Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Par darba kārtību. No rīta Prezidijs ir saņēmis dažus iesniegumus. Visi iesniegumi pagaidām attiecas uz Prezidija izsludināto darba kārtību.

Vispirms 15.septembra sēdi pasludinu par atklātu. Sākam izskatīt Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Mums ir iesniegumi par grozījumiem un papildinājumiem. Pirmais papildinājums ir dokuments nr.898, un tam klāt pievienots ir arī dokuments nr.898a, kur deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu, ar kuru tiktu pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz 15.oktobrim attiecībā uz likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai ir iebildes, ja mēs to iesniegšanas secībā iekļaujam darba kārtībā? Nav. Saeima pieņem lēmumu iekļaut darba kārtībā lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" izskatīšanai trešajā lasījumā.

Tālāk. Frakcijas "Lîdztiesība" deputāti lūdz iekļaut 1994.gada 15.septembra plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai kā 5.punktu (pirms ziņojuma par Ministru kabineta sastāvu un deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību) agrāk iesniegto lēmuma projektu par Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu pilnvarām. Vai kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu, jo no zāles atskanēja sauciens: "Ir jābalso!" Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" deputātu iesniegto priekšlikumu Saeimas Prezidijam par izmaiņām 15.septembra sēdes darba kārtībā - kā 5.punktu (pirms ziņojuma par Ministru kabineta sastāvu un deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību) izskatīt agrāk iesniegto lēmuma projektu par Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu pilnvarām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Rezultātu! Par - 22, pret - 21, atturas - 27. Nav pieņemts.

Nākamais iesniegums par darba kārtību ir lūgums izmainīt 1994.gada 15.septembra sēdes darba kārtību - izskatīt ceturtajā sadaļā "Prezidija ziņojumi" iekļauto apakšpunktu nr. 15, tas ir likumprojektu "Par Ministru kabineta noteikumiem "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem"", tūlīt pēc otrās sadaļas izskatīšanas. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai balsot arī neviens nepieprasa? (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - izskatīt ceturtajā sadaļā "Prezidija ziņojumi" iekļauto apakšpunktu nr. 15 "Likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem"" tūlīt pēc otrās sadaļas izskatīšanas. Rezultātu! Par - 34, pret - 28, atturas - 12. Nav pieņemts.

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 15.septembra darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: lēmuma projektus "Par dažu Latvijas Republikas rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu" un "Par dažu Latvijas Republikas rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu" izskatīt pēc darba kārtības otrās sadaļas. Pieci paraksti. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Neviens nepieprasa balsojumu, līdz ar to Saeima pieņem lēmumu izdarīt šo grozījumu darba kārtībā.

Un pēdējais iesniegums. Sakarā ar referenta par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valsts robežu" Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Ivara Silāra atrašanos ārzemēs tiek lūgts likumprojekta tālāku izskatīšanu pārcelt uz nākamo sēdi. Iesniegumu ir parakstījusi Anita Stankēviča - Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretāre. Vai šis iesniegums ir komisijas vārdā? Tādu iesniegumu iesniegt ir tiesības komisijai vai arī pieciem deputātiem. Žīgura kungs mums bija pieteicies kā pirmais runātājs šodien debatēs par šo likumprojektu. Vai neviens neiebilst? Vai ir vajadzīga balsošana? Neviens nepieprasa balsojumu, līdz ar to Saeima pieņem lēmumu pārcelt uz nākamo sēdi likumprojekta "Par Latvijas Republikas valsts robežu" izskatīšanu.

Vai Sekretariātā vēl ir kādi iesniegumi par darba kārtību? Nav. Sākam izskatīt 15.septembra sēdes darba kārtību. Atbildes uz deputātu pieprasījumiem un jautājumiem. Ministru prezidenta Valda Birkava atbilde uz Saeimas pieprasījumu Valdim Birkavam par Latvijas Republikas likumu "Par valsts budžetu 1994.gadam" (jautājums par Cukura ražošanas veicināšanas fondu). Lūdzu - finansu ministrs Uldis Osis!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Finansu ministrija 1994.gada 2.septembra sēdē pieņemto Saeimas pieprasījumu par Cukura ražošanas veicināšanas fonda līdzekļu izlietojumu izskatīja, un es varu jūs informēt, ka pēc Valsts statistikas komitejas datiem, kas ir publicēti tās izdevuma "Latvijas tautas saimniecība" 5.numurā, šā gada janvārī-aprīlī pārdotas 5937 tonnas cukura. Realizējot šo cukura daudzumu, budžetā varēja ieskaitīt apgrozījuma nodokļa veidā 320 000 latu (tas ir, ņemot vērā, ka 300 latu - atlaides cena - reiz 18% apgrozījuma nodoklis), kas ir 7,5% no 1994.gada budžeta aprēķinos iekļautās apgrozījuma nodokļa summas no cukura realizācijas. Saskaņā ar likuma "Par cukuru" 13.pantu Cukura ražošanas veicināšanas fonda līdzekļus izmaksā cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem mērķprogrammas izpildei. Mērķprogrammas izstrādā Zemkopības ministrija sadarbībā ar cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju pašpārvaldes pārstāvjiem un apstiprina valdība. Finansu ministrijas rīcībā ir tikai ar Ministru padomes 1991.gada 9.septembra lēmumu nr.233 (par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu programmas "Par Latvijas pašapgādes ar cukuru uzlabošanu" izpildi) akceptētā programma. Mēs uzskatām, ka minētā programma ir Zemkopības ministrijā jākoriģē, ņemot vērā jauno ekonomisko situāciju sakarā ar cukura pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, un jāiesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai. Neskatoties uz aktualizētās programmas trūkumu, lai nodrošinātu 1994.gada cukurbiešu sēju un ar to saistīto darbu izpildi, Finansu ministrija izskatīja Cukura ražošanas veicināšanas fonda padomes pieprasījumu un, ņemot vērā valsts budžeta kases stāvokli un likumā par budžetu paredzētās finansēšanas prioritātes, 5.maijā finansēja 50 000 latu un 1.jūnijā - 60 000 latu.

Vēl būtu jāņem vērā, ka apstiprinātajā valsts budžetā 1994.gadam ir paredzētas subsīdijas 100 000 latu apjomā Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas cukurbiešu sēklas selekcijas siltumnīcas un laboratorijas korpusa celtniecības finansēšanai. Šā gada 8 mēnešos budžeta ieņēmumi ir bijuši mazāki par normu vairāk nekā 30 miljonu latu apmērā. Zemkopības ministrija nav atmaksājusi vairāk nekā 2 miljonus latu no 1992.gadā izsniegtā aizdevuma gaļas un piena produktu rezerves veidošanai. Palielinājies budžeta deficīts arī sakarā ar to, ka budžeta līdzekļi 6 miljonu 344 tūkstošu latu apmērā ir novirzīti Zemkopības ministrijas labības pārstrādes uzņēmumiem 1992.gadā banku izsniegto kredītu apmaksāšanai. Likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam" Finansu ministrijai piešķirtas tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus. Arī Cukura ražošanas veicināšanas fonds ir tāds pasākums. Proporcionāli valsts budžeta ieņēmumiem, paredzot prioritāti pensiju un pabalstu, darba algu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai un ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, kā arī pašreizējo valsts kases stāvokli, Finansu ministrija septembrī ir paredzējusi asignējumus Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fonda visneatliekamāko izdevumu finansēšanai 60 tūkstošu latu apmērā. Tātad papildus tam, kas jau ir ticis ieskaitīts, arī turpmāk Cukura ražošanas veicināšanas fonda izdevumi tiks finansēti proporcionāli valsts budžeta ieņēmumiem no cukura realizācijas. Tas ir attiecībā uz pirmo jautājumu, ko bija iesnieguši deputāti.

Attiecībā uz otro jautājumu - par valūtas ieskaitījumiem. Visa valūtā ieskaitītā cukura muitas nodeva ir konvertēta šā gada februārī un ieskaitīta speciālajā valsts budžeta kontā 11,4 tūkstošu latu apmērā. Līdz šim laikam Ministru kabinetā nav iesniegti priekšlikumi attiecībā uz cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem subsidējamo kredītu procentu likmes apmēriem, ko, pēc mūsu domām, vajadzētu izdarīt Zemkopības ministrijai. Šā iemesla dēļ saskaņā ar likumu "Par cukuru" nav iespējams iekasētās cukura muitas nodevas novirzīt kredīta procentu likmju subsidēšanai. Līdzko šādi priekšlikumi tiks iesniegti, manis minētā naudas summa tūdaļ tiks pārskaitīta, lai to izlietotu paredzētajiem mērķiem. Nauda ir, un tā var tikt izlietota. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies runātāji? Atklājam debates. Vārds deputātam Jurim Janekam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Janeks (TPA).

Šeit šodien kārtējo reizi parādās tas, ka, neskatoties uz laba likuma pieņemšanu, šis likums praktiski nedarbojas jeb darbojas ļoti vāji. Un mēs jau vakardien Tautsaimniecības komisijā spriedām gan par likuma atsevišķu pantu izmaiņām, bet arī pie reizes... Cukura fonda ģenerāldirektors un viņa vietniece sniedza pietiekami plašu informāciju par to, kāds ir faktiskais stāvoklis. Un faktiskais stāvoklis nav tāds, kādu to šeit attēloja Oša kungs. Ja tiktu pildīti visi tie likuma panti, kas ir paredzēti, stāvoklis cukura rūpniecībā būtu daudzmaz normāls.

Likums "Par cukuru" tika pieņemts 1993. gada 11. maijā, un tā 7. pants paredz valsts subsidētas kredīta likmes cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem. Finansēšanas avots - ievedmuitas nodevas. Gada laikā, kopš likums ir pieņemts, muitas nodeva ir iekasēta tikai 100 tūkstošu latu apjomā, un arī šī summa nav ieskaitīta cukurbiešu ražotājiem un pārstrādātājiem, bet paturēta valsts budžetā. Nu, šajā sakarā varbūt ir zināma vaina jāuzņemas arī Zemkopības ministrijai, ka nav izstrādāts... nav paredzēts, kādā veidā tālāk tiks izlietotas šīs summas. Likuma 12. pants paredz cukura industrijai daļu no cukura apgrozījuma nodokļa. Pastāvot līdzšinējam cukura patēriņam - 70-80 tūkstoši tonnu gadā - un cukura īpatsvaram, normāli pildot likumu, valsts kasē vajadzēja ienākt 4,8 miljoniem latu no muitas nodevas un 2,2 miljoniem latu no apgrozījuma nodokļa - kopā 7 miljoniem latu. Šos pašus skaitļus ir nosaukusi arī Finansu ministrija. Taču šo 7 miljonu valsts kasē nav, jo likums netiek pildīts visaugstākajā līmenī - Finansu ministrijā, muitā un bankā. Šā gada cukurbiešu ražas iepirkšanai vajadzētu 5 miljonus latu. Tā ka jūs redzat: ja valsts kasē būtu šie 7 miljoni latu, nu, kaut vai 5 miljoni, tad mēs varētu brīvi rīkoties un nebūtu nekādu sarežģījumu cukurbiešu iepirkšanā.

Likumā par 1994. gada valsts budžetu ir ierakstīts, ka Cukura fondam ir jāsaņem 1,35 miljoni latu. Finansu ministrijai ir jāpārskaita nauda Cukura fondam - vismaz proporcionāli budžeta izpildes līmenim. Ar šo summu būtu pietiekami, lai iedarbinātu cukurfabrikas, tātad varētu, teiksim, paņemt kredītus un šī summa varētu tikt izmantota kredītu procentu dzēšanai. Pērn to izdarīja firma "Man", kuras kredīta procentu likme bija apmēram 10 procenti gadā, un cukura vairumcena gada garumā saglabājās 34 santīmi kilogramā. Zemnieki bija apmierināti, cukura pircēji arī, jo vietējā cukura mazumcena svārstās ap 40 santīmiem. Varbūt šī firma varētu būt arī partneris šogad, tas ir, varētu turpināt šādu sadarbību, bet šī firma prasa, lai šeit būtu nodrošināta normāla muita jeb robežaizsardzība.

Vēl viens variants. Varētu arī ņemt komercbanku kredītu, likme gan ir 50-60 procentu un vairāk. Tādā gadījumā nebūs iespējas, tāpat kā tas bija ar labības pārstrādes uzņēmumiem, šos kredītu procentus nomaksāt un principā šīs cukurfabrikas bankrotēs. Un tad šī cukura cena varētu svārstīties: vairumcenā - apmēram 47 santīmi, mazumcenā - 55 santīmi un vairāk.

Ne tikai runājot par šo likumu, bet par daudziem diezgan labiem likumiem, kurus mēs esam pieņēmuši šeit, Saeimā, liekas, ka tie nedarbojas un ka izpildinstitūcijas ir pirmās, kas šādu likumu nepilda pilnībā. Un es gribu tās nosaukt: tā ir, pirmkārt, Finansu ministrija un, otrkārt, Zemkopības ministrija, kura ar diezgan lielu vienaldzību skatās uz Cukura fonda darbību un bieži vien - varbūt arī ne sevišķi korekti - veic licencēšanu. Manuprāt, licencēšanu pat varētu uzticēt Cukura fondam, un visu šo darbību, kas saistīta ar cukuru, varētu uzticēt Cukura fondam, kur ir speciālisti, kas zina, kā darboties.

Katrā ziņā mūsu frakcija nevar piekrist šādam Oša kunga ziņojuma pozitīvam vērtējumam. Vajadzētu izdarīt ierakstu kā pārejas formulā, ka vajag uzdot tomēr Finansu ministrijai un Zemkopības ministrijai pilnībā pildīt likumu, kas ir pieņemts, - likumu "Par cukuru". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pierakstījušies runāt debatēs? Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Kas attiecas uz Cukura fondu, daudz kas no tā, ko Janeka kungs teica, lielā mērā ir taisnība, jo tas fakts, ka tiek ignorēts likums par valsts budžetu un ka no 1 350 000 ir pārskaitīti tikai 110 000, raksturo šo attieksmi pret lauksaimniecību kopumā - un šajā konkrētajā gadījumā pret cukura ražošanas nozari.

1993. gadā cukurbiešu iepirkšana tika veikta atbilstoši likumam "Par cukuru", un no Zemkopības ministrijas puses tika darīts viss, lai noslēgtu šo līgumu ar firmu "Man", jo toreiz citas iespējas nebija. Nebija šīs naudas, par ko samaksāt un valstij iepirkt cukurbietes, un līdz ar to tas līgums tika noslēgts. Cukurbiešu audzētāji bija tie, kas pagājušogad šo naudu saņēma. Šogad tika izsludināts konkurss, un tā iemesla dēļ, ka iekšējā tirgū, sevišķi cukura tirgū, valda haoss un nesakārtotība (un par to nevienam cilvēkam, kas ir saistīts ar šo nozari, nav ne mazāko šaubu), firmu, kas gribēja šajā konkursā startēt un iegūt šīs tiesības, nebija. Tādēļ pēc šā konkursa beigām tika iesniegts un jau apmēram divus mēnešus stāv Zemkopības ministrijas ierosinājums izveidot valdības komisiju, lai risinātu šos jautājumus. Iespējami trīs risinājumi un arī tas, ko Janeka kungs teica, - ka nav šīs programmas par subsīdijām. Ir aprēķinātas summas. Visi tie dokumenti procedūras dēļ tiek no Kabineta puses, no mūsu bijušo koalīcijas partneru puses, valdībā bremzēti. Protams, var iesniegt pārejas formulas un dažādus risinājumus, ko Janeka kungs ieteica, bet ir jautājums - vai vecās valdības un jaunās valdības viedoklis šinī jautājumā, tas ir, attiecībā uz lauksaimniecību, atšķirsies? Un, manuprāt, šeit izšķirošais būs balsojums par uzticību. Vai, piemēram, Tautsaimnieku politiskās apvienības partija tic vairāk šai valdībai, ka tas tiks īstenots, vai arī tas turpināsies tādā pašā garā, kā tas bija līdz šim. Tāpēc es domāju, ka šeit izšķiroša nozīme nav pārejas formulai un balsojumam, te ir jautājums par uzticību - vai jaunā valdība spēs pildīt likumu, ko ir pieņēmusi Saeima, un ievērot valsts iedzīvotāju, to skaitā lauku iedzīvotāju, intereses vai arī nespēs to darīt. Tāpēc es domāju, ka būtībā šis jautājums izšķirsies balsojumā par uzticību valdībai.

Sēdes vadītājs. Jānis Kinna - zemkopības ministrs. Lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Labdien, cienījamais Prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es nebūtu nācis šeit runāt, ja vien Oša kungs nebūtu minējis dažus faktus, kas neatbilst patiesībai. Un patiesība par nepieciešamajiem pasākumiem, kuriem var tikt lietoti Cukura fondā ieskaitītie līdzekļi, ir tāda, ka nav paredzēts valdības apstiprinājums šiem pasākumiem. Cukura fonda padome, kurā ir visu ministriju pārstāvji, to skaitā Finansu ministrijas pārstāvis un arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis, ir apstiprinājusi Cukura fonda izlietošanas tāmi 1994. gadam, un likums neparedz šo Cukura fonda izlietošanas tāmi apstiprināt valdībā.

Un tātad - par pirmo daļu. Patiesība, Oša kungs, ir tāda, ka budžets tiek pildīts ļoti vāji un Finansu ministrijai nav iespējams ieskaitīt šo naudu, un tāpēc viņa arī neskaita - un nevis tāpēc, ka nav apstiprināts tas vai cits dokuments.

Par otro daļu. Par iekasēto muitas nodokli, kas ir jāieskaita speciālajā ārpusbudžeta kontā paredz ēto kredītprocentu likmju subsīdijai. Visu laiku dabūt šā konta atlikumu un salīdzināt to ar oficiālajiem statistikas materiāliem par to, cik ir ievests Latvijā cukurs, cik ir iekasēta ievedmuita un kad varētu sākt šos līdzekļus izlietot. Faktiski šajā kontā ir smieklīgi maza summa, nekādas kredīta likmes par šo summu nokreditēt nav iespējams, jo ir saņemti mazāk nekā 10 procenti no nepieciešamās summas, kurai tur būtu jāienāk, ja tiktu nomuitots viss Latvijā ievestais cukurs. Un tāpēc šajā otrajā kontā naudas nav tāpēc, ka ievedmuita netiek iekasēta un nauda netiek ieskaitīta. Un tā ir pareizā atbilde uz šo jautājumu. Protams, es varu piekrist, ka valsts budžeta stāvoklis ir smags, bet sasaistīt kopā reāli pārdoto cukura apjomu, kādu jūs minējāt, vadoties pēc statistikas datiem, un budžeta aprēķināto summu no konkrēti pārdotā cukura daudzuma, nav korekti, jo budžetā ir apstiprināti 1,35 miljoni latu un nav vairs jārēķina atpakaļ, cik daudz cukura reāli ir pārdots vai reāli nav pārdots.

Pielietojot jūsu statistiku, iznāk, ka pie mums gadā cukura patēriņš ir zem 9 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju; tas faktiski neatbilst patiesībai.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies debatētāji? Debates ir izbeigtas. Vai nekādi dokumenti Prezidijā nav iesniegti? Nav. Līdz ar to esam izskatījuši šo jautājumu.

Nākamais. Jāņa Vaivada atbilde uz deputātu Kokina, Folkmanes, Novakšānova, Rugātes un Seiksta jautājumu izglītības, kultūras un zinātnes ministram Jānim Vaivadam par Latvijas Republikas Nacionālās izglītības programmu. Lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Esmu saņēmis jau otro jautājumu attiecībā uz šīs problēmas izklāstu, kaut gan gribu sākumā vērsties pie jautātājiem ar šādu priekšlikumu: es saprotu, ka jautātāji ir dziļi ieinteresēti mūsu izglītības sistēmas attīstībā, bet šajā dialogā es lūdzu viņus tomēr būt korektiem. No tā, ko Rugātes kundze teica iepriekšējā plenārsēdē, izriet, ka jautājums iesniegts 21.jūnijā un es atbildi sniedzu tikai 2. septembrī. Šajā sakarībā es gribu citēt šā jautājuma pirmo teikumu. Tātad - sakarā ar 1995. gada budžeta projekta izstrādi lūdza informēt Saeimu 2. septembra plenārsēdē. Tieši tādā formā man tas bija lūgts, un tieši tā es to arī darīju.

Arī šodien, atbildot uz jautājumu, kāds būs Latvijas Republikas Nacionālās izglītības programmas pilns saturs un stratēģija visā valsts teritorijā sakarā ar 1995. gada budžeta projekta izstrādi, es, zināmā mērā atkārtojoties, sniegšu informāciju, kas bija rakstveidā iesniegta, jau atbildot uz jautājumu 2. septembrī, tas ir, par šīs Nacionālās programmas sadaļām, saturu, vienīgi papildinot to ar skaitļiem, kas patlaban raksturo situāciju budžeta projekta izstrādē. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka budžeta projekts vēl top un ka šie skaitļi, kuri tiks nosaukti, ir projekta skaitļi, jo valdība savu darbu pie budžeta sagatavošanas un iesniegšanas Saeimā, protams, vēl turpinās. Līdz ar to šī manis sniegtā atbilde varbūt raksturos šo sagatavošanas posmu, šajā sagatavošanas laikā esošo situāciju. Atļaujiet pāriet pie jautājuma būtības izklāsta. Es jau iepriekš atvainojos, ka varbūt mana atbilde zināmā mērā būs "sausa" un arī ar skaitļiem.

Tātad Nacionālā programma balstās uz Latvijas izglītības koncepciju, un tās galvenie virzieni izvēlēti tā, lai tiktu attīstīti izglītības veidi un pakāpes, nodrošinot to savstarpējo saskaņotību. Nacionālās programmas apakšprogrammas tiek plānotas četru vai piecu gadu periodam, konkretizējot katra gada pasākumus un arī pieļaujot korekcijas un jaunu apakšprogrammu izstrādi. Konkrētajā brīdī Nacionālās programmas sastāvā plānots iekļaut astoņas apakšprogrammas, kurām atbilst arī jau sagatavotie investīciju projekti. Tātad ir jautājums par investīcijām, es te domāju valsts investīcijas dažādās nozarēs, kas, manuprāt, būs viens no galvenajiem jautājumiem arī jaunajai valdībai, kur, kādā veidā un cik daudz investīciju paredzēt. Tātad ir paredzētas 8 apakšprogrammas. Atļaujiet tās nosaukt.

Valsts izglītības iestāžu tīkla optimizācija.

Pedagogu izglītošanas un profesionālās meistarības pilnveides sistēmas izveide.

Pamatizglītības satura pārveide.

Darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības sistēmas izveide.

Augstākās izglītības sistēmas pārveide.

Zinātniskās darbības optimizācija. Zinātnisko iestāžu reforma.

Bērnu sagatavošana skolai.

Un noslēgumā - pieaugušo izglītības sistēmas izveidošana.

Kā jau teicu, darbs pie šīs programmas turpinās. Tiek strādāts arī pie apakšprogrammas, kas paredz veicināt izglītības iegūšanu latviešu valodā. Arī etnisko minoritāšu izglītības sistēmas izveidē jāparedz izglītošanas paplašināšana latviešu valodā, sākot ar latviešu valodas mācīšanas nodrošināšanu krievu skolās, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas mācībām latviešu valodā, atsevišķu klašu un skolu pāriešanu uz mācībām latviešu valodā. Tas ir plašs pasākumu komplekss, kam jāietver gan skolotāju sagatavošana un izglītošana, gan mācību grāmatu un mācību līdzekļu sarūpēšana un arī vēl cits nodrošinājums.

Apakšprogrammu prioritātes tiks noteiktas programmas projekta izstrādes nobeigumā atbilstoši tam, kā jau es teicu, kāda būs valsts politika tieši investīciju jomā.

Runājot konkrēti par investīcijām, ir sagatavoti investīciju projekti atbilstoši šīm apakšprogrammām izglītības iestāžu tīkla optimizācijai. Pie šiem investīciju projektiem es pakavēšos mazliet sīkāk.

Tālāk - skolotāju Latvijā jaunās paaudzes projekts ar nosaukumu "Tenega". Tālāk - izglītības līmeņa noteikšanas jeb mērīšanas sistēmas tehniskā sagatavošana. Tas arī ir ļoti svarīgs projekts. Tālāk - sertifikācijas informācijas bāzes veidošana, mācību grāmatas un mācību līdzekļi, kas prasa investīcijas. Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošana. Jau savā laikā, iepazīstinot ar šo Nacionālo programmu izglītībā un zinātnē, mēs atzīmējām, ka nevaram veikt nekādu virzību programmu ietvaros, ne arī sakārtot paši savu izglītības informācijas sistēmu.

Tālāk - valsts ģimnāziju tīkla izveide. Tas ir jauns solis izglītības sistēmas attīstībā Latvijā. Pirmsskolas izglītības centra veidošana. Pieaugušo izglītības sistēmas izveide. Datori pamatizglītībā. Par to mēs esam arī jau runājuši, un ir jau ļoti būtiskas iestrādes. Profesionālās izglītības centra tehniskais nodrošinājums un profesionālās izglītības mācību satura un mācību līdzekļu izstrāde.

Un noslēgumā - nacionāli akadēmiskā informācijas tīkla izveidošana un attīstīšana. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas arī prasīs papildu investīcijas, ir studiju kreditēšanas sistēmas finansējums.

Ar Nacionālo programmu izveidi cieši saistīts arī jautājums par Latgales programmas finansējumu. Latgalē, kā zināms, raksturīgākās problēmas ir tās, ka nepietiek latviešu skolu, ir nelabvēlīga latviešu un cittautiešu proporcija, prioritāri pieprasījumi ir sākumskolu un pamatskolu atjaunošana, divplūsmu skolu pārdale, klašu ar latviešu mācībvalodu atvēršana pagastos, kur līdz šim latviešu bērniem nav bijusi iespēja mācīties dzimtajā valodā.

Tāpat nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu mācību iestādēm ar reģionālu nozīmi. Es gribētu uzsvērt tieši pēdējo, runājot par skolu tīkla optimizāciju visas valsts mērogā. Mums Latgales novads arī ir jāveido ar zinātniskām iestādēm, kurām ir visas valsts nozīme, ar izglītības iestādēm, kurām ir visas valsts nozīme.

Latgales programmas ietvaros tātad ir plānoti šādi projekti.

Sākumskolu un pamatskolu atjaunošana. Es nosaukšu skaitļus, taču tikai ar tādu piebildi, ka tas ir mūsu pieprasījums, bet atbilstoši tam vēl tiks precizēts galīgajā budžeta variantā.

Tātad sākumskolu un pamatskolu atjaunošanai. 1995.gadā - 72 000, 1996.gadā - 47 000.

Divplūsmu skolu sadalīšanai. 1995.gadā - 57 000, 1996.gadā - 37 000. Es noapaļoju līdz pilniem tūkstošiem. Šeit ir doti skaitļi, kas ir precīzāki.

Klašu ar latviešu mācībvalodu atvēršanai pagastos, kur līdz šim latviešiem nav bijusi iespēja mācīties latviešu valodā. 1995.gadā - 18 000, 1996.gadā - 20 000.

Reģionālās nozīmes mācību iestādēm. 1995.gadā - 237 000, 1996.gadā - 103 000.

Mācību iestāžu kapitālajam remontam un iesākto būvju pabeigšanai. 1995. gadā - 714 000, 1996.gadā - 494 000.

Valodas centra attīstībai Krāslavas rajonā. 1995.gadā - 1000. Sporta klubam Preiļu rajonā - 1995.gadā - 4000.

Baltinavas speciālās skolas un ar to saistīto būvju celtniecībai 1995.gadā - 65 000.

Kopā 1995. gadā mēs esam pieprasījuši 1,17 miljonus latu. Pagaidām budžeta projektā tādas summas nav. Orientējoši tā varētu būt aptuveni 700 000 latu.

Kā jau minēju, es varbūt īsi raksturošu šos investīciju projektus attiecībā uz Nacionālās programmas atsevišķajām apakšprogrammām.

Par valsts izglītības iestāžu optimizāciju. Latvijā kopumā ir 95 nepabeigtas skolas, kuru celtniecības pabeigšana prasītu 23 miljonus latu. Tas ir vairāk, nekā, piemēram, viss gada budžets Zemkopības ministrijai jeb mūsu lauksaimniecībai. Skaidrs, ka tādu līdzekļu patlaban valstij nav, lai mēs ātri, dažu gadu laikā, šādu programmu realizētu, pie tam ņemot vērā apstākli, ka tās ir būves, kas ir iesāktas jau sen un daudzviet varbūt ir arī bez pārliecinoša šīs izglītības tālākas stratēģijas pamata. Mums būs nepieciešams pārskatīt un kopā ar pašvaldībām tiešām strādāt pie šīs mūsu skolu tīkla optimizācijas programmas. Katrā ziņā kapitālie līdzekļi valsts investīciju veidā šim nolūkam būs vajadzīgi, tomēr es domāju, ka tieši racionāla šo līdzekļu izmantošana šajā virzienā ir ļoti nepieciešama.

Tālāk. Valsts ģimnāziju tīkla izveide. Mēs plānojam nākamajā gadā atvērt līdz septiņām valsts ģimnāzijām, tas ir, reģionālās izglītības centru ar augstāku kvalificētu pedagogu sastāvu. Lai tam tiešām būtu arī reģionāla nozīme, kas jau gatavotu absolventus mācībām augstākajās mācību iestādēs.

Šim nolūkam 1995.-1997.gadā plānoti līdzekļi 3,3 miljonu latu apmērā. Šajos investīcijas projektos, protams, nepieciešams mēģināt atrast un piesaistīt līdzekļus no ārvalstīm dažādu kopproduktu veidā, un arī šāds plānojums šajā investīciju projektu aprakstā mums ir paredzēts.

Tālāk. Pedagoģisko darbinieku izglītošana un profesionālās meistarības attīstības sistēmas izveide. Galvenais akcents nākamajā gadā tātad ir vērsts uz šā izglītības centra tālāko izveidi. Ir jau iestrādes, lai piesaistītu līdzekļus arī no ārvalstīm. Un galvenais saturs tātad ir mācību materiālu un metodikas adaptācija, metodiskās literatūras sagatavošana un izdošana, lektoru grupas apmācīšana ārzemēs.

Tālāk. Paša izglītības centra izveide, jauna kursa programmas izstrādāšana, kas balstītos jau uz radošu modelēšanas pieeju. Kopumā šim projektam būtu nepieciešami 2,6 miljoni latu. Pagaidām budžetā tas varētu tikt nosegts ar 0,3 miljoniem, bet, kā jau teicu, šie projekti ir ar vairāku gadu perspektīvu.

Tālāk. Sertifikācijas informācijas bāzes izveidošana. Tās galvenais saturs ir informācijas bāzes izveidošana, kas ļautu plānot skolotāju nepieciešamību dažādos reģionos un skolās, ņemot vērā gan šo skolu skolotāju sastāva izmaiņas dinamiku, gan jaunu skolotāju sagatavošanu, gan arī viņu aiziešanu pensijā. Lūk, analizējot visu šo dinamiku, mēs tiešām varētu mērķtiecīgi kontrolēt situāciju, kāda mums tiešām ir ar skolotājiem skolās, kā arī zināmā veidā plānot šo skolotāju sagatavošanu un arī tālāko izglītību vairākus gadus uz priekšu. Šim nolūkam 1995.-1997. gadā ir plānoti 72 000 latu.

Tālāk. Pamatizglītības satura pārveide. Jau pieminētā apakšprogramma datoru pamatizglītībai paredz pakāpeniski jau pamatskolā ieviest jeb nodrošināt iespēju apgūt prasmi darbam ar datoriem. Šis projekts jau ir sākts realizēt sadarbībā ar ārvalstīm gan attiecībā uz datoru iegādi, gan tādu programmu nodrošināšanu, kas būtu izmantojamas pamatizglītības līmenī.

Mācību grāmatas un mācību līdzekļi. Esmu jau vairākkārt uzsvēris tieši šīs programmas būtiskumu, tas ir, ka mēs savus mērķus izglītībā, protams, varam realizēt tikai tad, ja atbilstoši mainām mācību saturu un veidojam tam nepieciešamo mācību līdzekļu bāzi. Kopā šim projektam 1995.-1997.gadā ir nepieciešami 9 miljoni latu.

Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveide nākamajam gadam paredz jau izveidot atbalsta jeb informatīvo mezglu izveidošanu Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, tālākajā perspektīvā izveidojot kopēju informatīvo centru sistēmu. Šim nolūkam 1995.-1997.gadā būs nepieciešami 4,2 miljoni latu.

Darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības sistēmas izveidošana. Pirmkārt, mēs sākam ar to, ka tiek veidots profesionālās izglītības mācību satura centrs, kas jau tiks izveidots ar 1.oktobri. Tātad šā centra sagatavošanai ir nepieciešami līdzekļi, un tie budžetā ir ieplānoti. Kopsummā tas ir 0,5 miljoni latu. Pēc savas būtības tas paredz gan šā centra tehnisko nodrošinājumu, gan atbilstoši jau mācību līdzekļu sagatavošanu - iekārtu un programmu iegādi.

Atsevišķi vēl arī par profesionālās izglītības mācību saturu. Arī tam 1995.-1996.gadā tiek plānoti 50 000 latu.

Augstākās izglītības sistēmas pilnveidošana. Tātad pieminētās studiju kreditēšanas sistēmas izveidošana kopumā 1995.-1997.gadā prasīs 18,5 miljonus latu. Tātad runa ir par studiju kreditēšanas sistēmu. Tās, protams, nav tikai valsts investīcijas.

Nacionālā akadēmiskā informācijas tīkla radīšana, uzturēšana un attīstīšana laikā no 1995. līdz 2000.gadam. Tam nepieciešamie līdzekļi ir 2,48 miljoni latu.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī kādam īpašam projektam. Runa ir par enerģijas taupīšanu mācību iestādēs, it sevišķi ja mēs runājam par augstākajām mācību iestādēm. Diemžēl mēs līdz šim esam šim jautājumam pievērsuši pārāk maz uzmanības, un realizēts ir tikai viens projekts, tas ir Rīgas 3.vidusskolas projekts ar dāņu palīdzību, kur skolas ēka tiek sakārtota un sagatavota tiešām taupīgam siltuma režīmam, ja tā varētu teikt. Vienkārša kalkulācija: patlaban tieši siltuma nodrošināšanai visās augstākajās mācību iestādēs mēs tērējam 700 tūkstošu latu gadā. Ja mēs ieguldītu papildus šādu summu, lai visu savestu kārtībā tieši no šāda viedokļa, tad izmaksas par siltumu samazinātos trīs reizes. Tas nozīmē, ka šāds projekts trīs gadu laikā pilnībā atmaksātos. Un arī tādēļ mēs esam paredzējuši šāda projekta realizāciju. Tas 1995.-1997.gadā prasīs aptuveni 900 tūkstošus latu, un ar nākamo gadu mēs paredzam šādu projektu sākt realizēt.

Zinātnes darbības optimizācijas un zinātnisko iestāžu reforma. Pamatā šis darbs ir vērsts uz zinātniskās darbības efektivitātes analīzi no jaunradītās vērtības un jaunu darba vietu radīšanas viedokļa. Tā ir zinātnisko struktūru pārveidošana atbilstoši valsts ekonomiskajai struktūrai, zinātniskās darbības finansēšanas sistēmas uzlabošana, kā arī zinātnes un augstākās izglītības integrācija, par ko mēs esam jau daudz runājuši un šinī gadā arī konkrētus soļus jau spēruši.

Bērnu sagatavošana skolai ir ļoti būtisks jautājums, par ko mēs visi arī esam lietas kursā, tas ir, ka pēdējā laikā mums šajā jomā tomēr ir aktīvi jāreaģē uz to situāciju, kāda mums ir izveidojusies, tas ir, ka sākotnēji mūsu orientētā politika uz to, ka bērns un ģimene ir primāri, protams, lielā mērā tika ignorēta, arī bērnu sagatavošana skolai. Tā faktiski nevis tika ignorēta, bet vienkārši ģimenēs to nevarēja nodrošināt. Tagad arī tas ir skaidrs, un pieprasījums pēc pirmsskolas mācību centriem jeb pirmsskolas izglītības centriem ir ļoti nopietns, un šajā virzienā mēs plānojam, ka laikā no 1995. līdz 2000. gadam būs nepieciešami 2,5 miljoni latu.

Un nobeigumā tātad arī par pieaugušo izglītības sistēmas izveidi. Tā ir, varētu teikt, relatīvi jauna sadaļa mūsu izglītības sistēmā un 1995.-1997.gadā šādas sistēmas izveidei būs nepieciešami 556 tūkstoši latu.

Es varētu pakavēties konkrēti arī pie Latgales novada izglītības sistēmas finansēšanas 1995.-1996.gadā, kas ir sagatavota. Ja jautātājiem būtu nepieciešami konkrēti skaitļi, es šo materiālu viņiem varu iesniegt rakstiski. Tādā veidā esmu devis pārskatu par šīs Nacionālās izglītības programmas galvenajām apakšprogrammām, kas ir arī saistītas ar mūsu investīciju prioritātēm. Uzskatu, ka uz šo jautājumu esmu atbildējis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai iesniegums par runātājiem ir? Ar vienu iesniegumu, deputāt Kokin, nepietiek! Vajag desmit parakstus saskaņā ar Kārtības rulli, lai atklātu debates jautājumā, kad sniedz atbildi uz iesniegto jautājumu. Vai tādu iesniegumu Sekretariātā nav? Nav. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums ir Valda Birkava atbilde uz deputātu Sinkas, Dāliņa, Pētersona, Straumes, Grīnblata, Prēdeles, Rugātes, Lakševica, M.Ā.Kalniņa un Kokina jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam par Latvijas Republikas vēstniecības Maskavā atteikumu piešķirt tibetiešiem iebraukšanas vīzas Latvijā. Lūdzu - Valdis Birkavs.

V.Birkavs (LC).

Godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! 20.augustā Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Konsulārajā nodaļā ieradās Indijas iedzīvotājs - Tibetas mūks Tinle van Gonens ar lūgumu izsniegt vienreizēju privātu iebraukšanas vīzu Latvijas Republikā. Uzrādītajā Latvijas iedzīvotājas Žannas Kozirevas ielūgumā kā paredzamā van Gonena uzturēšanās vieta Latvijā bija minēta Rīga, Salnas ielas 10 37.dzīvoklis. Taču vīzas pieprasījuma anketā minētais kungs uzrādīja citu adresi - uzrādīja viesnīcu "Latvija". Lai noskaidrotu šīs pretrunas, viņam tika pieprasīta papildu informācija, un pēc tam notika konsultēšanās ar Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamentu, jo savas uzturēšanās mērķi viņš papildu informācijā atteicās sniegt. Tajos gadījumos saskaņā ar mūsu kārtību, ja dokumentos noformēšanas gaitā ir konstatēta nesakritība, šie dokumenti tiek pieņemti izskatīšanai, bet atbilde tiek saņemta pēc 30 dienām. Tā kā šīs pretrunas netika novērstas, tad pēc saskaņošanas ar Pilsonības un imigrācijas departamentu pēc papildu izpētes vīza tika atteikta. Minētais gadījums attiecībā uz imigrācijas procesiem Latvijā nav uzskatāms par politisku. Tiesa, tam var rasties politiska pieskaņa sakarā ar to, ka ir mainījušās mūsu attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku. Un tāpēc visām vēstniecībām tiek dots norādījums šajos gadījumos būt ārkārtīgi uzmanīgām un precīzām, lai neradītu politiski nepareizus precedentus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Tas ir ziņojums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Vispirms vārds informācijai Imantam Daudišam - Saeimas sekretāram. Lūdzu! Es ļoti atvainojos, Daudiša kungs! Saskaņā ar Saeimas balsojumu mums ir jāizskata lēmumu projekti par dažu Latvijas Republikas tiesu tiesnešu iecelšanu. Es ļoti atvainojos - par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Māris Grīnblats - Juridiskās komisijas vārdā.

M.Grīnblats (TB).

Godātais Valsts prezidenta kungs, godātie deputāti! Tātad tas ir rudens sesijā izskatāmais dokuments nr. 878. Atbilstoši Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas rekomendācijām, kā arī tam, ka Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē grupu tiesnešu iecelšanai amatos, šo jautājumu izskatīja arī Saeimas Juridiskā komisija, un šodien tiek izvirzīts attiecīgais lēmuma projekts.

Tātad izskatīsim secīgi. Pirmām kārtām Jēkabpils rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība, un Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi iecelt Aivaru Keišu. Viņš ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par tiesnesi. To atbalsta arī Saeimas Juridiskā komisija. Tālāk ir pievienotas ziņas par Aivara Keiša līdzšinējo darbu un izglītību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu aizklātu balsojumu. Balsosim par priekšlikumu - iecelt Aivaru Keišu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi. Jūsu balsošanas aparātos signāla lampiņa neiedegsies, jo ir aizklāts balsojums. Rezultātu! 64 - par, pret - nav, 5 - atturas. Aivars Keišs ir iecelts par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Talsu rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Talsu rajona tiesas tiesnesi iecelt Regīnu Knabi. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par tiesnesi. Šo jautājumu ir izskatījusi un atbalstījusi arī Saeimas Juridiskā komisija. Visas ziņas par kandidāti ir pievienotas. Lūdzu iepazīties!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Regīnu Knabi par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 5. Regīna Knabe ir iecelta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Bauskas rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Bauskas rajona tiesas tiesnesi iecelt Lilitu Kosoju. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par tiesnesi. Kandidatūra ir izskatīta un atbalstīta arī Saeimas Juridiskajā komisijā, ziņas par kandidāti ir pievienotas dokumentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Lilitu Kosoju par Bauskas rajona tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 4. Lilita Kosoja ir iecelta par Bauskas rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi iecelt Ligitu Kuzmani, viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par tiesnesi. Kandidatūra izskatīta un atbalstīta arī Saeimas Juridiskajā komisijā, ziņas par kandidāti ir pievienotas dokumentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Ligitu Kuzmani par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 3. Ligita Kuzmane ir iecelta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi iecelt Dianu Mašinu, viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par tiesnesi. Kandidatūra arī izskatīta Saeimas Juridiskajā komisijā un ir atbalstīta. Ziņas par kandidāti turpat ir pievienotas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Dianu Mašinu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - 3. Diana Mašina iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi iecelt Jevgēniju Salimu. Jevgēnijs Salims ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par tiesnesi. Arī Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi šo kandidatūru un atbalstījusi to. Dokumentam pievienotas īsas ziņas par kandidātu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Jevgēniju Salimu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 3. Jevgēnijs Salima iecelts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Inesi Beiholdi. Inese Beiholde ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesus tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Šī kandidatūra ir izskatīta un atbalstīta arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Īsas ziņas par kandidāti ir pievienotas dokumentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - iecelt Inesi Beiholdi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 2. Inese Beiholde iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Ventspils tiesā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Ingūnu Mariku Celmu. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Šī kandidatūra ir izskatīta arī Saeimas Juridiskajā komisijā un atbalstīta. Ziņas par kandidāti pievienotas izskatāmajam dokumentam.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Ingūnu Mariku Celmu par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 1. Ingūna Marika Celma ir iecelta par Ventspils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Jelgavas rajona tiesā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Initu Križevicu. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Kandidatūra izskatīta un atbalstīta arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Nepieciešamās ziņas ir pievienotas lēmuma projektam.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Initu Križevicu par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 2. Inita Križevica iecelta par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

M.Grīnblats. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Irēnu Lavrinoviču. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Kandidatūra ir izskatīta Saeimas Juridiskajā komisijā un atbalstīta. Ziņas ir pievienotas dokumentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - iecelt Irēnu Lavrinoviču par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 2. Irēna Lavrinoviča iecelta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Limbažu rajona tiesai ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Limbažu rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Anitu Ozolnieci. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Šī kandidatūra ir izskatīta arī Saeimas Juridiskajā komisijā un atbalstīta. Vajadzīgās ziņas ir pievienotas izskatāmajam dokumentam.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Anitu Ozolnieci par Limbažu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 1. Anita Ozolniece iecelta par Limbažu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Dobeles rajona tiesā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Dobeles rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Āriju Ulaseviču. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo kandidatūru. Ziņas par kandidāti ir pievienotas izskatāmajam projektam.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Āriju Ulaseviču par Dobeles rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 3. Ārija Ulaseviča iecelta par Dobeles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

M.Grīnblats. Un pēdējā kandidatūra, Valkas rajona tiesā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi iecelt Lidiju Zuti. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Arī Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo kandidatūru. Ziņas ir pievienotas lēmuma projektam.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - iecelt Lidiju Zuti par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 2. Lidija Zute iecelta par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Paldies.

Nākamais jautājums - ziņojums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Imants Daudišs - Saeimas sekretārs. Jums vārds informācijai.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Atļaujiet man jūs iepazīstināt ar Ministru prezidenta amata pretendenta Māra Gaiļa vēstuli Saeimas priekšsēdētājam.

"Jûsu Ekselence Saeimas priekšsēdētāja kungs! Izpildot Valsts prezidenta 1994.gada 29.augusta rīkojumu nr.8, ar šo paziņoju manis sastādītā Ministru kabineta sastāvu:

Ministru prezidents - Māris Gailis;

ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Valdis Birkavs;

finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Andris Piebalgs;

izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Jānis Vaivads;

aizsardzības ministrs - Jānis Arveds Trapāns;

ekonomikas ministrs - Jānis Zvanītājs;

iekšlietu ministrs - Ģirts Valdis Kristovskis;

kultūras ministrs - Jānis Dripe;

labklājības ministrs - Andris Bērziņš;

satiksmes ministrs - Andris Gūtmanis;

tieslietu ministrs - Romāns Apsītis;

valsts reformu ministre - Vita Anda Tērauda;

vides un reģionālās attīstības ministrs - Juris Iesalnieks;

zemkopības ministrs - Ārijs Ūdris.

Par valsts ministriem esmu aicinājis:

Baltijas un ziemeļvalstu valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Gunārs Meierovics;

valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Oļģerts Raimonds Pavlovskis;

valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Jānis Ritenis;

valsts ministre ārējo resursu jautājumos Finansu ministrijā - Indra Sāmīte;

privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Druvis Skulte;

enerģētikas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Juris Ozoliņš;

veselības aizsardzības valsts ministrs Labklājības ministrijā - Normunds Zemvaldis;

cilvēktiesību valsts ministrs Tieslietu ministrijā - Jānis Ārvaldis Tupesis;

vides aizsardzības valsts ministrs Vides un reģionālās attīstības ministrijā - Indulis Emsis;

kooperācijas valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Vilnis Edvīns Bresis;

meža valsts ministrs Zemkopības ministrijā - Kazimirs Šļakota.

Par Ministru kabineta sastāvu esmu ziņojis Valsts prezidentam.

Ar cieņu

Māris Gailis (paraksts)

1994.gada 12.septembrī. "

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai turpināsim darbu un uzklausīsim daļu ziņojuma pirms starpbrīža? Vēl mums ir 5 minūtes. (No zāles deputāts M.Gailis: "Man ir viena piezīme.")

Par Kārtības ruļļa pārkāpšanu? Piezīme par informāciju? (No zāles deputāts M.Gailis: "Par kabineta sastāvu.") Lūdzu! Māri Gaili, jums vārds!

M.Gailis (LC).

Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Starplaikā starp vēstules iesniegšanu un šo Saeimas sēdi es esmu vēl aicinājis par valsts īpašuma valsts ministru Finansu ministrijā Daini Tunsta kungu. Saeimas lēmuma projektā, kurš visiem ir izdalīts, Tunsta kungs ir minēts. Man tātad ir lūgums papildināt šo sarakstu ar Tunsta kunga uzvārdu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ņemsim vērā. Lēmuma projektam tiešām jāatbilst arī informācijai, kuru sniedz kā ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Pirms mēs reģistrējamies, vārdu lūdz paziņojumam Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mums labā atmiņā ir tās pavisam nesenās batālijas, kas bija sakarā ar likumprojektu par muitas tarifiem. Kā jūs zināt, Valsts prezidents nosūtīja šo likumprojektu otrreizējai caurskatīšanai; pavadvēstulē minēja, ka iespējami arī citi varianti, ne tikai tie, ko ierosina Prezidents. Šobrīd mēs esam no Ministru kabineta saņēmuši priekšlikumus par šo likumprojektu, kas ir saskaņots vismaz iekšēji, pašā Ministru kabinetā; tajā ir gan antidempinga pasākumi, gan arī tie pasākumi, kas saistās tieši ar muitas tarifiem, teiksim, jauni muitas tarifi. Un tāpēc man ir šāds lūgums: tā kā otrreizējā caurlūkošanā likumprojekts ir trešajā lasījumā un ir jāizskata samērā ātri, aicinu jūs priekšlikumus par šo likumprojektu iesniegt līdz nākamās nedēļas trešdienai, tātad līdz 21.septembrim ieskaitot, un, ja viss ritēs daudzmaz normāli, tad mēs varētu iekļaut šo jautājumu izskatīšanai 29.septembra sēdē.

Otrdien pulksten 10.00 Budžeta komisija izskatīs šo jautājumu. Tā ka tie deputāti, kurus tas interesē, var ierasties Budžeta komisijā, un tiem, kurus interesē, kādi ir šie Ministru kabineta priekšlikumi, Budžeta un finansu komisijā iedos materiālus par to, kādi ir tieši valdības priekšlikumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jāsaka, ka man ir sarežģīti momentā pieņemt lēmumu, jo es biju cerējis, ka tas būs tīri organizatorisks paziņojums. Tāpēc, godātie kolēģi, kad jūs rakstīsiet iesniegumus par paziņojumiem, lūdzu, miniet īsi paziņojuma saturu, lai sēdes vadītājs var pieņemt lēmumu, kad šo paziņojumu apspriest. Tā kā tas tagad ir nolasīts, acīmredzot mums tūlīt arī būtu jāreaģē. Tātad šis likumprojekts otrajam lasījumam ir Saeimā vēl saskaņā ar veco Kārtības rulli, bet, ja tagad komisijas priekšsēdētājs ir sniedzis šādu paziņojumu, Saeimai jāizsaka sava attieksme pret to un šis termiņš vai nu jānoraida, vai jāapstiprina. Komisijas priekšsēdētājs lūdz to apstiprināt, un tātad būs jāveic balsojums par priekšlikumu - apstiprināt šo termiņu. Viens deputāts var izteikties "par", viens - "pret", un tad Saeimai ir jāpieņem lēmums.

Godātie deputāti! Es jau jums teicu par situācijas sarežģītību, bet esiet tik laipni un ar savu balsojumu izšķiriet šo jautājumu! Deputāt Piebalg, pasakiet, kāds bija jūsu nosauktais termiņš! 21.septembris. Iesniegt priekšlikumus līdz 21. septembrim.

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Saeimai ir jālemj. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Visi termiņi ir jānosaka ar Saeimas lēmumu. Tikai tad, kad mums nav nekādu jautājumu, mēs bez balsošanas pieņemam lēmumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Indulis Bērziņš...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Aivars Endziņš,

Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Arī ir zālē.

Z.Tomiņš.

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Aristids Lambergs...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Egils Levits,

Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Arī Egils Levits ir zālē.

Z.Tomiņš.

Gunārs Meierovics...

Sēdes vadītājs. Ir zālē.

Z.Tomiņš.

Voldemārs Novakšānovs,

Velta Puriņa,

Ivars Silārs,

Jānis Straume,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pusstundu ilgs pārtraukums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Arī viesus lūdzu ieņemt vietas. Turpinām izskatīt jautājumu "Ziņojums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību". Vārds Mārim Gailim - valsts reformu ministram, "Latvijas ceļa" deputātam, Valsts prezidenta aicinātajam Ministru prezidentam!

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi un draugi, dāmas un kungi! Vairākus gadus līdzdarbojoties Latvijas politiskajos procesos, man bieži nācies atcerēties senu līdzību: slavenās Šartras katedrāles celtniecības laikā kāds ceļotājs reiz vairākiem strādniekiem jautājis - ko viņi dara? Viens atbildējis, ka slīpējot kolonnas, cits - ka pievedot akmeņus, vēl kāds - ka gatavojot javu. Tikai viens teicis - es ceļu katedrāli.

Skaidrs, ka ikviens no mums gribētu būt tas, kurš gara acīm skata katedrāli, šajā gadījumā - brīvu un pārtikušu Latviju. Taču ikdienas smagums, iepriekšējā vēstures perioda mantojums nereti nospiež plecus, liedz pamanīt pozitīvās pārmaiņas, kas lēni, bet, man gribētos teikt, nenovēršami mūsu sabiedrību raisa vaļā no ieilgušā ziemas miega. Jā, pārmaiņu process nav burvju nūjiņa, bet 20. gadsimta pasaules - un arī Latvijas - pieredze nevar piedāvāt neko labāku par reformu ceļu, par ceļu uz demokrātiju, likumību un sociāli atbildīgu brīvā tirgus saimniecību. Jebkurš mēģinājums atteikties no tā - vienalga, vai tas būtu labēji vai kreisi orientēts - draud ar nacionālu katastrofu. Tomēr reformu ceļš, salīdzinot ar pēdējo gadu patiesi revolucionārajām pārmaiņām, šķiet lēns un pakāpenisks. Bet der atgādināt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas šāgada ziņojuma dati par cilvēces attīstību rāda, ka Latvijas iedzīvotāji dzīves līmeņa ziņā atrodas pirmo trīsdesmit pasaules valstu grupā. Sliktāk par mums klājas vairāk nekā 130 zemēs. Nav jau tālu jāmeklē, pietiek palūkoties tepat, dažā labā Austrumu bloka valstī. Mēs nedrīkstam vaimanāt un gausties. Pasaule, kuras organiska sastāvdaļa esam, mūs nesapratīs, ja iesim sakumpušu muguru kā mūžīgā bāriņu tauta. Veselīga pašapziņa, sacensības gars, drosme pieņemt lēmumus un pašsaprotama gatavība atbildēt par savu rīcību - lūk, īpašības, kas raksturo brīvu personību. Uzdosim sev jautājumu - cik brīvi mēs esam? Es aicinu uz brīvību kā uz atbildību: tikai un vienīgi tā iespējams pārredzamā nākotnē īstenot latviešu tautas nacionālās intereses, dzīves līmeņa ziņā pacelties līdz pasaules attīstīto valstu pirmajam desmitam, nodrošināt un stiprināt Latvijas savdabību, sargāt un kopt savu valodu un kultūru, vienlaikus integrējoties Eiropas politiskajās, saimnieciskajās un drošības struktūrās.

Tagad īsumā pakavēšos pie manis sastādītās valdības iecerētās darbības. Tā kā jums bija iespējams iepazīties ar deklarāciju, akcentēšu tikai pašu galveno, atgādinot, ka valdības deklarācijā iestrādāti arī tie Tautas saskaņas partijas, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, Demokrātiskās partijas un centrisko spēku foruma ieteikumi, kuri nav pretrunā ar "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības sadarbības valdības kopējo viedokli.

Valdība uzskata, ka mūsu tautas un Latvijas valsts nacionālajās interesēs ir jānosaka jauni akcenti un jaunas prioritātes valdības darbā. Tās ir: pirmkārt, valsts un tās pilsoņu drošība, kas sevī ietver gan nesaudzīgu cīņu pret noziedzību, korupciju un nodokļu nemaksāšanu, gan valsts aizsardzības stiprināšanu; otrkārt - Latvijas lauku attīstība, un treškārt - izglītība. Tikai nodibinot valstī kārtību, radot vienādas saimniekošanas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, dodot izglītību jaunatnei, varam cerēt uz būtisku dzīves līmeņa kāpumu katrā ģimenē. Šobrīd Latvijā ir pilnīgi atšķirīgs stāvoklis nekā pirms dažām nedēļām. Krievijas armija ir atstājusi mūsu zemi, tomēr 50 okupācijas gadu sekas un to novēršana uzliek valdībai pienākumu nostiprināt tautas un valsts iekšējo un ārējo drošību. Lai nostiprinātu un koordinētu darbu starp drošības iestādēm, valdība darīs visu iespējamo, lai līdz šā gada beigām izveidotu Satversmes aizsardzības biroju . Tiks pastiprināta cīņa ar organizēto noziedzību un korupciju. Organizētās noziedzības apkarošanas birojs kļūs par vienotu centru organizētās noziedzības izzināšanai un apkarošanai valstī. Būsim arī paši neiecietīgāki pret izspiedējiem, kukuļņēmējiem un kukuļdevējiem!

Nesen biju Liepājā un dzirdēju žēlošanos, ka visi muitnieki ņemot kukuļus, kontrabanda nākot iekšā furgoniem. Es jautāju - bet kas tad ir tie muitnieki, vai tie ir atsūtīti no Rīgas? Nē, tie esot vietējo zemnieku dēli, kuri atļauj ievest kontrabandas gaļu, bet tēvam, zemniekam, savu izaudzēto bulli nav kur likt. Ekonomisko noziegumu apkarošanai un valsts ienākumu nostiprināšanai tiks veikti aktīvi pasākumi, būtiski samazinot iespēju izdarīt likumpārkāpumus un uzlabojot nodokļu iekasēšanu; tiks prasīta stingra atbildība no nodokļu nemaksātājiem, tiks ieviesta ikgadēja katras personas visu ienākumu un īpašumu deklarēšana. Attiecībā uz personu ienākumiem, īpašumiem un ievērojamām izdotās naudas summām, kas saistītas ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldīšanu privatizācijā un tā tālāk tiks prasīts naudas izcelsmes pamatojums. Valdība izveidos naturalizācijas institūciju, uzsāks naturalizācijas procesu saskaņā ar pieņemto Pilsonības likumu. Valdība cer, ka drīzumā tiks pieņemts likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu Latvijā, kas katram Latvijas iedzīvotājam dos skaidrību par viņa tiesisko statusu.

Turpināsies Latvijas aizsardzības sistēmas izveide. Latvijas Aizsardzības spēkos jāizveido labi apmācītas un taktiski spējīgas vienības. Valdība nostiprinās Baltijas bataljonu, kā arī paplašinās cita veida militāro sadarbību ar Baltijas valstīm. Tiks izveidots Nacionālo bruņoto spēku štābs kā vienota Aizsardzības spēku un Zemessardzes vadības un attīstības plānošanas sistēma. Tas tuvinās Zemessardzi tās stratēģiskajam uzdevumam - būt valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļai, pakāpeniski samazinot tās policejiskās funkcijas. Valsts pārvaldes reformu valdība realizēs līdz 6. Saeimas vēlēšanām. Nākamgad tiks likvidēta Valsts reformu ministrija, tās funkcijas nododot citām ministrijām. Ir ielikti stingri valsts pārvaldes struktūras un darbības pamati, izveidota ierēdņu atlases, sagatavošanas un atestācijas sistēma, nostiprināta pašvaldību sistēma. Valdība uzskata, ka Satversmei jānostiprina pašvaldību vieta valsts pārvaldes struktūrā. Valsts reformu ministrijas pēdējā darbības gadā valdība radīs izpildes mehānismu un konsultatīvu struktūru ētiska rakstura un interešu konfliktu risināšanai, uzsāks vienota administratīvā procesa ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs. Administratīvā procesa gaitu valdība noregulēs tā, lai katram valsts pārvaldes lēmumam būtu obligātas sastāvdaļas - likumīgs pamats, konkrēts lēmums, lēmuma motivācija, kā arī norādes par lēmuma pārsūdzības iespējām. Pārsūdzības process būs katram skaidri saprotams un pieejams. Valdība rūpēsies, lai konsekventi tiktu turpināta tiesu reforma, tās galvenā sastāvdaļa ir trīspakāpju tiesu sistēmas izveidošana. Pēc Satversmes tiesas likuma pieņemšanas nekavējoties jāizveido Satversmes tiesa. Visdrīzākajā laikā darbu uzsāks Rīgas apgabaltiesa, pēc tam pakāpeniski pārējās četras apgabaltiesas, vienlaikus jānostiprina rajonu un pilsētu tiesas un jāreorganizē Augstākā tiesa. Valdība arī uzskata, ka demokrātiskā valstī nav pieļaujami profesiju aizliegumi.

Liela nozīme nākotnē būs sociālās apdrošināšanas reformai. Pastāvošā sistēma nerada apdrošinātās personas un darba devēju ieinteresētību izdarīt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo nav skaidri saredzamas un ciešas saistības starp izdarīto iemaksu un saņemto sociālo pakalpojumu. Tikai sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma radīs ieinteresētību strādāt legāli un neslēpt ienākumus.

Latvijas ārpolitikā un ārējā drošībā valdība kā īpašu prioritāti redz sadarbības padziļināšanu un paplašināšanu ar Baltijas valstīm, Eiropas valstīm un ar Eiropas savienību kā galveno Eiropas integrāciju īstenojošo institūciju. Par savu mērķi valdība atzīst pēc iespējas drīzāku iestāšanos Eiropas padomē, kā arī vēlāk iekļaušanos Eiropas savienībā. Pirmais solis šajā virzienā ir ar Eiropas savienību noslēgtā brīvās tirdzniecības līguma ratifikācija. Nākamais solis Latvijas integrācijai Eiropā būs Asociācijas līguma noslēgšana ar Eiropas savienību. Valdība darīs visu nepieciešamo, lai Latvija tuvinātos Eiropas savienības likumdošanai, standartiem un normām visās valsts dzīves jomās. Tomēr mēs atzīstam tikai tādu ieaugšanu Eiropā, kas neiznīcina Latvijas savdabību, bet gan ļauj tai vispusīgi attīstīties.

Par īpaši svarīgu pēc okupācijas karaspēka izvešanas valdība uzskata attiecību, to skaitā saimniecisko, normalizēšanu ar Krieviju. Tāpat valdība uzskata, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāka līguma par armijas izvešanu ratifikācija.

Valdība atzīst Latvijas lauku attīstību par prioritāru. Šodien Latvijā izveidojusies bīstama disproporcija ienākumu ziņā starp lauku un dažu reģionu, piemēram, Ventspils un Rīgas, iedzīvotājiem. Tas nav pieņemami ne no morālā, ne tautas, ne valsts drošības viedokļa; nepieciešams stabils dzīves līmeņa kāpums visā Latvijas teritorijā.

Valdība uzskata, ka Latvijas lauksaimniecībai jābalstās uz stiprām zemnieku saimniecībām kā galveno īpašuma un saimniekošanas formu. Blakus tam vienādas tiesības pastāvēt ir jebkurai īpašuma formai, kas iztur tirgus konkurenci.

Par īpaši svarīgu valdība uzskata kooperācijas attīstību. Šeit mēs varam izmantot gan pirmskara Latvijas, gan Rietumvalstu pieredzi, protams, pielāgojot to Latvijas apstākļiem. Valstiski veicināma ir ne tikai lauksaimnieciskā, bet arī cita rakstura uzņēmumu attīstība lauku apvidū.

Lai tuvāko gadu laikā sagatavotos Latvijas lauksaimniecības struktūru iekļaušanās procesam pasaules tirgos un panāktu pakāpenisku stāvokļa uzlabošanos lauksaimniecības nozarēs, valdība izvirza vairākus neatliekamus pasākumus, to skaitā lauksaimniecības preču tirgus aizsardzību, ieskaitot muitas, muitas tarifu un robežcenas sistēmas sakārtošanu, importa kvotu noteikšanu, lauksaimniecības produkcijas tirgus paplašināšanu, eksporta veicināšanu un zemes tirgus sakārtošanu.

Valsts ģeopolitiskais stāvoklis un ierobežotie dabiskie resursi nosaka, ka Latvijas konkurences spēju nodrošinošie faktori ir un būs kvalificēti un izglītoti iedzīvotāji, zinātniski un intelektuāli ietilpīga tautsaimniecība, tāpēc par vienu no savām prioritātēm valdība uzskata izglītību. Savukārt izglītības sistēmas ietvaros par pirmšķirīgu jāuzskata brīvas personības audzināšana. Tirgus saimniecības apstākļos svarīga nozīme būs profesionālās izglītības sistēmai, tai ir elastīgi jāreaģē uz pārmaiņām tautas saimniecības struktūrā, jārada apstākļi, lai arī pieaugušie - atbilstoši savām vajadzībām, spējām un interesēm - varētu tālāk iesaistīties izglītības procesos.

Valdība pabeigs sagatavošanos studiju kreditēšanas sistēmas ieviešanai, kas nozīmēs pakāpenisku pāreju uz maksas augstāko izglītību, ar to saprotot pakāpenisku studentu līdzdalību savas izglītības iegūšanas finansēšanā. Šeit valdība izmantos sekmīgo Igaunijas pieredzi. Kultūra ir jebkuras mūsdienu demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats. Bez šaubām, runa ir par kultūru visplašākajā šā vārda nozīmē - sākot ar sakoptu durvju priekšu un beidzot ar Latvijas nacionālās bibliotēkas jaunbūvi. Latviešu nācijas dinamiskā attīstība, sabiedrības morāles normu, tautas ētiskās un estētiskās pieredzes uzturēšana spēkā noteikti saistāma ar valsts kultūrpolitiku. Tikai saglabājot nacionālo kultūru, intensīvas informācijas plūsmas apstākļos mēs spēsim noturēties pretī skaitliski lielāku tautu valodu un kultūru objektīvajam pārspēkam. Valdība ir cieši apņēmusies īstenot deklarācijā minētos mērķus un uzdevumus. Kā to izdarīt? Protams, ar darbu. Šajā sakarā nāk prātā kāds nedaudz anekdotisks stāstījums par divām iespējām, kā mums atrisināt savas problēmas. Viens ceļš ir reālais, piezemētais, kad ierodas kādas par mums saprātīgākas būtnes, piemēram, marsieši un vienā rāvienā atrisina visus mūsu sasāpējušos jautājumus. Otrs ir vīziju - utopiju ceļš. Proti, mēs visi kopā un katrs atsevišķi sākam radoši, nopietni un kompetenti strādāt. Mēs esam par vīziju, par spēju aiz akmeņu krāvuma saskatīt Katedrāles aprises. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Vārds Odisejam Kostandam pie frakcijām nepiederošam deputātam! Pēc tam uzstāsies Egils Levits.

O.Kostanda (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezident! Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribu šodien paust viedokli par piedāvāto valdības sastāvu, kas varbūt dažiem liksies pārsteigums, zinot to, ka esmu bieži, varbūt arī asi, kritizējis "Latvijas ceļu", arī iepriekšējo "Latvijas ceļa" valdību, un varu teikt, ka darīšu to arī turpmāk, tad, kad tas būs pamatoti, bet šodien es aicinu atbalstīt šo valdību, kuru veido "Latvijas ceļš" un Prezidenta kunga aicinātais Ministru prezidenta amata ieņēmējs Māris Gailis. Es aicinu tātad atbalstīt un balsot par to. Kāpēc? Kāds varbūt iesauksies un teiks - jā, arī Kostanda tad nu laikam ir "Latvijas ceļa" uzpirkts. (Zālē smiekli.) Varbūt vēl kāds izteiks kādus citus minējumus. Iespējams. Taču šie minētāji laikam būs jāsarūgtina un jāsaka, ka sarunas ar Māri Gaili vai "Latvijas ceļu" man iepriekš nav bijušas un ka šo lēmumu es pieņēmu patstāvīgi - bez tādas "tirgošanās", jo jāsaka, ka tirgojušies jau šeit zālē ir daudzi, varbūt pat visas šeit Saeimā pārstāvētās frakcijas. Laikā, kad Māris Gailis veidoja valdību, tās ir centušās izvirzīt tādu vai citādu ultimātu, un zināmu iespaidu, protams, tas ir atstājis uz valdības sastāvu. Taču kādi ir mani apsvērumi. Tie ir trīs. Pirmkārt. Teikšu atklāti, ka man nav nekādu ilūziju par to, ka šī valdība spēs kaut ko nopietni panākt saimnieciskās krīzes apturēšanā un ražošanas atdzīvināšanā, bet tomēr man simpatizē drosme uzņemties politisku atbildību, un to "Latvijas ceļš" dara, kaut arī daļēji Māris Gailis ir atkāpies no tā, ko veicis Valdis Birkavs. Šī valdība nav tīri politiska valdība, bet daļēji politiska, jo tomēr šeit ir iesaistīti daži cilvēki ar nosaukumu "bezpartijiskie profesionāļi", kas, manuprāt, tomēr ir solis atpakaļ. Taču es saprotu to spiedienu, kas varbūt ir bijis no dažām frakcijām vai ka ir bijuši vēl kādi citi apsvērumi, kas likuši to darīt. Tomēr šī ir politiska valdība, un "Latvijas ceļš" nes politisku atbildību par to, ko šī valdība darīs vai nedarīs. Un tas palīdzēs vēlētājiem izšķirties un novērtēt nākamajās vēlēšanās pilnīgi skaidri. Tātad "Latvijas ceļš" ir gatavs uzņemties šajos apstākļos valdības veidošanu, kaut arī varbūt tas līdzinās viņu politiskajai pašnāvībai, bet man simpatizē šo cilvēku drosme, tāpēc es atbalstu to.

Otrkārt. Man nav nekādu ilūziju par vairāku personu piemērotību attiecīgajiem amatiem jaunajā valdībā, un vislielākās šaubas man ir par izglītības ministra Vaivada piemērotību, par Baltijas un Ziemeļu valstu valsts ministru Ārlietu ministrijā Meierovicu, par valsts ministru Ārlietu ministrijā Riteni un arī par cilvēktiesību valsts ministru Tieslietu ministrijā Tupesi. Kāpēc šie cilvēki ir valdībā? Piemēram, Tupesis. Varētu atrast jau arī humora pilnu izskaidrojumu, jo reiz Saeimā viņš izteicās, ka Latvijā esot daudz dibenu, bet nepietiekot papīru priekš tiem. Tas, protams, ir cilvēktiesību jautājums, kā mēs saprotam. Varbūt tagad, būdams ministrs, Tupesis risinās dibenu un papīra jautājumus. Iespējams. Taču, ja runā nopietni, tad šķiet, ka šiem manis nosauktajiem cilvēkiem amati valdībā iedoti vairāk tādēļ, lai iegūtu viņu balsis, šobrīd apstiprinot jauno Ministru kabinetu. Zināmā mērā tas ir amorāli un īsti Latvijas interesēm neatbilstoši. Un tomēr jaunajā valdībā ir vairāki ministri, kas tiešām ir piemēroti saviem amatiem, varbūt pat vieni no piemērotākajiem ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas valstu reģionā un vēl plašāk. Un te es gribu atzīmēt, ka tāds ir Romāns Apsītis kā tieslietu ministra kandidāts un Jānis Trapāns kā aizsardzības ministra kandidāts, viņi, manuprāt, ir vieni no labākajiem, ko šobrīd latvieši var virzīt uz šiem amatiem. Tāpēc es atbalstu šo valdību.

Un treškārt. Es aicinu balsot par šo valdību, lai neļautu Latvijas politikai pārvērsties par cirku, kas neizbēgami notiks, ja Saeima nespēs sastādīt valdību, un tas jau ir redzams, jo mēs vienu valdību jau nespējām apstiprināt, ko piedāvāja Andrejs Krastiņš. Ja neapstiprināsim vēl arī šo, tad tiešām cilvēki uz ielas teiks, ka Saeima - tā ir tāda pļāpātave, cirks, ka tā nav politika, kas vajadzīga tautai. Un, manuprāt, bezatbildīgas ir runas par to, ka - eh, kas nu par to! Ja neapstiprināsim vienu, otru, trešo valdību, tad sarīkosim ārkārtas vēlēšanas. Nu kas tur traks? Nē, ir tomēr traks! Es esmu pret to, ka tagad Latvijā būtu jārīkojas pārsteidzīgi un jāsasauc ārkārtas vēlēšanas. Nedrīkst pieļaut, ka partiju savstarpējā ampelēšanās kļūst par ampelēšanos ar Latvijas kā valsts likteni. Rietumos nevienu neinteresē, kā Latvijā pilsoņi un politiķi izcīna savus iekšpolitiskos ķīviņus. Rietumos interesē, lai Latvijā būtu valsts vara, ar kuru var risināt sarunas, ja mēs, protams, gribam iet uz Rietumiem, ko esam visu laiku deklarējuši. Taču, ja mēs gribam gadiem ilgi spēlēties ar nepārtraukti jaunām vēlēšanām un līdz ar to ilgstošām politiskām neskaidrībām par to, kāda tad būs Latvija un kurp tā ies, tad Rietumi uz mums ilgi negaidīs. Un šeit nav tālu jāprognozē sekas.

Pasaule tuvākajos desmit gados neizbēgami bipolarizēsies, kaut arī tagad "aukstais" karš ir beidzies, bet bipolarizācija tomēr notiks. Būs divas valstu nometnes - vienas no jaunajām valstīm, kas tagad ir izveidojušās, sagrupēsies ap ASV un tās Eiropas sabiedrotajiem, bet citas valstis sagrupēsies ap Krieviju. Un cita ceļa vienkārši nav. Nav kaut kāda vidusceļa šeit. Ja mēs to apjēdzam, tad es lūdzu šobrīd Latvijas interešu vārdā likt malā partijiskās un sevis katra kā politiķa intereses, jo arī Andrejs Krastiņš, piedāvājot Nacionālo spēku valdību, teica, ka pakārtos LNNK kā partijas intereses Latvijas valsts interesēm. Šeit ir tas brīdis, kad var pakārtot savas kā partijas intereses un politiķu pašu intereses Latvijas valsts interesēm. Lai Latvijā būtu valsts vara. Un nav svarīgi - tā var būt kreisāka, centriskāka vai labējāka, bet lai būtu valsts vara, ko var sajust katrs Latvijas iedzīvotājs, katrs pilsonis un ar ko rēķinātos ārvalstīs kā ar reālu, stabilu spēku.

Un nobeigumā tāpēc ir mans mazs vēlējums Māra Gaiļa valdībai - kāds mazs stāstiņš no arābu dzīves. Kāds jauneklis negaidīti pēc sava tēva nāves kļūst par valdnieku un kļūst par liela harēma īpašnieku. Viņš apstaigā savu jauno harēmu, apmeklē vienu istabu pēc otras, apskata vienu meiteni, sievieti vai sievu pēc otras, tad nostājas vestibilā harēma vidū un sāk skatīties uz vienām durvīm, uz otrām un apjukumā griezties riņķī un riņķī. Kāda no sievām smalkjūtīgi iejautājas: "Jaunekli, jaunais valdniek, jūs laikam nezināt, ko šeit harēmā, tādā iestādē, īsti dara?" Viņš saka: "Nç, es zinu, ko šeit dara, es tikai nezinu, no kā sākt". Un tad es ceru, ka Māris Gailis, kas deklarācijā uzskaitīja, ka viņi zina, kas tad valdībai ir jādara, zinās arī to, no kā sākt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājam tagad būtu jāveic lieli izmeklēšanas darbi stenogrammā, bet es vienkārši aicinātu jūs, ka, ja kāds deputāts varbūt nebija izvēlīgs savos izteicienos, tad es citus deputātus aicinātu neatkārtot viņu izteicienus. Egils Levits lūdz viņam dot vārdu saraksta kārtībā pēdējam, tas ir, astotajam, tāpēc tagad nākamais debatētājs pēc saraksta ir Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu - jums vārds!

M.Budovskis (LNNK).

Augsti godātais Prezidenta kungs! Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es vairākkārt mēģināju ļoti rūpīgi skatīt šo deklarāciju un analizēt, ko tur ir iespējams darīt, cik tas ir reāli un kādā veidā patiešām notiks reformu turpinājums. Godīgi sakot, man daudzos gadījumos parādījās šaubas, neskatoties uz to, ka deklarācijā, protams, ir ļoti daudz arī tādu spilgtu beletristikas piemēru, kas ar jaukiem vārdiem mēģina "noapaļot" varbūt neveiklas lietišķas lietas. Un tomēr, lai šeit uzstātos, es mēģināšu runāt par trim principiālām daļām, kuras es varēju saskatīt.

Pirmā daļa. Kā jau savā laikā šeit Sinkas kungs teica, ir jārunā par morāli. Un morāles aspektu es saskatīju jau pirmās lappuses pirmajā sadaļā, kurā ir teikts: valdība ir cieši apņēmusies īstenot deklarācijā minētos mērķus un uzdevumus. Ir pienācis pieņemto likumu un lēmumu ieviešanas laiks. Zināt, šinī gadījumā es mēģināju saskatīt, ko nozīmē - ir pienācis šis likumu un lēmumu pieņemšanas laiks, ieviešanas laiks. Es atceros, kā savā runā par deklarāciju teica Birkava kungs. Viņš tanī reizē kā piemēru minēja vienu no LNNK priekšvēlēšanu programmas tēzēm - ir laiks! Viņš teica: "Jâ, ir patiešām pienācis laiks!" Un es domāju, ka Birkava kunga valdība šo laiku arī veltīja tam, lai patiešām šie pieņemtie likumi un lēmumi tiktu realizēti. Šodien es skatos, ka šeit atskan tāda pati tēze, bet tagad es runāju par morāli. Es skatos šo valdības sastāvu un redzu, ka faktiski šeit ir 60% no iepriekšējiem ministriem. Tātad 60 procenti cilvēku ir strādājuši iepriekšējā laikā it kā pret savu pārliecību, it kā pret savu nostādni un tā tālāk, jo šodien tad nu ir pienācis īstais laiks. Man liekas, ka šeit ir liela nekorektība vismaz no to cilvēku puses, kuri no iepriekšējās valdības pāriet jaunajā valdībā un akceptē šādu domu, izteikumu. Viņi ir nolieguši sevi, nolieguši savus kolēģus, ar kuriem viņi strādāja kopā. Tā būtu pirmā daļa. Otro es gribētu izdalīt kā tīri lietišķo daļu. Un tā ir nopietnāka. Es varbūt neanalizēšu visu deklarāciju, pozīciju pēc pozīcijas, bet pieskaršos tikai sociālajai politikai un tautas veselībai, nedaudz arī vēl pakavējoties pie citiem punktiem.

Cienītie kolēģi, iepriekšējā reizē, kad LNNK izvirzīja savu programmu mums šinī daļā - "Sociālā politika," viena no pirmajām jeb pati pirmā prasība bija sociālā budžeta atdalīšana. Toreiz Oša kungs teica, ka arī "Latvijas ceļš" to ir iecerējis. Acīmredzot Gaiļa sastādītajā valdībā ir zināmas izmaiņas un nav šīs domu sakritības, un, kaut arī faktiski ir minēts, ka varētu būt šī sociālā budžeta atdalīšana, mēs to absolūti neredzam. Programma, kā te ir rakstīts, ir sastādīta nākamajiem trim līdz pieciem gadiem, un tur teikts, ka nākotnē - jā, tad šāda atdalīšana ir iespējama. Varbūt - jā, varbūt - nē. Taču katrā ziņā 1995.gada budžeta ietvaros es nesaredzu nekādu šā budžeta atdalīšanu. Toties es saskatu gan absolūti citas lietas. Un tā ir - es teikšu ļoti īsi - fantastiska nākamā budžeta slodze, jo pozīcija pēc pozīcijas šeit parāda to, kuru valsts sāks regulēt un ar ko tad tā valsts regulēs. Faktiski, kas ir noteikts viens pēc otra, tie ir līdzekļi - līdzekļi un vēlreiz līdzekļi, kas nāk iekšā. Es mēģināšu jums nosaukt kaut vai dažus. Tātad - veicināt kvalitatīvu palīglīdzekļu un kompensatoro ierīču iepirkšanu. Tā ir nauda, tā ir budžeta daļa. Paplašināt aprūpes pakalpojumu loku mājas un dienas aprūpes centros un tā tālāk. Tā ir nauda. Šeit es gan gribētu minēt vienu tādu piebildi, lai gan nezinu, kā tā te ir iesprukusi, bet es tomēr atļaušos to nolasīt. Tātad: "Paplašināt aprūpes pakalpojumu loku mājās un dienas aprūpes centros vecām, nespējīgām personām, kā arī invalīdiem, lai veicinātu šo personu pastāvīgu, neatkarīgu dzīvošanu, cik ilgi vien iespējams". Tā ir tāda diezgan kurioza frāze - cik ilgi vien iespējams. Šeit ir divi varianti - vai nu viņi nomirst ātrāk, un tad vairs nav ko, vai otrs ir - pietrūks tās naudas, un tad vairs nav iespējams. Katrā ziņā šeit ir vēl viena budžeta slodze.

Lasām tālāk: "Izstrādāt programmu trūcīgo iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, izmantojot Latvijas ražoto produkciju". Cienītie kolēģi, tā atkal ir tīra nauda.

Nākamais: "Nodrošināt nepieciešamos valsts līdzekļus pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu izmaksām". Nauda. Un tā tālāk.

Ja mēs vēl šeit pieliekam klāt lauku programmu, sākot ar parādu dzēšanu, tad vēl ir eksporta produkcijas subsīdijas, tad tās ir valsts garantijas eksporta firmām ar nodokļu atmaksāšanu un tā tālāk. Tā varētu daudz pārskaitīt. Tādas pozīcijas ir viena pēc otras, viena pēc otras. Un tad es šeit gribētu jautāt. Cienītie kolēģi, viss šis bezgala masīvais valsts regulācijas princips, kas tiek parādīts jaunajā programmā, faktiski ir absolūtā pretrunā ar iepriekšējās valdības jeb reformu valdības brīvā tirgus jeb tirgus ekonomikas koncepciju. Un es vienkārši tagad brīnos, kā tas būs. Man gribēsies redzēt, kāds būs tas balsojums. Vai patiešām ar savu balsojumu Birkava kungs, Oša kungs, Kehra kungs noliegs visu savu iepriekšējo darbību? Viņu skaitā arī Piebalga kungs. Vai jums ir iespējams balsot par šo? Jo tā ir visa jūsu iepriekšējās darbības noliegšana. To es nezinu, bet tā ir jūsu pašu sirdsapziņa, jūsu pozīcija, kā jūs dzīvojat, kā jūs darāties, taču man liekas, ka tā ir bezgala nekorekta. Es šeit negribētu runāt tālāk par sociālo daļu, kur es gribētu runāt arī par pensiju diferencēšanu un tā tālāk, par vitāli svarīgām problēmām, kuras šeit patiešām ne vismazākajā mērā nav atzīmētas.

Un visbeidzot es gribētu izdalīt to, ko es nosacīti saucu par trešo daļu. Es to vienkārši nosaucu tā - "Sevi noliedzošā daļa". Un šeit es runāšu konkrēti. Tātad pēdējā - 36.lapaspusē jeb 10.sadaļā ir Ministru kabineta darbības principi. Un faktiski šeit jau 1.punktā ir fantastiska lieta: "Valdība neizskatīs jautājumus, ja tie nebūs saskaņoti ar koalīcijas partneriem. Lēmumu pieņemšana Ministru kabinetā notiks uz vienprātības pamata starp koalīcijas partneriem." Cienītie kolēģi! Tātad valdībai nav iespējams strādāt, jo tai nav koalīcijas partneru vispār. Saprotiet, te ir absurds ietverts! Es nerunāšu par to, ka šī tēze ir pretrunā ar likumu par Ministru kabineta darbību. Tātad - neizskatīs jautājumus, ja tie nav saskaņoti ar koalīciju. Bet koalīcijas partnera vispār nav! Un es gribu uzreiz to pamatot un pieminēt, ka faktiski pirmajā teikumā, šīs deklarācijas pirmajā teikumā, ir sacīts, ka jaunā valdība veidota, panākot sapratni starp savienību "Latvijas ceļš" un Tautsaimnieku politisko apvienību. Tātad tā ir sapratnes lieta. Es šodien vēl mēģināju precizēt un Kides kungam jautāju: "Vai sapratne, sadarbība - tā ir koalīcija?" Kides kungs man apliecināja, ka nekāda koalīcija nav noslēgta. Tātad, Gaiļa kungs, jums, jūsu Kabinetam vispār nav iespējams strādāt, jo jums nav koalīcijas partneru. (No zāles deputāts E.Kide: "Sadarbības!") Sadarbība - piedodiet, tā ir pilnīgi cita lieta! Un līdz ar to es patiešām domāju, ka šī daļa ir pretrunā gan ar pastāvošo likumu, gan arī pēc loģikas; nav iespējams šim Kabinetam strādāt. Tātad faktiski tas, kas ir teikts lēmuma, dokumenta nr. 900, 2.punktā - "Uzdot demisionējošam Ministru kabinetam līdz 1994.gada 19.septembrim nodot lietas Saeimas uzticību ieguvušajam Ministru kabinetam," - es domāju, cienītie kolēģi, ka tā nu ir vēl viena aplamība. Nav iespējams strādāt, kamēr nav koalīcijas partnera. Noslēdziet koalīciju ar kādu un tad arī pārņemiet lietas, jo tikai tad jūs varat sākt strādāt!

Un visbeidzot es vēl vienu lietu gribu pieminēt. Cienītie kolēģi! Kad bezgala apsprieda LNNK piedāvāto valdību un kad šeit Krastiņa kungs uzstājās, tad oponenti vienmēr runāja, ka LNNK neuzņemas šo politisko atbildību. Cienītie kolēģi, mēs bijām ierakstījuši - LNNK uzņemas politisko atbildību. Bet, lūk, šinī gadījumā nevienā rindiņā, nevienā starprindiņā nav vispār minēts, ka kāds uzņemas politisku atbildību! Līdz ar to nav ne koalīcijas, ne politiskas atbildības. Godīgi sakot, kolēģi, man liekas, ka deklarācija ir nepārdomāta, deklarācija nav nopietna, un es šaubos, vai paši "Latvijas ceļa" pārstāvji šo deklarāciju ir izlasījuši. Un tagad, sekojot Gaiļa kunga un Kostandas kunga piemēram, - jo Gaiļa kungs no sākuma runāja ļoti tēlaini par katedrāles celtniecību, līdz nonāca pie marsiešiem, un Kostandas kungs neaizmirsa arābus - mūsu "tuvākos kaimiņus", arī es atļaušos mazu noslēgumu.

Tātad - reiz dzīvoja viens bagāts muižkungs, un viņš, kā visi muižkungi, vēlējās sevi iemūžināt, lai viņa pēcteči paskatītos uz viņu. Viņš uzaicināja mākslinieku, lai viņu uzglezno. Protams, muižkungam bija nelielas problēmas, viena kāja bija stipri īsa, roka neiztaisnojās - tā bija saliekta. Un vaigs bija laika ritumā stipri sadauzīts. Tas bija deformēts. Atnāca mākslinieks, uzzīmēja šo muižkungu, un viņš skatījās un teica: "Ir reāli, bet nav pieņemami." Un noraidīja. Viņš uzaicināja otru mākslinieku, un tas uzgleznoja viņu skaistu, jaunu, bez defektiem, un muižkungs skatījās, bet kaut kur viņa sirdsapziņa ietrīcējās. Viņš teica: "Ir skaisti, bet nav pieņemami." Un viņš uzaicināja trešo mākslinieku. Un trešais mākslinieks uzzīmēja brīnišķīgu gleznu. Muižkungs bija uz meža fona, īsā kāja bija uzlikta uz celma, pie sadauzītā vaiga bija piespiesta bise, saliekto roku nevajadzēja iztaisnot, jo tā turēja bisi. Un muižkungs skatījās un teica: "Ïoti labi! Tas ir pieņemami." Un es jums teikšu, cienītie kolēģi - kaut kas visā šinī deklarācijā man atgādina šo gleznu. Viņa jau ir deformēta, viņa ir ar līku roku, sadauzītu vaigu un neriktīgu kāju, bet uzgleznot var patiešām labi. Es vēlu sekmes Gaiļa kungam, izvēloties māksliniekus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Indulis Bērziņš.

A.Kiršteins (LNNK).

Prezidenta kungs, Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es neesmu tik kritisks kā iepriekšējais runātājs. Man deklarācijā patika daudzas vietas, un jāsaka, ka man šoreiz patika viss. Un es gandrīz esmu noskaņojies pievienoties Kostandas kungam, ka deklarācija ir ļoti interesanta, tā ir ļoti laba; "Latvijas ceļa" programma arī ir labi uzrakstīta, Tautsaimnieku politiskās apvienības programma arī ir ļoti labi uzrakstīta. Un vēl labāks dokuments ir tas, kas saucas - "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības Saeimas frakciju līgums par sadarbības valdības izveidošanu. Trūkst tikai viena veikla redaktora, kas varētu šos četrus dokumentus daudzmaz pieņemamā veidā sakompilēt kaut kādā atsevišķā lasāmā vai runājamā gabalā. Es šonedēļ ilgi mēģināju noskaidrot dažādos autorus pilnīgi, diametrāli pretējām un atšķirīgajām deklarācijas daļām, un man tas sākumā neizdevās, jo mani sūtīja no viena pie otra. Beigās man ar lielām mokām, pateicoties arī Latvijas televīzijai, izdevās atklāt vismaz piecus autorus. Bet es domāju, ka Gaiļa kungs savā galavārdā atklās šo noslēpumu, jo tur laikam ir vismaz bijuši 10 vai 15 cilvēki, kas ir piestrādājuši. Bet tie pieci cilvēki, kurus man ar lielām mokām nācās dedukcijas ceļā noskaidrot, acīmredzot ir šie: pirmais ir Kārlis Markss, otrais ir Vladimirs Uļjanovs Ļeņins, trešais ir... ja ņem vērā tās sentimentālās stīgas, kas šeit parādās, man radās asociācijas ar Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnaviņām". Un ir, ziniet, ļoti populāra pasaka "Pçc līdakas pavēles", ko visi no bērnības atceras. Un piektais autors, kas pats godīgi atzinās vakar televīzijā, bija Oša kungs, kas acīmredzot dažas sadaļas jau ir rakstījis, kuras ļoti lēca ārā no visas šīs pārējās marksistiski ļeņiniskās, es pat neteiktu - sociāldemokrātiskās, bet tīri sociālistiskās pļāpāšanas. Ja jums būs dažas minūtes laika, es varbūt atļaušos pakavēt jūsu uzmanību ar tiešiem piemēriem no šīs deklarācijas.

Varbūt sāksim! Deklarācijas 2.lapaspusē ir visumā pieņemama - un arī LNNK to labprāt atbalsta, un tāpēc es teicu, ka arī mēs to atbalstīsim, - tēze, ka "tâlākā ekonomisko reformu norise saistāma galvenokārt ar dziļiem strukturāliem pārkārtojumiem tautsaimniecībā - valsts īpašumā, ieskaitot lielo valsts uzņēmumu un banku paātrinātu privatizāciju". Jūs saprotiet, - nevis tā, kā bija līdz šim, tā diezgan lēni un palēnināti, bet ļoti paātrināti privatizācija turpmāk notiks, un es jau nopriecājos un pat apraudājos, ka diez vai tad mēs tiksim vaļā no nerentabliem uzņēmumiem, jo tad es paņēmu šo līguma dokumentu un 2.6.punktā izlasīju kaut ko diametrāli pretēju: paredzēts nodrošināt privatizācijai nepakļauto un vēl neprivatizēto valsts uzņēmumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Tātad parādās privatizācijai nepakļautie uzņēmumi un tiek veidota atsevišķa sistēma. Bet katra sistēma, kā jūs zināt, pēc dzelžainiem dabas attīstības likumiem vai nu sašaurinās, vai paplašinās. Tā nevar stāvēt uz vietas. Ja sistēma attīstās, tai ir jāpaplašinās; ja tā stāv uz vietas vai sastingst, tā iet bojā. Tāpēc es domāju, ka šī nav pašnāvnieciska sistēma. Šī sistēma gribēs augt, un vajadzēs cilvēkiem algas, jo šī sistēma nav izveidota, cik es saprotu. Tātad šī ir pirmā pretruna, un man īsti nav skaidrs, kā tas tiks atrisināts starp "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības pretrunīgajiem uzskatiem.

Arī tāds punkts man ļoti patīk. Beidzot ir sagaidīts tas, ko "Latvijas ceļš" solīja visu šo gadu: "Nav pieļaujama situācija, kurā atsevišķu iedzīvotāju grupu vai saimniekošanas jomu ekonomiskās vai sociālās intereses tiktu stādītas augstāk par pārējām Latvijas tautsaimniecības vai iedzīvotāju interesēm." To es esmu klausījies jau veselu gadu, bet diemžēl neizdevās šā gada laikā vienkāršot to pašu nodokli, teiksim, peļņas nodokli, lai tieši pati šī liberālā ekonomika parādītu, kuras nozares spēj dzīvot un kuras nespēj izdzīvot. Bet diemžēl atkal es noticēju un ļoti nopriecājos. Bet es atradu, ka 11.lappusē, kur ir runa par lauku attīstību, jau ir teikts, ka lauku attīstība būs prioritāra. Es sākumā domāju... Es arī tam faktiski piekrītu - bet citu iemeslu dēļ. Es domāju, ka es atradīšu kārtīgu pamatojumu, kāpēc mums tieši lauksaimniecība būs prioritāra. Un tad es atradu: "Lauki ir mūsu tautas mentalitātes, kultūras un spēka avots." Es faktiski tam visam piekrītu. Es domāju, ka tā arī ir taisnība, jo skatoties, cik veikli var sakompilēt divas pilnīgi pretējas lietas, es domāju, ka daļai "Latvijas ceļa" cilvēku mentalitātes avots tomēr nav lauki, bet Rumbulas tirgus.

Ņemsim tagad enerģētiku, kura mani tiešām ļoti interesē! Es zinu šo situāciju ar apkures tarifiem un ar visu pārējo. Es gribēju redzēt kaut kādus sausus skaitļus. Es saprotu, ka, teiksim, kilovati, megavati, dažādas tehniskās iekārtas, līgumi - tas viss ir ļoti garlaicīgi. Un, lai paskaidrotu, kāpēc es atsaucos uz Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnavām", es nolasīšu tikai vienu teikumu, kurā ir izdarīti secinājumi par Latvijas enerģētiku:

"Bçdīgākais ir tas, ka pat valsts ārējā parāda pieaugums nolūkā apmaksāt resursu piegādi no Krievijas nespēja novērst daudzu lauku apvidu iedzīvotāju ciešanas, kas kontrastēja ar samērā komfortablo stāvokli siltuma apgādē Rīgā, kurš piedevām vēl netika pilnībā apmaksāts." Tātad- bēdas un ciešanas. Tikai nav teikts, kas pie tā ir bijis vainīgs šogad. Acīmredzot kaut kāda cita, mums nezināma valdība.

Tālāk mēs lasām diezgan interesantu tēzi: "Nedrīkst pārāk ilgi ļaunprātīgi izmantot šķērssubsīdijas starp rūpniecību un iedzīvotājiem." Es mēģināju pie tautsaimniekiem konsultēties, bet diemžēl Tautsaimnieku politiskā apvienība man nevarēja paskaidrot, ko nozīmē "ðķērssubsīdijas". Šādas stila pērles ir no vienas vietas, katrā lapaspusē. Es negribu ilgāk aizkavēt ar šiem citātiem jūsu uzmanību.

Lasot par sociālo politiku (tā daļa ir normāli uzrakstīta), redzam, ka pie mums acīmredzot būs jāpalielina vecums pensijas sasniegšanai. Tas ir nosaukts par "pensijas vecuma optimizēšanu".

Vēl pie sociālās politikas ir minēta brīva darbaspēka pārvietošanās, kas it kā ir ļoti nepieciešama un, cik es saprotu, šajā situācijā diezgan prioritāra, bet nav norādīts, no kurienes šis darbaspēks pārvietosies - vai no Latvijas uz ārpusi vai no ārpuses uz iekšpusi?

Kas attiecas uz šiem dažādajiem sociālajiem fondiem, apdrošināšanas sistēmu, protams, ka mēs tam varētu piekrist. Bet valdībai tomēr vajadzētu drusku sīkāk pastāstīt, kā tas ir gadījies, ka visi apdrošināšanas sabiedrību fondi... es izlaboju, atvainojos... gandrīz visu apdrošināšanas sabiedrību fondi vienkārši ir nozagti un pazuduši. Vai šāds pats liktenis nesagaidīs arī nākamos fondus, kuri tiks veidoti, teiksim, ar uzkrājumiem un iemaksājot tajos šo pensionāru līdzekļus? Nu, bet tas varbūt būtu jāskata attiecībā uz kārtības sargāšanas struktūru.

Nākamais. Protams, nekāda tautsaimniecības vai zinātnes attīstība nav iespējama bez izglītības zemākā posma jeb tautskolu politikas atrisināšanas. Tautskolu politika Latvijā ir visbēdīgākajā stāvoklī, un tieši iepriekšējā valdība, kuru diemžēl šeit neapstiprināja, LNNK valdība, ļoti lielu uzmanību pievērsa tieši tautskolām, tātad mazajām skolām - deviņu klašu izglītībai laukos, sevišķi Latgales apgabalos, sevišķi pierobežas apgabalos ar Krieviju, kur ir izveidojies katastrofāls stāvoklis, jo 20-30 kilometru attālumā latviešiem nav nevienas skolas, kur viņiem būtu iespēja sūtīt šos bērnus. Ir pat kurioza situācija. Ir pamatskolas, kurās 90 procenti bērnu ir baltkrievi, arī pasniedzēji ir baltkrievi, taču neviens nezina šo baltkrievu valodu. Visi runā krieviski. Es atradu pie izglītības tikai vienu teikumu, ka ir jāveido vienota mūža izglītības sistēma, bet nav neviena vārda par to, ka vispār ir jābūt vienotai valsts izglītības sistēmai un ka nevar būt divas atšķirīgas krievu un latviešu izglītības sistēmas, kā ir vēl joprojām. Es gribēju dzirdēt - un šeit varbūt paskaidros godātais izglītības ministrs -, vai beidzot būs šī vienotā skolu sistēma vai nebūs. Un vai pēc 9.klases skolēni, kuri neprot valsts valodu, joprojām ies vidusskolā vai neies? Vai būs kaut kāda atestācijas sistēma? Mēs zinām, ka, piemēram, Minsteres ģimnāzijā eksāmeni tika pieņemti vācu valodā, jo šī skola bija integrēta arī Vācijas izglītības sistēmā. Kā tas ir iespējams, ka četru gadu laikā Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas skolēni, beidzot 9.klasi, nespēj parunāt valsts valodā, taču taisās iet vidusskolā? Tātad ir jābūt kaut kādai atestācijas vai sertifikācijas sistēmai. Šīs skolas ir jāsadala divās daļās. Vienā, kur dod dokumentu, kas ļauj cilvēkam iet valsts izglītības vidējās sistēmas skolās, un otrā, kur dod dokumentu, kas viņiem neļauj tālāk iet. Es saprotu tā šo lietu. Līdz ar to izpaliktu vajadzība pēc skolotāju streikiem. Es domāju, ka skolotājiem algas varētu tūlīt divreiz paaugstināt, bet tikai tiem skolotājiem, kuri spēj nodrošināt minimālajām, es atkārtoju - minimālajām, valsts prasībām atbilstošu izglītības pakāpi. Šeit nekas tāds nav ierakstīts. Te atkal ir ierakstīts kaut kas ārprātīgi izplūdis, kaut kas tāds, ka katram būs iespēja mācīties latviešu valodu vai nu fakultatīvi vai obligāti, lai gan paredzēts, ka būs obligāta valsts valoda no pirmās klases. Šeit tas nav teikts. Tātad tā ir neko neizsakoša un, manuprāt, absolūti katastrofāla augstskolu politika, kas tiek turpināta. Jo šeit no šīs programmas mēs neko normālu nevaram izlobīt.

Nākamais. Par ārpolitiku. Tas, protams, ir pēc manas izpratnes, un es negribu slavēt iepriekšējās valdības, teiksim, ārpolitisko koncepciju dažādu iemeslu dēļ. Bet šeit, es domāju, varbūt uzstāsies Birkava kungs un pateiks sīkāk. Vai tiešām ārpolitikas galvenais uzdevums ir sakaru attīstīšana, kā teikts pirmajā teikumā, ar dažādām valstīm? Vai tas nav tikai veids, bet valsts drošības garantijas nostiprināšana ir galvenais ārpolitiskais mērķis? Vismaz tad, ja tas tā ir, to vajag deklarācijā rakstīt, jo sakaru attīstīšana... jā, tas taču ir viens no veidiem. Taču ar ko mēs īsti padziļināsim šīs attiecības? Ar ASV? Te ir rakstīts - ar Kanādu, ar citām industriālām valstīm. Ar Ukrainu un Baltkrieviju, kas pašlaik ir visvairāk industrializētās valstis? Vai ar visām valstīm uzreiz vai ar kādu atsevišķi? Varbūt faktiski tas nav jāsaka. NVS valstis ir pieminētas. Vai te domātas visas NVS valstis vai tās, kas ir bagātas ar izrakteņiem? Ja tās, kas ir bagātas ar izrakteņiem, tad man ir jautājums: kāpēc Nazarbajevs neviesojas Latvijā, bet Igaunijā un Lietuvā? Un kāpēc tagad tur ir Lietuvas delegācija, nevis Latvijas delegācija? Es tikai vienu piemēru minu, jo, manā izpratnē, Kazahija ir 21.gadsimta valsts un viena no galvenajām eksportētājām.

Te varētu daudz un dažādus jautājumus uzdot, bet es tomēr pāriešu pie nobeiguma daļas. Tātad mani, pirmkārt, visvairāk baida un joprojām nav skaidrs, vai tā būs "Latvijas ceļa" valdības īstenotā vai Tautsaimnieku politiskās apvienības valdības īstenotā programma? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs runājam par valsts garantētajām lauksaimniecības produktu iepirkšanas programmām, tad man nāk prātā iepriekšējā Augstākā padome, ka tie paši cilvēki, kas tagad sēž Tautsaimnieku politiskajā apvienībā, nepārtraukti runāja, ka, sabrūkot kolhozu sistēmai, būs bads, nosalšana. Valsts iejaucās tajā reizē, Godmanis noticēja un iejaucās ekonomiskajā dzīvē, tika iztērēti milzīgi līdzekļi graudu iepirkšanai, kuri ir sapelējuši un stāv vēl joprojām. Un atkal es dzirdu to pašu no jauna. Saprotiet, mēs sāksim atkal iepirkt kaut kādā mērā šo pārtiku. Jā, Francija, Amerikas Savienotās Valstis, bagātās Rietumeiropas valstis var atļauties garantēt šo valsts iepirkumu, bet šeit programmā... Tad, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, vai 5% vai 50%! Ja Amerika šos graudus ziedo ANO programmām, sūta tos uz Āfriku, tad viņi var atļauties tos sapūdēt un beigās atdot, teiksim, par 10% no pašizmaksas, tos pārdot, kā viņi to darīja agrāk, Padomju Savienībai vai NVS valstīm. Taču Latvija to nevar darīt trūcīgās ekonomiskās situācijas apstākļos.

Es saprotu, ka Kides kungam tur ir minēti ļoti daudzi arī dažādi kontroles un uzraudzības mehānismi. Es saprotu vienkārši - ņemot vērā to, ka valstij nav ne noliktavu, ne veikalu, ne tirdzniecības punktu, ne ceptuvju, tad, lai šos privātos uzņēmējus kaut kādā mērā piespiestu atkal pirkt sapelējušus miltus (un valstij tie var būt tikai sapelējuši, jo, kā jau es teicu, tos nav kur glabāt, tāpēc tie atkal kaut kur mētāsies klajā vidē), tad ir jārada vai nu čeka, kas ar represīvām metodēm piespiestu latviešu uzņēmējus izlietot neefektīvu produkciju, vai arī būtu otrs mehānisms, kas bija Lietuvā. Jūs jau zināt, - divu zosu politika Lietuvā vai trīs cukurkarotīšu politika Latvijā. Pirms kara katram valsts ierēdnim Lietuvā bija jānopērk divas zosis gadā un obligāti jāapēd, lai realizētu šo zoskopības programmu. Es ticu vienīgi, ka, ja tiešām kārtējo reizi tiks izsaimniekoti valsts līdzekļi, tad vismaz Tautsaimnieku politiskā apvienība ar Kides kungu priekšgalā pati apēdīs šos produktus.

Nākamais - rūpniecība. Privatizācijai nepakļauto un vēl neprivatizēto valsts uzņēmumu apsaimniekošanas sistēma. Es pateikšu divus piemērus. Teiksim, "Latavio". Es nezinu šobrīd - varbūt to paskaidros Gūtmaņa kungs? - vai tur ir 15 miljoni izsaimniekoti vai vēl vairāk. Arī "Latinternational", "Lataholding" - 30 miljoni latu (50 miljoni dolāru) kopumā šo programmu novērtējot... Paldies, tātad pēdējais teikums. Parādu dzēšana, nerentablo uzņēmumu finansēšana, bankrotam nolemto uzņēmumu nebankrotēšana, valsts monopola pastiprināšana, neskaitāmo kontroles mehānismu un ierēdņu aparāta bezgalīga paplašināšana, pēc mūsu frakcijas aprēķiniem, rada zaudējumus nevis 30 vai 50 miljonu latu apmērā, bet vismaz 200 - 250 miljonu latu apmērā viena gada laikā. Tas var izvērsties par ekonomisku katastrofu. Mēs nevaram balsot par šo programmu un valdību divu iemeslu dēļ: ja "Latvijas ceļš" pildīs šo programmu, tad tas novedīs, kā jau es teicu, pie Tautsaimnieku politiskās apvienības uzvaru katastrofālajām ekonomiskajām sekām. Ja tas nepildīs - un man liekas, ka tas šoreiz nepildīs arī šo programmu -, tad ētisku momentu dēļ nevajadzētu politiski varbūt tik negodīgi blēdīties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Pēteris Tabūns.

I.Bērziņš (LC).

Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Šodien lielākā daļa no maniem kolēģiem, kas uzstājās, mīlēja atsaukties uz dažādiem literāriem darbiem un autoriem. Es arī gribu atcerēties Bulgakova "Meistaru un Margaritu", romāna sākumu, kurā ir teikums par to, ka Annuška ir izlējusi eļļu. Es ceru, ka Latvijā neviens pārdabisks spēks nav kaut kur izlējis tik daudz eļļas, lai mēs, politiķi, kuriem tauta ir uzticējusi varu pašlaik demokrātiskā valstī - Latvijā, turpinātu slidināties un slīdēt, un vilkt līdzi arī visus tos procesus un cilvēkus, kas pašlaik ir Latvijā. Galu galā vienreiz ir jānonāk pie noteikta, konkrēta stāvokļa. Un šāds noteikts, konkrēts stāvoklis un arī tālākā attīstība ir iespējama tikai tad, ja Latvijā atkal būs valdība. Jā, Latvijā joprojām ir valdība, un tā turpina savu darbu. Un tomēr tas ir nenormāls periods, kā es uzskatu, tāpēc iespējami ātrāk mums visiem vajadzētu vienoties, lai mēs varētu nobalsot par valdību Latvijā.

Valsts prezidenta kungs deva šādu iespēju LNNK, un neviens šeit zālē nav vainīgs, ka LNNK neizdevās pārliecināt pietiekami daudz cilvēku Saeimā, lai tiktu nobalsots par viņu valdību. Jā, neizdevās, un šeit es negribu teikt, kas būtu, ja būtu šī LNNK valdība. Vai tā būtu bijusi ļoti laba vai ļoti slikta, taču tā mēs nevaram jau pēc notikušā vērtēt situāciju. Es ceru, ka šobrīd "Latvijas ceļa" pārstāvim Mārim Gailim, kuram Valsts prezidents ir uzticējis šo godpilno, bet nebūt ne vienkāršo pienākumu - sastādīt valdību, ir izdevies pārliecināt pietiekami daudz cilvēku šeit Saeimas zālē, jo tādas ir mūsu tiesības, un neatkarīgi no tā, ko šobrīd domā viena vai otra tautas daļa, tieši mums ir jāizlemj nākamās valdības liktenis, un mēs šodien šīsdienas debašu beigās varēsim vienoties. Protams, vienoties tad, ja mēs varēsim pārkāpt pāri visādiem apvainojumiem kaut vai starp "Latvijas ceļu" un Zemnieku savienību. Jā, mums neizdevās vienoties tad, kad mūsu kopēji vilktie valdības rati sāka šķobīties, un tā šī koalīcija izjuka. Es nedomāju, ka mums tāpēc vajadzētu būt ienaidniekiem, un šajā gadījumā es aicinātu iespējamos opozīcijas pārstāvjus darīt to pašu, ko viņi solīja darīt. Un atkal tāpat kā par valdību, kāda tā būtu, ja būtu, mēs neko nevaram teikt, kā tas būtu bijis. Es domāju, ka mēs būtu turējuši savu solījumu, vismaz es noteikti būtu lojālā opozīcijā tad, kad šī valdība būtu apstiprināta. Un ko nozīmē - lojāla opozīcija? Tas nozīmē tiešām to, ka politiskie spēki atbalsta tos principus, kuri ir šo politisko spēku programmu pamatā. Un, lai arī cik man bija kritiska attieksme, taču Kiršteina runa man likās ļoti cerību pilna, jo viņš būvēja šo savu runu tieši uz to, ka viņš atbalstīja tos principus, kurus uzskata par svarīgiem LNNK un varbūt kuri ir pat līdzīgi ar "Latvijas ceļu". Saeima ir tāda, kāda tā ir, un vienoties mēs, "Latvijas ceļš", varējām tikai ar tiem, kuri gribēja ar mums vienoties, un tāpēc ir izveidojusies šī sadarbība ar Tautsaimnieku politisko apvienību. Es domāju, ka par to, cik šī valdība būs bijusi kreisa vai labēja, reāli mēs varēsim spriest tikai pēc gada, jo tieši tāpat kā mēs, es domāju, arī Tautsaimnieku politiskās apvienības pārstāvji, risinot katru konkrēto problēmu, būs spiesti rēķināties un rēķināsies ar realitāti Latvijā un reformu nepieciešamību Latvijā.

Otra lieta, par ko es gribu tagad runāt, ir ārpolitika. Man liekas, ka ārpolitikā - droši vien arī citās jomās, bet it sevišķi ārpolitikā - ir ļoti svarīgi, lai būtu pēctecība. Un ir ļoti svarīgi, lai šī pēctecība būtu tieši tagad, tieši tagad, kad ir iesākti daudzi ļoti svarīgi procesi gan Eiropas savienības virzienā, gan, es domāju, Eiropas virzienā kopumā. Lai šie procesi ne uz brīdi neapstātos. Lai mēs tiešām turpinātu attīstīt šīs mūsu attiecības ar visām Eiropas institūcijām, jo, kā izteicās Kostandas kungs - un man ir jāpiekrīt, - ka citas iespējas jau nav. Vai mēs tiešām būsim Eiropā? Politiski, ģeogrāfiski mēs tur tiešām esam, vai mēs gribam to vai negribam. Lai cik tas arī būtu oficiālā ziņā daudzsološi - un es domāju, ka ir taisnība šiem Baltā nama izteikumiem par ietekmes sfēras sadali (un es tiešām ticu tam; kāpēc lai es neticētu šiem atsaukumiem), - bet tomēr tā realitāte ir tāda, kāda tā ir, - vai nu mēs būsim tur, vai mēs būsim šeit. Un tas, ka Birkava kungs ieņems ārlietu ministra posteni, man arī liekas daudzsološi, jo tieši viņš, būdams vēl valdības galvas amatā, ļoti daudz darīja tieši ārlietās, sevišķi pēdējā laikā, kad viņš apvienoja šos divus posteņus, un tātad nav nekāda pamata domāt, ka Latvijas ārpolitikā varētu notikt kaut kādas straujas izmaiņas, kas novirzītu no tā ceļa, kuru mēs saucam par Eiropas ceļu jeb Latvijas ceļu uz Eiropu. Tas, man liekas, ir ļoti svarīgi.

Tagad - par 60 procentiem. Arī šīsdienas laikrakstā "Diena" Íibilda kungs bija precīzi izanalizējis, kāds ir valdības sastāvs, cik ir jauno, cik ir veco. Es šos 60%, kurus nosauca Budovska kungs, vērtētu kā ļoti pozitīvu skaitli. Jā, ja būtu 90% vecās valdības, tad mēs varētu teikt, ka nu kopumā valdības kurss turpināsies tāds, kāds tas ir. Ja būtu tikai 20% vai 10% no vecās valdības, tad varētu domāt, ka būs kādas ļoti straujas izmaiņas, un par to, kādas būs šīs izmaiņas - varbūt ļoti pozitīvas, bet pilnīgi iespējams, ka nebūt ne tik pozitīvas. Mēs varētu minēt un šaubīties. Tā, ka ir 60% no vecā sastāva (es vienkārši atsaucos uz Budovska kungu) un attiecīgi 40% jaunu cilvēku, ļauj cerēt, ka valdības kurss pamattēzēs, pamatpunktos saglabāsies tāds, kāds tas ir, tajā pašā laikā parādīsies jauni akcenti. Varbūt izdosies sakārtot dažas sfēras, kuras iepriekšējai valdībai nepietika laika jeb nepietika spēka sakārtot, jo vienā dienā var izdarīt tikai tik, cik vienā dienā var izdarīt. Tā ka šis skaitlis - 60% - man īstenībā vieš diezgan lielas cerības. Es vēlreiz aicinu politiskos spēkus Saeimā vienoties un nobalsot par šo valdību, jo Valsts prezidents tiešām ir meklējis dažādus risinājumus. Praktiski šobrīd ir piedāvāts visiem tiem politiskajiem spēkiem, kuri līdz šim brīdim ir izteikuši šādu vēlēšanos, sastādīt valdību. Tika dota šī iespēja Krastiņa kungam no LNNK; tagad šāda iespēja tika dota "Latvijas ceļa" pārstāvim Mārim Gaiļa kungam. Droši vien pastāv vēl kādas iespējas, un tas galu galā ir Valsts prezidenta ziņā, bet šobrīd neviens cits no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem nav izteicies - ne šeit, no šīs tribīnes, ne arī presē -, ka viņš varētu tagad ņemt un šo valdību sastādīt. Tā ka, es domāju, ļausim turpināt šiem 60% to, ko viņi ir iesākuši, ļausim tiem 40% jaunatnākušo varbūt ieviest kādas jaunas un, es ceru, pozitīvas izmaiņas šīs valdības darbībā! Un tāpēc es aicinu visu šeit, Seimā, pārstāvēto politisko spēku pārstāvjus balsot par Māra Gaiļa sastādīto valdību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Tabūnam - LNNK! Pēc tam uzstāsies Edvīns Kide.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribu sākt savu runu ar atziņu, kuru būs grūti kādam atspēkot, - ka summa taču nemainās no saskaitāmo kārtības. Un šī valdības izveidošana ir šo saskaitāmo mainīšana un vairāk nekas. Jā, deklarācija ir skaista, tur grūti kaut ko iebilst, vēl vairāk - par to var pat sajūsmināties, jo tās sacerēšana ir bijusi saistīta gan ar daiļliteratūras, gan daudziem citiem elementiem, bet galvenais ir tas, ka šī deklarācija ir fikcija. Jā, tā ir fikcija, tā nebalstās realitātē. Un pareizi mans kolēģis Budovska kungs teica: vai jūs, Oša kungs un Kehra kungs, un daudzi citi, kuru līdzšinējā politiskā un ekonomiskā - un tā tālāk - darbība tagad šeit šajā deklarācijā ir noliegta (lai gan daži no viņiem, Oša kungu ieskaitot, ir rakstījuši deklarācijas sadaļas), - vai tad jūs atbalstīsit šo jauno variantu? Vai tad jūs esat izmainījuši savu politisko un saimniecisko nostādni? Vai tad jūs kažoku apgriezīsiet otrādi un mainīsiet savu pārliecību? Tad nāciet tribīnē un sakiet! Un tad mēs varēsim lēst - vai iepriekšējās "Latvijas ceļa" valdības darbība ir bankrotējusi vai nav? Vai tas ir turpinājums? Ļaujiet tad mums īsti saprast to! Mēs varētu precīzi, pa punktiem analizēt šo deklarāciju, bet nav nekādas nozīmes to darīt, jo, palasot jau pirmajā lappusē sadaļu "Tautsaimniecība", rodas vairāk nekā nesapratne: viss sabāzts vienā maisā, viena atziņa noliedz otru. Redziet, kas te rakstīts: "Galvenais Ministru kabineta politikas mērķis ir nodrošināt Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, saglabājot valstī politisko un ekonomisko stabilitāti[..]." Ja to saucam par ekonomisko un politisko stabilitāti, tad man jāsaka, ka tā stabilitāte man atgādina, kā kādreiz bija Padomju Savienībā: tantiņa dzīvoja no piena un maizītes vai no maizītes un ūdens, un, kad viņai prasīja par laimīgo dzīvi, tad viņa teica - ka tik būtu miers un ka viņai vienalga, kā viņa dzīvo. Šeit ir rakstīts, ka pamatā esot nodrošināta ekonomiskā stabilizācija, apturēts tautsaimniecības sabrukums un ka arvien vairāk uzņēmumu paplašinot ražošanu. Parādiet man tādu brīnumu! Kur tad ir šie uzņēmumi, kas paplašina ražošanu? Parādiet! Varbūt tas ir uzņēmums "Lattelekom", kurš pārskaita miljons dolāru jau uz savām ārzemju bankām? Jaunie mērķi esot tādi: "Ministru kabineta darbība būs vērsta uz konkrētu mikroekonomikas problēmu risināšanu," - un tā tālāk un tā joprojām. Un tad skaisti teikts: "Ðo problēmu risināšanai jēga ir tikai tad, ja tās tiek pakārtotas sociālās jomas attīstības prasībām, kur galvenā loma ir cilvēkam - Latvijas iedzīvotājam." Redziet - "Latvijas iedzīvotājam"! Bet kur ir minēts Latvijas pilsonis? Vēl vairāk - kur ir minēts latvietis? Es to gribētu jautāt. Un turpat, šajā pašā lappusē, sadaļā "Tautsaimniecība" ir konstatēts pretējais: "Jâpanāk tautsaimniecības ātrāka izkļūšana no krīzes jau drīzākajā laikā[..]." Kā tad īsti ir - vai ir krīze, no kuras jāizkļūst, vai ir šī jaukā, burvīgā stabilitāte? Tad pasakiet, lūdzu, kas tad īsti ir? Un kādā situācijā tad mēs atrodamies? Vai jums pašiem ir skaidrība vai nav? Es varētu nosaukt desmitiem punktu par to, kāda ir šī ekonomika. Tā ir visvājākā ekonomika, to ir salīdzinājuši daudzi un ir to teikuši. Jā, ļoti aktīva tirdzniecība. Vislielākā korupcija, vislielākā mafija, visaktīvākā. Valdība pati jau pat neapvainojas un nesūdz nevienu tiesā, ja kāds saka, ka valdība korumpēta. Dala ienākušo naudu, bet naudu neievāc, ļoti slikti ievāc naudu. Privatizē savā gaumē. Miljonus nodrošina atsevišķai, vienai nelielai grupiņai, neaizmirstot, protams, arī sevi. Bet kā ir ar šo nabago masu, kura ir vislielākā, vismilzīgākā, - pāri par 90 procentiem? Kā ir ar skolotājiem, kā ir ar ārstiem? Kā ir ar pensionāriem? Nav ko gausties, šodien teica Gaiļa kungs. Bet es gribētu redzēt, kā Gaiļa kungs gaustos vai negaustos, ja ar 20 vai 30 latiem, kurus viņš iztērē droši vien vienā stundā, viņam vajadzētu izdzīvot vienu mēnesi! Un tad varētu apelēt pie sirdsapziņas un solīt "optimizēt" (kas nozīmē - palielināt) šo pensijā aiziešanas vecumu, un solīt, ka tiem diviem pensionāriem, kuri dzīvo kopā, pensijas būs mazākas. Tādi ir solījumi. Nu, kā tad ir? Es atgādināšu, ka 1989. gadā amerikāņu statistiķi Latvijas nacionālo kopproduktu vērtēja - 6000 dolāru uz iedzīvotāju. Tagad tas ir apmēram 300 ar pusi latu. Lūk, kā tas ir nokrities, un jūs sakāt, ka tā ir stabilitāte! Kas atbildēs par sagrauto lauksaimniecību, kuru tagad Gaiļa kungs uzskata par prioritāru? Tas ir tikai māneklis, un patiešām, kā Gaiļa kungs teica, mēs esam par vīziju. Jā, tā ir tikai vīzija, Gaiļa kungs! Tas ir ļoti precīzi pateikts. Vispirms lauki, zemnieks, lauksaimnieks, tika galīgi nodzīti absolūtā nabadzībā, un tagad viņiem ir prioritāte. Un tās prioritātes izskatās tikai pēc absolūtas vīzijas, jo tad jau nevajadzēja atņemt. Pirms dažām dienām - 10.septembrī - "Neatkarīgajā Cīņā" par SIA "Lata International", kas te jau tika pieminēta, bija, lūk, rakstīts: "Par 54 miljoniem dolāru, kas aizgājuši vējā, Latvijas zemniekus varēja apzeltīt. Katram zemniekam būtu iznācis apmēram tūkstoš dolāru. Vai kāds zina - cik no tā viņiem vispār ticis? Tagad Latvijas valdība grasās no Pasaules bankas ņemt vēl kredītu 25 miljonu apmērā. Bet vai vispirms nevajadzētu tikt skaidrībā ar šiem mistiskajiem kredītiem? Arī ar tiem otriem, par kuriem vīri valdības spicē ne dzirdēt negrib. Tā vien rādās, ka Latvija kredītos iestigs kā sūnu purvā un mūsu bērnubērni tikai maksās un maksās..." Kā tad ir? Un kas tad ir mainījies? Oša kungs pavisam nesen no šīs tribīnes teica, ka kreditēt mazās lauku saimniecības ir zemē nomest naudu. Zemē nomesta nauda - tie ir Oša kunga vārdi. Un tagad viņš sastāda attiecīgās sadaļas jaunajā deklarācijā!

Kehra kungs dikti stāstīja par šīm lielajām saimniecībām, kurām jābūt 500 un tūkstoš hektāru lielā platībā, pārējās neesot ko ņemt vērā, - un tā tālāk... Kas tad ir mainījies? Es nemaz negribu... pietiktu ar vienu piemēru, ja izanalizētu to, kas notiek rūpniecībā, kur valsts un valdība ir atbildīga visupirms. Vai patiešām valdība, arī Valsts reformu ministrija, nezina, ka, piemēram, tādā lielā uzņēmumā kā šūšanas firma "Latvija" vēl turpina saimniekot jeb, pareizāk sakot, izsaimniekot šo uzņēmumu viens no aktīvākajiem interfrontiešiem - Ņefjodovs? Tur viņš ir. To jūs neredzat. Tāda, lūk, ir rūpniecības attīstība, par kuru iestājas tautsaimnieki, ejot koalīcijā jeb tā saucamajā sadarbībā ar viņiem. Es nemaz neatgādināšu par to, kā strādāja valdība līdz šim; neatgādināšu par līdzšinējo valdību, jo es uzsvēru sākumā, ka tas ir viens un tas pats, tie ir tie paši vēži, tikai citā kulītē, nekas jau nemainās. Un kā ir ar militāristiem, kuru skaits tagad, pēc armijas izvešanas, šeit jau ir apmēram 4 tūkstoši? Kur tad ir šī uzskaite? Kur tad ir viņu izraidīšana no Latvijas? Nemaz nerunājot par tiem 90 tūkstošiem to citu.

Es neatgādināšu par valodu, par to netiek runāts itin nekas. Par šo vienu lietu, par to, kas notiek ar mūsu latviešu valodu šeit, Latvijā, jau pietiktu, lai vispār nerunātu ar "Latvijas ceļu" un ar šo valdību par kaut kādu valdības sastādīšanu un apstiprināšanu. Latviešu valoda ir atkal absolūti iedzīta pagrīdē un latviešu valoda skan tikai šeit, Saeimā. Ieejiet veikalos, ieejiet uzņēmumos! Kas tur notiek?

Un nobeidzot es gribu sacīt, lūk, ko. "Mûsu mērķi ar "Latvijas ceļu" ir lielā mērā vienādi, sakrīt." To saka Jānis Jurkāns. Izdariet secinājumus paši, - ko tas nozīmē, ja "Latvijas ceļam" un Jurkāna partijai šie ceļi sakrīt un mērķi ir vienādi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāt Kide, vai jūs izmantosiet šīs 5 minūtes vai runāsiet pēc pārtraukuma? Pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Godātie kolēģi, esiet tik laipni un reģistrējieties, lai lieki nevajadzētu jūs traucēt ar jūsu uzvārdu nosaukšanu. Lūdzu Zigurdu Tomiņu - Saeimas sekretāra biedru - nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus! Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Olafs Brūvers ( atrodas zālē),

Aivars Endziņš,

Nikolajs Krasohins,

Andrejs Krastiņš,

Ruta Marjaša,

Voldemārs Novakšānovs,

Velta Puriņa,

Antons Seiksts...

Sēdes vadītājs. Seiksts ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ivars Silārs,

Jānis Straume,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt Ministru kabineta sastāvu un deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Vārds deputātam Edvīnam Kidem - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - deputāts Levits.

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti, dāmas un kungi! Šodien nebūtu liela jēga runāt un aicināt balsot par vai pret "Latvijas ceļa" sastādīto valdību, jo tas viss jau faktiski ir izrunāts un izspriests frakcijās, partiju sēdēs un arī vispusīgi izanalizēts presē. Katrai frakcijai kopumā un katram deputātam atsevišķi ir šāds spriedums. Un katram ir savs lēmums, sava izšķiršanās, sava atbildība par balsojumu. Faktiski izšķiršanās jau ir ieilgusi, un tautai zūd pacietība. Tā sāk pat šaubīties, vai mūsu politiski sadrumstalotais parlaments vispār ir spējīgs vairāk vai mazāk vienprātīgi izlemt tautai svarīgus jautājumus. Noskatoties uz visu šo sagatavošanās procesu, tautā var rasties domas, ka mums atvēlētajā laikā mēs nemaz negatavojamies vienoties par tām problēmām, kuras prasa neatliekamu risinājumu, bet esam gatavi zemajā startā cīnīties viens pret otru un pārvērst Saeimu par priekšvēlēšanu mītiņu vietu. Un tai šīs domas ir zināmā mērā pamatotas. Un tomēr tādēļ, ka gan Andreja Krastiņa valdības neapstiprināšanā mūsu frakcijai bija zināma loma, gan arī šoreiz, kad pēc ilgas politisko spēku spriešanas lielākā daļa no viņiem nostājās opozīcijā, mūsu frakcija pirmā izšķīrās līdz galam ar saviem mazajiem frakcijas spēkiem uzdrošināties ieiet "Latvijas ceļa" valdībā un solīt uzticības balsojumu, man tomēr ir jārunā un jāpaskaidro šīs mūsu dažas konsekvences.

Savā uzrunā es nepieskaršos tām ekonomiskajām prasībām, kuras ietvertas mūsu kopīgajā līgumā ar "Latvijas ceļu", jo par tām runās mūsu frakcijas kolēģi. Es tikai sniegšu īsu šo konsekvenču pamatojumu no frakcijas puses. Un proti, mūsu frakcijas galvenie politiskie mērķi ir iekšējā un ārējā stabilitāte valstī, tuvināšanās Eiropas ekonomiskajām un politiskajām drošības institūcijām, tautsaimniecības attīstība, kas būtu balstīta uz tirgus ekonomikas principiem. Mēs uzskatām, ka šie resursi, ko dod tautsaimniecība, ir avots visas tautas sociālo un kultūras vajadzību risināšanai. Un mūsu politiskais kredo jeb formula tādā vienkāršotā skatījumā faktiski ir valsts iekšējā un ārējā stabilitāte un uz tās bāzes darbs un labklājība. Šos politiskos un ekonomiskos principus esam centušies īstenot ikdienas likumdošanas darbā. Un visiem ir zināma mūsu atklātā un konsekventā nostāja pilsonības jautājumā un attieksmē pret līgumiem ar Krieviju. Daļa no tautsaimniecības attīstības principiem, it īpaši lauksaimniecības un rūpniecības jomā, par kuriem esam iestājušies ik dienas, tagad ir ietverti topošās valdības deklarācijā un mūsu savstarpējo saistību rakstā ar "Latvijas ceļu", taču par tiem tiks runāts, kā jau teicu, no mūsu kolēģu puses.

Lūk, izejot no šiem principiem, mēs esam veidojuši un veidojam savu politisko rīcību un aktivitātes parlamentā. It īpaši tas notiek valstij nozīmīgos un izšķirošos momentos. Tā mūsu frakcijas balsis bija izšķīrējas uzticības balsojumā valdībai, kad mūsu Valsts prezidentam un premjeram priekšā bija brauciens uz Maskavu, lai parakstītu līgumus ar Krieviju, kas nodrošinātu vislielāko labvēlības statusu tirdzniecībā un līdz ar to zināmu ekonomikas atvieglojumu. Faktiski tajā laikā "Latvijas ceļa" tautsaimnieciskā politika, protams, mums nebija pieņemama, un tomēr gan šo līgumu parakstīšana, gan tai sekojoša tuvināšanās Eiropas drošības un ekonomiskās sadarbības institūcijām jau bija attaisnojums toreizējam uzticības balsojumam, jo kopumā tas veicināja gan iekšējo, gan ārējo stabilitāti valstī un arī deva iespējas ekonomiskajai attīstībai. Šo pašu mērķu dēļ mūsu Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija izšķīrās par balsojumu LNNK valdības noraidīšanai, tomēr viscaur atzīstot tās lielo lomu "Latvijas ceļa" valdības un it īpaši partijas politiskā monopola zināmā laušanā.

Šo mūsu konsekvenču dēļ, kā arī lai realizētu savus ekonomiskos un politiskos mērķus, mēs, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija, noslēdzām vienošanos ar "Latvijas ceļu" par sadarbošanos tā sastādītajā valdībā un aicinājām uz šādu sadarbību arī citas frakcijas, vienlaikus uzņemoties arī politisko atbildību. Mēs panācām piekrišanu no "Latvijas ceļa" partijas un frakcijas puses pildīt mūsu prasības lauksaimniecības atbalstam, par kurām ilgstoši bez panākumiem bijām cīnījušies gan mēs, gan Zemnieku savienības partija kopā ar mums. Mēs neatlaidīgi aicinājām piedalīties valdībā arī Latvijas Zemnieku savienību, lai atlikušā gada laikā kopējiem spēkiem spētu realizēt kaut daļu no šīm prasībām. Šie mūsu aicinājumi diemžēl nevainagojās ar panākumiem. Šāda vairāku frakciju sadarbības, veidojot valdību, ideja arī diemžēl nav realizējusies. Mēs pirmie par tādu iestājāmies un mēs pēdējie pie tās arī paliekam.

Ar ko tad mēs varam izskaidrot šādu mūsu rīcību? Mēs, protams, cerējām uz centrisko partiju pausto gatavību balstīt šādas sadarbības valdības ideju, ja gadījumā Andreja Krastiņa valdība netiktu apstiprināta. Tagad šāds atbalsts ir tikai daļējs. Šādas mūsu aktivitātes pamatā nebija mīlestība pret "Latvijas ceļu", kurš nekad līdz šim ar mums nav īpaši rēķinājies. Varbūt mēs to darījām politiska naivuma vai lētticības dēļ? Varbūt tā bija raušanās pēc ministru krēsliem? Nē, ne viena, ne otra iemesla dēļ. Mums nav un nevar būt ilūziju arī par pēkšņi radušos labvēlību no "Latvijas ceļa" puses pret Tautsaimnieku politisko apvienību. Par to liecināja arī lielās grūtības, slēdzot līgumu starp mūsu frakcijām. Par to liecināja arī grūtības, apstiprinot mūsu piedāvātās personālijas ministru amatiem, kad ne viena vien mūsu piedāvātā augsti profesionālā un politiski atbildīgā personālija no mūsu partijas biedru vidus tika noraidīta bez dziļākas motivācijas un argumentācijas. Mūsu ilūzijas izgaisināja arī atbildīgu "Latvijas ceļa" politiķu izteikumi par mūsu partiju un mūsu ministru kandidātiem "Latvijas ceļa" partijas sapulcē. Par to pašu liecina šo politiķu ne visai objektīvie un ne visai korektie raksti presē par to, ka it kā mazais cinītis - Tautsaimnieku politiskā apvienība - draudot strauji un neatvairāmi pagriezt "Latvijas ceļa" politiskā kuģa kursu pa kreisi, vai varbūt vispār bremzēt šā kuģa kustību. Mēs tam nekādi nevaram piekrist.

Mēs saprotam, ka "Latvijas ceļa" lielākā daļa tā nedomā, tas mūs drošina un uz to mēs ceram. Tomēr, kā jau teicu, ilūziju mums nav. Un mēs apzināmies savu neiedomājami lielo politisko risku, domājot par partijas nākotni, ja iesaistāmies šajā valdībā, it kā mēģinot attaisnot tautas uzticību, ko zināmā mērā zaudējis "Latvijas ceļš". Pamatojums mūsu rīcībai tomēr ir mūsu konsekvences. Un tās ir - virzība uz darbību, nevis uz bezdarbību. Mēs pamatojam to ar mūsu centieniem virzīties no nepārtrauktiem strīdiem un savstarpējas kritizēšanas uz konstruktīvu sadarbību šajā nopietnajā Latvijai kritiskajā situācijā. Mēs uzskatām, ka, neskatoties uz savu vislielāko politisko risku, mēs nedrīkstam noiet malā un bezdarbībā priecāties, kā lielākā politiskā konkurenta kuģis varbūt sāk grimt.

Pabraucot pa laukiem, paskatoties uz lauku cilvēku problēmām, uz radušos neticību un bezcerību viņu skatījumā uz nākotni, mēs nedrīkstam politisko ambīciju dēļ stāvēt malā bezdarbībā un skaitīt punktus nākamās Saeimas vēlēšanu reitingā. Šīs bezdarbības un tukšo politisko strīdu dēļ tauta mūsu reitingos var ielikt nulli. Un par savu bezdarbību mēs to arī būtu pelnījuši.

Izskan kritika par valdības deklarāciju. Jā, ko gan lai saka. Faktiski jau deklarācija ir tikai labo nodomu protokols. It īpaši tad, ja aiz šīs deklarācijas ir tukša valsts kase, ir grandiozi iekšējie un ārējie parādi, ir apklusušās rūpnīcas. Bez kredītiem un produkcijas noieta bezcerībā pierimst arī mūsu lauksaimniecība, kas līdz šim deva ļoti ievērojamu nacionālā kopprodukta daļu. Ar ko tad, sakiet, var izpildīt pat vislabākās deklarācijas, Kiršteina kungs, vienalga, vai tās būtu uzrakstījuši jūs vai "Tçvzemei un brīvībai", vai "Lîdztiesība"? Mēs uzskatām, ka bez darba, bez ražošanas jebkuras partijas uzrakstītā deklarācija paliks tikai nodomu protokols. Tādēļ rezultātus, mūsuprāt, šajā kritiskajā situācijā var dot tikai rīcība, saimniekošana un darbs. Pie tam pastāvot iespējami lielākai vienprātībai gan valdībā, gan parlamentā.

Kopumā un konkrēti runājot par deklarāciju, jāsaka, ka tajā paustie nodomi un virzība, kā arī tendences faktiski atbilst tirgus ekonomikas prasībām, tās ir permanentas, un nenoliedzami jāatzīst, ka tajā ir likti jauni akcenti arī no "Latvijas ceļa" un no mūsu puses. Bez resursiem grūti realizējama, bet, mūsuprāt, tīri pieņemama ir tā lauku attīstības programmas sastāvdaļa, kurā ietvertas gan mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, gan Latvijas Zemnieku savienības prasības, gan arī jaunie "Latvijas ceļa" akcenti lauksaimniecības politikā. Un tas mūs apmierina. Tāpēc mēs šo deklarāciju parakstījām, esam gatavi to realizēt un līdzi nest arī konsensusa politisko atbildību.

Nelielas pārdomas par valdības tapšanas procesu vispār. Mūsuprāt, Andreja Krastiņa valdības tapšanas process deva pozitīvu lādiņu parlamenta darbā. Kā jau es teicu, tas lauza lielā mērā politisko monopolu. "Latvijas ceļa" valdības tapšanas process, manuprāt, radīja zināmas negatīvas tendences parlamenta politisko spēku sašķelšanā un vienprātības samazināšanā. Tas jūtams šodien no runātājiem Nacionālā bloka noskaņā. Tas ir ļoti slikti, ka politiskā virsotne parlamentā, kas pārstāv laukus, tas ir, mēs - Tautsaimnieku politiskā apvienība - un Latvijas Zemnieku savienība esam nostājušies it kā pretējās barjeras pusēs. Vieni - valdībā, otri - opozīcijā. Pie kam, tas ir noticis laikā, kad kopējiem spēkiem no "Latvijas ceļa" ar grūtībām ir panākta gan mūsu, TPA, gan Zemnieku savienības lauku politikas principu atzīšana. Un tos vajadzēja realizēt. Tas ir noticis tad, kad lauku cilvēki vairs nedalās, bet gaida, lai "augšā" risinātu viņu kopējās problēmas.

Arī citās frakcijās nav jūtama īpaša vienotība un centieni krīzes situācijā virzīties uz sadarbību. Pa šo laiku aiz parlamenta sienām ne bez pamata pulcējas aktīva mazturīgo partija, kurai mēs nepiegriežam šodien vērību un kura ne bez pamata pretendē uz četru piektdaļu Latvijas iedzīvotāju pārstāvību. Vēl trūkst tikai prasības pēc stingras rokas un intereses par banāniem. Jājautā - vai politiskā sašķeltība un konfrontācija pašlaik ir īstais ceļš? Tāpēc ir prieks dzirdēt Odiseja Kostandas teikto, ka arī viņš to atzīst un pievienojas šai domai.

Vai pārlieku agri parlamentā netaisāmies uzsākt pirmsvēlēšanu kampaņu un turpmāko cīņu par krēsliem? Vai pirmsvēlēšanām esam sagatavoti, vai ir izprasti politiskie spēki apakšā un vai mēs paši sevi esam izpratuši augšā? Vai tas, šī nestabilitāte, ja neapstiprinās šo valdību, mūs tuvinās Eiropas integrācijai? Par to liecina arī saņemtais memorands, kas it kā atliek jautājumu par mūsu, Latvijas, iekļaušanu Eiropas padomē. Un tas liek mums padomāt.

Šoreiz es nobeidzu. Un atkal mēs izejam no mūsu partijas konsekvences - stabilitāte un darbs. Un mēs, mūsu frakcija, lūk, šīs konsekvences vārdā arī balsos par "Latvijas ceļa" sastādīto valdību, paši iesaistīdamies tajā. Mēs ceram, ka "Latvijas ceļš" savus solījumus pildīs, un mēs aicinām arī citus nākt un darboties šajā Latvijai diezgan kritiskajā situācijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Egilam Levitam - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Jānis Jurkāns.

E.Levits (LC).

Valsts prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Valdība - tās sastāvs, tās politika, tās deklarācija - vienmēr atspoguļos savu laiku, tā aktualitātes, bet arī to, kādā veidā valdība redz savas valsts nākotni. Un šodien šeit mēs redzam gan kopējo, gan atšķirīgo mums piedāvātajā deklarācijā. Ja to salīdzina ar pagājušā gada Ministru prezidenta Valda Birkava deklarāciju, tad mēs redzam, ka iepriekšējās valdības galvenais, prioritārais, uzdevums bija izbeigt līdzšinējo padomju valstisko struktūru eksistenci gan politikā, gan tautsaimniecībā, gan sabiedrībā un nomainīt tās ar demokrātiskām, parlamentārām, Satversmei atbilstošām un Latvijai piemērotām institūcijām. Un praktiski šis darbs ir izdarīts. Jaunā valdība, balstoties uz šīm prioritātēm un balstoties uz to darbu, ko ir izdarījusi līdzšinējā valdība, turpina šo ceļu, vienlaicīgi arī norādot uz jauniem akcentiem. Un vienu no šiem jaunajiem akcentiem es gribētu šeit mazliet vairāk uzsvērt, proti, tā ir izglītības prioritāte, ko šodien šī valdība ir izvirzījusi kā vienu no trim prioritātēm.

Tagad, kad Latvijas valsts un sabiedrības struktūras lielā mērā atbilst demokrātijas - Eiropas struktūrām, mēs varam teikt, ka mūsu sabiedrība un valsts ir ļoti līdzīga Eiropas sabiedrībai, Eiropas valstīm, bet viss ir tikai sliktākā kvalitātē. Kolēģi, es domāju, ka tādējādi mēs būtībā pasakām to, ko jau Māris Gailis pieminēja savā runā un ko Tabūna kungs jautāja - kur mēs atrodamies? Tabūna kungs, es jums paskaidrošu, kur mēs atrodamies! (No zāles deputāts P.Tabūns: "Zinu kur mēs atrodamies!") Ja mēs skatāmies, Tabūna kungs, kur mēs atrodamies, tad mēs atrodamies pasaules, teiksim, labākajā trešdaļā. Labākajā trešdaļā! (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Labi ja desmitniekā!") Taču tas ir par maz gan šai valdībai, gan visai Latvijas tautai, un tādēļ arī ir šis mērķis, ko Māris Gailis ir izvirzījis - lai šī valdība ilgstošā laikposmā turpinātu iepriekšējās valdības politiku un panāktu to, ka mēs pasaules mērogā nonāktu arvien labākā pozīcijā. Bet kādi ir priekšnoteikumi, lai mēs varētu sasniegt šo mērķi? Ilgstoši sasniegt šo mērķi un ne jau tikai šajā gadā, kolēģi, bet lai ilgstošā laikposmā sasniegtu šo mērķi. Un tā praktiski ir mūsu vienīgā iespēja - ar izglītību, ar prasmi, ar kvalifikāciju. Ja mēs šodien redzam, kā mūsu celtnieki būvē mājas, ja mēs redzam, kāda mums ir pakalpojumu, mūsu produktu kvalitāte, tad mēs varam teikt, ka mēs ražojam tieši tos pašus produktus, ko visur citur, bet vienīgi sliktāk, kolēģi! Taču tas mums nav iedzimts, tas vienkārši ir... Mums ir jāpanāk, lai Latvija būtu konkurētspējīga kā valsts, kā sabiedrība un lai katrs latvietis, kolēģi, lai katrs(!) latvietis būtu konkurētspējīgs, lai katrs Latvijas pilsonis un Latvijas iedzīvotājs būtu konkurētspējīgs, bet to ir iespējams panākt tikai ar izglītību. Un tāpēc es domāju, ka atšķirībā no iepriekšējās valdības mums parādās viena jauna prioritāte - izglītība, kura, es ceru, būs ilgstoša prioritāte nākamajos 10-15 gados un ka varbūt kāds ministru prezidents, prezentējot savu nākamo deklarāciju, varēs teikt, ka šis mērķis nu ir sasniegts un ka latvietis ir tikpat kvalificēts kā, piemēram, jebkurš cits Rietumeiropas iedzīvotājs.

Kādā veidā mēs to varam sasniegt? Šeit, protams, valdības deklarācijā ir norādītas iezīmes. To minēja jau arī Kiršteina kungs, Budovska kungs un citi. Viņi runāja par tautskolu politiku, par skolu politiku, ka vajadzētu sākt no paša sākuma, bet es domāju, ka tas ir par maz, jo šai valdībai ir jānodrošina arī pieaugušo izglītība, šīs izglītības veicināšana, kvalifikācijas veicināšana, tādā veidā to atspoguļojot arī nākamajā 1995. gada budžetā.

Man ir pilnīgi skaidrs arī tas - un, līdz šim darbojoties tieslietu jomā, es to redzu - , ka arī tieslietu jomā šis ir viens, es teiktu, tagad pat varbūt pats galvenais jautājums, lai attīstītu arī tieslietas, respektīvi, tieslietu sistēmu, par kuru es līdz šim biju atbildīgs. Tādēļ es arī domāju, kad Māris Gailis runāja par vīziju un par utopiju... Kolēģi, es domāju, ka šī ir reāla utopija. Ja mēs šodien ar jauno valdību iesākam šo ceļu, tad mēs to varam sasniegt jau mūsu paaudzē vai vēl ātrāk, un tādēļ es arī domāju, ka mums ir jāatzīst šī valdības prioritāte kā mūsu, visas Saeimas, visu simts deputātu prioritāte.

Kolēģi, es gribētu vēl mazliet parunāt par šo valdību kā tādu no politiskā viedokļa. Un šeit man jāsaka, ka es labprātāk būtu redzējis, ka šī valdība ir sastādīta uz vēl plašākas politiskās bāzes nekā līdz šim, un es domāju, ka daļai no "Latvijas ceļa" frakcijas arī ir šādas domas. Taču es uzskatu, ka ir izdarīts tas, ko reāli šajā laikā bija iespējams izdarīt, un mums šis rezultāts ir jāpieņem kā reāli optimālais.

Es domāju, ka mūsu jaunais koalīcijas partneris acīmredzot mums, "Latvijas ceļam", būs grūtāks koalīcijas partneris, un, manuprāt, "Latvijas ceļam" būs arī vairāk jārāda savas partijas liberālkonservatīvais profils, jo uzskatu, ka valdības lēmumi šajā gadījumā nevarēs atspoguļot "Latvijas ceļa" politiku pilnībā, kā tas lielā mērā bija līdz šim, sadarbojoties ar mūsu līdzšinējo koalīcijas partneri tajā jomā, ko bija pārņēmis koalīcijas partneris, respektīvi, tā bija lauksaimniecības joma. Un tādēļ, protams, jaunā valdība, manuprāt, atradīsies grūtākā iekšējā situācijā, nekā tas bija Birkava valdībā. Taču es negribētu gluži piekrist Kides kungam, kurš teica, ka viņa frakcija uzņemas ļoti lielu politisku risku, ieiedama valdībā. Es domāju, ka tā ir arī jūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, izdevība, bez kuras, manuprāt, jūsu izredzes droši vien nebūtu tik lielas, ja jūs neiesaistītos šajā valdībā. Tā ka ir ne tikai risks, bet arī, protams, priekšrocība un atbildība, kā jau jūs to pats minējāt.

Es domāju, ka tāpat kā līdz šim mēs no Zemnieku savienības, kura bija pilnībā atbildīga par lauksaimniecību, par šodienas situāciju lauksaimniecībā, kur "Latvijas ceļš" neiejaucās un kur tika pilnībā realizēta Latvijas Zemnieku savienības politika... Turpmāk arī "Latvijas ceļš" noapaļos šo savu politisko programmu ar savu lauksaimniecības politiku, un vienlaicīgi es domāju, ka arī mums ir daudz vai daži punkti, kurus mēs ļoti labprāt uzņemtu gan valdības deklarācijā no mūsu jaunā koalīcijas partnera, gan arī varbūt mūsu politiskajās nostādnēs, un tas, primāri, protams, ir kooperācijas jautājums, kooperāciju saprotot nevis vienkāršoti kā atgriešanos pie kolhoziem, tāpēc ir nepareizi gan "Latvijas ceļam", gan mūsu jaunajam koalīcijas partnerim piekārt šo birku. Mēs kooperāciju saprotam kā ražotāju apvienību dažādu palīgfunkciju veikšanai, lai visiem ražotājiem, kuri ražo katrs uz sava rēķina, būtu izdevīgāk veikt dažādas kopējas funkcijas. Un es domāju, ka, tas, protams, šai valdībai ir pozitīvs pienesums no Tautsaimnieku politiskās apvienības puses. Mēs atceramies, ka kooperācijai Latvijā ir dziļas nacionālās saknes, jo ar to būtībā pagājušā gadsimta vidū sākās pirmā Latvijas nacionālā atmoda - ar krājaizdevu sabiedrībām, ar pašpalīdzības biedrībām pagastu līmenī. Tāpēc domāju, ka šodien, kad mums atkal ir ļoti daudz zemnieku, atkal ir nepieciešamas šādas pašpalīdzības krājaizdevu biedrības, noieta organizēšanas kooperatīvi un tā tālāk. Tā ka es domāju, ka tas turpmāk, protams, ir interesants un vajadzīgs moments mūsu politikā, vadoties pēc tās situācijas, kādā mēs šodien atrodamies.

Varbūt vēl dažas piezīmes par to, ko teica kolēģi, kuri neatbalsta šo koalīciju. Vispirms - Tabūna kungs. Protams, viņš savā runā minēja daudz dažādu skaitļu, un šī runa atgādināja tāda cilvēka runu, kurš lielmanīgi jauc miljonus ar miljardiem un kuram grūti sarēķināt, cik ir divreiz divi. Jūs minējāt par 6000 dolāriem padomju laikā un par apmēram 1000 dolāriem šodien. Kolēģi, šie 6000 dolāri ir padomju statistikas māns un mīts, un neviens, protams, nedomā, ka mūsu bruto sociālais produkts bija 6000 dolāru vērts. Tas šodien ir apmēram 1000 dolāru vērts un patiešām aptuveni ir nedaudz augstāks, nekā bija līdz šim, padomju laikā, taču mums ir jārēķinās ar reāliem skaitļiem, nevis šeit no augstās Saeimas tribīnes jāizmanto padomju propagandas skaitļi. Tabūna kungs, tas mums nepiederas! Tādēļ es domāju, ka arī šodien, runājot par Latvijas tautsaimniecības attīstību, mēs esam nonākuši - un arī tas ir līdzšinējās vadības darbības rezultāts - pie pareiza priekšstata par to, kur mēs atrodamies. Un to jautājāt arī jūs, Tabūna kungs. Un tādēļ, vadoties pēc šīs reālās bāzes, ir izveidota arī jaunā valdības deklarācija. Tātad tas ir darīts, balstoties uz reālo situāciju un uz tām nostādnēm, kuras jau ir ieliktas tās pamatā.

Taču nopietnākas iebildes bija Budovska kungam, kurš mēģināja dzīt ķīli "Latvijas ceļa" frakcijā, apgalvodams, ka tad, ja nomaina 60 procentus no valdības... it kā iepriekšējai valdībai būtu jādistancējas no jaunās valdības. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepareizi. Mēs, "Latvijas ceļa" frakcija, protams, atbalstām šo valdību, bet nomaiņa ir saistīta arī ar koalīcijas partnera nomaiņu, un man patiešām ir jāsaka, ko es jau minēju sākumā,- ne visiem bija viegli šo nomaiņu izdarīt. Es domāju, ka arī Kides kungs to ļoti labi saprot un ņems vērā tad, ja mēs no "Latvijas ceļa" frakcijas un no "Latvijas ceļa" partijas puses būsim spiesti kritizēt varbūt vienu otru punktu valdības darbā, it īpaši tajā jomā, kuru tagad pārstāvat jūs, mūsu jaunie koalīcijas partneri. Taču es domāju, ka mēs vienosimies kopējā darbā, lai šo gadu, darbojoties uz uz kontinuitātes un uz reformu turpināšanas bāzes, novadītu Latviju līdz nākamajām vēlēšanām.

Un nobeidzot, kolēģi, es gribētu vēlreiz atgriezties pie vīzijas, par kuru runāja Māris Gailis. Es domāju, ka viņš kā valsts reformu simbolfigūra mūsu politikā arī visiem tiem, kuri šaubās - gan mūsu frakcijā, gan varbūt arī citās frakcijās, kas neietilpst šajā koalīcijā -, garantē, ka "Latvijas ceļš" nenoies no reformu ceļa un, es domāju, arī pat nepalēninās to gaitu, bet - tieši otrādi - ka mēs kopēji šo darbu veiksim līdz nākamajām vēlēšanām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Jurkānam.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Jurkānam - Tautas saskaņas partijas frakcija! Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Juris Sinka.

J.Jurkāns (TSP).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tabūna kungs ar lielu sašutumu mēģināja kaunināt "Latvijas ceļu" par to, ka "Latvijas ceļam" un Jurkānam izrādās kopīgi politiski mērķi. Es esmu absolūti pārliecināts, ka visiem deputātiem šajā zālē ir viens kopīgs mērķis - tā ir patiesi brīva un neatkarīga Latvija. Cita runa ir par to, pa kādiem ceļiem mums vajadzētu iet, kā mēs izprotam šos ceļus, kā sasniegt šo Latvijas neatkarību. Un es domāju, ka, paldies Dievam, mēs esam tādā situācijā - mēs dzīvojam šobrīd demokrātiskā sistēmā, kur mums katram ir iespējas runāt par šiem ceļiem un censties pa tiem iet un tos realizēt. Un, vadoties tieši no šiem principiem, Tautas saskaņas partijas frakcija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt Māra Gaiļa iespējamo valdību. Jūs zināt, ka, pirms mēs pieņēmām šo lēmumu, mēs izvirzījām "Latvijas ceļam" un Mārim Gailim mūsu politiskos priekšnosacījumus, lai mēs varētu nobalsot par šo valdību, un konsultācijās ar "Latvijas ceļa" vadību un ar Māri Gaili mēs sapratām, ka būtībā "Latvijas ceļam" nav problēmu tos realizēt. Es nosaukšu tikai dažas no tām prasībām, kuras izvirzīja Tautas saskaņas partija. Piemēram, izstrādāt Latvijas novadu - Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales, kā arī Rīgas reģionālās attīstības programmas un šīs programmas nelokāmi ievērot, piešķirot kredītus, novirzot investīcijas un veicot citu valsts organizētu un veicinātu ekonomisko darbību; nekavējoties izbeigt Iedzīvotāju reģistra izmantošanu dažu politisko spēku prettiesiskiem eksperimentiem ar Latvijas Republikas iedzīvotājiem, iesākt naturalizācijas procesu, pieņemt likumu par ārvalstniekiem - un tā tālāk. Mēs šīs savas prasības publicēsim. Un es gribu teikt, ka, izvirzot šīs prasības, mēs vadījāmies no diviem aspektiem.

Pirmais ir ārpolitiskais aspekts. Te kolēģi jau runāja par to, ka, ja šobrīd, šodien mēs neatbalstīsim Māra Gaiļa valdību, tad Latvijas situācija jeb Latvijas vieta un loma ārpolitiskajā laukā tiks stipri iedragāta. Jo būtībā, ja mēs šodien runājam par to, ka Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir iestāties Eiropas padomē, es nedomāju, ka tagad, situācijā, kad Latvijā valdīs demisionējusī valdība, kāds oktobrī nopietni runās par Latvijas iespējamo iekļaušanu Eiropas padomē. Un tie, kas nodarbojas ar ārpolitiku, ļoti labi saprot, cik nopietns trieciens Latvijas ārpolitikai tas būs, ja šo jautājumu atliks. Tālāk - par saimniecisko aspektu. Vai jūs domājat, ka kāds nopietns biznesmenis nāks un ieguldīs naudu valstī, kurā valda demisonējusi valdība?

Iekšpolitiskais aspekts. Es ceru, ka mēs visi saprotam, ka būtībā vairāk variantu nav. Ja mēs šodien neapstiprināsim Māra Gaiļa valdību, Prezidentam būs jāsper viens, manuprāt, ļoti nepatīkams solis. Es zinu, ka daudzi cilvēki vilks daudzas vēsturiskas paralēles, bet es tiešām neredzu cita ceļa, un tas iespējamais ceļš Latvijas tautai, Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās lielu naudu. Vai mēs varam atļauties viena gada laikā gan referendumu, gan Saeimas vēlēšanas? Es domāju, ka šie ir ļoti nopietni un svarīgi aspekti, kurus mums vajadzētu šajā sakarā ievērot. Tad, kad mēs paziņojām par to, ka mēs atbalstīsim Gaiļa kunga valdību, daudzi cilvēki nāca klāt un teica: "Nu kā tad tā? Paklausies, viņš taču tevi mēģināja tik šausmīgi diskreditēt pirms vēlēšanām - un tagad, paskaties, Kide ir kopā ar viņiem! Jums taču ir tik kolosāla iespēja iedot viņiem pa degunu vai, vienalga, kā citādi..." Es pieņemu, ka mēs, kas esam šeit šajā Augstajā namā, nevadāmies no personīgām interesēm, mēs nerīkojamies atriebības izjūtu vadīti, es ļoti gribu domāt, ka mēs esam atbildīgi politiķi, kas saprot, ka šī valsts šobrīd ir lielā morālā krīzē. Šo morālo krīzi arvien vairāk padziļina iedzīvotāju saimnieciskā diferenciācija. Bagātie kļūst bagātāki, nabagie kļūst nabagāki. Es domāju, ka šī situācija lielā mērā veicina un vēl vairāk padziļina mūsu politisko krīzi, jo būtībā mēs labi apzināmies, ka tautā zūd ticība politiskiem līderiem un politiskām partijām. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit valda nespēja pārvarēt ideoloģiskās pretišķības, nespēja saprast, ka tiešām mums visiem šeit, zālē, ir viens kopīgs mērķis - brīva un neatkarīga Latvija. Tāpēc es visus jūs aicinu vadīties nevis no personiskām izjūtām, atriebībām (vai man kaut ko iedeva vai neiedeva Gailis), bet vadīties no viena - no valsts interesēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam - frakcija "Tçvzemei un brīvībai"! Pēc tam uzstāsies Eduards Berklavs.

J.Sinka (TB).

Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Dāmas un kungi! Kides kungs teica - nepadarīsim šo sēdi par priekšvēlēšanu mītiņu! Kostandas kungs to nosauca par cirku. Es saku, tā ir demokrātija, tādēļ mēs te esam, tādēļ mēs te runājam, tādēļ mums te nav cirka un mēs mēģinām nokļūt kaut kādā jēdzīgā demokrātiskā forumā. Acīmredzot mēs tur vēl neesam nokļuvuši.

Ko lai saka ātrumā par šo deklarāciju, par šo "laulību"? Tas ir ass solis pa kreisi. Un, tā kā mūsu lielais kaimiņš ir zināmas tautības, ar kuru mums ir grūtības, tad pieminēsim vienu viņa slaveno fabulistu - Krilovu. Tā ir tā mazā fabula par tiem četriem dzīvniekiem, kas mēģinājuši vilkt vezumu. Un viens - līdaka - vilcis uz ūdeni, viens (vienalga, kāds; es personīgi izvēlos - ēzelis) - uz priekšu, vēzis - atpakaļ, un gulbis - gaisā. Un laikam viņi visi bijuši vienādos spēkos, un vezums nav kustējies no vietas. Levita kungs izteica savas nožēlas par to, ka šī Gaiļa kunga iecerētā valdība pārstāvot par daudz maz spēku. Jā, tiešām. Apstāsimies pie diviem, šajā gadījumā tie būs ēzelis un vēzis. Viens vilks uz priekšu, otrs - atpakaļ. Mēs vēl nezinām, cik smags tas vezums un kurā virzienā viņš kustēsies. 40% esot jauni. Es uzdrošinos teikt, ka starp šiem 40% es redzu vismaz vienu prominentu Tautsaimnieku politiskās apvienības locekli, kas kādreiz bija augstos posteņos - un tādā laikā, kad kooperācija kaut ko nozīmē. Tiešām, tur es nesaredzu absolūti it nekā jauna, ko "Saskaņa" apgalvo, un es vēl joprojām viņus uzskatu par vienu partiju, lai ko mums apgalvo abi gali un nupat savā runā Jurkāna kungs. Tā ir viena un tā pati partija, tā tas ir diemžēl. Runājot par Latvijas interesēm - diemžēl, jo personības ir viena lieta, labi kolēģi un draugi ir viena lieta, bet politika ļoti bieži ir kaut kas cits. Tā kā nevienam personīgi negribu uzbrukt, es tomēr saku, ka šī kombinācija, šī saskaņa ir stipri, stipri marksistiska. Un te nu ir nonācis tas "Latvijas ceļš", kas tik ļoti, ļoti cēli izgāja tautā ar savu tirgus saimniecību, ar savu kontrolēto kapitālismu. Te nu ir tāds diezgan nepatīkams gultasbiedrs radies. Un tagad mums šos abus diezgan negribīgos laulības gultas dalībniekus mēģina pasniegt kā mūsu nākamo valdību. Man šķiet, ka te ir tomēr kaut kāda... Kaut kāds brīdis pārdomām, es ceru, te būs. Bet Kostandas kungs bija neapmierināts ar trim četriem varbūtējiem nākamajiem ministriem, viņš izsacijās, es teiktu, diezgan nievājoši. Tad viņš ārkārtīgi izcēla divus. Arī šoreiz neminēšu vārdus; vai tas ir tik svarīgi? Bet viens postenis, kas nu ir tagad vīrietim, ne vairs sievietei, kā bija Krastiņa kunga iecerētajā Kabinetā, ir paredzēts valsts aizsardzībai. Nu, tad paskatieties šinī deklarācijā! Kur ir pieminēts, piemēram, Baltijas miera bataljons? Vai ir kaut kādi līdzekļi iecerēti šiem aizsardzības spēkiem? Man nupat, pavisam nesen, vienā pieņemšanā (nav svarīgi, kurā vietā) kāds dānis, kas ir atbildīgs par triju Baltijas valstu darbības koordināciju šā bataljona sastādīšanā, teica: diezin vai mēs varēsim pakalpot ar lielākām naudas summām, beigās Latvijai, kurai, mēs saprotam, ir lielas finansiālas grūtības, tomēr vajadzēs parādīt, ka viņa šo Miera bataljonu tiešām grib. Un ko tas nozīmē? Vienu daļu budžeta. Te jau mans kolēģis Māris Budovskis minēja to naudas problēmu, kas skar tik daudzas, daudzas daļas šajā citādā ziņā skaistajā - gan ļoti sociālistiskajā - deklarācijā. Sociālisms vienmēr ir smagi maksājis un ļoti reti devis labus augļus beigās. It kā cīnīdamies par mazo cilvēku, par mazo zemnieku, kur tas mūs ir novedis? Pie lieliem kolhoziem, sovhoziem, tagad pie SIA, kuru priekšgalā stāv direktori jeb bijušie sociālisma korifeji, kas nu tagad kā ģenerāļi diriģē kombainu armijas. Jā, tiešām, es domāju, ka tie, kas runā par produktīvu lauksaimniecību, pieiet šinī - Latvijas - gadījumā pie tā nepareizā gala, mums jāsāk no atsevišķiem cilvēkiem un tad jāvirzās uz kooperāciju. Es ļoti labi zinu par tiem atmodas laika un citiem (mazliet pēc atmodas laika) periodiem, kad mums veidojās kooperācija, - bet uz kādiem pamatiem, mīļais Levita kungs un mīļais Kides kungs? Uz kādiem? Te mēs sākam ar kolhoziem un sovhoziem un viņu saglabāšanu. Un kaut kad tad, kā te vienu dienu Zaščerinska kungs tik iecietīgi teica, - nu, tad jau kaut kur vieta būs arī tiem atsevišķajiem, privātajiem zemniekiem. Man liekas, ka visa tā lieta ir ļoti stingri sašķobījusies.

Bet tagad - par struktūrām, par būvēm, par namiem, par citadelēm, celtnēm, ar kurām iesāka Gaiļa kungs. Es ceru, ka viņš ir bijis Šartras pilsētā un tiešām skatījies uz Šartras katedrāli. Jā, tiešām ļoti cēla ēka. Vai viņš ir bijis Itālijā Pizā, kur ir šausmīgi šķībs tornis? Tas bija iecerēts kā zvanu tornis - Kampanile. Bet tas nekad nav zvanījis, jo tie zvani nevar karāties perpendikulāri. Tātad tie nevar zvanīt. Var iecerēt tādas celtnes pat ar visiem arhitektiem, un, cik es zinu, šeit būs viens arhitekts varbūt ne visai pareizā vietā, bet - nu, Dievs ar viņu! Bet padomājiet - tas varēja būt arhitekts "ar vīziju". Un tomēr iznāk šķībs tornis, kurš neder savam sākotnējam nolūkam. Tāpat mūsu Rīgas "Staļina torte", kas būvējot vairākas reizes grima; es ceru, ka jūs zināt, ko es domāju. Tā ir tā edifice, kura bija domāta tiem pašiem kooperatoriem, proti, kolhozniekiem. Viņa grima vairākas reizes, jo tie gudrie ģeologi "ar vīziju" un statiķi nebija izpētījuši tos pamatus, ka te, lūk, ap Rīdzenes upi viss ir tā, ka "pati Rīga ūdenī". Tātad nebija izpētījuši tos pamatus, un tādēļ tā vairākkārt grima. Un tagad tā der par mājvietu mūsu zinātniekiem. Un viens no viņiem (arī šis lai paliek neminēts) ne visai sen man teica, ka, kaut kur vidējā stāvā sēdēdams, viņš katru dienu baidās, ka tik kaut kas kādu dienu viņam neuzgāžas virsū uz kamiešiem. Redzat, to arī var iecerēt, un Dievs zina, cik ilgi tā stāvēs tur? Tik daudz - par tiem namiem, par tām cēlajām celtnēm, par tām vīzijām. Tā kā arī šī celtne varētu būt tāda nestabila struktūra.

Bet pāri visam - demokrātija. Un te mēs nedrīkstam aizrauties ar stabilitāti, atkal ķeroties klāt pie rietumnieku draudiem. To teica Kides kungs. Piemēram, man šķiet, brīdināja, ka tagad, lūk, varbūt aizkavēšot mūsu uzņemšanu Eiropas padomē. Līdzīgas bažas izteica arī Jurkāna kungs. Atkal spiediens no Rietumiem. Lai gan es šajā gadījumā gribu jums sagādāt vilšanos. Tas, ka varbūt mums iedos to vietu Eiropas padomē - es personīgi ceru, ka tas notiks ātrāk, iedos mums to varbūt tikai janvārī -, nebūs vis tādēļ, ka šeit nav stabila valdība (ak Dievs, es nedomāju, ka tie būtu tā ieinteresēti, tā ir mūsu iekšējā darīšana, un Latvija turpina eksistēt un funkcionēt, taču tas ir cits temats), bet gan tādēļ, ka, lūk, mūsu mīļais Austrumu kaimiņš, kura tirgus, starp citu, nesagādā par mūsu produktiem samaksu un par kura tirgu mēs tā priecājamies, vairs nerūpēdamies par Rietumu tirgiem, - šis pats lielais kaimiņš ir iecerējis kļūt par Eiropas padomes locekli pirms Latvijas, lai tad parādītu pasaulei, ka nekas bez viņa bijušajās republikās nevar notikt. Un es domāju, ka par to mums drīzāk jāpateicas tam Krievijas politiskajam spiedienam nekā tam, ka mums nav valdības.

Bet pavisam īsi, atgriežoties pie mūsu demokrātijas: ir labāk, ka mums ir divas, trīs, četras valdības, bet lai beigās mums tomēr ir tāda, kurai mēs tiešām varam uzticēt Latvijas intereses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Eduardam Berklavam - LNNK. Lūdzu! vārds! Pēc tam runās deputāte Grava.

E.Berklavs (LNNK).

Godājamais Valsts prezident! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi un visi, kas mūs klausās! Pēc kā vadoties mēs varam spriest šodien par savu un visas latviešu tautas, par visu Latvijas iedzīvotāju tuvāko nākotni? Acīmredzot - vadoties pēc diviem apsvērumiem jeb diviem kritērijiem. Pirmais ir tas, ka šīs jaunās valdības kodols atkal ir mums jau pazīstamais "Latvijas ceļš". Tāpat kā Birkava kunga valdībā. Arī tajā kodols bija mums pazīstamais"Latvijas ceļš". Un vajag ņemt vērā to, ko šeit teica cienījamais Indulis Bērziņš, - ka nekas jau principā nav jauns. Neko principā jaunu jau mums nerāda. Zinot, cik bēdīgas, gaužām bēdīgas sekas un rezultāti bija iepriekšējās valdības darbam, rodas, protams, nopietnas pārdomas par to, kas gaidāms no šīs jaunās valdības.

Otrs apsvērums, protams, ir mūsu rokās nonākusī deklarācija par nodomiem, par pasākumiem, ko ir ieplānojusi šī jaunā valdība. Pirms konkrētāk runāt par deklarāciju un deklarācijā teikto, man jāuzsver tas, ka šī jaunā deklarācija salīdzinājumā ar "Latvijas ceļa" programmu, ar kuru tas izgāja Saeimas vēlēšanās, ir krietni apjomīgāka, garāka, toties daudzās iedaļās nesaprotamāka. Sarežģītāka. Un grūtāk uztverama. Tas nu tā. Bet, runājot par deklarāciju konkrētāk, vispirms gribu norādīt uz vienu teikumu deklarācijas ievadā. Citēju: "Valdības deklarācijā iestrādāti tie Tautas saskaņas partijas, LNNK, Demokrātiskās partijas un Centrisko spēku foruma ieteikumi, kuri nav pretrunā ar sadarbības valdības kopējo viedokli." Ja nu Gaiļa kungam ļoti, ļoti gribas savu valdību saukt par sadarbības valdību, tad vajadzētu arī tālāk rakstīt tāpat, kā teikts deklarācijas otrajā teikumā: ""Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības sadarbības valdība". Kāpēc deklarācijā tiek valkāts LNNK vārds? Jā, nav tieši teikts, ka LNNK ir šīs valdības, sadarbības valdības, sastāvā. Un tomēr. Un tomēr uzkrītoša ir šī uzbāzīgā tieksme katrā ziņā sasaistīt LNNK ar "Latvijas ceļu". Vēl jo vairāk uzkrītoši nozīmīgi man tas liekas tādēļ, ka tas nenotiek pirmo reizi. To jūt bieži. Gan tad, kad mēs iesniedzām savu likumprojektu par Latvijas pilsonību, teica: "Tur taču nekādas starpības nav - starp LNNK projektu un mūsu projektu", - gan arī tad, kad spriedām par Krastiņa kunga sastādīto valdības deklarāciju. Arī tad teica: "Viņi taču ir paņēmuši to pašu, kas mums jau ir visā programmā!" Lūk, te jau ir ko padomāt! Kāpēc, tā sakot, štātējas ar citu spalvām? Tas ir nozīmīgs fakts.

Tālāk. Deklarācijas 3.lapaspusē es redzu - melnā rāmī, kā bēru sludinājums, ir ielikti galvenie ekonomiskie kritēriji. Liekas, melnais rāmis šeit ir īsti vietā, jo tajā ietvertie kritēriji ir pilnīgā pretrunā ar deklarācijā dotajiem solījumiem. Kas uzmanīgi ir izlasījis visu deklarāciju un padomājis, tam kļūst skaidrs, ka, īstenojot kaut vai daļu no tiem, inflācija nevis samazināsies, bet daudzkārt palielināsies.

Tālāk. Lieku vērīgi izlasīt to, kas deklarācijā ierakstīts par privatizāciju. Privatizācijas sertifikātu piešķiršanu solīts pabeigt līdz šā gada beigām. Faktiski tas jau ir realizēts noteikumos, kurus Ministru kabinets ir pieņēmis Satversmes 81.panta kārtībā. Pie kā tas novedīs? Pie tā, ka bez sertifikātiem paliks ievērojams skaits Latvijas Republikas pilsoņu, kuri līdz šim sertifikātus neņēma, jo neredzēja to praktisko pielietojumu. Vēl šajā sakarā gribu pateikt, ka solījums, ka valsts īpašumu pārdošana atklātās izsolēs par privatizācijas sertifikātiem palīdzēšot veidot "stabilu Latvijas iedzīvotāju vidusslāni", skan patiešām diezgan kārdinoši, bet īstenībā nav nekas vairāk kā imitētas rūpes, jo pa pasei jau bankrotējušo valsts uzņēmumu privatizācija par sertifikātiem neuzlabos šo pusbankrotējušo uzņēmumu darbu un nedos arī neko labu akciju turētājiem.

Par nodokļu politiku deklarācijā ir teikts, ka lietderīgi ir aplikt ar paaugstinātiem nodokļiem preces, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību un vidi. Arī tas skan pievilcīgi. Nodoms labs. Tikai vaina tā, ka šo preču sarakstā iekļauta arī degviela. Protams, ka arī degviela negatīvi ietekmē vidi. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka nodokļu palielināšana attiecībā uz degvielu ietekmēs visas ražošanas nozares un līdz ar to tiks pastiprināti iztukšotas kabatas tūkstošiem cilvēku.

Varētu runāt vēl par veselu rindu citu jautājumu. Kā no savulaik pierastajiem piecgadu plāniem skan solījums, ka jāizstrādā lauku nozīmes grantēto ceļu atjaunošanas programma, kuras realizācija vienlaicīgi veicinātu nodarbinātības problēmas risinājumu lauku apvidos. Arī tas ir jauki, bet ievērojiet, lūdzu, ka nav jau paredzēts atjaunot ceļus, bet tikai izstrādāt programmu. Programmu tikai izstrādāt!

Interesanti skan arī šāda atzīšanās. Citēju: "Bçdīgākais ir tas, ka pat valsts ārējā parāda pieaugums nolūkā apmaksāt resursu piegādi no Krievijas, nespēja novērst daudzu lauku apvidu iedzīvotāju ciešanas, kas kontrastēja ar samērā komfortablo stāvokli siltuma apgādē Rīgā, kurš piedevām netika pilnībā apmaksāts." Jā, par parādiem pareizi teikts. Iepriekšējā valdība un arī iepriekšējā pilsētas vadība atstāja pilsētai parādus - 13 miljonus latu. Protams, to var saprast arī tā, ka valdība centīsies likvidēt, novērst šo, pēc tās domām, "samērā komfortablo" stāvokli Rīgā un nekādā ziņā nevēlēsies apmaksāt iepriekš apsolītos 8 miljonus sociālajām vajadzībām. To pilsēta vēl gaida no valdības. Varētu runāt, protams, ļoti daudz arī par solīto lauksaimniecības programmas realizāciju. Es domāju, ka katram te ir saprotams viens, - ka nav iespējams to realizēt bez ievērojamas lata kursa devalvācijas, ko, kā zināms, arī atbalsta Tautsaimnieku politiskās apvienības programma.

Nevar nepieminēt vēl vienu paredzēto, es teiktu, "labdarības pasākumu" - trūkumcietēju labā. Iespējams, lai izmantotu nekur neliekamos sapelējušos graudus, valdība ir paredzējusi (citēju): "izstrādāt programmu trūcīgo iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, izmantojot Latvijā ražoto produkciju".

Nedaudz vārdu par sociālo programmu. Sociālā programma sastāv no daudziem ekonomiski nepamatotiem solījumiem, kurus var realizēt vienīgi tad, ja drukā papildus naudu. Savukārt solījums pakāpeniski pārdalīt apdrošināšanas iemaksu tarifu, "samazinot darba devēju obligātās iemaksas un palielinot darba ņēmēju daļu, lai noteiktu vienādu tarifu abām ieinteresētajām pusēm", var novest pie iedzīvotāju reālā ienākuma samazināšanās - īpaši tiem, kas strādā valsts budžeta iestādēs.

Deklarācijā nevar nesaskatīt pilnīgu nesakārtotību starp atsevišķām nodaļām, iekšējo pretrunīgumu, solījumu nesaskaņotību ar finansējuma iespējām un valsts regulējošās lomas ievērojamu palielināšanos, un tas viss neļauj uzticēties šai mums piedāvātajai valdībai.

Un visbeidzamais, par ko lūdzu padomāt, pirms mēs sāksim balsot. Deklarācijā ir arī labi izstrādātas sadaļas. Es, piemēram, par tādām uzskatu sadaļas "Vides aizsardzība", "Izglītība un zinātne". Tur patiešām ir viss skaidri saprotams, un grūti būtu kaut ko iebilst. Es par to priecājos. Bet vai slikta bija "Latvijas ceļa" tautsaimniecības programma, ejot uz 5.Saeimas vēlēšanām? Es nedzirdēju, ka kāda partija vai kaut kādi konkurenti būtu to teikuši. Bet kādi sekoja darbi? Par to jau mēs zinām. Arī šo programmu piedāvā tā pati partija, tātad ir pamats domāt, vai mums ir tiesības cerēt, ka notiks kaut kas cits. Tātad lūdzu ļoti, ļoti padomāt, pirms mēs ķeramies pie balsošanas. Mēs, tas ir, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, balsosim pret šo valdību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Alfreds Čepānis.

I.Grava (DCP).

Godātais Prezident, cienījamie kolēģi! Mūsu frakcijai ir daudz vieglāk nekā visiem citiem, lai raksturotu, kas ir valdības deklarācija, jo mēs sanācām centrisko spēku forumā, un tur runu teica Kides kungs, kurš sacīja, ka valdības deklarācija ir beletristika ar nekur nederīgiem pielikumiem. Mēs izstudējām, apskatījām un nonācām pie secinājuma, Kides kungs, ka jums ir taisnība. Tā ir beletristika, tikai žēl, ka arī jūs esat šīs beletristikas autors. Mēs tikai nevarējām īsti noteikt žanru, kas tas ir, - romāns, eseja vai garais stāsts.

Tagad par Demokrātisko partiju, jo mēs visvairāk tikām pieminēti kā iespējamie koalīcijas partneri. Jā, mēs tādi gribējām būt. Taču nevis tāpēc, lai dabūtu posteni. Mums postenis nav vajadzīgs. Mēs nācām ar savu noteiktu programmu, ar savu noteiktu darbību. Un mēs atšķirībā no citiem, kas mēģināja piedāvāt sevi valdībā, šo konkrēto 26.augustā uzrakstīto darbības deklarāciju, kas sastāvēja no četrpadsmit punktiem, iesniedzām Gaiļa kungam. Un pats savādākais ir tas, ka līdz pagājušajai piektdienai neviens - ne no bijušās, ne no topošās valdības - neteica, ka tā programma neder. Mums bija vienalga, kā saucas šis ministrs - rūpniecības un enerģētikas vai ekonomikas un rūpniecības, vai industriālais, un vai tas viss tiktu atdots Valsts īpašuma fondam. Mums bija vienalga, kāds ir nosaukums. Mums bija vajadzīgs mehānisms, kā realizēt mūsu programmu. Taču šo mehānismu mēs nevarējām ieraudzīt, jo izrādījās, ka divi partneri negrib redzēt pie galda trešo. Un centrisko spēku forumā noskaidrojās, ka Tautsaimnieki ir gatavi ar "Ceļu" runāt tikai divatā un ka mēs tur, pie galda, esam lieki. Un mēs tur drīkstēsim ienākt tikai tad, ja mēs parakstīsim koalīcijas līgumu. Taču man liekas, ka lielākā kļūda bija tā, ka pie šā galda nesēdēja vienlaicīgi visi, kas bija gatavi darboties valdībā. Un tad mēs atrastu kopsaucēju. Šoreiz tas ir pagājis garām.

Kā tad ir ar to mehānismu? Kā realizēt to, kas ierakstīts beletristikā? Valdības deklarācijas 3.lappusē lasām: "Ministru kabinets atzīst par nepieciešamu izveidot jaunu, efektīvāku ekonomiskās politikas īstenošanas mehānismu, kas balstās uz pasaules praksē plaši lietojamiem programmvadības un projektu vadības principiem." Lieliski! Neviena programma, neviens vadības princips, neviens projekts deklarācijā nav nosaukts. Un kāda tad ir reālā situācija, ja mēs paskatāmies, kas šodien notiek pilsētās? Vai var turpināties tāds stāvoklis, kāds ir uzņēmumos un rūpniecībā? Mēs sakām, ka tie neko nedod, bet faktiski 1993.gadā peļņu no visiem nodokļu maksājumiem, kas ienāca valsts un pašvaldību budžetā, 76 procentus deva valsts uzņēmumi. Šī summa bija 87,6 miljoni latu jeb 17 procenti no visiem valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem. Tātad kas ir pareizāk - vai nodrošināt šā īpašuma pareizu apsaimniekošanu un iezīmēt stabilus ienākumus budžetā vai pamest to pašplūsmai, lai tur notiek kas notikdams, vai arī uztaisīt sarakstu par tiem, kurus mēs neprivatizēsim. Gan viena, gan otra metode šinī gadījumā diez vai ir attaisnojama.

Un mums bija ļoti patīkami dzirdēt Kehra kunga teikto. Visa cieņa viņam pienākas par to, ko viņš pateica "Latvijas ceļa" pilnsapulcē, jo viņš godīgi atzina, ka Valsts īpašuma fonds neko šajā jomā īsti nav darījis. Viņš gan teica, ka darījis ir pārāk maz. Gada laikā nav veikta pat precīza valsts īpašuma apzināšana. Ko tālāk?

Tātad, maskējoties ar brīvā tirgus lozungiem, nav nodrošināta ne tik vien uzņēmuma efektīva darbība, bet nav arī radīti apstākļi, kas novērstu īpašuma izsaimniekošanu līdz tā privatizācijai. Un šeit es gribu uzsvērt, ka DP frakcija iestājās par ātru un atklātu, bet organizētu, nevis haotisku uzņēmumu privatizāciju. Ātra un sabiedrībai atklāta privatizācija bija viens no galvenajiem priekšlikumiem, ko mēs ierosinājām iekļaut valdības deklarācijā. Diemžēl mēs to tur neieraudzījām. Kas tad pildīs to budžetu? Kas tad dos naudu tām prioritātēm, kas tur ir minētas, ja mēs netiksim galā ar pilsētas saimniecību.

Šodien Oša kungs mums deva labu pamācību - neprasiet naudu, jo budžetā ir mīnus 30 miljoni. Tad uz ko mēs ceram šeit? Uz kādām gaisa pilīm? Vienīgi uz to nenoskaidrotās ticības katedrāli ceļa galā. Taču lūgsnas diez vai šoreiz palīdzēs. Cik ātra tad ir bijusi privatizācija? Es to nedzirdēju šodien. Tad, kad mēs runājām par naudas izdalīšanu piensaimniecībai, pareizāk sakot, privatizētajām akciju sabiedrībām, es uzdevu jautājumu: "Cik naudas ir Privatizācijas fondā?" Ja man kāds būtu iznācis priekšā un pateicis: "2 miljoni!", es būtu nobalsojusi par to labojumu. Bet mēs vēl šobrīd nezinām, cik naudas ir Privatizācijas fondā. Kā mēs varam cerēt, ka tas kaut ko dos budžetam?

Tālāk. Mums ir vēl viena neskaidrība. Mēs ļoti augstu vērtējam Oša kunga garīgo potenciālu, lai gan ne vienmēr esam pieņēmuši to, ko viņš ir teicis un runājis, bet tas ir cits jautājums, taču mēs tikpat augstu vērtējam arī Piebalga kungu. Mums šobrīd nav skaidrs, kāpēc Uldis Osis raksta darbības programmu Piebalgam? Es domāju, ka jūs esat līdzvērtīgi partneri. Tas ir ļoti nesaprotami, ka aizejošais uzraksta to, kas ir jādara atnākošajam. Tad kāpēc šie cilvēki ir jāmaina? Lai katrs sēž savā vietā un lai Osis pilda to, ko viņš ir uzrakstījis! Un tad mēs vērtēsim - labi vai slikti. Strīdēsimies, bet varbūt arī vienosimies. Kāpēc viņi ir jāapmaina vietām? Piebalga kungs, es, piemēram, uzskatu, ka tā ir jūsu garīgo spēju pazemošana. Viņi nav miliču padome. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Vienam vieglāk rakstīt, otram vieglāk lasīt!")

Otra lieta, kas tika ignorēta no mūsu, Demokrātiskās partijas, iesniegumiem šajā deklarācijā. Tās ir divas lietas, kas skar valsts budžeta cilvēkus un sociāli apgādājamos cilvēkus. Pirmā - tā ir elektrība. Un, paldies Dievam, ka mums ir gudrs un kompetents konsultants, kurš noskaidroja, ko nozīmē šķērssubsīdija. Tas nozīmē, ka vienkāršie - privātie elektrības lietotāji turpmāk maksāsim tikpat, cik ražotāji, jo no mums to naudu var izspiest, bet no bankrotējuša ražotāja nevar izspiest. Tas nozīmē, ka vienkāršais cilvēks samaksās "Latvenergo" valsts uzņēmumam tur radušos parādus. Par ko mums tāds sods?

Nākamais moments. Ja degvīnam un tabakai uzliek akcīzes nodokli - visu cieņu, es to atbalstu, bet ja degvielu noliek blakus tabakai un šņabim, tad ko mēs domājam? Vai mēs patiešām domājam, ka benzīns ir vajadzīgs tikai privātajiem mašīnu lietotājiem? Te pirmām kārtām būs braukšanas talons sabiedriskajā transportā, tā būs pārtikas cena zemniekam, kuram būs jāatved maize no laukiem. Kā tad mēs te runāsim par dzīves līmeņa uzlabošanos? Un no kādiem budžeta deficītiem mēs segsim šo starpību, kas radīsies paceļot benzīna cenu?

Skaista ir izglītības prioritāte. Es kā izglītības darbiniece noliecu galvu šīs tēzes priekšā. Bet, mīļie cilvēki, jūs varat dot kādu prioritāti gribat, taču vispirms iedodiet skolotājiem algu un pēc tam dodiet izglītībai prioritāti. Kā jūs varat runāt, ka izglītībai jābūt cilvēciskai un tautiskai? Es saprotu, kāpēc jābūt cilvēciskai. Tāpēc, ka tad, ja skolotājs saņems zemāku algu, nekā viņam būs jāmaksā par apkuri, diez vai viņš jutīsies kā cilvēks un diez vai viņš varēs bez norādījuma no valdības puses cilvēciski strādāt. Tikai tā es saprotu šo norādījumu. Taču, ja tautsaimniecībā netiek izdarītas nekādas izmaiņas, tad skolotājam nekāda alga "nespīd".

Un tas ir vēl traģiskāk pensionāriem un invalīdiem. Ziema tuvojas. Elektrības cena kāps, degvielas cena kāps ar visām sekām, un apkures cena būs "smaga", bet pielikums no budžeta nav gaidāms nekāds, jo šobrīd kase ir tukša. To ir atzinuši paši tie, kuri ir saimniekojuši. Un mēs neredzam mehānismu, kā to piepildīt, jo diemžēl traģiska situācija ir arī tā, ka zemnieki arī ir tikai prasītāji, taču viņi ir pamatoti prasītāji. Tad kas mums visiem to dos?

Mēs te runājam par valsts sistēmas struktūras nepārkārtošanu, jo esot apstiprināts Ministru kabineta statuss. Jā, bet tad, kad vajadzēja izveidot Kultūras ministriju, tad mums nebija ne Ministru kabineta apstiprināta statusa, nekā, tad mēs nobalsojām un izveidojām Kultūras ministriju. Tagad, ja kādai ministrijai vajag kaut vai nosaukumu pārmainīt, tad pēkšņi ir birokrātiskais aparāts, taču, ja vajag izveidot veselu rindu valsts ministru pat bez nosaukuma... Es ļoti cienu Oļģertu Pavlovski, viņš ļoti labi veic savu darbu, bet es nevaru saprast... man liekas, ka viņam "piektais ritenis" nav vajadzīgs. Un tur, šajā ministrijā, viss ir kārtībā.

Tāpat šoreiz ir arī ar arhīviem iznācis. Es atkal skaršu šo sāpīgo tēmu. Ir arhīvu sistēma un ir ģenerāldirekcija, kas pakļaujas Tieslietu ministrijai. Bet ir jau tāds projekts, ka vienu daļiņu kino no turienes mēs izņemsim ārā un nodosim Kultūras ministrijai. Un izrādās, ka tas nav nekāds struktūras sajaukums. Šodien izņemsim ārā kino un atdosim kādam citam. Rīt izņemsim ārā foto un atdosim kādam citam. Parīt no arhīva izņemsim pašvaldības un atdosim kādam citam. Un tad tas arhīvs beigs darboties un līdz ar to arī vēsture beigsies. Un iestāsies miers. Bet vai tā ir principu ievērošana, par kuriem toreiz nobalsoja, kad veidoja valsts aparātu? Tāpēc aizbildināšanās ar birokrātisko aparātu, jo katram valsts ministram ir sekretāre, palīgs, konsultants, kabinets, mēbeles, puķes un viss pārējais, ir vienkārši nekorekta ar to, ka mums ir svēts 1925.gada atjaunotais Ministru kabineta iekārtas likums, šī aizbildināšanās ir nekorekta, jo ir izveidota Kultūras ministrija.

Un pēdējais. Man ir ļoti žēl, ka šodien jau pirms apstiprināšanas Tautsaimnieki saņem norādījumus - jums nāksies piekāpties, jums nāksies samierināties, jums būs jādara tas, jums būs jādara šitais! Tad interesanti, kāda būs nākamā sēde, kad atnāks un pateiks - bet viņi, tādi un tādi, nedarīja to, ko mēs teicām! Šodien vismaz tā izklausās. Piedodiet, bet tā jūs, koalīcijas biedri, šobrīd runājat viens ar otru.

Un es gribu teikt vēl vienu lietu. Lai Latvija būtu patiesi brīva un neatkarīga, ir divi faktori, kuriem nav ne pirmais un ne otrais, bet kuri stāv blakus. Tas ir miers un stabilitāte valstī, normāli dzīvojoša tauta un ieiešana pasaulē. Ja mums tie ir vajadzīgi tikai tādēļ, lai ieietu pasaulē... taču, ja šeit, Latvijas teritorijā, ziemā sāktos sociālais karš, tad mūs no tās Eiropas padomes izmetīs ārā tikpat ātri, kā pieņēma. Ja nav šo divu faktoru savienojuma, tad nav nekāda attaisnojuma aizbildinājumam ar to, ka mūsu nestabilā demisionējusī valdība un citas neļauj ieiet Eiropā. Eiropai pirmām kārtām ir vajadzīga iekšēji stabila valsts. Tad kāpēc tās prasības, ko jūs, Jurkāna kungs, izvirzījāt par pilsonību, par naturalizāciju un visu citu, Gaiļa kungam neparakstīt? Tās pat Krastiņa kungs būtu parakstījis, jo likums "Par pilsonību" ir un tas darbojas. Un kāpēc lai neparakstītu tā iedarbināšanas mehānismu? Tad jau jābūt pašnāvniekam un jāstājas no Saeimas ārā.

Pašās beigās es gribu teikt vienu: ja Saeimā nav cilvēka, kas ir mācījies no šīm divām neveiksmīgajām deklarācijām, ja Saeimā nav tāda, kas ir sapratis visas tās kļūdas, kādas šobrīd ir kļuvušas par realitāti, tad vai mums ir jēga šeit sēdēt? Jo izveidot valdību tāpēc vien, lai būtu valdība, bet kura turpinātu darīt tikai nepareizi, nav jēgas. Taču es ticu, ka Saeimā ir cilvēks, kas to var izdarīt, un ka Prezidenta kungs tādu ieraudzīs neatkarīgi no tā, kurā politiskajā spēkā viņš būs. Tā kā šodien visi min literatūru, visi runā dzejā vai atgādina par mākslu, tad es sekošu šīm labākajām tradīcijām: pirms nelabais ieiet ellē, arī gailis dzied trīs reizes.

Sēdes vadītājs. Vārds Alfredam Čepānim - Demokrātiskā partija, pēc tam - Jānis Lucāns.

A.Čepānis (DP).

Vadoni! Cienījamā Saeima! Uzrunāt, Prezidenta kungs, jūs par vadoni ļauj man tas vieglums, ar kādu jūs pieņēmāt televīzijas pārraidē, kas bija veltīta viena gada jūsu darbībai prezidenta postenī, komplimentu, kurš novērtēja jūsu darbību par titānisku. Tikai vadoņi strādā titāniski! Un arī tās rosības nupat pirms dažām dienām Saeimas komisijās un frakcijās, kad visas tās gatavojās apsveikt jūs sakarā ar dzimšanas dienu. Es tāpēc gribētu teikt, ka ne tikai man, bet droši vien arī daudziem citiem patīkamāk būtu no citu lūpām dzirdēt vārdus: "Viņš kā prezidents...", nevis no jūsu lūpām: "Es kā prezidents...".

Un tagad par valdības deklarāciju un personālijām. Ne bez gandarījuma es gribu runāt par notikumiem, kuri risinājās mazliet agrāk nekā pirms gada, kad es ar vienu kāju biju "Latvijas ceļā", bet ar otru kāju frakcijā "Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai". Un mani "izfīrēja" no "Latvijas ceļa" tikai un vienīgi politiskās nodevības dēļ, jo toreiz "Latvijas ceļa" toņa noteicējiem šķita absolūti nepieņemami biedroties un brāļoties ar tādiem latviešu interešu nodevējiem, kādi bija frakcijā "Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai". Taču tagad ir pagājis mazliet vairāk nekā gads, un mēs redzam, ka politiskā tālredzība, piedodiet par nekautrīgumu, tomēr ir bijusi vairāk manā pusē, bet daži no tālaika kritizētājiem un "Latvijas ceļa" politikas apoloģētiem, konkrēti Levita kungs, gada laikā ir pārliecinājies, ka mācīt citus ir vieglāk, nekā pašam kaut ko darīt, tagad lēnā garā virzās uz Austrijas pusi, lai, nedod Dievs, ja Latvijā atkal ienāks kādi tanki, viņš būtu tuvāk savai dzimtenei.

Par deklarāciju te runāja Kiršteina kungs, runāja Berklava kungs, kolēģe Grava un arī es gribēju runāt par dažiem momentiem, tikai diviem. Par šķērssubsīdijām tātad mēs esam noskaidrojuši un arī izskaidrojuši, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, kā vēl nesen kolēģis Tabūns teica: "Mîļā latviešu tauta, raudāsit, bet maksāsit!" Es runāju par elektrību, par gāzi, par siltumu un par visu pārējo.

Un otrs. Man kā dzērājam un pīpmanim, protams, nepatīk paaugstināti nodokļi alkoholam un tabakai. Bet acīmredzot būs jāpiecieš. Un es esmu gatavs to darīt. Taču, ja šajā sarakstā ir arī degviela, kas ierakstīta vienā rindā ar veselībai un videi kaitīgiem produktiem, tad kāpēc te nevarētu ierakstīt sāli un cukuru, kas arī, kā mediķi saka, ir kaitīgi veselībai? (Zālē smiekli.) Un varbūt arī kādas zāles, jo šeit esošie dakteri zina, ka visām zālēm ir kaut kāds negatīvs blakusefekts. Un varbūt mēs varētu kaut kādu seksuālo nodokli ieviest - latu par reizi, un nevis intīmklubam, nevis brūtei vai sievai, bet valsts budžetam. Nauda nāktu griezdamās. Un arī no mums, no deputātiem. (Zālē smiekli.)

Par Grīnblata kunga rakstu vienā no nesenajiem preses izdevumiem, kurā viņš izteica pieņēmumu, ka varbūt kāds ministra postenis ir radīts, lai iekļautu koalīcijā Demokrātisko partiju. Paldies Dievam vai mūsu veselajam saprātam, taču mums pietika spēka atteikties no mākslīgi un, šķiet, nevajadzīgi radītām valsts pārvaldes struktūrām. Mums tās nav vajadzīgas, tās droši vien ir vajadzīgas "Latvijas ceļam", jo ko gan, kā tikko kolēģi teica, var darīt valsts ministrs Ārlietu ministrijā. Un ja šis kungs, Riteņa kungs, kurš ir pacēlis neaptveramos augstumos Latvijas labklājību un veselības aizsardzību, tikpat aktīvi darbosies Ārlietu ministrijā, tad es baidos, Birkava kungs, ka jūsu dežūrsmaids pārvērtīsies par raudāšanas grimasi. Vai arī. Es personīgi esmu ļoti daudz dzirdējis kritiku par jaunieceļamo zemkopības ministru Ūdra kungu. Un, lai gan Kinna man ir draugs, bet patiesība man ir dārgāka. Un es esmu gatavs teikt, ka Ūdris acīmredzot būs dažas galvastiesas pārāks par Kinnu, bet, kungi, vai mums ir vajadzīgs ministrs nozarē, kuras Latvijā vairs nav? Tad varbūt mēs varētu ieviest arī neskaidro jautājumu ministra posteni vai nepiepildīto cerību ministriju? Tas būtu tikpat sekmīgi un tikpat saprotami.

Un pēdējais. Es nerunāju par politiķu dotajiem solījumiem no tribīnes pirms vēlēšanām, jo tos tāpat kā padsmitnieku solījumus par mūžīgu mīlestību neviens nopietns cilvēks neņem par pilnu. Es runāju par vīru valodu, par vārda turēšanu. Un arī tajos retajos brīžos, kad iepriekšējās valdības vadītājs Birkava kungs augstprātīgā iecietībā vai iecietīgā augstprātībā nolaidās līdz Demokrātiskās partijas pārstāvjiem ar sarunām, arī tad otrajā dienā viņš bija aizmirsis savus solījumus. Aizmirsis tos ir arī Gailis un vēl daži no bijušās un no jaunieceļamās valdības ministriem, jo vēl vakar bija viens piedāvājums man personīgi: sak, ja tu balsosi "par", tad mēs varētu kopā strādāt, tas nozīmē, ka tev būtu kāds amats, taču man šķiet, ka ar šodienas balsošanu es tomēr nekādu amatu nedabūšu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs apspriežam valdības deklarāciju un Kārtības rullis šajā sakarā mūs aicina savās runās izteikties par to, par ko mēs spriežam. Valsts prezidents piedalās Saeimas sēdēs, bet viņš nepiedalās politiskajās debatēs un es aicinu deputātus atturēties no Valsts prezidenta cieņu aizskarošiem izteicieniem. Un šajā sakarā jūs, Čepāņa kungs, esat pelnījis piezīmi, un es jums to izsaku. (No zāles deputāts A.Čepānis: "Pieņemu!")

Vārds deputātam Jānim Lucānam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Es ļoti atvainojos deputātam Lucānam, jo es tiešām biju nedaudz satraucies un nepaskatījos pulkstenī, ka līdz pārtraukumam ir 2 minūtes. Tāpēc jūs runāsit pirmais pēc pārtraukuma. Vai kādi paziņojumi ir iesniegti? Nav. Pusstundu ilgs pārtraukums - līdz pusčetriem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu - ieņemiet vietas! Turpināsim debates jautājumā par Ministru kabineta sastāvu un deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Lūdzu, neesiet skaļi un ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrēties! Zvanu! Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! Reģistrējušies 56 deputāti. Turpinām debates. Vārds Jānim Lucānam - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Vilnis Bresis.

J.Lucāns (TSP).

Godātie deputāti! Man, protams, būs grūti runāt pēc tik daudzām žilbinošām runām, kādas ir izskanējušas no šīs tribīnes. Man gribētos tikai iesākot savu uzrunu, izdarīt nelielas atsauces uz iepriekšējiem runātājiem. Mūs te Budovska kungs pārsteidza ar labām anekdotēm, taču man gribētos Budovska kungam atgādināt vienu tādu labu teicienu, ka Kains esot nositis Ābelu tāpēc, ka viņš stāstījis zināmas anekdotes. Man ļoti gribējās izteikt atzinību Kiršteina kungam, kurš gan šeit nepiedalās, par brīnišķīgo lauksaimniecības politikas analīzi no arhitektūras likumu viedokļa. Es domāju, ka ne mazāk amizanta varētu izklausīties šīs politikas analīze, piemēram, no latviešu valodas gramatikas viedokļa vai, teiksim, no angļu valodas gramatikas viedokļa. Un es visdziļāko cieņu gribu izteikt Sinkas kungam par viņa uzdrīkstēšanos. Ja es būtu 50 gadus, teiksim, nodzīvojis drošā vietā un apgādātībā, es baidos, vai es varētu šeit kāpt tribīnē, lai iznīcinātu visu un visus, kuri tajā laikā dzīvoja šeit un varbūt daudzos gadījumos ar daudz ko riskēja, dzīvodami šeit.

Un tomēr, pārejot pie sarunas konkrēti par lietu, man pirms tam gribas pateikt vēl dažas tēzes, no kurām es nekādi nevaru atteikties. Protams, savāda ir šī savienība, kas pašreiz izveidojusies starp "Latvijas ceļu" un Tautsaimnieku politisko apvienību, jo ļoti atšķirīgs ir tas uzskats, kā katrs no mums skatās uz tautsaimniecības problēmu risināšanu. Un tomēr, lai attaisnotu savu pozīciju, man gribas pateikt to, ka šajā brīdī vienkārši mūsu frakcijai ir radusies iespēja mēģināt paust skaļāk savu pārliecību, nekā tas ir bijis līdz šim. Un mēs esam pārliecināti, ka mūsu pārliecībai ir reāls dzīves pamats. Neskatoties uz šo risku - tomēr palikt nesadzirdētiem -, mēs esam nolēmuši mēģināt šo pārliecību paust un mēģināt to realizēt dzīvē. Dzīve rādīs, vai tas mums izdosies. No savas puses es varu pateikt tikai vienu, ka tajā pašā brīdī, kad es sapratīšu, ka šīs sarunas, kas ir bijušas pirms šā liktenīgā balsojuma, ir bijušas tikai politiska tukšvārdība, es tajā pašā brīdī, protams, no šīs savienības aiziešu. To es saku, lai būtu skaidrība tiem, kuri varbūt ar neizpratni skatās uz pašreiz notiekošajiem procesiem. Es domāju, ka mums nemaz nav tik liela izvēle, lai mēs šajā brīdī varētu daudz ko izdarīt citādāk, tāpēc gribot negribot mums ir jāmēģina iet pa šo ceļu.

Kas tad tās ir par briesmām, par kurām mēs te jau šur un tur esam dzirdējuši vienā otrā uzrunā un kuras Tautsaimnieku politiskā apvienība taisās ieviest Latvijas tautsaimniecībā? Ja vajadzētu pateikt vienkāršiem vārdiem, tad to varētu noraksturot apmēram šādā veidā: mēs vienkārši gribam mēģināt panākt to, lai Latvijā pa zemi nemētātos tā nauda, kas šobrīd vieglprātīgas vai nepārdomātas, vai nekompetentas rīcības dēļ tiek izmētāta. Vēl precīzāk runājot, pašreiz tautsaimniecībā ir iestājies tāds stāvoklis, ka katrs ražošanas uzņēmums jau apmēram ir sajutis, ko tas var un ko spēj. Tas zina savu tirgu, zina savu vietu šajā pasaules telpā, un ir vajadzīgs neliels valsts ekonomiskās politikas atbalsts, lai varētu sākties kaut kāda augšupeja. Ja kāds no jums, šeit zālē sēdošajiem, ieklausīsies tajos priekšlikumos, par kuriem es runāju, tad jūs konstatēsit, ka tie nebūt neprasa tik daudz naudas, par ko te visu laiku gaužas, nebūt tik daudz piepūles, nebūt tik daudz upuru, bet gan vairāk saprātu, uzdrīkstēšanos un virzīšanos uz priekšu.

Šeit Breša kungs runās par lauksaimniecību, tāpēc es par lauksaimniecību nerunāšu nemaz, bet runāšu mazliet par rūpniecību. Un šajā sakarā es vairāk runāšu par rūpniecības valsts sektoru. Ar ko pašreiz sirgst rūpniecības valsts sektors un kas ir tie apstākļi, kuri nosaka stagnāciju rūpniecības valsts sektorā? Tā ir valsts politikas nenoteiktība attiecībā uz šā sektora apsaimniekošanu, tas ir milzīgais apgrozības līdzekļu trūkums pēc daudzajām ekonomiskajām pārmaiņām, kādas ir notikušas pēc tirgus sairšanas un arī sakarā ar kļūdām ekonomiskās politikas realizācijā. Tā ir arī ekonomiskās un finansu politikas nerēķināšanās ar ražotāju interesēm un visbeidzot nesenā pagātnē izdarīto ekonomisko kļūdu konsekventa nekompensēšana. Lūk, tie būtu šādi vispārināti cēloņi, kuru dēļ šobrīd ir tāds stāvoklis, kāds tas ir.

Ko tad ierosina Tautsaimnieku politiskā apvienība? Un atkal es vēršos pie tiem, kuri šobrīd varbūt nopietni klausās to, ko es saku. Pirmais darbs, kas būtu jāizdara, - ir jāievieš skaidrība valsts īpašuma apsaimniekošanā. Šobrīd situāciju varētu raksturot šādi, ka uzņēmumus varētu sadalīt trīs kategorijās.

Pirmā uzņēmumu kategorija ir tie, kuri ir pakļauti kaut kādām ministrijām un atrodas, teiksim, Satiksmes ministrijas valdījumā, Zemkopības ministrijas valdījumā ir daži uzņēmumi, attiecībā uz kuriem varētu uzskatīt, ka tie no saimniekošanas viedokļa ir it kā kaut kādā noteiktā attiecību sistēmā. Tālāk ir vesela virkne uzņēmumu, kuri, Godmaņa valdībai aizejot un Rūpniecības ministriju likvidējot, palika puspakārtā stāvoklī valsts īpašuma ministra pārziņā, kurš, kā zināms, savas funkcijas nepildīja. Tātad tur ietilpst ļoti liela kategorija uzņēmumu, ar kuriem it kā saimnieko Valsts īpašuma fonds. Un visbeidzot ir trešā kategorija. Tie ir bijušie PSRS pakļautības uzņēmumi, par kuriem radies iespaids, ka par tiem vispār neviens četru gadu laikā nav interesējies. Lūk, šāda ir situācija valsts īpašuma pārvaldīšanā valstī. Tātad pirmais jautājums, kas jānokārto, ir tāds, ka būtu jāsakārto šīs attiecības.

Nākamais. Pēc nopietnas ekonomiskās analīzes, es vēlreiz uzsveru šo vārdu - pēc "nopietnas" ekonomiskās analīzes, runājot par nodokļu parādiem, kas radušies kļūdainas ekonomiskās politikas rezultātā, nevis visiem pa labi un pa kreisi, bet kādai daļai uzņēmumu vajadzētu iesaldēt uz noteiktu laiku šos nodokļu parādus, lai dotu iespēju iziet no ekonomiskās stagnācijas, kas rodas tāpēc, ka bezierunu kārtībā tiek iekasēti visi kontā ienākošie līdzekļi šo parādu un parādu procentu nomaksāšanai, tādējādi rodas liels apgrozījuma līdzekļu deficīts. Un nepārtraukti šis apgrozības līdzekļu deficīts ir tas, kas uzņēmumam traucē uzsākt aktīvāku ražošanu. Šis pasākums neprasa nekādus īpašus upurus, tas prasa nopietnu ekonomisko analīzi un rīcību no valdības puses, lai atraisītu rokas daudziem šobrīd jau ražotspējīgiem uzņēmumiem.

Nākamais. Valsts rūpniecības uzņēmumi daudzos gadījumos saņem savai ražošanai komplektējošos izstrādājumus no ārvalstīm, par ko ir jāmaksā apgrozījuma nodoklis jau uz robežas. Taču daudzos gadījumos šis sadārdzinātais izstrādājums atrodas ražošanas apritē līdz galaproduktam vairākus mēnešus un tādējādi atkal ir iesaldēti ievērojami apgrozījuma līdzekļi. Es vēlreiz uzsveru šos vārdus "ierobežotā kārtībā", jo daudzi mēdz pārprast šīs lietas un uzstājas, teiksim, atkal ar jauniem politiskiem uzbrukumiem, atbrīvojot no šā apgrozījuma nodokļa uzņēmumus, kam šīs komplektācijas ir visai plašas. Tad atkal atbrīvotos ievērojami apgrozības līdzekļi. Taču valsts summāri, atkal uzsveru vārdu "summāri", budžetā neko nezaudētu, jo apgrozījuma nodokli uzņēmums samaksātu pilnā apmērā pēc ražošanas cikla pabeigšanas, bet uzņēmumam atkal rastos iespēja aktivizēt ražošanu.

Nākamais. Ir nepieciešams veikt iekšējā tirgus kompleksu aizsardzību, lai neļautu nevienlīdzīgai konkurencei sagraut Latvijas ražotāju. Latvijas iekšējam tirgum kaut kādā mērā jākļūst par pirmo konkurences arēnu vispirms Latvijas ražotājam, kur Latvijas ražotājs var uzkrāt spēku iziešanai pasaules tirgū, lai konkurētu, teiksim, ar lielajām ekonomiski attīstītajām valstīm. Būtu nepieciešams ar izvedmuitas tarifiem ierobežot pirmās kategorijas izejvielu izvešanu no Latvijas, jo tas nostāda Latvijas pārstrādes uzņēmumus sliktākos konkurences apstākļos, izejot ārējā tirgū ar gataviem izstrādājumiem. Šeit pirmām kārtām es domāju kokapstrādes rūpniecību, kura pašreiz lielā mērā cieš no tā, bet kuras svars eksportā ir ļoti liels. Būtu nepieciešams pārskatīt mērķkredītu politiku ārvalstu kredītu resursu izvietojumā attiecībā uz ražotspējīgiem un konkurētspējīgiem valsts uzņēmumiem - atkal uzsveru vārdus "uz ražotspējīgiem un konkurētspējīgiem valsts uzņēmumiem" - lai attīstītu ražošanu arī tajos un ieviestu beigu beigās stingru kontroli pār kredītu izlietojumu tikai paredzētajiem mērķiem.

Šeit es varētu nodoties analīzei, kā tas ir bijis daudzos gadījumos varbūt pagātnē, bet laika trūkuma dēļ to nedarīšu. Tie ir pasākumi, kuri būtu veicami pavisam drīz un kuri, kā jūs redzat, ja kāds klausījās, neprasa kādus īpašus upurus, bet tikai vēlēšanos darīt, ja atzīst to par pareizu un mērķtiecīgu.

Protams, ir vēl virkne pasākumu, par kuriem jārunā un kurus vajadzētu veikt tuvākajā laikā, bet tomēr tie vairs nav paši pirmie pasākumi, tas ir, vajadzētu noteikt rūpniecības attīstības prioritāros virzienus. Beidzot noteikt šos prioritāros virzienus un šos prioritāros virzienus pamatot arī ar ekonomiskām sakarībām, kādas iedarbosies uz tiem, kuri izvērsīs savu ražošanu tieši šajos prioritārajos virzienos, jo nav nozīmes tikai pateikt, sak, tu draugs, esi labs, bet es tev tikai nekā nedošu. No tā prioritāte nerodas, prioritāte rodas tad, ja ir kaut kas reāls.

Es saprotu, ka daudzējādi tas, ko es pašreiz runāju, nesaskan ar liberālās politikas ievirzēm, bet mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, šajos savos izvirzītajos principos neesam nodomājuši atkāpties, jo mēs neredzam citu iespēju, kā šajā situācijā Latvijai varētu izkļūt no krīzes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vilnim Bresim - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Andris Ameriks.

V.E.Bresis (TPA).

Godātais Prezident, godātie kolēģi! Es gribētu izteikt savu viedokli par dažām lauksaimniecības problēmām, kuras, manā uztverē, ir ļoti samilzušas un attiecībā uz kurām optimismam vēl ir pāragrs laiks, jo faktiski lauksaimniecības ražošanas apjomi Latvijā joprojām diemžēl strauji krītas. Pirmajā pusgadā šogad ir samazinājusies gan piena, gan olu, gan gaļas ražošana, un faktiski Latvijā jau tiek ražots mazāk produkcijas, nekā tas ir vajadzīgs mūsu tautai, it īpaši apstākļos, ja sāks stabilizēties vai normalizēties mūsu iedzīvotāju pirktspēja. Vēl ļaunāk, man šķiet, ir tas, ka pats zemnieks ir zaudējis ticību. Viņš sāk šaubīties, vai lauksaimniecība mums vairs ir vajadzīga, vai šī nozare kādreiz varēs būt ienesīga un nodrošināt viņam un viņa bērniem nākotni. Es domāju, ka tie visi ir ļoti satraucoši signāli. Un te, man šķiet, patiešām nebūtu vietas anekdotēm un jokiem, bet gan visu frakciju sadarbībai, domājot par to, kas mums būtu jādara laukos, kas kopā jāveic Saeimai, valdībai, dažādām frakcijām un partijām, kāda būs šī ģenerāllīnija. Un strīds varētu būt tikai par to, kurš šo darbu var labāk vai mazāk labi izpildīt. Mans viedoklis ir tāds, ka ne jau mūsu reformas ir sliktas, cienījamie kolēģi, un es netaisos šīs reformas apšaubīt. Gluži otrādi - mans viedoklis ir tāds, ka tās šodien ir nepietiekamas, ka mēs esam kaut kur apstājušies, ka mēs esam izdarījuši kaut kādu nelielu darbu un nu sevī priecājamies, ka it kā viss ir padarīts. Nē, šī apstāšanās mums ir liktenīga kļūda, un tā maksā tiešām ar stagnāciju. Mēs visi zinām, kas būtu vajadzīgs, - tās būtu tālākās vajadzīgās reformas zemnieku saimniecībās, optimāla zemnieku saimniecību, lielu zemnieku saimniecību, specializācija, dažādu garantētu servisa dienestu attīstība, stingri garantēta kvalitatīva produkcijas iepirkšanas sistēma, arī minimālās cenas un daudz kas cits. Bet diemžēl mēs vēl šodien nezinām, kā to izdarīt, to, kur būtu šie krustpunkti, pie kuriem mums būtu jāsāk strādāt. Man šķiet, ka krustpunkti jau ir parādījušies un zināma iestrāde mums jau šeit ir. Un kā pirmo no šiem krustpunktiem es nosauktu zemes tirgu Latvijā. Cienījamie kolēģi, bez šaubām, ir ļoti bēdīgi, ka mūsu reformu rezultātā ir radies īpašnieks, ir radies saimnieks, bet šis īpašnieks un šis saimnieks nevar rīkoties ar savu mantu, kā viņš to vēlas. Pēc savas būtības mūsu bezdarbības rezultātā mēs esam faktiski ierobežojuši ne tikai īpašnieka tiesības, bet arī viņa cilvēktiesības. Es esmu runājis ar daudziem zemniekiem, kuri saprot, ka viņi šo ceļu nevarēs iet, un viņi šodien grib pārdot savas saimniecības vai arī kā citādāk tās apvienot un izmantot saimnieciski lietderīgāk, bet mūsu nesakārtotā likumdošana, šie mūsu ierobežojumi zemes tirgū, faktiski spiež, ka šis cilvēks nevar tikt vaļā no sava īpašuma. Es gribētu, kolēģi, jums tikai atgādināt - un šo skaitli varētu atgādināt vairākkārtīgi -, ka 63,4 procenti no zemnieku saimniecībām faktiski mums Latvijā ir sīksaimniecības vai saimniecības, kuru teritoriālais lielums ir līdz 20 hektāriem.

Lūk, manā uztverē, viens no būtiskiem jautājumiem ir tas, ka mēs esam, tā teikt, piespieduši zemnieku šodien pie zemes un atņēmuši viņam rīcības brīvību.

Otrs jautājums. Es domāju, ka tas vairāk ir adresēts tiem zemniekiem, kuri var un grib strādāt, bet kuriem valsts nav, tā teikt, sakārtojusi tieši produkcijas realizācijas pusi. Mēs runājam par jaunas sistēmas izveidi Latvijā, par to, lai zemniekam, kurš ir saražojis savu produktu, būtu garantija, ka to varēs pārdot. Un šajā sakarā es gribu mazliet apstrīdēt iepriekšējā runātāja - Kiršteina kunga - teikto. Viņš runāja it kā par valsts iepirkumu. Es nezinu, kur jūs to izlasījāt. Nekur un nekad nav izvirzīts jautājums par valsts iepirkumu. Tāda iepirkuma nav, un tas, bez šaubām, eksistēt nevar - izņemot tos gadījumus, ja mūsu valsts kļūs bagātāka un mēs patiešām iepirksim produktus valsts rezervei visādiem politiski saspringtiem gadījumiem, kad patiešām šī rezerve mums būtu vajadzīga. Tad varētu būt runa par valsts iepirkumu. Un tikai vienreizēji, izveidojot šo iepirkumu kā fondu. Un nevis regulāri, kā tas bija agrāk, kad gadu no gada kaut ko iepirka valsts. Valstij vairs īpašumu nav, un, bez šaubām, valsts šo iepirkumu neveidos. To veidos paši īpašnieki. Ar mūsu palīdzību, ar mūsu sakārtotību, ar līgumu sistēmu, kurai būs garantijas vērtība un kurai būs arī atbildība. Es domāju, ka šāda sistēma nav nekas jauns. Tāda ir veidota un eksistē daudzās valstīs, un mums tā ir jāpieņem un jāmēģina to ieviest arī savā valstī.

Tas pats ir attiecināms arī uz jautājumiem par samaksu. Es domāju, ka pašreiz mūsu zemnieks parādās vienmēr kā savas produkcijas pārdevējs. Viņš ražo pirmproduktu, teiksim, pienu vai gaļu, tad to pārdod pārstrādātājam, un pārstrādātājs to tālāk pārdod realizētājam vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, un līdz ar to zemnieks saņem no šā produkta vērtības vismazāko daļu. Bet, ja mēs varētu šo zemnieku caur dažādām sistēmām iesaistīt šajā procesā tā, lai viņš saņemtu savu attiecīgo vērtības daļu ne jau no tā, ko viņš pārdod kā pirmatnējo produktu, bet gan no tā, ko mēs realizējam mazumtirdzniecībā, vislabākajā gadījumā, tad, es domāju, tā daļa, ko zemnieks saņemtu naudas izteiksmē, noteikti būtu daudz lielāka, ievērojami lielāka.

Es domāju, cienījamie kolēģi, ka, lai visu šo sistēmu varētu iedarbināt, ir nopietni jāpadomā par kooperācijas atjaunošanu Latvijā. Es šeit domāju kooperāciju visplašākajā mērogā, kooperāciju kā divu zemnieku, divu īpašnieku sadarbību un arī kooperāciju kā īpašnieku pārstāvniecības formu valstī. Šeit daudzi ar tādu maigu smīnu par to runāja. Es gribu teikt tā: kā jūs, kungi, varat pateikt, kad zemnieks var ražot lētāku produktu - vai tad, ja katrs zemnieks 15-20 hektāriem pērk savu traktoru, vai tad, ja šie zemnieki apvienojas, pērkot tehniku? Varbūt jūs varētu arī pateikt to formulu, kā katrs zemnieks individuāli varēs eksportēt savu produkciju. Vai katrs ar savu cūkas kāju brauks uz Rietumiem vai uz Austrumiem? Vai arī - kooperējoties, apvienojoties, veidojot kopējas sadarbības sistēmas, izveidojot šos importa eksporta fondus un tā uzsākot nopietnu saimniekošanu? Es domāju, ka atbilde ir tikai viena - ja mēs nemeklēsim jaunas formas, ja mēs neiesim saimniekošanā uz priekšu, ja mēs nenāksim talkā šim zemniekam, tad mēs iestigsim paši savos sviedros un brīnīsimies, kāpēc mēs nevaram doties uz priekšu.

Man šķiet, cienījamie kolēģi, ka ir jāpalielina arī zemnieka loma, īpašnieka loma. Mēs esam viņu radījuši mūsu valstī, un paldies Dievam, ka viņš ir. Un mums ir jāklausa un jāuzklausa viņa balss. Kāpēc gan Pašvaldību savienība tik aktīvi aizstāv pašvaldību intereses? Kāpēc gan mums nav nevienas īpašnieku, es pasvītroju, saimnieciskas organizācijas, kura aizstāvētu viņu intereses? Mēs it kā ārstējam slimnieku, šo zemniecību, pat nepaklausoties viņa pulsu. Manā uztverē, tas nav normāli. Un, jo ātrāk mēs no šiem aizvēsturiskajiem priekšnoteikumiem aiziesim, jo tas būs labāk.

Es gribu tikai teikt vienu, - ka tie cilvēki, kuri šeit it kā velk paralēles ar kaut kādu kolhozu un sovhozu iekārtu, ar kaut kādu varbūt Marksa un Ļeņina teoriju, pēc savas iekšējās būtības paši sāk palikt par visīstākajiem marksistiem un ļeņiniešiem, jo viņi faktiski aicina turēt šo zemniecību mūžīgā nabadzībā. Kaut viņi mūžam ir nabagi, bet galvenais, ka viņi pēc mana pasaules uzskata... Bet, cienījamie kolēģi, padomāsim, ko tad mēs darām? Nedomājot par to, lai mūsu zemniecība kļūst bagāta, mēs radām milzu sociālo spriedzi valstī, jo tiešām šie 50 tūkstoši nabadzīgo ģimeņu, ko mēs saucam par zemnieku ģimenēm, - tās jau ir tās revolūcijas tuvotājas. Un, jo ātrāk mēs rūpēsimies par bagātu zemnieku, jo labāk tas būs mūsu valstij un mūsu tautai.

Es domāju, ka ir vēl viens svarīgs jautājums. Kolēģi, bez šaubām, tas ir valstisks jautājums - par robežu aizsardzību. Es gribu teikt vienu - ja mēs nesakārtosim savu muitu, savu robežu, tad visi šie pasākumi, par kuriem mēs šeit runājām, būs - es tā teiktu, saku no nopietnās tribīnes - veltīti neveiksmei. Absolūtai neveiksmei. Ir tikai viena formula, ka blakus stingram latam, kādam tam ir jābūt, ir jābūt tikpat stingrai robežpolitikai un muitas politikai. Ja mums šīs divas paralēles, šī formula, nedarbosies, tad nekāda cita formula neatjaunos Latvijas zemniecību. Tikai tā ir vienīgais ceļš, kā mēs to varam izdarīt.

Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mums nevajadzētu strīdēties par to, kā mums iet šo ceļu. Es domāju, ka diskusijās vajadzētu radīt mūsu lauksaimniecības, mūsu tautsaimniecības attīstības koncepciju vismaz 10-15 gadiem. Es neaģitēju par to, jo zinu, cik ilgi mēs strādāsim, bet vajadzētu vismaz radīt šo ceļu un tad nesvārstīties, iet stabili pa Latvijas atjaunošanas ceļu, un es absolūti nešaubos, ka tas tālumā ir gaišs, un tas ir nopietni darāms jau šodien. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Pēc tam - Andris Grots.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais Prezident! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Pats būtiskākais, kas pašreiz pietrūkst mūsu valstij, ir reālistiska politika, apzinoties to politisko, sociālo, ekonomisko problēmu kopumu, kas pastāv šobrīd. Tā ir mūsu morāle. Tā ir tā morāle tajā nozīmē, ko no mums gaida, ko gaida, lai beidzot pieliktu punktu tai tukšajai pļāpāšanai, kas jau labu laiku valda Latvijā. Redzamākie piemēri tam, ka cilvēks jūtas kompetents runāt par visām tēmām, jūtas gudrs citus pamācīt un kritizēt, ir divi žurnālisti ar līdzīgu pagātni un šodienu. Tās garās emocionālās runas, attiecībā uz kurām es gribu pievienoties savulaik Panteļējeva kunga teiktajam: Žēlojiet mūs un ekonomējiet mūsu laiku! Cienījamie mūsu kolēģi! Sinkas kungs un Tabūna kungs! Es varu teikt tikai vienu: es apšaubu tādus speciālistus, kuri var runāt par visu - sākot no ginekoloģijas un beidzot ar kosmosa pētīšanu. Tas ir nožēlojami. Es gribu jautāt maniem cienījamiem kolēģiem - kāpēc Lietuva un Igaunija šodien ir Eiropas padomes locekles? Kāpēc Lietuvā un Igaunijā jau realizējas Pilsonības likums, bet pie mums - ne. Vai tam pamatā nav tā pati tukšā salmu kulšana par to ienaidnieku, kas ir kaut kur, kas kaut kur slēpjas? Vai tad mēs, klausoties Sinkas un Tabūna un citus kungus, beidzot nevaram saprast, ka nevajag meklēt iemeslus ārpus mūsu valsts, bet gan tieši mūsu valsts iekšpolitikā? Kas traucē mums ievērot tos pašus civilizētās pasaules valstu principus? Šajā ziņā Latvijas pilsonis, kas lielāko mūža daļu nodzīvojis ārzemēs, māca tieši pretējo. Vai tā nav tā divkosība, savas nevarēšanas apliecināšana? Vai tā nav tā dubultā morāle, kas tik tiešām ir nožēlojama, ka tādi pieredzes bagāti cilvēki pieturas pie šiem principiem? Vai tā nav divkosība, ka apvienība "Tçvzemei un brīvībai" sāk vākt parakstus savam Eiropā absolūti nepieņemtajam un kritizētajam pilsonības likumam? Vai tā nav divkosība, ka lielais demokrāts Dobeļa kungs, kurš pārstāv LNNK, sāks ieviest laikrakstu cenzūru Rīgā? Tas viss vēlreiz pierāda, ka padomju darba stila metodes izmanto tieši tie, kas visvairāk tās kritizē. Tautas saskaņas partijai svarīga ir konsekvence. Mēs jau no paša sākuma esam iestājušies par konkrētiem principiem attiecībā uz politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Mūsu atbalsts valdībai var būt pamatots tikai ar vienu - konsekventu mūsu priekšlikumu realizāciju. Taču nevis pamācošā tonī, bet ar savstarpējas cieņas un sapratnes pamatu. Ir jāatzīmē arī tas, ka beidzot tiek pieņemta realitāte. Beidzot tiek saprasts, ka ne vienmēr kvantitāte nodrošina kvalitāti. Šeit es domāju vairāku "Latvijas ceļa" politiķu pārliecinātību par savu taisnību pirms gada un arī pavisam nesen. Tas ir, kuram balsu vairāk, tas arī gudrāks. Kaut vai šodien Bērziņa kunga uz visām pusēm taisītais reveranss, kas varētu radīt bažas par šādas nekonsekvences turpinājumu. Vēl jo vairāk, ja atceramies tās intervijas, kuras pēdējā mēneša laikā ir snieguši vairāki "Latvijas ceļa" līderi, un Bērziņa kunga izteikumus: "Mçs ejam tikai ar tiem, kas klausa mūs," - tā to varētu pārfrazēt. Tas zināmā mērā rada bažas, ka šī lielmanība turpināsies. Vēl jo vairāk, ja atceramies, cik sasteigti nobeigumā risinājās Tautas saskaņas partijas un "Latvijas ceļa" konsultācijas. Tas pamatojas vēl ar to, ar cik plašu pieeju un diapazonu sākotnēji tika meklēti koalīcijas partneri.

Atgriežoties pie Sinkas kunga "laulības tēmām", ir jāatzīmē, ka tik tiešām "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības pirmās laulības neizdevās. Tagad ir otrās. Ir izteikta arī gatavība atcerēties iepriekšējo laulību saistības. Var teikt tikai vienu: jebkura politiska, ekonomiska un sociāla programma var tikt realizēta ar konkrētu komandu, konkrētiem cilvēkiem. Es ceru uz jaunās valdības locekļu pragmatismu un realitātes izjūtu, kuras manā izpratnē, stipri pietrūka LNNK sastādītajai valdībai. Tautas saskaņas partija dod valdībai šo uzticības votumu līdz jaunajam gadam, līdz brīdim, kad mēs praksē spēsim pārliecināties par Gaiļa kunga valdības konsekvenci ne tikai solījumu došanā, bet arī to praktiskajā realizācijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Grotam - Kristīgo demokrātu savienības frakcija! Lūdzu! Pēc tam - Uldis Osis.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Biju patiesi gandarīts, dzirdot "Latvijas ceļa" pārstāvja Levita kunga teikto, ka viņš vēlētos, lai valdība stāvētu uz plašākas politiskas bāzes. Gribu teikt, ka tā ir visnotaļ pozitīva vēlme, bet tad jums pašiem būtu īsti jāzina, uz kādas bāzes jūs, cienījamie kolēģi no "Latvijas ceļa", stāvat? Jo jūsu programma un jūsu pēdējo mēnešu rīcība neļauj īsti secināt, vai "Latvijas ceļš" ir labējais vai centriskais, vai kreisais politiskais spēks? Jūs gan Rietumeiropā cenšaties stažēties kā konservatīvs spēks, kā pa labi esošs no centra. Ja tā ir taisnība, tad atliek vienīgi prasīt, kāpēc jūs nespējat rast kompromisu ar tiem spēkiem Latvijas Saeimā, kuri ir mēreni labējie spēki, proti, Zemnieku savienību un Kristīgo demokrātu savienību. Jā, jūs piedāvājāt mums sadarbību, bet tā bija balstīta uz jūsu noteikumiem un uz jūsu veco darbības stilu, kas nedz Zemnieku savienībai, nedz Kristīgo demokrātu savienībai pieņemams nebija. Un man liekas, ka jūs to zinājāt.

Varētu daudz runāt par jūsu iesniegto programmu. Nāks arī pēc manis manas frakcijas kolēģi un runās arī par citām nozarēm. Es gribu pakavēties tikai pie vienas nodaļas - proti, pie jūsu deklarācijas 4.nodaļas "Tautas un valsts drošība". Jūs otrajā paragrāfā ļoti izceļat Satversmes aizsardzības biroju, ka tas būs ļoti svarīgs 1995.gadā, kad būs jārealizē operatīvie izlūkošanas un pretizlūkošanas pasākumi Latvijā. Bet tad man ir jāprasa - vai tikai 1995.gadā Satversmes aizsardzības birojs būs svarīgs, vai tas nebūtu bijis svarīgs jau šogad? Vai pat pagājušogad? Jā, jūsu kandidāts šā posteņa priekšnieka amatam netika apstiprināts. Vai tad tāpēc bija jāzaudē visa interese par Satversmes aizsardzības biroju?

Tālāk. Ja runājam konkrēti par valsts militārajiem formējumiem, par militāro aizsardzību, tam jūs veltījat no visai garas nodaļas veselus divus ne pārāk garus paragrāfus. Jūsu teiktais ir ļoti labs. Es varētu tam pilnībā piekrist. Es citēju: "Drošības koncepcija, militārā doktrīna un reglaments tiks sastādīti tā, lai garantētu Latvijas drošību un paveiktu šo darbu budžeta robežās". Kāda budžeta robežās? Vai ar 12 vai 13, vai 15 miljoniem latu jūs kaut ko panāksit? Diez vai. Bet, ja būs vairāk līdzekļu vajadzīgs - un būs vajadzīgs -, būs jāņem ārzemju kredīti. Bet, ja šādi kredīti ir jāņem, tad, lūdzu, vismaz atklāti pasakiet, ka tādi būs nepieciešami. Jo vienkārši nevar jūsu cēlos nodomus īstenot ar tiem pieticīgajiem līdzekļiem, kuri tiek piešķirti un kurus reāli var piešķirt valsts aizsardzībai. Jūs rakstāt arī par to, ka robežapsardze tiks pilnīgota, to pārveidojot par profesionālu bruņoto spēku. Arī pret šo man nav nekādu konceptuālu iebildumu, bet jebkuras Rietumu valsts pieredze mums māca, ka profesionālie bruņotie spēki ir dārgāki par iesauktajiem. Kur jūs dabūsit tos līdzekļus? Un tādēļ vien, ka jūs nepasakāt, kur jūs tos līdzekļus dabūsit, jūsu aizsardzībai veltītie vārdi ir skaisti, bet samērā maznozīmīgi.

Es nesaku, ka visi ministri, kurus piedāvā Gaiļa kungs, būtu mums nepieņemami. Man personīgi liekas, ka šajā ministru un valsts ministru sarakstā ir daudzi spējīgi cilvēki, kuri tiešām varētu būt spējīgi darboties un būt gatavi tiešām cītīgi strādāt Latvijas labā. Bet kopumā trūkumi jums ir lielāki nekā labie punkti, un tāpēc Kristīgo demokrātu frakcijas vairākums būs spiests balsot pret šo valdību. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Uldis Osis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Irēna Folkmane.

U.Osis (LC).

Godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Es varbūt vairāk pievērsīšos jaunveidojamās valdības ekonomiskajai politikai un arī attiecīgajai ekonomikas sadaļai deklarācijā, jo, kā jau daži runātāji iepriekš bija atšifrējuši, esmu piedalījies šīs sadaļas uzrakstīšanā. Es gan nepiekrītu cienījamai Gravas kundzei, kura pārmeta to Piebalga kungam. Es domāju, ka galvenais ir tas, ka, ja cilvēki vienādi saprot lietu būtību, tad vairs nav tik svarīgi, kurš to izliek uz papīra. Klausoties iepriekšējos runātājus, es mēģināju novērtēt, par ko tika izteikta kritika attiecībā uz valdību un deklarāciju, un nonācu pie secinājuma, ka vismaz 2/3 laika un uzmanības tika veltītas, ja runājam vismaz par deklarāciju, dažādu terminu apspriešanai šā dokumenta tekstā, virknei dažādu detaļu, neprecizitātēm, kuru tiešām nav mazums, jo deklarācija, kas ir apjomīgs dokuments, ja ņemam ar visiem pielikumiem, kuri diemžēl nebija izdalīti visiem deputātiem, tika uzrakstīta divu nedēļu laikā. Un ļoti maz uzmanības tika veltīts valdības politikas principiālākajiem jautājumiem un stratēģijas apspriešanai. Tātad - kāda valdība šobrīd tomēr būtu vajadzīga Latvijā? Domājams, tai jāatbilst konkrētas situācijas vajadzībām, vismaz, ja vēlamies atbildi uz šo jautājumu meklēt no valstiskām pozīcijām, nevis dalot portfeļus un domājot, cik tas ir vai nav izdevīgi tās vai citas grupas pašreizējām interesēm. Valdības ekonomiskās politikas mērķi iepriekšējā gadā tika orientēti galvenokārt uz tautsaimniecības stabilizāciju, inflācijas samazināšanu, valūtas kursa stabilizāciju, kā arī uz nepieciešamākām reformām ekonomikas, valsts pārvaldes, tieslietu un citās jomās. Būtībā valdība pamatā turpināja Godmaņa valdības iesākto ekonomisko politiku. Atšķirība ir tāda, ka Birkava valdība šo ekonomisko politiku realizēja varbūt konsekventāk un sistematizētākā veidā, ar skaidrāk formulētiem mērķiem un uzdevumiem, pārveidojot Ministru kabineta struktūru, tā darbības organizāciju, izveidojot tādas jaunas institūcijas kā Privatizācijas aģentūru, Valsts īpašuma fondu, Latvijas attīstības aģentūru un citas.

Starp citu, kas attiecas uz stabilizāciju, šeit bija Tabūna kunga uzdotais jautājums - kur tad mēs redzam šo ekonomikas stabilizāciju? Šajā sakarā būtu jāsaka, ka mums būtu jāņem vērā, ka mazā valstī, kāda ir Latvija, ar atvērtu ekonomiku, ekonomiskās sekmes vai nesekmes vērtējamas pavisam savādāk nekā, teiksim, ASV vai citām lielām valstīm. Mēs esam daudz vairāk atkarīgi no ārpasaules. Ja mēs salīdzinām, piemēram, stāvokli šā gada septiņos mēnešos, nevienā NVS valstī ražošanas kritums nav bijis mazāks par 20 procentiem. Latvijā bija vērojams neliels pieaugums ziemas un agra pavasara mēnešos un samazinājums vasaras mēnešos, kas būtībā atspoguļo raksturīgo ikgadējo konjunktūras ciklu. Starp citu, par to jūs varat pārliecināties valdības darba gada pārskata 18.lappusē. Bet iekšzemes kopprodukta līmenis ir šogad palicis apmēram 1993. gada līmenī. Lielākā daļa Latvijas rūpniecības joprojām ir cieši saistīta ar NVS valstīm, un tas mums ir vienmēr jāatceras. Tādēļ to finansiālās grūtības galvenokārt ir saistītas ar NVS ekonomikas sabrukšanu, kas nav apstājusies, bet pat paātrinājusies šā - 1994.gada laikā. Tātad šī stabilizācija kļuva iespējama tādēļ, ka izmaiņas notika tautsaimniecībā kopumā. Divu iepriekšējo valdību darbības rezultātā Latvija ir atguvusi politisko neatkarību, ekonomisko stabilitāti un starptautisko prestižu. Tas ir daudz, un tas ir arī maz. Ja skatāmies no globāla vai nedaudz šaurāka makroekonomiskā viedokļa, tas it kā ir pietiekami daudz. Varbūt vēl tikai dažas no bijušajām postsociālisma valstīm ir sasniegušas tikpat daudz tik īsā laika posmā. Bet vai tas mūs apmierina? Domāju, ka ne. Ja skatāmies no Latvijas iedzīvotāju lielākās daļas viedokļa, tad pašreizējās situācijas izvērtējumā pozitīvā būs daudz mazāk. Straujais ekonomikas sabrukums ir apturēts. Bet krīze, stagnācija lielākajā daļā tautsaimniecības turpinās. Kaut arī lēnām, turpina pieaugt bezdarbs. Lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo arī pašreiz nabadzībā un trūkumā. Kā izkļūt no šīs situācijas?

Iepriekšējās valdības, es šeit domāju gan Birkava, gan Godmaņa valdību, mēģināja gan ekonomiskās, gan sadzīves problēmas risināt galvenokārt ar īstermiņa pasākumiem, manevrējot kārtējā gada robežās ar valdībai pieejamiem resursiem. Dzīve ir pierādījusi, ka šādā veidā var uz laiku aizlāpīt to vai citu caurumu, apdzēst ugunsgrēku vienā vai otrā vietā, bet tas nenoved pie situācijas izmaiņas kopumā - ne tagad, ne arī nākotnē. Un tādēļ ir pienācis laiks pavērsienam ekonomiskajā un sociālajā politikā, ir pienācis laiks izvirzīt jaunus mērķus un uzdevumus, par ko savā runā jau minēja arī Gaiļa kungs.

Valdības deklarācijā tie ir formulēti. Ja mēs salīdzinām iepriekšējās valdības deklarāciju ar pašreiz apspriežamo, tad atšķirība ir jau pamatnostādnēs. Iepriekšējo deklarāciju mēs varētu nosaukt par makroekonomiskās stabilizācijas un reformu programmu. Šo iezīmi pārmantojusi arī jaunā deklarācija. Bet tās galvenais vadmotīvs ir cits. Tā ir tautsaimniecības atveseļošana un attīstība ilgākā laika posmā. Mums ir jāatsakās no līdzšinējās, tik ļoti ierastās dalīšanas un pārdalīšanas psiholoģijas un jāapzinās, ka tikai vispārējā ekonomikas un pašu cilvēku attīstība ir mūsu visu labklājības un pārticības avots. Tādēļ apspriežamajā deklarācijā ekonomiskās reformas, privatizācija, strukturālie pārkārtojumi un citi reformu pasākumi ir pakārtoti galvenajam mērķim - attīstībai. Deklarācijā un tās pielikumos ir atspoguļoti gan šo mērķu sasniegšanas kritēriji, gan termiņi, gan mehānisms. Tie, kas uzmanīgi lasījuši visu deklarācijas paketi kopumā, ievēros, ka tā satur gan konkrētus uzdevumus, kas īstenojami šai valdībai, gan arī tādus, kur nāksies strādāt vairākām valdībām, it sevišķi, kad runa ir par tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību.

Vairākkārt ir izskanējuši komentāri, ka "Latvijas ceļa" un jaunveidojamās valdības ekonomiskajā politikā notiekot pagrieziens pa kreisi. Tam nevar piekrist. Mēs tāpat kā iepriekš esam stingri pārliecināti, (es šeit domāju "Latvijas ceļa" ekonomiskās domas paudēju) par liberālas tirgus ekonomikas priekšrocībām tautsaimniecības attīstībā. Tāpat kā agrāk uzskatām privātkapitālu, individuālo motivāciju un konkurenci par galvenajiem attīstības virzītājiem. Neesam izmainījuši arī savu nostādni par ierobežoto valsts lomu tautsaimniecības attīstības procesā. Šajā ziņā "Latvijas ceļš" nekādus kompromisus nepieļauj un nepieļaus. Mēs neesam pakļāvušies mūsu sabiedroto valdībā, jaunveidojamā valdībā, partnera prasībām, nedz arī viņi ir padevušies kaut kādam "Latvijas ceļa" uzspiestam diktātam. Bet mēs esam kopīgi izvērtējuši ekonomisko, politisko un sociālo situāciju valstī un nonākuši pie secinājumiem par nepieciešamajām izmaiņām ekonomiskajā politikā. Ja mēs to nedarītu, mēs vienkārši būtu atpalikuši no dzīves. Es minēju, ka arī turpmāk valdības lomai ekonomikā, mūsu izpratnē, jābūt minimālai. Tas nenozīmē, ka valdībai jābūt pasīvai novērotājai, aprobežojoties ar likumu rakstīšanu, valsts īpašuma pārdošanu, nodokļu savākšanu un kriminālo elementu ķeršanu. Godīgi jāatzīst, ka iepriekšējās valdības lielā mērā bija spiestas risināt savu iekšējo reformu un pārkārtojumu problēmas un tas reizēm it kā radīja iespaidu, ka tās neliekas ne zinis par to, kas notiek apkārt. Pašreizējā krīzes un stagnācijas situācijā tieši no valdības aktīvas rīcības visvairāk atkarīgs, cik ātrā tempā noritēs atveseļošanās un attīstības process. Tādēļ deklarācijā ir paredzēts mehānisms, kā to panākt. Šis mehānisms, kā tas ir minēts deklarācijā, ir balstīts uz pasaules praksē izplatītiem programmas vadības principiem. Tas nozīmē, ka jāizstrādā tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa programma, un pašlaik šā darba veikšanai tiek veidota īpaša bezpeļņas organizācija, kas turpmāk, iespējams, varētu pārveidoties par institūtu. Šai programmai būs pakārtota virkne citu programmu, nacionālās un atsevišķas mērķprogrammas, kas aptvers dažādas tautsaimniecības sfēras, galvenokārt tās, kur privātā iniciatīva nespēj darboties vai var darboties tikai ar valsts līdzdalību. Piemēram, infrastruktūra, apkārtējā vide un citas. Nav taisnība, ka deklarācijā, kā minēja Gravas kundze, par šīm programmām nav ne vārda. Ja jūs to sakāt, tas liecina par to, ka neesat iepazinusies ar pielikumiem, par ko jūs tik nicīgi izteicāties. Daļu šo programmu paredzēts īstenot ar ārvalstu kredītu un starptautisko institūciju līdzdalību, kā, piemēram, Eiropas savienības PHARE programma, Pasaules Bankas un citas programmas. Kā redzam, deklarācijas mērķis tālu pārsniedz jaunveidojamās valdības darbības maksimāli iespējamo termiņu, aptuveni gadu. Un tā ir jauna iezīmes valdības darbībā. Acīmredzot tam tā arī jābūt. Mums jābūt reālistiem, jāpierod, ka valdības var nākt un iet, tās var būt pie varas varbūt pat dažus mēnešus, bet valstī vajadzīga stabila attīstība. Cilvēkiem ielās un laukos ir jāredz nākotne, un pirmām kārtām tā jāredz mums pašiem. Protams, katra nākamā valdība ienesīs šajā attīstībā savu rokrakstu, akcentus un īpatnības, bet mums ir jābūt skaidrībai gan par stratēģiskajiem mērķiem, gan par konkrētās valdības ikdienas uzdevumiem. Arī no šīs valdības deklarācijas redzams, ka tai jau tuvākajā laikā risināmi sarežģīti uzdevumi. Tie ir - valsts budžeta izstrādāšana, iekšējā tirgus sakārtošana, apkures problēmas tuvajā ziemas sezonā un daudzas citas problēmas, par ko jau minēja iepriekšējie runātāji. Ne visi šo problēmu risināšanas ceļi ir redzami šajā deklarācijā, bet deklarācija nav arī dienesta instrukcija, kur dotas gatavas atbildes uz visiem iespējamiem jautājumiem. Šīs atbildes un risinājumi meklējami intensīvā ikdienas darbā. Es nezinu, vai viss Māra Gaiļa piedāvātais Kabineta sastāvs simtprocentīgi ir gatavs risināt visus grūtos uzdevumus, un to droši vien nebūtu iespējams pateikt pat par jebkuru Ministru kabineta variantu. Par daudziem deklarācijas jautājumiem un Kabineta personālijām varētu, protams, daudz diskutēt, tomēr es domāju, ka šā Kabineta piedāvātā ekonomiskā politika galvenajās principiālajās nostādnēs atbilst tam, kas šobrīd vajadzīgs Latvijai. Un, manuprāt, balsot par šo Kabinetu - tas būtu galvenais, kas mums būtu jāņem vērā, tādēļ es aicinu atbalstīt piedāvāto Ministru kabinetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Irēnai Folkmanei - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Kokins.

I.Folkmane (TSP).

Godājamais Valsts prezidenta kungs! Godājamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Mēs atkal stāvam krustcelēs un ar savu balsojumu radīsim vai nu stabilitāti, vai jaunu neziņu valstī, jo, cik cilvēku, tik - viedokļu, un katram sava taisnība. Taču mēs esam aicināti panākt sapratni, un tas nav viegli.Tautas atmodas rītausmā bija vienkāršāk, tur bija skaidri atšķirami toņi - tumšie un gaišie, bet tagad šis laiks mūs visus ap Latvijas vienotības ideju ir sakļāvis ciešāk. Es vismaz tā domāju. Lai ietu uz priekšu, aizvien ir svarīgi nedaudz pamest skatu atpakaļ un novērtēt guvumus un zaudējumus, lai ciešāk sevi apzinātos. Un atcerēsimies, kā mēs atguvām savu Latviju, - pa pilienam, pa riecienam, savu karogu, valodu, himnu, savu Lāčplēsi Jelgavā un Latgales Māru Rēzeknē. Un savu brīvības simbolu pašā Rīgas sirdī. Vēl vairāk - savu tēvutēvu zemi bez svešas armijas karaspēka. Vai tas ir daudz vai maz? Tauta saka - maz, un viņu var saprast, jo laiks nestāv uz vietas. Tiem, kuriem liktenis lēmis šo mūžu dzīvot tieši šajā atvēlētajā laika sprīdī un ļāvis pieredzēt pagātnē gan padzīšanu no Dzimtenes, gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara šausmas, gan pēckara trūcīgo dzīvi, gan sociālisma priekšrocības, šiem cilvēkiem otra mūža vairs nebūs. Un tāpēc viņu ilgas pēc nodrošinātas nākotnes ir saprotamas un pamatotas, tāpēc, ievēlot savu parlamentu un valdību, tauta pieprasa arī gatavu rezultātu. Taču process līdz rezultātam šķiet nepiedodami nogurdinošs un garš. Un varbūt šī sajūta mūs var pārņemt tieši tāpēc, ka mēs savu brīvību saņēmām it kā negaidīti un necerēti ātri. Varbūt tāpēc, ka bijām Dieva izredzētie, varbūt tāpēc, ka pratām dziedāt savu tautas lūgsnu, nekautrējoties no asarām, bet toreiz mēs bijām patiesi un vienoti. Atmodas laikā mēs teicām - cita atmodas brīža mums nebūs. Savu izvēli mēs esam izdarījuši, un mūs kā valsti ir atzinuši arī pasaulē.

Kas tad ir primārais uz šīs zemes? Cilvēks ar savām rūpēm, priekiem un bēdām, ar savu atnākšanu un aiziešanu no šīs saules. Šo gadu JUNESCO ir izsludinājusi par starptautisko ģimenes gadu. Kā mēs esam apzinājušies to Latvijā? Kā mēs vērtējam ģimeni, kas ir visas sabiedrības pamatu pamatā? Jaunās valdības deklarācijas preambulā arī skan tēze - varam cerēt uz būtisku dzīves līmeņa kāpumu katrā ģimenē. Vai tiešām mēs varam cerēt? Cik šis rezultāts ir atkarīgs no mums, no sabiedrības, no valdības?

Latvietim ģimene laiku laikos ir bijusi tas stabilizējošais spēks, kas ļāvis saglabāt latvietību, latvisko garīgumu un darba tikumu. Taču, zinot to, kā pēdējās desmitgadēs ir grauta ģimenes institūcija, kā tika degradēta ģimenes loma, bērnu audzināšana, pašlaik mēs varam izvērtēt sekas, jo ir iestājies šīs neaudzināšanas ražas pļaujas laiks. Ētisko un tikumisko normu ignorance, noziedzības pieaugums, alkoholisma un narkomānijas izplatīšanās - tās jau ir sekas. Laulības šķiršana un bērnu dalīšana starp vecākiem atsedz mūsu sabiedrības morāli. Un statistika ir nepielūdzami rūgta. 1940.gadā Latvijā izšķīrās 2101 pāris, turpretī 1960.gadā laulību šķīra 5080, 1980.gadā - 12 650 pāri, bet 1992.gadā - 14 600, bet tajā pašā laikā 1992.gadā laulības noslēdza 18 909 pāri. Kamēr Ēģiptē, Kairā, šonedēļ Apvienoto Nāciju Organizācijas pasaules apdzīvotības konferencē spriež, kā apturēt iedzīvotāju straujo pieaugumu, kas jau sasniedzis 5,6 miljardus, mēs Latvijā šo problēmu dzimstības samazināšanā jau esam atrisinājuši. Tomēr, raugoties nākotnē un domājot par Latviju kā attīstītu valsti, kurai būs vajadzīgas darbarokas un gaišas galvas, aina neveidojas visai optimistiska. Demogrāfiskais sprādziens Latvijā bija 1987.gadā. Atvieglojumi ģimenēm, pabalsti mātēm un bērniem veicināja dzimstības paaugstināšanos. Salīdzinājumam, lūdzu, ieklausieties skaitļos! 1987.gadā laulību skaits bija 25 539, 1993.gadā tas saruka līdz 14 605 pāriem. Dzimušo reģistrācija: 1987.gadā - 42 265, bet 1993.gadā tikai 27 589. Taču arī miršanas gadījumi kaut ko liecina. 1987.gadā bijuši 32 135, bet 1993.gadā - 39 236 miršanas gadījumi. Tāda šodien ir realitāte. Tātad, ja gribam tautu redzēt atdzimstam skaitliskā izteiksmē, ir nepieciešama konkrēta sociālā programma, kas risinās sievietes, bērna un ģimenes problēmas. Deklarācijā ir saistoša prioritāte izglītībai, un, ja šīs ieceres piepildīsies, tad tauta izdzīvos, jo mēs pasaulei varam būt interesanti tikai ar sava gara spēku. Bet šobrīd Latvijā ir smaga situācija, īpaši pagastos - darba vietu zaudēšana, bezdarba pieaugums un zemnieku saražotās produkcijas bezvērtība ir novedusi laukos dzīvojošās ģimenes pie jautājuma: kā izskolot bērnus? Jā, šajā mācību gadā Latgalē ir atvērtas vairākas jaunas skolas un klases. Pateicoties jums, cienījamie kolēģi, jūsu balsojumam, sastādot 1994.gada budžetu, Daugavpilī īstenojās 1.vidusskolas sapnis par skolas ēkas piebūvi, taču, neraugoties uz pozitīvajām iezīmēm, šogad Balvos, Balvu rajonā 1700 skolasbērniem būs jāiztiek bez pusdienām, jo bērnu vecāki nav spējīgi samaksāt, bet 90 bērni Balvu rajonā vispār neies skolā. Neizpratni rada arī situācija, kas radusies ar transporta apmaksu skolēniem. Braukšanas atvieglojumi ir atcelti, taču kompensācija no valsts budžeta pašvaldību rēķinos neienāk ierēdņu neizdarības dēļ, bet cieš visneaizsargātākie - skolēni. Tuvojas apkures sezona, bet skolas vēl nav apmaksājušas iepriekšējo gadu apkures parādus. Kāds būs risinājums? Pagastos naudas aprites nav. Arī augstskolu rektori, mākslas un mūzikas skolu direktori, kultūras iestāžu vadītāji šo rudeni gaida ar bažām. Vai neatkārtosies pagājušā rudens pārsteigums, kad no budžeta finansējuma tika atskaitīti 10 procenti? Skumji, bez šaubām, ir skatīties savu bijušo skolotāju acīs, kuru pedagoģiskais stāžs tiks skaitīts tikai no 1990. gada septembra. Ja te nekas netiks darīts, tad ir iespējams, ka, nākot pie varas citai valdībai, izglītības dokumenti, kas izsniegti līdz 1990. gada septembrim, arī varbūt tiks pasludināti par anulējamiem?

Kultūras darba sfērā finansiālo iespēju robežās tiek veikti vairāki nozīmīgi risinājumi, bet es pie tiem nepakavēšos. Taču gribu pievērst uzmanību faktoram, ka visas radošās potences valstī ir sakoncentrētas Rīgā un Rīgas pievārtē. Ir nepieciešama šo radošo spēku decentralizācija. Protams, tas nav viena vai pāris gadu jautājums. Tas ir veselas kultūras programmas jautājums.

Priekšā stāv darbs. Un šis darbs mums kopīgi ir jāveic, lai arī cik mūsu sabiedrībā būtu negāciju, jo tās pašas par sevi taču neizzudīs. Ieklausīsimies katrs savā sirdsbalsī un tā pavisam godīgi atbildēsim sev uz jautājumu: ko mēs šobrīd izvirzām priekšplānā - vai domu par to, kā šodien dzīvo un kā rīt dzīvos skolēns, students, zemnieks un sirmgalvis, vai, aizmirsdami Latvijas intereses, izmisīgi cīnāmies katrs par savas partijas interesēm vai par personīgo popularitāti? Brīžiem mēs runājam kā Pietuka Krustiņš, kaut gan tomēr visi neesam piebaldzēni.

Ies gadi, un laiks vienai vēstures lappusei pāri klās otru, taču 5. Saeima Latvijas vēsturē ir un būs tikai viena. Tikai pēc tā, cik daudz lietderīga mēs būsim paveikuši vai tikai maluši tukšgaitā, mūs visus nosvērs laiks.

Es aicinu ļaut valdību sastādīt tiem, kuri uzsāka šīs 5. Saeimas darbības laikā savas programmas īstenošanu. Ļausim viņiem izdarīt to līdz galam, paralēli darbojoties arī konstruktīvai opozīcijai. Atbildību par paveikto vai nepaveikto var prasīt tikai tad, ja darbības process ir noticis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man ir ļoti jāatvainojas, ka es dažreiz aizmirstu uzlikt laiku, bet, kā es saprotu, reglaments netiek pārkāpts un jums nekādu pretenziju arī nav.

Vārds Jānim Kokinam - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - Aida Prēdele.

J.Kokins (LZS).

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs, augsti godājamais Saeimas Prezidij, augsti godājamie kolēģi! Gaiļa kunga vadībā topošā valdība ir izstrādājusi izcilu domrakstu tālās nākotnes formā, bet šinī domrakstā ir daudzi momenti, kas skar pavisam tuvu nākotni. Es ticu, lai arī cik tas dīvaini būtu, šiem tuvajiem momentiem, kas tur izgaismoti, tāpēc nevaru aicināt atbalstīt šo valdību. Tas ir tāpēc, ka šī valdība tuvākajā laikā sola paaugstināt nodokli degvielai. Tas nozīmē, ka neapsēto lauku platības palielināsies ne tikai Latgalē, bet, iespējams, arī citos Latvijas novados. Pietiek jau ar to, ka Latgalē ir veseli pagasti, kur aug usnes un lauki ir neapsēti. Degvielas cenas paaugstināšana cels arī transporta izdevumus. Jau šodien, paceļot braukšanas biļešu cenas dzelceļa transportā, starppilsētu vilcieni kursē pustukši, autobusi kursē pustukši, bet tajā pašā laikā Latvijas vecie cilvēki iet kājām ar nūju rokā tāpēc, ka viņam nav iespējas vairs izmantot šo dārgo transportu, kas joprojām ir nerentabls. Tik tiešām - kādreiz Kukažiņas tēls mums bija literatūrā, bet šodien vecenīte kukažiņa par nožēlošanu mums jau kļūst par ikdienas parādību. Nepaplašināsim šīs mūsu iespējas!

Līdz ar degvielu padārdzināsies braukšanas biļetes skolēniem. Jau nupat mana kaimiņiene kolēģe Folkmanes kundze minēja gadījumus tikai Balvu rajonā. Tas, ka daudzi skolēni dārgo braukšanas biļešu dēļ neapmeklē skolu, ja skola atrodas tālu, tā jau ir ikdienas parādība vismaz vai katrā Latgales rajonā. Mēs ceram, ka mēs būsim izglītota tauta un ka izglītība mums būs trešā prioritāte, un tā tāda jau ir. Tajā pašā laikā mēs dzirdam to, ko mums šodien stāstīja esošais un, iespējams, arī nākamais izglītības ministrs godājamais Vaivada kungs - Latgales programmai faktiski līdzekļi nākamajam gadam nav iedalīti, bet ar to, ko izdosies sagrabināt, labi ja pietiks jau aizsāktās piebūves celšanai Daugavpils 1. vidusskolai - vienīgajai latviešu vidusskolai Daugavpilī. Mēs cīnāmies par latvisku vidi, par latvisku izglītību, bet šajā vienīgajā skolā padomijas "rûpju" rezultātā mācības notiek graustos, brūk iekšā griesti.

Taču tajā pašā laikā ir runa par skolotāju sertifikāciju. Nespeciālistam tā ir it kā neko neizsakoša parādība, bet tā ir ārkārtēji asa parādība. Ja mēs pretendējam uz tehniski ļoti izglītotu tautu, tad apzināsimies to, ka, nepārkārtojot izglītību, mēs tādi nekļūsim, ja ar 9. klasi mēs beidzam obligāto fizikas pasniegšanu, bet tālāk fizika kļūst izvēles priekšmets. Un nereti fizikas skolotājs pamatskolā, tas ir, deviņgadīgajā skolā, nevar nodrošināt sev slodzi, tāpēc viņam ir jāmāca trīs vai četri dažādi priekšmeti, un tad katrā priekšmetā viņam būs jāiegūst sertifikāts, un nezin uz kurieni viņam vēl būs jābrauc mācīties, lai to iegūtu. Un viņam tā alga arī ir minimāla, jo skolotāja alga, atvainojiet, lūdzu, ja ņem vērā, ka viņam ir jālasa avīzes, ir jāiegādājas grāmatas un tā tālāk un tamlīdzīgi, viņam tā ir zem minimālās. Faktiski tas ir nerealizējams.

Tālāk. Padomāsim, ko tad šajā prioritātē sola. 27. lappuses trešās rindkopas sākums. Paskatieties! ..."Veicināt pakāpenisku pāreju uz augstāko maksas izglītību" Cik tad mums Latvijā ir tādu cilvēku, ģimeņu - dodiet mums statistiku! - kas šobrīd var skolot vienu, divus, trīs vai četrus studentus no ģimenes? Vai tiešām mēs atgriezīsimies pie atraitnes dēla laikiem Plūdoņa skatījumā? Tie taču ir nepārdomāti gājieni!

Tālāk. Dabiski, es tikai ieskicēju, ka Latgales programma ir pamesta novārtā. Arī ļoti daudzos citos novados tā ir pamesta novārtā.

Mums ir pamesta novārtā vesela iedzīvotāju daļa - politiski represētie, jo valdības deklarācijā politiski represēto sociālās intereses, viņu stāvokļa uzlabošana, viņu likumīgo tiesību atjaunošana faktiski nav skarta. Tie ir visvairāk vēsturē pazemotie cilvēki. Cilvēki, kuri tagad gandrīz simtprocentīgi ir slimi un veci, un viņi ir aizmirsti. Ko tad mēs te sociālajā pogrammā skatāmies?

Un visbeidzot. Neapgrūtinot jūs ar uzskaiti, jāsaka tā: ja jau šo deklarāciju ir izstrādājuši pašvaldību šefa vadībā, Gaiļa kunga vadībā, kā jau tautā viņu sauc, tad jāteic, ka, ja pašvaldībām ar to nesakārtotajām finanšu lietām, ar to rūpēm šinī deklarācijā veltī tikai dažas rindiņas, tad tas būtu par maz.

Tātad es saku vēlreiz, ka nevaru atbalstīt šo valdību un aicinu arī pārējos to neatbalstīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijā ir saņemts 10 deputātu iesniegums no "Latvijas ceļa" frakcijas, kurā tā lūdz pagarināt sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības 5. punkts, tas ir, par Ministru kabineta sastāvu un deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pagarināt sēdi, līdz tiks izskatīts darba kārtības jautājums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Balsojam. Rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 10. Pieņemts.

Deputāte Prēdele, vai jūs izmantosit 10 minūtes? Lūdzu! Vārds deputātei Aidai Prēdelei - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Prēdele (KDS).

Augsti godātais Prezidenta kungs, cienījamie kolēģi! Es gribētu pavisam īsi, dažos vārdos, paskaidrot un raksturot tos iemeslus, kuru dēļ Kristīgo demokrātu savienība nevar pieņemt šo Gaiļa kunga sastādīto valdību, bet galvenokārt nevar piekrist deklarācijai.

Kā mēs zinām, jebkuru lietu sākot, jebkuru pasākumu uzsākot, mums ir sev jānoskaidro un sev jānoformulē tas garīgais pamats, uz kura mēs to namu celsim vai arī to lietu risināsim. Deklarācijā, kas ir mūsu priekšā, diemžēl nav kaut vienā teikumā uzrakstīts šis pats galvenais un šis pats būtiskākais, proti, nav noskaidrots, kas tad ir mūsu valsts un līdz ar to arī Ministru kabineta darbības galvenais garīgais pamats. Cita starpā šeit, protams, var lasīt un atrast zināmus garīgus principus, uz kuriem balstās šī deklarācija un šīs pārdomas par mūsu valsts nākotni. Tā, piemēram, ir tāds teikums, ka, balstoties uz savas tautas kultūru, tradīcijām, pasaules uztveri, mentalitāti un vērtību sistēmu, cilvēks iegūst garīgo satvaru, kas ir pamats cilvēka personības veidošanai un tā tālāk un tā joprojām, no kā mēs varam secināt, ka šī valdība ir nolēmusi balstīties uz mūsu tautas nacionālajām vērtībām kā uz galvenā un būtiskākā garīgā pamata. Nekādā gadījumā to neapstrīdot un negribot mazināt mūsu tautas gara vērtību nozīmību, mēs tomēr gribam atgādināt to, ka Latvija ir un paliek kristīgās pasaules sastāvdaļa un ka Latvijas kultūra, Latvijas izglītība un gara vērtības tik un tā, vai nu tas kādam patīk vai arī kādam nepatīk, tomēr sakņojas kristietībā un kristietības vērtībās.

Šinī sakarībā man gribas pateikt pāris vārdu tikai par izglītības un zinātnes sadaļu. Mums ir daudzi tūkstoši vēlētāju, kuri šā gada laikā ir rakstījuši vēstules ar lūgumu ieviest Latvijā kristīgo izglītību. Diemžēl tas šinī deklarācijā neatspoguļojas ne ar vārdu. Vēl vairāk - vārds "kristīgs" vispār šeit neparādās nekādā veidā.

Ja mēs lasām, kas ir teikts par privātskolām, tad mēs vienkārši šeit neatrodam tādu teikumu par privātskolām Tas nozīmē, ka lielākā daļa kristīgo privātskolu vispār nav šīs valdības uzmanības lokā. Es vēl gribētu teikt arī tā, ka sociālajā sadaļā baznīcas un kristīgo misiju ieguldījums un atbalsts sociālās aprūpes darbā pavisam, pavisam nav novērtēts. Manuprāt, tieši šā gada laikā mēs esam pārliecinājušies par to, ka vairāki desmiti kristīgo misiju Latvijā ir darbojušās un atkal un atkal darbojas it kā gluži pretējā virzienā tam, ko darīja valsts un valsts sociālās aprūpes sistēma. Ir taču pienācis pēdējais laiks, jo vienkārši milzīgi lieli līdzekļi tiek izšķiesti... ir pienācis pēdējais laiks šo rīcību koordinēt, valstij uzņemoties arī zināmu atbildību par šīm misijas un baznīcas aktivitātēm, kas ir vērstas uz mūsu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Un beigās es gribētu sacīt tā, ka valdība, kā sacīja Māris Gailis, grib aiz akmeņu kaudzes ieraudzīt katedrāli. Tas jau ir ļoti labi, ka ir tāda vēlēšanās ieraudzīt katedrāli, tomēr ir jāatceras arī tas, ka ne aiz katras akmeņu kaudzes var saskatīt katedrāli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mums pirms pulksten 17.00 frakciju vadītāji vai viņu pārstāvji dosies uz preses konferenci. Tātad praktiski atliek četras minūtes. Es ceru, ka mēs nākamo runātāju - Oskaru Grīgu - uzklausīsim pēc pārtraukuma.

Tagad pārtraukums līdz pulksten 17.30.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet, lūdzu, vietas! Lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies! Reģistrācija. Rezultātu. Piecdesmit viens deputāts ir zālē. Lūdzu, turpināsim debates par Ministru kabineta sastāvu un deklarāciju par Ministru kabineta darbību. Oskars Grīgs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu! Nākamā runās Anna Seile.

O.Grīgs (LZS).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, cienījamie klātesošie! Saeimas darbības laikā man nācies iepazīties ar trim deklarācijām - Birkava kunga, Krastiņa kunga un Gaiļa kunga. Es neanalizēšu un daudz nepieskaršos šīm deklarācijām, šeit kolēģi to lieliski izanalizēja, un pats Gaiļa kungs to lieliski pasniedza. Es tikai sacīšu, ka deklarācijas ir tikai deklarācijas. Bieži šeit skanēja vārds "stabilitāte" no mūsu kolēģa Kides kunga komandas puses. Par stabilitāti. Par tādas stabilitātes garantiju šajā jaunajā deklarācijā. Es gan domāju, ka tajā pašā deklarācijā, ko Krastiņa kungs mums savulaik cēla priekšā, arī nebūt nebija runa par destabilizāciju. Tad, kad Birkava kungs lasīja savu deklarāciju, viņa pirmie vārdi bija: "Latvija gaida, Latvija gaida, Latvija gaida..." Tas šķita samērā simpātiski. Jo tik tiešām Latvija gaida: gan stabilitāti, gan pārticību, gan labklājību, gan mieru. Nu, tas nekas, var būt, ka gada laikā neizdevās Birkava kunga Kabinetam to izveidot, bet tā nu ir diemžēl viņa paša vaina. Jau Krastiņa kunga deklarācijas apspriešanā es sacīju par Birkava kunga demisiju, viņa Kabineta demisiju: tā ir liela kļūda, ko vēsture izvērtēs. Kā zemnieks es to saku jums vēlreiz. Bet, kas attiecas uz to, ko sacīja šodien Gaiļa kungs, iesākot savu deklarāciju ar līdzību par katedrāli, es esmu spiests tomēr sacīt arī par šo katedrāli: varbūt tā ir tikpat kā Dieva valstība, ko ceļ, šī katedrāle, bet, Gaiļa kungs, sakiet man, lūdzu, - vai tajā katedrālē atradīsies vieta arī visiem tiem godīgajiem, čaklajiem Latvijas zemniekiem un vai viņi nepaliks ārpus sliekšņa? Es pieļauju, ka tur nebūs ieiet grēcīgajiem, zagļiem, slepkavām, liekēžiem, dzērājiem. Bet vai tiešām tur atradīsies vieta godīgajiem, nabagajiem? Vai tik nebūs tā, ka tai katedrālē būs vieta izredzētajiem, tikai tiem, kas pašlaik ir bagāti, negodīgā ceļā tikuši bagāti?

Es nedaudz pieskaršos dažiem jūsu minētajiem punktiem. Latviju jūs ieskaitāt trīsdesmit valstu starpā. Ļoti labi, ja mēs varētu tuvoties to pirmajam desmitam; es precīzi nezinu, kurā vietā mēs esam. Bet būtu interesanti to zināt statistikas labad.

Jūs sacījāt par sakumpušām mugurām. Es tikai gribētu precīzi zināt, kuri tad loka tās muguras? Vai mēs, latviešu tauta, esam tās locījuši 700 gadus? Uz kuru pusi mēs esam locījuši, kāpēc mēs esam locījuši tās muguras? Kāpēc mēs šeit esam izdzīvojuši? Un vai tikai neloka tagad elite muguru vairāk uz kādu rietumniecisku pusi? Es neprasu tagad locīt muguru uz Austrumu pusi, es domāju, ka mums ir jāatliec mugura un ka mugurkauls nav domāts tāpēc, lai turētu galvu, bet lai mēs būtu lepni par savu valsti un lai mēs par to cīnītos.

Jūs minējāt, ka deklarācijā ir iekļautas dažu partiju programmas. Es gan gribētu teikt, ka jūsu deklarācijā ir arī pamatnostādnes jau no Zemnieku organizācijas - pirmās Latvijā, no 1989.gada, nekorekti, bet es nepieminēju to. Es par to nerunāšu, jo jums ir mazliet neērti pret Zemnieku savienību, arī tās deklarācija bija šajā iekšā. Vajag atzīt, kā tas ir.

Jūs sacījāt, ka valstī jāievieš kārtība: visiem iedzīvotājiem - vienādas tiesības. Jā, bet jūs tajā pašā laikā pieminat Tupeša kungu. Var būt, ka viņa angļu valodas zināšanas tik tiešām ārzemēs lieliski noderēs, bet šeit viņš neprot krievu valodu. Kā tad viņš šeit varēs tos jautājumus risināt? Ar tulka palīdzību? Bet tas jau nav tas! (Par morāli es šeit nerunāšu. Jo pārbēdzējus, es teikšu atklāti, nevienā valstī, nevienā vietā necieš. Tā morāle diemžēl nav augstā līmenī. Par savu es neminēšu, par savu teikšu - ir lieliski, tā tam ir jābūt.)

Jūs sacījāt - neiecietība pret izspiedējiem. Tajā pašā laikā mēs televizorā redzam Čevera kungu, kurš runā par kaut kādu fondu, kurā ir iestājušies ārkārtīgi daudz lielu, bagātu cilvēku. Viņš runā tā, it kā Latvijā nebūtu Iekšlietu ministrijas, it kā nebūtu Kristovska kunga. Dīvaini tas skan.

Bet visvairāk mani aizskāra - un no sirds aizskāra- Gaiļa kungs. Tā ir taisnība, ko jūs sacījāt, jā. Jūs sacījāt: "Uz robežas zemnieku bērni ņem kukuļus." Tad es jums sacīšu tā: "Jûs redzat skabargu cita acī, bet baļķi neredzat savā apkārtnē." Es nerunāšu par kukuļiem, miljoniem. Es arī varētu nosaukt, bet tas šeit nebūtu korekti. Kad paskatās paškritiski - sakiet, ka tie augstie ierēdņi, ir daži pat no valdības, ir daudz vairāk ņēmāji nekā tas zemnieku puisis. Bet pajautājiet, kāpēc viņš ņem? Es to neattaisnoju.

Par aizsardzības spēkiem. Es tā arī nedzirdēju, ka jūs sacītu kaut ko konkrēti par aizsardzības spēku koncepciju, kā jūs turpmāk to veidosiet. Vai mums pirks dārgās "Mirage" lidmašīnas, vai tomēr balstīsieties uz Zemessardzi kā uz lētāku aizsardzības spēku? Es domāju, ka tā būtu kļūda. Es nerunāju par Baltijas bataljona izveidi, es nerunāju par profesionālu robežapsardzi. Un pareizi šeit Graudiņa kungs sacīja - kur jūs ņemsiet līdzekļus? Nav. Un Zemessardze ir lētākais aizsardzības spēks Latvijā.

Es diemžēl nedzirdēju arī par galveno Latvijas naudas āderi, par naftas lietām, kuras ir tik samilzušas un tik neskaidras, ka gribētos saņemt paskaidrojumus - kā jūs to lietu risināt?

Jūs minējāt, ka Latvijas naudai ir prioritāte. Un nedzirdēju, atkal nedzirdēju šīs agrārās reformas pamatprincipu vai zemes reformas pamatprincipu. Un jūs runājāt atkal par zemes pārdošanu? Tad es vēlreiz jums saku: ja gribat cerēt, ka Valsts prezidents apturēs šo likumu par zemes pārdošanu lauku apvidos un pilsētās, tad jūs kapitāli pārkāpjat likumu par zemes reformu, un teikšu - tas ir priekšlaicīgi. Pēc gadiem trim, pieciem - jā. Un kāpēc? Es jums to varētu izskaidrot, varētu izskaidrot Ūdra kungam, kurš būs varbūt par zemkopības ministru. To nepiedos mums. Un šī "zemnieku" akcija, ko es it kā veicu - tas bija tikai mazs treniņš. Mazs treniņš tas bija. Un ar to rēķinieties!

Par izglītību Vaivada kungs norunāja, bet man liekas dīvaini, lūk, kas. Ar mani ir runājuši vairāki studenti, kas vasarā praksē gāja pie manis, un viņi saka, ka saskaņā ar jauno likumu būšot jāmaksā trīs simti latu par gadu. Es nezinu, vai viņiem ir taisnība vai nav. Varbūt Vaivada kungs jums paskaidros. Tad jau jāšaubās, vai zemnieku dēli un meitas, tie, kas nāk no lauksaimniekiem, spēs izglītoties tālāk.

Es gribētu zināt gan par pagājušo valdību, gan par šo jauno valdību, lūk, ko. Mani ārkārtīgi interesē naudas lietas, Latvijas parādu lietas. Un ne mani vien. Bet, kā mēs esam dzirdējuši, Repšes kungs izteicies - esot traģiskas bažas par Latvijas ārējo parādu. Tādēļ es gribētu zināt - cik tad ir apmaksāts parāds, cik ilgā laikā to varētu segt? Vai kaut kas ir apmaksāts? Kur tā nauda ir palikusi? Cik mēs ņemsim tos kredītus? Un cik ilgi mūsu bērni maksās? Es neko nedzirdēju arī par šiem nelaimīgajiem sertifikātiem. Jūs prasīsiet - ko tad es iesaku? Es iesaku - Gaiļa kungs, ja jūs apstiprinās par Ministru prezidentu, vajag vienkārši pārtraukt šos sertifikātus, pārtraukt šo lietiņu. Un atstāt, lai tikai zemnieks, tas, kas ir ieguvis zemi, varētu samaksāt par zemi. Un pārējiem, tā teikt, pārvilkt krustu. Un neviens nekā nezaudēs. Jo tikai tie, kas ir iepirkuši tos par 50 santīmiem, par latu, - tie nekā nezaudē. Viņi nekā nezaudē, tie "naudas maisi", kas iepērk tos. Tas būtu godīgākais, kas varētu būt šajā "operā", - pārtraukt vispār, krustu pārvilkt pāri! Jo tas ir tas pats noziegums, kas ar pajām. Tāds ir mans, vienkārša zemnieka, priekšlikums - atstāt sertifikātus tiem zemniekiem, kam ir zeme un kam par to vajag samaksāt. Un tie, kas tagad pagastos, katrā pagastā, brauc un uzpērk sertifikātus par santīmiem... Tas ir noziegums! Tas nav brīvais tirgus, kā Kehra kungs šeit uzsver.

Tagad - par dažu manu kolēģu izteicieniem. Priecājos par Kostandas kungu. Beidzot viņš atklājās visā savā pilnībā! Es, tāpat kā viņš, esmu, kā zināms, neatkarīgs deputāts, bet sacīšu tā - diemžēl es nevaru atbalstīt šo valdību. Es atbalstu Birkava kunga valdību. Es par jums tagad balsoju. Un iesaku arī jums balsot par to. Neuztraucieties, ka būs tās ārkārtas vēlēšanas, Valsts prezidents neaicina jaunu Kabinetu, tas taču vilksies gada garumā. Un Birkava kunga Kabinets turpinās strādāt. Es esmu par to ar abām rokām un kājām. Un es aicinu atstāt Birkava kunga valdību.

Mani ārkārtīgi pārsteidz Levita kungs. Tur sēžot, man bija tāda sajūta, ka Levita kungs, flirtējot ar Kides kungu, tūlīt metīsies Kides kungam ap kaklu un skūpstīs viņu. Es negribu apvainot, jūs atvainojiet. Bet, ziniet, man, kā vīrietim, no malas tas izskatās ārkārtīgi nepieņemami. Levita kungs atzīst reālo utopiju. Tik tiešām, jums taisnība, Levita kungs. Reālā utopija ir tas, ko mēs šeit darām. ...Neiejaucās lauksaimniecības politikā, - tā Levita kungs saka. Dabiski, jūs jau nebraucāt ne art, ne ecēt, ne dalīt traktorus. Pilnīgi pareizi! Tādam nolūkam pastāv filigrānas pogas, ko nospiest pretī tam. Paldies, ka jūs to atzīstat. Un, ja arī apstiprinās jūsu valdību, tad nedomājiet, ka es neiekļaušos darbā.

Kas attiecas uz to, ko iesāku ar Birkava kunga svētību, tas ir, uz darbu pie "krīzes centra" un pie kontrabandas, pie iekšlietām un aizsardzības, es tur strādāšu tāpat tālāk. Vismaz mēģināšu, ja Gaiļa kungs atbalstīs. Bet tomēr kopumā es pasaku, kāpēc es nosveros neatbalstīt šo valdību, ir tomēr, ziniet, ne jau mana neticība vien pret šo variantu. Jo es atbalstīju Krastiņa kunga valdību un sacīju, ka vajag dot iespēju strādāt. Man vajadzētu būt konsekventam un teikt - dodiet iespēju arī šai valdībai strādāt! Bet es teikšu - atstāsim labāk Birkava kunga valdību! Lai tā strādā. Paldies par uzmanību. (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Tupešu Jānis.

A.Seile (LNNK).

Godājamais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputāti un ministri - esošie un topošie! Šodien mēs runājam tā, it kā mēs visu dzīvi sāktu no jauna. Bet īstenībā paliek tas pats "Latvijas ceļš", tikai citas personas veido valdību. Tātad tiem pašiem cilvēkiem jau bija programma, un šodien mēs runājam atkal par jaunu programmu. Paskatoties šo programmu, redzam, ka, tāpat kā visas programmas, tā sastāv no divām daļām: viena daļa ir solījumu daļa, kura tik tiešām ir spoža, vienos simbolos un vīzijās, un otra daļa - tā ir realizācijas daļa, kura ir kliba vai tikpat šķērsa kā šīs solītās šķērssubsīdijas. Jā, protams, ir arī norādīts, ka ir izmaiņas. Tātad ir jauni mērķi un uzdevumi, ar to sākas arī programma. Kādi ir šie jaunie mērķi? Pirmkārt, privatizācijā noteicošā loma, kā rakstīts programmā, ir Latvijas iedzīvotājiem. Agrāk mēs runājām par Latvijas pilsoņiem, turpretim tagad ir šī jaunā izmaiņa. Un tālākā programmas tekstā redzam, ka tik tiešām ir dota Latvijas iedzīvotājiem prioritāte - arī tiem, kuri tikko ir kļuvuši par Latvijas iedzīvotājiem pēc armijas izvešanas. Tā, piemēram, ir izmainīti ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti 81.panta kārtībā. Sertifikātu likums. Un šajā likumā ir jaunas prioritātes paredzētas tieši šiem iedzīvotājiem, nevis Latvijas pilsoņiem. Tā zināmā mērā ir bīstama politika, kaut arī vairākos punktos gari un plaši tiek runāts par nacionālajām interesēm. 1994.gadā jāpabeidz sertifikātu piešķiršana. Tas ir ierakstīts šajā jaunajā programmā. Kā to izdarīs, ja jau tagad pašvaldībās ir rindas, cilvēki veltīgi sēž pie pašvaldību sertifikātu komisiju durvīm un nespēj nokārtot sertifikātu saņemšanu? Izanalizējusi šo programmu, es sapratu, ka "Latvijas ceļa" politikas iepriekšējie principi faktiski netiek lauzti. Un, tā kā finansu politika ir viena no noteicošajām valstī, kas veido tālāko ekonomisko politiku, es gribu teikt, ka tā ir tā pati Oša kunga politika. Finansu ministram dotās lielās pilnvaras ir noteiktas ar visiem mūsu likumiem. Varbūt finansu ministrs būs savādāks un varbūt labāks? Bet viņš var darboties tikai šo likumu ietvaros. Un neviena vārda šajā programmā nav par to, ka budžets mums ir niecīgs un ka tas varbūt būtu jāveido mazliet savādāks, jo joprojām ārpus šā mūsu tā saucamā valsts budžeta pastāv speciālie budžeti un šis valsts budžets ir tikai aisberga redzamā daļa, apakšā ir visi šie speciālie konti, ārpusbudžeta konti un speciālie budžeti. Tad būsim godīgi! Jaunajai valdībai varbūt tiešām vajadzēja skaidri deklarēt, ka šie principi ir jāpārkārto, jādara tautai zināms, kādi līdzekļi vispār mums ir. Nevis, ka runāsim un dalīsim tikai visu šo nabadzīgo un knapo budžetu, kuru veido iedzīvotāju nodokļi.

Nodokļu politika. Jā, te daudzi pieminēja šo iespēju, ko sola šī "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības jaunā valdība - ka degvielai tāpat kā šnabim un tabakai tātad pacelsim nodokļus. Bet lauku iedzīvotājiem, ņemot vērā visas šīs viņu ciešanas, tomēr degviela ir visa pamatā. Degviela vajadzīga kā zemes aparšanai, tā bērnu nokļūšanai līdz skolai utt. Es uzskatu, ka tas ir nepieņemams princips šajā programmā.

Man liekas, ka tās īsās rindiņas, kas runā par banku politiku, praktiski nedod nekādu skaidru "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības nostādni; zinām iepriekšējo attieksmi pret Latvijas Bankas monetāro politiku. Un neviena vārda nav šajā programmā par to, ka sameklēsim tos, kam nelikumīgi tika piešķirti šie kredīti, par kuriem galvoja valsts. Taču tam cilvēkam, kurš šo kredītu ir aizņēmies un neatdod - un valsts ir viņa garants -, ir jāpasēž cietumā, ja viņš ar savu mantu nevar šo kredītu pats atdot. Nevis lai nodokļu maksātāji par to maksātu!

Pašvaldībām ir veltītas sešas ar pusi rindiņas. Un vienīgais būtiskais nosacījums ir tikai tas, ka jāveido visiem zināma un saprotama ienākumu bāze pašvaldībām, bet iedzīvotājiem jau ir vienalga, vai to sauc par nodokli vai par vietējo nodevu. Tas nozīmē atkal jaunas vietējās nodevas, kuras būs pašvaldību budžetā iekasējamas, bet vai cilvēks to spēs maksāt?

Gribu izteikt arī īsu politisku vērtējumu. Šajā mirklī valdībā izpeld jauni politiskie spēki. No valdības aiziet Latvijas Zemnieku savienība, tās vietā nāk Latvijas lauksaimnieku savienība, to mēs redzam, skatoties pašreizējā valdības sastāvā, kas ir projektēts. Un saglabā varu tautā autoritāti zaudējusī mazskaitlīgā "Latvijas ceļa" valdība. Ja vēl visi tā draudzīgi nobalsos par īpašuma nodošanu juridiskajām personām, it sevišķi par zemes nodošanu juridiskajām personām, tad, lūk, šie politiskie spēki varēs saimniekot kādu laiku, - bet kas notiks pēc tam?

Par Ministru kabineta sastāvu. Jā, visur, kā Krastiņa valdībā, tā šajā, protams, ir tādi ministri, kurus LNNK var atbalstīt, un tādi, kurus tā neatbalsta. Tā, piemēram, es domāju, ka diez vai var atbalstīt "89 bēgļu ministru" Ìirtu Kristovski? Tiek runāts arī par to, ka, ja nenobalsosim šodien par jauno Gaiļa valdību, valstī būs nestabilitāte. Nebūs nekādas nestabilitātes! Vakar preses konferencē, kuru pārraidīja pa radio, skaidri un gaiši tika pateikts, ka triju mēnešu laikā ir iespējams sasaukt jauno Saeimu. Un līdz tam laikam var strādāt Birkava valdība. Tātad - vai vajag šīs jaunās vēlēšanas, vai vajag šo politisko spēku pārgrupēšanos? Es uzskatu, ka liela daļa to, kas saprot, ka viņus vairs šajā Saeimā neievēlēs, tagad pārbēg pie šā, it kā ar vienu vai divu balsu pārsvaru, - pie "Latvijas ceļa". Tikai tāpēc, ka viņi saprot, ka pamatojoties uz viņu līdzšinējo darbību, viņus varbūt šajā Saeimā neievēlēs.

Vēl es gribu pateikt, ka tas, ka visur runā, ka prioritāte ir zemniekiem, tiek izmantots kā tāds karogs jebkurai valdībai. Bet tas ir tikai šajā sēdē. Pietiek mums pagriezties, iziet no šīs zāles, ievēlēt šo valdību - un nav šī seguma ne laukiem, ne zemniekiem, ne tiem, ko mēs saucam par mazturīgajiem. Bet diemžēl lomas šodien laikam ir sadalītas. Kas ir pērkams, tas ir nopirkts, kas ir tāpat aicināms, tas ir jau piekritis, un laikam mēs nespēsim ietekmēt šīsdienas sēdes gaitu. Bet vajadzētu, jo aiz mums joprojām stāv tie vienkāršie cilvēki, kuri mūs šeit ir ievēlējuši. Es aicinu balsot pret Gaiļa kunga valdību.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Valsts prezident! Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Deputātes, klausītāji! Man gan šeit šodien ir vieglāk nekā daudziem runātājiem, kuri nepārstāv frakcijas un neteica, kā viņi balsos. Es, kā jau zināms, nu jau veselu dienu pārstāvu tikai pats sevi un savus vēlētājus. Paldies jums par literatūras stundu, arī par fokloras, teoloģijas, retorikas, humora stundu, visas ir labas, bet nevietā. Katru Satversmi, katru konvenciju, deklarāciju un to autorus un izpildītājus varam kritizēt. Arī šīs zemes. Un arī tās zemes, kur tā ir pastāvējusi jau vairākus gadu simtus. Asprātīgi to varam kritizēt ar literāriem salīdzinājumiem, varam kritizēt un izteikt nesaudzīgi; vai tie ir tabūnismi, vai grotismi, vai berķismi - nav jau svarīgi. To mēs visi apliecinām mūsu klausītājiem ar savu uzstāšanos. Es savus kolēģus, tos, kuri jau runājuši, un tos, kuri vēl runās, atļaušos raksturot un iedalīt divos grupējumos. Ir tie, kuri uzskaita atkal un atkal - un to arī darīs nākamajās sēdēs - šīs zemes nelaimes un nebūšanas. To ir daudz. Mēs visi zinām, kas tās ir, bet tās tiks uzskaitītas un atkal uzskaitītas. Toties ir arī tie, kuri apzinās šīs zemes trūkumus, bet iesaka arī reālus risinājumus, vīziju savienojot ar darbu. Protams, katra deklarācija, arī šīs valdības deklarācija, ir tikai darbības ideāls. Darbs un stabilitāte pati sevi attaisno. Viņiem attaisnojuma nevajag. Ļoti respektēju deputātu Kostandu. Lai gan man nepatika šajās runās deputātu vārdus pieminēt, jāsaka, ka ļoti respektēju viņa šodien izteikto prioritāti, atbalstot topošo valdību. Nemaz neapvainojos par viņa pavīpsnāšanu, manu vārdu pieminot; pateicos arī tiem deputātiem, kuri tik daudz uztraucās par manu morāli, par manu valodas zināšanu un nezināšanu. Arī jums paldies. Aicinu gan viņu, gan arī citus pakritizēt mani, kā visu valdību, pēc padarītā darba, nevis darbu uzsākot. Es arī pozitīvi kritizēšu to valdību, to pašu valdību, kurā es arī sastāvēšu. Un aicināšu just atbildību visās trijās jomās - cīņā ar korupciju, Latvijas izglītības, manuprāt, kritiskā stāvokļa uzlabošanā un lauku cilvēku iecelšanā saulītē.

Man ļoti simpātisks bija deputāta Breša teiktais. Politiskie ceļi kādreiz ir ļoti interesanti. Man ir tāda sajūta - vienu gadu, veselu gadu ir bijusi - , ka deputāts Bresis man paiet garām tāds pavisam dusmīgs. Es esmu pavisam citā grupējumā. Bet man viņa teiktais bija ļoti simpātisks. Par to, ko es nezinu, - par to es nerunāju, bet tāda veida kooperāciju, par kuru viņš runāja, arī es pazīstu. Un tā man ir pieņemama. Aicinu balsot par šo valdību, nedomājot tik daudz par savu un savas partijas nākotni, bet par šīs zemes daudzkārt jau pieminēto stabilitāti, sakārtošanu un patiesas neatkarības izveidi. It sevišķi aicinu tā darīt to deputātu, kura solījumu mudināts es apsolījos vispār ieiet valdībā. Pozīciju, opozīciju es aicinu pretstatīt politiskai iecietībai un sadarbībai. Ēnu kabineta atbalstīšanai es aicinu pretstatīt īsto, reālo, topošo kabinetu. Pie daudzkārt pieminētās demokrātijas pieder arī vēlme ļaut darboties tam politiskajam grupējumam, kurš vēlēšanās ieguvis lielāko vēlētāju atbalstu. Darīsim to līdz nākamajām vēlēšanām! Nākamajās vēlēšanās, ja vēlētaji būs izvēlējušies, būs cita valdība. Un cita darbošanās. Mana vīzija taisās piepildīties, jo "Latvijas ceļš" ir pārkārtojies, - izveidot darba spējīgu politisku un profesionālu valdību no "Latvijas ceļa", Tautsaimnieku politiskās apvienības un diviem Latvijas Zemnieku savienības locekļiem. Dosim tai mandātu strādāt, kritizēsim viņus, ja nemēģinās īstenot valdības deklarāciju. Pirmajā gadā mēs piedalījāmies tiesiskas valsts pamatlikumu izveidošanā, kas arī, protams, ir ar nepilnībām un trūkumiem. Šī valdība ir apsolījusies šos likumus ieviest dzīvē gan valdībā, gan Saeimā un, protams, arī Augstākās tiesas namā. Turēsim viņus visus trīs pie sava vārda. Un visu valdību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu, jums vārds! Pēc tam - Rozentāls.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais Prezident! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ar ko beidza deputāts Grīgs. Proti, viņš beidza ar to, ka uzskata par iespējamu, lai vēl nākamo gadu pie varas paliktu faktiski demisionējusī valdība. Šim uzskatam es kategoriski nepiekrītu, jo vistraģiskākais valstij īstenībā var būt faktiski bezvaras periods, jo ar demisionējušu valdību īpaši nerēķinās gan valsts ārpusē, gan arī tas neizbēgami saistīts ar dažādām nebūšanām valsts iekšienē. Un tāpēc patlaban es esmu simtprocentīgi pārliecināts par to, ka īstenībā šobrīd gandrīz visi deputāti, kas sēž šeit zālē, neraugoties uz to, kādām frakcijām viņi pieder, grib, lai šodien šo valdību apstiprinātu, jo visiem piemīt veselais saprāts. Atklāti sakot, par to liecina arī tas, ka daudzās frakcijās šobrīd deputātu rindas ir diezgan tukšas - viens otrs ir saslimis, viens otrs ir aizgājis, daži nav ieradušies no ārzemju komandējuma, jo arī šīs frakcijas saprot, ka acīmredzot šī valdība tomēr ir jāapstiprina, lai izvairītos no šā bezvaras perioda. Bet tanī pašā laikā, kā vienmēr, es būšu pietiekami atklāts, un, atklāti sakot, mani nav pārņēmusi nekāda eiforija, domājot par jauno valdību un arī varbūt par šīs valdības iespējamo tālāko perspektīvu, jo ir neizbēgami, ka šo valdību sitīs visi, turklāt nežēlīgi, jo vēlēšanas ir tuvu, un ir ļoti labi būt opozīcijā.

Atklāti sakot, mani tomēr nedaudz māc arī bažas - tīri cilvēcīgi - par šīs valdības iespējamo ekonomisko politiku, jo, atklāti sakot, es domāju, ka šīs valdības ekonomiskā politika tomēr ir mazāk prognozējama, nekā bija iepriekšējās valdības ekonomiskā politika. Atklāti sakot, es savā laikā biju pārliecināts, ka Kehra kungs šīs galvenās vadlīnijas uz tirgus ekonomiku ieturēs vienmēr, es atkārtoju vēlreiz - galvenās vadlīnijas. Tas varbūt ir nežēlīgi šodien, varbūt man pietrūkst arī pietiekamas informācijas, taču mani nedaudz māc tādas bažas. Es pilnīgi piekrītu Levita kungam un personīgi būtu daudz apmierinātāks šodien, ja mūsu valdībā iekļautos ne tikai divas parlamenta frakcijas, bet ja šī valdības bāze būtu daudz plašāka, jo, atklāti sakot, piemēram, ekonomiskajā politikā mums neapšaubāmi vistuvākā frakcija, par ko liecina arī pēdējo mēnešu balsojumi, ir Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Žēl arī, ka mēs tomēr nevienojāmies ar Zemnieku savienību, kas tomēr ir pietiekami spēcīgs politisks spēks, bet tomēr, es vēlreiz atkārtoju, ka ir jābūt pragmatiķiem, un es redzu, ka šodien zālē klātesošie savā vairākumā tādi arī būs.

Man ir zināms apmierinājums šodien dzirdēt no tribīnes atzinīgus vārdus, konkrēti no LNNK deputāta Berklava puses, ka viņam principā nav lielu iebildumu pret deklarācijas sadaļām attiecībā uz izglītību, kultūru un vides aizsardzību, jo ar šīm sfērām vairāk vai mazāk arī es pats līdz šim esmu bijis saistīts. Man ir prieks par to, ka mēs esam pārkāpuši pāri varbūt tādam dzelžainam partijas principam un esam rīkojušies pēc daudzu Eiropas valstu parauga, uzticot vides aizsardzības ministra posteni Zaļajiem. Tāda ir arī ļoti daudzu Eiropas valstu pieredze, un es zinu, ka šajā sfērā strādās profesionālis, kā arī zinu to, ka tur viss būs kārtībā. Un arī izglītībā, es ceru, virzība uz priekšu būs.

Taču tagad varbūt nedaudz tieši par izglītību, jo vairāki deputāti kritizēja gan programmu, gan valdības deklarāciju, gan varbūt arī zināmā mērā iepriekšējās valdības. Šī valdība faktiski ir iepriekšējās valdības politikas turpinātāja izglītībā. Proti, deputāts Kokins izteica kritiskus vārdus par iespējamo maksas izglītību augstskolā. Jā, es būšu atklāts, uz to mums būs jāvirzās, bet būs uz to jāvirzās ar kreditēšanas sistēmu. Tas nebūt nenozīmē, ka šodien studentam būs jāvelk maks ārā un jāmaksā par mācībām, bet viņam strādājot būs jāatmaksā kredīts, un valsts, es domāju, būs pretimnākoša atsevišķu profesiju pārstāvjiem, teiksim, atsevišķu specialitāšu skolotājiem, un tad šos kredītus saprātīgi dzēsīs.

Otrs. Mani nedaudz izbrīnīja deputātes Prēdeles kundzes atziņa, it kā te zināmā mērā neesot ievērotas kristīgo skolu intereses. Es varu likt roku uz sirds un teikt, ka man personīgi, Izglītības ministrijai un arī mūsu frakcijas deputātiem ir bijis jādzird daudz pārmetumu, kāpēc mēs finansējam reliģisko konfesiju skolas, turklāt mēs finansējam likumā paredzētajā maksimālajā apjomā arī privātās kristīgo konfesiju skolas, un es domāju, ka mēs šo politiku turpināsim, jo mūsu uzskats ir tāds: ja šīs skolas ir akreditētas, ja tajās tiek sniegta arī valsts prasībām atbilstoša vispārējā izglītība, tad neapšaubāmi šī valdība atbalstīs kristīgo konfesiju skolas.

Un pēdējais. Es gribētu arī nedaudz iebilst pret Kiršteina kunga teikto par nacionālo politiku izglītības jomā. Es nesaukšu šodien šeit skaitļus no tribīnes, es to esmu jau darījis, turklāt skaitļi ātri aizmirstas, bet runāšu par procesu. Tas objektīvais process, kas šobrīd norit Latvijā, neapšaubāmi ir vērtējams pozitīvi. Reāli es varētu nosaukt veselu rindu datu, kā ir skaitliski izmainījies skolēnu skaits skolās ar latviešu mācībvalodu un skolēnu skaits skolās, kur mācās citās valodās. Skaitļi mainās ārkārtīgi strauji. Piemēram, Ludzā, vēl pirms pāris gadiem regulāri katru gadu bija tikai divas pirmās klases ar latviešu mācībvalodu, turpretī pagājušajā gadā bija četras, bet pašlaik jau ir piecas. Reāli ļoti daudzās Latgales skolās, kur vien tas ir bijis iespējams, ir atvērtas klases ar latviešu valodas apmācību, un jāsaka atklāti, ka nevar šo procesu mākslīgi vairs steidzināt, jo tad tas skars arī pašus latviešus, ja šis process tiks mākslīgi un pārmērīgi steidzināts. Es domāju, ka tas šobrīd norit diezgan optimāli, un uzskatu, ka "Latvijas ceļa" programma izglītības laukā ir pietiekami nacionāla, jo tā kategoriski noliedz divkopienu valsts iespējamību un apstiprina to, ka izglītība faktiski ir galvenais instruments, lai nepieļautu šo divkopienas valsts izveidošanos. Un līdzšinējā, es domāju, Izglītības ministrijas politika to pierāda.

Un tomēr pēdējais, ko es gribētu pieminēt, kad mūsu, konkrēti varbūt mani, un šīs valdības ceļi varētu arī šķirties. Pirmkārt, gadījumā, ja "Latvijas ceļš" kā partija atkāpsies no savas ekonomiskās programmas, kas ir virzīta uz tirgus ekonomiku. Ja tas notiks reāli praksē, tad es to atbalstīt nevarēšu nekādā gadījumā. Otrkārt, ja prioritāte, kas ir nosaukta deklarācijā, proti, prioritāte izglītībā neatspoguļosies budžetā. Jā, augstākajā izglītībā ir gan iekšējās rezerves, gan ir iespējams šo sistēmu kreditēt, profesionālajā izglītībā zemākajos līmeņos arī ir iespējams, un tas šobrīd jau sāk notikt, iesaistot darba devējus, tomēr fundaments visam ir obligātā izglītība. Vispārējā obligātā izglītība ir fundaments visam, tā ir arī mūsu nākotnes fundaments, tā ir mūsu kultūras fundaments, tā ir mūsu tālākās izglītības fundaments, tā ir mūsu valsts fundaments. Un šobrīd, protams, ir objektīvi apstākļi - sociālisma laika deformētais darba tirgus. Šobrīd šis vakuums tiek aizpildīts un objektīvi ir tas, ka skolas pamet daudzi spējīgi cilvēki, bet tomēr tikai ar budžeta palīdzību, bet, protams, arī visam parlamentam būs jāsaka savs vārds, nevis tikai valdībai. Mums ir jācenšas šodien mīkstināt šo procesu, jo patlaban atsevišķās vietās, it īpaši provincē veidojas situācija, ka skolas pamet talantīgākie direktori, pamet daudzi talantīgi pedagogi, tāpēc, neskatoties uz visa budžeta varbūt traģisko situāciju, šis process ir jāmīkstina. Lai gan mēs nevarēsim pilnībā novērst šo aizplūšanu, tas ir nereāli, bet tomēr ir jāmīkstina šis process.

Un treškārt. Es ļoti ceru, ka valdība perfekti īstenos naturalizācijas procedūru, nepieļaujot likumu pārkāpumus, ka būs perfekti izstrādāts gan "siets", gan pati šī procedūra būs pietiekami caurskatāma no sabiedrības puses un ka tur netiks pieļautas nelikumības, ka šis process tiks ievirzīts pareizā gultnē. Es aicinātu pragmatisku apsvērumu dēļ šodien nobalsot par valdību.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Rozentālam - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi, klātesošie! Es mēģināšu būt ļoti īss, lai neaizkavētu lieki jūsu uzmanību. Šodien ir ārkārtīgi daudz jau runāts un visi sāk nogurt, bet diena ir tik svarīga un tā vērta, lai šeit izteiktu visas savas domas. Deklarācijas analīze turpinās visu dienu, un es gribu piekrist šeit visiem iepriekš jau minētajiem argumentiem "par" un "pret". Deklarācija ir uzrakstīta pietiekami skaisti, pietiekami maz tur ir sausa atlikuma, bet tā jau ir deklarācija, kura ir tikai deklarācija, tādēļ ir pamats domāt un cerēt uz tās izpildi. Un šeit es gribu izteikt savu pārliecību, ka man ir ļoti mazas cerības uz tās izpildi, jo "Latvijas ceļš" ir sastādījis mazākuma valdību, kura pārstāv ļoti šauras grupas intereses. Par to mēs pārliecinājāmies, strādājot iepriekšējā valdībā. Ar to mūsu rīcībā esošo ietekmēšanas mehānismu un "caurspīdīgumu" jeb kontroli, kā to tautā saprot, bija par maz, lai ietekmētu "Latvijas ceļa" darbību mūsu kopīgi sastādītās deklarācijas izpildē. Šobrīd situācija tāda, ka "Latvijas ceļš" ar ļoti nenoteiktu koalīcijas sadarbības līgumu sastāda valdību, kur šāds mehānisms ir pavisam neietekmējošs. Latvijas Zemnieku savienība bija gatava kopā ar citām frakcijām veidot plašas koalīcijas valdību, lai kopīgi uzņemtos politisko atbildību atlikušajā laikposmā. Mūsu prasības tiešām bija pietiekami augstas, lai varētu darboties līdzi un ne tikai atbildēt, bet arī ietekmēt procesus mūsu programmas izpildē un, mūsuprāt, Latvijas tautas nacionālo interešu vārdā. Diemžēl mūsu koalīcijas partneri, saprotot mūsu pieredzi, mūsu zemniecisko stūrgalvību un mūsu varēšanu, tika no mums vaļā un mēģinās realizēt savu politiku paši. Tā nu tas ir. Es nevaru balsot par šo valdību, jo deklarācijā, kura tiek dēvēta par valsts tālākās attīstības pēcreformu posmu, praktiski nekas nav minēts par nacionālas valsts celtniecību. Šāds vārds tur vispār nefigurē. Vēl vairāk. Šeit Seiles kundzes analīzē parādījās, ka mēs jaucam pilsoņus ar iedzīvotājiem, mēģinām paplašināt jau šāda veida terminus. Likumus par valodu, par izglītību, par latviska gara atjaunošanu, par latvisku nacionālās ekonomikas attīstību, kas tiešām ir saistīti ar Latvijas lauku attīstību, ar Latvijas mazpilsētām un viensētām, ar Latvijas ciematiem, ar zemniekiem, ražotājiem, mežsaimniekiem, zvejniekiem, ar visiem, kuri darbojas vidējā biznesā, vidējā ražošanas sfērā, es tur neredzu. Ja runājam par ekonomisko stabilitāti, tad tiešām tas šeit jau tika minēts, taču izsniegtajā "Valdības grāmatā" skaitļi gan rāda pavisam ko pretēju. Protams, man šeit ir daudz grūtāk runāt, uzņemoties līdzatbildību iepriekšējās valdības neizdarībās, tomēr ir jāatzīst, ka mūsu solis ir bijis pareizs, aizejot no šīs koalīcijas, jo atbildēt par visu, kas notiek, nespējot to ietekmēt, ir vienkārši muļķīga situācija, kā to varētu teikt tautas valodā.

Es esmu tam jau vairākkārt pieskāries, taču runāšu vēlreiz par nacionālo politiku. Mīļie klātesošie, vai šis drausmīgais alkohola izdzirdīšanas temps Latvijā ir saistīts ar nacionālo politiku? Es to negribētu pieņemt. Mūsu nepārtrauktā cīņa par muitu, par iekšējā tirgus sakārtošanu, pret kontrabandu, kas ir šā alkohola pamatā, vispār bija Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām. Es saprotu, ka nav patīkami, pēc Tupeša kunga teiktā, tikai to slikto pieminēt, taču es to pieminu tādēļ, lai, kā tautā saka, Dievs palīdz manai tautai un šai valdībai to saprast, jo Birkava kunga uzstāšanās runā iepriekšējās valdības kritikā, kā arī Krastiņa kunga kritikā, izskanēja ārkārtīga izpratne, ka nu viss tas ir jādara, ko mēs veselu gadu bijām stāstījuši. Ja viņi sāks to realizēt, mēs, atrodoties konstruktīvā opozīcijā, protams, aplaudēsim, viņus atbalstīsim, balsosim un palīdzēsim. Šeit nav nekādas savstarpējas apkarošanas, jo tas viss notiek Latvijas tautas, Latvijas nācijas labā. Un vēlreiz nobeigumā, neaizkavējot jūsu uzmanību, gribu teikt, ka šinī deklarācijā nav redzams tas projekts, kuru es gribu ieraudzīt, - tā ir latviska lauku ainava, tās ir latviskas mazpilsētas un ciemati, bet šeit vīzijā redzami tempļi un pilis, kuras patiešām top Latvijas visskaistākajās vietās, un šīs ticības pielūgsmes objekts ir zelta teļš. Es negribu redzēt šīs pilis un tempļus, bet gribu redzēt latvisku Latviju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rozentāla kungs, jūs solījāties būt "îss", un es visā jūsu runas laikā vēroju, kā jūs to izdarīsit. Kā jau domāju, tas nenotika, - jūs joprojām esat metru un 78 centimetrus garš. To es saku visiem, kuri apsolās savā runā būt "îsi". Lūdzu, nākamais - Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (LZS).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātā Saeima! Šis ir jau trešais mēģinājums, kad 5.Saeima balso par sastādīto valdību. Ar ko atšķiras otrais un trešais mēģinājums? Otrajā mēģinājumā bija spēki, kas veidoja valdību, bet bija spēki, kas darīja visu, lai šīs valdības izveidošanu nepieļautu. Trešajā mēģinājumā spēku, kas bremzētu valdības veidošanu, nebija, bija tikai spēki, kas veidoja, un tikai no viņu labās gribas bija atkarīgs, vai šī valdība būs pietiekami spēcīga un vai tai būs plašs atbalsts Saeimā. Līdz pat pēdējam brīdim valdībā bija gatava piedalīties Zemnieku savienība, Kristīgie demokrāti, arī Demokrātiskā partija. Un, manuprāt, tāpat kā iepriekš no "Latvijas ceļa" vadošo darbinieku puses pietrūka šīs labās gribas, lai krīzes situācijā izveidotu stabilu valdību, kurai ir stabils vairākums Saeimā. Manuprāt par šo izveidoto valdību šodien, pēc manas prognozes, tiks nobalsots, bet šī valdība, manā uztverē, nav stabila, jo nav ne šā koalīcijas līguma, nekā, un, manuprāt, tā lielā mērā ir mazākuma valdība - principā "Latvijas ceļa", mazākuma, valdība.

Iepazīstoties ar to, kā veidojas Tautsaimnieku politiskās apvienības un "Latvijas ceļa" attiecības, gan vienošanās, kas "izgāza" Krastiņa valdību, gan arī tālākās attiecības, man ir jāsecina, ka šobrīd, manuprāt, ne Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, ne "Latvijas ceļam" nav pilnīgi skaidrs, par ko viņi ir vienojušies un kā tas var tikt realizēts. Ar ko to varētu pamatot? Pirmā bija vienošanās, kurā bija astoņi punkti, kur bija ļoti plaši... Protams, deklarācijas ir plašas... Mēs, zemnieki, uzdevām precizējošus jautājumus - uzdevām gan "Latvijas ceļam", gan Tautsaimnieku politiskajai apvienībai. Nupat būs pagājušas trīs nedēļas, bet atbilžu uz šiem jautājumiem nav. Arī valdības deklarācija nedod atbildi uz šiem jautājumiem. Un tā diskusija, kas šobrīd izvērsās, kā arī pretrunas Tautsaimnieku politiskās apvienības un "Latvijas ceļa" cilvēku runās liecina, ka nav skaidrs, par ko viņi īsti ir vienojušies, kur ir šīs pretrunas, vai tās ir iespējams novērst un kādi mehānismi ir vajadzīgi to atrisināšanai. It sevišķi to problēmu risināšanai, par kurām partijām ir bijis atšķirīgs viedoklis. Tāpēc mani māc bažas, ka šī valdība līdz ar to būs ļoti nestabila, un, manuprāt, tas demonstrēs šo politisko spēku un politiķu nenopietnību, ja pēc diviem vai trim mēnešiem izrādīsies, ka viens ir domājis vienu, bet otrs - ko citu. Un Zemnieku savienība šeit mēģināja ieviest skaidrību, bet diemžēl šie mūsu centieni netika saprasti.

Piemēram, šādos jautājumos. Es varu tikai dažus raksturot. Runa ir par šo iepirkumu 1995. gadā, par produkcijas veidiem. Zemnieks ir it kā ļoti traģiskā stāvoklī, un, protams, zemnieks teiks, ka tā ir ļoti laba lieta. Līgumā bija runa par pamatprodukcijas veidiem un to iepirkšanu1995. gadā. Jautājums ir tāds: kādus produkcijas veidus? Iepriekšējā deklarācijā bija teikts, ka attiecībā uz labības tirgus īstenošanu, kas netika realizēts, ir noteikts mehānisms, ka ir valsts rezerve, kas tieši neiejaucas šinīs attiecībās, bet kā tirgus subjekts tanī brīdī, kad krītas cena, vai, tanī brīdī, kad cena ceļas, lai neciestu patērētājs, valsts realizē šo labības rezervi. Šis mehānisms ir skaidrs, tikai pietrūkst šo līdzekļu un gribas to realizēt, turklāt tas neprasa daudz līdzekļu. Ja šie noteikumi attieksies arī uz citiem produkcijas veidiem, piemēram, labības iepirkšanu... Breša kungs kādā avīzē rakstīja, ka visu nepirkšot, bet tikai 200-300 tūkstošus tonnu, tad tam vajag 10-15 miljonus latu. Kur tie ir? Tā, liekas, bija intervija "Neatkarīgajā Cīņā", kur bija šis skaitlis nosaukts. Kur ir šie naudas avoti? Un šeit parādās tā nenopietnība - vai mēs apzināmies, ko mēs solām... Protams, ja tas tiks īstenots, tad tas būs ļoti labi.

Arī par to, par ko daudzi jau runājuši. Šeit deklarācijā ir runa par koalīciju, bet nav šā koalīcijas līguma. Šobrīd nav skaidrs, kas uzņemas šo politisko atbildību. Neviena vārda nav par to. Vai šie spēki apzinās, par ko ir vienojušies un kādas tam visam var būt sekas? Un tas tomēr arī rada bažas, jo pēdējās vienošanās laikā, manuprāt, Tautsaimnieku politiskā apvienība cīnījās līdz pēdējam, lai šo valdību varētu uzskatīt par koalīcijas valdību. Un tanī brīdī, kad visi šie Tautsaimnieku politiskās apvienības ministri aiziet no valdības, tad arī pārējā valdība atkāpjas. Līdz ar to šī programma ir parādījusi savu nespēju, savu utopismu vai vīziju, tātad arī šo neiespēju to realizēt. Šis punkts ir ārkārtīgi mīkstināts, šobrīd šī forma ir tikai tāda, ka divas nedēļas iepriekš ir jāpaziņo, ka ies projām. Līdz ar to paliks šī mazākuma valdība. Tas manī rada ļoti lielas bažas, ka šī valdība būs ļoti nestabila un tai stabila atbalsta Saeimā vairs nebūs.

Kādā veidā tiek vāktas balsis tā vietā, lai iesaistītu arī citus nopietnus politiskos spēkus, kas uzņemtos atbildību un radītu šai valdībai stabilitāti. To raksturo kaut vai šodienas balsojums par "Lîdztiesības" priekšlikumu, kurā, piemēram, "par" balsotāji bija tikai 22 , bet viņu vidū bija arī Birkava kungs, Gaiļa kungs, Levita kungs, Panteļējeva kungs. Varbūt šis balsojums dos jums vēl kādas balsis, bet varbūt arī nedos... Man ir grūti teikt, kāda šobrīd ir šī cena un cik balsīm vajadzēja būt.

Par tautsaimniecību, bet vispirms par deklarāciju. Atklāti sakot, deklarācija, protams, ir deklarācija, bet šeit ir ļoti daudz, manuprāt, solījumu un nav šo mehānismu.

Tātad apstāsimies pie ļoti būtiskiem punktiem, piemēram, pie iekšzemes kopprodukta prognozes. Jau iepriekš Oša kungs divas reizes ir demonstrējis šo no ekonomikas mācību grāmatām pārzīmēto diagrammu, taču nav labi, ka tur nav uzrakstīti gadi, jo vienreiz tas punkts tiek raksturots kā 1993. gada otrā puse, bet otrreiz - kā 1994. gads. Un tagad jau ir tas posms, kad sāksies šī augšupeja. Te gan tā nenoteiktāk ir pasacīts - no 1995. līdz 1997. gadam. Tomēr es atgādināšu, ka šāgada budžeta prognozē tika ielikts nacionālā kopprodukta kāpums jau šogad. Tātad šīs te kļūdas ir raksturīgas jau iepriekš.

Otrais punkts. Tālākās inflācijas tempu samazināšanas mērķis ir samazināt inflāciju aptuveni no 23 procentiem (1994. gadā) līdz 4-6 procentiem (līdz 1997. gadam). Tad es varu pateikt vienu - šie aptuveni 23 procenti ir četras reizes kļūda pret to prognozi, kas tika plānota gada sākumā un ielikta Valūtas fonda memorandā un budžetā. Tātad šie aptuveni 23 procenti, jo ielikti bija seši, četras reizes ir kļūdīšanās. Tikai uz inflācijas rēķina vien budžetā bija jāienāk liekiem aptuveni 65 miljoniem latu. Taču šo latu nav, jo vēl viena - nacionālā kopprodukta prognoze arī bija aptuvena - tikai šoreiz uz otru pusi. Ja skatāmies, kāda bija šī prognoze attiecībā uz pagājušā gada budžeta deficītu, tad redzam, ka sākumā tas tika prognozēts 30 miljoni, taču izrādījās - 3 miljoni. Tad arī aptuveni desmit reizes kļūda... Ja ekonomikā tiek spēlēts loto, mēģinot trāpīt kādā skaitlī, tad vinnētāju nav. Agrāk, kad spēlēja sportloto, tad teica: ja neiegūsit jūs, iegūs sports! Šinī ekonomikas loto ieguvēju nav, un tāpēc arī man tas rada bažas, jo pirmais nosacījums, kad Zemnieku savienība apturēja savu darbību koalīcijā, bija nosēsties pie galda bez šīm ambīcijām un noteikt reālo ekonomikas stāvokli, lai zinātu, ko var solīt un ko var darīt. Tātad vajag apzināties reālo situāciju, kāda ir šodien, ko reāli var prognozēt rītdien un kādi ir šā pesimisma vai optimisma avoti. Manuprāt, šīs deklarācijas sastādītāji arī šobrīd neapzinās situāciju, to, kāda var būt situācijas attīstība un avoti, no kā tā var rasties.

Arī šeit, runājot par investīcijām - par šiem 20 procentiem -, nav norādīts, kādi būs šie iespējamie avoti.

Par ārējo parādu kopsummu. Ir minēti šie 19-20 miljoni. Par parāda procentiem ir runa, bet nav pateikts, ka beidzot skaidri un gaiši jāizanalizē, cik mēs jau esam zaudējuši, cik lielu slogu mēs esam uzkrāvuši šobrīd nodokļu maksātājiem jau līdz 2023. gadam, cik ir neveiksmīgi izdalīto kredītu, kāds ir sadalījums pa gadiem, jo arī pa gadiem ir ļoti nevienmērīgs sadalījums. Ir gadi, kuros jau ir ļoti lielas summas, tāpēc jāanalizē, kā šīs summas ir iespējams tanī gadā atmaksāt. Manuprāt, arī šis ieraksts - 19-20 procenti - ir solījums, ka mēs turpināsim bez apdoma ņemt šos kredītus, neuzlabojot pašu situāciju, lai gan Zemnieku savienība jau no paša sākuma uzstājās par šīs kredītu izsniegšanas sistēmas kārtības uzlabošanu.

Pašvaldībām šinī deklarācijā ir atvēlēta pienācīgā vieta - tām ir atvēlētas veselas sešarpus strīpiņas. Es domāju, ka tas raksturo arī attieksmi, kāda bija līdz šim, un, manuprāt, spriežot pēc šīm sešarpus strīpiņām, nekas cerīgs pašvaldībām nav gaidāms. To liktenis ir diezgan bēdīgs. Tas tomēr arī ir ļoti nopietni, jo pašvaldību likumdošanā daudzi likumprojekti šobrīd ir izstrādes stadijā. Izstrādes stadijā ir arī nodokļu likumdošana. Taču pašvaldību jautājumam, protams, ir jābūt atspoguļotam daudz vairāk.

Nedaudz skaršu arī lauksaimniecības daļu. Principā jau pret to, kas tiek solīts, roka neceļas, lai uzstātos, bet es arī šeit redzu šo problēmu. Man trūkst pārliecības, ka cilvēki, kuri rakstījuši šo sadaļu, apzinās situāciju, kurā esam šobrīd, - kāda ir šī situācija un kādi ir attīstības ceļi.

Tātad pirmais, par ko es gribu šeit runāt, ir tas, ka Latvijai jākļūst par eksportētājvalsti. Protams, te dzirdam daudz runu, ka, zaudējot Krievijas tirgu... It kā tagad mums ir šis Krievijas tirgus... Nelolosim tukšas ilūzijas, jo šeit ir ne tikai politiskas problēmas. Politiski kaut ko atrisinot, mums ir jāapzinās, ka arī Krievijas tirgū mums ir jāiztur konkurence ar importēto produkciju, to pašu, kas nāk arī šeit par dempinga cenām. Pasaulē šobrīd norit sacensība par eksporta dotāciju lielumu. Višegradas valstis, kas iet kādu laika sprīdi mums pa priekšu attīstībā, piemēram, Ungārija, jau šobrīd viena gada laikā eksporta subsīdijām lauksaimniecībā tērē 300 miljonus dolāru, lai produkcija būtu eksportspējīga. Ir jāsaprot, ka te nav tikai vēlēšanās, jo šīs cenas eksportā principā ir tās summas, kādas mēs varam atvēlēt eksporta dotācijām. Manuprāt, ir ļoti mazi tās produkcijas apjomi, kuri var konkurēt un tikt realizēti bez šīm dotācijām, sevišķi lauksaimniecības produkcijas. Tāpēc šeit 2. punktā ir arī runa par eksporta iespējām, un kā viens no svarīgākajiem faktoriem tiek minēta ekoloģiskā tīrība. Manuprāt, tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka šobrīd mūsu produkcija neatbilst šiem standartiem. Mums nav šīs standartu sistēmas, kas atbilst Eirosavienības attīstītajām valstīm. Standartu sistēmas sakārtošana, kvalitātes rādītāji... Tikai tas ir tas, kas var radīt šo pirmo plūsmu uz eksportu.

Eirosavienības kvotu realizācija. Kvotas ir zināmas, par pienu jau ir noslēgti šie līgumi, bet attiecībā uz gaļas produkciju šeit vēl ir daudz, ko darīt.

Kooperācijas institūtu darbības atjaunošana. Es šo punktu izlasīju un, jāteic, īsti nesapratu, Man teica, ka institūts... it kā būs kāda mācību iestāde, bet vai tad mēs atzīstam, ka šobrīd mums kooperācijas nemaz nav? Ir piensaimnieku kooperācija, kas ir aptvērusi visu valsti, ir izveidota Centrālā piensaimnieku savienība, kur ir šī kooperācija notikusi visas valsts mērogā. Protams, šī sistēma šobrīd tiek sakārtota. Būs arī nežēlīga rīcība, būs arī bankroti un tā tālāk, taču šī sistēma eksistē.

Ir, protams, arī citas problēmas - īpašuma atjaunošana, tā pārmantojamība un citi jautājumi, bet arī par to tad ir jārunā, nevis jāsaka, ka kooperācija tiks atjaunota. Tā ir. Varbūt citās nozarēs tā ir attīstības pirmajā stadijā, bet šī te kooperācija jau eksistē.

Un nobeigumā es gribu atgriezties vēlreiz pie tā, ka šīs diskusijas parādīja, ka to partiju vidū, kuras veidos šo valdību, šobrīd nav vienprātības, un, manuprāt, galvenais ir tas, ka nav arī skaidrības par to, par ko ir notikusi vienošanās, kādi būs šie realizācijas mehānismi. Es domāju, ka šinī valdībā līdz ar to jau ir ielikta ļoti liela nestabilitāte, tāpēc šai valdībai, ja tā tiks apstiprināta, principā ir jābūt gatavai strādāt līdz nākamajai Saeimai, ņemot vērā šīs te pretrunas un to, ka šī deklarācija, manuprāt, ir diezgan vāja un ka netika izmantota iespēja iesaistīt vēl citas frakcijas un radīt stabilu valdību. Es šo valdību atbalstīt nevaru, bet lēmumus, kuri man būs pieņemami, tālākajā gaitā esmu gatavs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godājamais Valsts prezidenta kungs, godājamais Prezidij, godājamie kolēgas, dāmas un kungi! Pārlasot deklarāciju, jāsaka, ka ir daudzas daļas, kuras skan skaisti un interesanti, un pārliecinoši, bet ir arī daļas, kuras ir neapmierinošas.

Vispirms gribētos pieskarties zinātnes atbalstam, jo fundamentālajai zinātnei nopietns atbalsts ir nepieciešams. Kā jau zināms, pašlaik zinātne Latvijā atrodas kritiskā stāvoklī. Ir labi, ja no tās ir palicis vēl skelets, jo par kādiem lieliem muskuļiem gandrīz vairs nav ko runāt. Es nezinu, vai tā sirds vēl pukst vai ne. Ja Latvija kādreiz būs moderna, tehnoloģiski augsti attīstīta, pārtikusi vai bagāta valsts, tad zinātne ir nepieciešama tāpat kā augsta izglītība.

Tad vēl gribas pieminēt, ka deklarācijā nav uzsvara arī uz perspektīvajām nozarēm zinātnē. Tām, kuras pamatojas uz mūsu dabas bagātībām, proti, uz mūsu lauksaimniecības ražojumiem, uz mūsu mežiem un uz mūsu zvejniecību.

Tālāk gribētos pieminēt, ka nav arī izcelts tas apstāklis, ka, atjaunojot celtniecību, vajadzētu aizstāt tās ēkas, kuras mūsu acīm un mūsu dabai nav pieņemamas, nav skaistas. Tur derētu pilnīgāk izlietot kokmateriālu, kā tas tiek darīts šobrīd. Kā jau mums visiem tas ir skaidri redzams, celtniecība ir diezgan bēdīgā stāvoklī - nav modernas tehnikas, nav moderno metožu pielietojuma. No kokmateriāliem var celt lētāk, zaudējot mazāk enerģijas, un tās ēkas arī nav mazāk izturīgas, kā to liecina mūsu Brīvdabas muzeja ēkas. Arī citās valstīs ir simtiem gadu vecas koka ēkas. Tās var pastāvēt, tām nav lemts īss mūžs.

Tad, pieskaroties arī kredītu politikas punktam, gribu minēt, ka daudz ir runāts par problēmām sevišķi attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem - par mūsu lauku aizņēmējiem, kuriem kredīts praktiski ir liegts. Taču ir vēl viens ceļš, kurš nemaz nav pieminēts, un tas ir krājaizdevu sabiedrības jeb kredītsabiedrības, kā tās Rietumos sauc, atrisinājums. Tās kādreiz Latvijā zēla un plauka, un bija ļoti vērtīgs kredītu avots mūsu mazajiem uzņēmējiem un lauku saimniecību īpašniekiem. Lai šīs kredītsabiedrības varētu eksistēt un plaukt... Te ir jāpiebilst, ka pašlaik tikai viena tāda ir pie dzīvības un tā pati nīkuļo, tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas likumos, proti, nedrīkst aplikt šīs kredītsabiedrības ar peļņas nodokli, jo peļņa īstenībā neeksistē - tā tiek sadalīta dalībniekiem.

Tad gribas vēl pieminēt arī veselības aizsardzības punktu. Kad to pārlasa, rodas tāds iespaids, ka tas ir gandrīz vai viens vienīgs sociālās medicīnas apraksts. Vai tad tiešām privātmedicīnai nebūs ierādīta kāda loma? Un tad rodas jautājums: vai mūsu ārstiem un medmāsām arī turpmāk būs jādzīvo gandrīz vai uz nabadzības robežas?

Tad vēl par valsts programmām. Medicīnā ir uzskaitītas vairākas aktivitātes. Daudzas no tām ir ļoti svarīgas, taču viena ir aizmirsta, proti, tā ir orgānu pārstādīšana. Latvijā, piemēram, nieru pārstādīšana ir labā līmenī, un tai būtu jābūt arī valsts medicīnas programmas ietvaros.

Ja runājam par mūsu rūpniecības vai ražošanas atjaunošanu, tad gribu kā piemēru minēt vieglo aviāciju, to, ar kādām problēmām ir jāsastopas tam, kas mēģina kaut ko darīt arī šajā laukā. Es gribētu īsi aprakstīt, kas notiek Vaiņodē. Vaiņodē ir lidlauks ar diviem gariem skrejceļiem. To pārmantoja no krievu armijas un tagad nomā Liepājas sporta aviācijas organizācija, bet, tā kā Liepājas osta vēlas no lidlauka nomontēt šīs betona plāksnes, tādējādi iznīcinot skrejceļus, tad tur rodas problēma, vai varēs šīs iecerētās aviācijas aktivitātes turpināt. Tur, izrādās, ir arī kompromisi iespējami, jo ir arī pietiekami daudz tādu plākšņu, kuras nebūtu jāņem no skrejceļa, bet liekas, ka te ir labas gribas trūkums un ka daži no mūsu ļaudīm drīzāk gribētu otram kaut ko izpostīt, nevis palīdzēt. Taču, kā es saku, šeit kompromiss ir iespējams, jo tur plākšņu ir diezgan. To būtu pietiekami gan skrejceļam, gan arī Liepājas ostas izveidošanai. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir daudz, kur dažas vēl eksistējošās vecās struktūras tiek noārdītas, bet jaunajam īpašniekam nedod iespēju tās visumā izmantot.

Gribas teikt, ka arī medicīnas laukā tādu sociālistisku iezīmju ir diezgan daudz. Varētu teikt, ka cerība ir tāda, ka šai valdībai, ja to apstiprinās, varbūt neizdosies izpildīt visas tās ieceres. Un es ceru, ka taisni tās būs tās, kuras paliks nepiepildītas. Un ar tādu cerību es arī aicinu principā neatbalstīt jauno valdību šo daudzo iemeslu dēļ, - šo ļoti reālo trūkumu un arī tās šaurās bāzes dēļ. Taču, ja tā tiešām tiek apstiprināta, tad kā mierinājumu es varu izteikt cerību, ka daļa no šiem skaistajiem solījumiem paliks nepildīti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Dāliņš - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - Andrejs Panteļējevs. Bet pulksten 19.00 būs pātraukums.

I.Dāliņš (TB).

Cienītais Prezidenta kungs! Cienītais Prezidij!

Sēdes vadītājs.Es ļoti atvainojos, deputāt Dāliņ, es atvainojos! Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Vismaz klusumu.

I.Dāliņš. Cienītie kolēģi un viesi! Būtībā mans kolēģis no Rietumiem, Mārtiņš, jau par zinātni šo to pastāstīja, un es tikai drusku piemetināšu. Un es mēģināšu runāt pēc iespējas īsi. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!") Man rodas neuzticība tai deklarācijai tāpēc, ka tur nav nekādā veidā tā zinātnes puse uzsvērta, nav teikts, kādā veidā tā tiks īstenota dzīvē. Un es negribētu ticēt, ka mūsu izglītības un zinātnes ministrs nezina konkrēti, kā to darīt. Tomēr deklarācijā nekas par to nav minēts. Piemēram, nav minēts, ka samērā lēts Latvijā ir zinātniskais darbaspēks, ka, piemēram, naudas izlietošana instrumentārijam, kas ir vajadzīgs, parasti aptur progresu, to varētu apiet, ražojot to visu paši, un tādā ceļā mēs varētu daudz ko iemācīties un kļūt ļoti efektīgi tālākā sacensībā zinātnes laukā, uz internacionālas skalas. Tas netika minēts, un ir aizdomas, vai tik tiešām ir ņemama nopietni šī zinātnes kā ļoti svarīgas nozares pieminēšana mūsu jaunās valdības, topošās valdības, programmā. Te gan ir minēts, ka mūsu tautas intelektuālais potenciāls ir galvenais nākotnes izredžu mērs, bet man tomēr ir šaubas. Tomēr vajadzētu piestrādāt pie tā vairāk un to parādīt. Man liekas, ka tas netika darīts.

Nākamais. Tāpat rodas šaubas un jautājums, vai tik tiešām tā lauksaimniecības programma, par kuru mēs te tagad tik daudz esam diskutējuši, - vai tik tiešām tā programma īstenosies. Jo vēl nesen tika runāts par milzīgi lielām saimniecībām kā vienīgo iespēju. Tagad tas tiek it kā mainīts. Es atceros, ka manas agrās jaunības laikos, pat vācu laikā, saimniecības laukos bija tomēr tāds kā turības piemērs. Jo visi strādāja un bija apģērbti, ļoti labi paēduši, un nevarējām sūdzēties, ka mēs esam bezizejas stāvoklī, kaut gan no vācu militārās vadības un arī civilās vadības nekādu žēlastību mēs nedabūjām. Tā ka kaut kas nav kārtībā. Un, ja to saņem kopā ar to zinātnes problēmu, kura netika aprakstīta, tad arī šī diskusija par kaut kādu lielu produkciju industriālajā laukā un neatbalstot zinātni... Man tik tiešām liekas, ka tā valdība tik nopietni nav ņemama. Un man ir zināmā mērā lielas bažas par to, un es domāju, ka vajadzētu padomāt, kā turpmāk... Var būt, ka varētu kaut ko darīt.

Iepriekšējo valdību mēģināja sastādīt Krastiņa kungs. Viņš minēja toreiz bioķīmiju un farmāciju. Tas bija labs piemērs, kā latviešu tipisko izglītoto personālu iesaistīt auglīgā darbā. Šajā deklarācijā nekas par to netika minēts. Tikai minētas vispārējas lietas. Tas tomēr liekas liekas uztraucoši. Un es negribētu, ka tas tā notiek. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka tik tiešām ir iespējams, ja ne citādi, tad, piemēram, iesaistīties mūsu pašu zinātniskā instrumentārija attīstībā, jo šis darbs zināmā mērā izglīto cilvēkus visādās jomās, visādos virzienos, un šāda iepriekšēja izglītība jau ir zināmā mērā pieejama daudziem, un vajadzētu to turpināt un tālāk attīstīt. Un daudzos gadījumos arī būs palīdzība no ārzemēm, jo mūsu darbaspēks šeit ir krietni lētāks nekā daudzās citās Rietumu valstīs. Es pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā ir izteikts priekšlikums - turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lai jūs varētu balsot, es jums gribu pateikt, ka pagaidām ir pieteikušies Andrejs Panteļējevs, Janīna Kušnere un Larisa Laviņa. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Otrreiz runās deputāts Kiršteins - bet piecas minūtes. Viņš solās tikai trīs minūtes runāt.

Vai kāds vēlas runāt, viens - "par", viens - "pret" iesniegto priekšlikumu? Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vispirms lūdzu zvanu. Lūdzu balsot par priekšlikumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Turpinām bez pārtraukuma. Šis lēmums, kā jūs saprotat, neizslēdz iespēju jums, pārējiem deputātiem, vēl pieteikties debatēs. (Strapsauciens no zāles: "Pietiek, pietiek!")

Vārds Andrejam Panteļējevam - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Janīna Kušnere.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais Prezidij, cienījamā Saeima! Es domāju, ka tā ir ļoti laba tradīcija, ka mēs translējam pa radio mūsu plenārsēdes. Bet man aizvien vairāk rodas iespaids, ka būtu tīri labi, ja mēs šīs plenārsēdes arī ierakstītu un pēc tam deputāti kopīgi to noskatītos. Ja mēs to darītu, mēs droši vien konstatētu, ka ir daudzas lietas, par kurām mums varbūt vajadzētu pārdomāt. Ir trīs lietas, kuras... (Starpsauciens no zāles: "Runā mikrofonā!") Jā, paldies! Ir trīs lietas, kuras es gribu atzīmēt atiecībā uz tiem izteikumiem, kas šodien te ir izskanējuši un kas tomēr mums kā deputātiem ir nepiedodami.

Pirmā. Lai kādas būtu starppartiju attiecības un politiskās batālijas, es nedomāju, ka Valsts prezidents ir tā persona, kuras vārdu mums vajadzētu te vazāt. Es domāju, tas nav tas, ko vajadzētu šajā gadījumā šeit vazāt, risinot mūsu savstarpējās attiecības. Gorbunova kungs izteica runātājam piezīmi, bet es gribu Saeimas vārdā izteikt atvainošanos Valsts prezidentam.

Otra lieta. Mēs esam melojuši paši sev. Es domāju, ka, ja mēs to visu noskatītos, mēs to konstatētu. Bērziņa kungs, piemēram, minēja "Lîdztiesības" priekšlikumu. Viņš ļoti labi zina. Es domāju, ka Bērziņa kungs māk lasīt un tajā pašā izdrukā viņš būtu konstatējis, kas vēl ir balsojuši, to skaitā arī deputāti no Zemnieku savienības frakcijas, par šo priekšlikumu, kas pats par sevi nav nekas slikts. Es domāju, ka tas tikai runā pozitīvi par Zemnieku savienības pārstāvjiem vai šīs frakcijas pārstāvjiem, ka viņi arī piedalījušies šajā balsošanā. Man ļoti žēl, ka Bērziņa kungs meloja šeit klausītājiem, nosaukdams tikai cilvēkus no "Latvijas ceļa" un aizmirsdams cilvēkus, kas saistīti ar viņa paša frakciju. Es domāju, ka ne jau tas ir tas būtiskākais. Būtiskākais ir tas, ka beigu beigās "Lîdztiesības" priekšlikums jau nav nekas ārpusstāvošs. Tas tika iesniegts jau savlaicīgi. Tas risina konkrēto konstitucionālo situāciju, kas ir izveidojusies šajā Saeimā gan ar deputātu mandātu darbības apturēšanu, gan arī ... Es domāju, jūs visi piekritīsit, ka ieilgušais tiesas process pret Rubiku daudziem no mums var radīt jautājumu (lai kāda būtu mūsu attieksme pret Rubika nodarījumu un pret to, ka, protams, tiesas spriedumam ir jābūt): cik tad ilgi mēs gaidīsim šo tiesas spriedumu? Varbūt vēl trīs Saeimas gaidīs to? (Starpsauciens no zāles: "Nevajag pārspīlēt!")

Trešais. Mēs esam melojuši Latvijai. Mēs Latvijai esam teikuši, ka nekas jau nenotiks, ja mēs šodien nenobalsosim par šo valdību, - Grīga kungs teica. Birkava kungs turpināšot strādāt varbūt gadu. Tie ir meli. Ja mēs nenobalsosim par šo valdību, tas nozīmēs konstitucionālo krīzi. Jo valdība nevar turpināt funkcionēt apstākļos, kad tai nav uzticības, mēs neesam pieņēmuši Vēlēšanu likumu, tas nozīmē, ka arī Valsts prezidentam būs problēmas ar Saeimas atlaišanu. (Starpsauciens no zāles: Mēs demisionēsim tāpat!") Mēs, protams, ilgi un dikti varēsim uz to spekulēt, varbūt tiešām sēdēt šeit vēl gadu. Jā, bet mēs varēsim sēdēt šeit vismaz gadu bez šīm pilnvarām. Un, man liekas, Grīga kungs, jums ir jāizšķiras! Grīga kungs, jums ir jāizšķiras, ko jūs darīsiet! Jūs sakāt: no vienas puses, es balsošu pret, bet no otras puses , ja ievēlēs, es tomēr strādāšu šajā valdībā. Tie bija jūsu vārdi. Jūs teicāt, ka jūs esat ar mieru turpināt, arī strādāt sakarā ar valdību, ja tiks ievēlēts Gaiļa kungs. Es domāju, ka jums pašam ir jāizšķiras beigu beigās, ko jūs vēlaties. Situācija, ka divu mēnešu vai trīs mēnešu laikā nevar noformēt valdību, ir konstitucionālā krīze, kuras atrisinājums ir tikai ārkārtas vēlēšanas. Šajā gadījumā tas nozīmētu mūsu speciālu likumu un šīs speciālās lietas rosināšanu. Var būt, ka mēs varam par to izšķirties. Var būt, ka mēs varam par to izšķirties! Bet nevajag mānīt cilvēkus ar to, ka tas nenozīmē neko, ka Birkava valdība vai kāda cita valdība var mierīgi turpināt funkcionēt vēl gadu un ka daži no mums, kas varbūt ir atraduši labas vietiņas šajā valdībā vai pie šīs valdības, varēs turpināt to pašu darīt tālāk. Es nedomāju, ka to varēs darīt. Es ceru, ka tomēr mēs šodien sakoposim visus plusus un mīnusus, un, protams, es gribu jūs informēt ļoti godīgi, varbūt pat pārāk godīgi, kā frakcijas vadītājs, - Gaiļa kungam bija ļoti grūta misija. Bija ļoti grūts darbs jāizdara. Arī mūsu frakcijā bija daudzi cilvēki, kam likās, ka kompromiss, ko viņš ir pieļāvis, ir pārāk liels. Bet tomēr mēs izšķīrāmies par to, jo mēs uzskatām, ka, protams, šai valdībai ir jābūt kompromisa valdībai, jo tikai tāda valdība atbilst šai konkrētajai situācijai šajā Saeimā, šai konkrētajai situācijai, kādā mums ir jāsagaida nākamās vēlēšanas. Un jānodrošina mūsu vēlētājiem normālas iespējas iet pie balsošanas urnām un vēlēt. Nevis radīt situāciju, kad nav skaidrs, kas īsti par to atbildīgs, kāda valdība ir pie varas, kāda ir konstitucionālā situācija. Mēs par to esam atbildīgi. Un tāpēc, jā, tāpēc mēs esam gājuši kompromisu ceļu. Varbūt, es ļoti atvainojos, jā, varbūt tiešām ne visi amati ir visiem iedoti, ne visi iespējamie priekšlikumi ir pieņemti. Bet gribas arī vēlreiz pateikt (sevišķi es vēršos pie Demokrātiskās partijas pārstāvjiem šajā gadījumā) - tas nav aiz kāda speciāla nolūka, tas ir aiz tā vienkāršā nolūka, ka šajā brīdī Gaiļa kungam bija jāveic visnepateicīgākais. Viņam bija jāatrod kompromiss starp tiem politiskajiem spēkiem, kas šo valdību veido. Un jāpanāk, lai faktiski tā varētu funkcionēt. Un tas nav viegli. Un es ceru, ka tomēr Saeima varēs novērtēt to. Mēs varēsim būt kritiski pret šo valdību, prasīt no šīs valdības un tomēr nodrošināt galveno. Tas ir, lai mūsu valsts funkcionētu stabili, lai mūsu vēlētājiem būtu brīva izvēle balsot un lai vēlēšanas nenotiktu kaut kādā ārprāta tempā novembrī vai kaut kādā citā laikā, kad mēs vēlamies, bet notiktu tad, kad tās faktiski ir paredzētas saskaņā ar mūsu Satversmi. Es lūdzu padomāt par to, kad mēs spiedīsim šo pogu, padomāt par to, kam mēs šeit visi esam aicināti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Larisa Laviņa.

J.Kušnere (LNNK).

Godājamais Prezidenta kungs! Sēdes vadītāj! Kolēģi un kolēģes! Nupat mēs dzirdējām patiesības kalngalu. (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk!") Kas pie tam mijās ar draudiem par konstitucionālo krīzi Latvijā. Un tā tālāk un tā joprojām. Nupat mēs visu to dzirdējām, es varu neturpināt. Es tikai domāju, ka Panteļējeva kungs aizmirsa pateikt, kā dēļ viņš tā saka. Manuprāt, - domājot par to, ka vēl jau ir ko pagrābt no tās valsts kases un vēl Latvija nav izlaupīta, un vēl jau mēs te varam pasēdēt. Tādēļ, tēlojot kādu lomu, ir jāpasaka... manuprāt, deputātam ir jābūt godīgam un jāpasaka, kādēļ tas tiek darīts. Es ilgi un dikti šaubījos par to, vai nākt te un runāt, taču beigu beigās nolēmu, ka tas ir jādara. Un tam ir šādi iemesli. Pateikts ir daudz, un, manuprāt, pateikts ir būtiskais, gan kritika, dažāda kritika, bet taču ir arī lietas, kuras nav pateiktas. Un viens no iemesliem, kādēļ es gribu šeit teikt dažus vārdus par valdības deklarāciju, ir tas, ka dažiem deputātiem faktiski nav ļauta iespēja izteikties vienmēr tur, kur viņi to gribētu. Es te domāju presi, vispār masu medijus plašākā nozīmē. Un, ja tas arī tiek atļauts, tad teiktais tiek kaut kādā veidā pārgrozīts, sagrozīts, lai tas deputāts, kas ir teicis patiesību, tiktu nostādīts tādā īpatnējā ironiskā gaismā - labākajā gadījumā.

Ir ļaunāki gadījumi. Nu, un, lai nebūtu tukšvārdības, teikšu - ir ne tikai šī apiešana masu medijos, bet arī dažādi citādi paņēmieni, un viens no tiem ir šodien notikušais Bērzgalē sakarā ar mājas kultūras izpētes problēmām; tās es zinu, tās nav viennozīmīgas, es viņas nevērtēju tikai no vienas puses. Taču šodien šinī institūtā ir ieradusies komisija no ministrijas, lai izlemtu, lai pieliktu punktu šīm problēmām. Protams, ka diena ir izdevīga - deputātiem šodien ir plenārsēde.

Par deklarāciju. Neskatoties uz to, ka te jau dažnedažādi vārdi izskanēja, man tomēr ir jāteic, ka deklarācija ir poētiska, tās valoda skaista un bagāta dažādiem mākslinieciskās izteiksmes veidiem, it īpaši epitetiem. Ja izlasa deklarāciju, tad, ziniet, rodas iespaids, ka, ja mēs nobalsosim par šo valdību, Latvijā iestāsies paradīze zemes virsū, kādas citur nav. Nu, un šajā sakarā es arīdzan gribu minēt piemērus, un tie būtu: "Lietišķa un analītiska informācija sabiedrībai un, neslēpsim, arī valdībai ir nepieciešama kā zāles, kas dziedē un ne tikai kairina." Skaisti! Bet, ja mēs paskatāmies dziļāk, ko tas nozīmē un ko tas ir nozīmējis jau iepriekšējās valdības laikā, kas arī bija "Latvijas ceļa" valdība, tad mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir valdošās partijas, pašreiz valdošās partijas, un valdības ideoloģijas propaganda un vairāk nekas. Tas izriet no tiem piemēriem, ko es jau minēju. Tur ir vēl daudzas šādas spārnotas, tik tiešām apbrīnas vērtas frāzes. Teiksim, par izglītību deklarācijā ir rakstīts, ka ir nepieciešams to "cilvēciskot, tautiskot un mūsdienīgot - tuvinot cilvēces kultūras un izglītības galvenajām tendencēm". Manuprāt, šeit komentāri ir lieki.

Šī "paradīze" slēpjas arī vairākos ekonomiskajos rādītājos, ko nākamā valdība mums sola. Tā, piemēram, valdības deklarācijā ir sacīts:"Ievērojami samazinājusies inflācija." Lai neaizņemtu laiku, es nenosaukšu vietu, kur šī frāze atrodas, jūs to atradīsiet. Cienījamie nākamās valdības locekļi, kā inflācija ir samazinājusies? Valsts statistikas komitejas dati ir šādi: augustā inflācija ir pieaugusi par 1,9 procentiem. Bet jūs apgalvojat un sakāt pretējo. Varbūt jums ir citi skaitļi, varbūt Valsts statistikas komiteja nav valsts institūcija un nenodarbojas ar pareizajiem pētījumiem? Tātad - ilūzija. Ilūzija! Pareizi te teica Gaiļa kungs, kad par ilūziju runāja. Jaukts tiek reālais ar vēlamo. Vēlamais - tā tas tiešām varētu būt. Tāds mums būtu nepieciešams. Bet realitāti mēs šeit šodien labi dzirdējām, zinām, kā ir ar mūsu vienkāršajiem ļaudīm, un, ja mēs, cienījamās dāmas un kungi, spētu iziet uz ielas un pabraukt kaut kur uz perifēriju, ne tajās mašīnas, kas mums ir te, Saeimā, bet tāpat, ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, un dažreiz varbūt paietu kājām, tad nevajadzētu šeit no šīs tribīnes šodien minēt tos piemērus, kuri tika minēti. Es tos neatkārtošu.

Vēl vien "brīnišķīgs" piemērs, kurš, manuprāt, skan tiešām kā izsmiekls: "Arī turpmāk valstij jānodrošina ekonomiskā stabilitāte un attīstība." Un turpat tālāk ir - nezinu, kas veica šīs deklarācijas noformējumu, bet tālāk ir - es atļaušos to tā nosaukt, man uzreiz prātā iekrita šī doma - sēru rāmis, kurā ir parādīts, kāda tad šī ekonomikas attīstība būs. Tur ir minēti galvenie kritēriji, kas sagaidāmi ekonomiskajā un finansiālajā sfērā. Ļoti īpatnēja politika. Kaut gan tā nav īpatnēja; manuprāt, tā ir loģiski izrietoša "Latvijas ceļa" politika attiecībā uz nodokļiem. Un attiecībā uz nodokļiem valdība plāno vairāk iekasēt un atlikt patēriņu, un mazināt ienākumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka tie, kuri jau tāpat no savām mazajām algām maksā uz visām pusēm dažnedažādus nodokļus, maksās vēl vairāk un saņems vēl mazāk.

Tālāk. Es gribu pievērsties tai nozarei, par kuru esmu visvairāk informēta; esmu strādājusit pati par skolotāju un skolas vadītāju un zinu šo sfēru "no apakšas". Deklarācijā ļoti īpatnējs man liekas šis sludinājums, ka izglītība būz viena no prioritātēm. Kādēļ? Te jau šis apstāklis tika minēts. Un īpatnējs tas man liekas tieši budžeta jautājumu dēļ. Ja jūs ieskatīsieties darba kārtībā - gan iepriekšējās plenārsēdes, gan šīsdienas sēdes darba kārtībā -, jūs redzēsiet, ka tur ir jautājums par bezmaksas transporta pakalpojumu atcelšanu skolēniem un studentiem. Tādēļ man rodas jautājums, kā tad tā - kā izglītība varēs būt prioritāte, ja skolēns jau tagad nevar un nevarēs nokļūt uz skolu? Kādā veidā šī prioritāte izpaudīsies? Tālāk. Izglītības jomā mēs tagad bieži lietojam vārdu "optimizācija". Ko nozīmē šis svešvārds? Šis svešvārds nozīmē - "visizdevīgāk". Man uzreiz rodas jautājums: visizdevīgāk - kam? Skolēnam, viņa vecākiem? Es ļoti šaubos! Jo deklarācijā mēs varam redzēt tādu ideju kā pamatskolu un vidusskolu atdalīšanu. Tas vēl nebūtu nekas. Atvērsim valsts ģimnāzijas un tās pilnībā finansēsim no valsts budžeta. Un pamatskolas - tās nefinansēsim. Laikam te doma ir tāda, ka pašvaldības finansēs. Bet tad ir jautājums: par kādiem līdzekļiem? Pašvaldības tad slēgs šīs skolas. Un tad arī valsts ģimnāzijas nebūs vajadzīgas, jo vienkārši nebūs kam tur iet. Ja mazais cilvēks nav beidzis pamatskolu, tad viņam, mums visiem labi zināms, ģimnāzijā darīt nav ko.

Ir viena interesanta parādība, kas ir saistīta ar mācību līdzekļiem. Finansiālā ziņā atkal solām to visu pārorientēt no ražotāja uz pircēju, taču budžetā atkal neparedzam, kādā veidā nauda tiks atdota pircējam. Es paredzu, ka tā netiks atdota ne bērnu pabalstu veidā, ne dotācijās skolai par mācību grāmatu iegādi. Nedz arī kā citādi tā tiks atdota. Tātad - atkal kārtējā utopija.

Es tūliņ beigšu. Ja drīkst, tad nobeigumā vēl dažus... divus teikumus.

Sēdes vadītājs. Divus teikumus - lūdzu!

J.Kušnere. Man ir viens būtisks papildinājums Gaiļa kunga izteikumam par kontrabandu. Viņš teica, ka tā tiek ievesta ar furgoniem. Nē, tā tiek ievesta ar vilcienu sastāviem, kuriem ir valdības vīru izdotas licences. Tādēļ, šo un citu iemeslu dēļ, aicinu visus pārdomāt, (kaut gan zinu, ka visiem ir skaidrs, par ko viņi balsos) un neatbalstīt šo valdību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijā ir priekšlikums, par kur ir jāizlemj Saeimai, - lūgums slēgt runātāju sarakstu. Atļaujiet šo sarakstu nolasīt. Tātad, kā es jau teicu, runās deputāte Laviņa, pēc tam - deputāti Kiršteins (otrreiz) un Antons Seiksts, un būs galavārds referentam. Zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu slēgt runātāju sarakstu! Balsojam. Mēs balsojam par runātāju saraksta slēgšanu. Rezultāti: par - 66, pret - 4, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Vārds Larisai Laviņai - frakcija "Lîdztiesība". Lūdzu! Pēc tam runās Aleksandrs Kiršteins.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie šodien veidojamās valdības opozicionāri! Arī mūsu frakcija ir izšķīrusies nesniegt atbalstu Gaiļa kunga veidotajai valdībai. Objektīva un pamatota ir mūsu prasība, lai šā valstij nozīmīgā jautājuma lemšanā būtu iespējams piedalīties visiem tautas vēlētiem pārstāvjiem. Katra deputāta balsij - "par" vai "pret" - šodien ir nozīmīgs svars. Tie nav nekādi "Lîdztiesības" untumi, bet neapstrīdami konstitucionāla prasība. Ikviens no mums ar savu parakstu ir apliecinājis atbalstu Satversmes prasībām. Taču, ja šodien vairums deputātu, it īpaši ministru kandidāti, ignorē Satversmes 5.punktu, tad kāpēc mums būtu jāievēro, piemēram, Satversmes 55.punkts, kas skan šādi: "Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem." Varbūt ir kāds cits modelis, kā mums veidot sev vēlamu valdību? Ir būtiski svarīgi atbildēt uz jautājumu - kāpēc mūsu valsts ir tālu no tiesiskas valsts veidošanas principiem? Kāpēc mēs tik bieži sūdzamies, ka likumi netiek pildīti? Tāpēc, ka ikviena likuma norma ir saistoša - un tai ir jābūt saistošai ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam. Bet likumdevējam tā ir obligāta prasība. Tā ir cieņa pret likumu. Man ir patīkami apzināties, ka šodienas balsojumā par deputātu pilnvarām 22 no mūsu Saeimas klātesošajiem deputātiem uzskatīja par iespējamu atbalstīt nevis "Lîdztiesības" prasību, kura apriori Gundara Bērziņa variantā ir noraidāma, bet Satversmi - pēc prasības ievērot Konstitūciju. Starp šiem cilvēkiem bija kā bijušais premjers, tā nākamais potenciālais premjers. Un tas vieš cerību, ka mēs tomēr virzāmies, kaut sīkiem, maziem solīšiem, kaut gan ir bijis vajadzīgs ļoti ilgs laiks,vairāk nekā gada garumā. Mēs tomēr šodien dzirdējām, ka Satversmi mēs nevaram tulkot tā vai citādi, kā mums to gribētos, tā visiem ir obligāta un visiem ir viena. Un šis konstruktīvais sīkums, pirmais sīkums, patīkamais moments, vismaz man ļauj klusi cerēt, ka nākotnē mēs sapratīsimies labāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Mēs, strādājot šeit, bieži vien operējam ar Saeimas stenogrammām, un būtu mīļš lūgums atcerēties, ka šīs stenogrammas kādreiz lasīs. Un tāpēc - pirmais. Godātā Kušneres kundze, kad jūs runājat par Bērzgales mājas kultūras problēmu izpētes institūtu, tad ziniet, ka es to savulaik esmu aizstāvējis līdz pēdējam, bet izveidots tas ir juridiski nekorekti un nelikumīgi. Tas ir pirmais.

Otrais. Kad jūs sakāt, ka "Latvijas ceļš" kaut ko salaupa, tad es jūs lūdzu to pierādīt, jo man, piemēram, ne pagātnē, ne tagadnē - un ļoti ceru, arī nākotnē - nav pielipis ne santīms nelikumīgi. Bet es balsošu par šo valdību ne tādēļ, ka kādam kaut kas tiek, bet tādēļ, ka tā tomēr ir kaut kāda stabilitāte. Ir jau šeit partijas un deputāti, kas visu mūžu būs opozīcijā. Ērtākas pozīcijas nav, kā visu laiku būt opozīcijā. Mēs šeit visi, izņemot "Lîdztiesību", izgājām šo skolu, līdz 1989., 1990.gadam un zinām, ka, opozīcijā esot, ir ļoti viegli kritizēt, un "Latvijas ceļam" šodien nebūtu ērtākās pozīcijas kā atdot varu. Godātie kolēģi, un pats pēdējais. Jā, es piekrītu LNNK kolēģu mājieniem, balsosim par šo valdību. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidenta kungs, godājamie deputāti! Es gribēju sagaidīt atbildes uz tiem jautājumiem, kurus es uzdevu, bet diemžēl tās es nesagaidīju, tāpēc es gribu tos atkārtot vēlreiz. Tikai seši jautājumi, un es ceru, ka Gaiļa kungs sniegs precīzas atbildes pirms balsošanas, lai visi deputāti zina, kā viņiem rīkoties.

Pirmais: kas tad ir galvenais - deklarācija vai tomēr šī frakciju savstarpējā vienošanās? Kurš no šiem dokumentiem ir galvenais?

Otrs: kas īsti notiks - vai strauja valsts īpašumu privatizācija, vai būs uzsvars uz privatizācijai nepakļauto valsts uzņēmumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un ar to saistīto kontroles, pārbaudes, pārdales mehānismu paplašināšanu?

Trešais - kur tiks ņemta nauda pašvaldību dzīvokļu fondu izveidošanai, trūcīgo iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku (cik ir šo trūcīgo?), lauksaimniecības produkcijas iepirkšanai, bezdarba seku mīkstināšanai nepieciešamo līdzekļu palielināšanai un demogrāfiskās politikas aktivizēšanai? Šie citāti ir no programmas, un uzreiz rodas jautājums: kā tiks aktivizēta šī demogrāfiskā politika - vai ar naudas pabalstiem vai ar filmu rādīšanu? Attiecībā uz noziedzību man ir divi jautājumi - kad Latvijā tiks iesēdināts pirmais nodokļu nemaksātājs un kad tiks iesēdināts pirmais korumpētais valsts ierēdnis?

Nākamais - kad tiks izbeigta šī liberālā tautas apdzirdīšanas politika?

Un pats pēdējais: kas tomēr padodas "Latvijas ceļam" labāk - matemātika vai ģeogrāfija? Jo man būtu silts ieteikums valdībai - nekādā gadījumā vairs nenākt ar tādiem paziņojumiem, ka Latvija atrodas pirmo 30 pasaules valstu skaitā. Mani māc šausmas, jo mūsu valsts iemaksa starptautiskajās organizācijās palielinās līdz Luksemburgas iemaksām, valsts var bankrotēt. Mēs Ārlietu komisijā uzreiz saskaitījām vairāk nekā 45 valstis, kurās ir daudz lielāks nacionālais ienākums nekā Latvijā. Un, lai nejuktu arī valdībai un Ārlietu ministrijai, un vēstniekiem, es nosaukšu tikai grupas. Tās ir šādas. Skandināvijas valstu grupas 5 valstis, Eiropas savienības 12 valstis, EFTA valstis, Šveice un Austrija. Vidusjūras valstis, tādas kā Kipra, Malta, Izraēla. Austrālija, Jaunzēlande. Tad - daļa Austrumeiropas valstu, kuras ir bagātākas, kuras pašreiz ir ar lielākiem ienākumiem, - Čehija, Slovakija, Slovēnija, Polija. Arī, starp citu, Igaunija. Tad - Arābu valstis (es pieminēšu tikai trīs - Sauda Arābija, Emirāti, Kuveita). Un, protams, Amerika jeb ASV, Kanāda. Nerunājot par Tālo Austrumu reģionu - Japānu, Taivanu, Dienvidkoreju, Singapūru. Tad ir mazo valstu grupa, teiksim, Lihtenšteina, Andora, Monako - un tā tālāk un tā tālāk. Nosauciet kaut vienu no šīm valstīm, par kuru Latvija ir bagātāka! Tāpēc man ir aicinājums - nenākt ar pārsteidzīgiem paziņojumiem. Un es gaidu, ka Gaiļa kungs tomēr mums atbildēs šeit skaidri un gaiši.

Sēdes vadītājs. Māris Gailis - Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis. Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Paldies jums par ieteikumiem un priekšlikumiem. Daudzi no tiem ir pieņemami, par citiem mēs vēl diskutēsim. Katrā gadījumā preventīvā kritika jeb kritika avansā bija sagaidāma. Es jau labi saprotu, ka jebkura valdība tādu saņemtu.

Runājot par Kiršteina kunga jautājumiem, es sākšu ar beidzamo. Es citēju Apvienoto Nāciju Organizācijas 1994.gada... teikšu angliski - "Human Development Report". Tur ir runa par dzīves kvalitātes rādītāju, un šajā rangu tabulā mēs ieņemam 30.vietu, un jāsaka, ka pirms mums ir Lietuva un Igaunija. Un tur ir ņemta vērā ne tikai katras valsts bagātība, tur tiek ieskaitīts arī izglītības līmenis, dzīves garums - un tā tālāk. Vairāki rādītāji. Un, visu to sasummējot, mums, man liekas, ir jāpriecājas, ka mēs esam tajā 30.vietā. Tajā 30.vietā. Bet mēs varētu būt vēl augstāk. Tātad, neskatoties uz visu saņemto tā saukto preventīvo kritiku, es varu teikt, ka tas nesamazinās mūsu apņemšanos darīt visu no mums atkarīgo, lai realizētu solīto. Aicinu dot mums šādu iespēju. Un pēc tam mēs, protams, atbildēsim arī uz visiem jautājumiem, ko Kiršteina kungs mums ir uzdevis. Daudzas atbildes var atrast deklarācijā. Un, protams, arī balsojums par budžetu būs atbilde uz daudziem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates ir izbeigtas. Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.900! Vai varam uzsākt balsojumu? Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam" (dokuments nr.900)! Balsosim! Esiet tik laipni, palūkojieties, kura no signāllampiņām ir iedegusies, - vai tā atbilst jūsu izteiktajai gribai - "par", "pret" vai "atturas"! Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 33, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to ir izteikta uzticība Ministru kabinetam. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Es lūdzu pirms reģistrēšanās vēl izskatīt divas lietas. Pirmais. Prezidijam ir iesniegts jautājums, tas ir īss, tāpēc lūdzu Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt to. Un visus deputātus lūdzu ieņemt vietas!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Andrim Gūtmanim: "Valsts rajonu laikrakstu redaktori uztraucas par valsts uzņēmuma "Latvijas pasts" nodomu palielināt 1995.gadam par 40% (salīdzinājumā ar 1994.gadu) preses izdevumu piegāžu abonentiem izcenojumus.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Godātie žurnālisti, vai tiešām jums nevajadzētu drusciņ korektāk rīkoties? Vai jaunajai valdībai intervijas nevajadzētu sniegt pēc tam, kad Saeima sēdi pabeigs.

Z.Tomiņš. Īstenojot šo nodomu, arī rajonu laikraksti vairumam Latvijas lauku iedzīvotāju var kļūt nepieejami to dārdzības dēļ (kā tas jau noticis ar republikāniskajiem laikrakstiem). Vai jūs, kā satiksmes ministrs, neuzskatītu par iespējamu šajā situācijā izmantot savas ar valdības lēmumu piešķirtās tiesības noteikt preses izdevumu piegāžu abonentiem izcenojumu ierobežojumus 1995.gadam, jo Latvijas pasts šajā situācijā lauku apvidos acīmredzami izmanto savu monopolstāvokli.

12.09.94. Deputāti: Urbanovičs, Kuprijanova, Jurkāns, Ameriks, Bukovskis, Folkmane, Bresis, Lucāns."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Latvijas Republikas satiksmes ministram Gūtmanim. Godātie kolēģi! Vai tiešām mēs nevaram drusciņ bez emocijām sakoncentrēties un pabeigt plenārsēdi?

Pašā plenārsēdes sākumā deputāts Andris Piebalgs, izmantojot sēdes vadītāja pretimnākšanu, ierosināja un Saeima akceptēja priekšlikumu iesniegšanas termiņu Muitas likumam. Mūsu darba kārtībā bija iekļauts likumprojekts, attiecībā uz kuru 10 deputāti iesniedza priekšlikumu nobalsot par termiņa pagarināšanu, - tas ir likumprojekts par zemes reformu un zemes privatizācijas lietām. Godātie kolēģi, es kā sēdes vadītājs aicinu jūs būt korektiem! Ja mēs vienam kolēģim, kurš ierosināja mutiski, piekritām un akceptējām šo termiņu, tad citi deputāti, kuri ir iesnieguši rakstveidā un lūdz šo jautājumu šodien reāli izskatīt... Lūdzu izšķirt to ar balsojumu. Vai kādam no deputātiem ir iebildes pret šā lēmuma projekta nobalsojumu? Nav iebilžu? Esiet tik laipni, paņemiet dokumentu nr.898a! Es to nolasīšu: "Atcelt Saeimas 1994.gada 2.septembra sēdē pieņemto lēmumu par priekšlikumu iesniegšanu līdz 1994.gada 20.septembrim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" izskatīšanai trešajā lasījumā un noteikt, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 1994.gada 15.oktobrim." Tāds bija arī Tautsaimniecības komisijas lūgums. Vai mēs varam nobalsot par šo Saeimas lēmumu? Lūdzu zvanu! Esiet tik laipns, balsošanas režīmu! Netraucējiet, lūdzu, operatoram, netraucējiet, lūdzu! Ir jānobalso un jāreģistrējas, un pēc tam būs diezgan laika izdrukām. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt klāt neesošo deputātu vārdus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Voldemārs Novakšānovs, Velta Puriņa, Jānis Straume un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 22.septembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute