Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 8. decembra sēdi paziņoju par atklātu. Sākam apspriest... Es atvainojos, saskaņā ar Kārtības ruļļa attiecīgo pantu darba kārtību apspriežam pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" izskatīšanas, jo mēs iepriekšējā sēdē šo jautājumu nepabeidzām skatīt un tāpēc vispirms ir jāizskata šis jautājums un tad jāapspriež darba kārtība. Jānis Lagzdiņš savu pieteikumu runāt atsauc. Nākamā debatēs mums bija Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu! (No zāles deputāte I.Grava: "Es jau runāju iepriekšējā sēdē!") Sekretariātā lūdzu precizēt. Ilga Grava pieprasījumu runāt nav iesniegusi jeb atvēli runāt nav lūgusi. Vai kāds no deputātiem vēl vēlas runāt par 12. pantu? Vai Sekretariātā ir citi iesniegumi? Nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, līdz ar to man ir jāpaziņo, ka debates par 12. pantu ir pabeigtas. Mums ir divi balsojumi. Pirmais būs balsojums par LNNK frakcijas redakciju - 12. panta papildinājumu, un otrs balsojums būs par komisijas iesniegto redakciju. Katru no šīm redakcijām nolasīšu, un tad balsosim. Vai pret procedūru ir iebildes? Nav. Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas ierosinājums - papildināt 12. pantu ar šādu otro daļu: "Zemes īpašniekiem (uz 1940. gada 21. jūliju) un viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri ir politiski represēti, I un II grupas invalīdiem, kā arī personām, kuras šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir sasniegušas pensijas vecumu un līdz 1992. gada 31. decembrim pieprasījušas kompensāciju par zemi vai pēc šā datuma ir mainījušas zemes pieprasījumu pret kompensāciju, ir tiesības dzēst zemes kompensācijas sertifikātus, saņemot no valsts samaksu naudā - 28 latus par sertifikātu, atskaitot šā procesa nodrošināšanai nepieciešamo valsts nodevu." Lūdzu, balsosim par šo LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 33, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par komisijas piedāvāto redakciju - papildināt 12. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Tiesības dzēst zemes kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā 28 latu vērtībā par sertifikātu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1992. gada 31. decembrim ir pieprasījuši kompensāciju, un bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu pirmās šķiras mantiniekiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1991. gada 20. jūnijam un nav varējuši to saņemt likuma ierobežojumu dēļ (ierakstīti neapmierināto zemes pieprasītāju reģistrā)." Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Tagad mums atkal jāatgriežas pie dokumenta nr. 1196. Nākamais priekšlikums ir 8. lappusē, 14. pantā. Deputāta Tomiņa priekšlikums redzams 3. ailītē. Komisija atbalstīja jēdzienu "naudā", bet tas nav balsojams, jo tas pašreiz jau ir otrā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 15. pantā, kurā ir runa par pilsoņiem, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 15. pantā: "Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un viņi likumā paredzētajā kārtībā kompensējuši bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes vērtību tajos gadījumos, kad netiek atjaunotas viņu īpašuma tiesības." Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 29, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par otrā lasījuma 15.1 pantu - "Juridiskās personas, kurām var piešķirt zemi īpašumā", un šeit ir trīs priekšlikumi - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi, kas runā par panta būtību, un deputātes Seiles priekšlikums, kas faktiski attiecas uz likuma sakārtošanu kā tādu. Ir priekšlikums tātad šo 15.1 pantu šajā vietā svītrot, izveidot likumā jaunu nodaļu, kurā ir runa par zemes pirkšanas un pārdošanas noteikumiem zemes reformas laikā. Komisija atbalstīja to viedokli, ka ir jāizstrādā pilna jauna nodaļa ar noteikumiem - kam var, kam ir aizliegts un kurās vietās... Līdz ar to komisija atbalsta deputātes Seiles priekšlikumu - šeit, šajā vietā, svītrot šo pantu, un praktiski Zemnieku savienības frakcijas un arī Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšlikumi jau ir izskatīti. Bet turpmāk - tajā 6. nodaļā.

Sēdes vadītājs. Vai Latvijas Zemnieku savienības frakcija un Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija piekrīt? Paldies, piekrīt. Vai pret svītrošanu pārējiem deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 16. pantā - Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, šis priekšlikums nav izskatīts šajā pantā, bet gan ir ietverts 34. panta noteikumos, tas ir jauns pants, tāpēc šeit...

Sēdes vadītājs. Vai Latvijas Zemnieku savienības frakcija piekrīt? Piekrīt. Līdz ar to iebilžu nav. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo pantu jeb tāda veida izkārtojumu? Nav.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 11. lappusē un attiecas uz 18. pantu - "Samaksas apmērs par īpašumā piešķirto zemi". Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosināja svītrot 18. panta pirmo, otro un trešo daļu, kur ir runa par to, kā nosakāmi samaksas apmēri. Komisija neatbalstīja šo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu svītrot 18. panta pirmo, otro un trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 27, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 20. pantā - "Zemes īpašuma pieprasījumu iesniegšana". Komisijā radās diskusijas par to, ka vajadzētu papildināt šo 20. pantu ar jaunu ceturto daļu, kas noteiktu dokumentu iesniegšanas beigu termiņu, un pašreiz komisijas priekšlikums ir papildināt pantu ar šo ceturto daļu jaunā redakcijā: "Dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, iesniedzami attiecīgajai pagasta padomei ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. decembrim. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tikai tiesa." Tas ir līdzīgi kā Pilsētu zemes reformas likumā - ir nosaukts gala datums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to ir akceptēts komisijas priekšlikums.

R.Jonītis. Paldies. Nākamais priekšlikums ir 21. pantā. Deputātes Seiles priekšlikums - aizstāt vārdkopu "zemes ierīcības dienesta" ar vārdkopu "Valsts zemes dienesta". Komisija atbalstīja šo, tas būtu saskaņojams ar citiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Akceptēts. Nākamo, lūdzu!

R.Jonītis. Šajā pašā 21. pantā pie ceturtās daļas ir deputāta Tomiņa priekšlikums - 21. panta ceturtās daļas 1. punkta otrajā daļā svītrot palīgteikumu: "...kas piešķirti zemnieku saimniecībai lietošanā pirms zemes reformas...". Komisijas viedoklis bija - atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Deputāts Endziņš lūdz balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu - 21. panta ceturtās daļas 1. punkta otrajā daļā svītrot palīgteikumu: "...kas piešķirti zemnieku saimniecībai lietošanā pirms zemes reformas...". Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 26, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" - papildināt 21.pantu ar tekstu, kas paredzētu atbrīvojumu no valsts nodevas par īpašuma atsavināšanu, kā arī paredzētu atbrīvojumu no tiesas izdevumiem. Komisija izskatīja šos priekšlikumus un vismaz šajā pantā tos neatbalstīja, jo daži likumi, kas runā par tiesvedību, to paredz atsevišķos gadījumos jau tīri likumiski, un būtu nelietderīgi visos gadījumos paredzēt tiesas izdevumu segšanu, nezinot, kāds ir šīs tiesas rezultāts.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uzstāj, ka vajag balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 21. panta papildinājumu, ko iesniedz frakcija "Tçvzemei un brīvībai"! Gan izklāstu, gan komentāru jūs tikko dzirdējāt. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 33, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 23. pantā. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ierosina izteikt 23. pantu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja šādu redakciju. (Deputāti skaļi sarunājās savā starpā.)

Sēdes vadītājs. Godātos deputātus centrālajā daļā pirmajās rindās lūdzu klusāk apspriest likumprojektu. Lūdzu zvanu! Tā kā no referenta nesekoja nedz izklāsts, nedz komentārs, tad man jānolasa šī redakcija, par kuru mēs balsosim. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" iesniedz redakciju 23. pantam: "Zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir pagasta padomes lēmums vai tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgrāmatu akts par zemes iegūšanu atsavināšanas vai valsts un pašvaldības zemes privatizācijas rezultātā". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 28. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk 24. pants.

R.Jonītis. 24. pantā runāts par zemes pirkšanas un pārdošanas kārtību zemes privatizācijas gaitā. Deputāta Novakšānova priekšlikums ir - izslēgt šo 24. pantu, pamatojoties uz to, ka ir izveidota šī jaunā nodaļa, kas sīkāk reglamentētu zemes pirkšanas un pārdošanas kārtību zemes privatizācijas gaitā. Komisija atbalstīja - tātad izslēgt viņu šajā te vietā un līdztekus tam arī nemainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates par 24. pantu.

A.Seile (LNNK).

Labrīt, cienījamie deputāti! Es gluži tik vienkārši nevarētu atbalstīt šī panta izsvītrošanu. Es atvainojos... Es atbalstu šī panta izsvītrošanu tāpēc, ka valstij pirmpirkuma tiesības nevajadzētu uz zemi dot, bet bijušajiem īpašniekiem. Ja šo pirmo daļu izsvītro, tad viss nostājas savās vietās - bijušie īpašnieki ir ar pirmpirkuma tiesībām, un otrā daļa - zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim valsts piešķir zemi īpašumā zemnieku un piemājas saimniecībai tikai vienreiz. Šai daļai īstenībā vajadzētu palikt spēkā, jo tādi visu laiku ir bijuši noteikumi zemes reformas gaitā. Ja mēs šo izsvītrojam, tad bagāti uzpircēji varēs izveidot zemnieku saimniecības visās Latvijas malās. Tāpēc es aicinātu... Es nezinu, vai to var izdarīt pēc procedūras, bet izsvītrot tikai šo pirmo daļu...

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates ir pabeigtas par 24. pantu. Balsosim iesniegšanas kārtībā. Deputāts Novakšānovs - svītrot 24. pantu, bet deputāte Seile ierosina svītrot vienu teikumu... nu pirmo daļu, bet tas ir arī pirmais teikums, tur ir divi teikumi. No procedūras viedokļa mēs varam pieļaut tādu? Ar milzīgām grūtībām jāsāk domāt par šo jautājumu. (No zāles deputāte A.Seile: "Vai neviens neiebilst?")

Deputāte Seile jautā, vai neviens neiebilst. Deputāt Novakšānov, vai jūs runāt gribējāt, ka bijāt jau gandrīz pie tribīnes? (No zāles deputāts V.Novakšānovs: "Es noņemu savu priekšlikumu!") Deputāts Novakšānovs savu priekšlikumu noņem, bet tad mums ir jābalso, vai 10 deputāti viņu uztur. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Mçs atbalstām Novakšānovu!") Deputāts Novakšānovs noņem savu priekšlikumu, bet saskaņā ar Kārtības rulli deputātiem ir tiesības viņu uzturēt. Ja, balsojot par šo priekšlikumu, 10 deputāti izteiksies "par", tad līdz ar to viņš, šis priekšlikums, paliek.

Godātie deputāti, vēlreiz tuvāk precizējot Kārtības rulli, situācija ir tāda, ka deputātam Novakšānovam ir tiesības noņemt šo priekšlikumu, jo nav tiesības... Šī balsošanas procedūra ir tad, ja tas ir patstāvīgais priekšlikums, kuru iesnieguši 10 deputāti. Un tad, ja kāds no šiem deputātiem noņem savu balsi, tad notiek balsojums, un, ja 10 balsis ir zālē, tad par to tiek balsots, bet, ja ir labojums pie likumprojekta, ko ir iesniedzis viens deputāts, tad, kā paskaidroja Juridiskā biroja vadītājs, ja viņš noņem šo priekšlikumu, līdz ar to priekšlikums ir noņemts, jo tas bija deputāta priekšlikums, kaut gan loģiski būtu pielietot šo pašu procedūru arī labojumiem, jo, piemēram, es vai jūs kā deputāts esmu rēķinājies ar šo priekšlikumu un neesmu iesniedzis viņu. Un tagad, kad deputāts, kurš ir iesniedzis viņu, noņem, tad līdz ar to deputātiem ir liegta tiesība kaut ko darīt ar šo pantu. (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Vai jūs esat pārliecināts par šo traktējumu, Kusiņa kungs?

Par procedūru Andrejs Panteļējevs - lūdzu! "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Jā, šinī gadījumā, cienījamais priekšsēdētāj, ja deputāts Novakšānovs noņem šādu priekšlikumu, tad, protams, man Kārtības rullis it kā neatļauj šobrīd tribīnē to darīt, bet es personīgi savā vārdā gribētu tieši tādu priekšlikumu uzturēt. Par cik Novakšānova priekšlikums eksistēja pirms tam, es atsevišķi viņu nenoformulēju. Ja deputāts Novakšānovs viņu tomēr noņem, tādā gadījumā es gribētu uzturēt vai vismaz aizvietot ar savu priekšlikumu... līdzīgu priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Kârtības rullis to neparedz!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es domāju, kā es atceros, mums ir bijis precedents, un tas būtu ļoti loģiski... (Zālē troksnis - deputāti skaļi sarunājās.) Lūdzu uzmanību!... Būtu loģiski arī mūsu praksē nākotnē. Ja viens deputāts ir iesniedzis priekšlikumu un ja viņš pēc tam viņu noņem sēdes laikā, bet, ja kāds no deputātiem iebilst, tad tas jautājums būtu balsojams. Tā būtu loģiski. Lūdzu, par procedūru - Aivars Endziņš! (Starpsauciens no zāles: "Satversmes tiesa!")

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja mēs gribam turpmāk vadīties pēc precedenta, tad atcelsim vispār Kārtības rulli, kurš ir likums, bet, ja mēs katru reizi sāksim tagad interpretēt, kā mums ienāk prātā - vienā gadījumā tā, otrā gadījumā tā - , lūdzu, esiet tik laipns, ierosiniet tādā gadījumā izdarīt izmaiņas Kārtības rullī, un pēc tam tālāk arī vadīsimies pēc tā, bet nevis katru reizi tagad skatīties, kā ir izdevīgāk vienā vai otrā situācijā. Es lūgtu ievērot likumu - Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens nevēlas runāt. Diemžēl man nav laika visus Kārtības ruļļa pantus salikt kopā, bet es arī varētu pierādīt savu taisnību, bet pagaidām es paļaušos uz deputāta Aivara Endziņa, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, taisnību.

Līdz ar to divdesmit... Deputāta Novakšānova priekšlikums - izslēgt 24. pantu - ir noņemts, viņu noņēmis pats deputāts. Un 24. pants paliek iepriekšējā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums 15. lappusē - papildināt likumu ar jaunu 27. pantu. Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Praktiski šis priekšlikums ir ietverts 6. nodaļā un es aicinu viņu neapskatīt šeit.

Sēdes vadītājs. Vai Zemnieku savienības frakcija piekrīt? Piekrīt. Deputātiem arī nav iebildes? Nav.

R.Jonītis. Tātad nākošie divi priekšlikumi. Deputātes Seiles priekšlikums un deputāta Novakšānova priekšlikums sakrīt. Komisija atbalsta viņu. Tātad tas ir - papildināt likumu ar jaunu 6. nodaļu "Zemes pirkšana, pārdošanas kārtība zemes reformas laikā".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Tātad šeit tas minēts kā 26. pants, bet šī numerācija pašreiz nesaskan ar iepriekšējo likuma tekstu, vispār viņš būs 27. pants - "Pirkumu un pārdevumu objekts". Deputāta Novakšānova redakcija ir redzama 3. ailītē. Komisija atbalstīja viņu, bet nedaudz mainot redakciju. Jau konkretizējot - neatsaucoties un vēl vienu reizi nerakstot šī paša likuma nosaukumu šajā pantā, bet ir juridiski sakārtots tikai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti par šo pantu, par šī panta redakciju, ko iesaka komisija. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais pants - "Zemes pirkšanas subjekti". Šeit ir deputāta Novakšānova priekšlikums, Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Divi priekšlikumi praktiski. Un komisijas atbalstītais priekšlikums ar savu redakciju, kas redzams 4. ailē. Arī šajā likumā, līdzīgi kā Pilsētas zemes likumā, komisija aicina balsot par katru komisijas varianta apakšpunktu- a, b, c - atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Tagad par procedūru, godātie deputāti. Situācija ir tāda, ka šie visi priekšlikumi ir iesniegti... viņiem visiem, var teikt, ir vienāds tiesiskais statuss. Nu, protams, komisijas priekšlikumi ir balsojami pēdējie, bet pēc būtības tomēr Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi ir saistīti ar deputāta Novakšānova priekšlikumu un viņi ir gan kā svītrojums, gan papildinājums. Un tad saskaņā ar Kārtības rulli papildinājumi būtu jābalso pirmie un pēc tam deputāta Novakšānova priekšlikums kopumā. Kaut gan šo situāciju radīja gan tas, ka mēs pagarinājām šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan Novakšānova, gan Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi, un abi priekšlikumi faktiski tiesiskā statusā ir vienādi.

Deputāts Pauls Viesturs Karnups - LNNK. Par procedūru vai par pantu? Par procedūru. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Es vienkārši gribu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka šis 27. pants, respektīvi, Novakšānova kunga priekšlikuma variants, ir tieši analogs tam, ko mēs pieņēmām iepriekšējā likumā par zemes reformu pilsētās. Un, ja mēs tagad atkal... jo šo komisijas ierosinājumu mēs noraidījām iepriekšējā likumā, mēs pieņēmām Novakšānova kunga priekšlikumu ar redakcionālām izmaiņām, un es nezinu, kāpēc mums atkal vajadzētu iziet visu šo procedūru cauri. Mans priekšlikums būtu, lai mēs vienkārši balsotu, ka šis 27. pants tiek analoģiski saskaņots ar iepriekšējo likumu, ar pieņemto attiecīgo pantu... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Bet kā var svītrot neeksistējošu?")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Procedūra varētu būt tāda, ņemot vērā deputāta Karnupa ierosinājumu: vispirms balsojam par deputāta Novakšānova priekšlikumu. Tas ir kopumā viss pants. Pēc tam, ja Zemnieku savienības frakcija... pēc tam varētu balsot Zemnieku savienības priekšlikumus, bet mēs nonāksim pretrunā ar Kārtības rulli. Godātie deputāti, deputāts Pauls Viesturs Karnups runāja... viņš nerunāja par procedūru, viņš runāja par būtību, un viņš atgādināja, ka Pilsētu zemes likumā mēs esam pieņēmuši 27. pantu tieši tādā pašā redakcijā, kā deputāts Novakšānovs iesaka. Tās faktiski ir debates par šo pantu, bet balsojums būtu tāds. Vispirms par deputāta Novakšānova priekšlikumu. Zemnieku savienības priekšlikums ir svītrot 27. panta 5. punktu, tad 4. izteikt redakcijā, kādā viņi, Zemnieku savienība, piedāvā, un tad balsotu kopumā par... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Pašlaik ir komisijas variants.") Godātie deputāti, tāpēc ka mēs pagarinājām termiņu un šis deputāta Novakšānova priekšlikums bija izsniegts tad, kad mēs pagarinājām termiņu. Visiem deputātiem viņš bija, un, ja mēs formāli par to runājam, tad viņš nevar neko svītrot no nepieņemtā. Nu viņam bija tiesiskais statuss tāds, ka viņš bija izsniegts jau kā trešā lasījuma redakcija. Komisijas variants vienmēr ir balsojams pēdējais. Godātais Andrej Panteļējev, komisijas variants ir pēdējais, un komisijas pamats ir deputāta Novakšānova priekšlikums, kas bija izdalīts, pirms mēs pagarinājām termiņu. Līdz ar to viņam ir tāds tiesiskais statuss, ka viņu var papildināt un viņu var svītrot. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Es drīkstu runāt pie mikrofona?") Andrejs Panteļējevs - par procedūru.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es vienkārši gribu precizēt, ko mēs balsojam. Ja mēs balsojam par teikumu... (Starpsauciens no zāles: "Tur viņš ir...")

Sēdes vadītājs. Iedodiet Kārtības rulli!

A.Panteļējevs. Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs jūs uzmanīgi uz to... Ja mēs balsojam par teikumu un ja teikums skan: "27. panta 5. punktu svītrot...", tad es kā deputāts nezinu, par ko es balsoju, jo teikums skan: "27. panta 5. punktu svītrot." Jo komisijas variantā 27. panta 5. punkta vispār nav. Novakšānova kunga variantā 27. panta 5. punkts ir. Tātad sākt ar to, ka balso par teikumu - 27. panta 5. punktu svītrot. Liekas neloģiski, jo es nezinu, par kādu 27. panta 5. punkta svītrošanu jūs runājat. Nē, es atvainojos, 27. pants mums ir divās redakcijās. (Starpsauciens no zāles: "Kurā pusē tu lasi?")

Sēdes vadītājs. Pagaidiet, lūdzu, - bez debatēm! Es jums izskaidrošu, deputāt Panteļējev! Vispirms paskatieties 134. pantu. Paņemiet Kārtības rulli! "Priekšlikumi balsojami 101. pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā." 101. pantu izlasiet! Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā: 1) Priekšlikumu par attiecīgā panta vai tā daļas izslēgšanu no likumprojekta; 2) Priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma; 3) Priekšlikumus, kuri mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma." Un pēdējais - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Es jums vēlreiz paskaidroju, ka šī ir tāda situācija. Vai Juridiskās komisijas vadītājam patīk vai nepatīk, bet tad sākas jauns precedents, ka pagarināja termiņu. Pirms termiņa pagarināšanas deputāta Novakšānova priekšlikums bija izsniegts deputātiem, un deputāti uz to reaģēja tādā veidā, ka viņi sāka to papildināt, svītrot vai grozīt. (Starpsauciens no zāles: "Par zemi pilsētās!") Mēs par pilsētām arī balsojām. Deputāts Tomiņš bija tribīnē, un mēs balsojām. Jā, jūs uzskatāt, ka vispirms jānobalso kopumā un tad jāsvītro. Un, ja deputāts Endziņš arī tā uzskata, ja viņš tā traktē Kārtības rulli, tad sēdes vadītājs to tūlīt liek jūsu izlemšanai, un mēs ejam uz priekšu. Lūdzu - deputāts Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Jūs pareizi traktējat. Šis 5. punkts ir balsojams vispirms, neapšaubāmi to pasaka Rullis. Bet es gribētu vērst uzmanību uz šo te precizējumu, ko Zemnieku savienība iesniedza par 4. punktu. Tādā veidā es nezinu, vai par to var balsot. "Latvijas" - kas tā par republiku, kas tiek rakstīta ar mazo burtu? Un kas tie par pilsoņiem, kuri raksta "Latvijas Republikas pilsoņi". Ir Latvijas pilsoņi. Tādā veidā, ja mēs to ierakstīsim iekšā likumā un nobalsosim, tad mēs diezgan smieklīgi izskatīsimies. Es gribētu, lai to ņem vērā paši iesniedzēji.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pēc būtības jau deputāts Karnups uzsāka debates par šo pantu un arī deputāta Endziņa teiktais ir sakarā ar šī panta atsevišķo daļu redakcijām. Un tāpēc lūdzu deputātus, kuri grib runāt debatēs, -nāciet tribīnē! Jūs kā deputāts gribat runāt? (No zāles deputāts R.Jonītis: "Jâ!") Deputāts Jonītis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Aivars Berķis.

R.Jonītis (LC).

Jebkurā gadījumā, ja mēs sākam balsot par deputāta Novakšānova kunga priekšlikumu, mums būtu tas tīri redakcionāli jāsakārto - tāpat kā mēs to darījām ar pilsētas zemju likumiem. Un, runājot par šiem apakšpunktiem numur divi un numur trīs, kur ir minētas valsts institūcijas un pašvaldību institūcijas, es lūdzu deputāta Novakšānova priekšlikumā uzreiz svītrot šo vārdiņu "institūcijas". Ja runājam par 5. apakšpunktu, ir skaidrs, ka vai nu šis ir redakcionāli nekorekts... Mēs varētu balsot par 5. apakšpunktu tikai tādā redakcijā, ja tas sāktos ar vārdiem "Latvijā reģistrētas ārvalstu uzņēmējsabiedrības", un tālāk ir nepieciešams viens iestarpinājums - "no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus". Jo nevarētu būt situācija, ka Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumu ar kādu no uzņēmējsabiedrībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribētu vērst uzmanību uz 4. punktu, kur ir mūsu atšķirības - atšķirības starp deputāta Novakšānova priekšlikumu un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Viņa priekšlikumā tātad ir - "Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem". Un mums ir "Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas" vēl klāt: Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas un uzņēmējsabiedrības, no kuru apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas pilsoņiem. Es piekrītu Endziņa kunga ierosinājumam, ka vārds "Republikas", protams, ir jāizsvītro.

Tātad vispirms - "juridiskās personas". Kāpēc juridiskās personas? Te ir jāparedz arī juridiskās personas, kas šajā gadījumā var būt sabiedriskās organizācijas vai citas organizācijas, kam ir juridiskās personas statuss, bet kas nav uzņēmēji. Tātad šeit ir vajadzīgas arī juridiskās personas.

Un, otrkārt, - "no kuru apmaksātā pamatkapitāla". Tas ir tas pats, par ko mēs jau runājām Pilsētu zemes likumā. Lai nevarētu būt tā, ka fiktīvi nodibina kaut kādu sabiedrību. Akcijas, teiksim, ir izsludinātas, bet tās nav apmaksātas, un pēc tam izrādās, ka faktiski šo zemi ir nopircis pavisam cits cilvēks vai tas nemaz neatspoguļo īsto attiecību. Tātad te vajag noteikti šo vārdiņu "apmaksātā" - "apmaksātā pamatkapitāla". Juridiskās personas apmaksātais kapitāls. Tātad es iesaku 4. punktā turēties pie Zemnieku savienības frakcijas ierosinājuma, kā tas arī ir atspoguļots komisijas pieņemtajā variantā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Es atbalstu arī mūsu frakcijas ierosinājumu par 5. apakšpunkta svītrošanu, jo tas ir svītrojams gan pēc būtības (tas, par ko es jau runāju attiecībā uz likumprojektu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, tie momenti, ka praktiski šis punkts ļaus, dos iespēju pirkt zemi ne tikai tām ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, kuru dibinātāji būs šo attiecīgo ārvalstu pilsoņi vai iedzīvotāji, bet arī trešo valstu un arī mūsu valsts nepilsoņi, kuri šajās ārvalstīs, ar kurām noslēgti šie līgumi, nodibinās uzņēmējsabiedrību un reģistrēsies, un ienāks šeit, varēs pirkt zemi), gan arī pēc formas. Un pareizi Jonīša kungs teica, ka šis 5. punkts, tāds, kāds tas tagad ir Novakšānova redakcijā, kur trūkst gan vārdu "Latvijas Republikā reģistrētās", gan ir arī citas kļūdas, kas ir norādītas... Tas norāda vien to, ka šis pants nevar būt šodien nobalsojams, jo tas nozīmētu, ka mēs, jau nobalsojuši par pantu kopumā, pēc tam izdarītu tiešām nopietnas izmaiņas. Jo ir liela starpība, vai šeit ir minētas Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības vai vispār uzņēmējsabiedrības. Šeit ir ne tikai redakcionāli labojumi, un tos nevar kaut kur kabinetos pēc tam izdarīt. Un tāpēc šis pants ir vai nu jāpieņem tāds, kāds tas ir, un ar visām tām kļūdām, par kurām runāja Jonīša kungs, vai arī jādara tā, kā ierosinām mēs, Zemnieku savienības frakcija, - mūsu frakcija ierosina to svītrot, un tas, ņemot vērā gan tā saturu un pēc tam juridiskās konsekvences, gan arī formu, kādā tas ir iesniegts, - un pie tam šo kļūdaino formu... Un tāpēc mēs lūdzam arī pārējos atbalstīt 5. apakšpunkta svītrošanu. Jo pašreiz vairs nedrīkstam iesniegt šodien labojumus šajā 5. apakšpunktā, jaunus vārdus iestarpināt, mainīt teksta redakciju. To mēs šodien nedrīkstam darīt pēc Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav debatēs pieteikušos deputātu? Nav. Debates par 27. pantu ir pabeigtas. Balsošanas secība: vispirms ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - 27. panta 5. punktu svītrot, pēc tam balsosim par 27. panta 4. punktu - izteikt to Zemnieku savienības frakcijas ieteiktajā redakcijā, un pēc tam būs balsojums par 27. pantu. Atkal varbūt ir arī iespēja balsot vēl komisijas ieteikto redakciju, kura ir pati pēdējā.

Par procedūru ir iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - svītrot 27. panta 5. punktu deputāta Novakšānova iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 31, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par to, lai 27. panta 4. punktu izteiktu šādā redakcijā: "Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas un uzņēmējsabiedrības, no kuru apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem". Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - 2. Pieņemts.

Tagad balsosim par 27. pantu kopumā - deputāta Novakšānova iesniegtajā redakcijā, ar 4. punktā pieņemto labojumu.

R.Jonītis. Ja drīkstētu, es lūgtu Saeimu vēl pirms šī balsojuma tomēr piekrist svītrot šos vārdus "institūcijas" otrajā un trešajā apakšpunktā un piekrist piektajā apakšpunktā pierakstīt klāt šos vārdus "Latvijā reģistrētās", tīri redakcionāli, jo - "uzņēmējsabiedrības no valstīm". Pretējā gadījumā ir tiešām tā, kā Tomiņa kungs pateica, - šai redakcijai ir pārāk izplūdis raksturs un institūcijām nav tiesību iegādāties šīs zemes.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūgsim vēlreiz nolasīt šo pantu! Institūcijas mēs tiešām svītrojām arī Pilsētu zemes likumā. Lūdzu, nolasiet visu pantu, un tad deputāti lems.

R.Jonītis. Tātad viss pants pašreiz skanētu šādi: "Zemesgrāmatās nostiprinātos zemes īpašumus zemes reformas laikā var pirkt:

1) Latvijas Republikas pilsoņi,

2) valsts,

3) pašvaldības,

4) Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas un uzņēmējsabiedrības, no kuru apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem,

5) Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvijas Republika noslēgusi līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, kurus apstiprinājusi Saeima."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes, ja par šo redakciju mēs balsojam kopumā? Nav iebilžu. Tad, lūdzu, balsosim par šo 27. panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 4. 27. pants pieņemts. Līdz ar to komisijas redakcija netiek balsota.

R.Jonītis. Paldies.

Nākamais ir pants - "Zemesgrāmatā nostiprinātās zemes pirkšanas kārtība pilsoņiem un juridiskajām personām". Šeit ir divi priekšlikumi - deputāta Novakšānova un Juridiskā biroja precizējums. Komisija tos abus atbalstīja, un ceturtajā ailītē ir redzams variants, kas ir jau sakārtots pēc Juridiskā biroja priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Iebildes nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais pants runā par zemes īpašuma iegūšanas tiesībām juridiskajām personām. Šeit priekšlikumus bija iesnieguši deputāts Novakšānovs, deputāts Zaščerinskis, Janeks, kā arī Juridiskais birojs ir iesniedzis redakcijas grozījumu. Runājot par deputātu Zaščerinska un Janeka priekšlikumiem, tie jau ir iestrādāti šajā pantā, kur mēs runājām par zemes pirkšanas subjektiem. Tā ka šeit viņi nebūtu nepieciešami. Un komisija atbalstīja arī deputāta Novakšānova un Juridiskā biroja priekšlikumus, izsakot viņus jaunā redakcijā. Es vienīgi atkal gribētu atvainoties komisijas vārdā. Šim pēdējam apakšpunktam ir jāskan: "Valsts pierobežas joslu zemes".

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man par šo pantu, tādu, kā pašreiz izskatās deputāta Novakšānova un Juridiskā biroja priekšlikums, kā ir komisijas priekšlikumā, ir divi iebildumi. Pirmkārt, par punktu, ja zemes īpašnieks ir iesaistījies uzņēmējsabiedrībā ieguldot zemi kā mantisko ieguldījumu. Te ir jāsaprot, pirmkārt, divas lietas, - ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējsabiedrībā, ieguldot zemi kā mantisko ieguldījumu, tad viņš praktiski arī šajā uzņēmējsabiedrībā šo zemi ir atdevis uz visiem laikiem. Tātad, pirmkārt, šī redakcija ir pretrunā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un ar likumu pret SIA, bet, otrkārt, lietas būtība ir daudz dziļāka. Ja zemes īpašnieki tiesības rīkoties ar savu zemi atdod uzņēmējsabiedrībai, tad man ir bailes, ka atkal atjaunosies kolhozs ar visām kolhoza nelaimēm. Proti, ka cilvēks ir attālināts no sava īpašuma un nav ieinteresēts sabiedrības darba kopējā rezultātā. Jā, uzņēmējsabiedrībai, protams, būtu vieglāk dabūt aizdevumu, jo zemi bez šķēršļiem tad varētu ieķīlāt bankā. Bet kas tad notiek tādā gadījumā, ja aizdevumu nevar atdot? Tātad zemi pārņem banka un, vārdu sakot, šis cilvēks līdz ar to tad no savas zemes ir arī veiksmīgi ticis vaļā. Tāpēc - jā, ejiet šajā uzņēmējsabiedrībā vai kādā kooperatīvā, bet lai zeme paliek jūsu īpašums. Ja kooperatīvam vajag naudu, tad ieķīlājiet pats savu zemi un dodiet attiecīgo naudu, ar ko kooperatīvam rīkoties. Un tad jūs gan sekosit, kas notiek ar šo naudu un kā saimnieko jūsu kooperatīva vadītājs.

Te vēl jāpiebilst, ka es par šo gadījumu tiešām esmu konsultējies arī ar citu valstu speciālistiem, būdams Eiropas Kopsaimnieku konfederācijas asamblejā, un tur patiešām visi cilvēki, ar kuriem es runāju, apstiprināja, ka tieši tāda kārtība būtu vispareizākā. Var šo zemi nodot nomā attiecīgajam kooperatīvam vai attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai uz jebkuriem noteikumiem, bet tomēr saglabājot šīs zemes īpašuma tiesības. Pašreiz mums šķiet, ka mums ir brīvas zemes ļoti daudz, un, lai to apstrādātu, šajā gadījumā patiešām liekas, ka tāda kārtība ir ieinteresēta, bet, tiklīdz attīstīsies lauksaimniecības ražošana, jūs tūlīt redzēsit, ka mēs būsim nonākuši ar šo punktu strupceļā. Tāda kārtība ir arī Vācijā, to pat zemkopības ministrs Ārijs Ūdra kungs ir apstiprinājis pēc savas vizītes Vācijā. Un tā arī vajadzētu saglabāt šo zemi īpašniekiem, bet nevis iedot kā mantisko ieguldījumu.

Otrkārt, man ir punkts par to, ka šeit ir rakstīts: "ar dabas aizsargājamiem objektiem aizņemtās zemes". Tas nav precīzi. Zemnieku savienības priekšlikumā, kādu mēs devām 27.pantam, bija rakstīts: "Ar valsts īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām aizņemtās platības". Ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtā zeme - tas ir pārāk plašs jēdziens, un tik lielas teritorijas mums nav vajadzīgs sargāt, bet vajag tikai ierakstīt tā vietā "ar valsts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām aizņemtajās zemēs", - tā, kā tas bija Zemnieku savienības priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Jūs kā deputāts? (No zāles deputāts R.Jonītis: "Jâ!") Raimonds Jonītis - deputāts. "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Es vienkārši šajā gadījumā komentēšu Berķa kunga iepriekš minētos izteikumus par zemes īpašnieku tiesībām iesaistīties kādas uzņēmējsabiedrības sastāvā. Berķa kungs laikam pagājušajā sēdē īpaši nesekoja līdzi. Mēs esam papildinājuši šā likuma 7. pantu, kas speciāli nosaka, ka zemes īpašniekam ir tiesības iesaistīties uzņēmējsabiedrībā arī ar zemes lietošanas tiesībām. Tas ir vēl viens paskaidrojums, kas runā par to, ka iesaistīties uzņēmējsabiedrībā jau šis zemes īpašnieks var vienalga - gan ar īpašuma, gan ar lietošanas tiesībām, gan ar citu savu īpašumu vai naudu. Šajā gadījumā, runājot par šo pantu, par zemes īpašumtiesību iegūšanu juridiskajām personām, tas nozīmē, ka šis zemes īpašums tiktu ierakstīts zemesgrāmatā, un ir jāatceras tas, ka īpašnieks jau nevar būt viens vai uz laiku. Viņš vienmēr ir tikai viens. Tātad vai nu tas ir tas zemes īpašnieks, kas ierakstīts zemesgrāmatā, vai arī juridiskā persona. Šajā gadījumā ir runa par to, ka zemes īpašnieks ir piekritis iesaistīties ar visu savu īpašumu. Viņa īpašums attiecīgi tiek novērtēts daudz vairāk. Viņš uz šī īpašuma pamata tieši tāpat kā privātpersona, arī šī juridiskā persona var iegūt ķīlas tiesības un saņemt aizdevumus. Šajā gadījumā šis 29. pants ir jālasa ciešā saistībā ar to 7.panta labojumu, kuru Saeima pieņēma iepriekšējās sēdes laikā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies? Nav pieteikušies. Līdz ar to, godātie kolēģi deputāt Zaščerinski un deputāt Janek, kāds ir jūsu priekšlikums? Mums pēc procedūras vajadzētu balsot vispirms par jūsu priekšlikumu, tad... (No zāles deputāts J.Zaščerinskis: "Viņš jau iestrādāts citā pantā!") Jā, tas ir ļoti jauki iestrādāts citā pantā, bet mums ir jābalso vispirms par deputāta Novakšānova priekšlikumu. Līdz ar to jūsu priekšlikums teorētiski var palikt nebalsots. Tas it kā būs balsots komisijas iekļautajā variantā, bet es tā teorētiski šeit runāju. Ja deputāts Berķis pieprasa - un tā es saprotu -, ja viņam ir iebildes pret komisijas variantu, tad mums ir jābalso šeit visi varianti. Jūs jau papildināt deputāta Novakšānova priekšlikumu. Komisija pēc tam apkopoja visu un iesniedza jaunā redakcijā. Pieņemsim, ja mēs balsojam, tad sākam balsot Novakšānova priekšlikumu, un, ja tas gūst... Pirmkārt, tas nebūs saskaņā ar Kārtības rulli, bet, ja tas gūst atbalstu, tad jūsu priekšlikums paliks "gaisā".

Godātie deputāti, vēlreiz es nonāku pie secinājuma, pats ar sevi šeit skaidrojoties, ka vajag ievērot Kārtības rulli, bet mazāk deputātu personīgos lūgumus, tad var iznākt dažādas pretrunas. Tāpēc balsošanas kārtība ir tāda: deputāta Zaščerinska un deputāta Janeka priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, balsojums par Novakšānova panta redakciju kopumā. Un pēdējā ir komisijas redakcija.

Par procedūru - Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tāda secība, kādā jūs liekat priekšā balsošanai, ir nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja deputāts Novakšānovs uzstāj par sava priekšlikuma tīru balsošanu un nav apmierināts ar komisijas izstrādāto variantu, ja to pašu pieprasa Zaščerinskis un Janeks. Bet šāds traktējums nav vajadzīgs. Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus. Tie ir iestrādāti šajā redakcijā. Ja tas šos iesniedzējus neapmierina, tikai tādā gadījumā tie ir balsojami. Bet tagad ir balsojams tikai šis komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Pirmkārt, deputāts Novakšānovs nevienu vārdu nav bildis. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tad vajag prasīt viņam!") Man liekas, ka viņš redz, par ko šeit notiek saruna. Otrkārt, runātājs tribīnē, deputāts Aivars Berķis, pieprasīja balsot par deputāta Novakšānova un deputāta Endziņa priekšlikumu. Tā ka jūs mani arī gribat drusciņ novirzīt no Kārtības ruļļa.

Par procedūru? Lūdzu - deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Ja tiek balsots par Novakšānova priekšlikumu, tādā gadījumā mans un Janeka priekšlikums arī būtu jābalso. Ja balsojam par komisijas priekšlikumu, tādā gadījumā mēs noņemam savu priekšlikumu. Tātad tas būs atkarīgs no Novakšānova kunga. Ja Novakšānova kungs to noņem... Kaut gan te uzturēja viņa priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Novakšānovs - lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir ļoti liels prieks teikt, ka šis ļoti svarīgais jautājums tika ļoti un dikti ilgi spriests komisijā. Tā kā bija pagarinājums, tad ļoti daudzi aktīvi deputāti piedalījās šā likumprojekta izstrādē un arī ar priekšlikumiem. Jāsaka godīgi, ka mums Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā šā likuma sagatavošanas process gāja diezgan strīdīgi un labvēlīgi, bet mēs centāmies kā vien labāk iestrādāt. Es atvainojos, es ļoti skatījos, ka arī pašreiz deputāti aktīvi iekļaujas un izspriež mūsu tautas, tā sacīt, vienu no pamatlikumiem. Ļoti daudz svarīgu domu pateica pašreiz arī deputāts Berķis, bet es domāju, ka mūsu komisija ir vispusīgi to izpētījusi, tas ir, Tautsaimniecības komisija. Es piekrītu viņu priekšlikumam ar Juridisko biroju kopā. Tā kā arī deputātu Zaščerinska un Janeka priekšlikums ir iestrādāts 27.pantā, es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es gribu runāt par procedūru kā sēdes vadītājs. Diemžēl šī prakse, kad mēs pagarinām termiņus pirms izskatīšanas trešajā lasījumā, ir ļoti pretrunīga un nākotnē tā nav pieļaujama. Jo tagad mēs jau iepriekšējā diskusijā nonācām pie secinājuma, ka deputāta Novakšānova priekšlikums, pagarinot termiņu, ir ieguvis tiesisko statusu kā otrā lasījuma redakcija. Tagad deputātam Berķim šajā situācijā nav nekādas iespējas par to debatēt, kaut gan viņam tādai iespējai būtu jābūt kā jebkuram deputātam. Līdz ar to faktiski mēs otrā lasījuma redakciju noņemam. Par to nav iespējams neko vairāk... Pieņemsim, kas notiks ... deputāt Endziņ, kas notiks, ja tagad mēs nenobalsosim par 29. pantu komisijas redakcijā? Tad 29.panta vispār nebūs. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Nebūs!") Vai tas ir pieļaujams? Tas nav pieļaujams. Jo deputāta Novakšānova 29. panta redakcijai mēs piešķīrām tiesisko statusu - otrā lasījuma tiesisko statusu, pagarinot termiņu, kaut gan par to nekur nekas netika lemts. Bet tas attiecas uz procedūru, nevis uz būtību.

Deputāt Berķi, jums ir jāsamierinās ar mūsu procedūru, jo deputāts Novakšānovs piekrīt komisijas redakcijai, un tāpēc tagad tiks balsots 29. pants komisijas redakcijā. Bet, ja jums ir vēl kas sakāms par procedūru, tad ... Deputāts Aivars Berķis, - lūdzu, par procedūru!

A.Berķis (LZS).

Es pilnīgi piekrītu, ka balsojam komisijas variantu, bet, ja mēs balsojam par atsevišķiem punktiem, tad to visu, ko es teicu, ir iespējams labot. Tad mēs varam arī balsot pret 1. punktu, mēs tad varam labot arī piebildi par izņēmumu - par aizsargājamo dabas objektu aizņemtajām zemēm un tā vietā likt "ar valsts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām aizņemtās platības". Tur nav nekādas pretrunas.

Sēdes vadītājs. Jā. Godātie deputāti! Deputāts Berķis pieprasa balsojumu par atsevišķiem punktiem. Līdz ar to mums tas ir jādara. Pirms katra punkta jums būs tiesības izteikt īsi savu viedokli par šo punktu. Savus priekšlikumus, ierosinājumus vai attieksmi. Par procedūru?

Sākam apspriest 29. pantu pa punktiem.

1. Ja zemes īpašnieks iesaistījies uzņēmējsabiedrībā, ieguldot zemi kā mantisko ieguldījumu.

Raimonds Jonītis - kā deputāts. "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Es arī komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo komisijas izstrādāto variantu. Es iepriekš jau debatēs minēju, ka ir iespējams veikt mantisko ieguldījumu un ir iespējams veikt arī ieguldījumu kā lietošanas tiesības. Tāpēc es aicinu šeit atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Man šeit vienkarši... Es neesmu jurists. Man šeit vienkārši tik tiešām būtu jālūdz kāda jurista apstiprinājums. Ja ir iespējams tāds variants, ja juridiski tas nozīmē, ka ir arī tāds variants, ka zemes īpašnieks saglabā šo zemi kā savu īpašumu, tad es piekristu tādam variantam, bet es saku, ka es nekādā gadījumā... ka no tā, ko es zinu līdz šim, iznāk, ka tāda varianta nav, ka cilvēks ieliek savu zemi un ka līdz ar to viņš no šīs zemes arī ir atteicies. Es domāju, ka ar visu to pašu ... ieiet šajā uzņēmējsabiedrībā var ar zemi, to iznomājot uzņēmējsabiedrībai, un tad cilvēkam saglabājas atbildība par savu zemi un interese par to, kas šajā uzņēmējsabiedrībā notiek tālāk. Ja viņš šo zemi atdod šai uzņēmējsabiedrībai, tad, es atkārtoju, atjaunojas tā pati situācija, kāda bija kolhozā. Tēvs, teiksim, tas, kurš ielika šo zemi īpašumā, vēl skatījās, vai tā tiek aparta, kas tur notiek un kā saimnieko, bet mazdēls jau no šīs zemes bija absolūti projām, un viņam par to nebija vairs ne mazākās intereses. Un visi, kas ar šo zemi rīkojās, nemaz neprasīja, ko šis bijušais īpašnieks par zemi domā. Tāpēc es uzaicinu tomēr balsot pret šo punktu, jo to pašu var izdarīt, iznomājot šo zemi kooperatīvi.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile, jūs par pirmo? Mēs debatējam par 1. punktu 29. pantam.

Lūdzu, Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Aivars Endziņš.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisija mēģināja sakārtot visus iesniegtos priekšlikumus, un Tautsaimniecības komisijas variantā visi priekšlikumi daļēji ir apmierināti. Tas, par ko runāja Berķa kungs, jau ir pieņemts mūsu iepriekšējos balsojumos, un jebkurai uzņēmējsabiedrībai ir jābūt šim 50% kapitālam, kas pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Bet šajā 1. apakšpunktā ir runa par to, ka zemes īpašniekam ir tiesības iesaistīties uzņēmējsabiedrībā, ieguldot savu zemi kā mantisko ieguldījumu. Ja viņš nevēlas, viņš var neizmantot šīs tiesības. Šeit ir iestrādāts brīvprātības princips. Tādēļ man liekas, ka deputāti varbūt vienkārši nav īsti izpratuši šīs lietas būtību. Tātad šeit tiek dotas tiesības brīvprātīgi ieguldīt savu zemi uzņēmējsabiedrībā. Es domāju, ka tas ir tikai pozitīvi. Tas bija deputāta Zaščerinska priekšlikums, kuru komisija izmantoja, un tādēļ tas ir šajā kreisajā pusītē, kur viņš ir papildinājis Novakšānova priekšlikumu. Es domāju, ka tas ir īsti vietā šeit. Nebūtu pareizi liegt šīs tiesības cilvēkiem iesaistīties ar savu zemi uzņēmējdarbībā.

Bet mani šajā tekstā uztrauc kaut kas cits. Ja Novakšānova priekšlikumā juridiskajām personām bija paredzētas tikai tiesības pirkt zemi zem ēkām un būvēm, tad šeit tiek paplašināts šis mērķis un zeme tiek piešķirta arī objektu saimnieciskajai darbībai. Tas jau ir plašāks mērķis. Protams, ja Ministru kabinets vai varbūt Centrālā zemes komisija vēlāk paskaidros, izskaidros, ko nozīmē šī saimnieciskā darbība, kādos gadījumos tad varētu arī šāda redakcija būt pieņemama. Bet pašreiz tā vienkārši pliki redzot šo frāzi "objektu saimnieciskajai darbībai", tas faktiski pieļauj juridiskajām personām pilnīgi visu zemi. Bet šo 1. punktu aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. "Latvijas ceļš". Pēc tam - Zigurds Tomiņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Par cik Berķa kungs izteica viedokli, ka, ja kāds jurists apstiprinās to, ko viņš domā, tad es tāpēc arī nācu vispār tribīnē.

Acīmredzot Berķa kungs tik tiešām nesaprot, ka šeit nav runa par īpašuma atsavināšanu. Zeme paliek šī pilsoņa īpašumā, viņš iegulda to. Tāpat kā ir iespēja ieguldīt intelektuālo potenciālu, un šeit nekādas paralēles ar kolhozu vilkt nevajag. Acīmredzot, Berķa kungs, ja jums ir zeme, man ir zeme, bet, teiksim, Kides kungam ir atkal tehnika, ar kuru zemi apstrādāt, tad var būt, ka mēs izveidojam šo kooperāciju. Zeme paliek manā īpašumā, zeme paliek jūsu īpašumā, bet mēs to apsaimniekojam kopā, kopā rīkojamies. Un tā ir normāla parādība. Var arī rīkoties savādāk, var iznomāt šo zemi. Jā, tā ir katra īpašnieka personīgā darīšana. Un es šeit absolūti nekādu problēmu nesaskatu. Kādu aizsarga mehānismu jums šeit vajag? Zeme ir īpašums, un, ja zeme ir ierakstīta zemesgrāmatā, tad tas nenozīmē to, ka, lūk, ieguldot zemi, iesaistoties ar savu zemi uzņēmējdarbībā, jūs zaudējat savas īpašumtiesības. Tas ir absurds! Esiet tik laipni un, lūdzu, iepazīstieties ar pastāvošo likumdošanu, kas regulē šos jautājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Cienījamie kolēģi, protams, šis jautājums, 29. panta 1. apakšpunkts, ir ļoti diskutabls, un nav vis tik vienkārši, kā arī minēja Endziņa kungs šeit, jo, ja iegulda zemi kā mantisko ieguldījumu šajā uzņēmējsabiedrībā, tad ir skaidrs, ka pret to var tikt vērsta piedziņa kā pret šo te pamatkapitāla daļu, un tātad tā var tikt arī atsavināta likumā noteiktajā kārtībā. Tātad tikmēr, protams, kamēr uzņēmums darbojas un nav bankrotējis, ir maksātspējīgs, pret šo zemi netiek vērsta piedziņa, bet tas var notikt, un tikai vienā likumā, tas ir, likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" 12. panta otrajā daļā ir teikts, ka zemi var iekļaut sabiedrības pamatkapitālā atsevišķi - bez tiesībām sabiedrībai izmantot to tālākai atsavināšanai. Tikai vienā no uzņēmējdarbības formām ir šāds likumā ieraksts - " bez tiesībām atsavināt", bet pārējos - par akciju sabiedrībām un citos uzņēmējsabiedrības veidos tādu iespēju nav. Un šeit vajadzētu tomēr piekrist Berķa kunga ierosinājumam un šo te 1. apakšpunktu izteikt, papildinot ar šo piezīmi, kas kā atsevišķs priekšlikums tika iesniegts, un par viņu arī balsot atsevišķi un arī iekļaut, jo, kā es minēju, tikai vienā likumā ir tāda atruna, ka bez tiesībām atsavināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es arī iebilstu pret šo punktu, jo uzskatu, ka īpašumtiesības un īpašumformas ir vienādas, ja uzņēmējdarbības formā ir reglamentēts, ka tur var ieiet ar mantisko ieguldījumu. Tad es neredzu, kāpēc to nevarētu izdarīt ar zemi. Un otrs jautājums. Šeit tomēr ir diezgan būtiski, kādā virzienā ies šī zemes reforma. Manuprāt, tomēr latviešu mentalitāte ir saistīta ar īpašnieku, ar zemi, zemes īpašumu, un šeit tomēr ir šī izvēle. Tie cilvēki, kas šobrīd vairs nevēlas vai negrib zemi, tiem ir iespējas to pārdot, iznomāt vai kaut kā citādi. Ja mēs laupīsim šo pamatu un pārvērtīsim mūsu zemi ilgākā nākotnē, un stimulēsim uz kolektīvo apsaimniekošanu, tad, manuprāt, tas ir pretrunā ar latviešu mentalitāti, un es tomēr redzu ļoti nopietnas problēmas, un sevišķi tanī jautājumā - ja piezīme netiek balsota, tad šobrīd it kā tas priekšlikums ir pārņemts, un pēc tam radīsies šie procesi, problēmas ar šo īpašumu ieķīlāšanu, ar tālāko iznomāšanu un citiem jautājumiem. Es tomēr neredzu, kāpēc zemes īpašumam ir atsevišķi jābūt atrunātam šādā veidā. Manuprāt, visas īpašuma formas ir vienādas, un mantiskais ieguldījums ir paredzēts.

Otrs. Uzņēmējsabiedrības var būt arī pietiekami sarežģītas gan pēc uzbūves, gan pēc statūtiem un tā tālāk, un iekšā var paredzēt. Šiem zemes īpašniekiem, manuprāt, tomēr var tikt kaut kādā veidā ierobežotas viņu tiesības un arī apdraudēts viņu īpašums. Tāpēc es tomēr neredzu vajadzību to atsevišķi deklarēt, jo es kopumā tomēr to saistu vairāk vai mazāk ar kaut kādu mēģinājumu izvērst kolektivizāciju savādākā formā, bet kolektivizāciju laukos.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Jums 7 minūtes. Jūs izmantosit? Septiņas. (No zāles deputāts J.Zaščerinskis: "Jâ!") Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, iepriekšējie runātāji ne visai pilnīgi bija izpratuši to iespēju, ko dod mūsu jau pieņemtais 7. pants. Un tāpēc es gribētu uzsvērt to, ko jau šeit teica Seiles kundze. Ja paskatāmies 7. pantu jaunajā redakcijā un 29. panta 1. punktu, tad mēs dodam zemes īpašniekam izvēles iespēju vai nu iesaistīties paju sabiedrībā, saglabājot īpašumtiesības, tas ir, iesaistīties ar lietošanas tiesībām, vai arī dodam iespēju tam cilvēkam iesaistīties ar zemi kā mantisko ieguldījumu. Bez šaubām, šajā gadījumā tas varētu būt līdzvērtīgs tam pašam, ka ir tiesības pārdot. Kāpēc mēs atļaujam īpašniekam iespēju pārdot? To likums atļaus, bet, ja es, īpašnieks būdams, gribu iesaistīties ar zemi, teiksim, tajā sabiedrībā, tad es to nedrīkstu darīt. Nu kāda šeit loģika - pārdot drīkst, iesaistīties nedrīkst? Tātad es vēlreiz atkārtoju - uzskatu, ka šeit ir dotas izvēles tiesības vai nu iesaistīties saglabājot, vai iesaistīties, kā saka, ar pilnu apjomu.

Un otrs jautājums - par zemi objektu saimnieciskai darbībai, pret ko iebilda Seiles kundze. Es šo sapratu tādā gadījumā tā, ka, ja objekts nodarbojas ar rūpniecisko ražošanu, kādu palīgražošanu, pārstrādi, tad saimnieciskajai darbībai viņam nevajag vairāk kā pagalmu, piebraucamo ceļu, un tātad šāda juridiskā persona vairāk zemi iegādāties nevar. Bet, ja šī saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, ja tā ir privatizēta, teiksim, 200 galvu liellopu ferma, tad saimnieciskajai darbībai šeit jāsaprot tā zemes platība, kas vajadzīga šīs fermas darbības nodrošināšanai. Tātad šajā sakarībā, kā saka, var pirkt zemi tik daudz, lai varētu nodrošināt šīs fermas saimniecisko darbību. Un rezultāts ir tāds - ja nodarbojas ar saimniecisko darbību, var pirkt tik, lai nodrošinātu darbību; ja nodarbojas ar rūpniecisko pārstrādi, palīgražošanu, teiksim, apavu šūšanu, tad praktiski zeme ir zem ēkas, pagalms un piebraucamais ceļš. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai runātāji vēl ir pieteikušies? Nav. Debates ir pabeigtas par 29. panta 1. punktu. Tika izteikti dažādi viedokļi. Lūdzu zvanu! Un, līdz ko jūs ieņemsit visi vietas, būs balsojums par 29. panta 1. punktu komisijas redakcijā - ja zemes īpašnieks iesaistās uzņēmējsabiedrībā, ieguldot zemi kā mantisko ieguldījumu. Lūdzu, balsosim par šo komisijas redakciju 29. panta 1. punktam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 9, atturas - 4. 29. panta 1. punkts komisijas redakcijas variantā ir pieņemts.

Tagad pirms pārtraukuma mēs reģistrēsimies, un mums ir paziņojumi. Un sāksim varbūt ar pašu svarīgāko paziņojumu, proti, sveicam Aivaru Endziņu dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Tālāk vārds paziņojumam deputātei Počai. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Es lūgtu visus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus uz īsu komisijas sēdi tepat blakus - Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Un vēlreiz lūdzu deputātus, iesniedzot lūgumu paziņojumam, rakstīt plašāk par savu ieceri, to aprakstīt. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Un Sekretariātu lūdzu nepieņemt bez plašāka skaidrojuma, ko deputāti vēlas sniegt paziņojumā. Lūdzu, vai varam reģistrēties jau? Vēl ne! Lūdzu visus deputātus reģistrēties! Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nosaukt trūkstošos deputātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Ilmārs Dāliņš, Imants Kalniņš...

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš ir zālē.

Z.Tomiņš. Nikolajs Krasohins, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais, Anna Seile...

Sēdes vadītājs. Anna Seile ir zālē.

Z.Tomiņš. Dainis Stalts...

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts ir zālē.

Z.Tomiņš. Un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Esiet tik laipni, reģistrējieties! Rezultātu! Reģistrējušies ir 48, 49, 50, 51, 52 deputāti. Paldies. Turpinām sēdi. Mēs izskatām likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" 29. panta 2. punktu komisijas ieteiktajā redakcijā. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti?

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Uzreiz, komentējot deputāta Berķa piedāvāto redakciju, - komisija īsi apspriedās, un komisija piekrīt, ka šo pirmo apakšpunktu, kas komisijas variantā ir "ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes", tiešām vajadzētu precizēt saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un vajadzētu izteikt šādā redakcijā: ar valsts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām aizņemtās zemes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nolasiet 2. apakšpunkta pirmo punktu!

R.Jonītis. Tātad 2. apakšpunkta pirmajam punktam tagad būtu jāskan: ar valsts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām aizņemtās zemes.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptēts.

Nākamais: "zemes, kas aizņemtas ar dabiskajām ūdenstilpēm, lielākām par 10 hektāriem". Nu par punktu atkal... attiecībā uz apakšpunkta punktiem tādu balsojumu deputāts Berķis nepieprasīja. Līdz ar to par 2. apakšpunktu nav jābalso. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret 2. apakšpunkta redakciju? Vienīgi ar to piebildi, ko jau teica deputāts Jonītis, - valsts pierobežas joslas zemes. Viņš atvainojas par kļūdu, kuru pieļāvusi komisija jeb... Nav nekādas iebildes, līdz ar to lūdzu zvanu un būs balsojums par pantu kopumā. Balsojums par 29. pantu kopumā Tautsaimniecības komisijas redakcijā, ar tiem redakcionālajiem labojumiem, kurus ieteica deputāts Berķis un kurus deputāti akceptēja. Lūdzu, balsosim par pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Pants pieņemts. Nākamo, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir pantā - "Valsts un pašvaldību zemes īpašumu pārdošanas kārtība". Šeit es lūgtu izmantot šo papildu dokumentu nr. 1196-a, kur 18. lappuse ir izlabota.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Deputāti, atrodiet, lūdzu, šo dokumentu! 18. lappusē aizvietojam ar dokumentu nr. 1196-a. Tā, lūdzu!

R.Jonītis. Tātad 30. pantā ir deputāta Novakšānova piedāvātā redakcija un ir arī Zemnieku savienības priekšlikums papildināt tekstu par publikācijām laikrakstos. Komisija ir atbalstījusi abus priekšlikumus, mainot redakciju, tātad apvienojot to un paredzot to, ka līdz 1995. gada 31. decembrim zeme ir pērkama izsolē tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pēc šā datuma - par naudu un sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Deputāte Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Cienījamie kolēģi! Lasot šo pantu, mēs nonākam atkal kārtējo reizi tādā interesantā situācijā. Tā kā labojums ir iesniegts attiecībā uz trešo lasījumu un mēs ar to iepazināmies tikai tagad, pirms sēdes, rakstisku labojumu mēs esam sagatavojuši, bet iesniegt vairs nav kam. Bet - kur ir lietas būtība? Šeit mēs nonākam pretrunā vispirms ar reālo situāciju Latvijas laukos. Cik mūsu frakcijai ir zināms, šodien Latvijas laukos daļa zemes jau ir privatizēta par sertifikātiem kā tādiem, nevis par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Līdz ar to ir jautājums - ko darīt ar tiem zemniekiem, kas zemi ir ieguvuši īpašumā par sertifikātiem kā tādiem? Vai tā tiks nacionalizēta vai tiks konfiscēta, vai tiks pārrēķināta un pārdalīta kaut kādā citādā veidā?

Otra lieta. Atstājot tikai īpašuma kompensācijas sertifikātus un izsoli, paliek atklāts jautājums: kā tad izsolīs zemi, kura ir nodota lietošanā tā sauktajiem - es ceru, ka Breša kungs neapvainosies, - Breša zemniekiem? Vai viņi arī ies izsolē? Kā būs ar zemi tiem rajonos dzīvojošajiem vasarnīcu, augļu dārzu un citiem lietotājiem, kas šo zemi saņēma lietošanā zemes reformas pirmajā kārtā? Vai viņu zeme atkal tiks laista izsolē? Tas ir pilnīgā pretrunā ar reālo situāciju.

Otra lieta. Ja ir tikai īpašuma kompensācijas sertifikāti, tad tie, kā izrādās šobrīd, ja mēs paskatāmies uz 29. pantu, pamatā attiecās uz Latvijas Republikas pilsoņiem, jo 29. pantā bija rakstīts, ka juridiskās personas, kas ieguvušas par naudu... Tātad juridiskās personas iet ārā un Latvijas Republikas pilsoņi paliek, piedodiet man, tādā pusrepresētā stāvoklī. Un tāpēc mums ir uzrakstīts arī rakstiski šis priekšlikums, varam to iesniegt rakstiski, jo ātrāk, es jums saku vēlreiz, nebija iespējams vienkārši tāpēc, ka par šo labojumu attiecībā uz trešo lasījumu mēs uzzinājām tad, kad likumprojekts bija iesniegts. Ja gadu varētu piekrist tam, ka patiešām galvenais maksāšanas līdzeklis ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, tad pēc 1995. gada maksāšanas līdzeklis ir nauda un sertifikāti, jo, es jums vēlreiz saku, tad ir jāpārskata tie zemes īpašumi, kas ir iegūti jau par sertifikātiem. Es vēlreiz prasu - ko jūs ar viņiem darīsiet, Zaščerinska kungs? Ar viņiem, kas zemi ir nopirkuši par sertifikātiem, nevis par īpašuma kompensācijas sertifikātiem? Tad būs vēl viena revolucionārā situācija. Viena jau bija pirms divām dienām pie Ministru kabineta. Tad uztaisīsim nākamo laukos un salaidīsim to Latviju pilnīgi revolucionārā situācijā, lai viens otru sit nost. (Starpsauciens no zāles: "Tas jau bija...") Un tālāk, no 1995. gada 31. decembra vai no 1996. gada 1. janvāra, īpašuma iegūšanas veids varētu būt nauda un sertifikāti kā tādi. Bet te ir jāparedz vēl viena lieta, - ka tiem, kam zemes reformas pirmajā kārtā ir iedota lietošanā šī zeme, tātad visas šīs vasarnīcas, augļu dārzi, zemnieku saimniecības, kā es jums teicu, ir pirmpirkuma tiesības, un viņi nopērk šo zemi tāpēc, ka viņiem tā jau ir iedota lietošanā, jo savādāk, ja vēlreiz šiem cilvēkiem būs jāiet izsolē, tas nozīmē, ka pirmajā reformas kārtā tā bija viņu mānīšana, un principā tas nozīmē atgriešanos pie vardarbīgas zemes pārdalīšanas. Tāpēc es lūdzu šo pantu vēlreiz uzmanīgi pārskatīt un nepieņemt to tādā redakcijā, kādā tas šobrīd ir iesniegts, jo savādāk es neredzu iespēju, kā novērst tās pretrunas, kas veidosies, kad šis pants sāks darboties.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, pēc tam - deputāts Zaščerinskis.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es jums gribu paskaidrot 30. panta būtību. Bet tas ir jāskatās kopā ar mūsu iepriekš nobalsoto pantu. Un tajā skaidri un gaiši ir pateikts, ka zemi var izpirkt naudā fiziskās un juridiskās personas, ja tās pērk jau zemesgrāmatā nostiprinātus īpašumus. Tātad šeit var pirkt par naudu, ir pieļauts pirkt arī par sertifikātiem, ja kāds to vēlas un ja kāds pārdod. Ja es, piemēram, gribētu pārdot savu zemi, kura man ir ierakstīta zemesgrāmatā, par sertifikātiem, par jebkuriem sertifikātiem, kā kompensācijas, tā parastajiem, to var darīt, bet es to nedarītu nekādā gadījumā tāpēc, ka nauda ir nauda un es nepārdotu savu zemi par sertifikātiem. Bet šajā 30. pantā ir pateikts pavisam kas cits. Viņš attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad zemi pārdod valsts vai pašvaldības. Tātad tā ir tā zeme, kura zemes reformas gaitā ir vai nu palikusi brīva, vai kādu citu ierobežojumu dēļ viņa ir nonākusi valstij vai pašvaldībai. Piemēram, zem valstij vai pašvaldībai piederošās ēkas. Arī tāds gadījums šeit var būt.

Zemes reformas gaitā visi tie, kuri ir tagad pieteikušies uz zemi, kuriem zeme jau ir piešķirta vai vēl tiks piešķirta parastajā zemes reformas kārtībā, var šo zemi izpirkt par parastajiem sertifikātiem - nodzīvoto gadu sertifikātiem vai kompensācijas sertifikātiem. Viņa netiek šķirota. Bet šo valsts zemi un pašvaldības zemi sākumā varēs iegādāties - un to saka šis 30. pants - tikai par kompensācijas sertifikātiem. Pirmajā gadā visi - gan juridiskās personas, gan fiziskās personas, kuras grib papildu tam gabalam, ko viņi ieguvuši zemes reformas gaitā un noprivatizējuši pēc iepriekšējiem noteikumiem, ja viņi grib piedalīties izsolē un dabūt vēl vienu gabalu no valsts zemes, tad šādā gadījumā viņiem jāmaksā ar kompensācijas sertifikātiem.

Kāpēc ir šāda norma? Nu gluži vienkārši tāpēc, ka kādreiz, kad pasludināja šos kompensācijas sertifikātus, viņu aprēķināšanu, nebija vēl skaidrības par viņu pielietošanu un bija doma, ka viņiem ir jādod prioritāte attiecībā pret citiem sertifikātiem. Tas netika Sertifikācijas likumā izdarīts. Un, lūk, šeit ir mēģinājums radīt noietu šiem kompensācijas sertifikātiem ar valsts un pašvaldības īpašuma palīdzību. Tas ir apmēram tas pats, ka tiek privatizēts valsts un pašvaldības uzņēmums vai namīpašums, arī tur ir paredzēts daļu iegādāties par kompensācijas sertifikātiem. Šeit visa zeme pirmajā gadā ir paredzēta tikai par kompensācijas sertifikātiem, radot iespēju pārdot šos kompensācijas sertifikātus tiem, kas saka, ka man ir iedots tukšs papīrītis. Ir prognoze, ka kompensācijas sertifikātu cena varētu celties. Un paskatieties - jau tagad vispārējā sertifikātu tirgū ir nokritusies sertifikātu cena, gaidot šo likumu, un tas nozīmē, ka, tiklīdz mēs viņu nobalsosim, tā kompensācijas sertifikātu tirgus vērtībai vajadzētu iet uz augšu. Tādas ir visu ekonomistu prognozes. Un tāpēc nerunāsim par to, ka kādam šeit tiek liegts par parastajiem sertifikātiem zemes reformas gaitā iegūto zemi, par kuru ir pieņemts jau pašvaldības lēmums, iegādāties par šiem parastajiem sertifikātiem. Šīs divas lietas ir jāatšķir. Tātad - tikai valsts un pašvaldības zemi, un, lai nodrošinātu atklātību, izsolē un nekā savādāk.

Protams, ir vēl arī iebildumi - ja šo zemi pārdod izsolē, tad var būt, ka tiek likvidētas pirmpirkuma tiesības. Nē, nekādas pirmpirkuma tiesības šeit netiek likvidētas! Ministru kabinetam ir tiesības noteikt šo izsoles kārtību, un tāpat kā par jebkuru valsts vai pašvaldības īpašumu, prioritātes ir paredzētas. Prioritātes ir tam cilvēkam, kuram uz šī zemes gabala atrodas ēkas, un to visu var reglamentēt. Esiet mierīgi un balsojiet par šo punktu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Faktiski lielāko daļu no tā, ko es gribēju jums pateikt, Seiles kundze jau pateica. Un es domāju, ka visi tie iebildumi, ko šeit izteica Gravas kundze, ir vienkārši varbūt par likuma citu punktu, tā ir šitā punkta pilnīga neizpratne līdz galam. Vēlreiz gribu atkārtot - "Breša zemnieki", visi, kas reformas gaitā ir saņēmuši lietošanā vai īpašumā zemi, var privatizēt un varēs arī turpmāk privatizēt to zemi par privatizācijas... par jebkuriem sertifikātiem. Par jebkuriem sertifikātiem! Tie arī dārziņu īpašnieki, māju īpašnieki, kam piešķirta zeme ap māju, "Breša zemnieki", piemāju saimniecību īpašnieki. Visi. Šis pants, vēlreiz atkārtoju, attiecas tikai uz valsts un uz pašvaldību vārda reģistrēto zemi.

Un gribu precizēt, kāda zeme tad tiek reģistrēta uz valsts un uz pašvaldību vārda. Pašlaik Juridiskajā komisijā ir sagatavošanā un mēs jau sākam skatīt otrajā lasījumā dokumentu nr. 999 "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā". Un šeit ir pateikts, ka uz valsts un uz pašvaldību vārda tiek nostiprināta tā zeme, kas 1940. gadā piederēja šīm institūcijām, tā zeme, kura nav pieprasīta, un tā zeme, par kuru pieprasīta kompensācija, tātad tā zeme, par kuru saņemti kompensācijas sertifikāti. Un laikam loģiski būtu atrisināt šo kompensācijas un bijušo īpašnieku problēmu, nevis dalot un piešķirot tā, kā mēs to risinājām 12. pantā, bet dabīgi būtu atrisināt to ar tirgus principa palīdzību, radot ekonomiskos nosacījumus, ka šos kompensācijas sertifikātus īpašnieki varētu pārdot, jo citādi mēs rīkotos neētiski - saņemtu valsts par īpašnieka bijušo zemi sertifikātu, zemi varētu tūlīt pārdot par naudu, bet īpašnieks par sertifikātu saņemtu tos pašus 3-4 latus. Ar šito normu mēs iestrādājam, ka īpašuma kompensācijas sertifikāti varētu celties, viņi varētu celties varbūt pat līdz nominālvērtībai, un bijušais īpašnieks, kurš par zemi saņēma kompensāciju sertifikātos, ja valsts to zemi ir pārdevusi par naudu, nejutīsies apbižots. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Ja mēs runājam par varbūt juridiskām niansēm, kuras šinī pantā ir nepilnīgas, varbūt ir nepilnīgi atainotas kādas lietas, kuras vajadzētu precizēt, tad es piekristu, jo mēs jau bijām varbūt visi kopā liecinieki tam, ka mēs vienu ļoti svarīgu pantu šodien kopīgās pūlēs nedaudz uzlabojām un viņš būs tiešām labāks nekā attiecīgajā likumā par pilsētu zemes reformu. Bet, ja runājam par deputātes Gravas argumentiem, tad man personīgi tie ir pilnīgi pretēji, un es to nesaprotu, kā mēs šajā lietā tik krasi varam atšķirties savos uzskatos, jo tas izejas punkts ir vienāds, ka nevar, ka tiešām nevar salaist kopā tos, kas ir šo zemi saņēmuši par sertifikātiem, uzbūvējuši mājas uz bijušo Latvijas Republikas pilsoņu zemes, mājas, augļu dārzus un visu pārējo. Viņi tagad ir nomaksājuši šo zemi ar sertifikātiem, bet valsts bijušajiem īpašniekiem aizliedz atjaunot īpašumtiesības, un šis pants tad arī mēģina regulēt viņu attiecības, jo, ja mēs atstāsim tā, kā tagad - vieni ir nomaksājuši zemi ar 28 latu sertifikātiem bijušajiem īpašniekiem, valsts viņus ir iedevusi, pēc tam bijušie īpašnieki var figurēt ar šiem sertifikātiem tajā tirgus vērtībā, kura ir -, vai tad tā ir kaut kāda attiecību sakārtošana? Tā nav nekāda attiecību sakārtošana. Taisni otrādi! Bijušie zemes īpašnieki būs ļoti nemierā, un neviens, neviens viņiem nevarēs paskaidrot, ka ar likuma palīdzību mēs esam mēģinājuši kaut kādā veidā šo problēmu atrisināt. Es domāju, ka atrisinājums šeit ar šo pantu nebūt nav sasniegts.

Es jau arī pagājušoreiz runāju, ka tas varbūt ir tikai pussolītis, jo atrisinājums būtu sasniegts ļoti vienkārši - ja jūs esat saņēmuši šo zemi, maksājiet šo zemes vērtību bijušajam īpašniekam. Zemes reformas pirmajā kārtā tika citādi lemts, un tāpēc tagad šī situācija tomēr kaut kādā veidā ir jāsakārto. Un tad man jāatkārto tas, ko šeit teica Zaščerinska kungs un Seiles kundze, proti, ja mēs, valsts, tas ir, valsts un pašvaldības, Latvijas Republikas pilsonim ir iedevušas šo zemi un Latvijas Republikas pilsonis ir samaksājis ar sertifikātiem par šo zemi, tad laikam ir tiesības un būtu pienākums, ja valsts un pašvaldības savu zemi, nevis to, par kuru šeit Gravas kundze runāja, tas ir galīgi, man liekas, nevietā... ja valsts un pašvaldība savu lieko brīvo zemi pārdod tālāk juridiskajām personām, tad viņai būtu tiesības pieņemt atpakaļ no bijušajiem īpašniekiem šos īpašuma sertifikātus to nominālajā vērtībā - par 28 latiem. Tas būtu kaut kāds minimālais izkārtojums, kas, protams, nebūt nav šīs lietas varbūt konflikta atrisinājums. Tas konflikts diemžēl paliks starp tiem bijušajiem īpašniekiem, kuriem valsts aizliedza atjaunot zemes īpašumtiesības ar likumu, un tiem īpašniekiem, kuri radās, samaksājot par šo zemi ar sertifikātiem. Tas konflikts, protams, savā būtībā nebūs atrisināts, bet kaut kāda zināma kompensācija vai vismaz taisnīga pieeja šinī likumā būs iestrādāta, - ka vienu gadu šī zemes tirdzniecība no valsts un pašvaldību puses būs reglamentēta ar kompensācijas sertifikātiem un bijušie īpašnieki vismaz varēs laist zemes tirgū šos savus kompensācijas sertifikātus, iespējams, tuvu to nominālvērtībai. Es nevaru paredzēt, kādas šīs tirgus lietas būs, bet tas, ka mēs varam šeit likumā paredzēt šo nominālvērtību, lai viņa figurē, tas, es domāju, tikai zināmā mērā sakārtos šo situāciju.

Un šeit jau kolēģi runāja, ka šī situācija vai šī panta redakcija tiem, kuri ir saņēmuši īpašumā zemi par sertifikātiem, situāciju nevis pasliktinās, bet uzlabos, jo tas bijušajiem īpašniekiem arī dos zināmas iespējas realizēt šos kompensācijas sertifikātus par to vērtību, par kādu uz viņu zemes uzbūvējušies pilsoņi saņēma šo zemi savā īpašumā. Un tā šeit nekādas, vismaz šajā ziņā, netaisnības nav. Un es tiešām nesaprotu, kāpēc šie argumenti ir radušies. Ja tie argumenti būtu tāda veida, kā to izvirza frakcija "Tçvzemei un brīvībai" savos labojumos, kurus mēs nepieņēmām, tad viņu argumentiem varētu piekrist, ka šis variants līdz galam neatrisina īpašuma sakārtošanas lietas no taisnības principa vai no zemes vērtības principa. Tur gan būtu diskusijas, bet tās būtu citas diskusijas, kuras šeit par šiem priekšlikumiem nebija atklātas.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Es pilnībā piekrītu komisijas variantā izteiktajai 30. panta pirmajai daļai. Un paldies arī par to, ka komisija ir iekļāvusi Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu panta otrajā daļā, bet nez kādēļ šī te daļa, manuprāt, tomēr ir padarīta neskaidrāka, jo ko gan nozīmē vārdi: "valstij un pašvaldībām jānodrošina zemes īpašuma pārdošanas atklātums, publicējot attiecīgo informāciju". Bet kādu informāciju un kad? Man ir bažas, ka te var notikt tā, ka šo informāciju pasludina pēc tam, kad zemes īpašums ir pārdots. Un tad pasludina, kas ir noticis, un tad pēc tam ej un strīdies. Tāpēc es tomēr domāju, ka mūsu priekšlikums bija precīzāks: "Pieteikumi par zemes piešķiršanu divus mēnešus pirms to izskatīšanas...". Tas ir viens. Kā arī lēmumi par atļauju iepirkt zemi. Tātad ir divas reizes sludinājums. Pirmkārt, ka ir tādi pieteikušies pirms izskatīšanas, un pēc tam, kas tad ir izlemts. Un es tāpēc arī iesaku, mazliet saglabājot komisijas variantu, kura sākums ir precīzāks, tomēr izteikt šo punktu tā: "Valstij un pašvaldībām jānodrošina zemes īpašumu pārdošanas atklātums. Pieteikumi par zemes pirkšanu divus mēnešus pirms to izskatīšanas, kā arī lēmumi par atļauju iepirkt zemi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona laikrakstos. Tad tas būs nepārprotami.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt? Lūdzu, deputāte Ilga Grava - otrreiz.

I.Grava (DP).

Man, Gorbunova kungs, nav nekāda izbrīna par to, ka mēs savstarpēji viens otru nesaprotam, jo jums patīk lauciniekiem maksāt par zemi, domājot par vēlēšanām, un pilsētniekiem - ja Ministru kabinets to atļaus. Un tāpēc es jums gribu vēlreiz teikt, ka zeme nav ne brīva, ne lieka. Zeme ir prece, kas ieiet tirgū, un tāpēc šāds skaidrojums no jūsu puses ir vismaz nekorekts.

Otra lieta. Jūs teicāt - konflikts paliks. Jā, konflikts paliks, un, Seiles kundze, ja Ministru kabinets nepieņems to, ko jūs sakāt, un likumā tas nav fiksēts, tad - ko tālāk? Jūs varat tagad smaidīt un teikt - viņi to izdarīs. Bet ja viņi to neizdarīs? Un likumā nav fiksēta šāda norma.

Un otra lieta. Kāpēc jūs domājat, ka "Breša zemnieki"... un vasarnīcas ir tikai uz privātīpašuma zemes? Tās ir arī uz pašvaldības zemes un uz valsts zemes. Kāpēc jūs kratāt galvu? Jums piemērus nosaukt? Tad paņemiet tās vēstules, ko raksta cilvēki! Jūs jau šodien esat stādījuši pretī lauciniekus un pilsētniekus sakarā ar kompensācijas saņemšanu.

Un trešā lieta. Jūs sakāt - pašvaldības varēs samaksāt 28 latus. Mēs tūlīt skatīsim budžetu 1995. gadam. Es gribētu, lai Gorbunova kungs iznāk priekšā un tad, kad mēs skatīsim budžetu 1995. gadam, nosauc to summu, kas budžetā ir paredzēta, lai samaksātu par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Man diemžēl šo summu budžetā atrast neizdevās. Un līdz ar to, ja mēs runājam par taisnīgumu, jautājums ir tāds - mēs darām tā kā vecos laikos: piecgades plānā solām pieaugumu, zinot, ka nekā mums nav, lai šo pieaugumu ar naudu segtu.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz - deputāts Anatolijs Gorbunovs. Pēc tam - Jevgēnijs Zaščerinskis.

A.Gorbunovs (LC).

Jā, godātie kolēģi! Mani deputāte Grava aicināja tribīnē, bet nu es varu vienkārši atbildēt. Tas būs, protams, mans personīgais viedoklis. Diemžēl jūs mēģināt - ar jums raksturīgo (un visai atbalstu tādu) enerģiskumu... bet jūs dažādas lietas saliekat kopā, un tad ir grūti atbildēt uz jūsu jautājumu. Pašvaldībām nav jāmaksā. Par ko pašvaldībām ir jāmaksā? Pašvaldības vienkārši izsludina izsolē šo zemi, kas tām ir brīva, un, ja jūs to gribat pirkt, tad jums tā jāpērk par šiem kompensācijas sertifikātiem 28 latu vērtībā, samaksājot pašvaldībai - un nevis otrādi. Nu kā jūs šitādas lietas pilnīgi citādi sagriežat! Te ir pavisam cits princips.

Tagad... Un tāpēc līdz ar to tā ir mana atbilde. Bet Zaščerinskis, Seile un es mēģinājām jau kādu ceturto reizi pateikt, ka tie, kam ar likumu noteica,- ka viņi saņem šo zemi zem savām mājām, augļu dārziem un tā tālāk un bijušie īpašnieki nevar attiecībā uz šo zemi īpašumtiesības atjaunot. Tātad ar likumu jau ir noteikts, ka viņi īpašumtiesības uz šo zemi zem mājām, zem "Breša zemnieku" mājām, kā jūs viņus saucat, zem augļu dārziem un tā tālāk jau ir atjaunojuši, - nevis atjaunojuši, bet nopirkuši par sertifikātiem, un šeit nekādas saistības nav ar šo pantu viņiem, nekādas saistības nav, it nekādas. Pilnīgi! Es to apgalvoju no šīs tribīnes, jo tā mūsu iepriekšējie likumi ir pieņemti, un, ja tie nebūtu tā pieņemti, tad es vispār neiestātos par šo pantu. Ja diemžēl tik strikti nebūtu pieņemti likumi, ka bijušajiem īpašniekiem nav tiesību uz savu īpašumu atjaunošanos, ja tur ir uzbūvējušies Latvijas Republikas pilsoņi, ir sastādīti augļu dārzi un tā tālāk, tie panti, ja tas tā nebūtu, tad... un ja tas likums neaizsargātu viņu, par ko jūs sakāt, ka šis likums... taisni otrādi, - šis likums viņa tiesības ierobežos. Ja iepriekšējie likumi neaizsargātu viņa tiesības, tas šis pants nebūtu vajadzīgs, tad es tūlīt aicinātu to svītrot un viss būtu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskā apvienība - Jevgēnijs Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis (TPA).

Lai kolēģiem būtu varbūt pilnīga skaidrība attiecībā uz to domu, ko Gravas kundze izteica, - vai Ministru kabinets apstiprinās. Attiecībā uz piešķirto zemi Ministru kabinets jau ir apstiprinājis un noteicis, ka to zemi var privatizēt par jebkuriem sertifikātiem un tas privatizācijas process notiek.

Kas attiecas uz to zemi... ka varētu būt piešķirta zeme uz valsts zemes. Arī tas neattiecas, kā saka, nav pareizs traktējums. Arī to zemi var privatizēt par jebkuriem sertifikātiem. Nevarēs privatizēt par jebkuriem sertifikātiem tikai to zemi, kas reģistrēta uz valsts un pašvaldības vārda zemesgrāmatā. Bet uz valsts un pašvaldības vārda zemesgrāmatā nevar reģistrēt to zemi, kas jau piešķirta fiziskai personai lietošanā vai, vēl jo vairāk, - īpašumā. Tas gan, teiksim, vēl mums ir likumā, kas ir otrā lasījuma stadijā, bet tāds otrajā lasījumā tas ir. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Pilnīgi skaidrs!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jā, Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Mums darbojas Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabineta pieņemtie 32. noteikumi, saskaņā ar kuriem nevar šodien reģistrēt uz valsts vai pašvaldības vārda tās zemes, par kurām šeit ir runa. Es to gribu pateikt, Gravas kundze varbūt to nezina. Jūs domājat, ka, ja līdz šim tās zemes piederēja valstij (tādā padomju nozīmē) vai pašvaldībām, tad tas ir tas gadījums. Nē, tikai tad, ja uz valsts un pašvaldības vārda tas tiks reģistrēts zemesgrāmatās. Tas var tikt izdarīts tikai saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem Ministru kabineta pieņemtajiem 32. noteikumiem, kurus mēs šeit mēģinājām labot. Pirmajā lasījumā tas ir izgājis, bet nu diemžēl tas mums mazliet iestidzis, mēs tur gribējām labot kaut ko tajos noteikumos. Tātad es gribu pasvītrot, ka tie cilvēki, kuri vēl nav izpirkuši zemi zem savām vasarnīcām, un, protams, arī "Breša zemnieki" var būt pilnīgi mierīgi, šī likuma norma absolūti neskars viņu tiesības.

Sēdes vadītājs. Vairs nav pieteikušies runāt? Debates pabeigtas.

R.Jonītis. Godātais priekšsēdētāj!

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, - referents.

R.Jonītis. Es kā referents gribu komentēt Berķa kunga priekšlikumu par šo publicēšanu laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un rajonu laikrakstos. Tika piedāvāta jauna redakcija. Komisija savā sēdē izskatīja visus šos nosacījumus. Pašreiz Latvijā spēkā ir likums gan par valsts īpašuma objektu privatizāciju, gan par valsts mantas atsavināšanas kārtību, kurā ir paredzēts, ka izsoles noteikumi ir jāpublicē jau trīs mēnešus iepriekš, attiecīgi 15 dienas iepriekš ir jāpublicē arī izsoles dalībnieku saraksts, un līdz ar to šī precīzā reglamentācija šajā likumā nebūtu nepieciešama. Tātad šo izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets un šis likums paredzētu, ka ir jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un rajonu laikrakstos, lai arī rajonu iedzīvotājiem būtu zināms, kas notiek rajona teritorijā. Tāpēc komisiju pilnīgi apmierināja tā redakcija, kāda pašreiz ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāts Berķis piekrīt jūsu skaidrojumam, un līdz ar to jājautā deputātam Novakšānovam un deputātam Zaščerinskim, vai viņi piekrīt tai redakcijai, ko komisija ir iesniegusi. Bet, tā kā mums šeit bija diskusija, tad pats par sevi saprotams, ka šī komisijas ieteiktā 30.panta redakcija ir balsojama. Tāpēc lūdzu zvanu. Mēs balsosim par komisijas ieteikto 30.panta redakciju: "Zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts un pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē, kur bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, piedalās izsolē ar saviem īpašuma kompensācijas... Es atvainojos. Jā.

R.Jonītis. Es atvainojos. Otrs dokuments.

Sēdes vadītājs. Jā. Atļaujiet vēlreiz lasīt. Paņemiet to, lūdzu! Jums acīmredzot tas ir, bet es šeit drusciņ sajaucu savus dokumentus. Dokuments nr.1196-a, 18.lapaspuse, 30.pants - "Valsts un pašvaldību zemes īpašumu pārdošanas kārtība": "Zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, var pārdot tikai izsolē. Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pārējie pretendenti līdz 1995.gada 31.decembrim - tikai ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, pēc 1995.gada 31.decembra - ar naudu un īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Valsts un pašvaldību zemes īpašumu izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets. Valstij un pašvaldībām jānodrošina zemes īpašumu pārdošanas atklātums, publicējot attiecīgo informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona laikrakstos." Lūdzu, balsosim par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 6. Pieņemts 30. pants. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Nākamais pants - "Juridisko personu zemes pirkuma līguma izskatīšanas kārtība". Izskatot šo pantu, komisija tikai redakcionāli to ir sakārtojusi, un praktiski visa tā priekšlikuma būtība, ko deputāts Novakšānova kungs sākotnēji iesniedza, ir saglabāta. Citi priekšlikumi par to netika saņemti.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais pants - "Zemes pirmpirkuma tiesības pierobežas joslā". Un šeit ir deputāta Novakšānova ieteiktā redakcija, kā arī Juridiskā biroja precizējumi. Pamatojoties uz Civillikumu, tas ir tīri juridiski sakārtots, tas ir redzams kā komisijas variants 4.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Iebildes nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais pants - "Zeme, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, valdījuma un lietojuma ierobežojumi pierobežas joslā". Šeit arī ir tīri juridiski sakārtots šis deputāta Novakšānova priekšlikums. Arī citi priekšlikumi no deputātiem netika saņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais pants - "Lauku zemes dalīšanas ierobežojumi". Šeit ir deputāta Novakšānova priekšlikums par šī panta izveidošanu un deputātu Zaščerinska un Janeka priekšlikums - šo pantu svītrot. Praktiski tātad tas būtu... Un 4.ailē ir redzams komisijas variants, kas paredz, ka fiziskajām un juridiskajām personām reformas gaitā izveidoto lauku zemes īpašumu sadalīšana par 10 hektāriem mazākos zemes gabalos iespējama ar pašvaldības atļauju un balstoties uz apstiprinātajiem teritoriālplānotajiem dokumentiem. Faktiski tātad šeit būtu liekams punkts. Divreiz ir minēta pašvaldības atļauja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt tam? Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir varbūt zināmā mērā divdomīga situācija. Ierobežojot iespēju pārdot zemi un obligāti saglabājot 10 hektārus, mēs it kā zemes īpašniekam, kuram vispār ir tikai 10 hektāri, vispār liedzam iespējas pārdot zemi.

Nākamais. Ja es esmu bijis zemnieks, man ir bijusi pietiekoši liela zemes platība. Pieņemsim, kaut vai 14 hektāri. Bet nu man ir notikusi, kā saka, veselības pasliktināšanās. Es esmu cilvēks pietiekoši gados un es nevaru tikt galā vairs ar šo zemes platību. Man pilnīgi pietiek, ja es apstrādāju 3 vai 2 hektārus, audzēju tur savu gotiņu, un par pārējo zemi saņemu samaksu un savu mūžu, kā saka, dzīvoju tālāk. Vai būs pareizi liegt vispār tādu brīvu rīcību zemes īpašniekam?

Bez šaubām, šeit pašlaik komisijas variantā ir atruna - ar pašvaldības atļauju. Acīmredzot pašvaldības būs loģiskas un tādos gadījumos dos atļauju, bet katrā gadījumā mēs it kā palielinām birokrātijas ceļu - jaunas atļaujas meklēšana, skaņošanas meklēšana, un jādomā, ko tad īsti tas pagasta cilvēks teiks un ko viņš gribēs, lai dotu tādu atļauju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam Anna Seile.

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Šis precedents par 10 hektāriem patiesībā ir ņemts no Latvijas iepriekšējās zemes reformas, kad parādījās tādi gadījumi, ka tēvam ir vairāki dēli un ka viņš sadala savu zemi uz divām daļām un tad uz trijām daļām un tā tālāk. Un beigās izveidojas stāvoklis, kāds bija Latgalē, kur izveidojās šī te "ðņoru" zemnieku saimniecība, kad neviens vairs no tiem dēliem vai mazdēliem faktiski nemaz nav spējīgs uz šīs zemes saimniekot. Un tāpēc bija noteikts šoreiz šis ierobežojums. Protams, bija paredzēts, ka tad, ja jums, teiksim, ir 12 vai 15, vai nezin cik hektāri, no šīs zemes varēja atdalīt amatnieka zemes gabalu. Lūdzu - vienam dēlam ierāda pushektāru vai hektāru, un viņš tur uzceļ smēdi un kaļ vai uzceļ darbnīcu un taisa ratus un ragavas. Tas bija loģiski, bet lai nesamazinātu šo te saimniecību, kuru turpina lietot kā zemnieka saimniecību.

Un arī tagad, kad mēs it īpaši domājam par jauniem apstākļiem, kad zemniekam pašreizējos apstākļos, ja viņš ir patiešām zemnieks, tad viņam jau nu pavisam vajadzīga kaut kāda stabila zemes platība... Protams, viņš var paņemt mazāku gabalu un izveidot siltumnīcu tur, vai atkal izveidot darbnīcas vai kaut ko citu, bet tad tas būtu atrunājams. Bet lai nebūtu tā kādreizējā vieglprātīgā gājiena, kad visi cer dzīvot kā zemnieki, turot lopus un sējot labību uz tik maza zemes gabala. Es tomēr domāju, ka tāds variants, kādu ir ielikusi komisija, ir loģiskāks, jo tas atļauj visu to izdarīt, bet jau, kā saka, ar mazu pieskatīšanu, ar pašvaldības atļauju.

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Novakšānova kunga ierosinātais priekšlikums un komisijas redakcionāli uzlabotais priekšlikums ir ļoti būtisks. Tik tiešām pirmās Latvijas Republikas laikā bija lauksaimniecības nolikums, kad nevarēja sadalīt zemi sīkāk par 10 hektāriem. Un es domāju, ka šī norma ir jāatjauno. Un kāpēc? Nepārtraukti Centrālajā zemes komisijā Pierīgas pagasti saka, ka īpašnieks dāvina... pat ne pārdod, bet dāvina ļoti daudzām citām personām, svešiem cilvēkiem, savu zemesgrāmatā iedalīto īpašumu. Savu zemes īpašumu. Un sadala viņu pa 0,2, pa vienam hektāram, pa 0,6 hektāriem. Vai mēs to gribam, lai teritoriālajam plānojumam veidotos kaut kas pilnīgi pretējs? Pašvaldībai taču ir tiesības noteikt, vai šī teritorija būs lauki vai tur veidosies jauna, maza pilsētiņa. Un tāpēc es aicinu noraidīt Zaščerinska kunga un Janeka kunga nepārdomāto priekšlikumu. Un, lai gan cilvēks ir trūcīgs, lai gan viņam gribētos kādu "astīti" no savas zemes pārdot, tomēr jāsaglabā šādas zemnieku saimniecības kā vienots zemes īpašums, ne pārāk smalki sadalīts. Bet zemes reformas gaitā šāda noteikuma nebija. Un jau tagad šie četri dēli, par kuriem runāja iepriekšējais runātājs, varēja sadalīt tēva īpašumu daudzās mazās strēmelēs. Nu ko tad darīsim? Vēl tālāk dalīsim? Ja cilvēks ir paņēmis zemi lietot, lai lieto un strādā. Ja nespēj saimniekot vai ja nav radīti tādi apstākļi, lai maina savu profesiju, bet zemes gabals lai paliek, lai dod un lai strādā kāds cits uz šīs zemes. Tātad lūdzu noraidīt Zaščerinska un Janeka priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Referentu es lūdzu tribīnē. Vai deputāti vairāk nav pieteikušies debatēs? Debates ir pabeigtas. Referents runās?

R.Jonītis. Nē. Es vienkārši varbūt skaidrībai vēlreiz varētu nolasīt šo komisijas redakciju, par cik ir divreiz atkārtoti vārdi, kuri būtu svītrojami.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Jonītis. "Fiziskām un juridiskām personām reformas gaitā izveidoto lauku zemes īpašumu sadalīšana par 10 hektāriem mazākos zemes gabalos iespējama ar pašvaldības atļauju un balstoties uz apstiprinātiem teritoriālplānotajiem dokumentiem."

Sēdes vadītājs. Tagad par procedūru. Uzmanību, godātie deputāti! Par procedūru - deputāts Zaščerinskis un Janeks uzstāj par svītrojumu. Jā, bet līdz ar to šeit atkal ir mūsu vecā problēma, jo deputāts Zaščerinskis un Janeks piedāvā svītrot deputāta Novakšānova priekšlikumā izteikto 34.pantu. Un, ja deputāti tā uzstāj, tad mums cits nekas neatliek. Bet, protams, ir iespējas, ka tā situācija var veidoties tāda. Godātie kolēģi, uzklausiet, par procedūru! Vispirms jāsvītro. Tātad ir priekšlikums - vispirms svītrot 34.pantu, tad jābalso par 34.pantu deputāta Novakšānova redakcijā. Un pēc tam jābalso komisijas redakcijā. Tā ka es jūs ne uz ko neaicinu, bet tikai pasaku šo iespējamo balsošanas situāciju un jūsu darbību šajā situācijā. Par procedūru? Deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis (TPA).

Par procedūru. Ja mēs svītrosim Novakšānova kunga priekšlikumu 34.pantā, tad atliek balsot par komisijas priekšlikumu, un rezultāti būs skaidri. Man ir tāds priekšlikums par procedūru.

Sēdes vadītājs. Nē, deputāt Novakšānov! Nupat nevar vairs neko noņemt, ja jau mēs esam procedūrā iekšā. Ja tagad noņem kaut ko pa starpām, tad pavisam tā procedūra... Protams, tas, ko teica deputāts Zaščerinskis, izriet no procedūras. Viņš runāja par to, ja tiks svītrots. Es atkal runāju par visu maksimāli iespējamo variantu balsojumu. Bet debates ir pabeigtas, deputāt Novakšānov! Jā! Vēlreiz atgādinu - vispirms ir balsojums par svītrošanu. Ja tas tiek nosvītrots, tad dabiski... Ja ne, tad ir balsojums par deputāta Novakšānova kunga iesniegto redakciju. Ja arī tur mums nav lēmums pieņemts, tad ir balsojums par komisijas variantu. Lūdzu zvanu! Balsojam par deputāta Zaščerinska un Janeka priekšlikumu - svītrot 34.pantu deputāta Novakšānova priekšlikumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 17, atturas - 3. Deputāta Novakšānova redakcijā 34.pants ir svītrots.

Tagad, lūdzu, balsosim par 34.pantu komisijas redakcijā. Viņš ir nolasīts jau divas reizes. Pagaidiet! (Starpsauciens no zāles: "Ko vairs gaidīt!") Es atvainojos, es te iejaucos. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 13. Nav pieņemts.

Līdz ar to 34.pants nav pieņemts nevienā redakcijā.

R.Jonītis. Nākošais pants - "Fizisko personu, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi, lauku zemes īpašumtiesību izbeigšanas kārtība". Šeit ir deputāta Novakšānova redakcija trešajā ailītē. Ceturtajā ailītē ir komisijas sagatavotā redakcija, kas ir tikai sakārtota. Citu deputātu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J. Urbanovičs (TSP).

Cienījamie deputāti! Es gribu griezties pie Novakšānova kunga, lai viņš atsauc savu priekšlikumu, un tad pārējā Saeima balsotu par šā 35.panta šādā redakcijā svītrošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka pirmām kārtām šis pants ir pretrunā ar uzreiz trijiem mūsu pieņemtajiem likumiem. Pirmām kārtām tas ir pretrunā ar Civillikumu, kurā ir teikts, ka, pārgrozot likumu, jau iegūtās tiesības paliek neskartas. Tāpat ir pretrunā ar šā paša Civillikuma 38. un 39.pantu, kur ir rakstīts, ka tajā skaitā ir arī tiesības pēc brīvas izvēles aicināt mantot arī zemi. Ir pretrunā ar likumu par zemes reformu, kurā tika paredzēts iegūt īpašumtiesības, nesaistot šo jautājumu ar pilsonību. Bez tam ir arī likums par īpašuma atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām, kur šāda procedūra ir paredzēta, pieņemot īpašu Saeimas likumu. Man liekas, mēs esam nonākuši tieši tādā pašā situācijā, ka, pieņemot šo likumu, mēs automātiski atņemam cilvēkiem viņu tiesīgo īpašumu. Es paredzu, ka eventuālajiem oponentiem varētu būt atsauce uz Konstitucionālā likuma 9.pantu, kur ir rakstīts, ka zeme var būt īpašumā tikai pilsoņiem. Te ir jāsaka, ka mums nekas nekavē darīt tāpat kā ar juridiskajām personām - ierakstīt šajā Konstitucionālajā likumā arī mantiniekus. Manuprāt, viņi ne ar ko nevar būt sliktāki par juridiskajām personām.

Mantinieki. Ja vieniem mantiniekiem ir piešķirtas šīs īpašumtiesības, tad kāpēc citiem tās būtu noņemamas - vai nu šiem pašiem tiktu ņemtas, vai viņu dzimtai tās tiktu noņemtas piespiedu kārtā caur šo 35.pantu. Es negribu atrasties tā zemnieka vai paju sabiedrības vietā, kam iznāktu saimniekot uz šīs varmācīgi, godīgi sakot, atņemtās zemes. Es aicinu svītrot šo pantu, jo tā pārējā reglamentācija, kuram varētu būt zeme vai nebūt zeme un vai saglabāt tikai pilsoņu īpašumu, - tas ir regulējams ar citiem likumiem un citiem pantiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja mēs nenobalsojam par šo priekšlikumu, tad mēs paši nonākam pretrunā ar savu jau nobalsoto 27.pantu, kurā tiek nosaukti zemes pirkšanas subjekti. Un šie subjekti ir Latvijas pilsoņi, valsts, pašvaldības un Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas. Šeit nav nepilsoņu. Ja nepilsonim ir bijis zemes īpašums līdz 1940.gadam, tādā gadījumā arī viņa mantiniekiem šis īpašums pāriet un viņam šis īpašums paliks. Neviens netaisās atņemt šīs īpašuma tiesības. Bet, ja šis īpašums tagad... ja pilsonis, piemēram, nomirst un novēl ar testamentu šo īpašumu nepilsonim, tad šādā veidā mēs varam izsaimniekot visu Latvijas zemi. Un tāpēc ir vajadzīgs šis priekšlikums komisijas variantā, un es lūdzu to atbalstīt, jo ar testamentu var noteikt jebkuram cilvēkam.

Vēl bīstama lieta ir arī tāda, ka tieši pierobežas joslā pašreiz, piemēram, posmā starp Liepāju un Lietuvas robežu, ir stipri daudz īpašumu, kuri, teiksim, mājas, pieder jau Lietuvas pilsoņiem. Viņi dzīvo šeit ilgstoši. Tās bija vasarnīcu tipa mājas, viņi dzīvo šajā teritorijā. Ja tagad tur vēl kāds no pašreizējiem pilsoņiem novēl šo īpašumu citiem pilsoņiem, tad mēs varam veseliem gabaliem zaudēt Latvijas zemi. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka šis ir it kā ierobežojums, ka viņam tas divu gadu laikā ir jāatsavina. Pievērsiet uzmanību! Es teikšu tā. Latvijā tūlīt sāksies milzīgas deviņdesmitgadīgu jaunavu precības ar divdesmitgadīgiem nepilsoņiem. Bet, ja tas arī notiks, pieņemsim, ka var redzēt, vai tā lieta ir tīra vai netīra, tad vai tā ir atbalstāma vai ne. Es, cienījamais kolēģi Urbanovič, lūgtu jūs izlasīt pēdējo rindkopu: "Ministru kabinets pēc zemkopības ministra priekšlikuma var pagarināt īpašuma tiesību izbeigšanās termiņu". Ceru, ka, lai nenotiktu šīs 19. gadsimta praksē ļoti praktizētās laulības Latvijā, es lūdzu atstāt komisijas variantā. Lūdzu nobalsot! Un pateicos jums, ja jūs to uzklausīsiet.

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Man nav ne mazāko šaubu par to, ka ir jāatbalsta komisijas variants. Es vēl gribu teikt Seiles kundzei, ka nemaz tāds variants nevar būt - ja pirms kara piederēja kādam nepilsonim zeme, tad viņa mantinieks var mantot. Tāda varianta nebija. Pirms kara arī bija skaidri noteikts, bet tur termiņš vēl bija īsāks - pusotra gada laikā viņam ir šī zeme jāpārdod pilsonim. Ja nepilsonis mantoja, tur bija noteikts pusotra gada termiņš. Šeit ir noteikts divu gadu termiņš. Kā Novakšānova kungs teica, vēl paskaidro, ka Ministru kabineta noteikumos īpašā gadījumā var vēl pagarināt, bet nekad lauku zeme... Latvijā bija skaidri pateikts, ka var piederēt tikai pilsonim. Un tā tam ir jābūt arī šodien. Ja Konstitucionālo likumu jūs gribat grozīt, tad, lūdzu, iesniedziet labojumu. Ja mēs grozīsim Konstitucionālo likumu, tad mēs arī varēsim grozīt pakārtotos aktus, bet pagaidām, kamēr ir spēkā Konstitucionālais likums, mēs pakārtotos aktus tikai drīkstam pieskaņot Konstitucionālajam likumam, nevis labot tos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Man patīk, ka mēs šodien no tribīnes mācām katrs savu Latvijas vēsturi, kāda tā ir bijusi. Berķa kungs no zemnieku saimniecībām dalīja nost amatnieku saimniecības, kas nekad Latvijā nav noticis.

Silāra kungs mums māca, kā Latvijā īpašumu dalīja.

Bet es jums gribu atgādināt, Silāra kungs, vēl vienu lietu. Latvijas Republikā tad, kad bija noteiktas īpašuma tiesības, darbojās Pilsonības likums. Un pilsonību piešķīra visiem tā, kā tas notiek. Šodien Latvijā praktiski pilsoņu naturalizācija nav sākusies. Ko mēs tagad darīsim ar to tanti, kurai nomirst vīrs, bet viņa ir nepilsone? Viņa nevar naturalizēties. Divu gadu laikā praktiski vinai tas nav realizējams, ja tas notiek 1996.gada janvāri, šis vīra nāves gadījums. Ko tad tagad darīt? Tantukam zeme fiksi jāpārdod, lai pēc tam atpirktu atpakaļ no tā, kam viņa to ir pārdevusi tanī brīdī. Tad, kad viņa būs kļuvusi par Latvijas Republikas pilsoni. Tāpēc es uzskatu, ka šis pants nav pārdomāts tieši saistībā ar Latvijas Republikas pilsonības jautājumu, ar naturalizāciju un pilsonības piešķiršanu laulātajiem draugiem lietuviešiem, igauņiem un citiem, kam tas pienākas bez tiem ierobežojumiem, kas ir iebraucējiem pēc Otrā pasaules kara. Tāpēc šis pants ir jāsakārto. Un šādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd, tas veicinās nevis jaunu puišu precības ar vecām tantēm, bet tieši otrādi. Vecās tantes, Novakšānova kungs, jūsu Latgalē, kur vairāk ir poļu tautības nepilsoņu, baltkrievu tautības sievas un vīri nepilsoņi... Man bail, ka jums būs grūti ar viņiem tikt galā. Tāpēc, pirms jūs balsojat par šo pantu, lūdzu, padomājiet, kā tas iet kopā ar tiem pašiem likumprojektiem, kurus mēs šajā zālē esam pieņēmuši. Kā tas iet kopā ar Pilsonības likumu, kā tas iet kopā ar pilsonības piešķiršanu laulātajiem draugiem, ģimenes locekļiem. Un tad pieņemiet šādu normu divu gadu laikā, jo te kārtējo reizi ir šis pantiņš, uz kuru mēs šodien tik ļoti un labprāt atsaucamies:"Ministru kabinets var pieņemt..." Bet es vēlreiz atkārtoju, kas notiks tad, ja Ministru kabinets nepieņems, jo tur nav rakstīts, ka tas viņam ir obligāti jādara? Jo vārdam "var" pretī ir vārds "nevar". (Starpsauciens no zāles: "Negrib" arī ir"")

Sēdes vadītājs. Vairāk nav pieteikušies runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 35. pantu Tautsaimniecības komisijas redakcijā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, 16 - pret, 16 - atturas. Ir pieņemts. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošais pants runā par juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtību. Šeit deputāta Novakšānova piedāvātajai redakcijai bija arī papildinājums jeb maiņa, kuru piedāvāja Zemnieku savienības frakcija. Komisija tos ir atbalstījusi, praktiski abus apvienojot. Tagad jaunā redakcija redzama 4. ailē. Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Vai Zemnieku savienības frakcija piekrīt? Piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to pieņemts 36. pants.

R.Jonītis. Paldies. Nākošais pants - "Par zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumu izbeigšanos". Tas paredz (tieši tāpat kā pilsētu zemes likumā), ka par šā panta pieņemšanu varētu runāt sakarā ar zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Šeit ir paskaidrojums, kādā veidā tas var notikt. Komisija to atbalstīja tādā variantā, kā deputāts Novakšānovs to ir iesniedzis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Deputāts Tomiņš iebilst. Lūdzu, balsojam! Lūdzu zvanu!

Balsosim par 37.panta "Par zemes pirkšanas un pārdošanas ierobežojumu izbeigšanos" redakciju. "Ðās nodaļas pirkšanas un pārdošanas ierobežojumi izbeidzas ar zemes reformas izbeigšanās datumu katrā konkrētajā pašvaldības teritorijā, izņemot šā likuma 35. un 36.pantā noteiktos ierobežojumus. Pēc pašvaldības iesnieguma saņemšanas lēmumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieņem Saeima."

Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 9. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi visi attiecas uz pārejas noteikumiem. Pirmais priekšlikums ir - atsaukt otrajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu redakciju sakarā ar to, ka tā jau ir iestrādāta šajā jaunajā - 6.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Iebildes nav. Akceptēts.

R.Jonītis. Nākošais ir priekšlikums, kas saņemts no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai". Tas arī runā par konkrētu sakārtošanu. Arī šo priekšlikumu komisija aicināja neatbalstīt, jo tas ir iestrādāts 6.nodaļā. Es uzreiz gribu komentēt, ka arī deputātu Kiršteina, Tomiņa un Jonīša priekšlikumus komisija nav atbalstījusi, jo šī 6.nodaļa praktiski tos ir ietvērusi.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs vispirms izskatām katru priekšlikumu atsevišķi. Komentāru vai debates pie katra priekšlikuma, ja deputāti vēlas, atsevišķi.

Tagad frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums: "Papildināt pārejas noteikumus ar šādu tekstu: "...līdz 14.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai pārtraukt īpašuma tiesību noformēšanu personām, kas zemes reformas pirmajā kārtā ieguvušas citām personām piederošu zemi gadījumos, ja īpašnieki nav saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi citā vietā".

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 31, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais ir deputāta Kiršteina priekšlikums, kas runā par īpašuma tiesību situāciju pierobežas apgabalos. Es jau iepriekš komentēju, ka praktiski ir izveidots jauns pants, kas konkrēti to arī paredz. Tāpēc šādi pārejas noteikumi nebūtu nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Vai Kiršteina vārdā deputāts Karnups piekrīt? Tālāk, lūdzu! Es sapratu - frakcijas vārdā.

R.Jonītis. Deputāta Tomiņa priekšlikums runā par starpvalstu līgumiem, par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, tātād ir līdzīgs kā otrajā lasījumā. Arī tas ir ietverts 27.panta redakcijā. Komisija aicina šeit to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš piekrīt? Tālāk!

R.Jonītis. Deputāta Jonīša priekšlikums ir ar ļoti līdzīgu redakciju. Es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pamatojoties uz to, ka tas daļēji ir iestrādāts 6.nodaļā, deputātiem nav iebildes? Tālāk!

R.Jonītis. Komisija iesaka jaunus pārejas noteikumus saistībā ar jau likumā nobalsotajiem pantiem. Un pārejas noteikumu 1. punkts paredz: "Uzdot Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1. februārim izstrādāt priekšlikumus, lai varētu nodrošināt šā likuma 20.pantā ietvertā noteikuma par "zemes īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošu dokumentu savlaicīgu saņemšanu no Valsts arhīva izpildi".

Sēdes vadītājs. ... Un uzdot... 2. punktu arī nolasiet!

R.Jonītis. 2.punktā ir paredzēts Ministru kabinetam līdz 1.janvārim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumu, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Līdz ar to ir akceptēts.

R.Jonītis. Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 20. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to varam sākt apspriest darba kārtību 8. decembra sēdes turpinājumam. Iesniegšanas kārtībā vispirms priekšlikumi. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1994.gada 8.decembra sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: lēmuma projektu "Par Pilsonības likuma izpildes komisijas izveidošanu" un likumprojektu par valsts budžetu 1995.gadam izskatīt pēc sadaļas "Par atvaļinājumu piešķiršanu". Ir arī priekšlikums, kurš gan ir pēc tam, vēlāk, iesniegts un kurā 5 deputāti - Gundars Bērziņš, Kokins, Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Grīgs lūdz grozīt noteikto Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un darba kārtības 38. punktu izskatīt pēc Prezidija ziņojumiem par atvaļinājumu piešķiršanu. Darba kārtības 38. punktā ir runa par sertifikātiem, tūlīt nolasīšu jums pilnībā: "Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr.179 "Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu"". Jā, nu jābalso iesniegšanas kārtībā. Lūdzu, balsosim vispirms par "Latvijas ceļa" deputātu ierosināto izmaiņu - pēc atvaļinājumu piešķiršanas sadaļas izskatīt lēmumprojektu "Par Pilsonības likuma izpildes komisijas izveidošanu" un likumprojektu par valsts budžetu 1995.gadam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 65 pret - 1, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Godātie deputāti, līdz ar to par jūsu priekšlikumu netiek balsots, bet jums, protams, ir tiesības iesniegt savu priekšlikumu par citu laiku, ja jūs uzturat spēkā domu par to, ka vajadzētu izskatīt ātrāk.

Analoģiska situācija ir ar iesniegumu, kuru parakstījuši Māris Grīnblats, Ilmārs Dāliņš, Juris Sinka, Jānis Straume un Andris Rozentāls. Viņi ierosina mainīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un izskatīt darba kārtības 36.jautājumu - lēmuma projektu "Par Krievijas militārās agresijas nosodījumu Čečenijas Republikā un aicinājumu atbalstīt čečenu tautas pašnoteikšanās centienus" tūlīt pēc darba kārtības otrās sadaļas jautājumu izskatīšanas un pirms darba kārtības trešās sadaļas jautājumu izskatīšanas. Līdz ar to arī jums, ja jūs vēlaties uzturēt spēkā savu prasību, ir jāiesniedz cits priekšlikums, jo mēs esam nobalsojuši par pirmo priekšlikumu un pēc otrās sadaļas izskatām komisijas izveidošanu un budžetu.

Pagaidiet, tagad secība ir ļoti svarīga! Cikos tas ir iesniegts? Jā, bet mums ir secība svarīga, iesniegšanas secība, un iesniegšanas secībā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, dokuments nr.1278. Godātie deputāti, man laika trūkuma dēļ - mums tūlīt būs pārtraukums - ir jautājums: vai ir jānolasa šis priekšlikums, visiem tas ir izsniegts? Bet Sekretariāts precizē, ka grozījumi likumā par grāmatvedību nav iekļauti... Prezidijs nav tos iekļāvis darba kārtībā, bet šie dokumenti ir izsniegti deputātiem, un, ja mēs pieņemam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinātos grozījumus darba kārtībā, tad līdz ar to arī iekļaujam grozījumus likumā par grāmatvedību. Tie ir vienā blokā, un tas būtu loģiski, - protams, ja deputātiem nav iebildes. Vai pret Budžeta un finansu komisijas iesniegumu ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Vēl ir frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz Saeimu izdarīt darba kārtībā šādas izmaiņas: likumprojektus "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" un "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" izskatīt pēc likumprojekta par valsts budžetu 1995.gadam. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

Vairāk rakstisku iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā pagaidām nav. Tās, kuras ir iesniegtas gan ar balsojumu, gan deputātu piekrišanu bez balsojuma, ir akceptētas. Trīs pieprasījumi, viens jautājums. Prezidijs, kā vienmēr, izlems, kurā vietā tos nolasīt, un es ceru, ka deputātiem, kā vienmēr, nebūs iebildes par to, bet atsevišķi tagad nebalsosim, - ja jums nav iebildes? Iebildes nav. Vai ir vēl kādi jautājumi par darba kārtību? Nav. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Un, godātie deputāti, pavērojiet signāllampiņas, kuras iedegas! Vajadzētu iedegties pēc jūsu reģistrācijas, lai nebūtu atsevišķi jāizsauc jūs un jālabo saraksts. Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt tos deputātus, kuri nepiedalās sēdē vai nav reģistrējušies.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Gundars Bērziņš, Nikolajs Krasohins, Ludmila Kuprijanova, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele, Gunārs Resnais un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30, pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! 51 deputāts. Lūdzu, turpināsim sēdi! Tālāk - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par telekomunikācijām"". Vai par Prezidija atzinumu ir kādas iebildes, citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nodod šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Zigurds Tomiņš, Saeimas sekretāra biedrs, - lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja deputāta Jāņa Jurkāna, deputāta Andra Amerika un deputāta Jāņa Riteņa iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu. Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt deputātam Jānim Jurkānam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 14.decembra līdz 20.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes, vai ir nepieciešams balsojums? Nav. Lēmums pieņemts.

Z.Tomiņš. Tad Saeimas Prezidijs izskatīja deputāta Andra Amerika iesniegumu un nolēma piešķirt deputātam Andrim Amerikam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 8.decembra līdz 14.decembrim un ziņot par to Saeimai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes, ir nepieciešams balsojums? Nav. Līdz ar to atvaļinājums piešķirts deputātam Amerikam, lēmums pieņemts.

Z.Tomiņš. Tad, izskatījis deputāta Jāņa Riteņa iesniegumu, Saeimas Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Jānim Ritenim no šā gada 17.decembra līdz 23.decembrim un pagarināt to līdz 1995.gada 12.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Iebildes nav. Vai ir nepieciešams balsojums? Nav. Lēmums ir pieņemts, un atvaļinājums deputātam Ritenim ir piešķirts.

Z.Tomiņš. Jums tika izdalīts arī deputāta Daiņa Stalta iesniegums ar lūgumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Pēc pēdējās informācijas, deputāts Stalts ir atsaucis savu iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu, tāpēc ir ierosinājums šo jautājumu atlikt.

Sēdes vadītājs. Pieņemam zināšanai.

Z.Tomiņš. Un tad vēl. Man deputātiem ir lūgums turpmāk, noformējot šos iesniegumus, tomēr stingri vadīties pēc Saeimas kārtības ruļļa. Tātad ir noteikts, ka deputāts izprasa atvaļinājumu uz vienu nedēļu, bet daudzi deputāti kļūdās un izprasa uz 8 dienām, attiecīgi datumos tas parādās. Un, ja atvaļinājumu vēlas uz ilgāku laiku, tad ir jāraksta atsevišķi arī tas, ka viņi lūdz pagarināt atvaļinājumu. Un diemžēl daudzos gadījumos šī Kārtības ruļļa norma netiek ievērota un deputāts jau raksta iesniegumu par atvaļinājumu visā laika garumā, neievērojot šo nepieciešamību pēc pagarināšanas. Tāpēc lūdzu citreiz būt uzmanīgākiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai tagad mēs nevarētu izskatīt pieprasījumus un jautājumus? Cik mums ir pieprasījumu? Trīs pieprasījumi un viens jautājums.

Z.Tomiņš. Ja skatām iesniegšanas secībā, tad pirmais ir jautājums.

"Latvijas Republikas iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam. Jautājums. Iepazīstoties ar privatizācijas sertifikātu izsniegšanas gaitu dažās Latvijas Republikas pilsētās, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Ziemeļu rajonā un Ventspils pilsētā, konstatēts, ka sertifikātu skaita noteikšanu ievērojami kavē Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta sniegtās nepilnīgās un nepareizās ziņas par Latvijas iedzīvotāju nodzīvoto gadu skaitu Latvijā. Veicot Latvijas iedzīvotāju reģistrāciju, iepriekšējos gados Pilsonības un imigrācijas departamenta ierēdņi nereti prettiesiski samazināja Latvijas iedzīvotājiem Latvijā nodzīvoto gadu skaitu, un tagad, veicot privatizācijas sertifikātu skaita noteikšanu, šīs kļūdas jālabo. Tas paildzina sertifikātu izsniegšanas procesu un atkal rada rindas pie Pilsonības un imigrācijas departamenta rajonu un pilsētu nodaļu durvīm, jo kļūdas Iedzīvotāju reģistrā ir tiesīgs labot vienīgi šis departaments. Neskatoties uz ievērojamu cilvēku skaita pieplūdumu, iedzīvotāju pieņemšana šajos jautājumos, piemēram, Ventspils pilsētā ir noteikta divas reizes nedēļā pa 4 stundām, kas rada rindas ar iepriekšēju pierakstīšanos vairāku mēnešu garumā. Ko jūs, kā iekšlietu ministrs, esat plānojis, lai normalizētu šo situāciju un nenovilcinātu privatizācijas sertifikātu izsniegšanu? Vai nevajadzētu uzlikt par pienākumu Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem labot savas kļūdas (bieži vien apzinātas) no darba brīvajā laikā un bez papildu apmaksas vismaz 5 dienas nedēļā? 30.11.94. Deputāti Urbanovičs, Ameriks, Kide, Bukovskis, Jurkāns."

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam. Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. Dokuments nr.1274. "Saeimas Prezidijam. Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam kā steidzamu šo pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim. Deputātu pieprasījums. Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1994.gada 3.decembra numurā ir publicēti Ministru kabineta noteikumi nr.217 "Par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību". Minētie noteikumi ir publicēti arī krievu valodā. Ir pārkāpts Latvijas Republikas Valodu likuma 8.pants un Latvijas Republikas likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 2.pants. Ievērojot to, ka minētā laikraksta redakcija, pretēji spēkā esošajiem likumiem un patvaļīgi interpretējot minētās normas, atjauno okupācijas laika tradīcijas un sākusi publicēt normatīvos aktus arī krievu valodā, kā arī apzinoties, ka šāda rīcība ir bīstams precedents, kas grauj Latvijas kā vienkopienas valsts atjaunošanas procesu, pieprasām paskaidrot, kas ir atbildīgs par minēto publikāciju un kas tika veikts, lai turpmāk šādi likumu pārkāpumi neatkārtotos un valsts budžeta līdzekļi netiktu tērēti civilokupantu iesaistīšanai Latvijas valstī.

1994.gada 6.decembrī. Saeimas deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Dāliņš, Lambergs, Rozentāls, Kostanda, Grots, Lakševics, Tabūns."

Sēdes vadītājs. Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu. Viens runā "par", viens - "pret", un notiek balsojums. Runātāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par nolasītā pieprasījuma steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 13. Steidzamība nav pieņemta, ir noraidīta, un pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. Dokuments nr.1280: "Deputātu pieprasījums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Jānim Arvedam Trapānam. Pēc Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo bruņoto spēku izvešanas Latvijas Republikas teritorijā palikuši 5 lidlauki, kuri netiek pietiekoši apsargāti un tajos notiek izlaupīšana un skrejceļu demontāža. Līdz šim nav izstrādāta šo lidlauku darbības koncepcija, un pašlaik tie netiek izmantoti. Lai lidlauku darbība būtu iespējama nākotnē, nepieciešama to nepārtraukta uzturēšana tehniskā kārtībā, un tam nepieciešami lieli budžeta līdzekļi. Latvijas armijas Gaisa spēkiem nav nepieciešami visi šie lidlauki, ja valsts aizsardzības koncepcijā nav noteikts, ka Latvijas Republikas gaisa telpa ir aizsargājama. Pieprasām paskaidrot:

1. Kad tiks izstrādāta un iesniegta Saeimā valsts aizsardzības koncepcija?

2. Cik no minētajiem lidlaukiem ir nepieciešami Latvijas armijas vajadzībām? Kādi līdzekļi tam nepieciešami?

3. Vai šiem objektiem ir veikta ekoloģiskā ekspertīze, tos pārņemot Latvijas jurisdikcijā?

4. Kas un par kādiem līdzekļiem veiks vides sanāciju šiem objektiem, ja zemes platības tiks nolemts atdot to īpašniekiem?

Parakstījuši deputāti Berķis, Rozentāls, Rugāte, Gundars Bērziņš, Tomiņš, Straume, Grīnblats, Lambergs, Seile, Lakševics.

1994. gada 7. decembrī."

Sēdes vadītājs. Deputātu pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai. Tālāk, lūdzu!

Z.Tomiņš. Dokuments nr. 1281. Deputātu pieprasījums:

"Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Iesalniekam.

Republikā ir uzkrājies liels daudzums lauksaimniecības ķimikāliju (herbicīdi, pesticīdi un citi), kuras vairs nav izmantojamas vai kuru izmantošana ir aizliegta. Pēc kolhozu sistēmas sabrukšanas lielākā daļa šo ķimikāliju ir kļuvušas par bezsaimnieka mantu. Apzinīgākie agroķīmiķi un lauksaimnieki šos bīstamos atkritumus uzglabā savos piemājas šķūnīšos. Vairums ķimikāliju glabājas nekontrolēti un nepiemērotos apstākļos. Pēc Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošā karaspēka izvešanas no Latvijas teritorijas ir palikuši daudzi objekti, kuri netiek pienācīgi apsaimniekoti, un daļa no tiem varētu būt izmantojami bīstamo atkritumu uzglabāšanai, līdz tiks atrastas to likvidēšanas iespējas.

1993. gada 30. martā ir pieņemts likums par bīstamajiem atkritumiem un lēmums par šī likuma stāšanos spēkā. Pagājis vairāk kā gads no lēmumā valdībai noteikto uzdevumu izpildes termiņiem.

Pieprasām informēt deputātus, kā tiek izpildīti minētā likuma un lēmuma nosacījumi.

Parakstījuši deputāti Rozentāls, Gundars Bērziņš, Berķis, Rugāte, Tomiņš, Straume, Grīnblats, Lambergs, Seile, Lakševics, Mārtiņš Ādams Kalniņš.

1994. gada 7. decembrī."

Sēdes vadītājs. Deputātu pieprasījumu nododam Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts "Par Pilsonības likuma izpildes komisijas izveidošanu". Dokuments nr. 1265, darba kārtības 37. jautājums. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu:

"Sakarā ar Saeimas kārtības ruļļa 149. pantu izveidot Pilsonības likuma izpildes komisiju šādā sastāvā:

Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš",

Eduards Berklavs - LNNK,

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš",

Ilga Grava - Demokrātiskā partija,

Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partija,

Imants Kalniņš - LNNK,

Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība,

Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība,

Larisa Laviņa - "Lîdztiesība",

Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība,

Jānis Straume - "Tçvzemei un brīvībai"."

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 2 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Valsts budžets 1995. gadam". Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šogad valsts budžeta projekts 1995. gadam sastāv no diviem likumprojektiem - no jau minētā likumprojekta un otra likumprojekta, kas paredz pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā.

Latvijas Republikas valsts budžeta projekts 1995. gadam sastādīts, vadoties no 1994. gada 24. marta likuma "Par budžetu un finansu vadību" pamatnostādnēm, deklarācijā par valdības iecerēto darbību noteiktajām prioritātēm, pasākumiem un uzdevumiem, kā arī ministriju un valsts institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem. Jāsaka, ka budžeta projekts tika sastādīts ārkārtīgi īsā laika sprīdī, jo valdība tika apstiprināta pirms kādiem diviem mēnešiem, un, protams, tik īsā laika sprīdī sastādīt budžeta projektu - tas ir ārkārtīgi grūts un apjomīgs uzdevums. Tajā pašā laikā jūs esat saņēmuši arī paskaidrojumus. Varbūt tie nav pilnīgi, bet arī uz otro lasījumu mēs vēl dosim tāmes atsevišķiem projektiem, un es domāju, ka informētības ziņā un arī paša budžeta izstrādes ziņā šogad mēs esam tomēr spēruši soli uz priekšu.

Budžeta projekta pamatrādītāju izstrāde ir balstīta uz valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošinātību. Paredzēta iekšzemes kopprodukta stabilizācija 1994. gadā un tā ikgadējais pieaugums 1995.-1996.gadā 4-5 procentu apmērā, sasniedzot 2 miljardus 380 miljonus latu 1995. gadā un 2 miljardus 790 miljonus latu 1996. gadā. Plānota jeb paredzēta pakāpeniska inflācijas tempu samazināšanās līdz 12-14 procentiem 1995. gadā un 8-10 procentiem 1996. gadā. Nodrošināt valsts budžeta sastādīšanu, nepieļaujot, lai deficīts pārsniegtu 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Valsts maksimālais ārējais parāds 1995. gadā paredzēts 265 miljonu latu apmērā, kas ir 11 procenti no plānotā iekšzemes kopprodukta. Iekšējais parāds un valdības sniegto garantiju un galvojumu maksimālais apmērs kopā ir 178 miljoni latu jeb 7,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, un šie rādītāji pilnīgi atbilst ekonomiskajai stabilitātei un finansiālajai stabilitātei valstī.

Ievērojot noteikto budžeta sadalījumu, ir paredzēts nošķirti plānot valsts pamatbudžetu un speciālos budžetus, atsevišķi izdalot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Paredzēts uz pilnīgi jauniem principiem bāzēt pašvaldību budžetu izlīdzināšanas sistēmas izveidošanu. Kā jau jūs ievērojāt, izskatot likumprojektu, budžeta izdevumi ir veidoti divos līmeņos, atdalot bāzes izdevumus, kuri nepieciešami, lai īstenotu līdzšinējos pasākumus un politiku nozarē, no attīstības izdevumiem, kuri saistīti ar pārmaiņām un uzlabojumiem nozares darbībā.

Šobrīd Latvijā kopumā ir nodrošināta ekonomiskā stabilitāte, proti, ir apturēta iekšzemes kopprodukta samazināšana, diemžēl nav panākts pieaugums. Panākta budžeta un maksājumu bilances sabalansētība, uzlabojusies importa struktūra, tā kopapjomā palielinoties ražošanas līdzekļu īpatsvaram, kas ir nepieciešams priekšnoteikums tautsaimniecības atveseļošanai. Valsts ārējā parāda līmenis nepārsniedz tā atmaksas reālās iespējas. Ir nodrošināta nacionālās valūtas - lata - stabilitāte, saglabāta stabila budžeta ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu, ar tendenci - pieaugt. Un ar fiskālās un monetārās politikas pasākumiem ir ierobežota inflācija.

Kā jau es teicu, atbilstoši valdības deklarācijai 1995.-1996. gadam makroekonomiskās politikas mērķis ir turpināt valsts ekonomisko stabilitāti, sasniedzot iekšzemes kopprodukta pieaugumu 4-5 procenti nākamajos divos gados, kā arī inflācijas samazināšanu un investīciju palielināšanos - ne mazāk kā 20 procentu no iekšzemes kopprodukta, tajā skaitā palielinot investīcijas no valsts budžeta iekšzemes kopproduktā līdz 1 procentam 1995. gadā, bet 1996. un turpmāk - līdz 2-3 procentiem.

Arī tiek ierobežots valsts iekšējais un ārējais parāds, nepieļaujot, lai tā kopsumma pārsniegtu 19-20 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Privātā patēriņa attiecība pret iekšzemes kopproduktu 1995. gadā ir plānota 66-67 procentu robežās.

Mērķa sasniegšanai ir noteikti priekšnoteikumi. Tie ir:

ekonomiskās politikas īstenošanas mehānisma izveide, kas balstīta uz pasaules praksē plaši lietojamajiem programmu vadības un projektu vadības principiem, kur pamatā būs valdības nacionālās attīstības programmas; ekonomiskās politikas un saimnieciskās likumdošanas virzība uz Latvijas integrāciju Eiropas ekonomiskajā telpā un politiskajā sistēmā; pasākumu kopums valsts īpašuma privatizācijas paātrināšanai un jauna privātā kapitāla veidošanai;

ekonomiski iedarbīga fiskālā politika, kurai jāstimulē uzkrājumu veidošanās tautsaimniecībā, izmantojot tos par iekšzemes avotu ekonomikas attīstībai, tā samazinot valsts atkarību no ārvalstu investīcijām, nodrošinot, lai līdz 2000. gadam visu līmeņu budžetos tiktu akumulēti 40 procenti no iekšzemes kopprodukta;

tautsaimniecības interesēm atbilstoša monetārā politika, lai nostiprinātu makroekonomisko stabilitāti, nodrošinot stabilu Latvijas valūtas kursu, un ar monetārās politikas pasākumiem izlīdzinātu īstermiņa konjunktūras svārstības ekonomikā;

ārējai tirdzniecībai labvēlīgas ekonomiskās vides veidošana, vienlaicīgi radot daudzpusīgu mehānismu iekšējā tirgus aizsardzībai;

vietējās patstāvības palielināšana attiecībā uz pašvaldībām - ar politisko, administratīvo un finansiālo decentralizāciju, veicinot vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanu.

Kāds tad izskatās Latvijas Republikas kopbudžets 1995. gadam? Kopbudžeta projekts 1995. gadam, kas ietver valsts budžetu, pašvaldību budžetus un arī speciālos budžetus, paredzēts ieņēmumos 939,3 miljoni latu, to skaitā:

valsts pamatbudžeta ieņēmumos - 476 miljoni latu,

valsts speciālo budžetu ieņēmumos - 310,9 miljoni latu,

pašvaldību tiešajos ieņēmumos - 152,4 miljoni latu.

Kopbudžeta izdevumi būs 979,5 miljoni latu, iekļaujot tajā arī plānoto finansiālo deficītu - 40 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta izdevumi ir paredzēti 516 miljoni latu, no tiem 62,7 miljoni latu dotāciju un mērķdotāciju veidā tiks novirzīti valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondam,

2,1 miljons latu - mērķdotāciju veidā investīcijām vietējiem budžetiem,

1,9 miljoni latu - dotāciju veidā pārskaitāmi valsts sociālās apdrošināšanas fondā no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanai, piešķiršanai un piegādei.

Pēc šo līdzekļu pārdales valsts pamatbudžeta izdevumi, kas paredzēti valdības tiešo funkciju izpildīšanai, ir 449,3 miljoni latu. Pašvaldību budžetu izdevumi - 217,2 miljoni latu, valsts speciālo budžetu izdevumi aprēķināti 313 miljoni latu, to skaitā valsts sociālās apdrošināšanas budžets - 269,2 miljoni latu. Valsts īpašuma privatizācijas fonda budžets - 12 miljoni latu, Valsts īpašuma fonda budžets - 2,5 miljoni latu. Valsts meža dienesta speciālais budžets - 5,1 miljons latu, ceļu fonds Satiksmes ministrijā - 6,9 miljoni latu.

Kas tad ir jauns tieši šajā struktūrā? Pirmais ir tas, ka budžetā pirmo reizi tiek atspoguļoti speciālie budžeti. Tas netika darīts līdz šim, un mēs varam teikt, ka šobrīd praktiski visa nauda, kas tiek iekasēta valstī, tātad iet caur Saeimu, ne tikai tie tiešie ieņēmumi, kas nāk no nodokļiem un nodevām, bet arī dažādi speciālie fondi par pakalpojumiem, kur ir iesaistītas budžeta iestādes. Ar 1995. gada 1. janvāri visu speciālo budžetu apkalpošana notiks caur valsts kasi, tādā veidā nodrošinot, ka arī šie speciālie budžeti tiek izmantoti maksimāli racionāli, un, neapšaubāmi, tādā veidā mēs varēsim veiksmīgāk risināt tās problēmas, kas mums ir budžetos.

Otra būtiskā izmaiņa ir valsts sociālās nodrošināšanas fonda izveidošana. Šis valsts sociālais budžets ir 269,3 miljoni latu, šajā budžetā kā izdevumu avoti ir ietverti tikai tie izdevumi, kas tiešām saistās ar apdrošināšanu. Tās ir pensijas, tie ir pabalsti slimības gadījumā, grūtniecības pabalsti un miršanas pabalsts. Šajā budžetā ir arī bezdarbnieku pabalsti.

Līdz ar to Labklājības ministrija varēs nodrošināt daudz veiksmīgāk šo fonda līdzekļu administrēšanu, iekasēšanu, un tādā veidā šie sociālā fonda līdzekļi palielināsies arī tieši uz šīs iekasēšanas rēķina, un tādā veidā mēs varēsim daudz vairāk naudas veltīt pensiju indeksācijai, un es ceru, ka šis solis dos ļoti pozitīvus rezultātus.

Būtiski ir izmainītas arī attiecības ar pašvaldībām. Šajā reizē, sekojot Pašvaldību savienības ierosinājumiem un Valsts reformu ministrijas izstrādātajiem projektiem, ir mainījusies izlīdzināšanas shēma, pašvaldībām paredzot daudz lielāku patstāvību un paredzot arī to, ka pašvaldību budžetos akumulējas īpašuma un zemes nodoklis, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šīs izlīdzināšanas shēmas pozitīvā būtība ir, ka pašvaldības ir daudz mazāk ierobežotas savu budžetu veidošanā. Taču, protams, gatavojot otro lasījumu, ir jāstrādā diezgan daudz, jo notiek pāreja no izlīdzināšanas pēc iestāžu tīkla uz izlīdzināšanu pēc iedzīvotāju skaita, un, protams, šāda krasa pāreja var izraisīt zināmas problēmas.

Tālāk. Es gribētu vairāk apstāties pie valsts pamatbudžeta. Kā jau es teicu, tātad valsts budžeta pamatieņēmumu lielākais avots ir apgrozījuma nodoklis. Apgrozījuma nodoklis valsts pamatbudžetā 1993. gadā deva 25,7 procentus no visiem ienākumiem, 1994. gadā - 43,8, un 1995. gadā mēs paredzam 52,8, tātad vairāk nekā pusi valsts pamatbudžeta veido apgrozījuma nodokļa ieņēmumi.

Peļņas nodokļa ieņēmumi summāri samazinās saistībā ar privatizāciju, saistībā ar rūpniecības pārstrukturizēšanu, un nākamajā gadā tātad ir paredzēts, ka no šiem ieņēmumiem būs 95 miljoni latu jeb 20 procenti no kopējiem ieņēmumiem.

Šobrīd, neapšaubāmi, valstij vislielākās problēmas ir ar akcīzes un muitas nodokļu iekasēšanu. Valdība veic enerģiskus pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumu iekasēšanu muitā, un pie reizes, protams, īpašu uzmanību pievērš arī akcīzes nodokļu nomaksai. Tāpēc lai jūs nemulsina skaitlis, ka 1994. gadā ir paredzēts 35, reāli šogad mēs pēc aktīvas darbības tieši pēdējos mēnešos iekasēsim 24 miljonus latu, tātad nav izpildīts... netiks izpildīts šis ieņēmumu veids, bet tajā pašā laikā pēdējos mēnešos gan attiecībā uz cigarešu akcīzi, gan alkohola akcīzi, gan degvielas akcīzi ir novērojamas būtiskas pozitīvas izmaiņas, kuras, es ceru, ļaus mums ieņemt ne tikai 36 miljonus latu, bet arī vairāk. Katrā ziņā akcīzes nodokļa īpatsvaram, kas šobrīd ir 7,6 procenti, ir jāaug arī turpmākajā periodā.

Ieņēmumi no muitas nākamajā gadā paredzēti 33 miljoni latu. Jums ir atšifrējums, kādi faktori ietekmē šo muitas nodokli. Protams, muitas nodoklim nav jābūt galvenajam ieņēmumu avotam. Muitai ir jābūt stabilai, lai nodrošinātu pārējo nodokļu iekasēšanu un novērstu kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Un tas sastāda 7 procentus.

Nodevas un dažādi nenodokļu maksājumi nākamajā gadā sastādīs 2,1 procentu, un mēs esam arī atraduši kompromisu ar Tieslietu ministriju, ka daļu no tām nodevām un soda naudām, ko iekasē tiesa, novirzīs speciālajā budžetā tieši tieslietu sistēmas attīstībai.

Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas nākamajā gadā ir paredzēti 8 miljoni latu. Tas ir saistīts ar to, ka beidzot ir sakārtota šo īpašumu privatizācija, un mēs šo summu, atšķirībā no šī gada paredzētās, spēsim iekasēt.

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu ir paredzēti 7 miljoni latu jeb 1,5 procenti no budžeta.

Nākamajā gadā nebūs maksājumu no Valsts Bankas peļņas atlikuma. Latvijas Banka, pirmkārt, samazinās peļņas ieņēmumu, un otrs apstāklis ir tas, ka Latvijas Banka veic veselu virkni pasākumu, kuri prasa šos līdzekļus.

Tādējādi mums nākamajā gadā pamatbudžetā, kā jau es teicu, kopā ir 475 miljoni latu. Kā tad izskatās sadalījums pa struktūrām tieši šajā pamatbudžetā? Tātad izdevumi kopā mums pieaug nākošā gada budžetā par 99 miljoniem latu jeb par 23,8 procentiem. Tas ir augsts pieauguma procents. Bieži vien tiek prasīts: kā tas var būt - inflācija iepriekšējā gadā ir 25 procenti, bet tajā pašā laikā nākošā gada budžets it kā pieaug par mazāku summu? Atbilde ir ļoti vienkārša. Mēs mainām budžetu izpildes gaitā. Ir grozījumi budžetā, kur mēs paredzam lielākus izdevumus. Es gribu jums atgādināt pēdējos budžeta grozījumus, kur mēs palielinājām minimālo algu un arī palielinājām, indeksējām pensijas. Tie visi izdevumi faktiski ir paredzēti, kas nāk klāt, un arī ir plānotā inflācija budžetā, kas kopumā šo inflāciju nosedz. Tātad reāli ir 23,7 procenti. Protams, nākošā gada inflācija daļu no šiem 23,7, ja mēs skatāmies reālās cenās, noēd. Bet tomēr budžeta pieaugums (salīdzinoši ar ļoti daudzām valstīm) ir pietiekami liels, un mēs varam teikt, ka plānojums ir pietiekami optimistisks.

Kā tad pieaug dažādās struktūrās šīs izmaksas? Tātad valdība deklarē vairākas prioritātes, un atbilstoši tām, protams, ir auguši arī līdzekļi. Aizsardzības un drošības iestādēm nākošajā gadā izdevumi palielinās pamatbudžetā par 26,4 procentiem. Veselības aizsardzībai - par 30 procentiem. Izglītībai - par 31 procentu, tiesību aizsardzībai - par 33,5 procentiem, zinātnei - par 44 procentiem.

Diemžēl man kā finansu ministram ir jāatzīst arī fakts, ka ļoti pieaug valsts pārvaldes iestāžu izdevumi. Tie pieaug par 52 procentiem. Ar ko tas ir izskaidrojams? Skaidrojums vienā ziņā ir ļoti vienkāršs. Šajā gadā - 1994.gadā - tika pieņemts likums "Par valsts civildienestu". Atbilstoši tam jau iepriekšējā valdība pieņēma vairākus lēmumus, kas attiecas uz valsts civildienesta ieviešanu. Un faktiski jau gada beigās no paredzētās rezerves tika maksātas šīs pamatalgas. Līdz ar to, tā kā šie valdības lēmumi ir spēkā un faktiski šīs algas bija maksātas, visi šie izdevumi iegāja bāzes izdevumos. Tādējādi reāli Finansu ministrijai iespējas tieši "apgriezt" šos izdevumus nebija. Tās ir reālās darba algas, kuras tiek maksātas atbilstoši Saeimas likumiem un Ministru kabineta lēmumiem.

Otra lieta ir saistīta, šis pieaugums izskaidrojams ar to, ka pagājušajā gadā civildienesta rezervē bija paredzēti vairāk nekā 10 miljoni. Tajā pašā laikā budžeta grozījumos mēs vienmēr "apcirpām" ðo rezervi. Un tādā veidā iepriekšējā - man grūti tagad teikt "iepriekšējā" -, tas ir, 1994.gadā, šim mērķim tika izlietots 1 miljons, bet toties tas ar visu savu slogu uzgūlās 1995.gada budžetam. Tāda ir šī kopējā aina.

Ja runājam tieši par darba algu īpatsvaru budžetā, tad tas ir pieaudzis. Tātad, ja kopējie budžeta izdevumi pieauguši par 23,8, tad izdevumi darba algām ir pieauguši par 31 procentu. Atbilstoši tam ir pieauguši sociālie izdevumi. Kā jau es teicu, ir būtiski izmainīts investīciju lielums. Iepriekšējā gadā valsts pamatbudžetā izdevumi investīcijām bija 14,7 miljoni latu. Šajā budžetā ir 23,7 miljoni jeb pieaugums 161 procents. Un ir izstrādāta valsts investīciju programma, atbilstoši kurai valsts investīcijām tiek lietoti gan valsts budžeta līdzekļi, gan ārvalstu kredīti un - galvenais - ārvalstu kredītu izmantošanas avots.

Protams, visbūtiskākais rādītājs, kas rāda kādu nozari, kā tiek izmantoti līdzekļi, ir kopbudžeta izdevumi nozaru iedalījumā pret iekšzemes kopproduktu. Tātad pret tiem 2,3 miljardiem latu, ko es jau minēju.

Pavisam Latvijā, - tas tomēr ir jāatzīst - ir pietiekami augsts nodokļu slogs. Gan nodokļi, gan nodevas, gan dažādi maksājumi sastāda kopā 41,1 procentu no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi tas parāda to, ka ārkārtīgi liela iekšzemes kopprodukta daļa tiek pārdalīta caur dažāda līmeņa budžetiem. Lielākā daļa, protams, ir sociālajai nodrošināšanai un apdrošināšanai, tātad 15,2 procenti no iekšzemes kopprodukta tiek tērēti pensijām un pabalstiem. Tātad summāri tas ir 361,5 miljoni latu. Tautas saimniecībai - 107,7 jeb 4,5 procenti. Izglītībai - 165,3 jeb 7 procenti no iekšzemes kopprodukta. Kultūrai - 26 jeb 1,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Veselības aizsardzībai - 104,7 jeb 4,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Fizkultūrai - 0,1, tiesību aizsardzībai, drošībai un aizsardzībai - 90 procenti jeb 3,8 procenti no iekšzemes kopprodukta. Dažādo līmeņu valsts varai un pārvaldei - tātad gan valsts, gan pašvaldību - 65,2 jeb 2,7 no iekšzemes kopprodukta. Zinātnei - 8,2 jeb 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. Protams, ir vēl vesela virkne pozīciju, kuras es šobrīd neatšifrēju, - tātad 48 miljoni, tas ir, 2 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Kā tad ir pieauguši izdevumi pa nozarēm nākošajā gadā, jo tas acīmredzot varētu būt viens no objektīvākajiem rādītājiem? Tātad no kopējā pieauguma - 42,5 miljoni latu - pieaugums ir pensijas, pabalsti nodarbinātībai un Valsts sociālās apdrošināšanas fondam. Tas ir 42,5 miljoni latu. Otrajā pozīcijā ir izglītība - 25,8 miljoni latu, trešā - tiesību aizsardzība, aizsardzība un drošība - 17,9 miljoni latu. Tautsaimniecībā tās ir pamatā investīcijas zemkopībai - tātad 16,8 miljoni latu, valsts pārvaldei un varai - 14 miljoni latu, veselībai - 10 miljoni latu un pārējie tātad ir 6,9. Vēl sociālajai nodrošināšanai - 3,8, kultūrai - 2,6 un zinātnei - 2,5. Es minu tikai pa pamatbudžeta pozīcijām.

Kāds ir kopējais secinājums, izskatot šos izdevumus? Vēlreiz es atkārtoju, ka, protams, pamatā problēma ir tā, ka, šo budžetu sastādot, ir jāvadās tieši pēc tās situācijas, kāda ir 1994.gada beigās, tātad pēc tām nozaru struktūrām, kuras jau ir izveidojušās. Tā ir iestāžu finansēšana, darba algas finansēšana atbilstoši šīm struktūrām. Protams, budžeta projektu varētu atvieglot, ja šajās sfērās būtu panāktas kardinālas reformas, kas samazinātu izdevumus. Šādas sfēras ir vairākas, kurās tiek gatavoti šie projekti, bet šajā brīdī iekļaut kaut kādu būtisku izmaiņu nebija iespējams.

Pēc tam, kad mēs atšifrējam bāzes izdevumus, tad nākošais posms, kas paliek, ir attīstības izdevumi, un šie attīstības izdevumi, kā es jau minēju, tiek sadalīti atbilstoši prioritātēm. Protams, mana kā finansu ministra vēlēšanās būtu, lai mums būtu vairāk līdzekļu. Tajā pašā laikā es saprotu arī to, ka valsts ieņēmumi nevar augt lēcienveidīgi. Ņemot vērā visu to darbu, ko valdība ir veikusi, lai sakārtotu Valsts ieņēmuma dienestu, tomēr ieņēmumu pieaugums ir, bet ne straujš. Un šajā ziņā es gribu pateikt pilnīgi atklāti, ka šis izdevumu apjoms, kas ir sastādīts Latvijas Republikas budžeta projektā 1995.gadam, ir maksimālais. Vairāk ieņēmumu avotu, manā skatījumā, nav.

Protams, var rasties jautājums par deficītu. Kāpēc deficīts ir 40 miljoni latu? Šeit ir divi iemesli. Pirmais ir tas, ka lielāks budžeta deficīts, protams, apdraud monetāro stabilitāti un paātrina inflāciju. Otrs iemesls, kā jūs redzat budžetā, ir tas, ka valsts iekšējā parāda apkalpošanai summas pieaug, tas ir, mēs iegūstam vienā gadā, lai pazaudētu nākošajā gadā, atmaksājot šos procentus, jo budžeta deficīti jau summējas. Ja iepriekšējā gadā tas bija 40 miljoni latu, tad nākošajā gadā ir vēl šie 40 miljoni latu un ir jāapkalpo vecais budžeta deficīts. Tātad šajā gadījumā man šķiet, ka arī nav rezerves. Tas tādā veidā mums nosaka galvenos ierobežojumus šajā budžetā.

Tajā pašā laikā, protams, starp atsevišķām izdevumu pozīcijām ir iespējamas izmaiņas, un es domāju, ka deputāti iesniegs tās uz otro lasījumu, bet arī tās nav kardinālas izmaiņas. Šeit nav runa, teiksim, par lielām summām, jo viss budžeta projekts, kā jūs redzat, ir sasiets kopā tieši ar šiem bāzes izdevumiem, kuri, manā skatījumā, protams, priekš šobrīža Latvijas Republikas budžeta ir ļoti lieli.

Nobeigumā es gribu teikt, ka, protams, man kā finansu ministram, šodien runājot Saeimā, ir diezgan pretrunīgas izjūtas. No vienas puses, es saprotu un arī zinu, kas notiek sabiedrībā, kurā cilvēki, it īpaši, kas strādā budžeta iestādēs, grib saņemt - un pilnīgi pamatoti - lielākas algas no budžeta. Un šādā situācijā, protams, iespējams, ka valdībai vajadzētu vēlreiz un vēlreiz pārskatīt budžetu, bet tajā pašā laikā ir otra lieta. Es pilnīgi saprotu to, ka, ja budžeta projekts netiks izskatīts Saeimā vai nu pozitīvi, vai negatīvi, tādā gadījumā šī situācija tikai pasliktinās, jo tad finansējums ir viena divpadsmitā no iepriekšējā gada budžeta izdevumiem, un, protams, tas ir daudz sliktāk gan visai sabiedrībai, gan, es domāju, arī it īpaši pašvaldībām, kurām tas jaunais princips ir īpaši būtisks. Tā ka es ļoti ceru, ka cienījamajiem deputātiem būs daudz labu priekšlikumu, un valdība ir gatava tos izskatīt.

Otrs. Arī valdība pati gatavo dažus priekšlikumus - jau šobrīd notiek sarunas ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, notiek sarunas ar Brīvo arodbiedrību savienību, un ir iespējams, ka šo sarunu rezultātā tiks atrasti kompromisi daudzos mūs interesējošos jautājumos, un tādā veidā Ministru kabinets arī uz otro lasījumu iesniegs šos budžeta grozījumus.

Tādēļ es valdības vārdā un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalsta ietekmē lūgtu atbalstīt šo budžeta projektu pirmajā lasījumā un strādāt pie tā uzlabošanas otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai runātāji ir pieteikušies? Runātāji nav pieteikušies. (Smiekli zālē.) Esiet tik laipni! Ilga Grava - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Es gribētu runāt tīri par tādu konceptuālas dabas jautājumu, jo ir skaidrs, ka šodien budžets ir pirmajā lasījumā un ka mums ir jābalso "par" vai "pret" tā pieņemšanu. Bet man šķiet, ka Budžeta komisija ir mazliet, kā lai saka, ignorējusi to, par ko sprieda Starpfrakciju padomes sēdē, kad mēs runājām, kā un kādos datumos apspriest budžetu un nodokļus. Un tā runa bija tāda, ka nodokļi no budžeta būtu dalāmi. Izskanēja tāda doma. Un otra lieta - vai ir pieņemams budžets kaut vai pirmajā lasījumā konceptuāli, ja nav zināms un nav pieņemts un apstiprināts Saeimā nodokļu iekasēšanas mehānisms un nodokļu kopējā summa? Man ir ļoti patīkami, ka budžeta komisijas priekšsēdētājs māj ar galvu un man piekrīt.

Un es jums pateikšu divas pozīcijas šobrīd. Budžetā... Ā, nepiekrīt! Tad viņš tā kā bulgārs - māj ar galvu, lai noliegtu... Es jums pateikšu divas pozīcijas, ja mēs runājam par nodokļiem. Pirmais ir jautājums par dabas resursu nodokli. 1995.gada budžetā tā pieaugums ir tieši četras reizes, bet šo nodokli, -tātad likumprojektu par nodokli, mēs atdevām atpakaļ komisijai. Un kas tagad iznāks? Ja mēs pieņemsim budžetu tādu, kāds tas ir tagad, tad komisija var mierīgi nedarīt neko, jo mūsu vienīgā iespēja ir pieņemt to likumu tādu, kāds tas bija pirms atdošanas atpakaļ komisijai. Kāpēc manī tas rada tādas pārdomas? Tāpēc, ka vakar, skatoties "Panorāmu" un lasot avīzes, es pārliecinājos par to, ka tad, kad Demokrātiskās partijas frakcija runāja, ka Latvija nav gatava, lai liktu izvēlēties cilvēkam, ar ko kurināt, - ar gāzi vai ar akmeņoglēm, vai šķidro kurināmo, jo tās ir nesalīdzināmas lietas... Es runāju tikai par 7.pielikumu pie dabas resursu nodokļa, bet vakar jums bija Dāvja kunga atbilde - vispirms, ka gāzes nav un diez vai būs. Un, ja būs, tad tā būs ar 30 santīmu uzcenojumu uz cilvēku. Tātad šis 7. pielikums dabas resursu nodoklī ir kļuvis vēl problemātiskāks, nekā tas bija nedēļu atpakaļ. Bet tagad ir tātad šis jautājums - ja to nepieņem, vai ir iespējams aizpildīt budžetā šo norādīto summu? Ja nav iespējams aizpildīt, tad jāzina, kur ņems šo naudu, no kurienes? Jo tā ir ieplānota ieņēmumu daļā. Ieņēmumu, nevis izdevumu daļā! Tātad tas ir jautājums par budžeta deficītu. Un tāpēc es gribētu dzirdēt no Piebalga kunga atbildi - kā rīkoties un ko darīt tālāk?

Otrs tāds priekšlikums, ko mūsu frakcija iesniedza sakarā ar skolotāju, kultūras darbinieku un medicīnas darbinieku algu jautājumu, ir jautājums par peļņas nodokļa samazināšanas tempiem. Tas gan neskar to, cik būtu jāaizdod, bet tomēr vajadzētu arī izskatīt un vismaz saņemt atbildi un novērtējumu. Vai šie tempi nav par straujiem 1995.gada budžetā, ja 10 procenti bija uzņēmējiem un 20 procenti bankām? Mūsu priekšlikums, kas ir izskanējis presē un iesniegts arī komisijai, ir šos tempus uz pusi samazināt un realizēt šo pazemināšanos divu gadu laikā, tā ļaujot budžetā ieņemt un paaugstināt ienākumu daļu, lai varētu risināt šīs samilzušās problēmas.

Un nākamais jautājums. Lai gan ir izskatīts jau dažādos veidos par algām izglītības, kultūras un medicīnas darbiniekiem, man tomēr šķiet, ka vēl būtu konceptuāli jāpārdomā attieksme pašā izglītības un kultūras sistēmā, jo tā viena tabuliņa, kas mums ir ielikta iekšā, kur ir šī proporcionālā attiecība starp algām izglītības darbiniekiem Izglītības ministrijā un Valsts reformu ministrijā, kur starpība ir tieši trīs reizes, parāda to, ka koncepcijā, nevis aprēķinu sistēmā nav kārtības. Koncepcijā - ko, kam, par ko maksā.

Un vēl viena konceptuāla lieta, kas ir pretrunā ar to, par ko nobalsoja šī zāle, un opozīcija var būt, no vienas puses gandarīta un teikt: redz, kā mums bija taisnība! Bet no tā nevienam ne šeit, zālē, ne uz ielas nekļūst vieglāk. Tas ir jautājums, kas būs ar ierēdņu kopējo masu un ierēdņu algām? Tad, kad mēs balsojām par civildienestu, tad pamatkoncepcija bija tāda: ierēdņu algas pieaugums ir iegūstams uz ierēdņu kopējās masas samazināšanos. Tāds bija koncepcijas pamats. Tāpēc būtu ļoti interesanti dzirdēt Valsts reformu ministrijas viedokli, kāpēc šī koncepcija ir izmainīta, jo ir pieaugusi gan ierēdņu masa, gan alga. Tātad tas ir pretēji tam, par ko mēs šeit balsojām, kad tika pieņemts likums par civildienestu. Tās ir tādas lielas problēmas, par kurām būtu jābūt skaidrībā tad, kad mēs pieņemsim galīgo budžetu.

Vēl viens jautājums, kas arī ir konceptuāls. 1994.gada sākumā tika daudz runāts un toreiz - visu cieņu Siliņa kungam un Vaivada kungam, kas sasauca savā komisijā visus zinātnes darbiniekus, kas ir Saeimā, neatkarīgi no tā, kurā komisijā viņi strādā, - un mēs spriedām par to, kāds ceļš ir jāiet Latvijas zinātnei. Un visiem bija viennozīmīgi uzskati - zinātnei ir jāsaplūst ar augstskolu. Bet es paņemu zinātnes budžetu un skatos konkrēto zinātni, kuru es ļoti labi pārzinu - vēsturi. Vēstures institūts formāli ir pie Universitātes, bet nauda nav Universitātes zinātnes padomei. Nauda ir atsevišķi. Ja es paskatos uz to, par ko šī nauda ir iedota... Pagājušogad deva par Latvijas vēstures akadēmisko izdevumu - un tas ir vajadzīgs - , bet šogad dod par Latvijas vēsturi 19.gadsimtā. Ļoti strauji sarukusi tēma, bet naudas summa pieaugusi. Varbūt nelaime ir tā, ka vienkārši šī integrācija - es varbūt kļūdos, bet vēstures zinātnē es to varu teikt, lai gan konkrēti par citām zinātnēm neņemos precīzi spriest - ir notikusi uz papīra, bet nav notikusi dabā. Manuprāt, šāds budžeta dalījums, ka institūts skaitās Universitātes pakļautībā, bet naudu saņem ārpus mācību iestādes zinātniskā darba, es nedomāju - pedagoģiskā darba, bet zinātniskā darbā - , konceptuāli vairs 1995.gadā nav pieņemams.

Tāpēc tās būtu tādas problemātiskas lietas. Un, kā es jau teicu, uz divām es gribu saņemt šeit atbildi. Par nodokļu paketi - kā tas ies kopā un ko mēs darīsim - un par otru jautājumu no valsts reformu ministra par ierēdniecības nodrošinājumu ar algām un masas pieaugumu - kā tas iet kopā ar civildienesta koncepciju, kuru mēs nobalsojām 1994.gada vidū.

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Ārpus kārtas. Jūs šodien varat runāt četras reizes, jo jūs pieteicāties kā referents no komisijas un kā finansu ministrs. Līdz ar to divreiz pa stundai un divreiz - pa piecām minūtēm.

A.Piebalgs. Šoreiz būs īsāk. Es gribu vienkārši izkliedēt bažas - Gravas kundzes bažas par nodokļu paketes ietekmi. Nodokļu pakete šajā gadījumā, kas šeit iestrādāta, pamatā ir saskaņota arī ar veco nodokļu paketi. Tātad kopējā summa, kas šeit ir iestrādāta, sakrīt ar to fiskālo efektu, ko mēs ceram iegūt arī no vecās nodokļu paketes. Es ļoti ceru, ka jaunā nodokļu pakete, tās ieviešana un tās iespējas, ko tā dos administrēšanai, dos mums, iespējams, papildlīdzekļus. Bet katrā zinā Finansu ministrija neriskēs, tieši palielinot kaut kādas transporta nodevas, to iespējamo pieņemšanu ielikt budžetā. Tas pats attiecas uz dabas resursu nodokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Jānis Urbanovičs.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Man šodien negribas strīdēties par skaitļiem, kas ir ierakstīti budžetā, jo var uz šiem skaitļiem dažādi skatīties, bet tad, kad trūkst, ko dalīt, tad strīds var būt nebeidzams. Man tāpēc gribētos parunāt par to, kas slēpjas aiz šiem skaitļiem.

Pašreiz notiek skolotāju streiks. Skolotāji grib lielākas algas. Mēs ļoti labi zinām, ka naudas nav. Bet ir notikusi tomēr būtiska izmaiņa, kas liecina par to, ka ir kaut kas jau nokavēts. Tas slēpjas aiz šiem skaitļiem. Šī izmaiņa ir tāda, ka ir pasliktinājies skolotāju kvalitatīvais sastāvs. No 90% ar augstāko izglītību uz 60% vai pat 50% ar augstāko izglītību. Tas nozīmē, ka mēs esam jau ierakstījuši lielu negatīvu bilanci savā nākotnē. Tas slēpjas aiz šiem budžeta skaitļiem. Kaut kā nokārtosim šo skolotāju lietu, pēc tam parādīsies ārstu lieta. Pēc tam parādīsies bērnu pabalsti, pēc tam parādīsies pensionāri, parādīsies bezdarbnieki un sāksies viss no gala. Man liekas, ka šodien būtu jārunā par to, kas būtu jādara, lai šo sarežģīto loku, kam piemīt tendence atkārtoties un pasliktināties, varētu sašaurināt un pavērst citā virzienā, lai viss sāktu uzlaboties.

Es minēšu tikai vēl vienu vispārēju nepatīkamu simptomu. Savā laikā Amerikas prezidents Linkolns teica, ka šī valsts nevar būt stipra tik ilgi, kamēr tā ir sašķelta. To viņš runāja par pirmo laiku Amerikas Savienoto Valstu vēsturē. Es gribu pēc analoģijas teikt to pašu, ka mūsu valsts pašreiz nav stipra, jo tā ir sašķelta. Tā ir sašķelta, lūk, šajās divās nometnēs, kur, no vienas puses, ir cilvēki, kuri ir bagāti, un, no otras puses, ir ļoti daudz cilvēku, kas ir ļoti ļoti trūcīgi. Baidos, ka šāda valsts diez vai būs stipra. Tāpēc šodien ir lietderīgi paklausīties un padomāt par jautājumiem, uz kādu daļu no tiem es arī gribu vērst uzmanību, par kuriem ir jārunā un jādomā diendienā. Un, jo ātrāk to darīsim, jo labāk. Es mēģināšu dažus no tiem nosaukt.

Pirmais tāds vispārējs simptoms - ārējās tirdzniecības bilances deficīts, kas nu jau ap 100 miljoniem grozās. Uzreiz uzstādīsim jautājumu: kas to segs, uz kā rēķina segs, kā tas notiks?

Nākamais jautājums ir šie gāzes parādi jeb siltuma parādi, sauksim kā nu gribam tos. Arī šeit mēs jūtam, ka šī lieta arvien vairāk samilst un samilst, kļūst arvien sarežģītāka un smagāka. Un velkas garumā. Nav redzams šim jautājumam stabils risinājums. Atkal jautājums: kā segs? Atkal mēs būsim spiesti ņemt šo ārējo kredītu, lai būtībā to izlietotu vārda tiešajā nozīmē - apēšanai. Tātad arī uz šo jautājumu jāmeklē fundamentāla atbilde, kā risināt šo lietu.

Nākamais jautājums - ieilgušie uzņēmumu nesakārtotie savstarpējie parādi. Mezgls, kuru nekādi nevar pārcirst. Tas ir pārvērties nevis par atsevišķu uzņēmumu slimību, bet par visa valsts ekonomiskā mehānisma slimību, kas būtībā novājina visu valsts ekonomisko organismu. Jo tad, kad bankrotēs tie uzņēmumi, kuru dēļ faktiski rodas šīs nemaksas un kuri būtībā slēpj šos bankrotus, tad, kad viņi bankrotēs, arī tie uzņēmumi, kas patiesībā nav bankrota stāvoklī, cietīs ekonomiskas sekas. Un nebūs, kas tos kompensē. Un atkal rodas jautājums: kāpēc tik ilgi mēs nespējam šīs lietas sakārtot, lai veselais vismaz paliktu vesels, ja reiz tam slimajam ir jākrīt.

Nākamais simptoms - "vienas dienas" uzņēmumu rašanās. Tā ir parādība, kas jau diezgan plaši izplatīta. Atsevišķu darījumu veikšanai darbojas "vienas dienas" uzņēmums, kurš pēc tam pazūd un neviens par viņu vairs neko nezina. Vai tas neliecina par mūsu valsts ekonomiskās sistēmas nesakārtotību.

Nākamais simptoms - valsts uzņēmumu masveida privatizācijas uzsākšana pēc principa "jo ātrāk - jo labāk, jo vairāk - jo labāk", neizvirzot nekādas koncepcijas, kas pa priekšu, kas - pēc tam, ko pacietīsim, ko necietīsim, kam ir prioritātes, kam - nav. Neanalizējot šo situāciju. Mēs lauksaimniecībā izdarījām šādu privatizāciju - pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas vairāk. Es domāju, ka nu vairs nav jārunā par to, ar ko tas ir beidzies. Pēc manām domām, visiem ir redzams, ar ko tas ir beidzies. Vai tiešām atkārtosim vēlreiz šo kļūdu? Es runāju par to tāpēc, ka Latvijā pašreiz ir jauna valdība, kas tikko sāk, un daudzās lietās ir jūtamas cerīgas ievirzes, bet dzīve vienkārši prasa, lai šie sākumi ātrāk un aktīvāk virzītos uz priekšu.

Beidzot - tautsaimniecība bez vispārējās ekonomiskās stratēģijas. Diemžēl. Uz ko tad balstīsies valsts ekonomika - kas man var atbildēt uz šo jautājumu? Uz ko balstīsies valsts ekonomika turpmākajos 5 vai 10 gados? Kas būs tas, uz ko tā balstīsies? No kā mēs atteiksimies? Ko veidosim no jauna? Kā risināsim enerģētikas problēmas, kuras mums ir daudz sarežģītākas nekā citām Baltijas republikām? Uz šiem jautājumiem nav korektas atbildes.

Un visbeidzot - valsts monetārā politika. Mēs ļoti ilgi esam runājuši par stabilo latu, esam jūsmojuši par to, bet kas man pateiks, kas analizēs to, ka būtībā šis lats nav bijis stabils? Ka ir notikusi vesela gada garumā lata nepārtraukta devalvācija. Kādas ir sekas? Kas no tā izriet? Un kādi ir secinājumi? Ko darīt turpmāk? Šādas analīzes nav. Tās visas ir ļoti nopietnas lietas, kurām paiet garām nedrīkst. Šo sarakstu, protams, varētu arī turpināt. Katrs no šiem lielajiem jautājumiem varētu apaugt ar desmitiem sīkāku pakārtotu jautājumu, uz tiem visiem ir jāmeklē atbilde, bet mēs pašreiz atrodamies it kā kaut kādā inerciālā stāvoklī. Mēs it kā slīdam uz priekšu un it kā dzīve pati mūs virza. Man liekas, ka šis stāvoklis ir pārāk riskants, lai mēs varētu pārāk ilgi ļauties šai virzībai - kā nu iet, tā iet. Ar katru gadu šo neatbildēto jautājumu skaits pieaug. Es vēlreiz saku - ir cerības uz jauno valdību, kas ieklausās šajos smagajos impulsos, kas nāk no pašas dzīves, bet, manuprāt, visam tam ir jānotiek kaut kā aktīvāk un mazliet ātrāk. Uz to man gribētos aicināt, apspriežot šo budžetu, jo šis budžets tiešām ir... Es negribu šeit strīdēties par skaitļiem, bet zem šiem skaitļiem ir smagas problēmas apakšā, kas ir noteikti jārisina un jārisina tūlīt. Uz to es gribu arī aicināt šeit klātesošos, kas spēj to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partija. Pēc tam - Pēteris Tabūns.

J.Urbanovičs (TSP).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Pēc maniem ieskatiem jebkuras iestādes, arī valsts budžets varētu tikt sastādīts divos veidos: vispirms varētu sākt ar budžetu, paredzot, cik šī iestāde vai valsts tērē, un tad piedzen nodokļos vai citādā veidā šo daļu, lai varētu šie tēriņi notikt. Otrs veids ir, ka fiksē, cik ir iespējams, cik ir nebīstami priekš šīs gotiņas noteikt šos izslaukumus, proti, nodokļus, un tad pielāgot izdevumu daļu šīm iespējām. Mēs neejam ne pa vienu, ne pa otru ceļu, pareizāk sakot, mēs ejam pa abiem vienlaicīgi, un cieš abi divi. Mēs nonāksim pie tās pašas situācijas, kurā mēs esam visu šo gadu, un atkal nākošgad mēs atliksim nākošajai Saeimai -6.Saeimai - šos jautājumus risināt. Tas nav loģiski. Bet es neesmu naivs, es saprotu, ka būtībā šeit, zālē, jau ir izšķirts jautājums par pirmo lasījumu, un, lai arī kādas mūsu partijas idejas ieliktu šajā budžetā, arī nodokļos, mēs varētu atbalstīt pirmajā lasījumā šo budžeta variantu, kurš, man liekas, neapmierina nevienu - ne Finansu ministriju, nevienu komisiju, nevienu deputātu, jo tas ir kompromisa variants, un, kad ir kompromisi, tad cieš visi.

Lai mūsu jaunā valsts izietu jaunā situācijā, kādā mēs gribam, kad piesaucam Eiropas kopienu, Ameriku, kur nu kurš ir bijis, ko ir redzējis, tad mēs arī visi saprotam, ka uz to var iziet ar nopietnu darbu, pirmkārt, ekonomisko reformu jomā, tāpēc es, bez šaubām... Es arī esmu kādu laiku izmēģinājis savus spēkus uzņēmējdarbībā un gribu, lai mūsu nodokļi būtu tādi, kas stimulētu ražošanas paplašināšanu, lai pie mums būtu nevis šie tirdzniecības kredīti, kādi ir šodien, bet arī ražošanu stimulējoši kredīti. To visu var panākt, ne tikai iegūstot aizvien lielākus un lielākus parādus mūsu valstij, bet sakārtojot nodokļu sistēmu tādā veidā, ka nodokļi ir reāli - tādi, kādi ļauj strādāt, un tad nodokļu masa ir krietni lielāka nekā tad, ja mēs intensīvi vienkārši ceļam un ceļam šo nodokļu normu līdzi. Kad mēs speram abus soļus, tad mēs ejam un skatāmies budžetu, ņemot vērā kaut kādus pieņēmumus, kaut kādas vienošanās, kaut kādas nojautas par to, kas varētu iziet šeit, Saeimā, par vienu vai par otru, vai par trešo nodokļu likumu. Tad es gribu teikt - mēs esam viena, atkal kārtējā strupceļa sākumā, jo es paredzu, ka visas partijas, kas ir pārstāvētas Saeimā, iegūs ļoti daudz aizrādījumu par atsevišķiem nodokļiem. Es nedomāju, ka mēs paredzētās nodokļu masas, šo summu, spēsim fiksēt summā, ko dod šie eventuāli pieņemamie nodokļu likumi. Tā būtu viena lieta.

Otra lieta. Teiksim, šodien paredzēt budžetā pa drusciņai vienam, kurš vairāk protestē vai mītiņo, tam dursciņ vairāk, pēc tam tādā pašā veidā otram -mazāk un tā tālāk un tā joprojām. Mēs joprojām nevaram atbildēt, kā īsti ir, - cik mums ir sasaistītas ārlietas ar drošības koncepciju utt.

Bez tam es gribu uzreiz aicināt finansu ministru: kad mēs tiksimies nākamnedēļ vai drusku vēlāk - pie otrā lasījuma, kas acīmredzot notiks visai drīz un tikpat ātri, mēs visi būsim tikpat nesagatavoti, lai viņš tomēr vairāk palīdzētu mums sagatavoties uz nākamo sēdi. Kāpēc es to saku? Redzat, jau pirmajā pielikuma lappusē tiek provocēta zināmā mērā mūsu Valsts prezidenta goda apšaubīšana, tā varētu teikt. Redzat, no izdevumiem - 732 000 un vairāk - atšifrēti ir tikai 150 000. Tas uzreiz liek domāt, ka ir kaut kāda vienošanās starp Ministru kabinetu un Valsts prezidentu par kaut kādas slēptās naudas piešķiršanu. Starp citu, tāpat ir arī ar mums. Pie mums, cienītā Saeima, ir atšifrēta tikai viena astotā daļa. Kas ir ar pārējo? Vai tā ir tiesa, ka tā ir mūsu visu kopīgā lielā paaugstinātā alga? Tad tā vajag teikt, jo, ja mēs šodien to nepateiksim, tad to pateiks daudz riebīgākā formā priekš mums citi, kas nav šeit, zālē, bet kas sēž tur - preses ložās.

Tāpat ir ar Aizsardzības ministriju un gandrīz visur. Es to nemaz negribu lasīt, es to vienkārši nodošu finansu ministram, bet katrā ziņā paskaidrojumu tajā biezajā grāmatā, un atbildes uz šiem jautājumiem nav, bet tai ir jābūt. Man liekas, ka mēs varētu ļoti daudz ko ietaupīt budžetā, un šos te kompromisus mums nevajadzētu nemaz saukt par kompromisiem. Mēs ļoti reāli, man liekas, varētu daudzām tām sociālajām riska grupām palīdzēt, ja mums būtu pilnīga, cienījamie deputāti, pilnīga skaidrība par to, cik mums ir naudas un kur konkrēti mēs jau iepriekš esam paredzējuši to iztērēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šīs divas biezās budžeta grāmatas esmu studējis neparasti cītīgi. Un jo cītīgāk tās studēju, jo aizvien skaidrāk nācu pie secinājuma, ka šīs grāmatas ir vienkārši pārsteidzošas, tas ir kaut kas jauns un nevis sociālistisks, bet neatkarīgās Latvijas brīnums. Protams, mazāk šo brīnumu ir pamatgrāmatā, ja tā to varētu nosaukt. Toties par budžetu tas, kas ietverts paskaidrojumu grāmatā par šo budžetu, ir visaugstākā pilotāža. Tur pārsniegts viss tas, kas tika dāsni no "Latvijas ceļa" puses solīts priekšvēlēšanu kampaņā un kas, protams, netika izpildīts. Paklausieties kaut nedaudz no šodienas šajās grāmatās rakstītajiem brīnumiem.

Prognozējot makroekonomiskos rādītājus 1995./1996.gadam, konstatēts, ka Latvijā ir nodrošināta ekonomiskā stabilitāte, apturēta iekšzemes produkta samazināšanās, panākta budžeta maksājumu bilances sabalansētība, valsts ārējā parāda līmenis nepārsniedzot tā apkalpošanas un atmaksas reālās iespējas, saglabāta stabila budžeta ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu ar tendenci pieaugt, ar fiskālās un monetārās politikas pasākumiem ierobežota inflācija, makroekonomika pāriešot no stabilitātes uz ekonomisko uzplaukumu un tā tālāk un tā joprojām. Man liekas, ka pietiek uzskaitījuma. Interesanti, kā jūs, valdības vīri, esat nonākuši pie šādiem secinājumiem. Sapņos? Kur ir vai kur nākamgad būs ekonomikas stabilitāte? Nemaz nerunājot par uzplaukumu! Es gribētu to redzēt. Vai tad, kad ielās izies visi? Jūs jau redzējāt, ka izgāja ielās skolotāji un tie jau bija desmitos tūkstošos. Grasās citi iziet ielās - šodien jau bija dakteri, ārsti, pulciņš pie Saeimas.

Inflācija esot ierobežota. Šogad gada beigās tā sasniegs 25%, un jūs man gribat iegalvot, ka tā ierobežota. Kaut aug ar katru dienu, bet pēkšņi nākamgad apstāsies. Ar ko, kādā veidā? Ar solījumiem. Iedaļā "Inflācija" lasāms šāds, es atkal saukšu, brīnums. Arī turpmākajos gados viens no ekonomiskās politikas mērķiem būs pretinflācijas un stabilizācijas programmas īstenošana. Tā, it kā inflācija šogad būtu sarukusi, nevis augusi. Citas "pçrles". Valsts sektorā strādājošo pirktspēja pieaugusi par 11,6%. Fantastiski! Kādos kafijas biezumos to var izzīlēt? Man jāsaka tā - uz priekšu, rakstnieki, paņemiet rokās šo biezo grāmatu, un jums taps daudzsēriju grāvējs. Man šīs dižās grāmatas sastādītāji sacīs: sak, Tabūn, neskaties šos paskaidrojumus, tā nav tā galvenā grāmata, galvenais ir rakstīts pirmajā - par pamata un speciālo budžetu. Labi, paskatīšos tajā! Bet te otrajā, es vēlreiz tomēr pieminēšu, ir parādīta galvenokārt attieksme, kur, zinot, ka nekas labāks 1995.gadā nebūs, tiek pūsta migla un stāstīts, ka viss būs labi. Tā strādājot, nevar nekas uzlaboties. Bet nu tātad par šo pirmo - galveno grāmatu.

Redzat, te nu ir mēģināts kristīgi dalīt visu to mazumiņu, bet, protams, nevienam nepietiks, ja ir ļoti maz. Un nelaime ir nevis apstāklī, ka neesat varējuši kristīgi sadalīt, nelaime un galvenā vaina ir citur - izejas pozīcijās, nespējā gan līdz šim, gan arī, cik redzams no šiem materiāliem, nākotnē darīt visu, lai vairotu ienākumus, lai ienākumi valsts budžetā būtu lielāki. Savādāk iznāk roku plātīšana, un atkal nākamajā gadā nonāksim pie tā, ka būs vēl mazāk varbūt, un dalīsim, un teiksim: nav vairāk, jā, patiešām nav! Un tā mēs varam gaidīt, ka nodokļu maksātāji kļūs ļoti apzinīgi, muitnieki - apzinīgi, robežsargi -apzinīgi, bet nesagaidīsim. Ir jāievieš situācija, tādi apstākļi, lai katrs darītu, kas viņam ir uzlikts un par ko maksā naudu.

Un vēl. Galu galā, kad tad nonāksim pie tā, lai sāktu atlabt ekonomika? Kaut vai ražošana, rūpniecība. Tās nīkuļo, speciāli tiek laistas "uz grunti", atļauts izlaupīt, un tā turpinās gadiem ilgi. Priekšgalā tiek atstāti tie paši interfrontieši. Es no šīs tribīnes jau esmu nosaucis, piemēram, slaveno interfrontiešu firmu "Latvija", šūšanas firmu, kur aizvien turpina saimniekot ģenerāldirektors Ņefjodovs, viens no interfrontes dibinātājiem un organizētājiem. Tur notiek brīnumu lietas. Viss tiek laists "uz grunti", tā sakot, jūtot, ka ilgi patiešām nevarēs saimniekot un ka vienreiz izmetīs arī šo interfrontieti ārā. Vai valstij nav jāskatās, kas notiek valsts uzņēmumos? Nemaz nerunāsim par tādām kā "Latvijas kuģniecība", par ko tagad Saeimā ir ienācis pieprasījums un ko Pieprasījumu komisijā skatījāmies. Šis uzņēmums, kurš valstij var dot milzīgus ienākumus, simtiem miljonu, tagad, kā speciālisti saka un ir aprēķinājuši, ir ar nullēm, kā mēdz sacīt, un pat "zem ūdens". Kā tas varēja notikt? Toties šajā laikā šie vīri, latvieši, kuri spicē tur ir ielikti, dibina dažādas paralēlas firmas un bāž šos miljonus savos seifos.

Par laukiem nemaz nerunāsim, te lieki runāt. Lauki pārvēršas par naturālo saimniecību.

Par akcīzes nodokli. Tur, kur varētu nākt tā naudiņa, tas ir ietverts vienā lappusītē - ļoti pieticīgi. 37 miljoni tātad bija 1994.gadā un 1995.gadā - 39, tikai par 2 miljoniem, tātad nekādas kārtības šeit nebūs. Peļņas nodoklis ir sarucis no 109 miljoniem uz 95, ieņēmumi no muitas - tikai par 5 miljoniem. Šos 5 miljonus var savākt, ja kārtīgi strādās muita, vienā mēnesī. Tātad nekāda uzlabošanās nav paredzēta.

Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas 1994.gadā bija ap 8 miljoniem, tagad nebūs nekā. Banka ir, lai dzīvo savu dzīvi. "Latinternational" te parādīts, ka maksās lielus miljonus. Interesanti gan - kādā veidā? Par to, kā varētu to darīt un kāpēc, es runāju, jo nekad nebūs ko dalīt, ja mēs nestrādāsim, ja nebūs ieņēmumu.

Es no šīs tribīnes esmu saucis pozīcijas, kuras realizējot, varētu iegūt desmitiem miljonu. Šeit, kad tika apstiprināta vai neapstiprināta, pareizāk sakot, LNNK sastādītā valdība Krastiņa kunga vadībā, Krastiņa kungs nosauca pozīcijas, kur, realizējot vien divas trīs pozīcijas, varētu iegūt uzreiz apmēram 10 miljonus latu. Bet tas netiek realizēts, tas netiek ņemts vērā absolūti. Tā jau var sākt dalīt vienus 10 miljonus, un tad katram iznāks pa dažiem santīmiem, un viss.

Tagad precīzāk par dažām nozarēm. Par ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijai 12 miljoni (tā ir prioritāra paredzēta) 1994.gadā bija, 18 miljoni būs 1995.gadā. Ņemot vērā, ka inflācija 25%, tātad šai prioritārajai ministrijai ir paredzēti tādi paši līdzekļi kā šogad. Nu diez vai tā varēs parādīt prioritāti un darboties, un Trapāna kungs novērst visu to, kas līdz šim noticis šajā ministrijā iepriekšējās vadības diezgan haotiskās, nesaimnieciskās un, es pat nosaukšu, kaitnieciskās darbības rezultātā kaut vai aizsardzības spēku apgādē ar degvielu, kas tur notikusi. Rodas iespaids, ka Aizsardzības spēku štāba un Aizsardzības ministrijas darbinieki ir bijuši ieinteresēti paralizēt un pat sagraut Aizsardzības ministrijas Bruņojuma un apgādes pārvaldes degvielas daļas darbību. Piemēram, kas ir noticis ar degvielas bāzi Maskavas ielā 453-a, kuru 1992.gadā nodeva Aizsardzības ministrijai? Tā tagad jau ir nonākusi firmas "Lote" rīcībā. Un vēl no Aizsardzības ministrijas pieprasa lielu naudu par to, ka tur palikuši dažādi materiāli un glabājas. Tātad Aizsardzības ministrijas iepriekšējā vadība atdevusi firmām to, kas bija jāapsaimnieko un kur jāievieš kārtība. Un tā varētu runāt daudz un daudz par šīm lietām.

Zemessardzes budžets. Bija 5,5 miljoni 1994.gadā, tagad - 5,8. Ņemot vērā inflāciju, mīnus miljons gandrīz. Kā tad viņi varēs strādāt, kā vairot Latvijas aizsardzības spējas?

Ekonomikas ministrija. Bija 1 miljons 490 tūkstoši, tagad būs 3,6 miljoni. Interesanti, kādus kalnus gāzīs? Ja netika gāzti šogad, un tas, ko es jau minēju par šo bezsaimnieciskumu un tā tālāk... Pie tam paredzot pieaugumu no 605 cilvēkiem uz 618, tātad štati pavairojas. Lūk, varbūt noņemsim, un uzreiz 2 miljoni būs rokā, lai paliek ar tādu pašu budžetu, kas bija šogad.

Iekšlietu ministrija. Te paredzēta rezerve likuma "Par valsts civildienestu" ieviešanai - 2 miljoni 135 tūkstoši. Naturalizācijas pārvaldei - arī tuvu miljonam, 201 cilvēks. Tātad tas ir tas nepieciešamākais. Cilvēki gandrīz mirst badā, bet nu absolūti ātri jārealizē šī naturalizācija. Tas mums ir tas dzīvības un nāves jautājums. Bet kāpēc neparedz Pilsonības un imigrācijas departamentam to, ko vajadzētu viņiem darīt un ko viņi ir gatavi darīt, un ko grib darīt? Izstrādāja padomju armijas militāristu apzināšanas programmu un tāmi, un tas maksājot, kā Šulca kungs teica, apmēram viena mersedesa cenu. Nav līdzekļu un, šķiet, nav paredzēti. Bet vajadzētu beidzot noskaidrot, kur viņi ir, lai varētu pēc tam... Mans laiks beidzies? (Starpsauciens no zāles: "Vajag turpināt!") Mans laiks beidzies, paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Imantam Daudišam. Lūdzu!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 151.pantu šodien izveidotās Pilsonības likuma izpildes komisijas pirmā sēde notiks nākamnedēļ - otrdien pulksten divos šeit blakus - Prezidija zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tagad, godātie deputāti, pusstundas pārtraukums līdz pusčetriem. Esiet tik laipni, rīkojieties tā, lai savlaicīgi varam uzsākt sēdi.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrāciju kvorumam. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 51... 52... 53.

Turpinām debates par budžetu 1995. gadam. Vārds Ivaram Silāram - "Latvijas ceļš", Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam, pēc tam - Jānis Bunkšs.

I.Silārs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šodien, kad streiko skolotāji, kad nav naudas veselības aizsardzībai, runāt par valsts aizsardzības budžetu nav viegli. Bet, ņemot vērā šeit jau sacīto, ņemot vērā presē publicēto, ka līdzekļus izglītības sistēmai varētu atrast arī, atņemot naudu valsts aizsardzībai, es tomēr uzskatu, ka man kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam ir jārunā šodien par valsts budžetu, raugoties no valsts drošības interesēm.

Taču vispirms es gribu sacīt par to, kas mani ārkārtīgi pārsteidz. Komisijas sēdē, kurā piedalījās pārstāvji no Zemessardzes, no Aizsardzības ministrijas, no Iekšlietu ministrijas, uzskatīja par nepieciešamu piedalīties tikai trīs frakciju pārstāvji. Tajā nebija neviena pārstāvja no LNNK, nebija neviena pārstāvja no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai", nebija neviena pārstāvja no "çnu kabineta", nebija pārstāvēta arī iepriekšējā sastādītā valdība, par kuru šeit balsoja un kura netika ievēlēta. Viņi neuzskatīja par vajadzīgu piedalīties šā tik svarīgā jautājuma apspriešanā.

Kas attiecas uz to, kas mūs satrauc, runājot par šo budžeta sakārtošanu tiesību aizsardzības struktūrām, valsts drošības struktūrām. Ko mēs konstatējām, kādas problēmas pastāv, kuras ir jāatrisina Ministru kabinetam iekšienē savā starpā un konkrētajā ministrijā? Proti, ir aizmirsts, ka Zemessardze ir ne tikai viena no Nacionālo bruņoto spēku struktūrām, bet ka viņa pilda arī policijas pienākumus, un to regulē instrukcija, noteikumi, kurus ir parakstījis iekšlietu ministrs, Zemessardzes štāba priekšnieks un ģenerālprokurors. Taču budžeta sadalījumā mēs redzam, ka Zemessardzei šī nauda nav paredzēta. Līdz ar to, protams, šis jautājums ir jāatrisina, bet tas jau ir jārisina kopā Zemessardzei ar Iekšlietu ministriju.

Nākamais jautājums, kas skar Nacionālo bruņoto spēku veselības nodrošināšanu, ārstēšanu. Tad mēs zinām, ka caurmērā uz vienu iedzīvotāju ir 41 lats, bet tad, kad šis iedzīvotājs, Latvijas pilsonis, tiek iesaukts obligātajā dienestā, karadienestā, tad viņam šis 41 lats, vienkārši izsakoties, aiziet gar degunu. Viņam vairs ir tikai 3 lati, tie, kas ir atvēlēti Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo pie tā 41 lata viņš netiek. Un arī tas ir jautājums, kas ir jāatrisina valdībai. Un vispirms Ministru kabineta Ārlietu un drošības komitejā.

Šeit manā priekšā ir šodien "Latvijas ceļa" frakcijai adresētā un frakcijas locekļiem izdalītā vēstule, ko ir nosūtījuši Rīgas 49. vidusskolas skolotāji. Un arī šeit viņi runā par Latvijas armijas izdevumiem. Vispirms gan man jāizsaka izbrīns par to, ka 49. vidusskolā neatradās neviens skolotājs, kurš šo vēstuli būtu varējis uzrakstīt pareizā latviešu valodā bez interpunkcijas un stila kļūdām, jo, ja mēs šeit lasām par 1995. gada kvartālu, tad man jājautā - vai tas ir domāts no Valdemāra ielas līdz Hanzas ielai vai no Valdemāra ielas līdz Brīvības ielai, vai no Sporta ielas līdz Hanzas ielai? Kas tas par "kvartālu" ir domāts? Šeit ir piedāvāts sakārtot valsts muitas sistēmu stingri un nekavējoties, bet nākamais tūdaļ - samazināt ar celtniecības jautājumiem saistītos Latvijas armijas izdevumus. Tad man gribas jautāt - kā gan mēs sakārtosim robežu, šos robežu kontroles punktus, ja mēs neparedzēsim to celtniecībai līdzekļus, noņemsim līdzekļus? Mēs atkal prasīsim, lai robežsargi un muitnieki ir zem klajas debess ziemā un vasarā. Man reizēm šķiet, ka cilvēki šajā zemē šodien nespēj orientēties laikā un telpā, ja viņi šodien salīdzina algas ar tām, kādas bija Ulmaņa laikos. Tad vajadzētu gan atcerēties, cik gadu no 1918. gada pagāja līdz šiem Ulmaņa laikiem, kad saņēma laikrakstos minētās algas.

Sakarā ar to, ka pašreiz vēl joprojām ir izglītības darbinieku streiks, es uzskatu par nepieciešamu šeit nolasīt kāda Latvijas skolotāja vēstuli. Skolotāja, kurš strādāja šajos Ulmaņa laikos, skolotāja, kurš vairs nevarēja strādāt boļševiku laikos, jo viņu nosūtīja uz Vorkutu, un es domāju, ka arī es esmu tiesīgs šeit runāt par šīm lietām, jo manā dzimtā skolotāji ir no pagājušā gadsimta otrās puses. Mana vecmāmiņa ir strādājusi par skolotāju 1905. gada revolūcijas laikā Piebalgā, pēc tam Kurzemē - Sakā. Mana mamma ir bijusi skolotāja līdz 1945. gadam, kad viņai vispār aizliedza strādāt par skolotāju, un es zinu, kādi apstākļi bija pēc Pirmā pasaules kara no savas vecmāmiņas un mammas stāstījuma. Un pats no savas pieredzes es zinu, kādi bija apstākļi pēc Otrā pasaules kara. Un šeit ir vēstule, ko raksta devītajā gadu desmitā iegājis Latvijas brīvvalsts skolotājs. Šī vēstule ir rakstīta 29. septembrī: "Îsas domas par mūsu skolām un skolotājiem. Nesen atpakaļ mūsu avīzes bija pilnas ar skolotāju neapmierinātībām, galvenais, zemajām algām. Avīzēs rakstīto atbalstīja radio un TV. Bet vai skolotājiem ir pamats un morālas tiesības ķerties pie šīm prasībām? Pat streikot? Lai gan jaunības dienās brīvajā Latvijā pats esmu bijis skolotājs, tomēr šādu skolotāju rīcību neatbalstīju un neatbalstīšu tikmēr, kamēr skolēni skolās neiegūs pietiekoši augstu zināšanu līmeni, neiegūs vajadzīgās pieklājības un uzvedības normas, labas morālās un ētiskās īpašības, darba gribu un prieku, disciplīnu. Bet, ja pašiem skolotājiem šīs nosauktās īpašības nav vai pietrūkst, kā viņi tās var iedot saviem audzēkņiem? Skolotājiem būtu jāievēro, ka lielāka alga ir jānopelna. Jānopelna ar nopietnu, neatlaidīgu un pārdomātu darbu, kas, pirmkārt, skolēniem dotu zināšanas un tālāk visu pārējo minēto. Ja salīdzinām agrāko ar mūsdienām, tad redzam, ka skolotāju skaits ir milzīgi palielinājies, bet skolēnu skaits ļoti krities. Tāpat skolēnu zināšanas, uzvedība un disciplīna ir zem katras kritikas. Tā tas bija apmēram 7-8 gadus atpakaļ, kad man bija izdevība iepazīties ar skolēnu zināšanām un visu pārējo manā bijušajā skolā. Skumji palika. 1935.-1936. mācību gadā mēs bijām 4 skolotāji un 150 skolēni vidēji gadā. 1937.-1938. mācību gadā jau bijām 6 skolotāji uz tikpat lielu bērnu skaitu, un tas man likās ideāls stāvoklis - 6 klases, 6 skolotāji. Ko vēl vairāk? Protams, bija arī sabiedriskie pienākumi. Nevienu skolotāju neievēlēja, pirms pagasta valde nepajautāja kandidātam, vai jūs varat vadīt kori un būt režisors? Un tā tālāk. Ja atbilde bija apstiprinoša, varēja cerēt, ka būsi šinī pagastā skolotājs, tikai par šiem sabiedriskajiem pienākumiem ne santīmu nesaņēmām. Tie skaitījās kā goda pienākumi, paši par sevi saprotami, kā pielaulāti skolotāja amatam. Nu manā bijušajā skolā vidēji 130 skolēni, bet 18 skolotāji. Kur te jēga? Kur palikusi pareizrakstība, glītums? To spriežu no divu 6. klases skolēnu man rakstītās vēstules. Alma izlasīja, nosmējās un sacīja: "Viņi gribējuši tevi izjokot." Šo vēstuli aizsūtīju atpakaļ skolas direktorei. Trešā vai ceturtā dienā pie manis ieradās divas skolotājas atvainoties un paskaidroja, ka vēstules rakstītāji neesot viņām palīdzību prasījuši, bet rīkojušies patstāvīgi. Manā laikā glītāk un pareizāk rakstīja 3. klases skolēni. Manā dzimtajā pagastā 1932.-1933. mācību gadā pa divām skoliņām bijām 4 skolotāji un apmēram 100 bērnu, tagad - 14 skolotāji un ap 80 bērnu. Nesen radiopārraidē - 42 bērni, 4 skolotāji un vēl direktors. Žēl, neievēroju šīs skolas nosaukumu.

Tālāk. Gaiķu pagasta skola, direktore Helēna Bergmane, 140 skolēni un 20 skolotāji žēlojās, ka dažiem skolēniem uz skolu jāejot 7 kilometri kājām. Pagasta valdes priekšsēdētāja Jansone. Manā laikā šādi tāli skolēni palika skolā visu nedēļu. Savā laikā es arī. Strādnieku bērniem uzturu, arī grāmatas apmaksāja pagasta valde. Saimnieku bērnu vecāki par ēdienu maksāja paši. Par katru skolēna kavētu neattaisnotu dienu soda nauda bija 50 santīmi. Pietiks...

Tomēr dzirdam žēlošanos par skolotāju trūkumu. Kādi 50 procenti esot skolotāja darbam nesagatavoti. Tas gan tiesa! Tam piekrītu, jo stagnātu laikos pieņēma darbā daudz tādu skolotāju (pēdiņās), kas nebūt nebija sagatavoti šim darbam. Galvenais, ka tikai kalpoja partijas gribai, kalpoja tās ideoloģijai. Daudzi vēl strādā šodien. Šinīs laikos daudzi brauc mācīties visādās gudrībās uz ārzemēm, arī uz Ameriku. Arī man ar šo zemi ir sakari, un man no turienes ziņo: ja uz vienu skolotāju nesanāk 20 skolēni, šo skolu izformē. Vai arī mums nebūtu no šādas rīcības jāmācās? Reiz par šo jautājumu sadomāju rakstīt izglītības ministram, bet atmetu šo domu, jo viņš nav jūs, ar ko varu atļauties tā vaļīgāk parunāt, tik un tā manējā saucēja balss tuksnesī vien būtu bijusi."

Es domāju, kolēģi, ka mums visiem ir par ko pārdomāt, šodien veidojot šo budžetu; ir par ko pārdomāt - kā bija, kā ir un kā vajadzētu būt. Taču gala rezultātā, protams, es aicinu atbalstīt šo budžetu kopumā pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš.

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pašvaldību kopbudžets valsts budžetā sastāda diezgan ievērojamu daļu. Tas ir gandrīz viena ceturtdaļa. Un tāpēc, protams, nerunāt par pašvaldību budžetu saistībā ar valsts budžetu ir neiespējami. Es centīšos varbūt pieskarties dažām lietām, kas ir saistītas tieši ar pašvaldību budžetu formēšanu un to saskari ar valsts kopbudžetu.

Tātad vispirms par dažām pozitīvām iezīmēm, par kurām jau šeit minēja Piebalga kungs, un, pirmkārt, par to, ka šogad valsts budžets ir sastādīts tādā veidā, ka tas atbilst likuma "Par pašvaldībām" prasībām. Šajā te gadā bija izveidojusies tāda diezgan dīvaina situācija, jo likums "Par pašvaldībām" stājās spēkā 9 jūnijā, tas ir, gada vidū, un faktiski gan pagastiem, gan pilsētām, gan citām pašvaldībām nācās strādāt nedaudz savādākos apstākļos, bet budžets šim te gadam bija izveidots vēl pēc tiem principiem, kā darbojās pašvaldības pirms Pašvaldību likuma pieņemšanas. Un tāpēc šīs te iezīmes, kas liecina arī šajos kopskaitļos par pašvaldību patstāvības pieaugumu, atbilst pašvaldību reformu koncepcijai, un tas kopumā arī no pašvaldību puses tiek vērtēts kā pozitīvs fakts. Tātad konkrēti: ja 1994. gadā pašvaldību pašu ieņēmumi bija 56,1 miljons no 140,3 miljoniem, tas ir, 38 procenti šajā kopbudžetā, tad šajā gadā, ja parēķinām, pašvaldību pašieņēmumi 152,3 miljoni no pašvaldību prognozējamā kopbudžeta nākošajam gadam, tas ir, 215 miljoniem, sastāda 71 procentu. Tātad, ja salīdzinām šo patstāvības pieaugumu no 38 procentiem pagājušajā gadā uz 71 procentu šajā gadā, tas noteikti liecina par šo patstāvības un reizē arī atbildības pieaugumu.

Protams, šāds te solis ir ļāvis samazināt dotācijas gan no valsts budžeta, gan arī no izlīdzināšanas fonda.

Tālāk. Otra tāda pozitīva iezīme, ko var aplūkot, apskatot šo nākošā gada budžeta projektu, ir tas, ka šajā budžeta projektā katrai pašvaldībai - arī pagastiem, arī rajonu pilsētām - ir noteikta pavisam konkrēta palīdzība, kādu dotācijas formā no izlīdzināšanas fonda katra pašvaldība saņems. Arī šajā ziņā, manuprāt, ir iets solis uz priekšu, un gan pagasti, gan pilsētas vairs nav atkarīgi tik lielā mērā ne no valsts budžeta, ne arī no rajonu pašvaldības un attiecībām ar rajona pašvaldību. Protams, šajā ziņā noteikti pieaugs slodze, manuprāt, likuma "Par pašvaldībām" 10. nodaļā minētajai konsultatīvajai padomei, jo to jautājumu, kuri būs risināmi ar pašu pašvaldību finansu līdzekļu līdzdalību un kuri skars visa rajona projektu realizēšanu, saskaņošana neapšaubāmi būs sarežģītāka un droši vien šai institūcijai šajā darbā vajadzēs iesaistīties.

Es gribētu arī pieskarties dažiem jautājumiem, par kuriem runājot ar pašvaldībām, nācies dzirdēt arī pretenzijas - varbūt arī pamatotas pretenzijas. Pirmais tāds jautājums, par ko ir acīm redzamas domstarpības, ir par valdības piedāvāto, prognozēto 1995. gada kopbudžetu, tas ir, par manis jau nosauktajiem 215 miljoniem latu. Un ir gluži pretēja Pašvaldību savienības prognoze vai tāds piedāvājums, kas ir atspoguļots valdības un pašvaldību sarunu protokolā, kur Pašvaldību savienība piedāvā šo kopbudžeta pieaugumu uz 1995. gadu līdz 297 miljoniem latu. Tātad, ja kopumā šī te kopbudžeta prognozes pieaugums uz nākošo gadu (ja salīdzinām ar tiem rādītājiem, kādi ir šajā gadā) pieaug kaut kur par 47 procentiem, tad tas visumā atbilst arī valsts kopbudžeta pieauguma procentam un tiek saglabāta proporcija, kāda ir veidojusies iepriekšējos divos gados starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu, tas ir, 24 procenti aptuveni valsts... tas ir pašvaldību... aptuveni no pašvaldību kopbudžeta un 100% valsts kopbudžeta. Tad šķiet, ka šie valdības prognozētie skaitļi - 215 miljoni - ir diezgan reāli, un tādi tie varētu arī būt. Taču, ja mēs paņemam šo Pašvaldību savienības prasību pašvaldību kopbudžetu nākamajam gadam prognozēt līdz 297 miljonu apjomam, šis pieaugums ir nedaudz vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar šo gadu, - tātad 203%. Acīmredzot, šeit ņemot vērā to, ka tik ievērojama funkciju pārdale starp valsti un pašvaldībām nav notikusi, tas ir, skolotāju algas joprojām paliek valsts budžeta atbildība un sastāvdaļa, tāpat pašvaldības nevienu tādu finansiāli ļoti smagu funkciju kā, teiksim, veselības aprūpes nodrošināšanu nav pārcēlušas uz valdības pleciem... tad šķiet, ka šajā pieaugumā, šajā prognozē, ko piedāvā no Pašvaldību savienības, - pieaugums vairāk nekā divas reizes, - diezin, vai tas ir pamatoti?

Taču gribu tomēr teikt, ka saistībā ar šo kopbudžetu, manuprāt, - tomēr ņemot vērā to, ka turpina krāties parādi par iepriekšējās ziemās uzkrātajiem un sniegtajiem pakalpojumiem par apkuri un šīs summas nav mazas, - šis jautājums nav atrisināts. Un tas, protams, var radīt pašvaldībām arī sarežģījumus gan nākamajā ziemā, gan arī formējot šos savus budžetus nākamajam gadam.

Par vēl kādu tendenci, kuru, es domāju... Pašvaldību savienības un pašvaldību iebildumi ir tādi, kuros noteikti vajadzētu ieklausīties un tos ņemt vērā, un par šo tendenci runāja arī daži citi deputāti. Tas ir tas, ka, ja izdevumu daļā budžets pieaug, kā es jau šeit teicu, par šiem 47 procentiem, - manuprāt, tas arī tā varētu būt -, tad tā tendence, kas tiek plānota pašvaldību pašu ieņēmumu pieaugumā, ir augstāka, un vidēji tā sastāda apmēram 75% pieaugumu. It sevišķi šobrīd, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, ar pašvaldību pārstāvjiem gan Rīgā, gan lauku rajonos, mēs redzam, ka ļoti daudzi pašvaldību vadītāji norāda uz šo prognozi nākamajam gadam, šo pieaugumu ieņēmumos, kas ir straujāks nekā izdevumu daļā. To ir norādījuši ļoti daudzi pašvaldību vadītāji, viņi lūguši par šo jautājumu runāt, un te varbūt viena no tām galvenajām problēmām ir tā, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu apmēram par 75 - 70 procentiem salīdzinājumā ar šo gadu. Īpaši šī situācija. Un lauku rajonu pašvaldības uzskata, ka tādus pieauguma tempus tās nespēs izturēt. Tas pats attiecas uz zemes nodokli. Arī šeit šis pieaugums ir ļoti liels un dažādās pašvaldībās vairāk par 70% vai, konkrēti runājot, vairāk nekā divas reizes. Šie ir tādi skaitļi, par kuriem noteikti derētu padomāt, un var gadīties, ka nākamajā gadā nāksies meklēt risinājumus, ja šī ieņēmumu daļa nepildīsies.

Taču šeit es gribu minēt vienu piemēru. Es esmu saņēmis vēstuli no Ventspils pilsētas priekšsēdētāja Lemberga kunga. Šajā vēstulē viņš min šādu faktu: Ventspils pilsēta šajā gadā zināmā mērā veica tādu eksperimentu un pati iesaistījās nodokļu iekasēšanā. Kā jūs zināt, šajā gadā republikas pilsētās iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40% apmērā palika attiecīgās republikas pilsētas pašvaldības pārziņā, bet 60% tika nodoti valstij, tātad Izlīdzināšanas fondā. Par pirmajiem 9 mēnešiem tātad šis 40% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ievākums, kas tika veikts ar Ventspils pašvaldības spēkiem, ir bijis Ventspils pilsētā 1,7 miljoni. Bet 60% no šā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir bijuši tikai 0,8 miljoni. Lai gan šai proporcijai vajadzēja būt pilnīgi otrādai. Tas liek zināmā mērā... tas vieš arī tādas pozitīvas cerības par to, ka, nokārtojot valsts ieņēmumu darbu, iesaistot šajā darbā pašas pašvaldības, tomēr arī šī diezgan saspringtā ieņēmumu prognoze, ieņēmumu plāns nākamajam gadam varētu tikt izpildīts. Īpaši, ja ņemam vērā to, ka ar Latvijas Pašvaldību savienības iniciatīvu un ar Valsts reformu ministrijas un Ekonomikas ministrijas atbalstu ir uzsākta arī tādas vienotas informatīvās sistēmas izveidošana tieši šajos jautājumos, kas skar pašvaldību ienākumus. Tā ka ir jābūt piesardzīgiem, un acīmredzot ne Valsts ieņēmumu dienests, ne arī pašvaldības, iekasējot tām pienākošos nodokļus, brīvdienas nākamajā gadā negaida.

Vēl, novērtējot šo budžetu kopumā, jāsaka, ka lielākās daļas pašvaldību viedoklis ir šāds: šis budžets ir jāpieņem, jo, ja nākamajā gadā būs tāda situācija, kāda ir bijusi, - ka budžets nebūs pieņemts pirms nākamā gada sākuma -, tā 1/12 daļa no šā gada budžeta, ko pašvaldības saņems tādā gadījumā janvārī vai arī varbūt pat februārī, kā tas bija pagājušajā gadā, noteikti pašvaldības nostādīs daudz sliktākā stāvoklī, nekā tas būtu tad, ja budžets tiktu pieņemts šajā gadā. Tāpēc es aicinu budžetu pirmajā lasījumā kopumā akceptēt un gatavot nepieciešamās izmaiņas vai precizējumus uz nākamo - otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Uldis Osis.

M. Ā. Kalniņš (LZS).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atskaitot paskaidrojumu daļu, jāsaka, ka budžeta projekts 1995.gadam ir vāji organizēts, nesakarīgs, grūti pārskatāms, vietām pat nesalasāms. Tomēr, ja paskatās tajā sīkāk un cīnās cauri tādiem kā "dþungļiem", rodas iespaids, ka tomēr ir viens otrs pārsteigums. Piemēram, Valsts valodas inspekcijai paredzēts ir nulle. Tas vēl liekas varbūt neparasti, bet, ja ņem vērā, ka "Latvijas Vēstnesim" arī nesen viens numurs bija pa daļai svešvalodā, tad varbūt tas nav nemaz tāds pārsteigums. Uzkrīt arī tas, ka maz līdzekļu ir paredzēts zemessargiem, kuri ir vieni no mūsu svarīgākajām aizsardzības struktūrām. Ņemot vērā inflāciju, diez vai tur kas būs pielikts.

Tad vēl. Ja mēģina atrast sīkāku informāciju par to, kur tieši ir paredzēti līdzekļi, piemēram, zinātnei, kādiem institūtiem būs valsts budžeta atbalsts un kurš dabūs vairāk un kurš mazāk, - tādu informāciju nevar nemaz atrast. Tas, man liekas, ir īpaši liels trūkums. Te piemērs ir tam, ka tādas lietas, kuras vajadzētu atrast budžetā, ir gandrīz vai neiespējami atrast.

Piemēram, ir tāda lieta, ka 100 000 latus ir paredzēts plānot Celulozes un papīra fabrikas projekta nākotnei. 1990./91.gadā kaut kas līdzīgs jau tika izstrādāts un lielāka summa tika samaksāta Somijas firmai sakarā ar Slokas papīra un celulozes fabriku. Vai šeit nav daļēja atkārtošanās? Un, ja nogaidīs vēl pāris gadus, vai tas nebūs atkal par jaunu jādara?

Pie ienākuma daļas. Pie iemaksām. Tur ir paredzēts, ka lielākas, visai vērienīgas summas ienāks valsts budžetā no "Lata International". Vai nebūtu tikpat labi paredzēt, ka kaut ko mēs saņemsim arī no Ziemsvētku vecīša, lai mūsu budžets būtu lielāks? Tātad visumā, kopumā ņemot, iespaids ir tāds, ka šis produkts bija steigā darināts, privātā virtuvē, bez citu līdzdalības, bez citu padomu uzklausīšanas, un jāsaka, ka rezultāts nav visai labi baudāms. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais uzstāsies Uldis Osis - "Latvijas ceļš", pēc tam - Imants Kalniņš - LNNK.

U.Osis (LC).

Cienījamie kolēģi deputāti! Kā jau parasti, pirmais likumprojekta lasījums attiecas galvenokārt uz lietas konceptuālo izskatīšanu. Tādēļ, izmantojot šo gadījumu, mums, runājot par budžetu, būtu nedaudz jāpaskatās ne tikai uz budžeta skaitļiem kā tādiem, uz ieņēmumu un izdevumu sadalījumu pa dažādiem posteņiem, bet arī uz tām lietām un tiem dažādajiem faktoriem, kas iespaido šo budžetu un ir saistībā ar to.

Vispirms es gribu atzīmēt to, kādi avoti, teiksim, kādi konceptuāli, principiāli avoti bija šim budžetam. Viens no tādiem avotiem bija vēl 1992.gadā izstrādātā - tiesa gan, neoficiālā, varbūt neformālā - ilgtermiņa programma "Latvija - 2000". Tā netika, protams, izskatīta šeit, parlamentā, bet tā bija pietiekami pieejama sabiedrībā analīzei un apspriešanai. Tad, lūk, galvenās tendences, kas tika paredzētas iepriekšējos budžetos un arī 1995. gada budžeta projektā, un jaunās idejas smeļ savu pirmsākumu varbūt jau šajā programmā. Arī Birkava un Gaiļa valdības deklarācijas balstījās un balstās uz idejām, kas ir fiksētas šajā programmā. Tajā bija noteikta Latvijas kā valsts ekonomikas attīstības stratēģija un tika paredzēta virkne etapu.

Kā pirmais bija formulēts ekonomikas stabilizācijas etaps, ko toreiz programmas autori domāja - 1992.gads, 1993. gads. Tas gan, kā izrādījās, bija pārāk optimistisks vērtējums. Būtībā arī 1994.gads paiet, lai nodrošinātu šo stabilizāciju, un mēs vēl joprojām nevaram runāt par īstu ekonomikas atveseļošanās sākumu, kas šajā programmā "Latvija - 2000" bija paredzēts jau 1994., 1995.gadā un tālākajos gados. Tomēr galvenā ideja, kas šeit bija ielikta, bija ilgtermiņa attīstība kā galvenais faktors ilgākā laika posmā. Starp citu, tie, kas ir iepazinušies ar šo programmu, noteikti pievērstu uzmanību tam, ka galvenais faktors, kas nodrošina šo ilgtermiņa attīstību, daudzu gadu laikā bija izglītība.

Starp citu, šo ideju izvirzīja toreiz, 1992.gadā, Ojārs Kehris, bet tās pamats bija Japānas, Dienvidkorejas, Taivanas un citu valstu pieredzes analīze. Kādēļ šo valstu ekonomika attīstījās straujā tempā? Pamats bija izglītība. Un vēl. Lūk, toreiz 1992.gadā, programmas "Latvija - 2000" autori saprata, ka šā faktora nozīme pieaugs pakāpeniski. Tā nav realizējama nekavējoties. Kādēļ? Tādēļ, ka ilgtermiņa un īstermiņa prioritātes var būt ļoti atšķirīgas un, kā mūsu pieredze rāda, arī ir ļoti atšķirīgas. Īstermiņa posmā galvenais bija 1993./94. gadā nodrošināt valsts drošību, neatkarību, ekonomisko un politisko stabilitāti valstī, arī stabilizāciju, ekonomisko stabilizāciju, kuru gan Tabūna kungs centās sasaistīt ar slikto "Latvijas ceļa" politiku, nezin kādēļ, jo, manuprāt, tas ir tik acīm redzami un būtu arī tikpat acīm redzami, ja "Latvijas ceļš" vispār kā tāds nepastāvētu. Jānostiprina, protams, valsts vara. Tātad jānosaka šīs īstermiņa prioritātes līdztekus ilgtermiņa attīstības mērķiem, kas laika gaitā var mainīties. Tieši tādēļ, lūk, šī drošība, stabilitāte un ierēdņu reforma arī tika noteikta 1994.gadā kā galvenās prioritātes. Starp citu, arī tādēļ, ka, piemēram, ierēdņu reformas programma bija pagājušā gadā vidū un izrādījās kā viena no vislabāk sagatavotajām. Tas ir tikpat acīm redzami kā tas, ka māju nevar sākt būvēt no skursteņa vai jumta. Arī izglītība kā labklājības un kultūras sastāvdaļa, tāpat kā māja ir būvējama no pamatiem. Diez vai mēs sasniegtu šo labklājību, augsto kultūras un izglītības attīstību, ja mēs - minēšu varbūt tādu primitīvu piemēru - klajā laukā atvestu komfortablu dīvānu un sāktu lasīt filozofiskus vai mākslas romānus, bet tajā pašā laikā mēs būtu pakļauti lietum un vējiem. Tātad vispirms ir jāuzbūvē tā māja. Pēc pamatiem ir jāliek sienas, logi, durvis un tad tikai jumts. Un nevis otrādi.

Bet tagad - par izglītību konkrētāk. Vēl pagājušā gada, tas ir, pareizāk sakot, 1994.gada, budžetu izstrādājot, mēs Finansu ministrijā analizējām arī izdevumus izglītībai. Tad izrādījās, ka, salīdzinot izdevumus izglītībai ar 1994.gada budžetu, šie izdevumi proporcionāli bija no visaugstākajiem, ja salīdzinām ar OECD, tātad 24 ekonomiski attīstītākajām pasaules valstīm. Tiesa gan, taisnība ir arī tā, ka darba algas, kā redzams šajā salīdzinājumā, ir ļoti zemas, bet nesamērīgi augsti ir materiālie izdevumi. Tādēļ, protams, ir jāatzīst, ka tas ir objektīvs pamats skolotāju neapmierinātībai, bet ne jau par to kāds šaubās pašlaik. Jautājums ir, kā šo problēmu risināt, kādā ceļā? Tātad neracionāla ir izdevumu struktūra jau pašā nozares iekšienē. Un tātad ir jautājums, pirmkārt, par nozares reformu kā tādu. Ne tikai par līdzekļu pārdalīšanu no vienas nozares uz otru. Diemžēl veids un metode, kura liekas acīm redzama un vieglākā un pie kuras mēs tā protam ķerties vispirms...

Piemēram, ņemsim izglītības privatizāciju, par kuru mēs it kā kautrējamies un baidāmies runāt, argumentējot ar to: "Nu ja, kurš tad pie mums, Latvijā, ņemot vērā zemo ienākumu līmeni, spēs maksāt par privāto izglītību?" Manuprāt, mums šajā nozarē ir tāda vienpusīga neelastīga pieeja, neselektīva - varbūt. Paskatīsimies. Vismaz Rīgā, - pa dienu jūs nevarat pat kājām paiet, nemaz nerunājot par braukšanu, jo visas ielas ir pilnas BMW, mersedesiem. Restorāni visu dienu, neraugoties uz Eiropas cenu līmeni, ir pilni ar apmeklētājiem, kuri ir spējīgi maksāt. Vai mēs, ņemot vērā vismaz Rīgas piemēru, tiešām nopietni varam runāt, ka Rīgā neatrastos cilvēki, kas būtu gatavi arī maksāt šīs pašas Eiropas cenas par normālu privāto izglītību? Protams, pilnīgi cita situācija ir lauku rajonos, un tieši tādēļ jau arī ir nozares politika, tieši tādēļ ir jābūt kādai selektīvai pieejai, risinot šos jautājumus.

Otra izglītības stratēģiskā puse ir izglītības efektivitāte. Es, piemēram, negribētu, ka mani bērni mācītos pie tā skolotāja, kas otrdienas vakarā "Panorāmā" savā intervijā teica: "Man neinteresē, kur valdība ņems naudu, lai maksātu mums algas!" Skolotājiem ir pilsoņiem un arī Latvijas iedzīvotājiem jāmāca, ka šiem pilsoņiem ir jāinteresējas, kur valdība ņem naudu skolotāju algām vai vienalga kādiem izdevumiem. Tādēļ tas ir pirmais arguments, kādēļ izglītības problēmas nav risināmas uz citu nozaru rēķina - tikai kaut ko pārdalot.

Paskatīsimies, teiksim, atsevišķus priekšlikumus 49.vidusskolas skolotāju vēstulē! Es komentēšu tikai dažus punktus. Vēstules otrajā sadaļā 3.4. punkts: nesamazināt valsts uzņēmumu, privāto tirdzniecības struktūru, nodokļus 1995.gadā no 35 uz 25 procentiem, kā arī banku - no 45 uz 25. Cienījamie kolēģi! Atcerēsimies, ka pagājušajā gadā mēs paaugstinājām apgrozījuma nodokli! Mēs solījām, un, godīgi sakot, "Latvijas ceļa" politika tiešām bija tāda, ka ir jāpalielina netiešie nodokļi (tātad apgrozījuma nodoklis, akcīze un tā tālāk) un jāsamazina tiešie nodokļi (tātad peļņas nodoklis). Toreiz mēs balsojot visi kopumā šai koncepcijai piekritām un to atbalstījām. Un mēs faktiski visai ražojošajai sfērai - ne tikai tai, kas ražo produkciju un pakalpojumus, bet arī banku sistēmai, tirdzniecības sistēmai - apsolījām, ka tiešie nodokļi (peļņas nodoklis) tiks samazināti. Ja mēs to tagad nedarīsim - es šeit nerunāju par tīri ētiskiem un psiholoģiskiem apsvērumiem, bet par tīri praktiskiem arī - , tik un tā mēs tādā gadījumā uzņēmumu spiedīsim to apiet un nemaksāt šos nodokļus. Kādēļ?

Tātad pirmais iemesls - tādēļ, ka mēs paaugstinājām netiešos nodokļus. To jau es minēju.

Otrais iemesls - nesamazinās ļoti augstais (salīdzinājumā ar citām valstīm) sociālās apdrošināšanas nodoklis - 37 procenti.

Treškārt, mēs palielinājām amortizācijas atskaitījumus, kas gan varbūt mazākā mērā attiecas uz bankām.

Ceturtkārt, joprojām augsti ir banku ilgtermiņa procenti ražošanas attīstībai, un tie ir augsti daļēji tādēļ, ka valdība aizņemas naudas tirgū naudu, lai finansētu budžeta deficītu. Tātad faktiski uzņēmējam šodien nav izejas, lai varētu sākt attīstīties. Bet mēs runājam par 1995.gadu kā par attīstības gadu. Atcerēsimies to!

Un visbeidzot par 5.punktu - atlikt valsts investīcijas banku rehabilitācijai. Es domāju, ka šis jautājums skar 1995.gada budžetu tikai daļēji, pavisam nelielā apjomā, kas ir saistīts ar procentu maksājumiem, obligācijām, ar kurām tika aizvietoti krājbanku parādi. Tādēļ skolotāju jautājumu konkrētajā gadījumā tas nerisinās.

Nobeigumā es gribētu aicināt... Es tūlīt beigšu. Man, starp citu, nebija pārslēgts skaitītājs.

Nobeigumā es gribētu aicināt atbalstīt pirmajā lasījumā budžetu un ierosināt varbūt izglītības reformu... uzdot valdībai iesniegt parlamentam priekšlikumus, ko mēs varētu apskatīt, reformu, kas skartu ne tikai mēģinājumus dabūt līdzekļus, pārdalot, kā vienmēr, šo mūsu ierobežoto pīrāgu, ko saucam par budžetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Imantam Kalniņam - LNNK frakcija, un tad runās Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie, cienījamie, mīļie un mazāk mīļie deputāti! Oša kungs! Es cerēju sagaidīt no jums pamācību, ko darīt ar māju, kura jau ir sākta būvēt no jumta.

M.Ā.Kalniņa kungs! Tas budžets, ko izstrādāja Zemnieku savienība kopā ar "Latvijas ceļu", es runāju par šā gada budžetu, bija tūkstošreiz nepārskatāmāks un nebaudāmāks nekā šis.

Latvijas Nacionālās neatkarības kustību interesē praktiski viena pozīcija piedāvātajā likumprojektā. Tā ir pozīcija, kas saucas - valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai domātie līdzekļi. Valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai domātie līdzekļi tiek palielināti salīdzinājumā ar 1994.gadu par 10 miljoniem latu jeb par 52 procentiem. Es runāšu par vēl detalizētāku pozīciju. Es runāšu par pozīciju, kas saucas - valsts pārvaldes iestāžu, budžeta iestāžu darba samaksas fonds. Kas attiecas uz valsts tiesību aizsardzības iestādēm - Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Augstāko tiesu, Satversmes tiesu un Prokuratūru, šie līdzekļi tiek paaugstināti vidēji par 30 procentiem. Štata vietas tajā pašā laikā tiek palielinātas par 2,9 procentiem. Bet šeit LNNK neiebildīs, jo šie ir tieši tie resori, par kuru attīstības nepieciešamību un par lielāku līdzekļu piešķiršanu LNNK cīnījās jau pagājušajā gadā.

Kas attiecas uz valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas fondiem un štata vienību skaitu, es runāšu par visām pārējām ministrijām, atskaitot Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Šeit ir LNNK frakcijai jautājumi. Ekonomikas ministrijai darba samaksas fonds palielinās par 112 procentiem, štata vienību skaitam pieaugot tikai par 2,1 procentu. Finansu ministrijai, neraugoties uz to, ka pašlaik par ministru ir manis ļoti cienītais Andris Piebalga kungs, darba samaksas fonds palielinās par 61,5 procentiem, štata vienībām nepieaugot. Izglītības ministrijai, ja varu ticēt savām acīm, fonds pieaug par 470 procentiem, štata vienību skaits - par 21. Zemkopības ministrijai attiecīgi būs 67 procenti mīnus 4,9. Valsts reformu ministrijai attiecīgi būs 64 procenti, štata vienībām nepalielinoties. Rezultātā tie ir 18 miljoni un 742 jaunas štata vietas. Vispār neizskatās, ka šeit ir pielietots princips, kas sauktos - valsts pārvaldes aparāta samazināšana.

Par pozitīvo. Budžets ir kļuvis pārskatāms.

Otrkārt, ir beidzot uz papīra parādījušies tā saucamie ārpusbudžeta konti. Mēs redzam, ka to ir ārkārtīgi daudz un acīmredzot ir jāstrādā tālāk šajā virzienā, lai tos kaut kādā veidā reglamentētu, disciplinētu un samazinātu.

Vēl par dažām pozīcijām. Es ceru, ka acīgie žurnālisti, kuri, es ceru, arī turpmāk nezaudēs savu modrību, nekavēsies sabiedrībai pavēstīt, ka Saeima ir vienīgā, kuras darba samaksas fonds nav palielināts un arī štata vienību skaits nav palielināts.

Runājot par UNESCO organizāciju. Mēs lasām budžeta projektā, ka 1993.gadā šai organizācijai ir piešķirti 8190 latu. Par 1994.gadu ziņu nav. 1995.gadā piešķirti 57 000 latu. Man personiski būtu vēlēšanās (un man šķiet, ka tas ir arī Saeimas pienākums) palūgt šo UNESCO Latvijas nodaļu, lai viņi uzstātos Saeimā un paskaidrotu jeb pastāstītu, ar ko viņi nodarbojas.

Runājot par vēl vienu institūciju, kas saucas - noziedzības novērtēšana. Nacionālās padomes kriminoloģisko pētījumu centra budžets. Man ir jautājums - kādēļ šai institūcijai nav palielināts budžets? Acīmredzot šeit ir divi varianti - vai nu Ministru kabinets nav ieinteresēts turpināt tik neefektīvu darbību, vai arī šeit ir domāts, ka šai institūcijai jāatmirst dabiskā nāvē.

Par skolotājiem, par iespējām, par jauniem finansu avotiem. Es gribu lūgt skolotājus atgriezties darbā un turpināt darbu, jo šeit par iemeslu varbūt nav pašreizējās budžeta iespējas; šeit par iemeslu varbūt ir tas, ka gaismu nav ieraudzījusi viena no "Latvijas ceļa" deklarētajām nacionālajām programmām - izglītības reformas programma. Bet galvenais iemesls, manuprāt, slēpjas domāšanas veidā. Pie tās uzskatu sistēmas un pie tā domāšanas veida, pēc kuras principiem ir sastādīts, sadalīts šis budžets, šai naudai nav iespējams apmierināt skolotāju prasības. Domāšanas veidu nevar izmainīt tik ātri. Mēs varam pārdalīt budžetu (no vienas summas vienu summu - tur, otru - šur), bet domāšanas veids tik ātri neizmainīsies. Šis domāšanas veids nav pierādījis, ka viņš ir efektīvs saimniekotājs. Tas ir "Latas" gadījums, tas ir "Lears" gadījums, tas ir gadījums ar "Latvijas gāzi", tā ir uzņēmuma produkcija, ko neviens netaisās pirkt, tie ir uzņēmumu parādi, kas netaisās samazināties. Un tie ir pat šodien šķietami ekonomiski nesaistīti jautājumi - tādi kā akceptētais Pilsonības likums, kā līgumi ar Krieviju par armijas izvešanu, kas, iespējams, ir vieni no svarīgākajiem šķēršļiem aktīvām ārvalstu investīcijām Latvijas valstī.

LNNK frakcija atbalsta šo budžetu pirmajā lasījumā. Es personiski gribu izteikt atzinību jaunajai Finansu ministrijas komandai, Andrim Piebalgam, Indrai Sāmītei, bet mums ir lūgums: lai mēs varētu balsot par šo budžeta likumprojektu otrajā lasījumā, mēs gribētu palūgt informāciju. Proti, mēs gribētu redzēt sekojošo ministriju budžeta pieprasījumus - Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Izglītības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts reformu ministrijas un Vides aizsardzības ministrijas budžeta pieprasījumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk. Vārds Irēnai Folkmanei - Tautsaimnieku politiskā apvienība, un tad būs Māris Budovskis.

I.Folkmane (TPA).

Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Samilzušās problēmas ap izglītības darba samaksām un izglītības darba sfēras attīstību kopumā mūsu valstī it kā jau ir aizēnojušas arī kultūras darbinieku pašreizējo situāciju, un tā ir ne mazāk aktuāla kā pedagogiem, jo starp kultūras un izglītības darbu jau nevar novilkt šķirtni. Jo īpaši tāpēc, ka valdība pagājušajā gadā, realizējot reformu politiku, veica dīvainas figurācijas ar Kultūras ministriju, gan to apvienojot ar Izglītības ministriju, gan atkal atdalot no Izglītības ministrijas. Un tas vien liecina, ka šīs problēmas kultūras un izglītības darbiniekiem ir kopīgas un nav atdalāmas. Un faktiski šis stāvoklis ir izveidojies jau, protams, kā sekas iepriekšējai valsts politikai, kad izglītība un kultūra tika finansētas tikai pēc atlikuma principa. Un tieši tagad, kad rūpniecība un lauksaimniecība ir sagruvušas, faktiski arī kultūrizglītība un medicīna - tajā skaitā es nevaru nepieminēt arī medicīnu - , nebūdamas ražojošās sfēras, pašlaik cieš visvairāk.

Izpētot 1995.gada budžeta projektu, protams, nevar noliegt, ka izdevumi kultūras iestāžu uzturēšanai un kultūras pasākumu finansēšanai projektā ir paredzēti, un tā summā ir 15 miljoni 379 tūkstoši latu. Bet, kā teica Piebalga kungs, tas ir tikai 1,1 procents no iekšzemes kopprodukta. Tas ir daudz vai maz? Ja budžets mums būtu lielāks, protams, šis skaitlis acīmredzot teiktu, ka mums ir diezgan daudz piešķirts. Bet, zinot šā budžeta projekta iespējas, tomēr tas ir daudz mazāk nekā izglītības darbiniekiem. Un tomēr es no šīs tribīnes negribētu aicināt izteikt naidu vai nenovīdību pret pedagogiem. Saņemot finansējumu, Kultūras ministrija paredz 3,9 miljonus investīciju. Un, protams, kultūras darbinieki cer ieraudzīt savu Balto namu - Nacionālo operu jaunā skatuves gaismā un ietērpā, pabeigtu Valmieras teātra būvi un arī finansēt citus attīstības izdevumus. Ir ietverti līdzekļi, protams, arī jaunatvērto mūzikas un mākslas skolu darbinieku algām Baltinavā, Balvos, Alojā, Kolkā, Limbažos un citur. Svarīga, aktuāla ir arī kultūras un mākslas finansēšana šogad. Ir paredzēti 250 tūkstoši latu, lai varētu organizēt, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dziesmu svētkus, starptautisko folkloras deju festivālu "Sudmaliņas", Jāzepa Vītola starptautisko vokālistu konkursu, starptautisko zēnu koru festivālu "Rîgas Doms - 95" un citus. Es negribētu turpināt par to, kādi vēl pasākumi ir Kultūras ministrijas programmā, taču jāsaka, ka tas vien liecina, ka kultūras darbiniekiem ir jābūt ar augstu kvalifikāciju un arī augsti apmaksātiem speciālistiem, ja mēs gribam savu kultūru izvest pasaulē un ja mēs gribam piedalīties šajos pasākumos, kurus es minēju, lai mēs varētu būt līdzvērtīgi ar tiem, kuri ieradīsies no citām valstīm. Un attiecībā uz šo jomu tomēr ir jāsaka, ka kultūras darbinieku atalgojums ir ārkārtīgi zems. Varbūt dažiem pat neticami būs, ja es minēšu, ka, piemēram, augstas kvalifikācijas speciālists, kultūras darbinieks - režisors, baletmeistars, diriģents, kormeistars - var saņemt algu tikai atbilstoši 16. līdz 14. kategorijai, un tas ir no 30 līdz 35 latiem mēnesī. Bet fotostudijas vai kinostudijas vadītājam ir vēl mazāk - 18. līdz 15. kategorija, un tādēļ ir tikai 28 līdz 33 lati. Tātad kultūras iestāžu darbinieku algas tradicionāli zemas laikam paliks arī 1995.gadā.

Vēl es gribu runāt par ļoti sāpīgu jautājumu, un tas skar kino nozari. Nav nekas budžetā paredzēts, lai mēs šogad Latvijā uzņemtu kaut vienu mākslas filmu. Tiesa, ir paredzēti līdzekļi (570 000 latu) laikrakstu, žurnālu un enciklopēdiju izdošanai un dokumentālo filmu studijai. Bet jūs paši varat aprēķināt, cik liela būs šī summa, ja to sadala uz visām šīm nozarēm. Ir jāatrod līdzekļi. Es uzskatu, ka arī Izglītības, kultūras un arī zinātnes komisija savā lēmumā un lūgumā izsaka šo prasību - atrast finansējumu vismaz vienai mākslas filmai. Naudas izteiksmē tie ir 300 tūkstoši latu, bet, ja šie līdzekļi netiks atrasti... Tomēr Kinostudija ir savdabīgs ražošanas uzņēmums, un, ja tur nenotiek nekāda darbība, tad ne tikai darbinieki no turienes aizies un pametīs šo mākslas nozari, bet arī nav garantijas pamatnozares un līdzekļu saglabāšanai. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzskata, ka nav pietiekams finansējums arī kultūras pieminekļu glābšanas programmai un kultūras iestāžu kapitālajiem remontiem. Mēs zinām, cik mums ir arhitektūras pieminekļu Latvijā, un mēs gribētu tos visus saglābt, taču šeit varētu runa būt tikai par tādiem līdzekļiem, lai tos varētu vismaz iekonservēt. Un, runājot par kultūras iestāžu kapitālajiem remontiem, es gribu teikt, ka smagā stāvoklī Latvijā ir šīs iestādes. Un tālu jau nav jāmeklē, paskatīsimies kaut vai ēku Valdemāra ielā 11-a, kas pieder Kultūras ministrijai, šobrīd arī lūdz un prasa pēc kapitālā remonta iespējām. Tā ir arī mūsu seja, kultūras seja. Tiesa, budžets pašreiz ir ārkārtīgi grūti sadalāms, bet, neskatoties uz visām finansiālajām grūtībām, uz skopo līdzekļu kopumu, ko saucam par valsts budžetu, ir jāsaka, ka mūsu frakcija, Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija, ir iesniegusi un arī vēl iesniegs priekšlikumus budžeta projekta otrajam lasījumam un cerēs, ka šie priekšlikumi tiks uzklausīti, tāpēc mūsu frakcija atbalsta budžeta projektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk - Māris Budovskis - LNNK, un gatavojas Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš".

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Zināmā mērā šāda piedalīšanās tagad budžeta apspriešanā, it kā izsakot vienu vai otru domu, man liekas, ir visai neauglīga un nekādu rezultātu faktiski nevar izraisīt. Es, cienītie kolēģi, gribētu tomēr sākt ar trīs lietām, kur, manā izpratnē, kaut kāds naivums šajā zālē valda.

Pirmais. Tātad vadība strādā divus mēnešus un it kā ar šo tēzi nāk un saka: "Redziet, cik ātri mēs izdarījām un kā tas ir!" Nu, nerunāsim par tādām lietām, tas nav pareizi! Valdība faktiski ir tās pašas iepriekšējās valdības turpinājums, tas pats īkšķis parādās - uz augšu un uz leju. Viss tiek balsots tā, kā pieklājas, un atbildību nes vieni un tie paši ļaudis, kas ir tikai drusku... no viena kabineta pārsēdušies uz otru. Tātad pie tam vēl, teiksim, finansu ministrs, kas pašlaik nāk ar savu budžeta projektu, bija iepriekš Finansu komisijas vadītājs, un es domāju, ka šeit ir vislieliskākā pēctecība un nevajadzētu šeit knapināties un teikt: es esmu tik jauns, divi mēneši, un tagad piedodiet man manus grēkus! Nav jau nekādi dižie grēki. Tas ir pirmais.

Otrais. Tas, ka šeit gan finansu ministrs, gan tagad vēl atsevišķi runātāji atvadās no šīs tribīnes ar svinīgiem vārdiem: "Cerams, ka tiks iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam." Tā ir vispār diezgan naiva bilde, jo vispār šīs finansu lietas, budžets tiek divos lasījumos vispār izskatīts, un, cienītie kolēģi, ja jūs kāds te nāksiet otrajā lasījumā ar saviem priekšlikumiem, ka pieliksim tagad bāreņiem un pieliksim tiem un tiem, tad jums paralēli uzreiz ir jānorāda, no kurienes jūs to naudu paņemsiet, jeb jānorāda finansēšanas avots. Tas nozīmē, ka pie esošā ienākuma, kas šeit ir, ir tikai pārdalīšanas problēma. Un tad šim pašam runātājam tūlīt vajadzēs nopietni parādīt, kam viņš ir to atņēmis. Es zinu, ka varbūt te ir divi trīs cilvēki gatavi runāt, ka viņi ir gatavi atņemt divus Kalašņikova automātus un Latvija no tā necietīšot, bet mēs vairāk nezinām nekādus runātājus, nezinu, kurš te nāks un runās, un teiks, ko atņemt. Tātad visa šī nostādne, ka otrajā lasījumā kaut ko nu mēs te izdarīsim, ir diezgan liela ilūzija. Un, ja kaut ko šeit mēs varam runāt - un tas ir vairāk konceptuāli -, tad mēs varam runāt šodien. Tam, kas nav šodien runājis, - tam laikam arī turpmāk būs maz ko teikt.

Un visbeidzot. Ir vēl viena tāda ļoti interesanta tēze, tas ir, var tikt sadalīts, cik ir iespējams iekasēt. Un te nu man uzreiz, cienītie kolēģi, jāsaka, ka šī tēze ir ļoti interesanta. Es domāju, ka vārdu "iekasēt"... es gribētu to nomainīt ar citu jēgu, tas ir, nevis "cik var iekasēt", bet "cik ir iestrādāts" ar iepriekšējo likumdošanu un tās izpildes kvalitāti. Es par to gribētu runāt. Tātad par tiem visiem likumiem, ar kuriem mēs šeit iepriekš operējām un par kuriem mums šeit bija gan pozīcijas, gan opozīcijas nostādne, un kā mēs cīnījāmies. Tā ir visa bāze tam, par ko šodien runā, - iekasēšanas iespēja. Lūk, tad atgriezīsimies atpakaļ un padomāsim, par ko mēs cīnījāmies, kā mēs savus spēkus šeit šķiedām iepriekšējos likumos un cik tad mēs tagad varam iekasēt. Un es saprotu, ka mēs iekasēt varam minimāli. Kāpēc es saku "minimāli"? Cienītie kolēģi, man nebija slinkums, un es neoficiālā veidā - ne kā deputāts, ne kā vēl kāds cits - apbraukāju uz draudzības rēķina daudzus veikalus un firmas un apjautājos, cik viņi nomaksā nodokli un cik viņi nomaksā reketam. Ļoti interesanti, ka šajā gadījumā ir apmēram 1 pret 1 vai arī citos gadījumos reketam maksā vairāk. Un tad es gribu jautāt: kāda ir valsts budžeta un reketa budžeta bilance? Un tad sāksim runāt mēs par iekasēšanu.

Es atceros to brīdi, kad šeit ļoti nopietni izskatīja LNNK piedāvāto valdības deklarāciju, un tur mums bija arī prioritāte iekšā par šīm robežām, par muitu, par valsts drošību, par iekasēšanu, jo tikai no šī punkta mēs varam sākt "dejot", tā ir mūsu "deju grīda", kur mēs varam sākt runāt pēc tam, cik sadalīt. Toreiz tas izlikās par bargu, un tad mums nāca un teica: ko jūs iedomājaties tādu apvērsumu taisīt, jo jūs esat tikai 13 deputāti šeit, parlamentā! Un mēs tikām nolikti malā. Pareizi, pareizi, tāpēc es vienkārši šeit negribu teikt, lai neviens nesūdzas par dzīvi, ka nu vairs nav ko dalīt. Un tā tas viss ir, ko mēs esam iestrādājuši.

Un visbeidzot. Tā bija vispārējā daļa. Es tagad gribētu runāt par divām lietām. Protams, izglītību un veselību. Tās ir divas it kā aktualitātes, kur šobrīd centrējas visas mūsu problēmas. Par izglītību man jāsaka tā un arī par veselību: Latvija nevar maksāt, nevar nodrošināt ar savu budžetu izglītību vai veselību visiem tiem, kas šeit dzīvo. To nevar izdarīt - tātad ir jābūt šai reformai. Jābūt šim pārskatījumam.

Es neatgriezīšos atpakaļ ne pie viena iepriekšējā likuma, par ko mēs šeit strīdējāmies. Tas ir tas pats - par iedzīvotāju statusu. Mēs runājām, runājām... Tad, kad mēs runājām, toreiz LNNK nāca ar priekšlikumu par termiņuzturēšanās atļaujām, tad šeit bija puse zāles nobālējusi par to, kā mēs varam runāt par termiņatļaujām. Bet, piedodiet, saistiet to kopā ar nodarbinātību, saistiet to ar bezdarba pabalstiem, saistiet to ar citu un tad jūs redzēsit, kur miljoni slēpjas apakšā. Bet, redzat, tad par to visu bija ļoti grūti runāt, bet pie budžeta tagad mēs sakām: nav vairs ko sadalīt!

Es gribu runāt vēl par vienu kādu ļoti nopietnu lietu. Tātad faktiski izglītībā mēs neesam redzējuši reformu, veselības aizsardzībā mēs neesam redzējuši reformu. Bet man ir jāsaka tā, ka faktiski nekas arī nebija paredzēts, lai šī reforma realizētos. Es ļoti labi atceros to lielisko situāciju, kā mēs izskatījām ierēdņu reformu. Un tur bija apakšā nodrošinājums, reformas nodrošinājums - 5 miljoni latu. Un tad šeit sākās diskusija - vai vajag, vai vajag izstiept garumā un kā sadalīsim, bet tam bija segums un tam bija norādīti etapi un tā tālāk. Taču šodien es neredzu to ne šinī izglītībā, ne arī veselībā. Attiecībā uz veselību, protams, man gribētos pieskarties tuvāk, un šeit vajadzētu runāt ļoti profesionāli, bet es saprotu, ka ne šajā brīdī, un tai nav vairs jēgas. Pateikt es varu vienu - ka veselībā un labklājībā vienā ir apmēram 42% nodrošinājuma no pieprasītā, otrā 45% no pieprasītā. Tātad, teiksim, viss pieprasījums, es domāju, nav ar dakšām ūdenī rakstīts, tam ir nopietns pamats. Tātad faktiski mēs spējam nodrošināt tikai pusi iespēju no tā, kas ir. Ko tas nozīmē - tas acīmredzot nevienam nav jāskaidro. Bet es gribētu teikt, ka veselības koncepcijā es praktiski neredzu, kā tas viss norisināsies, pat ar tiem līdzekļiem, kas ir izdalīti, kas notiksies.

Jūs zināt, ka arī man bija tas gods piedalīties 30.novembra sēdē, ko rīkoja "Latvijas ceļš" ar nosaukumu "Latvijas iedzīvotāju veselība 1995.-2010.gadā". Lieliski! Un patiešām te ir vesela grāmatiņa, es jums to rādu. Šeit ir vesela grāmatiņa, kur lappuse pēc lappuses ir sarakstīta ar tādiem teikumiem, ka man liekas, tur visi daiļrunājošākie Latvijas rakstnieki ir sanākuši vienā telpā un rakstījuši. Te ir tādi vārdi, ka gribas kabatlakatiņu izvilkt laukā - teiksim, līdz 2010.gadam fiziskās, garīgās un sociālās, un vides labklājības ziņā Latvijai jāierindojas vienā no pirmajām vietām Austrumeiropā. Un viss tālāk tiek "dzīts" zem tā. Lai tā būtu! Es vienīgi gribētu pateikt tā, ka neviens vārds nav pateikts par veselības aizsardzības reformu. Neviens vārds nav minēts par šiem etapiem. Neviens vārds nav minēts par etapu nodrošinājumu. Faktiski tas, kas ir pašlaik praktiski darīts - kaut vai tie nelaimes brīži ar Bērnu rehabilitācijas centru, ar Stradiņa klīniku, ar Bērnu klīniku -, visi tie bija ļoti nepārdomāti un it kā no tā atkāpjas. Kāpēc tad neizstrādātā veidā visi mēs ejam uz priekšu?

Cienītie kolēģi, noslēgumā es negribētu, teiksim, aizturēt jūsu uzmanību, es tikai gribu minēt dažas lieliskas lietas šeit, kas arī šo kvalitatīvi parādīs. Tātad šeit uz pirmā vāka citā krāsā, lai būtu izdalīts, ir parādītas galvenās, principiālās lietas, par kurām vajadzētu runāt, lai mēs tālāk par veselības koncepciju runātu, par reorganizāciju. Tātad, pirmkārt, politika, vispārējās un plašās vadlīnijas attālākā mērķa sasniegšanai. Stratēģija izstrādāta detalizētāk nekā politika, piedod tai darbības virzienu zināmam laika periodam. Jau par šo otro daļu laika periodam - par to nav neviens vārds. Ir tikai tas, kas uz vāka ir uzrādīts laikam no 1995.līdz 2010.gadam. Tālāk - grozies kā gribi.

Bet visbeidzot tas ir darbības plāns - tātad tas nu būtu šim gadam. Uz stratēģijas balstīts, detalizēti izstrādāts pasākumu plāns īsākam laikposmam. Un par to vispār ne vārda. Tādā gadījumā, cienītie kolēģi, ja mēs pirmajā lasījumā šeit runājam par kādām koncepcijām un par kādu virzību, lai to nosegtu ar naudu, tad šeit nav neviena vārda par veselības aizsardzību. Es neredzu vienkārši pieturas punktus, par kuriem man kritizēt, par kuriem šeit es varu runāt kā opozīcija. Man nav neviena priekšstata par to, par ko es varētu šeit apspēlēt un teikt: nē, varbūt tā! Un tad, cienītie kolēģi, noslēgumā es vienkārši gribētu teikt pie šī augstā lidojuma, ka piepeši ir vēl viens skaidrojums un es to gribu attiecināt uz visu veselības aprūpes koncepciju. Kas te ir - es nezinu, un kāpēc ir šis skaidrojums te ienācis iekšā, bet es jums nolasīšu. Piepeši pēc tādām lietām kā primārā veselības aprūpe un sekundārā veselības aprūpe ir dots skaidrojums: "Veselīgs sekss - spēja baudīt un izprast seksualitāti bez vainas un kauna sajūtas". Man liekas, tas ir ļoti atbilstošs šai koncepcijai. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, nākošais runās Ojārs Kehris. Bet, pirms mēs dodam vārdu... Prezidijs dod vārdu, es nolasīšu deputātu uzvārdus, kuri ir pieteikušies debatēs: Jānis Jurkāns, Edvīds Kide, Jānis Vaivads, Gundars Bērziņš, Aleksandrs Kiršteins.

Un Prezidijā ir iesniegts frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu ierosinājums - 8. decembra sēdi slēgt tikai pēc likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" izskatīšanas. Tas nozīmē, ka ir jāpabeidz budžeta izskatīšana un vēl divi jautājumi - par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā un par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Tā kā tuvojas pulksten 17, mums vajadzētu izlemt. Lūdzu zvanu, un balsosim par šo priekšlikumu. Protams, ka šeit nav norādīts pārtraukums, tāpēc... (Starpsauciens no zāles: "Bez pārtraukuma!") Nu tā nevar, ka jūs no zāles tagad... ka bez pārtraukuma. Šeit nav norādīts. Ja pusotras stundas strādājam, pienākas pārtraukums. Vēl jo vairāk, jo tas ir pēc 17.00. Preses konference arī noteiktajā laikā. Protams, deputāti var ierosināt un mēs varam balsot arī citādāk. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu -sēdi slēgt tikai pēc likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" izskatīšanas! Es jums nosaucu trīs jautājumus, kuri ir jāizskata, - budžets un vēl divi. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 13, 9 - atturas. Priekšlikums ir pieņemts.

Vai jūs, deputāt Ojār Kehri, izmantosit 10 minūtes? (No zāles deputāts O.Kehris: "Jâ!") Un tad būs vai nu jāpārtrauc, vai... Lūdzu, vārds Ojāram Kehrim - "Latvijas ceļš", Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātie Latvijas Saeimas deputāti! Mēs šodien izskatām valsts budžetu, un es tiešām gribētu atzīmēt, ka valsts budžets līdztekus nodokļiem un līdztekus ārējās tirdzniecības politikas regulācijai ir viens no trijiem galvenajiem instrumentiem, kas ir valsts rokās ekonomiskās politikas noteikšanai. Es arī gribētu atzīmēt, ka tas dokuments - es domāju gan budžetu, gan valsts budžeta pamatojumu - nenoliedzami ir labākais dokuments, ko mēs par budžetu esam varējuši saņemt kā deputāti visus pēdējos trīs četrus gadus. Un ir ļoti labi, ka šis likumprojekts ir sastādīts atbilstoši likumam "Par finansu un budžeta vadību". Protams, mēs pašlaik varētu izteikt, kas būtu jāuzlabo daudzajās šajās tabulās un grafikos un kas būtu jādara precīzāk, bet mēs pirmo reizi esam saņēmuši šādu dokumentu, un tā noteikti ir atzinība tā sastādītājiem.

Tomēr, ja jautātu, kāds ir šī budžeta galvenais trūkums, tad es personiski viennozīmīgi teiktu, ka šī budžeta galvenais trūkums ir tas, ka šis budžets ir par mazu. Un šis budžets ir par mazu galvenokārt tādēļ, un to mums arī kā deputātiem, manuprāt, būtu ļoti svarīgi apzināties... šis budžets ir par mazu tādēļ, ka valstī dažas reformas netiek realizētas un citas reformas iet nekonsekventi un, manuprāt, nepietiekoši strauji.

Ja mēs skatāmies konkrēti no šī viedokļa uz nākamā gada budžetu, tad var uzdot jautājumu: vai šis nākamā gada budžets paredz cerētās izmaiņas, lai radītu apstākļus nopietnam budžeta pieaugumam nākotnē? Un šeit diemžēl es apstiprinoši visos jautājumos nevaru atbildēt. Es runāšu par trīs lietām.

Un pirmais ir budžeta deficīts. Jā, protams, tas ir labi, ka mēs plānojam budžeta deficītu zemāku, nekā ir ļoti daudzās citās valstīs, kā Baltkrievijā, kuras delegācija šeit bija. Tur ir seši procenti, un nerunāsim vēl par dažām citām bijušajām PSRS valstīm. Bet tajā pašā laikā, lai mēs varētu sabalansēt un normāli plānot pie mūsu apstākļiem, mums normālais stāvoklis būtu bezdeficīta budžets. Tikai tas garantētu vismaz divas lietas. To, ka jau janvārī un februārī ministrijas atkal nesaņems to, ko mēs būsim nobalsojuši, tās atkal nesaņems šo finansējumu, jo budžetā nav iestrādāta - un tas vēl ir trūkums - , proti, sezonalitāte, ieņēmumu daļa nav sabalansēta ar budžeta izdevumu daļu. Un tādējādi ceļiem, kuri ir jāremontē un cits kas jādara vasarā, bet savukārt kuri ir jātīra ziemā, kur mēs ar konkrētām problēmām saskārāmies iepriekšējā valdībā, līdzekļu tam vienkārši tajā laikā nav. Un, ja mēs esam noēduši praktiski visu iespējamo budžeta deficītu, arī mūsu banka, Latvijas Banka, šajā gadījumā mums vairs palīdzēt šeit nespēj.

Un, otrkārt, ar to, ka mēs valstī atļaujamies šo budžeta deficītu... jā, mēs aizņemamies naudu kā valsts no mūsu komercbankām, maksājam viņiem vēl par to pietiekoši augstus procentus, bet tā rezultātā pie šiem kredīta resursiem netiek uzņēmēji, kuri nevar šo naudu ieguldīt savā attīstībā, līdz ar to radot darba vietas un visu pārējo.

Tā ka to es uzskatu par sliktu lietu, un līdzīgi kā mūsu kaimiņzemē Igaunijā mums būtu jāiet uz bezdeficīta budžetu. Tas šajā gadījumā vairs diemžēl nav iespējams.

Otrs moments, kas ir un kur ir sasniegts ļoti neliels progress, bet ļoti nepietiekošs, - tās ir investīcijas. Jā, tas tiešām ir ļoti labi, ka vismaz ir iezīmēta šī valsts investīciju programma un ka šis mehānisms sāks darboties. Un ir paredzēts tikai viens procents, lai gan valdība solīja vismaz divus vai trīs. Es domāju, ka ideāli mums būtu nepieciešami vismaz 5 procenti, jo - ko nozīmē šie procenti? Viens procents - tas nozīmē 23 miljonus, bet 23 miljoni dod vismaz 75 miljonus investīcijām, jo, ja valsts iegulda savu daļiņu, tad arī citi - vai nu ārzemju, vai iekšzemju ieguldītāji - ir gatavi tādā gadījumā to darīt. Tādējādi mēs, ieguldot šajā nākamā gada budžetā vienu procentu, paši izlietosim 23, bet acīmredzot saņemsim ap šiem 75. Ja mēs būtu varējuši mobilizēt savus vismaz 5 procentus, mēs varētu runāt par aptuveni 400 miljoniem, kas jau ir kaut cik nopietna summa.

Un vēl. Ja mēs paskatītos, kur šī naudiņa tiek ieguldīta un kurai mēs arī pašlaik esam varējuši piesaistīt ārzemju resursus, tad diemžēl tā lielā mērā ir sfērās, kuras nepalielina mūsu valsts konkurētspēju, kuras nepalielina, godātie deputāti, mūsu valsts konkurētspēju. Jo mūsu vieni no galvenajiem konkurentiem - un mums ir jārunā, manuprāt, ļoti atklāti par šīm lietām - tās ir visas mūsu tuvākās kaimiņvalstis, tajā skaitā Somija, kura plāno būt par nopietnu satiksmes zemi starp Austrumiem un Rietumiem. Tur pašlaik diskutē par ieguldījumiem pusotra līdz divarpus miljardu apjomā, un tanīs daudzajās kartēs un pamatojumos, kas Eiropas līmenī tiek darīti, lielākā šī reģiona osta - Ventspils, nerunājot nemaz par Rīgu, vispār netiek iezīmēta un nav paredzēta tās perspektīvā attīstība. Un tieši tai ir jābūt mūsu kā deputātu sāpei un atbildībai, jo ne no kurienes tā naudiņa neradīsies.

Ja mēs paskatāmies dokumentu, kas ir klāt pie budžeta, proti, paskaidrojošo tabulu pie likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā" (dokuments nr. 1246), un paskatāmies, no kurienes nāk iemaksas izlīdzināšanas fondā... Es to ņemu kā piemēru, bet, manuprāt, to vislabāk šajā gadījumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, ko maksā visi iedzīvotāji valsts teritorijā, parāda, no kurienes mēs saņemam šīs iemaksas. Vislielākā daļa ir no Ventspils, apmēram par 30 procentiem zemāk ir Rīga, vēl neliela daļiņa, pavisam neliela daļiņa, ir Liepāja. Jā, un ir tāds pagasts - starp visiem pagastiem ir tikai daži tādi pagasti, bet ir - ir Šēderes pagasts. Šēderes pagasts Daugavpils rajonā. Un, ja mēs uzdodam, tad mēs redzam, kā tas pelna to naudiņu, uz kuras dzīvo arī citi - gan pagasti, gan pilsētas. Liepājā, Ventspilī un Rīgā tās ir ostas, un Šēderes pagastā, jā, ir šī Daugavpils naftas pārsūknēšanas stacija. Un tās ir tomēr lietas, kas mums ir jāredz un, manuprāt, ļoti būtiski jāizprot. Jo, ja mēs skatāmies konkrēti, pieņemsim, dzelzceļa maģistrāli Jelgava-Liepāja, kurai diemžēl es neredzu šeit nopietnu... Mums nav izdevies tai kaut kādu valsts līdzdalību pašreizējā brīdī atrast. Cerams, mēs varam ko dabūt no citām bankām, bet parēķināsim to, ka pašlaik jebkuras valsts uzņēmējam - iekšzemes vai ārzemes - ir izdevīgāk izdarīt savus ieguldījumus Ventspilī, jo kapitāla atdeve tur nesīs lielākas lietas nekā Liepājā, kuru mēs arī būtu... nerunājot nemaz par kādu no mūsu mazajām ostām, jo dzelzceļus, kas ir valsts atbildībā, neviens cits uzņēmējs privāti neuzcels.

Godātais priekšsēdētāj, man būtu vēl palikušas dažas minūtes, vai es varu pabeigt vai...? Paldies.

Tik daudz par diviem faktoriem, kas neapmierināja šajā budžetā. Un trešais būtu tas, ko jau minēja arī citi runātāji, proti, ka kardinālas reformas sociālajā sfērā mums nav notikušas, pirmām kārtām gan veselības aizsardzībā, gan izglītībā, gan visā sociālajā nodrošinātībā. Un būtu vēlams - es to esmu jautājis Finansu ministrijas cilvēkiem, - lai arī šajā dokumentā parādītos tādi skaitļi: cik Latvijā ir skolotāju, cik Latvijā ir ārstu un cik Latvijā ir policistu uz vienu iedzīvotāju un lai mēs salīdzinātu šos skaitļus ar tām valstīm, kurām mēs gribētu līdzināties. Es ceru, ka šie skaitļi tiks iesniegti, bet analīze liecina to, ka mums ir daudz vairāk. Un šeit ir runa par kvalitāti - par šo sfēru darbības kvalitāti, kura nav iespējama bez nopietnām reformām.

Un vēl pēdējais, kas mani nedaudz, es teiktu, pat uztrauc sadaļā "Latvijas valsts makroekonomiskie rādītāji", kur mēs runājam par to, ka mums būtu jānodrošina, lai līdz 2000. gadam visu līmeņu budžetos tiktu akumulēti līdz 40 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Es gribu teikt to, ka, ja valsts grib pārdalīt virs 40 procentiem, tad tā ir priekšzīmīga starpsociāli demokrātiska un sociālistiska valsts. Vajadzētu gan arī paskaidrojumu šeit, jo tekstā ir minēts, ka 1995. gadam vēl būtu šie 39,5, bet šodien ziņojumā tas bija drusku pārsteigums, ka es sapratu, - ja es pareizi sapratu - , ka mums jau ir 41,4. Bet varbūt tiešām tas tā arī ir, ja mēs saskaitām pašlaik visu to, ar ko mēs esam aplikuši uzņēmējus. Un tad mums ir jāsaprot tas, ka mums, lai palielinātu budžetu, vairs nav ejams vai nav iespējams iet ceļu, palielinot, palielinot un arvien palielinot nodokļus, jo tik tiešām tas nedos atdevi. Un šeit gan tiešām būtu vēlams, ka šie skaitļi, ko piedāvā uzņēmēji un kas te mums drusku svārstās starp šiem procentiem, bet jebkurā gadījumā tie ir ap 40 ... es uzskatu, ka tie ir nopietni par lielu. Un jāpiekrīt būtu tiem runātājiem, ka tik tiešām lielākā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu esošo nodokļu iekasēšanu, kur mums ir jūtams progress, bet šajā pašā sadaļā - tiesa, tā dokumentā nav, tas bija finansu ministra ziņojumā, - runājot par konkrētiem, ļoti konkrētiem mēriem, tajā skaitā administratīviem, mums noteikti ir daudz vairāk kas jādara.

Bet, runājot par to, ko mēs pašlaik varam izdarīt, manuprāt, ir jāatzīst tas, ka šis budžets ir tik labs, cik tas varēja būt pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā un kādu varēja iesniegt tā koalīcijas valdība, kādu mēs esam... kāda ir mūsu valstī. Un, protams, ne nedēļas, ne divu, ne četru nedēļu laikā kaut kas būtiski daudz labāks šeit nav vienkārši iespējams. Tas, kas ir iespējams, to, manuprāt, jau visprecīzāk iezīmēja finansu ministrs, proti, skatoties izdevumus gan izglītībai, gan ierēdņu reformai, bet es domāju, ka šī pati valdība, izanalizējot tos priekšlikumus, kādi ir, ir spējīga īsā laikā kopā ar Budžeta komisiju sagatavot otro lasījumu. Jo, ja mēs paskatāmies, kāda ir mūsu atbildība, tad mūsu kā deputātu atbildība, manuprāt, - ja mēs, protams, vispār nenoraidām šo budžetu, - ir pieņemt šo budžetu šogad. Tas ir mūsu darbs un tā ir arī mūsu darba kvalitāte. Jo, ja ne, - tad budžets ir mazāks. Jūs ļoti labi zināt, ka tiek atvērta 1/12 daļiņa, tā nozīmē, ka 1/12 daļa no dzīves uzņēmumiem un pašvaldībām jau nākamajā gadā ir garām, līdz ar to es domāju, ka, ja mēs to atzīstam un to tiešām nevaram... mēs neizdarīsim šeit neko daudz labāk, mums ir jāsasprindzina spēki, un Budžeta komisija... Es šeit gribētu teikt tiešām visas Budžeta komisijas vārdā, ko uzsvēra deputāti no lielākas frakciju daļas, ka mums ir jāizdara viss, lai mēs varētu šo budžetu pieņemt vēl šogad. Tad tiešām mēs ar to ieietu vēsturē, jo vismaz pēdējos gados tā vēl nav bijis, ka budžets būtu pieņemts šogad. Parasti mēs to aizvelkam līdz daudz tālākam laikam.

Pēdējais, ko es tiešām teiktu: būtu ļoti labi, ja mēs šīs runas par to, kas mums ir jādala un jāsadala pašlaik - un tas ir ļoti svarīgi, ko vajadzētu arī izdarīt -, ja mēs to visa nākamā gada garumā atcerētos mūsu balsojumos par reformu lietām, kādā veidā mums pildīt un palielināt nākamā gada, nākamo gadu budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Darbu atsākam 17.35. Paldies, ka jūs esat kuplā skaitā. Tagad arī pēc pārtraukuma, lūdzu, nāciet... Pārtraukums līdz 17 un 35 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Turpinām izskatīt budžetu 1995.gadam. Vārds Jānim Jurkānam - Tautas saskaņas partija. Pēc tam - Edvīns Kide.

J.Jurkāns (TSP).

Godātie deputāti! Ja mēs šodien pajautātu saviem vēlētājiem neatkarīgi no piederības partijai un frakcijai: kas jums visvairāk rūp? - tad esmu pārliecināts, ka vairumā gadījumu cilvēki teiktu: man ir ļoti svarīgi, lai es varu pabarot savu ģimeni, man ir ļoti svarīgi, lai es varu sagādāt zāles saviem piederīgajiem, ja ir tāda vajadzība. Man ir ļoti svarīgi, lai es varu sūtīt bērnus skolā. Man ir ļoti svarīgi, lai es justos šajā valstī drošs.

Ja mēs analizējam mums priekšā nolikto budžeta projektu, ir ļoti grūti saskatīt, ka tieši šie jautājumi šobrīd ir tie prioritārie. Kāpēc tie tādi nav? Tāpēc, ka šis nav valsts budžets, šis ir vienas vadošās partijas jeb koalīcijas budžets. Valsts budžets tas būtu tādā gadījumā, ja mēs, deputāti, šeit būtu vienojušies, izprotot situāciju, kāda ir valstī, kāds noskaņojums valda tautā, par to, ka, jā, tiešām, iepriekš nosauktās prioritātes ir tiešām tās prioritātes, pie kurām arī mums vajadzētu strādāt un domāt, sastādot budžetu. Mēs apspriežam šo budžetu laikā, kad streiko skolotāji. Tās nozares pārstāvji, kuriem, klausoties daudzu deputātu runas šeit, liekas, vajadzētu būt visaugstākajām algām. Bet, skatot, ejot uzmanīgi cauri budžeta grāmatai, projektam, mēs redzam, ka diemžēl tas ir tālu no patiesības.

Piemēram, darba samaksas fonda pieauguma tempi. Ekonomikas ministrija - 212 %. Tajā skaitā Statistikas pārvalde - 228%. Vidējā mēneša alga - 143,9%, Statistikas pārvaldei - 140,9. Vietējo katlu māju pilnveidošana - 177%. Vidējā mēneša darba alga - 154,5%. Un tā tālāk. Ejot uz leju, mēs nonākam pie tām struktūrām, kuras it kā būtu pašas svarīgākās. Pieņemsim, Aizsardzības ministrija. Vidējā mēneša alga - 85,2 lati. Iekšlietu ministrijā - 90,4 lati. Izglītības ministrijā - 54,1 lats. Ja šo lapu apgrieztu otrādi un attiecīgi arī tās summas izmainītu, tad tiešām mēs varētu balsot par šādu budžetu. Es teiktu, ka tiešām šajā valstī ir noteiktas prioritātes un ka mēs attiecīgi arī domājam tādā virzienā. Patlaban tas tā nav.

Tagad par to, kur var ietaupīt naudu. Es runāšu tikai par vienu nozari, kuru, es domāju, vairāk vai mazāk pārzinu. Un tās ir ārlietas. Es ļoti labi izprotu ārpolitiskā dienesta svarīgumu un nozīmīgumu, tomēr gribas teikt, ka, ja atkal mēs šodien prasītu mūsu skolotājiem, mūsu ārstiem, mūsu pensionāriem, mūsu policistiem, mūsu robežsargiem, mūsu muitniekiem, kas šobrīd ir svarīgāk jums, nodokļu maksātājiem, - atvērt jaunu vēstniecību Japānā, Itālijā, Izraēlā vai sadalīt to "bargo" naudu, kas ir domāta šīm struktūrām, pa slimnīcām, pa skolām, pa muitām, robežsargiem, policijai, es domāju, ka nebūtu grūti uzminēt, kāda būtu tā atbilde. Ir tāds sakāmvārds: "No katra pa diegam, un nabagam iznāk krekls." Es runāju par vienu nozari. Es esmu pārliecināts, ka, ja godprātīgi ministrijas iziet cauri saviem budžetiem... Es esmu pārliecināts, ka esmu atradis naudu, ko ielikt kopējā katlā.

Silāra kungs runāja par līmeni skolās. Es līdz šodienai, Silāra kungs, esmu dzīvojis pārliecībā, ka Latvijā izglītība, vismaz vidusskolas līmenī, ir kaut kas tāds, par ko mēs varam būt lepni. Daudzi deputāti, daudzi Latvijas cilvēki, kuriem ir bijusi tā laime pārbaudīt savu līmeni pasaulē, jums nepiekritīs. Nepiekritīs tam cilvēkam, kuru jūs šodien citējāt šeit no šīs tribīnes. Es domāju, ka līmenis ir... tas nav ideāls. Un mēs, atbalstot šobrīd skolotājus, varam palīdzēt šo līmeni un šo prestižu celt. Tas, Silāra kungs, ir, neskatoties uz to, ka Latvijas PSR skolas, kā arī visas citas Latvijas PSR iestādes kalpoja partijas gribai. Līmenis būs, ja izglītība būs prioritāte ne tikai mūsu partijas programmās. Lai palīdzētu skolotājiem šo līmeni celt, mēs nedrīkstam pieļaut, ka šodien streikojošie skolotāji atgriežas skolās tukšām rokām. Tas nedarīs godu mūsu skolai, mūsu skolotājiem, tas nedarīs godu arī mums.

Man ir jautājums Budovska kungam. Es gribu, lai jūs paskaidrotu sīkāk - kas būs tie, kuri te dzīvo un kurus mēs nevaram uzturēt? Nepilsoņi, ārvalstnieki, bezvalstnieki jeb visi, kas centīgi kalpoja partijas gribai? Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Preses konferencē.

Jānis Vaivads - izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu! Pēc tam - Gundars Bērziņš.

J.Vaivads (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Gandrīz katrs runātājs, kas kāpa šajā tribīnē, pieskārās jautājumam, kas skan ne tikai šeit, bet skan jau arī ielās, tas ir, jautājumam par izglītību, arī par skolotājiem. Es gribu pateikties visiem, kas izteica gan kritiskus vērtējumus par stāvokli izglītībā, gan arī savus priekšlikumus - jau pilnīgi konkrētus.

Oša kungs arī pieskārās šim jautājumam, runājot par to, ka ir nepieciešamas šīs reformas izglītībā. Es gribu teikt, ka ir iespējami divi reformu ceļi. Viens no tiem ir - pilnīgi noārdīt veco un būvēt jaunu sistēmu. Mēs šādu ceļu ejam faktiski ekonomikā. Mēs, protams, redzam arī, cik grūts ir šis ceļš.

Un ir otrs ceļš - kvalitatīvas attīstības un uzlabojumu ceļš, kas, manuprāt, ir vienīgais iespējamais izglītībā. Tas nav tas pats princips, kas varbūt būtu liekams ekonomikā, jo reformējot jau mēs arī runājam par to, kā reformēt izglītības sistēmu. Ka, protams, reformēt var tikai to, kas pastāv.

Otrs moments. Šīs reformas ātrums. Tas arī ir atšķirīgs - salīdzinoši, runājot, piemēram, par ekonomiku. Mēs nevaram izglītības reformu iedomāties kā importētu tehnoloģiju uzstādīšanu skolās un pedagogu ātru sagatavošanu un cerēt uz kvalitatīvi augstiem rezultātiem jau burtiski mēneša vai atsevišķa gada laikā. Izglītības reformas ceļš ir ļoti ilgs un grūts ceļš. Es varu tikai atsaukties uz vienu piemēru: Vācija savu augstskolu sistēmu, tikai vienu daļu no izglītības sistēmas, reformēja kopš sešdesmitajiem gadiem - 20 gadus. Jā, mēs arī ejam šo reformu ceļu. Piemēram, runājot par skolotājiem. Tātad mums ir jānodrošina algu reforma paralēli ar skolotāju izglītošanas sistēmas izveidi. Jā, patlaban ir tā situācija, ka skolotājiem ir jāmāca un arī pašiem jāmācās. Un tā ir visgrūtākā situācija, un šīs sistēmas veidošana prasa milzu līdzekļus. Mēs pieprasījām šajā budžeta gadā 12 miljonus tieši algu reformas un skolotāju tālākās izglītošanas sistēmas veidošanai. Protams, tādi līdzekļi budžetā neatradās.

Ja runājam par prioritātēm, pats budžeta veidošanas princips bija tātad bāzes izdevumi, tas ir, tie izdevumi, kas izriet jau no esošās sistēmas jeb darbojošās sistēmas, plus 5% attīstībai. Tātad visas šīs prioritātes faktiski bija iekļaujamas šo 5% sadalē. Skaidrs, ka tādā veidā arī runāt par būtiskām, straujām attīstības reformām ir grūti.

Bet tagad - konkrēti par visasāko problēmu, tas ir, par skolotāju darba samaksas problēmu. Jā, skolotāju algām tiek tērēti lieli līdzekļi. Te tika prasīts, cik tad mums ir skolotāju. Es varu pateikt, ka mums ir 55 000 skolotāju likmju un vispārizglītojošās skolās strādā vairāk nekā 34 000 skolotāju. Ja mēs tikai padomājam, kaut vai parēķinām vienu vienkāršu ciparu, tad redzam: palielinājums viena lata apmērā par likmi - tas nozīmēs 660 000 latu gadā. Tādēļ, runājot par skolotāju algām, mēs vienmēr sastopamies ar to, ka tie, protams, ir lieli līdzekļi. Bet, no otras puses, mēs arī ļoti daiļrunīgi... redzam tos skaitļus, kurus pieminēja iepriekšējie runātāji, par to, kāds ir šis algu līmenis. Jā, mēs no attīstības budžeta nākošajā gadā rezervējām, spējām šo rezervi, tā teikt, sakasīt - 2,125 miljonus latu ar 1.septembri. Šāda situācija, protams, nevarēja apmierināt nevienu, un mēs arī rezultātus šodien redzam.

Kā zināms, skolotāji izvirza prasību palielināt algu par 16% salīdzinājumā ar pašreizējo jeb par 41%, runājot par mācību gada sākumu. Valdība bija iecerējusi šo algu reformu, protams, saistot to ar darba samaksas kārtības izmaiņu, kur arī kvalitātes rādītāji būtu pirmie un svarīgākie, tas ir tiešām tāpēc, lai labi skolotāji saņemtu ievērojami vairāk. Biju iecerējis šo reformu realizēt ar 1.septembri. Tagad mēs esam tiešā saskarsmē ar tiem faktiem, kas arī jums ir zināmi. Šajās sarunās esam nonākuši pie zināma kompromisa, runājām par iespēju šo reformu realizēt atrāk - ar 1.maiju. Vakardienas sarunās arī arodbiedrība piekrita, ka algu palielinājums kā tāds atsevišķi nav apskatāms, bet mēs runājām vienlaicīgi par algu palielinājumu saistībā ar algu reformu. Tas nozīmē, ka faktiski šajā jautājumā mēs esam panākuši vienotu izpratni un acīmredzot turpmāko mūsu sarunu temats ir jautājums - cik ātri mēs spējam šo reformu realizēt dzīvē. Protams, prasība, ka ar 1.janvāri, ir tehniski pilnīgi neiespējama, tādēļ ka mums ir gan jāsagatavo šī normatīvā bāze, gan tā plaši un izprotami ir jāizanalizē gan skolās, gan skolu valdēs, lai tiešām šī reforma nebūtu sasteigta, jo pretējā gadījumā rezultāti būs tikai bēdīgāki. Bet katrā gadījumā es pieļauju, ka mēs šo sagatavošanas darbu spētu realizēt pietiekami ātri. Es domāju, tas varētu būt janvāris, februāris. Jau varētu tikt realizēta šī reforma, tas ir, gan skolotāju atestācija, gan tarifikācija skolās. Un, manuprāt, mēs varētu runāt par tādiem datumiem kā marta vidus vai, vēlākais, aprīlis, kad mēs varētu šādu reformu realizēt darba samaksā skolotājiem, tas jūtami palielinātu tieši labu skolotāju atalgojumu.

Jautājums - ko tas maksās budžetā? Jā, patlaban mums ir šie 2,125 miljoni, bet, ja mēs runājam par datumu - 1.maijs, tas nozīmē papildus 3,7 miljonus latu. Ja mēs runājam vēl par ātrāku datumu, aptuveni varētu būt vēl miljons par katru mēnesi. Es gribētu, lai Saeima šodien akceptētu šo budžetu pirmajā lasījumā, protams, arī konceptuāli akceptētu. Šī problēma arī mums budžetā būs jāatrisina, un valdība acīmredzot uz otro lasījumu nāks ar saviem priekšlikumiem, kādā veidā mēs šo problēmu varētu risināt, izdarot labojumus šajā budžeta projektā.

Vēl tikai dažus vārdus attiecībā uz pašvaldību budžetiem - un, proti, par Izlīdzināšanas fondu un tiem principiem, kas ir ielikti, to veidojot. Arī šajos pašvaldību budžetos un šajā principā es saskatu ļoti lielus draudus arī izglītībai. Jā, protams, atbildība lielā mērā, varētu teikt, gulstas uz Pašvaldību savienību, kas pamatā tātad šo principu realizē nevis pēc izdevumiem, bet pēc iedzīvotāju skaita. Principā varbūt arī šis princips ir pareizs, bet mums ir jābūt arī tiem mehānismiem, kas mums atļautu ņemt vērā konkrēto situāciju konkrētās pašvaldībās. Jo patlaban, ja mēs ejam tikai ar šādu principu, visur tur, kur būs izglītības un kultūras objekti, salīdzinot ar citu pašvaldību, kur tādu objektu nav, izrādīsies, ka tās pašvaldības būs ļoti smagā situācijā. Protams, pašvaldībām šinī gadījumā vajadzētu spēt vienoties, kādā veidā pārdalīt savā starpā šos līdzekļus, taču es domāju, ka, kamēr šis mehānisms un arī šis pārdales mehānisms veidosies, jau var rasties krīzes situācijas ļoti daudzās pašvaldībās.

Tas pats attiecināms arī uz tādām mācību iestādēm kā internātskolas, kuras arī faktiski ar mērķdotācijām līdz šim tika finansētas, jo tās aptver plašāku reģionu, ne tikai to pašvaldību, kur tās atrodas. Arī šis moments šādā finansēšanas mehānismā nav ņemts vērā, un acīmredzot ir jāatrod un jāizveido šis mehānisms, lai skaidri zinātu, kādā veidā šādas mācību iestādes turpmāk tiktu finansētas. Arī tas ir tas, kas vēl ir jāsagatavo, pieņemot un apstiprinot galīgajā variantā šo budžetu.

Ja runājam par zinātni, es gribētu sacīt, lūk, ko. Jā, mēs attīstības budžetā esam paredzējuši, manuprāt, pietiekami lielu šo summu, kas arī tiek veltīta zinātnei, tajā skaitā arī tam, par ko runāja Gravas kundze, tas ir, par augstskolu un akadēmiskās zinātnes integrāciju. Es gribu pateikt, ka mēs nevaram iet vēl tādu ceļu - visus līdzekļus, kas ir zinātnei, atdot tieši augstskolām, ņemot vērā, ka mums ir šī zinātnes struktūra arī ar atsevišķiem pētnieciskiem institūtiem un tā ir pietiekami augsta, kvalitatīva, lai mēs vienā mirklī nevarētu šādu formālu integrāciju veidot, bet šai integrācijai ir tiešām jānorit tā, lai tas būtu reāls un praktisks rezultāts. Šinī sakarībā arī turpinās darboties tas finansēšanas mehānisms, kas ir caur Latvijas zinātnes padomi, arī konkursa kārtībā izskatot zinātnisko projektu pieteikumus, kur līdzvērtīgi konkurē gan augstskolās strādājošie zinātnieki, gan arī ārpus augstskolām strādājošie zinātnieki. Paralēli tam tātad ir atsevišķa sadaļa, līdzekļi paredzēti tieši šādiem integrācijas projektiem, un, kā jau es minēju, runājot par to, kas ir šajā gadā realizēts, vairāki tādi projekti jau ir realizēti. Pēdējais bija valdības otrdienas sēdē apstiprinātais, arī jauna institūta - Hidroekoloģijas institūta - izveidošana pie Latvijas Valsts universitātes.

Es aicinu tātad, pieņemot šo budžetu, kā jau es teicu, arī paturēt prātā un akceptēt to vajadzību, kas saistās ar skolotāju algu reformu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

G.Bērziņš (LZS).

Runājot par budžetu, vispirms es gribētu sākt ar pozitīvām lietām, kas ir šinī budžetā. Šis budžets tomēr ir pārskatāmāks nekā iepriekšējie, paskaidrojumu raksts arī ir pilnīgāks, un pozitīvais ir arī tas, ka parādās pirmo reizi šie speciālie budžeti, protams, vēl ne pilnā apjomā un varbūt ne tādā kvalitātē, kā mēs vēlētos. Pašvaldību budžetu novadīšana līdz zemākajām struktūrām arī ir pozitīva iezīme. Arī iesniegšanas termiņš tomēr pēdējos gados ir viens no ātrākajiem, kaut gan, protams, likums par budžeta vadību paredz 1.oktobri.

Tālāk - par to, kādas ir problēmas. Un pirmā un galvenā problēma tomēr ir šis tiesiskuma princips, ir likumi, kas paredz noteiktu finansēšanu, kas ir jāparedz budžetā. Un šobrīd ikgadējais valsts budžeta likums par 1995.gadu ignorē vairākus šādus likumus, piemēram, likumu par cukuru, par labības tirgu, par privatizācijas sertifikātiem (14.1 pantu) un vēl vairākus citus likumus. Un tad, ja valdība tomēr nespēj īstenot, - tad tā arī jāraksta, ka šie likumi attiecībā uz šo gadu nav spēkā (atsevišķie panti vai kaut kādā veidā), bet tomēr šo likumu prasības budžeta likumā ievērotas netiek.

Otrs būtiskākais, par ko šeit runāja, - paskaidrojumu rakstā tomēr mani satrauca šis nodokļu sloga ievērojamais palielinājums, kas tiek prognozēts, tātad izeja uz šiem 40 procentiem. Protams, ir vajadzīga nauda, ko dalīt un pārdalīt, bet, ja uzliek pārmērīgu slogu, man bailes, ka var nebūt arī tikpat ko dalīt. Var samazināties, jo šī ekonomiskā augšupeja vai nacionālā kopprodukta pieaugums šogad nesākās, kaut gan prognoze bija. Bet palielinot šo nodokļu slogu, varētu būt arī otrāds rezultāts. Arī, protams, šobrīd šis budžets - par to jau daudzi runāja - tomēr pārsvarā risina dalīšanas, pārdalīšanas principus, bieži vien bez reformu programmu nodrošinājuma attiecīgajās nozarēs.

Tagad - par prioritātēm. Šobrīd tomēr pats sāpīgākais jautājums, manuprāt, ir solījumu un darbu nesakritība. Tas, ka ir šīs trīs prioritātes deklarētas, manuprāt, tomēr budžetā negūst atainojumu. Jo te jau daudzi runāja, kurās pozīcijās ir 250 procentu, valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai ir 52,2 procenti, Tieslietu ministrijai - 46,2. Protams, arī vajadzīga prioritāte, bet tad arī jāsaka, ka tā ir prioritāte. Ārlietu ministrija - 34 procenti, izglītībai - 31,1 procents. Kaut gan, ja mēs rēķinām, ka budžeta pieaugums ir 25 procenti, tad redzams, cik tas ir. Zemes dienests, kas ir saistīts ar lauksaimniecību, zemes reforma - 16,2 procenti. Un interesanti, ka parādās arī valdošās koalīcijas attieksme pret masu informācijas līdzekļiem. Tātad televīzijai pieaugums ir 53,7, radio - 9,6 procenti. Mēs lieliski zinām, kāda ir to attieksme pret valdošo koalīciju, un līdz ar to tur finansējums nekādu izbrīnu man, piemēram, nerada.

Par zemkopības budžetu, par lauksaimniecības budžetu. Ir varbūt tāds aspekts, kam neviens nav pieskāries līdz šim. Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka ir pat kāpums šinī budžetā. Tātad pagājušogad bija 25,3, šogad ir 35,4. Bet iepriekšējā gadā vairākas būtiskas pozīcijas, tieši lauksaimniecību skarošas, bija citās sadaļās - Finansu ministrijas un aizdevuma daļā. Tātad 4,2 miljoni - labībai, 3,7 - parādu samazināšanai labības pārstrādes kombinātiem, 4,8 - dīzeļdegvielas kompensācijai par 1992.gadu, akcīzē bija 2,2 miljoni, šogad ir 3,5, un šogad parādās tikai vienā vietā 1 miljons, vēl citā vietā, kas ir saistīts ar lauksaimniecību. Un sasummējot - pagājušogad bija 40,2 miljoni, šogad ir 39,9. Tātad, nerunājot par kaut kādu pieaugumu, ir pat samazinājums - faktiskais. Tātad - runājot par 25 procentu pieaugumu.

Vēl kas ir būtiskais. Iepriekšējā gadā bija 6,6 miljoni dotāciju, un bija šī vienošanās toreizējā valdošajā koalīcijā, ka ir šī starpība starp 10 un 18 procentiem no apgrozījuma nodokļa izmaiņas pārtikas produktiem. Šogad ir 13,2 miljoni, tātad šogad ir 12 mēneši, tad bija 6 mēneši. Tātad arī šis pieaugums ir principā uz šo iepriekšējo bāzi. Bet te bija tomēr arī šī vienošanās, ka ir šī starpība starp 10 un 18. Un to 1,1 miljonu rēķināja 1993.gada oktobrī. Kaut vai ņemot tikai inflāciju, vismaz 2,86 miljoniem šeit būtu vajadzīgs vairāk... Lauksaimniecības investīcijām, protams, ir ierādīta attiecīgā vieta - mīnus 65 procenti attiecībā pret pagājušā gada faktisko. Ja skatāmies investīciju kopējo programmu, tad redzam, ka šajā kopējā investīciju programmā arī lauksaimniecībai ir paredzēti tuvākajā laikā 1,7 procenti. Es šeit tomēr prioritāti nekādi nevaru saskatīt, ja ne otrādi. Varētu būt, ka, protams, nav arī šīs naudas, tad varbūt jaunā nodokļu pakete sniedz risinājumu - nodokļu sloga samazinājumu vai kā nebūt ne tā... Tieši lauksaimniecība arī nodokļu paketē ir vienīgā nozare, kurai nodokļi tiek palielināti. Tātad ienākuma nodoklis, mazākajām saimniecībām iedzīvotāju ienākuma nodoklis, aprēķini ir ļoti dažādi, es pieļauju, ka neprecīzi. Tiek minēta augstākā summa, kas tiks papildus izņemta no laukiem, tie ir 26 miljoni. Es pieļauju, ka tā ir mazāka, bet katrā ziņā summa ir skaitāma miljonos, kas nodokļu slogā nākošgad papildus tiks izņemti no laukiem. Tātad tomēr ir jautājums - kādas nākošgad ir cerības lauksaimniecībai? Pat pie pašreizējā smagā stāvokļa, pēc šīs attieksmes es tomēr redzu tikai iespējamo stāvokļa pasliktināšanos.

Kur budžetā varētu būt vēl arī rezerves, kas noteikti būtu budžeta likumā, manuprāt, jānorāda? Ir Kabineta noteikumi, kas ļoti maz tiek cilāti un apspriesti. Piegādes valsts vajadzībām. Tātad virs 2000 latiem visas piegādes atklāt konkursa veidā. Manuprāt, šobrīd šie noteikumi tomēr pārsvarā guļ atvilktnēs, apputējuši, maz izmantoti, un tieši piegādes valsts vajadzībām būtu pietiekami svarīgs līdzeklis, lai veicinātu trūcīgo naudas resursu ekonomiju, arī, iespējams, piemēram, produkcijas veidos, kuri tiek importēti un kurus ražojam paši. Tomēr valsts vajadzībām vajadzētu iegādāties produkciju, kas ir ražota uz vietas. Manuprāt, šīs piegādes valsts vajadzībām ir viens no tiem punktiem, kurš ir jāatrisina arī šinī budžeta likumā, uzrakstot, ka tādai kārtībai attiecībā uz valsts vajadzībām iegādātām precēm būtu jābūt.

Otrs jautājums, par ko man, jau pusotru mēnesi interesējoties, tomēr nav izdevies tikt pilnīgā skaidrībā, - tas ir jautājums par Finansu ministrijas pārziņā esošiem rezerves fondiem kredītu apkalpošanai. Tātad no visiem kredītiem, kas tika saņemti un kas tiek saņemti, noteikts procents vienmēr paliek Finansu ministrijas rīcībā, it kā tā sauktajai drošībai. Cik vismaz es esmu ticis skaidrībā, šie fondi ir trīs, atkarībā no līdzekļiem, summā tie ir dažādi. Izrādās, ka par tiem nav ne nolikumu, nekā, un skaidrībai nav dabūjami.

Un otrs - ka gadās vēl pat šādi gadījumi. Viens gadījums - vismaz no viena šī rezerves fonda... ka ir tāda firma labvēlīga, kurai pat no šī rezerves fonda tiek izsniegts kredīts. Tāds ir viens gadījums šī gada februārī. Un, manuprāt, speciālajā budžetā obligāti ir jāparādās arī šiem rezerves fondiem, ir jābūt skaidrībai - kam tie tiek izmantoti. Protams, tie tiek izmantoti arī šo kredītu auditēšanai un tā tālāk, bet arī kaut kādas drošības funkcijas tomēr ir jāpilda. Sevišķi, ja rodas šīs problēmas ar kredītu apmaksām. Un budžetā tiem būtu jāparādās, jāzina, kur tie glabājas, kā tie tika, tiek un tiks izmantoti. Summas kopumā tomēr arī skaitās, skaitļi ir rakstāmi ar sešām nullēm.

Runājot par lauksaimniecības prioritāti, es domāju, ka arī izglītībā šīs problēmas, par kurām jau daudz runāja, ir saistītas tieši ar to pašu solījumu un darbu nesaskaņu, jo, piemēram, arī investīcijas izglītībai tuvākajā laika periodā ir paredzētas tikai 4%, un es domāju, ka šeit ir analoga situācija. Par budžetu kopumā, zinot pagājušā gada pieredzi, es domāju, ka nav pietiekami atspoguļots arī šis sezonalitātes raksturs. Tātad februārī ir šis nodokļu ieņēmumu viszemākais punkts, tas ir bijis iepriekšējos gados, arī šogad tas būs februārī. Līdz ar to gada sākumā finansēšana ir ļoti apgrūtināta, un par to, kādā veidā tā notiks gada sākumā, ir jābūt skaidrībā, jau pieņemot budžetu, jo līdz vasaras sākumam, sakarā ar šo pirmo mēnešu ievērojamo ieņēmumu kritumu, šīs problēmas neļauj normāli risināt budžeta finansēšanu, un tomēr pie tik saspringta budžeta, ņemot vērā, ka daudzos nodokļos un nodevās (piemēram, muitas, akcīzes nodeva), kur nenotiek ievērojama likmju palielināšana, ieņēmumu pieaugums attiecībā pret šo gadu ir plānots 50 un vairāk procentu, tas tomēr rāda, ka šis budžets, iespējams, būs pietiekami saspringts. Manuprāt, šeit būtu arī jāizslēdz iespējas valdošajai partijai manipulēt ar budžetu priekšvēlēšanu laikā. Tas, ko savā kongresā ir runājis (vismaz presē tas tika atreferēts) "Latvijas ceļa" partijas vadītājs: 1.oktobrī "Latvijas ceļš', ja būs pie varas, pieliks pie pensijām, indeksēs. Manuprāt, šī iespēja ir jāizrēķina. Protams, šobrīd garantēt, teikt, ka tas būs, varbūt nevarētu, bet, prognozējot to, ka šis sociālais nodoklis pildīsies labāk, nekā ir, tad jau Saeimai ir jāparedz, ka tomēr šai pensiju indeksācijai, kas ir tieši saistīta ar sociālā nodokļa iekasēšanu, būtu jābūt gada vidū. Principā šis budžets, lai arī ar daudziem trūkumiem, manuprāt, tomēr pirmajā lasījumā ir atbalstāms, jo, ja šis budžets tiks noraidīts, manuprāt, process ieilgs uz trijiem, četriem mēnešiem. Finansēšana visās pozīcijās notiek pēc principa - 1/12 no iepriekšējā gada apjoma un pat skolotāju trūcīgās algas, kādas tās ir pašreiz, vēl tiek samazinātas. Arī pašvaldībās un citās iestādēs rodas nopietnas problēmas. Tāpēc es aicinu pirmajā lasījumā šo budžetu atbalstīt, un, protams, otrajā lasījumā mēģināt to uzlabot, kaut gan, tāpat kā ar nodokļiem, ir šī problēma, ka valdība Saeimai atvēl ļoti īsu laiku tik svarīgu jautājumu izskatīšanai. Tas, manuprāt, vislabāk izpaudās nodokļos, jo varbūt bija uzskats, ka iesniegs šeit un tā izies viss cauri. Parādījās (principā saskaitīti nav, bet iespējams, ka vairāki simti) priekšlikumi par nodokļu paketi kopumā. Un tas ir vēl tikai attiecībā uz otro lasījumu. Un principā šis nepietiekamais laiks, ko valdība atvēl darbam ar tik nopietniem dokumentiem Saeimai, rada nopietnas problēmas šo dokumentu uzlabošanai un pieņemšanai kopumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es esmu patiešām ļoti lepns un pat ļoti lepns, ka dzīvoju tik bagātā valstī. Es dzirdēju šeit visu laiku dažādus apgalvojumus, ka valstī trūkst naudas, bet es jums gribu pateikt, ka tas tā tik tiešām nav. Un, kaut arī tuvojas Ziemsvētki, Latvija laikam ir vienīgā valsts pasaulē, kur ir nevis viens, bet desmitiem Ziemsvētku vecīšu, kas sniedz dāvanas miljoniem latu vērtībā, varbūt vienīgā nelaime ir tā, ka bieži vien tā nav viņu nauda. Skolotāji prasa 12 miljonus latu. Es brīnos, kāpēc tikai 12 miljonus, jo, cik es zinu, viens pats uzņēmums "Latvijas aviolīnijas" ir paguvis ietaisīt parādus - vairāk nekā 12 miljonus, tiesa gan, dolāru, bet varbūt atklāsies, ka ir arī lati, ne tikai dolāri. "Lata International" parādi mainās no dienas uz dienu: te mēs dzirdam par 40 miljoniem, te - par 60 miljoniem, - un šoreiz jau laikam latos, nevis dolāros. Un kas gan uz šī fona ir kaut kādi nieka 12 miljoni, kurus mēs it kā nevaram atrast, lai pieliktu skolotājiem algas par 40%! Mēs esam valsts ar vērienu, un mums ir arī valdība, kas strādā ar vērienu. Lucāna kungs šeit aicināja ražot vairāk, tikai nepateica, ko ražot un kādā veidā, jo noliktavās Latvijā, cik es zinu, pašreiz ir preču uzkrājumi vairāk nekā 60 miljonu latu vērtībā. Tātad - ko vajadzētu palielināt? Vai šos uzkrājumus noliktavās vai tiešām saražot vairāk? Vai arī, ja mēs gribam iegūt kaut kādu naudu budžetā, tad man atkal nav skaidrs, kāpēc valdība neiespaido, nepanāk caur visiem saviem pieejamiem mehānismiem šo preču pārcenošanu. Ja pārdodam šīs 60 miljonu preces, nu kaut vai par 20 miljoniem, tas taču ir labāk, nekā ja tās tur sapelēs vai ja tās sabojās grauzēji un būs šis zaudējums 60 miljonu latu vērtībā. Man tiešām nav skaidrs, vai tiešām nevar šos preču uzkrājumus pārdot kaut vai kaut kur Austrumos. Vai, teiksim, kaut vai par 20 miljoniem latu, noceno trīs reizes. Vai arī šīs preces šeit tiek mākslīgi glabātas, lai pēc tam šie uzņēmumi tiktu privatizēti ar visiem šiem preču krājumiem un šīs preces tiktu pārdotas jau kā privāto uzņēmumu preces? Es neesmu faktiski saņēmis nevienu atbildi. Apmēram, es tā ātri paskaitīju, 150-200 latu vērtībā. Kas tad par šo naudu atbildēs? Vai mums ir pilnīgi vienalga, kur tā ir pazudusi? Ja jau tā situācija ir tik bēdīga ar šo "Lata International", nu kāpēc kaut vai viens cilvēks nav iesēdināts, pirmais nodokļu nemaksātājs? Tad, es domāju, ļoti daudz mēs uzzinātu, ļoti daudz mēs arī iekasētu.

Nākamais. Vislielākais Ziemsvētku rūķītis jeb vecītis laikam jau ir uzņēmuma "Latvijas gāze" vadītājs. Jo vēl nesen mēs lasījām par grandiozi ietaisītiem parādiem gada sākumā, pēc tam gan es uzzināju, ka ar Japānas palīdzību, G-24 kredītu palīdzību mēs esam saņēmuši pāri par 10 miljoniem dolāru, ar kuriem mēs varējām nosegt šos Krievijai ietaisītos gāzes parādus. Ir pagājuši tikai 11 mēneši, un es atkal lasu, ka šobrīd jau ir jauns - 16 miljonu latu parāds. 16 miljoni latu, ja var ticēt šodienas avīzes apgalvojumam. Piedošanu, - ar kādām tiesībām "Latvijas gāze" aizņemas, šo stratēģisko izejvielu un pa labi un pa kreisi dala tiem, kas nav spējīgi par šo gāzi samaksāt? Un te ir vesela rinda valsts uzņēmumu. Es īsti nespēju iedomāties, kādā veidā šo naudu atmaksās tādi uzņēmumi kā "Sarkandaugava" vai Slokas celulozes un papīra fabrika. Nu, nebūtu varbūt svarīgi saukt šeit uzņēmumus, te ir svarīgs pats princips. Kāpēc tad nedarbojas šis likums par bankrotiem? Vai tad nav vienkāršāk pielikt šiem skolotājiem 12 miljonus latu, ļaut bankrotēt šiem uzņēmumiem, kuri nesīs zaudējumus? Tie taču nes pastāvīgus zaudējumus, kuru kopsumma... Saskaitiet šīs neizpārdotās preces un es vēlreiz atkārtoju, parādus par energonesējiem, kuri sastāda 20% no visa valsts ārējā parāda, un kopā jūs dabūsiet pāri par simts miljoniem. Valdība sev ir nolēmusi uz Ziemsvētkiem piešķirt prēmiju un tātad nākamajā gadā palielināt gan algas, gan izdevumus pārvaldes uzturēšanai, kā jau pareizi teica Imants Kalniņš no Budžeta un finansu komisijas, ne vairāk un ne mazāk par 18 miljoniem latu. Palielināt par ārkārtīgi veiksmīgu valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi, par ārkārtīgi veiksmīgu valsts vadīšanu, prēmiju veidā. Bet tagad, ja mēs redzam, ka vairāki simti miljonu faktiski nav iekasēti un ir ietaisīti zaudējumos... Es izdarīju nelielu eksperimentu - es pastaigāju starpbrīdī un dažiem ministriem pajautāju: "Vai jūs neiebilstu, ja jūsu alga netiktu nākamajā gadā palielināta par 40% vai par 60%?" Un lielākā daļa atbildēja, ka viņi tiešām neiebilstu. Tāpēc, mīļie skolotāji, es ticu mūsu valdībai. Nu, ticiet arī jūs viņai! Es viņu mīlu, un es ticu, ka viņa jums atdos ne tikai šos 12 miljonus, bet atdos jums visus 18 miljonus, viņa atteiksies no šiem algu pielikumiem un jūs dabūsiet nevis 40%, bet 60%. Ja valdība pārdomās, LNNK palīdzēs to izdarīt, es domāju, nākamajā gadā.

Nākamais - akcīzes nodoklis. Es skatos un neticu savām acīm - ziniet, ļoti pieticīgi ir uzrakstīts, ka akcīzes nodoklis būšot... ieņēmumi no akcīzes nodokļa būšot nevis 139, bet tikai 39 miljoni latu. Manī tas izraisa, varētu teikt, tādu ļoti lielu izbrīnu, jo es palasīju pēdējo reidu materiālus par Centrāltirgu, un tieši te pagājušajā nedēļā, man liekas, vienā punktā jeb, kā agrāk teica, vienā "točkā", jau atrada vismaz 200 tūkstošu dolāru vērtībā šo kontrabandas spirtu un dzērienus. Tātad gada laikā acīmredzot 100 punktos jau var atrast vismaz par 100 miljoniem. Es negribu šeit saukt kādus skaitļus, jo ir ļoti grūti aprēķināt, bet es domāju, ka valdība nenoliedz, ka akcīzes nodoklis varētu būt lielāks par 100 miljoniem, ja reāli darbotos šī akcīzes nodokļa iekasēšanas sistēma. Protams, ka var teikt - tur ir jādarbojas muitai, tur ir jāstrādā robežsargiem. Ziniet, mums nav tieslietu sistēmas, jo viņiem arī vajadzīgi šie pielikumi. Jā, tas viss ir pareizi, bet tātad nākamajā gadā faktiski ir ieplānota tāda pati situācija kā šogad. Man gan saka, ka šogad no plānotā mēs neko neesam ieņēmuši, bet nākamgad mēs ieņemsim to, ko mēs it kā šogad plānojam, tos 39 miljonus. Nu, tā ir diezgan dīvaina pozīcija pašreizējā budžetā, budžeta izpildes gaitā. Protams, te var taisīt arī politiku daža laba frakcija, lepni paziņot, ka vislielākais ietaupījums ir uz ārlietu vai, teiksim, uz valsts aizsardzības rēķina. Protams, es piekrītu. Var jau neatvērt vēstniecību Japānā - kādus 500 tūkstošus latu izmaksā lielas vēstniecības. Bet es jau te pieminēju, ka tikai viens pats kredīts, ko Japāna piešķir caur šo G-24 sistēmu, nē, atvainojos, caur Starptautisko valūtas fondu, jau bija vairāk nekā 20 miljoni dolāru. Pagājušo reizi jau bija milzīgas debates par 600 tūkstošiem latu Baltijas bataljona vajadzībām, ēku pārbūvēm, bet mēs jau esam saņēmuši tikai dažādu dāvinājumu veidā vairāku miljonu vērtībā mācību līdzekļus, ekipējumu, sakaru iekārtas, mēs saņemam miljonus un cenšamies šeit runāt par dažiem simtiem tūkstošu... Bet, ja mēs kur zaudējam simtiem miljonu, par to nez kāpēc mūsu kreisi noskaņotās frakcijas kautrējas runāt un kautrējas analizēt šo situāciju. Nu ko tad, kungi! Lucāna kungs, man arī jautājums - ko vēl ražosim vairāk, ja par 60 miljoniem ir saražots? Tad vajag te precīzi izstāstīt, ko mēs ražojam. Jā, es piekrītu, ja tas ir finieris, ja mēs nezaudējam 800 miljonus, kā mēs pazaudējām pagājušajā gadā 800 miljonus vai 700 miljonus dolāru tikai attiecībā uz kokmateriālu eksportu, tāpēc ka mēs nepārdodam par 300-400 dolāriem kubikmetrā kaut kur Anglijā vai Dienvideiropā, bet iztirgojam par 50 vai par 60 miljoniem, tad es saprotu, ka tā ir konkrēta runāšana. Bet, ja mēs zaudējam attiecībā uz kokmateriālu eksportu vidēji 700 vai 800 miljonus gadā, zaudējam attiecībā uz visiem šiem neiekasētajiem nodokļiem, uz nevajadzīgu preču uzkrājumiem un pēc tam nākam šeit un stāstām: ziniet, mēs varam ietaupīt uz vienu vēstniecību 500 tūkstošus un varam ietaupīt uz kaut kādas ēkas remontu Baltijas bataljonā, - nu, tad darīsim tā: mēs jau varam vispār atteikties gan no ārlietām, gan no valsts aizsardzības, un tad šos izdevumus skolotājiem un veselības aizsardzības sistēmai maksās no NVS budžeta. Un ticiet man, visiem algas būs miljonos - tikai diemžēl rubļos. Tā tas pašreiz ir tur, no kurienes mēs ar mokām tikām ārā. Bet tad to vajag skaidri un gaiši pateikt.

Es gribētu faktiski nobeigt ar to, ka otrajā lasījumā, pirms otrā lasījuma mums tomēr būtu jāuzzina, cik valsts izšķērdē pilnīgi nevajadzīgos izdevumos, tāpēc ka nedarbojas šis likums par uzņēmumu bankrotiem, - tas ir pirmais. Otrais - cik mēs neiekasējam akcīzes nodokli, muitu, peļņas nodokli, viss pārējais. Trešais - kā tikt vaļā no šiem liekajiem preču uzkrājumiem. Žēl, ka šeit nav Ministru prezidenta, tik atbildīgā brīdī, pie pirmā lasījuma. Vai ir kas domāts, ko mēs darīsim ar šiem 60 miljoniem preču? Pārcenosim, pārdosim, ļausim tiem sapelēt? Kā mēs paātrināsim nerentablo uzņēmumu bankrotu, kā mēs paātrināsim izglītības un veselības aizsardzības reformu, izglītības un veselības aizsardzības sistēmas reformu? Jo šī izglītības darbinieku streika patiesie izraisītāji, es domāju, ir varbūt cilvēki, kas ministrijā nepietiekami ātri veica šo izglītības reformu. Mēs jau runājām Augstākās padomes laikā par to, ka ir jābūt vienotas skolas koncepcijai, ir jābūt dažādām kategorijām, ir jābūt ļoti diferencētai pensiju sistēmai, ir jāļauj pensionāriem strādāt, it sevišķi valsts budžeta iestādēs, no kurām aiziet tieši jaunie cilvēki, kuri aiziet strādāt privātstruktūrās, un tās ir ne tikai skolas, tie ir arhīvi, tās ir, teiksim, bibliotēkas, dažādas citas vietas, kur šie pensionāri varēs sniegt ļoti lielu ieguldījumu. Tā taču ir kopējā valsts ekonomiskā politika, valsts veselības aizsardzības koncepcija, šeit viss ir kopā, es neko nedzirdēju pie šī budžeta. Un, ja diemžēl man ir jāpasaka skaidri un gaiši, man nav saprotams, kāpēc valsts joprojām uztur tādas skolas un tādus skolotājus, kuru beidzēji pat vidusskolas līmenī nespēj neko sakarīgu pateikt valsts valodā. Ir pieci gadi pagājuši pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Nu, cik vēl gadus gaidīsim un auklēsimies? Es redzu skaidri un gaiši, ka 30% algas šiem skolotājiem, kuri absolūti nespēj sagatvot šos skolēnus atbilstoši valsts prasībām... šīs algas varēja izmaksāt tiem skolotājiem, kuru kvalifikācija, darba stāžs ir nesalīdzināmi augstāki. Kāpēc netiek iesaistīti, teiksim, visi dažādie fondi, kāpēc netiek atraisīta privātiniciatīva? Par to es negribu šeit runāt, jo es saprotu, ka tas zināmā mērā pat ir bezcerīgi un varbūt pat ir nelaikā. Es tikai gribētu nobeigt ar vienu lietu - es arī neticu, ka pat tad, ja nebūtu šie 200 vai cik miljoni, kurus mēs te redzam, kuri vispār tiek izniekoti, izšķērdēti, izdāļāti un bezsaimnieciski nesavākti... Es gribu pateikt tikai vienu lietu - kāpēc ir tāda situācija, ka valstī cilvēki 210 tūkstošu automašīnu uzturēšanai tērē vairāk, 5 vai 10 reizes vairāk, nekā veselības aizsardzības sistēmas un izglītības sistēmas uzturēšanai? Tad acīmredzot tā arī ir atsevišķa lieta, par ko jārunā. Es negribu aicināt - lūdzu mani nepārprast - , ka valstij būtu jāatsakās no bezmaksas izglītības un bezmaksas ārstēšanas, bet man ļoti patīk tas, ko es izlasīju vakar vai aizvakar avīzē, ka Rīgā dažas krievu skolas ir tiešām izrādījušas iniciatīvu, ir atvērušas fakultatīvās klases, kur bērni bez obligātās programmas var kaut ko mācīties vēl par samaksu. Tie vecāki, kas spēj kaut ko maksāt, ir iesaistījušies šīs skolas uzturēšanā, un šī sistēma vairāk vai mazāk darbojās. Bet tā mums nav valsts politika. Es negribu arī runāt par to, ko mēs runājām jau pirms 2 vai 3 gadiem, - par nodokļu atvieglojumiem, par to, ka muzeji visi nav jāuztur no valsts kabatas, ka ir jādod šīs iespējas šiem uzņēmējiem. Te pareizi jau pateica - varbūt ka 70% maksāt dažādiem noziedzniekiem? Kāpēc šiem cilvēkiem nedod iespēju ziedot šo naudu tādā gadījumā dažādu kultūras iestāžu uzturēšanai, muzeju un bibliotēku celtniecībai? Kāpēc šo likumdošanu mēs neesam sakārtojuši?

Tā ka nobeidzot es redzu ļoti lielas iespējas izmainīt tieši par labu ne tikai skolotājiem, bet arī veselības aizsardzības sistēmā strādājošajiem, arī pensionāriem. Un ļoti nopietni es gribu dzirdēt arī atbildi no Ministru prezidenta pirms otrā lasījuma. Attiecībā uz pirmo lasījumu LNNK frakcijā vairākums atbalsta. Mums principā ir brīvais lasījums šeit, bet Imants Kalniņš jau pareizi pateica, ka, ja mēs nedabūsim visas šīs atbildes, tad, protams, otrajā lasījumā mēs nebalsosim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Janīna Kušnere.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ir gara darbadiena pagājusi, un visi ir diezgan paguruši, manuprāt, ir arī ārkārtīgi daudz pateikts. Kiršteina kungs ļoti daudz ko pateica no tā, kā es gribēju sākt savu runu. Tā ka es mēģināšu runāt pavisam īsi, tikai pieskarties tiem jautājumiem, uz kuriem, es šeit uzskatu, nedaudz saasināt jūsu uzmanību.

Tas ir šis reformu process, par kuru mēs tik milzīgi augstā uzbudinājumā runājām pagājušajā budžeta pieņemšanas reizē - ka nu iet reformas, ka viss būs kārtībā un ka reformām vajag naudu tik, cik vajag. Un mēs tā kautrīgi zemnieki iebildām, ka galvenā reforma, kurai visa likumdošana ir sagatavota... ka zeme prasa savu līdzekļu daudzumu. Nu to tā ne visai skaļi mūsu toreiz labie kolēģi - koalīcijas partneri - dzirdēja. Teica - nu ja tad paliks pāri un to budžetu mēs pārpildīsim, tad mēs jums piedosim klāt. Tikai rezultāts ir tāds, ka zemes reforma praktiski laukos ir apstājusies. Tas arī traucē šo zemes tirgu, kuru gan es neuzskatu par galveno - zemniekam tirgoties ar savu zemi, bet vajag to apstrādāt, ražot produktus, bet lai arī būtu tā, ka tas ir vajadzīgs zemes tirgum - nobeigt šo zemes reformu, sakārtot, ierakstīt zemesgrāmatā. Vēl jo vairāk tas ir vajadzīgs, lai sakārtotu ražošanas attiecības laukos.

Diemžēl arī šogad budžetā ir tik neliels kāpums, ka tas skar inflāciju vai nenosedz pagājušogad neiedoto. Tātad zemes reforma laukos netiks veikta. Ar to daļēji ir saistīts pats ražošanas process laukos. Protams, ne jau galvenokārt - galvenokārt šis ražošanas process laukos ir saistīts ar mūsu valsts politiku, ar šo nekontrolējamā, liberālā tirgus ekonomiku vai normālu, aizsargātu lauksaimniecisko ražošanu. Diemžēl mēs esam šobrīd izvēlējušies pirmo variantu. Šajā variantā laikam zemniekam atliks tikai tirgoties ar zemi. Cik reizes to zemi var pārdot? Vienreiz. Un, to notērējot, zemnieki no laukiem pazudīs, bet es gan šaubos, vai kāds šo zemi pirks. Ražošanas kritums laukos ir katastrofāls. Viena 100 tonnu ievestā siera vai gaļas cenas ir tās, ka 30 darba gadi... 30 cilvēki paliek bez darba laukos, un tas ir liels slogs budžetam. Mēs šeit nerunājam par bezdarbu, taču šo cilvēku eksistence ir jānodrošina. Priekš tā ir valsts.

Jautājumus uzdeva skolotāji: kā jūs domājat - ir vai nav valsts Latvijā? Man pirmajā brīdī tā bija tāda jocīga situācija, es pat nevarēju momentā atbildēt. Tiešām, ja ir valsts, tad ir kārtība, - tad ir robeža, tad ir muita, tad rekets neievāc nodokļus, bet ievāc Ieņēmumu dienests, tad netirgojas uz visiem ielu stūriem un apgrozījuma nodokli ievāc no visas pārdotās preču masas, bet ne tikai no veikaliem. Tas, kas notiek Centrāltirgū un visos tirgos, par ko es esmu jau, manuprāt, neskaitāmas reizes no šīs tribīnes runājis, tas ir tikpat kā kurlā saruna ar aklo. Nekādas reakcijas, nekāda efekta! Visi izliekas, ka tas ir kaut kas, bet tajā pašā laikā, ka tā nav ar mums saistīta nebūšana. Mēs ar mūsu cienījamo kolēģi, ar patrneri, runājām, ka Latvijas lauksaimniecība brūk. Mēs nevaram šo muitu noteikt, mēs nezinām cenas. Pēc pastāvošā Muitas likuma mēs varējām aizliegt šajā konkrētajā momentā jebkuru gaļas ievešanu. Tad jau redzētu - ja vajag, mēs dodam licenci, mēs aizsargājam savu tirgu. Tas bija galīgi nepieņemams. Šobrīd arī to neviens negrib pieņemt, bet rezultāts ir tāds, ka mēs pārvēršamies par neražojošu zemi. Protams, nav jāražo radioaparāti, kurus šeit neviens nepirks un neklausās. Bet pārtikas produktus mēs ēdīsim, jo ir jāēd. Cik tie būs kvalitatīvi - tas atkarīgs tiešām no tā, vai tie būs mūsu produkti vai atvestie produkti pašreiz no Eiropas. Un tad, kad šī Eiropas produktu straume beigsies, tad arī to cena celsies, tikai no kurienes celsies šīs algas, no kurienes radīsies šie ieņēmumi, ja mēs šeit uz vietas neko neražosim? Iespējams jau ir šis tranzīts, ko Kehra kungs ļoti tēlaini šeit rādīja. Tas ir patiess, mums jākļūst par tranzīta zemi, bet ko tad darīsim mēs - pārējie latviešu cilvēki, zemnieki? Vai stāvēsim šā tranzīta lielceļa malā un māsim ar rociņu un priecīgi gaidīsim, kad mums kādu dolāru iemetīs saujā? Es gan tādu dzīvi neceru. Nepieļausim tādu!

Tātad mums šajā variantā ir jādomā par valsts sakārtotību, un tas ir saistīts ar budžetu, kuru mēs šodien gribam apstiprināt pirmajā lasījumā. Naudas nav. Un viss ir atkal sagājis murckulī - nodokļi nav pieņemti, budžetu mēs gribam pieņemt. Mums te Piebalga kungs teica, ka vecie nodokļi der, jo jaunais budžets taisīts uz veciem nodokļiem. Tad man šeit ir priekšlikums - varbūt ir jāiesniedz rakstiski, ka vajag atlikt vispār nodokļu izskatīšanu, lai mēs nepārslogotu budžetu un lai pārējās komisijas un frakcijas mūs nedzītu tādā vāveres ritenī, kurš uzņem arvien lielāku ātrumu. Mēs nevaram tur izskatīt ne budžetu, ne nodokļus. Ja šie nodokļi nav tik vajadzīgi, ko tad mūs šeit piespieda nobalsot 5 dienu laikā, iesniegt un fiksi izskatīt, ja tie šobrīd nav ietverti budžetā? Vai nu tas ir tā vai mums saka nepatiesību. Vienā variantā mums saka nepatiesību. Es gribu zināt atbildi, kurš ir tas variants? Vai nu jaunie nodokļi ir ielikti jaunajā budžetā... Tad nevar pieņemt budžetu, kamēr nepieņem nodokļus. Ja jaunie nodokļi nav ielikti jaunajā budžetā, tad nav jācenšas forsētā veidā, neizvērtējot visu šo iekasēšanas un administrēšanas mehānismu, neizvērtējot šo jauno nodokļu ietekmi uz tautsaimniecību un uz pārējām sfērām... tad nav jāizskata.

Tagad vajadzētu nolaisties vienu puspakāpīti vai pavisam zemāk pie zemes no valsts budžeta līdz ģimenes budžetam. Cienītie kolēģi, es domāju, ka visi zina, cik ir skolotāju algas, jo to jau Streiku komitejas paziņojumos presē publicē. Bet šeit arī mēs dzirdējām no Folkmanes kundzes, cik tad alga ir kultūras darbiniekiem, un es varu pateikt, ka medicīnas darbiniekiem... Es vakar tikos ar cilvēkiem, kuri strādā tajos pašos Stradiņos smagajā reanimācijas nodaļā, kur cilvēki... Jūs zināt, kā tur ir - uz miršanu vai pēc smagām operācijām. Par 30 latiem šīs medmāsas cilā, tīra, špricē, dara un arī aizspiež acis, kad katram mums būs nobeigums. Par 30 latiem! Tas ir ģimenes budžets. Ja ir arī vīrs bezdarbnieks vai kādā rūpnīcā strādājošais, bet nav biznesmenis, tad kāds ir šīs ģimenes budžets? Kā tad viņi iztiek, ja dzīvoklis maksā 30 latus, bet ir arī jāēd un jāģērbjas, bērni jāsūta skolā. Avīzes un grāmatas jau laikam vairs nepērk, kā cilvēki lai dzīvo? Mēs esam atbildīgi, cienītie kolēgi, par to! Mēs nevaram it kā neredzēt, kāds ir, teiksim, tautā - pamatmasā valdošais ekonomiskais stāvoklis, kāds ir šis ģimenes budžets un kā cilvēki dzīvo.

Mēs esam turpat, kur pagājušogad, apspriežot budžetu. Mēs konstatējām, ka ir slikti, ka nav ko dalīt. Ja jūs mākat sadalīt labāk, tad, lūdzu, daliet! Tad jau vispār budžetu vajag pieņemt pirmajā lasījumā, jo sadalīt diži labāk, es baidos, ka neviens nevar. Tur Kabinets ir strādājis un Finansu ministrija. Mēs uzticamies arī tiem augsti atestētajiem un apmaksātajiem ierēdņiem, ka viņi māk precīzi sadalīt. Gan kristieši, gan man blakus sēdošais kolēģis Brūvers teic, ka nav kristīgi sadalīts, ja tas procentu pieaugums visiem ierēdņiem, skolotājiem un ārstiem nav kristīgi... tad visiem vajadzēja par 15 vai vēl cik procentiem pieaugt algu izmaksai. Un tad ir kristīgi, tad mēs vēl varētu attaisnoties, ka tik ir, cik ir sadalīts un vairāk nekā mums nav. Bet es tomēr tā negribētu nobeigt šo savu īso uzstāšanos.

Cienītie kolēģi! Mēs kārtējo reizi neanalizējām ieņēmumu daļu. Šeit, no šīs tribīnes, protams, visi līdz šim runājošie, liela daļa, to analizēja. Man ir ļoti žēl, ka šī ārkārtējā sesija, kurai vajadzēja notikt, nenotika pirms šī budžeta. Tad tur parādītos tie "çnu" ekonomikas milzu līdzekļi, kuriem šeit mazliet Budovska kungs pieskārās un vēl viens otrs. Tur aiziet ne tikai 10, bet 100 miljoni. Ja mēs tos negribam vai nemākam paņemt, tad tā ir mūsu, arīdzan Saeimas un arī izpildvaras nespēja. Un, ja mēs nespējam, varbūt ir jāiet prom. Tāds ir zālē šeit sauciens. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Jâiet prom!")

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - LNNK. Lūdzu! Nākošais - Edvīns Kide.

J.Kušnere (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Nav jau nekāda nelaime, ja uz vienu iedzīvotāju ir liels skaits skolotāju, ārstu, zinātnieku. Cik ir ierēdņu uz vienu iedzīvotāju? Nākamajā budžetā, respektīvi, 1995. gada budžetā, paredzēta iespēja pacelt ierēdņiem algas no 40 līdz 60 procentiem, bet skolotājiem valdība sola apmierināt prasības, kas sastāda līdz 16% un tikai no 1.maija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Rugāte.

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Patiešām šoreiz mēs, deputāti, saņēmām budžetu sakārtotu, sastrukturizētu, tādu budžetu, kas atgādināja pēc savas formas un savas struktūras jau Rietumvalstu civilizētos budžetus. Mums, deputātiem, faktiski pēc šīs struktūras skaidrībā tikt bija samērā viegli. Par to paldies ministrijai, protams, Finansu ministrijai.

Bet ko mēs izpētījām? Izpētījām mēs to, ko teica Kehra kungs, - ka tas budžets ir stingri vien tukšs, ka tas budžets ir faktiski pēc sava apjoma pēc viena gada gandrīz tāds pats kā pagājušajā gadā, un proti, pieaudzis tikai par 23,8%. Protams, ka inflācija nākošajā gadā nebūs tik liela. Mēs ceram. Bet tik un tā budžets ir stāvējis gandrīz uz vietas. Un tas, lūk, mūs patiešām uztrauc. Jo tas nevar apmierināt valsti ne kopumā, ne katru nozari atsevišķi.

Par to, ka budžets ir ļoti mazs, liecina tas, ka 3/4 no budžeta faktiski ir tikai pabalsti, pensijas un mazās budžeta algas. Un tikai 1/4 daļa ir palikusi sevis uzturēšanai, sevis atražošanai. Budžets ir eksistences budžets. Budžets, protams, nav attīstības, paplašinātas vai vienkāršotas atražošanas budžets. Ja Kehra kungs tam piekrita, tad man rodas jautājums: kāpēc tas tā ir? Kaut kā prasās atbilde. Tas ir četru vai gandrīz piecu neatkarības gadu ekonomikas tomēr galarezultāts. Ekonomika nav devusi mums straujus pieaugumus.

Viens no rādītājiem ir budžeta investīcijas. Šogad viens procents ražošanai no šā viena procenta vēl mazāk. Labi, ka ir un ka Ekonomikas ministrija ir sastādījusi programmu - investīciju programmu. Ja mēs neinvestēsim kaut vai ar kredītiem, ja mēs nevaram no budžeta investēt... Šeit es piekrītu Kehra kungam, ka tad mums tālākās pildīšanās un tautsaimniecības attīstības nebūs. Es piekrītu, ka mums ir jāņem kredīti. Un faktiski ārzemju kredīti ir jāņem lieli, nevis jāsadala sīknaudā un jāizdala dažādām firmām, lai Kiršteina kungs varētu konstatēt, ka tie pa firmām ir pazuduši. Un pareizi viņš konstatē, bet jāinvestē lielos apjomos ostās, infrastruktūrā, mežu apstrādē - bez pārpalikuma mežu apstrādē un citās vietās, kas ātri var nest atpakaļ naudu. Un to sauc par ekonomisko politiku. Šodien mēs to neredzam, kaut mēs ar Tautsaimnieku politisko apvienību esam jau trīs mēnešus šajā koalīcijā. Bet tas arī attiecas uz mums, arī mums ir jāpiedalās šajā lietā.

Par vienu no sāpīgākajiem jautājumiem, proti, par budžeta to daļu, kas interesē katru iedzīvotāju, tas ir, par algām, pensijām un pabalstiem. Kaut tās ir lielākas nekā Igaunijā un Lietuvā, tās tomēr ir tik mazas, ka tās ir tikai zem eksistences. Tā, kā teica Irēna Folkmane, kultūras darbiniekiem 31 - 35 lati, tas ir, lats dienā. Par latu var pusdienas paēst, nevis uzturēt ģimeni. Un tomēr jāsaka viena tāda lieta, ka pat tās algas, par kurām cīnās skolotāji - 60 vai 80 lati, arī tās ir pieticīgas, un varbūt skolotāji, ārsti un kultūras darbinieki vēl būtu izpratuši situāciju, ja valsts būtu devusi, izstrādājusi indeksācijas sistēmu, kam kurā laikā pieaugs kaut par mazu daļiņu. Tāda, kāda bija Ženēvas shēma. Nevis tā, ka katrs izies streikā un cik katrs izplēsīs no nozares. Lūk, šādas sistēmas šādas indeksācijas shēmas, kura ir katrā valstī un bija arī Ulmaņa laikā, mums uz šodienu nav, bet pie Godmaņa tās bija. Es domāju, ka tā ir ļoti liela kļūda. Es piekrītu Oša kungam, ka ar pārdalīšanu no šīs mazās, niecīgās summas budžetu vairs nepalielinās. Mums ir jāpadomā par to, kā budžetu papildināt. Šeit es teikšu tā: ir pareizi, ka Kiršteina kungs uzskaitīja daudzus tos jautājumus, kurus šodien šeit vajadzēja analizēt Ekonomikas ministrijai. Mēs esam uzdevuši šos jautājumus "Latvijas ceļam", iestājoties koalīcijā: cik liels ir Latvijas iekšējais parāds? Cik - savstarpējie parādi? Cik ir nenomaksāts

budžetā par tiem vai par tiem nodokļiem un kur ir iekšējās rezerves, kur mehānismi, kā to piedzīt? Es tikai nevaru piekrist Kiršteina kungam vienā lietā - viņš arī šos jautājumus uzdeva, bet viņam ir "çnu" kabinets, viņš ir "çnu" kabineta loceklis, bet viņš kā konstruktīva opozīcija nevienu atbildi nepateica - kā mēs to būtu darījuši. To mēs nedzirdējām.

Es nevaru piekrist Kiršteina kungam par jauno ekonomikas sistēmu, ko viņš grib atklāt, un tā ir tā saucamā neražošanas ekonomika. Viņš, arī tiekoties ar skolotājiem, teica: nevajag ražot, ir jau saražots par daudz! Mēs sakām citādi: ir jāražo konkurētspējīga produkcija, tāpēc tehnoloģijām investīcijas ir jāņem, jāiedod un jāmeklē tirgus. Kiršteina kungam ar Ārlietu komisiju jādomā, kā braukt uz Kazahstanu, kā braukt uz tām vietām, kur to slikto, nenocenoto vai nocenoto preci, Kiršteina kungs, var vēl pārdot. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Valdībai jābrauc!") Cik man ir zināms, Kiršteina kungs, no Kazahijas bija atbraukuši pašlaik pie valdības, un viņi pieprasa to preci. Mums tā lieta jākārto, bet tas arī ir politisks jautājums - tirgus, ekonomisks un politisks. Jābrauc, jāmeklē noiets tai precei un jāsāk ražot labāka prece... Jūs arī esat "çnu" kabinetā, bet es piekrītu, ka vajadzēja to atbildi dot.

Par prioritātēm. Man arī šķiet, ka par prioritātēm jānosauc tās nozares, kurām ir arī finansiāls segums. Diemžēl izglītībā arī es neatradu šādu finansiālu segumu. Par lauksaimniecību es runāšu. Ierēdniecība nav prioritāte, bet ierēdniecība kā āža kāja no maisa lien ārā, ka tā ir prioritāte.

Es nesaku, ka jāmaksā būtu visiem, ka nevajadzētu maksāt ierēdņiem labas algas, lai viņi labi strādātu, bet, lūk, to lielo armiju tehnisko darbinieku, kas tiek algota arī ar augstām kategorijām, manuprāt, tomēr būtu iespējams samazināt.

Par lauksaimniecību un par tās prioritāti. Lauksaimniecība šogad saņem prioritāti - pirmo reizi maksāt nulles peļņas nodokļa vietā 25 procentu nodokli. Lauksaimniecība šogad saņems pievienotās... maksās pievienotās vērtības nodokli pilnā apjomā - 18 procentus. Mūsu uzskats ir tāds, ka, ja lauksaimnieciskā nozare ir prioritāra, tad tai vismaz budžetā un citiem ekonomiskiem nosacījumiem nav jābūt sliktākiem, nekā tie bija iepriekšējā gadā, bet nedaudz labākiem. Mēs budžeta tapšanas gaitā panācām vienu otru uzlabojumu, paldies par to valdībai un Finansu ministrijai, bet mēs varam piekrist arī Bērziņa kungam, ka tik... mums ir tāda doma, ka tik, cik ar pievienotās vērtības nodokli, kas ir virs 9 procentiem, tiek izņemts un arī ar peļņas nodokli, tā daļa ir jāatgriež atpakaļ eksporta subsīdiju un citu subsīdiju veidā, lai lauksaimniecība 4 gados līdz ieiešanai Eiropas savienībā spētu atsperties un lai nevajadzētu no tās atteikties pavisam, jo visas civilizētās valstis ir neatkarīgas ar lauksaimniecību. Mēs priecājamies par to, ka ieejot "Latvijas ceļā" kā koalīcijā, "Latvijas ceļš" no tādas nostādnes, ka lauksaimniecība gandrīz vai nav vajadzīga, ir pagriezies uz to pusi, kas saka, ka lauksaimniecība ir prioritāra. Darīsim tā, lai varētu vismaz šo pateikto arī realizēt reāli - ar finansiāliem segumiem.

Mēs nāksim ar priekšlikumu, lai izpildītu mūsu vienu līguma punktu ar "Latvijas ceļu" - mēs nāksim ar priekšlikumu, lai tā nauda, kas ienāk budžetā no Zemkopības ministrijas, tas ir, 4,8 miljoni, tiktu nevis patērēta, bet novadīta graudu iepirkšanas fondam rudenī, kad sāksies graudu iepirkšanas sezona, lai varētu regulēt graudu tirgu, lai tas nenotiktu tā, kā tas ir šogad. Un es ceru, ka valdība, ka mēs kopā ar Zemnieku savienību - arī viņi izteica atsevišķus priekšlikumus Budžeta komisijā - radīsim kaut kādu risinājumu, lai tomēr šo prioritāti realizētu.

Mani ļoti iepriecināja Bunkša kunga šodien teiktais, ka atsevišķas pašvaldības, kā Ventspils pašvaldība, ir izteikusi iniciatīvu palīdzēt nodokļu ievākšanā, lai budžets papildinātos, un pašas pašvaldības varētu, kā saka, šeit ņemt dalību. Ja tai sekotu arī citas pašvaldības un mēs atbalstītu šādu iniciatīvu, tad es domāju, ka arī tas ir viens no budžeta papildināšanas kanāliem.

Šeit jau daudz kas tika izteikts, ko gribētu arī es šobrīd teikt, bet es neatkārtošos un teikšu vienu: ja valdība uzklausīs mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, jau iesniegtos priekšlikumus otrajā lasījumā par lauksaimniecības nozares finansēšanu un mēs atradīsim kopēju valodu, tad es arī šoreiz aicinu pirmajā lasījumā šo budžetu akceptēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam - Juris Sinka.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atzīstot to, ka patiešām šīs budžeta grāmatas ir tādas, ar kurām varam sākt strādāt mēs, deputāti, kuri nav ar finansu izglītību, bet kuriem ir atbildība, lai varētu izšķirties un lemt un balsot, tomēr man gribētos pievērst uzmanību tam, ka šeit tas skaidrības un atklātības trūkums arī šajā projektā ir ļoti skaidri samanāms. Ne tik daudz finansu nozares sarežģītība, cik vienkārši pēctecīgā, inercveidīgā samudžinātība, kura tomēr ir arī šajos plašajos izklāstos, jo aicinājums nozarēm, ministrijām, iestādēm izstrādāt detalizētus budžetu pieteikumus, pirmkārt, neparādās šajos dokumentos, un mēs nevaram analizēt, kāds ir bijis pieprasījums un kāds ir bijis tā pamatojums. Otrkārt, nav jau arī saistoši Finansu ministrijai, vismaz šajā dokumentā izvērtējot galarezultātu, atbildēt uz jautājumu, kādēļ ir tāda vai citāda Finansu ministrijas akceptēta vai noraidīta cipara pamatojums. Arī tam ir ļoti būtiska nozīme, lai mēs varētu patiešām novērtēt to, kas ir izvērtēts atbilstoši situācijai, un lai mēs varētu arī atrast tās vietas, kurās varbūt tas nav pietiekami izdarīts.

Runājot par tām nozarēm, kuras ir prioritārās, mana interese un arī mana iedziļināšanās ir iespējama tikai nedaudzās, un viena no tām ir izglītības nozare. Tikai daži skaitļi papildus tam, ko ir izteikuši kolēģi un kas bija pietiekami raksturojoši šai situācijai, kurā mēs šobrīd izglītībā atrodamies. Tas ir process, tās "ðķēres", kuras darbojas un kuras šobrīd strādā nepārprotami par sliktu mūsu valsts pamatam, mūsu valsts izglītībai. 1980. gads - reālā situācija Latvijas skolās ir tāda, ka skolās strādā ar augstāko pedagoģisko izglītību vairāk nekā 90 procenti, bet pēc 13 gadiem, pagājušajā gadā, - vairs tikai 60 procenti, bet prognoze uz nākošo gadu ir tikai 50 procenti. Un šis skaitlis turpina pieaugt. Lūk, nākošā gada budžeta projektā šādā situācijā, kad mēs tuvojamies kritiskajam līmenim, ir jāparādās reālai ailei un reālai politikai no Izglītības ministrijas kā atbildīgas valsts nozares puses, kādā veidā izglītība ir prioritāra valstī, kādā veidā valsts nodrošina pietiekama izglītības līmeņa iegūšanas iespēju valstī. Un tikai pēc tam mēs varam runāt par maksas skolām, tikai pēc tam mēs varam runāt par pasaules līmeņa augstskolām un atbilstošiem atestātiem. Un, ja mēs šobrīd runājam par to, ka privātā skola varbūt pat ir labāka nekā tā valsts skola, kuru mēs nespējam nodrošināt, kā tas ir realitātē, tad laikam pietrūka Oša kunga teiktajā tikai nobeiguma punkta priekšlikumos attiecībā uz finansu nodrošinājumu un finansu sakārtotību skolu jautājumā, proti, acīmredzot 49. skolai vajadzētu mums izteikt priekšlikumu kļūt par privātu skolu, un jautājums tiktu atrisināts.

Izglītība nav jumts, izglītība nav kronis kaut kam, bet izglītība ir pats pamatu pamats. Ja mēs šobrīd skatāmies ailēs vai stabiņos, vai diagrammās, kā nu mēs to nosaucam šajā paplašinātajā budžeta paskaidrojumā, kurā bieži vien mēs redzam patiešām visaugstāko šo diagrammas stabiņu attiecībā uz izglītību, tad rodas paradoksāls jautājums: kādēļ tādā gadījumā ir viszemākā alga, izņemot kultūras darbiniekus? Ir jābūt atbildei šajā budžeta projektā un budžeta paskaidrojumos, ir jābūt atbildei un pamatojumam. Ja tā nav, tad rodas jautājums: kad tas būs? Un, ja tas būs līdz otrajam lasījumam, tad mēs varam spriest par to, vai otrais lasījums ir atbalstāms. Ja ne - jautājums kļūst sarežģīts.

Kas attiecas uz šiem pašiem algu cipariem un uz prioritātēm attiecībā uz izglītību. Acīmredzot viena no atslēgām ir tajā izklāstā, kuru minēja Vaivada kungs, - ka mums ir pāri par 50 tūkstošiem likmju un pāri par 30 tūkstošiem skolotāju skolās. Tātad tā faktiski jau ir ieprogrammēta sistēma, kura nemainās, kura turpina pastāvēt, un, lai skolotājs saņemtu kaut cik normālu atlīdzību, viņam gribot negribot ir jāstrādā pusotras slodzes, divas slodzes. Gluži tāpat ir arī medicīnas darbiniekiem un tā tālāk. Tā, šķiet, nav optimālākā gan radošo, gan arī praktisko spēju izlietošana valstī, ja mēs runājam par profesionāļiem izglītībā un par profesionāļiem medicīnā.

Ir ļoti interesants izglītības sadaļā paskaidrojums par to, ka 1995. gadā tiek turpināta vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algas un sociālā nodokļa maksājumu finansēšana no valsts budžeta. Rodas jautājums: varbūt tad tas ir pēdējo gadu un nākošgad tas vairs netiks turpināts? Un, ja mēs šobrīd neesam iestrādājuši nākamajā gadā tās prasības, kuras patiesībā tika kompromisa ceļā atrastas, - šie 12 tūkstoši, bet kas pēkšņi pēc tam arī pazuda, tad es to izskaidroju tikai tā, ka tie pazuda šajā patiešām sarežģītajā, samudžinātajā budžetā. Šīs prasības nav iestrādātas, bet nav arī atbilde skanējusi ne no viena, kas ir sastādījuši šo budžetu, kādā veidā tad parādīsies martā - projektā un maijā - realitātē šis papildinājums un algu izmaiņas. Kur tas radīsies? Ja jau mēs runājam vienlaicīgi arī par to, ka ir jāņem vērā sezonas ieņēmumi budžetā un ka tie arī būs svārstīgi, tad arī tie šeit nav paredzēti un iestrādāti. Varbūt tikai vienīgi attiecībā uz pagaidām vēl nepieņemto un nediskutēto nodokļu paketi, kas jau kļuvusi problemātiska.

Ir vēl viens jautājums šajā pašā izglītības paskaidrojumu sadaļā. Esot jāpievērš uzmanība tam, ka Kultūras ministrija kopējā štatu vienību skaita ietvaros pārdalīja vienību skaitu, palielinot pasniedzēju skaitu augstākajās mācību iestādēs par 28 vienībām un vidējās mācību iestādēs - par 23, vienlaicīgi samazinot saimniecisko personālu šajās iestādēs. Cienījamie kolēģi, vai tad mēs nezinām, kādā situācijā atrodas skolas un to saimnieciskais līmenis? Nerunājot jau nemaz par to, ka visas šīs rūpes mēs esam atstājuši tikai un vienīgi tai otrajai "koka kājai", piedodiet, kura pieder izglītībai, - tā ir pašvaldība, kurai nav reālu iespēju uzturēt šīs skolas divu iemeslu dēļ. Viens ir objektīvais, otrs - daudzās vietās pašvaldībās arī subjektīvais, izejot no pašvaldības sastāva, no pašvaldības attieksmes, no pašvaldības profesionalitātes un no pašvaldības iespējām.

Par mācību līdzekļu finansēšanu, par mācību grāmatu izdošanu, par tām mācību programmām, kurām būtu atbilstošie mācību līdzekļi, mums nav priekšstata, kādā veidā tie parādīsies budžetā. Ja arī parādās šīs ailes, tad tās nav atšifrētas, mums nav iespējas spriest par to, kādi tie būs realitātē, ir tikai priekšlikumi.

Par ieguldījumu vai investīciju sadaļu budžeta paskaidrojumos. Man gribētos patiešām teikt - tur mēs varējām daudz ko taupīt, vismaz papīru noteikti. Un pat lupa nepalīdzēja ieskatīties šajos skaitļos, lai varētu atšifrēt, kā tur īsti ir. Labāk tad mēs to nebūtu ņēmuši vispār priekšā.

Un par kultūru dažus vārdus. Līdzekļi valsts budžetā, kas ir paredzēti Kultūras ministrijai, vietējās pakļautības mūzikas un mākslas skolu pedagoģiskā personāla darba algām un sociālā nodokļa nomaksai. Tas ir ļoti labi, ka beidzot ir parādījusies iespēja arī tiem pagastiem, kuri savas aktivitātes ir izpauduši - un šī gada laikā Kultūras ministrijā ne reizi vien par to esam runājuši -, arī cerēt uz savas pastāvēšanas iespējām. Taču šis ir viens no punktiem, kurā mēs varam saskatīt to izglītības sistēmas sadrumstalotību, kas ir sadalīta daudzās nozarēs, un daudzās nozarēs ir skolas, kuras kopsummā pēc tam veido to 25 vai 30 procentu budžeta izmaksu daļu, kuru mēs kopsummā varam vērtēt kā ārkārtīgi pozitīvu. Taču pa lielākajai daļai šajās ministrijās, pirmkārt, ir jau augstākās pakāpes skolas, tās nav pamatizglītības iegūšanas mācību iestādes, pie tam šajās ministrijās atalgojums par padarīto darbu ir ārkārtīgi diferencēts. Es neatkārtošos, jo kolēģi par to jau runāja.

Un ir vēl viena pozīcija, kura man rada jautājumu jau atkārtoti - otro reizi izskatot budžetu. Arī 1994. gadā Latgales deputātu grupa gribēja noskaidrot šo jautājumu, taču tas neizdevās, un arī šobrīd mēs gribētu zināt. Paskaidrojumos stāv rakstīts: 1995. gadā no valsts budžeta līdzekļiem paredzēts turpināt finansēt bāzes gadā - nav skaidrs, kurš ņemts vērā kā bāzes gads, iespējams, ka 1994. - asignētās programmas. Un kā pirmā ir minēta Kultūras pieminekļu izpētes un saglābšanas programma. Tur ir profesionāļi, kuri varētu interesēties par šo jautājumu. Taču man ir neliels jautājums vai komentārs par nākošo - par valsts pasūtījumu kultūras pasākumu finansēšanai Latgales programmas ietvaros. Tie ir nieka 20 tūkstoši 650 latu. Un tomēr mēs ļoti gribētu zināt, kur arī šis lats vai santīms - šie 20 tūkstoši latu - aiziet un kam tie tiek piešķirti. Un, ja es zinu to, ka kopš 1989. gada pastāv šāds bāzes finansējums, tad tur bija citi argumenti un citi pamatojumi. Mēs vēlētos zināt, kādi tie ir šobrīd.

Par to budžeta asignējumu daļu, kas skar radio un televīzijas šīgada finansu palielinājumu, un tas skar arī manas komisijas kompetenci. Patiešām mēs laikam pārstāvam gandrīz vienīgo nozari, kura ir saņēmusi papildinājumu bez prasīšanas, ja par prasījumu neuzskata to vairāk vai mazāk izvērsto nacionālās pasūtījuma programmas pamatojumu, kuru gan Nacionālais radio, gan Nacionālā televīzija ir iesniegušas, taču jautājums, protams, ir pavisam cits - ja mums kino nav nekā, tad, protams, neviens jau neatteiksies, nevienam nekas nav lieks. Man nav žēl, es neiestājos pret, bet man ir jautājums - kāpēc? Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vairāk kā pieci deputāti mutiski ir izteikuši priekšlikumu - strādāt un izskatīt šos jautājumus bez pārtraukuma. Vai jūs atļaujat sēdes vadītājam šo jautājumu likt uz balsošanu? Nav iebildes? Lūdzu balsosim par to, ka strādājam bez pārtraukuma līdz šodienai apstiprinātās dienas kārtības izskatīšanai. Un tas nozīmē - pabeigt budžetu un šos divus jautājumus, kurus es jums te iepriekš paziņoju. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai"! Jums vārds! Vairāk nav pieteikušies?

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Kides kungs un nupat Rugātes kundze pareizi teica, ka kaut kas tāds atsvaidzinošs, tāpat kā daža laba jauna vitrīna Rīgā, ir parādījies šinī budžeta raundā. Proti, ietērps ir tīri pievilcīgs. Pat rietumniecisks. Nelaiķis karikatūrists Ernests Rirdāns, kurš tāpat kā daudzi tūkstoši, simtiem tūkstošu, latviešu devās trimdā, pēc pirmā baigā gada ar sāju humoru uzzīmēja Staļinu, tērptu tautumeitas tērpā. Un paraksts - "Nacionāls pēc formas, internacionāls pēc satura". Šis budžets tiešām, kā Kides kungs teica, ar tiem... pieminot 25 procentus, varbūt, kas atvēlēts tālākai ražošanai jeb, kā jau to krievicisms grib, atražošanai, tiešām ir... varētu tikt nosaukts kā rietumniecisks pēc formas un diezgan sociālistisks pēc satura. Un te jaunie, man šķiet, jaunie partneri, kas nu ir tagad "Latvijas ceļā", pa daļai ir par to atbildīgi. Bet ej nu sazini!

Budžets atspoguļo to, kas ir paveikts vai, drīzāk, kas nav paveikts. Budžets ir tāda lāpīšanās pēc tam, kad vairākos gājienos nav nobeigtas vai pat gandrīz iesāktas dažādas lietas. Nav kārtīgas izglītības reformas. Par to jau runāja. Nav īsta progresa valsts aizsardzības un drošības veidošanā. Nav īsta progresa privatizācijā, kas ir ārkārtīgi svarīgs visām šīm tā saucamajām postkomunisma zemēm. Nav īsta progresa ekonomiskajā attīstībā vispār. Un inflācija, lai gan paskaidrojumos ir pareģotā inflācijas samazināšanās, pat samērā strauja, - patiesību sakot, inflācija vēl ir ļoti augsta, daudz par augstu, un līdz ar to budžeta deficīts ir krietni par lielu. Un ar to mēs nekad nesamazināsim mūsu inflāciju.

Nav patiesa progresa nodokļu iekasēšanā, tā ir tāda lēna puskoka lēkšana, un mēs nekur vēl neesam īsti tikuši uz priekšu. Un te nu ir tas budžets, kam it kā būtu kaut kas jāsalāpa, jo kur lai mēs ņemam to naudu, vai ne? Bet te ļoti, ļoti augstsirdīgi palielinās administratīvie izdevumi, pārvaldes izdevumi, kurus varētu samazināt un pirms tam koncentrēties uz izglītības reformām, bet tas, protams, netiek darīts.

Kides kungs prasīja, kāpēc četros gados nav strauja pieauguma, jo esot it kā četri gadi... Bet nu, protams, četri gadi, tie nav. Tur vēl tas padomju režīma smagais dzirnakmens ir karājies visu laiku. Un arī tagad mūsu kooperatori, mūsu plānotāji gudro par produkcijas nodošanu, par to, cik varēs saražot. Bet - ko saražot? Īsti par to nedomā. Nedomā par to, vai kāds gribēs tieši to produkcijas veidu, ko tādos kvantumos ražo. Ir ļoti maz tirgus pētīšanas, ir ļoti maz jūtama šī jaunā modernā gaisotne šinī darbā. Un te nu mēs neko nevaram tiešām lielu sagaidīt no šā budžeta, jo, patiesību sakot, valdība līdz šim nav nekā efektīga panākusi tajās ļoti svarīgajās sfērās. Arī jaunu vēstniecību nodibināšana jaunās zemēs varētu tikt labi likta lietā, lai mūsu tirdzniecību veicinātu ceļā uz Eiropas savienību, bet manāma nevarēšana, ja neteikšu, negribēšana rūpēties par to, kas šajās vēstniecībās vai konsulātos sēž, kas ko dara. Jo tur ir tiešām arī jāstrādā. Tas viss tādā puskokā atstāts. Es nezinu, kad mēs tiksim tālāk par to puskoka lēkšanu. Vienīgais pozitīvais punkts, ko es esmu tajā budžetā saskatījis, ir tas, ka speciālo pienākumu ministrija ir, šķiet, likvidēta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Finansu ministrs Andris Piebalgs - lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es tagad nemēģināšu iztirzāt visu to jautājumu un problēmu loku, ko skāra deputāti debatēs. Visas tās ir precīzi atzīmējuši Finansu ministrijas darbinieki, un katrs no deputātiem, it īpaši, kas attiecas uz izziņas materiālu, to saņems. Es domāju, ka katram, izskatot šo budžeta projektu, ir izveidojusies noteikta attieksme, un balsojot tiks noteikts, vai šis budžeta projekts pirmajā lasījumā tiks pieņemts un mēs turpināsim pie tā strādāt, gatavojot to otrajam lasījumam, vai arī tas tiks noraidīts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Valsts budžets 1995.gadam" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 8, atturas - 9. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu referentus noteikt termiņus priekšlikumu iesniegšanai. Lūdzu - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris!

O.Kehris (LC).

Budžeta komisija apsprieda šo jautājumu un iesaka iesniegt priekšlikumus līdz 15.datumam pulksten 12.00. Protams, ka līdz šā gada 15.decembrim.

Sēdes vadītājs. 15.decembrī pulksten 12.00. Vai deputātiem ir iebildes, citi priekšlikumi? Nav iebildumu. Šis termiņš ir apstiprināts.

Nākamais jautājums, kurš mums ir jāizskata, - "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā". Likumprojekts pirmajā lasījumā. Andris Piebalgs - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad dokuments nr.1246. Daļēji es tam jau pieskāros savā lielākajā ziņojumā, tāpēc es gribētu vienkārši komentēt to principu, kas ir ielikts šajā likumā, ko faktiski aizstāvējusi Pašvaldību savienība un līdz galējam risinājumam ir aizvedusi Valsts reformu ministrija.

Tātad pirmā būtiskā iezīme ir tas, ka, es domāju, ir radīta stabila nodokļu bāze. Tas ir, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis simtprocentīgi ieiet republikas pilsētu budžetos, rajonu budžetos un pagastu un rajonu pilsētu budžetos, un tas ir attiecīgi 15 procenti pret 85 procentiem: 15 procenti - rajonu budžetos, un 85 procenti - pagastu un pilsētu budžetos. Šis, protams, ir viens no tiem punktiem, kas nākamā gada laikā, izstrādājot vispārējo likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, tomēr vēlreiz ir jāapsver. 15 - 85 procenti - tas šobrīd ir tīri vēsturisks modelis, vadoties no šā gada budžeta. Bija 15 procenti Izlīdzināšanas fondā un 85 procenti - pašvaldībai. Finansiāli tas varbūt nav optimālākais modelis, jo, protams, līdz ar to rajonam kā pašvaldību institūcijai ir samērā maza pašu ienākumu bāze. Viņi pamatā ir uz dotācijas. Tā ka šeit, protams, ja arī deputātiem ir kādi citi priekšlikumi, varētu būt cits modelis, bet tas, protams, nemaina kopējos skaitļus.

Otrs. Tiek piedāvāta (un jums bija pielikumā) izlīdzināšanas shēma, par ko, es domāju, debatēs runās Bunkša kungs. Šī izlīdzināšanas shēma ir pietiekami sarežģīta - no vienas puses, bet, no otras puses, tātad tiek izlīdzināti ieņēmumi uz vidējo, attiecīgi izdevumi, un pēc tam tiek sarēķināts, cik liela dotācija katrai pašvaldībai pienākas vai arī tai ir jāiemaksā kāda summa Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Jāsaka, ka, gatavojot otro lasījumu, Ministru kabinets precizēs šos aprēķinus, jo diemžēl ir jāatzīst, ka šobrīd nav pietiekami precīzas un korektas analīzes par pašvaldību stāvokli tīri finansiālajā ziņā, par šiem ieņēmumiem. Šeit ir jāatzīst, ka Valsts ieņēmumu dienests nav veicis pietiekami precīzi savas funkcijas, un arī pārējie dienesti, it īpaši es domāju tos, kas ir pagastu līmenī, nav vākuši pietiekami informāciju par pašvaldībām. Skaidrojums tam ir diezgan vienkāršs: līdz šim viss rēķins bija uz rajonu. Rajons kā izlīdzināšanas vieta. Un, tikko pāriet uz daudz precīzāku dalījumu atbilstoši Pašvaldību likumam, protams, šeit veidojas problēmas.

Nākamais. Ir noteikts, ka Pašvaldību izlīdzināšanas fondā tiek noteikta maksimālā izlīdzināšanas robeža. Šis ir varbūt visdiskutējamākais punkts, bet tas pamatā saistās ar to, ka, ja mēs sakām, ka pašvaldībām ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis... un, protams, dažādas pašvaldības attīstīsies dažādi, bet iedzīvotājiem ir jājūt, ka viņi maksā pamatā savai pašvaldībai. Un tāpēc, lai neizveidotos tāda situācija, ka piepeši jāizņem viss iedzīvotāju nodoklis, šobrīd ir nolikta maksimālā robeža - 45 procenti. Tā varētu būt arī 40 procenti vai 50 procenti, bet nekādā gadījumā tā nevar pārsniegt 50 procentus.

Tālāk. Šobrīd budžetā kā vienīgā mērķdotācija tiek speciāli izdalīta dotācija psihoneiroloģisko pansionātu uzturēšanai. Un vēl tiek noteikts viens normatīvs, un tas ir veselības aizsardzības normatīvs pašvaldībām - 20 lati uz vienu iedzīvotāju, jo veselības aizsardzības sistēmā ir speciāla norēķinu sistēma. Visa tā rezultātā, tātad pēc aprēķiniem, ko ir veikusi Valsts reformu ministrija, mēs iegūstam tādus divus lielus pielikumus. Pirmais pielikums ir tās pašvaldības, no kurām tātad ir jāieskaita nauda Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Šobrīd tādas ir 17 pašvaldības, un šis ir pozitīvais modelī, salīdzinot ar šā gada modeli. Šā gada modelis bija tāds, ka tās visas skaita noteiktu procentu skaitu uz Izlīdzināšanas fondu un pēc tam dabū atpakaļ. Visa tā rezultātā, protams, veidojas ķēde, kuras rezultātā ir milzīgi kavējumi tajā procesā, kad pašvaldība reāli saņem naudu. Tādējādi sakarā ar to, ka pašu pašvaldību daļa ir izlīdzināšanā stipri mazāka par valsts daļu un pašvaldību skaits ir ļoti ierobežots, neapšaubāmi, šī naudas kustība samazinās un pazūd tās šaubas, kas bija līdz šim: ja Pašvaldību izlīdzināšanas fondā no pašvaldībām ienāca vairāk naudas, tad pašvaldības, protams, uzskatīja, ka tā tiek izmantota citiem mērķiem, kā tas īstenībā nebija. Tajā pašā laikā ar 40-60 procentu modeli, kas bija šogad, bija pietiekami lielas jukas, un pašvaldību pretenzijas lielā mērā bija pamatotas.

Kā jūs redzat, šī budžeta projekta, varētu teikt, zināmā mērā sastāvdaļa (tātad - par pašvaldību finansu izlīdzināšanu) piedāvā pirmo reizi Latvijas vēsturē dotācijas katrai pašvaldībai, tātad gan republikas pilsētām, gan rajoniem, gan arī pagastiem un pilsētām. Tā ka es domāju, ka tas ir tāds vēsturisks pagrieziens, kas tiešām liecina par to, ka mēs ejam uz pašvaldību patstāvības veicināšanu.

Problēmas, kas ir bijušas ar šo modeli. Es vēlreiz atkārtoju, kāpēc mēs arvien turpinām pie tā strādāt. Pirmais - tātad pāreja no iestāžu tīkla plānojuma uz iedzīvotāju skaita plānojumu. Tā ir pirmā būtiskā problēma, jo pāreja ir salīdzinoši strauja. Un tāpēc acīmredzot mēs piedāvāsim ieviest izlīdzināšanas koeficientu.

Otra problēma, kas veidojas, ir tīri, varētu teikt, zināmā mērā politiska rakstura problēma. Pašvaldību savienība, protams, pārstāv lielāko daļu pašvaldību. Tajā pašā laikā pašā Pašvaldību savienībā nav pilnīgi vienota atbalsta šim modelim, un, tiekoties ar saviem vēlētājiem, jums, protams, būs jāuzklausa tās pretenzijas, kas atsevišķām pašvaldībām varētu būt pret šo projektu. Bet es domāju, ka līdz otrajam lasījumam tās pretrunas tiešām ir novēršamas, jo pats modelis kā tāds tomēr ir Pašvaldību savienības atbalstīts un progresīvs, it īpaši, ja salīdzinām ar iepriekšējo modeli. Tas rada tomēr zināmu stabilitāti pašvaldības sistēmā un pie reizes arī diezgan lielu patstāvību.

Es domāju, ka Bunkša kungs vēl debatēs runās un stāstīs par šo modeli sīkāk. Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un arī, konsultējoties ar savām pašvaldībām, tomēr aktīvi strādāt pie tā, gatavojot uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteikušies deputāti Bunkšs, Seiksts, Rugāte. Vārds deputātam Jānim Bunkšam - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manuprāt, finansu ministrs jau pietiekami skaidri priekš pirmā lasījuma visus šos jautājumus izstāstīja, bet, ņemot vērā to, ka gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, gan arī frakcijās ir saņemtas pašvaldību vēstules, kurās ir izteiktas, es tā maigi izteikšos, šaubas un varbūt atsevišķos gadījumos ir arī diezgan nopietnāki iebildumi pret šo izlīdzināšanas sistēmu, un ņemot vērā to, ka tieši no Latgales reģiona ir nākuši taisni šie nopietnākie iebildumi, un zinot to, ka Latgales deputāti par šīm lietām arī turpmāk runās, es tomēr dažiem momentiem pieskaršos un varbūt papildus došu nedaudz informācijas pie tā, ko jau deva Piebalga kungs.

Tātad pirmais, ko es gribētu pateikt šajā gadījumā. Es nerunāju vairs kā vienkāršs deputāts, bet kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis. Mēs šo finansu resursu izlīdzināšanas likumu 1995.gadam izskatījām tādā ārkārtas sēdē un ar balsu vairākumu atbalstījām likumprojekta virzīšanu tālāk - taču ņemot vērā, protams, tās piebildes, par kurām es turpmāk runāšu. Tātad mūsu komisijas izvēli lielā mērā noteica tas, ka šoreiz likumprojektam ir pievienots protokols, kas saskaņots ar Pašvaldību savienību, kā to prasa likums par pašvaldībām, un tātad šo protokolu jūs visi savos dokumentos redzat. Un, kā jūs tur varat redzēt, tātad šeit ir iekļauta galvenā norma, ka Latvijas Pašvaldību savienība principā piekrīt likumprojektā ietvertajiem sadales principiem un pārejas noteikumiem. Tātad - ko nozīmē šis "principā piekrīt"? Šeit ir trīs kritiski punkti jeb trīs kritiski momenti, šis likumprojekts nav tik garš. Tiem jau te daži ir pieskārušies, un tomēr es gribētu tos akcentēt.

Pirmais kritiskais moments, kur ir redzama šī principiālā piekrišana, ir pirmajā šā likumprojekta punktā, kur ir noteikts, ka turpmāk, tātad no šā gada, republikas pilsētu pašvaldības saņems iedzīvotāju ienākuma nodokli simts procentu apjomā un rajonu pašvaldības saņems iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumu 15 procentu apmērā no tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas attiecīgajā teritorijā ir savākts. Tas ir principiāli jauns risinājums. Tas atšķiras no šā gada... Un es gribētu teikt, ka šim risinājumam ir ne tikai principiāla, bet pilnīga piekrišana. Ir cits jautājums par to... Man bija tikšanās šo pirmdien Vidzemes pusē - Valmierā. Pašvaldību savienība un pašvaldības izvirza prasību, ka ar šiem nodokļiem nepietiek. Izvirza tādu prasību, ka būtu nepieciešams atstāt no visiem nodokļu veidiem attiecīgo pašvaldību teritorijā kādu noteiktu atskaitījuma procentu. Šai prasībai, teiksim, šis galvenais arguments, kāpēc tas varbūt nav šeit iekļauts šajā likumprojektā, kā es saprotu, ir tas, ka tomēr pārējo nodokļu iekasēšana ir ļoti nevienmērīga visā valsts teritorijā, un it īpaši daudzās pagastu teritorijās šāds atskaitījumu procents varētu pārvērsties tikai par tukšu skaitli uz papīra, bez reālas naudas. Un tāpēc, teiksim, dotācija, lai arī cik liela tā būtu un lai cik lielas pretenzijas pret to būtu, tomēr ir reāla nauda un konkrēta summa, ar ko rēķināties. Tātad šeit varbūt par šo pirmo punktu īpašas, tādas lielas iebildes nebūtu, un šeit ir pat vairāk nekā principiāla piekrišana.

Otrs kritiskais punkts ir punkts nr.2, kurā ir nosauktas šīs divas summas. Tātad 62,7 miljoni latu valsts dotācija. Šķiet, ka šo valsts dotācijas summu palielināt ir ļoti sarežģīti, par to es šodien jau te runāju, bet ir nosaukta arī summa - 8,89 miljoni, kuru ieskaita pašas pašvaldības šajā Izlīdzināšanas fondā. Tātad tās pašvaldības, kurām ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju principā ir augstāks nekā vidēji valstī. Un ne jau visu šo pārsniegumu par vidējo, bet 50 procentus par pārsniegumu no vidējā. Tātad, ja mēs paskatāmies uz šiem skaitļiem un ņemam vērā to, ka šie ieskaitītāji Izlīdzināšanas fondā galvenokārt ir lielās pilsētu pašvaldības... šeit tika minētas arī dažas mazākas - Šēdere, tādas pašvaldības kā Aizkraukle un Koknese, kur ir lieli valsts īpašumi, elektrostacijas un līdz ar to aug šis īpašuma nodoklis, kas tiek maksāts pašvaldībai, kas arī dod savu ieguldījumu šajā Izlīdzināšanas fondā. Situācija faktiski ir tāda, ka šie 8,89 miljoni tiek pārskaitīti lauku teritorijām.

Otrs, tātad saistībā ar šo punktu, problemātisks jautājums, kur ir radušās šīs pretenzijas, manuprāt, tieši no Latgales reģioniem un arī no dažiem citiem lauku rajoniem, ir tas, ka faktiski šī summa, turpat 63 miljoni latu, arī tiek pārskaitīta lauku teritorijām, jo pēc tam, kad lielās pilsētas ir izdarījušas iemaksas Izlīdzināšanas fondā, faktiski to izdevumi jau ir salīdzināmi ar ieņēmumiem, un šeit papildu dotācija vairs nav vajadzīga. Diemžēl, kā tas izskan šajās protesta vēstulēs, arī tās summas, kas nonāk laukos, šie 8, turpat 9 miljoni plus vēl 63, ir tomēr par mazu, un šeit varētu būt risinājums, ka tomēr šo slogu uz lielajām pilsētām, uz šiem lielajiem centriem varētu palielināt. Tas nemaina pašu šo aprēķinu metodiku, bet tas maina tikai šīs proporcijas.

Trešais kritiskais punkts, par kuru jau runāja šeit izglītības ministrs, ir izglītība. Kaut arī šis jautājums par pirmo lasījumu ir beidzies, es tomēr lūgtu Finansu ministriju precizēt šo skaitli, kas atrodas šobrīd pirmajā lasījumā apstiprinātajā iedaļā - internātskolas, Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Un otra lieta. Jā, šajā gadā ir paredzēts, ka arī izglītībai nepieciešamos ieņēmumus saņems pašvaldības. Un kāpēc? Mani tiešām satrieca tas fakts, kurš ir, teiksim, pieejams presē, - ka šajā gadā ir apmēram 12 tūkstoši skolas vecuma bērnu, kuri neapmeklē skolu, šajā gadā. Un šajā situācijā es redzu, ka tātad skolas vienas pašas, tikai ar saviem spēkiem, šo jautājumu atrisināt nevar, un, ieskaitot šo konkrēto dotāciju pašvaldību budžetos un prasot no pašvaldībām, kā tas likumā ir paredzēts, kontroli, lai uzzinātu, kur šis skolnieks ir palicis un, respektīvi, tātad arī šī nauda kur paliek... Lai šeit piesaistītu pašvaldību atbildību daudz lielākā mērā, es domāju, šī pieeja ir pilnīgi pareiza un šis ceļš ir jāiet, lai būtu šī dubultkontrole gan no pašvaldību puses, gan no skolu puses, un, protams, bez naudas šāda kontrole diezin vai nebūs... šī atbildība par naudu.

Tālāk. Kādi, teiksim, ir varbūt tie risinājumu ceļi, lai tomēr tām pašvaldībām, kuras izsaka un atrod argumentus, tātad faktus un datus, kāpēc šie skaitļi, kas ir minēti šobrīd pirmā lasījuma projektā, viņus neapmierina... Ir tātad tomēr daži risinājumi. Tātad pirmais risinājums. Kā es jau teicu, ir iespējama šī pārdale, nemainot šo pašu shēmu starp pilsētām un laukiem. Pilsētas par šādu risinājumu, protams, nebūs pārāk iepriecinātas, jo šis slogs joprojām ir ļoti liels. Salīdzinājumam: uz vienu pilsētas iedzīvotāju tātad nākamā gada budžetā paredzēti 70 lati, turpretim lauku teritorijā 102 lati. Tā ir diezgan liela diference. Otrs jautājums - kur šo papildu summu varētu atrast? Tas ir, ja šobrīd šie vidēji... tātad pašvaldību ieskaitījums Izlīdzināšanas fondā tiek noteikts 50% apmērā virs vidējā, arī šo slogu var paaugstināt, un šie procenti var pieaugt.

Bet kādas ir pozitīvās puses tātad šādai izlīdzināšanas sistēmai? Pirmkārt, tas, ka šī sistēma ir ļoti uzskatāma, pārskatāma un salīdzināma, bet, es gribētu teikt, reizē arī ļoti nežēlīga tajā ziņā, ka visas šīs, es atvainojos, naglas tiešām lien ārā un mēs tiešām uzzinām par tādām pašvaldībām, kā es šeit minēju, - gan kā Šēdere, gan kā Ķegums, gan kā Aizkraukle -, kur šie ienākumi ir pietiekami lieli, ja salīdzina ar republikas vidējiem rādītājiem, un tajā pašā laikā šeit parādās arī tāda situācija, ka tādās pašvaldībās, kuras, šķiet, atrodas pašā Latvijas centrā, Zemgales centrā, teiksim, Brunava, Dāviņi, ienākumi uz šiem pašvaldību iedzīvotājiem nesasniedz 20 latus, ir pilnīgi salīdzināmi ar atsevišķām Latgales pašvaldībām. Man ieteica šeit no šīs tribīnes nerunāt un nepieminēt Latgales programmu, bet es nevaru nepieminēt šo programmu, un es gribu teikt, ka tik tiešām tie līdzekļi, kas ir atvēlēti Latgales programmai, kā šīs mērķinvestīcijas, ir pilnīgi nepietiekami, un jebkurā gadījumā tātad es atbalstīšu jebkuru tādu programmu, kur šie līdzekļi Latgales programmām vai kādām citām reģionālām programmām... pamatojoties uz šo ļoti objektīvo analīzi, tiks pierādīta šī nepieciešamība un tādus līdzekļus arī prasīs. Tāpēc es gribu teikt, ka piedāvātā sistēma tātad sevī ietver arī pilnveidošanas iekšējas iespējas, un es aicinu jūs balsot par šo piedāvāto likumprojektu, tātad to atbalstīt un balsot pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Rugāte.

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Šodien ir populāri runāt par skolotājiem, tāpēc es sākšu ar to, ka es esmu skolotājs un varu runāt tikai auditorijā, kurā ir kaut vai trešā daļa, bet klausās. Lūdzu, saspicējiet ausis, opozīcija, jo man būs jāsaka daži tādi varbūt skarbāki, kā saka, vārdi par pozīciju. (Zālē liels troksnis.)

Godātie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs, es varu turpināt,vai ne? (Starpsauciens no zāles: "Nevar!") Es būšu lakonisks, ceru, ka reizes trīs vairāk par iepriekšējo runātāju. Šodien bija populāri runāt par skolām, es gribu, lai mani šobrīd dzird ministrs. Es 20 gadus nostrādāju skolā un vēršos pie skolu direktoriem: godātie kolēģi, diferencējiet algas un prasiet ministram tikai vienu - lai iedod mehānismu, kā diferencēt! Un šā paša budžeta ietvaros visas problēmas var atrisināt. Paldies. Tagad es pāreju pie temata.

Godātie kolēģi, es vairs... es esmu priecīgs, ka Augstākā padome savā laikā un Saeima šodien vairs nestrīdas par to, ka lielas vai mazas valsts ietvaros atsevišķu reģionu attīstība nav iespējama, visus nostādot uz izejas pozīcijas, kā pēc principa: met kaķi peldēt, lai peld, kā grib, no bērnības. Tāpēc, jā, tas nav... es saprotu, kas mani neapmierina. Tātad dokumentā nr. 1264-a mani neapmierina princips, jo šeit ir mehāniska pieeja, nevis ekonomiski analītiska pieeja. Lai pamatotu savu domu, es teikšu ļoti vienkārši: šo 50 gadu laikā ne visi reģioni, ne visi pagasti un ne visi rajoni ir tikai zaudētāji. Vai arī - nevar teikt, ka visi ir tikai ieguvēji. Vai Alūksne un Valka vainīgas pie tā, ka Brežņevs ar Hammeru vienojās par ostas rūpnīcu? Tas ir pirmais jautājums. Tādēļ man nav pieņemams, kāpēc lielo transporta mezglu, lielo pilsētu, lielo dzīvotspējīgo uzņēmumu centros negrib samierināties ar to, ka jāpārdala? Ir jāpārdala, jo Bavārija, Rūra vienmēr ir bagātāka par Saksiju un Brandenburgu, un Vācijā šis jautājums nepastāv. Ko es lieku konkrēti šajā jautājumā uz otro lasījumu? Es ļoti gribu, lai Finansu ministrija, Budžeta un finansu komisija izanalizē nevis pēc tā, ka mehāniski, pēc iedzīvotāju skaita vai pēc ieņēmumu līmeņa, atskaita un pieskaita, bet lai izanalizē katra pagasta situāciju un pēc tam analizē, ko no kā atskaitīt un kam ko pieskaitīt. Jo šodien - Rīgas rajonā varbūt jau nu ne, bet Kuldīgas rajonā - var atrast nabagākus pagastus par Rēzeknes rajonu, bet tajā pašā laikā Balvu rajonā vienu skolu uzturēt ir nesalīdzināmi dārgāk, nekā tas ir Liepājas, Ventspils, Rīgas vai Rēzeknes rajonā. Tāpēc, kamēr nav šeit redzama analītiska pieeja, tikmēr par šādu mehānisku pieeju, par šo likumprojektu, es balsot nevarēšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Uldis Osis.

A.Rugāte (KDS).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Laikam jau arī man pienāk tas brīdis, kad man ir vēlēšanās izteikt kādu komplimentu vai kādu patīkamu atziņu arī pozīcijai no opozīcijas viedokļa. Un Seiksts iesāka... es varētu ar vienu mazu repliku arī zināmā mērā izteikt cerības Bunkša kunga teiktā sakarā, jo tas viesa izpratnes pamatojumu, un tādēļ ir arī cerības, ka šie rajoni tiks uzklausīti un pašvaldības šo savu problēmu atrisinās līdz otrajam lasījumam un panāks vienošanos. Bet, par lietu runājot, tiešām jāteic - paldies Dievam, mēs šobrīd laikam tuvojamies tam, ka mēs drīz zināsim, kāpēc Balvos stāv Staņislavs. Kādreiz Staņislavu uzlika par godu, lai mūsu bērni zina - kam. Šajā budžeta projektā, kā mēs zinām, bankai "Aleja" kredīta iespējas ir 6 miljoni, mēs zinām, ka Balvu rajonā viens uzņēmējs ir saņēmis. Šajās pauzēs ir daudzpunkti. Es viņus negribētu aizpildīt, tad tā būtu vienpusīga informācija. Tas ir tikai ievadam, pārdomām. Bet tālākais, ko teikšu, ir tas, ko man uzticēja zināmā mērā jums klāstīt Balvu rajona pašvaldības vadītājs Andris Kazinovskis, kurš šodien šeit pavadīja visu sēdes laiku līdz krietnai novakarei. Pie tam šurp viņš bija braucis ne tikai savas iniciatīvas dēļ un tādēļ, ka viņš pieder pie to rajonu vadītājiem, kuriem katrs pagasts ir viņa paša personīgā sāpe un personīgais pienākums. Tādu mums šobrīd ir pietiekami daudz. Par to liecina kaut vai tas, ka Latgales pašvaldību koordinācijas padome ir deleģējusi tieši viņu paust šo viedokli, un šajā padomē ietilpst Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Rēzeknes, Jēkabpils, Ludzas, Balvu, Alūksnes, Madonas rajona pašvaldības, kā arī Rēzeknes un Daugavpils pilsētu pašvaldības vadītāji. Vēl šai grupai pievienojas arī Vidzemes rajoni, Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas pašvaldību vadītāji, kas arī ir saskaņojuši savu viedokli un uzticējuši, lai to paustu šeit, sēdē, diskutējot jautājumā par Pašvaldību izlīdzināšanas fonda budžetu.

Jautājums ir par kritērijiem, pēc kuriem ir aprēķināts šis Izlīdzināšanas fonds, un arī par šo trešo pielikumu, kuram ir noteikts skaidrojums un izpratne tieši no pašvaldību vadītāju puses. Es varētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka 1994. gada budžeta veidošanas un sadales mehānismu, pirmkārt, izstrādāja un apstiprināja gada sākumā. Ar to rēķinājās pašvaldības, lai savu darbu organizētu un veidotu. Un viņu šā brīža iebildumi pret to, ka nav pieļaujami grozījumi, lietojot citus kritērijus gada laikā, divas reizes mainot, ir pilnīgi objektīvi un ārkārtīgi vērā ņemami. Pie tam vairākkārt šo pašvaldību vadītāji lūdza, lai mēs neaizmirstam uzsvērt to, ka tie labojumi, kuri tika pieņemti 17. novembrī, - ka tomēr ir jāatzīst, ka tie nebija Pašvaldību savienības vārdā, bet gan tikai dažu padomes locekļu vārdā izdarītie labojumi. Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam" pieņemti 5. maijā. Pirmo reizi. Tā rezultātā visiem rajoniem samazināta dotācija un palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāns, bet lauku rajonos, kur praktiski ir liels bezdarbs, šis ienākuma nodokļa plāns nevar tikt izpildīts. Nākamie budžeta grozījumi notika, kā jau teicu, 1994. gada 17. novembrī, kad tika pieņemts otrs labojumu variants, un arī tad lauku rajonu pašvaldības šis labojums nevarēja apmierināt, jo tie bija pieņemti 1994. gada otrā pusgada budžeta grozījumos, un pašvaldību budžetiem tie nebija pieņemami tādēļ, ka šajos labojumos par pamatu tika ņemti Latvijas Pašvaldību savienības Finansu komitejas izstrādātie budžeta grozījumi un Ministru kabineta izstrādātais variants. Taču tas variants, kas tika saskaņots un izstrādāts ar pašvaldībām - un par to varētu liecināt Pašvaldību komisijas, - piedodiet, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sekretāre Počas kundze, - šis darbs ilga vairākus mēnešus, un par to var liecināt arī kolēģi deputāti, jo mēs strādājām ar pašvaldību pārstāvjiem, lai varētu viens otru izprast, izanalizēt un visu klātbūtnē atrisināt un atrast šo ceļu. Šis ceļš tika diemžēl pārtraukts 17. novembrī, kad tika nobalsots cits variants. Pieņemtie budžeta grozījumi samazināja dotāciju apjomu lauku rajonos visā Latvijā par 908 148 latiem un palielināja lielpilsētās par 416 466 latiem. Bet lauku rajonos, kuri atrodas tuvāk lielpilsētām, arī palielināja par 627 291 latu.

Balvu rajons tajā pašā laikā, faktiski lai turpinātu skolu un slimnīcu apkuri, bija spiests nomaksāt parādus, pārkāpjot visus likumus un visus priekšrakstus, no maznodrošināto mērķdotācijas vai, kā viņi paši uz vietas to sauc, - no ubagu naudas. Jo arī Balvu rajonam netika iedoti 113 799 lati dotācijas, taču ar šo dotāciju rēķinājās pašvaldība tad, kad viņi slēdza līgumus ar tiem, kuri nodrošināja šo siltumu skolās un slimnīcās. Ja šī nauda no "ubagu naudas", kā viņi saka, netiktu nomaksāta, tad 17.novembrī, kā mums teica 22.novembrī uz Latgales deputātu grupas sēdi sabraukušie Latgales novada deputāti, praktiski būtu bijuši atslēgti visi siltuma tīkli un visas skolas praktiski vairs nebūtu darbojušās.

Vēl kas. Likumprojektā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu ir ņemti par pamatu tie paši kritēriji pašvaldību izdevumu aprēķināšanai, kādi tie bija Pašvaldību savienības priekšlikumu laikā, kad tika pieņemti grozījumi budžetā otrajam pusgadam. Lūk, tas arī ir tas iemesls, kura dēļ jau visi minētie rajoni šobrīd ir neapmierināti ar nākamā gada budžeta varianta kritērijiem.

Likuma 8.pants paredz pašvaldību izdevumu aprēķināšanai 4 kritērijus: pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, bērnu skaitu līdz 6 gadu vecumam, bērnu un jauniešu skaitu līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāju skaitu virs darba spējas vecuma. Tie ir tie četri kritēriji. Bet lauku rajonos, lauku pašvaldībām, it īpaši mazajām, kurās infrastruktūra ir ārkārtīgi vāji attīstīta arī objektīvu iemeslu dēļ, ļoti svarīgi ir vēl papildu 5 kritēriji, kuriem arī lūdz pievērst uzmanību un kurus lūdz arī analizēt, un kurus lūdz arī iestrādāt atbilstoši likumā. Proti, bezdarbs. Tas ir viens.

Otrs. Attālums līdz centram. Kā gribat, tā skaitiet - līdz rajona centram vai līdz Rīgai, līdz valsts centram.

Trešais. Infrastruktūras objektu uzturēšanas minimālie izdevumi. Tie ir daudz lielāki, nekā tas ir tur, kur, kā mēs uzskatām, šī infrastruktūra ir daudzmaz augstākā līmenī. Tāda diemžēl nav šajos tālajos lauku rajonos.

Dzimstības un mirstības līmenis. Kolēģi, tie ir skaitļi bez komentāriem. Un iedzīvotāju blīvums. Tas ir faktors, kuram nenoliedzami ir jāparādās šajos kritērijos.

Treškārt. Ja, aprēķinot Pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu, netiktu ievēroti šie kritēriji, tad ir paredzams, ka 1995.gadā daudzu lauku rajonu pašvaldībās radīsies ļoti smaga finansiālā situācija. Un tas ir redzams jau faktiski arī šobrīd, jo, piemēram, salīdzinot Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda dotācijas apjomu starp Balvu rajona atsevišķām pašvaldībām, ir skaidri redzams, ka patiesībā nav izvērtēti kritēriji.

Trešais pielikums. Viļakas pilsētai, kuras pašvaldības budžetā 70% līdz šim veidoja valsts dotācija vai mērķdotācija, 1995.gadā ir paredzēts 60 201 lats. Tā ir dotācija. Bet pilsētas pašvaldība uztur pilnīgi visu infrastruktūru. Tās ir trīs katlumājas, kas nav sevišķi jaunas, tās ir samērā vecas ūdensvadu sistēmas un kanalizācija, tās ir samērā daudzas un samērā vecas dzīvojamās mājas, skola, utt.

Tajā pašā laikā Susējas pagasta pašvaldībai ir paredzēti 46 000. Vēlreiz atkārtoju: Viļakai bija 60 000. Susējas pagastam ir 46 000 latu dotācija. Šai pašvaldībai faktiski nav nekādas sociālās infrastruktūras, tātad līdz ar to ir jautājums, kur viņi varētu lietot šos līdzekļus. Salīdzinot šādu dotāciju apjomus starp Rīgas rajona un Balvu rajona pašvaldību, gluži tāpat varētu teikt, ka Kupravas pagasta pašvaldībai, kurā šobrīd ir 69 % bezdarbnieku, un starp Rīgas rajona vai Ādažu pašvaldību, kurā šis bezdarbnieku procents ir pavisam cits, ir liela atšķirība galarezultātā šā likuma izpildes gaitā. Kupravai dotācija ir paredzēta 40 000 latu apjomā. Ja jūs atceraties Susējas skaitli, tas bija - 45. Dotācija 1995.gadā Ādažu rajona pagastam ir paredzēta 171 603 lati. Vairāk nekā 4 reizes vairāk nekā Kupravai. Bet bezdarba līmenis ir nesalīdzināms abās vietās, kā jau minēju. Tādēļ ir šo pašvaldību ļoti liels lūgums, patiesībā priekšlikums, - pieņemt abus minētos projektus, bet lūdzu ņemt vērā 8.pantā minētās papildu prasības pašvaldību izdevumu aprēķināšanai. Un ne jau tādēļ, lai, kā viņi paši nedaudz pasmējās, veidotu savu priekšvēlēšanu aģitācijas gaisotni 6. Saeimas vēlēšanām, bet gan tādēļ, lai patiešām mēs nepārvērstu pagastus par ubagu salām, jo tad šie nabaga cilvēki ļoti ātri var pārvērsties par vergiem. Vienalga kam. Lielpilsētas, tādas kā Rīga, Liepāja, Ventspils, - jums jautājums no lauku rajoniem: vai jūs esat gatavas pieņemt to pieplūdumu, to cilvēku pieplūdumu, kuri nāks no lauku rajoniem, ja viņiem tur vairs nebūs iespējams dzīvot? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!")

Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajona pašvaldības ir griezušās Saeimā ar rezolūciju, kurā viņas izsaka savas prasības sakarā ar Pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Šeit ir četri punkti. Pašvaldību budžetu un to izlīdzināšanas tiesiskajiem aktiem ir jānodrošina pašvaldību ieinteresētība visu veidu saimnieciskās darbības attīstīšanā. Šim nolūkam ir nepieciešams, pirmkārt, lai pašvaldības saņemtu noteiktu daļu no visu veidu nodokļiem, tas ir, noteiktu daļu no valsts kopbudžeta. Budžeta pārpildes gadījumā daļa no pārpildes ienāktu pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetu izlīdzināšanā ir jāņem vērā ne tikai iedzīvotāju skaits un sadalījums pa sociālajām grupām, bet arī pašvaldību ģeogrāfiskais stāvoklis, iedzīvotāju blīvums, tautsaimniecības ekonomiskā bāze un sociālā bāze, infrastruktūras objektu esamība, kā arī bezdarba līmenis.

Un, visbeidzot, prognozējamos pašvaldību ieņēmumus saskaņot ar katru pašvaldību, lai novērstu pašreizējā projektā pieļauto nereālo datu izmantošanu budžeta plānošanā. Un tā ir kopīga lieta, kolēgi! Šo dokumentu ir parakstījuši Priekuļu pagasta priekšsēdētājs Līpacis, Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Albergs, Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Žūriņš un tam pievienojas arī Latgales Koordinācijas padomes pārstāvis Andris Kazinovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Uldis Osis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Jānis Lucāns.

U.Osis (LC).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit tika izteikta virkne kritisku piezīmju par ieņēmumu izlīdzināšanas fonda veidošanu un tā principiem - un tā tālāk. Es varbūt nebūšu tik kategorisks kā Seiksta kungs bija, tieši otrādi - es gribu izteikt arī atzinīgus vārdus šā izlīdzināšanas mehānisma autoriem, jo, no otras puses, viņiem ir izdevies izstrādāt ļoti viegli saprotamu, vienkāršu pārdalīšanas mehānismu, ko diemžēl neizdevās izdarīt mums iepriekšējā valdībā dažādu iemeslu dēļ. Galvenais pozitīvais moments šajā mehānismā ir tas, ka tas tomēr ir vienāds, vienādi darbojas visā Latvijas teritorijā. Protams, dauzējādā ziņā piekrītu arī Seiksta kungam, ka šī pārdalīšana daudz kur notiek tīri mehāniski, un pie tā es arī pieskaršos.

Tātad viens no galvenajiem pamatprincipiem, kas ir ielikts šajā mehānismā, ir ieņēmumu prognoze uz vienu iedzīvotāju katras konkrētās pašvaldības teritorijā. Tās pašvaldības, kurās šie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pārsniedz vidējo aprēķināto republikā, valstī, maksā; tās, kurās ir mazāki šie ieņēmumi, - tās, tieši otrādi, saņem attiecīgās dotācijas. Manā uztverē, šim mehānismam ir tikai viens nopietns trūkums - tas ir kā tāds zemūdens akmens, tas nestimulē efektīvi strādāt daudzas pašvaldības un ieņēmumu dienestus arī nodokļu iekasēšanā. Par to var pārliecināties, pat neanalizējot pēc tiem kritērijiem, kurus pamatoti un objektīvi minēja Rugātes kundze, principā atbalstot šādu pieeju. Bet ja mēs tā paskatāmies... piemēram, dokumenta nr.1246-a pirmajā lappusē ir Klintaine. Ieņēmumi vidēji ir 12,66, tajā pašā laikā vidējie valstī bija ap 50 laikam, nedaudz vairāk par 50. Rezultātā Klintaines pašvaldība saņem 233% dotācijas. Otrajā lappusē, pašās beigās, ir Šķilbēni - zem 9 latiem gadā ieņēmums tikai uz vienu iedzīvotāju. Rezultātā saņem 361% dotācijas. Tātad, manā uztverē, galvenais šā mehānisma trūkums ir tāds, ka tam praktiski nav nekādas robežas. Vienalga, cik daudz vienas pašvaldības ieņems virs vidējā valstī, tām palielinās - pie tam progresīvā līknē, proporcijā - palielinās atskaitījumu, un atkal otrādi: tām, neatkarīgi no tā, cik maz viņas saņem, - viņām būs šīs dotācijas.

Viens no faktoriem, protams, bez bezdarba un bez kādām citām problēmām (neattīstīta infrastruktūra un tā tālāk - tas ir objektīvi daudzās pašvaldībās), tomēr ir tas, ka nav, lūk, šo stimulu ievākt pēc iespējas vairāk visus nodokļus, kurus pienāktos ievākt. Protams, valstij ir jāpalīdz objektīvā situācijā pašvaldībām, kuras atrodas nevienlīdzīgos apstākļos, ir jāattīsta infrastruktūra, jāpiešķir šīs dotācijas, jāpievada ceļi - un tā tālāk un tā joprojām. Bet jāatceras, ka valstij ne tik vien šādā veidā ir pašvaldībām jāpalīdz, bet arī jāstimulē pašvaldības, lai tās pašas būtu ieinteresētas maksimāli darīt, lai aktivizētu saimniecību savā teritorijā. Pašlaik šādu elementu mēs nevaram redzēt šajā mehānismā. Kas tad būtu jādara? Vismaz trīs lietas. Pirmkārt, priekšlikums būtu to nodokļu iekasēšanu, kas nonāk pašvaldību rīcībā, uzticēt pašām pašvaldībām, tas ir, vismaz šo divu nodokļu - nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa. Un šādu viedokli atbalstīja arī finansu ministrs Piebalga kungs. Otrkārt, manuprāt, būtu nepieciešams tomēr ar kaut kādu maksimālo robežu ierobežot dotāciju piešķiršanu. Es nezinu, ir speciālistiem jāaprēķina, cik liels tas procents varētu būt, teiksim, ne vairāk par 200% vai 100% vai kādu citu skaitli. Tas ir jāizrēķina, izejot no dažādiem kritērijiem, bet principam vajadzētu būt tādam, ka šim ierobežojumam ir jābūt ar stimulējošu efektu, tam ir jāstimulē pašvaldību aktivitāte, lai ievāktu nodokļus. Un līdzīgi vajadzētu ierobežot arī to pašvaldību maksājumus, kas maksā, ko kurš ieņem vairāk par vidējo valstī, - maksā šajā izlīdzināšanas mehānismā jeb fondā, ja mēs to nosacīti tā nosaucam. Tādēļ es aicinu pirmajā lasījumā, protams, atbalstīt šo likumprojektu, un arī es labprāt sagatavošu attiecīgos priekšlikumus, bet otrajā lasījumā es nevarēšu balsot pozitīvi un atbalstīt tālāk, ja nebūs skaidrības, kā, lūk, risinās tās problēmas, kuras es aizskāru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Es te patiesībā vairāk gribēju izteikties zināmā mērā aiz vēlēšanās glābt kolēģa Kiršteina kunga prestižu, jo viņš, runājot par budžetu, protams, nebija manī klausījies un runāja par tādām lietām, par kurām es savukārt nebiju runājis, tas ir, par ražošanu. Protams, es saprotu, ka man piemīt šis netikums bieži runāt par ražošanu, un tagad, lai Kiršteina kunga prestižu glābtu, es runāšu tiešām par ražošanu tikai pašvaldības uzņēmumu sakarā. Es vēl gribu piemetināt vienu lietu - ievadam, lai būtu saprotams, ka zem vārda "ražošana" saprotu tādu nevajadzīgu preču ražošanu, kuras var pārdot. Piemēram, šprotes Latvijā ir nevajadzīga prece, jo vairums tautas to nevar nopirkt. Bet ražot tās vajag, tāpēc ka ārzemēs tās pērk. To es saprotu zem vārda "ražošana", lai būtu pilnīga skaidrība, un varbūt LNNK frakcija var savam kolēģim Kiršteina kungam izstāstīt, ko es saprotu zem vārda "ražošana". (Zālē ienāk deputāts A.Kiršteins. No zāles deputāts A.Lambergs: "Nâc, tev skaidro!") Ļoti patīkami, ka Kiršteina kungs ir ieradies. Es jūsu godu pašreiz glābju. Un tagad es runāšu par pašvaldību budžetiem.

Es saprotu, kad budžetus var dalīt un pārdalīt un tas droši vien ir jādara, bet visai šai lietai ir kaut kāda robeža, kad tas viss kļūst mazefektīvs. Un, ja mēs runājam par lauku pašvaldībām - un šoreiz es gribētu īpaši par šo tematu runāt -, tad jāsaka, ka šeit ir acīmredzot jāmeklē citi risinājuma ceļi, jo lauku pašvaldības ar šiem nosacījumiem, kādā veidā tiek iekasēti nodokļi un kā tie laukos rodas, - ar šiem nosacījumiem lauku pašvaldības ir nolemtas nožēlojamai eksistencei uz ilgiem turpmākiem gadiem. Un tajā pašā laikā laukos ir situācija, kad ir daudz nosacījumu, kur varētu būt iespējas šai ražošanai, par kuru es pirmīt runāju. Laukos ir visa infrastruktūra daudzos ciematos, kur cilvēki šobrīd pārtiek no kaut kāda neliela zemes pleķīša ekspluatācijas un dzīvo savu nožēlojamo dzīvi. Es pieņemu, ka paies kāds laiks un nāks apskaidrība par šīm lietām, un mēs sapratīsim, ka tur jāsāk nopietni strādāt, un tad šis dzīvesveids vairs nebūs derīgs. Un būtu labi, ja pa šo laiku tur sāktu veidoties tā ražošana, kura būs vajadzīga nākotnes Latvijai. Un vienam no nosacījumiem šīs ražošanas veicināšanai vajadzētu būt, piemēram, tādam, manuprāt, šobrīd vienkārši realizējamam, jo tas ne no kā neko neprasa. Šis nosacījums varētu būt šāds, ka tie uzņēmumi, kas rodas pašvaldībās, tagad un turpmāk visus savus nodokļus maksā šīm pašvaldībām. Visus nodokļus, lai vismaz katrā pašvaldībā kāds cilvēks būtu ieinteresēts veicināt šādas ražošanas attīstīšanu. Un to, ka šajās pašvaldībās būs vajadzīga šī ražošana, - to rāda diemžēl pasaules prakse. Es braucu pa Amerikas Savienotajām Valstīm un ik pēc 20 kilometriem redzu vienu labības elevatoru, kur zemnieks var aizvest savus graudus un pārstrādāt, kā viņam tas ir vajadzīgs, tad es saprotu, ka mūsu līdz šim izveidotā pārstrādes sistēma, kas bija balstīta uz to, ka enerģija bija fantastiski lēta, turpmāk tādā ritmā darboties vairs nekad nevarēs. Tātad, vai nu mēs gribam, vai negribam, ja Latvijā būs lauksaimniecība, arī mums pēc 20 kilometriem būs viens elevators. Un arī mums būs vajadzīgs tuvāk piena pirmapstrādes uzņēmums, un varbūt šie lielie kombināti varēs kalpot tikai tam nolūkam, lai dziļi tehnoloģiski apstrādātu tādu produkciju, kas, teiksim, jāfasē tādās sarežģītās ierīcēs, kādas mēs redzam pašreiz no ārzemēm ievestās. Tātad ir vieta, kur tas ir vajadzīgs, ir iespējas, kur tas vajadzīgs. Es domāju, ka mums vajadzētu vienu soli paspert uz priekšu un šādu lēmumu pieņemt, un es domāju, ka tas kaut kādā mērā arī šajā situācijā varētu veicināt ražošanas attīstīšanu laukos. Vēlreiz atgādinu Kiršteina kungam, ka zem vārda "ražošana" es saprotu tādu nevajadzīgu preču ražošanu, kuras var pārdot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Referents Andris Piebalgs, lūdzu!

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie Saeimas deputāti! Neapšaubāmi, kā jau es teicu, šis likums, protams, veicinās pašvaldību patstāvību. Bet man šķiet, ka būs līdz ar šo soli, neapšaubāmi, jādara vēl viens solis, kas ir ierakstīts valdības piedāvātajos grozījumos par iedzīvotāju ienākumu nodokli, - ka pašvaldības nodokļus iekasē arī pašvaldība. Tas ir, sākotnējā stadijā, protams, kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, bet ar tādu mērķi, ka 1996. gadā savus ieņēmumus iekasē pašvaldība, un tikai tad faktiski viņa reāli varēs atbildēt par savu teritoriju, un es domāju, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugums daudzās pašvaldībās būs stipri lielāks.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un strādāsim kopā pie otrā lasījuma sagatavošanas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 57 - par, 2 - pret, 10 - atturas. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Aija Poča - komisijas vārdā.

A.Poča (LC).

Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15. decembrim pulksten 12 - līdzīgi kā valsts budžeta projektā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? 15. decembris pulksten 12. Nav iebilžu. Pieņemts.

Nākamais un pēdējais jautājums - vismaz apstiprinātajā darba kārtībā - ir "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā". Ģirts Kristovskis - "Latvijas ceļš", komisijas vārdā. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vēl mazliet nepacietības... mazliet uzmanības šovakar.

Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija 8. novembra sēdē izskatīja likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" un konstatēja to, ka nekādi priekšlikumi nav saņemti, un papildināja šo likumprojektu ar Pārejas noteikumiem, un līdz ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudētu Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr. 154, tātad "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā". Un līdz ar to es lūgtu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam.

Ģ.Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, 1 - atturas. Likums pieņemts.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam jautājumu nolasīšanai.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 119. pantu mēs, apakšā parakstījušies deputāti, iesniedzam šādu jautājumu Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam.

Kā paredzēts izmantot bijušo Baltijas kara apgabala kara tribunāla ēku Palasta ielā 9? Kāpēc šī tiesu darbam piemērotā ēka netiek nodota tiesām? Piemēram, lai nodrošinātu piemērotas telpas Rīgas rajona tiesām.

Deputāti - Endziņš, Līgotnis, Lagzdiņš, Kristovskis, Silārs, Marjaša, Stankēviča."

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Aleksandrs Bartaševičs,

Eduards Berklavs,

Aivars Berķis,

Valdis Birkavs,

Olafs Brūvers,

Oskars Grīgs,

Andris Grots,

Nikolajs Krasohins,

Ludmila Kuprijanova,

Gunārs Meierovics,

Voldemārs Novakšānovs,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Piebalgs...

Sēdes vadītājs. Piebalgs ir zālē, un deputāts Ābiķis arī ir zālē.

Z.Tomiņš.

Aida Prēdele,

Gunārs Resnais,

Indra Sāmīte,

Anita Stankēviča,

Leonards Stašs,

Joahims Zīgerists.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 15. decembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute