērojami budžeta līdzekļu patērētāji, - ka šis budžets pēc būtības finansē sev nelabvēlīgu ekonomisko vidi, jo šodien mēs nevadāmies pēc tāda principa, ka budžetam būtu jāpatērē līdzekļi nacionālo produktu iepirkšanā. Šī nauda aiziet pēc būtības decentralizēti un nekontrolēti, un, kā rāda pieredze - tāda ne visai oficiāla, bet praksē gūta pieredze, - visbiežāk tiek pirkti šajās budžeta iestādēs lēti produkti, labākajā gadījumā no nodokļu nemaksātājiem, bet sliktākajā gadījumā no kontrabandas vedējiem, jo tie ir lēti produkti, bet netiek pirkti no oficiāliem Latvijas ražotājiem un nodokļu maksātājiem, kuri, protams, papildina šo budžetu.
Es domāju, ka šā likuma nolūks ir tāds, ka ir, lūk, šis iekšējais un ārējais tirgus beidzot jāsakārto, un, protams, es domāju, ka šeit būtu jārunā arī par tām strukturām, kuras ir atbildīgas par to. Viens no svarīgākajiem procesiem - kolēģi, par to es jau runāju - ir virzība uz Eiropas savienību, un es domāju, ka lauksaimnieki šodien jūt to, ka, ejot uz Eiropas savienību, mums veidojas tāds pārejas periods, kurā mums ir zināmas nelabvēlības statuss. Kādā ziņā? Tas ir tādā ziņā, ka mēs pēc būtības pieņemam šos Eiropas savienības un GATT "spēles noteikumus". Lielā mērā, es teiktu. Bet pēc būtības šī finansiālā palīdzība, ko saņem Eiropas savienības valstis, mums vēl nepienākas. Līdz ar to mūsu zemnieks ir it kā atkailināts šīs palielinātās konkurences priekšā, viņš nesaņem šīs eksporta subsīdijas, ko saņem, teiksim, tās valstis, kuras mums sūta šos produktus. Un līdz ar to viņš, protams, nevar izturēt šo konkurenci. Tas, protams, mums ir jāparedz, tas, protams, mums ir jāņem vērā, tam procesam būs jāiziet cauri, tas ir neizbēgams, bet es domāju, ka mums likumā ir jāparedz paaugstināta Zemkopības ministrijas atbildība par to, lai tieši šo procesu organizēti vadītu, lai mēs organizēti ieietu Eiropas savienībā un, tāpat kā to darīja Somija, panāktu pēc iespējas labvēlīgākus ekonomiskos apstākļus un ekonomiskos rezultātus, ieejot Eiropas savienībā. Esmu gatavs apgalvot, ka šodien vēl šis darbs nav pietiekami labi organizēts un veikts, un domāju, ka šis likums varētu stimulēt šo darbu.
Un visbeidzot es domāju, godātie kolēģi, ka mums ir jārunā arī par to, ka mums ir pienācis laiks paziņot, ka laukos attiecībā uz visām uzņēmējdarbības formām un visiem īpašuma veidiem būtu jābūt vienādiem juridiskiem un ekonomiskiem noteikumiem, un brīva konkurence tālāk pateiks, kura forma dzīvos un kura forma uzvarēs šajā konkurencē. Bet galvenais ir tas, ka tomēr šeit ir jāpasaka, ko tad mēs atbalstīsim, kādu lauksaimniecību mēs atbalstīsim. Mums šajā likumā būtu jāakcentē preču produkcijas ražotājs, ne jau tikai lauksaimniecība kā tāda (ne jau tikai - es pasvītroju šos vārdus). Arī lauksaimniecība ir jāakcentē, bet īpašs akcents ir tomēr jāliek uz preču produkcijas ražotāju. Un šajā sakarā es gribētu minēt vienu piemēru, kāds mums nupat tika zināms no Somijas pieredzes, - ka Somijā 80% subsīdiju tiek sadalīti starp 20% aktīvāko lauksaimniecības preču produkcijas ražotāju. Tātad tiek atbalstīti tie preču produkcijas ražotāji, kas spēj konkurēt un kas radīs lauksaimniecības nākotni.
Es, godātie kolēģi, protams,
piekrītu, ka likumprojekts ir ievērojami papildināms
un daudzi panti ir pārstrādājami, bet es gribu
jūs aicināt tomēr to atbalstīt, jo tauta
mums, deputātiem, maksā algu no pirmās līdz
pēdējai dienai, kamēr mēs šeit
atrodamies. Un pats galvenais ir tas, ka mēs tomēr
šajos gados, kamēr sēžam kopā, esam
ieguvuši pamatīgu likumdošanas pieredzi un tā
šajā gadījumā varētu izrādīties
ļoti noderīga, ja mēs to veltītu tieši
šā likumprojekta pilnveidošanai un kā tādu
labu mūsu darba pieminekli visiem lauku cilvēkiem
atstātu vienu kārtīgu, labu Lauksaimniecības
likumu. Aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā un kādu laiku, teiksim, nedēļu
vai divas, nopietni strādāt pie tā tālākās
pilnveidošanas. Paldies.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
frakcija! Pēc tam - Andris Rozentāls.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pirms katra likuma, pieņemšanas, vajadzētu dot atbildi uz vairākiem jautājumiem. Pirmais - kam tas ir domāts? Tātad, cik es saprotu, šī valdība strādās vēl nepilnus divus mēnešus, līdz novembrim, kamēr mēs to pieņemsim un īstenosim. Es saprotu, ka viņi vairs šā likuma ietvaros neko neizdarīs. Tātad pirmā atbilde. Šis likums ir domāts nākamajai valdībai. Vai nākamajai valdībai šis likums būs vajadzīgs vai nebūs vajadzīgs - es par to neesmu pārliecināts. Ja es zinātu tās divas vai trīs atbildes, kas mani interesē, tad es piekristu, ka šis likums nākamajai valdībai ir vajadzīgs. Es to pārskatīju, diemžēl man ir jāsaka un jāapbēdina jūs, ka es tur neatradu nevienu atbildi uz to jautājumu, kas pašreiz varbūt interesē zemkopjus, un arī Saeimas deputātiem vajadzētu par to interesēties.
Pirmais. Ja mēs runājam jau par pašu lauksaimniecības terminu vai arī par to, kas šajā likumā ir aprakstīts, es minēšu divus kuriozus. Varbūt es faktiski sākšu ar to, ka te ir uzskaitīts, piemēram, informatīvais nodrošinājums, ar ko nodarbojas Valsts statistikas komiteja. Un izrādās, ka te ir zili brīnumi! Valsts statistikas komiteja, izrādās, katru gadu konstatē lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumus un izdevumus iepriekšējā gadā. Bet, ja šis likums netiks pieņemts, ko tad Statistikas komiteja darīs? Viņi vairs nekonstatēs ienākumus un izdevumus? Ārlietu komisijā ir statistikas krājumi gan par 30.gadiem, gan par 1938. un 1939. gadu, un es gribētu tomēr uzaicināt šos likuma autorus ienākt un iepazīties ar tiem. Pēc šādiem likumiem Statistikas komiteja ļoti sīki sadalīja gan zemnieku saimniecību lielumu, gan ienākumus, gan ražu, gan ir sadalīts pa apgabaliem Latvijā, kāda vidējā raža ir Latgalē, kāda ir Zemgalē, un tad izrādās, ka Statistikas komiteja nezina, kas viņai būtu jādara. Vai ir jāpieņem speciāls likums šeit, un tad pēc šā likuma Statistikas komiteja to darīs? Taču, ja šo likumu nepieņems, vai tad Statistikas komiteja neko nedarīs? Sēdēs un vispār neuzskaitīs ne produktus, ne ko citu? Tas taču ir... pavisam cita likuma ietvaros šie jautājumi jārisina, mīļie cilvēki!
Ko dod viss šis garais uzskaitījums, kādi var būt kopdarbības formējumi? Mēs taču esam veselu rindu likumu pieņēmuši - gan par kooperāciju, gan par SIA, gan par akciju sabiedrībām. Mēs taču visi varam nodarboties ar lauksaimniecību. Šeit atkal viss tas tiek pārskaitīts. Bet nu labi, tur tas viss, protams, var būt - dubults neplīst, un mēs esam pieraduši vienu un to pašu normu ielikt piecos, septiņos, piecpadsmit likumos. Papīrs visu pacieš, cilvēku ir daudz, algas nāk, bezdarba nav.
Pati lauksaimniecība, izrādās, ir tautsaimniecības nozare, kas aptver augkopību, lopkopību un to produktu pirmapstrādi. Es ilgi domāju, vai vistkopība ir pie lopkopības vai pie augkopības? Laikam pie lopkopības. Augu audzēšana - tā laikam būtu pie augkopības, bet lai nu būtu termini.
Bet tagad par būtisko - kas ir tirgus kā tāds. Tātad pirmais. Katrs normāls lauksaimnieks gribēs zināt, kādas tad viņš var saņemt eksportu veicinošas subsīdijas saskaņā ar šo likumu. Es pirmo uzšķīru 14.pantu - "Lauksaimniecības produkcijas eksports". Izrādās, ka lauksaimniecības produkcijas eksports netiek ierobežots. Nu paldies par to likuma sacerētājiem! Ja mēs šo likumu nepieņemsim, aizsūtīsim atpakaļ komisijai, lai pie tā vēl piestrādā, tātad tiks ierobežots lauksaimniecības eksports. Tas ir viss, ko varēja šeit ierakstīt, - ka lauksaimniecības eksports netiek ierobežots. "Ja nepieciešams, valsts izmanto starptautiski atzītos eksporta veicināšanas pasākumus." Tātad mums ir šaubas - vai tas ir nepieciešams vai nav? Un, ja mēs konstatēsim, ka tas būs nepieciešams, tad mēs izmantosim starptautiski atzītos eksporta veicināšanas pasākumus. Kādi tad būs šie pasākumi? Kur tad ir šī eksportu veicinošā programma? Ko tad mēs veicināsim? Kides kungs smaida. Kartupeļu audzēšanu vai vīngliemežu audzēšanu? Foreles vai samus? Vai ābolu sulu? (Starpsauciens no zāles: "Citronus!") Citronus? Jā! Pilnīgi pareizi! Nu tad to arī vajag iestrādāt šajā likumā, nevis rakstīt, ka netiks ierobežots eksports. Paldies partijai un valdībai!
Toties pie tirgus veicināšanas te ir rakstīts, ka graudu, piena, gaļas, lopbarības cukurbiešu un to pārstrādes produktu ražošanai Ministru kabinets veiks pasākumus, kas nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespēju realizēt iekšējā tirgū savu produkciju. Tad vajag rakstīt skaidri un gaiši, ka nedos iespēju realizēt nevienam citam. Jo kā lai saprot šo miglaino mājienu - dos iespēju realizēt? Ja valstij pašai nepastāv nekādi ražošanas uzņēmumi kā tādi, kas ir privātajiem, tad vajag šeit rakstīt skaidri un gaiši, ka mēs dodam iespēju realizēt, aizliedzot jebkuram citam šeit kaut ko realizēt. Tad tas ir skaidrs.
Mīļie cilvēki! Es nezinu, kāpēc šā likuma autori ar valdību priekšgalā nav pamanījuši, ka lauksaimniecības tirgus pašreiz ir apmēram 600 miljonu cilvēku liels, ja 250 miljoni ir Austrumos un 250 miljoni - Rietumu virzienā. Ja mēs tos likumus saceram vienam vai diviem gadiem, tad es domāju, ka šādu likumu autoriem nav izdevies iestrādāt varbūt galveno šā likuma sadaļu, kā veicināt eksportu, kādas subsīdijas piešķirt tiem lauksaimniekiem, kuri ar šo eksportu nodarbojas veiksmīgi. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas darbojas veiksmīgi, un mēs labi zinām, ka Latvija ļoti labi var eksportēt arī ābolu sulu, jo šeit, Ziemeļos, nav vajadzīgas ķimikālijas, un cilvēki, pircēji, ļoti labi zina, ka šī sula ir daudz tīrāka nekā tā, kuru iegūst Dienvidos. Ja mēs varam eksportēt zivju konservus, ja mēs varam eksportēt šprotes, ja mēs varam eksportēt dažādus citādus izstrādājumus, teiksim, saldumus, tad vajag izdomāt, kā veicināt tās nozares, kurās šis eksports ir ļoti veiksmīgs. Jādomā, kā vairākas reizes palielināt to cilvēku darbību un to uzņēmumu darbību, kuri veiksmīgi arī bez esošajiem likumiem ir atrisinājuši visus šos jautājumus.
Mēs izskatījām ļoti rūpīgi šo likumu arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijā. Protams, tas ir jāatbalsta, bet tas ir jāatbalsta reāli. Šis likums ir jāizstrādā tāds, lai tie cilvēki, kas jau ir iemācījušies strādāt un kas ir tiešām eksportētāji, kas to var darīt, lai viņi saņemtu pamatotas subsīdijas no valdības, lai viņiem būtu iespēja to darīt, bet nevajag rakstīt iekšā šeit, ka netiks samazināts eksports. Nu tas taču vienkārši būs kuriozs! Nonāks kāda rokās šis likums, un cilvēki mums uzdos jautājumus citās valstīs, vai tad bez šī likuma mēs tiešām taisāmies ierobežot kaut kādu eksportu šeit. Tā Padomju savienības laikā varēja rakstīt, kad trūka pārtika, ka mums ir jāsamazina eksports.
Nobeigumā es gribu teikt tā, ka es piekrītu dažām Breša kunga izteiktajām domām, ka viņu daudzējādā ziņā sistemātiski... tas varbūt ir pareizi sakārtots šeit pa pantiem, bet absolūti nav nekādas sīkākas iestrādes šajos atsevišķajos pantos. Es domāju, ka vajadzētu izmest ārā visu to, kas pilnīgi neattiecas uz šo likumu, kas jau ir iestrādāts citos likumos, sākot ar likumu par kooperāciju un beidzot ar likumu par statistiku, bet komisijai vajag iestrādāt daudz pamatīgāku sadaļu tieši par to, kā veicināt tirgu, šajā gadījumā nesadalot vai vismaz necenšoties atdalīt ārējo tirgu no iekšējā tirgus. Šīs ir saistītas lietas. Ļoti saistītas lietas. Visa produkcija, kura ir konkurētspējīga ārējā tirgū, nesastop absolūti nekādus šķēršļus arī iekšējā tirgū, ja mēs vairāk veicinām šo ārējo tirgu, vienalga, vai tas būtu "Aldara" alus vai Mārupes tomāti un gurķi. Tie ir konkurētspējīgāki par Eiropas savienības produkciju. Pat pie vienādām cenām cilvēki izvēlēsies Mārupes produkciju, jo tā vienkārši ir garšīgāka. Par to jūs varat pārliecināties jebkurā stendā, un es pats esmu redzējis, kā ir tad, ja blakus pārdod, teiksim, šo Mārupes produkciju un pārdod šo Eiropas savienības produkciju. Tātad acīmredzot vaina jāmeklē kaut kur citur.
Nākošais. Ir tāda lieta kā tirgzinības vai reklāma, vai, kā mēs to varētu teikt, marketings, vai vēl kaut kādos vārdos varētu to nosaukt... Tā ir vesela nozare. Latvijā vispār nav šie jautājumi atrisināti. Latvijas produkcija netiek starptautiski nekur reklamēta, un es pats par to pārliecinājos, ka cilvēki, kurus tā pat interesētu, kaut vai tie paši zivju konservi, zivsaimniecības produkcija, to bieži vien nevar atrast ārzemju veikalos, bet tie, kuri zina, kas ir šī produkcija, to ļoti labprāt pērk, ja mēs runājam konkrēti par šprotēm vai vēl. Tātad šeit ir veselai nozarei jābūt, kam acīmredzot budžetā ir jābūt līdzekļiem. Un arī ministrijai tas ir jāparedz, kādā veidā Eiropas savienībā, Krievijā un arī bijušajās NVS valstīs tiek izvērsta Latvijas lauksaimniecības produktu reklāma, kvalitātes reklāma; jāparedz, vai mēs piedalāmies starptautiskajās izstādēs un vai mums tam ir paredzēts budžets, jo pagaidām tas viss notiek no gadījuma uz gadījumu. Mums nav sistēmas. Mums nav tirgzinību sistēmas, kas ietu kopā ar eksporta veicināšanas produkciju. Mums ir tikai vaimanāšana.
Nobeidzot es vēl gribu pateikt par konstatāciju, ka preču produkcijas ražošanu negatīvi ietekmē ražošanai izmantojamo resursu - degvielas, elektroenerģijas, minerālmēslu, tehnikas un rezerves daļu cenas. Mīļie deputāti, degviela, elektroenerģija, minerālmēsli un tehnika pašreiz ir vienādās cenās. Šiem minerālmēsliem, šai degvielai ir noteiktas... Tās ir pasaules biržas cenas. Mēs varam drusciņ pārdot varbūt drusciņ lētāk vai drusciņ dārgāk, bet kāda jēga to ir konstatēt un vaimanāt? Mēs nevaram... mums nav savu enerģijas resursu. Mēs taču šeit nepadarīsim ar kaut kādiem likumiem zemāku degvielas cenu, mēs nepazemināsim enerģijas cenu, un, ja mēs saražosim savu lauksaimniecības tehniku, tad bieži vien viņa mums iznāks dārgāka, nekā ir šī importētā tehnika. Tātad tas ir objektīvs pamats. Mums ir jāpieņem šīs tehnikas cenas kā primāras. Mums ir tikai divi veidi - vai nu piemēroties... Lai mēs būtu konkurētspējīgi, ir vajadzīgas tikai divas elementāras lietas - kvalitāte nevar būt sliktāka... Es nedomāju, ka viņai būtu jābūt daudz labākai, bet viņa nevar būt sliktāka par tās produkcijas kvalitāti, kāda pašreiz ir Eiropas savienībā un arī NVS valstīs. Un arī pašizmaksa nedrīkst būt dārgāka. Ja likums ir orientēts uz to, kā to izdarīt un kā to veicināt, tad viņš savu uzdevumu veiks. Ja mēs vaimanāsim par to, ka, lūk, pasaule ir netaisna, jo viņa ir pacēlusi degvielas cenas, tad taču ar šo konstatāciju mēs neko neveicināsim.
Tāpēc mans priekšlikums diemžēl
ir tāds, ka šo likumu vajadzētu atdot komisijai
atpakaļ galvenokārt tāpēc, ka nav izstrādāta
šī eksporta veicināšanas programmma, jo
eksporta veicināšanas programma ir tirgus attīstības
programma. Nekādas citas programmas taču nav. Ja
mēs nevaram attīstīt šo te programmu, tad
kāda jēga ir pieņemt un atkal konstatēt,
ka pasaules cenas ir cēlušās. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls
- Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam
- Gunārs Resnais.
A.Rozentāls (LZS).
Labdien, augsti godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Beidzot noslēgumā, 5. Saeimas darbības beigās, ir parādījies likums par lauksaimniecību, un tātad mēs esam atzinuši un konstatējuši, ka lauksaimniecība kā tāda tomēr Latvijā būtu vajadzīga. Tā ir ļoti patīkama atziņa, un tāpēc vien šis likums un šī likuma apspriešana jau dod mums lielu pamatu tagad teikt, ka mēs tomēr esam sapratuši, ka lauksaimniecība ir vajadzīga un ka lauku ražošanai paralēli banku darbībai un tranzītdarbībai tomēr Latvijā ir jāpastāv. Nu par to gan mums lielai daļai deputātu nekādu šaubu līdz šim nav bijis, bet daļai laikam bija.
Ir skaidrs, ka lauksaimniecība kā nozare, par ko šeit arī vienīgi tiek runāts, nav pats galvenais. Es domāju, ka šeit, ja mēs ejam uz Eiropu, ir jārunā par Lauku hartu, kur lauksaimniecība ir viena no lauku vides un lauku dzīves sastāvdaļām. Tieši lauksaimnieciskā ražošana. Un arī šinī likumā ir mēģināts risināt tikai tīri ražošanas jautājumus, bet iepriekšējais runātājs, cienījamais Kiršteina kungs, runāja tikai par eksporta veicināšanas programmu, ka tā būtu pati galvenā šobrīd lauksaimniecībā. Es domāju, ka tas varētu būt kā pielikums, un eksporta veicināšanas programma būs vajadzīga vidēji tālā nākotnē, kad mēs spēsim saražot kaut ko eksportam. Statistika diemžēl šobrīd liecina, ka mēs esam kļuvuši par lauksaimniecības produktu importētājvalsti. Kaut ko jau var aizvest... šprotes, protams, gan lauksaimniecība neražo, mēs viņas varētu neēst paši un sūtīt citiem, bet pārējā lauksaimniecības produkcija praktiski mums ir jāimportē.
Cienījamie deputāti! To liecina statistika, ka Latvija no neatminamiem laikiem... es nezinu, gandrīz vai kopš mēra laikiem... Statistika gan nepastāv kopš 1700. gada, bet no Pasaules kara laika... pēc zemes reformas - pēc astoņpadsmitajiem gadiem, kad bija sagrauta ekonomika, ir līdz šim spējusi sevi nodrošināt ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Jā, šobrīd arī par eksporta programmām ir jādomā, bet viņas diemžēl nav vajadzīgas šobrīd. Ir beidzot jādomā par lauksaimnieciskās ražošanas atzīšanu, tiešām par viņas ražošanas programmas izstrādi.
Un šeit jau mēs nonākam pie ļoti prozaiskām un praktiskām lietām, par kurām runāja jau iepriekš, manuprāt, Bērziņa kungs - par investīcijām, par subsīdijām un par infrastruktūras attīstību lauksaimniecībā. Un šeit mūsu budžeta lielā deficīta apstākļos, šinī milzu "caurumā" viens no glābšanas un palīdzēšanas veidiem ir lauksaimniecības subsīdiju samazināšana attiecīgi vairāk nekā citās nozarēs. Mēs neatradām budžetā iespēju ielikt līdzekļus infrastruktūras attīstībai, bet tajā pašā laikā no Privatizācijas fonda zināmas summas tur tika atvēlētas, bet tas diemžēl netiek pildīts, un tās netiek novirzītas šiem mērķiem.
Tātad, cienītie kolēģi, Lauksaimniecības likums tiešām šos jautājumus nerisina, šajā ziņā es piekrītu visiem iepriekšējiem runātājiem, lai gan tie ir paši būtiskākie jautājumi, jo, neatrisinot elementārus ražošanas, tirgus aizsardzības, subsīdiju mehānisma vai vispār subsīdiju izdalīšanas jautājumus, neatrisinot infrastruktūras kreditēšanu vai subsidēšanu... jo Rīgas iedzīvotājiem mēs no G-24, un es negribu teikt, ka arī no japāņu kredītiem vienkārši apmaksājām milzu summas par gāzi, par apkuri, kura būs mūsu bērnu bērniem jāatmaksā... bet Latvijas lauku sakārtošanai un saglabāšanai, infrastruktūras attīstībai mums ne budžetā, ne arī šajos kredītos naudas nav. Un šeit jau ir tā būtiskā atsķirība, kā mēs izturamies pret saviem laukiem un kā mēs saprotam, ko nozīmē Latvija un Latvijas lauki, kuri sastāda lielumlielāko daļu no Latvijas teritorijas, mēs nedomājam, ko tur cilvēki darīs, kā tur dzīvos.
Ļoti elementāra lieta ir mūsu devīze, ka mūsu zeme ir nacionālā bagātība, bet kā mēs šobrīd domājam par šīs nacionālās bagātības saglabāšanu? Es domāju, ka ir jāmaksā par tukšajiem hektāriem. Protams, Vācija tos stimulē speciāli, lai nebūtu lauksaimniecības preču pārprodukcija, bet mūsu "kokvilnas" lauki... nu viņi ir. Cik tālu, jūs domājat, viņi var pārņemt Latviju? Kurzemē viņi jau viļņojas...
Tātad šinī Lauksaimniecības likumā ir jābūt idejām, kā mēs saglabāsim zemi, ko mēs darīsim ar to zemi, kura nav iesaistīta lauksaimnieciskajā ražošanā, vai mēs šinī liberālajā tirgus mehānismā paredzam, kā uzlikt sodu tiem zemes īpašniekiem, kuri neapstrādā zemi, tajā pašā laikā nedodot nekādu kredītiespēju, neradot subsīdiju mehānismu... Tas principā ir vēl pēdējais genocīds pret tiem latviešiem, kuri dzīvo laukos, lai viņiem atņemtu zemi, lai viņus kaut kādā veidā represētu, kā tas ir darīts līdz šim.
Un es domāju, ka šis Lauksaimniecības likums šos jautājumus absolūti nerisina, bet, ja mēs nerunāsim tālāk otrajā un trešajā lasījumā par lauksaimniecību kā tādu, maksimāli, iespējami uzlabojot šo likumu un šo "skeletu" apaudzējot ar visu nepieciešamo, tad... nu tad viņa vispār nebūs, un tad lauksaimniecība vispār pazudīs no mūsu redzesloka... Tad mēs atgriezīsimies pie šīs mežonīgās liberālās tirgus idejas: kas izdzīvo - tas izdzīvo, lauksaimniecība nav ražīga, viņa mums nav vajadzīga, vienkāršāk ir ievest... Nu un tad ir cauri. Tad... Varbūt mēs varam to uzticēt nākošajai Saeimai un lūgt nākošajai valdībai par to domāt, bet es ļoti atbalstu tos, kuri izteica pārliecību, ka aizejot 5. Saeimai ir jāapspriež šis Lauksaimniecības likums un ka vismaz pirmajā lasījumā viņu vajag akceptēt, bet otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu jādod iespējami garš... Es negribētu teikt, ka 5 dienu laikā to var izdarīt, kā kādreiz mēs nokārtojām, bet vismaz pāris nedēļu ir pie šā likuma pilnveidošanas jāstrādā. Es vienkārši neredzu citu izeju vai citu alternatīvu, lai gan es saku to... Jūs varbūt ne visi uztvērāt manu domu, ka tie pamatjautājumi un pamatnostādnes, kuras būtu jāparedz Lauksaimniecības likumā, lai varētu runāt par lauksaimniecību kā nozari, par viņas saglabāšanu, par viņas attīstību, par lauku dzīves veida saglabāšanu Latvijā, ka šie jautājumi šinī likumā diemžēl nav skarti. Protams, arī eksporta veicināšanas jautājumi, kurus varbūt šinī likumā pilnībā nevar ielikt, bet var precīzāk traktēt tanī jautājumā, kas tur ir ielikts iekšā, jo ir jāizstrādā, protams, vēl vesela virkne papildu likumu. Bet tomēr šo Lauksaimniecības likumu, ja viņš ir parādījies mūsu Saeimā, mums aizejot, mūsu pienākums un gods ir viņu izveidot maksimāli pieņemamu, lai nākošā valdība, balstoties uz viņu, varētu savos budžeta veidojumos un visur citur kredītpolitikā balstīties uz to, ka Latvijā lauksaimniecība ir kā nozare un ka arī viņu vajag ietvert nākošajā likumdošanā.
Es domāju, ka man ir jāpievienojas tiem,
kuri ir izteikušies par pieņemšanu pirmajā
lasījumā, bet tad nu mums ir cītīgi jāstrādā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Gunārs
Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Resnais (LZS).
Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Varētu rasties jautājums, kāpēc ir tik garas debates par likumu, kurš vēl tikai būs jāizskata, par to, vai viņš ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Un acīmredzot, ja tās debates ir tik garas, tad tā sāpe ir diezgan liela, un mēs daudzi apzināmies, ka tādā situācijā, kādā ir šodien Latvijas lauki, nevar vairs klusēt. Es ļoti piekrītu un atvainojos tiem kolēģiem, kuri šeit ierosināja nepieņemt šo likumu, jo viņš neaptver daudzus jautājumus jeb, tautas valodā runājot, viņš ir jēls, zaļš un viņā nekā nav. Un, godīgi runājot, mana iekšējā balss arī saka tā. Ja jau piedāvāja likumprojektu, tad viņš varēja būt daudz aptverošāks, dziļāks, un nav ko uzvelt savu nevarēšanu vai, teiksim, savu negribēšanu visā likumā šai Saeimai, šīm komisijām un mūsu deputātiem, lai nu mēs to mazo skabardziņu vai saknīti tagad izaudzinām par koku. Tā laikam tas ir. Un tomēr šodien... to jūs pateiksit balsojot... Es tomēr gribētu pieminēt dažus faktorus, kas runā par labu tam, ka mums nav laika gaidīt. Un es nosveros ar savu balsojumu tajā pusē, varbūt grūtākā un apjomā lielākā, bet kur ir ātrāk kaut kas veicams. Jo mūžīgi tomēr vēl gribu apstiprināt, ka gribas palikt optimistam. Un labāk ir strādāt vairāk, ja tikai ātrāk kaut ko var panākt.
Šodienas situācija laukos, visi mūsu esošie likumi, nepārtrauktie likumu grozījumi tomēr nerisina tās problēmas, kuras prasa risināt Latvijas lauki. Laukus es minēšu tālāk, bet es ļoti cieši piekrītu Breša kunga teiktajam, ka viņš atļāvās šo lauku saimniekošanu arī diferencēt, pārvēršot par galveno - par mugurkaulu lauku produkcijas ražotāju. Tā ir nepieciešamība, un tur ir atšķirība, vai tas ir lauku atpūtas parks vai tas ir lauku golfa laukums, vai tas ir lauku mežs, vai tas ir lauku zivsaimniecības dīķis un tā tālāk. Es tam piekrītu.
Tajā pašā laikā šodien, neskatoties uz visiem likumiem, ir vajadzīgas papildu ekonomiski organizatoriskas sviras, lai kļūtu no šīs atpalicības laukos. Diemžēl līdz šai dienai nedz valdības, nedz Saeimas vairākums nav izpratuši zaudējumus ekonomikā, arī demogrāfijā, nacionālās mentalitātes atražošanā, Latvijas valsts neatkarības stiprināšanā no lauku spēcīguma viedokļa. Neesam novērtējuši to, kur mūs ir novedusi šodienas nerēķināšanās ar tām lauku problēmām, kuras eksistē. Jā, daudzi cilvēki ir teikuši, ka lauki ir specifiski. Viņi ir specifiski visā pasaulē ar tautsaimniekiem, ar ražojošo ekonomiku, un katrai valstij viņi arī atšķiras ļoti spēcīgi. Šodienas pasaules prakse ir nonākusi pie tā - un acīmredzot ne nejauši -, ka lauki it visur ir mazākumā, ka lauku ekonomiskais potenciāls visās neatkarīgajās un arī pārējās valstīs vienmēr ir nacionālā kopprodukta zemākā daļa, salīdzinot ar tirdzniecību, rūpniecību, arī pārstrādājošo rūpniecību, līdz ar to šis ekonomiskais potenciāls nespēj nospiest pārējos un viņus iespaidot. Tātad šeit lauki ir zaudētāji.
Ja mēs vērtējam no tīri demokrātiskā modeļa, tad demokrātija jau faktiski ir vairākums. Kur to balsu ir vairāk - tas ir tas gudrākais, tam ir tā lielākā vara. Un mēs zinām arī iedzīvotāju sastāvu pilsētās un laukos. Laukos vienmēr viņu ir bijis mazāk, tā ka šajā demokrātiskajā cīņā lauki vienmēr paliks zaudētāji. Un es atgriežos atpakaļ, sauciet vai uzskatiet mani par sociālistu, kā nu gribat, bet lauki ir tā ekonomiskā vide, kurai ir nepieciešams savs stabils valdības aparāts, sava stabila likumdošana, kura viņai garantē minimālo, lai viņa varētu pati sevi atražot un barot pati savus iedzīvotājus.
Šodien lauki saskaras vēl ar kādu nelaimi. Nav jau slikti likumi, ir paredzētas arī subsīdijas. Ministrs Ūdra kungs te mazliet aizvainojās šodien. Jā, atvērās beidzot pašā rudenī lopkopības subsīdiju piešķiršana par pirmo un otro ceturksni. Tikai! Un ar kādiem veidiem atvērās. Arī ar Saeimas līdzdalību, ar mūsu pieprasījumu Ministru kabinetam, ar šīs Zemnieku savienības nepārtraukto urķēšanos un runāšanu par laukiem. Paldies Dievam, bet laucinieks faktiski nevar dzīvot, ja viņš nespēj neko plānot. Un arī šodien šis naudas trūkums jau gremdē lauksaimniecību nākošā gada nobeiguma ciklā. Rudzus jau sēj ļoti daudzi zemnieki laukos, kuri mākslīgo mēslojumu nav saņēmuši. Nav vienkārši naudas. Un tas virsmēslojums, kad pa ziemu to naudiņu iekrāsim varbūt un pavasarī uzkaisīsim slāpekli, tā būs nākošās labības veldrēšanās. Agronomi mani saprot, jo šī salmu izturība netiks sasniegta. Es pieminu vienkārši šīs problēmas, kuras ir nepieciešams risināt, un tāpēc laikam ir vajadzīgs šis specifiskais visaptverošais Lauksaimniecības likums.
Un nobeigumā es gribu pieskarties vienam ļoti nopietnam jautājumam, kura risinājumu es redzu vienīgi tādu, ka to vajag iestrādāt šajā Lauksaimniecības likumā. Šodien kopējā lauksaimniecības pagrimumā mēs negribam redzēt tos lauku zemes īpašniekus, kas nekad nebūs spējīgi sevi atpelnīt, sevi atražot. Tas ir tas, kas ir noticis ne jau nu voluntāri, bet laikam zināmā mērā likumsakarīgi, pārejot no šīs centralizētās plānošanas uz tirgus ekonomiku, uz privāto īpašumu. Un tās ir šīs sadalītās zemnieku saimniecības. Ir vajadzīgs likums, kas nosaka lauku zemes nedalāmību, īpašuma nedalāmību. Viņš ir klaji nepieciešams, jo šodien tiek dalīta kādreizējā lauku viensētas zeme, kura bija varbūt minimāli 30 hektāri, bet pamatā Latvijā plaši tika piekopti 50-60 hektāri zemes. Un, ja viņa tiek dalīta diviem, trijiem, četriem vai pat pieciem mantiniekiem, tad tas ir strupceļš. Un neglābs šeit arī Breša kunga piedāvātā kooperācija, kad laucinieki būs spiesti specializēties savā starpā. Arī tas neglābs! Jo šim mantiniekam, kas no šiem 50 hektāriem ir dabūjis 10, ir jāuzceļ papriekšu ēka, kur dzīvot, un tikai tad viņš varēs kooperēties. Un tas galīgi nav vajadzīgs. Viņam pietrūks līdzekļu šīs ēkas celtniecībai. Un arī tas mums ir jāparedz Lauksaimniecības likumā.
Es šodien šeit negribu nosaukt recepti, kā to darīt. Maigas, patīkamas receptes nav. Acīmredzot atkal ir jābūt nepopulāram kaut kādam drosmīgam "íeizargriezienam", kas šo lietu sakārto. Un acīmredzot šajā likumā būs jāparedz, ka zemes komisijām un pašvaldībām ir jāpārskata šodien īpašnieki, kas ir ieguvuši mantojuma daļu un sadalījuši šo zemi, un ir jādod vienam priekšroka izpirkt no pārējiem mantiniekiem šo zemi.
Taču, ja mēs runājam par izpirkšanu, tad ir vajadzīgi līdzekļi. Un tad ir pats galvenais - ja mēs runājam par laukiem, bet nerunājam par rūpniecību, tad tas tā arī nobeigsies sarunu līmenī, emociju līmenī, labu, skaistu vārdu līmenī. Lielākais nacionālā ienākuma nesējs ir rūpniecība. Ja viņas nav, tad tiem laukiem, izņemot likuma burtus un runas šeit, vairāk arī nekas netiks.
Šajā lauku nedalāmības likumā acīmredzot ir jāparedz arī tāda norma kā lauksaimnieka bankrots. Viņš ir iespējams. Un pasaules praksē arī ir viens otrs piemērs, kad ir zaudēts viss savs īpašums, bet nevar zaudēt zemi. Viņa nepakļaujas šim bankrotam. Tātad kaimiņš kaimiņu var apspiest, var iedzīt strupceļā, tu iegūsi visu viņa mantu, bet tu neiegūsi viņa zemi. Tas mīkstinās arī šo konkurences cīņu savā starpā.
Un tāpēc, cienījamie kolēģi, jūs ar savu balsojumu pasakiet. Es gan neesmu pārliecināts, manā izpratnē, pieņemot šo likumprojektu un iedodot viņu pusgatavu, ja tā varētu teikt, mūsu komisijām, mūsu deputātiem, mūsu konsultantiem, mūsu palīgiem, manuprāt, mēs ātrāk tiksim pie rezultāta, nekā objektīvi viņu šodien noraidot un atdodot, sak, piestrādājiet un pārstrādājiet. Un tomēr es domāju, ka, ja mēs runājam par nākošo Saeimu, par nākošo valdību, tad revolūcija, kas groza sistēmu, manuprāt, nenotiks, jo nav patīkami jau pieņemtā likumā kaut ko grozīt, kas maina zināmas koncepcijas, bet, ja šā likuma nav, tad viņš var tapt diezgan nelabvēlīgs.
Tātad tas ir mūsu rokās. Es saprotu,
ka mans optimisms ir pārāk nepamatots, deklaratīvs,
bet tomēr gribas noiet no tribīnes, gribas noiet
arī no šīs 5.Saeimas deputāta pienākumu
pildīšanas ar kaut kādu apziņu sevī,
ka tu neesi gulējis, ar apziņu, ka ir pieļautas
daudzas kļūdas, kuras ir jālabo, jo attiecībā
uz šodienas lauku zemes privatizāciju es nebūt
negribētu uzskatīt, ka tā ir kļūda.
Varbūt viss līdz galam nebija paredzēts. Un
vēl ir jautājums - vai vara ir paredzēta.
Dzīve šodien to rāda, un kā ielāpu
jeb skeletu es redzu šo Lauksaimniecības likumu, bet
tikai citā izpratnē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- otrreiz. Lūdzu! Piecas minūtes. Pēc tam
- zemkopības ministrs Ūdris.
G.Bērziņš (LZS).
Tā kā priekšsēdētāja kungs precīzi definēja šo netaisnības teikšanu, tad es gribētu pastāstīt tieši ar faktiem, kurā vietā izpaužas varbūt ministra nezināšana par to, vai visi lēmumi un viss ir izpildīts. Un vai vispār kaut viens no lēmumiem, ko pieņēmusi Saeima šajā jautājumā, ir izpildīts. Tātad par dotācijām.
Dotācijas tika ieviestas 1994.gadā, precīzi paredzot finansēšanas avotu, kas gan netika fiksēts likumos, tātad tā bija apgrozījuma nodokļa paaugstināšana lauksaimniecības produkcijai no 10 uz 18%. Sākot jaunajai valdībai darbu, pašreizējā parāda attiecībā uz dotācijām nebija. Līdz gada beigām, tātad faktiski atverot tikai decembrī ļoti nelielas summas, valdība pagājušo gadu beidza, neizmaksājot 1 750 000 latu dotāciju, kas bija aprēķinātas un paredzētas budžetā. Tātad tas ir pirmais lēmums, ko valdība neizpildīja iepriekšējā gadā. Gada sākumā pēc Zemnieku savienības pieprasījuma tika izskatīts jautājums, kādā veidā tiks risināts iepriekšējā gada jautājums. Toreiz uzstājās jau bijušais finansu ministrs Piebalga kungs, un komisijā tika apsolīts, ka šis jautājums tiks atrisināts, un komisija arī savā slēdzienā to ierakstīja, paļaujoties uz Ministru kabineta ministra solījumu, ka jautājums par iepriekšējā gada neizmaksātajām dotācijām tiks risināts atsevišķi, taču tas netika atrisināts, tas tiek nomaksāts no šāgada dotācijām. Kāds tālāk ir dotāciju ceļš? Tātad pirmajā ceturksnī dotācijas ir aprēķinātas 1 622 000 latu un izmaksātas viņas ir sekojoši: 4.jūlijā ir atvērts 500 000 latu finansējums, tikai ir aizmirsts iedot naudu, tāpēc faktiski šie 500 000 latu ir izmaksāti 18.jūlijā, kad ir parādījusies reāla nauda. Tātad tika atvērts finansējums, bet reālas naudas nav. Otrajai izmaksai ir 1.augustā atvērums, 3.izmaksa - 500 000 latu, 23.augustā - 622 tūkstoši, tādā veidā pabeidzot pirmā ceturkšņa dotāciju izmaksu. Taču augustā Saeimā, izskatot Zemnieku savienības pieprasījumu par dotāciju izmaksām, pieņēma lēmumu, ka augustā ir jāizmaksā ne mazāk kā 50-70% no otrā ceturkšņa dotācijām. Otrajā ceturksnī ir aprēķinātas kopumā 4 621 000 latu lielas dotācijas dažādos veidos. Tas ir Saeimas lēmums, bet augustā nav izmaksāts no šīm otrā ceturkšņa dotācijām ne santīms. 4.septembrī ir atvērts finansējums 750 000 latu un 6.septembrī 1 200 000 latu. Tātad septembrī ir redzama kaut kāda vēlme šo milzīgo aizkavēšanos un parādu segt, bet viņš nav līdz galam novests, jo no 4 600 000 latiem puse ir 2 300 000 latu, 1 900 000 tomēr ir mazāk nekā puse, turklāt tas ir tikai otrais ceturksnis.
Vēl būtiski ir tas, ka, saskaitot summas, kas ir atvērtas, tātad 1 750 000 un 1 622 000, kas ir pirmā ceturkšņa dotācijas, un 4 621 000, kas ir otrā ceturkšņa dotācijas, kopā iznāk 7 993 000 latu. Jaunajos budžeta labojumos, ko iesniedza valdība, ir paredzēts atstāt tikai 8,9 miljoni, tātad visam otrajam pusgadam valdība atstāj 900 000 latu dotācijas, kaut gan faktiski tuvākajā laikā tiks apkopotas tās dotācijas, kas pienākas lauksaimniekiem saskaņā ar lēmumu. Un trešajā ceturksnī viņas būs ievērojamas. Tātad trešā ceturkšņa dotācijas gads tiks beigts apmēram ar 5 miljonu lielām neizmaksām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Es nosaucu trīs lēmumus, un es neredzu nevienu, kuru valdība būtu izpildījusi. Nav runa, ka kaut vienu... bet ministra kungs teica, ka visi ir izpildīti. Es neredzu pat nevienu, kurš tiktu izpildīts. Tā ka šeit tas ir precizēšanai.
Vēl vairāk - lai gan likumā ir
runa par kaut kādiem iekšējā tirgus aizsardzības
faktoriem un ko citu, taču darbība ir nedaudz cita.
Piemēram, pēdējā laikā ir pieņemts
diezgan unikāls lēmums par bezmuitas baltā
cukura ievešanu 2,5 tūkstošu tonnu apjomā,
kur gan ir solīts to it kā izvest līdz 15.oktobrim
- pirms sezonas, bet tas ir bezprecedenta gadījums, kāds
nav pašreiz pieņemts Latvijas neatkarības laikā,
par bezmuitas baltā cukura ievešanu un tā tālāk.
Un es vēl gribētu Lucāna kungam teikt...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos,
cik minūtes?
G.Bērziņš. Nē, es tūlīt
beidzu! Lucāna kungam es gribu atgādināt, ka
jūsu partija šobrīd ir pie varas valdībā,
un runāt, protams, var, bet mēs gaidām, un
zemnieki ļoti cer un gaida no jums darbību - reālu
solījumu un deklarāciju izpildījumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Zemkopības
ministrs Ūdra kungs. Lūdzu! Pēc tam - Alfreds
Čepānis.
Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).
Godājamie deputāti! Es domāju, ka Zemkopības ministrija un valdība paliks pie savām domām, un nepārvērtīsim šo tribīni par tādu strīdus vietu. Mēs ar visām šīm problēmām tiksim galā, arī ar balto cukuru. Bērziņa kunga zināšanai - tāda veida lēmums tika pieņemts un uzņemta atbildība, tas ir izpildīts, un cukurs ievests, lai samazinātu tā cenu, un arī viņš tagad ir izvests no Latvijas ar visiem dokumentiem, ar visiem līgumiem. Ja mēs gribam šo jautājumu risināt tālāk, mēs varam arī viņu risināt tālāk tādā aspektā, kā jūs gribat.
Bet nu par to, kā mēs varētu tālāk darboties. Es varbūt vēlreiz atkārtošu visu par Lauksaimniecības likuma rašanās vēsturi. Mēs arī no sākuma domājām, ka šajā likumā jāsaliek iekšā visas normas, kas saistās ar atbildību, ar iekšpolitikas aizsardzību vai ar dotāciju avotiem, bet tad nonācām pie slēdziena, ka ir jau daudzi likumdošanas akti un likumi pieņemti ar Saeimas palīdzību un Ministru kabineta rīkojumiem, kas to jau atrunā, jo lauksaimniecība ir viena no tautsaimniecības nozarēm, un šajā sakarā - uzsvēru vēlreiz - šis ir konceptuāls likums. Ja mēs gribam viņu objektīvi izskatīt un iedziļināties šajos jautājumos, mēs varam viņu virzīt tālāk un šīs mērķprogrammas un pārējos tiesiskos dokumentus pieņemt atsevišķi. Tas arī ir paredzēts, un katra valdība - tas varbūt nāks par labu lauksaimniecībai -, izmantojot šo konstitucionālo likumu, izteiks savas prioritātes gada likumā, un tur tas skaidri tiks pateikts, kur ir precīzs dotāciju avots arī nākošajam gadam. Šī valdība varbūt nepieies tik bezatbildīgi un neiekļaus tās normas, kas ir varbūt pārspīlētas attiecībā uz dotācijām, lai tās netiktu uzveltas jaunās valdības pleciem, un šādā veidā mēģinās sakārtot arī pārējās lietas, kas saistītas ar lauksaimniecību kopumā.
Par zemes izmantošanu. Skaidrs, ka ir jābūt zemes izmantošanas likumam. Tas ir viens no likumiem, kas atrunās visas tās normas, par kurām Resnā kungs teica. Tas pats ir par lauku saimniecībām, par zemnieku saimniecībām - par šo nesadalāmības principu, taču mēs bijām spiesti saņemt ļoti lielus iebildumus tieši no ierēdņu līmeņa: kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpēc to visu neregulē pašregulējumā ceļā šis tirgus, lai gan visās valstīs, kur ir attīstīta lauksaimniecība, tomēr šo nosaka likums. It sevišķi attiecībā uz šo lauksaimniecības statusu, uz mazāko, minimālo un lielāko saimniecību, un es domāju, ka no tā mums arī būtu jāiziet.
Runājot par iedziļināšanos,
es lūgtu izanalizēt gada ziņojumu, kas tiks
katram no deputātiem iesniegts, jo mēs redzam, ka
ar to, ka iesniedz katrā frakcijā, ir par maz. Tur
ir visa analīze par stāvokli, katrā lauksaimniecības
apakšnozarē, par mūsu potenciālajām
iespējām uzlabot situāciju. Es lūdzu
būtiskākos priekšlikumus par to, kā mēs
varētu izmantot šo gada ziņojumu par pamatu
gada likumam, ņemt vērā un patiešām
šo gada likumu pirms budžeta apstiprināšanas
pieņemt. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis
- Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc
tam - Pēteris Tabūns.
A.Čepānis (DPS).
Cienījamie kolēģi! Man ir vieglāk
runāt tāpēc, ka mūsu frakcijas pārstāvji
nebija Birkava kunga valdībā un nav arī tagad
Gaiļa kunga valdībā. Un tāpēc, neskatoties
uz to, ka likums arī, mūsuprāt, varbūt
ir izstrādāts nepilnīgs, mēs tomēr
ierosinātu viņu atbalstīt kopumā, bet,
ja tā stratēģiskāk runā, tad šķiet,
ka 5.Saeimai vajadzēja sākt ar šī likuma
izstrādāšanu, ja tā patiešām nopietni
gribēja balstīties uz lielāko daļu savu
vēlētāju, kuri ir latvieši un dzīvo
laukos un tā vai citādi nodarbojas ar lauksaimniecisko
ražošanu. Taču labāk to darīt vēlāk
nekā nekad. Un, ja tagad 5.Saeimas darbības beigās
ir iesniegts šāds Lauksaimniecības likums, tad,
mūsuprāt, viņš būtu atbalstāms.
Es gribētu aicināt tos runātājus, kuri
par viņu runās "par" vai "pret",
būt vismaz kompetentiem un šādā situācijā
runāt tādiem cilvēkiem, kuri vismaz zirņus
no auzām atšķir, lai viņiem būtu
tiesības runāt par lauksaimniecības attīstības
likumu. Mani pārsteidz daudzu šeit klātesošo
kolēģu izteiktie viedokļi. Es varētu
tam daļēji piekrist, ka likums patiešām
nav izstrādāts un ka tas varētu būt striktāks,
visiem un vienkāršāk saprotams, taču, ja
mēs domājam par lauksaimniecības stratēģiju,
ja mums šī nozare principā Latvijā ir vajadzīga,
tad es domāju, ka šodien mums viņš būtu
jāatbalsta, neskatoties uz to, kas būs 6.Saeimā,
kādi politiskie spēki. Tātad - ja mēs
gribam saglabāt šo nozari, tad es aicinātu tomēr
šo likumprojektu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pēteris
Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustība. Lūdzu!
P.Tabūns (LNNK).
Vēl pāris sēžu, un Saeimas
deputāti kļūs par mīlēšanas
rekordistiem. Es jūs apsveicu, kolēģi, par
šo fantastisko lauksaimniecības mīlēšanu.
Esam jau kļuvuši par ziemeļu kokvilnas - ušņu
(lai nepārprastu) putekšņu ražošanas
valsti, esam pārvērtuši laukus par naturālo
saimniecību, kur labākajā gadījumā
tur vienu gotiņu vai kaziņu, bet pushektāru
ar lāpstu apstrādā. Esam piešķīruši
niecīgas, niecīgas dotācijas, bet tās
nedodam. Cilvēki jau pārdod zemīti un visu
iedzīvi un brauc uz pilsētu, kļūst par
bezdarbniekiem vai darba meklētājiem, bet mēs
šeit tik briesmīgi, ļoti esam pēkšņi
iemīlējuši lauksaimniecību un šos lauku
cilvēkus. Laikam tāpēc, ka līdz vēlēšanām
atlikušas nedaudz vairāk par 20 dienām. Un laikam
šī mīlestība tā arī beigsies
ar 1.oktobri. Es tā paredzu, jo šī mīlestība
nav parādīta visu šo laiku. Es te neanalizēšu,
man vienkārši skumji kļuva, klausoties par šo
lielo mīlestību un redzot šo steigu, lai pieņemtu
šo likumu pirmajā lasījumā. Es atvainojos,
kad tad mēs viņu pieņemsim trešajā
lasījumā, ja ir atlikušas pārdesmit dienas?
Kad nopietni tiks izdarīti šie labojumi, kuri būtu
vajadzīgi simtiem, un kur būtu konceptuāli...
Es neanalizēšu, jo es neesmu patiešām speciālists,
tāpēc absolūti nepretendēju uz kaut
kādu analīzi. Te jau cilvēki pateica šo
domu, bet mani vienkārši patiešām pārsteidza
šī pēkšņā lauku cilvēku
mīlēšana. Pēkšņā un uz
20 dienām! Es ierosinu nobalsot pret šī likuma
turpmāko apspriešanu, un ļausim ar to nodarboties
nākamajai Saeimai.
Sēdes vadītājs. Mārtiņš
Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība.
Lūdzu!
M.Ā.Kalniņš (LZS).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribēju pieskarties tikai vienam punktam, kuru es uzskatu par kaut ko pozītīvu, jaunu. Un tas ir tas, ka 7. pantā ir minēts, ka varētu paredzēt starta kapitālam krājaizdevu sabiedrībām miljonu latu. Kredīta problēma ir viena no smagākajām problēmām laukos, un krājaizdevu sabiedrības to varētu sekmīgi risināt. Kā jau mums ir saprotams, taisni tas kapitāls, ar ko sāktu rīkoties, tā ir smaga problēma. Lasot šo ļoti vienkārši izteikto punktu, varētu domāt, ka būtu kaut kāda tieša kapitāla izdalīšana vai finansēšana krājaizdevu sabiedrībām, bet tas būtībā runā pretī krājaizdevu sabiedrību jēgai un uzbūvei, arī to filosofijai. Tur būtu jāparedz mazliet citādāks mehānisms, proti, ar zināmiem procentiem aizdevums no kāda valsts fonda var būt atmaksājams, un tad tas būtu pilnībā pieņemams un ļoti vēlams. Un to es domāju arī ieteikt kā grozījumu nākošajam lasījumam. Bet pats par sevi fakts, ka tāda palīdzība no valsts puses ir paredzēta krājaizdevu sabiedrību veidošanai laukos, ir kaut kas jauns un pozitīvs.
Te vēl tikai gribētos pieminēt,
ka viens no iemesliem, kāpēc šodien nezeļ
un neplaukst krājaizdevu sabiedrības, ir tas, ka nodokļu
likumos tās ir pielīdzinātas bankām, un
to peļņa tiek sadalīta nevis biedru jeb dalībnieku
starpā, kā tam ir jābūt kooperatīvajās
krājaizdevu sabiedrībās, bet ir jāmaksā
nodokļi, un, ja kaut kas paliek pāri, tad pēc
tam var dalīt. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc
tās šodien nedarbojas. Tāpat arī statūtkapitāls,
kurš vienā citā projektā tiek ļoti
paaugstināts, var būt par lielu šķērsli.
Taču, risinot šo problēmu kopumā un radot
labus apstākļus krājaizdevu sabiedrību
izveidošanai, it īpaši laukos, mēs spersim
ļoti vērtīgu soli uz priekšu mūsu
valsts attīstībā. Pateicos par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Vai referents vēlas runāt? Jā, lūdzu!
V.Novakšānovs. Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atļaujiet man komisijas vārdā pateikties par aktivitāti šī likumprojekta apspriešanā un arī tālākajā pilnveidošanā. Mēs esam ļoti pateicīgi deputātam Bresim par konkrētiem priekšlikumiem. Jāsaka, ka bija jautājums, ko izteica deputāts Kiršteins, - kam šis likums domāts? Viņš domā, ka valdībai. Es gribu teikt, ka tas ir domāts lauksaimniekiem, un ir pilnīgi jāpiekrīt Kiršteina kungam par to Statistikas komiteju. Un vēl es gribu papildināt no savas puses, ka tāda pati domāta par fondu attīstību. Vienreiz varbūt tā fondu sistēma būtu jāizbeidz, jo mums Latvijā ir Zemes un hipotēku banka, un tur var apvienot visus finansiālos līdzekļus, veikt visas operācijas un strādāt tā, kā kādreiz Prezidenta Kārļa Ulmaņa laikos bija. Un domāju, ka mums... Es vienīgi gribu pateikt, ka šoreiz apspriedē bija pilnīgi diametrāli pretēji uzskati, tāpēc es gribu minēt, ka lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku ienākumu līmenis mums 1995. gada 1. pusgadā vidēji mēnesī, kad visā valstī saņēma 61 latu, lauksaimniecībā bija tikai 9 lati mēnesī plus pašražotās pārtikas patēriņš personīgajām vajadzībām. Un vēl es gribu teikt, ka mums Latvijas nacionālās lauksaimniecības saglabāšanu būtiski apdraud nekontrolētā lauksaimniecības produkcijas kontrabanda un ka ir iespējams miljonus sasniegt kontrabandu šajā gadā kopapjomā. Bet pats galvenais ir tas, ka 1995. gadā mums, jaunajai Saeimai, būs jāstrādā pie valsts programmas nodarbinātības problēmu risināšanā, un es uzskatu, ka šis Lauksaimniecības likums ir savlaicīgs. Un viņš ir jālaiž pirmajā lasījumā. Es uzskatu, ka katrs likums ievieš kādu kārtību un ka kārtība ir panākumu pamatā.
Es lūdzu balsot par šo likumu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Lauksaimniecības
likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas -
10. Pieņemts pirmajā lasījumā.
V.Novakšānovs. Uzklausot vairāku
deputātu priekšlikumus par ilgāku darbības
laiku, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, komisijas
vadība iesaka priekšlikumu iesniegšanas laiku
līdz šā gada 18. septembrim.
Sēdes vadītājs. Nav citu priekšlikumu?
Iebildumu arī nav? Pieņemts.
V.Novakšānovs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par izlozēm un
azartspēlēm"". Budžeta un finansu
(nodokļu) komisijas priekšsēdētājs
Ojārs Kehris - "Latvijas ceļa" deputāts.
Un es lūdzu vērot pulksteni.
O.Kehris (LC).
Godāto priekšsēdētāj,
godātie kolēģi deputāti! Par grozījumiem
likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"
uz šodienas lasījumu nav saņemti nekādi
priekšlikumi, un es lūgtu viņu akceptēt
otrajā, nākamajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu
mēs lūgtu vienu nedēļu.
Sēdes vadītājs. Vienu nedēļu... Šodien ir 7. ... plus 7... tas ir 14. septembris. Iebildumu nav? Pieņemts.
Tālāk ir likumprojekts "Grozījumi
likumā "Par izložu un azartspēļu
nodevu un nodokli"". Otrais lasījums.
O.Kehris. Godātie kolēģi! Arī
par šo likumu, proti, "Grozījumi likumā "Par
izložu un azartspēļu nodokli un nodevu""
priekšlikumi nav saņemti, un es lūgtu viņu
pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim
par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā
lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret
- nav, 5 - atturas. Pieņemts.
O.Kehris. Un līdzīgi es lūgtu vienu
nedēļu priekšlikumu iesniegšanai.
Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 14. septembri - iebildumu nav? Pieņemts.
Vai jūs vēlaties vēl turpināt?
O.Kehris. Es domāju, ka mēs varētu
izskatīt arī likumprojektu "Grozījumi
likumā "Par uzņēmumu, iestāžu
un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"",
kurš ir saistīts ar šo paketi, kur mēs divus
likumprojektus jau izskatījām. Bez tam par to nav
saņemti arī nekādi priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim
par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par
uzņēmumu, iestāžu un organizāciju
darbības apturēšanas kārtību""
pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam!
Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1.
Likumprojekts pieņemts.
O.Kehris. Paldies. Pie pievienotās vērtības
nodokļa likuma mums nebūtu vērts laikam ķerties
klāt, jo tur tomēr drusku vairāk laika ir vajadzīgs...
Sēdes vadītājs. Bet vai jūs
nevēlētos ierosināt priekšlikumiem iesniegšanas
termiņu?
O.Kehris. Es ļoti atvainojos! Līdzīgi
kā iepriekšējiem diviem likumprojektiem - 14.
septembris.
Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebildumu? Pieņemts. Paldies.
Un tagad pārtraukums līdz 13.30... Man
kolēģi saka, ka nav vajadzīga reģistrācija,
bet, ja deputāti pieprasa, lūdzu, reģistrēsimies!
Reģistrēsimies! Tiešām tik daudz deputātu
ir zālē, ka būtu grēks nereģistrēties...
Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt
deputātus, kuri nepiedalās sēdē!
I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:
Mariss Andersons,
Igors Bukovskis,
Gaļina Fjodorova,
Irēna Folkmane,
Andris Gūtmanis,
Kārlis Jurkovskis,
Odisejs Kostanda,
Janīna Kušnere,
Aristids Lambergs,
Gunārs Meierovics,
Valdis Pavlovskis,
Jānis Ritenis,
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Juris Sinka.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums
līdz 13.30.
Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 42 deputāti... 43. deputāts ieradās, 45. deputāts... Lūdzu zvanīt!... 46, 47... Vēl pazvaniet, lūdzu!... 48, 49, 50... (Aplausi.) 51 deputāts. Turpinām darbu! Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Lūdzu referentu!
Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas
ceļa" deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Deputāti ir likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesnieguši priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", un tie ir jautājumā par komunālajiem maksājumiem. Ir trīs atsevišķi iesniegumi. Minēšu tos tādā secībā, kādā tie ir nodoti izskatīšanai Budžeta komisijā. Pirmais ir priekšlikums, kuru ir parakstījuši pieci deputāti, no kuriem pirmais ir deputāts Imants Kalniņš. Otro ir parakstījuši pieci deputāti, no kuriem pirmais to ir parakstījis Aivars Kreituss, un trešais ir dokuments, kuru ir iesniedzis Valsts prezidenta kungs. Komisija lūdza no valdības atsauksmes attiecībā uz šiem likumprojektiem, un es neminēšu šeit visas detaļas, bet galvenokārt šīs atbildes bija tādas, ka nav pamatoti izdarīt šos grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli". Tomēr, izskatot tos komisijas sēdē, mums izvērsās diezgan lielas diskusijas, un tomēr ar ļoti nelielu balsu vairākumu komisija nolēma virzīt vienu no šiem priekšlikumiem uz plenārsēdi. Visi trīs šie dokumenti atšķīrās ļoti nedaudz, bet virzīts tiek Imanta Kalniņa priekšlikums, proti, deputātu grupas priekšlikums, kuru pirmais ir parakstījis Imants Kalniņš. Kalniņa priekšlikumam pēc būtības ir piekrituši arī abu pārējo likumprojektu iesniedzēji.
Izskatot šos dokumentus pēc būtības, komisija konstatēja, ka likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" ietvertā norma - aplikt ar nodokli komunālos pakalpojumus - ir ekonomiski pamatota, un tā rezultātā iedzīvotāju maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem vajadzēja pieaugt ne vairāk kā par četriem līdz pieciem procentiem, jo pakalpojumu sniedzējiem tiek apmaksāts priekšnodoklis par iegādātajām savas darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izejvielām un citām precēm. Diemžēl praksē faktiski iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem maksājumiem ir pieauguši par 18%, tā rezultātā tik tiešām tūkstošiem un tūkstošiem iedzīvotāju ir samaksājuši būtībā par vienu un to pašu produktu dažos gadījumos divkārt, jo pievienotās vērtības nodokļa būtība bija tāda, ka tikai par šo jaunradīto vērtības daļu varēja tikt aplikts ar šo nodokli, bet nevis automātiski, saglabājot šo paaugstināto nodokli.
Kā jau informēju, komisija savā sēdē tātad atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, turklāt komisija ierosināja Valsts kontrolei izskatīt jautājumu, kādēļ valsts un pašvaldību institūcijas pieļauj nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu par komunālajiem maksājumiem, noskaidrot, kas pie tā ir vainīgs, ierosināt vainīgos saukt pie atbildības un par to, protams, informēt mūsu komisiju (un, protams, būtu vēlams informēt arī sabiedrību). Tā rezultātā mums ir jāatzīst tas, ka Saeima nav pieņēmusi nepareizu vai nepamatotu likumu, bet ka likums, kurš spēkā stājās ļoti laicīgi - tur nebija nekādas sasteigtības -, nav piemērots un ieviests pareizi. Par to ir atbildīgas pašvaldības un ir atbildīga valdība.
Lielā mērā arī šī diskusija, kas notika komisijā, un atbalsts pirmajam lasījumam balstījās uz to, ka... ar diezgan lielu neticību, ka valdība spēs izmeklēt šo lietu, atrast vainīgos un labot kļūdas. Kļūdu labošana lielā mērā nozīmētu arī to, ka tiem, kas ir samaksājuši vairāk, pēc tam tas ir jākompensē, proti, ka nākamajos maksājumos viņiem būtu jāmaksā mazāk. Kā saka, domas komisijā dalījās. Man ir grūti pateikt katra domas, teiksim, visas šīs domas, kas izskanēja komisijā, bet ļoti lielā mērā balsojums par pirmo lasījumu - vismaz tā teica vairāki deputāti - bija cerībā, ka līdz šim pirmajam vai otrajam lasījumam valdība... vai arī, es saku, tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar pašvaldībām, ka tiks sperti attiecīgi soļi, jo, ja mēs to nevirzīsim izskatīšanai pirmajā lasījumā un, protams, ja šīs kļūdas netiks labotas, tad diemžēl laikam Saeimai nāktos iet uz priekšu un pieņemt to visos trijos vai, iespējams, divos lasījumos. Tāda ir situācija. Es zinu, ka valdības vārdā Počas kundze ir gatava debatēs runāt par šīm lietām.
Es jums izklāstīju komisijas viedokli
un komisijā notikušās šā jautājuma
izskatīšanas un apspriešanas gaitu. Paldies par
uzmanību.
Sēdes vadītājs. Uzsākam
debates. Aija Poča - "Latvijas ceļš".
Lūdzu!
A.Poča (LC).
Augsti godātais Prezidij! Godātā Saeima! Par šo samilzušo jautājumu - jautājumu par komunālo maksājumu aprēķināšanu pievienotās vērtības nodokļa sakarā - man ir iznācis debatēt, sniegt intervijas, rakstīt presē un arī runāt valdībā gandrīz jau trīs nedēļas, un jāsaka, ka man rokā ir varbūt visplašākā informācija par situāciju, kā veidojas likuma piemērošanas procedūra un kādas ir šīs sekas. Diemžēl es būšu spiesta aizkavēt jūsu uzmanību pietiekami ilgi, jo jautājums ir sarežģīts, jautājums skar ļoti plašus iedzīvotāju slāņus, un tātad, lai Saeima varētu pieņemt pareizu, atbildīgu lēmumu, jūsu rīcībā vajadzētu būt maksimāli plašai un pilnīgai informācijai.
Tātad likums "Par pievienotās vērtības nodokli", ar normu, ka komunālie maksājumi ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli, stājās spēkā 1.maijā. Un šā nodokļa būtība - es gribētu atgriezties pie šīs pašas problēmas - būtība bija... Kāpēc komunālos maksājumus apliek ar šo pievienotās vērtības nodokli? Būtība bija tāda, ka siltumražotāji, kas realizē siltumenerģiju tālāk nākamajiem patērētājiem, kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un samaksā to priekšnodokli, tātad naudu, ko viņi ir avansējuši, samaksājot nodokli, iegādājoties gan izejvielas, gan kurināmo, gan ražošanas līdzekļus, tālāk pārdodot nākamajiem patērētājiem un tālāk iedzīvotājiem... varētu saņemt šo priekšnodokli atpakaļ un tādējādi šo naudu izmantot investīcijām ražošanas efektivitātes palielināšanai, tā rezultātā mūsu galīgais mērķis bija arī tieši pašu tarifu, jau viņu ražotās siltumenerģijas tarifu, samazināšana.
Gribu atzīmēt, ka tātad šis pievienotās vērtības nodoklis, priekšnodoklis iegāja pašizmaksā un praktiski jau iedzīvotājs to daļēji maksāja arī iepriekšējā likuma darbības kārtībā. Ir varbūt viens pamatots pārmetums, ka nav pietiekami precīzi definēts, kas ir komunālie maksājumi. Diemžēl šinī brīdī vislielākās diskusijas ir izvērtušās tieši par siltumenerģiju un karsto ūdeni iedzīvotājiem, jo attiecībā uz šiem pārējiem komunālajiem maksājumiem, kas varētu būt, tātad maksājumiem par elektroenerģiju un arī, teiksim, par gāzes kurināmo kā tādu, nodoklis ir piemērots pietiekami korekti.
Bet tagad - par pašu šo vēsturi. Tātad jau maija pirmajās dienās presē parādījās informācija par to, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā par 18% vairāk. Es runāšu tātad šajā sakarā par siltumenerģiju un karsto ūdeni. Finansu ministrija sagatavoja vēstuli un izsūtīja visām ieinteresētajām institūcijām. Šī 11. maija vēstule tika aizsūtīta valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gāze". Arī atbildīgajām un kontrolējošajām institūcijām (tātad Pašvaldību savienībai, Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai) 10. maijā tika nosūtīta vēstule, kurā bija izskaidrota likuma piemērošanas kārtība un noteikts, kā ir jāaprēķina jaunie tarifi iedzīvotājiem un kā tas ir jānovada līdz pašvaldībām un attiecīgi līdz katram iedzīvotājam, lai tie varētu korekti un precīzi maksāt. Domāju, ka šajā sakarā būtu vērts citēt šīs vēstules, kas ir nosūtīta Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai, pēdējo rindkopu: "Pareizi izstrādātie tarifu izcenojumi būtiski nepaaugstinās iedzīvotāju komunālos maksājumus. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, piemēram, siltumenerģijas tarifi par 1 gigakaloriju varētu paaugstināties ne vairāk par 4%. Kopējais pievienotās vērtības nodokļa apjoms, kas uzņēmumiem jāiemaksā valsts budžetā, nevar negatīvi ietekmēt pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli, un lūdzam informēt konkrētas pašvaldības par pievienotās vērtības nodokļa pareizu aprēķināšanu par iedzīvotājiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem."
Jāatzīst, ka "Latvijas gāze"
un "Latvenergo" ïoti korekti rīkojās,
un 17. maijā pašvaldībām tika paziņoti
jaunie izcenojumi jeb tarifi. Līdz tam tika piemērots
tarifs, kas bija 12,7 santīmi par gigakaloriju, turpretim
jaunie, bez pievienotās vērtības priekšnodokļa
summām, bija 10,94 santīmi par gigakaloriju. Pašvaldībām
attiecīgi tas bija jāpārrēķina
uz vienu iedzīvotāju vai uz 1m2 - par apkuri, uz
vienu iedzīvotāju - par karsto ūdeni, tā,
kā tas līdz šim tika praktizēts. Un bija
nepieciešams attiecīgās pašvaldības
domes vai padomes lēmums, jo likuma par pašvaldībām
21. pantā ir sacīts: tikai dome (padome) var... 14.
punkta saturs... noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar
Ministru kabineta noteikumiem, maksu par... un ir uzskaitīti
visi komunālie pakalpojumi, to skaitā arī pašvaldību
piegādātās siltumenerģijas, ūdensvadu
un kanalizācijas lietošana un visi šie pārējie
komunālie pakalpojumi un maksājumi. Diemžēl
šī informācija, kas tika sniegta, nedeva vēlamos
rezultātus. Un tad sekoja nākamais solis - dažādas
institūcijas vēlreiz tika informētas par to,
kā korekti ir jāpiemēro šis nodoklis. Ir
skaidrots gan Rīgas pašvaldībai, gan atsevišķām
pilsētām, Dobeles pilsētai, Preiļu pilsētai,
sabiedriskajām organizācijām un tamlīdzīgi,
un tomēr tas nedeva vēlamo rezultātu. Tā,
piemēram, Rīgas Dome piemēroja iedzīvotājiem...
pārrēķinot tarifu uz vienu iedzīvotāju,
bez attiecīgā domes vai padomes lēmuma... veco
tarifu... vienam cilvēkam par silto ūdeni - tos pašus
2,49, un tā rezultātā iedzīvotājiem
bija jāmaksā arī vēl klāt šie
18%. Kaut gan pēc būtības, precīzi izrēķinot,
sadārdzinājums varētu būt tikai 6%. Ir
tiesa, ka varbūt arī Monopoldarbības uzraudzības
komitejai vajadzēja pasekot, kādā veidā
veidojās šie tarifi tieši dabīgā monopola
uzņēmumos, jo siltumenerģiju mums, kā
jūs zināt, ražo dabīgie monopolisti. Bet
tātad likuma piemērošanas un skaidrošanas
kārtība ir pietiekami korekta. Un sakarā ar
to, ka arī tas nedeva vēlamos rezultātus, vēl
jūlijā Finansu ministrija rīkoja papildu izskaidrošanas
sēdi, uz kuru atkal bija uzaicināti visu šo atbildīgo
ieinteresēto institūciju pārstāvji, to
skaitā arī Rīgas Domes pārstāvji,
Pašvaldību savienības, Vides un reģionālās
attīstības ministrijas pārstāvji. Tas,
cik plaši tā tika apmeklēta, - tas jau ir katras
šīs institūcijas atbildīgo amatpersonu jautājums.
Un, kad arī šis darbs neguva rezultātu, beidzot
valdība bija spiesta sagatavot un 29. augustā pieņemt
Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā
ar pievienotās vērtības nodokli ir apliekami
iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem
pakalpojumiem. Šajos noteikumos ir vēlreiz noteikts
un izskaidrots, kā šis likums ir jāpiemēro.
Faktiski tas ir unikāls gadījums: ir likums, kurš
nosaka piemērošanas kārtību, un Ministru
kabinetam ir vēlreiz jāskaidro likuma piemērošanas
kārtība. Un, ja vēlreiz jāatgādina,
ka, ja to nekorekti piemēro, Valsts ieņēmumu
dienestam ir tiesības piemērot soda sankcijas atbilstoši
likumiem par nodokļiem un nodevām, pievienotās
vērtības nodokli... Es zinu, ka pašlaik presē
ir sacelta liela ažiotāža par šiem jautājumiem.
Es saprotu, ka ir cietuši iedzīvotāji un ka
tiešām ir problēmas. Ļoti grūti būs
nodemonstrēt un atmaksāt atpakaļ šo pievienotās
vērtības nodokli, kas tika nelikumīgi iekasēts,
un atkal izmainīt uzskaites kārtību, ja Saeima
nobalsos šodien par grozījumiem likumā "Par
pievienotās vērtības nodokli" un atcels
aplikšanu ar šo nodokli. Bet es uzskatīju par savu
pienākumu informēt jūs par to, kas ir darīts,
arī par to, ka likums ir pietiekami korekti un loģiski
uzrakstīts. Jums pašiem būtu jāizvērtē
šā likuma grozīšanas vai negrozīšanas
nepieciešamība. Paldies.
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse
- Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.
Lūdzu!
I.Kreituse (DPS).
Cienījamie kolēģi! Es jūs
aicinu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā
iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par
pievienotās vērtības nodokli"",
un es jums paskaidrošu, kāpēc. Počas kundze
mums smalki izskaidroja, kāda ir izveidojusies situācija.
Es arī noklausījos pa radio Jaunsleiņa kunga
paziņojumu, un man nav pārliecības, ka rīt
pašvaldības veiks pārrēķinus un
Latvijas iedzīvotājiem atdos nelikumīgi iekasēto
naudu. Mēs zinām arī to, ka Saeimā neviens
likumprojekts pirmajā lasījumā neiegūst
galīgo spēku, ja tas nav steidzams un nav paziņots
tādā kārtā arī otrajā lasījumā.
Tātad darbs turpinās. Ir iespēja jebkurā
lasījumā likumprojektu izņemt no darba kārtības.
Un tas mums parādītu, vai valdība ar pašvaldībām
ir spējīga praktiski atrisināt to problēmu
kamolu, kāds ir izveidojies šodien, jo, es jums vēlreiz
gribu atkārtot, šobrīd nekas nav atrisināts.
Un vienkārši paļauties uz to... Man nav ticības,
ka pašvaldība ar valdību atradīs kopēju
valodu un rīt sāks labot visu to, kas ir nepareizi
izdarīts. (It īpaši - ņemot vērā,
ka pašvaldības jau, mums runājot par budžeta
labojumiem 1995. gadā, ir norādījušas, ka
tām naudas nav.) Tā ka šis jautājums par
naudas atdošanu iedzīvotājiem vēl ir ļoti
problemātisks. Un tāpēc es atkārtoju:
es aicinu balsot pirmajā lasījumā par šo
labojumu pieņemšanu, virzīt šo likumprojektu
tālāk uz komisiju un strādāt pie tā,
un, ja tiks atrisinātas visas tās problēmas,
par ko runāja Počas kundze, mums ir iespēja
to noraidīt gan otrajā, gan trešajā lasījumā.
Ja tās netiks atrisinātas, tad, loģiski, darbs
ir jāturpina un jābalso arī galīgajā
lasījumā par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
frakcija. Lūdzu!
I.Kalniņš (LNNK).
Augsti godātais priekšsēdētāj!
Godājamā Saeima! Tik tiešām informācija,
ko mums sniedza Aija Poča, ir derīga, vajadzīga,
mums visiem tas ir jāzina. Bet šo jautājumu mēs
varētu apspriest tikai tādā gadījumā,
ja mums darba kārtībā būtu šāds
punkts - par problēmām, kas radušās pēc
jaunā pievienotās vērtības nodokļa
spēkā stāšanās sakarā ar jaunā
tarifa par siltumenerģiju noteikšanu un pašvaldību
izdarītiem vai neizdarītiem pārrēķiniem,
vadoties no kalorijām un kvadrātmetriem. Bet, tā
kā mums šāda darba kārtības punkta
nav, mums ir jādebatē pavisam par citām lietām,
proti, par LNNK frakcijas iesniegumu par grozījumiem likumā
"Par pievienotās vērtības nodokli".
Un šeit ir runa par gluži konceptuālu lietu -
ir runa par to, lai izdarīto grozījumu dēļ
iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā šis
pievienotās vērtības nodoklis par komunālajiem
pakalpojumiem. Kādēļ tā ir konceptuāla
lieta? Tā iemesla dēļ, ka visi šie uzņēmumi,
kas ir tieši saistīti ar šo problēmu, ir
valsts uzņēmumi. Ja ir nepieciešamas subsīdijas,
ja šie uzņēmumi netiek galā, ja tiem nav
līdzekļu, lai segtu samaksas par kurināmo, tad
mēs varam painteresēties, kāda ir šo uzņēmumu
peļņa pašlaik un vai viņi tiešām
var tikt vai nevar tikt galā paši ar sevi. Šeit
ir runa par to, lai iedzīvotājiem kaut kādā
mērā tiktu atvieglota dzīve. Un ne par ko citu.
Šis tiešām ir konceptuāls jautājums,
un arī es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā un detalizēti apspriest. Mums varētu
tikt piedāvāti skaitļi par to, kādā
ekonomiskā situācijā šobrīd ir šie
uzņēmumi, kas ir saistīti ar siltumenerģijas
ražošanu un patērēšanu. Man, piemēram,
ļoti interesē, kāda ir ekonomiskā situācija
"Latvenergo" un arī attiecībā uz šīm
TEC un tā tālāk, un tad otrajā lasījumā
mēs varēsim noteikti nonākt pie kaut kādiem
secinājumiem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš
- Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Piekrītu, ka lielākā problēma, lielākā nelaime ir šā nodokļa nepareiza pielietošana. Bet tad ir jautājums - kur valdība bija tik ilgi un kāpēc tomēr šā likuma īstenošana, kas bija pieņemts jau laicīgi un stājās spēkā 1. maijā, tā aizkavējās, ka skāra tik plašu cilvēku loku un radīja tik lielus zaudējumus? Ja attiecībā uz daudz sīkākiem lēmumu projektiem valdība iejaucas (vairāk nekā 100 pašvaldību lēmumi ir atcelti un iejaukšanās ir notikusi dažos tādos pavisam nesaprotamos gadījumos ļoti operatīvi un strauji), kāpēc šī iejaukšanās nav notikusi tik būtiskā lietā, kad tiek skarts tik plašs cilvēku loks? Neapšaubāmi, apgrozījuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa izņemšana no šejienes radīs arī citas problēmas tieši lielajiem uzņēmumiem energoapgādē. Jo, piemēram, tātad pašizmaksā šis nodoklis attiecībā uz enerģijas nesējiem, vienalga, ieies, un tas veido lielu daļu, bet vēl būtiskāk ir tas, ka radīsies problēmas tad, ja šajos uzņēmumos uzņēmumos notiks investīcijas vai tiks iegādāti kādi dārgi pamatlīdzekļi, jo, neesot šā nodokļa maksātājiem, ja šis pakalpojums nav aplikts, tātad nebūs tiesību uz robežas nemaksāt apgrozījuma nodokli... kā arī, piemēram, jaunā iegādātā pamatlīdzekļa vērtību tikai proporcionāli tai daļai, kura tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, varēs iekļaut deklarācijā un varēs saņemt šo apmaksu.
Bet, runājot par vienu - par šiem komunālajiem maksājumiem, kas tagad varbūt ir akcentēts, šobrīd tomēr ir paslīdējuši garām arī citi jautājumi - tas, ka arī elektrībai notika tādā pašā veidā tarifu paaugstināšana, tas, ka arī telefona pakalpojumiem šie 18% tiek pielikti klāt. Šobrīd, pateicoties LNNK frakcijas iesniegumam, Demokrātiskās partijas un Valsts prezidenta iniciatīvai - it sevišķi pēc tam, kad to iesniedza Prezidents, - valdība attapās un sākās kaut kāda rīcība. Bet jautājums - ko dara Monopoldarbības uzraudzības komiteja un citas instances, kad par šiem jautājumiem, kas varbūt šobrīd nav izvirzīti Saeimā... jo ne jau katrs jautājums, kas ir jāatrisina valdībai, ir jāskata Saeimā. Bet diemžēl arī šie jautājumi... Tātad šā nodokļa piemērošana citos monopolgadījumos faktiski arī ir izvērtusies tādā pašā veidā. Un tāpēc varbūt būtiskākais jautājums ir tas, kāda ir šo tarifu aprēķināšanas metode, jo šobrīd visi šie piemēri parāda, ka šo tarifu noteikšana bieži vien ir ļoti voluntāra, nepamatota, neizriet no ekonomiski pamatotiem aprēķiniem, un tā, manuprāt, ir visbūtiskākā šīs problēmas sakne, ka ir jābūt precīzam šim tarifu veidošanas mehānismam, tam ir jābūt kontrolētam un pamatotam, un tad arī šādi "brīnumi" par nepareiza pievienotās vērtības nodokļa izmantošanu nevarētu tikt īstenoti.
Arī komisijā es atbalstīju šo
priekšlikumu, jo trīs priekšlikumi bija praktiski
pilnīgi analoģiski, un es atbalstīju arī
pirmo, to, kas tika iesniegts, par kuru balsoja, LNNK priekšlikumu,
un arī tieši šīs motivācijas dēļ.
Tātad, ja valdība spēs pierādīt,
ka ir spējīga vismaz kaut ko izdarīt (tas
tai praktiski nevienā jautājumā šobrīd
diemžēl nav izdevies), un izdosies sakārtot
šo jautājumu, aprēķināt zaudējumus,
reāli nodrošināt iedzīvotājiem kompensāciju,
tālākos lasījumos varētu lemt, ka šis
jautājums tiek risināts varbūt savādāk,
bet šobrīd šīs ticības man nav nemaz,
un es arī esmu spiests atbalstīt šo likuma labojumu
- par komunālo pakalpojumu neaplikšanu ar pievienotās
vērtības nodokli. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nevar vēl
balsot. Aija Poča tagad runās kā valsts ieņēmumu
valsts ministre. Varat runāt ilgi.
A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).
Ne, paldies, es runāšu ļoti īsi.
Varbūt es pietiekami korekti neizteicos savā pirmajā
uzstāšanās reizē, bet ne velti es citēju
likumu par pašvaldībām, kur bija noteikts, ka
jaunos tarifus var noteikt tikai dome vai padome ar savu lēmumu,
un tikai nelikumīgu lēmumu attiecīgā
institūcija, kas ir atbildīga par pašvaldībām,
var atcelt. Diemžēl, pēc pašreiz manā
rīcībā esošas informācijas, tikai
četru pilsētu pašvaldības ar lēmumu
ir noteikušas jaunos izcenojumus un tarifus saviem iedzīvotājiem,
un to viņi ir izdarījuši pietiekami korekti.
Žēl, ka šeit nav pašvaldību valsts
ministra Bunkša kunga, kurš ir devies uz tikšanos
ar pašvaldībām, bet mēs par šo jautājumu
pietiekami diskutējām. Faktiski jau nav ko atcelt,
nav ievērota šo tarifu pieņemšanas procedūra,
tas ir būtiskākais. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas.
Lūdzu referentu doties tribīnē un vēlreiz
mūs orientēt. Vai tad pārējie iesniedzēji
ir atteikušies no saviem likumprojektiem, vai komisijai ir
tādas tiesības tos nevirzīt uz Saeimu? Kā
jūs tur visu to nokārtojāt no tiesiskā
viedokļa?
O.Kehris (LC).
Godātais priekšsēdētāja
kungs! Mēs, Budžeta komisija, informējām
par to abus iesniedzējus. Pirmo dokumentu ir parakstījis
deputāts Kreituss, kurš ir arī Budžeta komisijas
loceklis, un tādēļ viņš tika informēts
mutiski, un mēs pieņēmām, ka... Viņš
arī piedalījās apspriešanā un pats
nebalsoja par savu priekšlikumu, atzīstot, ka pirmajam
lasījumam labāks ir LNNK frakcijas priekšlikums,
kas pēc būtības ir identisks, un arī
hronoloģiskā ziņā tas ir iesniegts agrāk.
Valsts prezidenta kungam mēs aizsūtījām
vēstuli un bijām lūguši piedalīties
komisijas sēdē Millera kungu, un mēs esam
saņēmuši Valsts prezidenta parakstītu
vēstuli, kurā arī viņš piekrīt,
ka tiktu strauji virzīts uz priekšu LNNK frakcijas deputātu
iesniegtais dokuments. Pirmais, es atvainojos, ir nevis Imants
Kalniņš, bet Aleksandrs Kiršteins, jo Kalniņš
par to ziņoja vienkārši komisijas sēdē.
Tātad uz priekšu tiek virzīts šis dokuments.
Līdz ar to mēs domājam, ka esam tiesīgi
iesniegt Saeimai šo vienu likumprojektu, jo pārējos
neuzturēja spēkā to iesniedzēji.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.
O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu
mēs lūgtu līdz 15.datumam, ja nav citu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Kura mēneša?
O.Kehris. Protams, šā mēneša,
- līdz 15.septembrim.
Sēdes vadītājs. Līdz 15.septembrim. Iebildumu nav. Pieņemts.
Likumprojekts "Grozījums likumā
"Par muitas nodokli (tarifiem)"", pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs
Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts,
lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai
tiek nodots deputātu Leiškalna, Ābiķa,
Čepāņa, Kreitusa un Kreituses iesniegtais
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas
nodokli (tarifiem)"", kurš paredz izmainīt
nodokļus kafijai. Un iesniedzēji to pamato tā,
ka tas nepieciešams, lai aizstāvētu vietējo
ražotāju un aizsargātu vietējo tirgu
no pārsātināšanas ar zemas kvalitātes
gataviem kafijas produktiem, kā arī lai palielinātu
valsts budžetu ar naudu, kuru iekasē uz Muitas tarifu
likuma pamata. Viņi iesniedz šo likumprojektu un
ierosina paaugstināt muitas tarifu kafijai, un jums izklāstītajā
dokumentā tas ir redzams precīzi skaitļos. Izskatot
šo likumprojektu komisijā, deputātu domas dalījās,
bet tomēr komisijas sēdē ar balsu vairākumu
šis likumprojekts tika atbalstīts izskatīšanai
pirmajā lasījumā. Tiesa, mūsu komisijas
lēmumā, kas arī jums ir izdalīts, un
iesniegumā Saeimas Prezidijam ir minēts, ka gadījumā,
ja likumprojekts tiek pieņemts pirmajā lasījumā,
komisija lūdz likumprojekta autorus iesniegt analīzi
par kafijas tirgu Latvijā līdz likumprojekta izskatīšanai
otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
Jau ir saņemti arī priekšlikumi no likumprojekta
iesniedzējiem, bet zināmu sašutumu komisijas
sēdē izraisīja tas, ka Muitas tarifu padome,
būtībā Finansu ministrija, balstījās
uz Muitas tarifu padomes argumentiem, taču tā nebija
spējīga iesniegt nekādu kafijas tirgus analīzi
mūsu valstī... ne jau nu gluži par kafijas audzētājiem,
jo, kā jūs paši saprotat, kafija Latvijā
audzēta netiek, bet par kafijas patēriņa
tirgu un arī par to, ko dod pašmāju kafijas
pārstrādātāji pašlaik, - vai viņi
ir 6 vai ir 60, vai ir vēl kāds mazāks procents.
Dažādi skaitļi tika minēti komisijas sēdē,
bet balstīties uz kādas mūsu institūcijas
nopietnu statistiku vai dokumentiem mēs nevarējām.
Toties es varu informēt, ka Muitas tarifu padome un Finansu
ministrija ir pret šo priekšlikumu pieņemšanu,
jo tas, pirmkārt, paaugstināšot kafijas cenu
mūsu valstī. Taču es atkārtoju, ka kaut
kādas analīzes diemžēl nebija, un tādā
gadījumā, ja šis likumprojekts tiktu pieņemts
pirmajā lasījumā, nenoliedzami uz otro lasījumu
mēs lūgsim tomēr un izskatīsim šīs
analīzes. Tādējādi šis likumprojekts
tiek nodots Saeimas izskatīšanai. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts.
Varbūt es palaidu garām... Vai jūs
nosaucāt termiņu priekšlikumu iesniegšanai?
O.Kehris. Mēs lūgtu iesniegt līdz
15. septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts priekšlikums.
Likumprojekts "Grozījumi likumā
"Par tiesu varu"". Otrais lasījums. Juridiskās
komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Lūdzu!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 957, kur tabulas veidā jums ir norādīts, kādi ir iesniegtie priekšlikumi pēc pirmā lasījuma un kādus priekšlikumus ierosina Juridiskā komisija.
Un vispirms Juridiskā komisija ierosina redakcionāli
precizēt pašu likuma grozījumu nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav.
A.Endziņš. Tālāk likumprojekta
5. pants, kurš pirmajā lasījumā tika akceptēts.
Ir ierosinājums - papildināt 5. pantu ar vārdiem
"lietas par strīdiem, kuri rodas slēdzot, izpildot,
grozot vai laužot līgumus, un lietas par citiem strīdiem,
ja puses šajā strīdā nav griezušās
šķīrējtiesā". Juridiskā
komisija, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam,
nāca pie secinājuma, ka šāds papildinājums
5. pantā ir lieks, jo runa ir par civillietām, un,
ja tiek izslēgts, kā tas tika izdarīts pirmajā
lasījumā, 8. pants, tad līdz ar to likt šeit
vēl kaut kādu papildinājumu nav vajadzības,
tāpēc Juridiskā komisija ierosina izslēgt
šo likumprojekta pirmā lasījuma 1. pantu, neizdarot
grozījumus šajā 5. pantā un līdz ar
to mainot arī paša likumprojekta pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums
par 36. pantu, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi,
bet tā ierosina izteikt šo 36. panta pirmo daļu
jaunā redakcijā, lai būtu uzskatāmāk.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Lūdzu, tālāk!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums
ir par 42. pantu - "Apgabaltiesas tiesu kolēģijas".
Arī šeit Juridiskā komisija ir akceptējusi
priekšlikumu par izslēgšanu - svītrot no
42. panta pirmās daļas vārdus "Saimniecisko
lietu tiesu kolēģija", bet vienlaicīgi
ierosina, akceptējot to, izteikt šo pirmo daļu
jaunā redakcijā, lai vieglāk būtu orientēties
likuma grozījumos.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. 43. pantā Juridiskā
komisija šos priekšlikumus 2. ailītē ir akceptējusi,
bet ierosina, akceptējot viņus no juridiskās
tehnikas viedokļa, labāk izteikt šā panta
pirmo daļu jaunā redakcijā, ietverot tur šos
priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Endziņš. Analoģiska situācija
ir arī ar 47. pantu, kur Juridiskā komisija šos
priekšlikumus gan akceptē, bet ierosina izteikt šo
47. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, ņemot
vērā šos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Endziņš. Un tālāk ir jau
priekšlikumi, kas izrietēja no Valsts prezidenta
iesniegtā likumprojekta. Ir runa par pārejas noteikumiem
likumā "Par tiesu varu". Juridiskā komisija
ierosina izslēgt šo punktu, jo pārejas noteikumi...
izslēgt šos pārejas noteikumus, jo likumā
"Par tiesu varu" vispār pārejas noteikumu
nav. Un šeit viņi ir lieki, tāpēc šo
punktu vajag izslēgt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā
komisija ierosina izteikt pārejas noteikumus jaunā
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Vai pret šo
redakciju ir iebildumi deputātiem? Nav iebildumu.
A.Endziņš. Un es gribētu informēt
varbūt šinī pašā sakarībā...
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Endziņš. ... cienījamo Saeimu,
ka mēs šos pārejas noteikumus esam mēģinājuši
sabalansēt ar tiem grozījumiem, kuri ir izdarīti
un sagatavoti Civilprocesa kodeksa trešajam lasījumam.
Darbu pie tā Juridiskā komisija ir pabeigusi un ir
nosūtījusi šos kodeksa grozījumus jau Saeimas
Prezidijam. Tā ka šeit mēs esam mēģinājuši
tos sabalansēt.
Sēdes vadītājs. Vai varam zvanīt?
A.Endziņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi
likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu
otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu!
Par - 45, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.
A.Endziņš. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus
par šo likumprojektu līdz 12. septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.
Nākošais ir 50. darba kārtības
punkts - likumprojekts "Korupcijas novēršanas
likums". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšsēdētājs
Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa"
deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija izdarīja vairāk nekā 20 grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā. Mēs esam saņēmuši vairākus vērtīgus priekšlikumus no Tautsaimnieku politiskās apvienības, kuri lielāko tiesu arī ir pieņemti.
Pirmo grozījumu atbildīgā komisija
pēc savas iniciatīvas izdarīja likumprojekta
1. pantā, izsakot šā panta 3. punktu šādā
redakcijā. Šis grozījums ir redakcionāls:
"Nepieļaut, ka valsts amatpersonas ņem kukuļus
un izmanto ieņemamo amatu savtīgos nolūkos".
Šajā pantā, godātie kolēgi, ir
runa par likuma mērķi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. Tālāk komisija
noraidīja Tautsaimnieku politiskās apvienības
frakcijas deputātu priekšlikumu - izteikt 2. panta pirmo
teikumu šādā redakcijā: "Korupcija
šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas pārkāpumi,
kas izpaužas kā...", un tālāk seko
atsevišķo korupcijas paveidu uzskaitījums. Komisija
šo priekšlikumu noraidīja, jo mēs uzskatām,
ka gadījumā, ja tiktu pieņemts Tautsaimnieku
politiskās apvienības priekšlikums, tad, piemēram,
Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā
vai vēl kādā citā likumā, kurā
ir runa par disciplinārsodiem, būtu teikts, ka valsts
amatpersona par korupciju tiek sodīta ar šādu
vai citādu sodu. Šādos gadījumos nevarētu
piemērot šīs soda normas, jo mūsu šodien
izskatāmais likums noteiktu, ka korupcija šā likuma
izpratnē attiecas tikai uz šā likuma reglamentācijas
sfēru. Tāpēc mēs noraidījām
šo Tautsaimnieku priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst? Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. Tālāk Tautsaimnieku
politiskā apvienība ierosina precizēt 2.
panta 1. punkta redakciju, jo kolēģi uzskatīja,
ka tā dublējas ar 3. panta pirmās daļas
saturu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo 3.
pantā ir runa par interešu konflikta stāvokli,
nevis par korupciju kopumā, par ko ir runa 2.pantā.
Tāpēc mēs arī noraidījām
šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
J.Lagzdiņš. Nākošais. Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikums ir par 5. pantu. Kolēģi bija ievērojuši, ka šeit ir neprecīzi dots valsts amatpersonu uzskaitījums. Komisija pieņēma priekšlikumu, precizēja valsts amatpersonu uzskaitījumu. Labajā pusē, godātie kolēģi, jūs redzat, kādi ir izdarīti grozījumi. Lasiet izceltos vārdus! Tātad mēs esam pateikuši, ka valsts amatpersonas ir Valsts prezidents, īpaši to esam uzsvēruši, ka tātad arī uz Valsts prezidentu attiecas šie likuma ierobežojumi un noteikumi. Arī viņa pienākums ir iesniegt likumā noteiktajos termiņos deklarācijas.
5. panta 3. punktā ir pateikts, ka šis likums attiecas uz Ministru prezidentu, lai gan netieši arī pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā tas bija skaidri redzams, bet, lai nebūtu pārpratumu, mēs esam precīzi pateikuši, ka likums attiecas uz Ministru prezidentu.
Tāpat ir jauns 5. punkts, kurā noteikts, ka šie likuma noteikumi attiecas arī uz Latvijas Bankas prezidentu un viņa vietnieku. Tātad arī viņiem ir pienākums sniegt deklarācijas un ievērot šā likuma noteiktos ierobežojumus.
Bez tam ir izdarīti grozījumi arī
5. panta 6., 12. un 13. punktā, jo komisija uzskata, ka
par valsts amatpersonām būtu jāuzskata ne vien
tie ierēdņi un valsts darbinieki, kuri pieņem
individuāla rakstura lēmumus, bet arī tās
amatpersonas, kuras rīkojas ar valsts vai pašvaldību
mantu vai finansu līdzekļiem, jo korupcija tieši
šajās jomās, respektīvi, rīkojoties
ar valsts vai pašvaldību mantu, izpaužas visbiežāk.
Tādēļ arī šāds precizējums
ir 5. pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
Tālāk!
J.Lagzdiņš. Tāpat komisija pieņēma
Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu
priekšlikumu - precizēt 6. panta pirmās daļas
3. punktu, jo kolēģi bija ļoti acīgi
ievērojuši, ka šī panta un arī citu
līdzīgu normu redakcijas ir mazliet neprecīzas,
un tāpēc atbildīgā komisija ņēma
vērā šo priekšlikumu, izsakot 6. panta 3.punkta
palīgteikumu šādā redakcijā: "...izņemot
ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās,
ja šī kapitāla daļa nepārsniedz 1%
no attiecīgās uzņēmējsabiedrības
kapitāla. Jēga šim priekšlikumam ir tāda,
ka šā likuma ierobežojumi nedarbojas tajos
gadījumos, ja valsts amatpersonai ir niecīgi ienākumi
vai pieder niecīga daļa no tās uzņēmējsabiedrības,
ar kuru ir kādas saimnieciskās vai finansiālās
attiecības attiecīgajai struktūrai vai amatpersonai,
uz kuru attiecas šis ierobežojums. Tādēļ
arī šāds atvieglojums ir ielikts, kurš tika
izteikts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
J.Lagzdiņš. Analogu grozījumu
5.pantā atbildīgā komisija izdarīja 7.pantā,
papildinot 7. pantu ar šādu tekstu: "...vai arī
rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu un finansu
līdzekļiem".
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu! Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā
komisija, ņemot vērā Juridiskā biroja
ieteikumu, papildināja 8.pantu ar otro daļu šādā
redakcijā. Es gribu vispirms informēt, ka 8.pantā
ir runa par ierobežojumiem, veicot uzraudzību, kontroli,
izziņu, izmeklēšanu vai sodot. Tātad
gadījumā, ja rodas interešu konflikts šā
likuma pirmajā daļa paredzētajos gadījumos
un ja valsts amatpersona vairs nevar veikt uzraudzību,
kontroli, izziņu, izmeklēšanu un sodīšanu,
tad tādā gadījumā saskaņā
ar komisijas piedāvāto 8.panta otro redakciju, minētajai
amatpersonai ir pienākums nodot attiecīgo funkciju
veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai likumā
noteiktajā kārtībā. Katrā konkrētajā
gadījumā šī funkciju nodošana ir citādāka.
Piemēram, prokuroriem un tiesnešiem ir viena kārtība,
savukārt valsts ierēdņiem būs noteikta
cita kārtība attiecīgajos normatīvajos
aktos. Tādēļ arī ir šāda vispārīga
rakstura norma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumi?
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
pēc savas iniciatīvas redakcionāli precizēja
11.panta nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā
- "Lîgumu slēgšanas ierobežojumi".
Iepriekšējā redakcija skanēja šādi
- "Aizliegums būt materiāli ieinteresētam
līgumos". Mēs esam izteikuši to latviskākā
un literāri precīzākā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tika iesniegti vēl vairāki priekšlikumi pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām. Tie ir iesniegti par likumprojekta 12.pantu. Dažus priekšlikumus iesniedza kolēģis Ojārs Kehris, kurus uz trešo lasījumu komisija izskatīs. Priekšlikumu iesniedza arī deputāts Andrejs Siliņš, ierosinot 12.panta otro un trešo teikumu saskaņot ar spēkā esošo Saeimas kārtības ruļļa redakciju. Komisija tomēr šo priekšlikumu nepieņēma, jo mēs uzskatām, ka pēc šī likuma pieņemšanas būs jāprecizē vesela rinda spēkā esošo likumu normu. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Mēs uzskatām, ka Saeimas
kārtības ruļļa noteikumi ir pārāk
"mîksti" un pieļauj dažādus izņēmumus
valsts amatpersonām. Tādēļ šo priekšlikumu
mēs nepieņēmām, bet es, godātie
kolēģi, gribu jūs informēt, ka uz
trešo lasījumu šā panta redakcija tiks precizēta,
lai nebūtu šeit pārpratumu un domstarpību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu,
tālāk! Es atvainojos! Deputāts Siliņš
vēlas runāt. Atklājam debates.
A.Siliņš (LC).
Paldies. Augsti godātais Prezidij! Augsti
godātie kolēģi! Šeit tiešām
būtība ir tāda, ka Kārtības rullī
ir noteikti citi noteikumi, tādēļ šī
saskaņošana, vismaz pašreiz, man likās ļoti
normāla. Neskatoties uz to, tagad no komisijas puses ir
ieteikts un ir lietots tāds termins kā mācību
spēka darbs, kurš nekur citur likumdošanā
pat nav definēts, kas ir mācību spēka
darbs. Tādēļ tiešām es gribu, lai
pašreiz nobalso manu priekšlikumu, bet, ja tas netiks
pieņemts, tad katrā ziņā šis pants
ir jāsakārto tā, lai būtu skaidrs, par
kādiem amatiem un par kādu darbu ir runa, jo zinātniskais
un mācību darbs ir cieši saistīts, viņus
nevar atdalīt. Mēs runājam par šā
darba integrāciju, un nebūtu vēlams šeit
kaut kā atdalīt mācību spēka darbu
no zinātniskā darba. Tādēļ šeit
šo likumprojektu vajadzētu vēl uzmanīgi
izskatīt, ja netiek pieņemts šis priekšlikums.
(Starpsauciens no zāles: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Deputāts Siliņš lūdz balsot par savu priekšlikumu.
Lūdzu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.
Lūdzu, zvaniet! Vai varam mēģināt otrreiz?
(Starpsauciens: "Vajag pārskaitīt.") Vajadzētu
būt tagad 53 vai 54. Balsosim. Balsojam. Lūdzu rezultātu!
57. Par - 23, pret - 4, aturas - 30. Nav pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Par 13.pantu ir iesniegts Tautsaimnieku politiskās apvienības
frakcijas deputātu priekšlikums, tiesa - nekonkrēts.
Viņi lūdz precizēt šā panta pirmās
daļas redakciju. Komisija ir ņēmusi vērā
šo priekšlikumu un ir precizējusi tos ierobežojumus,
kādi attiecas uz dāvanu un citu materiālo labumu
pieņemšanu. Tātad ir noteikts, ka, pildot amata
pienākumus, valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt
jebkādas dāvanas vai citus materiālos labumus,
izņemot šā panta trešajā daļā
paredzētos gadījumus. Šie gadījumi ir
tādi, ka valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus,
ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas
un dāvanas sakarā ar oficiālu notikumu - valsts
svētkiem vai nozīmīgu notikumu attiecīgās
institūcijas darbībā. Šīs dāvanas
ir valsts īpašums, un attiecīgajai valsts amatpersonai
ir pienākums tās nodot valstij. Ja dāvana ir
individuāli lietojams priekšmets un ja dāvanas
saņēmējs to ir izpircis, tā var palikt
dāvanas saņēmēja lietošanā.
Savukārt dāvanu izmantošanas un izpirkšanas
noteikumus nosaka Ministru kabinets. Godātie kolēģi,
līdzīgas normas ir daudzu valstu likumos. Es aicinu
atbalstīt šo jauno pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Ņemot vērā Igaunijas Antikorupcijas likumu, kurš ir stājies spēkā pirms neilga laika, atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, kas reglamentē aizliegumu saņemt papildu atalgojumu. Tātad mēs ierosinām noteikt, ka valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amatpienākumus, ir jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt samaksu.
Savukārt otrā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amatpienākumus par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu, ir jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.
Un likuma trešajā daļā ir noteikts,
kas ir maksa šā likuma izpratnē. Lai reāli
šis pants darbotos, es aicinu pieņemt arī šo
14.pantu šajā jaunpiedāvātajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem
nav. Līdz ar to tas ir akceptēts.
J.Lagzdiņš. Ņemot vērā
Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu
priekšlikumu, analogi kā divos iepriekšējos
gadījumos atbildīgā komisija ir precizējusi
15.panta pirmās daļas tekstu, izsakot to šādā
redakcijā: ..."(izņemot ienākumus no kapitāla
uzņēmējsabiedrībās, ja šī
kapitāla daļa nepārsniedz 1% no attiecīgās
uzņēmējsabiedrības kapitāla)".
Motivāciju es jau iepriekš šeit izskaidroju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
J.Lagzdiņš. Tautsaimnieku politiskā
apvienība ierosina izslēgt no likumprojekta 18.pantu.
Tātad 18.pantā runāts par tiem papildnoteikumiem,
kuri attiecas uz Saeimas deputātiem. 18.pantā tāpat
kā vairākos citos likumos ir noteikts, ka Saeimas
deputāta pienākuma pildīšanu drīkst
savienot ar Ministru prezidenta, ministra, valsts ministra vai
parlamentārā sekretāra amata pildīšanu.
Godātie kolēģi, es negribu, lai šodien,
runājot par Antikorupcijas likumu, mēs izvērstu
šeit politiskas debates par to, vai ir lietderīgi vai
nav lietderīgi savienot šos amatus. Šis jautājums
ir vairāk vai mazāk konstitucionāls, un tas
tiešām ir varbūt gari debatējams un apspriežams.
Arī komisija diemžēl veltīja tam ilgu
laiku, un mēs nolēmām, ka šis priekšlikums
nebūtu atbalstāms, jo šis konceptuālais
jautājums būtu jāizlemj, debatējot par
citiem likumiem, pie tam tas varbūt ir jādara nākošajai
Saeimai, sastādot valdību un darbojoties tuvākajā
nākotnē.
Sēdes vadītājs. Deputāti
piekrīt. Lūdzu, tālāk!
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 18.panta otro daļu papildināt ar šādu redakciju, ka šā likuma 6.panta noteikumi, 6.pantā noteikto lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. Arī par šo priekšlikumu bija ļoti daudz debašu komisijā. Kāda ir priekšlikuma būtība? Tātad likumprojekta 6.pantā ir runa par to, ka noteiktos interešu konflikta gadījumos valsts amatpersonai - un Saeimas deputāts ir valsts amatpersona - saskaņā ar šā likuma noteikumiem nav tiesību pieņemt lēmumu un ka šīs funkcijas ir jānodod citām amatpersonām. Saskaņā ar šā likuma 5.panta noteikumiem, lēmums ir individuāla rakstura normatīvais akts, kas attiecas uz atsevišķām juridiskajām vai fiziskajām personām. Kādi ir tie gadījumi, kad Saeima pieņem šādus individuāla rakstura faktus?
Pirmkārt, tie ir balsojumi par amatpersonām.
Piemēram, par tiesnešu ievēlēšanu
vai par kādas citas valsts amatpersonas iecelšanu saskaņā
ar spēkā esošajiem likumiem. Un, ja nebūtu
šīs atsauces, godātie kolēģi, tad
iznāktu tā, ka, piemēram, gadījumos,
ja par tiesnesi tiktu izvirzīts kāda Saeimas deputāta
laulātais, attiecīgajam Saeimas deputātam būtu
jāatturas vai, pareizāk sakot, nebūtu jāpiedalās
balsošanā. Būtu aizliegts piedalīties balsošanā.
Tāpat būtu gadījumos, ja, piemēram,
Saeima pieņemtu likumu par nekustamā īpašuma
atsavināšanu valsts vajadzībām - šāds
likumprojekts ir iesniegts - un ja šis nekustamais īpašums
piederētu Saeimas deputāta, pieņemsim, dēlam,
tad attiecīgajam Saeimas deputātam balsojumā
par šo likumprojektu būtu aizliegts piedalīties.
Komisija ar 5:1 nobalsoja par šāda papildinājuma
ietveršanu likumā, tādējādi nekādā
veidā neierobežojot Saeimas deputātu tiesības
piedalīties šādos balsojumos.
Sēdes vadītājs. Deputāti
neiebilst, līdz ar to ...
J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie
kolēģi! Nākamais priekšlikums attiecas
uz 20.pantu. Atbildīgā komisija līdzīgi
kā daudzos iepriekšējos pantos ierosina papildināt
20.panta pirmajā un otrajā daļā pirms vārdiem
"finansu līdzekļus" "garantēts
kredīts" ar vārdiem "pašvaldības".
Tas ir redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija
ierosina papildināt 21.pantu ar otro daļu šādā
redakcijā: valsts un pašvaldības iestāžu
un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)
vadītājiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu
dienestam to valsts amatpersonu saraksts, kurām saskaņā
ar šā likuma 5.panta noteikumiem ir jāiesniedz
deklarācijas, kā arī 10 dienu laikā jāziņo
par notikušajiem grozījumiem šajos sarakstos. Lai
Valsts ieņēmumu dienests reāli varētu
izpildīt šīs funkcijas, komisija ierosina šādu
normu atbalstīt un ietvert likumprojekta 21.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums
attiecas uz likumprojekta 28.pantu. Tas ir ļoti svarīgs
pants, kurā ir runa par deklarāciju publisko pieejamību.
Piemēram, Igaunijas Antikorupcijas likumā, kurš
ir līdzīgs, pamatnorma ir tāda, ka informācija
par valsts amatpersonu interešu konfliktu deklarācijām
nav publiski pieejama, savukārt augstāko valsts amatpersonu
interešu konfliktu deklarācijas ir pieejamas, tās
ir publicējamas oficiālajā laikrakstā.
Komisija, izvērtējusi kaimiņvalstu pieredzi
un pirmajā lasījumā pieņemto redakciju,
atbalstīja konceptuāli pirmā lasījuma
nostādni, ka visas interešu konfliktu deklarācijas
ir publiski pieejamas, tomēr mēs ierosinājām
izdarīt vienu nelielu ierobežojumu (analoģiski
tam, kā tas ir Igaunijas likumā), proti, noteikt,
ka gadījumos, ja tiek publicēta informācija
par deklarācijas iesniedzēju vai "Latvijas
Vēstnesī" publicētas šīs augstāko
amatpersonu deklarācijas, tad ir aizliegts publicēt
deklarāciju iesniedzēju dzīvesvietu adreses.
Visa pārējā informācija - gan par ienākumiem,
gan par izdevumiem - ir publicējama. Turklāt komisija
ierosina noteikt, ka augstāko valsts amatpersonu (proti,
Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta,
ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru,
kā arī republikas pilsētu domju deputātu)
deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi
pēc to iesniegšanas, tiek publicētas laikrakstā
"Latvijas Vēstnesis". Šāda kārtība
ir daudzās valstīs. Piemēram, Amerikas Savienotajās
Valstīs ik gadus tiek izdota īpaša grāmata,
ar to jūs varat iepazīties Saeimas Kancelejā.
Tā ir ļoti bieza grāmata, kurā tiek publicēti
visu senatoru un kongresmeņu deklarāciju faksimili,
pašrocīgi aizpildītas šīs deklarācijas,
lai katrs žurnālists var pārbaudīt, vai
attiecīgais senators pats ar savu roku ir aizpildījis
šo deklarāciju. Mēs ejam to ceļu, ka tiek
"Latvijas Vēstnesī" publicētas šīs
deklarācijas.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. 29.pantā atbildīgā
komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu
- papildināt līdzšinējā 29.panta
3.punktu pēc vārda "ziņas" ar vārdiem
"ir pilnīgas un".
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Tie ir visi grozījumi, kas ir izdarīti pēc
otrā lasījuma. Es aicinu jūs pieņemt
otrajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Korupcijas novēršanas
likums" pieņemšanu otrajā lasījumā!
Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas
- 1. Pieņemts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi!
Es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 14.
septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Tālāk. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Larisai Ivolginai par īpašiem nopelniem Latvijas labā".
Pilsonības likuma izpildes komisija. Lūdzu!
J.Kokins (LZS).
Mūsu komisija šā gada 20. augustā izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Larisai Ivolginai. Šis priekšlikums ir saņemts no Ārlietu komisijas, pie kuras savukārt ir vērsusies Ārlietu ministrija ministra Birkava kunga personā. Komisijas ieteikums ir pozitīvs.
Atļaujiet sniegt dažas ziņas par
Larisu Ivolginu. Larisa Ivolgina ir Latvijas Republikas vēstniecības
Krievijas Federācijā otrā sekretāre. Viņa
ir dzimusi Liepājā 1963. gada 9. augustā. 1989.
gadā beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti,
iegūstot ekonomistes specialitāti, bet 1994. gada
23. maijā viņa ir absolvējusi Krievijas Federācijas
Ārējās tirdzniecības akadēmijas
Maskavas starptautiskā biznesa institūtu, iegūstot
starptautiskā biznesa ekonomista specialitāti. Tajā
pašā gadā Ivolgina ir stažējusies
Vestminsteras Universitātē Lielbritānijā,
papildinot savas angļu valodas zināšanas un studējot
Lielbritānijas banku sistēmu. Uz pastāvīgu
dzīvi Maskavā ir pārcēlusies ģimenes
apstākļu dēļ. Abi Ivolginas bērni
mācās Latvijas vēstniecības svētdienas
skolā. 1990. gada oktobrī Ivolgina sāka strādāt
toreizējā Latvijas Ministru padomes Pastāvīgajā
pārstāvniecībā Krievijas Federācijā.
1991. gada 6. februārī toreizējā Latvijas
Ministru padome apstiprināja Ivolginu par pastāvīgā
pārstāvja vietnieci. Šajā laikā viņa
strādāja Starpvalstu ekonomiskajā komitejā,
kur aizstāvēja Latvijas intereses 1991.gada augusta
un decembra dienās. Kopš 1992. gada 16. marta viņa
strādā Latvijas Republikas vēstniecībā
Krievijā un ieņem otrā sekretāra amatu.
Tātad galvenie nopelni mūsu valsts labā tiek
saskatīti viņas aktīvā darbībā,
darbojoties mūsu vēstniecībā Maskavā,
aizstāvot mūsu valsts intereses Krievijā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Larisu Ivolginu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 4. Larisa Ivolgina ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Lūdzu, tālāk!
J.Kokins. Tajā pašā sēdē komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Tatjanai Lomanei par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Viņas kandidatūru ir izvirzījuši deputāti Endziņš, Marjaša, Jurkāns, Ābiķis, Kide, Seiksts, Spuģis, Lagzdiņš, Kreituse un Lībane.
Īsa uzziņa par Tatjanas Lomanes kandidatūru. Tatjana Lomane 1965. gadā absolvēja Rīgas 10. vidusskolu un pēc tam iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā. 1970. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (specialitāte - elektroenerģijas ražošanas un sadales automatizācija) un tika nosūtīta uz Pļaviņu HES strādāt inženiera amatā. Ģimenes apstākļu dēļ 1975. gadā Lomane bija spiesta pārcelties uz Kišiņevu un strādāja Kišiņevas Tehniskajā universitātē par pasniedzēju. Esot Kišiņevā, viņa turpināja piedalīties Rīgas Politehniskā institūta Automatizēto elektrisko sistēmu katedras un Problēmu laboratorijas zinātniskajos pētījumos. 1981. gadā ieskaitīta Rīgas Politehniskā institūta Automatizēto elektrisko sistēmu katedras klātienes aspirantūrā. 1985. gadā aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. Problēmu laboratorijā, izstrādājot energoautomātikas mikroprocesoru iekārtas, par pamatu tika ņemti viņas izveidotie ciparu mērinstrumentu algoritmi. Šo iekārtu ekspluatācija Latvijas energosistēmai dod ievērojamu ekonomisku efektu.
No 1990. gada Tatjana Lomane strādā
Rīgas Tehniskās universitātes Automatizēto
elektrisko sistēmu katedrā. Šobrīd viņai
ir piešķirts inženierzinātņu doktores
zinātniskais grāds. Viņa ir vairāk nekā
42 zinātnisko un metodisko darbu autore, pieci no tiem publicēti
ārzemēs angļu valodā. Galvenie nopelni
valsts labā ir zinātniskā darbība mūsu
valsts labā, kadru sagatavošana Tehniskajā universitātē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Tatjanu Lomani uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 12. Tatjana Lomane ir uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Tālāk, lūdzu!
J.Kokins. Šā gada 29. augusta sēdē Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Georgijam Knelleram. Viņa kandidatūru ir izvirzījuši deputāti Lucāns, Zaščerinskis, Stašs, Folkmane un Jurkovskis. Komisijas lēmums ir pozitīvs.
Īsa infomācija par Georgija Knellera kunga personību.
Georgijs Knellers dzimis Astrahaņā
1942. gadā. Pēc Kaļiņingradas Zivsaimniecības
tehniskā institūta absolvēšanas nosūtīts
uz Latviju darbā savā specialitātē (saldēšanas
iekārtu inženieris mehāniķis) un darbu
uzsācis Liepājas saldētavas kompresoru ceha
priekšnieka amatā. No 1965.gada Knellers strādā
piena un gaļas rūpniecības sistēmā
(vispirms, kā jau minēju, Liepājas saldētavas
kompresoru ceha priekšnieka amatā, pēc tam -
par galveno inženieri), un 1972. gadā Knelleram
tiek uzticēts vadīt Liepājas gaļas kombināta
celtniecību. Pēc tam viņš kļuva par
šā gaļas kombināta ģenerāldirektoru.
1986. gadā Knelleru uzaicina strādāt Valsts
agrorūpniecības komitejā par Gaļas un piena
rūpniecības pārvaldes priekšnieku. Pēc
reorganizācijas nokļuva Lauksaimniecības ministrijā,
pēc tam, pēc Lauksaimniecības ministrijas
reorganizācijas, Knellers sāka strādāt
SIA "Lagap", kas ir saistīta ar piena un gaļas
produktu realizāciju. Pašreiz Knellers strādā
akciju sabiedrībā "Rîgas Miesnieks"
par valdes priekšsēdētāju, un viņa
galvenais uzdevums ir vadīt uzņēmuma rekonstrukciju,
lai varētu ražot nacionālo produkciju, kas
būtu spējīga konkurēt ārzemju
tirgos. Galvenie Georgija Knellera nopelni Latvijas valsts labā
ir gaļas pārstrādes rūpniecības attīstības
veicināšana.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Georgiju
Knelleru uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem
nopelniem Latvijas labā. Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 29, pret - 3, atturas - 17. Nav kvoruma. Zvanu, lūdzu!
Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu!
Par - 29, pret - 3, atturas - 22. Georgijs Knellers ir uzņemts
Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem
Latvijas labā.
J.Kokins. Pateicamies, kolēģi, par
uzmanību. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts
"Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". Trešais
lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas
ceļa" deputāts, - lūdzu!
O.Kehris (LC).
Godātie kolēģi! Likumprojekts
"Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" paredz
lielākas un precīzākas funkcijas Valsts kontrolei.
Attiecībā uz trešo lasījumu komisija
nav saņēmusi nekādus priekšlikumus un
lūdz akceptēt šo likumprojektu trešajā
lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroles revīzijas
reglamentu"... atvainojiet. Lūdzu, izslēdziet
balsošanas režīmu! Par procedūras pārkāpumiem.
Deputāt Lucān! Jā, jā, par procedūras
pārkāpumiem. Kā lietu tālāk virzīt
un tā tālāk. Lūdzu, jums vārds!
J.Lucāns (TPA).
Gribu vērst deputātu uzmanību
uz vienu, pēc manām domām, kļūdu.
Otrajā nodaļā 26. pantā ir minētas
šādas funkcijas - iepriekšējās revīzijas
mērķis ir nepieļaut nelikumības un zaudējumus
valsts saimniecībā, Valsts kontrole pārbauda
izmaksas dokumentus pirms izmaksas izdarīšanas - un
tā tālāk. Bet tanī pašā laikā
ievadteikumā ir šāds teksts: "Projekts vai
atļaujošais dokuments netiek vērtēti no
lietderības viedokļa." Pēc manām
domām, tie tiek vērtēti no lietderības
viedokļa. Un tālāk tekstā viss ir loģiski.
Zilbe "ne" būtu jāsvītro. (Starpsauciens
no zāles: "Tas ir redakcionāli.")
Sēdes vadītājs. Ziniet, es nedrīkstu
komentēt. Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šāda
veida priekšlikumi ir izskatīti pēc pirmā
lasījuma. Par to ir principiāli diskutēts komisijā.
Par to, manuprāt, ir noteikti diskutēts arī
šeit, sēdē, un pati Valsts kontrole uzskata,
ka viņa nevar vērtēt lietderību, vai
tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs - būvēt
māju vai pirkt paklāju. To nevērtē
Valsts kontrole. Bet kontrolēt to, vai nauda ir precīzi
izlietota, pērkot paklāju vai būvējot
māju, vai ir veikti attiecīgi konkursi un vai paklājs
nav nopirkts par divreiz dārgāku cenu, un vai mājai
ir izlietoti tie līdzekļi, kas ir paredzēti,
vai tie nav pārtērēti, - tieši tas ir
Valsts kontroles uzdevums. Tā ka šeit nu nekādas
kļūdas tiešām nav. Bet arī jāsaka,
ka šādi priekšlikumi nav bijuši, nav bijuši
iesniegti attiecībā uz trešo lasījumu. Nav
saņemts neviens priekšlikums, tāpēc mēs
lūdzam pieņemt šo likumprojektu trešajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, 3 - atturas. Likums ir pieņemts... 59 - par.
Pārtraukums līdz 15.30.
Sēdes vadītājs. Vai pārējie kolēģi gatavojas ārkārtas sēdei? Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 53 deputāti.
Turpinām sēdi. Likumprojekts "Reliģisko
organizāciju likums", trešais lasījums. Cilvēktiesību
komisijas vārdā - Antons Seiksts, "Latvijas ceļa"
deputāts. Lūdzu!
A.Seiksts (LC).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Darbs ir jāveic ar dokumentu nr. 990. Ir pilns likumprojekta teksts trešajam lasījumam, un klāt ir tabula ar deputātu ierosinātajiem papildinājumiem un priekšlikumiem.
Pirms sākam skatīt tabulu, es gribētu informēt klātesošos kolēģus par to, ka Cilvēktiesību komisija pēc otrā lasījuma aizsūtīja likumprojekta tekstu uz Eiropas padomi, un ir saņemts Eiropas padomes ekspertu atzinums. Ar gandarījumu varu ziņot, ka tas ir pozitīvs, nevienā punktā, nevienā pantā Eiropas padomes attieksme nav bijusi noraidoša. Dažos jautājumos ir pārdomas, ka varētu tā, varētu citādi, bet likumprojekts tā otrā lasījuma redakcijā ir atzīts par pieņemamu Eiropas... nu, varētu teikt... standartiem. Godātie kolēģi, ja jūs piekrītat un ja dokuments ir klāt, varam sākt darbu ar tabulu trešajam lasījumam. Apstāsimies tikai pie tiem pantiem, kur ir iesniegti priekšlikumi vai grozījumi.
Cilvēktiesību komisija 2. panta pirmajā
daļā ierosina aizstāt vārdus "paktus
un nolīgumus" ar vārdu "lîgumus".
Redakcionāls labojums, komisijā pieņemts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija pēc
Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma redakcionāli sakārtoja
šā panta otro daļu, pievēršot uzmanību
Eiropas padomes ekspertu ieteikumam, ka cilvēkiem nevar
liegt brīvi mainīt savu reliģisko pārliecību.
Mums pirmajā lasījumā tas bija, otrajā
lasījumā šīs, teiksim, klauzulas vairs nebija,
mēs to atjaunojām pēc Eiropas padomes ekspertu
ieteikuma, jo tas tiešām varētu būt pretrunā
ar cilvēktiesībām. Komisijā tas ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Seiksts. 3. pants. Ir precizēta redakcija
pirmajā, otrajā un trešajā daļā,
nemainot koncepciju, tā, kā tas bija nobalsots otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!
A.Seiksts. 4. pantā ir precizēta ceturtās
daļas redakcija. Ir runa par to, ka valsts institūcijas
nedrīkst ievākt oficiālas ziņas par cilvēku
reliģisko pārliecību vai piederību
pie reliģiskām konfesijām.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?
Tālāk!
A.Seiksts. 5. pantā ir precizēta otrās
daļas redakcija. Tikai redakcionāli.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Seiksts. Šis pants ir papildināts ar
jaunu ceturto daļu, kurā ir teikts, ka militārajā
valsts dienestā neiesauc ordinētus garīdzniekus.
Tāda prakse ir vairākumā valstu, un situācija
mūsu valstī, protams, ir tāda, ka komisija uzskata
par nepieņemamu, ka ordinētus garīdzniekus,
kuriem bieži vien ir pa piecām sešām draudzēm,
sauktu obligātajā valsts dienestā. Tas tiešām
arī būtu apziņas brīvības, lielas
sabiedrības daļas apziņas brīvības,
pārkāpums.
Sēdes vadītājs. 6. pants. Šeit
ir dažādi ierosinājumi, un deputāti ir
pieteikušies runāt debatēs. Par katru no priekšlikumiem
atsevišķi, lūdzu.
A.Seiksts. Izglītības un zinātnes
ministrijas ieteikums ir svītrot 6. panta otrās daļas
pēdējo teikumu un trešo daļu, jo ētika
nav obligāts mācību priekšmets. Priekšlikums
ir komisijā pieņemts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība.
Lūdzu!
A.Prēdele (KDS).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu no šīs tribīnes izteikt savas skumjas par to, ka šis 6. pants Reliģisko organizāciju likumā ir iznācis tāds, kā nu jūs viņu šobrīd redzat. Neraugoties uz to, ka daudzi tūkstoši kristīgo draudžu locekļu iestājās par starpkonfesionālu kristīgo mācību, neraugoties uz to, ka Pensionāru federācija kopumā iestājās par šādu starpkonfesionālu mācību, diemžēl ir pieņemts šis konfesionālās mācības variants. Tā kā man otrajā lasījumā nebija iespējams aizstāvēt savu domu un savu priekšlikumu par starpkonfesionālo mācību, es atļaušos šinī brīdī izteikt dažas pārdomas. Ja ne citādi, tad lai tās paliek vēsturei.
Manuprāt, šis pants ir atsevišķu konfesiju baznīcu, bet ne bērnu kristīgas, mēs varam lietot arī vārdu "çtiskas", izglītības labad. Skolās šobrīd ir ne tik daudz problēmas ar mācībām, ar tām daudzmaz tiek galā, šobrīd skolā ir problēmas ar audzināšanu. Likvidējot padomju audzināšanas sistēmu, nekāda jauna audzināšanas sistēma nav radīta. Tagad, kad mēs ar šo likumu esam likvidējuši starpkonfesionālo mācību, kurā, manuprāt, varētu iekļaut Bībeles kalna sprediķa mācību, kas ir jebkuras - arī citu reliģiju ētikas pamats, mēs esam zaudējuši iespēju audzināt mūsu bērnus un viņu dvēseles.
Es gribētu pieminēt to, ka, tā kā šis likums tagad ir iznācis tāds, kāds viņš ir, tad ļoti daudzveidīgas šeit ir tās konfesijas, kuras varēs nākt skolā un varēs mācīt. Varbūt deputāti to nezina, varbūt tur ir vainīga neinformētība, taču katra no šīm konfesijām ir bezgala dažāda, viņu mācības ir ļoti, ļoti dažādas, un es pilnīgi pieļauju tādu domu, ka skolā, ja pēc šī likuma arī notiks mācību organizēšana, vienā klasē varbūt, bet vienā skolā jau noteikti saskarsies gan septītās dienas adventisti, kuri māca, ka nekādā gadījumā sestdienā nedrīkst strādāt, sastapsies pareizticīgie, kuru doktrīna par svēto trīsvienību ir pavisam citāda nekā, teiksim, Rietumu baznīcas doktrīna, sastapsies katoļi, kuri mācīs par svētā kulta pielūgšanu, par dievmātes pielūgšanu, un sastapsies evaņģēliskā baznīca, kurai atkal ir pavisam citādi uzskati šajā ziņā... Un sastapsies arī dievturu konfesija, kas šeit arī ir pieskaitīta pie reliģijām. Es negribu neko sliktu sacīt par dievturu konfesiju no šīs tribīnes un šajā brīdī, jo beigu beigās katram ir tiesības ticēt tā, kā viņš grib un kam viņš grib, bet es gribu jums atgādināt, ka visām kristīgajām konfesijām dievturība pati par sevi ir smags grēks. Un, iedomājieties, ka vienā skolā un vienā klasē mācīsies bērni it kā vienu mācību, kur jau pilnīgi noteikti kristīgā mācība un dievturība būs ļoti nopietnā konfliktā. Un, ja patiešām šī mācība tā no sirds tiks mācīta, tad tā būs vēl viena iespēja skolā bērnu starpā radīt nesaskaņas, ienest skolā to sabiedrības savstarpējo neiecietību, kas jau tāpat ir diezgan liela mūsu sabiedrībā.
Vēl es gribu minēt šajā pašā 2. apakšpunktā minēto iespēju, ka arī ar pašvaldību atļauju skolā varēs ienākt ne tikai šīs nosauktās konfesijas, bet jebkura reliģiska mācība. Diemžēl mūsu pašvaldību vadība teoloģijā nav diez ko izglītota un tas haoss, ko ar vieglu roku mēs varēsim ieviest šinī gadījumā skolās... Pašvaldības vadītājs īsti nesapratīs, kas tā ir par mācību, kaut ko par dievu jau viņi māca, lai tikai nāk un stāsta bērniem...
Es domāja, ka, ja šajā likumā vairākkārt ir uzsvērta neiespējamība būt neiecietīgiem pret citādi domājošu, uzskats, ka nav pieļaujama diskriminācija pēc reliģiskām pazīmēm, tad diemžēl šis pants tieši šo lietu uzsver, bet galvenais - ievieš šo te nevienprātību tur, kur cilvēks ir visneaizsargātākais - skolās, starp bērniem.
Vēl es gribēju minēt to, ka šeit ir uzsvērta Izglītības ministrijas un Izglītības likuma iespējamā klātbūtne. Tas ir ļoti jauki, bet es esmu runājusi ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem un zinu, ka, teiksim, pēc šāda likuma kristīgā izglītība skolā netiks ieviesta, jo pirmām kārtām valsts nav spējīga maksāt algu septiņu konfesiju un varbūt vēl iespējamajiem kaut kādiem citu konfesiju skolotājiem. Tātad pirmām kārtām viss apstāsies pie naudas, un neapšaubāmi skolā ienāks bagātākās konfesijas... es negribu lietot vārdus "sektas", ienāks bagātākās denominācijas, kurām naudiņas netrūkst. Savukārt tie paši luterāņi nevarēs samaksāt savu skolotāju uzturēšanos skolā un mācības.
Es saprotu, ka šis pants lielā mērā ir iznācis tāds tāpēc, ka baznīcas un baznīcu vadības nespēj vienoties. Bet es domāju tā: vai tad tiešām mūsu situācijā, kad baznīca ir šķirta no valsts, mēs atļausim šīs baznīcas nesaskaņas pārnest uz skolu un lemsim nevis mēs, deputāti, kuri esam visi kā vecāki vai vismaz tādi, kas paši kādreiz skolā gājuši? Vai tad mēs tā vieglprātīgi atļausim, lūk, šīm baznīcu nesaskaņām ietekmēt mūsu bērnu nākotni un galvenais - bērnu audzināšanu?
Šis likums ir atstājis tādu pašu nenoteiktību un fakultatīvismu reliģiskajā izglītībā, kā tas ir bijis līdz šim. Patiesībā tāds 6. pants nemaz nebija vajadzīgs. Nekā obligāta tur nav, nekā noteikta šinī pantā nav, te ir viss iespējamības robežās. Pie tam šī iespējamība ir legalizēta, legalizēts tas, ka jebkurš, kuram ienāk prātā - un tā tas sanāk pēc šī likuma -, var nākt un mācīt mūsu bērnus un veidot viņu dvēseles tā, kā viņam tas ienāk prātā.
Tas pāris vārdos ir viss, ko es gribēju
sacīt. Es jau teicu, ka es to neuzskatu ne par kādu
labojumu vai priekšlikumu, es to drīzāk uzskatu
par lielām skumjām, jo, aprunājoties ar deputātiem,
izrādījās, ka nebija neviena, kurš iebilstu
pret starpkonfesionālu mācību, pret visām
skolām vienu kristīgu mācību, kurā
galvenais būtu kristīga ētika, kristīga
attieksme pret cilvēkiem. Kā tas ir iznācis,
ka, neraugoties uz to, ka visi deputāti domā par starpkonfesionālu
mācību, skolā ir ienākusi šī
te baznīcu savstarpējā konkurence, nevis kristīgā
mācība, bet baznīcu doktrīnas un dogmas
- to man šobrīd ir grūti pateikt. Bet tādas
nu reiz bija manas skumjas. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai vēl
vēlas deputāti runāt debatēs par 6.pantu?
Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Un vēl referents
var runāt.
A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es, protams, daudz kur pievienojos kolēģes Prēdeles teiktajam. Gribu tikai skaidrības labad atgādināt, ka Cilvēktiesību komisija jau pašā sākumā atbalstīja un izvirzīja šo starpkonfesionālo mācību priekšmetu, cerēdama, ka tie, kas veidos šo programmu, varēs vienoties. Jūs taču neviens nedomāsit, kolēģi, ka nesaprotošs cilvēks, ārpus baznīcas stāvošs cilvēks veidos šo programmu. To var veidot tikai baznīcu deleģēti cilvēki. Un tikai tad, ja kristīgās baznīcas var vienoties, šis priekšmets ir iespējams. Kamēr šīs vienošanās nav, priekšmets nav iespējams.
Es, Prēdeles kundze, negribu varbūt
piekrist tikai dažiem jūsu apgalvojumiem. Taisni
tādēļ ir vajadzīgs šis pants, lai
ar šo vai nākošo, vai aiznākošo mācību
gadu, kamēr būs gatavas kristīgās baznīcas,
nebūtu ticības mācības, jo Izglītības
ministrija noteiks viņu gatavību, bet man ir pilnīga
pārliecība, un es ceru, ka neviens kolēģis
neiebildīs pret to, ka līdz ar to tiks aizcirstas,
piedodiet par skaļiem vārdiem, durvis tiem, kas laužas
iekšā, kā jūs pareizi norādījāt,
ar bagātu maku. Es jau otrajā lasījumā
norādīju, ka Rīgā veselas skolas ir okupējuši
mūnieši. Tagad viņi nevarēs tur vairs
iet. "Mai Hari" un "New Age" nevarēs
iet skolā vairs. Kamēr mūsējie būs
gatavi, paies zināms laiks. Brīvvalsts laikā,
Prēdeles kundze, bija šī formula, kas arī
tagad ir, un viņa darbojās ļoti labi - nekad
un nekur nevienā vietā neviens nav pierādījis,
ka tur bērnu starpā celtos naids no tā, ka
ar vecāku piekrišanu Izglītības ministrijas
noteiktā kārtībā šis priekšmets
tiek mācīts, ka no tā celtos naids. Kaut kāds
solis ir jāsper! Es saprotu, ka tas nav vispilnīgākais,
bet, ja neko nedarīsim, tad saimniekos tie, kas mums ir
sveši. Tāpēc komisija palika pie šī
varianta. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka
jūs arī otrajā lasījumā varat iesniegt
rakstiski priekšlikumus uz trešo lasījumu, bet otrajā
lasījumā jūsu rakstiski iesniegtais tika izbalsots.
Tā nu tas notika. Tur neko nevar darīt. Bet, ja mēs
šoreiz nekā nedarīsim, tad nekā arī
neizdarīsim. Un saimniekos citi. Godātie kolēģi,
es netērēšu laiku, lai nocitētu Eiropas
padomes ekspertu atzinumu, bet viņi pret šo pantu neatrada
nekādus iebildumus. Es ļoti lūdzu atbalstīt
komisijas variantu 6.pantam. Bet nav jau arī nekas rakstiski
iesniegts, izņemot to, kas šeit ir. Un tas, kas šeit
ir, tas ir pieņemts. Es nezinu, kā ir ar balsošanu.
Sēdes vadītājs. Mēģināsim
lēni, prātīgi visu izlemt. Lūdzu zvanu!
Par procedūru? Lūdzu, deputāts Siliņš
- "Latvijas ceļš".
A.Siliņš (LC).
Paldies. Augsti godātais Prezidij! Godātie
kolēģi! Es šeit sapratu no referenta, ka šeit
nav par ko balsot, un tieši tādēļ par procedūru.
Es uzskatu, ka deputātes Folkmanes priekšlikums ir
jābalso, jo tā daļējs pieņēmums
ir ļoti minimāls, taču īstais priekšlikums
ir daudz radikālāks. Tātad lūdzu balsot
par šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāts
Siliņš lūdz balsot par katru priekšlikumu
atsevišķi. (No zāles deputāts A.Panteļējevs:
"Tur ir tikai Folkmanes priekšlikums jābalso...")
A.Seiksts. Priekšsēdētāj,
es atvainojos, ka iejaucos, taču par tiem, kas pieņemti,
kā es saprotu, nav jābalso. Ja es pareizi sapratu,
Siliņa kungs domā par Folkmanes kundzes priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Uzstājās deputāte Prēdele un korektā, bet noteiktā formā izteica savus nevis priekšlikumus, bet nepiekrišanu tam, kas šeit ir izveidojies 6.pantā. Tāpēc tas ir balsojams, balsojamas atsevišķi tā daļas, jo, piemēram, ir arī tā daļa, kura ir pieņemta, - Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas daļa. Tas ir pirmais priekšlikums. Katrs deputāts var lūgt to balsot, jo šis priekšlikums izmaina otro lasījumu, un līdz ar to tas ir balsojams. Pieņemšana komisijā taču neliecina par to, ka tas nav balsojams. Vai pret procedūru ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Pirmais ir Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums - svītrot otrās daļas pēdējo teikumu un trešo daļu, jo ētika nav obligātais mācību priekšmets. Lūdzu rezultātu! 34 - par, 5 - pret, 10 - atturas. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Balsojam vēlreiz! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 11. Pieņemts.
Tagad deputātes Folkmanes priekšlikums - svītrot otro, trešo un ceturto daļu, kā arī papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums." Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 16. Pieņemts.
Cilvēktiesību komisijas priekšlikums
līdz ar to nav balsojams. (Starpsauciens no zāles:
"Ir!") Kas tad ir, ja ir svītrota otrā,
trešā un ceturtā daļa? Izteikt ceturto daļu
šādā redakcijā: "Ja netiek ievēroti
likumi, izglītības ministrs likumā noteiktajā
kārtībā var pieprasīt attiecīgās
mācību iestādes vadītājam apturēt
ticības mācības pasniegšanu." Papildināt
ar jaunu trešo daļu... Tā jau nebūs trešā
daļa tad! Būs trešā daļa tomēr.
Cilvēktiesību komisija - izslēgšana.
Viss jau ir izslēgts, bet papildināt var. Papildināt
ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
"Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā
kārtībā ar skolēnu vecāku (adoptētāju)
vai aizbildņu rakstveida piekrišanu un ar rajona
vai pilsētas pašvaldības atļauju ticības
mācību var pasniegt arī citu reliģisko
organizāciju pārstāvji." Tagad, protams,
šis "citu" ... Es atvainojos! Vai šis balsojums
ir korekts tagad? Ko nozīmē "citu", ja
nav pārskaitījuma? Lūdzu!
A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es,
protams, izteikšu tagad lielā mērā komisijas
un arī savas domas. Mēs, manuprāt, neesam rīkojušies
sevišķi korekti un godprātīgi, viennozīmīgi
nobalsojot to, ko mēs tagad tikko nobalsojām, jo,
ja tas ir iespējams, ir jāatstāj šī
panta redakcija... Folkmanes kundzes nobalsotā ... jo
tad vismaz ir cerības. Es gribu, lai kolēģi
klausās un ir uzmanīgi, kas šeit var notikt.
Ja būs pārskaitījums, tad būs garantija,
ka nenāks citi iekšā. Mēs taču atsaucamies
uz Izglītības un zinātnes ministriju, ka neviens
nesāks nekāda priekšmeta mācīšanu,
kamēr Izglītības un zinātnes ministrija
to nebūs akceptējusi, kamēr tie, kuri ir šeit
uzskaitīti, nebūs gatavi šo darbu darīt.
Tad vismaz skolas būs brīvas no, piedodiet, aziātiskām
un amerikāniskām, un dažādām citām
sektām. Man liekas, godātais priekšsēdētāj
un godātie kolēģi, ka šī pretruna
nav tik liela, lai pie Folkmanes kundzes nobalsotā varianta
pieliktu klāt šo uzskaitījumu. Es vēlreiz
atkārtoju, godātie kolēģi, ka luterāņi,
katoļi, pareizticīgie, baptisti un vecticībnieki
un arī varbūt nākošie, kas tur vēl
ir minēti, - viņi nav vēl gatavi un nebūs
gatavi, bet ienāks skolās citi. Vai tiešām
mēs gribam, lai skolās saimniekotu tie, kuri mūsu
sabiedrībai ir sveši un nepieņemami? Es nesaskatu,
godātie kolēģi, te krasu pretrunu starp Izglītības
un zinātnes ministrijas virskompetenci un konfesiju uzskaitījumu.
Es ļoti lūdzu atstāt pantu ar Folkmanes kundzes
redakciju un atstāt konfesiju uzskaitījumu šajā
pantā.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Nu ir tas gadījums, ka viens balsojums šo pantu sagroza tādā veidā, ka tālākie priekšlikumi ir ļoti grūti balsojami. Un tas, ko tikko teica Seiksta kungs... protams, tāds pieņēmums varbūt ir ļoti labs, bet no procedūras viedokļa nevar no Folkmanes priekšlikuma vienu daļu atstāt, bet otru balsot.
Par procedūru. Lūdzu, Anta Rugāte!
A.Rugāte (KDS).
Paldies. Godāto priekšsēdētāj!
Cienījamie kolēģi un cienījamais referent!
Ja mēs esam iebalsojuši deputātes Folkmanes
priekšlikumu, tad mums vairs nav saistošs neviens cits
balsojums, jo šajā priekšlikumā ir pateikti
šie svītrojumi, daļa prasījumu un arī
tie papildinājumi, kurus mēs jau esam izdarījuši
šā panta attiecīgajās daļās.
Tādēļ mums vairs nav nekādu tiesību
pēc procedūras atgriezties vēl pie tā,
kas ir bijis pirms šī balsojuma, kurš ir apstiprinājis
kādu citu rezultātu. Mūs pilnībā
apmierina šis priekšlikums kaut vai tādēļ
vien, ka, iestrādājot Izglītības likumā
tās normas, kas attiecas uz reliģijas mācību
skolās, viss jautājums ir sakārtojams. Paldies.
Sēdes vadītājs. Arī par
procedūru. Ruta Marjaša!
R.Marjaša (LC).
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs
balsojām par Folkmanes priekšlikumu, mums rokās
nebija Izglītības likuma, un mēs nezinām
šodien, vai Izglītības likumā kaut kas par
to vispār ir teikts. Vot, tā! (Starpsaucieni no zāles:
"Nav, nav...")
Sēdes vadītājs. Lūk, tā!
Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.
P.Putniņš (LZS).
Godātais priekšsēdētāj!
Cienītā Saeima! Jaunais Izglītības likums
taču vēl nav pieņemts. Pie tā tiek
strādāts, un tur mēs varam ieprogrammēt
visu, ko vajag, izejot no šīs mūsu redakcijas.
Jaunā Izglītības likuma taču vēl
nav. Mēs ņemsim to vērā. Tā
ka to mēs izdarīsim.
Sēdes vadītājs. Godātie
deputāti! Ir jāpiekrīt, ja mēs ņemam
pēc būtības. Ir jāpiekrīt deputātei
Antai Rugātei, jo tiešām deputātes Folkmanes
priekšlikumā otrā, trešā un ceturtā
daļa ir svītrota. Un, ja tā ir svītrota,
tad ko mēs te tālāk varam lemt? Mums vienīgi
atliek tagad balsot par 6.pantu tādu, kāds nu tas
ir. Lūdzu zvanu! Būs balsojums par pantu kopumā.
Jāsaka, ka šajā pantā ir palikusi tikai
viena daļa. (Starpsauciens no zāles: "Divas...")
A.Seiksts. Divas, divas!
Sēdes vadītājs. Kur ir otrā?
A.Seiksts. Divas, divas...
Sēdes vadītājs. Kura otrā?
A.Seiksts. Tā, kas ir, un otra - Folkmanes.
Sēdes vadītājs. Jā, un
otrā daļa... Es nolasīšu to jums, godātie
deputāti! Tātad 6.pants - "Reliģiskās
organizācijas un izglītība". Pirmā
daļa: "Ikvienam ir tiesības apgūt ticības
mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem
reliģisko organizāciju mācību iestādēs.
Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu
valsts un pašvaldību izglītības iestādēs
nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums".
Balsosim par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par
- 31, pret - 12, atturas - 12. Panta redakcija ir pieņemta.
Lūdzu, tālāk!
A.Seiksts. 7.panta pirmajā daļā
ir deputāta Seiksta priekšlikums - aizstāt vārdu
"desmit" ar vārdiem "divdesmit pieci".
Ļoti īsi komentēšu, jo es lūgšu
balsot par šo priekšlikumu. Jaunpienācēji,
negribas atkal lietot vārdu "sektas," ïoti
viegli, pat ar uzpirkšanu, dabū šīs draudzes
no cilvēkiem, kuriem vispār nav ne par ko nekādas
izpratnes, un tad, lai vismaz kaut cik stabilizētu, tā
kā uz esošajām draudzēm tas neattiecas,
jo tās var eksistēt tādas, kādas ir,
bet jaunveidojamās no jaunpienācējām
reliģiskajām organizācijām, lai sabiedrībā
kaut cik stabilizētu šo lietu, lai tās nevarētu
izdarīt tā, kā man atklāti pateica viena
no jaunpienācējām reliģiskajām
organizācijām. Man to pateica, kad es pagātnē
vēl strādāju Tieslietu ministrijā. Viņi
teica: "Cik vajadzēs, tik arī būs! Mēs
desmit salasīsim katrā vietā." Tāpēc
es ļoti lūdzu nobalsot deputāta Seiksta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu.
Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 11.
Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Seiksts. Pieņemts Cilvēktiesību
komisijas labojums vai priekšlikums izteikt pirmās daļas
pirmo teikumu citā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem...
A.Seiksts. Tagad, protams, viņš automātiski
jālabo uz "25".
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem
nav iebildumu? Nav. Tālāk!
A.Seiksts. Tālāk ir Tautas saskaņas
partijas frakcijas priekšlikums - izslēgt pirmās
daļas pēdējo teikumu. Nolasīšu, lai
kolēģi uzmanīgi ieklausās: "Draudžu
vēlētās institūcijās, izņemot
to garīgo personālu, var ievēlēt tikai
Latvijas pilsoņus". Ļoti īsi komentēšu,
kāpēc komisija palika pie šī varianta.
Runa nav par garīgajiem vadītājiem, kas nozīmētu
iejaukšanos apziņas brīvības sfērā,
bet runa ir par vēlētām laicīgām
institūcijām, jo ir arī draudzes revīzijas
komisija un dažādi citi laicīgu jautājumu
kārtotāji. Prakse rāda, ka ļoti bieži
taisni tie cilvēki, kuri ar Latviju, ar Latvijas sabiedrību,
nav saistīti, noved lietu tik tālu, ka pat tiek izsaimniekotas
milzīgas bagātības. Man ir iebilduši, ka
izsaimniekot var arī pilsoņi, taču prakse
rāda, ka pilsoņiem ir pavisam cita atbildības
sajūta. Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas
variantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem? Nav iebildumu. Paldies.
A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija precizējusi
otrās daļas redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 8.pantā Cilvēktiesību
komisija papildina panta nosaukumu ar vārdiem "un garīgā
personāla mācību iestāžu".
Pieņemts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu.
A.Seiksts. Pēc Cilvēktiesību
komisijas ieteikuma precizēta pirmā, otrā un
ceturtā daļa. Tikai redakcionāli.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu. Pieņemts.
A.Seiksts. Ir deputāta Seiksta priekšlikums
ceturtajā daļā - vārdu "triju"
aizstāt ar vārdu "desmit". Kolēģiem
atgādināšu, par ko ir runa. Runa ir par to, ka
līdzšinējā praksē mēs jaunpienācējas
reliģiskās organizācijas nereģistrējām
trīs gadus, lai pārbaudītu to lojalitāti
pret valsti, pret sabiedrību un pret citām konfesijām.
Prakse parādīja, ka nereģistrēšana
nenovērš viņu darbību, bet viņas
tāpat darbojas, būdamas nereģistrētā
statusā. Juridiski korektāk pēc Juridiskā
biroja priekšlikuma un arī pēc Eiropas padomes
ekspertu priekšlikuma ir tās reģistrēt,
bet šo lojalitāti pārbaudīt līdzšinējā
variantā trīs gadu gaitā. Deputāts Seiksts
liek priekšā "trīs" aizstāt ar
vārdu "desmit". Kāpēc? Tāpēc,
ka līdzšinējā prakse rāda, ka trīs
gadus ļoti mierīgi var iesniegt skaistus statūtus,
deklarēt uzticību gan valstij, gan likumam, gan visām
citām reliģiskajām konfesijām un sabiedrībai.
Tātad trīs gadus var mierīgi nogaidīt
un tad izvērst bieži vien klaji antisabiedrisku darbību,
tāpēc, ņemot vērā vēl
to, ka Lietuvā šis termiņš ir 25 gadi, un
ņemot vērā to, ka Eiropas padomes eksperti
vispār šādu principu nenoraida, es ļoti lūdzu
atbalstīt deputāta Seiksta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
Lūdzu balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu
- aizstāt ceturtajā daļā vārdu "triju"
ar vārdu "desmit". Lūdzu rezultātu!
Par - 33, pret - 5, atturas - 8. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim
vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37,
pret - 7, atturas - 10. Pieņemts.
A.Seiksts. Nākamie ir divi Cilvēktiesību
komisijas priekšlikumi, kas ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Vai pret 8.pantu
ir iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!
A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj!
Godātie kolēģi! 9.pantā ir seši
Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi - pārsvarā
ir redakcionāli, un tie visi ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
vai deputātiem ir iebildumi pret šiem redakcionālajiem
labojumiem 9.pantā? Nav. Pieņemts pants. Tālāk,
lūdzu!
A.Seiksts. 10.pantā ir Cilvēktiesību
komisijas divi priekšlikumi, abi pieņemti. Otrais ir
arī pēc Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem. Pants pieņemts.
A.Seiksts. Arī 11.pantā atbildīgās komisijas divi priekšlikumi ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
iebildumu nav, līdz ar to pants ir pieņemts.
A.Seiksts. 12.pantā redakcionālais labojums
pēc Cilvēktiesību komisijas ieteikuma ir
pieņemts.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Seiksts. Tas pats - 13.pantā pēc
Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma ir aizstāts vārds
"tiesības" ar vārdu "statusu".
Pieņemts.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu.
A.Seiksts. 14.pantā Cilvēktiesību
komisijas redakcionālie priekšlikumi ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
godātie deputāti, vai pret 14.pantu, tā redakciju
ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Pants pieņemts.
A.Seiksts. 15.pantā ir pieci atbildīgās
komisijas priekšlikumi, kas ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Pieņemts.
A.Seiksts. 16.pantā ir Tautas saskaņas
partijas frakcijas priekšlikums - papildināt pirmo daļu
ar tekstu: "Tiesības rīkoties ar nekustamo mantu
ir vienīgi draudžu (reliģisko savienību,
klosteru) vēlētām institūcijām,
ja statūtos nav speciāli noteikta cita kārtība".
Ir pieņemts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Piekrīt
deputāti? Pieņemts. Lūdzu, tālāk!
A.Seiksts. Cilvēktiesību komisijas
redakcionālais priekšlikums šajā pantā
ir pieņemts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Seiksts. 17.pantā ir seši Cilvēktiesību
komisijas redakcionāli priekšlikumi. Visi pieņemti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu par
17.panta redakciju! Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu.
Pieņemts.
A.Seiksts. 18.pantā atbildīgā
komisija pēc Eiropas padomes ekspertu priekšlikuma
precizē ceturtās daļas 2. un 3.punktu. Pieņemts.
Un arī sestajā daļā ir aizstāts vārds
"anulē" ar vārdiem "septiņu
dienu laikā izslēdz organizāciju no reģistra".
Tie ir redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
A.Seiksts. 19.pantā atbildīgās
komisijas četri priekšlikumi ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Deputātiem
nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!
A.Seiksts. Pārejas noteikumos ir atbildīgās
komisijas divi priekšlikumi, kas ir pieņemti.
Sēdes vadītājs. Vai pret pārejas noteikumu redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Reliģisko organizāciju likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts "Par sociālo drošību".
Ludmila Kuprijanova - Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja,
Tautas saskaņas partijas deputāte.
L.Kuprijanova (TSP).
Cienījamie kolēģi! Dokuments
nr. 996. Likums "Par sociālo drošību".
Tātad uz trešo lasījumu praktiski ir izdarīti
komisijas labojumi, kas ietver sevī redakcionālus
labojumus, ko mēs veicām sakarā ar valodas
speciālistu un Juridiskā biroja ieteikumiem. Vienīgais
priekšlikums, kas bija ienācis no deputāta Glāzīša,
ir komisijā akceptēts. Tātad 1.pantā
ir precizēta pirmās daļas redakcija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu,
tālāk!
L.Kuprijanova. 3.panta otrā daļa. Deputāta
Glāzīša priekšlikums - izslēgt otro
daļu. Komisija šo priekšlikumu pieņēma,
attiecīgi mainot daļu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Pieņemts.
L.Kuprijanova. 8.pants ir izteikts jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 9.pantā ir precizēta
redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 11.pantā ir precizēta
redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 13.pants. Šeit ir jauns panta
nosaukums, kā arī iekļautas 14.panta precizētas
redakcijas normas.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 14.pants ir izslēgts, jo šīs
normas ir iekļautas 13.pantā.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
L.Kuprijanova. 15.pantā ir precizēts
pirmās daļas 2.punkts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
L.Kuprijanova. 17.pants ir izteikts jaunā
redakcijā, viņš ir tapis par 16.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 18.pants ir jaunā redakcijā,
viņš tapis par 17.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 19.pants ir izslēgts, attiecīgi
mainot citu pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Kuprijanova. 20.pants arī ir izslēgts,
mainot citu pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
L.Kuprijanova. Ir precizēts 21.pants, un
viņš top par 18.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
deputātiem.
L.Kuprijanova. Ir precizēta 22.panta redakcija.
Viņš ir tapis par 19.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 24.pants ir tapis par 21., precizējot
nosaukumu un redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. Ir precizēta 25.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 26.pantā arī ir redakcionāli
precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 27.pantā ir precizēts
nosaukums, bet pirmās daļas redakcija ir mainīta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. 28.pants izteikts jaunā redakcijā.
Viņš tapis par 25.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. Ir precizēta 29.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu.
L.Kuprijanova. Ir precizēta 30.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. Ir precizēta 31.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Tālāk,
lūdzu!
L.Kuprijanova. Precizēta 32.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. Precizēta 33.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Arī nav
iebildumu.
L.Kuprijanova. Ir precizēta 34.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. Precizēta 35.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. Precizēts 36.panta nosaukums
un redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Kuprijanova. Tas ir viss.
Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par sociālo drošību" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts "Diplomātiskā un
konsulārā dienesta likums". Ārlietu komisijas
priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
deputāts.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamie deputāti! Godājamais
Prezidij! Attiecībā uz otro lasījumu mēs
esam saņēmuši vairākus labojumus, un pirmais
no tiem attiecas uz virsrakstu. Ir Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšsēdētāja
biedra Viestura Paula Karnupa priekšlikums virsrakstu izteikt
šādā redakcijā: "Latvijas Republikas
likums "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"".
Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir
atstājusi nosaukumu "Diplomātiskā un konsulārā
dienesta likums".
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi
attiecībā uz deputāta Viestura Paula Karnupa
priekšlikumu? Ir iebildumi pašam Viesturam Paulam Karnupam.
Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi un referent! Šie priekšlikumi nav mani personīgie priekšlikumi, tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, un es to pavadvēstuli parakstīju. Tā ka visi priekšlikumi, kas ir saistīti ar manu vārdu, ir faktiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi.
Un par nosaukumu. Ļoti vienkārši
- mums ir likums par likumu. Es domāju, ka nekāda
cita argumentācija nav vajadzīga, tikai veselais saprāts.
Sēdes vadītājs. Debates par šo
pantu esam pabeiguši. Vai referents vēlas runāt?
A.Kiršteins. Nē, jo to lieto saīsinot.
"Diplomātiskā un konsulārā dienesta
likums" - tā tas saucas. Otrs vārds "likums"
jau parādās tikai pie nosaukuma, ka tas ir likums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto nosaukumu "Latvijas Republikas likums "Par diplomātisko un konsulāro dienestu"". Lūdzu visus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 14. Pieņemts.
Lūdzu, tālāk!
A.Kiršteins. 1.pants - "Likuma darbība".
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi
papildināt 1.panta pirmo daļu aiz vārdiem "ierēdņu
(ierēdņu kandidātu)" ar jaunu palīgteikumu:
"kâ arī personu, kuras ir ieceltas diplomātiskajā
un konsulārajā dienestā Satversmes 41.panta
kārtībā". Komisija neatbalstīja
arī šo priekšlikumu un ierosināja atstāt
tekstu iepriekšējā redakcijā. Tur nav
ko teikt.
Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls
Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
deputāts. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Kāpēc
komisija ierosināja šo priekšlikumu? Kā mēs
zinām, tiesības iecelt diplomātisko pārstāvi
ir dotas Valsts prezidentam Satversmes 41.panta kārtībā.
Likumprojekta 1.pantā ir runa tikai par ierēdņiem,
uz kuriem attiecas valsts civildienesta attiecības. Šeit
ir runa par tā saucamajiem karjeras diplomātiem. Tie
ir cilvēki, kas sāk kā zemākā ranga
ierēdņi un ar laiku kļūst par vēstniekiem
jebkādā rangā. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija gribēja, lai visiem, kas lasa un kam vajag pildīt
šo likumu, būtu skaidrs, ka persona, kas ir iecelta
par diplomātisko pārstāvi Satversmes 41.panta
kārtībā... ka šis likums viņu darbību
regulē, kaut gan viņiem nevajag būt civildienesta
ierēdņiem. Valsts prezidents var iecelt jebkuru
personu par vēstnieku. Viņam ir tādas tiesības,
un šai personai nevajag būt ierēdnim. Šis
priekšlikums ir vienkārši tādēļ,
lai būtu skaidrība, ka šis likums attiecas arī
uz personām, kas ir ieceltas ārpus Ārlietu ministrijas
struktūrām.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas.
Lūdzu, referent!
A.Kiršteins. Jā! Šinī gadījumā
tas galīgi nav vajadzīgs, jo tā ir vienkārši
likuma piesārņošana ar nevajadzīgiem papildinājumiem.
Vēstnieks ir politisks darbinieks. Vēstnieks nav
ierēdnis. Bet, ja cilvēks ir iecelts par vēstnieku
kādā valstī, tad ar viņu tiek slēgts
darba līgums, un šajā darba līgumā
saskaņā ar likumu jau tas viss tiek uzrādīts
- tas, kādas viņam ir tiesības un kādi
ir viņa pienākumi. Un tāpēc nav nekādas
vajadzības to divreiz rakstīt. To diplomātiskā
un konsulārā dienesta darbinieku darbu, kas ir ierēdņi,
regulē šis likums. Un to diplomātiskā un
konsulārā dienesta darbinieku darbu, kas nav ierēdņi,
regulē darba līgums, kas ar viņiem ir noslēgts.
Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas ieteikto
variantu.
Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par iesniegto priekšlikumu. Ārlietu komisijas viedoklis jums ir zināms, šeit tas ir formulēts - atstāt iepriekšējo redakciju. Bet mēs tagad balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu, tālāk!
A.Kiršteins. 3.pants: "Diplomātisko
un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem
ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā
aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās
pārstāvniecībās ārvalstīs
un kurām piešķirts diplomātiskais rangs
saskaņā ar šī likuma 9. un 12.pantu, un
kuras veic valsts augstāko amatpersonu (Valsts prezidenta,
Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja)
ārlietu padomnieku funkcijas." Ir Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot
vārdus "Saeimas priekšsēdētāja"
- Saeimas priekšsēdētāja ārlietu
padomnieka funkcijas. Redziet, dažādās valstīs
ir dažāda prakse. Ir Saeimas priekšsēdētāji,
kuriem ir šie padomnieki, bet dažās tā
nav. Viņi var būt. Komisija uzskatīja, ka,
lai katrreiz nebūtu šis likums jālabo... Piemēram
nākamajā Saeimā Saeimas priekšsēdim
varētu būt, ja viņš uzskata par vajadzīgu,
šis ārlietu padomnieks. Lai likums nebūtu jāmaina,
mēs nolēmām šo ierosinājumu neatbalstīt,
bet atstāt komisijas redakciju.
Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls
Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
deputāts. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Referents
minēja, ka katrā valstī ir sava prakse. Komisijas
domas bija tādas, ka Saeimas priekšsēdētājs
nav izpildvara. Saeimā strādā Ārlietu
komisija, kas var dot jebkādus padomus, kas ir vajadzīgi
Saeimas priekšsēdētājam, un pie Saeimas
aparāta pieder arī Ārlietu birojs. Un mēs
domājam, ka ierakstīt Saeimas priekšsēdētāju
ir lieki. Neskatoties uz esošā Saeimas priekšsēdētāja
pieticīgo attieksmi pret štatu paplašināšanu,
varbūt kāds cits Saeimas priekšsēdētājs
redzēs, kad viņš var tādu cilvēku
piesaistīt, un vienkārši principa pēc
piesaistīs. Mēs neredzam nekādu vajadzību
šādu jau iepriekš sagatavotu štata vietu ierakstīt
likumā, un tāpēc mēs aicinājām
svītrot vārdus "Saeimas priekšsēdētāja".
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.
J.Lagzdiņš (LC).
Godātie kolēģi deputāti!
Šis ir tas retais gadījums, kad es neatbalstu savas
komisijas priekšlikumu, jo faktiski šeit jau runa ir par
augstākajām valsts amatpersonām, un mēs
daudzos likumos esam devuši šīs formālās
tiesības šīm trijām augstākajām
valsts amatpersonām, un esam devuši tam aparātam,
kas tās apkalpo, atbilstošas, analoģiskas tiesības.
Tādēļ es šajā gadījumā
tomēr lūgtu neatbalstīt komisijas viedokli.
Bet tas ir mans personīgais uzskats. (No zāles deputāts
J.Lagzdiņš: "Atbalstīt Ārlietu komisijas
redakciju!")
Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši.
Vai referents vēlas vēl komentēt vai varam
balsot? Lūdzu!
A.Kiršteins. Šis pants, 3. pants, ir principiāls.
Daži to nav pamanījuši. Gribu teikt, ka mūsu
valsts Satversme drusciņ atšķiras no citu valstu
satversmēm tādā veidā, ka Valsts prezidenta
prombūtnes vai neparedzētu apstākļu dēļ
Valsts prezidenta amata pienākumus veic Saeimas priekšsēdētājs.
Ar to Latvijas Satversme atšķiras no dažu citu
valstu satversmēm. Ja Saeimas priekšsēdētājs
veic Valsts prezidenta funkcijas, viņam ir vajadzīgs
arī ārlietu padomnieks. Pieņemsim, ka kaut
kas notiek vai ir kaut kādi neparedzēti apstākļi,
tādā gadījumā mēs taču nesāksim
taisīt un pieņemt jaunu likumu. Un es domāju,
ka Lagzdiņa kungs pareizi pateica, ka vajadzētu
tomēr atbalstīt šo komisijas viedokli, jo Latvijas
Satversme traktē Saeimas priekšsēdētāja
pienākumus plašāk, nekā tas ir daudzās
citās valstīs. Līdz ar to es šoreiz lūgtu
nekādā gadījumā neatbalstīt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu,
jo tādā gadījumā mēs faktiski nonāktu
pretrunā paši ar savu Satversmi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu svītrot 3. panta pirmajā daļā vārdus "Saeimas priekšsēdētāja". Lūdzu rezultātus! Par - 4, pret - 37, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek Ārlietu komisijas ieteiktā redakcija.
Tālāk, lūdzu!
A.Kiršteins. Ir priekšlikums papildināt
3. panta trešās daļas pirmo teikumu ar palīgteikumu
šādā redakcijā: "izņemot personas,
kuras ir ieceltas diplomātiskajā un konsulārajā
dienestā Satversmes 41. panta kārtībā".
Un tālāk kā tekstā. Arī šo
priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam
debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās
neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šeit
tā argumentācija ir ļoti līdzīga
iepriekšējai, jo šeit ir saistība ar cilvēkiem,
ko Valsts prezidents ieceļ vēstnieka amatā,
un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis
ir tāds, ka tomēr vajag minēt šos cilvēkus,
jo viņiem ir īpašs statuss, un tāpēc
mēs ierosinājām šo papildinājumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu! Māris
Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības frakcija.
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr gribu lūgt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu sekojošu apstākļu dēļ. Mēs visi atbalstījām 1. panta papildinājumu, ka šīs personas, kuras ir ieceltas Satversmes 41. panta kārtībā, ir saistītas ar šo likumu un šis likums regulē viņu darbības. Tātad ir loģiski, ka gan tie, kuri ir iecelti Satversmes 41. panta kārtībā, gan visi pārējie diplomātiskā korpusa darbinieki tālāk pakļaujas šā likuma normām. Bet, ja šinī gadījumā mēs pieņemtu šīs komisijas ieteikto labojumu, tādā gadījumā būtu izņēmuma kārtība viena likuma ietvaros. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi attiecībā pret visu diplomātisko korpusu, kurā tātad automātiski iekļaujas arī Satversmes 41. panta kārtībā noteiktie cilvēki. Šajā gadījumā tas būtu pretrunā ar loģiku.
Tātad es ierosinu tomēr neatbalstīt
komisijas ieteikto labojumu.
Sēdeas vadītājs. Debates esam
pabeiguši. Lūdzu referentu!
A.Kiršteins. Jā, nu šeit jau ir pateikts,
ka Ministru kabinets var iecelt vēstniekus, kas ir ierēdņi,
bet var būt arī vēstnieki, kas nav ierēdņi.
Ja pieņem šo papildinājumu, tad faktiski jau
gandrīz ir jāraksta jauns likumprojekts, tas kaut
kādā ziņā pat zaudē jēgu
šinī situācijā. Tāpēc es aicinu
neatbalstīt šo papildinājumu un balsot par komisijas
ieteikto variantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, jūs savā balsojumā paši izvēlieties, par kuru no variantiem jūs balsosiet, bet mēs tagad balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu papildināt 3. panta trešās daļas pirmo teikumu ar palīgteikumu tādā redakcijā, kāda jums ir redzama. (Starpsauciens no zāles: "Neatbalstīt!") Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par -11, pret - 36, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Kiršteins. 7. pants. Ir priekšlikums papildināt
7. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā
redakcijā: "Ârlietu ministrs veido īpašu
Ārlietu ministrijas atestācijas komisiju (turpmāk
- Atestācijas komisija), kas sastāv no trim Ārlietu
ministrijas amatpersonām un pārstāvja no Valsts
civildienesta pārvaldes." Komisija tomēr atbalsta
to viedokli, ka attiecībā uz atašeja diplomātiskajam
rangam atbilstīgajām vakantajām diplomātiskā
un konsulārā dienesta amata vietām Ārlietu
ministrijas centrālajā aparātā tiek izsludināts
atklāts konkurss.
Sēdes vadītājs. Lūdzu! Viesturs
Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības frakcija.
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šeit nav
pretruna ar 7. panta pirmo daļu. 7. panta pirmā daļa
paliek tieši tāda, kā rakstīts. Es nezinu,
ko tur Ārlietu komisija apsprieda, acīmredzot viņi
vienkārši pieņēma, ka nekā nevajag
mainīt, un tāpēc šo priekšlikumu vispār
neizskatīja. Man ir tādas aizdomas. Šis priekšlikums
ir vienkārši tādēļ, lai sakārtotu
to, kas nav sakārtots panta tālākajā
tekstā. Panta otrajā daļā ir sacīts,
ka pretendentu sākotnējo atlasi veic saskaņā
ar Ārlietu ministrijas Atestācijas komisiju. It kā
tā komisija jau ir sastādīta un jau sāk
darboties. Tas papildu teikums vienkārši nosaka, ka
likums atļauj ārlietu ministram veidot īpašu
Ārlietu ministrijas atestācijas komisiju. Jo, pēc
Civildienesta likuma, atestācijas komisijas veido Valsts
civildienesta pārvalde - Šis papildinājums ir
vienkārši tādēļ, lai viss būtu
skaidrs, kurš ieceļ to Atestācijas komisiju, un
ir pateikts, ka komisijā ietilpst pārstāvis
no Valsts civildienesta pārvaldes. Tas ir tādēļ,
lai saīsinātu birokrātiskos ceļus, jo,
kā mēs redzam, tālāk ir teikts, ka Atestācijas
komisija apstiprina, aizsūta to priekšlikumu Valsts
civildienesta pārvaldei, kura savukārt apstiprina
to cilvēku par civildienesta ierēdni. Bet, ja Atestācijas
komisijā ir Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvis,
izpaliek tas birokrātiskais ceļš. Šeit ir vienkārši
racionāli sakārtota secība.
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse
- Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.
Lūdzu!
I.Kreituse (DPS).
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Karnupa kungs kā "civildienesta krusttēvs" visādā veidā mēģina aizstāvēt šo pārvaldi un aizstāvēt šo ideju. Bet nedrīkst likumā rakstīt iekšā pagaidu institūcijas, jo mēs esam vienmēr aizstāvējuši ideju, ka šāda Civildienesta pārvalde vispār nav vajadzīga. Vai jums ir pārliecība, ka jaunā Saeima par to vēl nobalsos un tā eksistēs? Nedrīkst rakstīt iekšā likumā šādus piesārņojumus.
Un otra lieta. Man liekas, ka Civildienesta pārvalde
ir pieļāvusi tik daudz kļūdu savās
atestācijās, ka tās ierakstīšana pie
Ārlietu ministrijas darbinieku izvērtēšanas
ir vienkārši politiska kļūda.
Sēdes vadītājs. Vairs nevēlas
neviens deputāts piedalīties debatēs? Debates
beidzam. Lūdzu referentu!
A.Kiršteins. Es domāju, ka nav nekādu pretrunu ne viena, ne otra runātāja teiktajā. Es drusciņ paskaidrošu. Tātad 7. pantā "Pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā" 6. punktā ir teikts, ka ārlietu ministrs apstiprina Atestācijas komisijas nolikumu un pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi izdod instrukciju par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatu pretendentu eksaminācijas kārtību. Nav nekādu pretrunu arī ar Civildienesta likumu, jo Civildienesta likumā ir atruna, ka var būt speciāli likumi atsevišķos gadījumos. Attiecībā uz ārlietām Latvijas pirmskara laika pieredze bija ļoti līdzīga, bija tātad ārlietu ministra apstiprināta Atestācijas komisija. Un komisija uzskatīja, ka tieši ārlietas - tā ir zināma specifika, šis ir speciāls likums, kas ir atrunāts Civildienesta likumā, un visas šīs instrukcijas tik un tā tiek saskaņotas ar Valsts civildienesta pārvaldi. Tas arī ir paredzēts. Tā ka gan Civildienesta likums paredz šādu likumu pieņemšanu, gan arī šā likuma 7. panta 6. punktā mums ir ierakstīts, ka mēs to saskaņojam ar Civildienesta pārvaldi.
Tāpēc tas variants, ko iesniedz komisija,
faktiski to sašaurina. Kāpēc tikai trīs
cilvēki ir tur? Trīs Ārlietu ministrijas amatpersonas
un pārstāvis no Valsts civildienesta pārvaldes.
Tā ka šis jau ir tikai tāds, es domāju,
nevajadzīgs ierobežojums. Un, kā pareizi teica
Kreitusa kundze, mēs vēl nezinām, kā
būs, kā attīstīsies šī Civildienesta
pārvalde, bet es vēlreiz uzsveru - šeit nav
pretrunu ar Civildienesta likumu, kurš pieļauj speciālu
likumu. Un šis ir speciāls likums, tas nav ierindas
likums par ierindas ierēdņiem, jo mēs jau
paši arī zinām, ka diplomāti var būt
gan ierēdņi, gan iecelti pārstāvji.
Aicinu neatbalstīt šo papildinājumu un nobalsot
par komisijas ieteikto variantu.
Sēdes vadītājs. Deputāt Karnup, jūs lūdzāt balsot par katru priekšlikumu atsevišķi vai kopumā par pantu? (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Uzturu!") Uzturat spēkā... bet atsevišķu balsojumu vai kopā var balsot? (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Otro daļu, ja pirmo pieņem...") Labāk atsevišķi balsosim.
Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Ârlietu ministrs veido īpašu Ārlietu ministrijas..." - un tā tālāk kā tekstā. Balsojam! Rezultātu! Par - 13, pret - 30, atturas - 9. Nav pieņemts.
Par otru nebūtu jābalso, jo kā
sacīt...
A.Kiršteins. 18. pants...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos.
Tātad nav jābalso.
A.Kiršteins. 18. pants.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
18. pants - "Ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā
un veikt blakusdarbus". Ir priekšlikums izteikt 18. pantu
šādā redakcijā: "Ierobežojumu
piedalīties uzņēmējdarbībā,
kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls
likums." No vienas puses, varētu tam piekrist, bet,
ņemot vērā to, ka šis arī ir speciāls
likums, nebūtu par sliktu vēlreiz, postsociālistiskos
apstākļos, uzsvērt arī šajā
likumā šo pantu par ierobežojumiem piedalīties
uzņēmējdarbībā un veikt blakusdarbus.
Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Sākam
debates! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs,
"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šodien mēs otrajā lasījumā pieņēmām Antikorupcijas likumu, kurā ir pietiekami izsvērti un sabalansēti noteikti visa veida ierobežojumi, kas attiecas uz valsts amatpersonām. Ja diplomāts ir valsts amatpersona, proti, tāda persona, kam ir tiesības pieņemt lēmumu, tādā gadījumā uz viņu attiecas šie ierobežojumi. Ja diplomāts ir tāda valsts amatpersona, kura nepieņem lēmumu, nav nekādas jēgas attiecināt arī uz viņu šā likumprojekta 18.pantā paredzētos ierobežojumus, jo tie būs vienkārši netaisnīgi. Tādēļ, godātie kolēģi, es tomēr aicinu pieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju, nevis šeit izdomāt kaut kādu mazu "velosipēdiņu" un neprecīzi šīs lietas reglamentēt.
Tālāk. Godātie kolēģi,
gribu jūs informēt, ka šā gada 17.augustā
es iesniedzu Ārlietu komisijas priekšsēdētajam
oficiālus priekšlikumus par 3.pantu, 5.pantu un 18.pantu.
Tas bija nākamajā dienā pēc pirmā
lasījuma. Šie priekšlikumi nav izskatīti,
tas ir redzams no tabulas. Pēc būtības nav
izskatīti. Es nododu šo savu vēstuli Prezidijam
izlemšanai atbilstoši Kārtības rullī
paredzētajiem noteikumiem.
Sēdes vadītājs. Nē, vēl ir balsošanas jautājums. Te ir sarežģītāks jautājums.
Kusiņa kungs, mēs tagad varētu balsot par konkrētu priekšlikumu, bet par to, ka nav izskatīti deputātu iesniegtie priekšlikumi, - par to lemsim īpaši.
Tagad, lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 18.pantu šādā redakcijā: "Ierobežojumu piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls likums." Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 11, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Turpināt nākamajā sēdē.")
Lūdzu komisijas vadītāju komentēt
šo deputāta Jāņa Lagzdiņa paziņojumu,
ka komisija nav izskatījusi iesniegtos priekšlikumus
par konkrētiem pantiem un nav tos ievietojusi tabulā.
A.Kiršteins. Man ir jāatvainojas. Es
neko nevaru komentēt šajā sakarā, jo es...
Man tad ir jāprasa varbūt kādam citam, man
ir jāuzzina šie apstākļi. Priekšlikumi
ir saņemti, bet es tos neesmu pat redzējis. Tas
ir kaut kāds pārpratums.
Sēdes vadītājs. Tas ir otrais
lasījums. Un steidzams. Godātie deputāti! Laika
gan ir maz, pulkstenis ir 16.50. Mēs, protams, varētu
turpināt darbu un likumprojekta skatīšanu pa pantiem
un pirms balsojuma pēc būtības vēlreiz
šo lietu apspriest, jo, ja tas ir tā, tad likumprojekts
ir jānodod atpakaļ komisijai. Bet es izsaku savu
personīgo viedokli. Tas ir Saeimai jālemj.
A.Kiršteins. Man ir priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
Bet runājiet mikrofonā!
A.Kiršteins. Man ir priekšlikums - lai
mēs netērētu laiku, pabeigt izskatīt
tos labojumus, kas ir iesniegti to vairs nav daudz, un šie...
Gravas kundze grib papildināt. Varbūt tad nāciet
tribīnē! Piedošanu, Kreituses kundze!
I.Kreituse (DPS).
Jā, ja ir... Es tagad nezinu, kā iziet
no šīs situācijas, šie priekšlikumi ir
izskatīti. Vienkārši tajā lielajā
dokumentu jūklī ir pazudis viens dokuments. Šeit
ir arī šis 3.pants, ko iesniedza Lagzdiņa kungs...
par 18.pantu, svītrot to, jo to ietver otrs likums. Tas
komisijā ieguva atbalstu, un tas ir akceptēts.
Tātad es biju pārsteigta, ka Lagzdiņa kungs
runāja par to. Ir pazudusi visā dokumentu jūklī
viena tabula, un žēl, ka sēde beidzas un
nav iespējams to šobrīd pievienot.
Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustības
frakcijas deputāts. Par procedūru.
A.Krastiņš (LNNK).
Godājamie kolēģi! Es domāju,
ka mēs šo jautājumu bez garām diskusijām
varētu atrisināt procedūras kārtībā.
Situācija ir tāda, ka pašlaik ir pulksten 16.53
pēcpusdienā, 17.00 mums ir jābeidz sēde,
jo pēc tam sākas ārkārtas sēde.
Es domāju, ka mēs varētu pārtraukt šajā
brīdī debates par šo jautājumu un atsākt
tās nākamajā kārtējā plenārsēdē.
Ievērojamā pauzē tehniskās nianses noskaidros
pati komisija. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Bet
sēdi varēs pārtraukt bez 20 deputātu
iesnieguma sēdes vadītājs, kad būs 55
minūtes. Bet tagad vēl par procedūru grib runāt
Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Un Jānis
Lagzdiņš arī.
I.Birzniece (LC).
Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi
deputāti! Problēma rodas tāpēc, ka Ārlietu
komisija nav sekojusi mūsu precedentam, ka sarindo visus
priekšlikumus, kas ir pie 1.panta kopumā... visi priekšlikumi,
kas ir pie 3.panta... nekā papriekš izskata priekšlikumus,
kas ir iesniegti no vienas komisijas, tad sāk atkal no
jauna 1.pantu, Juridiskā biroja priekšlikumus, tad
iet uz Ārlietu komisijas priekšlikumiem. Ir pazaudēti
deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Es uzskatu, ka
mums būtu jābalso par to, lai šo likumprojektu
atdotu atpakaļ komisijai, lai sakārto tabulu tādā
veidā, kā Kārtības rullis to prasa,
- visus priekšlikumus pēc pantiem, jo citādāk
mēs nevarēsim kaut ko jēdzīgu nobalsot.
Sēdes vadītājs. Tā kā pulkstenis ir 16.53, lūdzu veikt reģistrāciju! Reģistrācija!
Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu
nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:
Mariss Andersons,
Igors Bukovskis,
Jānis Bunkšs,
Gaļina Fjodorova,
Irēna Folkmane,
Andris Grots,
Andris Gūtmanis,
Edvīns Inkēns... ir zālē...
Sēdes vadītājs. Edvīns
Inkēns ir zālē.
I.Daudišs.
Kārlis Jurkovskis,
Odisejs Kostanda,
Janīna Kušnere,
Aristids Lambergs,
Valdis Pavlovskis,
Aleksandrs Pētersons,
Jānis Ritenis,
Andris Rozentāls,
Indra Sāmīte,
Andris Saulītis,
Juris Sinka.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Kārtējo
sēdi, 6. un 7. septembra Saeimas sēdi, paziņoju
par slēgtu. Pulksten 17.30 Saeimas Prezidijs pēc
Ministru prezidenta prasības sasauc ārkārtas
sēdi. Darba kārtība jums ir iedota.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes reformu
Latvijas Republikas pilsētāsææ (2.lasījums)
(637. un 929.dok.)
Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 1.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar zemes komisijāmææ
(2.lasījums)
(551. un 928.dok.)
Ziņo - dep. A.Seile - 7.lpp.
Debates - dep. J.Bunkšs - 8.lpp.
- dep. A.Endziņš - 11.lpp.
- dep. J.Bunkšs - 12.lpp.
- dep. V.P.Karnups - 13.lpp. - 15.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar 1937.gada 22.decembra
Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās
kārtībuææ (1.lasījums) (Steidzams)
(900. un 900.-a dok.)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 16.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts
aizsardzībuææ (3.lasījums)
(327. un 940.dok.)
Ziņo - dep. A.Līgotnis - 17.lpp.
Likumprojekts æGrozījums likumā æPar muitas
nodokli (tarifiem)ææ (3.lasījums)
(307. un 951.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 18.lpp.
Likumprojekts æPar kooperatīvajām (kopdarbības)
biedrībām, sabiedrībām, apvienībām vai savienībāmæ
(1.lasījums)
(855. un 946.dok.)
Priekšlikums - dep. V.Novakšānovs
- 18.lpp.
Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 19.lpp.
Likumprojekts æLauksaimniecības likumsæ (1.lasījums)
(840., 947. un 947.-a
dok.)
Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 20.lpp.
Debates - dep. A.Seile - 22.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 24.lpp.
- zemkopības ministrs Ā.Ūdris -28.lpp.
- dep. J.Lucāns - 30.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs
I.Daudišs - 32.lpp.
Norvēģijas Karalistes Stortinga prezidentes
Grondāles kundzes uzruna -
33.lpp.
Debašu turpinājums jautājumā
æLikumprojekts æLauksaimniecības
likumsææ - dep. V.E.Bresis - 37.lpp.
- dep. A.Kiršteins - 41.lpp.
- dep. A.Rozentāls - 46.lpp.
- dep. G.Resnais - 50.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 54.lpp.
- zemkopības ministrs Ā.Ūdris-56.lpp.
- dep. A.Čepānis - 58.lpp.
- dep. P.Tabūns - 59.lpp.
- dep. M.Ā.Kalniņš - 59.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izlozēm un
azartspēlēmææ (2.lasījums)
(464. un 954.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 62.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar izložu un azartspēļu
nodevu un nodokliææ (2.lasījums)
(424. un 955.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 62.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu,
iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtībuææ
(2.lasījums)
(526. un 953.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 63.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs
I.Daudišs - 64.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar pievienotās
vērtības nodokliææ(1.lasījums)
(496. un 952.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 65.lpp.
Debates - dep. A.Poča - 67.lpp.
- dep. I.Kreituse - 71.lpp.
- dep. I.Kalniņš - 72.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 73.lpp.
- valsts ieņēmumu ministre A.Poča
- 74.lpp.
Likumprojekts æGrozījums likumā æPar muitas
nodokli (tarifiem)ææ (1.lasījums)
(655. un 956.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 76.lpp.
Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar tiesu varuææ
(2.lasījums)
(1308. un 957.dok.)
Ziņo - dep. A.Endziņš - 78.lpp.
Likumprojekts æKorupcijas novēršanas likumsæ
(2.lasījums)
(476. un 992.dok.)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 81.lpp.
Debates - dep. A.Siliņš - 85.lpp.
Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu Larisai
Ivolginai par īpašiem nopelniem Latvijas labāæ
(950.dok.)
Ziņo - dep. J.Kokins - 91.lpp.
Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu Tatjanai
Lomanei par īpašiem nopelniem Latvijas labāæ
(950.dok.)
Ziņo - dep. J.Kokins - 92.lpp.
Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu
Georgijam Knelleram par īpašiem nopelniem
Latvijas labāæ
(978.dok.)
Ziņo - dep. J.Kokins - 94.lpp.
Likumprojekts æPar Valsts kontroles revīzijas
reglamentuæ (3.lasījums)
(692. un 989.dok.)
Ziņo - dep. O.Kehris - 95.lpp.
Par procedūru - dep. J.Lucāns - 95.lpp.
Likumprojekts æReliģisko organizāciju likumsæ
(3.lasījums)
(256. un 990.dok.)
Ziņo - dep. A.Seiksts - 97.lpp.
Debates - dep. A.Prēdele - 99.lpp.
Par procedūru - dep. A.Siliņš - 103.lpp.
- dep. A.Rugāte - 106.lpp.
- dep. R.Marjaša - 106.lpp.
- dep. P.Putniņš - 107.lpp.
Likumprojekts æPar sociālo drošībuæ (3.lasījums)
(809., 809.-a un 996.dok.)
Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 113.lpp.
Likumprojekts æDiplomātiskā un konsulārā dienesta
likumsæ (2.lasījums) (Steidzams) (Pārtraukts)
(823., 877. un 1001.dok.)
Ziņo - dep. A.Kiršteins - 118.lpp.
Priekšlikums - dep. V.P.Karnups - 118.lpp.
Debates - dep. V.P.Karnups - 119.lpp.
- dep. V.P.Karnups (3.pants)- 121.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 122.lpp
- dep. V.P.Karnups - 123.lpp.
- dep. M.Budovskis - 124.lpp.
- dep. V.P.Karnups (7.pants)- 125.lpp.
- dep. I.Kreituse - 126.lpp.
Paziņojums - dep. J.Lagzdiņš - 128.lpp.
Paskaidrojums - dep. I.Kreituse - 130.lpp.
Par procedūru - dep. A.Krastiņš - 131.lpp.
- dep. I.Birzniece - 131.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs
I.Daudišs - 132.lpp.
Sēdi vada Latvijas
Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs
Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 49 deputāti. Piecdesmitais deputāts lēni ienāk zālē. Vai jūs piedalīsities sēdē? Piecdesmit deputātu zālē piedalās sēdē, līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi, kuru Saeimas Prezidijs sasauca pēc Ministru prezidenta prasības, paziņoju par atklātu. Darba kārtībā trīs jautājumi: likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežu likumā", likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aizsardzības spēkiem"" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"".
Lūdzu referenti! Sākam izskatīt
pirmo darba kārtības... Es atvainojos, Ministru prezidenta
kungs, vispirms mums būtu jāziņo komisijas
vārdā. Anita Stankēviča, Kristīgo
demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!
A.Stankēviča (KDS).
Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jau jūs esat informēti, jautājums, kurš šodien ir iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā, ir izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un komisija šo jautājumu ir noraidījusi, tātad šos grozījumus šajos trīs likumprojektos ir noraidījusi. Kāda bija argumentācija? Diskusija par to, ka robežapsardzei ir jāpāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā, notiek jau sen, tā ir pilnīgi loģiska prasība, tā ir arī visās mūsu kaimiņvalstīs, taču komisija bija ārkārtīgi izbrīnīta par veidu, kādā mums šo jautājumu pasniedza sēdē. Tā vietā, lai mēs saņemtu izstrādātu plānu, kā notiks šī pāreja, lai mēs saņemtu ekonomiskos aprēķinus, jo, nenoliedzami, arī naudiņa mums ir svarīga un svarīgi ir zināt, cik šī reorganizācija, šī pārstrukturēšana izmaksās, mēs saņēmām vienīgi iekšlietu ministra apgalvojumu, ka viss būs kārtībā, ka nekādu papildu izmaksu te nebūs, lai gan ministrijas aparāts ir jāpalielina par 10 cilvēkiem un ne vairāk.
Arguments par ārzemju praksi. Protams, man ir bijusi reta un laimīga izdevība piedalīties Somijas parlamenta Aizsardzības komisijas sēdē, kur mēs apspriedām arī šo jautājumu. Patiešām reāla sadarbība starp šīm divām robežapsardzības struktūrām ar kaimiņvalstīm var notikt tikai tad, ja robežapsardze mums nav armijas pakļautībā, bet ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā, taču šeit izskatās, ka te nu mēs vienkārši cits citu lāgā nesaprotam. Runa ir par to, ka, ja notiek reorganizācija, tad robežapsardzībai ir jāizveidojas par profesionālu un civilu dienestu, vienalga, vai tas ir departaments vai tas ir kāds korpuss, kas ir pakļauts Iekšlietu ministrijai. Mēs patlaban mēģinām apmānīt sevi un apmānīt visus kaimiņus, formāli nomainot šo pakļautību, bet faktiski nemainot neko. Un es neesmu dzirdējusi nevienu pārliecinošu argumentu par to, kas organizatoriski uzlabosies. Es esmu dzirdējusi tikai to, ka Iekšlietu ministrijai būs vieglāk strādāt. Tā kā nepastāv nekādas būtiskas pretrunas starp Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, tad es neredzu arī to, kas viņai traucē strādāt šodien.
Tāpat arī arguments par kopīgas datoru sistēmas izveidi. Tie ir tehniskas dabas jautājumi, kuri ir atrisināmi neatkarīgi no tā, kādā pakļautībā atrodas robežapsardze. Ko mēs konstatējām komisijā? Pirmkārt, ir nepieciešams šis finansiālais pamatojums, un tas nav nemaz tik vienkārši - ir jāmaina formas tērpi, ir jāmaina apliecības, ir jāmaina veidlapas un viss cits, kas jau nu tādā reizē ir jāmaina. Tā ka mums gribētos zināt vismaz šodien šeit, vai ir kaut kādi cipari, lai mēs zinātu, cik tas izmaksās šajā fantastiskajā krīzes situācijā, kad gan Aizsardzības ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai līdzekļi tiek faktiski "nogriezti". Kur ir finansējuma avots, no kādiem avotiem nāks šī nauda, par kuru tiks veikta šī reforma?
Iekšlietu ministrijai, cik mēs zinām, joprojām ir savi nepabeigtie darbiņi, ir iesākta reforma, kas vēl nav pabeigta, gadu atpakaļ mēs dzirdējām pārliecinošus solījumus par to, ka tiks reorganizēta cietumapsardzes sistēma, pārveidojot to par profesionālu dienestu. Viņa nav sākta. Ko tas šodien nozīmē? Tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas pakļautībā jau ir divi bruņoti formējumi, - tas ir Mobilais pulks un Sardzes pulks, kuram jau sen jāpārtop un jābalstās uz pilnīgi citiem principiem. Cietums nav jāsargā obligātā dienesta karavīriem, kuri pie tam tiek formēti un Iekšlietu ministrijai tiek atdoti pēc pārpalikuma principa. Es esmu bijusi gandrīz visos Latvijas cietumos un zinu, ka, izņemot Jelgavu, viņi dzīvo vienkārši cūcīgos un absolūti nenormālos sadzīves apstākļos.
Tagad ir runa par to, ka Robežsargu brigādē ir ap 3500 cilvēku, taču aptauja robežsargu vidū rāda, ka apmēram trešā daļa no viņiem principiāli nepāries Iekšlietu ministrijas... zem Iekšlietu ministrijas "jumta". Šobrīd mums apmēram 266 cilvēku trūkst uz robežas jau pašreizējā situācijā, un tagad notiks vēl kadru atplūde. Arī analīze, teiksim, par kadru pārvietošanu mums šobrīd nav pieejama. Vismaz komisija ir prasījusi šādus datus, taču nav saņēmusi. Ja visi šie 3500 bruņotie vīri pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas formējumi, iekšējais karaspēks, kurš ir tikai Krievijā, cik es zinu, divas līdz trīs reizes pārsniegs tos militāros formējumus, kas paliek Aizsardzības ministrijai. Kompleksi netiek risināts jautājums, ko tad tālāk darīs Aizsardzības ministrija. Vai viņa pārveidosies par departamentu, kurš uzrauga valsts dienesta pārvaldes un garantē mobilizāciju Iekšlietu ministrijas vajadzībām? Arī uz šo jautājumu atbilde nav saņemta.
Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja
alternatīvu variantu - pakāpenisku pāreju. Tas
nozīmē - veidot robežu policiju pamazām,
nodrošinot ar šo robežu policiju robežcaurlaides
punktus, pārējo robežu kontroli pagaidām
atstājot tā, kā ir, - Aizsardzības ministrijas
pakļautībā; tātad nekustinot to sistēmu,
kas jau ir izveidota un strādā. Iekšlietu ministrs
pret to bija kategoriski pret, viņš teica, ka viņam
vajag vai nu visu, vai neko. Tagad mēs esam, lūk,
šīs izvēles priekšā. Vai sāksim
šo darbu, rēķinoties ar nepabeigtajām,
bet jau iesāktajām reformām, solītajām,
bet neizdarītajām reformām, panākot vēl
lielāku haosu un ticot godavārdam, bez dokumentiem,
bez aprēķiniem, bez loģiska un saprotama
pamatojuma, vai uzticēsim šo pienākumu pildīt
6. Saeimai? Paldies jums.
Sēdes vadītājs. Uzsākam
debates. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālā
neatkarības kustība.
A.Žīgurs (LNNK).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi!
Šī lieta ir par daudz nopietna, lai mēs to
sasteigtu un mēģinātu šajā vakarā
šādu lietu pārrunāt. Saprotams, ka mūsu
iekšlietu ministrs, kurš šodienas avīzē
saka, ka ir 800 noziegumu vienā mēnesī un 100
ir atklāti... Tas nozīmē, ka viņš
nespēj pašreiz šo darbu veikt un uzņemties
vēl šādu svarīgu lietu klāt, un kamēr,
kā iepriekšējā runātāja teica,
nav sastādīts grafiks, kā tas notiks, es domāju,
ka tas būtu pārsteidzīgi. Tāpēc
es domāju, ka mēs nevarētu šovakar tādu
lietu pārrunāt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Māris Gailis
- Ministru prezidents. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles:
"Aizsardzības ministrs.")
M.Gailis (Ministru prezidents).
Cienījamie kolēģi! Es, izmantojot Saeimas dotās tiesības, sasaucu šo ārkārtas sēdi, lai atrisinātu vienu ļoti svarīgu jautājumu. Jūs zināt, ka Robežsargu brigādes pakļautības jautājums jau risinās diezgan ilgu laiku. Tas tika izvirzīts jau pagājušajā gadā, tika izdiskutēts Nacionālās drošības padomē un akceptēts pozitīvi. Gada sākumā tika sagatavoti trīs likumprojekti - grozījumi attiecīgajos likumos, lai šī pakļautība tiktu mainīta. Tomēr komisija uzskatīja, ka šie grozījumi nav jāizdara un jautājums, tā teikt, nogrima uz zināmu laiku, taču tagad, gatavojot budžeta projektu 1996. gadam, mums ir jādod sev atbilde, kas tad īsti notiks ar Robežsargu brigādi, jo neapšaubāmi, ka gada vidū izdarīt šādas izmaiņas ir ļoti neērti un sarežģīti; tas ir jāizdara vai nu ar 1.janvāri, vai jāatliek šādas pārmaiņas vēl uz vienu gadu. Ņemot vērā to, ka mēs pirms nedēļas esam ratificējuši Eiropas savienības līgumu, ņemot vērā to, ka mūsu mērķis ir Eiropas savienība, integrācija Eiropas struktūrās, valsts pārvaldes struktūras izmaiņa līdzīgi tai, kā tas ir Eiropas savienības valstīs, kā arī ņemot vērā to, ka robežsargi praktiski visās Eiropas savienības valstīs nav karaspēks, bet ir spēks, kas ir padots robežsargiem... Arī pārējās Baltijas valstīs, jūsu zināšanai, - gan Lietuvā, gan Igaunijā - šī pārmaiņa izsauca lielas diskusijas un bija diskusiju avots neapšaubāmi arī toreiz, agrāk, kad šis lēmums tika pieņemts. Igaunijā un Lietuvā robežsargi ir Iekšlietu ministrijas sastāvā; tā tas ir Somijā, tā tas ir Vācijā, tā tas ir daudzās citās valstīs.
Mēs, valdība, piedāvājam izdarīt nelielas izmaiņas šajos trijos likumos, lai mēs varētu gatavot 1996. gada budžetu, ņemot vērā arī šo izmaiņu. Protams, ka pāreja notiktu ar 1996. gada 1. janvāri. Neapšaubāmi, Iekšlietu ministrijai ir jādemilitarizējas, tas ir iekļauts, tas ir apstiprināts un aprunāts Iekšlietu ministrijas attīstības koncepcijā, jo mūsu nākotne katrā ziņā ir profesionāli robežsargi, bet to diemžēl nevar izdarīt vienā brīdī.
Neapšaubāmi, šāda Robežsargu brigādes iekļaušana Iekšlietu ministrijas sastāvā nāks par labu Latvijai. Es jau pieminēju kaimiņvalstis - Poliju, Vāciju, Somiju, kur robežsardze ir Iekšlietu ministrijas kompetencē. Ir apsolīta ievērojama palīdzība materiāli tehniskās apgādes jautājumos, apmācības jautājumos, ko attiecīgās valstis - Somija, Vācija un citas - varētu sniegt Iekšlietu ministrijai, bet ko tās nevar sniegt Aizsardzības ministrijai. Tas ir arī politiski svarīgs jautājums, jo ne jau velti lielākajā daļā valstu robežsargi nav armija. Arī PSRS nebija, arī Baltkrievijā, no kuras es pirms nepilnas stundas atgriezos, robežsargi nav armijas sastāvā, jo robežu konflikta gadījumos ir ļoti liela nozīme tam, kā pakļautībā robežsargi atrodas. Aizsardzības ministrijas kompetencē ir valsts aizsardzība bruņota konflikta gadījumos, un iedomājieties, kas notiek, ja uz robežas notiek bruņots konflikts un ja robežaizsardzības spēki, tātad aizsardzības spēki - armija iesaistās tā novēršanā. Taču ir pavisam cita lieta, ja tā ir robežu policija, un tad tas ir robežu konflikts, kuru var apstādināt un novērst jau starpvalstu sarunu ceļā.
Šī reforma postsociālisma zemēs, kā es teicu, ir notikusi daudzās valstīs, un parasti tā notiek divos posmos. Tā tam vajadzētu notikt arī šeit - Latvijā. Tātad pirmajā posmā robežsargus iekļauj Iekšlietu ministrijas sastāvā, nemainot to statusu. Otrajā posmā tos pārveido par profesionālu robežu policiju. Protams, ka militāra konflikta gadījumā robežu spēki pāriet bruņoto spēku pakļautībā tāpat kā policijas spēki. Protams, ka robežaizsardzības spēku virsnieku sagatavošana būtu jāturpina Nacionālajai aizsardzības akadēmijai.
Es uzskatu, ka mums šis lēmums ir jāpieņem, mēs to varam izdarīt. Tas neprasīs papildu līdzekļus. Drīzāk otrādi - tas varētu dot vēl ietaupījumu, jo, neapšaubāmi, Aizsardzības spēkiem nebūtu vajadzīgi tik lieli ministrijas štati un tik liels štābs, kā tas ir šobrīd. Tas neprasītu štata palielinājumu Iekšlietu ministrijai, kā te bija runa - varbūt 10 cilvēkus. Tātad ietaupījums būtu diezgan liels, lai gan, protams, mēs nevaram rēķināties ar lielu budžeta palielinājumu nākamajā gadā. Jāsaka, ka aptauja, kas ir veikta robežapsardzes spēkos, rāda, ka lielais vairākums ir gatavi pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Un, neapšaubāmi, no valdības puses tiek nodrošinātas sociālās garantijas. Tātad principā šo cilvēku sociālajā sfērā nekas nemainās. Un neapšaubāmi, kā jau šeit pareizi minēja Stankēvičas kundze, mums palielinās iespējas koordinēt kontrabandas apkarošanu, ja ir vienots kompjūtertīkls. Un, protams, pašreizējā Iekšlietu ministrijas vadītāja pieredze, kurš ir strādājis Iekšlietu ministrijā un, kurš ir strādājis par robežsargu vadītāju, ļaus labāk sagatavot šo pāreju. Un, dabīgi, darba koordinācija ar pilsonības un imigrācijas dienestu un ar imigrācijas policiju, nodrošinot likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu, uzlabos situāciju, un tas, protams, dod cerības uzlabot arī kriminogēno situāciju.
Lūdzu ņemt vērā šos
apsvērumus un akceptēt valdības ieteiktās
izmaiņas trijos likumos - par valsts aizsardzību,
"Par aizsardzības spēkiem", un Latvijas
Republikas valsts robežu likumā, lai mēs,
gatavojot 1996. gada budžetu, varētu jau rēķināt
budžetu savādākā veidā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš
- Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.
Pēc tam - Oskars Grīgs.
I.Kalniņš (LNNK).
Augsti godātais priekšsēdētāj!
Godājamā Saeima! Ir jāpiekrīt Stankēvičas
kundzei, ka šajā projektētajā reformā
ir daži butaforiski elementi. Vienu gadu pārspēlēs
tikai resorus, nākamajā gadā - kaut ko citu
un tā tālāk. Arguments par Eiropas valstu pieredzi
absolūti neiztur kritiku. Eiropas valstis dzīvo cita
citai kaimiņos pietiekoši dziļā integrētības
pakāpē, un šeit tik tiešām pilnīgi
pietiek ar inteliģentu robežu policiju, kur nekādi
potenciāli konflikti nedraud. Pastāvot tik "irdenai"
demokrātijai, kāda pašlaik ir Krievijā,
man liekas, ir pārāk agri domāt par šāda
tipa reformu uz Latvijas robežām. Latvijas austrumu
robeža, pirmkārt, ir robeža, kura mums šajā
brīdī ir jānodrošina taisni no militārā
aspekta. Aicinu pagaidām noraidīt šo reformas
projektu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs
- frakcija "Tçvzemei un brīvībai".
Lūdzu!
O.Grīgs (TB).
Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Varētu jau īsi un skaidri pateikt, ka tiešām šis likumprojekts vienkārši nav sagatavots. Ar to varētu pārtraukt šeit runas un atlikt šo jautājumu uz 6. Saeimu, bet es saskaitīju mūsu aizsardzības ministra "plus" vertikāles kreisajā pusē par labu šim likumprojektam, un tādu iznāk apmēram desmit. Nu tad sāksim no pirmās, ko šeit minēja aizsardzības ministrs.
Jaunais budžets. Sarežģīti būs sastādīt jauno budžetu, ja, teiksim, nav zināms, vai robežu apsardzība pāriet vai nepāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Es, piemēram, nesaredzu šeit kaut kādas pārāk lielas grūtības. Summa jau neizmainās, ja saskaita saskaitāmos, vai ne?
Otrais. Politisks jautājums. Visā pasaulē tā ir. Visā pasaulē tā esot. Bet vai visā pasaulē tādi bruņotie formējumi ir iekšlietu sistēmā, kādi tie ir pašlaik un kādi gatavojas būt? Var jau būt, ka būs tikai pistoles un steki, bet nebūs rokas ložmetēju un vēl smagāka apbruņojuma. Var jau būt, es tam piekrītu, bet pagaidām tas tā neizskatās.
Palīdzība no ārzemēm. Vai ir konkrēti kādas palīdzības piedāvājumi? No Zviedrijas varbūt? (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Ir konkrēti.") Ir konkrēti. Tad es gribētu redzēt, kādi tie ir un kādos apmēros.
Konflikta gadījumā pasaule varētu nesaprast, ka tie ir aizsardzības spēki. Es domāju, ka šeit konflikta gadījumā tas galīgi neko neizteiks, jo karos gan policija, gan civiliedzīvotāji, gan zemessardze, gan armija. Un vai pasaule spēs ietekmēt kaut kādu šādu konfliktu, - es gan šaubos par to. Tas nav pietiekošs arguments, manuprāt.
Sestais arguments ir tāds - ja tā pasaulē ir, tad jau acīmredzot mums arī ir tā jābūt.
Septītais. Dod ietaupījumu valsts kasē. Tur es varētu piekrist jums, cienījamais Ministru prezidenta kungs! Tik tiešām - tāda Aizsardzības ministrija acīmredzot nav vairs vajadzīga. Un varbūt apsardzei pie Brīvības pieminekļa derētu tikai kāda būdiņa, kur viens dežurējošais karavīrs savelk saviem karavīriem grafiku. Tik tiešām Aizsardzības ministrija tad vairs nav vajadzīga. Es nezinu, kā pakļautībā tad vispār mūsu aizsardzības spēki būtu. Tātad, ja "mînusojam" trīsarpus tūkstošus no Aizsardzības ministrijas nost robežapsardzībai, tad cik mums ir kopējais skaits? Tik tiešām, tad tas ir ietaupījums. Tā tas var būt. Tur es jums piekrītu, ministra kungs!
Aptauja robežapsardzības spēkos. Es gribētu redzēt uz galda šo aptauju. Varbūt arī citi deputāti gribētu redzēt, cik tad ir "par", cik "pret". Vai kāds ir redzējis? Es gribētu redzēt to. To mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā arī prasījām.
Vienots kompjūteru tīkls, datoru sistēma un pārējais, kas ar to saistīts. Tik tiešām! Kas traucē pašlaik to realizēt? Kas traucē sagādāt svarus uz robežas, lai būtu kārtība? Mēs zinām, ka uz robežas pietiekamas kārtības nav. Jā, tas ir tiesa! Kas traucē kompjūterus savest uz robežas un saslēgt tos vienotā sistēmā ar Aizsardzības ministriju un ar Iekšlietu ministriju? Es nedomāju, ka tas būtu pārāk sarežģīti. Ja mēs uztraucamies par kontrabandu vai par citām nebūšanām, kas notiek uz robežas, tad taču sen jau varēja elektroniskos svarus novietot katrā pārejas punktā. Un tas nemaz dārgi neizmaksātu - apmēram līdz 10 000 latu viens. Un nedēļas laikā tie atpelnītu sevi. Arī vienota pavadzīmju sistēma, kā tas bija pagājušajā gadā domāts zemnieku akcijas laikā un ārkārtas sēdēs.
Koordinācija ar pilsonības un imigrācijas
policiju. Tas varētu tā būt. Tam es varētu
piekrist, bet vai kriminogēnā situācija no
tā uzlabosies pierobežā - es apšaubu.
Es tomēr uzskatu, ka šis "gâjiens"
jeb priekšlikums izmainīt likumu "Par aizsardzības
spēkiem" tomēr ir ļoti nesagatavots. Un
šie manis minētie pukti, kas saņemti it kā
no Ministru prezidenta, es domāju, tomēr nav pietiekošs
arguments, lai mēs šodien ķertos pie šī
darba. Es tomēr ierosinu šo jautājumu vēl
nedaudz pagarināt un sagaidīt detalizētu,
sīku izklāstu ar aprēķiniem. Un tad
vēlreiz varētu tos plusus un mīnusus salikt
pa plauktiņiem. Vienkārši lai būtu pārliecinoši.
Man personīgi nav tādas pārliecības,
ka tas nestu kaut kādu konkrētu labumu. Un pie tam
vēl šī sasteigtība! Šī sasteigtība!
Es esmu pret to, un es neaicināšu šeit to izdarīt.
Ir vajadzīgs balsojums. Es arī neteikšu, nelikšu
pretējos svaru kausos šos mīnusus, bet es uzskatu,
ka tas ir sasteigti.
Sēdes vadītājs. Edvīns
Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!
E.Kide (TPA).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka koncepcijā par robežapsardzības spēku nodošanu Iekšlietu ministrijai ir ļoti daudz pozitīva, tāpēc uzskatu, ka šī koncepcija varētu arī būt, ja to pieņemtu šeit, parlamentā. Bet es nemaz negribu pašlaik kā Grīga kungs šeit diskustēt un spriest par plusiem un mīnusiem, jo par plusiem un mīnusiem ir jāspriež Aizsardzības un iekšlietu komisijā un tur šie plusi un mīnusi ir jāpasniedz mums kā kaut kāds slēdziens.
Absurda situācija ir tajā aspektā, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida šos priekšlikumus, (Starpsauciens no zāles: "Kâ nesagatavotus...") bet valdība rada tādu precedentu, ka, nesaskaņojot šo lēmumu ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, liek priekšā to Saeimai. Manuprāt, tas ir ļoti slikts precedents kā tāds, jo Iekšlietu un aizsardzības komisijā ir pārstāvētas visas frakcijas, tātad faktiski ir pārstāvēta Saeima. Un tur ir jānonāk pie kopsaucēja. Es domāju, ka gan Ādamsona kungs, gan arī attiecīgie valdības pārstāvji varētu komisijā argumentēt, pamatot visu to, kas pašlaik no tribīnes tika pamatots, un tad jau sagatavotā veidā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas atbalstu nākt klajā šeit, Saeimā.
Es vēlreiz uzsveru to, ka manā skatījumā un arī mūsu frakcijas skatījumā, koncepcija par šādu apvienošanos, kā saka, nav nemaz zemē metama un ir apskatāma, un ir diskutējama. Un to visu var izdarīt, bet pašreizējā situācijā, ja komisija to noraida, manuprāt, valdībai vajadzētu atrast kādu vienošanos ar komisiju un tad nākt otrreiz. Piekrītu Grīga kungam, ka tad šo lietu varētu izspriest, bet pašlaik šo lietu vajag atlikt. Taču, ja varam ātri izspriest, tad vajag izspriest, bet pēc tam gribētos dzirdēt komisijas pozitīvu lēmumu.
Man rada izbrīnu vēl tas, ka šis
jautājums tiek izvirzīts ārkārtas sēdē,
bet komisija savu lēmumu ir pieņēmusi jau
labi sen. Ārkārtas sēdē šis jautājums
tikai tagad tiek izskatīts, turpretī komisija varēja
otrreiz izskatīt šo jautājumu, izdarīt tajā
korekcijas un atrast vienošanos. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Deputāts
Milbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.
R.Milbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Nu tur jau ir tā lieta, ka 6.jūnijā komisijai
tika likts priekšā tieši tas pats, kas šodien
- 7.septembrī. Un nekas vairāk vai mazāk. Un
komisija nevarēja pieņemt lēmumu. Komisija
piekrita. Konceptuāli mēs piekrītam: jā,
robežu apsardzība no armijas ir jānodod iekšlietu
struktūrām - ir jāveido robežu policija.
Bet jautājums jau ir tāds: kā to izdarīt
mūsu finansiālajos apstākļos, ar mūsu
budžetu? Tātad galvenais jautājums - cik tas
viss maksātu? Vai mēs to vispār varam izdarīt?
Vai mēs, ieejot šajā veikalā, to mantiņu
varam nopirkt? Un izrādās, ka trīs mēnešu
laikā valdība nevar sagatavot šos aprēķinus.
Situācija ir bezgala vienkārša. Aizsardzības
un iekšlietu komisija gaidīja šos aprēķinus
un sagaidīja... ārkārtas sēdi. Kā
to visu var novērtēt dažas nedēļas
pirms vēlēšanām? Nu man tas nav saprotams.
Es domāju, ka arī deputātu vairākumam
tas nav saprotams. Šeit nav nekādu pamatojuma aprēķinu,
un tāpēc es domāju, ka šis jautājums
tik tiešām ir nesagatavots un ka tas ir noraidāms
arī šajā ārkārtas sēdē.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Iekšlietu
ministrs, Ādamsona kungs. Lūdzu!
J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribu atgriezties mazliet pie vēstures. Gandrīz gadu atpakaļ, pagājušā gada septembrī, es, būdams robežapsardzes komandieris, aizstāvēju valdības sēdē robežapsardzes attīstības koncepciju līdz 2000.gadam. Un jau tad valdībā tika pieņemts lēmums... Kides kungs, tur piedalījās arī jūsu partijas pārstāvji... par to, ka šā gada laikā robežapsardze ir jāiekļauj Iekšlietu ministrijas sastāvā. Valdība šo jautājumu izskatīja divas reizes... izskatīja divas reizes valdības sēdē un iesniedza parlamentam šā gada februārī nepieciešamos grozījumus attiecīgajos likumos. Tā ka šeit nevar runāt par kādu sasteigtību. Ar lielām grūtībām mums izdevās panākt, ka šis jautājums tika beidzot izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kura pēc labākajām tradīcijām, kādas mums vienā otrā iestādē ir pieņemtas, vispār nepieņēma nekādu lēmumu. Katrā ziņā es kaut kādu lēmumu esmu dzirdējis tikai no avīzēm. Un, arī atrodoties un piedaloties šīs komisijas sēdē, es nedzirdēju nekādu konkrētu lēmumu, kādu tad ir pieņēmusi šī cienītā komisija.
Nākošais. Arī robežapsardzes attīstības koncepcijā ir dots viss pamatojums tieši šai pārejai, cik tas viss izmaksās un cik līdzekļu ir nepieciešams, lai mēs varētu pilnībā noslēgt un kontrolēt mūsu robežas. Lūdzu! Jebkuram deputātam ir iespēja iepazīties ar šiem dokumentiem. Attiecīgi Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kad tika runāts par šiem aprēķiniem, tika pieņemts vienīgais lēmums, par kuru es arī ironiski pasmaidīju, - ka Aizsardzības ministrijai, konkrēti Aizsardzības spēku štābam, nedēļas laikā jāiesniedz nepieciešamie aprēķini šai komisijai. Toreiz es arī pateicu, ka pēc gada mēs varbūt tos saņemsim, tāpēc ka šis birokrātiskais aparāts nekādā gadījumā negrib zaudēt savas privilēģijas, tāpēc ka reorganizācijas rezultātā Aizsardzības ministrijas centrālais aparāts tiek samazināts vismaz par 75 - 100 cilvēkiem, bet kā jau šeit Stankēvičas kundze atzīmēja, maksimums, ar ko vajag palielināt Iekšlietu ministrijas štatus, ir līdz 10 cilvēkiem.
Es negribu atkārtot to, ko jau teica Ministru prezidents. Es absolūti tam visam piekrītu. Bet galu galā, ja mēs gribam sakārtot šo valsti, tad mums arī šeit... pareizāk sakot, mums ir jāpieņem attiecīgs lēmums. Un, pirmkārt, es negribu piekrist tam, ka šis jautājums ir sasteigts. Jau pusgadu šis jautājums ir nodots izskatīšanai parlamentam, taču nekāds lēmums, kā es jau teicu, līdz šim brīdim nav pieņemts. Un ar balsošanu tad jūs, lūdzu, arī izsakiet savu attieksmi - vai mēs gribam sakārtot šo valsti vai ne.
Nākošais. Nav runas par to, ka, ja šodien
parlaments nobalso par izmaiņām šajos trijos
likumos, jau no rītdienas robežapsardze pāriet
Iekšlietu ministrijas sastāvā. Pats par sevi šis
process ir pietiekoši sarežģīts, un vislabākajā
gadījumā mēs plānojam, ka šī
pāreja varētu notikt no nākošā gada
1.janvāra. Nepieciešams šo jautājumu atrisināt
tieši šodien viena iemesla dēļ - lai valdība
varētu sastādīt optimālu budžetu
nākošajam gadam. Un nekur jau nav teikts, ka tieši
"Latvijas ceļš" uzvarēs nākošajās
vēlēšanās vai ka uzvarēs šajās
vēlēšanās LNNK. Tomēr mums ir jābūt
pietiekoši pragmatiskiem un jāpieņem konkrēts
lēmums par pašu principu. Pēc tam jau jūs
kā deputāti varat pieprasīt no valdības,
lai mēs iesniedzam konkrētu grafiku par visu pārējo,
ko mēs plānojam. Ja ir nepieciešams, es esmu
gatavs aizstāvēt kā robežapsardzes koncepciju,
tā arī Iekšlietu ministrijas attīstības
koncepciju šeit, parlamentā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs
- otrreiz. Piecas minūtes. (Starpsauciens no zāles:
"Tikai lūdzu nesaraudini!") Pēc tam - Viesturs
Pauls Karnups.
O.Grīgs (TB).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais
iekšlietu ministr! Šeit skaidri un gaiši ir Aizsardzības
un iekšlietu komisijas 6.jūnija lēmums. Jūs
apgalvojat, ka nav. Un noraidīt. Cienījamais iekšlietu
ministra kungs! Ja jūs atsauktu atmiņā tāsdienas
komisijas sēdi, kad jūs pat atļāvāties
aiziet pāris desmit sekundes ātrāk, aizcirzdams
durvis... Es brīnos, ka šeit Līgotņa
kungs vēl nenāk un to nepasaka... Un jūs apsolījāt,
ka mums iesniegsit reorganizācijas plānu, lai mums
būtu skaidrība. Nu mēs taču to gaidījām
visu šo laiku, un tad šeit absolūti šādas
diskusijas varbūt nemaz nebūtu. Taču pēkšņi
nākt uz tribīni un teikt, ka ir... Man nav personīgi
iemesla jums neticēt, varbūt viss būs vislabākajā
kārtībā, bet taču kaut kādiem dokumentiem
un aprēķiniem, un tam, ko mēs šeit
minējām, ir jābūt. Jūs taču
solījāt, ka būs. Par ko tad ir runa? Vai
tad mēs esam pret robežapsardzības karaspēka
pakļautību Iekšlietu ministrijai? Varbūt
arī zemessardzei ir jābūt pakļautībā
Iekšlietu ministrijai? Arī tas vēl varētu
būt. Mēs taču tam neesam pretim. Es vēlreiz
iesaku: ja būtu uz galda visi dokumenti, tā ka deputāti
varētu spriest un izspriest... Mēs taču
esam politiķi, bet šī iepriekšējā
divu nedēļu Saeimas darba beigu nervozitāte...
Es neuzskatu, ka tā ir loģiska rīcība.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vai vēl
deputāti ir pieteikušies debatēs? Lūdzu
- deputāts Resnais, Latvijas Zemnieku savienība.
G.Resnais (LZS).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lai lemtu šo jautājumu, manuprāt, ir pārāk daudz neskaidrību pašā Nacionālo bruņoto spēku struktūrā, viņu izvietojumā, līdz ar to - viņu pakļautībā. Mums jau šodien ir reāls jēdziens: Iekšlietu ministrija - galvenokārt bruņota ministrija, policija. Mums ir jēdziens Aizsardzības ministrija, mūsu jaunie karavīri, mums ir jēdziens zemessardze, laikam viena no cerīgākajām, un to pakļautības ir dažādas. Un šajā sakarā jau tūlīt domas dalās - vai būtu labāk, ja visi bruņotie spēki jeb, kā mēs tos saucam oficiāli, Nacionālie bruņotie spēki būtu vienās rokās vai ja tie būtu sadalīti dažādās rokās. Šodien tie ir sadalīti dažādās rokās - un ne jau naivitātes vai kāda cita iemesla dēļ. Tā ir zināma neuzticība - viens otram neuzticas. Šī neuzticība ir reāla, jo arī politiskā situācija Latvijā nav stabila, demokrātiju kā tādu mēs mācāmies, mūsu politiskās partijas ir pietiekami jaunas un pilnveidojas, parlaments pārstāv daudzas partijas, nākamajā Saeimā cenšas tikt atkal ļoti daudzas partijas, kuras veido koalīcijas, un jebkura koalīcija nav stabilāka par vienu partiju, un mēs šodien skaidri zinām, ka mūsu vēlētāji, mūsu tauta, nevienam no politiskajiem spēkiem nedos tādu uzticību - vairāk par 50% balsu... kura varētu šo valdību sastādīt, kura būtu it kā stabila, kurai vienai varētu uzticēt šos bruņotos spēkus.
Ņemot vērā tos cilvēkus, kurus es pārstāvu - tā ir Latvijas neatkarības puse, politiski represētie - es saprotu šīs bailes, kādas ir tik nestabilai valdībai, kura var gāzties: ik pēc pus gada, pārskatot budžetu, tiek tūlīt pārskatīts viņu politiskais līderis - ministrs. Un šāds kolosāls, liels bruņotais veidojums kā Iekšlietu ministrija sāk viļņoties politiskajās konjunktūrās. Tas ir bīstami visā nopietnībā.
Šeit mēs varam debatēt ļoti daudz par to, vai mums ir vajadzīga Aizsardzības ministrija, vai mums ir vajadzīga armija. Nenoliedzami, ka pasaules praksē robežapsardzības karaspēks - individuāls, patstāvīgs... Tāda prakse bija arī pēc otrā pasaules kara valstīm, kurām bija aizliegts turēt armiju, to skaitā arī Japānā, bet tomēr robežapsardzības karaspēks bija, un tas tehnoloģiski modernizējās un tā tālāk. Robežapsardzības karaspēkam, nenoliedzami, ir jākļūst arvien profesionālākam. Vai tam ir jābūt Iekšlietu ministrijas pakļautībā? Ja mēs pieļaujam varbūtību par aizdomām, par zināmu neuzticību - un tautā šāda neuzticība būs, - kāpēc tāds monstrs ir vajadzīgs? Kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, mēs šodien zinām, ka ārzemes par mums runā galvenokārt kā par "Baltijas valstīm". Vai nebūtu izdevīgāk runāt par Baltijas bataljonu? Un šie bruņotie... robežapsardzības karaspēka saplūšana kopā... viedoklis... Un galu galā mēs šodien nenoliegsim, ka tie, kas mūs uztur, tie, kas vēlē valdību un Saeimu, mūsu tauta, tic, tik tiešām tic zemessardzei. Tad kāpēc mēs negribam tai dot lielākas pilnvaras? Kāpēc mēs negribam daļu šīs naudas novirzīt viņu profesionalitātes pacelšanai? Jo zemessardzei ļoti liels būs tieši sabiedriskais darbs un ļoti liela zināšana savos reģionos, un ļoti liela tautas uzticība. Un nav aizdomu, ka viņi varētu nomaldīties politiskajos aspektos.
Šīs skaidrības mums nav. Tātad - kā mums trūkst? Mums šodien nav nacionālās aizsardzības koncepcijas. Nav. Mēs nesen pieņēmām koncepciju par savu ārpolitiku, un mēs esam ļoti gandarīti, ka mēs šodien zinām virzienu, kurā Latvijas valdība, Saeima, valsts, virza tautu savā ārpolitikā.
Bet attiecībā uz saviem bruņotajiem spēkiem mēs šo virzienu nezinām. Šodien mums liek lemt jautājumu, kuru nav izlēmusi mūsu ievēlētā komisija. Vai mēs drīkstam tādā gadījumā šeit to darīt? Es domāju, ka ne. Un, manuprāt, ja mēs runājam par Latvijas kā valsts aizsardzības koncepciju, tā ir tēma, par kuru laikam nevajadzētu kaunēties mēģināt veikt aptauju tautā. Vai zemessardze vai armija, vai Baltijas bataljons, vai kā... Šodien tas tā nav. Un noteikums ir tikai tas, ka tā ir vieglāk dalīt budžetu. To budžetu ir vienmēr grūti dalīt, jo tas tāds plāns ir, un to sadalīs.
Es domāju, ka mēs vienkārši neesam gatavi šo jautājumu izskatīt. Primārais ir šī aizsardzības koncepcija, un, nosakot galu galā procentuāli, cik lieliem ir jābūt bruņotajiem spēkiem, kādiem tiem ir jābūt, ja tie ir... jeb vai tas ir robežapsardzības karaspēks, jeb vai tā ir zemessardze... Un mēs nevaram aizrauties tikai tāpēc, ka mums ir jāpiepilda bijušās Padomju Savienības armijas bāzes ar kaut kādu uzraudzības karaspēku.
Es domāju, ka mēs neesam gatavi to lemt.
Personīgi es, ņemot vērā manis teikto,
nevaru atļauties šodien balsot par kaut kādu lēmumu.
Es varu balsojot tikai atturēties no lēmuma pieņemšanas.
Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Tupesis
pirmais bija...")
Sēdes vadītājs. Tomēr pirmais
bija Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs
deputāts. Lūdzu!
J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti un deputātes! Mani satrauc viena cita lieta, par kuru šeit nebūt nav runāts. Es savulaik biju valdības Ārlietu un drošības komitejā, kad arī lēma par šo projektu, un, ja atmiņa mani neviļ, tad man un vairākiem citiem bija viena iebilde, proti, par šīs struktūras, par kuru mēs runājam šodien, demilitarizēšanu, kaut kādi to pārstrukturējot, lai tā kļūtu patiešām civiliestādes struktūra.
Klausoties pirmo runātāju šodien,
tā bija galvenā iebilde... Manuprāt, to varēja
paredzēt "Pârejas noteikumos", kuri šeit
ir pievienoti. Ja man atbild, ka koncepcijā tas ir, tad
es pats nesaprotu, kāpēc tas nevarēja būt
"Pârejas noteikumos", un tad daudzas šīs
diskusijas un pretrunas šeit būtu izlīdzinātas.
Arī man būtu daudz, daudz vieglāk balsot. Ja
man saka, ka tas nav šā likuma pārrunu temats,
tad es nepiekrītu, jo vēlreiz... Saeimas komisijas
vārdā pirmā runātāja runāja
tieši par šo tēmu. Ja man Aizsardzības ministrijas
padomdevēji saka, ka šāds ieteikums jau ir ieteikts
un arī tas nav ņemts vērā, tad man ir
grūti balsot par šo. Manuprāt, šeit galvenais
nav budžets vai nauda, kā daudzi to ir teikuši
- manuprāt, tās lietas tiks atrisinātas, -
bet šeit galvenā problēma - manuprāt,
galvenā problēma - ir tāda, ka arī šis
likums paredz vienas militāras struktūras pārvietošanos,
un tā paliek kā militāra struktūra. Es
nekur neredzu to, ka tas tā nebūtu, un atrisinājums
būtu bijis pavisam vienkāršs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs
- "Latvijas ceļš". Lūdzu!
A.Panteļējevs (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pirmkārt, es gribētu tomēr precizēt jautājumu par komisiju. Tā kā uz šo komisiju atsaucās kā uz tādu galīgo kompetento instanci, man tomēr ir jāatzīmē, ka komisija, tāpat kā Saeima kopumā, atspoguļo zināmu politisko orientāciju un frakciju pārstāvniecību, un es gribētu teikt, ka pretēji varbūt sākotnējam komisiju veidošanas principam tagad ir iznācis tā, ka šinī komisijā, kurā ir 11 locekļu, tikai viens ir "Latvijas ceļa" pārstāvis, nav neviena no valdības koalīcijas partneriem un pārējie visi ir opozīcijas pārstāvji: pa diviem no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" (Milberga kungs - tātad pie frakcijām nepiederošais bijušais frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts), no LNNK frakcijas un frakcijas "Lîdztiesība". Gribu teikt tikai to, ka tomēr, kad mēs spriežam par... (Starpsauciens no zāles: "Nevar tādā veidā...") un atsaucamies uz komisiju, tad ņemam vērā, ka tā tomēr ataino arī šo politisko spēku viedokli - tādā ačgārnā vairākumā. Šis vairākums ir ačgārns tam, kas ir plenārsēdē. Un, ja komisijā pastāv tāda ačgārna proporcija, tad, es domāju, pilnīgi loģiski ir mēģināt tomēr šo jautājumu apspriest arī plenārsēdē, kur pastāv citas politiskās proporcijas. Tā ka es vienkārši šo detaļu gribēju atgādināt, ja runājam par šo atsaukšanos uz komisiju. (Starpsauciens no zāles: "Izformēt komisiju!")
Tālāk - par būtību. Protams, šodienas balsojums jau liekas izšķirts, jo šodien atkal ir viens tāds gadījums, kad opozīcija ir ļoti vienota, un man gan vairāk ir aizdomas, ka tā opozīcijas vienotība ir greizsirdībā attiecībā uz pašreizējo iekšlietu ministru. Tas tā vairāk izskatās, un šinī gadījumā man liekas, ka vajadzētu saukt lietas īstajos vārdos, jo arī aizkulisēs visi min kā argumentu to, ka Ādamsonam pārāk liels spēks būs, Ādamsonam būs pārāk liela vara, Ādamsonam būs pārāk liela ietekme. Ja nav uzticības iekšlietu ministram, tad vajag izvirzīt jautājumu par iekšlietu ministra nomaiņu, nevis mēģināt kaut kādā veidā... tādā aizkulišu veidā risināt jautājumu par iekšlietu ministra vājināšanu vai stiprināšanu. Tas ir punkts numur viens.
Punkts numur divi. Es tomēr uzskatu, ka Imants Krastiņš izvirzīja... Imants Kalniņš, es atvainojos, izvirzīja diezgan interesantu ideju, bet tad mums ir vienkārši jāveido kaut kas līdzīgs Mažino līnijai, jāizveido speciāla armija pie austrumu robežas. Robežapsardze tomēr savu funkciju izpildē ir galvenokārt ikdienas kontaktā ar civiliedzīvotājiem, jo robeža ir vaļā. Kad mēs pilnīgi aizslēgsim robežu uz austrumiem, tad mēs tur varēsim nostādīt tanku bunkurus, prettanku raķetes un pārējās lietas. Starp citu, neviens tāpat netraucē tur izvietot armiju. Bet robežapsargiem, kuri ikdienas dzīvē ir saskarē ar tūkstošiem un tūkstošiem civiliedzīvotāju, to skaitā Latvijas pilsoņu, ir jāatbilst nedaudz citiem kritērijiem, un to no mums prasa arī Eiropas valstis, kuras ir gatavas mums palīdzēt robežapsardzes organizēšanā. Grīga kungs prasīja par konkrētiem skaitļiem. Nu, piemēram, runa ir par Vāciju, kura ir gatava sniegt mums palīdzību - līdz 3 miljoniem vācu marku, par Somiju, kas sola sniegt palīdzību - līdz 1 miljonam kronu - mūsu robežapsardzes reorganizācijā. Bet visas šīs valstis diemžēl izvirza šo priekšnosacījumu - tās šinī gadījumā runā par robežapsardzi, kas ir kontaktos ar civilpersonām, tātad tādu, kas nav armija, armija varbūt simts metrus tālāk mežā ir nolikta, tajā ziņā es piekrītu Imantam Kalniņam, bet nejauksim šīs divas lietas kopā. Bet tomēr robežapsardzei ir jābūt organizētai Iekšlietu ministrijas sastāvā, un ir jāpāriet, protams, uz robežu policiju, tas pats par sevi ir organizējams.
Un arī par tām aizdomām. Nu, pat ja jums ļoti nepatīk Ādamsons (kā es redzu, ļoti daudziem no citām frakcijām viņš nepatīk, acīmredzot viņam pārāk labi veicas šodien), tomēr būsim loģiski! Ja mēs pieņemsim šodien šo likumu, gan šā likuma izsludināšanas termiņi, gan visa šā likuma stāšanās spēkā, protams, būs tikai nākamā gada sākumā, un faktiski šobrīd tas ir vajadzīgs, tikai izstrādājot budžeta projektu - budžeta projektu, ko pēc tam, vienalga, 6. Saeima pārskatīs. Un es gan īstenībā uzskatu, ka nav jau nekāds brīnums, ka droši vien 6. Saeima - vienalga, kādi būs vēlēšanu rezultāti, - sanāks šeit un nobalsos par šo loģisko soli, vienīgi mēs būsim zaudējuši laiku, būsim zaudējuši iespēju savlaicīgi šo lietu ieplānot tajās pašās budžeta izmaiņās, kuras, kā jūs zināt, valdība plāno tomēr 1. oktobrī pabeigt, tā, kā to ir... tā ir likuma prasība... un par to iestāties.
Tāpēc man gribētos vēlreiz
aicināt deputātus pārdomāt un atstāt
varbūt otrā plāksnē šīs otrās
kārtas intereses un izšķirties šoreiz par
koncepciju, par elementāru koncepciju, kas mūs pielīdzina
normālai Eiropas valstij un ļauj strauji attīstīt
sadarbību ar citām Eiropas valstīm robežas
sakārtošanas jomā. Es domāju, ka tam, ka
mums tur daudz kas ir jāsakārto, - tam piekritīs
ikviens. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles:
"Beigsim debatēt!")
Sēdes vadītājs. Turpinām
debates. Vai deputāti vēlas vēl runāt?
Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības
frakcija. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS).
Pēc iepriekšējā runātāja uzstāšanās es arī izdarīju dažus secinājumus, un pirmais, kas būtu, - varbūt būtu jāierosina kāds lēmums izformēt Aizsardzības komisiju kā neatbilstošu valdošās partijas interesēm. Tas, manuprāt, no tā visa izrietēja, un tas lēmums ir diezgan skaidrs, jo tikai viens ir no valdošās... un lēmumus arī pieņem nesaskaņotus un nepārdomātus, un valdošajai koalīcijai neatbilstošus. Tas tā - varbūt nedaudz nenopietni. Bet, runājot par budžetu, kas tiek izvirzīts kā viens no galvenajiem argumentiem, pirmais jautājums rodas tāds - ar ko atšķirsies, ja budžets netiek palielināts, tātad pat tiek samazināts, šī reorganizācija vai samazināšana. Tad kāda atšķirība ir... kurā brīdī... šobrīd šī nauda tiek plānota... reizē ar šo reorganizāciju veikt šo līdzekļu pārdali, nepalielinot izdevumus... Kādas šajā ziņā ir problēmas, kas to traucē darīt?
Otrs jautājums. Budžets ir jāformē attiecībā uz 1.oktobri, pamatojoties uz esošās likumdošanas bāzi, un nekādā gadījumā šie likumi trijos lasījumos tāpat nevar tikt pieņemti, un tāpat valdībai jāpārkāpj vai nu spēkā esošā likumdošana, vai jānokavē šis termiņš - 1.oktobris. Tātad faktiski šis budžets mani nepārliecina.
Vēl viens secinājums, kas radās, uzklausot daudzus argumentus. Kad Aizsardzības ministrijā līdz ar to atbrīvosies jeb kļūs lieki 75 vai 100 cilvēki un Iekšlietu ministrijā vajadzēs 10, tad man drīzāk rodas jautājums nevis par reorganizāciju, bet par to, ko dara aizsardzības ministrs, ja viņa pakļautībā sistēma strādā tik neefektīvi un 100 cilvēki ir lieki. Drīzāk man rodas cits jautājums - nevis jautājums par reorganizāciju, bet par aizsardzības ministra kompetenci un darbību.
Vēl. Runājot konceptuāli par to, vai šis risinājums ir iespējams vai nav, es domāju, ka principā ir šis ceļš ir ejams tālākā gaitā, tikai, neapšaubāmi, rūpīgi to visu izstrādājot un sagatavojoties. Jo te jau tika pieminētas daudzas reformas, piemēram, kaut vai reformas attiecībā uz cietumiem un citas, kuras pašreiz rada lielas problēmas. Šobrīd uztrauc arī tas, ka varbūt Iekšlietu ministrijas darbībā tiek minēta tāda skaudība vai kas, varbūt ir vairāk ārišķības, daudz pompozitātes, bet varbūt mazāk ir reālo panākumu. To noziedznieku ir tik daudz. Protams, var, vienu noķerot, tūlīt taisīt preses konferenci, un it kā viss ir skaisti, - bet vai kopumā stāvoklis uzlabojas vai pasliktinās? Vai, no vienas puses, ar lielu troksni ieliekot, bet, no otras puses, klusītiņām izlaižot, kaut kas būtiski ir mainījies? Cik no tiem, kas ir ar lielu troksni ielikti, ar skandālu, šeit, tribīnē... kur Saeimā izskatīja... cik šobrīd ir notiesāti? Kāpēc bankas jautājums, kas bija tik aktuāls un ar tādu troksni tika pasniegts - un kā varonība, - līdz šim brīdim nav izmeklēts un nodots tiesai, un kāpēc nav notiesāts?.. Vai tā ir cīņa pret noziedzību, vai tas ir kaut kāds reāls panākums? Ir tikai liels troksnis, teātra spēlēšana. Un tas ir, manuprāt, šobrīd galvenais sasniegums. Runājot arī par šo spēku koncentrāciju, piemēram, robežapsardzības spēku, neapšaubāmi, arī tas var tikt lielā mērā izmantots.
Vēl būtiska nozīme, par ko šodien
atklāti no tribīnes ir maz runāts, ir arī
darbībai, ar ko nodarbojas Iekšlietu ministrija, tas
ir, ar dažādu telefona sarunu noklausīšanos
un tā tālāk. Deputāti un daudzi ierēdņi,
pat jaunie deputātu kandidāti lieliski pārliecinās,
ka šī sistēma, šī sanoņa telefona
vados un pieslēgšanās, ir kļuvusi gandrīz
tikpat spēcīga kā pēdējos padomju
varas gados. Kas ar to nodarbojas? Vai netiek izmantoti daži
spēki kā politiskās ietekmes līdzeklis
un netiek politizētas dažas instances, kurām
tādām nevajadzētu būt, kurām būtu
jābūt lojālām pret valsti un jācīnās
par valsts interešu ievērošanu? Vai netiek mēģināts
tās izmantot kādu politisku spēku vajadzībām?
Tāpēc es uzskatu, ka... Šie argumenti, kas izskanēja,
mani ļoti pārsteidza. Kāpēc Aizsardzības
un iekšlietu komisijas vadītājs kautrējas
nākt tribīnē un paust savu viedokli? Jo, cik
es zinu no pārrunām, viņa viedoklis neatšķiras
no komisijas viedokļa, un Panteļējeva kunga teiktais,
ka opozīcija šeit ir ļaundabīga un tā
tālāk, īsti neatbilst, vismaz pēc manas
sarunas... Man ir viedoklis, ka Aizsardzības komisijas priekšsēdētājam
ir tāds pats viedoklis kā komisijai. Tāpēc
pirmais uzdevums, manuprāt, būtu nevis meklēt
kaut kādas ārišķīgas pārmaiņas
un rādīt un imitēt darbību, bet veikt
analīzi, sagatavot šo pārstrukturēšanas
projektu, aprēķinu, un tad risināt šo
jautājumu. Jo kaut vai runājot par koordinācijas
uzlabošanu, informācijas apmaiņu... Paskatīsimies,
kas notika, apvienojot muitas dienestu un ieņēmumu
dienestu it kā vienā paspārnē! Informācijas
apmaiņas trūkums un šīs koordinācijas
trūkums, kas bija vērojams vismaz dažos darbības
posmos, liecināja par to, ka, ja šie dienesti būtu
atsevišķi, šī koordinācija, informācijas
apmaiņa būtu lielāka un efektivitāte
būtu augstāka. Tāpēc es domāju,
ka Aizsardzības ministrijā pašreiz ir problēmas
un ļoti slikti norit darbs, tad ir jārunā par
Aizsardzības ministrijas sakārtošanu. Aizsardzības
ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju ir jāizstrādā
šie projekti, jāiesniedz, jo jebkurā gadījumā
vai nu viens, vai otrs... komisijai līdz šim brīdim
neviens to nav iesniedzis. Tātad ir jākoordinē,
jāizstrādā tas viss. Esmu pilnīgi pārliecināts,
ka Saeima, kad šis jautājums būs sagatavots, atbalstīs
šo pāreju, jo principā es arī piekrītu,
ka tāda varētu notikt, bet es esmu pret to, ka tā
notiek tik nesagatavoti, nepārdomāti, un šobrīd
nevaru atbalstīt šo projektu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Pēteris
Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!
P.Elferts (LC).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti!
Man liekas, šīs kvēlās runas ir ļoti
pārspīlētas, jo te ir faktiski trīs likumprojekti,
ko mēs apspriežam pirmajā lasījumā,
nevis galīgajā variantā. Mēs šodien
konceptuāli apspriežam to visu pirmajā lasījumā,
tātad iesākam procesu, lai šo problēmu
risinātu. Un es atkārtoju, ka šis ir pirmais
lasījums, un, kā jūs redzat, ir "Pârejas
noteikumi" pie likuma par Latvijas Republikas valsts robežu
un arī pie likuma par aizsardzības spēkiem,
un, manuprāt, tie vienkārši ir attiecībā
uz otro, kaut vai uz trešo lasījumu jāpapildina.
Ir jāpapildina "Pârejas noteikumi", kaut
gan tie ir diezgan izsvērti. Tātad likumā par
Latvijas Republikas robežu ir 2.punkts, un faktiski pēc
2.punkta iznāk, ka komisiju izveido ne tikai... tur ir
ne tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija,
bet varētu būt arī Civildienesta pārvalde.
Un, manuprāt, tas loģiskākais risinājums
būtu, ka mēs šodien to pieņemam pirmajā
lasījumā, un būtu ideāli, ja šo jautājumu
varētu atrisināt pirms vēlēšanām
(bet to diez vai varēs), tātad oktobrī pieņemt
galīgo variantu ar izsvērtiem "Pârejas
noteikumiem" - visos trijos lasījumos. Un, ja Saeima
netiek tik tālu, tad netiek, bet mēs būtu konceptuāli
pieņēmuši lēmumu iesākt šo
procesu. Es domāju, ka tas ir galvenais šodien. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti
vēl vēlas runāt debatēs? Nevēlas.
Ministru prezidents Māris Gailis vēlas runāt.
M.Gailis (Ministru prezidents).
Augsti godātais priekšsēdētāja
kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs jau negatavojamies
šeit izgudrot velosipēdu, tā tas pastāv
visā pasaulē, un tā tas ir arī mūsu
kaimiņvalstīs, un, ja mēs gribam integrēties
Baltijas reģionā un Eiropā, tad, neapšaubāmi,
arī šīm struktūrām ir jābūt
līdzīgām, proti, robežapsardzei ir jābūt
Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tas tik
tiešām nav nekas jauns, un es to neesmu izgudrojis par
labu Ādamsonam vai sev, vai jebkuram citam. Lai to veiktu,
ir tik tiešām vajadzīga laba sagatavošanās,
un es jums jau skaidroju - vai nu mēs to izdarām
1996.gada 1.janvārī, sākam 1.janvārī,
vai atliekam uz vēl vienu gadu, jo gada vidū šādas
reformas ir tiešām grūti veikt mūsu budžeta
sagatavošanas un budžeta procedūras dēļ.
Es pilnīgi piekrītu Tupeša kungam, ka šo likumu
"Pârejas noteikumos" ir jāieraksta, ka šīs
struktūras - robežapsardzes - demilitarizācija
notiks noteiktā laika posmā, to mēs varam
izdarīt, gatavojot gan otro, gan trešo lasījumu.
Es biju uzskatījis, ka tā ir Iekšlietu ministrijas
reformas lieta, kā tas ir koncepcijā ierakstīts,
- pāreja uz demilitarizētu, tātad profesionālu
civilu dienestu, kas nodarbojas ar robežapsardzi. Jūs
taču neiedomājaties, ka robežsargus var demilitarizēt,
atstājot viņus bruņoto spēku sastāvā.
Protams, nevar. To var izdarīt tikai tad, ja tie ir pārvesti
uz Iekšlietu ministriju, tas ir vienīgais veids, kā
to panākt. Armijai pietiek, ar ko nodarboties, ir zemessargi
- mūsu spēks, ir mūsu bataljoni, ir jūras
spēki, ir gaisa spēki, viņiem ir pilnīgi
pietiekams skaits uzdevumu, lai nodrošinātu mūsu
valsts drošību un aizsardzību. Tā ir pavisam
cita funkcija, kura ir jāveic mūsu robežsargiem,
tā nav aizsardzības funkcija, tā tas nav praktiski
nekur visā pasaulē. Robežsargiem ir jānodrošina,
lai kontrabandisti, nelegālie imigranti, laupītāji
un bandīti nevarētu netraucēti pārvietoties
pāri robežai, un tādēļ koordinācija
viena cilvēka padotībā ir daudz izdevīgāka
mūsu pašu labā, zemnieku labā, citu godīgu
cilvēku labā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu
pirmā lasījumā, pēc tam mums būs
iespēja sagatavot "Pârejas noteikumus",
precizēt lietas, kuras vēl nav skaidras, bet vismaz
ir jāvirzās uz priekšu, jo valdības uzdevums
ir nodrošināt kārtību šajā valstī,
un es ļoti lūdzu deputātus to atbalstīt,
lai valdība varētu šo kārtību
šajā valstī nodrošināt. Paldies. (Starpsauciens
no zāles: "Kâpēc tad līdz šim
brīdim nav kārtības valstī?")
Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Ja referente vēlas, var izmantot tribīni. Lūdzu zvanu! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Seiles, Imanta Kalniņa, Puriņas, Dreģes, Tabūna, Budovska, Berklava, Grīga, Milberga, Stankēvičas, Rugātes, Lakševica, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Novakšānova, Putniņa un Grīnblata iesniegumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu, ierosinām atlikt likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežu likumā" apspriešanu, nododot likumprojektu atpakaļ komisijai, ievācot papildu ziņas par šī likumprojekta ekonomisko pamatojumu un projektā paredzēto izmaiņu lietderību." Viens var runāt "par", viens - "pret". (Starpsauciens no zāles: "Izrunāts!") Runāt nevēlas neviens. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 17, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.
Godātie deputāti, pārejam pie
nākamā likumprojekta. Lūdzu referenti!
A.Stankēviča (KDS).
Paldies, godātie kolēģi! Arī
attiecībā uz pārējiem diviem likumprojektiem
es ierosinu tieši tādu pašu balsojumu - atlikt un
nodot atpakaļ komisijai izskatīšanai. Pārējos
divus likumprojektus lūdzu tieši tāpat atdot atpakaļ
komisijai izskatīšanai.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas piedalīties debatēs? Neviens nevēlas debatēs piedalīties. Ir saņemts nākamais iesniegums no deputātiem, atļaujiet nenolasīt, jo šeit nav tikai Māris Grīnblats... pārējie visi ir deputāti, kuri ierosina nodot likumprojektu atpakaļ komisijai, ievācot papildu ziņas par šā likumprojekta ekonomisko pamatojumu un projektā paredzēto izmaiņu lietderību. Viens var runāt "par", viens - "pret". Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu referenti ziņot par trešo
likumprojektu.
A.Stankēviča (KDS).
Lūdzu kolēģus arī attiecībā
uz trešo lasījumu balsot tāpat.
Sēdes vadītājs. Arī šoreiz ir saņemts iesniegums no deputātiem. Es ļoti atvainojos. Māris Grīnblats ir parakstījis. Viņš ir citā vietā parakstījies. Es šeit sajaucu, bet tam nav būtiskas nozīmes. Arī viens deputāts var ierosināt šādu priekšlikumu, ka ir beigušās debates. Vai deputāti debatēs vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - likumprojektu par grozījumiem likumā "Par valsts aizsardzību" nodot atpakaļ komisijai, ievācot papildu ziņas par šā likumprojekta ekonomisko pamatojumu un projektā paredzamo izmaiņu lietderību. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.
Visi jautājumi, kuri bija iekļauti Saeimas
ārkārtas sēdes darba kārtībā,
ir izskatīti. Saeimas ārkārtas sēdi
paziņoju par slēgtu. Lūdzu reģistrēties!
Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt
deputātus, kuri nav reģistrējušies un
nepiedalās sēdē.
I.Daudišs (5. Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies
Andris Ameriks, Mariss Andersons, Igors Bukovskis, Jānis
Bunkšs, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova,
Irēna Folkmane, Māris Grīnblats, Andris Grots,
Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Edvīns
Kide...
Sēdes vadītājs. Edvīns
Kide ir zālē.
I.Daudišs. Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš,
Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Gunārs Meierovics,
Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča,
Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte...
zālē.
Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti,
kolēģi deputāti! Būs svarīgs paziņojums.
I.Daudišs. Indra Sāmīte, Andris
Saulītis, Juris Sinka, Pēteris Tabūns, Zigurds
Tomiņš.
Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie
kolēģi, vai jums neinteresē, kad būs
nākamā sēde? Nu, lūdzu, vienu minūti
tad!.. Frakciju padomē Prezidijs kopā ar komisiju
vadītājiem un ar frakciju pārstāvjiem
ir nolēmis sekojošo - ka katru pirmdienu Prezidija
sēdē pulksten 15.00 pulcēsies Prezidijs,
komisiju vadītāji un frakciju pārstāvji
un ar balsojumu lems par sēdi - vai ir nepieciešama
trešdien pulksten 14.00 papildu sēde. Tāpat arī
lems par jautājumu izskatīšanas secību.
Lems ar balsu vairākumu - tik, cik būs ieradušies
ieinteresēto. Komisiju vadītāji, kuri uzstās
attiecībā uz savu likumprojektu izskatīšanu
un to izskatīšanas secību, un frakciju vadītāji.
Protams, Saeima pēc tam varēs lemt arī citādi
par secību, bet tā mēs esam vienojušies,
un tāpēc aicinām pirmdien 15.00 uz Prezidija
sēdi, kur arī izlemsim jautājumu par to, ka
acīmredzot vēl nākamtrešdien papildu sēde
būs vajadzīga, lai tomēr daudzus jautājumus
izskatītu. Un pirmdien būs zināms, kā
jums rīkoties. Paldies.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute