Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas! Godātie deputāti! Es lūdzu ieņemt vietas un ievērot klusumu! Ļaujiet, lūdzu, sēdes vadītājam sniegt paziņojumu.

Godātie deputāti! Pirmdien mēs saņēmām ziņu, ka mūžībā aizgājis simtgadnieks aktieris un strēlnieks Ēvalds Valters. Es aicinu noliekt galvas bagāta un skaista mūža priekšā un godināt ar klusuma brīdi Ēvalda Valtera piemiņu un izteikt līdzjūtību viņa tuviniekiem.

Godātie deputāti! Vakar mūs sasniedza traģiska vēsts par kuģa "Estonia" avāriju un skaitliski ļoti lielajiem cilvēku upuriem no Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. Tā ir patiesi liela traģēdija. Es aicinu godināt ar klusuma brīdi neaptverami lielajā traģēdijā bojā gājušo piemiņu, izteikt līdzjūtību viņu tuviniekiem un paust pārliecību, ka mūsu varas iestādes, Ārlietu, Iekšlietu un Satiksmes ministrija un pašvaldības darīs visu, lai palīdzētu cilvēkiem viņu lielajās bēdās.

Saeimas 29.septembra plenārsēdi paziņoju par atklātu. Sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus. Pirmais ir dokuments nr.953. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš komisijas vārdā lūdz pārcelt no Saeimas 29.septembra plenārsēdes darba kārtības uz 6.oktobra plenārsēdes darba kārtību šādu likumprojektu izskatīšanu:

"Par valsts apdrošināšanas uzraudzību" (darba kārtības 9. punkts), "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" (darba kārtības 16.punkts) un "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība" (darba kārtības 17.punkts).

Vai jums, godātie deputāti, ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima ar savu lēmumu šo priekšlikumu pieņem.

Saeimas Prezidijs saņēmis no Ivara Silāra, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja, iesniegumu. Viņš komisijas vārdā lūdz 29.septembra sēdes darba kārtībā iekļauto 50., 51. un 52. jautājumu (Ministru kabineta noteikumi nr.148, 155, 149) un 58. jautājumu (likumprojekts "Par valsts aizsardzību") izskatīt pēc darba kārtības 8. jautājuma izskatīšanas.

Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē šo priekšlikumu.

Desmit deputāti - Grava, Čepānis, Dreģe, Grots, Prēdele, Stašs, Zaščerinskis, Folkmane, Lucāns un Janeks - lūdz atlikt 1994.gada 29.septembra sēdes darba kārtībā iekļauto darba kārtības 5. punktu "Par Jura Dalbiņa iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri" sakarā ar to, ka frakcijām nav bijusi iespēja iepazīties ar viņu personīgi. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu! Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es neiebilstu pret šādu frakciju lūgumu, tikai es gribu uzsvērt to, ka tās frakcijas, kuras ir parakstījušas šo iesniegumu, nav deleģējušas savus pārstāvjus Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Līdz ar to es gribu teikt, ka Dalbiņa kungs nekādā ziņā nespēs jums sniegt informāciju par to, kādēļ tieši viņš ir izraudzīts par Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidātu. Šajā sakarībā man ir lūgums: ja jūs interesē aizsardzības jautājumi, lūdzu jūs piedalīties vai pilnvarot savu frakciju pārstāvjus ņemt dalību Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs. Tajās, kā jūs zināt, dalību var ņemt ikviens deputāts, kaut arī viņš nav šīs komisijas loceklis. Ja jūs interesē šis jautājums, kādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija vienprātīgi atbalsta šo kandidātu, kādēļ Valsts prezidents ir izvēlējies šo kandidātu un kādēļ nav bijuši iebildumi arī Nacionālās drošības padomei, lūdzu uzaicināt tādā gadījumā kopā ar Dalbiņa kungu arī aizsardzības ministru, un, ja jūs būtu tik laipni, arī es esmu gatavs piedalīties, ja jūs šo tikšanos ar Dalbiņa kungu organizētu otrdien pēcpusdienā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kā es sapratu, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja uzrunu nevarētu kvalificēt nedz kā "par", nedz kā "pret". Tas ir vairāk kā vēlējums.

Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

O.Grīgs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es saprotu tās frakcijas, kuras nav iepazinušās personīgi ar Dalbiņa kungu un viņam uzticēto nākamo pienākumu, bet es gribu lūgt jūs zināmā mērā uzticēties galvenajai komisijai - Aizsardzības un iekšlietu komisijai - un tiem cilvēkiem, kas šo kandidatūru izvirzīja. Tāds ir mans lūgums, jo Bruņoto spēku štābs ir jāizveido. Tāpat varētu sacīt arī par SAB direktora posteni un par tā kandidāta apstiprināšanu. Tas faktiski ir vēl svarīgāks. Varbūt tiešām neatliksim šo jautājumu un šodien izlemsim par Bruņoto spēku štāba komandiera amata kandidātiem! Jo tas jautājums arī ir ļoti nopietns un, varētu teikt, steidzams, jo mūsu Bruņoto spēku struktūras nav visai sakārtotas. Tāpēc izšķirsimies šodien par Dalbiņa kunga apstiprināšanu vai neapstiprināšanu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu - atlikt 29. septembra sēdes darba kārtībā iekļauto darba kārtības 5. punktu "Par Jura Dalbiņa iecelšanu par Nacionālo bruņoto spēku komandieri".

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Mēs balsojam par deputātu iesniegumu - atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais iesniegums Saeimas Prezidijam ir šāds: "Lûdzam atlikt uz Saeimas nākamo sēdi lietas izskatīšanu par Ērika Strautnieka iecelšanu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru." Iesniedz 10 deputāti - Berķis, Kokins, Gundars Bērziņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Grots, Rugāte, Lakševics, Prēdele, Brūvers, Grīnblats.

Lūdzu! Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man personīgi nav nekādu šaubu ne par Ērika Strautnieka godīgumu, ne par viņa piemērotību, jo es personīgi pats izskatīju viņa lietu un visus pieejamos papīrus, bet, tā kā Saeimas frakcijas, kā es sapratu, nav vēl pietiekami iepazinušās ar šo kandidatūru un tā kā man negribētos, lai mēs, noraidījuši šo kandidatūru, vispār paliktu bez Satversmes aizsardzības biroja direktora, es ierosinu šā jautājuma izskatīšanu atlikt, lai to varētu vēlreiz izsvērt un izskatīt nākamajā nedēļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu procedūrā es lūdzu vadīties pēc likuma. Ir likums, ko sauc par Saeimas kārtības rulli, un šim likumam ir 117. pants, kurā ir skaidri pateikts, ka patstāvīga priekšlikuma apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums ir iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus. Ja tiek celti iebildumi, kā tas notika iepriekšējā sēdē, tad Aizsardzības un iekšlietu komisija iesniedz aicinājumu atlikt šā jautājuma apspriešanu, un, ja Saeima piekrīt un neviens nebalso "pret", tad atbilstoši šim likumam Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā (tātad šīsdienas sēdes darba kārtībā) vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kurā iesniedzami priekšlikumi. Šeit ir "vai nu, vai". Saeima nolemj atbilstoši likumam izskatīt šo jautājumu šodien, un likums nepieļauj citu procedūru, lai to atliktu vēl par nedēļu. Tādēļ es aicinu arī Berķa kungu nelūgt Saeimu pārkāpt likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man ir jākomentē deputāta Silāra ierosinājums, jo tas ir cieši saistīts ar procedūru. Kārtības ruļļa 30.pants: "Senatoru, tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu apstiprināšana vai iecelšana tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā." Pants par patstāvīgo priekšlikumu neattiecas uz šiem gadījumiem, par kuriem likumā ir noteikts citādi. Un tie ir savlaicīgi iesniegti deputātiem. Un tāpēc 10 deputātu iesniegumi faktiski varēja būt 5 deputātu iesniegumi. Bet ir 10 deputātu iesniegums.

Šo piecu deputātu iesniegums runā par to, ka viņi aicina mainīt Saeimas plenārsēdes darba kārtību. Viens runā "par", viens - "pret", un Saeima lemj, atbalstīt šo ierosinājumu vai neatbalstīt. Es tā saprotu šo situāciju. Tā kā mēs drusciņ aizkavējāmies debatēs, tad, lai būtu pilnīga skaidrība, nobalsosim par deputātu iesniegumu. Vēlreiz saku, ka te ir 10 deputāti, bet saskaņā ar Kārtības rulli var būt pieci deputāti, jo ir runa par darba kārtības maiņu. Izmaiņas darba kārtībā var iesniegt komisija vai arī pieci deputāti. "Lûdzam atlikt uz nākamo Saeimas sēdi lietas izskatīšanu par Ērika Strautnieka iecelšanu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru." Zvanu lūdzu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 53, pret - 11, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir vēl kādi iesniegumi Prezidijam par Saeimas plenārsēdes izmaiņām? (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Ârlietu komisijas!") Jā, tas bija tik sen...

Saeimas Prezidijam ir iesniegts lūgums, kura teksts ir šāds: "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu ratifikāciju jautājumos, kas skar Krievijas karaspēka izvešanu". Iesniedzis Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. "Kaut arī Latvijas Republikas un Krievijas Republikas līgumā par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā ir teikts (skat. 2.punktu), ka karaspēka daļu izformēšana un militārpersonu atvaļināšana Latvijas teritorijā pēc 1992.gada 22.janvāra nevar tikt uzskatīta par karaspēka izvešanu, tomēr, pēc pēdējās informācijas, vairāk nekā 4000 Krievijas Bruņoto spēku militārpersonu, kuras ir demobilizētas, pārkāpjot šo līguma pantu, nav atstājušas Latviju. Līdz šim Ārlietu komisijas rīcībā nav arī Krievijas militāro pensionāru, kuri dzīvo Latvijas Republikā un saņem pensiju no Krievijas Federālā budžeta, saraksta, kuru ir apstiprinājušas abu pušu pilnvarotās personas. Šajā situācijā līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai būtu lietderīgi atlikt līguma izskatīšanu plenārsēdē." Deputāt Kirštein, vai tas ir iesniegts komisijas vārdā? Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, mēs to iesniedzām agrāk, bet vakar bija Ārlietu komisijas sēde un mēs vienojāmies, ka lietderīgāk būtu šos jautājumus izskatīt pēc Eiropas padomes kārtējās sesijas Strasbūrā nākamajā nedēļā, kā arī precizēt, kā Ārlietu komisijas sēdē bija jau vienreiz runāts, saskaņojot pa diplomātiskajiem kanāliem, lai šis process attiecīgi notiktu arī Krievijas Domē. Tas būs aptuveni oktobrī. Mēs vēl šo datumu neesam precizējuši.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļa" frakcija arī izskatīja šo jautājumu un atbalsta Ārlietu komisijas izvirzīto priekšlikumu - atlikt šo jautājumu. Taču mēs gribētu precizēt, jo, ja mēs vienkārši atliekam, tad, kā es saprotu, mums ir jāatgriežas pie šā jautājuma nākamajā nedēļā, un tad atkal būs jāatliek, jo, kā Kiršteina kungs teica, vēl šis jautājums par mūsu iekļaušanos vai neiekļaušanos Eiropas padomē nebūs izskatīts. Arī Krievijas Dome sanāks tikai 1.oktobrī. Tai ir vajadzīgs zināms laiks, un es aicinātu atlikt šo jautājumu līdz konkrētam datumam - līdz 20.oktobrim. Tad būs sanākusi Krievijas Dome, būs atgriezusies mūsu delegācija, un es ceru, ka valstī atradīsies arī Valsts prezidents Ulmaņa kungs, kurš parakstīja pamatlīgumu. Viņš varēs izteikt savas domas šajā jautājumā, lai nebūtu ik pēc nedēļas atkal jāatgriežas pie šā jautājuma. Atliksim to konkrēti uz 20.oktobri. Ja 20.oktobrī kaut kas vēl nebūs skaidrs, par ko runāja Kiršteina kungs, tad pastāv iespēja vēlreiz mainīt termiņu, bet šobrīd, lai tas būtu zināms gan mums, gan Krievijas pusei, mēs šo jautājumu esam gatavi izskatīt 20.oktobrī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es saprotu, ka sēdes vadītājs var saņemt piezīmi, jo Endziņa kungs jau piedalās sēdē. Vajadzēja runāt vienam "par", vienam - "pret". Jūs abi runājāt "par". Vai nevienam nav iebildes pret šeit teikto? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē šos priekšlikumus. Vēl ir kādi iesniegumi? Nav. Sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par grozījumu likumā "Par ienākumu nodokli"". Vai ir kādas iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Triju Zvaigžņu ordeni". Iesniedzis Valsts prezidents. Es atvainojos, jo iepriekšējos iesniedzējus es nenosaucu. Iepriekšējam likumprojektam tie bija deputāti Karnups, Kide, Rozentāls, Sinka, Ameriks, Lambergs, Saulītis, Kalniņš, Tupešu Jānis, Kiršteins. Tagad ir likumprojekts "Par Triju Zvaigžņu ordeni". Iesniedzis Valsts prezidents. Vai ir kādas iebildes pret atzinumu? Nav. Tad Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Atbilde uz pieprasījumu. Ekonomikas ministra J.Zvanītāja atbilde uz Saeimas pieprasījumu par ziņojuma sniegšanu Saeimai par valdības veiktajiem pasākumiem 1994./1995.gada apkures sezonas nodrošināšanā. Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu!

M.Gailis (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atbildi uz jautājumu sniegs enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Nav iebildes? Nav. Lūdzu!

J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Gribētu pajautāt, cik man ir dots laika šai atbildei, jo jautājumu ir ļoti daudz.

Sēdes vadītājs. 15 minūtes.

J.Ozoliņš. Šis pieprasījums principā, kā es saprotu, ir tapis septembrī, un tas ir adresēts it kā iepriekšējās valdības pārstāvjiem. Jums ir iesniegta arī rakstiska atbilde, un es ceru, ka jūs, kas to pieprasījāt esat to saņēmuši. To ir parakstījis valsts ministrs Krēsliņš. Taču es tomēr pacentīšos izskaidrot to stāvokli, kas varbūt ir mainījies, jo, runājot par apkures sezonu, stāvoklis ir ļoti dinamisks, un pieprasījums bija mazliet plašāks - ne tikai par apkures sezonu. Vismaz es tā redzu pēc pieprasījuma. Te ir redzams, ka Pašvaldību savienības konference ir izvirzījusi šos jautājumus par sarunām ar valdību un par situāciju valsts enerģētikā. Tā ir izteikusi pamatotas bažas par likumdošanas normu un aktu sakārtotību un arī par to, ka patērētāju maksātspēja nav sabalansēta ar izmaksām un pieprasījumu. Man tiešām jāsecina, ka likumdošanas komplekss vai normas tik tiešām nav tādas, kādām tām vajadzētu būt modernā enerģētiskajā sistēmā jeb modernā enerģētiskajā saimniecībā. Protams, problēma ir ļoti vienkārša, mēs, pēc centralizētas plānošanas raugoties, šodien esam daudz citādākā situācijā, tāpēc ļoti daudzas likumdošanas normas un arī likumdošanas akti ir jāpārstrādā. Un, protams, pats galvenais (no tā izriet arī visi šie tālākie jautājumi) ir jautājums par to, vai mums eksistē ekonomiskās regulēšanas sistēma situācijā, kur darbojas dabīgie monopoli. Man jāsaka, ka tā ir ne pārāk laba, tāpēc tas prasa pavisam citādu pieeju, un, spriežot pēc jautājumiem, tā arī neatliekama.

Tālāk. Tika izteikts pieņēmums, ka arī ražotāju saimnieciskajā darbībā ir bijuši trūkumi, par ko interesējās Valsts kontrole. Man jāsaka, ka tiešām Valsts kontrole var interesēties par visu, par ko tā vēlas. Un tai tas ir arī jādara, jo tas varbūt palīdzēs noskaidrot neskaidros jautājumus, kur tādi ir.

Un tad seko konkrēti jautājumi par to, kas ir paveikts, lai sakārtotu likumdošanu. Darbs, protams, nav galīgi pamests novārtā - ir sagatavots likumprojekts par ekonomisko aktivitāšu regulēšanu enerģētikā vai arī viena no versijām, kas saucas "Uzņēmējdarbības regulēšana enerģētikā". Šīs divas versijas principā ir tādā gatavības stadijā, ka tuvākajā laikā tās sāks izskatīt, varēs sākt izskatīt komisijās un virzīt uz Kabinetu likumdošanas iniciatīvas kārtībā. Un ir arī sagatavots uzmetums likumam, kas noteiks institucionālo atbildību enerģētikā, tajā skaitā, institūcijas, ministrijas, aģentūras un pašu enerģijas ražotāju atbildību. Protams, šādi likumdošanas trūkumi rada pamatotas bažas, jo, siltuma ražotājiem, tā kā mēs runājam galvenokārt par siltuma ražotājiem, ir iespējama patvaļa attiecībā uz cenu un tarifu noteikšanu, resursu izlietošanu. Bez tam pastāv neuzticība starp patērētāju un piegādātāju jautājumā par to, vai šīs cenas un tarifi ir pareizi. Tas attiecas, bez šaubām, uz visiem siltumenerģijas ražotājiem, kuri piedalās centralizētajā siltuma apgādē Latvijas rajonos un ciemos, arī uz lielāko siltuma ražotāju Rīgā - Latvenergo. Protams, bez šādiem normatīvajiem aktiem ir ļoti grūti iedarboties uz visiem šiem ražotājiem, jo, kā jūs zināt, pašvaldībām faktiski pieder visas siltumapgādes sistēmas, kas ir kontaktā ar iedzīvotāju. Tām ir šādas tiesības saskaņā ar likumu, un, vērtējot pēc tiem rezultātiem, kādi ir sasniegti pašlaik sarunās starp valdības institūcijām un siltuma ražotājām - pašvaldībām, es tomēr vērtēju, ka situācija normalizējas. Tas šodien jau vairāk ir dialogs par ekonomiskiem un finansiāliem jautājumiem, nevis vērsts uz politiskiem strīdiem.

Es pašlaik nāku tieši no Rīgas Domes, kur runāju ar to komisiju pārstāvjiem, kas nodarbosies ar tarifu noteikšanu Rīgas pilsētā, un man liekas, ka pieeja ir konstruktīva. Var teikt tā, ka mēs vienojāmies, ka tarifus Rīgas pilsētā mēģinās noteikt maksimāli pareizus, atbilstošus reālajām izmaksām. Otra pozīcija - šis tarifs ir tikai prognoze visai apkures sezonai, jo ārkārtīgi daudzi faktori te ir mainīgi - mums nav zināmi laika apstākļi un kurināmā cenas, par kurām man būs jāatbild mazliet vēlāk. Taču mēs vienojāmies, ka principā šis tarifs nebūs sastindzis lielums, bet ar to varēs iesākt. Tā būs informācija apkures sezonas sākumā, bet korekcijas notiks apkures sezonas laikā. Starp citu, šādā veidā, nav nekādu šaubu, rīkojas it visas pašvaldības ārpus Rīgas pilsētas, jo tur tām nemaz nav citu variantu, lai ar kādu strīdētos, -tās pašas nosaka situāciju, apstākļus un arī pašas atbild par tarifu.

Protams, šeit uzreiz radīsies jautājums: vai mums ir pietiekami daudz resursu un vai mums ir pietiekamas finanses, lai apkures sezona valstī vispār noritētu normāli? Tad jāsaka tā, ka mums tādi ir, to mēs varam konstatēt pēc statistikas, kas, jāsaka, ir tikai mazliet novērtēta, jo diemžēl šis decentralizācijas process atkal ir ar zināmiem trūkumiem, - neviens vairs sevišķi negrib dalīties ar informāciju un uzskata to par iejaukšanos viņa normālajā saimnieciskajā darbībā. Bet tomēr novērtējums ir tāds, ka fiziskie resursi, lai nodrošinātu apkures sezonu, tas ir, energoresursi, ir pieejami un tie ir nopērkami, nav arī pagaidām saskatāmas tādas milzīgas problēmas vai šķēršļi, kas varētu kaut ko traucēt šajā sistēmā. Bet, protams, uzreiz rodas nākamais jautājums: vai mēs spējam to apmaksāt? Un šajā ziņā parādās ievērojama problēma un disproporcija, jo, ja kāds maksā tik, cik viņš maksā, tad, bez šaubām, arī jābūt spējai maksāt par to. Un te ir arī jautājums par sabalansētību. Tas izskanēja arī sarunās ar pašvaldībām, bet it sevišķi runājot par Rīgu, ka mēs saprotam pavisam vienkārši - ir jāmaksā maksimāli, tik, cik var samaksāt, bet pārējiem, kuri nav spējīgi, ir patiešām jāsaņem pabalsti. Mūsu sarunās, kuras notika pagājušajā nedēļā starp Labklājības ministriju, Finansu ministriju un pašvaldībām, mēs vienojāmies, ka pabalstus (papildu pabalstus) saņems visi Latvijas iedzīvotāji apkures sezonas laikā neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas - Rīgas pilsētā vai jebkurā, arī visattālākajā Latvijas novadā, un šeit nav nekādu privilēģiju un nekādas diskriminācijas attiecībā uz iedzīvotājiem. Bet, protams...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, ministra kungs, bet man būtu jānosauc daži deputāti vārdā un laipni viņi jāpaaicina būt klusākiem. Lūdzu, turpiniet!

J.Ozoliņš. Paldies arī deputātiem. Protams, šeit būs jākoordinē visa šī lietišķā darbība un arī vēlēšanās atrisināt problēmu. Situācija ir tāda, ka nevar mēģināt novelt atbildību tikai centrālajam budžetam vai tikai pašvaldību budžetam, vai tikai iedzīvotājiem - tiem, kas nespēj norēķināties par siltumu. Tikai koordinējot un ar labu politisko gribu un arī ar labu situācijas sapratni ir iespējams nodrošināt apkures sezonu.

Cienījamie deputāti, gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka diemžēl ir arī dažas mācības, ko mēs guvām pagājušajā gadā. Kā jau es teicu, sistēma attīstās, notiek varas, tā teikt, pārbalansēšanās jeb akcentu maiņa, un vislielākā mācība mums visiem ir tas, kas notika Rīgas pilsētā pagājušajā sezonā attiecībā uz apkures tarifiem. Politiķiem likās, ka ir ļoti labi noteikt zemus apkures tarifus, jo tad, protams, maksātspēja būs sabalansēta ar izmaksām. Un rezultātā tā "íēdīte", protams, gāja tālāk, tas acīmredzot nebija pareizs balanss. Šis tarifs, kas bija noteikts par apkuri Rīgas pilsētā (daudzi no jums to atceras - tas bija 20 santīmi par kvadrātmetru, to maksāja iedzīvotāji; tā kā nav nokārtota šī mērīšanas sistēma, mēs lietojam tādu mazliet arhaisku, bet tomēr pieņemamu metodi), noveda pie tā, ka "Latvenergo" nenorēķinājās par dabas gāzi ar "Latvijas gāzi", kas arī ir monopoluzņēmums, un rezultāts bija tāds, ka arī "Latvijas gāze" nespēja veikt savus norēķinus ar Krieviju, piegādes momentā apstājās. Vai arī apstājās pēc dažām dienām vai mēneša, ja nomaksa netika veikta. Un valdībai nekas cits neatlika, kā iejaukties šajā procesā un ar ārvalstu palīdzību, ārvalstu kredīta palīdzību, stabilizēt situāciju, kurā mēs faktiski šodien esam. Bet rezultāts ir tāds, ka, ja mēs runājam par kurināmā resursiem, kādi ir vajadzīgi, lai apkures sezona noritētu normāli, mums ir jākonstatē par dabas gāzi - kura sastāda bilancē diezgan lielu daļu un kuru lieto gan monopoluzņēmumi, gan pašvaldības, gan arī paši iedzīvotāji -, ka mums rezervē nav neviena kubikmetra gāzes - pēc tādas sapratnes, ka mēs varētu to lietot un teikt, ka tas ir mūsu. Latvijas teritorijā ir dabas gāze, kuras ir pietiekami vismaz pusotram gadam, bet mums tūlīt par to ir jāsāk maksāt, tādēļ visās šajās sarunās, kas ir notikušas starp pašvaldībām un ražotājiem, galvenais akcents ir tas, ka ir jāiedarbina naudas aprites mehānisms, jo pretējā gadījumā tas var būt liktenīgi Latvijas enerģētikai un arī Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas iedzīvotājiem. Ir jāsāk maksāt pēc iespējas ātrāk, nestrīdoties šobrīd par konkrētā tarifa sastāvdaļām. Vismaz daļai Rīgas domnieku pieeja - es domāju, ka tā visu laiku rīkojas arī visas pašvaldības ārpus Rīgas - ir tāda, ka šajā brīdī nav nozīmes strīdēties par vienu, par diviem vai par trim santīmiem, ir jāvienojas par to, kāds būs šis tarifs, kas tiks paziņots iedzīvotājiem. Apkure ir jāuzsāk tad, kad tas būs nepieciešams. To neviens nevar ietekmēt ar politiskiem lēmumiem, to noteiks laika apstākļi. Neatkarīgi no tā, par ko strīdēsies un kā spriedīs, būs jāuzsāk šī apkure. Korekcijas un informācijas ievākšana ir jāveic un pārbaudes sistēma ir jāizveido diemžēl darba gaitā. Galu galā tie, kas sniedz informāciju par to, cik tas maksā, atbild par to morāli un, protams, arī ekonomiski, un, iespējams, arī vēl kādā citā veidā, ja tā ir krāpšana, bet mums pirmajā brīdī ir jāpieņem, ka mēs visi gribam izdarīt to labāko un ka nevienam nav vēlēšanās padarīt situāciju valstī katastrofālu.

Tā faktiski ir mana atbilde uz jautājumu numur divi vai arī mēģinājums atbildēt uz jautājumu numur divi - uz jautājumu par to, kādi tarifi tika noteikti. Un, konkrēti, kā es saprotu, jūs interesē, kā tas notiks Rīgā, jo arī jūs, lielākā daļa, dzīvojat Rīgā. Notiks tā: "Latvenergo" ir iesniedzis savu izmaksu piedāvājumu Rīgas pilsētai, un Rīgas pilsēta tad savus izdevumus, kas ir pašvaldības siltumsistēmās, pievienos šiem izdevumiem, kas tiks sadalīti tālāk "pa galviņām"; tiks noteikts, cik katrs maksās, un tas tad arī būs, tā teikt, siltuma tarifs. Es negribētu šodien neko prognozēt. Katrā ziņā šis tarifs būs stipri augstāks, nekā tas bija pagājušajā gadā, un šīs iemaksas ir, tā teikt, jāiedarbina tālāk; šis maksas ievākšanas mehānisms ir jāpadara maksimāli nežēlīgs; ar visiem spēkiem ir jāpanāk, lai samaksātu tie, kas spēj maksāt. Lai nepazustu tā nauda, kas ir maksātspējīgu cilvēku kabatās. Un ir jāsāk darboties tam palīdzības mehānismam, un jāsaka, ka šajā ziņā Labklājības ministrija un Finansu ministrija, un pašvaldības visā visumā ir jau guvušas kādu pieredzi un šie aprēķini ir veikti, no valsts budžeta ir paredzēts...Vai varu lūgt vēl nedaudz laika?

Sēdes vadītājs. Cik laika jums vēl vajag, lūdzu?

J.Ozoliņš. Nu man jāsaka, ka vismaz tikpat daudz. Bet es varētu ziņojumu saīsināt, kaut gan tad šis ziņojums nebūs pilnīgs.

Sēdes vadītājs. Kā es saprotu, vēl ir vajadzīgas 10 vai 15 minūtes. Vai ir iebildes pret to, ka runas laiks tiek pagarināts vēl par 15 minūtēm? Nav. Lūdzu, turpiniet!

J.Ozoliņš. Es ceru, ka jūs sapratāt, ko es domāju. Tāda varētu būt atbilde uz jautājumu, kad šis mehānisms... kad būs skaidrs šis tarifs Rīgas pilsētā. Rīgas dome to varētu nosaukt pēc divām nedēļām, bet es esmu pārliecināts, ka tas nekādā veidā neietekmēs apkures sezonas sākumu, vismaz Rīgas pilsētā ne. Man ir grūti pateikt, kādus lēmumus pieņems katra konkrētā pašvaldība provincē, bet jāsaka, ka tās ir pavisam citas emocijas. Runāju ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem provincē un Rīgas pilsētā. Tur ir izdarīts ļoti daudz - ļoti daudz ir izdarīts ekonomijas jautājumos un arī vietējā kurināmā izmantošanas jautājumos, un es neesmu dzirdējis šausmīgi pesimistiskas runas, kā tas varētu beigties.

Trešais jautājums bija par secinājumiem attiecībā uz kļūdām pagājušajā apkures sezonā. Es jums mēģināju to izklāstīt, un tas, protams, prasītu daudz vairāk laika un varbūt arī vizuālu informāciju.

Es pāriešu pie ceturtā punkta. Jautājums bija par to, kāpēc Ekonomikas ministrija pieļāva, ka valstij piederošs uzņēmums "Latvenergo" neveic pietiekamus pasākumus pašizmaksas izmantošanai. Un tur acīmredzot slēpās tāds mazlietiņ vienkāršāks jautājums - kāpēc enerģijas ražošanai izmanto dabas gāzi, nevis lēto mazutu? Tas ir pietiekami komplicēts jautājums, uz ko es varētu atbildēt, ka tam par iemeslu var būt vairāki apstākļi. Varbūt tas apstāklis, ka mazuts nav pieejams pietiekamā daudzumā tādēļ, ka nav naudas, lai to iepirktu, jo attiecībā uz "Latvenergo" parādās viena īpatnēja problēma - tas diemžēl ir parādā "Latvijas gāzei" par gāzi, respektīvi, "Latvijas gāze" to kreditē. Būtībā ārvalstu kreditors kreditē "Latvijas gāzi" un caur to arī "Latvenergo", bet tam ir jāsaņem nākamie līdzekļi arī no šīs pašas aprites, lai iepirktu mazutu, un, ja šis maksāšanas mehānisms nav pietiekami efektīvs un ātrs, apgrozības līdzekļu nav un parādās ierobežojumi, kas kavē nopirkt šo lēto kurināmo.

Es gribu pateikt arī otru apstākli. Tas nemaz nav korekti - salīdzināt cenas uz robežas gāzei un mazutam. Izmaksas ir atšķirīgas, jo mazuts tiek glabāts, par to maksā, mazuta maksa pieaug. Līdz ar to tiek kreditēts piegādātājs, jo lietošanas laiks un iepirkšanas laiks ir ļoti atšķirīgi un naudas izteiksmē šis mazuts nemaz nav tik lēts un tik labs. Pasliktinās vide, un - pats galvenais - "Latvijas gāzes" ekonomika pasliktinās un tās patēriņš samazinās, tas neizbēgami izraisa gāzes tarifu paaugstināšanos. Un tas neizbēgami izraisa siltumenerģijas cenu paugstināšanos tur, kur apkurē lieto tikai gāzi. Tā ka šie uzņēmumi, šīs enerģijas plūsmas un naudas plūsmas ir cieši saistītas, un runāt par vienkāršotu salīdzināšanu, tikai cenās uz robežas vai cenās krātuvē, ne vienmēr ir absolūti pareizi. Bet jautājums ir vietā, un gribu teikt tā: tik tiešām tad ir jāuzliek uz galda aprēķini, un tas laikam ir jāizdara ražotājam. "Latvenergo" ir jādemonstrē savi aprēķini, un tā būs laba griba, un ir jāpārliecina arī deputāts, kas šo jautājumu uzdeva. Arī acīmredzot Ekonomikas ministrija. Kaut gan mēs vairs neesam nekādās īpašumattiecībās ar "Latvenergo", "Latvenergo" ir valsts akciju sabiedrība ar attiecīgu uzbūvi un procedūru. Mēģināsim šo jautājumu izgaismot gan jums, gan presei.

Piektais jautājums bija - kādēļ nav atrisināts jautājums par ekonomiski pamatotu kurināmā izmaksu sadalīšanu pēc elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas? Es pieļauju, ka šeit ir runa par iekārtām, kur notiek kombinēta jeb kopēja siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, laikam ir runa par TEC. Es zinu, ka šī diskusija ir bijusi presē un ir bijuši arī aprēķini: eksperti saka, ka Rīgas iedzīvotājiem siltums faktiski varētu būt gandrīz vai par velti, jo viss tas kurināmais, kas tiek izmantots elektrības ražošanai, ir tikai pārpalikums. Man jāsaka tā - protams, ka tā varētu būt, bet tā nav, jo metodoloģija, kas šodien tiek pielietota, ir tāda, ka siltuma izmaksas ir līdzīgas šajās kombinētajās iekārtās, kādas ir katlumājas, un viss pārējais ir elektrības izmaksas. Mēs, protams, varētu pieņemt, ka elektrība ir ļoti dārga un siltums maksā nulli, un tad, protams, siltuma patērētāji būtu ļoti apmierināti, bet tas, protams, noved pie elektrības tarifu paaugstināšanās. Par elektrību maksā visi Latvijas iedzīvotāji, un pašlaik man nav pietiekamu pierādījumu, lai pamatotu apsvērumu, kādēļ pārējiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsubsidē kādi 400 000 iedzīvotāji Rīgā, nevis konkrētajiem iedzīvotājiem jāmaksā par to pašiem. Šī subsidēšana ar pazeminātiem tarifiem jau ir notikusi pagājušajā gadā, un tas nav sociālā ziņā taisnīgi un arī no ekonomiskā viedokļa nav pareizi. Jāsaka, ka tas tiešām ir risināms jautājums, un pie pirmās iespējas mēs, protams, mēģināsim situāciju mainīt. Bet tas, kā jau es teicu, ir komplekss jautājums - par elektrības tarifu un par to, kuram ir jāmaksā, - vai par to ir jāmaksā visiem lauku iedzīvotājiem vai kā citādi...

Vēl ļoti plašs ir jautājums, kādēļ valstī nav realizēta politika, kas stimulētu enerģijas racionālu izmantošanu, un kādēļ nav stimulētas investīcijas. Jautājums numur viens - kā var stimulēt racionālu izmantošanu? Politika, bez šaubām, ir tāda, ka jūs pasakāt, cik kas maksā. To vislabāk jums pateiks lauksaimnieki, atceroties vēsturi - atceroties, kāda bija situācija, kad maize nemaksāja neko, kad tās izmaksa tika subsidēta vai kādā citā veidā pazemināta, un kas tad tika ar to darīts, un redzam, kāds ir stāvoklis šodien: es domāju, ka jūs visi teiksiet, ka situācija ir pozitīva, ir mainījusies uz labo pusi. Līdzīga situācija ir attiecībā uz enerģiju. Mēs, protams, maksājam par daudz atbilstoši mūsu maksātspējai, bet vienīgais un visefektīvākais veids, kā to var politiski ietekmēt, ir tas, ka visi zina, cik tas maksā, viņi saņem rēķinus par to, apskatās, pārliecinās, kaut arī viņiem daļu pēc tam kompensē pabalstos. Tā ka tas ir pats spēcīgākais ierocis - protams, neaizmirstot iedzīvotāju maksātspēju un izdzīvošanas spējas. Tātad, no otras puses, nevar momentā paaugstināt šos tarifus tā, lai tas būtu vislabākais signāls efektīvai enerģijas izmantošanai. Bet tas tomēr paliek galvenais. Un, ja jautājums ir par to, ka varētu atrast kredītus vai kādu citu naudu, lai uzlabotu enerģētikas sistēmu un arī iekārtu efektivitāti un racionālāku lietošanu, tad, protams, šī nauda ir jāatrod, un to mēs varam atrast vai nu tajā pašā tarifā, vai arī kredītos, ko kāds aizņemas, un tad diemžēl atkal turpat atgriezīsies... Vai arī valstij ir jāvēršas pie ārvalstu parādiem, un šajā ziņā ir, manuprāt, daži labi kredīti, un viens no tiem Eiropas Rekonstrukcijas bankas kredīts, kas nekam citam netiek izmantots, kā vien lai paaugstinātu efektivitāti. Un ir kredīta piedāvājums arī no Pasaules bankas, un arī tas ir domāts tikai tam un nekam citam. Šis otrs manis nosauktais projekts ir it sevišķi vērsts uz lauku apvidiem un ciematiem, vietējo kurināmo, mazām katlumājām. Un, lai šo kredītu iegūtu, mums diemžēl ir jādemonstrē sava labā griba, ka mēs ikviens gribam enerģiju izmantot pareizi, ekonomiski. Tas veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos.

Un, kas attiecas uz investīciju piesaistīšanu, tas ir ļoti plašs jautājums, un es jums varētu diezgan labi nodemonstrēt, kas tā ir par problēmu, un, protams, tad man atkal ir jāatgriežas pie tā, ko teicu savas runas sākumā, - ka mums enerģētikā neeksistē efektīva ekonomiskās regulēšanas sistēma un ka izeja ir manis iepriekš minēto aktu padarīšana par likumīgu aktu, kas iedrošinās investoru. Viņš nav šeit iemānāms, viņš nevar no savas naudas šķirties bez pārliecības, ka tā atgriezīsies pie viņa atpakaļ.

Ar to es gribētu beigt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs ir pieteicies deputāts Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man šķiet, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem karsts ūdens un siltumapkure ir prātā, kad laika pulkstenis pagriežas uz rudeni, kad jāsāk domāt par šīm problēmām. Un vienmēr šķiet, ka šīs problēmas karājas mata galā, - vai būs vai nebūs? Un tas neapšaubāmi satrauc Latvijas iedzīvotāju prātus. Es piekrītu ministram par labajām idejām un domām, viņa cerībai atrisināt šo jautājumu, bet man liekas, ka pat Valsts kontrole, kas, ja mēs nemaldāmies, tika izdarījusi revīziju "Latvenergo", laikam nav varējusi nākt pie slēdziena, kas tad galu galā notiek šajās Latvijas Republikas monopolfirmās "Latvenergo" un "Latvijas gāze". Tādēļ LNNK deputāti ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu. Es to nolasīšu:

"1. Uzdot Ministru kabinetam veikt finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaudi - revīziju valsts akciju sabiedrībās "Latvenergo" un "Latvijas gāze" par pēdējiem diviem gadiem un sniegt Saeimai šīs pārbaudes rezultātus.

2. Uzdot Ministru kabinetam līdz 1994.-1995.gada apkures sezonas uzsākšanai nodrošināt Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra lēmuma nr.36 izpildi par siltuma daudzuma mērītāju uzstādīšanu siltuma ražošanas uzņēmumos.

3. Uzdot Ministru kabinetam līdz 1994.gada 15.oktobrim iesniegt Saeimai priekšlikumus par sociālās palīdzības pasākumiem maznodrošinātajiem 1994.-1995.gada sezonā."

Mēs aicinām pieņemt šo lēmumu un ceram sagaidīt no valdības, ka patiesi tiek izdarīta šī revīzija uzņēmumos "Latvenergo" un "Latvijas gāze", kā arī lūdzam sniegt atbildes par šiem tarifiem, jo vēl arvien sabiedrībā, arī Rīgas Domē un citur absolūti nav skaidrības, cik īsti izmaksā siltumenerģija un apkure. Vienreiz mums jātiek skaidrībā, tādēļ es lūdzu atbalstīt šo LNNK frakcijas iesniegumu un pieņemt šo lēmumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Mēs bijām vieni no iniciatoriem šim pieprasījumam un varam viennozīmīgi pateikt, ka atbilde uz mūsu jautājumu mūs absolūti neapmierina un ka LNNK izvirzītais dokuments ir loģisks turpinājums tam darbam, kas jādara. Mēs gaidījām, ka beidzot šeit izdzirdēsim, ko nozīmē "maksimāli tuvs aprēķins reālajām apkures cenām". Interesanti, kā to var izdarīt, ja par pamatdatiem tiek ņemti "Latvenergo" patēriņi? Mani interesē maksimāli tuvu reālajam tas, kas notiek iedzīvotāju mājās. Es nedzirdēju atbildi, kā tiek kontrolēts tas siltuma daudzums, kas ienāk apdzīvojamajā mājā, par kuru man reāli būtu jāmaksā.

Nākamais jautājums. Mēs ļoti labi dzirdējām, kā tiks rēķināti pabalsti un kam tie tiks izsniegti. Es tomēr gribētu dzirdēt, lai man to pastāsta labklājības ministrs, nevis enerģētikas ministrs.

Vēl viena lieta, par kuru būtu jādomā, - tas bija jautājums par elektrību. Mēs jau runājām, apspriežot valdības deklarāciju, kas notiks tālāk. Ir ļoti interesanti dzirdēt, ka nav pamatotu aprēķinu, bet ir pamatoti iebildumi. Mūs interesē pamatoti aprēķini, jo iebildumi no mūsu puses patiešām ir. Kas un kad notiks tālāk? Cilvēkiem ir jāzina, jo ziema tuvojas.

Vēl nākamais jautājums, kas šoreiz ir galīgi satriecošs, jo nav nekādas skaidrības, kā tiks pārorganizēts šis valsts uzņēmums. Mēs dzirdējām par Rīgas Domi. No Rīgas Domes mēs varam uzaicināt Purgaiļa kungu, lai viņš pastāsta. Taču, kad mēs dzirdam, ka jādara, ka darīs, kas darīs, ka piecu gadu laikā jāatrod investors... Piecu gadu laikā puse Rīgas būs nosalusi - to es jums varu ļoti vienkārši pateikt. Līdz ar to šāda veida atbilde parāda tikai to, ka mēs valdības līmenī vēl šobrīd neesam gatavi, lai normalizētu "Latvenergo" darbību un iedzīvotāju apmaksu par apkuri.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gorbunovam - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Godātais Prezidij, godātie deputāti, kolēģi! Par LNNK iesniegumu. Šie punkti, kuri šeit tika nosaukti, tiešām ataino lietas patieso būtību, bet ne līdz galam. Es gan pagājušajā gadā, gan šogad, kad ar to nodarbojos vai domāju par šiem jautājumiem, vispirms domāju par elementāru taisnīguma principu starp Rīgu un laukiem. Es jau nerunāju par to, ka, pieņemsim, lauku ciematā kāds iedzīvotājs, kam pašam sava māja, sevi pilnīgi nodrošina ar kurināmo. Ne valdībai, ne pašvaldībai nav nekādas daļas. Viņš vēl godīgi nomaksā nodokļus, un daļa no šiem nodokļiem aizies šogad vai pēc tam attiecīgo kredītu dzēšanai. To kredītu dzēšanai, kuri būs iedoti "Latvijas gāzei" un "Latvenergo", lai apkurinātu Rīgu. Protams, ne visi. Šogad Rīgas Dome, kā es sapratu, paņēma arī pati savu kredītu, simbolisku kredītu, un tas ir ļoti pareizi. Bet man liekas, ka tas ir tikai simbolisks kredīts. Tāpēc gan pagājušajā gadā, gan šogad mans priekšlikums bija ļoti vienkāršs. Ja "Latvenergo" un "Rîgas gāze" saņem valsts garantētu kredītu, kuru tās daļēji izmanto Rīgas iedzīvotāju apkurei, elektrībai vai izlieto šo kredītu to cilvēku nenomaksātajiem rēķiniem, kurus viņi patiešām ir parādā "Latvenergo" un "Latvijas gāzei", ja to mēs darām tādā veidā, tad arī lauku pašvaldībām un lauku ciematiem pēc taisnīguma principa vajadzētu saņemt tādu pašu kredītu. Viņi tagad raksta uz Saeimu no Ludzas, no Aizkraukles, no citiem rajoniem un lūdz: mums vajag kredītu! Valdība ļoti mierīgi pasaka: "Nu ja, bet mums jau nav tās naudas!", skaidri zinot, ka "Latvenergo" un "Latvijas gāzei" tas ir nepieciešams, un šeit nekādu, manuprāt, jautājumu nav. Tie tiešām ir kreditējami, jo citādi šo situāciju nevar glābt. Tātad šeit mums būs kredīts, un to kādreiz dzēsīs visi Latvijas iedzīvotāji, arī lauku iedzīvotāji ar saviem nodokļu maksājumiem. Taču ir jābūt šiem taisnīguma principiem, un es aicinātu LNNK šo taisnības principu attiecināt uz visu Latviju, ne tikai uz Rīgu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Jautājums tiešām ir komplicēts, jo LNNK iesniegtais lēmuma projekts satur elementus, kuri acīmredzot varētu būt pieņemami, bet tas satur arī tādus elementus, kuri varētu būt debatējami. Līdz ar to es gribētu izmantot 117.pantā paredzēto kārtību un lūgt šā jautājuma nobalsošanu vai izskatīšanu atlikt uz nākamo sēdi.

Sēdes vadītājs. Es jums tūlīt nolasīšu šo pantu. Es to atradīšu, lai gan tas neattiecas... Es atbildu īsi - tas neattiecas, bet, ja jūs apstrīdat, tad pasakiet to.

130.pants: "Ne mazāk kā desmit deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, atsevišķam ministram vai valsts ministram. Šajā gadījumā nav piemērojams 117.panta noteikums par lēmuma projekta apspriešanas atlikšanu uz nākamo sēdi vai nodošanu komisijām."

Par lietas tālāko virzību. Lūdzu - Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC).

Šajā gadījumā varbūt es vienkārši kļūdos, bet, pēc manas izpratnes un arī pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētāja izpratnes, vārdi "ðajā gadījumā" attiecas uz neuzticības izteikšanu, nevis uz pārējiem lēmuma projektiem. (Starpsauciens no zāles: "Tur ir komplekss!")

Sēdes vadītājs. Redzat, mēs esam uzrakstījuši Kārtības rulli tā, ka bieži vien precīzi tulko tie, kuri to ir rakstījuši, un tas ir saprotami. Bet šeit ir vārds "iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par...". Un šis vārds "arī" aiz komata, vai jūs domājat, ka šajā gadījumā līdz ar to tas neattiecas uz visu? Es jau negribu savu taisnību uzspiest, jo man... (Starpsaucieni no zāles: "Attiecas. Nav jāuzspiež! Viņa ir!") Godātais Panteļējeva kungs, tiešām loģiskāk tomēr būtu šajos gadījumos šo 130.pantu izmantot visā pilnībā, kā tas šeit ir uzrakstīts, un attiecināt uz visu - gan uz lēmuma projektu, gan uz neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem ministriem. Taču es varētu saprast jūsu teikto arī tādā veidā, ka jūs ierosināt lietu atlikt, taču nevis 117.panta kārtībā, bet katrs deputāts, piemēram... Es to nevaru teikt, jo es vadu sēdi... Ja jums liekas, ka šis lēmuma projekts nav pilnīgs, jūs varat ierosināt to atlikt. Bet tad tas ir cits balsojums. Tās nav veto tiesības. To lemj Saeima.

Lūdzu, Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Jā, es varētu piekrist šai procedūras interpretācijai, kas šajā gadījumā tad attiecas uz visu pieprasījumu. Tādā gadījumā tiešām to varētu darīt, izejot no motivācijas, ko es teicu, ka šis lēmums satur sevī elementus, kas ir pieņemami, bet ka lēmumu tomēr vajadzētu izdebatēt. Es ierosinātu atlikt šā lēmuma pieņemšanu. (Starpsauciens no zāles: "Vajag noteikt laiku!") Runa ir par vienu nedēļu. (Starpsauciens no zāles: "Uz pavasari!")

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Āmura sitiens vēl nav izskanējis, un Prezidijā ir Jāņa Lucāna iesniegums. Viņš vēlas runāt.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Man gribētos piekrist Panteļējeva kungam, ka šis jautājums tiešām šodien nav tik vienkārši izdebatējams. Šeit pašreiz saruna rit tā, it kā tikai Rīgā dzīvotu cilvēki un ka tikai Rīgas būtu šīs problēmas, kas mums jārisina. Taču es gribu atgādināt, ka Latvijas laukos vēl ir simtiem ciematu, kuros dzīvo cilvēki, bet kurus vairs neapkurina. Šos ciematus. Arī tur ir daudzstāvu mājas, un piedevām šajos ciematos dzīvo cilvēki, kuriem nav darba, kuriem nav eksistences līdzekļu. Un, ja arī šinī ciematā dzīvojošie šajā daudzstāvu mājā ir ievilkuši šīs savas krāsniņas kādā atsevišķā istabā, lai to apsildītu, tad kanalizācija un ūdensvadi, kas iet cauri pagrabtelpām, tie visi ziemā ir aizsaluši. Es rekomendēju, iekams mēs šo jautājumu nobeidzam, ka vajadzētu varbūt noorganizēt vienu Saeimas komisiju, lai tā aizbrauc uz dažiem šiem ciematiem paskatīties, kā tur dzīvo cilvēki. Tātad iekams mēs šeit izlemjam jautājumu par to, kā Rīgā mēs kompensēsim to vai citu lietu, teiksim, tiem, kuriem grūti maksāt. Lūk, tad mēs varētu uzskatīt, ka esam jautājumu aptvēruši. Aizbrauksim uz šiem ciematiem un paklausīsimies, ko šie cilvēki domā par mums. Es domāju, ka tas varētu nākt lietai par labu un ļautu vispusīgi ieskatīties šajā lietā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai runātāji vēl ir pieteikušies? Nav. Debates ir izbeigtas. Godātie deputāti, tātad mēs jau esam nonākuši pie secinājuma, ka mums nebija iemesla pārtraukt apspriešanu, kā to pašā sākumā ierosināja Panteļējeva kungs, bet 136.pants nosaka: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi." Līdz ar to būs divi balsojumi: pirmais - par lietas atlikšanu uz vienu nedēļu, kā es šeit dzirdēju. Varbūt ir citi priekšlikumi, kurus es nedzirdēju? Un otrs būs balsojums par iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Panteļējeva priekšlikumu - atlikt lietas izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu uz vienu nedēļu. Tā es sapratu jūsu termiņu. Lūdzu, balsosim! (Starpsauciens no zāles: "Nav rakstisks iesniegums!") Nevajag rakstiskus iesniegumus. Ir 136.pants. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 22, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to šā jautājuma izskatīšana tiks turpināta nākamajā sēdē.

Nākamais jautājums ir par Jāņa Bunkša deputāta pilnvaru apstiprināšanu Māra Gaiļa Ministru prezidenta amata pildīšanas laikā.

Godātie deputāti! Mums ir iesniegti visi dokumenti un informācija no... Sāksim ar Ministru prezidenta Gaiļa iesniegumu, ar Centrālās vēlēšanu komisijas dokumentiem, ar Prezidija aicinājumu nākamajam deputātam, ar nākamā deputāta piekrišanu un ar Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu, ka tai nav iebildumu pret Jāņa Bunkša deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Ir lēmuma projekts - apstiprināt Jāņa Bunkša deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Māris Gailis pilda Ministru prezidenta amatu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Jāņa Bunkša deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Māris Gailis pilda Ministru prezidenta amata pienākumus. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, 2 - atturas. Lēmums pieņemts. Jāņa Bunkša deputāta mandāts ir apstiprināts uz laiku, kamēr deputāts Māris Gailis pilda Ministru prezidenta amata pienākumus. Vēlam sekmes!

Tālāk - "Par deputāta Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva" (dokuments nr. 942). Mandātu un iesniegumu komisija. Un dokuments nr.942-a - lēmuma projekts. Ziņos Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu - jums vārds!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Ar 1.septembri ir spēkā mūsu 5.Saeimas kārtības rullis, kurā 18.panta otrajā sadaļā ir teikts: "Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš... 2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai." Kolēģi, es šeit gribētu uzsvērt divas daļas šajā otrajā sadaļā, kur, pirmkārt, deputātu var izslēgt... Tātad tā ir Saeimas kompetence, Saeima lemj par šo jautājumu. Un, otrkārt, pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai deputātam ir pilnvaras apstiprinātas kaut kādā laika posmā. Ja ir konstatēts attiecīgs pārkāpums, tad viņu Saeima var izslēgt no deputātu sastāva.

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski, es ļoti atvainojos, bet man diemžēl atkal jāaicina daži deputāti, nenosaucot vārdā, lai viņi ieņem savas vietas. Un tomēr klusāk apspriedieties! Lūdzu!

M.Budovskis. Tātad jautājums skar vienu šā 18.panta punktu, tas ir, par valodas nezināšanu tādā līmenī, lai spētu pildīt savus profesionālos pienākumus. Šajā gadījumā es vēlos atgādināt Latvijas Republikas Valodu likuma 4.pantu, kas skan šādi: "Lai realizētu iedzīvotāju valodas izvēles tiesības, visiem valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem ir jāprot un jālieto valsts valoda un citas valodas tādā jomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai. Valodu zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, nosaka Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināts nolikums." Tālāk es atgādināšu arī Ministru padomes nolikumu. Tātad pie vispārējiem noteikumiem: "Valsts valodas prasmes atestācijai pakļauti tie valsts iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju darbinieki, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst saskare ar iedzīvotājiem un valsts noteiktās lietvedības kārtošana. Atestācijai nav pakļaujami darbinieki neatkarīgi no tautības, kuri ir ieguvuši izglītību valsts valodā." Tātad faktiski parādās divi kritēriji. Viens - vai cilvēks ir beidzis kādu mācību iestādi valsts valodā, otrkārt, vai viņš ir nokārtojis valsts valodas pārbaudi un ieguvis noteiktu atestāciju. Tālāk. Šajā nolikumā ir arī strikti noteikts valsts valodas zināšanu apjoms. Šeit ir trīs līmeņi: pirmais jeb zemākais, otrais - vidējais un trešais - augstākais. Es atļaušos minēt tikai trešo pakāpi - augstāko. Šī runas un rakstu prasme ir nepieciešama darbiniekiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst uzņēmumu vadīšana un darba organizēšana vai kuriem ir plaša saskare ar iedzīvotājiem, vai no kuru darbības ir atkarīga iedzīvotāju labklājība un veselība. Piemēram, tautas deputātiem.

Cienītie kolēģi! Tātad viss tas, ko mēs esam pieņēmuši ar saviem likumiem un kas ir noteikts tālāk Kārtības rullī par to, kā mums ir jārīkojas, uzliek Mandātu un iesniegumu komisijai pienākumu risināt šo jautājumu. Mēs esam izveidojuši noteiktu deklarāciju par valsts valodas prasmi, kurā esam ietvēruši šos divus kritērijus - vai cilvēks, mūsu deputāts, ir beidzis kādu skolu ar valsts valodas apmācību vai viņš ir nokārtojis valsts valodas prasmes atestāciju. Pie tam - trešajā pakāpē. Šādas deklarācijas praktiski izpildīja gandrīz visi deputāti, tiklīdz mēs sākām strādāt šeit, Saeimā, tas ir, ar 6.jūniju. Protams, bija arī gadījumi, kad vairāki deputāti to nevarēja izdarīt objektīvu apstākļu dēļ, teiksim, attiecīga deputātu maiņa.

Šodien es jums varu teikt, ka mūsu problēma ir saistīta ar deputātu Zīgeristu. Mandātu un iesniegumu komisija 8.augustā nosūtīja Zīgerista kungam vēstuli, kurā tika atzīmēts, ka, pamatojoties uz mūsu Kārtības rulli, uz attiecīgajiem likumiem un uz nolikumu, mēs lūdzam izpildīt deklarāciju par valsts valodas prasmi. 14. septembrī mēs saņēmām atbildi, ka Zīgerista kungs šobrīd atrodas kādā no Vācijas zobārstniecības klīnikām un atbildi uz jūsu aicinājumu - iesniegt deklarāciju par valsts valodas prasmi - varēs tuvākajās dienās. To parakstījis ir Joahima Zīgerista palīgs Saeimā. Tātad faktiski tā ir oficiāla atbilde, ka mēs saņemsim šādu atbildi tuvākajās dienās. Ilgi nebija jāgaida - 15. septembrī mēs tādu atbildi arī saņēmām. To ir parakstījis Zīgerista kungs, un es jums citēšu tikai divas daļas: "Esmu saņēmis jūsu 1994.gada 8.septembra vēstuli. Tās saturs mani satrieca, jo tas ir skaidrs pierādījums, ka jums nav zināmas pat elementārās demokrātijas valsts iekārtas formas." Un otrs citāts: "Par valsts Valodu likumu, kuru es principā apsveicu un uzlūkoju par pareizu. Tur teikts, ka valsts valoda jāprot tādā līmenī, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Domāju, ka aizgājušajos Saeimas sesijas laikos, šķiet, esmu bijis viens no nedaudzajiem Latvijas parlamentāriešiem, kas iepretim vēlētājiem ir veicis savus profesionālos pienākumus."

Tātad, cienītie kolēģi, faktiski mēs 15. septembrī saņēmām apliecinājumu, ka deklarācija netiks izpildīta, bet ka pienākumi ir tikuši veikti. Tas ir arī apliecinājums, ka principā Zīgerista kungs atbalsta un piekrīt šim Valodu likumam. Bet tādā gadījumā rodas jautājums: kā tiek izpildīts tas, kādas ir prasības? Tā kā mēs neesam saņēmuši nekādu citu informāciju un Zīgerista kungs nav izpildījis tās prasības, kuras ir noteiktas ar likumu, Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu. Es lūgšu jūs orientēties pēc dokumenta nr.942-a. "Sakarā ar to, ka deputāts Joahims Zīgerists atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 18. panta otrās daļas prasībām nav apliecinājis valsts valodas prasmi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, Saeima nolemj:

1) izslēgt deputātu Zīgeristu no Saeimas sastāva;

2) noteikt, ka līdz 1994.gada 1.oktobrim Zīgeristam deputāta apliecība ir jānodod Saeimas Kancelejā;

3) lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi."

Cienītie kolēģi, kā jau Kārtības ruļļa 18.pants nosaka, par šā lēmuma pieņemšanu lemj Saeima. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Debates atklāsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma daži paziņojumi. Lūdzu uzmanību! Vispirms vārdu paziņojumam divas minūtes lūdz Odisejs Kostanda. Lūdzu! Jā, tēma šeit ir norādīta. Paldies. Un laiks ir norādīts.

O.Kostanda (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt dažus vēsturiskus notikumus. Šajā 20.gadsimtā ir bijuši divi slaveni latviešu militārie formējumi. Pirmajā pasaules karā tie bija latviešu strēlnieki un Otrajā pasaules karā tie bija latviešu leģionāri. Vienā gadījumā latvieši cīnījās krievu armijas formās, otrā - vācu armijas formās. Taču mērķis bija viens - tā bija Latvijas aizstāvēšana. Un tāpēc ir vērts, ka mēs atceramies Ziemsvētku kaujas, kur strēlnieki cīnījās pie Ložmetējkalna un Tīreļpurvā, un leģionārus - pie Džūkstes. Taču mazāk atceras divas citas latviešu karavīru izcīnītas slavenas aizstāvēšanās kaujas, kurām līdzīgas ir grūti atrast mūsu vēsturē. Tās es gribu šodien atgādināt. Tās ir 1917.gada 1. un 2. septembra latviešu strēlnieku cīņas pie Mazās Juglas un latviešu leģionāru 1944.gada cīņas no 26. līdz 30. septembrim pie Mores Nītaures apkārtnē. Šīs kaujas un šo latviešu karavīru varonība deva iespēju citām vienībām izvairīties no aplenkuma, kā arī ļāva paglābties tūkstošiem bēgļu. Gan Mazās Juglas kaujas, gan Mores kaujas pēc nozīmes var salīdzināt. Šogad septembrī apritēja 77 gadi kopš Mazās Juglas kaujām un 50 gadu- kopš Mores kaujām. Tāpēc lūdzu pieminēt varonīgos cīnītājus un asiņainajās kaujās kritušos Tēvzemes dēlus, pieceļoties un veltot viņiem klusuma brīdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību nākamajam paziņojumam. Otrdien mūsu kolēģei deputātei Annai Seilei bija ļoti jauka jubileja. Sirsnīgi sveicam! ( Ilgi aplausi.)

Tāpat mūsu deputāts kolēģis Gundars Bērziņš svin savu 35 gadu jubileju. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu - lūdzu nolasīt klātneesošos deputātus! Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs,

Igors Bukovskis,

Jānis Jurkāns,

Edvīns Kide,

Ludmila Kuprijanova,

Nikolajs Krasohins,

Jānis Lagzdiņš,

Egils Levits,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Gunārs Resnais,

Andris Rozentāls,

Anta Rugāte,

Leonards Stašs...

Sēdes vadītājs. Stašs ir zālē.

Z.Tomiņš.

Jānis Vaivads,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pusstundu ilgs pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 44 deputāti. Liekas, ka zālē ir vairāk. Vai visi ir reģistrējušies? 45, 46, 47, 48. Nervozāku zvanu! 49, 50, 51, 52, 53, 54, 55. Paldies. Turpinām apspriest jautājumu par deputāta Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva. Uzsākam debates. Vārds deputātam Odisejam Kostandam - pie frakcijām nepiederošam deputātam! Pēc tam uzstāsies Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

O.Kostanda (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Vispirms taču pāris sirsnīgu vārdu Mārim Budovskim un LNNK frakcijai, kas ierosināja šo jautājumu par Zīgerista izslēgšanu no Saeimas. Vēlos jūs apsveikt ar jūsu lielo izgāšanos vēlētāju acīs šodien, jo to, es domāju, jūs sapratīsiet pēc neliela brīža. Salīdziniet! Vai varat iedomāties, cienījamie kolēģi, ka pirmā, otrā, trešā vai ceturtā Saeima kādu deputātu izslēgtu tāpēc, ka kādam pēkšņi ienāktu prātā pateikt, ka, lūk, šis deputāts nezina pietiekamā līmenī latviešu valodu? Laikā no pirmās līdz ceturtajai Saeimai daudzi deputāti cittautieši nerunāja latviski un Vēlēšanu likums un Kārtības rullis to paredzēja, viņu runas tika tulkotas. Uz piektās Saeimas vēlēšanām tika atjaunoti tieši šie paši principi, kas bija tad, kad vēlēja pirmās četras Saeimas, tātad Vēlēšanu likumā un Kārtības rullī nebija prasības par to, ka, ja deputāts vājāk zina latviešu valodu, viņu izslēgs. Pēkšņi šie noteikumi tiek mainīti! Pie tam es uzskatu, ka šim lēmumam nevar būt atpakaļejoša spēka. Šie noteikumi var attiekties tikai uz nākamo, sesto, Saeimu, uz nākamās, sestās, Saeimas vēlēšanu noteikumiem, Vēlēšanu likumu un uz deputātu darbu sestajā Saeimā. Kas notiktu, ja mēs Saeimas darba laikā sāktu nepārtraukti mainīt noteikumus un prasības attiecībā uz deputātiem, kas ir ievēlēti? Tad jau pēc mēneša Budovskis izstrādās atkal jaunus papildinājumus, kuros būs noteikts, ka, piemēram, rudmatainie vai tie, kas ir ar brillēm, nevar būt Saeimā! Un, ja es Budovskim neuzrādīšu izbalinātu frizūru, viņš ierosinās izslēgt mani no Saeimas!

Kas ir Zīgerista izslēgšanas ierosinātājs Saeimā? Formāli - Mandātu un iesniegumu komisija, faktiski - LNNK frakcija, kurai, protams, ir arī obligātais balsojums par to. Kāpēc? Atklāti ir jāpasaka - tas ir mēģinājums vairot savu popularitāti kā lieliem nacionālistiem, jo, LNNK-prāt, tikai viņi ir nacionāli domājošie Saeimā: visi citi nav nacionālie spēki, visiem citiem Latvijas ideja nav pirmajā vietā, tikai viņiem. Gribas izsaukties: "Nudien, Dievs, pasargi Latviju, ja šādi cilvēki tiešām nāks pie varas!" Es arī varbūt nepiekrītu, piemēram, daudzām "Latvijas ceļa" nostādnēm vai kādas citas frakcijas vai politiskā spēka nostādnēm, taču es redzu, ka gan "Latvijas ceļā", gan citās frakcijās ir cilvēki, kas spējīgi domāt un strādāt un dara to savu iespēju robežās, un ceru, ka viņi šodien nepiekritīs Zīgerista izslēgšanai. Kas šobrīd varbūt nepiekrīt Zīgerista viedoklim un izteikumiem daudzos jautājumos, bet kas tomēr pragmatiski un arī aiz ētiskiem apsvērumiem balsos pret kolēģa deputāta izslēgšanu no Saeimas. LNNK vadoņu vidū es redzu tikai tādu lētu popularitātes meklēšanu ar šā jautājuma izvirzīšanu, un es domāju, ka viņiem nav nedz sirdsapziņas, nedz arī kādas ētikas. LNNK ir tikai viena interese - izslēgt Zīgeristu, un tad viens deputāts no LNNK saraksta varēs iekļauties frakcijas rindās. Lūk, tas ir pamatcēlonis, kāpēc jūs, Budovski, šodien šo jautājumu šeit izvirzījāt! Par kādu ētiku LNNK frakcijā te var runāt? Vai tas nebijāt jūs, Berklav, kas aicinājāt Zīgeristu LNNK organizācijā un aicinājāt kandidēt uz Saeimu? Tad jūs neuztrauca viņa vācu valodas zināšanas! Vai tas nebijāt jūs, Budovski, kas braucāt par Zīgerista naudu uz Vāciju tikties ar parlamenta deputātiem un valdības locekļiem, bet, nokļuvis Vācijā, labāk nodarbojāties ar vecas automašīnas meklēšanu un pirkšanu nekā ar to, kas palīdzētu Latvijai? Vai tas nebijāt jūs, Lamberg, kas priekšvēlēšanu laikā labprāt brauca kopā ar Zīgeristu uz sapulcēm, jo viņš vienmēr prata sapulcināt lielas auditorijas? Un faktiski arī Saeimā jūs ar savām mīnusbalsīm esat ievēlēts, pateicoties lielā mērā tikai viņa pūliņiem. Jā, LNNK bija vajadzīgs Zīgerists tikmēr, kamēr viņš finansēja LNNK vēlēšanu kampaņu, pēc tam viņš kļuva lieks. Attiecībā uz Saeimas deputātu, kolēģi Zīgeristu, manuprāt, šobrīd Budovska un viņa frakcijas kolēģu rīcība ir vienkārši netīra. Bet es domāju, ka tauta nav akla, viņa novērtēs šo jūsu kā deputātu, kā politiķu necienīgo gājienu. Tiem deputātiem, kas šodien grib atņemt deputāta mandātu Zīgeristam, laikam acīmredzot nav citu problēmu Latvijā, ar ko nodarboties, kā tikai Zīgerista jautājums, ko viņi nepārtraukti cenšas uzkurināt. Kā palīdzēt zemniekiem un strādniekiem, pensionāriem, kā mazināt nabadzību, - uz šiem jautājumiem atbildes nav meklētas. Slimnieki, bāreņi, invalīdi, šie Zīgerista vēlētāji vienmēr ir atraduši palīdzību pie sava deputāta un atradīs to arī turpmāk, tie ir Zīgerista vēlētāji, un ar to ir jārēķinās. Bet ko ir darījuši LNNK vīri to cilvēku labā, kam klājas grūti? Kaut vai viens piemērs. Tagad Saeimā divus mēnešus rit LNNK frakcijas telpās milzīgi remontdarbi, pat jaunas parketa grīdas tiek ieliktas. Laikam vecās grīdas vairs nav cienīgas nest dižo tautas vadoņu kājas. Varētu sākt domāt, ka tur būs varbūt kāda kroņprinča rezidence, varbūt jauna piecgades triecienceltne ir atklāta Saeimas telpās? Tak nē! Izrādās - tās ir tikai LNNK frakcijas darba telpas. Iztērēti tūkstoš latu. Kāpēc? Vai citas Saeimas frakcijas to ir darījušas? Neviena, ne pozīcijas, ne opozīcijas frakcijas, bet LNNK frakcija to ir darījusi. Tātad atbilde ir tāda, ka LNNK deputātus faktiski ir vadījušas savtīgas intereses, gan valsts naudu tērējot, lai sev uzspodrinātu darba telpas, gan arī ierosinot šo jautājumu par Zīgerista izslēgšanu, lai tikai iegūtu vēl vienu deputātu savā frakcijā Saeimā. Bet es tomēr ceru, ka pārējie Saeimas deputāti balsos pret Zīgerista izslēgšanu un neļaus piepildīties šīm Budovska iegribām. Man, Budovska kungs, jūsu runa šeit atgādināja tādu mazu kaprīzu zēnu, kas uzkāpj tribīnē, piecērt kāju un saka: "Ziniet, man nepatīk Zīgerista bārda, slēdziet ātrāk to Joahima onkuli ārā no Saeimas, es viņu vairs izturēt nevaru!" Ziniet, tāda pieeja šeit nav pieļaujama! Protams, Saeima var nobalsot, kā vien vēlas, var vienkārši anulēt deputāta mandātu Zīgeristam, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka Zīgerista deputāta mandāts tika apstiprināts saskaņā ar 5.Saeimas Vēlēšanu likumu un viņš ir likumīgs Saeimas deputāts. Saeimas deputāti, patīk tas kādam vai nepatīk, tika ievēlēti atbilstoši šim likumam, un tajā nebija prasības par valsts valodas zināšanu. Sevi cienošs valsts parlaments nemaina spēles noteikumu, kad pagājušas gandrīz divas trešdaļas parlamenta darbības laika un atlicis gads līdz nākamajām vēlēšanām. Ar šādu rīcību Latvijas Saeima tikai padarītu sevi smieklīgu vēlētāju acīs un arī ārvalstu acīs. Šāda rīcība mazinātu Saeimas autoritāti, tāpēc es vēlreiz aicinu kolēģus nebalsot par Zīgerista mandāta anulēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - Alfreds Čepānis.

J.Sinka (TB).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Kolēģa Odiseja Kostandas uzstāšanās nedara manu uzdevumu vieglāku, jo es nekādā ziņā nevaru pievienoties viņa politiskajiem uzbrukumiem LNNK. Šajā gadījumā es to nekādā ziņā neskatu tā, kā viņš, bet runāju kā Mandātu komisijas loceklis. Es nebiju klāt tajā sēdē, jo biju komandējumā pagājušajā nedēļā, tad, kad pārējie Mandātu komisijas locekļi parakstīja šo projektu. Es neesmu savu nostāju mainījis kopš vairāk nekā gada, kad mēs jau pašā sākumā, tūlīt pēc šīs Saeimas darba sākuma, runājām par mandātu apstiprināšanu, un vēl joprojām, es gribu atgādināt, mēs neesam mainījuši savu Satversmi, un es pāris pantus izlasīšu. Pirmkārt, 9.pants: "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu." Es neredzu nekādu pārkāpumu šinī punktā - pilsonis. Pāris legālos aspektus, it sevišķi attiecībā uz iepriekšējo Saeimu darbību brīvvalsts laikā, jau minēja Kostanda, un tiem es varu pievienoties, un varu pievienoties arī tam, ka tas Vēlēšanu likums, ko pieņēma Augstākā padome, tātad arī ir netieši mūsu brīvvalsts Saeimas ietvaros. (Nu, likums, kā angļi saka, esot varbūt arī ēzelis.) Nekādā ziņā tas nepastāvēja uz to. Šis likums gan prasa, lai deputāta kandidāts parakstītu mums visiem zināmo solījumu vai apstiprinājumu, ka viņš nav darbojies VDK struktūrās, bet neprasa valodas zināšanas. Es esmu par mūsu valsts valodas lietošanu. Lai nevienam nebūtu šaubu par to! Ne tikai tādēļ, ka es kādreiz biju laikraksta "Brīvā Latvija" redaktors un vēl tagad šausminos par latviešu valodas piesārņošanu. Bet šeit tomēr ir viens ļoti būtisks punkts, ka šis Vēlēšanu likums, tāpat kā likums par valsts valodu, kuru citēja Budovska kungs, kas, starp citu, min arī tādu nosaukumu kā tautas deputāts, un šis nosaukums "tautas deputāti" ienāca Latvijā reizē ar krievu tankiem, nu vairs mēs neesam tautas deputāti, bet, nu, tas tā, tas nav tik būtiski, - bet būtisks tomēr ir tas, ka šis Vēlēšanu likums - mums tagad būs jauns - nenoteica, ka valoda ir jāprot. Tā, tur jau tas ir - apzīmējums "çzelis", tas likums. Tam likumam vajadzēja to noteikt, bet tas to nenoteica. Un, kad nu šajā gadījumā Zīgerista kungs, kas ir Latvijas pilsonis, bet neprot latviešu valodu, nolēma kandidēt, tad viņš jau neko neslēpa, tāpat arī viņa atbalstītājiem bija skaidrs, ka viņš neprot latviešu valodu. Un tā nu viņu ievēlēja. Un Mandātu komisija pirms vairāk nekā gada neko citu nevarēja darīt, kā viņa mandātu apstiprināt. Šeit tomēr ir ļoti nopietns - ne tikai sirdsapziņas, bet arī legāls - aspekts. Tagad mūsu pašu Satversmē, ko mēs neesam grozījuši vai esam ļoti minināli grozījuši, ir sacīts, lūk, kas. Satversmes 21.pants: "Iekšējas darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli." Es uzsveru - iekšējos! To mēs neesam mainījuši, un iekšējā darbība un kārtība, manā skatījumā, neskar šajā gadījumā šo vispārējo tautas mandātu. Te ir teikts, ka mēs neesam vis tautas deputāti, bet tautas priekšstāvji. Un ir arī teikts, ka vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. Es, protams, nenoliedzu, ka Saeimai ir visas tiesības atņemt jebkuram mandātu, bet ir tā, ka šī nu ir piektā Saeima un mēs esam vairāk nekā pusceļu nogājuši. Un vai lai es pieminu futbola spēli? Droši vien daudzi no jums zina, kas ir stūra sitiens. Kad vienas puses futbolists - vai nu tas ir vārtsargs, vai kāds cits - pārsit bumbu pāri gala līnijai, tad ir stūra sitiens. Nu, ja nu kādai komandai iet tā paslikti un tad viņi nolemj starpbrīdī, pēc pirmā puslaika, atcelt šo stūra sitienu, jo tieši tiem pretiniekiem ir labi veicies ar stūra sitieniem, un tagad to atceļ un otrā puslaikā spēlē bez stūra sitiena. Manuprāt, viņiem ir jānobeidz tā spēle un tad jāmaina noteikumi nākamajai spēlei. Tāds ir mans skatījums. Un mana, kā Mandātu komisijas locekļa, pārliecība ir tāda, ka es vismaz būtu tajā Mandātu komisijas sēdē atturējies vai balsojis "pret". Tas ir ļoti grūti. Tas nav politisks lēmums. Ja tas būtu politisks, tad es varbūt teiktu citus vārdus un rīkotos savādāk. Diemžēl tā tas ir. Es jau nu neteikšu tā, kā Mārtiņš Luters teica: "Ðeit es stāvu un savādāk es nevaru!", bet šī ir nopietna lieta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Andris Saulītis.

A.Čepānis ( DP).

Godājamā Saeima! Spriežot pēc tās vēstules, kuru Zīgerista kungs ir atsūtījis visiem mums, Saeimas deputātiem, un nosūtījis arī daudzām sabiedriskajām, politiskajām un citām organizācijām, turpat vai puspasaulei, diezin vai var turēt Zīgerista kungu aizdomās par lielām simpātijām pret tādiem cilvēkiem kā es. Un tādēļ, liekas, loģiski būtu, ka es šodien nobalsotu par Zīgerista kunga mandāta anulēšanu. Tomēr es to nevaru darīt to apsvērumu dēļ, par kuriem te jau tikko runāja gan Kostandas kungs, gan Sinkas kungs. Tādēļ, ka likumam, kā jau te tika minēts, nav atpakaļejoša spēka. Kārtības rullis stājies spēkā tikai ar šā gada 1. septembri. Uz to laiku, kad Zīgerista kungu tāpat kā mūs visus vēlēja, tā vēl nebija, tā darbība vismaz atjaunota nebija.

Un otrkārt. Zīgerista kungu par Saeimas deputātu ievēlēja tādi paši Latvijas pilsoņi, kādi ievēlēja arī mūs un vēl vienu šeit klātneesošu Latvijas Saeimas deputātu - Rubika kungu. Un šo cilvēku griba mums ir jārespektē, neatkarīgi no tā, vai nu mums tas patīk, vai nepatīk. Un neatkarīgi arī no tā, kāda ir mūsu politiskā pārliecība.

Tāpēc es domāju, ka jautājumā par Zīgerista kunga mandāta anulēšanu dominē vienas atsevišķas politiskās partijas, šajā gadījumā - LNNK, intereses un tādēļ šis jautājums ir izvirzīts apspriešanai šodienas plenārsēdē. Tāpēc es nevarēšu balsot (un arī mūsu frakcija to nedarīs) par Zīgerista kunga mandāta anulēšanu.

Un pēdējais. Iepriekšējā Latvijas Republikas Augstākajā padomē, kur daudzi no mums klātesošajiem arī darbojās, bija Mandātu un deputātu ētikas komisija. Šodien mēs runājam tikai par mandātu, jo no ētikas - politiskās, ekonomiskās un jebkādas citas šajā jautājumā nu gan nav nekā.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam Ruta Marjaša. Lūdzu!

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja kungs, godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Līdz 6. Saeimas ievēlēšanai, pēc maniem datiem, ir atlikušas 373 dienas, tas ir, nedaudz vairāk par gadu. Sekodams vispārīgajai notikumu gaitai, es sāku saprast, ka 6. Saeimas vēlēšanu kampaņa ir sākusies. Ar to, ka normāla partiju sistēma nav iespējama, kamēr nav likuma par partiju darbības finansēšanu no valsts budžeta, es esmu samierinājies. Arī ar to, ka politiķim mūžīgi ir jābūt formā, tas ir, vienmēr jābūt gatavam iejauktam kādā skandālā vai tiesu darbos, manuprāt, esmu veiksmīgi apradis, tā teikt, profesionāla specifika, šarms jeb, latviešu valodā runājot, smaka. Aroda smaka. Analoģiju katrs var izdomāt, kā nu vēlas.

Taču ar to, ka tavi iepriekšējie draugi, ar kuriem tu esi cīnījies un kopā gājis, tevi nodod, laikam ir jāsamierinās, un arī pie tā, ka viņi nekad neatvainosies, laikam ir jāpierod. Patiesība ir jāaizstāv nevis savstarpējos strīdos, bet gan kā tiesiskā valstī pienākas - tiesā. Taču es biju mierīgs un esmu mierīgs kā cilvēks, kas pieradis kalpot patiesībai, morāles principiem un saprātam.

Taču šis gadījums ar Joahimu Zīgeristu ir zināmā mērā precedenta gadījums, lai tam tā mierīgi paietu garām. Viss jau sākās ar Rubika kunga mandātu. Taču Rubika kunga lietā Saeima izturēja ar cieņu - atjaunoja mandātu un nodeva Rubika kunga lietu likumīgā Latvijas Republikas tiesā, kur šis process arī rit. Es ceru, ka šī prāva kādreiz arī beigsies. Šis jautājums, es domāju, vairāk ir adresēts tieslietu ministram, mūsu juridiskajai sistēmai. Es te negribu atsaukties uz Levita kunga darbību, uz valdības tendenci, kad par nepadarītu darbu saņem paaugstinājumus. Es domāju, ka šī lieta ar šo jautājumu nesaskaras.

Zināma skaidrība ir arī ar vīriem, kas atradās čekas maisos. Rit normāls process, protams, var strīdēties, var celt iebildumus, taču rit normāls tiesas process, kas galu galā, ceru, kādreiz beigsies, un varēs pielikt punktu arī šajā lietā. Taču par čekas maisiem tad, kad tika izvirzīti balsošanas motīvi, bija skaidra nostādne, jo bija pārkāpti 5. Saeimas Vēlēšanu likuma attiecīgie panti.

Un tagad par šodienas gadījuma specifiku. Zīgerista kungs, kā jau šeit pieminēja, izpildīja visas Vēlēšanu likumā paredzētās normas, es pie tā nekavēšos, jo to detalizēti izklāstīja Kostandas kungs un precizēja Sinkas kungs. Vēlētāji no savas puses izteica savu gribu un ievēlēja Zīgerista kungu pārstāvēt viņu intereses, tātad izvēle ir notikusi, vēlētāji ir apmierināti ar savu pārstāvi un pārstāvis ir apmierināts ar saviem vēlētājiem. Man nācies vērot šīs attiecības, tā sakot, no malas, un varu teikt droši, ka katrs deputāts vēlētos tik siltu atbalstu no saviem vēlētājiem. Tā arī es domāju, un katrs deputāts varētu vēlēties, lai tad, kad viņa lietu izskatītu Saeimā, stāvētu lietū nomirkuši cilvēki un piketētu, un aizstāvētu viņa tiesības.

Es negribu vairāk runāt par Zīgerista kunga personu. Vēl jo vairāk es negribu to darīt tāpēc, ka man ir zināmas simpātijas pret viņu par to enerģiju un to principialitāti, ar kādu viņš darbojas politikā. Es vēlos runāt, kā jau šeit minēju, par vēlētājiem, jo vēlētāji, izdarot savu izvēli, vadījās pēc Vēlēšanu likuma. Ar kādām tiesībām vieni vēlētāji ir pārāki par citiem vēlētājiem? Vai kāpēc, piemēram, Budovska kunga vēlētāji būtu tiesīgi lemt par tiem vēlētājiem, kuri ir izdarījuši savu izvēli par Zīgerista kungu? Man liekas, ka šāds precedents ir ļoti bīstams. Augstākā padome, pieņemot Vēlēšanu likumā punktu par sadarbību ar VDK, tā rīkojās daļēji personisku motīvu dēļ. Tas tika darīts speciāli, lai nobīdītu Bojāra kungu no politiskās skatuves. Bojāra kungu nobīdīja, bet vai kāds paredzēja kolīzijas, ko mēs visi pārdzīvojam sakarā ar tā saucamo "piecīšu lietu"? Es uzskatu par pilnīgi neiespējamu pat šāda jautājuma izskatīšanu normālā parlamentā. Vēl jo vairāk parlamentā, kas būvēts uz reprezentatīvās demokrātijas principiem. Tā ir pilnīga atteikšanās no parlamentāra gara un no pārstāvības idejas kā tādas. Mēs neesam valsts ierēdņi, mēs esam savu vēlētāju, tas ir, Latvijas Republikas pilsoņu, tas ir, Latvijas tautas priekšstāvji, kas aicināti pārstāvēt, nevis būt par valsts ierēdņiem. Pat visas partiju, frakciju un bloku lietas ir pakārtotas deputāta - tautas priekšstāvja idejai. Un te slēpjas liela jēga, tā ir viena no mūsu parlamenta lielākajām bagātībām.

Tātad tautas priekšstāvji primāri ir likumdošanas varas nesēji. Nav juridiska akta, kas uzliktu deputātam par pienākumu izdarīt tādu vai citādu izvēli pret paša gribu, pret paša sirdsapziņu. Tāpēc jebkurš paziņojums no deputātu puses, ka viņš ir balsojis pret savu sirdsapziņu, pakļaudamies kaut kādai saistībai, frakcijas, partijas vai bloka disciplīnai, ir paša deputāta iekšēja rīcība, tā ir viņa atbildība savu vēlētāju priekšā. Vēlreiz atkārtoju - nav juridiska akta, kas varētu ierobežot deputāta tiesības, atsaucoties uz tādiem vai citādiem balsošanas rezultātiem vai motīviem.

Tātad visi tautas priekšstāvji, deputāti, ir vienlīdztiesīgi savās iespējās pārstāvēt savus vēlētājus. Un kas tad notiek šodien? Šodien parādās precedents, ka būs vienlīdzīgāki starp vienlīdzīgajiem. Man ļoti patīk citēt šos Orvela vārdus no viņa darba"Dzīvnieku ferma", jo tas, klausoties radio "Brīvā Eiropa", lielā mērā kaldināja mani kā politiķi. Tātad būs likumdošanas subjekti, kas lems par pašiem subjektiem. Jautājuma būtību sarežģī arī veids, kādā tiek plānots veikt šādu "neērtu" deputātu eksekūciju. Kostandas kungs minēja arī piemēru par fizioloģiskajām īpatnībām, ko varētu pielietot. Es kā ārsts varētu minēt precedentu par kurlmēma deputāta piedalīšanos Seimas darbā. Tas arī zināmā mērā ir viens no brieduma rādītājiem sabiedrībai, kā tā izturas pret saviem pabērniem, kuriem liktenis ir mazāk dāvājis kādus dabas dotumus.

It kā procedūras jautājums. Tiek pārkāpts Kārtības rullis, bet tas ir likums. Un vai Saeima nevar grozīt Kārtības rulli? Un, ja groza, vai tad tas nav jāizpilda? Var grozīt Kārtības rulli, un, ja nepieciešams, tad tas ir jāizdara un pieņemtais ir noteikti jāizpilda, jo kā tad lai rīkojas, kā tad citādi lai vispār strādā? Taču grozījumi nedrīkst skart pašus tautas priekšstāvjus kā likumdošanas varas nesējus. Pretējā gadījumā Saeima kā likumdevēju kopums zaudē vēlēšanu rezultātā radušos identitāti vai vēlētāju izteiktās gribas konkretizāciju. Tad mēs vairs nevaram un neesam tiesīgi runāt par to Saeimu, kuru ievēlēja 1993.gada 5.-6.jūnija vēlēšanās. Tā ir kaut kāda cita, teiksim, 5.1 Saeima. Un tad šis stāvoklis ir juridiski jākonstatē un jāatspoguļo visos dokumentos un visur jānorāda, ka pēc šīs plenārsēdes, pamatojoties uz Latvijas Republikas 5. Saeimas balsojumu, ir radusies jauna Saeima - 5.1 Saeima vai kā nu mēs vienosimies to nosaukt. Un tad visiem, visai pasaules sabiedrībai, ir arī jāizskaidro radusies situācija un mūsu griba kā tāda.

Un nobeigumā es gribētu atļauties vienu lirisku atkāpi, kas jau tradicionāli ir iegājusi mūsu parlamenta vēsturē. Sensenos laikos kādam vīram bija divas sievas. Tad šīs valsts ķēniņš pasludināja tajā viensievību. "Ko man tagad darīt?" - vaicāja vīrs. Kāds kolēģis Saeimas ēdnīcā man ļoti asprātīgi atbildēja uz šo jautājumu, ko es viņam pāradresēju it kā šā vīra vārdā, - ka tādu atbildi varot dot tikai pats Zālamans. Tad es gribētu novēlēt pieņemt tādus likumus un pārstāvēt savu vēlētāju gribu tā, lai viņiem nav jāmeklē Zālamans - lai katrs pavalstnieks saprot, ko mēs gribam panākt ar tādu vai citādu darbību. Tātad kritēriji, ko Kārtības rullis diktē deputātam kā likumdošanas subjektam, ir jāpārnes uz 6. Saeimas Vēlēšanu likumu. Mēs strādāsim tādi, kādus mūs ievēlēja, un lai 6. Saeima strādā tāda, kādu to ievēlēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man jāatvainojas, ka es nefiksēju laiku. Es labošos. (No zāles deputāts A.Saulītis: "Es ceru, ka es nepārsniedzu laiku!") Vārds Rutai Marjašai - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Juris Janeks. Es atvainojos deputātiem. Vai jums nav kādas pretenzijas?

R.Marjaša (LC).

Godātā Saeima! Mūsu frakcijai nebija lēmuma par obligāto balsošanu, taču es gribētu publiski izteikt motīvus, kādēļ es balsošu pret deputāta Zīgerista mandāta anulēšanu.

Mans lēmums ir pamatots juridiski, ētiski un arī politiski. Par juridisko pamatojumu te jau pietiekami ir pateikts. Es varētu tikai piebilst kā juriste, ka viens no justīcijas pamatprincipiem ir tāds, ka likumiem nevar būt atpakaļejoša spēka, ja tas speciāli nav likumā atrunāts. Kā zināms, reglamentā speciāli nav atrunāts, ka tam ir atpakaļejošs spēks un ka tas attiecas arī uz deputātiem, kuri tika ievēlēti pirms šā reglamenta pieņemšanas. Tādēļ es arī no šā viedokļa mazliet brīnos par Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu šinī jautājumā. Šeit tiek minētas atsauces uz Valodu likumu, bet Valodu likuma būtība ir tāda, lai cilvēks, kurš nepārvalda latviešu valodu, neuzspiež nevienam šo savu neprasmi un lai viņš saskarsmē ar iedzīvotājiem lietotu valsts valodu. Mums ir zināms, ka Zīgeristam ir personīgais tulks, ka viņš to apmaksā un ka saskarsmē ar iedzīvotājiem viņam nav šā šķēršļa - lietot latviešu valodu. Viņš nodrošina pats ar saviem līdzekļiem šo saskarsmes līmeni latviešu valodā. Viņš mūs arī šeit neapgrūtina ar savām runām nelatviešu valodā un arī caur tulku latviešu valodā, kaut gan mums kādreiz būtu interesanti paklausīties šeit Zīgerista runu. Diemžēl nevienu reizi viņš mums tādu iespēju nav sagādājis, bet es domāju, ka viņam tādas iespējas varbūt vēl būs. Es vismaz ceru. Tā ir juridiskā puse.

Tagad ētiskā puse ir tā - un šeit jau tika runāts par to - ka ļoti daudziem Zīgerista vēlētājiem, kas viņa dēļ izvēlējās LNNK sarakstu, tas nebija par šķērsli. Viņi zināja, ka Zīgerists nerunā latviski, bet viņiem acīmredzot tas nebija arī svarīgi. Viņi balsoja par Zīgeristu. Man var piekrist vai nepiekrist, bet, manuprāt, Zīgerista un arī Kostandas vārdi LNNK sarakstos 5.Saeimas vēlēšanās nospēlēja lielu lomu šā politiskā spēka relatīvajā uzvarā. Tātad tas ir šis ētiskais moments.

Un vēl, cienījamie kolēģi, ir politiskais moments. Zīgerista kungs nepieder pie tā politiskā spēka, pie kura piederu es, un es negribu līdzināties tiem opozīcijas deputātiem, kuri jebkurā piemērotā vai nepiemērotā gadījumā cenšas izmantot parlamenta tribīni, lai morāli iznīcinātu deputātu, kas pieder, teiksim, pie "Latvijas ceļa" vai pie "Latvijas ceļa" sabiedrotajiem. Man tas nav pieņemams, un es gan šeit vēlētos pateikt, ka es negribētu piedalīties arī zināmā... Jūs varat man piekrist vai nepiekrist, bet viss šis jautājums par Zīgeristu man tomēr kaut kādā ziņā liekas ļoti aizdomīgs kā zināma reklāma, sākot 6.Saeimas priekšvēlēšanu maratonu, kā vēlēšanās pievērst uzmanību zināmiem uzvārdiem. (Signāls.) Es tūlīt beidzu.

Sēdes vadītājs. Nē, nē, neuztraucieties. Lūdzu, skatieties tablo! Mūsu aparāti dažreiz tinkšķ.

R.Marjaša. Redzat, kas par lietu. Ja tagad būtībā Zīgerists kā politisks darbinieks tiek popularizēts kā savu bijušo domubiedru upuris un ja Saeima nobalso par mandāta anulēšanu, tad viņš ir arī visas Saeimas upuris un viņa imidžs Latvijā noteikti celsies, bet tajā es kā cita politiskā spēka pārstāve neesmu ieinteresēta.

Un vēl no otras puses. Cienījamais Budovska kungs kļūs par starptautiski pazīstamu politiķi Zīgerista izplatītās vēstules dēļ. Diemžēl pasaulē ir ne mazums politiķu, kas daudz augstāk par ētiku vērtē politisko veiklību. Un Zīgerista kunga pa visu pasauli izplatītajā atklātajā vēstulē Budovska kungs ir parādīts tieši tā. Kaut gan viņš ir Ētikas komisijas priekšsēdis, bet tomēr ir neētisks un politiski ļoti izveicīgs. Taču arī tā ir savdabīga reklāma. Lūk, šie ir tie momenti, kāpēc es balsošu pret mandāta anulēšanu Zīgeristam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - deputāte Fjodorova.

J.Janeks (TPA).

Es mēģināšu runāt īsi. Par visiem likuma pantiem te jau tika izrunāts. Es gribu mazliet parunāt par ētiku un atgādināt - nevis uzbrukt, bet atgādināt! - LNNK, ka Zīgerists kopā ar Berklavu un Kostandu bija LNNK "karogs" vēlēšanās. Un es atceros - kad viņi bija Ventspilī, tad tur valdīja liels patoss. Taču viņi to kampaņu bija uzsākuši par ātru un vēlāk tur daudzās vietās zaudēja balsis. Bet tas nu tā.

Un drusciņ gribu parunāt arī par profesionalitāti. Runāt un darīt. Kad es tiku ievēlēts šajā Saeimā par deputātu, es atkal kārtējo reizi naivi domāju, ka šis būs likumdevēju orgāns un ka tas sekos līdzi likumu izpildei, kā to dara Ministru kabinets un zemāk. Bet kas tad šeit notiek? Zīgerists vismaz kaut ko dara - dod banānus, dod zupu vai vēl kaut ko citu. Kādam iedod naudu. Bet kas šeit notiek? Mums notiek ļoti plaša runāšana. Mēs uzsēžamies uz tādiem momentiem... Es vienmēr tā domāju, ka mēs pulksten piecos varbūt beigsim... bet te uzsēžas uz tāda momenta, par kuru var runāt bezgalīgi. Un viena daļa deputātu runā, teiksim, par Latīņameriku, cits - par Taivanu, cits - par Tibetu, cits ir sācis runāt un aizmirsis, par ko ir jārunā, un nobeidz ar pavisam citu tematu. Dažādi te bijuši. Pie mums, Liepājas pusē, man saka tā: "Jums nu gan ir tāds komediantu teātris, un, kad pieslēdz tam radio, tad var gan izsmieties, kas tur notiek!" Tā tas tiešām ir. Mēs nodarbojamies plašāk ar pieņemto likumu grozījumiem. Bet vai jūs domājat, ka šie grozījumi kaut ko palīdz? Neko! Likums netiek pildīts. Es vienmēr esmu domājis tā: ja likums tiek pieņemts, pat tad, ja tas ir slikts, tas ir jāpilda. Es biju Vācijā un pārliecinājos, ka tā tas notiek.

Un nu varbūt nedaudz par darbību Vācijā. Tur arī sekoju līdzi šai lietai. Un par čigāniem - par Zīgerista izteicienu. Bet es skatos, ka tur tika nospēlēta tāda demokrātija. Bet drīz vien vācieši, piedodiet par teicienu, saņems pa purnu no kurdiem, no turkiem un tā tālāk. Tas ir aizgājis drusciņ par tālu. Mēs jau te ar krieviem netiekam galā. Mums nevēlamiem.

Par mandātu un par valodas zināšanām te jau runāja -, ka to nav ētiski darīt puslaikā. Un es nezinu, ko Budovska kungs te ir izgudrojis, bet katrā ziņā šādam viņa lēmumam... Es domāju, ka tas nav Mandātu komisijas un varbūt LNNK ietekmēts lēmums, bet katrā ziņā par šādu nevar balsot.

Ierosinājums Prezidijam - šādus jautājumus, par kuriem var bezgalīgi izrunāties, vajadzētu likt sēdes beigu daļā. Tad, es domāju, arī tik daudz runu nebūtu. Tas gan ir Lucāna ieteikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāte Fjodorova - "Lîdztiesība". Lūdzu - jums vārds! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

G.Fjodorova (L).

Godājamie kolēģi! Frakcija "Lîdztiesība" uzskata, ka piedāvātais lēmuma projekts par deputāta Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva ir nelikumīgs un noraidāms šādu motīvu dēļ:

1) tas ir pretrunā ar starptautiskā pakta "Par pilsoņu un politiskajām tiesībām" 2. un 25.pantu, kas nosaka, ka katram pilsonim ir tiesības brīvi vēlēt vai tikt ievēlētam neatkarīgi no dažādām īpašībām, to skaitā, arī no valodas;

2) tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi;

3) atbilstoši runas tiesību normām, kas nosaka atbildību vai atvieglo šo atbildību, nevar būt atpakaļejoša spēka. Uzskatu, ka dotajā gadījumā ir pieļaujama analoģija, jo likumā, kas nosaka 5.Saeimas vēlēšanas, kā arī Kārtības ruļļa vecajā redakcijā nebija šādas normas;

4) prasības, kas izriet no subjektīvām, tendenciozām, nekonkrētām juridiskajām normām, kuras dod iespēju izrēķināties ar politiskiem oponentiem, ir amorfas un izplūdušas, un nav pieņemamas šādā veidā;

5) deputātu ievēlē tauta, nevis ieceļ varas institūcijas. Tāpēc nav pieļaujama deputāta statusa pielīdzināšana ierēdņa statusam.

Dāmas un kungi! Saeima jau ir pieņēmusi pietiekami nelikumīgu un nepamatotu lēmumu. Var jau pieņemt vēl vienu, bet tikai tautas priekšā ir kauns. Likumu veidā mums jārisina jautājumi, kas ir svarīgi mūsu vēlētājiem -lai viņiem būtu darbs, tam atbilstoša alga, kuras pietiktu gan izglītībai, gan veselības aprūpei, gan kultūrai. Manuprāt, pietiek rīkot "raganu medības". Pietiek tvarstīt bijušos čekistus, komunistus un tā tālāk, bet tagad arī pilsoņus, kuri slikti runā valsts valodā. Varbūt rīt tiks pieprasīta katra deputāta psihiatriskā vai psiholoģiskā analīze vai ekspertīze. (Starpsauciens no zāles: "Noteikti, ka vajag!") Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu! Pēc tam- Aleksandrs Pētersons.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Te acīmredzot atkal dažiem ir sajucis, kas ir šā lēmuma autors. Paņemiet, lūdzu, šo te Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu. To ir uzrakstījusi Mandātu un pieprasījumu komisija. Un tur, kā es redzu, ir arī "Lîdztiesības" dalībnieka Martijana Bekasova paraksts. Tātad tas ir Mandātu un pieprasījumu komisijas balsojums, kas ir iesniegts saskaņā ar Kārtības ruļļa 18.pantu, kurā ir teikts, ka deputāts, ja viņš neprot valsts valodu, nevar būt deputāts; ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds ir nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Šinī situācijā un šinī gadījumā jau nav runa tikai par šo Saeimu. LNNK deputāti jau iepriekšējās Augstākās padomes laikā mēģināja, bet diemžēl - neveiksmīgi panākt kaut kādu elementāru cieņu pret to valsti, kurā šis parlaments atrodas. Augstākās padomes laikā risinājās milzīgi strīdi par to, tulkot vai netulkot. Tad bija tieši tāds pats uzskats, ka valoda ir otršķirīgs faktors. Un šeit mani ārkārtīgi izbrīnīja deputāta Kostandas salīdzinājums ar pirmo un otro Saeimu pirmskara Latvijā. Deputāts Kostanda nav pamanījis, ka šajā laikā Latvijā ir notikušas lielas izmaiņas. Latvijas galvaspilsētā Rīgā 60% tās iedzīvotāju nelieto vispār latviešu valodu kā valsts valodu. Es saprotu, ka tad, ja Saeima ir nelatviska, tad tas ir pilnīgi vienalga. Godājamie deputāti, kāpēc vispār vajag tramdīt šos pašvaldību deputātus, kāpēc vispār mums ir vajadzīga Valodas inspekcija, kāpēc vispār mums ir vajadzīgs, lai policisti vai pārdevēji, vai vietējie ierēdņi runātu valsts valodā? Priekš kam? Varbūt darīsim otrādi - "piegriezīsim skrūves" stingrāk, teiksim, visiem šiem vidējā līmeņa ierēdņiem, bet pieļausim izņēmumus Saeimas deputātiem? Jo Saeimas deputāti taču var solīt visu kaut ko. Saeimas deputāts taču ir šeit ir ielikts kā augstākā vara. Viņam nav jāzina valoda. Un pilnīgi pareizi te teica, ka viņš var būt arī kurlmēms. Viņš var nākt ar tulkiem, viņš ir neaizskarams. Un turpināsim tādā pašā garā.

Lieta faktiski ir cita. Te tika pieminēta atsauksme uz to, ka Zīgerista kungs bezmaz vai ir "izvilcis" LNNK. Tad es negribētu šeit aģitēt ne "par", ne "pret". Jo ir daudzi cilvēki, par kuriem mēs savā laikā runājām Augstākajā padomē, un ir arī vairāki tādi cilvēki šeit, Saeimā, kuru valodas zināšanas, protams, varētu būt labākas. Bet es tikai minēšu te dažus skaitļus sakarā ar to, ka Zīgerista kungs - vienkārši informācijai -, ka viņš "izvilka" LNNK. Tātad Latgalē viņš palika pēdējais. Zemgalē viņu ir izsvītrojuši 7431. Ja nebūtu aizvesti 6000 vēlētāju no Rīgas, tad, protams, šajā sarakstā būtu iekļuvis cits no LNNK. Tas visiem ir skaidri zināms.

Bet jautājums nav - es atkārtoju vēlreiz - par atsevišķām personībām. Es domāju tā - varbūt tiešām neuztrauksimies šeit un taisīsim dažādus izņēmumus, jo pieredze mums liekulībā šeit ir ļoti liela. Atcerēsimies dažus sludinājumus "Dienā". Es pat nesaukšu uzvārdus. Kostandas kungs zina no galvas šos sludinājumus "Dienā". Visi brauc nobarojušies resni un brauc ar "Volvo" mašīnām, sākot ar valdību, ar deputātiem, ar prezidentiem. Un Latvijā ir tikai divi nabadziņi, divi trūkumcietēji - Saeimas deputāti, kā jūs paši saprotat, kuri brauc ar divriteņiem. Uz šo divriteņu bagāžniekiem ir uzsietas banānu kastes, un trūkumcietēji tiek aplaimoti ar šiem banāniem. Šie nabadziņi, kuru "trūcīgo divriteņu" nosaukumi ir "Ford-Scorpio" un "Mitshubishi-Peugeot". Kostandas kungs, jūs te tik ļoti daudz stāstījāt par Vācijas braucieniem un par dažādām mašīnām, taču vajadzēja sākt katram pašam ar sevi - vajadzēja izstāstīt, kur jūs braukājāt mēnešiem ilgi, ar kādu mašīnu jūs braucāt. Varbūt jūs kājām skraidāt? Kostandas kungs pat aizmirsa pateikt, ka "Latvijas ceļš" ir izremontējis savas frakcijas telpas un ka visu frakciju telpas tiks izremontētas. Un ka remonts - tā ir elementāra kārtības ieviešana, ka tā ir daļa no latviskās vides. Tomēr šeit Kostandas kungs nekautrējās piesaukt pat to, ka kārtīgas un izremontētas, pat ļoti vienkārši izremontētas, telpas ir milzīgs trūkums, salīdzinot ar milzīgo pieticību, kādā dzīvo Kostandas kungs un Zīgerista kungs. Nu mācīsimies no tā! Tiešām. Paldies par to!

Vēl es gribētu pateikt faktiski vienu lietu. Tātad, ja ir šis Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums, tad, protams, katra frakcija var to atbalstīt vai neatbalstīt, tā ir katra deputāta sirdsapziņas lieta un arī katras frakcijas lieta. Es tikai vēlreiz uzsveru, ka šis ir Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums, kuru ir parakstījuši visu frakciju deputāti. Arī to frakciju deputāti, kuru pārstāvji šeit tik liekulīgi un tik raudulīgi runā, ka kaut kas tiek darīts ar atpakaļejošu datumu, Marjašas kundze. Visu frakciju deputāti ir šo lēmumu sagatavojuši! Tas ir viens.

Mēs varam šeit atcelt arī šo Saeimas kārtības rulli, un es ierosinu "Latvijas ceļa" frakcijai, varbūt arī "Lîdztiesības" frakcijai un arī varbūt Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, tātad visām šīm kreisajām frakcijām, iesniegt tādu lēmumu, ka Saeimas deputātam nav jāzina valsts valoda. Jo citādi mēs nonākam pretrunās paši ar sevi.

Es domāju tā: ja jau mēs gribam nihilistiski izturēties pret savu valsti, un šeit jau nav runa tikai par šo Valodu likumu, kā jau es pieminēju... Šeit ir runa arī par pārējām lietām, šeit ir runa varbūt arī, teiksim, par attieksmi pret ļoti būtiskiem jautājumiem un skolu jautājumiem. Man vispār nenāk smiekli. Ja pabraukā pa Latgali, sevišķi 50 kilometru joslā gar Krievijas robežu, tad es redzu, teiksim, skolu, kur 90% baltkrievu skolnieku un 20% baltkrievu skolotāju neprot ne baltkrievu, ne latviešu valodu, tāpēc uzskatīt, ka tas viss ir normāli... Nu tad turpināsim tālāk! Vai varbūt sāksim tieši ar viņiem? Teiksim, sāksim tramdīt šos skolotājus? Bet atstāsim sev, Saeimai, šīs tiesības ievērot šīs prasības.

Es faktiski gribētu nobeigt ar vienu lietu. Protams, ka politisku iemeslu dēļ, lai gan domāju, ka LNNK frakcijai neskādēs arī tas, kā vairākums šeit nobalsos. Es jau uzsvēru, ka nav jau runa par Zīgerista kungu. Es vispār viņu pat cienu atsevišķās jomās par viņa principialitāti. Bet es domāju tā: Latvijā ir pietiekami daudz piemēru, kad cilvēki, kuri te nav nodzīvojuši 5 gadus kā Zīgerista kungs, bet, teiksim, vienu gadu vai daži pat - 4 - 5 mēnešus, ir iemācījušies šo valodu. Ir vēstnieki, kuri ir iemācījušies šo valodu, ir diplomātisko dienestu pārstāvji, kuri ir sagatavojušies darbam Latvijā, jau apgūstot šīs valodas pamatus. Es varētu pieminēt arī uzņēmējus - teiksim, kaut vai Cēsīs viesnīcas īpašnieku, kas latviešu valodu 4 mēnešos ir iemācījies ļoti labā un pieņemamā līmenī. Es saprotu, ka tie cilvēki, kuri ir pieņēmuši šo lēmumu - iemacīties valodu, līdz ar to izrāda cieņu tai valstij un tautai, kurā viņi dzīvo. Ja kāds Saeimas deputāts, piekto gadu dzīvodams Latvijā, teiksim, atļaujas uzspļaut ne jau tautai un ne jau valstij, ne jau šeit pieņemtajiem Kārtības ruļļiem un likumiem, bet viņš atļaujas melot saviem vēlētājiem, tad tomēr vajadzētu atgādināt šos solījumus. Un es jums tos atgādināšu. Un Kostandas kungs man neļaus sameloties, jo viņš bija klāt.

Tātad, ja mēs atkal runājam par LNNK (tas bija pagājušā gada sākumā), tad Zīgerista kungs publiski solīja līdz vēlēšanām iemācīties latviešu valodu labāk nekā 99% Latvijā dzīvojošo krievu... (Starpsauciens no zāles: "95"!") 95% - piedošanu! Pienāca šis vēlēšanu laiks, tas pagāja, sāka šeit veidoties komisijas, un mēs dzirdējām jaunu solījumu, ka līdz augustam šī valoda būs tik labā līmenī, kādā nerunā 95% Latvijas krievu. Pēc tam šis termiņš tika pārcelts uz 1993.gada novembri. Tā šie solījumi bira kā no pārpilnības raga. Tagad ir 1994.gada septembris, taču nekas no solītā nav izpildīts. Protams, var solīt arī tālāk, bet vienkāršāk ir atsaukties uz pirmo un otro Saeimu, bet vēl vienkāršāk Kostandas kungam kā vēsturniekam būtu atsaukties, teiksim, uz poļu laikiem vai uz zviedru laikiem, varbūt arī uz landtāga laikiem, kad runāja vāciski. Un tā tālāk. Kāpēc tad atsaukties tikai uz pirmo un otro Saeimu? Tātad, ja nav iespējams iemācīties valodu, ja nav iespējams izrādīt minimālu cieņu pret tautu, - lūdzu, tādā gadījumā lai tās frakcijas, kuras mēs nekad neesam uzskatījuši par tādām, kurām vispār interesē Latvijas valsts liktenis, latviešu valodas liktenis, Latvijas skolu liktenis, lai tās balso pret šo Saeimas kārtības rulli. Tikai nepieminiet šeit personības, bet balsojiet par principiem, lūdzu! Un esiet konsekventi līdz galam un ierosiniet mainīt šo Kārtības rulli, kuru ir pieņēmusi, - es gribētu atgādināt - nevis LNNK frakcija ar savām 12 vai 13 balsīm, bet Kārtības rulli esat pieņēmuši jūs, cienījamie deputāti. Lūdzu, balsojiet paši pret savu pieņemto Kārtības rulli. Taisīsim kārtējo izņēmumu un turpināsim tādā pašā garā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons - "Tçvzemei un brīvībai". Pēc tam - Indulis Bērziņš.

A.Pētersons (TB).

Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Ir pietiekami plaši runāts par šodien oriģinālo, interesanto Zīgerista lietu. Bet es gribu pieskarties tai tieši ar savu - personīgo analīzi, pārdomām un vērtējumiem. Noklausoties visas runas, mani uztrauca tas, ka atkal jau kaut kādi sīki ķīviņi notiek vienam ar otru, varbūt pat apmelojot, uzgāžot tādas samazgas virsū, kuras gan Saeimā nevajadzētu atļauties. Es nekādā gadījumā negribu nostāties pret Latvijas Nacionālās neatkarības kustību. Es negribu nostāties ne pret vienu frakciju, kura cīnās par mūsu, latvju, tautas labklājību, par mūsu, latviešu, neatkarību. Tāpēc mani uztrauc tas, ka ir Mandātu komisijas iesniegums par Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva.

Es gribu paanalizēt, kā es saprotu Zīgerista kā politiķa, kā cilvēka personību, un gribu to mazlietiņ pavērtēt. Manā uztverē, viņš ir cīnītājs. Antikomunists. Viņš ir pateicis to, ko daudzi nav varējuši pateikt savu baiļu, sava konformisma un citu apstākļu dēļ. Viņš to ir pateicis skaidri un gaiši. Tas, ka viņš neprot latviešu valodu, tas mums visiem ir skaidrs. Es te gribu citēt viņa paša vēstuli Budovska kungam: "Vairākkārt esmu runājis latviski televīzijas raidījumos un teicis runas latviešu valodā plašas publikas priekšā." To viņš arī ir darījis. Salīdzinoši. Saeimā, kā mēs ļoti labi zinām, mums ir frakcija "Lîdztiesība", kuras latviešu valodas zināšanas mēs visi zinām. Zinām arī to, ka deputāte Laviņa var skaidri un labi izteikties latviešu valodā, ko mēs nevaram teikt par pārējiem deputātiem. Viņi var nolasīt no papīra diezgan kļūdaini un tā tālāk, un mēs varam strīdēties, vai tās ir pietiekamas zināšanas latviešu valodā, lai varētu uzstāties Saeimā, lai varētu izteikt savu viedokli, vai nav. Taču šodien mēs nestrīdēsimies par to, jo viņiem kā Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ilgus gadus dzīvojuši Latvijā, ir apliecības, kuras ir izsniegusi komisija. Kāda ir šīs komisijas darbība - to mēs arī zinām. Tātad Zīgerists nevar izpildīt savus profesionālos pienākumus. Bet tikko lasītais, ka viņš ir uzstājies Latvijas televīzijā un publikas priekšā, es domāju, zināmā mērā apgāž to.

Otrkārt. Viņa tēvs ir bijis Latvijas brīvības cīnītājs. Viņš to nenoliedz un viņš ar to lepojas. To nevar teikt par daudziem leģionāru dēliem, kuriem nacionālā pašapziņa ir daudz daudz zemākā līmenī nekā šoreiz latviešu valodu pilnīgi nepārvaldošam Zīgerista kungam. Mēs ar likuma spēku likuma vārdā jau esam mēģinājuši eksperimentēt ar tādiem likumiem kā Pilsonības likums, kā nulles variants, kas apdraud latviešu tautas pastāvēšanu. Mēs ar likuma spēku esam mēģinājuši manevrēt ar cilvēktiesībām, nostājoties pret latviešu tautas interesēm. Ar likuma spēku mēs latviešu valodu esam nostādījuši pat tādā stāvoklī, lai vērstos pret Latvijas tautu un Latvijas valsti. Mums par to ir ļoti jāpadomā. Visas šīs manipulācijas nav tā vērtas, lai mēs par tām sīki kašķētos, bet mums ir jāsaprot galvenais, un šis galvenais ir tas, ka es nekur neesmu novērojis, ka Zīgerista darbība būtu vērsta pret latviešu tautu, pret latviešu nāciju un pret latviešu valodu.

Tad vēl. Zīgerists ir kristietis, viņš ar savu rīcību un ar savu nesavtību ir pierādījis pazemoto veco ļaužu priekšā, invalīdu un brīvības cīnītāju priekšā, ka viņš ir bijis dāsns un palīdzīgs, kalpodams cilvēkiem, kalpodams ar savu sirdi, palīdzēdams ar savu materiālo ieinteresētību. Un es domāju, ka tas ir jāņem vērā. Citādi iznāk tā - sitiet viņu krustā, jo viņš neprot latviešu valodu! Jūs padomājiet, padomājiet un tad balsojiet! Es domāju, ka latviešu valoda Zīgeristam ir sirdī, un lai katram būtu šī valoda sirdī tā, kā viņš par to cīnās. Es domāju, jums visiem ir skaidrs, kā es balsošu, un es uzaicinu arī citus balsot tā, kā jums to saka prāts un sirdsapziņa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Saulīša kungs beidza savu uzstāšanos ar līdzību par karali un likumu, kas aizliedz daudzsievību. Es gribētu atbildēt Saulīša kungam, ka nav vajadzības būt Zālamanam, lai atbildētu uz jūsu jautājumu. Ja tā ir apgaismotā monarhija, tad monarhs noteikti ļautu tam vīram nodzīvot ar divām sievām, ja viņš, protams, to spēj, par ko es viņu arī apsveicu, jo likumam nav atpakaļejoša spēka. Un tieši tāpēc es gribētu paskaidrot, kāpēc, piemēram, es no "Latvijas ceļa" neatbalstīju šo ideju - Zīgerista kungam liegt mandātu, jo pārmest, pieņemsim, "Latvijas ceļa" pārstāvim kaut kādas simpātijas pret Zīgerista kungu būtu vienkārši naivi. Mūsu attiecības ar šo cilvēku izveidojās ļoti smagi, jo tā bija nevis reklāma sev, bet antireklāma mums, kas tika vērsta iepriekšējo vēlēšanu kampaņā. Maigi izsakoties, tā bija ļoti nepatīkama. Bet katram mums bija savi vēlētāji, un viņi bija Latvijas pilsoņi.

Taču visvairāk mani uztrauc tas, ka tieši LNNK šobrīd atbalsta šo ideju - "aizvākt" Zīgeristu no Saeimas, - tāpēc, ka LNNK ir nopietns politiskais spēks Latvijā. Un LNNK jau vairākās savās runās ir izteikusi pretenziju uz iespēju uzvarēt nākamajās Saeimas vēlēšanās. Arī Rozentāla kungs ir norādījis, ka viņi varētu dabūt 51%, bet varbūt kāds procents paliks arī pārējiem. Bet es pilnībā pieņemu, ka LNNK arī varētu gūt labus rezultātus nākamajās vēlēšanās, un tad man rodas jautājums: kas notiks pēc tam? Vai pēc tam nesekos tas, ka tie deputāti, kuri, piemēram, pēc kāda laika nepatiks, ka viņi tiks vienkārši izslēgti kaut kāda iemesla dēļ no spēles? Man nav saprotama arī Pētersona kunga pozīcija, ka viņš balsos tāpēc, ka Zīgerista kungs sirdī ir latvietis. Es nezinu, kas ir Zīgerista kunga sirdī, un, lai viņš būtu, cik liels patriots un latvietis būdams, es tāpēc nebalsotu par Zīgerista kungu, ja likums un, pirmkārt, Satversme, noteiktu to, ka Zīgerista kungam šeit nav jāatrodas. Bet tā kā likumam nav atpakaļejoša spēka un tā kā likums un Satversme paredz to, ka vēlētājiem bija tiesības ievēlēt Zīgerista kungu par savu priekšstāvi Saeimā, tad man nav nekādu tiesību atņemt viņam šo iespēju šeit darboties, jo nav tāda likuma. Attiecīgi man nav pieņemami Zīgerista izteicieni un nav pieņemamas metodes, ar kurām viņš rīkojas, bet es darīšu visu iespējamo, kamēr to paredz Satversme, lai Zīgerista kungs brīvi varētu darboties, jo mūsu valstī ir jābūt demokrātijai. Mums ir demokrātija, un citas iespējas vienkārši nav.

Attiecībā uz Kiršteina kunga piebildi (tāpēc es arī pieteicos runāt), ka nu kreisais bloks tagad varētu nobalsot un iedot kaut kādas tiesības Zīgerista kungam. Kāds Kreisais bloks, Kiršteina kungs? Kur tad ir jūsu Nacionālais bloks? Es kaut kā redzu, ka nāk "Tçvzemei un brīvībai" un aizstāv Zīgerista kungu dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, Pētersona kungs tāpēc, ka Zīgerists sirdī ir latvietis, un Sinka tāpēc, ka ir tādi likumi un ir tāda Satversme, lai gan tas ir vienalga, bet jūs, pieņemsim, uzstājaties "pret". Šeit nav politikas un nav atriebības, un katrā ziņā nav ne mazākās vēlēšanās kādam ieriebt un nobalsot, lai Zīgerista kungs paliek vai lai LNNK nedabūtu vienu mandātu vairāk. Ar LNNK mēs brīnišķīgi esam sadarbojušies un arī sadarbosimies - es vismaz ceru uz to - daudzu ekonomisko likumu pieņemšanā, un tas mums arī netraucēs. Tomēr nevar tagad, spēles laikā, izmainīt spēles noteikumus. Es pilnībā piekrītu Sinkas kungam, ka nevar pēkšņi sākt otrajā puslaikā (tagad jau ir vēl mazāk laika) spēlēt pēc citiem noteikumiem.

Un vēl par solījumiem, ko teica Kiršteina kungs. Jā, es piekrītu, un man tas kā cita politiskā spēka pārstāvim ir pat izdevīgi, ka Zīgerista kungs nav pildījis savus solījumus vēlētājiem. Nākamajās vēlēšanās, kad viņš startēs un konkurēs ar mūsu politisko spēku, ar "Latvijas ceļu", arī es to norādīšu vēlētājiem, ka viņš tos nav pildījis. Taču tā būtu vissliktākā prakse, ka deputāti šinī periodā starp vēlēšanām, tāpēc, ka kāds no mums nepilda solījumus, sāk izslēgt šo cilvēku no spēles, atņemot viņam mandātu. Tāpēc jau ir elementāri demokrātijas noteikumi, ir vēlēšanas, un nākamās vēlēšanas notiks tad, kad to paredz Satversme. Tās notiks drusku vēlāk nekā pēc viena gada. Arī šinīs vēlēšanās vēlētāji varēs izteikties "par" vai "pret" Zīgeristu. Taču līdz tam laikam mums nav nekādu tiesību mainīt šos spēles noteikumus. Es gribu vienkārši atgādināt, ka vienu reizi mēs jau rīkojāmies nelikumīgi, bez tiesas atņemot mandātu. Nevis atņemot mandātu, bet iespēju aktīvi darboties šeit, Saeimā. Tas attiecas uz iespējamajā sadarbībā ar čeku apvainotajiem cilvēkiem. Jā, tā bija nelikumīga rīcība! Varbūt mūs sirdsapziņa vai kas cits aicināja tā darīt, bet tā bija nelikumīga rīcība. Nerīkosimies vairs nelikumīgi, ievērosim pašu pieņemtos likumus! Tieši tāpēc es arī nevaru atbalstīt šo ideju un balsošu pret mandāta atņemšanu Zīgeristam.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - kā referents.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Liels paldies visiem, kas ir izteikušies. Un kā vienmēr, es uzskatu, katrs savā runā un katrs savos izteicienos apliecināja pats sevi. Sākot no izteicieniem, ka mēs kvalificējam cilvēkus pēc tā, vai viņam sirdī ir latviešu valoda vai ne, un noslēdzot ar tiem teicieniem, ka nav jēgas šeit vispār kaut ko darīt, jo tik un tā likumus neviens nepilda. Attiecībā tieši uz to es arī gribēju teikt, lūk, ko. Cienītie kolēģi! Ļoti ilgi darbojās Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija, kas rūpīgi, rūpīgi, punktu pēc punkta, izstrādāja šo Kārtības rulli atbilstoši Satversmes 21.pantam, kurā ir teikts, ka iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev Kārtības rulli. Tātad šai Saeimai tika izstrādāts Kārtības rullis un tika noteiktas normas, pēc kurām mums ir jāvadās. Pirmkārt, šīs normas, pēc kurām mums ir jāvadās. Nākamais. Satversmē nekas nav grozīts arī 18.pantā: "Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras." Ðis Satversmes pants pilnīgi precīzi korespondē ar Kārtības ruļļa 18.panta otro sadaļu, kurā ir teikts, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Cienītie kolēģi, es nevienu no jums nedzirdēju šeit runājam tribīnē, kad mēs apspriedām Kārtības rulli, tad tas it kā likās pieņemams. Vēl vairāk, - Mandātu un iesniegumu komisija toreiz iesniedza savu priekšlikumu, lai šīs valodas zināšanas tiktu pārbaudītas Mandātu un iesniegumu komisijas noteiktā termiņā, tad, cienītie kolēģi, jūs šeit, tribīnē, to noraidījāt. Jūs nācāt un teicāt, ka Mandātu un iesniegumu komisija nekādu termiņu vairs nevarēs noteikt, kad būs jākonstatē fakts.

Tālāk. Cienītie kolēģi, mēs pieņēmām Kārtības ruļļa 18.pantā vēl vienu punktu, - ka deputātu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ viņš nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm. Lūk, šinī gadījumā, cienītie juristi, arī tie, kas šeit mēģināja uzstāties, šeit ir atpakaļejošais ielikts, jo šeit ir minēts - "kârtējās sesijas laikā". Mūsu pieņemtais Kārtības rullis stājās spēkā 1. septembrī, bet kārtējā sesija varēja būt tikai no tā laika. Nevis, ka runa ir par valodas zināšanām.

Cienītie kolēģi! Redziet, es gribu teikt, lūk, ko. Mēs kādreiz runājām par parlamentārisma izpratni tautā. Šeit viens otrs sevi lepni dēvē par tautas priekšstāvi. Ja jūs esat tās priekšstāvji, tad jums ir uzticēts arī izprast likumu, veidot likumu, pildīt likumu, bet izrādās, ka šī parlamentārisma ideja, kura tiek noniecināta tautā un kura tiek apstiprināta šeit... Kaut viens piemērs: pēc ilgām cīņām mēs esam nonākuši pie fakta, ka pie mums pensijas tiks no 1. oktobra palielinātas vidēji par 3 latiem. Es uzskatu, ka tas ir liels saniegums, tas ir milzīgs sasniegums, jo 600 000 pensionāri katru mēnesi saņems vidēji par 3 latiem vairāk. Tas ir parlamentārās darbības sasniegums, tas ir valdības iespējas sasniegums, un tā ir summa, ar ko katrs var rēķināties, un nerunāsim par to, vai tas ir daudz vai maz. Pēc tādiem vidējiem aprēķiniem, tādā gadījumā tie, teiksim, 6000 cilvēku, ko Zīgerista kungs ir aplaimojis ar putraimiem, - es nerunāju par banāniem, bet par tādu, teiksim, mantu, ko varētu ēst jeb ko varētu uzvilkt mugurā, - tie 6000 cilvēki būtu viens procents, bet 99 procenti ir palikuši ārpusē, un tādā gadījumā mēs varētu runāt, vai viņiem ir katru mēnesi pasniegts par 3 latiem vairāk. Un tā tālāk. Bet arī tā vairs nav parlamentāra saruna. Šeit, parlamentā, mēs cīnāmies par visas tautas lietu, nevis par atsevišķiem cilvēkiem, kuriem es iešu un pasniegšu roku, iedošu ar otru roku putraimu kulīti un teikšu, ka es izpildu savus parlamentāros pienākumus. Cienītie kolēģi, tātad es vēl un vēlreiz jums atgādinu... Jā, Janeka kungs, mēs esam šeit, lai pildītu likumu un to, ko mēs paši esam pieņēmuši, - mēs pieņēmām Kārtības rulli, visi par to nobalsojām, un lūdzu jūs iztikt bez politiskām spekulācijām par to, ko vēlas LNNK vai ko nevēlas LNNK un cik LNNK spēj iespaidot visu parlamentu savās interesēs. Nē, cienītie kolēģi! Kārtības rulli mēs pieņēmām visi un tā arī nobalsojām, likumus mēs pieņēmām visi un tā arī nobalsojām. Ja jūs šodien gribat tos pārkāpt, dariet to, jo tēze ir spēkā, Saeima var visu, bet tādā gadījumā man ir tikai jautājums - vai Saeima var arī pati pārkāpt tos likumus, ko viņa ir pieņēmusi? Tātad - jūsu izvēle, cienītie kolēģi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Runātāju vairāk nav, bet, tā kā pēdējā runā nemitīgi izskanēja vārdi, ka tiek pārkāpts Kārtības rullis, es varu izteikt sēdes vadītāja viedokli: ja ir runa par Kārtības ruļļa 18. pantu, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, šis vārds "var" nedrīkst būt traktēts kā viennozīmīgs, un tāpēc jebkurš lēmums, viens lēmums vai otrs lēmums, kurš šeit tiks pieņemts, nav pretlikumīgs. Un uz to es gribu vērst uzmanību, ja mēs lietojam šos vārdus - "likumīgs" vai "nelikumīgs". Runātāju vairāk nav. Debates ir izbeigtas. Lūdzu zvanu! Vai frakcijas ir gatavas balsojumam? Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 942-a - lēmuma projektu "Par deputāta Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva". Vai visiem šis dokuments ir? Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta J.Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva"! Lūdzu rezultātu! Vienu mirklīti... Vai vēl ir kāds, kuram signāllampiņa nav iedegusies? Nav. Lūdzu rezultātu. Par - 8, pret - 41, atturas - 11. Lēmums nav pieņemts.

Godātie deputāti, ir atlikušas 6 minūtes līdz starpbrīdim. Vai 50. jautājumu skatīsim tagad? Silāra kungs, vai tas ir jūsu jautājums? Vai uzsāksim? (No zāles deputāts I.Silārs: "To var izskatīt!") Lūdzu! Komisijas vārdā deputāts Līgotnis runās par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā".

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti neliels likumprojekts, un mēs paspēsim to izskatīt līdz pārtraukumam.

Šā priekšlikuma autors ir Tieslietu ministrija, un šis priekšlikums ir izskatīts gan Juridiskajā komisijā, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kopīgā sēdē, un vienprātīgi akceptēts. Problēma ir vienkārša. No 1.oktobra ne tikai pensijas palielinās, bet sākas jauns posms tiesu reformas ceļā, proti, nevis prokurori (kā tas bija līdz šim), bet tiesneši turpmāk lems jautājumus par personu arestu izdarīšanu, par kratīšanām, par telefonsarunu noklausīšanos un dažu citu tamlīdzīgu. Lai šiem tiesnešiem pēc tam nebūtu problēmu tiesas procesā un lai uz šā pamata tiesājamais viņiem nepieteiktu noraidījumu, ir iesniegts šis priekšlikums, ka šādas tiesnešu darbības nevar būt par pamatu tiesnešu noraidījumam. Patlaban tāda atruna attiecas uz prokuroriem, jo tie veic šo funkciju, turpmāk ir nepieciešams to attiecināt arī uz tiesnešiem.

Tāda ir šā grozījuma būtība, par ko es lūdzu nobalsot, un, ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus nedēļas laikā, līdz 6. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību! Vai ir deputāti, kuri vēlas runāt par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pirmajā lasījumā? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu! Par -65, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Iesniegumu iesniegšanas termiņš - 6. oktobris. Vai kādam ir iebildes? Nav. Saeima nolemj akceptēt šo termiņu.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Pēc tam saņemsiet izdrukas. Reģistrācija! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus! Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks...

Sēdes vadītājs. Ir zālē un sēž pirmajā rindā.

Z.Tomiņš.

Valdis Birkavs,

Igors Bukovskis,

Jānis Jurkāns,

Edvīns Kide,

Nikolajs Krasohins,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Lagzdiņš,

Egils Levits,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Aija Poča...

Sēdes vadītājs. Aija Poča ir zālē.

Z.Tomiņš.

Gunārs Resnais,

Andris Rozentāls,

Anta Rugāte,

Anita Stankēviča,

Jānis Vaivads,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Stundu ilgs pārtraukums - līdz pulksten 13.30.

Sēdes vadītājs. Mēs neesam laicīgi uzsākuši darbu. Kvorums, liekas, ir, bet būtu labi, ja deputāti tomēr reģistrētos, jo balsojumi arī tūlīt var būt. Rezultātu! 46... 47. Lūdzu nervozāku zvanu! Reģistrējušies ir 49... 50 deputāti.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām 50., 51., 52., 58. jautājumu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Atbilstoši šīsdienas darba kārtībai es aicinu tagad izskatīt Ministru kabineta iesniegtos noteikumus nr. 148 "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā". Dokuments nr. 790.

Komisijas lēmums ir noraidīt šos Ministru kabineta iesniegtos noteikumus pirmajā lasījumā. Mans uzdevums ir izskaidrot jums komisijas lēmuma pamatotību. Šajā sakarā man jums ir jāatgādina, ka Satversmes 81.pants pieļauj, ka sesiju starplaikā Ministru kabinets pieņem noteikumus ar likuma spēku, ja neatliekama vajadzība to prasa, taču neļauj grozīt procesuālās normas, procesa likumus. Ar šiem noteikumiem tas arī nav izdarīts, taču, pieņemot šos noteikumus, kuri ir spēkā kopš 2. augusta, ir radīta pretruna starp grozīt aizliegto Kriminālprocesa kodeksu un šiem ar likumu spēku esošajiem noteikumiem, kas rada haosu tiesvedībā. Kāda ir šī pretruna? Kriminālprocesa kodekss liek tiesai lēmuma daļā pasacīt, uz kādu brīvības atņemšanas vietu ir nosūtāms notiesātais. Tas noteikums ir spēkā, bet kopš 2. augusta ir spēkā arī pilnīgi atšķirīga norma, kura ir šajos noteikumos, 2. lappusē, 4. pantā, kur ir rakstīts - izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā: notiesātos soda izciešanai uz brīvības atņemšanas iestādēm nosūta ar Iekšlietu ministrijas cietuma administrācijas norīkojumu. Tātad atbilstoši Kriminālprocesa kodeksa 300. un 314. pantam tiesa pasaka, uz kādu brīvības atņemšanas vietu ir jānosūta notiesātais, bet, no otras puses, cietuma administrācija neņem to vērā un dod savus norīkojumus.

Komisija, saskatījusi pretrunu starp šiem noteikumiem un spēkā esošo Kriminālprocesa kodeksu, uzaicināja uz komisijas sēdi Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu un Kriminālprocesa kodeksa izstrādes grupas vadītāju, Zvērināto advokātu kolēģijas priekšsēdētāja vietnieci Viju Jākobsones kundzi. Es gribu jums citēt Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes protokolu nr. 123. Šis jautājums tika izskatīts 20. septembra sēdē. Citēšu Jākobsones kundzes teikto: "Ministru kabineta noteikumos nr. 148 noteikta cita sodu izpildes kārtība, nekā to paredz Kriminālprocesa kodekss. Saskaņā ar Kriminālkodeksu un Kriminālprocesa kodeksu sodu izpildes kārtību nosaka tiesa. Ministru kabineta noteikumos nr. 148 noteikta jauna sodu izpildes kārtība. Izveidojusies nepieļaujama prakse, ka ar Ministru kabineta noteikumiem groza ne vien atsevišķus likumus, bet arī kodeksus, piedevām nepastāvot nosacījumam, ka šādu noteikumu pieņemšanu prasa neatliekama vajadzība. Īpaši vēršu uzmanību uz to, ka ar šo Ministru kabineta noteikumu nr. 148 pārejas noteikumiem tiek atcelti spriedumi krimināllietās."

Tagad es citēšu Augstākās tiesas priekšsēdētāja teikto. Gribu atgādināt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju esam mēs paši šeit, Saeimā, apstiprinājuši. Guļāna kungs saka: "Piekrītu Jākobsones viedoklim par izveidojušās prakses nepieļaujamību, ka, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, tie netiek saskaņoti ar spēkā esošo likumdošanu."

Bez tam sēdē piedalījās arī Augstākās tiesas tiesnesis, kurš papildina, ka, "realizējot Ministru kabineta noteikumus nr. 148, izveidojusies situācija, ka zemākstāvošas tiesas atceļ Augstākās tiesas spriedumus krimināllietās".

Sakarā ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija aicina jūs noraidīt minētos Ministru kabineta noteikumus, apspriežot tos pirmajā lasījumā.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 91. pantam tos pēc tam, kad tajos būs izdarīti grozījumi, var atkārtoti iesniegt izskatīšanai. Mums tie ir jāatceļ, jānoraida pirmajā lasījumā, lai pārtrauktu šo noteikumu darbību, lai nebūtu šis haoss tiesvedībā, lai būtu spēkā tikai viena norma, tā, kura ir Kriminālprocesa kodeksā, kur visus nepieciešamos labojumus un grozījumus mēs izdarījām un pielikām tam visam punktu iepriekšējās sesijas beigās.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Lūdzu! Diemžēl jūs neesat pieteicies debatēs. Kā ministrs? Nu, labi! Bet jāpiesakās debatēs. Ģirts Kristovskis - iekšlietu ministrs. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir jāpiekrīt lielā mērā tam, ko teica Silāra kungs, jo Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie grozījumi Kriminālkodeksā un Labošanas darbu kodeksā tiešām ir pretrunā ar spēkā esošo kriminālprocesu. Bet tajā pašā laikā man tomēr jāvērš jūsu uzmanība uz to, kāds stāvoklis Latvijas cietumos ir bijis visu aizvadīto laiku. Tas ir bijis ļoti saspringts, un, kā jau šeit tika minēts, Satversmes 81.pants ir izmantojams tad, kad ārkārtējā situācija pastāv. Ja mēs atgriežamies pie 1994.gada jūlija beigu un augusta sākuma notikumiem, kas bija saistīti ar ieslodzījuma vietām, ar konkrēto bēgšanas gadījumu Pārlielupes cietuma, tad es domāju, ka šī situācija vēl tikai saasināja sabiedrības uzmanību uz to, ka ir jāveic zināmi pasākumi, lai uzlabotu stāvokli ieslodzījuma vietās. Bet, protams, šī situācija neatklājās tikai 1994.gada vasarā, tā bija zināma iepriekš, tā bija zināma ministram, tā bija zināma iepriekšējam Kabinetam. Līdz ar to ir notikusi tāda ilglaicīga sarakstīšanās, dokumentu un likumprojektu pārsūtīšana, un šeit man ir priekšā, tā teikt, vesela hronoloģija. Tātad 1993.gada septembrī šie likumprojekti tika izstrādāti, 1993.gada oktobrī tika saņemtas atsauksmes no Prokuratūras un Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas. 1993.gada oktobrī projekti tika iesniegti Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai. 1993.gada 26.novembrī projekti iesniegti Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam Silāra kungam, lai tos virzītu kā komisijas projektus. Tieši kā komisijas projektus.

1993.gada decembris. Vēlreiz tiek saņemtas Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupas un Augstākās tiesas un Prokuratūras atsauksmes.

1994.gada janvāris. Silāra kungs paziņo, ka komisija šos projektus nevirzīs, lai virza Ministru kabinets.

1994.gada februāris. Projekti pirmoreiz iesniegti Ministru kabinetā. Ministru kabinets tos akceptē 24.februārī. Pēc tam Saeimas Juridiskā komisija dod atzinumu, ka šis iesniegtais un Kabineta sagatavotais projekts ir sadalāms atsevišķos projektos.

1994.gada marts. Likumprojekts sadalīts trijos atsevišķos, kas atkārtoti iesniegti Saeimai. Prezidijs tos nodevis Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

1994.gada aprīlis. Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmums - nodot tos atpakaļ Ministru kabinetam. Iebildums bija tāds, ka iekšlietu ministrs nedrīkst noteikt režīmu. Tātad tika mainīta šī galvenā iebilde, kas pastāvēja aprīlī.

1994.gada maijs. Saeimas lēmums - nodot atpakaļ Ministru kabinetam.

Jūnijs. Sagatavoti labojumi likumprojektos.

Jūlijs. Skatīts Ministru kabinetā, un Silāra kungs atkal lūdz šo likumprojektu noņemt. Pēc tam sekoja šie notikumi, un, izdarījis izmaiņas un faktiski saskaņojis to visu arī mūsu frakcijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka šie grozījumi ir jāizdara.

Šodien stāvoklis ir tāds, ka šis process ir darbībā. Saskaņā ar konkrētajām izmaiņām jau pārvietoti uz slēgta tipa cietumiem 133 notiesātie, sevisķi bīstami notiesātie. Tagad atcelt šos noteikumus nozīmē, ka šos sevišķos recidīvistus mums nāksies atvest atpakaļ tajos cietumos, kur viņi uzturējās pirms tam un kur viņi bieži vien noteica šo garu (tā, kā tas bija Pārlielupes cietumā), organizēja bēgšanas un tamlīdzīgi. Protams, ka visas ieslodzījumu vietas un arī līdz šim spēkā esošais Kriminālprocesa kodekss ir saistītas lietas un kaut kādā veidā mums bija jāpārcērt šis riņķis, jo darbs pie kriminālprocesa sagatavošanas, protams, ir ilgstošs, tas prasa vairākus gadus, 3 vai 4 gadus. Protams, šajā procesā juristu starpā pastāv dažādi viedokļi par to, kā vajadzētu šos jautājumus risināt.

Es gribu teikt, ka visā šajā posmā, kā Silāra kungs minēja, šie Ministru kabineta pieteiktie noteikumi atceļ tiesu varas spriedumus. Ministru kabinets, pieņemot noteikumus Satversmes 81.panta kārtībā, ir rīkojies kā ierobežots likumdevējs. Neatceļ spriedumus, bet groza materiālās tiesības, uz kurām spriedums ir balstīts. Analoģiski: varētu teikt, ka kāda panta izsvītrošana no Kriminālprocesa kodeksa arī grozītu jau spēkā esošos spriedumus. Diemžēl tā tas nenotiek. Tāpēc es tomēr aicinu Saeimu izskatīt Kabineta iesniegtos noteikumus pirmajā lasījumā un dot iespēju trīs lasījumu gaitā novērst to problēmu, to pretrunu, kas ir saistīta ar Kriminālprocesa kodeksu. Gribu piebilst, ka nepieciešamie labojumi Kriminālprocesa kodeksā paralēli tika sagatavoti un ir iesniegti. Tā ka mēs varam šo jautājumu izskatīt kopā un varbūt mēneša laikā atrisināt šodien pastāvošo problēmu, ko tiesas un tiesneši, ja viņi ir juristi, var interpretēt par labu situācijai, kāda valda ieslodzījuma vietās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas vadītājs - Aivars Endziņš. "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija arī pievērsās šim jautājumam un visnotaļ atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Cienījamais ministra kungs jau sniedza mums informāciju par kalendāro grafiku, kāda šī virzība bija. Kā redzat, laika posms bija ļoti ilgs. Un Silāra kungs varētu citēt arī Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu, ka Muciņa kungam (laikam ar Kristovska kungu kopā) ir uzdots pārstrādāt šos noteikumus, ņemot vērā Silāra kunga iebildumus. Tie iebildumi bija tieši saistīti ar šo procesu, lai nerastos šis haoss, lai nebūtu šī pretruna. Acīmredzot tā vietā, lai visu laiku cīnītos un mēģinātu panākt šo noteikumu pieņemšanu Satversmes 81.panta kārtībā, varēja ļoti vienkārši izdarīt - precizējot. Un varēja tad pieņemt, neaizskarot procesuālo likumdošanu.

Mēs vēl visu laiku mēģinām attaisnoties. Arī pēc tiem pašiem notikumiem Pārlielupes cietumā. Man uz ielas pienāca klāt Muciņa kungs un teica: "Jûs esat vainīgi, ka nepieņēmāt šos noteikumus savlaicīgi." Bet, Kristovska kungs, atcerieties kopīgo sēdi ar Zemnieku savienības frakciju, šeit, šinī mājā, tepat blakus, Baltajā zālē! Mēs ar Silāra kungu asi kritizējām to projektu, bija konkrēti norādījumi par to, kas nevar būt un nedrīkstētu būt. Es atzīšos, ka daudz kas ir ņemts vērā. Bet tieši no profesionālā viedokļa, no juridiskā viedokļa, šīs pretrunas varēja izbeigt. Tās varēja nebūt, un tad mēs nenonāktu pie tās situācijas, ka, lūk, šo projektu noraida gan Aizsardzības komisija, gan arī... Es aicinu Saeimu to noraidīt pirmajā lasījumā. Tas nozīmē to, ka Kabinetam ir jāiesniedz par jaunu šis projekts, pie kam tas jāpārstrādā ļoti minimāli, jo pamatā daudz kas ir ņemts vērā. Un tad nebūs nekādu problēmu un mums nevajadzēs šeit pierādīt, kuram no abiem ir lielāka taisnība. Es aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - noraidīt projektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav. Referents - lūdzu!

I.Silārs (LC).

Es vienkārši gribu atbildēt savam draugam un kolēģim, un ministram reizē - Kristovska kungam. Vaina jau nav jūsu, Kristovska kungs, tā nav jūsu vaina! Bet, ja man ir atļauts izteikt savu subjektīvo viedokli, tad es gribētu patiešām redzēt citu Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.

Ir taisnība tas, ko atgādināja Endziņa kungs, un man ir klāt tas dokuments, izraksts no Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola. Es vienreiz esmu aizgājis uz Ministru kabineta sēdi. Es neesmu iejaucies izpildvarā, esmu centies izvairīties. Taču jūlijā - tas it kā bija pārtraukuma laiks - es saņēmu Ministru kabineta sēdes darba kārtību, kurā es redzēju, ka ir paredzēts pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā šos noteikumus. Es uzskatīju, ka man ir uz turieni jāaiziet un jāpauž komisijas viedoklis, ko es biju paudis arī pirms tam "Latvijas ceļa" frakcijā, - nepieņemt! Nedrīkst pieņemt kā noteikumus šīs izmaiņas, jo tās radīs pretrunas, pret kurām iebilda arī Juridiskā komisija, - pretrunas ar Kriminālprocesa kodeksu. Mani iebildumi tika ņemti vērā, un Birkava kungs atsūtīja protokola izrakstu, kas bija adresēts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un arī nezin kādai vēl, kā pierakstīts klāt, Drošības komisijai, Silāram. Tur ir rakstīts, ka Muciņam uzdots izstrādāt noteikumu projektus un likumprojektu līdz galam, ņemot vērā Silāra priekšlikumus, un iesniegt tos atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetam. Kā noskaidrojām Juridiskajā komisijā sarunā ar Levita kungu, Muciņa kungs bija paskaidrojis Levita kungam, ka viss ir saskaņots un ka ir ņemti vērā Silāra kunga iebildumi. Taču tādā gadījumā tā nav taisnība. Tādā gadījumā Muciņa kungs nav bijis korekts ne pret tieslietu ministru, ne pret savu ministru, jo bija ņemts vērā tikai tas mūsu iebildums, ka režīmu nevar noteikt ministrs, ka režīmam ir jābūt paredzētam likumā. Tas tika ņemts vērā. Taču netika novērstas tās pretrunas ar Kriminālprocesa kodeksu, kuras es minēju, un tika iestrādātas arī jaunas pretrunas. Jo šeit tiek piedāvāts 50.8.pants, kurā ir runa par brīvības atņemšanas iestāžu administratīvajām komisijām. Tajā ir teikts, ka šīs komisijas var iekšlietu ministra noteiktā kārtībā pieņemt lēmumus par režīma mīkstināšanu vai - ņemiet vērā! - pastiprināšanu un pārcelt notiesātos no viena veida cietumiem uz citiem un ka brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju lēmumus var noprotestēt vai pārsūdzēt tiesā Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktā kārtībā. Man, kolēģi, jāsaka, ka Kriminālprocesa kodekss šādu kārtību neparedz. Tā ir atsauce uz normu, kuras nav. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ir vienlaikus spēkā divi likumi, kas runā pretī viens otram. Tas ir jāsakārto, un šādu uzdevumu Ministru kabinets bija devis Muciņa kungam. Tādēļ arī Aizsardzības un iekšlietu komisija no sākta gala uzskatīja, ka tas nav jāpārņem. Mums nav jādara Ministru kabineta darbs, konkrētās ministrijas darbs un konkrētā parlamentārā sekretāra darbs. Līdz ar to es pasaku paldies Juridiskās komisijas priekšsēdētājam un aicinu noraidīt šos noteikumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai runātāji ir pieteikušies? Nav. Debates ir izbeigtas. Pēc debašu izbeigšanas Saeima lemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.148 "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu! Par - 8, pret - 39, atturas - 13. Nav pieņemts. Līdz ar to šie noteikumi uzskatāmi par atceltiem no šā brīža.

Nākamais ir 51. punkts - likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.155 "Par grozījumiem Latvijas sodu izpildes kodeksā"".

I.Silārs. Jā. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Līdz ar to, ka mēs esam noraidījuši iepriekšējos Ministru kabineta noteikumus, man ir jūs jāinformē, ka automātiski ir jānoraida arī šie labojumi, jo vispār nepastāv tāds Latvijas sodu izpildes kodekss. Taču es gribu vēl arī pateikt, ka tas nav vienīgais arguments. Arguments ir arī pēc būtības un pēc satura, jo šeit, runājot par izziņas iestādes tiesībām, tas sasaucas gan ne tieši, bet tomēr ar Kriminālprocesa kodeksu, jo tajā ir pants par izziņas iestādēm, kurām ir atvērta norma, jo ir rakstīts, ka izziņas iestādes ir policija, tālbraucienos esošo jūras kuģu kapteiņi un citas ar likumu pilnvarotas valsts institūcijas, gan kodeksā, gan speciālajos likumos noteiktās kompetences ietvaros.

2. pants - "Par operatīvo darbību" - arī ir pretrunā ar Operatīvās darbības likumu, jo Operatīvās darbības likums nerunā par operatīvās darbības subjekta vadītājtiesībām, kas šeit ir minētas. Turpretī šajā pantā nav ne vārda par operatīvās darbības subjekta kompetenci un pienākumiem. Man ir jācitē spēkā esošais Operatīvās darbības likums, kurā ir rakstīts, ka operatīvās darbības subjekti veic tikai to šajā likumā noteikto operatīvo darbību, kas nepieciešama ar likumu noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanai un tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros. Taču šajā pantā nav paredzēta kompetence, un neviens likums nereglamentē cietumu administrācijas kompetenci operatīvās darbības veikšanai.

Taču, kā jau teicu, līdz ar to, ka ir noraidīts iepriekšējais, mēs nevaram izskatīt arī šos noteikumus, jo ir iesniegti grozījumi par spēkā neesošu kodeksu. Tādēļ aicinu noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.155 "Par grozījumiem Latvijas sodu izpildes kodeksā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 36, atturas - 13. Nav pieņemts. Līdz ar to šie noteikumi uzskatāmi par atceltiem no šā brīža.

Nākamais likumprojekts ir "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.149 "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā"".

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ministru kabineta noteikumi nr.149, kas ir izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, savā 1.pantā paredz izteikt Kriminālkodeksa 23.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Brīvības atņemšanas iestāžu veidus un brīvības atņemšanas sodu izciešanas kārtību nosaka Latvijas sodu izpildes kodekss." Tas ir pretrunā ar Kriminālprocesa kodeksu, kādēļ mēs jau noraidījām Ministru kabineta noteikumus nr.148. Līdz ar to šīs pašas motivācijas dēļ es aicinu noraidīt pirmajā lasījumā arī šos noteikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.149 "Par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 38, atturas - 11. Nav pieņemti. Līdz ar to šie noteikumi no šā brīža uzskatāmi par atceltiem.

I.Silārs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai nākamais ir likumprojekts "Par valsts aizsardzību"?

I.Silārs. Jā, pareizi, priekšsēdētāj!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Silārs. Tātad tas ir gluži tas pats dokuments, kuru mēs jau apspriedām pirmajā lasījumā un kuram jau uz pirmo lasījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija bija iesniegusi savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Starplaikā citu priekšlikumu nav bijis. Ir gan viens, kuru es minēšu. Tas ir mans priekšlikums, ko ir akceptējusi arī komisija un Zemessardze, bet tas būs apspriežams tad, kad mēs izskatīsim konkrēto pantu. Tātad sākam apspriest pa pantiem. Un šeit ir atšķirības starp Ministru kabineta iesniegto variantu un Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto variantu. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka komisija savā sēdē nolēma izveidot darba grupu, pieaicinot pārstāvjus no Aizsardzības ministrijas, no Aizsardzības spēkiem, no Zemessardzes un no Drošības dienesta. Tātad tas ir radies darba grupas pūļu rezultātā un pēc tam apstiprināts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

1.pantā ir tīri redakcionāla atšķirība starp Ministru kabineta un komisijas variantu, jo ir nomainīts "pasākumu sistēma, kas izveidota" ar "pasākumu kopums, kas garantē" valsts iedzīvotāju teritorijas un valstiskās suverenitātes aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Par 2.pantu mēs uzskatījām, ka ir jāatsakās no palīgteikumiem "lai darītu to un to" vai "lai nodrošinātu to un to". Pants ir izsakāms īsākā redakcijā, ka katra pilsoņa un visas tautas, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju pienākums ir piedalīties valsts aizsardzībā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Arī 3.pants ir izteikts kodolīgāk - ka valsts aizsardzības pasākumu kopumu realizē Nacionālie bruņotie spēki un citas valsts institūcijas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Tālāk!

I.Silārs. Par 4.pantu. Te, kā redzat, ir atšķirība, jo Ministru kabineta piedāvātais variants runā par valsts aizsardzības sistēmu. Mēs runājam, ka valsts aizsardzības pasākumi ir jānodrošina, un pamatā esam saīsinot aptvēruši visu lietas būtību trīs daļās. Tātad ir jānodrošina sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramība, iekšējo un ārējo draudu prognozēšana, atklāšana, novēršana vai neitralizēšana un valsts aizsardzībai nepieciešamo spēku un līdzekļu izveidošana, to vadīšana un pastāvīga gatavība.

Sēdes vadītājs. Vai jums, lūdzu, ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. 5.pantā mēs uzskatījām, ka precīzāk būtu izteikts, ka nevis valsts aizsardzības sistēmas darbību nosaka Satversme, bet gan ka valsts aizsardzības tiesiskais pamats ir Satversme, un tālāk seko iepriekšējais teksts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Kā es saprotu, Ministru kabineta pārstāvji vai ministri pilnīgi piekrīt komisijas izstrādātajam variantam?

I.Silārs. Jā, jo darba grupā bija arī Aizsardzības ministrijas pilnvarots pārstāvis.

6.pantā atkal ir precizēta redakcija. Proti, iepriekš bija arī atsevišķas Iekšlietu ministrijas karaspēka daļas, turpretī šeit ir arī citi Aizsardzības ministrijas militārie un atsevišķi Iekšlietu ministrijas militarizētie formējumi. Tas ir visaptverošāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem par 6.pantu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Arī 7.pantā ir vienkārši precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, - 7.pants. Par redakciju. Nav iebildes. Tālāk!

I.Silārs. Ja skatām tālāk, tad redzam, ka Ministru kabineta 8. un 9.pants ir ietverts mūsu varianta 9.pantā, jo mēs uzskatījām, ka nav nepieciešams šajā "jumta" likumā ņemt un ielikt pakārtoto likumu normas, jo viss, kas attiecas uz Aizsardzības spēkiem, jau ir reglamentēts likumā "Par Aizsardzības spēkiem", tas ir arī likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Un tas tātad ir apkopots 9.pantā divos teikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Silārs. 8.pants ir mūsu redakcijā. Tas ir par Nacionālo bruņoto spēku galvenajiem uzdevumiem, kas ir arī paņemts jau pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos, ko esam pieņēmuši nodošanai komisijai. Līdz ar to esam atzinuši tos par spēkā esošiem, un šajā ziņā ne mūsu komisijai, ne Ministru kabinetam nav nekādu pretrunu.

Sēdes vadītājs. Par šo pantu, deputāti! Endziņ? Nē. Par šo pantu nav. Akceptēts.

I.Silārs. Par Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Tātad tas ir šeit. To mēs esam akceptējuši arī pirmajā lasījumā. Tas ir ietverts arī Ministru kabineta noteikumos, un sakarā ar to, ka Ministru kabineta noteikumi jau ir spēkā, arī mēs bijām gatavi jau šodien apspriest Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidatūru. Un arī šeit nav nekādu pretrunu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. 11.pants. Jāskatās mūsu komisijas priekšlikumā. 11.pants atbilst Ministru kabineta 16.pantam, kurš ir 8.lapaspusē. Mēs ņēmām vērā visu to, kas ir Saeimas kompetencē, atmetām to preambulu, apvienojām Ministru kabineta iesniegto 2. un 6.pantu, jo to visu ietekmē caur budžetu, papildinājām ar to, ka Saeima pieņem valsts aizsardzībai nepieciešamos likumdošanas aktus un papildinājām arī ar to, kas jau ir citos likumos, kas reglamentē Saeimas tiesības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, par Saeimas tiesībām! Nav iebildes. Akceptējam.

I.Silārs. Attiecībā uz Ministru kabineta piedāvāto 12.panta redakciju galu galā mums šķita, ka tas ir neko neizsakošs kalamburs, jo "vienota aizsardzības apgādes sistēma nodrošina iegādes, apgādes, uzglabāšanas, ražošanas, remonta un finansēšanas jautājumu risināšanu". Tam nav nekāda seguma, tas neko nepaskaidro, kas tā ir par sistēmu, ko tā iegādājas, ko uzglabā, ko ražo un ko remontē. Mēs tā vietā 15.pantā, kas attiecas uz aizsardzības ministru, 9.apakšpunktā pateicām, ka aizsardzības ministram jāorganizē vienota Nacionālo bruņoto spēku apgādes sistēma, atsakoties no šāda tukša teikuma.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Paldies. Akceptēts.

I.Silārs. Par 12.pantu, kas korespondē ar Ministru kabineta redakcijas 18.pantu "Par Valsts prezidentu", uzreiz gribu teikt, ka šeit no piektās daļas ir jāsvītro trīs vārdi "un Zemessardzes komandiera", kam piekrīt arī Zemessardzes štābs, jo, veidojot Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūtu, Nacionālo bruņoto spēku štābu, ir saprotams, ka Valsts prezidents piešķir pirmās virsnieku dienesta pakāpes Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un paaugstina tās pēc aizsardzības ministra ieteikuma. Jo ir jau skaidrs, ka aizsardzības ministram viņus savukārt ieteiks Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kurš vienlaikus ir gan Aizsardzības spēku, gan arī Zemessardzes komandieris, gan Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību komandieris. Līdz ar to ir novērsta arī tā pretruna, kas bija radusies sakarā ar mūsu 15.panta 11.apakšpunkta redakciju, kurā jau ir tieši šāds teksts, ka aizsardzības ministrs iesaka Valsts prezidentam Nacionālo bruņoto spēku militārpersonas pirmās un katras nākamās virsnieka dienesta pakāpes piešķiršanai noteiktā kārtībā. Un ir papildināts, kam arī Valsts prezidents piekrīt (tas bija izlaists Ministru kabineta tekstā), ka Valsts prezidents ierosina Saeimai iecelt amatos vai atbrīvot no tiem Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Zemessardzes štāba priekšnieku. Bija izlaists arī tas, ka Valsts prezidents atbilstoši Satversmei izsludina karastāvokli Satversmē noteiktajā kārtībā. Un ir svītrots no Ministru kabineta teksta, ka Valsts prezidents var izveidot Nacionālo bruņoto spēku komiteju, ja tāda vispār nav paredzēta.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu! Pieņemts.

I.Silārs. Tālāk man ir lūgums vadīties pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem, un tad es pateikšu, ar kuriem pantiem tas saskan Ministru kabineta redakcijā. Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais 13. pants korespondē ar 19.pantu Ministru kabineta piedāvātajā redakcijā 10.lapaspusē. Šeit ir precizēta un īsāk izteikta šā panta redakcija, ir atmesta šī nevajadzīgā preambula. Attiecībā uz Ministru kabineta piedāvātā 3.apakšpunkta redakciju. Kā redzat, tur būtībā ir citēts Satversmē ierakstītais, mēs to izteicām lakoniskāk - "izsludina izņēmuma stāvokli likumdošanā noteiktajā kārtībā". Proti, šeit ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. 14.pants, kas korespondē vai saskan, vai tam ir atbilstošs Ministru kabineta iesniegtais 20.pants. Šeit mēs uzskatījām, ka ne jau ministri, kā to saka Ministru kabineta iesniegtais dokuments, bet ministrijas, veicot tām uzticētās valsts pārvaldes funkcijas, pilda aizsardzības institūciju pasūtījumus un nodrošina valsts saimniecības mobilizācijas plāna un izņēmuma stāvokļa pasākumu izpildi. Un atsevišķi būtu jārunā tikai par vienu ministru, proti, par aizsardzības ministru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. 15.pants saskan ar Ministru kabineta iesniegtā dokumenta 21.pantu. Tātad mēs esam uzlikuši lielāku atbildību aizsardzības ministram. Un, kā redzat, ir paplašināta viņa atbildība no deviņiem apakšpunktiem uz divpadsmit, jo galu galā aizsardzības ministram arī ir jāatbild par visu aizsardzību. Viņam ir jābūt tai personai, kura atbild Ministru kabinetam un kuras darbu var vērtēt Saeima.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

I.Silārs. 16.pants - "Nacionālās drošības padome". Ministru kabineta redakcija ir lasāma nākamajā lapaspusē. Tagad, kad mums jau ir Nacionālās drošības padomes darba pieredze, mēs varam izvērtēt to, ka Nacionālās drošības padome nevar nodarboties ar visu to, kas ir paredzēts Ministru kabineta piedāvātajā redakcijā, jo Nacionālās drošības padome nav tā institūcija, kura var vadīt valsts aizsardzības sistēmu. Tādēļ ir ministrija, ir Ministru kabinets, ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Nacionālo bruņoto spēku štābs. Tāpat Nacionālās drošības padome nevar pildīt Satversmes aizsardzības biroja pienākumus, kā šeit ir ierakstīts - "prognozē un atklāj iekšējos un ārējos draudus valsts drošībai". Tāpat dīvaini šķiet, ka izskata vai izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem un prioritātēm valsts drošības jomā. Kam tad izstrādā šos priekšlikumus? Tālāk - "sagatavo priekšlikumus", atkal "izstrādā priekšlikumus". Rodas jautājums - kam?

Darba grupa kopā ar komisiju uzskatīja, ka visu var izteikt divos apakšpunktos. Nacionālā drošības padome izvērtē valsts un iedzīvotāju aizsardzības stāvokli, iekšējo un ārējo apdraudējumu, nosaka iespējamos šā apdraudējuma novēršanas un neitralizēšanas līdzekļus un metodes un veic Valsts drošības iestāžu likuma 8.pantā noteiktās funkcijas, tas ir, var ieteikt Saeimai apstiprināšanai Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputāti! Es aicinātu būt uzmanīgiem. Es gan nezinu, kurš no jums ir galvenais tajā grupiņā, un tāpēc baidos nosaukt uzvārdus, bet visi enerģiski jūs tur esat. Lūdzu, turpināsim! Jums ir iebildes? Nav. Akceptējam jūsu teikto.

I.Silārs. Paldies. Tālāk ir 17.pants, kas saskan ar Ministru kabineta iesniegto 14. un 15.pantu, proti, tas ir par civilo aizsardzību. Mēs uzskatījām, ka te ir jābūt atsevišķai nodaļai, kuras nosaukums ir "Citas nemilitārās valsts aizsardzības institūcijas", jo iepriekšējā bija "Nacionālās drošības padome", kas arī ir nemilitāra valsts aizsardzības institūcija. Un tāpat, kā runājot par Aizsardzības spēkiem un Zemessardzi, arī te nebūtu jāpārraksta panti no likuma "Par civilo aizsardzību". Jo tas ir izsakāms vienā pantā divās daļās, kā tas ir mūsu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Silārs. Un nākamā nemilitārā valsts aizsardzības institūcija ir aplūkota 18.pantā, kam pieskaras Ministru kabineta piedāvātā dokumenta 13.pants. Mēs esam grozījuši šo pantu, precizējot redakciju, proti, ka Ministru kabinets var izveidot nevardarbīgās pretošanās centru. Nevardarbīgās pretošanās centra struktūrvienību uzdevums ir apmācīt... Šeit ir būtiska atšķirība starp Ministru kabineta redakciju un mūsējo, jo Ministru kabinets runā par to, kā apmācīt iedzīvotājus, turpretī mēs uzskatām, ka pilsoņi ir jāapmāca nevardarbīgai valsts aizsardzībai. Ja pret valsts konstitucionālo iekārtu tiek vērsta vardarbīga rīcība, tad vajag organizēt pilsonisku nepakļaušanos nelikumīgajai varai. Ja ir runa par pilsonisku nepakļaušanos, tad, protams, ir jāapmāca pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Grots - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KD).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mums būtu iebildums, ja ne gluži stiprs vārds, tad katrā ziņā vismaz neskaidrība par 18.panta pirmo teikumu. Varbūt referents varētu to paskaidrot, ka Ministru kabinets var izveidot Nevardarbīgās pretošanās centru. Taču var izveidot un var arī neizveidot, ja nav skaidri pateikts, ka ir jāizveido. Un tad tā atkal vienkārši ir tukša runāšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - referentam vārds!

I.Silārs. Redzat, tas man atsauc atmiņā pirms stundas tikko apspriesto Zīgerista kunga mandāta problēmu, kur Kārtības rullī ir pateikts, ka var atsaukt. Tur nevienam nebija iebildumu. Var rīkoties atkarībā no tā, kā lemj deputāti, kā uzskata par nepieciešamu. Likums ir ievērots. Likumu bija ievērojuši gan tie, kuri balsoja "par", gan tie, kuri balsoja "pret", gan tie, kuri atturējās. Arī šeit mēs nevaram ierakstīt, ka ir jāizveido, ja mums šodien tam nav nekādu budžeta un finansu līdzekļu. Taču jāpatur prātā, ka tad, ja vajadzība prasīs, šajā "jumta" likumā par valsts aizsardzību ir pieminēta šāda institūcija, un, tikko radīsies tam līdzekļi, to var veidot. Taču, ja mēs šodien ierakstītu "ir jāizveido", apzinoties to, ka mums nepietiek naudas, lai finansētu mūsu "caurspīdīgo" robežnodrošinājumu, un vēl paralēli veidotu šādu institūciju, un prasītu budžeta līdzekļus - to mēs uzskatījām par nekorektu rīcību. Tā šajā gadījumā ir mana atbilde Grota kungam. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

19.pants. Šeit es gribu atgādināt to, ko es teicu, apspriežot šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pievērsiet uzmanību Ministru kabineta iesniegtā dokumenta 27.pantam! Tas mums šķita absurds un pilnīgi nepieņemams, jo runa ir par kara laiku, kurā tika piedāvāta, mūsuprāt, nepieņemama redakcija, - ka kara laikā Valsts prezidents un viņam pakļautais virspavēlnieks pārņem valsts varas pārvaldes un pašvaldības institūciju vadību, lai nodrošinātu valsts aizsardzības un sabiedrisko kārtību. Tātad mēs nedrīkstam pieļaut jau ar likumu militāras huntas izveidošanu. Tādēļ mūsu piedāvātais pants ir šāds, ka, ja kāda valsts pieteikusi Latvijai karu, uzbrukusi tās valsts robežām vai ir radušies reāli draudi valsts neatkarībai, Valsts prezidents īsteno militārās aizsardzības pasākumus, nekavējoties par to paziņojot Saeimai, bet tās sesiju starplaikā vai apstākļos, kad Saeimas darbība nav iespējama, Saeimas Prezidijam. Tātad paziņo Saeimai, nevis atlaiž Saeimu. Tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Akceptēts. Tālāk!

I.Silārs. Paldies. Un atbilstoši, protams, saskan ar iepriekšējo pantu nākamais - 20.pants, ka par karastāvokļa izsludināšanu lemj Saeima, bet uz Saeimas lēmuma pamata karastāvokli izsludina Valsts prezidents, un tas viss saskan arī ar Satversmi - mūsu valsts Pamatlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir pārejas noteikumi.

I.Silārs. Tālāk visi tie panti, kuri ir pa kreisi un kuri ir Ministru kabineta piedāvāti, tie jau ir iestrādāti iepriekšējos pantos vai arī no tiem esam atteikušies kā nevajadzīgiem. Un vēl pārejas noteikumi. Tie galu galā mums būs vēl jāprecizē, tie faktiski tiks pieņemti trešajā lasījumā, jo šeit trešā norma nav īsti korekti uzrakstīta, jo vajadzētu nevis izdarīt attiecīgajos likumos izmaiņas, bet gan pateikt, ka attiecīgās šā likuma normas stājas spēkā pēc grozījumu izdarīšanas šajos divos likumos. Taču komisija to zina un visu sagatavos un precizēs uz trešo lasījumu, bet pašreiz es lūdzu nobalsot un balsojot atbalstīt šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Bet deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš"... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Paldies! Silāra kungs jau pateica to, ko es gribēju teikt.") Lūdzu zvanu! Debašu jau mums nebija. (Starpsaucieni no zāles: "Bija gan! Ļoti minimālas!") Jā, bija gan, - deputāts Grots runāja, tāpēc debates ir izbeigtas. Zvans bija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts aizsardzību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Termiņu nosauciet, lūdzu, trešajam lasījumam.

I.Silārs. Paldies. Trešajam lasījumam? Man jālūdz atļauja atkal ieskatīties kalendārā. Pēc četrām nedēļām, jo mums ir jāļauj iepazīties visām attiecīgajām Nacionālo bruņoto spēku struktūrām un jādod iespēja tām izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Tūlīt izrēķināsim. Četras nedēļas, ja? Tūlīt! 27.oktobris.

I.Silārs. Tātad, lūdzam 27.oktobrī iekļaut darba kārtībā trešajam lasījumam, bet priekšlikumus iesniegt divu nedēļu laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, te tomēr ir jāprecizē - Saeimai ir jāpieņem priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

I.Silārs. Tad es lūdzu mani atvainot, jo vēl neesmu pieradis pie jaunā Kārtības ruļļa prakses. Es atceros, ka vecajā Kārtības rullī mums bija jālemj par trešā lasījuma datumu.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris.

I.Silārs. Tādā gadījumā priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 13.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Saeima pieņem lēmumu.

Godātie deputāti! Frakcija "Latvijas ceļš" lūdz Saeimu likumprojektu "Par muitas nodokli (tarifiem)" izskatīt pēc likumprojekta "Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību" izskatīšanas. Mums tagad jāskata likumprojekts "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts pašvaldību institūcijās", bet pēc tam "Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību". Un vēl tālāk desmit deputāti ierosina izskatīt šo 57.darba kārtības punktu. Vai ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši. Tagad, lūdzu, par likumprojektu "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās". Deputāts Karnups ziņos komisijas vārdā. Lūdzu! LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie deputāti! Dokuments, kuru mēs skatīsimies, ir nr.809, tas ir likumprojekts "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās" otrajā lasījumā. Uz otro lasījumu komisija nebija saņēmusi no deputātiem nevienu priekšlikumu. Toties komisija, izskatot šo likumprojektu un sagatavojot to uz otro lasījumu, ir izdarījusi dažus precizējumus un dažus papildinājumus šā likuma sakarā. Pirmais punkts ir 2.pants, kur mēs esam precizējuši 2.panta pirmo daļu, lai saskaņotu to ar iepriekšējo 1.pantu - tātad ka iesniegumos, sūdzībās un priekšlikumos jānorāda iesniedzēja vārds un uzvārds, bet mūsu precizējuma izmaiņa ir tāda, ka jānorāda arī juridiskās personas nosaukumus un arī dzīves vai uzturēšanās vieta (juridiskā adrese).

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.P.Karnups. Nākamās izmaiņas notikušas 8.pantā. Šeit 8.panta pirmās daļas pirmajā apakšpunktā bija paredzēts piecu darbadienu laikā nosūtīt iesniegumu, respektīvi, ja iesniegums ienāk vienā ministrijā vai departamentā, kas nav atbildīgs par šo jautājumu, tad bija paredzēts piecu darbadienu laikā nosūtīt to uz atbildīgo resoru. Tagad tas tika precizēts uz septiņām darbadienām, jo mēs pazīstam mūsu birokrātisko mašīnu un zinām, ka tā tik ātri negriežas, un šīs ekstrā pāris dienas ir domātas vienkārši kā saņemšanas dienas - iesnieguma reģistrēšana, tā nodošana attiecīgajam cilvēkam, lai tiešām katram departamentam būtu pa spēkam šos likumus pildīt.

Sēdes vadītājs. Vai jums ir iebildes? Es ceru, ka tur, vidējā rindā, arī beigsies apspriede... Tālāk, lūdzu!

V.P.Karnups. Komisija ierosina papildināt 8.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Atbilde uz kolektīvajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem jānosūta personai, kura kā pirmā ir parakstījusi attiecīgo iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu." Vairākas reizes ir bijis tā, ka ienāk kolektīvā sūdzība, bet ierēdnim nav zināms, kuram tieši vajadzētu atbildēt. Pasaules prakse ir tieši tāda, kādu mēs esam ielikuši šo papildinājumu, respektīvi, ka atbildi saņem tas, kurš pirmais parakstījies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nē. Tālāk! Akceptēts.

V.P.Karnups. Trešais punkts ir sakarā ar 14.pantu. Komisija ierosina šo pantu izslēgt, jo šie pienākumi, ka valsts institūcijas vadītājam vajag periodiski pārbaudīt sev pakļautos ierēdņus, ir gan Civildienesta likumā, gan vienkārši normālā darba praksē, un komisijas viedoklis bija tāds, ka tā ir vienkārša liekvārdība un ka tas tā ir pieņemts, ka vadītājs ir atbildīgs par saviem padotajiem, un tādā veidā tas ir viņa paša interesēs - pārbaudīt, lai visas lietas tiek darītas tā, kā vajag.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Tālāk!

V.P.Karnups. 15.pants ir juridiski precizēts. Tur otrajā apakšpunktā jeb otrajā daļā pirmajā lasījumā bija rakstīts - "aizliegts pret iesniedzēju gribu publicēt ziņas par iesniegumu". Nu tas ir precizēts šādi - "aizliegts bez iesniedzēja piekrišanas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.P.Karnups. 16.pantā arī ir vienkāršs juridisks precizējums. Mūsu likumos ir pieņemts lietot vārdus "likumos un likumdošanas aktos", taču tā ir liekvārdība, un tā attiecīgi tika mainīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.P.Karnups. 17.pantu komisija atkal vienkārši precizēja - te redakcionāli būtība nav mainīta, vienkārši tas ir pateikts saprotamāk un skaidrāk.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.P.Karnups. Komisija arī iesaka šo likumprojektu papildināt ar pārejas noteikumu, ka precīzus noteikumus šā likuma izpildīšanai un piemērošanai pieņems Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.P.Karnups. Paldies, kolēģi! Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzam iesniegt līdz 7.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lēmums ir pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību", otrais lasījums. Ziņos Juridiskā komisija.

R.Apsītis. Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas Prezidija locekļi un pārējie deputāti, kolēģi! Apspriedīsim dokumentu nr.810. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Par Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplināro atbildību". Juridiskā komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu otrajam lasījumam, pamatā pati daudz strādājot un veidojot atsevišķu normu redakciju. Bez tam arī deputāts Kristovskis ir aktīvi piedalījies šajā darbā, un mēs saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 94.pantu esam aicinājuši talkā arī Saeimas Juridiskā biroja darbiniekus un valsts valodas speciālistus. Līdz ar to šā 810. dokumenta tabulā, kuru mēs redzam ceturtajā - pēdējā ailē labajā pusē, otrajam lasījumam ir formulētas tās likumprojekta normas, kuras ieteikusi Juridiskā komisija.

Mazs komentārs par likumprojekta nosaukumu. Juridiskā komisija ir pieņēmusi deputāta Kristovska priekšlikumu - saīsināt likumprojekta nosaukumu un formulēt to šādi: "Tiesnešu disciplinārās atbildības likums". Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo jauno formulējumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, uzmanību! Deputāt Apsīti, es saprotu, ka mūsu protokolā jūs tagad uzstājaties komisijas vārdā.

R.Apsītis (LC).

Jā, tieši tā!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Apsītis. Tālāk. Ir precizēts arī teksts, kas tūdaļ seko aiz nosaukuma. Tā ir tāda neliela preambula. Tā ir papildināta ar vārdiem "...apgabala tiesu, Zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un to vietniekiem". (Likumā tiesneši.) Mēs rekomendējam šādu redakciju un lūdzam arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nē. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Tālāk 1. pants. Tajā ir tikai daži redakcionāli precizējumi. Lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Akceptēts.

R.Apsītis. Tālāk - 2.pants. Mēs esam pieņēmuši deputāta Kristovska priekšlikumu ar zināmu precizējumu, un tagad 2.pants ir formulēts nedaudz citādākā, precīzākā, redakcijā. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Akceptējam.

R.Apsītis. Paldies. 2.panta otrā daļa arī ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Vai pret redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. 3.pants.

R.Apsītis. 3.pants ir redakcionāli precizēts, un tā pirmā daļa ir papildināta ar jaunu - 4.apakšpunktu. Mēs to redzam tabulas 4.ailē pašā apakšā otrajā lappusē, kur ir teksts: "Rajonu, pilsētu tiesu priekšsēdētājiem, rajonu, pilsētu tiesnešiem visā šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos". Proti, Juridiskā komisija iesaka likumprojektu papildināt ar šo jauno normu tāpēc, ka arī rajonu tiesu priekšsēdētājiem vajadzētu dot tiesības ierosināt disciplinārās lietas. Lūdzam Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.Nav iebildes deputātiem? Akceptējam.

R.Apsītis. Arī pārējās 3.panta daļas ir tikai nedaudz redakcionāli precizētas. Lūdzam arī tās atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti! Nav iebilžu. Paldies.

R.Apsītis. 4.pantā ir redakcionāli precizējumi. Lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Paldies.

R.Apsītis. Tālāk - 5.pants. Tas pats - ir tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Par pret 5.panta redakcionālajiem precizējumiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

R.Apsītis. 6.pants. Tas gan ir tāds garāks, jo ir septiņas daļas, bet visās šajās daļās ir tikai nelieli precizējumi - vai nu ir svītroti atsevišķi vārdi, kā mēs šeit redzam, vai arī ir nelieli papildinājumi. Lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai pret visām 6.panta daļām un precizējumiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 7.pants. - "Lçmuma pieņemšana". Šeit ir līdzīga situācija. Pantam ir pavisam astoņas daļas, tajās ir nelieli redakcionālas dabas grozījumi, svītrojumi vai papildinājumi.

Sēdes vadītājs. Vai pret 7.panta redakcionālajiem precizējumiem un grozījumiem ir iebildes? Pret visām sadaļām? Nav.

R.Apsītis. 8.pants. Trīs daļas. Pirmajās divās daļās ir nelieli papildinājumi un grozījumi. Trešajā - nav nekā. Lūdzam atbalstīt papildinājumus un grozījumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Atbalstīts. Tālāk!

R.Apsītis. 9.pants. Četras daļas. Lielāki redakcionāla rakstura grozījumi ir trešajā daļā. Lūdzam atbalstīt visus šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Vai pret trešās daļas grozījumiem 9.pantā ir iebildes? Nav.

R.Apsītis. 10.pants. Mēs esam pieņēmuši vienu no diviem deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumiem un attiecīgi precizējuši 10.panta redakciju. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pret 10.panta izmaiņām ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. 11.pants. Divas daļas. Arī tajās ir nelieli redakcionāli precizējumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav. Lūdzu, tālāk!

R.Apsītis. 12.pants. Trīs daļas. Otrajā daļā ir daži grozījumi - ir svītroti vairāki vārdi. To mēs redzam 9.lappusē. Lūdzu atbalstīt jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Atbalstām.

R.Apsītis. Tas arī ir viss par šo 12.pantu. Pēc tam - pārejas noteikumi. Pirmajā lasījumā bija trīs pārejas noteikumi. Mēs tagad iesakām saglabāt tikai divus, svītrojot pirmo pārejas noteikumu par to, ka šis likums varētu stāties spēkā kādā konkrētā datumā. Mēs uzskatām, ka tas būtu lieki, jo šim likumam vajadzētu stāties spēkā vispārējā kārtībā. Līdz ar to šis 1. punkts izpaliek un saglabājas tikai divi nākamie - protams, ar jauno numerāciju. Tātad tie ir pirmais un otrais pārejas noteikumu punkts. Lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebilžu nav.

R.Apsītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Latvijas Republikas tiesu tiesnešu disciplinārā atbildība" pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultātu! 63 - par, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, vienas nedēļas laikā. Līdz nākamajai ceturtdienai - 6.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Akceptēts. Neviens neiebilst. Lēmums pieņemts. Vārds sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam, lai nolasītu jautājumu. Pēc tam būs pārtraukums.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Latvijas Republikas finansu ministram Andrim Piebalgam. Jautājums. Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 5.aprīļa noteikumi nr.90 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā" paredzēja ar mērķsubsīdijām no valsts budžeta kompensēt braukšanas maksas atvieglojumus, kas noteikti invalīdiem un studentiem. Līdz šim gada laikā Finansu ministrija, neievērojot šos noteikumus, nav izdalījusi, ne arī paredzējusi mērķsubsīdijas attiecīgajām ministrijām un tādējādi diskreditē Latvijas valdību. Attiecībā uz studentiem šis jautājums līdz gada beigām daļēji tika atrisināts uz pašu pārvadātāju rēķina (Ministru kabineta 30.augusta sēdes protokols nr. 43). Šie zaudējumi, kā arī straujais degvielu cenu kāpums augusta mēnesī smagi atsauksies uz pārvadātāju finansēm. Lielākā daļa no tiem 1994.gadu nobeigs ar zaudējumiem un nespēs izdarīt nepieciešamos uzkrājumus un maksājumus, kā arī nomaksāt valsts likumos paredzētos nodokļus. Līdz ar to tiks samazināts rajonu un tālsatiksmes maršruta autobusu reisu skaits un ierobežota maznodrošināto iedzīvotāju pārvietošanās iespēja. Lūdzam informēt Saeimu, kāpēc noteiktajos termiņos nav izpildītas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu nr.90 prasības. Kad un kādā veidā tiks atrisināts jautājums par šo mērķsubsīdiju izdalīšanu? 29.09.94. Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāti Uldis Lakševics, Olafs Brūvers, Anta Rugāte, Andris Grots, Aida Prēdele."

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Līdz ar to jautājumi nododami finansu ministram Piebalgam. Aivars Endziņš.

A. Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kārtības ruļļa 22.pants paredz, ka sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu, un, ja tas nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus. Tās būtu stenogrammas utt. Ja nepieciešams! Cik man ir zināms, visu Saeimas deputātu materiāli lasīti nav. Visiem šis dokuments ir izsniegts uz rokas, tā ka acīmredzot Prezidijam vienkārši ir jārisina problēma par šā jautājuma nodošanu pēc piederības. Es domāju, ka mums šī prakse, Rullis neparedz, ka sekretāram vai viņa biedram būtu jālasa mums priekšā. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Vajag nolasīt!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es neredzu šeit nekādu Kārtības ruļļa pārkāpumu. Deputāts Endziņš gan iesaka, ka tā to varētu darīt, bet var arī darīt citādi, jo Kārtības rullis to nenoliedz. Es domāju, ka arī jautājumam ir tāda publiska forma un to dažreiz vajag arī publiski nolasīt. Taču ņemsim vērā jūsu ierosinājumu. Pārtraukums - pusstundu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Dodiet zvanu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! 41 deputāts. 43, 44, 45, 46. Lūdzu zvanu! Kvorums. Lūdzu referentu tribīnē! Izskatām jautājumu "Par muitas nodokli (tarifiem)". Poča - komisijas vārdā. "Latvijas ceļš".

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valsts prezidents Guntis Ulmanis 29.jūnijā griezās pie Saeimas un lūdza otrreiz caurlūkot likumprojektu "Par muitas nodokli (tarifiem)", uzskatot, ka nobalsotie muitas tarifi nepietiekami aizsargās vietējos ražotājus no lētas ārzemju produkcijas ieplūšanas Latvijā. Vienlaikus savā vēstulē Prezidenta kungs teica, ka, atkārtoti izskatot un ekonomiski izvērtējot jautājumu par muitas tarifiem, pieļaujama kompromisa iespēja starp valdības piedāvāto projektu, Zemkopības ministrijas ieteikto variantu un manu priekšlikumu. Lai nodrošinātu galveno lauksaimniecības nozaru attīstību valstī un garantētu sarunu stabilitāti, Budžeta komisija atkārtoti griezās pie Valsts prezidenta pēc tam, kad bija jau saņemts Ministru kabineta priekšlikums, ar lūgumu, lai viņš paskaidro, vai viņš pastāvēs uz sava priekšlikuma balsojumu plenārsēdē. Tā kā Valsts prezidents nepastāvēja, tad mēs šodien izskatīsim tos priekšlikumus, kurus mums bija iesniedzis Ministru kabinets.

Lai jums būtu vieglāk orientēties dokumentos, es jums nosaukšu darbam nepieciešamos dokumentus un raksturošu tos. Jums uz rokas ir dokuments nr. 946. Tas ir likumprojekta teksts tāds, kāds tas bija pieņemts Saeimā trešajā lasījumā. Atbilstoši Kārtības rullim otrreizēja caurlūkošana nozīmē muitas likumprojekta izskatīšanu arī trešajā lasījumā, tātad šo dokumentu mēs varam uzskatīt par otrā lasījuma tekstu.

Visiem deputātiem uz rokas bija izdalīts arī dokuments nr.893, kurā bija Ministru kabineta sēdē akceptētā likumprojekta "Par muitas nodokli (tarifiem)" jaunais teksts, kā arī pielikumā ir redzami jaunie muitas tarifi. Bez tam nedaudz ir mainīts arī šo muitas tarifu tieši noformējums.

Komisija, apkopojot Ministru kabineta priekšlikumus un izsakot arī savus priekšlikumus, ir sagatavojusi dokumentu nr.945, kur ir priekšlikumu tabula. Jums vēl papildus ir jāizmanto arī dokuments nr.945-a, kur ir daži priekšlikumi, kas radās pēdējā komisijas sēdē.

Tagad par pašiem priekšlikumiem. Pirmie labojumi, kurus iesniedza Ministru kabinets un kurus akceptēja arī Budžeta komisija, ņemot vērā deputāta Tomiņa redakcionālos priekšlikumus, attiecas uz pirmo nodaļu - uz likumā lietoto terminu skaidrojumiem. Komisija tātad tos atbalstīja. Šeit ir parādījies jauns termina skaidrojums par to, kas ir kompensācijas produkts. Tas jums ir dots kursīvā pats pēdējais. Bez tam ir arī deputātes Počas priekšlikums, kas šeit ir noformulēts 945.a dokumentā par termina "importa nodeva" izslēgšana no šīs pirmās nodaļas. Importa nodeva, kā ir rakstīts šeit terminu skaidrojumā, ir netarifa tirdzniecību regulējošs instruments, ar kura palīdzību valsts kompensē izmaksas produkcijai, ja šī produkcija ir iekļuvusi šeit iekšā par lētāku cenu, nekā tā ir Latvijā.

Tajā pašā laikā šeit ir arī termins "kompensācijas mehānisms", kas ir netarifa tirdzniecību regulējošs instruments, kurš aizsargā vietējo preču ražotājus. Tātad pēc būtības šī importa nodeva jau ietilpst šinī kompensācijas mehānismā, un tāpēc ir ierosinājums šo"importa nodevu" izslēgt no šā terminu skaidrojuma.

Sēdes vadītājs. Vai pret 1. pantu ir kādas iebildes? Nav. Otrais.

A.Poča. 2. pantā ir deputāta Tomiņa priekšlikums - izteikt 2. panta 1. apakšpunktu jaunā redakcijā, tātad - "Preču vai citu priekšmetu muitas vērtība". Te ir papildināts ar vārdiem "citu priekšmetu". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 6. pants, kurā ir apkopoti gan Ministru kabineta, gan arī deputāta Tomiņa atsevišķi precizējumi un Budžeta komisijas priekšlikumi. Ministru kabineta iesniegtajos priekšlikumos bija jauns 6. pants, kas paredzēja īpašu gadījumu novērtēšanas procedūru, kā arī terminu skaidrojumos bija vesela rinda jaunu terminu, kuri attiecas uz šiem īpašajiem gadījumiem. Tā kā tie ir būtiskākie šā likumprojekta jaunās redakcijas panti un tā kā tie paredz tieši šos pasākumus, lai aizsargātu iekšējo tirgu no subsidētas vai arī par dempinga cenām ieplūdušās lauksaimniecības produkcijas, komisija uzskatīja, ka šeit ir jāizveido jauna trešā nodaļa un attiecīgi visi šie termini ir jāiekļauj šajā nodaļā un attiecīgi jāpārnumurē pārējie panti.

Sēdes vadītājs. Vai pret trešo nodaļu ir kādas iebildes? Par visiem apakšpunktiem... te to ir ļoti daudz.

A.Poča. Jā, te iepriekšējie jau bija....

Sēdes vadītājs. Līdz 18. - jā?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Lūdzu!

A.Poča. Es tikai gribētu pateikt, ka vienlaicīgi tika saņemti arī deputāta Bērziņa priekšlikumi, kas pēc būtības ir priekšlikumi par priekšlikumiem. Mums tomēr vajadzētu nobalsot. Mēs atbalstām vispār šo 6. pantu kopumā, kur ir parādīts šis jaunais mehānisms, kā izsargāt iekšējo tirgu no subsidētās un par dempinga cenām ieplūdušās produkcijas, turpretī deputāta Bērziņa priekšlikums ir par to, lai papildinātu šo jauno pantu ar vēl vienu jaunu mehānismu.

Sēdes vadītājs. Kurš, lūdzu, ir deputāta Bērziņa priekšlikums?

A.Poča. Deputāta Bērziņa priekšlikums - 6. panta 2. punktu papildināt ar vārdiem "un cenu izlīdzināšanas mehānismu".

Sēdes vadītājs. Bet acīmredzot tai shēmai tomēr būtu jābūt vienādai, ka vispirms būtu jābalso par tiem priekšlikumiem, kuri papildina iepriekšējos. Tātad vispirms vajadzētu balsot par deputāta Bērziņa priekšlikumu.

Lūdzu - deputāts Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS).

Es domāju, ka šeit būtu jābalso. Trešajā lasījumā tika pieņemts šis lauksaimniecības produkcijas importa mainīgais komponents; šinī Ministru kabineta iesniegtajā variantā ir sīkāk aprakstīti šie divi citi. Tātad šis mehānisms tiek pēc trešā lasījuma izslēgts, un saskaņā ar Kārtības rulli jābalso vispirms par šā mehānisma izslēgšanu, pēc tam par Kabineta priekšlikumiem, un pēc tam par maniem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Bet jūsu priekšlikums papildina Kabineta priekšlikumus. Kāpēc tad vispirms jābalso par Kabineta priekšlikumiem? Bet tikpat labi var arī otrādi.

Kārtības ruļļa 134. pants: "Priekšlikumi balsojami 101. pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikuma, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā."

A.Poča. Tādā gadījumā es atļaušos mazliet komentēt, kāpēc lielākā komisijas daļa neatbalstīja šos deputāta Bērziņa priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bērziņš vērsa uzmanību uz to, ka kaut kas ir izsvītrots un par to nav balsots.

A.Poča. Jā, tā tas ir.

Sēdes vadītājs. Kāpēc jūs neiebildāt, kad mēs par to runājām? Esiet tik laipni, godātie kolēģi, iebilstiet, ja jums ir kaut kur kāds pieprasījums pēc balsojuma! Lūdzu, vispirms balsosim par iebildumiem, kurus izteica Gundars Bērziņš. Tas ir balsojams.

A.Poča. Tas ir šajā jaunajā 6. panta redakcijā piedāvātais 16.apakšpunkts jeb 16. sadaļa, kur ir teikts, ka vietējo ražotāju aizsardzībai Ministru kabinets uz laiku līdz vienam gadam saskaņā ar Zemkopības ministrijas priekšlikumu var noteikt lauksaimniecības produkcijas importa nodevu mainīgo komponentu iekasēšanu. Sakarā ar to, ka mēs no terminiem izsvītrojām terminu "importa nodeva", kur bija pieminēts šis nodevu mainīgais komponents, tad loģiski būtu, ka mēs izsvītrotu no 6. panta arī šo 16. sadaļu. Arī priekšlikumā - dokumentā nr. 945-a ir runa par šīs daļas izsvītrošanu. Vienlaicīgi es jūs gribu informēt, ka ir ierosināts papildināt arī pārejas noteikumus ar jaunu 3. punktu, kas paredzētu, ka Ministru kabinets var izstrādāt noteikumus par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, bet tai nevajadzētu būt likuma normai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bērziņš uzstāj, ka vajag balsojumu? Tagad balsosim par deputāta Bērziņa ierosināto Ministru kabineta iesniegtās redakcijas papildinājumu. Vai kāds vēlas vārdu? Gundars Bērziņš - Zemnieku savienības frakcija.

G.Bērziņš (LZS).

Tātad šeit tiek piedāvāts lietot vēl vienu šā ārpustarifa metodi - "kvantitatīvie ierobežojumi". Protams, šī metode nav no tām, kas tiek uzskatītas par liberālām un pašreiz plaši lietotām, tā ir metode, kas tiek lietota izņēmuma gadījumos. Bet kāpēc es piedāvāju tomēr pieļaut iespējamību lietot to izņēmuma gadījumos un ceru, ka varbūt sistēma strādās tā, ka šī metode nebūs jālieto? Tāpēc, ka šis jaunais muitas tarifu likums principā pielieto diezgan progresīvu, liberālu shēmu muitas tarifu sistēmā un pāriet uz procentu muitas tarifiem. Bet šeit, protams, ir šī problēma, ka tādām valstīm, valstīm ar tik spēcīgu vai vāju robežu kontroles sistēmu, iekšējā tirgus aizsardzības sistēmu, tiek lietotas vienkāršākas metodes, tātad procenti - un ne mazāk kā noteikta summa vietējā valūtā, procenti plus kaut kāda summa, kur tiek ielikts viss šis risks, un ļoti retas ir valstis, pat attīstītās, kur šobrīd lieto tikai tīrās procentu likmes. Un tāpēc, pārejot uz tik progresīvu sistēmu, man rodas bažas, vai mūsu valsts aparāts un šie dienesti spēs to realizēt. Un tāpēc kvantitatīvie ierobežojumi tiek lietoti gadījumā, kad tirgus tiek pārplūdināts ar kādu no produkcijas veidiem un tiek destabilizēta situācija tirgū. Tas ir izņēmuma gadījums, un es tāpēc domāju, ka šis mehānisms ir jālieto. Arī attīstītajās valstīs pašreiz tas vēl ir spēkā, ir saglabājies. Protams, tas tiek lietots ļoti, ļoti reti. Bet likumā būtu jāparedz šī iespēja to lietot.

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu! Par šo priekšlikumu.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Protams, šī lieta, ko aizskāra Gundars Bērziņa kungs, ir diezgan diskutabla, bet mēs vienojāmies ar zemkopības ministru, ka tie priekšlikumi, kas ir deputātes Počas priekšlikumi, ir kompromisa priekšlikumi. Jo, neapšaubāmi, mūs vērtē pēc šā likuma, teiksim, atvērtības un korektuma, un es domāju, ka, ja mums neizdosies izveidot to dokumentu, par ko ir rakstīts pārejas noteikumos, un ja tas nebūs veiksmīgs, tad parlaments vienmēr varēs pieņemt normas, kas pastiprina tieši šo aizsardzības mehānismu, neskarot tieši pašus tarifus. Tā ka es aicinu šoreiz neatbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumus, bet atbalstīt Počas kundzes priekšlikumus, kas faktiski ir tas kompromiss, kas ir izstrādāts Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - vēlreiz. Lūdzu!

G.Bērziņš. Es tikai gribu bišķi precizēt. Manuprāt, Piebalga kungs īsti precīzi neizteicās. Iestājoties šinī starptautiskajā organizācijā GATT, ir veicami pasākumi tikai liberalizācijas virzienā. Pastiprinot pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībā, var momentā izpelnīties sankcijas, tāpēc es uzskatu, ka tirgus aizsardzības jomā pasākumus pastiprināt nevarēs, jo tie momentāni izsauks sankcijas. Varēs tikai liberalizēt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribu vēlreiz uzsvērt lietas būtību, to, ko ierosina Bērziņa kungs. Tātad 6. pantā bija paredzēta īpaša procedūra, ka Ministru kabinets var uz laiku noteikt dažādus ārpustarifa pasākumus. Tas viss ir pareizi, bet Bērziņa kungs ierosina papildināt šos pasākumus ar to, ka Ministru kabinets var noteikt arī kvantitatīvus ierobežojumus, ja kāds produkcijas veids pārplūdina tirgu. Es domāju, ka šādu tiesību došana Ministru kabinetam, kura sastāvā ir arī Zemkopības ministrija un jaunais zemkopības ministrs, var tikai veicināt mūsu tirgus izpēti, un, ja tāda situācija rodas, tad ir ātri jāreaģē, Saeima neko nevarēs izlemt trijos lasījumos, lai izgrozītu likumu. Kas notiek, ja mēs šādu normu ierakstām, un kas notiek, ja mēs to neierakstām? Es domāju, ka mēs dodam Ministru kabinetam ātras reaģēšanas iespējas, ja pieņemam Bērziņa kunga priekšlikumu, bet, ja šo normu neierakstām, tad mēs nespējam kontrolēt tirgu, ja tajā rodas kāda nepārredzama situācija. Aicinu atbalstīt Gundara Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds referentei! Lūdzu!

A.Poča. Principā kvantitatīvie ierobežojumi ir jebkurā gadījumā diskriminējoši pret citām valstīm. (Starpsauciens no zāles: "Ne pret mums!") Un tieši tāpēc likumā šī norma varētu mums radīt problēmas sakarā ar iestāšanos šinī starptautiskajā tirdzniecības organizācijā GATT, un, ja mēs šeit ierakstām, ka varam pielietot kvantitatīvus ierobežojumus pret citām valstīm, tas var izraisīt pretdarbību. Neviens, protams, neiebilst pret to, ka iekšējais tirgus ir jāaizsargā, un tāpēc ir sagatavoti šie pārejas noteikumi, kur ir ierakstīts, ka Ministru kabinetam, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt lauksaimniecisko ražošanu, līdz 1994. gada 1. decembrim ir jāpieņem pagaidu noteikumi par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kuri būs spēkā līdz likuma par drošības pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībai pieņemšanai. Un tur tad šīs normas varētu būt ietvertas. Bet šinī likumā, mēs uzskatām, tas nebūtu vēlams.

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs... Ā, zemkopības ministrs Ūdris, lūdzu!

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Burtiski vakardien mums bija iespēja tikties ar 17 valstu zemkopības ministriem Varšavā, un bija runa arī par iekšējā tirgus aizsardzības mehānismiem, un šeit tieši pamatā ir tas, ka mēs no Zemkopības ministrijas viedokļa tomēr atbalstām šos kompromisa priekšlikumus no komisijas puses, jo, konsultējušies ar citiem, mēs esam panākuši vienošanos, ka tāds pats jeb līdzīgs mehānisms darbosies Lietuvā un Igaunijā pēc zināma laika. Arī viņi izdarīja šo secinājumu, ka iekšējais tirgus ir jāaizsargā. Aicinu balsot par Budžeta komisijas priekšlikumu kā tādu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms būs balsojums par deputāta Bērziņa ierosinājumu, pēc tam - par Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu.

Deputāta Bērziņa ierosinājums: 6. panta 1. punktu papildināt ar apakšpunktu - "kvantitatīvs ierobežojums". Un nolasiet, lūdzu, komisijas priekšlikumu!

A.Poča. Komisijai ta nav, komisijai ir tikai divi - antidempinga pasākumi un kompensācijas pasākumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa ierosināto papildinājumu! Lūdzu rezultātu! 32 - par, 20 - pret, 13 - atturas. Noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais deputāta Bērziņa priekšlikums ir par 6. panta 2. punktu. Tāds bija 2. punkts Ministru kabineta priekšlikumos jau apkopotajā Budžeta komisijas un Ministru kabineta priekšlikumā. Tas ir 6. panta 16. punkts. Mēs uzskatām, ka šis papildinājums ir nebūtisks, jo lauksaimniecības produkcija pamatā ir pārtikas produkcija. Un tiek ierosināts aiz vārdiem "un iekasēšana" papildināt ar vārdiem "un cenu izlīdzināšanas mehānismu". Motīvs, kāpēc mēs ierosinām neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu: pēc būtības arī antidempinga pasākumi un kompensācijas pasākumi ir cenu izlīdzināšanas mehānisms. Tie izlīdzinās cenas vietējā tirgū, jo tā starpība, par kādu tiek iepirkts ārējā tirgū, ja tās cenas ir zemākas, nekā tās varētu būt šeit iekšējā tirgū... Tad būs šis antidempinga vai kompensācijas maksājums, kas šo cenu izlīdzinās.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Gundars Bērziņš - lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Par šiem priekšlikumiem. Es uzskatu, ka šie priekšlikumi neko ļaunu nedara. Ir tomēr atšķirības, ir produkcijas veidi, kas ir pārtikas un kas nav lauksaimniecības produkcija un ir šinīs grupās. Un tas labojums attiecībā uz cenu izlīdzināšanas principu - tas ir redakcionāls. Tas ir izstrādāts iepriekš, strādājot kopā Zemkopības ministrijas aparāta darbinieki. Ļaunumu šis punkts nedara absolūti nekādu, nav noteikts nekāds ierobežojums. Es lūdzu tomēr nobalsot par šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa ierosinājumu 6.panta 2.punktā aiz vārdiem "var noteikt lauksaimniecības" pievienot "un pārtikas" un aiz vārda "iekasēšanu" papildināt ar vārdiem - "un cenu izlīdzināšanas mehānismu". Rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 9. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Nākamais deputāta Bērziņa priekšlikums ir par 6.panta 5.punktu. Ministru kabineta iesniegtajā variantā, komisijas un Kabineta kopējā variantā, tas bija attiecīgi 6.panta 17.punkts. Viņš ierosina papildināt pantu ar jaunu piekto punktu un izteikt to šādā redakcijā: šā panta otrajā un trešajā daļā minēto muitas tarifu kvotu realizācijas kārtību un apjomus nosaka Ministru kabineta izdoti noteikumi. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo šī kārtība jau ir noteikta 17.punktā. Tur ir tieši tāds teksts: "Ministru kabinets uz laiku līdz vienam gadam var noteikt attiecīgas muitas tarifu kvotas. Muitas tarifu kvotu nepieciešamību un pielietošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi."

Sēdes vadītājs. Vai Gundars Bērziņš uztur priekšlikumu spēkā un pieprasa balsojumu? Lūdzu!

G.Bērziņš. Tātad - par panta 17.sadaļu un par šo manu priekšlikumu. Protams, daļēji šis ir ietverts, bet gribu jums paskaidrot, par ko principā ir runa. Ir runa par to, ka Kabinetam gadu būs tiesības noteikt samazinātus tarifus jebkuriem šiem produkcijas veidiem - pat līdz nullei. Šī iespēja Kabinetam būs, tas ir ļoti liberāls tirdzniecības pasākums, un tas bija arī iepriekšējā likumdošanā. Principā mēs šo lietu atbalstām. Jautājums ir par to, kāds ir šis mehānisms, kādā veidā tiek noteiktas un realizētas kvotas, vai tas ir atklāts mehānisms, - un tā tālāk. Jo likumā tomēr parādās arī dažas pretrunas. Šajā likumā ir arī rakstīts, ka šo mehānismu, tarifu kvotas, var pielietot pēc jebkuras valsts pārvaldes iestādes, pēc jebkuras juridiskās vai fiziskās personas pieprasījumiem. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka ir Kabineta noteikumi, kas nosaka, kādā kārtībā var tikt noteiktas tarifu kvotas... tas ir, samazināt, tas ir, atļaut, piemēram, ievest gaļu... Ja tagad ir 55% cūkgaļas, tad var ievest 10%, ļaujot, lai tirgū ir, piemēram, 10% importa gaļas, piemēram, par 5% muitas tarifu. Bet ir jautājums - kādā veidā šīs tarifu kvotas realizēt? Vai nāk firmas kā saka, draudzīgi noskaņotas šim pārvaldes ierēdnim, kam šādas tiesības ir, un tiek likti paraksti, kā vēl nesen tas tika likts, un paraksta augsta amatpersona, ka tiek atbrīvots no muitas, vai arī ir atklāts mehānisms, ka tiek pateikts, ka valstij šogad būs tāda apjoma kvotas, un tiek piedāvāts kaut kādā atklātā veidā? Manuprāt, daļēji 17.pants risina, principā risina, kaut cik risina šo problēmu, bet šeit, manuprāt, tas nav tomēr tik precīzi. Es prasu noteikt gan kārtību - atklātu, visiem zināmu, gan apjomus un šo realizācijas kārtību. 17.pantā ir runa tikai par to, ka vajag noteikt tarifu kvotas, un par nepieciešamību tās pielietot. Nenosaka realizācijas mehānismu. Un, manuprāt, ir pilnīgi iespējama korupcija un ierēdņu patvaļa, jo šeit netiek noteikts, kādā kārtībā varēs iegūt šī firma... Vai firma varēs iegūt tikai tad, ja viņiem valsts pārvaldē būs šie lobiji, vai varēs startēt atklāti? Un tā tomēr ir starpība, to 17.pants neatrisina.

Sēdes vadītājs. 17.apakšpunkts vai pants?

A.Poča. Nē, 17.apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Apakšpunkts. Deputāts Sinka vēl gribēja runāt. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, par procedūru!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Sinka. Lūdzu referenti lasīt lēnāk, un bez tam lūdzu jūs mazliet samazināt to vispārējo troksni šeit, zālē, ja būtu iespējams. Es domāju, ka šis ir ļoti būtisks likums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, ievērosim tiešām lēnāku tempu! Un nevajag pieļaut tādas kļūdas. Bērziņa kungs, jūs runājāt par 17.apakšpunktu, bet jūs nemitīgi to saucāt par pantu, un es meklēju jūsu priekšlikumu 17.pantā, un arī Počas kundze to tur meklēja. Labāk vēlreiz atkārtojiet to visu, lai mums būtu pilnīga skaidrība, ko jūs gribat, un tad arī ātrāk virzīsimies uz priekšu. Un, ja zālē būs dzirdama runāšana, tad, kā Sinkas kungs ierosināja, būs piezīmes. Godātie deputāti, par runāšanu būs piezīmes! Un arī par roku turēšanu kabatās. Tā. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Nē, nu tad mums būtu jābalso tagad.

Sēdes vadītājs. Mums tagad jabalso. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa priekšlikumu - 6.panta 5.punktu izteikt šādi: šā panta otrajā un trešajā daļā minēto muitas tarifu kvotu realizācijas kārtību un apjomus nosaka Ministru kabineta noteikumi.

A.Poča. Jā. Principā varētu to atbalstīt, jo šī redakcija ir vienkārši, kā saka, nedaudz precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča izteica savu viedokli. Lūdzu nekomentēt! Lielas pretestības nav. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 4. Pieņemts. Nu, tagad varētu par 6.pantu kopumā balsot?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 6.pantu kopumā - komisijas ieteiktajā redakcijā, ar to labojumu, kuru pieņēmām! Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts.

A.Poča. Nākamie priekšlikumi ir par likuma 7.pantu, kur ir Ministru kabineta iesniegtā redakcija un komisijas izstrādātā redakcija. Panta pirmajās sadaļās ir nedaudz precizēta procedūra attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu, papildinot to ar noteikumu, kāda atbildība ir muitas ierēdņiem, Valsts ieņēmumu dienestam. Un pats būtiskākais papildinājums ir tas, ka preču vērtības noteikšana ir papildināta ar jaunu metodi - ceturto metodi, kura ļautu tieši novērtēt, vai produkcija šeit nāk iekšā par normālām cenām vai šeit tiek piemērotas šīs antidempinga subsidētās cenas. Un šeit ir arī parādīts, kādā secībā tiek pielietots šīs preču vērtības novērtēšanas algoritms. Bet deputāta Bērziņa priekšlikums ir, ka pantu vēl vajadzētu papildināt ar jaunu apakšpunktu, kas attiektos uz precēm, kas ir kombinētajā preču nomenklatūrā, no 1 līdz 24, tas ir, uz lauksaimniecības un pārtikas precēm. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka sakarā ar to, ka ir iekļauta šī ceturtā metode, ir parādījies jauns pants, kas atšifrē šīs ceturtās metodes būtību, un komisijas un Ministru kabineta izstrādātajā variantā ir papildinājums, ka, pielietojot ceturto metodi, par pamatu ir ņemta citas valsts izcelsmes vienveidīgas preces muitas vērtība, arī Eiropas kopienas valstīs muitas vērtības aprēķinos pielietotās cenas lauksaimniecības precēm. Komisijā ilgi diskutēja par šo deputāta Bērziņa priekšlikumu, bet tomēr bija tāds viedoklis, ka šis jaunais 11.pants, kas ir papildināts ar to, ka tiek pielietotas šīs Eiropas kopienas valstīs muitas vērtības aprēķinos pielietotās cenas lauksaimniecības precēm, būs pietiekams un nevajadzētu šeit īpaši izcelt šīs vietas preču grupās - no 1. līdz 23.preču grupai.

Deputāta Bērziņa priekšlikumos ir arī tāda problēma, ka viņš iesaka ņemt par pamatu identisku preču vērtību kombinētās nomenklatūras grupā, bet šī kombinētās nomenklatūras grupa ir ārkārtīgi plaša. Tā, piemēram, piena produktu grupa ietver produktus no biezpiena līdz sieram, un var rasties tādas situācijas, ka, kaut arī tas ir kaut kāds siera produkts, tas tiks deklarēts kā biezpiens. Ir arī priekšlikums, komisijas priekšlikums, papildināt pārejas noteikumus ar to, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kas paredzētu lauksaimniecības preču muitas vērtības noteikšanā izmantot cenas, kas nav zemākas par Eiropas kopienas valstīs preču muitas vērtības aprēķinos pielietotajām cenām, tātad šie noteikumi būs spēkā uz robežas un tiks pielietotas šīs Eiropas kopienas cenas. Līdz ar to komisijas viedoklis ir - neatbalstīt deputāta Bērziņa priekšlikumu. Bet, protams, balsojums par šo priekšlikumu ir jāveic.

Sēdes vadītājs. Deputāts Gundars Bērziņš - lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šis punkts šinī likumā, šis balsojums, manuprāt, būs viens no izšķirošajiem, jo no tā būs atkarīgs, vai šī sistēma strādās un vai būs iekšējā tirgus aizsardzība vai nebūs - it sevišķi attiecībā uz lauksaimniecības produkciju. Es nolasīšu vienu šīs valdības deklarācijas punktu, šīs valdības, kas ir apstiprināta. Tātad - muitas tarifi un robežcenu sistēmas sakārtošana. Tātad ir šīs četras metodes. Pirmā metode ir šī līgumcena, ko uzrāda ievedējs. Uzrāda cenu, par kuru it kā šī produkcija iepirkta. Šobrīd, kā jūs zināt, ir bijuši gadījumi, kad gaļa tiek ievesta par 3 santīmiem, - un tā tālāk. Tagad palasām Kabineta iesniegtajā variantā, kāda ir secība un kāda ir iespēja lietot šīs metodes. Tātad galīgā muitas vērtības noteikšanas metode ir novērtēšana pēc ievedamo preču vai citu priekšmetu līgumcenas. Pirmā metode, tātad galvenā. Kādos gadījumos un kad var lietot citas metodes? Ja galveno metodi nevar izmantot, tiek pielietota secīgi otrā, trešā un ceturtā metode. Turklāt katru nākamo muitas vērtības noteikšanas metodi var pielietot tikai tad, ja pielieto iepriekšējo metodi. Muitas vērtība noteikta netiek. Bet, saprotiet, ka, vedot arī par 3 santīmiem, neliekot šo mehānismu, ko es piedāvāju... Un manis piedāvātais variants ir tas, ka tiek noteikts, kad tiek lietota šī liberālā, progresīvā, bet pārtikai tiek lietota ceturtā metode, kur robežcena tiek salīdzināta ar kādas citas valsts... Mūsu ieteiktajā variantā tas būs salīdzinājums ar Eirokopienas cenām, par šo pasaules cenu ņemot šo Eirokopienas cenu sistēmu. Tātad gaļu nevarēs... Tiks noteikta šī cena. Un nosaka, ka attiecībā uz šīm pārtikas preču grupām tiek lietota ceturtā metode. Šis pants, es vēlreiz uzsveru, ir izšķirošais šinī likumā. Es uzskatu, ka likums ir diezgan progresīvs un, varētu pat teikt, moderns, bet tas, ko šis likums nesīs mūsu valstij - vai postu, vai labumu -, ir atkarīgs principā no šā panta. Es tomēr iesaku vēlreiz izvēlēties un nobalsot par šo, jo pirmā metode, tā metode, ka uzrāda cenu uz robežas, ir tāda: uz robežas uzrāda gaļai cenu - 3 santīmi, un nav iespējas lietot otro, trešo, ceturto metodi. Nav šā mehānisma, kā pāriet uz nākamajām muitas vērtības noteikšanas metodēm. Un tāpēc šī mana... Nav nekas briesmīgs. Vienkārši tiek noteiks, ka šīm preču grupām, sevišķi jutīgajām... Un arī attīstīto valstu prakse pašreiz principā ir tāda, ka tiek lietota šī metode pārtikas preču produkcijas cenas noteikšanai.

Otrs, ko es gribu teikt. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka tās metodes, kas tika nosauktas kā tādas, kas domātas cīņai pret antidempingu, ir nestrādājošas metodes, kuras nevienā Austrumeiropas valstī nestrādā un nestrādās. Es jums to garantēju. Te teica - diskriminējošs pasākums. Kvantitatīvie ierobežojumi. Tas ir īslaicīgs un kopējs pasākums, kas nav vērsts ne pret vienu valsti. Antidempinga pasākums - tas ir diskriminējošs pret kādu valsti, tātad ir jābūt pusgadu ilgai izmeklēšanai un pēc tam jāpasaka, ka Eirosavienība tiek diskriminēta, Eirosavienībā ir dempingota produkcija, neļauj ievest. Daudz sāpīgāk ir tas, kādā veidā Latvija pielietos antidempinga sistēmu pret attīstītajām valstīm. Šo metodi, šo koncepciju mēģināja lietot Igaunija. Igaunijas koncepcijā bija ielikta šī antidempinga metode. Draugi mīļie! Divi gadi ir pagājuši, šīs ilūzijas ir pazudušas, Igaunija pāries uz to sistēmu, ko ierosinām mēs. Mums tagad ir jācer un, apmānot sevi ar kaut kādām ilūzijām, jālieto tās metodes, jācer uz tām metodēm, kuras šobrīd ir dzīvē pierādījušas savu nespēju strādāt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviena no šīm antidempinga metodēm nedarbosies, paliks tikai šī iekšējā tirgus aizsardzība.

Vēl viens arguments, kas tiek minēts it kā ļoti viltīgi, ir šis: kā saka, kaza dzīva, vilks paēdis, tātad izdodam jaunu likumu par iekšējā tirgus aizsardzību, bet šajos likumos nedrīkst būt pretrunas. Ja šinī likumā ir noteikta šī kārtība, nevar citā likumā būt noteikta citādāka, jo tad divi likumi ir pretrunā viens ar otru un uzņēmējs, kas varbūt izmantos šīs likuma nepilnības, šos procesus vinnēs, un nepiepildīsies tā šobrīd izteiktā cerība, par ko mums stāsta. Mums saka: lai šis likums, tā teikt, iet, tas ir ļoti vajadzīgs! Tāpēc es arī neiebildu pret šā likumprojekta izskatīšanu, bet nav cerības, ka šis jaunais likums kaut ko atrisinās. Šis esot vajadzīgs it kā GATTam parādīšanai. Redz, tas būšot īstais, kas mūs sargās. Nav. Tas tā nav iespējams, jo tad paliks pretrunas abos šajos likumos un tas būs vēl sāpīgāk. Un es tiešām uzskatu, ka šis balsojums ir izšķirošais šinī likumā. Vai tiek aizsargāta šī sistēma, jo šobrīd ir nomainīta arī muitas tarifu koncepcija? Tas, ka tie ir palielināti četrkārtīgi, pieckārtīgi attiecībā pret Jonīša ieteikto variantu, ko pieņēma, pierādīja, ka šis iepriekšējais strīds, kas noveda pie valdības krīzes un tā tālāk... ka šīs mūsu prasības bija taisnīgas, pamatotas, un tās arī tagad tiek ievērotas, tikai problēma ir tā, ka mūsu ieteiktajā variantā, ņemot vērā šos vāji attīstītos valsts dienestus, bija ieteikts lietot kombinēto - gan procentuālo, gan šo absolūto skaitli, kas aizsargā, absolūtajā skaitlī ir ielikta šī summa, un procents jau nav tik svarīgs. Šobrīd paliek tikai procents. Ja ievedot gaļas vērtība būs 3 santīmi, muita tiek zaudēta.

Otrs, kas ir būtisks ieguvums budžetā, - no muitas vērtības tiek rēķināts arī apgrozījuma nodoklis. Tad, kad nomainījās Ieņēmumu dienesta priekšnieks, viens no pirmajiem darbiem bija mēģinājums sakārtot šīs robežcenas, bet iznāca tāds paradokss, ka šie Kabineta noteikumi principā ir nelikumīgi. Jebkurš uzņēmējs šobrīd tos var apstrīdēt, tāpēc mēs gribam sevi mānīt ar ilūzijām, mēs negribam skaidri un gaiši ielikt likumā šo mehānismu, gribam izdot kaut kādus noteikumus, kuri pēc tam principā nestrādās. Tāpēc es šo pantu šinī likumā uzskatu par izšķirošo un lūdzu jūs nobalsot par šo priekšlikumu, jo, ja šis pants netiek pieņemts tādā redakcijā, tad arī likums kopumā, manuprāt, nav pieņemams. Vismaz man ne.

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Jā, protams, šā panta pieņemšanai ir izšķiroša nozīme. Ja runājam par to, ko Bērziņa kungs tik ļoti gari stāstīja, tad jāsaka, ka izšķirošais ir ne tikai likums. Izšķirošais ir tas, kā strādā muitnieki: vai viņi iekasē muitu, vai viņi muito, vai viņi seko līdzi tam, kas notiek. Un paši svarīgākie jau ir tieši šie organizatoriskie darbi, kuri Finansu ministrijā tiks veikti un jau tiek veikti. Tiek meklēts jauns Muitas departamenta priekšnieks, tiek mēģināts rast iespēju pieņemt jaunus kadrus, apmācīt viņus, pārveidot arī iekasēšanas sistēmu, jo tur jau, tā teikt, ir tā sāls, - vai robeža ir aizsargāta vai nav aizsargāta. Ne jau tikai metodēs.

Runājot par pašām metodēm. Pirmkārt, nekas jau nav slikts tajā sistēmā, kas tiek piedāvāta. Jā, ir četras metodes. Ja viena netiek pielietota, var tikt pielietota nākamā, bet tā jau arī ir brīvās tirdzniecības līgumu jēga, ka ir liberāla pozīcija attiecībā uz šo novērtēšanu. Jo, ja ieved, teiksim, par līgumcenu, kas ir lielāka par pasaules cenu, - tajā gadījumā, ja lieto šo metodi, ko ieteica Bērziņa kungs, iznāk absurds. Protams, var, bet tas ir rets gadījums. Bet kāpēc jūs uzskatāt, ka varētu nestrādāt pilnīgi normāla shēma? Ja līgumcena tiek uzrādīta nepareizi, muitnieks to var konstatēt. Tā nav problēma! Un tad viņš lieto šo ceturto metodi, un šeit nav nekādas problēmas. Ja mēs izejam no pretējā - ka muitnieks, tikai lietojot ceturto metodi, sasniegs rezultātus, - mēs nekad nevarēsim panākt robežu stabilitāti, jo faktiski jau viss ir pašā muitniekā, tā teikt, paslēpts. Jo tā sistēma, kas ir piedāvāta Ministru kabineta, Budžeta un finansu komisijas izstrādātajā likuma variantā, katrā ziņā ļauj aizsargāt robežu. Tikai to vajag darīt. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt to redakciju, kas ir Budžeta un finansu komisijas saskaņota, un neatbilstīt Gundara Bērziņa priekšlikumu, jo ir diezgan skaidrs, kādas būs sekas, ja pieņems šo labojumu. Tas, protams, nav galvenais arguments. Protams, mums ir lielas problēmas ar pievienošanos gan organizācijai GATT, gan arī brīvās tirdzniecības līgumam ar Eiropas savienību. Diemžēl arī tas ir skaidrs. Bet tas ir klajš, neslēpts protekcionisms. Jo reāli likums jau, protams, rada iespējas tirgu aizsargāt, bet tas netiek izteikts tik klajā formā, kā teica Bērziņa kungs. Un es domāju, ka, ja mēs normāli strādāsim, mums būs gan aizsargātas robežas, gan arī nebūs šīs kontrabandas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Arī es uzskatu, ka šis jautājums, tieši šis punkts šodien ir visizšķirošākais. Iepriekšējais runātājs minēja, ka izšķiroša nozīme būs tam, kā strādās muitnieki. Bet, pieņemot, ka muitniekiem ir jāstrādā pēc likuma, ir skaidrs, ka muitnieki strādās pēc šīm likumā noteiktajām metodēm. Un tieši 7.panta 7.daļā ir teikts, ka ievedamo preču un citu priekšmetu muitas vērtību nosaka pēc vienas no šādām metodēm. Un tiek uzskaitītas šīs metodes. Tās pašas panta daļas pēdējais teikums nosaka, ka, ja galveno metodi nevar izmantot, tiek pielietota secīgi otrā, trešā un ceturtā metode. Tātad - kas tad ir šī galvenā? Galvenā ir muitas vērtība, ko nosaka pēc līgumcenām. Skaidrs, ka pasaulē atradīsies tādas valstis, kur, ņemot vērā gan pašreizējo tehnoloģijas un sabiedrības attīstības līmeni, gan klimatiskos apstākļus, produkciju varēs saražot par daudz zemākām cenām nekā Latvijā, to skaitā lopkopības, piensaimniecības, augkopības un arī daudzas citas preču grupas. Un tad, ja šis likums noteiks, ka mēs piemērojam tikai pirmo metodi un vadāmies tikai pēc pirmās metodes un pēc līgumcenas, ir skaidrs, ka šeit nevarēs pielietot antidempinga un antisubsīdiju mehānismu, kurš ir ļoti skaisti atrunāts un pielietots. Jo vienkārši nebūs... Tajā pašā Jaunzēlandē, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un ražošanu, nepielieto subsidēšanu. Latviju, kas ir maza valsts pasaulē, šī produkcija varēs sagraut, pielietojot šo galveno metodi, kura tiks izmantota prioritāri. Tāpēc es uzskatu, ka šie Gundara Bērziņa priekšlikumi būtu jāatbalsta, vismaz tie, kuri skars šo attiecīgās nomenklatūras preču grupu. Kas attiecas uz lauksaimniecības precēm, ir jābūt izņēmumam, iespējai pielietot ceturto metodi tādos gadījumos, ko es jau pieminēju, kaut vai attiecībā uz šīm precēm, kurām ir daudz zemāka pašizmaksa nekā Latvijā ražotajām, un tādā veidā būtu aizsargāta mūsu lauksaimniecība. Es uzskatu, ka pretējā gadījumā, pēc šā balsojuma, var nonākt tādā situācijā, ka mūsu zemniekiem, lauksaimniekiem zudīs pēdējā motivācija strādāt, un, protams, tas beigsies ar letālu iznākumu mūsu valsts laukiem. Un tāpēc aicinu tos deputātus, kas balsoja pret iepriekšējiem priekšlikumiem, to skaitā frakciju "Lîdztiesība" un bijušos Zemnieku savienības frakcijas deputātus, tomēr nenobalsot pret lauku ļaužu izdzīvošanu. Ņemot vērā šo ārprātīgo pasaules konkurenci un subsīdijas, atstāt viņiem pēdējo cerību tomēr izdzīvot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie delegāti! (Starpsauciens no zāles: "Delegāti?") Es pagājušajā nedēļā piedalījos Budapeštā Lauksaimniecības konfederācijas 46.asamblejā, tajā piedalījās arī Eiroparlamenta pārstāvji, un manās rokās ir dokuments, kurš ir skatīts Strasbūrā 14.septembrī un kuru atkārtoti izskatīja šajā 46.asamblejā, un es gribu nolasīt vienu punktu - 12.punktu no šā dokumenta, no Eiropas lauksaimniecības hartas jeb Eiropas lauksaimniecības privilēģiju dokumenta. Tur rakstīts, ka saprātīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz importu ir nepieciešami daudzām valstīm. Starptautiska solidaritāte un aizsargājoši likumi godīgam lauksaimniecības preču tirgum - tam ir tomēr jābūt vienlīdz vērtīgam. Eiropa ir apzinājusies, ka lauksaimniecība nav tikai ražošana, bet ka lauksaimniecība patiešām ir kaut kas vairāk nekā ražošana un ka tur šis protekcionisms ir vajadzīgs. Šo hartu ir izstrādājis Šveices profesors. Tā darbojas Šveicē jau no 1987.gada. 1991.gadā to ir pieņēmusi Francija. Tā ka neļaujiet sevi apmānīt ar to, ka lauksaimniecībai nevajag protekcionismu! (Starpsauciens no zāles: "Vajag!")

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Teorētiski, no zemnieku viedokļa, varētu piekrist Piebalga kungam. Teorētiskā ziņā varētu. Ideālā variantā. Es te gribu piebilst vienu lietu: pašlaik mums nav tādas muitas, tik godīgas, tik profesionālas, kas izpildītu jūsu variantu. Jo muitnieks saka tā: "Ar mani noslēdza līgumu pirms trīs mēnešiem, un es nezinu, kas būs pēc trīs mēnešiem!" Tātad par šo variantu, Piebalga kungs, nevarētu balsot. Ja nāks jauns muitas priekšnieks un, es ceru, tuvākajā nākotnē ieviesīs kārtību, tādu, kāda atbilst jūsu variantam, tad varētu arī par jūsu variantu balsot. Bet šoreiz, es domāju, būtu jāatturas. Tas vēl ir drusciņ pāragri. Es aicinu kolēģus tomēr pievienoties Gundara Bērziņa ieteiktajam variantam. Jo tik tiešām - informācija, kas man ir par muitas darbu, ir diezgan bēdīga. Kā vainas pēc? Tas lai paliek vēlākai analīzei. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Deputātam ir tiesības divreiz izteikties. Kuru reizi jūs nāksiet? Otro. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Principā šeit ir jautājums - vai mēs atzīstam krīzi iekšējā tirgus aizsardzībā un uzskatām situāciju par kritisku vai neuzskatām. GATT noteikumi uzskata situāciju iekšējā tirgus aizsardzībā par kritisku, ja salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu imports ir palielinājies par 25 procentiem. (Ja nemaldos, tas ir sadaļas 14.pants.) Mums šis importa kāpums attiecībā uz dažiem produkcijas veidiem ir 300 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu. Un tad, ja imports salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu palielinās par 25 procentiem, GATT ļauj lietot arvien pastiprinātus pasākumus, uzskatot to situāciju par kritisku. Ja mēs uzskatām, kā Grīga kungs teica, ka te ir problēmas, un ja citi uzskata, ka šeit ir kārtība, šeit nav krīzes, nav kritiskas situācijas, mēs varam balsot par to.

Otrs jautājums - uz kurieni mēs orientējamies? Vai mēs orientējamies uz nezin kurieni, vai mēs orientējamies uz Eiropu, uz Eirosavienību, kur ir šī sistēma, kura ir pārbaudīta gadiem ilgi? Es uzskatu, ka mūsu ceļš ir uz Eiropu, un es aicinu balsot par civilizētu sistēmu un arī mūsu zemniekiem ļaut izdzīvot.

Sēdes vadītājs. Vai referents runās? Lūdzu!

A.Poča. Vēl pirms deputāti balsojot izšķiras, kuru priekšlikumu iekļaut tekstā, es gribu teikt, ka šis ir arī procedūras jautājums. Un pēc būtības jau, Bērziņa kungs, tas, ko jūs parādījāt, šajā procedūrā daļēji ir atspoguļots. Līgumcena. Tā ir cena, kas ir dokumentāri jāpierāda uz robežas. Jāpierāda, ka tā tiešām ir pamatota. Un, ja šī līgumcena ir augstāka nekā, teiksim, pasaules cena, vai tāpēc jūs piemērosiet zemāku cenu? Pie kam tam ir jābūt dokumentāri pierādītam. Un, ja muitas dienestam rodas šaubas, likuma panta tekstā taču ir rakstīts, ka tiek izmantotas ziņas no tirdzniecības firmu katalogiem un citiem krājumiem, izdarot attiecīgo korekciju. Jūs sakāt - nepiemērot līgumcenas, bet jūsu otrais priekšlikums - attiecībā uz lauksaimniecības produkciju ņemt par pamatu identisku preču vērtību. Tieši to paredz šajā preču muitas vērtības noteikšanā otrā metode. Tur jau tā ir rakstīts. Otrā metode ir - noteikt to pēc identisku preču vai citu priekšmetu muitas vērtības. Tas jūsu priekšlikums šeit jau ir iestrādāts. Un šī ceturtā metode attiecībā uz lauksaimniecības precēm, kuru mēs saistām ar šiem pārejas noteikumiem, kur tiek piemērotas šīs Eiropas kopienas pasaules cenas... to jau arī ir atļauts pielietot. Tāpēc es tomēr ierosinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Bērziņa priekšlikumiem - 7.punktu papildināt ar šādu piebildi: "... (tas neattiecas uz tām preču kombinētās nomenklatūras grupām, kuras minētas 5. apakšpunktā)"; 7.punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu - metodi, kura izteikta šādā redakcijā: "5) precēm, kuras saskaņā ar kombinēto nomenklatūru klasificētas 1., 2., 4.-11., 15.-21., 23. preču grupā, muitas vērtību nosaka, ņemot par pamatu identisku preču vērtību pasaules cenās vai vietējo vairumtirdzniecības cenu"; 7.punkta rindkopas sākumā vārdus "Galvenās muitas vērtības" aizstāt ar vārdiem "Pârējām preču grupām...". Vai varam par visu kopā balsot?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 21, atturas - 10. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Mums laikam ir jānobalso par visu 7.pantu, ar visiem Bērziņa kunga priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 7.pantu kopumā - ar tiem papildinājumiem, kuri ir pieņemti! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 8. Pieņemts. Nākamo!

A.Poča. Nākamie priekšlikumi ir par 8.pantu, un tie ir komisijas un Ministru kabineta kopīgi priekšlikumi, ņemot vērā deputāta Tomiņa redakcionālos labojumus. Būtībā šis pants ir papildināts ar jaunu apakšpunktu -trešo apakšpunktu, kur atkal ir runa par to, ka, ja pie muitas vērtības noteikšanas nav dokumentāri apstiprināta ievedamo preču vai citu preču līgumcena un tā ir zemāka par to eksportētājvalsts (valstu ekonomiskās savienības) cenu, kas norādīta attiecīgajos preču sarakstos vai katalogos, tad šī vērtība var tikt pārskatīta.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

A.Poča. Un šeit ir atkal deputāta Bērziņa priekšlikums - šā panta 4.punktu papildināt ar pirmo apakšpunktu šādā redakcijā: preces, klasificētas no 1. līdz 23. preču grupai. Papildinājums izdarāms, attiecīgi mainot apakšpunktu numerāciju. Pēc būtības šī ir norma, kas korespondē ar iepriekš nobalsoto.

Sēdes vadītājs. Vai par to ir jābalso vai nav jābalso?

A.Poča. Nu vairs nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 9.pants. Ministru kabineta un arī komisijas apkopotais variants, kur, nosakot preču vērtību pēc otrās metodes, netiek izmantota līgumcena, bet muitas vērtība. Viss pants ir šādi precizēts. Šeit citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi papildinājumi? Papildinājumu nevar būt, vai jūs piekrītat tam? Deputāts Budovskis piekrīt. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 10.pants. Tur ir aprakstīta trešā metode. Līgumcenu aizstāt ar preču un citu priekšmetu muitas vērtību. Arī šeit iebildumu un priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu. Numerācija gan tagad mainīsies atbilstoši mūsu iepriekšējam balsojumam, kas apraksta 4. metodes būtību. Muitas vērtības noteikšana precēm vai citiem priekšmetiem, kuru izcelsmes valsts ir cita valsts. Šeit atbilstoši 6.pantam mēs papildinām šo otro sadaļu ar to, ka, nosakot precēm vērtību, tiek izmantotas Eiropas kopienas valstīs muitas vērtības aprēķinos pielietotās cenas lauksaimniecības precēm. Šeit ir atkal deputāta Bērziņa priekšlikumi - papildināt projektu ar jaunu pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Un seko šās redakcijas teksts. Mēs uzskatījām, ka pēc būtības šis priekšlikums jau ir iekļauts otrajā sadaļā un tātad tas praktiski būtu akceptēts daļēji.

Vai Bērziņa kungs uztur savu priekšlikumu spēkā un pieprasa balsojumu? Uztur spēkā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es tomēr uzturu spēkā šo prasību, jo šeit viss ir ļoti precīzi definēts. Atbilstoši Eiropas savienības praksei ir definēts, kas ir identiska prece un kas ir vienveidīga prece. Ir parādīts, kā tas tiek klasificēts. 4.metodei ir divas daļas - pirmā un otrā. Manuprāt, šī daļa ir ļoti precīzi formulēta. Iesniedzējs esmu es, bet autortiesības es nevaru uzņemties, jo ir strādāts kopā ar ļoti daudziem speciālistiem, kas ir pētījuši Eirosavienības praksi un kas ir speciālisti šajās tarifu lietās, tāpēc šis formulējums ir ļoti izsvērts un, manuprāt, ļoti precīzs, un es ieteiktu balsot. Kabineta ieteiktais formulējums ir daudz neprecīzāks, un principā paliek šī neskaidrība: nav teikts, kas ir identiskā prece, kas ir vienveidīgā prece un kādas cenas tiek lietotas, kad tiek minēta Eirokopiena. To Ministru kabinets neatrisina. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu. Tas nav tikai mans priekšlikums, tas ir daudzu cilvēku kopējais darbs, izveidojot šo precīzo formulējumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Lūdzu, balsosim par deputāta Bērziņa priekšlikumu - papildināt projektu ar jaunu 12.pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju, šādā redakcijā: "Muitas vērtības noteikšana pēc identisku..., " - un tālāk kā tekstā. Rezultātu! Par - 55, 6 - pret, 9 - atturas. Pieņemts.

Vai tagad vajadzētu balsot par pantu kopumā?

A.Poča. Tas ir principā jauns pants. Tā ir jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Tad nevajag. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir 14.pants - "Muitas nodokļu nepiemērošana". Šeit ir divi priekšlikumi. Viens ir deputāta Tomiņa priekšlikums, kurš ir dokumentā nr.945-a, - svītrot 14.pantā 13.punktu. Muitas nodokli nepiemēro precēm un citiem priekšmetiem, kas ir domāti valsts vajadzībām. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Komisija atbalstīja. Principā ir tā: ja nav šā likuma par piegādēm valsts vajadzībām un ja kāda valsts institūcija tiešām iegādājas valsts vajadzībām tādas preces vai priekšmetus, uz robežas šis nodoklis var tikt iekasēts, bet pēc tam caur budžetu šai institūcijai atdots atpakaļ. Šeit īpašu iebildumu vairāk nebūtu.

Sēdes vadītājs. Tā ir? Jā, tālāk!

A.Poča. Nākamais ir ierosinājums papildināt šo sarakstu ar jaunu punktu -22.punktu, kurā teikts, ka muitas nodokli nepiemēro invalīdiem paredzētajiem automobiļiem, kompensatorām ierīcēm un citām invalīdiem paredzētām precēm saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinājumu un Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā. Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu. Varu jums nedaudz komentēt, ka invalīdiem ir ārkārtīgi lielas problēmas iegādāties šos īpašos automobiļus. Un, ja Labklājības ministrijai būs stingri izstrādāti noteikumi, kādā kārtībā šie automobiļi tiek ievesti un tiek atbrīvoti no muitas nodokļiem, iebildumu varētu nebūt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Deputātam Saulītim arī nav. Tālāk!

A.Poča. Tagad - 19.pants. Tajā ir apkopoti Ministru kabineta un Budžeta komisijas priekšlikumi, ņemot vērā deputāta Tomiņa priekšlikumus. Un tie vairāk vai mazāk skar procedūru. Tie ir vairāk redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Poča. 20.pantā pēc būtības ir tikai viens jauns papildinājums, kurš ir no Ministru kabineta puses un kuru akceptēja arī Budžeta komisija. Tā ir trešā sadaļa, kur ir runa par to, kādā veidā tiek noteikta kārtība, lai preces varētu ievest valstī uz pārstrādes procedūru. Šeit iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk! 21.pants. Deputāts Tomiņš ierosina papildināt panta pirmo daļu ar jaunu tekstu, ka šādu garantiju dod Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas ir šo preču vai citu priekšmetu īpašnieks vai lietotājs. Blakus ir atsauce uz Civillikuma diviem pantiem. Pret šo deputāta Tomiņa priekšlikumu varētu rasties iebildumi, jo Muitas likums diemžēl ir uzrakstīts ļoti īpašā valodā, un, neizmantojot visur šīs Civillikuma normas un iekļaujot šo tekstu tieši šeit, varētu rasties dažas pretrunas atiecībā uz terminiem.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz šo ierosinājumu, es to tiešām atsauktu, jo Civillikums nosaka īpašnieka attiecības ar lietotājiem attiecībā uz pilnvarām, līgumiem un daudziem citiem jautājumiem. Bet es uzturētu spēkā šo labojumu, tātad - "Latvijas Republikā reģistrēta". Par to vajadzētu veikt balsojumu. Tas nav šajā pamatvariantā Ministru kabineta priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāt Sinka, vai jūs vēlaties runāt par šo pantu? Vai referents runās, komentēs? Deputāts Tomiņš lūdz, lai balso: "...šādu garantiju dod Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona".

A.Poča. Es domāju, ka visi ieteikumi ir akceptēti un balsot nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 26.pants. Arī šeit ir Ministru kabineta priekšlikumi, kurus komisija ir akceptējusi. Budžeta komisijai tajos jāizdara vēl daži papildinājumi, un tas ir saistīts ar to, ka šeit papildināts, ka Ministru kabinets var izdot noteikumus par precēm, kas netiek apliktas ar muitas nodokli, ja tās tiek ievestas uz pārstrādi un izvestas no Latvijas Republikas. Šeit ir iekļautas vēl dažas normas. Iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Parādījās šie divi priekšlikumi par pārejas noteikumiem: "Likuma 11.pantā minēto Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa piemērošanu līdz 1995.gada 1.janvārim nosaka Valsts ieņēmumu dienesta noteiktā kārtībā." Tas saistīts ar to, ka pagaidām Latvijas Banka vēl nav izstrādājusi pilnīgu tīklu, lai varētu precīzi, tieši attiecīgajā kalendārajā dienā noteikt informāciju par valūtas kursiem. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests pagaidām noteica īpašu kārtību.

Priekšlikums par 2.punktu bija saistīts ar to, ka būtu jāizmanto Eiropas kopienas valstīs noteiktās, preču muitas vērtības aprēķinos noteiktās cenas.

Trešie bija šie priekšlikumi, kas ietverti dokumentā nr.945-a, - ka Ministru kabinetam ir jāpieņem noteikumi par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kuri būs spēkā līdz likuma "Par drošības pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībai" pieņemšanai.

Sēdes vadītājs. Vai pret pārejas noteikumiem ir kādas iebildes? Nav.

A.Poča. Tagad mums, cienījamie deputāti, vajadzētu atgriezties pie dokumenta nr. 893, kur ir šī jaunā redakcija par muitas tarifiem. Šeit ir dažas neprecizitātes, kuras...

Sēdes vadītājs. Pagaidiet, pagaidiet, lūdzu! Vai visi ir sameklējuši dokumentu nr.893?

A.Poča. Pielikums. Lūdzu.

Sēdes vadītājs. Pirmais pielikums?

A.Poča. Jā. Vispārīgie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Šajos vispārīgajos noteikumos ir deputātes Počas priekšlikums, ka vajadzētu svītrot pielikuma noteikumu 10.punktu, kur ir rakstīts, ka preces, kuras atbilst preču kodam 3808 (izņemot 3808 40 000) un kuras atbilst preču kodam 3915, atļauts ievest tikai ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļauju. Šī nav muitas tarifu konkrēto likmju vispārīgo noteikumu norma, tā pēc būtības ir likuma norma. Bet šeit ir zināmas problēmas. Pirmām kārtām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nevar izdot noteikumus, kas būtu saistoši citām institūcijām, te būtu nepieciešami Kabineta noteikumi. Otrām kārtām, tās ir ķīmiskās vielas, kas ir paredzētas šajā preču grupā, un tas ir saistīts ar zināmiem jautājumiem par kvotām, par licencēm, un šī norma vēl būtu jāprecizē atbilstoši citiem likumiem. Tāpēc ir ierosinājums pagaidām to izsvītrot no šejienes.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Tagad - par pašiem muitas tarifiem. Šī ir jauna forma. Lai muitas darbiniekiem būtu vieglāk strādāt, likumprojekta 5.pantā, kas attiecas uz muitas tarifu iedalījumu, ir parādītas trīs dažādas likmes. Tātad ir pamatlikmes. Vislielākās labvēlības režīmam domātās likmes un likmes brīvās tirdzniecības režīmam. Tas ir vienkārši tādēļ, lai atvieglotu šo pielikumu lietošanu. Tas ir par formu.

Sēdes vadītājs. Un par saturu?

A.Poča. Attiecībā uz saturu šeit ir divi precizējumi. Pirmajā pielikumā 10.grupā "graudaugu kultūras" ir drukas kļūda. Tur ir parādīts, ka muitas tarifs pie brīvās tirdzniecības līguma ir 2,5 santīmi, bet jābūt ir 7,5 santīmiem.

Sēdes vadītājs. Mēs to pieņemam. Tā ir saprotama lieta. Tas ir jāizlabo.

A.Poča. Jā. Arī 22.grupā attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem bija kļūda. Ja deputāti pieņem šo jauno muitas tarifu pielikumu - tabulu, tad rodas jautājums sakarā ar to, ka pēdējais pārejas noteikumu punkts... Attiecībā uz likuma spēkā stāšanos ir ierosināts, ka likumam būtu jāstājas spēkā ar 1994.gada 1.decembri. Ja tas būtu akceptēts, tad mēs varētu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (LZS).

Es tiešām gribu jūs apsveikt par to veselīgo kompromisu, ko ir izdevies panākt muitas tarifos. Principā tie ir pieņemami un atbilstoši gan pasaules praksei un tirdzniecības pašreizējām prasībām, gan arī iekšējā tirgus aizsardzības prasībām. Es tikai gribu precizēt, ka tām pozīcijām, par kurām bija strīdi, šie tarifi ir paaugstināti 4 vai 5 reizes. Teicu to tādēļ, lai mums tas, tā teikt, nepaietu garām neredzēts. Tātad cūkgaļai, piemēram, ir 55%; tas ir apmēram 4 līdz 5 reizes augstāks tarifs. Es uzskatu, ka šie tarifi kopumā ir atbalstāmi. Šeit nekādu iebildumu nav, jo šeit ir skaidri redzamas prioritātes, ir redzams, ko mēs aizsargājam, ko mēs veicinām. Manuprāt, tas viss ir ļoti veiksmīgi. Es gribu pateikties bijušajiem koalīcijas partneriem par sapratni, par to, ka tomēr ilgas, nežēlīgas cīņas rezultātā ir izdevies atrast saprātīgu, visiem pieņemamu variantu. Žēl, ka tas netika izdarīts ātrāk, tas valstij varbūt būtu nesis vairāk labuma nekā šī nepārtrauktā konfrontācija attiecībā uz šiem tarifiem. Es aicinu jūs nobalsot kopumā par visu, jo principā šie tarifi ir pieņemami.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet tādas aicinošas runas vairs nevar teikt, jo mēs esam pantus izskatījuši, mums vairāk nav konkrētu labojumu. Lūdzu zvanu! Debates ir izbeigtas. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par muitas nodokli (tarifiem)" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Divi paziņojumi. Runās iekšlietu ministrs Kristovskis un Juris Sinka. Iekšlietu ministr Kristovski, cik daudz laika jums vajag? Trīs minūtes.

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ņemot vērā prāmja "Estonia" bojāeju, es izmantošu šo iespēju un sniegšu pēdējo informāciju, kura ir oficiāla.

Iekšlietu ministrijas Operatīvās vadības centrs un Starptautisko attiecību nodaļa jau otro diennakti uztur operatīvos sakarus ar Somijas Iekšlietu ministrijas Operatīvās glābšanas centru Turku pilsētā un arī ar Latvijas Republikas vēstniecībām Somijā, Zviedrijā un Igaunijā, kā arī saņem zvanus no ārvalstu personām, kas uzturas Latvijā un attiecīgajās valstīs. Aizvadītajā dienā atsevišķi masu informācijas līdzekļi ir snieguši diemžēl arī neprecīzu informāciju par to Latvijas pasažieru uzvārdiem, kuri ir atradušies uz prāmja. Es varētu nosaukt četras personas, kuras vakar tika nosauktas, bet kuras ir dzīvas, jo viņas uz šā prāmja nav atradušās. Tās ir Anča Laura, Leščinska Dace, Staņilevičs Aleksandrs un Skulte Ilze. Sešām personām šis negadījums ir beidzies veiksmīgāk, jo šīm personām ir izdevies izglābties.

Tātad Somijā atrodas piecas personas, kuras ir no Latvijas, un rītdien ar "Finnair" lidmašīnu tās atgriezīsies Latvijā. Šo atgriešanos organizē Somijas Sarkanais Krusts. Viena persona - Griciuss Igors atrodas Zviedrijā slimnīcā, un viņa atgriešanos Iekšlietu ministrija ar Ministru prezidenta Māra Gaiļa rīkojumu koordinē.

Tātad no visiem tiem, kas bija no Latvijas, izglābušās ir sešas personas: Griciuss Igors, Kampuse Gundega, Kļaviņš Ints, Andrejevs Nikolajs, Šleiners Dainis un Ķikusts Valters.

Par četrām personām, kuras varēja būt uz šā kuģa, interesējas viņu tuvinieki, bet diemžēl tajos sarakstos, ko iesniedzis Somijas Iekšlietu ministrijas Operatīvās glābšanas centrs, šīs personas netika minētas, tā ka mēs šodien vēl precīzi nevaram pateikt, vai bojā ir gājušas 15 vai 19 personas no Latvijas Republikas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Rīt pulksten četros Universitātes Juridiskās fakultātes 9.auditorijā Tibetas pārstāvis runās par Tibetu un tautas problēmām. Viņš ir Dalailamas pārstāvis Baltijas valstīs, Viduseiropā un Ziemeļaustrumeiropā. Šeit viņš ir neoficiāli, kā viesis, un vēl būs Lietuvas parlamentārieši. Rīt, četros, lūdzu! Laikā starp pulksten 16.00 un 18.00. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl viens paziņojums. Jūs esat saņēmuši ielūgumus uz 3.oktobrī paredzēto informācijas pieejamības programmas konferenci, kuru Rīgā rīko ASV Nacionālais demokrātiskais institūts, un es ļoti aicinu kolēģus: ja jums ir gan programma, gan ielūgums, piedalieties, jo, manuprāt, visa tā programma ir tāda, ka tā mums atsvērtu daudzus ārzemju braucienus, un, piedaloties šajās diskusijās, mēs varētu iegūt ļoti daudz. Tāpēc laipni aicinu jūs piedalīties.

Reģistrēsimies! Godātie kolēģi! Es ļoti atvainojos, izslēdziet režīmu! Reģistrācijas režīmu. Prezidijs, izstrādājot šo darba kārtību, nāca pie secinājuma, ka nākamnedēļ jums būs jāatnāk uz divām sēdēm. Tas ir pilnīgi Prezidija ziņā. Tagad Prezidijs gribētu ar jums konsultēties, vai jums ir labāk pieņemama trešdiena vai piektdiena? Tāpēc, lūdzu, noskaidrosim to ar balsojumu. Kārtības rullī teikts, ka, balsojot par Saeimas sēžu laiku, tālākie termiņi balsojami pirms tuvākajiem.

Pirmais balsojums - par piektdienu. Otrais - par trešdienu. Lēmums nav jāpieņem. Tikai vajadzīgs vairākums. Lūdzu! Es jums varu tikai pateikt, ka trešdien būs zināmas problēmas ar dokumentiem.

I.Silārs. Un man gribētos zināt, cikos trešdien Prezidijs sēdi ir plānojis? Jo komisijas jau ir saplānojušas sev darbu trešdienai. Vismaz Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saplānojusi. Es ceru, ka tad ir plānots Prezidija sēdi rīkot pēcpusdienā.

Sēdes vadītājs. Prezidijs iesaka piektdienu? Bet, ja šis ierosinājums negūs atbalstu, tad sēdi rīkosim trešdien pēcpusdienā.

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - sēdi rīkot piektdien, pulksten 9.00! Rezultātu! Par - 25, pret - 29, atturas - 11.

Balsosim par priekšlikumu - sēdi rīkot trešdien, pulksten 14.00! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 18. Līdz ar to Prezidijs, plānojot darba kārtību, ņems to vērā un izsludinās sēdi trešdien, pulksten 14.00 un ceturtdien, pulksten 9.00, jo mums ir no 2.septembra darba kārtības atlikuši jautājumi, kuri nav izskatīti.

Reģistrācija! Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks (preses konferencē),

Aivars Berķis ( preses konferencē),

Valdis Birkavs,

Igors Bukovskis,

Imants Daudišs (ir zālē),

Andris Grots (preses konferencē),

Andris Gūtmanis,

Jānis Jurkāns,

Edvīns Kide,

Mārtiņš Ādams Kalniņš (ir zālē),

Nikolajs Krasohins,

Ludmila Kuprijanova,

Jānis Lagzdiņš,

Aristids Lambergs (preses konferencē),

Larisa Laviņa (preses konferencē),

Egils Levits,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Gunārs Resnais,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Anta Rugāte,

Anita Stankēviča,

Jānis Vaivads,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde trešdien, pulksten 14.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute