Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par atklātu. Darba kārtībā ir viens likumprojekts - Saeimas kārtības ruļļa apspriešana otrajā lasījumā. Atbilstoši pašreiz spēkā esošajam Kārtības ruļļa 39.pantam ārkārtas sēdi slēdz līdz ar izvirzītās darba kārtības izbeigšanu. Tā ka mēs strādāsim ierastajā ritmā. Pēc pusotras stundas darba būs pusstundas pārtraukums. Vārds tiek dots Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Saeimas kārtības ruļļa komisijas vārdā vispirms atļaujiet pateikt paldies cienījamajam Saeimas Prezidijam par lēmumu - sasaukt ārkārtas sēdi, lai varētu izskatīt Saeimas kārtības rulli otrajā lasījumā, jo tas ļaus mums koncentrēties tikai uz šo vienu likumprojektu, kas ir ļoti būtisks un ļoti svarīgs ne tikai 5.Saeimas darbam, bet ir arī kā ievirze, es ceru, nākamajām Saeimām, kuras, protams, varēs to pilnveidot.

Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija saņēma vairāk nekā simts deputātu priekšlikumus, kuri ir attēloti jums izsniegtajā dokumentā, kur ir redzams, kādi ir šo deputātu priekšlikumus, kāds ir komisijas viedoklis un pēdējā - ceturtajā - ailītē ir Kārtības ruļļa komisijas sagatavotais teksta variants otrajam lasījumam. Pa šo laiku ir notikušas gan Kārtības ruļļa komisijas sēdes, gan arī kopā ar Juridiskā biroja speciālistiem ir atsevišķi strādājusi neliela grupa, lai pēc tam izspriestu šos jautājumus Kārtības ruļļa komisijas sēdē. Rezultātā arī latviešu valodas speciālistiem teksts tika atdots rediģēšanai. Daudz kas tika ņemts vērā, un darba gaitā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir ieviesta virkne jaunu pantu, uz kuriem, apspriežot pantus, es jums norādīšu. Tajā pašā laikā es gribētu arī atvainoties cienījamajai Saeimai, ka diemžēl Kārtības ruļļa tekstā, kas jums ir izsniegts, ir ieviesušās dažas tehniskas kļūdas, un uz konkrētiem pantiem es tūlīt vērsīšu jūsu uzmanību, lai jūs varētu šīs kļūdas novērst - attiecīgi tās izlabot savos tekstos.

Līdz ar to atļaujiet man pāriet pie likumprojekta apspriešanas pa pantiem. Vispirms - 1.pants. Kā jūs redzat,1.pirmā panta redakcija nav mainīta, par to nav bijuši arī deputātu priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret pirmo pantu? Tātad pieņemts.

A.Endziņš. Arī 2.pantā mainīts nekas nav. Un arī deputātu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem arī pašreiz nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 3.pants ir redakcionāli precizēts un ir papildināts ar atsauci uz Satversmes 18.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret otrā lasījuma redakciju?

A.Endziņš. 4.pantā komisija ir mazliet to precizējusi - vārdu "deputāti bauda" vietā "deputātiem ir". Tas ir valodas speciālistu priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Par 4.pantu... Lūdzu, vārds Mārim Budovskim! LNNK frakcija.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Šobrīd 4.pants praktiski ir tieši tādā pašā veidā traktēts, kā tas ir esošajā Kārtības rullī. Tātad: "Deputātam ir visas Saeimas deputāta tiesības, kamēr attiecīgās vēlēšanas nav atceltas vai deputāts savu mandātu nav nolicis vai zaudējis." Mūsu prakse pierāda, ka ar to nav pietiekoši. Mēs esam paši lēmuši un sprieduši par to, ka ir vēl viens starpposms, tas ir, deputāta pilnvaru aizturēšana līdz brīdim, kamēr ir tiesa spriedusi par to. Šajā sakarā LNNK frakcija iesaka papildināt esošo tekstu ar šādu formulējumu. Es lasu pēdējo daļu no esošās: "... nav atceltas vai deputāts savu mandātu nav nolicis vai zaudējis, vai ar īpašu Saeimas lēmumu nav apturētas deputāta pilnvaras". Es gribētu, cienītie kolēģi, teikt, ka šāds formulējums, šāds papildinājums, man liekas, ir spēkā, ņemot vērā tālāk šajā Kārtības rullī 20.pantā izteikto domu. Un 20.pantā ir teikts, ka, izdodot deputātu tiesāšanai, Saeima lemj (šeit gan ir minēts Juridiskās komisijas atzinums), vai viņam turpmāk līdz galīgam tiesas spriedumam ir tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu institūciju sēdēs. Tātad, cienītie kolēģi, 20.pants faktiski jau norāda uz to, ka ir daļējs tiesību ierobežojums. Un tas zināmā mērā prasa papildinājumu tieši šim 4.pantam, tāpēc, lai būtu saskaņa starp 4. un 20.pantu, kuru mēs visā pilnībā atbalstām, tātad ir nepieciešama arī šī formula. Līdz ar to, es domāju, šī situācija ir atrisināta. Mēs esam iesnieguši rakstiskā veidā. Es domāju, ka cienītais komisijas priekšsēdētājs to varēs... Tas ir jau? Paldies. Vai spriest par to tūliņ? Es domāju, ka tas nav izdalīts, bet tādā gadījumā uz trešo lasījumu šo pantu varētu apspriest, un es gribētu lūgt tam jūsu ievērību un par to padomāt, kā arī atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - referents!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Es gribētu informēt. Šeit ir LNNK frakcijas deputātu iesniegums kā priekšlikumi Kārtības ruļļa trešajam lasījumam. Es tos esmu saņēmis 24.maijā, tāpēc ir skaidrs, ka pašreiz es par to neko ziņot nevaru, un mēs tos visus izskatīsim Kārtības ruļļa sēdē pēc otrā lasījuma.Tātad par tiem varēs cienījamā Saeima lemt jau trešā lasījuma gaitā.

Priekšsēdētājs. Tātad, vai nav iebildumu, ka 4.pants tiek pieņemts pašreizējā redakcijā otrajam lasījumam? Nav iebildumu. Un šis labojums līdz ar to tiks izskatīts trešajā lasījumā.

A.Endziņš. 5.pants. Par 5.pantu bija deputāta Elferta priekšlikums. 5.pants ir redakcionāli precizēts, bet tajā pašā laikā deputāta Elferta priekšlikuma otrā daļa par to, ka deputātu izstāšanās gadījumā vieta paliek tukša, ir noraidīta, tāpēc arī šeit ir atzīme, ka deputāta Elferta priekšlikums ir noraidīts, jo šī tēze ir pretrunā ar Satversmi, konkrēti - ar Satversmes 5.pantu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Saeima sastāv no simts locekļiem.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Elferts uztur spēkā savu priekšlikumu? Neuztur. Vai ir kādi iebildumi pret 5.pantu pašreizējā redakcijā? Nav.

A.Endziņš. Es atvainojos, cienījamo sēdes vadītāj! Šeit 5.pantā jūs redzat, ka tekstā ir "Saeimas Prezidijs" (turpmāk Prezidijs). Mēs vadījāmies pēc tā principa, lai visu laiku neatkārtotos Saeima, Saeima, Saeima, Saeima... Ja mēs vienreiz to pasakām, ka ir Saeimas Prezidijs, tad visur tālāk tiek lietots "Prezidijs" un tātad tas attiecas uz Saeimas Prezidiju.

Priekšsēdētājs. Vai Endziņa kungs uzskata, ka noteikti būtu vajadzīgs vārds "iestāties"? "Uzaicina viņa vietā Saeimas sastāvā nākamo kandidātu."

A.Endziņš. "Iestāties". Acīmredzot te varbūt mēs varam konsultēties vēlreiz ar latviešu valodas speciālistiem, un, ja valodnieki dos priekšlikumu precizēt, tad, gatavojot uz trešo lasījumu, neapšaubāmi mēs tekstu dosim latviešu valodas speciālistiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk par nākamo pantu.

A.Endziņš. 6.pantā nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildumu?

A.Endziņš. Piedošanu, tas bija par panta pirmo daļu, bet attiecībā uz panta otro daļu, kur runa ir par to, ka katram deputātam var būt deputāta palīgs, kas saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem, mēs esam šā panta otro daļu izslēguši un lūdzam cienījamo Saeimu arī to atbalstīt, jo, ja jūs esat izlasījuši visu Kārtības ruļļa projektu, tad redzat, ka ir izveidota jauna speciāla nodaļa, kas veltīta deputāta palīga statusam.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk.

A.Endziņš. 7.pants ir redakcionāli precizēts. Kursīvā jūs varat redzēt šīs izmaiņas.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Endziņš. 8.pants. Te ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, tātad tā ir jauna norma, jauns pants, ko komisija ir akceptējusi, proti, ka Saeimas loceklim uz ministra amata pildīšanas laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Viņa vietā Prezidijs uzaicina attiecīgā saraksta nākamo kandidātu, ziņojot par to Saeimai. Ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var atjaunot savu deputāta mandātu, ja viņš atkāpjas vai atkāpjas valdība. Šeit komisija redakcionāli precizēja Lagzdiņa kunga priekšlikumu, un es vēl gribu informēt, ka attiecībā uz šo pantu ir arī LNNK frakcijas priekšlikums... Piedošanu, nē, bet saistībā ar šo pantu ir priekšlikums jau tālāk par 16.pantu.

Priekšsēdētājs. Man ir rakstveida iesniegums par 8.pantu, un par to vēlas runāt Silāra kungs, bet es saprotu, ka tas ir tagadējais 9.pants, par kuru jūs gribat runāt, Silāra kungs. Vai šo?

(Silārs kaut ko skaidro no vietas.)

Jā, lūdzu! Tātad vārds Silāra kungam - frakcija "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Par šo pantu man ir vairākas piezīmes. Pirmkārt jau šis pirmais pants, kurā pretrunā ar šā likumprojekta pašu 1.pantu un pirmo sadaļu - Saeimas deputāta vietā parādās "Saeimas loceklis". 1.pants nosaka, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem - deputātiem. Šeit parādās, ka runa ir par Saeimas locekļiem, un tālāk to jūs varat redzēt arī 9.panta otrajā un trešajā daļā. Tas ir viens, kas nebūtu būtiski. Taču būtiski ir tas, ka šeit ir gan pasacīts par to, ka, ja ministrs noliek deputāta mandātu, tad viņa vietā Prezidijs uzaicina iestāties nākamo kandidātu. Taču nekas nav pasacīts, kāda būs izstāšanās procedūra. Tikai tālāk ir minēts, ka ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var atjaunot savu deputāta mandātu, ja viņš atkāpjas vai atkāpjas valdība. Taču pēc visa tā, kas šeit ir uzrakstīts, par to, kurš ir iestājies, nav ne vārda. Tātad viņš paliek. Un tad iznāk, ka tajā laikā ir divi - tas, kurš ir iestājies, un tas, kurš pēc atkāpšanās atgriežas. Ja reiz ir runāts par to, ka kāds var iestāties, tad, es domāju, vairāk par simts deputātiem tomēr nevar būt, tad ir jāparedz procedūra, kā viņš var izstāties. Ja šādas procedūras nav, tad ir grūti balsot par šādu pantu. Bez tam, ņemot vērā arī tālāk 9.pantu, jāsaka, ka, tā kā tas ir jauns pants, tad katrā ziņā tikai pēc tā pieņemšanas varēs izdarīt tajā grozījumus, bet es jau uzreiz varu pateikt, ka pašreizējā prakse pierāda to, ka tomēr būtu jānosaka, ka ministram ir ne tikai tiesības nolikt deputāta mandātu, bet ka viņam ir jānoliek. Jo ir grūti strādāt komisijai, kurā, kā, piemēram, Aizsardzības un iekšlietu komisijai, ir divi ministri. Protams, ka ministriem pamatā ir uzdevums vadīt ministrijas. Un tās ir atbildīgas ministrijas. Līdz ar to viņi nevar piedalīties komisiju darbā objektīvu iemeslu dēļ. Taču kvorums tādēļ komisijā nemazinās. Un ir jāķer aiz rokas, jāskrien, jāmeklē deputāti, vai viņi būs vai nebūs, lai būtu kvorums un varētu strādāt. Tādēļ gluži vienkārši Lagzdiņa kunga doma pamatā ir pareiza, tikai tā nav līdz galam attīstīta. Jo pēc šādas piedāvātās redakcijas paliek vairāk nekā simts deputātu, ja ministrs atgriežas. Un par to es gribētu saņemt atbildi, kā šo procedūru paredzēts risināt, lai nebūtu šīs pretrunas.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Šo problēmu ir paredzēts risināt tādā kārtībā, kādu nosaka Satversme un Kārtības rullis, proti, ņemot vērā to, ka Saeima sastāv no 100 deputātiem jeb tautas priekšstāvjiem. Tātad nekādā gadījumā, nobalsojot par šo pantu, mēs nedrīkstam pārkāpt šo Satversmes pamatnoteikumu. Tātad, lai nebūtu šādas neskaidrības, kādas radās kolēģim Silāram, es ierosinātu uz trešo lasījumu papildināt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Ja deputāts atjauno savu mandātu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, deputāts, kurš uz laiku viņu aizvieto, zaudē savu deputāta mandātu." Un viss būs skaidrs. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu referentu! Jā. Māris Gailis - "Latvijas ceļš".

M.Gailis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Ja šeit būtu deputāts un ministrs Ritenis, tad viņš teiktu, ka Vestminsteres tipa parlamentos ministri vienmēr ir deputāti. Un, ja mēs palasām jau mūsu pieņemto likumu par Ministru kabineta iekārtu un arī 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus par ministriju iekārtu, tad mēs redzam, ka ministra galvenais uzdevums ir nozares politikas veidošana, prioritāšu noteikšana, koncepciju izstrādāšana un tā tālāk, bet ministriju vada valsts sekretārs. Ja dažos gadījumos tā nav un ministram ir jānodarbojas ar ministrijas vadīšanu tā iemesla dēļ, ka viņš vai nu nevar, vai negrib uzticēties savam valsts sekretāram, tad tā ir paša ministra vaina. Ministru galvenais uzdevums ir strādāt Saeimā, strādāt komisijās un panākt to likumprojektu, kas virzīs uz priekšu viņa izstrādāto koncepciju un viņa programmu, pēc iespējas ātrāku un kvalitatīvāku pieņemšanu. Es uzskatu, ka tā ir pašu ministru atbildība un tas ir jāatstāj viņu ziņā. Tas nozīmē, protams, ka, ja kāds ministrs uzskata par nepieciešamu nolikt savu mandātu, lai varētu vairāk strādāt pašā ministrijā, tad viņam tādas tiesības ir jādod, bet, teiksim, rīkoties tā, kā bērnudārzā, un vienkārši atņemt viņam šo iespēju - pamatā strādāt Saeimā - tas nebūtu pareizi.

Priekšsēdētājs. Vairāk neviens nevēlas izteikties? Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Es negribētu piekrist Silāra kunga pārmetumam, ka šeit pirmo reizi parādās "Saeimas loceklis". Es gribētu vērst cienījamā Silāra kunga uzmanību uz to, ka Satversmes 23.pantā ir rakstīts, ka Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu. Arī Satversmes 28.pantā teikts, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par, amatu izpildot, izteiktām domām nevar saukt pie atbildības un tā tālāk. Un šeit nu redakcionāli varētu teikt, ka, par cik Saeimas loceklim uz ministra amata pildīšanas laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu, lai deputātu divreiz... Jā, protams, tas ir diskutējams jautājums, bet, ar valodniekiem konsultējoties, mēs šo problēmu varētu atrisināt. Man būtu lūgums cienījamajiem deputātiem: kuram ir iebildumi vai precizējumi šajā pantā, iesniegt savus priekšlikumus, un Kārtības ruļļa komisija to izskatīs.

Es jau teicu, ka saistībā ar šo pantu ir arī LNNK frakcijas deputātu priekšlikums par 16.pantu. Tas saistās ar kompensāciju, ar garantijām šim deputātam, kurš uz laiku ir aizvietojis ministru, kurš ir atteicies no mandāta, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Lūdzu jūsu priekšlikumus, mēs konstruktīvi tos izskatīsim Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā un pēc tam arī Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka 8.pants tiek pieņemts pašreizējā redakcijā? Nav. Tālāk - 9.pants.

A.Endziņš. 9.pants. 9.pantā es acīmredzot vērsīšu jūsu uzmanību uz to, ka šis pants sastāv no trim daļām. Šā panta (tas ir bijušais 8.pants, tagad - 9.pants) pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, ņemot daļēji vērā deputātu priekšlikumus. Un līdz ar to, kā redzat, deputāta amatu nevar savienot (tas ir noteikts panta pirmajā daļā) ar valsts civildienestu un dienestu, izņemot gadījumus, kad savienošana pieļauta ar atsevišķu Saeimas lēmumu. Tātad ir pieņemts likums "Par valsts civildienestu", Ministru kabinets ir apstiprinājis šo valsts civildienesta ierēdņu sarakstu, kādi amati atbilst tam, bet valsts dienests jau saistās ar dienestu armijā. Nevar savienot arī ar tiesneša, prokurora, valsts kontroliera amatu un vēlētu amatu pašvaldību institūcijās. Tas būtu par pirmo daļu.

Priekšsēdētājs. Par 9.pantu ir pieteicies runāt Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija.

A.Čepānis (DP).

Es gan arī esmu Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā un tādēļ esmu akceptējis visu to, ko pašreiz runā Endziņa kungs, bet man šoreiz saskaņā ar Kārtības ruļļa 62.pantu ir jāpauž frakcijas viedoklis, un to es gribu arī darīt.

Mūsu frakcijai ir ierosinājums - 9.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Saeimas loceklim divas reizes gadā Mandātu un iesniegumu komisijas noteiktos termiņos jāiesniedz deklarācija, kurā jāuzrāda viņa ienākumi." Un no trešās daļas pirmā apakšpunkta: "Deputātam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem piederošās kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos..." svītrot vārdus "vecākiem un bērniem". Un to pašu svītrot arī no 9.panta trešās daļas otrā apakšpunkta. Un tad paliktu tā: "...kādās bankās, uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos deputāts, viņa laulātais ir pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi."

Priekšsēdētājs. Paldies. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Arī par 9.pantu. Es gribētu runāt par 9.panta trešo daļu, kurā pirmie divi punkti faktiski atbilst tām starptautiskajām normām, kādas ir paredzētas deklarācijās daudzās valstīs. Un šeit ietver arī tās normas, kur ir runa par viņu, par deputāta laulātajiem draugiem, vecākiem un bērniem. Un šajā sakarā mums nav nekādas iebildes. LNNK tomēr iesaka papildināt ar 3.punktu, tas ir, ka deputātu ienākumi un ienākumu avoti arī ir jāuzrāda. Līdz ar to, teiksim, mēs būtu izpildījuši visu to, par ko, kā iepriekšējā prakse rāda, mums parādījās konfliktsituācijas. Es runāju par to laiku, kad Augstākās padomes Mandātu un ētikas komisijā arī tika iesniegtas šīs deklarācijas. Un faktiski vislielākie pārkāpumi parādījās tieši deputātu ienākumu un ienākuma avotu deklarēšanā. Tas visbiežāk tika slēpts, tas visbiežāk tika sagrozīts. Un līdz ar to, ja mēs šeit skatāmies, ka šajā 9.panta ceturtajā apakšpunktā ir minēts, ka deklarācijas ir publiski pieejamas, tad tādā gadījumā patiešām es saprotu, ka būs ļoti daudz cilvēku, kas varētu arī interesēties par to. Nekāda interese šeit faktiski nevar būt būtiska, ja nav noteikts, ka deputātu ienākumi un ienākumu avoti tiek deklarēti. Tikai tādā veidā mēs varam panākt kaut kādu rezultātu, ka deputāti patiešām patiesi sniedz šīs ziņas. Līdz ar to mēs tad arī esam iesnieguši šo papildinājumu un acīmredzot lūdzam trešajā lasījumā atsevišķi arī par šo lietu minēt.

Priekšsēdētājs. Tālāk Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Par 9.panta trešo sadaļu. Manuprāt (un laikam arī deputāts Lagzdiņš ir runājis par to), vajag atsevišķu likumu, kur aprakstītas antikorupcijas normas. Es atbalstu to, bet arī Kārtības rullim ir jānovērš interešu konflikts, tāpēc šīs normas ir jāieraksta arī mūsu Kārtības rullī. Un atbalstu deputāta Budovska teikto, ka vajag uzrādīt ienākumus un ienākumu avotus. Varbūt vajag uz trešo lasījumu Kārtības ruļļa tekstu papildināt, ka jāuzrāda arī, kur varētu būt interešu konflikti, kur ir uzņēmumi vai arī citas finansiālas saistības brāļiem un māsām, kā arī būtu nepieciešams deklarācijā uzrādīt ne tikai ienākumus un ienākumu avotus, bet ir ļoti nepieciešams, lai šādā deklarācijā būtu uzrādīti arī parādi un būtu norādīts, no kurām bankām un uzņēmumiem ir aizņēmumi vai parādi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāja biedr, kolēģi deputāti! Jāsaka atklāti, ka tās antikorupcijas normas, kas ir ietvertas šajā pantā, ir smieklīgi neprecīzas un nepilnīgas. Faktiski, ja mēs tās salīdzinām ar tām antikorupcijas normām, kas ir ietvertas likumā par pašvaldībām, tad redzam, ka šeit šīs normas ir apjoma ziņā četras piecas reizes mazākas, ja tā varētu teikt. Bet šobrīd mūsu likumdošanā ir diezgan daudz antikorupcijas normu, kas attiecas gan uz prokuroriem, gan uz tiesnešiem, gan pašvaldību darbiniekiem, arī Ierēdņu likumā ir antikorupcijas normas. Būtībā šīs normas ir tikai deklarētas, ir noteikti ierobežojumi, vienā otrā likumā ir pateikts, ka ir jāiesniedz deklarācijas, bet faktiski izpildes un kontroles mehānisms nav reglamentēts nevienā likumā. Tādēļ, kolēģi, šajā jomā mums būtu jāievieš kārtība un jāizstrādā un steidzamības kārtā Saeimā jāpieņem likums par interešu sadursmi, par kuru runāja kolēģis Elferts, kurā ļoti precīzi jānosaka samērīgi, taisnīgi, juridiskā ziņā korekti ierobežojumi, sākot ar ierobežojumiem Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un valdības locekļiem un beidzot ar ierobežojumiem pašvaldību deputātiem, valsts ierēdņiem un citām kategorijām. Un arī šajā likumā, speciālā likumā, būtu jāparedz sīki izstrādāts un precīzs šo normu izpildes un kontroles mehānisms. Godātie kolēģi, es tomēr lūdzu pagaidām akceptēt šīs normas. Tās mani absolūti neapmierina, bet šajā likumā mēs vienkārši nespēsim lielā apjoma dēļ korekti iestrādāt normālas - normālas, es domāju, vērtējot no Eiropas viedokļa, - antikorupcijas normas. Tāpēc šajā likumā šo problēmu nerisināsim. Tādēļ lūdzu bez debatēm varbūt akceptēt šīs normas uz laiku. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai par 9.pantu vairs nevēlas neviens deputāts runāt? Lūdzu - Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Paldies cienījamajiem deputātiem par priekšlikumiem. Es ceru, ka jūs tikpat konstruktīvi arī dosiet šos priekšlikumus. Gribu uzsvērt arī to, ka Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā šis pants - agrākais 8.pants, tagadējais 9.pants - izraisīja viskarstākās diskusijas, un tas, ko mēs pašreiz jums piedāvājam, zināmā mērā ir, varētu teikt, kompromisa variants. Un es ceru, ka ar jūsu palīdzību mēs varēsim to pilnveidot.

Priekšsēdētājs. Vai nevienam nav iebildumu, ka 9.pants tiek otrajā lasījumā pieņemts komisijas piedāvātajā variantā? Nav iebildumu. 10.pants.

A.Endziņš. 10.pants ir iepriekšējā - pirmajā - lasījumā 9.pants. Kā jūs redzat, mēs panta pirmo daļu esam izteikuši jaunā redakcijā, bet otro, trešo un ceturto daļu esam izsvītrojuši.

Priekšsēdētājs. Vai par 10.pantu nevienam nav nekas sakāms?

A.Endziņš. Kā jūs redzat tabuliņas otrajā ailē, attiecībā uz šo pantu bija priekšlikumi, ko deva deputāti un arī frakcijas. Komisija uzskata, ka šīs daļas būtu jāizsvītro, jo, ja mēs sāksim dot kaut kādas garantijas, privilēģijas vieniem vai otriem, vai trešiem, tad tas viss būs daudz sīkāk šeit jāreglamentē.

Priekšsēdētājs. Tā. Tālāk - 11.pants.

A.Endziņš. 11.pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Tā. Čepānis - Demokrātiskā partija.

A.Čepānis (DP).

Attiecībā uz šo pantu mūsu frakcijai ir faktiski redakcionāla rakstura labojums. Mēs ierosinām vārda "izbraukt" vietā, kas ir trešais šajā teikumā - "Deputāts var izbraukt, izņemot valsts komandējumus, ne ilgāk kā uz vienu nedēļu," - un tālāk kā tekstā, - vārda "izbraukt" vietā ierakstīt "nepiedalīties Saeimas darbā", jo, tā kā mēs jau akceptējām ierakstu, ka deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā, tad, izņemot valsts komandējumus, deputāts var dažādu iemeslu dēļ nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl ir kādas piezīmes par 11.pantu? Nav. Lūdzu referentu!

A.Endziņš. 12.pants. Bija priekšlikums papildināt tekstu ar vārdiem - "tikai izprasot neapmaksātu atvaļinājumu". Šis priekšlikums ir pieņemts, un pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Paldies.

A.Endziņš. 13.pants. Arī tas ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai pret 13.panta pašreizējo redakciju deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, tālāk! 14. pants.

A.Endziņš. 14.pants ir redakcionāli precizēts, un nav pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kā arī frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai pret 14. pantu nav iebildumu? Paldies. Tālāk - 15. pants.

A.Endziņš. Kas attiecas uz 15.pantu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz 3.ailīti, tur ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums. Tur ir rakstīts, ka to vajag ņemt vērā pie 184.panta, bet tam ir jābūt pie 183.panta. Šeit ir drukas kļūda, jo šinī pantā tas nav. Tas ir iestrādāts citā. Un panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Arī otrā un trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

Priekšsēdētājs. Vai nav nevienam ko piebilst par komisijas izveidoto variantu? Nav. Tālāk - 16. pants.

A.Endziņš. 16.panta pirmā un otrā daļa ir atstāta tāda, kāda tā bija pirmā lasījuma redakcijā, un komisija nepieņēma deputāta Elferta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Elferts ir samierinājies? Vārds deputātam Pēterim Elfertam - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Priekšlikums bija par komisijas sēžu apmeklēšanu un atalgojumu. Iesniegums bija saistīts ar to, ka Saeimas darba sākumā dažas komisijas noturēja vairākas sēdes dienā, tātad noturēja sēdes sēdēšanas pēc, lai saņemtu lielāku algu. Sakarā ar to, ka šī norma ir regulēta 183.panta trešajā punktā, ka var noturēt tikai vienu sēdi vienā kalendārajā dienā, es noņemu savu priekšlikumu. Tas ir regulēts 183.panta trešajā daļā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk. Māris Budovskis - LNNK frakcija.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! LNNK frakcija ierosina papildināt 16.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: deputāts, kura mandāts izbeidzas, atjaunojot deputāta mandātu deputātam, kurš mandātu nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, saņem viņam paredzēto algu vēl trīs mēnešus pēc savu pilnvaru izbeigšanās. Var būt, ka šinī gadījumā ir, teiksim, smaga redakcija un tā varētu skanēt arī vienkāršāk, - ka ministra vietā nākušais deputāts pēc viņa pilnvaru izbeigšanās saņem trīs mēnešu darba algas kompensāciju. Līdz ar to mēs gribējām šeit zināmas garantijas dot tam cilvēkam, kurš būtu atnācis Saeimā strādāt tā deputāta vietā, kurš, pildot ministra amatu, ir uz laiku atteicies no deputāta mandāta. Cienītie kolēģi, man liekas, ka tāda garantija ir vajadzīga katram cilvēkam, jo nekādā veidā... Viņš ir aizgājis no savas pamatdarbavietas. Viņš ir atnācis tagad strādāt par deputātu, un var būt, ka tas brīdis līdz tā ministra demisijai vai līdz kandidāta demisijai ir ļoti īss, un es vienkārši gribu teikt, ka cilvēkam ir tomēr vieglāk un drošāk dzīvot, ja viņam ir kaut nelielas garantijas. Un tās varētu būt šo trīs mēnešu darba algas kompensācijā. Tās ļautu viņam vai nu atrast jaunu darbavietu, vai viņam attiecīgi šī partija vai politiskā organizācija nodrošinātu tālāk viņa likteni, bet šķiet, ka šāda kompensācija būtu vietā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk - referents.

A.Endziņš. Paldies deputātam Budovskim. Es jau teicu, ka mēs šo priekšlikumu esam saņēmuši, un mēs to iestrādāsim, gatavojot projektu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Tātad 16.pants pašreizējā redakcijā, pašreizējā variantā, tiek pieņemts. Nevienam nav iebildumu. Tālāk - 17. pants.

A.Endziņš. 17.pantā ir mazliet precizēta pirmās daļas redakcija salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, un ir priekšlikums izslēgt šā pirmā lasījuma 16.panta otro daļu, tās vietā iestrādājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu kā jaunu šā panta daļu.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Lagzdiņam - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Komisija, iesniedzot savu priekšlikumu, nebija domājusi to kā papildu normu 17.pantā, bet kā vienīgo. Tātad mūsu priekšlikums bija šāds. Deputāts, arī braucot sabiedriskajā transportā, tomēr var iegādāties braukšanas biļeti, šo biļeti iesniegt Saeimas Prezidijā vai Kancelejā un saņemt izdevumu atlīdzību, kas ir radušies, iegādājoties šo biļeti. Tādējādi Saeimas deputāti tiktu pielīdzināti pašvaldību deputātiem, jo likumā par vietējo padomju deputātu statusu ir šāda norma. Un, ja godātie kolēģi atceras valdības nule pieņemto lēmumu par kārtību, kādā braukšanas maksas kompensāciju saņem represētie, tad zina, ka tur ir noteikts, ka arī represētie iesniedz attiecīgos pierādījumus jeb biļetes pašvaldībās un arī saņem kompensāciju par izdevumiem, kas radušies, iegādājoties biļetes. Un arī visos citos gadījumos, ja deputātiem ir radušies kaut kādi izdevumi, pildot savus deputātu pienākumus, viņi iesniedz attiecīgos dokumentus Saeimas Prezidijā vai Kancelejā un saņem attiecīgo izdevumu kompensāciju. Tātad es lūdzu balsot par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Cienījamie kolēģi! Es iesniedzu priekšlikumu, kas atbilst iepriekšējā Kārtības ruļļa 16.pantam. Tas ir, deputātam ir tiesības lietot braucienam valsts dzelzceļu un valsts kuģus bez atlīdzības, uzrādot attiecīgu leģitimāciju. Manuprāt, tas ir reglamentēts tādējādi, ka, ja man ir jābrauc kaut kur, pildot savus dienesta pienākumus, man nevajadzētu vienkārši, uzrādot deputāta apliecību, braukt pa velti. Kāpēc pie pirmās redakcijas ir ierakstīts, ka es varētu lietot arī pašvaldības sabiedrisko transportu? Kāpēc Rīgas pašvaldībai būtu jādotē 100 deputātiem? Es aicinu atbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, jo tur tā norma ir ļoti skaidri ierakstīta. Ja Saeima uzskata, ka vajadzētu izsniegt deputātiem mēneškartes, Saeima var to darīt. Bet kāpēc, uzrādot deputāta apliecību, vajadzētu noņemt līdzekļus no pašvaldību transporta uzņēmumiem?

Priekšsēdētājs. Paldies. Komisijas viedoklis?

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Šeit tātad būtībā ir šīs divas daļas - ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kuru jūs varat redzēt otrajā ailītē. Tātad šī panta redakcija, kas ir pašreizējā 17.panta redakcija, otrā daļa. Ja cienījamā Saeima nolemj balsot, tātad tas ir balsojams.

Priekšsēdētājs. Tātad balsojums būtu šinī gadījumā par to, ka mēs izslēdzam komisijas ieteikto pirmo daļu?

A.Endziņš. Jā.

Priekšsēdētājs. Deputāte Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es esmu no tiem nedaudzajiem deputātiem, kuriem ģimene atrodas tālu laukos, un katru nedēļu, ja vien nav kādi speciāli apstākļi, braucu uz mājām ar autobusu, nevis ar komisijas mašīnu, kā to dara daudzi deputāti. Un man ir ļoti nepieciešams, lai man nebūtu jāveic šī formalitāte -izdot naudu, pēc tam skriet un pasūtīt biļeti, man ir šī vajadzība pēc tām četrām vietām, kuras ir rezervētas pašreiz Saeimas deputātiem, lai es varētu tur iekļūt bez rindas. Jo dažreiz es pat nezinu, kurā stundā es tikšu uz mājām, un es ļoti lūdzu lauku ļaužu izvirzīto deputātu vārdā atbalstīt tieši šo priekšlikumu - tādu kārtību, kāda bija līdz šim un kāda ir noteikta komisijas sagatavotajā variantā, -ka deputātam, uzrādot deputāta apliecību, ir tiesības bez maksas lietot braucieniem visu veidu transporta līdzekļus. Līdzšinējā kārtība ir ļoti normāla: es iesniedzu Saeimā izsniegtas zīmītes ar savu parakstu, tas transporta uzņēmums, kura pakalpojumus es esmu izmantojusi tālsatiksmes transportā, nodod šo zīmīti atpakaļ Saeimā, un Saeima par šo zīmīti apmaksā konkrētajam uzņēmumam izdevumus. Tā ir ļoti vienkārša, izdevīga kārtība, un es lūdzu to atbalstīt arī turpmāk. (Starpsauciens no zāles: "Atbalstām!")

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es domāju, ka mums būtu jābūt vienādai mērauklai gan attiecībā uz represētajiem, gan vietējo padomju deputātiem, gan invalīdiem. Un kādēļ gan invalīdam un represētajam būtu jāiet un jāstāv rindā pašvaldībās (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") pēc nākamā gada 1.janvāra un kādēļ jālūdz un jāgaida, ka invalīdam izmaksās šo naudiņu un represētajam izmaksās šo naudiņu? Mēs šo naudu, šo kompensāciju par biļetēm saņemsim. Arī es braucu ar vilcienu, ļoti bieži braucu ar vilcienu uz Liepāju, es esmu liepājnieks. Un tāpat mēs šo naudu saņemsim mēneša laikā. Šos dažus latus. Kādēļ gan, kolēģi, mums būtu citāda kārtība nekā tā, kas ir visiem pārējiem, kuriem pienākas šie braukšanas atvieglojumi un kuri brauc uz attiecīgās valsts iestādes (šajā gadījumā Saeimas) budžeta rēķina? Es esmu par to, ka mums ir šādas tiesības, taču mehānismam ir jābūt savādākam. Tādēļ es vēlreiz lūdzu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli. (No zāles deputāte A.Seile: "Vasarā netiek iekšā.")

Priekšsēdētājs. Deputāts Gunārs Resnais - Zemnieku savienības frakcija.

G.Resnais (LZS).

Priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es ļoti lūdzu deputātus iegaumēt Annas Seiles teikto. Visnotaļ es viņu atbalstu un negribētu, lai mēs šeit savu Kārtības rulli saistītu ar politiski represēto likteņiem, ar viņu atvieglojumiem, jo tas, ko šodien ir noteicis Ministru kabinets, stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Un tas nav nejauši, ka ar 1.janvāri. Jo šis laiks ir domāts, lai vēl apspriestu, pārrunātu, izskatītu jautājumus. Nu, nevajadzēja šodien runāt par šo represēto cilvēku transporta jautājumu, kurš nebūt nav viennozīmīgs, bet gan ļoti dažāds. Jo pat tad, ja šim cilvēkam izsniegs braukšanai naudu, kas ir paredzēta mēnesim vai ceturksnim, vai gadam, viņš nebrauks, viņš to naudu notērēs citur. Un būs problēma sakarā ar to braukšanu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Kas attiecas uz deputātiem, šeit jau vairs nav jautājums par palīdzību, par kaut kādu ekonomisku vienību, par kaut kādu kompensāciju. Ir runa par elementāru ētiku, par laika kavēšanu, par zināmu uzticēšanos. Ja nevar deputātiem uzticēties, tad tādus labāk nevajag vēlēt. Bet, ja viņi ir ievēlēti, viņi tagad staigās un krās biļetes un nesīs kaut kur nodot. Klausieties, uz ko mēs ejam! Man liekas, ka mēs kaut kam nesaprastam gribam iztapt. Nu, tas nav loģiski, mīļie kolēģi! Ir ļoti laba forma (es tagad atkārtošu deputātes Seiles teikto; varbūt tiešām deputāti par to runāja, es nemanīju): ir šī kartiņa, kuru deputāts parāda kā apliecību un parakstās, un kārto klerki, ierēdņi, un viss ir kārtībā. Citādi viņš tagad staigās dienām ilgi un vāks savas nobrauktās biļetes. Es ļoti lūdzu pārdomāt to tieši no šā viedokļa. Laiks visvairāk maksā naudu! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es atbalstu iepriekšējo runātāju - Resnā kungu, un es negribu piekrist Lagzdiņa kunga nostājai. Personīgi es uzskatu, ka tas lēmums, ko ir pieņēmusi Satiksmes ministrija attiecībā uz represētajiem, par ko jau te runāja Lagzdiņa kungs un arī Resnā kungs, - ka no 1.janvāra būs represētajam jāpērk biļete autobusā, pēc tam viņam varbūt būs jādodas uz 20 kilometru attālo pagasta centru un jāstāv rindā un faktiski jāpazemojas, - es uzskatu, ka šis Satiksmes ministrijas pieņemtais lēmums ir kļūdains. Paldies Dievam, ka ir iecerēts, ka tas stāsies spēkā tikai nākamā gada 1.janvārī. Es ļoti ceru, ka šis lēmums tiks atcelts līdz tam 1.janvārim. Jo laukos dzīvojošie represētie par šo lēmumu atklāti saka - man ir grūti atkārtot viņu teiktos vārdus, jo viņi saka skaidri un gaiši - ja valstij nav naudas, tad vajag to arī skaidri un gaiši pateikt, un mēs pirksim tās biļetes! Bet tagad tā faktiski ir tāda ņirgāšanās par viņiem, un es katrā ziņā no savas puses darīšu visu, lai šo lēmumu atceltu.

Priekšsēdētājs. Vārds Andrim Līgotnim - "Latvijas ceļš".

A.Līgotnis (LC).

Kolēģi! Nu, protams, arī es atbalstu Seiles kundzi. It kā humāni skanēja šis mana kolēģa Lagzdiņa arguments, ar kādu viņš pamatoja savu priekšlikumu, taču mēs nevaram neredzēt to, ka ne represētie, ne invalīdi - tā nav profesija, tas nav amats, un tas nav darbs. Savukārt salīdzināt Saeimas deputātus ar vietējo pašvaldību deputātiem ir grūti kaut vai tādēļ vien, ka visi vietējo pašvaldību deputāti strādā savu pašvaldību teritorijā. Bet šeit, Saeimā, Rīgā, strādā cilvēki, piemēram no Rēzeknes, tāpat Seiles kundze no savas Kurzemes puses brauc šurp. Darbs ir vienā vietā, bet pastāvīgā dzīvesvieta - citā. Nebūt ne aplam domāja toreiz Saeimas deputāti, kad jau pašreiz spēkā esošajā Kārtības rullī šādu līdzīgu normu ietvēra. Toreiz nebija autobusu, toreiz bija tikai kuģi un dzelzceļi. Es uzskatu, ka toreiz šie mūsu priekšgājēji pareizi vien domāja un līdzīga norma ir jāpatur arī pašreizējā Kārtības rullī, kuru mēs gatavojamies nupat labot un pieņemt. Arī es esmu par to, ka šādai normai ir jābūt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jānis Tupesis - Zemnieku savienības frakcija. Piedodiet - Tupešu Jānis!

J.Ā.Tupesis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, kolēģi! Arī es atbalstu pēdējo četru runātāju viedokli, jo, kā jau daži no maniem kolēģiem un arī Prezidijā zina attiecībā uz šīm mazajām kartiņām, kuras vienu reizi tika pieminētas, arī man šo kartiņu nepieņēma divas reizes publiskajā transportā. Tā bija dzelzceļa stacijas darbiniece. Un līdz ar to, protams, arī dažas izmaiņas tika darītas....

Bet kāpēc es to pieminu? Arī mans kolēģis deputāts Lagzdiņš te minēja kaut kādu vienlīdzības principu, kas attiecas uz invalīdiem, represētajiem, ka tas pats būtu jāattiecina arī uz deputātiem. Šeit manas domas ir citādākas. Nesaku, ka deputāti būtu kaut kādā ziņā labāki vai ka viņiem būtu lielākas tiesības, varbūt tiešām tās būtu vajadzīgas invalīdiem vai represētajiem, bet arī es vienu reizi mēnesī braucu pie saviem vēlētājiem uz Kurzemi, un man tiešām arī liekas, ka tas patiesi būtu nepieņemami, ja vienas valsts parlamenta deputātiem nebūtu tiesību aiziet uz attiecīgo publiskā transporta staciju vai ostu un gūt tiesības aizbraukt pie vēlētājiem. Es runāju tieši par šo lietderību. Un, ja šeit runa ir par kaut kādu reģistrēšanos vai zināšanu, tad mēs to varam apiet, mēs varam to pašu panākt, bet vienreiz vai divreiz gadā... Lūdzu, es varu iesniegt ziņas Saeimas Kancelejā un pateikt, cik reižu es esmu braucis. To katrs varētu darīt, un tad attiecīgā summa varētu tikt pārskaitīta vai arī ielikta attiecīgajā fondā vai nodaļā. Tā ka arī es atbalstu. Es arī atbalstu to, ko pēdējie četri runātāji teica, un aicinu balsot un paturēt tādā pašā redakcijā, kā tas bija.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad es saprotu, ka mums ir jāliek uz balsošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Jā, lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Es gribētu varbūt vēlreiz paskaidrot, kāpēc mēs šo priekšlikumu iekļāvām kā šā panta otro daļu, jo panta pirmā daļa saistīta tikai ar braukšanu valsts vai pašvaldības sabiedriskajos transporta līdzekļos. Tajā pašā laikā deputātam var rasties arī citi izdevumi, kas ir saistībā ar deputāta pilnvaru veikšanu. Pieņemsim, deputāts rīdzinieks dodas pie saviem vēlētājiem, bet sabiedriskais transports pēc tikšanās reizes vairs atpakaļ nenāk. Viņš nav komandējumā, bet viņš ir spiests pārnakšņot viesnīcā. Tātad viņam rodas papildu izdevumi. Var būt arī citi izdevumi. Tāpēc ir arī šī forma, kas te ir ierakstīta, ka no Saeimas budžeta Prezidija noteiktajā kārtībā (tātad Prezidijs šeit noteiktu, kādā kārtībā) varētu būt runa arī par citu izdevumu atlīdzināšanu. Tāpēc arī mēs to ielikām kā otro daļu, bet, ja Lagzdiņa kungs uztur spēkā savu priekšlikumu, kas ir arī komisijas priekšlikums, tad, protams, tas ir balsojams.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsojam par 17. panta pirmās daļas izslēgšanu, kas nozīmētu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma atbalstīšanu. Tādā gadījumā paliktu tikai tas, ko šeit runāja Jānis Lagzdiņš: "Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi no Saeimas budžeta Prezidija noteiktajā kārtībā", bet tiktu svītrota panta pirmā daļa.

A.Endziņš. Jā, jo Pašvaldības komisijas priekšlikums ir izteikt šo pantu tikai šādā redakcijā, proti, tā ir tā redakcija, ko mums ir ietvērusi Kārtības ruļļa komisija kā otro daļu. Šinī gadījumā sēdes vadītājs pareizi formulēja: ja mēs balsojam par to, tad tas nozīmē, ka mums ir jābalso par komisijas piedāvātās pirmās daļas izslēgšanu.

Priekšsēdētājs. Vai visi saprata, par ko ir jābalso? Mēs pašreiz balsosim par to, vai paturēt 17. panta pirmo daļu, ka deputātam, uzrādot deputāta apliecību, ir tiesības braucienam bez maksas lietot Latvijas valsts vai pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļus, izņemot individuālā lietojuma transportu. Mēs balsosim, vai to atstāt vai to neatstāt. Ja jūs nobalsosit par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, tad jūs būsit balsojuši par šīs daļas izslēgšanu. Endziņa kungs, jūs varat to formulēt precīzāk, bet es domāju, ka tā tas ir.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Sēdes vadītājs pilnīgi pareizi formulēja. Būtībā šeit ir balsojums, vai mēs izslēdzam komisijas piedāvātajā redakcijā 17. panta pirmo daļu, kas runā par tiesībām lietot sabiedriskā transporta līdzekli.

Priekšsēdētājs. Jā, mums ir jābalso komisijas priekšlikums. Ja jūs balsosit par komisijas priekšlikumu, jūs būsit...

A.Endziņš. Pašvaldības komisijas priekšlikums ir dot to jaunā redakcijā. Ja mēs šo redakciju pieņemam, tad mēs automātiski izslēdzam ārā pirmo daļu, jo viņi piedāvā izteikt šo pantu tādā redakcijā, kāda mums ir panta otrā daļa.

Priekšsēdētājs. Bet, Endziņa kungs, tur tomēr radīsies...Ja mēs noraidīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, tad savukārt mēs zaudēsim panta jaunā varianta otro daļu.

(Zālē notiek skaļa apspriešanās.)

A.Endziņš. Šinī gadījumā mums ir jābalso par otrajā ailītē ietverto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, proti, izteikt pantu šādā redakcijā: "Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi no Saeimas budžeta Prezidija noteiktajā kārtībā." Ja mēs to noraidām, tad ir komisijas priekšlikums, kur šis pants sastāv no divām daļām, un otrajā daļā ir analoģisks teksts, tikai jau pavisam citā izpratnē.

Priekšsēdētājs. Vai Seiles kundze vēlas papildināt? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj un cienījamie deputāti! Mēs jau vēl neesam pieņēmuši komisijas variantu. Tas tikai ir ierosināts. Ja neviens pret to neiebildīs, tad tas paliks tāds, kāds ir ierakstīts, un būs spēkā. Bet Pašvaldības komisija ir iesniegusi ļoti skaidru priekšlikumu, un tas ir ievietots otrajā ailītē, tā ka mums ir jābalso "par", "pret" vai "atturoties" par šo priekšlikumu. Es tā lierosinu. Un tad, kad mēs to būsim vai nu izbalsojuši, vai atstājuši spēkā, tad mēs domāsim, ko tālāk darīt ar komisijas priekšlikumu. Ja neviens neiebildīs, tad paliks spēkā komisijas priekšlikums ar pirmo un otro apakšpunktu. Tas, ka es lūdzu jūs balsot tieši par Pašvaldības komisijas priekšlikumu, ir arī tīri taktisku apsvērumu pēc, jo mēs labi saprotam, ka atkarībā no tā, kā liek uz balsošanu priekšlikumu, tie, kuri atturas, tiek pieskaitīti vai nu pie balsīm "pret", vai pie balsīm "par". Un arī no šā viedokļa es iesaku balsot tieši par Pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Seiles kundze! Endziņa kungs, vai mēs varam tā balsot? Tātad balsosim vispirms par Pašvaldības komisijas priekšlikumu. Jā, lūdzu balsošanas režīmu!Rezultātu! Par - 10, pret - 33, atturas - 19. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Tagad balsosim par redakcijas komisijas... (Starpsaucieni no zāles: "Nav jābalso!") Nav iebildumu? Labi, tad pants paliek ar visu tā pirmo un otro daļu redakcijas komisijas variantā. Paldies.

Tagad mums ir pienācis pārtraukums. Reģistrāciju lūdzu! (Zālē skaļi aplausi.) Es atvainojos... Turpinām darbu.

A.Endziņš. 18. pants. Cienījamie deputāti, tā pirmajā daļā ir drukas kļūda: "Deputāts, kas neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla vai pārkāpj 10. un 11. panta prasības..." Pareizi būtu jāraksta - 11. un 12. panta prasības. Tātad es uz to gribētu vērst jūsu uzmanību.

Un tālāk jau, kā redzat, ir divi varianti, jo pirmā lasījuma gaitā mums bija, ka soda nauda ir 20 procentu apmērā, turpretī tagad ir izteikti priekšlikumi par 10 procentiem, bet Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā lēmums nebija pieņemts un tātad... Tas ir par šā 18. panta pirmo daļu. Par otro un trešo daļu es informēšu tālāk.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Runājot par pirmo un otro variantu, es gribētu ierosināt jums pārdomāt, ka vajadzētu izmantot abus šos variantus. Un nevilšus man ir jāgriežas pie 2. punkta: "Lai konstatētu deputāta klātbūtni, Prezidijs sarīko reģistrāciju trīs reizes sēdes laikā." Labi. Bet tālāk: "Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies visas trīs reizes." Cienītie kolēģi! Faktiski šeit slēpjas zināms neloģiskums. Nevar tā būt, ka deputāts atrodas zālē, reģistrējas, bet ir uzskatāms par klātneesošu. Jūs saprotat, ka tādā veidā, man liekas, ka visa tā lieta sarežģījās, kad mēs esam un kad mēs neesam klāt.

Bet es tagad atgriežos atpakaļ. Varētu būt arī tā, ka cilvēks reģistrējas vienu vai divas reizes, un tā ir nepilna diena, un, ja nereģistrējas trīs reizes, tātad pilnu dienu neattaisnoti viņš nav bijis. Līdz ar to man būtu priekšlikums: pirmais variants - 20 procentu apmērā- tiek izmantots tad, ja viņš pilnu dienu nav bijis, visas trīs reizes nav reģistrējies, bet 10 procentu apmērā tad, ja viņš vienu vai divas reizes nav reģistrējies. Līdz ar to abas šīs sankcijas ir piemērojamas, un tās arī zināmā mērā diferencē, vai deputāts visu dienu nav bijis vai tikai kādu periodu, kas ir bijis pirms attiecīgās reģistrācijas reizes. Es domāju, ka tādā veidā mēs varētu izmantot abas šīs normas un ka tas būtu atrisinājums arī šīm trim reģistrācijas reizēm.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu - Alfreds Čepānis, Demokrātiskā partija!

A.Čepānis (DP).

Mūsu frakcija uzskata, ka ir jāatstāj pirmais variants - tātad 20 procenti. Un tas ir frakcijas viedoklis. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šo normu varētu vēl palielināt līdz 25 procentiem, tāpēc ka mums ir četras plenārsēdes mēnesī. Un, ja mēs piekristu Budovska kunga priekšlikumam, kas, protams, ir vilinošs un interesants, tad var dot vienu procentu par stundas atrašanos šeit un 10 procentus par divu stundu strādāšanu un tamlīdzīgi, bet es nedomāju, ka šāda kaulēšanās mums dara godu. Tāpēc frakcijas vārdā ierosinu 20 procentu normu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kide - "Saskaņa Latvijai".

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Faktiski šā panta prasības ir pareizas, ka vismaz vienu reizi nedēļā precīzi šī diena jānostrādā bez kavējumiem, un deputātam ir stingri jāskatās nevis uz to, cik ilgi viņš strādā šeit, zālē, bet lai viņš tās trīs reizes reģistrētos. Šā panta pēdējā daļā ir rakstīts, ka Prezidijs pārbauda iemeslus, kuru dēļ deputāts nokavējis sēdi, un uzliek sodu, ja atzīst nokavējumu par neattaisnojamu. Šeit nekur netiek prasīts, ka tam deputātam vajadzētu iesniegt kādu paskaidrojumu. Man ir jautājums: kā tad Prezidijs noskaidros, vai deputāts attaisnoti vai neattaisnoti kavējis sēdi? Ja šā paskaidrojuma un iesnieguma nav, tad, kā es saprotu, Prezidijs uzskata, ka sēde ir kavēta neattaisnoti. Man ir paša piemērs, ka reiz es ar izbrīnu izlasīju, ka arī es esmu sodīts ar 10 procentiem no algas, taču nekādi nevarēju atcerēties, kad es neesmu bijis sēdē, jo es visās sēdēs vienmēr esmu bijis, bet es nekādi nevarēju atcerēties, kurā reizē es neesmu reģistrējies, vai esmu bijis preses konferencē, vai vēl kaut kur citur, un pat neienāk galvā doma, ka ir jāiesniedz iesniegums- paskaidrojums, kāpēc neesi "nodežurējis" pie tās pogas. Varbūt mums vajadzētu ierakstīt šajā sakarībā, ka Prezidijs izdara pārbaudi pēc deputāta iesniegtā paskaidrojuma.

Priekšsēdētājs. Paldies, bet tie ir priekšlikumi uz trešo lasījumu. Pašreiz mums ir jābalso par vienu no variantiem, kas ir šeit ierakstīti.

A.Endziņš. Es arī gribētu aicināt nobalsot - vai paliks 20 procenti vai 10 procenti, un tas, ko izteica Budovska kungs un ko daļēji atbalstīja Čepāņa kungs, tas viss būtu risināms trešā lasījuma gaitā. Es lūgtu šinī gadījumā priekšlikumus iestrādāšanai attiecībā uz to, vai visas trīs reizes ir kavētas vai vienu vai divas reizes cilvēks nav reģistrējies. To varētu precizēt, bet pašreiz mums laikam tomēr ir jānobalso, jo mēs nevaram atstāt tādā veidā, ka ir viens variants un otrs variants.

Priekšsēdētājs. Silāra kungs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Es arī, cienījamie kolēģi, aicinu balsot par 20 procentiem, jo ir pilnīgi nepieļaujami, ka parlamenta loceklis, valsts parlamenta loceklis, tautas vēlēts deputāts var neattaisnoti kavēt pusi sēdes, un tad viņam, lūk, ir mazāks sods, bet, ja viņš pilnu sēdi neattaisnoti kavē, tad viņam atvilks... Pilnīgi nepieļaujami, ka kaut stundu deputāts neattaisnoti nav savā darba vietā. 20 procenti, un ne mazāk.

Priekšsēdētājs. Labi. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 10 vai 20 procentiem. Endziņa kungs, vai par pirmo vispirms?

A.Endziņš. Vispirms ir jābalso par pirmo variantu.

Priekšsēdētājs. Par 20 procentiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 11, atturas - 14. Pieņemti ir 20 procenti.

Tālāk!

A.Endziņš. Kā jūs redzat, pants ir papildināts ar otro daļu un arī ar trešo daļu. Trešajā daļā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, bet trešajā daļā es cienījamos deputātus lūgtu izlabot tekstu, kur ir atsauce uz 26. pantu. Tur pareizi ir jābūt 27. pantam.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kas piebilstams pie šīm daļām? Nav. Vēl ceturtā daļa.

A.Endziņš. Ceturtā daļa ir redakcionāli precizēta. Šeit bija Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, lai Prezidijs izstrādā konkrētus procedūras noteikumus. Mēs uzskatām, ka tas pašreiz nav balsojams priekšlikums. Ja šeit būs precīzi formulēts, tad tas būtu balsojams.

Priekšsēdētājs. Vai par 18. panta pieņemšanu kopumā nav iebildumu? Nav. 19. pants.

A.Endziņš. 19. pantā ir pieņemta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izteiktā redakcija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 19. pantu? Nav. 20. pants.

A.Endziņš. 20. panta pirmā daļa ir papildināta ar vārdiem "pçc Juridiskās komisijas atzinuma".

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi, priekšsēdētāja kungs! Es visu laiku uzskatīju, ka šī piebilde "pçc Juridiskās komisijas atzinuma" ir vienkārši tehniska drukas kļūda, jo faktiski mums Kārtības rullī visās pārējās daļās Juridiskajai komisijai tādas funkcijas vispār nav paredzētas, bet tās ir paredzētas Mandātu un iesniegumu komisijai. Es jums gribu atgādināt Kārtības ruļļa 3. pantu, kur tiek lemts par deputātu pilnvarām, es gribu atgādināt 182. pantu, kur tas arī ir norādīts ar atsauci uz 21.pantu, un līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka šo lietu izskata Mandātu un iesniegumu komisija, jo tā faktiski ir kvalificējama kā deputātu lieta. Un tas ir paredzēts 182. pantā. Līdz ar to es domāju, ka šeit vajadzētu izdarīt labojumu - "pçc Mandātu un iesniegumu komisijas atzinuma" un tāpat arī papildināt 182.pantu ar norādi uz 20.pantu. Tur ir norādīts tikai 21., bet vajag arī uz 20.pantu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija.

A.Čepānis (DP).

Mūsu frakcija par 21.panta otrās daļas pirmo variantu ierosina balsot šādā redakcijā...

Priekšsēdētājs. Piedodiet, pašreiz ir 20.pants... Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Mans priekšlikums bija tātad redakcionāli mainīt, jo pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā,kā es sapratu, tātad ir, ka, izdodot deputātu tiesāšanai, Saeima lemj, vai viņam turpmāk, līdz galīgam tiesas spriedumam, ir tiesības piedalīties Saeimas, tās komisiju vai citu iestāžu sēdēs. Un te tomēr vajadzētu precizēt, kādu "citu iestāžu" sēdēs. Es saprotu, ka Saeimas komisiju vai Saeimas iestāžu sēdēs. Es tā saprotu. Jo 24.pantā pašreiz spēkā esošajā Kārtības rullī ir runa par Saeimas iestādēm, un nevis "citām iestādēm". Un tāpēc uzturu šo savu priekšlikumu. Tātad nerunāt par citām iestādēm, nerunāt par citām institūcijām, bet par Saeimas komisijām un Saeimas iestādēm, kādas mums tās ir.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Vispirms atļaujiet man paskaidrot, kāpēc šeit nav minēts Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums, bet gan Juridiskās komisijas atzinums. Ja jūs iepazītos ar Latvijas brīvvalsts laika Saeimas praksi, ar tā laika stenogrammām, tad jūs redzētu, ka visos gadījumos, kad Saeima lēma par deputāta izdošanu tiesāšanai, bija Juridiskās komisijas atzinums - tāpēc, ka šim jautājumam ir jābūt juridiskā ziņā korekti formulētam un Juridiskajā komisijā pārsvarā ir tomēr juristi. Tāpēc šāds priekšlikums tika iestrādāts, lai nebūtu tādu gadījumu, kuros vairāk ir emocijas vai kaut kas cits. Tam ir jābūt iestrādātam juridiskā ziņā precīzi, atbilstoši likumam. Tas būtu viens jautājums.

Otrs - par to, ko deputāts Tomiņš ierosināja attiecībā uz Saeimas komisijām vai Saeimas iestādēm. Saeimai nekādu iestāžu nav. Šeit ir kaut kas cits. Šeit mēs tādā saistībā ielikām jēdzienu "institūcijas". Acīmredzot arī jēdziens "institūcija" ir diskutējams. Mēs esam jau to iestrādājuši likumdošanā. Pret to, protams, ir arī iebildumi, bet deputātam ir tiesības piedalīties arī Ministru kabineta sēdēs, ir tiesības piedalīties pašvaldību sēdēs - un tā tālāk un tā joprojām. Un tāpēc, izlemjot šo jautājumu, ir runa ne tikai par Saeimu, jo kā tad tas var būt: izdodot deputātu tiesāšanai, mēs viņam aizliedzam piedalīties Saeimas sēdēs, piedalīties Saeimas komisiju sēdēs vai piedalīties Saeimas Prezidija sēdēs, bet tajā pašā laikā šāds deputāts piedalīsies Ministru kabineta sēdēs vai kādas citas iestādes vai institūcijas sēdēs?

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi, Prezidij! Es patiešām nevaru piekrist šim skaidrojumam. Jo tādā gadījumā mums ir praktiski visā Kārtības rullī jāpārskata Mandātu komisijas pilnvaras. Es domāju, ka, ja Mandātu un iesniegumu komisija ir norādījusi, ka viņa vispār lemj par deputātu pilnvarām, šinī gadījumā nekādā veidā nevajadzētu traktēt to tā. Tādā gadījumā arī vajadzētu teikt, ka tā ir dziļi juridiska lieta atiecībā uz šīm pilnvarām, jo tās saistās gan ar Vēlēšanu likuma pārkāpumiem, gan ar vēl ko citu, un ka tādā gadījumā Mandātu un iesniegumu komisijai šeit nav ko darīt un to vajadzētu darīt tikai Juridiskajai komisijai. Es domāju, ka tā nedrīkst traktēt. Tas viss ir paredzēts Mandātu un iesniegumu komisijai. Un līdz ar to es gribu teikt vēl tikai vienu piebildi, ka šodien Mandātu un iesniegumu komisijā strādā divi cilvēki no Juridiskās komisijas un trīs juristi.

Priekšsēdētājs. Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Kolēģi, es atvainojos, mēs te laikam skatām reizē divas lietas. Bet Endziņa kungs atbildēja par abiem jautājumiem attiecībā uz pirmo daļu. Šeit tiek runāts par piedalīšanos citu institūciju sēdēs. Ja mēs ar to saprotam tiesu, tādā gadījumā šis deputāts nemaz nevarētu tiesas sēdēs piedalīties. Bet šeit tad vajadzētu papildināt: "tiesības piedalīties citu institūciju sēdēs ar deputāta pilnvarām". Un tādējādi varētu šo jautājumu atrisināt. Jo pilsoņa tiesības piedalīties sēdēs viņam paliks. Tātad tas attiecas tieši uz deputāta pilnvaru realizāciju, ja viņam būs lemts tikt izdotam tiesāšanai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Es uzskatu, ka Zigurda Tomiņa priekšlikums ir samērā loģisks, varbūt tā nav iestāde, bet varbūt tā ir Saeimas izveidota institūcija, jo Saeimai ir vismaz viena institūcija, kas nav Saeimas pastāvīgā komisija. Tā ir Centrālā zemes komisija. Un, ja nu mani kādreiz gribētu tiesāt, kamēr es esmu gan deputāts, gan Zemes komisijas priekšsēdētājs, tad man būtu jānoliek mandāts un es nevarētu šeit strādāt, bet, būdams deputātu izvirzīts pārstāvis, es netiktu atsaukts no Zemes komisijas. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir loģisks un ka tā tam ir jābūt. Jautājums ir vienīgi par to, vai rakstīt "iestādes" vai "institūcijas". Es domāju, ka to var izlemt valodnieki, gatavojot trešo lasījumu. Bet es gribu atbalstīt Budovska kunga izteikto priekšlikumu, ka jautājums par to, vai deputātam ir tiesības vai nav tiesību piedalīties sēdēs, tiešām būtu lemjams Mandātu un iesniegumu komisijai, ja jau reiz tiešām šāda komisija ir izveidota. Jo tās funkcijās tieši ietilpst mandātu izvērtēšana un visu šo apstākļu apkopošana. Ja tai radīsies šaubas, jebkura cita komisija var izteikt arī savu viedokli par deputāta pilnvarām, bet galīgais lēmums un atzinums ir dodams tieši Mandātu un iesniegumu komisijai.

Priekšsēdētājs. Tā kā šis variants, kā es saprotu, pašreiz nav iesniegts rakstveidā, to mēs varētu izlemt uz trešo lasījumu, bet šinī gadījumā es uzskatu, ka mums vajadzētu acīmredzot balsot par to, vai vajag atstāt vārdus "pçc Juridiskās komisijas atzinuma". Būtu jābalso par to, vai mēs šos vārdus svītrojam.

Endziņa kungs, kā jūs komentētu šo?

A.Endziņš. Es tomēr uzturu spēkā šo priekšlikumu, ka šeit paliek vārdi "Juridiskās komisijas atzinums". Nejauciet to, ka Saeima tikai lems par šāda deputāta piedalīšanos komisiju darbā vai plenārsēdē, šeit jau pirmām kārtām ir domāts atzinums dot atļauju izdot deputātu tiesāšanai vai ne. Tātad šeit ir domāts jau tīri juridiskais vērtējums, kādi ir pierādījumi, ka tiešām ir noticis likuma pārkāpums. Un es atkārtoju vēlreiz, ka Latvijas Republikas laikā tā bija Juridiskā komisija, kas deva tieši šo juridisko vērtējumu, un pēc tam Saeima lēma. Vienlaicīgi, protams, komisija tad dod priekšlikumu atkarībā no tā, kāds šis nodarījums ir bijis. Jo, ja jūs, cienījamie deputāti, palasīsit Saeimas stenogrammas, tad redzēsit, ka jebkurā gadījumā, kad deputāts ir izdarījis kādu pārkāpumu (un pat varbūt ne katrreiz kā deputāts), Saeima lemj par to, vai izdot šo deputātu tiesāšanai vai neizdot. Es esmu vairākkārt minējis kā piemēru gadījumu, ka deputāta suns ir sakodis citu cilvēku. Protams, tas zālē izraisīja lielu jautrību un smieklus, pirmajā balsošanas reizē nav kvoruma, jo deputāti nesaprot, kas, ko un kā, bet runa ir par tiesāšanu. Par to, vai viņam būtu jāatbild, bija jālemj arī Saeimai. Vienkārši tāpēc, ka ir arī administratīvais sods. Tātad, es atkārtoju vēlreiz, šajā gadījumā tīri juridiski ir jāvērtē šī situācija, un tāpēc šeit ir šis Juridiskās komisijas atzinums. Ja Saeima uzskata citādi,var balsot par šo priekšlikumu par šo vārdu izsvītrošanu. (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Priekšsēdētājs. Tātad balsojums būs par priekšlikumu - svītrot vārdus "pçc Juridiskās komisijas atzinuma".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai vārdi "pçc Juridiskās komisijas atzinuma" tiktu izsvītroti! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 9. Vārdi "pçc Juridiskās komisijas atzinuma" tiek svītroti.

Pret panta pieņemšanu nav iebildumu. Pants būs bez šiem vārdiem. Tālāk! (Starpsauciens no zāles: "Nav iebildes!")

A.Endziņš. Tālāk - 21.pants. 21.pants salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir redakcionāli precizēts. Tas ir, precizēta ir panta pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Vārds Alfredam Čepānim - Demokrātiskās partijas frakcija.

A.Čepānis (DP).

Frakcija ierosina 21.panta otrās daļas pirmo variantu (to, kas ir ar treknāku druku uzrakstīts) atstāt šādā redakcijā: "viņš nepārvalda valsts valodu tādā apjomā, kāds ir nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai," un visu pārējo nosvītrot.

Priekšsēdētājs. Vēl kāds vēlas runāt par šo variantu? Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es arī gribu jūs lūgt atbalstīt pirmo variantu, jo mums, Mandātu un iesniegumu komisijai, tāds uzdevums jau radās faktiski šās Saeimas darba sākumā. Varbūt jūs atceraties, ka mums parādījās domstarpības sakarā ar to, ka Centrālā vēlēšanu komisija nebija izpildījusi tādu lietu kā deklarāciju par valsts valodas zināšanām un to atestāciju. Un tāpēc toreiz Mandātu un iesniegumu komisija to arī iesniedza, bet, vērtējot reālo situāciju, mazliet iebilda, ka Mandātu un iesniegumu komisijas noteiktajā termiņā nav izpildītas Valodu likumā paredzētās prasības. Tātad tāds toreiz bija Mandātu un iesniegumu komisijas lēmums, bet, ja šodien ir šāda situācija, ka Čepāņa kungs iesaka, ka ir jāliek punkts pēc vārdiem "kas nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai" tad, es domāju, mums nekādu iebilžu pret to nav, jo ir pagājis pietiekami ilgs laiks un katrā ziņā deputātam bija jāsaprot, ka, lai izpildītu šos uzdevumus, latviešu valoda ir jāzina. Turklāt es gribu jums atgādināt, ka likumā par valsts valodu patiešām ir minēta un arī Ministru padomes rīkojumā ir atzīmēta šī nepieciešamība tieši deputātam valsts valodu zināt trešajā pakāpē. Es domāju, ka pirmajā variantā ir visprecīzāk ietverts veids, kā mēs varētu šo situāciju atrisināt. Lūdzu atbalstīt pirmo variantu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, jo tūlīt būs starpbrīdis. Es arī aicinu atbalstīt pirmo variantu, tā redakcija ir pietiekami precīza. Šis jautājums ir saskaņots ar Valsts valodas centru, un es aicinu visus balsot par pirmo variantu. Jo tiešām situācija, ka deputāts nezina valsts valodu, ārkārtīgi kaitē, pirmkārt, valsts valodas prestižam, tā nebūt nesekmē mācīties valodu tos, kuri nav deputāti, jo vienmēr viņiem atrodas, kur norādīt, - bet kā tad tur, Augstajā namā nezina valsts valodu, un mums te jāmācās. Tātad ļoti aicinu atbalstīt pirmo variantu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ieteiktu izteikties precīzāk šajā jautājumā un varbūt apsvērt iespēju trešajā lasījumā lietot vārdu "latviešu valoda", lai nebūtu neskaidrības, par kuras valsts valodu šeit ir runa.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tā. Vairāk runātāju nav. Balsošanas režīmu! Mēs balsosim par pirmo variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 1. 21.panta pirmā daļa pieņemta pirmajā variantā.

Vēl izskanēja prasības svītrot daļu no šā panta, šā pirmā varianta pēdējo daļu. Vai šī prasība tiek uzturēta? Nē. Tātad 21.pants tiek pieņemts pirmajā variantā. Iebildumu nav? Paldies.

Reģistrācija pirms pārtraukuma. Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Eduards Berklavs,

Gundars Bērziņš,

Olafs Brūvers,

Igors Bukovskis,

Anatolijs Gorbunovs,

Andris Gūtmanis,

Juris Janeks,

Raimonds Jonītis,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Odisejs Kostanda,

Vilis Krištopans,

Egils Levits,

Jānis Lucāns,

Ruta Marjaša...

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša ir zālē.

Z.Tomiņš. Gunārs Meierovics, Voldemārs Novakšānovs, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis...

Priekšsēdētājs. Oļģerts Pavlovskis ir zālē.

Z.Tomiņš. Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Juris Sinka, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs. (Starpsauciens no zāles: "Kolosāls budžeta ietaupījums!")

Priekšsēdētājs. Paldies. Starpbrīdis - pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis. (Starpsauciens no zāles: "Reģistrāciju!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu referentu doties uz savu vietu. Vārdu par 21.pantu lūdz vēl Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! LNNK ierosina vēl sekojošu normu 21.panta otrajā sadaļā, kurā tiek runāts par deputātu izslēgšanu no Saeimas locekļu skaita. Tātad mēs liekam priekšā ietvert 4.punktu šādā redakcijā, ka viņš tiek izslēgts no Saeimas locekļu skaita, ja vienas sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk kā pusi no Saeimas sēdēm. Tātad vienā sesijā vairāk kā pusi, jo citādi mēs uzskatām, ka tās ir nopietnas sankcijas, ja viņam tiek atvilkts no algas, bet es domāju, ka būs deputāti, kuriem šis atvilkums faktiski neko neizsaka. Viņu finansiālo stāvokli tas nekādā veidā neskar, un viņi praktiski ignorē šeit darbu, viņi nenāk. Līdz ar to es domāju, ka ir nepieciešams pastiprināt šo sankciju, un, ja patiešām cilvēks vienas sesijas laikā vairāk nekā pusi vispār šeit nav nācis un tas viss ir neattaisnotu iemeslu dēļ, tad tādā gadījumā Saeimai ir jāizspriež jautājums, vai vispār viņam šeit ir vieta. Mēs uzskatām, ka šādai normai ir jābūt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad tas būs priekšlikums trešajam lasījumam. Lūdzu - Aivars Endziņš, komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

22.pants ir redakcionāli precizēts. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu par 22.pantu? Nav.

A.Endziņš. Otrā sadaļa - Saeimas amatpersonas. Šeit pēc valodas speciālistu priekšlikuma vārds "amatpersonas" ir lietots kā viens vārds. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret virsrakstu? Nav.

A.Endziņš. 23.pants bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? 24.pants.

A.Endziņš. 24.pants ir redakcionāli precizēts, un nav pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - izslēgt vārdus "ieskaitot sēžu vadīšanu".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildumu vai papildinājumu? Nav.

A.Endziņš. 25.pants ir papildināts ar vārdu "Saeimas" (sēžu protokolēšanu nodrošina) un vārdi "nolasa rakstus" aizstāti ar vārdiem "vajadzības gadījumā nolasa dokumentus", jo laikam jau tā prakse, ka Saeimas sekretārs vai viņa biedrs visus rakstus nolasa tad, kad šie dokumenti ir izdalīti deputātiem uz rokas, acīmredzot nebūtu pareiza, un tāpēc mēs arī šādu formulējumu vajadzības gadījumā...

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildumu pret 25.panta otrā lasījuma redakciju? Nav.

A.Endziņš. 26.pants ir redakcionāli precizēts un papildināts ar 5.punktu, proti, "lemj par komandējumiem un to apmaksu".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 26.pantu? Nav. Paldies. 27.pants.

A.Endziņš. 27.pants ir papildināts ar vārdiem "ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret 27.pantu? Nav.

A.Endziņš. 28.pants ir redakcionāli precizēts un ir izslēgti vārdi "ar savu parakstu" un vārds "kandidātus" aizstāts ar vārdu "kandidatūras", kā arī nav pieņemts Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, ka katrs kandidāts sniedz īsu galveno darba principu izklāstu, jo šeit ir runa par Saeimas Prezidija locekļa, Valsts prezidenta, valsts kontroliera amatu. Prezidija locekļu funkcijas nosaka Saeimas kārtības rullis, arī Valsts prezidenta funkcijas nosaka Satversme, valsts kontroliera funkcijas nosaka likums "Par valsts kontroli". Šeit es domāju, ka acīmredzot nebūtu pareizi, ja, teiksim, Saeimas sekretāra kandidāts izklāstītu savu darbības programmu. Par kādu programmu šeit varētu būt runa? Un tāpēc arī Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs. Vai Cilvēktiesību komisija grib aizstāvēt savu viedokli? Piekrīt. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 29.pantā es cienījamos deputātus lūdzu izlabot kļūdu, kura ir: "Par katram 27.pantā minētajam amatam...", pareizi jābūt - 28.pantā. Un ir redakcionāli precizēts šis pants.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Man vienkārši būtu redakcionālas dabas aizrādījumi par visu šo sadaļu, kura saucas "Vçlēšanas". Un te nevajadzētu jaukt balsošanu ar vēlēšanām. Mēs balsojam "par", "pret", "atturoties", bet šeit mēs ievēlam amatpersonas. Un tas tā ir visā šajā sadaļā, tas ir 29.pantā, tas ir tālāk 31.pantā, kur ir runa par to, ja pirmajā balsošanā... Tā ir pirmā vēlēšanu kārta, nevis balsošana. Arī 32.pantā mēs redzam, ka, "ja balsošanas pēdējā kārtā", un tālāk ir "vçlēšanas", "vçlēšanās", "neievēlē" utt. Man vienkārši ir lūgums šeit, es negribu jūs aizkavēt, un arī nedomāju, ka par katru pantu no šiem būtu jāiesniedz rakstiski priekšlikumi. Vienkārši atbilstoši šīs daļas nosaukumam "Vçlēšanas" man būtu lūgums redakcionāli sakārtot.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par 29.pantu principiālu iebildumu nav? 30.pants.

A.Endziņš. 30.pants ir redakcionāli precizēts, arī piezīme, kura bija pirmā lasījuma gaitā, ir iestrādāta kā 30.panta otrā daļa.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 30.pantu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 31.pantā atkal ir drukas kļūda - 28.panta vietā vajag būt 29.pantam, un vārdi "nav panākumu" aizstāti ar vārdiem "neviens nav ievēlēts". Pants arī redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 31.pantu? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 32.pants ir redakcionāli precizēts, un arī, kā redzat, šeit vārdi "pçdējā gājienā" ir aizstāti ar vārdiem "pçdējā kārtā", bet vārdi "jaunā vēlēšanu gājienā" aizstāti ar vārdiem "jaunās vēlēšanās".

Priekšsēdētājs. Citu nekādu iebildumu nav? Nav. 33.pants.

A.Endziņš. 33.pants ir izteikts jaunā redakcijā - iepriekš bija, ka senatoru, tiesnešu, Valsts kontroles padomes un Valsts kontroles departamentu kolēģiju locekļu apstiprināšanu liek priekšā Ministru kabinets, turpretī mēs ierakstījām: "...apstiprināšana vai iecelšana tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā", lai nebūtu nepieciešamības visu laiku izdarīt arī grozījumus Kārtības rullī, ja Saeima atkal izlems vienu vai otru amatpersonu pati iecelt, apstiprināt vai ievēlēt.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. 34.pants.

A.Endziņš. 34.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Jā, 34.pants! Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija.

A.Čepānis (DP).

Tas, ko es gribu teikt frakcijas vārdā, faktiski saskan ar Silāra kunga izteikto. 33.pantā mēs nupat runājām par senatora, tiesneša, prokurora un citu amatpersonu apstiprināšanu vai iecelšanu, bet 34.pantā mēs rakstām: "Iepriekšējā pantā minētās amatpersonas vēlē..." Nevis apstiprina vai ieceļ. Te vajag atkal tā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl kādi precizējumi vai iebildumi? (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Nav. 34.pants pieņemts.

A.Endziņš. 35.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 35.pantu? Nav.

A.Endziņš. 36.pants ir redakcionāli precizēts, pieņemts ir deputāta Tomiņa priekšlikums, bet ir noraidīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums, proti, "...ievērojot frakciju pārstāvības principu. Frakcijas var atteikties izmantot šo tiesību."

Priekšsēdētājs. Vai neviens negrib izteikties? Negrib. Paldies. 36.pants pieņemts.

A.Endziņš. 37.pantā pirmais teikums ir pārveidots par pirmo un otro daļu šajā pantā, bet jaunā redakcijā, un otrais teikums ir pārveidots kā trešā daļa. Šeit es gribētu arī atvainoties, un acīmredzot tā ir arī Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas kļūda, jo te bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - papildināt ar vārdiem "un Saeimas komisijās". Es lūdzu atvainot, un mēs to iestrādāsim uz trešo lasījumu, proti, ka "Prezidija locekļus, Saeimas komisijas un balsu skaitītājus - visus vai katru atsevišķi", un tālāk kā tekstā, jo citādi saistībā ar to mēs it kā devām atsauci, ka tas ir daļēji iekļauts 168.pantā (pirmā lasījuma redakcijs 172.pants), bet īsti precīzi iekļauts tas tomēr nav, un tāpēc mēs pie tā vēl atgriezīsimies, taču pašreiz lūdzu akceptēt to tādā izskatā, kādā tas ir.

Priekšsēdētājs. Deputāti neiebilst pret 37.pantu?

A.Endziņš. Vēl ir arī, es atvainojos, par jaunu ceturto daļu, proti, ka par Saeimas pārstāvību starpparlamentārajās organizācijās Saeima pieņem atsevišķu lēmumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. Ceturtā sadaļa. Jūs redzat trešajā ailītē, ka komisija nolēma vārdu "plenārsēdes" aizstāt ar vārdu "sçdes" un turpmāk jau tekstā "plenārsēde" visur ir aizstāta ar "sçdi". Mēs mēģinājām to sakārtot atbilstoši Satversmei, kur runāts par Saeimas sesijām un Saeimas sēdēm.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 38.pants. Pirmās daļas otrais teikums ir izteikts jaunā redakcijā, proti, bija tā, ka kārtējās (runa ir par sesijām) ir trīs gadā: rudens sesija - no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem; ziemas sesija - no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām un pavasara sesija - no Lieldienām līdz vasaras sākumam, bet nu ir ierakstīts teksts: "Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija".

Priekšsēdētājs. Paldies. Un otrā daļa?

A.Endziņš. Otrā daļa ir redakcionāli precizēta salīdzinājumā ar 37.panta iepriekšējās redakcijas otro daļu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildumi pret 38.pantu tādā redakcijā? Nav.

A.Endziņš. 39.panta otrais teikums ir izteikts jaunā redakcijā. Proti, ka par Saeimas kārtējo sesiju sākšanu un slēgšanu lemj Saeima.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Paldies. 39.pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 40.pantā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Endziņš. Piedošanu, tā ir pirmā daļa. Šā panta otrajā daļā ir noraidīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums: "Deputātiem jādod iespēja iepazīties ar likumprojektiem vismaz 12 stundas pirms ārkārtas sēdes." Tas ir tālāk atrunāts sadaļā pie likumdošanas, kur mums ir paredzēti šie termiņi. Vēl šis pants ir papildināts ar jaunu trešo daļu, proti: "Par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu jāpaziņo ar radio un televīzijas palīdzību un pēc iespējas katram deputātam individuāli", kā arī ir jauna ceturtā daļa.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret pantu šādā redakcijā? Nav iebildumu.

A.Endziņš. Piektā daļa ir tikai redakcionāli precizēta.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti kopumā piekrīt 40.pantam? Paldies. 41.pants.

A.Endziņš. 41.pantā gan trešajā ailītē, gan jau 41.panta tekstā ir nevis vārds "pastāvīgs" priekšlikums, bet "patstāvīgs". Šeit ir drukas kļūda, lūdzu, piedot! Un ir arī redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret šādu redakciju? Nav. 42.pants.

A.Endziņš. 42.pants - bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Piekrīt.

A.Endziņš. 43.pants - bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Endziņš. 44.pantā ir aizstāti vārdi "dienas kārtība" ar vārdiem "darba kārtība", un turpmāk arī tekstā tas ir atzīmēts vienkārši kā redakcionāla rakstura grozījums, bet otrais teikums ir izteikts jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti piekrīt šādai redakcijai? Iebildumu nav.

A.Endziņš. 45.pantā ir redakcionāls labojums, proti, darba kārtībā "iekļautie jautājumi". Tas ir valodnieku precizējums. Nevis "uzņemt", "darba kārtībā uzņemtās lietas", bet "iekļautie jautājumi".

Priekšsēdētājs. Pieņemts. 46.pants.

A.Endziņš. 46.pants ir precizēts, proti, vārdi "ir pilntiesīgs" aizstāti ar vārdiem "var notikt", tātad: "Sçdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse deputātu". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums bija izteikt šo otro teikumu tādā redakcijā, ka sēdē piedalās tie deputāti, kuri tajā laikā reāli atrodas sēžu zāles deputātiem atvēlētajā daļā. Tas tika noraidīts, jo Kārtības rullī ir iestrādāts, ka par tādiem, kas piedalās, uzskatāmi tie deputāti, kuri balso "par", "pret" vai "atturas". Sēdēšana un nebalsošana nenozīmē, ka deputāts piedalās sēdes darbā.

Priekšsēdētājs. Vai komisijai nav iebildumu? Nav. Paldies. Pieņemts.

A.Endziņš. 47.pantā ir izslēgti vārdi "uz priekšsēdētāja rīkojuma".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret 47.pantu? Nav.

A.Endziņš. 48.pantā vārds "likumīgais" saistībā ar 46.pantu aizstāts ar vārdu "nepieciešamais", bet vārds "priekšsēdētājs" ir aizstāts ar vārdu "sçdes vadītājs", un arī turpmāk visā tekstā mēs esam vadījušies pēc šā principa, tātad nevis "Saeimas priekšsēdētājs", bet "sçdes vadītājs", jo pašreiz, teiksim, sēdi vada nevis Saeimas priekšsēdētājs, bet Saeimas priekšsēdētāja biedrs, un viņš ir sēdes vadītājs. Un arī pienākumu sadale paredz to, ka priekšsēdētājs un viņa biedrs sadala savā starpā jautājumus, kas viņiem kārtojami, to skaitā arī jautājumu par plenārsēdes vai sēdes vadīšanu.

Priekšsēdētājs. Piekrītam.

A.Endziņš. 49.pants ir papildināts ar vārdiem "sarīkojot reģistrāciju", bet ir noraidīts deputāta Silāra priekšlikums: "Par sēdē klātesošiem uzskatāmi tie deputāti, kas atrodas plenārsēdes zālē." Motivāciju es jau izteicu.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs -"Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Es apzinos, ka man ir mazas cerības klātesošos pārliecināt. Taču tomēr domāju, ka ir jānodala balsošana no piedalīšanās balsošanā. Pats par sevi saprotams, ka balsošanā piedalās tikai tie, kuri balso "par", "pret" vai "atturas". Tā ir piedalīšanās balsošanā. Bet sēdē jau piedalās arī tas, kurš nebalso. Arī viņš piedalās sēdē, jo nevar būt tāds paradokss, kāds bija pagājušajā gadā, kad deputāts piedalās pat balsu skaitīšanā, staigā pa rindām un skaita balsis, bet viņš pasaka, ka viņa nav klāt šajā sēdē. Tātad, ja cilvēks ir parlamenta sēžu zālē, tad kā viņa var nebūt klāt? Tas man nav saprotams, kā viņa var nebūt klāt sēdē. Viņš nav piedalījies balsošanā - tā ir cita lieta.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas oponēt Silāra kungam? Varbūt liksim uz balsošanu?

A.Endziņš. Es tomēr gribētu vēlreiz atgādināt. Šeit ir divas lietas. Viena lieta ir balsošana. Balsošanas laikā, ja uz tablo parādās skaitļi, cik ir nobalsojuši "par", cik - "pret", cik - "atturas", ja kopsummā nav 50 deputātu, tad nav kvoruma un lēmums nav pieņemts, un tad ir jautājums par to, vai Saeima var darbu turpināt.

Šeit ir runa par to, ka, ja it kā deputāti ir, bet sēdes vadītājs redz, ka viņi nav savās vietās, tad šinī gadījumā tā nav balsošana. Šeit ir viena lieta, ka par šo kvorumu var pārliecināties tikai tad, kad notiek balsošana. Otra lieta: ka sēdes vadītājs vizuāli redz, ka nav nepieciešamā skaita. Un šinī gadījumā nu ir izslēgta tā iespēja - ir klāt deputāts vai nav. Šinī gadījumā viņš reģistrējas, tātad mēs redzam, vai ir vismaz 50 vai nav. Un tāpēc šādu priekšlikumu mēs arī noraidījām.

Priekšsēdētājs. Vai Ivars Silārs uzstāj par balsošanu?

I.Silārs. Redzat, te jau bija tas precedents, ka sēž, bet nereģistrējas, lai gan saskaitot skaidri redz, ka šeit ir 60 cilvēki, taču daži nereģistrējas. Tad kā galu galā ir: vai viņš ir klāt vai viņa nav klāt? Nu ko tad mēs slēpjamies? Ja negrib būt klāt, tad lai dara tā, kā darīja, teiksim, LNNK frakcija un "Tçvzemei un brīvībai", - pieceļas un iziet. Tad ir skaidrs - nav klāt, bet, ja sēž aizsapņojies un nereģistrējas, un pēc tam paziņo, ka nav bijis klāt... Kā tad viņa nav klāt? Ko tad mēs te spēlējam paslēpes kā bērnudārzā. Es uzskatu... Jo te jau vēl ir tiesības pārbaudīt ne tikai par balsošanu, ne tikai par reģistrāciju, bet pārbaudīt arī par klātesamību. Ja klāt ir mazāk par 50, tad sēde ir jāpārtrauc, bet, ja ir klāt 60, taču piereģistrējas 30, vai arī tad ir sēde jāpārtrauc? Es domāju, ka ne, jo cilvēki ir klāt - viņi ir savā darba vietā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es domāju, ka šeit tomēr ir precīzāk jādiferencē. Man liekas, ka klātesamību mēs precizējam ar reģistrāciju. Līdz ar to, ja tu esi reģistrējies, tad tu esi klāt, bet, ja tu neesi reģistrējies, tad tevis nav klāt. Bet ir jautājums - un tā ir pilnīgi pavisam cita lieta, - kur tad ir tas cilvēks? Tā ir viņa personīgā darīšana. Bet šeit vajag, lai mums būtu kopējais skaits un zināšana par to, kas ir klātesošie. Tā ir viena lieta. Tātad mēs reģistrējamies. Bet ir vēl arī jautājuma otra daļa, kuru es gribētu izšķirt. Cienītie kolēģi, mums taču ir ne tikai iespējas balsot "par", "pret" un "atturas", bet man ir arī tiesības, esot šeit klāt, nepiedalīties šā jautājuma izlemšanā. Tātad es varu vispār nebalsot par to. Un šeit tad ir jāatšķir. Tātad es esmu klāt, bet šā jautājuma izlemšanā es nepiedalos. Lūk, tā ir tā starpība. Tāpēc es domāju, ka par klātesamību noteikti jārunā, paralēli saistot to ar reģistrāciju, bet nekādā veidā reģistrāciju nedrīkst pārnest pēc tam uz to, ka šo jautājumu izlemšanā es neesmu piedalījies balsošanā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs balsosim par Ivara Silāra priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 14, atturas - 13. Ir tieši tas gadījums, par kuru mēs runājām. Kvoruma nav. Balsošana atlikta. Lūdzu zvanīt. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Te, lūk, ir tas gadījums vai tieši otrādi: ja mēs nobalsosim "par" Silāra kunga priekšlikumu, tad te jau tas ir - mēs it kā izskaitīsim, vai ir šie deputāti, un tajā pašā laikā balsošanā parādās šis kvorums. Tāpēc ir reģistrācija, kas nosaka - ir vai nav. Un arī tad, ja tūlīt pēc reģistrācijas sekos balsošana, bet deputāti negribēs piedalīties, tad līdz ar to nebūs kvoruma. Un tad ir jārisina jautājums, vai mēs pārtraucam vai turpinām sēdi.

Priekšsēdētājs. Es lūdzu nervozu zvanu, kā to mēdz sacīt priekšsēdētāja kungs. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Mēs, balsojot par Silāra priekšlikumu, arī reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 15, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Endziņš. 50.pants ir redakcionāli precizēts un papildināts ar jaunu otro daļu. Proti, ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarām pārbalsošanu. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, proti, sēdi var slēgt vai uz laiku pārtraukt. Tā būtībā ir tāda situācija, kāda mums tagad te nupat minūti atpakaļ jau bija izveidojusies.

Priekšsēdētājs. Sistēma pārbaudīta. Iebildumu nav? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 51.pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 51.pantu? Nav. Nākamais.

A.Endziņš. 5.sadaļa. Ir precizēts nosaukums, jo bija "Lietu caurskatīšana". Ar rentgenu mēs necaurskatām, tāpēc ir "Lietu izskatīšana" (pēc valodnieku priekšlikuma).

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? 52.

A.Endziņš. 52.pants ir jauns pants. Tas ir papildināts, izslēdzot 56.panta otro daļu. Un šeit ir daļēji arī pieņemts frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums par 51.pantu.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Man šodien ir tāda aizkavēta domāšana, un es nevarēju saprast, ka, noslēdzot šo nodaļu par balsošanas un par balsu skaitīšanas kārtību, mēs tomēr nemaz nevienā punktiņā nepieminējām par to, kur būtu pieskaitāmi šie "atturīgie". Arī šajā pēdējā balsojumā radās neskaidrības. Un varbūt tomēr vajadzētu vēlreiz pārspriest to lietu, varbūt varētu rēķināt tikai balsis "par" un "pret". Un šādai atturībai nebūtu vietas, jo vairākos būtiskos balsojumos tie, kuri ir bijuši atturīgi un nav izteikuši savu viedokli... Bieži vien tāda ir bijusi Zemnieku frakcija zemniecībai svarīgos jautājumos, kas nosvērusi visu balsojumu par sliktu zemniekiem. Izejot no šādas loģikas, man liekas, vajadzētu nedaudz apsvērt, kā ir skaitāmas balsis, jo šeit nav pateikts, ka atturīgie ir skaitāmi pie "pret", kaut gan tāda prakse mums šeit Saeimā ir. Varbūt mēs šodien nolemsim, ka atturīgos pieskaitām pie "par"?

Priekšsēdētājs. Bet tādā gadījumā vajadzētu iesniegt priekšlikumu trešajam lasījumam.

A.Seile. Es vienkārši lūdzu Endziņa kungu varbūt pakomentēt, jo šajā sadaļā nav nekur noteikts, kur skaita atturīgos.

Priekšsēdētājs. Un arī attiecībā uz tām frakcijām, kuras reizēm iziet no zāles.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti un cienījamā Seiles kundze! Lūdzu, palasiet tālāk Kārtības ruļļa projektu - 143.pantu, kur ir rakstīts: "Ja balsis sadalījušās vienlīdzīgi ("par" vienlīdzīgi ar "pret" un "atturas"), vai balsošanas iznākumu pamatoti 56.panta kārtībā apšauba vismaz 5 deputāti, izdarāma pārbalsošana." Tātad šeit tālāk ir atrunāts tas, ko jūs tagad rosināt, - ka vajadzētu skaitīt tikai "par" vai "pret". Šis jautājums tika diskutēts Kārtības ruļļa komisijas sēdēs, šāda ideja bija izvirzīta, Kārtības ruļļa komisijā tā neguva atbalstu, jo diemžēl deputāti nav pieraduši būt atbildīgi par savu lēmumu - "par" vai "pret", bet bieži vien izvairās no šīs atbildības "atturoties". Un šinī gadījumā paredzēt, kuros gadījumos šos "atturas" pieskaitīsim "par" vai"pret", nebūtu pareizi. Tātad šeit ir tā: ja ir šie priekšlikumi - lūdzu! Saeima to ierosinās, deputāti to ierosinās. Tādu ideju mēs apspriedām komisijās, taču konkrētu priekšlikumu nebija. Es atkārtoju vēlreiz - komisijā priekšlikums neguva atsaucību. Tāpēc ir iestrādāts tas, ka ir "par", "pret" un "atturas". Tie skaitās arī, ka piedalās.

Priekšsēdētājs. Tupešu Jānis - Zemnieku savienība.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Es gribu tikai oponēt šinī gadījumā deputātam Endziņam, ka nebūt nav tā, ka, deputātam atturoties, viņš neuzņemas atbildību. Ir liela starpība. Mums daudzkārt ir bijis, ka deputātam vai nu ir neskaidra informācija, vai nav pietiekama informācija, vai arī ir situācijas, kurās viņš tiešām nevar balsot "par" vai "pret", bet tas nenozīmē, ka deputāts neuzņemas atbildību. Es apzinos, ka Latvijā ir cita prakse, nekā tas ir daudzkārt citur pasaulē, bet atturēšanās var tikt uztverta arī kā pavisam kaut kas pozitīvs, nevis negatīvs, ja netiek vēlreiz sniegta attiecīgā informācija, lai deputāts varētu izvēlēties, vai arī tiešām ir situācijas, kurās viņš runātu sev pretī, uzņemoties ļoti lielu atbildību, ja viņš balsotu "par" vai "pret" attiecīgajā situācijā. Un viņš tādā gadījumā atturas. Tātad tas nav atbildības jautājums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Bet tas bija par jau izspriestiem jautājumiem, kurus varēs pārspriest vēlreiz trešajā lasījumā. Mēs tātad atgriežamies pie 52.panta, pret kuru iebildumu nav. 53.pants.

A.Endziņš. 53.pants redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Ir iebildumi. Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Man nav iebildumu, bet es tomēr gribētu, lai Endziņa kungs man paskaidro, jo tas nav tikai šajā pantā, bet tas būs arī 56. un tālākajos pantos. Valoda paliek arvien nedabīgāka un arvien kokaināka. Un man nav skaidrs, kāpēc, teiksim, šeit, 53.panta sākumā precīzi formulētais teikums: "Vârdam pie darba kārtības..." tiek nomainīts ar nedabīgo: "Lai ņemtu vārdu...", nevis, lai runātu. Daķ slovo. Es te domāju, es saprotu, ka pēc tam šis Kārtības rullis laikam nonāks pie valodniekiem, bet visur, es tā skatos cauri, visur valoda paliek arvien sliktāka, arvien kokaināka, arvien nelatviskāka, un kaut kādi nedabīgi vārdu salikumi parādās. Man skolā mācīja, ka latviski nedrīkst teikt "òemt vārdu", bet bija tādi vārdi kā - uzstāties, runāt. Tagad tie visi ir ļoti sistemātiski izskausti. 56.pantā mēs atkal tiksim pie "òemt vārdu", nevis "uzstāties" vai "runāt". Tā ir tāda maza piezīme, bet, teiksim, šeit ir konkrēti. Ar ko šis 55. ir labāks par 53.pantu, ja tur bija precīzi pateikts, ka "pie darba kārtības ir vajadzīgas piekrišana", bet tagad ir teikts - "lai ņemtu vārdu par darba kārtību"? Parādās kaut kāda liekvārdība; vai nu tas ir vienkāršs gramatisks labojums, vai labskanības dēļ. Kāpēc visu laiku vajag ieviest šitādus te uzlabojumus?

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk!

A.Endziņš. Es gribētu atbildēt. Es esmu jurists, es neesmu valodas speciālists. Šeit man ir eksemplārs, un Kiršteina kungs, ja vēlas, var ar to iepazīties. Šeit ir latviešu valodas speciālistu visi redakcionālie labojumi. Arī gatavojot trešajam lasījumam vēlreiz, jau ir tīrais teksts tāds, kāds tas būs. Tas vēlreiz nonāks valodas speciālistu rokās. Diemžēl ir tā, ka arī valodnieki strīdas. Tāpat kā juristi strīdas par vienas vai otras normas interpretāciju. Kā pareizi lietot vienu vai otru vārdu. Es saprotu, bet acīmredzot uz to vērsīsim arī valodnieku uzmanību, jo arī valodnieki droši vien klausās mūsu diskusiju. Viņi iepazīsies arī ar stenogrammu un var būt, ka arī viņi vēl precizēs un uzlabos valodu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pret 53.pantu principiālu iebildumu nav. Tālāk!

A.Endziņš. Es atvainojos! 53.pants ir papildināts ar otro daļu.

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu! Bet nav nekādu iebildumu arī pret šo otro daļu. Tālāk - 54.pants.

A.Endziņš. 54.pants ir tikai redakcionāli precizēts, ņemot vērā, lūk, šo dienas kārtību un darba kārtību.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. 55.pants.

A.Endziņš. 55.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. 56.

A.Endziņš. 56.pants ir redakcionāli precizēts, bet piezīme ir pārveidota par šā panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Vai nav papildinājumu vai iebildumu? Nav. 57.pants.

A.Endziņš. 57.pants ir papildināts ar vārdiem "ðīs lietas izskatīšanā".

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Man ir iebildumi tieši pret šo "lietas izskatīšanu". Ko mēs šodien izskatām visu dienu šajā ārkārtas plenārsēdē jeb sēdē? Kārtības ruļļa likumprojektu. Tātad, ja kaut vai par vienu no likuma pantiem, kuru ir turpat vai divi simti, sēdes vadītājs grib izteikties debatēs, tas nozīmē, ka viņš jau no sēdes sākuma brīža nedrīkst vadīt šo sēdi. Es gribu teikt, ka tā ir absurda situācija, jo darba kārtībā, kad mēs sākam sēdi deviņos no rīta un līdz vakaram, kad ir vesela virkne likumprojektu, ir grūti pat sēdes vadītājam paredzēt, par kuru likumprojekta pantu viņš ir gribējis izteikties, jo bieži vien mēs ieliekam darba kārtībā kaut ko tādu, ko paši pat neesam paguvuši izlasīt. Un es domāju, ka tiešām normāli ir tad, ka, ja sēdes vadītājs grib izteikties par kādu jautājumu, tad tajā laikā viņš nodod sēdes vadību kādam savam palīgam, bet nevis tā, kā noteikts šajā gadījumā - visu sēdi. Šo lietu mēs izskatām šodien, un sēdē ir tikai viena lieta - viss Kārtības rullis. Tā ir viena sēde. Redzat, ja ir uz to brīdi, tad nav visa šīs lietas izskatīšana... Te ir jautājums: kādēļ bija šis papildinājums - "ðīs lietas izskatīšana". Un ko mēs saprotam ar "ðī lieta". Šī lieta šodien ir Kārtības rullis. Likumprojekts. Redzat, tātad mēs jau sākam katrs traktēt citādāk.

Varbūt vēl viens pants. Šeit ir, ka sēdes vadītājs debatēs nepiedalās. Ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņam sēdes vadība šīs lietas izskatīšanā jānodod savam biedram. Un šeit tātad jau mēs katrs sākam traktēt citādāk, ko mēs šodien izskatām. Mēs izskatām Kārtības ruļļa likuma projektu. Un šī lieta ir Kārtības ruļļa likuma projekts. Un tādēļ es domāju, lai nebūtu šādu pārpratumu, ka katrs to saprot citādāk, ir jāatstāj tāda redakcija, kāda tā bija.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - sēdes vadītājs! Piedodiet, tas ir komisijas vadītājs.

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Deputāts Silārs ir pareizi uztvēris. Tikai, atšķirībā no Silāra kunga, es uzskatu, ka deputātam ir jāgatavojas plenārsēdei un arī sēdes vadītājam ir jāgatavojas, iepazīstoties ar darba kārtību. Tātad jau pirms sēdes būtībā var izlemt jautājumu par to, par kādu likumprojektu viņš domā piedalīties debatēs. Un tieši tāpēc mēs ierakstījām iekšā, lai nebūtu tādas situācijas, ka sēdes vadītājs grib piedalīties diskusijās par šo konkrēto lietu, teiksim, par Kārtības rulli, bet tobrīd, teiksim, Krastiņa kungs piesaka vārdu Berķa kungam, bet mums ir priekšsēdētājs un divi viņa biedri, kuri savstarpēji vada sēdes. Man ir grūti iedomāties, kā jūtas Gorbunova kungs tajās dienās, kad mēs sākam plenārsēdi pulksten 9 un beidzam pulksten 1 naktī, kad viņš viens pats nepārtraukti vada plenārsēdi. Es saprastu, ka, lūk, normāli būtu, ja Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedri jau iepriekš, izskatot darba kārtību, sadalītu arī savus pienākumus. Krastiņa kungs vēl nevienu reizi nav vadījis plenārsēdi, Berķa kungs tikai dažas reizes... Lūk, tad arī var rasties tāda situācija, ka nav šīs pieredzes, teiksim, sēdes vadīšanā un grūtības varbūt ir ar viena vai otra jautājuma apspriešanu. Tāpēc mēs arī to apzināti ierakstījām iekšā par lietas izspriešanu. Tātad tomēr vajadzētu plānot un iepriekš domāt par to... Es atkārtoju - tas ir komisijas priekšlikums. Ja Silāra kungs uztur spēkā savu priekšlikumu, tad tas ir balsojams.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, es sākumā domāju, ka Silāra kungs neiebilst pēc būtības, bet pēc Endziņa kunga runas es sapratu šo lielo atšķirību. Un es ļoti lūdzu iedziļināties šajā jautājumā un balsot par Silāra kunga priekšlikumu. Un kāpēc? Ir jau bijuši vairāki šādi gadījumi, ka sēdes laikā debatējot rodas neparedzēta lietas virzība. Un tas ļoti bieži ir arī zemniecības, zemes jautājumos. Tā mums gadījās arī ar Meža likumu, kad Berķa kungs, vadot sēdi, divas trīs reizes neiztur un nāk šeit tribīnē. Un viņš nevarēja no rīta paredzēt, kādā gultnē ievirzīsies šīs debates. Tādēļ es uzskatu, ka sēdes vadītājs jebkurā laikā ir tiesīgs nodot savam blakus sēdošajam biedram sēdes vadību. Un nevienā punktā - es rūpīgi iedziļinājos tajos punktos, ko mēs apspriedām, - nav teikts, ka tad, ja Gorbunova kungs sēž Prezidijā, viņš nevar nodot kādam no saviem biedriem sēdes vadību, ja viņš ir noguris vai tamlīdzīgi, ja viņam uz laiku ir jāiziet no zāles. Un arī Berķa kungs tagad var iziet no zāles, nododot sēdes vadību Krastiņa kungam. Ja negrib nodot - tas ir cits jautājums. Šādas tiesības sēdes vadītājam ir, un tādēļ es uzskatu, ka sēdes vadītājs, izvērtējot radušos apstākļus un debatētāju runu saturu, var ņemt arī pats vārdu, nododot sēdes vadību savam biedram.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es šinī gadījumā patiešām gribētu piekrist Silāra kungam, un es jums tūliņ mēģināšu noraksturot vienu kuriozu situāciju. Tātad ir noteikta lieta, kuru mēs izskatām, un, zinot mūsu vadības aktivitāti, priekšsēdētājs ar saviem abiem biedriem ir nolēmis piedalīties debatēs. Un, ja viņi visi trīs ir nolēmuši piedalīties debatēs, tad man ir jautājums: kas tālāk šo sēdi vadīs, jo pēc šāda formulējuma neviens no viņiem šīs lietas izskatīšanu nevar vadīt? Tādā gadījumā es nezinu, kā rīkoties. Man liekas, ka tā ir pārāk sarežģīta situācija, tā ir vismaz viena no sēdes vadītāja diskriminācijām, ka viņš nevar piedalīties. Līdz ar to es domāju, ka tāds formulējums, kāds šeit ir ierakstīts, nav taisnīgs. (Starpsauciens no zāles: Sēdes vadītājam ir deputāta tiesības.")

Priekšsēdētājs. Jā, liksim šo jautājumu uz balsošanu. Tātad balsosim par Silāra kunga priekšlikumu - svītrot vārdus "ðīs lietas izskatīšanā". Tātad paliek vecā redakcija.

A.Endziņš. Te ir "prezidējošais" un "sçdes vadītājs". Tikai tā starpība.

Priekšsēdētājs. Paldies. Rezultātu! 41 - par, 8 - pret, 5 - atturas. Tātad paliek panta agrākā redakcija, pirmā lasījuma redakcija. (Smiekli zālē.)

A.Endziņš. Nē, es atvainojos, šeit ir redakcionāls precizējums. Tur ir "prezidējošais", bet te ir "sçdes vadītājs". Pārējais viss ir...

Priekšsēdētājs. Tātad tie trīs vārdi ir ārā. Tālāk - 58. pants.

A.Endziņš. 58. pants ir redakcionāli precizēts un papildināts ar vārdiem "kâ arī likumprojekta apspriešanu otrajā un trešajā lasījumā".

Priekšsēdētājs. Vai pret šo papildinājumu nav iebildumu? Pants pieņemts.

A.Endziņš. Un vēl šeit ir priekšlikums. Tas ir komisijas priekšlikums - izslēgt 56. panta otro daļu, papildinot likumprojektu ar 52. pantu. 52. pantu mēs jau akceptējām. Un šeit ir tā piebilde, ka deputāts un Ministru kabineta pārstāvis uzstājas valsts valodā. Mēs 52. pantā ierakstījām, ka lietu izskatīšanā visos gadījumos ir jālieto valsts valoda, tāpēc šeit tas ir lieki.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti piekrīt tam? Iebildumu nav.

A.Endziņš. 59. pantā vārds "priekšlikuma" ir aizvietots ar vārdiem "patstāvīgā priekšlikuma" un ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai pret šo redakciju ir iebildumi? Nav.

A.Endziņš. 60. pantā nav izmaiņu, ir tikai...

Priekšsēdētājs. Vienu mirklīti! Vārds Zigurdam Tomiņam par 59. pantu.

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie kolēģi, man būtu komisijai lūgums precizēt, ko nozīmē vārds "priekšlikuma autors". Mēs zinām, ka priekšlikumu iesniedz 10 deputāti, un līdz ar to es nezinu, vai starp viņiem ir jāmeklē autors kā viens cilvēks.

A.Endziņš. Šeit mēs vadījāmies pēc tā viedokļa, ka jebkuram priekšlikumam ir kāds autors, bet līdzparaksta jau citi deputāti - pieci, desmit vai divdesmit deputāti. Parasti šis autors ir pirmais no parakstītājiem vai arī viens no pirmajiem trim parakstītājiem, tātad pēc tāda principa. Varbūt, ja šeit ir šaubas, mēs padomāsim par to, kā varētu trešajā lasījumā šo formulējumu precizēt.

Priekšsēdētājs. Deputāti nepieprasa balsošanu? Nē. 60. pants.

A.Endziņš. 60. pantā ir tikai ņemts vērā valodas speciālistu viedoklis. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Pieņemts? Nav iebildumu? Nav.

A.Endziņš. Tas pats ir arī 61. pantā. Arī šeit ir valodas speciālistu labojumi.

Priekšsēdētājs. Pieņemts. Neredzu iebildumus.

A.Endziņš. 62. pants. Tas ir izteikts jaunā redakcijā, daļēji pieņemot frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikumu, bet ir noraidīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Vai nav šeit citu viedokļu? Pieņemts.

A.Endziņš. 63. pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu pret 63. pantu? Nav.

A.Endziņš. 64. pantā arī ir tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Endziņš. 65. pants. Šeit ir pieņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kā arī papildināts ar vārdiem "un trešajā lasījumā".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Ir iebildumi. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". (Starpsauciens no zāles: "Lûdzu precizēt uz trešo lasījumu!")

P.Elferts (LC).

Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu un atgriezties pie Kārtības ruļļa pirmā varianta, ka deputātiem ir iespējams izteikties divas reizes. Es domāju, ka ar to pilnīgi pietiek.

Priekšsēdētājs. Tātad mums jūsu priekšlikums jāliek uz balsošanu?

A.Endziņš. Es tomēr gribētu vispirms paskaidrot komisijas viedokli. Man liekas, ka deputāts Elferts šeit nesaprot, par ko ir runa. Te ir runa par otro un trešo lasījumu, kad notiek apspriešana pa pantiem, un pantam var būt vairākas daļas. Un, ja deputāts Elferts būs par šā panta pirmo daļu jau vienreiz runājis, bet viņam ir sakāmais vēl arī par panta otro, trešo vai par desmito daļu, tad faktiski iznāk, ka vairāk nevar. Tāpēc šeit ir tā atruna ielikta.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Elferts atsauc savu priekšlikumu?

A.Endziņš. Ja rodas šaubas, tad mēģināsim to precizēt.

Priekšsēdētājs. 66. pants.

A.Endziņš. 66. pants. Tas ir redakcionāli precizēts un ir izslēgta panta otrā daļa, kā arī izslēgti vārdi "pçc tam nekādi priekšlikumi vairs netiek pieņemti".

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret pašreizējo redakciju? Paldies, pieņemts.

A.Endziņš. 67. pantā ir noraidīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - teikumā vārdu "locekļiem" aizvietot ar vārdu "pârstāvjiem" - , jo šeit ir runa par Ministru kabineta locekli, tātad pilntiesīgu locekli, nevis Ministru kabineta pilnvarotu pārstāvi, kurš arī var izteikt Ministru kabineta viedokli. Tāpēc šeit ir šī atruna - tieši Ministru kabineta locekļiem.

Bez tam šeit ir jautājums arī par debašu ilgumu. Pirmajā lasījumā bija minētas 10 minūtes, bet tagad komisija ir pieņēmusi deputāta Sinkas un frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikumu, kur ir šī variācija- no 15 vai 20 minūtēm. Mēs komisijā akceptējām 15 minūtes.

Priekšsēdētājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Cienījamie kolēģi, manuprāt, šajā pantā trešajā lasījumā vajag iestrādāt normu, kurā mēs dotu attiecīgu laiku - 15 vai 20 minūtes - izteikties frakciju pārstāvjiem. Tātad frakcijas viedoklis tiktu izteikts pamatā vienu reizi, un tad citi frakcijas pārstāvji varētu papildināt ar savu viedokli vai arī izteikt pretējus uzskatus. Tātad sākumā vajadzētu norādīt, kurš ir frakcijas pārstāvis, un dot iespēju viņam 15 vai 20 minūtes runāt, bet pārējiem runātājiem - 6 minūtes. Un tādēļ vajadzētu nodalīt pirmo runāšanas laiku no otrā runāšanas laika. Tādēļ frakcijas pārstāvjiem pirmajā runāšanas laikā varētu būt 15 vai 20 minūtes, bet otro reizi - 5 minūtes. Un pārējiem: pirmo reizi - 6 minūtes un otro reizi - 3 minūtes, bet to es precizēšu uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Vai par šo pantu vairāk neviens nevēlas izteikties? Tātad pašreiz tas ir pieņemts komisijas variantā.

A.Endziņš. Es gribētu informēt, ka kuluāros starpbrīdī tika izteikts viedoklis arī par to, ka šeit tribīnē vajadzētu ierīkot taksofonu, un, ja tiek pārsniegts runas laiks, ja vēlies vēl pagarināt savu runu, tad iemet šajā taksofonā vienu latu un turpini runāt...

Priekšsēdētājs. Paldies, ļoti labs priekšlikums. 68. pants.

A.Endziņš. 68. pants ir izteikts jaunā redakcijā un, kā redzat, tas ir arī sakārtots divās daļās.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 69. pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Endziņš. 70. pants arī tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 71. pants arī tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Arī acīmredzot nav iebildumu.

A.Endziņš. 72. pants. Man atkal ir jāatvainojas. Šeit ir izslēgta atruna "izņemot 67. pantā paredzētos gadījumus". Kā redzat, trešajā ailītē ir norādīts, ka izslēdz vārdus, bet tekstā tie ir pēdiņās. Es lūdzu izsvītrot ārā "izņemot 67. pantā paredzētos gadījumus", tātad runātāji runā no tribīnes, no šejienes, visos gadījumos un bez jebkādām atrunām. Mums nav arī vairs mikrofoni vispār zālē izvietoti.

Priekšsēdētājs. Tātad 72. pants - runātāji runā no tribīnes. Visi piekrīt?

A.Endziņš. 73. pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 74. pants arī tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 75. pants arī tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 76. pants arī tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 77. pants ir redakcionāli precizēts. Ir pieņemts frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums. Ir noraidīts Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums. Acīmredzot šeit ir nepieciešams padomāt uz trešo lasījumu, kas notiek, ja šāds sods tiek piemērots - ja deputāts tiek izslēgts uz vienu vai līdz sešām sēdēm. Vai par šo izslēgšanas laiku algu maksā vai nemaksā? Vai arī kaut kādas materiālas sankcijas līdz ar to tiek piemērotas vai ne, jo zināmā mērā, ja deputāts tiek izslēgts uz sešām sēdēm, viņš tātad nevar tikt reģistrēts, ka viņš nepiedalās sēdē neattaisnotu iemeslu dēļ. Drīzāk varētu teikt, ka tas ir papildu atvaļinājums, nevis sods. Tā ka varbūt būs nepieciešams to visu precizēt. Es aicinātu arī deputātus izteikt savu viedokli priekšlikumu veidā.

Priekšsēdētājs. Vai pašreiz nekādu priekšlikumu par 77. pantu nav? Tātad pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 78. pantā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 79. pantā arī tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildumu?

A.Endziņš. 80. panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta, bet otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Tajā pašā laikā šeit ir noraidīts deputāta Silāra priekšlikums - proti, svītrot šo otro daļu, ka atklātās sēdes pārraida kādā no valsts radio programmām.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret otrā lasījuma redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 81. pants ir redakcionāli precizēts, citu izmaiņu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. Otrā sadaļa - Likumdošanas kārtība. 82. pants. Šeit bija deputāta Silāra un frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums - izslēgt šā 80. panta pirmajā redakcijā otro daļu, proti, ka Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus, kuri var nebūt noformēti kā likumprojekti. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo mēs tad ierobežojam Prezidenta tiesības, kas ir paredzētas Satversmē.

Priekšsēdētājs Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 83. pants ir jauns, to ierosinājusi Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu pret 83. pantu?

Neviens nevēlas izteikties. Pieņemts.

A.Endziņš. Arī 84.pants ir jauns pants, ko ierosina Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 85.pants. Tas ir bijušais 81.pants. 81.panta pirmais teikums ir pārveidots par 85.panta pirmo daļu. Otrais teikums ir izveidots par otro daļu un izteikts jaunā redakcijā, kā arī ir pieņemts deputāta Silāra priekšlikums.Tabulā gan ir teikts, ka deputāta Tomiņa priekšlikums ir noraidīts, taču pēc būtības tas, ko ierosina deputāts Tomiņš, ir iekļauts panta trešajā daļā. Proti, šis pants ir papildināts ar trešo daļu, un faktiski šeit tabulā ne visai precīzi ir rakstīts, ka deputāta Tomiņa priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Vai neviens nevēlas izteikties? Tātad pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 86.pants ir izteikts jaunā redakcijā, un ir noraidīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums izsvītrot šo pantu vispār. Te ir runa par Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem. Kā redzat, mēs esam izveidojuši trīs daļas, lai precizētu kārtību, kādā veidā jautājums tiek izlemts Saeimā.

Priekšsēdētājs. Vai pants ir pieņemams šādā redakcijā? Paldies. Pieņemams.

A.Endziņš. 87.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 88.pants ir redakcionāli precizēts, un ir noraidīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Arī šoreiz nav iebildumu. Nē, ir iebildumi, piedodiet! Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais priekšsēdētāja biedr, kolēģi deputāti! Es aicinu jūs atcerēties iepriekšējo plenārsēdi, kad pēc deputāta Silāra priekšlikuma Saeima, nenododot Silāra vadītās komisijas izstrādāto un likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegto likumprojektu vēlreiz atpakaļ komisijā, ietvēra to Saeimas pagājušās plenārsēdes darba kārtībā. Tas bija likumprojekts par detektīvu darbību. Un zināma loģika šādam Silāra kunga priekšlikumam ir, jo, komisijasprāt (tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis), nebūtu lietderīgi vēlreiz nodot likumprojektu tai komisijai, kura jau ilgi un gari diskutējusi par šo likumprojektu tad, kad tas tika izskatīts un izstrādāts attiecīgajā komisijā. Kādēļ vajadzīga šāda dubulta izskatīšana?Tādēļ būtu lietderīgi tomēr šādu normu pieņemt, un es lūdzu godātos kolēģus nobalsot par šādu priekšlikumu. Protams, ja likumprojekts tiek nodots izskatīšanai citai komisijai, tad tas tai tiek nodots izskatīšanai vispārējā kārtībā, jo var būt tāda situācija, ka likumprojektu izstrādā, piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet Prezidijs un Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai. Šādā gadījumā ir jāievēro vispārējā kārtība, bet, ja likumprojektu nodod tai pašai komisijai, tad tas uzreiz ir iekļauts darba kārtībā.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - par komisijas viedokli.

A.Endziņš. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas viedoklis šajā sakarā bija tāds: tas nebūt nenozīmē, ka pēc tam atkal ir obligāti jābūt komisijas sēdei un šis jautājums atkārtoti jāizskata, kā to pasaka Lagzdiņa kungs. Tā jau ir komisijas iekšējā darba organizācija, bet mēs tomēr atstājām pantu šādā redakcijā, ka nevienu likumprojektu nevar iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Proti, - labi, komisija to ir izskatījusi, bet tas skar arī citu komisiju intereses, un ja, teiksim, nosaka atbildīgo komisiju, bet tajā pašā laikā tiek noteikts, ka likumprojekts vienlaicīgi tiek nodots izskatīšanai arī citām komisijām, tad šīs pārējās komisijas, kam tas ir nodots, jeb ieinteresētās komisijas zināma mērā nu ir izslēgtas. Tāpēc tomēr tas ir tā. Ja tā ir vienīgā komisija, tad neviens neliedz komisijai nākt klajā ar iesniegumu, lai likumprojektu ietver darba kārtībā. Jo atbildīgā komisija būs to jau izskatījusi. Bet tāpēc mēs arī šo precizējumu neatbalstījām.

Priekšsēdētājs. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pieprasa balsojumu? Mēs tagad balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Zvaniet! Man liekas, ka nav atkal kvoruma. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 8, atturas - 17. Nav pieņemts. Bet kvoruma nav. Lūdzu ministru kungus izturēties ar atbilstošu nopietnību! Lūdzu, zvaniet ilgāk! Balsošanas režīmu! Balsosim vēlreiz par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu 88.pantam! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 10. Pieņemts.

A.Endziņš. Panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta un papildināta ar vārdiem - "78.panta kārtībā".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. Pants ir papildināts arī ar trešo un ceturto daļu. Tas ir pirmā lasījuma redakcijas 175.pants ar grozījumiem. Arī panta piektā daļa ir jauna.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem tātad nav iebildumu pret 84.panta (tagadējā 88.panta) trešo, ceturto un piekto daļu? Nav.

A.Endziņš. 89.pants ir izteikts jaunā redakcijā, pieņemot deputāta Silāra priekšlikumu. Ir noraidīts deputāta Tomiņa priekšlikums un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un pants ir papildināts ar jaunu daļu - otro daļu.

Priekšsēdētājs. Apskatiet rūpīgi šo pantu! Deputāts Tomiņš - Latvijas ceļš". (Zālē troksnis un kņada.) Es atvainojos! Deputāts Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Pēc būtības mans priekšlikums nevis ir noraidīts, bet ir iekļauts, jo vārds "pieejams"pçc būtības nozīmē - "ir iespēja to saņemt". Bet te ir vēl viena cita lieta. 89.panta pirmajā daļā tātad ir runa par to, ka nevienu likumprojektu nevar izskatīt pirmajā lasījumā, ja deputātiem nav bijusi nodrošināta iespēja to saņemt vismaz 7 dienas iepriekš. Bet, ja šis noteikums netiek traktēts kā likumprojekta izsniegšana piespiedu kārtā, tad deputāts nezina, kādu likumprojektu pieprasīt un kādu iespēju izmantot, kādu likumprojektu saņemt, jo darba kārtības izsludināšana notiek tikai 48 stundas pirms plenārsēdes. Un tāpēc ir vai nu jālieto šī piespiedu forma, ka deputātam to iespiež rokās un pēc tam Prezidijs, ņemot vērā, ka tas 7 dienas iepriekš jau ir ticis deputātam iespiests rokās, izsludina darba kārtību saskaņā ar šo iepriekšējo, notikušo darbību, vai nu arī jādod tādas iespējas saņemt. Bet jāsaista tas ir, kā jau es te biju minējis, ar 43.pantu - ar darba kārtības izsludināšanu. Un es domāju, ka ir jābūt arī iespējai to saņemt reizē ar darba kārtības izsludināšanu, ar to brīdi, kad ir zināma sēdē izskatāmā darba kārtība.

Priekšsēdētājs. Tātad - vai vēl nepieciešams precizēt panta valodu, jeb vai šajā variantā tas ir pieņemams?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mums ierosina vārdu "iespēja to saņemt" vietā ierakstīt vārdu "pieejams", bet tā jau ir būtībā šī iespēja saņemt. Katram deputātam ir individuālā pastkastīte, kurā Saeimas Kanceleja ieliek materiālus. Tātad, ja tas tur ir pieejams, tā ir jau deputāta vaina, ja viņš ierodas tikai uz plenārsēdi, bet citā laikā Saeimā neparādās un neizņem šo likumprojektu no savas individuālās pastkastītes. Tad tā jau ir viņa paša vaina! Es domāju, ka drīzāk to vajadzētu redakcionāli precizēt, gatavojot trešo lasījumu. Es domāju, ka šeit principiālu strīdu būtībā nav.

Priekšsēdētājs. Jā, nav. Tātad 89.pants uzskatāms par atbalstītu. Paldies.

A.Endziņš. 90. pantā ir izsvītroti vārdi "... un vajadzības gadījumā koreferents". Saistībā ar 182.pantu. Un ir redakcionālas izmaiņas. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? 91.pants.

A.Endziņš. 91.pants. Te ir apvienots 87. un 88.pants no pirmā lasījuma redakcijas. Tie ir izveidoti kā 91.panta divas daļas precizētā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? 91.pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 92.pants ir redakcionāli precizēts. Tas ir iepriekšējā lasījuma 89.pants.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 93.pants ir redakcionāli precizēts un papildināts ar vārdiem - "vai arī tajā izdarīti grozījumi", un no pirmā lasījuma teksta ir izsvītroti vārdi: "Ðis noteikums neattiecas uz likumprojektu par valsts budžetu."

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A. Endziņš. Pants ir papildināts ar jaunu daļu - otro daļu. Būtībā šajā daļā ir runa par Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 94.pants ir izsvītroti vārdi "ar klātesošo deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu". Te ir runa par likumprojektu atzīšanu par steidzamiem. Ir ierosināts vārdus "pirms pirmā lasījuma" aizstāt ar vārdiem "pirms vispārējām debatēm pirmajā lasījumā". Sēdes gaitā ir saņemts deputāta Straumes priekšlikums, kurš skar šo 94.pantu un kurā viņš raksta, ka attiecībā uz lēmumu par steidzamību ir nepamatoti svītroti šie vārdi - "ar klātesošo deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu". Tie ir svītroti tikai tāpēc, ka tas jau ir paredzēts Satversmē un tāpēc šeit nav nepieciešamības tos dublēt. Un līdz ar to ir skaidrs, ka starp Kārtības rulli un Satversmi nekādas pretrunas nav.

Priekšsēdētājs. Vai neviens negrib par to izteikties? Nē. Iebildumu pret pantu nav.

A.Endziņš. Arī 94.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Priekšsēdētājs. Tātad pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 95.pantā ir tikai valodnieku labojumi, citu nav.

Priekšsēdētājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 96.pants ir papildināts ar vārdiem "Saeimas juridiskā dienesta", tātad:"Likumprojektu otrajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, kura to var precizēt vai kā citādi pilnveidot." Pirmā lasījuma redakcijā bija runa tikai par valsts valodas speciālistu pieaicināšanu. Bet, lai likumprojekta otrā un trešā lasījuma gaitā viss būtu juridiskā ziņā korekti, ir ielikts šis papildinājums.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Man ir principiāli iebildumi, un es ierosinu šo komisijas priekšlikumu vispār svītrot jeb balsot pret to. Jo principā, nerunājot par juridisko dienestu, šajā pantā mums tātad tiek piedāvāts, ka atbildīgā komisija likumprojektu sagatavo otrajam lasījumam, nevis ir minēta attiecīgās komisijas priekšlikumu iesniegšana un deputātu priekšlikumi saistībā ar pirmo, konceptuāli nobalsoto lasījumu. Tieši tā šeit ir rakstīts: "Likumprojektu otrajam lasījumam [..] sagatavo atbildīgā komisija, kura to var precizēt vai kā citādi pilnveidot." Un sāksies mums šīs versiju versijas, kā tas bija sakarā ar par privatizācijas likumiem, un kā tas bija sakarā ar vēl vienu otru citu likumu, kad deputāts, ņemot pirmā lasījuma tekstu par pamatu, ir iesniedzis priekšlikumus otrajam lasījumam, bet otrajā lasījumā jau parādās tiešām jauna versija un deputāts vairs nezina, par kuru pantu balsot. Un šeit tiešām tiek piedāvāts tas, ko Juridiskā komisija līdz šim visu laiku praktizēja, - ka vienmēr parādās versijas. Tātad pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts tiek precizēts, pilnveidots, un mēs pēc tam šeit saņemam jau gandrīz alternatīvu likumprojektu, un mūsu priekšlikumi vairs neattiecas uz pirmajā lasījumā pieņemto tekstu, bet mēs jau sākam skatīt kaut kādu jaunu versiju. Tāpēc es ierosinu principā svītrot 96.pantu.

Priekšsēdētājs. Kads ir komisijas vadītāja viedoklis?

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Es kategoriski iebilstu pret šā panta svītrošanu, jo mēs galu galā šeit esam to visu strikti nodalījuši, un, kad jūs lasīsit tālāk, tad redzēsit, ka ir runa par likumprojektu sagatavošanu otrajam lasījumam un trešajam lasījumam un ka ir noteikts, ko komisija var darīt un ko ne. Ja mēs šo pantu izsvītrosim, tad es atvainojos, mēs līdz ar to panāksim, ka deputāts vispār nekādu priekšlikumu nevar dot. Tad jājautā - ko tad komisija dara? Ar ko tad komisija nodarbojas? (Starpsauciens - deputāts Z.Tomiņš: "Atzinumus sniedz!") Sniedz tikai atzinumu? Es atvainojos, - komisija strādā, lai likums būtu kā likums nevis, teiksim, tas, ko iesniedzējs ir iedevis! Kāpēc tad vispār deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus un tos uzturēt spēkā? Mēs esam Kārtības rullī strikti noteikuši, ka pat tad, ja komisija kādu priekšlikumu noraida, tā iesniedzējam ir tiesības savu priekšlikumu uzturēt spēkā un pamatot šeit, Saeimas plenārsēdē. Ja mēs šo pantu izsvītrojam, mēs būtībā sagraujam visu to koncepciju, kas ir šeit ietverta attiecībā uz likumdošanu. Man liekas, ka deputāts Tomiņš acīmredzot īsti neizprot, kāds ir likumdošanas process. (Starpsauciens - deputāts Z.Tomiņš: "Izprot, izprot!")

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāja biedr, godātie kolēģi! Šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad es kolēģim Endziņam nevaru pilnībā piekrist, jo šis strīds starp tām koncepcijām par likumdošanas procesu, ko nupat minēja Endziņa kungs, - tas tagad ir fiksēts 96.pantā. Un tā ir tā nostāja, par ko runāja Tomiņa kungs. Vairākkārt šis strīds par šo likumdošanas procesu ir bijis Saeimas Prezidija sasauktajās sēdēs.

Godātie kolēģi, priekšlikumi tiek iesniegti par pirmā lasījuma redakciju un otrā lasījuma redakciju. Gribam vai negribam, veidojam to mēs paši, balsojot šeit, plenārsēdē, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus un atbildīgās komisijas atzinumu. Tātad likumprojekts otrajam lasījumam kā gatavs teksts, kā atbildīgās komisijas sagatavots teksts, netiek deputātiem izsniegts un netiek vis balsots par grozījumu izdarīšanu komisijas sagatavotajā otrā lasījuma tekstā, bet ir tieši otrādi - Saeima pati, balsojot par priekšlikumiem, veido otrā lasījuma redakciju. Jo varbūt otrais lasījums (vismaz saskaņā ar esošā Kārtības ruļļa redakciju) notiek tūlīt pēc pirmā lasījuma un ir tikai pirmā lasījuma teksts un deputātu priekšlikumi, un atbildīgās komisijas atzinums. Tādēļ es ļoti lūdzu apsvērt to, vai ir iespējams balsot par Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas piedāvāto 96.panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Ne vienu reizi vien komisijās ir izcēlušies šādi pārpratumi un Saeimas plenārsēde saņem otrajā lasījumā likumprojektu, kas ir pavisam citāds, nekā ir bijis pirmajā lasījumā, jo komisija ir pilnīgi pārveidojusi pirmajā lasījumā izteikto, Saeimā atbalstīto viedokli. Bet tai kārtībai, manuprāt, vajadzētu būt tādai, ka arī komisija var iesniegt savu priekšlikumu starplaikā starp pirmo un otro lasījumu un visi šie priekšlikumi ir apkopojami vienā ailītē, kur būs redzams gan komisijas vērtējums par citu deputātu un komisiju iesniegtiem priekšlikumiem, gan komisijas pašas izvirzītais priekšlikums, un, veicot otro lasījumu, plenārsēdē tie visi tiek balsojot izvērtēti kā līdzvērtīgi. Ja mēs nedarām tā, kā ierosina Tomiņa kungs un Lagzdiņa kungs, mēs noliedzam plenārsēdes lomu lēmumu pieņemšanā. Komisija zināmā mērā autoritāri izdara jau grozījumus un ietekmē plenārsēdes viedokli, kuru praktiski vairs nevar apstrīdēt.

Priekšsēdētājs. Kas vēl vēlas izteikties? Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

A.Rugāte (KDS).

Bet man ir vēl viena problēma, kuru es nupat atskārtu un kuru līdz šim, skatoties likumu pantus, es tā kā nesamanīju. Bet, ja nu mums ir konceptuāls pirmā lasījuma balsojums un līdz otrajam lasījumam mēs esam saņēmuši priekšlikumus komisijā, novērtējuši, pievienojuši tiem arī komisijas priekšlikumus, tie visi redakcionāli precizēti nonāk otrā lasījuma tekstā, lai tas viss tiktu skatīts pa pantiem šeit, plenārsēdē, taču, ja kāds no priekšlikumiem, kurš patiesībā maina koncepciju, tiek iebalsots, tādā gadījumā man rodas jautājums: vai tad mēs vispār varam turpināt skatīt otrajā lasījumā? Taču neiekļaut otrajā lasījumā kādu no deputātu priekšlikumiem, kurš neatbilst pirmā lasījuma koncepcijai (un tādi gadījumi var būt), - komisijai nav tādu tiesību. Un, ja komisija to nav atzinusi par iekļaujamu, jo tas maina likuma koncepciju vai kaut vai grozījuma koncepciju, tādā gadījumā, balsojot saskaņā ar Kārtības rulli par deputātu priekšlikumu kā pirmo, var rasties situācija, ka iebalso šo koncepciju, tādā gadījumā koncepcija tiek apgriezta ar kājām gaisā un pirmais balsojums kļūst nederīgs. Cienījamie kolēģi juristi, kā rīkoties šādā situācijā?

Priekšsēdētājs. Paldies. Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Ja jūs izmantosiet kaut vai, lūk, šo pašu Kartības ruļļa projektu otrajam lasījumam, jūs redzēsiet, ka pirmajā ailītē teksts ir tāds, kāds tas bija pirmajā lasījumā. Otrajā ailītē ir tie priekšlikumi, kādi ir izteikti un kādus komisija ir saņēmusi, trešajā ailītē ir komisijas viedoklis, un ceturtajā ir komisijas priekšlikums. Saeima netiek izstumta no šā procesa. Tieši Saeima ir tā, kas to lemj, ja mēs šo pantu, kā ierosina, izsvītrojam. Mēs esam papildinājuši Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisiju, - tikai ar šiem vārdiem, ka, gatavojot likumprojektu jau otrajam lasījumam, papildus valsts valodas speciālistiem vajadzētu pieaicināt juridiskā dienesta speciālistus, lai nebūtu tāda situācija, ka mēs pēc tam, kad ir jau nobalsots, atrodam, ka, lūk, šeit ir pretruna, tur ir pretruna jau ar citām likumā, šajā projektā, esošām normām vai kāda cita spēkā esoša likuma normām. Tikai tāpēc. Un, ja jūs paskatīsities tālāk šo Kārtības ruļļa projektu, palasīsiet, kas var iesniegt priekšlikumus un kāda ir priekšlikumu apspriešanas gaita, tad redzēsiet, ka te viss ir būtībā precizēts. Ja mēs redzam šobrīd tikai to vienu pantu, tad varbūt var rasties šāds priekšlikums: lūdzu, izsvītrosim, un punkts! Tieši otrādi, - tas atvieglo darbu, tikai lieta ir tāda, ka, lūk, te jau ir tā pieeja, ka deputātam ir jāredz, kāds teksts bija pirmajā lasījumā, kādi ir priekšlikumi, kāda ir komisijas attieksme un ko ierosina pati komisija, un kā tas izskatītos, bet rezultātā tas viss ir balsojams, tāpēc jau šeit arī ir runa par to: ir priekšlikums, uztur spēkā priekšlikumu vai neuztur, balsojam vai ne. Mēs jau esam to izdarījuši arī šīs apspriešanas gaitā.

Priekšsēdētājs. Man jums jāpiekrīt, ka pirms balsošanas, ja tādu uzskatām par vajadzīgu, vajadzētu ieskatīties visiem deputātiem 98.pantā, kur rakstīts, ka nevienu likumprojektu nevar iekļaut darba kārtībā, lai izskatītu otrajā lasījumā, ja tam nav pievienoti visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi, izņemot priekšlikumus, kurus iesniedzēji atsaukuši. Vai Tomiņa kungs pieprasa balsojumu? Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS)

Cienījamie kolēģi! Varētu pieņemt, ka likumprojekta sagatavošanu var saprast tieši tā - noformēšana kā tāda, prakse, kādu mēs tagad realizējam, kā mēs tagad likumprojektus skatām. Tas būtu saprotams. Bet pašreiz pantā pēdējais vārds ir - "pilnveidot". Es saprastu tā, ka likumprojektu var precizēt, tātad dot atzinumu vai iesniegt savu redakciju. Bet likumprojektu otrajam lasījumam "pilnveidot" - tas vārds pilnīgi pasaka, ko ir nolēmusi darīt, piemēram, Juridiskā komisija un kādu likumprojektu mēs saņemsim. Tātad, protams, mēs saņemsim pilnveidotu likumprojektu, pēc viņu izpratnes. Pasaules parlamentārajā praksē ir tā saucamie komiteju jeb komisiju parlamenti, un tādi ir ASV, Zviedrijā, Vācijā tāds ir Bundestāgs, kur atsevišķu deputātu priekšlikumi nemaz nenonāk līdz balsošanai plenārsēdē, tur visu izšķir komisijās, bet, protams, ja tur ir 400-500 deputāti, tāda prakse ir varbūt pat labāka, taču šeit mēs esam, var teikt, pārmantojuši un sākuši strādāt pēc Latvijas laika - 1929.gada - Kārtības ruļļa, kurā mums vajadzētu šo kontinuitāti saglabāt un strādāt, un turpināt, kaut gan es saku, mums te ir bijuši precedenti, kad komisija ir vēlējusies, bet nav varējusi uz pirmo lasījumu sagatavot alternatīvu variantu, un tad mēs pirms pirmā lasījuma varētu izlemt, kuru paņemt par pamatu - to, kas bija iesniegts, vai to, kas ir pilnveidots, un pilnveidoto ņemt par pamatu un pēc tam skatīt to jau otrajā lasījumā, ar iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, bet, kā mēs redzam, mums piedāvā šeit pieņemt tādu kārtību, ka likumprojekts uz otro lasījumu tiks pilnveidots. Un tātad noteikti mēs varam saskaņā ar jau pašreiz spēkā esošo Kārtības rulli balsot arī pantus, pa daļām, un tāpēc es ierosinu vismaz iet no atsevišķā uz vispārīgo un, pirmkārt, balsot - izsvītrot šo pēdējo vārdu "pilnveidot", pēc tam mēs skatīsimies, kā tas saistīsies ar pārējiem pantiem. Un tāpēc mans priekšlikums ir tāds, ka pirmkārt vajag izskatīt jautājumu par vārda "pilnveidot" svītrošanu un pēc tam mēs varam spriest par visa panta pieņemšanu un apstiprināšanu kopumā.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāja biedr, kolēģi deputāti! Varbūt tas velns nav tik melns kontekstā ar 98.pantu, ja uz trešo lasījumu mēs to mazliet precizētu, noteiktu, ka par jebkuriem priekšlikumiem, to skaitā arī grozījumiem, to skaitā arī atbildīgās komisijas, un to skaitā arī pilnveidojumiem, tiek balsots. Tādā gadījumā nepastāv tās briesmas, par ko runāja Anna Seile, - ka atbildīgā komisija varētu patvarīgi, neinformējot deputātus, izdarīt kādus būtiskus grozījumus starp pirmo un otro lasījumu un tie varētu nemanīti tikt pieņemti otrā lasījuma laikā. Vienkārši ir jāprecizē 98.pants, un tad arī nebūs to pretenziju, ko Tomiņa kungs izteica.

Priekšsēdētājs. Vai Tomiņa kungs pieprasa balsojumu? Jā, tātad mēs balsosim. Jā, lūdzu.

A.Endziņš. Es tomēr lūdzu Tomiņa kungu vēlreiz pārdomāt, ko nozīmē vārds "pilnveidot" un šā vārda svītrošana. Šādā gadījumā komisija ir tiesīga, arī tad, ja, teiksim, cita komisija gatavo šo likumprojektu, izteikt savu redakciju, tas ir priekšlikums, un par to ir jābalso Saeimā. Es tāpēc lūdzu cienījamos deputātus - pirms jūs nospiežat pogu "par", "pret" vai "atturas", palasiet visu Kārtības rulli, visu, kas attiecas uz otrā lasījuma gaitu! Tas nav vienīgais pants, kas regulē otro lasījumu, ir arī citi panti, kas regulē otrā lasījuma izskatīšanu. Tā ir virkne pantu - līdz 108.pantam. Ar 108.pantu sākas jau šis process, procedūra, kādai jābūt, skatot trešo lasījumu, un atkal ir viss precizēts. Mēs būtībā, šādā veidā balsojot, varam sabojāt visu, kas šeit ir ierakstīts.

Priekšsēdētājs. Tātad mēs balsosim par Tomiņa kunga priekšlikumu -izsvītrot pēdējos vārdus "vai kā citādi pilnveidot". Pants beidzas ar vārdiem: "sagatavo atbildīgā komisija, kura to var precizēt vai kā citādi pilnveidot".

A.Endziņš. Es atvainojos, cienījamo sēdes vadītāj, tādā gadījumā mums jāķeras klāt pie pašreiz spēkā esošā Kārtības ruļļa. Tas nav balsojams, jo tas ir komisijas pilnvarojums, ja komisijai ir tiesības iesniegt priekšlikumus, mēs līdz ar šādu svītrojumu vispār tātad izslēdzam to, ka komisija var iesniegt savu priekšlikumu, jo tik un tā pēc tam par to būs balsojums Saeimā, plenārsēdē. Ne jau komisija to izšķir.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Es rūpīgi pacentos izlasīt nākamos pantus, un nevienā nav teikts, ka par šiem komisijas priekšlikumiem ir jābalso, un, ja 96.pantam būtu pievienots teikums, ka visi komisijas iesniegtie priekšlikumi, precizējumi un pilnveidojumi ir balsojami, tad viss būtu kārtībā. Ja šāda teksta šeit nav, es atbalstu Tomiņa kunga ierosinājumu - svītrot pēdējos vārdus "vai kā citādi pilnveidot". (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Priekšsēdētājs. Vēlreiz Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Precizēt. Izlasiet 101.panta otro daļu! Panta redakcija kopš pirmā lasījuma nav grozīta, nav iesniegti priekšlikumi, un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso. Otrā lasījuma gaitā jābalso par tiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti noteiktā termiņā - un tā tālāk. Tas ir teikts 102.pantā. 103.pantā ir runa par to, kādā secībā ir jābalso par iesniegtajām panta vai tā daļu redakcijām. Un tā tālāk, un tā joprojām. Tas viss šeit ir paredzēts, un tas ir atkarīgs no tā, ka Saeimas deputāti seko likumprojekta apspriešanai, ja tabulā visi šie priekšlikumi ir uzrādīti, un šajā gadījumā, protams, ir tā: ja deputāti neuzstāj, neprotestē pret šo redakciju, tāpēc jau ir, mēs sakām, šeit tabulā jāuzrāda, vai redakcionāls precizējums ir izdarīts. Mēs esam šo principu ietvēruši šā Kārtības ruļļa redakcijā. Ja mēs to konsekventi ievērosim, te jau ir tā būtiskā atšķirība no vecā Kārtības ruļļa, kas ir spēkā šobrīd, ka šīs lietas nebija pienācīgi sakārtotas, mēs visu mēģinājām sakārtot, lai nerastos šīs šaubas, bet, ja mēs šādā veidā to svītrojam, mēs šeit daudz ko izmainām.

Priekšsēdētājs. Bet, godātais Endziņa kungs, man tomēr ir jāliek šī lieta uz balsošanu, jo mēs nevaram citādi izšķirt, un es domāju, ka deputāti saprot, par ko ir runa, un balsos atbilstoši savam veselajam saprātam. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsojam par Tomiņa kunga priekšlikumu, ka svītroti tiek vārdi - "vai kā citādi pilnveidoti". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 13. Nav pieņemts. Reģistrācija! Un sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš nolasīs reģistrācijas rezultātus. Uzmanību!

Z.Tomiņš. Nav reģistrējušies:

Dzintars Ābiķis...

Priekšsēdētājs. Ābiķis ir zālē.

Z.Tomiņš. Eduards Berklavs,

Gundars Bērziņš,

Olafs Brūvers,

Igors Bukovskis,

Māris Gailis,

Anatolijs Gorbunovs,

Andris Gūtmanis,

Juris Janeks,

Raimonds Jonītis,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Odisejs Kostanda,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Uldis Lakševics,

Egils Levits,

Jānis Lucāns,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Andrejs Panteļējevs.

Valdis Pavlovskis,

Aida Prēdele,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Ivars Silārs,

Juris Sinka,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums pusstundu.

Priekšsēdētājs. Rezultātu! 46. Lūdzu, zvaniet! Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Lūdzu rezultātu! Kvorums ir. Lūdzu, turpināsim darbu!

A.Endziņš. 97.pantā ir pieņemti deputāta Tomiņa un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi ar redakcionāliem grozījumiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret panta...

A.Endziņš. Panta pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret panta pirmo daļu? Nav.

A.Endziņš. Man ir priekšlikums papildināt pantu ar jaunu daļu - otro daļu: "Priekšlikumus, kas attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju, var iesniegt arī Saeimas Juridiskais dienests."

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret tādu papildinājumu? Nav. Tātad pants visumā var tikt pieņemts.

A.Endziņš. 98.pants. Šeit ir apvienoti un jaunā redakcijā izteikti 95. un 96.pants. Proti, ka nevienu likumprojektu nevar iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja tam nav pievienoti visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi, izņemot priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši, un ja otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts nav bijis pieejams deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš. Šis noteikums neattiecas uz likumprojektiem, kas atzīti par steidzamiem. Tā ir panta pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šādu pirmo daļu? Nav. Otrā daļa.

A.Endziņš. Otrā daļa: "Priekšlikumi pēc iespējas sakārtojami 103.pantā norādītajā secībā." Proti, tātad ir dota kārtība, kādā par priekšlikumiem būtu jābalso.

Priekšsēdētājs. Pret 98.pantu iebildumu nav. 99.pants.

A.Endziņš. 99.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai iebildumi ir? Nav.

A.Endziņš. 100.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Pieņemts. 101.pants.

A.Endziņš. 101. pants ir redakcionāli precizēts, ir noraidīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums: "Ja panta redakcija kopš pirmā lasījuma nav grozīta un nav iesniegumu, tad par šo pantu atsevišķi nebalso." Mēs to noraidījām tāpēc, ka tāda ir mūsu prakse: ja neviena priekšlikuma nav, redakcija nav mainīta un neviens neiebilst, tad par pantu vispār nebalso.

Priekšsēdētājs. Vārds Zigurdam Tomiņam - Zemnieku savienības frakcija.

Z.Tomiņš (LZS).

Šeit, 101.panta otrajā daļā, atkal parādās tas, par ko runājām, kad balsojām par 96.pantu. Respektīvi, 101.panta otrās daļas redakcija ir: "Ja panta redakcija kopš pirmā lasījuma nav grozīta, nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Tātad ko nozīmē - "nav grozīta"? Es paredzu, ka tātad ir iespēja, ka redakciju var grozīt. Tātad kopš pirmā lasījuma pastāv iespēja, ka panta redakcija var tikt grozīta. Bet, ja tas ir tā domāts un ir jāsaprot tā, kā mēs runājām, kad apspriedām 96.pantu, tad tekstam vajadzēja būt tādam: "Ja panta redakcijai kopš pirmā lasījuma nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso", - jo komisijas atzinums un komisijas izstrādātā redakcija nav vis panta grozījums, bet tāds pats priekšlikums, kāds ir deputāta. Un tāpēc man ir ierosinājums - vienkārši tad uzskatīt, ka tas ir redakcionāls labojums, svītrot vārdus "nav grozīta", un tad šis pants skanētu tā: "Ja panta redakcijai kopš pirmā lasījuma nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso".

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Endziņa kungs.

A.Endziņš. Te jau ir atkal tas pats. Mēs atgriežamies pie jau nobalsotā. Šeit ir skaidri un gaiši pateikts - ja panta redakcija nav grozīta, redakcija var būt grozīta, ņemot vērā, teiksim, valodas speciālistu viedokli. Tātad, ja tas ir redakcionāla rakstura labojums, tajā pašā laikā ir jānorāda, ka, lūk, ir šis redakcionālais labojums. Ja nav iebildumu, tad tā ir cita lieta. Jūs redzat tekstā, ko komisija ierosina. Šeit viss ir uzskatāmi redzams, kursīvā ir dotas tās izmaiņas, kādā veidā tas ir noticis. Un šeit ir runa tikai tāda: ja tik tiešām nav redakcionāli nekas darīts, nav nekas grozīts, nav bijuši priekšlikumi, tad par pantu nebalso, ja neviens to nepieprasa. Es domāju, ka šeit viss ir precīzi. Diez vai šeit būtu kas jāsvītro ārā. (Starpsauciens no zāles: "Principāli tas nav!")

Priekšsēdētājs. Tomiņa kungs uztur spēkā savu priekšlikumu - izsvītrot vārdus "nav grozīta". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 13, atturas - 12. Atkal nav kvoruma. Lūdzu zvanīt, lai deputāti... Atlikt balsojumu! Atkārtojam balsošanu par vārdu "nav grozīta" izsvītrošanu.

A.Endziņš. Es atvainojos... (Starpsauciens no zāles: Notiek balsošana!")

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Ja izsvītrosim vārdus "nav grozīta", tad jau šeit arī tīri gramatiski tas vairs neies kopā: "Ja panta redakcija kopš pirmā lasījuma [..] nav iesniegti priekšlikumi...". Un es...

Priekšsēdētājs. Varētu tā: "Ja panta pirmajai redakcijai kopš pirmā lasījuma nav iesniegti priekšlikumi...". Bet es domāju, ka mēs redakcionālo pilnveidošanu izdarīsim vēlāk. Balsošanas režīmu!

A.Endziņš. Es atvainojos! Tad par to atkal būs jābalso jau nākamā - trešā lasījuma gaitā. Par to arī vajag padomāt! Tā prakse nav pareiza, ka pēc balsošanas un redakcijas pieņemšanas notiek vēl labojumi.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, galotnes mēs tomēr izlabotu. Dodiet balsošanas režīmu! Rezultātu! Par - 19, pret - 18, atturas - 15. Nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Viss kārtībā!")

A.Endziņš. Taču balsošana ir reģistrācija.

Priekšsēdētājs. Balsošana ir arī reģistrācija. Un kvorums mums ir. Ir kārtībā.

Turpinām darbu. 102.pants.

A.Endziņš. 102.pants - šeit ir apvienoti 100. un 101.pants no pirmā lasījuma redakcijas, izsakot to visu jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi?

A.Endziņš. Šeit ir pasvītroti un līdz balsošanai nav atsaukti.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Pieņemts. 103.pants.

A.Endziņš. 103.pants ir jauns pants, ko ierosina Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija, proti, tur ir mēģināts noteikt, kādā secībā būtu jābalso par panta vai tā daļu redakcijām.

Priekšsēdētājs. Es lūdzu deputātus neiziet no zāles, jo, ja mums būs jāizbalso, mēs nevarēsim plenārsēdi turpināt. Vai ir iebildumi pret 103.pantu?

A.Endziņš. 104.pants. 104.pantā - salīdzinājumā ar pirmā lasījuma 102.pantu - ir izsvītroti vārdi "viena otru izslēdzošas" un vārdi "visvairāk balsu, bet ne mazāk kā...". Tātad 104.panta teksts ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Pieņemts.

A.Endziņš. 105.pants. Ir noraidīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - svītrot pirmo teikumu pirmā lasījuma tekstā, tas ir, teikumu: "Atsevišķu pantu vai tā daļu atstāšana iepriekšējā lasījumā nav pieļaujama." Jo tā nebūtu pareiza prakse, ja kaut kas tiek atstāts pusdarīts, un tas ir arī iepriekšējā, vecajā, pašreiz spēkā esošajā Kārtības rullī, un tāpēc Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija to neatbalstīja. Un vēl šis pants ir papildināts ar vārdiem: "Saeima lemj par turpmāko likumprojekta izskatīšanas gaitu." Proti, ja kādu pantu vai kādu daļu, balsojot par to atsevišķi, nepieņem.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Man liekas, ka te trūkst viena vārdiņa. Ja te būtu teikts, ka "atsevišķa panta vai tā daļas atstāšana iepriekšējā lasījumā bez balsošanas nav pieļaujama", tad jau var. Bet tagad saskaņā ar šo tekstu iznāk, ka nekādā gadījumā nevar atstāt tādu redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā. Tātad, manuprāt, tīri redakcionāli tur pietrūkst vārdiņu "bez balsošanas". "Atsevišķu pantu vai tā daļu atstāšana iepriekšējā lasījumā nav pieļaujama", - tāds ir tagadējais teksts. Tā taču nevar būt! Bez balsošanas tā nav pieļaujama.

Priekšsēdētājs. Jā, tātad tas būtu redakcionāls labojums.

A.Endziņš. Es domāju, ka to mēs pārspriedīsim, gatavojot Kārtības rulli trešajam lasījumam. Manuprāt, tas nekādā gadījumā neizriet no visa šā teksta, kas mums ir, ka bez balsošanas. Nu, nav tāda lieta! Katrā ziņā es piekrītu Seiles kundzei, un mēs to precizēsim, gatavojot trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Tātad pret 105.pantu vairāk iebildumu nav. Pieņemts. 106.pants.

A.Endziņš. 106.pants ir redakcionāli precizēts. Tas ir otrajā ailītē norādīts. Kā redzat, mēs esam izveidojuši arī trīs daļas, un visa attieksme ir norādīta trešajā pantā. Bet tajā pašā laikā es lūdzu ņemt vērā, ka trešajā ailītē, kur ir komisijas priekšlikums 104.panta pirmās daļas otro teikumu un 105.pantu apvienot un izteikt jaunā redakcijā kā 104.pantu, pareizi jābūt - "106.panta otro daļu". Un pēdējā rindkopā, kur ir ierosināts 104.panta pirmās daļas trešo teikumu pārveidot par jauna satura 107.pantu, ir drukas kļūda.

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, lūdzu, atkārtojiet vēlreiz!

A.Endziņš. Trešajā ailītē, kur ir teikts, kāds ir komisijas viedoklis, ir rakstīts neprecīzi. Rindkopā, kuras teksts ir šāds: "104.panta pirmās daļas otro teikumu un 105.pantu apvienot un izteikt jaunā redakcijā kā 104.pantu", - vajag pareizi; "106.panta otro daļu". Un pašā pēdējā rindkopā šajā trešajā ailītē pareizi jābūt: "104.panta pirmās daļas trešo teikumu pārveidot par jauna satura 107.pantu." Tur arī ir drukas kļūda.

Priekšsēdētājs. Tā bija trešā aile. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Man šeit, 106.panta trešajā daļā, ir tāda neskaidrība. "Ja Saeima likumprojektu otrajā lasījumā neakceptē, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai, un tas var tikt no jauna izvirzīts otrajam lasījumam, ja tajā ir izdarītas izmaiņas." Bet cienītie kolēģi! Izmaiņas arī ir konceptuāla rakstura. Un, ja mums otrajā lasījumā ir parādījies jautājums, kuru mēs konceptuāli šeit izvirzām un tādā gadījumā lasījums netiek akceptēts, tad, atdodot atpakaļ, es saprotu, tam ir atkal jābūt pirmā lasījuma līmenī, kurā mēs spriežam par koncepciju. Bet šādā gadījumā man liekas, ka tas no jauna tiek izvirzīts otrajam lasījumam, tad mēs izslēdzam iespēju, kurā koncepcija tiek skatīta. Paldies. Es vienkārši skaidrojumu gribēju dabūt dzirdēt par to.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Cienījamais Budovska kungs! Konceptuāli likumprojekts tiek izskatīts pirmajā lasījumā un par to tiek arī nobalsots. Šeit ir runa par to, ka likumprojekts otrā lasījuma gaitā netiek akceptēts. Šinī gadījumā tas tiek atdots atpakaļ atbildīgajai komisijai, kur tas varbūt ir jāpārstrādā, ir jāņem vērā tie priekšlikumi, kādi ir bijuši, un tad no jauna to iekļauj darba kārtībā, un Saeima jau tālāk lems.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāja biedr, kolēģi deputāti! Tiešām var būt tāda situācija, ka likumprojektu būtu lietderīgi nodot atpakaļ nevis otrajā lasījumā, bet pirmajā lasījumā, tādēļ, uz trešo lasījumu sagatavojot šā panta trešo daļu, vajadzētu noteikt, ka pēc tam, ja likumprojektu otrajā lasījumā neakceptē, Saeima lemj par tā nodošanu atpakaļ vai nu pirmajā lasījumā, vai otrajā lasījumā. Atkarībā no tā, kādas problēmas ir radušās otrā lasījuma laikā.

Priekšsēdētājs. Tātad šo variantu tagad vajag iesniegt trešajam lasījumam.

A.Endziņš. Paldies Lagzdiņa kungam. Es domāju, ka tas tik tiešām ir precizējams uz trešo lasījumu, lai būtu skaidrs. Un Saeima lemj, ja tiešām ir runa par konceptuālu pieeju.

Priekšsēdētājs. Vairāk iebildumu pret 106.pantu nav. 107.pants.

A.Endziņš. 107.pants. Tātad, kā es jau teicu, trešajā ailītē ir rakstīts, ka 104.panta pirmās daļas trešo teikumu mēs pārveidojam par jauna satura 107.pantu. Un tas ir: "Ja Saeima 106.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā akceptē likumprojektu, kas atzīts par steidzamu, tas uzskatāms par pieņemtu." Tas ir, kad ir divi lasījumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk - 108.pants.

A.Endziņš. 108.pantā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu var izsvītrot vārdus "vajadzības gadījumā" un papildināt arī ar vārdiem "Saeimas juridiskā dienesta", proti, tātad šeit jau sākas runa par likumprojekta sagatavošanu trešajam lasījumam, proti, "pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valodas speciālistus", - un tālāk jau kā tekstā. Un, kā jau es teicu, ir izsvītroti šie vārdi - "vajadzības gadījumā".

Priekšsēdētājs. Vai pret pirmo daļu ir iebildumi? Nav. Otrā daļa. Tur vairāk nav? Tādā gadījumā skatīsim 109. pantu.

A.Endziņš. 109. pants. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija apvienoja 107. un 108. pantu, izsakot tos jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi?

A.Endziņš. Izmaiņas jūs redzat, tās ir pasvītrotas.

Priekšsēdētājs. Tālāk - 110. pants.

A.Endziņš. 110. pants. Vārds "izskatāmi" ir aizstāts ar vārdu "apspriežami" un ir izsvītrots teikums: "Debates trešajā lasījumā nav pieļaujamas."

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Man tomēr attiecībā uz 109. panta pirmo punktu ir jautājums. Tātad - "izņemot tos priekšlikumus, kurus to iesniedzēji atsaukuši." Bet, lūdzu, paskatieties tālāk 118. pantu! Man liekas, ka tur tomēr ir iespēja, ka priekšlikumu, kuru pats iesniedzējs ir atsaucis, tomēr var uzturēt spēkā citi deputāti - 10 deputāti. Un man liekas, ka līdz ar to atsauci uz 118. pantu šeit ir jāparedz, jo tāda.... Jeb tas iznāk 119. pants?

Priekšsēdētājs. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš. Es paskaidrošu. Cienījamie deputāti! Nebūtu pareizi saistīt šo noteikumu ar 118. pantu, jo tā jau ir Kārtības ruļļa trešā sadaļa - "Patstāvīgie priekšlikumi, jautājumi un pieprasījumi". Šeit ir runa par tiem priekšlikumiem, kuri ir iesniegti par konkrētiem likuma pantiem. Protams, var būt arī tā, ka priekšlikumu ir iesnieguši un parakstījuši vairāki deputāti, bet šeit jau ir runa tikai par to, vai visi piekrīt tam. Nejauciet! 118. pantā ir runa par patstāvīgo priekšlikumu, tātad tas būtībā ir Saeimas lēmuma projekts.

Priekšsēdētājs. Iebildumi tiek atsaukti. 109.pants ir pieņemts, kā jau teicām. 110. pants.

A.Endziņš. 110. pants. Ir izsvītrots, kā jau es teicu, teikums, ka debates trešajā lasījumā nav pieļaujamas.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. 111. pants.

A.Endziņš. 111. pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? 112. pants.

A.Endziņš. 112. pants. Vārdi "trešā lasījuma pabeigšanas" ir aizstāti ar vārdiem "visu priekšlikumu izskatīšanas". Un ir valodnieku priekšlikumi. Citu izmaiņu šeit nav.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 113. pants: "Ja Saeima likumprojektu trešajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai, un tas var tikt no jauna izvirzīts trešajam lasījumam, ja tajā izdarītas izmaiņas." Ðeit ir papildināts ar vārdu "atbildīgajai". Es saprotu, ka jau pēc analoģijas ar otro lasījumu mums vajadzēs uz trešo lasījumu precizēt, kādā stadijā tas likumprojekts tiek atdots.

Priekšsēdētājs. Viesturs Karnups.

V.P.Karnups (LNNK).

Es domāju, ka mēs varam precizēt, ka likumprojektu var atdot atpakaļ vai nu otrā lasījuma stadijā, vai trešā lasījuma stadijā. Lai būtu analoģiski, lai nevarētu būt tā iespēja, ka no trešā lasījuma var atdot atpakaļ uz pirmo lasījumu. (Starpsauciens no zāles: " Kāpēc ne?")

Priekšsēdētājs. Tātad šie priekšlikumi ir sagatavojami trešajam lasījumam. Pašreizējā variantā 113. pants otrajā lasījumā tiek pieņemts. 114. pants.

A.Endziņš. 114. pants ir redakcionāli precizēts. Ir izsvītroti vārdi "likuma", un pants ir papildināts ar vārdiem - "kâ arī jādod valdībai un pašvaldībām likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie uzdevumi".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi?

A.Endziņš. Ir runa par pārejas noteikumiem, kas tur varētu būt. Tā ir 114. panta pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret 114. panta pirmo daļu? Nav. Otrā daļa.

A.Endziņš. Arī panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta, ir noraidīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums par otrās daļas pirmā lasījuma redakcijas svītrošanu. Proti, pirmā lasījuma redakciju jūs redzat ailītē, kura ir kreisajā pusē: "Ja, pieņemot projektu, radīsies pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem, Saeimai jānosaka, ka likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos." Mēs šeit rakstījām tā: "Ja pieņemot likumprojektu, radīsies pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem, Saeimai jānosaka, ka likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos." Tas tāds precizējums. (Starpsauciens no zāles: "Loģiski!")

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret 114. panta otro daļu? Nav. Un vai pret pantu kopumā arī vairāk nav iebildumu? Nav.

A.Endziņš. 115. pants ir redakcionāli precizēts, un otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, un ir noraidīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums - aiz pēdējā saikļa "un" tekstu izteikt šādi: "un ja noteiktā laikā (Satversmes 71. pants) nav celti Valsts prezidentam motivēti iebildumi par Kārtības ruļļa pārkāpšanu". Lietas būtība ir šāda: ja mēs kaut kādā ziņā atkāpjamies no Kārtības rullī noteiktās kārtības un likums ir pieņemts un kāds konstatē, ka kaut kādā likumprojekta apspriešanas stadijā ir ticis pārkāpts Kārtības rullis, nu tad līdz ar to, kaut arī Saeima ir nobalsojusi, it kā likums pieņemts, ka tas tomēr nebūtu atbalstāms.

Priekšsēdētājs. Vai visi piekrīt šādam viedoklim? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 116. pants ir jauns. Tas ir komisijas priekšlikums. Tekstu jūs redzat.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Nākamais ir 117. pants. Tas ir pirmā lasījuma redakcijā 147. pants, kuru mēs redakcionāli precizējām un pārcēlām aiz 116. panta kā 117. pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts. Nākamā iedaļa.

A.Endziņš. Trešā iedaļa ir "Deputātu priekšlikumi, jautājumi un pieprasījumi". Nosaukumā ir izdarīts precizējums - "Patstāvīgie priekšlikumi, jautājumi un pieprasījumi". Tātad vārds "deputātu" ir aizstāts ar "patstāvīgie", lai nodalītu priekšlikumus, kurus deputāti vai komisijas iesniedz par konkrētiem likumprojekta pantiem uz otro lasījumu vai uz trešo lasījumu, un patstāvīgos priekšlikumus, kas būtībā ir tātad Saeimas lēmumu projektu veidā.

Priekšsēdētājs. Vai šis viedoklis ir pieņemams? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 115. pants - pirmajā redakcijā. Mūsu komisijas priekšlikums ir - izsvītrot šo pantu, jo, kā jūs atceraties, mēs jau iepriekš iestrādājām šo noteikumu, ka visi jautājumi ir jākārto rakstveidā un arī visas lietas tiek izspriestas valsts valodā.

Priekšsēdētājs. Pieņemts? 118. pants.

A.Endziņš. 118. pants. Komisijas priekšlikums ir apvienot 116. un 117. pantu, izsakot tos jaunā redakcijā, un deputāta Silāra priekšlikumu iekļāvām šā panta otrajā daļā. (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 119. pants ir izteikts jaunā redakcijā, ne tieši vārds vārdā, pēc būtības atbalstot arī deputāta Budovska priekšlikumu, kurš otrajā ailītē jums ir uzrādīts. (Starpsauciens no zāles: "Tâ piecelšanās tevi moca?")

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Es pilnīgi atbalstu Budovska kunga priekšlikuma ideju, taču man nav pieņemams tāds precedents, kāds mūsu darbā nav līdz šim bijis, proti, ka atbalsts priekšlikumam izsakāms nevis balsojot, bet "pçc sēdes vadītāja uzaicinājuma pieceļoties. Šajos gadījumos Prezidijs konstatē, vai priekšlikumu atbalsta vismaz desmit deputāti, un sēdes vadītājs paziņo rezultātu". Kā jūs zināt, mūsu parastā un visbiežākā prakse ir tāda, ka sēdes vadītājs ir spiests aicināt tos, kas stāv, kas ir piecēlušies, lai viņi apsēstos un ieņemtu savas vietas. Tādēļ es, saglabājot šo koncepciju, ierosinu, ka atbalsts priekšlikumam izsakāms balsojot, tas ir, ierosinu aizvietot visu tālāko tekstu ar vienu vārdu - "balsojot".

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi, es pilnīgi atbalstu Silāra kunga priekšlikumu, un vēl es gribu izteikt vienu papildu argumentu. Redziet, kolēģi, ja jau šis priekšlikums - uzturēt attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu ir ar 10 deputātu parakstiem, tad, vēl viņus izsaucot un ceļot kājās, faktiski ir izteikta neuzticība iepriekš dotajam parakstam. Jūs saprotiet, tanī brīdī varētu būt tā, ka viens no tiem deputātiem, kas to ir parakstījuši, neatrodas zālē, un iznāk, ka tādā gadījumā šis iesniegums nav spēkā, jo nav kas pieceļas.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Nē, Budovska kungs, te tā gluži nav. Te, redzat, apstājoties pie šā jūsu priekšlikuma, kurš šeit ir, jūs paziņojāt, ka jūs to atsaucat, un tad citi, kuri tomēr gribētu to uzturēt, vairs nevar pagūt savākt desmit parakstus. Tas ir jāizdara momentāni. Jūs paziņojat, ka jūs savu atsaucat, bet es saku, ka es to uzturu spēkā, un man vajag vēl desmit parakstus, un tad to liek uz balsošanu... lai ir tie desmit, kas vēl to uztur spēkā, un te nav nekādas parakstu vākšanas, jo tai vairs neatliek laika.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Silāra kungs jau šeit precizēja, ka Budovskis nesaprata šo te būtību. Šeit ir iebildums pret šo kājās celšanos. Lieta ir tāda, ka šeit ir runa tikai par to, ka patstāvīgajam priekšlikumam vajag 10 parakstus. Tie ir iesniegti. Tagad, teiksim, patstāvīgā priekšlikuma iesniedzēji paziņo, ka viņi savu priekšlikumu atsauc, bet tajā pašā laikā kāds no deputātiem tomēr uzskata, ka šis priekšlikums būtu jāizskata tomēr pēc būtības, jo viņš to atbalsta. Šinī gadījumā ne jau visiem vajadzētu varbūt balsot vai tamlīdzīgi un tad skatīties, vai būs 10, kas ir nobalsojuši "par"... Mēs vismaz tādu priekšlikumu izvirzījām, ka šinī gadījumā sēdes vadītājs varētu uzaicināt piecelties tos deputātus, kuri uztur spēkā šo te priekšlikumu. Prezidijs līdz desmit tomēr skaitīt māk. Ja desmit deputāti ir, to skaitā arī tie, kuri ir parakstījuši šo priekšlikumu, lai gan vienu brīdi ir pateikuši, ka viņi paņem nost, tad varētu tā izdarīt. Var, protams, rīkoties arī tā, kā ierosina Silāra kungs. Es domāju, ka mēs varētu lūgt iesniegt šo priekšlikumu un trešajā lasījumā to precizēt. Te ir tā būtība. Tikai tad, ka tik tiešām akceptē. Mēs, Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija, šeit pēc tās pieredzes, kāda ir, teiksim, Anglijas parlamentā, kur, piemēram, tiek uzdoti jautājumi... Kalniņa kungs, kas toreiz vēl bija kopā ar mums Anglijas parlamentā, redzēja, ka jau saskaroties ar vienkāršu jautājumu... Es arī sākumā tad nevarēju saprast, ko tie deputāti lēkā uz augšu, taču izrādījās, ka būtībā pieceļoties viņi izsaka savu atbalstu. Taču mums tā ir jauna pieeja. Ja Saeima to neatbalstīs - tad tā ir cita lieta.

Priekšsēdētājs. Tātad tas tiks sagatavots uz trešo lasījumu. Vai par 119. pantu vairāk piezīmju nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 120. pants. Ir atbalstīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums un papildināta panta pirmā daļa, ka jautājumus var iesniegt ne tikai Ministru kabineta locekļiem, bet arī Latvijas Bankas prezidentam. Pants ir papildināts arī ar jaunu otro daļu, bet ir izslēgts no iepriekšējā lasījuma otrais teikums, tas ir, ka jautājumi nolasāmi ne vēlāk kā nākamajā plenārsēdē. Mēs šeit to daļēji iestrādājām 121. pantā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts 121. pants.

A.Endziņš. 121. pants ir papildināts (salīdzinājumā ar pirmo lasījumu) ar jaunu pirmo daļu, proti, ka Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par to, kas jautājumu ir uzdevis un kam tas ir adresēts. Pants ir arī redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Par otro daļu arī nav iebildumu? Nav. 121. pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 122. pants. No pirmā lasījuma redakcijas ir izslēgti vārdi "rakstiska atbilde nolasāma pēc termiņa notecēšanas nākamajā sēdē". Tas ir iestrādāts 124. pantā, un tāpēc 122. pants ir tik lakonisks. Jautātāji var arī piebilst, ka viņiem pietiek ar rakstveida atbildi.

Priekšsēdētājs. Pieņemts? Pieņemts.

A.Endziņš. 123. pantā vārdi "Saeimas priekšsēdētājs" ir aizstāti ar "sçdes vadītājs". Un ir arī papildinājums - "Latvijas Bankas prezidentam". Tas ir analoģiski, jo mēs akceptējam 120. panta papildinājumu. (Starpsauciens no zāles: "Svītrojam!")

Priekšsēdētājs. Pieņemts? Pieņemts. 124.pants.

A.Endziņš. 124. pantā pirmām kārtām trešajā ailītē ir drukas kļūda. Redakcionāli... Tur burtiņš "c" ir pazudis. Un 124. panta pirmā daļa ir ļoti slikta, varbūt pat nevar saprast, par ko ir runa... Tātad "jâdod nākamajā Saeimas sēdē..."; tur ir ar roku labots un diezgan slikti nokopēts. Kā arī ir papildināts ar vārdiem "rakstveida atbilde izsniedzama deputātiem". Un vēl pants ir papildināts ar jaunu trešo daļu. (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es tūdaļ jūs visus aicināšu svītrot trešo daļu. Pamatošu - kāpēc. Jūs redzat, ka 122. pants pilnīgi pamatoti saka, ka jautātāji var piebilst, ka viņiem pietiek ar rakstveida atbildi. Tas saīsina procedūru, visi ir apmierināti, un vairāk jautājumu nav. Taču šī trešā daļa nozīmē, ka neviens nekad tādu piezīmi neizdarīs, jo tā automātiski nepieļauj debates tādā gadījumā. Bez tam mēs iepriekš jau nezinām, kāda rakstura atbildi mēs saņemsim. Varbūt, ka tā mūs neapmierinās un mēs gribēsim par to debatēt. Un tādēļ šī piezīme ir jāsvītro, jo tad vairs neviens vispār neprasīs rakstveida atbildi.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kāds, kas grib izteikties? Endziņa kungs!

A.Endziņš. Cienījamie deputāti! Tas ir apmēram pēc tās loģikas - kas būtu, ja būtu... Redzat, kas ir par lietu. Jautājumi arī var būt dažādi. Jautājums varētu būt ļoti precīzs vienam vai otram ministram vai Ministru prezidentam, piemēram, konkrēti nosaukt kaut kādu skaitli - kāds var būt asignējums, cik līdzekļu izlietots tam vai tam. Un šinī gadījumā tā ir iespēja, ja jautātājs jau apzinās, ka šeit nav vajadzīgas debates, ka tas ir tikai informācijas dēļ, kuras viņam trūkst. Tad kāpēc gan būtu jāaizkavē šeit Saeima, ja viņš to ir uzzinājis, jo otrā daļa ir skaidra un gaiša. Ja jautātājs to nav izdarījis, tad tā ir viņa darīšana. Ja ir sniegta mutiska atbilde, tad ir pieļaujamas debates. Es domāju tā: kāpēc gan izslēgt šādu iespēju? Tas absolūti neko neizmainīs.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Silārs uztur savu prasību - balsot? Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Man gandrīz no Endziņa kunga teiktā būtu jāsecina, it kā es būtu uzaicinājis svītrot 122.pantu. 122.pantu es neesmu aicinājis svītrot tāpēc, ja mēs izsvītrojam to, tad es aicinu ... Tas saglabā iespēju izdarīt piezīmi, ka viņš neprasa mutisku atbildi, ka viņam pilnīgi pietiek ar rakstveida atbildi, bet tas viņam dod brīvību rīkoties pēc atbildes saņemšanas un lemt, vai tā viņu apmierina vai ne, vai viņam ir nepieciešamas debates vai nav nepieciešamas debates. Tādēļ es aicinu to svītrot. (Starpsauciens no zāles: "Atbalstām!")

Priekšsēdētājs. Tātad balsosim par 124.panta trešās daļas svītrošanu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 9. Pieņemts.

A.Endziņš. 125.pants. Šeit ir tikai valodnieku precizējumi. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 126.pantā vārds "priekšsēdētājs" ir aizstāts ar vārdiem "sçdes vadītājs". Un tāpēc šeit trešajā ailītē ir nepareizi, drukas kļūda - vārdus "sçdes vadītājs" aizstāt ar vārdiem "sçdes vadītājs". Pirmajā gadījumā vajag būt "priekšsēdētājs". Šeit ir drukas kļūda.

Priekšsēdētājs. Nav citu iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 127.pants ir redakcionāli precizēts, bet vārds "slēdziens" aizstāts ar vārdu "atzinums".

Priekšsēdētājs. Pieņemts. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 128.pants izteikts jaunā redakcijā. Šeit tas ir pasvītrots, un arī valodnieku priekšlikumi ir doti kursīvā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 129. pants ir tikai redakcionāli precizēts. Kursīvā tas ir redzams.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

A.Endziņš. 130.pants. Arī šeit vārdi "Saeimas priekšsēdētājs" ir aizstāti ar vārdiem "sçdes vadītājs".

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 131.pants. Šis pants ir izteikts jaunā redakcijā, kā arī ir noraidīts priekšlikums, ko devusi frakcija "Saskaņa Latvijai", proti, pirmajā teikumā vārdu "saņemšanas" aizstāt ar vārdu "pieņemšanas". Acīmredzot arī šajā 131.pantā pēdējais teikums šajā gadījumā nav piemērojams 118.panta nosacījumiem, tas tomēr ne visai precīzi atbilst, un komisija to tagad apzinās, bet mēs to precizēsim uz trešo lasījumu, jo īsti precīzi tas neatbilst. Šeit ir atsauce uz 180.pantu.

Priekšsēdētājs. Nevienam nav iebildumu. 131. pants ir pieņemts.

A.Endziņš. 132.pants. Šeit grozījumu nav. Tikai no valodas viedokļa.

Priekšsēdētājs. Pieņemts. 133.pants.

A.Endziņš. 133. pants. Šeit bija priekšlikums - vārdu "kârtējo" aizstāt ar vārdu "likumdošanas", bet vārdus "tiem noliekama" aizstāt ar "Prezidijs tiem nosaka".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Tālāk - nākamā sadaļa.

A.Endziņš. 4.sadaļas nosaukums - "Iesniegumu formulēšana un nobalsošana" ir redakcionāli precizēts - "Iesniegumu formulēšana un balsošana". Ar tādu nosaukumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Endziņš. 134. Šeit ir redakcionāli precizēts, proti, "priekšsēdētājs" aizstāts ar "sçdes vadītājs".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 135. Šeit iekavās 54.panta vietā ir 56.pants, jo tas ir 56.pants jaunā redakcijā, kur izsakās viens "par", viens - "pret".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. 136.pants ir izteikts jaunā redakcijā, apvienojot pirmā lasījuma 135. un 136.pantu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Endziņš. 137. Šeit ir tikai valodnieku precizējumi, citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 138.pantā tas pats.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 139.ir tikai ņemtas vērā valodnieku iebildes.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 140.pantā vārdi "beigu signāla" aizstāti ar vārdiem "rezultāta paziņošanas". Un, kā jūs redzat, tas ir pasvītrots, arī valodnieku ieteiktais ir dots kursīvā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Endziņš. 141.pants. Šeit ir noraidīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums - otro teikumu papildināt: "...vai pirms balsošanas paziņojuši Prezidijam, ka balsošanā nepiedalīsies" , kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildināšanu ar trešo teikumu: "Deputātiem, kuri nepiedalās balsošanā, ir jāatstāj sēžu zāles deputātiem atvēlētā daļa". Redakcija, ko liek priekšā komisija, ir redzama ceturtajā ailītē.

Priekšsēdētājs. Neviens nevēlas iebilst? Pieņemts.

A.Endziņš. 142.pants ir redakcionāli precizēts, šeit vārdi "izsaucot deputātus vārdā" aizstāti ar vārdiem "atklāti nolasot katra deputāta balsojumu". Tas ir tas, ko mēs praksē reāli arī darām.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 143.panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, iestrādājot frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 144. pantā, izņemot valodnieku labojumus, citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 145. ir redakcionāli precizēts un papildināts ar vārdu "rakstveidā".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Endziņš. 146.pants. Šeit vārdi "votumu, kas nesaietas" aizstāti ar vārdiem "savu atsevišķo viedokli".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk. Kā redzat, vecajā redakcijā bija 147.pants, un šeit ir piezīme trešajā daļā šo pantu pārveidot par 117.pantu. Es jau jūs par to informēju, kad aplūkojām šo 117.pantu pēc 116.panta.

Priekšsēdētājs. Tālāk - 147.pants.

A.Endziņš. 147.pants ir papildināts ar vārdiem: "Ðis noteikums attiecas arī uz 86.panta otrajā daļā un 93.panta otrajā daļā paredzētajiem gadījumiem".

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 5.sadaļa - "Stenogrammas". Šeit 148.pantā mēs esam vārdus "Saeimas sekretārs" aizstājuši ar vārdiem "Stenogrammu nodaļas vadītājs", proti, ka par stenogrammas atbilstību fonogrammai atbild Stenogrammu nodaļas vadītājs, nevis Saeimas sekretārs.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 150.pants. Komisijas priekšlikums ir to izslēgt - ka stenogrammas teksts tiek rediģēts saskaņā ar latviešu literārās valodas normām (kā bija pirmajā lasījumā) un ka stenogrammas tekstu atļauts publicēt tikai pēc tā rediģēšanas. Šeit bija priekšlikumi, ko iesniedza deputāts Silārs un frakcija "Saskaņa Latvijai". Komisijas viedoklis bija - šo pantu vispār izslēgt. Tāds ir Saeimas viedoklis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu izteikties. Vai nevienam nav iebildumu, ka šis pants tiek izslēgts? Tādā gadījumā - 149.pants.

A.Endziņš. 149.panta pirmais punkts ir izteikts jaunā redakcijā un papildināts ar jaunu otro punktu.

Priekšsēdētājs. Nav nevienam iebildumu.

A.Endziņš. Tas ir stenogrammas satura rādītājs, ko stenogrammai pievieno.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 152.pants. Arī šeit salīdzinājumā ar pirmo lasījumu komisijas priekšlikums ir izslēgt. Būtībā tas ir arī Saeimas Kancelejas priekšlikums, Stenogrammu nodaļas priekšlikums. Tas jau ir iestrādāts 149.pantā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Endziņš. 150.pants. Šeit vārdi "pçc deputāta pieprasījuma par brīvu" ir aizstāti ar vārdiem "pçc viņu pieprasījuma".

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 151.pants. Šeit vārds "sagatavo" ir aizstāts ar vārdiem "piedalījušies sagatavošanā", proti, personas, kas piedalījušās Saeimas slēgto sēžu stenogrammu sagatavošanā, dod parakstu, ka tās stenogrammu saturu neizpaudīs.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Nākamā sadaļa.

A.Endziņš. Sestā sadaļa. Pirmā lasījuma gaitā šī sadaļa bija sadalīta nodaļās. Komisijas viedoklis ir šo sadaļu nodaļās nedalīt. Un, pirms šeit Budovska kungs jau ceļas kājās, es gribu vērst cienījamo Saeimas uzmanību uz to, ka mēs vēl pie 152.panta neesam tikuši. Šeit ir divas drukas kļūdas. Proti, te ir Mandātu un iesniegumu komisija, kurā pareizi ir jābūt astoņiem locekļiem, bet 15.punktā Nacionālās drošības komisijai 3 locekļu vietā - 8 locekļi.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Pieņemot to, ka ir zināmas drukas kļūdas attiecībā uz Mandātu un iesniegumu komisiju un Nacionālās drošības komisiju, man tomēr ir zināmas domas, ka šeit varbūt varētu pāriet uz citādu formulu. Redziet, kolēģi, pirmkārt, jau mani neapmierina viens, tas, ka, teiksim, Ārlietu komisijai tālāk iekavās ir 12 locekļi. Un tālāk. Ja es tā paskatos, tad es varētu sākt runāt tādā veidā: mums Saeimā ir 12 locekļu komisija, ir 3 locekļu komisija, ir 5 locekļu komisija. Un man liekas... Es saprotu, ka tie ir deputāti. Bet, ja mēs visu to laiku sākam runāt par komisiju locekļiem, tad man tas diezgan tā nav pieņemami. Bet es par citu principu gribēju teikt.

Kolēģi, es saprotu, ka Kārtības rullis ir domāts uz ilgākiem laikiem. Protams, ar iespējamiem labojumiem. Bet man liekas, ka šo komisiju gan sastāvs, gan arī komplektēšanas princips faktiski nekur šeit tālāk nav atspoguļots. Mēs zinām, ka mēs faktiski savas komisijas komplektējam pēc diviem principiem. Viens bija proporcionalitātes princips, otrs bija princips, kurā ievēroja pa vienam deputātam no katras frakcijas. Un faktiski šis ir tas pants un tas sadalījums, kur mēs visvairāk esam pārkāpuši šo Kārtības rulli vai faktiski šo mūsu pašu likumu. Tāpēc man ir šāds priekšlikums: vai mums vajadzētu dot šīs zināmās nodevas tam senajam Kārtības ruļļa variantam, kurā tiek minētas šīs visas komisijas ar to deputātu skaitu. Es gribētu ieteikt to, ka 152.pantu vienkārši varētu izteikt tādā redakcijā, ka Saeimā pastāvīgi darbojas komisijas, kuru skaitu, kompetenci un deputātu skaitlisko sastāvu, kā arī komplektēšanas principus nosaka Saeima ar atsevišķu lēmumu. Un tādā gadījumā mēs pārejam uz... Tas ir vispārināts princips, tāpat kā tas ir attiecībā uz ārkārtas komisijām - arī tas ir vispārināts princips. Un visu mēs izdarām un nosakām ar šo atsevišķo lēmumu, kā mēs sākam darbu, un visas tālākās izmaiņas. Līdz ar to mums nebūtu vairs visu laiku jāķeras klāt pie Kārtības ruļļa labojumiem, bet mēs ar šo atsevišķo lēmumu rīkotos precīzi tā, kāds mums ir reālais stāvoklis Saeimā. Es domāju, ka tā būtu elastīgāk un pareizāk darboties. Paldies.

Priekšsēdētājs. Kide - "Saskaņa Latvijai".

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Es arī atbalstītu Budovska kunga priekšlikumu, jo mēs ar viņa priekšlikuma jēgu jau saskārāmies praktiskajā dzīvē, kad ir nepieciešams dažādās komisijās mainīt pārstāvību. Mēs iesniedzam priekšlikumus, bet priekšlikumus nevar realizēt, jo katrā komisijā ir reglamentēti noteikts deputātu jeb tās locekļu skaits. Pašlaik notiek zināma frakciju pārstrukturizēšanās, frakcijas dalās. Tas notika arī ar mūsu frakciju. Un līdz ar to arī jāmainās pārstāvībai, bet šie fiksētie skaitļi reglamentē mūs un to neļauj. Tāpēc arī es lūgtu balsot par Budovska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vēl kāds grib izteikties? Deputāts Čepānis.

A.Čepānis (DP).

Mūsu frakcijas priekšlikums bija mazliet citādāks. Mēs gribējām vienīgi to, lai tiek svītrots katras komisijas locekļu skaitliskais sastāvs, bet, nupat apspriedušies, mēs arī atbalstīsim Budovska priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir loģisks un pats par sevi saprotams.

Priekšsēdētājs. Deputāte Larisa Laviņa - "Lîdztiesība".

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ pievienojos iepriekšējiem runātājiem tādā sakarā, ka, manuprāt, patiešām šo Saeimas komisiju sastāvā un komplektēšanas principā mēs varētu ieviest arī kaut ko mūsdienīgāku. Jo, manuprāt, nav īsti pareizi, ka Ārlietu komisijā mums ir 12 cilvēki, bet tajā pašā laikā Sociālo un darba lietu komisijā droši vien tie cilvēki, kuri strādā tur pašreiz, zina, ka ar pieciem reāli strādājošiem cilvēkiem šo vezumu pavilkt nevar. Es saprotu, ka mēs visi gribētu zīmēties un prezentēties, un pārstāvēt sevi Ārlietu komisijā, bet es tomēr domāju, ka smagākais un nopietnākais darbalauks ir tieši šinī manis jau pieminētajā komisijā. Un tāpēc attiecībā uz šo sadalījumu, deputātu izvietojumu pa komisijām, es domāju, nebūtu nekas nosodāms, ja mēs pie šā jautājuma vēl atgrieztos, jo mēs taču izstrādājam jaunu Kārtības rulli. Paldies.

To pašu es vēl gribētu teikt arī par Mandātu un iesniegumu komisiju. Šeit ir 15 locekļi, kaut gan pašreiz, ja es nekļūdos... Drukas kļūda? Pašreiz tur darbojas tikai 8 locekļi. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es daļēji arī atbalstītu Budovska kunga priekšlikumu, bet tikai tajā daļā, kurā ir runa par to, ka būtu jāsvītro no 152.panta tās normas, kuras nosaka, cik deputātu ir katrā atsevišķajā komisijā, jo šeit ir jāvadās pēc konkrētās situācijas un lietderības, un tādēļ, lai operatīvi varētu mainīt šo skaitu, tik tiešām būtu jāizdara grozījums.

Bet, kolēģi, šeit ir runa par Saeimas pastāvīgajām komisijām, kuras tiek finansētas no budžeta, kas darbojas ilgāku laika periodu, un, manuprāt, šo pastāvīgo komisiju uzskaitījumam vajadzētu būt Kārtības rullī., bet tas, ka tiek uzskaitītas šīs 15 komisijas, tas neaizliedz mums izveidot vēl kādas citas papildu komisijas. Taču tās nav pastāvīgās komisijas, tā ka, ja mēs šeit atstājam šo komisiju uzskaitījumu, tad tas mums neko ļaunu nenodara, bet, svītrojot šos locekļus jeb deputātus, mēs tikai mūsu darbu padarām labāk vadāmu un organizējamu. Tātad es ierosinātu daļēji pieņemt Budovska kunga priekšlikumu un svītrot visos apakšpunktos iekavas un šos vārdus, kas ir iekavās.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds grib izteikties. Jā. Edvīns Bresis - "Saskaņa Latvijai".

E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tomēr būtu jāpiekrīt deputāta Budovska priekšlikumam, jo šodien noteikt pastāvīgās komisijas pēc būtības nav iespējams. Es nevaru īsti atbalstīt savas komisijas vadītāju, jo valstī mainās situācijas un šīs komisijas arī atkarībā no situācijas var mainīties. Un šeit kā piemēru, cienījamie kolēģi, es gribētu minēt to, ka mēs, tikko šeit sākām darbu, no iepriekšējā Kārtības ruļļa izsvītrojām Lauksaimniecības komisiju. Un es gribētu teikt, ka pēc būtības mēs šo priekšlikumu toreiz argumentējām, bet diemžēl jūs mūsu frakciju neatbalstījāt. Es gribu ar pilnu atbildības sajūtu teikt, ka arī šodien mani šī ideja nav pametusi, ka mums ir vajadzīga Lauksaimniecības komisija, un tad acīmredzot mums nebūtu tādu domstarpību, kādas mums ir šodien lauksaimniecības attīstības jautājumos. Un es domāju, ka šāda komisija ir vajadzīga kā pastāvīgā komisija. Es gandrīz domāju, kolēģi, to, ka nākamā Saeima nešaubīgi atjaunos šo komisiju kā pastāvīgo komisiju, un tāpēc mums šodien paredzēt pastāvīgās vai nepastāvīgās komisijas priekš nākamās Saeimas ir vienkārši neiespējami, un tāpēc es domāju, ka mums šodien nevajadzētu lieki sarežģīt situāciju, bet gan pieņemt tādu formulu, ka Saeima pati ar atsevišķu lēmumu nosaka komisiju skaitu un deputātus, kādās komisijās viņi darbojas. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Nebūs tā, būs citādi!")

Priekšsēdētājs. Balsojam! Endziņa kungs!

A.Endziņš. Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Bet šie priekšlikumi nav balsojami. Es lūdzu iesniegt šos priekšlikumus uz trešo lasījumu, jo šeit nav runas par kaut kādu svītrošanu, bet te ir viena redakcija, ir otra redakcija, un tad mēs varam par to lemt un balsot trešā lasījuma gaitā.

Priekšsēdētājs. Vai mēs nevarētu šeit izdarīt konceptuālu balsojumu un principā balsot divās daļās: pirmkārt, ka svītro to, un izlemt, vai būtu svītrojams, ka tiek fiksēts deputātu skaits. Un otrais, ka svītrota tiek...

A.Endziņš. Balsot var tikai par tekstu, kas šeit ir ierakstīts iekšā. Kā redzat, šeit ir tikai viens priekšlikums - papildināt ar vārdu "pastāvīgi". Citu labojumu, salīdzinot ar pirmo lasījumu, šeit nav.

Priekšsēdētājs. Jā, pirmā bija Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Man liekas, ka mums ir jābalso par komisijas sagatavotā varianta noraidīšanu, un tad, kad mēs to būsim noraidījuši, mēs būsim droši, ka trešajā lasījumā tas vairs nefigurēs, bet pa šo laiku Budovska kungs vai kāds cits iesniegs priekšlikumu - jaunu redakciju šim pantam.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Man ir mazāk radikāls priekšlikums un es tā domāju, ka principā mēs varētu šo 152.pantu šodien nebalsot, bet atlikt uz trešo lasījumu. Es apsolos iesniegt rakstveidā šo redakciju, un tad uz vietas mēs trešajā lasījumā to izskatītu. (Starpsauciens no zāles: "Mums tāda prakse nav.")

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. (Starpsauciens no zāles: "Atstāt nenobalsotu vienu pantu!")

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tā kā šeit jau tika diezgan pareizi formulētas domas, ka šodien nevajadzētu balsot, tad es nebūtu piecēlies, bet es gribētu pateikt un varbūt brīdināt dažus cilvēkus, ka, ja rakstiski tiks iesniegti priekšlikumi, tad nevajadzētu atkārtot varbūt to nepārdomāto ideju, ko izteica Laviņas kundze, kurai joprojām nav pilnīga priekšstata, kā darbojas parlaments. Es gribētu atgādināt, ka komisijai nav jāsacer likumi, tam ir domāti eksperti, bet es tikai gribētu atgādināt kā piebildi uz Laviņas kundzes frāzi, ka Ārlietu komisijā ir 12 cilvēki, bet Sociālo un darba lietu komisijā esot septiņi. Tad es gribētu atgādināt tiešām, ka specifika diemžēl ir tāda, ka Ārlietu komisijas sēdēs reti kad piedalās vairāk par sešiem, septiņiem vai astoņiem cilvēkiem, jo, ja mums ir tikai sešas parlamentārās asamblejas un vesela rinda pasākumu šeit, tad diemžēl tā specifika ir tāda, ka Ārlietu komisija ir spiesta būt kādreiz piecās vai četrās vietās, un tā vienkārši nevar savākt šos cilvēkus. Bet es gribētu teikt, ka ir nepareizi šeit, jo es redzu tādu tendenci, arī citreiz uzskatīt, ka deputāts ir tas, kas visu laiku sēž un kaut ko raksta, ka viņš, piemēram, raksta likumus, sacer likumus. Vajadzētu izlasīt to Kārtības rulli no paša sākuma. Tā ir Ministru kabineta kompetence - iesniegt šos projektus. Protams, var iesniegt arī deputāti, un, es domāju, ir normāli, ka mums ir princips pārstāvēt komisijā pa vienam frakcijas dalībniekam. Ja mums mainās frakcijas - bija astoņas un nu ir deviņas -, tad var šo jautājumu pārdomāt un tiešām rakstiski varbūt iesniegt, ka ir attiecīgajās vietās parādījušies deviņi deputāti vai ka viņu ir vairāk. Bet es tikai ar šo uzstāšanos gribu teikt, lai tomēr arī saprastu, jo daži deputāti nav sapratuši to specifiku, kāda ir izveidojusies, un joprojām domā, ka komisijai ir tikai viens uzdevums - nevis izanalizēt jau gatavus iesniegtus projektus, bet dažas komisijas nespēj sameklēt šos ekspertus un pašas mokās, un rezultātā rodas gramatiski nepārdomāti un pilnīgi neizstrādāti priekšlikumi, tāpēc es gribētu aicināt vēlreiz apdomāt šo visu lietu, tiešām noprecizēt tās komisijas, kurās strādā pa vienam pārstāvim no frakcijas, vai ir vajadzīgi divi pārstāvji, un rakstiski iesniegt šos priekšlikumus, bet nopietni iesniegt, nevis nākt priekšā ar šādiem paziņojumiem, ka vienai komisijai vajadzētu vairāk, otrai - mazāk. To vajadzētu izdomāt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Vairāk runātāju acīmredzot nav. Tad lūdzam sagatavot trešajam lasījumam redakciju, ņemot vērā tos priekšlikumus, kas šodien...

A.Endziņš. Es lūdzu iesniegt rakstveida priekšlikumus komisijā priekš trešā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Vai mēs varam uzskatīt, ka esam ar 152.pantu tikuši galā? Tālāk - 153.pants.

A.Endziņš. 153.pants šeit ir redakcionāli precizēts, vārds "iecelt", aizstāts ar vārdu "izveidot" un vārds "parlamentāriskas" aizstāts ar vārdu "parlamentārās". Tātad valodnieku priekšlikumi šeit ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 154.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 155.pants arī šeit ir precizēts redakcionāli un ir noraidīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - papildināt ar "un sekretāra vietnieku", "komisijas sekretāru un sekretāra vietnieku".

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 156.pants ir redakcionāli precizēts un papildināts ar vārdu "pastāvīgajā" komisijā, proti, ka par komisijas priekšsēdētāju deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 157.pants ir redakcionāli tikai precizēts.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 158.pants ir arī tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Pieņemts. Vai Anna Seile gribēja kaut ko teikt? (No zāles deputāte A.Seile: "Nç, negribēja!") Es atvainojos, jā. 159.pants.

A.Endziņš. 159.pants arī ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 160.pants arī ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Arī neredzu nevienu, kas protestētu. Pieņemts.

A.Endziņš. 161.pants arī ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 165.pants pirmā lasījuma redakcijā: "Apakškomisijas izstrādātie projekti izdalāmi komisijas locekļiem." Kārtības ruļļa komisijas priekšlikums ir izslēgt šo pantu.

Priekšsēdētājs. Vai neviens neiebilst? Tad izslēgts.

A.Endziņš. 162.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 163.pants arī ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Viesturs Karnups - LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tā kā es vadu vienu no divām komisijām, kur ir tikai trīs locekļi, es domāju, es ierosinu svītrot un pielikt punktu pēc "...vismaz puse no komisijas locekļu skaita" un svītrot vārdus "bet ne mazāk par trim locekļiem", jo mums arī ir tā, ka viens no mūsu deputātiem ir komandējumā, bet mums steidzīgi vajag kaut ko izskatīt. Mums ir tikai divi deputāti, bet mums vajag tomēr sasaukt komisijas sēdi.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - komisijas vadītājs.

A.Endziņš. Es saprotu deputātu Karnupu, bet es lūgtu tomēr noņemt šo priekšlikumu par svītrošanu, bet drīzāk izteikt priekšlikumu priekš trešā lasījuma; pielikt šeit piezīmi, ka tas neattiecas uz šīm komisijām, kur ir trīs locekļi, jo citādāk... Iestrādāsim iekšā uz trešo lasījumu ar atrunu par šīm divām komisijām, kur ir vispār tikai trīs locekļi.

Priekšsēdētājs. Deputāts Karnups noņem savu priekšlikumu. Pants pieņemts. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Es noņemu!")

A.Endziņš. 164.pantā (salīdzinājumā ar pirmo lasījumu) kreisajā ailītē tas teksts ir pasvītrots, otrais teikums ir pārveidots par 183.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Un 164.pants līdz ar to pieņemts.

A.Endziņš. 165.pants. Šeit bija dažādi priekšlikumi, proti, par šā panta izslēgšanu, par šā panta papildināšanu ar otro un trešo teikumu jaunā redakcijā. Kārtības ruļļa komisijas priekšlikums ir izteikt šo 165.pantu sekojoši, ka visi klātesošie komisijas locekļi parakstās, apliecinot savu piedalīšanos sēdē. Mēs tādējādi mēģinājām atrast kaut kādu kompromisa risinājumu.

Priekšsēdētājs. Vai neviens neiebilst? Pieņemts.

A.Endziņš. 166.pants. Arī šeit bija priekšlikumi no Cilvēktiesību komisijas, no frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātiem. Arī šeit mēs pieņēmām Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu par pirmā teikuma svītrošanu, bet papildinājām ar jauna satura pirmo teikumu, ka komisijas sēdes tiek protokolētas.

Priekšsēdētājs. Vispirms es lūdzu deputātus būt klusākiem, jo nevar vairs dzirdēt pie Prezidija galda. Ir iebildumi pret šo pantu? Pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Jârunā skaļāk!")

A.Endziņš. 167.pants. Šeit vārdi "savas atsevišķās domas" aizstāti ar vārdiem "savu atsevišķo viedokli", kā arī atbalstījām Cilvēktiesību komisiju -izslēgt vārdus "pçc protokolu pārbaudīšanas".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Pieņemts.

A.Endziņš. 168.pantā. Tas ir redakcionāli precizēts, un vārds "dibināta" aizstāts ar vārdu "svarīga", proti: "Ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas..." un tā tālāk.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 169.pants ir redakcionāli tikai precizēts. Kursīvā tas jums ir parādīts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 170.pants. Šeit ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Endziņš. 175.pants. Pirmā lasījuma redakcijā šīs normas ir ietvertas jau mūsu akceptētā 88.panta trešajā un ceturtajā daļā.

Priekšsēdētājs. Tātad piekrītam, ka pants tiek izslēgts.

A.Endziņš. Līdz ar to pants tiek izslēgts, jā.

Priekšsēdētājs. 171.pants.

A.Endziņš. 171.pants. Šeit šā panta redakcijai par pamatu ir ņemts deputāta Silāra priekšlikums, kā arī vārdi "komisijas slēgto sēžu darbību" aizstāti ar vārdiem "par komisijas slēgtajām sēdēm".

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret šo redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 172.pants ir redakcionāli precizēts. Trešajā ailītē jūs redzat, kādi ir komisijas priekšlikumi, proti, vārdi "tas deputāts, kas pirmais parakstījis" aizstāti ar vārdiem "viens no deputātiem, kas parakstījuši". Otrais teikums pirmā lasījuma redakcijā ir pārveidots par jaunu šā panta otro daļu, papildināts arī ar vārdiem "kâ arī deputāta palīgs", bet vārdi "kâ novērotāji var piedalīties" ir aizstāti ar vārdiem "var būt klāt", un piezīme, kura bija pirmā lasījuma redakcijā, ir pārveidota par 172.panta ceturto daļu. Un vārdi "obligāti jāpiedalās" aizstāti ar vārdiem "uzaicināmi", tādējādi daļēji pieņemot Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu, bet frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumu par šīs piezīmes izsvītrošanu, kāda bija pirmā lasījuma redakcijā, komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs. Vai visi iesniedzēji ir mierā ar to, kā komisija viņu priekšlikumus ir sakārtojusi? Pants pieņemts.

A.Endziņš. 173.pantā ir ņemts vērā deputāta Tomiņa jautājums par to, ko nozīmē "atbildīgas amatpersonas", un līdz ar to izslēgts vārds "atbildīgas". Un tekstā ir, ka komisiju sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām arī ministri vai viņu pilnvarotas valsts amatpersonas, kurām ir tiesības dot paskaidrojumus un iesniegt grozījumus un papildinājumus.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 174.pants ir redakcionāli precizēts un arī tā pirmā lasījuma redakcijā piezīme ir pārveidota par 174.panta otro daļu, izsakot to precīzāk citā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav nevienam iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 175.pants. Šeit arī šis vārds "parlamentāriskai" aizstāts ar "parlamentārās" izmeklēšanas komisiju. Pants ir redakcionāli precizēts, un ir Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, proti, ka ar sevišķu lēmumu parlamentārās izmeklēšanas komisijas tiesības Saeima var piešķirt kādai no 155.pantā norādītajām komisijām vai tās apakškomisijām. Mēs uzskatījām, ka šāds priekšlikums ir zināmā mērā pretrunā ar Satversmi, kura nosaka, kādos gadījumos Saeima var izveidot šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Priekšsēdētājs. Vai par šo pantu neviens nevēlas debatēt? Pieņemts.

A.Endziņš. 176.pants. Pirmā daļa ir papildināta ar vārdu "atbildīgā", proti, ka likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma. Pants kopumā ir redakcionāli precizēts. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija noraidīja deputāta Silāra priekšlikumu, proti, ka pēc pirmās daļas pantu vajag papildināt ar jaunu daļu: "Pašas iesniedzamos likumprojektus komisija izskata divos lasījumos. Sevišķi svarīgus likumprojektus komisija var izskatīt trijos lasījumos." Mēs precizējām pirmā lasījuma redakciju, nosakot, ka, ja nepieciešams, likumprojektus iepriekšējai sagatavošanai nodod apakškomisijai, ja tāda ir, un ka pirms likumprojekta apspriešanas komisija izraugās vienu no komisijas locekļiem, kurš ziņos komisijai par šo projektu. Tā kā mēs atbalstījām un iebalsojām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu attiecībā uz tiem likumprojektiem, ko izstrādājusi un iesniegusi Saeimai pati komisija, tad acīmredzot, gatavojot trešo lasījumu, Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijai šis pants un līdz ar to arī deputāta Silāra priekšlikums būtu jāpārvērtē un jāmēģina dot precīzāku redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai deputāts Silārs ir mierā ar šādu risinājumu? Pants pieņemts.

A.Endziņš. 177.pants. Šeit ir, kā redzat, kreisajā sadaļā pasvītrots. Komisijas priekšlikums bija - izsvītrot šo garo otro teikumu un piezīmi pie šā 182.panta, proti, tātad paliek tikai 177.panta redakcija: "Lçmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu."

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 178.pants ir papildināts ar otro teikumu: "Lçmuma projektam var pievienot uzziņas materiālu." Un arī pirmais teikums ir redakcionāli precizēts: komisijas priekšlikumi un atzinumi ir nevis "sastādāmi Saeimas lēmumu projektu veidā," bet "formulējami Saeimas lēmumu projektu veidā." Te ņemti vērā valodnieku priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 179.pants. Pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlēja vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē, proti, mēs esam šo pirmā lasījuma 184.pantu redakcionāli precizējuši un papildinājuši ar vārdiem "vienu no komisijas locekļiem" un izsvītrojuši vārdus "un vajadzības gadījumā arī koreferentu". Kāpēc koreferentu? Jo pašreiz spēkā esošajā Kārtības rullī koreferents bija paredzēts tajos gadījumos, kad priekšlikumu bija atbalstījuši viena trešā daļa komisijas locekļu un tas tātad neieguva atbalstu, un tajos gadījumos šim mazākumam varēja būt nozīmēts koreferents. Tagad koreferents vairs nav paredzēts, jo Kārtības rullī ir iestrādāta norma, ka jebkuru priekšlikumu, kurš ir komisijā noraidīts, deputāts var uzturēt spēkā, pamatot šo savu priekšlikumu Saeimas plenārsēdē un tātad arī aicināt Saeimu par to balsot. Tādēļ šajā gadījumā pēc šāda institūta kā koreferents - tādā izpratnē kā ir pašreiz spēkā esošajā Kārtības rullī - nav vajadzības.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Gatavojot trešo lasījumu, vajadzētu papildināt un precizēt šā panta redakciju, nosakot, ka par referentu var būt arī kāds no Ministru kabineta locekļiem. Piemēram, šobrīd mūsu komisija izskata jautājumu par Medību likuma jaunas redakcijas iesniegšanu, un mūsu komisija jau ir nolēmusi, ka referents komisijas vārdā varētu būt ministrs, kurš nav deputāts. Ministrs ir tiesīgs uzstāties, iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Kārtības rulli, un viņš varētu būt arī referents. Bet tas ir trešā lasījuma jautājums, kurš būs jāiesniedz laikam kā priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Nu, tas gan nav rakstveidā iesniegts, bet katrā ziņā man gribētos Lagzdiņa kungam oponēt. Nu, kā komisijas vārdā var uzstāties kāds, kurš nav komisijas loceklis? Tāda prakse. Ja viņš ir ministrs, tad viņš jebkurā gadījumā pauž Ministru kabineta viedokli - it īpaši, ja viņš nav deputāts. Gribu teikt, ka man šķiet dīvaina tomēr šī redakcionālā precizēšana. Endziņa kungs, apskatieties, kas šeit ir ierakstīts! Šeit ir rakstīts, ka referentu ievēlē Saeimas sēdē. Piedodiet, - vai tad komisija vēlēs tagad vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē? Iepriekšējā redakcijā bija teikts, ka viņi vēlē Saeimas sēdei referentu, bet te ir redakcionāli izlabots un tagad iznāk, ka nu turpmāk referents būs jāvēlē Saeimas sēdē. Bet jūs teicāt, ka jūs drukas kļūdas norādīsiet? Nu, tādā gadījumā es to pieņemu, jā, tad tas man ir saprotams, citādi es redzu, ka teksts ir redakcionāli precizēts un iznāk, ka tā rezultātā referents ir jāvēlē Saeimas sēdē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies deputātam Silāram, kurš arī pulksten pusdesmitos nav zaudējis novērošanas spējas.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti, gribu runāt par to, ko attiecībā uz referentu teica Lagzdiņa kungs. Mums ir iepriekš noteikts, ka Ministru kabineta pārstāvis būs kā referents. Tas ir valdības projekts, bet komisija var ievēlēt savu referentu, kurš izsaka komisijas viedokli, lūk, par šo projektu. Šajā gadījumā viņš drīzāk būtu kā koreferents. Var būt, ka mums jāpadomā par trešā lasījuma redakcijas precizējumu, lai, lūk, šis koreferāts vai koreferents parādītos arī šādā izpratnē: ja projektu aizstāv un par to ziņo valdības pārstāvis, tad Saeimas komisija šajā sēdē nozīmē koreferentu. Tātad to mēs precizēsim pirms trešā lasījuma.

Priekšsēdētājs. Tātad otrajam lasījumam 179.pants uzskatāms par pieņemtu. Godātie deputāti, es atvainojos referentam, ir saņemts iesniegums ar 10 parakstiem: "Lûdzam turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai." Vai ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: "Nç!") Iebildumu nav, tātad - uz priekšu! Lūdzu!

A.Endziņš. 180. pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi? Pants pieņemts.

A.Endziņš. 181.pants. Ir bijuši tikai valodnieku iebildumi, un tie ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs. Pieņemts. Jā, atvainojos, deputāts Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Jā, pants burtiski saskan ar veco Kārtības ruļļa tekstu. Faktiski. Taču man tomēr gribētos, lai atbildīgā komisija saskaņotu šo pantu ar 178.pantu, proti, ka komisijas atzinumi un projekti, kas apstiprināmi Saeimā, ir jāiesniedz Prezidijam. Jo šeit pa vidu jau ir arī tas, ka par kopīgām komisijas sēdēm. Un bez tam taču mums ir arī tāda prakse, ka viena komisija iesniedz otrai un lūdz atzinumus. Šie taču nebūtu jādod Prezidijam. Tā ka šeit vajadzētu veikt korekciju - saskaņot 178. panta tekstu ar 181. pantu, ka tikai to, kas ir apstiprinājams Saeimā, ir jāiesniedz Prezidijā.

Priekšsēdētājs. Tātad tas ir jāizdara, gatavojoties trešajam lasījumam. Vai deputāti piekrīt?

A.Endziņš. Paldies Silāra kungam par šo piezīmi, tas tik tiešām ir precizējums.

Priekšsēdētājs. Tātad 181. pants ir pieņemts otrajā lasījumā.

A.Endziņš. 182. pants ir redakcionāli precizēts. Nav atbalstīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums par otrās daļas svītrošanu, proti, svītrot, ka komisija izskata arī deputātu lietas. Un otrā daļa ir papildināta ar atsauci uz Kārtības ruļļa 21. pantu. Lai būtu precīzi, šeit vajadzētu iekavās likt nevis atsauci uz 21. pantu vispār, bet uz 21. panta otro daļu.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Ja jūs esat lasījuši iepriekšējo gadu Kārtības rulli, tad jūs zināt, ka toreiz bija trīs komisijas: Mandātu komisija, Petīciju komisija un Deputātu lietu komisija. Tās šodien ir apvienotas Mandātu un iesniegumu komisijas kompetencē. Tātad faktiski mēs jau par to spriedām un runājām, uzsākot šai Saeimai savu darbu. Bet šodien mēs izdarījām labojumu 20. pantā. Izsvītrojot Juridisko komisiju, ir loģiski, ka arī šīs funkcijas, kas ir paredzētas, - izdodot tiesāšanai deputātus, spriest par viņu piedalīšanos vai nepiedalīšanos sēdēs - ir nodotas Mandātu un iesniegumu komisijas kompetencē. Un šajā sakarā es gribu lūgt jūs atbalstīt šo: saglabājot otro daļu - Komisija izskata arī deputātu lietas" -, svītrot atsauci uz 21. pantu. Līdz ar to mēs atstājam brīvu šo interpretāciju, jo nekādā gadījumā nevar izslēgt to, ka Saeima ar savu noteiktu lēmumu uzdod Mandātu un iesniegumu komisijai risināt kādu lietu. Es domāju, ka pilnīgi pietiekami ir, ka komisija izskata arī deputātu lietas. Tas būtu atbilstoši tam, kā ir tradicionāli Mandātu komisija strādājusi, bet nav šā ierobežojuma, kas tālāk var radīt zināmus sarežģījumus. Tātad mans priekšlikums ir nobalsot par to, lai šī piebilde attiecībā uz 21. pantu tiktu svītrota. (Starpsaucieni no zāles: "Izsvītrojam! Pilnīgi pareizi! Jeb varbūt ka piekrīt?")

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Aivars Endziņš.

A.Endziņš. Tā kā Saeima 20. pantā nobalsoja un neatbalstīja, ka Juridiskā komisija dod šo atzinumu, līdz ar to acīmredzot kādam tas būs jāgatavo. Ja Mandātu un iesniegumu komisija vēl arvien uzskata, ka ir ļoti kompetenta šajā jautājumā, tādā gadījumā varētu izsvītrot šo atsauci.

Priekšsēdētājs. Tātad tas ir nolemts bez balsošanas? Paldies. 183. pants.

A.Endziņš. 183. pants. Pants ir redakcionāli precizēts, papildināts ar jaunu daļu - otro daļu, kas ir ņemta no pirmā lasījuma redakcijas 168. panta, kā arī ir papildināts ar trešo un ceturto daļu, ietverot arī Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu, kas bija iesniegts attiecībā uz 14. pantu. Un ir noraidīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko mēs jau neakceptējām iepriekš, proti, papildināt ar vārdiem "sekretāra vietnieks".

Priekšsēdētājs. Vai visi piekrīt šai redakcijai? (Starpsaucieni no zāles: Jā,jā!") Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Es nezinu, kā citu komisiju locekļus un it īpaši citu komisiju priekšsēdētājus apmierina šis pants, bet šis pants, kad es to izlasīju, mani burtiski nokaitināja. Apskatieties pašu būtību, kas šeit ir ietverta! Te ir teikts, ka viņi saņem atlīdzību par piedalīšanos. Tātad mēs jau paredzam likumā, ka var nestrādāt, pietiek, ka viņš piedalās komisijā, un viņam ir par to atlīdzība!

Tālāk - kā tas atspoguļojas. Kā es saprotu, teiksim, šo trešo daļu, kurā teikts, ka vienas kalendārās dienas laikā notikušās sēdes neatkarīgi no pārtraukumu skaita un ilguma uzskatāmas par vienu sēdi, un komisijas locekļi saņem atalgojumu par piedalīšanos vienā sēdē, jo tā ir viena darba diena. Un šeit var rīkot sēdes no rīta līdz vēlam vakaram. Bet apskatieties pēdējo daļu! "Ja deputāti vienas kalendārās dienas laikā piedalās dažādu komisiju vai apakškomisiju sēdēs, viņi saņem atalgojumu par piedalīšanos katras komisijas sēdē." Es nezinu, kā ir jūsu komisijās, bet manā komisijā ir locekļi, kuri ir trijās komisijās, un es viņus nevaru saganīt, man ir jāiet un jālūdzas, lai viņš no tās otras komisijas atnāk, lai man būtu kvorums. Un tajā vienā komisijā viņš apskata to pašu likumprojektu, kas ir manā komisijā, un saņem algu. Viņš atnāk uz manu komisiju, nosēžas un noklausās viedokļus par šo likumprojektu, un atkal saņem algu! Un ir mums 15 komisijas. Apskatieties, kas ir ierakstīts otrajā daļā! Ja viņš atnāk, tad dienas laikā viņš var apskriet 15 komisijas, un nav jau liegts tam deputātam piedalīties un apskriet 15 komisijas, viņš pusi no dienas naudas, tātad vismaz 7 pilnas samaksas, viņš vienā dienā var saņemt. Bet apskatieties uz tiem entuziastiem, kāds šeit ir Endziņa kungs, kuram nav vairs laika pasniegt Universitātē mācības, apskatieties uz Lagzdiņa kungu, kuram ir tikai viena komisija un viņš strādā, un viņiem nav laika citur iet, jo no rīta līdz vakaram viņi atrodas šeit!

Otrajā daļā runa ir par to, ka pusi atlīdzības par piedalīšanos sēdē saņem tikai tad, ja bez priekšsēdētāja ziņas aiziet. Bet, ja priekšsēdētājs redz, ka viņš iziet pa durvīm ārā, tad priekšsēdētājs zina, ka viņš ir aizgājis, tas ir jāiereģistrē, jo priekšsēdētājs redzēja un zināja, ka viņš izgāja. Es aicinu šeit svītrot divas lietas. No otrā punkta vārdus - "bez priekšsēdētāja ziņas", šos trīs vārdus, respektīvi: "Deputāti, kas uz sēdi ierodas pēc tās atklāšanas vai no sēdes aiziet pirms tās beigām, saņem tikai pusi atlīdzības par piedalīšanos sēdē." Un svītrot visu ceturto daļu ārā. Ja tā ir viena darbadiena, kā tas attiecas uz pamatkomisiju, tad tā ir viena darbadiena parlamentā un var saņemt tikai vienu atalgojumu. Un tas varbūt piesaistīs viņus tomēr tai pamatkomisijai strādāt. Nebūs tā, ka priekšsēdētājs un sekretāri ies un meklēs, kur viņš sēž, kur viņš ir, lai varētu noturēt normālu sēdi, lai likumdošanas process šeit būtu normāls.

Priekšsēdētājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi, es iesaku atstāt to nemainītu, jo te ir ļoti skaidra, mums tomēr iestrādājusies prakse. Silāra kungs, jūsu priekšsēdētājs un sekretārs taču neparakstīs apmeklējumu lapu, kurā šis cilvēks būs staigājis iekšā un ārā. Cita lieta, - es piekrītu jums tajā ziņā (un tas ir mūsu komisijas priekšlikums), ka 5 - 6 sēdes viena komisija netaisa un nedrīkstētu taisīt, un tāpēc ir par vienu sēdi darbs apmaksāts, bet jūs nekad neparakstīsiet tad, ja viņš staigā apkārt un 15 komisijas... tad jau mūsu priekšsēdētāji nestrādā, ja viņi parakstīs tikai par to, ka viņš tur sarakstos ir. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vēl kāds vēlas izteikties? Tātad mēs tagad balsosim par Silāra priekšlikumu - svītrot 183. panta otrajā apakšpunktā vārdus - "bez priekšsēdētāja ziņas". Endziņa kungs.

A.Endziņš. Svītrošanu līdz šim mēs visu laiku esam pieļāvuši. (Starpsauciens no zāles: "Rakstiski nav iesniegts!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu, izšķirsim šo jautājumu balsojot! Tātad vispirms būs balsojums par 183. panta otro apakšpunktu. Jā, lūdzu, Zigurds Tomiņš - Zemnieku savienības frakcija. Par procedūru.

Z.Tomiņš (LZS).

Man tikai jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka mēs jau neesam pat pirmajā lasījumā iebalsojuši kaut vai šā paša panta ceturto daļu. Tagad nevis jābalso par svītrošanu, bet par to, lai mēs to iebalsotu otrajā lasījumā. Man nemaz tādas daļas nav. Un pēc tam mēs varam svītrot kādu daļu atsevišķi ārā. Tā ka ierosinu papriekš iebalsot un tad spriest par atsevišķām daļām.

Priekšsēdētājs. Imants Daudišs - "Latvijas ceļš".

I.Daudišs (LC).

Godātie kolēģi, varētu piekrist tam, ko teica Silāra kungs. Es arī esmu pret to, ka viens deputāts dienas laikā joņo no vienas sēdes uz otru un saņem par to atalgojumu. Taču mums ir deputāti, kas oficiāli ir ievēlēti divās komisijās - Pieprasījumu komisijā, Juridiskajā komisijā, varbūt pat trijās... Es negribētu piekrist šai nostājai. Tādēļ tagad es negribētu piekrist, lai mēs ar vienu rāvienu svītrotu šo ceturto apakšpunktu. Precizēsim šīs lietas trešajā lasījumā. Tātad es esmu pret to, lai deputāts, kas ir vienā komisijā, skrietu apkārt pa visām citām, bet es esmu par to, lai atalgojumu saņem tas, kurš ir oficiāli izraudzīts divās vai trijās komisijās. (Starpsauciens no zāles: "Tâ ir komisiju lieta!")

Priekšsēdētājs. Tā. Labi, vispirms mēs balsosim par 183. panta otrā punkta vārdu "bez priekšsēdētāja ziņas" izsvītrošanu. Lūdzu balsošanas rezīmu! Balsosim par to, ka tiek izsvītroti vārdi "bez priekšsēdētāja ziņas". Pašreizējais teksts ir tāds: "Deputāti, kas uz sēdi ierodas pēc tās atklāšanas vai bez priekšsēdētāja ziņas no sēdes aiziet pirms tās beigām, saņem tikai pusi atlīdzības par piedalīšanos sēdē." Silāra kunga priekšlikums ir - izsvītrot vārdus "bez priekšsēdētāja ziņas", tātad paliktu tā: "Deputāti, kas uz sēdi ierodas pēc tās atklāšanas vai no sēdes aiziet pirms tās beigām, saņem tikai pusi atlīdzības."Lûdzu rezultātu! Par - 28, pret - 12, atturas - 17. Nav pieņemts.

Un tagad mums jābalso par ceturtās daļas iekļaušanu vai neiekļaušanu. Mēs balsosim par šo punktu: "Ja deputāti vienas kalendārās dienas laikā piedalās dažādu komisiju vai apakškomisiju sēdēs, viņi saņem atalgojumu par piedalīšanos katras komisijas sēdē." Par šā punkta iekļaušanu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 2. Nav kvoruma, pietrūkst viena cilvēka. Es aicinu deputātus tomēr mazāk staigāt. Lūdzu zvanu! Un atkārtosim balsošanu. Es lūdzu frakciju vadītājus apstaigāt blakustelpas un savākt savus deputātus. (Starpsauciens no zāles: "LNNK locekļi it pilnā skaitā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 3. Pieņemts. Ceturtais punkts tiek iekļauts. Līdz ar to 183. pants ir akceptēts.

A.Endziņš. 184. pants. Šeit pirmā lasījuma redakcijā bija teikts, ka komisijām jāiesniedz Saeimas sekretariātam sēžu saraksts. Mums vispār nav Saeimas sekretariāta kā tāda, un praktiski saraksts tiek iesniegts Saeimas Kancelejai, tāpēc šis vārds "sekretariāts" ir aizstāts ar vārdu "Kancelejai". Pants redakcionāli ir precizēts un ir izsvītroti no pirmā lasījuma redakcijas vārdi "vai atalgojamais lietpratējs", jo šos jautājumus jau jārisina ar tiem līdzekļiem, kas komisijām ir piešķirti līgumdarbu veikšanai un tā tālāk.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Pieņemts. 185. pants.

A.Endziņš. 185. pants. Tas ir redakcionāli precizēts. Pirmā daļa ir izteikta deputāta Silāra ieteiktajā redakcijā, un panta otrā daļa ir saglabāta pirmā lasījuma redakcijā.

Priekšsēdētās. Vai ir iebildumi? Pieņemts.

A.Endziņš. 186. pants. Tā ir jauna sadaļa - "Saeimas saimniecība". Šeit bija priekšlikums, ko iesniedza deputāts Tomiņš, - "kredītu rīkotāja" vietā likt "finansu rīkotājs". Mēs konsultējāmies arī Saeimas grāmatvedībā, un rezultātā šis priekšlikums netika akceptēts. Pants ir izteikts jaunā redakcijā. Vārds "persona" ir aizstāts ar vārdu "amatpersona".

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi? Pieņemts.

A.Endziņš. 187. pants ir tikai pēc valodnieku priekšlikuma precizēts.

Priekšsēdētājs. Pieņemts. Nākamā iedaļa.

A.Edziņš. Nākamā sadaļa ir "Frakcijas, politiskie bloki un frakciju padome". Mēs šo nosaukumu esam redakcionāli precizējuši pēc valodnieku priekšlikuma. Tātad - "Frakcijas, politiskie bloki un frakciju padome". Nē, nosaukumā izmaiņu nav, es atvainojos.

Priekšsēdētājs. Tātad pieņemts.

A.Endziņš. 188. pants. Panta redakcijā par pamatu ņemts deputāta Silāra priekšlikums, ko jūs redzat otrajā ailītē. Vārds "pieci" ir aizstāts ar vārdu "èetri", un ir noraidīts deputāta Budovska priekšlikums, proti, ka tai frakcijai var pievienoties no citas frakcijas neatkarīgi deputāti. (Smiekli zālē.)

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis dodas aizstāvēt savu viedokli.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Man katrā ziņā šobrīd šis pants -193. pants agrākajā redakcijā un 188. pants jaunajā - zināmā mērā izraisa pārdomas. Pirmkārt, es jums gribu atgādināt, ka, 1993. gada 6. jūlijā pieņemot Kārtības rulli, mēs izsvītrojām 185. pantu. Es to nolasīšu: "Vienas politiskās partijas deputāti, skaitā vismaz trīs, sastāda frakciju." Tātad šis pants tika noraidīts un tālāk mums palika 186. pants, kurā teikts: "Atsevišķas frakcijas un pie frakcijām nepiederoši deputāti var apvienoties politiskos blokos, kuri sastāv vismaz no pieciem deputātiem." Esošā redakcija mums nosaka to, ka vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma kandidātu saraksta deputāti, skaitā vismaz 5, sastāda frakciju. Šinī gadījumā man rodas jautājums: kas šodien vispār ir šī Jurkāna kunga vadītā deputātu kopa - deputātu grupa vai frakcija? Visur skan, ka tā ir frakcija. Es saprotu, ka tā ir deputātu grupa. Un šis jautājums nav vienkāršs, bet tas ir saistīts ar visiem tiem materiālajiem izdevumiem, kurus katrā gadījumā Saeimai ir nepieciešams nodrošināt, lai frakcijas strādātu. Es vienkārši saprotu tā: ja mēs tagad visi pa četrīšiem sāksim dalīties, veidosim noteiktas koalīcijas, Saeima bankrotēs. Tas man ir pilnīgi skaidrs.

Bet es tagad gribu teikt ko pilnīgi citu, - ka katrā ziņā es palieku pie tā, ka vārds "pieci" ir saglabājams. Tātad pieci cilvēki veido frakciju. Un es gribētu uzturēt spēkā lūgumu par to, ka tai var pievienoties no citas frakcijas neatkarīgi deputāti. Kā mēs zinām, pirmais solis vienmēr ir tāds, ka deputāts var izstāties no frakcijas. Bet pēc tam deputāts, manuprāt, var arī pievienoties citai frakcijai, un pret to nav nekādu iebilžu, ja mēs skatāmies šo 186. pantu - pēc iepriekšējā.

Un vēl viens, ko es gribētu teikt. Ziniet, lai mums būtu pilnīgi skaidra šeit arī deputāta nostāja, jo citādi, man liekas, pašlaik Saeimā mums ir tā saucamais Trojas zirga simptoms, ka faktiski viņš skaitās neatkarīgais deputāts un mēs viņu varam vairāk redzēt, ka viņš ir galvu pašķiebis uz noteiktu pusi un gaida signālu, kas viņam tiks padots, jeb viņš faktiski staigā uz citu rindu, un jāsaka, ka galva zemāk par citu ķermeņa daļu, un klausās, kas ir jādara, - nu tad, ar vienu vārdu sakot, runāsim pilnīgi atklāti, lai šeit nebūtu Trojas zirga, bet lai viss būtu skaidrs! Ja viņš ir nolēmis pievienoties citai frakcijai, nu tad - uz priekšu, drošu dūšu un balsosim! Paldies.

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Man ļoti patika Budovska kunga emocionālā uzstāšanās - it īpaši pulksten desmitos vakarā. Tas mūs nedaudz atslogo. Bet es gribu arī uzsvērt pirmkārt to, ka tika apturēts šis pants, kas līdz ar to ierobežoja vispār frakcijas izveidošanās iespējas, tātad - ne mazāk kā trīs. Jebkurš deputātu skaits varēja izveidot frakciju, jo frakcijas jēdziens Kārtības rullī ir definēts. Vienkārši tika apturēts šis skaits.

Otrkārt, cienījamie kolēģi, man liekas, ka šobrīd mums ir četri. Es nedomāju, ka tas ir tāpēc, ka Tautas saskaņas partijas frakcijai ir četri deputāti, bet gan tāpēc, ka mēs Vēlēšanu likumā esam ietvēruši 4 procentu barjeru. Un, ja ir četru procentu barjera, tad minimālais skaits var būt četri deputāti. Tā ka jebkurā gadījumā tas ir ļoti loģiski, un es aicinu tomēr atbalstīt šo komisijas ieteikto jauno redakciju.

Priekšsēdētājs. Vēl kāds vēlas izteikties? Tātad mēs par to balsosim... Vai Endziņa kungs kaut ko vēlas piebilst, pirms mēs balsosim par šo jautājumu? (No zāles deputāts M.Budovskis: "Es par savu priekšlikumu gribu balsot!")

A.Endziņš. Es gribu vēl vispirms paskaidrot, ka mēs 185.pantu no pašreiz spēkā esošā Kārtības ruļļa izsvītrojām ne jau šā skaita dēļ - trīs deputāti, bet tāpēc, ka tur bija rakstīts "vienas politiskās partijas deputāti". Jo tobrīd mums bija tikai Zemnieku savienība kā reģistrēta partija, Kristīgo demokrātu savienība kā reģistrēta partija. LNNK nebija partija, "Tçvzemei un brīvībai" nebija partija, Tautas saskaņas partijas arī nebija, "Latvijas ceļa" nebija. Tātad tāpēc, lai, kā saka, vispār varētu šīs frakcijas veidoties un pastāvēt, šis pants tika izņemts ārā. Un tāpēc es aicinu tomēr nediskutēt šinī gadījumā par skaitu. Jo šobrīd, kamēr ir spēkā vecais Kārtības rullis, nav reglamentēts frakcijas deputātu skaits. Uz pirmo lasījumu mēs ielikām - pieci. Kāpēc? Tāpēc, ka reāli tobrīd bija mazākais skaits bija pieci. Tāpēc mēs darījām tā. Bet es pilnīgi piekrītu Amerika kungam, ka praktiski šis skaits - četri - jau korespondē šai Vēlēšanu likumā ietvertajai procentu barjerai: - 4 procenti.

Priekšsēdētājs. Mēs liksim uz balsošanu komisijas priekšlikumu, kas ierakstīts trešajā ailē, - vārdu "pieci" aizstāt ar vārdu "èetri".

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 11. Tātad pieņemts, ka vārdu "pieci" aizstāj ar "èetri". Līdz ar to 188.panta ...

Māris Budovskis - LNNK. (Starpsauciens no zāles - deputāts M.Budovskis: "Var pievienoties!")

A.Endziņš. Šeit ir Budovska priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi. Proti, ka frakcijai var pievienoties no citas frakcijas neatkarīgi deputāti. Mēs to noraidījām tāpēc, ka ir, lūk, šie politiskie bloki, kuros var apvienoties frakcijas un frakcijām nepievienojušies deputāti. Tāpēc, ja ir runa par to, ka vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var veidot frakciju, ir pretruna starp šo papildinājumu un to pirmo daļu, ko mēs esam akceptējuši.

(Deputāts Budovskis kaut ko skaidro no vietas.)

Deputāts var pievienoties, bet viņš nepārstāv šajā gadījumā frakciju. Šeit jau tas ir attiecināts uz politisko bloku veidošanos.

Priekšsēdētājs. Vai Budovska kungs nenāktu tribīnē? Labi. Mēs liekam uz balsošanu. Tātad balsosim par Māra Budovska priekšlikumu - papildināt pantu ar tekstu: "Tai var pievienoties no citas frakcijas neatkarīgi deputāti".

Lūdzu balsošanas režīmu! Vai visi nobalsoja? Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 21, pret - 20, atturas - 14. Nav pieņemts. Līdz ar to 188. pants otrajā lasījumā ir akceptēts. 189. pants.

A.Endziņš. l89.pants ir redakcionāli precizēts, ir svītrota atsauce uz l25.panta otro punktu, un ir noraidīts frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums: "Frakciju darbinieki tiek algoti no valsts budžeta un viņus pieņem darbā un atlaiž no darba frakcijas vadītājs, informējot par to Saeimas Prezidiju." Pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba kārto Saeimas Kanceleja, taču šeit ir skaidri un gaiši pateikts, ka viņi ir pieņemami darbā un atlaižami no darba pēc frakcijas vadītāja priekšlikuma. Bet to nevar. Frakcijas vadītājs nav tā persona, kas var pieņemt un atlaist no darba, jo viņš nav, lūk, šā kredīta rīkotājs. Tas ir valsts budžets, un to pārzina jau Saeimas Kanceleja.

Priekšsēdētājs. Vai frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti piekrīt? Tātad 189.pants ir pieņemts komisijas ieteiktajā variantā.

A.Endziņš. 190.pants. Šeit pirmajā lasījumā bija teikts, ka atsevišķas frakcijas un pie frakcijām nepiederoši deputāti var apvienoties politiskos blokos, kuri sastāv vismaz no sešiem deputātiem. Ir priekšlikums - vārdu "sešiem" aizstāt ar vārdu "pieciem". Motivācija ir tāda, ka tobrīd frakciju varēja veidot (saskaņā ar pirmo lasījumu) pirmo lasījumu pieci, tātad oficiāli - frakcija plus viens, šis nepievienojies deputāts sastāda šo politisko bloku, ja mēs esam tagad akceptējuši, ka frakcijā ir četri, tātad par vienu mazāk. Pieci plus viens nepievienojies. Un otrā daļa ir papildināta ar vārdu "nekavējoties". Pants kopumā ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir kas ko sacīt? Nav. Pants akceptēts komisijas ieteiktajā variantā.

A.Endziņš. 191.pants ir redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 192.pants ir redakcionāli precizēts un ir izsvītrots pirmajā daļā vārds "vismaz", un ir izsvītrota otrā daļa, kur ir atrunāts: "Frakcijas vai bloki ar vairāk kā 10 locekļiem var sūtīt ik uz 10 locekļiem pa vienam pārstāvim," - un tā tālāk. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija iesaka vienkāršāku formulējumu: "Katra frakcija vai politiskais bloks deleģē uz Frakciju padomi vienu pārstāvi". Lai neradītu, kā saka, priekšnoteikumus lielākai frakcijai iegūt lielāku pārstāvību šajā padomē.

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 193.pants ir redakcionāli precizēts un vārds "informācijas" aizstāts ar vārdu "ieteikuma".

Priekšsēdētājs. Pieņemts.

A.Endziņš. 194.pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. Tagad - nākamā sadaļa. Tātad ir priekšlikums - papildināt ar jaunu sadaļu "Deputāta palīgs". To es jau atrunāju pašā sākumā, kur bija priekšlikumi par deputātu palīgu skaitu utt.

Priekšsēdētājs. Devītā sadaļa.

A.Endziņš. Jā, devītā sadaļa - deputāta palīgs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš. 195.pants. Tur tātad ir noteikts, ka katram deputātam var būt ne vairāk kā divi palīgi, kas saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem, bet ne vairāk kā summu, kas paredzēta viena palīga algošanai, un ka deputāta palīga uzdevums ir kārtot visus ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos vai citus jautājumus.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Endziņš. 196.pantā ir mēģināts uzskaitīt deputāta palīga pienākumus.

Priekšsēdētājs. Tupešu Jānis - Zemnieku savienības frakcija.

J. Ā.Tupesis (LZS).

Kaut arī mans kolēģis teica, ka viņš ir ļoti labs, manuprāt, viņš nav ļoti labs. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!")

Priekšsēdētājs. Kolēģis?

J. Ā. Tupesis. Godātais priekšsēdētāj, sēdes vadītāj un godātie deputāti! Proti, ir runa par deputāta palīga pienākumiem. "Deputāta palīga pienākumi ir:"- un tad seko uzskaite. Tad, ja šis veidojas par likumu vai darbības rulli, mums ir jāseko tai uzskaitei. Piemēram, mani palīgi dara lietas, kuras veicina manu darbību Saeimā, kuras nav uzskaitītas šeit. Tātad šeit, manuprāt, ir konceptuāla rakstura pretruna. Ja man darbības rullis atļauj pieņemt deputāta palīgus, tad Saeimai ir tomēr jāļauj man izvēlēties, kā mani palīgi man var vislabāk palīdzēt un veicināt un sekmēt manu darbību. Ja toties viņi tiek uzskaitīti, tad es gribu trešā lasījuma redakcijā redzēt, kā lai es rīkojos ar tām lietām, kuras mani palīgi dara, bet kuras šeit nav uzskaitītas. Tātad, piemēram, palīdz man lasīt krievu valodā, kuru es vēl labi nepārvaldu, palīdz man lasīt lietas, kuras saistās ar manu deputāta darbību. Es varu uzskaitīt vēl citus viņu pienākumus, ja jums interesē, bet tā lieta ir tā, ka jums ir jāļauj man izvēlēties lietas, kuras darīdami mani palīgi atļauj man būt par labāku deputātu. Un ja jūs ... (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs. Lūdzu uzmanību! Klausieties runātāju!

J. Ā.Tupesis. Proti, piemēram, 196.panta pirmajā apakšnodaļā ir teikts, ka deputāta palīga pienākumi ir deputāta darbības sekmēšana Saeimā un tās komisijās. Tad, kā es iztulkoju to, tad jau tās pārējās lietas tur tiek ietilpinātas, tad tās nav vajadzīgas. Tātad tā ir mana interpretācija, un tāds ir mans uzskats. Tātad vai nu jūs ietilpināt arī tās, vienu, kuru es minēju, - un es jums došu vēl citas -, vai atļaujat man izvēlēties, kā es gribu rīkoties, lai mani palīgi man palīdz būt labākam deputātam. Un ... (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs. Kungi, klusāk!

J. Ā.Tupesis. Un otra lieta ir tāda. Ja deputāta palīga pienākumi ir palīdzēt man būt labākam deputātam, tad šeit nav atrisināta tā problēma, ka zināmas partijas vai politiski grupējumi ļauj darboties viņu deputātiem citās sfērās, nevis kā būt, nevis būt tādā ...

Priekšsēdētājs. Lūdzu, es jūs lūdzu nesarunāties un ļaut, lai runātājs...

J. Ā.Tupesis. Un vēl pēdējais, uz ko es jūs aicinu, - vismaz apskatīties trešajā lasījumā 195.panta otrajā sadaļā, kur teikts, ka deputāta palīga uzdevums ir kārtot visus ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus. Es gan aicinātu godātos juristus izvairīties no tādiem vārdiem, ka manam palīgam būtu jādara visi šie saistītie... Diemžēl es pats daru daudzus. Un lai citi dara. Tad nekādā gadījumā... kaut arī mani kolēģi atmet ar roku, es gribētu ... es aicinu tad precizēt. Kā tad lai es rīkojos?

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš!

A. Endziņš. Cienījamie deputāti! Cienījamais Tupeša kungs! Pirms jūs runājat par šo sadaļu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā mēģinājām tikai mazliet precizēt un uzlabot tos normatīvos aktus, kas pašreiz jau reglamentē jūsu palīgu darbību. Proti, tas ir, ko Saeima steigā pieņēma. Jo pašreizējā Kārtības rullī vispār nav pat neviena vārda par deputāta palīgu. Tas bija Saeimas lēmums, kur būtībā tika transformēts deputāta palīga statuss, kāds tas savulaik bija Augstākās padomes deputātam. Šis tas tika izsvītrots ārā, jo tad, kā jūs zināt, Augstākās padomes deputāts tika ievēlēts no vēlēšanu apgabala, kur viņš bija viens, tātad pavisam citi, un mēs mēģinājām to transformēt. Tāpēc es lūdzu cienījamos deputātus, arī cienījamo Tapešu kungu... (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs. Tupeša kungu.

A.Endziņš. Es atvainojos, ja es nepareizi izteicos! Aicinu jūs iesniegt savus priekšlikumus šajā sakarībā, lai mēs varētu to pilnveidot līdz trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Kungi, vakars ir vēls, un mēs... Vakars ir vēls un mēs, protams, esam noguruši, labi, ja jūs spējat arī pasmieties, bet lūkosim tomēr pabeigt darbu. Nav jābalso. Šinī gadījumā nav jābalso. Es saprotu, ka ir nepieciešami priekšlikumi trešajam lasījumam. (Starpsauciens no zāles: "Par ko Jūs nalsosiet?")

A.Endziņš. Tas ir, ja mēs principā akceptējam vispār šādas sadaļas ieviešanu Kārtības rullī, ja mēs šo nosaukumu, vispār sadaļu kā tādu akceptējam, šeit ir šie konkrētie panti - 195., 197., 198. un 200. pants.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi principā pret šāda panta iekļaušanu šajā sadaļā? Jā, Jānis Tupesis - Zemnieku savienība.

J. Ā. Tupesis. Es atvainojos, bet es gribētu, ka kāds man dotu kaut kādu izskaidrojumu, es vienkārši nesaprotu... (Zālē troksnis un smiekli.) Vai nu ...

Priekšsēdētājs. Lūdzu, lūdzu!

J. Ā.Tupesis. Tas, ka mēs smejamies, balsojam un gribam iet mājās, tā ir viena lieta. Bet, ja ir uzskaite, kaut kāda veida uzskaite, un tur ir vārds "ir", tad es gribu zināt, vai es nedrīkstu dot pienākumus saviem palīgiem. Vai tā nav?

(Zālē sarunājas.)

Priekšsēdētājs. Es lūdzu jūs, - tik tiešām šī tomēr ir likumu veidošana, un...

J. Ā.Tupesis. Tas nekas, priekšsēdētāj! es esmu Latvijas Republikas Saeimā, kurā mēs veidojam likumus, darbības rulli, kas noteiks, kā šai Saeimai būtu jādarbojas, un, kad es, šīs Saeimas deputāts, mēģinu prasīt, - vai tā ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja attieksme vai jūsu, deputāti, kuri aiz noguruma smejaties un izrādāt savu attieksmi pret mani un šo institūciju, šo Saeimu, - es pat nedrīkstu noskaidrot un prasīt. Ja tā ir jūsu attieksme, tad arī labi, - turpināsim tā veicināt to darbību. Bet kaut kad pasakiet man - ja ne šovakar, tad nākotnē -, kā man būtu jārīkojas? Paldies par jūsu uzmanību pašreiz!

Priekšsēdētājs. Andrejs Krastiņš - LNNK.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka godājamais Tupešu Jānis ļoti pareizi izvirzīja šo jautājumu. Nevar taču visus pienākumus, kādi ir deputāta palīgam, uzskaitīt, jo to, protams, ir bezgalīgi daudz. Un tāpēc es domāju, ka, lai atrisinātu šo jautājumu, vienkārši uz trešo lasījumu būtu jāsagatavo redakcija, 11.apakšpunkts, kurā būtu teikts, ka deputāta palīgs pilda visus citus Saeimas deputāta uzdevumus, izņemot tos, kas varbūt ir krimināli sodāmi, tos viņš var nepildīt. (Zālē troksnis.) Bet visi pārējie viņam ir jāpilda. Un tas arī atrisinātu šo jautājumu. Un deputāts būtu pilnīgi brīvs savā izvēlē, kādus uzdevumus viņš dod savam deputāta palīgam. Un es esmu tiešām arī gatavs uz trešo lasījumu tādu redakciju iesniegt - kā 11.apakšpunktu, tas atrisinātu visus jautājumus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, gribu savu draugu - Tupešu Jāni - nomierināt. Iepriekšējā panta otrajā daļā taču ir skaidri pateikts, ka deputāta palīga uzdevums ir kārtot visus ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos vai citus jautājumus. Bez tam 196.panta piektajā daļā teiktais attiecas arī uz tulkošanu no krievu valodas. Tātad deputāta palīga pienākumus ietilpst deputāta nodrošināšana ar darbam nepieciešamo informāciju - vienalga, vai tā ir no krievu, vācu vai angļu valodas. Es domāju, tas viss tur ir ietverts un vairāk tur pat nav jāpapildina.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad akceptējam šo 196.pantu - ar noteikumu, ka tas tiks izskatīts un papildināts trešajam lasījumam, lai tas būtu pieņemams visiem.

A.Endziņš. Tikai es aicinu cienījamos deputātus izlasīt arī to pašu normu, kuru mēs pieņēmām Saeimā. Par deputāta palīga statusu. Jo te ir mēģinājums to vēl precizēt.

Priekšsēdētājs. Jā. Lūdzu, 197.pants.

A.Endziņš. Arī attiecībā uz 197.pantu es aicinu darīt to pašu.

Priekšsēdētājs. Arī 198. pants.

A.Endziņš. Protams, arī 198.pantu varētu precizēt, jo trešajā daļā ir drukas kļūda: Ir jābūt: "Deputāta palīgi tiek atbrīvoti no darba arī gadījumā, ja deputāts savu mandātu ir nolicis vai zaudējis", - bet ir "nav nolicis vai zaudējis", tātad šeit ir drukas kļūda.

Priekšsēdētājs. Attiecībā uz 198.pantu vairāk aizrādījumu nav. Pieņemts. 199., 200. pants. Jā, šī iedaļa ir akceptēta. Viesturs Karnups - par kuru pantu, lūdzu? Par 200. pantu. Viesturs Karnups - LNNK.

V. P. Karnups (LNNK).

Es vienkārši lūdzu paskaidrojumu, varbūt šeit ir vienkārši neprecizitāte. Tas nozīmē, ka uz tās dienesta apliecības būs norādīts, ka deputāta palīgam ir ne vien tiesības būt klāt Saeimas komisijas sēdē, respektīvi, tiks uzskaitīts viss attiecībā uz 197.pantā minētajām tiesībām. Tā man tas izskatās. Varbūt jūs varētu man to paskaidrot.

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu!

A. Endziņš. Es saprotu deputāta Karnupa kunga jautājumu. Acīmredzot šeit būtu nepieciešams precizēt, jo ne jau viss, kas ir ierakstīts 197.pantā, būtu jāieraksta apliecībā. Šeit būtu svarīgākais tas, ar ko deputāta palīgs varētu saskarties tieši ārpus Saeimas.

Priekšsēdētājs. Vairāk piezīmju nav? 200.pants akceptēts. Pārejas noteikumi.

A.Endziņš. Pārejas noteikumi. Šeit ir citā redakcijā izteikts 1.punkts, proti: "Lîdzšinējā Balsu skaitīšanas komisijā ievēlētie deputāti turpmāk uzskatāmi par balsu skaitītājiem." Mēs esam atstājuši atklātu šo jautājumu, kas bija pirmajā lasījumā, - ka Kārtības rullis stājas spēkā ar izsludināšanas dienu, bet domājam, ka trešā lasījuma gaitā būtu jāprecizē atiecībā uz šā likuma spēkā stāšanos.

Vēl. Tā kā mēs akceptējām šo sadaļu par deputāta palīgu, uz trešo lasījumu tādā gadījumā mēs šeit sagatavosim arī atrunu, ar kuru tiks atcelti normatīvie akti, kas līdz šim reglamentējuši deputāta palīga statusu, jo tad jau to noteikti regulēs šis likums - Kārtības rullis.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Mani nedaudz izbrīnī šie pārejas noteikumi un man gribētos sacīt, ka šī norma, kurā ir runa par līdzšinējo Balsu skaitīšanas komisiju, ir palikusi arhaiska, jo nav tādas līdzšinējās Balsu skaitīšanas komisijas. Pagājušajā gadā tika izveidota pagaidu balsu skaitīšanas komisija, kura sen tika atlaista un likvidēta. Un visos atsevišķajos gadījumos, kad bija nepieciešams, mēs izvirzījām jaunus balsu skaitītājus. Tā ka nav šādas līdzšinējās Balsu skaitīšanas komisijas, kurai būtu vajadzīgi pārejas noteikumi. Šī norma vienkārši nav nepieciešama.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš paskaidros.

A.Endziņš. Es tomēr uzskatu, ka tas būtu jāprecizē trešā lasījuma gaitā, jo mūsu Kārtības rullī tieši jau ir ietverta šī atruna, kādos gadījumos to izveido. Un nebija nekādu protestu, kā bija pirmajā lasījumā, jo tad laikam bija svaigāk atmiņā, ka, uzsākot 5.Saeimas darbu, tika izveidota šāda Balsu skaitīšanas komisija. Bet, akceptējot Kārtības rulli, tur vairs nebija šāda komisija paredzēta, tāpēc arī mēs likām pirmajā lasījumā it kā šo pāreju, ka šī Balsu skaitīšanas komisija tiek turpmāk uzskatīta par balsu skaitītājiem, un tāpēc mēs to šeit paredzējām. Var būt, ka ir nepieciešams ar Silāra kunga palīdzību precizēt šo atrunu, kā lai mēs to atrisinām uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Tātad varam uzskatīt pārejas noteikumus otrajā lasījumā par pieņemtiem. Tādā gadījumā atbilstoši vecā Kārtības ruļļa 89.pantam es lieku uz balsošanu projektu līdz ar pieņemtajiem labojumiem un papildinājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātus. Par - 54, pret - nav neviena, atturas - 6. Līdz ar to Saeimas kārtības rullis ir pieņemts otrajā lasījumā. Un lūdzu noteikt, kad varam paredzēt trešo lasījumu.

A.Endziņš. Cienījamie deputāti, cienījamais sēdes vadītāj! Atļaujiet man vispirms pateikt paldies par šo lielo pacietību, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, un lūgt cienījamos deputātus, kamēr vēl ir viss svaigā atmiņā, jo tikko esam iepazinušies ar šo tekstu, sagatavot un iesniegt savus priekšlikumus Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijai divu nedēļu laikā, lai mēs tos varētu apkopot, un man būtu ļoti liels lūgums - es domāju, ka cienījamajai Saeimai nebūs iebildumu, ja mēs tomēr veidotu darbu tā, lai mēs Kārtības rulli visumā, pēc vecā teksta, varētu pieņemt vēl šajā sesijā. Es vienkārši, kā saka, lūdzu, jo tas ir ļoti liela apjoma darbs un laiks no otrā lasījuma līdz trešajam lasījumam nedrīkst būt īsāks par 10 dienām. Tāpēc es lūdzu šīs divas nedēļas priekšlikumu iesniegšanai, lai mēs varētu tos apkopot un vēl paspēt tomēr Kārtības rulli sagatavot izskatīšanai trešajā lasījumā šajā sesijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vēl Viesturs Karnups - LNNK.

V.P.Karnups (LNNK).

Es gribēju palūgt komisijai steidzīgi sagatavot pilnu otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas tekstu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ivars Silārs. Par procedūru?

I.Silārs (LC).

Tieši tā, par procedūru. Mana pieredze, kuru esmu guvis, strādājot šeit, Saeimā, ir pierādījusi to, cik svarīgi ir pildīt to Kārtības ruļļa punktu, kurš nosaka, ka Saeima, pieņemot likumprojektus otrajā lasījumā, ar savu lēmumu nosaka trešā lasījuma laiku. Tas ir paredzēts likumā, ka tas ir jānosaka.

Priekšsēdētājs. Jā, tas ir pateikts 91.pantā. Bet laikam starp otro un trešo lasījumu jābūt ne īsākam par 10 dienām. Lūdzu uzmanību!

A.Endziņš. Es tāpēc lūdzu cienījamo sēdes vadītāju un cienījamos deputātus, lai šis laiks būtu trīs nedēļas. Man nav klāt kalendāra, es nevaru pašreiz precīzu datumu pateikt. 16.jūnijs.

Priekšsēdētājs. Paldies.

A.Endziņš. Bet jāņem arī vērā, ka tādā gadījumā piecas dienas pirms šā 16. jūnija ir pēdējais termiņš, kad varētu tikt iesniegti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēde ir slēgta. Reģistrācija. Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Uzmanību!

Z.Tomiņš (5.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Eduards Berklavs,

Gundars Bērziņš,

Olafs Brūvers,

Igors Bukovskis,

Māris Gailis,

Anatolijs Gorbunovs,

Andris Gūtmanis,

Juris Janeks,

Raimonds Jonītis,

Ernests Jurkāns,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Odisejs Kostanda,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Uldis Lakševics,

Egils Levits,

Jānis Lucāns,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Aida Prēdele,

Andris Rozentāls,

Juris Sinka,

Jānis Straume,

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

Priekšsēdētājs. Paldies. Izturību! Un rītā sākt.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute