Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu: ieņemiet vietas! 24.oktobra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu. Godātie deputāti, atgādināšu, ka pagājušajā reizē sēde tika slēgta, jo daļa deputātu, atrodoties plenārsēžu zālē, nebalsoja, un tādējādi nebija kvoruma un Saeima saskaņā ar Satversmes 23.pantu un Saeimas kārtības ruļļa 44.pantu kļuva strādāt un lemt nespējīga. Līdz ar to šodien, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, ja iepriekšējā sēdē kādas lietas izskatīšana ir iesākta, bet nav pabeigta, darba kārtību paziņo pēc šīs lietas izskatīšanas.

20 deputāti Saeimas Prezidijā ir iesnieguši ierosinājumu: "Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 52.pantu ierosinām balsot par likumprojekta "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu" izskatīšanas pārtraukšanu un nodošanu atpakaļ Juridiskajai komisijai pārstrādāšanai un pāreju uz citu lietu, ievērojot, ka likumā ir jānosaka ne tikai bijušās PSRS pilsoņu, bet visu to ārvalstnieku statuss, kuri ieceļojuši Latvijā laikā līdz 1992.gada 1.jūlijam, kad stājās spēkā likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Ir nepieciešams diferencēt, noteikt dažādu ārvalstnieku grupu tiesisko statusu atkarībā no viņu ieceļošanas legalitātes, saistības ar PSRS okupācijas režīmu, radniecības saitēm ar Latvijas Republikas pilsoņiem un citiem kritērijiem. Tālāk bijušās PSRS pilsoņu statuss ir jāsaista ar to, ka viņu ieceļošana Latvijā okupācijas laikā ir notikusi pretrunā ar starptautisko tiesību principiem un ka Krievijas Federācijai kā PSRS tiesiskajai mantiniecei ir pienākums uzņemties atbildību par bijušās PSRS pilsoņiem un viņu repatriāciju. Ir vēlams likumā iestrādāt Igaunijas pozitīvo pieredzi, kuras likumdošanā ārvalstnieku tiesiskā statusa noregulējuma problēma ir atrisināta saistībā ar uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanu."

Tātad šis iesniegums ir saskaņā ar 52.pantu un tas ir apspriežams. Saeimai būs jābalso. Viens runā "par", viens - "pret". Godātie deputāti! Tomēr ir jāprecizē šis iesniegums. Es vakar biju spiests frakciju vadītājiem iesniegt paziņojumu, kurā uzskaitīju visus Kārtības ruļļa pantus, kuri ir izmantojami šādos gadījumos, lai lietas virzītu tālāk uz priekšu. Diemžēl šie 20 iesniedzēji, ja mēs gribam ievērot Kārtības rulli, nav izmantojuši īsto pantu, tāpēc ka debates tika pārtrauktas. Es vienkārši, mehāniski domājot par to, ka tiešām varbūt ir nepieciešams balsojums, uzskatu, ka tas ir pavisam cits pants - tas ir 136.pants. Tātad pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi. Tāpēc 52.pantu, kā jūs to prasāt, nevar izmantot. Deputāts Kiršteins par jautājumu, kā lieta būtu virzāma tālāk.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Debates tika nevis pārtrauktas, bet tās beidzās. Notika balsošana, un, kā liecināja sekojošā reģistrācija, zālē bija 77 cilvēki. Lēmums netika pieņemts, jo daļa deputātu izmantoja savas tiesības nebalsot. Tāpēc šajā gadījumā šis pants pirms balsošanas ir tieši tāds. Debates netika pārtrauktas, tās bija beigušās.

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, es jūs tiešām aicinātu uzmanīgāk lasīt Kārtības rulli! Debates bija izbeigtas, un jūs par to varat pārliecināties stenogrammā. Un diemžēl tāpat, kā jūs paziņojāt tagad no tribīnes, jūs paziņojāt arī acīmredzot vakardienas ierakstā, ko dzirdējām šodien radio pārraidē, ka lēmums faktiski netika pieņemts. Uz kāda Satversmes vai Kārtības ruļļa panta pamata jūs izsakāt tādus apgalvojumus? Jo Saeima saskaņā ar Satversmi kļūst strādāt nespējīga vai pārtrauc savu darbu, ja zālē nav kvoruma un ja, balsojot divas reizes, netiek konstatēts kvorums. Es nebūt negribu komentēt motīvus, bet kā jūs varat izteikt tādus apgalvojumus? Par lietu, kā tā būtu virzāma tālāk, - Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Mans priekšlikums būtu tāds. Sakarā ar to, ka šajā iesniegumā, kuru parakstījuši 20 deputāti, pēc būtības ir minētas visas tās normas, kas attiecas uz 136.pantu, tad arī šajā balsojumā vajadzētu piemērot Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu un balsot. Tātad šajā gadījumā pirms balsošanas pēc būtības vajadzētu izšķirt priekšlikumu par lietas atlikšanu un nodošanu atpakaļ Juridiskajai komisijai pārstrādāšanai. Un attiecīgi, kā te minēts, līdz ar to notiktu pāreja uz citu darba kārtības punktu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti - iesniedzēji no sava iesnieguma svītro vārdus "saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 52.pantu", kā to ierosina deputāts Zigurds Tomiņš, atstājot pārējo tekstu, attiecībā uz kuru tiešām var piemērot 136.pantu? Vai deputātiem - iesniedzējiem ir iebildes? Tad viens runā "par", viens - "pret". Lūdzu, Ruta Marjaša. (No zāles deputāte R.Marjaša: "Par" vēl neesot runāts.") Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es patiešām jūs lūgtu atbalstīt šo iesniegumu. Un tā ir ļoti būtiska lieta, jo šis ārvalstnieku statuss saistās un korespondē ar netālā nākotnē izskatāmo jautājumu par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā. Zināt, šeit parādās ļoti lieli samezglojumi sakarā ar to, ka mēs neesam vispār paredzējuši tādu pozīciju kā termiņuzturēšanās atļauja. Faktiski visi cilvēki tātad ir ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja kāds šeit iebrauc un uzrāda tanī brīdī arī legālu iztikas avotu (tā varētu būt kāda firma, kura pēc nedēļas vispār pazūd no apvāršņa) un ja tad šis cilvēks paliek bez šā iztikas avota un faktiski pāriet šajā bezdarbnieku statusā, tad mums vajadzētu arī izskatīt šo sociālo pabalstu. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Bet es jums gribētu arī teikt, ka tas ir visai liels šo cilvēku kontingents, kas var ļoti apgrūtināt tieši šo budžeta daļu sakarā ar sociālajiem pabalstiem bezdarba gadījumā. Līdz ar to man liekas, ka patiešām ir jēga nopietni padomāt par šo ārvalstnieku statusu un šeit iekļaut tās normas, kuras runā par šo uzturēšanās laiku saistībā ar nodarbinātību un garantijām. Es domāju, ka tas būtu viens no nopietniem risinājumiem. Mums jāsaprot, ka šāds risinājums ir arī Igaunijā. Tā kā mums ir arī šīs sociālās saistības, kuras mēs ar Baltijas asamblejas darbību esam noteikuši ar Lietuvu un Igauniju, man liekas, ka tas viss ir būtiski, lai mēs patiešām nepārsteigtos, atliktu un vēlreiz paskatītos uz šo jautājumu ar noteiktiem papildinājumiem. Es patiešām ierosinu jums piekrist tam, ka mums šis projekts šodien ir jāatliek, bet tuvākajā nākotnē pēc papildinājumiem mēs to varētu izskatīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Es runāšu Juridiskās komisijas vārdā. Cienījamie kolēģi, tas ko runāja patlaban deputāts Budovskis, tikai parāda, cik akūts un aktuāls ir jautājums par šā likuma pieņemšanu. Un es te varētu minēt vēl ļoti daudz citu jautājumu, kuri nav izlemjami, kamēr nav pieņemts šis likumprojekts. Es neredzu loģiku, lai, pastāvot tādiem apstākļiem, apturētu šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo katram ir skaidrs, ka, tikai pieņemot likumu pirmajā lasījumā, ir iespējams tālāk strādāt pie šā likuma un virzīt to otrajā un trešajā lasījumā. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus nobalsot pēc būtības saskaņā ar Kārtības rulli par to likumprojektu, kurš pagājušajā plenārsēdē vēl netika nobalsots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu", par šā likumprojekta atlikšanu un nodošanu atpakaļ komisijai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 6. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vēl skaidrības labad būtu arī deputātiem jāsniedz informācija par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86.pantu, uzturam spēkā likumprojektu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās brīdim"". To parakstījuši Juris Sinka un 11 deputāti. Ja pirmajā lasījumā ir iesniegti alternatīvi likumprojekti un ja kāds no tiem ir noraidīts, tad es katrā ziņā neatrodu Kārtības rullī tādu pantu, ar kuru to varētu uzturēt spēkā, iesniedzot Prezidijam šādu iesniegumu. Ja es kļūdos, lūdzu iesniedzējus to motivēt. Līdz ar to deputāti piekrīt, ka tādu iesniegumu nevar izskatīt un uzturēt spēkā.

Tagad notiks atkārtota balsošana par likumprojekta "Par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 23, atturas - 2. Ir pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu komisiju noteikt termiņu. Lūdzu izteikt priekšlikumus par termiņiem, kuros iesniedzami ierosinājumi un papildinājumi.

R.Marjaša. Ņemot vērā pārējo frakciju lielo vēlēšanos vēl strādāt pie šā likumprojekta otrajā lasījumā, es piedāvāju vienu mēnesi ilgu laiku.

Sēdes vadītājs. Cik šajā mēnesī ir dienu? 27. novembris. Būtu labāk, ja noteiktu, ka priekšlikumi ir iesniedzami līdz 28. novembrim, jo, kā šeit kolēģi saka, 27. novembris ir svētdiena. Lai nebūtu pārpratumu. Vai jūs, deputāte Marjaša, neiebilstat pret termiņu - 28. novembris? (No zāles deputāte R.Marjaša: "Nç!") Vai deputātiem ir iebildes pret 28. novembri kā termiņu priekšlikumu un labojumu iesniegšanai par šo likumprojektu? Nav iebilžu. Lēmums ir pieņemts.

Sākam izskatīt 27. oktobra sēdes darba kārtību. Atsaucoties uz mūsu praksi, pieprasījumus mēs iekļausim ceturtajā sadaļā. Es atvainojos, diemžēl tā ir trešā sadaļa. Diemžēl trešā sadaļa. Jautājumi un pieprasījumi. Tāpēc deputātu iesniegtie pieprasījumi un jautājumi tiek iekļauti šajā sadaļā. Vai ir iebildes? Nav. Tagad skatīsim jautājumus iesniegšanas secībā.

Pirmais jautājums ir par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Dokuments nr.1083. Vai deputātiem šis dokuments ir izsniegts? Kas attiecas uz šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, šeit ir arī norādīta secība - šo jautājumu izskatīt pēc ceturtās sadaļas punkta "Par Alūksnes rajona tiesas tiesneša Lazdiņa pirmstermiņa atbrīvošanu". Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Lēmums pieņemts. Tālāk!

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimu iekļaut 27. oktobra plenārsēdē jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu atcelšanu attiecībā uz likumprojekta... es lasu tieši tā, kā šeit rakstīts: "Grozījumi likumā "Par zemes privitizāciju lauku apvidos"" sagatavošanu trešajam lasījumam. Ir runa par to, ka vajag iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Izmaiņas izskatāmo jautājumu secībā. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu l994. gada 27. oktobra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - likumprojektus "Grozījumi likumā "Par policiju"", "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" un "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" izskatīt pēc likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par ienākuma nodokli"". Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas deputāti Grīnblats, Sinka, Dāliņš, Gundars Bērziņš un Andrejs Krastiņš lūdz izskatīt lēmuma projektu "Par izmaiņām Pieprasījumu komisijas sastāvā" tūlīt pēc darba kārtības trešās sadaļas izskatīšanas. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Deputāti Budovskis, Lambergs, Kiršteins un pārējie kolēģi (liekas, ka ir vairāk nekā desmit paraksti, tie nav numurēti) lūdz iekļaut 27. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par izmaiņām Baltijas Asamblejas delegācijas sastāvā. Lēmuma projekts ir pievienots. Arī pret šo ierosinājumu nav iebilžu. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts un lēmums ir pieņemts. Jūs acīmredzot domājāt to sadaļu par amatpersonu ievēlēšanu un tamlīdzīgas lietas, tikai nenorādījāt šeit. Vai arī pret to deputātiem nav iebilžu? Nav.

Par darba kārtību lūdz vārdu Andris Piebalgs - finansu ministrs.

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un kolēģi! Es lūdzu izsvītrot no darba kārtības sadaļas "Prezidija ziņojumi" likumprojektu "Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Ņemot vērā iepriekšējā reizē notikušo diskusiju par 32. pantu, Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komisija ir vienojusies par konceptuāli jaunu šā panta redakciju. Un nākamajā sēdē mēs turpināsim skatīt šo jautājumu. Līdz ar to es domāju, ka arī atkarībā no šā lēmuma mēs varam iesniegt šo priekšlikumu, jo šajā pantā un likumā "Par uzņēmējdarbību" ir pietiekami daudz grozījumu. Tā ka es lūdzu izņemt to no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - par kuru likumprojektu ir runa?

A.Piebalgs. Ir runa par likumprojektu "Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību". Tas ir darba kārtības 3. punkts; sadaļā "Prezidija ziņojumi" tas ir otrais likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad - sadaļa "Prezidija ziņojumi", likumprojekts "Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Jūs runājāt kā Ministru kabineta pārstāvis. Jā. Ministru kabineta pārstāvim ir tiesības izteikt ierosinājumu. Citādi vajag piecu deputātu parakstus. Saeima lemj par to.

Tātad finansu ministrs var runāt Ministru kabineta vārdā, jo tā pārstāvis var runāt tā vārdā, tā es saprotu. Ministrs lūdz svītrot no darba kārtības sadaļas "Prezidija ziņojumi" likumprojektu "Papildinājumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Vai deputātiem ir iebildes? Viens var runāt "par", viens - "pret". Iebilžu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir akceptēts un lēmums ir pieņemts. Svītrojam. Vai ir vēl kādi iesniegumi par darba kārtību?

Godātie deputāti! Ir izskatīti visi jūsu priekšlikumi par darba kārtību. Nav iebilžu. Tātad sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi 1995.- 1999. gadam". Vai pret Prezidija atzinumu ir iebildes? Nav. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā". Aizsardzības un iekšlietu komisija. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir lūgums izdarīt izmaiņas Prezidija atzinumā. Proti, nodot šo likumprojektu tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Šajā sakarā es gribu atgādināt, ka tā ir likumprojektu pakete - visi trīs likumprojekti, kurus Prezidijs ir atzinis par nododamiem Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Tie ir tie, kurus pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūguma pēc tam, kad tos bija iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinets, Saeima noraidīja skatīšanai pirmajā lasījumā, jo bija pretruna starp Ministru kabineta piedāvātajām izmaiņām Labošanas darbu kodeksā un spēkā esošo Kriminālprocesa kodeksu. Tā rezultātā šie likumprojekti ir pārstrādāti, šīs pretrunas ir likvidētas, un tādēļ tos vajadzētu izskatīt steidzami. Tā kā komisija, kura tos iesniedz, ir arī pati tos izskatījusi, lūdzu nodot tos izskatīt tikai mūsu komisijai, lai pēc tam varētu iekļaut arī darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Vai ir vēl kādas piebildes par Prezidija atzinumu?

Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša. Juridiskā komisija neiebilst pret to, lai šo likumprojektu nodotu tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai, jo principā šie jautājumi tika izspriesti, un mums ir Juridiskais birojs, kas varētu sniegt attiecīgu palīdzību no juridiskās tehnikas viedokļa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir citas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā" Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu! Vārds Ivaram Silāram - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam.

I.Silārs (LC).

Tā kā šis minētais likumprojekts ir nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kura ir tā iesniedzēja, atbilstoši Kārtības rullim man ir tiesības komisijas vārdā lūgt iekļaut to šāsdienas darba kārtībā. Un šis lūgums ir sakarā ar pievienoto mūsu komisijas atzinumu dokumentā nr. 1049 - to izskatīt 28. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā kā steidzamu. Iekļaut to pēc darba kārtības 16. punkta. Par steidzamību ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Komisijai šādas tiesības dod Kārtības rullis. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebildumu. Tātad ierosinājums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, pievērsīsimies likumprojektam "Par grozījumiem Latvijas kriminālkodeksā". Arī to ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Vārds Ivaram Silāram - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam!

I.Silārs (LC).

Ir gluži tāds pats lūgums, kāds bija par iepriekšējo, jo tas ir saistīts ar izmaiņām Labošanas darbu kodeksā, - nodot to izskatīšanai tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

I.Silārs. Tālāk. Man ir lūgums iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pēc iepriekš minētā likumprojekta, tātad - pēc 17. jautājuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Jā, lūdzu! Jānis Lagzdiņš!

I.Silārs. Mēs taču runājam par citiem...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tribīnē ne, bet varbūt... Maza pauze. Viss ir noskaidrots. Ivars Silārs uztur spēkā savu priekšlikumu. Tagad neviens neiebilst. Līdz ar to priekšlikums ir akceptēts un lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Arī šeit man ir priekšlikums. Tā kā tas ir saistīts ar abiem iepriekšējiem, tad lūdzu arī šo nodot tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai, bet nenodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

I.Silārs. Paldies. Tādā gadījumā man ir tāds pats lūgums kā par iepriekšējiem likumprojektiem - iekļaut to šīsdienas darba kārtībā tūdaļ pēc abiem iepriekšējiem.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Arī šis lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam"". Iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu - Aristids Lambergs, LNNK. Jums vārds!

A.Lambergs (LNNK).

Ir lūgums papildināt Saeimas Prezidija atzinumu un iekļaut šinī sarakstā arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Deputāte Janīna Kušnere - LNNK. Lūdzu - jums vārds!

J.Kušnere (LNNK).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija arīdzan lūdz papildināt Saeimas Prezidija atzinumu un nodot šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam"" arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai sakarā ar to, ka mūsu komisijas jautājumu lokā pašreiz ir divas sadalījušās ministrijas un ka budžets skar arī šīs sfēras.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi ierosinājumi? Vai deputātiem ir iebildes gan pret Saeimas Prezidija atzinumu, gan pret tiem papildinājumiem, kurus iesniedza deputāti? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības komisijai... Atvainojiet, es saīsināti uzrunāju... un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību"". Iesnieguši deputāti Kiršteins, Lambergs, Seile, Imants Kalniņš, Budovskis, Berklavs.

Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu - jums vārds!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu apsveikt savus kolēģus, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu - labojumu, tas ir, Kiršteina kungu, Lamberga kungu, Seiles kundzi, Kalniņa kungu, Budovska kungu un Berklava kungu ar pietiekami izcilu ierosinājumu par to, ka likumu par nodarbinātību vajadzētu papildināt ar tādu punktu, ka bezdarbnieka pabalstu principā var saņemt tikai Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri ir beiguši mācību iestādes ar latviešu mācībvalodu vai arī nokārtojuši valsts valodas eksāmenu. Visādā ziņā es gribētu teikt vienu: pirmkārt, kāpēc netiek ierosināts viņus atbrīvot arī no nodokļu maksāšanas, jo tādā gadījumā viņiem nevajag maksāt arī sociālo nodokli. Tas ir viens.

Un otra lieta tādā gadījumā tik tiešām ir jautājums par to, vai šobrīd mēs arī šo sociālo nodrošināšanu sāksim šķirot pēc tā, ka nākamais ierosinājums varētu būt par to, ka arī brokastis ēst vai, piemēram, iepirkties veikalā varēs tikai tie, kuri ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu. Tas šobrīd ir izcils, tā teikt, diskriminējošs priekšlikums, un es ierosinātu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Prezidija priekšlikumu - nodot deputātu Kiršteina, Lamberga, Seiles, Kalniņa, Budovska, Berklava iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 12. Nodots Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un noteikts, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs šā gada 24. oktobra sēdē izskatīja deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu no 24. oktobra līdz 1. novembrim. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 8. punkta otro daļu Prezidijs nolēma piešķirt deputātam Jānim Urbanovičam neapmaksātu atvaļinājumu no 24. oktobra līdz 30. oktobrim, kā arī ieteikt Saeimai pagarināt neapmaksātu atvaļinājumu no 31. oktobra līdz 1. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir jautājums par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 10. pantu, lūdzu atļaut man kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklim savienot deputāta amatu ar valsts pilnvarnieka pienākumiem Latvijas krājbankas un valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" padomēs saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem. Zigurds Tomiņš." Līdz ar to ir sagatavots lēmuma projekts - atļaut deputātam Zigurdam Tomiņam savienot deputāta amatu ar nosauktajiem pienākumiem.

Atbilstoši mūsu esošajai praksei par deputāta pienākumu pildīšanas savienošanu ar citiem amatiem mēs esam balsojuši, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atļaut deputātam Zigurdam Tomiņam savienot deputāta amatu ar valsts pilnvarnieka pienākumiem Latvijas krājbankas un valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" padomēs saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Deputātu jautājumi. Deputātu Dreģes, Laviņas, Gravas, Folkmanes, Kuprijanovas, Fjodorovas jautājums veselības valsts ministram Zemvalda kungam par paskaidrojumu sniegšanu par 1995. gada valsts budžeta projektā iekļauto veselības aprūpei paredzēto nepabeigto celtniecības objektu finansēšanu. Lūdzu! Zigurds Tomiņš - sekretāra biedrs!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Saeimas Prezidijam. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 119. pantu, iesniedzam jautājumu veselības valsts ministram Zemvalda kungam: vai 1995. gada valsts budžeta projektā ir iekļauta vismaz kāda veselības aprūpei paredzētā nepabeigtā celtniecības objekta finansēšana? Konkrētāk, vai valsts budžeta pieprasījumā 1995. gadam ir ietverti līdzekļi specializētā Rīgas 2. dzemdību nama jaunbūves pabeigšanai? Par kādu summu? Vai tie domāti celtniecības darbu vienetapa vai daļējai pabeigšanai, nododot dzemdību namu ekspluatācijā pa sekcijām? Kādam nolūkam tiks izmantots valsts garantētais 50 miljonu ASV dolāru kredīts, kuru Labklājības ministrija un Veselības departaments gatavojas ņemt medicīnas vajadzībām?

1994. gada 20. oktobrī. Deputāti Dreģe, Laviņa, Grava, Folkmane, Kuprijanova, Fjodorova. "

Sēdes vadītājs. Jautājums pieņemts un tiek nodots veselības valsts ministram Zemvalda kungam.

Vēl viens jautājums? Lūdzu!

Z.Tomiņš. "Latvijas Republikas Ministru prezidentam. 5. Saeimas deputātu jautājums.

1991. gada 30. oktobrī pieņemtie likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" nosaka, ka namīpašumi, kas nacionalizēti vai atsavināti pamatojoties uz padomju varas nelikumīgajiem aktiem, atdodami bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem vai arī izmaksājama kompensācija. Ar augstākminēto likumu normām ir noteikts, ka tiesības saņemt kompensāciju ir gadījumos:

pirmkārt, ja namīpašumu nevar atdot sakarā ar to, ka tas ir pārgājis labticīga ieguvēja īpašumā uz notariāli apliecināta līguma pamata;

otrkārt - nav saglabājies;

treškārt - īpašnieks (mantinieks) vēlas saņemt kompensāciju, nevis īpašumu.

Lai gan no likumu pieņemšanas ir pagājuši jau trīs gadi, līdz šim laikam nav izstrādāta un likumdošanā reglamentēta kārtība, kā aprēķināma un izmaksājama kompensācija minētajos gadījumos. Tiesības saņemt kompensāciju atstātas deklaratīvas juridiskas normas līmenī un nav realizējamas. Lūdzam sniegt informāciju, kādos termiņos un kā paredzēts šo jautājumu risināt likumdošanas kārtībā.

19.10.94. Saeimas deputāti Žīgurs, Lagzdiņš, Leiškalns, Kalniņš, Straume, Gundars Bērziņš, Andris Grots, Brūvers, Seiksts, Berklavs."

Sēdes vadītājs. Vajadzētu precizēt. Pirmkārt, darba kārtībā ir atbilde uz jautājumu, un, ņemot vērā šo datumu, liekas, ka tiešām tai būtu jābūt atbildei. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Atbilde rakstiskā formā jums ir uz galdiem - tātad tas ir dokuments nr.1058-a. Es tikai atbildēšu uz galvenajiem punktiem.

Sēdes vadītājs, Godātie deputāti, es ļoti atvainojos arī referentam... Lai mums veidotos pareiza prakse par atbildēm uz jautājumiem, neskatoties uz to, ka ir rakstiska atbilde, tam, kurš atbild, tātad referentam, ir jāsniedz īsa mutiska atbilde, ja iesniedzēji nav speciāli norādījuši uz to, ka viņiem pietiek ar rakstisku atbildi. Tāpēc es tiešām lūdzu jūs sniegt īsu komentāru, un tā būs jūsu atbilde, bet, ja deputāti grib debatēt par jūsu atbildi, tad attiecīgais Kārtības ruļļa pants nosaka, ka vajadzīgs iesniegums ar deputātu parakstiem, uz kura pamata mēs varam par to lemt Saeimā. Lūdzu!

A.Piebalgs. Tātad kārtība, kā aprēķināma un izmaksājama kompensācija bijušajiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem par nacionalizētajiem un atsavinātajiem namīpašumiem, ir noteikta Ministru kabineta 1994. gada 23. augusta noteikumos nr. 179 "Par privatizācijas sertifikātiem", kas pieņemti ar likuma spēku Satversmes 81. panta noteiktajā kartībā. Šajā likumā ir 12.punkts "Kompensācija par namīpašumiem". Saskaņā ar šajā punktā noteikto lēmumu par kompensācijas piešķiršanu privatizācijas sertifikātos par namīpašumu pieņem tiesa un rajona padome vai pilsētas dome. Ministru kabinets ar 1994. gada 19. aprīļa noteikumiem nr.115 "Par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar uzņēmuma pašreizējo vērtību" ir apstiprinājis metodiku, kā aprēķina un pārrēķina privatizācijas sertifikātos un salīdzina ar objekta pašreizējo vērtību bijušo namīpašnieku vai viņu mantinieku mantu, tajā skaitā, namīpašumu, lai noteiktu un izmaksātu kompensāciju par nacionalizēto un atsavināto namīpašumu. Minētie noteikumi nosaka, ka tos savā darbā izmanto institūcijas, kuras atjauno īpašumtiesības: valsts institūcijas, pilsētu domes, rajonu padomes, kā arī tiesu iestādes, atbilstoši likumiem par privatizācijas sertifikātiem, par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem un par namīpašumu denacionālizāciju Latvijas Republikā. Namīpašumu kompensācijas vērtības aprēķināšanas metodika, tajā skaitā, namīpašuma sākotnējās cenas pārrēķināšanas formula pašreizējās cenās, noteikta minēto noteikumu 3. - 9. punktā.

Diemžēl ir arī problēma. Tā saistīta ar to, ka nav izpildīts Ministru kabineta 1994. gada 19. aprīļa noteikumu nr. 115 Pārejas noteikumu 12. punkts, ar kuru Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Valsts statistikas komiteju uzdots izstrādāt un līdz 1994. gada 30. aprīlim iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai kapitālieguldījumu cenu indeksu reģistru Latvijā 1941. gadam, 1945. gadam un turpmākajiem gadiem līdz 1990. gadam (ieskaitot).

Ar Ekonomikas ministrijas 1994. gada 13. oktobra rīkojumu nr. 308 "Par kapitālieguldījumu cenu indeksiem" ir apstiprināti pagaidu cenu indeksi. Līdz ar to principā darbs var notikt, tomēr Ministru kabinets uzdos divu nedēļu laikā Ekonomikas ministrijai kopā ar Valsts statistikas komiteju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai kapitālieguldījumu cenu indeksu reģistru un līdz ar to šī problēma vismaz no juridiskās puses būs pilnīgi atrisināta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to jautājums ir izskatīts. Vai Prezidijā ir iesniegts deputātu pieprasījums par debatēm?

Nākamais jautājums sadaļā "Jautājumi un pieprasījumi". Zigurds Tomiņš - sekretāra biedrs. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Jānim Trapānam. "Cienītais Trapāna kungs, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds pamatojums ir pulkveža Voldemāra Jaroņa atvaļināšanai no Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem?

2. Vai aizsardzības ministrs pirms lēmuma pieņemšanas par Voldemāra Jaroņa atvaļināšanu ir iepazinies ar pulkveža personisko lietu un personiskā pārrunā ar viņu pārliecinājies par virsnieka atvaļināšanas mērķtiecību?

3. Kāpēc, atvaļinot pulkvedi Voldemāru Jaroni, nav ticis ievērots Latvijas Republikas Aizsardzības spēku Militārās disciplīnas reglamenta 76. pantā teiktais: "Pirms pieņem lēmumu par virsnieka atvaļināšanu no dienesta disciplinārā kārtā, ir jānoteic divas nedēļas ilgs laiks, kurā atvaļināmais ir tiesīgs iesniegt lūgumu par atvaļināšanu pēc paša vēlēšanās. Tikai tad, ja atvaļināmais šādu lūgumu neiesniedz, jāizlemj jautājums par viņa atvaļināšanu disciplinārā kārtā"?

4. Vai aizsardzības ministrs atzīst, ka pulkveža Voldemāra Jaroņa atvaļināšana no Aizsardzības spēkiem ir kļūda, kas radusies Aizsardzības spēku komandiera Daiņa Turlā ļaunprātīgas rīcības rezultātā?

5. Kāda būs aizsardzības ministra nostāja un turpmākā rīcība pulkveža Voldemāra Jaroņa atvaļināšanas sakarā? Vai šis lēmums tiks pārskatīts vienlaikus atvainojoties cienījamajam latviešu virsniekam?"

Tālāk ir pievienots uzziņas materiāls, kurš jums, deputātiem, tiks izdalīts. Parakstījuši Saeimas deputāti Kostanda, Žīgurs, Kušnere, Saulītis, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Jautājums pieņemts un tiek nodots aizsardzības ministram Trapāna kungam.

Tālāk, lūdzu, pieprasījumi.

Z.Tomiņš. "Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam kā steidzamu šo pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram Jānim Vaivadam. Deputātu pieprasījums.

Ministru kabineta 1994. gada 1. oktobra noteikumi nr. 196 "Par izmaiņām minimālajā darba algā", kas paredz budžeta iestāžu darbinieku algu paaugstināšanu apmēram par 24 procentiem, netiek attiecināti uz pedagoģiskajiem darbiniekiem. Savukārt Ministru kabineta 1994. gada 23. augusta noteikumi nr. 191 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" ne vien 3. punktā satur diskriminējošas normas attiecībā uz darba stāža skaitīšanu skolotājiem, bet arī praktiski nedarbojas, jo nav izstrādāta instrukcija par darba samaksas kārtību šajos noteikumos minētajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Šie noteikumi paredz būtisku darba samaksas aprēķināšanas maiņu, tajā skaitā kvalifikācijas kategoriju pārskatīšanu visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, kā rezultātā skolotāji atšķirībā no citiem budžeta iestāžu darbiniekiem novembra sākumā nesaņems algas paaugstinājumus.

Pieprasām paskaidrot, kā šī skolotājus reāli diskriminējošā situācija saskan ar valdības deklarēto izglītības prioritāti un kas par to ir atbildīgs.

1994. gada 26. oktobrī. Saeimas deputāti Jānis Straume, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Ilmārs Dāliņš, Aida Prēdele, Olafs Brūvers, Uldis Lakševics, Anta Rugāte, Pēteris Tabūns, Eduards Berklavs un Andris Saulītis."

Sēdes vadītājs. Tātad iesniedzēji atzīmējuši šo pieprasījumu kā steidzamu. Kārtības ruļļa 127. pants: Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai savlaicīgi. (Tur ir minēts laiks, līdz pulksten cikiem pieprasījumam ir jābūt iesniegtam.)

Viens var runāt "par", viens - "pret", un tad Saeima lems par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Balsojam. Rezultāts: par - 31, pret - 28, atturas - 7. Steidzamība nav pieņemta, un līdz ar to šis pieprasījums ir nodots Pieprasījumu komisijai. Vai tie ir visi jautājumi un pieprasījumi? Paldies.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par izmaiņām Pieprasījumu komisijas sastāvā" - atsaukt deputātu Robertu Milbergu no Pieprasījumu komisijas un ievēlēt deputātu Jāni Straumi Pieprasījumu komisijas sastāvā. Kā saprotat, ir vajadzīgi divi balsojumi, un šeit būtu jābūt diviem lēmuma projektiem. Es ceru, ka deputāti neiebilst pret to, ka te ir uzrakstīts viens lēmuma projekts. Tagad balsosim par pirmo lēmuma projektu - atsaukt deputātu Robertu Milbergu no Pieprasījumu komisijas. Par atsaukšanu ir jāveic aizklāts balsojums. Balsojam. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Signāllampiņas neiedegās. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 28, atturas - 9. Lēmums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Jāni Straumi Pieprasījumu komisijas sastāvā. Balsojam. Atklāts balsojums. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts, un lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts "Par Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces Kancānes pirmstermiņa atbrīvošanu". Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie deputāti! Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Aija Kancāne ir iesniegusi lūgumu atbrīvot viņu no šiem pienākumiem sakarā ar dzīvesvietas maiņu. Tieslietu ministrija šo viņas lūgumu ir atbalstījusi, ir vērsusies pie Juridiskās komisijas, un Juridiskā komisija savukārt ierosina pieņemt lēmumu par Aijas Kancānes atbrīvošanu no Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - atbrīvot pirms termiņa Aiju Kancāni no Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata pēc pašas vēlēšanās. Precizējot jautājumu par balsošanas aizklātumu vai atklātumu, diemžēl man personīgi simtprocentīgas pārliecības nav, bet Juridiskā biroja vadītājs saka, ka balsošana ir atklāta, jo attiecībā uz tiesnešiem šis aizklātums nav minēts. Tā tas ir, un tāpēc mēs rīkojamies saskaņā ar Kārtības rulli. Lūdzu, balsosim par Aijas Kancānes atbrīvošanu no Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata pēc pašas vēlēšanās! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - nav, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts. Aija Kancāne ir atbrīvota no Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces amata pēc pašas vēlēšanās.

Par Alūksnes rajona tiesas tiesneša Lazdiņa pirmstermiņa atbrīvošanu.

R.Marjaša. Cienītie kolēģi! Alūksnes rajona tiesas tiesnesis Dailis Lazdiņš ir uzrakstījis iesniegumu atbrīvot viņu pirms termiņa no tiesneša amata sakarā ar veselības stāvokli. Tieslietu ministrija ir pārbaudījusi šā atlūguma pamatotību un atbalsta viņa atbrīvošanu, un Juridiskā komisija ierosina pieņemt lēmumu par Daiļa Lazdiņa pirmstermiņa atbrīvošanu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par Alūksnes rajona tiesas tiesneša Lazdiņa pirmstermiņa atbrīvošanu". Rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 4. Dailis Lazdiņš ir atbrīvots no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Tālāk. Izskatām prasību par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu jautājumā par Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai 1992. gadā piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanu. Parakstījušies ir deputāti Poča, Bērziņš, Lagzdiņš un pārējie. Šo prasību ar parakstiem ir apstiprinājuši 45 deputāti. Diemžēl es visus nolasīt nevaru, jo dažu paraksti ir nesalasāmi, un es ļoti lūdzu tos deputātus, kuri uzņemas iniciatīvu, nākamreiz klāt pie parakstiem likt arī deputātu uzvārdus, lai tie būtu salasāmi. Man gan iedeva oriģinālu. Šis saraksts ir nolasāms, jo, kā jūs saprotat, šo prasību ir jābūt parakstījušiem vienai trešdaļai Saeimas deputātu, lai saskaņā ar Kārtības rulli un Satversmi varētu šo jautājumu izskatīt. Tātad nolasīšu deputātus, kuri to ir iesnieguši: Panteļējevs, Indulis Bērziņš, Elferts, Silārs, Bunkšs, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Lagzdiņš, Valdis Pavlovskis, Piebalgs, Kamaldiņš, Līgotnis, Oļģerts Pavlovskis, Marjaša, Endziņš, Birzniece, nesalasāms paraksts, Stroganovs, Laviņa, Meierovics, Jonītis, Osis, Birkavs, Apsītis, Gūtmanis, Poča, Sāmīte, Virsis, Graudiņš, Ābiķis, Krištopans, Kide, Zaščerinskis, Bresis, Folkmane, Kuprijanova, Čepānis, Fjodorova, Bekasovs, Kostanda, nesalasāms paraksts (nezinu - vai tas būtu Kide?), Tupešu Jānis, Grīgs un Novakšānovs. Tātad tas ir 43 deputātu iesniegums - ar 43 salasāmiem parakstiem. Diemžēl ir divi nesalasāmi paraksti, tādēļ divus deputātus es nenosaucu. Ir pievienots arī lēmuma projekts. Vai runātāji ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Jā, ir. Grib pieteikties runāt deputāts Māris Budovskis. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es ļoti cienu visus šos četrdesmit piecus deputātus, kas ir parakstījuši šādu prasību, un saprotu, ka šinī jautājumā ir acīmredzot jābūt skaidrībai. Mums patiešām vajadzētu reiz izprast, kur aizplūst šie līdzekļi un kā tie tiek izmantoti. Tanī pašā laikā es gribu visiem šiem četrdesmit pieciem un arī pārējiem deputātiem uzdot jautājumu - sakiet, lūdzu... Formulējums ir šāds: piešķirtais valdības garantētais kredīts, tā saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšana. Tieši tādā formulējumā ir uzdevumi, kas ir izvirzīti Valsts kontrolei, kura pašlaik strādā Černaja vadībā. Tādēļ man ir jautājums - sakiet, lūdzu, vai no Valsts kontroles kaut viena rindiņa, kaut viens atzinums ir saņemts, lai mēs varētu turpināt šādā veidā darboties? (No zāles bij.Ministru prezidents V.Birkavs: "Ir!")

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājumā par šo valdības garantēto lauksaimniecības kredītu atmaksāšanu Budžeta komisija kopā ar Valsts kontroli strādā jau vairākus mēnešus. Jau jūnijā mēs izskatījām pirmo Valsts kontroles ziņojumu; pirms divām nedēļām mēs klausījāmies Valsts kontroles ziņojumu par to, ka šis izvērtējums tuvojas nobeigumam. Bet tas jautājums ir tik būtisks un tik svarīgs, šie zaudējumi Latvijas valstij var būt tik lieli! Jo kopējais kredītapjoms ir apmēram 50 miljoni latu, tas ir, dolāru, es atvainojos. Tas ir apmēram - ar visiem kredītprocentiem, no kuriem reāli apmaksāta ir ļoti neliela summa. Šā gada budžetā ir jāmaksā 6 miljoni latu par šiem kredītiem, tātad ir vajadzīgs ne tikai šis Valsts kontroles un arī Prokuratūras (kas darbojas sadarbībā ar Valsts kontroli) veiktais izvērtējums, bet arī politisks šā jautājuma vērtējums. Un tāpēc, lai sniegtu Valsts kontrolei lielāku atbalstu šinī darbā un lai paātrinātu šā jautājuma izskatīšanu un ļautu iepazīties ar materiāliem, kuri tiek slēpti vai kurus vilcinās sniegt Valsts kontrole, mēs uzskatām, ka ir jāizveido šāda parlamentārā komisija, kas atbalstītu tieši Valsts kontroles darbu un tai palīdzētu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Protams, ir ļoti interesanti, manā uztverē, un reizē arī komiski, ka valdošā koalīcija, kurai ir pilnīga kontrole valdībā, izveido šo komisiju, ka valdības deklarācijā šis jautājums netika atspoguļots nevienā strīpiņā, nevienā vārdā, ka Kabinets, kuru sastādīja Krastiņa kungs, bija vienojies, ka šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem un pirmā, kam jātiek ar to skaidrībā, ir valdība. Valdība šo jautājumu nav skatījusi, un, protams, ir laba vēlēšanās - izvirzīt to Saeimas komisijā. Un es to principā atbalstītu, jo tas jautājums tiešām ir tāds, kas ir jāizskata. 1992. gada kampaņa, graudu iepirkums, nepārdomātā kredītu ņemšana un, pirmkārt, jau šis politiskais vērtējums par to, cik lietderīgi bija šie kredīti, protams, ir pirmais un galvenais jautājums, attiecībā uz kuru ir darbs Valsts kontrolei un Prokuratūrai. Un otrs - valdībai ir jātiek skaidrībā, jo valdība līdz šim šo jautājumu nav skatījusi. Tad, kad nepārdomāti, regulāri budžetā tiek likti maksājumi par graudu iepirkumiem, kad graudi tika iepirkti par 20 rubļiem, tas ir, par 10 santīmiem, kad tika ņemti kredīti no 120 līdz 150%, kad daļa labības kombinātu procentos vien ir nomaksājusi lielāku summu, nekā bija aizņēmusies, konkrēti, Liepājā, tas ir pat Civillikuma pārkāpums. Šie jautājumi ir jāskata, bet diemžēl es šeit neredzu valdības viedokli šajā jautājumā, jo nav jau svarīgi tikai izmeklēt, bet ir jārod risinājumi. Mēs varam gaidīt, kā Birkava kungs teica, bet laiks negaida. Jā, negaida! Un es domāju, ka valdībai šeit būtu paralēli jāstrādā, jo novērtēt, ka sekas būs smagas... Tie, kuri ar šo jautājumu ir darbojušies, to visi zina. Bet ko mēs darīsim? "Latvijas ceļš" arī ieteiks. Kā saka, stāvēsim, raudāsim, ir slikti... Bet kādi būs risinājumi, ko valdība šeit darīs?

Principā atbalstot šo jautājumu, es tomēr gribu skaidri un gaiši pateikt, ka šeit pirmām kārtām ir darbs valdībai, lai izvērtētu un noteiktu, kā šīs sekas ir risināmas, jo tiešām šīs iepriekšējās valdības darbības sekas risinās. Ar šīm sekām saskārās šī valdība, un, ja tas tā turpināsies, ja šis jautājums tiks atlikts, tad vēl vienai vai divām valdībām vajadzēs par šiem jautājumiem domāt un šīs sekas likvidēt.

Tāpēc principā arī es atbalstu, bet, no otras puses, man īsti nav atbalstāma šī procedūra, jo izmeklēšanas komisijas mēs līdz šim esam veidojuši ļoti korekti - no katras frakcijas pa vienam. Redzot to vairākumu, redzot, kādā veidā opozīcija atļāva valdošajai koalīcijai izdarīt izmaiņas frakcijas sastāvā, šodien "Latvijas ceļš" nodemonstrēja kārtējo konstruktīvisma paraugstundu. Kad frakcija ierosināja vienu deputātu nomainīt ar otru, lai varētu strādāt komisijās, "Latvijas ceļš" piespiedu kārtā obligāto balsojumu balsoja "pret", neļaujot pat izteikt šo viedokli. Taču, ja šī komisija tiek formēta no spēka pozīcijām, tad es šeit neredzu citas... Es piedāvāju: ja šī komisija ir vajadzīga, lai strādātu paralēli ar valdību, Prokuratūru, Valsts kontroli, tad tomēr vajadzētu ievērot pārstāvības principu, frakciju principu - pa vienam pārstāvim, lai šeit tomēr nebūtu kaut kādas vēlēšanās risināt vēl citus jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt ļoti lietderīgi būtu, pirms mēs kādu jautājumu sākam debatēt, nolasīt attiecīgo Kārtības ruļļa pantu, lai deputāti arī debatēs vairāk akcentētu tās lietas, kuras mums šeit ir spriežamas un balsojamas. 150.pants: "Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 deputātu (Satversmes 26.pants)". Tātad es tik sīki nolasīju šo iesniegumu nevis tāpēc, lai atgādinātu, kas tie par deputātiem, bet lai Saeimai celtu priekšā šā iesnieguma tiesisko pusi, tā atbilstību Satversmei attiecībā uz šādas komisijas izveidošanu. Tātad mēs nevaram lemt - izveidot vai neizveidot šo komisiju. Tālāk mums ir jālemj par to, kā izveidot šo komisiju, un te tiešām var būt dažādi priekšlikumi - gan tādi, kādus ir iesnieguši 10 deputāti ar dokumentu nr.2286, gan tādi, kādus tikko mutiski izteica Gundars Bērziņš, bet es tomēr jūs lūdzu iesniegt to rakstiski kā priekšlikumu.

Tālāk deputāti ir pieteikušies debatēs. Turpināsim debates. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Attiecībā uz šo jautājumu iepriekšējā Saeimas Izmeklēšanas komisija bija iestrādājusies un daļēji izmeklēja arī lauksaimniecības jautājumus. Tur mums bija tas darbs pārāk plašs, jo faktiski saskaņā ar mūsu Kārtības rulli un arī ar Satversmi jau toreiz mums būtu bijis jāizveido izmeklēšanas komisija par konkrēto lietu. Un tā mēs šoreiz iesniedzām priekšlikumu - izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai 1992.gadā piešķirto un valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai. Es varu piekrist Gundaram Bērziņam, ka tas ir valdības kompetencē, bet, manuprāt, ir ļoti nepieciešams, lai mēs izveidotu šo Izmeklēšanas komisiju, lai būtu tieši arī šī parlamenta uzraudzība. Un tāpēc mēs iesniedzām, jo redzam, ka kredīti netiek virzīti varbūt tur, kur vajag. Tāpēc mums ir vajadzība vienlaikus veikt arī šo parlamentāro uzraudzību un tāpēc ir iesniegts lēmuma projekts attiecībā uz to, kā varētu balsot par šo komisiju un lai šī komisija atbilstu Saeimas kārtības ruļļa 25., 32. un 33.pantam.

Attiecībā uz to, ka mums jāiesniedz rakstiski šis priekšlikums, gribu teikt, ka "Latvijas ceļš" izvirza darboties šajā komisijā Laini Kamaldiņu, Jāni Bordānu un Raimondu Jonīti, tieši konkrētus juristus un ekonomistus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, visus iesniegumus lūdzu nodot Sekretariātam, lai būtu reģistrēts, lai Sekretariāts šajā ziņā attiecīgi varētu regulēt sēdes vadītāju un lai jūsu iebildes būtu pamatotas un balstītos uz konkrētiem reģistrācijas datiem.

Nākamais runās Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Andris Piebalgs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Arī es pavisam noteikti atbalstu šādas komisijas izveidošanu, jo Valsts kontrole un izmeklēšanas iestādes nevar sekmīgi veikt izmeklēšanu šādā liela mēroga korupcijas gadījumā, kurā ir iesaistītas ļoti augsta līmeņa amatpersonas, valsts amatpersonas, jo šādos gadījumos vienmēr tas ir tā, ka vainīgās amatpersonas, izmantojot dažādus lobijus, izdara spiedienu uz attiecīgajām izmeklēšanas institūcijām, un tieši tā iemesla dēļ, lai radītu pretdarbību šiem lobijiem, šim spiedienam, ir jāizveido šāda autoritatīva Saeimas komisija, kas varētu sniegt morālu atbalstu, pirmkārt, šīm izmeklēšanas institūcijām. Un tādēļ es kategoriski iestājos par šādas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs runās kā deputāts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Katrā ziņā mani samērā stipri pārsteidza Zemnieku savienības deputāta Gundara Bērziņa uzstāšanās, jo "Latas" afēra neapšaubāmi šobrīd ir lielākā Latvijā, kāda līdz šim ir notikusi. Valstī eventuālie zaudējumi varēs būt 60 miljoni dolāru. Un pie kam praktiski visa šī nauda būs jāmaksā no budžeta. Šajā lietā var uzlikt trīs atbildības: pirmā - tiešām tīri finansiālā, ko Valsts kontrole skata, fiksē un dod ierosinājumus. Balstoties uz tiem, valdība, protams, negaidīs Izmeklēšanas komisijas lēmumu un enerģiski rīkosies, lai dabūtu to naudu, cik tas ir iespējams, bet katrā ziņā šeit faktiski arī varbūt beidzas Valsts kontroles pilnvaras. Ir kriminālatbildība, ar ko strādās Prokuratūra, un Prokuratūra savu darbu ir veikusi. Bet ir arī vēl politiskā atbildība, jo šajā gadījumā ir samezglojušās visas šīs trīs lietas - neveiksmīga finansiālā darbība, iespējamās krimināllietas un tajā pašā laikā arī politiskā bezatbildība. Pie kam politiskā bezatbildība divos līmeņos: tad, kad pieņēma šādus lēmumus, un tad, kad ļāva tai iet tālāk. Un es gribu jautāt: kāpēc gan mums nevajadzētu šādu komisiju? Vai tāpēc, lai neizvērtētu to, ko darīja valsts pilnvarnieki, jo katrā šajā lietā bija valsts pilnvarnieki, kas tika nozīmēti ar attiecīgā ministra rīkojumu? Vai viņu darbība nav jāizvērtē šajā situācijā? Noteikti ir! Varbūt lai tā būtu mācība citiem valsts pilnvarniekiem un lai viņi nerīkotos bezatbildīgi citos gadījumos. Katrā ziņā es uzskatu, ka šai komisijai var būt ļoti konkrēti un precīzi rezultāti, lai vairāk neatkārtotos šādi precedenti. Jo paliek tikai tā, ko mēs varēsim piedzīt kā finansu ministrs, un paliek tā, ka varbūt atsevišķos gadījumos ierosinās krimināllietu. Manā skatījumā, tā ir par maz. Vajag būt Parlamentārās izmeklēšanas komisijai tieši šim konkrētajam gadījumam, un tikai tad parādīsies, cik stipra ir Saeima. Tāpēc arī es atbalstu šo ierosinājumu, ka šajā komisijā pamatā ir juristi un ekonomisti, tie, kuri ir no Saeimas. Šeit, protams, būs jāstrādā ar visu to materiālu, ko ir savākusi Valsts kontrole, ar ko darbojas Prokuratūra, un es nenoliedzu arī šā spiediena iespaidu, par kuru runāja Lagzdiņa kungs. Tas arī būs atbalsts, lai vienreiz par vienu lietu varētu teikt: jā, mēs esam izvērtējuši! Visi saka: šeit ir objektīvie zaudējumi, šeit ir subjektīvie zaudējumi un šeit ir tie vainīgie. Tie krimināli vainīgi, viņi vienkārši ir nolaidīgi rīkojušies. Es domāju, ka šāda skaidrība ir jāievieš, un pie tam tas absolūti netraucē valdībai dot konkrētus rīkojumus, jo mēs redzam konkrēto situāciju pēc tā, ko mums ir devusi Valsts kontrole. Tas ir gan jautājumā par "Lata-Holding", gan par "Lata-International". Bet parlamentam šī lieta, manā skatījumā, ir jāizmeklē, un tā būs liela mācība turpmākajā dzīvē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Vispirms būs reģistrācija un pēc tam - paziņojums.

Godātie deputāti, šoreiz Prezidijam ir paziņojums: šodien mūsu kolēģei Larisai Laviņai ir dzimšanas diena. Sirsnīgi sveicam!

Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt vai nosaukt klātneesošos deputātus.

Godātie deputāti, diemžēl tehnisku iemeslu dēļ nevaram nolasīt vai nosaukt klātneesošos deputātus, bet viņi ir fiksēti. (Zālē smiekli.) Un pēc pārtraukuma viņi tiks nolasīti. Tagad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpinās restaurācijas darbi, lai fiksētu reģistrāciju un klātneesošos deputātus pirms pārtraukuma. Tā ir tehniska lieta. Bet tagad turpināsim izskatīt jautājumu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Vārds Edvīnam Kidem - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Mums darba kārtībā stāv vēl priekšā grozījumi budžetā šim gadam. Priekšā stāv jaunā budžeta pieņemšana, un Budžeta komisijā mēs redzam, cik grūti sameklēt dažus simtus tūkstošu latu, nerunājot par miljoniem latu, lai atrisinātu tās vajadzības, kuras mums ir jārisina. Es runāju par vajadzībām - par cukurbiešu iepirkšanu šajā gadā, par graudu iepirkšanu, par parādu dzēšanu tiem privatizējamajiem uzņēmumiem, kurus sakarā ar parādiem ir grūti privatizēt. Mums budžeta grozījumos ir jādomā par pabalstiem bērniem, par algas palielinājumu skolotājiem, un tās ir ļoti lielas grūtības. Par šiem dažiem miljoniem, bet tajā pašā laikā desmitiem miljonu ir nesaimnieciski izlietojusi viena kādreizējā Zemkopības ministrijas organizācija, kas ir sadalījusies meitas uzņēmumos.

Vēl mums no budžeta šajā un arī nākamajos gados būs jāmaksā par šo bezsaimnieciskumu procenti tā vietā, lai mēs šīs summas varētu izlietot tām vajadzībām, par kurām es runāju un bez kurām vēl ir daudz citu. Zemkopības ministrija divu valdību pastāvēšanas laikā hroniski nav izkontrolējusi šo lietu, kā tas tā varēja notikt. Vēl šogad "Lata-International" prasīja mums, ja es nemaldos, 6 miljonus, lai nodzēstu procentus savam bezsaimnieciskumam. Tāpēc arī "Latvijas ceļš" kopā ar mūsu Tautsaimnieku politiskās apvienības frakciju un daudziem citiem deputātiem nonāca pie slēdziena, ka pašai Saeimai ir jāizseko, kā, pastāvot pašreizējai likumdošanai, desmitiem miljonu naudas var pazust kā caurumā. Tieši likumdevējam to vajadzēja izsekot.

Es brīnos par cienījamā Gundara Bērziņa uzstāšanos šeit, no šīs tribīnes, kuram pašam, darbojoties iepriekš par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā, faktiski pēc savām funkcijām vajadzēja pildīt tieši šo uzdevumu - saistīt likumdevēju ar izpildvaru, taču viņš, kā es redzu, neko nav darījis, lai šo lietu pētītu.

Jā, Valsts kontrole ir izsekojusi šo lietu, sējumos ir materiāli par šo lietu, bet šai Saeimas komisijai ir paredzēts izstrādāt... kā es saprotu, ir jāanalizē šis materiāls - analītiski jāanalizē šis materiāls, lai turpmāk novērstu šādus notikumus. Mums jāskatās, kā likumdošanā šādas "spraugas" aizvērt ciet. Un tas ir mūsu, Saeimas, uzdevums. Mums jāpalīdz izmeklēšanas orgāniem, mums jāpalīdz arī Valsts kontrolei, dodot atbalstu, lai sniegtu ziņas, lai šī lieta virzītos ātrāk un hroniski neievilktos uz daudziem gadiem. Tāpēc es vēlreiz brīnos par to, kā Zemkopības ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs šodien kā deputāts var uzstāties it kā par cita nepadarīto darbu. Tas, cienītais Bērziņa kungs, ir arī jūsu darbs un jūsu koalīcijas dalībnieku darbs iepriekšējā valdībā. Tāpēc man liekas, ka jums kopā ar Zemnieku frakciju tieši vajadzētu atbalstīt šo lietu, lai mēs tiekam skaidrībā par pazudušajiem miljoniem, lai novērstu to turpmāk un lai sakrātu kaut cik naudas, lai varētu pašlaik atrisināt zemkopju finansiālos jautājumus. Tāpēc es viscaur atbalstu 42 deputātu priekšlikumu par Saeimas Izmeklēšanas komisijas veidošanu, kura varētu sniegt atbalstu izmeklēšanas orgāniem un reizē analizētu arī situāciju, kā mūsu likumdošana ir pieļāvusi šādu lielu traucējumu mūsu finansiālajā saimniecības likumdošanā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Janeks - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Janeks (TPA).

Jau pašā sākumā, kad pie toreizējās Lauksaimniecības ministrijas tika izveidoti dažādi veidojumi ar grupu cilvēku, kur vienmēr pirmo lomu spēlē subjektīvais faktors, jau bija skaidrs, ka tur nekas labs nevar iznākt. Es tikai brīnos par toreizējās valdības naivumu, kas gandrīz deva tādām privātstruktūrām garantu. Garantu par kredītu. Un tie bija ļoti labvēlīgi kredīti. Tos var apskatīt un tie ir redzami.

Šodien fakts ir mūsu priekšā. Cik es zinu, 6 miljoni jau ir samaksāti, "Lata" vai "Lata-International" ðādus "jaukumus" jau var uztaisīt visādi. Un cik vēl būs jāmaksā! Un par ko? Šo kredītu lauki nav saņēmuši. Tas ir kaut kur riņķojis, nesis labumu tiem, kuri to laida apritē, labumu devis citām struktūrām, un tas būtu jāpierāda. Es te negribētu neko pieminēt, ko kurš devis, jo par algu vien, teiksim, tanī periodā uzcelt kaut ko tik grandiozu, ko es personīgi redzēju, nevar. To man, 36 gadus strādājošam cilvēkam, nevarēs iestāstīt nekad. Un "Lata" tik apaudzēta ar struktūrām bija speciāli. Es zināju, kas to vada, man ļoti labi zināmi šie cilvēki, kā interesēs viņi strādāja, es arī to zināju. Tāds "Lear", priekš kā tas tika izveidots - arī bija skaidrs. To mēs arī maksāsim no saviem nodokļiem, ja mēs vēl turpināsim tik stulbi rīkoties, nevienam neprasot atbildību. "Agrolizing" - tur mēs arī maksāsim.

Un tagad vēl izveidotais "Lauku kredīts". Es īsti nesaprotu, piemēram, "Lauku kredīta" sūtību. "Lauku kredīts" it kā esot tā drošākā iestāde, lai Pasaules banka varētu dot kredītu. Bet īstenībā jājautā - kādas ir tā funkcijas? Viņi nedala kredītus. Viņi tikai novērtē un praktiski arī gandrīz nenovērtē, kā ārzemju speciālisti novērtē to biznesa plānu. Es zinu tādus zemniekus no Liepājas rajona, kuri ir uzrakstījuši zinātnisku darbu biznesam. Bet ir novērtēts, ka tas ir nedrošs, kaut gan tur ir lielas zemes platības, daudz lopu utt. Un arī šajā sakarībā lauki nav saņēmuši neko vairāk. Man liekas, ja es nemaldos, vienu miljonu. Tur tā ir noformēti kredīti, bet vai saņēmuši - tā vēl ir cita lieta.

Otrs. Tie ir apmēram tādā veidā pasniegti, ka principā Latvijā laukos nav neviena droša cilvēka, kam var dot kredītu. Ir jābūt kādam, teiksim, kas sēž, it kā tie būtu tie drošie, kas sēž un uzrauga, kur tu liksi to naudiņu, ka tu to nenoplenderē. Bet tā vietā, kur Pasaules banka dod šim "Lauku kredītam"... nē, mūsu valstij dod par 7%, turpretī "Lauku kredīts" dod par 15%. Pie tam viņi tagad ir nodrošināti ar 15 jauniem džipiem. Es domāju, ka arī ne sevišķi gudriem cilvēkiem, jo nez vai ir, kur viņus ņemt. Toreiz mēs Tautsaimnieku komisijā bijām tikai par to, ka tam jāiet caur banku. Bet mums toreizējais finansu ministrs Oša kungs pateica, ka bankas nav drošas. Drošs ir šāds "Lauku kredīts", ka tas būs tas labākais veidojums. Es visām šīm struktūrām neticu, jo šeit visur darbojas subjektīvais faktors, un visi, nākot kredītiem, redz sev labumu. Gan šinī pusē, gan otrā pusē. Ir savas grupiņas. Un es atbalstu to, lai būtu izveidota šāda komisija.

Es tikai brīnos, es, teiksim, runāju ar Černaja kungu no Valsts kontroles. Es nezinu, viņš tur laikam ir priekšsēdētājs. Un viņš man tādā ļoti maigā un tādā nevarīgā tonī sacīja, ka tas ir ļoti sen bijis, ka tas būs grūti. Es prasu: "Kâds būs tālākais risinājums?" Viņš saka: "Es nodošu to Prokuratūrai", bet es viņa balsī nedzirdēju, ka tiešām tas ir kapitāls pārkāpums. Tas ir bezprecedenta gadījums. Mēs zinām, kas tie cilvēki tur ir, kam jānes atbildība. Tas ir tas pats, kas bija vakardien. Pie mums bija Grīga kungs, un mēs runājām par robežu, ka mums var ienākt 70 afgāņi iekšā. Kā viņi var ienākt? Kā tā var ienākt? Arī kurdi te var ienākt bez vīzām. Ienākt iekšā un taisīt kišlakus, vai kā nu tos sauc. Tāpat mums risinās visi citi šie jautājumi. Es zinu, kā viņi ienāk un kāpēc ir visi šie veidojumi. Es zinu. Tādēļ šāda komisija ir nepieciešama, un es gribētu, ja šī komisija strādās, lai tur būtu rezultāts. Un rezultāts ir tāds, ka sods ir jāsaņem tam, kurš ir blēdis. Tam ir jāsaņem sods. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds!

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Klātesošie! Es mēģināšu runāt pavisam īsi. Latvijas Zemnieku savienība nešaubīdamās atbalsta šādas komisijas izveidošanu. Ir iesniegts priekšlikums par šīs komisijas veidošanas principiem. Mēs ierosinām, ka komisijā no katras frakcijas ir jābūt vienam deputātam, lai būtu tāda nepolitizēta attieksme un, kā mēs sakām, arī politiski izvērtēta. Lai tā būtu pilnīgi lojāla un visu frakciju pārstāvēta komisija. Tas ir mūsu pirmais priekšlikums.

Nedaudz par dažām pārdomām. Šeit Janeka kunga runā izskanēja, ka šis ir neprecedenta gadījums. Man gan liekas, ka tas ir sākums veselai gadījumu sērijai, kuru turpinās G-24 un visādu citu kredītu dalīšana. Arī tur ir izveidotas dažādas padomes, un diemžēl šo padomju sastāvā dažādās kombinācijās mainās gandrīz vai vieni un tie paši cilvēki. Es domāju, ka šai komisijai darbs būs ilgu laiku. Pēc šā notikuma sekos nākamie notikumi, kuri jau ir notikuši un kuri notiek diendienā. Tas, manuprāt, ir ļoti brīnišķīgs uzsākums Latvijas atsārņošanai no visiem šiem notikumiem, kuri diemžēl turpinās. Un Saeimai ir jādomā, kā likumdošanas kārtībā aizsprostot ceļus tādiem iespējamiem precedentiem.

Mēs kaut kad spriedīsim par Hipotēku banku vai arī par citām bankām. Un šeit arī es gribu piekrist Janeka kungam, ka tiek veidotas speciālas padomes, komisijas, kurās tiek dalīts mūsu valsts garantētais kredīts, bet tam ir vajadzīga banka ar valsts īpašuma daļu. Es uzskatu, ka tā ir Hipotēku banka, kurai ir jāapkalpo gan visi valsts garantētie kredīti, gan pašvaldību budžeti utt. u.t.jpr.

Nobeigumā gribu teikt tā. Jau līdz ar šīs "Latas" epopejas sākumu, strādājot Zemnieku federācijā, bija jūtams, ka tur tiek dalīta valsts nauda un ka tur kaut kas notiek, bet nevienā gadījumā toreiz ne Zemnieku federācija, ne arī varbūt LLS kā ražotāju pārstāvji netika pielaisti tuvumā. Diemžēl šī ideja tiek turpināta uz priekšu arī pašreiz. Ja runājam par Latvijas attīstības fondiem, aģentūrām, visām investīciju padomēm, tad diemžēl ražotāji, ja tas ir saistīts konkrēti ar lauksaimniecību, tad zemniecības un ražotāju pārstāvju tur nekur nav. Tātad tas jau ir diezgan mērķtiecīgi ieprogrammēts, lai šo naudu dalītu funkcionāri un attiecīgie cilvēki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kuri vēlas runāt? Nav. Debates izbeigtas.

Ir iesniegti divi lēmuma projekti. Mums ir jālemj par komisijas izveidošanas kārtību un tad par komisijas sastāvu. Bet abos iesniegtajos likumprojektos pirmais un galvenais jautājums ir par komisijas izveidošanas kārtību. Lēmuma projekti te ir jāvirza klāt, tāpēc varbūt mazliet uzgaidīsim. Izdalīsim. Man ir oriģināli.

Godātie deputāti! Par balsošanas secību. Pirmais tika iesniegts deputātu Panteļējeva, Piebalga, Elferta, Bērziņa, Kamaldiņa, Bordāna, Zvaigznes, Pavlovska, Seiksta un Ineses Birznieces priekšlikums, taču šis lēmuma projekts nebija precīzs. Juridiski korektāk tika noformulēts un iesniegts otrs. Un tas tika iesniegts pulksten 10.58, bet trešais tika iesniegts pulksten 10.59. Taču nekādu strīdu šeit nav, jo pat tad, ja tie būtu iesniegti vienlaicīgi, diemžēl arī trešais priekšlikums ir iesniegts neprecīzs, tāpēc lemsim pēc būtības, jo tur arī ir vārds "izveidot", bet faktiski ir jāsaka "izveidojot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju". Un tad ir vienkārši tehniska kļūda. Zigurds Tomiņš to ir pareizi pamanījis. Zemnieku savienības un citu kolēģu deputātu iesniegtajā projektā ir rakstīts: "...garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības...", šeit gan uzrakstīts "lietvedības", bet acīmredzot vajag "lietderības". Tā ir tehniska kļūda. Tāpēc pēc visiem šiem izvērtējumiem šeit problēma nav ar iesniegšanas secību. Faktiski cits ir galvenais. Pirmais tiks balsots deputāta Elferta un pārējo kolēģu iesniegtais priekšlikums par izveidošanas kārtību, otrais - deputāta Gundara Bērziņa un tad pārējo kolēģu deputātu iesniegtais priekšlikums.

Vai pret balsošanas secību ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Tātad pirmais lēmuma projekts, par kuru balsosim: "Ieceļot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai 1992. gadā piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai, noteikt, ka Saeima balso par katru izvirzīto šīs komisijas locekļa kandidātu atsevišķi. Par ievēlētiem komisijas sastāvā uzskatāmi tie (ne vairāk kā 10 deputāti), kuri ieguvuši visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu." Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 23, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad par deputātiem, kuri izvirzīti komisijas sastāvā. Kā tas mums būtu no Kārtības ruļļa viedokļa, jo ir diezgan nekorekti balsot tikai par iesniegtajiem, jo tikko ir noteikta kārtība? Visiem deputātiem ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus, tāpēc es nolasīšu tos, kuri ir iesniegti, un, protams, katrs deputāts atsevišķi var iesniegt savas kandidatūras. Tikai jāņem vērā tas, ka līdzko viņš iesniedz rakstiski, viņam tas ir jāsaskaņo ar to deputātu, kuru viņš izvirza. Jo saskaņā ar Kārtības rulli šis rakstveida pieteikums ir arī deputāta piekrišana. Tagad ir izvirzīti šādi deputāti (es lasīšu izvirzīšanas secībā): Kamaldiņš - "Latvijas ceļš", Bordāns - "Latvijas ceļš", Jonītis - "Latvijas ceļš", Čepānis - Demokrātiskā partija, Bartaševics - "Lîdztiesība", Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu, nesteidzieties, mēs pagaidīsim, bet rakstiet salasāmi! Vai vēl ir kādi iesniegumi? Deputāts Kostanda - pie frakcijām nepiederošs deputāts, deputāts Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība, Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība, Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība, Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Divpadsmitais deputāts - Karnups, LNNK, Imants Kalniņš - LNNK, Janīna Kušnere, Igors Bukovskis, Andris Ameriks - Tautas saskaņas partija, septiņpadsmitais - Janeks, Tautsaimnieku politiskā apvienība, Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. (No zāles deputāts E.Kide: "Tikai Janeks!") Tikai Janeks. Paldies. Tie, izrādās, ir deputātu iesniedzēji, es atvainojos. Vai viss ir? Lūdzu, par to, kā lieta būtu virzāma tālāk, vārds Andrejam Krastiņam - LNNK.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Tā kā te bija neskaidrības par izvirzīto kandidātu piekrišanu, es ierosinu procedūras kārtībā, pirms mēs balsojam par izvirzītajiem kandidātiem, no katra izvirzītā kandidāta iegūst apstiprinājumu, ka viņš vēlas piedalīties šīs komisijas darbā. Lai nebūtu nekādu pārpratumu. Paldies. Lūdzu atbalstīt šo ierosinājumu, ja nav nepieciešams balsot.

Sēdes vadītājs. Diemžēl es visā pilnībā nevaru piekrist jums, Krastiņa kungs, jo jūsu priekšlikums varētu attiekties uz tiem deputātiem, kuru nav zālē, jo citādi saskaņā ar Kārtības rulli, ja deputāts ir dzirdējis, ka cits deputāts viņu ir iesniedzis, tad saskaņā ar Kārtības rulli tas ir apstiprinājums tam, ka viņš ir piekritis. Bet te dažu deputātu nav zālē. Vismaz es neredzu deputātu Bukovski. Un tiešām ir problemātiski, vai viņš ir devis piekrišanu vai nav, tāpēc to vajadzētu apstiprināt iesniedzējiem. Es atvainojos, te ir vēl arī tehniskas problēmas. Cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai savestu kārtībā balsošanas sistēmu atbilstoši mūsu jau pieņemtajai praksei? Kā, lūdzu? Vēl ir saņemts iesniegums no Kristīgo demokrātu savienības - iekļaut deputātus Lakševicu un Rugāti.

Godātie deputāti! Saeimas sēdes vadītājs ierosina Saeimai balsot par 10 minūšu pārtraukumu, varbūt - 15, ņemot vērā to, lai tiešām pēc 15 minūtēm visi deputāti būtu atpakaļ. Mums ir jāizvērtē radusies situācija attiecībā uz mūsu balsošanas iespējām, jo tagad man paziņoja, bet man vēl ir jāpārliecinās par to. Lieta tāda, ka uz tablo parādās rezultāti, iedegas arī signāllampiņas, taču izdruku nav iespējams saņemt, bet tā ir atklāta balsošana, un katrā ziņā gan jums tagad tas ir jāzina par radušos situāciju, gan arī Prezidijam jāizvērtē esošā situācija, tāpēc būtu nepieciešams 15 minūšu pārtraukums. Un sēdes vadītājs to ierosināja. Viņam ir tādas tiesības, bet Saeima lemj, vai tā pieņem šo priekšlikumu, balsojot. Viens runā "par" un viens - "pret". Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Par procedūru vēl. Es gribētu aicināt, ja mēs nobalsojam par šo priekšlikumu, pavairot visu to kandidātu uzvārdus, kuri tika iesniegti, lai mēs arī zinātu, cik kopumā ir šo cilvēku, un lai mēs varētu orientēties attiecībā uz to, kādi priekšlikumi ir iesniegti no katras frakcijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā ir pamatota prasība. Pieņemu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pasludināt pārtraukumu Saeimas darbā uz 15 minūtēm. Balsojiet, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 4, atturas - 3. Pārtraukums līdz pulksten 11.50.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi. Tehniskā kļūme ir novērsta. Vai mums vajadzētu iekārtas darbību pārbaudīt reģistrējoties? Esiet tik laipni! Šī reģistrācija nav kvoruma noteikšanai, jo zālē ir kvorums, un tas nav arī balsojums. Esiet tik laipni un reģistrējieties, lai pārbaudītu mūsu elektroniskās balsošanas iekārtas atjaunotās tehniskās iespējas. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 67 deputāti. Zālē gan ir drusciņ vairāk deputātu, jo nedaudzi deputāti ienāca pēc reģistrācijas režīma ieslēgšanas. Varam turpināt darbu.

Vai visi saņēma dokumentu nr. 1094? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Vai visi izvirzītie deputāti šeit ir nosaukti un vai visi arī piekrīt tam, ka viņu kandidatūras ir izvirzītas darbam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā? (Starpsaucieni no zāles: "Jâ!")

Balsosim kandidatūru iesniegšanas secībā par katru kandidatūru, un pēc tam Prezidijs nosauks 10 deputātus, kuri būs ieguvuši klātesošo deputātu balsu vairākumu, bet ne mazāk kā pusi to deputātu balsu, kuri piedalās balsošanā. Prezidijam tad būs jānosauc šie deputāti. Tas būs Saeimas pieņemtais lēmums par viņiem kā komisijas locekļiem. Komisijas vadītāju ievēlēs jau pēc Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem. Vai deputātiem ir iebildes?

Lūdzu, balsosim par Laiņa Kamaldiņa ievēlēšanu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 12, atturas - 17. Es lūdzu savus biedrus un Sekretariātu to fiksēt, jo pēc tam mums būs tas viss jāizvērtē. Tātad šo deputātu skaits būs 10, jo jūs iesniedzāt priekšlikumu, ka jābūt ne vairāk kā 10. Tas nozīmē, ka būs 10. Protams, man ir jautājums, kāpēc jūs tā rakstījāt, bet lai nu tas paliek.

Nākamais - Jānis Bordāns. Lūdzu, balsosim par viņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 17, atturas - 21. Paldies.

Lūdzu, balsosim par Raimonda Jonīša ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas- 18. Paldies.

Lūdzu, balsosim par Alfreda Čepāņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 17. Paldies.

Lūdzu, balsosim par Aleksandra Bartaševica ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 21. Paldies.

Lūdzu, balsosim par Māra Grīnblata ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 22. Paldies.

Lūdzu, balsosim par Odiseja Kostandas ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 29. Paldies.

Lūdzu, balsosim par Andra Rozentāla ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 11, atturas - 22. Paldies.

Balsosim par Oskara Grīga ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 11. Paldies.

Balsosim par Zigurda Tomiņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Rezultātu! Par - 36, pret - 11, atturas - 28. Paldies.

Balsosim par Jāņa Kokina ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 33 - par, 13 - pret, 29 - atturas.

Balsosim par Viestura Paula Karnupa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, attturas - 11.

Balsosim par Imanta Kalniņa ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 9, atturas - 21. Paldies.

Balsosim par Janīnas Kušneres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 14, atturas - 23. Paldies.

Balsosim par Igora Bukovska ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 15, atturas - 36. Paldies.

Balsosim par Andra Amerika ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 26. Paldies.

Balsosim par Jura Janeka ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 17. Paldies.

Balsosim par Ulda Lakševica ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Balsojam. Rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 18. Paldies.

Balsosim par Antas Rugātes ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 9, atturas - 22.

Esiet tik laipni, tagad vajag mazu pauzi, lai mani kolēģi konstatētu situāciju.

Visiem Prezidija locekļiem ir vienāds uzskats, izvērtējot rezultātus, un tāpēc es viņus nolasu. Komisijā ir ievēlēti: Lainis Kamaldiņš - "Latvijas ceļš", Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš", Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija, Aleksandrs Bartaševičs - "Lîdztiesība", Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai", Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība, Viesturs Pauls Karnups - LNNK, Imants Kalniņš - LNNK, Juris Janeks - Tautsaimnieku politiskā apvienība un Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība.

Nākamais jautājums ir Saeimas lēmuma projekts par izmaiņām Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Vai pret lēmuma projektu ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, tādai kategorijai kā starpparlamentārām asamblejām Kārtības rullis neparedz īpašu kārtību, kā balsot, tāpēc tā ir atklāta balsošana. Nolasīšu Saeimas lēmuma projektu, par ko mēs balsosim: "Sakarā ar Baltijas asamblejas Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas darbības aktivizācijas nepieciešamību Saeima nolemj: atsaukt no Latvijas delegācijas sastāva Romānu Apsīti, Olafu Brūveru un ievēlēt delegācijas sastāvā Pēteri Elfertu, Uldi Lakševicu, Laini Kamaldiņu." Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk ir likumprojekti. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"", pirmais lasījums, Juridiskā komisija. Komisijas vārdā runās Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets bija iesniedzis grozījumus likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību", kuru Juridiskā komisija izskatīja un piedāvā jums (dokuments nr. 993, te ir tabula). Šā likumprojekta būtība ir dot iespēju zemes reformas laikā - tikai zemes reformas laikā! - reģistrēt zemesgrāmatās ēkas un būves, arī tādos gadījumos, ja īpašnieks zemei un ēkai nav viens un tas pats, kā arī reģistrēt zemes īpašumu tādos pašos gadījumos, ja īpašnieks nav viens un tas pats. Būtība ir 6. pantā, kur pamatnorma, ka šai reģistrācijai jābūt vienlaicīgai, ir papildināta tieši ar to, ko es jau sacīju, - ka zemes reformas laikā pieļaujama ēku un būvju tiesiska reģistrācija pirms zemes gabala ierakstīšanas zemesgrāmatā, kā arī zemes reģistrācija bez ēkām. Uzreiz gribu pasacīt, ka Juridiskā komisija, izskatījusi šo redakciju, nonāca pie slēdziena, ka otrajā lasījumā noteikti te būs jāprecizē, varbūt būs jānosaka optimālie termiņi; katrā ziņā šeit būs jāiestrādā kaut kāds konkretizējums, lai tas netiktu piemērots vienmēr, bet tikai galējas nepieciešamības gadījumos, kad tiešām nav izejas. Un es gribu pateikt, ka tas ir nepieciešams, jo pašreizējais stāvoklis, kad netiek reģistrētas ēkas bez zemes, bremzē ļoti svarīgus ekonomiskus procesus, bremzē brīvā tirgus radīšanu, cilvēki nevar pārdot ēkas, tā kā tās ēkas nav tiesiski noformētas saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Un, ja mēs šo normu precizēsim, mēs tādā kārtā praktiski panāksim beigu beigās tādu stāvokli, kad atbilstoši mūsu Civillikumam zeme un ēka uz tās būs reģistrēta uz viena cilvēka vārda. 7. pants būtībā ir tas pats, tikai tādā procesuālā nozīmē, un 10. pantā ir runa par dārzkopības, garāžu, vasarnīcu vai citas kooperatīvās sabiedrības biedru īpašumtiesībām attiecībā uz ēkām, jo arī tur šis process norisinās ļoti lēni un tur cilvēkiem ir arī iespēja, teiksim, noformēt īpašumtiesības attiecībā uz ēku, bet pēc tam - lietošanas tiesības attiecībā uz zemi, arī ar mērķi, lai ar laiku izveidotos viens īpašnieks. Es lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un arī lūdzu jūs sniegt Juridiskajai komisijai konkrētus priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! (Starpsaucieni no zāles: "Skaļāk!") Zemes reformai sākoties bija izstrādāts viss pasākumu komplekss un tam atbilstoši tika pieņemti dažādi likumprojekti, lai sakārtotu šo procesu un zemesgrāmatās tiktu ierakstīti atbilstoši Civillikuma 968. pantam tikai ar ēku un zemi vienoti īpašumi. Tā tas bija Latvijas brīvvalsts laikā, un tā tam vajadzētu būt arī tagad. Šādi grozījumi, kādi pašreiz tiek ieteikti (šos grozījumus ir iesniedzis Ministru kabinets), paredz ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā pirms zemes gabala reģistrācijas.

Cienījamie deputāti! Es jūs informēšu par to, kas ir zemesgrāmata. Zemesgrāmata ir liela reģistrācijas grāmata ar numurētām lapām, un ir pat smalki noteikts, kāds ir šo lapu sašuvums, un katrā lapā ir redzams viens gruntsgabals, viens zemes gabals, attiecībā uz kuru tiek atjaunotas īpašumtiesības. Attiecībā uz šo konkrēto zemes gabalu pamazām šajā lapā var tikt ierakstīti un nostiprināti dažādi citi nekustamie īpašumi, ēkas un būves, un šie īpašumi var piederēt dažādiem īpašniekiem- neskatoties uz to, ka šis zemes gabals pieder īpašumā kādai citai personai. To pieļauj mūsu zemes reformas likumi. Tikai vispirms ir jāreģistrē zemes gabals. Šis piedāvātais likuma labojums paredz, ka katru ēku mēs varam rakstīt iekšā zemesgrāmatā un šim zemes gabalam nav pat jāatver atsevišķa lapa šajā zemesgrāmatā. Šā likuma trešais labojums - 10.panta otro daļu izteikt tādā redakcijā, ka katra dārzkopības sabiedrības teritorijā uzbūvēta ēka, garāža, vasarnīca var tikt ierakstīta zemesgrāmatā, pirms tiek izlemtas tiesības par šās ēkas celtniecības likumību (un es gribu atgādināt, ka šādu nelikumīgu celtņu, it sevišķi dārzkopības sabiedrībās, ir ārkārtīgi daudz) un pirms tiek piešķirtas tiesības attiecībā uz šo zemes gabalu. Zemes reformas likumos ir noteikums, ka tam, kuram pieder ēka, it sevišķi lauku apvidos, ir tiesības iegūt arī zemi. Tādējādi, atļaujot vispirms reģistrēt ēku, tiek mainīti zemes reformas sākotnējie noteikumi. Smaguma punkts pārvietojas pavisam citā pusē. Saskaņā ar zemes reformas likumiem šim vasarnīcas, garāžas vai citas būves īpašniekam ir tiesības iegūt arī zemi. Nav vajadzīgi šādi labojumi. Zemesgrāmatu likumā jau tagad izdarītie labojumi ir pietiekami, un es aicinu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl deputāti, kas ir pieteikušies debatēs? Nav. Debates izbeigtas. Referentam galavārds. Lūdzu!

R.Marjaša. Atbildot uz Seiles kundzes iebildumiem, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, ja tagad cilvēks vēlas aizbraukt no Latvijas un viņam pieder vasarnīca, viņš pat nevar likumīgi to vasarnīcu pārdot. Tātad mēs viņu te turam ar varu, nedodot viņam iespēju reģistrēt viņa personīgo īpašumu un pārdot to likumā paredzētajā kārtībā. Es nesaredzu Seiles kundzes iebildumos pamatu, lai noraidītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo jāiet uz priekšu, un es jau pateicu, ka šo likumprojektu var koriģēt un rediģēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 26, atturas - 7. Pieņemts. Kāds ir ierosinājumu iesniegšanas termiņš?

R.Marjaša. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus 10 dienu laikā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi lūdz nosaukt datumus, bet, ja kalendāra nav, tas ir Sekretariāta pienākums - izrēķināt šo datumu. Tas ir 6. novembris. Arī tā ir svētdiena. Marjašas kundze, vai drīkst noteikt termiņu - 7. novembris? Vai pret 7. novembri ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Ir atlikušas piecas minūtes. Vai jūs gribat tās izmantot ? Jā. Ja varam izmantot, vajag izmantot. Tas ir ļoti pareizi. "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 172 "Par valsts proves uzraudzību"". Komisijas vārdā runās Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātie kolēģi! Mūsu darbam ir nepieciešams dokuments nr. 842 - tie ir Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabineta izdotie noteikumi nr. 172 "Par valsts proves uzraudzību". Šo noteikumu mērķis ir aizsargāt valsts un patērētāju intereses dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu iepirkšanas, pārstrādes, apstrādes, izgatavošanas un realizācijas jomā. Pie mums, Latvijas Republikā, likumdošana attiecībā uz šo sfēru pašlaik nav sakārtota. Minētajos noteikumos ir uzskaitīts, kādām provēm ir jābūt Latvijas Republikā izgatavotajiem, ievestajiem un importētajiem dārgmetālu izstrādājumiem; ir paredzēti šo izstrādājumu zīmogošanas noteikumi, ir uzskaitīts, kādi ir zīmogu veidi, ir aprakstīts, kāda ir valsts garantijas zīme dažādiem dārgmetālu izstrādājumiem, kā arī paredzēti Latvijas Republikas Valsts proves uzraudzības inspekcijas darbības principi un noteikumi, kādi jāievēro visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas ar to nodarbojas Latvijas Republikā. Minētos noteikumus izskatīja Budžeta komisija. Mēs esam saņēmuši pozitīvu atsauksmi arī no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, tādēļ lūdzam atbalstīt šos noteikumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai runātāji ir pieteikušies? (Starpsauciens no zāles: "Nâv!") Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Ministru kabineta noteikumiem nr. 172 "Par valsts proves uzraudzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Poča. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus Budžeta komisijā līdz 2. novembrim, trešdienai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija!

Vārds paziņojumam komisijas priekšsēdētājam Novakšānovam! Citreiz, godātais kolēģi, rakstiet jūsu paziņojuma iemeslu, lai sēdes vadītājs var izvērtēt steidzamību.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka komisija, strādājot pie likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" gatavošanas trešajam lasījumam, ir saņēmusi daudzus priekšlikumus un tos apkopojusi (un likums ir ļoti svarīgs), jūs, cienījamie deputāti, šodien esat saņēmuši dokumentu nr. 1091, kas ir jūsu rīcībā, un atļaujiet man komisijas vārdā lūgt Saeimu atcelt Saeimas 15. septembra sēdē pieņemto lēmumu, ka priekšlikumi par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" sagatavošanu trešajam lasījumam iesniedzami līdz 15. oktobrim. Lūdzam priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt līdz 1994. gada 2. novembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies par šo paziņojumu. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nosaukt deputātus, kuru nav zālē. Lūdzu nolasīt abu reģistrāciju rezultātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Tā, vispirms es nosaukšu tās reģistrācijas rezultātus, kura notika, noslēdzot pirmo darba cēlienu, tas bija apmēram pulksten 10.30. Tātad tajā reģistrācijā nav reģistrējušies: Aivars Endziņš, Ilmārs Dāliņš (jā, Ilmārs Dāliņš pienāca un pateica, ka viņš nav paspējis reģistrēties, bet bija zālē), Anita Stankēviča, Velta Puriņa, Andrejs Panteļējevs, Nikolajs Krasohins, Igors Bukovskis, Jānis Urbanovičs, Joahims Zīgerists, Ojārs Kehris, Aleksandrs Pētersons, Mārtiņš Virsis un Gunārs Resnais.

Pašreizējā reģistrācijā nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis (ir zālē), Valdis Birkavs, Igors Bukovskis, Aivars Endziņš, Ojārs Kehris, Nikolajs Krasohins, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Gunārs Resnais, Anita Stankēviča, Jānis Urbanovičs, Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30, tas ir, līdz pulksten pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu jūs reģistrēties kvoruma noteikšanai! Rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Saskaņā ar mūsu balsojumu par izmaiņām darba kārtības secībā tagad lūdzam Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Ivaru Silāru ziņot par trim likumprojektiem - sākot ar likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā".

I.Silārs (LC).

Paldies, priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, atbilstoši mūsu šārīta balsojumam aicinu jūs paņemt dokumentus ar šādiem numuriem: nr.1049, nr.1050, nr.1051. Atgādinu, ka savulaik mēs jau divreiz tos atdevām atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Tagad tie ir saskaņoti ar Iekšlietu ministriju, ar cietumu administrāciju un mūsu komisiju. Un sakarā ar to, ka progresīvā sodu izpilde ir tiešām nepieciešama - un šādu konceptuālu pieeju ir atzinusi arī Cilvēktiesību komisija un Juridiskā komisija - , lūdzu vispirms nobalsot par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. Izsaku šo lūgumu komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā" pieņemšanu steidzamības kārtā! Balsojam. Rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Tagad es jums īsi paskaidrošu, kādēļ ir nepieciešamas šīs izmaiņas. Mēs visi zinām, ka viens no iemesliem, kādēļ Krievijas Federāciju atsakās uzņemt Eiropas savienībā, ir tas, ka tā nav neko darījusi, lai pārietu no Gulaga sodu izpildes sistēmas uz demokrātisku sodu izpildes sistēmu. Mēs šajos četros gados esam daudz darījuši, lai pārkārtotu sodu izpildes sistēmu, taču diemžēl arī šeit pietrūkst viena posma - proti, pietrūkst tas, ka tam, kurš ir notiesāts ar brīvības atņemšanu, tiešām būtu motivācija laboties. Viņam arī šajā soda izpildes laikā ir iespēja atkarībā no viņa uzvedības uzlabot savu stāvokli, proti, mainīt režīmu. Ja viņa uzvedība ir korekta, viņam ir cerības saņemt režīma atvieglojumus un ir arī iespēja pāriet no smagāka režīma brīvības atņemšanas vietas uz vietu, kurā režīms ir vieglāks. Tāpat ir paredzētas arī viena tipa cietumā vairākas režīma pakāpes.

Un, protams, var būt arī otrādi: ja viņš arī tur pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus, režīmu var padarīt stingrāku. Tāda ir šīs progresīvās soda izciešanas kārtības būtība. Tādēļ lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Būs atkārtots balsojums sakarā ar to, ka iepriekšējā balsojumā nebija kvoruma. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas labošanas darbu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas -3. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. Lūdzu iesniegt labojumus un papildinājumus, ja tādi kolēģiem būtu, līdz 4.novembrim. Bet, tā kā ir nobalsots par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, mums ir arī jānolemj, kad izskatīsim to otrajā lasījumā, un, neraugoties uz steidzamību, es tomēr aicinu to darīt ne ātrāk kā 24.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai pret 24.novembri ir iebildes? Vai ir kādi citi priekšlikumi par otro lasījumu? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Pie reizes izsaku lūgumu arī Juridiskajam birojam dot savu atzinumu par iesniegtajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas kriminālkodeksā".

I.Silārs. Grozījumi Latvijas kriminālkodeksā ir saistībā ar šīm izmaiņām, kuras ir nepieciešamas Labošanas darbu kodeksā, un šeit ir paredzēti attiecīgi grozījumi arī pirmstermiņa atbrīvošanas kārtībā. Tas viss ir savstarpēji saistīts. Lūdzu atbalstīt paredzētās izmaiņas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Es savu uzmanību biju vērsis uz dokumenta saturu. Jūs lūdzāt tagad...

I.Silārs. ... atbalstīt, balsojot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Un steidzamība nebija vajadzīga?

I.Silārs. Piedodiet. Jā, ir vajadzīga steidzamība. Paldies, priekšsēdētāj!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas kriminālkodeksā" pieņemšanu steidzamā kārtā! Lūdzu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, 4 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Silārs. Tādēļ lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.novembrim, bet otro - un reizē arī pēdējo lasījumu - veikt 24.novembrī.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Silāra kungs! Bet mums vēl ir jānobalso par pirmo lasījumu.

I.Silārs. Jā, taisnība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai neviens deputāts nav iesniedzis lūgumu runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas kriminālkodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā. Tagad jāizlemj par termiņiem.

I.Silārs. Paldies. Tātad labojumus vai citus priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 3.novembrim un otro - un reizē arī pēdējo lasījumu - paredzēt 24.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai pret 24.novembri nav iebilžu? Vai citu priekšlikumu arī nav? Pieņemts.

Nākamais - "Par grozījumiem Latvijas kriminālprocesa kodeksā".

I.Silārs. Lūdzu vispirms nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

I.Silārs. Šeit ir paredzētas izmaiņas Kriminālprocesa kodeksā - tās izmaiņas, kuras likvidē pretrunu starp paredzētajiem labojumiem Labošanas darbu kodeksā un pastāvošo Kriminālprocesa kodeksu. Proti, atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, kuru bija iesniedzis Ministru kabinets un kurā bija paredzēts, ka turpmāk tiesa, spriežot konkrēto lietu, vairs nepasludina, uz kādu brīvības atņemšanas vietu vai uz kāda veida cietumu ir nosūtāms notiesātais, tas tiek atstāts, jo komisija uzskatīja, ka nevar izņemt šo jautājumu no tiesas kompetences. Taču tiesa nenodarbojas ar režīma jautājumiem. Režīma jautājumi paliek cietuma administrācijas kompetencē. Lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas, šo koncepciju, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Silārs. Paldies. Tāpat kā attiecībā uz diviem iepriekšējiem likumprojektiem komisija lūdz iesniegt labojumus līdz 3.novembrim un paredzēt pēdējo lasījumu 24.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad izskatām darba kārtības 18. punktu. Likumprojekts "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās". Atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vārds komisijas priekšsēdētājam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija nav no deputātiem saņēmusi nevienu priekšlikumu par likumprojektu, bet komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi tajā sešus grozījumus.

Pirmais attiecas uz pirmo pantu. Tas ir precizējoša rakstura. Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs pirmā panta sākumdaļu izteicām šādā redakcijā: ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību institūcijās ar iesniegumiem utt. Kā zināms, šobrīd likumdošanā ir reglamentēts tikai pašvaldību institūcijas jēdziens. Atšifrēts šis jēdziens ir. Savukārt valsts institūciju jēdziens nav atšifrēts, un tādēļ, lai iesniedzējiem un adresātiem nerastos domstarpības, komisija ierosina precizēt 1.pantu, izsakot tā sākumdaļu šādā redakcijā: ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (turpmāk - institūcijās), - un tālākais teksts ir tāds, kādu mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Lai ne vien valsts iestāžu un pašvaldību iestāžu vadītāji, bet arī uzņēmumu vadītāji atbildētu uz sūdzībām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais precizējums attiecas uz otro pantu. Tas ir redakcionāla rakstura, tur 2. panta otrajā daļā vārds "minētie" tiek aizstāts ar vārdiem "ðā panta pirmajā daļā ietvertajiem". Tas ir filoloģiska rakstura.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 5. pantā ir izdarīts grozījums pēc būtības. Saskaņā ar otrajā lasījumā pieņemto redakciju atbildes uz sūdzībām, priekšlikumiem un iesniegumiem sniedza attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju struktūrvienību vadītāji vai citas amatpersonas. Komisija, izvērtējusi šo normu, precizēja to, nosakot, ka atbildes var sniegt un ir pienākums sniegt arī attiecīgo iestāžu vai uzņēmumu vadītājiem, jo var būt tāda situācija, ka iestāde vai uzņēmums ir ļoti mazs un tur nav nekādu struktūrvienību, kā arī strādājošo amatpersonu skaits ir ļoti mazs. Tātad var atbildēt arī attiecīgās institūcijas vadītājs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 9. pants. Otrajā lasījumā mēs pieņēmām šādu redakciju: "Atbildēm uz iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem jābūt motivētām, ja nepieciešams - jānorāda atbildes pārsūdzēšanas kārtība, ja tāda ir noteikta likumdošanas aktos". Komisija uzskatīja, ka jebkurā atbildē būtu jānorāda pārsūdzēšanas kārtība, jo sūdzētāji bieži vien nav iepazinušies ar spēkā esošo likumdošanu, un tad viņi labāk varētu izmantot savas tiesības. Tātad atbildētājam ir pienākums norādīt pārsūdzēšanas kārtību.

Es gribētu, godātie kolēģi deputāti, atgādināt, ka šie noteikumi attieksies arī uz mums. Un arī mums būs jāievēro šajā likumā noteiktie termiņi, kārtība, mēs būsim pirmie, kas rādīs paraugu.

Sēdes vadītājs. Vai pret 9. panta šiem labojumiem ir iebildes? Nav. Pieņemti.

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums attiecas uz 11. pantu. Komisija diezgan ilgi par to diskutēja. Tas zināmā mērā ir politiska rakstura. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā mēs pieņēmām tādu normu, kas uzlika par pienākumu sūdzības, iesnieguma vai priekšlikuma iesniedzējam sniegt ziņas ne tikvien par savu vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu, bet arī par nodarbošanos. Komisija uzskata, ka amatpersona var objektīvi un netraucēti un vispusīgi sniegt atbildi uz sūdzību, iesniegumu vai priekšlikumu, ja arī tā nezina, ar ko nodarbojas attiecīgais sūdzības iesniedzējs. Tātad nav obligāti jānorāda nodarbošanās, jo tas varētu zināmā mērā radīt subjektīvu attieksmi pret sūdzības izskatīšanu. Ja sūdzētājs pats ieraksta savu nodarbošanos, tad tā ir viņa brīva griba, bet uzlikt par pienākumu sūdzētājam, ja viņš ir bezdarbnieks, un īpaši prasīt, lai viņš rakstiski norāda, ka viņš ir bezdarbnieks, nebūtu nepieciešams. Tādēļ arī komisija izslēdza no 11. panta redakcijas vārdu "nodarbošanās".

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13. pantā ir izdarīts redakcionāla rakstura grozījums, aizstājot vārdu "lûdzot" ar vārdu "ierosinot", jo parasti mēs likumos nerakstām šo vārdu, bet gan vārdu "ierosinot". Nav mums "lûgumi", bet ir "ierosinājumi" vai "priekšlikumi", un atbilstoši arī mēs šo darbības vārdu pieskaņojam vispārējai terminoloģijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vairāk priekšlikumu nav iesniegts. Es aicinātu balsot par šo likumprojektu, it īpaši tādēļ, ka tas ir otrais likumprojekts mūsu parlamenta vēsturē un ļoti vajadzīgs likumprojekts, kuru ir iesniegusi tolaik opozīcija - tātad Tautas saskaņas partija un Tautsaimnieku politiskā apvienība. Arī šā iemesla dēļ es īpaši gribētu jūs aicināt balsot par šo tiešām vajadzīgo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mums Juridiskā biroja vadītājs aizrāda par 14. pantu, un laikam aizrādījums ir vietā.

Lūdzu - Jānis Lagzdiņš, komisijas vadītājs.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tas laikam ir arī pirmais gadījums Saeimas vēsturē... būtu bijis...

Sēdes vadītājs. Tuvāk gan - jūsu vēsturē...

J.Lagzdiņš. Tātad ir vēl viens neliels grozījums, kuru ir ierosinājusi komisija. Tas attiecas uz 14. pantu. Tātad komisija ierosina 14. panta otrajā daļā aizstāt vārdu "autori" ar vārdu "iesniedzēji", tādējādi precizējot terminus šajā likumprojektā.

Bez tam iesaka trešo daļu šādā redakcijā: "Ja iesniedzējs nevēlas, lai iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minētie fakti tiktu publicēti, tas ir jānorāda iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā."

Pirmajā lasījumā mēs šo ideju izteicām tādā redakcijā, ka aizliegts bez iesniedzēja piekrišanas publicēt ziņas par iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma autoru. Tātad vispārējā kārtība ir tāda, ka ziņas par sūdzību drīkst publicēt, bet sūdzētājam, ja viņš nevēlas, lai masu informācijas līdzekļos parādītos informācija par sūdzībā, priekšlikumos vai iesniegumā minētajiem faktiem, tas ir jānorāda sūdzībā. Un šajā gadījumā personai, kura izskata sūdzību, ir jāievēro šā sūdzētāja griba. Tādējādi mēs paplašinām atklātumu. Vispārējā norma tātad ir tāda, ka šīs ziņas ir publicējamas, bet, ja iesniedzējs nevēlas, tad nav publicējamas. Tātad tiek palielināts atklātums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Latvijas Republikas valsts robežu likums". Trešais lasījums. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Šodien es konstatēju, ka mūsu cienījamie žurnālisti jau ir paguvuši aizmirst, ka ar likuma spēku šis likums jau ir spēkā kopš janvāra - kopš 11. janvāra, kad Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr. 29 Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Mēs visu laiku to centāmies pārveidot par visām ieinteresētajām institūcijām atbalstāmu likumu un esam pašreiz nonākuši jau līdz trešajam lasījumam.

Laikā starp otro un trešo lasījumu tika saņemti daži priekšlikumi, kuri faktiski, var teikt, visi tika pieņemti. Proti, jūs pēdējā lapā redzat Aizsardzības un iekšlietu komisijas apkopotos priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums attiecas uz 19. pantu, kurā ir piedāvājums svītrot vārdus "Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes". Tātad tā ir 19. panta ceturtā daļa. Kā jūs redzat, te ir pievienotais teksts, kurā var izlasīt, kāds tas bija un kādu mēs akceptējām otrajā lasījumā. Te varam lasīt, ka par Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes bruņoto formējumu pārvietošanos un aktivitātēm pierobežas joslā jāinformē attiecīgā robežsargu bataljona vadība. Robežsargi piedāvāja tur ierakstīt arī vārdu "muita", taču muitai bruņotu formējumu nav, bet muitas darbinieki var būt arī bruņoti un pārvietoties arī ārpus sava darba kabineta. Tādēļ, lai nebūtu nekādu pārpratumu, komisija uzskatīja, ka korekti būtu vispār nenosaukt vārdā šos bruņotos formējumus, un tādēļ piedāvā svītrot to piedāvāto tekstu, kāds ir otrajā lasījumā. Galarezultātā teksts tātad būtu tāds, ka "par bruņotu formējumu pārvietošanos un aktivitātēm pierobežas joslā jāinfomē attiecīgā robežsargu bataljona vadība". (Starpsauciens no zāles: "Mçs esam gatavi balsot!")

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja arī papildināt 19. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā: "Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežu pārejas punktu teritorijā valsts policija savu darbību veic Latvijas Republikas aizsardzības ministra un iekšlietu ministra kopīgi noteiktā kārtībā.". Proti, robežsargi šeit gribēja tādu normu, kas izslēdz, ka policija te varētu veikt pilnā apjomā savus pienākumus, bet tam nevarēja piekrist Aizsardzības un iekšlietu komisija. Robežsargi uzskatīja tā: kā tas būs, ja tur ienāks policists, un robežsargam nav jāpakļaujas policijai. Taču mēs zinām, ka šodien situācija diemžēl vēl ir tāda, ka gadās, ka robežsargi ņem "kukuļus". Protams, šo kukuļņēmēju var konstatēt tikai tad, kad viņš, dienestu pildot, ir to "kukuli" paņēmis. Un operatīvais darbs ietver sevī arī tādus pasākumus, ka kriminālpolicists, kurš nav tērpies formā, iedod šo "kukuli", un tad pēc tam nāk nākamais un konstatatē , ka šis "kukulis" ir iedots. Protams, robežsargi ir militārpersonas, un viņas pilda dienesta pienākumus tā, kā to nosaka reglaments. Tādēļ, visu nesaskaņojot, šeit rīkoties nevar. Un galu galā, policists jau nav pašnāvnieks, kurš ies un apbruņotam robežsargam liks parādīt kabatu saturu. Tādēļ, lai rastu izeju no šīs situācijas un galarezultātā varētu arī pieķert korumpētos robežsargus, mūsu piedāvātais labojums, tātad papildinājums, 19. pantam ir tāds: "Pierobežas joslā, robežkontroles punktu un robežu pārejas punktu teritorijā valsts policija savu darbību veic Latvijas Republikas aizsardzības ministra un iekšlietu ministra kopīgi noteiktā kārtībā". Tātad noteiks iekšlietu ministrs un aizsardzības ministrs, un šī kārtība būs zināma tam robežsargam, kurš pilda dienestu un arī policistam, kurš pilda dienestu. Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

I.Silārs. Paldies. 25. pantā ir tīri redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

I.Silārs. 26. panta 3. punktā ir ņemtas vērā Kristovska kunga piedāvātās izmaiņas, tikai tās ir ielabotas koncentrētākā veidā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. Līdzīgi tas ir arī 26. panta 8. punktā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

I.Silārs. Un pēdējais - pārejas noteikumi. Tātad līdz ar šā likuma spēkā stāšanos tiek atsaukti Ministru kabineta 11. janvārī pieņemtie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts? Nekādu iebildumu nav. Lūdzu zvanu!

I.Silārs. Lūdzu arī atbalstīt visu likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valsts robežu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām". Juridiskā komisija. Romāns Apsītis - komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Apsītis (LC).

Godātā Saeima! Apspriedīsim dokumentu nr. 1015. Tas ir likumprojekts "Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām", kas sagatavots trešajam lasījumam. Pēc otrā lasījuma Saeimas noteiktajā termiņā Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, toties pašai Juridiskajai komisijai šajā laikā bija radušies trīs priekšlikumi, kuri arī ir iestrādāti likumprojekta jaunākajā redakcijā.

Pirmais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 1. panta otro daļu. Šā dokumenta kreisajā pusē 1. ailē jūs redzat, ka otrajā lasījumā ir bijis vārds "pašvaldība". Tagad Juridiskā komisija, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu, šā vārda vietā ierosina rakstīt "rajona padome (pilsētas dome)". Tāds ir mūsu priekšlikums, ko mēs lūdzam akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Otrais priekšlikums attiecas uz 4. panta pirmo daļu. Pēc sava satura šis priekšlikums ir līdzīgs iepriekšējam. Tātad vārds "pašvaldība" ir aizstāts ar vārdiem "rajona padome (pilsētas dome)". Lūdzam to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Apsītis. Un pēdējais - trešais priekšlikums attiecas uz šā paša panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir pilnīgi identisks iepriekšējam priekšlikumam, tātad vārds "pašvaldība" ir aizstāts ar vārdiem "rajona padome (pilsētas dome)". Par citiem pantiem nekādu priekšlikumu Juridiskajai komisijai nebija. Tāpat nebija arī priekšlikumu par šim likumprojektam pievienotajiem pielikumiem. Tie visi ir saglabāti tādā redakcijā, kādā mēs tos apspriedām otrā lasījuma laikā.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Juridiskā komisija lūdz kopumā akceptēt visus šos priekšlikumus un pieņemt likumu kopumā trešajā lasījumā, jo šis ir viens no tiem ļoti nepieciešamajiem likumiem, kas ir vajadzīgs, lai mēs īstenotu tiesu reformu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jā, lūdzu, - Juris Sinka, "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, Apsīša kungs, dāmas un kungi! Par spīti tam, ka šeit mēs esam sasnieguši šā likumprojekta trešā lasījuma beigas, es aicinātu jūs to noraidīt. Es pats to darīšu, jo nedomāju, ka tiesas piesēdētāji jebkad ir efektīvi ārpus padomju tiesas sistēmas ietvariem pildījuši savas funkcijas. Un es nedomāju, ka viņu loma ir tik ļoti būtiska taisnai, tiesiskai valstij, kāda tagad Latvija, es ceru, ir kļuvusi. Un, lietojot kādu populistisku teicienu, jāsaka, ka arī tiesas piesēdētāji ienāca šajā zemē, sēžot uz Padomju tankiem. Es domāju, ka viņi arī finansiālā laukā ir samērā dārgs prieks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Sinkas kungs! Es negribu nemaz apstrīdēt, Sinkas kungs, jūsu teiktā patiesumu. Taču mēs nevaram atļauties ieviest haosu mūsu tiesvedībā. Ja mums ir spēkā likumi, kas nepieļauj tiesas procesu bez piesēdētājiem, un ja mēs atstājam tos likumus spēkā nemainītus, bet tikai vairs neļaujam ievēlēt tiesas piesēdētājus, līdz ar to nevar notikt tiesas. Tādēļ šobrīd, Sinkas kungs, tas gluži vienkārši nav iespējams, neapstrīdot patiesi to, ko jūs teicāt, un jūsu vārdu patiesumu. Bet šobrīd to nevar īstenot. Tādēļ, lūdzu, atbalstīt šo likumu un balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates kopumā gan nav paredzētas, bet uzskatīsim, ka tās bija debates par pēdējo pantu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Tiesnešu disciplinārās atbildības likums". Trešais lasījums. Juridiskā komisija. Lūdzu! Komisijas vārdā deputāts Apsītis.

R.Apsītis (LC).

Godātie deputāti! Apspriedīsim dokumentu nr.1018. Tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts - "Tiesnešu disciplinārās atbildības likums". Arī par šo projektu pēc otrā lasījuma Saeimas noteiktajā termiņā Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tomēr rūpējoties par likumprojekta kvalitātes uzlabošanu, pati Juridiskā komisija ir izteikusi sešus priekšlikumus un tos arī iestrādājusi likumprojekta tekstā.

Pirmais priekšlikums attiecas uz šā likumprojekta 3.panta trešo daļu, kuru mēs gribam izteikt citā redakcijā, papildinot šo trešo daļu ar vārdiem "un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs". Šāds papildinājums, tā nepieciešamība ir izskaidrojama ar to, ka otrā lasījuma laikā mēs papildinājām 3.pantu ar jaunu daļu, tas ir, pirmās daļas 4. punktu: "Rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētāju un rajona..." un tā tālāk. Šeit šī redakcija ir redzama 3.panta ceturtajā daļā. Tātad šis papildinājums, kas tika izdarīts otrā lasījuma laikā, radīja nepieciešamību papildināt arī trešo daļu ar šiem vārdiem. Lūdzam šādu priekšlikumu akceptēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies.

Tālāk. Otrais papildinājums attiecas uz 6.panta piekto daļu. Mēs šo daļu precizējām, grozot faktiski tikai vienu vārdu, - vārdu "sauktā" mēs aizstājām ar vārdu "saucamā". Lūdzam šo precizējumu akceptēt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies.

Tālāk. Trešais priekšlikums attiecas uz 7.panta ceturto daļu. To mēs redakcionāli precizējām, izsakot jaunā redakcijā. Šī redakcija ir redzama trešajā ailē pa labi. Lūdzam to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies.

Ceturtais priekšlikums ir ietverts 7.panta sestajā daļā. Mēs gribam aizstāt vārdu "materiālo atbildību" ar vārdu "civiltiesisko", tā kā uzskatām, ka tas tomēr būtu precīzāk, jo materiālā atbildība attiecas uz darba likumdošanu. Šeit būtu jārunā par civiltiesisko atbildību. Lūdzam šo precizējumu akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Akceptēts.

R.Apsītis. Paldies.

Tālāk - piektais priekšlikums. Mēs precizējām 8.panta piekto daļu - aizstājām vārdus "disciplinārlietas lēmumā" ar vārdiem "disciplinārlietā pieņemtajā lēmumā". Redakcionāls labojums

Sēdes vadītājs. Vai pret šo labojumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies.

Un pēdējais, sestais, priekšlikums attiecas uz 12.panta pirmo daļu. Mēs gribam aizstāt vārdus "tiek dzēsts" ar vārdiem "uzskatāms par dzēstu", jo šāds formulējums precīzāk atbilst lietas būtībai. Lūdzam to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

R.Apsītis. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Juridiskā komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu kopumā, jo arī tas ir viens no ļoti nepieciešamiem likumiem, lai mēs īstenotu tiesu reformu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Tiesnešu disciplinārās atbildības likums" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

22. punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka visi četri pašreiz pēc kārtas izskatāmie likumprojekti ir jau pieņemti divos lasījumos. Nekādi labojumi iesniegti nav. Pati komisija izdarīja labojumu, uzskatot, ka spēkā stāšanās termiņš ir jānosaka nevis 1995.gada 1.janvāris, bet gan 1995.gada valsts budžeta spēkā stāšanās laiks. Tās ir vienīgās izmaiņas. Aicinu balsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es, protams, nevaru iztulkot jūsu neapmierinātību, bet tomēr lūdzu ievērot klusumu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

I.Silārs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". Lūdzu!

I.Silārs. Tieši tā. Un tāpat arī šeit nebija neviena priekšlikuma ne uz otro lasījumu un nav arī uz trešo lasījumu. Ir izdarītas izmaiņas tikai 2.pantā, kas skar likuma spēkā stāšanos. Tāpat kā iepriekšējiem te ir noteikts, ka tas stājas spēkā līdz ar 1995.gada budžeta stāšanos spēkā. Es lūdzu nobalsot par grozījumiem likumā "Par ugunsdrošību" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"".

I.Silārs (LC).

Šeit arī ir tā pati koncepcija un arī šeit nekādu priekšlikumu nebija. Un arī šeit vienīgā atšķirība starp šo redakciju un otrā lasījuma redakciju ir tā, kas attiecas uz likuma spēkā stāšanās kārtību. Un lūdzu atbalstīt šos grozījumus likumā "Par Aizsardzības spēkiem" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

I.Silārs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Nolikumā par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju".

I.Silārs. Šā likuma būtība ir līdzīga iepriekšējiem, un arī šeit vienīgās izmaiņas ir tajā redakcijā, kas nosaka likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nolikumā par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspekciju" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

I.Silārs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies jums.

Nākamais likumprojekts ir "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"". Trešais lasījums. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jānis Lagzdiņš - komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu, - jums vārds! "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi četrus nebūtiskus redakcionāla rakstura grozījumus otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā.

Pirmais grozījums attiecas uz likuma 3.panta 2. punktu. Komisija ierosina to papildināt ar tekstu šādā redakcijā. "Rajonu pilsētām var būt lauku teritorijas" un, izdarot šo grozījumu, līdzšinējo pirmo daļu uzskatīt par otro daļu. Faktiski šobrīd rajonu pilsētām jeb mazajām pilsētām pastāv lauku teritorijas, un tādējādi komisija ierosina pieņemt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Tupešu Jānim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj, Prezidij, godātie kolēģi, kolēģes un daži mīļi un sapratīgi cilvēki zāles aizmugurē! Es runāšu divreiz, un es lūdzu priekšsēdētāju man palīdzēt pareizi izrīkoties atbilstoši Kārtības ruļļa labirintiem. Es aicināšu, kad būs balsošana beigās, atlikt šo likumprojektu uz divām nedēļām, vadoties pēc Kārtības ruļļa 136.panta. Es aicināšu uz balsojumu, bet, ja nobalso pret atlikšanu, tad es tomēr gribētu, runājot par lietu, pateikt to, ko es būtu gribējis teikt, ja es varētu šodien aicināt uz balsojumu. Vai es drīkstu tā?

Sēdes vadītājs. Jā, godātais deputāt, jūs varat runāt pēc katra panta un pēc tam jūs varat tiešām, kā jūs teicāt, pamatojoties uz šo pantu, runāt un ierosināt atlikt.

J.Tupesis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Tupesis. Jau divas reizes no šīs tribīnes esmu runājis par vārda "rajons" aizstāšanu ar vārdu "apriņķis". Biju cerējis, ka šāda paveida okupācijas seku likvidēšanā iesaistīsies arī kāda politiskā partija vai pat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas nenotika, tādēļ aicinu jūs, visus tautas priekšstāvjus, atbalstīt mani attiecībā uz šīs administratīvās teritorijas apzīmēšanas izmaiņu. Es vēlreiz atvainojos par šo Kārtības ruļļa labirintu pilnīgu nezināšanu, jo sakarā ar to, ka es laikā neiesniedzu šo priekšlikumu, es tādēļ aicināšu beigās jūs nobalsot, lai mēs atliktu šo likumprojektu uz divām nedēļām.

Tas ir viens iemesls, bet otrs - vēl svarīgāks iemesls, kuru es minēšu -, ir saistīts ar izdevumiem par to, par ko es šeit vēl runāšu un motivēšu - kāpēc, lai varētu noskaidrot tieši šos izdevumus, kādi būtu paredzēti nākamajos trīs gados. Man ir vajadzīgas vēl divas nedēļas, lai es varētu arī to izdarīt.

Tātad minēšu dažas atkāpes un paskaidrojumus, kas saistīti ar šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir pievienots šodien izsniegtajam dokumentam nr.1027, tā ka jūs varat ieskatīties un uzzināt, par ko es šeit runāju. Es, darot savu mājas darbu, esmu iztaujājis daudzus cilvēkus, un esmu aicinājis mani pārliecināt, kāpēc nevajadzētu izdarīt šo maiņu attiecībā uz teritoriālo apzīmējumu. Minēšu šīs dažas lietas. Pirmām kārtām es neaicinu šeit nekādā gadījumā mainīt robežas. Nekādā gadījumā! 1924.gadā bija 19 apriņķi, tagad, ja nemaldos, ir 26 rajoni, un, protams, netiks mainītas nekādas robežas. Mazliet par vēsturisko apzīmējumu un valodniecisko apzīmējumu, jo man pārmet, ka šajā aicinājumā tāpat tas esot pārņemts no krievu valodas. Vai tas ir "okrug" vai "ujezd"? Es atļaušos jums nolasīt. Konversācijas vārdnīcā 739.lappusē, kur vairākos šķirkļos tiek runāts par apriņķi, tur skan šādi: apriņķa fogts, apriņķa policijas priekšnieks zviedru laikos. Es atkārtošu, - zviedru laikos saskaņā ar Kārļa XI 1694. gada 20.decembra rīkojumu. Ja es pareizi atceros savu vēsturi, tad Ziemeļu karš bija ap 1700.gadu. Tātad šis vārds - šis latviešu vārds un latviskais vārds - tur jau bija. Tur jau bija 300 gadu. Protams, valodnieki var paskatīties, jo tas varētu būt kopējs baltu-slāvu cilmes, indoeiropiešu cilmes vārds. Tas manā aicinājumā nav būtiski.

Kas ir būtiski? Tas, ka šis vārds "apriņķis" bija pirmās brīvvalsts laikā. Šis vārds pastāvēja pēc Otrā pasaules kara līdz 1949.gadam, kad arī dažus no šeit klātesošajiem aizveda uz Sibīriju no apriņķiem. Kad šie cilvēki atgriezās, (ja viņi vispār atgriezās) , viņi atgriezās uz "rajoniem".

Protams, var teikt, ka tas nav svarīgi, ka nav jāmaina okupācijas varas uzspiestie vārdi. Šeit es gribu minēt vēl vienu atrunu, ko varētu saukt par psiholoģisku vai inerces faktoru. Ja nav jāmaina, tad mēs to pašu tikpat labi varam teikt par "biedrs", par "kolhozs" un daudziem citiem vārdiem. Tā pati inerce, un uz mata tā pati loģika.

Pats galvenais iemesls un iebilde, kuru es ļoti respektēju, tā ir nauda, tie ir izdevumi un juridiskā sakārtošana, jo šeit nenoliedzami ir runa par daudziem likumiem un daudzām citām lietām. Tāpēc es aicinu ieskatīties mana priekšlikuma 2.punktā, kur ir pārejas noteikumi. Tas stātos spēkā tikai 1997.gadā, kad būtu pašvaldību vēlēšanas. Mums ir doti trīs gadi, lai savā apziņā mēs apgūtu šo vārdu, kurš arī pienākas un piedien šiem teritoriāliem vai tagad - rajoniem - un apriņķim kā tādam tam vajadzētu būt. Vēl vakar mēs pārrunājām šo jautājumu un man prasīja: ko tas mainīs? Es atbildēšu ar pretjautājumu: ko tas maina, ka mēs nesaucamies vairs par biedriem, bet saucamies par kungiem vai kā citādi? Ko tas maina, ka mūsu lauku sētas vai kooperatīvās lielsaimniecības vairs nesauc par kolhoziem vai sovhoziem? Ko tas maina, ka mūs vairs nesauc par biedriem, ko tas maina, ka šo zemi mēs neapzīmējam ar LPSR? Ko tas maina, ka mēs dzīvojam viesnīcas istabās, nevis numuros, ko tas maina, ka mēs vedam uz tirgu ražu, nevis produkciju un tā tālāk? Ko tas viss maina? Tas maina cilvēku apziņu, un tas maina vienas tautas apziņu. Tas ir tas, ko tas dara. Un tas mums ir ļoti svarīgi un vajadzīgi. Es šodien, deputāti un deputātes, apelēju, ieteicu. Es arī svešvārdu lietoju, bet es atteicos to šodien lietot, es apelēju ne tikai pie jūsu valstiskās atbildības, bet arī pie jūsu politiskās sirdsapziņas. Tāpēc es to daru. Padomājiet par šīs zemes pilsoņiem, kuri ir 60 gadu veci, 70 gadu veci, 80 gadu veci, un viņi sastāda apmēram 1/3 no šīs zemes iedzīvotājiem, daudzi no kuriem 1949.gadā tika aizvesti no šiem pašiem apriņķiem un atgriezās rajonos. Ciemati un pilsētciemati ir kļuvuši par pagastiem. Kolhozi - par viensētām un kooperatīvajām lielsaimniecībām, bet mēs joprojām turpinām dzīvot šajos pašos rajonos.

Vārdam ir neticami liels spēks. Tam ir tik neticami liels spēks, lai nostiprinātu kādu valsti un tās valstiskumu - stabilu, tiesisku valsti, un es pat atļaušos teikt, lai neviena tauta un neviena tautas daļa neapvainojas, ja tā ievēro likumus un grib te dzīvot, es pat atļaušos teikt, par šo latviešu un pat latvisko vārdu, par latviskas teritorijas apzīmēšanu.

Aicinu atbalstīt mani. Pēc tam, kad šis likumprojekts būs izskatīts, es aicinu dot vēl divas nedēļas. Es aicināšu uz balsojumu par saskaņā ar 136.pantu, kurā ir atsauce uz 54.pantu, - atlikt šo uz divām nedēļām, lai es varētu atspēkot, paskaidrot, manuprāt, to vienīgo iebildi atiecībā uz šiem izdevumiem. Vakar, pārrunājot šo jautājumu, vēl tika runāts par 120 tūkstošiem. Es domāju, ka izdevumi ir daudz lielāki, bet salīdzināsim šos izdevumus ar izdevumiem, par kuriem mēs šodien jau esam runājuši, - vienalga, vai tie ir valsts garantētie kredīti, kuri daudzi netiks atmaksāti, vai tie ir bankroti, vai tie ir nodokļos neiemaksātā nauda. Un es varu minēt vēl daudzus citus. Salīdzināsim šo summu ar to relatīvi mazo summu, kuru es šeit prasu. Aicinu trīs gadu laikā - līdz 1997.gadam - vairs blankas vai anketes ar šo "rajona" vārdu neiespiest, bet lietot "apriņķa" vārdu, lai mainās mūsu apziņa. Un līdz ar to mēs atgūsim šīs zemes veco - simtiem gadu veco nosaukumu tām teritorijām, kurām tas arī pienākas. Un es aicinu it sevišķi otro - Nacionālo bloku, kurš sēž šīs zāles labajā pusē. Es aicinu šo Nacionālo bloku, kurš ir tikpat nacionāls kā tas pirmais Nacionālais bloks, atbalstīt mani. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds, bet pēc tam - Līgotnis.

A.Seiksts (LC).

Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Es parasti necenšos ļaunprātīgi izmantot jūsu uzmanību. Es gandrīz pilnīgi visam piekrītu, ko saka Tupeša kungs, jo visam tam ir savs svars, sava loģika un sava jēga. Bet man ir pamats šeit kaut ko teikt tajā sakarā, jo es vairākus gadus biju Šteina kunga vadītajā komisijā - Administratīvās reformas komisijā. Es esmu liecinieks tam, ka visas pašvaldības - visas kā viena - sacēlās pret ekvilibristiku vārdos bez ekonomiska pamatojuma. Un, ja es sev izvirzu jautājumu: kas ir svarīgāk - nostiprināt pagasta varu praktiski, dot vairāk tam ekonomisko iespēju, nekā tam ir šodien, vai to, kas ātrāk stimulēs dekolonizāciju, deokupāciju un visas pārējās sekas, tad es dodu priekšroku otrajam. Taču, ja tur ir kaut kādi materiālie izdevumi, kurus es neesmu rēķinājis un arī necenšos to darīt, tad es dodu priekšroku pragmatiskai pieejai, ka tas nebūs tas, kas atrisinās problēmu. Es vēlreiz atkārtoju, ka Preiļu, Daugavpils, Alūksnes, Valkas un citas pašvaldības ar ārkārtīgi nopietniem protestiem vērsās pret šādu virspusēju, neko nerisinošu, vārdisku it kā problēmas risinājumu. Es iesaku, godātie kolēģi, dokumenta nr.1027-a sakarā atbalstīt to redakciju, kādu ierosina Pašvaldības komisija Lagzdiņa kunga personā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi, tas, protams, ir visnotaļ pozitīvi un apsveicami, ka Tupeša kungs, mūsu kolēģis, visnotaļ godājamais un jaunieceltais cilvēktiesību ministrs, ir aktīvi iekļāvies likumdošanas procesā, ne tikai savā tiešajā sfērā. Protams, arī man, kā latvietim, šis vārds "apriņķis" ir dvēselei stipri tuvāks nekā vārds "rajons", taču mēs vēl ilgi un gari varam diskutēt par to, kādas valodas cilme šim vārdam ir. Un tiem, kas saka, ka šis vārds nāk no krievu valodas, tikpat pārliecinoši pretī var teikt, ka līdzīgs vārds ir arī franču valodā un līdzīgs vārds ir angļu valodā. Tas šajā gadījumā nevar būt par noteicošo iemeslu, lai grozītu Latvijas Republikas likumus. Mēs šeit esam aicināti veikt nopietnu un svarīgu valsts darbu, tādēļ par mūsu autoritāti un reputāciju spriedīs pēc mūsu veikto darbu praktiskajām sekām. Ir jāizvērtē, pie kā šāds priekšlikums noved, - kas notiks reālajā dzīvē, ja tāds tiktu pieņemts un akceptēts. Protams, visās rajona līmeņa iestādēs būtu jāizmaina un jādrukā jaunas veidlapas, - tas ir viens. Visām rajona līmeņa valsts iestādēm būtu jānomaina izkārtnes, un visiem šiem valsts darbiniekiem būtu jānomaina dienesta apliecības, - tas ir tas pirmais, kas man nupat, izdzirdot šo priekšlikumu, iešāvās galvā. Protams, vēl būs daudzas citas sekas. Bez tam mums tad būtu jāizdara izmaiņas ne mazāk kā 20 citos likumos, jo, kā jūs zināt, pašlaik tiesu sistēmu pie mums nosaka likums "Par tiesu varu", un tur ir minētas rajonu tiesas, nevis apriņķu tiesas. Mums ir likums "Par Prokuratūru", kurā ir noteikts, ka Latvijas Republikā darbojas pirmajā līmenī rajonu prokuratūras; līdzīgi tas ir likumā "Par policiju" un daudzos citos. Vai Tupeša kungs vispār ir mēģinājis rēķināt, kādi materiālie izdevumi būtu nepieciešami viņa priekšlikuma realizācijai? Es domāju, ka viņš to pat nespēj iedomāties - nespēj iedomāties to sajukumu, kāds rastos valsts aparāta darbībā jeb funkcionēšanā, ja tāds priekšlikums tiktu pieņemts. Es, godātie kolēģi, uzskatu - es to neapgalvoju, bet sevī tā domāju - ka šoreiz mūsu kolēģis, Tupešu Jānis, gluži vienkārši neapzinās, ko viņš dara. Viņš ar šo ideju ir, tā teikt, iegājis purvā, un neļausim sevi turp vilkt līdzi! Šis priekšlikums, protams, būtu jānoraida un likums jāpieņem tādā redakcijā, kādu ir izstrādājusi Lagzdiņa kunga vadītā komisija.

Sēdes vadītājs.Vārds Alfrēdam Žīguram - LNNK. Lūdzu! Pēc tam runās Dzintars Ābiķis.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Atsaukšos uz 1927.gada Satversmi, ko mēs esam pieņēmuši: mēs pieņēmām visu, kā tur ir, un arī šis vārds "apriņķis" tur tika pieņemts. Ja nu mēs tagad gribam kaut kādu citādu iemeslu dēļ to mainīt, es nezinu, kāds būs tas iemesls. Manā pasē stāv rakstīts, ka es esmu dzimis Madonas apriņķī, nevis kaut kādā administratīvā iedalījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim - "Latvijas ceļš"! Pēc tam runās Andris Rozentāls.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Protams, ir lietas, kas stāv pāri materiālām vērtībām, bet tomēr es personīgi teiktu, ka, manuprāt, vislatviskākais būtu tāds vārds, kas nebūtu ņemts ne no vienas citas valodas - ne no vācu valodas, ne no franču vai angļu, kurās šie vārdi ir stipri līdzīgi, "reģions" un tā tālāk, - tātad vislatviskākais būtu vārds "aploks". Bet šajā gadījumā es tomēr lūdzu deputātus tagad neizšķirties par šo jautājumu. Es personīgi lūgšu Valodas centru, lai filologi tomēr padomā par šo problēmu, vai tas tiešām mūsu ausij un mūsu tautas mentalitātei ir tik nepieņemams šis vārds - rajons. Jāzina, ko par to domā valodas speciālisti. Un, ņemot vērā visus šos iebildumus, bet, protams, arī neiebilstot pret cienījamo deputātu patiesi labajiem centieniem, tomēr šo jautājumu uzticēsim valodniekiem, lai viņi vispirms kārtīgi izdiskutē, cik pieņemams mūsu tautai būtu viens vai otrs nosaukums! Un tad lemsim šeit. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam runās Juris Sinka.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mani Tupešu Jāņa aktīvā uzstāšanās, aģitējot par apriņķiem, protams, aizkustināja, un tāpēc es atrodos tribīnē. Aizkustināja arī viņa rūpes noskaidrot, kura puse šinī zālē ir nacionālāka - kreisā vai labā.

Cienītie kolēģi! Ne tas, kurš nobalsos par apriņķi vai nobalsos pret apriņķi, būs nacionālāks, un man, protams, gribas piekrist Tupešu Jānim, ka varam atjaunot veco nosaukumu - apriņķis. Un es arī balsotu par to, tāpat kā es balsotu par Abrenes apriņķa atjaunošanu. Arī šajā ziņā es piekrītu, bet es šobrīd nevaru nacionālo identitāti vai nacionālās jūtas saistīt ar iepriekšējiem balsojumiem. Ja mēs nobalsojam par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, atzīšanu, tātad mēs esam atzinuši šo okupācijas režīmu. Mēs neatzīstam okupāciju un kolonizāciju, bet mēs esam pieņēmuši Sertifikātu likumu, un visi tie, kas ir ādas jakās un diezgan tumšu sejas krāsu, uzpērk pie stacijām un restorāniem sertifikātus. Mēs esam nobalsojuši, ka visas būdas, kuras ir nereģistrētas, nelegālas, tiek ierakstītas zemesgrāmatā. Un šobrīd mēs runājam par nacionālu aizstāvību, piešķirot nosaukumus - apriņķis. Es varbūt atturēšos no balsojuma par apriņķiem, bet nevajag šeit dalīt pēc nacionālās piederības - kurš balsos par apriņķi un kurš pret.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Paldies Rozentāla kungam! Es jau biju domājis, ka Tupešu Jānis ir saucēja balss tuksnesī, bet tas, ko Rozentāla kungs teica, ir ārkārtīgi būtisks. Varētu teikt, ka salīdzinājumā ar visām tām lietām, ko viņš tur pieminēja (un man nav tās jāatkārto), vārda "apriņķis" ieviešana liekas gandrīz vai triviāla lieta. Man te ir tikai pāris korekciju.

Līgotņa kungs pieminēja, ka "rajons" ir arī angļu valodas vārds. Tā nav taisnība.

Otrs - ka tad jau būšot viss kas jāmaina, dažādi dokumenti. Tad tikpat labi jāsaka - mēs dikti nopūlējāmies ar Latvijas pases ieviešanu. Tad jau laikam arī to sirpaino pasi varētu atstāt - administratīvu apsvērumu dēļ. Tā ka te daudzas lietas sajaucas kopā. Vienu piemēru min kā attaisnojumu otram. Vienu netaisnību - kā attaisnojumu otrai. Un tā tālāk. Tomēr par spīti tam, ka Tupešu Jānis ir pieslējies tiešām tai pusei, kas parādījusi ārkārtīgi lielu toleranci okupācijas režīmam, viņš tajā pašā laikā tomēr ir aizskāris vienu ļoti būtisku stīgu, proti, mūsu valodas piesārņošanu, mūsu Latvijas piesārņošanu. Nesen es minēju - tie paši piesēdētāji: piesēdās klāt, un prom vairs neiet! Un ir vēl daudz kas cits, kas te ir palicis pēc okupācijas režīma. Un šis vārds "rajons" ir paņemts tieši no krievu valodas, lai gan viņi savukārt ir to paņēmuši no franču. Bet tad tikpat labi mēs lietojam tagad pilnīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem tādu nosaukumu kā Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja, lai gan mums ir visi šie vārdi - "kopsapulce" , "pilnsapulce", "gada pilnsapulce". Tāpat mums kādreiz bija ļoti skaists vārds - novads. Daudz kas tagad tiek pārmests pār bortu, un pēc tam, piedošanu, daudzi ņirgājas par to, ka mēģina atdzīvināt labus latviskus vārdus. Un starp šiem monstriem, starp šiem briesmoņiem, radījumiem, kas ir ienākuši šeit, ir arī, piemēram, vārds "kolektīvs" . Aizmirsti ir tādi vārdi kā "kopa", "pulciņš", vai citi tamlīdzīgi. Šajā ziņā mūsu valodas speciālisti nu nemaz neparāda savas pūles, lai gan mums ir Valodas institūts. Bet es domāju, ka vārds "rajons" būtu izdzēšams no mūsu leksikas un atstājams tur, kur tas pieder, - starp svešvārdiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai drīkst lūgt referentu? Varbūt vispirms izbeigsim debates. Tagad jums vārds.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Es negribētu plaši runāt par šo jautājumu, jo šodien darba kārtībā ir ārkārtīgi svarīgi likumprojekti, - jo vairāk tādēļ, ka Augstākās padomes laikā šis jautājums tika vispusīgi diskutēts, un arī pašvaldībās tas ir vairākkārt nopietni apspriests, un ir jau zināms konkrēts viedoklis. Es tikai gribu minēt dažus skaitļus par tiem izdevumiem, kādi varētu rasties, ja mēs nekavējoties pieņemtu šo priekšlikumu un grozītu likumu tā, kā to iesaka kolēģis Jānis Tupesis. Lai atbilstoši iesniegtajam priekšlikumam nosaukums "rajons" tiktu nomainīts ar nosaukumu "apriņķis", tikai valsts pārvaldes iestādēm vien, rajona institūcijām vien, izdevumi būtu 120 000 latu apmērā, lai sakārtotu lietvedību un simboliku; par to jau Līgotņa kungs runāja.

Es esmu paņēmis šeit līdzi Rīgas rajona Mālpils pagasta padomes priekšsēdētāja parakstītu dokumentu - proti, aprēķinus, kas vienai nelielai Latvijas pašvaldībai - Mālpils pagastam - ir radušies sakarā ar mūsu lēmumu likvidēt pagastos valdes jeb pārveidot tās par padomēm. Šajā sakarā - tikai sakarā ar zīmogu, veidlapu un vizuālā noformējuma maiņu vien - Mālpils pagastam ir radušies izdevumi 930 latu apmērā. Latvijā mums ir 602 pagasti. Tātad jūs varat parēķināt, cik lieli izdevumi rodas, ja šādus priekšlikumus pieņem nekavējoties.

Godātie kolēģi! Tupeša kunga izvirzītais jautājums ir pēc būtības pareizs. Nav apšaubāms tas, ka mums ir jāsakārto mūsu lietotā terminoloģija, simbolika, bet visam ir savs laiks un viss jādara noteiktā secībā. Manuprāt, vispirms ir jāsakārto paši svarīgākie jautājumi. Komisija, pirms divām stundām izskatījusi šo kolēģa Tupeša iesniegto priekšlikumu, pieņēma faktiski divus lēmumus. Ņemot vērā to, ka Valsts reformu ministrija, balstoties uz valdības un Pašvaldību savienības apstiprināto pašvaldību reformas koncepciju, ir iecerējusi šā sasaukuma laikā un nākamā sasaukuma laikā veikt visā valsts teritorijā administratīvi teritoriālo reformu un šīs reformas gaitā saskaņā ar praktiskajiem grozījumiem mūsu valsts administratīvi teritoriālajā iedalījumā sakārtot arī šos terminoloģijas jautājumus atbilstoši Tupeša kunga ierosinājumam, komisija uzskata, ka šis priekšlikums šobrīd ir priekšlaicīgs. Un komisija pieņēma divus lēmumus. Pirmais ir lēmums neatbalstīt deputāta Tupeša priekšlikumu - pārcelt likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā uz vēlāku laiku un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Otrs lēmums ir, ka komisija pagaidām neatbalsta Tupeša kunga priekšlikumu pārdēvēt rajonus par apriņķiem. Tā kā konkrētais priekšlikums nav iesniegts Saeimas noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 13.novembrim, acīmredzot tas šobrīd nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tagad mēs esam apspriešanu beiguši un esam uzklausījuši referentu. Un tagad būs vārds Saeimas sekretāram Daudišam. Pēc tam būs pārtraukums, un tad lemsim. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli, jaunizveidotās komisijas sapulces līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Es gribu jūs informēt, ka es sasaucu šodien izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmo sēdi pirmdien, 31.oktobrī pulksten 14.00, blakus Prezidija zālei. Laipni lūdzu!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30, tas ir, līdz pusčetriem.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Vārds deputātam Tupesim.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, kolēģes! Aicinu jūs atlikt likumprojekta balsojumu uz divām nedēļām, lai varētu balsot par to, ko es šodien šeit runāju, jo, iestidzis Kārtības ruļļa labirintos, es nevaru aicināt jūs balsot par to šodien, un es aicinu jūs balsot par to pēc divām nedēļām. Bet pats svarīgākais iemesls, kāpēc man ir žēl... Sacīja, ka es esmu iebraucis purvā. Es gribētu zināt, kādā purvā un kādā veidā es esmu iebraucis. Cienījamais deputāts - vienalga, kur viņš Latvijā dzīvo, - dzīvo aplokā un grib dzīvot aplokā, turpretim es gribu dzīvot Liepājas apriņķī, kur mani senči dzīvoja un kur es esmu dzimis, un visvairāk man ir žēl, ka neviens nemēģināja atspēkot vai atbildēt attiecībā uz to, ko es gribēju teikt. Tam, ka šajā sakarā ir naudas izdevumi, - es jau arī tam piekrītu. Tāpēc es lūdzu divas nedēļas, lai es varētu aprādīt, kādi specifiski naudas izdevumi šajā sakarā ir, un es lūdzu atcerēties, ka runa ir par 1997. gadu. Tātad arī deputāts, kuru es ļoti cienu... Lagzdiņa kungs, te nav runa par rītdienu, par kaut kādām blankām vai anketām, vai pārmaiņām, šeit ir runa par nākamajiem trīs gadiem. Trīs gados visu šo var izdarīt, un 1997. gadā šie rajoni oficiāli kļūtu par apriņķiem. Un, balstoties uz Kārtības ruļļa 136. pantu, es aicinu deputātus un deputātes balsot, lai šo priekšlikumu... lai šī likumprojekta, kura numurs ir 1027, pieņemšanu trešajā lasījumā atliktu uz divām nedēļām, kad varētu balsot arī par manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārtības ruļļa 136. pants: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības ir izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi." To arī ierosina deputāts Tupešu Jānis. Lūdzu zvanu! Vai varam balsot? Lūdzu! Rezultātu! Par - 21, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Þēl!")

Tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Atvainojos! Lūdzu dzēst! Mēs tik plaši debatējām, ka man likās, ka mēs jau esam izskatījuši visus priekšlikumus. Bet kāpēc tad neviens neprotestēja, kad mēs beidzām debates un kad mēs sākām jau runāt par atlikšanu?

Turpinām apspriest. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Pēc otrā lasījuma pārskatījusi sagatavoto likumprojektu, komisija konstatēja, ka nepieciešams izdarīt vēl vienu grozījumu, proti, no spēkā esošā likuma izsvītrot 8. pantu, kurā ir runa par to, ka būtu rīkojami referendumi gadījumos, kad tiek likvidētas administratīvās teritorijas vai mainīti to nosaukumi, jo faktiski šis 8. pants, kuru mēs piedāvājam izsvītrot, dublē spēkā esošā likuma 18. pantu, kas satur, ja tā varētu teikt, ģenerālo normu, kas paredz pašvaldību tiesības rīkot aptaujas jebkuros jautājumos, kas saistīti ar administratīvo teritoriju izveidošanu, likvidēšanu, pārdēvēšanu, robežu grozīšanu un tā tālāk. Tātad šis grozījums ir ierosināts tikai tādēļ, lai sakārtotu spēkā esošo likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

J.Lagzdiņš. Tālāk. Komisija ierosina aizstāt 21. pantā vārdu "valdes" ar vārdu "pašvaldības"; nevis "pilsētu un pagastu tautas deputātu padomju valdes", bet "pašvaldības".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo labojumu nav iebilžu?

J.Lagzdiņš. Līdzīgu grozījumu komisija ierosina izdarīt 22. pantā - aizstāt vārdu "padome" ar vārdu "pašvaldība"; nevis "pagasta vai pilsētas tautas deputātu padome", bet "pašvaldība".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo labojumu nav iebilžu?

J.Lagzdiņš. Es aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām"". Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu !

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām"" trešajā lasījumā komisija ierosina izdarīt tikai vienu vienīgu papildinājumu. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: laika posmā, kamēr Rīgā saglabājas priekšpilsētas (rajoni), kā arī administratīvās teritorijas, pieteikumus par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām var izskatīt priekšpilsētu (rajonu) valdes. Šāds papildinājums ir nepieciešams, lai saskaņotu šo likumprojektu ar spēkā esošo likumu par pašvaldībām. Es atgādināšu, ka Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 3.punkts dod tiesības Rīgas pilsētas rajonu vai priekšpilsētu valdēm izlemt atsevišķus svarīgus jautājumus, kas citās pilsētās ir jāizlemj domēm. Šāds pārejas noteikums tiek ietverts likumā pēc Rīgas pilsētas pašvaldības vadības priekšlikuma, lai vieglāk varētu strādāt un lai pārāk daudz darāmā nebūtu galvenajai Rīgas pašvaldības institūcijai - domei.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! 54 - par, 3 - pret, 3 - atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par ienākuma nodokli"". Trešais lasījums. Budžeta un finansu komisijas vārdā runās Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Mūsu darbam ir nepieciešams dokuments nr. 1037. Priekšlikumu tabulā jūs redzat otrajā lasījumā nobalsoto redakciju. Kā priekšlikums trešajam lasījumam šeit tika iestrādāts deputātu grupas iesniegtais grozījums likumā "Par ienākuma nodokli"; šis grozījums attiecas uz Baltijas asamblejas balvu laureātiem izsniedzamās naudas prēmijas neaplikšanu ar ienākuma nodokli. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Pamatošu, kāpēc.

Pirmkārt, komisijas sēdē piedalījās viens no iesniedzējiem - deputāts Kide, un, diskutējot ar viņu, mēs nespējām konstatēt ne šīs balvas apjomu, cik tā būs liela, ne arī piešķiršanas kārtību, un, principā atbalstot domu, ka šādas lielas vienreizējas balvas varētu būt īpašā ar nodokli neapliekamo prēmiju sarakstā, mēs ierosinām sagatavot nedaudz plašāku informāciju par to. Pašlaik valdība ir sagatavojusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli, un visā drīzumā tie tiks izskatīti plenārsēdē, un tad mēs varētu šos priekšlikumus iestrādāt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Karnups - LNNK! Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputātu priekšlikumu un papildināt 9. panta 10. apakšpunktu ar vārdiem - "kâ arī Baltijas asamblejas balvu laureātam izsniedzamā naudas prēmija". Es nebiju klāt Budžeta komisijas sēdē, bet zinu, ka Baltijas asamblejas balvu nolikumā ir skaidri un gaiši noteikts, ka katras balvas lielums ir 5000 ekiju. Tā ka lielums nav pārāk liels. Otrkārt, jau šogad, 12. novembrī, tiks piešķirtas pirmās balvas Viļņā. Viens no laureātiem ir latvietis. Šogad Baltijas asamblejas prezidijs kopā ar Baltijas Ministru padomi... Es gribēju teikt, ka tā nolikumā ir teikts, ka balvas lielums ir līdz 5000 ekiju... Šogad balvu vērtība ir apmēram 3000 ASV dolāru... Normālā valstī šādas vienreizējas starptautiskas balvas neapliek ar ienākuma nodokli, jo katra valsts atzīst, ka šī viņu pilsoņu apbalvošana ar šādām starptautiskām balvām ir valsts prestiža lieta. Ka tie nav normālā kārtā iegūti ienākumi. Tas ir ārpuskārtas ienākums. Nevienas valsts likumdošanā nav teikts, ka Nobela prēmijas laureātam vajag maksāt nodokli par to, ka viņš ir saņēmis Nobela prēmiju. Un tas, ka Baltijas asamblejas jeb, kā ir pārkristīts, Baltijas padomes balvas ir paredzētas tikai starp trijām Baltijas valstīm, - tas tomēr nenozīmē, ka tās ir mazāka prestiža vērtas, un es lūdzu, lai Saeimas deputāti atbalsta šo priekšlikumu - ar mazu izmaiņu, ka šī balva faktiski saucas Baltijas padomes balva, nevis Baltijas asamblejas balva. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Budovskim - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Arī es lūdzu jūs atbalstīt šo papildinājumu, ka Baltijas asamblejas balvas netiek apliktas ar nodokli. Runa, pirmkārt, ir par to, ka tā ir pirmā starptautiskā balva, kuras izsniegšanā, piešķiršanā piedalās arī Latvija. Otrkārt, šāds pats jautājums tiek risināts vienlaicīgi arī Lietuvā un Igaunijā. Pēdējā Baltijas Asamblejas prezidija sēdē ir panākta vienošanās, ka šīs izmaiņas tiek ieviestas ikvienas valsts likumdošanā par nodokļiem. Līdz ar to mēs esam ne tikai šīs likumdošanas normas izmaiņas priekšā, bet faktiski arī materiālā atlīdzinājuma priekšā, jo šobrīd šī balva ir 3 000 dolāru. Šinī gadā konkurss jau ir noticis, un pa vienam pārstāvim no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ir saņēmuši šo balvu. Latvija to ir saņēmusi zinātnē. Un balvas lielums ir noteikts. Tas ir stabils lielums. Ja mēs to apliekam ar nodokli, mums ir, protams, jāatrod lielāka naudas summa, lai nemainītos šīs prēmijas lielums - 3 000 dolāru. Tā ka es domāju, ka ieteicamāk ir šinī gadījumā izdarīt šīs izmaiņas - tādas, kā priekšlikumā ir teikts, - ka Baltijas asamblejas balvas nav apliekamas ar nodokli. Es šobrīd gan gribu oponēt Karnupa kungam un nemainīt balvas nosaukumu, jo nosaukums "Baltijas padomes balva", ja tas tiks pieņemts, tiks pieņemts tikai 11.-13.novembrī Viļņā, mūsu sesijā. Tikai tad būs nosaukuma maiņa. Bet šobrīd tā ir Baltijas asamblejas balva. Cienītie kolēģi, es patiešām lūdzu jūs atbalstīt šo papildinājumu, jo šis jautājums pie viena skar arī mūsu valsts starptautisko prestižu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Mums būs jābalso. Vai jūs, referente, pirms tam vēlaties runāt?

A.Poča. Nē, paldies. Es domāju, ka deputātiem ir brīva izvēle izšķirties, par kādu priekšlikumu balsot.

Sēdes vadītājs. Mēs balsosim tikai par vienu priekšlikumu. Ir viens priekšlikums.

A.Poča. Jā, 9.panta desmitā apakšpunkta papildināšana: aiz vārdiem "piecu mēnešu neapliekamos minimumus" papildināt - "kâ arī Baltijas padomes balvas laureātam izsniedzamā naudas prēmija".

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Baltijas padomes balvas neaplikšanu ar ienākuma nodokli. Lūdzu rezultātu. Par - 50, pret - 2, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamo, lūdzu!

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir 13.pantā. Tas ir deputāta Elferta priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka pašlaik tie vecāki, kuru apgādībā ir bērns, kurš ir zaudējis otru apgādnieku un saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, nesaņem atvieglojumus atiecībā uz neapliekamo minimumu. Pēc būtības atbalstot deputāta Elferta priekšlikumu, mēs esam izteikuši nedaudz citā redakcijā, un līdz ar to atvieglojumi maksātājam ir arī gadījumos, kad apgādnieka zaudējuma pensiju vai sociālo pensiju bērna ģimene saņem. Komisija šo priekšlikumu tātad atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāts Elferts piekrīt. Vai citiem deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Paldies. Līdz ar to mēs varam balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par ienākuma nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Tā kā mums ir izmainīta secība, (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") tagad būtu skatāms darba kārtības 50. punkts - "Grozījumi likumā "Par policiju"". Andris Līgotnis - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Saeimas noteiktajā laika periodā mūsu komisija nekādus priekšlikumus un labojumus nesaņēma attiecībā uz šo visnotaļ īso grozījumu likumā "Par policiju", tātad mēs varētu balsot par to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Radās jautājums, bet tas tika noskaidrots lēnīgā kārtā, un mēs varam lūgt zvanu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Par termiņiem!

A.Līgotnis. Es lūdzu priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā - līdz 3.novembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"".

A.Līgotnis (LC).

Nākamais tātad tiek izskatīts dokuments nr.1075. Šajā likumprojektā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegti labojumi, kurus jūs redzat šā dokumenta otrajā pusē. Tātad šeit ir pavisam deviņi priekšlikumi - deviņi labojumi.

Es vispirms konceptuāli pateikšu par tiem, kālab tie ir radušies un kāda ir to būtība un nozīme. Jūs zināt, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ka mums otrajā lasījumā jau ir pieņemts likumprojekts "Par valsts aizsardzību". Tātad tiek reorganizēta šī valsts aizsardzības komandas sistēma. Un šie likumi - gan par valsts aizsardzību, gan par Aizsardzības spēkiem un Zemessardzi - ir visi trīs savā starpā sasaistīti kā zobrati vienotā mehānismā, kur, labojot vienu, ir absolūti nepieciešams izdarīt simetriskus labojumus abos pārējos likumos.

Tātad vispirms ir runa par šo grozījumu likumā "Par Aizsardzības spēkiem", un šeit būtība ir divējāda. Līdz ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera amata radīšanu ir zudusi vajadzība pēc Aizsardzības spēku komandiera amata, un tādējādi līdz ar Nacionālo bruņoto spēku štāba veidošanu un tā statusa noteikšanu likumā "Par valsts aizsardzību" no šā likuma, protams, ir jāizņem ārā viss tas, kas skar jautājumus, kuri saistīti ar Aizsardzības spēku štābu. Bet nu par konkrētajiem labojumiem.

Pirmais labojums. Ar to no likuma tiek izslēgta atsauce uz 1992.gada 4.novembra likumu "Par valsts aizsardzību", uz to, kurš tiek labots un grozīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Līgotnis. Otrs labojums. No likuma visiem tiem pantiem, kuros ir minēts šis amats - "Aizsardzības spēku komandieris", šie trīs vārdi tiek izņemti ārā un aizstāti ar jauno amatu - Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Šāds amats mums ir izveidots, un attiecīgā amatpersona jau ir stājusies pie savu pienākumu pildīšanas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

A.Līgotnis. Trešais labojums. No 12.panta pirmās daļas tiek izslēgti divi teikumi. Tie ir teikumi, kuros ir minēts Aizsardzības spēku štābs.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Līgotnis. Ceturtais labojums. No 13.panta trešās daļas tiek izslēgta atsauce uz tādu amatpersonu kā Valsts aizsardzības padomes priekšsēdētājs. Patlaban tāda Valsts aizsardzības padome nepastāv, un, dabiski, tas ir svītrojams ārā, tādējādi nosakot, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir tieši pakļauts aizsardzības ministram.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Līgotnis. Piektais labojums. Izslēgt 14.pantu. Šis pants saucas "Aizsardzības spēku štābs". Un manis iepriekš minētā iemesla pēc tas ir jāizslēdz.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Tālāk!

A.Līgotnis. Sestajā labojumā tiek izdarīti grozījumi 18.panta redakcijā. Un arī šeit tiek izslēgta atsauce uz 1991.gada likumu, kurš faktiski tagad jau ir grozīts un nav vairs spēkā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Līgotnis. Septītais labojums. No 24.panta tiek izslēgti vārdi "Aizsardzības spēku komandiera vietnieks". Nebūs vairs Aizsardzības spēku komandiera un, protams, nebūs arī viņa vietnieka.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Līgotnis. Un beidzamais - devītais labojums - priekšlikums šajā likumprojektā. 38.panta trešajā daļā izslēgt vārdus "Aizsardzības spēku štābā". Arī šī ir atsauce uz likvidējamu institūciju, tāpēc tā jāizslēdz.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu par šo likumprojektu nav.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Es lūdzu priekšlikumus par šo projektu iesniegt nedēļas laikā - līdz 3.novembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"".

A.Līgotnis (LC).

Tātad tas ir dokuments nr. 1076. Un vienīgie priekšlikumi, kas saņemti par šo likumprojektu, ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Tos jūs varat atrast, šo dokumentu apgriežot otrādi.

Redzat, šeit likumā "Par Zemessardzi" ir ierosināti astoņi labojumi. Šie labojumi izriet no manis iepriekš teiktā, tātad ir saistīti ar tiem grozījumiem, kas izdarīti citos likumdošanas aktos. Un to būtība ir šāda. Veidojot jaunu šo militārās subordinācijas sistēmu, mums ir jārada tādas pakāpes kā Valsts prezidents, kuru tur ir nolicis valsts pamatlikums - Satversme. Tātad viņš saskaņā ar šo likumu ir šā bruņotā spēka galvenais vadonis. Un, dabiski, ir jālikvidē tas anahronisms, kāds pašreiz mūsu likumdošanā pastāv, - ka šajā militārās pakļautības sistēmā, vadoties pēc spēkā esošā, pēc tā, kas ir uz šodienu, Valsts prezidents faktiski ir ne tikai tur, kur viņa vietu nosaka Satversme, bet arī kā amatpersona, kas pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim, tā kā viņš ieņem Zemessardzes priekšnieka amatu. Tādēļ arī ir šie labojumi, un to būtība ir vērsta divos virzienos. Divu amatu, kādi pašreiz ir Zemessardzē, - Zemessardzes priekšnieka (tas pēc šā spēkā esošā likuma pašreiz ir Valsts prezidents) un Zemessardzes štāba priekšnieka (tas ir faktiskais šīs organizācijas vadītājs) funkcijas tiek apvienotas vienā un tiek radīts jauns amats, kas atbilst visai militārās struktūras uzbūvei, - tātad Zemessardzes komandieris. Un visi šie astoņi labojumi ir tehnisks darbs, kā to praktiski izdarīt. Es jums uzreiz varu paskaidrot, ka šiem labojumiem ir piekritis un tos atbalstījis Valsts prezidents, tie ir saskaņoti arī ar Zemessardzes štābu, un nekādu pretrunu šeit nav un nebūs.

Tātad - pirmais labojums. Tas paredz visos tajos pantos, kur ir minēta amtpersona - "Zemessardzes priekšnieks", to aizstāt ar vārdiem "Zemessardzes komandieris".

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Otrais labojums. Vairākos pantos, kuros ir minēts Zemessardzes štāba priekšnieks, tas tiek aizvietots ar Zemessardzes komandieri, jo tiek apvienotas šīs funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Līgotnis. Trešais labojums paredz izslēgt 10.panta otro daļu. Pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka Zemessardzes priekšnieks ir Augstākās padomes priekšsēdētājs (prezidents). Tas tiek izslēgts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Līgotnis. Ceturtais labojums. 11.panta ceturto daļu izteikt citā redakcijā, kas precizē Zemessardzes komandiera funkcijas.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

A.Līgotnis. Piektais labojums paredz 11.pantu papildināt ar trim jauna satura daļām, un tas ir darīts tādēļ, lai praktiski varētu apvienot šīs pašreizējā Zemessardzes priekšnieka un pašreizējā Zemessardzes štāba priekšnieka funkcijas vienā kopumā un ar to visu apveltītu jaunradīto amatu - Zemessardzes komandieri.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Līgotnis. Sestais labojums paredz 12.pantu izteikt citādākā redakcijā. Šeit ir līdzība ar to, kā tas ir likumā "Par Aizsardzības spēkiem", paredzot, ka Zemessardzes komandieris izveido sev darba institūciju - Zemessardzes štābu, un, kādas funkcijas Zemessardzes komandieris šim štābam uzliks pildīt, tādas arī būs jāpilda. Tas ir atbilstoši tam, kā ir armijas struktūrās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Septītais labojums paredz izslēgt 13.pantu, kas pašreiz saucas "Zemessardzes štāba priekšnieks". Tātad šis amats paliks, bet mainīsies šīs amatpersonas funkcijas. Un līdz ar to šis pants ir jāizslēdz, jo, dabiski, šai amatpersonai turpmāk nebūs to funkciju, kādas ir pašreiz.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Astotais labojums attiecas uz 23.pantu, kur tiek mainīta redakcija. Šis pants nosaka kārtību, kādā veidā tiek ieceltas amatos zemessardzes amatpersonas. Taču man uzreiz jums jāsaka, godātie kolēģi, ka šajā pantā 2.punktā ir pavisam piecas daļas. Es pēc vakardienas komisijas sēdes komisijas vārdā lūdzu šo 2. punktu izņemt ārā un uzskatīt, ka tāda šodien nav, jo šis jautājums mums vēl ir jāizdiskutē komisijā. Šeit ir parādījies cits variants. Un tātad mums nevajadzētu balsot par tādu redakciju, par kuru ir skaidri zināms, ka tā būs jāmaina.

Sēdes vadītājs. Jūs komisijas vārdā runājat?

A.Līgotnis. Jā, komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu svītrot no dokumenta tekstu: "Zemessardzes komandiera amatā ieceļ un no tā atbrīvo Nacionālo bruņoto spēku komandieris". Līdz ar to paliek iepriekšējā kārtība, un, ja nekāda cita netiks pieņemta, tad to izdara Saeima.

A.Līgotnis. Jā, pilnīgi pareizi! Mūsu komisija uz trešo lasījumu šai daļai dos citu redakciju, precizēs to, kura ir pašreizējā likumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Es dzirdēju deputātes Seiles iebildi, bet šeit deputāts Līgotnis runāja komisijas vārdā.

Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Tas bija pēdējais priekšlikums. Citu par šo likumprojektu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi", par to pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts.

A.Līgotnis. Es atkal lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 3.novembrim Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

Tagad ir 29. punkts pēc kārtas - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pirms mēs ķeramies pie daudzo priekšlikumu izskatīšanas un apspriešanas, es gribētu, kolēģi, jūs informēt, kādēļ ir iesniegti tik daudz priekšlikumi.

Likumprojekts pirmajam lasījumam tika sagatavots tādēļ, ka šā gada 9.jūnijā spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums. Līdz ar to bija nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", lai jaunpieņemtais Pašvaldību likums nebūtu pretrunā ar veco Kultūras pieminekļu aizsardzības likumu un lai šīs normas būtu savstarpēji saskaņotas.

Pirmajā lasījumā mēs izskatījām tikai trīs grozījumus. Šobrīd uz otro lasījumu ir iesniegti vairāk nekā trīsdesmit grozījumi.

Priekšlikumu redakciju ir sagatavojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, bet iesniegusi mūsu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzņēmās šo smago krustu - sagatavot un likt priekšā apspriešanai Saeimā šos grozījumus, kas lielā mērā nemaz neattiecas uz valsts pārvaldes un pašvaldības darbības jomu tā iemesla dēļ, ka likumprojekts "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jau sen ir novecojis un būtu grozāms. Taču komisijas locekļi, vienbalsīgi juzdami dziļu cieņu pret tiem darbiniekiem, kuri seko un uzrauga mūsu kultūras pieminekļu izmantošanu, aizsardzību, remontēšanu un rūpējas par šo svarīgo dzīves nozari, gribēdami palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri dara šo labo darbu, tad arī apņēmās veikt un vadīt šo grozījumu apspriešanu. Vispirms, lai jūs varētu sekot līdzi, es informēšu par tehniku, kā mēs esam sagatavojuši iesniegtos grozījumus.

Kreisajā pusē ir spēkā esošā likuma redakcija, otrajā ailē ir Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas iesniegtie priekšlikumi, iesniegtās pantu redakcijas, bet ar treknāku šriftu ir izceltas tās jaunās normas, ko kolēģi no Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas ierosina apspriest. Lielāko daļu, faktiski gandrīz visus Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pieņēmusi, vairāki priekšlikumi ir izteikti precizētā redakcijā, un šie precizējumi ir pasvītroti ar divām svītrām. Jūs jau redzat, ka labajā pusē dažviet treknākais, izceltais teksts ir pasvītrots, un tas ir mūsu komisijas precizētais teksts.

Pirmais priekšlikums ir par 1.pantu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina papildināt šo pantu ar šādu tekstu: "Objektus par kultūras pieminekļiem var atzīt ne agrāk kā 50 gadus pēc to radīšanas vai īpašā gadījumā - ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu". Pēc būtības, pieņemot šo priekšlikumu, komisijai neapšaubāmi bija iebildumi, ka par to lemtu Saeima. Šis jautājums, mūsuprāt, ir Ministru kabineta kompetencē, tas atbilst arī Satversmei un Ministru kabineta iekārtas likumam, tādēļ vārdu "Saeima" mēs ierosinām aizvietot ar vārdiem "Ministru kabinets". Tātad lēmumu pieņems Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Priekšsēdētāja kungs, es gribētu tomēr zināt jūsu viedokli: vai man vajadzētu lasīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu redakciju?

Sēdes vadītājs. Lagzdiņa kungs, mēs, protams, ja deputātiem nav iebildes, varam atsaukties uz precedentu, kurš zināmā mērā šeit jau bija un kuru mums šeit varbūt tādā veidā komisijas vārdā, kā es atceros, nodemonstrēja Romāns Apsītis. Viņš bija ļoti lakonisks un aicināja atbalstīt katrā pantā gandrīz vai vienveidīgi komisijas piedāvāto redakciju, taču, ja kādam deputātam ir iebildes, tad mēs varam lēni un mierīgi šo lietu izskatīt, bet lasīšana laikam tiešām nebūtu nepieciešama, ja kāds no deputātiem neuzstāj. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag lasīt!")

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, ja es nemaldos, toreiz Apsīša kungs lasīja.

Sēdes vadītājs. Nē, tas bija iepriekšējā reizē, bet tagad, pēdējo reizi, tas ir, šodien, viņš tiešām nelasīja. Viņš var izteikt arī savu priekšlikumu, viņš droši vien precīzi atceras.

J.Lagzdiņš. Tad varbūt darīsim tā: tur, kur būs kādi būtiskāki grozījumi salīdzinājumā ar spēkā esošo redakciju, kas izraisīja diskusijas komisijā, tur es dažos vārdos komentēšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. 3.pants. Līdz šim saskaņā ar spēkā esošo likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību ārkārtīgi plašas funkcijas bija Kultūras ministrijai. Kultūras ministrija deva atļaujas izvest dažādus kultūras objektus, Kultūras ministrija iekļāva objektus kultūras pieminekļu sarakstā un veica daudzas un dažādas funkcijas. Šobrīd labi strādā Kultūras ministrijas pārraudzībā esošā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un tādēļ likumprojektā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija daudzviet piedāvā, teiksim, vārdus "Kultūras ministrija" aizstāt ar vārdiem "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija". Arī 3.pantā komisija ierosina turpmāk pienākumu - dot atļaujas pārveidot un pārvietot kultūras pieminekļus - uzticēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Turpmākajos pantos es nekomentēšu šāda veida grozījumus, jo tas ir saskaņots ar Kultūras ministriju, ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, turklāt šādi grozījumi ir ļoti daudzos pantos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ārkārtīgi diskutējams ir 5.pants, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pieņēma gandrīz tādā pašā redakcijā, kā to piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Taču mūsu komisijai radās viens konceptuāla rakstura iebildums. Ko tad piedāvā priekšlikuma iesniedzēji? Viņi piedāvā noteikt, ka valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina ne tikai Latvijas Republikas valdība un atbilstoši inspekcija, bet arī pašvaldības. Komisija nekādā gadījumā nevar piekrist šādam viedoklim, jo pašvaldību patstāvīgās funkcijas ir izsmeļoši uzskaitītas Pašvaldību likuma 15.un 16.pantā. Bez tam pašvaldības vienkārši nav kompetentas veikt tās sarežģītās un specifiskās funkcijas, kuras realizē kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Lai šīs funkcijas veiktu, lai pārbaudītu pieminekļu izmantošanu, teiksim, to krāsošanu noteiktās krāsās vai remontēšanu, tur ir vajadzīgas specifiskas zināšanas, pat augstākā izglītība. Un šādas zināšanas ir tikai attiecīgajiem speciālistiem, kuri ir pieņemti darbā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, tādēļ komisija šo priekšlikumu nepieņēma. Šāda kārtība mūsu valstī ir daudzās nozarēs, kad speciālo uzraudzību veic, piemēram, Veterinārā inspekcija vai Ugunsdrošības inspekcija, un tad nenotiek šī bezjēdzīgā dublēšanās, ka šo kontroli un pārvaldi veic, no vienas puses, speciāla valsts institūcija, bet pēc tam tas notiek kaut kādā zemākā kompetences līmenī un neprofesionāli, kad pašvaldība jaucas iekšā tajās pašās lietās, iet uz to pašu vietu un saka, ka tie dūmvadi būs jātīra tādā veidā, ka tādā veidā būs jāremontē šis kultūras piemineklis. Tādēļ, lai nebūtu šīs dublēšanās un šā amatierisma, komisija vienkārši ierosina katram darīt savu darbu atbilstoši kompetencei un izglītībai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisiju? Lūdzu, tālāk! Jūsu redakcija ir pieņemta.

J.Lagzdiņš. 6.pants. Komisija daļēji pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, bet uzskata, ka inspektoru pienākumi un statuss ir jānosaka dienesta instrukcijā vai nolikumā tā, kā tas ir citās nozarēs. Arī ugunsdzēsēju tiesības mēs taču neietveram Ugunsdzēsības likumā un tās visas neuzskaitām.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk - 7.pants. 7.pantā...

Sēdes vadītājs. Te runa ir par īpašuma tiesībām uz kultūras pieminekļiem.

J.Lagzdiņš. Te ir daži redakcionāla rakstura grozījumi, ļoti nebūtiski, salīdzinot ar Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas iesniegtajiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Komisijas redakcija ir pieņemta.

J.Lagzdiņš. Tas pats ir attiecināms uz 8.pantu. Jūs redzat, ka te nav nekādu grozījumu, salīdzinot ar Kultūras, izglītības un zinātnes komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es gribētu informēt kolēģus, ka Juridiskā biroja speciālisti ir pārbaudījuši, vai piedāvātie priekšlikumi saskan ar Civillikumu, un mēs esam saņēmuši apstiprinošu atzinumu. Tādējādi pretrunu ar Civillikumu nav. Tālāk -9.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. 9.pants ir pieņemts tādā redakcijā, kādu ierosinājusi Kultūras, izglītības un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 11.pantā ir ieviesusies viena neliela kļūda, un faktiski piedāvātā 11.panta redakcija ir šāda: "Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir attiecīgo juridisko vai fizisko personu īpašumā". Tāda ir redakcija, kuru ierosina Kultūras, zinātnes un izglītības komisija.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Attiecībā uz 13.pantu komisija pieņēma pašu priekšlikumu, bet nepieņēma priekšlikuma pēdējo teikumu, jo uzskata, ka nav nekādas atšķirības kārtībā, kāda ir noteikta jaunatklāto kultūras pieminekļu īpašniekiem, tātad šajos noteikumos, kas attiecas uz tiem pieminekļiem, kuri ietverti pieminekļu sarakstā pirms diviem, trijiem vai pieciem gadiem. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz vakar sarakstā ietvertajiem pieminekļiem. Te ir tāda juridiskā nianse.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Būtisks precizējums ir likumprojekta 14.pantā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina noteikt, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprina Kultūras ministrija. Taču mūsu komisija ierosina, ka tas būtu Ministru kabineta kompetencē, jo faktiski kultūras pieminekļu saraksts būtu jāapstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem, jo tas, ka kultūras piemineklis ir iekļauts šādā sarakstā, rada publiski tiesiskas sekas - rada zināmas priekšrocības attiecīgajam īpašniekam, vienalga, vai tā būtu pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona, un uzliek arī zināmus pienākumus. Tādēļ komisija nolēma, ka tas būtu jāveic Ministru kabineta līmenī.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 15.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Kultūras ministrija" ar vārdiem "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar kultūras ministra atļauju". Komisija to noraidīja un aicina pieņemt šādā redakcijā: "Objektus no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta izslēdz Ministru kabinets pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma". Tātad sarakstu apstiprina un arī to groza Ministru kabinets atbilstoši priekšlikumiem, ko iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Komisija ļoti ilgi diskutēja par priekšlikumu attiecībā uz 16.pantu. Tiek ierosināts radīt jauna veida aizsargājamās teritorijas, proti, reģionālos parkus. Komisija izpētīja spēkā esošo likumdošanu, taču mēs nekur neatradām tādu veidojumu kā reģionālo parku. Mums ir nacionālie parki, likumdošanā nacionālajiem parkiem ir noteikts zināms statuss, bet reģionālie parki, to stāvoklis, nekur nav reglamentēts, tādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu. Komisija aicina Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju gadījumā, ja tā vēlas šo veidojumu un šādu jēdzienu paturēt, tai uz trešo lasījumu ir jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par to, kāds ir reģionālo parku statuss.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret komisijas redakciju? Nē. Līdz ar to tā ir pieņemta. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pēc būtības komisija ir pieņēmusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu 18.pantam. Šeit ir redakcionāls grozījums, un, kā jūs redzat, tas ir pasvītrotais teksts. Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosināja ietvert likumā tādu normu, kas nosaka, ka personai, kura ir atradusi vai atklājusi kultūras pieminekli vai kādu objektu, kam varētu būt kultūrvēsturiska vērtība, tas 10 dienu laikā ir jāreģistrē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Komisija uzskata, ka šie pieminekļi nav jāreģistrē, jo reģistrāciju nosaka tiesiska procedūra, bet vienkārši ir nepieciešams rīkoties tā, lai šis piemineklis tiktu saglabāts, tātad atradējam ir pienākums nekavējoties paziņot Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, jo reģistrācija saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu rada juridiskas sekas, mēs reģistrējam sabiedriskās organizācijas, uzņēmējsabiedrības un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs, lūdzu!

I.Silārs (LC).

Es tomēr gribētu saņemt paskaidrojumu no komisijas, kura ir to pieņēmusi kā likuma normu. Līdz šim tekstā bija skaidri teikts: objekti, kuriem ir vēsturiska, zinātniski mākslinieciska vai cita kultūras vērtība, - turpretī tagad jau parādās norma: objekti, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, senās celtnēs vai to daļās (atliekās) un kuriem varētu būt vērtība. Atradējam nekavējoties jāpaziņo par tiem. Pēc kā lai atradējs vadās? Atradējs uzskata, ka tiem tādas vērtības nevar būt. Un, ja viņš nav ziņojis, kāda atbildība ir paredzēta? Kas ir šī varbūtība? Varbūt ir, varbūt nav? Lūdzu paskaidrot! Kādas sekas būs tam, ja mēs apstiprināsim šo varbūtību kā likuma normu?

J.Lagzdiņš. Jā, komisija diskutēja par šo jautājumu. No juridiskā viedokļa, kolēģi, ir tā, ka kultūrvēsturiskā, vēsturiskā, arhitektoniskā, arheoloģiskā, etnogrāfiskā vai citāda kultūras vērtība piemineklim ir tikai tad, ja tas ir ietverts sarakstā. Bet tas, ka es, ejot pa mežu, atrodu kādu kultūrvēsturisku vai arheoloģisku pieminekli... Tas nav ietverts sarakstā, un tam, no juridiskā viedokļa, nav šīs vērtības. Un atradējam ir tas jāvērtē atbilstoši savai izpratnei, izglītībai, attieksmei pret kultūru, un tad, kad tas ir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem iekļauts sarakstā, - tad tam ir šī kultūrvēsturiskā vērtība. Katrā ziņā komisija vēlreiz, kopā ar kolēģiem no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, apspriedīs jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Uzskatām, ka esam to akceptējuši. Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Komisija noraidīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu par 20.pantu, jo uzskata, ka kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora norādījumi, kā valsts varas, valsts pārvaldes iestādes pārstāvja priekšraksti un norādījumi, ir obligāti. Un ka personai, kurai adresēti šie priekšlikumi, nav jāpauž no savas puses kaut kāda labā griba. Tāpat kā mēs, izdodot likumus, neprasām nevienai personai, lai tā parakstās, ka ar likumiem ir iepazinusies, - tāpat arī deleģējam ar likumu šo inspektoru kā valsts varas pārstāvi, izdodam priekšrakstus, un tie ir jāpilda - bez vārda runas! Tātad nekāds paraksts nav nekur jāliek.

Sēdes vadītājs. Vai jūs tagad runājāt par 20. pantu?

J.Lagzdiņš. Tieši tā. Tālāk - 23.pants. Komisija pieņēma priekšlikumu. Daudz nepatīkamāka šī redakcija būs tiem kultūras pieminekļu īpašniekiem, kuru īpašumā ir tādi pieminekļi, kuri saskaņā ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu ir atzīti par vidi degradējošiem objektiem. Es nolasīšu piedāvāto redakciju: "Objektus, ko šī inspekcija ir iekļāvusi vidi degradējošo objektu sarakstā, nojauc to īpašnieks par saviem līdzekļiem, termiņos, kādus noteikusi inspekcija." Pārāk daudz mūsu valstī ir dažādu graustu, kas bojā mūsu kultūrvidi, un nekādas saudzības šeit nevar būt. Īpašniekam ir objekts vai nu jāsaremontē, ņemot vērā inspekcijas atļauju, vai arī jānojauc. Un tas ir jādara par saviem līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, tātad tas ir akceptēts.

J.Lagzdiņš. 24. pantā izdarīti tikai daži redakcionāli grozījumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

J.Lagzdiņš. 25.pants pēc būtības ir pieņemts tādā redakcijā, kādu ierosina kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Redakcija ir saskaņota ar spēkā esošo likumdošanu budžeta jautājumos, nosakot, ka līdzekļi, kas iegūti soda naudu veidā un iekasēti no pārkāpējiem, tiek ieskaitīti nevis ārpusbudžeta ieņēmumos, bet speciālā budžeta ieņēmumos. Šādi paši noteikumi attiecas arī uz līdzekļiem, kas gūti no peļņas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. 26.pants ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Lūdzu, skatīsim 27.pantu!

J.Lagzdiņš. Ļoti iespējams, ka 27.pants izsauks debates šajā zālē, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nevarēja pieņemt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu - noteikt likumdošanā vēl vienu veidu, kādā var atsavināt īpašniekam viņam piederošo īpašumu. Mums ir spēkā likums, kas nosaka, kādā kārtībā tiek atsavināts īpašums. Tas ir, ja šis īpašums ir nepieciešams valsts vai sabiedrības vajadzībām un tiek atsavināts tikai un vienīgi ar Saeimas likumu. To reglamentē speciāls mūsu pašu pirms gada pieņemts likums, kas balstās uz pirmskara laika spēkā esošo likumdošanu. Bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina pieļaut atsavināšanu tādos gadījumos, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija konstatē tīšu kultūras pieminekļa bojāšanu īpašnieka vainas dēļ, kas var novest pie tā iznīcināšanas. Tad to atsavina tiesas ceļā bez atlīdzības. Piemēram, kādam pilsonim pieder Rozentāla glezna, kas ir iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, un tiek konstatēts, ka viņš šo gleznu tur vēsā, mitrā telpā, kurā nav vajadzīgās temperatūras. Tikai uz tādu gadījumu ir attiecināma šī norma. Faktiski varētu uzskatīt, ka tā ir vairāk vai mazāk tīša kultūras pieminekļa bojāšana. Šajā gadījumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pieļauj varbūtību, ka attiecīgā glezna var tikt šai personai atsavināta tiesas ceļā. Komisija noraidīja šādu iespēju, bet saprot labo gribu, ko jūs, kolēģi, esat parādījuši.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo pantu. Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija.

I.Folkmane (TPA).

Es runāšu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā. Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatāmā likumprojekta 14.pantā jau ir iestrādātas normas, kas nosaka, ka valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi tiek iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kuru savukārt apstiprina Ministru kabinets. Līdz ar to šāds objekts kļūst par visas tautas kultūras vērtību un bagātību. Tātad tas notiek mirklī, kad objekta īpašnieks kļūst atbildīgs likuma priekšā, jo pats labprātīgi ir uzņēmies saistības par kultūras pieminekļa, tā vēsturiskās, zinātniskās, mākslinieciskās vai citādas kultūras vērtības saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Īpašnieks ir pieņēmis un parakstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumus, un līdz ar to apzinās arī savas bezatbildības tiesiskās sekas, ja tāda bezatbildība notiek. Un tieši tāpēc 27.pantā iestrādātās juridiskās normas ir ar dziļu jēgu un nozīmi. Tās paredzētas tikai īpašu situāciju gadījumos. Es pasvītroju: īpašu! Tie ir tikai tādi gadījumi, kad kultūras pieminekļa īpašnieks sāk pilnīgi ignorēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izvirzītos noteikumus. Ja viņš ar savu kaitniecisko darbību apdraud pieminekļa turpmāko eksistenci.

Visbīstamākie var būt tādi gadījumi, kad īpašnieks ne tikai nerūpējas par kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, bet tīši to bojā. Šeit Lagzdiņa kungs pieminēja gleznu, bet es domāju, ka mēs varam runāt arī par lielākiem objektiem, piemēram, celtnēm, ēkām. Piemēram, ja īpašnieks nodedzina vai nojauc kādu daļu šā pieminekļa, dabiski, ka šāda rīcība ved pie pieminekļa pilnīgas iznīcības. Un tad, lai apturētu postītāju, ir jāpielieto arī stingrs likuma spēks, proti, objekta atsavināšana bez atlīdzības. Jā, varbūt tas izklausās nehumāni attiecībā pret īpašnieku, bet toties tādā veidā tiks aizstāvētas sabiedrības intereses, lai kultūras pieminekli saglabātu sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to visa sabiedrība tiks audzināta dziļāk izprast un apzināties tās vērtības, kas mūsu kultūrai pieder. Jācer, ka tīšu postīšanas gadījumu, kuros izpaudīsies kultūras pieminekļa īpašnieka ļaunprātība, būs ļoti maz. Taču praksē šādi gadījumi var parādīties. Tieši tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pieņēma vienprātīgu lēmumu un ierosina 27.pantu izteikt tādā redakcijā, kādu nolasīja Lagzdiņa kungs, ka tīšas kultūras pieminekļa bojāšanas gadījumā, kas var novest pie tā iznīcināšanas, tas tiek bojātājam atsavināts tiesas ceļā un bez atlīdzības. Tieši šī ir pretruna, kas pastāv starp Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Šī pretruna pastāv tajā apstāklī, ka attiecībā uz atsavināšanu ir divi viedokļi. Viens viedoklis - atsavināt postīto kultūras pieminekli bez atlīdzības īpašniekam, bet pretējais viedoklis ir - atsavināšanas gadījumā īpašniekam izmaksāt kompensāciju.

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu aizstāvēt tautas kultūrvēsturisko mantojumu no iznīcības un ar savu balsojumu pievienoties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedoklim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs savā demokrātismā nevaram aiziet pārāk tālu. Es domāju, ka Lagzdiņa kunga minētais piemērs par gleznu nebija īpaši vietā. Jo to vai īpašnieks objektu bojā tīši vai netīši, taču konstatēs attiecīgā institūcija. Es nedomāju, ka, piemēram, tad, ja gleznas īpašnieks ir pensionārs, kuram ir grūtības ar apkuri un ar materiālajiem līdzekļiem, un tāpēc gleznai, teiksim, uzmetas pelējums, tas tiks kvalificēts kā tīšs bojājums. Bet, piedodiet, ja īpašnieks ir dzērājs, kas atkorķē alus pudeles korķīti pret Hūna vai Purvīša, vai Rozentāla gleznu, un tādā veidā tiek bojāta pati glezna, tad, es domāju, tas būs tīšs noziegums. Es personīgi pievienojos mūsu komisijas viedoklim, ka attiecīgā institūcija izšķirs, vai tas ir tīšs noziegums vai netīšs noziegums. Un pārlieku liels humānisms te nebūtu vietā. Es aicinu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. (Starpsauciens no zāles: "Îpašums ir svēts!")

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, pēc tam - Ivars Silārs. (Zālē troksnis.) (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Îpašums - tā ir arī nacionālā vērtība!") Lūdzu klusumu! Deputāt Ābiķi!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Man ļoti patīk šis priekšlikums un it sevišķi tas, ka tur ir ierakstīts - kultūrvēsturiskas ainavas. Sakarā ar to, ka mums vēl ir likumprojekts par kodoldrošību, man šoreiz ir šāds jautājums. Aglona ir kultūrvēsturiska ainava - vismaz bija. Bet tagad, ja brauc pa Krāslavas ceļu, var redzēt, ka tā kultūrvēsturiskā ainava ir aizstāta ar pavisam citu dominanti. Un man ir lūgums: vai kāds kādreiz man atbildēs, kurš ir devis parakstu retranslācijas torņa celtniecībai blakus Aglonas skaistajiem baznīcas torņiem? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs - lūdzu!

I.Silārs (LC).

Budovska kungs, man liekas, ka Skrunda diez vai ir kultūras piemineklis?

Sēdes vadītājs. Budovska kungs nepiedalās debatēs.

I.Silārs. Man tiešām gribētos, lai mēs nesakurinātu kaislības pāri par mēru, bet padomātu par reālo dzīvi. Vērtība, īpašums - tā galu galā nav tikai viena cilvēka vērtība, bet, ja mēs runājam par sabiedrības vērtību un indivīda vērtību,vēl ir dzimtas vērtība, dzimtas īpašums. Un, ja kāds no īpašniekiem ir negodīgs attiecībā pret savu īpašumu, mēs taču nevaram atsavināt dzimtai tās īpašumu. Bez kompensācijas. Tādēļ, ka tajā dzimtā ir gadījies varbūt kāds dzērājs, kurš patiešām tīši bojā šo īpašumu. Bet viņam aug dēls, viņam aug meita, mazdēls vai mazmeita, un mēs atņemam dzimtai šo tiesību turpināt saglabāt savu īpašumu, kas ir mantots no vecvectēviem! Tik vienkārši tās lietas nekad nemēdz dzīvē būt. Un tādēļ es domāju, ka nevajadzētu likumā tik strikti ierakstīt, ka tad, ja viens izdara kādu pārkāpumu attiecībā uz šo īpašumu, vajag atņemt visu dzimtas īpašumu bez atlīdzības. Nevajadzētu! Es domāju, ka tuvāk korektai normai ir tomēr komisijas ieteiktais variants. Komisija paredz, ka likums nosaka šo kārtību, kādā var atsavināt. Un es tiešām domāju, ka mēs visu gribam pārāk strikti lemt: ja kāds ir negodīgs - bez jebkādas atlīdzības atņemt! Tā ir tāda veca, vismaz man pazīstama prakse, kuru man patiesi negribētos atbalstīt. Es personīgi sliecos atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā. Protams, priekšā vēl ir trešais lasījums, bet attiecībā uz otro lasījumu es aicinu atbalstīt komisijas ieteikto redakciju... (Starpsauciens no zāles: "Kuras?") tās, kuru pārstāv referents.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Deputāte Folkmane - otru reizi. Lūdzu! Piecas minūtes.

I. Folkmane (SL).

Es gribu mazliet iebilst pret deputāta Silāra kunga teikto. Tieši tāpēc, ka šeit ir tiesas kompetence, kas noteiks... Ja tiešām dzimtai ir vairāki cilvēki un viens pagadījies tas nelāgais, kurš putina ārā šo pieminekli, tad, es domāju, tiesa ir spējīga izspriest un lemt, kas var mantot tālāk šīs tiesības. Un tikai īpašos, atsevišķos gadījumos. Tāds ir mans viedoklis.

Sēdes vadītājs. Deputāts Silārs - otru reizi. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamā Folkmanes kundze! Ja šajā likumā ir skaidri pateikts priekšā, kas tiesai ir jādara, tad tiesa vairs nevar tulkot šo likumu savādāk. Tai ir jāvadās pēc likuma burta: "atsavina bez atlīdzības".

Sēdes vadītājs. Debates ir izbeigtas. Lūdzu referentu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Jautājums par kultūras pieminekļu atsavināšanu, neapšaubāmi, ir pirmām kārtām mūsu kultūras saglabāšanas jautājums. Un kā cilvēks es pilnībā stāvu tajās pozīcijās, ko šeit izteica Folkmanes kundze, bet mums ir tomēr jāievēro spēkā esošā likumdošana, civilā likumdošana, tie speciālie likumi, kas reglamentē nekustamā īpašuma atsavināšanu. Un, tā kā jautājums, ko reglamentē likumprojekta 27. pants, ir faktiski arī Juridiskās komisijas kompetences jautājums, un tas ir vairāku likumu jautājums, es gribu ierosināt atlikt šā panta pieņemšanu otrajā lasījumā, un no savas puses es gribu informēt, ka, ja Saeima šādu lēmumu pieņems, tad attiecībā uz trešo lasījumu trīs komisijas... (Starpsauciens no zāles: "Nevar vienu pantu atlikt!") Nevar atlikt?

Sēdes vadītājs. Diemžēl es tagad diskutēju par citu jautājumu.

J.Lagzdiņš. Tādā gadījumā es aicinu noraidīt abus priekšlikumus un pagaidām pieņemt... Spēkā būtu vecā redakcija - tāda, kāda ir šobrīd spēkā esošajā likumā. Es aicinu noraidīt abas redakcijas un, ņemot vērā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu un Juridiskās komisijas priekšlikumu, līdz trešajam lasījumam sagatavot juridiski korektu un pietiekami stingru redakciju, kas pietiekami aizstāvētu kultūras pieminekļu saglabāšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, to jūs varat izdarīt, balsojot par abiem priekšlikumiem.

J.Lagzdiņš. Pret abiem.

Sēdes vadītājs. Es nevaru aicināt, kā balsot. Es varu tikai pateikt, ka būs divi balsojumi. Pirmais būs par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, otrs - par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Zvans bija? Lūdzu, balsosim par 27. panta redakciju, kuru iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Redakcija jums ir, un mēs visu laiku debatējām par to. Lūdzu balsot visus deputātus! Rezultātu! Par - 36, pret - 7, atturas - 21. Tātad komisijas... (Zālē liels troksnis.) Lūdzu, klusāk! Tātad ir pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par kultūras pieminekļu atsavināšanas kārtību. Pants ir pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteiktajā redakcijā.

J.Lagzdiņš. 28. pants. Komisija pieņēma priekšlikumu vārdus "Latvijas Republikas Kultūras ministrija" aizstāt ar vārdiem "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" un papildināt šā panta otro daļu šādā redakcijā: "Kultūras pieminekļu apdrošināšana un pārapdrošināšana tiek veikta pēc to kultūrvēsturiskās vērtības."

Sēdes vadītājs. Vai pret 28. pantu ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Komisija pieņēma priekšlikumu izsvītrot no spēkā esošā likuma redakcijas 29. pantu, jo sabiedriskā kontrole kā tāda jau vairākus gadus nedarbojas un šīs institūcijas savu darbību faktiski ir pārtraukušas.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Es aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 12. Pieņemts.

Godātie deputāti! Ir palikušas 6 minūtes. Būs preses konference. Zālē ir troksnis. Bet attiecībā uz iepriekšējo likumprojektu mēs nenoteicām termiņus, tas būtu jāizdara. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Priekšlikumus par trešo lasījumu lūdzu iesniegt līdz 8. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Prezidijam ir neatliekamas lietas, kuras ir jāceļ Saeimai priekšā, ko parasti mēs darām sēdes beigās, un to vajadzētu izdarīt atlikušajās piecās minūtēs, jo priekšlikuma pagarināt sēdi nav.

Lūdzu, izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu!

Vai Gundars Bērziņš ir gatavs runāt? Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas atzinums par Zemnieku savienības pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Pieprasījumu komisija 26. oktobra sēdē izskatīja Latvijas Zemnieku savienības frakcijas iesniegto pieprasījumu - dokuments nr. 1061. Noklausījusies zemkopības ministra Ārija Ūdra un Cukura fonda pārstāves Emeritas Buķeles viedokli, komisija konstatēja, ka pieprasījumā minētie jautājumi joprojām ir aktuāli, tāpēc pieprasījums virzāms tālāk kā Saeimas pieprasījums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 15, atturas - 14. Pieņemts.

Ir patstāvīgs deputātu priekšlikums - lūgums iekļaut 1994. gada 27. oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projekta pieņemšanu jautājumā par kompensāciju par nacionalizētajiem un nelikumīgi atsavinātajiem īpašumiem. Vai ir iebildumi? Nav. Tas ir iekļauts darba kārtībā. Kā būs ar izskatīšanu, tā ir cita lieta. Kolēģi, es to nevaru nekādi komentēt; viss atkarīgs tikai no tā, kā jūs šeit lemjat.

Ir Tautsaimniecības komisijas lūgums, kuru izteica savā paziņojumā komisijas priekšsēdētājs Voldemārs Novakšānovs, - atcelt Saeimas 15. septembra sēdē pieņemto lēmumu par priekšlikumu iesniegšanu līdz 1994. gada 15. oktobrim likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" izskatīšanai trešajā lasījumā un noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 1994. gada 2. novembrim. Vai ir iebildes? Nav. Saeima pieņem šo priekšlikumu un šo termiņu pagarina.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Ņemot vērā, ka atbildīgā komisija - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - nav sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē LNNK frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par apgrozījuma nodokli"", kā arī ievērojot šā jautājuma nozīmīgumu tieši apkures sezonā, tiek ierosināts iekļaut šo likumprojektu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā kā steidzamu. Projekts tika izskatīts Saeimas Prezidijā 5. septembrī, bet nodots izskatīšanai komisijā ar Saeimas lēmumu 22. septembrī.

Budžeta un finansu komisijas pārstāve Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Šis likumprojekts radīja lielas diskusijas Budžeta un finansu komisijā, un mēs esam par to vairākkārt diskutējuši, un pēdējā komisijas sēde, kas bija veltīta šā jautājuma izskatīšanai, bija vakar. Ir sagatavots izraksts no sēdes protokola, ar kuru mēs gatavojāmies šodien tūlīt pēc sēdes iepazīstināt iesniedzējus, un, ja viņi pieņemtu mūsu iebildumus par likumprojekta noraidīšanu, mēs to neiekļautu darba kārtībā. Ja viņi pieprasīs atbilstoši Kārtības ruļļa 85. panta otrās daļas trešajam apakšpunktam, tad, protams, tas būs jāiekļauj.

Sēdes vadītājs. Pilnīga skaidrība. Vai vēl ir kādi iesniegumi? Ir viens. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 27. oktobra sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības 30. un 31. jautājums. Bez pārtraukuma.

A.Poča. Es ļoti lūdzu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt šo lūgumu, tāpēc ka tie ir likumprojekti par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanas konvencijām, kuras mums ir jāratificē. Tās mums ir iekļautas darba kārtībā jau ilgāk nekā mēnesi. Tas ir vispār pavasara sesijas dokuments.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Rezultāts: par - 56, pret - 4, atturas - 9. Pieņemts. Lūdzu, ziņojiet!

A.Poča. Pirmais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Laikā starp pirmo un otro lasījumu nav saņemti nekādi priekšlikumi par šo likumprojektu, tāpēc lūdzu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai runātāji ir? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 67, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

A.Poča. Paldies. Priekšlikumus lūdzu iesniegt Budžeta komisijā līdz trešdienai - 2. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret termiņu ir iebildes? Nav.

A.Poča. Nākamais likumprojekts ir līdzīgs - "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Laikā starp pirmo un otro lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

I.Folkmane. Paldies. Lūdzu priekšlikumus iesniegt Budžeta komisijā līdz 2.novembrim - trešdienai. Paldies par atsaucību.

Sēdes vadītājs. Vai pret termiņu ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

Zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt klāt neesošos deputātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Aivars Berķis,

Valdis Birkavs...

(Aivars Berķis ir preses konferencē, Valdis Birkavs arī ir preses konferencē),

Igors Bukovskis,

Olga Dreģe,

Aivars Endziņš,

Ilga Grava (preses konferencē),

Māris Grīnblats (preses konferencē),

Andris Grots (preses konferencē),

Juris Janeks (preses konferencē),

Jānis Jurkāns (preses konferencē),

Ojārs Kehris,

Nikolajs Krasohins...

Čepāņa kungs, jūs apliecināt, ka Krasohina kungs atrodas preses konferencē? Nav...

Vilis Krištopans (ir zālē),

Aristids Lambergs (preses konferencē),

Larisa Laviņa (preses konferencē),

Andrejs Panteļējevs,

Aleksandrs Pētersons,

Velta Puriņa,

Gunārs Resnais,

Andris Rozentāls (konferencē),

Anita Stankēviča,

Jānis Urbanovičs,

Mārtiņš Virsis,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 3.novembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute