Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir deviņi. Lūdzu Saeimas deputātus un Saeimas viesus ieņemt vietas! Godātie deputāti! Saeimas 18.augusta ārkārtas sesiju paziņoju par atklātu. Sākam izskatīt Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību, kas ir šāda: ziņojums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Ņemot vērā Satversmi, spēkā esošo Kārtības rulli, kā arī Saeimas jau esošo praksi valdības apstiprināšanā, ierosinu šādu procedūru.

Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasīs Valsts prezidenta aicinātā Ministru prezidenta Andreja Krastiņa iesniegumu Saeimas priekšsēdētājam. Pēc tam uzstāsies Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidents Andrejs Krastiņš, tad uzsāksim debates. Visbeidzot, saskaņā ar Satversmes 59.pantu Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Tātad, lai pieņemtu Saeimas lēmumu, balsojumi jāveic atbilstoši spēkā esošā Kārtības ruļļa 125.pantam: "Balsošanas, kas saistītas ar uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķam ministram, izdarāmas atklāti." Vai deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi par procedūru? Deputāts Stroganovs - frakcija "Lîdztiesība".

F.Stroganovs (L).

Kolēģi! Mēs šodien nevaram risināt nevienu jautājumu. Kāpēc? Satversmes 5.pantā ir prasīts, ka Saeimai ir vajadzīgi 100 locekļi, bet mums šodien ir tikai 96 locekļi. Tikai! Mums pirmkārt šodien vajag risināt jautājumus - atdot atpakaļ mandātus tiem deputātiem, kam mēs tos anulējām šā gada 24.aprīlī. Tad mēs to izdarījām pret Satversmi. Mēs gribam dzīvot tādā valstī, kur strādā Satversme un strādā visi likumi. Vai mēs gribam izveidot tādu valsti, kur politiskās ambīcijas būs augstāk nekā Satversme? Un tad, kad mēs šodien risinām šo jautājumu, mēs pateiksim savai tautai, kādu valsti mēs gribējām uzcelt. Kolēģi, dokumentu mēs atdevām Saeimas Kancelejai. Dokuments ir gatavs. Es prasu, lai jūs pirmkārt risinātu jautājumus par visiem šiem deputātiem, tikai tad mēs varam risināt otro jautājumu - jautājumu par jaunu Ministru kabinetu. Ja nerisināsim pirmo jautājumu, mēs nonāksim tādā strupceļā, kādā mēs tagad esam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Deputāta Stroganova priekšlikumu par viņa izvirzītā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā es nevaru ņemt vērā, jo saskaņā ar Kārtības rulli un Satversmi Prezidijs ir izsludinājis darba kārtību un, kamēr šie darba kārtībā iekļautie jautājumi nav izskatīti, citi jautājumi darba kārtībā nevar tikt iekļauti ar Saeimas balsojumu, pat ja deputāti to ierosina. Es jūsu zināšanai varu pateikt tikai to, ka Saeimas deputātu jeb locekļu skaits ir 100 un kvorumu, ja mums šeit tāds jautājums jeb problēma radīsies, mēs ņemsim vērā. 100 deputātus. Jautājums par Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un par dažu deputātu pilnvarām - tas ir diskutējams jautājums, un deputāts Stroganovs un arī citi, kuri parakstīja šo iesniegumu, var lūgt iekļaut to darba kārtībā. Prezidijs nākamajās Saeimas sēdēs to arī izdarīs, ja tāds iesniegums būs no 10 deputātiem. Vai par procedūru ir vēl kādi jautājumi? Nav. Tad...

F.Stroganovs (L).

Frakcija prasa 20 minūšu ilgu pārtraukumu. Mēs nevaram risināt šodien jautājumus. Mēs domājam, ka Saeimai risināt jautājumus un izturēt tādu kļūdu, kāda mums bija... Mums vajag pārtraukumu. Mums vajag apspriest tādu apstākli, kāds šodien ir Saeimā.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 50.pantu... Es to nolasīšu, lai būtu skaidrība. 50.pants: "Izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus", - 49.pants (ja nav kvoruma) un 77.pants (ja sēdē izceļas troksnis un nekārtības un priekšsēdētāja pūles atjaunot kārtību paliek bez sekmēm, priekšsēdētājs atstāj savu sēdekli, un līdz ar to Saeimas sēde ir pārtraukta uz pusstundu), - tātad izņemot šos divus gadījumus, "sçde pārtraucama un slēdzama tikai uz Saeimas lēmuma pamata. Pārtraukumu un slēgšanu var ierosināt priekšsēdētājs vai vismaz pieci deputāti." Tāda iesnieguma Prezidijam nav. Piecu deputātu iesnieguma Prezidijam par Saeimas sēdes pārtraukšanu nav, tāpēc turpinām darbu.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam iesnieguma nolasīšanai!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeima un klātesošie! Andrejs Krastiņš ir iesniedzis Saeimas priekšsēdētājam šādu ziņojumu: "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Izpildot Valsts prezidenta šā gada 25.jūlija rīkojumu nr.7, jūtos pagodināts paziņot, ka esmu sastādījis Ministru kabinetu šādā sastāvā:

Ministru prezidents - Andrejs Krastiņš,

labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Māris Budovskis,

satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Aristids Lambergs,

valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Viesturs Pauls Karnups,

aizsardzības ministre - Anita Stankēviča,

ārlietu ministrs - Aleksandrs Kiršteins,

ekonomikas ministrs - Pauls Dzintars Kalniņš,

finansu ministrs - Edmunds Krastiņš,

iekšlietu ministrs - Imants Bekešs,

izglītības un zinātnes ministrs - Elmārs Grēns,

zemkopības ministrs - Gundars Bērziņš,

tieslietu ministre - Aiva Zariņa,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre - Inese Vaidere,

kultūras ministre - Ramona Umblija, kā arī uzaicinājis šādus valsts ministrus:

ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Juris Sinka,

privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Roberts Zīle,

budžeta valsts ministre Finansu ministrijā - Ingūna Sudraba,

valsts ieņēmumu valsts ministrs Finansu ministrijā - Guntis Grūbe,

meža valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Kazimirs Šļakota,

veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Viktors Jaksons,

cilvēktiesību valsts ministre Tieslietu ministrijā - Anta Rugāte.

Valsts līdzšinējā Ministru kabineta valsts ministru pienākumus - Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministra Ārlietu ministrijā, enerģētikas valsts ministra Ekonomikas ministrijā, valsts īpašuma valsts ministra Finansu ministrijā, darba valsts ministra Labklājības ministrijā, vides aizsardzības valsts ministra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - turpmāk pildīs attiecīgo ministriju struktūrvienību vadītāji. Par Ministru kabineta sastāvu esmu ziņojis Valsts prezidentam. Andrejs Krastiņš (paraksts). 1994.gada 11.augustā Rīgā."

Priekšsēdētājs. Paldies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu frakcijas "Lîdztiesība" ierosinājumu: "Lûdzam pārtraukumu uz 30 minūtēm." Piecu deputātu paraksti - Laviņa, Fjodorova, Bartaševičs, Bekasovs... Piektā deputāta paraksts? Stroganovs. Lūdzu zvanu! Viens deputāts var, ja vēlas, izteikties "par", viens - "pret", un tad balsosim par iesniegto ierosinājumu. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" ierosinājumu - pārtraukt Saeimas sēdi uz 30 minūtēm! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 16. Lēmums pieņemts. Pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, Saeimas viesi, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas ārkārtas sesiju. Vārds Valsts prezidenta aicinātajam Ministru prezidentam Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš (LNNK).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti! Man ir tas gods un atbildība ziņot godājamajai Saeimai par Ministru kabineta sastādīšanu un tā iecerētajiem galvenajiem darbības virzieniem.

Saskaņā ar Valsts prezidenta rīkojumu esmu sastādījis Ministru kabinetu, kurā ir apvienojušies gan dažādu politisko spēku pārstāvji, gan arī ārpuspartijām stāvoši cilvēki, kuri ir gatavi veltīt savu darbu Latvijas valsts labā.

Godājamie deputāti! Jūs visi esat lasījuši mūsu izstrādāto valdības deklarāciju, tāpēc mans ziņojums nebūs šīs deklarācijas nolasīšana, bet gan ziņojums par to, kāda ir šī valdība, kāds ir šis Ministru kabinets, kāpēc ir tapusi tāda deklarācija un kādi ir galvenie eventuālās valdības darbības virzieni. Vispirms es gribētu pateikties gan LNNK frakcijai, gan visu to frakciju deputātiem, gan visiem tiem politiķiem un cilvēkiem, kuri stāv ārpus frakcijām un Saeimas, bet kuri palīdzēja šā Kabineta veidošanas darbā un arī valdības deklarācijas sastādīšanā, jo šis laiks, veidojot Ministru kabinetu un sastādot valdības deklarāciju, bija veltīts tam, lai, pirmkārt, izzinātu visas aktuālākās Latvijas problēmas, lai atrastu vislabākos risinājumus, kā šīs problēmas atrisināt un panākt uzlabojumus mūsu valstī. Tas arī noteica Ministru kabineta veidošanas modeli.

Šobrīd Saeimā mums ir daudzas frakcijas ar daudziem un dažādiem politiskajiem uzskatiem, ar dažādiem ekonomiskajiem uzskatiem, un vienmēr ikdienā mums ir licies, ka mūs šķir daudz kas. Mēs balsojam dažādi, mēs pulcējamies frakcijās un spriežam dažādi, mēs dažādi ceram īstenot savus mērķus. Veidojot šo Ministru kabinetu, mūsu uzdevums bija vadīties pēc pretējā - meklēt to, kas mūs visus apvieno, kas mums ir kopīgs. Un mēs šādu kopsaucēju atradām - tā ir Latvijas valsts atjaunošana, mūsu neatkarības nostiprināšana, valsts stabilizācija gan tās ekonomikā, gan sociālajā politikā, gan ārpolitikā un visu mūsu drošībā. Šim mērķim arī tika veltīts mūsu darbs, konsultējoties ar visām Saeimas frakcijām, ar ārpus Saeimas esošajiem politiskajiem spēkiem, kuriem ir zināma ietekme Latvijas valstī, lai izveidotu tādu Ministru kabinetu, kas būtu darbspējīgs jau nākamajās minūtēs pēc uzticības balsojuma iegūšanas, tādu Ministru kabinetu, kurš vienu gadu līdz 6. Saeimas vēlēšanām varētu realizēt politiku, kas stabilizētu situāciju valstī un nodrošinātu tālāko uzplaukumu.

Pirmkārt. Galvenais princips Ministru kabineta veidošanā un arī valdības deklarācijas sastādīšanā ir stabilizācijas nepieciešamība valstī. Stabilizācija ir iespējama tikai tad, ja politiskie spēki vienojas pakārtot savu partiju iekšējās intereses, savu partiju tuvākos politiskos mērķus vienam kopējam mērķim - valsts interesēm un visas valsts attīstībai. Mēs šādu modeli piedāvājam.

Otrkārt. Mērķis veidot šādu Kabinetu un arī tādu Kabineta darbības programmu, kas garantētu drošību mūsu valstī - gan ārējo drošību, gan iekšējo drošību - , ir viens no visaktuālākajiem uzdevumiem. Tāpēc mūsu doma bija, elastīgi darbojoties ārpolitikā ar visām mūsu kaimiņvalstīm, ar tuvākajām un tālākajām valstīm, ar kurām mums ir dažāda diplomātisko attiecību pakāpe, nodrošināt stabilu Latvijas iekļaušanos starptautiskajā apritē, starptautisko tiesību aktu aizsardzībā, starptautisko organizāciju aizsardzībā. Attiecībā uz iekšējo drošību mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka ar efektīviem līdzekļiem (pat esošā budžeta ietvaros) ir iespējams nodrošināt stabilitāti, izvērst aktīvu cīņu pret noziedzību, tajā skaitā, arī pret korupciju, kāda, bez šaubām, pastāv mūsu valstī, kā arī praktiski visās citās valstīs.

Līdz šim, īstenojot Satversmi, mēs tomēr neievērojām Satversmes burtu un garu, jo Satversme cieši nosaka, ka mūsu valstī, Latvijā, Latvijas demokrātiskajā republikā ir jāatdala likumdošanas vara no izpildvaras un no tiesu varas. Šobrīd esošajā modelī diemžēl šāds nodalījums nepastāv vai pastāv tikai vārdos, jo tikai viena partija, iegūstot mazākumu Saeimā, ir izveidojusi Ministru kabinetu un nodrošinājusi savas partijas interešu pasludināšanu par visas valsts interesēm. Tāpēc, veidojot mūsu modeli, mēs iekļāvām šajā darbā daudzas partijas un grupas, kurām varbūt visā pilnībā nav pieņemamas Latvijas Nacionālās neatkarības kustības programmas, bet kurām ir daudzi saskarsmes punkti tieši valsts interešu un stabilizācijas labā. Un šinī gadījumā Ministru kabinetam būtu jāatskaitās ne tikai savai partijai, bet visai Saeimai kopumā. Tāds bija mūsu mērķis.

Līdz šim, kā mēs zinām, esošo Ministru kabinetu praktiski izveidoja un ievēlēja 36 Saeimas deputāti. Tā ir apmēram viena trešdaļa deputātu vai arī viena trešdaļa valsts vēlētāju. Un tika noteikts, ka šīs idejas ir valdošās un nemaldīgās. Tāpēc, protams, arī mēs ar izpratni saņēmām kritiku par šā Ministru kabineta veidošanu, par šo citu modeli, bet es vēlētos, lai godājamie Saeimas deputāti padomātu par to, ka valdībai Latvijā ir iespējams arī cits modelis, ne tikai mazākuma valdības modelis.

Es arī gribētu vērst uzmanību uz mūsu valdības iecerētā darba deklarāciju, uz tās sadaļu izvietojumu, kāda tā ir, jo tam nav gadījuma raksturs. Un es gribētu teikt, ka tam nav arī nekāds populistisks raksturs, jo izkārtojums ir tieši tas, kurš parāda, kas valstij ir sākams darīt tūlīt un nekavējoties. Mēs uzskatām, ka galvenais šai valdībai, šim Ministru kabinetam, ir sociālās politikas attīstība. Jā, sadaļa valdības darbības deklarācijā ir vērsta arī uz nākotni, bet tā izriet no apsvērumiem, ka sociālā politika, visi mūsu sociālie jautājumi, valstī ir pašos pirmsākumos. Šeit ir jāsāk strādāt no nulles. Visu cieņu iepriekšējās valdības labklājības ministram Riteņa kungam, kura vadībā ir izstrādātas ļoti daudzas koncepcijas, likumprojekti un plāni. Tagad ir laiks šos likumprojektus un visus plānus ieviest dzīvē ar tām korekcijām, ko pati dzīve no mums prasīs. Un tas nozīmē, ka ir pats sākums, tāpēc šī sadaļa ir vērsta nevis uz rītdienu, nevis uz parītdienu, bet daudzus gadus uz priekšu un tāpēc tā ir izvērstāka un plašāka nekā citas šīs valdības deklarācijas sadaļas, jo mēs liekam pamatus tam, kādā sociālajā vidē dzīvosim gan mēs paši, beidzot aktīvās darba dienas varbūt šeit Saeimā vai kur citur, gan arī mūsu bērni. Tas ir projekts nākotnei, un ir jāsaprot, ka pašlaik tiek veidota šī nākotne.

Nākamais mūsu sadaļā ir izglītība un kultūra, jo, domājot par ikdienas nepieciešamībām, par to, vai būs siltums rīt, parīt un šoziem, par to, kā attīstīsies viens vai otrs rūpniecības uzņēmums, mēs aizmirstam par to, kāda ir Latvijas nākotne un vai nācija būs spējīga izdzīvot. Un, ja mēs zinām, ka latviešu nācija ir bijusi spējīga izdzīvot tikai tāpēc, ka mums ir šis bagātais izglītības un kultūras mantojums, ka tāpēc tā ir saglabājusies starp citām tautām, tad mēs negribētu, lai tagad, domājot par ikdienišķākām lietām, mēs aizmirstu to, kas veidos mūsu Latvijas valsts nākotni, kas nosargās tās neatkarību arī nākotnē, pēc tam, kad mēs būsim pametuši šeit šīs politiskās cīņas arēnu.

Un visbeidzot tālāk seko arī drošības, aizsardzības un citi jautājumi, tanī skaitā, protams, arī samilzušās ekonomiskās problēmas.

Bet tagad tieši par valdības iecerēto darbu šā Ministru kabineta sastāvā. Kā jau es minēju, pirmais un prioritārais jautājums ir sociālā politika. Pirmie soļi Labklājības ministrijas darbībā būs saistīti ar trim sfērām: sociālo, nodarbinātības un veselības aprūpes sfēru.

Sociālajā sfērā tie ir:

1) labklājības budžeta atdalīšana no valsts budžeta,

2) pensiju diferencēšana,

3) sociālo fondu izveide,

4) sociālo pakalpojumu tīkla attīstība.

Šajā sakarībā es sevišķi vēlētos pievērst uzmanību tam, ka iecerētais Ministru kabinets mēģinās labot tās kļūdas vai tās neizdarības, vai vienkārši to, kam iepriekš nepietika laika, un sevišķi rūpēsies par cilvēkiem, kas bijuši represēti komunistiskās okupācijas gados.

Nodarbinātības sfērā:

1) jāturpina darbs pie profesiju klasifikatora,

2) jāpabeidz darbs, kas saistīts ar Valsts darba inspekcijas izveidošanu,

3) jāturpina darbs krīzes iztikas minimuma noteikšanai,

4) jāizstrādā invalīdu medicīniskās, ekonomiskās un sociālās aizsardzības programma.

Veselības aprūpes sfērā svarīga ir:

1) veselības aprūpes sistēmas koncepcijas izstrāde,

2) Ārstniecības likuma pabeigšana.

Kā jau dzirdējāt, valdība uzskata, ka pašreizējā saimniecības attīstības posmā ir lietderīgi atdalīt labklājības ( sociālo) budžetu no valsts budžeta. Tas nodrošinātu finansiālo stabilitāti tādos sociālās politikas reformas aspektos, kā pensiju, sociālās palīdzības un apdrošināšanas, nodarbinātības un citu fondu veidošanā.

Sociālo līdzekļu sadalījumam ir jābūt atbilstošam sociālā budžeta lietotājiem. Pamatā tie ir pensionāri, darba invalīdi un invalīdi kopš bērnības, bezdarbnieki, vientuļo vecāku bērni, daudzbērnu un jaunās ģimenes, grūtnieces un dažas citas maznodrošināto cilvēku grupas. Bez tam Latvijā ir vēsturiski izveidojusies tāda situācija, ka īpaši kā tautas daļa ar sevišķām sociālās palīdzības tiesībām ir jāmin tie, kuri cietuši represijās. Kā jau es iepriekš teicu, tas attiecas uz galvenajiem uzdevumiem.

Valdība uzskata, ka pakāpeniski jālikvidē pazemojošā pensiju izlīdzināšanas politika un jārada diferencēta pensiju izmaksas sistēma. Un es gribētu apgalvot, ka tas jau ir izdarāms šīs valdības darbības laikā, šajā vienā darbības gadā.

Otrkārt, jāizstrādā rīcības programma likuma "Par sociālo drošību" ietvaros.

Treškārt, jārada humāno pasākumu komplekss, kas ļautu invalīdiem dzīvot, strādāt, atpūsties, izklaidēties, lai viņi nejustos kā diskriminēta sabiedrības daļa.

Ceturtkārt, ar likumu jānosaka pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda statuss, paredzot īres un komunālo maksājumu atlaides.

Jāaktivizē nacionālā demogrāfiskā politika un jāizstrādā valsts programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, akcentējot bērnu tiesību aizsardzību.

Un visbeidzot. Valdība apliecina, ka sociālās reformas laikā un ekonomiskās krīzes apstākļos maznodrošināto valsts pilsoņu aizsardzība valstī varbūt ir viens no visnozīmīgākajiem uzdevumiem.

Veselības aprūpe.

Veselības aizsardzības sistēmā līdzās pastāv gan privātā medicīna, gan pilnīgi valsts aprūpe. Kā starpvarianti ir minētas municipālā apdrošināšana un Latvijā jau agrāk ieviestā slimo kasu sistēma. Valdība apzinās, ka tautas veselības līmenis pasliktinās, ka valsts finansiālajā ziņā šobrīd ir mazspējīga. Arī to, ka pacientu maksātspēja ir ļoti dažāda. Gan pacientu, gan medicīniskā personāla vairākums ir nesagatavots reformām vai jūtas vīlies tajās. Visu šo situāciju ietekmē arī likumdošanas deficīts.

Izvērtējusi veselības aprūpes iespējas, valdība iestājas par konsekventu un pakāpenisku veselības aprūpes reformu turpināšanu un tirgus ekonomikas attiecību ieviešanu medicīnā. Tāpēc valdība piedāvā:

izveidot kompleksu veselības aprūpes sistēmu, nodrošinot valsts veselības aizsardzības bāzes programmu izpildi un radot iespēju saņemt medicīnisko aprūpi dažādos līmeņos, piesaistot arī ārpusbudžeta finansiālos līdzekļus;

attīstīt profilaktisko medicīnu ar finansēšanas pamatprincipu, kur izpaustos ieinteresētība veselākā pacientā, veselākā sabiedrībā;

izstrādāt likumu par bērnu tiesību aizsardzību un pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības institūcijas;

īstenot principu, ka atalgojums jāsaņem atbilstoši sniegto pakalpojumu apjomam un kvalitātei;

maksimāli tuvināt ārstu un vidējā medicīnas personāla kvalifikāciju Eiropas valstu standartam;

stimulēt medicīnas preparātu, instrumentu un aparatūras ražošanu Latvijā.

Veselības aprūpes reformu gaitā valdība atbalstīs labvēlības statusa piešķiršanu kapitālam, kas tiek ieguldīts tautas veselības aprūpes sistēmā un pasākumos.

Valdība virzīs veselības aprūpes reformas tautas veselības interesēs, sekmēs medicīnas darbinieku prestiža celšanos, darīs visu iespējamo, lai darbs dotu viņiem gandarījumu un lai tas gūtu arī slimnieku atzinību.

Izglītība un zinātne.

Visiem Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem jānodrošina vienādas tiesības iegūt izglītību pēc savas izvēles. Jāatbalsta nacionālo minoritāšu skolu un privātskolu pastāvēšana. Skolās ar krievu un citu nacionālo minoritāšu mācībvalodu īpaša vērība jāveltī latviešu valodas un kultūras, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas mācīšanai, šādi veicinot citu tautu pārstāvju integrāciju latviskajā vidē. Izglītībā jārealizē konsekventa politika valodas jomā valsts augstskolās un visu līmeņu valsts profesionālās izglītības skolās, pakāpeniski pārejot uz latviešu valodu.

Jārealizē tāda nodokļu un kreditēšanas politika, kas sekmētu aktīvu privātā kapitāla piesaistīšanu izglītībai un zinātniskajiem pētījumiem. Jāpiemēro maksimālās labvēlības princips ārvalstu investīcijām zinātnē un zinātņietilpīgās tehnoloģijās, kā arī Latvijas un starptautisko fondu darbībai. Jāsekmē lietišķo zinātņu un tehnoloģisko pētījumu pāreja uz pilnīgu vai daļēju pašfinansēšanos, zinātnes iekļaušanos tirgus ekonomikā.

Tuvākajā laikposmā uzdevumi zinātnes jomā ir:

1) analizēt valsts zinātnisko iestāžu pašreizējo stāvokli un darbību. Izstrādāt priekšlikumus par šo iestāžu perspektīvām un turpmākās

darbības formām. Īpašu vērību veltīt lauksaimniecības un medicīnas pētnieciskajām iestādēm;

2) izstrādāt un veikt pasākumus, kas stimulētu regulāru akadēmiskā personāla atjaunināšanos un kvalificētāko speciālistu piesaistīšanu augstskolām, augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, kā arī nodrošinātu studiju programmu neatkarīgu ekspertīzi un akreditāciju;

3) reorganizēt Latvijas Zinātnes padomi, paaugstinot atbildību par tās kompetencē esošās budžeta daļas sadali un izlietošanu, kā arī iesaistot to valsts zinātniskās politikas izstrādē, zinātnes virzienu un potenciālu izvērtēšanā. Precizēt valsts institūciju un Latvijas Zinātnes padomes funkcijas un koordinēt to darbību.

Kultūra. Īstenojot Latvijas valsts kultūrpolitiku, kā galvenais princips tiek izvirzīts valsts garants pamattautību - latviešu un līvu -, kā arī citu nacionālo un etnisko grupu radošai un brīvai kultūras attīstībai. Līdz 6.Saeimas vēlēšanām:

1) jāizstrādā likumu kopums, - arī papildinot un grozot spēkā esošos likumus, - kas regulētu visdažādākos kultūrpolitikas jautājumus: valsts un pašvaldību kultūras budžeta savstarpējās attiecības, ārpusbudžeta līdzekļu ieguvi un sadali, mecenātisma atbalstīšanu un tradicionālo kultūras nozaru attīstības veicināšanu;

2) Nacionālās operas atjaunošanas darbu finansēšana turpināma tādā apjomā un ritmā, kā to prasa līdzšinējie līgumi un termiņi. Turpināms arī Nacionālās bibliotēkas izveides darbs;

3) kopā ar pašvaldībām jāturpina īstenot kultūras decentralizācijas principu, kas sekmē vietējo kultūras īpatnību izkopšanu, vienlaikus atbalstot augstvērtīgus profesionālās mākslas pasākumus novados;

4) jāizstrādā Rīgas 800 gadu jubilejas atzīmēšanas programma, jācenšas starptautisko institūciju ietvaros panākt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršanu Rīgai 2001.gadā.

Šeit es gribētu pasvītrot, ka datums un laiks ir minēts diezgan tāls, bet, lai to īstenotu un piepildītu, darbs ir nepieciešams jau šodien. Es pat teiktu vēl vairāk - tas bija jāsāk jau pirms krietna laika.Un, protams, tas jau zināmā mērā ir tapis darīts. Tagad tam ir vajadzīgs valsts atbalsts un valsts virzība.

Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma. Lai nostiprinātu un pilnveidotu valsts aizsardzības sistēmu, galvenā vērība jāveltī valsts robežas nostiprināšanai un mobilo speciālo vienību kaujas gatavībai, kā arī jāpārveido valsts dienesta pārvaldes par datorizētu sistēmu, sasaistot tās ar Pilsonības un imigrācijas departamenta datoru tīklu.

Valdība veiks pasākumus, lai nodrošinātu likumības ievērošanu un tādējādi panāktu Latvijas valsts, tās pilsoņu un iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzību, balstoties uz starptautiskajām cilvēktiesību normām.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un cīņā ar noziedzību galvenie uzdevumi ir:

1) izstrādāt un pieņemt koncepciju cīņai pret noziedzību, kā vienu no nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļām;

2) valdības programmā cīņai pret noziedzību izvirzīt šādus pamatprincipus:

- valsts iedzīvotāju un pilsoņu aizsardzības nodrošināšana;

- likumu, arī starptautisko tiesību normu, līgumu un konvenciju ievērošana;

- tiesībaizsardzības struktūru darbības koordinācija un vienošana kopējam mērķim - cīņai pret noziedzību;

3) tiesiskās reformas ietvaros pašreizējā situācijā galvenie uzdevumi ir šādi:

- izveidot neatkarīgu un vienīgi likumam pakļautu trīspakāpju tiesu sistēmu, paceļot tiesu likumdošanas un izpildvaras līmenī un nodrošinot to ar kvalificētiem kadriem, telpām un nepieciešamo aprīkojumu,

- izveidot Satversmes tiesu, kas pārraudzītu valstī pieņemto likumu, valsts pārvaldes, pašvaldību un valsts augstāko amatpersonu darbības un izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei;

- pabeigt prokuratūras reorganizāciju saskaņā ar likumu "Par prokuratūru", izdarot nepieciešamos grozījumus šā likuma pārejas noteikumos un kriminālprocesuālajā likumdošanā atbilstoši reformas iespējām un gaitai; - sākt izveidot Satversmes aizsardzības biroju saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

- noteikt precīzu Drošības dienesta vietu un pienākumus tiesībsargājošo un aizsardzības iestāžu sistēmā;

4) reorganizēt Iekšlietu ministriju:

- izveidot jaunas struktūras (drošības policiju un citas) atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

- samazināt ministrijas centrālo aparātu, pamatojoties uz to, ka ministrijas pamatuzdevums ir izstrādāt iekšlietu politikas realizēšanas stratēģiju un šīs politikas realizācijas kontroles mehānismu, bet tās realizēšanai nepieciešamās pārvaldes funkcijas nododamas reģionālajām struktūrām;

- nostiprināt valsts policiju (kārtības, kriminālo un ekonomisko policiju), izveidot vienotu struktūrvienību cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju. Valsts policijas sastāvā izveidot tiesas policijas un cietumu policijas struktūrvienības;

- izveidot policijas pirmstiesas izmeklēšanas struktūrvienības atbilstoši likumam "Par prokuratūru" un grozījumiem kriminālprocesuālās likumdošanas aktos;

- pārskatīt valsts policijas veidošanas pamatprincipus, uzskatot, ka tā veidojama, ievērojot decentralizācijas principu;

- soda izpildes sistēmu tālākā perspektīvā nodot Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Ieviest soda izpildes progresīvo sistēmu atbilstoši Rietumeiropas valstu standartiem. Likvidēt militāro administrāciju soda izpildes vietās, organizēt cietumu profesionālu apsardzi;

- pārskatīt Iekšlietu ministrijas struktūrvienību kadru politiku. Veikt visu darbinieku atestāciju, novērtējot katra kvalifikāciju, valsts valodas prasmi un lojalitāti pret Latvijas Republiku;

5) pabeigt Latvijas Kriminālkodeksa, Kriminālprocesa kodeksa, Civilprocesa kodeksa, Tirdzniecības kodeksa un Soda izpildes kodeksa izstrādāšanu un iesniegt tos izskatīšanai Saeimā;

6) izstrādāt Administratīvā procesa likumu, kas reglamentētu kārtību, kādā jebkurš indivīds tiesā var pārsūdzēt valsts un pašvaldību iestāžu un amatpersonu lēmumus, tādējādi aizstāvot savas likumīgās tiesības, kā arī saņemt atlīdzību, ja šo iestāžu vai amatpersonu pretlikumīgas darbības rezultātā indivīdam ir nodarīti materiālie zaudējumi vai morāls kaitējums.

Ekonomika. Valdība uzskata, ka ilglaicīgs valsts ekonomiskās politikas uzdevums ir turpināt Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā telpā, un šīs integrācijas galarezultāts būtu iestāšanās Eiropas savienībā. No šīs stratēģijas izriet prasība - attīstīt Latvijas saimniecisko likumdošanu saskaņā ar Eiropas savienības likumiem, maksimāli ievērojot Latvijas valsts intereses. Nepieciešams veidot tādu Latvijas ekonomiku, kas būtu orientēta kā uz Eiropas, tā uz citu Rietumu un Austrumu valstu ekonomiskajām telpām. Valdības nostādne ekonomiskajos jautājumos atbilst tirgus ekonomikas principiem. Par galveno savas darbības mērķi valdība uzskata iesākto ekonomisko reformu neatgriezeniskuma un valsts ekonomiskās stabilitātes maksimālu nodrošinājumu. Ar šā mērķa īstenošanu esam paredzējuši veicināt:

1) iekšzemes kopprodukta pieaugumu;

2) naudas sistēmas un cenu stabilitāti;

3) maksājumu bilances līdzsvaru;

4) iedzīvotāju nodarbinātību un sociālo nodrošinājumu.

Lai veicinātu iekšzemes kopproduktu pieaugumu, valdība realizēs vairākus prerogatīvus darbības virzienus.

Rūpniecība. Valdība uzskata stabilu eksporta un konkurētspējīgas rūpniecības izveidi par Latvijas kā augsti attīstītas un ekonomiski patstāvīgas valsts pamatu. Svarīgākais priekšnoteikums šā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir rūpniecības attīstības pamatotas koncepcijas izstrāde un uz tās balstīta patstāvīga valsts rūpnieciskā potenciāla izveide. Šādas koncepcijas pamatā ir vairāki principi:

1) Latvijas priekšrocību apzināšanās un izmantošana starptautiskajā preču un pakalpojumu tirgū;

2) izveidot un nodrošināt ciešu saikni starp zinātni un ražošanu;

3) energo un materiāli ietilpīgo rūpnīcu pārprofilēšana;

4) zinātnes un tehnoloģijas ietilpīgu ražotņu attīstība.

Tautsaimniecībā, tai skaitā rūpniecībā, notiekošās struktūru izmaiņas tiks veidotas, lai stimulētu eksportspējīgas produkcijas ražošanas un eksporta pieaugumu. Tajā pašā laikā valdība paredz, ka tuvākā un vidējā perspektīvā preču imports pārsniegs eksportu. Tas ir saistīts ar to, ka tautsaimniecībā notiekošajām izmaiņām ir nepieciešams ievērojams jaunas tehnoloģijas imports, lai iespējami ātrāk sasniegtu attīstītāko valstu ražošanas tehnoloģijas līmeni.

Realizējot rūpniecības attīstības koncepcijas pamatprincipus, valdība uzskata par lietderīgu attīstīt ciešāku sadarbību ar Latvijas Banku, tādējādi vienojoties par kopējiem pienākumiem tautsaimniecības problēmu risināšanā. Valdība uzskata privatizāciju kā vienu no galvenajiem Latvijas valsts turpmākās saimnieciskās attīstības veicināšanas līdzekļiem. Valdība atbalstīs iespējami intensīvu, taču tajā pašā laikā kontrolētu jau līdz šim iesākto valsts uzņēmumu privatizācijas procesu. Privatizācijas rezultātā iegūtos līdzekļus valdība paredz izmantot grūtībās nokļuvušo uzņēmumu atveseļošanai, jauno privātuzņēmumu saimnieciskās darbības veicināšanai, kā arī bez darba palikušo darbinieku pārkvalifikācijas sekmēšanai.

Privatizācijas procesa gaitā par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem valdība uzskata plašu iestrādātās privatizācijas sertifikātu koncepcijas iedzīvināšanu, paredzot:

- iespēju iedzīvotājiem ieguldīt sertifikātus uzņēmējsabiedrībās, kopējo ieguldījumu fondos, gan valsts, gan privātos pensiju fondos;

- organizēt privatizācijas sertifikātu tirgus izveidi biržu un ārpusbiržu organizēta tirgus veidā.

Enerģētika. Enerģētika ir svarīgs tautsaimniecības infrastruktūras elements, kas nodrošina valsts ekonomisko neatkarību. Latvija pašreiz importē aptuveni 80% energoresursu, kuru cenas jau tuvojas pasaules līmenim. Ierobežotā spēja samaksāt par kurināmo un naftas produktiem arī raksturo kritisko stāvokli enerģētikā.

Tuvāko gadu laikā valdības mērķis ir izveidot enerģētikas izmantošanas un attīstības stratēģiju, kuras pamatprincipi ir šādi:

- samazināt Latvijas atkarību no ārvalstu enerģētikas resursiem;

- ierobežot Austrumu monopolu ietekmi energoresursu piegādē, paralēli nodrošinot līdzsvarotas piegādes no dažādiem avotiem gan Austrumos, gan Rietumos;

- samazināt Latvijā enerģijas patēriņu, panākot to ar taupīšanu, ieviešot efektīvākas saimniekošanas metodes un jaunas tehnoloģijas;

- uzsākt enerģētikas ietaupīšanas izglītības pasākumus, atzīstot tās prioritāti gan ģimenes un uzņēmumu, gan valsts politikas līmenī;

- attīstīt pašā Latvijā esošo enerģijas avotu izmantošanu.

Elektroenerģijas tarifiem, kā arī ar to saistītajiem nodokļiem un nodevām jābūt labvēlīgiem rūpniecības un lauksaimniecības attīstībai, tajā pašā laikā atspoguļojot tās patieso cenu. Šo mērķu sasniegšanai valstij jānodrošina tautsaimniecības infrastruktūras nozaru, to skaitā enerģētikas, attīstībai nepieciešamās investīcijas un ar to saistītā atbilstošā likumdošana. Enerģētikas sfēras sakārtošana uzskatāma par vienu no neatliekamākajiem pasākumiem.

Mazā un vidējā biznesa attīstība. Pašreizējos apstākļos, kad strauji mainās preču un pakalpojumu pieprasījums, valdība kā ļoti svarīgu priekšnoteikumu ražošanas tempu palielināšanā vērtē mazā un vidējā biznesa strauju attīstību, galvenokārt akcentējot:

1) mazā un vidējā biznesa attīstības ilgtermiņa koncepcijas izstrādāšanu;

2) regulāras sarunas un objektīvas informācijas apmaiņu ar mazā un vidējā biznesa uzņēmējiem;

3) dažādu starptautisku struktūru līdzdalību mazā un vidējā biznesa attīstībā (piemēram, Eiropas kopienas PHARE programmu - Uzņēmēju atbalsta centra izveidošanu).

Iekšējā tirgus aizsardzība. Viens no uzdevumiem ir Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības nodrošināšana. Valdība pabeigs izveidot un uzsāks realizēt programmu, kas paredz tirdzniecības tehnisko barjeru veidošanu nekvalitatīvas ārvalstu produkcijas ieplūšanai Latvijas tirgū; tehnisko standartu prasību harmonizāciju ar Eiropas vai starptautisko standartu palīdzību.

Finansu politika. Ekonomiskās un finansu politikas galvenais mērķis ir realizēt pāreju no ekonomiskās stabilizācijas uz ekonomisko uzplaukumu, nodrošinot:

- reālā iekšzemes kopprodukta samazināšanās apturēšanu 1994.gadā un turpmāku pieaugumu;

- pakāpenisku inflācijas tempu samazināšanos;

- ieguldījumu kā galvenā tautsaimniecības atveseļošanas faktora palielināšanu;

- budžeta sabalansētību, lai deficīts nepārsniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta.

Šo mērķu sasniegšanu veicinās:

1) stingra monetārā politika;

2) ekonomiski iedarbīga fiskālā politika, kura nodrošinās, lai 1995.gadā visu līmeņu budžetos tiktu akumulēti 33 - 34,5% no iekšzemes kopprodukta, kā arī stimulēs uzkrājumu veidošanos Latvijas tautsaimniecībā un ieguldījumus uzņēmējdarbībā, samazinās nodokļu likumdošanas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību, veicinot Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā sistēmā un novēršot legālās iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas;

3) uzkrājumu un ieguldījumu mehānisma izveidošana, paaugstinot nodokļu administrācijas darba efektivitāti un sakārtojot nodokļu sistēmu, vienlaikus radot stimulus ieguldījumiem tautsaimniecībā.

Tiks sakārtota finansu infrastruktūra, tādējādi veicinot banku sistēmas stabilizēšanos un modernizāciju, arī radot mūsdienīgu tiesisko bāzi kredītmehānisma funkcionēšanai (hipotēku sistēma, kredītregulācija, bankrota un maksātnespējas procedūras). Finansu ministrija izstrādās vērtspapīru apgrozību regulējošus normatīvos aktus, izveidos centrālo depozitāriju un atbalstīs Fondu biržas darbību. Tiks uzlabots ārvalstu kredītu piesaistīšanas un izsniegšanas mehānisms, kas nodrošinās tautsaimniecības attīstību ar pietiekami lētiem finansu avotiem un vienlaikus garantēs to izvietošanu nacionālās ekonomikas ilgtermiņa attīstībā.

Runājot par muitas iestāžu darbību, jāatzīst, ka Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontrole ir nepietiekama un valsts robeža netiek noslēgta. Tādēļ lielā daudzumā tiek ievestas nereģistrētas un kontrabandas preces, nodarot valstij milzīgus ekonomiskos zaudējumus. Lai to novērstu, valdība veiks Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, kā arī pasākumus, kas radikāli uzlabos muitas darbu kopumā. Ir jānoslēdz arī starpvalstu nolīgumi par pievienošanos starptautiskajām muitas konvencijām, par sadarbību ar robežvalstīm, kā arī ar PHARE, Eiromuitu un Ziemeļvalstu muitu padomi - par vienotas apmācību sistēmas ieviešanu Baltijā.

Ārpolitika. Ārpolitikas galvenais uzdevums ir nostiprināt valsts neatkarību un radīt garantijas valsts pastāvēšanai ilgstošā periodā. Latvijas diplomātijai jākļūst par aktīvu diplomātiju. Valsts drošības jautājumi nav atrisināmi bez sadarbības ar Rietumeiropas valstīm, tāpēc iekšpolitika jāsaskaņo ar tām prasībām, kuru izpilde nepieciešama sekmīgai darbībai Eiropas padomē un integrācijai Eiropas savienībā, vienlaikus koordinējot šos procesus ar Igauniju un Lietuvu. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem līgumiem, kādi ir līgums ar Eiropas savienību par Latvijas kā asociētās dalībvalsts statusu, un programmai "Partnerattiecības mieram". Jāpaplašina un jānostiprina visu veidu sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citām Rietumu demokrātijas valstīm.

Izmantojot pozitīvo pieredzi un sakarus, kādi iegūti pēdējo gadu laikā, risinot Krievijas karaspēka izvešanas jautājumus, attiecības ar NVS valstīm jāizvērtē un jāatbalsta uz savstarpējās vienlīdzības principiem. Attiecībās ar Krieviju jāattīsta savstarpēji izdevīgi ekonomiskie un parlamentārie sakari, kā arī jānoslēdz līgumi par Krievijā dzīvojošo latviešu interešu aizsardzību, īpašumtiesību atjaunošanu un repatriācijas veicināšanu. Jāpanāk starptautiskajos līgumos noteiktās robežas atzīšana. Cieši jāseko, lai Krievija pildītu noslēgtos līgumus. Starpvalstu attiecībās jāvēro, kā partnervalstis īsteno cilvēktiesības.

Agrārā politika. Tuvākajā laikā lauksaimniecībā veicamie pasākumi pirmām kārtām ir saistīti ar lauksaimnieciskās produkcijas iekšējā tirgus stabilizāciju un sakārtošanu. Tie ir:

1) muitas likumdošanas un principu sakārtošana atbilstoši Eiropas savienības standartiem;

2) minimālo uz robežas deklarējamo muitas cenu noteikšana;

3) kvalitātes un standartizācijas jautājumu risināšana tirdzniecības tehnisko barjeru izveidošanai, lai nepieļautu nekvalitatīvas ārvalstu produkcijas ieplūšanu Latvijas tirgū;

4) cukura, gaļas un gaļas produktu tirgus sakārtošana;

5) pasākumi rudzu, sviesta, siera un citu produktu eksporta veicināšanai.

Ne mazāk svarīgi ir finansiālie pasākumi lauksaimniecības atbalstīšanai. Te būtu minama regulāra lopkopības, augkopības un citu mērķprogrammu finansēšana, dotācijas 1994.gada budžeta likumā paredzēto līdzekļu ietvaros. Līdz šā gada 20.septembrim jāizdara izmaksas no graudu ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda šādiem Latgales rajoniem: Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajonam. Nekavējoties jāsniedz palīdzība zemniekiem, lai nodrošinātu rudens sēju. Nedrīkst palikt novārtā arī valsts uzņēmumu pārvalde. Tās uzlabošana var dot nozīmīgus rezultātus. Jāturpina lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācija. Nopietni jāizvērtē 1992.gada graudu iepirkuma kampaņa, tai sekojošais humānās palīdzības veidā saņemtais un par ārvalstu kredītiem iepirktais graudu ievedums, kā arī šīs rīcības izraisīto negatīvo seku likvidēšanas pasākumi.

Mežsaimniecība. Lielākā Latvijas dabas bagātība ir meži. Līdzšinējais mežkopju pašaizliedzīgais darbs ir devis iespēju uzlabot koksnes izmantošanu. Kokmateriālu eksportā ievērojami pieaudzis gatavās produkcijas īpatsvars, tomēr kokapstrādes straujākas attīstības iespējas tiek izmantotas tikai daļēji, tāpēc tuvākajā laikā būtu jāpalielina mežizstrādes un kokapstrādes sociāli stabilizējošā loma laukos, šajā nolūkā izvēršot un nostiprinot mazos un vidējos uzņēmumus, amatniecību, kā arī uzlabojot produkcijas kvalitāti un nodrošinot valsts palīdzību tirgus meklēšanā. Vienlaikus jāatzīst, ka mežsaimniecībā arvien vairāk nepieciešama darba koordinācija un vienota politika. Pašreizējais nenoteiktais valsts mežu dienesta statuss kavē mežu politikas attīstību, tāpēc valdība uzskata par nepieciešamu tuvākajā laikā atjaunot Mežu ministriju.

Valsts reforma. Valsts pārvaldes un pašvaldības reforma ir gan visas valsts ekonomiskās un politiskās, gan arī sabiedriskās attīstības pamats. Bez profesionāli un godprātīgi strādājošiem ierēdņiem un efektīvām neatkarīgām pašvaldībām demokrātiska un tiesiska Latvijas valsts nevarēs attīstīties. Lai pārvaldes struktūra būtu veidota pēc vienotiem principiem, nepieciešams izstrādāt un pieņemt valsts pārvaldes reformas koncepciju, kas saskaņotu atsevišķu ministriju reformu plānus. Valdība atbalsta profesionālas valsts administrācijas radīšanu visos līmeņos, tādēļ tiks turpināta valsts ierēdņu atestācija un civildienesta izveide. Jaunu ierēdņu sagatavošanā tiks iesaistīta nacionālā inteliģence, organizējot papildu apmācību cilvēkiem ar augstāko izglītību un tādējādi ietaupot jau līdz šim izdalītos budžeta līdzekļus. Valdība iesniegšanai Saeimā sagatavos likumprojektu par interešu konfliktu. Tas būs likums, ar kura palīdzību varēs mērķtiecīgāk un efektīvāk vērsties pret korupciju valsts pārvaldes struktūrās, it īpaši vēlētajā un politiskajā līmenī. Valdība uzskata, ka pašvaldības reforma veicama, balstoties uz Eiropas hartu par vietējo pašpārvaldi, kurā uzsvērts varas decentralizācijas princips un nepieciešamība tuvināt valsts varu un pārvaldi, no vienas puses, un iedzīvotājus, no otras puses. Lai nodrošinātu pašvaldības ar stabiliem ienākumu avotiem, valdība izdarīs attiecīgus grozījumus nodokļu likumdošanas aktos, kā arī turpinās jaunas pašvaldību, finansu un grāmatvedības sistēmas izveidi.

Vides aizsardzība un reģionālā attīstība. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā tuvākajā laikā galvenais uzsvars liekams uz reģionālās attīstības virzienu pastiprināšanu, vienlaikus turpinot vides aizsardzības problemātikas tālāku izstrādi. Šajā gadā tiks uzsākta Reģionālās attīstības likuma izstrāde, to cieši saistot ar Latvijas teritoriālās, šobrīd lauku attīstības nacionālo programmu, kā arī ar teritoriju plānošanas un būvprojektēšanas noteikumiem. Jāpanāk, lai likumi par zemes dzīlēm, par būvniecību, par aizsargjoslām tiktu pieņemti līdz šā gada beigām vai nākamā gada sākumā. 1994. un 1995.gadā uzsākama reģionu problēmu norobežošana, izmantojot adekvātu statistisko datu bāzi. Vides aizsardzībā prioritāte tiks ierādīta atkritumu izmantošanas problēmas ekonomiskajam risinājumam. Svarīgs darba virziens būs vidēji jaudīgu tā saucamo alternatīvo enerģijas avotu izmantošanas sekmēšana, enerģijas avotu dažādošana. Darbs vides aizsardzības jomā tiks saskaņots ar starptautiskajām konvencijām, kā arī tiks izstrādāti un noslēgti starptautiskie līgumi šajos jautājumos.

Visu šo mērķu sasniegšanai un reformu īstenošanai mēs ierosinām godājamajai Saeimai izteikt uzticību šādam Ministru kabinetam, par kura darbību politisku atbildību uzņemas Latvijas Nacionāli konservatīvā partija, LNNK:

Ministru prezidents - Andrejs Krastiņš,

labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Māris Budovskis,

satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Aristids Lambergs,

valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Viesturs Pauls Karnups,

aizsardzības ministre - Anita Stankēviča,

ārlietu ministrs - Aleksandrs Kiršteins,

ekonomikas ministrs - Pauls Dzintars Kalniņš,

finansu ministrs - Edmunds Krastiņš,

iekšlietu ministrs - Imants Bekešs,

izglītības un zinātnes ministrs - Elmārs Grēns,

zemkopības ministrs - Gundars Bērziņš,

tieslietu ministre - Aiva Zariņa,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre - Inese Vaidere,

kultūras ministre - Ramona Umblija.

Valsts ministri:

ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Juris Sinka,

privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Roberts Zīle,

budžeta valsts ministre Finansu ministrijā - Ingūna Sudraba,

valsts ieņēmumu valsts ministrs Finansu ministrijā - Guntis Grūbe,

mežu valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Kazimirs Šļakota,

veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Viktors Jaksons,

cilvēktiesību valsts ministre Tieslietu ministrijā - Anta Rugāte.

Godājamie Saeimas deputāti! Manā ziņojumā par valdības iecerēto darbu jeb par šo deklarāciju, runājot par Ministru kabinetu, man ir visciešākā pārliecība tāpat kā tiem cilvēkiem, kas kopā ir veidojuši un palīdzējuši veidot šo Kabinetu, ka šis Ministru kabineta modelis var stabilizēt situāciju valstī un ka vēlēšanas var notikt tām Satversmē noteiktajā laikā - nākamā gada oktobrī. Uzskatu, ka šajā gadījumā, vienojoties dažādiem politiskajiem spēkiem, pakārtojot savas politiskās intereses valsts, valsts stabilizācijas interesēm, ir iespējami panākumi, un es aicinātu balsot par uzticību šim Ministru kabinetam. Balsojums par uzticību šim Ministru kabinetam nozīmē balsojumu par stabilitāti valstī, par katra valsts iedzīvotāja drošību, par reālu rezultātu vistuvākajā laikā. Par atbildības uzņemšanos. Lai gan atbildību šinī gadījumā uzņemas Latvijas Nacionāli konservatīvā partija, LNNK, balsojot par šo Kabinetu atbildību uzņemas nevis visa Saeima, bet visa Saeima piedalās valsts darbā. Izsakot uzticību Ministru kabinetam, tiek izteikta uzticība nevis tikai šiem konkrētajiem cilvēkiem, bet tiek izteikta uzticība darbam un tiek balsots par stabilitāti, mieru un demokrātiju šajā valstī.

Godājamie Saeimas deputāti! Paldies, ka uzklausījāt šo ziņojumu, ka novērtējāt jums piedāvāto Ministru kabinetu. Es gaidu debatēs komentārus gan par Ministru kabinetu, gan par iespējamo valdības deklarāciju, es gaidu jūsu balsojumu par stabilitāti valstī. Paldies.

Priekšsēdētājs. Atklājam debates. Vārds Valdim Birkavam - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Egils Levits. (Starpsauciens no zāles: "Pârtraukumu!")

Godātie deputāti! Prezidijs ierosina pārtraukumu pulksten 11.00 un tomēr aicina ievērot mūsu līdz šim pastāvošo praksi un būt konsekventiem. Pārtraukums ir pēc pusotras stundas darba. Pārtraukums pēc pārtraukuma nebūtu visai pareizs. Lūdzu - jums vārds!

V.Birkavs (LC).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātā Saeima! Augsti godātais Ministru prezidenta kandidāta kungs! Ir pagājis gads. Nogurdinoša, nežēlīga darba gads bez atelpas un bez atpūtas. Šajās dienās līdzšinējā Latvijas valdība nodos Latvijas lielākajām bibliotēkām un pēc tam arī visiem pārējiem interesentiem atskaiti par gada laikā paveikto. Ar to varēs iepazīties ikviens Latvijā, un ikviens varēs salīdzināt mūsu darbus ar mūsu vārdiem. Pamatos ir izpildīta 100 dienu programma, pamatos ir izpildīts gada laikā iecerētais. Tomēr laika ir bijis par maz un temps ir bijis par lēnu. Daudzi darbi ir palikuši iesākti, daudzas ieceres palikušas nerealizētas. Šodien jāatzīst arī tas, ka mēs pārvērtējām savus spēkus, tāpat kā nebijām pietiekami novērtējuši smago stāvokli valstī. Tāpēc ne visu izdevās padarīt tik ātri, kā gribētos. Turklāt valdības deklarācija netika rakstīta vienam gadam, bet gan ilgākam laika posmam. Esmu gandarīts, ka pēc gada debatēm Latvijas Nacionālās neatkarības kustība atzīst mūsu iesāktā ceļa pareizību un ir gatava to turpināt daudzās svarīgās jomās.

Atzinīgi novērtējot arī Andreja Krastiņa paveikto, jāteic, ka, analizējot valdības iecerētās darbības deklarāciju, jākonstatē, ka tajā ir fiksēti gan daudzi darbi, kas ir jau padarīti, gan daudzi darbi, kuri ir tikai nosaukti, bet kuriem nav atklāts to risināšanas mehānisms. Ir jākonstatē, ka daudzām nopietnām problēmām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, un deklarācijā es saskatu arī dažas pilnīgi nepieņemamas lietas.

Pie padarītiem darbiem es nosauktu to, ka Kabinets jau ir pieņēmis uz robežas deklarējamo preču minimālās cenas. Par padarītu es nosauktu to, ka no pazemojošās pensiju izlīdzināšanas politikas mēs jau pagājušā gada novembrī pārgājām uz diferencētu politiku, kura, protams, vēl nav pietiekama, un tās padziļināšana ir jāturpina.

Pie darbiem, kuriem nav norādīts pietiekams mehānisms, nav atklāts, kā tos atrisināt, un nav garantēts finansējums, ir jāmin nodaļas, kas saistītas ar sociālo politiku, izglītību, zinātni un medicīnu. Pie jautājumiem, kuriem nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, es pieskaitītu jautājumu par Pilsonības likuma ieviešanu dzīvē, par Valodu likuma realizāciju, par Krievijas karaspēka radīto kaitējumu seku likvidēšanu, par Skrundas lokatoru.

Pie darbiem, ko es nevaru pieņemt, ir jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, lai gan es pieļauju, ka Krastiņa kungs ir domājis par Valsts ieņēmumu dienesta pilnveidošanu. Un tieši Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija, pareizāk sakot, reorganizācija pagājušajā gadā un tā darba pilnveidošanas turpinājums, ir devusi iespēju kaut vai attiecībā uz apgrozījuma nodokļu daudzumu palielināt tā iekasēšanu 2,2 reizes. Es varētu nosaukt vēl arī citus skaitļus. Bet tomēr. Pilnveidošana, protams, ir vajadzīga, bet jaunas reorganizācijas uzsākt, manuprāt, šeit nevajadzētu.

Mani dara uzmanīgu Latvijas Nacionālās neatkarības kustības līdera vārdu un Andreja Krastiņa valdības deklarēto nodomu nesakritība. Ja valsts interešu vārdā atsakās no partijas interesēm, tad gribot negribot rodas jautājums: vai partijas intereses bija pretrunā ar valsts interesēm? Tad, kad mēs veidojām valdību... nevis kā mazākuma valdību, bet objektīvi, protams, kā mazākuma, tad mēs bijām koalīcijas valdība. Un tieši tāpēc, ka viena no koalīcijas pusēm atkāpjas, valdība demisionē kopumā.

Nevar noliegt to, ka Krastiņa valdības deklarācija lielā mērā atkārto "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdības deklarācijā paustās nostādnes, tomēr jāatceras, ka šīs valdības deklarācija tika rakstīta vairāk nekā pirms gada. Mūsu līdzšinējā pieredze valdības darbā, sasniegto rezultātu analīze un situācijas izmaiņas faktiski liek noteikt jaunas, būtiskas prioritātes un jaunus, nozīmīgus akcentus valdības darbā. Tas bija skaidrs jau labu laiku pirms demisijas, un tam mēs gatavojāmies. Šim nolūkam bija iecerētas arī būtiskas pārmaiņas Ministru kabinetā. Es neaizkavēšu jūs ar izdarītā un neizdarītā sīku uzskaiti, jo katrs ar to varēs iepazīties. Arī visi deputāti saņems pilnu valdības atskaiti. Vēlos tikai atgādināt, ka "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdības darbības laikā mēneša vidējā alga faktiski pieauga par 157 procentiem, pensiju pieaugums sasniedza divas reizes un tas ir ievērojami augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Protams, minimālās darba algas pieaugums, kurš ir plānots nākamajā kvartālā līdz 28 latiem, un pensijas lielums, kurš ir plānots nākamajā kvartālā pāri 30 latiem, vēl neatrisina mūsu maznodrošināto iedzīvotāju problēmas. Šis ceļš ir jāturpina, un ikviens no mums gribētu, lai, Valsts prezidenta vārdiem runājot, tautas maciņš būtu biezāks.

Līdz šim, ievērojot starptautisko stāvokli, Latvijas valdība ārkārtīgi lielu uzmanību veltī ārpolitiskajiem jautājumiem, lai garantētu valsts ārējo drošību. Šajās dienās Latviju atstāj Krievijas armija.

Pēc Pilsonības likuma pieņemšanas Eiropa ir gatava mūs pieņemt savā saimē. Tagad ikvienai valdībai vispirms būs jāpievēršas iekšpolitisko jautājumu risināšanai, protams, neaizmirstot arī ārpolitiku.

Kādas mēs saredzam jaunās prioritātes? Neapšaubāmi, tas daļēji izskan arī Krastiņa kunga deklarācijā.

Pirmais - cīņa ar korupciju, nodokļu nemaksātājiem, kontrabandu un organizēto noziedzību. Pēc manām domām, tas, kas ir sākts Iekšlietu ministrijā, veidojot speciālu struktūru cīņai pret organizēto noziedzību, ir jāturpina. Bet politiskā atbildība par šo jautājumu risināšanu jāpaaugstina vismaz valsts ministra līmenī, arī atrodot cilvēku, kas varētu ieņemt valsts ministra posteni cīņai pret organizēto noziedzību, kontrabandu un korupciju.

Mēs esam sagatavojuši, un Ministru kabinetā patlaban tiek apspriesta izvērsta neatliekamo pasākumu programma cīņai pret organizēto noziedzību, kuru savā darbā varēs izmantot arī nākamā valdība.

Sagatavota programma cīņai pret ekonomisko noziedzību, kurā īpaša uzmanība pievērsta kontrabandas apkarošanai un cīņai pret nodokļu nemaksātājiem. Arī šī programma ir izmantojama jebkurai nākamajai valdībai.

Pateicoties zemniekiem, zemessargiem - un es gribētu šeit izmantot arī izdevību, lai pateiktu vēlreiz paldies Grīga kungam par aktīvo darbību uz robežas - , tas darbiņš, kas tika veikts vairākās akcijās un kas turpinās šobrīd mobilajās brigādēs, kontrasignācijas noliktavu kontrole, ostu un dzelzceļa kontrole un vesela virkne citu pasākumu neapšaubāmi ir jāturpina. Un jāturpina ir darbs, kas stiprinās mūsu robežu. Jāatzīst arī tas, ka līdz šim "Latvijas ceļš" nav pievērsis pienācīgu uzmanību lauku attīstības problēmām, atstājot tās Latvijas Zemnieku savienības ziņā, un tādēļ faktiski Latvijas lauku attīstībai ir jākļūst par vienu no visbūtiskākajām prioritātēm. Jau jūnijā pie Ministru kabineta tika izveidota Lauksaimniecības padome, kura sāka strādāt pie šīs programmas, un ar lauku un reģionālās attīstības problēmām jānodarbojas vismaz Ministru prezidenta biedra līmenī.

Latvijai nepieciešams komplekss lauku vides attīstības plānojums, kurā tiek ievērots reģionālās attīstības princips. Un daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim neapšaubāmi ir jāpievērš kooperācijai. Latviešu zemniekam ir atdots nolaupītais, ir atjaunots taisnīgums, es gribētu teikt - gandrīz atjaunots taisnīgums. Tomēr ņemsim vērā to, ka ne katrs spēj vienatnē saimniekot, tāpēc kooperācijas virzība Latvijai ir ārkārtīgi būtiska. Ir jārūpējas par Latvijas lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus paplašināšanu, gan ieviešot valsts pasūtījumu valsts rezerves fondam, gan paplašinot ārējos tirgus, ar nodokļu politiku veicinot eksportu, atgriežot apgrozījuma nodokli ražotājiem-eksportētājiem un, protams, rūpējoties par iekšējā tirgus aizsardzību un attīstību.

Neatliekamie pasākumi Kabinetā daļēji jau ir pabeigti - ir sagatavoti antidempinga pasākumi, kā arī lauku kreditēšanas investīciju politikas akcenta maiņa, koncentrējot investīcijas noteiktajiem reģioniem, vadoties pēc prioritātēm.

Acīm redzami jāpaplašina arī pašvaldību tiesības, garantējot īstermiņa kredītus. Pie svarīgākajām prioritātēm neapšaubāmi jānosauc arī industriālā politika. Ļoti svarīgi ir turpināt lielo uzņēmumu privatizāciju, neraugoties uz Privatizācijas aģentūras un Valsts īpašuma fonda izveidošanu. Privatizācijas process joprojām ir lēns.

Virkne saprātīgu prasību, kuras ir izvirzījušas Latvijas direktoru padomes, apstiprināšana, sakaru nostiprināšana ar Austrumiem, tirdzniecības pārstāvniecību izveidošana. Un vēl virkne citu ir daudz aktīvāk jāievieš dzīvē. Taču industriālajai politikai jāattīstās virzienā, kas ir orientēts uz brīvā tirgus ekonomikas attīstību, nevis uz veco rūpniecības monopolu atjaunošanu. Šīs politikas ietvaros ierobežotā laika posmā var un vajag veikt arī atsevišķu rūpniecības nozaru aizsardzību un to attīstības veicināšanu. Lēts un relatīvi labs, labi izglītots darbaspēks pašlaik ir viena no svarīgākajām Latvijas priekšrocībām. Rūpniecības attīstības politikai jāņem vērā visi šie faktori, atlasot tās perspektīvās nozares, kurām nepieciešams finansiālais atbalsts, lai tās varētu turpināt savu virzību.

Sakarā ar tā saucamajām tirgus neveiksmēm dažas saimnieciskās aktivitātes pat ilgā laika periodā nevar izdzīvot bez šāda atbalsta. Vēl vairāk - tas nepieciešams, lai radītu bāzi mērķtiecīgai inovācijas attīstības stadijai.

Valdībai jāizšķiras par zināmiem soļiem, lai stiprinātu reģionālās ekonomiskās struktūras un konkrēto apdzīvoto vietu pievilcību. Tas ir vajadzīgs augstā bezdarba dēļ, it īpaši Latgales rajonos. Pēc manām domām un arī principā nevar šaubīties par to, ka efektīva reģionālā politika spēs sevi attaisnot.

Uz jautājumu par to, vai ekonomikai ir jābūt valsts vai tirgus nodrošinātai, es gribētu atbildēt šādi: ekonomikas attīstību nodrošina gan tirgus, gan valsts. Tikai sekmīga valsts ieņēmumu sakārtošana, cīņa pret noziedzību, pareiza lauku un industriālā politika radīs būtisku palielinājumu valsts budžetā un līdz ar to garantēs pienācīgu finansējumu sociālajai politikai. Nav šaubu, ka tieši sociālā politika ir "sâpju" punkts, taču sākt ar to nevar. Tai ir jābūt sekmīgas saimnieciskās darbības rezultātam. Pretējā gadījumā valsts budžetā radīsies nepārprotams līdzsvara zudums un sekas tam ir grūti prognozējamas. Visu caurvij izglītības nozīme, jo nevienā no šīm prioritātēm bez izglītotiem cilvēkiem nevar tikt galā, un bez izglītotiem cilvēkiem Latvijai nav nākotnes. Es gribētu vēlreiz uzsvērt jaunās prioritātes, kādas ir vajadzīgas: tā ir cīņa pret organizēto noziedzību, korupciju, kontrabandu, izvērsta lauku politika, jauni akcenti industriālajā politikā, aktīva sociālā politika, kas balstītos uz sekmīgas saimnieciskās attīstības bāzes. Tādas būs "Latvijas ceļa" prioritātes neatkarīgi no tā, kādās funkcijās "Latvijas ceļš" strādās - pozīcijā vai opozīcijā, un tām ir jābūt arī jebkuras valdības prioritātēm. Es gribētu izmantot šo brīdi, lai pateiktu paldies Latvijas Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" ministriem, kā arī citu frakciju ministriem, kuri strādāja valdībā, jo ikvienu no jums vadīja godīga attieksme pret darbu, sirdsapziņa un profesionalitāte. Paldies jums un paldies arī Saeimai par atbalstu gada garumā!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Pārtraukums būs pulksten 11.00, ņemot vērā jūsu protestus, tātad 15 minūtes agrāk. Tagad runās Egils Levits - "Latvijas ceļš".

E.Levits (LC).

Dāmas un kungi! Es nerunāšu par šo deklarāciju, kura mums tika šodien izdalīta. Šī deklarācija lielā mērā atbilst tai deklarācijai, kuru pirms gada ir izvirzījis pašreizējais Ministru prezidents Valdis Birkavs un kura atbilst toreizējai situācijai 1993.gada vasarā. Šai deklarācijai pēc būtības, ja šodien būtu 1993.gads, varētu pilnīgi pievienoties, taču, kā zināms, laiks ir gājis uz priekšu, un norakstīta deklarācija, es domāju, nav tas, kas ir vajadzīgs šodien. Šodienas problēmas šeit ir atspoguļotas diezgan minimāli. Tāpēc es domāju, ka pozitīvi tomēr ir vērtējams tas fakts, ka LNNK kā politiski atbildīgā frakcija šeit principā pievienojas tām nostādnēm, kuras pauda līdzšinējā valdība un kuras pauda "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības frakcijas. Es domāju, ka tas ir liels solis uz priekšu LNNK politiskajā attīstībā, un uzskatu, ka tas ir visiem jāapsveic, jo mums bija problēmas, it sevišķi ārpolitikā, ar to, ka šī frakcija pauda galvenokārt izolacionistiskus uzskatus, un, ja mēs šodien pārlasām deklarācijas ārpolitikas nodaļu, tad tur katrā ziņā ir redzams pavērsiens uz Eiropu, uz to politiku, kuru mēs šajā gadā realizējam.

Es nerunāšu arī par valdības personālijām. Es domāju, ka var pievienoties Valsts prezidenta viedoklim par to, ka šī valdība ir gudra, bet varēja būt vēl gudrāka. Taču es gribu runāt par to, ko uzsvēra Krastiņa kungs, par to, ka šī valdība garantē stabilitāti. Es domāju, ka, ja mēs apskatāmies uz to, kādā veidā ir sastādīta šī valdība, tad mums ir jāatzīst, ka šī valdība ir tieši pretēja tam, ko sauc par stabilitāti. Krastiņa kungs pārmeta, ka šī valdība balstās uz 36 deputātiem. Tā tas nebija. Tā balstījās uz 48 deputātiem, tātad gandrīz uz pusi. Un uz tā, ko nodrošināja koalīcijas līgums starp "Latvijas ceļu" un Zemnieku savienību. Šis koalīcijas līgums tika lauzts, tāpēc arī loģiskā konsekvence bija valdības demisija.

Ja mēs apskatāmies uz to, kādā veidā ir sastādīta šī valdība, tad redzam, ka šī valdība balstās nevis uz 48, bet, dārgie kolēģi, uz 13 deputātiem, jo tikai LNNK kā vienīgā frakcija uzņēmās politisko atbildību par šo valdību. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Es domāju, ka, ja pārējās frakcijas, kuras balsos šodien par šo valdību, uzņemtos politisko līdzatbildību, kura būtu visai tautai atklāti formulēta koalīcijas līgumā ar LNNK, tādā gadījumā, ievērojot to, ka šī valdības deklarācija lielā mērā atbilst arī mūsu nostādnēm, mēs varētu balsot "par". Taču šeit mēs redzam to, ka 13 deputāti, 13 deputāti no 100, grib sastādīt valdību un pirmajā balsojumā savāc balsis no pārējām frakcijām. Tas, protams, jau ir diezgan grūts darbs, ko Krastiņa kungs ir paveicis, bet tas ir tikai 1% no visa tā darba, kas valdībai būtu jāveic, - savākt balsis pirmajā balsojumā. Kolēģi, ja jums būs jāvāc balsis katrā balsojumā šādā veidā, tad to jūs noteikti nespēsit, jo jums nav koalīcijas līguma, jums nav uzticamu partneru, uz kuriem jūs varat paļauties Saeimā.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šī valdība ir vāja valdība, ka tā ir kā skaidiņa jūrā, kuru mētā Saeimas vairākums, kuru mētā nejaušības, un visi tie labie nodomi, kas ir paredzēti šajā deklarācijā, kura atbilst arī "Latvijas ceļa" un arī līdzšinējai Zemnieku savienības nostādnei, ka tie nevarēs tikt realizēti Saeimā, jo šādā veidā, ja jūs trīs nedēļas vācāt balsis vienam balsojumam, tad jums būs katram likumam šādā veidā jāvāc balsis, un tad katrreiz aizies trīs nedēļas. Es domāju, ka tādā veidā mēs nonāksim pie ļoti vājas valdības. Protams, parlamentārā, demokrātiskā sistēmā ir iespējamas gan stiprākas, gan vājākas valdības, un šī, es domāju, ieies Latvijas vēsturē, ja tā vispār tiks apstiprināta, kā Latvijas vājākā valdība, jo arī pirmajā neatkarības periodā nebija nevienas valdības, kura būtu balstījusies tikai uz 13 balsīm. Arī tur bija koalīcijas līgumi, kas nodrošināja vairākumu, un šis vairākums gan sastāvēja no daudzām frakcijām un tādēļ bija nestabils, bet neviena valdība neuzdrošinājās balstīties uz 13 balsīm. Tādēļ, dārgie kolēģi, ja arī mēs pievienotos šai deklarācijai, kurā ir deklarēti labi nodomi, mazliet novecojoši nodomi, bet tomēr labi, kurā ir principā pareizi mērķi, lai gan nav noteikts mehānisms, kādā veidā šī valdība mēģinās šos mērķus realizēt, bet tomēr, ja mēs pat pievienotos šai deklarācijai, mēs nevaram pievienoties tādas valdības atbalstīšanai, kura nespēs realizēt pat to, ko tā ir ierakstījusi šajā deklarācijā. Un tādēļ es domāju, ka Saeimai ir jābūt politiski atbildīgai, un tā nevarētu dot uzticību valdībai, kura bez koalīcijas līguma balstās uz vienu mazu frakciju, kura sastāv tikai no 13 deputātiem, tāpēc, es domāju, ka šī valdība šā iemesla dēļ, nevis deklarācijas dēļ nav atbalstāma, jo acīmredzot Krastiņa kungs nav spējis panākt koalīcijas līgumu ar saviem partneriem. Un tas, es domāju, Krastiņa kungs, ir jūsu lielākais mīnuss. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, nākamais runātājs ir Ivars Silārs. Līdz pārtraukumam ir 10 minūtes, acīmredzot mums jāizmanto šis laiks - 10 minūtes. Lūdzu, jums vārds! Ivars Silārs - "Latvijas ceļš", un tālāk jūs redzēsit. Tas būs jūsu ziņā, vai jūs runāsit arī pēc pārtraukuma.

I.Silārs (LC).

Cienījamais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, godājamie viesi! Kad es lūdzu vārdu, es pieteicos runāt kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, paklausot Krastiņa kunga aicinājumam, ko viņš izteica, ka viņš gaida komentārus par iesniegto deklarāciju. Kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs es gribu izteikties tikai par to daļu, kas skar valsts drošību, aizsardzību un tiesisko reformu. Manas simpātijas pret Krastiņa kungu ir un paliks neatkarīgi no tā, kāds būs balsojums, jo uzņemties atbildību un iet uz priekšu - tas ir katra no mums pienākums. Taču es saprotu, ka sastādīt visu šo deklarāciju vienam cilvēkam nav iespējams, un es domāju, ka šo daļu ir sastādījis vai palīdzējis sastādīt arī aicinātais jaunais iekšlietu ministrs. Taču tādā gadījumā man ir jāsecina, ka viņš jau tūdaļ no profesionāļa ir pārvērties par politiķi, jo šeit pamatā ir visiem ļoti patīkami un skanīgi vārdi, - šeit astoņreiz ir minēta cīņa pret noziedzību un tikai garāmejot vienā vietā ir pieminēta noziedzības brīdināšana.

Ko mēs gribam darīt? Vai mēs atkal gribam atgriezties atpakaļ pie tās sistēmas, kad padomju cilvēks nepārtraukti pārvarēja grūtības, un, ja grūtību nebija, viņš tās radīja, lai būtu ko pārvarēt. Visa pasaule jau sen ir sapratusi, ka pamats ir nepieļaut noziedzību, tātad noziedzības profilakse. Eiropas padomes Ministru komiteja jau 1987.gada 17.septembrī griezās pie visām Eiropas padomes dalībvalstīm ar aicinājumu izveidot noziedzības novēršanas nacionālās padomes, jo 80.gadu sākumā situācija Eiropā bija tāda, ka noziedzība bija ļoti strauji pieaugusi un turpināja augt. 80.gados, kad tika izveidotas noziedzības novēršanas nacionālās padomes, tika izstrādāta valsts programma noziedzības novēršanai, un situācija krasi mainījās. Es gribu jums citēt to, ko 1992.gada 26.maijā teica Zviedrijas Cietumu departamenta vadītājs Strasbūrā: "Nedrīkst attaisnoties ar sliktiem finansu apstākļiem, nogriežot budžeta līdzekļus noziedzības profilaksei un noziedznieku pāraudzināšanai. Valsts aizsardzība ir nepieļaut ienaidniekam ienākt, lai nebūtu 50 gadu jācīnās ar sekām." Tas pats ir ikvienā nozarē - nepieļaut noziegumu vai nu ekonomikā vai korupciju. Nepieļaut! Taču man diemžēl ir jāsaka, ka iesniegtajā deklarācijā tas nav paredzēts. Šeit man jāmin piemērs, ka Francijas parlamentā jau 1973.gadā tika izveidota noziedzības novēršanas komisija, pēc tam noziedzības novēršanas... Es laboju - 1978.gadā! 1983.gadā tika izveidota noziedzības novēršanas nacionālā padome, ko uzņēmās vadīt premjerministrs.

Pagājušā gada pavasarī man no šīs tribīnes izdevās pārliecināt toreizējo Augstāko padomi, neskatoties uz to, ka daži iebilda, ka noziedzības novēršanas nacionālā padome neesot vajadzīga tādēļ, ka tāda nekad Padomju Savienībā nav bijusi un nav bijusi arī Padomju Latvijā. Un iebilda viens no Latvijas Valsts universitātes mācībspēkiem. Taču mēs izveidojām šo padomi, un šodien šo padomi pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas nepārtrauktiem spiedieniem Ministru kabinets tomēr ir pieņēmis savā paspārnē. Tās vadību ir uzņēmies Ministru prezidents Birkava kungs, (Starpsauciens no zāles: "Bet noziedzība pieaug...") tāpēc nekādā gadījumā nedrīkstētu no tās atteikties. Eiropas valstīs, kad izveidoja šīs padomes, pagāja pieci gadi, kopš sāka mainīties situācija, jo tas prasa budžeta līdzekļus. Un, ja tā ir izveidota un tagad Ministru kabinets to ir pārņēmis nupat, šo vasaru, tad nevar te kā piemēru teikt, ka noziedzība turpina augt, jo mēs paši neesam šeit izpratuši, ko tas nozīmē, - ko nozīmē cīņa ar noziedzību un ko nozīmē nepieļaut noziedzību. Šeit ne vārda nav minēts par Imigrācijas policiju. Izlasiet tos uzvārdus, kādi tika minēti presē attiecībā uz tiem, kas izmuka no Pārlielupes cietuma, cik tur bija "viesnoziedznieku", kuri ieradušies šeit. Ja mums nebūs Imigrācijas policijas, tad mēs atkal tikai cīnīsimies. Mēs ielaidīsim šeit iekšā un cīnīsimies ar sekām. (Starpsauciens no zāles: "Ko darīt?") Runājot par valsts drošību, es gribu teikt, ka mēs nevaram pārlikt valsts drošību tikai pamatā uz sadaļu par ārpolitiku... (Starpsauciens no zāles: "Tas traucē strādāt!") Šajā gadījumā man traucē runāt deputāts Saulītis... Jo ārpolitikas sadaļā pamatā ir valsts drošības jautājumu risināšana. Taču sadaļā, kurā ir runāts par valsts drošību, aizsardzību un tiesisko reformu, ne ar vārdu nav pieminēti Nacionālie bruņotie spēki, bet ir minēti tikai Aizsardzības spēki, Aizsardzības spēku formējumi, bet ne ar vārdu nav minēts par tautsaimniecības mobilizācijas plānu valsts aizsardzībā. Un te man jāsaka, ka valsts drošība nav tikai ārpolitikas jautājums. Ja mēs paši sev nepalīdzēsim, mums nepalīdzēs neviena Eiropas institūcija. Un mani izbrīna tas, ka sadaļā par ārpolitiku ir paredzēts, ka Latvija uzņemsies Eiropas žandarma lomu cilvēktiesību jomā. Ja jūs lasiet pēdējo daļu, tad ārpolitikā ir paredzēts, ka starpvalstu attiecībās jāievēro, kā partnervalstis īsteno cilvēktiesības. Cienījamie kolēģi, ja mēs gribam - un mēs to gribam - un ja mēs ceram - un mēs to ceram, tad darīsim visu iespējamo, lai kļūtu par Eiropas padomes locekļiem. Bez tam es nekādi nespēju iedomāties, ka jaunais valsts cilvēktiesību ministrs nodarbosies ar cilvēktiesību īstenošanas jautājumu vērošanu Eiropas padomes valstīs. Mans aicinājums ikvienai valdībai, ikvienam ministram ir - neatkarīgi no partijas piederības ņemt vērā jau to praksi, kāda ir atzīta par labu un kāda ir nesusi augļus valsts iekšējās drošības jautājumos. Jūs bez problēmām varat atrast literatūru. Japānā ir izdots Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevums par starptautisko sadarbību noziedzības novēršanā un krimināltiesībām XXI gadsimtam. Helsinkos 1992.gadā tika izdots Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevums par noziedzības novēršanas stratēģiju Eiropā un Ziemeļamerikā. Vīnē regulāri iznāk Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevums par noziedzības novēršanu un krimināltiesībām. Pamats visam ir - nepieļaut, nevis ielaist iekšā un tad cīnīties. (Starpsauciens no zāles: "Ir jau ielaisti! Kas tad ielaida?") Tās gluži vienkārši ir manas koleģiālās piezīmes savam kolēģim Andrejam Krastiņam, atsaucoties uz viņa aicinājumu - izteikt komentārus par šo jautājumu un pārējiem kolēģiem lemt balsojot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums - pusstundu! Es ļoti atvainojos, zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrēsimies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klātneesošos deputātus. Reģistrācija! Lūdzu, ieskatieties savos balsošanas aparātos, vai iedegās sarkanā gaisma. Lūdzu rezultātu. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Ilmārs Dāliņš...

Priekšsēdētājs. Ilmārs Dāliņš ir zālē.

Z.Tomiņš. Olga Dreģe, Māris Graudiņš, Nikolajs Krasohins... Māris Graudiņš ir zālē... Voldemārs Novakšānovs un Velta Puriņa.

Priekšsēdētājs. Deputāti, kuri nebija reģistrējušies, pārbaudiet savus balsošanas aparātus.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārrunas var turpināt ārpus plenārsēžu zāles.

Turpinām sēdi. Vārds deputātam Kidem - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Uldis Osis - "Latvijas ceļš".

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezident, cienījamais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Šodien kā frakcijas vadītājs apstāšos vairāk pie mūsu šīsdienas tēmas politiskiem aspektiem, un mani kolēģi papildinās to ar konkrētām domām.

Šodien Latvijā pirmo reizi pēc neatkarības iegūšanas ir valdības krīze. Mūsu skatījumā, tā nav krīze parlamentā, tā nav krīze demokrātijā, tā ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, un mūsu apstākļos mēs uzskatām, ka varbūt pat tuvināšanās demokrātiskajiem aspektiem, demokrātijai vispār, pretstatā tam, ka mēs esam pieraduši redzēt pastāvīgas, nemainīgas valdības, kas zināmā mērā ir totalitārisma iezīmes un kas varbūt ir tālāk no demokrātijas. Un tomēr, runājot konkrēti par esošo situāciju, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija joprojām uzskata, ka šāds politisks satricinājums nebija vajadzīgs svarīgā pārejas periodā, kad izpildvarai jākoncentrējas uz daudziem neatrisinātiem ekonomiskiem jautājumiem, it īpaši tuvojoties apkures sezonai, kad nepieciešams risināt jautājumu par valsts kases krīzi, kad neatliekami jārisina tie tiesiskie jautājumi, par kuriem te runāja Levita kungs, Silāra kungs un arī Birkava kungs, kad jāturpina tās politiskās sarunas par integrāciju Eiropas institūcijās, kas ir sekmīgi uzsākušās. Šajā laikā, mūsu skatījumā, šāds satricinājums nebija vajadzīgs, jo valdībai nebija ne juridiska pamata, ne arī pragmatiska un morāla pamata, lai atkāptos. Mūsu skatījumā, valdība varēja papildināt savu sastāvu ar jauniem ministriem, kuriem mēs izteiktu uzticību jauna Kabineta kopumā, un ieviest programmatiskajās nostādnēs tās korekcijas, par kurām šodien ļoti pareizi runāja Birkava kungs. Un es domāju, ka tad tas būtu bijis daudz racionālāk. Bet, kā saka, kauliņi ir mesti, un šodien mums šis jautājums ir jāizskata.

Mēs uzskatām, ka ļoti pareizi bija, ka Valsts prezidents uzticēja Kabineta sastādīšanu tādam lielam spēkam, nākamajam lielākajam spēkam, kāds ir Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, jo ar šo spēku jārēķinās gan parlamentā, gan ārpus parlamenta un daudzi nacionālo bloku spēki tam ir tuvi, un tas ir gandrīz puse no parlamenta, un tam bija savs pamats. Mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, pavisam atklāti sakot, no paša sākuma gan bijām par citu modeli: ja LNNK sastādītu valdību, lai tā būtu koalīcijas valdība, divu lielāko spēku koalīcijas valdība, tas ir, LNNK un "Latvijas ceļa" koalīcijas valdība, jo tie ir tie noteicošie spēki, bez kuriem šodienas parlaments nevar pastāvēt. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, droši vien politisko apsvērumu dēļ, šāds kontakts tomēr netika rasts. Un mēs esam fakta priekšā, un mēs runājam par mūsu jauno valdības projektu, kuru šodien apskatām, un tas arī mums ir jāapspriež.

Lai arī kādi nebūtu rezultāti, es gribu teikt, ka sastādītā valdība un tās deklarācija, kuru mēs šodien dzirdējām, ir izklīdinājusi mītu, ka opozīcija Latvijas parlamentā nav spējīga ne sastādīt valdību, ne pieņemt kaut kādas programmatiskas nostādnes. Mēs uzskatām - vienlaikus ar visiem tiem iebildumiem pret deklarāciju, kurus mēs izteicām LNNK, - ka tur ir ļoti daudz svaigu domu, ļoti daudz kā saturīga. Un arī personāliju kopums varētu būt stiprāks, bet varētu veikt savus uzdevumus. Un es gribu teikt, ka ar apbrīnojamu elastību samērā īsā laikā ir tapusi gan šī valdības programmatiskā deklarācija, gan arī pats valdības sastāvs.

Kas man un mūsu frakcijai šķita īpašs? Tas, ka šajā deklarācijā - kā jau es teicu, vienlaikus ar visiem iebildumiem, - ir liela griba ieviest kārtību Latvijā, ieviest kārtību tiesiskajā nodrošinājumā, ieviest kārtību cīņā pret korupciju, un to šodien gaida Latvijas tauta, un tas ir neatliekams uzdevums, un par to arī Birkava kungs runāja uzstājoties.

Mums ir jāsaprot un mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, arī saprotam, ka gan deklarācija, gan valdības sastāvs ir tapis starp diviem dzirnakmeņiem, tas ir, centrisko partiju foruma prasībām, arī mūsu partijas politiskajām prasībām pret LNNK valdību, un, no otras puses, - no LNNK, kas ir aizmugurē šai valdībai, no LNNK partijas, par kuras politiskajām nostādnēm mēs zinām, ka tās ir visai radikālas un diezgan tālu no centriskās politikas un arī no mūsu partijas politikas. Un tomēr šī deklarācija ir tapusi un valdība ir tapusi. Es negribu šeit īpaši nodarboties ar šīs jaunās valdības un deklarācijas slavināšanu un tādēļ teikšu, ka tomēr aizmugurē šai valdībai ir LNNK, "Tçvzemei un brīvībai"; mēs neesam dziļi pārliecināti, ka tas ļaus šo elastīgo deklarāciju un valdības ieceres tik viegli realizēt.

Vēl gribu teikt vienu atziņu, - ka LNNK partija, neskatoties uz savām liberāli konservatīvajām un ekonomiskajām nostādnēm, tomēr atrada spēku paspert krietnu soli lauksaimnieku virzienā, zemnieku virzienā, iekļaujot savā programmā to Zemnieku savienības programmas daļu, par kuru nerunāja "Latvijas ceļš" un par kuru "Latvijas ceļš" nerunāja arī ar mums. Es uzskatu, ka tas ir liels solis, un tāpēc arī mums diezgan ilgstoši bija jādomā, lūk, tieši zemniecības jautājumu dēļ, kā tad mums īsti izšķirties. Mēs nekādi nevaram teikt par tām normālajām prasībām, ko Zemnieku savienība un mēs uzstādījām, ka tās varētu saukt par sociālisma tendencēm. Tās ir vienkārši tendences aizsargāt mūsu zemniecību tajā pārejas periodā, kad tai jāpaceļas uz kājām un jāiziet konkurencē ar Eiropas tirgu. Un tomēr. Un tomēr mūsu izšķiršanās faktors, svarīgs apstāklis bija tas, ka LNNK deklarācija neapmierināja centriskā foruma politiskās - to skaitā arī mūsu - prasības, tas ir, neaizskart Pilsonības likumu kā stabilizācijas faktoru pašlaik un neaizskart līgumus ar Krieviju. Tie ir visi tie priekšnoteikumi, lai mēs veiksmīgi strādātu ekonomikas jomā, un mēs, tautsaimnieki, protams, nevarējām to neņemt vērā, lai respektētu arī foruma un arī mūsu domas šajā politiskajā jautājumā.

Un tomēr, runājot par deklarāciju konkrēti, viscaur ir apsveicams, ka deklarācijā ir ietvertas tādas idejas par sociālo aizsardzību un veselības aprūpi, kuras arī mēs, partija ar sociālo ievirzi, atbalstītu. Un tomēr mēs uzskatām, ka tās ir ar pārlieku sociāldemokrātisku ievirzi. Kaut mums tās ir tīkamas, tautai ir tīkamas, bet šodien kā tautsaimnieki parakstīties zem to realizācijas mēs nespējam, jo neredzam budžeta segumu, neredzam pašreizējo ekonomisko segumu. Tikai pēc noteiktiem gadiem var šīs idejas realizēt, un es domāju, ka mēs tad par šīm idejām stāvēsim tāpat kā citi politiskie spēki.

Runājot vēl par deklarāciju, it īpaši par tās ekonomisko platformu, jāsaka, ka tajā ir daudz iekšējo pretrunu un var redzēt, ka deklarācija rakstīta steigā, ka deklarācija ir nepārdomāta, ka deklarācija nav viengabalaina, ka deklarācija šādā veidā ir grūti realizējama. Un tomēr es atzīmēšu, ka mēs nevaram tik kritiski pieiet visām lietām. Es atzīmēšu, ka deklarācijā ir ļoti labi izstrādāts tieši vidējā un mazā biznesa aspekts. Ļoti labi izstrādāts. Varbūt nav īsta finansiālā seguma, bet tas tiesiskais nodrošinājums, kas deklarācijā paredzēts, - mēs varam teikt, ka mēs esam par to, un, manuprāt, tādai pieejai, tādai attieksmei pret mazo un vidējo biznesu vajadzētu būt arī nākamajai valdībai - vai tā būtu LNNK valdība, ko mēs šodien apstiprinām, vai kāda cita valdība.

Nākamais. LNNK valdība uzdrošinās šodien izvirzīt jautājumu deklarācijai un diskutēt par banku atbildību tautsaimniecības attīstībā. Diskutēt par banku atbildību tautsaimniecības attīstībā! To, ko mūsu partija, Tautsaimnieku politiskā partija, virzīja visu laiku, bet nepieņēma diskusiju tikai kreisuma dēļ. Es domāju, ka mūsu valsts eksports un mūsu valsts ražotāji prasa nevis izmaiņas monetārajā politikā, bet prasa diskutēt ekonomiski un par to domāt.

Runājot par ekonomisko politiku, es teikšu, ka ne tikai deklarācija, bet arī Lamberga kunga intervija avīzē liecināja par gribu - es neteikšu, ka par spēju to realizēt, bet par gribu - , lai būtu izsvērta ekonomiskā politika, un to mums nevajadzētu aizmirst tālākajā darbībā.

Par lauksaimniecību - mūsu galveno sāpi. Es jau teicu, ka to lauksaimniecības programmas daļu, kas ir ietverta deklarācijā un ko faktiski sniedza Zemnieku savienība, - es formulētu to kā nepieciešamo, bet nepietiekamo. Un tādēļ, tā kā ar mums nekonsultējās par lauksaimniecības programmu diemžēl ne Zemnieku savienība, ne LNNK, mēs konsekventi uzturam spēkā tās savas papildu prasības, par kurām mums ar "Latvijas ceļu" bija patiešām smagas, grūtas, ilgstošas diskusijas, lai censtos tos principus saskaņot vismaz ar vienu politisko spēku, kas var varbūt kādreiz ņemt dalību tieši nākamajā valdībā, gadījumā ja tas tā būtu. Tāpēc tas ir tas smagākais jautājums, un mēs gājām uz sarunām ar "Latvijas ceļu" un vakar noslēdzām vienošanos ar "Latvijas ceļa" partiju - ja gadījumā Krastiņa kunga valdība šodien netiktu apstiprināta, tad "Latvijas ceļš" ievērotu tos ierosinājumus un tos principus tautsaimniecības attīstībā, kuri mūsu, tautsaimnieku, politikai ir svarīgi, un tad mēs kā politisks spēks tos spētu arī realizēt.

Runājot par zemniekiem, es gribu, cienītie deputāti, pasvītrot vienu lietu, -ka zemniecība ir apvienojusies, vairs nav tās robežšķirtnes starp lielsaimniekiem, vēl kādiem saimniekiem, kādi viņi tur ir (ar terminiem nebija nosaukti), un zemniekiem un inteliģenci, kas atrodas laukos. Visi lauki, - tur latviešu tautas galvenā daļa dzīvo, - visi lauki prasa mums vienotību, visi lauki prasa mums mūsu politiskos spēkus apvienot, lai risinātu lauku un reizē arī lielās latviskās iedzīvotāju daļas problēmas, kuras pašlaik ir laukos. Un tāpēc es gribu pasvītrot - lai kādā variantā, lai kāda valdība nebūtu apstiprināta, lūk, ar laukiem, ar zemniecību mēs vienmēr būsim, kā līdz šim, bijuši kopā un vienmēr šo politiku, lauku politiku, mēs noteikti balstīsim.

Kopumā gribu teikt, ka viss tas labais, kas ir iekšā deklarācijā un valdības iecerēs, būtu jāņem vērā jebkurai valdībai, ja šī valdība šodien nedabūtu savu apstiprinājumu. It īpaši es to gribu teikt vēlreiz par valsts drošību un arī par tām sociālās un veselības aprūpes idejām, kas izskan šajā programmā. Nekādi nevaru piekrist Krastiņa kunga izteiktajai tēzei (es sapratu, - presei), ka šodien ir parlamentārā krīze, ja šodien valdību neapstiprinās. Manuprāt, politiskie spēki parlamentā, to struktūra vēl nav tālu izsmēlusi sevi dažādās kombinācijās, tikai vajadzētu šiem politiskajiem spēkiem rast sevī iekšējo spēku un gribu, rast kontaktus un meklēt iespējas, un meklēt sarunas, un šeit būtu jāņem paraugs no LNNK, no Krastiņa valdības, kas zināmā mērā īsā laikā šādas sarunas mācēja vest, un šādā veidā ar šādām sarunām nevarēja lepoties "Latvijas ceļš".

Mums izšķiršanās par balsojumu bija ļoti grūta, jo mēs sapratām, ka mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, balsojums ļoti daudz ko šodien izšķir un ka tā ir atbildība, nevis tikai spēle. Un mūsu izvēle bija - rekomendēt mūsu frakcijai atturēties balsojumā par Krastiņa kunga valdību. Un tā nav tikai atturēšanās, lai pateiktu "nç". Jo juridiski tas ir "nç", bet faktiski atturēšanās nozīmē, ka tas labais, kas ir tur, - un tur ir daudz kas labs - būtu jāliek lietā un būtu atzīstams. Bet kāda mums bija argumentācija un mērķi šajā jomā? Es jau teicu: tas, ka nevarēja dot atklātu atbildi par Pilsonības likumu un arī par tiem Krievijas līgumiem. Tas ir pirmais. Un otrais - tas, ka netika iekļautas mūsu lauksaimnieciskās politikas prasības un citas tautsaimnieciskās politikas prasības, par kurām šeit vēl runās mani kolēģi.

Un vēl viena lieta. Tas, ko šodien runāja Birkava kungs, un tas, par ko viņš un viņa speciālisti un ministri runāja ar mums ilgstošās pārrunās. Mēs sapratām, ka "Latvijas ceļa" valdība ir zināmā mērā izpratusi pašreizējo ekonomisko un politisko situāciju. Ka tas, kas tai varbūt bija nepieņemams iepriekš, šodien jau ir pieņemams, un par to bija saruna. Un, lūk, tieši šīs cerības mums lika izšķirties par šādu balsojumu.

Godīgi sakot, - kā politisks spēks, kas cenšas realizēt savus politiskos mērķus, tautsaimnieciskos mērķus, šodien mēs citādi izlemt nevarējām. Bet galavārds ir, protams, parlamentam. Un es ticu Latvijas parlamentam, ka tas ir cienīgs šo jautājumu izlemt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Uldis Osis - "Latvijas ceļš", pēc tam - Jānis Jurkāns.

U.Osis (LC).

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! LNNK valdība koncepcijas pamatā, kā mēs to dzirdējām no Krastiņa kunga uzstāšanās un kā redzam to no deklarācijas, ir likusi profesionalitātes un pragmatisma principus, it īpaši uzsverot, ka tā atsakās no politiskās valdības modeļa, jo stādot valsts intereses augstāk par partijas interesēm. Tādējādi LNNK piedāvātais valdības modelis būtībā tiek pretstatīts "Latvijas ceļa" pieejai šajā jautājumā, jo "Latvijas ceļš" vienmēr ir deklarējis, ka valdībai ir jābūt politiskai.

Man no personīgās, praktiskās pieredzes ir iespēja salīdzināt dažādus valdības modeļus un darbības stilus, jo Ivara Godmaņa valdībā strādāju no tās darbības pašas pirmās dienas. Šī valdība, neapšaubāmi, bija izteikta profesionāļu valdība, it sevišķi tās darbības beigu posmā. Ir dzirdēti dažādi Godmaņa valdības darbības vērtējumi. Es vērtēju, ka tā veica grandiozu uzdevumu, nodrošinot Latvijas kā valsts izdzīvošanu totāla haosa apstākļos, ko radīja PSRS sabrukums un Latvijas atdalīšanās no tās. Tas arī bija galvenais šīs valdības politiskais mērķis un uzdevums, ko tā, manuprāt, veiksmīgi izpildīja. Tajos apstākļos nebija ne jēgas, ne laika rakstīt plašas tautsaimniecības attīstības vai reformu koncepcijas, programmas vai valdības deklarācijas, kaut arī nevar teikt, ka tādu nebija nemaz. Tomēr galvenokārt vajadzēja rīkoties, vadoties no konkrētās situācijas, kas bieži vien mainījās ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pat pa stundām. Tuvojoties 5.Saeimas vēlēšanām, situācija valstī tomēr pakāpeniski normalizējās un arvien vairāk sāka atklāties profesionāļu valdības trūkumi. Galvenais no tiem bija valdības rīcības neprognozējamība gan pašas valdības struktūrās, gan ārpus tām. Tam par iemeslu bija ne tik daudz programmu vai koncepciju trūkums, kā tas, ka sabiedrībā attīstījās normāls interešu grupu veidošanās process vai, kā zinātnieki to dažreiz definē, - sabiedrības ramifikācija jeb diferenciācija, - kā kam labāk patīk. Šīs interešu grupas, kas sākotnēji veidojās varbūt vairāk pēc politiskajiem uzskatiem, piemēram, par vai pret Latvijas neatkarību, vēlāk sāka attīstīties, pamatojoties uz daudz plašāku kritēriju loku. Tās formējās gan pēc profesionālā principa (piemēram, skolotāji, ārsti), gan atkarībā no ienākumiem (maznodrošinātie un labāk nodrošinātie iedzīvotāji), gan pēc statusa sabiedrībā (pilsoņi un nepilsoņi vai pensionāri un strādājošie), - un tā tālāk. Kā jebkurā sabiedrībā, kas balstās uz demokrātijas principiem, Latvijā līdztekus valsts interesēm, kas, piemēram, komunistu ideoloģijā ir vienīgās atzīstamās intereses, parādījās un arvien vairāk konkretizējās šo sabiedrības grupu un slāņu intereses. Politiskajā zinātnē par aksiomu tiek uzskatīts, ka radikāla nacionālisma ideoloģija daudzos jautājumos bieži vien ir pārsteidzoši tuvu komunistiskajam pasaules uzskatam: strādnieku un zemnieku valsts intereses - vienā gadījumā, un nacionālās jeb nacionāļu valsts intereses - otrā. Arī valsts pārvaldes modeļi abos gadījumos bieži vien ir visai līdzīgi. Profesionāļu valdība, kas nodarbojas ar ražošanu, transportu, apkures problēmām vai pensiju maksāšanu un nebāž degunu globālajās valsts interesēs, kas savukārt ir šauras politiķu grupas pilnīgā pārziņā. Atcerēsimies kaut vai PSRS valdības, sākot no Alekseja Kosigina un beidzot ar Nikolaju Rižkovu, kuri bija Politbiroja locekļi! Toreiz galvenos valdības kompetencē esošos jautājumus faktiski izlēma trīs četri cilvēki, bet ministri būtībā bija šo lēmumu paklausīgi izpildītāji. Kaut kas līdzīgs pastāvēja arī, piemēram, Spānijā Franko laikā vai Čīlē Pinočeta laikā - un tā tālāk. (Starpsauciens no zāles: "Pastāv vēl tagad!") Tikai tur politbiroju aizvietoja tikpat šaura militāristu un lielāko latifundistu oligarhija, bet valdības loma bija identiska - paklausīgi un profesionāli pildīt norādījumus no augšas.

Cienījamie kolēģi! Es nebūt negribu mēģināt kādu iebiedēt vai pat sabiezināt krāsas, velkot ar šiem odiozajiem pasaules piemēriem kaut kādas paralēles ar pašreizējo situāciju jaunas valdības veidošanas procesā Latvijā. Tomēr LNNK piedāvātais valdības modelis ir vērtējams kā nepārprotams solis tieši šajā virzienā. Mēs varētu par to šaubīties vai varbūt neuztvert to pārāk jūtīgi, taču Rietumu pasaule to vērtēs tieši tā. Izvirzot Ministru kabineta sastāvā sabiedrībā līdz šim maz pazīstamus (ar dažiem izņēmumiem) profesionāļus, Ministru prezidents ar dažiem saviem biedriem pakļaus tos praktiski neierobežotai varai. Tas ir neizbēgami, jo aiz šiem cilvēkiem it nekas nestāv. Es nebūt neapšaubu Ministru kabineta locekļu kandidātu profesionālās spējas un kompetenci, bet viņi ir pilnīgi neaizsargāti šajā modelī. Viņus maz kas pazīst, viņi ir nepieredzējuši valsts darbā un vēl mazāk - politikā. Viņiem nav savas personīgās autoritātes sabiedrībā, aiz viņiem nav nekāda politiskā spēka, kas tos vajadzības gadījumā varētu atbalstīt un aizsargāt, kā arī kontrolēt viņu darbību. Šie profesionāļi valsts jeb politiskā darba pieredzes trūkuma dēļ noteikti pat neapzinās pilnībā, kur viņi īsti iesaistās. Šādi izveidota valdība nekādi nevar būt demokrātiskas valsts demokrātiska valdība. Tā tiešām realizēs - un būs spiesta to darīt - šauras politiķu grupas intereses, kuras apriori tiek pasniegtas it kā augstās valsts intereses. Es jau iepriekš atzīmēju, ka tā saucamās valsts intereses demokrātiskā sabiedrībā nav nekas cits kā šīs sabiedrības dažādo grupu un slāņu objektīvo interešu savienojums. Un politika šajā kontekstā nav nekas cits kā šo dažādo un bieži vien pretrunīgo un konfliktējošo - vai nu mums tas patīk, vai nepatīk - interešu līdzsvarošana, kompromisa meklēšana starp tām. Piemēram, profesionāļi perfekti var izstrādāt valsts aizsardzības programmu, paredzot tajā gan tankus, gan kaujas lidmašīnas un karakuģu eskadras, citi valdības profesionāļi tikpat precīzi izstrādās sociālās sistēmas reformu. Saeima, apstiprinot valsts budžetu, noteiks, cik līdzekļu nepieciešams vienai un otrai sfērai, bet katrā konkrētā brīdī, ņemot vērā budžeta izpildes gaitu, ir jāpieņem konkrēti lēmumi, cik finansu līdzekļu atvēlēsim tankiem un lidmašīnām un cik - pensijām un pabalstiem. Šeit saduras dažādu sfēru intereses, un lēmums ir jāpieņem politisks. Demokrātiskajā pasaulē pastāv tikai viens mehānisms, kā šīs dažādās intereses un mērķi tiek pausti un saskaņoti. Tas ir - caur politiskām partijām parlamentā un ārpus tā. Tieši tādēļ demokrātiska valdība var būt tikai un vienīgi politiska valdība, kas atbild savu parlamenta frakciju un partiju priekšā. Bet partija savukārt atbild savu vēlētāju priekšā. Krastiņa kungs uzstāj, ka viņa piedāvātā valdība stāda valsts intereses augstāk par partijas vai politiskām interesēm, turpretim "Latvijas ceļam" tas ir pilnīgi nepieņemams principā. Mēs nevaram atbalstīt šādu valdības veidošanas koncepciju - kā neatbilstošu Latvijas sabiedrības, Latvijas iedzīvotāju interesēm. Tās tiek pakļautas miglainām valsts interesēm, kuras, iespējams, kaut gan es negribētu tā domāt, ir ar totalitārisma pieskaņu.

Situāciju neglābj arī LNNK izstrādātā valdības deklarācija, pat ja pieņem, ka tā ir tīri normāla. Bet ne jau deklarācijas un programmas ir izšķirošais un noteicošais. Es speciāli sadabūju sen aizmirstos PSKP 24.kongresa materiālus un konstatēju, ka, ja, piemēram, tautsaimniecības attīstības sadaļā tādus vārdus kā "plānveida saimniecība" aizvieto ar vārdiem "tirgus ekonomika" vai veic dažas citas līdzīgas, tīri mehāniskas manipulācijas un nedaudz "piefrizē" komunisma ideoloģijai raksturīgo dogmatisko stilu, tā būtu tīri pieņemama un daudzējādā ziņā progresīva programma pat šodienas Latvijas apstākļos. Tādēļ par deklarācijām un programmām daudz svarīgāks ir jautājums, kāds ir mehānisms, kas sabiedrības iedzīvotāju intereses transformē valsts varas funkcijās un darbībā.

Cienījamie deputāti! Šie jautājumi ir tik elementāri, ka saprotami pat Latvijas Universitātes studentiem. Tā, politikas zinātnes 3.kursa studenti Ivars Indāns un Valts Kalniņš 12.augusta laikrakstā "Diena" raksta: "Tautas ievēlēts politiķis nereti var būt diletants dažādās sabiedrības sfērās, tādēļ mūsdienās ir nepieciešami eksperti, speciālisti savās nozarēs, kas nodrošina politiķus ar informāciju, uz kuras pamata tiek pieņemti lēmumi." Šie profesionāļi, atšķirībā no politiķiem, nemainās līdz ar kārtējām vēlēšanām, tādējādi nodrošinot stabilititāti pārvaldē un saglabājot kompetentu valsts aparātu. Demokrātiskās sabiedrības ar profesionāļiem saprot tieši šos ekspertus, padomniekus, nozaru speciālistus, kas novērš diletantismu politiskajā procesā. Tādēļ, ņemot vērā šos apsvērumus, "Latvijas ceļš" uzskata, ka piedāvātā Ministru kabineta veidošanas koncepcija ir pilnīgā pretrunā ar valsts varas veidošanas principiem demokrātiskā sabiedrībā. Tas ir solis atpakaļ latviskā Eiropas valsts attīstībā. Par to liecina arī mūsu pārrunas ar demokrātisko valstu politiķiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kas, tāpat kā mēs šinī brīdī, ir nobažījušies par Latvijas tālāko virzību, par demokrātijas un progresa ceļu.

Bet tagad - par tā saukto profesionāļu profesionālismu. Izlasot izstrādāto LNNK valdības deklarāciju, man radās divas galvenās atziņas. Viena - pozitīva, otra - negatīva. Kā pozitīvo pusi es šeit atzīmētu to, ko jau atzīmēja vairāki iepriekšējie runātāji, - ka virknē svarīgāko ekonomiskās politikas principu LNNK un "Latvijas ceļa" nostāja sakrīt vai atšķiras detaļās un niansēs - piemēram, orientācijā uz privātīpašumu kā ekonomikas pamatu, veselīgas konkurences nepieciešamībā, ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā, valsts regulējošās jomas ierobežošanā, utt. Tādēļ, ciktāl mēs runājam par konceptuālām pamatnostādnēm, liela daļa LNNK valdības deklarācijā būtu pieņemama.

Salīdzinot LNNK un "Latvijas ceļa" valdību deklarācijas, daudziem bija pat radies iespaids, ka īpašas atšķirības starp tām nemaz nav. Pavisam cits ir jautājums - kā iecerēta šo principu praktiskā realizācija. Kā arī valdības darbības prioritātes. Šeit ir otra atziņa. Bet arī šeit daudzu jautājumu nostādne izskatās visai līdzīga. Un tieši šeit, manuprāt, slēpjas galvenā problēma, kādēļ mūs, tas ir, "Latvijas ceļu", deklarācija neapmierina. Par to jau minēja Birkava kungs un Levita kungs. Lieta ir tāda, ka mūs neapmierina mūsu pašu - "Latvijas ceļa" - pirms vairāk nekā gada kopīgi ar Latvijas Zemnieku savienību izstrādātā koalīcijas valdības deklarācija. Tā savu laiku ir neatgriežami nodzīvojusi, un mēs strādājam pie jaunas darbības programmas, kas nepieciešamības gadījumā tiks ņemta par pamatu arī valdības deklarācijas izstrādāšanai. Ja galvenās atšķirības starp veco un jauno programmu formulē dažos vārdos, tad veco programmu var nosaukt par reformu programmu, bet jauno - par attīstības programmu. Protams, arī jaunajā programmā reformu nozīme nebūt nav mazinājusies, bet tās vairs nav pašmērķis, (kā tas zināmā mērā bija iepriekšējā programmā "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības programmā), bet gan līdzeklis, kā sasniegt jau daudz augstākus un grūtākus mērķus, tas ir, nodrošināt tautsaimniecības attīstību, iedzīvotāju dzīves uzlabošanos. Galvenais, ko, manuprāt, nav sapratuši LNNK potenciālās valdības profesionāļi, - un viņu deklarācija to skaidri atspoguļo, - ka situācija Latvijā pagājušā gada laikā ir būtiski mainījusies, ka šodien ir jāformulē jauni, augstāki mērķi un uzdevumi, jāmaina to sasniegšanas mehānisms. Tas nav gaumes, metodikas vai profesionālā stila jautājums. To darīt mūs spiež pati dzīve, šodienas reālā situācija. Mēs esam izsmēluši pēdējās iespējas uzlabot mūsu dzīvi, ar kaut ko manipulējot un kaut bezgalīgi pārdalot. Galvenā konceptuālā kļūda, ko, manuprāt, pieļāvuši LNNK valdības deklarācijas autori, ir tā, ka viņi par savu platformu jeb bāzi, starta un finiša punktu, ir pieņēmuši tikai to laika posmu, cik ilgi viņi paši būs pie varas, - tas ir, aptuveni gadu. Viņi ir izstrādājuši deklarāciju tikai sev, savai profesionāļu valdībai, bet ne Latvijas perspektīvai attīstībai. Tas izrietēja arī no Ministru prezidenta kandidāta ziņojuma. Minēšu tikai vienu piemēru.

Kā pirmā sadaļa deklarācijā ir iekļauta sociālā politika. Es šaubos, vai atradīsies daudz tādu, kas nesapratīs, ka tas ir visai naivs, populistisks fokuss konkrētajā Latvijas situācijā. To parāda arī šīs un tālāko sadaļu analīze. Pirmais konkrētais pasākums, kas šajā sadaļā ir minēts, - ka lietderīgi ir atdalīt valsts un sociālo budžetu, to vairākas reizes pieminēja arī Krastiņa kungs savā runā. Tas, ka tiešām tā jādara, jau sen bija skaidrs "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdībai, un sākot ar nākamo gadu bija paredzēts to arī izdarīt. To nevarēja izdarīt finansu gada vidū. Tālāk šajā sadaļā seko citu pasākumu uzskaitījums, kuru lielākā daļa vienkārši norakstīta no dažādiem "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdības darba plāniem un programmām. Tas viss kopumā būtu pat it kā pieņemami. To pašu var teikt par citām sadaļām, piemēram, ekonomisko un finansu politiku, utt. Bet ne jau šo daudzo pasākumu uzskaitījumā , cienījamie kolēģi, ne jau šajā uzskaitījumā ir tā sāls! Mēs šajā deklarācijā nekur neredzam, ko šie daudzie pasākumi rezultātā dos. Kā attīstīsies tautsaimniecība? Kā pieaugs dzīves līmenis? Vai varbūt nepieaugs? Un ne jau tikai līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Tādēļ mēs šo deklarāciju vērtējam vairāk kā mīņāšanos uz vietas, manevrēšanu pa paralēlām sliedēm.

Cienījamie kolēģi, mēs nevaram vairs dzīvot tikai raibās reformu pasākumu kaudzēs, mēs šodien esam situācijā, kad jāpieņem lēmumi, kuru rezultāti izpaudīsies pēc vairākiem gadiem. Mums jāredz Latvijas attīstība ilgākā perspektīvā un dinamikā - gan tautsaimniecībā, gan sociālajā sfērā (uz ko tik liels uzsvars tiek likts LNNK valdības deklarācijā), gan valsts iekšējā un ārējā drošībā un citās sfērās. Tādēļ "Latvijas ceļš", piemēram, valsts un sociālā budžeta projektu 1995.gadam pašlaik izstrādā detaļās, bet attīstības galvenās tendences un tautsaimniecības proporcijas formulē vismaz līdz 1997.gadam, analizējot šodienas likumu un lēmumu iespējamo ietekmi uz šo perspektīvu. Mēs saprotam, ka tālākā perspektīvā mēs vēl neesam gatavi ielūkoties, bet trīs gadu perspektīva šodien mums ir pilnīgi nepieciešama.

Šeit, cienījamie LNNK kolēģi, jau arī ir šī īstā politika un ne jau kaut kur citur. Tā ir ekonomiskā politika, sociālā politika, finansu politika, ārpolitika, drošības politika, kā arī līdzsvars un kompromiss starp šīm sfērām. Līdzsvars un kompromiss starp šodien sagaidāmo un saglabājamo rītdienas brokastīm, - izsakoties tādās paralēlēs. Un ne jau kompleksie reformu un citi pasākumi un plāni ir tā politika, kuru izstrādāšana patiešām ir profesionāļu kompetencē. Man patiešām ir jāizsaka dziļa nožēla, ja mēs ar politiku saprotam tikai kuluāru intrigas. Manuprāt, tieši normālas politikas izpratnes trūkums nav ļāvis LNNK izstrādāt ne pieņemamu valdības modeli, ne šodienas situācijai adekvātu Ministru kabineta deklarāciju. Tādēļ es, tāpat kā mani kolēģi, nevarēšu balsot par šo Ministru kabinetu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Jurkānam - Tautas saskaņas partijas frakcija. Pēc tam - deputāte Ruta Marjaša.

J.Jurkāns (TSP).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi un viesi! Tautas saskaņas partija savu principiālo "pret" attiecībā iespējamo Krastiņa kunga valdību izteica jau sen. Kāpēc? Tāpēc, ka Tautas saskaņas partijas un LNNK partijas programmu politiskās nostādnes ir diametrāli pretējas, arī izpratne par stabilitāti valstī, par politisko atbildību ir ļoti atšķirīga. Mūsuprāt, gan deklarācija, gan atsevišķu ministru kandidātu izteikumi presē nekādā mērā neveicinās saskaņu un stabilitāti valstī. Valdības nāk un iet, taču to politikai jābūt tādai, kas nodrošina valsts pamatpolitikas kontinuitāti - it sevišķi valsts ārpolitikā un drošības politikā. Mums nav pārliecības, ka pēdējā gada laikā ar tik lielām grūtībām parakstītais Latvijas un Krievijas līgums, kā arī šeit Saeimā pieņemtais Pilsonības likums tiktu konsekventi realizēts dzīvē, ja pie varas nāktu Krastiņa kunga valdība. Šādas šaubas ir ne tikai mums, bet arī demokrātisko spēku forumam, kuram šinī parlamentā ir ļoti ievērojams mandātu skaits. Tas, ko mums piedāvā Krastiņa kunga valdība, būtībā ir pamiers. Mums vajag daudz vairāk - mums vajag mieru un stabilitāti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Rutai Marjašai - "Latvijas ceļš"! Pēc tam uzstāsies Jānis Lucāns.

R.Marjaša (LC).

Cienījamā Saeima un godātais Prezidij! Lasot mums piedāvāto Ministru kabineta darbības programmu, deklarāciju, man bija divējādas jūtas. No vienas puses, neapšaubāmi tiek piedāvāta visai centriska, liberāli konservatīva programma ar ļoti demokrātisku pamatbāzi. Es gribētu šeit citēt to, kas man īpaši patika. Protams, ar nosacījumu, ka tas ir domāts nopietni. Manas intereses ir saistītas ar to, ka es esmu cittautiete šeit, Saeimā, un arī ar to, ka es esmu juriste.

Nodaļā par izglītību un zinātni es ar prieku izlasīju to, ka visiem Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem jānodrošina vienādas tiesības iegūt izglītību pēc savas izvēles, jāatbalsta nacionālo minoritāšu skolu un privātskolu pastāvēšana. Šajā pašā rindkopā ir runāts par nepieciešamību veicināt citu tautu integrāciju latviskā vidē.

Nodaļā par kultūru man ļoti patika pirmais teikums - par to, ka, īstenojot Latvijas valsts kultūrpolitiku, par galveno principu tiek izvirzīts valsts garants pamattautību, kā arī citu nacionālo un etnisko grupu radošai un brīvai kultūras attīstībai. Kā juristi mani apmierināja tas, kā nākamā pretendente uz nākamo valdību rosās īstenot tiesu reformu. Arī nodaļā par ekonomisko politiku mani iepriecināja tas, ka valdība deklarē savu nostādni ekonomikas jautājumos atbilstoši tirgus ekonomikas principiem. Lūk, tiešām, ja tas viss ir nopietni domāts, tas būtu brīnišķīgi. Jūs labi pazīstat mani un zināt, ka es esmu vienmēr tiekusies uz kompromisiem, man kompromisi liekas ļoti pievilcīgi, bet katram kompromisam ir arī sava robeža.

Es nesaprotu, kādēļ deklarējot tik brīnišķīgas lietas, šīs pašas deklarācijas pirmajā sadaļā ir skaidri un gaiši pateikts: "Neuzskatām, ka pašreizējā Saeimā būtu iespējama principiāla politiska vienošanās, kas atbilstu LNNK politiskajā programmā paustajam viedoklim." Tātad principā tiek piedāvāta deklarācija, kas neatbilst LNNK programmatiskajai nostājai. Varbūt tas tā nav? Diemžēl tā tas ir. Tā tas ir, un es esmu pārliecināta, ka LNNK šo deklarāciju ir pieņēmusi zobus sakodusi. Es nepiekrītu Oša kungam, ka viņš izsaka līdzjūtību tām personām, kuras piekrita kandidēt kā ministri šajā Kabinetā, - ka viņi jutīšoties neaizsargāti savā darbībā. Tā tas nav. Katrs no viņiem ļoti labi apzinās un nevar neapzināties, ka aiz viņiem stāv LNNK ar savu programmu, un ar savu ideoloģiju. Viņi cer uz šādu aizsardzību, uz šādu aizstāvību. Ilūzijām šeit nevar būt vietas. Tie nav bērni, kas ir piekrituši būt šā kabineta locekļi! Es varu pateikt tikai savas domas, ka tas ir mēģinājums nākt pie varas, slēpjot savu īsto seju. Mēģinājums ar nederīgiem līdzekļiem, kā saka juristi. Paņemsim Saeimas stenogrammas par pagājušo gadu, paskatīsimies likumprojektus, kurus atbalstīja LNNK! Paskatīsimies, kādi bija balsojumi plenārsēdēs! Paņemsim kaut vai cienījamā Tabūna kunga, LNNK runasvīra, uzstāšanos vienā no pēdējām plenārsēdēm, kad mēs pēc Prezidenta piedāvājuma apspriedām Pilsonības likuma galīgo variantu, un šī runa bija Prezidenta klātbūtnē. Tabūna kungs ļoti kaismīgi apgalvoja, ka latvieši Latvijā dzīvo naidīgu cittautiešu masu aplenkumā. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi arī ir!") Vai šodien Tabūna kungs klusēs?

Varbūt paņemsim LNNK atbalstīto likumprojektu par nepilsoņu statusu. Saskaņā ar šo LNNK atbalstīto likumprojektu 700 tūkstošiem Latvijā dzīvojošu cilvēku, dažādu tautību cilvēku, to skaitā arī latviešiem, kuri jau ir izgājuši Valsts reģistru, lai gan mēs zinām, ka reģistrā bija LNNK uzticīgi cilvēki, visiem viņiem saskaņā ar šo likumprojektu būs jāiziet vēlreiz Pilsonības un imigrācijas departamenta pārbaude, kur tiks pētīti viņu raduraksti, visu 700 tūkstošu cilvēku raduraksti, vai tik viņu tēvi vai vectēvi, vai vecāsmammas nav dienējušas padomju armijā. Tas ir viens. Un otrs. Tiks izmeklēts, vai no šiem reģistrētajiem cilvēkiem tie paši LNNK uzticīgie ierēdņi nav ņēmuši kukuļus un nav viņus nepareizi iereģistrējuši, jau nemaz nerunājot par to, cik valstij izmaksās šāda pārreģistrācija un izmeklēšana. Par kādu stabilizāciju valstī var būt runa, ja tiks pieņemts šis LNNK atbalstītais likumprojekts? Termins "pastāvīgie iedzīvotāji", pret kuru šeit ārkārtīgi krasi uzstājās LNNK runasvīri, ir ietverts šajā LNNK piedāvātajā deklarācijā. Mēs ļoti labi zinām, un es negribu izteikties negatīvi par to faktu, ka LNNK programma paredz prioritātes etnisko latviešu kapitāla lomai šeit, Latvijā. Taču, ja to darīs tādā ceļā, kādā ir ieplānojusi LNNK, tad tas nav savienojams ar brīvo tirgus ekonomiku, jo tur ir vajadzīgas administratīvās metodes. Par to šeit ir noklusēts.

Un visbeidzot par to, kā saskan ar šo skaisto deklarāciju, ar to, ko es nupat nolasīju un citēju, līdz šim neatsauktais Andreja Krastiņa izteikums vienā no LNNK saietiem, kas tika publicēts avīzē, par to, ka tad, ja tiks denacionalizēti nami Rīgas centrā, tad šis Rīgas centrs izskatīsies pēc Telavivas. (Starpsauciens no zāles: "Telaviva ir skaista pilsēta!") Jā, Telaviva ir brīnišķīga pilsēta un es domāju... Nepārtrauciet mani, lūdzu, Kiršteina kungs, kandidāt uz ārlietu ministra un diplomāta posteni! (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Starpsaucieni ir atļauti!") Šodien jūs varat aiziet uz mūsu Mākslas akadēmiju, kur ir skatāmi Jeruzalemes arhitektūras paraugi, un tur tiešām... Es lasu no avīzes: "Izstāde ir labs paraugs, kā var radīt humanizētu vidi ar modernās arhitektūras materiāliem: betonu, stiklu, keramiku, akmeni un rast savdabīgu saskaņojumu ar apkārtni." Jā, bet nebūsim naivi, ne jau par to bija runa LNNK saietā, nevis par arhitektūru, Kiršteina kungs! Runa nepārprotami bija par to, ka tiks atjaunotas īpašumtiesības to cilvēku mantiniekiem, kuri 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju un tur gāja bojā, un to cilvēku mantiniekiem, kuri tika noslepkavoti šeit, Latvijas zemē, Rumbulā. Un tā ir ķecerība. Nejūtieties aizskarts, Kiršteina kungs!

Godājamais Prezidenta kungs! Man jāsaka, ka par jums ir ļoti labas domas un labas atmiņas manos tautiešos Izraēlā. Viņi labi atceras, kā viņi ar jums sadzīvoja šeit, Sadzīves pakalpojumu trestā. Cienījamais Ulmaņa kungs, es ļoti augsti vērtēju jūs, jo jūs tik augstsirdīgi ignorējāt to, ka LNNK balsoja pret jums, jūsu ievēlēšanu šeit, bet jūs, domājot acīmredzot par nākotni, izvēlējāties tieši šo politisko spēku un ļoti plaši noraksturojāt to presē un televīzijā kā vispopulārāko Latvijā.

Ap kādām idejām, ap kādu politisko programmu būtu jāapvieno šodien cilvēki? "Vizītkarti" es kārtējo reizi saņēmu šodien šeit, pie Saeimas nama. "Vizītkarti" no LNNK kustības atbalstītājiem, kuri mani nolamāja pēdējiem vārdiem, aizskarot manu tautību. Kaut ko tādu es neesmu vēl nevienu reizi dzirdējusi, pie tam tas bija saistīts ar to, ka es piederu pie "Latvijas ceļa" un traucēju nākt pie varas LNNK valdībai. Tas viss tika izteikts cilvēku klātbūtnē, arī mūsu Drošības spēku klātbūtnē, un es nezinu, kam šodien pakļaujas drošības dienests. Kādreiz tas pakļāvās Prezidijam, nezinu, vai tas pakļaujas Krastiņa kungam vai kādam citam, tad katrā ziņā es varu pateikt, ka arī agrāk vienu otru reizi man jau bija apvainojumi, bet es par tiem klusēju, tāpēc ka negribēju radīt uz ārpasauli iespaidu par to, ka Latvijā ir antisemītisms. Taču zināt, katrai pacietībai ir gals, un es pateikšu tā: neatkarīgi no tā, vai jūs nāksit pie varas vai ne, bet, ja vēlreiz šeit, pie parlamenta ēkas, mani kā deputāti tādā veidā kāds aizskars, es nolikšu mandātu un paskaidrošu, kapēc es to daru.

Zināt, šī deklarācija man atgādina bērnu pasaciņu par Sarkangalvīti un vilku. Vilks uzvelk norītās vecmāmiņas aubīti, bet Sarkangalvīte viņam jautā: "Bet kāpēc tev tik gari zobi? Kāpēc tev tik garas ausis?"

Un vēl. Tiek runāts par to, ka LNNK valdībai traucē nākt pie varas "Latvijas ceļš", kuram šeit šodien ir 33 balsis (neesmu gan skaitījusi, vai visi ir klāt). Traucē vispār Saeima kā tāda, un labāk būtu, ja tas nebūtu. Dodiet šurp citu Saeimu, tad mēs nāksim pie varas! Vārdu sakot, tas ir dejotājs, kuram traucē paša augums, paša kājas vai vēl kaut kas cits. Es domāju, ka, ja arī kāds šodien nobloķēs LNNK valdības ievēlēšanu, tad tas nebūs "Latvijas ceļš", bet tie būs tie vēlētāji, kuru priekšā mēs visi esam atbildīgi. Un es vienmēr atcerēšos, ka par mani, ebrejieti jeb, ja kādam tā patīk labāk, žīdieti, gadu atpakaļ nobalsoja 220 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Tie, kuri gribēja mani izsvītrot, izsvītroja. 24 tūkstoši negribēja žīdieti, bet 220 tūkstoši - gribēja. Es nebiju kaķis maisā. Un no tā es varu izdarīt secinājumu, godātais Ulmaņa kungs, ka ievērojama daļa latviešu izturas pret cittautiešiem pavisam citādāk. Un nevis deklaratīvi formāli, bet aizklāti balsojot no visas sirds. Tādi latvieši Latvijā ir, un vēlētos kā Latvijas minoritātes pārstāvis šādu latviešu vienotību un ceru, ka tas tā notiks. Es personīgi nevarēšu balsot par šo pseidodeklarāciju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Ģirts Valdis Kristovskis.

J.Lucāns (TPA).

Prezidenta kungs, godājamais priekšsēdētaj, cienījamā Saeima! Ir ļoti interesanti pašreiz lasīt avīzes un klausīties televīziju un radio, kur tiek pieminēta arī Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pirmo reizi gada laikā tik daudz un tik izšķirošā lomā. Tā ir lietas viena puse. Un otra puse. Man ir ļoti žēl, ka šajā zālē sēž tik maz cilvēku, kuri saprot, ka pašreiz Latvijas galvenās problēmas slēpjas tieši Latvijas tautsaimniecībā. Un arī šī diena neradīs nekādas būtiskas izmaiņas tanīs procesos, kas Latvijas tautsaimniecībā notiek, jo tas spēku samērs, kas šeit, šajā zālē, ir pašreiz, šis spēku samērs turpina palikt, un arī attieksme pret šīm problēmām turpina palikt tāda pati, kāda tā ir. Mēs šeit noklausījāmies Krastiņa kunga deklarāciju, un gribētos teikt tā, ka, ja to izlasa un ja tam visam var ticēt, tad man pēc būtības būtu jābalso par šo deklarāciju, jo tas, kas pateikts šajā deklarācijā, ir pietiekami labs un pietiekami vajadzīgs Latvijai. Un tas ir pārliecinoši, ka tas tā ir. Taču tanī pašā laikā mēs klausījāmies šeit Birkava kunga uzstāšanos, kurš atkal savukārt pierādīja, ka viņš ir sapratis, teiksim, to, kur ir bijušas iepriekšējās kļūdas, un kā viņš taisās tās kļūdas labot, ja, teiksim, šāda iespēja būtu. To visu ir ļoti interesanti klausīties šeit, šajā brīdī, kad izšķiras kaut kas, - vai būs tā vai tā. Un būtu naivi domāt, ka tie solījumi, kas šobrīd skan no šīs tribīnes, ir vienīgais pārliecinošais arguments, kuram jāklausa, lai varētu izdarīt savu izvēli.

Mani ļoti pārliecināja Oša kunga uzstāšanās šeit, un es, teiksim, viņa milzīgās prioritātes, viņa milzīgos sasniegumus finansu politikā Latvijā, protams, nevaru nekādi noliegt. Un arī viņa runa bija paraugdemonstrējums, kādā veidā gan pagājušajos laikos, gan tagad var pierādīt savu patiesību auditorijai, kura nevar runāt pretī. Ja es varētu noticēt kaut pusei no tiem solījumiem, kas ir ierakstīti Krastiņa kunga deklarācijā, es neapšaubāmi balsotu par LNNK valdību bez lielām domstarpībām. Un man šāda noskaņa arī bija, tā sakot, šādā noskaņā es ilgu laiku biju, taču diemžēl līdz tam brīdim, kamēr es nopietni pacentos izlasīt šo deklarāciju. Diemžēl šī deklarācija satur daudzas pretrunas, kuru nopietna analīze rāda to, ka es nevaru ticēt tam, kas ir rakstīts šajā deklarācijā. Es minēšu tikai atsevišķus piemērus, jo diez vai ir vērts, teiksim, pārāk ilgi te tērēt laiku šim nolūkam, bet tomēr šos atsevišķos piemērus es gribu minēt.

Vispirms par valdības sastāvu. Šeit es lasu, ka finansu ministra postenim tiek izvirzīts Edmunds Krastiņa kungs, un šajā sakarībā es gribu, teiksim, griezties pie LNNK partijas priekšsēža Lamberga kunga ar šādu jautājumu: "Cik ilgi atpakaļ bija tas brīdis, kad mēs Privatizācijas aģentūras un Privatizācijas padomes kopējā sēdē uzstādījām jautājumu par to, kas notiek ar valsts īpašumu Latvijā, jo mēs bijām konstatējuši, ka Latvijā būtībā vairs nav neviena cilvēka, kas zina, kas pieder valstij. Un Krastiņa kungs, sēdēdams šajā postenī, gada laikā bija paspējis pazaudēt visus "galus", kādi vēl bija bijuši pirms tam, teiksim, pārņemot lietas no Rūpniecības ministrijas. Un šis cilvēks tagad tiek izvirzīts finansu ministra postenim, lai gan mēs tanī laikā norunājām, ka šo cilvēku vajadzētu nopietni saukt pie atbildības par radušos situāciju, kāda ir izveidojusies ar valsts īpašumu pārzināšanu Latvijā. Tas būtu viens šāds piemērs attiecībā uz valdību.

Nākamais piemērs. Valdība paredz - es šinī gadījumā domāju Krastiņa kunga valdību - apturēt lejupslīdi un panākt 2-3 procentus kopprodukta pieaugumu nākamajā finansu gadā. Mani vispār nomāc manipulācijas ar šiem skaitļiem. Es klausos, kā Kehra kungs ziņo par brīnišķīgiem sasniegumiem Latvijas tautsaimniecībā, kas panākti "Latvijas ceļa" valdīšanas laikā, un viņš min arī kaut kādus procentus, bet šeit es atkal savukārt dzirdu, ka notiek lejupslīde. Un atkal mēs runājam par kaut kādiem procentiem, un es, patiesību sakot, vairs nevaru pateikt, kas Latvijā īsti notiek.

Taču ierosinājums ir tāds: runāsim šobrīd tikai par šo deklarāciju, ko Krastiņa kungs šeit nolasīja! Tātad tiek paredzēts 2-3 procentu pieaugums. Es uzdodu jautājumu: kur ir tā atslēga, ar kuras palīdzību radīsies šis pieaugums? Kur ir tā atslēga, kāpēc apstāsies lejupslīde? Programmā diemžēl šo atslēgu es neredzu. Un man ir grūti pateikt, kādu iemeslu dēļ, - vai nu šī atslēga autoriem nav zināma, vai arī ir otrs variants, ka atslēga gan ir zināma, bet šai politikai nav pieņemama. Pēc būtības, ja mēs analizējam Krastiņa kunga deklarāciju, tad var sacīt tā, ka tā ir tā pati liberālā politika, ko realizē "Latvijas ceļš", protams, ar visām no tās izrietošajām sekām, kuras mēs baudām jau šodien un baudīsim vēl tālā nākotnē.

Nākamais. (Es minu tikai atsevišķus piemērus.) Deklarācija sola padarīt reālus privatizācijas sertifikātus. Tātad mēs varam runāt par dzīvokļiem, un tas ir reāli, bet tas jau arī šajā valdībā tika reāli realizēts, taču, ja mēs runājam par sertifikātu pielietošanu, ieguldot tos uzņēmējdarbībā vai realizējot tirgū, tad, manuprāt, šī saruna vēl joprojām ir nereāla un arī solījumi ir nereāli, jo pati politika nerada pozitīvus priekšnosacījumus ražošanai Latvijā, un, kamēr ražošanai Latvijā nav radīti pozitīvi priekšnosacījumi, tikmēr var notikt tikai primitīva kapitāla pārdalīšana, kapitāla īpašnieka maiņa, bet pats kapitāls nesāks atdzīvoties nopietnai ražošanai.

Deklarācijā tiek solīta precīza valsts īpašuma pārvaldīšana, taču tanī pašā laikā tiek likvidēts valsts īpašuma ministrs. Kā saprast, teiksim, šo pretrunu? Kā to tulkot? Ar ko to izskaidrot un ar ko attaisnot?

Un visbeidzot mazliet par lauksaimniecību. Par lauksaimniecību būtībā ir pateikts daudz kas tāds, ko mēs esam jau dzirdējuši, - tātad radīt labvēlīgus nosacījumus mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai laukos, veicināt produkcijas pārstrādi, eksportspējīgas produkcijas ražošanu, palielināt lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti. Šeit pēc būtības nekas jauns nav pateikts. Viss ir pareizi, viss ir labi, bet tas viss jau ir bijis, taču zemniekam iet arvien grūtāk un grūtāk. Un arī priekšdienās būs tāpat, jo šie līdzekļi, kādā veidā sola panākt šo lauksaimniecības tālāku uzlabošanu, ir tādi: padarīt reāli pieejamus ilgtermiņa kredītu resursus (tas arī jau ir bijis un nekādā veidā nav pildījies), piemērot nodokļu atvieglojumus. Un to varēs piemērot tad, kad vairs neražos nekā, jo tad arī nodokļi nekādi nenāks. Tad varēs pilnībā atlaist šos nodokļus, jo tur būtībā nekādu ieņēmumu nebūs.

Nodrošināt iekšējā tirgus aizsardzību... Es gribētu drusku pakavēties pie šā punkta. Es gribu atgādināt Saeimai un visiem klausītājiem pavisam nesenā pagātnē notikušo balsojumu par muitas tarifiem attiecībā uz lauksaimniecības produkciju, kad LNNK kā frakcija bija tā, kas būtībā izgāza Latvijas lauksaimniecības iekšējā tirgus aizsardzību, nobalsojot par šiem pazeminātajiem muitas tarifiem, kas pēc būtības atvēra robežu. Tagad kontrabandistiem vairs nav jānodarbojas ar kontrabandu, jo produkciju var vest iekšā tiešā ceļā un bez kaut kādām problēmām turpināt lauksaimniecības iznīcināšanu. Tādi ir fakti, no kuriem mēs nevaram nekur aizbēgt.

Profesors Grinovskis ir pateicis zelta vārdus, pēc kuriem ir jāvadās ekonomikā, - ka ekonomikā, tas ir, tautsaimniecībā, cilvēku vada intereses. Un valsts ekonomiskās politikas uzdevums ir radīt apstākļus, lai kādam, kādai cilvēku grupai, kādai nozarei tautsaimniecībā rodas interese nodarboties ar ražošanu. Tas ir valsts uzdevums - radīt šo interesi. Tā nav Oša kunga interpretētā politika par brīvo konkurenci kā stimulatoru. Brīvā konkurence kā stimulators varētu darboties tad, ja ir kaut cik līdzīgi izejas nosacījumi, ja ir kaut cik līdzīgi nosacījumi kaut vai vienā tādā elementārā punktā kā kapitāla uzkrāšana attiecīgajā nozarē. Diemžēl mēs šajā punktā visā tautsaimniecībā atpaliekam no konkurējošajām valstīm un to ražotās produkcijas. Un šādos apstākļos uzkrāt šo potenciālu... Tas, es domāju, ir vienkārši teorētisks analfabētisms - apgalvot, ka šeit var iztikt bez kaut kāda valsts protekcionisma savam valsts ražotājam. Es šeit nerunāju tikai par valsts īpašumu. Es runāju par jebkuru ražošanas formu, par jebkuru īpašuma formu, kurai ir vajadzīgs šis protekcionisms, lai notiktu sākotnējā kapitāla uzkrāšana, lai varētu iziet šajā ārējā tirgū ar kaut cik iespējamu konkurences spēju. Jūs man parādiet kaut vienu valsti (es te domāju ekonomiski attīstītu valsti), kas neaizsargā sava ražotāja intereses, un, lūk, te ir radusies Latvija, viena valsts, kurā neaizsargā šīs ražotāja intereses.

Protams, nav jābūt sevišķi gudram, lai izteiktu daudz kritisku piezīmju. Kritizēt mēs visi protam, un es šinī ziņā arī neesmu izņēmums. Kāpēc man liekas, ka šī programma ir mazpārliecinoša? Kāpēc es tai negribu ticēt un līdz ar to nevarēšu balsot par šo programmu? Tāpēc, ka šī programma man neparāda ceļu, kādā veidā Latvija no nestrādājošas valsts pakāpeniski tiks pārvērsta pakāpeniski par strādājošu valsti. Nav redzams šis ceļš. Nav redzama šī atslēga, par kuru es jau runāju. Un tāpēc, lūk, arī ir šī nostādne.

Protams, varbūt ir trafareti atkārtot tās pārliecības, kuras es esmu daudzreiz jau šeit teicis, bet Latvijai, pēc manām domām, savas nākotnes problēmas ir jārisina galvenokārt, lūk, šajās divās pamatpozīcijās, - tas ir, maksimāli atbalstot visa veida rūpnieciskās ražošanas attīstību, izdevīgas rūpnieciskās ražošanas attīstību. Precizēju - nevis jebkuras, bet izdevīgas (!) rūpnieciskās ražošanas attīstību, gan to aizsargājot, gan sekmējot ar kredītpolitiku, gan ar nodokļu politiku, gan visādi citādi, kā vien tas ir iespējams ar ekonomiskām metodēm.

Un otra lieta. Latvija nevarēs būt patstāvīga valsts, ja tā neizmantos savu lauksaimniecības ekonomisko potenciālu. Diemžēl ir jākonstatē, ka pēdējos 4 gados mēs esam gājuši nepareizā virzienā, visu laiku šo potenciālu samazinot. Mums bija diezgan daudz uzkrāts, bet tagad šo kapitālu mēs iznīcinām. Es nedomāju par to, ka bija jāsaglabā lielsaimniecības, un ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka mēs nedrīkstējām iznīcināt šo kapitālu, kas tagad būs jāuzkrāj no jauna.

Tā ka iespējas, kā izkļūt no šā stāvokļa, ir. Diemžēl šīsdienas programmā mēs tās nevaram saskatīt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Ģirtam Valdim Kristovskim - "Latvijas ceļš", pēc tam - Leonards Stašs. Pārtraukums pulksten 13.00.

Ģ.V.Kristovskis (LC).

Cienījamais Prezident, cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi! LNNK valdības veidošanas procesā daudzkārt ir ticis akcentēts princips - valsts interešu vārdā LNNK veidotā valdība ir gatava atteikties no atsevišķiem līdz šim deklarētiem LNNK politikas postulātiem un principiem, pie tam jaunā valdība būs profesionāla pēc būtības. Mans uzdevums nav apspriest politiskās ētikas un goda principus un to, kas ir pamatā LNNK gatavībai atteikties no saviem bieži deklarētajiem principiem un partijas nospraustajiem uzdevumiem. Tā jau reiz ir katra politiķa un, vēl jo vairāk, katras partijas goda, sirdsapziņas un diemžēl arī nespējas lieta. Un te īsti nelīdz pat aiz matiem pievilktā piebilde - "valsts interešu vārdā".

Bet, kā jau minēju, mans mērķis, šodien runājot no augstākā nama tribīnes, ir cits - tās ir pārdomas pēc iepazīšanās ar jaunās valdības pretendentu iesniegtās programmas daļu "Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma". Un varbūt tieši tāpēc, ka jaunās valdības veidošanas gaitā ir daudzkārt ticis akceptēts princips - iekšlietu blokam profesionālu pieeju! - deklarācijas sadaļā "Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma" mēģināju atrast šo nebūt ne mazsvarīgo un solīto profesionālo pieeju.

Nevar noliegt to, ka deklarācijas sadaļā "Valsts drošība, aizsardzība un tiesiskā reforma" tiek pausta laba griba un apņēmība. Tā vedina domāt, ka šī apņēmība ne tikai pastāv, bet ka tai arī sekos nākamās valdības (citēju): "... veiktie pasākumi, kuri nodrošinās likumības ievērošanu un tādējādi panāks Latvijas valsts, tās pilsoņu un iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzību". Pie tam, kā redzams, tas tiks veikts, balstoties uz starptautiskajām cilvēktiesību normām.

Nākamā valdība uzskata, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un cīņā pret noziedzību galvenie principi ir... Tātad 1. punktā mēs lasām: "... Izstrādāt un pieņemt koncepciju cīņai pret organizēto noziedzību kā vienu no nacionālās drošības koncepcijas sastāvdaļām". Jā, un šeit acīmredzot ir vērts apstāties tieši tāpēc, ka acīs krīt vārds "izstrādāt". Tātad tas vēl tikai tiks darīts. Interesanti, ka LNNK, jau gadiem atrodoties ilgstošā politiskā cīņā un gatavojoties uzņemties valsts vadību arī šajā Saeimā, veselu gadu atrodoties nepiekāpīgā opozīcijā un nerēķinoties ar objektīvajām iespējām, asi ir kritizējusi "Latvijas ceļa" valdības līdzšinējo paveikto drošības jomā, bet turpat vai mēnesi, veidojot nākamo Kabinetu, nav iespējusi sagatavot koncepciju cīņai pret noziedzību. Vēl jo dīvaināk ir tas, ka viens LNNK deputāts Augstākajā padomē un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir pavadījis 4 gadus. Arī pats nākamās valdības galva ir gadiem strādājis Iekšlietu ministrijā un šobrīd ir Saeimas jau pieminētās Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāts, pie tam Augstākajā padomē bija un arī šobrīd Saeimā ir tās priekšsēdētāja biedrs tieši drošības jautājumos. Pat vēl vairāk. Šīs pašas komisijas locekle ir deputāte, kura gatavojas ieņemt aizsardzības ministres amatu. Domājams, ka tik varenai un pieredzējušai komandai tiešām vajadzēja būt spējīgai jau iepriekš izstrādāt šo svarīgo, vienu no valsts būtiskākajām programmām. Taču viņi to vēl tikai gatavojas darīt. To vēl tikai sola. Vai tā ir nespēja vai avantūra - apņemties garantēt valstī drošību bez koncepcijas? Tas noteikti ir pārdomu vērts jautājums.

Tomēr atbilde patiesībā nav jāmeklē. Aizvadītajā gadā "Latvijas ceļam" solīja pretim likt opozīcijas veidoto "çnu Kabinetu". Solīt jau solīja, bet Latvijas sabiedrība tā arī palika gaidot. Vai nebūtu loģiski domāt - vakar nebija "çnu Kabineta", šodien nav arī programmas cīņai pret noziedzību. Taču jāsaka, ka līdzšinējā Latvijas valdība ir izstrādājusi šo programmu un šī programma ir jau nodrukāta. Ir pasākumi, ir plāni un ir arī prioritārto pasākumu plāni iekšlietu sistēmas nostiprināšanai. Tas viss jau ir izdarīts. Iespējams, ka tāpēc LNNK nespēja sastādīt šādus dokumentus un talkā aicināja pieredzējušu iekšlietu sistēmas darbinieku jeb profesionāli, taču, kā redzams, pat šis mēģinājums nav spējis palīdzēt, jo LNNK, pabeigusi valdības veidošanu, nāk klajā bez šīs koncepcijas.

Saistībā ar tikko sacīto loģisks ir uzdevums, kas deklarēts 2. punktā, un tas ir ne mazāk pārdomu vērts. Mēs lasām, ka Ministru kabineta pārraudzībā tiks izveidota konsultatīva padome, kuras uzdevums būtu, balstoties uz Kriminoloģijas pētījumu centra iestrādēm un pamatojoties uz kriminoloģiskās situācijas analīzi, koordinēt tiesību aizsardzības un citu valsts pārvaldes institūciju sadarbību cīņā pret noziedzību un izstrādāt šajā jomā priekšlikumus valdībai. Bet līdz šim taču dzirdējām, ka tā būs profesionāla valdība. Valdība, kura beidzot atnāks un pateiks, kā tie noziedznieki bāžami maisā. Taču te, izrādās, pētījumu centri un padomes cita citas galā vēl tikai pētīs un analizēs, lai beidzot profesionāļu valdībai izstrādātu priekšlikumus šajā jomā. Jāsecina, ka nākamajam iekšlietu ministram gan būs viegla dzīve. Priekšlikumi nāks, atliks vien uzlikt tikai parakstu, un noziedzībai būs gals. Taču, ja nu šie padomi būs nerealizējami vai atrauti no iespējām, kā līdz šim bieži vien ir bijis ar gudru padomdevēju priekšlikumiem? Ko tad? Un vai tad iekšlietu ministram pašam vai viņa tiešajiem padotajiem nebūtu jāuzņemas citu valsts pārvaldes iestāžu darba koordinēšana sadarbības cīņā pret noziedzību? Kāpēc šo padomdevēju institūciju ir tik daudz?

Un, liekas, nav mazsvarīgi piebilst, ka šie priekšlikumi jau ir iestrādāti virknē likumdošanas un šādu sadarbību rekomendējošos normatīvajos aktos, kas vairs neprasa pat to radīšanu, bet tikai pilnveidošanu un pareizu lietošanu. Ir vērts minēt kaut vai likumu "Par valsts robežu", vai arī nolikumu "Par zemessargu tiesībām un pienākumiem, pildot policijas pienākumus", kur šī sadarbība jau ir noteikta. Šis darbs ir paveikts jau līdzšinējās valdības laikā. Jāpiebilst, ka bez minētajiem normatīvajiem aktiem pastāv virkne dokumentu un sadarbības plānu, kuri prasa tikai un vienīgi godprātīgu un profesionālu attieksmi, prasmi no mūžīgo ierēdņu, profesionāļu puses, tos lietojot. Un galu galā Iekšlietu ministrijā pastāv operatīvās vadības centrs, un šajā gadā ir reorganizēta Iekšlietu ministrijas un Policijas departamenta centrālā dežūras daļa. Domāju, ka šo Iekšlietu ministrijas struktūru darba tālāka pilnveidošana un personīgā atbildība, koordinējot valsts institūcijas cīņai pret noziedzību, ir profesionāla ministra gods un pienākums, jācer uz padomdevējiem šajā atbildīgajā jomā.

Pārlasot cīņas pret noziedzību uzdevumu plāna 3. un 4.punktā paustos pamatprincipus, mēs redzam, ka minētajiem pasākumiem tiks pievienota perspektīvā programma cīņai līdz 2000.gadam, bet, manā uztverē, tas būs diezgan nelietderīgs spēku patēriņš, jo, kā mēs zinām, šī valdība strādās tikai gadu. Tā kā 1994.- 1995. gada neatliekamo pasākumu plānu cīņai pret organizēto noziedzību šim laikam, kā rakstīts, vēl tikai paredzēts izstrādāt, rodas šaubas, vai neatliekamo pasākumu plānam būs lemts piepildīties, jo tikai deklarēt pamatprincipus, kur netiek piedāvāts to iedzīvināšanas mehānisms vai reālais pasākumu plāns, manuprāt, pilnīgi bez seguma un ļoti nekonkrēti, ir tikai terminoloģiskā ekvilibristika. Vēlme pakļaut organizēto noziedzību valsts un municipālās policijas kontrolei, kā arī katras personas nacionālo interešu aizstāvēšana arī tiek solīta. Bet kā tā tiks panākta? Tas tiek solīts, bet diemžēl netiek atklāts. Deklarācijas lasītājiem jāsamierinās ar visaptverošo, ar to, ka tiks radīts tādu pasākumu komplekss.

Sadaļa "Par tiesisko reformu". Arī tajā bez vairākus gadus apsūbējušām frāzēm par šīs reformas būtību dziļāk netiek skaidrots, kā tiesu reforma tiks nodrošināta ar kvalificētiem kadriem, telpām un nepieciešamo inventāru, ar tai nepieciešamo līdzekļu trūkumu, ko līdz šim izjutusi Latvijas valdība aizvadītā gada garumā. Diemžēl nebūs tik viegli prokuratūrā pabeigt šo reorganizāciju, kā tiek rakstīts, atbilstoši reformu gaitai izdarot grozījumus šā likuma pārejas noteikumos un atbilstoši reformu iespējām. Kā gan to saprast? Vai reforma tiks bremzēta vai reforma tiks paātrināta?

Ļoti nepilnīgi tiek pieminēta tiesu reformas ietekme uz Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentu un tā attīstību. Vismaz līdzšinējā valdība ar grūtībām, bet konkrēti un pakāpeniski finansē, nodrošina saskaņotus tiesu reformu veidus arī attiecībā uz Iekšlietu ministriju, uz Izmeklēšanas departamentu. Ir piešķirti līdzekļi no valdības rezerves fonda. To vaicāju tādēļ, ka mani interesē nākamās valdības konkrētie soļi tuvākajā gadā. Vai policistam, veicot pirmstiesas izmeklēšanu, tiks izlīdzināta alga ar prokuratūras vai tiesas darbiniekiem?

Dīvaini ir lasīt par mēģinājumu reanimēt jau sadalīšanās procesā esošo Drošības dienestu. Jau sen Nacionālās drošības padomē tika saskaņots Drošības dienesta līdzšinējo funkciju sadales plāns, valstī veidojot Valsts apsardzes dienestu, kura nolikums jau ir izstrādāts un pie kura veidošanas jau aktīvi strādā VESAD Drošības dienesta attiecīgo pārvalžu pārstāvji. Piebildīšu, ka šis jaunais Valsts apsardzes dienests jau funkcionētu, ja nebūtu bijis šīs "Latvijas ceļa" valdības demisijas, kas likumsakarīgi ir izsaukusi jaunu pretestību no Drošības dienesta puses, lai likumsakarīgi notiktu uzdevumu un funkciju pārskatīšana un reorganizācija.

Kā redzams no valdības deklarācijas, tiek prognozēta esošo vienošanos pārskatīšana un Drošības dienesta iesāktās reorganizācijas iespējamā apturēšana. Jaunais kabinets deklarē iespējamās reorganizācijas Iekšlietu ministrijā. Vairs nav noslēpums, ka drošības policijas veidošana jau rit pilnā sparā. Tā jau ir notikusi lieta, un šis process notiek. Tas vairs nebūs nekas jauns. Un zem šīm struktūrām varbūt steigā, varbūt aiz profesionālām iezīmēm LNNK valdība rakstīja arī citas struktūras. Es varu paskaidrot, ka par šīs reformas gaitu jau ir informēta Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija. Bez tam Policijas departamenta kriminālās policijas sastāvā jau ir izveidots Interpola Nacionālais birojs, Narkotiku apkarošanas birojs, tiek veidots birojs cīņai pret organizēto noziedzību, ir atjaunota Ekonomiskā policija, kas radīta VESAD organizācijas gaitā. Visas šīs reformas rit dienu no dienas. Protams, pastāv finansiālas dabas un ne mazāk problemātiskas personāla problēmas, lai tiešām reāli sāktu veidot arī Imigrācijas policiju. Diemžēl šajā valdības deklarācijā mēs nedzirdējām nevienu vārdu ne par imigrācijas, ne par repatriācijas, ne arī par citām ar šo dienestu saistītajām problēmām, par to risināšanas ceļiem.

Šobrīd vēl nav iespējams Iekšlietu ministrijas sastāvā iekļaut robežapsardzi, un tas noteikti ir jautājums, ko atrisinās laiks; es domāju, ka visticamāk to izdarīs 6.Saeima. Arī par šo jautājumu šajā valdības deklarācijā varēja būt minēts.

Vēlme samazināt ministrijas centrālo aparātu ir apsveicama, bet netiek konkretizēts, kādos iecirkņos tas būtu darāms. Tas liecina, ka, ņemot vērā ministrijas apjomus un inerci, to neizdosies sasniegt gada laikā, ja tas nav zināms šodien. Apšaubāma ir tēze, ka kontroles un tās pārvaldes mehānisms nododams reģionālajām struktūrām. Tieši otrādi - veicot un reorganizējot, lai darbs noritētu atbilstoši nodomātajam kontroles mehānismam, tām ir jābūt ministram pa rokai. Jāpiezīmē, ka ar reģionālajām struktūrām laikam ir domātas policijas pārvaldes, bet papildu funkciju uzlikšana tām laikam prasīs arī papildu personālu un izdevumus.

Neko neizsaka tēze - nostiprināt valsts policiju. Tās nostiprināšana prasa konkrētu pasākumu plānu, struktūru reorganizāciju, personāla sagatavošanu, likumdošanas bāzes nostiprināšanu, materiāli tehnisko nodrošināšanu un finansējumu. Varbūt kādam liekas, ka es pārāk dziļi un pārāk tieši uzdodu jautājumus, bet es vēlreiz atgādinu to, ka šeit tika runāts par profesionālas darbības deklarāciju, nevis par bieži vien laikrakstos labi zināmajiem politiskajiem saukļiem un aizsegumiem.

Ja mēs skatāmies tālāk, tad varam redzēt, ka šeit tiek minēta arī soda izpildes sistēmas tālākā perspektīva - nodot to Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tiek minēts, ka tiks ieviesta soda izpildes progresīvā sistēma atbilstoši Rietumu valstu standartiem. Ja mēs tā prognozējam, ka šī valdība gada laikā spēs ieviest šo progresīvo sistēmu atbilstoši Rietumeiropas valstu standartiem, tad, manuprāt, laikam puse valsts budžeta nākamajā gadā aizies tieši ieslodzījuma vietu sistēmas nostiprināšanai.

Nekas netiek minēts arī par ieslodzīto, no ieslodzījuma vietām atbrīvoto resocializācijas programmu, par to, kādā veidā, kā jau Silāra kungs minēja, mēs preventīvi iedarbosimies uz noziedznieku pasauli. Šeit tiek runāts par visu darbinieku atestāciju, novērtējot Iekšlietu ministrijā katra darbinieka kvalifikāciju, valsts valodas prasmi un lojalitāti pret Latvijas Republiku. Kas to veiks? Un cik ilgā laikā? Kā tiks panākta civildienesta ieviešana iekšlietu sistēmā? Arī par to šeit, protams, netiek runāts. Diemžēl ne vārda deklarācijā nav pausts par Iekšlietu ministrijas atbildībā esošajiem dienestiem, piemēram, par ugunsdrošības un glābšanas, pilsonības un imigrācijas dienestu.

Ja mēs paskatāmies deklarācijas 5.sadaļas sākumu, tad ļoti interesanti ir tas, ka līdz ar Valsts dienesta pārvaldes pārveidošanu par datorizētu sistēmu, tiks atrisināti jautājumi ar jauniesaucamajiem un ka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Veselības centru, ar Zinātņu akadēmiju, ar Ekonomikas institūtu un ar demogrāfijas speciālistiem tiks sagatavota jauniesaucamo prognoze nākamajiem gadiem. Prognozes sastādīt var, bet kā uzlabot jauniesaucamo potenciālo veselību un stāvokli? Arī tas šeit netiek pausts. Man divas minūtes, lūdzu, vēl.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Deputāts Kristovskis lūdz divas minūtes, lai pabeigtu... (Zālē troksnis.) (Starpsaucieni: "Vienu, vienu! Lai runā!")

Ģ.Kristovskis. Dīvaini, ka deklaracijā ne ar vārdu nav pieminēta zemessardzes vieta. Vai uz to attiecināt LNNK valdības tēzi - "samazināt militāri un ekonomiski nepamatotu formējumu skaitu"? Tādi un līdzīgi jautājumi ir daudzi, uz kuriem atbilde netiek sniegta ne politiski, ne arī ir samanītas profesionālas iezīmes.

Tāpēc pārdomas vērts ir vēl pēdējais aspekts. Šajā gadā vairs atlikuši tikai 4 mēneši. Tūlīt jāsāk apspriest nākamā gada budžets jau konkrētu prioritāšu un pasākumu plānam. Diemžēl šajā deklarācijā atklāti tiek pateikts, ka tādu pasākumu un prioritāšu plānu jaunajai valdībai nav. Starpsauciens no zāles: "Tas ir aspekts.") Mani pārņem dīvaina sajūta un rodas jautājums: vai tiešām nākamais iekšlietu ministrs, kurš ir Iekšlietu ministrijas darbinieks un tiek dēvēts par augstas klases profesionāli, ir pielicis savu roku pie šīs deklarācijas sastādīšanas? Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu visus reģistrēties un neaizkavēt pārējos kolēģus ar sava uzvārda nosaukšanu kā nereģistrējušos. Lūdzu Zigurdu Tomiņu, sekretāra biedru, nolasīt klātneesošos! Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Alfreds Čepānis,

Olga Dreģe,

Nikolajs Krasohins,

Voldemārs Novakšānovs,

Velta Puriņa,

Jānis Vaivads.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Z.Tomiņš. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies ir 55 deputāti. Turpinām darbu. Vārds Leonardam Stašam - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Pēc tam uzstāsies Māris Budovskis.

L.Stašs (TPA).

Par dažiem morāles aspektiem un vēsturi šajā gadījumā. Viss iesākās ar to, šodienas valdības krīze un šīsdienas darbs saistīts ar to, ka, kā teica Laviņas kundze, "Latvijas ceļš" un viņu valdība nometa savas pilnvaras uz ielas: lūdzu, paņemiet, ja jūs protat un varat! Un tikai tāpēc, ka "zemsavieši" vienā nelielā punktā pieprasīja aizsargāt iekšējo tirgu un nokārtot stāvokli muitā. Liekas, - nu, varēja to risināt kompromisa veidā vai kā citādi, nu, nebija vajadzības nomest - atkal atkārtoju, ko Laviņas kundze teica, - nomest pilnvaras. Demonstratīvi nomest un nostāties apvainotas jaunavas pozā: "Lûk, mūs apvainoja, bet mēs jūs velkam, mēs strādājam, mēs darām! Paņemiet, paceliet un mēģiniet kaut ko darīt!" Viņi domāja, ka neatradīsies ne tāds spēks, ne tāds vīrs, ne tāda frakcija, kas šo lietu darīs. Vārdu sakot, nometa cimdu ar izaicinājumu. Un tomēr atradās - atradās tāds spēks, un šajā lietā es dodu godu LNNK un Krastiņa kungam, kurš pacēla to cimdu un iemeta izaicinātājam sejā, sastādīdams ātrā laikā valdību. Un es teikšu, ka valdība nemaz nav tik slikta, un man liekas, ka tā valdība ir diezgan oriģināla. Var apstrīdēt vienu otru personību, bet tādā īsā laikā ne no kā radīt valdību nemaz nebija tik viegli. Un šodien mums pastāv dilemma - vai apstiprināt šo valdību vai neapstiprināt. Man ļoti patika vakardienas sarunā izteiktais Krastiņa kunga viedoklis, ka mums galvenais ir apkarot korupciju, noziedzību un citas nevēlamas parādības, kas mums ir ieviesušās. Un, liekas, šie puiši runāja pārliecinoši un arī no sirds. Jūtams, ka cilvēki grib to lietu darīt. Un vēl viena lieta - morālā plāksnē. Viņš pateica skaidri un gaiši: ja viņš būs pie valdības, pie vadības, netiks pārcelta valdība uz citu namu un netiks izlietoti miljoniem latu, kaut 5 vai 7 miljoni latu, un nav ko tērēt naudu tādiem reprezentācijas izdevumiem - vēl jo vairāk tādēļ, ka mums katrs ministrs divas trīs reizes gadā maina parketu, mēbeles un tā tālāk, un tā tālāk, un tas izmaksā diezgan lielas summas. Nu, varbūt trīs reizes nemaina, bet kaut kas līdzīgs tomēr notiek. Un es dodu godu šim morālajam aspektam un šim cilvēkam, un visai LNNK, ka viņi to deklarē un ir gatavi to lietu darīt. Tur, kā mūsējie saka, vajadzīgas aknas, un es dodu viņiem šo godu. Es nezinu, kā balsos un kādi būs rezultāti, es neaģitēju balsot par viņiem vai balsot pret viņiem, tā ir katra cilvēka saprašana un apziņa, un lai katrs nobalso, kā vēlas. Man gan nepatīk tās obligātās balsošanas, kas man atgādina vecos labos komunisma laikus, kad mums partijā valdīja demokrātiskais centrālisms. Man tā lieta tomēr nepatīk. Morālā plāksnē, es uzskatu, tas tomēr nav attaisnojams. Lai katrs balso, kā grib!

Bet ir viena lieta jeb daži aspekti, kas, manuprāt, daudzus atbaidīja un atbaida arī šodien. Jā, programma ir sastādīta godīgi, ir pietiekami laba, un, neskatoties uz kritiku no "Latvijas ceļa" puses, es uzskatu, ka tā programma nemaz nav sliktāka, ja ne labāka, par "Latvijas ceļa" programmu. Normāla programma, neko teikt! Diezgan reāla programma. Ja tikai strādā, to var izpildīt, nekas liels tur nav! Un tagad atbaida viena lieta - jūsu vēsture jeb pagātne. Līdz šim laikam tas, ka Pilsonības likums, līgumi ar Krieviju, vispār attiecības ar Krieviju, normālas, cilvēciskas attiecības... tās vispār... jūs tās propagandējāt vienmēr tā, pret krievisko, kaut kā tā, nu, jūs paši zināt, diezgan radikāli. Es labi jūtu un saprotu, ka ne tikai starp deputātiem, bet arī starp vēlētājiem un sabiedrībā ir diezgan daudzi, kam tāda nacionāli radikāla programma nav pieņemama, un tāpēc jūs zaudējāt vienu daļu balsu, kaut gan jūsu deklarācijā tas it kā normāli būtu - līgumu ievērošana un tā tālāk. Bet kas tev ticēs, cilvēciņ, ja tu visu laiku esi kaut ko citu deklarējis! Nu, bet tas ir vēl viens aspekts. Manā saprašanā, manā personīgajā saprašanā, ir vēl viens aspekts, un es domāju, ka arī citiem ir tādas domas. Jūs esat tuvi "Tçvzemei un brīvībai", taisījāties veidot jeb arī izveidojāt nacionālo bloku un tā tālāk, tādu radikāli nacionālu bloku. Bet tiem puišiem, atvainojiet, viņiem ir patoloģisks naids pret Krieviju, pret krieviem, pret bijušajiem partijas biedriem, pret funkcionāriem, pret parastiem... Tas visu laiku izskanēja, visu laiku te notika kladzināšana, atvainojiet, ne kladzināšana - runāšana! (Es kā čangalietis drusku, man tā runa tāda.) Visu laiku par to bija runāšana, pat rakstīja: ierobežot tādiem cilvēkiem tiesības, ierobežot ieņemamos amatus un tā tālāk! Lūk, tas vēl pasliktina šo lietu. Ja jums nebūtu tāda radikālisma un nebūtu tādas sadraudzības jeb vispār kaut kā līdzīga, es domāju, jūs pilnīgi varētu vinnēt šodien (kaut gan es drusku šaubos par to). Nu, bet tas tā. Tā sakot, tādas tās lietas. Es izsaku jums apbrīnu.

Tagad - par to, kas notiks, ja jūs izbalsos jeb ja mēs izbalsosim, neapstiprināsim šo valdību. Nu, kā jums teikt? Ziniet, nekas nenotiks! Griesti šai mājai nenokritīs, sievietes dzemdēs bērnus, vīrieši mīlēs sievietes, sievietes - vīriešus, arājs dzīs vagu, zvejnieks zvejos zivis, un viena daļa, kas tur tālāk dzīvo, teiksim, ap Ludzu, viņi pat i nezina, ka mums šodien tāds stāvoklis, viņiem tas ir, kā krievs saka, "do lampočki". (Zālē smiekli.)

Tagad - par to, kas notiks tālāk, kā būs ar valdību. Galu galā tak valdībai ir jābūt. Nesen lasīju avīzēs, arī no "Latvijas ceļa" valdības izskanēja tādas domas. Nu, kas notiek? Nu, nav valdības. Nu, nekas nenotiek! Valdība turpina strādāt, turpina pildīt pienākumus, normāli strādā, mums viss rit normāli, viss ir labi, tātad mēs varam arī bez valdības padzīvot - nu, ja vajadzīgs, mēnesi, varbūt divus, nu, cik ilgi mums, kā saka, vajadzēs, kamēr apstiprināsim. Viss rit normāli. Bet es teikšu tā - strādā, jā. Es neesmu nekur redzējis nevienu valdību, ne sabiedrību... Ja cilvēks zina, ka viņš ir, tā sakot, likts uz svariem un droši vien nestrādās, viņš darbojas, viņš darbojas un rāda seju, it kā viss... Nekas netiek, līgumi tiek slēgti un tā tālāk, finanses darbojas normāli, ir pat augšupeja ekonomikā, kā mums apgalvo Kehra kungs. Tātad - nekas it kā nenotiks. Bet es labi zinu un jūtu, un saprotu: cilvēcīgi, no morālā viedokļa, nekas nenotiek, nekas netiek darīts, vienkārši slēpjam varbūt astes, savus grēkus, savas nebūšanas, noslīpējam, jo varbūt mums jau rīt būs jānodod tās lietas. Tā notiek šodien ar valdību. Tas rada lielu ekonomisku un morālu zaudējumu mūsu valstij. Bet tā ārēji to nes visi tā, lūk, tā.

Tagad - par to, kas var nākt pie varas. Nu, šodien es neredzu tāda spēka jeb tādas apvienības. Cik es saprotu, bez "Latvijas ceļa" mums neiztikt. Tā ir lielākā frakcija. Lielākā frakcija - laikam 33, 32 vai 34 deputāti. Tā sakot, tomēr tāda tā ir skaitliskā ziņā. Viņi ir strādājuši, parādījuši, ko var un ko nevar. Nu, daži, lūk, tādi varbūt sīkumi. Nu, teiksim, valsts īpašumā mums šodien atrodas ražošanas līdzekļi, man nav statistikas datu, bet laikam ir pāri par 50%, kas nav privatizēti, atrodas valsts pārvaldē. Paredzēts laikam samazināt līdz 30% vai varbūt mazāk, bet ja ir miljoniem un miljardiem rubļu... Un tagad, cik es zinu, teiksim, Lucāna kungs var to lietu apstiprināt. Ka salasās Privatizācijas aģentūra jeb tā komisija, ko mēs ievēlējām attiecībā uz privatizācijas kontroli, izrādās, ka neviens ministrs, neviens valdības loceklis nemaz nezina, kas viņam pieder, kur atrodas, kādā stāvoklī, kā tur strādā, ko ražo, kas ir direktors, cik tas maksā. Nezina. Miljardi! Tātad mums nav kā tādas... Miljardi rubļu pieder, un nav, kas apsaimnieko, laiž darbā, plāno - un tā tālāk, un tā tālāk. Ja jau ministrs nezina, ko tad tie direktori tur apakšā dara? Skaidrs, rit privatizācija, tas viss tiek privatizēts, vārdu sakot, "prihvatizēts", izvazāts, izlaupīts, izdemolēts un pamests nebūtībai. Miljardiem latu! Nu, ja tas nav vajadzīgs, ja ministrija zina, ka tas nav vajadzīgs, ir pārliecināti, ir slēdziens, nu, tad tā iekārta vienkārši jānodod metāllūžņos, sienas ir jāsaglabā citiem mērķiem un jāsaņem nauda un jānoliek valsts kasē, cik tie metāllūžņi maksā, jeb jāpārdod izsolē, lai pērk individuāli, un tā tālāk. Apsaimniekošana vajadzīga, tās nav. Tās nav, viss mums iet šurum burum. Un mums vēl stāsta, ka mums ir augšupeja! Nu, kam šodien to var ticēt un kas tam var ticēt? Tādas ir tās lietas, kas šodien notiek ar īpašumu, ar tautsaimniecisku īpašumu, kas ir mūsu nākotne.

Tā. Tagad ir tāda lieta. Tautā radusies dziļa alerģija pret "Latvijas ceļa" valdību (nu, bija arī Zemnieku savienība ar to kopā), it sevišķi - pret dažiem ministriem. Es viņus varu nosaukt vārdā: Kehris - kā pirmais, Osis, Ritenis, Krištopans (Krištopans jau ir prom). Nu, es nedomāju, ka dūmi ir bez uguns. Jeb, kā krievs saka, "îlenu maisā nenoslēpsi". Kaut kas ir. Ir alerģija, tas parādās masu informācijas līdzekļos jeb medijos, tas visur parādās. Un arī katrs cilvēks, ar ko es esmu ticies, to visu saka. Nu, ja reiz tā, nu, tad tā. Es saprotu, ka valdību veidos "Latvijas ceļš", laikam šoreiz viņi to veidos, vismaz savienībā ar kaut ko citu, bet viņi laikam veidos. Un trešo valdību jau... Tālāk es nezinu, varbūt vēl radīsies kāds, un es ticu, ka atradīsies arī vēl otrs Krastiņš, ja ne tas pats. Bet šodien, ja šī spice būs pie varas - un viņi gribēs iekļūt nākamajā valdībā - es neticu, ka kaut kas notiks, ka būs kaut kādas izmaiņas. Birkava kungs kaut ko deklarē, ka mēs neskatījāmies, nesadarbojāmies un tā tālāk. Nekas nebūs. Es uzskatu, tās personīgi ir manas domas, ka šitiem vīriem ir jāpazūd - un jāpazūd uz visiem laikiem - un ka nedrīkst nemaz būt kaut kāda tur pārvietošana. Pārvietot, teiksim, Kehri citā darbā - tas nu neder!

Un tad - par to pašu morālo aspektu, tanī pašā frakcijā. Jūs jau esat tie vadošie. Jūs jau esat tie vadošie! Un tikko Birkava kungs, ar mani runādams, teica: "Mums jau pārmet vīzdegunību." Ne tikai vīzdegunību! Jums vispār trūkst morāles un tādas, nu, inteliģences, tā teikt, ētikas. Jūs esat augstprātīgi, ne visi, bez šaubām, bet tā spice - viņi ir augstprātīgi. Līdz ar to jūs nevienu neatzīstat, esat bezatbildīgi, nemākoši strādāt un negriboši strādāt. Es tikai tā to lietu saprotu. Tikai tā!

Nesen Birkava kungs laikrakstam "Lauku Avīze" deva interviju. Jā, visi brīnās, kas tā politiskā valdība ir, kāpēc viņa saka - mēs neatbildam par ražošanu, ne par ko, jūs - uz vietām, mēs esam politiska valdība! Birkava kungs paskaidroja, nesen savā intervijā (pirmo reizi dzirdu paskaidrojumu), un paskaidrojums, lūk, ir tāds: politiskā valdība - tā ir valdība ar paaugstinātu atbildību par ražošanu. Nu, kungi mani mīļie, es nevaru saprast!" Jūs - tur, uz vietām, mēs esam politiska valdība." Bet tagad, kad mums ir jāvāc, jāmeklē un jāzvejo balsis, lai mēs tiktu atkal pie spices, tā ir paaugstināta atbildība par ražošanu. Nu, tas ir kaut kas pretrunīgs, no morālā aspekta es to nevaru saprast. No morālā aspekta! Sabiedrībā ir radusies dziļa morāla pagrimšana, to mēs visi zinām, jūs visi to zināt. Dziļa morāla pagrimšana! Un sakarā ar to morālo pagrimšanu ir tāda bezatbildība, vienaldzība un nihilisms, neviens vairs netic nekam - un valdībai jau nu nepavisam. Netic, un es varu galvot, ka, ja mums ies tā kā šodien un mēs morālos aspektus neievērosim un nesāksim no morāles, nākamās Saeimas vēlēšanās neatnāks pat tie 50% vēlētāju. Šodien ir trīs vēlētāju kategorijas. Vieni saka: man tas viss nav vajadzīgs, es tur nemaisos, jūs, vienalga, tur savu izdarīsit! Otri saka, ka gribētu piedalīties vēlēšanās un vēlēt kandidātus, bet nevar, jo lieta iet caur partijām, taču viņiem ir dziļa alerģija pret partijām un nav mažoritārā vai kombinētā likuma, ka katrs cilvēks var vēlēt kandidātus no visiem sarakstiem vai arī izvēlēties - izvirzīt un ievēlēt atsevišķus kandidātus. Ja mēs šo lietu neizdarīsim šīs Saeimas laikā, tad nākamajā Saeimā, jūs saprotiet... Tā būs ar balsošanu un ar aktivitāti, jo šodien ir pilnīga bezcerība. Varbūt vienīgi tad, ja - mums ir pieredze, - ja mēs pie urnām dosim banānus vai kortelīšus. Pieredze mums ir! Nu, tad varbūt 50% mēs salasītu. Bet - ko mēs ievēlēsim, kas būs vēlētāji? Nu, jūs saprotiet, tādas ir tās lietas.

Tagad - drusku par tās pašas valdības stilu. Daudzi cilvēki ministrijās, dažnedažādās valsts institūcijās, pat tādā kā Civillietu pārvalde un tā tālāk, viņas ir kā sēnes pēc... Tūkstošiem cilvēku. Viens otra kopija. Neviens ne par ko neatbild, viens ar otru strīdas, kam kas pieder, kas ko darīs un kam kas jādara - un tā tālāk, un tā tālāk. Nu, kaut vai tie paši parlamentārie sekretāri. Mēs taču esam saauguši - parlaments ar valdību kā roka ar cimdu. Gandrīz simtprocentīgi visa valdība ir tie paši deputāti. Mēs te sēžam, mēs te satiekamies, mēs vienmēr strādājam kopā, mūs nevar vairs atšķirt, vai mēs esam parlamentārieši vai valdības locekļi. Un tagad vēl mums ir ministrijās parlamentārie sekretāri, kas rada it kā saikni starp valdību un parlamentu. Man ļoti žēl skatīties, ka katru dienu te slaistās vairāki parlamentārie sekretāri, iemalko kafiju ar konjaciņu vai bez konjaciņa, kaut ko runā viens ar otru un galu galā aiz garlaicības žāvājas, ka žokļi vien krakšķ. Nu, kam mums tāda institūcija? Ir laiks, ir pienācis laiks arī likumdošanai, un mūsu Saeimai ir jāizstrādā līdz nākamajām vēlēšanām likumdošanas pilnīga nodalīšana no izpildvaras. Tā, kā tas ir visur. Un tam ir tā jābūt. Citādi atkal, kā saka, vārna vārnai acīs neknābj, - mēs esam saauguši, un mēs nevaram viens no otra nekā pieprasīt.

Un vēl viena lieta. Es vēl daudz ko gribēju teikt. Kas mums ir jāizdara? Mums jāsāk morāla tīrīšana sakarā ar visām šitām lietām. Mums noteikti ir jāievēl nākamajās vēlēšanās - pie vienas reizes, lai neradītu izdevumus, - tautas ievēlēts Valsts prezidents. Kurš tas būs, tā ir cita runa. Bet viņam jābūt ievēlētam, un "Latvijas ceļš" ir tam pretī; lūk, mēs to Prezidentu varam nost mest un varam viņu paturēt. Tad nebūs vairs tādas lietas. Un, kad Prezidents satiksies ar citiem ārzemēs vai kad pie viņa atbrauks ārzemju kolēģi, kuri tāpat ir tautas vēlēti, tad viņu uzņems kā līdzīgs ar līdzīgu. Bet šodien tas pats "Latvijas ceļš" vai kāds cits politisks grupējums vai apvienība var viņu "noņemt".

Kārlis Ulmanis - mēs visi viņu slavējam un visi atzīstam. Bet kas bija pamatā Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā? Tā bija paša Ulmaņa augsta morāle, griba strādāt, strādāšana un tā tālāk. Jo latviešiem kopš seniem laikiem vislielākais morālais kritērijs ir bijis darba tikums. To darīja Kārlis Ulmanis, to viņš lika citiem darīt, visa tauta to redzēja, viņš viņus arī aicināja, un visi strādāja ar darba tikumu, ar morālu tautas atbalstu. Tā tas bija. Tikai tā var ko panākt. Ko var panākt šodien visa mūsu runāšana, visas mūsu valdības un parlamenti, ja mēs paši neesam tīri - un tā tālāk, un tā tālāk? Varbūt esam pat ieinteresēti tanī izvazāšanā, varbūt mums bezsaimniecībā var no tā nākt arī kaut kāds personīgs labums, un tagad mēs varam aicināt. Mēs to nevaram, mums jāsāk pašiem no sevis morāli attīrīties. Tad mēs varēsim, arī tauta redzēs. Varbūt pat pieaugs tā aktivitāte. Un, ja mēs dosim tautai iespēju balsot, izvēlēties savus kandidātus, piedalīties vēlēšanās, tātad veidot valsts struktūras un valsts varu, tad viņš galu galā sāks saprast: arī es tur piedalos. Bet šodien, kad es saku: "Mîļie, ko jūs čīkstat? Jūs taču vēlējāt! Mēs vēlējām to parlamentu un arī to valdību reizē," - viņi saka - nu ko tu tur! Jādod iespēja un jāpieradina cilvēks pie tā. Un tas ir jāizdara šā parlamenta laikā, šodien, lai nākamais parlaments varētu mierīgi un godīgi strādāt.

Un beidzamais. Varbūt Prezidents aicinās atkal "Latvijas ceļu" sastādīt valdību, bet varbūt viņam būs kādi citi nodomi, tā ir viņa darīšana. Es no savas puses gandrīz vai domāju, ka labi būtu, ja no malas aicinātu, bet tomēr izveidotu. Varbūt pabalstītu, ja kārtīgs cilvēks, bet tas būs grūti. Tā ir viņa problēma. Bet nekādā ziņā, kā jau teicu, tie nedrīkst būt tie vīri, ko es nosaucu. Un nedrīkst būt arī bijušais Ministru kabineta prezidents Birkava kungs. Tikai tāpēc, ka, kā es saprotu, viņš vienkārši nav spējīgs veidot un vadīt cilvēkus. Un es neticu, ka viņš neredz, kas notiek viņam visapkārt. Viņam tas jāredz. Ja jūs to neredzat, tad jūs neesat nekāds Ministru kabineta vadītājs. Jums tas ir jāredz. Un jums ir jāzina, kādi cilvēki ir ap jums, cik viņi godīgi, cik viņi morāli tīri un kā viņi strādā, kāds ir viņu darba tikums. Bet, ja jūs to neredzat un pat aizstāvat, es domāju, ka tā būs kļūda, un nezinu, vai uzticību šī nākamā valdība dabūs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Ritenis.

M.Budovskis (LNNK).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Laikā pēc paziņojuma par Ministru kabineta sastāvu, kurā man ir paredzēta labklājības ministra vieta, šā eventuālā statusa ietvaros es esmu ticies ar daudziem cilvēkiem, un mēs esam runājuši par labklājību. Un faktiski vienmēr vai absolūtā vairākumā gadījumu, es esmu no saviem sarunu biedriem saņēmis līdzjūtības apliecinājumu, nevis padomu. Arī šodien šeit, parlamentā, faktiski runā par visu ko, bet nerunā par labklājību, kaut gan jums ir pilnīgi skaidri saprotams, ka ar šo labklājības sfēru ir saistīta viena trešā daļa no mūsu iedzīvotājiem; pēc idejas, ar to ir saistīti visi, sākot no dzimšanas un beidzot ar izvadīšanu citā saulē. Tas kaut kur paliek, par to kaut kā aizmirst.

Cienītie kolēģi! Visas manas sarunas ar daudziem jo daudziem cilvēkiem liecināja par vienu, par to, ka daudzi no jums baidās pat ieskatīties šajā labklājības sfērā, attiecībā uz kuru daudzkārt saka, ka tas ir bezdibenis. Un es gandrīz vai neesmu redzējis cilvēku, kurš būtu ar mieru nokāpt šinī bezdibenī un sarokoties ar tiem, kuri tur dzīvo, bet, kā jau es jums teicu, tur dzīvo faktiski mūsu tautas liela daļa. Šinī laikā es esmu arī iepazinies ar tiem dokumentiem, ar tām iestrādēm, ko ir paveikusi iepriekšējā Labklājības ministrija. Es biju viens no tiem kritizētājiem un saņēmu arī tādus Riteņa kunga apliecinājumus, kuri lika man pārdomāt, vai vispār man bija vajadzība runāt. Taču šodien es gribu teikt, ka, paskatoties uz to, kas tur ir izdarīts, es varu apliecināt vienu - ir padarīts nopietns darbs. Un šis darbs man šobrīd saistās ar to pašu alegoriju - ar šo bezdibeni. Man liekas, ka ir izveidotas trepes, pa kurām var nokāpt šinī bezdibenī. Tagad ir jādomā, kā pa šīm trepēm tikt uz augšu, kā šīs trepes labot, kā tās sakārtot un kādā veidā pakāpeniski šo bezdibeni aizbērt. Un mēs to esam arī savā deklarācijā paredzējuši.

Mēs esam domājuši par šo lietu. Un šeit ir runa patiešām par to, lai šī tautas daļa nedzīvo visu laiku ar izstieptu roku. Un tas faktiski ir budžeta jautājums. Mēs runājam par labklājības budžetu, bet nerunājam ar vienkāršām frāzēm par to, ka tā ir mehāniska atdalīšana. Mēs runājam par to, kāda ir šā budžeta sastādīšana, kas veido šo budžetu, cik procentu mēs no tā dabūjam. Mēs gribam runāt par to procentu ietilpību, līdzekļu ietilpību katrā procentā, ko šis labklājības budžets saņem. Cienītie kolēģi, ja es runātu par šo ietilpību, tad es gribētu jums teikt vienu, to, ka šobrīd tas ir pilnīgi proporcionāls tam sadalījumam, ko nozīmē mūsu tautsaimniecība, mūsu ekonomika un ko nozīmē paralēli mūsu kriminālā ekonomika, kas soli pa solim pārveidojas par "çnu" ekonomiku.

Man šeit ir tikai viena maza piebilde - katram ķermenim, katrai lietai noteiktā apgaismojumā ir sava ēna. Un šai "çnu" ekonomikai, kas pašlaik ir izveidojusies, ir savs saimnieks. Un tagad es runāšu par šo procentu ietilpību. Cik tad liels ir tas procents, ko mēs labklājībai izdalām naudas vienībās? Nesakiet man to, ka šis procents ir apmēram 50 procenti no mūsu budžeta. Nē, es runāju par latiem! Un vienlaicīgi jūs mani gluži labi saprotat, ka es runāju par tiem latiem, kuri ir nokrāpti, nozagti, aizlaisti, nesaredzēti un apzinīgi virzīti uz citu pusi. Es par šiem latiem runāju.

Nākamais. Kad mēs runājam par šo budžetu, par labklājības budžetu, es gribētu redzēt, kāda šiem līdzekļiem ir atražošanas spēja, kā šie līdzekļi spēj pelnīt nākamos līdzekļus. Es gribētu redzēt, kā šie līdzekļi tiek sadalīti. Un šeit es gribētu noliegt to, par ko Oša kungs kā finansu ministrs izteicās, - sak, mēs jau esam domājuši par to, ka labklājības budžets tiek atdalīts. Cienītie kolēģi! Vai nu labā roka nezina, ko kreisā dara, vai tā nezina vispār, ko dara. Ir iesniegti, ir sagatavoti divi projekti. Viens ir likums "Par sociālo drošību". Un otrs ir sociālās drošības sistēmas koncepts. Nu tad, lūdzu, izlasiet to un paskatieties! Nevienas vēsmas tur nav par šā budžeta atdalīšanu. Tas ir tas pats vecais, kas ir bijis. Un tāpēc es domāju, ka šeit no tribīnes nodarboties ar nekompetentu maldināšanu nebūtu vietā, ja mēs gribam nopietni runāt par šo sfēru.

Nākamais. Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka tā ir milzum liela ministrija, milzum liela atbildība, jo šeit ir trīs tādas sfēras: sociālā nodrošinājuma sfēra, ko es nezinu; tā ir lielākā daļa, un tur ir apmēram 650 000 šo pensionāru. Tā ir nodarbinātības sfēra, kur katrā ziņā mums jau ir parādījusies noteikta stabilizācija, lai gan 85 000 cilvēku ir bezdarbnieki. No viņiem puse ir ilgstošie bezdarbnieki. Es šeit nerunāju par tādu lietu kā slēptais bezdarbs. Es nerunāju arī par vienu citu lietu, kura faktiski ir izprovocēta. Tie ir bezdarbnieki -krāpnieki. Es runāšu par to situāciju, kurā apmēram 6 procenti no visiem mūsu darbspējīgajiem cilvēkiem, kuri ir gatavi strādāt, šobrīd nevar vairs to izdarīt. Un te mēs nerunāsim vairs par labklājību, te mēs runāsim par darbavietām. Te mēs runāsim par to rūpniecību, par to ražošanas daļu, kura nekādā veidā nevar atsperties, kura visu šo laiku ir ar visādām, es nezinu, varbūt pat ar demagoģiskām frāzēm un ar tukšiem solījumiem teikusi, ka viņi kāps uz augšu, ka viņi turēsies, vai kaut ko tamlīdzīgu. Dienu no dienas mums šinī gadījumā stāvoklis pasliktinās. Un te, kad mēs runāsim tālāk par darbavietām, tad zināt, lai gan varbūt pat ciniski tas izklausīsies, bet, man liekas, ka šodien, neraugoties uz visu mūsu iekšlietu ministra kvēlo runu, šobrīd noziedzīgās pasaules darbavietu skaits ir palielinājies straujāk, nekā nopietnā ražošanā izmantoto darbavietu skaits. Un te ir par ko padomāt un te ir par ko runāt, nevis no tribīnes ar tukšām frāzēm šeit mētāties.

Cienītie kolēģi - nākamais. Ja mēs runājam par medicīnu, par veselības aizsardzību, jā, mēs visi ar to esam saistīti. Un gods godam man jāsaka tā, ka šeit pat parlamentā, Saeimas esamības laikā, šīs Saeimas laikā, es redzu, kā daudziem no deputātiem ir uzlabojusies veselība. Vienalga, vai tie ir zobārsta pakalpojumi vai kas cits - mēs visi esam saistīti ar šo sfēru. Un kas tur notiek? Man liekas, ka iepriekšējās Labklājības ministrijas viens no vājākajiem punktiem bija tieši šī medicīnas sfēra. Es nezinu, kas tam ir par iemesliem. Es nezinu, kāpēc tur bija šis kontaktu trūkums, bet es zinu tikai vienu, ka šobrīd slimnieks praktiski ir neaizsargāts tad, kad viņam kļūst slikti. Viņš ir pakļauts noteiktai rīcībai, kā nu kurš ir uzskatījis, un es domāju, ka tā ir liela diference starp to, kā nu kurš ir uzskatījis.

Cienītie kolēģi, man ir zināms pietiekami liels dakteru skaits, par kuriem es vienkārši varētu pateikt, ka viņiem ir graša vērtība, bet man ir arī pietiekami daudz pazīstamu dakteru, kuru vērtību izsaka jūsu dzīvība. Lūk, par to mēs runāsim! Mēs šeit arī runājam par kvalifikāciju. Mēs runājam par noteiktiem pakalpojumiem, mēs runājam par noteiktu adekvātu sistēmu, kas atļauj darboties un uzliek atbildību par to, kas notiek ar šo slimo cilvēku. Man liekas, ka šodien, kad mēs runājam attiecīgi arī par šo veselību, es gribētu teikt, ka šeit ir divas lietas, kuras savā starpā ir konfliktējošas. Un tā, pirmkārt, ir formalizētā daļa. Ja mēs runājam par mediķu atbildību, tad izrādās, ka tā ir bezgala augsta. Vienā vārdā formalizēti es to nosaukšu šādi - tā ir veselība. Otrā daļa - atbildība. Un šinī atbildības daļā es neko vairs nevarēju saskatīt; tikai vienu no mediķu pirmajiem baušļiem - Noli nocere! Nekaitē! Bet, lūk, šis "nekaitē" ir ļoti ietilpīgs jēdziens. Tas ir ļoti dalīts jēdziens, kā katrs saprot savu ieguldījumu, ko viņš ir darījis - kaitējis vai nav kaitējis. Un nevienu pie bikts jūs nesauksit un ne no viena jūs atbildi nedabūsit. Viņi visi teiks, ka nav kaitējuši. Nē, viņi ir kaitējuši! Lūk, šeit ir visa šī reorganizācijas programma, kuru mēs iesniedzām, sākot ar gultām, sākot ar profila pārskatīšanu, sākot ar to, ko nozīmē laukos iespēja nekaitēt vai kaitēt. Sākot ar to, kā šie līdzekļi tiek pārskaitīti, kur tas cilvēks iet ārstēties. Cik viegli ir pateikt tādā veidā, ka ir brīva ārstu izvēle. Nu un tālāk? Tie ir jautājumi, par kuriem mums visiem ir jādomā un jāmēģina atrast tas mehānisms, kādā veidā to visu izdarīt. Un, cilvēki mīļie, saprotiet vienu: mēs neesam tik naivi, lai domātu, ka cilvēks, katru rītu pamostoties, liek jaunu soli. Nē, cilvēks turpina savu dzīves gaitu, un tāpēc, ja šeit izskan domas par to, ka LNNK deklarācija ir it kā "Latvijas ceļa" deklarācijas turpinājums... Tad, kolēģi, ko jūs gribējāt? Jā, patiešām tā daudzos gadījumos ir šis turpinājums, jo tas ir reformu ceļš. Mēs esam gatavi to iet. Mēs esam gatavi strādāt tālāk. Mēs esam gatavi papildināt, bet tad tie esam mēs. Un šinī gadījumā es domāju, ka jautājums patiešām ir par to deklarāciju, kuru mēs iesniedzām. Un, Dieva dēļ, nevajag putrot! Un nevajag putrot jau ar pirmo uzstāšanos, kas šodien šeit notika debatēs. Tad paskatieties darba kārtību! Šī darba kārtība nav alternatīva Ministru kabineta apspriešana vai alternatīva programmas apspriešana. Šī ir mūsu programmas apspriešana, un tāpēc nākt šinī brīdī un šeit runāt par to, ko es darīšu tālāk un kā es rīkošos tālāk, un cik es būšu veiksmīgs, un ko es esmu iecerējis... Piedodiet, kolēģi, tā ir absolūti nekorekta spriešana. Tā ir absolūti nekorekta, es nezinu, varbūt tā ir pat mēģināšana saņemt indulģenci, kad nu tas viss varētu būt. Jā, varbūt. Varbūt. Bet tas nav šis gadījums, kuru mēs izskatām.

Cienītie kolēģi! Tālāk. Daudz mēs esam šeit runājuši par parlamentārām krīzēm, mēs esam runājuši par valdības krīzēm utt. Man ir gribējuši teikt: "Nekādas parlamentārās krīzes nav!" Ir. Ir, cienītie kolēģi! Un visi tie, kuri šodien runāja, faktiski to apliecināja. Un es gribētu teikt vienu: es esmu ļoti pateicīgs par šo iespēju, par šo gadījumu, ka mēs patiešām esam sanākuši kopā un runājam par šīm lietām, apspriežam tās, un mums ir priekšmets, ko apspriest. Mums ir alternatīva, ko mēs apspriežam. Jo, redzat, atklājas viens vārgs moments. "Latvijas ceļš" nav sagatavots darbībai atbildēt, tas ir tikai sagatavots diktēt. Tas nav sagatavots kaut vai īslaicīgi nostāties opozīcijas līmenī. Tādā gadījumā mēs šeit runājam par vienu, - ka vajadzētu šos argumentus, ar kuriem tad galu galā piebeigt šo LNNK piedāvājumu. Tādā gadījumā, kā izrādās, parādās haoss.

Lai es nebūtu liekvārdīgs, es mēģināšu pateikt, kur es saskatu šo haosu. Tātad haoss ir vienā veidā. Mēs redzējām, ka no sākuma, Levita kungs ļoti kvēli sāka lietot tādus izteicienus, ka viņš apsveic LNNK ar deklarāciju, jo faktiski tā jau ir "Latvijas ceļa" deklarācija ar mazām niansēm, ar turpinājumu. Turpretī otrā polā mums ļoti kaismīgā Marjašas kundze pateica, ka ar pseido- deklarācijām viņai nav nekādas darīšanas. Tanī pašā laikā es domāju, ka Oša kungs apliecināja starpposmu. Un viņš teica tā: "Nç, lūk, "Latvijas ceļa" programma tā gan bija programma! Tā bija virzības, reformu programma, bet LNNK programma ir mīņāšanās uz vietas." Tad, cienītie kolēģi, vismaz darbojoties opozīcijā, jums tik daudz vajadzēja saskaņot, kā noformulēt savu domu, ko tad mēs esam piedāvājuši, lai jūs viens otram šeit nerunātu pretī un nemēģinātu ar kaut kādiem lētiem paņēmieniem diskreditēt to darbu, kas ir ielikts. Tad par to vismaz drusku ir jāpadomā.

Tālāk, kolēģi, man liekas, ka šeit izskanēja vēl daudzas tādas domas, par kurām man vajadzētu izteikt zināmas piebildes. Piemēram, vai kādam šeit, zālē, vajadzētu vēl paskaidrot vai runāt par to situāciju, kāda ir iekšlietu sistēmā? Vai vēl kādā valstī iekšlietu ministrs būtu varējis noturēties kaut vai piecas minūtes? Bet, izrādās - ne! Izrādās, ka mums iekšlietu ministrs braši kāpj šinī tribīnē - un es absolūti nekļūdīšos - sāk moralizēt par goda un pienākuma tēmu. Fantastiski vienkārši! (Starpsauciens no zāles: "Dzejnieks!")

Nākamais. Cienītie kolēģi! Mēs runājam par to... Oša kungs, jūs faktiski gribat man gan grūti pateikt, bet man tā izlikās - ieviest Latvijā jaunu valsts pārvaldes modes salonu, kad jūs runājāt par to, kas kuram stāv aiz muguras. Jā, mums aiz muguras stāv LNNK. Un ne tikai LNNK. Un mēs esam bagāti un mēs esam spēcīgi, salīdzinot ar daudziem citiem, kas te mēģināja prasīt, kas mums stāv aiz muguras? Es gribētu teikt, ka daudziem runātājiem aiz muguras... jeb jaunais modes tips ir tas, ka tu esi uzvilcis ancuku, kam no pakauša līdz papēdim ir plika mugura, bet priekšā ir tauriņš un smokings. Tas ir tas variants, par ko šeit mēģināja mums teikt.

Tātad, cienītie kolēģi, būsim vienkārši un būsim šobrīd drusku godīgāki! Ar visu to, ko mēs šeit sākām, ar šīm skaistajām tēzēm, kas ir. Nu tad runāsim elementāri, kādā situācijā tad ir mūsu darbvietas? Kādā tad ir mūsu ražotnes? Kādā ir mūsu iekšlietas? Kādā ir mūsu izglītība? Kādā ir mūsu veselības aizsardzība? Es tā varētu nosaukt daudzas lietas. Cik mums ir "cauras" ðīs robežas? Kā mums strādā muitas? Kā mums tiek sadalīti kredīti? Kādā veidā mums ir iedotas firmām atlaides? Kas maksā, kas - ne un tā tālāk. Kādā veidā notiek visa šī naudas "atmazgāšana"? Par to mēs te varētu runāt. Mēs ļoti daudz varētu runāt. Bet, redzat, cienītie kolēģi, ikviens no jums šo lietu daudzmaz precīzi zina, un ikviens no mums operē ar citiem lielumiem, ar kuriem operē parasti vai nu avīzē vai tad, kad uznāk šinī tribīnē. Bet tad, ja mēs gribam runāt par nopietnu valsts pārvaldi, tad mēs runāsim tieši ar tiem lielumiem, par kuriem mums ir jārunā, - ar reālajiem lielumiem. Un, lūk, šie reālie lielumi ir tas tabu, pie kura nekādā veidā nevar pieskarties. Un, Dievs nedod, ja kāds mēģinās tur pieskarties, tad parādīsies ne tikai "svētās govs" aizskaršana, bet parādīsies kaut kas cits - nopietnāks.

Tāpēc, kolēģi, es absolūti, kā jūs redzat no manis teiktā, nekādā ziņā neaicināju jūs šeit ne uz balsīm, ne uz lieliem kompromisiem. Un, paldies Staša kungs, jums, jo jūsu runa bija brīnišķīgs apliecinājums jūsu partijas un "Latvijas ceļa"noslēgtajam līgumam. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Ritenim - Latvijas Zemnieku savienības frakcija! Pēc tam - Mārim Gailim.

J.Ritenis (LZS).

Augsti godājamais Prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Jau šorīt no šīs pašas tribīnes Egils Levits gratulēja Latvijas Nacionālās neatkarības kustības valdības sastādītājus par to, ka viņi ir izvēlējušies sekot mūsu - Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" koalīcijas - pēdās un turpināt uzsāktās reformas. Pēc Māra Budovska uzstāšanās es varu Egila Levita kongratulācijām pievienot arī savējās. Tomēr man tai pašā laikā ir diemžēl jāizsaka arī nopietnas bažas. Nopietnas bažas tādēļ, ka es domāju, ka, paskatoties zem saukļiem un meklējot patiesus risinājumus, mēs nonākam pie atklājuma, ka pašreizējās valdības sastādītāji nez vai ir īstenībā sapratuši to, ko koalīcija līdz šim mēģināja panākt, un vai līdz ar to viņa varēs savu darbu tālāk virzīt tajā pašā virzienā, pat ja gribēs.

Es jums došu tikai divus piemērus, jo līdzšinējās debatēs jau ir daudz kas pateikts. Vispirms man ir jārunā par šeit jau daudz pieminēto budžetu atdalīšanu, kas tiek prezentēts, kas tiek mums pasniegts kā pamatrisinājums, kā it kā kāds jauns, nedzirdēts pamatrisinājums, kas vēl nekad nevienam nebūtu prātā ienācis. Bet tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi, faktiskā situācija ir tāda, ka laikā kopš 1990.gada 4.maija, kad tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība, šis risinājums ir pielietots jau divas reizes. Divas reizes ir noticis tā, ka mūsu budžets tiek atdalīts jeb pielikts atkal klāt. Tas ir, sociālās palīdzības budžets tiek pielikts klāt valsts budžetam vai no tā atdalīts. Un abas reizes, cienījamie kolēģi, tas notika nevis pensionāru, nevis mūsu aprūpējamo un apgādājamo interesēs, bet tādēļ, ka šādu risinājumu meklēja Finansu ministrija. Un, to prātā paturot, saprotams, ka ir jāatceras, ka nav vis jāiet pa šā risinājuma ceļu, bet šis risinājums par budžeta atdalīšanu, ja tāds ir, ir jāliek nevis uz kaut kādas ad hoc lēmuma bāzes, bet uz daudz solīdākas bāzes, proti, tas ir jānoenkuro likumdošanā, un tas, cienījamie kolēģi, ir tas, ko mēs esam mēģinājuši panākt.

Šādu likumdošanu, par kuru es runāju, ir sagatavojuši eksperti, īsti eksperti, kas šodien, cienījamie kolēģi, ir atrodami Labklājības ministrijā. Un man ir bažas, vai tad, ja sadursies Māra Budovska domas ar šo ekspertu domām un šo ekspertu priekšā liktajiem skaitļiem un statistikām, - vai tad mūsu ekspertu valdība jeb tā saucamā ekspertu valdība izšķirsies iet pa to ceļu, kuru diktē populisms, jeb vai izšķirsies iet pa ceļu, kuru tiešām iesaka eksperti.

Otras bažas, kas mani māc - un tās māc arī manus vēlētājus -, ir jautājums, kas attiecas uz Krastiņa proponētās valdības konstitucionālo bāzi. Proti, Eiropas parlamentārajā sistēmā vienmēr tiek atzīts Kabineta kolektīvās atbildības princips, tādēļ es vienkārši nesaprotu, ko nozīmē Andreja Krastiņa deklarācija par jaunās valdības politiskās atbildības uzņemšanos un par to, ka šo atbildību uzņemsies vienīgi LNNK partija. Tas viss, man atklāti ir jāsaka, man atgādina kādu sendienu variantu, kad viena partija bija atbildīga par visu, vai, labākajā gadījumā, kādu Ukrainas vai Baltkrievijas mūsdienu variantu.

Cienījamie kolēģi! Šie apsvērumi (un es te varētu minēt vēl daudzus citus tādus) man tomēr liek domāt, ka es šo debašu iznākumā šai valdībai nevarēšu dot uzticību. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis - "Latvijas ceļš". Lūdzu, jums vārds! Pēc tam - Juris Sinka.

M.Gailis (LC).

Cienījamais Valsts prezidenta kungs, cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienījamais Krastiņa kungs un cienījamie kolēģi! Visi mēs esam saņēmuši Krastiņa kunga un viņa kolēģu sastādīto deklarāciju par Kabineta nodomāto darbību. Tas man liek atcerēties arī to deklarāciju, kura tika nolasīta pirms gada, un es domāju, ka ir laiks un iespēja ieskatīties, kas ir izdarīts valsts pārvaldes reformas jomā.

Toreiz tika deklarēti četri galvenie virzieni valsts pārvaldes reformu jomā: reforma valsts pārvaldes struktūrā un darbībā, ierēdņu atlases, sagatavošanas un atestācijas sistēmas radīšana, pašvaldību sistēmas reforma un teritoriālā iedalījuma reforma. Mēs saņēmām mantojumā pašvaldību reformas koncepciju, ko lielos vilcienos jau bija izstrādājusi Augstākās padomes attiecīgā darba grupa, turpretim darbs pie valsts pārvaldes reformas un ierēdniecības sistēmas bija jāsāk no pašiem pamatiem. Analizējot paveikto, var secināt, ka stingri pamati ielikti valsts pārvaldes struktūras un darbības reformās, ierēdniecības sistēmas dibināšanā un ieviešanā un pašvaldības sistēmas attīstībā atbilstoši reformu koncepcijai. Darbs pie teritoriālā iedalījuma pašvaldībās ir uzsākts, un tas, protams, prasīs diezgan daudz gadu.

Mēs deklarējām šādus mērķus valsts pārvaldes struktūrā un darbībā: samazināt ministriju skaitu, atdalīt administratīvās funkcijas, politisko vadību atdalīt no administratīvās vadības ministrijās, valsts īpašuma pārvaldīšanu atņemt ministrijām un nodot to Valsts īpašuma fondam, un regulēt dabiskos monopolus. Var secināt, ka šīs reformas rezultātā no 17 ministrijām, kuras mēs toreiz pārņēmām, ir palikušas 12. Ir skaidri nodalītas ministra un valsts sekretāra funkcijas, kur katrs reprezentē savu vadības līmeni : ministrs - politisko, un valsts sekretārs - administratīvo. Ir skaidri nospraustas ministriju attiecības ar sev pakļautajām un pārraudzībā esošajām iestādēm, ir pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā noteikumi ar likuma spēku par ministriju iekārtu, kas fiksē šādas attiecības, un - ļoti svarīgi - katrai iestādei ir noteikta padotība kādai ministrijai. Kā tādu panākumu mēs varam atzīmēt valsts sekretāru institūcijas nostiprināšanu. Valsts sekretāri ir administratīvās sistēmas augstākie ierēdņi un arī valsts pārvaldes kontinuitātes garanti. Jaunajai valdībai, saņemot ministrijas, tiks nodrošināta pilnīga lietu nodošana. Un arī tajā posmā, kad īsti nav skaidrības, - tātad valdība ir demisionējusi, jauna vēl nav apstiprināta, - ministrijas strādā normāli, un man liekas, ka katrs par to var pārliecināties. Mēs esam izstrādājuši arī Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, tas ir ieviests. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir bijis pārāk ilgais darbs pie valsts pārvaldes reformas koncepcijas. Man jāsaka, ka tas ilga pusgadu, tas tika vairākkārtēji pieprasīts arī no mūsu frakcijas locekļiem, un mēs šobrīd esam tātad šo metu apstiprinājuši, un tas tiks nodots jaunajai valdībai, lai tā varētu turpināt darbu pie šā. Mēs pieņēmām - un tas nebija viegli - likumu par civildienestu. Ir nodibinātas abas nepieciešamās iestādes - Civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola, ir sācies atestācijas periods, ir izstrādātas mācību programmas ierēdņu kandidātu kvalifikācijas celšanai, tiek strādāts pie ierēdņu kandidātu motivācijas, ierēdņu atalgojuma jautājuma, kas vēl nav principā pabeigts un paliks jaunajai valdībai. Ir iesākta arī pašvaldību reforma un pamatos ir pabeigta, tātad tas, kas mums ir palicis - tas ir tikai jautājums par finansiālo pusi. Saeimā ir iesniegti likumprojekti par vietējām nodevām un pašvaldību budžetu, un kā ļoti svarīgs jautājums paliek vēl jautājums par finansu izlīdzināšanu.

Mūsu deklarācijā maz bija runāts par diviem ļoti svarīgiem pamatprincipiem valsts pārvaldes reformā, un tie ir - atklātība un ētika. Atklātība valsts pārvaldes darbā ir viens no pamatnosacījumiem gan indivīda tiesību nodrošināšanā, gan ierēdniecības efektīvā darbībā, lai pārorientētu domāšanu valsts pārvaldē, ka valsts pārvalde strādā iedzīvotāju labā, nevis otrādi. Ir jāattīsta mehānismi, kas maina cilvēku domāšanu. Atcerieties, mēs debatējām par finansējuma programmu vai saikni ar pilsoni, šī programma attīstījās, ir jau izdotas trīs tādas brošūriņas - valdības informācija, kur iedzīvotājiem pieņemamā valodā ir runāts par to, kā saņemt pabalstus, kā rīkoties ar sertifikātiem. Nākamais izdevums ir sagatavošanā, tur būs skaidrots, kā maksāt nodokļus,un tas ir ļoti svarīgi, un tādi ir nodrukāti gandrīz simttūkstoš eksemplāros katrs un ir saņemami pasta nodaļās un arī pašvaldībās.

Kas attiecas uz ētiku, mēs esam izstrādājuši interešu konflikta likumprojektu, kas ir nodots visām frakcijām un publicēts arī avīzēs, lai saņemtu sabiedrības atsauksmi un lai tas tik tiešām atbilstu tam, ko sabiedrība saprot ar interešu konfliktu un ar ētikas jautājumiem, un nupat, otrdien, akceptējām Satversmes 81. panta kārtībā noteikumus par ierēdņu disciplinārsodiem, un, protams, 2. septembrī šeit mēs par to spriedīsim.

Bet tagad - par jaunās valdības deklarāciju. Ko tad es varētu par to teikt? Tikai to, ka, lasot šo deklarāciju, rodas priekšstats, kā jau mani kolēģi to atzīmēja, ka Krastiņa kungs un kolēģi ir pilnīgi pievienojušies "Latvijas ceļa" nostādnēm praktiski visos punktos. Tikai man nav saprotams, kādēļ Krastiņa kungs nepiekrita koalīcijai ar "Latvijas ceļu". Nopietni politiķi ir prognozējami, un, ja jau minētie biedri tādi ir, tad kā saprast kūleni, ko viņi ir veikuši? LNNK un "Tçvzemei un brīvībai" kā lauvas cīnījās pret "Latvijas ceļu" un arī citām frakcijām - par profesiju aizliegumiem. Kādēļ tad jaunajā valdībā tas pēkšņi nav ievērots?

Attiecības ar Eiropu. Vēl pirms dažām nedēļām LNNK un "Tçvzemei un brīvībai" darīja visu iespējamo, lai liegtu Latvijas valstij iespēju iestāties Eiropas padomē un tālāk integrēties Eiropā. Tagad divi šīs politikas apoloģēti gatavojas vadīt Ārlietu ministriju. Un tā tālāk un tā joprojām, es varētu vēl minēt ļoti daudzus dažādus piemērus. Ja jau LNNK darbi nesakrīt ar vārdiem, tad nav nekāda pamata gaidīt, ka jaunās valdības vārdi sakritīs ar darbiem, tas liedz man atbalstīt godājamā Krastiņa kunga sastādīto valdību, kurā gan ir daudz spējīgu, cienījamu un man personīgi simpātisku cilvēku. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - "Tçvzemei un brīvībai"! Pēc tam uzstāsies deputāts Panteļējevs.

J.Sinka (TB).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Prezidij! Dāmas un kungi! Staša kungs pirmais no visiem runātājiem pieminēja morāles jautājumu, un, ja kādam vispār būtu vajadzīgs pierādījums, tad es jau kādu stundu pirms tam biju uzrakstījis apmēram tādu virsrakstu tēmai, par ko es gribētu runāt, - proti, par diviem "M": viens "M" ir morāle, un otrs ir - mugurkauls. Tad es runātu varbūt vēl par citiem "M" - arī ārlietās. (Starpsauciens no zāles: "Runā skaidru valodu!") Tur ir vairāki "M" - tur ir M.Gailis, tur ir Mārtiņš Virsis. Tur ir arī citi, kas ir saistīti ar šo interesanto braucienu uz Pekinu. Redzat, es nebūtu vēl par to runājis, ja Gaiļa kungs nebūtu tik ciniski teicis, ka mēs esam bijuši pret iestāšanos Eiropas padomē. Un kaut kādā ziņā es esmu darbojies šinī sfērā jau tagad, vismaz pēdējo 40 dienu laikā, galvenokārt Vācijā un ar angļiem, un tā tālāk. Man ir tūlīt te jāatbild, ka var jau daudz ko izņemt ārā no konteksta un tā to pasniegt, un to jau ir mēģinājuši darīt daudzi no "Latvijas ceļa" puses, te ir bijis ļoti daudz demagoģijas, demagoģija tādā vārdu plūsmā, kurā iekļauti ļoti daudzi jautājumi, un ar to izcēlās sevišķi Kristovska kungs. Bet tos jautājumus viņam vajadzēja uzdot pašam sev, savai valdībai. Kam tad viņš to prasīja? Varbūt vēl pēdējo jautājumu viņš aizmirsa paprasīt - kur ir tie četrdesmit?...

Redzat, arī tā ir demagoģija - pateikt, ka tie ir tikai 13 no LNNK un ka visi pārējie ministri ir absolūti apolitiski. Jā, es, pats personīgi Rietumos padzīvojis, saku, ka ministram ir jābūt pirmām kārtām politiķim un tad ekspertam, jo viņam apkārt ir citi eksperti, to arī Oša kungs minēja. Bet tajā pašā laikā nav tikai LNNK, ir "Tçvzemei un brīvībai", kura, starp citu, nemaz patoloģiski nenicina krievus, kā to teica Staša kungs, bet tas ir temats pats par sevi, es jau nekad krievu valodu neesmu saucis par suņu valodu, piemēram. Bet tas ir cits temats, par kuru varētu runāt. Mēs esam aiz šīs valdības kandidātiem, tāpat kristīgie demokrāti un Stankēvičas kundze, un dažs labs cits. Tie ir deputāti, tie ir politiķi. Tātad nav tā, ka pēkšņi mēs esam apolitizējušies. Bet nu... Un tāpat varbūt nav vērts pieminēt Levita kunga teikto, ka mēs esot vienkārši norakstījuši deklarāciju. Tas nebija viņa stāža cienīgs teiciens. Mēs nebijām norakstījuši neko (bet to jau citi atbildēja). Tāpat - ka mums (acīmredzot domātas ir ārlietas,) esot bijusi kaut kāda izolacioniska politika - kā kādreiz varbūt Franklinam Delano Rūzveltam. O, nē! Nekādā ziņā mēs neesam bijuši izolacionistiski. Un ka vispār LNNK neesot uzticama valdība. Nu, te nu man jāsaka, ka tajā ir arī citi politiķi iekšā, ne tikai LNNK.

Tā ir mētāšanās ar vārdiem, kuriem, patiesību sakot, ir ļoti mazs svars.

Bet tagad - vēl par vienu izteikumu, un tas skar Riteņa kunga nostādni. Es esmu savā prātā nospriedis, ka viņš ir laikam pārgājis pie "Latvijas ceļa" un vairs neskaitās Zemnieku savienībā. Jeb varbūt viņam tiešām ir īsa atmiņa. Bet, tikko viņš un citi atkāpās, Birkava kungs nebija sevišķi laipns pret viņiem. Es atceros, ka viņš tur... Es domāju, ka mēs varam ticēt presei, kas parasti atbalsta "Latvijas ceļu". Un, ja atceras tās "laipnības" (pēdiņās), ko viņš vērsa pret šiem Zemnieku savienības ministriem, tad Riteņa kungam vajadzētu padomāt par to, vai ir vērts atbalstīt tagadējo valdību, kura viņam laikam - es jau nezinu, var būt, ka tomēr beigās ir piesolījusi kādu posteni, ej nu sazini, - bet, es domāju, netaisās viņam to dot. Tur ir arī kaut kāda tāda nemorāle iekšā.

Bet tagad - pie tā, ko Birkava kungs teica šodien. Proti, par tām labajām lietām, kas līdz šim, šogad, ir paveiktas. Proti, ka latviešu zemniekam esot atdots nolaupītais. Nu, to es ļoti, ļoti apšaubu, ka viss nolaupītais ir atdots. Viņa uzdevumā vēl viens "M" - Meierovics - 26.jūlijā Viļņas konferencē nolasīja referātu. Es biju spiests... Tas pasākums bija rīkots vācu fonda uzdevumā, tur piedalījās skandināvi, tur piedalījās igauņi un lietuvieši, tas bija par sadarbību ar Baltijas valstīm, par dažāda veida atbalstu tām. Meierovica kunga referāts bija it kā tāda šīs "Latvijas ceļa" valdības atskaite. Un tas taču bija noticis samērā drīz pēc "Latvijas ceļa" valdības demisionēšanas. Un tur tad nu "òēma priekšā" tos zemniekus un Zemnieku savienību: cik ļoti sociālistiski viņi ir, cik nepareizi viņi ir rīkojušies un ka, vārdu sakot, paņēmuši to koku un iegrūduši spieķos, un ka tas viss nu apstājies. Man bija tik ļoti neērti, un to atzina arī pats Meierovica kungs, un es negribētu viņu simtprocentīgi vainot. Man šķiet, viņam bija aiz muguras pateikts, ka viņam ir kaut kas tāds jālasa. Man vajadzēja tomēr pēc tam runāt un ārzemniekiem paskaidrot, ka tā nu gluži nav, ka, patiesību sakot, šo krīzi radīja tieši valdības ārkārtīgi nejūtīgā lauksaimniecības politika. Man vajadzēja to paskaidrot. Man tiešām bija neērti kaut kur ārzemēs sākt savā starpā strīdēties, bet es paskaidroju; tā bija vienkārši mana informācija, ar ko es gribēju papildināt to referātu, jo tas referāts, kā es arī tur teicu, izklausījās pilnīgi pēc vienas partijas politiskā raidījuma, ko raida vēlēšanu kampaņas laikā. Tikai tik daudz. Es nezinu, - vai Riteņa kungam nevajadzētu padomāt par šīm lietām, cik ļoti zemniekus vainoja. Var būt, ka tagad, šinī jaunajā gaisotnē un pašreizējo debašu laikā, tiešām daudz kas ir kļuvis maigāks - mēs šodien dzirdējām no Birkava kunga lielu pateicību visiem tiem ministriem, uz kuriem viņš bija tik nikns toreiz. Bet tā tas ir.

Tagad - Pekinas brauciens. Es tikko saņēmu brošūru no Tibetas Jaunatnes kongresa par šausmīgo stāvokli Tibetā. Par to, ka Ķīna pilnīgi putina ārā šo zemi un visu tautu, putina ārā tās eksistenci. Tā varētu teikt. Nu jau viņi ir kļuvuši mazākumā un visas tās lietas, kas te ir minētas, skan tāpat kā mūsu pagātnes un tagadnes vaimanas par Latvijas tautu un latviešu tautu. Un, protams, mūsu delegācija, kas tik šausmīgi steidzīgi aizskrēja uz Pekinu, un mēs zinām, kuri bija tas īstais pāris - proti, Māris Gailis un Jānis Jurkāns, tie paši, kas 1992.gadā ar lielāko prieku pieņēma 10 miljonus dolāru no Taivanas, un tagad ir pagriezuši savus kažokus otrādi un ar tādu, es teiktu, nemorālu steigu visu to nokārtoja, - lai gan valdība jau bija demisionējusi. Un nokārtoja ar absolūti minimālu konsultāciju mūsu Ārlietu komisijā! Bija jau ļoti jauki izlasīt avīzē "Labrīt" to interviju ar (man vienmēr grūti izrunāt šos vārdus) Pēteri Pildegoviču un Aināru Semani, kas bija ļoti lielā sajūsmā par ceļojumu. Sevišķi lielu kritiku viņi nevērsa pret Lī Penu (ne jau Le Penu, tas ir viens cits, tas ir Francijā). Pret Lī Penu, kurš ir atbildīgs par masu slepkavībām. Tāpat Pildegoviča kungs teica ar tādu sajūsmu, kā tādu intervijas naglu, ka Pekinā viņu kāds esot noturējis par ķīnieti no Sinkjangas (to var izrunāt arī savādāk, pēc jaunā izrunas veida - Sink-Jang). Bet, protams, viņš īsti neizskatās pēc ķīnieša. Tāpēc es varu tikai pieņemt, ka tagad jau uiguri tiek saukti par ķīniešiem. Proti, arī Uiguru Republika, kuras viena daļa, uiguri, dzīvo Kazahijā, ir tagad nonākusi tādā stāvoklī, ka viņus ir pārplūdinājusi Ķīna, tas ir, ķīnieši. Tas pats ir noticis ar iekšējo Mongoliju. Atkal! Un tagad tas notiek milzīgi nežēlīgā veidā pret Tibetas tautu. Un es domāju un gandrīz uzdrošinos teikt, ka neatkarīgi no mūsu valsts lieluma... Jo tur bija arī pieminēts - ak, šī milzīgā, turpat pusotru miljardu lielā tauta! Un tā tālāk, un tā tālāk. Vai tādēļ, ka tā zeme tik lieliska, mums būtu jālokās? Tur vajadzīgs tas mugurkauls iekšā. Redzat. Es domāju, ka vēl viens mazs "M" var būt skaists. Un ka mums, kas esam tikko atguvuši, tiešām tikko atguvuši savu suverenitāti un neatkarību, - ka mūsu pienākums ir būt morāli stipriem arī ārlietās. Jo arī ārējā tirdzniecība, par kuru man it kā vajadzētu būt atbildīgam, ja mani... un tā tālāk, jūs jau zināt... arī tirdzniecība var būt morāla un mazāk morāla. Un to mēs manām arī šeit, Latvijā. Tirdzniecība, kas, piemēram, nemaksā nodokļus mūsu valdībai. Tātad tā arī ir morāles lieta. Un es domāju, ka personīgi es biju vienīgā balss tajā brīdī, jo mūs pārsteidza ar šo Pekinas braucienu, - es ieteicu šinīs apstākļos, valdības krīzes apstākļos: "Lûdzu nesteidzieties!" Un kas nu tagad ir? Tagad ir pārstāvis no Ķīnas, kas jau ir ieradies vietraugos, un ir paredzama ļoti liela vēstniecība, ar vismaz 1000 darbiniekiem, kaut kas gigantisks! Tad es sāku domāt - kāpēc tas viss noticis tādā veidā? Mēs pārmetam pār bortu tik viegli Taivanu, mēs pārmetam pār bortu Tibetu, mēs pārmetam pār bortu Uiguru Republiku, mēs pārmetam pār bortu mongoļus! Redzat, tur mums vajadzētu mazliet parādīt, ka mums tomēr ir tā morāle, ka mēs paši esam cietuši. Mēs savulaik pārmetām daudzām valstīm un ļaudīm, kas koķetēja ar Padomju Savienību un teica: nē, nu, mēs taču nevaram nerēķināties ar šito lielo valsti - un tā tālāk. Un tirdzniecība arī. Visas tās pašas lietas, ko mēs tagad dzirdam. Un tad mēs teicām, ka tas ir nemorāli. Nu, redzat, mēs ciešam. Tikai es domāju, ka šis ir morālais jautājums - ar ko šī pašreizējā valdība prot izcelties? Vai arī ar nemoralitāti? Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamā Saeima! Arī es sākumā nedaudz pieskaršos morālei, atbildot Staša kunga jautājumam - jeb zināmā mērā izaicinājumam - par valdības demisiju. Tur jau ir tā lieta, ka tajā brīdī, kad mūsu koalīcijas partneri - Zemnieku savienība, - es negribu šeit analizēt, kas tur bija vainīgs - "Latvijas ceļš", Zemnieku savienība vai abi divi, - bet tajā brīdī, kad koalīcijas partneri izstājās no koalīcijas, es domāju, ka vienīgā morālā rīcība bija šai valdībai demisionēt. (Starpsauciens no zāles: "Par konkrētām vietām jārunā!") Es domāju... Saulīša kungs, kas ir konkrētā lieta? Jūsu šlipses sakārtojums, krekls? Ko jūs gribat? Lai televīzijā pārkāpj... Es atvainojos...

Priekšsēdētājs. Deputāt Saulīti un deputāt Panteļējev! Jums abiem izsaku piezīmi.

A.Panteļējevs. Saulīša kungs grib nokļūt televīzijā. Aizejiet pie kameras un parēgojieties tur!

Priekšsēdētājs. Es vēlreiz lūdzu abus divus!..

A.Panteļējevs. Tātad es atkārtoju vēlreiz, ka šajā brīdī vienīgā morālā rīcība šai valdībai bija demisionēt. Es domāju, būtu amorāli valdībai turpināt strādāt tādā gadījumā, ja pēc koalīcijas līguma pārtraukšanas faktiski viena no šīm valdības veidotājpusēm ir atteikusies no valdības. Tāpēc es neuzskatu par amorālu šo valdības demisiju. Tieši otrādi. Es uzskatu to par vienīgo iespējamo soli, kas toreiz bija. Un tajā nav ne intrigu, kā te daži grib saskatīt, ne kaut kādu varoņdarbu, ne arī kaut kādu aprēķinu. Tā bija vienkārši neizbēgama nepieciešamība. Varbūt arī kļūdu rezultāts, bet tajā brīdī citādi nevarēja rīkoties.

Par to, kas attiecas uz to izaicinājumu un cimda mešanu. Es tomēr gribētu īsumā apstāties pie dažām lietām, kas ir vienkārši objektīvas, neatkarīgi no tā, ko mēs izlasām deklarācijā, ko mēs te spriežam un runājam. Un, proti, pirmais objektīvais fakts. Gribam mēs to vai ne, un lai kā Krastiņa kungs to arī pasniegtu, objektīvi šī valdība tiešām balstīsies tikai uz 13 LNNK balsīm. Kāpēc? Es izeju no prezumpcijas, ka visi politiskie spēki šeit ir godīgi un tiešām ir konsekventi. Un šinī gadījumā es saprotu, ka, piemēram, Zemnieku savienība, kas ir deleģējusi savus cilvēkus vai, kā es saprotu, pat nav deleģējusi, kā izteicās intervijā viens no valdības veidotājiem, bet vienkārši kuras pārstāvji ir šinī valdībā, nav gatava uzņemties pilnīgu politisku atbildību par šo valdību, jo citādi man būtu grūti saprast. Es atgriezos, piemēram, Rozentāla kunga preses konferencē pie balsojuma par muitas tarifiem pēc Kiršteina kunga uzstāšanās tur. Tāpat par frakciju "Tçvzemei un brīvībai". Es tiešām uzticos, ka "Tçvzemei un brīvībai" vēl aizvien tic tiem saviem politiskajiem ideāliem, ko tā ir nospraudusi. Un tāpēc es neticu, ka frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir gatava uzņemties politisko atbildību par šo valdību, kura savā deklarācijā ir atkāpusies no daudziem principiem, kas "Tçvzemei un brīvībai" ir tuvi. Kaut vai jautājumā par referendumu pilsonības jomā vai jautājumā par Krievijas un Latvijas līgumiem. Tātad arī frakcija "Tçvzemei un brīvībai" nav šīs valdības organiska sastāvdaļa. Vakar es dzirdēju televīzijā, ka droši vien par šīs valdības organisku sastāvdaļu kļūs Saulīša kungs. Varbūt tas ir vienīgais, tas četrpadsmitais. Es nezinu, vai tas ir liels pienesums šai valdībai.

Vēl var būt runa par kristīgajiem demokrātiem, bet arī te man nav skaidra šī pozīcija, uz kāda pamata tā šeit ir. Tātad objektīvi šī valdība balstās uz 13 balsīm. Un no tā seko otrs, ko mēs gribam vai negribam. Bez tam es nesaku, vai tas ir labi vai slikti, bet es tikai gribu, lai mēs neslēpjam faktus, ka šī valdība objektīvi realizēs LNNK ideoloģiju. Viņi to darīs. Un tāpēc jau Ruta Marjaša, Budovska kungs, nosauca šo deklarāciju par pseidodeklarāciju, ka nebija pretrunu, bet vienkārši šī deklarācija objektīvi neatspoguļo to, ko šī valdība darīs. Jo jūs jau pats pateicāt, ka aiz jūsu muguras stāv LNNK. Aiz jūsu muguras stāv arī pie tam objektīvie LNNK vēlētāji, to skaitā tie cilvēki, kuri šorīt no rīta uzbruka Marjašas kundzei un apsaukāja viņu, stāvēja ar plakātiem rokā "Atbalstām Krastiņa valdību". Tie ir jūsu vēlētāji, no kuriem jūs esat atkarīgi, un jūs nevarēsit no viņiem aiziet, lai arī ko jūs mums stāstītu. Tas nozīmē - gribat jūs to vai ne, bet jūs realizēsit šo gribu, un tāpēc šī deklarācija savā ziņā ir pseidodeklarācija. Un te mums balsojot nevajadzētu tik daudz domāt par to, kāds ir ministru sadalījums, it sevišķi tik daudz domāt par to, cik slikta ir jau demisionējusī valdība.

Es Sinkas kungam gribu atbildēt, ka Riteņa kunga runā nebija pretrunu. Šī valdība ir demisionējusi, neviens tagad netaisās atbalstīt pašreizējo Birkava valdību, kas funkcionē. Pašlaik mēs runājam par Krastiņa kunga valdību. Bet mēs šeit tomēr izvēlamies zināmu darbības ideoloģiju, un tā objektīvi būs. Imigrācijas departamenta vietējās nodaļas, jau tikai pieņemot to, ka Krastiņš būs pie varas, un, es domāju, noteikti nekonsultējoties ar Krastiņu, bet droši vien ar partijas vadību, jau ir sākušas pašdarbību, darbojoties šīs te LNNK zemākās ideoloģijas, bet visspēcīgākās - "ielu" ideoloģijas virzienā. Tas notiek. To mēs šorīt redzējām arī šeit, pie Saeimas, to es esmu redzējis vairākkārt arī attiecībās ar LNNK pašu. Es kaut vai atceros vienu fragmentu, ka ar PBLA starpniecību starp "Latvijas ceļa" cilvēkiem un pāris LNNK cilvēkiem notika tikšanās PBLA birojā un saruna par pilsonību. Ļoti laba konstruktīva saruna, kur mēs par daudz ko vienojāmies. Bet kas notika pirmdien? LNNK organizācijas "mašīna" sāk griezties. Un tiešām, cepuri nost, tā ir dzelžaina mašīna. Un tās pašas dienas vakarā Kiršteins bija spiests nākt klajā ar komisku paziņojumu, ka nejauši PBLA birojā satikās "Latvijas ceļa" un LNNK pārstāvji. Gadījās vienkārši vienā telpā. Gundars Bērziņš tur bija un mēs tur gadījāmies. Tātad nācās noliegt sevi, tāpēc ka pamatā jau ir šī mašīna. Tā ir organizācija ar daudzu gadu stāžu, tā ir spēcīga ar noteiktu ideoloģiju, un tāpēc gribam mēs to vai ne, neatkarīgi no tā, kā ir ierakstīts deklarācijā un tā tālāk, tā realizēs šo ideoloģiju. Un novedīs pie tām sekām, kas ir saistītas tieši ar šīs ideoloģijas realizēšanu. Pie tam ideoloģiski tas izpaužas ne tik daudz atsevišķu frakcijas locekļu izteikumos, kurus bieži nevar salikt kopā vienā vitrāžā vai vienā sistēmā, bet tieši konsekventi izpaužas LNNK valdes paziņojumos, LNNK padomes paziņojumos, un brīnumi nenotiek. Un es neticu, Krastiņa kungs, ka jūs būsit neatkarīgs no šīs organizācijas. Es neticu, ka nākamajā dienā šī valde nesāks sēdēt un dot jums instrukcijas, ko jūs objektīvi nevarēsit nepildīt, jo jums tas ir vienīgais objektīvais pamats, uz kā jūs balstāties. Un tāpēc tas ir vienkārši un par to ir jāizvēlas. Mēs te varam domāt tā vai citādi, tas ir objektīvi, un tas notiks.

Trešais, ko es gribētu teikt. Daudz tiek runāts par tautas atbalstu. Visi mēs to minam dažādos veidos. Arī Valsts prezidents ir izdarījis savu izvēli, vismaz daļēji pamatojot to ar tautas atbalstu. Es tomēr gribētu vērst visu mūsu uzmanību uz to, ka normālās civilizētās valstīs ir tikai viens objektīvs rādītājs tautas atbalstam - vēlēšanas. Ne aptaujas, ne kaut kas cits. Tikai vēlēšanas. Pašlaik ir notikušas vienas vēlēšanas, kas objektīvi parāda to sadalījumu, kāds ir parlamentā, vienalga, patīkam mēs vai ne. Un pašvaldību vēlēšanas. Jā! Bet pašlaik mēs runājam par Saeimas vēlēšanām, tāpēc atsaukties uz kaut ko, kas ir starpā, un rēķināt kaut ko... Pašvaldības vienmēr izdala vienu vai otru reģionu, bet tas ir bīstami. Pašlaik spēku samērs, kāds ir Saeimā, ir tāds, ka arī "Latvijas ceļam", kas it kā ir lielākā no mazākuma frakcijām, nav pietiekami balsu, un tas ir objektīvi. Un tas arī objektīvi "Latvijas ceļam" norāda tās robežas, kas tam ir jāievēro. Un acīmredzot koalīcijas iepriekšējais sabrukums bija tieši saistīts ar to, ka "Latvijas ceļš" pietiekami nenovērtēja šīs savas objektīvās robežas vai pārvērtēja tās, un tās ir. Tāpat objektīvi ir tas, ka LNNK šeit ir 13 balsis un pārējām frakcijām tik, cik ir tām balsu, bet attiecībā uz citiem novērtējuma veidiem, tie neeksistē. Un, ja šī Saeima nespēs sastādīt valdību, tad tiešām neviena voluntāra rīcība no malas, kāds eksportēts vai importēts nevar aizvietot šo mehānismu. Un ja viņš būs nepieciešams, viņš, protams, būs nepieciešams ātrāk. Es gribu atsaukt šo eksistējošo mītu, ka "Latvijas ceļam" ir kaut kāds tabu attiecībā uz priekšlaicīgām vēlēšanām. Mums nav tāda tabu, mēs aizvien vēl uzskatām, ka vēlēšanas ir objektīvākais rādītājs. Un, ja gadījumā šī Saeima nevarēs sastādīt valdību situācijā, kad tai ļaus to objektīvi sastādīt, ievērojot reāli esošās proporcijas, nevis voluntāri noteikto vērtību, tad tādā gadījumā, protams, ārkārtas vēlēšanas būs loģiskais secinājums, bet līdz tam vēl ir jānonāk. Vispirms šai Saeimai ir jāļauj mēģināt sastādīt valdību, respektējot to spēku samēru, kāds ir šinī Saeimā, nevis mēģinot radīt mākslīgas konstrukcijas. Paldies.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums. Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies kvorumam! Rezultātu! Reģistrējušies 54 deputāti. Turpinām darbu. Vārds Aleksandram Kiršteinam - LNNK. Pēc tam - Indulis Bērziņš.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Sākumā nedaudz statistikas. Tātad šo LNNK valdību atbalsta gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, gan "Tçvzemei un brīvībai", gan Zemnieku savienības frakcija, gan Kristīgie demokrāti un arī vesela rinda neatkarīgo deputātu. Mēs tāpat piedāvājām šo vienošanos par projektu gan "Latvijas ceļam", gan Tautsaimnieku politiskajai apvienībai. Es gribētu pajautāt: ko dod Panteļējeva kunga ar komjaunieša degsmi izteiktā un kvēlā runa, aicinot uzņemties un runāt par politisko atbildību, ja pār cietuma sētu mums lido degvīnu pudeles un narkotiku paciņas? Vai gan nebija labāk vienoties piecos vai sešos galvenajos jautājumos un gadu strādāt, nevis runāt par politisko atbildību laikā, kad zemnieki nezina, kur likt savus graudus. Man liekas, ka labāk ir noķert 40 cietumniekus un iesēdināt cietumā pāris reketieru, tas būtu vairāk, nekā Oša kunga traktāts par politiskās valdības spējām, pieaicinot zinošus ekspertus. Bet, dārgais Oša kungs, kur tad jūsu gada laikā bija šie cienījamie eksperti, kuri nav varējuši iekasēt šos 90% no Latvijā ievestās degvielas nepieciešamajiem nodokļiem, kas bija jāiemaksā par 90% ievestās degvielas? Kur tad ir bijusi šī jūsu lieliskā politoloģija un spējas pieaicināt šos ekspertus? Tagad mēs redzam, ka tie ir tikai tukši vārdi bez kaut kāda praktiska seguma.

Taču faktiski situācija ir daudz bēdīgāka. Ir pagājis gads, un, lūk, daži skatās un meklē, uz kurieni varētu aizbēgt, daži skatās uz siltākām zemēm, kur aizlaisties, bet tie, kuri paliek šeit uz vietas, tie mēģina rast atrisinājumu tām problēmām, kādas šeit ir samilzušas. No visām runām man patika vislabāk tomēr Birkava kunga runa, jo tur bija zināms konstruktīvisma elements, diemžēl šī runa bija novēlota par vairākiem mēnešiem, jo mēs šeit neesam sanākuši, lai izteiktu kaut kādu atbalstu uzticības balsojumam, bet es gribētu atgādināt, ka Birkava kunga valdība jau sen ir demisionējusi, tāpēc stāstīt par šīs valdības labajiem darbiem un iecerēm nākotnē ir pilnīgi veltīgi, Birkava kungs, jo nekādā gadījumā jums vairs nav iespējas sastādīt nākamo valdību. Kāpēc mēs tērējam šeit laiku un kāpēc mēs nerunājam par to, ko mēs darīsim tālāk?

Jautājums šeit ir ļoti vienkāršs: kas veidos šo nākamo valdību? Man ir lielas šaubas, ka "Latvijas ceļš" sevi ir pārvērtējis, teiksim, atklāti saukdams Zemnieku savienību par muļķiem, un ka kopā ar Tautsaimnieku politisko apvienību viņi būs tie, kas to spēs, vai ka viņiem uzticēs šīs nākamās valdības veidošanu. Es domāju, ka arī Valsts prezidentam ir zināmi ētikas principi un viņš, pat gribēdams, to nevarētu pašreiz izdarīt. Un tāpēc pareizāk būtu šeit atzīt, ka LNNK nebija tā, kas gāza šo valdību, LNNK nelūdza Birkava valdību atkāpties un LNNK valdība varbūt un LNNK politiskā partija ir vienīgā no visām šeit esošajām partijām, kura iegūst jebkurā situācijā neatkarīgi no tā, vai šo valdību apstiprina vai neapstiprina.

Es domāju, man nevajag atsaukties un analizēt šeit Saeimas vēlēšanas vai nākamās vai iepriekšējās vietējo padomju vēlēšanas, vai Rīgas domes vēlēšanas, bet, es domāju, katram ir skaidrs tas, ka nākamajās vēlēšanās gan Zemnieku savienība iegūs zināmu skaitu balsu, gan LNNK iegūs zināmu skaitu balsu, un visiem ir skaidrs, ka nekad neatkārtosies tāda situācija, kāda bija iepriekšējās vēlēšanās, ka "Latvijas ceļš" iegūs tikpat daudz balsu. Es domāju, ka katram, kas interesējas par politoloģiju, tas šoreiz ir skaidrs. Tad mēs varam šeit atzīt, ka LNNK absolūti nav vajadzīga nekāda raušanās pie varas un ka politiski mums būtu izdevīgi sēdēt šeit, krāt punktus un, teiksim, kritizēt nākamo valdību, kas varbūt te veidosies, vai aiznākamo valdību, tuvināt varbūt šīs ārpuskārtas vēlēšanas vai rīkot referendumus pilsonības jautājumā, bet LNNK tomēr to nedara. Un, kāpēc tā to nedara? Viens no iemesliem ir tāds - un pareizi teica Panteļējeva kungs -, ka šī LNNK mašīna tiešām ir dzelžaina un tā griežas, tā griežas arī priekš nākamajiem septiņiem gadiem - tātad vienu gadu, ja nebūs ārkārtas vēlēšanu, līdz kārtējām vēlēšanām, tad vēl divus periodus, un septiņi gadi ir tāpēc, ka ir vajadzīgi apmēram divi Saeimas periodi, lai mēs realizētu šos galvenos LNNK programmatiskos principus, kādus esam izvirzījuši. Un mēs strādājam ar cilvēkiem, mēs strādājam ar šiem ekspertiem, bet mēs šeit nenesam priekšā tādu karogu, tādu principu, ka, lūk, vispirms būs politiska valdība vai ka vispirms būs, saprotiet, koalīcijas līgums tikai starp divām politiskām organizācijām, kurā, ja viena puse gribēs izstāties, tad valdībai būs noteikti jākrīt, bet, ja tur būs drusciņ kaut kas citādāks, tad mēs tur neiesim. Nē, mēs neizvirzām šādus principus.

Mēs piedāvājām "Latvijas ceļam", vispirms "Latvijas ceļa" pragmatiskajai daļai, reālu sadarbību un konstruktīvus priekšlikumus gan attiecībā uz šīs valdības deklarāciju, gan uz šo sadarbību. Bet es šeit nedzirdēju nekādus konstruktīvus priekšlikumus, es šeit dzirdēju aizvainotu bērnu, es nekautrējos teikt, teiksim, šādus salīdzinājumus, tādu kā aizvainotu bērnu, saprotiet, tādu kā atskaiti it kā par tiem pāridarījumiem, kurus sliktā Latvijas Nacionālās neatkarības kustība ir nodarījusi "Latvijas ceļam" un nav ļāvusi īstenot šāgada laikā visus skaistos sapņus un ieceres. Varētu tiešām domāt, ka mēs nebūtu atbalstījuši, teiksim, tos balsojumus, kuri, kā mēs uzskatījām, veicina gan valsts uzplaukumu, gan stiprina kaut kādā mērā mūsu valsts drošību. Tas ir lielā mērā nekorekti, bet es domāju, ka arī mums tā ir laba mācība, un katrā ziņā mēs to atcerēsimies, teiksim, gan nākamās valdības, gan arī nākamajā posmā, ar ko mēs varam šeit sadarboties, un ar ko mēs nevaram sadarboties.

Vēl es gribētu pieminēt, ka bez visa tā, ko es šeit runāju, mums, LNNK, bija ļoti svarīgi pierādīt, ka Latvijas Saeima ir darbotiesspējīga. Jo nav nekāds noslēpums, ka vesela rinda politisko spēku to vien gaida, lai varētu pierādīt, ka Latvijas Satversme ir nespējīga, ka tā ir nepilnīga, ka Saeima īsti nespēj darboties, ka tā nevar sastādīt spējīgas valdības un ka varbūt galvenais atrisinājums ir tautas vēlēts Prezidents, bet diemžēl bēdīgā pieredze ar tautas vēlētiem prezidentiem gan bijušajā Austrumeiropā, gan NVS valstīs liek mums būt diezgan kritiskiem, un šis varbūt ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs bijām ar mieru pakārtot savas politiskās partijas intereses visas valsts nacionālajām interesēm un, kā jau es teicu, piedāvājām tiešām "Latvijas ceļam" un Tautsaimnieku politiskajai apvienībai kopā ar Zemnieku savienību, šīm četrām lielākajām politiskajām partijām, panākt minimālu vienošanos piecos vai sešos galvenajos punktos. Tātad tie bija nacionālās drošības jautājumi un nepieciešamās ekonomiskās reformas. Un trešā grupa bija cīņa ar noziedzību, G-24 kredīta izsaimniekošana, visa šī sistēma ar Iekšlietu ministrijas, ar Aizsardzības ministrijas elementāru sakārtošanu. Es to pat sauktu par normālu pamatu ielikšanu, lai nākamās valdības varētu normāli strādāt.

Godīgi sakot, mani drusciņ izbrīnīja arī situācija konsultācijās, ko mēs it kā saņēmām pretim - ja nav mums, lai nav nevienam! Un, ja put, lai put, un beigu beigās gan jau "Latvijas ceļš" sastādīs mazākuma valdību, teiksim, vieni paši, ja nekas neiznāks, un mēs nekādā ziņā neatteiksimies no Finansu ministrijas, no Ekonomikas ministrijas, no G-24 kredītiem un tā tālāk un tā joprojām. Diemžēl bēdīgi, bet tāds fakts ir, un tur vairs neko nevar darīt.

Šeit es negribētu tērēt laiku un varbūt atspēkot Levita kunga teikto, jo, piemēram, tās ārpolitiskās nostādnes, kas šeit ir pierakstītas, ir ierakstītas jau 1989.gada LNNK programmā, jo tur bija ierakstīts, ka ar jebkuriem līdzekļiem un ar jebkuriem spēkiem mums ir jākļūst par Eiropas un citu dažādu starptautisko organizāciju sastāvdaļu. Tas nebūt nenozīmē, ka mums ir automātiski jāpiekāpjas uzreiz visām prasībām. Tas ir abpusējs ilgstošs process, un mums ir jāstrādā, mums ir jāizvirza savas prasības.

Mēs varam atkāpties un atkal šos jautājumus izvirzīt, bet šīs prasības ir jau 1989., 1990. un 1993.gada LNNK programmā. Ārpolitikas sadaļa mums praktiski ir bez izmaiņām. Šeit, protams, pašreiz būtiskas korekcijas ir ieviestas sakarā ar Eiropas savienības paplašināšanu. Es vispirms gribētu parunāt par valdības deklarācijas to daļu, kura garantē vai kura varbūt ir domāta mūsu valsts drošības un politisko, neatkarības, pamatu nostiprināšanai. Diemžēl vēl diezgan nestabilo, diemžēl vēl diezgan trauslo. Ārpolitikas galvenais uzdevums ir mūsu neatkarības nostiprināšana un garantiju radīšana ilgstošai valsts pastāvēšanai. Mēs labi apzināmies, ka mazas nācijas nevar veidot savu apkārtni līdzīgi lielām varām un supervalstīm, bet mēs zinām, ka bieži vien pasaules vēsturē tieši mazajām tautām ir bijusi izcila loma. Tieši tāpēc mums Latvijas ārpolitika jāvērtē Baltijas, Eiropas valstu un visas pasaules kopsakarā. Mēs nevaram norobežoties ar stiprām robežām no pasaules, lai arī kā mēs nopūlētos, un notikumi Turcijā un Dienvidslāvijā, bijušajā Dienvidslāvijā, vai Ukrainā, Černobiļā, skar mūs tieši gan radioaktīvā izstarojuma, gan kurdu bēgļu radīto problēmu veidā. Varbūt pirmo reizi pēckara vēsturē mēs esam sapratuši, ka arī mums jāuzņemas atbildība par krīžu pārvarēšanu, par miera uzturēšanu. Tāpēc mums ir jāveido šīs attiecības ar Rietumeiropas savienību. Mums jācenšas veidot kolektīvā drošības sistēma ar pareiziem reģionāliem, globāliem risinājumiem. Mūsu iekšpolitikai ir jāatbilst pirmām kārtām Latvijas tautas interesēm, bet tā ir arī jāsaskaņo ar tām prasībām, kuru izpilde ir nepieciešama sekmīgai Latvijas darbībai Eiropas padomē un Eiropas savienībā. Kā jau es teicu Levita kungam, tas jau bija ierakstīts 1989.gadā, tikai Eiropas savienība tur ir nosaukta par Eiropas kopienu tajā laikā.

Ko nozīmē vārdiņš "saskaņot"? Vai tā ir bezierunu pakļaušanās jebkurām prasībām vai konstruktīvs darbs, kur katra no pusēm pārliecinoši argumentē, aizstāv savas idejas, principus un intereses? Eiropas stabilitātes pakts, ko ierosinājis Francijas premjers Baladūrs, ir tikai viens no veidiem, kādā mēs lietišķi un nosvērti varam risināt mūs un kaimiņus interesējošos jautājumus. Latvijas un Baltijas valstu stāvokli būtiski ietekmē Krievijas kā superlielvalsts tiešais tuvums. Ar gandarījumu mums ir jāatzīmē, ka karaspēka izvešanas pabeigšana jūtami uzlabo starpvalstu attiecības un ka tā radīs pilnīgi jaunu situāciju pēckara vēsturē, kur mūsu attiecības ieies lietišķā gultnē.

Un es ceru, ka mūsu galvenie strīdi būs galvenokārt par saimniecisko jautājumu risināšanas veidiem un lietderību. Attiecību uzlabošanās ļautu mums noslēgt starp Latviju un Krieviju tādus līgumus, kas aizstāvētu katras valsts pilsoņu intereses citā valstī. Un mēs ceram, ka latviešu bērniem Krievijā beidzot būs tādas pašas iespējas apmeklēt latviešu skolu, ko finansētu no Krievijas valsts budžeta, piemēram, Maskavā, kādas ir krievu bērniem šeit, Rīgā. Un es vēl joprojām gribētu atgādināt, ka Rīgā vairāk nekā 60% skolu ir skolas ar krievu mācībvalodu. Mēs ceram, ka vairāk nekā 10 tūkstoši Abrenes iedzīvotāju beidzot varēs saņemt atpakaļ savus īpašumus četros bijušajos pagastos, un tā, starp citu, būtu vislabākā krieviski runājošo interešu aizstāvība, par ko tik ļoti iestājas arī Krievijas valdība šeit. Tāpēc mums ir priekšlikums, ka pie Ārlietu ministrijas noteikti ar laiku varbūt būtu jāizveido Abrenes lietu departaments. Sākumā tā varētu būt varbūt nodaļa vai pāris cilvēku, kas apkopotu šo problēmu, un, protams, šā departamenta galvenais uzdevums nebūtu militāras darbības rezultātā uzreiz iekarot Abrenes teritoriju, kā daži to grib vai labprāt gribētu šeit iztēloties. Nē, tā būtu lietišķa un konstruktīva sadarbība, un pirmām kārtām tā būtu vērsta uz Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību deklarācijas aizstāvību, ko ir parakstījusi arī Krievija jeb, pareizāk sakot, Padomju Savienība, kuras tiesiskā mantiniece pašreiz ir Krievijas Federācija. Mēs atzīstam, ka Amerikas Savienoto Valstu militārajai klātbūtnei Eiropā ir viena no visnozīmīgākajām stabilizējošajām lomām. Latvijai vajadzētu paplašināt tos sakarus un pieredzi, kas iegūta konstruktīvi risinot ar Krievijas karaspēka izvešanu saistītos jautājumus, un tāpēc mēs ļoti augstu vērtējam gan materiālo, gan tehnisko palīdzību, kas ir piešķirta ne tikai Skrundas objekta nojaukšanai, bet arī tos 165 miljonus dolāru, kas ir piešķirti dzīvokļu celtniecībai no Baltijas valstīm izvedamo virsnieku vajadzībām. Tā ir reāla un atbalstāma palīdzība, un mums būtu ļoti svarīgi uzturēt šos sakarus, paplašināt un padziļināt tos arī nākotnē.

Protams, Latvijai kā mazai valstij pēc iespējas ātrāk ir jāiesaistās un jāiekļūst tādās ietekmes grupās, kas spēj pieņemt ietekmīgus lēmumus. Un pats galvenais ir mainīt mums nelabvēlīgo vidi. Pagaidām nelabvēlīgo no drošības viedokļa. Viena no šādām ietekmes grupām ir Eiropas savienība, kuras drošības politika būtiski mainās, paplašinoties pašai Eiropas savienībai, un vispirms mūsu tuvāko kaimiņu - Ziemeļeiropas valstu - virzienā. Mūsu Ziemeļu kaimiņu pievienošanās Eiropas savienībai būtiski maina un padara daudz nozīmīgākas mūsu sadarbības iespējas ar Ziemeļvalstīm. Un pirmām kārtām ar tiešajiem kaimiņiem - Zviedriju un Somiju.

Mūsu sabiedrībai ir jāsāk apzināties, ka mēs nevaram visu laiku prasīt no citiem, bet arī mums pašiem ir jāsāk uzņemties atbildība par krīžu pārvarēšanu un miera uzturēšanu. Tāpēc mēs atbalstām aktīvu diplomātijas taktiku starptautiskajās organizācijās un izsakām savu atbalstu plānam "Partnerattiecības mieram".

Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveide un mūsu atbalsts tam liecina par apņēmību nopietni iesaistīties procesos, kur mums nav paredzēta tikai pasīva novērotāju loma. Narkotiku, ieroču un radioaktīvo elementu kontrabanda caur Baltijas valstīm nopietni apdraud ne tikai Baltijas valstis, bet arī pārējās Eiropas valstis. Tāpēc mums jākoordinē sava darbība ar attiecīgajiem dienestiem, organizācijām visā pasaulē.

Tomēr vienlaicīgi mums ir jāatzīst, ka daudzi iekšpolitiskie risinājumi atstāj būtisku ietekmi uz valsts drošības garantijām tālākā nākotnē. Vai mēs varam cerēt uz lielu starptautiskās sabiedrības ieinteresētību Latvijas drošībā, ja šeit nebūs būtisku un nopietnu ārzemju kapitāla ieguldījumu? Vai mēs varam cerēt uz būtiskiem kapitāla ieguldījumiem, ja mēs nesakārtojam savu nodokļu sistēmu? Kuram gan būs nopietna interese iesaistīties saimnieciskajos procesos Latvijā, ja šeit netika radīta nelabvēlīga vide dažādām noziedzīgām organizācijām un grupējumiem, ja mēs iekļūsim Ginesa rekordu grāmatā gandrīz ar 100 izbēgušajiem noziedzniekiem, ja 90%, kā jau es teicu, no ievestās degvielas netiek aplikti ar nodokļiem, ja G-24 kredīti tiek iedalīti noziedzniekiem mistisku atpūtas pilsētiņu celtniecībai, ja veselu gadu iedzīvotāji tiek muļķoti ar sertifikātiem, bet aiz viņu muguras vērtīgi īpašumi tiek pārdoti "vajadzīgiem" cilvēkiem vai piešķirti ilgtermiņu nomā ar izpirkuma tiesībām? Tas, protams, nekādi nesekmēs stabilitāti valsts iekšienē un neveicinās šo saimniecisko uzplaukumu.

Ja Latvijas Nacionālās neatkarības kustība grib novērst minētās lietas, vai tas nozīmē, kā teica Birkava kungs, ka mēs atsakāmies no LNNK programmas? Bet mūsu uzdevums, kā jau es teicu, nav gāzt Birkava valdību, kura atkāpās pati. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!") Mūsu uzdevums ir ielikt kārtīgus pamatus Latvijas drošības un neatkarības turpmākajai pastāvēšanai un garantijām nākamajos gadu desmitos.

Mūsu uzdevums ir piedāvāt jaunu pieeju problēmu risināšanā, iesaistot pēc iespējas plašāku iedzīvotāju un visas sabiedrības pārstāvju loku, jo šie jautājumi ir vienlīdz svarīgi gan Zemnieku savienībai, gan Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, gan Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai. Un es šeit neredzu absolūti nekādas pretrunas, kāpēc mēs nevarētu vienoties šajos galvenajos jautājumos.

Arī iepriekšējās valdības darbību mēs vērtējām lietišķi, bet nebūt neprasījām šīs valdības atkāpšanos un tomēr piedāvājām iesaistīties sadarbībā gan "Latvijas ceļam", gan Zemnieku savienībai kā lielākajām frakcijām.

Man pašreiz ir diezgan, es negribu teikt, bēdīga , bet varbūt diezgan jocīga sajūta, ka tieši "Latvijas ceļa" daļa , gluži ne visa daļa, jo es te negribu aiztikt šo "Latvijas ceļa" pragmatisko daļu, bet kāda zināma daļa, ko sauc par bijušo komjauniešu aktīvistu daļu, nepārtraukti demonstrē vīzdegunību, vienā laidā izvirzot dažādas ultimatīvas prasības; piemēram, veidot koalīciju tikai starp divām grupām ar noteikumu, ka valdība kritīs, ja kāda puse, teiksim, atkāpsies. Vai tad mums ir vajadzīga valdība, kura atkal kritīs pēc diviem vai trijiem mēnešiem? Vai mēs tiešām nevarējām šeit izveidot valdību, parādot, ka šis parlaments, šī Saeima, spēj stabilizēt situāciju? Mēs varējām izveidot valdību, kura reāli varētu strādāt šo gadu ar visu šo lielāko frakciju atbalstu.

Ko dod "Latvijas ceļa" aicinājumi uz koalīciju, ja ir plaši izreklamēti pēc tik neveiksmīgas politiskas valdības darbības demonstrēšanas viena gada garumā? Es gribētu redzēt šeit, Saeimā, to politisko frakciju, kura būtu politiska pašnāvniece, saistoties ar "Latvijas ceļu" koalīcijā, kas sastāvētu tikai no divām organizācijām, gadu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām? Ar organizāciju, kura politiski bankrotēja vietējo pašvaldību vēlēšanās un spēja iegūt Rīgas domē tikai divas balsis. Nav šeit šādas organizācijas. Tāpēc mēs arī piedāvājam šo vienošanos starp šīm lielākajām četrām frakcijām, bet tas nav koalīcijas līgums, tā būtu vienošanās. Un es šeit gribētu teikt Jurkāna kungam: protams, miers ir labāks nekā pamiers. Bet, Jurkāna kungs, pamiers ir daudz labāks nekā karš. Arī karš starp šīm frakcijām nebūs visai auglīgs Latvijas interesēm.

Ja mēs pārejam pie konkrētām lietām, tad es vairs pārāk ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Man ļoti patika Levita kunga teiktais. Tomēr man ir jautājums Levita kungam. Kāpēc viņš pats taisās bēgt no Latvijas prom? Un kāpēc no "Latvijas ceļa" tik daudzi taisās "aizlaisties" ðāgada laikā? Cits - uz Austriju par vēstnieku, cits - uz Izraēlu? Cits - uz Ameriku vai vēl kaut kur citur. Acīmredzot ir neticība tam, kas notiks pēc gada. Vai nav tā? Dažiem, protams, ir vairākas dzimtenes, bet mums šeit ir jāpaliek, un katrā ziņā Latvijas Nacionālās neatkarības kustība strādās un arī turpmāk konstruktīvi veidos sadarbību ar jebkuru frakciju, kam būs šie konstruktīvie priekšlikumi, kurus mēs gribējām dzirdēt arī pie šīs LNNK valdības deklarācijas, bet mēs tos nesaklausījām.

Nākamais, ko es gribētu pateikt, ir par šo politisko atbildību. Vai tiešām nevajadzētu beigt runāt politiskās frāzēs, bet konkrēti pateikt, kurš tad Latvijā beigās atbild par G-24 kredīta sadali? Šeit es gaidīju no finansu ministra, ka viņš skaidri un gaiši pateiks: "Es finansu ministrs Uldis Osis, esmu atbildīgs personīgi vai kopā ar tādiem un tādiem cilvēkiem, vai arī ar ekonomikas ministru..." Jo praktiski mēs varbūt atradīsim tikai divus vai trīs kredītus, kas ir daļēji izmantoti tiem mērķiem, kādiem tie šeit bija domāti. Jā, Oša kungs, jūs mājat ar galvu! Jūs varēsit šeit nolasīt, kur tie veiksmīgi tiek izmantoti tieši šiem nolūkiem un kur tad notiek šī lieliskā ražošanas paplašināšana. Vai tas būtu Berģu nams, kuram bija šis kredīts iedots, teiksim, ražošanas paplašināšanai un kuru viņi izlietoja tirdzniecībai, vai kāda cita organizācija? Man tas nav zināms.

Ko nozīmē koalīcija "Latvijas ceļa" izpratnē - to mēs jau dzirdējām. "Latvijas ceļš" atbildēs tātad par finansēm, par naudu, par kredītu sadali, bet koalīcijas partneri - muļķīši un vientiesīši atbildēs par sociālo nodrošināšanu. "Latvijas ceļš" atbildēs par valsts īpašuma sadali, bet koalīcijas partneri atbildēs par kultūru un izglītību. "Latvijas ceļš" atbildēs politiski, kā mēs te dzirdējām, par augstām lietām, bet neatbildēs, kā ciniski teica Oša kungs, par tādām lietām kā transports, apkure un pensijas, kuras nav tik svarīgas un kuras var risināt dažādi speciālisti un eksperti. Ar tām politiskajām lietām arī iet kā nu iet, un to pareizi pieminēja Sinkas kungs. Es vēl gribēju pieminēt, ka pie šīm politiskajām lietām varētu būt tikpat labi, teiksim, Vovera kunga rezolūcija, ka viņš neiebilst pret Čečenijas pārstāvniecības atvēršanu Rīgā vai Taivanas ģenerālkonsulāta plāksnes noraušanu rupjā veidā, tās ietīšanu avīzē un uzmešanu uz galda. Tās laikam ir tās politiskās lietas, kuras augsti ētiskā līmenī tiek risinātas. Vai tās mēs saucam par starpvalstu attiecībām?

Es ar smaidu, protams, uztveru to, ka jaunajai valdībai nebūs autoritātes, kā teica Oša kungs, lai gan mēs visi zinām, ka pašreiz laikrakstos pietrūkst papīra, lai uzzīmētu tās diagrammas, kas rāda mūsu pašreizējās valdības autoritātes krišanos. Vienkārši nav vietas šajos laikrakstos, lai šīs diagrammas varētu uzzīmēt. Kādā jēga runāt šeit par kaut kādu autoritātes krišanos valdībai, kura vēl nemaz nav apstiprināta?

Un beidzot. Kur tad bija šīs iepriekšējās valdības politiskā atbildība par situāciju Latvijas laukos? Kur tad bija šī politiskā atbildība par situāciju muitā? Un kur bija šī politiskā atbildība par situāciju, teiksim, Iekšlietu ministrijas sistēmā? Kur ir šī politiskā atbildība Aizsardzības ministrijā, ja vēl gadu pēc šīs valdības darbības nav saiknes starp Aizsardzības spēkiem un Aizsardzības ministriju? Ja tagadējam aizsardzības ministram pat nav elementāras jēgas par to, kāds personāls varētu strādāt šajās struktūrās, kādi cilvēki, no kurienes viņi būtu jāaicina. Tad kā var runāt par kaut kādu elementāru darbu Latvijas aizsardzībā, par kaut kādu elementāru darbu Aizsardzības ministrijā?

Mani ārkārtīgi izbrīnīja Kristovska kunga uzstāšanās. Es Kristovska kunga vietā būtu nolīdis visdziļākajā pagrabā un aiz kauna vispār nebūtu līdis ārā, jo jebkurā civilizētā valstī, Kristovska kungs, pat pēc 10 cietumnieku izbēgšanas jebkurš iekšlietu ministrs būtu jau atkāpies, bet, tā kā šeit valdība ir demisionējusi, tad, protams, šīs iespējas nav, un nāk šeit Kristovska kungs un runā konkrēti atkal par politisko atbidību, par to, ka cietumnieki var būt ļoti liberāli, viņi var audzēt garus matus, skatīties krāsaino televīziju, dzert degvīnu, lietot alkoholu, un to visu sauc par ļoti lielu politisko atbildību šajā situācijā. Bet kur tad ir konkrētie priekšlikumi? Vienu žogu kaut vai vajag uzbūvēt, pār kuru nevar pārmest šīs degvīna pudeles. Tas taču būtu desmitreiz svarīgāk nekā šīs runas par politisko atbildību.

Mani drusciņ izbrīnīja godājamā Marjašas kundze, kuru es ļoti cienu, bet man ar skumjām ir jāsecina, ka tomēr viņa padomju sistēmā ir labi apguvusi pieredzi demagoģijas spēju demonstrēšanā. Jo viņa citēja tieši to pašu, ko savā laikā teica izcilais Izraēlas Valsts atkarotājs un antisemītisma cīnītājs Mavriks Vulfsons. Jūs taču zināt, Marjašas kundze, ka Mavriks Vulfsons visu savu lielāko mūža daļu ir pavadījis, atkarojot Izraēlas Valsti. Un viņa vienīgais citāts, ar kuru viņš braukā ārzemēs, ir tas, ka LNNK uztraucas, ka Rīga būšot līdzīga Telavivai. Otrs viņa citāts, protams, ir tāds, ka Ārlietu komisijā ir vienīgi antisemīti.

Es domāju, ka šeit pilnīgi droši varētu nebaidīties par Latvijas un Izraēlas Valsts attiecībām, jo mēs vienmēr esam augsti vērtējuši mazu valstu iespēju organizēt savu aizsardzību. Un katrā ziņā Izraēla būtu viena no tām valstīm, kuras pieredzi mēs censtos apgūt gan aizsardzības, gan drošības sistēmas nostiprināšanā šeit, Latvijā. Bet jūs, Marjašas kundze, es vienkārši vērtēju drusciņ augstāk. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri bija nolikti tur, ārpusē, un kuri jūs apvainoja, kā jūs labi zināt, viņi savā laikā vēl vairāk ir vērsušies pret Latvijas Nacionālās neatkarības kustību. Jā, jā, tieši tie paši! Bet mēs taču neapvainojam, ka jūs esat viņus tur nolikusi. Un, ja jūs esat šajā valdošajā partijā, Marjašas kundze, tad jūs taču varējāt iesniegt kaut vai projektu, ka šiem cilvēkiem vajadzētu būt 100 metru attālumā, kaut kur parkā stāvēt, nevis drūzmēties tur priekšā, jo jūsu rokās pašreiz ir gan šis vairākums, gan Likumdošanas komisija, gan Iekšlietu ministrija, kā es saprotu. To taču jūs sen varējāt atrisināt, nevis baidīt te cilvēkus ar pasaciņām par to, ka Latvijā būs antisemītisms vai ka LNNK noliek speciāli cilvēkus, lai tie apvainotu Marjašas kundzi, lai viņa nobalsotu pret LNNK valdību. Nu tas taču ir ļoti naivi un primitīvi. Es, protams, jūs vērtēju drusciņ augstāk. Taču šeit, protams, runa nav par Marjašas kundzi.

Es gribētu teikt vēl tā. Latvijas Nacionālās neatkarības kustība laikam tiešām ir vienīgā politiskā organizācija, kura jebkurā situācijā ir ļoti daudz ieguvusi, jo tas lielais cilvēku skaits, kas bija atnākuši pie mums, ir piedāvājuši savu pieredzi. Un tie ir zinātnieki no akadēmiskajām aprindām, tie ir profesionāļi, kas strādā iekšlietu un drošības sistēmā, Aizsardzības ministrijā un Ārlietu komisijā. Ļoti daudzi zvani bijuši no ārzemēm, un es esmu bijis pats pārsteigts, ka piezvana cilvēki no Somijas un saka: "Zināt, mans tēvs bija baltvācietis un mana māte ir somiete, un es nevienai valdībai negribēju piedāvāt, bet es protu latviešu valodu, jo mani vecāki ir dzīvojuši Latvijā, bet es gribu piedāvāt tagadējai valdībai savus pakalpojumus." Ja mēs esam desmitiem šādu cilvēku dabūjuši, kuri ir ar mieru strādāt, neprasot neko sevišķu, zaudēt lielas algas, ja viņi ir gatavi braukt uz Latviju, tad es domāju, ka tas ir ārkārtīgi liels ieguvums. Es domāju, ka, protams, mēs izmantosim viņu pieredzi nākamajā darbā, teiksim, nākamajos gados un pēc nākamajām vēlēšanām.

Kas man varbūt patīk vismazāk? Tas ir tas, ka mēs zaudējam laiku. Es, protams, saprotu, ka varbūt kādam šī situācija ir ļoti izdevīga, jo tiešām pēc mūsu Satversmes ir tā, ka, kamēr jaunā valdība nav apstiprināta, darbojas vecā valdība. Un tas faktiski apmierina visvairāk gan veco valdību, gan "Latvijas ceļa" frakciju. Protams, ja šī valdība negūst šo apstiprinājumu, tad sākas kaut kāds jauns posms. Valsts prezidentam ir jāmeklē atkal kaut kāds kandidāts, atkal ir jātērē laiks, un tā mēs esam soli tuvāk šīm ārpuskārtas vēlēšanām, lai gan jebkurā situācijā mums tiešām bija lieliska iespēja sadarboties visām frakcijām, un tiešām mums bija lieliska iespēja šinī gadā varbūt reāli strādāt un pakārtot, kā jau es reiz teicu, savas partiju intereses nacionālajām interesēm. Es tomēr domāju, ka liela daļa šeit mūs atbalstīs balsošanā, izteiks atbalstu LNNK valdībai. Ne jau tāpēc, ka pretējā gadījumā mēs kaut ko daudz briesmīgāku zaudētu, jo es saku, ka mēs tiešām varam arī sēdēt opozīcijā un krāt punktus, un to mēs arī darīsim, bet es domāju, ka tāpēc, lai mēs varētu parādīt ne tik daudz varbūt paši sev, bet gan mūsu vēlētājiem, ka ir iespēja reāli sadarboties šīm divām, trim, četrām vai piecām frakcijām, starp kurām es neredzu pārāk lielas būtiskas atšķirības šajā gadā. Un tāpēc es aicinu jūs vismaz nebalsot "pret", bet nebalsot vispār, kam varbūt nav pieņemamas kaut kādas atsevišķas nostādnes.

Nobeidzot savu runu, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka LNNK neizstrādā īstermiņa programmas, mēs neesam atteikušies no savas ilglaicīgās, ilggadīgās programmas par to, ka mēs uzskatām, ka latviešiem ir jādominē Latvijas gan saimnieciskajā, gan politiskajā dzīvē, bet tas jau nenozīmē, ka mēs gribam, teiksim, panākt 75 procentu latviešu īpatsvaru, izraidot kaut kādas iedzīvotāju grupas no šejienes. Tas ir darbs, uz kuru mēs esam orientējušies, ko mēs gribam veikt nākamajos gadu desmitos. Un mēs jebkurā situācijā, ja mēs būtu šeit valdībā vai ja arī mēs pēc nākamajām vēlēšanām izveidosim valdību, mēs aizstāvēsim visu Latvijas pilsoņu un visu iedzīvotāju - es uzsveru, to iedzīvotāju, kuriem ir likumīgas uzturēšanās atļaujas šeit Latvijā, - intereses. Mēs nedalīsim cilvēkus "labajos" vai "sliktajos", un tāpēc ir pilnīgi veltīgi baidīt ar to, ka LNNK varētu, teiksim, šeit radīt kaut kādu politisko nestabilitāti.

Paldies par uzmanību, un es jūs aicinu vēlreiz pārdomāt, pirms jūs spiežat šo pogu "par", "pret" vai atturaties, vai vispār nebalsojat.

Priekšsēdētājs. Vārds Indulim Bērziņam - "Latvijas ceļš", pēc tam - Odisejs Kostanda.

I.Bērziņš (LC).

Prezidenta kungs! Cienījamais sēdes vadītāj! Deputāti, dāmas un kungi! Pirmkārt, ir divi precizējumi attiecībā uz ārlietu ministra kandidāta izteikumiem un Eiropas savienības lietu ministra kandidāta izteikumiem. Kas attiecas uz ārlietu ministru, es gribu precizēt, ka vēstnieki nemūk, vēstniekus nozīmē Valsts prezidents, un - tā, kā tieši LNNK raksta savā programmā, - Latvijas diplomātijai jākļūst par aktīvu diplomātiju. Es personīgi uzskatu, ka jākļūst par aktīvāku, jo nekad jau nav bijusi tik aktīva, lai nevarētu būt vēl aktīvāka. To cilvēku, kas spētu to izdarīt, iecelšana visatbildīgākajos posteņos vai priekšposteņos - tieši tā ir šīs diplomātijas aktivizēšana. Un, ja šie cilvēki, kas grib tur strādāt un ir gatavi un prot strādāt, un ir labi profesionāļi, tur dodas, tad nebūt ne tādēļ, lai "Latvijas ceļš", kā saka Kiršteina kungs, varētu mukt lapās. Jūs taču labi teicāt, ka nākamos 7 gadus šinī valstī valdīs LNNK, un tad jau viņi varēs atsaukt visus tos vēstniekus, kuri viņiem nepatīk. Tā ka nebūs nekādu problēmu tikt no viņiem galā, ja viņi nebūs labi profesionāļi.

Otrs - kas attiecas uz Sinkas kunga uzstāšanos. Tikai precizēšu. Šajā gadījumā es negribētu izteikt savas domas par to konfliktu, kas izveidojās, bet vienkārši tikai precizēt. Protams, var nemīlēt lielo Ķīnu jeb Ķīnas Tautas Republiku, var nemīlēt šos cilvēkus, bet apgalvot, ka viņu būs tūkstotis uz tūkstoš kvadrātmetriem dzīvojamās platības, ko viņi ir pieprasījuši, - nu, es atvainojos, tā tomēr ir ņirgāšanās par ķīniešiem, jo viens cilvēks uz vienu kvadrātmetru... nu, es atvainojos... Tātad vajadzētu tomēr būt precīzam, it sevišķi tādēļ, ka ir pilnīgi iespējams, ka pēc veiksmīga balsojuma jūsu darbs varētu būt saistīts ar Ārlietu ministriju.

Tagad - par iespējamo sadarbību pirms un pēc. "Latvijas ceļš" ir pateicis viennozīmīgi (un to, starp citu, arī aizvakar, kad Krastiņa kungs bija atnācis uz mūsu frakciju, Birkava kungs teica): ja par jums tiks nobalsots, visas lietas, tas viss, kas ir padarīts, tiks nodots jums, jūs varēsiet turpināt pie tā strādāt vai arī, ja jums tas nepatiks, izmest ārā... Cik es saprotu, tad tomēr turpināt, jo tā jūs deklarējat savā programmā. Pašlaik ministrijās nekūp kamīni un netiek dedzināts viss, lai nākamajiem būtu grūtāk strādāt. Un otrais. Tas, ko es teicu arī preses konferencē (un tā ir visas "Latvijas ceļa" frakcijas nostāja): ja pie varas nāks LNNK valdība, mēs nebūsim destruktīvā opozīcijā. Piedodiet, cienījamā LNNK, jūs gājāt ārā no zāles, kad lika mūsu valdība..., mēs to nedarīsim, mēs balsosim, un, ja jūs nāksiet pie varas, mēs balsosim "par" attiecībā uz tiem jūsu lēmumiem un likumprojektiem, kuros mēs saskatīsim iespēju sadarboties, kuros būs saistība starp mūsu programmām, un tāda ir, to pierāda kaut vai balsojums par muitas tarifiem, kas gan, godīgi sakot, bija lielā mērā politiski diktēts un ne tik daudz ekonomiski diktēts, no abām pusēm, arī no mūsu bijušajiem koalīcijas partneriem, mēs viens otram to varam godīgi pateikt.

Bet tagad - par šo konkrēto daļu, jo Krastiņa kungs aicināja izteikties par šo valdības deklarāciju, un to es arī gribētu darīt. Savulaik Raimonds Pauls uzrakstīja dziesmu par autobraucējiem un kājāmgājējiem, par to, kā pret tevi mainās attieksme, tikko tu nopērc savu automašīnu. Un tomēr man liekas drusku dīvaina šī attieksmes maiņa. Tātad - pirmais. Citēju Krastiņa kunga iesniegto dokumentu: "Valsts drošības jautājumi nav atrisināmi bez sadarbības ar Rietumeiropas valstīm, tāpēc iekšpolitika jāsaskaņo ar tām prasībām, kuru izpilde nepieciešama sekmīgai darbībai Eiropas padomē un integrācijai Eiropas savienībā /../." Kāpēc šādas izmaiņas? Tieši šo reālpolitiku visu laiku deklarēja "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības koalīcija. Un tieši šī reālpolitika bija par iemeslu tam, kāpēc Ulmaņa kungs un Birkava kungs parakstīja līgumus ar Krieviju, absolūti nejūtot... Ne viņi esot sajūsmā par visiem šiem līgumiem kopumā, to skaitā par ceturto, tik daudz kritizēto, ne arī "Latvijas ceļš" un Zemnieku savienība un pārējie politiskie grupējumi Saeimā, kas atbalstīja šo līgumu parakstīšanu, bet tieši tādēļ, ka šī reālpolitika, lai panāktu armijas izvešanu, spieda to darīt. Tieši tāpat par izmaiņām Pilsonības likumā. Ne jau mēs bijām tādā sajūsmā, ka jāizdara šīs izmaiņas. Mēs nebijām sajūsmā par to, bet šī reālpolitika, kuru jūs šobrīd deklarējat, spieda mūs to darīt. Un tiešām daudzi no mūsu frakcijas... daži uzskatīja, ka tas ir jādara uzreiz, un es biju to skaitā, es arī pirmo reizi balsoju par to, teiksim, par otro variantu, par kuru jau pēc tam, kad Ulmaņa kungs kā Valsts prezidents atdeva likumu atpakaļ šeit, Saeimā, vajadzēja balsot. Citi mūsu frakcijā tā neuzskatīja, bet visi nobalsoja par šiem labojumiem tieši tādēļ, ka to darīt spieda šī reālpolitika. Jo Latvija tiešām ir maza valsts un kaut ko panākt īsā laika posmā mēs varam tikai tad, ja mēs ļoti precīzi spēsim sabalansēt visas šīs dažādās intereses. Man ir prieks par to, ka LNNK ir to ierakstījusi savā dokumentā. Man šaubas rada vienīgi tas, ka LNNK kā organizācijas politiskā vadība, ne Saeimas frakcija, tomēr deklarē kaut ko citu, un rodas jautājums - kas tad īsti būs pēc tam, ja šī valdība tiks apstiprināta?

Otrais. "Jâpaplašina un jānostiprina visu veidu sadarbība ar ASV un citām Rietumu demokrātijas valstīm, izmantojot pozitīvo pieredzi un sakarus, kādi iegūti pēdējo gadu laikā, risinot Krievijas karaspēka izvešanas jautājumus." Tas atkal bija citāts no Krastiņa kunga sagatavotā dokumenta. Jā, tiešām, pozitīva pieredze mums bija, un tas, ka, tāpat kā mums, arī igauņiem tika uzspiesta nepieciešamība parakstīt šo dokumentu (es pasvītroju - uzspiesta nepieciešamība!), liecina par to, ka droši vien tas bija vienīgais pareizais ceļš. LNNK tiešām krietni cēla savu popularitāti un - atsķirībā no "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības valdības - ieguva, deklarējot to, ka nekādā gadījumā nevar parakstīt šo dokumentu, bet tas jau bija šis reālais Rietumvalstu spiediens, jo nevēlējās un nevēlas un nevēlēsies ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Vācija, kas tiešām izrāda par mums lielu un pamatotu interesi gan vēsturiski skatoties, gan arī ievērojot mūsu ģeogrāfisko tuvumu, - tās nevēlēsies tāpēc bojāt attiecības ar Krieviju, ar NVS valstīm tikai tādēļ, lai pierādītu, ka vēsturiski... Daudzējādā ziņā es piekrītu Sinkas kungam, par ko viņš šeit runāja no tribīnes, - ka vēsturiski latviešiem bieži vien ir taisnība, bet ir reālpolitika un šinī reālpolitikā, par nožēlu, bieži vien nav draugu, bet ir tikai valstu intereses. Un, ja šīs intereses sakrīt, tad arī ir draugi, jo kaimiņus, protams, neizvēlas.

Un trešais. Tas man īstenībā nav skaidrs. "Jâpanāk starptautiskajos līgumos noteiktās robežas atzīšana." Teiksim, man, kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājam vēl Augstākajā padomē, bija tas gods parakstīt mūsu principiālo nostāju šajā jautājumā par izmaiņām kartē, kādas mēs paredzējām, šo robežu fiksējot, par kuru, starp citu, bija arī diezgan daudz pārmetumu. Tur mēs fiksējām šo Abrenes teritoriju, kā tas, teiksim, šobrīd reāli ir, - ka reāli (es pasvītroju - reāli!) tā atrodas Krievijas jurisdikcijā, bet ir jāatzīst, ka, tiekoties ar ārzemju diplomātiem, ar dažādiem cilvēkiem, kas pārstāv ārlietas, es neesmu dzirdējis, ka viņi atbalstītu, kā viņi saka (es pasvītroju - kā viņi saka, jo šeit mums vēsturiski var būt cita pieeja; es piekrītu šai vēsturiskajai pieejai, ka ir iespējama šo robežu revīzija). Kas tad īsti slēpjas zem šā punkta? Šinī gadījumā tas nav īsti skaidrs.

Tātad LNNK tiešām vienmēr ir izcēlusies ar optimismu, un to pierādīja tas, ka iepriekšējās vēlēšanās jūs startējāt ar lozungu "Ir laiks!". Iepriekšējie vēlēšanu rezultāti ir tādi, kādi tie ir, šos rezultātus mums nāksies paciest līdz nākamajām vēlēšanām - kārtējām vēlēšanām vai ārkārtas vēlēšanām, atkarībā no tā, kā tas būs lemts. Saeima, kādi nu mēs esam, es domāju, ir spējīga turpināt likumdošanas darbu. Es tiešām uzskatu, ka mēs esam spējīgi arī sastādīt valdību - ja ne šo, tad nākamo, ja ne nākamo, tad varbūt aiznākamo un varbūt pat vēl kādu, bet man gan liekas, ka Prezidenta kungs droši vien nākamreiz konsultējoties ņems vērā pašreizējos politiskos procesus, kas ir notikuši, un varbūt tad nākamā valdība varētu noteikti tikt apstiprināta Saeimā, ja šī netiktu, - es pasvītroju, ka tikai tādā gadījumā, ja šī netiktu sastādīta.

Es tiešām gribu vēlreiz izteikt apbrīnu un cieņu Krastiņa kungam, kam izdevās bezcerīgā situācijā, principā it kā bezcerīgā situācijā (jo ir 13 cilvēki LNNK frakcijā; tieši šā iemesla dēļ, ne citu iemeslu dēļ bezcerīgā situācijā) panākt stāvokli, ka līdz pat šim brīdim nevienam nav skaidrs, kāds būs balsojums - vai Krastiņa kungam izdosies vai neizdosies iegūt valdības apstiprinājumu. Tas tiešām ir liels panākums. Liels panākums ir pārliecināt cilvēkus par savas politikas pareizību, liels panākums ir arī panākt, ka šie cilvēki nāk un ir gatavi strādāt un startēt šajā valdībā. Un, kā rakstīja viena no mūsu avīzēm, - lai kāds arī būtu šīs valdības liktenis, šī valdība noteikti, vai nu mēs gribam vai ne, ieies vēsturē - vai nu kā pirmā valdība, ko sastāda LNNK, vai arī kā pirmā valdība, kas netiek apstiprināta, jo arī tas Latvijas pēcokupācijas vēsturē vēl pagaidām nav bijis.

Es beigās vēlreiz gribu pasvītrot: ja šī valdība tiks apstiprināta, mēs, "Latvijas ceļš", netaisāmies nodarboties ar obstrukciju, mēs netaisāmies mēģināt to vien darīt, lai šo valdību gāztu. Kiršteina kungs var būt mierīgs, mēs netaisāmies viņu gāzt ne pēc trīs mēnešiem... Tiešām vajadzētu šiem cilvēkiem ļaut sevi parādīt. Šobrīd LNNK jau sevi parāda, tas ir Rīgā. Godīgi sakot, manā rīcībā esošā informācija gan neliecina par to, ka Kiršteina kungam būtu pamats tik lielam optimismam, kādu viņš šeit pauda no tribīnes, bet tad, ja viņi būtu pārstāvēti, teiksim, gan Rīgā, gan Latvijā, varbūt cilvēki ātrāk pārliecinātos par vienu elementāru lietu - ka brīnumi nav iespējami. LNNK, neapšaubāmi, ir ļoti cienījama organizācija, un vienīgais, kas, teiksim, manā uztverē, ir nepatīkams, ir tas, ka viņi pagaidām, atrodoties pie varas tikai Rīgā (kaut arī man liekas, ka Rīgas iedzīvotāji pārliecināsies par to, ka brīnumi nav iespējami, neskatoties uz to, ka tur ir LNNK), - ka šī organizācija pagaidām, nenonākot situācijā, kad viņi tiešām valda valsti, visu laiku saglabā šo ilūziju, ka ir iespējams brīnums. Un tad izveidojas situācija, ka šeit nāk priekšā Kiršteina kungs un saka - vai, vai, cik slikti tur, tur un tur! Un es lasu Kiršteina kunga rakstu, un tur balts uz melna ir rakstīts, ka Latvija ir to četru valstu vidū (ir nosaukta Čehija, Slovakija, Igaunija un Latvija), kuras pēdējā laikā ir attīstījušās visveiksmīgāk (tātad Latvija - "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības valdīšanas laikā, patīk tas vai ne). Jā, no šā teorētiskā - ne tikai teorētiskā, bet praktiskā un precīzā - apgalvojuma nav daudz vieglāk zemniekiem, kam šodien laukos ir grūts stāvoklis, nav daudz vieglāk skolotājiem, kam ir ļoti mazas algas, bet šis apgalvojums, kas ir taisnība, Kiršteina kungs, un jūs to zināt, - šis apgalvojums dod cerību visiem šiem cilvēkiem, ka nākotne viņiem varētu būt vieglāka un ka ir pamats kaut kādam optimismam. Pretējā gadījumā, ja mēs iesim citā virzienā, tad agri vai vēlu mēs nonāksim vai nu Albānijas situācijā (es šeit nedomāju šā brīža Albāniju, bet Albāniju kā izolētu valsti, jo praktiski vārds "Albānija" jau ir kļuvis bezmaz vai par sugas vārdu), vai arī situācijā, kad mēs atgriežamies lēnām un pamazām, soli pa solim, atpakaļ tur, kur mēs bijām, tas ir, šo Neatkarīgo Valstu Savienībā (jeb sauciet to, kā gribat). To negrib LNNK, to negrib arī "Latvijas ceļš".

Tā ka šajā gadījumā es tiešām vēlu veiksmi mūsu politiskajiem oponentiem. Mēs nenoraidījām sadarbības iespēju, mēs nācām ar savu priekšlikumu. Mēs varētu arī izteikt nožēlu, tāpat kā Kiršteina kungs, ka jūs to nepieņēmāt. Bet mēs uzskatām, ka tas neliedz iespēju mums un LNNK, tāpat kā visām citām frakcijām šeit, Saeimā, sadarboties, jo cita ceļa mums nav, ir tikai sadarbības ceļš un kopējas rīcības ceļš, kas gan nenozīmē pilnīgu politisku saplūšanu jeb identitātes zaudēšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Odisejam Kostandam - pie frakcijām nepiederošam deputātam, pēc tam - Andris Grots.

O.Kostanda.

Godājamo Prezident, cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, deputāti! Reāli mēs visi tomēr redzam, ka šodien sēžu zālē viss ir skaidrs - gan Tautas saskaņas partija, gan Tautsaimnieku politiskā apvienība, gan arī Tautas saskaņas partijas sabiedrotā "Lîdztiesība" balsos pret šo jauno valdību. Protams, arī "Latvijas ceļš". Un šobrīd varbūt vienkārši uzdosim jautājumu: ko ir parādījusi šī valdības krīze? Jāsaka, ka šī valdības krīze acīmredzot būs bijusi izdevīga visiem. Tā būs bijusi izdevīga arī valdošajai koalīcijai, jo es domāju, ka kaut arī šodien šeit skanēja diezgan pārlieku lepnas runas par paveikto, tomēr iekšēji ir zināma skaidrība par to, ka ne viss tomēr ir gājis gludi. Un šī būs tagad laba iespēja nomainīt vairākus neveiksmīgi strādājošus ministrus. Savukārt piedāvātajai jaunajai LNNK valdībai, sauksim to tā, arī neapstiprināšana tomēr savā veidā būs izdevīga, jo, kā jau ar zināmu optimismu uzsvēra LNNK pārstāvji, tad paliks iespēja strādāt opozīcijā un paliks iespēja vienmēr teikt vēlētājiem, ka mēs gribējām kaut ko valstī mainīt, bet nu, lūk, mums tie pārējie šoreiz neļāva. Mīļie vēlētāji, dariet visu, lai ļautu mums darīt to nākamo reizi! Ieguvēji šajā gadījumā būs gan pozīcija, gan opozīcija. Protams, vēl turpināsies arī debates un būs balsojums. Es tad arī tāpēc šajā sakarā vēlos teikt dažus komentārus, kaut arī visiem mums ir zināmi šodienas sēdes rezultāti. Un tomēr es gribu teikt savu viedokli par "Latvijas ceļa" pārstāvju izteikumiem par paveikto un par Andreja Krastiņa valdības piedāvāto.

Tika aicināts atskatīties uz "Latvijas ceļa" pieņemto pirms gada pasludināto valdības deklarāciju, un es šeit gribētu teikt tā: paskatīsimies vispār, kā tās lietas iesākās. Atgriezīsimies priekšvēlēšanu laikā un atcerēsimies smaidošo trio. Tas bija Meierovics, Andrejevs un Gorbunovs, kas teica: - "Tikai tie, kuri paši var vienoties, var vienot citus." Un kas no tās vienošanās iznāca? Izrādījās, ka Andrejevs kā ārlietu ministrs - KGB aģents - pazuda čekas maisu saceltajos virpuļos. Meierovics tā arī nespēja neko reāli parādīt vienotības jomā ne starp Baltijas valstīm, ne saglabāt vienotību pat ar Zemnieku savienību. Vienīgi, gods kam gods, jāsaka, ka Gorbunova kungs smaida joprojām.

Par tiem izteikumiem, ko veltīja Levita kungs, sakot: "Es neticu jaunās valdības piedāvātajam sastāvam, tāpēc ka tā nebūs spējīga izpildīt pašu uzrakstīto deklarāciju." Tomēr objektivitātes labad droši vien jāsaka, ka, manuprāt, vajadzēja būt nedaudz paškritiskākiem. Un tāpēc es gribu veltīt dažus kritiskus vārdus "Latvijas ceļa" valdības veikumam. Šeit jau, protams, Staša kungs ļoti tēlaini, ar tiešām iedzimtu satīriķa talantu pateica savas domas par ekonomikas ministru un finansu ministru, sacīdams, ka dažiem dodot banānus, dažiem - portfeļus. Nu Staša kungam laikam portfelis būs jāpērk pašam, bet banānus viņš pie mums un Zīgerista var dabūt.

Taču, ja runā nopietni, tad, protams, nevar neatzīt ekonomikas un finansu jomā paveikto, bet šis jautājums par G-24 kredītiem, kas arī Izmeklēšanas komisijas ziņojumā ir tikuši skarti jau kā mantojums vēl no Godmaņa valdības, ir palicis neatrisināts arī "Latvijas ceļa" valdīšanas, šīs iepriekšējās valdības, laikā. Tāpat arī nodokļu politika acīmredzot ir viena no tām, kas nav tikusi sakārtota un kur nav atrasts veiksmīgākais risinājums šajā jomā. Bet ir vēl citi - asāki momenti, kur acīmredzot kļūdas ir bijušas daudz smagākas. Un cerams, ka nākamā valdība, kuru veidos (domāju, ka tas acīmredzot būs "Latvijas ceļš", un tas mums visiem šeit ir skaidrs), ņems to vērā. Vēl es gribētu nosaukt šādus momentus. Tie ir: Inkēna vadītās Īpašo uzdevumu ministrijas, manuprāt, pilnīgais bankrots un fiasko sabiedrības acīs, jo arī uz parlamenta deputātu jautājumu, kā tad ir iztērēti līdzekļi un kas ir paveikts arī tā saucamā Latvijas tēla veidošanā, atnāca atbilde ar štatu darbinieku sarakstu un viņu algām. Tātad ir darbinieki, ir algas, bet darba nav. Un arī pats ministrs ir velns viņu zina kur mums visiem zināmā sakarībā.

Runājot par Latvijas tēlu, faktiski neko citu kā vien dažu žurnālistu un dažu preses izdevumu darbības analīzi šī ministrija acīmredzot nav veikusi. Ja nu vienīgi par Latvijas tēla veidošanu var uzskatīt Inkēna piekoptos žurnālistu un masu informācijas līdzekļu diriģēšanas mēģinājumus. Vairāk nekas cits Latvijas tēla sakarā nav saskatāms.

Tāpat šis diezgan rūgti sakāmais jautājums: kas bija "Latvijas ceļa" valdībā "piektais ritenis"? To tagad zina visi Latvijas pensionāri. Tas izrādījās labklājības ministrs.

Tāpat arī Tieslietu ministrijā diemžēl, neskatoties uz Levita kunga erudīciju, spējām un augsto izglītību, ļoti daudzi likumprojekti tomēr ir iestrēguši un palikuši ministrijas atvilktnēs. Es pats tos varētu uzskaitīt.

Tāpat jautājumā par Aizsardzības ministriju jāsaka: ja kaut kas ir izdarīts Latvijas Aizsardzības spēku tapšanā, tad tas ir tapis tomēr iepriekšējā ministra Jundža laikā, un šis gads, ko Valdis Pavlovskis ir pavadījis aizsardzības ministra postenī, būtu vērtējams, "perestroikas" terminoloģijā runājot, kā stagnācija. Diemžēl šis gads ir tiešām stagnācija Latvijas aizsardzības sistēmas veidošanā, un, ja tā tas turpināsies, tad nav tālu arī līdz sabrukuma sākumam.

Arī vēl uz vienu sāpīgu momentu es gribu norādīt. Tā ir izglītības un kultūras joma. Manuprāt, nebija nepieciešamās reakcijas un darbības. Es pat teiktu, daudzviet bija pilnīga notiekošā ignorance. Un neko nelīdzēja arī Kultūras ministrijas atjaunošana. Tā ka šie jautājumi tik un tā paliks mūsu parlamenta un nākamās valdības, kāda nu tā tiks izveidota, acīmredzot viens no sāpju bērniem.

It sevišķi mani, protams, satrauc jautājums, par kuru esmu informējis jūs, Valsts prezidenta kungs, kā arī ģenerālprokuroru, ārlietu ministru un citas valsts institūcijas, par kuru ir rakstīts arī masu informācijas līdzekļos, tiesa gan, ne visos, ka šā gada 22.jūlijā, burtiski pirms pāris nedēļām, aizejošā Krievijas Federācijas karaspēka ģenerālis Bevs deva atļauju Latvijas firmai "Laņ" nojaukt Latvijas vēstures pieminekli, kas bija Rīgā Krusta baznīcas ielā Krusta kazarmās, pieminekli, kas celts 1939.gadā Vidzemes artilērijas pulka un smagās artilērijas karavīriem. Tas bija 20 tonnu smags liets lielgabala stobrs, bet firma mierīgi atbrauc un nojauc šo pieminekli. Un tas notiek nevis padomju okupācijas gados, teiksim, pirms 10, pirms 15 vai pirms 20 gadiem. Tas notiek tagad - jau atjaunotās Latvijas neatkarības apstākļos. Un par to neseko nekāda reakcija, teksim, no mūsu valsts oficiālajām institūcijām. Es nešaubos, ka, ja pie sarkanarmiešiem un Otrā pasaules kara notikumiem veltītā pieminekļa kāds aizietu un nozāģētu tam kādu locekli, pieņemsim, kāju, tad sāktos kampaņa presē. Un ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā. Un teiktu: kāds vandalisms valda! Kāda pretkrievu kampaņa! Un tā tālāk. Es nešaubos, ka būtu varbūt pat Krievijas Ārlietu ministrijas nota, bet diemžēl no mūsu puses nav sekojusi nekāda reakcija par šo Krievijas armijas vandalisma aktu, kas noticis tagad, tikko. Tā ka tie visi, es domāju, ir tādi "akmentiņi", kuri paškritiski "Latvijas ceļam" ir jānovērtē un jāizdara secinājumi. Bet tāpēc "Latvijas ceļa" pārstāvjiem nevajadzētu runāt par to, ka viņi nebalsos par Krastiņa valdību tādēļ, ka netic, ka tās galvenie kandidāti spēs izpildīt deklarācijā rakstīto, jo paši arī to nav spējuši. Vajadzētu varbūt godīgi pateikt, ka "Latvijas ceļš" balsos "pret" tāpēc, ka paši ir politisks spēks. To viņi uzsvēra arī šeit ar attiecīgo vietu skaitu Saeimā, un nu paši grib veidot valdību. Tā tas ir, un tas ir godīgi un normāli.

Par Andreja Krastiņa piedāvāto, iesniegto Ministru kabineta deklarāciju un par Ministru kabineta sastāvu mans viedoklis ir tāds, ka šī deklarācija un piedāvātais sastāvs nav ne labāks, ne arī sliktāks par iepriekšējās valdības piedāvāto. Vienu gan varu teikt: arī neiedziļinoties sīkāk, ir acīmredzams sasteigtības zīmogs. Tāpēc ir šīs nepilnības deklarācijā, un tās var atrast praktiski jebkurā virzienā, vienalga, vai mēs analizētu aizsardzības un drošības, ekonomikas vai kādu citu sadaļu. Tāpat ir arī, protams, ar visu valdības sastāvu. Katram cilvēkam esot savā nozarē jābūt spēcīgam indivīdam un labam darbiniekam. Un te ir tādu atsevišķu cilvēku saraksts, nevis komanda. Un, protams, arī cēlonis tam ir skaidrs. Tas ir tāpēc, ka LNNK vadītāji varbūt nebija iepriekš izveidojuši reālu "çnu" Kabinetu, kaut par to ir ticis runāts. Un nebija varbūt arī centušies sistemātiski strādāt tieši kā opozīcija un "krāt muskuļus", tātad būt gatavi, lai, pārvaldot informāciju par katru nozari pilnībā, jebkurā brīdī varētu pārņemt tās vadību. Vairāk tie bija tikai vārdi un tāda gatavība. Tas ir labi un pozitīvi, bet reāli šīs gatavības nebija, un tāpēc ir šī sasteigtība. Tas ir likumsakarīgi. Esmu par to kādreiz jau kritizējis, būdams organizācijas sastāvā, un ir likumsakarīgi, ka tāpēc es neesmu LNNK biedrs. Taču šodien, pragmatiski apsverot visus šos "par" un "pret" kopā ar saviem kolēģiem, ar domubiedriem, ar Joahimu Zīgeristu, mēs aicinām tomēr balsot par šo piedāvāto Andreja Krastiņa valdību. Varbūt tieši tā iemesla dēļ, lai ļautu viņiem parādīt, ko tad viņi spēj, un lai visi beidzot var redzēt, vai vārdi saskan ar darbiem vai ne.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - deputāts Bartaševičs. Deputāta Grota nav zālē. Vārds deputātam Bartaševičam - "Lîdztiesība". Lūdzu! Pēc tam - Tupešu Jānis.

A.Bartaševičs (L).

Cienījamā Saeima! Deputātu frakcija "Lîdztiesība", apzinoties atbildību savu vēlētāju un visas Latvijas tautas priekšā, uzskata par savu pienākumu šajā sarežģītajā politiskajā situācijā paziņot, ka varas krīzes galvenie cēloņi ir, pirmkārt, politiskā krīze, kas šobrīd izveidojusies Latvijas Republikā, un tā nav gadījuma apstākļu sakritība, bet ir bijušās Augstākās padomes iedibinātā antikonstitucionālā un prettautiskā darba sekas, ko turpina 5.Saeima. Frakcija neatlaidīgi ir atmaskojusi pie varas nākušos cilvēkus, kas nav spējīgi izvest valsti no krīzes. Nevis demokrātiskās likumdošanas politiskās nepilnības un tuvredzības būtība.

Otrkārt, tā ir vienas trešdaļas Latvijas tautas izvešana no aktīvas politiskās dzīves.

Treškārt, sistemātiski pašu pieņemto likumu rupji pārkāpumi, tajā skaitā, valsts varai pārkāpjot arī valsts pamatlikumu - Satversmi. Visos līmeņos - likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas līmenī.

Ceturtkārt, valsts ierēdņu aparāta zemais profesionālais līmenis. Tiesas un izpildvaras politizēšanas augstais līmenis.

Piektkārt, izstrādāto ekonomisko un sociālo programmu atrautība no Latvijas tautas reālajiem dzīves apstākļiem, kas ir novedusi pie ekonomiskā sabrukuma visās dzīves sfērās. Tautas grimšana nabadzībā, kas izraisījusi neuzticību valdībai.

Frakcija nav maldījusies savās prognozēs, balsojot pret Valda Birkava Ministru kabinetu. Šodien Saeima vēlreiz ignorē Satversmes 5.panta prasību par Saeimas, kas sastāv no 96 deputātiem noteikto 100 vietā, pilnvarām, lemjot jautājumu par jaunā Ministru kabineta veidošanu.

Rūpīgi izstudējusi piedāvāto deklarāciju un ministru amatu kandidatūras, frakcija nonāca pie secinājuma, ka piedāvātais Ministru kabinets nav spējīgs izvest valsti no krīzes situācijas, bet tas vēl vairāk padziļinās esošo haosu. Tāpēc frakcija balsos "pret" piedāvāto Ministru kabinetu.

Daži masu informācijas līdzekļi un atsevišķi politiķi cenšas diskreditēt "Lîdztiesību" - vienīgo konsekvento politisko spēku. Centieni apvainot "Lîdztiesību" politiski izdevīgā darījumā nav nekas cits, kā vien mērķtiecīga provokācija. Mums vienlīdz rūp ikviena Latvijas iedzīvotāja - latvieša vai krieva, baltkrieva vai ukraiņa, ebreja vai poļa liktenis. Ikvienas nacionalitātes cilvēka liktenis. Tāpat kā rūp deputāta Rubika liktenis, kā arī vēlētāju uzticību saņēmušo Saeimas deputātu liktenis. Frakcija atbildīgi paziņo: mums nav personīgo un grupu interešu, mēs konsekventi pārstāvam un pārstāvēsim Latvijas tautas intereses atbilstoši Satversmei un likumiem, kas atbilst starptautiskajām tiesībām. Frakcija nekad neaizstāvēs atsevišķu politisko grupu vai sabiedrības slāņu intereses, kas būs pretrunā ar kustības "Lîdztiesība" programmā izteiktajām idejām. Mēs esam gatavi meklēt kompromisu ar tiem, kuri konsekventi balstās uz Satversmi, un tā strādās, veidojot tiesisku un demokrātisku Latviju. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim - Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam uzstāsies deputāts Rozentāls.

J.Tupesis (LZS).

Godātais Latvijas Prezident! Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Katra balss šodien ir svarīga, arī mana. Atkal man bija jāizvēlas starp sievu un Latviju - un steidzīgi jāizvēlas. Nezinu vēl, kā balsošu, bet man ir tieksme neatbalstīt jauno, sastādīto valdību. Ar ironiju varu teikt, ka vēl esmu koalīcijā ar "Latvijas ceļu". Man nebija dota iespēja balsot, šo koalīciju izjaucot, man arī par to oficiāli nepaziņoja, un es vēl neesmu saņēmis oficiālu paziņojumu. Bez ironijas apliecinu, ka "Latvijas ceļa" un Latvijas Zemnieku savienības valdība un mēs, deputāti, gada laikā iespējamības robežās esam daudzkārt šo valsti noveduši uz stabilitātes un sakārtošanas ceļa. Esam to paveikuši, kaut arī LNNK gandrīz vienmēr bijusi opozīcijā. Tagad tieku aicināts atbalstīt šo opozīciju. Arī es domāju, ka valdībai nevajadzēja atkāpties. Vajadzēja vai nu neatkāpties, vai nomainīt dažus ministrus. Bet tā ir nemaināma pagātne. Gribu skatīties uz nākotni. Vairāk kā frakcijai esmu atbildīgs saviem vēlētājiem Kurzemē. Puse no šiem vēlētājiem atbalstīja "Latvijas ceļu" un viņu programmu. Man ir grūti atbalstīt valdību un politisko partiju, kura ir bijusi pret mūsu Valsts prezidentu un viņa ievēlēšanu, un pret Latvijas Zemnieku savienības nostādnēm lauksaimniecībā. Ar visu to mani frakcijas kolēģi ir izlēmuši vienbalsīgi to atbalstīt, man ir grūti, es to nevaru. Neuzskatu, ka ir bijusi un pastāv valdības krīze, kā šeit bieži ir minēts. Es ļoti respektēju to, ko pateica mans kolēģis - deputāts Stašs. Krīze būtu, ja tie griesti iegāztos, krīze būtu, ja tas darbs neturpinātos, un krīze būtu daudzu citu iemeslu dēļ. Krīze ir mūsos pašos, manuprāt. Lielo krīzi saredzēju šīs valdības sastādīšanā, nevis iepriekšējās valdības darbībā. Tikai vienu piemēru. Tāpēc, ka es vienu gadu nostrādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tas bija mans galvenais mērķis, šeit nākot. Mēs runājām par kandidātiem un programmām un esam uzaicināti to darīt. Es šodien izlasīju jauno laikraksta "Izglītība un Kultūra" numuru. Uzskatu un esmu uzskatījis (un iepriekšējā un arī topošā valdība tam negrib pievērst pietiekamu vērību), ka mūsu galvenā prioritāte ir mūsu bērni un mūsu izglītība, jo bez tās arī citu lietu nebūs nākotnē. Arī šajā numurā ir teikts - varbūt tomēr sākt ar vienkāršāko, apzināties, ka vienīgā patiesā prioritāte katram no mums šodien ir izglītība. Ļoti respektēju potenciālo izglītības ministru kā zinātnieku. Ļoti! Vēl vairāk respektēju cilvēku, kurš ieteica šo ministru, bet iemesls, kāpēc viņš ir izraudzīts par ministru, ir tas, ka pirmām kārtām viņš ir labs zinātnieks. Seko projekts, seši uzmetuma punkti, tuvākā perioda uzdevumi. Visi seši attiecas uz augstāko izglītību, man tie šeit nav jānolasa, ko lai saka tie skolotāji visā Latvijā par viņu algām, par tām ēkām, kas brūk, par programmām, par bērniem, par absolūti visām problēmām, kādas Latvijā ir ar izglītību. Visi seši punkti attiecas uz augstāko izglītību. Es tos nenolasīšu. Un pats kandidāts atzīstas, ka viņš nav profesionālis viņa izraudzītajā darbā, līdz ar to viņš pieaicina klāt valsts ministru, kas darīs to darbu. Pieaugot mūsu politiskajai kultūrai, manuprāt, opozīcijai vajadzētu tagad gatavoties nākamajām vēlēšanām un nākamajās vēlēšanās iegūt vairāk nekā 13 balsis parlamentā. Tā pieaugtu mūsu politiskā kultūra. Nevis veselu gadu būt opozīcijā, arī tad, kad likumu priekšlikumi bijuši labi. Visu laiku automātiski opozīcijā. Ja šī valdība tiks apstiprināta, es nekad nebūšu opozīcijā, ja tas likums būs labs mūsu valstij. Nekad. (Starpsauciens no zāles: "Bet mēs arī tādi nekad neesam bijuši!") Es to tev pierādīšu un parādīšu pie viena alus kausa šovakar, ja tu vēlēsies. Līdz tam laikam, jā. Tā būtu augsta politiskā kultūra, kad mēs darbotos, jūs darbotos, un nākamajās vēlēšanās, kad būtu ne tikai 13 balsis, bet būtu vairāk, - tad jūs varētu panākt to, ko jūs tagad gribētu panākt, gāžot valdību vai mēģinot to gāzt. Vai valdība ir kritiskā stāvoklī vai zeme ir kritiskā stāvoklī? Tā, manā skatījumā, būtu politiska izaugsme. Līdz tam laikam nevar atbalstīt tīkošanu pēc posteņiem un krēsliem, jo jauno valdības deklarāciju uzskatu par vecās valdības reformas turpinājumu (kā šeit jau daudzkārt ir teikts) un jaunpieaicināto valdības kandidātu kaut kādu apmierināšanu. Reālā likumdošana un likumu ievērošana ir pavisam cita politiska lieta, un tā ir daudzējādā ziņā pabeigta un arī daudzējādā ziņā turpināsies. Aicinu visus vēl pārdomāt, padomāt par jau pieņemto pārliecību. It sevišķi - man ļoti tuvus kolēģus šeit, parlamentā. Un par viņu dotajiem politiskajiem solījumiem. Valsti nevar sakārtot un stabilitāti panākt, runājot ar dvēseli un ar emocionāliem saukļiem, to var tikai ar saprāta stabilitāti un politisko atbildību. Arī es nepiekrītu daudz kam, ko iepriekšējā valdība ir darījusi vai arī nedarīja - it sevišķi lauksaimniecībā un izglītībā, bet tur daudzkārt arī es esmu vainīgs, esam vainīgi mēs, iepriekšējās koalīcijas draugi un mēs paši. Bet domāju, ka mēs visi šajos pāris mēnešos esam dabūjuši demokrātiskās politikas mācību, es tā vismaz domāju. Uzskatu, ka nākamā valdība daudz vairāk uzklausīs citus politiskos grupējumus - visas Latvijas labad.

Nobeigšu ar vīziju, ar sapni, kurš man nepārtraukti uzmācās pēdējās četrās negulētās naktīs. Piektā Latvijas Saeima noraida jaunstādīto valdību, jau daudzkārt minēto iemeslu dēļ. Valsts prezidents aicina to lielāko politisko spēku, kura dēļ viņš vispār ir Valsts prezidents, sastādīt jaunu valdību. Šis politiskais spēks, kuru atbalstīja puse no kurzemniekiem, pārkārtosies, viņi zaudēs savu augstprātību, viņi uzklausīs citus grupējumus un citus cilvēkus un tiešām vairs nepieļaus, ka apmēram 90% no pirktā un pārdotā benzīna un degvielas ir bez attiecīgiem nodokļiem. Koalīcijā tiks aicināti iepriekšējās koalīcijas partneri un vēl viens tautsaimnieciski noskaņots atbildīgs grupējums, un tie sastādīs vairākumvaldību. Šī valdība un šī Saeima gada laikā pamatos nobeigs jau sāktās un izveidotās reformas. Šī Saeima nav un nebūs pārejas Saeima (kā kādreiz tā tika saukta), bet pamatlicēja stabilai, daiļai, nacionālai un spēcīgai valstij. Mūžīgai Latvijai. Aicinu jūs visus savienot dvēseles ar saprātu tā, lai šodienas balsojums ļautu šai vīzijai kļūt par īstenību. Paldies, ka jūs mani atkal uzklausījāt.

Priekšsēdētājs. Pulksten pussešos būs pārtraukums. Vārds deputātam Jānim Kokinam - Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Nākamais ir Aristids Lambergs.

J.Kokins (LZS).

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Es nerunāšu vispārīgi jeb kopumā par topošās Krastiņa kunga valdības deklarāciju. Daudz kas jau ir pateikts, un, kad runā vispārīgi, tad tas pārveidojas tādā kā tirgus sievu skandālā. Viena puse bruka virsū otrai. Es pieskaršos šaurākam jautājumam. Kaut visnotaļ atbalstu it kā nopeļošo vērtējumu, kādu "Latvijas ceļš" deva šai deklarācijai, - ka tā turpina "Latvijas ceļa" iesākto, - tomēr jāsaka: kā tad citādi varētu būt sabiedrībā? Mēs nevaram lēkāt no viena grāvja uz otru - un otrādi. Jābūt nepārtrauktam procesam, un, dabiski, daudz kas no aizsāktajām reformām ir turpināms un ir vērtējams visnotaļ pozitīvi. Es pieskaršos tikai deklarācijas 3.sadaļai, kas veltīta problēmai, kuru nupat apskatīja Tupeša kungs, proti, izglītībai, zinātnei un kultūrai.

Iesākšu ar repliku. Pārmest, ka topošās valdības izglītības ministrs ir izcils zinātnieks. Nu, var jau izteikt tādu repliku, bet nekādu skādi es tur nesaskatu. Savulaik, Latvijas brīvvalsts laikos, dižais Rainis arī bija izglītības ministrs, kaut gan nav zināms neviens gadījums, ka viņš būtu kaut vienu stundu skolā novadījis. Bet, kā zināms, viņš tomēr tika galā ar savām funkcijām. Pasaules vēsture liecina, ka daudzās valstīs izcili zinātnieki ir vadījuši izglītību - un ne slikti. Es neminēšu konkrētus piemērus, lai nekavētu jūsu laiku. Bet tā tas ir, sākot gandrīz vai no 16. un 17.gadsimta. Tādi piemēri ir katrā gadsimtā, un to ir ļoti daudz. Tātad pirmām kārtām šinī sadaļā apsveicams ir tas, ka jaunā valdība uzsver izglītības sistēmas nacionālo orientāciju. Pagaidām mēs daudzējādā ziņā nodarbojamies ar izglītību vispār, izglītību kā tādu. Dabiski, ka parādās arī otrs ļoti svarīgs moments - izglītības, zinātnes un kultūras sponsorēšana. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka reāli sponsorēt šīs jomas nav iespējams. Uzņēmēji vienkārši nav ieinteresēti to darīt - atbilstoši attiecīgajai nodokļu sistēmai.

Apsveicams ir mēģinājums panākt stabili augošu finansējumu zinātnei, izglītībai un kultūrai. Tātad kultūra, zinātne un izglītība kļūst par prioritātēm. Starp citu, sadaļā par kultūru ir rakstīts, ka kultūrai ir jābūt prioritātei. Nezinu, kāpēc savā kautrīgumā Krastiņa kungs šodien to neuzsvēra speciāli. Jo tomēr ir tā: ja ir izglītota tauta, tad vienmēr ir vieglāk pacelties. Jo ne velti savulaik, kad Vīnera kibernētiku šeit apsprieda, tad vienmēr apskatīja šādu piemēru. Divi modeļi: tie, kas ir izglītoti, bet nabagi, un tie, kas ir bagāti, bet mežoņi. Tad kibernētiskās sistēmas ietvaros tika pierādīts, ka izglītotie un nabagie agri vai vēlu panāks un apdzīs savā attīstībā un kultūrā mežoņus.

Tālāk. Šī valdība tik tiešām beidzot cer ķerties pie akūtu izglītības problēmu risināšanas - tādu, kā, piemēram, proporcionālā izglītības tīkla attīstība reģionos. Ievērot nepieciešamo ģimnāziju un profesionālo skolu skaitu. Gribētu arī piebilst, ka arī augstskolu skaitu.

Otrkārt, mācību programmu izstrādāšana atbilstoši Eiropas savienības Augstskolu asociācijas lūgumiem. Tas tik tiešām ir aktuāli, jo beigu beigās ir jānoskaidro, ko mēs uz valsts rēķina mācām un ko mēs gatavojam.

Treškārt, variatīvo mācību līdzekļu, tas ir, grāmatu tapšanas nodrošināšana. Maza piezīme: vienā pašā matemātikā pirmskara Latvijas vidusskolās bija piecu dažādu autoru mācību grāmatas. Šobrīd - viena autora, un to pašu grāmatu reizēm pietrūkst.

Tālāk. Ļoti apsveicamas ir līdzsvarotas ekonomikas, zinātnes, kultūras, izglītības un politikas realizācijas iespējas. Un galvenais ir tas, ka tiek reāli ieskicēta samilzusī problēma attiecībā uz skolotāju vecuma pensijām. Ja valdībai izdotos to atrisināt, kaut kādā mērā būtu atrisinātas arī skolotāju kadru problēmas, it sevišķi mazajās lauku skolās. Jo, kā atceraties, tur, kur bija laukos saglabāta skola, liela vai maza, tur palika ciemats, tur palika sādža, tur galu galā palika civilizācija. Tur, kur skolas likvidēja, - tur šobrīd ir taiga, meži. Dabiski, ka valdības deklarācijā daudz kas nav izgaismots, daudz kas varbūt nav uzsvērts, un viens no tādiem momentiem, ko vajadzētu vairāk izgaismot un uzsvērt, ir tālumnieku problēma, tā ir, nomaļu - ciematu, pagastu - skolu problēma, kas risināma sadarbībā ar pašvaldībām. Un beigu beigās nav jāaizmirst mūsu slavenā Latgales problēma - latviešu skolu atjaunošana Latgales pierobežā. Vēl joprojām atsevišķu klašu atjaunošana skolās ir vesela problēma rajonu ietvaros.

Neaizkavēšu jūsu laiku. Savas uzstāšanās beigās sacīšu: uzskatu, ka ir atbalstāma jaunā valdība, un aicinu balsot par jaunās valdības sastāvu. Var strīdēties par atsevišķām personālijām, bet ir tomēr jābūt patstāvīgai, kā matemātiķi saka, konstantai valdībai un darbs jāturpina ar pilnu atbildības sajūtu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai jūs, Lamberga kungs, izmantosit atlikušo laiku? Lūdzu! Aristids Lambergs - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Cienītais Prezidenta kungs! Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Dāmas un kungi! Es gribu vispirms izkliedēt šaubas, ka LNNK neesot vienprātības. Absolūti nepareizi! LNNK partija, šīs partijas vadība, LNNK frakcija, kā arī Ministru prezidenta izraudzītais kandidāts Krastiņa kungs ir absolūtā vienprātībā, un nekāda divdomīga lemšana jeb nesaskaņas, nesaprašanās nevar notikt. Līdz ar to jūs varat būt droši, ka LNNK valdīs, ja tai būs dota tā izdevība, kā vienota grupa.

Otra lieta. Gribu izkliedēt arī šīs šaubas: te ļoti tika paskaidrots, cik LNNK ir maza, nespēcīga, nevarīga, ka taču nevajag dot viņiem to iespēju! Ļoti tika uzsvērts. Bet mani pārsteidz, ka LNNK vēl pēdējos sociālo pētījumu datos ir uzkrājusi 27 % popularitāti, bet "Latvijas ceļš" - tikai 7% popularitāti. Kāpēc Rīgas Domes vēlēšanās LNNK kopā ar "zaļajiem" dabūja 22 vietas? Un "Latvijas ceļš" - divas vietas? Vai mums nevajadzētu kaunināt to "Latvijas ceļu", ka viņi ir totāli degradējušies un ir, tā teikt, izkrituši cauri sabiedrības sieta acīm, un ka viņiem nepienāktos šis it kā uzticības solījums no Saeimas, ka viņi ir tie lielākie un varenākie? Jo es domāju, ka šī valdība arī nav daudz ko izdarījusi. Es neķeršos klāt pie mūsu deklarācijas vai pie citām lietām. Mans uzskats ir ļoti vienkāršs. Vai mēs esam par pāmaiņām, vai mēs neesam? Jūsu balsojums izšķirs to, vai būs reformas Latvijā vai nebūs. Vai mēs beidzot nonāksim pie slēgtas robežas, pie iekasētām muitas nodevām, pie iekasētiem nodokļiem, jeb vai mēs nenonāksim? Ļoti vienkārši. Šī valdība ir pierādījusi, ka tā nav spējīga to izdarīt. Mēs esam apņēmušies to izdarīt. Tā ir viena no mūsu prioritātēm. Vai turpināsies Latvijas valsts vērtību izsaimniekošana? Vai valdība slēgs starpvalstu līgumus totālā slepenībā, kā tas ir bijis dažu pēdējo nedēļu laikā? Vai beigsies reiz kredītu skandāli? Esam parādā jau 300 000 dolāru! Tie ir ārpusējie kredīti. Un vai ir kāda nozīme piešķirt vēl nupat, pēdējo dienu laikā, pusotru miljonu ASV dolāru Attīstības aģentūrai, kura ir valdības iestāde un kurai ir jāstrādā ar budžeta līdzekļiem? Kā apmaksās pusotra miljona lielo G-24 kredītu? Kas atbildēs par to? Vai tas turpināsies, vai ne? Vai sakārtosim likumdošanu vai ne? Šī ir jūsu izvēle. Vai beidzot tomēr apkarosim korupciju, organizēto noziedzību, jeb vai tās lietas turpināsies tāpat? Vai beidzot kādus valdības vīrus, ierēdņus un citus darboņus sauks pie atbildības vai ne? Atbilde ir skaidra, ja būs šī kopējā LNNK valdība, - nosauksim to par Nacionālo spēku apvienības veidoto valdību, jo tur iekšā nav tikai viena partija, ir "zemnieki", ir "Tçvzemei un brīvībai", ir kristīgie demokrāti un tā tālāk. Vismaz četras no Saeimas frakcijām. Tautai ir apnikusi šī bezcerība un bezjēgas sistēma, un niekošanās. Reiz taču ir jāvelk svītra, ir jādara gals tam visam. Tauta grib kārtību, sakarību, jēgu. Un es zinu, es varu teikt, ka jau zinu šo vēlēšanu rezultātus, jo tika pārpirkti spēki. Diemžēl tika pārpirkti spēki. Un šīs lietas turpināsies. Es varu saderēt, ka mēs tāpat stāvēsim nākamgad un nekas nebūs mainījies. Nāks jaunas sejas, bet nekas nebūs mainījies. Tātad izvēle ir jūsu priekšā. Un es aicinu jūs visus pārdomāt, vai jūs vēlaties pārmaiņas uz labo, jeb vai jūs vēlaties, lai vecās lietas turpinās vēl arvien. Vai esat apmierināti ar to, kas ir bijis pēdējā gada laikā, vai neesat apmierināti? Aizmirsīsim partiju intereses un visus šos jautājumus, bet paprasīsim tieši! Man liekas - ja jūs īsti paprasīsiet sev atbildi šo jautājumu, jūsu atbilde būs skaidra. Tādēļ es lūdzu balsot par pārmaiņām, balsot par sakārtotību valstī un dot uzticību, dot iespēju Andreja Krastiņa sastādītajai valdībai strādāt un darboties, un ieviest reformas, un sakārtot valsti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums būs pusstundu. Pēc tam runās Jānis Kinna.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! Reģistrējušies 60 deputāti. Vārds Jānim Kinnam - zemkopības ministram. Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamo Prezident, cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti un cienījamie klātesošie! Es nebūtu aizkavējis jūsu uzmanību un nācis šeit tribīnē, ja vien vakardienas un šodienas masu medijos es nebūtu izlasījis informāciju par starpfrakciju vienošanos, kas ir noslēgta starp "Latvijas ceļu" un Tautsaimnieku politisko apvienību. Es palūdzu šīs vienošanās tekstu, un Kides kungs - paldies viņam par to - arī iedeva, un tāpēc es vienkārši uzskatu par savu pienākumu to nedaudz komentēt.

Es apsveicu, protams, "Latvijas ceļa" ekonomistu un politiķu ārkārtīgi lielo evolūciju par labu Latvijas laukiem, jo tas, kas ir minēts šajā starpfrakciju vienošanās tekstā, ir daudz kas vairāk, nekā bija minēts mūsu koalīcijas līgumā, kuru diemžēl šai valdībai nebija iespējams izpildīt, un tāpēc arī acīmredzot tā bija spiesta demisionēt. Es vienkārši gribu pateikt dažus punktus no šīs vienošanās, un tie ir tādi: izveidot sistēmu, lai, sākot ar 1995.gadu, valsts rezervē iepirktu galvenos lauksaimniecības produkcijas veidus no zemniekiem. Mūsu koalīcijas līgumā bija rakstīts vienkāršāk: darbināt likumu par labības tirgu, kas paredzēja tikai vienam produkcijas veidam, tas ir, labībai, minimāli garantētas cenas un mehānismu šo minimālo cenu nodrošināšanai. Diemžēl šogad man nav neviena santīma šo cenu nodrošināšanai, un es esmu spiests lietot visādus administratīvus pasākumus, lai šīs cenas varētu nodrošināt, un, protams, tas ne vienmēr izdodas. Tāpēc es neuzskatu, ka, pirmkārt, tas ir iespējams. Otrkārt, es arī nezinu, kāpēc īpaši valsts rezervē būtu vajadzīgi tādi produkti, kuru uzglabāšana maksā ļoti dārgi. Es domāju, ka, šo punktu izlasot, katra no līguma parakstītājpusēm ir sapratusi kaut ko citu, un tad jau, protams, var šādu līgumu parakstīt.

Nākamais punkts ir muitas un robežapsardzības dienests - "nekavējoties novērst ārvalstu subsidētās vai par dempinga cenām iepirktās lauksaimniecības produkcijas ieplūdi iekšējā tirgū". Ļoti skaists punkts, kas pilnībā atbilst Zemnieku savienības prasībām. Taču es jums vienkārši gribu atgādināt vakardienas "Labrīt". Un paldies robežsargu brigādes preses dienestam par informāciju. Tas bija publicējis laikā no 8. līdz 15.augustam legāli ievesto produkcijas apjomu. Es to saskaitīju kopā un redzēju, ka septiņu dienu laikā gaļa un gaļas produkti ir ievesti pāri par 1000 tonnām.

Kāds tad ir Latvijas faktiskais iekšējais patēriņš dienā? 1993.gadā, pēc statistikas datiem, mēs dienā tērējām 440-450 tonnu gaļas, tas ir, 180 gramu dienā uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Šobrīd statistikas datu man, protams, nav, bet es pieņemu, ka gaļas patēriņš, rēķinot uz vienu iedzīvotāju valstī, ir stipri samazinājies, jo iedzīvotāju pirktspēja nebūt neatļauj katru dienu ēst gaļu. Tātad augustā, kad jau darbojās noteiktās robežcenas, minimālās robežcenas, kas, protams, neatrisina neko citu kā vien ieņēmumus valsts budžetā, legālais gaļas imports sastāda vairāk nekā 25% no patēriņa šeit uz vietas, Latvijā.

Un pēdējais punkts, kuram es gribētu pievērst uzmanību, ir izmaiņas likumdošanā un finansu, tajā skaitā kredītu, politikā, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību. Es vienkārši gribētu atgādināt Birkava kungam un Kehra kungam, ka uz jūsu abu galdiem stāv vairāk nekā pirms trim mēnešiem pieņemtais Ministru kabineta lēmums par lauku attīstības fonda izveidošanu, kurš vēl joprojām nav nodots atpakaļ tā otrreizējai izskatīšanai, bet nav arī parakstīts. Līdz ar to šā fonda darbība tiek apzināti kavēta un bremzēta, un tāpēc, noslēdzot jaunu līgumu, to, protams, var pildīt labāk nekā veco. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Grots (KDS).

Godājamais Prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es šodien daudz esmu dzirdējis argumentus, kāpēc nevajadzētu izteikt uzticību Andreja Krastiņa kunga formētajai valdībai. Tas viens arguments, kas man visvairāk kremt sirdi, ir tas, ka Krastiņa kunga valdībai trūktu pieredzes. Tad jau jāsaka, ka uz 5.Saeimas vēlēšanām vajadzēja izvirzīt tikai kompartijas nomenklatūras pārstāvjus, jo tiem, lūk, tajā laikā bija vislielākā politiskā pieredze Latvijā. Es varu teikt, ka Kristīgo demokrātu savienība aktīvi centās ņemt līdzdalību šīs valdības formēšanā, un arī mums bija paredzēti savi cilvēki šajā valdībā, un Kristīgo demokrātu savienības frakcija kā viens balsos par šo valdību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Gundars Bērziņš.

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godājamais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, kolēģi deputāti, cienījamie viesi! Latvijas Zemnieku savienības frakcija, apzinoties atbildību savu vēlētāju un visas Latvijas priekšā gan par šodienu, bet jo vairāk nākotnes vārdā, pieņēma frakcijā lēmumu - atbalstīt Latvijas Nacionālās neatkarības kustības izveidoto valdību. Bezatbildības un bezvaldīšanas laiks, kas pārāk ieildzis, prasa no mums, lai mēs atmestu sīkumainas ķildas un pagātnes nesaskaņas, lai mēs būtu vienoti Latvijai un arī vienoti atbalstītu jaunizveidoto valdību, lai tā tūlīt ķertos pie savu pienākumu pildīšanas. Valdības sastāvs, kas izveidots, balstoties uz plašas pārstāvniecības bāzes, manuprāt, ir labākais variants pašreizējā Latvijas politiskajā situācijā. Kopumā Ministru kabineta sastāvs ir profesionāli sabalansēts un pietiekami pieredzējis, lai ar pirmo darbadienu ķertos pie mūsu valsts ļoti grūto, neatliekamo un ielaisto problēmu risināšanas. Cienītie kolēģi, problēmas pastāv jau pārāk ilgi, tās ir samilzušas un radusies situācija, kas draud ar neatgriezeniskām sekām. Šeit tiek runāts par robežu, muitu un iekšējo tirgu. Tās ir problēmas, kuras jau vairs nepastāv robežpunktos, par ko es pārliecinājos savā braucienā gar robežu. Tās jau ir pārcēlušās uz dažādu ierēdņu un struktūru kantorīšiem, uz iekšzemes noliktavām. Sistēma, kolēģi, darbojas! Latvija tiek pārplūdināta ar Eiropas dotēto produkciju, un, lai gan lielākā daļa no tās pašreiz tiek ievesta jau oficiāli, tomēr turpinās cukura un dažu stratēģisko preču kontrabanda. Situācija Latvijas laukos ir satriecoša, kolēģi! Šeit centrā, ap Rīgu, kaut kāda ražošana vēl notiek, turpretī tālāk no centra veidojas pilnīga sabrukuma aina. Es domāju, ka liela daļa deputātu to zina, bet, manuprāt, daudzi to nezināja. Un šobrīd šī atklāsme, kura parādās arī mūsu koalīcijas un citu frakciju locekļu runās, liecina, ka mūsu darbības rezultātā ir notikusi zināma virzība. Izbraucot attālos Latgales rajonus, es neredzēju nevienu apartu papuvi. Es domāju, ka ikviens, kas kaut cik ir saistīts ar laukiem, saprot, ko tas nozīmē, - tās ir beigas. Ja zemē netiek sēta sēkla, tad nākamgad nebūs ko pļaut, nebūs sēklas nākotnei. Un tas ir liels sasniegums Latvijas lauksaimniecības pilnīgā iznīcināšanā. Cilvēku eksistences nodrošinājums kļuvis kritisks, un laukos strauji pieaug sociālā spriedze. Pie manis un mums, deputātiem, braucot pa Latgales rajoniem, nāca klāt lauku cilvēki. Turklāt nevis tie, kuri mīl un atbalsta Zemnieku savienību, bet, manuprāt, pat vairāk tie - ar "Saskaņas" novirzi. Viņi lūdza un teica: "Jûs balsojiet kopā ar Kides komandu par LNNK valdību, lai Latvijā būtu valdība, kura mēģinās saprast laukus, lai Latvijā būtu stabilitāte." Es apgalvoju, ka Latvijas Zemnieku savienība šo savu solījumu Latgales ļaudīm arī šodien pildīs.

Neaizsargājot pašmāju ražotāju, nevirzot tam investīcijas, kredītus un nodokļus, ir noticis tas, ka valdošā ir palikusi pirkšanas un pārdošanas ekonomika, kur milzu peļņu gūst šīs sistēmas darboņi. Ar darbu tiek nodrošināti strādnieki visā Eiropā, bet Latvija tiek pārvērsta par "banānu" republiku, kurā ražošana praktiski samazinās ne tikai laukos, bet ražošana samazinās arī pilsētās, un netiek veidots ražotāju - ne vidējo, ne mazo ražotāju - slānis, par ko šeit mani kolēģi runāja jau iepriekš, - par kredītpolitikas neizpratni vai nepareizu lietošanu.

Jaunās valdības programmā būtībā ir iezīmētas tendences, kas veicinās šīs krīzes situācijas novēršanu valsts ekonomikā. Valdības deklarācija, kas nosaka tās darbības pamatprincipus, mūs visumā apmierina, lai gan, ja laiks to ļautu, pie tās būtu jāpiestrādā tīri redakcionāli, kā arī dažu darbības virzienu izklāstā. Runājot par ekonomiku, finansēm, tautsaimniecību un lauksaimniecību, kas ir galvenais problēmu loks tuvākajos mēnešos un tuvākā gada laikā, ir aptverts viss aktuālais un ir ņemti vērā mūsu priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir ļoti līdzīgi, būtībā tādi paši, kādi bija ietverti mūsu koalīcijas līgumā ar "Latvijas ceļu". Un man ir ārkārtīgs gandarījums, ka mūsu gada darbs ir devis to, ka Birkava kungs šodien faktiski iepriekšējā Ministru kabineta atvadu runā izteica visu to izpratni, kuru mēs gada laikā dienu no dienas koalīcijas sarunās, padomēs, frakciju sanāksmēs, sarunās valdības līmenī un visās personīgajās sarunās ar cienījamo Ministru prezidentu mēģinājām iestāstīt, - ka Latvijas lauki ir jāaizsargā, ka Latvijas zemnieks nevar konkurēt ar lēto un dotēto ārzemju produkciju, ka ir vajadzīga kredītpolitika, reģionālā politika, ka ir vajadzība sakārtot iekšējo tirgu. Man jau tas kā dzejolis ir iespiedies atmiņā, kuru mēs gada laikā skaitījām un stāstījām, bet tas diemžēl dzirdīgas ausis ir atradis tikai šodien. Paldies manai frakcijai un kolēģiem par šo gada pacietīgo darbu, skolojot un stāstot, lai rastos šī atblāzma un atplauksme, kā arī "Saskaņas" un pārējiem lauku deputātiem, kuri veselu gadu par to ir runājuši un pārliecinājuši, aizstāvējuši savas idejas. Un šobrīd, ja ir ierakstīts "Saskaņas" frakcijas, tas ir, Tautsaimnieku politiskās apvienības, vienošanās saraksts, koalīcijas vienošanās... Labi. Kas tā par vienošanos ar "Latvijas ceļu"? Tad tas praktiski ir tas pats, ko jau Kinnas kungs šeit teica, un daudz kur ir pat mazāk, nekā mēs tikām prasījuši. Ja runa ir par kooperāciju, cienītie, tad atcerieties Nodokļu likuma apspriešanu, kur mēs ne tikai ar deklarācijām, bet praktiskās kooperācijas veidošanai centāmies panākt Nodokļu likuma izmaiņas. Šīs Nodokļu likuma izmaiņas tomēr jūs, mīļie deputāti, tādā veidā, kā prasīja zemnieki, lai veidotos kooperācija, nepieņēmāt, bet gan kaut kādā pielabotā variantā. Tā jau ir praktiska darbība lauku kooperācijas, lauksaimnieciskās ražošanas sakārtošanā.

Ja vajadzētu nedaudz izteikt dažas negācijas, kuras es gan negribu no šīs tribīnes daudz uzsvērt, tad man būtu jāsaka, ka Birkava kungs tomēr neatturējās no apvainojumiem zemniekiem, ka viņiem nav nekādas sapratnes par lauksaimniecību, ka tajā visā, kas noticis Latvijas laukos, šajā sabrukumā, ir vainojams tas apstāklis, ka "Latvijas ceļa" koalīcijas partneri ir bijuši zemnieki. Es domāju, ka tas vēl ir no vecās "operas", kad Birkava kungs visas nelaimes pēc valdības demisijas centās uzvelt muļķa zemniekiem, kuri neko nesaprot, bet mana pieredze rāda, ka nosaucot otru par muļķi, neviens gudrāks nav kļuvis.

Nekavējot ilgi jūsu laiku, gribu tomēr pievērsties mūsu nācijas izdzīvošanas problēmām, un tie, cienītie kolēģi, ir lauki, tā ir nodarbinātība, tā ir cilvēka cienīgas dzīves apstākļu radīšana, nevis lēta alkohola ieplūdināšana Latvijā. Nekad Latvijā nav dzerts tik lēts un tik daudz alkohola, kā tas ir šodien. Vai mēs tiešām, skatoties viens otram acīs, neapzināmies, ko mēs darām ar mūsu tautu? Vai mēs esam morāli tik stipri, būdami izgājuši šo gulagu un 50 gadu laiku, ka varam tirgot šnabi visu cauru diennakti - 24 stundas - un teikt: ja jūs negribat, tad nedzeriet? Zviedrijā pēc pulksten 21.00 alkoholu nevar nopirkt nevienā veikalā, izņemot alu, un restorānos par 50 kronām to mazo spicglāzīti. Es domāju, ka klātesošie un arī pārējie saprot šo drausmu postu un bezatbildību. Un atbilde ir vienkārša: ja jau netirgos oficiāli, tad būs šīs "točkas", kas tulkojumā nozīmē - "pârdošanas punkti", un policijai būs darbs, un, tā kā tā nevarēs nodrošināt kārtību, tad labāk tirgot cauru nakti, dzirdīt tautu. Tā ir optimististkāka, un viss ir o'key. Tāpēc es gribu tai valdībai, kura nāks, likt pie sirds, ka tā ir nacionāla problēma - tā ir demogrāfija, tā ir mūsu nākotne, jo dzer jau arī jaunatne.

Taču, cienījamie kolēģi, visu tomēr izšķir darbs. Ja 50 gadus es esmu lasījis visskaistākās deklarācijas un skaistas programmas un diemžēl arī pēdējo gadu mēs strādājām ļoti skaistas deklarācijas vadīti, taču tā nedeva ne brīnišķīgu dzīvi, ne skaistu iztiku mūsu tautai. Es ar to gribu teikt, ka mani kā cilvēku un arī kā deputātu nevar ietekmēt ar skaistām runām un rakstiem. Dzīves pieredze to ir mācījusi, ka es skatos uz cilvēkiem, uz personībām, uz darbiem, ko viņi ir veikuši, ko viņi līdz šim ir darījuši, ko viņi ir gatavi darīt un kā intereses aizstāvēt. Un tāpēc es aicinu balsot par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības sastādīto valdību. To darīs Zemnieku savienības frakcijas deputāti, to darīšu es un aicinu to darīt arī jūs.

Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - Ilmārs Dāliņš.

G.Bērziņš (LZS).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, Saeima! 5. Saeima, sākot savu darbu, apstiprināja "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības koalīcijas valdību. No Latvijas Zemnieku savienības puses šīs sarunas par valdības deklarāciju bija smagas bezkompromisa sarunas, kuru rezultātā tika sastādīta koalīcijas vienošanās un Ministru kabineta iecerētās darbības deklarācija, kura bija pieņemama un atspoguļoja mūsu prioritātes tautsaimniecībā, lauksaimniecībā, sociālajā sfērā, izglītībā, kultūrā. Un viens no koalīcijas pamatnosacījumiem bija - nepieļaut varas nekontrolētu koncentrāciju šauras cilvēku grupas rokās. Kas notika, sākot valdības darbu? Sākumā šis koalīcijas līgums tika vismaz ņemts vērā, kaut vai, piemēram, jautājumā par tik nepopulāru lēmumu, kāds ir par apgrozījuma nodokli, un, pateicoties mūsu stingrībai, tika panākts vismaz pieņemamāks variants par pakāpenisku šā nodokļa paaugstināšanu. Pārtikas precēm tas tika izdarīts pēc apkures sezonas beigām, un šī apgrozījuma nodokļa daļa tika novirzīta lauksaimniecības mērķprogrammu finansēšanai, kas pēc mūsu stingrajām prasībām tika īstenotas. Šīs prasības arī daļēji ņēma vērā, sastādot valsts budžetu 1994. gadam, kaut arī šeit vairs netika atspoguļotas vairākas koalīcijā panāktās prioritātes - zemes reformas pietiekama finansēšana, infrastruktūras attīstība, subsīdijas, kuras mēnesī bija paredzētas 1,1 miljona apmērā, un tās, kad stājās spēkā no 1. jūnija, bija 6,6 miljoni. Šis budžets kā kompromiss tika atbalstīts ar norunu budžeta izpildes gaitā risināt problēmas. Bija skaidrs, ka arī problēmas ar milzīgajiem kredītiem, ko valsts ņēma 1992. gadā graudu iepirkuma realizācijai, gaida savu risinājumu.

Tālākajā koalīcijas darbībā attiecības arvien pasliktinājās, un kā galvenos iemeslus es šeit gribu minēt koalīcijas līguma un Ministru kabineta deklarācijas ignorēšanu no "Latvijas ceļa" puses, varas koncentrāciju un lēmumu pieņemšanu šauras cilvēku grupas ietvaros, ko varētu raksturot kā "Latvijas ceļa" politbiroju, protekcionismu un savu labvēļu atbalstīšanu. Tas "Latvijas ceļam" sev vajadzīgu lēmumu pieņemšanai ar savām 36 balsīm bija iespējams, klāt piesaistot citas balsis, ignorējot daļu savas partijas biedru un deputātu interešu ar stingru PSKP cienīgu kadru un disciplināro sistēmu, darbinot bezkaislīgo balsošanas mašīnu. Tā kā "Latvijas ceļa" rokās ir visas galvenās finansu, ekonomikas un drošības sargāšanas iestādes, muita, robežu sistēma, tad šīs sfēras strādā bez pienācīgas kontroles no Saeimas un tautas puses. Juzdams savu nekontrolētību un nostiprinot savas pozīcijas, "Latvijas ceļš" arvien mazāk rēķinājās ar saviem koalīcijas partneriem - Latvijas Zemnieku savienību - un pilnīgi ignorēja citu partiju viedokļus. Koalīcijas līguma sistemātiska pārkāpšana un varas nekontrolēta nonākšana šauras cilvēku grupas rokās radīja konfliktus Ministru kabinetā un Saeimā, un brīdī, kad Latvijas Zemnieku savienība apzinājās, ka koalīcijas līgums no "Latvijas ceļa" puses tiek pilnīgi ignorēts, Latvijas Zemnieku savienība apturēja savu darbību koalīcijā. Apturēja, atstājot iespējas vienoties par deklarācijas ievērošanu un tālāko sadarbību. Arī šeit "Latvijas ceļš" nodemonstrēja savu pašpārliecinātību un valsts interešu ignorēšanu.

Arī šā Kabineta sastādīšanā darbojās šie paši principi un metodes. Darīja visu, lai nesastādītu stabilu valdību. Metodes bija pārbaudītās: kam - ar rungu, kam - ar solījumiem. Pēdējā valdības sēdē tika izskatīts jautājums par valdības garantijām attiecībā uz G-24 kredītiem un kredītu sadali. Tad, kad pašvaldības gatavojas ziemas apkures sezonai un šīs summas, kas ir vajadzīgas apkures sistēmas sakārtošanai, ir diezgan niecīgas, tiek meklēti kredīti ar komercprocentiem. Neņemot vērā Zemnieku savienības ministru kategoriskos iebildumus, tika apstiprināts 1,2 miljonus dolāru liels kredīts Attīstības aģentūrai telpu sakārtošanai, taču Kabinets ar savu uzmanību nepagodina jautājumu par pašvaldībām vai par gatavošanos apkures sezonai un pašvaldības ir spiestas ņemt kredītus par milzīgiem procentiem. Bet dažas aģentūras saņem atvieglotus kredītus telpu remontam.

Andreja Krastiņa valdība sastādīta visīsākajā laikā Latvijas vēsturē. Tas darīts tāpēc, ka valstī ir nopietnas problēmas un partijām jānoliek otrā vietā savas ambīcijas un tas, kas mūs šķeļ, jāmeklē vienojošie faktori, liekot valsts intereses pirmajā vietā. Tāpēc arī deklarācijā ir sadaļas, kuras būtu jāuzlabo, bet vislabāk to izdarīt nevis uz papīra, bet praktiskajā darbībā, un, manuprāt, tas tiks īstenots.

Lauksaimniecības sadaļā ir vērojama pēctecība ar iepriekšējo "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības programmu, bet ar Andreja Krastiņa valdību saistu vairāk cerību, ka šī politika tiks realizēta, nevis kļūs par nepārtrauktu konfliktu avotu. Pamatakcents likts uz iekšējā tirgus stabilizāciju, uz eksporta veicināšanu, lauksaimniecības ienākumu aizsardzību, kredītu politiku, iekšējā tirgus aizsardzību, un tas arī tiktu īstenots. Protams, radioklausītājiem Andreja Krastiņa valdības liktenis vēl saistās ar cerībām, bet Saeimā "tirgus" jau ir noticis un lielākajai daļai deputātu balsojums ir skaidrs.

Tāpēc es gribu pieskarties vienam no dokumentiem, kas izšķīra šīs iespējamās valdības likteni, un tā ir starpfrakciju vienošanās, ko parakstījuši "Latvijas ceļš" un Tautsaimnieku politiskā apvienība. Kas tad ir šīs vienošanās pamatā? Iepriekšējie runātāji jau teica, ka principā no "Latvijas ceļa" puses šeit ir ievērojama piekāpšanās tautsaimniecības un lauksaimniecības jautājumos. Ir pat runas par... sākumā tas tika formulēts kā monetārās politikas, vēlāk kā kredītpolitikas maiņa, kas ir ļoti apsveicami no "Latvijas ceļa" puses, un iespējams, ka zem šiem daudzajiem punktiem katrs saprot kaut ko citu. Bet iepriekšējā "Latvijas ceļa" Latvijas Zemnieku savienības pieticīgāko prasību ignorēšana un neievērošana man neļauj cerēt, ka tie ir vairāk kā tukši solījumi no "Latvijas ceļa" puses. Es saprotu, ka Tautsaimnieku politisko apvienību vadījuši cēli mērķi, bet ir jāsaprot arī tas, ka reāli tas nozīmē atkal varas nodošanu šauras cilvēku grupas rokās. "Latvijas ceļa" atrašanās pie varas iespējama, ja netiek koncentrēta vara šauras cilvēku grupas rokās. Kaut gan, pazīstot "Latvijas ceļu", es apšaubu to, ka "Latvijas ceļš" ïautu vismaz kontrolēt savu darbību, tāpēc aicinu atbalstīt Andreja Krastiņa valdību, kurā ir vienojušās un pārstāvētas vairākas frakcijas, un šinī valdībā ir katra no mazajām frakcijām, kuru viedoklis iepriekš tika absolūti ignorēts. Vai tiešām mēs esam to aizmirsuši? Būs iespējas ietekmēt reāli šo valdību, piedaloties tās darbībā un to kontrolējot, tāpēc es aicinu valsts interešu vārdā atbalstīt Andreja Krastiņa valdību.

Priekšsēdētājs. Vārds Ilmāram Dāliņam - "Tçvzemei un brīvībai"! Pēc tam uzstāsies Aleksandrs Pētersons.

I.Dāliņš (TB).

Cienītais Prezident, cienītais Prezidij un cienītie kolēģi! (Starpsaucieni no zāles: "Mikrofonā jārunā! Skaļāk!")

Es gribu dažus vārdus pateikt tādā pozitīvā virzienā. Varbūt, ka viss tas negatīvisms, ko es esmu dzirdējis kopš esmu atgriezies Latvijā, varētu drusciņ iespaidot un aizraut līdzi arī citus tādā kā pozitīvā virzienā tagad, kad mēs šinī brīdī gribam sastādīt jaunu valdību.

Ir jau jautājums par to iepriekšējo valdību, bet tā nu ir tagad aizgājusi prom, un vienā ziņā laikam bija vainīgas arī tās pašvaldību vēlēšanas, un visas tās politiskās iespējamības, kas tur attīstījās, droši vien arī iespaidoja. Es negribu pie tā pakavēties faktiski nemaz. Es galvenokārt gribu uzsvērt to, ka mēs visi taču cenšamies strādāt pēc saviem uzskatiem Latvijas labā. Un tā taču arī vajadzētu būt.

Es personīgi nezinu, kādi tur iemesli, materiāli, protams... Man liekas, ka galvenais, kas mani iespaidoja visvairāk, bija tas, ka es pieķēros Latvijas zemei, kopš es aizgāju prom no tās 1944. gadā kara apstākļos, tas, ka man bija iespēja - un zināmā mērā spiediens tika izdarīts - kalpot dažādās armijās, un galu galā tad man likās, ka tā visemocionālākā prasība ir kalpot šīs dzimtenes armijā. Nelaimīgā kārtā bija tā, ka mēs bijām sabiedrojušies kopā ar Vāciju, un tā bija tikko karu zaudējusi, un tādēļ bija jautājums, ka, lūk, vienkārši var pazaudēt savu dzīvību un ka nekādu labumu nevar panākt. Vēlāk radās iespējas, faktiski tas bija... es atvainojos, es iešu atpakaļ... Kamēr es biju mājās un kamēr man bija tā iespēja kalpot vācu armijā, pie manām mājām atnāca Sarkanā armija, un pēc būtības dažu nedēļu laikā, ja es būtu pastāvējis vēl dažas stundas, kas negadījuma dēļ nenotika, es būtu nonācis droši vien Sarkanās armijas rindās. Bet tas nenotika. Bet vēlāk, kad beidzās karš un es biju Vācijā, mēs mēģinājām kalpot amerikāņu armijai, mūs noraidīja. Vēlāk, 1949. gadā, kad es ar kuģi ierados Amerikā, viens no pirmajiem, ko es sastapu, bija amerikāņu seržants, kas rekrutēja armijā. Nu, ja es sāku daudz domāt par visu šito jēgu, par armijā iešanu, man liekas, ka vislielākā cilvēcības izprašana būtu, kad es aizstāvētu savu dzimto zemi, Latviju, un tāpēc es esmu atgriezies.

Un varbūt, jau pēc visas šitās te penteres, es varētu jūs aicināt arī pagriezties tādā pozitīvā virzienā šinī politiskajā procesā, un es gribu teikt, ka mums, latviešiem... No paša novērojumiem redzu, ka mēs tradicionāli šķeļamies, un tagad arī trimdas jeb ārzemju latviešiem - daudzreiz tiem pārmet, ka mēs esam atbraukuši atpakaļ un neesam to šķelšanos novērsuši. Un viņi domā, varbūt ka automātiski mēs varam, bet mēs paši, būdami ārzemēs, līdzko sanākam kopā vairāk kā desmit ģimenes, tūlīt vajadzīgas kādas divas draudzes - un tā tālāk.

Un viens no tiem jautājumiem, kas mani personīgi nodarbina ir, ka mums nebija tādu izcilu vadītāju. Tur, kur tā kā izvērtās tādi lokāla rakstura vadītāji, tur tāda šķelšanās nenotika. Un tāpēc šinī brīdī es gribu teikt, ka mums vajadzētu drusciņ pamēģināt apskatīties apkārt, vai mēs nemeklējam vainu, ka mums nav tādu efektīvu vadītāju. Es nevainoju to, ka mums nav, bet vienkārši - kas nu ir, tas ir, un pieņemsim. Tie ir mūsu pašu. Un iesim tālāk.

Un tāpēc es arī gribu uzaicināt, lai mēs šo valdību apstiprinātu, jo mēs... Es neredzu nekādu mehānismu, ka varētu iet atpakaļ, kaut gan mēs daudzi domājam, ka vajadzētu turpināt kaut kādā veidā strādāt. Šitāda drastiska demisija, kāda iznāca šinī brīdī, bija negaidīta un zināmā mērā pārsteigums, un es nedomāju, ka kaut kas, atskaitot to, ka... ja nu kaut kas pozitīvs nāks, tad mēs varēsim būt priecīgi, citādā gadījumā mēs priecīgi nevarēsim būt.

Tālāk. Es gribu piedāvāt vēl dažas lietas. Tā jaunā valdība uzsver zinātni, un es kā profesionāls darbinieks šinī laukā gribu teikt, ka tik tiešām mans viedoklis ir, ka varbūt Latvijai tā bioķīmija un tā bioloģija, un farmācijas produktu ražošana būtu tas prātīgākais. Varētu jau arī ražot citu kaut ko, bet tas, no tāda ideāla viedokļa, ir tas prātīgākais, un tāpēc arī tas ministrs, kas ir izvēlēts izglītības un zinātnes laukā, kā bioķīmiķis ir tiešām piemērots, un es domāju, ka uz tādiem... Ja neatrastu viņu, tad vismaz kaut ko līdzīgu vajadzētu. Un šis lauks ir svarīgs tāpēc, ka pašreiz visā pasaulē tādā nozarē kā bruņošanās, un tādās dabas zinātņu nozarēs kā fizikā un it sevišķi kodolfizikā to zinātnieku ir par daudz un ir grūti viņus nodarbināt, turpretī no sava personīgā darbības lauka, kas saucas par virsmas fiziku, es varu teikt jums, ka tomēr ir daudz kas jādara, jo, piemēram, mēs vēl šodien nezinām, kāpēc visos gadījumos krāsa pieķeras šur un tur un tā tālāk. Bet nevajadzētu atgriezties atpakaļ pie tādas virsmas fizikas vien, bet šis ir tikai jaunas zinātnes lauks, un tas iespaido daudzus citus, un būtu prātīgāk, ja mēs pievērstos tādām lietām kā bioķīmijai, un tas neapvainotu nevienu no mūsu kaimiņiem, bet mēs visai pasaulei, visai cilvēcei kalpotu, ja mēs ar savu lēto darbaspēku, ar saviem daudzajiem ārstiem tik tiešām kaut ko pozitīvu varētu attīstīt.

Nākamais, ko es gribētu teikt, ir, ka vajag mazliet ievērot mūsu īpatnību, un tas attiecas uz mūsu pieķeršanos zemes kopšanai un lauksaimniecībai. Vienkārši tā lieta ir tāda, ka mēs esam tradicionāli bijuši zemnieku tauta, un tur zināmā mērā ir tāda reliģiska pieķeršanās notikusi. Pirms Pirmā pasaules kara mums bija laukos tādas paraugsaimniecības, vecsaimniecības, kuru ģimenes, lielas ģimenes, varēja rādīt jaunajiem jaunsaimniekiem darba tikumu, tradīcijas, kas bija izveidojušās grūtos apstākļos, strādājot vācu muižnieku kalpībā. Tagad mums visa šā nav, bet es gribu uzsvērt, ka mans personīgais novērojums ir tas, ka ļoti interesanti ir tas, ka tomēr visus šos gadus ir attīstījusies piemājas zemes kopšana un arī pilsētās dārziņi. Un rezultātā varbūt tā atgriešanās pie zemes tomēr turpinās, un šis solis ražot kaut ko prātīgu pašiem sev un lēnām pēc tam to lauksaimniecību attīstīt, lai tā būtu ienesīga internacionālā veidā, nemaz nav tik slikts, bet nākamajos piecos gados es nesaredzu iespējamību bez milzīgām grūtībām un ar kaut kādiem mākslīgiem līdzekļiem attīstīt 100 hektāru saimniecības, jo kaut ko tādu, līdzīgu mēs tikko iznīcinājām. Bet pie zemes mums ir jāatgriežas, jo tās kopšana ir ne tikai viena no mūsu tautas tradīcijām, kā jau es te minēju, bet arī tas, ka arī laukos, sevišķi tādā ģimenes lokā strādājot, nav iespējams strādāt bez ētikas ievērošanas, jo nevar taču pats saimnieks apkrāpt savus ģimenes locekļus un arī dabu viņš nevar apkrāpt, jo, ja viņš dabai neuzticas, kurā laikā labāk viņš sēs tos graudus, tad tur nekas nesanāks tik un tā. Tādā veidā mums tās divas smagākās lietas ir jāturpina risināt.

Zinātnes laukam ir jāpievērš vērība tāpēc, ka mēs gribam savu tautu padarīt bagātāku. Ar lauksaimniecību vien mēs droši vien to nevarēsim, jo lauksaimniecības produktu pasaulē ir diezgan daudz, un, kā jūs redzat, tagad mums tos ieplūdina. Ar zinātni mēs varam varbūt attīstīt to, ko sauc par izdevīgo ražošanas veidu. Galvenais, būtu jāatrod tāds lauks, kas attīsta to darbību, ražot tādas lietas, kā, piemēram, šos bioķīmiskos medikamentus, utt. Rezultātā, piemēram, medicīna Savienotajās Valstīs ir ļoti labi atalgota. Šeit tā nav. Un tās grūtības ir pilnīgi pretējas. Savienotajās Valstīs, piemēram, grūtības ir ar to, ka ārstēšana un visi medicīnas preparāti par daudz dārgi izmaksā. Šeit mums tas izmaksā lētāk, ir lēts darbaspēks. Mums trūkst instrumentācijas. Savienotajās Valstīs instrumentāciju iegāde nav lētāka, bet tās cena ir samērā pieklājīga attiecībā pret darbaspēku, bet rezultātā viss tas projekts iznāk dārgāks. Man personīgi liekas, ka pienāks laiks, kad, šādā veidā strādājot ar lētu darbaspēku, mēs paši savu dzīves standartu celsim. Un tāpēc es domāju, ka šīs jaunās valdības uzskats ir, ka vajag pievērsties zinātnei. Es gribu likt tādu pozitīvu un specifisku uzsvaru, kā to varētu darīt. Protams, es negribu uzsvērt, ka tas ir vienīgais ceļš, bet es gribu uzsvērt ar piemēru, kā to varētu darīt. Un es gribu teikt, ka tāpēc arī mēs atbalstām šīs jaunās valdības sastāvu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vārds Aleksandram Pētersonam - "Tçvzemei un brīvībai"! Pēc tam runās Jevgēnijs Zaščerinskis.

A.Pētersons (TB).

Godātā Saeima! Prezidij! Dāmas un kungi! Mani ļoti pārsteidz tie uzbrukumi valdībai, kuru mēs gribam apstiprināt. Un uzbrūk visi, kuriem nav slinkums kaut ko sliktu pateikt, kaut ko nonicināt. "Latvijas ceļš" ir gadu bijis pie valdīšanas. Mēs visi zinām, mēs visi pazīstam šos cilvēkus. Viņi ir enerģiski, viņi ir gudri, bet... kaut kas neiet. Šis ugunskurs nedeg, un tautai kvēp dūmi acīs. Andrejs Panteļējevs - man diemžēl viņš ir jāpiemin, jo viņš ir viens no frakcijas gudrākajiem vīriem, - vairākkārtēji atgādināja vārdus "LNNK ideoloģija", it kā piekārdams birku pēc nacisma vai komunisma parauga. "LNNK ideoloģija". Mēs visi zinām, kāda ir šī LNNK ideoloģija. Mūsu tautas aizstāvība. Mēs to nesauksim par ideoloģiju. Tas ir pēdējais gājiens, kad tauta ir, tā teikt, iedzīta kaktā. Un tad nu mēs cenšamies domāt un darīt. Man garāmejot ir jāpiemin deputāta Staša vārdi. Un, proti, tie skan tā: "Nu, "Tçvzemei un brīvībai" jau arī varētu tur kaut ko darīt un kaut kādus līgumus slēgt, bet viņiem ir patoloģisks naids pret krieviem". Vareni vārdi! Vai tad šis naids, kad latvieši gāja cīņā pret vāciem Pirmajā pasaules karā, bija patoloģisks? Vai Latvijas brīvības cīnītājiem pret Bermontu un pret Sarkano armiju bija patoloģisks naids? Kāpēc karināt vārdu "patoloģisks"? Vai tad leģionāriem, kas cīnījās Volhovā un Kurzemē, bija patoloģisks naids? Nē, mīļie draugi, viņiem bija mīlestība sirdī! Tēvu zemes mīlestība.

Es vēl garāmejot pieminēšu deputāti Marjašu. Es ļoti cienu viņas domas un juridisko kompetenci, bet kaut kā savādi izskanēja tas antisemītiskais sindroms viņas runā, kurš skan jau labu laiku. Tanī brīdī, kad Mavriks Vulfsons izšāva raķešu pistoli Rumbulas runā. Un pārvērta latviešus par žīdu šāvējiem. Un es kā bijušais legionārs - un tādu mums ir daudz... uz mums arī šī ēna krita. Un te nu sākas tas risinājums. Tāpēc es lūdzu: Marjašas kundze, esiet ļoti uzmanīga! Un, ja jūs kāds apvainoja, tad aprunājieties ar viņiem! Paprasiet: vai jūs zināt, kas notika 1940.gadā? Mēs esam vienaudži, man liekas. Un es domāju, ka visiem deputātiem būtu jāzina un visiem būtu jāredz tā grāmata "Baigais gads". Un tad uzreiz būs skaidrs. Kāpēc latviešiem, pēc deputāta Staša domām, ir patoloģisks naids pret krieviem? Es domāju - mīlestība pret savu tautu. Jo, ja jau nebūs mīlestības, tad nevarēs būt arī naids. Un, ja nebūs naida, tad nebūs mīlestības. Varbūt mācītāji to izskaidros savādāk. Bet es domāju, ka tā tas ir. Jo tiem simtiem tūkstošiem latvju un Latvijas pilsoņu, kuri aizgāja bojā kaujas laukos vācu armijā un krievu armijā un kuri nomira Gulagā, - vai tad viņiem nebija mīlestības? Redziet, šeit nepieminēsim tādas lietas. Nepieminēsim! Necelsim naidu. Krievu tautai ir sava zeme. Mēs par viņiem varam lūgt Dievu, lai viņi iet uz savu zemi. Tā ir skaista zeme. Latvieši to ir ļoti labi iepazinuši no Pleskavas līdz Polārajam lokam, līdz Sibīrijas plašumiem. Ļoti skaista zeme. Un bagāta. Bet interesanti, kāpēc tāds patoloģisks naids viņiem ir pret latviešiem? To gan es varu uzsvērt. Jo viņi jau bija tie, kas cilvēkus vagonos salādēja jau 1940.gadā un arī turpmākajos gados - ieskaitot līdz kādam 1986.gadam. Un aizveda mūsu tautas vīrus un sievas. Lūk, tas ir smags temats, kuru es tālāk neturpināšu. Es atgriezīšos pie valdības.

Man nāk prātā iekšlietu ministra Kristovska garā un uzbrukuma pilnā runa vēl neesošam iekšlietu ministram, kurš sevi vēl nav parādījis. Bet tad jāprasa - kā tad sevi ir parādījis mūsu tagadējais iekšlietu ministrs? Es pilnīgi piekrītu pārmetumiem, ko izteica jau vairāki deputāti, - par to, ka ir izbēguši tie cietumnieki. Varbūt vajadzēja viņam ļaut šodien aiziet no plenārsēdes, lai varētu palīdzēt noķert viņus. Lūk, šeit atkal ir smags punkts. Drošības sargātājas institūcijas pieļauj netraucēti darboties Latvijas neatkarībai naidīgām organizācijām: Veterānu tiesību aizsardzības savienība, Krievijas pilsoņu asociācija, Cilvēktiesību aizsardzības komiteja, Apatrīdu līga, Komunistu savienība. Ir daudzi laikraksti, kuri pauž Latvijas Republikai naidīgas idejas, daudzas organizācijas, kuras grib legalizēties. Lūk, ar to vajadzēja nodarboties. Bet nacionālie partizāni, kuri vēl astoņus deviņus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām cīnījās mežos, - tie vēl skaitās bandīti. Lietuvā un Igaunijā šis stāvoklis ir nokārtots: tie ir brīvības cīnītāji. Brīvības cīnītāji pret okupāciju. Pret naidīgu varu. Lūk, mēs atkal un atkal esam spiesti atgriezties tieši pie jaunās valdības sastādīšanas. Un jaunajai valdībai pārmet, ka tā esot nekompetenta, ka viņi ir tikai 13.

Es atceros, ka tā arī bija Marjašas kundze, kura pārmeta Valsts prezidentam - kā viņš varējis uzdot LNNK sastādīt valdību? Viņi taču ir mazākumā. Partijai, kura ir balsojusi pret Prezidenta ievēlēšanu.

Tāpat arī godājamais Tupešu Jānis. Vai tad jūs esat apvainojies, kad LNNK balsoja pret Prezidenta ievēlēšanu? (No zāles deputāts Tupesis: "Es arī ne!") Es domāju, ka Prezidents nebūt nav apvainojies. Politikā tā tas notiek. Lūk, tādas lietas. Valdības nāk un iet, bet tauta paliek, tauta vērtē, tauta spriež, pārbauda visu uz savas ādas. Bet ar solījumiem var pievilt. Un lai "Latvijas ceļš" neapvainojas! Solījumi viņiem bija lieliski. Es atļaušos nolasīt ļoti īsi: "Latvijas lauki ir mūsu maizes klēts, tautas garīgā spēka un tradīciju avots. "Latvijas ceļš" saskata stiprās zemnieku saimniecībās Latvijas lauku attīstības pamatu. Ar kredītu, muitas nodokļu politiku mēs nodrošināsim Latvijas lauksaimniekiem cerīgus tirgus un dzīves apstākļus." Tā ka, es domāju, mums jāpaliek visiem klusiem un jāpārdomā, kas tad ir noticis. Un tālāki komentāri šeit ir lieki.

Runājot ar vēlētājiem, runājot ar tautu, ar inteliģenci, ar zemniekiem, ir redzams, ka visi ir vienisprātis, ka "Latvijas ceļam", atsevišķiem cilvēkiem un vadībai, piemīt augstprātība, piemīt paštaisnība, trūkst pietātes pret pārējām frakcijām. Jo es domāju, ka "Latvijas ceļam" nebūtu jāatkāpjas, ja jau no paša sākuma viņi vienotos, konsultētos ar frakcijām, kurām tāpat bija tuva latviešu tautas izdzīvošana. Es domāju, ka šādas situācijas nebūtu. Bet kas tad nu notiek? "Latvijas ceļš" noslēdz līgumu ar Tautsaimnieku politisko apvienību. Turpat stāv "Saskaņa", turpat stāv "Lîdztiesība". Interesanta savienība! Nu, paskatīsimies, kas tur iznāks! Bet es paredzu, ka nākamajā Saeimā nacionālie spēki tomēr uzvarēs un tauta sapratīs, par ko ir jābalso. Un es domāju, ka LNNK, "Tçvzemei un brīvībai" un Kristīgo demokrātu savienība dabūs pietiekamu balsu skaitu. (Starpsauciens no zāles: "Zemnieku savienība!") Zemnieku savienība, piedošanu. Varbūt arī vēl "zaļie". Es domāju, ka viņi dabūs pietiekamu balsu skaitu, lai mums nebūtu šodien jālauž šķēpi.

Beigās, ievērojot visu to "ûdeni", kas ir šodien liets, var konstatēt, ka vārdi ar darbiem nesaskan. Un ja vārdi ar darbiem nesaskan, tad ir jādzied šitā vecu vecā latviešu dziesmiņa (dzied):

Es zinu, šie vārdi tev nenāk no sirds,

Jo redzu, ka acīs tev viltība mirdz. (Aplausi.)

Es zinu, šie vārdi drīz gaisīs kā vējš

Un "Latvijas ceļam" tad nebūs vairs miers. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Zaščerinskim - Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam uzstāsies Oskars Grīgs.

J.Zaščerinskis (TPA).

Godātais Prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi, klātesošie! Mūsu frakcijas nostādni, kas bija par pamatu frakcijas lēmuma pieņemšanai, frakcijas vadītājs šodien analizēja no politiskā viedokļa. Lucāna kungs analizēja deklarācijas saturu un atzīmēja gan pozitīvās, gan arī varbūt negatīvās puses. Mūsu frakcijas kolēģis Staša kungs sulīgā zemnieka valodā un neviltotā tiešumā, bet bez ļaunuma izteica savus un arī daudzu citu mūsu apsvērumus ētikas jautājumos. Es piekrītu viņam un piekrītu arī Budovska kunga un Kiršteina kunga izteiktajai kritikai, kas šajos jautājumos bija adresēta "Latvijas ceļam".

Tomēr gribu izvirzīt arī kādu citu jautājumu. Kolēģi, mums visiem tauta ir dāvājusi uzticību, un mums ir jāatrod tautas interesēs kopēja valoda. Un, ja mēs vēsturiski apskatīsimies mūsu attīstības ceļu, ja mēs atcerēsimies, kā pirmajās plenārsēdēs gan varbūt ar procedūru, gan ar balsu vairākumu kā ar gludekli tika nogludināts un nobīdīts viens otrs jautājums, tad tomēr es gribētu aicināt: būsim godīgi, kaut kāds progress šinī ziņā ir arī "Latvijas ceļam". Bez šaubām, pašlaik nav tas laiks, kad varbūt ir viegli runāt un vēl grūtāk varbūt ir uztvert to, ko gribētu pateikt. Un tomēr es gribētu, nedaudz pieskaroties varbūt arī politiskajiem aspektiem, vairāk runāt par tiem neatliekami risināmajiem ekonomiskas dabas jautājumiem, kuriem vajadzēja būt atrisinātiem jau vakar un aizvakar, kuri ir jārisina nekavējoties un kuri ir kā nosacījums mūsu atbalstam iespējamajai valdībai.

Tautsaimnieku politiskā apvienība uzskata, ka pašreizējā posmā svarīgākais, kas mums visiem būtu jārisina kopīgi, ir tautas saimniecības jautājumi, uzņēmējdarbības un ražošanas veicināšanas jautājumi. Taču, lai šos jautājumus tomēr varētu sekmīgi risināt, ir nepieciešama politiskā stabilitāte. Redzot, ka "Latvijas ceļa" un LNNK nostādnes tautusaimniecības jautājumos turpinās, un šodien daudzi to atzina un pat mēģināja pateikt, ka tā ir gandrīz vai viena un tā pati programma, kas varbūt nav simtprocentīgi vienāda, taču te ekonomiskajos jautājumos tiek ņemtas daudzas vienādas, jau vairākus gadus proklamētas mūsu tautsaimnieku politiskās apvienības nostādnes. Un, kā jau šeit atzīmēja Kides kungs, mēs bijām gatavi atbalstīt stabilu vairākuma valdību. Vairākuma valdību, ko būtu sastādījis "Latvijas ceļš" un LNNK. Mēs cerējām, ka būs trīs galvenie faktori, kas mums šinī brīdī ir visvairāk nepieciešami.

Kas ir vairākuma valdība? Tā ir politiskā stabilitāte, tautsaimniecības jautājumu risināšana, tajā skaitā arī ekonomiskie nosacījumi, kurus mēs, kā saka, mēģinām izvirzīt un kam jau te drusku pieskārās Kinnas kungs un Bērziņa kungs. Diemžēl gan zināmu, gan varbūt arī mums nezināmu iemeslu dēļ tāda vienošanās netika rasta. Neizslēdzu iespēju, ka tur varbūt zināma loma bija arī tiem jautājumiem ētikas plāksnē, par kuriem šodien tomēr izteicās vairāki runātāji, un acīmredzot ne bez iemesla. Varbūt noteiktu lomu te nospēlēja mūsu iepriekšējā attieksme un zināmā mērā frakciju, partiju un arī atsevišķu cilvēku politiskās ambīcijas. Mums ļoti simpatizēja LNNK nostādnes tādos jautājumos kā, piemēram, cīņa pret korupciju, robežaizsardzības jautājumi, cīņa pret noziedzību, un mēs cerējām, ka LNNK savā programmā atspoguļos arī otru svarīgo, tas ir, politiskās stabilitātes jautājumu. Diemžēl vārdus, kas varbūt dotu zināmu garantiju par politiskās stabilitātes nodrošināšanu un ko varbūt prasīja arī centrisko frakciju, centrisko partiju forums, mēs nesaskatījām. Bez tam mūs uzmanīgus darīja atbildīgu partijas frakcijas un arī projektētās valdības cilvēku izteikumi presē par atsevišķiem jautājumiem, kas skar varbūt mūsu valsts un Rietumu pasaules attiecības, piemēram, tādi izteicieni kā: sak, nu kas tur liels, ja mēs izdarīsim to un to. Nu labi, noņems mums 7 miljonus Skrundai...

Cienījamie kolēģi! Tas nav tikai finansiāls jautājums. Tie nav tikai 7 miljoni, ko noņem Skrundai, lai gan arī tas ir svarīgi. Taču, ja mēs pieļaujam domu, ka mūsu attiecības ar Rietumeiropas valstīm var nonākt līdz tādai situācijai, tad tas jau nozīmē ne tikai Rietumeiropas valstu norobežošanos no mums, bet tas jau nozīmē zināmu konfrontāciju, ja valstī tiek pieņemts tāds lēmums, kas atmaina tā jau pieņemto lēmumu. Un tas jau nozīmē, manuprāt, šinī brīdī priekš mums absolūti nepieņemamu situāciju. Es esmu dziļi pārliecināts, ka LNNK un Kiršteina kungs arī nebūt nedomā, ka mums būtu jāpanāk vai jāveicina kaut kāda izolācija no Rietumeiropas puses. Tad man būtu jādomā pavisam kaut kas nepatīkams. Un tomēr savos izteikumos nevar tik viegli par šādiem jautājumiem runāt.

Un trešais, kas mums programmā likās varbūt ne visai pieņemams no stabilitātes viedokļa. Atzīsim, kolēģi, ka programma tomēr sociālā plāksnē varbūt, neteiksim, ir tendencioza, tas ir par asu teikts, bet tomēr tendēta uz zināmu populismu. Tās vēlmes, kas tur izteiktas, ir ļoti skaistas, tās ļoti labi atbalstīs gan pensionāri, gan pedagogi, bet tajā pašā laikā mēs zinām arī reālās iespējas, vismaz šeit mēs to zinām, mums tās būtu jāzina. Un šīs iespējas tomēr liecina, ka tik dāsni solījumi daudzos mūsu iedzīvotāju slāņos var radīt nepamatotas cerības, kuru neizpilde var izsaukt savukārt viņu neapmierinātību. Un tāpēc labāk laikam tomēr ir savlaicīgi skaidri pateikt, ko mēs varam, cik daudz mēs varam, nevis solīt un pēc tam sarūgtināt. Uzskatām, ka tas arī ir viens no iemesliem. Tātad vēlreiz: vairākuma valdība, politiskā stabilitāte, tautsaimniecības jautājumi un, kā jau teicu, atsevišķu ekonomisko nosacījumu izpilde, kas var būt par mūsu frakcijas atbalstu iespējamajai valdībai, un vēl tas, pie kādiem nosacījumiem.

Un kādi te var būt daži ekonomiskie nosacījumi? Šeit es varbūt sākumā gribu izteikt paldies Kinnas kungam par atbalstu. Paldies par to, ka jūs teicāt, ka arī jums ir tādas nostādnes. Un to mēs zinām, ka ir līdzīga nostādne atsevišķos jautājumos. Taču būtu, bez šaubām, drusku varbūt labāk, ja mēs un jūs tomēr kā valdošā koalīcija, būtu atnākuši un kopīgi šos jautājumus varbūt izdebatējuši krustām šķērsām, un pēc tam kopā ar jums, un varbūt kopā arī ar jūsu bijušajiem koalīcijas partneriem, es domāju, kaut ko mēs tur varētu atrisināt.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Nevar runāt par atbalstu vai neatbalstu, izņemot no kopējās priekšlikumu grupas atsevišķu jautājumu. Tie tomēr ir jāskatās kontekstā, jo viena izpilde dod iespēju varbūt citādāk, bet tomēr pozitīvi risināt arī to, ko varbūt līdz šim nav izdevies izpildīt.

Un varbūt vēl tāds trešais moments. Ja reiz par atsevišķiem jautājumiem - un es tos te tūlīt pieminēšu varbūt pats - esi kādreiz nostājies palaikam pretī un arī pārliecinājis savus kolēģus, ka tas nav pareizais ceļš, ka citādi ir jārisina, tad laikam tagad pārliecināt par pretējo jau ir daudz grūtāk. Un kādi ir šie jautājumi? Es tomēr gribētu, lai šos jautājumus izvirzītu mūsu partneri - Zemnieku savienība. Tātad es gribētu nolasīt tos visus. Mēs uzskatām, - es gan atkārtojos, bet vēlreiz saku -, ka iespējamās valdības atbalstīšanas nosacījumiem ir šādi principi. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams atjaunot īpašnieku un uzņēmēju, zemnieku un zvejnieku kooperatīvo sistēmu un pašpārvaldi, to skaitā arī Lauksaimnieku centrālo biedrību. Es domāju, ka nekas jauns tas nav. Tagad arī Zemnieku savienība nāca klajā ar šādiem priekšlikumiem. Tomēr atcerēsimies. Man negribētos par to runāt, bet tā kā es tomēr tam jau pieskāros, tad atcerēsimies, ka šo jautājumu mūsu frakcijas kolēģis Breša kungs cilā neatlaidīgi jau no Augstākās padomes laikiem. Un diemžēl, Kinnas kungs, jūs tomēr bijāt tas, kurš šo jautājumu, varbūt to skaļi nereklamējot, tomēr neatbalstījāt un savā laikā zināmā mērā tā attīstību un kustību starp instancēm tomēr piebremzējāt. Tātad arī izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas veidotu tiesisko nodrošinājumu juridisko personu perspektīvai darbībai lauksaimniecībā, ieskaitot arī zemes iegūšanu īpašumā. Arī šis jautājums principā jau no Augstākās padomes sākotnējām dienām ir mūsu programmas jautājums. Man ir neērti atkārtoties un tagad atzīmēt mūsu frakcijas un mūsu domubiedru, kā saka, savā laikā neatzītos priekšlikumus, bet mēs kādreiz jau piedāvājām - tas bija vēl pirms zemes reformas pirmās kārtas - pasludināt denacionalizāciju un dot iespēju attīstīties zemes tirgum, iedarbināt kompensācijas mehānismu.

Bez šaubām, situācija ir mainījusies. Varbūt tāpēc formulējums ir nedaudz citādāks. Taču būtība ir tāda. Un, ja toreiz mums teica: jūs tikai gribat saglabāt... jūs esat "sarkanie baroni", jūs tikai gribat saglabāt tās lielsaimniecības, tad tagad praktiski tā doma jau šeit ir tā pati. Mēs arī tagad gribam saglabāt tās izveidojušās privātās SIA. Varbūt arī saglabāt ne ilgāk par 1996.gadu. Tās ir privatizētās fermas uz SIA bāzes, varbūt arī tās saglabājušās paju sabiedrības, kas vēl darbojas, principā neiebilstot pret privatizāciju, bet darīt to tad, kad tie cilvēki, kas saņem savu zemi, būs spējīgi to apsaimniekot, būs spējīgi tur strādāt un gūt, (pie tās situācijas, kāda mums vairākumā gadījumu ir) arī zināmus ienākumus. Pašlaik cilvēki paši to jau sen ir sapratuši, bet mēs diemžēl vēl ne visi. Daudzi meklē iespēju iesaistīties kādā mazā SIA vai lielākā paju sabiedrībā ar zemi kā kapitālu, saglabājot sev zināmas tiesības, teiksim, arī uzlabojoties situācijai, izstāties no turienes.

Nākamais - izveidot sistēmu, lai noteiktos apjomos, sākot ar 1995.gadu, garantētu galveno produkcijas veidu iepirkšanu no zemniekiem. Šeit nav domāta, Kinnas kungs, tikai valsts rezerve! Šeit ir domāta arī valsts rezerve, bet saistībā ar pirmo - ar zemnieku kooperāciju, ar īpašnieku kooperāciju, kur īpašnieks vai viņa izvirzītais cilvēks sēdīsies pie galda pretī valdībai un jau kā saimnieciski ieinteresēts un saimniecisku motīvu vadīts cilvēks runās ar valdību.

Varētu šos jautājumus risināt un realizēt arī tā, kā tas bija kādreiz Latvijas laikā, - meklēt realizācijas tirgu arī šai produkcijas daļai, lai to nedarītu katrs zemnieks. Un no valdības šeit varētu prasīt arī zināmu atbalstu šo jautājumu risināšanai. Mēs sapratām to tā. Ar muitas un robežapsardzības dienestu palīdzību vajadzētu nekavējoties novērst ārvalstu subsidētās un par dempinga cenām iepirktās lauksaimniecības produkcijas ieplūdi iekšējā tirgū, un par to jau ir daudz runāts. Un mēs arī aizstāvējām jūsu sava laika priekšlikumus, bet mēs to arī toreiz teicām un pastāvam šobrīd uz to. Nav svarīgi, vai tie ir muitas tarifi vai tas ir pasaules cenu līmenis, kāds tiek ņemts vērā uz robežas, bet ir svarīgi, lai mūsu saražotais nebūtu nostādīts sliktākā situācijā par ražotāju Rietumu pasaulē, ar kuru mums ir jākonkurē. Un te nu mums ar kopīgiem spēkiem ir jāmeklē risinājumi. Es domāju, ka arī valdība pēc tiem daudzajiem, pirmkārt, jūsu, bet arī kolēģu no citām frakcijām ieteikumiem, ir daudz ko sapratusi un arī vienam otram jautājumam - vismaz gribas tā cerēt - pieies reālāk.

Nākamais jautājums. Mēs tomēr gribētu teikt arī tādu nosacījumu - nodrošināt privatizācijai nepakļauto valsts uzņēmumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, nepieļaujot to izsaimniekošanu. Cienījamie kolēģi, lai arī kā tas būtu, mums tomēr ir paredzēts, ka 30% uzņēmumu pašlaik nav paredzēti privatizācijai. Vai tas ir iespējams un pieņemams, ka nav neviena apsaimniekotāja, ka valsts neapsaimnieko šos uzņēmumus? Mums acīmredzot ir jārisina laikam divi jautājumi. Ja esam izšķīrušies par to, ka ir jāprivatizē, tad ir jādara viss, lai to veiktu pēc iespējas ātrāk. Taču, ja esam izšķīrušies, ka kāda daļa un kādi šie uzņēmumi paliks kā valsts īpašums, tad jādara viss, lai tur būtu ne sliktāka saimniekošana, kā privātuzņēmumā. Un, ja tur ir vaina vadītājā vai citos apstākļos, tad saimniekam, šinī gadījumā - valstij, jāmēģina atrast risinājumi, lai to situāciju palabotu.

Un varbūt vēl viens no nosacījumiem. Tās ir izmaiņas likumdošanā un finansu kredītpolitikā, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību. Mēs šeit vairs nedomājam, ka vēl kādreiz mums bija zināmā mērā arī tādi uzskati, ka mums būtu varbūt jārisina steidzīgi un jāķeras pie monetārās politikas vai varbūt lata devalvācijas un citiem jautājumiem. Bija kādreiz tāds periods, kad mums tas nebija jāforsē, bet tas laiks ir pagājis jau vairāk nekā pirms gada, tad, kad mēs sākām zaudēt un arī zaudējām atsevišķus tirgus. Taču es vēl arvien uzskatu - un man bija prieks to redzēt arī LNNK programmā -, ka Latvijas Banka nevar būt pilnīgi atdalīta no zināmas atbildības par valsts ekonomisko situāciju. Un es ar prieku šo tēzi izlasīju LNNK programmā. Un acīmredzot mums visiem šeit kopīgi jādomā dažādas receptes šo finansu kredītu jautājuma risināšanai. Un visiem kopā - arī tas ir mūsu frakcijas nosacījums -, ir noteikti jāsadarbojas ar mērķi - apkarot organizēto noziedzību, iespējamo korupciju visās valsts varas un pārvaldes struktūrās, arī attiecībā uz ārvalstu kredītu sadali.

Tie ir mūsu galvenie vienošanās punkti, kuriem es sākotnēji nebiju domājis tik sīki pieskarties, bet diemžēl iepriekšējie runātāji veicināja, lai es to varētu darīt. Taču es gribētu pateikt arī mūsu mutisko priekšlikumu "Latvijas ceļa" frakcijai, "Latvijas ceļa" partijai. Mēs tomēr vēlreiz un vēlreiz - un es šodien to gribu uzsvērt - aicinām Zemnieku savienību un "Latvijas ceļu" mēģināt atrast to kopējo, kas ir gan vienai, gan otrai partijai, gan vienai, gan otrai frakcijai. Un, ja mēs paanalizējam, tad kopējā ir pietiekami daudz. Un arī meklēt iespēju, lai tā būtu mazākumvaldība ar citu partiju un frakciju intensīvu atbalstu, veidot kopīgu stabilu valdību, kas, pastāvot stabilai politikai, risinātu saimnieciskos jautājumus. Es ceru, ka šos jautājumus mēs kopīgiem spēkiem tomēr varēsim atrisināt tā, lai tiem būtu mūsu valstij un tautai vislabākais risinājums. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Runātāju saraksts vēl nav noslēgts! Tātad tagad runās Oskars Grīgs, pēc tam - Andris Ameriks. Taču ir 10 deputātu iesniegums: "Lûdzam turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai." Esiet tik laipns, dodiet zvanu! Nobalsosim par šo priekšlikumu, jo tad arī deputātam Grīgam pavērsies iespēja runāt ilgāk par 10 minūtēm. Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai. Lūdzu! Rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 4. Ir pieņemts šis ierosinājums. Vārds deputātam Oskaram Grīgam - Zemnieku savienība. Pēc tam - Andris Ameriks.

O.Grīgs (LZS).

Valsts prezidenta kungs, cienījamo Prezidija priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, cienījamie klātesošie! Pareizāk jau būtu bijis aiztaisīt durvis un Saeimai vienoties par jaunas valdības izveidošanu, un tad iet mājās, jo cilvēki no mums diemžēl to gaida. Diena jau, kā redzat iet uz beigām, un plenārsēde tuvojas savam noslēgumam, savai kulminācijai, kad mēs liksim pirkstu uz "par" vai "pret", vai "atturas" pogas vai vispār nebalsosim. Krastiņa kungs pēc valdības deklarācijas nolasīšanas lūdza, lai mēs vairāk pieskaramies deklarācijai, lai to paanalizējam, bet šodien vairāk bija kritika - bija atskaites no bijušās valdības puses, bija dažādas tēmas, un arī es mazliet pagrēkošu un novirzīšos no deklarācijas.

Tātad Birkava kungs it kā nedaudz atskaitījās par valdību, kur ir paveikts daudz pozitīva, un runāja arī par to, kas nav padarīts. Tam visam var piekrist, bet es gribētu dzirdēt arī īstu atskaiti. Es gribētu dzirdēt kaut vai divus jautājumus - par Latvijas atgūto zeltu, kur tas ir šobrīd, un vēl par vienu tādu jautājumu es gribētu dzirdēt - kas noticis Vācijā ar iepriekšējās Latvijas vēstniecības ēku. Un manī izbrīnu izraisa tas, ka mēs, mazā Latvija, šeit mazajā Saeimā nevaram vienoties par darbu, kopēju darbu, kaut arī mēs esam astoņas frakcijas... (Starpsauciens no zāles: "Deviņas!") Deviņas - es atvainojos. Mani izbrīna tas, ka mazajā Latvijā arī pēc pozitīvi paveiktā valdības vai iepriekšējās Augstākās padomes darba rindas pēc zupas šķīvja aug garumā, ka pieaug guļošo cilvēku skaits uz siltām nosēdakām stacijās. Un tas kaut ko arī izsaka. Var jau būt, ka tas viss ir pārejošs. Un manī nedaudz izraisa izbrīnu tas, ka "Latvijas ceļa" deputāti, kolēģi, tā vietā, lai varbūt konstruktīvi apspriestu šo deklarāciju, mēģināja no paša sākuma - es atvainojos jums, Krastiņa kungs, un arī jūsu aicinātajiem ministriem par zemniecisko salīdzinājumu - to cāli, kas pašlaik ir nedaudz pašķīlies, tikai izknābis caurumiņu un grib darboties... ka daži "Latvijas ceļa" deputāti un vēl viens otrs metās to jau noplūkt. Nu kāpēc mēs negribam dot iespēju cilvēkiem pastrādāt? Kāpēc? Vai deklarācija ir slikta? Es nedomāju, ka ir slikta deklarācija. Vai ir slikti uzaicinātie ministri? Es visu gadu esmu vācis informāciju gan par balsojumiem par likumprojektiem, gan likumu labojumiem, es esmu vācis katru stenogrammu, katru izteicienu un esmu arī pavācis informāciju par jauniem ministriem, lai gan ne gluži simtprocentīgi visiem. Man būtībā pretenziju nebūtu pret šiem cilvēkiem, lai viņi mēģina pastrādāt. Vajag dot iespēju, un tā ir jūsu kļūda, Birkava kungs, ka jūs demisionējāt neskatoties uz to, ka Zemnieku savienība aizgāja vai, kā šeit sacīja, jūs nodeva. Tā ir kļūda. To saku es - zemnieks. Saku, ka tā ir kļūda. Bija jāpacīnās. Bet tad, kad uzstājās Indulis Bērziņa kungs, beidzamais no "Latvijas ceļa" deputātiem, tad zināt, viņš man noņēma šo satraukuma sajūtu, un es laikam braukšu uz mājām mierīgu sirdi un sacīšu saviem vēlētājiem, ka "Latvijas ceļš" balsos "par" ðo Ministru kabinetu, jo Bērziņa kunga uzstāšanās bija lieliska, samierinoša, saprotoša, augsti profesionāla. Un es domāju, ka viņš izteica visa "Latvijas ceļa" nostādni. Var būt, ka mēs piedzīvosim šovakar ārkārtīgi lielu atvieglojumu, ka aiziesim nobalsojuši, un dosim iespēju jaunajai valdībai strādāt. Man tā likās pēc jūsu uzstāšanās, Bērziņa kungs. Paldies!

Bet nu par Kabinetu, attiecībā uz kuru es gribētu mest mazu akmentiņu LNNK dārziņā - šīs komandas vadītājiem, šā Ministru kabineta sastādītājiem. Divas pozīcijas, manuprāt, te nav veiksmīgi atrisinātas - tas ir, zemkopības jautājums un aizsardzības jautājums. Es negribu izanalizēt un šeit es pilnīgi piekrītu arī Birkava kunga izteikumam, ka nebija veiksmīga - un iepriekš, Augstākajā padomē, nebija veiksmīga, es esmu atklāti sacījis to, - Kinnas kunga darbība lauksaimniecības jautājumos. Šeit es jums pilnīgi piekrītu. Tas ir mans viedoklis un arī daudzu vēlētāju viedoklis - daudzu, ne visu. Un otrreiz aicināt... Krastiņa kungs, varbūt tā ir tālredzīga politika no jūsu puses, es pieļauju, varbūt tā arī bija Birkava kunga politika, es negribu šeit analizēt, sīkumiem nepieskaršos.

Un otrs ir aizsardzības jautājums. Ne jau pret personību, ne jau pret sievieti... Bet mēs dzīvojam blakus bargam kaimiņam. Ja Latvija atrastos kaut kur Eiropas vidienē - visu cieņu aizsardzības ministrei! Bet es esmu karavīrs - tomēr vīrietis. Mums armijā par daudz ir nesakārtotu jautājumu. Bet, ja mēs šodien šeit nevienosimies, tad mani māc bažas, ka tā mēs spēlēsim vēl to spēlīti uz priekšu, Prezidents aicinās vienu Kabinetu, otru, trešo, - vai tas ir nopietni? Un mans, vienkārša zemnieka, priekšlikums ir kāds. Tādā gadījumā, ja mēs to neizdarīsim, Valsts prezidenta kungs, sacīšu tā: tādā gadījumā nevajag pāršūt jau gadu pavalkātu uzvalku, bet vajag šūt jaunu. Proti, tad ir jādomā par jaunām Saeimas vēlēšanām. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Likums jāpieņem!") (Starpsauciens no zāles: "Likums jāpieņem!")

Priekšsēdētājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija.

A.Ameriks (TSP).

Es, cienījamie kolēģi, domāju, ka arī Grīga kunga uzstāšanās sākotnēji izklausījās pietiekami samierinoši, taču, runājot par to, man liekas, ka šodien te, zālē, nav neviena cilvēka, kurš nedomātu par Latvijas uzplaukumu, par to, ka mums ir jāsaved kārtībā gan ekonomika, gan drošība. Te nav neviena, kas nedomātu par to, lai būtu politiskā stabilitāte. Taču realitāte ir cita. Realitāte ir tā, ka šobrīd ir ekonomiskā krīze, ka šobrīd tiek gatavoti priekšlikumi tādai vai citādai izejai no šīs krīzes - gan ekonomikā, gan sociālajā jomā, jo naudas maks mums nav tik biezs, lai mēs varētu izdalīt tik droši un varbūt iepirkt karakuģus vai celt dižas mājas.Katrā ziņā nopietnākais jautājums, kas šobrīd ir, - tā ir pragmatiska pieeja tām problēmām, kuras pastāv. Šajā ziņā šī valdības deklarācija, kas ir izstrādāta, ir, es domāju, pietiekami nopietna, tikai ir viens liels, pamatots jautājums: vai tiešām deklarācijā var solīt jeb paredzēt tik plašus mērķus, kādi ir paredzēti, piemēram, sociālajā sfērā, zinot to, ka tik un tā naudas nebūs? Vai var paredzēt pat aizsardzībā šādu daudzumu pasākumu, zinot, kad tik un tā līdzekļu nebūs? Jebkurā gadījumā šī pragmatiskā pieeja, kura ir šobrīd, prasa vienu: tā prasa to, lai Latvijā būtu politiska stabilitāte, lai būtu savstarpēja sapratne un lai šajā deklarācijā ietvertie solījumi realizētos. Tik tiešām cilvēki to gaida, lai tie realizētos dzīvē. Tas, ko šobrīd Krastiņa kungs solīja un teica šodien (un tas ir presē publicēts) par to, ka LNNK, sastādot šo valdību, ir gatava iet uz kompromisu ar savu programmu, par to, ka praktiski tie mērķi, kas tika ietverti, varbūt agrāk deklarēti kā LNNK politiskie mērķi, kā ekonomiskie mērķi, šobrīd ir ar kompromisiem, lai realizētu šo valdību, - tas tik tiešām ir tā. Un visu cieņu par to! Taču bieži mēdz būt tā, ka cilvēks vienu domā, otru runā un trešo raksta. Tādā gadījumā tas šodien ļoti spēcīgi - es gribētu teikt, ļoti spēcīgi - izpaudās arī mūsu plenārsēdē. Pamatā šobrīd valda emocijas. Bez šaubām, Pētersona kungs var dziedāt dziesmas no šīs tribīnes, viņš var salīdzināt daudzus politiskos spēkus, bet jebkurā gadījumā ir vajadzīgas konkrētas garantijas, garantijas tam, ka tas, kas tiks uzrakstīts, tiks realizēts. Mums par to ir ļoti lielas bažas, jo papīrs pacieš visu. Tajā pašā laikā tie cilvēki, kuriem ir šie politiskie uzskati, - es domāju, ka tādā gadījumā tā ir politiska prostitūcija, ja viņi tos maina tik bieži un ir gatavi tādiem kompromisiem, kādi šodien izskanēja. Katrā ziņā mums ir dažādi viedokļi, un šajā Saeimas zālē sēž visi Latvijas Republikas pilsoņi, bet Latvijas Republikas pilsoņiem pastāv dažādi viedokļi attiecībā uz jautājumu, kā vajadzētu šobrīd atrisināt politiskos, ekonomiskos, sociālos jautājumus. Šobrīd runāt par to, kurš no šiem risinājumiem ir vairāk kreiss vai labējs, - tas ir strīdīgs jautājums, bet jebkurā gadījumā šī stabilitāte, kura tiek prasīta, un arī šī sava viedokļa saglabāšana par to... Un kuram būs taisnība nākotnē, - par to mēs varam strīdēties vēl daudzas dienas un tāpat nenonākt ne pie kāda rezultāta. Šobrīd arī mūsu frakcijai ir pietiekami daudz... Mēs varam atzīt to, ka ir ļoti nopietni izstrādāta šī deklarācija, bet mums rada ļoti lielas bažas tas, ka tas, kas tika deklarēts agrāk, tas, kas tika solīts pirms mēneša, diviem mēnešiem, tas, kas tiek teikts šodien... Iespējams, ka tie cilvēki, kas šobrīd sastāda valdību, atbild par saviem vārdiem un par saviem solījumiem, taču tie cilvēki, kas komandā realizēs to... Mums nav pārliecības par to, ka tas process, kas ir aizsācies arī "Latvijas ceļa" valdības laikā un ir saistīts gan ar pilsonības jautājumu, gan ar jautājumiem, kas ir ekonomikā un sociālajā sfērā, - ka tas turpināsies tik konsekventi, kā mēs to gribētu. Līdz ar to arī mūsu viedoklis ir viens. Tik tiešām, var šobrīd apvainot to vai citu pusi, bet būsim reālisti: tātad mēs nevaram šobrīd apvienot šos viedokļus un teikt - apvienosimies visi un izdarīsim to darbu kopā! Mums pastāv dažādi viedokļi, kādā veidā šo darbu darīt, no kuras puses sākt, un šajā gadījumā, es domāju, mēs nespēsim atrast to kompromisu un neredzam to šeit. Un līdz ar to arī mēs šajā gadījumā, protams, balsosim pret šo valdību.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Nav. Lūdzu - Andrejs Krastiņš!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais Valsts prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētāja kungs, godājamie kolēģi! Es esmu noklausījies un arī mani kolēģi no LNNK Kabineta ir noklausījušies visas debatēs izteiktās domas - gan par, gan pret šo Kabinetu. Un vispirms es gribu pateikties - savā, Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK un Saeimas frakcijas vārdā, arī to visu mūsu kolēģu vārdā, kas atbalsta šo valdību un bija gatavi strādāt, es gribu pateikties Valsts prezidenta kungam par to godu, kas tika izrādīts mums, uzticot mums sastādīt valdību. Es domāju, ka šīs debates parādīja reālo politisko situāciju Saeimā un valstī. Es ļoti labi atceros demisionējušās valdības Ministru prezidenta teiktos - varbūt ne pārāk nopietnā sabiedrībā teiktos - vārdus, ka viņš jūtas kā miris. Es jūtos kā dzīvs, un kā dzīvi jūtas arī visi tie, kas vēlas strādāt, un vairākas nedēļas ir strādājuši, lai realizētu augstāko ideju, Latvijas valsts ideju. Par šo ideju balsos "par" un "pret". Pret to balsos tie, kam savu politisko partiju intereses ir augstākas par valsts interesēm un par sabiedrības stabilitātes interesēm. Arī šādi principi ir pieņemami. Šeit tika runāts par LNNK ideoloģiju, bet dīvaini, ka par to runāja to politisko spēku pārstāvis, kuriem vispār nav ideoloģijas. Es domāju, ka LNNK ideoloģija ir ļoti vienkārša un tā ir pieejama jebkur. Un tā ir izteikta mūsu partijas devīzēs. Pirmkārt, tā ir vispārējā tēze, pēc kuras mēs strādājam un cenšamies realizēt savus mērķus. Un tā skan pavisam vienkārši - lepnāk, godīgāk, latviskāk! Šādu ideoloģiju es piedāvāju 5.Saeimai, šādu ideoloģiju es arī piedāvāju Latvijas valstij.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka man nebūtu jāanalizē visi tie vārdi, kas ir teikti par un pret šo valdību vai deklarāciju, bet, ņemot vērā, ka visas šeit teiktās runas tika translētas visai Latvijai un arī citas radiostacijas to visu pārraidīja, es esmu spiests izgaisināt dažus mītus un nepatiesību - lai neteiktu spēcīgāk! - , kas šeit tika pateikta.

Tātad - pirmkārt. Augsti godātais demisionējošās valdības demisionējošais ministr Oša kungs! Es ļoti priecājos, ka jums mājās ir tādi vēsturiski materiāli kā partijas 24.kongresa tēzes, kurās jūs ieskatāties vakaros, lai varētu plānot savu darbu. Tas ir ļoti pozitīvi. Vēsture ir jāmācās. Es jums vēl ieteiktu nopirkt arī vidusskolām domāto padomju laika grāmatu, kas saucas "Sabiedrības mācība", jo tur arī bija teikts, ka valdība ir valsts pārvaldes institūcija. Bet jūs visu laiku runājāt par to, kādā veidā te varas institūcijas taisās varu realizēt un tamlīdzīgi. Ne tikai grāmatvedība, ne tikai kompjūterspēļu noslēpumi jāzina, bet tomēr jāzina arī sabiedrības uzbūves pamatprincipi, ja grib runāt par politiku un par politisku valdību. Tas vienkārši ir mans silts ieteikums, un es ceru, ka mēs arī turpmāk dažādos līmeņos varēsim ļoti veiksmīgi sastrādāties.

Es neanalizēšu par drošību un aizsardzību teiktos skarbos vārdus, kritizējot šo deklarāciju. Tik tiešām, es pievienojos daudziem runātājiem, ka, pirms mēs runājam par profilaksi, par daudziem mērķiem un tamlīdzīgi, par koncepcijām, kas būšot, vispirms tie noziedznieki ir jānoķer. Un tie, kas ir noķerti, nav jālaiž ārā. Tā ir aksioma. Un pēc tam runāsim par koncepcijām, pēc tam runāsim par izstrādēm un visu pārējo. Un mūsu piedāvātais variants par valsts drošību, aizsardzību un tiesisko reformu - tas bija darbs, lai beidzot tiešām sargātu, lai tos ķertu un lai tiešām nelaistu ārā. Un ar koncepcijām mēs nodarbosimies. Tie, kam ar to ir jānodarbojas.

Ļoti cienījamā Marjašas kundze! Jūsu vārdi skanēja ļoti skarbi, un es saprotu, kāpēc jūs tos teicāt. Es arī dzirdēju tos izsaucienus, stāvot pie sava loga. Bet jūs, būdama juriste ar lielu dzīves pieredzi, man liekas, ļoti labi saprotat, kas tie bija par cilvēkiem, kas šeit bija, un kā interesēs viņi to kliedza, un kāpēc bija tie saukļi. Ne jau LNNK interesēs viņi to darīja! Dziļāk es neanalizēšu. Un visbeidzot - varbūt izgaisināsim tos mītus, par kuriem man ir jautājuši šos jautājumus gan Vašingtonā, gan Bonnā, gan Parīzē, gan Londonā! Un tās ir mūsu agrākā kolēģa - Rēzeknes pulka dezertējušā kareivja un pie okupantiem pārbēgušā Mavrika Vulfsona insinuācijas. Par to, ko es esmu teicis kādā LNNK saietā. Ticiet man, es nevienā LNNK saietā neesmu redzējis ne Vulfsona kungu, ne arī jūs, cienījamā Marjašas kundze! Tātad mīti būtu jāizgaisina. Un es arī ļoti gribētu dzirdēt, kur es to esmu teicis, kādā kontekstā, kādā sakarībā un kādus vārdus. Jo jau divus gadus pa pasauli klīst šis mīts un man nav zināms, kā interesēs tas ir teikts.

Godājamie kolēģi! Visi, kas teica skarbus vārdus! Daudzi no tiem bija patiesi, un daudzi no tiem kritizēja šo deklarāciju, kritizēja cilvēkus, kas bija gatavi strādāt šādā krīzes situācijā šajā valdībā (un arī šobrīd viņi ir gatavi to darīt un būs gatavi to darīt arī visu šo laiku). Un, noslēdzot visu šo runu, gribu tikai pateikt: godājamie kolēģi, tiek piedāvāts jauns valdības modelis. Valdības modelis, kura ir atbildīga Saeimai, katram tās deputātam, katrai tās frakcijai. Un aiz šās valdības tik tiešām nav tikai 13 no LNNK. Kā jūs dzirdējāt, aiz šīs valdības ir Zemnieku savienība, ir Kristīgo demokrātu savienība, ir daudzi deputāti, kas nepieder pie partijām, - nerunājot jau nemaz par tiem simtiem tūkstošu vēlētāju, kas gan Saeimas vēlēšanās, gan tagad pašvaldību vēlēšanās atdeva savas balsis par šīm partijām. Es atgādināšu, ka pašlaik nelielu vairākumu ieguva, šo vienu trešdaļu, Saeimā šis partiju skaitlis bija daudz mazāks. Es to neprecizēšu. Šai valdībai pārmet, ka deklarācija ir populistiska - it sevišķi daļā par sociālo politiku. Es jau paskaidroju, ka šī sociālā daļa ir mērķēta uz nākotni, ka šie pensiju fondi tagad rodas, un no tiem pensiju saņemsim varbūt mēs un varbūt arī mūsu bērni saņems pensiju. Tāpēc šis plāns ir vērsts uz nākotni. Bet, ja runājam par tagadni, par naudu šo plānu īstenošanai, es paskaitīju naudu - nauda ir: 6 miljoni latu, kas bija domāti valdības iestāžu pārcelšanai uz citām vietām; 1,2 miljoni latu - valdības kredīts, garantijas kredītam, Attīstības aģentūras ēkas remontam, lai tur varētu izvietoties Attīstības aģentūra un lai tā vēl tiktu iznomāta birojiem; 3 miljoni latu, kas ir varbūt palikuši pāri no visas ierēdņu reformas, apmācības procesa. Kopā ir 10,2 miljoni latu uz 600 tūkstošiem pensionāru. Trīs mēneši, varbūt četri ir atlikuši. Lūdzu, izdaliet! Cik iznāk katram? Cik iznāk bērniem, kas ir palikuši bez pajumtes, un pārējiem? Nauda ir. Tā tikai jāredz, jāpārdala valsts interesēs, nevis atsevišķu struktūru un partiju interesēs. Nauda ir jāmeklē, un tas ir uzdevums jebkurai nākamajai valdībai. Un ar naudu ir jārīkojas taupīgi, tas ir pirmais noteikums.

Godātie Saeimas kolēģi, kas tagad balsos par vai pret šo valdību vai vispār nepiedalīsies balsojumā! Jums tiek piedāvāta alternatīva - balsot par valdību, kura ir gatava strādāt, kuras sastāvā ir cilvēki, kas ir atdevuši daudzus gadus savam mūža darbam un kas zina, kā strādāt, un kas ir gatavi strādāt šajā krīzes situācijā.

Otra alternatīva - nobalsot pret. Un Latvijā turpināsies šis bezvaras un bezatbildības laiks, jo demisionējusi valdība, lai cik tā būtu laba, ir demisionējusi valdība, un viņas tiesības ir strikti - kaut vai morāli - ierobežotas. Un mēs dzirdējām šodien runas, ka šī valdība neder, bet neviens neparādīja to modeli, kādai tad ir jābūt tai valdībai, kas sekos pēc tam. Nepatiks nākamā valdība, aiznākamā un tā tālāk, nepatiks neviena valdība, kuru nebūs sastādījis "Latvijas ceļš". Tas ir pilnīgi acīm redzami no šodienas uzstāšanās. Tātad "Latvijas ceļš" ir Latvijas valstiskā stipruma un neatkarības garants - tā tas ir pasludināts, nemaldīgi. Kā teica vecajos okupācijas laikos - ir tāda partija. Es domāju, ka tādas partijas nav. Ir 170 cilvēki, kas ir izvirzījuši daļu grupas šeit, Saeimā, kura nolemj Latvijas valsts likteni. Mēs ļoti labi redzam, ka mums tiešām ļoti grūti bija sastādīt šo valdību, jo iepriekšējais modelis bija vienkāršs - valdībā vajadzēja tik daudz vietu, lai pietiktu visiem partijas deputātiem un atbalstītājiem. Mums to vietu izrādījās par daudz, jo mēs uzskatījām, ka tik daudz šo vietu nav vajadzīgs un nav ar cilvēkiem jāpiepilda, un algas tik daudz nav jāmaksā. Te ir šīs grūtības. Tātad, godājamie Saeimas deputāti, izvēlieties alternatīvu valdību, kura jums varbūt kaut kādā ziņā nepatīk un kuras deklarācija jums liekas kaut kādā ziņā neskaidra, bet kura ir gatava strādāt jūsu kontrolē, jo šinī gadījumā tā nav mazākuma valdība. Tā nav valdība, kuru noteiks viena vai divas frakcijas. Tā ir valdība, kuru atbalstīs Saeimas vairākums, un tādēļ tā būs pakļauta Saeimas kontrolei. Vai nu jūs balsojat par valdību, kuru jūs varat kontrolēt un uz kuras kļūdām norādīt, un kurai, ja vajag, varat izteikt neuzticības balsojumu, ja tā jūs neapmierina, vai jūs balsojat par bezvaldības laiku, par laiku, kas, pilnīgi loģiski, novedīs pie Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kuras mēs neviens nevēlamies dažādu iemeslu dēļ un kuras visādā ziņā situāciju valstī nestabilizēs. Es pateicos par to, ka jūs pavadījāt šo dienu ārkārtas sesijā, lai izlemtu valstiski svarīgus jautājumus. Es esmu pateicīgs par to uzticību, ko šis Kabinets baudīja no tiem deputātiem Saeimā, no tiem daudzajiem mūsu vēlētājiem, kas ir izteikuši savu atbalstu ar vēstulēm un presē, un ar telefona zvaniem. Es tiešām gribu pateikties mūsu ārzemju draugiem, kas ir sūtījuši vēstules gan no Lielbritānijas, gan no Filipīnām, gan no daudzām citām vietām. Vēl šodien pienāca vēstules ar atbalstu šai iespējamajai valdībai -nācijas stabilizācijas valdībai. Un es aicinu tos, kuri ir izlēmuši balsot pret, vēl brīdi uzkavēties un padomāt pirms šīs "pret" pogas nospiešanas. Un es aicinu jūs ar savu balsojumu izteikt uzticību šai valdībai, kuras otra galvenā tēze ir - par savu zemi, tautu un valsti! Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Atbilstoši likumam "Par Ministru kabineta iekārtu" uzticību Ministru kabinetam, tai skaitā valsts ministriem, Saeima izsaka pieņemot attiecīgu lēmumu. Ir iesniegts lēmuma projekts - dokuments nr.774. Lūdzu, paņemiet to! Lūdzu zvanu! Vai varam pāriet pie balsošanas? Godātie deputāti! Man, kā sēdes vadītājam, būs stingri jāievēro Kārtības rullī noteiktās prasības attiecībā uz balsošanu. Mūsu balsošanas mehānismam jeb aparātam nospiežot podziņu "par", "pret", "atturas", iedegas lampiņa, tāpēc, godātie deputāti, lūdzu, sekojiet! Pēc tam, kad būs nosaukti rezultāti jeb parādīsies uz tablo balsošanas rezultāts, saskaņā ar Kārtības rulli nevarēs notikt pārbalsošana. Tāpēc es uzaicināšu operatoru mirkli ilgāk pakavēt šo procesu. Un, ja deputātiem rodas kaut kādas šaubas par savu balsojumu vai kaut kas misējas, tad jūs to varat izteikt un jums vēl ir iespēja arī pārbalsot, jo, vienalga, tiek ņemts vērā jūsu pēdējais balsojums, nevis iepriekšējais. Vai frakciju vadītājiem ir kādas iebildes? Vai varam uzsākt balsošanu? Lūdzu, balsosim par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam, kuru ir sastādījis Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidents Andrejs Krastiņš! Balsojam. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 27, atturas - 28. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrāciju! Godātie deputāti, reģistrēsimies! Un pēc tam jūs saņemsiet izdruku. Reģistrējamies. Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt klāt neesošos deputātus. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs. Valdis Birkavs ir zālē!

Z.Tomiņš. Alfreds Čepānis,

Olga Dreģe,

Nikolajs Krasohins,

Voldemārs Novakšānovs,

Velta Puriņa.

Priekšsēdētājs. Ārkārtas sesiju paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute