Priekšsēdētājs. Labrīt, godātie deputāti! Uzsākam darbu 5.maija plenārsēdē.

Par Prezidija izsludināto darba kārtību. Paņemiet, lūdzu, visus deputātu iesniegumus! Un, protams, pašu darba kārtību, kuru ir izsludinājis Prezidijs.

Vispirms, godātie deputāti, man jāziņo diemžēl par situāciju darba kārtības VII nodaļā. Ja mēs skatāmies lietas būtību, kā tas bija ar diviem likumprojektiem - likumprojektu "Valsts drošības iestāžu likums" un likumprojektu "Satversmes aizsardzības biroja likums", tad, kā mani informēja Saeimas sekretārs Daudišs, abi likumprojekti bija iesniegti laikā, bet diemžēl Sekretariāts tos neiesniedza Prezidijam. Un Prezidijs pirmdien, izsludinot darba kārtību, neiekļāva tajā šos abus likumprojektus, kaut gan Saeimas balsojums bija - izskatīt šos abus likumprojektus 5.maija plenārsēdē. Un tāpēc, ja deputātiem nav iebilžu, es lūgšu Sekretariātu sniegt paskaidrojumus. Vispirms - noskaidrot apstākļus, kāpēc tas tā ir noticis? Jo šeit var visādus pieņēmumus izteikt, bet es tomēr gribētu saņemt no Sekretariāta oficiālu paskaidrojumu, kāpēc tas tā ir noticis. Bet tagad, ņemot vērā Saeimas balsojumu - un ja jums nav iebilžu -, šie abi likumprojekti tādā pašā kārtībā, kādā tie bija iesniegti Sekretariātā, būtu ierindojami kā pirmais un otrais VII sadaļā - "Likumprojektu izskatīšana".

Vai jums, deputāti, nav iebilžu? Nav. Es vispirms runāju par Sekretariāta problēmām.

Tagad - par deputātu iesniegumiem. Par procedūru? Man ir rakstiski iesniegumi, kuri jāizskata iesniegšanas secībā.

Lūdzu, Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir lūgums Juridiskās komisijas vārdā - iekļaut šodienas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu par bijušās PSRS Drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu (tas ir dokuments nr.512) un izskatīt to tūlīt pēc sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu. Dokuments ir pavairots un ir visiem deputātiem kastītēs ielikts iekšā. Es ceru, ka viņi visi to ir paņēmuši. Tas būtībā atbilst arī Saeimas pagājušās nedēļas lēmumam par šā likumprojekta izskatīšanas un sagatavošanas paātrināšanu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes vai citi priekšlikumi? Tātad vispirms to iekļaujam darba kārtībā un pēc tam izskatām pēc sadaļas "Par amatpersonu apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata". Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Lūdzu - deputāts Voldemārs Novakšānovs.

V.Novakšānovs (LZS).

Labrīt! Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sēdē, izskatot trešajā lasījumā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"", un "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" radās dažas neskaidrības, un komisija lūdz plenārsēdi šo jautājumu šodien atlikt un pārcelt uz vienu nedēļu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

Vai Budžeta komisijas vārdā deputāts Piebalgs nekomentēs iesniegumus? Šeit ir jūsu iesniegumi. Paldies, paldies!

Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 5.maija sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas - likumprojektus izskatīt šādā secībā. Tātad par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu jau ir pieņemts lēmums - gan par tā iekļaušanu darba kārtībā, gan arī par to, kurā vietā to izskatīt secības ziņā. Un nākamie ir likumprojekti "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"", "Par pašvaldībām", "Valsts drošības iestāžu likums" un "Satversmes aizsardzības biroja likums" utt. Dokuments nr.513. Lūdzu, paņemiet to! Deputāti, vai jums ir iebildes pret šādām izmaiņām likumprojektu izskatīšanas secībā?

Lūdzu, deputāts Grīgs!

O.Grīgs(LZS).

Labrīt, cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es domāju, ka vajadzētu, lai būtu tā, kā darba kārtībā jau ir iekļauts, tas ir, trešajā lasījumā likumprojekti "Valsts drošības iestāžu likums" un "Satversmes aizsardzības biroja likums". Lai tas ir rindas kārtībā - tā, kā ir! Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka Saeima jau ir nolēmusi, ka tam ir jābūt izskatītam 5.maijā. Un it īpaši pēc šiem līgumiem, kuri ir stājušies spēkā, mums ar steigu ir jāveido savas drošības, valsts drošības, iestādes. Un te nevar būt nekāda vilkšana garumā! Es atgādinu jums, ka mēs esam nolēmuši, ka tas ir jāizskata 5.maijā. Tam ir jābūt izskatītam 5.maijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā. Dokuments nr.513 (izņemot tā pirmo punktu, par kuru jau ir nobalsots). Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 10, atturas - 15. Izmaiņas ir pieņemtas.

Liekas, ka visi deputātu iesniegumi par darba kārtību ir izskatīti. Tā tas patiešām arī ir.

Godātie deputāti! Jūsu iesniegumus par atvaļinājumiem, kā arī citus iesniegumus, kurus mēs izskatīsim attiecīgajā sadaļā, mēs tagad neizskatām, spriežot par jautājumu iekļaušanu darba kārtībā. Vai jums nebūs iebilžu? Iebilžu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Sadaļā "Par ienākušajiem likumprojektiem" pirmais ir likumprojekts "Grozījumi likumos un Augstākās padomes lēmumos sakarā ar braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā". Iesniedzis Ministru kabinets. Dokuments nr.509. Vai kādam no deputātiem ir kādas iebildes, citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (dokuments nr.507). Iesniedzis Ministru kabinets. Iebilžu un piezīmju nav. Saeima nolemj nodot to Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Trešais. Likumprojekts "Par 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijas par civilo atbildību par kodolkaitējumiem un 1988. gada 21.septembra Kopīgā protokola par Vīnes un Parīzes konvenciju pielietojumu ratificēšanu". Dokuments nr.508. Iesniedzis Ministru kabinets. Vai pret Saeimas Prezidija slēdzienu ir iebildes? Vai ir citi priekšlikumi par Prezidija slēdzienu? Nav. Saeima nolemj nodot to Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija apkopos priekšlikumus un iesniegs šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais. "Par amatu ierobežojumiem personām, kuras aktīvi sadarbojušās ar okupācijas režīmu".

Vārds Eduardam Berklavam - LNNK. Lūdzu!

E.Berklavs (LNNK).

Labdien, godātais Prezidij un godātie kolēģi! Es esmu ierosinājis vēlreiz atgriezties pie likumprojekta "Par amatu ierobežojumiem personām, kuras aktīvi sadarbojušās ar okupācijas režīmu", ko tagad mūsu frakcija ir iesniegusi Saeimai apspriešanai komisijās. Kāpēc mēs to darām? Mans pienākums ir to paskaidrot.Pirmām kārtām, mēs to darām tāpēc, ka rūpējamies par mūsu visu - visas Saeimas cieņas un goda atgūšanu tautā, cieņas un goda atgūšanu pie saviem vēlētājiem. Mēs gribētu, lai tauta - mūsu vēlētāji - mums atkal uzticētos. Jo ir taču nenoliedzami, ka liela mūsu vēlētāju daļa patlaban pašreizējai Saeimai vairs neuzticas. Un es gribu teikt, ka tas ir pilnīgi pamatoti. Neapstrīdams taču ir fakts, ka deputātu vidū un Saeimas aparātā strādā jūtams skaits bijušo un pavisam neseno gan Latvijas komunistiskās partijas, gan arī Padomju Savienības komunistiskās partijas atbildīgo darbinieku, kas vēl nav pierādījuši, ka patiesi grib kalpot Latvijas Republikas pilsoņiem un latviešu tautai.

Pagājušajā nedēļā mēs spērām pirmo soli, lai atgūtu tautā uzticību. Skaidrs, ka mums ir jāiet arī tālāk. LNNK šo pašattīrīšanos ierosināja jau labi sen. Tad mūsu frakcija iesniedza likumprojektu ar tādu pašu nosaukumu. Toreiz Saeimas vairākums šo mūsu iesniegto likumprojektu noraidīja. Pēc balsošanas pagājušajā nedēļā mums radās cerība, ka Saeimas deputātu vairākums ir izdarījuši vajadzīgos secinājumus un atzinuši, ka tomēr tāda pašattīrīšanās ir vajadzīga. Un tāpēc mēs iesniedzām minēto likumprojektu otrreiz. Tagad tā saturs jau ir nedaudz izmainīts. Tas - pirmām kārtām.

Otrkārt, atzīstam, ka ir neloģiski un nekonsekventi, ka pagājušās nedēļas Saeimas lēmums - aizliegums būt par deputātiem - attiecas vienīgi uz tiem deputātiem, par kuriem ir zināms pamats domāt, ka tie ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Tiesa, bija tāds laiks, kad čeka stāvēja pāri partijas politbirojam. Hruščova valdīšanas laikā partija atkal atguva savu virsvadību. Un tāpēc ir loģiski un taisnīgi, ka ierobežojumi - uz laiku noteiktais aizliegums būt par deputātiem un ieņemt arī noteiktus amatus kā vēlētās institūcijās, tā arī izpildinstitūcijās - ir jāattiecina arī uz Padomju Savienības komunistiskās partijas un Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem. Tāds, kaut arī pirms gandrīz 40 gadiem, biju arī es pats. Es uzskatu - un arī pārējie Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputāti uzskata -, ka arī šiem cilvēkiem vismaz uz zināmu laiku ir stingri jāaizliedz atrasties likumprojektā paredzētajos amatos. Šeit kļūdīšanās mums nedraud, jo ir viegli pierādāms, kādos amatos katrs bijis ievēlēts vai iecelts un kas viņam ir maksājis algu. Visu to ievērojot, aicinām deputātus vēlreiz ļoti rūpīgi iepazīties ar mūsu likumprojektu, nodot to komisijām apspriešanai un, es ceru, arī atbalstīšanai. Vēl varu tikai piebilst, ka saskaņā ar mūsu projektu nomenklatūras darbinieku lielākajai daļai aizliegumu ieņemt minētos amatus tiesa ar savu lēmumu noteiks individuāli: kurš var strādāt amatā, uz kuru viņu aicina vai uz kuru viņš pretendē, un kurš nevar - un uz kādu laiku.

Un beidzot. Nav ne mazāko šaubu, ka, pieņemot Latvijas Nacionālās neatkarības kustības likumprojektu, tautas uzticēšanās Saeimai atkal pieaugs, un es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai tas tā būtu. Un pati Saeima varēs mūsu tautas - latviešu tautas labā strādāt saliedētāk un vairāk nekā līdz šim. Es pieļauju, ka dažs atkal teiks vai rakstīs, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustība nāk tagad ar tādu likumprojektu sakarā ar vietējo pašvaldību vēlēšanām. Par to, ka tas tā nav, jau liecina arī tas, ko es pieminēju, - ka Nacionālās neatkarības kustība ar tādu pašu likumprojektu nāca jau labi sen. Tātad es palieku cerībā, ka tagad jūs mūsu likumprojektu atbalstīsiet, nododot to komisijām apspriešanai. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai par Saeimas Prezidija slēdzienu ir kādas piebildes? Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Pēc tam runās deputāts Ameriks.

J.Jurkāns (TSP).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man gribētos jautāt Berklava kungam, ar kādu termometru tad viņš mērīs šo aktivitāti. Un kā tad, Berklava kungs, ir: vai jūs domājat, ka Staļina laika iesaukuma komunisti ir labāki par Hruščova vai Brežņeva laika iesaukuma komunistiem? Kas jums dod tādas tiesības domāt, ka jūsu pirksts ir sarkanbaltsarkanāks nekā pārējie? Un kā tad jūs izmērīsit, kurš, teiksim, no šeit klātesošajiem vai varbūt ne no klātesošiem bijušajiem ir izpircis vai nav izpircis savu vainu? Nu, protams, ka te nav runas par priekšā stāvošajām vēlēšanām, te jau būtībā ir runa par to, ka mēs šinī valstī gribam radīt vēl lielāku jūkli un haosu. Šis haoss jau sākās tanī ceturtdienā, kad mēs šeit spriedām par pieciem deputātiem, un tas veids, kā mēs to darījām, bija absolūti neinteliģents un nepieņemams normāliem cilvēkiem. Es domāju, ka šis ir jūsu mēģinājums krīzi valstī gan politiski, gan ekonomiski vēl padziļināt, jo mēs visi ļoti labi zinām, cik dziļi komunistiskā partija bija integrējusies tautā, un tagad sākt šo procesu, es domāju, ir ļoti apolitiski. Paldies. Mēs iesakām balsot pret šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Ameriks. Vai deputāts Ameriks atsakās?

A.Ameriks (TSP).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Man šķiet, ka viens runā "par" un viens - "pret" vai arī...

Priekšsēdētājs. 54.pants neattiecas uz iekļaušanu darba kārtībā.

A.Ameriks. Tādā gadījumā arī es gribētu pateikt pāris vārdu. Es domāju, ka cienījamā LNNK frakcija, šobrīd iesniedzot šo likumprojektu, ir aizmirsusi pionierus un oktobrēnus, jo šobrīd radīt šo tik tiešām neuzticības atmosfēru, tātad rīkot jaunas raganu medības, man šķiet, nevienam no mums nav vajadzības. Mums šobrīd ir svarīgāki šie likumprojekti, kas skar gan privatizāciju, gan ekonomikas attīstību, nevis katra cilvēka, tā teikt, lojalitātes pētīšana. To noteiks tiesa, to noteiks Kriminālkodekss, nevis šobrīd šīs te politiskās prāvas, kuras mēs gribam iniciēt šeit, Saeimā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis.

Es gribētu nedaudz akcentēt. Pirmām kārtām Latvijā mēs pazīstam divas okupācijas. Ja mēs būsim ļoti precīzi, tad pirmo reizi Latviju okupēja "dvīnis" - Krievvācija vai Vāckrievija, kā nu kuram tas patīk. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Kungi, atcerēsimies Nirnbergu. Atcerēsimies šo procesu, un es domāju, jebkuram cilvēkam, vēl jo vairāk ebreju tautības cilvēkiem, ir jāpaprasa: ko nozīmē šis process, ko tas nozīmē Vācijai? Vai vāciešiem šodien ir kauns par Nirnbergu vai nav kauna? Es domāju, ka viņi ar to lepojas. Tā ir vēsture. Ja mēs šo vēsturi projicējam uz Latviju, tad jāsaka, ka tā pirmā daļa, kas sadarbojās ar vienu no okupācijas posmiem, ko sauca par fašistiskās Vācijas okupāciju, šie cilvēki jau ir savu izcietuši. Viņi ir izcietuši fiziski, viņi ir izcietuši tieši pilnā mērā, kā to varēja izciest. Vēl jo vairāk - viņi ir izcietuši līdz trešajai paaudzei. Jūs zināt visvisādus variantus, kā viņi ir cietuši: gan gulagā, gan cietumos, gan lecot ārā no laivām un izdarot pašnāvību tad, kad zviedri deportēja ārā, gan netiekot amatos. Es domāju, ka šis rēgs arī latviešiem trimdā, dzīvojot Amerikas Savienotajās Valstīs vai kaut kur citur, vienmēr ir klejojis pa pēdām. Šis nacisma rēgs kā tāds.

Attiecībā uz otro daļu es domāju, ka šis process ir nepieciešams, jo pēc tā vienkārši alkst tā tautas daļa, kas ir izcietusi šo soli. Tas ir normāli pierādāms, un es domāju, ka pret to nevienam nav nekādu pretenziju. Es domāju, ka tam jānotiek pilnīgi tiesiski un vairāk jābūt vērstam uz morālo rīcību, uz morālo novērtējumu, nevis tieši pret fizisko personu. Un arī sekojošie ierobežojumi ir jānosaka zināmās ļoti noteiktās un korektās vietās, kas neskar personas vispārcilvēciskās tiesības un iespējas. Tas ir nepieciešams, lai gan sāpīgs pasākums.

Bet vēl ir viena ļoti svarīga lieta, un šī svarīgā lieta ir tāda, ka ir jābūt šīs ideoloģijas identifikācijas procesam, par ko mēs jau runājām. Ir jāidentificē šī ideoloģija, ir jārīko Latvijā šī mazā Nirnberga par genocīdu pret latviešu tautu, nevis tāpēc, ka kāda persona N vai persona K ieņem kaut kādu augstu amatu un ka mēs gribam viņu dabūt nost. Tā ir demagoģija, bet ir jārīko šis process par genocīdu pret latviešu tautu. Ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka latviešu tauta ir fantastiski cietusi no šīm abām okupācijām. Ir jāparāda, cik cilvēku mums fiziski ir nogalināts, kā viņi ir nogalināti, - ar fotogrāfijām, ar liecībām tas jāparāda visai pasaulei. Es domāju, ka tādā veidā mēs varēsim iziet šim tunelim cauri.

Un pats pēdējais. Tas ir jādara mūsu bērnu dēļ. Kad es augu un gāju skolā, tikko sāku sevi saprast, tad bija tāda cilvēku kategorija, kas mācēja dzīvot. Viņi tā arī teica: "Tu esi muļķis, tu nemāki dzīvot!" Viņi mācēja dzīvot, viņi vienmēr visu ko mācēja,- viņi slēdza ļoti veiklus kompromisus, viņi visur tika, viņi bija pirmajās vietās. Es neskaužu, ir ļoti labi, ka viņi tur bija, bet visus godīgos cilvēkus, kas nevarēja tā atļauties, tas fantastiski nomāc. Un šī "mâcēšana" dzīvot ļoti ļauni iedarbojās uz cilvēkiem, sevišķi uz jauniem cilvēkiem. Tajā brīdī, kad notika viņu principu, tas ir, viņu dzīves jēgas principu formēšanās, šie cilvēki vienkārši bija kā tādi kārdinātāji, kā demoralizētāji. Viņi teica: "Jâ, to var darīt, ja tu esi gudrs, labs un spējīgs; tu to dari, citādi tu nerealizēsi sevi, tu te sapūsi kā tāds muļķis!" Un tad tas cilvēks sāka šaubīties, šaubīties, šaubīties... Ja tev no rīta līdz vakaram skan himnas un lozungi, ja tev vēl liek oktobrēnos un pionieros ar visādām dziesmiņām un pantiņiem staigāt, tad nav brīnums, ka tas vienkārši cilvēku salauza. Tāpēc es domāju, ka šeit ir tas brīdis, kad tieši komunistiskās partijas biedrs vai oktobrēns, vai pionieris var pateikt: jā, šī nolādētā ideoloģija mani piespieda un mani salauza! Mani padarīja par slimu, mani inficēja ar šo garīgo sifilisu. Saprotiet, mani inficēja, man to uzspieda! Un tad nebūtu jāsarkst, skatoties Mavrikam Vulfsonam vai kādam citam acīs, par latviešu tautas nedarbiem vai par kaut ko citu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija, pēc tam Aristids Lambergs.

I.Grava (DP).

Es negribu runāt ne par morāli, ne par ētiku, jo par to mēs jau esam pietiekami izstrīdējušies. Bet man ir tikai viens jautājums: cik ilgi Saeimā tiks iesniegti likumprojekti, kuri ir nepārdomāti, neizstrādāti un velk sev līdzi veselu rindu problēmu? Likumprojektā ir ierakstīts, ka vienīgi tiesa var piespriest. Uz kādu likumu pamata? Ja iesniedz šādu likumu, ka tiesai ir jāstrādā, tad, lūdzu, līdzi dodiet paketi, kur ir likumi, pēc kuriem tiesa strādās. Tādu nav. Līdz ar to atkal ir radīts kaut kas gaisā pakārts. Taču mani visvairāk pārsteidz kaut kas cits - tas, ka ir aizliegts strādāt partijas rajona komiteju algotiem darbiniekiem, bet ne uz vienas Centrālkomitejas - ne LKP, ne PSKP, ne komjaunatnes - algotiem darbiniekiem neattiecas šis aizliegums. Līdz ar to man rodas iespaids, ka likuma iesniedzējiem absolūti nav priekšstata par partijas uzbūvi un darbību Latvijas PSR teritorijā. Šāda veida iesniegumus, šāda veida likumprojektus, vispār nevajadzētu pieņemt, ja cilvēkiem nav skaidrs, ko viņi grib pieprasīt un ko viņi grib darīt. Tāpat man nav skaidrs, ko nozīmē vārdi "nav nodarījušas kaitējumu". Ir jābūt klāt terminu skaidrojumam, ko tas nozīmē konkrētajā likumu paketē, kā tas tiks realizēts praksē. Ir jābūt pilnam sistēmas izskaidrojumam, un tad mēs varam balsot, vai šāds likumprojekts ir pieņemams vai nav. Es to ierosinu noraidīt sakarā ar to, ka tas ir neizstrādāts un neatbilst tai tematikai, kāda ir norādīta likumprojekta nosaukumā. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Varēs komisijai iesniegt priekšlikumus!")

Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Godātie deputāti! Šis likums ir vajadzīgs, un uz to ir jāskatās tādējādi, ka tas ir jādod komisijām, lai tādā veidā varētu uzklausīt visu deputātu domas. Ja tas tiek noraidīts, ja absolūti nenotiek diskusija, tad šis jautājums arī netiek izlemts. Kas notiek? Es domāj tā: ja šinī brīdī šis likums atkal tiek noraidīts, tas nozīmē, ka bijušie Valsts drošības komitejas locekļi var strādāt mūsu valdībā vai citās mūsu struktūrās par tiesnešiem, prokuroriem, Drošības dienestā un citur. Es domāju, ka tas nebūtu vēlami. Likumu var mainīt - to var papildināt, var kaut ko strīpot. Un tikai tādā veidā var izkristalizēties šis likums, kas būtu taisnīgs un godīgs visiem. Tāpēc es lūdzu izbeigt debates un aicinu pieņemt pirmajā lasījumā - nodot komisijām, lai šis process var sākties. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es precizēšu: par pirmo lasījumu tagad nav runas, ir runa par nodošanu komisijām. (No zāles deputāts A.Lambergs: "Es atvainojos! Tieši tā!")

Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš"!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es tikai gribēju pateikt pāris vārdu, lai mūsu klausītājiem nerastos maldīgs priekšstats. Vakardiena, 4.maijs, bija vēsturisks datums, kad stājās spēkā arī Civildienesta likums. Tāpēc viss tas, ar ko te briesmīgi biedē Lamberga kungs, vairs nav iespējams, jo Civildienesta likums to atrunā un aizliedz Valsts drošības komitejas darbiniekiem un citiem strādāt šajos amatos. Tā ka es lūgtu vienkārši nemaldināt klausītājus un klātesošos. Paldies.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs lūgtu cienījamo Prezidiju, ja Saeima izlems nodot to komisijām, nodot to kādai citai komisijai, jo Juridiskajai komisijai jau bez tā darba ir vairāk, nekā vajag, lai tā atkal kārtējo reizi nodarbotos ar laika tērēšanu. Es atvainojos, Saeima vienu reizi jau noraidīja. Šoreiz vienīgi ir tas, ka ir izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo, - vairs nav atrunas, kas bija adresēta cienījamajam Berklava kungam. Tad bija teikts, ka nu ir pagājis tas laiks - 20 gadi - un ka tātad uz viņu tas vairs neattiecas, bet attiecas uz citiem kā tādiem. Tātad lūdzu -ja Saeima nodod komisijai, tad varbūt veidojiet jaunu - Lamberga kunga, Saulīša kunga izveidotu komisiju. Es nezinu, vēl kādu... Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Imants Kalniņš - LNNK. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Šajā jautājumā tomēr ir dažādi viedokļi. Es uzskatu, ka problēma ir un ka parlamentam šī problēma vismaz slēgtā sēdē ir jāizdiskutē. Manas personiskās domas ir tādas, ka tāda tipa partokrātiskā valstī, kāda bija Padomju Savienība, partijas integrācija sabiedriskajā dzīvē tik tiešām bija ļoti dziļa, un šeit ir problēma ar šiem amatu ierobežojumiem. Šeit bez lielām traumām acīmredzot jautājumu atrisināt nevar. Attiecībā uz sadarbību ar VDK struktūrām jāteic, ka šis nav personisko attiecību jautājums, šis ir valsts drošības jautājums. Un šeit nekādu problēmu nevar būt. Es esmu par šo jautājumu izdiskutēšanu parlamentā un piedāvāju to darīt slēgtā sēdē, kā arī pieņemt šo likumprojektu izskatīšanai komisijā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mums balsošanai ir viens lēmuma projekts, un tas būtu Saeimas Prezidija slēdziens, ko Prezidijs ir pieņēmis, - ieteikt Saeimai nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Komisijas vadītāja komentārs, protams, pie balsošanas ir ņemams vērā katram deputātam, bet tas nevar būt par pamatu, lai mēs nebalsotu par šo Saeimas Prezidija lēmumu. Tātad, lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija slēdzienu - dokumentu nr.505. Lūdzu! Rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas" (dokuments nr.505), iesniedzis Ministru kabinets. Es atvainojos, - tas ir dokuments nr.506. Vai iebildes un papildinājumi ir? Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu - nodot Budžeta un finansu komisijai, kā arī Tautsaimniecības komisijai - un nosaka, ka Tautsaimniecības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimai.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniedzis Ministru kabinets (502.dokuments). Lūdzu - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un cienījamais Ministru prezident! Es lūgtu Ministru kabinetu šo likumprojektu atsaukt, jo mēs to iestrādājam kā priekšlikumu jau tajā blokā, kas mums ir attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksa labojumiem. (No zāles Ministru prezidents V.Birkavs: "Piekrītu!")

Priekšsēdētājs. Ministru kabinets piekrīt. Stenogrammai - "Piekrītu!" teica Ministru prezidents Valdis Birkavs.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas hipotēku un zemes banku" (dokuments nr.504). Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem invalīdu biedrību uzņēmumiem medicīniska rakstura, kā arī citu veidu labdarības fondu uzņēmumiem 1994.gadā" (dokuments nr.503). Iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Par atvaļinājumiem - sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Martijana Bekasova iesniegumu ar lūgumu piešķirt atvaļinājumu no 1994.gada 9.maija līdz 20.maijam. Saeimas Prezidija atzinums ir - ieteikt Saeimai piešķirt atvaļinājumu Martijanam Bekasovam no šā gada 9. līdz 20.maijam.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Lēmums pieņemts.

Par izmaiņām Saeimas komisijas sastāvā. LNNK frakcija ir iesniegusi lūgumu atbrīvot Imantu Kalniņu no Sociālo un darba lietu komisijas un iekļaut viņu Budžeta un finansu komisijas sastāvā, pamatojoties uz viņa vēlēšanos. Līdz ar to ir pievienots lēmuma projekts.

Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas vadītājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es lūgtu atbalstīt šo lūgumu, jo Budžeta komisijas darba apjoms ir ārkārtīgi liels. Protams, no vienas puses, mums ir ļoti daudz komisijas locekļu, bet tajā pašā laikā viņiem parasti ir ļoti daudz pienākumu. Viņi ir vai nu ministri, vai frakciju vadītāji, un šajā gadījumā Kalniņa kunga pārcelšana uz Budžeta komisiju ļoti lielā mērā atvieglotu mums darbu, ļautu to vairāk vai mazāk sadalīt, risināt vairākas problēmas, jo principā Budžeta komisija jau nav īsti politiska komisija, tā vairāk vai mazāk meklē kompromisus ekonomikā. Un šajā gadījumā es tiešām lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Es atvainojos, Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš" - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man faktiski ir jautājums: vai Budžeta komisijā ir vakantas vietas, jo Kārtības rullī tas ir noteikts? Ja tas atbilst komisijas locekļu skaitam, tad ir cita lieta - tad varam balsot. (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Ja nebūtu vakantas vietas, mēs nebūtu ierosinājuši!")

Priekšsēdētājs. Jūsu dialogs neatspoguļosies stenogrammā, tāpēc es aicinu deputātus tiešām nākt tribīnē un izteikt savu viedokli. Atļausim Karnupa kungam to izdarīt, jo viņš aktīvi izteica savu viedokli no vietas.

V.P.Karnups (LNNK).

Ja attiecīgajā komisijā nebūtu vakantu vietu, mēs nebūtu ierosinājuši Kalniņa kungam ieņemt šo vietu.

Priekšsēdētājs. Varam balsot. Lūdzu zvanu! Es ceru, ka iesniedzēji neiebildīs, ka mēs jūsu lēmuma projektu labosim atbilstoši jūsu iesniegtajai būtībai: nevis "atbrīvot", bet "atsaukt" LNNK frakcijas deputātu Kalniņu no Sociālo un darba lietu komisijas un ievēlēt Budžeta un finansu komisijas sastāvā. Nav iebildes? Un citreiz, lūdzu, rakstiet atbilstoši Kārtības ruļļa un mūsu prakses prasībām. Lūdzu, balsosim par šo lēmumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, 5 - atturas. Lēmums pieņemts.

Par izmaiņām Centrālajā zemes komisijā. Anna Seile - LNNK, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Centrālajā zemes komisijā ļoti daudzi cilvēki ir ievēlēti no Saeimas, un diemžēl viņu daudzie pienākumi rada tādus apstākļus, ka nevar notikt pilnvērtīgs balsojums. Bieži vien cilvēki no lauku rajoniem sabrauc, bet mēs nevaram kvoruma trūkuma dēļ pieņemt lēmumus. Un tādēļ Centrālā zemes komisija, saskaņojot ar šiem cilvēkiem, kurus mēs šodien it kā izslēdzam no Centrālās zemes komisijas sastāva... Ir saņemta visu viņu piekrišana aiziet no Centrālās zemes komisijas, tāpēc mēs lūdzam šajā komisijā brīvajās vietās apstiprināt Valentīnu Mičurovu no Zemkopības ministrijas. Šo cilvēku ir ieteikusi un lūgusi apstiprināt Zemkopības ministrija. Kā arī apstiprināt Jāni Piešiņu, kuru ir ieteikusi likumā paredzētajā kārtībā noformēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Balsojamie dokumenti šoreiz ir divi - dokuments nr.489 un papildinājums - dokuments nr.489-a. Es lūdzu jūsu atbalstu.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to mums ir jābalso katrs punkts atsevišķi. Godātie kolēģi! Es nebūt negribu nedz aģitēt, nedz darīt ko citu, bet tikai izskaidrot šos dokumentus, jo arī es esmu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sastāvā. Šeit ir runa par papildinājumu - atsaukt no locekļu saraksta arī Saeimas deputātu Vili Krištopanu un Represēto apvienības pārstāvi Pēteri Simsonu. Tas nozīmē, ka abas šīs vietas komisijā paliek attiecīgajai frakcijai un attiecīgajai apvienībai, tas ir, Represēto apvienībai, jo runa vienkārši bija par to, ka Zemes komisijai tiešām ir jādarbojas un cilvēkiem, kuri brauc šeit no laukiem un citām pilsētām, nav jācieš tāpēc, ka mūsu kolēģi ir ļoti aizņemti vai pat neatrodas Latvijā. Un tikai tāpēc mēs izdarām izmaiņas komisijā. Bet, lai būtu pilnīga skaidrība, piebildīšu, ka, atsaucot šos kolēģus, šai frakcijai un Represēto apvienībai pēc tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Vai varam balsot kopā ar visu šo papildinājumu vai tomēr jābalso atsevišķi? Neviens neiebilst. Tad balsosim, lūdzu, par lēmumu, kuru veido dokumenti nr.489 un 489-a! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Par izmaiņām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sastāvā (dokuments nr. 489). Dokuments nr. 498 ir lēmuma projekts. Bez tam ir iesniegts dokuments nr. 514 - Demokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētāja vietniece izsaka frakcijas attieksmi pret šo dokumentu, tas ir, pret lēmuma projektu.

Lūdzu, Voldemārs Novakšānovs, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es vēlos teikt, ka mēs komisijā pēc deputāta Čepāņa izteikuma izspriedām šo jautājumu un lūdzam deputātu Čepāni kā zinošu, varošu un ar atbildību apveltītu deputātu, kā zinošu tautsaimnieku palikt strādāt šajā komisijā. Tas ir starpgadījums, un patiesībā te nav jūsu vainas, tāpēc es domāju, ka mēs varam turpināt kopā strādāt. Es pilnīgi atbalstu jūsu frakcijas lūgumu - strādāt šajā komisijā. Mūsu komisija to no jums arī lūdz. Es lūdzu balsot, lai deputāts Čepānis paliek strādāt Tautsaimniecības komisijā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Čepānis (DP).

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Demokrātiskās partijas frakcijai ir zināmi tie iemesli, kuru dēļ radās mans iesniegums. Saeimai varu pateikt vienīgi to, ka mani priekšstati par kultūru un ētiku politikā un biznesā spieda mani uzrakstīt šo iesniegumu. Taču, tā kā vakar notika frakcijas sēde, kurā tika nolemts neatbalstīt manu iesniegumu, tad es lūdzu šodien to noņemt no darba kārtības, jo pakļaujos frakcijas disciplīnai.

Priekšsēdētājs. Esam otro sadaļu izskatījuši? Labi.

Saskaņā ar mūsu balsojumu nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu" otrajā lasījumā. Lūdzu referentu!

E.Levits (LC).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu kā Juridiskās komisijas referents.

Tieslietu ministrija pagājušā gada rudenī iesniedza savu sagatavoto likumprojektu "Par PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu". Tas bija Saeimas uzdevums. Par šo likumprojektu tika daudz diskutēts, bija ļoti daudz priekšlikumu arī Juridiskajā komisijā. Un Saeimas Juridiskā komisija, daļēji ievērojot daudzos priekšlikumus, ir sagatavojusi šo likumprojektu otrajam lasījumam, kuru es lūgtu ņemt par pamatu šodienas balsojumiem.

Priekšsēdētājs. Tas ir dokuments nr. 512.

E.Levits. Jā, dokuments nr. 512. Es lūgtu cienītos deputātus skatīt to pa pantiem. Mēs mēģināsim šo likumprojektu šodien pieņemt otrajā lasījumā.

Vispirms par virsrakstu. Salīdzinot ar pirmo lasījumu, Juridiskā komisija iesaka citu virsraksta variantu, kas ir precīzāks un vairāk atbilst likuma saturam. Otrajam lasījumam sagatavotais projekta teksts ir redzams 512. dokumenta labajā ailē, un mēs ņemam to par pamatu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Vai par dokumenta nosaukumu ir kādas iebildes jaunajā redakcijā? Nav. Tālāk, lūdzu!

E.Levits. Tātad 1. pants. Par 1. pantu deputāts Kristovskis bija iesniedzis savu priekšlikumu, kurš ir daļēji iestrādāts Juridiskās komisijas variantā. Nav iebildumu?

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

E.Levits. 2. pants. Par 2. pantu arī bija divi priekšlikumi, kurus iesniedza deputāts Kristovskis, un tie abi ir iestrādāti Juridiskās komisijas redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Tālāk!

E.Levits. 3. pants. 3. panta redakciju bija sagatavojis deputāts Kristovskis. Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja un sagatavoja savu redakciju, kas ir precizēta, bet ir ņemtas vērā, protams, arī deputāta Kristovska izteiktās idejas.

Priekšsēdētājs. Vai par 3. pantu deputātam Kristovskim iebilžu nav? Un deputātiem? Arī neviens neiebilst. Līdz ar to ir akceptēta komisijas redakcija.

E.Levits. Deputāts Kristovskis bija ierosinājis arī jaunu 3.a pantu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo arī tas ir iestrādāts šajā definīcijā, ko piedāvā Juridiskā komisija.

Priekšsēdētājs. Iebildes nav. Tālāk!

E.Levits. 4. pants. 4. panta pirmajā daļā paliek tāda pati redakcija, kāda bija pirmajā lasījumā, bet otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. (Troksnis zālē.)

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

E.Levits. 5. pants. 5. pants ir precizēts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Tālāk.

E.Levits. Deputāts Kristovskis ir ieteicis 5. un 6. pantu samainīt vietām, taču šis priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Vai deputāti atbalsta komisijas nolēmumu? Tālāk.

E.Levits. 6. pants. Arī te deputāts Kristovskis ir izteicis savus priekšlikumus, kuri ir daļēji akceptēti un iestrādāti komisijas variantā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

E.Levits. 7. pants. 7. pants ir izteikts jaunā redakcijā. 7. panta pirmā daļa, es atvainojos, ir izteikta jaunā redakcijā, bet 7. panta otrajā daļā ir ņemti vērā deputāta Kristovska priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Nekādi piedāvājumi neseko... Tāpēc komisijas redakcija tiek akceptēta. Tālāk!

E.Levits. Tālāk ir 7. panta trešā daļa, kura komisijas variantā ir sadalīta divās daļās - trešajā un ceturtajā daļā, bet deputāta Kristovska priekšlikumi šajā sakarībā nav ņemti vērā. Tātad runa ir par 7. panta trešo un ceturto daļu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Mūsu līdzšinējā prakse bija tāda, ka tad, ja deputāts nepiedalās, mēs balsojam viņa ierosinājumus, bet šeit ir zināmas grūtības, jo komisija tikai daļēji ir ņēmusi vērā. Tāpēc jautāšu, kāds ir jūsu viedoklis? Tajos gadījumos, kad komisija daļēji ir ņēmusi vērā, protams, ja deputātiem nav citu ierosinājumu, mēs nebalsojam deputātu iesniegto redakciju. Nav iebildes? Un deputāts Kristovskis nepiedalās. Lūdzu - deputāte Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Šis ir šā likumprojekta otrais un tātad visnopietnākais lasījums. Vakar, saņemot dokumentus, man šā dokumenta kastītē nebija. Darba kārtībā šis dokuments tika iekļauts tikai šorīt ar "Latvijas ceļa" 10 deputātu parakstiem. Tā es tikai šorīt uzzināju, ka šis dokuments ir darba kārtībā. Mēs visi, kas šeit esam, - gan es, gan visi pārējie deputāti - protams, būtu gribējuši ar ierosinājumiem iepazīties, lai šodien plenārsēdē varētu izteikt savu attieksmi. Es nespēju piedalīties šajā apspriešanas procesā, tas ir par ātru, jo dokumentu es esmu saņēmusi tikai šorīt.

Un tāpēc es lūdzu - vai nu izvēlēsimies kādu citu metodi, vai vismaz pagaidīsim tik ilgi, lai cilvēki paspēj priekšlikumu izlasīt... Kaut arī deputāts Kristovskis gandrīz vienīgais ir iesniedzis visus priekšlikumus, mums kā deputātiem tomēr vajag zināt, ko viņš ir iesniedzis, - vai viņu atbalstīt vai ne, jo mūsu klusēšana šajā gadījumā ir piekrišana. Es neuzskatu šādu apspriešanas tempu par pieņemamu, tad man ir jāiet no zāles ārā...

Priekšsēdētājs. Deputāts Sinka, pēc tam - Bērziņš.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Pa daļai Seiles kundze jau pateica to, ko arī es gribēju teikt. Temps ir daudz par ātru, jo mēs neesam paguvuši iepazīties ar šo dokumentu. Tātad vienīgais kompromiss ir - to stingri palēnināt, lai mēs dabūtu izlasīt. Tajā pašā laikā te daži mūsu kolēģi nodarbojas ar ko citu, un šoreiz es tīšām teikšu - "ar citu biznesu", lai gan es neciešu šo vārdu, kaut gan pārvaldu angļu valodu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es aicinu nevienam neiet ārā no zāles. Mēs taču kā tiesneši notiesājām cilvēkus, absolūti nezinot, vai viņi ir vai nav vainīgi... Un tagad vismaz būsim godīgi pret sevi un šiem cilvēkiem -pieņemsim šo likumu pēc iespējas ātrāk. Par tempu, protams, var piekrist, neviens jau neiebilst, bet nepārtrauksim apspriešanu, jo citādi man rodas aizdomas, ka dažas frakcijas tiešām speciāli grib torpedēt šā likuma pieņemšanu, lai šie cilvēki mūžīgi, es atvainojos, karājas gaisā kā iespējami vainīgie. Padomāsim taču arī par mūsu kā tiesnešu lēmumu, kaut gan es balsoju pret to, un pieņemsim beidzot likumu, lai likums var darboties.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tempu, vadīšanas tempu, sēdes vadītājs var palēnināt vairākkārtīgi, bet, ja Seiles kundze uztur spēkā savu priekšlikumu, tad tas ir jābalso. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es iesaku atgriezties pie 6. panta, un, ja mēs palēninām tempu tā, lai var izlasīt visu to, kas tur ir ierosināts, tad es varu savu priekšlikumu par pārtraukšanu arī atsaukt.

Priekšsēdētājs. Kā es nopratu, Seiles kundze savu priekšlikumu izvirzīs balsošanai tad, ja komisijas vārdā Levita kungs un sēdes vadītājs paātrinās tempu... (Starpsauciens no zāles: "Palēninās!")

Atgriezīsimies pie 6. panta. Vispirms, Levita kungs, jūs lēni, bez steigas komisijas vārdā izklāstiet vēlreiz savus apsvērumus, un tad tiešām sekos pauze pēc katra panta. Un, ja vēl tad pauzi vajadzēs pagarināt, tad deputātam nevajag neko darīt - ne iesaukties, ne kā citādi - bet tikai pacelt roku, un sēdes vadītājs sapratīs, ka tā ir zīme, ka ir vēl jāpagaida, jo deputātiem ar šo pantu vēl ir jāstrādā. Lūdzu!

E.Levits. Godātie deputāti! Atgriežamies pie 6. panta. 6. pants nosaka, ka pie Ministru kabineta "pastāv"... Tas ir citādi, nekā ir teikts pirmajā variantā, - ka Ministru kabinets var izveidot Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisiju. Tas nozīmē, ka šī komisija ir jāizveido, un tas pēc būtības tad arī bija deputāta Kristovska ieteikums, kas šādā redakcijā ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība - par 6. pantu.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ministra kungam būtu tikai viens jautājums. Tas ir ļoti labi, ka pie Ministru kabineta var izveidot šādu korpusu, bet kas būtu tā īstās funkcijas? Ja te ir izvērtēšana, vai tā ir kā tāda tiesa jeb priekštiesa, kur nodod materiālus tiesai? Es nemaz neesmu skaidrībā, kāda funkcija būtu šiem cilvēkiem?

Priekšsēdētājs. Lūdzu! Egils Levits.

E.Levits (LC).

Šis sadalījums starp Totalitārisma seku dokumentēšanas centru un Izvērtēšanas komisiju ir izveidojies vēsturiski, ievērojot tās institūcijas, kuras savā laikā jau ir izveidojusi Augstākā padome, un šajā likumā ir paredzēts, ka komisijas darbību reglamentē šis un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Kas attiecas uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, tad jāteic, ka tā ir profesionāla iestāde, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem un tās galvenie uzdevumi ir noteikti šajā likumā- tas ir, pēc būtības savākt attiecīgos materiālus un dot attiecīgās izziņas, turpretī Izvērtēšanas komisija ir sabiedriska organizācija, kurā būtu it sevišķi represēto organizāciju pārstāvji un citas personas, kuras sabiedriskā kārtā veicinātu visa šā perioda izvērtēšanu, it sevišķi vēsturiskā un politiskā aspektā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Ilga Grava - Demokrātiskā partija!

I.Grava (DP).

Te gan ir viena problēma. Vakar, ejot pa Vecrīgu, es redzēju, ka mums eksistē Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas pārvalde. Šāda institūcija. Tur ir tāda šilte virsū. Tā saucas - pārvalde, - kā liecina sarkana šilte ar dzelteniem burtiem. Man tad ir jautājums: kad šī instance tiks likvidēta? Kas to ir nodibinājis un kā tā iekļaujas šinī shēmā?

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Levita kungs!

E.Levits. Ģenerālprokuratūra ir izveidojusi īpašu pārvaldi ģenerālprokurora vietnieka vadībā, kura sadarbībā ar šo pašreiz pastāvošo centru un komisiju izdara attiecīgo izmeklēšanu. Manuprāt, bija domāta šī pārvalde. Starp citu, šajā likumā prokuratūras īpašās struktūrvienības nav regulētas. To noteiks prokuratūras likums un prokuratūras iekšējās darba organizācijas noteikumi.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es te parunāju ar dažu frakciju locekļiem, un viņi tomēr man apgalvoja, ka šis projekts bijis iesniegts jau vakar un ka tikai šorīt no rīta tas ir bijis ielikts dažiem kastītēs. Un tas mani mazliet izbrīna. Es gribu teikt, ka šis 6.pants ir pārāk svarīgs, lai to pieņemtu šādā veidā. Es piekrītu ka, ja būtu normāla valsts, šis process būtu ritējis normāli jau varbūt vairākus gadus un būtu šis komisijas iesniegtais variants un viss pārējais, tad šī komisija varētu būt pie Ministru kabineta. Bet tas mani mazliet izbrīna. Es, godīgi sakot, arī tajā pirmajā lasījumā varbūt nepievērsu tam tik lielu uzmanību, jo šī pirmā redakcija, ka var izveidot, - tas ir viens. Bet tagad, ja pie Ministru kabineta pastāv Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, man tomēr ir zināmas bažas šajā situācijā. Un šīs bažas manī izraisa fakts, ka ilgu laiku... Mums diemžēl ir godīgi jāpasaka, ka mākslīgi tiek piebremzēti visi likumi, kas ir bijuši saistīti gan ar VDK, gan ar partijas nomeklatūru. Un arī šodien mēs te redzējām dažu deputātu klasisku un varbūt diezgan izmisīgu cīņu pret šo partijas nomenklatūras cilvēku iespējām ieņemt amatus. Tāpēc man ir zināmas bažas par to, ka, mainoties šai valdībai, šī izmeklēšanas komisija var izmeklēt tikai to, kas varbūt neatbilst vienas partijas interesēm, bet to, kas atbilst šīs partijas interesēm, - to lietu viņi centīsies piebremzēt. Un, ja tagad saka, ka šī izmeklēšanas komisija "karājas gaisā", es domāju, ka tas ir tieši pareizi - pateikt, ka komisijas darbību reglamentē šis un citi likumi un Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Tātad varētu būt nolikums. Jautājums - vai to apstiprina Ministru kabinets vai Saeima. Tas būtu varbūt vēl savādāk risināms, un par to vēl varētu diskutēt un būtu jāpadomā līdz trešajam lasījumam. Bet pašai šai komisijai nekādā gadījumā nevajadzētu būt pie Ministru kabineta. Viņiem šis process ir pārāk sāpīgs, un es domāju, ka tas vēl varētu turpināties. Visi lasīja avīzēs Birkava kunga paziņojumu, ka ir iespējams dabūt kaut kādus materiālus vēl arī no Krievijas. Es pats diezgan skeptiski vērtēju šo iespēju, bet es domāju, ka zināmā mērā šie materiāli nāks. Un šai komisijai vajadzētu būt tomēr vairāk izsvarotai. Gan dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, gan katrā ziņā arī Saeimai vajadzētu veikt kaut kādu kontroli un ņemt dalību šīs komisijas izveidošanā. Tāpēc es uzskatu, ka nekādā gadījumā tā nevarētu būt valdības komisija - kaut kādas vienas politiskas grupas rokās. Es domāju, ka šajā gadījumā būtu vērts vēl padomāt. Šādā variantā, kā uzrakstīts, mēs nekādā ziņā nevaram pieņemt šo 6.panta redakciju. Un jau tagad mēs dzirdam, ka nepārtraukti, uzpeldot kaut kādiem jauniem faktiem, tiek paziņots, ka, lūk, tas ir LNNK interesēs vai tas ir "Latvijas ceļa" interesēs, vai tas ir "Tçvzemei un brīvībai" interesēs. Tad, lūdzu, atbildiet - kāpēc tad mēs atkal paši iestrādājām šādu precedentu, lai pēc tam šī komisija varētu pārmest, ka viņi pārstāv tikai kaut kādu vienu politisko partiju? Nu tad ieliekam uzreiz! Es domāju, ka šādai komisijai būs vismaz divus trīs gadus jādarbojas un ka tai vajadzētu būt plašāk sastādītai, tai noteikti vajadzētu būt Saeimas kontrolē, un nekādā gadījumā tā nevarētu būt tikai valdības kontrolē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt (tas jau ir izskanējis, varbūt kāds to ir aizmirsis), ka šī komisija, par kuru ir runa 6.pantā, - Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija - ir sabiedriska organizācija. Savulaik tādu institūciju iedibināja mūsu bijušais parlaments - Augstākā padome. Šīs komisijas darbību reglamentē nolikums. Starp citu, šis nolikums pašlaik vēl darbojas, un jūs varat ar to iepazīties. Tā nav komisija, kas nodarbojas ar izmeklēšanu, un tā nedublē un neaizvieto prokuratūras darbību, kas tiek reglamentēta šā likuma 14.pantā. Es runāšu par 14.pantu atsevišķi. Ar noziegumu (un vispār šo faktu kā tādu) izmeklēšanu nodarbosies prokuratūra. Šī komisija ir sabiedriska organizācija. Un es piekrītu, ka varbūt vajadzētu par to padomāt un šā likuma pārejas noteikumos mazliet sīkāk par to parunāt un norādīt uz šīs komisijas darba pamatprincipiem, lai tas viss tālāk atspoguļotos jaunajā nolikumā. Bet ja ir tā, kā ir šeit, tad, runājot Kiršteina kunga vārdiem, varētu izdarīt secinājumus, ka šī ir komisija, kas nodarbosies ar visu VDK dokumentu izvērtēšanu un kas nodarbosies ar izmeklēšanu, un ka, lūk, tāpēc tai ir tik liela nozīme. Tā tas nav. Tā neaizvietos prokuratūru, un tiešām es piekrītu, ka pārejas noteikumos vajadzētu plašāk runāt par šīs komisijas nolikumu. Es runāju, zinot, kas tas ir, jo es vēl arvien esmu šīs komisijas locekle.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Ir jau labi, ka Marjašas kundze ir locekle šinī komisijā, kas nu viņa arī nebūtu. Es tiešām nezinu, kāds tas komisijas sastāvs ir. Te kaut ko teica, ka it kā sabiedriskas organizācijas. Es skatos, - otrajā kolonnā ir teikts, ka deputāts Kristovskis ir ieteicis dot precīzu komisijas definīciju. Es domāju, ka mums, lai mēs zinātu, par ko ir runa, vajadzētu to skaidri definēt. Ja tās ir sabiedriskās organizācijas kā tādas, - labi. Bet tad tās vajadzētu uzskaitīt, un mums būtu jāzina, un vajadzības gadījumā tas ir jāapstiprina. Šeit ir par daudz miglains jēdziens, kas tā tāda ir. Un pateikt: jā, nu, tas viss ir kārtībā, es esmu locekle, tātad viss ir automātiski pieņemams, - tā arī tomēr uz to nevar skatīties. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Godātais Levita kungs, šeit izskanēja deputātu lūgumi, kuri kā pirmie būtu jums jāizvērtē tajā nozīmē, ka lūdza šo pantu galīgo redakciju atlikt uz trešo lasījumu, kā es sapratu. Bet jums pašam jākomentē.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Es domāju, ka tāda procedūra laikam ir grūti saskaņojama ar Kārtības rulli. Bet es domāju tā: mēs varam ņemt vērā šeit izteiktos priekšlikumus, un varbūt Juridiskās komisijas vārdā es lūgtu sagatavot šā panta precizējumus uz trešo lasījumu. Bet pašlaik akceptēt šo pantu - tādu, kāds tas ir iesniegts. Es teicu, - tā ir iecerēta kā sabiedriska organizācija, kurā ir ieinteresēto pušu pārstāvji, respektīvi, galvenokārt represēto pārstāvji, bet arī visas citas ieinteresētās institūcijas, kuras vēlas izvērtēt šo situāciju, kāda bija okupācijas režīma laikā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! No Levita kunga komentāra es secinu, ka šajā situācijā ir vajadzīgi divi balsojumi.

Pirmais būs balsojums, kuru ierosināja deputāti, - atstāt 6.pantu pirmā lasījuma redakcijā. Tātad par deputātu ierosinājumu mēs vienmēr balsojam pirms komisijas ierosinājuma. Un otrs balsojums būs par 6.pantu - komisijas ierosinātajā redakcijā otrajā lasījumā.

Par procedūru vēlas runāt Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Paskatieties, tas ir par priekšlikuma būtību. Pirmā lasījuma redakcijā bija rakstīts, ka var būt. Tātad varētu arī nebūt šāda komisija. Kristovskis ierosina svītrot šos vārdus - "var izveidot" un ierakstīt iekšā kategoriski, ka tā pastāv pie Ministru kabineta. Līdz šim šāda komisija pastāvēja - un, atklāti sakot, veģetēja - pie Augstākās padomes. Gan Marjašas kundze, gan Romāns Apsītis ir šīs komisijas locekļi, var būt, ka vēl kāds no klātesošajiem ir, es nezinu. Tā pastāv. Bet ne ar ko nopietnu pašreiz nenodarbojas. Un deputāti tagad izsaka izbrīnu: vai tas pie Ministru kabineta pastāvēs vai kur citur? Man liekas, ka mēs visu laiku ejam tieši pa to ceļu, ka no Saeimas, kura pilda likumdošanas funkcijas, mēs maksimāli atbrīvojamies un nekādas komisijas nepastāv. Tā bija Augstākās padomes tendence - visu pavākt apakšā zem Augstākās padomes. Sākot ar galveno veterinārārstu un tā tālāk. Lai visu noteiktu Saeima (jeb Augstākā padome tajā laikā). Un es nesaprotu. Konkrētas redakcijas nav. Ir Kristovska priekšlikums, kas gan būtībā nav Kristovska priekšlikums, tas ir Muciņa priekšlikums, Kristovskis parakstīja pavadvēstuli, un mēs tāpēc likām iekšā, jo mēs nevaram šeit likt iekšā, ka tas ir Muciņa priekšlikums. Te ir Kristovska atsauksme. Tātad - dot precīzu redakciju. Acīmredzot, kā saka, lūdzu, dodiet šo redakciju, mēs esam gatavi strādāt! Bet šajā gadījumā, teiksim, atstāt pirmajā lasījumā vai otrajā, man liekas, ka tādu priekšlikumu nebija. Acīmredzot tas ir jāakceptē tāds, kāds tas ir. Ir trešais lasījums. Lūdzu, dodiet priekšlikumus! Juridiskā komisija tos apkopos un nodos jūsu vērtējumam. (Skaļi sarunājas deputāti. A.Endziņš un Kiršteins.)

Priekšsēdētājs. Kā es saprotu, sēdes vadītājs ir nepareizi izpratis situāciju, un tāpēc deputāti, kuri... Deputāt Aleksandr Kirštein un deputāt... Paldies, deputāt Silār! Deputāt Aleksandr Kirštein, ja es esmu nepareizi sapratis jūsu priekšlikumu, manuprāt, Jura Sinkas priekšlikumu, tad, lūdzu, pasakiet, ko mums darīt? Jūs savu priekšlikumu noņemat nost? Jo mūsu praksē tiešām tā līdz šim bija. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Mans priekšlikums bija - vispār viņu nepieņemt 2.lasījumā.")

Līdz ar to tas paliek pirmajā lasījumā. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Tieši tā!") Labi. Tad mēs balsojam par komisijas ierosināto redakciju, un katrs deputāts balso pēc sava ieskata - vai komisijas ierosinātais variants ir pieņemams vai nav pieņemams. Vienkārši jūsu zināšanai: ja šī redakcija netiks pieņemta, tad, protams paliks pirmā lasījuma redakcija. Lūdzu, Egils Levits!

E.Levits(LC).

Es tikai gribu īsi komentēt situāciju attiecībā uz šo balsojumu. Jūs redzat, ka pirmajā lasījumā ir teikts "var izveidot," turpretim otrajā lasījumā Juridiskā komisija ir noteikusi, ka "ir jāizveido". Tā ka, ja jūs balsosit pret Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad paliks pirmais priekšlikums, kas pēc būtības vēl vairāk nesaskan ar jūsu izteiktā priekšlikuma būtību. Tā ka es ierosinu tādēļ pieņemt tomēr Juridiskās komisijas ieteikto variantu. Un Juridiskā komisija ļoti labprāt pieņemtu visus priekšlikumus un precizējumus šajā sakarībā uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK.

A.Kiršteins (LNNK).

Es vēlreiz atkārtošu savu priekšlikumu. Pirmajā lasījumā ir labāks variants. Levita kungs pilnīgi pareizi teica. Var pieņemt un izveidot, bet var arī neizveidot. Var izveidot pie Saeimas, var izveidot vēl kaut kur. Tas ir pa pusei tikai priekšlikums. Tā ka, ja mēs to tagad noraidām, mēs iesniegsim jaunu priekšlikumu, un tas varētu būt otrajā lasījumā. Nekāda nelaime nebūs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, nevar būt tā, ka pirmajā lasījumā ir vieni panti, citi - otrajā un vēl citi trešajā. Šeit ir tāda smalka lieta. Tas būs iesniegts trešajā lasījumā, bet redakcija būs tāda pati kā pirmajā lasījumā. Nekāda smalkuma nav. Es varbūt neprecīzi izsakos, bet, godātie deputāti, tiešām balsosim par komisijas iesniegto redakciju, un jebkurā situācijā katrs varēs izlemt, vai viņu apmierina šī redakcija vai pirmā lasījuma redakcija. Un tad, kad būs trešais lasījums, viss sāksies no gala, jo Kārtības rullis atļauj izdarīt būtiskas izmaiņas un papildinājumus starplaikā starp lasījumiem. Vai varam balsot? Labi.

Balsosim par komisijas iesniegto 6.panta redakciju: "Pie Ministru kabineta pastāv Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija", - un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 24. Redakcija ir pieņemta.

Godātais Levita kungs, turpināsim pēc pārtraukuma. Nākamo izskatīsim 7.pantu. Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Visi deputāti ir savās vietās. Un, pirms mēs reģistrējamies, ir Prezidija visnotaļ priecīgs paziņojums jums, godātie kolēģi, ka mūsu godātajam kolēģim Raimondam Jonītim tieši šodien ir 29 gadi. (Aplausi.)

Un tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku! Esiet tik laipni, uzkavējieties savās vietās! Jo Prezidijam, nolasot izdruku, ir jāpārredz zāle visā pilnībā, lai kāds deputāts netiktu aizmirsts un nepelnīti ierakstīts iztrūkstošo skaitā.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Māris Budovskis,

Juris Janeks,

Ojārs Kehris,

Andrejs Krastiņš,

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ludmila Kuprijanova,

Gunārs Meierovics,

Aleksandrs Pētersons,

Anta Rugāte,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka...

Priekšsēdētājs. Lūdzu svītrot! Deputāts Sinka ir zālē.

Z.Tomiņš. Atzīmēts. Juris Sinka ir zālē.

Andrejs Siliņš.

Priekšsēdētājs. Man liekas, mēs jau norunājām, godātais Tomiņa kungs.

Z.Tomiņš.

Jānis Vaivads,

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Pātraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi! Mēs izskatām likumprojektu par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu un izmantošanu un sadarbības fakta ar to konstatēšanu. Esam nobalsojuši par 6.pantu, un tagad izskatīšanu turpinām, izskatām 7.pantu. Godātie kolēģi, ja jūs ieņemtu vietas, tad būtu kvorums zālē, tā vismaz redzams. Lūdzu, Levita kungs!

E.Levits. 7.pants pēc būtības nosaka, ka visi VDK dokumenti, izņemot tādus, kuri ir personīgā rīcībā, piemēram, kaut kādi dokumenti, kas nosaka, ka cilvēks ir atlaists no ieslodzījuma vai līdzīgi, - ka tie ir jānodod centralizēti, lai varētu izveidot šo arhīvu ar VDK dokumentiem un tos arī attiecīgi izmantot šajā likumā paredzētajā kārtībā. Juridiskā komisija ir nedaudz precizējusi pirmā lasījuma variantu un iestrādājusi daļu no deputāta Kristovska priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, kolēģi, iepazīstieties ar 7.panta izmaiņām! Vai komisijas iesniegtā redakcija ir pieņemama? Ir pieņemama. Tālāk, lūdzu!

E.Levits. Tagad pāriesim pie 8.panta. 8.panta būtība ir tā, ka bijušajiem VDK darbiniekiem ir jāsniedz paskaidrojumi par savu darbību, ieskaitot arī paskaidrojumus par vispārējo VDK darbu, struktūru, darbiniekiem un informatoriem, lai uz šo paskaidrojumu pamata šādā veidā varētu rekonstruēt čekas darbību, jo daudzu dokumentu mums trūkst. Un tādēļ ir šis pienākums sniegt paskaidrojumus. Ir saņemti priekšlikumi no frakcijas "Saskaņa Latvijai", kuri ir daļēji pieņemti un iestrādāti komisijas piedāvātajā variantā, bet deputāta Kristovska priekšlikums nav pieņemts, jo tas neatbilst panta sistemātikai.

Priekšsēdētājs. 8.pants. Deputāts Aristids Lambergs - lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Es tikai vēlētos paskaidrojumu. Vai ir paskaidrots, kas ir informators? Ir jāpaskaidro, kas skaitās informators.

E.Levits. Es paskaidrošu Lamberga kunga jautājumu. Informatora definīcija ir dota 3.panta otrajā daļā, un, protams, 8.pants attiecas arī uz informatoriem.

Priekšsēdētājs. Vai varam akceptēt 8.pantu komisijas piedāvātajā redakcijā? Lūdzu, - Anna Seile.

A.Seile (LNNK).

Pret panta pirmo un otro daļu man nekādu iebildumu nav, es vienīgi nesaprotu, kādēļ tiek izsvītrota trešā daļa. Šeit ir rakstīts pirmajā lasījumā, ka paskaidrojumi glabājas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra arhīvā, un viss šis punkts ir par to, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir tiesības vākt šādus dokumentus un saņemt paskaidrojumus. Tad kur paliks šie dokumenti, ja šo trešo rindkopiņu mēs izsvītrosim?

Priekšsēdētājs. Egils Levits.

E.Levits. Man jāsaka, ka mums Juridiskajā komisijā arī bija ilgas diskusijas par jautājumu, ko darīt ar arhīviem un vai Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs izveidos savu arhīvu. Es principā piekritu arī tam viedoklim, ko pēc būtības izteica Seiles kundze, taču vairākums nonāca pie secinājuma, ka visi materiāli nonāk vispārējā kārtībā, it sevišķi Valsts arhīvā, un jūs redzat , ka arī iepriekšējā pantā ir jau atsauce uz likumu "Par arhīviem". Es domāju, ka, ja mēs gribam īpašu izmantošanas kārtību šiem dokumentiem, tad, pamatojoties uz šo koncepciju, vajadzētu īpašu noregulējumu ieviest likumā par arhīviem, bet saskaņā ar šajā likumprojektā paredzēto koncepciju Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs neveido savu ilgstošu arhīvu, kur šie dokumenti glabājas ilgstoši. Tie tiek savākti, izvērtēti un tad nodoti arhīvā, galvenokārt Valsts arhīvā.

Priekšsēdētājs. Anna Seile.

A.Seile (LNNK).

Es lūdzu balsot par pirmā lasījuma redakcijas atstāšanu attiecībā uz šiem dokumentiem un gribu paskaidrot, kāpēc. Arī Centrālajā zemes komisijā vēl Augstākās padomes laikā tika veidots šāds arhīvs attiecībā uz zemes pieprasītājiem, kuri ierosināja strīdīgus jautājumus, un arhīvs neatlaidīgi griezās šeit, Augstākajā padomē, lai, tai likvidējoties un Saeimai pārņemot likumdošanas tiesības, viss arhīvs tiktu nodots valsts arhīvos, un, ja mēs to būtu izdarījuši un nebūtu pretojušies, tad tagad mums būtu jāskrien uz arhīvu, jāņem visas lietas. Jo šī ir ilgstoša procedūra, kad ir izskatāmi jautājumi zemes komisijā, un tāpat es uzskatu, ka varbūt vēl ilgstošāk šie jautājumi tiks risināti ar šiem VDK dokumentiem, tādēļ es iesaku saglabāt šos arhīvus pie Totalitārisma seku dokumentēšanas centra.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Cienījamā Seiles kundze! Arī Zemes komisija nebūs mūžīga. Tad, kad zemes reforma būs atrisināta, visi dokumenti tik un tā nonāks arhīvā. Arī šeit ir tāda doma iestrādāta iekšā. Tie paskaidrojumi, kas tiek vākti sakarā ar šo likumu, tiks izmantoti konkrētās lietās, kad ir jākonstatē sadarbības fakti, bet pēc tam tie tā vai citādāk nonāks arhīvā. Arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nepastāvēs mūžīgi. Nepastāvēs! (No zāles deputāte A.Seile: "Tâpēc nonāks arhīvā!") Acīmredzot 20 gadus, 50 gadus, 100 gadus mēs ar šo problēmu nenodarbosimies. Kā jūs redzēsiet, ka likumā ir iestrādāts iekšā 10 gadu periods, pēc kura iestājas noilgums. Tas ir jāzina. Tā ir, protams, balsojama lieta, bet šāds ieraksts absolūti neko nedos. Pašreiz tie glabāsies Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, bet perspektīvā tālāk tas viss nonāks arhīvā, kur tiks sistematizēts un kur pēc tam būs iespējams izmantot to nepieciešamības gadījumos - vai nu zinātniskiem pētījumiem, vai kā savādāk.

Priekšsēdētājs. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ivars Silārs - lūdzu!

I.Silārs (LC).

Un tomēr, cienījamie kolēģi, es aicinu skatīt likumprojektu kopumā, visus pantus kopumā, un apskatīties, kas ir rakstīts iepriekšējā pantā. Iepriekšējā pantā jau ir skaidri pateikts, ka katrai institūcijai, iestādei vai personai, kuras rīcībā nonāk Valsts drošības komitejas dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa tie mēneša laikā jānodod nevis arhīvam, bet Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Kas attiecas uz arhīvu un arhīvu likumu, tā ir atkal cita sadaļa. Tā ir 7.panta ceturtajā sadaļā, un šeit es piekrītu Seiles kundzei. 8.pantā ir runa par tiem dokumentiem un materiāliem, kuri par tādiem kļūs. Pēc tam, kad Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pilnvarota amatpersona būs pieprasījusi konkrētu informāciju, tai, protams, ir jāglabājas šajā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra arhīvā. Protams, visu laiku uz visām institūcijām, visiem arhīviem, visiem dokumentiem attiecas likums "Par arhīviem". Tas ir un paliek spēkā, bet te jau ir skaidrs, kur tie dokumenti ir, kur varēs tos dabūt. Ja viņiem ir tiesības tos pieprasīt, tad tie arī glabā. Pārējais, protams, attiecas uz šo iestādi tāpat kā uz jebkuru iestādi. Kā uz Saeimas, tā uz Ministru kabineta dokumentiem attiecas likums par valsts arhīviem, bet tā ir specifiska informācija, tādēļ te ir arī reglamentēts, ka viņi to pieprasa. Savu pieprasīto attiecībā uz aptaujas dokumentiem es aicinu atbalstīt, respektīvi, noraidīt 8.panta trešās daļas izsvītrošanu.

Priekšsēdētājs. Godātā deputāte Seile un godātais deputāt Silār, līdz ar to jūsu priekšlikums ir balsot par 8.pantu komisijas ceturtajā redakcijā, bet ar trešo daļu, tas ir, ka šie paskaidrojumi glabājas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra arhīvā. Vai jūs piekrītiet vai mums ir jābalso? Jā, es jau prasīju Egilam Levitam.

E.Levits. Tas ir Juridiskās komisijas viedoklis, ko es šeit pārstāvu. Es personīgi pilnīgi atbalstu Seiles kundzes un Silāra kunga viedokli šajā jautājumā. Es domāju, ka attiecībā uz šiem dokumentiem ir jābūt īpašam lietošanas un glabāšanas režīmam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 8.pantu komisijas ietvertajā redakcijā - ar papildinājumu trešajā sadaļā no pirmā lasījuma: šie paskaidrojumi glabājas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra arhīvā. Rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts 8.pants. Tālāk!

E.Levits. Pāriesim pie 9.panta! Informācijas neizpaušana. Šeit ir pēc būtības teikts, ka tie centra darbinieki, kuriem ir pieejama šī informācija, nedrīkst to izpaust. Un es domāju, ka tā ir diezgan pašsaprotama lieta. Juridiskā komisija ir tikai precizējusi pirmā lasījuma variantu, īpaši priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, iepazīstieties, deputāti!

E.Levits. Panta otrajā daļā ir vēl īpašs drošības mehānisms. Tas nozīmē, ka informāciju nevar izpaust pa telefonu, pa citiem dažāda veida komunikācijas līdzekļiem, kur šī drošība nav panākta.

Priekšsēdētājs. Vai varam nākamo pantu skatīt? Varam. Lūdzu, tālāk!

E.Levits. 10.pants. Te ir runa par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK dokumentu izmantošanu, ir arī precizējums par pirmo daļu, bet bez būtiskām izmaiņām. Attiecībā uz otro daļu ir noraidīts deputāta Kristovska priekšlikums - par autentisku kopiju izgatavošanu un apliecināšanu. Komisija iesaka, ka šos jautājumus regulē Ministru kabineta noteikumi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums, jo šie jautājumi ir diezgan sīki jāreglamentē ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem.

Priekšsēdētājs. Vai varam nākamo pantu skatīt? Lūdzu, par nākamo!

E.Levits. 11.pants. Satversmes aizsardzības biroja tiesības tagad ir formulētas kā valsts drošības iestāžu tiesības, un šeit ir paredzēts, ka valsts drošības iestādēm, respektīvi, pilnvarotajām amatpersonām, ir tiesības iepazīties ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem materiāliem. It īpaši svarīgi tas būtu apstākļos, kad atsevišķos gadījumos tiek pārbaudīta kādas personas piemērotība valsts civildienestam tad, kad šis civildienests attiecas uz valsts drošības iestādēm.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, izskatīsim 11.pantu.

E.Levits. Protams, to nevar darīt katrā gadījumā, bet tikai saskaņā ar īpašu kārtību, ko apstiprina tieslietu ministrs un Satversmes aizsardzības biroja direktors. Arī šeit tādā veidā tiek nodrošināta šīs informācijas neizpaužamība.

Priekšsēdētājs. Vai varam izskatīt nākamo pantu? Lūdzu - 12.pants.

E.Levits. 12.pants ir par personas pieprasījumu. Tas ir viens no būtiskākajiem šā likuma pantiem, un tas izsaka to, ka katrai personai ir tiesības pieprasīt izziņu par sevi, par to, vai Dokumentēšanas centra rīcībā ir kādi materiāli par šo personu. Un Centram ir mēneša laikā jādod atbilde. Šeit ir iesniegti vairāki priekšlikumi no frakcijas "Saskaņa Latvijai". "Saskaņa Latvijai" gribēja paplašināt šo personu tiesības, - lai var iegūt informāciju ne tikai par sevi, bet arī par tuviem piederīgajiem, - tas ir minēts šeit, - tad, ja šie piederīgie ir miruši. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Otrs priekšlikums ir iestrādāts Juridiskās komisijas redakcijā, respektīvi, tiek papildināta otrā daļa, ka informācija tiek izsniegta tiktāl, ciktāl tā neskar trešo personu intereses.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, izskatīsim 12.pantu! Aristids Lambergs - LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Man ir jautājums - lai paskaidro pie 2.panta, kur ir runāts par to, ka apstiprinošas atbildes gadījumā personai ir tiesības, ciktāl tās neskar trešās personas intereses... Ko tas nozīmē? Kādā veidā tas varētu attiekties, un kāpēc noliegta šīs informācijas izdošana?

E.Levits. Jā, tas ir viens no jūtīgākajiem jautājumiem šajā likumā. Un proti, informācija tiek izsniegta par šo personu, bet, ja tur, piemēram, ir minētas trešās personas, tad šo personu vārdi tiek izsvītroti, lai nedabūtu cilvēks... Jā, informāciju dod, bet tikai anonimizētu. Tā ir šā likuma būtība šajā pantā. Varbūt vēl viens jauninājums, ko ir ietvērusi Juridiskā komisija, ir tas, ka apstiprinošas atbildes gadījumā šī persona var griezties Prokuratūrā un lūgt Prokuratūru izskatīt šo pārbaudes lietu, jo mēs tūlīt nākamajos pantos redzēsim, ka Prokuratūrai ir mehānisms, lai pārbaudītu gan ar pozitīvu, gan ar negatīvu rezultātu saistītu sadarbības faktu. Un šajā gadījumā, ja par personu ir kaut kādi materiāli, tad viņa nepaliek viena pati ar savu problēmu, bet viņai ir tiesības lūgt Prokuratūras palīdzību šā fakta pārbaudē.

Priekšsēdētājs. Vai varam akceptēt komisijas redakciju un pāriet pie nākamā panta? Lūdzu - Anna Seile, LNNK.

A.Seile (LNNK).

Man gan vecajā panta redakcijā, gan jaunajā, komisijas piedāvātajā, redakcijā ir viena neizpratne. Mēs šajā pantā iestrādājām tādas normas, ka jebkura persona var rakstiski prasīt informāciju - tātad žurnālists vai kāds cits. Un otrajā daļā, jau komisijas variantā, ir teikts, ka var saņemt izrakstus un tā tālāk. Šeit nav arī aizlieguma tos publicēt. Nekā tamlīdzīga. Bet iepriekšējos pantos šai pašai Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai mēs noteicām ārkārtīgi stingrus principus attiecībā uz kārtību, kādā tā drīkst iznest no savām telpām un nodot Prokuratūrai, un tā tālāk. Vai šeit nav zināmā mērā pretruna, ka katra... Es atkārtoju vēlreiz - tātad jebkura - fiziskā vai juridiskā persona drīkst pieprasīt šos dokumentus un drīkst saņemt izrakstus par tiem. Varbūt es kaut ko neesmu izpratusi? Par sevi tātad...

Priekšsēdētājs. Par šo personu.

A.Seile. Tātad tā persona - par sevi. Skaidrs. Paldies. Tad es atsaucu savu ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to vairāk iebildžu, jautājumu un citu priekšlikumu nav. Ivars Silārs - lūdzu! Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Man ir priekšlikums vienkārši drusku grozīt redakciju. Tad, es domāju, arī nebūtu radies Lamberga kunga jautājums. Šo atrunu "ciktāl tas neskar trešās personas intereses" varētu pārlikt no tiesībām uz to vietu "...iepazīties ar šiem dokumentiem, ciktāl tas neskar trešās personas intereses", jo citādi iznāk, kā Lamberga kungs jautā, - iznāk tā, ka tad nav tiesību, ja tur tiek skartas trešās personas intereses. Vienkārši varētu šo iespraudumu pārlikt, bet tas, protams, ir tīri redakcionāli, jo var rasties... Lasot latviešu valodā, ja šis iespraudums ir aiz ''tiesībām,'' iznāk, ka šādos gadījumos varētu būt ierobežotas pašas tiesības. Tiesības nav ierobežotas, bet šā dokumenta saņemšanas forma ir ierobežota.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Egils Levits.

E.Levits. Tas ir redakcionāls precizējums, un es domāju, ka tas būtu pieņemams, ja komisija to šādā veidā precizē - tātad iespraudums "ciktāl tas neskar trešās personas intereses" ir pēc vārda "iepazīties".

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par 12.pantu? Nē. Līdz ar to mēs akceptējam un pārejam pie 13.panta.

E.Levits. Cienītie kolēģi! Es lūgtu jūs rūpīgi iepazīties ar 13.pantu. Tas arī ir viens no svarīgākajiem pantiem, un šeit mēs pieņēmām deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, proti, ka katrai institūcijai ir obligāti jāpieprasa izziņa no Centra par to darbinieku vai deputātu, tas, vai Centra rīcībā ir kāds materiāls par šo personu. Un pēc būtības tas attiecas uz visiem civildienesta darbiniekiem un uz vēlētām amatpersonām, bet šajā gadījumā ir par visiem bez izņēmuma, jo argumentācija, kādēļ Juridiskā komisija akceptēja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, ir tā, ka, ja būtu selektīvi, tad tikai šaubu gadījumos būtu šī izziņa jāpieprasa. Tādā gadījumā būtu diezgan liels nedrošības faktors un arī varētu būt vieta manipulācijām. Un tādēļ Juridiskā komisija akceptēja šo principiālo nostāju, ka izziņa tiek pieprasīta par visām personām.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie deputāti, uzmanīgi iepazīstieties ar 13.panta jauno redakciju, kurā ir ņemti vērā deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Vai varam akceptēt šo redakciju un pāriet pie nākamā panta? Iebildumu nav. Tātad mēs akceptējam un sākam izskatīt šā panta nākamo sadaļu.

E.Levits. Nē, tas faktiski attiecas uz visu.

Priekšsēdētājs. Uz visu nākamo pantu.

E.Levits. 14. un 15.pants regulē procesu, kādā veidā notiek pārbaude. Sadarbības fakts vispirms tiek pārbaudīts Prokuratūrā un pēc tam - tiesā. Abi šie panti ir sīki noregulējuši šo procesu, jo citādi mēs atkal būtu līdzīgā situācijā, kādā pašlaik ar Saeimas Izmeklēšanas komisija, kura kaut ko dara bez procesa, vai arī bija jautājums par šiem Saeimas deputātiem, kur arī nebija noteikta procesa. Pirmajā lasījumā bija ieteikums šajā gadījumā piemērot Kriminālprocesa kodeksa normas, taču pēc ilgas diskusijas Juridiskā komisija nolēma, ka ir jāizstrādā īpašs process, lai gan pēc būtības tur ir daudz aizņēmumu no Kriminālprocesa kodeksa. Prokuratūrai ir doti visi līdzekļi, kas tai ir arī kriminālprocesā, lai noskaidrotu attiecīgo, faktu, un šī procedūra tātad ir ''komprimēti'' aprakstīta 14.pantā. Tas ir garš pants, tāpēc varbūt mēs varam dažas minūtes palasīt šo pantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Ivars Silārs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Šeit nu mani mulsina viens apstāklis par sadarbības fakta konstatēšanu - 14.panta sestajā daļā. Un šeit ir pierādāmi šādi apstākļi: sadarbības ar VDK notikums, laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi. Tas mani mulsina tieši tajā aspektā, kāds bija, kad mēs spriedām par 5.Saeimas Vēlēšanu likuma normas pārkāpumu - vai ir pārkāpta šī norma vai nav. Šajā likumā mums bija runa par to, vai ir bijis aģents vai nav bijis aģents. Sadarbība? Es gribu teikt, ka ar Valsts drošības komiteju sadarbojās Iekšlietu ministrija. Nepārtraukti. Kaut vai piemēram, šo organizēto noziegumu izmeklēšanas jomā, kontrabandas jomā. Visi viņi sadarbojās, un to sadarbības faktu var pierādīt. Sadarbojās ar Valsts drošības komiteju partija. Sadarbojās. Sadarbošanās faktu pierādīs jebkurā gadījumā. Bet šeit nekur nav runa par to, kas mums ir svarīgi un ko mēs akcentējām pagājušajā trešdienā. Man tad uzmanību pievērsa tas, ka šeit tika runāts par sadarbības faktu, bet aizgāja prom no tā, vai konkrētās personas, pret kurām ir izvirzīta apsūdzība, ir bijuši aģenti vai nav bijuši aģenti. Un to var noteikt tikai pēc tajā laikā spēkā esošajiem šīs pašas Valsts drošības komitejas dokumentiem, kas reglamentēja to, kurš ir aģents un kurš nav aģents. Varbūt viņš bija aģents, bet nekad viņam netika dots uzdevums, nekad viņš nav pildījis kādu uzdevumu, bet atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem normatīviem, tās iestādes dokumentiem viņš bija aģents. Bet to es neredzu šajā daļā. Tā ir fakta konstatācija. Te parādās subjektīvā izpratne, kurš ir aģents un kurš nav aģents. Tad mēs beigās nonāksim pie tā, ka subjektīvi mēs visi konstatēsim, ka neviens nav bijis aģents, ka tādi vispār vairs nav bijuši. Izrādās, ka tas atkal ir čekas izdomājums - par aģentiem. Tādēļ es domāju, ka šeit tiek pārāk vispārināts, ja ir šādā redakcijā, kā te redzama. Tad visi kriminālpolicijas darbinieki - piedodiet, tajos gados bija milicijas darbinieki -, kuri nodarbojušies ar smagu noziegumu izmeklēšanu, ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Un tādu faktu varēs pierādīt. Man šeit gribētos jautāt autoriem, lai viņi sniedz man atbildi, ka te tiešām pavisam kaut ko citu mēs esam domājuši, kad mēs pieņēmām šo labojumu 5.Saeimas Vēlēšanu likumā, kurš ir spēkā arī Pašvaldību vēlēšanu likumā un kurš ir spēkā arī Civilierēdņu likumā.

Priekšsēdētājs. Ruta Marjaša. Lūdzu! "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienītie kolēģi! Vispirms par to jautājumu, par kuru teica Silāra kungs. Es gribu atgriezt jūsu uzmanību pie 3. panta, kurā ir definēti VDK darbinieki -informatori. Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka "VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki, personas, kuras devušas savu piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras ar vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus uzdevumus". Pastāvot tādiem apstākļiem, es domāju, ka nebūtu lieki, ja mēs šajā 14. pantā pieliktu klāt vārdus "slepena sadarbības fakta konstatēšana". Tad tas pilnīgi sakritīs ar 3. panta definīciju un nebūs nekādu aizdomu, ka runa ir par sadarbību likumā paredzētajā kārtībā.

Bet vispār es gribētu izteikties par 14. pantu plašāk. Kā tas tagad ir?

Priekšsēdētājs. Jums ir tiesības veselu stundu runāt.

R.Marjaša. Nē, nē, bet varbūt vēl kāds par to punktu grib ko pateikt...

Priekšsēdētājs. Ja jums ir vienošanās ar deputātu Lagzdiņu, tad, lūdzu! Marjašas kundze, jūs varat izmantot tribīni, cik ilgi jūs gribat.

R.Marjaša. Jā, cienītie kolēģi! Kā jau šeit referents teica, izmaiņas, salīdzinot ar 14. panta redakciju pirmajā lasījumā, ir diezgan principiālas tādā nozīmē, ka 14. pantā bija pilnīga atsauce uz Kriminālprocesa kodeksu, kas būtībā radīja pamatotus iebildumus juristiem, kriminālprocesuālistiem un arī juristiem praktiķiem, jo par kriminālprocesu kā tādu var runāt tad, kad izmeklē noziegumu. Šis likums nerunā par noziegumu izmeklēšanu, šis likums runā par noteikta fakta konstatāciju- par slepenās sadarbības fakta konstatāciju, kura pati par sevi noziegums nav. Kā jūs zināt, tā noziegums ir tikai tad, ja šīs darbības rezultātā ir iestājušās konkrētas sociāli bīstamas sekas. Šeit netiek izskatīts arī fakts par to, ka pēc tam var tikt ierosināta, teiksim, lieta par nepatiesu ziņu sniegšanu. Šeit ir tikai šīs slepenās sadarbības fakta konstatācija. Un arī man kā juristei nebija iebildumu pret to, lai pilnībā, teiksim, runājot par šo pārbaudes procesu, mēs darbotos saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa normām.

Un galarezultātā mūsu ģenerālprokurora radītā grupa izstrādāja speciālas procesuālās normas šā likuma izpildei, jo šis likums ir radīts speciāliem faktiem, speciālam uzdevumam, un es gribu cerēt, ka arī kādam konkrētam laikam, kurš beigsies pēc zināma perioda.

Taču es negribētu piekrist, ka te ir paņemtas kaut kādas normas no Kriminālprocesa kodeksa, šeit ir norādītas garantijas, procesuālās garantijas, kā pareizi tiek dota atsauce uz konstitucionālo likumu par cilvēku tiesībām un pienākumiem, kas būtībā ir Satversmes līmeņa likums, un ir izdarīts viss, lai tiktu garantēts, manuprāt, pats galvenais. Un te jau arī cilvēki runāja, ka pastāv zināmi draudi, - ka mēs kļūsim pilnīgi atkarīgi no tiem dokumentiem, kurus mums iesūtīs cita valsts, ka šī cita valsts, iesūtot šādus vai tādus dokumentus, varēs regulēt mūsu politisko procesu, varēs regulēt, teiksim, šādu vai tādu personu atstādināšanu vai neiecelšanu svarīgos amatos. Tādēļ, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šis likums uzliek par pienākumu un dod iespējas izvērtēt visus šos dokumentus, ko ir sastādījusi šī nelatvijas valsts iestāde, kuras draudzīgums pret mūsu valsti bieži vien ir ļoti apšaubāms, ka mūsu izmeklēšanas orgāni, mūsu Prokuratūra, mūsu Latvijas tiesa, varēs neformalizējot izvērtēt šos dokumentus, jo citu dokumentu jau nav. Ir tikai šie dokumenti, un izvērtēt tos varēs, izejot no mūsu valsts izpratnes, no mūsu valsts interesēm, aizsargājot savus pilsoņus no nepatiesiem apvainojumiem un tāpat aizsargājot mūsu valsts intereses no tā, lai tur neiekļūtu cilvēki, kuri nav cienīgi tur strādāt.

Tad, kad mēs Juridiskajā komisijā izvērtējām šos prokurora priekšlikumus, mūs apmierināja viss šis process, ko prokurors piedāvāja. Īpaši jūs pievērsiet uzmanību tam, ka 14. panta 6. punktā ir skaidri definēts, kas ir jākonstatē pirms tiesas. Tātad nevis tikai autentiskums, kā mums te mēģināja viens otrs teikt, - ka nu pietiek ar to, ka dokumenti ir autentiski. Viens otrs varbūt pat nemaz nesaprot, ko tas nozīmē - "autentiski", bet šeit ir atšifrēts, kas tad prokuroram ir jāizmeklē un kas tad viņam ir jākonstatē. Un tas šeit ir.

Runājot arī par... Ir lielas grūtības izvērtēt šo procesu arī no garantiju viedokļa attiecībā uz pārbaudāmās personas interesēm. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz 8. punkta pēdējo piebildi, ka pierādījumu vākšanai prokurors var veikt sekojošas darbības, to skaitā, uz tiesneša lēmuma pamata izdarīt kratīšanas, uzlikt arestu pārbaudāmās personas pasta un telegrāfa korespondencei un noklausīties viņas telefona sarunas. Juridiskajā komisijā bija diezgan liela diskusija par to un tika teikts: kā nu tagad mēs lūgsim tiesu atļaut noklausīties tās sarunas, jo runa taču ir par senas pagātnes faktiem, bet mēs sarunas noklausīsimies tagad. Bet es tomēr uzskatīju, ka tas ir vajadzīgs, un arī citi tā uzskatīja, jo šodien var būt reakcija uz šiem faktiem, un tie cilvēki visādā veidā var tikt šantažēti, tāpēc Prokuratūrai un pēc tam arī tiesām pie visa tā ir jābūt iespējamai pieejai.

Es tālāk nerunāšu par 15. pantu, jo par to mēs atsevišķi debatēsim, bet es gribu pateikt, ka viss tas, ko es pašlaik pateicu attiecībā uz 14. pantu, pilnībā attiecas arī uz 15. pantu, jo arī visas tās normas, kas tiek piedāvātas tiesas procesam, faktiski būtiski atšķiras no tās kārtības, kāda šodien pastāv vispārējā civiltiesiskajā kārtībā attiecībā uz fakta konstatāciju. Mēs sākumā domājām, ka pietiek ar to, ka tiesa vienkārši konstatē sadarbības faktu civiltiesiskajā kārtībā, bet prokurors vērsa mūsu uzmanību ļoti pamatoti uz to, ka šie slepenās sadarbības fakti atšķiras no citiem juridiskajiem faktiem īpaši ar savu publisko raksturu. Ar to, ka tie skar ne tikai konkrētā cilvēka likteni, ne tikai konkrētā cilvēka, teiksim, kaut kādas civiltiesiskās attiecības, bet tie skar visas valsts intereses. Un tad, vadoties pēc šā publiskā rakstura, arī mēs Juridiskajā komisijā piekritām, ka šeit arī tiesām ir jāvadās pēc šīm speciālajām normām, kas ir daudz plašākas, nekā paredz civilprocess, kuram, protams, ir paredzētas garantijas - ne mazākas garantijas kā kriminālprocesā. Tikai tādā ziņā var runāt par līdzībām ar kriminālprocesu. Lai šīs īstenības atklāšanas un izmeklēšanas garantijas būtu ne mazākas, kādas paredz kriminālprocess. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, Ilga Grava - Demokrātiskā partija! Apspriežam 14. pantu.

I.Grava (DP).

Ja jau šis pants ir jāpieņem, tad šinī gadījumā es pilnīgi atbalstu Silāra kungu, jo ko mēs gribam konstatēt - sadarbības faktu vai to, ka cilvēks ir bijis štata, ārštata darbinieks vai informators? Mēs te tikko ar Graudiņa kungu runājām. Arī viņu ir intervējusi un izsaukusi čeka. Viņš ir runājis ar viņiem. Apzināti. Vai tad... bezapziņā? To jau dara tikai tie, kas ir speciālā uzskaitē. Visi apzināti runā. Līdz ar to sadarbība ir, jo tu esi ar viņu runājis, un tā ir apzināta sadarbība. Tāpēc es atbalstītu un ieteiktu pārdomāt šo Silāra kunga ierosinājumu, lai noskaidrotu, kas mums ir svarīgs un ko mēs gribam noskaidrot. Vai šis cilvēks ir bijis, kā mums pirmajos pantos ir akceptēts, štata, ārštata darbinieks vai informators - to mums ir svarīgi noskaidrot šinī likumā, kā es saprotu. Jo pirmajos pantos tā tas ir, un to arī šodien tikko kā pieņēma otrajā lasījumā, citādi iznāk disonanse ar 14. panta atsevišķām apakšnodaļām un 2. un 3. pantu, kas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Egils Levits.

E.Levits (LC).

Par 14. panta sesto daļu var teikt, ka šeit ir formulēts, ka Prokuratūras uzdevums ir konstatēt faktu pēc būtības, tas ir, sadarbības ar VDK notikumu, laiku, vietu un tā tālāk. Un šeit varētu būt nelielas atšķirības, ja, piemēram, kāds ir ierakstīts kā aģents kādos dokumentos, bet faktiskā sadarbība nav notikusi, šis notikums nav bijis, tad arī šī situācija, protams, ir jāņem vērā. Šeit mēs skatāmies šo notikumu kā tādu, pat tad, ja tas ir formāli ierakstīts, piemēram, kaut vai štatu sarakstos. Es domāju, ka teorētiski šāda situācija ir iespējama. Bet es ieteiktu tā: tā kā mums nav citu konkrētu priekšlikumu, tad es lūgtu akceptēt šo 14. pantu šādā izsvērtā un līdzsvarotā variantā, kāds tas šeit ir ierosināts, bet deputātus, kuriem ir konkretizējumi un ierosinājumi kaut vai par šo sesto daļu, lūgtu iesniegt Juridiskajai komisijai savus konkrētos fomulējumus uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Man gribētos tuvāku paskaidrojumu, ko nozīmē "tuvi radinieki"? Sieva un vēl kas? Vai tur nevajadzētu tomēr specificēt? Tas ir 14. panta 9. punkts par personām un to tuviem radiniekiem. Te tas ir stiepjams jēdziens. Sieva, pieņemsim, ir pieprecēta radiniece...

Un vai mums ir vajadzīgs 3. pantā tas vārds "slepens"? Vai tas ir būtiski, ja ir dota informācija... Es tagad runāju mazliet par iepriekšējo, jo to pieminēja arī iepriekšējie runātāji, pieminēja 3. pantu - "... kuri ir slepeni snieguši informāciju". Bet ja nu samērā atklāti sniedz informāciju ? Vai ir kāda starpība? Manuprāt, vajadzētu būt, ka vispār ir sniedzis informāciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Kide!

E.Kide (SL).

Pēc Silāra kunga un Levita kunga uzstāšanās arvien vairāk par sesto iedaļu rodas pārliecība, ka tā ir ļoti neprecīza un ka tā vispār nav pierādāma. Es piekristu tam, ko teica Silāra kungs, ka ir jāieslēdz konkrēts 3. pants, uz kuru tad arī šī sestā iedaļa attiektos. Tam es piekristu. Tad būtu izslēgta iespējamība, ka šī sestā daļa tiek attiecināta uz jebkuru cilvēku, kas tajā laikā ir sadarbojies, bet nevis nesis slepenas ziņas.

Bet man ir arī otras šaubas, ka vispār sestās iedaļas abus apakšpunktus faktiski nevar pierādīt. Kā var pierādīt visus iekavās noteiktos faktus - laiku, kad tas noticis, vietu, formu? Un ir pierakstīts vēl - "un citi apstākļi". Tātad, ja viss tas nav pierādīts, tad vispār nekāds fakts nav pierādīts.

Man būtu vienkārši priekšlikums pārdomāt šādu lietu, ka sesto iedaļu vispār varētu svītrot un balstīties uz septīto iedaļu, kura saka, ka pierādījumi pārbaudes lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumu noteiktajā kārtībā nosaka apzinātas sadarbības ar VDK esamību vai neesamību. Šeit var būt ietverta gan tā vieta, gan tas laiks, gan forma un vēl citi apstākļi, bet to nosaka prokurors un nosaka visa tā procedūra. Un tad šī nenoteiktība, kas ir ietverta 6. panta 1. un 2. apakšpunktā, līdz ar to būtu izslēgta. Es ierosinu autoriem padomāt par šādu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo pantu vai tā atsevišķām sadaļām? Godātie deputāti, mums ir komisijas ierosinātā panta redakcija, un komisijas vārdā deputāts Egils Levits aicināja balsot par šo redakciju, bet savus labojumus un grozījumus iesniegt uz trešo lasījumu. Acīmredzot šo savu attieksmi pret 14. pantu jūs varat izteikt balsošanā. Kā vienmēr mūsu prakse, kura jau ir iedibināta, ir tāda, ka tad, ja 14. pants negūst vajadzīgo atbalstu no deputātiem, tad tas ir tajā redakcijā, kādā tas bijis pirmajā lasījumā. Un tad uz trešo lasījumu atkal notiek grozījumu un pārlabojumu iesniegšana.

Vai kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas es vēlētos piebilst, ka ir izteiktas vērā ņemamas piezīmes, un es lūdzu tos deputātus, kuri izteicās par sesto daļu, iesniegt šos priekšlikumus Juridiskajai komisijai. Tas attiecas uz Kides kungu, Silāra kungu un citiem. Mēs tad tos izskatīsim, sagatavojot šo projektu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par 14. pantu komisijas iesniegtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 14. Pieņemts.

Tagad - 15.pants.

E.Levits. 15.pants pirmajā lasījumā bija sagatavots attiecībā uz pavisam citu jautājumu. Un, proti, tika svītrots kā tāds. 15.pants pirmajā lasījumā paredzēja, ka jebkura persona var par jebkuru citu personu ierosināt šādu fakta pārbaudi tiesā, bet uz savu risku. Tātad civilprocesā noteiktajā kārtībā. Ja šis process nav beidzies ar rezultātu, ka šis fakts ir konstatēts, tādā gadījumā šī persona uzņemas uz sevi risku - Civillikumā paredzētajā kārtībā atbildēt par apvainojumiem un goda aizskaršanu. Atbildēt ar tur paredzētajām sekām, piemēram, sāpju naudu. Tātad šī iespēja, kas bija paredzēta pirmajā lasījumā, pēc diskusijas Juridiskajā komisijā tika liegta, jo Juridiskā komisija uzskatīja, ka tādā gadījumā tas tomēr varētu radīt nevēlamu un pārmērīgu denunciācijas efektu sabiedrībā. Tādēļ šis pants ir aizstāts ar pavisam citu 15.pantu, kurš ir būtībā iepriekšējā panta - 14.panta turpinājums. 14.pants regulē procesu, kādu to ved prokuratūra. Un tad, ja prokuratūra savu darbu ir beigusi, 15.pants nosaka, kāda ir procedūra tiesā sadarbības fakta konstatēšanai. Arī šis 15.pants ir pagarš, un es lūdzu arī to rūpīgi izlasīt.

Priekšsēdētājs. Lasām.

E.Levits. Es ceru, ka tagad neviens nepārmetīs vadībai un referentam par to, ka mēs steidzamies.

Priekšsēdētājs. Mēs tiešām nesteidzamies. Vai kāds vēlas runāt par 15.pantu? Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šajā likumā mēs potenciāli runājam par sabiedrībā ļoti redzamiem cilvēkiem. Mēs, iespējams, runājam par ļoti turīgiem cilvēkiem, par cilvēkiem, kuriem varbūt ir ļoti daudz varas. Un tāpēc es uzskatu, ka šim likumprojektam ir viens būtisks trūkums 15.pantā. Un proti, ka tomēr šādas tiesas prāvas tiek uzskatītas kā daudzmaz normālas, bet tās tādas nav. Mums ir arī jāapzinās tiesnešu situācija Latvijā, ka viņiem ir jāstrādā par ļoti zemām algām un viņu personiskā drošība ne vienmēr ir nodrošināta. Un tāpēc es ieteiktu Juridiskajai komisijai, gatavojot uz trešo lasījumu, ieskatīties šādā iespējamībā - iestrādāt tādu normu, kas neatļautu nedz tiesnešu kukuļošanu, nedz arī viņu un viņu ģimeņu fizisko apdraudēšanu šādas tiesu prāvas laikā un rezultātā. Jo citādi, ja tas ir iespējams un ja tas notiek, tad viss, ko mēs šeit darām un lemjam, iznāk viens farss. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Egils Levits - lūdzu!

E.Levits. Es domāju, tas ir interesants priekšlikums, taču man jāsaka, ka tiesnešu kukuļošana mūsu valstī ir aizliegta un to soda krimināllikums. Un jebkāda veida cita cilvēka dzīvības vai personas integritātes apdraudēšana arī nav pieļaujama, un arī šīs tiesības sargā krimināllikums. Un arī likums "Par tiesu varu" paredz tieši to, ko Grota kungs minēja. (Starpsauciens no zāles: "Tad jau viss ir kārtībā!")

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es esmu spiests atkal atgriezties pie tā paša sadarbības fakta. Ir, protams, problēmas, kad mēs skatām pa pantiem, neredzot visu likumprojektu kopumā. Un tagad apskatieties 15.panta sesto sadaļu, kurā ir skaidri ierakstīta likuma norma, ka, taisot spriedumu, tiesa apspriežu istabā izlemj šādus un tādus jautājumus. Un tur ir uzskaitīti šie jautājumi. Nekādus citus jautājumus tiesa neapspriež, kā tikai tos, kas ir ierakstīti šajā likuma panta sadaļā. Un šeit ir tāda norma. Tātad viņi tajā istabā spriež, vai pārbaudāmā persona apzināti sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju. Bet viņi nespriež par to, vai viņš ir bijis aģents vai nav bijis aģents. Taču 16.pants ir korekts. Un es domāju, ka 15.pantu vajadzēja rakstīt tādu, kāda ir 16.panta norma, kas, manuprāt, ir korekta. Te ir rakstīts, ka tiesa konstatē, ka attiecīgā persona tomēr ir bijusi VDK darbinieks vai informators. Bet to prasīt tai neuzliek par pienākumu 15.pants. Un, lūk, gluži vienkārši man ir tāds lūgums - uz trešo lasījumu sakārtot šo likumprojektu atbilstoši tai normai par sadarbības sekām atbilstoši 16.pantam. Tas tā varētu būt. Tur ir skaidri ierakstīts, ka tiesa konstatē, ka tā persona tomēr ir bijusi VDK darbinieks vai informators, un tas arī būtu, taisot spriedumu, jāparedz. Taisot spriedumu. Tur arī tam ir jābūt iekšā 15.pantā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es šoreiz mēģināšu tādas vienas domas līmenī, un varbūt juristi man palīdzētu kaut kā iekļauties šajā lietā. Es atgriežos pie kolēģa Brūvera runas. Viņš zināmā tādā diskusijā teica, ka visi ir vainīgi - tie, kas naglas un skrūves ražoja un šuva drēbes, un darīja visu pārējo. Es gribu konkretizēt vienu momentu: Padomju Savienībā, kurā atradāmies arī mēs, nebija atļauts izvairīties no darba. Tātad pirmais amnestijas punkts visām personām, kas atradās šā monstra ietekmes zonā, ir tas, ka mums nebija atļauts brīvprātīgi izvairīties no darba.Bija ar likumu noteikts, ka visiem bija jāstrādā. Es nezinu precīzi to pantu, bet tas noteica, ka izvairīšanās no darba paredzēja atbildību likuma priekšā. Tas nozīmē, ka strādājām mēs visi, un šajā valstī faktiski bija viens vienīgs darba devējs - tā bija valsts. Valsts, kas nesa šo zināmo ideoloģiju un šo atbildību. Tātad cilvēka brīvprātīgas izvēles elements kā tāds vispār tika izslēgts tādējādi, ka cilvēks, kurš piedzima šajā teritorijā, jau tika pakļauts šīs valsts iedarbībai. Tātad jau ar to pašu faktu, kad cilvēks ieradās pasaulē, viņš jau kļuva par upuri.

Mana doma attīstījās tālāk un nonāca pie vienas nianses. Tā nonāca pie vienas nianses, pie šā sadarbības fakta tādas nianses, ka daudzi cilvēki tika piespiesti sadarboties. Viņus šantažēja, viņus iespaidoja, viņiem draudēja. Un, lūk, tātad faktiski viņi ir piekrituši sadarboties. Šis ir ļoti svarīgs moments: kā noteikt, vai viņi ir brīvprātīgi pieteikušies un kļuvuši par sadarbības dalībniekiem vai viņi ir tikuši piespiesti? Protams, es saprotu, ka no sākuma šā fakta pierādīšanai, ka viņš ir sadarbojies... Es domāju, ka ir ļoti svarīgi tieši šajā atveseļošanās posmā ļaut cilvēkam, ja viņš to spēj, pierādīt, ka viņš ir sadarbojies nevis brīvprātīgi, bet ka uz viņu ir ticis izdarīts spiediens. Tātad - ja viņš to spēj pierādīt. Es domāju, ka šo momentu vajadzētu kaut kādā veidā iekļaut. Es neesmu jurists, bet uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi. Un visu pasaules valstu praksēs tas ir plaši izplatīts.

Kaut vai paskatīsimies pašu pēdējo - vissvaigāko piemēru! Tas šodien ir Kanādā. Kanādā ir četri vai pieci tūkstoši krievu emigrantu. Un tagad Kanāda šos emigrantus izraida no valsts sakarā ar to, ka ir zuduši tie apstākļi, kuru dēļ viņi tika spiesti emigrēt. Faktiski šos cilvēkus izraida ārā, jo uzskata, ka Krievijā vairs nepastāv tie draudi, kuri bija, kad viņi izbrauca. Lūk, tā ir tā atslēga ļoti svarīgam tiesiski materiālajam faktam, ka, ja uz personu tiek izdarīts spiediens, ja viņš nevar realizēt savas personas, cilvēka, brīvības kā tādas savā etniskajā dzimtenē vai valstī, attiecībā uz viņu uzreiz sāk darboties vesels starptautiskās likumdošanas kodekss un viņš, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs vai kaut kur citur, kļūst par politisku emigrantu. Tas viņam dod ļoti lielas priekšrocības - arī finansiālajā ziņā. Viņam tiek maksāta alga, samērā liela alga, un viņam ir viss pārējais. No tā izriet, ka viņam ir arī atvieglinājumi pilsonības piešķiršanā. Es tikai gribu norādīt, ka ir ļoti svarīgi, bezgala svarīgi ir dot cilvēkam iespēju un mehānismu, kā pateikt un pierādīt, ka viņš tika piespiests, ar dažādiem paņēmieniem tika piespiests sadarboties. Es domāju, ka tas tikai kārtējo reizi noņemtu jautājumu no personas un padarītu visu to VDK lietu par tīri ideoloģisku. Jo šodien mums ir jānoņem šis jautājums no konkrētas fiziskas personas un jāpadara tas kvalitatīvā jēdzienā. Un jāsāk cīnīties ar to garu, ar to domāšanas veidu, ar to lietu! Es nezinu, vai tas ir iespējams vai nav. Bet es izteicu savas pārdomas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide - "Saskaņa Latvijai".

E.Kide (SL).

Deputāts Silārs ir ļoti konsekvents. Un konsekventi arī savu domu novada līdz mums. Un es gribu viņu atbalstīt arī šoreiz - attiecībā uz 15.panta sesto iedaļu, kur pirmajā apakšpunktā ir teikts, kādus jautājumus tiesa apspriežu istabā izlemj, taisot spriedumu. Pirmais jautājums: vai pārbaudāmā persona apzināti sadarbojusies ar VDK? Šeit, manuprāt, ir mūsu klupšanas akmens. Tas jau bija jūtams mūsu plenārsēdes laikā, kad izskatījām "piecīšu" lietu un kad tika debatēts par to, kas tad ir sadarbība. Es sapratu no ģenerālprokurora slēdziena, ka kartīte un noslēgtais līgums ar VDK, no šīs personas puses noslēgtais līgums caur kartīti, nav jāuzskata par pamatu sadarbībai ar VDK. Jau tajā laikā man likās neizprotami, kā līguma noslēgšanu par ziņu sniegšanu, kas reģistrēta pēc visām instrukcijām, pat ja vēlāk ziņas nav sniegtas, varētu neuzskatīt par sadarbību? Manuprāt, līgums ir sadarbības līgums. Mēs zinām, ka ļoti daudzi aģenti ir bijuši kā rezerves tīkls,viņi gan ir reģistrēti, bet ir bijuši rezervisti un ziņas patiešām nav snieguši. Būtiski mums ir jāizprot, vai viņu līgums un viņu rezervista darbība bez ziņojumu sniegšanas ir sadarbība vai nav sadarbība. Manuprāt, mūsu likumprojekts dod uz to atbildi 3.pantā, kur ir skaidri teikts: "VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki, personas, " - un tagad klausieties! "kuras devušas savu piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK." Es uzskatu, ka ar šajā teikuma daļā sacīto ir jāsaprot, lūk, tā līguma noslēgšana, piekrišana, kartītes reģistrēšana un ieiešana reģistrā. Un tad seko 3.panta otra daļa: "un kuras ar atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus uzdevumus". Ja šo pantu mēs pieņemam kā tādu, tad, manuprāt, Silāra kungs, 15. panta 6.apakšnodaļā ar sadarbību ir saprotama kā pirmā daļa, tas ir, līguma noslēgšana, tā arī otrā daļa - ziņojumu sniegšana. Un, manuprāt, sadarbība un ziņu sniegšana varētu būt notikusi gan ar līguma noslēgšanu, gan varbūt bez līguma. Tas jautājums paliek neskaidrs. Ja līgums nav noslēgts un kartītes nav, tad, es saprotu, ziņas un denunciācija netiek ņemta vērā, jo viņš nav 3.pantā ietvertais subjekts. Ja 3.pants paliek tāds, kāds tas ir, tad, kā es izprotu, 15.panta sestās iedaļas pirmais apakšpunkts nozīmē, ka sadarbība ir gan līguma slēgšana, gan kartīte plus sadarbība. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.Pēc tam - Juris Sinka.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tikai gribu atbildēt cienījamajam Kides kungam. Kaut vai par šiem pašiem "piecīšiem". Ja prokurors šeit pateiktu, ka, lūk, te ir katra no šiem deputātiem paraksts, bet jūs pasniedzāt to faktu kā tādu, ka, lūk, tas ir šajā aģentu reģistrācijas žurnālā un vēl šī kartīte. Bet vai te bijis tas līgums apakšā, par kuru jūs runājat, ja jūs izvirzāt šo jautājumu? Tagad faktiski ir tā, ka likums šeit ir veidots apmēram tādā veidā, ka, lūk, šis fakts, vienalga, vai tu esi sniedzis vai neesi sniedzis, strādājis vai neesi strādājis, bet, ja tu esi piekritis šai sadarbībai un tur tas paraksts ir, tad tas jau būtībā ir šis sadarbības fakts. Varbūt šeit ir nepieciešams vēl precizēt, lai šādas šaubas nerastos, - tam es varētu piekrist. Lai nerastos tādas šaubas, manuprāt, to visu varētu attiecināt arī, teiksim, uz iekšlietu darbiniekiem, uz Prokuratūras darbiniekiem, kuri ir varbūt devuši uzdevumus arī Valsts drošības komitejas darbiniekiem kaut ko noklausīties vai tamlīdzīgi, cīnoties pret kādu smagu noziegumu, tā sekām vai mēģinot to nepieļaut. Tad tas izpaliktu pats par sevi. Es domāju, mēs to precizēsim, bet es gribētu uzsvērt vēlreiz, lai nerastos šaubas, ka nav jau tik vienkārši, ka, lūk, šeit ir tā aģenta kartīte. Un, ja te ir kāda no šiem pieciem Saeimas deputātiem paraksts, tad, lūk, tā jau ir sadarbības fakta konstatācija, ja šis paraksta autentiskums tiek konstatēts. Bet te ir konstatēts tikai fakts, ka, lūk, viņi ir šajā reģistrācijas žurnālā, bet pats sadarbības fakts ir jāpierāda. Lūk, tādā izpratnē varbūt ir jāprecizē, un to mēs arī mēģināsim darīt uz trešo lasījumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs pat varētu iztikt bez tiem vārdiem "apzināti sadarbojies", bet tiesai, kurai būtu jādod mazlietiņ plašākas rīcības, tiesības un ietvari, būtu jākonstatē, vai pārbaudāmais cilvēks ir bijis VDK darbinieks vai informators. Tas viss jau ir izteikts. Un, ja viņš ir bijis VDK darbinieks vai informators un ja to var pierādīt, tad jau tā sadarbība no tā fakta vien izriet. Vai nu tā ir bijusi, vai tikai nodomāta, - tas vairs nav šajā gadījumā svarīgi.

Priekšsēdētājs. Egils Levits.

E.Levits. Es domāju, ka šeit izteiktie precizējumi par 15.pantu, it īpaši par tā sesto daļu ir vērā ņemami. Es personīgi piekristu sestās daļas pirmo punktu formulēt šādi: vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators. Taču tas laikam būs formāli jāsagatavo uz trešo lasījumu, kad mēs to skatīsimies Juridiskajā komisijā. Es domāju, ka tas ir labs priekšlikums, un mēs attiecīgi rīkosimies Juridiskajā komisijā. Ja ir vēl kādi citi priekšlikumi, tad lūdzu arī tos iesniegt. Ja nav vairs debašu, varbūt mēs varētu balsot?

Priekšsēdētājs. Jūs ierosināt balsot par 16.pantu?

E.Levits. Par 15.pantu.

Priekšsēdētājs. Par 15.pantu - jā. Te jau pavīdēja arī 16.pants, es atvainojos. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 15.panta redakciju, kuru ierosinājusi komisija, bet savus priekšlikumus un labojumus iesniedziet, lūdzu, uz trešo lasījumu, kā mūs aicināja komisijas vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas -11. Pieņemts. Tālāk - 16.pants.

E.Levits. Līdz ar to te automātiski tiek izslēgta - tāpat kā iepriekšējā 15.pantā - šī vispārējā iespēja civilprocesuālā kārtībā pārbaudīt jebkuras personas sadarbību, bet, ja ir priekšlikumi, tie vēl uz trešo lasījumu ir iesniedzami par šo un citiem jautājumiem, bet tagad mēs pārejam pie 16.panta.

Par sadarbības sekām. Šeit ir iestrādāts deputāta Lagzdiņa priekšlikums vai vismaz daļa no deputāta Lagzdiņa priekšlikuma. Īsākā formulējumā tā būtība ir tāda: ja šis sadarbības fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu, tad attiecīgā persona zaudē savu amatu vai darbu, ja gadījumā tā to nedrīkstēja uz likuma vai līguma pamata ieņemt.

Priekšsēdētājs. Vai par 16.pantu vēlas kāds runāt? Iebildumu arī nav? Lūdzu, tālāk!

E.Levits. 17.pants ir jauns, to Juridiskā komisija tagad ir iesniegusi un iekļāvusi šajā likumprojektā. Tas paredz 10 gadu noilguma termiņu, tātad šie jautājumi par sadarbības faktu tiks skatīti vēl 10 gadus.

Priekšsēdētājs. Vai vēlas kāds runāt? Iebildumi ir? Nav. Tālāk - 18.pants.

E.Levits. 18.pants ir bijušais 17.pants, un te ir runa par VDK dokumentu izmantošanu zinātniskajiem nolūkiem. Juridiskā komisija uzskatīja, ka līdzšinējais 17.panta variants ir vēl tālāk jāprecizē, lai, no vienas puses, nodrošinātu sabiedrības tiesības, es teiktu, varbūt arī pienākumu, iepazīties ar šiem dokumentiem, lai varētu izvērtēt šo periodu arī no zinātniskā, un it īpaši tieši no zinātniskā viedokļa, bet, no otras puses, lai aizsargātu arī atsevišķās personas privātās intereses, jo, protams, šajos dokumentos ir ļoti daudz privātu ziņu par personu. Un tādēļ šis pants ir saīsināts. Tā pirmā daļa paredz, ka tie VDK dokumenti, kuri nesatur informāciju par fiziskajām personām, ir izmantojami un publicējami bez jebkādiem ierobežojumiem. Pie tam komisijas uzskata, ka informācija par fiziskajām personām nav tā, ja, piemēram, kāds VDK darbinieks ir parakstījis šo dokumentu. Tā, protams, nav informācija par attiecīgo fizisko personu, un līdz ar to tā ir izmantojama un publicējama, bet Ministru kabinetam būtu nepieciešams izstrādāt sīkākus noteikumus, lai varētu realizēt šo mērķi, ko es teicu, respektīvi, lai varētu zinātniski izpētīt šo faktu, šo periodu, bet vienlaicīgi arī aizsargāt atsevišķas personas privātās intereses. Un tādēļ būtu nepieciešami precīzāki noregulējumi Ministru kabineta noteikumos.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Edvīns Kide - "Saskaņa Latvijai".

E.Kide (SL).

Varbūt es nespēju tik ātri uztvert un izstudēt visus šos 17.panta apakšpunktus, bet man šķiet, ka kaut kur trūkst viena punkta, proti, kādos gadījumos drīkst publicēt dokumentus, ja tajos ir personālijas. Parasti ir kaut kāds noilguma laiks - 50 vai 70 gadi, un, ja šajā dokumentā ir arī personālijas, tad priekš zinātniskiem pētījumiem un priekš vēstures tos varētu nodot. Es pašlaik neredzu šādu apakšpunktu, tāpēc vienkārši ierosinu par to padomāt.

E.Levits. Šo jautājumu, par kuru runāja Kides kungs, šis likums neregulē, bet te ir norāde uz Ministru kabineta noteikumiem. Tas ir tagadējais 18.pants. Un Ministru kabineta noteikumos būs stingri izsvērtas šīs iespējas un tiesības, kuras daļēji bija paredzētas arī 17.panta līdzšinējā variantā, bet tomēr komisija nonāca pie slēdziena, ka varbūt ir nepieciešami vēl zināmi precizējumi, un tad tas pants iznāk ļoti garš. Un tādēļ būs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kuros būs runa par to informāciju, kurā tiek skarta konkrētā persona, bet, ja persona netiek skarta, tad nekādi ierobežojumi nepastāv.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu visām šā panta normām, tikai man gribētos, man radās tāda doma jau tad, kad mēs apspriedām 6.pantu par Totalitāro režīmu izvērtēšanas komisiju, kurā ir paredzēti atkal Ministru kabineta apstiprināti nolikumi, lai arī šeit būtu Ministru kabineta noteikumi. Redzat, kad likums stāsies spēkā, ja tam nebūs pārejas noteikumu, kur būs pateikts, līdz kuram laikam ir jāizstrādā šie noteikumi, tad bez šiem noteikumiem būs grūti realizēt šā likuma darbību. Tātad es vienkārši ierosinu autoriem padomāt par pārejas noteikumiem, kur būtu paredzēts, cik ilgā laikā šiem noteikumiem ir jābūt izstrādātiem, likumam stājoties spēkā. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Iebildumu arī nav.

E.Levits. Mēs ņemsim vērā deputāta Silāra ieteikumus, un šie Ministru kabineta noteikumi tiks drīzā laikā izstrādāti. Es tomēr saku, ka likums var sākt darboties jau tūlīt pēc spēkā stāšanās, jo šeit ir runa tikai par zinātnisko izmantošanu, kas varbūt var pagaidīt vienu mēnesi. Un otri noteikumi ir par šo Izvērtēšanas komisiju, kura arī drīzumā tiks izveidota uz šo noteikumu pamata.

Priekšsēdētājs. 19.pants.

E.Levits. 19.pants arī ir jauns un nosaka atbildību par šā likuma pārkāpšanu, proti, vispirms jau par to, ka šie dokumenti tiek izmantoti citādākā kārtībā un citādos nolūkos, kā to ir paredzējis šis likums. Bez tam šeit ir paredzēta atbildība arī par to, ka, ja kādam ir kļuvuši zināmi šie dokumenti, pildot savus dienesta pienākumus vai arī savus dienesta pienākumus pabeidzot, tad šim cilvēkam tomēr šis likums būs jāievēro.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Mums vēl ir atlikušas trīs minūtes. Vai balsošanu izdarīsim tagad, pirms pārtraukuma? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu, sadarbības fakta ar to konstatēšanu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu!

E.Levits. Es lūgtu deputātus, kuriem bija priekšlikumi, trešajam lasījumam tos iesniegt Juridiskajai komisijai. Es tagad domāju: cik ilgā laika posmā, Endziņa kungs? Nedēļas laikā.

Priekšsēdētājs. Ir jānosaka trešā lasījuma diena un tad - termiņi.

E.Levits. Tātad trešais lasījums būs pēc divām nedēļām ceturtdienā, tas ir, 19.maijā. Un priekšlikumi Juridiskajai komisijai būtu iesniedzami tātad līdz nākamajai ceturtdienai (ieskaitot).

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, reģistrēsimies! Pirms sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš nolasa izdruku, lūdzu sekretāru sniegt paziņojumu. Lūdzu uzmanību! Imants Daudišs - Saeimas sekretārs.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nākamā Saeimas Prezidija sēde notiks rīt pulksten 12.00, tādēļ ir lūgums komisiju priekšsēdētājiem un visiem deputātiem iesniegt rīt līdz pulksten 10.00 savus priekšlikumus vai likumprojektus darba kārtībai nākamajai Saeimas sēdei, kā arī iesniegumus un lūgumus par to, kādus likumprojektus jūs gribētu lūgt izskatīt, pašus likumprojektus tomēr iesniedzot pirmdien. Tātad rīt pulksten 12.00 ir Prezidija sēde.

Priekšsēdētājs. Pirms izdrukas nolasīšanas vēl vārds paziņojumam pirms pārtraukuma Zigurdam Tomiņam - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Lūdzu Latvijas Zemnieku savienības frakciju pēc pārtraukuma uz īsu brīdi uzkavēties.

Priekšsēdētājs. Pēc pārtraukuma pasludināšanas. Lūdzu izdruku!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Māris Budovskis, Juris Janeks, Ojārs Kehris, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Gunārs Meierovics, Aleksandrs Pētersons, Anta Rugāte, Leonards Stašs...

Priekšsēdētājs. Leonards Stašs ir zālē.

Z.Tomiņš. Un Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. Kvoruma nav. Nervozu zvanu! (Skan ļoti nervozs zvans.) Varbūt dodiet tādu zvanu, kurš aicina uz balsošanu! (Zvans.) Paldies. 48... 49... 50. Lūdzu, turpināsim. (Zālē aplausi.) Tālāk deputātus neskaitīsim.

Nākamais likums - "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"" (dokuments 433., 433-a un 493). Andris Piebalgs - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad, kā jau es stāstīju, kad mēs runājām par pirmo lasījumu, faktiski šie grozījumi bija saistīti ar trim lielajām pozīcijām. Tātad pirmā - bērnu pabalsti, otrā - algas spēku struktūrās un trešā - valsts garantijas, kas saistītas ar SIA "Latinternational". Sagatavojot materiālu otrajam lasījumam, jāsaka, ka par pašiem grozījumiem bija iesniegti tikai deputāta Kides priekšlikumi, un tur mēs arī atradām kompromisa variantu, kurš parādīsies šajā dokumentā nr.493. Tajā pašā laikā mēs, protams, saņēmām arī virkni priekšlikumu no pārējiem deputātiem, un šajā ziņā mēs bijām ļoti grūtā situācijā, jo, no vienas puses, tie izdevumi, kas tiek prasīti šīm pozīcijām, bija ārkārtīgi būtiski, un, no otras puses, visam tam mums vajadzēja atrast avotu. Un Budžeta un finansu komisija, mēģinot atrast kompromisu, faktiski izvēlējās vidējo variantu, kā jūs redzat šajā dokumentā. Mēs, no vienas puses, kur vien varējām, mēģinājām atrast šīs rezerves un vismaz kaut kādā mērā nosegt vajadzības. Tās pamatā tātad bija vēlēšanas un Kultūras pārvaldes vajadzības, bet, no otras puses, mēs samazinājām attiecīgās summas rezervēs, tajā pašā laikā neiznīcinot šo rezervju būtību. Tāpēc, ja jums nav iebildumu, mēs varētu sākt ar to tabulu, kas ir trešajā pielikumā, jo tas pēc būtības ir pirmais dokuments, kas mums ir vajadzīgs. Pirmā grupa ir tie priekšlikumi, kuri nemaina kopējās summas resora ietvaros. Šādi priekšlikumi ir divi. Pirmais ir par Labklājības ministrijas budžetu, kur nauda no Centrālā aparāta tiek pārnesta uz Valsts sociālās apdrošināšanas fondu. Tas ir saistīts ar jaunu pieeju šā jautājuma risināšanā. Ierosinātāja ir Sociālo un darba lietu komisija, un Budžeta un finansu komisija atbalstīja šīs izmaiņas, it īpaši tāpēc, ka tas neprasa papildu summu kopējā budžetā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Es tā jūtu, ka visi deputāti vēl nav šos dokumentus nemaz sameklējuši.

A.Piebalgs. Tad dokumentā nr.493-a ir precizēti visi skaitļi, bet vēlreiz uzsveru, ka tas ne vismazākajā mērā nemaina kopējo summu.

Priekšsēdētājs. Vai varam piekrist un izskatīt nākamo? Lūdzu, tālāk!

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums, kas bija no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, saistās ar Valsts zemes dienesta budžetu. Valsts zemes dienests ir sācis aktīvu darbību, lai risinātu tās problēmas, kas saistītas ar zemes reformu. Šajā situācijā mums nav papildu līdzekļu, lai viņiem tos iedalītu, bet tajā pašā laikā viņi uzskata, ka daļējs risinājums būtu pārdalīt naudu viņu iekšējā budžetā, lai palielinātu algu fondu un tādā veidā palielinātu arī to darbību, kas saistās ar konkrēto iemērīšan, tādā veidā kompensējot visas tās problēmas, kas viņiem rodas šajā situācijā. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Nākamie ir priekšlikumi, kuri samazina izdevumus. Tātad tā ir tā rezerve, no kuras mēs faktiski varam atļauties palielināt izdevumus atsevišķās sfērās. Pirmais tātad ir deputāta Kides priekšlikums - samazināt Finansu ministrijas reģionālajiem norēķinu centriem summu par 3 569 latiem. Tas četrinieks tur ir jāsvītro nost (tā ir tehniska kļūda), attiecīgi samazinot štata vienību skaitu par piecām. Tas ir kompromisa priekšlikums, ko Budžeta komisija izskatīja un nolēma, protams, arī atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums bija par ierēdņu izglītošanu - samazināt šo summu par 80 000 latiem. Valsts reformu ministrs piekrita šim samazinājumam, jo viņš uzskata, ka viņš tik un tā varēs veikt savu programmu arī ar atlikušajiem 720 000 latu.

Priekšsēdētājs. Vai neiebilst deputāti? Nē. Tālāk!

A.Piebalgs. Protams, vislielākā uzmanība tika pievērsta rezervēm likumā "Par Valsts civildienesta ieviešanu". Un ir skaidrs, ka šobrīd, kad ir pieņemts likums "Par Valsts civildienestu" trešajā lasījumā, šī rezerve jau faktiski pēc savas būtības pārstāj būt kā reāla rezerve, jo reforma ir jārealizē atbilstoši tam likumam, kuru mēs pieņēmām. Un šeit tātad pēc būtības ir trīs priekšlikumi: deputāta Piebalga priekšlikums - samazināt par 270 000 latu, par ko ir panākta vienošanās arī ar valsts reformu ministru. Otrs ir deputāta Grota priekšlikums - samazināt par 500 000 latiem, kam valsts reformu ministrs nekādā gadījumā negribēja piekrist. Un vēl ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - mazāk par 230 500 latiem. Tātad tas automātiski saskan ar deputāta Piebalga priekšlikumu, kurš faktiski arī nebūtu jābalso. Es lūgtu atbalstīt to priekšlikumu, kuru atbalstīja arī Budžeta komisija,- tātad samazināt par 270 000 latu, jo ir skaidrs, ka reforma ir ļoti svarīga un ka tai ir vajadzīgi līdzekļi. Es domāju, ka šis ir tāds saprātīgs kompromiss, kas ir atrasts.

Priekšsēdētājs. Deputātu Bukovski diemžēl nedzirdējām...

A.Piebalgs. Šis priekšlikums ir tāds kompromisa priekšlikums, un Budžeta komisija, vienojoties arī ar valsts reformu ministru, nolemj samazināt šo rezervi par 270 000 latu. Tas, varētu teikt, ir vidējais ceļš, ko mēs izvēlējāmies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, godātie deputāti! Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu? (Starpsauciens no zāles: "Nevēlās!") Nevēlas.

A.Piebalgs. Nākamais avots bija rezerve Iekšlietu ministrijas reformai. Šis bija, protams, vissāpīgākais jautājums, jo rezervei bija nolikti 866 290 lati. Budžeta un finansu komisija atbalstīja samazinājumu par 166 290 latiem, jo ir skaidrs, ka ar šo summu nekādu reformu Iekšlietu ministrijā nevar veikt. Šis jautājums mums būs tik un tā jārisina. Un būs jārisina, izskatot tos ieņēmumus, kādi mums būs nākamajos mēnešos. Es gribu teikt, ka martā un aprīlī ieņēmumi ir bijuši normālā līmenī, tātad tie ir 47 miljoni latu. Bet diemžēl janvāra un februāra ieņēmumi vēl šobrīd mums lielā mērā traucē izdarīt kaut kādus kardinālākus pagriezienus budžetā. Tas, ka Iekšlietu ministrijas jautājumi būs jārisina, par to man nav šaubu, bet mums būs jāmeklē arī avoti. Un es ļoti ceru, ka tad ieņēmums palielināsies. Bez tam, kā jūs redzat, šodienas darba kārtībā ir iekļauts arī jautājums par azartspēlēm un loterijām, kuras mums varētu eventuāli jau šajā gadā dot miljonu latu. Protams, tā nav liela summa salīdzinājumā ar kopējo budžetu, bet tomēr tā ir kaut kāda nauda. Tā ka es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tiešām ir vienīgais variants, lai atrisinātu kārtējās vajadzības, un es domāju, ka arī tas ir kompromisa variants.

Priekšsēdētājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet dīvaina šī motivācija, kādēļ tiek noņemta nauda, un reizē arī paskaidrojums, ka tā nauda, protams, ir nepieciešama, ka tās reformas ir jāveic, bet mēs to naudu meklēsim no citurienes. Tad no kurienes? Noņemsim nost to naudu, kura ir paredzēta tam nolūkam, un tagad meklēsim to naudu, jo var būt, ka mēs atradīsim to kaut kur citur. Man tāda pieeja nav saprotama. Ja reiz atzīst, ka šīs reformas ir nepieciešamas, un tām ir izdalīta, paredzēta naudas rezerve, lai šīs reformas realizētu, tad ļausim tās reformas īstenot. Es nevaru piekrist tam.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs - lūdzu!

A.Piebalgs. Es negribētu piekrist Silāra kungam. Redzat, situācija ir tāda: ir kārtējie izdevumi un ir rezerves. Rezerves mēs noliekam uz kaut kādu laiku. Šobrīd šī rezerve paliktu kā rezerve, kuru mēs vēl pašlaik neizmantojam, bet tajā pašā laikā mums ir vēlēšanas, kuras ir jāsarīko 29.maijā, arī Kultūras pārvaldes iestādes par nenokārtotajiem komunālajiem maksājumiem ir iesūdzētas Saimnieciskajā tiesā. Budžets tiks grozīts vēl vairākas reizes, jo mums jārisina arī kārtējās problēmas. Mēs nevaram pateikt tā: labi, mēs turēsim šo naudu tikai rezervē un automātiski pēc kāda laika atgriezīsim to atpakaļ.

Vēl es gribētu uzsvērt to, ka šī summa principiāli nerisina šos jautājumus, un mēs atrisinām tikai kārtējos jautājumus, bet principiālajiem mums vajadzēs vairākus miljonus latu. Piecu gadu garumā mums būs jādomā, kā un no kuriem avotiem to ņemt, - vai to ņemt kā kredītus vai darīt vēl kaut kā citādāk.

Tāpēc es tomēr ļoti lūgtu deputātus atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumus, jo šajā konkrētajā situācijā tā ir vienīgā reālā izeja, skatot kārtējos izdevumus, kurus mums vajag izmainīt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, kurš samazina izdevumu rezervi Iekšlietu ministrijas reformai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, 5 - atturas. Paldies. Tālāk!

A.Piebalgs. Paldies, kolēģi! Tālāk mēs pārejam pie tās priekšlikumu daļas, kura prasa palielināt izdevumus. Pirms mēs skatām konkrētos priekšlikumus, es vēlreiz tos visus noraksturošu un paskaidrošu, kāpēc Budžeta un finansu komisija izvēlējās vidējos variantus.

Tātad visvienkāršākais, protams, mums bija priekšlikums, kas attiecas uz Centrālo zemes komisiju. Iepriekšējā budžeta grozījumos mēs skaidri un gaiši apzinājāmies, ka Centrālajai zemes komisijai ir vajadzīga šī summa, lai tā varētu veiksmīgi strādāt, un ir skaidrs, ka tā bija arī jāieliek. Pie tam summa bija vismazākā. Šeit nebija nekādu problēmu.

Lielākā problēma, protams, ir ar vēlēšanu izdevumiem. Papildus tiek prasīti 379 909 lati. Kāpēc Budžeta un finansu komisija izšķīrās par 150 000 latu? Šis jautājums ir ļoti diskutabls, jo tas pieprasījums, ko mēs saņēmām, sastāv no rajonu summārajiem pieprasījumiem. Pieņemsim, Daugavpils rajonam, lai tur sarīkotu vēlēšanas, vajag vēl papildus 37 000 latu, citam rajonam, teiksim, Jēkabpilij bija 31 000 latu, citam rajonam - 5000 latu. Attieksme pret šiem izdevumiem nav viennozīmīga, jo 97 000 latu no kopējās summas ir domāti iecirkņu iekārtošanai. Es saprotu, ka šeit ir lielas rezerves, lai samazinātu šos izdevumus, jo daudzās vietās ļoti veiksmīgi, manā skatījumā, vēlēšanas var sarīkot skolu telpās, kuras ir labā kvalitātē un kur to ļoti reāli var izdarīt.

Tālāk ir tipogrāfijas izdevumi - 103 000 latu. Taču no tās informācijas, kas mums bija, bija ārkārtīgi grūti precīzi saprast , kur ir tā robežas - kur kaut ko var ieekonomēt un kur ir pilnīgi objektīva vajadzība.

Darbībā starp Finansu ministriju un Centrālo vēlēšanu komisiju šajā periodā nekāds risinājums vēl netika atrasts. Un mēs pieņēmām šādu variantu. Es domāju, ka vismaz 79 000 latu var ieekonomēt. 150 000 latu mēs varam paredzēt šobrīd budžetā, un šie 150 000 latu, ja tie ir pierādāmi, ir tā summa, ko faktiski varētu aizdot līdz nākamajiem budžeta grozījumiem, vai arī tos varētu piešķirt Ministru kabineta rezerves fonds. Tātad mums ir reālas iespējas arī manevrēt. Bet, ja mēs neizdarām budžeta grozījumus par 150 000 latu, tad, protams, mums lielā mērā ir apdraudēta pašu vēlēšanu norise. Tā ka es domāju, ka tas ir samērā labs kompromiss.

Nākamais bija priekšlikums par Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmuma valsts dotāciju. Savā laikā daudziem rūpniecības uzņēmumiem tika kompensēta tā nauda, kas bija zaudēta sakarā ar valūtas kursa izmaiņu. Taču Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumi ir specifiska sfēra, un tur šī kompensācija netika izdarīta. Ja mēs pieņemam, ka vajag šos 230 000 latu, tad jāteic, ka mums nav šīs naudas un ka tā nav reāla. Tajā pašā laikā problēma ir jārisina, un es domāju, ka 100 000 ir pietiekama summa, lai kaut kādā mērā risinātu šīs problēmas.

Tālāk ir Kultūras ministrijas jeb Kultūras pārvaldes iestādes. Šī problēma faktiski mums bija, pirms mēs sākām skatīt šāgada budžetu, un automātiski šī problēma palika arī tagad. Diskusija, protams, notiek par summas apmēriem, bet Kultūras pārvalde pastāv, ka tā nevar iztikt, un tā nepārtraukti pieprasa šo summu. To dara arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un man šķiet, ka situācija ir diezgan nopietna. Katrā ziņā 250 000 latu laikam ir tas reālais daudzums, ko mēs varam gan atļauties, gan arī izdalīt.

Parādījusies ir it kā jauna pozīcija, kas var likties kā tāda milzīga izšķērdība mūsu stāvoklī. Tā ir kultūrvēsturisko vērtību un mākslas priekšmetu muzeju fonda papildināšana. Un situācija ir interesanta no tāda viedokļa, ka cilvēki ir saglabājuši ļoti daudz kultūrvēsturisko materiālu un ilgstoši tos glabājuši savos personiskajos arhīvos. Šodienas ekonomiskā un arī politiskā situācija ļauj viņiem šķirties no tiem, bet viņi negrib, lai tie visi nokļūst privātajās kolekcijās, nu, teiksim, Raiņa un Aspazijas sarakste. Viņi daudz labprātāk to nodotu valsts muzejiem. Diemžēl valsts muzejiem šajā pozīcijā nav naudas, un šajā gadījumā šie 60 000 latu ļautu iegādāties muzeja vajadzībām vismaz izcilus Latvijas kultūras mantojuma objektus.

Tālāk ir arī par Saeimas budžetu. Saeima, lai cik tas interesanti arī būtu, faktiski ir slēgšanas priekšvakarā, jo es no Saimnieciskās komisijas pilnīgi sapratu, ka ugunsdrošības noteikumi nav ievēroti. Faktiski Ugunsdzēsības pārvaldei Saeima būtu jāslēdz kā objekts, kuru nevar izmantot. Līdz ar to tā summa, ko mēs ierosinām, ir nepietiekama, bet tā katrā ziņā tomēr kaut kādā mērā risina.

Līdzīga situācija ir ar Saeimas autobāzi, un arī šeit tā summa, ko mēs piedāvājam (tā prasīja 100 000 latu)... Reāli mēs varam atļauties 25 000 latu.

Un vēl paliek pozīcija, kas, jāatzīst, ir vissmagākā. Un tās ir vietējo mācību iestāžu darbinieku algas. Šeit kopējā summa, kas būtu vajadzīga papildus, ir 4 miljoni latu. Šajos grozījumos mums nav šīs summas, bet pārejas noteikumos Budžeta un finansu komisija piedāvā garantiju, ka algas tiek un tiks maksātas.Un šajos pārejas noteikumos tiek teikts šādi: "Ministru kabinetam budžeta izpildes gaitā rast iespējas palielināt finansējumu Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai vietējās pakļautības izglītības iestāžu, mūzikas un mākslas skolu pedagoģiskā personāla darba algām un sociālajiem maksājumiem. Finansu ministrijai nodrošināt nepieciešamo finansējumu atbilstoši Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas pieprasījumam." Faktiski šis ieraksts pasaka to, ka esošās apropriācijas ietvaros, kas mums ir pietiekami, ja mēs skatāmies par gadu kopumā, tiek nodrošināta šī algu maksāšana, un automātiski tā trūkstošā summa, ko mums vajag līdz galējai apropriācijai, izveidosies Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas diskusijā ar Finansu ministriju un nākamajos budžeta grozījumos.

Tāpēc es faktiski lūgtu deputātus atbalstīt visu to kompleksu, par ko es runāju, stāstīdams par Budžeta un finansu komisijas priekšlikumiem.

Un tagad mēs varam pāriet pie konkrētajiem priekšlikumiem. Tātad pirmais ir par Saeimu - Saeimas pārējos izdevumus palielināt par 25 000 latu. Tāds ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Piebalgs. Otrā pozīcija - Saeimas autobāzes izdevumus palielināt par 25 000 latu.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk.

A.Piebalgs. Nākamais ir deputāta Grota priekšlikums - palielināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 500 000 latu. Deputāts Grots šo problēmu izvirza saistībā ar to, ka, protams, politiskā situācija liek mums palielināt izdevumus Aizsardzības ministrijai. Un it īpaši viņš te domā bruņojuma vajadzības. Bet es lūgtu arī deputātu Grotu neuzstāt par balsojumu šajā gadījumā, jo mums vienkārši šobrīd nav avotu šādai summai, un bruņojuma jautājums, protams, ir jārisina ar kredītu. Bez tam 500 000 latu, protams, neatrisina Latvijas armijas problēmas, kaut arī uzmanību saasināt uz šīm lietām vajag.

Priekšsēdētājs. Deputāts Grots neuzstāj par balsojumu.

A.Piebalgs. Nākamā pozīcija ir par vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām, sociālā nodokļa maksājumiem un par vietējās pakļautības mūzikas un mākslas skolu pedagoģiskā personāla darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem. Es lūgtu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai atbalstīt to formulu, ko ierosinājusi Budžeta un finansu komisija, - ka vajag iestrādāt pārejas noteikumos šo normu, bet tajā pašā laikā nevajadzētu pieprasīt balsojumu, jo ir skaidrs, ka mums šobrīd vienkārši nav avotu, ar ko to panākt. Un tajā pašā laikā ir pilnīga garantija, ka algas tiek un tiks maksātas.

Priekšsēdētājs. Jānis Vaivads - ministrs. Lūdzu!

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Jā, šajā jautājumā, godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi, arī es gribu izteikties. Proti, šī diskusija jau ir pietiekami gara starp Izglītības ministriju un Finansu ministriju, un jāsaka godīgi, ka tas nodomu protokols, kas eksistē, tas tiek arī pildīts. Bet es domāju, ka ir laiks pāriet no nodomu protokola uz konkrētu fiksāciju. Un tādēļ, pieņemot to, ka iepriekš, pirms tika sagatavoti šie labojumi, bija Finansu ministrijas un Izglītības ministrijas diskusija un vienošanās, kā arī bija vienošanās valdības līmenī, ka tiks iestrādāti budžetā šie izdevumi, kas ir saistīti ar skolotāju algām, taču tie nav atraduši vietu šajos budžeta labojumos, tāpēc es tomēr ierosinātu precizēt, kad beigsies nodomu protokols un kad būs likums. Un tādēļ man ir tikai viens redakcionāls priekšlikums, kas skan šādi. Tur, kur ir rakstīts, ka to vajag iestrādāt nākamajos budžeta labojumu likumos, nomainīt šo "nâkamajos" ar "nâkamajā". Paldies.

Priekšsēdētājs. Precīzi laikam tur bija piedāvāts "nâkamajos"... Bet tas būtību nemaina. Jūs komentēsit? Lūdzu!

A.Piebalgs. Jā, man gan nav rakstiski, bet es noteikti tam piekristu.

Priekšsēdētājs. Nu mēs varam nobalsot.

A.Piebalgs. Jā, varam nobalsot. Formulējums tad ir šāds: "Ministru kabinetam budžeta izpildes gaitā rast iespējas palielināt finansējumu Izgltītības, kultūras un zinātnes ministrijai vietējās pakļautības izglītības iestāžu, mūzikas un mākslas skolu pedagoģiskā personāla darba algām un sociālajiem maksājumiem un iestrādāt šo priekšlikumu nākamajos budžeta grozījumos... (no zāles labo)... jā, nākamajā budžeta grozījumā."

Priekšsēdētājs. Jā, par to jau bija runa, ka tieši "nâkamajā".

A.Piebalgs. Jā, es tieši tā arī domāju, man tikai redakcionāli tas neizdevās.

Priekšsēdētājs. Jūs dīvaini pārteicāties...

A.Piebalgs. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim! Tātad vārdu "nâkamajos" aizvietot ar vārdu "nâkamajā". Rezultātu! 63 - par, pret - nav, 2 - atturas. Ministra priekšlikums ir akceptēts.

A.Piebalgs. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir par parāda segšanu Kultūras pārvaldes iestādēm, tas ir, faktiski palielināt to izdevumus. Budžeta un finansu komisijas priekšlikums ir palielināt šo finansējumu par 15 000 latu.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes. Tālāk.

A.Piebalgs. Nākamais ir par kultūrvēsturisko vērtību un mākslas priekšmetu muzeja fonda papildināšanu. Tātad palielināt par 60 000 latu šo finansējumu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes? Tālāk.

A.Piebalgs. Nākamais - Labklājības ministrijas budžetā Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmumiem valsts dotācija. Tātad noteikt valsts dotāciju 100 000 latu.

Priekšsēdētājs. Arī nav iebildes.

A.Piebalgs. Nākamā pozīcija - par Centrālo vēlēšanu komisiju. Tātad Budžeta un finansu komisijas priekšlikums ir palielināt finansējumu par 152 755 latiem.

Priekšsēdētājs. Atis Kramiņš - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

A.Kramiņš (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kā jūs atceraties, kad apstiprināja 1994. gada valsts budžetu, Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegtais pieprasījums bija apmēram 1 600 000 latu vēlēšanu nodrošināšanai, bet šī summa netika apmierināta, un piešķirtā summa bija vairāk nekā par trešdaļu mazāka nekā pieprasītā. Toreiz šī pieprasītā summa tika pamatota ar izstrādāto tāmi, ko bijām izstrādājuši Centrālajā vēlēšanu komisijā, un toreiz mēs arī šajā zālē vienojāmies par to, ka mēs pie šā jautājuma vēl atgriezīsimies tad, kad būs nepieciešamība un kad būs budžeta labojumi.

Toreiz arī no šīs tribīnes budžeta ministrs Platā kungs solīja izrādīt sapratni, ja pietrūks naudas vēlēšanu sarīkošanai, bet šobrīd mēs šādu sapratni neesam sastapuši. Pašreiz vēlēšanu sagatavošanas posms tuvojas nobeigumam. Izlietota praktiski ir visa nauda, kas tika paredzēta centralizētajai, materiāli tehniskajiem izdevumiem, tas ir, tiem, kurus gatavoja visa Centrālā vēlēšanu komisija, - visas veidlapas, zīmogus, plakātus, utt. Pārējo summu esam sadalījuši un pārskaitījuši rajonu un republikas pilsētu vēlēšanu komisijām atbilstoši vēlētāju skaitam attiecīgajās administratīvajās teritorijās. Vēlēšanu komisijas, redzot tām iedalītās summas, ir iesniegušas savus aprēķinus. Mums šādi aprēķini ir iesniegti, un tādi aprēķini mums ir par katru rajonu, pie tam citi rajoni ir iesnieguši ļoti precīzus un sīkus šos aprēķinus. Tātad ir iesniegtas šīs nepieciešamās papildu summas, un šī kopsumma tad ir tā, kas parādās dokumentos, tie ir 379 000 latu, ko prasa Centrālā vēlēšanu komisija. Ir jāsaka, ka mēs naudu lieki tērējuši neesam. Visus lielākos pasūtījumus esam nodevuši firmām un rūpnīcām konkursu kārtībā par lētākām izmaksām. Vienojoties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, samazinājām arī sākotnēji paredzēto Vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumu, bet, kā redzat, līdzekļu vēlēšanu nodrošināšanai mums tomēr nepietiek.

Godātie deputāti! Pašvaldību vēlēšanas ir ļoti svarīgs politisks notikums mūsu valsts dzīvē. Tas ir arī valsts prestiža jautājums - kā mēs ejam uz demokrātisku valsti, kā protam organizēties? Un es ļoti lūdzu jūs pievērst tam visai nopietnu uzmanību. Šīs vēlēšanas būs ļoti grūtas un sarežģītas kā vēlēšanu komisijām, tā vēlētājiem, jo jau pašlaik varam prognozēt, ka dažos pagastos vēlēšanas nenotiks likumā paredzēto un pret deputātu kandidātiem izvirzīto prasību dēļ. Un man ļoti negribētos, lai kaut kur tās nenotiktu arī līdzekļu trūkuma dēļ. Centrālā vēlēšanu komisija stingri kontrolēs un pieprasīs attiecīgas atskaites par visu piešķirto līdzekļu izlietojumu, lai nauda netiktu izlietota citiem mērķiem, bet vēlēšanu nodrošināšanai. CVK locekļi, organizējot vēlēšanas un apmācot komisiju locekļus, tika krustu šķērsu izbraukuši valsti un iepazinušies ar apstākļiem uz vietas. Un, ticiet man, daudzviet tie ir visai bēdīgi. Un šeit tik tiešām nav runas par krāsainā televizora vai ledusskapja iegādi. Jums iesniegtajos dokumentos arī nav nekāda pamatojuma, no kurienes ir šī summa - 152 755 lati, kas mums pašlaik tiek piešķirti. Un mēs ļoti pateicamies šai Budžeta komisijai, ka vismaz šo summu ir iespējams piešķirt, bet es tomēr vēlreiz saku, ka tik tiešām ar šo summu mums vēl nepietiks, jo tā ir par mazu. Un es gribētu jums teikt, ka mēs pašlaik redzam arī to, ka var pieaugt šie pieprasījumi. Mums nāk arī tādas ziņas no vēlēšanu komisijām. Mums policija un zemessardze arī ir pieprasījusi papildu samaksu par iecirkņu apsargāšanu, jo, kā jūs zināt, pēc likuma prasībām vēlēšanu zīmēm vēlēšanu iecirkņos ir jāatrodas jau piecas dienas pirms šīm vēlēšanām. Tātad šeit arī vēl paredzami papildu izdevumi šo vēlēšanu zīmju apsardzei.

Es, cienījamie deputāti, tomēr ļoti lūgtu atbalstīt šo summu - 379 000 latu. Bet, ja tik tiešām nav iespējams šo summu no budžeta līdzekļiem pašlaik izdalīt, tad es tomēr gribētu lūgt, lai cienījamā Saeima nobalso par to, ka mums, kā Piebalga kungs teica, šī summa tādā gadījumā tiktu iedota no valsts rezerves fonda. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Lūdzu - valsts ministrs Platā kungs!

J.Platais ( budžeta valsts ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, augsti godājamā Saeima! Diemžēl pēdējā laikā, burtiski pavisam nesen, Centrālā vēlēšanu komisija sāka mums izvirzīt apvainojumus par to, ka pašvaldību vēlēšanām nav paredzēti pietiekami līdzekļi. Un tad, kad mēs lūdzām, lai Centrālā vēlēšanu komisija paskaidro, kādiem mērķiem šie līdzekļi nepieciešami, kam šīs lietas ir vajadzīgas, diemžēl mēs nevarējām saņemt precīzus aprēķinus un pamatojumus visām šīm nepieciešamajām summām.

Centrālā vēlešanu komisija savos argumentos uzstāj tikai par vienu: mēs savā laikā pieprasījām 1,6 miljonus latu šo pašvaldību vēlēšanu sarīkošanai, bet jūs šos līdzekļus neparedzējāt. Un vēl joprojām Centrālā vēlēšanu komisija nevar paskaidrot, cik daudz līdzekļu vēlēšanu sarīkošanai būs vajadzīgs.

Kādā veidā lai izvērtē šo faktu? Šo faktu diemžēl mēs varam izvērtēt tikai tādā veidā, ka Centrālā vēlēšanu komisija nav veikusi pietiekamu darbu, lai izstrādātu normas, pēc kurām notiek vēlēšanu apmaksa. Jo vēlēšanās ir iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, tas notika pavisam neilgu laiku, bet līdzekļi, kas saistīti ar vēlēšanām, ir jāizlieto tikai un vienīgi vēlēšanu norisei.

Vēlēšanu komisijas pārstāvji apgalvoja, ka piešķirtos naudas līdzekļus viņi sadalījuši pēc normatīva - 0,69 santīmi uz katru vēlētāju - atbilstoši pašvaldību skaitam. Diemžēl tad, kad mēs sākām analizēt šos rādītājus, tad izrādījās, ka lauku rajonos šī naudas summa nekādā gadījumā nav pietiekama, toties pilsētās ir ļoti apmierināti ar šādu summu un saka, ka tā varētu būt praktiski pietiekama vēlēšanu veikšanai. Bet šī summa tālāk nav sadalīta, un nav skaidrs, kādiem mērķiem šos līdzekļus var izlietot.

Dažas problēmas rada likumu nepilnības, jo likumā ir noteikts, ka vēlēšanu komisijās var būt no 5 līdz 15 locekļiem. Bet ko lai dara, ja nelielā pagastā ar nelielu vēlētāju skaitu izveido komisiju 15 locekļu sastāvā? Un tad izrādās, ka visu vēlēšanu laiku viņi sēž un viņiem nav pat īsti pietiekams darba daudzums. Savukārt citā vietā komisija varbūt ir izveidota mazākā sastāvā, tāpēc cilvēki ir ļoti noslogoti, bet atalgojums tiek paredzēts vienāds. Sakarā ar to mēs rekomendējam Vēlēšanu komisijai noteikt normatīvu darba samaksai velēšanu komisiju locekļiem, rēķinot uz vēlētāju skaitu. Pie tam tur varētu būt nelielas atšķirības pilsētās un laukos, jo laukos bieži vien šīs lietas ir sarežģītākas, un pie vēlētājiem uz mājām aizbraukt gadījumā, ja tas ir nepieciešams, ir daudz grūtāk.

Vienīgais pamatojums, kuru Centrālā vēlēšanu komisija iesniedza, bija atsevišķo rajonu vēlēšanu komisiju pieteikumi. Taču, analizējot šos pieteikumus, šeit rodas ļoti neizprotama situācija, proti, kādēļ rajonos ar vienādu vēlētāju skaitu ir tik atšķirīgi līdzekļu pieprasījumi? Un šie līdzekļu pieprasījumi bieži vien ir saistīti ar tādām lietām un tādiem jautājumiem, kuriem ir ļoti maza saistība ar pašu vēlēšanu norisi. Tā, piemēram, Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisija gandrīz 90 procentus no papildus pieprasītās summas plāno izlietot dažāda veida remontu darbiem, sākot ar griestu un palodžu remontiem un visbeidzot ar ēku fasādes remontu. Arī Balvu rajona vēlēšanu komisija pieprasa ievērojamas naudas summas dažādiem remontdarbiem.

Tāpat arī nav skaidrs, kādēļ dažādās pašvaldībās, no mūsu viedokļa, samērā vienādos lauku apstākļos tiek pieprasīti pilnīgi dažādi līdzekļi transporta izdevumiem. Tā, piemēram, nav īsti skaidrs, kādēļ Ventspils rajona komisija paredz, ka transportu varētu izlietot par diviem latiem stundā? Un kopumā transporta izdevumiem tiek plānoti 2000 latu. Savukārt Valmieras rajonā, kurš ir daudz mazāks, transporta izdevumiem tiek paredzēti 535 lati. Tukuma rajona vēlēšanu komisija paredz automašīnas stundas darbu apmaksāt ar 50 santīmiem. Tātad te šī summa ir četras reizes mazākā apmērā nekā Ventspils rajonā. Šie rādītāji nekādā veidā nav izvērtēti no Centrālās vēlēšanu komisijas puses. Un diemžēl vienīgais, kas mums ir jāsaka, ir tas, ka Centrālā vēlēšanu komisija nav veikusi vajadzīgo darbu, kas ir saistīts ar vēlēšanu norišu finansiālo nodrošinājumu ar attiecīgajiem normatīviem, kuri būtu vajadzīgi pašvaldībām, šīm vēlēšanu komisijām, lai šādas vēlēšanas sagatavotu un realizētu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Jūs redzējāt, ka viedokļi ir diezgan pretēji, tādēļ es lūgtu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu - palielināt finansējumu par 152 755 latiem, jo šobrīd Saeimai ir grūti noteikt, kur ir tā precīzākā šķirtne.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu - palielināt finansējumu Centrālajai vēlēšanu komisijai par 152 755 latiem.Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts. Tālāk.

A.Piebalgs. Paldies. Nākamā ir Centrālā zemes komisija. Tātad te palielinājums ir neliels - par 7 104 latiem, un kopējā summa ir 42 000 latu. Es lūgtu atbalstīt.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes?

A.Piebalgs. Nākamais priekšlikums bija par valsts uzņēmumu "Latvijas televīzija" - palielināt papildu finansējumu reģionālajām televīzijas studijām. Diemžēl šobrīd spiediens uz budžeta pozīcijām ir tik liels, ka mēs nevarējām šobrīd atrast līdzekļus šai problēmai, tāpēc Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu - ministrs Vaivads.

J.Vaivads ( izglītības, kultūras un zinātnes valsts ministrs).

Godāto priekšsēdētāj, kolēģi! Es gribētu vērst uzmanību tikai uz vienu jautājumu. Mēs gatavojamies pievienoties Bernes konvencijai, un tās ir saistības budžetā. Patlaban tās nav saistošas, bet es gribētu, lai mēs rīkojamies līdzīgi, ka mēs to darījām arī attiecībā uz tām saistībām, ko valdība uzņēmās, - lai mēs nākamajā budžeta labojumā tomēr akceptētu šīs prasības.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Vides un sabiedrisko lietu komisija šo jautājumu par reģionālās televīzijas atbalstīšanu uzskatīja par ļoti svarīgu un lūdza tai katrā ziņā piešķirt šos līdzekļus, jo redzat, patiesībā te pat neiznāk līdzekļu izdošana, bet iznāk pat ietaupījums. Mēs zinām, kādus lielus līdzekļus prasa Centrālā televīzija, un tur tie ir darba algām un daudz kam citam. Šīs reģionālās televīzijas īstenībā prasa līdzekļus tikai tam, lai samaksātu par tīkliem, par to pārraidīšanu, taču visa šī programma tiek gatavota uz entuziasma pamata. Šie cilvēki patiešām strādā ar lielu entuziasmu un savā brīvajā laikā, un tas arī ir tas.

Otrkārt, mums Centrālajai televīzijai šobrīd nav ko iedot pietiekami līdzekļu; viņiem nav līdzekļu transportam, lai varētu nokļūt uz laukiem, un tāpēc, ja mēs paskatāmies, piemēram, televīzijas "Panorāmu", tad redzam, ka tā jau nav Latvijas panorāma, bet lielā mērā ir Rīgas panorāma, jo tur tiek parādīti notikumi Rīgā. Lūk, tas, ko šīs reģionālās televīzijas dod Centrālajai televīzijai, tā patiešām ir tā īstākā Latvijas aina.

Treškārt. Protams, ja jūs aizbraucat uz tām vietām, kur šī reģionālā televīzija darbojas, jūs varat pārliecināties, cik ārkārtīgi uzmanīgi tā seko tam, kāds tā pagasta dzīvē ir notikums, kā tur visi gaida. Piemēram, Mālpils televīzijā stāstīja tādu gadījumu. Viens puika bija tur pabojājis šo televīzijas iekārtu - lampas vienkārši sasitis ārā pie durvīm. Un, kad vietējā televīzija paziņoja, ka neraidīs, kamēr vainīgais būs rokā, tad septiņu minūšu laikā šie puikas tika atstiepti un uzrādīti. To es tā vienkārši saku. Tik tiešām pagastu cilvēki to gaida.

Un visbeidzot. Pārstāvēdams lauksaimniekus un zemniekus, es gribētu teikt, ka it īpaši šajos reģionālajos raidījumos tiek risinātas tieši visvairāk lauksaimniecības problēmas, un vietējās, municipālās, problēmas. Tā ka tas ir ļoti svarīgi. Un es domāju, ka tā bija kļūda, ka toreiz neatradās līdzekļi šo reģionālo un vietējo televīziju pabalstīšanai, un es gribu atbalstīt izglītības, kultūras un zinātnes ministra viedokli, ka šie līdzekļi noteikti ir jātrod.

Priekšsēdētājs. Jūs esat abi reizē abi piecēlušies. Bet tuvāk tribīnei... Ministrs Osis - lūdzu!

U.Osis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Protams, šis izdevumu postenis, kas ir domāts Latvijas televīzijai, reģionālajām televīzijas studijām, neapšaubāmi ir svarīgs un būtisks, un par to šeit nebūtu ko diskutēt. Bet es šinī gadījumā negribētu atbalstīt ministra Vaivada kunga priekšlikumu - ierakstīt budžetā tādu pašu nosacījumu, kāds bija attiecībā uz iestāžu pedagoģiskā personāla darba algām, jo pēdējā gadījumā tas bija par darba algām pedagoģiskajam personālam, un tas varbūt tiešām ir izņēmuma gadījums, tam zināmā mērā ir arī politisks raksturs. Tika doti solījumi un garantijas, kā jau Vaivada kungs minēja. Sava veida nodomu protokols bija izstrādāts, un cilvēkiem šajā situācijā varbūt bija attaisnojams tāds ieraksts, kaut gan formāli no likuma viedokļa šādam ierakstam nav nekāda juridiska pamata.

Ja mēs šādu praksi turpināsim un attiecināsim to bezmaz vai uz visiem pieprasījumiem, kuri tik nonāks vai nu Kabinetā, vai Finansu ministrijā, vai Budžeta komisijā un kurus mēs nevarēsim uzreiz apmierināt, ja liksim paredzēt un Finansu ministrijai meklēt līdzekļus nākamajos vai aiznākamajos budžeta grozījumos, tad mēs tik ļoti saputrosim visu budžeta izpildes un apstiprināšanas procedūru, ka mēs vienkārši netiksim galā. Turklāt, izskatot šādas saistības, šādus ierakstus, beigās tik un tā vajadzēs vadīties pēc reālās situācijas, ko mēs varam reāli finansēt no dotā budžeta. Līdz ar to tas ne ar ko neatšķirsies no parastajām normālajām diskusijām Ministru kabinetā, Budžeta komisijā uz vienkārša iesnieguma pamata. Kopumā es aicinātu tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu, jo finansēšanas resursu nav. Vai arī iesniedzējiem tad ir jāprāda ekonomijas iespējas budžeta izdevumos, no kuriem pieprasījumu varētu finansēt. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāts Tabūns - LNNK. Un pēc tam - ministrs Vaivads.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šī ir tā retā reize, kad es atbalstu mana kolēģa Berķa kunga sacīto. Mēs strādājam vienā komisijā - Vides un sabiedrisko lietu komisijā, un mūsu viedokļi pilnībā sakrīt šajā jautājumā. Es vienīgi varētu papildināt, bet negribu aizkavēt jūsu uzmanību. Es sacīšu tikai pavisam īsi, ka reģionālās televīzijas loma Latvijā ir ļoti liela, un ar paldies vien viņiem, šiem entuziastiem, kuri ir daudz strādājuši, kaut kādā veidā meklējot līdzekļus šīs televīzijas attīstībai, ir par maz. Šī niecīgā summa ir tikai tāds mazs mazs atbalsts reģionālajām televīzijām, tāpēc es lūdzu jūs to atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Ministrs Jānis Vaivads.

J.Vaivads (izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Man pat ir patīkami, ka parlamentā veidojas šāda diskusija starp valdības locekļiem, bet es domāju, ka arī Saeimas kārtības rullis paredz šādu iespēju, ka ministram ir iespēja izteikties divējādi - kā ministram un kā deputātam. Es šoreiz izmantošu iespēju runāt kā deputātam.

Jā, es pilnīgi piekrītu Oša kungam, ka nav normāli, ka eksistē šādi nodomu protokoli. Un kāpēc likumā neparādās tie izdevumi, kurus mēs visi esam it kā akceptējuši? Es nevaru rast atbildi uz šo jautājumu. Kāpēc to nav likumā, ja jau mēs visi to pieņēmām? Un es piekrītu, ka nav normāli arī turpināt tādu praksi, ka mēs šādu vienošanās protokolu veidā it kā kaut ko fiksējam un pēc tam uz šiem vienošanās protokoliem zināmā veidā pamatojamies un sakām, ka viss ir kārtībā. Es domāju, ka kārtībā viss būs tad, kad to fiksēs likums. Un tieši tādēļ es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ko es jau teicu. Ja mēs šādus nodomus esam akceptējuši, tad kādēļ mums tos nefiksēt likumā? Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Andris Piebalgs.

A.Piebalgs (LC).

Es atvainojos, kolēģi, ka es iejaucos ārpus kārtas. Es saprotu, ka šis jautājums ir pietiekami svarīgs. Mēs izskatīsim likumu "Par radio un televīziju". Man, protams, nebija problēmas, ka šo naudu mēs izdalām kopējā dotācijā, kas ir Latvijas televīzijai, bet es zinu, kādā situācijā ir Latvijas televīzija. Bet šobrīd man arī šķiet, ka diskusiju mums nevajadzētu turpināt, mums būs nākamie budžeta grozījumi, būs nākamais budžets. Nekas jau neapstājas reģionālajās televīzijās. Mums šobrīd nav avota. Visos grozījumos, ko mēs izdarījām, mēs izsmēlām tos avotus, par kuriem mēs bijām nobalsojuši, un šiem 150 tūkstošiem mums vienkārši šobrīd nav avotu. Kāpēc tad mums pieņemt kaut ko un diskutēt par to, kam nav avotu, jo visus tos grozījumus, kas bija, Budžeta komisija sabalansēja. Tāpēc šīs reģionālās televīzijas mēs nevaram tik vienkārši iespiest iekšā, kā tas ir, kad mēs izskatām pašu budžetu. Tad viss ir vienkāršāk. Šeit ir budžeta grozījumi, plusi un mīnusi. Visam ir jāsaskan. Šajā gadījumā sakarā ar Centrālo vēlēšanu komisiju mēs esam gan plusus, gan mīnusus jau pabeiguši. Šobrīd mums nav vairāk naudas, tāpēc es vienkārši lūdzu kolēģus neturpināt šo diskusiju. Tad, kad mums būs nākamie budžeta grozījumi, mums varbūt nebūs mazāks spiediens attiecībā uz tām sāpīgajām pozīcijām. Vienmēr jau kādu mazo pozīciju var iespiest budžeta grozījumos, bet, kā jūs redzat, mums bija pārāk sāpīgas budžeta pozīcijas, kas bija šobrīd. Tā ka es vienkārši lūdzu faktiski pabeigt šo jautājumu un pāriet pie cita, jo nākamie jautājumi, manā skatījumā, ir svarīgāki. Lūdzu jūs nediskutēt, jo mums vienkārši nav avotu. Jā, bet Ostankinas iemaksas nauda saistīta ar šiem grozījumiem. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Ostankino jāmaksā!")

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, tātad iepriekšējais balsojums jau ir mūsu precedents, ka ailē, kur mēs fiksējam Saeimas balsojumu un lēmumu, mēs ierakstām tos vārdiņus - "nâkamajā budžeta grozījumā". Un ministrs Jānis Vaivads (pareizāk sakot, viņš uzstājās kā deputāts Jānis Vaivads) un deputāts Aivars Berķis to arī ierosināja, un tāpēc būs jābalso, jo mums ir tāds precedents, pieņemot tādu ierakstu attiecībā uz vietējo pakļautību un tā tālāk. Par kultūras lietām tur mums bija runa.

Deputāts Karnups un deputāts Novakšānovs piecēlās sinhroni, reizē. Deputāts Karnups, lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi, man vienkārši radās tāda nesaprašana sakarā tieši ar šo pieprasījumu, lai papildinātu valsts uzņēmuma "Latvijas televīzija" budžetu ar 150 tūkstošiem latu. Vai "Latvijas televīzija" tagad uzstādīs studijas un raidīs no Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales jeb vai šī nauda ir domāta, lai stutētu reģionālo televīziju, kur 99 procenti ir privātie? Vai šī tagad ir dotācija privātuzņēmējsabiedrībām, lai viņi var vispār eksistēt, vai varbūt ir doma, ka Latgalē tagad būs divas reģionālās televīzijas - būs "Latgales televīzija", kas ir privāta, un būs valsts televīzija, ko valsts uzņēmums "Latvijas televīzija" tagad raidīs īpaši Latgalei? Es domāju, mums vajag būt skaidrībai, kam šī nauda ir domāta un kādā veidā tā tiks izmantota.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis.

A.Berķis (LZS).

Ir nodibināta tā saucamā reģionālo televīziju asociācija, kurā ietilpst arī valsts televīzija, un šī asociācija gādā par tiem raidījumiem, ko tā sagatavo centrālajai televīzijai, un, kā jūs redzat, "Novadu vēstis", - tas ir raidījums, kurš arī centrālajā televīzijā tiek raidīts, un, lai šīs vēstis varētu samontēt un lai tās varētu pārraidīt, šim nolūkam ir domāti šie līdzekļi. Tā ir salīdzinoši ļoti maza summa, un tā ir domāta tikai tām programmām, kuras tiks pārraidītas visas Latvijas mērogā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsojums būs par deputāta Vaivada un deputāta Berķa ierosinājumu - paredzēt nākamajā budžetā grozījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 25. Nav pieņemts šis priekšlikums.

A.Piebalgs. Paldies. Mēs būtu izskatījuši tos pamatpriekšlikumus, to, kas ir pielikumā, tas ir, tā kā mans iesniegtais... pēc konsultācijām ar Vides un reģionālās attīstības ministriju es atsaucu savu priekšlikumu. Tātad visi priekšlikumi, kas attiecas par pielikumiem, ir izskatīti. Palikuši tātad ir vēl divi punkti, kas attiecas uz pašu likumu, pašā dokumentā nr.493. Pirmais ir - izteikt 10.pantu šādā redakcijā: noteikt maksimālo kopējo valsts parādu 372 tūkstoši...

Priekšsēdētājs. Mums ir šī redakcija.

A.Piebalgs. Jā, skaidrs. Tātad jauna redakcija. Saistīts ar to, ka budžeta grozījumos mēs paredzējām Unibankas un Krājbankas rehabilitāciju, un līdz ar to pieauga arī maksimālais kopējais valsts parāds. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai pret jauno 10.panta redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Ņemot vērā balsojumu, kas mums bija, tātad ministra Vaivada priekšlikumu, es ierosinātu pārejas noteikumos punktu izteikt šādā redakcijā: Ministru kabinetam nākamajā budžeta grozījumā paredzēt nepieciešamo apropriāciju, - un tālāk viss kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Līdz ar to mēs varam balsot par šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Bet trešā lasījuma nebūs.

A.Piebalgs. Trešā lasījuma budžetam parasti nav, priekšsēdētāja kungs.

Priekšsēdētājs. Jā. Tātad balsosim par likumu. Lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"" pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

Godātie deputāti! Deputāts Bukovskis pienāca pie Prezidija un izteica savu viedokli, ka sēdes vadītājs nav pareizi izpratis jūsu balsojumu par jautājumu izskatīšanas secību un ka vispirms būtu jāizskata deputātu pieprasījumi un jautājumi, pēc tam - Saeimas Izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai ziņojums un lēmuma projekts un tikai pēc tam - likumprojekti. Es savā izpratnē atkal ņēmu vērā šo iesniegumu, par kuru esam nobalsojuši, bet acīmredzot šeit var būt dažādi traktējumi, un tāpēc es neuzstāju, ka es esmu rīkojies pareizi. Lūdzu, Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš"! Godātais Bērziņa kungs, es tikai varu pateikt Prezidija vārdā, ka deputātu pieprasījumi un jautājumi būs, mēs vienmēr cenšamies tos izskatīt, un ziņojumi par tiem noteikti būs - neatkarīgi no tā, cik tālu mēs tiksim mūsu darba kārtībā.

I.Bērziņš (LC).

Es arī pilnīgi tam piekrītu. Varbūt "Latvijas ceļš" ðoreiz, formulējot šīs izmaiņas, nav ļoti precīzi pašā sākumā to pateicis, bet mūsu doma bija tieši tāda, kā to ir sapratis sēdes vadītājs, - ka mēs vispirms izskatām šos likumprojektus un pēc tam attiecīgi ziņojumus, to skaitā arī šo Bukovska kunga norādīto jautājumu par komisiju. Vienkārši, ņemot vērā to ažiotāžu, ko pats Bukovska kungs sacēlis - uzskatu, ka pilnīgi nepamatoti, - ap komisijas darbu (droši vien tādēļ, lai pievērstu uzmanību un celtu popularitāti), šis jautājums var ievilkties, un es aicinu reāli pastrādāt ar likumprojektiem un pēc tam noklausīties dienas beigās arī šo ziņojumu. Te jau nav pretrunu. Mēs neesam pret ziņojumu noklausīšanos, nedz arī pret to lēmuma projektu, ko iesniedz komisija.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es precizēju - var būt Prezidija ierosinājumi; neatkarīgi no tā, cikos mēs beidzam sēdi šodien un kādus jautājumus izskatām, kādas 15 minūtes būtu vajadzīgas ziņojumam par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem, un Prezidijs arī piedāvās to. Tāpēc pieprasījumus un jautājumus mēs nesaistām ar izskatāmajiem jautājumiem. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Es negribēju ieviest nekādu ažiotāžu, es vienīgi gribēju uzdot jautājumu, kad klausīsies Izmeklēšanas komisijas ziņojumu, un, cik es sapratu pēc grozījumiem, tie ir grozījumi likumprojektu izskatīšanas kārtībā. Nav grozījumu, ka vajag pārnest likumprojektus pirms pārējiem jautājumiem, tāds personīgi bija mans jurista viedoklis. Kas attiecas uz Izmeklēšanas komisijas ziņojumu, es gribu nolasīt tikai to īso ziņojumu, kurš bija iesniegts pagājušajā sesijā un kurš nebija izskatīts. Tiešām es negribu nekādu ažiotāžu un negribu debates, es gribu mierīgi nobeigt darbu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Bet ko tagad sēdes vadītājam vajadzētu darīt? Varbūt pieņemsim zināšanai gan Induļa Bērziņa runu, gan Igora Bukovska runu un turpināsim, ja neviens neiebilst.

Izskatām jautājumu par pašvaldībām. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma likumprojekts tika nosūtīts visām ministrijām un visām komisijām. Mēs esam saņēmuši atzinumus no visām ministrijām un sešām Saeimas komisijām. Pavisam iesniegti ir vairāk nekā 70 priekšlikumi, pēc otrā lasījuma likumprojektā ir izdarīti 82 grozījumi. Pirmais priekšlikums ir par likumprojekta nosaukumu, un to ir iesniedzis deputāts Kristovskis, viņš aicina izteikt likumprojekta nosaukumu šādi: "Pašvaldību likums". Konsultējusies ar valodniekiem, komisija noraidīja šo deputāta Kristovska priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Vai piekrītat? Deputāts Kristovskis piekrīt. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums par otro pantu. Juridiskā komisija ierosina izsvītrot vārdu "valsts", tātad iesaka otrā panta sākumu formulēt šādi: pašvaldība ir vietējā pārvalde (nevis ka pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kā mēs par to nobalsojām otrajā lasījumā). Komisija par šo it kā konceptuālo jautājumu debatēja vairākās komisijas sēdēs, arī sagatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, bet tomēr, ņemot vērā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un Valsts pārvaldes un pašvaldības reformas koncepciju, komisija atstāja spēkā otrā lasījuma redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Es atvainojos, es jūsu žestus nesaprotu.

Aivars Endziņš - Juridiskā komisija. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr domāju, ka tas ir balsojams jautājums, jo - kāda ir pieeja? Kas tad ir pašvaldība? Tā ir vietējā pārvalde vai tā ir vietējā valsts pārvalde? Kur mēs liekam to uzsvaru? Mēs arī Juridiskajā komisijā par to diskutējām un tāpēc konsekventi ierosinājām - gan otrajā pantā, gan arī tālāk, visur, kur ir šī atruna, - ka pašvaldības ir valsts vietējā pārvalde, jo, manuprāt, - un arī visas Juridiskās komisijas viedoklis ir tāds, - līdz ar to mēs pasludinām arī pagastu pašvaldību un tā tālāk, ka tas viss ir valsts pārvalde, tikai vietējā valsts pārvalde. Tad jau pašvaldības jēga... Manuprāt, kā saka, te ir pretruna. Vai tā ir pašvaldība vai tā ir valsts pārvalde? Lūdzu tomēr par to padomāt.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis. Savu statusu pats pasakiet!

M.Gailis (valsts reformu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Mēs tiešām esam ļoti daudz diskutējuši par to, kas ir pašvaldība. Bija ļoti svarīgi to beidzot definēt. Un mēs, izstrādājot savu valsts pārvaldes koncepciju, nonācām pie slēdziena, ka valsti pārvalda divos līmeņos - centrālā pārvalde ir valdība un vietējā pārvalde ir pašvaldība. Un visi mēs pārvaldām valsti, jo mums ir deleģēta valsts funkciju pildīšana. Tikai ar likumiem, ar Satversmi, ar Ministru kabineta lēmumiem. Un, lai beidzot tiktu pārtraukta šī, pēc manām domām, neauglīgā diskusija par to, kas tad īsti ir pašvaldība, - varbūt tā ir kņaziste, kas nevienam nepakļaujas, kurai nav varbūt jāievēro likumi, - ir ārkārtīgi svarīgi pateikt, ka tā ir valsts vietējā pārvalde, bet ne vietējā valsts pārvalde. Tātad - valsts vietējā pārvalde. Te ir tā atšķirība, kā to "valsts" lieto. Protams, ka arī centrālajām valsts pārvaldes iestādēm var būt organizācijas, var būt vietējās iestādes; bet tā ir pavisam cita lieta. Tās ir ministriju iestādes, mēs zinām, ka tādas ir Zemkopības ministrijai un varbūt ir arī citām. Tās nav pašvaldību iestādes. Es aicinu tomēr atbalstīt to, ka mums ir vienota unitāra valsts, nevis federāla valsts, kura tiek pārvaldīta tātad divos veidos, divos līmeņos - centrālajā un vietējā līmenī. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Mums ir jābalso par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas redakciju 2.pantam! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 20, atturas - 18. Nav pieņemts. Mūsu iepriekšējā prakse ir tāda, ka tādās reizēs mēs balsojam arī par komisijas redakciju. Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 10. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Kas attiecas uz 4.pantu, deputāts Ģirts Kristovskis iesaka svītrot vārdus "bet privāttiesību jomā", kā arī komatu aiz vārda "subjekts" aizvietot ar punktu un aiz tā sākt jaunu teikumu. Šis priekšlikums ir noraidīts, jo 4.pantu mēs formulējām tā, kā 1928.gada likumā "Par pilsētu pašvaldību". Tātad konceptuāli tiek pateikts, kuros jautājumos pašvaldības ir publisko tiesību subjekts un kā tās realizē savas tiesības privāttiesību jomā. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kristovskis piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Līdzīgs ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 6.pantu - arī no šiem pantiem svītrot vārdu "valsts". Mēs jau par to balsojām 2.pantā.

Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir iebildes? Un komisijai? Paldies. Bet drošs paliek drošs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie kolēģi, mums ir jāatrisina procedūras jautājums. Vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā deputāts Čepānis iesniedza rakstveida priekšlikumus par pieciem pantiem. Komisija pēc būtības izskatīja. Četrus no priekšlikumiem noraidīja, vienu priekšlikumu daļēji pieņēma. Ja Saeima piekristu, mēs varētu balsot arī par šiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs. Bet vai tie ir deputātiem izsniegti?

J.Lagzdiņš. Deputātiem tie ir izsniegti, bet procedūra nosaka, ka priekšlikumi jāiesniedz piecas dienas pirms trešā balsojuma.

Priekšsēdētājs. Es saprotu, ka mūsu precedenti ir tādi - ja komisija neiebilst, tad mēs esam izskatījuši. Tāpēc galvenais vārds ir jāsaka jums. Ja deputātiem nav citu priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Komisija pēc būtības izskatīja un neiebilst, ka mēs balsojam.

Priekšsēdētājs. Labi.

J.Lagzdiņš. Tātad pirmais deputāta Čepāņa priekšlikums ir par 7.pantu, un tiek ierosināts no šā panta izsvītrot vārdus "Ministru kabineta noteikumos". Tātad 7.pants skan šādi: "Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir noteiktas šā likuma 15. un 16.pantā, tās pildāmas kārtībā, kāda noteikta attiecīgajos likumos un Ministru Kabineta noteikumos." Godātie kolēģi, jums tika izsniegts pirms 10 dienām, tas ir, vienu dienu pēc... Jā, godātie kolēģi, es tieši par to gribu, Silāra kungs, runāt. Čepāņa kunga dokumenta numurs ir nr.497-b. Otrajā pusē. Komisija šo priekšlikumu noraidīja tādēļ, ka uzskatām, ka funkcijas varētu tikt precizētas ne vien likumos, bet arī Ministru kabineta noteikumos, jo Ministru kabineta noteikumos varētu precīzāk konkretizēt, kā funkcijas ir pildāmas. Tādēļ mēs šo priekšlikumu noraidījām.

Priekšsēdētājs. Deputāts Čepānis uzstāj, ka jābalso. (No zāles deputāts A.Čepānis: "Jâ!") Dokuments nr.497-b: 7.pantā izsvītrot vārdus "un Ministru kabineta noteikumos". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 20, atturas - 17. Nav pieņemts.

Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir deputāta Čepāņa priekšlikums par 9.pantu. Kolēģis ierosina svītrot vārdus - "vai Ministru kabineta noteikumos". Arī šo priekšlikumu komisija nepieņēma, jo uzskata, ka būtu lietderīgi paredzēt, ka arī Ministru kabinets var pilnvarot pašvaldības pildīt atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas. Mūsuprāt, tas ir pieļaujams un atbilst pašvaldību refomas koncepcijai.

Priekšsēdētājs. Balsosim par deputāta Čepāņa priekšlikumu! Rezultātu! Par - 24, pret - 20, atturas - 15. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir deputāta Čepāņa priekšlikums par 11.pantu. Tiek ierosināts šā panta pirmo rindkopu izteikt šādā redakcijā: "Likumos paredzētos gadījumos Ministru kabinets var uzdot pašvaldībām veikt atsevišķus vienreizējus uzdevumus." Komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu, svītrojot no likumprojekta teksta vārdus - "vai ministrijas", un šobrīd 11.panta pirmā daļa skan šādi: "Ministru kabinets var uzdot pašvaldībām veikt atsevišķus vienreizējus uzdevumus." Ministrijām šādas tiesības netiktu dotas.

Priekšsēdētājs. Deputāts Čepānis uzstāj, ka jābalso. Lūdzu, balsosim par deputāta Čepāņa iesniegto redakciju 11.pantam! Rezultātu! Par - 21, pret - 20, aturas - 16. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Par 13.pantu ir deputāta Čepāņa priekšlikums - izsvītrot no panta otrās daļas vārdus "likumā noteiktajā kārtībā". Komisija šo priekšlikumu kategoriski noraida, jo tikai likumā noteiktajā kārtībā pašvaldības būtu tiesīgas ierosināt, atcelt likumus vai Ministru kabineta noteikumus, kas neatbilst šā likuma 11.panta noteikumiem. Kaut gan, kolēģi, arī tad, ja svītrotu šos vārdus - "likumā noteiktajā kārtībā", pašvaldības nebūtu tiesīgas griezties nedz Satversmes tiesā, ja speciālais likums to neparedzētu, nedz arī kādā citā institūcijā. Tātad šis priekšlikums, kolēģi, būtu noraidāms.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Čepāņa ierosinātajiem 13.panta grozījumiem! Rezultātu! Par - 18, pret - 22, atturas - 20. Nav pieņemts.

Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija 13. panta otro daļu ir papildinājusi ar šādiem vārdiem: "atlīdzināt izdevumus, kas radušies, pašvaldībām pildot attiecīgās funkcijas un uzdevumus".

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Par 14.pantu. Deputāts Ģirts Kristovskis ierosina šā panta pirmās daļas trešo un ceturto punktu svītrot. Komisija ir noraidījusi šos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Deputāts Ģirts Kristovskis ierosina 14.panta otrās daļas 4.punktu papildināt ar vārdiem "likumā noteiktos gadījumos un kārtībā". Šis priekšlikums pēc būtības ir pieņemts, jo 14.panta pirmajā daļā ir šādi vārdi: "Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktā kārtībā ir tiesības...," - tātad tikai likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veikt tās funkcijas, kas ir uzskaitītas 14.pantā, un pildīt pienākumus. Pēc būtības pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Par 15.pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums - izsvītrot vārdu "valsts" to pašu apsvērumu dēļ, kurus izteica Endziņa kungs un par kuriem mēs debatējām, skatot 2.pantu. Tātad pēc būtības šobrīd nedrīkstam balsot un izskatīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina tādu interesantu priekšlikumu, kas man kā juristam un advokātam var būt pievilcīgs, - un proti, ka pašvaldību pastāvīgā funkcija ir rūpēties par juridiskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. Tik tiešām, pirmskara laika pašvaldību likumos bija paredzēta šāda pašvaldību pastāvīgā funkcija, bet komisija noraidīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo uzskata, ka, ja mēs ietvertu šādu pastāvīgo funkciju, tas uzliktu pašvaldībām par pienākumu, piemēram, sniegt juridiskās konsultācijas, regulāri organizēt juridiskās konsultācijas. Mūsuprāt, šos uzdevumus ļoti lieliski mūsu valstī veic advokāti un attiecīgas firmas un nebūtu pašvaldībām šāds uzdevums jāuzliek, kura finansēšana, kolēģi, kontekstā ar likumprojekta 7.pantu, ir pilnīgi uz pašvaldību budžeta rēķina.

Priekšsēdētājs. Vai Juridiskā komisija kādu žestu nevēlas izteikt? (No zāles deputāts A.Endziņš: "Neuzstāj!") Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, cienījamais Lagzdiņa kungs! Runājoties ar pašvaldību pārstāvjiem, man radās bažas, kādas īsti ir pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas, jo šeit, 15.pantā, ir noteikta pagastu un pilsētu pašvaldību kompetence. Un tādēļ es vēlētos, pirms izšķiros par balsojumu, Lagzdiņa kunga skaidrojumu, vai pašvaldību kompetencē turpmāk būs zemes dalīšana, kā tas ir noteikts visos reformu likumos. Jo kā atsevišķa funkcija un kā kompetences statuss šeit jaunajā redakcijā minēts tas nav, kaut gan vecajā pašvaldību likumā šāda norma bija iekšā. Precīzāk runājot, jautājums ir tāds. Vai tad, ja citos likumos pašvaldībām ir paredzēti kādi pienākumi un kompetence atsevišķos jautājumos un tie nav minēti pašvaldību likumā, kas tad ir primārais - šis likums vai pārējie likumi?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, laikam būtu jāpaskaidro mazliet plašāk, kāda tad ir koncepcija - ielikt likumprojektā funkciju sadali. Likumprojekta 7.pants nosaka, ka pašvaldības pilda pastāvīgās funkcijas, kas uzskaitītas šā likuma 15. un 16.pantā. Tik tiešām! Zemes piešķiršana, zemes reformas veikšana, mūsuprāt, - un arī pašvaldības tā uzskata - nav pašvaldību pastāvīgā funkcija, kura, tā teikt, laika ziņā ir neierobežota, varētu tikt veikta neierobežotu laika periodu, un tādēļ uz zemes reformas jautājumiem būtu attiecināms likumprojekta 8.pants, kurš nosaka ar likumu pašvaldībām uzdot pildīt noteiktā laika posmā funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaicīgi attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos. Pašvaldību savienība un pašvaldības kategoriski prasīja, lai mēs ietvertu likumā šādu pantu. Tas nenozīmē, ka tad, ja nav 15. un 16.pantā atrunāta šī funkcija - zemes piešķiršana un zemes reformas veikšana, šie uzdevumi pašvaldībām nebūtu jāveic. Pašvaldībām šie uzdevumi ir jāveic. Bet jautājums ir par finansēšanas avotiem. Un, mūsuprāt, šajā likumā ir ielikta taisnīga lieta, - ka zemes reformas darbi būtu jāveic par valsts budžeta līdzekļiem. Tāda ir pašvaldību nostāja. Bez tam, godātie kolēģi, ir jāskatās kontekstā ar tālākajiem pantiem, kuros ir noteikts, ka pašvaldības savu zemi var piešķirt lietošanā gan juridiskām, gan fiziskām personām un arī pārdot, ja būs tādi brīvi likumi, un tā, mūsuprāt, nav funkcija, jo tā ir vienkārši forma, kādā veidā pašvaldības realizē savu pašpārvaldi attiecīgajā teritorijā. Viņi savus īpašumus var ieķīlāt, pārdot, iznomāt, izīrēt un tā tālāk. Nav jāatrunā, ka izīrēšana ir kaut kāda pastāvīga atsevišķa funkcija. Izīrēt var kustamo mantu, izīrēt var dzīvokļus, nomāt var zemi, piešķirt lietošanā var zemi, var pārdot, jo tā nav funkcija, tā ir civiltiesiska darbība, kas ir atrunāta 2.pantā.

Priekšsēdētājs. Godātais Lagzdiņa kungs! Vai mēs pēc šā jūsu skaidrojuma nevarētu rast pārtraukumu un tad turpināt? Mēs neesam izskatījuši šo 15.pantu. Un tad, pēc jūsu ieskatiem, mēs turpinātu skatīt 15.pantu pēc pārtraukuma. Pārtraukums.

Priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par pašvaldībām". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J. Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Divos teikumos par to problēmu, kuru izvirzīja Seiles kundze. Kolēģi, tas, ka mēs pieņemsim šo likumu, nenozīmē, ka pašvaldībām nebūtu jāpilda citi likumi. Ļoti daudzos likumos pašvaldībām ir noteikti konkrēti uzdevumi, konkrētas funkcijas un konkrēti pienākumi. Un šā likuma pieņemšana neizslēdz pienākumu pašvaldībām pildīt citus likumus.

Bez tam, ja mēs runājam par zemes komisiju darbu, tad, godātie kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību 75. priekšlikumam, respektīvi, pārejas noteikumu 5.punktam, kurā ir teikts: "Citos likumos paredzētās domes (padomes) institūcijas un komisijas (Zemes komisija, Denacionalizācijas komisija u.c.) jaunievēlētajai domei (padomei) jāizveido līdz 1994.gada 1.augustam. Līdzšinējās domes (padomes) institūcijas un komisijas savas funkcijas turpina pildīt līdz jauno institūciju un komisiju izveidošanai."

Savukārt 21.pantā, kurā ir runa par domes (padomes) funkcijām, ir skaidri un gaiši noteikts, ka pašvaldības īpašumu lietošanā piešķir dome (padome).

Priekšsēdētājs. Deputāte Seile teica "paldies". Nē. Lūdzu, vārds deputātei Annai Seilei! Es atvainojos, ka es jūsu vārdā runāju.

A. Seile (LNNK).

Protams, paldies Lagzdiņa kungam par skaidrojumu. Un tomēr viena funkcija acīmredzot nav ierakstīta. Var jau būt, ka te var izmantot citus likumus un pildīt citu funkciju, tas ir, pašvaldības teritorijā zemes reformas laikā dalīt zemes. Acīmredzot pie šā jautājuma mums būs jāatgriežas vēlreiz, kad mēs runāsim par valsts un pašvaldību īpašumu, apspriežot to likumprojektu, kurš jau iesniegts deputātiem izskatīšanai plenārsēdē. Tātad paldies par šo skaidrojumu, bet īsti skaidri šeit nav noteikts, ka zemes reformas laikā savā teritorijā pašvaldība vai tās dome var pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! 93 likumi papildus bez šā likuma vēl reglamentē pašvaldību domes(padomes) tiesības, pienākumus un funkcijas. Šajā likumā mēs nevaram visu izsmeļoši atrisināt. Arī Ministru kabineta noteikumi.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums - 15.pantu papildināt ar šādu punktu: "Pašvaldības policijai ir likumā "Par policiju" un valdības apstiprinātā pašvaldības policijas paraugnolikumā noteikta tās pienākumu izpildes finansiālā, materiāli tehniskā un vispārējā organizatoriskā nodrošināšana , ja pašvaldības teritorijā ir izveidota pašvaldības policija." Tā ir vispārēja norma. Saskaņā ar 14.pantu pašvaldības finansē jebkuras pašvaldības institūcijas, iestādes darbību. Tas nav šeit jāatrunā, īpaši atsaucoties uz likumu "Par policiju". Tā ir aksioma. Valsts finansē valsts iestāžu darbu, pašvaldības finansē pašvaldību iestāžu darbu.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ģirts Kristovskis ierosina papildināt ar šādu punktu: "Tiesību aizsardzības iestāžu nodrošināšana ar darbam nepieciešamajām telpām bez maksas". Tas bija konceptuāls jautājums, ko mēs izskatījām vakardienas komisijas sēdē, un mēs ierosinām grozīt likumu "Par policiju", svītrojot tekstu:"Pašvaldību pienākums ir nodrošināt valsts policiju bez maksas ar dienesta telpām." Tas attiecas uz Zemessardzi. Šo jautājumu mēs lemsim pēc nedēļas kopīgā Aizsardzības komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kurā šis jautājums tiks konceptuāli atrisināts.

Tālāk. Deputāts Ģirts Kristovskis ierosina svītrot 9. un 10.punktu. Arī šis priekšlikums ir noraidīts, jo saskaņā ar speciāliem likumiem pašvaldības izsniedz licences uzņēmējdarbības veikšanai. Savukārt, kas attiecas uz to, ka pašvaldībām ir pienākums gādāt par personas drošību un sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību, mēs esam šeit svītrojuši vārdus "par personas drošību", jo par personas drošību rūpējas valsts policija. Bet par sabiedrisko kārtību rūpējas arī pašvaldību policija, ja tāda ir izveidota.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina 15.pantā aiz vārdiem "kâ arī..." papildināt ar vārdiem "izglītības un kultūras". Un vārdu "veicināšanas" aizstāt ar vārdu "nodrošināšanas". Daļēji pieņemts priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina 15.panta 3.punkta tekstu aiz vārdiem "tiesību nodrošināšana" izteikt šādā redakcijā: "Tautas un amatieru mākslas attīstības veicināšana, muzeju, tautas bibliotēku, tautas namu u.c. kultūras iestāžu veidošana, darbības nodrošināšana, kultūras pieminekļu un vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo dabas objektu saglabāšana." Šis priekšlikums ir noraidīts attiecībā uz to daļu, kurā ir runa par tautas un amatieru mākslas attīstības veicināšanu, jo komisija uzskatīja, ka tā ir pašvaldību brīvprātīgā iniciatīva - savā pagastā vai pilsēt, veicināt šīs kultūras nozares. Nevajadzētu ierakstīt tās kā obligātas funkcijas, kuras obligāti finansē visās pašvaldībās no pašvaldību budžeta. Tādēļ arī priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J. Lagzdiņš. 10.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina pēc vārda "þūpība" papildināt ar vārdu "narkomānija". Šo priekšlikumu mūsu komisija noraidīja, jo uzskata, ka cīņa pret narkomāniju ir jāveic valsts policijai un šobrīd ļoti veiksmīgi to dara jaunizveidotā Iekšlietu ministrijas struktūrvienība. Šā iemesla dēļ priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Iebilžu nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma 15.pants papildināts ar jaunu 3. punktu, ņemot vērā Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, vēl ir konceptuāls jautājums. Šodien deputāts un ministrs Jānis Ritenis iesniedza priekšlikumu - papildināt 15. un 16.pantu ar šādu punktu: "Pašvaldībām ir pienākums izveidot speciālu bērnu tiesību aizsardzības institūciju". Komisija šo priekšlikumu nav izskatījusi, jo tas tika iesniegts tikai pirms trijām stundām. Tādēļ pēc būtības mēs diemžēl nevaram balsot šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 16.pants. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdu "valsts" . Par to mēs jau balsojām, tāpēc atkārtoti nav jābalso.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Deputāts Ģirts Kristovskis ierosina papildināt 16.panta 1.punktu ar vārdiem "... tajā skaitā medicīniskās atskurbtuves". Šo priekšlikumu mēs balsojām un noraidījām otrā lasījuma laikā.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis. Lūdzu!

M.Gailis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Valdība atsauc savu priekšlikumu, kuru izteica valsts ministrs Zemvalža kungs, - izņemt no 16.panta 2. punktu. Proti: "Nodrošināt rajona iedzīvotāju veselības aprūpi, izveidot un uzturēt rajona medicīnas iestādes." Tātad mēs ņemam to atpakaļ un lūdzam saglabāt otrā lasījuma redakciju, attiecīgi izņemot no pārejas noteikumiem 1. punktu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es konsultējos ar komisijas locekļiem, un arī komisijai nav iebildumu pret šādu nostādni.

Tālāk par 16. pantu...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vai deputātiem ir iebildes? Jānis Vaivads - ministrs.

J.Vaivads ( izglītības, kultūras un zinātnes ministrs).

Godātie kolēģi! Man tomēr gribētos precizēt jautājumu attiecībā uz 16.panta preambulu, tas ir, attiecībā uz rajona pašvaldībām, ka to kompetencē ir rajoni, kopīgās valsts, vietējās pārvaldes, sociāli ekonomiskās un kultūras..., bet komisija mums iesniedza priekšlikumu "arī izglītības". Ir pieņemts? Paldies.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Izglītības komisija ierosina 16.panta 3.punktu izteikt šādā redakcijā: "Veidot un uzturēt bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu audzināšanas iestādes, ārpusskolas bērnu iestādes, pieaugušo izglītības centrus, kā arī īpašas mācību un audzināšanas iestādes."

Daļēji šis priekšlikums ir pieņemts - ir ietverti vārdi "mâcību un...", bet nav pieņemts daļā par pieaugušo izglītības centriem, jo tā ir brīvprātīga iniciatīva, un visām pašvaldībām uzlikt šādu vienveidīgu pienākumu, pēc komisijas uzskata, nebūtu nepieciešams.

Priekšsēdētājs. Deputāti neiebilst pret komisijas redakciju? Nē. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Līdzīgu apsvērumu dēļ komisija noraidīja arī priekšlikumu par 7.punktu, proti, ka jāveicina tautas un amatieru mākslas attīstība, jo tā ir brīvprātīga iniciatīva.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir priekšlikumi par 19.pantu. Frakcija "Lîdztiesība" trešajā lasījumā ierosina konceptuālu jautājumu, proti, 19.pantu papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā: "Rîgas domes priekšsēdētājs tiek ievēlēts tiešās un vispārējās vēlēšanās uz domes pilnvaru laiku. Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanas notiek vienlaicīgi ar pašas domes vēlēšanām."

Šeit ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc tas ir noraidīts. Pirmkārt, šobrīd tas praktiski vairs nav iespējams. Vēlēšanas ir izsludinātas. Otrkārt, ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, tad domes (padomes) priekšsēdētājam būtu jādod daudz plašākas tiesības un jāuzliek daudz vairāk pienākumu. Principā šeit tiek piedāvāta, ja mēs valsts mērogā skatītos, prezidentāla pārvaldes sistēma. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs. Vai frakcija uzstāj par balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Uzstāj. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" piedāvāto 19.panta papildinājumu! Rezultātu! Par - 8, pret - 28, atturas - 17. Ir kvorums, bet nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Par 20.pantu. Frakcija "Lîdztiesība" ierosina to papildināt ar piekto daļu, kura reglamentētu Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanas mehānismu. Saistībā ar iepriekšējo balsojumu es aicinātu Saeimu noraidīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Frakcija uzstāj par balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Jâ!") Uzstāj. Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 33, atturas - 13. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Par 21.panta 7.punktu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina to papildināt ar šādu tekstu: "... tostarp, izglītības un kultūras iestādes un kultūras pieminekļus, saskaņojot ar valsts izglītības un kultūras inspektoru, kā arī ar valsts pieminekļu aizsardzības inspektoru". Priekšlikums noraidīts, jo speciālie likumi šobrīd jau nosaka tādu kārtību. Un nav vajadzības atkārtot šajā vispārējā likumā šādu precizējumu. Par to jau runā speciālie likumi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 21.panta 3. punktu precizēt. Tas ir izdarīts.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Precizēts ir arī 7. un 9. punkts, bet 13. punkts papildināts. Savukārt 16. punkts ir sadalīts vairākos punktos.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk - par 26. pantu. Deputāts Ģirts Kristovskis ierosina svītrot 26. panta 2. daļu. Priekšlikums ir lielā mērā pieņemts, jo tikai dažu jautājumu apspriešanai dome (padome) var rīkot slēgtas sēdes. Tas lielā mērā saskan arī ar LNNK frakcijas ierosināto priekšlikumu otrā lasījuma laikā.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ierosina 26. panta pirmo un otro daļu papildināt, tas ir arī izdarīts, nosakot, ka domes (padomes) sēdēm jānotiek tādās telpās, lai šajā pantā minētās personas varētu izmantot savas tiesības un būt klāt domes (padomes) sēdēs. Tātad, lai atklātums reāli darbotos, lai sēdes nenotiktu mazā 10 kvadrātmetru telpā, kurā nevar piedalīties ne žurnālisti, ne arī attiecīgā pagasta vai pilsētas iedzīvotāji.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk 28. pants ir papildināts ar jaunu 2. punktu, kas paredz, ka ārkārtas sēdes var sasaukt arī Revīzijas komisija īpašos gadījumos, kas atrunāti 71. pantā.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Tālāk par 33. pantu. Atbildīgā komisija ir papildinājusi 2. punktu un trešā daļa ir precizēta. To jūs redzat izceltajā tekstā, kas ir precizēts.

Priekšsēdētājs. Jā, redzam. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 35. panta otrā daļa pēc atbildīgās komisijas iniciatīvas ir precizēta un vārdi "Ministru kabinets" aizstāti ar vārdiem "valsts reformu ministrs".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir precizēts 37. pants, nosakot, kas ir jāieraksta domes (padomes) sēdes protokolā. To jūs redzat izceltajā tekstā.

Priekšsēdētājs. Jā, šeit viss ir ierakstīts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 38. panta otro un trešo daļu precizēt. Šeit ir runa par antikorupcijas normām.

Priekšsēdētājs. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk Kristīgo demokrātu frakcija ierosina precizēt 38. panta trešo daļu. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tas ir redzams tekstā panta beigās.

Priekšsēdētājs. Vai frakcijai ir vēl kādas piebildes? Nav. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Tālāk pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma ir papildināts 39. pants. Juridiskā komisija ierosina 39. panta otrajā daļā vārdus "viņu izslēgšanai no jautājumu apspriešanas un nobalsošanas" aizstāt ar vārdiem "par iemesliem, kādēļ deputāts atturas no balsošanas". Priekšlikums pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma 40. pants ir papildināts ar jaunu trešo un ceturto daļu. Šeit ir runa par to, ko otrā lasījuma laikā iesniedza LNNK frakcija, proti, par vārdisko balsošanu. Tas ir pieņemts vēl demokrātiskākā redakcijā, nekā to ierosināja deputāti otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk.

J.Lagzdiņš. Par 43. pantu - atbildīgā komisija ierosina izslēgt no tā 11. punktu. Tas ir saskaņā ar Administratīvās atbildības kodeksu. Mēs bijām kļūdījušies, otrā lasījuma laikā ietverdami 11. punktu.

Priekšsēdētājs. 44.pants.

J.Lagzdiņš. Tālāk 44. pantā Izglītības komisija ierosina 3. punktā pirms vārdiem "kultūras pieminekļi" svītrot vārdus "vçstures un". Priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. 45. pants.

J.Lagzdiņš. Panta redakcija ir precizēta. Trešā daļa.

Priekšsēdētājs. 46. pants.

J.Lagzdiņš. 46. pants ir papildināts ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka domes (padomes) ieteikumi izliekami redzamā vietā pie domes (padomes) ēkas ... un tā tālāk.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Tālāk, godātie kolēģi, uz atsevišķas lapas tika izdalīti priekšlikumi, kurus iesniedza komisija, - papildināt 47. pantu ar jaunu daļu, tas ir, paredzot tiesības ieinteresētajām personām pārsūdzēt domes (padomes) lēmumus. Tā ir ļoti svarīga norma, to mēs pēdējā brīdī iekļāvām 47. panta redakcijā. Un atbilstoši ir grozīts arī 49. pants.

Tālāk ir priekšlikums par 48. pantu. Šeit ir precizēta otrā un trešā daļa. 49. pantā Izglītības komisija ierosina pantu sākt ar vārdiem: "lîdz Satversmes tiesas izveidošanai", un tālāk kā tekstā. Šo priekšlikumu, kolēģi, mēs noraidījām. Kad būs speciālais likums par Satversmes tiesu, tad arī attiecīgi tas reglamentēs kārtību, kādā tiks pārsūdzēti un apturēti nelikumīgi lēmumi.

Tālāk. LNNK frakcija ierosina 49. pantā, 65. pantā un 93. pantā vārdus "valsts reformu ministrs" aizstāt ar vārdiem "Latvijas Republikas ģenerālprokurors". Šeit ir runa par vispārējo uzraudzību, par domes (padomes) darbības likumību, ja tā varētu teikt, šā likuma robežās. Saskaņā ar likumprojektu "Par prokuratūru" vispārējā uzraudzība Prokuratūrai turpmāk vairs nepiekritīs, un tādēļ komisija nevarēja pieņemt LNNK frakcijas priekšlikumu un atstāja spēkā otrā lasījuma redakciju.

Priekšsēdētājs. Frakcija klusē, tas nozīmē, ka piekrīt. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 51. pants. Ir precizēta 51. panta redakcija pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma, par ko Vaivada kungs runāja jau debatēs.

52. pants. Pēc Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikuma šī redakcija izteikta šādi: "Ja ne mazāk kā viena ceturtā daļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki, dome (padome) var izveidot Ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju." Un tālāk seko jauna otrā daļa. Tātad priekšlikums daļēji ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Pieņemts ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 53. pantu.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Precizēta ir 56. panta otrās daļas pirmā rindiņa.

Deputāts Straume par 58. pantu ierosina tā otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Komitejas priekšsēdētāju no amata atbrīvo attiecīgā komiteja vai dome (padome)." Priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija ir precizējusi 58. panta otro daļu. Savukārt par 61. pantu deputāts Ģirts Kristovskis ierosina pirmajā daļā svītrot vārdus aiz vārdiem "darba grupa". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. 63. pants.

J.Lagzdiņš. Pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma no trešās daļas ir svītroti vārdi "un viņu vietnieku".

Priekšsēdētājs. 69. pants.

J.Lagzdiņš. Pants pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma papildināts ar jaunu 1. punktu: "Organizēt domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi." Bez tam ir precizēts 4. punkts un 6. punkts.

Priekšsēdētājs. 70. pants.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Par 70. pantu ir pieņemts Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums - pirmās daļas otro teikumu izteikt ierosinātajā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Vai frakcijai ir kādas iebildes? Nav. Tālāk.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija arī ir papildinājusi un precizējusi 70. panta redakciju, ietverot jaunu otro daļu un precizējot trešo un ceturto daļu.

Priekšsēdētājs. 71. pants.

J.Lagzdiņš. 71. pantā ir papildināts 2. punkts, kā arī otrā daļa izteikta precizētā redakcijā. Un pants ir papildināts ar jaunu pēdējo daļu.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo papildinājumu? Lūdzu -deputāts Juris Sinka!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, laipni lūdzam mazliet palēnināt tempu. Tad tiešām šī visa procedūra ir absolūta pro formā. Un te vēl cilvēki sarunājas un tiešām daudz ko arī neievēro. Tā mēs atkal tikai izbraucam cauri kā ar ekspresi. Vai mēs tomēr nevarētu mazliet lēnāk?

Priekšsēdētājs. Lūdzu, jūsu iebilde ir pieņemta.

J.Lagzdiņš. Tātad nākamais ir 73. pants. Pants precizēts tādējādi, ka revīzijas komisijas uzaicināto revidentu darbu apmaksā no attiecīgā pašvaldības uzņēmuma vai iestādes līdzekļiem. Šādas normas nebija otrā lasījuma redakcijā.

75. pants...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, izskatīsim lēnāk! Vai deputātiem ir kādas piebildes par šo pantu? Nav. Tālāk - 75.pants.

J.Lagzdiņš. 75. pants ir papildināts, nosakot, ka revīzijas komisija no saviem locekļiem ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Bez tam ir noteikta svarīga norma, ka republikas pilsētās un rajonu centru pilsētās, kā arī rajonu pašvaldībās revīzijas komisiju priekšsēdētāju amats var būt algots. Tas ir tādēļ, lai sekmīgāk varētu veikt savus pienākumus. Līdz šim, jāsaka atklāti, revīzijas komisijas daudzos rajonos un pilsētās strādāja ļoti slikti.

77. pants ir papildināts un precizēts. Pirmajā daļā ir ietverti jauni vārdi "no citu tiesību subjektu". Tas ir juridisks precizējums. Kā arī ceturtā daļa ir papildināta ar vārdiem "vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu". Šeit runa ir par pašvaldību tiesībām attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir kādas piebildes par 77. pantu un komisijas redakciju?

78.pants.

J.Lagzdiņš. 78. pantā ir runa par pašvaldību ierobežotām pirmpirkuma tiesībām. Pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma šajā pantā ir ielikts zināms nodrošinājums, lai pašvaldības nevarētu kaut kādā veidā savtīgos nolūkos vai attiecīgo amatpersonu interesēs izmantot šīs tiesības. Tātad pants ir papildināts ar šādu normu: "Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību pamata, 5 gadu laikā var to pārdot tikai atklātā izsolē."

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti, pašreizējā redakcijā, kādu komisija ierosina apstiprināšanai trešajā lasījumā, man atkal ir dažas neskaidrības, jo ir likumi, kuros ir noteikta cita pirmpirkuma kārtība. Tā, piemēram, pilsētu zemes reformā ir noteikts, ka nepilsonim pašreiz lietošanā piešķirto zemi iegūst nevis pašvaldība, bet iegūst bijušais zemes īpašnieks, kuram tā piederēja līdz 1940. gadam. Atrunas nekādas šeit nav.

Un tad gribētos vēl saņemt paskaidrojumu no Lagzdiņa kunga, vai šajos gadījumos, kad likumos ir noteikta cita kārtība, primārais būs šis Pašvaldību likums, kurā ir noteikta prioritāte pašvaldībai iegūt šo zemi?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, šāda situācija bija arī pirmskara Latvijā, kad, piemēram, kopīpašniekam bija pirmpirkuma tiesības, bet šeit, kolēģi, 78. pantā ir 8. apakšpunkts, kurā ir noteikts, ka pirmpirkuma tiesības neattiecas uz šādiem gadījumiem: ja pārdod nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru trešajām personām, konkrētajā gadījumā - bijušajam īpašniekam, ir pirmpirkuma tiesības. Seiles kundze, ar šo 8. apakšpunktu ir aptvertas visas pārējās situācijas, par kurām runā speciālie likumi. Un te ir arī jūsu pieminētais gadījums.

Priekšsēdētājs. Tālāk.

J.Lagzdiņš. 82. pantā ir precizēta pirmā daļa, bet trešā daļa ir papildināta. Un apvienota ir ceturtā un piektā daļa un pārcelta kā otrā daļa. Šeit ir runa par konsultatīvo padomi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, izskatīsim 82. pantu!

J.Lagzdiņš. Tas ir papildināts ar 6. apakšpunktu, nosakot, ka republikas pilsētas konsultatīvajā padomē piedalās arī reģionālās Vides aizsardzības komitejas pārstāvis. Tas ir pēc ministrijas ierosinājuma.

Priekšsēdētājs. 86. pants

J.Lagzdiņš. No 86. panta 4. punkta ir izslēgti vārdi "un sociālās garantijas". Šeit ir runa par pašvaldību darbinieku algām, ka tās nosaka pašvaldības saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Priekšsēdētājs. 89. pants. Deputāts Čepānis ir iesniedzis ierosinājumu. Es nolasīšu: Izslēgt vārdus "likumā noteiktajā kārtībā".

J.Lagzdiņš. Jā, visi deputāta Čepāņa priekšlikumi ir viena veida un par vienu svarīgu konceptuālu jautājumu. Arī šo priekšlikumu komisija bija spiesta noraidīt, jo atcelt Ministru kabineta noteikumus, ja tie būs pretrunā ar kādu citu likumu vai Satversmi, var tikai un vienīgi likumā noteiktajā kārtībā. Kad būs likums par Satversmes tiesu un tiks dotas tiesības pašvaldībām ierosināt atcelšanu, tad arī pašvaldības varēs reāli īstenot šo tiesību. Likums ir nodots izskatīšanai Saeimā un tiks pieņemts.

Priekšsēdētājs. Zvanu lūdzu! Balsosim par 89. pantā ierosinātajiem labojumiem, ko iesniedzis deputāts Čepānis, - izslēgt vārdus "likumā noteiktajā kārtībā". Rezultātu! Par - 12, pret - 23, atturas - 23. Nav pieņemts.

Tālāk - 91. pants.

J.Lagzdiņš. 91. panta 2. un 4. punkts ir precizēts, nosakot, ka Saeima ir tiesīga ar likumu atlaist arī revīzijas komisiju. Šāda kārtība ir arī šobrīd, ka var atlaist ne vien padomes, bet arī revīzijas komisijas, ja tās nepilda likumus vai arī nav spējīgas pildīt savas funkcijas. Tātad 91. pantā ir jauna pēdējā daļa - otrā daļa.

Priekšsēdētājs. Nav deputātiem iebildumu? Tālāk.

J.Lagzdiņš. Līdzīgi ir papildināts arī 92. pants, nosakot, ka revīzijas komisiju var atlaist ar likumu. Šī procedūra ir šajā 92. pantā. Atbilstoši ir papildināta panta otrā un trešā daļa, kā arī pants papildināts ar jaunu ceturto daļu, nosakot, ka gadījumos, ja Saeima pieņem likumu par revīzijas komisijas atlaišanu, tad Saeimai jānosaka termiņš, kādā domei (padomei) jāievēlē jauna revīzijas komisija, līdzīgi kā tas ir ar priekšsēdētāju viņa atlaišanas gadījumā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk.

J.Lagzdiņš. 93. pantā deputāts Straume ierosina vārdus "valsts reformu ministrs" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets". Priekšlikums noraidīts.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Sinka!

J.Sinka (TB).

Man ir mazs jautājums, priekšsēža kungs. Vai te tomēr nav... es gan neesmu, protams, pie šā likuma komisijā strādājis, bet kāds pavediens velkas cauri, ko es saskatu šajā likumprojektā. Jā, es saprotu, ka Valsts reformu ministrijas viens departaments laikam vairāk ir atbildīgs par pašvaldībām, bet es kaut kā saskatu tādu tendenci, ka mūsu reformu ministrs par daudz lielu atbildību grib uzņemties par pašvaldībām. Vai tomēr nederētu biežāk minēt visu Ministru kabinetu, nevis vienu ministru? Man kaut kā negribētos, lai to reformu ministru pataisītu par kaut kādu tādu pašvaldības diktatoru.

Priekšsēdētājs. Egils Levits lūdz vārdu. Lūdzu!

E.Levits (tieslietu ministrs).

Es gribēju norādīt uz to, ka saskaņā ar noteikumiem par ministriju iekārtu, kas ir pieņemti šā gada janvārī, visi uzdevumi, kas ir Ministru kabineta kompetencē, tiek nodoti kādas ministrijas atbildībā. Ministrija rīkojas un atbild arī Kabineta priekšā, bet Kabinets kā tāds nav rīcības spējīgs katru sīkumu izskatīt, tas izskata tikai to, ko ministri ierosina, un tādēļ tas ir vispārējs princips, ka par jebkuru jautājumu, kas ir Ministru kabineta kompetencē, atbild kāda ministrija, kāds ministrs.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 93. panta redakciju. Valsts reformu ministram saskaņā ar šo pantu ir tiesības tikai atstādināt no amata pienākumu pildīšanas domes (padomes) priekšsēdētāju, kurš nepilda likumus, Satversmi vai Ministru kabineta noteikumus. Pēc tam, kad attiecīgais domes (padomes) priekšsēdētājs ir atstādināts, viņam būtu tiesības izvēlēties - vai nu griezties tiesā ar prasību par attiecīgā valsts reformu ministra rīkojuma atcelšanu, vai arī piekrist tam un pēc divām nedēļām izbeigt pildīt savus amata pienākumus.

Atcelt pašvaldību vadītājus ir paredzēts ne tik vien daudzu valstu likumos, bet arī pat konstitūcijās.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - lūdzu! LNNK.

A.Seile (LNNK).

Es aicinu deputātus, domājot par savām pašvaldībām, balsot par deputāta Straumes priekšlikumu, jo domes priekšsēdētājs pašvaldībā ir vēlēta persona. Viņš ir vēlēta persona, un ar šādu ierakstu, kāds sagatavots trešajam lasījumam, reformu ministrs vienpersoniski praktiski var viņu atcelt, un pēc tam tas priekšsēdētājs var tiesāties, cik viņam patīk, un paies ilgs laiks. Piemēram, ļoti bieži dažādus iebildumus Ministru kabinetam un arī Saeimai ir izteicis Lembergs Ventspilī. Un, ja nu viņu ievēlē par domes priekšsēdētāju Ventspilī, tad ar vienpersonisku reformu ministra lēmumu viņu var arī noņemt no šā amata. Es izteicu tikai vienu piemēru.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka komisijā valsts reformu ministrs tādu nostāju neatbalstīja, ka tiesības būtu jādod tieši viņam. Viņš atturējās, bet komisijas pārējie locekļi, atskaitot deputātu Straumi, atbalstīja piedāvāto redakciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lai nebūtu nekādu pārpratumu, jo mums diemžēl par procedūru vai par ko citu sākas debates pēc tam, kad ir redzami balsošanas rezultāti. Mēs balsosim par deputāta Straumes ierosinājumu 93.pantā vārdus "valsts reformu ministrs" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets", un, lai būtu pavisam skaidrība, vai vēl kāds grib runāt debatēs? Lūdzu, balsosim par deputāta Straumes ierosinājumu - vārdus "valsts reformu ministrs" aizstāt ar vārdiem "Ministru kabinets". Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 17. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk 93.pantā ir ietverta jauna otrā daļa šādā redakcijā: "Domes (padomes) priekšsēdētājam triju dienu laikā pēc tam, kad saņemts valsts reformu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes likuma vai Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem, vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Paskaidrojuma neiesniegšana noteiktajā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu." Starp citu, līdzīga norma ir Portugāles konstitūcijā, - tik augstā līmenī ir pacelta šī problēma.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai ir iebildes deputātiem? Nav.

J.Lagzdiņš. Deputāts Ģirts Kristovskis ierosina 96.pantā vārdus "ne mazāk" aizstāt ar vārdiem "vairāk kā". Priekšlikums pieņemts.

Tālāk seko pārejas noteikumi. Pārejas noteikumi ir diezgan plaši, jo pēc 9.jūnija būs sarežģīts šis pārejas periods. Pirmkārt, pārejas noteikumos komisijas piedāvātajā variantā bija ietverts 1.punkts, kuru valdības vārdā valsts reformu ministrs Gailis noņēma. Tātad tas, ja deputāti neiebilst, acīmredzot tiek svītrots no likumprojekta teksta.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā: "Citos likumos paredzētās domes (padomes) institūcijas un komisijas (Zemes komisija, Denacionalizācijas komisija un citas) jaunievēlētajai domei (padomei) jāizveido līdz 1994.gada 1.augustam. Līdzšinējās domes (padomes) institūcijas un komisijas savas funkcijas turpina pildīt līdz jauno institūciju un komisiju izveidošanai."

Priekšsēdētājs. Lūdzu...

J.Lagzdiņš. Tas ir tādēļ, lai šīs komisijas nepārtrauktu strādāt un tiktu izskatīti iedzīvotāju iesniegumi par īpašumtiesību atjaunošanu, par denacionalizācijas jautājumiem.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir papildināts pārejas noteikumu 7.punkts ar jaunu 2. apakšpunktu, kā arī 5. un 6.apakšpunktu. Ļoti svarīgs precizējums ir arī pārejas noteikumu 8.punktā, nosakot, ka par Rīgas pilsētas priekšpilsētas valdes locekļiem var būt tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, kuriem ir tiesības tikt ievēlētiem Rīgas domē. Otrā lasījuma laikā bija tāds formulējums, ka "kuriem ir balsstiesības..", tātad ir pieņemts precīzāks formulējums.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Vairāk priekšlikumu nav, es aicinātu jūs pieņemt likumprojektu trešajā un pēdējā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanu visumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 10. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu "Valsts drošības iestāžu likums" (dokuments nr.487, 484a). Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es jūs lūdzu paņemt dokumentus nr.484 un 484a. Jāsaka, ka darbs pie šiem likumprojektiem bija patiesi sarežģīts. Un es gribu jums atgādināt, cik grūti mums gāja janvārī, lai mēs varētu paņemt šeit parlamentā, Saeimā, šos likumprojektus un tos veidot. Un jāsaka, ka vēl šonedēļ, vēl vakar, bija jānodarbojas ar operatīvās darbības metodēm, lai noskaidrotu, kurš un kā grib šos likumprojektus atbīdīt tālāk. Un bija diezgan smagi jācīnās, lai panāktu to, ka tie tomēr tiek iekļauti šīsdienas darba kārtībā. Tādēļ man gribētos un es lūdzu jūs ar visu nopietnību izskatīt šo likumprojektu - konkrēti, pašreiz izskatāmo valsts drošības iestāžu likumprojektu trešajā lasījumā.

Starp otro un trešo lasījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma virkni priekšlikumu, pamatā tie ir deputāta Kamaldiņa un deputāta Kristovska kunga priekšlikumi. Tos jūs redzat dokumentā 484a, kur ir salīdzinošā tabula. Tātad pirmais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 5.panta septītās daļas otro teikumu, kur Kamaldiņa kungs iesaka to izteikt šādā redakcijā: "Ðo iestāžu amatpersonas un darbinieki par savu darbību ir atbildīgi likumā noteiktajā kārtībā." Tas ir tīri redakcionāls labojums, jo iepriekšējā redakcijā bija, ka atbild likuma priekšā. Šeit tas ir juridiski sakārtots, ka ir atbildīgi likumā noteiktajā kārtībā, un tas ir pieņemts.

Tālākie priekšlikumi (no otrā līdz septītajam) ir deputāta Kristovska priekšlikumi, kas attiecas uz Satversmes aizsardzības biroju. Šie priekšlikumi ir konceptuāli, un tie tika noraidīti komisijā jau uz otro lasījumu. Taču katram deputātam, protams, ir tiesības iesniegt atkārtoti savus priekšlikumus, un tā arī Kristovska kungs iesniedza savus priekšlikumus atkārtoti pēc otrā lasījuma uz trešo lasījumu. Gribu paskaidrot šo priekšlikumu būtību un to, kādēļ komisija tos vienprātīgi noraidīja, gan Kristovska kungam pašam atturoties. Lieta ir tāda, ka Satversmes aizsardzības birojam ir uzdots nodrošināt pilnīgu un objektīvu informāciju valsts drošības jomā. Līdz ar to, protams, ka tas to nodrošināt, vadoties pēc šā uzdevuma, var tikai tad, ja tam ir pašam iespējas vākt šo informāciju. Un tas attiecas tieši uz šīm valsts drošības iestādēm, kuras mēs veidojam, jo mēs varam droši teikt, ka šajās iestādēs centīsies iekļūt mūsu valstij nelojāli pilsoņi, jo nepilsoņus tur, protams, neuzņems. Un šeit ir svarīgi, lai šī "jumta" organizācija - Satversmes aizsardzības birojs - spētu novērtēt šo informāciju, kuru tas saņem, spētu atšķirt informāciju no dezinformācijas. Un to nevar izdarīt tikai analizējot vien saņemto informāciju. Šeit ir arī jādod uzdevums nezinot, ka šis viens un tas pats uzdevums tiek dots paralēli vairākām struktūrām. Un tad jāstrādā ar saņemto informāciju. Ja konstatē, ka tā informācija nav pareiza, tad vēl ir jāatrod, no kurienes nāk tā nepareizā un kas piegādā šo nepareizo informāciju. Ja birojam būs liegts pašam vākt šo informāciju, pašam vadīt to, tad tas nekad to nevarēs atklāt. Un tādēļ nevar noņemt arī pašam Satversmes aizsardzības birojam operatīvās darbības tiesības. Tās, mūsu izpratnē, ir ļoti nepieciešamas, jo mēs veidojam savā valstī jaunas struktūras un šeit ir ļoti būtiski, lai šīs struktūras būtu tīras, lai tur strādātu godīgi, godprātīgi, uzticami cilvēki. Tādēļ arī komisija šos priekšlikumus noraidīja, un tie attiecas uz visa 13.panta otrās daļas 1.punktu, otrās daļas 2.apakšpunktu, otrās daļas 4.apakšpunktu, 13.panta trešo daļu, 13.panta septītās daļas 3.apakšpunktu, 13.panta septītās daļas 4.apakšpunktu. Šeit ir viena motivācija visiem šiem noraidījumiem.

Priekšsēdētājs. Ģirts Kristovskis - iekšlietu ministrs! Par 13.pantu, lūdzu!

Ģ.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamo referent! Godātie kolēģi! Jā, protams, es neapšaubu to, ka Satversmes aizsardzības birojs ir jāveido no tīriem un zinošiem cilvēkiem, un es arī vēlētos to tā redzēt un cerēt, un ticēt, ka tas tā būs, bet, tā kā es esmu arī šajā lasījumā uzturējis savus priekšlikumus, es tomēr gribētu jums darīt zināmus savus apsvērumus, jo var būt, ka tie daļēji varētu atstāt kādu iespaidu uz jums. Manuprāt, Satversmes aizsardzības birojs šodien ar šādām ļoti plašām tiesībām var nonākt grūtību priekšā tieši šajā pirmajā veidošanas procesā divu aspektu pēc.

Pirmkārt, tāpēc, ka šodien tās struktūras, kas jau eksistē, izjūt ļoti asu speciālistu trūkumu. Speciālistu trūkumu, no vienas puses, un, no otras puses, arī to pašu uzticamības apsvērumu dēļ. Tas būtu viens no apsvērumiem.

Otrkārt, lai realizētu un iegūtu visu šo informāciju pats un arī apstrādātu. Un mēs zinām, ka šim Satversmes aizsardzības birojam paralēli būs jāveido nodaļas vai pārvaldes praktiski tātad par visu Iekšlietu ministrijas atbildības zonu, par Aizsardzības ministrijas atbildības zonu un varbūt arī par Finansu ministrijas zonu. Katrā ziņā mēs tātad redzam vēl arī par svarīgām valsts personām un par Saeimu. Un beigu beigās mēs redzam, ka šis Satversmes aizsardzības birojs, lai strādātu tādā apjomā, kā nepieciešams, jau pirmajā etapā jāizvērš kā ļoti liela, plaša struktūra, un līdz ar to mēs saskaramies arī ar to jautājumu, vai šodien mūsu valstij tik lielā mērā ir šīs potences. Tāpēc es uzskatīju par vajadzīgu uzturēt spēkā šo priekšlikumu, jo, manuprāt, ja mēs pēc kāda gada konstatētu, ka Satversmes aizsardzības birojs reāli eksistē, pārvalda jau esošās struktūras un informāciju, kas ir tā rīcībā, un tad, ja ir nepieciešams tātad izvērst šo operatīvā darba, izziņas darba tiesības... Tāds bija mans priekšlikums. Ja jūs varētu šo atbalstīt, es, protams, būtu par to gandarīts. Paldies par uzmanību!

I.Silārs. Paldies Kristovska kungam, bet tagad es jums pastāstīšu, kā es redzu šo dienestu veidošanu, strādājot pie šā likumprojekta un pie šo organizāciju izveides "mugurkaula" ielikšanas šajā likumprojektā. Arī šo Iekšlietu ministrijas Drošības policiju mēs tikai veidosim, un šim Satversmes aizsardzības biroja direktoram ir jāatbild par visām šīm Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes, Iekšlietu ministrijas Drošības policijas struktūrām. Šo Satversmes aizsardzības biroja direktoru mēs apstiprināsim šeit. Viņam reizē ir jāveido savs Satversmes aizsardzības birojs un jāseko līdzi, kā tiek veidota šī Drošības policija, šī Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes institūcija, jo viņš atbild par visu. Un, ja mēs neatradīsim šeit godprātīgu, organizēt spējīgu, analizēt spējīgu cilvēku, tad mums vispār nav vērts te kaut ko sākt. Ja mēs runājam, ka nepietiek cilvēku, ka nepietiek Satversmes aizsardzības birojam cilvēku, tad nav ko sākt. Viss "sâls" ir šajā Satversmes aizsardzības birojā, un tas, paralēli veidojot savu biroju, veido arī tās citas struktūras. Šeit nav domāts (un to mēs ar budžetu varam regulēt) Satversmes aizsardzības biroju izvērst kā politpārvaldi, kā politisko policiju. Tam ir jāseko un jābūt kā visu redzošai acij, jāraugās par šiem dienestiem, kā tie strādā. Tas nestrādā uz ārpusi, tas nenovēro visus iedzīvotājus, bet seko šo dienestu darbībām, tam, kas tajā dienestā ienāk. Šeit ir paredzēts arī tas, ka, tikai saskaņojot ar šo biroju, var apstiprināt arī pašas Drošības policijas priekšnieku un attiecīgo dienestu vadītājus. Ja mēs jau no paša sākuma nedodam tam šīs tiesības un pēc tam mēs sakām: "Aha! Tad jau vēlāk redzēsim - ja tu labi strādā, tad mēs tev iedosim tās tiesības!" Tā nevar nekas, manā vērtējumā, iznākt, un ne tikai manā, jo to ir atbalstījusi arī komisija. Tātad es saku arī komisijas skatījumu, ka tas tā nevarētu būt. Tādēļ es lūdzu, protams, atbalstīt komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs. Ģirts Kristovskis - iekšlietu ministrs. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Es tomēr gribētu mazu iebildīti teikt sakarā ar to, ko referents teica, - ka Satversmes aizsardzības biroja vadītājam ir jāatbild par Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un tamlīdzīgām attiecīgajām struktūrām. Ja mēs tādā veidā sākam traktēt šo jautājumu, tad, es domāju, mēs varam mazliet aizvirzīties prom no pareizās jautājuma izpratnes. Iekšlietu ministrs atbild par visiem departamentiem vai struktūrām, kas ir viņa rīcībā, tas pats attiecas uz Aizsardzības ministriju un attiecīgajiem ministriem, kuriem pakļautajās struktūrās ir tās vai citas struktūrvienības, teiksim, informācijas dienesti. Līdz ar to šeit tomēr tādā traktējumā tas nevarētu būt. Mēs nedrīkstētu tādam traktējumam piekrist. Jo es, kā iekšlietu ministrs, esmu atbildīgs par Drošības policiju un par tās veiktajiem pienākumiem tās noteiktajā atbildības zonā, ko, protams, šie likumprojekti noteiks. Tātad nevar būt tā, ka Satversmes aizsardzības birojs atbild par kādām Iekšlietu ministrijas struktūrām. Tas nav pieļaujams.

A.Berķis (Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Vārds Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Es, protams, nekādā gadījumā nevaru runāt Nacionālās drošības padomes vārdā, bet es tikai varu informēt, ka tad, kad Nacionālās drošības padomē izskatīja šo likumprojektu un iesniedza to Ministru kabinetam, kas to kā Ministru kabineta noteikumus iesniedza Saeimai, bet kurš netika izskatīts dažādu apsvērumu dēļ (pēc tam tas tika komisijā izskatīts, un komisijā daudzi no tiem priekšlikumiem, kas Nacionālās drošības padomē izskanēja, tika pieņemti), - faktiski jau tad tur šis jautājums radās. Un tātad iekšlietu ministrs, it sevišķi, otrreiz uzstājoties, īpaši pasvītroja, ka tiks aizskarta iekšlietu ministra kompetence. Un, kā es sapratu, tur jau faktiski ir tā sāls, ka mūsu valsts drošības struktūras savā izveides ceļā ir veidojušās tā, ka ir ļāvušās koordinēties, bet ne vairāk, nevis centušās kaut kā vienoti darboties. Un tāpēc šeit parādās šī pretruna. Tā gan izpaužas diezgan savādi šeit, bet Nacionālās drošības padomē šī diskusija bija apmēram tāda pati, kā šeit tagad Aizsardzības komisijas vadītājs Silārs ziņo par to. Ja turpināsies tāda situācija visās mūsu drošības struktūrās, kādas mums ir, - ja turpināsies šī situācija, ka visi tikai par kaut ko vāks ziņas, piegādās šīs ziņas savam ministram vai savam vadītājam un viņš pēc tam tikai lems, cik tās atbilst un kur un kā tās izmantot, un ja šīs koordinācijas nebūs tādā veidā, ka Satversmes aizsardzības birojam būs gan izziņas tiesības, gan ka tas būs operatīvās darbības subjekts, - ja tas tā nebūs, tad, kas attiecas uz visu šo domu, lai mērķtiecīgi koordinētu šo organizāciju darbu, bez šīm funkcijām sākt praktiski veidot jeb darīt šo darbu nevarēs, un es domāju (tas gan ir mans personīgs viedoklis), ka tad principā tas jau nav vajadzīgs, jo tad vajadzētu radīt kaut kādu padomi, kura koordinētu, savāktu visas ziņas, kas mums pienāk no Zemessardzes, no Drošības dienesta, no Aizsardzības ministrijas ziņu dienesta, saliktu tās vienā mapītē un pēc tam izdarītu kaut kādus secinājumus, un ar to viss arī beigtos. Tad visa šī Satversmes aizsardzības biroja ideja, es domāju, nebūtu vajadzīga. Un šie argumenti izskanēja arī Nacionālās drošības padomē un tika arī akceptēti. Protams, Ģirts Kristovskis, kā deputāts un kā ministrs, šeit var aizstāvēt savu viedokli un izteikt savus argumentus. Tikai attiecībā uz to, ka te arī no jūsu puses bija tāds mazs iestarpinājums, ka te Saeima arī pārklās... te nav nekur. Jūs konstatējāt no kāda punkta laikam. Nav.

I.Silārs. Paldies deputātam Gorbunovam par atbalstu. Un vēl es gribu pateikt vienu būtisku lietu - būtisku pēc Kristovska kunga pēdējās piebildes. Ministrs ir politiska figūra. Satversmes aizsardzības biroja direktors nedrīkst būt saistīts ne ar kādām politiskām organizācijām, ne ar kādām politiskām partijām. Viņš atbild par šīm valsts drošības iestādēm. Un tad ir jāabstrahējas no ministrijām. Viņš atbild par valsts drošības iestādēm, viņš ir augstākās valsts drošības iestādes vadītājs. Un viņš profesionāli atbild - nevis kā politiķis. Tā nav politiskā vadība. Un tādēļ es vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs. Godātais Silāra kungs, mūsu sēdes vadīšanā mazliet ir nesaskaņas, un tāpēc jums tagad nevajadzēja runāt. Jūs pašās beigās varēsiet runāt, bet tagad debatēs piedalās deputāti. Arī ministrs varēs izteikt savu viedokli debašu beigās vai ārpus kārtas. Vārds deputātam Jurim Sinkam - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es pieņemu, ka Silāra kungs šoreiz uzstājās kā deputāts, un tas ir tāds labs kompromiss.

Es atbalstu viņu šoreiz kā komisijas priekšsēdi, un proti, vai man ir jāatgādina, ka tā ir Satversmes aizsardzība. Pagājušogad mēs atjaunojām Satversmi, šī Saeima kādreiz Satversmi šur un tur grozīs, bet tā ir Satversmes aizsardzība, un Satversmei pakļaujas Iekšlietu ministrija un citas ministrijas. Tātad šeit ir, ja mēs tā mazliet idealizēsim... Un kāpēc ne? Var būt, ka mēs kādreiz kaut ko ideālu arī varam sasniegt šinī demokrātijā. Šim birojam vajadzētu būt - lūdzu piedošanu reliģiskajām organizācijām par šādu salīdzinājumu - tādam Satversmes sargeņģelim. Es tikai ceru, ka tas "sargeņģelis" kādreiz nekalpos velnam. Tikai tik daudz. Bet citādi tas stāv pāri Iekšlietu ministrijai. Tupešu Jānis, protams, iebilda, bet es respektēju viņa reliģiskos uzskatus. Tā ka es nedomāju, ka viņam tur būtu kaut kas, par ko uztraukties. Tā ka šajā gadījumā tas tiešām stāv pāri Iekšlietu ministrijai, un katrā ziņā Kristovska kungam nebūtu kaut kādi tas jāņem pie sirds, ka tas it kā viņa funkcijas ierobežotu. Nē, ir nepieciešams tāds iestādījums - tāpat kā mums ir nepieciešams valsts kontrolieris, un es ceru, ka būs arī Satversmes tiesa. Tiešām, tā mums būs vajadzīga. Un šajā gadījumā tiešām tādam birojam, Satversmes aizsardzības birojam, ir nepieciešams pašam arī vēl izpildīt savas funkcijas, lai visas šīs informācijas daļas, kas tur sanāk kopā, tādā veidā arī varētu pārbaudīt. Es personīgi katrā ziņā atbalstu šo Silāra kunga ieteikto. Paldies.

Priekšsēdētājs. Oskars Grīgs - Zemnieku savienības frakcija.

O.Grīgs (LZS).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Ja jau Kristovska kungs satraucas, ka Drošības policija var kalpot ar savu informāciju Satversmes aizsardzības birojam, - nu ko, es pievienojos Kristovska kungam. Tādā gadījumā Drošības policija nav veidojama pie Iekšlietu ministrijas. Pietiks ar Zemessardzes pretizlūkošanu, armijas militāro pretizlūkošanu, un noņemsim šīs bāzes Iekšlietu ministrijai, un viss būs kārtībā! Tāds ir mans priekšlikums, jo departamentu Iekšlietu ministrijā pietiek. Gan, teiksim, ņemot vērā, to, ko Drošības policija valsts drošības jomā veic. Tātad - izlūkošana, pretizlūkošana un operatīvās darbības pasākumi, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, diversijas, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu ķīmisko, radioaktīvo stipras iedarbības vielu un šaujamo un citu veidu ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu. Nu ko, vai Iekšlietu ministrijā nav tāda departamenta, kas jau ar to nodarbojas? Nu noņemsim tad šo problēmu no Iekšlietu ministrijas! Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Diemžēl tas ir trešais lasījums, un tagad mēs izskatām deputāta Kristovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - iekšlietu ministrs Ģirts Kristovskis!

Ģ.V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Es atļaušos mazliet aizkavēt klātesošo uzmanību.Tā kā šeit tika minēts, ka Satversmes aizsardzības birojs stāv pāri Iekšlietu ministrijai, tad būtu arī jāzina, kam Satversmes aizsardzības birojs pakļaujas. Varbūt arī Ministru kabinetam tas stāv pāri? Kam tas galu galā pakļaujas?

Un nākamais. Drošības padome ir konsultatīvs orgāns. Un Kristovska kungs nesatraucas, Grīga kungs! Jūs esat satraucies. Es nāku šeit ar saviem priekšlikumiem, lai tos normāli apspriestu. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts Ģ.V.Kristovskis: "Es uzturu spēkā savus priekšlikumus!")

Priekšsēdētājs. Nebija jau priekšlikumu, Kristovska kungs! Es atvainojos, Kristovska kungs, tiešām - kāds ir jūsu priekšlikums? Tas bija tikai komentārs. Skaidrs. Deputāti arī komentē, un es nesapratu jūs. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim! Dokuments nr. 484-a, 13.panta otrās daļas apakšpunkts, deputāta Kristovska priekšlikumi. Tālāk ir komisijas atzinums, un jums viss ir jāizšķir ar savu balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 36, atturas - 27. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

I.Silārs. Tālāk. Tagad pārejam, lūdzu, pie 13.panta septītās daļas. Attiecībā uz piekto apakšpunktu arī ir Kristovska kunga priekšlikums, kas ir pieņemts, jo līdz šim bija tikai, ka kontrolē informācijas apriti. Mēs pieņēmām, ka tas koordinē un kontrolē, jo nevar kontrolēt, ja tas nevar to koordinēt.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk arī ir Kristovska kunga priekšlikums - papildināt 13.panta septītās daļas septīto apakšpunktu ar vārdiem "izņemot informācijas avotus", un šis priekšlikums ir pieņemts. Un tagad es jums nolasīšu tekstu, kuru jūs varat redzēt dokumentā nr.484, proti, tagad teikums skan šādi: "Valsts drošības iestāžu pienākums ir sniegt Satversmes aizsardzības birojam to rīcībā esošo, uz valsts drošību un citām vitāli svarīgām valsts interesēm attiecināmu informāciju, neminot informācijas avotus." To mēs pieņēmām.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

I.Silārs. Kas attiecas uz 13.panta astoto daļu, bija Kristovska kunga priekšlikums - izsvītrot astoto daļu, taču to mēs noraidījām, tomēr precizējām astotās daļas redakciju, papildinot tekstu ar vārdiem, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors ir tiesīgs dot uzdevumus un norādījumus šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Tālāk!

I.Silārs. Kas attiecas uz 15.panta pirmo daļu, faktiski ir pieņemts Kristovska kunga priekšlikums, tikai savādākā redakcijā, proti, ka Drošības policija ir pakļauta iekšlietu ministram. To, kādā veidā, vai tieši vai netieši, - to tad nosaka pats ministrs.

Priekšsēdētājs. Vai jums ir kādas iebildes, deputāti? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk ir atkal būtisks konceptuāls priekšlikums, kas komisijai nav pieņemams, tas attiecas uz Drošības policiju. Tātad šeit bija Kristovska kunga parakstīts priekšlikums, kas jau tika noraidīts otrajā lasījumā komisijā, taču Kristovska kungam, protams, bija tiesības nākt atkārtoti ar priekšlikumu, proti, ka Drošības policija valsts drošības jomā veic nemilitāru izlūkošanu. Ja mēs atļautu Drošības policijai veikt visu nemilitāro izlūkošanu, tas faktiski nozīmētu, ka mēs radām politpārvaldi vai politisko policiju. Tādēļ arī mēs otrā lasījuma tekstā uzturam to pašu spēkā, trešajā lasījumā esam precīzi noteikuši šīs policijas kompetenci konkrētās jomās, darbības laukos. Un mēs paliekam pie tā teksta, kāds ir otrajā lasījumā, un jūs to varat redzēt likumprojektā, bet mēs tikai papildinām vēl ar tādu tekstu, ka Drošības policija veic pretizlūkošanu, operatīvās darbības pasākumus Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk - priekšlikums izsvītrot atsevišķu vārdu, jo bija liekvārdība tīri redakcionālā ziņā. Vārds "dienesti" ir izņemts ārā, un tādi paši labojumi ir izdarīti arī trešajā, ceturtajā un sestajā daļā.

Priekšsēdētājs. Deputāti, vai jums ir kādas iebildes?

I.Silārs. Jo tur bija rakstīts: "Drošības policijas dienests darbojas". Drošības policija darbojas.

Priekšsēdētājs. Nav. Tālāk!

I.Silārs. Tālāk. Ir Kamaldiņa kunga priekšlikums - 18.panta piektās daļas otro teikumu papildināt ar vārdiem "un attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs". Šis priekšlikums ir pieņemts, tas tiešām ir nepieciešams. Un es jums nolasīšu, kāds tagad ir šis teksts trešajam lasījumam. Tas attiecas uz valsts Drošības dienesta darbiniekiem. Otrajā lasījumā bija teikts, ka kriminālprocesuālie ierobežojumi uz šīm amatpersonām nav attiecināmi gadījumos, kad tās ir notvertas noziegumu izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā jāinformē ģenerālprokurors. Mēs tagad šo tekstu papildinājām: "un attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs".

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tālāk!

I.Silārs. Un tagad, cienījamie kolēģi, es lūdzu uzmanību vienai būtiskai lietai - pārejas noteikumiem. Ņemot vērā deputāta Krastiņa iebildes otrajā lasījumā, es uzskatīju par nepieciešamu pārstrādāt šos pārejas noteikumus, un tagad šie pārejas noteikumi ir saskaņoti gan ar deputātu Krastiņu, gan ar Drošības dienestu. Variantā, kādu mēs pieņēmām otrajā lasījumā, bija vienkārši pateikts, ka Ministru kabinetam ir jāpārņem Drošības dienests. Taču ir ļoti svarīgi, lai Drošības dienestam būtu garantijas. Un šeit tātad ir jābūt noteiktam laikam, kurā tas ir jāpārņem, un Ministru kabinetam ir jāizstrādā atbilstošs nolikums. Un tikai tad, kad būs izstrādāts šis nolikums, varēs atcelt to nolikumu, kas reglamentē pašreizējā Drošības dienesta darbību. Šajā pārejas laikā, šajā pārejas posmā tas darbojas atbilstoši pašreiz spēkā esošajam nolikumam. Un tādēļ es uzskatīju - un komisija atbalstīja to -, ka mums ir jāparedz, jāieliek šeit norma, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā šie noteikumi, šis nolikums. Citādi var pārņemt, protams, tīri tehniski izdarīt to, bet, ja nebūs reglamentējoša normatīva, dokuments uz likumu balstīta dokumenta, tad nebūs darba garantijas šiem cilvēkiem. Līdz ar to jūs redzat, ka pašreizējā tekstā pati galvenā būtība ir otrajā pārejas noteikumu punktā, kur ir teikts, ka divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinetam vajag pārņemt Latvijas Republikas Drošības dienestu savā pakļautībā, izstrādājot šajā laikā jaunu Drošības dienesta nolikumu. Un trešajā pantā ir teikts, ka ar brīdi, kad Ministru kabinets pārņems savā pakļautībā Latvijas Republikas Drošības dienestu un apstiprinās šā dienesta nolikumu, varam atzīt par spēku zaudējušus tos attiecīgos trīs Augstākajā padomē pieņemtos normatīvos dokumentos.

Un man vēl ir jāatgādina tiem kolēģiem, kuri bija deputāti Augstākajā padomē, ka mēs vispirms izveidojām Apsardzes dienestu. Un arī tad, kad Krastiņa kungs izteica priekšlikumu pārdēvēt šo dienestu un saukt to nevis par Augstākās padomes Apsardzes dienestu. bet par Augstākās padomes Drošības dienestu, tad es biju tas, kurš nāca un teica, ka tas ir jānosauc par Latvijas Republikas Drošības dienestu, ka tam ir jātop par Latvijas Republikas Drošības dienestu. Tā ka šā vārda došanas dēļ es faktiski šeit drīkstu runāt kā šā dienesta krusttēvs.

Taču mūsu iespējas toreiz bija pārāk vājas. Gribēšana bija, bet nebija varēšanas. Mums palika vārds, bet nepalika šīs funkcijas. Mēs nevarējām izveidot šo pretizlūkošanas dienestu. Un tādēļ šodien mēs, trešajā lasījumā pieņemot likumu par valsts drošības iestādēm, beidzot esam salikuši visu pa vietām. Mēs veidojam to dienestu. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad mums ir sava valsts un mēs veidojam valsts drošības iestādes. Un tādēļ arī ir nepieciešami tagad šie pārejas noteikumi, lai neciestu tas Drošības dienests, kādu mēs to izveidojām, lai tas kā kopums, kā ir paredzēts, pārietu Ministru kabineta pakļautībā, un vēlāk tas būtu Aizsardzības ministrijas struktūrā.

Tādēļ es aicinu atbalstīt šos saskaņotos pārejas noteikumus.

Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Un iebildumu arī nav. Līdz ar to tiek akceptēti komisijas ieteikumi, kuri formulēti pārejas noteikumu tekstā.

Lūdzu zvanu! Jūs vēl gribējāt runāt? Tuvojas pārtraukums. Lūdzu, balsosim par "Valsts drošības iestāžu likuma" pieņemšanu visumā! Lūdzu rezultātu! 64 - par, 2 - pret , 14 - atturas. Likums ir pieņemts.

I.Silārs. Paldies, kolēģi.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Es atvainojos, tas nakts ritms kaut kā ir iegājies. Es gribēju steigties pārtraukumā. Bet, par laimi, ir iesniegums, kas šo vēlmi varēs realizēt. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par peļņas nodokli"" izskatīšanas pabeigšanai. Tas nozīmē, ka mums būtu jāstrādā, lai izskatītu "Satversmes Aizsardzības biroja likumu," "Grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" un "Grozījumus likumā "Par peļņas nodokli"".

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Kā, lūdzu?

I.Bukovskis (SL).

Es piedāvāju strādāt normālā darba kārtībā. Jūs zināt, ka es uzstājos par to, lai pateiktu ziņojumu, ja? Bet strādāt līdz pulksten diviem naktī - es kategoriski esmu pret to.

Priekšsēdētājs. Jūs nepareizi sapratāt manu interpretāciju. Ir runa par to, ka jāstrādā tik ilgi, lai izskatītu šos likumprojektus. Protams, par sēdes ilgumu es neko nevaru pateikt. Acīmredzot tad būs jau krēsla.

Lūdzu, balsosim! Balsosim par priekšlikumu - turpināt sēdi, līdz izskatīsim šos trīs - vēl trīs - likumprojektus! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 26, atturas - 18. Nav pieņemts. Lūdzu!

I.Silārs. Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir vienkāršāks. Es lūdzu jūs pakavēties, kamēr mēs pagūstam izskatīt otro šā bloka likumu - likumu par Satversmes aizsardzības biroju.

Priekšsēdētājs. Visi priekšlikumi ir balsojami. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšsēdētāja Ivara Silāra priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 17, atturas - 15. Pieņemts. Līdz ar to tagad, kā jūs sapratāt, strādāsim bez starpbrīža. Vai ar starpbrīdi?

I.Silārs. Bez.

Priekšsēdētājs. Bez starpbrīža.

I.Silārs. Man nav iebildumu, ja kolēģi vēlas starpbrīdi. Man nav iebildumu. Kā kolēģi vēlas. Tas ir jāizlemj.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Reģistrējies ir 51 deputāts. Turpinām. Izskatām nākamo likumprojektu - "Satversmes aizsardzības biroja likums".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Koncentrējieties, lūdzu, pēdējam šīsdienas likumprojektam. Tātad - likums par Satversmes aizsardzības biroju. Paņemiet, lūdzu, dokumentus nr.483 un nr.483a. Tūlīt man jāsaka, ka dokumentā nr. 483a pie pirmajiem četriem priekšlikumiem mums vairs nav jākavējas atbilstoši iepriekšējam mūsu balsojumam.

Kas attiecas uz Satversmes aizsardzības biroja funkciju sašaurināšanu, par to jau mēs nobalsojām. Tie ir deputāta Kristovska priekšlikumi, par tiem mēs jau nobalsojām, kad spriedām par valsts drošības iestādēm.

Tādēļ tagad mums ir jāskata 5.panta septītā, astotā un desmitā daļa. Ir Kristovska kunga priekšlikumi - izsvītrot šīs daļas. Komisija šos priekšlikumus noraida, bet mēs šīs daļas esam precizējuši. Redakcija ir pārstrādāta, uzlabota. Septītajā daļā tagad ir rakstīts, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīga iepazīties ar valsts drošības iestāžu, valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošo visa veida informāciju un materiāliem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma.

Kas attiecas uz astoto daļu, astotajā daļā tagad ir rakstīts, ka valsts pārvaldes institūcijām ir jāsaskaņo ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru tām pakļauto valsts drošības iestāžu vadītāju iecelšana amatos. Šī ir tā norma, no kuras mēs nekādi nevaram atteikties un kuru nedrīkst svītrot. Tas ir tas, par ko es jau runāju, apspriežot iepriekšējo likumprojektu, - ka šīm trim institūcijām, jaunveidojamām vai reorganizējamām institūcijām ir jāsaskaņo ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru tam pakļauto valsts drošības iestāžu vadītāju iecelšana.

Kas attiecas uz desmito daļu, te ir tagad runa par to, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora likumā noteiktās kompetences ietvaros dotie uzdevumi un norādījumi valsts drošības iestādēm ir obligāti. Šo redakciju mēs precizējām. Iepriekš nebija atsauces uz kompetenci. Līdz ar to mūsu komisija aicina atbalstīt šos redakcionālos precizējumus, bet nekādā ziņā šīs daļas nesvītrot, neizslēgt, kā tika piedāvāts.

Priekšsēdētājs. Ģirts Kristovskis - iekšlietu ministrs. Lūdzu!

Ģ. V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamais referenta kungs! Godātie kolēģi! Tiešām tā ir, ka zināms kompromiss, par ko jau Silāra kungs šeit minēja, komisijas darbā tika panākts. Es arī, protams, nepastāvu tagad uz to, ka varbūt būtu jāsvītro ārā, bet attiecībā uz septīto un desmito daļu gribu norādīt uz diviem momentiem. Septītajā daļā ir tādi vārdi - "brīvi iepazīties". Tātad Satversmes aizsardzības biroja direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīga brīvi iepazīties ar to visu - un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Un līdz ar to es gribētu lūgt, lai tiek noņemts mans priekšlikums izsvītrot šīs daļas. Tātad ierosinu vēl precizēt šo redakciju attiecībā uz šo vārdu "brīvi", tātad - izsvītrot vārdu "brīvi", jo tas, manuprāt, paplašina, dod pārāk brīvu iespēju Satversmes aizsardzības biroja direktoram vai viņa pilnvarotām personām doties attiecīgās drošības iestādēs un pieprasīt jebkuru lietu, bez saskaņošanas ar konkrēto iestāžu vadību vai ar konkrētās ministrijas vadību. Tātad jautājums ir par vārdu "brīvi".

Un, manuprāt. arī desmitajā daļā ir tāda divdomība ielikta iekšā, jo šeit rakstīts tā: "Norādījumi valsts drošības iestādēm ir obligāti, to neizpildes..." Šeit ir jautājums par vārdu "neizpildes": "to neizpildes gadījumā direktors ir tiesīgs ierosināt pret vainīgajām amatpersonām disciplināru lietu un nodot to izskatīšanai pēc piekritības". Es gribu teikt, ka drošības iestādēm tiek doti dažādi uzdevumi un ne vienmēr tās varēs tos izpildīt. Un, ja mēs sastapsimies ar kādu konkrētu gadījumu - vai ārvalstīs vai šeit pat, uz vietas -, ka šis uzdevums netiks izpildīts, tātad tas nozīmē, ka jāierosina disciplināra lieta vai tamlīdzīgi. Manuprāt, šis teikums, ka "to neizpildes gadījumā direktors ir tiesīgs ierosināt pret vainīgajām amatpersonām disciplināru lietu un nodot to izskatīšanai pēc piekritības", šādā redakcijā ir kļūdains. Tā ka man ir divi priekšlikumi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Tātad par 1.7. daļu. Priekšlikumi, kā jūs redzat, ir tikai viena veida - izsvītrot šīs daļas, citu priekšlikumu nav. Runa ir par to, ka informācijai var brīvi piekļūt. Tur jau, cienījamie kolēģi, ir tā sāls. Kristovska kungs teica, ka tātad viņi nezinās, tie konkrētie priekšnieki par to nezinās, bez viņu zināšanas varēs ar to iepazīties. Tur, lūk, ir tā sāls, ka tiešām viņi iepriekš nezinās, jo citādi jau to nevar atklāt, ja zinās jau iepriekš, ko meklē. Te ir tā atbildība, un te ir noteikts, ka tikai šī viena persona vai viņa īpaši šim uzdevumam pilnvarota persona. Un vairāk neviens par to nezinās, kā tikai tas SABa priekšnieks pats. Neviens nezinās, ko viņš būs izdomājis, viņš pat varbūt nevienu nepilnvaros. Vai varbūt viņš kādu tam nolūkam īpaši pilnvaros, un tad to zinās tikai divi cilvēki un vairāk neviens. Tur ir tā sāls, un tādēļ es pastāvu uz to, ka tam tur ir jābūt. Kas attiecas uz disciplināro sodīšanu, tad šeit ir tā piekritība. Pēc piekritības. Protams, viņš nodos to pakļautības kārtībā, viņš ir tikai ierosinātājs. Bet viņš nepārkāps, teiksim, iekšlietu ministra kompetenci, neaizskars viņa godu. Pēc piekritības tas būs. Teiksim, tas, kas attieksies uz Drošības policiju, - iekšlietu ministram. Tā kā citu priekšlikumu nav, kā šīs daļas svītrot, pieņemiet manu atbildi, lūdzu, un atbalstiet komisiju. Komisija ir to apspriedusi, izspriedusi un atzinusi par nepieciešamu.

Priekšsēdētājs. Ģirts Kristovskis - iekšlietu ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Par 7.daļu. Tātad - "brīvi". Protams, ka varbūt Silāra kunga interpretējumā tur ir tā sāls, ja ar sāls ir jāsaprot tāda doma, ka Satversmes aizsardzības birojs tiešām brīvi var ierasties jebkurā struktūrā, faktiski pilnīgi cauraust jebkuru struktūru. Tātad šeit ir rakstīts, ka var iepazīties ar visu veidu informāciju un materiāliem, nesaskaņojot ar konkrētām lietām, kur ir atbildīgas personas nozīmētas, kuras ir atbildīgas par konkrētām lietām, kur ir atbildīgi dienesti un viņu priekšnieki ir savas atbildības zonā un savos amatos. Es uzskatu, ka šāda brīva interpretācija radīs problēmas un zināmā mērā radīs attiecīgajās struktūrās, kuras ir attiecīgo ministriju (tajā skaitā Iekšlietu ministrijas) pakļautībā, divu kungu sajūtu, jo galu galā tiešos uzdevumus izvirzīs attiecīgie dienesti, attiecīgo dienestu priekšnieki, un pēkšņi nāks no malas un koriģēs. Koriģēs to vai citu informāciju, tos vai citus materiālus. Manuprāt, jebkurā valstī ir noteikta kārtība, kādā veidā var iepazīties ar informāciju, nevis brīvi šo jautājumu interpretēt.

Priekšsēdētājs. Godātais ministr, tātad jūs neuzstājat, ka tiek balsots par jūsu priekšlikumu - svītrot visas daļas, bet jūs konkrēti uzstājat, ka jāizdara balsojums par ierosinājumu - svītrot septītajā daļā vārdu "brīvi"?

Ģ.V.Kristovskis. Tieši tā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu!

I.Silārs. Man vēl ir jāatbild, ka nevis Satversmes aizsardzības birojs varēs iekļūt un aiziet, un darīt, un pārbaudīt, un koriģēt, bet es vēlreiz atkārtoju, ka šeit ir skaidri rakstīts: Satversmes aizsardzības biroja direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona. Tikai viens vai, augstākajā gadījumā, divi cilvēki visā valstī.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam vai ministram Ģirtam Kristovskim, lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis. Direktors ir viens, bet personas, kuras būs pakļautas šim direktoram, būs neskaitāmas, un neskaitāmas personas varēs šo formālo pilnvarojumu saņemt.

Priekšsēdētājs. Balsojam par deputāta Kristovska ierosinājumu svītrot vārdu "brīvi". Balsosim! Rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 18. Vārds "brīvi" netiek svītrots.

I.Silārs. Tā, labi, kolēģi. Tātad atliek vairs tikai Kamaldiņa kunga priekšlikums...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Silāra kungs! Bet, Kristovska kungs, ko darīsim ar desmito daļu? Deputāts Kristovskis noņem desmitās daļas ierosinājumus.

I.Silārs. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši to Kamaldiņa kunga priekšlikumu, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā, atliek vairs tikai balsot.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par "Satversmes aizsardzības biroja likuma" pieņemšanu visumā! Rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 7. Likums pieņemts.

I.Silārs. Paldies!

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, tagad jāizskata deputātu pieprasījumi un jautājumi. Atbilde uz jautājumu aizsardzības ministram Pavlovskim un Zemessardzes priekšniekam Eihmanim par bruņojuma iegādi Zemessardzei un par zemessargu konferences sasaukšanu. Lūdzu - aizsardzības ministrs Valdis Pavlovskis.

V.Pavlovskis (aizsardzības ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie Saeimas deputāti! Aizsardzības ministrija iesniedza savu atbildi laikā, un līdz šim nekādu papildu jautājumu nav bijis. Es gribu tikai pieminēt to, ka Aizsardzības ministrijai nav nekādas kontroles pār zemessargiem un Aizsardzības ministrija nevar neko zemessargiem pavēlēt darīt. Zemessargi tika informēti par Saeimas pieprasījumu, un pulkveža Eihmaņa atbilde man bija: ja Saeima grib zināt kaut ko par zemessargiem, tad lai stājas tiešos sakaros ar Zemessardzes štābu. Tas ir viss, kas man ir ko ziņot. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Sekretariātā nav saņemti iesniegumi sakarā ar debatēm, līdz ar to pārejam pie nākamā jautājuma. Atbilde uz jautājumu iekšlietu ministram Kristovskim par speciālo apliecību izsniegšanu autovadītājiem.

Ģ.V.Kristovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es, protams, varētu atbildēt līdzīgi- tā, kā šeit aizsardzības ministrs tikko atbildēja. Tā kā atbilde tika sagatavota laikā, informācija tika iesniegta un, kā es saprotu, ir deputātiem izsniegta, nekādi jautājumi man nav iesniegti pēc tam. Es saprotu, ka jautājums tiek noņemts no darba kārtības. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies, lūdzu! Reģistrācija! Lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt izdruku, bet deputāts Graudiņš lūdz vārdu paziņojumam.

M.Graudiņš. Latvijas - Lielbritānijas parlamentāriešu grupas vadības vārdā gribu paziņot, ka Latvijas-Lielbritānijas parlamentāriešu grupas nākamā tikšanās paredzēta otrdien, 10.maijā, pulksten 14.00 Prezidija sēžu zālē. Tas tiks arī rakstveidā paziņots.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Māris Budovskis, Olga Dreģe, Juris Janeks, Ēriks Kaža, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Gunārs Meierovics, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Anta Rugāte un Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Nekādu iesniegumu par plenārsēžu grafiku nav, tāpēc nākamā plenārsēde būs nākamo ceturtdien, tas ir, 12.maijā, pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute