Sēdes vadītājs. 3. novembra sēdi paziņoju par atklātu. Sākam apspriest darba kārtību.

Prezidijs ir saņēmis ierosinājumus par izmaiņām darba kārtībā. Pirmais iesniegums ir no deputātiem Tomiņa, Rozentāla, Stalta, Lakševica, Gundara Bērziņa. Tajā viņi lūdz lēmuma projektu "Par kompensāciju par nacionalizētajiem un nelikumīgi atsavinātajiem namīpašumiem" izskatīt tūlīt pēc piektās sadaļas. (Starpsaucieni no zāles: "Nekā nedzird! Nav kārtības zālē!") Es lūdzu arī saviem kolēģiem, kuru kaimiņi sēž blakus un tik skaļi runā, ka pat šeit ir dzirdams, viņiem to pateikt, ka nav kārtības zālē viņu sarunu dēļ, jo citādi, kad sēdes vadītājs nemitīgi atgādina par kārtību, tad nevar saprast, uz kuriem tas attiecas, - tiem, kuri sēž un grib klausīties, vai tiem, kuri sarunājas. Protams, tas attiecas uz tiem, kuri sarunājas.

Turpinām sēdes darbu. Par izmaiņām darba kārtībā. Atkārtoju vēlreiz: deputāti Tomiņš, Rozentāls, Stalts, Lakševics, Gundars Bērziņš ir iesnieguši priekšlikumu - darba kārtības 11. sadaļas 58. punktu - lēmuma projektu "Par kompensāciju par nacionalizētajiem un nelikumīgi atsavinātajiem namīpašumiem" izskatīt tūlīt pēc piektās sadaļas. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums akceptēts.

Ministru prezidents Māris Gailis lūdz Saeimu atlikt jautājumu par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam un sociālo lietu valsts ministram Labklājības ministrijā Vladimiram Makarovam uz nākamo sēdi šā gada 10. novembrī. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais iesniegums ir Prezidijam: "Lûdzam iekļaut darba kārtībā un Saeimai nobalsot lēmuma projektu par izmaiņām komisijas sastāvā - atbrīvot deputātu Budovski no pienākumiem Juridiskajā komisijā un ievēlēt deputātu Budovski Sociālo un darba lietu komisijā". Vai pret iekļaušanu darba kārtībā ir iebildes? Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Frakcijas "Latvijas ceļš " deputāti lūdz Saeimu 1994. gada 3. novembra sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam"", likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" un likumprojektu "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī" izskatīt pēc lēmuma projekta "Par deputāta Andra Saulīša ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā", tas ir, pēc sestās sadaļas. Vai deputātiem ir iebildes? Līdz ar to priekšlikums pieņemts.

Lūdzu - Saeimas sekretārs Imants Daudišs.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, lūdzu, pievērsiet uzmanību darba kārtības projekta 8. punktam. Man Sekretariāta vārdā ir jāatvainojas, jo tas ir nepareizi noformulēts. Pieprasījumu komisijas atzinums tika izskatīts un par to tika balsots jau iepriekšējā sēdē. Tātad šodien ir jāizskata atbilde uz šo pieprasījumu par samaksu cukurbiešu audzētājiem. Tātad tas ir nevis Pieprasījumu komisijas atzinums, bet atbilde uz šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un tas tiks izskatīts sadaļā...

I.Daudišs. ...Tur, kur tas jau atrodas.

Sēdes vadītājs. ...Tajā pašā vietā, tas ir, otrajā sadaļā. Ja ir pieprasījumi vai jautājumi, vai komisijas atzinumi - tad attiecīgajās sadaļās vai sadaļās "Atbildes uz jautājumiem" vai "Deputātu pieprasījumi".

Nolasīsim tos likumprojektus, kuri tagad ir iesniegti. Visi deputātu priekšlikumi par darba kārtību ir izskatīti, varam sākt izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Tad līdz ar to Saeima nolemj iesniegt šo likumprojektu, tas ir, to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Iesniegusi Juridiskā komisija. Vai pret Prezidija atzinumu ir kādas iebildes? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu- nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai pret Prezidija atzinumu ir kādas iebildes? Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nodod šo likumprojektu izskatīšanai Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk. Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Ministru kabineta noteikumi nr. 176). Iesniedzis Ministru kabinets. Vārds deputātam Aivaram Endziņam - Juridiskās komisijas vadītājam, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu šo likumprojektu nenodot komisijām, jo acīmredzot te ir kaut kāda kļūda. Lieta ir tāda, ka šis projekts ir tāds pats kā rudens sesijas dokuments nr. 886, un Juridiskā komisija griezās pie Ministru kabineta ar lūgumu precizēt, jo šajos pašos jautājumos ir arī Ministru kabineta noteikumi nr. 176, kā arī vienlaicīgi bija likumprojekts par grozījumiem. Mēs lūdzām precizēt, un šeit acīmredzot varbūt ir neprecīza atbilde, un arī Prezidijs nav īsti izpratis. Es tāpēc lūgtu to nevienam nenodot, jo tas jau ir mūsu darba kārtībā - par šiem grozījumiem 233. pantā. Tāpēc vēlreiz to kādam nodot būtu lieki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai pret deputāta Endziņa ierosinājumu kādam ir iebildes? Vai šajā situācijā no Ministru kabineta neviens nevēlas runāt? Prezidijs, liekas, kļūdu nav izdarījis. Deputāts Endziņš pieļāva tādu iespēju, ka tā varētu būt kļūda. Lūdzu, Romāns Apsītis - tieslietu ministrs.

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātie kolēģi deputāti! Tieslietu ministrija piekrīt tādam rīcības plānam, kā iesaka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies. Deputāta Aivara Endziņa priekšlikums ir pieņemts. Tātad šis likumprojekts - "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" - netiek nodots tālākai Saeimas izskatīšanai.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir iebildes un citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Zigurds Tomiņš - Saeimas sekretāra biedrs, Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Saeimas Prezidijs izskatīja deputāta Aleksandra Bartaševica iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 31. oktobra līdz 6. novembrim. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 8. panta otro daļu Prezidijs nolēma piešķirt deputātam Aleksandram Bartaševicam neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 31. oktobra līdz 6. novembrim un par to ziņot Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi jautājumi vai iebildes? Nav. Paldies. Tālāk!

Z.Tomiņš. Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu par atvaļinājumu no deputāta Imanta Daudiša, un, tā kā tas bija pēc Saeimas Prezidija izziņotās darba kārtības, tad lūdzu jūsu atļauju izskatīt vēl vienu atvaļinājuma piešķiršanas jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Z.Tomiņš. Saeimas deputāts Imants Daudišs lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 21. novembra līdz 23. novembrim. Saeimas Prezidija atzinums ir - ieteikt Saeimai piešķirt deputātam Imantam Daudišam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 21. novembra līdz 23. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret atvaļinājuma piešķiršanu Imantam Daudišam? Nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts un atvaļinājums - piešķirts.

Atbilde uz pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim par samaksu cukurbiešu audzētājiem. Zemkopības ministrs Ūdris. Lūdzu!

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! (Starpsauciens no zāles: "Slikti dzirdams!") Es domāju, ka šī cukura lieta jau ir pilnīgi atspoguļota visos iespējamajos variantos, taču tagad šī lieta ir nonākusi Saeimā. Manuprāt, šajā gadījumā mēs varam pārliecināties, ka jūsu attieksme pret lauksaimniecību nav vienaldzīga.

Es varu vēl papildus paskaidrot to, kas ir dokumentā, - valdība jau ir sniegusi paziņojumu, ka norēķins ar zemniekiem par cukurbietēm notiks likuma "Par cukuru" noteiktajā kārtībā. Bez tam papildus varu paskaidrot, ka ir veikti maksājumi no budžeta cukura fonda (daļēji pēc speciāla dokumenta), kā arī ir noslēgts līgums uz diviem gadiem ar firmu "Man" par 60 procentu samaksu. Tā ka līgumā noteiktajā kārtībā nauda jau tiek pārskaitīta no Zemes bankas cukurfabriku kontos, lai norēķins ar zemniekiem būtu izdarīts.

Es domāju, ka arī noslēgtie līgumi ar Privatizācijas fondu par 5 procentu kredīta likmi gadā visus interesē, un attiecībā uz cukurfabrikām tas dos šādu iespēju un apliecinās, ka valdība savu doto vārdu ir turējusi un solīto izpildīs līdz 20. janvārim, kā likums to paredz. Es gribētu apliecināt, ka visas problēmas, kas saistītas ar maksām, un tās garantijas, ko dod arī šī firma "Man", kā jau teicu, ir uz diviem gadiem. Un tas dod pamatu zemniekiem varbūt jau šogad saņemt naudu un ieplānot normālu pasākumu kopumu cukurbiešu audzēšanai arī nākamajā sezonā, tā būtu garantija, ka šī firma nopirks arī šo ražu. Un tā arī līgumā ir paredzēts. Tikai izbrīnu rada tas, ka mēs saņēmām šo valdības informāciju kā nepilnīgu dokumentu - kā iesniegumu no cilvēkiem, kuri absolūti stāv tālu no lauksaimniecības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iesniegti lūgumi par debatēm? Kamēr iesniedz priekšlikumu par debatēm, es ļoti aicinu deputātu Kiršteinu, deputātu Elfertu un deputātu Panteļējevu... viņa tagad vairs nav zālē... sarunāties klusāk, jo jūs patiesi ļoti bieži skaļi sarunājaties. Es saprotu, ka jūs apspriežat ļoti vajadzīgas lietas, bet skaļums ir pārāk liels, un no tribīnes teikto dažreiz mazāk var dzirdēt nekā jūsu sarunas. (Starpsauciens no zāles: "Pçdējais brīdinājums!")

Uzsākam debates. Vārds Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad par šo lēmuma projektu un to, kāpēc tur ir tik daudz no lauksaimniecības tālu stāvošo. Tāpēc, ka Nacionālais bloks kopumā vakar izskatīja šo jautājumu un nonāca pie vienota slēdziena. Un tur vienkārši ir šo frakciju pārstāvji. Šis jautājums ir rūpīgi izdiskutēts, un tāpēc tur ir šie paraksti.

Par atbildi uz šo pieprasījumu. Protams, arī šis pieprasījums, manuprāt, ir veicinājis un pasteidzinājis valdību risināt šo jautājumu. Iepriekšējā valdībā kādreiz Zemkopības ministrijas iniciatīvas netika atbalstītas, bet attiecībā uz cukuru sākumā šis jautājums, arī pēc mūsu informācijas, tika risināts tā, ka arī "Latvijas ceļa" izvirzītais zemkopības ministrs netika pietiekami atbalstīts, un nu šis jautājums ir novilcināts, manuprāt, pārāk ilgi, jo pēc likuma pirmajai samaksai un ne mazāk kā pusei ir jānotiek jau 20 dienu laikā pēc nodošanas, taču nodošana jau sen ir beigusies. Tāpēc mēs nevaram teikt tāpat, kā valdība saka, - ka samaksa tiks atrisināta saskaņā ar likumu. Tā nav atrisināta, jo visi termiņi jau sen ir pārkāpti. Un te situāciju sarežģī varbūt tas, ka, protams, reformas gaitā ir daudzi neatrisināti jautājumi, bet lauksaimniecībā it sevišķi ir jautājumi, kuri līdz šim nav atrisināti un kurus ir grūti atrisināt. Taču šie ir tie jautājumi, kuri ir jau iestrādāti, jo, piemēram, pagājušajā gadā tomēr ļoti korekti tika samaksāts līdz 20. datumam, tātad attiecībā uz termiņu tika ievērots likums, turpretī šī valdība tomēr nespēj īstenot pat to, kas ir izdevies iepriekšējai, un līdz ar to šobrīd ir pamats satraukumam, jo, protams, katrai nākamajai valdībai jāiet tālāk, jāstrādā labāk, tiekot pāri tām problēmām, kurām ir tikušas pāri jau iepriekšējās valdības. Un kāpēc arī izvirzījās šis jautājums, jo tomēr ļoti daudzi cukurbiešu audzētāji bija neziņā. Un attiecībā uz šodienas paziņojumu es tomēr uzskatu, ka te liela loma bija šim pieprasījumam, lai steidzinātu valdību risināt šo jautājumu. Vēl nesen runāju ar zemniekiem, bet viņiem neviens neko nebija teicis, tāpēc bija pilnīga neskaidrība, vai būs vai nebūs samaksa no cukurfabrikām. Es prasu: "Kâ tad nodevāt, kādas cerības?" Nekā nezina.

Un tāpēc varbūt ir šī skaidrība, kas tagad ir radusies, un tas, ka valdība ir veikusi pasākumus, lai vismaz īstenotu, pildītu šo likumu, protams, ir apsveicami. Bet, no otras puses, man tomēr liekas, ka ir meklēts vieglākais risinājums un varbūt ne pats efektīvākais. Sevišķi saistībā ar Privatizācijas fonda līdzekļiem. Jo Privatizācijas fonda līdzekļi tomēr ir pārsvarā izmantojami privatizēto uzņēmumu atveseļošanai, ražošanas uzsākšanai. Un tad, kad Saeima to balsoja, toreiz pietrūka divu balsu, un arī Tautsaimnieku politiskajai apvienībai par to jāpateicas. Šī sanācija bija paredzēta privatizācijai - piensaimnieku kooperatīvajai sistēmai, kur kopumā ir vajadzīgi apmēram 800 000 latu - šis lētais kredīts uz vairākiem gadiem. Un šī piensaimnieku kooperācija, kurā ir kopumā vairāki desmiti tūkstoši piena ražotāju, principā tiek atveseļota un ir spējīga strādāt.

Protams, šobrīd tā strādā, bet ir arī problēmas. Ir problēmas ar četriem vai sešiem kombinātiem, kurus pārņemot, to bilance bija absolūti negatīva sakarā ar iepriekšējo intensīvo sviesta ražošanu un varbūt arī citiem gadījumiem. Tāpēc šā Privatizācijas fonda izmantošana, risinot cukura jautājumu, manuprāt, ir vieglākais ceļš, kā risināt šo jautājumu, bet paliek principā bez risinājuma un atrisinājuma citas sasāpējušas problēmas.

Vēl jautājums, protams, ir arī par šo līgumu par "Man". Protams, tas, ka valdība šobrīd strādā lielas slepenības apstākļos, ka informācija par lēmumiem nonāk atklātībā tikai pēc to pieņemšanas, liedz mums gūt nopietnu informāciju un sekot, kāda ir šī gaita un kādi šie līgumi top. Un tāpēc līdz šim, piemēram, es šo līgumu neesmu redzējis, bet tā pirmā koncepcija, kas tika vismaz atspoguļota presē, ka ir šis līgums ar cukurfabrikām un ka valdība šo līgumu neslēdz... vismaz tāds, kāds tas bija iepriekš, manuprāt, nav veiksmīgākais šā jautājuma risinājums. Te ir jāatzīst šā līguma divas daļas. Viena daļa ir tā, kas attiecas uz cukurbiešu cukura iepirkšanu no "Man" puses, bet otra attiecas uz jēlcukura ievešanu, pārstrādi un realizāciju. Un pirmais ir tāds darījums, kur ir vajadzīgi pietiekami lieli līdzekļi un to piesaistīšana, pie tam peļņu tas principā nenes, turpretī otrs darījums - ar jēlcukuru - ir tāds darījums, kas nes diezgan ievērojamu peļņu. Un iepriekšējos slēgtajos līgumos ar "Man" bija ļoti stingra šīs peļņas ierobežošana un sadalīšana. 70 procenti šīs iegūtās peļņas valstī tika paņemti cukura fondos, un tā summa bija miljons latu. Cukura fonds to izmantoja sakarā ar savu nolikumu cukura ražošanas veicināšanai. Arī tagad, kā es saprotu, daļa no šīs iepriekšējās naudas tiek izmantota, lai samaksātu cukurbiešu audzētājiem. Un tāpēc, protams, neredzot šos līgumus, ir grūti spriest un teikt, vai šī pieeja ir pareizākā, vai tad, ja šī peļņa tiek atstāta šā "Man" uzņēmumiem, vai šie uzņēmumi būs spējīgi izņemt šo peļņu, jo uzņēmumu interesēs ir nodrošināt sev pēc iespējas lielāku darbu, jo strādājot tie gūst līdzekļus ražošanai un peļņu. Tāpēc šis jautājums, piemēram, man līdz šim brīdim ir absolūti neskaidrs, jo es šos līgumus redzējis neesmu.

Tagad par to, kāda cukura tirgū šobrīd ir situācija. Situācija gada laikā tomēr ir nedaudz mainījusies, jo šobrīd ar lielām grūtībām ir panākta šī cukura vairumtirdzniecības licencēšana. Vēl pirms gada pilnīgi nebija kontroles, un, lai gan, protams, kontrabanda, kas valda cukura tirgū, arī vēl šobrīd ir ļoti ievērojama, tomēr pašlaik jau ir radīti mehānismi, kādā veidā šo kontrabandu ierobežot, kontrolēt un nepieļaut. Pirms gada šāda mehānisma nebija. Iespējas konfiscēt cukuru, kuram varēja pielīmēt, piemēram, Jelgavas cukura fabrikas birku, bija ļoti ierobežotas. Šobrīd jau ir precīzi noteikts, ka mazumtirdzniecībā var atrasties cukurs, kas ir tirgots pēc šīs vairumtirgotāju licences. Tāpēc šis lēmuma projekts, manuprāt, ir ļoti normāls. Varbūt sevišķi tanī daļā, kas šobrīd valdībai vēl dod laiku samaksāt šiem zemniekiem. Un pēc tam vēlreiz varētu noklausīties, kāda tad ir šī gaita, cik daudz tobrīd būs samaksāts, jo šeit jau tika runāts, ka ir iedota nauda. Tad redzēsim, cik procentu ir samaksāts un kurām fabrikām, cik no tā ir likumā noteiktā puse, kura ir 20 dienu laikā jānomaksā, bet kura vēl līdz šim brīdim nav samaksāta. Un tāda jau principā arī bija šā pieprasījuma galvenā jēga. Bez tam šī nauda ir pēdējā brīdī - 31. oktobrī ir parakstīta ar "Man" ðī vienošanās, pie kam ar atpakaļejošu datumu - 14. oktobris. Vai tad viņi to naudu jau ir pārskaitījuši? Šajā grafikā ir pateikts, ka līgums ir parakstīts 31. oktobrī, bet maksāšanas grafikā - 14. oktobris. Tad man ir jautājums: vai tā nauda tur jau ir pārskaitīta? Varbūt tas līgums ir sagatavots tik nekorekti un tik ilgi, ka tur jau ir vajadzīgas šīs kalendārās izmaiņas? Tāpēc es uzskatu par normālu, ka šo jautājumu vajadzētu vēlreiz pietiekami īsi un ātri Saeimā noklausīties un novērtēt valdības veiktos pasākumus šinī jautājumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jevgēnijam Zaščerinskim - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Uzskatu, ka jautājumam, kādos termiņos tiks samaksāts cukurbiešu ražotājiem, bija jābūt atrisinātam jau pavasarī, tas ir, vēl tad, kad jūs, Bērziņa kungs, bijāt parlamentārais sekretārs. Nevis tagad jāskata tas jautājums - lai to nevis atrisinātu, bet lai saceltu skaļu brēku, vairāk neko.

Vēl pirms diviem mēnešiem, tad, kad jūs, Bērziņa kungs, bijāt parlamentārais sekretārs, jūs paziņojāt, ka jūs saredzat tikai divus ceļus, kā šo jautājumu atrisināt, - vai nu līgums ar firmu "Man", vai komercbanku kredīti, kas novestu pie cukura sadārdzināšanās - vismaz par tiem procentiem, ko komercbankas ņem, kā saka, no kredītu summas, tas ir, 60 procentiem. Jūs neredzējāt toreiz citus atrisinājumus, tas bija vēl pirms nepilniem diviem mēnešiem. Šinī brīdī atrisinājums ir atrasts. Atrisinājums ir atrasts tāds, ka cukurs netiek sadārdzināts un tiek ar firmu "Man" slēgts līgums, kaut arī ar smagākiem noteikumiem, jo viņi pagājušogad garantēja simtprocentīgi visu samaksu, bet šogad viņi garantē 60 procentu samaksu. Un tomēr jaunā valdība atrada atrisinājumu.

Otrs. Bērziņa kungs, jūs šodien maldinājāt šeit kolēģus deputātus. Jūs teicāt, ka pagājušajā gadā šinī laikā jau bija norēķinājušies un ka pašlaik neatbilst likumam par cukuru... Atkārtoju - tas ir maldinājums. Es jums atgādināšu likuma par cukuru 6. pantu: cukurfabrikas ar cukurbiešu audzētājiem par ne mazāk par pusi no piegādātās produkcijas norēķinās 20 dienu laikā, bet par pārējo produkcijas daļu samaksā ne vēlāk kā 20 dienas pēc pārstrādes darbu pabeigšanas. Pēc pārstrādes darbu pabeigšanas! Tā tas tika tiešām izdarīts arī pagājušogad, un, kā mēs redzam no ministra ziņojuma, tāpat tiks izdarīts arī šogad. Tāpēc nevajag teikt, ka tas ir nepareizi. Un tas, ka jūs teicāt, ka neviens neinformēja par to, ka jautājums ir atrisināts, arī ir maldinājums. Pirms divām nedēļām preses konferencē es personīgi informēju, kā šis jautājums tiek risināts un ka tas praktiski jau ir atrisināts. Tā ka uzskatu, ka šis jautājums šodien ir pacelts tikai skaļa trokšņa radīšanai, nevis jautājuma risināšanai pēc būtības, un ierosinu pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.

Sēdes vadītājs. Par jūsu ierosinājumu Saeima balsot nevar, jo, lai pārtrauktu jautājuma izskatīšanu un balsotu par šo priekšlikumu, ir, kā jūs zināt, vajadzīgi deputātu paraksti. Diezgan daudz parakstu - 20.

Finansu ministrs Andris Piebalgs - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es runāšu sakarā ar lēmuma projektu, kas ir izdalīts deputātiem. Lēmuma projekta 1. punktā ir teikts: "atzīt kā nepilnīgus valdības veiktos pasākumus, lai nodrošinātu spēkā esošās likumdošanas kārtībā noteikto maksājumu izpildi cukurbiešu audzētājiem". Es gribu uzprasīt tiem, kas to ir parakstījuši, - vai tā ir neuzticības izteikšana valdībai? Jo, ja ir nepilnīgi pasākumi un ja ir kritika, to mēs varam jebkurā mirklī pieņemt, un nekad nevar teikt, ka kaut kādi pasākumi ir ļoti spoži. Minēsim kaut vai piemēru, ko Bērziņa kungs teica, - ka pagājušogad ir noslēgts lielisks līgums ar firmu "Man". Diemžēl jēlcukurs, tā teikt, ienāca iekšā septembrī. Nebija grafika. Otrs - atbilstoši līgumam bija jāienāk cukura fondā naudai. Līdz šodienai, pēc zemkopības ministra vārdiem, tur nav neviens santīms ienācis. Tā ka es domāju, ka vienmēr būs kaut kāda daļa kritikas, bet es šoreiz neredzu iemeslu, lai pēc tā darba, ko valdība ir veikusi, lai risinātu šo problēmu, šādā veidā izteiktos lēmuma projektā. Jo nav apšaubāms tas, ka situācija attiecībā uz mūsu budžetu nav patīkama.

Mums ir problēmas ar "Latu", mums ir problēmas tāpēc... ka mēs esam samaksājuši graudu pārstrādes uzņēmuma parādu Latvijas Bankai. Mums parādās jauna problēma ar "Lear", kas atkal būs jārisina, tā teikt, caur valsts budžetu, bet tajā pašā laikā tāpēc mēs ņēmām no Privatizācijas fonda, lai atrisinātu šo problēmu, un, protams, mēs arī iedosim visu no budžeta līdz gada beigām. Tā ka es domāju, ka valdība ir veikusi visus pasākumus. Bet es gribu šoreiz teikt, ka atšķirībā no pagājušā gada situācijas valdība skatās uz šo lietu plašāk. Valdība nesamierināsies ar to, ka tikai samaksā un tad aizmirst līdz nākamajam rudenim. Vakar Ministru prezidenta vadībā mēs speciāli izskatījām jautājumus, kas saistīti ar iekšējā tirgus aizsardzību un it īpaši cukura kontrabandas likvidēšanu. Un es domāju, ka tas pasākumu plāns, ko mēs pieņēmām, šo pasākumu veiksmīga realizācija un arī tā stratēģiskā saruna par cukuru kopumā, kas man bija ar zemkopības ministru, ļaus nākamgad - ne jau vairs šai valdībai, bet nākamajai valdībai - daudz veiksmīgāk atrisināt šos jautājumus, un tai būs daudz labāks "mantojums" attiecībā uz cukuru. Tā ka attiecībā uz lēmuma projektu, kas ir šeit iedots, es uzskatu, ka vai nu ir lietas jāsauc īstajos vārdos, vai arī tas vienkārši nav nopietni ņemams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi, klātesošie! Par cukuru no šīs tribīnes es esmu runājis, lai cik jocīgi tas izklausās, vairāk nekā par jebko citu. Tā nu ir sanācis. Un par to, kuri nu stāv tuvāk cukura ražošanai un lauksaimniecībai un kuri tālāk, - par to lai spriež citi, nevis katrs pats. Tikai vēl dīvaināk ir, ka šobrīd ir it kā lauksaimniecību pārstāvošie deputāti un cilvēki no laukiem salaisti kopā, kā tautā saka, ragos, un tie, kuri ar kontrabandu nodarbojas jau gadiem ilgi, droši vien smaida, to visu klausoties un skatoties, jo tā visa pamatā ir mūsu valsts nespēja nodrošināt elementāro kārtību valstī, par ko liecina tas, ka gadiem ilgi kontrabandas ceļā tiek ievests desmitiem tūkstošu tonnu cukura, un varbūt tādēļ viens no mūsu ierosinājumiem pārejas formulas pamatam ir, ka vajag atskaitīties Saeimai un tautai par to, kas ir vainīgs, ka ir bijis iespējams Latvijā gadiem ilgi ievest desmitiem tūkstošu tonnu kontrabandas cukura tā, ka neviens vēl nav noķerts, neviens nav notiesāts. Desmitiem nezināmu firmu ir piereģistrētas pensionāru dzīvokļos, par to ir Valsts kontroles apliecinājums. Tās ir tirgojušās ar cukuru, tikai neviens vēl šobrīd nav atklāti nosaucis tos apjomus un, kā jau teicu, vainīgos, kas ir jāsauc pie atbildības. Tā ir pati būtība. Mēs, protams, varam par to vainot iepriekšējo vai šo valdību, kaut gan valdība ir tāda pati (60% tajā ir iepriekšējie ministri, un "Latvijas ceļš" ir šīs valdības veidotājs), bet es šobrīd negribu pārmest šiem cilvēkiem, kuri grib risināt šos jautājumus un strādā, lai šajā ziņā kaut ko padarītu. Taču kopumā ir spēki, kuri Latvijā dara ko grib, par ko liecina pašreizējā kriminogēnā situācija, par kuru droši vien deputāti runās, skatot nākamos darba kārtības jautājumus, tad kad apspriedīsim iekšlietu ministra demisijas cēloņus. Es domāju, ka šis kopumā ir viens no tādiem jautājumiem un ka nebūtu jāmēģina lauksaimniekus sarīdīt - ko nu kurš ir izdarījis. Lauksaimnieki neko šajā ziņā nevarēja izdarīt toreiz un neko nevar izdarīt tagad, ja valdības politika, tā sauktā liberālā, es saku - mežonīgā, brīvā tirgus politika, dominē un katrs dara ko grib. Tāpēc mēs beidzot gribam dzirdēt, cik daudz cukura Latvijā ir ievests, tāpēc ka tas ir ievests kontrabandas nolūkā, jo cukura fondā nekas nav ieskaitīts, jo muita nav samaksāta. Kas par to ir atbildīgs un kā tiks beigu beigās novērsta visu pārējo lauksaimniecības nozaru, to skaitā cukura ražošanas, sagraušana Latvijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates ir izbeigtas. Lūdzu zvanu! Nesaprotu jūsu žestus! Vai jūs runāsiet par procedūru? Par lietas tālāku virzīšanu? Lūdzu! Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Tā kā arī pamatreferents Bērziņa kungs savā referātā samērā pozitīvi novērtēja to, ko valdība jau ir izdarījusi, es domāju, ka noteikti ir jābalso par katru šā lēmuma puktu atsevišķi: pirmais punkts un otrais punkts. Kas attiecas uz otro punktu, tas ir skaidri redzamā saskaņā ar referenta aicinājumu - šo jautājumu noklausīties vēlreiz. Pirmais punkts de facto nozīmē tomēr neuzticības izteikšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāts Panteļējevs ierosina balsot atsevišķi par katru lēmuma projekta punktu. Šajā sakarā iebilžu nevarētu būt, jo tādus lūgumus deputāti var izteikt un tie ir jārespektē. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu! Deputāts Janeks - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Par šo priekšlikumu viens var runāt "par", viens - "pret", un tad balsosim.

J.Janeks (TPA).

Protams, ir iebildes, jo šis ir kopējs lēmums un, manuprāt, te nav tādu punktu, par kuriem būtu jābalso atsevišķi. Par to visu ir jābalso kopumā. Mēs, kā jau te bija jūtams, kaut kādu spēlīti sākam - politisku un arī saimniecisku, spēlīti, kur runā saimnieciski, un šis ir vairāk saimnieciskas dabas jautājums, un es domāju, ka te neviens punkts nav tāds, par kuru būtu jābalso atsevišķi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par deputāta Panteļējeva priekšlikumu - balsot atsevišķi par katru punktu. Lūdzu, balsosim par deputāta Panteļējeva priekšlikumu - balsot par katru punktu atsevišķi! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Tagad balsosim par katru punktu atsevišķi.

Pirmais - atzīt kā nepilnīgus valdības veiktos pasākumus, lai nodrošinātu spēkā esošās likumdošanas kārtībā noteikto maksājumu izpildi cukurbiešu audzētājiem. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 6. Nav pieņemts.

Nākamais - uzdot Ministru prezidentam Mārim Gailim ziņot Saeimas 1994.gada 1.decembra sēdē par valdības paveikto sakarā ar pieprasījumu par samaksu cukurbiešu audzētājiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 14. Nav pieņemts.

Līdz ar to kopumā balsot par lēmuma projektu mums neradās iespēja - saskaņā ar balsojumu par abiem diviem punktiem, kuri bija šajā lēmuma projektā.

Vārds Gundaram Bērziņam no Pieprasījumu komisijas! Viņš paziņos atzinumu par pieprasījumu.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija ir izskatījusi Saeimas deputātu Straumes, Grīnblata, Sinkas, Dāliņa, Prēdeles, Brūvera, Lakševica, Rugātes, Tabūna, Berklava un Saulīša pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram Jānim Vaivadam jautājumā par darba samaksas kārtību pedagoģiskajiem darbiniekiem. Pieprasījumu komisija 2.novembra sēdē noklausījās pieprasījumu iesniedzēja Grīnblata, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja Vanaga un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvja Ābiķa viedokli un uzzināja, ka valdība sāk veikt pasākumus šā jautājuma sakārtošanai. Komisija uzskata, ka šis pieprasījums jāvirza tālāk kā Saeimas pieprasījums, jo veiktie pasākumi ir novēloti un nepietiekami.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu, kuru nolasīja komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 28, atturas - 9. Lēmums nav pieņemts. Līdz ar to šis pieprasījums ir noraidīts.

Tālāk - atbildes uz jautājumiem. Veselības valsts ministra Zemvalda atbilde uz deputātu Dreģes, Laviņas, Gravas, Folkmanes, Kuprijanovas un Fjodorovas jautājumu par paskaidrojumu sniegšanu par 1995.gada valsts budžeta projektā iekļauto veselības aprūpei paredzēto nepabeigto celtniecības objektu finansēšanu. Lūdzu - ministrs Zemvalda kungs!

N.Zemvaldis (veselības aizsardzības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šī atbilde ir sagatavota un iesniegta. Kas attiecas uz celtniecības objektiem un plānojamo celtniecības turpināšanu nākamajā gadā, protams, mums ir savas prioritātes attiecībā uz ārstniecības objektiem, un, vadoties pēc šīm prioritātēm, mēs skatījāmies pēc tiem objektiem, kuru celtniecība ir reāli pabeidzama nākamajā gadā, un prioritārie objekti ir minēti mūsu atbildē.

Kas attiecas uz otru jautājumu - par dzemdību nama celtniecības turpināšanu nākamajā gadā -, nav paredzēts turpināt dzemdību nama celtniecību. Mēs paredzam, ka šis objekts tiks nodots privatizācijai. Tas ir privatizējams kā veselības aprūpes objekts. Kāpēc tas tā notiek? Šobrīd nevienam nav noslēpums, ka dzemdību skaits Latvijā samazinās, un pat tad, ja būtu tāda situācija, ka dzemdību skaits pēkšņi sāktu palielināties, daudz mazāk problēmu būtu, ja pārveidotu kādu no Rīgā esošām slimnīcām vai slimnīcas daļu, izveidojot šajā slimīcas daļā dzemdību nodaļu.

Jautājuma trešā sadaļa. Kas attiecas uz paredzēto Pasaules bankas kredītu, tas ir paredzēts investīcijām tieši medicīnisko tehnoloģiju nomaiņai, jo pēdējo reizi medicīniskās tehnoloģijas Latvijā ir mainītas pirms 10-15 gadiem. Tās, protams, ir novecojušas un neatbilst tām slodzēm, kādas pastāv tagad. Arī morālā ziņā šīs tehnoloģijas ir novecojušas. Tāda ir īsumā mana atbilde.

Sēdes vadītājs. Vai Prezidijā ir iesniegumi? Nav. Tālāk!

Latvijas Republikas aizsardzības ministra Trapāna atbilde uz deputātu Kostandas, Zīgerista, Žīgura, Kušneres un Saulīša jautājumu par pulkveža Jaroņa atvaļināšanu no Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem.

Lūdzu! Aizsardzības ministrs Jānis Trapāns.

J.A.Trapāns (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es atbildu uz piecu deputātu jautājumu sakarā ar pulkveža Jaroņa atvaļināšanu no dienesta. Pulkvedis Voldemārs Jaronis ir atvaļināts no Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem, jo dienesta uzdevumus viņš nav pildījis tā, kā Latvijas bruņoto spēku virsniekam un karavīram pienākas. No 1993.gada 13.augusta līdz 1994.gada 29.septembrim pulkvedim Jaronim septiņās pavēlēs ir izteikti rājieni, brīdinājumi un piezīmes par bezatbildību un reglamenta pārkāpšanu, bet 1994.gada 4.jūlijā - par neatbilstību ieņemamajam amatam. Es nolasīšu izvilkumu no izziņas par šo brīdinājumu.

1994.gada maijā pulkvedis Jaronis, organizējot sardzes dienestu no Krievijas Federācijas pārņemtajās munīcijas noliktavās, kā arī pārbaudot to, izmantoja savu dienesta stāvokli un patvaļīgi paņēma no šīm noliktavām lielu daudzumu mācību munīcijas un pirotehnisko līdzekļu. Netika sastādīti nekādi dokumenti par paņemto munīciju un tehniskajiem līdzekļiem. Visa paņemtā munīcija tika it kā nodota štāba bataljona noliktavā, taču neviens nezina, cik tika paņemts un vai visa tika nodota.

Kā ziņo pats pulkvedis Jaronis savā ziņojumā toreizējam Aizsardzības spēku komandierim pulkvedim Turlajam, viņš neuzskaitīto munīciju ir mēģinājis iemainīt pret materiālajām vērtībām - cementu.

Pirms aizsardzības ministrs pieņēma lēmumu par pulveža Jaroņa atvaļināšanu, viņš rūpīgi pārbaudīja šā pulkveža personisko lietu un izvaicāja vairākus aizsardzības spēku virsniekus par pulkveža atvaļināšanas nepieciešamību. Aizsardzības ministrija uzskata, ka, atvaļinot pulkvedi Jaroni, reglamenti tika ievēroti. Aizsardzības ministrija uzskata, ka pulkveža Jaroņa atvaļināšana notika objektīvu apsvērumu un faktu izvērtēšanas rezultātā un dienesta labā. Pēc Saeimas deputātu jautājuma saņemšanas aizsardzības ministrs vēlreiz izskatīja pulkveža Jaroņa lietu un ir pārliecināts, ka atvaļināšana bija vajadzīga, nepieciešama un ir notikusi dienesta labā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegti priekšlikumi par debašu sākšanu? Deputāt Žīgur, lai pēc jautājumu iesniegšanas varētu debatēt, ir vajadzīgs deputātu iesniegums ar deputātu parakstiem. Tikai 10 parakstus vajag. Paldies.

Nākamais jautājums - deputātu pieprasījumi. Saeimas sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

"Deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca ir lielākā Latvijā. Gadā tā apkalpo 30 000 cilvēku - kā rīdziniekus, tā arī visu lauku rajonu iedzīvotājus. Lauku cilvēkiem tā visu laiku ir bijusi galvenā vieta, kur meklēt palīdzību grūtos un sarežģītos slimību gadījumos. Tā ir plaša profila ārstniecības iestāde, kur ārstē gandrīz visas iespējamās slimības. Pašreiz tā ir arī vislētākā slimnīca Latvijā, kur pensionāriem, bezdarbniekiem, grūtniecēm un politiski represētajiem par vienu diennakti ilgu uzturēšanos tajā ir jāmaksā tikai 5 santīmi, bet strādājošajiem - 45 santīmi. Bet neatliekamā palīdzība tiek sniegta bez maksas. Diemžēl ir ieplānota Stradiņa Valsts klīniskās slimnīcas faktiska likvidācija ar 1995.gada 1.janvāri. Slimnīcas uzturēšanai ir nepieciešami 9,5 miljoni latu gadā, bet 1995.gadā ir paredzēts piešķirt tikai 3, 67 miljonus latu 3600 slimnieku ārstēšanai - tātad tikai 1/10 daļai no līdzšinējā slimnieku skaita.

20.oktobrī, tiekoties ar slimnīcas kolektīvu, veselības aizsardzības valsts ministrs Normunds Zemvaldis paziņoja, ka turpmāk pirks slimnīcas pakalpojumus tikai sirds ķirurģijas, nieru pārstādīšanas, krūšu kurvja rajona ķirurģijas, acu slimību, ķīmioterapijas un reanimācijas nodaļu, kā arī augsta riska grūtnieču apkalpošanai. Pārējām nodaļām ieteikts dibināt SIA vai slēgt līgumus ar pašvaldībām, dibināt slimokases vai meklēt citus risinājumus. Ir saprotams, ka turpmāk arī Latvijā jāievieš slimokasu sistēma. Taču pagaidām tās ir tikai ieceres, un pat to sekmīgas realizācijas gadījumā Latvijā ir jābūt vismaz vienai pilnīgi dotētai valsts slimnīcai, kā tas ir vairumā pasaules valstu. Grūti iedomāties, kā bez tā varētu iztikt Latvijā, kur lielākā daļa iedzīvotāju nespēj samaksāt par ārstēšanu. Tāpēc pieprasām, lai Ministru prezidents Māris Gaiļa kungs atbildētu uz šādu jautājumu: kāpēc tiek likvidēta Paula Stradiņa slimnīca kā maznodrošināto cilvēku un lauku iedzīvotāju ārstniecības iestāde? Kā tas saistās ar valsts rūpēm par mazo cilvēku? Lūdzam turpmāk informēt deputātus par lēmumiem, kas pieņemti jautājumos, kuri saistīti ar Paula Stradiņa slimnīcu.

Deputāti Aivars Berķis, Andris Rozentāls, Jānis Kokins, Zigurds Tomiņš, Pauls Putniņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Gundars Bērziņš, Oskars Grīgs, Anta Rugāte un Māris Grīnblats."

Sēdes vadītājs. Deputātu pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Vēl viens jautājums. Lūdzu - Zigurds Tomiņš.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Latvijas Republikas satiksmes ministram Andrim Gūtmanim. 5.Saeimas deputātu jautājums. "Kâpēc preses izdevumu pasūtīšanai joprojām tiek izmantotas PSRS Sakaru ministrijas veidlapas? 2.11.94. 5.Saeimas deputāti Kiršteins, Lambergs, Karnups, Tabūns, Berklavs."

Pie dokumenta nr.1148 arī pievienota šī PSRS Sakaru ministrijas veidlapa.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Gūtmanim. Visi jautājumi?

Izskatīsim nākamo sadaļu "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu". Juridiskā komisija - Aivars Endziņš, komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija lūdz atbalstīt lēmuma projektu, ar kuru tiek noteikts, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir 35 tiesneši. Kāpēc šāds lēmuma projekts tiek iesniegts, - to jūs varat redzēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja parakstītajā vēstulē, kur ir pamatojums no likuma "Par tiesu varu", kas paredz, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima.

Situācija ir izveidojusies tāda, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaits pēdējo gadu laikā nav palielinājies un jo sevišķi tas attiecas uz Civillietu tiesu kolēģiju, kuras skaitliskais sastāvs nav mainījies, turpretī lietu skaits, kas ir jāizskata Civillietu kolēģijai, ir stipri pieaudzis, un tāpēc arī Juridiskā komisija, uzklausot Augstākās tiesas priekšsēdētāju, aicina cienījamo Saeimu atbalstīt tiesnešu skaita nelielu palielināšanu, tas ir, tikai par 2 cilvēkiem, 2 tiesnešiem, kuri abi, kā redzat darba kārtībā, šobrīd ir tikai viena kandidatūra - Rolanda Krauzes kandidatūra, proti, lai palielinātu tiesnešu skaitu Civillietu kolēģijā. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu! Pamatojums, kā jau es teicu, ir 1098.dokumentā, kurš jums ir izsniegts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: "Noteikt, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir 35 tiesneši". Balsojam. Lūdzu rezultātu! 62 - par, 2 - pret, 5 - atturas. Pieņemts. (Zālē liels troksnis.)

Viesu sektorā (Starpsauciens no zāles: "Nosaukr uzvārdus!") deputāti pieprasa nosaukt uzvārdus. Es tad nosaucu: lūdzu ministru Trapānu un Saeimas priekšsēdētāja biedru Krastiņa kungu pārtraukt sarunas! Tas pats attiecas uz citiem kungiem. Turpināsim, lūdzu!

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts " Par R.Krauzes apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi".

A.Endziņš. Vispirms paldies cienījamajai Saeimai, ka apstiprinājāt lēmumu, ar kuru ir noteikts lielāks Augstākās tiesas tiesnešu skaits. Līdz ar to mums ir pamats šodien izskatīt un, es ceru, apstiprināt Rolanda Krauzes kandidatūru Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā.

Juridiskā komisija iepazinās gan ar Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, gan ar raksturojumu no viņa iepriekšējās darbavietas - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Rolandu Krauzi par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu, balsosim par Rolanda Krauzes apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Balsojam. Aizklāts balsojums. Signāllampiņa neiedegsies. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 5. Rolands Krauze ir apstiprināts par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

Par dažu Latvijas Republikas rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu. Lūdzu, Aivar Endziņ, turpiniet!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Tas ir dokuments nr. 1100, kurā jums ir izsniegts izziņas materiāls par tiesnešu kandidātiem. Pirmā ir Brigita Būmeistere. Juridiskā komisija, iepazinusies ar izziņas materiālu, kā arī uzklausījusi pašu Brigitu Būmeisteri, vienbalsīgi rekomendē iecelt Brigitu Būmeisteri par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Kā jau teicu, izziņas materiāls jums ir pievienots lēmuma projektam.

Sēdes vadītājs. Vai runātāji ir? Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Lūdzu, balsosim par Brigitas Būmeisteres iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 5. Brigita Būmeistere iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu par Daces Ķeires iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi, iepazinās ar Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, kā arī ar viņas raksturojumu, uzklausīja pašu Daci Ķeiri un vienbalsīgi rekomendē Daci Ķeiri iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Daces Ķeires iecelšanu par Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Rīgā. Balsojam. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 4. Dace Ķeire iecelta par Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Tālāk!

A. Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas iesniegumu par Guntas Širakas iecelšanu par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi. Arī Gunta Širaka raksturota pozitīvi, pozitīvs ir arī Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas slēdziens. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Guntu Širaku par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Guntas Širakas iecelšanu par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 6. Guntis Širaks iecelts par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Gunta Širaka...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos Guntai Širakai!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu par Andra Vilmaņa iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija iepazinās ar Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar kandidāta raksturojumu, kā arī uzklausīja pašu Andri Vilmani un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Andri Vilmani par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

A.Endziņš. Izziņas materiāls jums ir pievienots lēmuma projektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Andra Vilmaņa iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas -3. Andris Vilmanis iecelts par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais lēmuma projekts - "Par R.Paipales iecelšanu par Daugavpils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi". Lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par Regīnas Paipales iecelšanu par Daugavpils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi, kur ir vakanta administratīvā tiesneša vieta. Arī Regīna Paipale ir veiksmīgi nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenus, un Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē Regīnu Paipali iecelt par administratīvo tiesnesi Daugavpils pilsētā. Viņai ir pozitīvs raksturojums, un Juridiskā komisija, uzklausījusi Regīnu Paipali, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Regīnu Paipali par Daugavpils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par Regīnas Paipales iecelšanu par Daugavpils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Balsojam. Rezultātu! Par - 54, pret -5, atturas - 5. Regīna Paipale ir iecelta par Daugavpils pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Tālāk, lūdzu!

Nākamais jautājums ir par A.Eniņas iecelšanu par Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

A.Endziņš. Cienījamā Saeima! Mēs pavisam nesen atbrīvojām no amata Ventspils pilsētā Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. Līdz ar to šī vieta ir vakanta. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegumu par Argitas Eniņas iecelšanu par Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, arī viņas raksturojums ir pozitīvs. Juridiskā komisija, uzklausījusi Argitu Eniņu, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Argitu Eniņu par Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Eniņas iecelšanu par Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. Balsojums būs atklāts. Nē, tomēr aizklāts. Balsojums būs aizklāts. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 56 - par, pret - 2, 6 - atturas. Argita Eniņa iecelta par Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tagad saskaņā ar izmaiņām mūsu darba kārtībā izskatīsim lēmuma projektu "Par kompensāciju par nacionalizētajiem un nelikumīgi atsavinātajiem namīpašumiem". Tas ir 58. punkts mūsu darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt? Finansu ministrs Andris Piebalgs - lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis lēmuma projekts sagatavots atbilstoši manam ziņojumam, un šis pasākums ir jāveic. Tā ka es aicinātu šoreiz atbalstīt šo lēmuma projektu, jo te nav nekādas pretrunas. (Starpsauciens no zāles: "Paldies Tev!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: "Uzdot Ministru kabinetam līdz 1994. gada 10. novembrim apstiprināt kapitālieguldījumu cenu indeksu reģistru Latvijā, kas nepieciešams kompensācijas aprēķināšanai par nacionalizētajiem un nelikumīgi atsavinātajiem namīpašumiem." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Par izmaiņām komisijas sastāvā. Lēmuma projekts "Par deputāta Andra Saulīša ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā". Deputāti Saulītis, Stroganovs, Kuprijanova, Imants Kalniņš, Ameriks, Grīnblats, Budovskis, Seiksts, Fjodorova, Daudišs. Lūdzu zvanu! Visiem deputātiem, kuri iesniedz savus priekšlikumus un parakstās, noteikti blakus savam parakstam ir jādod atšifrējums, lai neiznāktu pārpratumi, kā tas ir šoreiz, ka darba kārtībā par šo jautājumu ir ierakstīts nevis deputāts Seiksts, bet deputāte Seile, tāpēc ka deputātam Seikstam ir ļoti sarežģīts paraksts un tas nav atšifrēts. Lūdzu balsosim par Saeimas lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Andri Saulīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā! Lūdzu rezultātu! 64 - par, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Andris Saulītis ir ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais ir lēmuma projekts - atsaukt Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputātu Māri Budovski no pienākumu pildīšanas Saeimas Juridiskajā komisijā un ievēlēt Māri Budovski Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Ir jābalso atsevišķi par katru punktu. Attiecībā uz atsaukšanu balsošana būs aizklāta, bet attiecībā uz ievēlēšanu - atklāta. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim - atsaukt Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputātu Māri Budovski no pienākumu pildīšanas Saeimas Juridiskajā komisijā. Aizklāta balsošana. Lūdzu, balsosim! Nospiediet divreiz pogu! Rezultātu! Par - 57, pret - 10, atturas - 7. Māris Budovskis ir atsaukts no pienākumu pildīšanas Saeimas Juridiskajā komisijā.

Otrs balsojums - ievēlēt LNNK frakcijas deputātu Māri Budovski Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Balsojums būs atklāts. Lūdzu rezultātu! 63 - par, 2 - pret, 10 - atturas. Māris Budovskis ir ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Tagad - 57. jautājums. (Starpsauciens no zāles: "45") Es atvainojos, - 56. jautājums. Nu, bet tieši to jau es arī piesaku - 56. (Starpsauciens no zāles: "Jûs teicāt 57") Bet es pēc tam pārlaboju. Paldies, ka jūs uzmanīgi klausāties, tas ir tiešām labi. Tribīnē jau ir Aija Poča - "Latvijas ceļš". Viņa runās Budžeta komisijas un finansu komisijas vārdā. Lūdzu !

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij, cienījamā Saeima! Mūsu darba kārtībā ir grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam". Kāpēc bija nepieciešami šie grozījumi? Valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu, kuru izpildes nodrošināšanai mums ir nepieciešams papildu finansējums, un laika gaitā tiek veidotas jaunas struktūras un tiek veikti jauni pasākumi. Atsevišķās pozīcijās tiek samazināti izdevumi. Nepieciešama arī līdzekļu pārdale atsevišķu ministriju budžetu ietvaros. Ir notikusi Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas sadale divās ministrijās. Nepieciešams precizēt pašvaldību budžeta dotāciju un mērķdotāciju lielumu, precizēt valsts investīciju sarakstu, kā arī veikt citus uzdevumus.

Bet, pirms es runāju par konkrētiem skaitļiem, es lūdzu Saeimu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas lūgumu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā. Un kāpēc? Tāpēc, lai paātrinātu likumdošanas gaitu. Vispirms tāpēc, lai mēs varētu ātrāk saņemt no jums priekšlikumus un noteikt jau konkrētu datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Tas ir arī saistīts ar likuma izsludināšanu, jo pašreiz ir izveidojusies situācija, ka atsevišķām ministrijām nav likumīga pamata veikt finansējumu. Īpaši tas saistīts ar darba algas palielināšanu, kā arī ar pensiju izmaksu. Taču mēs lūgsim noteikt pietiekami tālu otrā lasījuma datumu (tas varētu būt 17. novembris), lai komisijas varētu savlaicīgi iesniegt priekšlikumus un Budžeta komisija tos varētu apkopot. Tātad es lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad budžetu mēs izskatām divos lasījumos saskaņā ar likumu, bet šis ierosinājums acīmredzot ir tāpēc, lai viss, kas attiecas uz steidzamību, būtu pilnā mērā attiecināms arī uz šo jautājumu. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, 2 - atturas. Lēmums par izskatīšanas steidzamību ir pieņemts.

A.Poča. Paldies. Tagad - par konkrētajiem grozījumiem jeb par konkrētajiem skaitļiem. (Starpsauciens no zāles: "Starpbrīdis!")

Sēdes vadītājs. Neļaujieties iespaidoties no deputātu starpsaucieniem, kuri neattiecas uz jūsu referātu!

A.Poča. Tātad būs izdevumu palielināšanās. Ir paredzēts, ka grozījumos valsts budžeta izdevumi palielināsies kopumā par 25 miljoniem 600 tūkstošiem latu. Nozīmīgākie izdevumu pieaugumi ir, pirmkārt, sakarā ar vietējās pakļautības izglītības iestāžu, mūzikas un mākslas skolu pedagoģiskā personāla darba algām. Kopā ar sociālā nodokļa malsājumiem tas ir papildus apmēram 6 miljoni latu. Sakarā ar minimālās algas pieaugumu līdz 28 latiem darba algas fonds budžeta iestādēs strādājošajiem, tas ir, iestādēs, kur ir fiksēts darba algas fonds, kopā ar sociālā nodokļa maksājumiem papildus sastāda 6,3 miljonus latu. Sakarā ar vidējās algas palielināšanos un minimālās algas pieaugumu līdz 28 latiem palielinās arī pabalstu apmēri, un tas kopā sastāda 5,3 miljonus latu. Sakarā ar pensiju indeksāciju izdevumi pensijām palielinās par 12, 9 miljoniem latu. Sakarā ar ieņēmumu nepildīšanos virknē pašvaldību sakarā ar minimālās algas palielināšanu un papildu funkciju deleģēšanu dotācija pašvaldību izlīdzināšanas fondā palielināsies par 2,4 miljoniem latu. Tiek veidots Baltijas miera bataljons, un tā izveidei paredzēti ir 678 tūkstoši latu. Kredīta procenti valsts iekšējā aizdevuma atmaksai palielinās par 1,4 miljoniem latu. Ir paredzēts palielināt arī kompensāciju reabilitētajiem pilsoņiem par 1,8 miljoniem latu.

Tajā pašā laikā ir arī pozīcijas, kurās samazinās izdevumi. Sakarā ar bezdarba līmeņa stabilizēšanos izdevumi nodarbinātībai samazinās par 7,6 miljoniem latu. Tiek samazināti arī budžeta izdevumi Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanai par 2 miljoniem latu. Šeit gan es gribu piebilst, ka šajā pašā laikā valdība meklē iespējas šā pamatkapitāla palielināšanai, atrast iespējas saņemt kādu ārzemju kredītu.

Ir arī iekšējās izmaiņas budžetā. Sakarā ar Ceļa fonda un Meža fonda izveidi, kas ir speciālie budžeti, daļa no budžeta ieņēmumiem un izdevumiem no pamatbudžeta tiek pārcelta uz šiem speciālajiem budžetiem. Tiek sadalītas budžeta rezerves: sakarā ar civildienesta ieviešanu - 3,7 miljoni latu un Iekšlietu ministrijas reformai - 700 tūkstoši latu. Līdzekļu racionālas izlietošanas nolūkos tiek mainīti arī budžeta posteņi atsevišķu ministriju ietvaros un tiek pārdalīti līdzekļi starp ministrijām (piemēram, līdzekļi robežkontroles punktu celtniecībai tiek pārcelti no Aizsardzības ministrijas uz Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienestu).

Vienlaicīgas ir izmaiņas izdevumu un ieņēmumu daļā. Ieņēmumu un izdevumu daļā samazinās iemaksas Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankai par 980 tūkstošiem latu un Pasaules bankai par 405 tūkstošiem latu, jo šie kredīti nav paņemti un līdz ar to nav šo izmaksu.

Parādās jauna pozīcija arī šeit. SIA "Lata International" iemaksas Somijas eksporta firmām lauksaimniecības mašīnu iepirkuma kredītu un kredītu procentu nomaksai - nedaudz vairāk par 1 miljonu latu.

Kā lai visas šīs izmaiņas un arī šo izdevumu pieaugumu kompensē? Izmaiņas ir arī ieņēmumu daļā. Tiek palielināti ieņēmumi no atsevišķiem nodokļiem, un būtiskākais ir apgrozījuma nodoklis un sociālais nodoklis (ieņēmumi no sociālā nodokļa tiek palielināti par 22,6 miljoniem latu). Pārējie ienākumi tiek precizēti mazākā apmērā.

Taču mums jāatzīst, ka tiek samazināta arī ieņēmumu daļa, un ieņēmumi, kuri tiek novirzīti uz speciālajiem budžetiem, šeit parādās. Parādās arī, ka nepildīsies paredzētie ieņēmumi no valsts īpašumu pārdošanas 3,2 miljonu latu apmērā.

Visu šo lielāko, būtiskāko izmaiņu rezultātā ieņēmumi tiek palielināti par 25,6 miljoniem latu, un kopējais budžeta apjoms 1994. gada budžeta grozījumos ir... kopējie izdevumi ir paredzēti 640, 452 miljoni latu, ieņēmumi ir 600,452 miljoni latu, un budžeta finansiālā deficīta maksimālais līmenis tiek atstāts negrozīts, kā tas bija apstiprinātajā budžeta likumā attiecībā uz šo gadu, un tie ir 40 miljoni latu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! Tagad, pirms pārtraukuma, daudzi deputāti lūdz vārdu paziņojumam. Ja mēs ņemam šos lūgumus to iesniegšanas secībā, tad saskaņā ar Kārtības ruļļa 144. pantu tiesības pirmajam izteikties ir deputātam Žīguram. Viņš savu lūgumu bija iesniedzis attiecībā uz jautājumu par pulkveža Jaroņa atvaļināšanu. Saskaņā ar 144. pantu jums ir tiesības runāt, bet ne ilgāk kā 5 minūtes. (No zāles deputāts A.Žīgurs: "Nerunāšu!") Paldies. Deputāts Žīgurs atstāj savu iesniegumu Prezidijam, jo viņš nerunās.

Tālāk vārds steidzamam paziņojumam līdz 3 minūtēm par situāciju valstī sakarā ar... Es ļoti atvainojos, bet tiešām nav izlasāms. Vārds Andrim Rozentālam.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Jūsu uzmanību gribu izmantot tikai dažas minūtes, lai pateiktu mūsu frakcijas nostādni jautājumā par situāciju ar noziedzības stāvokli valstī.

Cienījamie kolēģi! 360 uzņēmēju, sportistu, politiķu un citu sabiedrībā labi pazīstamu cilvēku parakstītā prasība atbrīvot no ieslodzījuma Ivanu Haritonovu un neizprotamā policijas rīcība sakarā ar automašīnas zagļa nošaušanu, kad zagļa līdzdalībnieku atbrīvo, bet zemessargu Juri Bojāru apvaino slepkavībā, kā arī kārtējā ieslodzīto masveida bēgšana no stingrā režīma cietuma pierāda, ka valdība zaudē cīņā ar noziedzību.

Pazīstot Ģirtu Kristovski kā godīgu un principiālu cilvēku, nav grūti saprast, ka ministra piespiedu demisija ir valdības mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no reālās situācijas patiesajiem iemesliem, bet ieguvēji ir noziedzīgā pasaule, kurai bija bīstama Iekšlietu ministrijas un policijas uzsāktā attīrīšanās no neuzticamiem un korumpētiem darbiniekiem.

Latvijas Zemnieku savienība uzskata, ka vienai no valdības deklarētajām prioritātēm - cīņai ar noziedzību - nav reāla izpildes mehānisma un materiālā seguma. Iesāktā tiesu reformas novilcināšana un nepietiekamais atbalsts Zemessardzes nostiprināšanā vājina valsts spēkus cīņā ar noziedzību. Saeimas frakcijās pēc iespējas īsākā laikā nopietni jāizskata un Saeimā jāapstiprina Satversmes aizsardzības biroja direktors, kas koordinētu visus drošības un kārtības sargāšanas spēkus cīņai pret nelikumību. Nav pieļaujama vēl tālāka piekāpšanās noziedznieku pasaulei, ir jāsāk izšķirošā cīņa pret organizēto noziedzību un tās lobijiem biznesā un politikā.

Latvijas Zemnieku savienība ir gatava atbalstīt jebkurus, pat visstingrākos valdības pasākumus, kas būtu vērsti uz cīņu šinī virzienā, un mēs aicinām visus politiskos spēkus vienoties kopējai rīcībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - vārds paziņojumam. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi deputāti! Lūdzu tos, kuri ir pierakstījušies vai vēl vēlas pieteikties Latvijas un Polijas parlamentārās atbalsta grupas dibināšanai pulcēties pusdienu pārtraukumā - pirmo desmit minūšu laikā pēc pārtraukuma sākuma - Prezidija sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. Vārds paziņojumam. Lūdzu! Pēc tam - Kiršteins.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Lai atļauts man jums atgādināt. Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu jūs - gan deputātus, gan arī Saeimā klātesošos žurnālistus - šodien pulksten 12.45 Sarkanajā zālē piedalīties preses konferencē, kas paredzēta tēmai "Likuma iespējas pārejas laikā no Valsts radio un televīzijas raidīšanas sistēmas uz sabiedrisko", klātesot arī privātajām raidorganizācijām. Šajā preses konferencē mēs esam aicinājuši un uz jūsu jautājumiem atbildēs Eiropas raidorganizācijas asociācijas Juridiskās daļas galvenais jurists Verners Rumhorsta kungs. Paldies, laipni lūdzu!

Sēdes vadītājs. Ārlietu komisijas vārdā Aleksandrs Kiršteins - lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Pilksten 11.40 Ārlietu komisijas telpās notiks Ārlietu komisijas sēde. Visus lūdzu piedalīties. Pulksten 10.40.

Sēdes vadītājs. Un tagad Prezidija paziņojums. Mēs sveicam Martijanu Bekasovu, kuram 1.novembrī bija dzimšanas diena - 45 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēsimies! Sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt klātneesošos deputātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševics, Inese Birzniece, Olga Dreģe...

Sēdes vadītājs. Olga Dreģe ir zālē.

Z.Tomiņš. ...Raimonds Jonītis, Ojārs Kehris, Nikolajs Krasohins, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais, Jānis Ārvaldis Tupesis un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tagad pārtraukums līdz pulksten 11.07. Esiet tik laipni un pulksten 11.05 esiet jau zālē, lai bez kavēšanās varētu uzsākt darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvorumam! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 40 deputāti. Pārtraukums - 5 minūtes. Tas nav virzīts uz sēdes slēgšanu, bet acīmredzot uz nedisciplinēto deputātu gaidīšanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vēlreiz zvanīt! Deputātu zināšanai, kuri neatradās zālē, uzsākot sēdi pēc pārtraukuma. Sēdes vadītājs, pārliecinājies par to, ka zālē nav zālē kvoruma, kuru fiksēja attiecīgā reģistrācija, bija paziņojis 5 minūšu pārtraukumu. Tagad, atkal atsākot sēdi, reģistrēsimies kvorumam. Reģistrējamies. Rezultātu! Reģistrējušies 55 deputāti. Turpināsim darbu.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam"". Vai ir pieteikušies runātāji? Vārds Ivaram Silāram - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Imants Kalniņš.

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija šo budžeta labojumu izskatīšanai veltīja divas dienas un atbalsta tos pirmajam lasījumam. Es tikai uzreiz gribu sacīt, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, tomēr ir ļoti nepieciešams iesniegt Budžeta likumu daudz izvērstākā veidā, izgaismotāku.

Kādēļ mums bija tam jāvelta divas dienas? Gluži vienkārši - mums radās neskaidrības kaut vai par štata vienību skaitu, runājot par Iekšlietu ministrijas budžetu, jo štata vienību skaits budžeta iestādēs kopumā palielinās par 51 darbinieku, bet, ja mēs skatāmies Pilsonības un imigrācijas departamentu, tad tam vienam pašam palielinās par 178. Te, protams, ir notikusi iekšēja cilvēku pārgrupēšana no viena departamenta uz otru, bet tā te neatspoguļojas. Tāpēc, vienkārši rēķinot, nevar savilkt galus kopā. Tas nav iebildums pret šo konkrēto likumu, jo mēs konstatējām, ka te viss ir kārtībā, arī grāmatvedība ir kārtībā, bet, pārskatot to, tādā veidā, tas ir iesniegts, rodas neizpratne un neskaidrības. Tāpat tas ir, runājot par Aizsardzības ministrijas budžetu. Tā tas bija arī šāgada budžetā, un, protams, tas saskan visās sadaļās ar esošo likumu, bet, ja ir norādīta tikai viena sadaļa "Bruņojuma, sakarlīdzekļu un transportlīdzekļu iegāde" ar vienu noteiktu naudas summu, tad, protams, ir neskaidrības, vai tas viss tiks novirzīts transportlīdzekļu iegādei un sakarlīdzekļiem, bet bruņojumam nebūs nekā vai arī otrādi. Konceptuāli mēs to atbalstām ar vienu lūgumu, kuru iesniegsim jau uz otro lasījumu, tas ir, ka Zemessardzes vajadzībām vajadzētu atrast un arī mēs lūgsim atrast vēl papildus 22 600 latus, jo no bijušās PSRS armijas ir pārņemts Olaines sakaru centrs un tā ekspluatācijas uzsākšanai papildus ir nepieciešami šie 22 600 latu, jo nāk virsū ziema, un, ja šis objekts nebūs apkurināms, tad nākamgad mums vajadzēs daudz daudz lielāku šo summu. Un kādēļ Zemessardzei tas vajadzīgs? Tādēļ, ka, kaut gan tas ir visu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tomēr Zemessardzei to ir daudz vieglāk izdarīt ar lētākām izmaksām. Taču vajadzīgs tas ir visiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tās ir mūsu piebildes, ko mēs arī iesniegsim otrajam lasījumam, bet šā divu dienu darba rezultātā mēs aicinām visus atbalstīt šodien šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Bunkšs.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! LNNK frakcija izskatīja piedāvāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam" un atrada par iespējamu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ja vai nu referents savā galavārdā, vai varbūt finansu ministrs atbildētu uz jautājumiem par dažām pozīcijām, respektīvi, paskaidrotu dažas pozīcijas, kuras mums šajā brīdī nav gluži skaidras.

Runājot par 2.panta 2.punktu. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā: "Ðādā redakcijā tiek piedāvāts apstiprināt maksimālo valsts budžeta finansiālo deficītu." Ko nozīmē vārds "maksimālais"? Vai tas nozīmē, ka šeit šim deficīta lielumam pamatā nav aprēķini? Jā, man liekas, ka jebkuru budžeta deficītu, jebkuru skaitli likumprojektā vajadzētu balstīt uz aprēķiniem. Šis ir tāds interesants un drusciņ nepieņemams formulējums "maksimālais budžeta deficīts".

Tāpat mēs gribētu zināt par valsts budžeta ieņēmumu daļu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Paldies. Lūdzu, turpiniet!

I.Kalniņš. Runājot par valsts budžeta ieņēmumu daļu, runājot par līdzekļiem, kas saņemti no republikas pilsētu un rajonu budžetiem, gribētos zināt, kādēļ šeit nav minētas divas pilsētas - Liepāja un Daugavpils.

Un visbeidzot. Attiecībā uz otro lasījumu LNNK frakcijai būtu kāds ieteikums. Varbūt deputātiem piedāvāto materiālu pasniegt un kopā veidot to tā, ka ir redzams iepriekš fiksētais budžeta likumprojekts, jo citādi šajā piedāvātajā tekstā ir ļoti grūti pārskatāma šo grozījumu dinamika. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es sākumā gribētu atzīmēt, ka, protams, man nav šaubu par to, ka šis likumprojekts ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Šie grozījumi ir nepieciešami, jo tos gaida gan pensionāri, gan reabilitētie pilsoņi, gan skolotāji, gan Baltijas bataljons un, protams, arī pašvaldības. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja sagatavoto likumprojektu un, lai otrajā lasījumā būtu vienkāršāk šo likumprojektu sagatavot, es domāju, ka tomēr būtu nepieciešams minēt arī dažas iebildes un priekšlikumus, kas radās mūsu komisijā, apspriežot sagatavoto likumprojektu.

Tie ir tādi trūkumi, kuri varbūt nākamajā lasījumā būtu novēršami vai varbūt labāk argumentēti, labāk pamatoti, lai varbūt dažos gadījumos mēs nesolītu vairāk, nekā ir iespējams.

Kādas tad būtu šīs dažas piebildes šodien, balsojot par likumprojektu pirmajā lasījumā? Pirmā šāda piebilde attiecas uz izlīdzināšanas fondu un uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu to daļu (šiem 38 miljoniem), kura tiek prognozēta līdz gada beigām, ka tā tiks saņemta. Diemžēl komisijas rīcībā bija ļoti pretrunīgi materiāli, un pretrunīgi pat tie materiāli, kurus mums izdevās dabūt no Finansu ministrijas tieši attiecībā uz šīs summas prognozi. Teiksim, vienā prognozē parādās, ka uz 1.oktobri šā izlīdzināšanas fonda izpilde ir 23 miljoni latu. Tad, protams, šis pieaugums līdz gada beigām atlikušajos mēnešos, manuprāt, noteikti ir daudz pamatīgāk jāargumentē un ir jāpasaka, kāpēc tas ir tieši tāds. Un, kā es šeit jau minēju, tā kā ir vairākas šīs prognozes, tad būtu labi, ja būtu viena oficiālā, teiksim, Finansu ministrijas prognoze, nevis dažādu departamentu dotie, turklāt dažādi skaitļi. Šo neskaidrību vajadzētu noteikti novērst.

Otrs jautājums, kas ir saistīts ar šā pieauguma pārdali. Šie 4,6 miljoni, kuri parādās tabulās likumprojekta beigās, un, mūsuprāt, tā pieeja, kuru ieteica Latvijas pašvaldību savienība (viņu pārstāvji piedalījās mūsu komisijas sēdē), ir tuvāka realitātei. Viņi balstās uz faktisko izpildi pirmajos deviņos vai pirmajos desmit mēnešos kaut vai vienā konkrētā piemērā, tas ir, skata to saistībā ar Rīgu. Rīgai ir paredzēta papildu dotācija. Vispārējā dotācija, kas paliek pāri pēc mērķdotācijas sadalīšanas sociālajai palīdzībai, veselības aizsardzībai, ir tikai 16 tūkstoši latu. Tādas pašvaldības kā, piemēram, Mālpils, Allaži, Salas pagasts, acīm redzami atrodas stingri vien zemāk par Rīgas rajona vidējo līmeni un krietni vien zemāk par republikas vidējo līmeni pat pagastos, un te šīs summas noteikti ir nepietiekamas, lai Rīgas rajonā palīdzētu šīm nabadzīgajām pašvaldībām. Tā ka tās korekcijas, kuras piedāvā Pašvaldību savienība savos iesniegtajos materiālos, manuprāt, komisijas sēdē noteikti būtu rūpīgi izskatāmas, un tad tās droši varētu arī akceptēt.

Vēl mūsu komisijai bija tāda iebilde un varbūt neskaidrība. Tur būtu vajadzīgs arī labāks pamatojums attiecībā uz jautājumu, kuru jau šeit minēja Kalniņa kungs. Tikai jāsaka, ka man varbūt ir gluži pretēji uzskati. Es varbūt domāju, ka tas, ka Liepāja un Daugavpils ir izņemtas ārā no šīs tabulas, ir labi. Bet mūsu jautājums - kāpēc ir atstātas pārējās? Jo tas ir it kā pretrunā ar likuma 3. pantu un otro pielikumu, kur šie atskaitījumu procenti jau ir norādīti. Un tātad arī par šo noteikti vajadzētu argumentēt. Kopumā tātad ir (protams, no pašvaldību viedokļa) ieguvumi, tātad šis izlīdzināšanas fonds ir ne tikai atguvis deficītu vai to zaudējumu, kas bija pirmajos labojumos, bet ir pat pārsniegts. Tāpēc aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt? Vārds deputātam Ābiķim - "Latvijas ceļš". Pēc tam uzstāsies Juris Janeks.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribu simtprocentīgi pievienoties Silāra kunga teiktajam. Nav apšaubāms tas, ka tīri tehniskā ziņā mums būs diezgan grūti formulēt šos budžeta labojumus un arī precīzāk atšifrēt atsevišķas pozīcijas, gatavojot otro lasījumu, bet tomēr es gribu vēlreiz vērsties pie Finansu ministrijas un pie Budžeta komisijas: ļoti lūdzu tomēr vairāk atšifrēt atsevišķas pozīcijas, gatavojot jauno budžeta projektu, nākamā gada budžeta projektu, jo deputātiem ir ārkārtīgi grūti orientēties šajā budžeta projektā un ir ļoti grūti saprast, kas ar atsevišķu ierakstu budžeta projektā ir domāts. Mēs ar to saskārāmies arī vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā apspriežot budžeta labojumus. Bija nepieciešams ļoti smalks mūsu nozares ministriju speciālistu, kuri ir strādājuši pie šā budžeta, skaidrojums, lai atšifrētu atsevišķas pozīcijas. Mums nav iespējams uz komisijas sēdi uzaicināt visu citu ministriju pārstāvjus, taču es domāju, ka mūsu komisijas deputātus interesē ne tikai izglītība, kultūra un zinātne, bet arī citu ministriju budžets. Un, lai mēs varētu kompetenti par šo budžetu spriest, budžeta tehniskajam izklāstam ir jābūt daudz, daudz perfektākam un daudz saprotamākam un plašākam, lai deputāti varētu labāk orientēties tajā. Tāds ir mans vēlējums Budžeta komisijai un arī Finansu ministrijai.

Kas attiecas uz likumprojektu, tas, protams, ir jāatbalsta pirmajā lasījumā, bet es tomēr riskēšu kļūt apnicīgs un visiem deputātiem atgādināšu par vēl vienu prioritāti. Proti, ir viena sfēra, kurā investīcijas atmaksāsies - tās neatmaksāsies varbūt uzreiz, bet tās simtprocentīgi atmaksāsies tālākā nākotnē -, un tā ir izglītība. Un izglītībā, tieši izglītībā, ir vēl viena prioritāte - tā ir pamatizglītība. Protams, ir nepieciešams uzlabot situāciju gan augstākajā, gan speciālajā, gan profesionālajā izglītībā un tā tālāk, bet, ja mēs pazaudēsim savas pozīcijas, kuras mums vēl šobrīd ir samērā labas tieši pamatizglītībā, obligātajā izglītībā, tātad ja mēs, tā teikt, neieliksim mūsu jaunajos cilvēkos pašus, pašus pamatus, tad diemžēl sabruks visa tālākā izglītības celtne un sabruks arī mūsu tautsaimniecība. Tas tā būs, ja mūsu bērniem nebūs dota pamatīga pamatizglītība. Un, lai varētu sekmīgi realizēt to, ko mēs esam iecerējuši, arī šajā pamatizglītībā es gribu izvirzīt divas prioritātes - proti, skolotāju, pedagogu izglītošana un mācību jeb uzskates līdzekļi, pirmām kārtām mācību grāmatas. Mēs, to skaitā arī deputāti, esam sašutuši, ka joprojām skolās mācās pēc mācību grāmatām, kuras nu nekādi neatbilst šodienas politiskajai un ekonomiskajai situācijai. Un tāpēc es domāju, ka mācību grāmatas - tā nu ir tā svētā pozīcija, kur līdzekļus nevajadzētu žēlot. Un šajā sakarībā es gribu atgādināt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija tieši šim mērķim ir pieprasījusi 180 000 latu. Diemžēl piešķirti ir tikai 55 000. Un es vēlreiz atkārtoju: tā nu ir tā prioritāšu prioritāte! Un es ļoti lūdzu - neskatoties uz mūsu ārkārtīgi grūto ekonomisko situāciju, tomēr šo prioritāti atbalstīt. Katrā ziņā Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija otrajā lasījumā tomēr lūgs vairāk atbalstīt tieši šo pozīciju, mācību literatūras izdošanu, piešķirt tai lielāku summu. Es ļoti lūdzu deputātus mēģināt izprast šo tiešām ļoti svarīgo jautājumu un, domājot par visām pārējām mūsu valsts vajadzībām, atcerēties šo prioritāšu prioritāti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Janekam - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu! Pēc tam uzstāsies Gundars Bērziņš.

J.Janeks (TPA).

Pirmkārt, es gribu atzīmēt, ka izbrīnu rada tas, cik nekvalitatīvu materiālu var iedot mums, deputātiem. Ekonomikas ministrijā ir 605 štata vienības, Finansu ministrijā ir 4700 (tas ir pa visu valsti), bet mēs šodien šeit saņemam tādu materiālu! Es 38 gadus esmu strādājis saimnieciskajā darbā, un mēs esam taisījuši saimnieciskās darbības finansējuma atšifrējumus, analīzes un tā talāk, bet par šo es nekādi nevaru spriest! Projektā ir ierakstīts tikai tas, ka ir tādi un tādi ieņēmumi, nav salīdzinājuma ar to, kādi bija plānotie ieņēmumi, kādas štata vienības bija paredzētas un kādas šodien ir. Kā deputāts es varbūt esmu ļoti mazattīstīts, bet es domāju, ka šo budžeta grozījumu iesniedzējiem vajadzēja būt tik daudz pieklājības, lai iedotu deputātiem tomēr kvalitatīvāku materiālu, nekā šodien ir iedots.

Otrkārt, nav vēlēšanās šo budžetu, tā teikt, parādīt tautai. To vajadzētu katru ceturksni tautai parādīt; ārzemēs, demokrātiskās valstīs, attīstītās valstīs, tas ir kā likums, lai cilvēks redzētu, par ko viņš maksā nodokļus un kā ir ticis izlietots šis budžets. Te tas netiek darīts. Un vēl vairāk - šodien, redzot šādu materiālu, es saku, ka es nevaru piedalīties apspriešanā un šodien es nevaru teikt - jā, laidīsim to pirmajā lasījumā, jo tas jau nav izanalizējams. Ir jāņem visi materiāli, teiksim, speciāli jārēķina procenti, lai zinātu, kāda ir izpilde. To visu taču vajadzēja iedot. Ir tāds slepenais materiāls, kas ir Jevgēnijam Zaščerinskim, viņš to ir izlūdzies. Viņš tā slepeni mums parādīja, ka tur ir iekšā. Bet tas ir tikai atsevišķiem izņēmuma kungiem un dāmām iedots. Ne visiem! Es nezinu, varbūt skatās pēc deputātu attīstības līmeņa un dod, bet, manuprāt, visi deputāti ir daudzmaz vienādi un visiem vienādi to materiālu vajadzētu atšifrētu iedot, - jo kādēļ tad turēt tik daudz ierēdņu? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Es vispirms gribu nedaudz pieskarties likumam par budžeta un finansu vadību. Piemēram, 5.pantā ir teikts, ka valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar likumā paredzētu apropriāciju. Diemžēl līdz šim šī prakse nebija tāda, ka iepriekš Saeima labo budžetu, piešķir apropriācijas un tad valdība pieņem lēmumu. Prakse līdz šim bija gluži pretēja. Jaunais finansu ministrs gan, manuprāt, to ir precīzi deklarējis un gatavojies iet likumā paredzēto ceļu. Un tas būtu pirmais, par ko es gribētu runāt, sākot skatīt 1994.gada budžeta labojumus, jo, manuprāt, ka tie ir nokavēti.

Un otrs, ko es gribu teikt sakarā ar 1994.gada budžetu, - 21.pants paredz gada budžeta iesniegšanas termiņu, un tas ir 1.oktobris. Un šis termiņš attiecas ne tikai uz gada budžeta iesniegšanu, bet arī uz visu ar to saistīto dokumentu iesniegšanu. Bet nodokļu pakete ir iesniegta un tātad deputātiem ir kļuvusi pieejama tikai vakardien, kaut gan Kabinets to pieņēma pagājušo otrdien. Protams, būs ļoti nopietnas problēmas 1995.gada budžeta izskatīšanā, ja jau šodien šis termiņš ir pārkāpts vairāk kā par mēnesi. Un tas arī mani ārkārtīgi satrauc.

Tagad analizēšu budžetu pa sastāvdaļām. Tātad - ieņēmumu daļa. Šeit rodas ļoti daudzi jautājumi.

Pirmais - par šiem "Latas" ârvalstu kredītiem. Pirmām kārtām Ministru kabinetam (iepriekšējam) bija lēmums saistībā ar šiem "Latas" kredītiem, ka nomaksā pirmo reizi Somijas kredītu daļu. Tur bija precīzi uzdots, kam tas ir jāizdara, kādā formā un kas ir ar "Latu" jāizdara. Manuprāt, šis Kabineta lēmums nav izpildīts un šeit parādās problēmas.

Otrs ir jautājums, ko es esmu uzdevis finansu ministram un vienam no jaunās valdības valsts ministriem sakarā ar kredītiem, un šis jautājums ir - kādā veidā tiek izmantots un kādā veidā atspoguļojas šis drošības procents, ko par katru valsts garantēto kredītu ņem Finansu ministrija? Varbūt ne visi klausītāji un varbūt arī ne visi deputāti zina, ka tā likme, par kuru iedod mums šo kredītu, ir zemāka nekā pēc tam, kad to novada līdz patērētājam, un tur ir iekšā viens procents, ko ņem Finansu ministrija šo kredītu drošībai. Ja parēķinām, ka to kredītu ir ap 250 miljoni, varam parēķināt, cik liels ir viens procents. Kaut vai jautājums, cik daudz ir tās naudas, kur tā glabājas, kā to izmanto. Ja tas ir tā sauktais drošības procents, tad principā tai naudai, lai cik tās tur ir, būtu šodien jānāk papildus, palīgā budžetam šo neveiksmīgo kredītu dzēšanai. Tas ir tāds konkrēts jautājums, kas rodas, un, manuprāt, tas te nav atspoguļots. Kaut gan, es ceru, Finansu ministrijā mēs par to jautājumu esam vairākkārt runājuši, es domāju, ka tas varētu parādīties arī otrajā lasījumā.

Otrs, par ko es gribētu runāt sakarā ar ieņēmumu daļu, attiecas uz tomēr diezgan būtisko kļūdu ieņēmumu prognozē. Jo ieņēmumu prognoze balstījās uz inflācijas procentu valstī - gadā 6 procenti. Šobrīd inflācija ir jau pāri 20 procentiem. Tiek izteikti dažādi minējumi par to, kādi šie procenti būs gada beigās, bet tomēr, ņemot vērā gan apkures tarifu, gan minimālās algas palielināšanu, gan sertifikātu tirgus iedarbināšanu, kur patēriņa tirgū ieplūst tā nauda, kas it kā būtu investīcijām paredzēta, man ir lielas bažas, ka gada beigās inflācija nebūs ievērojami mazāka par pagājušā gada 35 procentiem. Principā budžeta ieņēmumiem būtu jāpieaug, ja prognoze, bāze ir pareiza, tieši par tik, par cik ir palielinājusies starpība starp prognozēto inflāciju un reāli esošo. Un, pēc mana aprēķina, šī starpība ir skaitāma vairākos desmitos miljonu, šis skaits tuvojas simt miljoniem. Tātad principā, izskatot šos budžeta labojumus, ir jāatzīst, ka prognoze, par ko Budžeta komisijā, šo projektu skatot, bija ļoti daudz diskusiju un bažas, ka šī prognoze par nacionālā kopprodukta pieaugšanu ir pareiza, šobrīd ir izrādījusies kļūdaina.

Par nodokļu veidiem. Protams, es zinu arī Finansu ministrijas viedokli. Ministrija uzskata, ka izšķirošais ir tomēr ieņēmumu galīgais skaitlis, prognoze, un ka šeit nav jākoriģē šie ieņēmumi pa nodokļu veidiem. Kaut gan ir pilnīgi skaidrs - kā Janeka kungs pareizi teica - , ka deputātiem ir ļoti vāji pieejama informācija par to, kā šie nodokļi, tā teikt, pildās. Un, pēc manas analīzes, ir nodokļu veidi, kas pildās pietiekami labi, un arī pašreiz prognozētajā skaitlī ir samazinājums, pie tam dažos tas varētu būt pat diezgan ievērojams. Tādi nodokļi varētu būt apgrozījuma nodoklis, sociālais nodoklis un citi sīkāki nodokļi - dabas resursu nodoklis, valsts nodevas, kā arī dažādi nenodokļu ienākumi un bankas peļņa. Bankas peļņa ir vienreizējs maksājums. Bija prognozēts, ka tas būs septiņi miljoni, bet tas bija gandrīz astoņi miljoni. Tātad tas ir vienreizējais maksājums, tas jau ir pārpildījies. Bet šie nodokļu veidi arī pašreizējos labojumos ir atspoguļoti nepietiekami, tātad šeit šī summa tiks pārsniegta. Un kāpēc ir tik svarīgi skatīt jautājumu par nodokļu veidiem, lai mēs izskatītu, kāpēc šie nodokļi netiek iekasēti? Vai šeit ir objektīvi iemesli vai kļūda prognozē, vai netiek padarīts kāds darbs un tie nodokļi netiek pietiekami iekasēti? Tāpēc, manuprāt, šī analīze un prognoze par nodokļu veidiem tomēr ir diezgan svarīga, jo šinī analīzē var arī atrast rezerves, kur strādājot varētu šos ieņēmumus palielināt. Viens no tiem nodokļu veidiem, kas ļoti slikti pildās, ir akcīzes nodoklis. Deviņos mēnešos tas ir izpildījies par 48,7 procentiem, tātad ir mazāk nekā puse. Analizējot šos ieņēmumus pa mēnešiem, redzam, ka pēdējos mēnešos ir panākts ievērojams kāpums. Pēdējos mēnešos jau sasniegti 3 miljonus latu lieli ieņēmumi no akcīzes nodokļa mēnesī. Ja tādi ieņēmumi būtu visu gadu bijuši, tie principā ļautu šo akcīzes nodokli izpildīt. Bet tomēr šeit ir daudzi būtiski jautājumi, kas ir neatbildēti. Akcīzes nodokli pieņemot, bija jautājums - un ļoti vienkāršs jautājums. Cilvēki, kuru darbs ir saistīts ar tehniku, lieliski zina, ka, piemēram, dīzeļdegvielai šobrīd ir akcīzes nodoklis, krāšņu kurināmajam nav. Un, atklāti sakot, nespeciālistam atšķirt ir diezgan grūti. Benzīns un šķaidītājs. Tagad šie dati ir apkopoti, mēs esam tāda šķaidītāju tauta, ka taisni prieks! Simtiem, tūkstošiem tonnu šķaidītāja patērējam. Frakcijas priekšsēdētājs precizē, ka miljons. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, miljons tonnu šķaidītāja. Mēs tikai šķaidām un šķaidām, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir atšķaidītais benzīns, kas ir ievests. Neiekasētā valsts nauda. Un tāpēc, akcīzes nodokli skatot un atvēlot šīs naudas analīzes veikšanai uz robežām, šo laboratoriju uzstādīšanai vai kaut kādā citā veidā... Šeit tomēr ir, manuprāt, vēl ievērojamas rezerves. Kaut gan, kā es atzīmēju, pēdējā laikā ir tomēr ļoti pozitīva tendence - šā nodokļa iekasēšanas palielināšana.

Un, protams, sāpīgs ir jautājums par peļņas nodokli. Arī par to ir vajadzīga atsevišķa diskusija. Protams, tas ļoti slikti tiek pildīts, šeit ir ļoti daudz problēmu. Un vēl ieņēmumu daļā, protams, šie kredīti, kā jau es teicu. Tāpēc vajadzētu precīzāk izanalizēt katru nodokļu veidu un prognozēt ieņēmumus, kādus var gūt no šā nodokļa. Un tad varbūt mēs atradīsim iespējas, dažos nodokļu veidos parādīsies šīs iespējamās rezerves.

Par izdevumiem. Pirmais. Tas, ko es teicu sākumā, - Saeima pieņem šo apropriāciju likumu par budžetu, un tad valdība to īsteno. Vairākās vietās tas ir nedaudz sajaukts, bet es ceru, ka turpmāk tas tā nebūs.

Un otrs. Man ir tomēr kaut kāda īpatnēja uztvere. Man ir grūti saprast, kādā veidā tiek saprasta prioritāte. Jo valdībai ir precīzi deklarēta prioritāte. Dzintars Ābiķis teica - prioritāšu prioritāte. Tātad tas man ir vēl mazāk saprotams. Bet, ja ir prioritāte, tad ir kaut kādas programmas realizācijai iespējams arī finansējums. Un, piemēram, kas attiecas uz šiem cietumu finansējumiem, mēs nevaram neredzēt un nezināt, ka cietumi ir parādā pašvaldībām milzīgas summas, un šie cietumu finansējumi, tikko iesniedz budžetu... Man bija saruna ar finansu ministru vēl pirms cietumnieku izbēgšanas. Tad bija skaidrs, ka šie parādi... Pašvaldībās sūdzas - desmitiem tūkstošu latu par ūdeni, zemes nodoklis (no 1991.gada) un tā tālāk... Tātad - kādā veidā šī prioritāte atspoguļojas budžetā? Kaut vai skolotāju algas. Visiem ir 24 procenti, ar 1.septembri skolotājiem ir 20. Tātad bišķiņ mazāk. Sola gan vēlāk pielikt, bet arī šis finansējums aizkavējas par vairākiem mēnešiem.

Vēl - lauksaimniecības prioritāte. Es saprotu, ka šobrīd lauksaimniecība vairs nav orientēta uz individuālo zemnieku, uz kooperāciju, bet arī nav saprotams, kāpēc zemniekiem iesāktu objektu pabeigšanai investīcijas ir samazinātas. Vēl mazāk ir skaidrs par Hipotēku banku. Tātad paredzēti bija 2 miljoni, tagad paredzēta ir apaļa nulle. Tātad - jo lielāka prioritāte, jo vairāk tiek noņemts. Un, protams, šeit ir problēma, ko es, runājot par ieņēmumu daļu, nepateicu. Iepriekšējā budžetā ieņēmumos tika plānoti 6,25 miljoni latu no valsts īpašuma realizācijas. Šobrīd šā īpašuma realizācija principā nav veikta, un līdz ar to, protams, tās naudas nav. Tiek prognozēts, ka šī summa varētu pārsniegt 3 miljonus. Un no šā valsts īpašuma realizācijas ieņēmuma bija paredzēts finansēt trīs pozīcijas, kas gan iepriekšējā budžetā netika precīzi atspoguļots. Manuprāt, to varēja taisīt kā vienotu ieņēmumu un izdevumu daļu, lai saistītu šos ieņēmumus, kas gūti no īpašuma realizācijas, ar tām trim pozīcijām, kam tas bija paredzēts. Tātad tas bija paredzēts Operai, zemes izpirkšanai zinātniskajām stacijām un Hipotēku bankai. Un šis tātad pašreiz tiek pildīts. Es saprotu, ka Opera, protams, ir prioritāte, bet vai tāpēc Hipotēku banka ir jāatstāj nulles līmenī? Un tomēr es pieļauju, ka būs arī citi risinājumi vai ārvalstu kredīti. Var būt, ka šis jautājums tiks atrisināts, bet, ja šī valdība grib tomēr turpināt reformas (un reformu turpinājums ir viens no galvenajiem šīs valdības mērķiem), tad zemes reformas nodrošinājumu radīs zemes tirgus. Tas ir svarīgs šīs reformas pasākums. Un, nenodrošinot Hipotēku bankas darbu... Tajā brīdī, kad, protams, zemes tirgus nav iedarbojies, kad Komercbanka šo ķīlājumu ņem ļoti labprāt vai neņem, jo nav jau pircēju, tad Hipotēku banka būtu tā, kas varētu uzsākt kredītu izsniegšanu par ieķīlāto zemi. Protams, tas ir ļoti svarīgs jautājums. Bet principā es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un līdz otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus. Un es šobrīd neredzu galveno problēmu 1994.gada budžetā. Es tomēr redzu to, ka līdz šim brīdim mēs neesam sākuši skatīt 1995.gada budžetu, mēs neesam sākuši skatīt ar to saistīto nodokļu likumdošanas paketi. Tāpēc, manuprāt, nebūtu prātīgi īpaši daudz laika veltīt 1994.gada budžeta labojumiem, viss spēks būtu jākoncentrē 1995.gada budžeta veiksmīgai izveidošanai un savlaicīgai pieņemšanai Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

J.Kušnere (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatot ļoti ātrā laikposmā grozījumus 1994.gada valsts budžetā, mēs varam saskatīt tādu pozitīvu momentu, ka tajā ir vairākas vietas, kur ir līdzekļu palielinājums. Citās ir diezgan būtiski palielinājumi jeb plusi pie tās naudiņas, kas bija paredzēta, apstiprinot budžetu 1994.gadam. Taču diemžēl šie palielinājumi, kas dažkārt sniedzas miljonos, teiksim, algām, ņemot uz vienu darbinieku, kuram ir jāizmaksā šī alga, diemžēl ir visai niecīgi vai pat ļoti niecīgi.

Varētu jau saprast, ka tas budžets nav izstiepjams, deficīts ir milzīgs, bet tajā pašā laikā ir darbinieku, es te domāju tieši budžeta darbinieku, kategorijas, kurām tas algas palielinājums ir niecīgs. Tie ir tiešām skolotāji, bet, teiksim, ir arī ierēdņi, kam algas palielinājums ir būtiskāks. Vai arī, teiksim, ja pensionāriem pie pensijas tiek pielikti daži nožēlojami lati, tad, protams, kopumā tas izskatās diezgan iespaidīgs skaitlis, ņemot pa visu valsti.

Taču tā nav vienīgā problēma, kas ir saistīta ar šā budžeta grozījumiem. Principā tā ir tā lieta, ko te jau minēja vairāki kolēģi, - tie ir šie atšifrējumi. Es nezinu, vai Finansu ministrija var dot atbildi uz to, kādā veidā mēs strādāsim. Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisija mēģināja skatīt šos grozījumus un izteikt savus priekšlikumus. Un mēs, lai neaizkavētu budžeta grozījumu izskatīšanu šeit, Saeimas sēdē, ātri vien noformulējām savus priekšlikumus un iesniedzām tos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Taču Budžeta un finansu komisija pieprasa mūsu komisijai pamatojumu, kur mēs saskatām, ka varētu vēl palielināt budžeta līdzekļus tām pozīcijām, kurām mēs ieteicām. Es ļoti labi saprotu, ka pamatojums Budžeta komisijai ir tāds, - un tas ir noteikts Satversmes 66.pantā, - ka, izdarot grozījumus un paredzot papildu līdzekļus, ir jānorāda avots, no kura mēs ņemam nost. Taču man ir jautājums. Es domāju, ka tas ir ne tikai man, bet arī citiem kolēģiem: kā tad šinī gadījumā rīkoties, ja mums nav pamata, nav atšifrējuma? Teiksim, Ministru kabineta iekārtā ir notikušas pārmaiņas, ir radusies kāda jauna ministrija, un tas nav tas, kas ir bijis iepriekšējā valdībā. Ja nav šo konkrēto atšifrējumu, ja nav šo konkrēto skaitļu, kuri ir jāsaskaita kopā, tad, atvainojiet, mums uz komisijas sēdi jāaicina vairāku ministriju pārstāvji, pie tam finansisti, kuri tiešām pārvalda šos atšifrējumus, un jājautā viņiem. Tik īsā laikposmā tas vienkārši nav iespējams. Es domāju, ka šeit, ja reiz mēs (es te domāju Budžeta un finansu komisiju), esam pieļāvuši, ka valdība var iesniegt grozījumus tieši šādā veidā, kādi tie ir izdalīti deputātiem, tad acīmredzot būs jāpieņem arī mūsu priekšlikumi, jo atvainojiet... Es vēlreiz uzsveru to, ka bez atšifrējumiem nav iespējams norādīt avotus. Teiksim, ir tāds jautājums: vai šodien vēl darbojas un vai ir budžets tādai institūcijai, kāds ir īpašo uzdevumu ministrs? Man tas nav skaidrs no pašreizējiem grozījumiem. Tad, atvainojiet, kādā veidā, vienalga, vai tā būtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vai arī kāda cita, kura iesniegs grozījumus ar plus zīmi, tā lai norāda avotus? Es šeit neredzu tādu iespēju. Pie tam mēs šodien šo likumprojektu vēl esam pieņēmuši kā steidzamu. Tas nozīmē, ka mēs to skatīsim otrajā un pēdējā lasījumā nākamās nedēļas sēdē. Man tagad ir šis retoriskais jautājums: kā tad rīkoties?

Bez tam šis haoss, es atvainojos, kas ir šajā likumprojektā, rada daudzas problēmas un daudzus riņķadančus. Teiksim, viens no šādiem riņķa dančiem ir ar mācību literatūras izdošanu un mācību grāmatu reālo, konkrēto iegādi skolās. Skolas bibliotēkām. Tātad mēs ministrijai budžetā paredzam un ieliekam naudiņu, kuru ministrija iegulda izdevniecībās, lai paātrinātu mācību grāmatu izdošanu.

Līdz ar to izdevniecības garantē, ka, saņemot šos valsts dotācijas līdzekļus, mācību grāmatas, kuras skolas pasūtīs, nebūs tik dārgas. Respektīvi, skolu bibliotēku mācību grāmatām cenas būs citādas, nekā tās ir brīvajā pārdošanā. Tomēr, kas te notiek? Neparedzot līdzekļus skolu bibliotēkām mācību grāmatu iegādei, skolu bibliotēkas nevar izdarīt pieteikumus, jo tām vienkārši nav par ko to izdarīt. Izdevniecības saka, ka skolas, to vadītāji un arī skolu valdes nepiesaka šīs mācību grāmatas, un tāpēc izdevniecības ir spiestas tās izdot par valsts ieguldītajiem līdzekļiem, kur cenām ir jābūt zemākām, bet ir spiestas tās laist brīvā pārdošanā. Taču, tiklīdz grāmatas nokļūs brīvajā pārdošanā, tās, protams, ir nopērkamas par pavisam citu cenu, neskatoties uz to, ka valsts te ir ieguldījusi savus līdzekļus. Un, lūk, izveidojas šis loks, kas nekad nebeigsies. Ja mēs dosim līdzekļus izdevniecībām, lai grāmatas būtu lētākas, bet nedosim skolu bibliotēkām līdzekļus, par ko tās iegādāties, tad tas viss gulsies tikai uz vecāku pleciem, jo vecākiem būs jāpērk šīs dārgās grāmatas. Tas ir viens no piemēriem, kādā veidā, teiksim, pēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas domām, tagad varētu tikt galā. Es labi saprotu , ka tā nav vienkārša problēma un ka to šogad nevarēs atrisināt, bet tomēr ir jābūt šim budžeta atšifrējumam, lai vismaz nepieļau šādu ačgārnību, pieņemot budžetu 1995.gadam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Oskars Grīgs.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi gribu runāt par divām summām: vienu lielu un otru - mazu. Lielā summa būtu 2 miljoni latu, kuri bija paredzēti Hipotēku un zemes bankai, bet kuri tomēr kaut kādu neskaidru iemeslu dēļ netiks piešķirti. Mēs ļoti daudz, it īpaši pagājušajā gadā, dzirdējām par šīs bankas lielo nepieciešamību Latvijas lauku attīstībā. Kā es atceros, it īpaši kolēģis Edvīns Kide bija tas, kurš ne reizi vien iestājās par šīs bankas lielo lomu Latvijas lauksaimniecībā. Tagad es brīnos, kāpēc situācija ir tik strauji mainījusies. Tiek atņemti 2 miljoni latu, bet mēs par to lielu sašutumu nedzirdam. Katrā ziņā Kristīgo demokrātu savienība iestājas par to, ka šī banka ir ļoti nepieciešama un ka tie 2 miljoni latu vienkārši ir jāatrod.

Otra summa ir krietni mazāka. Tā tikai mazliet pārsniedz 1000 latus. Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija bija apsolījusi Āgenskalna Kristīgajai skolai šo summu, lai piepalīdzētu skolotāju algu samaksāšanai, bet, caurskatot budžeta grozījumus, šī summa nekur neparādās. Ja nu reiz ir izteiktas tādas domas, ka vajag vairāk vērības piegriezt kristīgajai izglītībai, tad, lūk, šo summu gan vajadzētu varētu budžetā atrast. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - Zemnieku savienība.

O.Grīgs (LZS).

Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka nedaudz aizkavēšu jūsu uzmanību. Es domāju, ka nebūtu vērts daudz debatēt par labojumiem vēl šāgada budžetā, jo par šīm prioritātēm mēs varam šeit viens otru pārliecināt, ka to vajag, bet galvenais ir tas, kur ņemt naudu? Kur ņemt naudu? Es tikai gribu pievienoties Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam Silāra kungam tiešām ar lūgumu, lai 1995.gada budžeta dokumenti, kurus mums iesniegs, būtu detalizētāki un sīkāki. Esiet tik laipni, cienītie dokumentu izstrādātāji!

Taču mani uztrauc zināmā mērā aiz neziņas vēl viens jautājums. Tas ir par ieņēmumiem budžetā. Un man nav skaidra viena pozīcija. Varbūt to varētu izskaidrot kāds no valdības - vai nu Ministru prezidents, vai finansu ministrs. Un tas ir par tā saucamo sponsorēšanas lietu. Es tikai jautāšu: "Sakiet, kā ir ar tām sponsorēšanas lietām attiecībā uz sportu?" Ja nemaldos, kādreiz bija tā: tā firma vai organizācija, kas sponsorēja sportu, tika atbrīvota vai nu pavisam no nodokļiem, vai no kādas daļas. Kā tas ir šodien? Šodien ir tādas gigantiskas firmas ar ārkārtīgi lieliem - miljonu apgrozījumiem, kā, piemēram, "Skonto", "Pârdaugava", "Software House", "Bonus", ar kuru nosaukumiem sporto komandas... Es neesmu pret sponsorēšanu, taču saprotiet mani pareizi! Es gribu zināt, vai tās komandas ir personīgais šo firmu īpašums vai šīs firmas tikai sponsorē šīs komandas? Un par cik lielām naudas summām tiek atbrīvotas vai neatbrīvotas šīs firmas? Es gan domāju tā: ja reiz šīs firmas... ja tiešām šīm sponsoru firmām notiek atbrīvošana no nodokļiem, tad varbūt, ja mēs ejam šo lielo privatizācijas revolūciju, būtu izdevīgāk, ka tās firmas vispār paņemtu šīs sporta komandas savā paspārnē kā privātas sporta komandas. Valsts komandas tad sabiedriskā kārtā veidotu no citiem līdzekļiem, varbūt pat balstoties uz entuziasmu, tāpat kā tas ir ar zemessardzi, kur ir entuazisms un pašfinansēšanās. Tātad es gribētu zināt, vai atbrīvos šīs firmas - miljonāres no nodokļiem un par kādu summu. Un, ja tās firmas paņem savā paspārnē šīs komandas, tad lai būtu tie nodokļi tā, kā nākas, lai tās tāpat kā citi nodokļu maksātāji maksā. Kas to varētu man atbildēt? Finansu ministrija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Vispirms par likuma formu. Kā jūs atceraties, pagājušajā gadā diemžēl ierobežotā laikposmā bija jāpieņem budžets 1994.gadam tādā formā, kā tas bija iesniegts, un tas automātiski uzspieda šo formu uz visu gadu. Tādējādi mēs nevarējām likumprojektu iesniegt citādākā formā, jo balsošanā bija tikai šī forma.

Attiecībā uz papildu materiāliem. Šeit nav nekādas slepenības, un jebkuri materiāli... Jūs jau dzirdējāt, ka Gundars Bērziņš tos analizēja ļoti dziļi un detalizēti, tā ka šie materiāli ir pieejami deputātiem. Protams, pamatā ar tiem strādā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet arī visas pārējās komisijas, kad tās uzaicina finansu ministru vai citus pārstāvjus, protams, jebkuru materiālu var saņemt, un tas, vienalga, kādā griezumā, ir pieejams. Tāpēc es nedomāju, ka bija, teiksim, kaut kāds pārkāpums.

Attiecībā uz 1995.gadu jūs saņemsit materiālu pilnīgi citā formā - ar visiem izvērstajiem aprēķiniem. Tātad šeit būs gan ieraksti, kas nes juridisko slodzi, gan arī pati aprēķinu metodika, kāpēc šis skaitlis ir tāds, nevis citādāks? Līdz ar to deputāti varēs praktiski spriest par kādas pozīcijas pamatotību vai nepamatotību stipri lielākā mērā, nekā tas ir šobrīd. Tas būtu no šā viedokļa.

Tālāk par 1994.gada budžeta grozījumiem. Šiem budžeta grozījumiem varbūt arī nav tā pareizākā forma, kādā mums turpmāk būtu jāpasniedz šie grozījumi. Citās valstīs ir tā sauktais papildu budžets, un šis papildu budžets labāk izskaidro to realizāciju. Jo laika gaitā gan sakarā ar civildienesta reformas realizāciju, gan ar citiem pasākumiem faktiski ir mainījušies visi skaitļi šajās ailēs, un tāpēc, izsekot, izņemot profesionāļus attiecīgajās ministrijās un Finansu ministrijā, dabiski, ir ļoti grūti. Ja tas būtu, teiksim, formulēts citādākā veidā - un to mēs varētu darīt nākamgad - tad būtu daudz vienkāršāk.

Tālāk par 1995.gada budžeta iesniegšanas termiņu. Pirmdien budžeta projekts pamatvilcienos faktiski būs gatavs. Un tad divas nedēļas ap to vēl cīnīsies valdība, bet pēc divām nedēļām 1995.gada pamatbudžets un visi speciālie budžeti būs parlamentā. Cik ātri parlaments varēs virzīties uz priekšu - tas, protams, būs atkarīgs no parlamenta, bet katrā ziņā mēs, varētu teikt, esam jau sagatavojuši šo budžeta projektu vismaz Finansu ministrijas līmenī. Protams, tas vēl ir jāizdara arī valdības līmenī, bet tas jau ir, varētu teikt, tāds precizēšanas, nevis vairs tāds dziļš un pamatīgs darbs.

Tagad par konkrētajām lietām, ko skāra vairāki kolēģi.

Pirmā ir saistīta ar zemessardzes papildu līdzekļiem un Olaines sakaru centru. Mēs mēģināsim to risināt. Vienalga, vai tas būs tieši no šā vai no kāda cita speciālā budžeta, taču mēs mēģināsim šo jautājumu atrisināt. Es vēl nevaru precīzi pateikt risinājuma avotus, jo uzskatu, ka, protams, Sakaru centrs ir pietiekami būtisks, bet ir jāmēģina atrast avotu. Un es gribu tikai vēlreiz uzsvērt, ka šoreiz mums budžeta projekts, šie grozījumi, ir taisīti tā, lai iznāktu 1995.gadam, lai mēs kaut kādā mērā savilktu galus. Lielākas cerības ir uz kopējo ieņēmumu. Varbūt atsevišķos veidos arī būs kādas izmaiņas pozitīvā virzienā, bet pašlaik man, godīgi sakot, nav, un tāpēc viss... Dod, Dievs, izpildīt šo ieņēmumu un arī izdevumu daļu.

Otrs. Par maksimālo budžeta deficītu. Kāpēc mēs rakstām tādu frāzi - "maksimālais budžeta deficīts", nevis budžeta deficīts līdz latam? Daļēji tas ir saistīts ar domu, ka mēs novelkam robežlīniju, ka tas nedrīkst būt lielāks. Dabā mums ne vienmēr veidojas aritmētiskā vienādībā - tik un tik precīzi līdz latam izdevumi un tik un tik latu ieņēmumi. Mēs domājām, ka tiešām budžeta deficīts būs tieši 40 miljoni latu, pie kam pamatā uz iekšējā aizņēmuma rēķina. Bet vai tas būs 39 miljoni 998 tūkstoši, to es šobrīd nevaru precīzi pateikt ar precizitāti līdz latam, tāpēc rēķinā ir tieši 40 miljoni, bet izpildes gaitā tur var būt kaut kāda novirze par vienu, diviem vai simts latiem. Tāpēc ir norādīta maksimālā robeža. Doma, protams , ir 40 miljoni. Ja deputāti uzskata, ka vajag, teiksim, 40 miljonus ierakstīt tieši tad, mēs varam to darīt, un šeit nekāda pārkāpuma nav, jo izdevumos mēs esam rēķinājuši 40 miljonu latu deficītu. Tā ka varam mest šo vārdu "maksimālais" ârā un apstiprināt budžeta deficītu 40 miljoni latu. Pilnīgi piekrītu.

Tālāk. Kāpēc no ieņēmuma daļas ir izslēgta Liepāja un Daugavpils? Godīgi sakot, tās izslēgtas tīri manipulācijas rezultātā, jo tad mums vajadzētu izdevumu daļā paredzēt Liepājai īpaši... Protams, tā ir Liepājas problēma, šī Liepājas kara osta. Liepāja pārņem Liepājas kara ostu, kurā ir milzīgs dzīvojamo un sociālo problēmu jūklis. Viņi prasa no mums papildu naudu. No valsts budžeta, lai atrisinātu šīs problēmas. Mums nav ne mazākās iespējas viņiem iedot klāt, jo mums situācija ir visai saspringta. Vienīgais, ko mēs varam palīdzēt Liepājas pilsētai, ir neņemt ārā naudu, ko mēs likumīgi varam darīt, šajā gadījumā atļaujot tai kaut kāda mērā parisināt šīs problēmas, taču tā nav izcili liela palīdzība Liepājai.

Līdzīgi ir ar Daugavpils kara garnizonu. Šīs summas nav tik lielas, lai tās sagrautu budžetu, taču, zinot šo pilsētu, - es vēlreiz atkārtoju, Liepājas katastrofālo stāvokli - mēs spērām šo soli. Es vēlreiz saku, ka tas bija mans politiskais solis. Mēs varam šos līdzekļus atgriezt atpakaļ un iekasēt no viņiem, bet es neredzu, kā citādi Liepājas pilsētas jaunā valde varētu tikt galā ar šo milzīgo problēmu, kas saistīta tieši ar Liepājas kara ostu.

Tālāk par izlīdzināšanas fondu un par dotēšanu, par kuru runāja Bunkša kungs. Mēs esam uzsākuši šādu jaunu sadarbības virzienu ar pašvaldībām, un šajā ziņā ir ļoti pozitīvi, ka Saeimā ir cilvēks, kurš ļoti cieši ir strādājis ar pašvaldībām. Mēs izskatīsim šos priekšlikumus, mēs esam tos jau saņēmuši. Mums nav iebildumu, ja šī kopējā summa nepārsniedz mūsu iespējas, pieņemt šo Pašvaldību savienības valdes priekšlikumu. Vienīgi vēlreiz ir jānoprecizē aprēķins, un tad mēs to varētu izdarīt.

Kāpēc tiešām bija šī nesaskaņa starp izlīdzināšanas fondu un kopējo līdzekļu prognozi, kas bija no iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa? Tur ir lielas administrācijas problēmas 40 un 60 procentu sadalīšanā un ieskaitīšanā atbilstoši dzīvesvietai. Faktiski šis gads bija saistīts ar pilnīgi jaunām sistēmām, tāpēc ārkārtīgi grūti bija paredzēt prognozes, taču kopumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis šogad ir pildījies pat labi, salīdzinot ar prognozi.

Tālāk par investīcijām izglītībā, par ko runāja Ābiķa kungs. Es varētu tam pilnīgi piekrist, bet diemžēl mūsu budžets, ieņēmumu un izdevumu daļa, ir līdz pēdējam saspringta, un es neredzu šobrīd lielāku naudas summu, ko iedalīt izglītībai, lai arī kā es to gribētu.

Daži šajā gadījumā - es te gribētu atsaukties uz Bērziņa kungu un Grota kungu, - runāja par Hipotēku un zemes banku. Mēs atrisināsim šo jautājumu par statūtu kapitāla palielināšanu ar ārvalstu kredītu. Budžetā mums nav šīs iespējas. Es tikai gribu paskaidrot, ka, protams, tā bija milzīga avantūra, ka faktiski mēs piekritām iekļaut ieņēmumu daļā 6 miljonus latu par nekustamā īpašuma pārdošanu. Šajā brīdī nav pārdots neviens valsts nekustamais īpašums. Neviens! Un es pat vairs nezinu, vai man par to noskumt, vai būt laimīgam, jo katrā ziņā, balstoties uz tiem nosacījumiem, uz kuriem tos gatavojās pārdot, es īpaši vairs neredzu jēgu pārdot, jo izdevīgums iznāk tik niecīgs, ka varbūt ir labāk tos paturēt valsts īpašumā vai nodot ilgākā nomā, bet katrā ziņā saskaņā ar ļoti precīziem nosacījumiem, jo tā pārdošana vairs neienes visai daudz naudas un faktiski neuzlabo arī šā īpašuma stāvokli. To visu mēs varam pilnīgi sakārtot arī ar nomu, kur precīzi aprakstīti nosacījumi. Tā ka mēs pirmdien Ekonomikas un finansu komitejā vēl atgriezīsimies pie šā jautājuma, bet, godīgi sakot, no visiem tiem pārdodamajiem objektiem, kuri tam ir sagatavoti, tikai viens ir daudzmaz normāli sagatavots, un arī tas, kurš varētu šobrīd iegādāties šo īpašumu, pārāk nemaz nesteidzas. Tā ka to mēs varētu pārskatīt. Taču šajā gadījumā tas automātiski nāk pār Hipotēku un zemes banku. Ja mēs nebūtu budžetā ierakstījuši tiešā līmenī operas celtniecību, tad opera šogad nemaz nebūtu celta, tad būtu no rezerves fonda jāiedod tās iekonservēšanai, un operas celtniecība būtu apstājusies. Tāpēc mums bija jāfinansē operas celtniecība, taču pārsniegums vai, teiksim, darba ātrums, par laimi, ir pietiekami liels, un šogad faktiski šai operai iznāk jau 4 miljoni latu. Mēs atkal daļēji to risinām, paņemot šo ārvalstu kredītu un ieliekot operā aptuveni 500 tūkstošus latu, lai atrisinātu šo operas problēmu, lai operas celtniecība varētu turpināties un lai nākamā gada septembrī opera varētu uzsākt savu īsto darbību.

Taču tādā situācijā, protams, vienmēr ir jāizvēlas, ko var pavilkt un ko nevar pavilkt. Un šajā gadījumā atstāt tā, ka mēs 2 miljonus no budžeta iedodam statūtu kapitāla palielināšanai Hipotēku un zemes bankā, kā mēs to rēķinājām agrāk, tā būtu tīrā mānīšanās. Es pilnīgi godīgi varu pateikt - ja man trūktu nauda ieņēmumos, tad tā ir pirmā pozīcija, kas nesaņemtu šo naudu līdz gada beigām. Tāpēc vislabāk ir risināt, zinot reālu avotu, nevis vienkārši cerēt uz kaut ko īpašu. Un es vēlreiz atkārtoju - īpašuma pārdošanas koncepcija acīmredzot ir jāpārskata, un tur katrā ziņā nebija nekāda pamata domāt, ka te varētu saņemt 6 miljonus latu, kā sākotnēji tas tika ierakstīts.

Īpašo uzdevumu ministra aparāts ir likvidēts, bet diemžēl, redzat, ir vēl viena nelaime, kas saistīta ar budžeta grozījumiem. Ja budžeta grozījumi nav, teiksim, summāri visaptveroši un ja nekāds izcilais ieņēmumu avots nav parādījies, tad katru mēnesi tiek izdalīts budžeta finansējums atbilstoši iepriekš pieņemtajam likumam. Un dabā gada beigās, protams, tas, kas ir palicis un ko varētu izgrozīt, ir stipri mazāks, nekā parādīts uz papīra, jo dabā viena liela daļa... Tātad līdz oktobrim mēs jau esam finansējuši gan darba algas, gan pensijas, gan iestāžu uzturēšanu, un, dabiski, tas atlikums, kurš ir palicis un kuru vēl varētu mēģināt pārdalīt, ir pārāk niecīgs. Šajā ziņā es, protams, pilnīgi piekrītu Bērziņa kungam, kurš saka: "Jâsāk kārtīgi ķidāt un strādāt ar 1995. gada budžetu, jo 1995. gada budžets - tas ir viss gads, kurā katra izmaiņa, ko izdara parlaments, atsaucas visa gada garumā."

Tā ka es vienkārši nevaru pateikt... Arī es atbalstītu, protams, mācību grāmatu pozīciju, bet Finansu ministrija iedeva to, ko tā varēja šobrīd papildus iedot mācību grāmatām. Mēs gan vēl skatīsimies kādu avotu, bet mums vienkārši to nav.

Par Āgenskalna Kristīgo skolu. Es zinu šo problēmu, summa ir diezgan neliela, un mēs domājam, kā to atrisināt.

Un pēdējais - par Grīga kunga priekšlikumu un to, kas notiek ar sponsorēšanu. Tātad peļņas nodoklī - tas ir vienīgais nodoklis, kurā ir daļējs atvieglojums, - reāli darbojas 32. pants, kas nosaka, ka peļņas nodoklī tiek dots atvieglojums par 70 procentiem, ja tiek ziedots izglītības, zinātnes, kultūras iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un fondiem, kā arī starptautiski atzītām sporta federācijām. Tātad, ja kāds grib ziedot, tad viņš nevar ziedot, norakstot, teiksim, uz "SKONTO" futbola komandu. Tad tam visam ir jāiet caur Futbola federāciju, kurai viņš var ziedot. Tātad, ja viņš ziedo simts latu, tad 70 lati būs tie, kurus neiemaksās budžetā, bet 30 lati ir viņa paša tīrais ziedojums. Taču, lai neaizietu visa nauda, mums faktiski ir ierobežojums, ka tā var izdarīt 10 procentu apmērā no nomaksājamā nodokļa. Tātad reāli šis nav tas avots, caur kuru mēs zaudējam lielas naudas summas. Un, teiksim, nesponsorēt sportu, izslēgt to ārā, es domāju, nebūtu pareizi. Katrā ziņā es nedomāju, ka, teiksim, dodot šīm komandām, "SKONTO", SWH, "Brocēni" un tā tālāk, nodokļos mēs zaudētu. Tās tiek uzturētas pēc cita principa. Pamatā tās, protams, uztur pašas sevi - tātad ir reklāma, attiecīgie komercturnīri, un praktiski šī nauda saistās ar firmu prestižu, nevis ar nodokļu maksātāju atvieglojumu. Es vēlreiz atkārtoju - ir 32. pants, kurā ir pateikts, kādā veidā notiek šī sponsorēšana. Es nevaru pateikt, cik, teiksim, šogad ir aizgājis katram konkrētajam gadījumam, bet es, protams, noskaidrošu, cik liels, teiksim, ir dots šīm futbola komandām atvieglojums no nodokļa, un sagatavošu rakstisku atbildi nedēļas laikā uz vairāku komandu bāzes. Par visām es nevarēšu pateikt, bet, teiksim, par tām, kas ir populārākās. Tad zināsim, cik lielā mērā nodokļu atvieglojums darbojas. Tomēr es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir tikai peļņas nodoklī un tikai attiecībā uz vienu daļu. (Zāles viesu sektorā skaļa sarunāšanās.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Uniformās tērptajiem darbiniekiem lūdzu gādāt par kārtību viesu sektorā...

A.Piebalgs. Tādēļ kopumā es lūgtu ...

Sēdes vadītājs. ...Vai arī tad nevajag tur darboties un sēdēt... Es atvainojos! Lūdzu!

A.Piebalgs. Es gribētu lūgt cienījamos kolēģus atbalstīt šos sagatavotos grozījumus. Es vēlreiz gribu teikt, ka te ir maksimums, kur mēs varējām un cik labi mēs mācējām savilkt galus kopā. Citas īstas iespējas mums nav. Varbūt vēl ir kaut kādas nelielas summas, ko var pārdalīt vai pagriezt citādāk, bet nekādas rezerves mums vairs nav.

Kas attiecas uz šo jautājumu par Bērziņa kunga minēto Drošības fondu, mēs to, protams, atspoguļosim, gatavojot otro lasījumu, vismaz izziņas veidā, bet summa arī šeit diemžēl nav liela, un mēs ar to nevaram izglābt nevienu no mūsu lielajām parādniecībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates izbeigtas. Aija Poča - referente.

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Uz lielāko daļu jautājumu Piebalga kungs deva, manuprāt, izsmeļošu atbildi. Es vienīgi gribu nedaudz pieskarties jautājumam, kāpēc šis likumprojekts šinī pirmajā lasījumā nebija jums saprotams un pārskatāms. Kā jūs zināt, likumprojektu pirmajā lasījumā izskatām tādā formā, kādā to ir iesniegusi valdība. Un, kā jau Piebalga kungs teica, valdības priekšlikums ir par grozījumiem, par galīgajām atsevišķu pantu un skaitļu redakcijām. Mums priekšā vēl ir otrais lasījums, un, gatavojot otro lasījumu, tiks sagatavota salīdzinošā tabula un priekšlikumu tabula. Līdz ar to šāds materiāls jums visiem būs, jūs varēsiet ar to iepazīties.

Jautājums par analītisko materiālu. Budžeta komisijā šis analītiskais materiāls ir, un tiešām tie deputāti, kuri šodien te uzstājās un kuri ir Budžeta komisijas locekļi, ir ar šiem materiāliem iepazinušies, un šeit nav nekādu slepenu materiālu. Un, ja kādam deputātam ir vēlēšanās saņemt izziņu par to, kā budžets tiek pildīts attiecībā uz ieņēmumiem no atsevišķiem nodokļiem, lūdzu ierasties Budžeta komisijā, un mēs jums sniegsim šo papildu informāciju par to, kāda šī dinamika ir bijusi iepriekšējo mēnešu laikā. Vai arī aiciniet Budžeta komisijas locekļus uz savu frakciju sēdēm vai komisiju sēdēm.

Tātad - jautājums par šiem dokumentiem. Un vēl ir jautājums, kuram pieskārās Kušneres kundze, - jautājums par steidzamību. Steidzamība nenozīmē, ka otrais lasījums ir tūlīt nākamajā nedēļā. Šinī gadījumā mēs lemsim par datumu, kad noturēt otro lasījumu, un Budžeta komisijas ierosinājums bija to veikt 17. novembrī, bet, klausoties tos iebildumus, kurus deputāti minēja, kad uzstājās, es sapratu, ka konkrētu priekšlikumu varētu arī nebūt tik daudz, un, lai paātrinātu šo procesu un lai tik tiešām būtu likumīgs pamats, un lai nebūtu tā, kā Bērziņa kungs teica, ka valdība dara to, kam nav likumīga pamata, un lai mēs varētu tiešām likumīgi pamatot šo finansējumu uzsākšanu vai papildu finansējumu piešķiršanu, mēs varbūt varētu šo laiku tiešām samazināt un otro lasījumu veikt 10.novembrī. Bet to es gribētu atstāt Saeimas brīvai lemšanai. Budžeta komisijas ierosinājums bija otro lasījumu veikt 17. novembrī. Ja Saeima to atbalstītu un ja mēs intensīvi strādātu, mēs varētu to izskatīt 10. novembrī. Bet, kā es saprotu, saskaņā ar Kārtības rulli laikam vispirms lemj par vistuvāko datumu, pēc tam par tālāko, vai ne?

Sēdes vadītājs. Man liekas, ka ir taisni otrādi... Jā, par tālāko datumu lemj vispirms. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1994. gadam""! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

Tagad, lūdzu, nolemsim par otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Tātad ir divi datumi - 17. novembris (bet es atgādinu, ka tā ir pirmssvētku diena) un 10. novembris, kas arī ir pirmssvētku diena.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso par abiem diviem datumiem, jo, kā es saprotu, deputāte Poča nevar atsaukt šo priekšlikumu par 17.novembri, jo tas ir komisijas priekšlikums.

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Divi balsojumi - 17. novembris un 10. novembris. Vispirms balsosim par 17. novembri. Lūdzu, balsosim: 17. novembris - otrā lasījuma izskatīšanas datums! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 18, atturas - 21. Ir pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to par otro datumu nav jābalso.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Deputāts Zaščerinskis no Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas runās komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tautsaimnieku politiskā apvienība iesniedza šo likumprojektu, lai, pirmkārt, novērstu tās dažas neprecizitātes, kas likumā ir izveidojušās, un, otrkārt, lai veicinātu un pasteidzinātu privatizācijas gaitu.

1994. gada 19. maijā ar grozījumiem likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" tika noteikts, ka saskaņā ar šo likumu privatizējami arī labības pārstrādes uzņēmumi. Likums tika papildināts ar 6. pantu, kas nosaka jaunu akciju sadalījumu. Bet nav nekur pateikts, ka nav piemērojams 5. pants, kas nosaka akciju sadalījumu attiecībā uz maizes ražošanas uzņēmumiem, un līdz ar to privatizācijas gaitā radās zināma neskaidrība - kurš pants un kurš akciju sadalījums jāpielieto? Tāpēc ierosinājām, ka labības pārstrādes uzņēmumu privatizācijā nav piemērojams 5. pants, kas pēc būtības un arī pēc loģikas bija domāts maizes ražošanas uzņēmumu privatizācijai.

Tālāk. Pieņemtais likums nosaka, ka var privatizēt atsevišķas, tehnoloģiskā ziņā nošķirtas vienības kā atsevišķus objektus, tos pārveidojot par valsts akciju sabiedrībām. Labības kombinātiem tādas ir teritoriāli nošķirtas atsevišķas noliktavas. Pārveidot tās par valsts akciju sabiedrībām nozīmē veidot tām jaunu administrāciju, direktoru, grāmatvedību. Pašlaik atsevišķos gadījumos tās sastāv praktiski tikai no vienas vai divām noliktavām, kur varbūt šinī brīdī ir tikai sargs. Praktiski nav nekādas jēgas radīt papildu izdevumus, veidot tām administrāciju, un novilcināt laiku, pārveidot tās par akciju sabiedrībām un tikai pēc tam tās privatizēt. Tāpēc ierosinām tādu labojumu, ka tās var privatizēt labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām kā valsts mantas kopumu un privatizēt par privatizācijas sertifikātiem, neievērojot likuma par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju 3.3. pantu, kas prasa šo pārveidošanu par valsts akciju sabiedrībām.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu un iesaka pieņemt to pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Gundars Bērziņš - Zemnieku savienības frakcija. Vai jūs izmantosiet atlikušās 4 minūtes?

G.Bērziņš. Jā, pietiks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Paldies. Šinī likumā es redzu divas lietas: vienu - labu, vienu - neskaidru (vismaz man neskaidru). Tas, ka šie labojumi ir ļoti vajadzīgi... Šos labojumus ir veikusi Labības pārstrādes uzņēmumu privatizācijas komisija, kurā ir pārstāvēti gan speciālisti, gan no Saeimas deputāti un citi cilvēki. Un tā nepieciešamība, ka šīs mazās daļas ir privatizējamas kā valsts mantas kopums, ir tiešām tas, kas ļoti apgrūtina. Kaut vai Ogres noliktavas, kas ir ļoti vecas, atdalītas no ostas elevatora. Lai to varētu privatizēt zemnieki, ir vajadzīgs to pārveidot par valsts akciju sabiedrību, reģistrēt valdi un tā tālāk. Tātad šis priekšlikums ir ļoti loģisks un ļoti vajadzīgs un atbalstāms, bet tomēr man rodas viens jautājums. Šeit ir ierakstītas tikai labības audzētāju kooperatīvās sabiedrības. Likumā par akciju sadalījumu tomēr ir lietots citāds formulējums - arī zemnieki. Un citādās formās var būt organizēts. Un man tomēr nav īstas skaidrības un arī pārliecības, vai tomēr šeit nav kaut kāds piespiedu kooperācijas mēģinājums, jo tikai kooperatīvajām sabiedrībām tas ir paredzēts. Un tā ir tā lieta, kas man šinī likumā nav īsti skaidra, bet principā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, tas ir ļoti vajadzīgs, pie tam pietiekami steidzami virzāms uz priekšu bez aizkavēšanās, jo privatizācijas process rit. Un attiecībā uz daudziem objektiem, it sevišķi uz mazajiem objektiem, šis labojums ir ... Principā tos visus privatizē ražotāji. Šis labojums ļaus viņiem to izdarīt ātrāk un veiksmīgāk. Tāpēc es atbalstu šo likumprojektu un aicinu to virzīt pietiekami strauji uz priekšu, kaut gan man tomēr nav skaidrs šis jautājums par kooperatīvajām sabiedrībām. Man tas tomēr nav skaidrs, un, manuprāt, tas tomēr nav atbalstāms. Es tomēr tanī vietā gribētu redzēt plašāku formulējumu, jo es zinu, ka ir noliktavas, uz kurām tikai viens zemnieks pretendē. Kooperatīvs nemaz nepretendē. Nu ko tad? Vai to zemnieku tagad spiedīsim to kooperatīvu mākslīgi taisīt? Tātad es uzskatu, ka šis jautājums tomēr turpmākajos lasījumos ir jāprecizē, bet aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates ir izbeigtas. Līdz starpbrīdim ir atlikusi tikai viena minūte. Vai izmantosiet to? Lūdzu! Vārds referentam.

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Es jums varu nosaukt vairākus piemērus, ka tieši vairāki zemnieki (manuprāt, tas ir Saldū, Dobelē) ir apvienojušies un uz šo, teiksim, veco kombinātu jeb atsevišķu noliktavu bāzes grib veidot sēklkopības jeb sēklu sagatavošanas kooperatīvu.

Un otrs. Teiksim, ja kooperatīvs neprivatizē, tad nav domāts, ka zemniekiem vai kaut kādām paju sabiedrībām... Ja zemnieki neprivatizē jeb, teiksim, nepaņem, nākamais likuma pants nosaka, ka tādā gadījumā var privatizēt arī citas uzņēmējsabiedrības jeb citi cilvēki.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 65, pret - nav, 15 - atturas. Pieņemts.

Kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

J.Zaščerinskis. Priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 10. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir deputātiem iebildes? Nav. Lēmums ir pieņemts.

Reģistrācija! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt klāt neesošo deputātu vārdus!

Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševics, Inese Birzniece, Vilnis Edvīns Bresis, Raimonds Jonītis, Ojārs Kehris, Nikolajs Krasohins, Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Andris Piebalgs...

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs ir zālē.

Z.Tomiņš. Gunārs Resnais, Jānis Ārvaldis Tupesis un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30, līdz pusdiviem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 13 un 30 minūtes. Lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 38 deputāti. Atgādinu frakciju vadītājiem Kārtības ruļļa 48.pantu: "Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama." Pārtraukums 10 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies, jo sakarā ar to, ka nebija kvoruma, bija izsludināts pārtraukums, un es vēlreiz aicinu frakciju vadītājus izvērtēt situāciju: ja ir vajadzīgi garāki pārtraukumi, tad to vajag ierosināt Prezidijam un varēs rīkot stundu vai divas stundas ilgu pārtraukumu, bet diemžēl mēs jau sākam ik pēc katra pārtraukuma... mēs nevaram uzsākt sēdi, jo nav kvoruma. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 62 deputāti. Turpinām darbu.

Sakarā ar mūsu balsojumu par izmaiņām darba kārtībā tagad izskatām 50.jautājumu. Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī. Saeimas Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja 5. Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī". Šīs izmaiņas ir saistītas ar Pilsonības likuma pieņemšanu un konkrēti - ar Pilsonības likuma 29.pantu, kurš nosaka, ka Pilsonības likuma izpildi jeb parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi veic īpaša Saeimas komisija. Līdz ar to tika izteikts šis priekšlikums - papildināt Saeimas kārtības ruļļa 149.pantu. Papildināt šo pantu ar 16.apakšpunktu, kurās ierakstīt, ka tā ir Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisija. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja un aicina cienījamo Saeimu pieņemt šo konceptuālo labojumu, lai mēs varētu pāriet uz likumprojekta skatīšanu pa pantiem, pareizāk sakot, uz otro lasījumu. Cik es zinu, laikam ir arī 10 deputātu ierosinājums izskatīt šo labojumu Saeimas kārtības rullī steidzamības kārtā. Ja šāds priekšlikums ir, es lūdzu par to nobalsot vispirms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu iesniegto priekšlikumu - likumprojektu "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī" izskatīt steidzamības kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 6. Steidzamība pieņemta.

A.Endziņš. Tas man būtu viss. Ja deputāti ir pieteikušies debatēs, tad...

Sēdes vadītājs. Vai ir deputāti, kas ir pieteikušies runāt debatēs? Deputāts Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Katrā ziņā es personīgi gribu atturēties balsot par šo priekšlikumu pāris apsvērumu dēļ.

Pirmkārt. Lai strādātu kādā komisijā, jautājums ir, vai deputāts strādā un ir tiesīgs strādāt vienā komisijā, un vai tā ir to komisiju skaitā, kur darbu var apvienot ar darbu vēl kādā citā komisijā. Mēs zinām, ka ir atsevišķi lēmumi par to, ka Mandātu un iesniegumu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Revīzijas komisijā, Saimnieciskajā komisijā un Nacionālās drošības komisijā ir iespējas deputātam darboties divās komisijās. Bet mēs arī ļoti labi zinām, cik grūti ir šo darbu apvienot un ka ļoti bieži šī piedalīšanās komisijas sēdēs ir stipri nepilnīga un balsojumu gadījumos ir zināmas grūtības ar kvorumu. Tātad šeit šinī gadījumā man nav skaidrības par to, vai šī ir tāda komisija, kurā ir iespējams strādāt, apvienojot šo darbu ar darbu vēl kādā citā komisijā.

Un otrs jautājums. Līdz šim visas mūsu komisijas, kuras ir Saeimas pastāvīgās komisijas, faktiski nodarbojās ar tiem jautājumiem, kuri ir vistīrākā veidā Saeimas kompetencē, kas, pirmkārt, ir saistīta ar likumdošanu un, otrkārt, ar Saeimas iekšējās dzīves regulāciju. Šajā gadījumā Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisija faktiski ir vairāk saistīta ar izpildvaru. Tātad likumi ir, likumiem ir jādarbojas. Acīmredzot tas ir pirmais neuzticības izteikšanas variants izpildstruktūrām, ka tās nespēj ar to tikt galā. Vai tad, ja tās ar to nodarbojas, ir nepieciešama kāda noteikta parlamentāra kontrole? Man liekas, ka tas ir precedents, kas novedīs pie nelabām sekām. Ja vienā gadījumā mēs izveidojām Saeimas pastāvīgu komisiju, kas nodarbojās ar izpildstruktūras kontroli, līdz ar to mēs netiešā vai tiešā veidā ieejam izpildvaras kompetencē, tādā gadījumā vai tā ir pēdējā robeža? Vai pēc brīža neparādīsies vēl viena, teiksim, Labklājības ministrijas kontroles komisija vai veselības aizsardzības kontroles komisija vai kāda cita šāda komisija, kas atkal, tā teikt, izies uz izpildvaru un tad mēģinās šo saikni nodrošināt? Man tas izraisa zināmas šaubas, un es domāju, ka šodien ikvienam deputātam ir iespējas darboties saiknē ar izpildstruktūrām. Tie ir pieprasījumi, tie ir jautājumi. Mums ir parlamentārie sekretāri, kas uztur šo saikni. Vai ir tāda nepieciešamība pēc šādas komisijas? Es to tomēr gribu stipri apšaubīt un lūgt jūs pārdomāt par to, vai Saeimai ir ieteicams sākt tuvināties izpildvarai, ieejot tās funkcijās. Es par to stipri šaubos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis jautājums par komisijas izveidošanu vispār nav diskutējams. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka mani nedaudz izbrīnīja mana kolēģa teiktais. Pieņemot Pilsonības likumu, mēs esam nobalsojuši par 29.pantu, kurš skan: "Parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi veic īpaša Saeimas komisija." Un ja mēs, pieņemot likumu, tā esam nobalsojuši, tad diemžēl, Budovska kungs, tas jautājums vairs nav diskutējams. Ja jūs būtu nācis ar priekšlikumu atcelt šo Pilsonības likuma pantu, tad es to vēl saprastu, bet, ja mēs esam nobalsojuši par šādas komisijas nepieciešamību, tad apriori mums šāda komisija ir jāizveido, ja vien mēs negribam mainīt Pilsonības likumu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Ir pilnīga taisnība deputātam Budovskim, ka mūsu komisijas nestrādā tā, kā vajadzētu. Ir tik lieli kavējumi dažās komisijās, ka pat viņu priekšnieki reti kad apmeklē šīs komisijas. Tādā veidā jau nevar strādāt! Un starpfrakciju, vai kā viņu sauc, organizācija, kurai vajadzētu tomēr tam visam sekot un skatīties, cik viņi kavē... Ja kavē kaut kādu attaisnojošu iemeslu dēļ, tas būtu saprotams, bet nenākt tikai tāpēc, ka pašam negribas nākt, jo par mazu samaksa, - tā jau nu nevar darīt. Mēs nevaram sekmīgi strādāt. Tagad tā tas ir manā komisijā, Revīzijas komisijā. Nu, es varu vēl pagaidīt, kamēr deputāta Siliņa lieta nokārtosies, bet nepilnā sastāvā strādāt tik ilgu laiku ir ļoti grūti, un, es domāju, citās komisijās ir tas pats. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai runātāji vēl ir pieteikušies? Debates izbeigtas. Lūdzu referentu.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Nav jau runa, kā Budovska kungs saka, ka šāda komisija nodarbosies tikai ar izpildvaras kontroli un iejauksies izpildvaras struktūras funkcijās. Budovska kungs, Pilsonības likumā ir arī ierakstīts, ka par īpašiem nopelniem Latvijas labā var ārpus kārtas piešķirt Latvijas pilsonību un ka tas notiek ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts presē - "Latvijas Vēstnesī". Acīmredzot, kā es saprotu, šī komisija varētu arī izskatīt šos jautājumus un dot rekomendācijas Saeimai. Tā būtu tikai viena no funkcijām, bet pašreiz šis priekšlikums ir vērsts tikai uz to, lai izpildītu Pilsonības likuma 29.panta prasības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Drusciņ garāku to zvanu vajag, pārāk īss! Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par izmaiņām Saeimas kārtības rullī" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 12. Pieņemts. Kādi ir jūsu ieteikumi attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

A.Endziņš. Man būtu priekšlikums iesniegt tos līdz pirmdienai, nākamās nedēļas pirmdienai, un otro lasījumu ieplānot uz nākamo ceturtdienu, tas ir 10.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai pret otrā lasījuma termiņu jeb datumu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par ceļu satiksmi". Atbildīgā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā runās deputāts Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Tātad skatām dokumentu nr.853, un tie ir Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta izdotie noteikumi par ceļu satiksmi. Gribu sākt referēšanu par šo likumprojektu ar atgādinājumu, ka noteikumi par ceļu satiksmi nebūt nav satiksmes noteikumi, (Starpsauciens no zāles: "Gandrīz jau ir!") kā varbūt kāds uzskatītu, īpaši neiedziļinoties šā likumprojekta saturā. Pēc būtības tam bija jau jābūt kā likumprojektam, kā likumam par satiksmes jautājumu reglamentāciju, un tikai tādēļ, ka tos pieņēma Ministru kabinets iepriekš minētajā kārtībā, tie kļuva par noteikumiem. Šis likums ir tapis Satiksmes ministrijā, bet pie tā strādāja arī Iekšlietu ministrija un citas valsts institūcijas. Līdzdalību ir ņēmuši arī mūsu Universitātes Juridiskās fakultātes labākie civiltiesību speciālisti, un tādēļ jūs, iepazīstoties ar šā likumprojekta sākumdaļu, kur ir terminu skaidrojums, atradīsiet vairākus tādus terminus, kādu mūsu likumdošanā līdz šim nav. Teiksim, termins - "transporta līdzekļu turētājs", ar ko tiek saprasta persona, kas uz likumīga pamata lieto transporta līdzekli neatkarīgi no tā īpašuma piederības. Bet šā likumprojekta būtība un uzdevums ir izteikti 1.pantā. Proti, ka šo noteikumu (kad mēs tos pieņemsim, tie kļūs par likumu) uzdevums ir noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus, lai aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību, vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu. Šo noteikumu uzdevums ir arī regulēt mehānisko transporta līdzekļu īpašuma turējuma (tas ir jauns termins, kas šajā likumā ir ieviests) un lietojuma tiesību iegūšanu, kā arī transporta līdzekļu īpašnieka, turētāja un lietotāja atbildību. Tātad no šā likumprojekta 1.panta mēs varam izdarīt secinājumu, ka šie noteikumi, kas tagad tiek skatīti kā likumprojekts, to pieņemšanas gadījumā kļūs par sava veida "jumta likumu" visiem tiem daudzajiem un dažādajiem normatīvajiem aktiem, no kuriem nevienam nav likuma spēka, bet visi tie daudzējādā vai drusku mazākā mērā attiecas uz ceļu satiksmes jautājumu regulēšanu. Tiešām situācija mūsu valstī ir tāda, ka mums pašreiz šie jautājumi ir regulēti ar dažādām instrukcijām, nolikumiem un citiem aktiem, bet likumu šeit nav. Tātad Satiksmes ministrija ir šajā ziņā nopietni strādājusi, lai šo noteikumu pieņemšanas gadījumā tāds likums Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas un arī citu valstu, būtu.

Mans uzdevums ir jūs iepazīstināt ar šā likumprojekta galvenajiem, būtiskākajiem momentiem, ar tā būtību. Jau pašā sākumā teikšu, ka tas tika rūpīgi izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā un guva atbalstu tā pieņemšanai pirmajā lasījumā. Uzmanība ir jāpievērš tam, ka šā likumprojekta 3.pantā ir pietiekami sīki un detalizēti reglamentētas tās funkcijas, kas ir sadalītas starp dažādām valsts institūcijām - starp Satiksmes ministriju un Iekšlietu ministriju. Šeit ir noteikts, kādi pienākumi un tiesības ir arī Izglītības un zinātnes ministrijai, Ceļu satiksmes drošības direkcijai, kā arī Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai. Tātad jūs redzat, ka ļoti plašs ir to institūciju kopums, kuras piedalās šo jautājumu kārtošanā. Būtisks ir likumprojekta 5.pants, kurā ir noteikti ceļa pārvaldītāja un īpašnieka pienākumi attiecībā uz ceļa uzturēšanu kārtībā, arī citas funkcijas šeit ir minētas. Nevienu no tiem kolēģiem, kuri savā darba ikdienā saskaras ar transporta līdzekļiem un to vadīšanu un kuri ir transporta līdzekļu īpašnieki, protams, nevar neinteresēt šā likumprojekta trešā nodaļa, kurā ir noteikts un reglamentēts, kā transporta līdzekļi ir jāņem uzskaitē un kā tie ir jāreģistrē. Šeit būtisks, manuprāt, ir 10.pants, kas paredz atvieglot kārtību transporta līdzekļa pārreģistrēšanai pārdošanas vai cita veida atsavināšanas gadījumos, ja transporta līdzeklim ir tikai viens īpašnieks un ja atsavinātais transporta līdzeklis paliek Latvijas Republikā. Jaunā kārtība paredz, ka nebūs vairs nepieciešams izmantot dažādu starpniekfirmu, dažādu komisijas veikalu pakalpojumus un daļu no līdzekļiem atstāt tur, bet, ierodoties Ceļu satiksmes drošības direkcijā un samaksājot 50 santīmus šajā iestādē, uz pušu rakstveida pieteikumu pamata būs iespējams atvieglotā, vienkāršotā kārtībā pārreģistrēt transporta līdzekļus. Tas, protams, arī izslēgs vai katrā ziņā krietni samazinās iespējas šeit atkāpties no likuma prasībām.

Patlaban likumdošanā, kura regulē transporta līdzekļu iegādāšanos un pārdošanu, ir diezgan strīdīgi momenti attiecībā uz to, kā rīkoties, ja transporta līdzeklis pieder vairākām personām (teiksim, laulāto kopīpašums), un šajā projektā ir mēģināts šo jautājumu risināt ar 12.panta normu, ka transporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā tādā gadījumā tiks iespiesta atzīme - "kopīpašums". Tas, protams, liegs vienam no šā kopīpašuma turētājiem atsavināt transporta līdzekli, pārdot to vai uzdāvināt to kādam citam, nesaņemot rakstveida piekrišanu no otra kopīpašnieka.

Tālāk. Manuprāt, jums būtu jāpievērš uzmanība likumprojekta 33.pantam. Arī šeit ir ieviests jauninājums, jo Satiksmes ministrija ir centusies darīt visu, kas no tās atkarīgs, lai tas katastrofālais stāvoklis, kāds ir mūsu valstī satiksmes negadījumu jomā, tiktu kaut cik uzlabots, vismaz mazināts. Un tādēļ šajā pantā ir iekļauta norma par transporta līdzekļa vadīšanas pieļaujamo ilgumu, un šeit ir noteikts, ka tas nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet nākamais pants - 34.pants - paredz, ka maksimālais pieļaujamais nepārtrauktas transporta līdzekļa vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4 stundas. Šeit, protams, ir saistība ar tiem standartiem, kas valda pārējā pasaulē.

Ļoti būtisks, pēc mūsu komisijas domām, ir 45.pants, kas paredz civiltiesisko atbildību regulējošus jautājumus gadījumos, ja ar autotransporta līdzekli tiek nodarīti materiāli zaudējumi, materiāls kaitējums trešajām personām. Un šā panta trešā daļa tādā gadījumā paredz materiālo atbildību transporta līdzekļa turētājam, bet par to daļu, ko viņš nav spējīgs segt, atbild transporta līdzekļa īpašnieks.

Protams, man ir jāsaka, ka šajā likumā ir arī diskutējamas normas, bet es uzskatu, ka par tām mēs vairāk runāsim tad, kad likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā. Kā tādu varētu minēt normu, kas nosaka visnotaļ liberālu statusu transporta līdzekļa lietošanas pilnvarošanas veidam, tādai pilnvarai. Teiksim, kādā veidā tā ir sastādāma, noformējama, lai varētu atļaut citai personai lietot man piederošu transporta līdzekli. Civillikums, kā jūs zināt, šeit atļauj diezgan brīvu interpretāciju, un, tā kā šie noteikumi "Par ceļu satiksmi" ir spēkā jau otro dienu, tātad no 1.novembra, tātad jau divas dienas šis jautājums ir visai brīvi regulēts un netiek prasītas notariāli apstiprinātās pilnvaras. Par to Iekšlietu ministrijai bija cits viedoklis nekā šā likumprojekta autoriem, un par to mēs diskutēsim otrajā lasījumā, jo acīmredzot šajā sakarā būs daudzu deputātu priekšlikumi.

Taču šeit ir arī daudzas ļoti viennozīmīgi traktējamas un apsveicamas normas, un pie tādām es gribu pieskaitīt šā likumprojekta pašu pēdējo pantu, nobeiguma noteikumu 4.punktu, kuru es atļaušos citēt: "Ar 1994.gada 1.novembri atzīt par spēku zaudējušām visas Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes štāba un Drošības dienesta izdotās atļaujas, kas dod tiesības atkāpties no Ceļu satiksmes noteikumu prasībām." Es uzskatu, godātie kolēģi, ka es savu uzdevumu - iepazīstināt jūs ar šā likumprojekta būtiskākajiem elementiem un tā saturu - esmu veicis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Pēc tam - Aivars Endziņš.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es tikai gribēju vēlreiz atgādināt cienījamajiem deputātiem, kas ir rakstīts mūsu Satversmes 81.pantā. Un tur ir rakstīts: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus...," - un tā tālāk. Kārtējo reizi valdība, izmantojot starpsesiju laiku, ir pieņēmusi likumus, kurus vajadzētu normālā kārtībā iesniegt Saeimā, un tos pieņem kā noteikumus. Nekādas neatliekamas vajadzības nebija, jo šis likums, respektīvi, noteikumi, stājās spēkā ar 1.novembri. Tā ka es gribēju vienkārši pievērst jūsu uzmanību šim kārtējam pārkāpumam - ja ne likuma burta pārkāpumam, tad vismaz morālajam un ētiskajam pārkāpumam no valdības puses.

LNNK rūpīgi skata šo likumprojektu kā tādu. Mums būs vairāki priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu, varbūt dažas būtiskas izmaiņas. Bet ir viena lieta, ko man bija grūti saprast: ja manā īpašumā esošā automašīna ir nodota citam cilvēkam kā turētājam un viņš brauc ar šo mašīnu, un viņa nolaidības dēļ notiek katastrofa, tad, kā no šā likumprojekta pantiem izriet, tas vainīgais ir automašīnas īpašnieks, nevis tas, kas sēž pie stūres un brauc. Principā es domāju, ka tas ir absurds noteikums, un es ceru, ka, gatavojot otro lasījumu, to lietu varētu izmanīt. Tā ka LNNK frakcija principā atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, un mēs gatavojam priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Andris Gūtmanis.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kas nepārtraukti turpina atkārtoties un par ko jau ir no šīs tribīnes izteikta kritika ne vienu reizi vien, - proti, uz to, ka šie noteikumi, kuri tagad tiek izskatīti kā likumprojekts, manuprāt, vairākās vietās ir pretrunā ar likumu par Ministru kabinetu, kur ir skaidri un gaiši noteikts, ko var ministrs vai ministri, vai kāds departaments darīt, ko pieņemt, kam adresētus aktus. Pēc šā likumprojekta iznāk, ka departamenti veiks Ministru kabineta funkcijas. Es ļoti šaubos, vai tas būtu pareizi.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību atsevišķām normām. Teiksim, 3.pants: Ceļu satiksmes pārvalde. Satiksmes ministrs apstiprina ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Tas bija iespējams līdz Satversmes atjaunošanai, līdz likuma par Ministru kabinetu atjaunošanai. Un jau vairākas reizes pie mums ir vērsušies darbinieki no Satiksmes ministrijas un no citām ministrijām, un mana atbilde vienmēr ir bijusi - esiet tik laipni, Kabinetā rosiniet izmaiņas likumā, pirmām kārtām likumā par Ministru kabinetu, nevis mēģiniet apiet dažādos aktos šo pamatdokumentu! Tālāk šajā pašā 3.pantā ir teikts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija savas kompetences ietvaros izdod ar ceļu satiksmes drošību saistītus aktus. Vēl tālāk ir teikts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija par veiktajām darbībām iekasē maksu Satiksmes ministrijas noteiktajā apmērā. Un pēdējā rindkopā ir sacīts, ka Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija par veiktajām darbībām iekasē maksu Zemkopības ministrijas noteiktajā apmērā. Un tā tālāk. Es domāju, ka, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, ir jāizdara korekcijas, jāprecizē, lai nebūtu pretrunu starp šiem likumdošanas aktiem.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī 2.pantam. Panta nosaukums ir: "Ceļu satiksmes tiesiskais pamats". Izlasījušam šo pantu, atklāti sakot, man, kā juristam, nekāda skaidrība nerodas. Šeit ir rakstīts, ka ceļu satiksmes tiesiskais pamats ir šie noteikumi, bet mēs izskatām likumprojektu. Vai tie tiek ar likumu apstiprināti jeb vai tas ir likums par ceļu satiksmi? Likumi. Tātad tas nav likums, ko mēs tagad apskatām, Ministru kabineta tiesību akti, ceļu satiksmes noteikumi un Satiksmes ministrijas akti. Te, lūk, ir atkal tas pats mēģinājums, varētu teikt, uzurpēt Ministru kabinetu, jo ministrijas var izdot, es atkārtoju vēlreiz, tikai aktus, adresētus sev pakļautajām institūcijām. Bet, ja es esmu transporta līdzekļa īpašnieks un nestrādāju ceļu dienestā, neesmu tieši Satiksmes ministrijas pakļautībā, tad acīmredzot uz mani var attiekties tikai Ministru kabineta izdoti noteikumi.

Un vēl tālāk ir minēti Ceļu satiksmes drošības direkcijas akti - un tā tālāk un tā joprojām. Man liekas, ka šeit acīmredzot tomēr vajadzētu skaidri un gaiši pateikt ... Es nezinu, kā to ir domājusi Satiksmes ministrija. Šeit ir tā juridiskā bāze ļoti laba ielikta, par to jau referēja cienījamais Līgotņa kungs, bet katru transporta līdzekļa vadītāju vispirms galvenokārt interesē ceļazīmes, ātrums, norādes par vietām, kur drīkst apstāties un kur nedrīkst apstāties - un tā tālāk, un tā joprojām. Bija visu laiku šie satiksmes noteikumi. Es saprotu, ka tādi pastāv arī vēl šodien un pastāvēs arī, protams, rīt, bet kā būs ar statusu? Vai tie tiks apstiprināti arī kā likums? Vai tie būs ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību apstiprināti? Man no šā teksta skaidrība par to nerodas. Tāpēc es lūdzu satiksmes ministru, kurš runās tūlīt pēc manis, paskaidrot, kādā veidā Satiksmes ministrija domā šajā sakarā rīkoties, kāda būs tās tālākā rīcība, lai reglamentētu visus šos jautājumus. Lai tas viss tiktu sakārtots atbilstoši likuma prasībām. Bet es tomēr, protams, aicinu atbalstīt šo likumprojektu kopumā pieņemšanai pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu! Pēc tam -Ivars Silārs.

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Pārejas process no PSRS laikiem uz neatkarīgu Latviju prasa ļoti lielu darbu. Un pirmām kārtām es gribu motivēt likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Es uzskatu, ka neatkarīgā Latvijā strādāt pēc PSRS likumiem nav iespējams. Un, kā jūs zināt, Satiksmes ministrija un mēs kopā ar jums esam šeit pieņēmuši jau Jūras kodeksu, esam pieņēmuši likumu par aviāciju. Protams, tas viss prasa laiku un enerģiju, un ir izstrādāts, lūk, šis likums.

Kāpēc Kabinets to uzskatīja par steidzamu un es, kā ministrs, ierosināju Kabinetā pieņemt tos kā Kabineta noteikumus? Tāpēc, ka uz Latvijas ceļiem bojā aiziet apmēram pustūkstotis cilvēku gadā. Tāpēc, ka šodien mēs redzam, ka nesakārtotība starp dažādām struktūrām, starp dažādām valsts un pašvaldību līmeņu iestādēm neveicina Latvijas saimniecisko uzplaukumu. Latvija ir parakstījusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas savienību. Un, lai gan šodien Saeimā nav ticis diskutēts par mūsu ārpolitikas pamataspektiem (par tiem tiks diskutēts), es domāju, ka lielam vairumam deputātu ir vienādas domas, ka Latvijai ir jāiet prom no tiem standartiem un no tās sistēmas, kāda mums ir, un sava likumdošana jāharmonizē ar Eiropas savienības likumiem. Satiksmes ministrija ir uzņemta Eiropas transporta ministru konferencē, un es pateicos saviem kolēģiem no Eiropas, kas palīdzēja mums šo likumu izstrādāt. Un tad, kad vasarā tas bija izstrādāts, es ierosināju to pieņemt steidzamības kārtā, ar spēkā stāšanās termiņu - 1.novembri, jo cilvēkiem ir jāiepazīstas ar varas institūcijām, ar šiem jauniem noteikumiem. Un, protams, viens no aspektiem, kāpēc tas bija jādara, ir tie paši jautājumi, kas ir saistīti ar noziedzību, ar automobiļu zagšanu un tā tālāk. Šis likums rada tiesisko pamatu tai lietai. Es domāju, ka, ja tie nebūtu pieņemti kā Kabineta noteikumi, diez vai šinī gadā un nākamajā gadā šī kārtība mūsu valstī būtu. Mēs tad strādātu pēc vecajiem PSRS likumiem, jo Saeima ir noslogota ar nodokļu likumiem, noslogota ar budžeta izmaiņām, ar 1995.gada budžeta lietām, un es uzskatu, ka steidzamība šinī gadījumā bija pamatota. No tā vairosies sakārtotība, no tā vairosies drošība uz ceļiem, un no tā nekas sliktāks nebūs, ja katrs zinās savu vietu un savu atbildību. Es gribu Endziņa kungam atbildēt un arī cienījamajiem klausītājiem un deputātiem teikt, ka starp noteikumos lietotajiem terminiem ir ierakstīts - ceļu satiksmes noteikumi. Kas tie tādi ir? Tie ir Ministru kabineta tiesību akti, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijas Republikā un ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām. No tā brīža, kad Saeima pieņem šos noteikumus, tie nesauksies par noteikumiem par ceļu satiksmi, bet tas būs likums "Par ceļu satiksmi". Un, kā jau tika ziņots, tas ir "jumta likums". Un tie ceļu satiksmes noteikumi, kurus mēs mācāmies un kurus mēs ievērojam šodien, - tie ir noteikumi. Tie arī ir noteikumi, kurus šodien ir satiksmes ministrs apstiprinājis ar savu pavēli. Tas diez kas labs nav, un būtībā šie noteikumi bija modificēti bijušie PSRS noteikumi.

Ir izveidota darba grupa, balstoties uz šo Kabinetā jau pieņemto un no 1.novembra spēkā esošo dokumentu pamata, no Iekšlietu ministrijas un no Satiksmes ministrijas ekspertiem, kas iesniegs Ministru kabinetam apstiprināšani ceļu satiksmes noteikumus attiecībā uz visām ceļa zīmēm un visu pārējo. Dabīgi, darba grupa izstrādās un pilnveidos šos noteikumus, ņemot vērā nepieciešamību harmonizēt tos ar Eiropas savienības noteikumiem. Un tad tie Ministru kabinetā tiks apstiprināti. Strīdīgākais, es domāju, ir nevis tas, par ko runāja kolēģis Karnups un kolēģis Endziņš, bet strīdīgākais ir 33. un 34.pants. Un es saņemu ļoti daudz ierosinājumu un pretenziju par to, ka tiek ierobežots autovadītāju strādājamais laiks. Tas radīs daudzas neērtības un ekonomiskus zaudējumus autosaimniecībām. Taču šinī gadījumā es gribētu, cienījamie deputāti, teikt tā, ka visām darbībām, ko mēs veicam, pirmajā vietā un augstākajam kritērijam un mērķim ir jābūt drošībai. Statistika liecina, ka negadījumu skaits pieaug pēc tam, kad cilvēks ir nobraucis četras stundas un vairāk, tad viņam zūd uzmanība. Šādi ierobežojumi ir gan Vācijā, gan Lielbritānijā, gan citās Eiropas valstīs un tādus ierobežojumus paredz arī konvencija par ceļu satiksmi, kuru pieņēma Ženēvā 1970.gada 1.jūlijā un kurai mēs esam pievienojušies. Tā ka es domāju, mums te nav atkāpes virzībā uz drošības palielināšanu uz ceļiem. Mums ir vienīgi iespējas pārejas noteikumos regulēt šo procesu, nepadarīt to par aktu, bet par procesu. Es aicinu deputātus balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Silārs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Kādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija piekrita aizstāvēt šo likumu, pirmkārt, jau attiecībā uz steidzamību? Tādēļ, ka ar to beidzot tiek atrisināts jautājums attiecībā uz visatļautību īpašām personām, kas ļāva tām neievērot nekādus satiksmes noteikumus. Aizsardzības un iekšlietu komisija jau pagājušajā gadā uzsāka cīņu pret tā saucamajām "narušilovkām", ar kurām tiek atļauts braukt, kā grib, un braukt, kur grib. Taču mēs panācām vienīgi to, ka no šā gada 1.janvāra tika ierobežots šo personu loks, bet tomēr divu veidu pārkāpumu atļaujas tika radītas. Ar šo likumu, ar šiem noteikumiem, kuri šobrīd jau ir spēkā, tas ir pārtraukts, un kopš 1.novembra nav vairs šādu atļauju. Tas bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ mēs uzskatījām, ka tas ir jāatbalsta. Un šeit ir arī tā steidzamība. Un, kā Karnupa kungs teica, paldies par to, ka LNNK gatavojas to rūpīgi izskatīt un iesniegt priekšlikumus. Tas ir labi. Taču tas ir iesniegts jau pirms 2 mēnešiem, tātad arī šī gatavošanās varēja jau būt 2 mēnešus. Tas liecina vien to, ka tad, ja mēs tagad gatavosimies un sniegsim, un apspriedīsim, visi šie pārkāpumi turpinātos vēl ilgāk. Tas bija jāpārtrauc. Turklāt Aizsardzības un iekšlietu komisija nav tā komisija, kuru Ministru kabinets var iespaidot tikai tādēļ, ka tas kaut ko ir pieņēmis. Un mēs balsosim "par". Šeit tiešām ir šī vajadzība un nepieciešamība.

Un tādēļ es ļoti esmu pateicīgs arī Endziņa kungam, jo šeit tiešām ir pretrunas. Te ir viss tas pats - tās pašas kļūdas, kuras Ministru kabinets pieļauj un turpina pieļaut, bet kuras mums diemžēl ir jālabo. Kādi cilvēki par to jau ir algu saņēmuši, un tagad mums ir jālabo viņu kļūdas. Taču neko citu mēs nevaram darīt. Ja mēs to varam izdarīt - izlabot otra kļūdas, tad mēs nedrīkstam tās palaist garām, un mums tās ir jālabo. Man patiešām visiem ir lūgums, ne tikai LNNK. Jau iepriekš jāsaka paldies LNNK, bet visas citas frakcijas es aicinu strādāt ļoti rūpīgi pie šā likumprojekta un dot mums materiālu, kuru varētu apspriest, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis likums par ceļu satiksmi, kā jau te atzīmēja daudzi deputāti, ir ļoti svarīgs. Tas regulēs kārtību uz mūsu ceļiem, kur patlaban, kā tikko teica satiksmes ministrs, ir daudz jo daudz upuru, bet nav kārtības. Mēs Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijā noklausījāmies Satiksmes ministrijas pārstāvjus, noklausījāmies arī Satiksmes asociācijas pārstāvjus un šīs ministrijas parlamentāro sekretāri Čepānes kundzi, kas paskaidroja šā likuma būtību un tā atsevišķus aspektus. Mēs pilnīgi pievienojamies iepriekšteiktajam, ka šis likumprojekts pirmajā lasījumā būtu jāpieņem un jāatbalsta ar visiem labojumiem, it īpaši tiem, par kuriem šeit runāja Endziņa kungs.

Un tomēr tīri praktisku apsvērumu dēļ, šķiet, otrajā lasījumā likumam būtu jāpievieno pārejas noteikumi, jo, kā jau te atzīmēja cienījamais ministrs, šā likuma 32., 33., 34. un arī 36.pants prasa zināmus organizatoriskus pasākumus, lai šos pantus ievērotu, proti, te ir runa par pantiem, kas attiecas uz prasībām ievērot transporta līdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku - pieļaujamo transporta līdzekļu vadīšanas ilgumu, maksimāli pieļaujamo nepārtrauktu transporta līdzekļu vadīšanas ilgumu. Tālsatiksmes autobusos pašlaik autovadītāji un arī šīs iestādes, kuras organizē šo transporta līdzekļu darbu, vadās, varētu teikt, pēc padomju laika noteikumiem un grafikiem. Un atbilstoši šiem noteikumiem šoferi sēž pie stūres nevis četras stundas, kā šajā likumā noteikts, bet gan sešas un vairāk stundu, pēc tam iegūstot brīvdienas. Turklāt pie šiem grafikiem jau ir pieraduši gan vadītāji, gan, riskējot ar savu drošību, ir pieraduši arī pasažieri, un tas rada zināmas priekšrocības auto uzņēmumiem, dodot iespēju šoferiem it kā vairāk nopelnīt un pieņemt darbā mazāk šoferu. Tomēr tas notiek uz satiksmes drošības rēķina.

Taču, lai varētu veikt šos organizatoriskos pasākumus, pārkārtojoties uz četru stundu ilgu darbu satiksmes līnijās, ir nepieciešams, kā es jau teicu, pieņemt klāt daļu šoferu un varbūt arī daļu atbrīvot, kuri nebūs ar mieru strādāt par tik mazu algu. Bez tam ir nepieciešams, kā es saprotu, iespiest arī formulārus un formas, it īpaši starptautiskajiem reisiem, un to visu nav iespējams izdarīt uzreiz pēc likuma pieņemšanas dienas, kad šis likums tiks parakstīts un stāsies spēkā. Tāpēc, kā jau teicu, būtu lietderīgi pārejas noteikumos padomāt par šo minimāli nepieciešamo pārkārtošanās laiku. Mēs frakcijā apspriedām un izteicām tādu domu, bet otrajā lasījumā mēs nāksim klajā ar šādiem priekšlikumiem par minimālo laiku, kas nepieciešams šiem organizatoriskajiem pasākumiem līdz 1995.gada 31.jūnijam. Attiecībā uz šo laiksprīdi mēs varam vēl spriest, taču domāju, ka tas neļautu pārkāpt šo likumu jau kopš pieņemšanas brīža. Jo, ja mēs šādus pārejas noteikumus neierakstīsim, tad var sākties likuma pārkāpšana un jau hroniska pierašana pie tā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Noklausoties Silāra kungu, man rādās iepaids, ka tas likums tik liels ir uzrakstīts tādēļ, lai atrisinātu vienu šo problēmu. Es domāju, ka to bija iespējams atrisināt daudz citādāk - trīs strīpiņu garā lēmumprojektā vai kaut kādā citā veidā. Un tik liels likums jau nu gan nebija jāraksta. Un otrs - šī atļaujas anulēšana un viss pārējais ir normāls process, tikai te ir vēl kāds paralēls jautājums. Kas būs tad, kad sāks turēt šīs mašīnas, kurām nav it kā šo pilnvaru numuru, bet kuras brauc ar lieliem ātrumiem? Un mēs jau zinām, kādi vīri tur brauc un kas viņiem sēž pie sāniem mašīnās, bet tās kā netur tā netur. Tā ka šeit ir daudz problēmu un es neredzu, ka šis lielais likums būtu rakstīts tikai tāpēc.

Par galvenajām problēmām, kādas šeit ir. Protams, apspriežot pa pantiem, noteikti izvirzīsies jautājums par šīm lietošanas tiesībām - tātad par to, vai ir vajadzīga šī notariāta apstiprinātā pilnvara vai nav. Un tas tiks lielā mērā pamatots ar to, ka ir vajadzība cīnīties pret mašīnu zagšanu un tā tālāk un tā joprojām. Taču mans viedoklis ir tāds, ka tā nav labākā forma, jo tā tomēr ļoti apgrūtina autovadītāju - auto lietotāju un auto īpašnieku - dzīvi, tāpēc šim jautājumam vajadzētu pieiet tomēr pietiekami civilizēti, atļaujot mašīnu lietot tad, ja ir šie mašīnas reģistrācijas dokumenti, bet cīņā pret automašīnu zagšanu tomēr vajadzētu izmantot citas metodes, kas būtu daudz efektīvākas, jo man liekas, ka šis pasākums vairāk apgrūtina, nevis dod kādu labumu.

Šeit ļoti daudz tika runāts par satiksmes drošību un šo noteikumu un likuma ietekmi uz satiksmes drošību, īpaši Kides kungs skāra jautājumu par šīm stundām. Arī mēs Nacionālā bloka Transporta sekretariātā esam tikušies ar Pārvadājumu asociācijas pārstāvjiem un ar citiem un izrunājuši rūpīgi šo jautājumu. Arī man pašam ir bijusi iespēja šajā jomā gūt kaut kādu pieredzi. Tāpēc es uzskatu, ka šis stundu ierobežojums nebūt nav tas, kas vienīgais nosaka satiksmes drošību. Satiksmes drošība sastāv no ļoti daudziem un daudz būtiskākiem faktoriem. Un, protams, ir vēlēšanās kaut ko uzlabot. Jā, notiek šīs avārijas, tiek izdarīta analīze un tad tiek meklētas cēloņsakarības, tiek mēģināts kaut kā pierādīt, ka ir kāds iemesls, kas to ir izsaucis. Piemēram, ir palielinājušās avārijas, un tiek meklēts, kāds tur ir bijis iemesls, teiksim, vai šis šoferis tur ir strādājis ilgāk par normu vai nav.

Tomēr pirmais un galvenais, kas ir jāatceras, runājot par civilizētu valstu pieredzi, ir tas, ka autobusu vadītāji, par kuriem pirmām kārtām ir runa, domājot par šo ceļu kategoriju, un arī es runāju pārsvarā par autobusiem, par "D" kategoriju, ir augsti kvalificēti darbinieki, kam ir augsta darba apmaksa. Tas ir pirmais, kas dod iespēju atlasīt kadrus un šim darbam izvēlēties augsti kvalificētus autobusu vadītājus, jo viņu darba kvalitāte ir saistīta ar daudzu cilvēku dzīvību. Taču, tagad šajos uzņēmumos vidējā alga šim vadītājam ir 47 vai 48 lati, tad, piedodiet man, jūs varat tās stundas ierobežot kaut vai līdz divām, taču tas nebūs galvenais, kas izšķirs šo satiksmes drošību. Tāpēc šī sistēma ir jāievieš pakāpeniski un vienoti, risinot paralēli arī citus jautājumus, nevis tikai mākslīgi ierobežojot darba stundas.

Otrs būtisks jautājums. Šis darba stundu ierobežojums skars tikai vietējos transporta uzņēmumus, kurus mēs varam kontrolēt. Un, kā es jau iepriekš teicu, padomāsim par mašīnām. Mēs pārsvarā cenšamies ierobežot un strādāt ar tiem, kuri ir vājāki, kuri mums klausa, kuriem mēs tiekam klāt. Attiecībā uz tiem, kuriem mēs netiekam klāt, mēs par viņiem nemaz nedomājam, par to, kā apturēt šīs mašīnas un kā rīkoties ar šiem starptautiskajiem tranzītiem, kuri arī dosies un atstās tādu pašu ieteksmi uz satiksmes drošību. Manuprāt, tā vienkārši būs vietējā transporta darbinieku diskriminācija attiecībā pret citiem. Tāpēc man ir tāds viedoklis, ka šeit ir vajadzīgi pārejas noteikumi. Protams, ir jāvirzās uz šo civilizēto 8 - 9 stundu tarifu, bet paralēli tam tad vajadzētu prognozēt, ka šinī darbā varēs iesaistīt labākos autovadītājus un ka viņiem spēsim samaksāt pienācīgu atalgojumu. Un tad mēs varēsim arī nopietni runāt par 8 stundu darba dienu, 42 stundu darba nedēļu un tā tālāk. Tāpēc šeit šis jautājums, manuprāt, tomēr tiek risināts atrauti no visa konteksta.

Un vēl par vienu sevišķu saistību ar drošību. Šīs stundas nav pats izšķirošākais, jo ir daudz svarīgāki momenti, kaut vai, teiksim, transporta līdzekļu pasīvā drošība. Kāda drošība var būt, ja cilvēkus pārvadājam mazos un vecos autobusos, ja netiek iegādāti droši un jauni autobusi? Tas arī ir jāsaprot, jo šobrīd Latvijā četros gados pasažieru pārvadāšanai ir iegādāts viens jauns autobuss, neskaitot tūristu autobusus, Jelgavas autobusu parkam. Četru gadu laikā - viens! Vai tad mēs ar šīm 8 stundām tagad atrisināsim šo autobusu drošības jautājumu?

Trešais jautājums ir vadītāja rīcība ekstremālās situācijās. Daudzi paši ir sēdējuši pie stūres un lieliski zina, ka tādas sarežģītas, ekstremālas situācijas rodas katram vadītājam. Un tad rodas jautājums, vai viņš māk šajā situācijā, šajās īsajās sekundes desmitdaļās atbilstoši rīkoties, lai neizraisītu kaut kādas traģiskas sekas. Un te ir runa arī par šo specifisko apmācību, kuru mūsu autovadīšanas speciālisti ir ļoti labi apguvuši arī attiecībā uz ekstremālām situācijām, teiksim, parādoties pirmajam ledum. Pamēģiniet vadīt mašīnu uz ledus un neradīt ekstremālu situāciju! Tas arī ir viens no faktoriem, kas visai būtiski ietekmē šo satiksmes drošību.

Nevar nerunāt arī par pašu satiksmes organizāciju, par mūsu ceļu stāvokli utt. Tāpēc ir mēģinājumi saistīt visu šo drošību ar darba stundām, taču uzskatu, ka tas nav pamatoti. Tāpēc es arī principā aicinu... Protams, šie noteikumi ir izstrādāti un tos vajadzētu atbalstīt, bet darba gaitā varēs izdarīt izmaiņas. Un es tomēr pašreiz iebilstu pret šo darba stundu ierobežošanu. Es piedāvāju pārejas noteikumos, kā tas ir norādīts, šo spēkā stāšanos izdarīt pakāpeniski. Protams, šajā likumā ļoti precīzi ir jāatrisina jautājums par šīm tiesībām vadīt automobili, jāapsver, vai ir vajadzīgas šīs notariālās pilnvaras vai nav.

Vēl viens būtisks jautājums, kuru Endziņa kungs jau izvirzīja un kurš principā regulāri ir saistīts ar satiksmi. Tas ir saistīts arī ar nodokļiem, ar Finansu ministriju utt. Runa ir par valsts likumdošanas normatīvās bāzes sakārtošanu atbilstoši civilizētai sistēmai un likumdošanai. Ja ir šie noteikumi, tad var attiekties tikai Kabineta noteikumi un tad arī šie normatīvie dokumenti ir jāapstiprina Kabinetā. Protams, šeit ir problēmas, bet tomēr Kabinets ir arī šis "siets", kurā ir pārstāvēti pietiekami gudri cilvēki. Viņi pārstāv arī kaut kādas noteiktas sfēras, un līdz ar to šie lēmumi tomēr ir vairāk sabalansēti nekā tad, ja tos pieņem viena atsevišķa ministrija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl pieteikušies deputāti? Nav. Debates ir izbeigtas. Vai referents runās vēl?

Andris Līgotnis - lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Šajās visnotaļ interesantajās debatēs, protams, izskanēja ļoti daudzi vērtīgi, derīgi priekšlikumi, un es ļoti ceru, ka autori tos noformulēs rakstveidā un iesniegs mūsu komisijā līdz 17.novembrim. Šis likums, kolēģi, ir ļoti vajadzīgs ne tikai mūsu valsts autobraucējiem. Tas ir vajadzīgs arī kājāmgājējiem. Un tādēļ es lūdzu to apstiprināt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par ceļu satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Rezultātu! Par - 63, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts.

Vai pret nosaukto priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmuma "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem"" atzīšanu par spēku zaudējušu. Otrais lasījums.

Ivars Silārs - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Tieši šis likumprojekts sasaucas ar tikko kā apskatīto. Un tieši ar Gundara Bērziņa sacīto par šoferu mazajām algām, par nespēju nodrošināt autosaimniecības ar kvalificētiem šoferiem, par nespēju viņiem samaksāt. Kā jūs atceraties, šis likumprojekts jau reizi citā redakcijā tika piedāvāts un otrajā lasījumā noraidīts. Komisija izdarīja labojumu, jo bija pamatota norāde, ka, ja tas stājas spēkā ar 1.janvāri, tad 1.janvārī mums vēl nebūs nākamā gada budžeta. Taisnība! Tādēļ arī komisija uzskatīja, ka tas var stāties spēkā tikai tad, kad ir apstiprināts jaunais budžets. Veids ir ar apstiprināšanu. Visa būtība te ir tāda pati, kāda bija pagājušajā nedēļā trešajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem, kuri attiecās uz Aizsardzības spēkiem, policiju un citām struktūrām, kam arī ir paredzēti atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanā. Šis Augstākās padomes lēmums ir spēkā visu laiku. Bet kāda tam ir jēga? Nav taču nekāda, ja budžetā nav tam paredzētās naudas. Tāpēc doma ir tāda, ka vispār ir jāmaina valstiskā pieeja. Konceptuālā pieeja šā jautājuma risināšanai. Budžetā ir jāparedz līdzekļi Izglītības ministrijai, jo sabiedriskais transports mums šodien (atšķirībā no Augstākās padomes likumu pieņemšanas laika) ir mainījies, mums šodien ir ne tikai valsts sabiedriskais transports, bet ir arī pašvaldību sabiedriskais transports, ir privātie sabiedriskā transporta uzņēmumi. Un visiem ir jāmaksā algas šoferiem. Te jau ir tas, ka četru gadu laikā Jelgavā autoparkam var iegādāties tikai vienu autobusu. No kurienes tad lai ienāk tā nauda? Taču šai naudai ir jāienāk, un tai ir jābūt paredzētai budžetā. Respektīvi, mūsu komisija aicina visus deputātus: ja jaunā budžeta gada sākumā piedāvātajā nākamā gada Budžeta likumā nebūs paredzēta šī summa, neapstiprināsim šo nākamā gada budžetu! Taču to mēs varam prasīt tad, ja esam šeit paredzējuši, ka šis lēmums pārstāj darboties ar jaunā Budžeta likuma apstiprināšanas brīdi. Tātad tur ir jāparedz arī tāda summa, un mēs lūdzam šādu koncepciju valstī iedibināt, ka prasīt var tikai to, kas ir iedots, un vispirms ir jāiedod, lai tālāk varētu dot atvieglojumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Tā kā šis likumprojekts jau vienu reizi tika noraidīts otrajā lasījumā, tad jautājums ir ļoti nopietns. Es gribu aicināt deputātus pievērst uzmanību šā jautājuma risināšanas nesenajai vēsturei. Jau sākot ar 1991.gada 26.septembri, ar Ministru padomes lēmumu nr.251 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā" tika iedibināta tāda kārtība, ka laukos dzīvojošajiem vispārizglītojošo skolu skolēniem transporta izdevumi, kas rodas mācību gada laikā, izmantojot rajonu un tālsatiksmes autobusus, tiek segti no attiecīgo vietējo budžetu līdzekļiem. Šī norma, protams, tika pārnesta uz satiksmes ministra 1992.gada 20.marta pavēli un vēlāk arī uz 1992.gada 2.novembra Ministru padomes lēmumu nr. 452 ar tādu pašu nosaukumu.

Turpinot šo loģisko shēmu šā gada 5.aprīlī Ministru kabinets izdod noteikumus nr.90 - (nosaukums iepriekšējais) "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā". Un arī norma tāda pati - ka laukos dzīvojošajiem skolēniem, iegādājoties braucieniem biļetes (tas šeit ir akcentēts), transporta izdevumi tiek segti no vietējā budžeta līdzekļiem. Akcents uz "pçrkot biļetes" - tā ir statistika, tie ir reālie skolēni, kas aizvesti uz skolu un atpakaļ. Taču pirms Ministru kabineta noteikumiem nr.90 tika izdots Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmums - tāds īss un konceptuāli atšķirīgs, turklāt izteikts ļoti kategoriskā formā. Citēšu tā 1.pantu: "Atļaut bezmaksas braukšanu lauku apvidos dzīvojošajiem vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem mācību gada laikā uz skolu un atpakaļ visu veidu vilcienu kopējos vagonos un autobusos". Un, lūk, šeit nekas netiek minēts par transporta izdevumiem, par biļešu iegādi vai izdevumu segšanas avotiem. Pēc būtības Ministru kabinets vairs nedrīkstēja turpināt Kabineta noteikumos nr.90 iesākto shēmu. Mans viedoklis ir tāds, ka šai iniciatīvai - atcelt Augstākās padomes lēmumu - vajadzēja nākt jau pirms Ministru kabineta noteikumu nr.90 izdošanas. Tas būtu likumīgi, tas būtu sakārtoti.

Pāršķirstot Augstākās padomes 1993.gada 6. un arī 7.aprīļa sēdes stenogrammu, kļūst skaidrs, ka Augstākās padomes deputāti bija neapmierināti ar toreizējo situāciju, ar privileģēto pasažieru kategoriju skaitu. Citēju deputātes Buķeles uzstāšanos: "Mums ir 20 kategorijas iedzīvotāju, kuriem ir tiesības sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, taču starp šīm 20 kategorijām nav vispārizglītojošo skolu skolēnu." Gribu teikt, ka ir saprotama vēlme tolaik vēl nesakārtotajā situācijā sabiedriskajā transportā piepulcināt privileģēto pasažieru kategorijai, kuri lieto sabiedrisko transportu bez maksas, arī skolēnus. Īpaši laukos dzīvojošos.

Tagad tomēr mēs šīs lietas pamazām sakārtojam, un, kā jau Silāra kungs sacīja, ne pagājušo ceturtdien, ne arī divos iepriekšējos lasījumos nevienam deputātam nebija nekas iebilstams pret to, ka policijas darbiniekiem, karavīriem, vides aizsardzības inspektoriem un valsts vecākajiem ugunsdzēsības inspektoriem mēs liedzam iespēju kāpt iekšā sabiedriskajā transportā un braukt par velti, tikai uzrādot apliecību, bet pieņēmām tādu kārtību, ka var saņemt braukšanas izdevumu apmaksu, kas paredzēta dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai, izmantojot sabiedrisko transportu.

Arī pagājušajā gadā Augstākajā padomē diskusijās runāja daudz deputātu, kuri īsti nesaprata, kā tas ir, - par velti braukt - un vērsās pret šādu formulējumu. Pāršķirstot stenogrammu, mēs varam redzēt, ka pret iestājās deputāts Salītis un deputāts Kide, pēdējo citēšu: "Bezmaksas braukšana tīri nevarētu būt, ja pastāv saimnieciskās organizācijas, tad kādam ir jāmaksā, jo bezmaksas, lai arī cik tas labi būtu, vienkārši nevar būt." Ðai domai es varu tikai pievienoties, un šī sistēma ir iedibināta, neskatoties uz Augstākās padomes lēmumu. Vietējās pašvaldības maksā, sedz lauku skolēnu transporta izdevumus, bet tomēr ar akcentu - "skolēniem iegādājoties braucieniem biļetes". Tātad problēma ir tāda, ka ir šī pretruna starp Augstākās padomes lēmumu, kur nekas tāds netiek minēts, un Ministru kabineta noteikumiem nr.90. Un, kamēr pastāv šī pretruna, pastāv arī dažādu traktējumu iespējas. Viena pagasta vadība atsauksies uz Augstākās padomes lēmumu, bet cita varbūt uz Ministru kabineta noteikumiem nr.90. Izraisās nevajadzīga diskusija starp skolēniem, viņu vecākiem, skolu, pagastu, ciemu vadību un transporta uzņēmumiem, autobusu vadītājiem, bet negatīvo emociju jau bez visa tā mūsu dzīvē ir pietiekami. Un tās vairot, es domāju, nevajadzētu.

Tagad gribu pievērst uzmanību pozitīvajiem aspektiem, ja darbojas tikai tas mehānisms, kas paredzēts Ministru kabineta noteikumos nr.90. Pirmkārt, saglabājas skolēnu braukšana ar maksas atlaidi, saņemot kompensāciju par transporta izdevumiem. Otrkārt, tiek ievērots sociālā taisnīguma princips starp skolēniem. Treškārt, notiek kontrole pār līdzekļu racionālu izmantošanu, un tas, man šķiet, šajos apstākļos nav mazsvarīgi. Un, visbeidzot, transporta izdevumi tiek segti no vietējo budžetu līdzekļiem. Tātad šai shēmai ir daudz pozitīva. Vietējās pašvaldības, kuras tiešām zina vislabāk vietējos apstākļus, pašas tad arī noteiks vislabāko un ērtāko kompensācijas veidu un formu. Katrs pagasts zina, kam samaksāt par reālo darbu - skolēnu pārvadāšanu - un kam nemaksāt, teiksim, kādam rajona autokombinātam vai paju sabiedrībai, vai kādam citam individuālam pārvadātājam, ieskaitot vecākus. Bez tam mūsu republikā ir rajoni, kur šī shēma, šī sistēma darbojas, turklāt labi darbojas, un mēs kā pozitīvus paraugus minam Valmieras, Valkas, Madonas, Bauskas, Jēkabpils, Balvu, Cēsu, Talsu un citus rajonus.

Tomēr pastāv jautājumu jautājums - un tas ir ekonomikas "dzīvības" jautājums. Tie ir līdzekļi, šī nauda kompensācijām. Un, cik zinu, ir bijusi arī valsts palīdzība vietējiem budžetiem, jo gada sākumā Finansu ministrija ir izdalījusi 590 tūkstošus latu, no kuriem visa šī summa vēl nav izlietota. Tomēr daudzās vietās šī nauda netika izmantota transporta kompensācijai, bet, piemēram, skolas skursteņa remontam, bet dažās vietās šo līdzekļu tiešām varbūt arī nepietika, un tas jau ir mūsu tautsaimniecības mazspējas rezultāts. Un, ja šīs naudas nebūs vai arī mēs nobalsosim, lai taču bērni un skolēni kāpj pustukšajos autobusos iekšā un brauc par brīvu, tad šie bērni brauks gadu, varbūt arī mazāk. Un tad šī nozare, kas nav spējusi atjaunoties, - es varbūt varētu šodien te jau trešo reizi pieminēt piemēru, ka Jelgava ir nopirkusi tikai vienu jaunu autobusu, pa visu republiku tikai vienu jaunu autobusu! Šī satiksmes nozare vairs nepastāvēs. Un tad skolēns ziemas dienās vai rudens lietavās, vai arī labā laikā pēc dažiem gadiem veltīgi autobusu gaidīs, jo tie daži cilvēki, varbūt arī lauku tantiņas, lauku ceļos šo nozari tomēr nepadarīs rentablu.

No dažiem deputātiem ir dzirdēts priekšlikums - izdalīsim naudu no valsts budžeta tiešā ceļā šīm autosaimniecībām centralizēti - caur Satiksmes ministriju, rēķinot uz skolēnu skaitu, pārskaitot tam rajonam tik, bet tam - tik, un tad tiešām nav jāaptur Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmums. Tāda shēma patiešām arī Padomju savienībā darbojās, turklāt ilgu laiku. Bija jāizmanto PSRS Statistikas komitejas 1986.gada 29.decembrī apstiprinātā instrukcija nr.7-24-170 "Par pārvadājamo skaita noteikšanu kopējās lietošanas autobusos". Es esmu strādājis ar šo instrukciju, bet tomēr atļaušos apgalvot, ka tā nav laba shēma, jo naudu bieži vien saņem tas, kurš nav reālo darbu padarījis, bet tas, kas to ir padarījis, nereti nesaņem attiecīgo atlīdzību, jo nav braukšanas dokumenta - biļetes.

Un vēl viens arguments par sliktu šai shēmai. Tāpat kā daudzās citās nozarēs arī šis "Latvijas ceļa" iesāktais reformu kurss nav grozāms, vismaz šajā brīdī - nē, un tā jau būs realitāte, ka autotransporta uzņēmumi un autobusu parki teju teju būs kļuvuši par pašvaldību uzņēmumiem vai no Satiksmes ministrijas pakļautības būs nonākuši Valsts īpašuma fondu pārziņā, un tad valsts birokrātijai naudu novadīt līdz reālajam darba darītājam tikpat kā nebūs iespējams. Tāpēc, lai sakārtotu šo satiksmes nozari - un tās ir arī autobusu pārvadātāju domas - aicinu balsot par likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pierakstījusies Janīna Kušnere. Vai jūs izmantosiet atlikušās 4 minūtes vai runāsiet pēc pārtraukuma? (No zāles deputāte J.Kušnere: "Pçc pārtraukuma!") Pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Es jūs aicinu būt tikpat disciplinētiem arī pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmuma "Par bezmaksas braukšanas atļauju vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" otrajā lasījumā. Turpinām debates. Vārds Janīnai Kušnerei - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

J.Kušnere (LNNK).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamā Saeima! Apspriežot šo likumprojektu, Silāra kungs atsaucās uz likumu sakārtošanu. Liekas ļoti patīkami, ka mēs par to runājam un ka mēs to veicam. Taču jūs, Silāra kungs, manuprāt, piemirsāt kādus sabiedrības slāņus mēs vēlamies šeit pretstatīt. Un tad, kad jūs minējāt, ka, lūk, policijas darbiniekiem un vēl citu profesiju pārstāvjiem ir atcelta šī bezmaksas braukšana, man gribējās jums teikt, ka skolēni, vispārizglītojošo skolu skolēni, ir tie, kas salīdzinājumā ar policistiem un citu profesiju pārstāvjiem algu tomēr nesaņem, ne lielāku, ne mazāku. Saņem vienīgi kaut kādus pabalsta grašus. Es domāju, ka nevar salīdzināt vai precīzāk pielīdzināt to, kas nav pielīdzināms. Lakševica kungs runāja par vēsturi un par to, ka situācija mainās un ka neviens pašreiz nevienu nevedīs par velti. Bet man gribas jautāt: budžetā jau šie līdzekļi ir paredzēti, vismaz šim gadam ir; tad kam un kā tie tiks izmantoti, ja jūs sakāt, ka uzņēmējs nevedīs par velti? Tas, protams, visvairāk ir attiecināms uz šā gada budžetu. Satiksmes ministra Gūtmaņa kunga viedoklis, ka mums ir jābūt līmenī un ka mums ir jārīkojas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, arī liekas īpatnējs. Vai latviešu tauta ir līmenī ar savu nabadzību? Vai tā atbilst demokrātijas standartiem? Ja šinī gadījumā valdības loceklis atbild "jâ", tad viņš melo. Ja atbild "nç", tad taču ir valdība vainīga, ka latviešu tautas nabadzība neatbilst starptautiskajiem standartiem!

Tālāk! Es gribu pievērsties nevis vēsturei, nevis starptautiskajiem standartiem un līmenim, bet gan analīzei attiecībā uz to, kas var iznākt no tā, ja mēs šodien šo likumprojektu nenoraidām. Un vispirms atļaujiet pakavēties pie tā apstākļa, kādā veidā šis likumprojekts atkārtoti iekļuva darba kārtībā. Diemžēl nevar izprast, kāds ir bijis juridiskais pamats šā likumprojekta atkārtotai iekļaušanai plenārsēdes darba kārtībā. Plenārsēdes stenogrammā mēs redzam, ka likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmuma "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" balsojot tika noraidīts otrajā lasījumā ar rezultātu: "par" - 32 un "pret" un "atturas" kopā nobalsoja 36 deputāti. Kārtības ruļļa 104.panta 3.apakšpunkts gan dod iespējas atbildīgajai komisijai iesniegt to no jauna vai vēlreiz otrajā lasījumā - ar nosacījumu, ka jāievēro 94. un 96.panta noteikumi. Un 96.panta 1.apakšpunkta noteikumi, kas attiecas uz šo gadījumu, ir šādi: nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja tam nav pievienoti visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi, izņemot priekšlikumus, kurus to iesniedzēji ir atsaukuši. Un šeit šī sarežģītība parādās - tajā apstāklī, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņi ne tikai nebija noteikti, bet pat tika liegta tāda iespēja vispār. Un to noteica Silāra kungs, būdams atbildīgās komisijas priekšsēdētājs, ar šādu teikumu (lasu no stenogrammas): priekšlikumi par šo likumprojektu vairs nav jāiesniedz. To nevarēja Silāra kungs nejauši aizmirst un, faktiski rīkojoties pretlikumīgi, ar to ir pamudinājis arī Saeimas Prezidiju rīkoties neadekvāti likumam. Tādējādi principā mēs šodien faktiski nemaz neesam tiesīgi skatīt šo likumprojektu, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ LNNK aicina deputātus noraidīt likumprojektu par lēmuma par skolēnu bezmaksas braukšanas atcelšanu. Bet, ja mēs runājam par lietas būtību, tas varbūt nebūtu tik ārkārtīgi svarīgi un tik milzīgi liels arguments, taču šis fakts atspoguļo "Latvijas ceļa" darbības stilu un veidu Saeimā. Tas pierāda īpaši lielo neatlaidību, ar kādu "ceļinieki" darbojas. Tas būtu apsveicami, ja šī neatlaidība būtu vērsta uz nabadzīgākās tautas daļas atbalstu un lielajām rūpēm par to, bet šajā gadījumā ir taisni otrādi, jo, kas zina, atceļot šo Augstākās padomes lēmumu, budžeta līdzekļi varētu iekrist daudz auglīgākā zemē, tas ir, viena otra valdības vīra makā. Tā kā jautājums ir saasināts, to apspriež gan komisijās, gan frakcijās, un izskan viedoklis, ka Ministru kabinets ir jau pieņēmis jaunus noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā piešķiramas tiesības uz atvieglojumiem vai bezmaksas braucieniem sabiedriskajā transportā. Jā, tiešām, tādi noteikumi nr.90 ir pieņemti 1994.gada 5.aprīlī, un, izņemot dažus punktus, tie ir stājušies spēkā tulīt pēc to pieņemšanas. Tātad kopš 1994.gada 5.aprīļa ir spēkā gan šie Ministru kabineta noteikumi nr.90, gan arī Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmums "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem", un jau vairāk nekā 6 mēnešus tas nav traucējis, bet tagad pēkšņi ir kļuvis nevajadzīgs un traucējošs. Kādēļ? Atbilde ir vienkārša: satiksmes ministrs ir izdevis rīkojumu, kas ir pretrunā jeb, precīzāk sakot, neatbilst šim augšminētajam Augstākās padomes lēmumam. Un te Endziņa kungs, kas ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, šodien jau minēja, ka satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs bieži vien rīkojas pāri likumiem. Tas tika minēts jau iepriekšējā likumprojekta sakarā. Tas nav mans viedoklis, tas ir Endziņa kunga viedoklis.

Tādējādi šeit atkal nekādā veidā neizpaužas rūpes par tiem, kas skaita katru santīmu, bet gan bija jāatrisina valdības locekļa izdomātā rīkojuma likumīgais pamats. Lūk, laikam tas arī ir tas būtiskākais moments, kādēļ lēmums ir jāatceļ.

Taču, godātie kolēģi, es aicinu jūs tiešām būt ļoti uzmanīgiem, jo ar šā lēmuma atcelšanu mēs faktiski pārtrauksim budžeta dotāciju pārskaitīšanu rajoniem, lai apmaksātu šo bezmaksas braukšanu skolēniem. Tas ir tik ļoti būtiski vecākiem laukos, kuri vairumā gadījumu ir bezdarbnieki un kuriem ir pietiekami smagi apgādāt savus bērnus ar apģērbu un paēdināt. Un tagad mēs ar savu balsojumu vēl gribam viņiem uzkraut rūpes arī par to, kā bērniem nokļūt uz skolu! Vai mēs varam atbildēt uz jautājumu - vai šā balsojuma rezultātā nebūs tādi gadījumi, kad vecāki būs apstākļu spiesti pieņemt lēmumu nelaist bērnus uz skolu, jo vienkārši viņiem nebūs naudas, par ko nopirkt biļeti bērnam, lai viņš aizbrauktu uz skolu?

Bez tam Ministru kabineta noteikumos nr.90 ir nejaušs vai apzināts kāda panta vai panta daļas iztrūkums. Ir runa par vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņu braukšanas kārtības finansiālo nodrošinājumu. Šī braucēju kategorija tiek pieminēta tikai augšminēto noteikumu pielikumā. Un, ja mēs tagad palūkosimies, kāds būs šo pārmaiņu galarezultāts, tad, manuprāt, varam secināt visi kopīgi - atcelsim Augstākās padomes lēmumu. Tas nozīmē, ka to regulēs tikai Ministru kabineta noteikumi nr.90, kuros pamatā nav iestrādāti finansiālie līdzekļi vispārizglītojošo skolu skolēniem, bet šī kategorija ir noteikta tikai pielikumā, no kura varēs pamatoti to izsvītrot, sākoties nākamajam budžeta gadam. Un ļoti vienkārša iemesla dēļ - līdzekļu trūkuma dēļ - noteikumu pamatpantos neietilpstošā kategorija - vispārizglītojošo skolu skolēni - ir svītrojama no pasažieru kategoriju saraksta. Tādā situācijā mēs nokļūsim, ja atzīsim šo Augstākās padomes lēmumu par spēku zaudējošu, jo nebūs jau arī tā likumīgā pamata, kādēļ jānosaka zināma līdzekļu summa šai vajadzībai.

Un interesantas vispārējas parādības notika ar šiem līdzekļiem tad, kad mēs saasinājām uzmanību un te, Saeimā, sākām pretoties šā lēmuma atcelšanai. Ātri vien notika līdzekļu pārskaitīšana uz rajonu pašvaldībām. Vai tas tā notiks arī turpmāk? Par to es šaubos, jo pašreiz šis jautājums ir Saeimas darba kārtībā. Un es domāju, ka nekorekti un nesolīdi būtu šodien nogrūst to uz pašvaldību pleciem, jo pašvaldībām mēs esam arīdzan ar savu lēmumu, ar Saeimas lēmumu, pietiekami daudz atņēmuši.

Nu ko, uz priekšu, "ceļinieku" deputāti un visi pārējie, kas viņus atbalsta, un padariet nabagus vēl nabagākus! LNNK atkārtoti aicina noraidīt šā likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Pēc tam runās satiksmes ministrs Gūtmanis.

Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nerunāšu tik patētiski kā iepriekšējie runātāji, bet mēģināšu jums elementāri izskaidrot lietas būtību.

Budovska kungs, es lūdzu nepārtraukt mani!...

Pirmkārt. Protams, mēs visi zinām, ka šobrīd situācija lauku rajonos ar transportu ir ļoti smaga. Un arī ģimeņu budžets ir ļoti plāns. Un mēs zinām, ka bērniem ir grūtības ar nokļūšanu skolā. Izglītības ministrija pat šādu statistiku par iepriekšējo gadu tika apkopojusi, un tiešām ir grūtības. Bet vai, noraidot šo likumprojektu, mēs kaut ko panāksim? Pilnīgi pretēji. Pirmkārt, - un to jau te teica daži iepriekšējie runātāji - kādam par to ir jāmaksā. Un vienīgais risinājums šobrīd, vienīgais praktiskais risinājums šobrīd ir elementārs - ir jāatvēl no budžeta nauda pašvaldībām. Pie tam šī nauda no budžeta pašvaldībām ir jāatvēl atkarībā no attiecīgajā rajonā dzīvojošo skolēnu skaita un, otrkārt, atkarībā no tā, kāds ir iedzīvotāju blīvums šajā rajonā. Respektīvi, ir atšķirības starp Ventspils un Cēsu rajonu, jo Ventspils rajonā ir iedzīvotāju blīvums mazāks un attālumi līdz skolai ir lielāki, līdz ar to ceļa izmaksas, braucot uz skolu, katram bērnam ir mazākas nekā, teiksim, Cēsu rajonā. Un šobrīd vienīgais, ko mēs varam darīt, ir atvēlēt (tātad proporcionāli rajoniem) no budžeta līdzekļus šīm transporta vajadzībām, lai bērns varētu nokļūt skolā, un katra pašvaldība vadīsies no konkrētās situācijas (vai, teiksim, attiecīgā pagasta teritorijā darbojas sabiedriskais transports un tādā gadījumā var dotēt šā sabiedriskā transporta organizāciju vai, ja šā sabiedriskā transporta nav, samaksāt attiecīgi katra bērna vecākiem, lai viņš varētu nopirkt biļeti privātā transportā, ja tāds ir, vai arī iedot naudu šā bērna vecākiem, lai nopērk benzīnu vai pat - sliktākā gadījumā - zirgam spēkbarību, jo varbūt šie vecāki vedīs šo bērnu ar savu personīgo transportu uz skolu). Tas praktiski ir vienīgais risinājums - novadīt šo naudu līdz subjektam, kam šī nauda ir vajadzīga, proti, līdz bērnu vecākiem, kas gādā par to, lai bērns nokļūtu skolā. Un tas ir elementārs risinājums.

Un tieši tāpēc ir jāatzīst par spēku zaudējušu Austākās padomes likums, jo - ko nozīmē bezmaksas vešana? Bezmaksas vešana nozīmē to, ka biļetes nav jāpērk, katra bērna vecāki dara, kā grib, domā par savu bērnu, kā viņš grib uz skolu nonākt, un praktiski situācija ir tāda, ka vienā vietā, kur ir sabiedriskais transports, labi, ar lielām mokām pierunā šā sabiedriskā transporta organizācijas vadītājus, lai ved par brīvu, bet, protams, neviens ar to nav apmierināts, jo par benzīnu ir jāmaksā. Otrā vietā, teiksim, no Augšlīgatnes uz Lejaslīgatni, kur kursē tikai privātais autobuss, šoferis, ja viņš ir ļoti labsirdīgs un nerūpējas par savu budžetu, varbūt to bērniņu kādreiz paņem, bet varbūt citā vietā cits šoferis, kuram ir ir sliktāks raksturs vai kurš vairāk rūpējas par savas ģimenes budžetu, šo bērniņu izsviež ārā, jo kādam taču par benzīnu ir jāmaksā. Vai trešā vieta - kur vispār nav šā transporta un kur vecākiem ir jāpērk benzīns savam sagrabējušam zapiņam, lai uz skolu aizbrauktu. Viņam vispār nav tās naudas. Jo ko tas dod, ka par brīvu, - uz viņu jau tas neattiecas! Un tāpēc vienīgais risinājums, es atkārtoju, ir paredzēt nākamā gada budžetā līdzekļus transporta izdevumu kompensācijai, lai bērni varētu nokļūt skolā

Un tāpēc šis Augstākās padomes lēmums, kas tika pieņemts īsi pirms vēlēšanām, kad, nepadomājot par lietas būtību, visiem deputātiem gribējās izskatīties ļoti labiem, ir jāatceļ, lai reāli varētu šo jautājumu atrisināt, jo kādam taču ir jāmaksā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis - satiksmes ministrs. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamā deputāte Kušneres kundze! Cienījamie deputāti! Radioklausītāji! Es gribu paskaidrot, ka šodien transporta atvieglinājumi ir skolniekiem, studentiem, pensionāriem, invalīdiem, represētajiem un tādi tie arī būs rīt, parīt un aizparīt. Protams, mēs būvējam demokrātisku valsti, kas ir orientēta uz tirgus ekonomiku, un mums ir jāorganizē tās lietas. Tādējādi, lai sabiedrība šiem cilvēkiem, kuriem ir mazāki ienākumi un kuri nespēj nopelnīt, radītu iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un kustēties, jo demokrātijas pamatā ir iespējas cilvēkiem pārvietoties. Līdz šim ar voluntārām un demagoģiskām metodēm tas pienākums ir uzlikts autosaimniecībai. Un visi tie pienākumi un izmaksas, kas jādara sabiedrībai, tiek uzlikti šauram cilvēku lokam. Un tas šaurais cilvēku loks un tie uzņēmumi bez kurnēšanas un pacietīgi ir to visu pildījuši. Un tad ir tie rezultāti, ko mēs dzirdējām, apspriežot likumprojektu "Par ceļu satiksmi", - ka šo četru gadu laikā, kad sabruka tā impērija, esam nopirkuši vienu autobusu. Un nav jābūt sevišķi gudram zinātniekam vai ministram, lai parēķinātu, ka katra mašīna nolietojas, un mums ir jādomā par to un jāiedibina tāda sistēma, kas spēj pastāvēt un attīstīties.

Tālāk. Es gribu teikt, ka sociālismā - par ko Kušneres kundze laikam ļoti skumst, jo viņai ļoti dārgi tie lēmumi, kas nāca pēc inerces pēc sociālisma, - bija tā, ka valsts jau par visiem gādāja un visiem deva to, ko vajadzēja. Bet kādā veidā valsts to darīja? Mums bija lieli monopoli, kas saņēma no budžeta to naudu, un kā tur bija, tā viņi to pakalpojumu sniedza. Mūsu viedoklis ir tāds, ka arī tā nauda, ko saņēma autouzņēmumi, jāatdod tai skolai, jāatdod tai pašvaldībai, lai viņi nu paši izvēlas, vai viņi brauks ar pašvaldības autobusu vai ar starppilsētu autobusu, vai varbūt tā skola pati nopirks savu skolas "busu" un pēc tam, kad būs beigušās stundas, bērni aizbrauks uz teātri vai aizbrauks sēnēs vai ekskursijā. Es uzskatu, ka izvēles brīvība ir demokrātijas pamats un ka šī nav tā tēma, par kuru mums asināt ieročus un cīnīties par kaut kādām prioritātēm un punktiem. Es domāju, ka mums ir jābūt atbildīgiem pret saviem vēlētājiem un pret mūsu valsti, jo mums visiem ir gan bērni, gan vecāki un nav jau te tādi zvēri, kas to nesaprot, Kušneres kundze!

Es uzaicinu sakārtot, lūk, visas tās lietas un sabiedrībai un budžetam uzņemties savu atbildību. Tas, ko padomju laikā bija radījis likumdevējs, - 20 kategorijas iedzīvotāju brauca bez maksas satiksmes līdzekļos, - tas ir maz, tas ir, 600 000 Latvijas iedzīvotāju brauca bez maksas. Un tas maksāja 6 miljonus latu gadā. Jā, biju spiests izdot pavēli, lai novērstu studentu streikus, un lūgt, lai ved par velti tie autotransporta uzņēmumi, tie šoferi, lai ved, bet viņi arī grib streikot. Es teicu - jūs neuztraucieties, esiet mierīgi, te tak ir saprātīga tauta, mēs noregulēsim visas tās lietas un paredzēsim 1995. gada budžetā tos 6 miljonus, un uz to tā lieta iet! Es esmu arī Budžeta komisijas loceklis un valdības loceklis un esmu redzējis to budžeta projektu, un tur ir tā nauda. Un es pateicos visiem valdības locekļiem un pateicos Budžeta komisijas locekļiem, kas to atbalsta, un uzaicinu jūs, Kušneres kundze, un visus radioklausītājus atbalstīt vienu no svarīgākajām valstiskajām problēmām - palīdzēt tiem, kuriem grūti kustēties. Un tas, ka jūs tā uzstājaties, acīmredzot liecina par to, ka es neesmu pienācīgi izskaidrojis tās lietas. Es vēlreiz lūdzu iedziļināties lietas būtībā. Sakārtosim šo jautājumu! Es uzaicinu balsot par šā likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šis lēmuma projekts ir ļoti īss un pagājušajā plenārsēdē iepriekšējā caurskatīšanā tika noraidīts. Un iespējams, ka tad tā loģika arī bija, jo formulējums nebija, manuprāt, tik izsvērts un precīzs, kā tas ir šoreiz, jo svarīgi ir tas, kā šo problēmu risina tad, kad sākas budžeta gads, finansējums. Un tad šinī lēmuma projektā tomēr ir precīzāk teikts, ka šis lēmums tiek atcelts ar budžeta spēkā stāšanās brīdi. Un tā problēma tiek risināta caur budžetu. Manuprāt, šī diskusija ir visumā diezgan smaga, un, pēc manas uztveres, te tomēr ir jāpiekrīt Gūtmaņa kunga viedoklim, ka saduras šie domāšanas veidi - vecais domāšanas veids un kaut kāda reformu nepieciešamība un jauns lietas risinājums. Vai sociālā sfēra, tas ir saprotams ar sociālismu... vai tā ir sociālā sfēra, kas strādā šo cilvēku labā un tiek risinātas noteiktas problēmas ar noteiktiem mehānismiem, precīzi paredzot, kas par to maksā, un neuzliekot šo sociālo problēmu risināšanu, kas principā ir valsts pienākums, pašvaldībām... Neuzliekot to citiem tādiem pašiem cilvēkiem. Kā es jau teicu, minimālās algas un vidējās algas autobusu šoferiem ir zem 50 latiem.

Tāpēc es iesaku šo priekšlikumu atbalstīt, jo uzskatu to par šīs sistēmas sakārtošanas sākumu. Protams, par to, ko Gūtmaņa kungs teica, es neesmu vēl pilnīgi pārliecināts un izrēķinājis, vai 6 miljoni ir tā pietiekamā summa, tāpēc ka šeit ir runa par plašām cilvēku kategorijām. Cik es saprotu, ir runa arī par dzelceļu un tā tālāk. Man nav pārliecības, ka 6 miljoni ir tieši tā summa, kas ir nepieciešama. Tāpēc, budžetu skatot, ir ļoti svarīgi, lai mēs to ieraudzītu ātrāk un lai par šiem skaitļiem varētu pārliecināties, tos pārrēķināt un gūt pārliecību, ka tie šo problēmu atrisinās.

Otrs jautājums. Gūtmaņa kungs nosauca 20... nē, bija vairāk, 23 kategorijas, kam bija šīs tiesības braukt bez maksas. Pie tam cilvēku skaits, uz kuriem šie atvieglojumi attiecās, bija 600 000. Pensionāri arī ir 650 000. Uz viņiem pārsvarā tas neattiecās, un principā jau te ir tas jautājums - tie maksātāji un tie, kas nemaksā. Maksātāji jau samaksā par tiem, kas šo braucienu neapmaksā tiešā veidā vai, vienalga, kaut kādā citādā veidā. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums ir risināms.

Protams, ir skatāms, kādi ir šie mehānismi. Caur pašvaldībām... Manuprāt, tomēr tas tiešām dod šīs izvēles iespējas, ne tikai dotējot valsts uzņēmumus, bet arī iesaistot vai nu privātos, vai, piemēram, laukos kādu kooperatīvo sabiedrību rīcībā esošos... Protams, iespējams, ka tālākā nākotnē visnormālākais ir tas ceļš, ko Gūtmaņa kungs minēja beigās, - tas ir tad, kad skolas varēs iegādāties savus autobusus par šīm naudām un risināt šo problēmu vēl efektīvāk, ņemot vērā skolas un skolēnu vajadzības.

Un tāpēc es gribu pirmām kārtām uzsvērt, ka šo noteikumu atcelšana nav vērsta pret skolniekiem, lai viņiem būtu jāmaksā no savas kabatas par šo ceļu. Nē, tas nav tā, tas ir vienkārši piedāvāt citu modeli. Protams, es saprotu, ka lielākajai daļai radioklausītāju šis modelis būs tomēr laikam neērtāks. Tas ir tomēr jāatzīst, bet kopumā sistēma tomēr strādās efektīvāk visos tās posmos.

Otrs. Tātad nav jāmaksā tiem, kas maksā par nemaksātājiem. Un valdībai, protams, ir jāsakārto šo līdzekļu aprite un jāskatās, lai šie līdzekļi tomēr tiktu izmantoti paredzētajiem mērķiem. Jo, ja šobrīd iedala šo naudu, ir vēlēšanās izmantot šos līdzekļus savādāk. Ir skaidra smagā pašvaldību situācija, tomēr ir jāpanāk, lai šīs mērķdotācijas var izmantot tikai šiem mērķiem. Ir jāizveido šāds mehānisms. Pašvaldībām vajadzību, protams, ir ļoti daudz, bet, ja tie līdzekļi ir piešķirti transporta izmaksu kompensācijai skolēniem vai kādām citām ļaužu kategorijām, tie ir jāizmanto šādam nolūkam. Tāpēc es lūdzu šo atbalstīt, bet es tikai nesaskatu... šis nav ar šo vien... Principā jau transporta un pasažieru pārvadājumu problēmas un skolēnu vešanas jautājumu tas neatrisinās. Visās civilizētajās valstīs tomēr pasažieru transports ir viena no tām nozarēm, kurām ir ļoti regulāras un ievērojamas dotācijas, lai šī sistēma varētu pastāvēt. Un, protams, ņemot vērā to, ka mūsu valsts iedzīvotāju dzīves līmenis nav tāds, ka varētu katrs iegādāties automobili, lai būtu ne tikai luksusa manta, bet arī lai varētu ērtāk pārvietoties, sabiedriskā transporta sistēmas saglabāšana ir ļoti svarīga. Šis jautājums ir tikai maza daļiņa, ja principā netiek palīdzēts sabiedriskajam transportam, neskatoties uz to, kādā formā tas pastāv, - vai tas ir valsts uzņēmums vai pašvaldību uzņēmums, vai privātais, vai individuālais. Jebkurā gadījumā tiem, kas nodarbojas ar sabiedrisko pārvadājumu nodrošināšanu, ir jāsniedz palīdzība, jo citādi šī problēma tomēr netiks atrisināta. Tas arī ir jāatzīst. Tāpēc tomēr aicinu nobalsot par šo lēmuma projektu un ļoti rūpīgi skatīties, lai tas, ko valdība sola un grasās īstenot, tomēr tiktu īstenots līdz galam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Bukovskis.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Lēmuma projekts, liekas, ir sagatavots ļoti pareizi. Ja tiks iedalīti 6 miljoni, tad arī atcels skolēnu braukšanas maksu autobusos un pašvaldības skolēnus dotēs. Bet kas notiks līdz tam? Kas notiks novembrī, decembrī? Šajā laikā darbojas Gūtmaņa kunga pavēle, kurā ir teikts tā: "Skolēniem ir jāmaksā, bet studentiem - par puscenu". Skolēni braukā katru dienu un katru dienu autobusos maksā vismaz 20 santīmus. Tā ir manā pusē -Ventspils un Talsu pusē, kur katram bērnam vajadzīgi 20 santīmi, lai viņš nokļūtu līdz tuvākajai skolai. Studentiem, tāpēc, ka viņi solās streikot, atļāva braukt par šo puscenu. Redzat, šeit vajadzētu būt vēl vienam blakusnosacījumam, ka no šā brīža Gūtmaņa kungs atceļ arī savu pavēli un ka atkal darbojas vecā kārtība - līdz Jaunajam gadam skolēni var skolu apmeklēt par velti, un tad varētu būt šīs dotācijas, kuras ir novirzītas pašvaldībām.

Varbūt vajadzēja darīt vienkāršāk, nevis tā, kā mēs esam vispār pieraduši darīt ar visām dotācijām. Ar kreiso roku labajā kabatā, ar labo roku - kreisajā kabatā. Tā nav izeja. Ja šeit kaut ko grib dotēt, tad šī nauda bija pa tiešo jāatdod Satiksmes ministrijai, nevis no budžeta jāiedala pašvaldībai un pēc tam jāskaita atpakaļ, cik šeit skolēnu, kurš iet skolā, cik dienas apmeklē. Skolēnu skaits ir zināms. Ja Satiksmes ministrijai tas nav zināms, to ļoti labi var noskaidrot Izglītības ministrijā. Un tāpēc, ja šī dotācija ir nepieciešama - un tā, protams, ir nepieciešama, jo šoferu algas ir mazas un ATU izdzīvot ir grūti - , tad Satiksmes ministrija mierīgi šo dotāciju dod pa tiešo visiem šiem uzņēmumiem.

Bija vēl viens iebildums. Ir taču arī privātstruktūras, kuras pārvadā pasažierus. Jā, ir licencēti uzņēmēji, kuriem ir tiesības, izturot lielo konkurenci ar valsts autosatiksmes līnijām, braukt un pārvadāt pasažierus. Tik tiešām tādas struktūras ir, bet to nav daudz. Taču arī visas šīs struktūras ir reģistrētas un licencētas Satiksmes ministrijā. Arī viņi var saņemt šo tā saucamo dotāciju.

Bet nerunāsim niekus! Par šīm dotācijām neviens autobusu nenopirks, neviena pašvaldība autobusus neiegādāsies. Un tādēļ, ja Gūtmaņa kungs šeit no tribīnes pasaka: "Jâ, līdz Jaunajam gadam skolēni lai brauc par velti, tiklīdz nobalsos par budžetu, un budžetā būs šie 6 miljoni", tad arī LNNK varētu balsot par šo projektu. Lūdzu pateikt šo atrisinājumu. Pašreiz tāda nav. Pavēle runā pretī esošajai likumdošanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Māris Budovskis.

I.Bukovskis (TSP).

Zināt, es vispār esmu pret. Uz kā rēķina mēs sākam ekonomēt? Uz mūsu bērnu rēķina? Zināt, bagāti mēs nekļūsim. Te sākas kaut kāds mīts par kaut kādiem briesmīgiem uzņēmējiem, kuri metīs bērnus ārā no autobusa. Zināt, tās ir blēņas! Es gribu pateikt tikai vienīgi to, ka es kategoriski negribu pakļaut savu bērnu tiešām citām briesmām - tiem kontrolieriem, bandītiem, kas tur staigā pa ielu. Tagad viņi ies un bērnam pārbaudīs, kuram ir kaut kas un kuram nav kaut kā. Ja ir valdība, tad lai tā sēž un domā, kā to izdarīt, bet bērnam ir mierīgi jābrauc par velti. Nav ko te ekonomēt.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - LNNK. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Mani kaut kā nedaudz satrauc visa šī mūsu saruna, un tā nebūt nav par šo tēmu, ko tagad mēģina akcentēt, to, cik mūsu bērni būs skoloti vai cik nebūs skoloti. Es domāju, ka šī tēma pašlaik attīstās pilnīgi citādā plaknē un citādā virzienā. Man liekas, ka šeit faktiski valda viena vienīga nekonstruktivitāte, par ko mēs varētu runāt. Un tā pirmām kārtām balstās tikai uz solījumiem. Es saprotu, ka šobrīd šis projekts faktiski ir uzrakstīts pieņemamā veidā. Es vados pēc diviem apstākļiem.

Pirmkārt, cik es zinu, valdība līdzekļus ir izdalījusi pašvaldībām. Šīs pašvaldības daudzos gadījumos nav šos līdzekļus novadījušas līdz noteiktajam adresātam. Te ir kādi pārkāpumi vai vispār nav izmaksāts, un tad parādās zināmas kolīzijas, lai šo faktu izmantotu. Tā būtu viena lieta.

Otra lieta, kas šeit ir. Te ir ļoti interesanti pateikts, ka "atzīt par spēku zaudējušu ar likumu", un tālāk - "par budžeta spēkā stāšanos". Cienītie kolēģi, tādā gadījumā pilnīgi loģiski būtu arī runāt par to, ka mēs šo projektu izskatīsim pēc tam, kad mēs būsim redzējuši budžetu pirmajā lasījumā, lai varētu pilnīgi pārliecināties, ka šāda pozīcija ir iekļauta budžetā, un tad mēs redzētu, par to mēs diskutējam. Tad šeit parādītos pilnīgi cits jautājums - vai te ir 6 miljoni vai te ir kāda cita summa, jo, kā jau šeit teica, protams, daudz kur ir jāpārskata šīs lietas, kā mēs dzīvojām vakar. Tātad ir jāpārskata, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem šo naudu izdalīt, kāda būtu diferenciācija pa reģioniem un tā tālāk. Cienītie kolēģi, mēs taču par to jau iepriekš runājām. Faktiski visi tie argumenti, ko es šodien dzirdu, tie jau tika izteikti. Tanī pašā laikā es nezinu, ar kādu sarkasma pieskaņu es gribu teikt vienu: Ābiķa kungs vēlreiz uzstājās un šeit faktiski nāca klajā ar to pašu, un mēģināja it kā apkopot iepriekš teikto... Es saprotu, ka šodien šeit, parlamentā, darbojas deputāti, deputāti-ministri un parlamentārie sekretāri, bet tagad es saprotu, ka ir parādījusies vēl viena jauna kategorija,un tas ir parlamentārais skaidrotājs.

Kas šeit praktiski notiek? Praktiski mēs sarunājamies par beztēmas tēmu. Mums nav redzams, ka būs... Jā, es saprotu, ka vienīgais apliecinājums šobrīd ir Gūtmaņa kunga teiktais. Viņš ir satiksmes ministrs un vienlaicīgi arī Budžeta komisijas loceklis. Bet nekā vairāk kā stenogramma mums nav. Un par ko tad šeit ir runa? Par ko mēs pašlaik šeit cīnāmies? Es saprotu, ka budžets būs bezgala saspriegts. Un tad parādīsies viena lieta - tas, ka šo pozīciju mēs nevaram realizēt vai varam realizēt tikai daļēji. Un tad mēs sāksim strīdēties par šo budžetu - pieņemt vai nepieņemt. Man vēl daži deputāti ir teikuši: "Redzat, esiet droši! Ja šī pozīcija nebūs ietverta, tad mēs noraidīsim budžetu." Arī tam es neticu, jo budžeta noraidīšanai ir absolūti citas sekas, nevis tās, kā šobrīd mēs skatāmies šo projektu.

Tātad, kolēģi, man liekas, ka vajadzētu panākt kaut kādas nelielas garantijas. Un, ja tā nauda jau tagad ir izdalīta - es nerunāju tagad ne par novembri, ne par decembri - tad tā ir pašvaldības lieta, jo nauda ir izdalīta. Bet līdz tam, kamēr mēs pieņemsim šo 1995.gada budžetu, piedodiet - kas notiek un kā notiek? Un kā notiks šī 1995.gada budžeta izskatīšana? Tātad man liekas, ka šinī gadījumā mums vajadzētu vairāk runāt par lietu, un es negribētu, teiksim, dzirdēt runas pat tādā veidā, kā mums šobrīd izteicās ministrs. Tā ir zināmā mērā utopiska aina, un tā tas nekad nebūs - nebūs te šo dzelteno autobusu zemes, nebūs šo smaidošo bērnu, nebūs to, kuri brauks un bezbēdīgi pārvietosies no savām dzīvesvietām uz skolām. Tā būs visu sāpju lieta. Tā būs ļoti saspriegta lieta, kur būs jāatrod kompromiss starp valsts līnijām un starp privātajām līnijām.

Un kādā veidā mēs to atrisināsim? Bet tad nu, cienītie kolēģi, arī mēģināsim atrisināt to nopietni, mēģināsim visu atrisināt adekvāti, šeit runājot un šeit spriežot par to lietu. Taču tad mums vajadzīgas noteiktas pazīmes, par ko runāt. Šodien mēs faktiski runājam tikai par kaut kādiem emocionāliem izvirdumiem, kur vienā polā ir neizglītoti, nomocīti bērni, bet otrā polā ir utopiska aina. Es domāju, ka tā nav nopietna saruna, un tāpēc es personīgi katrā gadījumā atturēšos balsot par to. Es nezinu, vai tas noteiks šā projekta likteni. Varbūt tas tiks arī pieņemts, bet es vēlreiz gribu teikt - es ar apziņu un ar noteiktu pārliecību varētu balsot par šo projektu, ja būtu redzējis budžeta projektu vismaz uz pirmo lasījumu. Pēc pirmā lasījuma, kad mēs būsim diskutējuši. Un tagad arī es nezinu pateikt, vai tur būs 6 miljoni vai kāda cita summa, bet tad man būs apmēram reāls priekšstats, ko šodien šajos apstākļos mēs varam darīt, lai šo problēmu atrisinātu. Šodien mēs runājam absolūti bez kaut kāda būtiska pamatojuma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu - jums vārds!

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Pašlaik mans vienīgais pamatojums, kāpēc es šeit runāju, ir mūsu garantijas, solījums mūsu bērniem, ka vispārizglītojošajās skolās līdz zināmam vecumam mēs garantējam brīvu izglītību, pamatizglītību. Un arī citās zemēs skolniekiem ir apliecības, viņi brauc par brīvu autobusos, tramvajos, trolejbusos un tā tālāk, un arī šeit mēs nevaram pieļaut to, ka nākamo divu vai trīs mēnešu laikā nav zināms, kā šie bērni var nokļūt savā skolā. Un te ir valdība atbildīga.

Jā, es piekrītu Budovska kungam, ka nav īsti skaidrs, kur parādīsies šīs summas, jo par tām mēs vēl neesam runājuši. Tas viss vēlāk noskaidrosies, bet pašlaik no valdības ir jāprasa skaidrs apsolījums, garantija, ka šo nākamo divu vai trīs mēnešu laikā bērniem nebūs jāvelk no kabatas ārā tie 10, 20 vai 30 santīmi, ar ko samaksāt par autobusu. Tas ir vienkārši, tā ir valdības atbildība, un tai par to ir jārūpējas. Un beigu beigās man ir vienalga, vai tas notiks uz šā vai uz kāda cita likuma pamata. To es gribu dzirdēt no valdības lūpām - skaidru apgalvojumu, ka tūlīt, tagad, nevienu brīdi bērniem, kam ir garantēta šī izglītība, nevajadzēs maksāt par to, jo citādi viņi nevar nokļūt skolā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates izbeigtas. Referents - Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi! Es kārtējo reizi pateicos Prezidijam par to, ka tas ir iesaistījis Aizsardzības un iekšlietu komisiju šā jautājuma lemšanā, bet es mierinu sevi, ka šis ir tas princips, ka zirgam, kurš velk, tam nepārtraukti krauj lielāku vezumu.

Tagad par būtību. Cienījamie kolēģi, man ir lūgums sekot līdzi visam, kas šeit notiek, ko šeit runā un par ko izsakās, tātad būtībai. Šeit tiek izvirzīti jautājumi, jo nav zināms, kā nākamo divu vai trīs mēnešu laikā bērni nokļūs skolā. Taču nākamajos divos vai trijos mēnešos nekas nemainīsies, ja jūs nenobalsosit par šo vai ja jūs nobalsosit par šo piedāvāto likumprojektu. Šeit maiņas punkts ir nākamā gada budžeta pieņemšana. Līdz tam nekas nemainās. Viss paliks pa vecam. Tā, kā tas ir šodien, tā būs arī rīt. Taču mums ir jāsakārto sava valsts, sava saimniecība. Un mēs šeit negatavojamies pretstatīt slāņus, kā izteicās Kušneres kundze, nav tāda slāņa - skolēni un nav arī tāda slāņa - policisti un karavīri. Ir karavīriem bērni, ir policistiem bērni, un skolēni ir gan vieni, gan otri. Nav skolēnu slāņa. Ir vienkārši visiem viens likums. Un, atņemot šo vienkāršo normu, ka šīs 23 kategorijas brauc par brīvu, arī tam karavīram ir jāapmaksā brauciens, pildot dienesta pienākumu, un arī tam policistam ir jāapmaksā. Un kādam tas ir jāmaksā. Turklāt tas viss ir jāregulē ar budžeta palīdzību. Tas ir mūsu uzdevums, šodien šeit lemjot. Un nav jau svarīgi, kāds būs pirmajā lasījumā vai kāds būs otrajā lasījumā šis budžets. Šeit ir tā virzība. Un ieliktā norma ir saistīta ar budžeta spēkā stāšanos, ar nākamā gada budžeta likuma spēkā stāšanos. Tā ir, ņemot vērā jūsu izteikto, jūsu piedāvājumus, tajā lasījumā, kura laikā tika noraidīts, jo tur bija noteikts 1.janvāris. Šo faktiski vajadzētu ar šo dienu atcelt. Te vajadzēja atcelt jau sen, jo tas rada pretrunas Ministru kabineta noteikumos nr.90 un šajā Augstākās padomes lēmumā. Šis lēmums pieļauj dažām pašvaldībām, kurām ir pārskaitīti šie līdzekļi, nenovadīt tos tur, kur vajag, jo tās saka: "Kâ? Ir spēkā Augstākās padomes lēmums, kas nosaka, ka jāved par brīvu!" Arī šīs mērķdotācijas viņi neizmanto, un te ir tas jautājums: kā būs šajos divos mēnešos līdz tam, kamēr vēl būs spēkā šis Augstākās padomes pretrunīgais lēmums? Tādēļ es jūs, kolēģi, patiesi aicinu mūsu likumu sakārtotības labā, kā arī lai mēs varētu pāriet uz normālu tautsaimniecību, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 7.aprīļa lēmuma "Par bezmaksas braukšanas atļaušanu vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 13. Pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu nosauciet, lūdzu!

I.Silārs. Paldies. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Termiņš akceptēts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valsts karogu". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es ar bažām un cerībām nācu uz tribīni - ar bažām tāpēc, ka šodien mēs ļoti daudz debatējam, bet esam maz padarījuši, ar cerībām, ka mēs šodien likumprojektu "Par Latvijas Republikas valsts karogu" pieņemsim otrajā lasījumā.

Pēc pirmā lasījuma komisija nav saņēmusi nevienu deputātu priekšlikumu, bet tā pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi vairāk nekā desmit grozījumu.

Pirmais attiecas uz 2.pantu. Komisija ierosina 2.panta 1.punktu izteikt šādā redakcijā: "Valsts karogs paceļams virs Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagasta padomju ēkām, kā arī Rīgas pils Svētā Gara tornī pastāvīgi". Salīdzinot ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, komisija ierosina, lai karogs pastāvīgi plīvotu Rīgas pils Svētā Gara tornī, kā tas šos gadus nepārtraukti ir bijis. Tā kā tas ir arī Lietuvā, kur Lietuvas valsts karogs plīvo Ģedimina tornī.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums attiecas uz 2. panta trešo daļu. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā nebija šādas daļas. Tātad komisija ierosina 2.pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: "Valsts karogs paceļams pie Latvijas Aizsardzības spēku štāba ēkas pastāvīgi, speciālos mastos Latvijas Aizsardzības spēku vienībās, daļās, apakšvienībās, rīta jundai sākoties, un nolaižams vakara jundai beidzoties."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina precizēt arī 4.apakšpunktu, nosakot, ka Igaunijas un Lietuvas valsts svētku dienās, proti, Lietuvas valsts dibināšanas dienā un Igaunijas valsts dibināšanas dienā Igaunijas valsts un Lietuvas valsts karogs būtu paceļams arī Rīgas pils Svētā Gara tornī. Bez tam šajās dienās saskaņā ar premjerministru panākto vienošanos šā gada martā, karogs plīvotu arī pie Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju un rajonu un pagastu padomju ēkām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Bez tam komisija ierosina 2.pantu papildināt ar 6.punktu šādā redakcijā: "Valsts karogs paceļams pie ēkām, kur izvietoti balsošanas iecirkņi Saeimas, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju vēlēšanu dienā, kā arī tautas nobalsošanas dienā." Šāda kārtība bija arī Latvijā līdz 1934.gada 15. maijam.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija ierosina precizēt likumprojekta 3.pantu, izsakot to šādā redakcijā: "Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu", kā arī papildināt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju ar piebildi: "...kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret valsts karogu".

Es gribu jūs informēt, ka šobrīd jau spēkā ir Ministru kabineta apstiprināts nolikums par valsts karoga lietošanas kārtību. Pēc šā likuma pieņemšanas attiecīgais nolikums būs jāpapildina, jo nolikums detalizēti reglamentē arī valsts karoga lietošanas un izgatavošanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Būtiski precizēts ir likumprojekta 5.pants, kuru komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Par valsts karoga noraušanu, saplēšanu, iznīcināšanu vai citām necienīgām darbībām pret valsts karogu, kā arī par šā likuma, Ministru kabineta izdoto noteikumu vai apstiprinātās kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības." Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu redakciju, kas paredzēja tikai saukšanu pie kriminālatbildības. Komisija uzskata, ka būtu nepieciešams noteikt arī administratīvo atbildību par dažāda veida necienīgu rīcību pret valsts karogu vai likumu un noteikumu neievērošanu. Komisija ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimā izskatīšanai papildinājumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuru šobrīd izskata Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat būtiski papildināts un precizēts ir likumprojekta 6.pants, kuru komisija ierosina izteikt šādā redakcijā: "Ðā likuma piemērošanas noteikumus, valsts karoga izgatavošanas kārtību, kā arī citu valstu karogu pacelšanas un citādas lietošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā nosaka Ministru kabinets."

Līdz šim nebija spēkā neviena normatīvā akta, kas reglamentētu, kādā kārtībā Latvijas valstī ir lietojams vai paceļams citu valstu karogs vai karogi. Lietuvā šo jautājumu reglamentē speciāls likums. Komisija uzskata, ka šis jautājums mūsu valstī būtu regulējams ar Ministru kabineta noteikumiem. Tādējādi, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir grozīts arī 6.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Apstiprināts.

J.Lagzdiņš. Komisija ir izdarījusi redakcionālus grozījumus arī pārejas noteikumos, izlabojot dažas neuzmanības kļūdas, ko bija pieļāvis likumprojekta iesniedzējs.

Sēdes vadītājs. Vai pret pārejas noteikumiem ir iebildes? Pieņemti.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valsts karogu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu pieņemt lēmumu - noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz 16.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret 16.novembri ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Hipotēku banku". Otrais lasījums. Lūdzu - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Voldemārs Novakšānovs.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labvakar, klausītāji! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojekta "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Jāatzīmē, ka darbā pie šā likumprojekta visaktīvāk dalību ņēma Finansu ministrijas darbinieki un ar ministra parakstu mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus. Taču vienlaicīgi arī Tautsaimniecības komisija ir iedevusi savus priekšlikumus. No pārējiem deputātiem mēs šādus priekšlikumus neesam saņēmuši. Un tāpēc, darbojoties ar 1030.dokumentu un, lūk, šo sadaļu, es teikšu, ka attiecībā uz likumā lietotajiem terminiem un jēdzieniem Finansu ministrija liek izteikt terminu "hipotekārā ķīlu zīme" šādā redakcijā: "Hipotekārā ķīlu zīme (turpmāk - ķīlu zīme) ir hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata." Komisija lika šo priekšlikumu nobalsot. Iebildes laikam nav?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es laikam citu dokumentu skatos? Man šeit ir otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Un šeit komisijas slēdziens ir - atbalstīt. Kāpēc tad mums jābalso?

V.Novakšānovs. Labi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Tautsaimniecības komisija ieteic terminu "hipotekārie maksājumi" izteikt šādā redakcijā: "Hipotekārie maksājumi ir ieķīlātāja līgumsaistību maksājumi ķīlas ņēmējam". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Pirmajā nodaļā Finansu ministrija ieteica priekšlikumu. Un mūsu komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Tā ierosina izteikt 1.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "Bankas nosaukums ir Latvijas Hipotēku un zemes banka(saīsinātais nosaukums - LHZB). Bankai ir tiesības atvērt filiāles, nodaļas un aģentūras Latvijas Republikas teritorijā."

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. 2.pantā Finansu ministrija ieteica izteikt šo pantu šādā redakcijā: "Banka darbojas saskaņā ar šo likumu, ar Latvijas Republikas Civillikuma ķīlas tiesību normām, Zemesgrāmatu likumu, Latvijas Bankas norādījumiem un saviem statūtiem." Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet atbalstīja pirmā lasījuma redakciju, precizējot to līdz trešajam lasījumam. Iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem varbūt arī nav nekas iebilstams, bet šeit diemžēl man ir jāizsaka tāda piezīme, ko es kā deputāts izteicu arī komisijas sēdē, ka Finansu ministrijas priekšlikumus mums neiesniedza vis ministrija, bet iesniedza ministri vai viņu pilnvarotas personas. Tagad man jāprasa: "Vai ministram vai viņa pilnvarotajai personai ir iebildes?" Ja ir iebildes, tad Saeimai ir jābalso.

V.Novakšānovs. Nav iebildes.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Paldies. Tālāk!

V.Novakšānovs. 3.pants. 3.panta otro teikumu izteikt šādā redakcijā: "Bankas pamatkapitāls nekustamā īpašuma formā nedrīkst pārsniegt 50% no pamatkapitāla kopsummas." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, kā arī svītroja 3.panta pēdējo teikumu, jo tas ir pretrunā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 4.panta priekšlikumam komisija piekrita un ieteica izteikt 4.panta 1. un 2. teikumu šādā redakcijā: "Banka ir juridiskā persona un tai ir pastāvīga bilance. Bankai ir zīmogs ar papildināta valsts mazā ģerboņa attēlu."

Sēdes vadītājs. Vai iebildes ir? Nav.

V.Novakšānovs. Finansu ministrijas ieteikto priekšlikumu 7.pantam komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tālāk skatīsim 7.lapaspusē, lūdzu! Komisija atbalstīja 28.pantu, izsakot to šādā redakcijā: "Ieķīlātāja maksātnespējas gadījumā ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošana izsolē notiek atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam un Civilprocesa likumam."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Finansu ministrijas priekšlikumu 29.pantam komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 33.pantu Finansu ministrija ierosināja izteikt šādā redakcijā: "Banka pakāpeniski realizē zemesgrāmatās uz tās vārda reģistrētos īpašumus un iegūtos līdzekļus novirza Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Ðo priekšlikumu komisija neatbalstīja, bet, kad Tautsaimniecības komisija lika priekšā pēc vārdiem "bankas pamatkapitāla palielināšanai" papildināt ar šādu tekstu: "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā", tad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem un ministrijas pārstāvjiem ir iebildes? Akceptēts.

V.Novakšānovs. Finansu ministrija lūdza izslēgt 34. pantu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Finansu ministrija lūdza izslēgt arī 35.pantu. Tautsaimniecības komisija arī tam piekrita.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Finansu ministrijas priekšlikumu par 36.panta redakciju Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. 37.pantu Tautsaimniecības komisija atbalstīja, aizstājot visā likuma tekstā vārdu "direktors" attiecīgajos locījumos ar vārdu "priekšsēdētājs" attiecīgajos locījumos. Tas ir 45. un arī 46. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.Novakšānovs. Finansu ministrijas ierosināto 38.panta redakciju Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija atbalstīja arī Finansu ministrijas priekšlikumu par piektās nodaļas redakciju. Bez tam Tautsaimniecības komisija atbalstīja priekšlikumu - izslēgt no likuma 49., 50., 51. un 52.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Akceptēts.

V.Novakšānovs. Paldies. Vairāk priekšlikumu otrajā lasījumā par šo likumprojektu Tautsaimniecības komisija netika saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Novakšānovs. Paldies. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 14.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo termiņu ir iebildes? Nav. Akceptēts.

Tālāk - likumprojekts "Par Ministru kabineta noteikumiem nr.179 "Par privatizācijas sertifikātiem"" (pirmais lasījums). Lūdzu - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Novakšānovs!

V.Nokašānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mūsu komisijā diezgan aktīvi un rūpīgi tika strādāts pie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem nr.179, kas izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Tie ir noteikumi par privatizācijas sertifikātiem. Šie privatizācijas sertifikāti ir domāti, lai radītu tiesisku pamatu plašai Latvijas iedzīvotāju līdzdalībai valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā. Privatizācijas sertifikāts ir valsts piešķirts vērtspapīrs, kuru var vienreiz izlietot kā maksāšanas līdzekli par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu. Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, likums, kurš mūsu tautsaimniecībā ir jāizmanto. Sertifikātus piešķir par Latvijā nodzīvoto laiku Latvijas iedzīvotājiem, nacionalizēto vai citādi nelikumīgi atņemto īpašumu bijušajiem īpašniekiem, kā arī politiski represētajām personām, personām, kurām privatizētajos specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos aprēķinātas kapitāla daļas paturēšanai valsts vajadzībām. Sertifikātu piešķiršanai Latvijā ir paredzēti ierobežojumi, arī par privatizācijas konta atvēršanu sertifikātiem. Pilnīgi jauna nodaļa ir trešā: sertifikāti politiski represētajām personām. Ceturtā nodaļa attiecas uz īpašuma kompensāciju un kompensāciju par zemi lauku apvidos. Ir panti par pilsētu zemi, par namīpašumiem, kā arī par uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem. Piektā nodaļa paredz sertifikātu izmantošanas veidus. Sestajā nodaļā ir paredzēta strīdu izskatīšanas kārtība un atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu. Lūdzam aktīvi piedalīties šā likumprojekta apspriešanā otrajā lasījumā gan sabiedrību, gan arī pašus deputātus. Tautsaimniecības komisijas vārdā, cienījamie deputāti, lūdzam jūs atbalstīt šos noteikumus pirmajā lasījumā un aktīvi ņemt dalību to pilnveidošanā, jo šodien mums šis likums ir ļoti vajadzīgs, lai mēs varētu tālāk virzīt mūsu valsts tautsaimniecību un norēķināties ar iedzīvotājiem. Es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ņemt aktīvu līdzdalību šā likumprojekta sagatavošanā otrajam lasījumam. Lūdzam priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Protams, sertifikāti iet apgrozībā, bet diemžēl sertifikātu pielietošanas iespējas pašlaik ir pārāk mazas. Un tāpēc es uzskatu, ka valdība, kārtējo reizi sagatavodama savus noteikumus sesiju starplaikā, nav izdarījusi būtiskas izmaiņas šajā likumā par sertifikātiem, bet ir tikai paplašinājusi to personu loku, kurām ir tiesības rīkoties ar sertifikātiem. Un šajā gadījumā tās ir juridiskās personas, kuras kļūst par starpniekiem. Es domāju, ka katram ir sava kompetence - Saeimai ir sava, Ministru kabinetam ir sava, un tāpēc diez vai mums jānodarbojas ar šāda diezgan, nu, praktiski nepielietojama vai, drīzāk varētu teikt, pamatnācijai naidīga likuma izlabošanu. Pareizāk būtu to nosūtīt Ministru kabinetam atpakaļ, atceļot jau apstiprinātos Ministru kabineta noteikumus. Kādi ir galvenie iebildumi, kāpēc būtu jāatceļ šie Ministru kabineta noteikumi, kurus mēs tagad izskatām pirmajā lasījumā? Galvenokārt nepieņemams ir termiņš - sertifikātu kontu atvēršana ir paredzēta līdz šā gada beigām. Kontu atvēršana, nevis deklarācijas iesniegšana. Jā, Ministru kabinetam ir tiesības pagarināt šo termiņu un pagarināt to varbūt atsevišķās pašvaldībās, bet, ja tagad Rīgas pilsētā, piemēram, tiek aizpildīta šodien vai rīt deklarācija, tad tiek ierakstīts termiņš - 27.decembris vai vēl vēlāks termiņš, tātad praktiski ar šodienu tiek pārtraukta, praktiski pārtraukta, sertifikātu deklarāciju iesniegšana, jo vēlāk par 1.janvāri kontus atvērt vairs nav iespējams, jo jāpārbauda šie deklarāciju teksti gan Imigrācijas departamentā, gan arī no citāda viedokļa. Varētu būt viens ļoti būtisks ierosinājums šajā likumā par sertifikātiem, un tam vajadzētu skanēt tā: privatizējot uzņēmumus par sertifikātiem, pielietot par sertifikātu vērtību vidējo tirgus vērtību, kāda tā ir bijusi attiecīgajā ceturksnī, kad ir notikusi sertifikātu iepirkšana. Tas būtu vairāk nekā taisnīgi. Ja tagad kāds starpniecīgs uzņēmums, kuriem ir dota pilna brīvība šo sertifikātu iepirkšanā, nopērk sertifikātu no iedzīvotāja par vienu vai diviem latiem, tādā gadījumā, arī privatizējot valsts uzņēmumu, vajadzētu pielietot šo normu - viens vai divi lati, nevis 28 lati. Tas nostādītu visas lietas savās vietās. Citādi tas ir, kā šodien man viens no vēlētājiem teica, mafijas pasūtīts likums, lai varētu valsts mantu "pa lēto" privatizēt. Un var būt, ka tas nav tālu no patiesības. Es šodienas laikrakstā lasīju un arī pa radio dzirdēju reklāmu: pasūtīsim laikrakstu "Labrīt" par sertifikātiem! Un viena gada abonements nemaksā daudz, tas maksā tikai 6 sertifikātus. Lai nokārtotu šo abonementu, darbojas starpniecības firma (es pat neatceros tās nosaukumu). Parēķiniet, cik maksā gada abonements! Ja tie ir 6 sertifikāti, tad tā ir vislabākā lauku zeme, tas ir, 28 lati reizināti ar 6 sertifikātiem, tātad īstā avīzes "Labrīt" abonementa maksa ir 168 lati. Es domāju, ka tā ir pārāk liela netaisnība. Un, kamēr valdība neatrisinās arī šo jautājumu - atmaksāt par to īpašumu, no kura cilvēki labprātīgi ir atteikušies valsts labā, izmaksāt viņiem naudu, nevis šos bezvērtīgos sertifikātus... Arī šis ir viens no argumentiem, kāpēc nevar tikt apstiprināts šāds likums, kurā neviens jautājums nav atrisināts pēc būtības, tikai tiek dotas iespējas starpniecības firmām nodarboties ar jau tā nabadzīgo cilvēku apkrāpšanu, sertifikātu atsavināšanu un valsts īpašuma iegūšanu par baltu velti. Aicinu noraidīt! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl ir atlikušas piecas minūtes. Mēs, protams, nepārtraucam tagad apspriest šo jautājumu, ir runa tikai par to, vai pārtraucam sēdi šodien. Un, jūsu zināšanai, šeit ir divi iesniegumi. Ir iesniegums ar 5 deputātu parakstiem, kuru ir parakstījuši Prezidija locekļi un deputāts Kiršteins, un ir iesniegums, kuru ir parakstījuši 11 deputāti no dažādām frakcijām. Lietas būtība ir viena un tā pati, jo mēs šos iesniegumus rakstījām paralēli. Pie manis gan kā pie Saeimas priekšsēdētāja, amatpersonas, gan kā pie deputāta ir vērsušies gan vēstnieki, gan Ārlietu ministrijas darbinieki, gan arī Valsts prezidents sakarā ar to, ka mums nevajadzētu aizkavēt likumprojektus par līgumu ratificēšanu. Jūs redzat, tā vienkārši pārskaitot, ka darba kārtības 25., 26., 27., 30., 40., 41., 42., 47.punkts un vēl daži ir līgumu ratifikācija, un tos nevajadzētu kavēt un vajadzētu izskatīt pirmajā lasījumā. Es saprotu, ka mēs laikā to nepaspējām un šo likumprojektu izskatīšana aizkavējās. Un tāpēc priekšlikums ir, ka tos vajadzētu tagad apspriest. Varbūt rīkot pārtraukumu? Mums, protams, jāpabeidz izskatīt jautājumu par sertifikātiem. Vēl runās Gundars Bērziņš, un varbūt arī kāds cits deputāts grib vēl runāt. Ir preses konference, bet ir priekšlikums izskatīt (ar starpbrīdi vai bez starpbrīža) pirmajā vai otrajā lasījumā, kā nu kuru, šos līgumus, likumprojektus par ratificēšanu. Par to, kā lietas tālāk virzāmas, vārds deputātam Andrejam Panteļējevam. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es tomēr ieteiktu nepagarināt šodien sēdi un beigt to pulksten piecos. Ja Ārlietu komisija par tik svarīgiem uzskatīja līgumus... beigu beigās, tad, kad mēs apspriežam darba kārtību sēdes sākumā, tiek iesniegti priekšlikumi par šo jautājumu pārvietošanu uz augšu. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs varēja parūpēties par to, lai šie līgumi tiktu attiecīgi pārvietoti, bet, ja tas nav izdarīts, Prezidijs tos kā pirmos var ielikt nākamās sēdes darba kārtībā. Es gribu atgādināt, ka jautājums, kuru mēs pašlaik apspriežam, vēl nav pabeigts; cik es zinu, debatēs vēl ir pieteikušies cilvēki, tas nozīmē, ka par to jautājumu mēs vēl debatēsim - es nezinu, cik ilgi, un diemžēl ir tā, ka mēs iepriekš neesam vienojušies par tādiem pagarinājumiem, ir dažādi darba pasākumi, tādēļ es tomēr ierosinu nepagarināt šodienas sēdi. Nākamajā reizē, lai Prezidijs šos līgumus, kā svarīgākos, liek pirmos darba kārtībā!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Nu, pirmkārt, šie līgumi nav kaut kur saraksta beigās, bet ir gandrīz sākumā, un bija grūti paredzēt, ka tik ilga būs šī runāšana par katru jautājumu. Es tikai gribu teikt, ka, pirmkārt, mēs varam strādāt bez starpbrīža; otrkārt, visi šie līgumi kopumā neprasa vairāk par 15 minūtēm, jo mēs tos nevaram labot. Tie jau ir parakstīti, tātad visiem tie ir, visi ar tiem ir iepazinušies, dažs labs līgums te stāv jau 3 vai 4 mēnešus, un es domāju, ka deputāti tos zina no galvas. Un, treškārt, es domāju, ka varbūt šo runātāju nebūs tik daudz un daži atteiksies, un mēs varētu arī pārtraukt debates, vismaz šajā jautājumā, jo sertifikātu likumprojekts ir pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir laiks sēdi beigt un ir priekšlikums pagarināt sēdi, līdz tiks izskatīti darba kārtībā iekļautie jautājumi par līgumiem, lūdzu balsot par šo deputātu iesniegumu - strādāt bez starpbrīža. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 25, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts. Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Lūdzu reģistrēties. Zigurdu Tomiņu lūdzu nosaukt klātneesošo deputātu vārdus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aleksandrs Bartaševics, Aivars Berķis... Varbūt frakcijām vajadzētu norādīt tos deputātus, kuri atrodas preses konferencē. Aivars Berķis atrodas preses konferencē. Inese Birzniece, Raimonds Jonītis, Ojārs Kehris, Nikolajs Krasohins, Ludmila Kuprijanova, Larisa Laviņa (preses konferencē), Ruta Marjaša, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais, Jānis Ārvaldis Tupesis, Jevgēnijs Zaščerinskis un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 10.novembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, S.Bērziņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute