Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas sēde

1994.gada 21.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sākam apspriest 21. un 22.decembra darba kārtību iesniegšanas kārtībā.

Pirmais: "Lūdzam likumprojektam "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" (dokuments 1125) atcelt steidzamības režīmu un iekļaut 21.decembra plenārsēdē izskatīšanai otrajā lasījumā pēc likumprojekta "Par uzņēmuma ienākumu nodokli"". Parakstījušies ir 10 deputāti. Līdz ar to šo jautājumu mēs varam izskatīt. Vai deputātiem ir kādas iebildes, vai kāds vēlas runāt? Viens - par, viens - pret. Un balsojam. Ja deputātiem iebildes nav, tad mēs šo priekšlikumu varam akceptēt. Nav iebildes. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - atcelt steidzamību likumprojektam "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un 21. decembra sēdē to izskatīt otrajā lasījumā pēc likumprojekta "Par uzņēmuma ienākumu nodokli" izskatīšanas.

Tālāk frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 21. un 22.decembra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - darba kārtībā iekļautos likumprojektus "Par nodokļiem un nodevām", "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", "Par pievienotās vērtības nodokli", "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"", "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu"" izskatīt pēc trešās sadaļas - "Atbildes uz jautājumiem". Lūdzu, deputāti, vai jums ir iebildes, vai kāds vēlas runāt? Iebildes nav. Līdz ar to šis "Latvijas ceļa" deputātu priekšlikums ir akceptēts.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu otrajam lasījumam "Par motorprāmja "Estonia" katastrofā pazudušo izsludināšanu par mirušiem" un likumprojektu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu" otrajā lasījumā. Mēs pagājušajā reizē tos izskatījām, un tie bija jāiekļauj šajā darba kārtībā. Diemžēl tehnisku iemeslu dēļ šeit ir neprecizitātes, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un iekļaut darba kārtībā. Nav iebildes? Nav. Pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Nodot caur Sekretariātu!")

Nākošais ir Aristida Lamberga iesniegums, kurā viņš atsauc savu lūgumu par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu. Līdz ar to, ja deputāts atsauc šo savu iesniegumu, tad arī darba kārtībā svītrojam šo jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina pie jautājumiem, kuri ir saistīti ar atļauju deputātam apvienot darbu Saeimā un strādāt algotu darbu vēl kaut kur citur, vēl pievienot divus deputātu iesniegumus. Tā ir deputāte Fjodorova un deputāts Gundars Bērziņš. Deputātiem ir izdalīti šie deputātu lūgumi. Nav iebildes? Nav. Tad izskatīsim attiecīgajā sadaļā.

Vai visi deputātu iesniegumi ir izskatīti par darba kārtību? (No zāles deputāts I.Silārs: "Deputātu jautājumi?") Godātie kolēģi deputāti! Jautājumus mēs vienmēr iekļaujam sadaļā un... Cik ir tādu jautājumu vēl? Divi jautājumi un divi pieprasījumi nāks papildus. (No zāles deputāts I.Silārs: "Jā!") Un mēs parasti to izdarām. Viņi ir laicīgi izdalīti deputātiem. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Par Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.

Nākošais ir likumprojekts "Par Ziemeļu investīciju bankas un Latvijas Republikas līgumu". Ministru kabinets iesniedz. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tad šo likumprojektu Saeima nodod Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Eiropas investīciju bankas garantijas līgumu". Lūdzu, vai deputātiem ir kādas piezīmes vai iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākošais likumprojekts. "Grozījums likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību"". Lūdzu! Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija.

L.Kuprijanova (TSP).

Labrīt, cienītie deputāti! Es lūgtu novirzīt šo likumprojektu obligāti arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, atstājot Sociālo un darba lietu komisiju par vadošo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Es ļoti atvainojos deputātei Kuprijanovai. Jūs ar "labrīt" mani samulsinājāt. Nu ja, bet līdz ar to, esiet tik laipna un precizējiet komisijas, jo es, liekas, kļūdaini esmu fiksējis... un Sociālo un darba lietu komisija paliek. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai, Izglītības, zinātnes un kultūras un nosaka, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu"". Ministru kabinets iesniedz. Vai deputātiem nav piezīmju vai iebildumu par Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.

Nākošais jautājums "Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu". Deputāta Graudiņa iesniegums. Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs - Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Dokuments nr.1330. Tātad deputāta Māra Graudiņa iesniegums adresēts Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam, kurā viņš min, atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 10.panta 2.punktam "Par amatu savienošanu": "Lūdzu apstiprināt manu turpmāko darbību "Latvijas gāzes" padomē kā valsts pilnvarniekam. Ar cieņu - Māris Graudiņš". Un šeit pievienots jums ir arī Saeimas lēmuma projekts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš", Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Man absolūti nav nekādu iebildumu pret šo Saeimas lēmumu pēc būtības, kā arī nākošo lēmumu, kas attiecas uz kolēģi Folkmani, bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Kārtības ruļļa 10.pants nosaka, ka deputāta amatu nevar savienot ar algotu darbu valsts uzņēmumos. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka deputātam nav jāgriežas Saeimā, lai Saeima pieņemtu lēmumu un atļautu strādāt algotu darbu saskaņā ar 10.panta otro daļu, kādu citu algotu darbu gadījumos, ja viņš nesaņem naudu. Bet šajā gadījumā, cik es saprotu, kaut kāda neliela atlīdzība tiks saņemta un tādā gadījumā, lai Saeimas lēmuma projekts būtu korekts, būtu jāpapildina šis lēmums vārdiem "ar algota" tātad attiecīgās valdes padomes locekļa pienākumiem. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, jo atļauja ir jāprasa tikai tajos gadījumos, ja saņem algu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildes par to, ka šeit Saeimas lēmuma projektā precizējam - atļaut deputātam Mārim Graudiņam savienot deputāta amatu ar algota valsts pilnvarnieka pienākumiem valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" padomē. Nav iebildes. Par pašu lēmuma projektu kopumā? Arī nav iebildes. Līdz ar to lēmums ir pieņemts un deputātam Mārim Graudiņam šī atļauja ir dota. Lūdzu, nākošo!

Z.Tomiņš. Deputāta Gundara Bērziņa iesniegums: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 10.pantu, lūdzu atļauju savienot deputāta pienākumus ar valsts akciju sabiedrības padomes locekļa amatu Latvijas Universālajā bankā." Pievienots arī Saeimas lēmuma projekts.

Sēdes vadītājs. Tātad arī šeit vajadzētu papildināt ar vārdu "algotu" valsts akciju sabiedrības padomes locekļa pienākumiem Latvijas Universālajā bankā. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Lēmums pieņemts. Gundaram Bērziņam šī atļauja ir dota ar Saeimas lēmumu. Tālāk!

Z.Tomiņš. Deputātes Gaļinas Fjodorovas iesniegums adresēts Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam: "Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 10.panta nosacījumus, lūdzu atļaut kā deputātei amatu savienošanas kārtībā strādāt par juriskonsulti Daugavpils akciju sabiedrībā "Dauver" 10 stundas mēnesī. Ar cieņu - deputāte Gaļina Fjodorova. 1994.gada 20.decembrī." Pievienots arī Saeimas lēmuma projekts.

Sēdes vadītājs. Tātad arī papildināsim ar deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - atļaut deputātei Gaļinai Fjodorovai savienot deputāta amatu ar algotus juriskonsultes pienākumiem akciju sabiedrībā "Dauver". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts, un deputātei Gaļinai Fjodorovai šī atļauja ir dota.

Nākamie ir deputātu jautājumi un pieprasījumi. Deputātu Karnupa, Kiršteina, Krastiņa, Žīgura un Imanta Kalniņa jautājums Latvijas Republikas tieslietu ministram Apsīša kungam par tiesas piesēdētāja darba materiālo nodrošinājumu. Tas ir jānolasa. Lūdzu, Saeimas sekretāra biedrs - Zigurds Tomiņš.

Z.Tomiņš. "Latvijas Republikas tieslietu ministram Romānam Apsīša kungam. 5.Saeimas deputātu jautājums. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā jānotiek tiesas piesēdētāju vēlēšanām, lūdzu informēt, kā ir paredzēts materiāli nodrošināt tiesu piesēdētāju darbu. Iesniedz 5.Saeimas deputāti Karnups, Kiršteins, Krastiņš, Žīgurs, Kalniņš."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Apsīša kungam. Lūdzu, nākošos jautājumus nolasiet!

Z.Tomiņš. Ir saņemts arī deputātu jautājums no pieciem deputātiem - Ivara Silāra, Oskara Grīga, Bekasova, Stankēvičas, Krastiņa un Līgotņa (dokuments nr.1348), kur arī iesniedzēji lūdz atļaut Kārtības ruļļa 120.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā deputātam Ivaram Silāram izteikties, lai jautājumus nopamatotu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nolasiet, un pēc tam vārds tiks dots deputātam Silāram.

Z.Tomiņš. "Deputātu jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim. Ņemot vērā, ka likumprojektu "Par valsts noslēpumu", kuru kopā ar priekšlikumiem Aizsardzības un iekšlietu komisija 1993.gada 9.augustā nosūtīja toreizējam Ministru prezidentam, tā izstrādāšanas un iesniegšanas termiņš Ministru kabineta komitejā saskaņā ar Ministru kabineta 1993.gada 17.augusta sēdes protokolu nr.3 bija noteikts 1993.gada 6.decembris, taču likumprojekts Saeimā joprojām nav iesniegts. Vēlamies zināt:

1) vai ir izveidota darba grupa minētā likumprojekta izstrādāšanai:

a) ja šāda darba grupa nav izveidota, kādēļ nav,

b) ja darba grupa ir izveidota, kas ir iekļauti tās sastāvā un kas vada šo darba grupu;

2) kuram no Ministru kabineta locekļiem ir uzdots kontrolēt šā likumprojekta izstrādāšanas gaitu;

3) līdz kuram laikam tika plānots šo likumprojektu iesniegt Saeimā;

4) kādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija, kas Saeimā ir šā likumprojekta ierosinātāja, netiek informēta par tā izstrādes gaitu;

5) vai kāds (kādi) Ministru kabineta ierēdņi šajā konkrētajā gadījumā ir sodīti par nolaidīgu savu pienākumu veikšanu.

Deputāti Ivars Silārs, Oskars Grīgs, Bekasovs, Stankēviča, Krastiņš un Līgotnis."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu vērst uzmanību sēdes vadītājam uz to, ka Kārtības ruļļa 120.panta pirmā daļa saka tikai to, ka Prezidijs ziņo Saeimai sēdē par to, kas jautājumu ir iesniedzis un kam tas ir adresēts. Tādēļ arī, pamatojoties uz šo likumu, es lūdzu, lai iesniedzējiem tiktu dota iespēja iepazīstināt ar tā saturu un pamatot to. Jebkurā gadījumā, kolēģi, es lūdzu pievērst ļoti nopietnu uzmanību šim dokumentam nr.1348, proti, likumam "Par valsts noslēpumu". Mēs, Saeimas deputāti, šeit esam pieņēmuši jau gada sākumā divus likumus, kuros ir runa par valsts noslēpumu, proti, likumu par valsts drošības iestādēm un likumu "Par Satversmes aizsardzības biroju".

Sakarā ar to, ka šie likumi tapa Aizsardzības un iekšlietu komisijā, mums jau pašā 1993.gada rudenī bija skaidrs, ka nepieciešams likums par valsts noslēpumu. Tādēļ komisija iesniedza savu projektu ar saviem priekšlikumiem Ministru kabinetam, jo mēs sapratām, ka tam ir jātop Ministru kabinetā, jo tas ir jāizstrādā profesionāli. Es nestādos priekšā, kā bez šāda likuma var strādāt Ārlietu ministrija, kā bez šāda likuma var strādāt Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija. Kā bez šāda likuma var strādāt valsts iestādes? Tā mēs atkal nonāksim līdz brīdim, kad būs izdarīta nodevība pret valsti, bet neviens nevarēs pateikt, kas ir valsts noslēpums un kādā veidā tas ir pārkāpts vai nav pārkāpts. Vai ir pārdots valsts noslēpums citu valstu atbilstošajiem ieinteresētajiem dienestiem vai nav?

Mēs uzzinājām, ka Ministru kabinets ir atzinis par nepieciešamu ņemt vērā mūsu iesniegtos priekšlikumus un jau pagājušā gada beigās paredzējis, ka tam likumam ir jātop Ministru kabinetā. Taču atbildi uz komisijas vēstulēm mēs tā arī nesaņēmām. Vienīgi presē parādījās Ministru prezidenta intervijā ziņa, ka likumu par informācijas aizsardzību Ministru prezidents ir noņēmis no Ministru kabineta dienas kārtības. Uz to es arī presē, kā komisijas priekšsēdētājs uzdevu Ministru prezidentam jautājumu: "Kas ir noticis ar likumu par valsts noslēpumu? Ar mūsu iesniegto projektu?" Atbildi komisija nav saņēmusi. Vakar, kad mēs visi skatījāmies Latvijas televīzijas pārraidi "Panorāma", tad mēs redzējām, ka Ministru kabineta Valsts reformu ministrijas atbildīga, pati atbildīgākā persona, skaidroja, ka tiek izstrādāts jauns likums par informācijas pieejamību, kurā būšot minēts arī par valsts noslēpumu. Taču es vēršu jūsu uzmanību, es citēju, uz to, kas tika pateikts šajā pārraidē, - ka šis likums ir izstrādāts, lai jaunais likums būtu tāds, kas patiešām kalpotu žurnālistu vajadzībām. Piedodiet, es ļoti cienu visus žurnālistus, bet mums ir vajadzīgs likums, kas kalpotu valsts vajadzībām, valsts interesēm, valsts suverenitātes aizsardzībai. Tādēļ es aicinu kolēģus tad, kad būs saņemta atbilde, ja tā būs neapmierinoša, atbalstīt arī debates par šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Par procedūras aizrādījumu. Deputātam Silāram es tikai daļēji varu piekrist, jo mēs jau kādreiz šeit nedaudz par to diskutējām, un man liekas, ka tajos gadījumos, kad deputāti paši nāk komentēt un lasīt savu jautājumu, tad, protams, tas no Prezidija puses nav lasāms un nav vajadzības, kā tas bija šajā gadījumā, bet citos gadījumos, man liekas, ja jau mēs tomēr esam... jeb, pareizāk sakot, translējam mūsu sēdi un arī radioklausītāji klausās, tad es domāju, ka būtu galīgi nepareizi, ja deputāti uzdod jautājumus un tie netiek nolasīti, bet tikai tiek norādīts, kāds jautājums un kam ir šis jautājums. Ja ņemam vērā ārzemju praksi, kur veselām stundām televīzijā un radio deputāti uzdod jautājumus valdībai un valdība atbild uz šiem jautājumiem, tad samazināt šo procedūru, ka tiek tikai nosaukts jautājums, es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Galu galā tas nebūtu arī, ja mēs to jautājumu nolasām, tiešā pretrunā ar Kārtības rulli tomēr. Bet vēlreiz paskaidroju: ja deputāti paši nāk un komentē, un lasa savu jautājumu, tad, protams, Prezidijam tas nebūtu jālasa.

Tālāk ir pieprasījumi. Lūdzu - Zigurds Tomiņš! Deputāti lūdz vārdu motivācijai, un tāpēc lai paši lasa un paši motivē. Lūdzu, kurš pirmais nāks? Kurš ir pirmais deputāts? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Vai pamatojumu var?")

Gundars Bērziņš - lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Latvijas Zemnieku savienības frakcijas steidzams pieprasījums: "Valsts budžetā 1994.gadam ir paredzēti 6 miljoni 600 000 latu lauksaimnieciskajām subsīdijām. Investīcijām lauku infrastruktūras attīstībai - 3 miljoni 340 000 latu. Zemes izpirkšanai zinātniskās pētniecības un citām saimniecībām - 500 000 latu, Cukura fondam 1 miljons 350 000 latu. Uz šo brīdi subsīdijas izmantotas - 6.maijā - 300 000, 17. maijā - 383 300 latu, 4. augustā - 1 miljons 300 000, 19. septembrī - 606 000 latu. Summa - 2 miljoni 589 tūkstoši 300 latu. Šā gada 1.decembrī atvērtas dotācijas 500 000 latiem bezskaita graudu norēķiniem budžeta parādniekiem par eksportētajiem rudziem. Tātad kopumā atvērts finansējums 3 089 300 latu kopsummā, kas sastāda 46,8% no budžeta. Par 3.ceturksni aprēķinātas dotācijas 1 miljona 25 000 latu apmērā, bet līdz gada beigām vēl nepieciešamas dotācijas lopkopībai - 800 000 latu, augkopībai - 200 000 latu, graudkopībai - 500 000 latu, sviesta un siera eksportam - 400 000 latu, kopā - 2 925 000 latu. Investīcijām neatvērts finansējums par izpildītajiem darbiem - 600 000 latu, kā arī vēl 212 000 no investīcijām paredzētajām summām. Zemes izpirkšanai neatvērti 458 000 latu, cukura fondā nav ieskaitīti 910 000 latu. No piedāvātās 1995.gada budžeta projekta nodokļu paketes redzam, ka, stājoties pie pienākumu pildīšanas, pašreizējā valdība ievērojami samazinājusi finansējumu lauksaimniecībai. Arī Ministru kabineta Saeimā iesniegtais likumprojekts "Par valsts budžetu 1995.gadam" paredz lauksaimniecības finansējumu tikai Zemkopības ministrijas sadaļā samazināt par 300 000 latiem.

Jaunie nodokļu likumprojekti. Lauksaimniecībā palielina nodokļus -uzņēmumu ienākuma nodokli, peļņas nodokli, transporta ikgadējo nodevu, kā arī tiek prognozēta īpašuma nodokļa iekasēšana no lauksaimniekiem.

Likumprojekts "Valsts budžets 1995.gadam" sastādīts, ignorējot likumu par labības tirgu, par cukuru, par privatizācijas sertifikātiem (14.1. pantu), un netiek paredzēta prioritāte - par budžeta vai sociālā budžeta līdzekļiem iegādāties Latvijā ražotus lauksaimniecības vai pārtikas produktus. Pieprasām atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) kad tiks atrisināts jautājums par 1994.gada dotāciju izmaksu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem;

2) kad tiks izmaksāts pašreiz neatvērtais finansējums investīcijām zemju izpirkšanai, Cukura fondam, kā valdība gatavojas realizēt pasludināto lauku prioritāti? Tas ir labs, bet pamatot var?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Bērziņš. Tātad - kāpēc šis pieprasījums radies? Arī presē jūs lasījāt, ka šobrīd lauku rajonu zemnieki sāk pamatoti prasīt, kad tad tiks izmaksātas subsīdijas. Jo, kā ir parādīts pieprasījumā, jaunā valdība, stājoties 15.septembrī pie pienākumu pildīšanas, nav atvērusi subsidēšanu lauksaimniecībai.

Otrs jautājums ir, - jo budžeta gads beidzas, - šīs summas, kas ir paredzētas, tātad netiks izmaksātas. Budžeta vadības likums, 9.pants par apropriācijām, paredz, ka finansu ministra noteiktajos gadījumos valsts budžeta apropriāciju var pilnībā neizlietot, ja sakarā ar apstākļu maiņu nepieciešami mazāki izdevumi. Citi gadījumi, kad šīs budžeta apropriācijas varētu tikt neizmaksātas, nav paredzēti, ir paredzēts tikai, ka Finansu ministrijai ir tiesības atvērt budžetu saistībā ar to, kā tiek izpildīta kopējā budžeta ieņēmumu daļa. Tāpēc jaunais budžets ir sastādīts. Jaunajā budžetā šīs pārejošās summas nav uzrādītas. Lauksaimniecības budžets ir ļoti nelabvēlīgs laukiem šobrīd. Nodokļu pakete arī uzliek papildu slogu, kas izņem no lauksaimniecības no 10 - 26 miljonus latu, un šis pieprasījums ir saistīts arī ar to, lai varētu mūsu frakcija pieņemt lēmumu gan par nodokļu paketēm, gan par 1995.gada budžetu.

Tajā pašā laikā gribu norādīt, ka ir citi budžeti, kas tiek atvērti ievērojami straujāk, Ministru kabineta Rezerves fonds bija pārpildīts, pie tam pārkāpjot likumu par budžeta vadību, par 88 000 jau septembrī. Un dažas pozīcijas: nav norādīts pat, kam tas ir izmantots, ir tikai lēmumu numuri, vai, piemēram, 205.rīkojums - 93 000 ir izmantoti Valsts Kancelejas automašīnu iegādei. Lēmums nr. 193-r, 204-r, samaksa par telefonu un telegrāfu Valsts Kancelejai. Vai tādām vajadzībām ir šī rezerve radīta? Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt šā pieprasījuma steidzamību, lai būtu skaidrība, kādā veidā pieņemt budžetu un nodokļus. Mums ir sagatavots arī lēmuma projekts par šo pieprasījumu, kuram ir arī paraksts un kuru mēs iesniegsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Protams, ir dziļi simboliski, ka šo runu teica iepriekšējās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un tās frakcijas pārstāvis, kurš darbojās Zemkopības ministrijā, faktiski visa gada garumā. Jaunā koalīcija, sākot savu darbu šajā sfērā, ir praktiski pie "sasistas siles". Kaut vai tāds mazs sīkumiņš kā Zemkopības ministrijas iemaksas labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem izsniegtā kredīta nomaksai, Somijas kredītu un procentu un SIA "Lata International" iemaksai, Kanādas sojas pupu kredītu un procentu nomaksai. Budžetā vajadzēja būt 13,3 miljoniem latu. Saņemts 11 mēnešos ir - 0,3 miljoni latu. Ja mēs budžetu plānojam ar visiem izdevumiem, tad rodas jautājums: no kurienes mēs varam atrast šo naudu? Tieši šā iemesla dēļ - tieši šā iemesla dēļ! - mums praktiski nebūs šogad simtprocentīgi izpildīta izdevumu daļa. Tātad cēloņus mēs varam atrast šeit. Jaunā koalīcijas valdība ķērās pie šīm lietām nekavējoties. Es domāju, ka tas, ko zemkopības ministrs šajā īsajā periodā ir izdarījis tieši ar pārstrādes uzņēmumu parādiem, ar visām šīm labības rezervēm, kur 10 mēnešus šogad praktiski neviens nebija neko darījis, - tas vien ir apbrīnas vērts. Arī cīņa ar "Latu" ir devusi savus rezultātus. No "Latas" mēs esam piedzinuši šobrīd pirmos 150 000 dolārus, kas ienākuši budžetā, un mēs iegūsim vēl šogad 50 000 latu. Tā nav liela summa. Bet jājautā: kur jūs, Bērziņa kungs, bijāt agrāk, pirms tā laika, kad sāka šeit strādāt valdība? Tāpēc šādā veidā formulēt jautājumu, es domāju, būtu... varbūt citi deputāti...

Tagad - runājot konkrēti, atbildot uz šo jautājumu. Jā, protams, mūsu budžetā lielākā daļa ir algas, pensijas un pabalsti. Mums ir jāmaksā šīs algas un pensijas un pabalsti, neskatoties ne uz ko citu, kas ir budžetā paredzēts. Tikai šodien es varēju pavisam atcelt rīkojumu, sakarā ar kuru bija ierobežotas izmaksas, tās izmaksas, kuras mēs neuzskatījām par absolūti dzīvē nepieciešamām. Tās ir algas, kā jau es teicu, pensijas, pabalsti, komunālie maksājumi. Šobrīd mēs finansējam visas iestādes tajā atvērumu procentā, kādus mums ir paredzēts atvērt decembrī.

Runājot par Zemkopības ministriju, jāsaka - es pilnīgi apzinos to, kādā grūtā stāvoklī šobrīd ir Zemkopības ministrija. Tajā pašā laikā šie dati, kurus minēja Bērziņa kungs, vēl nav pietiekami precīzi, varētu teikt, novecojuši. Ir atvērts kredīts par 1 miljonu sekojošām pozīcijām kopumā: ilgtermiņa kredītu dzēšanai privatizējamiem objektiem un procentu likmes subsidēšanai zemnieku saimniecībām, ir atvērta finansēšana valsts investīcijām, ir atvērts finansējums subsīdijām lauksaimnieciskajai ražošanai, šķirnes lopu iegādei, rudzu eksportam. Mēs operatīvi atrisinājām Cukura fonda jautājumu; protams, šeit vēl nav galējā summa, bet es gribu atgādināt to, ka 700 000 latus mēs piešķīrām no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Līdz šā gada beigām budžeta iespējas atļauj atvērt vēl vienu miljonu šiem pasākumiem. Mums ir pasākumu plāns ar Zemkopības ministriju, ka mēs trūkstošo daļu atvērsim tūlīt pēc Jaunā gada, jo šobrīd mums faktiski vairāk nekādas iespējas nav, un šis atvērums neietekmēs to subsīdiju daļu, kas ir paredzēta nākamā gada budžetā.

Un pēdējais - par prioritātēm. Zemkopības ministrijas šā gada budžets apstiprinās, tas ir 25 miljoni latu, turpretim nākamā gada budžets ir 35 miljoni latu. Subsīdijām bija 6,6 miljoni latu, tagad ir 13,2 miljoni latu. Protams, es arī vēlētos, ka zemkopībā mēs varētu ieguldīt vairāk naudas. Mēs meklēsim vēl avotus, kādā veidā uzlabot stāvokli zemkopībā. Bet ir jāsaprot arī tas, ka dažos mēnešos nevar izdarīt to, kas ir izdarīts ilgstošā laikā attiecībā pret šo. Un es domāju, ka mēs veiksmīgi tiksim ar šiem uzdevumiem galā.

Kas attiecas uz nodokļu paketi, tā arī nav taisnība, jo, kā jūs zināt, ir pietiekami daudz otrā lasījuma priekšlikumu, kurus daļēji ir iesniegusi gan valdība, gan arī mūsu koalīcijas partneri, kas atrisina šos jautājumus, kas saistīti ar nodokļu likumdošanu, un nekādā gadījumā lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem situācija nepasliktināsies un, manā skatījumā, pat uzlabojas.

Otra lieta, ko arī gribu šeit piebilst, - ir arī budžeta grozījumi otrajam lasījumam, ko iesniegusi Tautsaimnieku politiskā apvienība sadaļā "Tiešie izdevumi", kur mēs arī izņemam summas no valsts budžeta, kas nāktu it kā vispārējiem budžeta izdevumiem, bet paliek tās konkrētajiem Zemkopības ministrijas pasākumiem, pie tam nesamazinot Zemkopības ministrijas kopējo finansējumu. Tāpēc es uzskatu, ka nav nekādas steidzamības šajā jautājumā. Tas šobrīd šeit, Saeimā, nebūtu jādara.

Otrs. Man nav iebildumu, ka mēs izskatām šo jautājumu Pieprasījumu komisijā, bet daudz labāk būtu, ja mēs to izdarītu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Izskatīt pa pozīcijām: kuras pozīcijas tad ir šobrīd "visdegošākās", kāds ir tas grafiks, kādā mēs norēķināsimies nākamgad? Kādā grafikā mēs finansēsim visas šīs pozīcijas 1995.gadā? Tas tiešām ir pamatīgs darbs. Es pilnīgi uzskatu, ka tur ir jābūt iesaistītiem deputātiem, bet es neredzu šobrīd, izņemot politisku šovu, pamatu šā pieprasījuma steidzamībai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad tikko divi deputāti runāja: viens - "par", viens - "pret" par šā pieprasījuma steidzamību. Lūdzu, balsosim par pieprasījuma steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 10. Steidzamība nav pieņemta. Līdz ar to pieprasījums tiek nodots izskatīšanai Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu nākamo pieprasījumu. Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nākamais pieprasījums ir steidzams pieprasījums par likuma "Par valsts budžetu 1994.gadam" izpildi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds jums nolasīšanai un motivēšanai!

Z.Tomiņš. Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gailim un finansu ministram Andrim Piebalgam - steidzams pieprasījums par likuma "Par valsts budžetu 1994.gadam" izpildi: "Likums "Par valsts budžetu 1994.gadam" paredz asignējumus Krājbankai mērķaizņēmumu obligāciju atpirkšanai 450 tūkstošu latu apmērā. Valsts ekonomiskās stabilitātes pamata būtiska sastāvdaļa ir precīza finansu plānošana un norēķinu veikšana. Uzskatām, ka valdība apzinās finansu saistību svarīgumu un strādā pie to izpildes. Gadījumā, ja tas nav iespējams, Saeimas deputātiem ir tiesības uzzināt patiesu lietu raksturojumu. Lūdzu atbildēt:

1. Kādā apjomā Finansu ministrija ir izpildījusi likumā noteiktās saistības par asignējumu piešķiršanu Krājbankai mērķaizņēmumu obligāciju atpirkšanai?

2. Cik ilgā laikā notiks likumā noteikto saistību pilnīga izpilde un kas par to būs atbildīgs?

3. Vai savlaicīga likuma neizpilde neradīs zaudējumus iedzīvotājiem un kad šos zaudējumus valdība segs?

1994.gada 20.decembrī. Saeimas deputāti Zigurds Tomiņš, Gundars Bērziņš, Oskars Grīgs, Jānis Kokins, Andris Rozentāls, Aida Prēdele, Voldemārs Novakšānovs, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kārlis Leiškalns, Pauls Putniņš." Un motivācija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Z.Tomiņš. Šodien mēs varam svinēt apaļu jubileju - piecu gadu jubileju, jo tieši 1989.gada 21.decembrī, tieši šajā dienā, bijušās PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu par mērķaizdevumu obligāciju izplatīšanu Padomju Savienībā un tajā skaitā Latvijas Republikā. Un tas tika uzdots PSRS Finansu ministrijai, Krājbankai, Tirdzniecības ministrijai - Latvijā kopsummā par 283 tūkstošiem un 10 latiem. 1993.gadā šo obligāciju īpašniekiem bija paredzēts saņemt noteiktas preces, bet diemžēl jāsaka, ka 1993.gads ir aizritējis, tūlīt aizritēs 1994.gads, bet Latvijas Krājbanka jau sākusi izmaksāt 40% kompensācijas par 1991.gada noguldījumiem, bet diemžēl mērķobligāciju dzēšana iedzīvotājiem nav notikusi. Latvija ir uzņēmusies saistības atmaksāt šo 1990.gada mērķobligāciju nominālvērtību pēc pieņemtā lata kursa pret toreizējiem rubļiem: viens pret 200. Protams, iedzīvotāji par šo naudu vairs nevarēs nopirkt nedz automašīnas, nedz minitraktorus, nedz arī televizorus un citas sadzīves preces, un klāt arī, protams, saistībās ir tas, ka ir arī paredzēta par šiem 40% kompensācija. Un šim mērķim mēs, Saeima, pieņemot 1994.gada budžetu, paredzējām 450 000 latu, bet valdības lēmuma par līdzekļu pārskaitīšanu no budžeta Latvijas Krājbankai izmaksām joprojām nav. Tā mēs, Saeima, esam saņēmuši arī Bauskas rajona iedzīvotāju pieprasījumu, kuru viņu vārdā iesniedza Bauskas rajona padome, un viņi lūdz atkārtoti risināt jautājumu par šo 1990.gadā realizēto mērķobligāciju atmaksas kompensāciju iedzīvotājiem, jo arī šo mērķobligāciju sadali veica rajona Tautas deputātu padome un naudu no iedzīvotājiem iekasēja rajona krājbanku nodaļas, un tagad daudzi iedzīvotāji vaino tieši šīs iestādes, ka tās nav atradušas iespējas to atmaksāt. Tā, piemēram, Bauskas rajonā šī summa ir apmēram (pēc toreizējām cenām) 2,69 miljoni rubļu, un Bauskas rajonā šīs obligācijas ir iegādājušies 300 rajona iedzīvotāji. Jau toreizējais finansu ministrs Oša kungs par šo lietu bija atbildējis, ka jautājums tika izskatīts Ministru kabineta sēdē un tika pieņemts lēmums apturēt šīs izmaksas, un ka tiekot gatavoti alternatīvi priekšlikumi par šīs naudas izmantošanu. Par to, kad šī nauda tiks izmantota, - par to, kā Oša kungs minēja, lems valdība. Tātad ir pienākušas jau 1994.gada beigas, šodien mēs dzirdam, ka nauda nav lauksaimniecībai visā pilnībā šīm subsīdijām, Cukura fondam atvēlēta, un mēs redzam, ka diemžēl šī nauda nav atvēlēta arī šo mērķobligāciju dzēšanai un to 40% apmaksai, kaut gan mēs, Saeima, pieņēmām budžetā šo summu, pieņēmām un paredzējām. Un tāpēc arī ir jautājums, ko mēs uzdodam gan Ministru prezidentam Mārim Gailim, gan finansu ministram Andrim Piebalgam: kādā apjomā Finansu ministrija izpilda likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam" noteiktās saistības? Tātad var jau to atbildēt, ka nav izpildījusi nekādā apjomā šobrīd. Bet varbūt ir cerības, ka būs izpildīts? Otrais jautājums, ko mēs uzdodam: kad tad galu galā notiks šo likumā noteikto saistību izpilde? Un tātad mēs ierosinām, ka jautājums jau ir... Šīs ir pēdējās gada dienas, un jautājums ir steidzams, šodien izskatāms, jo, ja jau valdība nav atradusi iespēju, tad vismaz mēs, Saeima, esam tiesīgi to pieprasīt un ierosinām šo pieprasījumu, pirmkārt, kā steidzamu, un, otrkārt, šodien arī to izskatīt un pieņemt arī attiecīgus lēmumus, ja tādi tiks iesniegti. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Divpadsmit stundu laikā!")

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ja runājam par jubilejām, PSRS jubilejām, tad Tomiņa kungs varēja arī minēt, ka šodien vienam bijušajam PSRS valstsvīram - Staļinam - arī laikam ir kaut kāda jubileja. Tā ka, es domāju, atsaukšanās uz to nav visai korekta. Bet, vēlreiz atgriežoties pie šā pieprasījuma būtības, es vēlreiz mēģināšu uzsvērt tos faktus, ko varbūt ne visai precīzi atspoguļoja Tomiņa kungs.

Pirmais fakts tātad ir tas, ka 1990.gada mērķaizdevumu obligāciju izlaidi veica PSRS Ministru Padome, bet garantijas preču iegādei solīja PSRS Tirdzniecības ministrija. Latvijas Republikas Valsts krājbanka, kuras padomes loceklis šobrīd ir arī Tomiņa kungs, bija tikai mērķaizdevumu obligāciju izplatītāja Latvijā. Valsts krājbanka realizēja 16 veidu 30 090 mērķaizņēmuma obligācijas kopsummā par 56,4 miljoniem rubļu jeb, pārrēķinot latos, 283 010, bet jāņem vērā, ka tās ir 1990.gada cenas. Obligāciju izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS valsts budžetā. Sabrūkot PSRS, šie līdzekļi tika attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu. Arī Latvijā... tas ir, Latvijā tā nauda nav atzīta par Latvijas valsts iekšējo parādu, tāpēc Latvijas Republikas valdība izvirzīja šo jautājumu Krievijas Federācijas starpvalstu sarunās un pieprasīja Krievijas Federācijai uzņemties šo parādu apkalpošanu. Krievijas Federācijas delegācijas vadība šādu iespēju noliedza un piedāvāja izskatīt šo jautājumu kompleksi bijušās PSRS iekšējā un ārējā parāda apkalpošanas ietvaros, kas Latvijas pusei nav pieņemams. Līdz ar to ir jāturpina šīs sarunas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav Latvijas valsts parāds un tas nav Latvijas nodokļu maksātāju parāds. Jā, pieņemot 1994.gada budžetu, tur tika paredzēts, ka valsts bezprocentu mēķaizņēmuma obligāciju atpirkšanai ir paredzēti 450 000 latu. Šī summa sevī ietver daļu no mantas faktiskās vērtības pašreizējās cenās. Piedāvātais atpirkšanas mehānisms bija saistīts ar iedzīvotāju noguldījumu kompensāciju Latvijas Krājbankā. Ņemot vērā, ka obligācijas galvenokārt tika realizētas, iesaistot iedzīvotāju noguldījumus Valsts krājbankā. Atlikušie noguldījumi šajā bankā pēc stāvokļa uz 1991.gada 1.janvāri ir pārrēķināti ar inflācijas kompensāciju 40% apmērā. Arī obligāciju atpirkšanai paredzētā summa pēc stāvokļa uz 1991.gada 1.janvāri tika pārrēķināta ar inflācijas koeficientu 40% apmērā. Arī obligāciju atpirkšanai paredzētajā summā iekļauta inflācijas kompensācija 40% apmērā pie obligāciju pamatvērtības un vidējais noguldījuma procents Valsts krājbankā 1993.gadā - 10%. Šo aprēķinu rezultātā iznāktu šāda situācija: tātad 1990.gadā veļas mašīna "Vjatka" maksāja 400 rubļu, piedāvātā kompensācija varētu būt 3 lati 08 santīmi pie pašreizējās preces faktiskās pārdošanas cenas - 189 lati. "VAZ 2108" maksāja 8500 rubļu, kompensācija būtu tagad 65 lati 45 santīmi, bet faktiskā cena šodien ir 3471 lats. Lai kompensētu visu obligāciju vērtību preču pašreizējās cenās, būtu nepieciešami apmēram 15,6 miljoni latu; tas, protams, nav reāli no budžeta viedokļa. Šis jautājums tika izskatīts iepriekšējās koalīcijas valdības Ministru kabineta sēdē, un tieši Zemnieku savienības pārstāvji Ministru kabinetā bija tie, kas kategoriski iebilda pret kompensācijas mehānismu. Protams, tas nav galējais. Ņemot vērā to, ka šā brīža situācija budžetā ir ārkārtīgi sarežģīta un mums tiešām ir jānodrošina visneatliekamāko maksājumu nomaksāšana, es uzskatu, ka ir jāturpina sarunas ar PSRS mantiniekiem, šajā gadījumā Krievijas Federāciju, par šā parāda atdošanu un nevajag to uzkraut pārējiem Latvijas nodokļu maksātājiem.

Es esmu pret šā pieprasījuma steidzamu izskatīšanu, uzskatu, ka to var pilnīgi izdarīt, izskatot Pieprasījumu komisijā, un pēc tam, ja būs vajadzība, var arī diskutēt par šo plenārsēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā pieprasījuma par likuma "Par valsts budžetu 1994.gadam" izpildi steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 33, atturas - 6. Priekšlikums par steidzamību nav pieņemts, līdz ar to šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Vai vēl ir pieprasījumi? Tādā gadījumā sekos Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Grīnblata, Straumes un citu deputātu pieprasījumu. Lūdzu! Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Grīnblata, Straumes, Sinkas, Dāliņa, Lamberga, Rozentāla, Grota, Kostandas, Lakševica un Tabūna pieprasījumu Ministru prezidentam Gaiļa kungam jautājumā par Ministru kabineta noteikumu nr.217 "Par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību" publikāciju Latvijas Republikas 1994.gada 3.decembra numurā un ar to saistīto Latvijas Republikas Valodu likuma 8.panta un Latvijas Republikas likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 2.panta pārkāpumu (rudens sesijas dokuments nr.1274), nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo Pieprasījumu komisijas atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 11, atturas - 9. Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

Tālāk - atbilde uz deputātu jautājumu. Latvijas Republikas finansu ministra Piebalga atbilde uz deputātu Urbanoviča, Staša, Zaščerinska, Kuprijanovas un Folkmanes jautājumu par 1990.gada bijušās PSRS bezprocentu aizņēmuma atmaksu Latvijas Republikā dzīvojošām personām.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, es jau atbildēju, atbildot uz pieprasījumu. Vai man būtu vēlreiz jārunā? Es uzskatu, ka tā ir atbilde, ko es varu sniegt šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Tālāk. Sākam skatīt likumprojektus. Nav vairāk jautājumu?.. Sākam skatīt likumprojektus. Likumprojekts... Mēs esam pieņēmuši lēmumu par izmaiņām darba kārtībā un tagad skatīsim 38. jautājumu - likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām". Esiet tik laipni, sameklējiet! 38. jautājums. Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte, runās komisijas vārdā. Lūdzu! Bet mēs meklēsim dokumentus... Vai visi deputāti ir sameklējuši? Vēl notiek meklēšana... Varam sākt? Lūdzu!

A.Poča (LC).

Augsti godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šodien mums darba kārtībā ir vairāki nodokļu likumprojekti, un, pirms es pieskaršos šim konkrētajam likumprojektam "Par nodokļiem un nodevām" otrajā lasījumā, es nedaudz gribētu pieskarties visiem šiem likumprojektiem un priekšlikumiem par šiem likumprojektiem kopumā.

Bija ļoti liela deputātu un frakciju atsaucība, un pavisam bija saņemti vairāk nekā 200 priekšlikumi no dažādām frakcijām un deputātiem, pret kuriem komisijai bija jāizsaka sava attieksme. Konkrēti, par likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām" bija vairāk nekā 60 priekšlikumu. Visvairāk priekšlikumu iesniedza Nacionālā bloka deputāti. Un šos priekšlikumus varētu iedalīt nosacīti šādās daļās: pirmkārt, tas bija priekšlikums - ar vienotiem terminiem un to skaidrojumu sasaistīt visus nodokļus un nodokļu likumus vienā sistēmā, tajā pašā laikā pietiekami precīzi definēt vienu vai otru jēdzienu, lai izslēgtu iespēju šos terminus dažādi skaidrot. Tie bija priekšlikumi par saskaņotiem laika periodiem un termiņiem, kā nomaksājami nodokļi, soda maksājumi. Priekšlikumi par nepareizi iekasēto summu atmaksas periodiem un citi. Par simetrisku atbildību starp nodokļu maksātājiem un nodokļu administrāciju, nodokļu iekasētājiem. Un šeit arī bija maksimāla vēlēšanās izmantot tos juridiskos terminus un normas, ko paredz Civillikums. Šāda pieeja, no vienas puses, ir ļoti pozitīva, jo pierāda konceptuāli vienādu pieeju visiem likumiem, kas ir saistīti ar nodokļiem.

Tajā pašā laikā Ministru kabineta iesniegtajā variantā likumprojekta autoriem arī bija sava konceptuāla pieeja, un tā nedaudz atšķīrās no tās, kāda bija priekšlikumu iesniedzējiem, un galvenokārt balstījās uz atsevišķu nodokļu īpatnībām, nepieciešamību ievērot Latvijas valsts noslēgtos starpvalstu līgumus par nodokļu nemaksāšanas un dubultaplikšanas novēršanu, Eiropas direktīvas nodokļu likumdošanas jomā, kā arī ņemt vērā, ka Civillikumā iekļautās normas ne visur piemērojamas nodokļu likumos, jo tie ir speciālie likumi un šeit atsevišķi juridiskie termini var nedaudz atšķirties.

Līdz ar to priekšlikumu izskatīšana bija ļoti sarežģīta, un, lai novērstu šīs minētās pretrunas un maksimāli ievērotu galveno mērķi - iegūtu korektu un saprotamu, un tiesiski sakārtotu likuma redakciju -, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Finansu ministrijas pārstāvji, Nacionālā bloka pārstāvji, Saeimas Juridiskās pārvaldes pārstāvji un Budžeta un finansu komisijas pārstāvji, un darba grupas sēdēs tad arī notika šo viedokļu saskaņošana. Un tāpēc es lūgtu ņemt vērā, izskatot šos likumprojektus - gan likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām", gan arī mūsu darba kārtībā nākamos paredzētos -, ka tie varianti, kas šeit ir, - tie ir... tas ir maksimālā kompromisa variants, un bieži vien tas ir izteikts kā Budžeta un finansu komisijas redakcija.

Un tagad, lūdzu, pāriesim pie dokumenta nr. 1121-a un to priekšlikumu tabulas, kuri iesniegti attiecībā uz likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām".

Pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par to, lai likumā lietoto terminu skaidrojumus izteiktu kā likumprojekta 1. pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Par jēdzienu "nodoklis". Šeit bija gan deputāta Piebalga priekšlikums, gan Nacionālā bloka priekšlikums. Deputāta Piebalga priekšlikums iestrādāts komisijas variantā, Nacionālā bloka priekšlikums arī daļēji ir iestrādāts komisijas variantā, un tātad jēdzienam "nodoklis" šeit ir dota jauna precizēta redakcija.

Par jēdzienu "nodeva". Arī šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, kas, lūdzu, pārstāv Nacionālo bloku?

A.Poča. Nu pamatā tur bija deputāts Bērziņš un citi deputāti.

Sēdes vadītājs. Jo šeit ir vienkārši jājautā, vai jūs piekrītat komisijas piedāvātajam variantam un kas sniedz atbildi. Piekrītat, jā? Paldies. Tālāk. Par terminu "nodeva".

A.Poča. Par nodevu šeit arī ir... tātad ir Nacionālā bloka priekšlikums precizēt šo terminu, un daļa šo priekšlikumu iestrādāti komisijas variantā, kurš arī šeit apakšā ir redzams.

Sēdes vadītajs. Iebildes ir? Nav. Tālāk.

A.Poča. Līdzīgi ir arī ar skaidrojumu "nodokļu (nodevu) administrācija". Nacionālā bloka priekšlikums iestrādāts komisijas variantā, un šeit ir jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Attiecībā uz terminu "nodokļa atlaide". Šeit arī ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātais variants.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir Nacionālā bloka priekšlikums papildināt sadaļu ar šādām definīcijām: "nodokļa avanss".... "nodokļa avanss". Šeit ir priekšlikums precizēt šo redakciju, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Nākamais bija priekšlikums precizēt terminu "ārvalsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība". Tas ir iestrādāts šā likumprojekta 13. pantā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja kādam no jums ir iebildes, lūdzu, dodiet zīmi, paceļot roku, un es varbūt neatkārtošos monotoni un es uz jums skatīšos, deputāt Gundar Bērziņ, tajos priekšlikumos, kur ir vārdi "Nacionālais bloks" - autori. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir Nacionālā bloka priekšlikums par terminu "pašpatēriņš". Komisijas viedoklis bija to neatbalstīt. Komisija savu viedokli pamatoja ar to, ka atkarībā no nodokļu veida šis termins var tikt skaidrots dažādi dažādos likumos un tādēļ tas tiks precizēts katrā atsevišķā likumā, kur tas ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšlikums akceptēts. Tālāk!

A.Poča. Nākamais bija priekšlikums par termina "uzņēmums" skaidrošanu. Un arī šeit ir panākts kompromisa variants, ka, no vienas puses, šis termins ir skaidrots likumā par uzņēmējdarbību, bet, ja būs nepieciešams to precizēt, būs skaidrojumi atsevišķos likumos.

Un līdzīgi tas ir arī ar terminu "tirgus cena".

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Ir? Lūdzu, Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS).

Par šo Nacionālā bloka priekšlikumu šī darba komisija, kas bija no "Tēvzemes" deputātiem un arī citām Nacionālā bloka frakcijām... šinī likumā praktiski viss ir saskaņots. Vienīgais, šī termina "tirgus cena" definīcija, kas ir pārrakstīta it kā no Civillikuma... varētu piekrist, ka tā tiek svītrota, bet tad citos likumos, protams, nedrīkst to definēt savādāk. Diemžēl šī vēlme ir. Un šinī likumā šīs pretrunas visas ir novērstas, ir bijusi šī saskaņošanas komisija, tikai es negribētu īsti piekrist Počas kundzes teiktajam, ka šeit ir it kā divas koncepcijas. Vienkārši šie daudzie priekšlikumi un tas, ka ļoti daudz ir ietverts, tomēr liecina par likuma kvalitāti, kādā tas ir iesniegts. Un nodokļos un nodevās ir, manuprāt, visas šīs pretrunas atrisinātas un pieņemamas, arī pievienotās vērtības, turpretim uzņēmumu ienākumu nodoklī šīs pretrunas ir palikušas un ir ļoti būtiskas. Tā ka par šo likumu es vairāk vārdu neņemšu. Principā šinī likumā visas šīs problēmas sarunu gaitā ir atrisinātas un redakcijas ir pieņemamas abām pusēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, turpināsim! Referente, lūdzu!

A.Poča. Nākamais. Attiecībā uz tirgus cenu es piekrītu Bērziņa kungam, ka šis termins ir jādefinē, bet tas varētu būt tiešām atsevišķo likumu jautājums un arī ir nedaudz jāprecizē.

Nākamais ir par terminu "nodokļa maksātājs". Iekšzemes un ārvalstu fiziskās personas. Tas ir iestrādāts 13. pantā.

Nākamais priekšlikums ir par terminu "taksācijas gads". Iestrādāts komisijas variantā.

Nākamais - "pirmstaksācijas gads". Iestrādāts komisijas variantā. Termina "pēctaksācijas gads" skaidrojums ir iestrādāts komisijas variantā.

Nākamais ir priekšlikums par identifikācijas numuru nodokļu maksātājiem. Šis principā ir jautājums par īpaša likuma par nodokļu maksātāju reģistru izveidošanu, un, principā piekrītot šim jautājumam, vienkārši ir jāizstrādā cits likums.

Nākamais ir priekšlikums par to, kā definēt, kas ir "iekšzeme". Tā kā šis atkal ir termins, kas dažādos likumos ir skaidrojams dažādi... Pievienotās vērtības likumā tas ir skaidrots.

Nākamais ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums par 1. pantu. Komisija to tātad atbalstīja.

Tad ir Nacionālā bloka priekšlikums par 1. panta 2. daļas pirmo rindkopu. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Nacionālā bloka priekšlikums par panta trešo daļu arī ir atbalstīts.

Par 2. pantu. Nacionālā bloka priekšlikums par sadaļas izteikšanu citā redakcijā ir iestrādāts komisijas variantā.

Par daļu, kas noteiks, cik... Ir priekšlikums papildināt daļu ar tekstu, kur uzskaitīts, kādiem parametriem jābūt atsevišķos nodokļu likumos. Komisija uzskatīja, ka tas ir vairāk metodiska rakstura jautājums, veidojot atsevišķus nodokļu likumus, un tādēļ šo priekšlikumu neatbalstīja. Bet Nacionālā bloka citi priekšlikumi ir ņemti vērā, un ir izveidota šī jaunā Budžeta un nodokļu (finansu) komisijas redakcija.

Par 2. panta otro daļu. Nacionālā bloka priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā.

Tad seko deputāta Piebalga priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

3. pants. Šeit bija attiecībā... šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums svītrot vārdus "un instrukcijas" un arī iestarpināt tur papildus dažus vārdus... Komisija to neatbalstīja, uzskatot, ka Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums ir precīzāks un ir atbalstāms.

Nākamais bija Nacionālā bloka priekšlikums par 3. panta 2. daļas svītrošanu, un motivācija bija tāda, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu pārāk subjektīvi traktēt likumus. Ir izveidota jauna Budžeta un finansu komisijas piedāvātā redakcija, kas arī ir atbalstīta.

4. pants - "Nodokļu un nodevu nomaksa". Es sapratu, ka šeit bija pārpratums, šī norma attiecas ne tikai uz ārvalstīm, bet arī uz iekšzemi, un tāpēc netika atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums. Bet ir precizēta šā panta redakcija.

Par 5. pantu. Budžeta un finansu komisija precizē pirmo daļu.

6. pants. Budžeta un finansu komisija piedāvā šeit jaunu redakciju.

7. pants. Nacionālais bloks piedāvā šeit nedaudz citu redakciju, ko Budžeta komisija atbalstīja. Un ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, ka... šeit ir jānorāda, kā šie nodokļi tiek iemaksāti atsevišķos budžetos. Komisija to neatbalstīja, jo šīs proporcijas nav vienādas un tāpēc tas būtu jānorāda katrā atsevišķajā nodokļu likumā, nevis šajā likumā par nodokļiem un nodevām.

Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas frakcija piekrīt šim skaidrojumam? Vai uzstāj, ka vajag balsojumu? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Piekrīt!") Paldies. Piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir par 7. panta otro daļu. Nacionālais bloks ierosina šeit papildināt tekstu. Komisija to atbalstīja.

Par 8. pantu priekšlikumu nebija.

Par 9. panta trešo daļu. Šeit Budžeta komisija ierosināja šo trešo daļu izslēgt, vienlaicīgi iekļaujot 10. pantā arī šajā daļā minētās normas.

11. pants. Šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums par to, ka pašvaldību nodevas stājas spēkā pēc to reģistrācijas Tieslietu ministrijā un par nodevas uzlikšanu pašvaldībām jāziņo Finansu ministrijai divu nedēļu laikā. Komisija neatbalstīja, jo ar pašvaldību jautājumiem nodarbojas Valsts reformu ministrija, bet Tieslietu ministrija ar šādu sfēru nenodarbojas, taču šeit ir jauna panta redakcija, kas maksimāli cenšas ietvert arī to priekšlikumu, ko ir izteicis Nacionālais bloks.

Par panta trešo daļu. Nacionālais bloks ierosināja panta trešo daļu svītrot, bet šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums par to, kā precizēt šo redakciju. Līdz ar to komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Nākošais ir priekšlikums par to, ka pašvaldību nodevu uzlikšana būtu... un arī likmes būtu jāakceptē Saeimai. Šeit komisija neatbalstīja, jo uzskata, ka tā būtu ārkārtīgi gara procedūra, jo bija šīs nodevas varbūt par kādu īslaicīgu pasākumu veikšanu, un tāpēc atbalstīja deputāta Piebalga redakciju.

12. pants. Deputāta Piebalga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

13. pants.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš", Valsts un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Saskaņā ar spēkā esošā likuma par pašvaldībām 45. panta otro daļu domju, padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Nodevas ir jāapstiprina saistošo noteikumu formā, jo nodevas ir obligātas visiem attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, kā arī juridiskajām personām. Likumprojekta autori šajā pantā piedāvā īpašu viena veida saistošo noteikumu spēkā stāšanās kārtību. Tātad saistošie noteikumi, kas tiks izdoti attiecībā uz nodevu ieviešanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, stāsies spēkā tad, kad tos reģistrēs Tieslietu vai Finansu ministrijā... (No zāles deputāte A.Poča: "Mums - Finansu ministrijā.") Finansu ministrijā. Nav noteikts, cik ilgā laikā ir jāreģistrē šie šādā veidā pieņemtie saistošie noteikumi - vai tas notiek nākošajā dienā pēc tam, kad pašvaldība ir iesniegusi, vai pēc pusgada vai gada, vai pašvaldības var piedalīties šī lēmuma pieņemšanā, teiksim, Tieslietu ministrijā vai Finansu ministrijā, kas konkrēti reģistrē saistošos noteikumus, un kāda ir reģistrācijas kārtība. Tādēļ es uzskatu, ka ne pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija nav pieņemama, ne arī neviena no piedāvātajām redakcijām. Šeit būtu jāatstāj vispārpieņemtā kārtība, ka saistošie noteikumi arī par nodevu ieviešanu stājas spēkā likumā par pašvaldībām noteiktajā kārtībā, tas ir, publicēšanas dienā, proti, kad tiek publicēti oficiālajā laikrakstā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente!

A.Poča. Protams, cienījamā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja priekšlikumi tiks ņemti vērā uz trešo lasījumu, ja tie tiks rakstveidā iesniegti Budžeta un finansu komisijā, lai gan, mūsuprāt, 11. panta 3. punkts jau nosaka to, ka lēmums par nodevas uzlikšanu nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Ir svītroti vienīgi vārdi "Ministru kabineta noteikumiem".

Sēdes vadītājs. Deputāt Lagzdiņ, jūs uzstājat par balsojumu tagad vai trešajā lemsim? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nav jēgas balsot. Neuzstāj!") Paldies. Deputāts neuzstāj.

A.Poča. 12. pants - "Nodevu sadalījums pa budžetiem". Šeit bija deputāta Piebalga priekšlikums par šī panta redakcijas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

13. pants - "Nodokļu maksātāju klasifikācija". Šeit nedaudz precizēta panta redakcija - gan nosaukums, gan arī paša panta redakcija.

Nākošais ir par šī paša 13. panta otro daļu. Šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums, kas nav atbalstīts, bet tas ir iestrādāts komisijas variantā, kas ir otrajā lappusē - 12. lapaspuses otrajā pusē. Arī deputāta Piebalga priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā.

Par šā panta 2.2. punktu. Šeit Nacionālā bloka priekšlikums netika atbalstīts, jo tika izteikts jaunā redakcijā - Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Un tas ir saistīts ar rezidentiem... tas ir saistīts arī ar to, ka neatbalstīja priekšlikumu, kas bija par otrās daļas redakciju.

Par 13. panta 4. punktu. Deputāta Piebalga priekšlikums 4. un 5. punktu izteikt sekojošā redakcijā... Komisija to akceptēja un izveidoja savu redakciju. 13. lapaspusē ir šī redakcija, ko mēs uzskatām par nerezidentiem nodokļu likumdošanas aspektā.

Par panta 6. daļu. Šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums, kas ir atbalstīts, iestrādājot komisijas variantā.

14. pants. Par nodokļu maksātāju tiesībām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partija.

L.Kuprijanova (TSP).

Es gribētu, lai referents paskaidro vienu jēdzienu, kas tika noraidīts arī Nacionālā bloka izteiktajā priekšlikumā 13.panta otrajā daļā. Punktā 2.1 ir uzrakstīts: "Šīs personas pastāvīgajā vai ierastajā dzīvesvietā". Es gribētu zināt, ko juridiski nozīmē "ierastā dzīvesvieta".

A.Poča. Šinī aspektā "ierastā dzīvesvieta" nozīmē, ka, ja kādai personai ir vairākas uzturēšanās vietas, tad ierastā dzīvesvieta būtu saprotama ar to, kur viņam ir vairāk kaut kādas ekonomiskās intereses, kur viņam ir bankas konts atvērts vai kur viņam vairāk notiek saimnieciskie darījumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem tā varētu būt Saeima. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Mēs palikām pie...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Lūdzu, Gundars Bērziņš, pēc tam... (No zāles G.Bērziņš: "Pauls runās!") Runāt jūs nevēlaties. Lūdzu - Pauls Viesturs Karnups, LNNK. Par 13.panta otro daļu.

V.P. Karnups (LNNK).

Es lūgtu deputātus atbalstīt Nacionālā bloka izteikto redakciju, tā ir precīza. Tā nosaka tieši to kontingentu, par ko šis likums runā. Pastāvīgā vai ierastā dzīvesvieta ir, maigi sakot, miglaina. Un es lūgtu, lai atbalstītu Nacionālo bloku, respektīvi, deputāta Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Es gribētu vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka Saeima jau to ir lēmusi - noraidījusi likumprojektu par ārvalstnieku tiesisko statusu, kur paredzēja, ka visiem tiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, viņiem ir jāiet un jāsaņem šī uzturēšanās atļauja. Un te es skaidri saskatu tikai to, ka tas ir kārtējais mēģinājums tam, ka, ja nevar tikt iekšā pa durvīm, tad mēģināt tikt iekšā pa logu vai kaut kā citādi, lai it kā tagad uz šī likuma pamata varētu balstīt, ka, lūk, visām personām, kuras nav pilsoņi, jāskrien tagad un jāsaņem uzturēšanās atļaujas. Karnupa kungs, jūs pats ļoti labi zināt, ka mēs pieņemam pirmajā lasījumā, ka ir sagatavots arī - un jūs pats bijāt klāt - otrajam lasījumam šis likumprojekts, kuru Saeima vistuvākajā laikā izskatīs.

Sēdes vadītājs. Vai no deputātiem vēl kāds runās? Tad būtu jāpabeidz debates. Referente!

A.Poča. Es cienījamajai Saeimai gribētu vērst uzmanību: ja mēs šeit ierakstīsim tikai "pilsonis" vai ka ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju... Es saprotu, ka, protams, tas nav sevišķi likumīgi, ja šeit Latvijas valstī kāds uzturas bez likumīga pamata, bet tajā pašā laikā tādā veidā mēs viņus atbrīvojam no nodokļu maksāšanas, ja mēs atbalstām šeit Nacionālā bloka šo redakciju. Līdz ar to tas nozīmē, ka pat tad, ja mēs viņus izraidām, mēs nevaram no viņiem likt iekasēt arī nodokļus par to saimniecisko darbību, ko viņi šeit nelegāli būs veikuši.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Nacionālā bloka priekšlikumu - 13.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja šī persona - Latvijas Republikas pilsonis vai tāda, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā vai vīzu - uzturas valsts teritorijā vairāk nekā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu ilgā periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai ir valdības ārzemēs nodarbināts Latvijas Republikas pilsonis". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 19. Nav pieņemts. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 13.panta 5. punktu šeit jau bija... to mēs jau izskatījām. Es atvainojos.

6.punkts. Šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas variantā.

14.pants. Es ļoti atvainojos, mēs atkārtojamies. Par nodokļu maksātājiem. Šeit ir Budžeta komisijas variants, kas ietver pēc būtības arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu par to, kādā veidā ir apmaksājama nepareizi piedzīto maksājumu summa.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Esam strādājuši pusotru stundu. Tāpēc atzīmējam, ka šajā likumā 14.pants ir izskatīts un otrajā lasījumā akceptēts. Nākošos pantus turpināsim pēc pārtraukuma. Zvanu reģistrācijai. Vispirms, lūdzu reģistrēsimies, un tad būs divi paziņojumi. Reģistrācija. Tagad, godātie deputāti, lūdzu, palieciet savās vietās. Mēs esam piecas minūtes ātrāk savu darbu beiguši, uzklausīsim paziņojumus. Pirmais paziņojums. Vārds Jurim Janekam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Janeks (TPA).

Tiks darīts. Lūdzu Izmeklēšanas komisijas locekļus, deputātus, sapulcēties uz 15 minūtēm Kamīnu zālē.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu - jums vārds!

I.Grava (DCP).

Kā jau Saeimas deputāti noteikti ir informēti, tad šodien pulksten 12.30 Saeimā tika iesniegts sabiedriskās organizācijas fonda "Neatkarīgā Cīņa" ierosinājums. Tas ir Latvijas Republikas balsstiesīgo iedzīvotāju iesniegums par "Lattelekom" darbību Latvijā. Tas ir Kancelejā, un šo vēstuli jūs saņemsit. Lai noņemtu politisko spriedzi, kas izveidojusies ap šo jautājumu, un noskaidrotu arī reālo situāciju, Demokrātiskās partijas frakcija ierosina izveidot izmeklēšanas komisiju un lūdz deputātus, kas atbalsta šo ideju, parakstīt pie mums šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu, Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs. Lūdz u, nosauciet deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs,

Vilnis Edvīns Bresis,

Jānis Bunkšs,

Ilmārs Dāliņš,

Raimonds Jonītis,

Ēriks Kaža,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Velta Puriņa... Velta Puriņa ir zālē,

Jānis Ritenis,

Juris Sinka un

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties. Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 47 deputāti. Piecu minūšu ilgs pārtraukums.

Godātie deputāti! Kvoruma trūkuma dēļ bija paziņots pārtraukums. Nebija kvoruma. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu! 68 deputāti. Turpinām!

A.Poča. Godātie deputāti! Mums tālāk ir jāizskata 15.pants. Šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums - 15.panta pirmās daļas trešajā apakšpunktā vārdu "perioda" aizstāt ar vārdu "gada". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo atsevišķos likumos šis taksācijas periods var būt dažāds attiecībā uz dažādiem nodokļiem. Tas var būt ne tikai gads, bet arī mēnesis, kā tas, piemēram, ir attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Priekšlikums bija -neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par otro daļu. Nacionālā bloka priekšlikums - papildināt panta otro daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Mēs jau norunājām, ka jūs turpināsiet tālāk. Un, ja deputātiem ir kādas iebildes, mēs uzsākam debates.

A.Poča. Par šā paša 15.panta trešo daļu bija Nacionālā bloka priekšlikums - izteikt trešo daļu citādā redakcijā. Tas ir izdarīts, iestrādājot to komisijas variantā. Bez tam šeit bija arī Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums par trešās daļas trešo rindkopu, kuras būtība bija, ka uzņēmējdarbības reģistrēšana ir jāveic, piesakoties nodokļu administrācijas institūcijā, un nepieciešams attiecīgais reģistrācijas numurs un tamlīdzīgi. Tas ir atbalstīts, iestrādājot pārejas noteikumos. Un tātad šeit tālāk seko Budžeta un finansu komisijas redakcija, kur ir ietverti Nacionālā bloka priekšlikumi.

16.pants. Priekšlikumu nebija.

17.pants. Deputāta Piebalga priekšlikums bija piektajā daļā svītrot vārdus "piešķirt nodokļu kredītus", tātad nepiešķirt nodokļu administrācijai šādas tiesības. To komisija atbalstīja.

Ir Nacionālā bloka priekšlikumi par 17.panta papildināšanu ar vairākiem apakšpunktiem. To komisija atbalstīja.

Bez tam ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumi, kurus komisija atbalstīja citā redakcijā.

Un ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

18.pants. Šeit ir Nacionālā bloka priekšlikums par to, kādā veidā tiek kompensēti zaudējumi, kas juridiskai vai fiziskai personai ir radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības dēļ. Šī redakcija tieši tāda netika atbalstīta, bet, kā jūs redzat, ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kurā ir ietverts Nacionālā bloka priekšlikums un ir arī atbalstīts deputāta Piebalga priekšlikums - svītrot vārdus "atbilstoši tiesas lēmumam". Šeit netiek parādīta nekāda prettiesiska norma, taisni otrādi, - tas runā par labu nodokļu maksātājiem, lai ātrāk izskatītu gadījumus, ja viņiem ir nepareizi iekasēti nodokļu maksājumi.

19.pants. Deputāta Piebalga priekšlikums par 6.daļas redakciju. Komisija to atbalstīja.

Par 20.pantu priekšlikumu nebija.

Par 21.pantu bija deputāta Piebalga priekšlikumi - par pirmo daļu un par otro daļu. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

22.pants - "Īpašie lēmumi". Tur bija runāts par to, ka Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt īpašus lēmumus par nodokļu likumdošanas aktu piemērošanu. Nacionālais bloks ieteica izteikt šo pantu nedaudz citādā redakcijā, bet, ņemot vērā to, ka šis pants ir pretrunā likumam par Ministru kabineta iekārtu, komisija ierosināja šo pantu izsvītrot.

23.pants - "Nodokļu lieluma precizēšana". Šeit bija Nacionālā bloka priekšlikumi un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi, un kā kompromisa variants starp šiem un Ministru kabineta iesniegtajiem priekšlikumiem ir izveidota šī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

24.pants. Nacionālā bloka priekšlikums bija šeit vārdus "nodokļu administrācijas dienestiem" aizstāt ar vārdiem "finansu ministram" jeb noteikt, ka finansu ministram ir šīs tiesības administrēt konkrētos nodokļus atbilstoši likuma 19.pantam. Bet, ņemot vērā, ka likumā par Valsts ieņēmumu dienestu ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības veikt šādus aktus, komisija šos abus priekšlikumus neatbalstīja.

Par otro daļu. Nacionālā bloka priekšlikums tika atbalstīts, un attiecībā uz Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu ir nolemts šajā likuma pantā to neatbalstīt, bet tas ir iestrādāts 25.pantā, kas attiecas tieši uz zaudētajiem parādiem. Uz parādu dzēšanu, es atvainojos.

25.pants - "Nodokļu parādu dzēšana". Šeit ir deputāta Piebalga ieteiktā redakcija, kas praktiski ietver sevī arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumus.

26.pants. Nacionālā bloka priekšlikumi ir iestrādāti komisijas atbalstītajā variantā.

Par 26.panta otro daļu. Šeit vārds "desmit" aizstāts ar vārdu "piecpadsmit". Šo priekšlikumu iesniedza Nacionālais bloks, kā arī Zemnieku savienības frakcija. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Par 26.panta trešo sadaļu. Nacionālā bloka priekšlikums ir atbalstīts.

Par šā paša panta ceturto daļu. Bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - papildināt likumprojekta 26.pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, kāda būtu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa atbildība sakarā ar nepareizu nodokļu piedzīšanu. Bet jāņem vērā, ka faktiski šīs atbildības normas tiek noteiktas gan likumā par civildienestu, jo nodokļu administrācijas darbinieki ir valsts civildienesta ierēdņi, gan arī ir paredzētas gan Kriminālkodeksā, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Bet, lai tomēr radītu šo sabalansētību starp šiem diviem pantiem, komisija atbalstīja priekšlikumu - svītrot panta ceturto daļu un nepapildināt to ar šo piekto daļu.

27.pants. Šeit Nacionālā bloka priekšlikums netika atbalstīts, jo netika atbalstīti arī priekšlikumi 24.pantā.

28.pants. Šis priekšlikums arī netika atbalstīts. Nacionālā bloka priekšlikums netika atbalstīts, jo pretējā gadījumā veidotos pretruna ar 18.pantu, kuru Saeima tikko kā akceptēja.

29.pants. Nodokļu nokavējuma naudas aprēķināšana. Nacionālais bloks piedāvāja svītrot šā panta otro daļu. Komisija to neatbalstīja, jo faktiski tikai vasarā, kad mēs esošajā likumā par nodokļiem un nodevām izdarījām grozījumus, tur šī norma tika iestrādāta, un, mūsuprāt, likās nekorekti tik bieži mainīt likumu.

30.pants. Šeit bija priekšlikumi no Nacionālā bloka. Par redakciju varētu piekrist, un tā ir atbalstīta un iestrādāta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Ir iestrādāts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šeit diskusija varētu būt vienīgi par to, kā tiek novērtēts maksimāli pieļaujamais parāds. Nacionālais bloks to grib noteikt relatīvos rādītājos - 100 minimālajās mēnešalgās, turpretim Budžeta un finansu komisija uzskata, ka sakarā ar lata stabilizāciju mums būtu jāpāriet uz absolūtiem rādītājiem, tātad šeit tiek piedāvāti 3000 lati.

Seko Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 30.1. pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

31.pants. Šeit bija Nacionālā bloka priekšlikums par sankcijām par nepilnīgu nodokļu nomaksāšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka šāda sankcija būtu pārāk liela un tā varētu arī atšķirties konkrētajos likumos. Līdz ar to šeit tikai tiek precizēta panta pirmā daļa.

32.pants. Šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - precizēt pirmās daļas redakciju, kā arī Nacionālā bloka priekšlikumi, kuri ir iestrādāti komisijas variantā.

33.pants. Tas ir pants par sankcijām par nereģistrētu uzņēmējdarbību un citiem nodokļu likumu pārkāpumiem. Šeit Nacionālā bloka priekšlikums netiek atbalstīts, jo, pēc šās nodokļu vispārējās teorijas, vispirms ir jāiekasē nodoklis un tikai tad var runāt par pārējām soda sankcijām. Ja atbalstītu šo Nacionālā bloka priekšlikumu, tas būtu pretrunā ar vispārējo nodokļu uzlikšanas loģiku.

34.pants - "Sankcijas par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem". Šeit priekšlikums netika atbalstīts, jo šeit ir atsauce uz 25.pantu, bet, tā kā 25.pantam ir jauna redakcija, kurā daļēji ir iestrādāta arī šī norma, tad tas pēc loģikas nebūtu jāatbalsta.

Seko Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 8.nodaļas nosaukuma izmaiņu, kā arī Nacionālā bloka priekšlikumi par 35.pantu, kurus komisija atbalstīja.

Kas attiecas uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumiem, komisija neatbalstīja tos, jo, kā jau es iepriekš minēju, šīs normas ir paredzētas citos normatīvajos aktos, tādos kā Kriminālkodeksā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Civilierēdņu likumā.

36.pants - "Nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība". Priekšlikumu nebija.

37.pants. Deputāta Piebalga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

38.pants. Šeit ir Nacionālā bloka priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstīts, bet, izejot no Civilprocesa kodeksa, ir jāievēro noteikta kārtība par iepriekšējo darbību, līdz var pārsūdzēt lēmumu tiesā.

39.pants. Šeit Nacionālā bloka priekšlikums netiek atbalstīts, jo atbilstoši nobalsotajam 18.pantam šeit zustu loģika.

40.pants. Nacionālā bloka priekšlikums tiek atbalstīts, bet netiek atbalstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kā arī Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Bet ir izveidota šī jaunā redakcija, kur faktiski visi šie priekšlikumi ir ņemti vērā.

Tad ir "Pārejas noteikumi". Nacionālais bloks ierosināja papildināt "Pārejas noteikumus" ar šādu tekstu: "Līdz nepieciešamo grozījumu izdarīšanai Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā dokumentu viltošana nodokļu summas samazināšanas nolūkā pielīdzināma naudas viltošanai." Mūsuprāt, tas nebija komisijas kompetencē un arī šā likuma kompetencē, tāpēc komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Lūdzu, deputāte Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība! (Starpsauciens no zāles: "Balsot vajag!")

I.Folkmane (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par 40.pantu. Man bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Faktiski mēs uzturam to spēkā, kaut arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bija to noraidījusi. Es lūdzu likt to uz balsošanu!

Sēdes vadītājs. Jā, noteikti. Lūdzu zvanu! Vai vēl kāds vēlas runāt par 40.pantu? Referente, lūdzu!

A.Poča. Redziet, es pieņemu, ka principā jautājums varētu būt par šo skaidrās naudas iemaksu. Par šiem 3000 latiem. Tas būtu atbalstāms priekšlikums. Bet jautājums ir par to, ka ir jāiesniedz šī deklarācija par naudas avotu pie šiem norēķiniem. Ja parādīsies šīs n-tās deklarācijas, tas vienkārši apgrūtinās šo administrēšanas kārtību. Es pieņemu, ka mēs varētu precizēt šo panta redakciju, gatavojot trešo lasījumu. Mēs maksimāli centāmies saskaņot šos viedokļus - gan Demokrātiskās partijas, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan Nacionālā bloka, mēs tiešām daudz par šo pantu diskutējām, bet es piekrītu, ka varētu parādīties šeit šis slieksnis, no kura ir jāsāk šos ienākumus deklarēt. Vienīgi varbūt ir par šo kārtību nedaudz vairāk jāpadomā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - 40.pantu papildināt ar šādu tekstu: "... kā arī deklarācija par naudas avotu, ja iemaksa ir skaidrā naudā, pārsniedzot 3000 latus". Lūdzu rezultātu! Par - 25, nē, 29, pret - 20, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Demokrātiskās frakcijas priekšlikums - iesākt 40.pantu šādi: "Atklājot kontus, ikvienai bankai, finansu un kredītu iestādei ir pienākums fiksēt klienta identifikācijas (reģistrācijas) numuru vai personas kodu un ziņot par atklātajiem un slēgtajiem kontiem attiecīgajai nodokļu administrācijas institūcijai pēc klienta juridiskās adreses. "

A.Poča. Es... Ja ir atļauts...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Mēs maksimāli centāmies šo panta normu ņemt vērā, bet šeit ir problēmas ar nerezidentiem, tas ir, ar ārvalstu klientiem, kuriem var nebūt šis personas kods vai arī šis identifikācijas (reģistrācijas) numurs, un mēs maksimāli mēģinājām šeit izveidot tādu redakciju, kas aptvertu visus gadījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās frakcijas ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju: "Nevienai bankai, finansu un kredīta iestādei, kā arī muitai nav tiesības pieņemt norēķinu dokumentus, kuros nav uzrādīts klienta identifikācijas numurs, izņemot norēķinu dokumentus no nerezidentiem. Norēķinu dokumenti šā likuma izpratnē ir rēķins - faktūra, rēķins - maksājuma prasība, maksājuma uzdevums, inkaso uzdevums, norēķina čeks, akreditīvi."

Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 7. Pieņemta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītā redakcija.

A.Poča. Tātad mēs atgriežamies pie "Pārejas noteikumiem". Bija priekšlikums, komisijas priekšlikums - neatbalstīt Nacionālā bloka priekšlikumu par "Pārejas noteikumu" 3.punktu attiecīgajā redakcijā. Par dokumentu viltošanu un nodokļu summas samazināšanu.

Sēdes vadītājs. Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Nacionālā bloka ierosināto priekšlikumu "Pārejas noteikumos". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 25, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas....

A.Poča. Es atvainojos, mēs papildinām ar citiem priekšlikumiem. Tie nav alternatīvi priekšlikumi par "Pārejas noteikumiem".

Sēdes vadītājs. Tad tie nav balsojami, ja deputātiem nav iebildes. Nav. Līdz ar to tie ir akceptēti.

A.Poča. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par nodokļiem un nodevām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Poča. Cienījamo Saeimu lūdzu priekšlikumus par likumprojekta trešo lasījumu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai līdz 1994.gada 30.decembrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr piedāvātu, ka vismaz līdz 8.janvārim. Tas nav normāli, ka šobrīd deva 4 dienas priekšlikumu izskatīšanai par 11 likumprojektiem. Komisija otrajā lasījumā vēl ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vispār nav tikusi galā. Es ierosinu šo laiku nesamazināt, jo deputātiem jau tā bija ļoti maz laika šeit strādāt, un es te neredzu nekādas problēmas, kāpēc līdz 31. decembrim tātad būtu šeit jāsteidzas. Tātad - līdz 8.janvārim vai 9.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai komisija piekrīt? Deputāti arī piekrīt? Balsojums nav nepieciešams. Līdz ar to... Es atvainojos. (Zālē troksnis.) 8. janvāris.

Lūdzu - Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Es noraidu. Precizēšu - tas varētu būt 10. janvāris, tātad otrdiena, jo, saprotiet, ka nodokļu pakete vairs stāties spēkā nevarēs, jo visi termiņi ir pāri un nākamgad nevar tātad nopietni... likumprojekti var stāties spēkā, ātrākais, ar kādu kvartālu vai kādu mēnesi... Šobrīd steigai pamata neredzu. Manuprāt, galvenais tomēr ir likumprojekta kvalitāte. Šeit es neredzu vajadzību steigties, jo visi termiņi - līdz 10.janvārim. Tā ir otrdiena. Pirmdien jāiesniedz.

Sēdes vadītājs. Balsojami ir tālākie termiņi. Vai kāds no komisijas runās?

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris. Godātie deputāti un godātais Bērziņa kungs! Var būt, ka mēs tomēr varētu vienoties par 9. janvāri - iesniegt priekšlikumus, teiksim, līdz pulksten 12.00. Tas ļautu deputātiem visu atvaļinājumu pavadīt kā atvaļinājumu. Un tiem, kas strādā pie budžeta un nodokļu lietām, sagatavot un iesniegt priekšlikumus 9. janvārī pulksten 12.00. Bet tiešām pēc tam mēs tos vairs nepieņemtu, jo 9.janvārī pulksten 12.00 komisija sāks strādāt, lai sagatavotu trešo lasījumu, un nākamajā dienā - 10. vai 11.janvārī - jau varētu notikt komisijas sēde. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Piekrītu!")

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš savu priekšlikumu atsauc un piekrīt komisijas priekšsēdētāja piedāvātajam termiņam - 9.janvāris pulksten 12.00. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs - Ojārs Kehris -"Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Budžeta un finansu komisija ļoti rūpīgi izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", un jūsu vērtējumam ir nodots šis dokuments - dokuments nr. 1124-a, kur ir izklāstīti visi otrajā lasījumā komisijas akceptētie vai arī neatbalstītie jautājumi. Līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, vietām ir jaunas, būtībā jaunas redakcijas, un jau pašlaik mēs zinām to, ka atsevišķas nianses būs jāprecizē arī, gatavojot uz trešo lasījumu. Par to arī attiecīgie iesniedzēji ir informēti, un tas tiks darīts. Tādējādi, es domāju, mēs varam pāriet pie likumprojekta izskatīšanas pa pantiem. Likumprojektā lietoto terminu sadaļā ir bijuši divi priekšlikumi, un komisija ir iestrādājusi... komisijas variantā ir iestrādāts Nacionālā bloka priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi būtībā savu variantu, kurā jau tika iestrādāts iepriekš minētais variants. Es varu iet tālāk, jā?

Sēdes vadītājs. Jā, varbūt ... Vai deputātiem un iesniedzējiem - Nacionālajam blokam un citām frakcijām - nav iebildes, ja mēs turpināsim šo praksi, kura mums veidojās, apskatot iepriekšējo likumu? Vai to var turpināt šā likumprojekta izskatīšanā? Lūdzu - Gundars Bērziņš! Par procedūru.

G.Bērziņš (LZS).

Par procedūru. Principā tā prakse būtu pieņemama, bet uzņēmumu ienākuma nodoklī ir daudz vairāk nesaskaņotu jautājumu, tāpēc būtu lūgums tomēr skatīt ievērojami lēnāk: pēc katra panta pauzi. Ja nav iebildumu, tad varētu skatīt tālāk, bet šeit būs panti, pret kuriem būs diezgan nopietnas pretenzijas.

Sēdes vadītājs. Labi. Vai pret likumā lietotajiem terminiem deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Priekšlikumā, kas ir atainots kā 2.2, nav ņemts vērā Nacionālā bloka priekšlikums - svītrot sadaļas punkta 2.2 trešo, ceturto un piekto apakšpunktu, kas precizē saistīto uzņēmumu būtību un būtībā neļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas caur saistītajiem uzņēmumiem, kam (vismaz komisijas sēdē) arī iesniedzēju pārstāvji piekrita.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Punktā 2.3 ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. Punktā 2.5 nav atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums, savukārt ir atbalstīta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kurā kaut kādā mērā ir ņemtas vērā arī citu iesniedzēju idejas.

1.pantā ir atbalstīts, kā šeit noformulēts deputāta Piebalga priekšlikumā, kas pēc būtības ir valdības jaunā redakcija šim pantam. To komisija ir atbalstījusi.

1.panta otrajā sadaļā līdzīgi ir atbalstīts deputāta Piebalga, proti, valdības variants.

Trešajā sadaļā ir iestrādāts Nacionālā bloka priekšlikums, un viņš ir iestrādāts jaunā redakcijā - komisijas variantā.

Ceturtajā sadaļā ir atbalstīts Nacionālā bloka precizējums.

2.pants...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Labi, lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 2.panta - "Ar nodokli apliekamais objekts un nodokļa likme" - pirmajā daļā nav atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad es lūgtu tomēr atbalstīt šo te Nacionālā bloka priekšlikumu, jo es absolūti neredzu loģiku tā noraidīšanai. Mēs tikko "jumta" likumā nobalsojām terminu "taksācijas periods", un tā viņš arī "jumta" likumā ir definēts. Šeit parādās dažādas definīcijas, tas ir tas, ko mēs mēģinājām panākt, lai visa pakete būtu vienota. Es tomēr lūgtu balsot un atbalstīt Nacionālā bloka priekšlikumu par šīs vienotās terminoloģijas lietošanu visā nodokļu paketē.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Kā jau es minēju, izskatot likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām", ir atsevišķas normas, kas speciālajos likumos ir nedaudz atšķirīgas, un šajā ir būtiski iestrādāt šo kalendāro gadu, jo atsevišķiem uzņēmumiem ar īpašu lēmumu taksācijas periods var nedaudz atšķirties. Piemēram, tāds gadījums ir mūsu tabakas fabrika "Prince", kurai šis taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu, un tieši pie uzņēmuma ienākumu un nodokļu aprēķināšanas šeit tas būtu ļoti būtiski.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Gundars Bērziņš, otrreiz - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš. Tātad šeit ir šī problēma par taksācijas gada nesakrišanu. Šobrīd Počas kundze nosauca vienīgo gadījumu, kas šobrīd ir Latvijas vēsturē, tātad pašreiz neviena cita gadījuma nav. Tas ir saistīts ar to, ka šim lielajam jeb mātes uzņēmumam, citā valstī atrodoties, ir savādāks šis atskaites taksācijas gads, bet šie speciālie gadījumi tiek atrunāti atsevišķos pantos, un es neredzu problēmu. Ja šie speciālie gadījumi tiek atrunāti un šeit nelikt tomēr precīzu šo terminoloģiju... ja vienā likumā ir iesākts lietot, tad arī tālāk es tiešām neredzu pamata; ja speciālais gadījums, kura dēļ šeit nedrīkstētu likt, ir atrunāts speciālā pantā. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta vārdā - Kodoliņš. Lūdzu!

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors). Jā, cienījamie deputāti! Šeit nav tomēr runa par terminoloģiju, šeit ir runa par ļoti principiāli svarīgu normu. Ja mēs pieļaujam, ka daži uzņēmumi varētu maksāt nodokļus par citu periodu, tad praktiski ir iespējama situācija, ka uz šiem uzņēmumiem sāk pārnest peļņu tajā brīdī, kad man ir citiem jāmaksā nodoklis. Es nolieku šo peļņu... to var pārvest uz citu uzņēmumu... es nolieku šo peļņu tajā uzņēmumā, kurš nenomaksās nodokli uz 1.janvāri, bet pēc tam atkal no tā uzņēmuma tiks atnesta šī peļņa atpakaļ, un tāpēc tā ir principiāla norma, jo gandrīz visu valstu likumdošanā ir prasība, ka nodokļu maksāšanas periods visiem maksātājiem ir vienāds. Un tāpēc es saprotu, ka ir situācija - teiksim, "Prince", par cik viņiem ir saistības ar dāņu uzņēmumu, viņi pieprasīja sev citu kalendāro, tas ir, atskaites un uzņēmuma pārskata gadu. Tā varētu būt, bet katrā gadījumā visiem šiem uzņēmumiem ir jāievēro Latvijas likumdošana vismaz nodokļu ziņā un jāmaksā tieši par kalendāro gadu, nevis par savu pārskata gadu, kas atšķirtos no kalendārā gada. Tā ka es lūgtu tomēr ņemt vērā šo aspektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Nacionālā bloka ierosinājumu 2.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "kalendārā" ar vārdu "taksācijas". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 17, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Vai Demokrātiskās partijas frakcija uztur savu priekšlikumu? Lūdzu - Ilga Grava!

I.Grava (DP).

Es tomēr pirms balsojuma gribētu lūgt deputātus vēlreiz pārdomāt šo jautājumu par tik strauju nodokļu samazinājumu un nivelēšanu. Šajā gadījumā mēs samazinām ienākuma nodokli par vienu trešo daļu, tātad par 10%, un tas ir saistīts kopā ar budžetu, tas uzreiz dod budžetā samērā lielu deficītu. Uzšķiriet šo daļu! Ir runa par 15 miljoniem. Mūsu priekšlikums ir šo samazinājumu veikt pakāpeniski divu gadu laikā - pa 5% katru gadu. Bankām varētu būt pa 10% katru gadu, jo, ja mēs tagad paskatāmies pēdējos datus par medicīnu, tad mani, piemēram, satrieca vispirms divi punkti šajā te rakstā, kas ir saistīti ar to, par ko turpmāk būs jāmaksā medicīnas iestādēs, tas ir, ka ir jāmaksā par visām plāna operācijām un ka jāmaksā 50% bērnu zobārstam. Tas nozīmē, ka principā vismaz 50% no Latvijas bērniem paliks bez zobārsta pakalpojumiem ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc mēs neesam pret ienākumu nodokļa pazemināšanu, bet mēs esam pret šiem tempiem. Tātad mūsu šis priekšlikums ir divu gadu laikā katru gadu pa 5%.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamā Gravas kundze! Šeit šis priekšlikums vispār nav balsojams, jo viņš ir viens pret vienu 16.lappusē pie pārejas noteikumiem, un tas, ko jūs teicāt, attiecas uz turieni. Jā, bet nu šeit tad viņa arī nav. Šeit nav ierakstīts iekšā, tas nav balsojams priekšlikums, par viņu var runāt pie pārejas noteikumiem, nevis jau šeit. (No zāles deputāte I.Grava: "Bet es viņu šeit neievēroju!") Bet šeit viņš nav balsojams. (Zālē sarunājās deputāti I.Grava un A.Endziņš.)

Sēdes vadītājs. Sarunas starp deputātu, kurš uzstājas tribīnē, un deputātu, kurš sēž zālē, nav pieļaujamas. Lūdzu referentu! (Starpsauciens no zāles: "Pareizi! Ar lineālu pa pirkstiem!")

O.Kehris. Godātie kolēģi! Komisija vispusīgi apsprieda šo Demokrātiskās frakcijas priekšlikumu, un viņa praktiski vienbalsīgi noraidīja šo priekšlikumu, vadoties pēc sekojošiem argumentiem. Pirmkārt, šeit jau izskanēja, ka no tā samazinātos budžeta ieņēmumi, bet to vairākkārt ir Finansu ministrija parādījusi un argumentējusi, ka budžeta ieņēmumu summa - summa, es pasvītroju! - no šī nodokļa budžetā nemainās. Šeit mainās struktūra un apliekamās bāzes. Bet pats priekšlikums - par 5% samazināt - tika noraidīts kā tāds, kurš būtībā tādā gadījumā pārsvītro visus šī nodokļa ieguvumus, jo ieguvumi ir viegla administrēšana pie vienādas nodokļu likmes, kur nav iespējams izvairīties no nodokļiem, mēģinot dažādus uzņēmējdarbības veidus maskēt vai pārveidot no viena veida otrā vai uzņēmuma ietvaros, vai ar saistīto uzņēmumu palīdzību. Tāpēc, ja šeit mēs ieviešam kādas plūstošas likmes no gada uz gadu, tas ļoti sarežģī administrēšanu, turklāt tas šeit nedod nekādu praktisku efektu, tāpēc šis priekšlikums tika vienbalsīgi noraidīts. Un šeit es tiešām domāju, ka pēc būtības viņš tomēr ir pareizi iekļauts šajā vietā, jo tas ļoti būtiski ietekmē šo pašu nodokli, jo nodokļiem viens no pamatuzdevumiem ir tieši šī stabilitāte. Ja tas mainās no gada gadā, tas nebūtu nekādā gadījumā pieņemams, un es tomēr saprastu, ka viņu būtu laikam vērts balsot šeit. Es komisijas vārdā aicinātu viņu noraidīt šeit.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Šis priekšlikums tātad pamatā attiecas uz divām kategorijām - uz bankām un uz tirdzniecību -, un ar bankām, ja mēs gribam, lai nodokļi ienāktu, situācija ir nedaudz savādāka. Būtībā sāls slēpjas tur, ka šobrīd lielākās bankas (no lielāko banku pirmā desmitnieka) privāto maksā tikai divas, un nemaksā ne jau tāpēc, ka nodoklis ir augsts vai zems, ka ārvalstu investīcijām ir savādāks režīms kā vietējām investīcijām. Manuprāt, šī naudas iekasēšana un apstākļu izlīdzināšana ir jārisina, kā tas tiek risināts likumā par ārvalstu ieguldījumiem, lai visas bankas, jo šobrīd valsts bankas, tās bankas, kur ir zemnieku noguldījumi, Unibanka, Krājbanka maksā miljonus, teiksim, 2 miljonus Unibanka maksā. Komercbankas tikpat kā nemaksā, jo viņas ir atbrīvotas sakarā ar to, ka ir ārvalstu ieguldījumi. Un šeit es ieteiktu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet, ja mums nopietni rūp šī problēma, tad vajadzētu skatīt šo jautājumu Ārvalstu investīciju likumā, kur principā tas ir atrisināts, un tur tā sāls slēpjas - naudas iegūšanā, nevis šeit kaut kādu procentu pakāpeniskā samazināšanā, kur ir arī administrēšanas problēmas un tā tālāk. Šobrīd lielākā daļa privāto komercbanku nemaksā nekādu nodokli, kaut gan šeit ir rakstīts - 45. Un tātad es piedāvāju risināt šo jautājumu nopietni un kompetenti likumā par ārvalstu ieguldījumiem. Paldies.

Sēde s vadītājs. Juris Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Janeks (TPA).

Cienījamie deputāti! Es tā īsti no Bērziņa kunga nesapratu, bet man liekas, ka jautājums izvirzās tādā veidā, ka bankām tiešām vajadzētu pakāpeniski šo peļņas nodokli samazināt, jo, ja mēs šādā veidā, teiksim, salīdzinām to ar ražotājiem, varbūt ar sīkākiem ražotājiem, ja vienādi nostādām šo peļņas nodokli - no tā nelielā ražotāja 25% un no bankas - 20%, tad es domāju, ka tie nav salīdzināmi. Un budžets no tik straujas peļņas nodokļa samazināšanas bankām ļoti cietīs. Šeit jau Gundars Bērziņš kā Unibankas, teiksim, padomes loceklis aizstāvēja valsts bankas. Es gan tik kategoriski to nevarētu teikt, ka valsts bankas ir cietējas, bet bankām katrā ziņā tik strauji peļņas nodokli nedrīkst samazināt. Un šeit acīmredzot vajag varbūt šo jautājumu dalīt - bankām, ražotājiem. Tādā veidā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav vairāk runātāju? Debates pabeidzam. Referent, lūdzu, komentējiet deputāta Aivaru Endziņa izteikto viedokli, kurā viņš norādīja gan sēdes vadītājam, gan jums, ka šī lieta šajā pantā nav balsojama, bet ir balsojama pārejas noteikumos.

O.Kehris. Es domāju, ka šo jautājumu par tā izvietojumu mēs ar Endziņa kungu kā Juridiskās komisijas vadītāju varētu risināt, mēs varētu to risināt uz trešo lasījumu un šo diskusiju šeit neturpināt par izvietojumu. Problēma pēc būtības ir izdiskutēta pašlaik, un es domāju, ka šim balsojumam būtu jānotiek pašlaik par konkrēto redakciju, jo Janeka kungs runāja par saistītām lietām ar šo, bet ne gluži varbūt tieši šī iesnieguma precīzā kontekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Deputāte Grava neuzstāj par balsojumu. Līdz ar to viņš trešajā lasījumā šeit var parādīties tikai jūsu jaunajā redakcijā. Vai nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk! Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija.

O.Kehris. Nākamais priekšlikums skar 2.panta ceturto sadaļu, kuru komisija neatbalstīja. Tas ir Nacionālā bloka priekšlikums - samazināt apliekamo nodokli no 15 uz 10% sadaļā par autoratlīdzībām.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad es tomēr lūgtu - šeit gan Nacionālais bloks un Zemnieku savienība nodublēja šo priekšlikumu - padomāt par būtību. Paskatieties šajā pašā 4.pantā! Te visi konsultatīvie pakalpojumi tiek aplikti ar 10%, autoratlīdzības - ar 15%, tad sadārdzinās gan grāmatu, gan filmu radīšanu un citu intelektuālo darbu, kuri ir saistīti ar autortiesībām. Es tomēr lūgtu atbalstīt un rūpīgi pārdomāt šo priekšlikumu. Ja visiem ir vienāds režīms, šie 10%, kas ir gan no dividendēm... Piemēram, no dividendēm ir 10%, bet autorapliecība par kaut kādu intelektuālo vērtību nez kāpēc tiek diskriminēta un ir 15%. Es tomēr ļoti rūpīgi lūgtu ieskatīties un atbalstīt Nacionālā bloka priekšlikumu - samazināt šo uz 10 procentiem. Kāpēc viņš vispār ir jāatspoguļo? Piemēram, Tautas saskaņas partija liek priekšā svītrot. Nu tad tiks aplikts vispārējā kārtībā - ar 25 procentiem. Tāpēc ir vajadzīgs norādīt, ka ir šī labvēlība, šie tikai 10 procenti. Tāpēc ļoti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es arī aicinu jūs atbalstīt šī nodokļa samazinājumu, jo jāņem ir vērā tāds fakts, ka bieži vien radošo profesiju pārstāvji vispār nesaņem algu un viņiem ir šis vienreizējais honorārs, šī autoratlīdzība, un tad viņiem vēl pieprasīt lielāku nodokli par to vienreizējo summu, ko viņi varbūt saņem par viena, divu vai vairāku gadu darbu... Tādēļ es ļoti lūdzu atbalstīt šo Nacionālā bloka priekšlikumu. Tas ir Zemnieku frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu, vārds referentam! Ja vēlaties, komentējiet! Galavārds.

O.Kehris (LC).

Jā, šis balsojums, protams, ir korekts, tā ir deputātu izvēle šajā gadījumā - vai tie būs 10 vai 15 procenti, bet tas nemaina nekādā ziņā pašu likumprojekta būtību. 15 procenti līdz šim ir minēti starpvalstu līgumos, un tas ir līdzīgi kā citās valstīs, bet, protams, ja nacionālā likumdošana būs paredzējusi šo, tad arī starpvalstu līgumos augstāks procents netiks piemērots. Tā ka šis balsojums ir... tā ir deputātu izvēle.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Zemnieku savienības frakcijas ierosinājumu 2. panta 4. punkta pirmajā apakšpunktā - "15" aizstāt ar "10". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 25, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina svītrot 4.1. un 4.2. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 27, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Tālāk šī punkta piektajā sadaļā nav atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums - svītrot šo sadaļu, turpretī šī sadaļa ir izteikta jaunā Ministru kabineta redakcijā... (Iebildumi no zāles.) Es sapratu... ja es drīkstu... es sapratu, ka tas paliek spēkā, jo par viņu jau nav šeit jābalso.

Sēdes vadītājs. Ja ir iebildes, mēs atgriežamies, jo...

O.Kehris. Tad acīmredzot ir jānobalso šis deputāta Piebalga priekšlikums pie iepriekšējās sadaļas.

Sēdes vadītājs. 4.6. - no ienākumiem no Latvijā esošā nekustamā īpašuma un vērtspapīru pārdošanas nodoklis ir 25 procenti no šiem ienākumiem.

Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr ieteiktu ļoti rūpīgi izvērtēt. Tātad visiem nekustamajiem īpašumiem, kas tiek pārdoti, šobrīd spēkā ir 10 procentu nodeva, ja tiek pārsniegta kāda summa. Tagad visi īpašumi, ko Latvijā pārdos, tiks aplikti ar 25 procentu nodokli - gan laucinieki, gan zemi kad pārdos, visi pirkumi par īpašumiem tiek aplikti ar nodokli. Un otrs. Te gan runā, ka tas ir ārzemniekiem, bet te ir arī jautājums par dividendēm. Par dividendēm ir neatrisināts jautājums, jo ir 5. pantā paredzēts - ieskaita budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet šī kārtība nav zināma. Tomēr dividenžu aplikšana ar nodokli ir pietiekami sarežģīta lieta, ko tomēr vajadzētu noteikt likumā. Šobrīd nav pat koncepcijas, kādā veidā tas tiek risināts, un pašreiz veidojas - tikai veidojas! - vērtspapīru tirgus. Nopietna tā Latvijā nav, un tas tomēr ir ekonomikas asinsrite. Kamēr šī sistēma nav izstrādāta, balsot par tādu priekšlikumu, kad nezina, kādi būs šie noteikumi, jo nav jau zināma pat koncepcija, kā tiks aplikta vērtspapīru tirdzniecība... Es tomēr ieteiktu pašreiz neatbalstīt šo priekšlikumu, kaut gan šeit ir runa pārsvarā par nerezidentu aplikšanu. Bet nerezidentu aplikšana par šiem te vērtspapīriem ir atrunāta jau nākošajā pantā, tur tiek runāts precīzi. Tāpēc viņu divkāršot nav vajadzības.

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta pārstāvis - Kodoliņš. Lūdzu!

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors).

Cienījamie deputāti! Šeit nerezidentu aplikšana ar nodokli vienmēr ir jautājums - kura valsts paņems nodokli, jo ārvalstīs vienmēr ir definēts princips, ka viņu rezidentu ienākums tiek aplikts kā vispasaules ienākums, tātad arī Latvijā gūtais ienākums. Ja mēs atsakāmies no... neapliekam ienākumu pie mums, tad tas ienākums, ko šis cilvēks gūst, pārdodot pie mums nekustamo īpašumu, tiks aplikts viņa mītnes valstī. Un es šeit neredzu nekādu loģiku, kāpēc Latvijai būtu jāatsakās no ienākuma, kas ir gūts un pilnīgi nepārprotami gūts Latvijā no nekustamā īpašuma un vērtspapīru tirdzniecības. Bez šaubām, šeit ir problēmas, un tāpēc ir vajadzīgi šie Ministru kabineta noteikumi.

Kādas ir problēmas? Jārēķina, kāda bija iegādes cena, jārēķina, kāda ir inflācija bijusi pa to laiku - no iegādes cenas līdz pārdošanas brīdim, kāds ir bijis inflācijas temps. Šeit ir vesela rinda faktoru, kā arī ar šiem pašiem vērtspapīriem. Ne jau katrā gadījumā šie vērtspapīri tiešām ir jāapliek ar nodokli. Šeit ir īpaši gadījumi, kuros viņi būtu jāpiemēro. Tāpēc tomēr šajā likumā mums neizdosies izvērst visu šo problēmu, bet Ministru kabineta noteikumi, kuri tiks izstrādāti un ar laiku varbūt varētu arī tikt iestrādāti likumā... Šeit katrā gadījumā es uzskatu, ka nebūtu loģiski atteikties no principa, ka ārzemnieku ienākums no Latvijā gūtā... no Latvijā esošā nekustamā īpašuma pārdošanas būtu neapliekams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumu - no ienākumiem no Latvijā esošā nekustamā īpašuma un vērtspapīru pārdošanas nodoklis ir 25 procenti no šiem ienākumiem. Ceturtās daļas 6. punkta redakcija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 14. Pieņemts.

Tagad piekto mēs iesākām jau apspriest. (Starpsauciens no zāles: "Piektā daļa!")

O.Kehris. Jā, piektajā daļā mēs atbalstām... tātad aicinām neatbalstīt. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt, svītrot šo 5. panta daļu, par kuru gan nupat deputāts Bērziņš tieši teica, ka šī problēma tiks risināta šajā nākamajā sadaļā, bet šeit jau bija ierosināts to svītrot. Tā ka mēs uzskatām, ka šī problēma šeit ir jārisina.

Sēdes vadītājs. Ir jābalso jūsu priekšlikums? Zvanu! Balsosim par priekšlikumu - svītrot panta piekto daļu, ko ierosina Nacionālais bloks. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 16. Es atvainojos... 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

O.Kehris. Un acīmredzot mums šeit būtu jānobalso par deputāta Piebalga šo redakciju, kur ir noformulēts Ministru kabineta priekšlikums, kurā pats Ministru kabinets apņemas šīs problēmas tālāko risināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai balsojums ir nepieciešams? Ir. Lūdzu, balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumu - izteikt piekto daļu sekojošā redakcijā: "4.6. punktā minētais ienākums tiek aprēķināts un ieturēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 9. Pieņemts.

O.Kehris. 3. panta pirmajā sadaļā ir Nacionālā bloka priekšlikums. Mēs komisijā uzskatījām, ka tas ir iestrādāts deputāta Piebalga komisijas akceptētajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. Šī panta otrajā sadaļā mēs neesam atbalstījuši Nacionālā bloka priekšlikumu- izteikt šo pantu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šeit nav cita redakcija. Šeit tikai papildināts ar starpvalstu līgumiem. Kaut gan, protams, likums par starpvalstu līgumiem jau nosaka šo kārtību, bet, ja mēs ņemam vērā, ka nodokļos un nodevās mēs tur sarakstījām likumu dublējošus pantus - vienu piekto daļu no tā likuma, ka neatbrīvo to pantu pildīšana no kriminālās un tādas atbildības, tad es uzskatu, ka tas nerisina, ja starpvalstu līgumos ir paredzēts... Protams, šis likums par starpvalstu līgumiem nosaka, ka, ja ir paredzēts savādāk, tad ir spēkā šī norma, bet šeit es neredzu nekādu problēmu un nekādu šo te... Vienīgais, es gribu aizrādīt, ir tas, ka šinī tiek lietots "maksātāju saimniecisko darbību". Uz trešo lasījumu jau ir izstrādāti priekšlikumi, kur šinī pantā tiks piedāvāts "maksātāju uzņēmējdarbība", kas ir saistībā ar citiem likumiem un terminoloģiju.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu - galavārds!

O.Kehris. Godātie deputāti! Šī norma, ko piedāvāja Nacionālais bloks un ko aizstāvēja pašlaik Bērziņa kungs, praktiski tā vai tā būs spēkā, bet Kabinets no likumdošanas... būtībā, varētu teikt, no tehnikas viedokļa uzskatīja, ka tas nav jādublē, jo, ja mēs dublējam vienu, ir iespējami vēl kādi citi ieraksti, bet, protams, šo jautājumu var izšķirt balsojot.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par priekšlikumu - otro daļu izteikt redakcijā: "...ja par pastāvīgo pārstāvniecību netiek kārtota pastāvīga grāmatvedības uzskaite. Šīs pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka starpvalstu līgumi vai Ministru kabineta noteikumi". Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 29, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 3. panta trešajā sadaļā nebija priekšlikumu. 3. panta ceturtajā sadaļā... Es runāšu par ceturto vispirms - ceturtajā sadaļā ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums, un komisijā diskusiju rezultātā, piedaloties arī deputātam Piebalgam, nav atbalstīts viņa priekšlikums.

5. ... es saprotu, ka es skatos tālāk, jā?

Sēdes vadītājs. Tā iznāk.

O.Kehris. Piektajā sadaļā nav atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums -svītrot šo sadaļu, turpretī ir atbalstīta deputāta Piebalga redakcija šim pantam.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es saprotu, ka pretī strādā balsošanas mašīna, bet es tomēr lūdzu balsošanas mašīnai... Es izlasīšu šo punktu: "Individuālajam uzņēmumam - zemnieku vai zvejnieku saimniecībai, kura ir uzņēmuma ienākumu nodokļa maksātāja, ir jāiesniedz gada pārskats pēc likuma "Par uzņēmuma gada pārskatiem" prasībām". Mēs tikko Nacionālā bloka priekšlikumu vienu, kur it kā tika likums dublēts, noraidījām, nu tad tiešām lasīsim līdzi un nespiedīsim podziņas tikai tā, kā rāda īkšķis. Bišku padomāsim arī! (Starpsauciens no zāles: "Vajag domāt!")

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta pārstāvis - Kodoliņš. Lūdzu!

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors).

Es atvainojos deputātam Gundaram Bērziņam, bet šī absolūti nav formāla norma. Kurā vietā citur ir pateikts, kuriem zemniekiem ir jāmaksā šis nodoklis un kuriem zemniekiem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Šī ir tā vieta, kur tas ir pateikts. Ja viņam atbilstoši likumam par uzņēmuma gada pārskatiem ir jāiesniedz gada pārskats, tas nozīmē, ka viņš ir šī nodokļa maksātājs, bet, ja viņam nav jāiesniedz gada pārskats, viņš nav šī nodokļa maksātājs. Un šī ir principiāli svarīga norma, lai cilvēki zinātu, kurš nodoklis viņiem jāmaksā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Maksās... (Smiekli zālē.) Balsosim par priekšlikumu - panta piekto daļu svītrot. Jābalso. Nav jāmaksā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Par deputāta Piebalga priekšlikumu ir kādas iebildes? Komisija viņu atbalsta.

O.Kehris. Praktiski...

Sēdes vadītājs. Nav. Tālāk! 4.pants.

O.Kehris. 4.pantā komisija nav atbalstījusi šeit izteikto Nacionālā bloka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām 4.pantu - 4. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, pieskaita paštēriņu". Komisija šo priekšlikumu neatbalsta. Tā te ir ierakstīts. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es atvainojos, komisijas lēmums tāds nav - komisijas lēmums ir atbalstīt. Un es nezinu, kādā veidā šeit ir iedrukāts dokumentos. Komisijas lēmums bija šo pirmo pantu atbalstīt. Es sekretāru, komisijas un priekšsēdētāju ļoti lūgtu precizēt, nekad nav noticis balsojums par neatbalstīšanu. Viņš, šis priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 4.pants, pirmā daļa.

O.Kehris. Mēs būtu gatavi to izskatīt, jo tas būtu iestrādājams, - šajā redakcijā izskatīt precīzo redakciju uz trešo lasījumu un, ja Bērziņa kungs tam piekristu, tad nebalsot par šā noraidīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Komisija piedāvā svītrot vārdu "neatbalstīt" un piedāvā arī ierakstīt priekšlikumu, ka pati komisija piedāvā šo priekšlikumu izskatīt trešajā lasījumā. Deputāte Grava ierosina nobalsot tūlīt. Vai ir iebildes par komisijas izteikto viedokli, kuru pauda deputāts Ojārs Kehris, komisijas priekšsēdētājs? Nav iebildes. Līdz ar to paliek uz trešo lasījumu. Tālāk!

O.Kehris. 5.pants. 5.pantā komisija atbalstīja Nacionālā bloka priekšlikumu par 5.panta nosaukumu un iesaka piektās daļas sākumu izteikt šādā redakcijā, proti, ka apliekamā ienākuma koriģēšana... Turpretī pirmās sadaļas šo redakciju mēs neesam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Pauze izturēta. Tālāk!

O.Kehris. 5.panta 1.5. sadaļā ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums - svītrot apakšpunktu 1.5. un attiecīgi, protams, tālāk tiek pārnumurēti nākošie, bet nav atbalstīta Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikuma tā daļa, kas paredzēja... svītrot pēc būtības šajā tekstā 1.6. apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Pauze ir ieturēta. Pretenziju nav. Tālāk!

O.Kehris. 5.panta otrajā sadaļā ir atbalstīta Nacionālā bloka ierosinātā šī panta daļa jaunā redakcijā.

Panta trešajā sadaļā nav atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad es ieteiktu šo priekšlikumu atbalstīt, un ir jau gatava redakcija, precizēta, kas tiks iesniegta arī trešajā lasījumā. Un es pastāstīšu, kāda šajā pantā ir problēmas būtība. Nosakot apliekamo ienākumu, to nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumiem, izņemot ilgtermiņa aizņēmuma procentu maksājumus, kuri nav iekļauti ilgtermiņa ieguldījuma pašizmaksā. Un tālāk kā tekstā. Šeit ir tas jautājums, ka tanīs gadījumos, kad procentu maksājumi jau tiek iekļauti pamatlīdzekļu pašizmaksā, tas tiek no peļņas atskaitīts amortizācijas veidā. Gadījumos, kad tas nav ieskaitīts, - un tas ir ļoti grūti iespējams, - dažos gadījumos, kad nav šie procenti ieskaitīti šinī pamatlīdzekļu pašizmaksā, tad šī kārtība ir savādāka, un tas tomēr uzņēmējdarbībai ir ļoti svarīgi. Es piekrītu, ka šobrīd tā redakcija varbūt nav tā precīzākā, bet es tomēr tiešām lūdzu to atbalstīt. Tas ir uzņēmējdarbību veicinošs faktors. Un trešajā lasījumā tiks iesniegta šī precizētā redakcija.

O.Kehris. Godātie...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Vai vēl vēlas deputāti runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu - referentam galavārds!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Jau no tām debatēm, kas bija komisijā, izrietēja tas, ka šeit nav pielikts pēdējais vārds jeb pēdējais punkts un ka komisija, gatavojot trešo lasījumu, izskatīs noteikti šeit precizētu redakciju. Bet tieši varbūt šādu tekstu mēs nevarējām atbalstīt. Tāpēc šis ir viens no gadījumiem, ko es jau minēju izskatīšanas ievaddaļā, - ka tas noteikti būs jāprecizē, gatavojot trešo lasījumu, - pie jebkura balsojuma. Un, ja Bērziņa kungs šeit neiebilst, saku, ka mēs esam gatavi, komisija ir gatava izskatīt jaunu redakciju uz trešo lasījumu, un praktiski šeit jebkurš balsojums ir pieņemams, bet varbūt tas arī nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš piekrīt. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Līdzīgi tas attiecas uz šā panta ceturto sadaļu. Tur ir līdzīgi -pašlaik neatbalstīts... Bet būtībā šai panta sadaļai ir skaidrojoša nozīme, un mēs varētu arī to izskatīt uz trešo lasījumu.

Piektajā sadaļā ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums un savukārt nav atbalstīts Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums; tie būtībā zināmā mērā pārklājas, un es pieņemu, ka šeit varētu iztikt bez balsojuma.

Sestajā sadaļā ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums.

Septītajā sadaļā nav priekšlikumu.

Astotajā sadaļā priekšlikums svītrot panta astoto sadaļu netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš. Šis pants ir ļoti sarežģīts, un tāpēc es to nelasīšu, bet es tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - svītrot. Un, manuprāt, šis pants mēģina risināt tās problēmas, kas būtu Valsts ieņēmumu dienestam, kontrolējot šo nodokļu nomaksas problēmu, jārisina, nolikt uz likumīga aizlieguma pamata. Tātad šeit tiek noteikts, ka aizņēmuma maksimālais lielums pret šo te pamatkapitālu... Katrā ziņā šeit ir mēģinājumi izvairīties no tādiem gadījumiem, kad saistītie uzņēmumi tā vietā, lai liktu līdzekļus šinī kapitālā, pārpumpē līdzekļus aizdevumu veidā uz citu uzņēmumu, un pēc tam šis uzņēmums maksā procentus. Bet šeit tomēr es neredzu problēmu. Ja šī nodokļu administrēšana notiek, tad tomēr par šiem procentiem ir jāmaksā peļņa. Ja ārpus Latvijas atrodas tātad šis nerezidents, tad arī ir noteikta nodokļu aplikšana. Visās vietās ir noteikta aplikšana ar nodokli. Tāpēc es tomēr ieteiktu šo 8.punktu svītrot un tomēr Ieņēmumu dienestam risināt šīs problēmas, jo likumi paredz visiem šiem veidiem, kas varētu šeit rasties un kādā varētu apiet šo nodokli... tomēr paredz viņu administrēšanu un arī atklāšanas iespējas un nodokļu aplikšanu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentam galavārds.

O.Kehris. Līdzīgi kā iepriekš - mēs neuzskatām, ka te būtu varbūt pēdējais vārds pateikts. Šeit ir iespējas to risināt arī ar "Pārejas noteikumiem", atliekot šīs panta daļas spēkā stāšanās laiku par gadu vai par kādu citādu laiku; tas būtu viens no vienkāršākajiem risinājumiem, bet ir iespējams arī uzlabot esošo panta redakciju. Bet tomēr tātad... un uzskatu, ka ir jāturpina strādāt, bet izsvītrošana - tas būtu pārāk vienkāršots veids, un tam, ka to dara tikai tādā veidā, - tam nevarētu piekrist. Vai Bērziņa kungs uzstātu uz...

G.Bērziņš (no zāles). Tomēr vajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai par astoto apakšpunktu ir runa?

O.Kehris. Tieši tā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir iepazinušies ar to? Lūdzu, balsosim par Nacionālā bloka priekšlikumu - svītrot panta astoto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 23, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

O.Kehris. Sestajā pantā...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, referent! Mums būtu laiks pārtraukumam, bet pirms tam vēl vajadzētu dažādas organizatoriskas lietas lemt, jo Prezidijā ir iesniegumi.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti ierosina 1994.gada 21.decembra sēdē strādāt līdz pulksten 20.00. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti. Godātie deputāti! Mums nav tādas prakses, cikos mēs beidzam, ja sākam pulksten 14.00. Ir bijuši dažādi varianti un dažādi balsojumi. Citu priekšlikumu nav, jāizšķir šis priekšlikums balsojot. Lūdzu, balsosim par to, ka sēdē strādāsim šodien līdz pulksten 20.00. Rezultāts! Par - 38, pret - 12, atturas - 19. Lēmums pieņemts. Strādāsim līdz pulksten 20.00.

Tagad - par izmaiņām darba kārtībā. Vispirms - likumprojektus par motorprāmi "Estonia" un par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu izskatīt pēc grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu", tas ir, pēc darba kārtības 27. punkta. Vēl pirms tam ir likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli", grozījumi likumos "Par akcīzes nodokli" un "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju", un tad ir grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu". Vai ir iebildes? Nav. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir tas, kas nobalsots!") Tiktāl ir akceptēts. Un tad ir nākamais priekšlikums - pēc likumprojekta par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu ierosinu izskatīt valsts budžetu 1995.gadam un pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadam. Tāda ir secība. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Pirms mēs reģistrējamies, lūdzu uzmanību paziņojumam. Šodien dzimšanas diena ir Andrim Gūtmanim. Sveicam viņu!

Reģistrācija. Reģistrējamies. Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē. Kā jūs redzat, deputāti, mēs laicīgi beidzam, un sāksies starpbrīdis. Un tiešām lūgums laicīgi atnākt, jo tie pārtraukumi, kuri tiek izsludināti kvoruma trūkuma dēļ, katrā ziņā nav ieteicami. Varbūt tādu garāku zvanu pirms tam vajag, lai... Es saprotu, ka ne visur ir dzirdams zvans.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Saeimas sēdē nepiedalās šādi deputāti:

Valdis Birkavs,

Vilnis Bresis,

Ilmārs Dāliņš,

Raimonds Jonītis,

Ēriks Kaža,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda...

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda ir zālē.

I.Daudišs. Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Jānis Ritenis,

Indra Sāmīte,

Juris Sinka,

Zigurds Tomiņš,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". 6.pants.

O.Kehris. 6.pantā ir atbalstīts gan Nacionālā bloka, gan deputāta Piebalga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 7.pants.

O.Kehris. 7.pantā nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tas te nemaz nav mums.

O.Kehris. 8.pantā ir Nacionālā bloka priekšlikums - svītrot šo pantu, (Starpsauciens no zāles: "Kuru pantu?") 8.pantu, kur mēs esam piekrituši deputāta Piebalga priekšlikumam, un šis pants būtu tādā gadījumā pārdēvēts - panta nosaukums nebūtu vis "Nedrošie parādi", bet gan "Zaudētie parādi". Šis pants ir svarīgs gan no pašmāju, gan no ārzemju nodokļu maksātāju viedokļa. Te diemžēl, manuprāt, gan varbūt arī drusku savstarpējas neizpratnes vai nepietiekamas komunikācijas dēļ starp Nacionālā bloka speciālistiem un valdības speciālistiem nav panākta izpratne. Manuprāt, tur vēl ir zināma daļa neizpratnes, bet tā varētu tikt novērsta attiecībā uz nākamo lasījumu, taču pašreizējā brīdī, kā es saprotu, Nacionālais bloks uzstāj, ka vajag šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Bet tiešām, kur ir 7.pants? Kāda šeit ir doma, ka tas ir pazudis?

O.Kehris. Acīmredzot šī būtu... jāatvainojas, ka tā būtu kļūda. Proti, gandrīz vai visos pantos bija priekšlikumi, un sakarā ar to, ka šajā pantā nebija nekādu izmaiņu, acīmredzot tas vienkārši tehniski šeit nav parādīts, lai gan tam būtu bijis jābūt kaut vai tāpēc, lai parādītu esošo redakciju, bet deputātu iesniegumu par šā panta redakciju nebija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Cerams, ka trešajā lasījumā tas parādīsies.

Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad es lūgtu atbalstīt šo Nacionālā bloka ierosinājumu - svītrot 8.pantu. Gribu norādīt arī uz 6.panta punktu 1.2.3., kas ir kopumā ar šo saistīts. Tātad - jautājums par nedrošajiem parādiem. Tātad speciālo uzkrājumu veidošanas kārtību un kredītu klasifikāciju bankām nosaka Latvijas Banka, jo to nosaka likums par Centrālo banku normatīvās bāzes izveidošanu. Pēc dubultnoteikumu ieviešanas tagad šos visus noteikumus par kredītu klasifikāciju un šo iekļaušanu... tiek dots arī Ministru kabinetam. Šī dubultnoteikumu ieviešana radīs vienīgi liekas neskaidrības, kaitējumus trešajām personām, ja netiks saskaņota Latvijas Bankas un valdības rīcība.

Otrs, ko es gribu teikt, - paskaitiet, cik punktos mēs prasām šos Kabineta noteikumus? Šie Kabineta noteikumi ir ļoti... pietiekami sarežģīti ... kaut vai par šiem kredītiem. Šeit ir runa par zaudētiem kredītiem. Bet kredītu klasifikācija ir piecās kategorijās, un Latvijas Banka nedrošo šo rezervju veidošanu paredz ne tikai par zaudētajiem kredītiem, bet arī nestandarta kredītiem portfelis ar noteiktu procentu ir iekļaujams šajā rezervē. Un tāpēc tas ir tomēr ļoti būtisks punkts, jo, piemēram, kaut vai Muitas tarifu likums, kas stājās spēkā ar 1.decembri, paredzēja piecu Kabineta noteikumu pieņemšanu. Šobrīd es neesmu izanalizējis, bet es neesmu redzējis, atklāti sakot, nevienu no tiem. Šie likumi paredz... Grūti. Es ceru, ka uz trešo lasījumu mēs saskaitīsim tos pantus, cik mēs prasām no Kabineta, noteikumu skaits būs desmitos. Un ir jautājums, ar kuru tīri labi tomēr, manuprāt, tiek galā Centrālā banka. Nu nevajadzētu valdībai šeit jaukties iekšā, pie tam šis zaudētāju parāds, nedrošie parādi, zaudētie parādi, es atkārtoju, runā tikai par vienu šo kredītu daļu - zaudēto daļu.

5.klasifikācijas kategorija. Šī kategorija, paši pēdējie. Bet arī citi kredīti zem standarta un vēl uzraugāmie kredīti arī rada kredītu iestādēm problēmas. Tāpēc šis tomēr ir būtisks punkts. Ja valdība mēģinās iekļauties arī banku darbībā, tad tomēr vajadzētu izdarīt attiecībā uz Centrālo banku izmaiņas, šo nodot valdībai, lai tomēr nebūtu iespējas par šo vienu jautājumu izdot divus noteikumus, kuri var būt pretrunā un kuri šiem izpildītājiem var radīt neskaidrības. Tāpēc mums ir jau gatavs uz trešo lasījumu priekšlikums, kurā mēs arī 6.panta 1.2.3. punktā, kur arī ir līdzīga, analoga runa kā 8.pantā, piedāvāsim Ministru kabinetu nomainīt ar Centrālo banku - Latvijas Banku. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Nacionālā bloka priekšlikumu - svītrot šo pantu, lai tos jautājumus, ar kuriem tiek Centrālā banka galā, atstātu tomēr tās rīcībā un neuzkrautu pārlieku nepanesamu slogu Kabinetam, ar kuru tomēr tas, iespējams, netiks galā, jo to noteikumu, es atkārtoju, ir vajadzīgs ļoti, ļoti daudz.

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta pārstāvis Kodoliņš. Lūdzu!

A.Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis).

Diemžēl te tiešām, kā jau teica Kehra kungs, ir maza neizpratne. Šeit nav runa par zaudētajiem bankas parādiem. Tiem ir rezerves, un par to ir runa 6.pantā. Bet parāds ir... Un pieņemsim, ka viens uzņēmums ir bankrotējis. Tur neko piedzīt vairs nevar, un tā nauda ir neglābjami zaudēta. Šajos gadījumos mēs taču nevaram tomēr uzlikt šo pilnīgi zaudēto naudu uz nodokli. Tā, it kā tas būtu pilnīgs viņu neesošs ienākums. Manā izpratnē, šeit mums vienkārši ir zināma neizpratne, par ko ir runa. Šeit ir runa par tiem parādiem, kas ir bezcerīgi zaudēti savstarpējos uzņēmumu norēķinos.

Kas attiecas uz Ministru kabineta noteikumiem, kas attiecas uz Muitas likumu, tad tā nav. Ir faktiski visi šie noteikumi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Jūs galavārdu teiksit īsu?

O.Kehris. Jā, labprāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. Acīmredzot mums būtu jābalso par šo Nacionālā bloka priekšlikumu, proti, ieteikumu svītrot šo pantu. Komisija to neatbalstīja, bet, kā es saprotu, deputāti neiebilst, ka tiek mainīts panta nosaukums "Nedrošie parādi" uzn "Zaudētie parādi", un par to acīmredzot nebūtu nepieciešams balsot. (Starpsauciens no zāles: "Bet tās ir divas dažādas lietas!")

Sēdes vadītājs. Vispirms katrā ziņā par svītrošanu ir jābalso. Lūdzu, balsosim - svītrot 8.pantu! Tas ir Nacionālā bloka ierosinājums. Lūdzu rezultātu! Par -26, pret - 31, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Par deputāta Piebalga ierosinājumu - nosaukumā "Nedrošie parādi" vārdu "nedrošie" aizstāt ar "zaudētie".

Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Tomēr tad arī šeit, ja tas netiek svītrots, tad, piekrītot, ka ir tomēr... kā es teicu, kredītiestādēs ir piecu veidu klasifikācija. Zaudētie - tas ir, ar tiesas lēmumu. Šobrīd ir šī situācija, ka ir Saimnieciskā tiesa. Gadu atpakaļ bijusi ir, piedzinēji strādājuši, nav iespējams piedzīt, un no šīs bilances uzņēmums nevar izņemt. Tas ir zaudētājs. Bet ir arī parādi, kur ievērojami tiek pārsniegti maksāšanas termiņi. Un visur, piemēram, tad, kad būs runa par apgrozījuma nodokli, jūs redzēsiet, ka visur Kabinets aizstāv šo aplikšanu tanī brīdī, kad ir izrakstīts rēķins. Tanī brīdī ir jānomaksā nodoklis. Un, ja tomēr šeit ir runa par šiem nedrošajiem vai zaudētajiem, tad arī šiem parādiem ir jābūt tomēr tikpat precīzai klasifikācijai kā kredītiem un ne tikai uz zaudētajiem ir jāattiecina šī atbrīvošana no peļņas, tātad izslēgšana no šā peļņas aprēķina. Tāpēc es tomēr uzskatu, ka Piebalga kunga ieteiktais variants to visu ievērojami sašaurina, tajā ir runa tikai par absolūti zaudētajiem. Zaudētie varētu būt tādi, kurus absolūti nav iespējams piedzīt pēc tiesas lēmuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt? Debates pabeigtas.

Lūdzu - galavārds referentam!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Tik tiešām šajā pantā tiek runāts tikai par zaudētiem parādiem. Un Kodoliņa kungs jau to pasvītroja - par parādiem starp uzņēmumiem. Tad nu laikam tiešām ir kaut kāda pretruna: Bērziņa kungs ierosināja svītrot šo pantu vispār, bet tagad viņš būtu it kā par to, lai šis pants tiktu paplašināts. Šis viņa skaidrojums. Es tiešām pieņemu, ka šeit ir kaut kāda neizpratne, jo, ja šis nosaukums, tas ir, šā panta nosaukums šajā gadījumā, - ja tas būtu "Zaudētie parādi", tas tikai ļoti precīzi atspoguļotu šā panta saturu, bet acīmredzot tad ir jābalso par to.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uzstāj, ka vajag balsojumu? Neuzstāj. Līdz ar to deputāta Piebalga priekšlikums ir akceptēts. Tālāk!

O.Kehris. 9.pantā nav atbalstīts priekšlikums no Nacionālā bloka.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Man diemžēl ir jāsaka, ka arī 10.pantā... mēs to noteikti labosim, gatavojot trešo lasījumu, ka būtu atainots arī 10.pants, bet arī šajā pantā nebija nekādu labojumu vai priekšlikumu, tāpēc tas nav iekļauts šeit tabulā, un, ja nav iebildumu, es pārietu pie 11.panta.

Sēdes vadītājs. 11.pants.

O.Kehris. 11.pantā ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums - svītrot šā panta 4.daļu, bet nav atbalsta Nacionālā bloka priekšlikumam - svītrot 11.panta 1. daļu, kurā ir runa par saistītiem uzņēmumiem, kuri veido koncernu, - ka šajā gadījumā šim koncernam ir jāsniedz pārskats "par visu koncernā ietilpstošo uzņēmumu nodokļa gada maksājumiem vienlaicīgi ar mātes uzņēmuma pārskatu par nodokļa maksājumiem". Mūsuprāt, tā kā iepriekš jau tika noraidīti trīs punkti, kas attiecas uz saistītiem uzņēmumiem, tad arī šeit, manuprāt, nebūtu mērķtiecīgi pastāvēt uz šo balsojumu par šā punkta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Tālāk!

O.Kehris. 12.pantā ir atbalstīts deputāta Piebalga priekšlikums un arī ir atbalstīts mūsu komisijas, mēs paši esam atbalstījuši savu priekšlikumu, proti, panta pirmo daļu pārcelt uz "Pārejas noteikumiem" un līdz ar to arī mainīt šā panta daļu numerāciju. Bet mēs neatbalstījām Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - vispār svītrot šā panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

O.Kehris. Otrajā sadaļā Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir iestrādāts, mūsu izpratnē, komisijas variantā, arī Finansu ministrijas, tas ir, deputāta Piebalga, priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā, un līdz ar to ir atbalstīta mūsu komisijas būtībā šī jaunā redakcija šajā gadījumā, un papildus tam mēs esam arī atbalstījuši deputāta Piebalga priekšlikumu šā panta otrās daļas 8.punktu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Pie šā panta 4.daļas ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums. Pie 6.panta ir atbalstīts jauns deputāta Piebalga priekšlikums, kas nāk no Kabineta. Un tas ir viss par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

Deputāts Leiškalns! ( No zāles deputāts K.Leiškalns: "Mante pavisam cits jautājums. Vai nevarētu izslēgt tos jupiterus? Nav ar ko elpot!")

Sēdes vadītājs. Lūgsim... Godātie kolēģi! Balsot nevajadzētu, bet grūti, varbūt ir grūti izšķirties. Izslēgsim, un tad kā būs ar to... nevis ieslēgšanu, bet kā būs ar sekošanu tekstam? Vai nevajadzētu vēl aizkaru no Prezidija puses? Labi. Gaismas esam salāgojuši. Lūdzu, turpinām!

O.Kehris. 14.pantā mēs uzskatām, ka pēc būtības ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums. Tur gan ir zināmas redakcionālas lietas.

15.pantā ir atbalstīti Nacionālā bloka priekšlikumi. 16.pantā tā pirmajā daļā nav priekšlikumu, otrajā arī nav, trešajā sadaļā Nacionālā bloka priekšlikums ir iestrādāts, jau praktiski bijis paredzēts arī tajā priekšlikumā, ko Kabinets pats iesniedza attiecībā uz šo redakciju, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. Un tas arī būtu praktiski viss par šo pantu. 17.pantā ir deputātu Māra Grīnblata un Daiņa Stalta priekšlikums, kurš daļēji ir iestrādāts komisijas variantā, un jaunais (būtībā komisijas) variants ir izklāstīts deputātiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu! Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Ja priekšlikums ir it kā iestrādāts, es tomēr aicinātu balsot par šo procentu, jo tur ir 95%, šeit ir 90%, un pārējiem šobrīd 17.panta pirmajā daļā noteikti 85%, pie tam nav noteikta absolūti kāda kārtība, kuriem fondiem un kādā veidā ziedo - vai, ja pārkāpj šos ziedošanas noteikumus, var viņiem anulēt šo atļauju ziedot. Attiecībā uz 17.panta pirmo daļu mums ir sagatavota jau redakcija trešajam lasījumam. Es tomēr piedāvātu, pieņemot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto redakciju, balsot par šiem 90% un 95% - atlaidi no summām, kas ziedotas Kultūras fondam vai Latvijas Olimpiskajai komitejai, jo tomēr šie fondi ir ļoti lieli un ļoti stingri tiek kontrolēta šobrīd šo līdzekļu sadrumstalošana sīkākos fondos, kuru darbība absolūti netiek reglamentēta. Protams, būs arī fondi, kuri to izmantos lietderīgi, bet tomēr nav nekāda mehānisma, kādā veidā to regulēt, un es tomēr ieteiktu 95% atbalstīt un ņemt vērā vēl vienu lietu. Šogad, piemēram, Kultūras fondam šie ziedojumi samazinājās par 25%, jo... Paskatieties budžeta materiālam pievienoto analīzi par to, kādi ir ieņēmumi no peļņas nodokļa! Peļņa samazinās, arī nākamgad pēc jaunā nodokļa šī peļņa būs mazāka. Tātad šie abi - Kultūras fonds un Olimpiskā komiteja saņems ievērojami mazākas summas šajos ziedojumos, un es tomēr aicinātu atstāt vismaz to režīmu, kas ir pašreizējā, 95%, un aicinātu tomēr balsot, atbalstot kopumā Budžeta komisiju, tomēr par šo procentu likmi - par 90 un 95%.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Es tā kautrīgi klusēju visu laiku, sekoju līdzi. Bet 17.pantā, runājot par tiem, uz ko attiecas atlaide, nosaukt visus, neminot reliģiskās organizācijas, būtu vienkārši, nu, piedodiet, nesmuki. Tās nevar sevi uzturēt, tās dzīvo no ziedojumiem. Es ļoti lūdzu ietvert vārdu "reliģiskās": "kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, reliģiskās," un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Ikreiz, kad mēs skatām šo likumprojektu vai grozījumus šajā likumprojektā - vai nu tas bija iepriekšējais par peļņas nodokli, vai tagad par uzņēmumu ienākuma nodokli -, šis ir tas pants, par kuru izraisās vislielākās, visdedzīgākās debates. Bet, runājot par šiem procentiem, jāsaka, ka ir divi motīvi, kāpēc šie procenti netiek palielināti par 10, tas ir, 85 un 95%, kā bija piedāvāts deputātu Grīnblata un Stalta priekšlikumā, bet tieši šie 90%. Pirmām kārtām, tādā veidā mēs nostādām Kultūras fondu tiešām īpaši izdevīgos apstākļos un visas citas kultūras, sabiedriskās organizācijas nesaņem šos ziedojumus. Es saprotu - Kultūras fondam ir īpašs statuss, tas realizē īpašu programmu, bet jebkurā gadījumā, ja būs šī tik lielā diference šajos procentos, citas kultūras, sabiedriskās organizācijas ziedojumus praktiski var nesaņemt. Otrām kārtām, Kultūras fonds par tiem pakalpojumiem, ja ieskaita šo naudu caur viņu kontiem, ņem zināmu procentu, un šeit parādās šie 5%, apmēram arī nosaka šo starpību. Bez tam, runājot par Olimpisko komiteju un arī par Kultūras ministrijas speciālo budžetu,ir jāsaka, ka ir, kā jūs visi atceraties, kultūrai un Olimpiskajai komitejai paredzēti ienākumi no azartspēlēm un loterijām. Un šie ir tie īpašie budžeti, kur varēs iemaksāt šos mērķ... ieņēmumus un izlietot šīm divām sfērām. Es ļoti lūdzu atbalstīt tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju. Bez tam, runājot par to, ka visiem ziedotājiem... nē, saglabājas Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā trešā daļa (kas tagad, iekļaujot jauno trešo punktu, ir ceturtā daļa), kurā teikts, ka šā panta pirmajā un otrajā punktā noteiktajām organizācijām, fondiem un budžeta iestādēm ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.martam jāsniedz publisks pārskats noteiktā kārtībā. Tāpēc es vēlreiz lūdzu atbalstīt tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir diskutēts, vērtēts un izvērtēts.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Tas visu plašo kultūras saimi pašlaik ir pacēlis un apmierina tie 80% , par to mēs šodien šeit nerunājam, tātad runājam tikai par šīm īpašajām privilēģijām. Mēs daudz mūsu komisijā spriedām par to, un man, piemēram, ir ļoti žēl, ka šeit šajā divsavienībā nav klāt vēl Dziesmu svētku fonds, bet mēs ar Aiju Poču arī runājām un savā starpā spriedām, ka varbūt, ja mēs tagad šo divsavienību - Olimpisko fondu un Kultūras fondu - nepapildinām ar neko, tad mēs ar tādu pozīciju pagaidām esam mierā, vissliktākais būtu, ja tur piepulcētos vēl daudzi citi. Attiecībā uz 95% un 90%: redziet, tā tas ir - ja būs 95%... mēs mīlam savu Kultūras fondu un Olimpisko komiteju, bet tad visi sponsori, tā saucamie sponsori, noguldīs tur un uz tiem mūsu 80% neviens vairs pie pārējām organizācijām tur nepiepulcēsies. Bet, ja Saeima būtu ar mieru, varbūt pat mēs varētu iet uz tādu risku. Tātad mani un mūsu komisiju pašlaik apmierina tas, kā šeit ir ierakstīts, tātad - 90%, bet var būt, ka var arī 95%. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

D.Stalts (LNNK).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Godājamās deputātes! Vispirms lai ļauts man sveikt jūs ziemas saulgriežos un teikt, ka kultūrpolitikas slīkņā tieši Kultūras fonda darbība un veikums tomēr ir kā sala, kur iespējas pamatu rast. Un atļaušos atgādināt, ka, lūk, iepriekšējās iestrādes, atjaunojot Kultūras fonda darbību Imanta Ziedoņa vadībā, ir ilglaicīgas, tās ir mērķprogrammas 5-6 gadu ilgumā. Es nosaukšu kaut vai dažas: Daugavas programma, Spīdolas programma, "Likteņarhīvs", Rīgas 800 gadu jubilejas jomā izdarītais un paredzamais, tāpat Kultūras fonda veidotās kopas un to veikums, jūrniecības vēstures kopums, podnieku, audēju un citu amatnieku kopas, un tas viss ir saistāms ar perfektām atskaitēm par katru santīmu. Un guvums no šā it kā augstākās labvēlības statusa attiecībā pret Kultūras fondu un pret Olimpisko komiteju ir taču visiem, pilnīgi visiem - invalīdiem, izglītības darbiniekiem, visiem kultūras darbiniekiem un, nenoliedzami, visai sabiedrībai kopumā. Vai tiešām mēs savu tādu īpašo rakstura īpašību, ko dažs uzsver, - nenovīdību un skauģa prātu - paudīsim šeit, šos dažus procentus apstrīdot? Es domāju, ka taču ne. Un vēl jāņem vērā, ka Eiropas valstu apritē Kultūras fondu iestrādes visās šajās valstīs tiek ar šo īpašās labvēlības statusu apveltītas. Nesen mums bija saruna ar Somijas Kultūras fonda vadītāju, un viņš izstāstīja, kāda ir Somijas attieksme pret to, ko var veikt Kultūras fonds. Un es domāju, ka mums, ejot uz Eiropu, ir drusku jāpadomā arī par to, lai šīs kopsakarības, kādas ir Kultūras fonda balstīšanā, arīdzan būtu viņiem zināmas un tās nedisonētu ar vispārpieņemtajām nostādnēm. Gribu teikt, ka arī pieminētais par, lūk, šiem starpniecības procentiem bieži vien tiek pārspīlēts. Skolniekiem un viņiem līdzvērtām sabiedrības grupām, kad viņi vēršas ar saviem vēlējumiem, izteikumiem pie Kultūras fonda pēc palīdzības, kaut arī viņi paši sameklē šos sponsorus un Kultūras fonds tikai palīdz nokārtot visas šīs lietas, - no skolniekiem un studentiem nekas netiek ņemts, nekādi procenti. Un, cik man zināms, lielākais procents ir bijis saistībā ar "Turību", bet Kultūras fonds ir balstījis tās iespējas mūsu koriem, deju kolektīviem un kultūras nesējiem Eiropā un tālāk pasaulē, lūk, savu darbību nevis pārtraukt, bet taisni veicināt un tālāk nest. Šajā ziemas saulgriežu laikā neliegsim gaismu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentam vārds. Lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Manuprāt, debatēs teiktajā un šeit rakstiski ieniegtajā ir, nu, zināmas atšķirības. Pirmkārt, tas attiecas jau uz deputāta Seiksta teikto, kas nav iesniegts rakstiski un acīmredzot nav izskatāms, bet to ir iespējams izskatīt, gatavojot trešo lasījumu, un, mūsuprāt, arī to ir iespējams risināt pozitīvi. Otrkārt, tas attiecas uz procentiem - 90 un 95 -, kas varētu būt deputātu griba, vai tie būtu 90 vai 95 procenti, bet iesniegtajā priekšlikumā, kas ir noformēts kā deputātu Grīnblata un Stalta priekšlikums, ir runa tikai par Latvijas Kultūras fondu, lai gan deputāta Bērziņa teiktajā un arī nupat Stalta teiktajā figurē, ka tas varētu tikt attiecināts uz abām šīm organizācijām, kurām jau tradicionāli - šeit runāju gan par Kultūras fondu, gan par Olimpisko komiteju - pēdējos trijos gados ir... sākās ar Augstākās padomes lēmumu un visu šo laika periodu būtībā ir šis īpašais statuss, bet acīmredzot tāpēc šajā gadījumā mēs nevaram balsot par to, lai kaut ko šeit pieliktu klāt, teiksim, kas izskanēja debatēs gan no deputāta Bērziņa, gan no deputāta Stalta, bet acīmredzot mēs varam balsot tikai par iesniegtajiem priekšlikumiem un, teiksim, arī šo paaugstinājumu uz 95%, tātad abām vai vienai organizācijai, to rūpīgi izskatīt komisijā un formulēt šo balsojumu uz trešo lasījumu, kas tad, manuprāt, būtu ļoti korekts un raksturotu arī deputātu gribu. Tie būtu mani komentāri par debatēm un par šeit teikto.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, ko darīsim? (Starpsauciens no zāles: "Balsosim!")

O.Kehris. Laikam jau jābalso...

Sēdes vadītājs. It kā jau varam balsot, bet tur var arī rasties tad pretrunas trešajā lasījumā par to, kas ir nobalsots otrajā.

O.Kehris. Ja deputāti... nē, nu, ja deputāti nenoņem, nu laikam jau papildināt, teiksim, šo mēs tiešām acīmredzot nevaram, jo...

Sēdes vadītājs. Nē, nekādā gadījumā.

O.Kehris. To mēs... lai gan tas bija viena no iesniedzēja runām.

Sēdes vadītājs. Balsosim vispirms par deputātu Grīnblata un Stalta priekšlikumu un pēc tam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par deputātu Grīnblata un Stalta priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret (Starpsauciens no zāles: "Divdesmit astoņi!") ... atvainojos, par - 28, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts. Tālāk!

O.Kehris. 17.panta trešajā daļā ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

O.Kehris. Šajā pantā vairāk labojumu nav. 18.pantā ir atbalstīts deputāta Piebalga priekšlikums. Citu labojumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 19.pantā komisija uzskata, ka Nacionālā bloka priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā, kurš ir izklāstīts tekstā un ir atbalstīts. Šā panta otrajā sadaļā ir atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums - aizstāt skaitli "10" ar skaitli "15", bet trešajā sadaļā nav atbalstīts priekšlikums - aizstāt vārdkopu "mazumtirdzniecības cenu indekss" ar vārdiem "Latvijas Bankas refinansēšanas likmes".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, uzgaidiet nedaudz! Piekrītu. Tālāk!

O.Kehris. Ceturtajā sadaļā arī nav atbalstīta Nacionālā bloka redakcija šim pantam.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Tālāk!

O.Kehris. 20.pantā - "Nodokļa avansa maksājumi" nav atbalstīta pēc būtības jaunā redakcija, ko ir iesniedzis Nacionālais bloks šajā pantā, bet ir atbalstīts precizējums šī panta 1.1.sadaļai, ko ir iesniedzis deputāts Piebalgs. Tas kaut kādā mērā bija arī Nacionālā bloka priekšlikumā un ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Tālāk!

O.Kehris. Un ir pieņemts papildinājums, proti, papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 22.pantu, ko ir iesniedzis Kabinets, un šī panta redakcija ir izklāstīta deputātiem, būtu lūgums viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. Piektajā nodaļā, proti, pārejas noteikumos, mēs neesam atbalstījuši Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, kurš gan lielā mērā, manuprāt, jau... Jā, viņš netika noraidīts, viņu noņēma pati Demokrātiskā frakcija, viņš ir saistīts ar to priekšlikumu, kuru mēs diskutējām pie peļņas nodokļa procentu likmēm, bet arī šādā redakcijā komisija to neatbalstīja, taču ir atbalstīts komisijas variants pārejas noteikumiem, kurš ir izklāstīts šeit tekstā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. Un ir pieņemts Nacionālā bloka papildinājums pie pielikuma ceturtās daļas, proti, tabulu papildināt ar jaunu pirmo rindiņu, kura šeit ir izklāstīta. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Pateicos deputātiem par uzmanību šī likumprojekta izskatīšanā. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus par visiem likumprojekta pantiem un pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanīt! Visus deputātus lūdzu ierasties zālē uz balsošanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Kehris. Priekšlikumi šim likumprojektam... Es domāju, mēs darītu pareizi, ja to attiecinātu arī uz pārējiem nodokļu likumprojektiem, kuri ir iekļauti šodienas darba kārtībā un visiem pielietotu to pašu iesniegšanas termiņu, kuru mēs nobalsojām par iepriekšējo likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām", proti, 9.janvārī līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Piekrītot šim termiņam es gribētu vienu papildinājumu. Tā kā ļoti daudz labojumu bijis, tomēr līdz rītdienas sēdes beigām šobrīd oficiālo otrajā lasījumā pieņemamo tekstu izdalīt visiem deputātiem, jo tomēr šie likumi ir ļoti svarīgi. Šeit daži panti nemaz nav nodrukāti, ir jāskatās vairāk dokumentā, bet rītdien līdz sēdes beigām otrajā lasījumā pieņemtajiem dokumentiem ir jābūt izdalītiem deputātiem, lai var uz trešo lasījumu strādāt.

Sēdes vadītājs. Pieņemam zināšanai. Citādu iebildumu nav?

Nākošais ir "Grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"".

O.Kehris. Godātie deputāti! Pirms mēs pārejam pie šī likumprojekta izskatīšanas pa pantiem, es ļoti labprāt atgādinātu pavisam nelielu vēsturi, proti, ka mēs vispirms bijām nobalsojuši par šī likumprojekta steidzamību, tātad mēs viņu izskatītu divos lasījumos, bet šodien pēc Budžeta komisijas priekšlikuma, kur attiecīgi priekšlikumu bija iesnieguši desmit deputāti, mēs atcēlām šo steidzamību, un līdz ar to pēc Budžeta komisijas domām un priekšlikuma viņš tiktu izskatīts kopējā paketē un līdz ar to arī viņam būtu trešais lasījums.

Vienlaikus es gribētu informēt, ka mēs saņēmām par šo - tiesa, jau pēc iesniegšanas termiņa uz otro lasījumu, ja būtu tā steidzamība... mēs saņēmām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas būtībā pat ne priekšlikumu, bet tādu kā rezolūciju, kurā aicināja nepieņemt viņu otrajā un līdz ar to galīgajā lasījumā, un Budžeta komisija... proti, būtībā pēc Budžeta komisijas ierosinājuma valdība ir piekritusi tikties ar Rūpniecības un tirdzniecības palātu un rūpīgi izdiskutēt tieši tos jautājumus, kas šī likumprojekta sakarā viņus uztrauc. Uzskatām, ka šīs problēmas tiks atrisinātas līdz trešajam lasījumam, jo es saprotu, ka šī vēstule ir izdalīta arī Tirdzniecības un rūpniecības palātas visiem deputātiem.

Ar tādu ievadu es labprāt pārietu pie izskatīšanas pa pantiem, kur gan jāatzīmē, ka mēs esam saņēmuši tikai vienu deputāta Jonīša priekšlikumu; tiesa, pēc noteiktā termiņa mēs esam saņēmuši arī Juridiskā biroja redakcionālus precizējumus, kuri tiks izskatīti uz trešo lasījumu. Mēs arī zinām, ka ir deputāti, kuri vēl iesniegs labojumus uz trešo lasījumu, bet tāpēc es varētu skatīt tos pantus, kuros Kabinets bija piedāvājis grozījumus šajā likumā. Es jau teicu, ka par lielāko daļu pantu šeit nav bijis priekšlikumu.

Tātad 2. pantā nav bijis priekšlikumu, un es saprotu, ka tad nav nepieciešams arī balsojums.

Trešajā pantā ir deputāta Jonīša priekšlikums - papildināt 3. panta pirmo daļu ar punktu, proti, "Darbības ar nekustamajiem īpašumiem", ko komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: "Ko mēs apspriežam? Kādu dokumentu?") Ko, lūdzu?... Mēs izskatām likumprojektu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", dokumentu nr. 1125-a. Un papildus es saprotu, ka deputātiem ir izdalīts arī pilns teksts, bet uz kuriem gan nav... tātad kur nav nekādu šo priekšlikumu bijis, bet priekšlikums ir izteiktais - tas ir atainots. Tātad es atkārtojos, tas ir dokumentā nr. 1125-a.

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts - LNNK. Lūdzu!

D.Stalts (LNNK).

Godājamie kolēģi! Šajā priekšlikumā deputāts Jonītis iesaka 3. pantā, kurš runā par ierobežojumiem ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā tādu visai diskutablu lietu: "Ārvalstu ieguldītāji nedrīkst iegūt kontroli pār uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību", un tālāk tad pēc "valsts aizsardzībā" nāk "narkotiku izgatavošanā un realizēšanā". Es domāju, ka tas būtu pārdomu vērts. Vai tad tiešām Latvijas Republikā būs uzņēmumi, kuri veiks uzņēmējdarbību narkotiku izgatavošanā un realizēšanā? Paldies... Kā, lūdzu? (Starpsauciens no zāles: "Nu, protams! Ir taču arī medicīna!") Tādā gadījumā tad vajadzētu, manuprāt, precizēt, lūk, tieši šo attiecinot uz medicīniskajiem preparātiem, nevis uz vārdu "narkotikām".

O.Kehris. Godātie kolēģi, es labprāt šeit paskaidrotu: jā, protams, jebkuri papildinājumi varētu tikt izskatīti uz trešo lasījumu, bet tas, ko teica deputāts Stalts, attiecas uz Kabineta priekšlikumiem, kuri ir pieņemti pirmajā lasījumā, ko jūs teicāt..."valsts aizsardzībā, narkotiku izgatavošanā... realizācijā un līdzīgi". Un tas ir Kabineta priekšlikums, ko mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā, bet es saku: protams, mēs varētu to izskatīt, ja iepriekš likumu diskutētu komisijā un pēc tam arī virzītu uz trešo lasījumu.

Deputāta Jonīša priekšlikums, kurš ir atainots šī dokumenta priekšlikumu daļā, skar tikai... vēl papildināt šo sarakstu acīmredzot aiz pēdējā ieraksta - "izložu un azartspēļu organizēšanā un uzturēšanā" arī, proti, ar darbību ar nekustamajiem īpašumiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, manuprāt, komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris jau lietas būtību izstāstīja. Tātad faktiski ir iesniegti priekšlikumi, kuri nav izskatīti, un tāpēc no diviem lasījumiem komisija pārgāja uz trijiem lasījumiem. Un ir izskatīts tikai viens priekšlikums - deputāta Jonīša priekšlikums. Acīmredzot es neko nevaru ieteikt deputātiem, bet katrā ziņā, ja jau tāda iespēja ir nobalsota, ka būs trešais lasījums, un mums otrajā lasījumā ir tikai viens tagad priekšlikums, tad mums vajadzētu vai nu iebilst, vai atbalstīt šo priekšlikumu, un tādā veidā viņu nobalsot otrajā lasījumā, un gatavoties centīgi trešajam lasījumam. Citādi tagad šeit sāk izdalīt materiālus, un man arī šeit Juridiskā biroja vadītājs uzdeva jautājumus un dažādus padomus, bet man liekas, ka mēs sarežģīsim šo situāciju. (No zāles starpsauciens: "Uz priekšu!")

Par deputāta Jonīša priekšlikumu ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par grozījumiem likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", par to pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! 48 - par, pret - 1, atturas - 11. Pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Kehris. Tas pats termiņš - 9. datums līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Par pievienotās vērtības nodokli. Aija Poča - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātie kolēģi! Darbam mums ir nepieciešams rudens sesijas dokuments nr. 1131-a. Un pie 2. panta jums būs arī nepieciešams dokuments, kuru jums izdalīja šodien, tas ir 1349. dokuments.

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti ir sameklējuši šos abus dokumentus? Lūdzu, uzgaidiet nedaudz! (Starpsauciens no zāles: "Kāds bija dokuments?")

A.Poča. 1349. dokumentā, kuru es lūdzu izdalīt šodien, vienkārši kļūdas dēļ, tīri tehniskas kļūdas dēļ, tika iedrukāta Budžeta komisijas variantā neprecīza redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai varam uzsākt izskatīšanu? Lūdzu, sākam!

A.Poča. Pirms mēs sākam runāt par konkrētiem pantiem, es vēlreiz gribētu atgādināt jums, ka šis likumprojekts un priekšlikumi ir tiešām arī ļoti detalizēti izskatīti apvienotajā priekšlikumu iesniedzēju, Ministru kabineta pārstāvju un Budžeta komisijas pārstāvju kopējā sēdē. Mums ir arī vienošanās, ka šeit ir palikušas atsevišķas neprecizitātes, kuras mēs kopīgi centīsimies novērst un iestrādāsim uz trešo lasījumu, un es lūgtu maksimāli atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, konkrēti par pantiem!

A.Poča. Jā... Tātad likumā lietotie termini. Nacionālā bloka priekšlikumi par preces definīciju ir iestrādāti komisijas variantā.

Par 2. pantu - par terminu "preču piegāde". Šeit ir divi varianti. Tātad ir Nacionālā bloka un deputāta Piebalga priekšlikums. Un tas kopējā redakcijā ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas redakcijā.

Šeit gan bija vēl arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - svītrot no 2. punkta trešo rindkopu, tas ir, ka par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma nodošana pēc celtniecības darbu pabeigšanas. Bet mēs uzskatījām, ka, ja šī norma nebūs saglabāta, tad nevarēs iekasēt no pircēja pievienotās vērtības nodokli, kaut arī priekšnodokli celtniecības darbu veicēji būs samaksājuši. Un līdz ar to bija šis Budžeta komisijas variants, kur tika izdalīta... kurš tika sadalīts divos teikumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Trešais ir par terminiem. Te bija Nacionālā bloka priekšlikums - aizstāt trešo daļu ar jaunu punktu "Preču piegādes brīdis". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tālāk likuma tekstā ir atsevišķs pants, kur tiek šī norma precizēta. Tajā pašā laikā Budžeta un finansu komisija ierosināja papildināt pantu ar jaunu trešo prim daļu jums redzamajā redakcijā. Un tas ir saistībā arī ar jau iepriekš akceptēto otro daļu.

Par ceturto daļu. Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosināja 4. punktā izslēgt no preču atlīdzības par pakalpojumiem un precēm vārdus "kā arī akcīzes nodokļa un citu nodokļu un nodevu maksājumi tiktu aplikti... ieskaitīti šajā atlīdzībā". Bet šeit mēs, komisija, šo priekšlikumu neatbalstījām, jo katram no šiem nodokļiem - gan akcīzes nodoklim, gan arī citiem šeit domātajiem, tas ir, muitas nodoklim un nodevām - ir pavisam cits mērķis, un viņi ieiet preču vērtībā vai arī atlīdzības lielumā. Bez tam to praktiski nebūtu grūti realizēt, jo mazumtirdzniecībā, kad mēs pērkam preces, mazumtirdzniecības cenā visi šie nodokļi jau ir iekšā kopējā summā.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide? (No zāles deputāts E.Kide: "Piekrītu!") Piekrītam? Labi.

A.Poča. Piektais punkts. Nacionālā bloka priekšlikums bija svītrot 5. daļu, bet Budžeta komisija to neatbalstīja, jo tas ir saistībā ar likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām", kur bija paredzēts ietvert tajā kopēju normu, bet šinī likumā par pievienotās vērtības nodokli varētu būt mazliet cits traktējums. Līdz ar to šeit paliek šis terminu skaidrojums.

Bez tam komisija vienojās ar šo priekšlikumu iesniedzējiem, ka uz trešo lasījumu sagatavos terminu skaidrojumus "saimnieciskā darbība" un "uzņēmējdarbība" šī likuma izpratnē.

Sēdes vadītājs. Piekrīt? Tālāk.

A.Poča. Par 6. punktu ir līdzīgi. Šī norma no sākuma bija... Nacionālais bloks bija paredzējis ietvert to "jumta" likumā, bet šī ir ar īpašu nozīmi šim likumam, līdz ar to ir priekšlikums neatbalstīt.

Sēdes vadītājs Tālāk!

A.Poča. Par 7. pantu, par priekšnodokli. Atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk.

A.Poča. Par astoto. Atbalstīts ir principā priekšlikums, bet ir vienošanās, ka redakcionāli precizēs uz trešo lasījumu.

Par desmito apakšpunktu. Šeit ir līdzīga problēma kā ar iepriekšējiem grozījumiem, kurus komisija neatbalstīja, jo šā termina nav "jumta" likumā, tāpēc nevar atbalstīt svītrošanu. Vienlaicīgi šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums par punkta papildināšanu. Komisija atbalstīja.

Bez tam terminu skaidrojumos ir parādījušies deputāta Piebalga redakcijā divi jauni punkti, divu terminu skaidrojumi, kas ir "barters" jeb maiņas darījums un kas ir "klīrings" jeb ieskaits. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk.

A.Poča. Par 1. pantu. Nacionālā bloka priekšlikums bija svītrot panta pirmo daļu. Tomēr komisija uzskatīja šo priekšlikumu par neatbalstāmu, jo, ja nebūs vispārējas definīcijas, tad varētu rasties problēma, kas maksā šo apgrozījuma... pievienotās vērtības nodokli un par ko maksā. Un līdz ar to arī netika atbalstīts priekšlikums par otrās daļas papildināšanu ar vārdiem "iekšzemē veikti darījumi", jo tie ir atspoguļoti panta pirmajā daļā.

Par trešo punktu. Deputāta Piebalga priekšlikumi tika atbalstīti.

Par ceturto punktu. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumi netika atbalstīti saistībā jau ar terminu skaidrojumu. Šī pati motivācija... (Troksnis zālē. Starpsaucieni: "Lēnāk! Nevar izsekot!"; "Tas nekas!") Par panta ceturto punktu. Tautsaimnieku politiskajai apvienībai bija priekšlikums izslēgt ar tādu pašu motivāciju kā likumprojekta terminu skaidrojumos.

Sēdes vadītājs. Piekrīt?

A.Poča. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Nākošo.

A.Poča. Nacionālais bloks piedāvājis svītrot šo punktu, bet Budžeta komisija neatbalstīja, vienlaicīgi precizējot panta redakciju.

Par piekto daļu. Nacionālais bloks ierosinājis šo piekto panta daļu izteikt savā redakcijā, bet tas nav nepieciešams, jo mums ir papildināti terminu skaidrojumi ar 11. un 12. terminu, tas ir, par maiņas un ieskaita darījumiem.

Sēdes vadītājs. Piekrīt? Tālāk.

A.Poča. Par sesto punktu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Septītais.

A.Poča. Par septīto punktu. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums daļēji atbalstīts un ietverts Nacionālā bloka variantā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk.

A.Poča. Par 2. pantu. Šeit ir deputāta Bērziņa priekšlikums - izslēgt vārdus "apliekamā persona" un aizstāt ar "no pievienotās vērtības maksātāju reģistra", bet praktiski tas ir teksts, kuru komisija neatbalstīja, un tas ir saistīts ar terminu.... ar 2. pantā noteiktajiem.... Ā, nu mēs pašlaik pieskaramies 2. pantam, un praktiski šeit ir termins, kas ir "ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona". Šeit ir problēma - kas ir nodokļa maksātājs un kas ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona. Pēc būtības pievienotās vērtības nodokļa maksātāji - tie esam visi mēs. Bet tas, kas ieskaita šo nodokli, iekasē un ieskaita budžetā, - tā ir šī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona. Un, lai precizētu šos terminus, mēs šeit saskaņojām viedokļus. Ja es pareizi sapratu, tad deputāts Bērziņš turpmāk savus priekšlikumus visā likumprojekta tekstā vairs neuztur.... (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Tos, kas saistīti ar...") kas saistīti tieši ar šo apliekamās personas termina skaidrojuma nomaiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš tam piekrīt.

A.Poča. Šeit par 2. pantu ir vesela rinda priekšlikumu, kas ir iestrādāti komisijas variantā un atbalstīti. Daži ir neatbalstīti, kas iestrādāti citā likumprojekta pantā, tāpēc es jūs lūgtu paņemt dokumentu nr. 1349, kur ir šī Budžeta un finansu komisijas redakcija par visu 2. pantu, kurā ir ietverti visi šie priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tā, nedaudz laika, lai deputāti... Paņemiet šo dokumentu, lūdzu, nr. 1349. Un, ja vajadzīgs vēl ilgāks laiks, mēs varam arī ilgāk apskatīties viņu.

A.Poča. Tā ir praktiski 2. panta redakcija, kura ir izveidota, iestrādājot tos atbalstītos priekšlikumus, kas bija šeit par atsevišķām panta daļām.

Sēdes vadītājs. Vai ir, lūdzu, iebildes? Nav. Panta redakcija ir akceptēta komisijas piedāvātajā redakcijā.

A.Poča. Tālāk 3. pants. Tas ir priekšlikumu tabulā 6. lappusē. Ir? Preču piegādes... Nacionālā bloka priekšlikums bija - svītrot šo 3. pantu. Komisija tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka nebūs taču šo kritēriju, kas ir iekšzeme un ko var aplikt ar pievienotās vērtības nodokli.

Sēdes vadītājs. Piekrīt? Tālāk.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums par 5.punkta pirmās daļas papildināšanu, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tālāk ir 5.pants, kas ir samērā sarežģīts, jo šeit tiek uzskaitītas visas tās institūcijas, kuras netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli vai kuras nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājas, kā mēs nobalsojām redakcijā.

Budžeta komisija ārkārtīgi rūpīgi izskatīja šos visus priekšlikumus. Praktiski lielākā daļa no tiem ir atbalstīta, daži nebūs atbalstīti, bet es pēc tam pateikšu motivāciju - kāpēc. Tātad pie panta pirmās daļas, kas ir budžeta institūcijas, kur ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, tas ir ietverts citā redakcijā šā paša panta 4.punktā, kas būs lapaspuses otrajā pusē, tās ir medicīnas pakalpojumu, medikamentu un medicīnas preču piegādes pēc Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprināta saraksta.

Tad ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - papildināt ar jauniem apakšpunktiem sekojošās redakcijās:

6. "Iepirkumi bibliotēku fondos."Budžeta komisija to izteica citā redakcijā. Tas ir 5.apakšpunkts šai pirmajai sadaļai - "Publisko bibliotēku pakalpojumi".

Tad ir 7. apakšpunkts. Ir ierosināts papildināt Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosināja papildināt ar 7.apakšpunktu - "Lauksaimniecības iestāžu mācību saimniecību pakalpojumi šīm iestādēm audzēkņu ēdināšanai". Šis ir iestrādāts citā redakcijā - deputāta Piebalga redakcijā. (No zāles dep.Kide: "Kur tas ir iestrādāts?") Turpat zemāk - "Izglītības iestāžu pakalpojumi, kas tieši saistīti ar izglītības procesu".

Sēdes vadītājs. Deputāts Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

A.Poča. Runājot par iepirkumu bibliotēku fondos, es saprotu, ka jūs gribēsit.... (E.Kide kaut ko saka no vietas.)

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, no tribīnes, lūdzu!

E.Kide (TPA).

Mēs tomēr lūgtu atbalstīt šo 7.apakšpunktu, kas izsaka, ka ir lauksaimniecības iestāžu mācību saimniecību pakalpojumi šīm iestādēm audzēkņu ēdināšanai. Pašlaik daudzas mācību saimniecības daudzos tehnikumos un lauksaimniecības skolās zināmā mērā uz atvieglotiem noteikumiem ēdina lauku audzēkņus, kuriem ir ļoti trūcīgi apstākļi un kuri ir spiesti dzīvot kopmītnēs. Šādā veidā ir iespējams lētāk viņus paēdināt un tad viņi var no mazās stipendijas iztikt. Šajā sakarībā man būtu lūgums tomēr atbalstīt šo 7.apakšpunktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mēs pārāk ātri un vienkāršoti apspriežam šos likumus. Manā izpratnē nekādā veidā līdzvērtīgi nav šie priekšlikumi, kurus ir iesniegusi Tautsaimnieku politiskā apvienība par lauksaimniecības iestāžu audzēkņu ēdināšanu, jo Piebalga kunga ierosinātais priekšlikums attiecas uz izglītības iestāžu pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar izglītības procesu. Manuprāt, dubults neplīst un tādēļ ir jābalso par abiem priekšlikumiem. Viņi nekādā gadījumā nav viens un tas pats.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Šis pants noteikti izraisīs ļoti daudz diskusiju, bet es gribu tikai vienu - tātad nejauksim politiku ar ekonomiku, lai pēc tam tiem uzņēmējiem, kuriem mēs dodam šos atvieglojumus, nav jānāk un jālūdzas Finansu ministrijai, lai, Dieva dēļ, viņiem ļauj nodokļus maksāt. Jo saprotiet vienu - visi atbrīvojumi, ja tie ir saistīti ar kaut kādu darbību, izejvielu iegādi vai ko citu, tas viss ieiet pašizmaksā un sadārdzina to. Kides kungs, labojumi 1992.gadā, ko labdarīgā Augstākā padome ielaboja zemnieku saimniecībām, 60 miljonu gadā izņēma no lauku zemniekiem naudiņu. Tāpēc es tomēr gribētu, lai mēs pieņemtu šo komisijas variantu, jo komisija beigās vienojās par to, ka, lai tā politika galīgi ekonomiku nesabendētu, tad pēdējais pants skan tā, ka visas minētās, pārskaitītās darbības, ja vēlas, var kļūt par nodokļu maksātājiem. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti izsvērts. Es nedomāju, ka, ierakstot šo atvieglojumu, jūs darāt labdarību, ja tas ir saistīts ar kaut kādām materiālām iegādēm. Tas ir apgrūtinājums, jo visas iegādātās preces cenā samaksātais priekšnodoklis pilnībā ieiet pašizmaksā. Tāpēc es tiešām lūgtu īpaši necīnīties te par kaut kādiem sīkumiem, lai mums būtu tas atvieglojums, jo pēc tam iznāks tāpat, kā bija ar komunālajiem maksājumiem Rīgā, kad mēs beigās nevarējām tikt skaidrībā. Bija šie atvieglojumi, bet nodokļu maksātājiem, komunālajiem maksātājiem izmaksāja 1,7 latus gigakalorija dārgāk. Tāpēc es tomēr tiešām lūgtu, lai šeit nebūtu pārlieku jālabo, paļauties uz šo komisijas variantu, un te nav nekādas ne diskriminācijas, ne abižošanas. Tur, kur ir šī iegāde, kaut vai bibliotēkām, viņām ir tiesības tad, ja viņas samaksā, apmaksāt, un šobrīd viņas varēs izvēlēties, tāpēc es tiešām lūgtu... Finansu ministrija var lieliski izstāstīt, ka tie "atvieglotie" stāv Finansu ministrijā rindā un lūdz, lai Dieva dēļ, viņiem ļauj maksāt tos nodokļus. Tāpēc es tiešām lūgtu nepolitizēt ekonomikas lietas.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - otrreiz. Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Bērziņa kungs! Nevajadzētu lietas tik ļoti primitivizēt, tādēļ, ka katra mācību saimniecība, katra mācību iestāde var izšķirties, vai piereģistrēties par nodokļu maksātāju vai atteikties no nodokļu maksāšanas, izejot no tā, cik ir iepirktas izejvielas un kādi ir izdevumi. Bet tā ir viņu izšķiršanās. Un šis punkts tomēr atsevišķi nosaka finansējumu par ēdināšanu, nevis par funkcijām, kas saistītas ar tiešajiem izglītības izdevumiem. Tas ir pavisam cits punkts, un tāpēc es tomēr lūgtu balsot par to, jo par to var izšķirties mācību iestāde, un šeit nav nekādas politizēšanas, bet vienkārši jautājuma risināšana, lai audzēkņi varētu mācību iestādēs mazliet lētāk paēst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa - "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! 5.pantā lasu un gribu piedāvāt redakcionālas dabas papildinājumu: panta 2. punktu izteikt šādā redakcijā: "Mācību maksa valsts akreditētās privātās mācību iestādēs", jo valsts mācību iestādes mums pagaidām ir bez maksas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente, lūdzu, jums vārds!

A.Poča. Runājot par godājamās deputātes Laviņas priekšlikumu, to varētu iestrādāt. Lūdzu rakstisku priekšlikumu uz trešo lasījumu. Un nu attiecībā uz deputāta Kides priekšlikumu. Es saprotu šo problēmu, bet pašlaik mācību iestāžu saimniecību pakalpojumi šīm iestādēm audzēkņu ēdināšanai praktiski ir pašpatēriņš. Un pašpatēriņš tiek aplikts ar apgrozījuma nodokli. Mums uz trešo lasījumu ir vai nu jāsagatavo cita redakcija par to, ka tas netiek uzskatīts par pašpatēriņu, vai arī ir jāprecizē nedaudz redakcija attiecībā uz ēdināšanu, teiksim, bet tās jau nav budžeta institūcijas vienmēr, šīs lauksaimniecības skolas. Tā ka es lūgtu šoreiz tomēr neatbalstīt tieši šādu redakciju, kādu piedāvā Tautsaimnieku politiskā apvienība, bet vienosimies par to, ka mēs to precizēsim un iestrādāsim uz trešo lasījumu. (No zāles dep.Kide: "Var piekrist. Jā.")

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Tātad mēs nonākam pie 5.panta otrā apakšpunkta, un principā bija atbalstīta Tautas saskaņas partijas frakcija. Es ceru, ka mēs saņemsim Laviņas kundzes priekšlikumus trešajam lasījumam. Praktiski Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, mūsuprāt, nebija atbalstāms, jo norma par mācību maksu valsts akreditētajās mācību iestādēs ir pietiekoši plaša, tā ietver arī pašvaldību mākslas un mūzikas skolas.

Par 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kušnere.

J.Kušnere (LNNK).

Kas attiecas uz mācību maksu valsts akreditētajās studijās, tad tur ir runa par programmām, nevis par mācību maksu iestādei kā tādai. Šinī gadījumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir domājusi šīs valsts un pašvaldību mākslas un mūzikas skolas, kur ir mācību maksa iestādei kā tādai, nevis programmām. Tāpēc mēs lūdzam balsot par šo priekšlikumu un balsot pozitīvi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente, lūdzu!

A.Poča. Es vēlreiz gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka mums šeit ir ļoti rūpīgi jāizsķir, kas ir ar nodokli apliekamā persona, kura iemaksās šo naudu budžetā. Tā nebūs programma, kura tiks atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa maksājuma. Tā būs šī valsts akreditētā mācību iestāde. Līdz ar to šī programma, ja šī iestāde ir atbrīvota, automātiski tur ieiet. Tā ir norma, kuru mēs esam ietvēruši un kuru Budžeta komisija ir piedāvājusi. Tā ir pietiekoši plaša, lai paredzētu arī šo gadījumu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāto 2.punkta redakciju. Balsojam. Rezultātu! (No zāles deputāts I.Bērziņš "Kur jūs staigājat?!") Par - 30, pret - 16, atturas - 14. Jāpārbalso. Balsojam vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 21, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 3.punkts, kurā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā paplašinātu redakciju. Atkal šeit ir tā pati problēma. Tie, kuriem ir lielas materiālās izmaksas, viņi labprāt paši kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, jo viņi būs samaksājuši priekšnodokli un vēlēsies to saņemt atpakaļ. Savukārt ļoti bieži, teiksim, kino, video un citi, kas nodarbojas ar šiem pasākumiem, viņi paši labprāt vēlas kļūt par šā apgrozījuma nodokļa apliekamo personu. Es lūdzu arī šo priekšlikumu saglabāt Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāte Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

I.Folkmane (TPA).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uztur savu priekšlikumu par teātra, kino, cirka izrāžu, valsts subsidēto koncertdarbību, sarīkojumiem, valsts un pašvaldības finansētajām kultūras iestādēm, kas netika atbalstīts komisijā. Tātad tie ir muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumi bērniem un labdarības mērķiem veltīti sarīkojumi, pašdarbības, mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumi, kā arī no valsts budžeta finansēto kultūras pieminekļu glābšanas darbi. Es īpaši gribu uzturēt šo prasību tādēļ, ka iedziļināsimies šodien jautājumā par kultūras iestāžu - es pasvītroju: valsts un pašvaldības kultūras iestāžu! - izdzīvošanu. Ja šodien mēs runājam par to, ka izglītības sistēmai vēl kaut kāda finansējuma iespējas tiks rastas, tad kultūras iestādēs šobrīd ir jautājums jau faktiski par to likvidēšanu.

Vakar es izbraucu Preiļu rajonu un konkrēti biju Līvānu pilsētā, un jūs visi zināt, kādā stāvoklī šobrīd ir daudzas tās vietas, kur ir pilnīgs bezdarbs. Un kādā veidā var izdzīvot kultūras iestādes, ja viņi, pārdodot biļetes, nevar paturēt šo naudiņu sev, jo 18% tiek nomaksāti nodokļos, bet pēc tam no šīs atskaitītās summas ir jāsamaksā gan par apkuri, gan par elektrību, gan par visiem pakalpojumiem, un, ja kultūras nams vēlas uzlūgt kādu kolektīvu vai mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu gribētu kaut kādā veidā finansēt, tad tas praktiski nav iespējams. Un vakar kultūras nama direktors Līvānos pateica, ka šodien viņam ir pilnīgi katastrofāls stāvoklis, jo iznāk, ka pat šie Ziemassvētku sarīkojumi, kas notiks šajās dienās, viņam ir jārīko gandrīz par maksu, jo kultūras nams praktiski ir jāslēdz. Un tā tas ir ne tikai Līvānos.

Es gribētu teikt tā: cienījamie kolēģi! Kultūra šobrīd nesaņem tik lielu finansiālu atbalstu no valsts budžeta, lai viņi varētu dzīvot ļoti bagāti. Tāpēc šī ir vienīgā iespēja, šis ir vienīgais avots, kā kultūras iestāde, klubs var izdzīvot. Tāpēc, ja šodien balsojums būs par to, kā ir piedāvājusi komisija, tad praktiski mēs varam uzskatīt, ka visiem tiem klubiem un kultūras namiem, kas darbojas daudzos novados tālu no Rīgas, ir lemta pilnīga bojā eja. Es tomēr lūgtu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kuru ir izvirzījusi mūsu komisija. Paldies jums! Un es ceru, ka jūs sapratīsit šo smago stāvokli, kāds ir radies kultūras dzīvē.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, - lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Man tomēr būtu godājamajai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai viens ierosinājums: ja jūs rakstāt "kino izrādes", tad varbūt ka vajadzētu rakstīt "nacionālā kino izrādes"? Es domāju, ka šeit mums ir drusciņ precīzāk jāraksta. Visa tā produkcija, ar kuru tagad ir piesārņota gan Latvijas televīzija, gan kinoteātri, nebūt nav tāda, ko nevarētu aplikt ar šo pievienotās vērtības nodokli. Tāpēc mans priekšlikums šeit būtu tomēr precizēt - nevis minēt vispār kino izrādes, bet gan nacionālā kino izrādes. Vajadzētu drusciņ komisijai tad vairāk izvērtēt tieši to, ko mēs gribam atbalstīt un veicināt un ko mēs negribam atbalstīt. Jo šeit, kā es saprotu, tikpat labi mēs varam saprast, ka visa tā produkcija, kas te gāžas tagad pār nabaga latviešu skolnieku galvām no visiem iespējamajiem ekrāniem, ka tā vēl netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, un man tas galīgi nav skaidrs. Es vispār nesaprotu, kāpēc šī produkcija Latvijā būtu vajadzīga. Es domāju, ka tā ir jāapliek vēl papildus ar kaut kādu nodokli par apkārtējās vides piesārņošanu. Paldies! (No zāles deputāts E.Kide: "Jautājums tikai - vai mums ir nacionālais kino vai nav?")

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta pārstāvis Kodoliņš, Lūdzu!

A.Kodoliņš (Nodokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr jūs aicinātu šeit nepārsteigties ar secinājumiem, lai gan es saprotu, ka visi cilvēki šeit ļoti labu vēlas, piedāvājot vienu vai otru redakciju. Un tomēr es gribu apgalvot, ka bieži vien efekts būs pretējs. Iedomājieties to pašu Līvānu kultūras namu. Līvānu kultūras nams ir ļoti smagā situācijā. Līvānu kultūras nams saņem siltumu, bet par to ir jāmaksā - gan maksa par šo siltumu, gan arī nodoklis, kas ir iekšā šajā siltumā. Līvānu kultūras nams pērk elektrību, kur ir iekšā gan maksa par pašu elektrību, gan arī nodoklis. Un tagad mēs pasakām: Līvānu kultūras nams, organizējiet kādu pasākumu, kur sabrauks varbūt no visas Latvijas, un pārdodiet biļetes! Viņi nedrīkst iekasēt nodokli, lai varētu segt to nodokli, kuru viņi samaksās. Jo principā ir visticamāk, ka šis Līvānu kultūras nams neiekasēs tik daudz nodokļu, kā viņš ir samaksājis, iegādājoties to elektrību, to siltumu un vēl šo un to, kas viņiem ir nepieciešams. Un, ja viņiem būs tā saucamais mīnus saldo, tad likums paredz, ka no budžeta viņiem samaksās. Tad likums paredz, ka no budžeta samaksās tam kultūras namam to nodokli, ko viņš ir samaksājis par siltumu, par elektrību. Viņš ir mazāk iekasējis par tām biļetēm, un tad viņam vēl budžets atdod atpakaļ. Ja mēs iebalsojam, ka viņam nav tiesību uzlikt biļetēm to savu nodokli, tad viņam nav tiesību dabūt šo priekšnodokli atpakaļ. Un līdz ar to viņam nav tiesību dabūt šo kompensāciju. Saprotiet, ka mēs šo kultūras namu nevis nostādām izdevīgā situācijā, bet mēs viņu vienkārši palīdzam nogremdēt pilnīgi. Un līdzīgi tā tas ir ar visiem pārējiem gadījumiem. Kāpēc nav aplikti šeit šī 3.panta pašreizējie darījumi? Viņi nav aplikti tāpēc, ka viņi ir subsidētās institūcijas. Kaut gan, visticamāk, vispareizāk būtu tā, - kas gribētu visvairāk kultūru atbalstīt, tas nāk šeit un teic: svītrosim šo punktu! Lūk, viņš būtu tas, kas atbalsta kultūru. Ticiet man!

Sēdes vadītājs. Tad jūs ierosināt svītrot viņu?

A.Kodoliņš. Es, bez šaubām, to neierosinu, bet es gribu paskaidrot par to, kurš tā var atbalstīt vai neatbalstīt kultūru. Jo kāpēc mēs viņus iesakām šeit ielikt? Šeit ir runa par subsidētajām iestādēm. Subsidētajām iestādēm mēs neatbalstām uzlikt šos te maksājumus, aplikt vēl ar nodokli. Bet principā, ja jau gribētu panākt to efektu, tad diez vai būtu jāpaplašina šis pants. To es gribēju teikt.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kuprijanova - Tautas saskaņas partija.

L.Kuprijanova (TSP).

Kodoliņa kungs ir ļoti cienījams kungs un viņš runā absolūtu taisnību. Ir tikai viens moments, kas skar mūsu sfēru, - lai saņemtu subsīdiju, ir biļetei jāpievieno apgrozījuma nodoklis. Jā, jā! Bet visa tā lieta ir tāda, ka, ja viņu pievienos, tad es nezinu, kas no mūsu pensionāriem vai ģimenēm ar bērniem aizies uz to kultūras namu principā pat tad, ja ļoti gribētu. Un teorētiski es gribu pateikt, ka Kodoliņam ir absolūta taisnība par to pozitīvo un negatīvo saldo. Bet šobrīd te ir zināmā mērā jautājums, vai mūsu iedzīvotāji būs spējīgi nopirkt tās biļetes. Un neaizvērsim arī acis uz vienu momentu, ka mums ir ļoti daudz budžeta iestāžu - un to var pateikt arī finansisti - , kas šobrīd ir lielos parādos par to pašu elektroenerģiju un siltumu. Un tās nemaksā ne pamatsummu, ne pievienoto vērtību. Un kaut kā viņi to dzīvi velk. Es ļoti šaubos, vai viņi varēs nomaksāt arī 1995.gadā. Tādēļ es gribētu vienkārši paskaidrot būtību. Ir absolūta taisnība Kodoliņa kungam - ja mēs visi kārtotu maksājumus un būtu spējīgi apmaksāt biļetes. Bet mēs to nespējam. Un tādēļ, kaut tas varbūt patiešām ir pret ekonomisko teoriju, bet reālā dzīve mūsu valstī ir tāda, un es jūs tomēr lūgtu atbalstīt Izglītības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Mēs jau atkal pienākam pie viena tāda ass punkta, proti, kas saistās arī ar medicīnisko apkalpošanu, ar veselības aizsardzības sistēmu. Mūsu sabiedrība ir nabadzīga, un neaizmirsīsim šo kritēriju. Un tāpēc varbūt Kodoliņa kungam ir arī taisnība. Ja sabiedrība būtu maksātspējīga, tad noteikti būtu taisnība. Bet tad darīsim tā: lai jau tas kultūras nams ar valsts pretimnākšanu ir atbrīvots no šī nodokļa, bet, ja nevar noturēties, tad, kā saka, ja mirt, tad mirt ar mūziku. Bet tā tomēr ir cerība. Tā, kolēģi, ir cerība! Kultūras nami mēģinās izdzīvot. Izdzīvot, teiksim, izejot tieši no šī atvieglinājuma. Bet, ja tā nebūs, tad tas nebūs nemaz ieraugāms. Šie centieni tad paliks abstrakti, un bojāeja būs acīm redzama. Un beigu beigās, ja mums sabiedrība kādreiz kļūs turīgāka, mēs taču varēsim revidēt šos likumus. Es arī aicinu šo atvieglinājumu respektēt šajā projektā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentei galavārds.

A.Poča. Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Es domāju, ka mēs esam pietiekami debatējuši. Katram deputātam ir savs viedoklis par šo punktu, un es domāju, ka mums ir jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu 3.punkta redakcijai! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 11, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts. Nākamo, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir 4.punkts, kur ir deputāta Piebalga redakcija, kas nedaudz precizē Kabineta iesniegto variantu. Komisija to atbalstīja.

Par 6.punktu. Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosina to izsvītrot. Komisija to neatbalstīja ne tikai tāpēc, ka tas ir dubultaplikums, tas nebūtu šoreiz būtiski, bet derības, loterijas un cita veida... tās ir naudas plūsmas praktiski, un tāpēc tās netiek apliktas.

Par otro daļu. Izsvītrot vārdu "ilgtermiņa" - tā ir šeit, atvainojamies, kļūda, vienkārši drukas kļūda. Tas nav balsojams priekšlikums.

Par 7.punktu. Nacionālais bloks ierosināja vārdu "republikā" precizēt -"Latvijas Republikā". Komisija atbalstīja.

Par 8.punktu priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. Par 7.punktu. Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es gribu pievērst 7.punktā jūsu uzmanību vienai lietai. Mūsu Civillikumā ir precīzi uzskaitītas tās konfesijas, piemēram, kuru laulības tiek atzītas Latvijā. Šeit ne vienā variantā, ne otrā nav precizēts. Pirmkārt, man būtu priekšlikums - bet to mēs iesniegsim attiecībā uz trešo lasījumu, - vispār nelietot ne "Latvijas Republika", ne "Republika". Rakstīt -"valstī". Otrkārt, šīs septiņas konfesijas, kurām ir atļautas, piemēram, laulību ceremonijas, ir uzskaitītas. Es gribētu atgādināt, ka var piereģistrēt reliģisko organizāciju, kur tiem, kas pie tās pieder, piemēram, var būt četras sievas. Vai ir dažas citas konfesijas... Un līdz ar to absolūti nav nekādas jēgas šeit rakstīt tik neprecīzus formulējumus. Man ir priekšlikums 7.punktā atsaukties uz Civillikumu. Tur ir skaidri un precīzi pateikts. Nevis vispār reģistrētās, nevis simtiem organizāciju, bet tikai tās, kas tur ir ierakstītas. Vai arī, man ir priekšlikums, šādā gadījumā tad labojam Civillikumu un ierakstām arī dažādas jaunas sektas un organizācijas, kuras Latvijā tiek reģistrētas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš", Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es tomēr aicinu balsot katrā ziņā par to priekšlikumu - aizstāt vārdu "Republika" ar vārdu "Latvijas Republika". Vai tad mums ir cita republika? Mums ir Latvijas Republika. Jā! Bet skaidrs ir viens: ja reliģiskā organizācija būs reģistrēta kaut kur Baltkrievijā vai Krievijā, tad tai nav nekādas darīšanas saistībā ar mūsu likumdošanu. Tas ir Latvijas Republikas likums. Es pilnībā piekristu Kiršteina kunga priekšlikumam, ka tas, gatavojot trešo lasījumu, būtu jāprecizē. Šeit ir vārds "Republika", bet būtu labāk "valsts" - tik tiešām, bet šinī gadījumā pieņemt un atbalstīt, ka vajag likt iekšā vārdu "Latvijas" un pēc tam atkal... es domāju, ka tas nav vajadzīgs. (No zāles deputāts E.Kide: "Piekrītam motivācijai.")

Sēdes vadītājs. Komisija piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 8.punkts - par apdrošināšanas sabiedrību sniegtiem apdrošināšanas pakalpojumiem. Un šeit priekšlikumu nebija.

9.punkts - "Iedzīvotāju maksājumi par noslēgtajiem dzīvokļu īres līgumiem, izņemot maksājumus par viesnīcu, moteļu un tamlīdzīgu iestāžu izīrēšanu". Šeit Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosināja aiz vārdiem "īres līgumiem" papildināt - "un citiem komunālajiem maksājumiem". Cienījamie kolēģi! Šis ir tieši tas pats motīvs, ko mēs visu laiku mēģinām jums pierādīt. Tādējādi šie komunālie maksājumi nav apliekamais objekts. Tā persona, kas maksās priekšnodokli, nesaņems pēc tam no patērētāja atpakaļ. Viņiem nebūs līdzekļu. Viņi visu laiku segs savus zaudējumus, ko viņi būs iekļāvuši pašizmaksā. Un viņiem nebūs arī līdzekļu, lai remontētu katlumājas un tamlīdzīgi. Viņi nesaņems no budžeta pārmaksāto atpakaļ. Tāpēc es lūdzu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Piekrīt frakcija? (No zāles deputāts E.Kide: "Piekrītam.") Tālāk!

A.Poča. 10.punkts. Šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums par redakcijas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nākamais!

A.Poča. Nākamais ir 11.punkts - par zinātniskiem pētījumiem, kuri tiek veikti par sabiedrisko vai starptautiski atzīto fondu līdzekļiem vai kuru finansēšanai paredzēti budžeta līdzekļi. Praktiski Budžeta komisija šeit sagatavoja citu redakciju, kurā mēģināja ietvert priekšlikumus, kas bija, - gan Tautsaimnieku politiskās apvienības, gan deputāta Rozentāla priekšlikumu, gan ar ī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, jo praktiski šeit tika nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī tie zinātniskie pētījumi, kuri tiek finansēti caur Zinātnes padomi, un tie, kas tiek finansēti no ministriju līdzekļiem, kas ir tieši lietišķiem pētījumiem novirzīti. Tajā pašā laikā ir iestrādāta iespēja, ka, ja viņiem izmaksas ir lielas šiem zinātniskajiem pētījumiem, šeit var parādīties tā iespēja šo nodokli maksāt, un tādā veidā viņi varētu saņemt arī priekšnodokli atpakaļ. Tas ir, viņiem daudz iekārtu ir un tamlīdzīgi. Lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Nacionālā bloka priekšlikums par 12.punktu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Trīspadsmitais.

A.Poča. Par 13.punktu: "Humānās palīdzības sūtījumi un dāvinājumi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem." Šeit bija iebildes pret to. Praktiski gribēju to aizstāt ar citu tekstu. Praktiski ir šie Ministru kabineta noteikumi par to, kādā veidā apliek vai neapliek humāno palīdzību un sūtījumus un dāvinājumus. Tie darbojas, tie ir spēkā. Un šeit tā redakcija, kas ir, ir spēkā esoša redakcija, un es lūdzu atbalstīt tādu redakciju, kādu iesniedza Kabinets.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Tālāk!

A.Poča. 14.punkts. Priekšlikumu nebija.

15.punkts. Komisija atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

16.punkts. Šeit neprecīzs bija Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums. Tas daļēji jau ietverts 15.punktā. Pēc tam ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu 17.punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju, šādā redakcijā: "Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības pakalpojumi saskaņā ar 9.panta 5. punktu", kā arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu 18.punktu, attiecīgi mainot pārējo numerāciju, - ka netiek aplikti pamatlīdzekļi saskaņā ar šā likuma 11.pantu. Komisija atbalstīja.

Un tālāk ir šis 17.punkts, kas noņem spriedzi visiem šiem atvieglojumiem, un praktiski visas tās juridiskās, fiziskās personas, "kas sniedz šajā pantā minētos pakalpojumus vai preču piegādes, var kļūt par ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu, reģistrējoties šā likuma 2.pantā noteiktā kārtībā". Tas ir, lai viņiem būtu iespējams saņemt atpakaļ samaksātās priekšnodokļu summas. Tas ir komisijas variants un lūdzu to atbalstīt.

Šeit ir nākamais priekšlikums - pants ir papildināts ar jauniem punktiem. Tie ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja visu to pašu iepriekš minēto motīvu dēļ.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Pauls Putniņš - Zemnieku savienība.

A.Poča. Es domāju, ka šeit diskusija vairs nebūtu vajadzīga. Es ļoti atvainojos. Jo visi tie paši motīvi, es domāju, deputātiem ir skaidri. Vai atbalstīs vai neatbalstīs to. (Starpsaucieni no zāles: "Balsosim, un viss!")

Sēdes vadītājs. Jā, bet katrs deputāts var runāt. Lūdzu! Pauls Putniņš - Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, pirmkārt, mēs savu balsojumu uzturam spēkā. Bet vajadzētu balsot atsevišķi par visiem trijiem punktiem. Un kāpēc tas vajadzīgs? Tāpēc, ka bibliotēku lieta, kā tas praksē jau apliecinās... ir nu, ļoti,teiksim, nu tas ir pierādījies... Piemēram, Valsts bibliotēkā tagad pēdējos gados ir trīs reizes lielāks apmeklētāju skaits, turp iet studenti, iet skolnieki, grāmatas nolietojas, un šis atvieglinājums attiecībā uz iepirkumu (un tas ir arī citās bibliotēkās, valsts un pašvaldību bibliotēkās) ir ļoti būtisks, un varbūt atkal jums būs kādā citā nozīmē taisnība, bet prakse ir tieši tāda, un tieši biliotekāri lūdz ļoti, ļoti respektēt šo punktu un arī pārējie visi tur minētie. Komisijas vārdā es lūdzu balsot par katru punktu atsevišķi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāte Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

I.Folkmane (TPA).

Cienījamie kolēģi! Man atkal ir jālūdz jūsu izpratne šajā jautājumā par valsts un pašvaldību bibliotēku un muzeju fondu iepirkumu atbalstīšanu. Jo, ja šobrīd mēs atbalstām šo jautājumu par bibliotēku fondu papildināšanu, tad atkal man ir jāsaka tieši tas pats, - ka pašvaldības savā nabadzībā šobrīd dažkārt nevar bibliotēkai vienu avīzi pasūtīt, nerunājot jau nemaz par kaut kādiem žurnāliem vai par materiāliem, kurus varētu nokopēt, pavairot. Jūs paši zināt šo bibliotēku nabadzību, tur jau nav nekādas aparatūras, ar kuru varētu pārkopēt un pavairot kaut vienu grāmatas lappusi. Un, ja nepapildinām šos fondus, nepapildinām nekādā veidā, tas nozīmē, ka mēs arī izglītībai nepalīdzam. Skolotāji zina, cik šodien grāmata, mācību grāmata, ir nepieciešama skolā, lai pasniegtu, lai mācītu bērniem... Un, lūk, ja mēs nevaram nekādā veidā šos bibliotēku fondus papildināt, tad tas nozīmē, ka faktiski arī bibliotēkai ir jāaiziet zudībā. Un tāpēc es ļoti lūdzu... Arī par muzeju fondiem runājot, jāsaka - muzeju fondus nekādi nav iespējams šobrīd papildināt, un nav pat nekādu iespēju, lai kaut ko iepirktu no tā unikālā, ko tomēr ir iespējams varbūt... ko varētu iegādāties, tāpēc es ļoti lūdzu: ja jūs atbalstāt kultūru un ja jūs domājat par to, lai šobrīd mēs nenogremdētu vēl to, kas mums ir, lūdzu, atbalstiet mūsu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tikai atvainojos, te nedaudz neprecīzi komisijas joma... Mēs nolēmām, ka 17.punktam katrā ziņā ir jābūt pēdējam - un šiem priekšlikumiem tātad, ja tie tiks nobalsoti. Atklāti sakot, mēs te varam visādus brīnumus sabalsot; paldies Dievam, ir tas 17.punkts, un tam ir jābūt pēdējam. Es tikai par to gribēju...

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta pārstāvis Kodoliņš. Lūdzu!

Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis).

Cienījamie deputāti! Bez šaubām, var. Kā jūs nobalsosiet, tāds arī būs likums, bet es gribu tomēr pateikt, ka šis priekšlikums vienkārši nav realizējams, jo tiek taču ar nodokli... mēs jau definējām, kas tiek aplikts. Apliktas tiek preču piegādes un sniegtie pakalpojumi. Kā var atbrīvot no nodokļa to, kas nav aplikts? Nu, nav iepirkumi aplikti. Un tāpēc vienīgā vieta, kur to var realizēt, ir Muitas likums, tāpēc jau bija arī valdības priekšlikums: šo pašu redakciju bija piedāvāts iekļaut Muitas likumā, lai uz robežas netiktu aplikti šie iepirkumi bibliotēku un muzeju fondos, bet, es atvainojos, jūs paši noraidījāt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - pie frakcijām nepiederoša deputāte!

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz to, ka šie iepirkumi netiek aplikti, iepirkt var dažādi, var iepirkt grāmatas no redakcijām, izdevniecībām, atvainojiet, var iepirkt veikalos, un veikalos, atvainojiet, tad jau ir šis procents uzlikts, jā? Tādēļ es uzskatu, ka nevar tā viennozīmīgi teikt, ka šie iepirkumi ir jau atbrīvoti un tur ir viss kārtībā. Un es vēlreiz gribu uzsvērt šo izglītības momentu, ka pašreiz, pie pašreizējām grāmatu cenām, ir pietiekami liels sociālais slānis, vecāki, kuri nespēj iegādāties grāmatas. Es runāju ne tikai par mācību grāmatām, es runāju par jebkurām grāmatām, kuras ir jāizmanto mācību procesā, tās ir daiļliteratūras grāmatas, tās ir vēsturiska tipa grāmatas - un tā tālāk un tā joprojām. Un te ir tas būtiskais moments, ka tādā veidā mēs pārtraucam ne tikai kultūru, bet arī izglītošanās iespēju, es tādēļ aicinu jūs balsot "par" un saprast šo lielo problēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl runās, lūdzu? Debates pabeigtas. Referentei vārds - galavārds!

A.Poča. Vēlreiz atkārtoju, cienījamie deputāti: nodokli pievieno tas, kas pārdod, nevis tas, kas iepērk. Mācību un zinātniskā literatūra, oriģināldarbu pirmizdevumi. Tātad tas, kas tiks pārdots, - tas tiks atbrīvots tādā veidā, bet iepērkot to nevar realizēt. Šo normu nevar realizēt tīri tehniski.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu - papildināt iepirkumu valsts un pašvaldību bibliotēku un muzeju fondos! Deputāts Pauls Putniņš ierosināja balsot par katru atsevišķi.

A.Poča. Jā, vienīgi es gribētu jums...

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 18. Nav pieņemts.

Otrais - "Mākslas un hronikāli dokumentālās kinofilmas un kinofilmu iznomāšana". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 13, atturas - 20. Nav pieņemts.

"Parku, apstādījumu un labiekārtošanas objektu uzturēšana." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Paldies. 6.pants. Šeit ir Nacionālā bloka priekšlikumi par 2.apakšpunkta papildināšanu, tas ir, precizēšanu, izteikšanu citā redakcijā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kā arī 7.apakšpunkta redakcijas izmaiņas. Kas attiecas uz 6.panta otro daļu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja vārdu "samaksāto" aizstāt ar "atmaksājamo", kā arī precizēt šo redakciju, gatavojot trešo lasījumu. Par šā 6.panta 3.punktu bija Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums - vārdu "iesniedz" aizvietot ar vārdu "uzrāda", kā arī deputāta Bērziņa priekšlikums, abi šie priekšlikumi netika atbalstīti, bet tika atbalstīts Nacionālā bloka priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Ierosinot aizvietot vārdu "iesniedz" ar vārdu "uzrāda", mēs tikai gribējām panākt to, ka tām personām, kam ir daudz adresātu, kam viņi snieguši pakalpojumus vai nosūtījuši preces, nebūtu jāved ar mašīnu tas papīru daudzums, ar kuru būtu jāpierāda, ka viņš ir to darījis, ka pietiktu tikai ar uzrādīšanu. Nevis lieku birokrātiju to papīru pavairošanā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Jūs runāsiet? Referente atsakās no galavārda par šo jautājumu. Lūdzu, balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības ierosinājumu - vārdu "iesniedz" aizvietot ar vārdu "uzrāda"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 7, atturas - 10. Pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to man jānorāda jums, ka tiks precizēts arī Nacionālā bloka priekšlikums, kurš šeit daļēji tika akceptēts. Par 5.punktu. Nacionālā bloka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tā, vai mums nevajadzētu tagad šo 7.pantu apskatīties, bet to izlemt rīt? (Starpsaucieni no zāles: "Jā, jā!")

A.Poča. Es atvainojos, tas ir, šo 6.pantu pabeigt, jā?

Sēdes vadītājs. Nē, mēs 6.pantu pabeidzām. 6.pantu pabeidzām. Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, sēdē nepiedalās: Valdis Birkavs, Vilnis Edvīns Bresis, Ilmārs Dāliņš, Raimonds Jonītis, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš, Joahims Zīgerists. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde rīt, pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1994.gada 21.decembra rudens sesijas sēde

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu" - 2.lpp.

Par likumprojektu "Par Ziemeļu investīciju bankas un

Latvijas Republikas līgumu" - 2.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un

Eiropas Investīciju bankas garantijas līgumu" - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts

pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību""

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par

valsts civildienestu"" - 3.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta amata savienošanu

ar citu algotu darbu deputātam M.Graudiņam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 4.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 4.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta amata savienošanu

ar citu algotu darbu deputātam G.Bērziņam"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 5.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta amata savienošanu

ar citu algotu darbu deputātei G.Fjodorovai"

Ziņo - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 5.lpp.

Deputātu V.P.Karnupa, A.Kiršteina, A.Krastiņa,

A.Žīgura un I.Kalniņa jautājums Latvijas Republikas

tieslietu ministram R.Apsītim par tiesu piesēdētāju

darba materiālo nodrošinātību

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 6.lpp.

Deputātu I.Silāra, O.Grīga, M.Bekasova, A.Stankē-

vičas, A.Krastiņa un A.Līgotņa lūgums atļaut

deputātam I.Silāram izteikties, lai jautājumus

Ministru prezidentam M.Gailim nepamatotu

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 6.lpp.

Deputātu I.Silāra, O.Grīga, M.Bekasova, A.Stankē-

vičas, A.Krastiņa un A.Līgotņa jautājums Latvijas

Republikas Ministru prezidentam M.Gailim par

likumprojekta "Par valsts noslēpumu" neiesniegšanu

Saeimai

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 6.lpp.

Motivācija - dep. I.Silārs - 7.lpp.

Latvijas Zemnieku savienības frakcijas steidzams

pieprasījums par finansējumu samazināšanu

lauksaimniecībai likumprojektā "Par valsts budžetu

1995.gadam"

Nolasa - dep. G.Bērziņš - 10.lpp.

Priekšlikums - finansu ministrs A.Piebalgs - 12.lpp.

Deputātu Z.Tomiņa, G.Bērziņa, O.Grīga, J.Kokina,

A.Rozentāla, A.Prēdeles, V.Novakšānova, M.Ā.Kalniņa,

K.Leiškalna, P.Putniņa pieprasījums Ministru preziden-

tam M.Gailim un finansu ministram A.Piebalgam par

likuma "Par valsts budžetu 1994.gadam" izpildi (par

asignējumiem krājbankai mērķaizdevumu obligāciju

atpirkšanai)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 15.lpp.

Priekšlikumi - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 16.lpp.

- finansu ministrs A.Piebalgs - 18.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu

M.Grīnblata, J.Straumes, J.Sinkas, I.Dāliņa,

A.Lamberga, A.Rozentāla, A.Grota, U.Lakševica

un P.Tabūna pieprasījumu Ministru prezidentam

M.Gailim par Ministru kabineta noteikumu nr.217

"Par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un

izskatīšanas kārtību" publikāciju "Latvijas Vēstneša"

1994.gada 3.decembra numurā un ar to saistīto

Latvijas Republikas Valodu likuma 8.panta un

Latvijas Republikas likuma "Par likumu un citu

Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta

pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā

stāšanās kārtību un spēkā esamību" 2.panta

pārkāpumu

Ziņo - dep. G.Bērziņš - 20.lpp.

Latvijas Republikas finansu ministra A.Piebalga

atbilde uz deputātu J.Urbanoviča, L.Staša,

J.Zaščerinska, L.Kuprijanovas un I.Folkmanes

jautājumu par 1990.gada bijušās PSRS bezprocentu

aizņēmuma atmaksu Latvijas Republikā dzīvojošām

personām

Priekšlikums - finansu ministrs A.Piebalgs - 21.lpp.

Likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 21.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 25.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 28.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 31.lpp.

- dep.V.P.Karnups - 31.lpp.

- dep. A.Endziņš - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Janeks - 33.lpp.

- dep. I.Grava - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Folkmane - 40.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Poča - 43.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 43.lpp.

- dep. O.Kehris - 44.lpp.

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. O.Kehris - 45.lpp.

Par procedūru - dep. G.Bērziņš - 46.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 47.lpp.

- dep. A.Poča - 47.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 48.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 48.lpp.

- dep. I.Grava - 49.lpp.

- dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 51.lpp.

- dep. J.Janeks - 52.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 53.lpp.

- dep. A.Seile - 54.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 55.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 56.lpp.

- dep. G.Bērziņš (3.pants) - 58.lpp.

- 59.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 60.lpp.

- dep. G.Bērziņš (4.pants) - 61.lpp.

- dep. G.Bērziņš (5.pants) - 62.lpp.

- 64.lpp.

Par 1994.gada 21.decembra sēdes darbu - 65.lpp.

Par izmaiņām darba kārtībā - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 66.lpp.

Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš - 68.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 70.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 71.lpp.

- dep. G.Bērziņš (17.pants) - 74.lpp.

- dep. A.Seiksts - 75.lpp.

- dep. A.Poča - 75.lpp.

- dep. P.Putniņš - 76.lpp.

- dep. D.Stalts - 77.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Bērziņš - 82.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstu

ieguldījumiem Latvijas Republikā" (2.lasījums)

Ziņo - dep. O.Kehris - 83.lpp.

Debates - dep. D.Stalts - 84.lpp.

Likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli"

(2.lasījums)

Ziņo - dep. A.Poča - 86.lpp.

Debates - dep. E.Kide - 93.lpp.

- dep. A.Seile - 93.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 94.lpp.

- dep. E.Kide - 95.lpp.

- dep. L.Laviņa - 95.lpp.

- dep. J.Kušnere - 96.lpp.

- dep. I.Folkmane - 98.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 99.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 100.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 101.lpp. - dep. P.Putniņš - 102.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 103.lpp.

- dep. A.Endziņš - 104.lpp.

- dep. P.Putniņš - 107.lpp.

- dep. I.Folkmane - 108.lpp. - dep. G.Bērziņš - 108.lpp.

- Ministru kabineta pārstāvis A.Kodoliņš - 109.lpp.

- dep. J.Kušnere - 109.lpp. - dep. J.Zaščerinskis - 111.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 112.lpp.