Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1993.gada 23.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Saeimas sēde ir atklāta. Lūdzu deputātus reģistrēties. Tātad notiek reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Pavisam reģistrējušies 84 deputāti. Vai nav iebildumu, ja reģistrācijas rezultātus precizēsim pēc izdrukas saņemšanas, kas notiks pēc darba kārtības izskatīšanas? Nav iebildumu.

Darba kārtība. Lūdzu, sameklējiet 161.dokumentu! Prezidijs ierosina sakarā ar Frakciju padomē dzirdētajiem priekšlikumiem pirmo tomēr izskatīt Ministru kabineta atbildi uz Saeimas 1993.gada 9.septembra sēdē izvirzīto deputātu pieprasījumu. Mums atlika tikai nobalsot par pārejas formulām. Pēc tam balsosim par 37. un 136.dokumenta izskatīšanu. Vai nav iebildumu?

Otrais darba kārtības punkts - Prezidija ziņojumi. Trešais punkts - likumprojektu pirmie lasījumi. Pavisam paredzēts izskatīt 10 likumprojektus. Ceturtais punkts - lēmuma projekts par mandāta anulēšanu tiem Saeimas deputātiem, kuri ir bijuši saistīti ar PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. Piektais darba kārtības punkts - par Latvijas Republikas Saeimas Nacionālās grupas atjaunošanu Parlamentu savienībā.

Un vēl Prezidijs ir saņēmis arī 10 deputātu - (Siliņa, Kamaldiņa un citu) parakstītu iesniegumu: "Lûdzam iekļaut 23.septembra plenārsēdes darba kārtībā deputāta Seiksta iesnieguma izskatīšanu." Nav iebildumu? Paldies. Tātad lūdzu šo paziņojumu pavairot un izplatīt.

Vai nav iebildumu pret darba kārtību? Tādējādi darba kārtība ir pieņemta.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Tomiņa kungu precizēt reģistrācijas rezultātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Georgs Andrejevs, Igors Bukovskis, Anatolijs Gorbunovs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ojārs Kehris, Ģirts Valdis Kristovskis, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere...

Priekšsēdētājs. Janīna Kušnere ir zālē.

Z.Tomiņš. Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis...

Priekšsēdētājs. Valdis Pavlovskis ir zālē.

Z.Tomiņš. Paldies. Andris Saulītis...

Priekšsēdētājs. Andris Saulītis ir zālē.

Z.Tomiņš. Leonards Stašs un Joahims Zīgerists. Paldies.

Priekšsēdētājs. Sāksim mūsu darba kārtības izskatīšanu. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Ivara Silāra, Ineses Birznieces, Aivara Endziņa, Jāņa Lagzdiņa un citu - iesniegto formulu par pareizu pāreju uz nākamo darba kārtības punktu. Mums ir palikušas nenobalsotas arī divas pārejas formulas vēl no 16.septembra plenārsēdes.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis 5 deputātu (Birzniece, Seiksta un citu) parakstītu iesniegumu: "Lûdzam pavairot un izdalīt 10 deputātu iesniegto pārejas formulu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā." Lūdzu izdalīt! Es redzu, ka dokumenti ir jau izdalīti. Prezidijs ir saņēmis deputātu Panteļējeva, Vaivada, Levita, Bērziņa un Silāra parakstītu ierosinājumu: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 132.pantu, lūdzam izskatīt kā pirmo "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības iesniegto pārejas formulu." Es lieku šo jautājumu uz balsošanu.

Lūdzu, Amerika kungs!

A.Ameriks (SL).

Es ļoti atvainojos, cienījamie deputāti, bet, man liekas, pietiks atkal tāpat kā pagājušajā reizē spēlēties. Pagājušajā reizē tika iesniegtas trīs pārejas formulas. Pirmā - nemotivētā, ko iesniedza "Latvijas ceļš", un divas motivētas, ko iesniedza frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" un "Saskaņa Latvijai". Atbilstoši 20 deputātu pieprasījumam šī balsošana par pāejām divām pārejas formulām tika atlikta uz šo sēdi. Šobrīd tiek iesniegta trešā pārejas formula. Tomēr es atgādināšu Kārtības ruļļa 131.pantu, kurā teikts, ka par šīm pārejas formulām ir jābalso iesniegšanas kārtībā.

Tātad, cienījamais priekšsēdētāj, es ļoti lūdzu ievērot sēdes vadīšanas kārtību un likt uz balsošanu tās pārejas formulas, kuras ir iesniegtas pirmās, un pēc tam balsot nākamās, ko varbūt iesniegs vēl "Latvijas ceļa", Zemnieku savienības vai kādas citas frakcijas pārstāvji. Es vienkārši saucu pie kārtības.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Endziņa kungs, jums vārds!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Amerika kungs jums citēja Kārtības ruļļa 131.pantu: "Ja ir iesniegtas vairākas pārejas formulas, tās balsojamas iesniegšanas kārtībā. Pārejas formulas bez motivējuma balsojamas pirms motivētajām." Tas ir pareizi. Tā tur ir rakstīts.

Nākamais - 132.pants - saka ko citu, proti: "Vismaz pieci deputāti var prasīt zināmai motivētai formulai priekšrocību nobalsošanā (54.pants)." Tātad viens var izteikties "par" un viens - "pret", bet tad jautājums liekams uz nobalsošanu.

Cits jautājums: vai var iesniegt vēl kādu pārejas formulu? Kārtības rullis šo jautājumu nereglamentē. Nav noteikts, kad, kurā brīdī un cik ilgā laikā var iesniegt. Tātad tas nozīmē, ka tagad ir iesniegta vēl viena papildu pārejas formula. Arī vēl kāds cits var iesniegt. Rullis uz šo jautājumu neatbild. Tāpēc es arī lūdzu vadīties pēc 132.panta, proti, ka Saeima izlemj 54.panta kārtībā, kurai no šīm motivētajām formulām dot priekšrocību - vai tām divām, kuras bija agrāk iesniegtas, vai tai, kura tika iesniegta šodien. Tātad par to lemj Saeima.

Priekšsēdētājs. Es lieku jautājumu uz balsošanu.

J.Zaščerinskis (SL)

Par Kārtības ruļļa neievērošanu dod vārdu ārpus kārtas?

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka balsošana šeit ir vistaisnīgākais atrisinājums atbilstoši... Lūdzu balsošanas režīmu.

J.Zaščerinskis. Es izsaku kategorisku protestu pret Kārtības ruļļa neievērošanu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonus! Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi, ja mēs atbalstām Endziņa kunga traktējumu, tad mēs nonākam tādā situācijā, ka pārejas formulas var iesniegt tikai valdošā frakcija un neviena citu frakciju iesniegtā pārejas formula netiks balsota. Pagājušajā sēdē pirms pārtraukuma bija iesniegtas trīs pārejas formulas no vairākām citām frakcijām. Tika nobalsota valdošās frakcijas formula, bet par divām pārējām formulām nolēma balsot pēc sēdes pārtraukuma. Ja šajā gadījumā mēs piekrītam, ka valdošā frakcija atkal iesniedz jaunu pārejas formulu, tad tas nozīmē, ka pārējās frakcija tiek ignorētas pilnīgi. Tiek ignorēts arī 131.pants, kas noteic, ka iesniegtās formulas ir balsojamas iesniegšanas kārtībā. Nevar vienas frakcijas formulas balsot divreiz pēc kārtas.

Priekšsēdētājs. Par procedūru, Panteļējeva kungs.

A.Panteļējevs (LC)

Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka pagājušajā reizē tika iesniegtas divas pārejas formulas no divām frakcijām. Tā, kuru mēs balsojām, bija nevis tādas un tādas frakcijas iesniegtā pārejas formula, bet tā bija nemotivētā pārejas formula, par kuru vienmēr jābalso vispirms. Šajā gadījumā ir iesniegta šī pārejas formula un pieci deputāti prasa nobalsot par to, lai šo pārejas formulu mēs nobalsotu pirmo. Tas ir paredzēts 132.pantā. Es domāju, Zaščerinska kungs taču var izlasīt 132.pantu. Plenārsēde pati to izšķir. Plenārsēde nobalso. Ja tā uzskata, ka pirmā ir jābalso šī formula, tad tā arī darīsim. Ja ne, tad ne. Es nesaprotu, kur te ir kādas problēmas! Ir 132.pants, un nav nekādu atrunu, kas ierobežotu 132.panta darbību. Nav nekādu atrunu! Tāpēc es domāju, ka šis jautājums ir jābalso. Atklāti sakot, es domāju, ka mēs tagad runājam nevis par saturu, bet gan par formālo pusi. Pēc tam jau vēl varēs izteikties "par" un "pret" konkrēto pieprasījumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties par procedūru? Sinkas kungs.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs, dāmas un kungi! Šajā gadījumā kaut kāds disputs, ja to vispār varētu nosaukt par disputu, varētu būt starp frakcijām "Saskaņa Latvijai" un "Tçvzemei un brīvībai", par to, kādā kārtībā mēs balsosim pārejas formulas. Tomēr es vēl gribētu kaut ko reģistrēt. Mūs nupat reģistrēja, un mēs esam 84 deputāti vai apmēram tā. Un tagad es gribu reģistrēt kārtējo mūsu valdošās frakcijas obstrukciju.

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka vistaisnīgāk šo jautājumu tomēr izšķirs balsošana.

No zāles. Viens - "par", viens - "pret".

Priekšsēdētājs. Viens - "par" un viens - "pret" jau ir izteicies. Mēs jau izteicāmies "par" un "pret" priekšlikumu.

A.Panteļējevs. Es piekrītu, ka vienam "par" un vienam "pret" ðo piecu deputātu priekšlikumu ir jāizsakās, jo mēs runājām par procedūru.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Amerika kungs!

A.Ameriks (SL).

Es domāju, ka principā mēs atgriežamies pie tā paša jautājuma, par kuru mēs spriedām jau pagājušajā sēdē, kad bija runa par nemotivēto pārejas formulu, jo šobrīd tātad no visas tās garās konstatācijas daļas un visa tā, kas šobrīd ir iesniegts deputātiem kā "Latvijas ceļa" priekšlikums, ir atlicis tikai pēdējais teikums, kas nosaka, ka Saeima nolemj. Un Saeima nolemj atlikt jautājuma izskatīšanu pēc būtības - tātad līdz turpmākajiem likumdošanas aktiem. Tas nozīmē, ka faktiski tā ir tā pati nemotivētā pārejas formula. Ja šodien spēku samērs ir tāds, ka valdošā koalīcija spēj to nobalsot, tad nu skatīsimies! Taču es uzskatu, ka līdz ar to mēs nodarīsim milzīgu ļaunumu gan zemniekiem, gan visiem pārējiem sakarā ar šiem sasteigtajiem lēmumiem, kas stājās spēkā ar 1.septembri.

Priekšsēdētājs. Panteļējeva kungs.

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Sevišķi es vēršos pie kolēģiem no opozīcijas frakcijām. Zaščerinska kungs un Breša kungs, mēs dialogu varam turpināt arī citā vietā. Man būtu lūgums citām frakcijām varbūt šoreiz nepakļauties kaut kādai mērķtiecīgai "Saskaņas" darbībai, ko tā pašlaik izvērš. Proti, kas ir noticis? Ir iesniegti attiecīgi likumprojekti, kur attiecīgais muitas tarifs ir paredzēts kā akcīzes nodoklis. Šie likumprojekti jums ir izsniegti, tie tika virzīti uz attiecīgajām komisijām, un tos var izskatīt jau nākamajā sēdē. Taču izskatīt vajag nevis sasteigti, bet gan normāli, tomēr izanalizējot, kādam tad īsti ir jābūt nodoklim attiecībā uz degvielu.

Ko šodien mums piedāvā "Saskaņa"? Tā steidzas, tā grib, pirms te tiek atcelts šis nodoklis, lai vismaz nedēļu vai divas komercfirmām vēl būtu kaut kādi superienākumi. Nebūsim ideālisti un neuzskatīsim, ka tad, ja mēs šodien atcelsim šo muitas nodokli, rīt tūdaļ benzīna cena kritīsies. Nē! Benzīna cena nekritīsies, bet ar rītdienu netiks iekasēti tie divi santīmi. Un tiešām, kamēr mēs te, parlamentā, atkal nonāksim līdz akcīzes nodoklim, tikmēr šīs firmas iegūs virspeļņu.

Šajā sakarā mēs tomēr piedāvājam savu pārejas formulu kā kompromisa variantu. Atkārtoju vēlreiz: es lūdzu iedziļināties šajā jautājumā! Jā, mūsu frakcija saprot, ka lēmums var tikt pieņemts sasteigti, bet man ir lūgums nelabot kļūdu ar citu kļūdu. Runājot par benzīna un naftas komerccenām, peļņu ieguva tādējādi, ka sāka pārdot par dārgāku cenu naftu, kas jau varbūt tika ievesta pirms šī muitas nodokļa noteikšanas. Es jums pilnīgi piekrītu, ka tas tā varēja notikt. Bet šodien mēs izdarīsim otru kļūdu, ja atcelsim muitas tarifu. Es atkārtoju vēlreiz: cenas nemainīsies ne šodien, ne rīt, ne parīt, un zemnieks uz traktora un vagā nemanīs to muitas tarifa atcelšanu, bet budžetā neienāks nauda un firmas turpinās saņemt virspeļņu. Tāpēc es uzskatu, ka mūsu variants ir kompromisa variants, jo tas paredz šā jautājuma detalizētu izskatīšanu komisijās, un pēc tam par šo jautājumu tiktu balsots. Tāpēc esmu par to, lai par mūsu variantu balsotu kā par prioritāru.

Priekšsēdētājs. Pāriesim pie balsošanas, jo viens ir izteicies "par" un viens - "pret". Tātad, lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pirmais būtu balsojums par 10 deputātu - Ivara Silāra, Jāņa Lagzdiņa, Aivara Endziņa, Ineses Birznieces un citu - iesniegto pārejas formulu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Krastiņa kungs nav piedalījies balsošanā. Par - 45, pret - 34, atturas - 8. Tātad pirmais balsojums būs par to 10 deputātu iesniegto pārejas formulu. Nē, mēs vēl balsojam tikai par procedūru. Jā, mēs balsosim tagad par to, lai šī pārejas formula tiktu atbalstīta. Tātad, lūdzu, kas atbalsta šo pārejas formulu? Lūdzu rezultātu. 43 - par, 35 - pret, 10 - atturas. Pārejas formula ir noraidīta.

Nākamā pārejas formula pēc kārtas bija... Palīdziet atcerēties! "Tçvzemes un brīvības" vai "Saskaņas" piedāvātā? Sekretariāts ir reģistrējis. Vispirms balsosim par "Saskaņas" piedāvāto pārejas formulu. Jā, var viens izteikties "par", viens - "pret".

Deputāts Ameriks - lūdzu!

A.Ameriks (SL).

Es runāšu par šo formulu... Atšķirībā no tā, ko teica mūsu oponents... Mēs piedāvājam šajā pārejas formulā vienu niansi. Es nolasīšu to vēlreiz, jo baidos,ka, tā kā šo formulu deputātiem izdalīja pagājušajā sēdēm, tad varētu būt, ka kādam deputātam tās šobrīd nav. "Pamatojoties uz Ministru kabineta atbildi uz 9.septembra Saeimas sēdē pieņemto pieprasījumu, deputātu frakcija "Saskaņa Latvijai" ierosina atcelt ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi Ministru kabineta noteiktos muitas tarifu labojumus degvielas ievešanai Latvijā." Es gribētu uzsvērt, ka "ar Saeimas lēmuma pieņemšanas brīdi", jo mēs šobrīd neizvirzām mērķi - atņemt jau iekasētos nodokļus, kas valsts kasē ienākuši pa šīm divām nedēļām. Līdz ar to atstājam šos nodokļus spēkā tās divas nedēļas, kuru laikā tie ir iekasēti. Tātad muitas tarifu labojumus degvielai atcelsim faktiski tikai ar šodienu, ja mēs šādu lēmumu šodien pieņemsim. Tātad tas viss, ko pieņēma Ministru kabinets, vairs nav spēkā. Tātad mēs neatdodam firmām atpakaļ to nodokļu summu, kas tika iekasēta šo divu nedēļu laikā, un līdz ar to valsts kasei netiek nodarīti zaudējumi. Tas šobrīd ir vienkāršāks variants pārrēķiniem, jo valsts kasē līdzekļu trūkst. Tātad iekasētais paliek iekasēts, un tikai ar šodienu mēs atceļam šo lēmumu.

Priekšsēdētājs. Paldies, Amerika kungs! Deputāts Panteļējevs - lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Jā, nu, protams, - "Saskaņa Latvijai" piedāvā nelielu ietaupījumu valsts kasē. Tātad ar šodienu mēs sākam pārskaitīt šo naudu komercfirmu kabatās, jo benzīna cenas šovakar (kungi varēs pabraukt un paskatīties) būs tās pašas. Ar rītdienu, parītdienu tas viss plūdīs komercfirmu kabatās. Apsveicu "Saskaņu" ar tiešām "veiksmīgu" darījumu!

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par "Saskaņas" piedāvāto pārejas formulu. Lūdzu rezultātu. Par šo formulu nobalsojuši 38 deputāti, pret - 38, atturas - 9. Pārējās formulas nav pieņemtas.

Tagad balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto pārejas formulu! Viens var izteikties "par" un viens - "pret".

Panteļējeva kungs izteiksies "par" vai "pret"? Pret! Lūdzu - deputāts Panteļējevs!

A.Panteļējevs (LC).

Es ar ļoti lielu cieņu izturos pret "Tçvzemes un brīvības" attiecīgajiem formulējumiem, kas saistīti ar juridisko novērtējumu. Arī mūsu frakcija vērtē šo lēmumu faktiski tāpat - kā iespējamu sasteigtību no valdības puses, bet šajā gadījumā, ja mēs pieņemsim "Tçvzemes un brīvības" formulējumu par to, ka visi šie muitas tarifi ir jāatmaksā no valdības lēmuma pieņemšanas brīža, tad... nu, vienkārši parēķināsim paši! Pensionāri ārā stāv un piketē. Mēs šiem pensionāriem pēc tam varēsim skaidrot, ka viņu pensijas pašlaik tiek tērētas, lai norēķinātos ar attiecīgajām degvielas firmām un komercstruktūrām.

Priekšsēdētājs. Vai Grīnblata kungs vēlas runāt? Deputāts Grīnblats izteiksies "par".

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad runāšu sakarā ar mūsu frakcijas iesniegto pārejas formulu. Tā kā divas formulas jau ir noraidītas - faktiski noraidītas ir jau trīs formulas - es gribētu pievērst jūsu uzmanību šādam aspektam: šeit bija runa par to, ka deputāti, kuri balso par ievedmuitas atcelšanu tajā vai citā variantā, iet milzīgu soli pretim šīm degvielas importētajām firmām. Pirmām kārtām, kurš var pateikt, kāds naftas produktu daudzums uz 1.septembri atradās visās bāzēs, uz kura rēķina nopelnīja šos četrus vai divus santīmus?

Otrām kārtām, reālā situācija uz robežas nepavisam nav tāda, ka šie ievedmuitas tarifi tiek iekasēti no visām personām. Kā avīzē "Diena" pirms divām dienām komentēja kāds Kurzemes muitas punkta priekšnieks, fiziskajām personām ir tiesības ievest preces 45 000 Latvijas valsts rubļu vērtībā, tātad lēto benzīnu - apmēram 2000 litru. Iedomājieties, - piebrauc pie robežas automašīna ar pieciem solīdiem kungiem - un tās ir privātpersonas! - un ved aiz sevis vēl cisternu ar 10 tonnām degvielas. Un viņi par to nemaksā nevienu santīmu. Pensionāri no tā neko nesaņem. Tā vienkārši ir absurda situācija! Ja vispirms mainītu šo situāciju un noteiktu, ko personas drīkst ievest un ko nedrīkst, un šo naudu tiešām arī iekasētu, tad tā būtu pavisam cita lieta. Domāju, ka tas, ko mēs šobrīd atdodam atpakaļ, ir tiešām sīkas vienības vērtībā. Tā lieta ir nopietni jāizskata, jo valdošā koalīcija un valdība iesniegs konkrētus papildinājumus, lai šo muitu tiešām varētu iekasēt normālā kompromisa variantā. Tas tiešām garantēs, ka nodokļi tiks iekasēti un nonāks valsts kasē, nevis paliks šīm fiziskajām personām, kuras šos četrus vai divus santīmus sev tik un tā visu laiku pelna. Es neredzu šeit iemeslu īpaši protestēt. Katrā ziņā valdības pozīcija šeit nepārliecina!

Priekšsēdētājs. Mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" piedāvāto pārejas formulu! Lūdzu rezultātu. 45 - par, 31 - pret, atturas - 12. Šī pārejas formula ir pieņemta.

Mēs pārejam uz nākamo darba kārtības punktu, un tas ir 137.dokuments - deputātu Grīnblata, Milberga, Straumes, Kušneres, Lemberga un citu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam un tieslietu ministram.

Tātad šie deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam un tieslietu ministram par to, kāpēc līdz 29.augustam Saeimā nav iesniegts likumprojekts par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Pieprasījumu komisija ir izskatījusi iesniegto pieprasījumu un atzīst, ka pēc būtības šis pieprasījums uzskatāms par jautājumu. Komisija ierosina izskatīt tuvākajā Saeimas plenārsēdē jautājumu par to, kāpēc Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumus tās noteiktajos termiņos. Tātad, tagad ir plenārsēde, un Saeimas Prezidijs ir saņēmis tieslietu ministra Egila Levita atbildi. Lūdzu Levita kungu pašu nolasīt šo atbildi.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Dārgie kolēģi! Kamēr vēl valdība nebija sastādīta, Saeima 29.jūlijā uzdeva tieslietu ministram, kurš vēl tajā laikā nebija zināms, mēneša laikā sagatavot attiecīgo likumprojektu. Pēc tam, kad tika sastādīta jaunā valdība, Tieslietu ministrija ķērās pie šā darba - vienlaikus, protams, raugoties, lai likumprojektam būtu kāda jēga, tas nozīmē uzrakstīt nevis abstraktu likumprojektu, bet gan tādu, kuru Saeima akceptē. Valdības uzdevums ir iesniegt tieši šādus likumprojektus un tādēļ mēs arī ķērāmies pie šā likumprojekta sagatavošanas nopietni, runājām arī ar frakcijām. Piemēram, frakcija "Latvijas ceļš" bija ilgas diskusijas par šiem jautājumiem. Tā visa rezultātā esam izstrādājuši šo likumprojektu, kas jums šodien ir izdalīts. (Diemžēl 2.pantā nav beidzamās rindiņas, kaut kas nav nokopēts.) Domāju, ka mēs tagad likumprojektu oficiāli iesniegsim Saeimas Prezidijam, lai Saeima šo jautājumu apspriež tālāk. Uzskatu, ka tas ir visu frakciju jautājums. Mēs esam sagatavojuši tādu atbildi, kas, manuprāt, būs pieņemama visām frakcijām. Esam ņēmuši vērā dažādās domas, kas saistās ar šo jautājumu.

Minēšu dažus punktus, uz kuriem balstās šis likumprojekts. Šis likumprojekts balstās uz to, ka Valsts drošības komiteja, respektīvi, čeka, ir bijusi viens no okupācijas režīma galvenajiem balstiem (varbūt nevis pats galvenais, bet viens no galvenajiem balstiem), kas aktīvi - es uzsveru, aktīvi! - realizēja okupācijas politiku, realizēja totalitāro sistēmu gan ar savu represīvo darbību, gan arī (un tas ir sevišķi svarīgi un sabiedrībai nozīmīgi) ar savstarpējās izspiegošanas palīdzību. Šis jautājums, šī pagātnes pārvarēšana, ko ir uzsākušas citas Austrumeiropas valstis, arī mums ir jāuzsāk, tādēļ mūsu projekts ir šāds: nevis izpludināt šo jautājumu pa ļoti dažādām sfērām, runāt par vispārēju genocīdu un citiem jautājumiem, bet gan koncentrēties tieši uz čekas darbību. Tātad gan uz aktīvo līdzstrādnieku, respektīvi, algoto līdzstrādnieku, gan uz aģentu, gan uz ziņotāju darbību, gan arī jāpievērš uzmanība cietušajiem un viņu reabilitācijai.

Tādēļ Tieslietu ministrija ierosina, ievērojot arī līdzšinējo pieredzi, nodibināt divas institūcijas. Pirmā institūcija būtu VDK darbības dokumentācijas centrs, kas savāc un uzglabā VDK dokumentus, veic darbības zinātnisko analīzi (jo mums ir jānonāk pie lietišķas un zinātniskas VDK darbības analīzes), sagatavo attiecīgus mācību līdzekļus un tautas izglītības pasākumus šajā jautājumā, kā arī sniedz šā likuma ietvaros paredzēto informāciju personām, iestādēm, Prokuratūrai. Pie šā centra sabiedriskā kārtā (es uzsveru - sabiedriskā kārtā!) pastāv Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, kura nodarbojas galvenokārt ar cietušajiem, sniedz tiem juridisku un morālu palīdzību, palīdz centram iegūt un savākt viņu liecības, nodod tās centram. Tā ir sabiedriska darbība. Reizi gadā - vismaz reizi gadā - abas institūcijas sniedz Saeimai ziņojumu par savu darbību. Tagad es nonāku pie jautājuma par to, kas var pieprasīt no šīm institūcijām, respektīvi, no Dokumentācijas centra izziņas. Tās ir personas pašas par sevi, tās ir iestādes, kuras pieprasa izziņas par saviem darbiniekiem, un tā ir Prokuratūra. Visbeidzot es gribu norādīt uz pašiem pēdējiem pantiem, kuros noteikts, ka sadarbības faktu var atzīt tikai tiesa.

Tāda ir šā likuma koncepcija, kas, manuprāt, būs pieņemama visām frakcijām, un šo likumprojektu mēs tagad oficiāli iesniegsim Saeimai.

Priekšsēdētājs. Paldies, Levita kungs! Vai atbilde tiek uzskatīta par pietiekamu? Vārds Budovska kungam.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Godīgi sakot, es negribētu šobrīd runāt par to, vai tas ir jautājums vai pieprasījums. Būtībā lielas starpības šeit nav. Jo faktiski mēs jau esam pārliecinājušies, ka visa tā programma, kura tika it kā sludināta, tomēr kavējas. Mēs redzam arī to, ka attiecīgais likumprojekts... Jā, šodien tas ir iesniegts. Protams, es šobrīd negribētu it kā turpināt Levita kunga iesākto un sākt runāt par šo likumprojektu - cik tajā ir labuma un cik nepilnību. Faktiski Levita kungs kaut kā ļoti veikli izvairījās no pamatjautājuma. Bet pamatjautājums visā šajā pieprasījumā ir viens - šim likumprojektam vajadzēja būt iesniegtam līdz 29.augustam, kā Saeima to nolēma.

Kāpēc mēs prasījām vienu mēnesi? Tad nu, lūdzu, atminēsimies! Tas bija ļoti konkrēts jautājums. Un viss sākās ar to, ka Saeimā ir pieci deputāti, kuri, pēc tā rīcībā esošajiem dokumentiem, ir bijuši saistīti ar VDK. Lūk, tas mūs visus satrauca, un mēs gribējām uzsākt aktīvu darbību.

Bija divi viedokļi - vai nu uzsākt šo darbību ar Mandātu un iesniegumu komisijas aktivitātēm, vai pēc likuma pieņemšanas. Tāpēc visa tā lieta bija tik "degoša". Tāpēc es vēlreiz saku: nevajadzētu pašlaik sākt iztirzāt likumu. Lai to iztirzātu, izskatītu komisijās un pēc tam tas nonāktu šeit, parlamentā, tas jau būs ļoti garš ceļš. Rodas jautājums: ko darīt tagad? Tāpēc es šajā brīdī gribētu lūgt visus jūs pievērst uzmanību 134.dokumentam, ka 134.dokumentā LNNK lūdz šo lietu uzdot risināt Mandātu un iesniegumu komisijai. Un tas attiecas tikai uz šiem pieciem deputātiem. Tātad jautājums ir šāds: vai mēs patiešām vēl gaidīsim, vai arī uzsāksim kādu darbību? Mandātu komisija faktiski ir iepazinusies ar šo likumprojektu, un šeit nav nekādu šķēršļu tam, lai Mandātu un iesniegumu komisija varētu uzsākt šādu darbību. Un, ja mēs pēc tam šo likumu pieņemsim, tad arī nebūs nekādu pretrunu, ja šī darbība ir uzsākta jau Mandātu un iesniegumu komisijā.

Lūk, es saprotu, ka šis jautājums tiek nostādīts tādā veidā, un tāpēc, ja šodien mēs pieņemam tādu atbildi, tad, manuprāt, būtu arī loģiski, ka 134.dokumentu mēs šodien akceptētu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs abi esam pārkāpuši Kārtības ruļļa 103.pantu, saskaņā ar kuru debates bija pieļaujamas tikai pēc 10 deputātu pieprasījuma. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par izskatītu.

Pārejam pie nākamā pieprasījuma. Tālāk ir 136.dokuments - deputātu Lamberga, Budovska, Krastiņa, Stalta, Grīnblata, Straumes un citu iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam un finansu ministram. Lūdzu Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāju Gundaru Bērziņu izteikt komisijas atzinumu par šo pieprasījumu.

G.Bērziņš (LZS).

Pieprasījumu komisija to izskatīja un nonāca pie vienprātīga slēdziena, ka šie trīs atspoguļotie lēmumi jau bija ietverti šajā steidzamajā pieprasījumā. Principā mēs uzskatām, ka šie jautājumi ir izskatīti reizē ar to pieprasījumu. Pirmajā pieprasījumā tas bija pat plašāk traktēts, tāpēc jums ir izdalīts mūsu piedāvājums - iesakām abus pieprasījumus savstarpēji neatdalīt, bet izskatīt kā vienu. Un šos apstākļus ņemt vērā, veicot balsošanu. Tā kā balsošana ir notikusi, tad varētu uzskatīt arī šo pieprasījumu par izskatītu, jo tas ir faktiski viens un tas pats.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai iebildumu nav?

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma - Prezidija ziņojumi. 159.dokuments. Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par valsts ieņēmumu dienestu". Saeimas Prezidija slēdziens - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

147.dokuments. Deputāti Panteļējevs, Kamaldiņš, Birzniece, Berķis, Tomiņš ir iesnieguši... Jūs, Silāra kungs, drusku aizkavējāties... Jā, lūdzu! Darba kārtība ir saspringta, tāpēc es tā steidzināju. Lūdzu, Silāra kungs! Mēs atgriežamies pie iepriekšējā.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, es gribētu papildināt, ka 159.dokumentu "Par valsts ieņēmumu dienestu" vajadzētu nodot izskatīšanai arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai, jo divām šā dienesta daļām, diviem departamentiem ir izziņas tiesības, kas saistīts ar operatīvo darbību. Šajā sakarībā arī mēs gribētu izskatīt šo likumprojektu savā komisijā.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Nav. Paldies.

Tātad nākamais ir 147.dokuments - "Par Pilsonības likumu". Prezidija priekšlikums ir šo projektu nodot Juridiskai komisijai. Vai iebildumu nav? Kiršteina kungs!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Lai arī cik slikts "Latvijas ceļam" liekas 1919.gada likums "Par pavalstniecību", tas tomēr pamatā nodrošināja to pilsoņu kopumu, kāds mums šeit ir, neatkarīgi no tā, vai nu tas kādam patīk vai nepatīk. Es, protams, saprotu, ka daudziem kā dadzis acī ir gan esošais pilsoņu kopums, gan šis vecais likums, gan Latvijas Satversme, gan Latvijas robežas. Ar pēdējām divām lietām daļa deputātu, kad tagad ir "Latvijas ceļā", neveiksmīgi nomocījās jau Augstākajā padomē un gribēja likumu pārrakstīt un pārveidot. Tas neizdevās, tāpēc tagad ar entuziasmu ir izdomāts jauns Pavalstniecības likums. Faktiski tas ir tas pats Augstākajā padomē izstrādātais likums, no kura daudzas sadaļas vienkārši mehāniski ir pārrakstītas šeit un daudz kas nav skaidrs, piemēram, sākot ar maksimālajām kvotām un visu pārējo.

Kāpēc mēs to negribētu pašreiz pieņemt, un kāpēc LNNK uzskata, ka šeit "Latvijas ceļam" būtu vēl diezgan kārtīgi jāpastrādā un jānāk vēlreiz klajā ar šo likumprojektu? Galvenokārt tāpēc, ka šeit autori absolūti nav izpratuši šo nodzīvotā laika cenzu, jo "Latvijas ceļam" liekas, ka Padomju Savienībā pie padomju likumiem 10 nodzīvotie gadi ir līdzvērtīgi vecajam Latvijas laika likumam, kur bija prasīti pieci gadi. Un šie pieci gadi ir tie, kurus vajadzētu ļaut cilvēkiem dzīvot Latvijas Republikā un pārdomāt, vai viņi tiešām gribēs būt Latvijas patrioti, vai viņi gribēs ievērot Latvijas likumus un vai viņi gribēs ziedot sevi Latvijas labā. Šeit tas mehāniski tiek pārnests, turklāt ar atpakaļejošu datumu. Tas faktiski ir tas pats nulles variants, un es šaubos. Varbūt Birznieces kundze to nezina, jo viņa šeit nedzīvoja, bet tie cilvēki, kuri pirms 10 gadiem dzīvoja Latvijā, viņiem - PSRS pilsoņiem pat visbriesmīgākajos murgos nerādījās iespēja, ka Latvija varētu būt neatkarīga valsts. Tāpēc man nav skaidrs, kā šādu normu vispār var iekļaut jaunajā likumā, nemaz nerunājot par to, ka jauna likuma izveidošanai var būt traģiskas sekas arī starptautiskajās organizācijās, jo, ja mēs saceram un izdomājam pēkšņi pilnīgi jaunu likumu, tad tas nozīmē, ka mēs izdomājam arī pilnīgi jaunu pilsoņu kopumu un ka tam vairs nav nekāda sakara ar veco likumu, jo tas psiholoģiski jau ir kaut kas cits. Ja mums ir vecā konstitūcija un vecās robežas, bet tad pēkšņi parādās kaut kāds pilnīgi jauns, šeit izdomāts likums...

Tāpēc, galvenokārt pamatojoties uz iepriekšteikto, mēs domājam, ka likumprojekts tomēr nav tādā stāvoklī, lai komisijas to sāktu izskatīt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Kiršteina kungs jau sāka debatēt par saturu, un es gribētu likt priekšā, ka mums šodien darba kārtībā ir vismaz divi Pilsonības likuma projekti. Es nezinu, kur palika trešais - LNNK sagatavotais, kas parādījās iepriekšējās nedēļās... (Iebildumi no zāles.) Lamberga kungs, es lūdzu jūs ievērot...

Priekšsēdētājs. Jums aizrādījums, jo nedrīkst būt dialogs ar zāli...

I.Birzniece. Arī es ļoti mierīgi noklausījos Kiršteina kunga teikto, lai gan mums bija domstarpības, taču tas viss ir kultūras jautājums.

Mēs ierosinām ko citu: tagad ir tādi svarīgi jautājumi, kādi ir Pilsonības likuma projekti, un ir laiks tos izskatīt visās komisijās, tas ir visus tos likumprojektus, kas ir saistīti ar pilsonību, jo pirmajā lasījumā būs jautājums: kuru projektu pieņemt par pamatu, jo redakciju var mainīt otrajā un trešajā lasījumā. Šīs debates, ko Kiršteina kungs jau iesāka, virzās uz jautājumu, kuru likumprojektu ņemt kā modeli. Mēs ierosinām 147.dokumentu, kas ir otrais punkts šajā darba kārtības daļā. To varētu nodot visām komisijām, bet Juridiskā komisija apkopotu priekšlikumus. Un arī mēs ieteiksim atbalstīt piekto dokumentu, kam ir dots 114.numurs. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" likumprojekts, un arī to varētu izskatīt vienlaikus ar 147.dokumentu, jo mēs uzskatām, ka tā ir demokrātiskāk. Starp citu, es gan nevaru atstāt bez komentāra Kiršteina kunga teikto attiecībā uz to, ka viņš minēja par piecu gadu dzīvošanas cenzu Latvijas likumā. Tajā laikā viņi skaitīja nodzīvoto dzīves laiku Krievijā zem cara tētiņa varas. Tas nav tā, kā jūs teicāt, ka tikai pieci gadi uz priekšu. Labi, bet mūsu priekšlikums ir tāds.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs sākam balsošanu. Tātad es uz balsošanu lieku Prezidija priekšlikumu - Pilsonības likuma projektu, ko iesniedzis "Latvijas ceļš" un Zemnieku savienība, nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsot. Rezultātus! 49 - par, 27 - pret, 10 - atturas. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai. Piedodiet, tiek nodots visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Tālāk. Saeimas Prezidijs ir saņēmis protestu no deputāta Rozentāla: "Atbilstoši balsošanas izdrukai parādās, ka es neesmu piedalījies balsošanā par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pārejas formulu. Mans faktiskais balsojums bija "pret". Uzskatu, ka tā ir tehniska kļūda."

Kārtības ruļļa 126.pants nosaka... (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Lūdzu ievērot klusumu zālē! Tātad Kārtības ruļļa 126.pants nosaka: "Ja balsošanas iznākums apšaubāms vai balsis atklātajā balsošanā dalījušās vienlīdzīgi, izdarāma pārbalsošana." Ðajā gadījumā, ja Rozentāla kungs balsotu citādi, balsošanas iznākums varētu būt arī 44 pret 44. Es izvirzīšu jautājumu uz pārbalsošanu, balstoties uz precedentu, ka arī iepriekšējā balsošanas reizē Breša kungs bija nobalsojis nepareizi. Tad viņš iesniedza mutiski šādu pašu protestu un es to ņēmu vērā.

Lūdzu, Gravas kundze!

I.Grava (DCP).

Lūdzu, lai Endziņa kungs parāda to punktu Kārtības rullī, kur ir rakstīts, ka Latvijas Saeima balso pēc precedenta principa.

Priekšsēdētājs. Mēs nebalsojam pēc precedenta principa... Te tas notiek atbilstoši 126.pantam...

I.Grava. Es citēju Berķa kungu: "Balstoties uz to precedentu, ko izdarīja Bresis iepriekšējā balsojumā, likšu pārbalsot..." Ja es kļūdos, paņemsim stenogrammu.

Priekšsēdētājs. Jā, bet manas rīcības pamats tomēr ir Kārtības ruļļa 126.pants.

I.Bukovskis (SL).

Es piedāvātu izveidot komisiju, lai noskaidrotu šo jautājumu, tāpēc ka nav skaidrs. Ir balsojuši "par", ir balsojuši "pret", un balss ir ieskaitīta "par", vai kāds arī nav balsojis un tā tālāk. Kad komisija noskaidros šo jautājumu, es piedāvāšu izveidot komisiju no juristiem - pa pārstāvim no katras frakcijas, un, kad mēs pēc būtības noskaidrosim šo jautājumu, tad mēs virzīsim to Saeimai. Es piedāvāju balsot par komisijas izveidošanu.

Priekšsēdētājs. Nekāda balsošanas komisija šeit nevar tikt izveidota. Ja balsošanas iznākums ir apšaubāms - un tas šajā gadījumā nav apstrīdāms -, tad ir izdarāma pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad balsosim frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" piedāvāto pārejas formulu. (Skaļas balsis zālē.) Atlikt! Visi nav sapratuši. Tātad balsosim vēlreiz. Kas ir par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto pārejas formulu? Zvanu! Jautājums ir nopietns. Notiek balsošana. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosināto pārejas formulu? Jā, lūdzu rezultātu. 44 - par, 37 - pret, 7 - atturas. Lūdzu pārbaudīt Seiles kundzes balsojumu. "Pret?"

(A.Seile no zāles: "Es balsoju "par", bet neiedegās spuldzīte.")

(Zālē skaļš troksnis.) Labi, mēs atkārtosim balsošanu vēlreiz. Mēģiniet nekļūdīties. (Zālē iebildumi.) Labi, es pieņemu priekšlikumu, ka rezultāti tiks nolasīti. Lūdzu Silāra kungu. Ak, jā, lūdzu Tomiņa kungu nolasīt balsošanas rezultātus, un, ja kāds tos apšauba, ja kaut kas ir nepareizi, tad var protestēt.

Lūdzu klusumu zālē.

Z.Tomiņš (LZS).

Balsojums par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pārejas formulu ir šāds:

Andris Ameriks - par,

Romāns Apsītis - atturas,

Dzintars Ābiķis - pret,

Aleksandrs Bartaševičs - par,

Martijans Bekasovs - par,

Eduards Berklavs - par,

Aivars Berķis - pret,

Gundars Bērziņš - pret,

Indulis Bērziņš - pret,

Valdis Birkavs - pret,

Inese Birzniece - pret,

Vilnis Edvīns Bresis - par,

Olafs Brūvers - pret,

Māris Budovskis - par,

Igors Bukovskis - par,

Alfreds Čepānis - par,

Imants Daudišs - pret,

Ilmārs Dāliņš - par,

Olga Dreģe - par,

Pēteris Elferts - pret,

Aivars Endziņš - pret,

Gaļina Fjodorova - par,

Irēna Folkmane - par,

Māris Gailis - pret,

Ilga Grava - par,

Māris Graudiņš - pret,

Oskars Grīgs - pret,

Māris Grīnblats - nebalso.

(Iebildumi no zāles...) Izlabots: Māris Grīnblats - par,

Andris Gūtmanis - pret,

Juris Janeks - par,

Andris Grots - par,

Raimonds Jonītis - pret,

Ernests Jurkāns - par,

Imants Kalniņš - par,

Lainis Kamaldiņš - pret,

Viesturs Pauls Karnups - par,

Ēriks Kaža - par,

Edvīns Kide - par,

Aleksandrs Kiršteins - par,

Mārtiņš Ādams Kalniņš - atturas,

Jānis Kokins - atturas,

Odisejs Kostanda - par,

Nikolajs Krasohins - par,

Andrejs Krastiņš - par,

Aivars Kreituss - par,

Vilis Krištopans - pret,

Janīna Kušnere - par,

Jānis Lagzdiņš - atturas,

Uldis Lakševics - par,

Aristids Lambergs - par,

Larisa Laviņa - par,

Kārlis Leiškalns - nebalso,

Egils Levits - pret,

Andris Līgotnis - pret,

Jānis Lucāns - par,

Ruta Marjaša - pret,

Gunārs Meierovics - pret,

Roberts Milbergs - par,

Voldemārs Novakšānovs - pret,

Uldis Osis - pret,

Andrejs Panteļējevs - pret,

Valdis Pavlovskis - pret,

Aleksandrs Pētersons - par,

Andris Piebalgs - pret,

Aija Poča - pret,

Aida Prēdele - par,

Velta Puriņa - par,

Pauls Putniņš - atturas,

Gunārs Resnais - pret,

Jānis Ritenis - pret,

Andris Rozentāls - pret,

Anta Rugāte - par,

Andris Saulītis - par,

Antons Seiksts - atturas,

Anna Seile - tātad izlaboja "par",

Ivars Silārs - pret,

Andrejs Siliņš - pret,

Juris Sinka - par,

Dainis Stalts - par,

Anita Stankēviča - pret,

Leonards Stašs - par,

Jānis Straume - par.

(No zāles: Staša nav). Jā. Šeit parādās, ka Leonards Stašs - par...

Priekšsēdētājs. Staša nav zālē.

Z.Tomiņš. Tālāk:

Jānis Straume - par,

Filips Stroganovs - par,

Pēteris Tabūns - par,

Zigurds Tomiņš - atturas,

Jānis Ārvaldis Tupesis - pret,

Jānis Vaivads - pret,

Mārtiņš Virsis - pret,

Jevgēnijs Zaščerinskis - par,

Alfrēds Žīgurs - par.

Priekšsēdētājs. Lūdzu saskaitīt rezultātus.

Z.Tomiņš. Rezultāti ir šādi: par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pārejas formulu ir 45, pret - 37, atturējās - 7, nebalsoja - 2.

Priekšsēdētājs. Tātad frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pārejas formula paliek spēkā.

Levita kungs, vai jūs par procedūru? Vārds deputātam Levitam par procedūru.

E.Levits (LC).

Vai es varu pārjautāt sēdes vadītāja kungam, vai Staša kunga balsojums ir anulēts? Es gribētu to jautājumu vēl mazliet izmeklēt - kā tas ir iespējams, ka viens deputāts, kura nav zālē, parādās balsojumos? Nē, nē, tā tas, biedri, neiet! Tādā veidā mums arī daudzi citi balsojumi var nebūt pareizi. Es domāju, ka tas ir jāizmeklē Saeimas izmeklēšanas komisijai, jo tas ir krāpšanas mēģinājums, dārgie kolēģi! Ja tā, tad mums ir jābalso, paceļot roku vai citādi, jo šādā veidā balsojumi nedrīkst notikt. Mēs iesniegsim attiecīgu projektu.

Vēl viens jautājums - Saeima tagad ir principā akceptējusi šo lēmumu, taču tam vēl nav likuma spēka, tas ir jāiesniedz kā attiecīgs likumprojekts.

Priekšsēdētājs. Es lūdzu blakussēdētāju... deputātu, kas sēž Staša kungam blakus, paskaidrot, kādā veidā varēja tikt nospiesta poga uz Staša kunga balsošanas pults.

E.Levits (LC).

Mums pie šā jautājuma vēl jāatgriežas. Bet es vēl pabeigšu par šo projektu. Es vispirms pabeigšu, pēc tam jūs atbildēsiet par to, ko izdarījāt. (Zālē smiekli.)

Saskaņā ar Satversmi Saeima pieņem likumus. (No zāles A.Ameriks: "Lçmumus!")

Parādiet, kur pieņem lēmumus! Tikai lēmumus, kas attiecas uz iekšējiem jautājumiem, šeit ir nepieciešams likumprojekts, dārgie kolēģi!

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Bukovska kungs... nē... lūdzu, Kažas kungs, jā? Paskaidrojiet, kā tas gadījās, ka Staša kungs... Jā, lūdzu, nosauciet! Ernests Jurkāns sēž blakus Staša kungam.

E.Jurkāns (SL).

Es gribēju izteikties par procedūru un par Kārtības ruļļa pārkāpšanu. Pagājušajā ceturtdienā, kad mums bija plenārsēde, saskaņā ar 52.pantu tika iesniegts priekšlikums ar valdošās frakcijas 20 deputātu parakstiem par pārejas formulas nobalsošanu nākamajā sēdē. Bet, ja mēs uzmanīgi lasām 52.pantu, tad redzam, ka te ir teikts, ka pirms vienas lietas izspriešanas nevar pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu pieprasa 20 deputāti. Pagājušajā ceturtdienā debates bija pārtrauktas, tās bija jau izbeigtas un notika balsošana. Tad godājamais Endziņa kungs teica, ka viņš nebalstās uz saskaņu ar stenogrammu, ka viņš balstās uz juristu atzinumiem. Es piekrītu Endziņa kungam un viņu ļoti cienu, bet šoreiz Endziņa kungam nebija taisnība. Tāpēc es gribēju, lai nākotnē - un šodien arī - mūsu galvenais dokuments būtu Kārtības rullis. Un jums, godājamais Berķa kungs, kā mūsu sēdes vadītājam vajag to ievērot, vajag skatīties tikai uz Kārtības rulli.

Kas attiecas uz balsošanu un uz Staša kungu, es tiešām jums zvēru, ka nepieskāros pie tās pogas! (Zālē smiekli.)

Es vēlreiz lūdzu ievērot Kārtības rulli, citādi mēs tiešām... Valdošā frakcija tad jebkurā gadījumā varēs pieņemt savu lēmumu, un tad mēs netiksim galā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Operatora atzinums, Jurkāna kungs, ir tāds, ka jūsu mape bija uzlikta uz Staša kunga galda un uz pogas un tādā veidā arī radās šis balsojums. Godātie deputāti, lai nerastos tādi pārpratumi, es lūdzu neatstāt atslēgas savās pultīs tad, ja esat nolēmuši uz nākamo plenārsēdi neierasties, bet ieslēgt pulti tikai tad, proti, ielikt atslēgas pultī tikai tad, kad jūs patiešām paši esat zālē.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta, un tas ir 152.dokuments. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi likumprojektu par grozījumiem likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības komisijai.

Nākamais ir 150.dokuments. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem likumā par zemes komisijām. Saeimas Prezidija ierosinājums ir - nodot šo dokumentu izskatīšanai Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Ir kādi iebildumi? Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Nav iebildumu pret šo likumprojektu pēc būtības, bet ir papildinājums attiecībā uz Prezidija slēdzienu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ierosinu šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, jo tajā ir runa par pašvaldību izveidoto zemes komisiju darbības izbeigšanu, un tā vietā tiek dotas tiesības Centrālajai zemes komisijai iecelt savus darbiniekus.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi pret Lagzdiņa kunga papildinājumu? Nav. Tātad tas ir pieņemts.

Nākamais ir 144.dokuments - deputātu Dāliņa, Grīnblata, Milberga un citu iesniegtais likumprojekts par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas likuma par pavalstniecību piemērošana. Prezidija priekšlikums ir - nodot šo dokumentu Juridiskajai komisijai. Ir kādi iebildumi? Lūdzu - Birznieces kundze!

I.Birzniece (LC).

"Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības vārdā es ierosinu 144.dokumentu, šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegto pilsonības likumprojektu, nodot izskatīšanā visām komisijām un lai Juridiskā komisija būtu galvenā.

Priekšsēdētājs. Paldies! Ierosinājums pieņemts. Vai ir kādi citi iebildumi vai papildinājumi? Nav.

Tālāk 141.dokuments - deputātu Sinkas, Dāliņa, Grīnblata, Milberga un Pētersona iesniegtais likumprojekts par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu.Prezidija priekšlikums ir - nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai. Ir iebildumi? Birznieces kundze, vai jums ir iebildumi? Tātad nodot izskatīšanai visām komisijām - tāds ir papildinājums. Priekšlikumus apkopos Juridiskā komisija. Pieņemts.

142.dokuments. Birznieces kundze - lūdzu! Jums ir kāds papildinājums?

I.Birzniece (LC).

Par 141.dokumentu. Man likās, ka jūs atkārtojāt lēmumu par 144.dokumentu, jā?

Priekšsēdētājs. Nē, es nolasīju 141.dokumentu.

I.Birzniece. Es atvainojos, es domāju, ka jūs atkārtojāt 144.dokumentu.

Šodien mēs atzīmējām, ka tad, ja ir iesniegti vairāki likumprojekti par tādu svarīgu tematu kā pilsonības jautājums, tos vajadzētu vienlaicīgi nodot visām komisijām izskatīt. Jautājums par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu arī ir, kā mēs atzīstam, ļoti svarīgs jautājums. Arī tas prasa, lai visas koncepcijas vienlaicīgi tiktu izskatītas. Mēs prasām atlikt šo izskatīšanu līdz nākamajai nedēļai, kad būs iesniegti arī citi likumprojekti, citas koncepcijas, jo šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai tikai vienu koncepciju virzītu uz komisijām. Rietumu parlamentos ir pieņemts, ka valdība nosaka, kurā laikā, kādā secībā un ar kādu prioritāti jautājumu nodod komisijām izskatīšanai. Es arī gribētu likt visiem priekšā - ja ir vairāki likumprojekti un koncepcijas, tad lai tas neizskan tā, ka Saeima jau it kā pieņem... tas nenozīmē šo koncepciju pieņemšanu. Tātad mēs prasām atlikt šo jautājumu, izskatīt vienlaikus ar vismaz vēl vienu citu koncepciju.

Priekšsēdētājs. Paldies, Birznieces kundze! Vai ir kāds, kas vēlas runāt par šo Prezidija lēmumu?

V.P.Karnups (LNNK).

Man šorīt bija tiešām liels pārsteigums, klausoties "Latvijas ceļa" skaidrojumus, pirmkārt, sakarā ar Pilsonības likumu, jo, kā mēs ļoti labi atceramies, pagājušajā ceturtdienā "Latvijas ceļš" tikpat karsti noraidīja LNNK iesniegtā Pilsonības likumprojekta nodošanu izskatīšanai visām komisijām, bet šodien rīkojas gluži otrādi un saka - jo vairāk likumprojektu tikšot izskatīts, jo labāk tā lieta varēšot virzīties uz priekšu. Šāda veida pretrunas... es tiešām nedomāju... pat Rietumos tādas lietas nenotiek...

Man ir vēl viens punkts. No Prezidija tika jautāts, vai pret 141.dokumentu ir kādi iebildumi. Nebija iebildumu, un tas tika nodots visām komisijām. Prezidijs pārgāja pie 142.dokumenta, bet tad it kā atgriezās atpakaļ. Iebildumu pret 141.dokumentu nebija tajā momentā, kad... pirms tas tika nodots komisijām. Es uzskatu, ka 141.dokuments ir nodots izskatīšanai visām komisijām un ka tikai tagad var būt runa par 142.dokumentu.

Priekšsēdētājs. Karnupa kungs, balsojuma nebija! (Starpsauciens no zāles: "Veselai rindai nebija balsojuma!") Tā ka, tiklīdz parādās iebildumi, mums ir jābalso. (Zālē skaļas sarunas.) Nu, nestrīdēsimies, lūdzu! Lieku jautājumu uz balsošanu. Tātad, kas ir par Prezidija priekšlikumu - 141.dokumentu, šo likumprojektu, nodot visām komisijām un priekšlikumus apkopot Juridiskajai komisijai? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātus. 34 deputāti ir par šā dokumenta nodošanu, 28 - pret, 24 - atturas. Tātad dokuments pagaidām ir noraidīts.

Un tagad 142.dokuments - deputātu Dāliņa, Sinkas, Grīnblata, Milberga un Straumes iesniegtais likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Darba likumu kodeksā. Prezidijs iesaka nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai. Birznieces kundze vēlas atkal vārdu. Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Es negribu atkal atkārtot to pašu pamatojumu. Mēs prasām atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz tam laikam, kad būs alternatīva koncepcija, - līdz nākamajai nedēļai.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kāds cits viedoklis, vai arī liekam uz balsošanu? Es lieku uz balsošanu Prezidija priekšlikumu - šo dokumentu nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātus. Par - 28, pret - 28, atturas - 26. Dokuments noraidīts.

Tālāk - 153.dokuments. Tas ir deputātu Sinkas, Dāliņa, Grīnblata, Straumes un Pētersona iesniegtais likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem likumā par nodarbinātību. Prezidija priekšlikums - nodot likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai. Ir iebildumi? Deputāte Birzniece - lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Iepriekš izteikto iemeslu dēļ ierosinu atlikt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Tātad vairāk neviens izteikties nevēlas. Lieku uz balsošanu Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 28, pret - 26, atturas - 25. Tātad likumprojekts pagaidām tiek noraidīts.

146.dokuments - deputātu Dāliņa, Sinkas, Grīnblata, Milberga, Straumes iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Prezidija priekšlikums ir nodot to Juridiskajai komisijai. Vārds deputātei Inesei Birzniecei.

I.Birzniece (LC).

Ierosinu atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs. Balsosim Prezidija priekšlikumu - nodot likumprojektu Juridiskai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 33 - par, 24 - pret, 27 - atturas. Pagaidām tiek noraidīts.

145.dokuments - Sinkas, Dāliņa, Grīnblata, Milberga, Straumes iesniegtais lēmuma projekts par kļūdu un neprecizitāšu novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanas procesā. Prezidija priekšlikums ir nodot to Juridiskajai komisijai. Atkal vārds deputātei Birzniecei.

I.Birzniece (LC).

Pamatojoties uz iepriekš izteikto argumentāciju, atkal ierosinu atlikt šā jautājuma izskatīšanu komisijās.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Straumes kungam.

J.Straume (TB).

Es saprotu, ka "Latvijas ceļam" ir zināmas grūtības izstrādāt koncepciju par pavalstniecību un ar to saistītajiem jautājumiem, taču attiecībā tieši uz šo lēmuma projektu mēs esam frakcijas vārdā iesnieguši pieprasījumu Pilsonības un imigrācijas departamentam un saņēmuši atbildi, ka viņi ir gatavi šo darbu veikt. Arī viņi principā atbalsta to, ka šāds darbs būtu jādara. Tāpēc es aicinu Saeimu tomēr balsot par šā lēmuma projekta izskatīšanu Juridiskajā komisijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs balsosim par Saeimas Prezidija un deputāta Straumes priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 33 - par, 17 - pret, 29 - atturas. Noraidīts.

158.dokuments. Tas ir deputātu Milberga, Dāliņa, Grīnblata, Straumes, Kiršteina un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts par grozījumiem Augstākās padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības. Lūdzu, vai ir kāds, kas vēlas izteikties? Iebildumu nav. Tātad šis likumprojekts tiek pieņemts un nodots Juridiskajai komisijai. Paldies.

Līdz mūsu pārtraukuma beigām ir atlikusi viena minūte. Vārdu par plenārsēdes procedūru lūdz deputāts Andrejs Krastiņš.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi! Ievērojot mūsu vairākuma koalīcijas skaisto tradīciju, es gribētu vērst arī jūsu uzmanību uz logiem un lūgt jūs paskatīties ārā. Jūs redzēsit, ka gluži tumšs vairs nav, bet ir krēsla. Taču tad, kad mēs sākām strādāt, bija krietni tumšs. Tātad drīz mēs pāriesim uz rudens un ziemas laiku. Ir zināmi sarežģījumi gan ar transportu, gan ar darba uzsākšanu. Es domāju, ka arī atmosfēru zālē varbūt iespaido agrā celšanās. Un tāpēc mans ierosinājums būtu turpmāk, sākot ar nākamo plenārsēdi, plenārsēžu sākumu pārcelt uz ierasto laiku - pulksten 10.00. Lūdzu nobalsot par to. (Zālē aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret Krastiņa kunga priekšlikumu? Ja ir iebildumi, tad es aicinu nobalsot par šo... Labi, iebildumu nav. Te saka, ka iebildumi tomēr ir, tātad mēs balsosim par Krastiņa kunga priekšlikumu - sākt mūsu nākamās plenārsēdes pulksten 10.00. Par balsošanas motīviem vārds deputātam... Jā, jā, drīkst!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka šis ierosinājums par pulksten 8.30 bija mans un Krastiņa kungs lūdza attiecināt to tikai uz ziemas laiku, es lūdzu precizēt jūsu teikto attiecībā uz ziemas laiku.

Priekšsēdētājs. Tātad deputāts Krastiņš izteicās, bet Novakšānova kungs lūdza precizēt viņa priekšlikumu. Lūdzu klusumu zālē.

A.Krastiņš. Godājamie kolēģi, es ierosinu plenārsēdes sākt pulksten 10.00 tikai daļā no mūsu darba laika - tātad tikai rudens, ziemas un pavasara sesijā. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs. Labi, balsosim Krastiņa kunga priekšlikumu. Mēs to katrā laikā varēsim pārbalsot, kad mums šķitīs, ka atkal ir jāceļas agrāk.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! 54 - par, 18 - pret, 12 - atturas. Krastiņa kunga priekšlikums ir pieņemts. Nākamā plenārsēde sāksies pulksten 10.00. Sākas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēdi vada Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt savas vietas! Un visus, kuri nav deputāti, aiziet tur, kur viņiem ir ierādītas vietas.

143.dokuments. Deputātu Dāliņa, Grīnblata, Milberga, Sinkas un Straumes iesniegtais likumprojekts "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

Panteļējeva kungs vēlas izteikties par šo likumprojektu.

A.Panteļējevs (LC).

Es negribētu atkārtot tādus pašus argumentus, kādus es jau divās iepriekšējās plenārsēdēs teicu, - es lūdzu pašlaik atlikt šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Priekšsēdētājs. Tātad priekšlikums tiek likts uz balsošanu. Jā, vēl, lūdzu, vārds Grīnblata kungam no frakcijas "Tçvzemei un brīvībai".

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tiešām par šo projektu vairākās sēdēs šeit tika runāts jau vairākas reizes. Šajā gadījumā mēs iesniedzām variantu, kas atšķiras no iepriekšējā varianta. Tas ir papildināts ne tikai ar ierobežojumiem, precizējot to personu loku, kas vispār tiek izsniegti sertifikāti, bet ir precizēta un noskaidrota arī sertifikātu tālākās izmantošanas kārtība. Attiecībā uz šo kārtību, kā redzat, pašlaik ir dažādas interpretācijas Augstākās padomes pieņemtajam likumam. Likums nepavisam nav pilnīgs, uz to norāda arī konkrētais fakts, ka Latvijas ģenerālprokurora vietnieks jau ir atzinis par nelikumīgu Baltijas vērtspapīru nama darbību ar sertifikātiem. Tātad tas ir vēl viens ļoti konkrēts arguments par labu tiem, ka šis likums ir jāizskata. Jebkurā gadījumā - ja kāds uzskata, ka šie grozījumi ir jāizdara citādi, nekā to ierosina mūsu frakcija, tad tādēļ jau arī ir domātas Saeimas komisijas, lai šos jautājumus noskaidrotu, bet nevis atstātu likumu bezgalīgi ilgi tādu, kāds tas ir pašlaik.

Tādēļ es ierosinu nodot to komisijām, lai tās varētu diskutēt par to, kā šo projektu grozīt, papildināt, precizēt utt. To, ka likumā ir nepilnības, jau parāda pati ikdienas prakse.

Priekšsēdētājs. Uz balsošanu tiek likts Prezidija priekšlikums - likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par likumprojekta nodošanu komisijām "par" ir balsojuši 35, "pret" - 17, atturējušies - 27. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Piedodiet, te tiešām ir matemātiska kļūda. Tātad likumprojekts tiek noraidīts.

148.dokuments - likumprojekts "Par valsts civildienestu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts civildienestu" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Vārds tiek dots deputātam Silāram.

I.Silārs (LC).

Lūdzu nodot arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Tātad tiek pieņemts. Lūdzu, Birznieces kundze!

I.Birzniece (LC).

Es gribētu ierosināt, lai arī Cilvēktiesību komisija izskata šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tātad ir pieņemts. Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi, ņemot vērā šā likumprojekta un arī nākamā - valdības iesniegtā likumprojekta "Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu" svarīgumu, lūdzu Saeimu noteikt, ka priekšlikumi, kurus ir iesniegušas komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir jāapkopo līdz šā gada 15.oktobrim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Lagzdiņa kunga priekšlikums ir pieņemts.

Pārejam pie nākamā likumprojekta. Tas ir 149.dokuments. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai ir kādi papildinājumi? Iebildumi? Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es uzskatu, ka tāds likumprojekts, kāds tas ir sagatavots, nav vajadzīgs, ka attiecībā uz visiem Latvijas ierēdņiem ir jābūt vienotam likumam, ka pašvaldību un valsts ierēdņiem nevar būt kāds speciāls likums un speciāla reforma.

(Starpsauciens no zāles: "Kâpēc?")

Priekšsēdētājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).

Es lūdzu kolēģus nenoraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo faktiski valdības iesniegtais likumprojekts "Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu" satur pārejas noteikumus par to, kā piemērojams likums "Par civildienestu". Tātad bez šā likuma pieņemšanas nevarēs realizēt arī valsts civildienesta likuma izpildi.

Priekšsēdētājs. Saeimas Prezidijs liek uz balsošanu priekšlikumu - Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai. Lūdzu balsot. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par- 53, pret - 8, atturas - 14, Tātad priekšlikums pieņemts, likumprojekts tiek nodot Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai. Šai komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

157.dokuments. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesniegusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Ir iebildumi? Nav. Projekts nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijai jāapkopo priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai plenārsēdē.

151.dokuments - Saeimas Izmeklēšanas komisijas ziņojums, Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtējums.

Vārds Milberga kungam.

R.Milbergs (TB).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ar Saeimas 1993.gada 13.jūlija lēmumu izveidotā parlamentārā Izmeklēšanas komisija pildīja Saeimas uzdevumu - noskaidrot valsts budžeta izlietojumu, ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izmantošanu, valsts īpašuma pārvaldīšanu un privatizācijas gaitu, okupācijas armijas, PSKP un Valsts drošības komitejas īpašumu pārņemšanu, valsts augstāko amatpersonu rīcību 1991.gada janvārī un augustā un viņu ārpolitisko darbību Latvijas valsts vārdā, kā arī citus svarīgus jautājumus. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 151.-182.pantu komisija šo darbu veikusi laikā no 1993.gada 13.jūlija līdz 1993.gada 20.septembrim.

Noturētas 12 komisijas sēdes, kurās izskatīto jautājumu rezultātā dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, organizācijām, amatpersonām un privātpersonām izsūtīti 883 pieprasījumi par komisijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentiem. Pašlaik saņemtas atbildes uz 413 pieprasījumiem. Lai noskaidrotu atsevišķus jautājumus, Izmeklēšanas komisija ir izbraukusi uz Kolku, Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Punduru staciju.

Uz komisijas izvirzītajiem jautājumiem nav sniegušas atbildi vairākas bijušās vadošās amatpersonas. Atsevišķos gadījumos sniegtas formālas un nepilnīgas atbildes. Komisijas darbam piešķirtās darba apmaksas apjomā kā lietpratēji pieaicināti Romans Vitkovskis, Valentīna Holodova un Pēteris Lazda. Izveidota komisijas darba lietvedība.

Latvijas Bankas nodaļu reorganizācijas un privatizācijas gaitā konstatēts, ka Latvijas Bankas nodaļu reorganizācija un privatizācija tiek veikta ar lieliem zaudējumiem un likumu pārkāpumiem. Juridiski nav sakārtota bankas nodaļu privatizācija. Izveidotais Latvijas Bankas privatizācijas fonds un bijušās bankas nodaļas nav reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un darbojas ārpus likuma "Par uzņēmējdarbību", bez statūtu fonda un bez jebkādas juridiskās atbildības. Tāpēc ļoti apšaubāma ir kredītu piedziņa 15 miljonu 422 tūkstošu 964 latu apmērā no kredītu nemaksātājiem.

Bijušās Latvijas Bankas nodaļas nav nodotas ar pieņemšanas-nodošanas aktu Latvijas Bankas Privatizācijas fondam. Konstatēta Latvijas Bankas bilances atšķirība no bankas nodaļu bilancēm centralizētu resursu piešķiršanai. Latvijas Banka un valdība nav veikusi kontroli pār kredītu G-24 izlietošanu, kā rezultātā kredītu resursi tika izlietoti citām vajadzībām.

No bijušās un tagadējās valdības nav saņemtas nekādas atbildes uz komisijas pieprasījumiem par veikto privatizāciju, humānās palīdzības saņemšanu un izlietošanu. Ministru prezidents Birkava kungs ar savu 1993.gada 19.augusta vēstuli uzdevis finansu ministram Uldim Osim, valsts ministriem Edmundam Krastiņam un Druvim Skultem, valsts reformu ministram Mārim Gailim, satiksmes ministram Andrim Gūtmanim un zemkopības ministram Jānim Kinnam sniegt atbildes uz šiem pieprasījumiem. Līdz šim brīdim no šīm amatpersonām nav saņemta neviena atbilde, tāpēc nav iespējams sniegt Saeimai pilnvērtīgus paskaidrojumus par valsts budžeta izlietojumu, ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izmantošanu, valsts īpašumu pārvaldīšanu un privatizācijas gaitu.

Priekšsēdētājs. Atvainojiet, Milberga kungs, šis dokuments ir garš, un visi deputāti to ir saņēmuši. Es domāju, ka mēs sniegsim īsāku ziņojumu... (Starpsaucieni no zāles: "Translāciju turpināt!") Tātad ir priekšlikums turpināt un nolasīt visu ziņojumu? Jā, lūdzu, turpiniet!

R.Milbergs (TB).

Komisija sākusi valsts īpašumu saglabāšanas un privatizācijas izpēti, lai novērtētu, kuri procesi risinājušies likumīgi un kuri ne, kā arī lai konstatētu, kādu apstākļu rezultātā šie procesi norisējuši tieši tā. Izvērtēti valdības normatīvie akti un likumdošanas akti, kas radīja šos apstākļus. Izvērtēšana tiek veikta, izvēloties loģiskus posmus. Kā pirmo izskata posmu no 1990.gada beigām līdz 1992.gada vidum. Šo posmu raksturo privatizācijas dubultstandarts, kuru pieļauj likums "Par valsts uzņēmumu" un Augstākās padomes 1990.gada 3.decembra lēmums "Par valsts īpašumu aizsardzību Latvijas Republikā". Augstākās padomes lēmums "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem" un Ministru padomes 1991.gada 3.jūlija lēmums nr.197 "Par valsts uzņēmumu pamatlīdzekļu realizācijas kārtību".

Saskaņā ar atzinumiem, ko devusi Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs un Juristu biedrība, formāli šie dokumenti ir saskaņoti, taču neatbilst Augstākās padomes lēmumā minētajiem valsts īpašumu konversijas pamatprincipiem. Komisija šā darba rezultātā ir iesniegusi priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, lai tā lemtu par iespējām nekavējoties samazināt nelikumīgo privatizācijas gadījumu sekas.

Komisija turpina darbu, lai izvērtētu tautsaimniecības pārveidošanas procesus un noteiktu jomas, kurās nepieciešami neatliekami pasākumi, kas sekmētu tautsaimniecības uzlabošanu.

Apstākļi, kurus radījis likums :Par privatizācijas sertifikātiem", kā arī aizkavēšanās ar nolikumu par privatizācijas sertifikātu izmantošanas kārtību, kompensāciju apjomu noteikšanu un konkrēto īpašumu sarakstu, kuri būs iegādājami par sertifikātiem, var radīt Latvijas pilsoņu masveidīgu apkrāpšanu.

Izmeklēšanas komisija lūdz Tautsaimniecības komisiju šos jautājumus ietvert savā darba kārtībā tuvākajā laikā. Veiktā izmeklēšanas darba rezultātā konstatēts, ka Latvijas Republikas Ministru padomei ir bijusi slepenā lietvedība un sevišķā lietvedība. Valsts Kancelejas direktors Valdis Zeikats 1993.gada 16.augustā paskaidroja, ka 1991.gada 26.augustā saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991.gada 24.augusta lēmumu "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā" valdības administrācijas slepenās lietvedības sektors tika likvidēts. Daļai no šajā sektorā esošajiem dokumentiem tika atcelta slepenība, un tie tika iznīcināti, daļa tika nodota arhīvā.

Komisijas rīcībā esošie dokumenti par Valsts drošības komitejas īpašumu un dokumentu pārņemšanu apstiprina, ka no 1991.gada 25.līdz 29.novembrim saskaņā ar Valsts drošības komitejas īpašumu pārņemšanai izveidotās komisijas lēmumu ir iznīcināta daļa pārņemto Valsts drošības komitejas dokumentu. Šīs darbības ir pretrunā ar 1991.gada 26.martā pieņemtā likuma "Par arhīviem" 12. un 16.panta noteikumiem, kuri nepieļauj dokumentu iznīcināšanu bez Valsts arhīva atļaujas.

Izmeklēšanas komisija ir izsūtījusi visām pašvaldībām pieprasījumus par Krievijas Federācijas armijas, Latvijas komunistiskās partijas un Valsts drošības komitejas bijušo īpašumu pārņemšanu un tālāko izmantošanu. Daudzas pašvaldības uz šiem pieprasījumiem nav atbildējušas. Lielākā daļa pašvaldību sniegušas nepilnīgu informāciju par Krievijas militārajiem objektiem. Nav pārņemšanas un nodošanas aktu, nav vides piesārņojuma vai citu nodarīto postījumu apsekošanas aktu, nav pārņemtā īpašuma inventarizācijas un uzskaites aprakstu. Tā kā daudzi objekti pēc pārņemšanas izlaupīti, papildus jānoskaidro, vai attiecīgie dokumenti tikuši sastādīti un, ja nav, - kas atbildīgs par konkrēto nolaidību.

Pēc militāro objektu pārņemšanas to tālāko izmantošanu - privatizāciju vai citādu izmantošanu - kavē tas, ka Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisija ilgstoši nav pieņēmusi lēmumus, bet no 1993.gada jūlija šī komisija vispār pārstāja eksistēt un savu darbu faktiski pārtrauca arī Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs. Lai noskaidrotu konkrētus atbildīgos par radušos situāciju un sagatavotu precīzu pārskatu, kā arī izstrādātu priekšlikumus trūkumu novēršanai, nepieciešami papildu līdzekļi.

Lai turpinātu Krievijas Federācijas militāro objektu pārņemšanu, nepieciešams nekavējoties izveidot Ministru kabinetam pakļautu militāro objektu pārņemšanas komisiju un turpināt Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja darbību.

Komisija turpina saņemt un apkopot informāciju par valsts un tiesībaizsardzības institūciju darbību sakarā ar 1991.gada janvāra un augusta notikumiem, kā arī vāc materiālus, lai izvērtētu atsevišķu amatpersonu rīcību. Komisija konstatējusi nelikumības attiecībā uz Valsts drošības komitejas un okupācijas karaspēka rīcību - bijušo vērtību iznīcināšanu, izšķērdēšanu un izsaimniekošanu - pat sevišķi lielos apmēros.

Izmeklēšanas komisija negatīvi vērtē to, ka Augstākā padome un Ministru padome kā iestādes likvidētas, nenosakot kārtību, kādā tiek pārņemta dokumentācija. Tas radīja papildu grūtības.

Lai noskaidrotu patieso stāvokli uzņēmējdarbībā, ir nepieciešama Pilsoņu reģistra un Uzņēmumu reģistra kompleksa pārbaude. Komisija gatavo priekšlikumus Saeimai par konkrētu tiesībnormu pieņemšanas un grozīšanas nepieciešamību, lai novērstu un turpmāk nepieļautu konstatētos trūkumus. Komisija turpina izmeklēt ārpolitisko darbību Latvijas valsts vārdā un izvērtēt iesniegtos dokumentus.

Komisijas darbu lielā mērā traucē tas, ka Latvijas Republikā spēkā esošajā likumdošanā nav tiesībnormu, kas noteiktu personas atbildību par informācijas nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Izmeklēšanas komisijai.

Izvērtējot valsts augstāko amatpersonu rīcību 1991.gada janvārī, komisija konstatē, ka, piemēram, līgums "Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku", kurš parakstīts 1991.gada 13.janvārī un kuru Latvijas Republikas Augstākā padome ratificējusi 1991.gada 14.janvārī, tas ir, militāru draudu un politisku šantāžas apstākļos, satur vairākas normas, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas un tās pilsoņu interesēm un neatbilst pašreizējam Latvijas Republikas valstiskajam statusam. Turklāt pirms līguma ratifikācijas nav veikta tā vispusīga, kompetenta politiskā un juridiskā analīze Latvijas Republikas Augstākajā padomē.

Komisija ierosina Latvijas Republikas Saeimai kā neatliekamu uzdevumu - atcelt Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 14.janvāra lēmumu "Par līguma "Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku" ratifikāciju".

Komisijas sēde 1993.gada 20.septembrī tika nolemts sniegt Saeimai ziņojumu par veikto darbu un tā rezultātā konstatēto situāciju. Tika nolemts lūgt Saeimai iedalīt papildu līdzekļus, lai turpinātu un pabeigtu darbu dokumentu un informācijas izpētē, izvērtēšanā un konkrētu priekšlikumu sagatavošanā, kā arī lūgt Saeimai neatliekami pieņemt tiesībnormas, kas noteiktu personas atbildību par informācijas nesniegšanu vai par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu Izmeklēšanas komisijai.

Ir sagatavots arī atsevišķs lēmuma projekts, kuru mēs esam iesnieguši Saeimai.

Priekšsēdētājs. Paldies, Milberga kungs! Vispirms par 155.dokumentu. Tas ir iesniegtais lēmuma projekts, par kuru jau runāja arī Milberga kungs. Saeimas Prezidija priekšlikums ir šo lēmuma projektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto lēmuma projektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi pret šo priekšlikumu? Ir iebildumi. Lūdzu, nāciet un izsakiet, Bukovska kungs, šos iebildumus!

I.Bukovskis (SL).

Kāpēc te ir pielikta klāt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Ko mēs te varam... Es saprotu tā, ka šis jautājums ir saistīts ar bankām, taču te ir runa par bijušo Augstākās padomes komisiju, kas izveidota sakarā ar bankas reorganizāciju un privatizāciju, kura vēl šobrīd darbojas un kurai, kā mēs uzskatām, vairs nav nekāda likumīga pamata darboties, tāpēc ka tā ir izveidota saistībā ar bijušo augstākās varas pārvaldes institūciju. Pašlaik tie cilvēki, kuri ir šajā komisijā, ieņem pavisam citus amatus un nav spējīgi lemt par šīm problēmām.

Ja runājam par bankas privatizāciju, tad jāteic, ka tas šobrīd pēc Saeimas komisiju sadales ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas kompetencē, turklāt minētā komisija ir izveidojusi arī apakškomisiju, kas nodarbojas tieši ar bankām. Tāpēc, es domāju, būtu lietderīgāk jautājumu par tālāko bankas privatizāciju nodot tieši šai komisijai. Kāpēc es gribu uz to uzstāt? Šodien varbūt šo lēmumu var nedaudz grozīt, tas ir cits jautājums, tomēr šis jautājums nav atliekams tāpēc, ka patlaban notiek nevis banku privatizācija, bet centralizācija. Turklāt nav atrisināts jautājums par Latvijas Banku un Bankas privatizācijas fondu attiecībā uz to, ko darīt ar tām summām, kuras ir nokavētas gan kā kredīta atmaksa, gan arī kā procenti. Tas ir 620.konts. Būtībā līgums starp Latvijas Banku un Privatizācijas fondu ir jau parakstīts, bet nekas nodots nav.

Kas šobrīd notiek? Mazliet paskatīsimies! Piemēram, Latvijas Bankas bijusī Saldus nodaļa ir izdevusi garantijas kādai firmai, kura saņēmusi citās komercbankās kredītus, taču šobrīd šī firma nav spējīga atdot šos kredītus, tāpēc komercbankas griezās Saimnieciskajā tiesā, lai piedzītu kredītus. Un tagad rodas jautājums: no kā piedzīt? Patlaban Privatizācijas fonds vēl nav reģistrēts, Latvijas Bankas nodaļas, lai veidotu uzņēmējdarbību, arī nav reģistrētas, tā ka tās tāpat nevar būt atbildīgas.

Priekšsēdētājs. Deputāt Bukovski, es jūs lūdzu runāt pēc būtības. Jūs jau esat sācis iztirzāt lēmuma projektu, turpretī mums ir jānolemj, ko ar to darīt - vai nu nodot komisijām, vai noraidīt. Un, ja dodam komisijām, tad varbūt arī jāizlemj, kādām tieši komisijām dot.

I.Bukovskis. Es piedāvāju vispirms izskatīt jautājumu par šā lēmuma projekta pieņemšanu šodienas sēdē. Varbūt to var izdebatēt un nedaudz grozīt. Sliktākajā gadījumā, ja tas netiks pieņemts izskatīšanai šodienas sēdē (kaut arī komisijas biedri ir gatavi runāt par šo jautājumu), tad to varētu nodot nevis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, jo runa taču ir par privatizāciju. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Tā kā visi dokumenti sākotnēji ir jāizskata komisijās, pirms tie tiek izskatīti plenārsēdē, es saprotu, ka mēs varam papildināt Prezidija slēdzienu ar to, ka mēs minēto lēmumprojektu nododam izskatīt arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Vai neviens neiebilst? Deputāts Bērziņš. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Man īsti nav skaidrs... Tātad, ja ir runa par šā lēmuma 5.punktu, tad iznāk, ka mēs šobrīd spriežam par 16.punktu un pēc tam būs 17. un 18.punkts, taču šā lēmuma 5.punktā jau ir paredzēts tas, ko, pieņemsim, darīt ar 18.darba kārtības punktu un arī ar 17.punktu. Tā ka droši vien no šā lēmuma to vajadzētu svītrot vai arī vispirms nobalsot 17. un 18.punktu, jo pastāv iespējas, ka kādu no šiem punktiem nepieņem un pat nenodod komisijām, tātad noraida. Citādi iznāk, ka, pieņemot šo pirmo dokumentu, mēs jau automātiski pieņemam arī otro un trešo. Tādā gadījumā Izmeklēšanas komisija vai nu speciāli vai nejauši grib radīt tādu situāciju, ka mēs nonākam pretrunā ar to, ko viņi paši ir iesnieguši. Tātad vai nu vajag balsot no otra gala, tas ir, nobalsot par atsevišķiem punktiem, un tad kopumā, vai arī ir jāsvītro šajā lēmumā tie punkti, kuri attiecas konkrēti uz 17. un 18.darba kārtības jautājumu.

Priekšsēdētājs. Es piekrītu jūsu secinājumiem. Lūdzu, Piebalga kungs!

A.Piebalgs (LC).

Šis dokuments, kas faktiski tiek nodots komisijām, ir ļoti komplekss pēc savas būtības. Man nekādu pretenziju nav, ja, teiksim, pie komisiju skaita pievieno arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju, turklāt Berķa kungs to ierosināja. Taču redzat, šeit ir 2.punkts: "Uzdot Saeimas Prezidijam nodrošināt Izmeklēšanas komisijas darbu un piešķirt nepieciešamos līdzekļus." Tas principā nav Saeimas Prezidija kompetencē, jo tam nav līdzekļu. Līdzekļus piešķir tikai budžeta kārtībā. No Milberga kunga tika saņemta vēstule, mēs šo jautājumu mēģinājām risināt citādi, taču te atkal ir jautājumi, kas saistīti ar bankām. Ir vēl arī cits jautājums - uzdot Izmeklēšanas komisijai turpināt iesākto darbu. Man šķiet, ka šis dokuments faktiski būtu jāformulē citādi, to sadalot pa punktiem, jo tajā ietverti pilnīgi dažādi jautājumi.

Priekšsēdētājs. Jā, kāds ir juristu priekšlikums šajā gadījumā? Lūdzu - Juridiskās komisijas vadītājs Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā kā jau ir strīdi par šā lēmuma būtību, tad varu teikt, ka šajā gadījumā tas tomēr ir patstāvīgs priekšlikums, kā tas ir formulēts Kārtības rullī. Līdz ar to šodien to nekavējoties izskatīt plenārsēdē nav iespējams, un, tā kā šeit jau bija ierosinājums par nodošanu komisijām, lai izvērtētu finansējuma nepieciešamību un izvērtētu to arī pēc būtības, tad citas iespējas mums praktiski nav, jo šodien dokumentu var izskatīt tikai tad, ja nav nekādu iebildumu, ja neviens deputāts pret to neiebilst.

Priekšsēdētājs. Lamberga kungs.

A.Lambergs (LNNK).

Mēs proponējam nodot šo dokumentu komisijām un atbalstām domu, lai arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopotu priekšlikumus.

Priekšsēdētājs. Paldies, Lamberga kungs! Es lieku uz balsošanu Prezidija priekšlikumu - nodot lēmuma projektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par šo priekšlikumu ir balsojuši 79 deputāti un atturējušies - 3 deputāti. Tātad lēmuma projekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Jā, lūdzu, Lamberga kungs!

A.Lambergs (LNNK).

Ir tomēr arī otrs iesniegums - ka priekšlikumus apkopo Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Vajadzētu nobalsot, kura komisija tad īsti tos apkopos.

Priekšsēdētāja. Tātad būs divi balsojumi. Viens balsojums būs par to, ka priekšlikumus apkopo (kā tas teikts Prezidija lēmumā) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet otrs balsojums - ka apkopo Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Es lieku uz balsošanu Prezidija priekšlikumu, ka ieteikumus apkopo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Vai jūs uzstājat uz otra priekšlikuma balsošanu? Jā? Tātad balsosim par to, ka rezultātus apkopo Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Atlikt balsošanu!Par procedūru vēlas izteikties Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lēmums jau ir pieņemts, jo 44 deputāti ir nobalsojuši "par" un tas ir vairākums. Reģistrējušies ir 87 deputāti, balsošanā piedalījās daudz mazāk. Līdz ar to balsot par otru priekšlikumu vairs nav nekādas vajadzības. Kārtības rullis tādu rīcību neparedz, ka mums būtu balsošana par kaut kādu reitingu. (Zālē skaļas balsis: "Jâbalso!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Mēs balsosim, jo bija divi pieprasījumi, divi deputāti pieprasīja balsošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 40, pret - 16, atturas - 22. Šis priekšlikums ir ieguvis mazāku balsu skaitu, tātad...

I.Bukovskis (SL).

Es ierosinu citu priekšlikumu... (Zālē skaļi sarunājas.)

Priekšsēdētājs. Atvainojiet, jums neviens nav devis vārdu! 128.pants nosaka, ka lēmumi pieņemami ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, izņemot sevišķus - Satversmē paredzētus gadījumus.

I.Bukovskis. Es runāšu par to, kā tā lieta būtu tālāk virzāma.

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Lūdzu, kāds ir jūsu ierosinājums?

I.Bukovskis. Es piedāvātu tādu procedūru, ka varētu balsot par visām trijām komisijām. Lai apkopo Aizsardzības un iekšlietu komisija sakarā ar to, ka jautājums ir saistīts ar bijušās Augstākās padomes un Ministru padomes izmeklēšanas komisijām.

Priekšsēdētājs. Jā, bet Kārtības rullis jau ir paredzējis, kā šādā gadījumā rīkoties. Tā ka spēkā paliek pirmais balsojums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minētā lēmuma projektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Un tālāk ir 154.dokuments. Jā, 156.dokuments, es pasteidzos. Tas ir projekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimas Prezidija slēdziens ir tāds - šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu - deputāts Silārs!

I.Silārs (LC).

Lūdzu nodot šo likumprojektu izskatīt arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Priekšsēdētājs. Vai nav iebildumu? Pieņemts. Tātad likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Kriminālkodeksā" nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tai jāapkopo saņemtie priekšlikumi un jāsagatavo minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Un tagad 154.dokuments. Saeimas Izmeklēšanas komisija ir iesniegusi likumprojektu par 1991.gada 13.janvārī parakstītā un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes ratificētā līguma "Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku" ratifikācijas atcelšanu. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Ārlietu komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi.

Lūdzu - deputāts Indulis Bērziņš!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šī cienījamā komisija, izstrādājot priekšlikumus, nekonsultējās ar Jeļcinu un nevarēja zināt, kā attīstās notikumi Krievijā, un tāpēc, ja Krievijā nekas nebūtu noticis, šo jautājumu vajadzētu izskatīt parastā kārtībā un komisijas nāktu ar saviem slēdzieniem un secinājumiem, un mēs šeit balsotu "par" vai "pret", un tas man liktos pilnīgi normāli, un arī mūsu frakcija to atbalstītu. Bet šobrīd, ņemot vērā reālo situāciju, kāda izveidojusies Krievijā, es uzskatu, ka no politiskā viedokļa būtu ļoti nesaprātīgi dot trumpjus kādai no pusēm, kuras Krievijā pašlaik viena pret otru cīnās. Mēs esam neatkarīga suverēna valsts, bet šis jautājums lielā mērā attiecas arī uz mums, un reālā situācija ir tāda, ka, ja mēs pieņemsim šo lēmumu, to neapšaubāmi izmantos viena vai otra puse. Es negribētu šeit analizēt, kura puse un kādā veidā, jo visi deputāti ir iepazinušies ar informāciju par stāvokli Krievijā un to labi zina. Tāpēc es aicinu šo citos apstākļos varbūt visnotaļ pozitīvi vērtējamo iniciatīvu šobrīd noraidīt, nenododot to pat komisijām.

Priekšsēdētājs. Deputāts Milbergs - lūdzu!

R.Milbergs (TB).

Cienījamie deputāti! Es lūdzu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām tieši to motīvu dēļ, kurus izteica cienījamais deputāts Bērziņa kungs. Mēs esam neatkarīga valsts un esam atjaunojuši savas valsts pamatlikumu - Satversmi - pilnā apjomā. Šī ratifikācija notika militāras un politiskas šantāžas apstākļos. Mums ir jārealizē neatkarīgas valsts politika, un tāpēc es lūdzu, cienījamie deputāti, balsot par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Lieku uz balsošanu Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisijai jāapkopo saņemtie priekšlikumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātus. Par šā likumprojekta nodošanu komisijām balsojis 31 deputāts, pret - 28, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

135.dokuments. Atbilstoši Kārtības ruļļa 11.un 12.pantam Saeimas Prezidijs iesniedz Saeimai deputāta Ulda Oša lūgumu: "Lûdzu attaisnot manu prombūtni no šā gada 24.septembra līdz 3.oktobrim sakarā ar piedalīšanos gadskārtējā Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda sanāksmē kā Latvijas pārstāvim Starptautiskajā valūtas fondā un Latvijas delegācijas loceklim." Izbraukt ilgāk nekā uz vienu nedēļu deputāts var, tikai prasot atvaļinājumu. Prezidijs aicina Saeimu izlemt par atvaļinājuma piešķiršanu Uldim Osim. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 51, pret - 10, atturas - 13. Tātad Ulda Oša prombūtne Saeimas nākamajā plenārsēdē būs attaisnota.

Tālāk. Lūdzu sameklēt 112. un 138.dokumentu - likumprojektu "Par civilstāvokļa aktiem". Tātad sāksim izskatīt darba kārtības trešo punktu - likumprojektu pirmie lasījumi. Juridiskai atzinums par likumprojektu "Par civilstāvokļa aktiem". Juridiskā komisija savā sēdē nolēma atbalstīt 112.dokumentā pamatoto ierosinājumu par steidzamību. Pirms balsojam par steidzamību, viens deputāts var izteikties "par" un viens - "pret".

Endziņa kungs, jūs runāsit par procedūru? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un balsot par to, jo, kā jau iepriekš informēju, ar 1.septembri ir stājusies spēkā Civillikuma daļa par laulību un ģimeni. Šis likums, likums "Par civilstāvokļa aktiem", ir nepieciešams, lai minētā Civillikuma daļa varētu funkcionēt, tāpēc mēs lūdzam to izskatīt kā steidzamu. Taču, kā jūs redzat Juridiskās komisijas atzinumā (138.dokuments), mēs nedomājam to izskatīt šodien pirmajā lasījumā un tūlīt pāriet uz izskatīšanu pa pantiem, bet lūdzam to akceptēt pirmajā lasījumā un dot iespēju komisijai vēl pastrādāt pie atsevišķiem precizējumiem un labojumiem. Izskatīt pa pantiem jau galīgajā variantā varētu nākamajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Paldies, Endziņa kungs! Vai ir kāds, kas vēlas izteikties pret steidzamību? Tātad balsojam par to, lai šis likumprojekts tiktu atzīts par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsošanas rezultātus. Par - 71, pret - nav, atturas - 3. Tātad likumprojekts atzīstams par steidzamu un apspriežams tikai divos lasījumos. Vārds iesnieguma autoriem! Lūdzu pierakstīties debatēs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums iesniegto likumprojektu "Par civilstāvokļa aktiem" ir sagatavojusi darba grupa, kuru vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns profesors, Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jānis Vēbers un kurā darbojās arī vesela virkne citu speciālistu, tajā skaitā Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Iklāvas kundze. Sagatavoto likumprojektu ļoti rūpīgi izskatīja arī Saeimas Juridiskais birojs un Juridiskā komisija.

Izskatījuši šo likumprojektu, mēs to konceptuāli atbalstījām un tajā pašā laikā pievēršam uzmanību dažām neprecizitātēm, mēs konstatējām arī, ka atsevišķās vietās ir nepieciešami papildinājumi, un tāpēc mēs izsakām šādu lūgumu - likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā, bet neuzsākt tūlīt lasīšanu pa pantiem; lasīšanu pa pantiem ierosinām izdarīt nākamajā plenārsēdē, lai līdz tai varētu izdarīt precizējumus. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka mums pirmām kārtām ir nepieciešams precizēt 1.nodaļu, kurā ir aplūkoti vispārīgie noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Šajā nodaļā būtu jāprecizē 2.panta pirmā daļa, kas attiecas uz laulību reģistrācijas civiltiesiskajām sekām, saskaņā ar Civillikuma 51. un 53.pantu, proti, ir runa par laulību reģistrāciju starp dažādu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ko paredz Civillikums un ko izdara garīdznieki. Šeit jāprecizē, kādas ir juridiskās sekas un kādos gadījumos arī garīdzniekiem ir jāievēro visi tie likuma noteikumi, kas skar laulības reģistrāciju, kā arī tie, kas skar valsts nodevas iekasēšanu. Acīmredzot ir nepieciešams arī precizēt šā likumprojekta 3.pantu, kas attiecas uz dzimtsarakstu nodaļu ierēdņiem. Šajā pantā būtu nepieciešams precizēt dzimtsarakstu nodaļas pārziņa funkcijas. Mums projektā ir paredzēts papildināt šo pantu ar trešo daļu. Nepieciešams ir arī precizēt, pareizāk sakot, mazliet papildināt 4.pantu, kas skar dzimtsarakstu nodaļu uzraudzību, proti, šeit jāparedz pašvaldību funkcijas - pirmām kārtām tās, kas attiecas uz dzimtsarakstu nodaļu saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudi. Nepieciešams precizēt arī 5.pantu, kurā ir runa par civilstāvokļa aktu reģistriem, un 7.pantu, un vēl veselu virkni citu pantu. Priekšlikumi ir jau daļēji sagatavoti. Iespējams, ka arī jūs, cienījamie deputāti, izteiksiet savus priekšlikumus, un Juridiskā komisija ir gatava tos apkopot tā, lai mēs varētu nākamceturtdien šo likumu pieņemt un tas pēc iespējas ātrāk varētu stāties spēkā.

Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, lai atsevišķās vietās varbūt var rasties jautājumi vai strīdi - piemēram, par dzimšanas reģistrāciju (tas ir 19.panta 1.punkts). Pašreiz ir fiksēts, ka viena mēneša laikā par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras iecirknī bērns ir piedzimis. Mēs par to diskutējām arī komisijā, kaut gan jāsaka, ka tāds pats, varētu teikt, analoģisks, ieraksts bija arī Latvijas Republikas laika attiecīgajā likumā. Mēs diskutējām par to, vai šeit nevajadzētu dot arī alternatīvu iespēju - reģistrēt pēc vecāku dzīvesvietas. Bet laikam jau tas jautājums būs jāizšķir Saeimai. Mēs vēlreiz pārbaudījām - Latvijas laikā šāda ieraksta, šāda papildinājuma šeit nebija.

Diskutējams ir jautājums arī par likumprojekta 6.nodaļu, kur ir runa par uzvārda vai vārda maiņas reģistrāciju. Izskatot projektu komisijā, mēs nonācām pie secinājuma, ka šo nodaļu vispār varētu izslēgt no likumprojekta, ņemot vērā to, ka tiek gatavots īpašs likums, kas attiektos tieši uz uzvārda vai vārda maiņas reģistrācijas tiesisko reglamentāciju. Ja mēs nolemsim, ka šī nodaļa ir izslēdzama, tad būtu nepieciešams izdarīt atsevišķus precizējumus nodaļā par civilstāvokļa aktu papildināšanu. Citu piezīmju Juridiskajai komisijai šobrīd nebija.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz likumprojektam pievienotajiem pārejas noteikumiem, jo bez šādiem pārejas noteikumiem likums normāli funkcionēt nevarēs. Es vēlreiz lūdzu ļoti uzmanīgi iepazīties ar šo likumprojektu un izvērtēt to. Ja kādam ir konkrēti priekšlikumi, lūdzu tos tūlīt iesniegt, lai komisija varētu tos izskatīt un sagatavot šo likumprojektu izskatīšanai pa pantiem nākamajā plenārsēdē. Lūdzu arī cienījamo Saeimas Prezidiju iekļaut darba kārtībā šā likumprojekta izskatīšanu pa pantiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārdu lūdz deputāte Irēna Folkmane.

I.Folkmane (SL).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Iepazīstoties ar likumprojektu, kā arī apkopojot praktiķu - atsevišķu dzimtsarakstu nodaļu darbinieku iesniegtos priekšlikumus un ņemot vērā to, ka precīza civilstāvokļa aktu dokumentēšana kalpo gan pilsoņu, gan valsts interesēm, ierosinu izdarīt šādus grozījumus un papildinājumus likumprojektā "Par civilstāvokļa aktiem".

Piemēram, 8.pantu es piedāvāju šādā redakcijā: "Par nepamatotu dzimtsarakstu nodaļas ierēdņa atteikšanos reģistrēt civilstāvokļa aktus, atteikšanos labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstus, ieinteresētās personas var iesniegt sūdzību viena mēneša laikā no atteikuma saņemšanas dienas tieslietu ministram, par kura lēmumu pārsūdzību var iesniegt tiesā." Tas būtu apmēram tāpat traktēts kā 38.panta 3.punkts.

12.pants. Šeit ir neprecizitāte. Strādājot dzimtsarakstu nodaļās ar dokumentiem, var rasties jautājums... 12.panta 2.punkta tekstā ir teikts, ka "lîdz ar pieteikumu ir jāiesniedz"... Es piedāvāju - "jâuzrāda", jo, ja pilsonim vajadzēs iesniegt visus turpmāk uzskaitītos dokumentus, tad dzimtsarakstu nodaļā tiek pieteikumi, kurus pieņem, tiks papildināti un, tā teikt, apaugs vēl ar papildu dokumentāciju, kura glabāšanai nemaz nebūtu vajadzīga.

Pārdomas izsauc arī 15.pants. Šeit ir piedāvāta svinīga laulību noslēgšana. Tekstā ir teikts, ka laulība noslēdzama svinīgos apstākļos. Un tālāk - laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis uzliek amatzīmi, un viss. Vajadzētu atstāt pilsonim iespēju brīvi izvēlēties. Varbūt viņš nemaz nevēlas šo svinīgo reģistrāciju. Piedāvāju šādu redakciju: "Laulība pēc laulājamo vēlmes noslēdzama svinīgos apstākļos."

16.panta 2.punkts. Šeit ir tāda neprecizitāte, ka nav minēts nodaļas pārziņa paraksts. Es nolasīšu tekstu, kāds tur tiek piedāvāts: "Par noslēgto laulību tūlīt izdara ierakstu laulību reģistrā, ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis, kas reģistrē laulības noslēgšanu." Reģistra ierakstu apstiprina ar nodaļas pārziņa parakstu un valsts ģerboņa zīmogu.

17.pants. Šeit ir: "Laulību reģistrā jāieraksta..." - un seko uzskaitījums. Es piedāvāju... tas varētu būt 3.punktā... Tātad tekstā pašlaik ir - "laulāto uzvārdi, vārdi, nodarbošanās, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta un laiks, tautība". Mans priekšlikums - "valsts piederība, personas kods".

Priekšlikums būtu papildināt arī 22.pantu - par bērna dzimšanu. 1.punkts: "Bçrna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena, stunda." Būtu jāmin arī personas kods. Tas pats arī šā paša panta trešajā punktā: pēc teksta "vecāku uzvārdi, vārdi" jāraksta "personas kods" - un tālāk tā, kā ir piedāvāts šajā likumprojektā.

Vēl ir jautājums par 24.pantu - "Nedzīvi piedzimuša bērna reģistrācija". Šeit ir piedāvāts reģistrācijas termiņš - "trīs diennakšu laikā". Bet, tā kā 31.panta 2.punktā ir noteikts, ka parastie miršanas gadījumi ir reģistrējami sešu diennakšu laikā, tad piedāvāju arī šeit noteikt, ka reģistrācija izdarāma sešu diennakšu laikā. Nevis tā, kā pašlaik ir, - trīs diennakšu laikā.

Šobrīd visvairāk pārdomu var izraisīt 28.pants - "Ieraksts par bērna vecākiem Dzimšanas reģistrā". Brīvvalsts laikā un līdz 1968.gadam, reģistrējot ārlaulībā dzimušos bērnus (tas attiecas uz 28.panta 3.punktu), ailēs par tēvu tika ievilkta svītra. Mans priekšlikums - tomēr atstāt tēvvārdu un ierakstīt to pēc mātes norādījuma. Šā panta 3.punktā es piedāvāju tādu redakciju: "Ârlaulībā dzimušiem bērniem, ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, ierakstu reģistrā izdara ar mātes uzvārdu, bērna tēvvārdu ieraksta pēc viņas norādījuma." Mēs zinām, ka šodien mūsu pasēs tēvvārds netiek ierakstīts, bet dzimšanas apliecība katra pilsoņa ģimenes dokumentos glabājas un glabāsies. Un, šo dokumentu aplūkojot gan pašam, gan arī uzrādot to daudz kur, teiksim, bērns sāk iet skolā un uzrāda šo dokumentu, kurā tēvvārda vietā ir tikai svītra, - tas noteikti izsauc negatīvas emocijas gan bērnam, gan... Nu, es nezinu, kā to vērtē tie, kas paši šo dokumentu izstrādājuši.

35.pants. Tas ir "Ieraksts Miršanas reģistrā". Šeit es gribētu piedāvāt to pašu, ko dažos iepriekšējos pantos. 2.punktā iesaku papildināt - "valsts piederība, personas kods". Pašreiz 3.punkta tekstā ir uzrādīts mirušā dzimšanas gads, mēnesis, diena, bet nav prasīta dzimšanas vieta, bet tas ir ļoti būtiski. Tāpat 35.panta 6.punktā tekstu "personas, kura paziņojusi par miršanu, uzvārds, vārds, nodarbošanās, dzīvesvieta" es piedāvāju papildināt ar vārdiem "radniecības pakāpe pret mirušo".

Ir vēl daži ne pārāk būtiski priekšlikumi, bet tie tomēr papildinātu šos punktus. Es tos iesniegšu Juridiskajai komisijai, lai neaizkavētu jūs visus, bet vēl es gribētu pakavēties pie 44.panta 5.punkta. Tagad tekstā ir: "Papildinot reģistra ierakstus, nav atļauti iepriekšējā teksta svītrojumi." Taču dzimtsarakstu nodaļas darba praksē nevar neko labot, ja iepriekšējo nenosvītro, tādēļ es ierosinu šo daļu vispār izslēgt no teksta. "Papildinot reģistra ierakstus", un tālāk - "izlabojot pārrakstīšanas kļūdas", - un tālāk viss tā, kā ir tekstā.

Pārdomas izsauc arī 45.panta 2.punkts. 1.punktā sacīts, ka civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti un uz to pamata izsniegtie apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu un dzimšanas, miršanas, uzvārda vai vārda maiņas faktus, taču 2.punktā teikts, ka šie ieraksti nepierāda personu valsts piederību. Es piedāvāju traktēt tā - ieraksti, kas sastādīti pēc 1942.gada, - tie tiešām nepierāda, jo tad vairs nerakstīja valsts piederību.

46.pants izraisa šaubas. Diez vai vajadz1ētu personām, kuras vēlas iepazīties ar Civilstāvokļa aktu reģistru. teiksim, ziņām par sevi, atļaut to darīt. Dzimtsarakstu nodaļas tomēr glabāja adopcijas noslēpumu. Ja tagad tekstā ir teikts, ka tiesības iepazīties ar Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem un reģistrāciju apliecinošiem dokumentiem ir tikai tiesām un izmeklēšanas iestādēm, bet ir piebilde, ka tādas tiesības ir arī personām, uz kurām tie attiecas, kā arī viņu laulātajiem utt., tad rodas jautājums - vai tiek saglabāts adopcijas noslēpums?

Piedāvāju 48.panta 1.punktu papildināt ar ierakstu - "tautība un valsts piederība". Tās piebildes, kuras vēl šeit ir, es iesniedzu Juridiskajai komisijai izskatīšanai. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Antonam Seikstam!

Godātie kolēģi! Mēs Cilvēktiesību komisijā ar šo jautājumu saskārāmies nedaudz citā aspektā. Komisijas sēdē bija pieaicināta Dzimtsarakstu biroja atbildīgā darbiniece Plēsumas kundze. Es neatkārtošu Folkmanes kundzes teikto, jo komisijā analizētais lielā mērā saskanēja ar to, ko Folkmanes kundze nupat teica. Bet mēs nonācām vēl pie tāda secinājuma, ka bez dzimtsarakstu nodaļu lomas palielināšanas notiek manipulācijas ar tautības izvēli. Cilvēktiesību komisija tuvākajā nākotnē ierosinās jautājumu par likumā "Par nāciju un etnisko grupu brīvu attīstību" 2.panta grozīšanu, lai nepieļautu šīs manipulācijas ar tautības izvēli, jo mēs, ļoti demokrātiski šo jautājumu risinot, pavērām ceļu tieši šīm manipulācijām. Mēs savus ieteikumus, saskaņojot ar priekšsēdētāju, iesniegsim Juridiskajai komisijai. Neanalizēsim pa pantiem tagad, bet mēs tos iesniegsim un lūdzam ņemt vērā uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Viesturam Karnupam!

V.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man arī ir daži tādi papildinājumi un labojumi sakarā ar šo likumprojektu, kurus es vēlētos nodot attiecīgajai komisijai, jo šeit ir divi momenti. Pirmkārt, kā var saprast no likumprojekta, tur gandrīz neviena vārda nav par Iedzīvotāju reģistru un šai kārtībai ar Iedzīvotāju reģistra noteikumiem nav saistības. Būtu absurds, ja Iedzīvotāju reģistrs, kas līdz šim ir reģistrējis gandrīz vai visus iedzīvotājus Latvijā un izdevis attiecīgos personu kodus... ka šie personu kodi nebūtu saistīti ar valsts likumdošanas aktiem. Tā ka mans priekšlikums, ko es formulēšu un nodošu komisijai, būs tāds, ka attiecībā uz laulības reģistrēšanu 17.pantā ierakstāmajās ziņās vajadzētu būt arī personas kodam.

Es gribētu ierosināt grozījumus arī 12.pantā - par laulību slēgšanu ar ārvalstniekiem. Es domāju, ka tad, kad ārvalstnieks stājas laulībā ar Latvijas pilsoni, ir nepieciešams, lai laulības noslēgšanas brīdī viņam būtu derīga ieceļošanas vīza vai uzturēšanās atļauja. Tas nepieciešams, lai novērstu tādu parādību, kāda ir arī Rietumos, proti, cilvēki, lai "noturētos" Latvijā, stājas fiktīvās laulībās un uz tā pamata pretojas migrācijas likumam. Varbūt cilvēks ir nelikumīgi iebraucis Latvijā. Mēs to attiecinām ne tikai uz Latvijas pilsoņiem, bet arī uz ārvalstniekiem, kuriem jau ir uzturēšanās atļauja Latvijā. Tādā veidā mēs novērsīsim iespēju, ka cilvēki var noslēgt fiktīvas laulības ar pamatdomu - palikt Latvijā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to vairs neviens deputāts debatēs nav pieteicies un vispārīgās debates var uzskatīt par izbeigtām. Vai likumprojekta autori vēl vēlas sacīt noslēguma vārdus? Lūdzu - deputāts Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es pateicos deputātiem par vērtīgiem, konkrētiem priekšlikumiem un gribu informēt. ka rīt pulksten 10.00 Juridiskā komisija sanāks, lai izskatītu visus šos priekšlikumus. Tāpēc man būtu lūgums: ja kādam deputātam vēl ir konkrēti priekšlikumi, lūdzu, iesniedziet tos šodien līdz dienas beigām. Tos, kuriem ir interese, kuriem ir vēlēšanās, informēju, ka rīt pulksten 10.00 Juridiskās komisijas telpās mēs izskatīsim un gatavosim šo likumprojektu lasījumam pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek sagatavots pārejai uz projekta lasīšanu pa pantiem? Nav iebildumu? Paldies.

Tātad likumprojekts par Civilstāvokļa aktiem tiek virzīts uz lasīšanu pa pantiem un šī lasīšana notiks nākamajā plenārsēdē. Būs otrais lasījums.

Tālāk. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par arhīviem"" (127. un 128.dokuments). Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam no "Latvijas ceļa" frakcijas.

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es pārstāvēšu nevis "Latvijas ceļu", bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju kā referents par šo likumprojektu.

Godātie kolēģi! Pēc Satversmes un Kārtības ruļļa darbības atjaunošanas vesela virkne Augstākās padomes pieņemto likumu un lēmumu, kā arī Augstākās padomes Prezidija pieņemto aktu vairs neatbilst Satversmes un Kārtības ruļļa prasībām. Savas darbības sākumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savas kompetences ietvaros caurskatīja visus tos normatīvos aktus, kurus bija pieņēmusi Augstākā padome un Augstākās padomes Prezidijs attiecībā uz pašvaldībām un valsts pārvaldi. Tā pārbaudīja, kā šie normatīvie akti atbilst Satversmes un Kārtības ruļļa prasībām. Komisija konstatēja, ka ir vairākas būtiskas pretrunas starp šiem normatīvajiem aktiem, un tās ir radījušas šādi apstākļi. Pirmām kārtām, saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli Saeimas Prezidijam vairs nav to publiski administratīvo funkciju, kādas savulaik bija Augstākās padomes Prezidijam. Turklāt Saeimas priekšsēdētājam (atšķirībā no Augstākās padomes priekšsēdētāja) arī vairs nav publiski administratīvo tiesību, piemēram, viņš nevar izvirzīt kandidatūras dažādu valsts pārvaldes un citu autonomo institūciju vadītāju amatiem. Saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli Saeimai kā likumdevējam, kā parlamentam, tieši nevar tikt pakļauta vesela rinda institūciju, ko bija izveidojusi Augstākā padome un kas bija tieši pakļautas Augstākajai padomei.

Tātad, lai sakārtotu likumdošanu un radītu kārtību valsts pārvaldes sistēmā, mēs ierosinām izskatīt veselu rindu grozījumu likumprojektos, kas šodien ir iekļauti darba kārtībā.

Runājot konkrēti par likumu "Par arhīviem", es gribētu vērst uzmanību uz likumprojekta 6., 7. un 10.pantu, kuros ir izdarīti grozījumi pēc būtības. Likuma "Par arhīviem" vecā redakcija (es runāju par 6.pantu, tā pirmo un otro daļu) skan tā, ka Latvijas Republikas Valsts arhīvu sistēmu vada Valsts arhīvu ģenerāldirektors, kuru pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ Latvijas Republikas Augstākā padome. Valsts arhīva ģenerāldirektors ir pakļauts un atbildīgs Latvijas Republikas Augstākajai padomei.

Turklāt šā panta otrajā daļā runāts par to, lai Augstākās padomes Prezidijs ieceļ Valsts arhīvu ģēnerāldirektora vietnieku. Savukārt šā likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka Augstākās padomes Prezidijs ieceļ Valsts arhīva padomi. Tamlīdzīgas redakcijas ir arī vēl citos pantos, kuros mēs prasām izdarīt grozījumus atbilstoši Satversmei.

Līdz Saeimas Prezidija noteiktajam termiņam - 15.septembrim - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā priekšlikumus iesniedza Juridiskā komisija, pilnībā atbalstot mūsu izstrādāto grozījumu redakciju. Iesniedza arī deputāte Ilga Grava, kuras priekšlikumi ir ņemti vērā. Savus priekšlikumus iesniedza arī Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, un šie priekšlikumi tiks ņemti vērā, sagatavojot minēto likumprojektu otrajam lasījumam. Šie priekšlikumi jums netiek izdalīti tāpēc, ka Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, un tikai tad, kad šos priekšlikumus akceptēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, mēs iesniegsim tos jūsu izskatīšanai uz nākamo lasījumu.

Godātie kolēģi! Lai šo likumprojektu izskatītu pēc iespējas ātrāk, es ierosinu šodien akceptēt grozījumus likumā "Par arhīviem" pirmajā lasījumā un pāriet uz projekta lasīšanu pa pantiem nākamajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Vai debatētāji par šo jautājumu nav pieteikušies? Lūdzu, Gravas kundze, taču vajadzēja pieteikties rakstveidā Sekretariātam... Vārds deputātei Gravai.

I.Grava (DCP).

Ņemot vērā situāciju, kāda šobrīd ir arhīvu sistēmā un zinot to, ka gan zālē sēdošie, gan arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vistiešākajā veidā ir saistīti ar arhīvu darbu, saņemot izziņas par saviem īpašumiem, man ir lūgums atbalstīt priekšlikumus par arhīvu likuma izskatīšanu, par pāriešanu pie tā izskatīšanas pa pantiem nākamajā sēdē un saprast šā likuma nopietnību. Tāpat arī, izskatot labojumus šajā likumā, aicinu atbalstīt to, ko es ierosināju un ko ir akceptējusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, proti, vajadzētu likvidēt šo birokrātisko starpaparātu, kas traucē arhīvu darbību, tas ir, Valsts arhīvu ģenraldirekcijas kanceleju, tādējādi vienkāršojot sistēmu un dodot patstāvību pašiem arhīviem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Debatēs deputāti vairs nav pieteikušies. Ir ierosinājums pāriet uz projekta lasīšanu pa pantiem. Nav iebildumu? Tātad pēc pārtraukuma būs šā likumprojekta lasīšana pa pantiem... Piedodiet, vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto priekšsēdētāja biedri! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai pārietu pie tā lasīšanas pa pantiem nākamajā plenārsēdē. Es atvainojos, ka iepriekš neskaidri izteicos.

Priekšsēdētājs. Jā. Tātad balsosim par to, ka šis projekts tiek virzīts lasīšanai pa pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātus! Par - 71, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts tiek nodots lasīšanai pa pantiem.

Pirms pārtraukuma vēl paziņojums: "Latvijas Saeimas Prezidijam Latvijas Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti lūdz pavairot un izdalīt deputātiem Saeimas sēdē Latvijas Kristīgo demokrātu savienības Centrālās valdes aicinājumu Latvijas Republikas 5.Saeimai". Seko pieci paraksti. Vai deputāti tam piekrīt? Tas ir paziņojums par pilsonības jautājumu. Tātad nav iebildumu pret izdalīšanu? Lūdzu izdalīt.

Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums)

Latvijas Republikas 5.Saeimas sēdi vada Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Reģistrējušies 75 deputāti. Reģistrācijas pārbaudi veiksim pēc izdrukas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu: "Lûdzu iekļaut šīsdienas darba kārtībā LNNK iesniegto likumprojektu - 113.dokumentu - nodošanai visām komisijām izskatīšanai." Ir pieci paraksti.

Prezidija priekšlikums - iekļaut to darba kārtībā. Vai ir kāds, kas grib izteikties "par" vai "pret"?

Lūdzu, Lamberga kungs! Nav? Tātad visi piekrīt, ka šis likumprojekts tiek iekļauts šīsdienas darba kārtībā. Saeimas priekšlikums: Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Karnupa, Lamberga, Žīgura un Stalta iesniegto likumprojektu "Par 1919.gada 23.augusta Latvijas Republikas likuma "Par pavalstniecību" atjaunošanu"... nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Vai iebildumu nav? Pieņemts.

Tālāk vārds Daudiša kungam īsai informācijai.

I.Daudišs (LC).

Godātie kolēģi! Kancelejas darbinieki uz jūsu galdiem ir uzlikuši vai pielīmējuši nelielas baltas lapiņas, lai mēs galīgi fiksētu mūsu vietu zālē. Tātad, lūdzu, uzrakstiet savu uzvārdu uz šīm mazajām lapiņām. Ir jau noplēstas? Ja jums ir šāds īpašs gadījums, tad atstājiet savu vizītkarti uz galda. Mēs pēc tam sagatavosim tādu shēmu, kāda mums bija sākumā, un jums arī izdalīsim, lai precīzi zinātu, kāds ir mūsu izvietojums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk būs reģistrācijas rezultātu pārbaude. Vārds Tomiņa kungam.

Z.Tomiņš (ZS).

Tātad es nosaukšu tos, kas nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Aleksandrs Bartaševičs,

Martijans Bekasovs.

Aivars Berķis...

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis ir zālē.

Z.Tomiņš. Gundars Bērziņš...

Priekšsēdētājs. Vai Gundars Bērziņš ir zālē? Jā, Gundars Bērziņš ir zālē. Arī Bartaševičs un Bekasovs ir zālē.

Z.Tomiņš. Valdis Birkavs...

Priekšsēdētājs. Birkavs ir zālē.

Z.Tomiņš. Gaļina Fjodorova...

Priekšsēdētājs. Gaļina Fjodorova ir zālē.

Z.Tomiņš.

Anatolijs Gorbunovs,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Jānis Kokins...

Priekšsēdētājs. Jānis Kokins ir zālē.

Z.Tomiņš. Nikolajs Krasohins...

Priekšsēdētājs. Nikolajs Krasohins ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ģirts Valdis Kristovskis,

Vilis Krištopans,

Ludmila Kuprijanova,

Andris Līgotnis...

Priekšsēdētājs. Andris Līgotnis ir zālē.

Z.Tomiņš. Uldis Osis...

Priekšsēdētājs. Uldis Osis ir zālē.

Z.Tomiņš.

Oļģerts Pavlovskis.

Andris Rozentāls...

Priekšsēdētājs. Andris Rozentāls ir zālē.

Z.Tomiņš.

Leonards Stašs,

Mārtiņš Virsis...

Priekšsēdētājs. Mārtiņš Virsis ir zālē.

Z.Tomiņš.

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Turpināsim apspriest mūsu darba kārtībā paredzētos jautājumus.

127. un 130.dokuments: "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo iedalījumu un apdzīvoto..." Pagaidiet! Jā, piedodiet, jums ir taisnība...

Jāizskata likumprojekts "Grozījumi Valodu likumā" (127. un 129.dokuments).

Lūdzu ziņotāju - deputātu Jāni Lagzdiņu - tribīnē!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Prezidij, kolēģi deputāti! Savulaik Augstākā padome pieņēma Valodu likumu un izveidoja Augstākās padomes Prezidija Valodu komisiju. Saskaņā ar mūsu pašu pieņemto Kārtības ruļļa 149.panta redakciju Saeimā nav Valsts valodas komisijas. Un arī Prezidijam tieši pakļautu komisiju vairs nav. Šā iemesla dēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina svītrot Valodu likuma 21.pantā vārdus "Augstākās padomes Prezidija Valodas komisija".

Es Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā gribētu uzsvērt, ka šis svītrojums nekādā gadījumā nenozīmē to, ka tiek kaut kādā veidā ietekmēta Valodu likuma izpilde mūsu valstī. Mēs vienīgi uzskatām, ka nevajadzētu īpašā likumā, proti, Valodu likumā, paredzēt šīs funkcijas uzdot kādai sevišķai komisijai.

Mūsuprāt, pārraudzība pār likumu ievērošanu mūsu valstī ir jāveic katrai Saeimas pastāvīgajai komisijai tās kompetences ietvaros, kuru ir noteikusi Saeima. Proti, mēs uzskatām, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai arī turpmāk ir jāveic pārraudzība pār Valodu likuma ievērošanu mūsu valstī, kā to līdz šim veica Augstākās padomes Prezidija Valodas komisija.

Bez tam mēs ierosinām šajā likumā izdarīt dažus redakcionālus labojumus, kuri izriet no Juridiskās komisijas priekšlikuma, proti, visā likuma tekstā vārdu "Latvijas Republikas Ministru padome" vietā likt vārdus "Ministru kabinets", kā arī 12.pantā precizēt pašreizējās Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas nosaukumu. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs. Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Ak, jā, piedodiet! Vārds Dzintaram Ābiķim - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību un runāt par Valodu likuma konceptuālajām nostādnēm, jo tas šobrīd būtu nevietā, tā kā šeit pamatā ir tīri tehniski labojumi. Bet tomēr.

Vecajā Valodu likumā, kā zināms, bija paredzēts, ka izraudzības funkcijas veic ne tikai Valodu centrs, Valsts valodas inspekcija, bet arī Augstākās padomes Prezidija Valodas komisija. Sākotnēji tiešām situācija bija tāda, ka šo uzraudzības funkciju praktiski veica tikai Augstākās padomes Prezidija Valodas komisija, jo šā centra tad vēl nebija. Nebija arī Valodu inspekcijas, un tieši ar minētās komisijas palīdzību attiecīgās institūcijas tad arī tika radītas.

Šodien tiešām ir radīta sistēma, kas lielākā vai mazākā mērā ļauj daudzmaz šo Valodu likuma darbības procesu kontrolēt un arī veikt uzraudzības funkcijas.

Tomēr tajā pašā laikā es gribētu visiem deputātiem vēlreiz atgādināt - un tie nav tukši vārdi - ka Valodu likums tomēr ir īpašs likums. Protams, visi likumi ir it kā vienādi un visi likumi ir jāievēro. Taču atcerēsimies vienu faktu - 1989.gadā, vēl padomju laikā, Augstākā padome pieņēma Valodu likumu. Līdz Valodu likuma pieņemšanai tika savākts vairāk nekā 300 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu, jo cilvēki atbalstīja šā likuma nepieciešamību. Tātad faktiski tika veikta tautas nobalsošana, notika tautas referendums. Šobrīd Latvijā nav neviena cita likuma, kurš būtu tapis pēc šāda, varētu teikt, tautas referenduma, pēc tautas nobalsošanas.

Un šajā sakarā es gribētu ierosināt, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd ir institūcijas, kuras nodarbojas ar šā likuma darbības uzraudzību... Starp citu, šīs institūcijas - Valodu centrs - šobrīd vairs nav. Tas pirms šīm vēlēšanām bija Ministru padomes pakļautībā un attiecīgi šobrīd - Ministru kabineta pakļautībā, tas ir, šis Valodu centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā - tātad tikai vienas ministrijas pārraudzībā.

Ņemot vērā to apstākli, ka šis likums tiešām ir unikāls un ka tas ir tautas izdzīvošanas likums, mēs šodien varbūt varam vilkt tikai zināmas paralēles ar Pilsonības likumu pašreizējos apstākļos, tomēr nevar šo likumu nolikt vienā plauktā ar likumu "Par medībām", ar likumu "Par sertifikātiem" un citiem tamlīdzīgiem likumiem. Diemžēl tā tas ir.

Es ierosinātu Kārtības rullī izdarīt grozījumus, lai pastiprinātu to, ko teica Lagzdiņa kungs, ka uzraudzība pār likumu ir jāveic Saeimas komisijām, kas it kā izriet no to funkcijām, lai gan tajā Kārtības ruļļa sadaļā, kas attiecas uz Saeimas komisijām, nekas nav teikts par to, ka Saeimas komisijas veiktu uzraudzības funkcijas. Un tomēr es gribētu, lai šobrīd šo svarīgo likumu uzraudzītu vēl arī Saeimas institūcija un lai tas būtu atspoguļots arī kaut kur mūsu likumdošanā.

Protams, tas varbūt zināmā mērā ir arī it kā politisks solis, taču es jums gribu minēt tikai vienu piemēru. Francijā, kā zināms, dzīvo apmēram 55 miljoni cilvēku, kas runā franču valodā, to skaitā ir arī divi trīs miljoni imigrantu, kas ieradušies no bijušajām franču kolonijām. Arī viņi runā franciski. Un visā pasaulē bez Francijas ir vēl daudzas tādas valstis, kur acīmredzot šis skaits ir vēl lielāks - pat divreiz lielāks nekā šie 55 miljoni, kuri runā franču valodā. Taču tajā pašā laikā Francijā, valstī ar 55 miljoniem iedzīvotāju, kur visi runā franču valodā, ir Valsts valodas jeb Franču valodas komisija. Un - kā jūs domājat? -, kas vada šo komisiju? To nevada ne parlamenta deputāti, to nevada arī kāds ievērojams rakstnieks, bet gan vada neviens cits kā Fransuā Miterāns. Jo tas ir arī politiskas dabas jautājums, tautas izdzīvošanas jautājums. Un Frakcija - šī milzīgā zeme - jūt šo angļu valodas milzīgo spiedienu, šo invāziju, tāpēc prezidentālā republikā valsts galva uzņemas šīs institūcijas, protams, varbūt ne tik daudz praktisko, bet gan politisko vadību. Un tāpēc es ierosinātu šo jautājumu nevis nolikt malā, bet atbalstīt manu priekšlikumu, kad mēs apspriedīsim Kārtības rulli. Kārtības rullī šīs uzraudzības funkcijas šajā gadījumā ir paredzētas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs komisijā jau esam pieņēmuši lēmumu par Valodas apakškomisijas izveidošanu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds Dainim Staltam - LNNK frakcijas pārstāvim.

D.Stalts (LNNK).

Godājamais Prezidij, augsti cienītās dāmas un godātie kungi! Saprotot, ka šā Valodu likuma papildinājumu apspriešana zināmā mērā ir it kā tikai tehnisks darbs, es tomēr gribētu balstīties uz godātā Ābiķa kunga izteikto, ka šis likums tautas izdzīvošanai ir būtiski svarīgs, un tālab jau laikus gribu minēt dažus grozījumus, kādus vēlētos ieteikt izdarīt šajā likumā.

Un proti, Preambulā pirmais teikums skan šādi: "Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu nācija un līvu tauta."

Otro pantu varētu izteikt šādā redakcijā: "Valstij ir pienākums panākt to, ka visi Latvijas iedzīvotāji pret latviešu valodu. Valsts finansē valodas mācīšanu valsts mācību iestādēs un organizē nepieciešamo mācību līdzekļu ražošanu."

4.pantu izteikt šādā redakcijā: "Lai sargātu valsts valodas tiesības, visiem valsts un pašvaldību ierēdņiem ar klientiem jāsarunājas tikai latviešu valodā. Uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Valodas zināšanu apjomu uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem nosaka Latvijas Republikas valdības nolikums. Izņēmums ir tiesu darbība, kur ar tiesas atļauju svešvalodā runājošie iedzīvotāji var sev pieprasīt tulku."

9.pantu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijas, iestādes un organizācijas un to amatpersonas uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām rakstveida atbildes sniedz tikai valsts valodā."

15.pants: "Valsts garantē arī līvu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu."

16.pants: "Latvijas Republikas vietu nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā, bet Līvu krasta teritorijā - arī līvu valodā."

19.pants: "Valsts varas un pārvaldes institūciju, kā arī iestāžu, organizāciju un uzņēmumu zīmogu tekstam jābūt latviešu valodā. Ar Līvu savienību saistītām organizācijām - arī līvu valodā."

Paldies.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to debatētāju saraksts ir izsmelts. Lagzdiņa kungam - noslēguma vārds.

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti, paldies par izteiktajiem ierosinājumiem! Es gribētu atgādināt parlamenta trīs galvenās funkcijas. Tās ir.

1. Valdības izveidošana un kontrole pār valdības darbību.

2. Likumu izstrāde un pieņemšana.

3. Kontrole pār likumu izpildi.

Nevis uzraudzība, bet kontrole! Un es pilnīgi pievienojos kolēģim Ābiķim, ka Saeimas kārtības rullis būtu jāpapildina ar normu, kura noteiktu, ka visas Saeimas komisijas veic kontroli pār šā likuma izpildi Latvijas Republikā. To līdz šim Augstākās padomes komisijas arī darīja.

Runājot par procedūru, es ierosinu grozījumus Valodu likumā pieņemt pirmajā lasījumā un pāriet uz projekta lasīšanu pa pantiem nākamajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi iebildumi? Tātad pieņemt šos labojumus pirmajā lasījumā un nākamajā plenārsēdē pāriet pie tā lasīšanas pa pantiem.

Tālāk ir 127. un 130.dokuments - "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu"". Un šajā sakarā ir arī iesniegums Saeimas Prezidijam, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir saņēmis daudzu pagastu, rajonu un pilsētu iesniegumus par robežu grozīšanu. Taču šos iesniegumus pirms grozījumu izdarīšanas likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu" nevar izskatīt pēc būtības. Tāpēc mēs ierosinām likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu"" izskatīt kā steidzamu." Parakstījis Jānis Lagzdiņš un vēl citi, pavisam ir 10 deputātu paraksti.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi, man šīs steidzamības motivēšanai nekas vairs nav piebilstams. Es tikai gribētu, lai mēs ietu to pašu procedūras ceļu, kādu gāja Likumdošanas komisija, pieņemot steidzamības kārtībā likumprojektu, kuru mēs šodien izskatījām pirmo. Proti, vajadzētu pieņemt un nobalsot, ka šis likumprojekts izskatāms kā steidzams, tātad divos lasījumos. Otro lasījumu varētu veikt nākamajā plenārsēdē. Ja gadījumā būs kādi citi priekšlikumi, tad arī tos varētu izskatīt šīsnedēļas laikā un ietvert likumprojektā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams? Nav.

Deputāts Žīgurs - LNNK.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi! Es gribētu, lai mēs pieņemtu savā likumā tos teritoriālos iedalījumus, kādi bija 1938. vai 1939.gadā, jo šis iedalījums, kas ir pašreiz, ļoti neapmierina tieši lauku cilvēkus. Tas administratīvais iedalījums, kas bija izveidots Augstākās padomes laikā, pašreiz ir nepieņemams.

Priekšsēdētājs. Žīgura kungs, atvainojiet, mēs pašreiz lemjam par to, vai šis likums būs izskatāms steidzamības kārtā, tāpēc mums vispirms šis jautājums ir...

A.Žīgurs. Ā, nu jā. Labi.

Priekšsēdētājs. Tātad - vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs izskatām šo likumu kā steidzamu? Tādā gadījumā lūdzu rakstveidā pieteikties debatēm. Jā, Lagzdiņa kungam vārds ziņojumam. Endziņa kungs, vai jūs runāsit par procedūru? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja ir runa par steidzamību, tad tas prasa kvalificētu balsu vairākumu, un, tā kā šajā gadījumā var rasties kaut kādas pretenzijas, tomēr būtu jānobalso.

Priekšsēdētājs. Jā, piekrītu! Lūdzu, balsosim par to, ka šo likumprojektu izskatām kā steidzamu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 65 - par, 2 - pret, 7 - atturas. Likumprojekts izskatāms kā steidzams.

Lūdzu ziņotāju tribīnē.

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Es vispirms gribētu atgādināt, ka likums "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusu" nav vis normatīvs akts, kas nosaka, kādas administratīvās teritorijas ir Latvijas Republikā, cik rajonu ir Latvijas Republikā, cik pagastu ir Latvijas Republikā un konkrēti kādas ir šo pagastu, republikas pilsētu un rajonu robežas. Apskatāmies likums reglamentē tikai kārtību, tātad procedūru, kādā izdarāmi grozījumi attiecībā uz mūsu administratīvajām teritorijām.

Tātad - ko ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Līdzšinējā kārtība bija šāda: ja kāds pagasts vai rajona pilsēta gribēja grozīt savas robežas vai mainīt nosaukumu, tad vispirms attiecīgās pašvaldības sesijā pieņēma atbilstošu lēmumu. Pēc tam griezās Ministru padomē, kura izskatīja šos lēmumus un pieņēma savu lēmumu. Pēc tam Ministru padome griezās Augstākajā padomē, kura ar lēmumu izdarīja attiecīgus administratīvi teritoriālos grozījumus. Es atvainojos, - griezās Augstākās padome Prezidijā. Kā jūs zināt, saskaņā ar Kārtības rulli Augstākās padomes Prezidijs šādas funkcijas vairs veikt nevar, tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka šīs funkcijas būtu jāpārņem Ministru kabinetam, un tas arī ir atspoguļots mums iesniegtā likumprojekta redakcijā. Turklāt mēs ierosinām izdarīt atsevišķus redakcionālus labojumus - proti, izteikt 16.pantu šādā redakcijā: "Pârdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta un telegrāfa iestādes, kā arī dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, par to ir jāinformē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares." Mēs ierosinām pārejas noteikumos paredzēt normu, ka noteikumus šā likuma piemērošanai pieņem Ministru kabinets (līdz šim to darīja Augstākās padomes Prezidijs). Vēl mēs aicinām ar pārejas noteikumu 24.pantu atzīt par spēku zaudējušiem Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu, apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" spēkā stāšanās kārtību" 4. un 5.punktu. Es atgādināšu, ka tie bija punkti, kuri noteica, ka izveidojama speciāla komisija administratīvi teritoriālās reformas veikšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta izstrādāto valsts un pašvaldību reformas koncepciju administratīvi teritoriālo reformu veic valdība - proti, Valsts reformu ministrija.

Tas, kolēģi, īsumā būtu mans komentārs par šo likumprojektu. Gribu piebilst, ka ir iesniegts Juridiskās komisijas atzinums. Tā pilnībā atbalsta šo likumprojektu. Vēl es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau pirms diviem mēnešiem savā sēdē izskatīja jautājumu par iespēju atjaunot veco pirmskara likumu, kurš reglamentēja administratīvo teritoriju izveidošanas un grozīšanas kārtību. Mūsu komisija uzskata, ka vecais likums mūsdienu apstākļos nav piemērojams un tātad nav arī atjaunojams.

Paldies par uzmanību! Runājot par procedūru, es vēlreiz aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā kā steidzamu un otro lasījumu ieplānot uz nākamo plenārsēdi.

Priekšsēdētājs. Tiek atklātas vispārīgas debates par projekta principiem. Pieteicies ir deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (SL).

Ņemot vērā mūsu bēdīgo praksi, ka administratīvās teritorijas un pilsētas tika pārdēvētas par godu kaut kādām bērēm vai kaut kādiem svētkiem, es domāju, ka būtu svarīgi 17.pantā papildināt, ka nosaukumus rajoniem un republikas pilsētām piešķir un tos pārdēvē Saeima ar likumu, ko iesniedz Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem, kuros ir ņemti vērā noteiktā kārtībā saņemtie attiecīgās administratīvās teritorijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujas vai citāda veida apsekošanas rezultāti.

Tas pats attiecas arī uz 18.pantu, kurā ir runa par pagastu, ciematu un pilsētu rajonu pārdēvēšanu.

Priekšsēdētājs. Paldies! Vairs debatēs neviens nav pieteicies. Tātad debates beigušās. Balsosim par pāreju uz projekta lasīšanu pa pantiem! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! 67 - par, pret - nav, atturas - 1. Tātad šis projekts pieņemts lasīšanai pa pantiem.

Nākamais likumprojekts (127. un 131.dokuments): "grozījumi likumos "Par rajona pašvaldību", "Par pilsētas pašvaldību", "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" un "Par pagasta pašvaldību"". Vārds ziņojumam. Lūdzu - deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Visos četros spēkā esošajos likumos, kuri reglamentē pašvaldību darbību, ir nodaļa, kura nosaka kārtību, kādā tiek atceltas tās pašvaldību institūcijas un pašvaldību amatpersonas, kuras savā darbībā nav pildījušas vai ir pārkāpušas Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus. Visos četros pašvaldību likumos ir arī norma par to, ka gadījumā, ja Augstākā padome vai - jaunajā redakcijā - Saeima pieņem lēmumu par attiecīgās pašvaldības institūcijas vai, pareizāk sakot, padomes, kuras darbība bijusi nelikumīga, atcelšanu, tad vienlaikus Saeima pēc Prezidija priekšlikuma ieceļ attiecīgajai pašvaldībai pagaidu valdi. Saskaņā ar Kārtības rulli šādas tiesības vairs nevar būt Augstākās padomes, tas ir, Saeimas, Prezidijam, tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka visos četros pašvaldību likumos vārdu "Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs" vietā rakstīt vārdus "Ministru kabinets". Es atgādinu un uzsveru, ka šīs tiesības turpmāk būs Ministru kabinetam.

Tāds īsumā ir mans komentārs par šo likumprojektu. Jāpiebilst, ka Juridiskā komisija, pilnībā akceptējot šos labojumus visos četros pašvaldību likumos, informēja, ka vēl papildus iesniegs grozījumus šajos likumos, tādēļ es ierosinu šo likumprojektu šodien pieņemt pirmajā lasījumā un pāriet uz lasījumiem pa pantiem nākamajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Debatēs nav pieteicies neviens runātājs? Tātad ir priekšlikums balsot par pāreju uz šā projekta lasīšanu pa pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 64 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Likumprojekts "Grozījumi likumos "Par rajonu pašvaldību", "Par pilsētas pašvaldību", "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" un "Par pagasta pašvaldību"" pieņemts lasīšanai pa pantiem.

Birkava kungs rāda, ka viņam nedarbojas balsošanas iekārta. Lūdzu pārbaudīt! Lūdzu ieskaitīt viņa balsojumu.

Tālāk ir divi dokumenti - 127. un 132.dokuments. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Vēlreiz vārds deputātam Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Mazliet sarežģītāks ir jautājums attiecībā uz grozījumiem likumā par Latvijas Banku. Nez kāpēc šie mūsu komisijas izstrādātie un iesniegtie grozījumi ir izraisījuši rezonansi dažās Saeimas komisijās un tās ir iesniegušas savus priekšlikumus attiecībā uz ieteikto grozījumu redakciju. Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, kādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina grozīt likuma "Par Latvijas Banku" 22.pantu. Ļoti vienkārša iemesla dēļ - tādēļ, ka spēkā esošā likuma "Par Latvijas Banku" 22.panta pirmā daļa skan šādi: "Latvijas Bankas prezidentu pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja ierosinājuma ieceļ amatā Latvijas Republikas Augstākā padome." Jūs piekritīsiet, ka, ņemot vērā Kārtības ruļļa attiecīgo pantu, kurš reglamentē Saeimas priekšsēdētāja funkcijas, Saeimas priekšsēdētājam turpmāk nevarētu tikt dotas tiesības izvirzīt kādas valsts pārvaldes institūcijas vai citas institūcijas vadītāja kandidatūru apspriešanai Saeimā, jo Saeimas priekšsēdētāja kompetence izsmeļoši reglamentēta Kārtības ruļļa 23.pantā, kurš skan šādi: "saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā tajās par kārtību. Priekšsēdētājam klāt neesot, viņa pienākumus izpilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā tekošos darbus." Tātad Saeimas priekšsēdētājam nav dotas publiski tiesiskas funkcijas. Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas iekšējo darbu.

Tagad rodas jautājums: lai nebūtu pretrunu likumdošanā, kam dot tiesības izvirzīt Latvijas Bankas prezidenta kandidatūru, ja šāda nepieciešamība kādreiz rastos? Kādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina šīs tiesības dot Valsts prezidentam? Gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka jau vairākos Saeimā iesniegtajos likumprojektos to autori ir paredzējuši šādas tiesības, proti, ir iesniegts likumprojekts "Par Prokuratūru". Attiecīgajā likumprojekta pantā ir paredzēts, ka ģenerālprokurora kandidatūru izvirza Valsts prezidents un apstiprina Saeima. Šodien tiks apspriests arī likumprojekts "Par Valsts kontroli", kur arī ir ierosināts, ka galvenā valsts kontroliera kandidatūru izvirza Valsts prezidents. Apspriežot mūsu izstrādātos grozījumus likumā par Latvijas Banku, viens arguments bija, ka vispār nevajadzētu likumu "Par Latvijas Banku" grozīt, jo šāda grozīšana pati par sevi radītu nestabilitāti mūsu naudas sistēmā un varētu graut mūsu ekonomiku. Bet godātie kolēģi! Ja mēs Valsts prezidentam dodam tiesības izvirzīt tik svarīgas institūcijas, kāda ir Latvijas Banka, prezidentu un - pēc analoģijas - arī tiesības izvirzīt jautājumu par viņa atcelšanu no amata, tad, manuprāt, šajā gadījumā Latvijas Bankas stabilitāte tiktu vairāk garantēta nekā tad, ja šādas tiesības tiktu dotas, piemēram, pieciem deputātiem (kā to daudzos gadījumos paredz Kārtības rullis) vai arī, teiksim, Saeimas komisijām vai Ministru kabinetam. Mūsu komisijas mērķis bija radīt šo stabilitāti Latvijas Bankas darbībā, nevis otrādi - radīt kaut kādu destabilizējošu faktoru.

Komisija ir saņēmusi priekšlikumus no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, kura ierosina noraidīt 11.panta otrās daļas labojumus. Šis priekšlikums ir pieņemts. Savukārt Budžeta un finansu komisija atbalsta to viedokli, ka arī turpmāk Latvijas Bankas prezidenta kandidatūra būtu jāapstiprina pēc Saeimas priekšsēdētāja priekšlikuma. Šim viedoklim, es atkārtoju, mūsu komisija nevar pievienoties un kategoriski ir pret to.

Diskutējams ir Saeimas Juridiskā biroja izteikums - proti, ka bankas prezidenta kandidatūra varētu tikt izvirzīta pēc piecu deputātu priekšlikuma. Tas ir pēc analoģijas - tā to paredz Kārtības ruļļa 27. un 35.pants. No juridiskā viedokļa šis priekšlikums ir viskorektākais, bet, kuru ceļu iet, tas mums, kolēģi, ir šodien jāizlemj. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Trīs deputāti ir pieteikušies vispārīgajās debatēs par projekta principiem. Pirmajam vārds Andrim Piebalgam.

A.Piebalgs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam tādus, no vienas puses, diezgan minimālus grozījumus likumā "Par Latvijas Banku". Neraugoties uz to, ka šie grozījumi ir it kā formāli, tie izsauc ārkārtīgi lielu interesi, jo valsts banka ir viens no pamatelementiem jebkuras valsts darbībā jeb, teiksim, šajā konkrētajā gadījumā, Latvijas Banka - Latvijas darbībā. Ļoti būtiska ir Latvijas Bankas stabilitāte un šā likuma stabilitāte. Viena no lielākajām problēmām mums šobrīd Latvijā ir tā, ka likumi mainās ļoti strauji. It īpaši sāpīgi tas atsaucas uz saimniecisko darbību, uz darbību, kas saistīta ar monetāro sfēru, un tāpēc mums ir īpašas pretenzijas... Mūsu komisija apskatīja arī Valsts prezidenta variantu, bet mēs, lai pēc iespējas mazāk mainītu likuma burtu, izšķīrāmies par Saeimas priekšsēdētāja variantu. Man personiski nebūtu arī nekas pretī, ja šo kandidatūru ieteiktu Prezidents, bet man nav tiesību atteikties no tā varianta, par kuru nobalsoja komisija. Tajā pašā laikā man tomēr ir dažas neskaidrības attiecībā uz šo projektu, kurā, piemēram, ir teikts, ka Latvijas Bankai ir jādod gada pārskats (22.panta redakcijā tas parādās). Tas jau ir ierakstīts likuma 43.pantā, kurā precīzi noteikts, kādā kārtībā Latvijas Banka sagatavo gada pārskatu. Tas vairs nav pat principiāli jāapspriež, tas jau ir noteikts. 43.pantā būtu pēc analoģijas jāizlabo, ka kontrolējošā iestāde Latvijas Bankai vairs nav Augstākā padome, bet gan Saeima. Tas, protams, ir tikai formāls labojums. Es ceru, ka nebūs nekādu problēmu un deputāti atbalstīs pāreju uz šā likuma grozījumu lasīšanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Paldies! Vārds deputātam Jevgēnijam Zaščerinskim. Pēc tam vārds deputātam Igoram Bukovskim.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Jebkuras valsts institūcijas pienākums ir veicināt savas valsts ekonomisko attīstību. Domāju, ka arī Latvijas Banka ir valsts institūcija un ka arī tās pienākums ir veicināt valsts ekonomisko attīstību. Zinām, ka daudzās Rietumeiropas valstīs likumos par valsts banku tādi formulējumi pastāv. Tāpēc ierosinām likuma 3.pantā šādu formulējumu. Tekstā "Latvijas Bankas galvenais mērķis ir īstenot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī" izdarāms papildinājums: "un veicināt valsts ekonomisko attīstību". Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Igoram Bukovskim. Pēc tam runās deputāts Aivars Endziņš.

I.Bukovskis (SL).

Es gribētu vērst Saeimas uzmanību uz neatbilstību starp likumu "Par Latvijas Banku" un Satversmi. Šobrīd Satversmes 81.pantā valsts kases zīmju emisija ir tomēr uzticēta Saeimai. Tas ir ne mazāk svarīgs jautājums par to, kas ieceļ bankas prezidentu. Ja mēs sākam skatīt likumu par banku, tad nevaram izvairīties no šā jautājuma risināšanas. Vai nu jāgroza likums "Par Latvijas Banku", vai arī Satversme. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ne mazāk svarīgs ir 43.pants. "Latvijas Bankas darbības kontrole un uzraudzība". 43.pantā ir rakstīts, ka Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic Revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole. Pagājušajai revīzijai Valsts kontrole apstiprināja Latvijas Bankas galveno grāmatvedi Silenieci. Un šobrīd Latvijas Banku neviens nerevidē. Ja mēs paskatāmies, kā tas notiek pasaulē... Lai vispār kāds mūsu Latvijas Banku atzītu, ir tomēr jātaisa starptautiskās auditrevīzijas. Un atkal - nerisināt šo jautājumu, grozot likumu "Par Latvijas Banku", mēs nevaram. Tā ka es būtu piekritis pāriet uz lasījumu pa pantiem, ja šie divi būtiskie un globālie jautājumi tiktu izskatīti otrajā lasījumā. Priekšlikumus mēs iesniegsim.

Priekšsēdētājs. Nākamajam vārds deputātam Aivaram Endziņam.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu, bet gribu runāt tikai sakarā ar Lagzdiņa kunga izteikto aicinājumu Saeimai balsot un izlemt par to, kas tad varētu izvirzīt Latvijas Bankas prezidenta kandidatūru. Ir pastāvīgās komisijas priekšlikums, ka to varētu darīt Saeimas priekšsēdētājs (pēc analoģijas ar likuma veco redakciju, jo agrāk to darīja Augstākās padomes priekšsēdētājs, agrāk Augstākās padomes priekšsēdētājs zināmā mērā pildīja arī Valsts prezidenta funkcijas). Tagad Kārtības rullis - proti, Kārtības ruļļa 23.pants - izsmeļoši nosaka Saeimas priekšsēdētāja funkcijas, priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā par kārtību tajās. Tātad tas saistīts tieši ar parlamenta iekšējās kārtības reglamentāciju. Tajā pašā laikā gribu pievērst uzmanību arī 27.pantam, uz kuru jau atsaucās un sakarā ar kuru jau bija izteikti priekšlikumi - piemēram, ka kandidatūras Saeimas Prezidija locekļa, Valsts prezidenta un galvenā valsts kontroliera amatam deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā un ar savu parakstu un kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē arī to, ka izvirzītais kandidāts kandidatūru pieņēmis. Tātad, lai nebūtu pretrunu starp likumu un Kārtības rulli, manuprāt, vajadzētu arī tādu attieksmi izteikt, izdarot grozījumus šajā likumā un norādīt, kas varētu ieteikt... Ja jebkurš deputāts var ieteikt Valsts prezidenta un galvenā valsts kontroliera kandidatūru, tad kāpēc arī tādā pašā kārtībā katrs deputāts nevarētu ieteikt, kā rīkoties šajā gadījumā?

Priekšsēdētājs. Līdz ar to runātāju saraksts ir noslēdzies. Lūdzu Lagzdiņa kungu teikt dažus noslēguma vārdus.

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Lūdzu ne vien izteikt priekšlikumus attiecībā uz likumprojekta redakciju, bet arī oficiāli tos iesniegt, jo, ja jūs to nedarīsiet, tad otrā lasījuma laikā tiek netiks izvirzīti balsošanai un atkal būs sajukums par procedūras jautājumiem.

Runājot par Piebalga kunga priekšlikumu, pilnībā varu viņam pievienoties. Attiecībā uz frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegtajiem priekšlikumiem es gribētu atvainoties, ka tie nav izskatīti līdz pirmajam lasījumam. Tas tiks izdarīts līdz otrajam lasījumam. Attiecībā uz Bukovska kunga piebildi par neatbilstību Satversmes 81.pantam es gribētu pilnībā tai pievienoties, bet tad diemžēl ir jāgroza Satversme. Mums pašiem jāizlemj, kad mēs to darīsim. Tāds ir īsumā mans komentārs par debatēm. Ierosinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un pāriet uz lasīšanu pa pantiem nākamajā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Vispārīgās debates beigušās. Balsosim par pāreju uz likumprojekta "grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" lasīšanu pa pantiem! Lūdzu balsošanas režīmu. Par - 58, pret - 4, atturas - 3.

Nākamais likumprojekts ir likums par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu (127. un 133.dokuments). Vārds ziņotājam - deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Šeit vairākkārt minēto iemeslu dēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina atcelt vairākus Augstākās padomes un Augstākās padomes Prezidija lēmumus. Kādēļ, kolēģi, tas ir jādara ar likumu? Ne tikai tādēļ, ka Saeima nevar pieņemt šajos jautājumos lēmumu, bet arī tā iemesla dēļ, ka Augstākā padome - atšķirībā no Saeimas - bieži vien ar saviem lēmumiem un Augstākās padomes Prezidija lēmumiem reglamentēja jautājumus, kurus pēc būtības būtu bijis jānosaka ar likumiem. Un, ja mēs šos Augstākās padomes un tās Prezidija lēmumus atceltu ar savu lēmumu, tad mēs apietu Satversmes prasību par likumu izsludināšanas kārtību, proti, mēs ierobežotu Valsts prezidenta tiesības izsludināt pieņemtos likumus. Tādēļ es aicinu tādu niansi ievērot arī mūsu turpmākajā darbā, kad izvirzīsies jautājums par iepriekšējo Augstākās padomes vai tās Prezidija lēmumu atcelšanu.

Runājot par piedāvātā likumprojekta tekstu pēc būtības, es gribētu uzsvērt, ka tas sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ietver sevī 1.punktu, kurā uzskaitīti atceļamie lēmumi. Tātad - mēs ierosinām atcelt visus tos aktus, kurus Augstākā padome vai tās Prezidijs ir pieņēmis attiecībā uz Noziedzības novēršanas nacionālo padomi, Tautību konsultatīvo padomi, Reliģijas lietu konsultatīvo padomi un Pašvaldību reformu padomi. Es gribētu uzsvērt - tas, ka mēs atceļam šos lēmumus, nekādā gadījumā nenozīmē, ka mēs likvidējam šīs institūcijas. Saskaņā ar likumprojekta 2.punktu mēs uzdodam Ministru kabinetam izveidot pie Ministru kabineta vai pie attiecīgajām ministrijām attiecīgas konsultatīvas institūcijas. Šī nostādne ir saskaņota ar Valsts reformu ministriju un Ministru kabinetu, kuri jau šobrīd strādā pie tā, lai pie ministrijām izveidotu šādas konsultatīvas institūcijas, kādas agrāk bija Augstākās padomes pakļautībā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Debatēs ir pieteikusies deputāte Inese Birzniece. Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Gribu komentēt un atbalstīt priekšlikumu sakarā ar divām institūcijām - Tautību konsultatīvo padomi un Reliģijas lietu konsultatīvo padomi. Agrāk tās bija saistītas ar Augstākās padomes Cilvēktiesību komisiju. Tagad mums kopā ar tieslietu ministru Egilu Levitu bija īpaša tikšanās ar Nacionāli kultūras biedrību asociāciju sakarā ar šo pāreju: Tautību konsultatīvā padome un Reliģisko lietu konsultatīvā padome pāriet Tieslietu ministrijas pakļautībā. Abas padomes piekrita šim priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Paldies! Vairs debatēs neviens nav pieteicies. Vārds atkal deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Ierosinu šo likumprojektu tagad pieņemt pirmajā lasījumā un pāriet uz tā lasīšanu pa pantiem nākamajā plenārsēdē. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Līdz ar to vispārējās debates ir beigušās. Balsosim par pāreju uz projekta lasīšanu pa pantiem!

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu sagatavojams lasīšanai pa pantiem.

Tagad apskatīsim divus dokumentus - 41. un 140.dokumentu. Viens no tiem ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par Valsts kontroli" darbības atjaunošanu". Šis lēmuma projekts ir iesniegts ar Juridiskās komisijas ierosinājumu - balsot par tā steidzamību. Tātad vispirms mums ir jānobalso par šā projekta steidzamu izskatīšanu. Nav nekādu iebildumu? Man ir bijuši aizrādījumi, tādēļ drošības labad nobalsosim par to, ka mēs to pieņemam kā steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātus. Par - 60, pret - 1, atturas - 8. Tātad likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams.

Vārds deputātam Mārim Grīnblatam!

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Šeit ir divi projekti - lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par Valsts kontroli" darbības atjaunošanu" un likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Valsts kontroli"". Projektu iesniedzēji uzskata, ka pirmā kārtā ir jāatjauno šā 1923.gada likuma darbība un pēc tam tajā ir jāizdara nepieciešamie grozījumi. Valsts kontroles atjaunošanu atbilstoši 1923.gada likumam prasa tas, ka mums ir ļoti nepieciešama neatkarīga koleģiāla iestāde, kura kontrolētu un pārbaudītu valsts līdzekļu ievākšanu un šo līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību un sniegtu ikgadējus pārskatus par valsts budžeta izlietojumu. Tas ir jautājums, kas mums visiem ir ārkārtīgi svarīgs šobrīd - un tuvākajos mēnešos vēl jo vairāk. Valsts kontrolei kā institūcijai jābūt pēc iespējas neatkarīgai no Ministru kabineta. Sakarā ar to esam ierosinājuši 1923.gada likumā izdarīt vairākus grozījumus.

Tātad pirmām kārtām šeit piedāvājam svītrot... apturēt šā likuma 2.panta piezīmi, kas nosaka, ka Valsts kontroles uzliktie rēķini par nelietderīgu rīcību nav piedzenami, ja Ministru kabinets pret to iebilst. Jo šī lietderība vai nelietderība tomēr ir ļoti būtisks jautājums un diez vai Ministru kabinetam varētu būt tādas tiesības. Vismaz pašreizējos apstākļos nav.

Attiecībā uz 10.pantu, kurā ir runa par Valsts kontroles padomes un Valsts kontroles departamenta kolēģijas locekļu iecelšanu un apstiprināšanu, mūsu priekšlikums ir - grozīt šo kārtību un noteikt, ka tieši Saeima - nevis Ministru kabinets! - iesaka šīs kandidatūras. Tātad - ieceļ nevis Ministru kabinets, bet Saeima, pamatojoties uz galvenā valsts kontroliera priekšlikumu.

Tālāk. Sakarā ar to, ka nedarbojas Latvijas Republikas likums "Par tiesu varu", paredzēts apturēt šā likuma 21. līdz 27.pantu, kas tādā vai citādā veidā ir saistīti ar tiesu institūciju darbību, un savukārt papildināt šā paša likuma 20.pantu - noteikt iespēju pārsūdzēt arī Valsts kontroles departamenta kolēģijas lēmumus, griežoties pat Augstākajā tiesā.

Bez šiem labojumiem, kurus likumprojekta iesniedzēji jau ir paredzējuši, acīmredzot ir nepieciešami vēl daži grozījumi. Likuma preambulā ir atsauce uz 1919.gada noteikumiem par Valsts kontroli. Tie būtu svītrojami, jo šobrīd nav aktuāli. Laikā līdz otrajam lasījumam acīmredzot ir svītrojama arī 8.panta piezīme, kas nosaka to, ka līdz jauna reglamenta pieņemšanai paliek spēkā 1919.gadā izdotais Valsts kontroles revīzijas reglaments, jo jau Latvijas laikā, jau 1931.gadā, šāds jauns revīzijas reglaments tika pieņemts. Tātad arī 8.panta piezīme šobrīd nav aktuāla.

Juridiskā komisija saņēma arī vairākus iebildumus no pašreizējās Valsts kontroles. Es minēšu tikai dažus no tiem. Valsts kontrole tās pašreizējā veidā ir sākusi darboties samērā nesen, būs atkal vajadzīga reorganizācija, kas ir diezgan apgrūtinoši. Tomēr mēs uzskatām, ka šādi argumenti nav būtiski, jo jebkuras valsts iestādes reformas veikšana, protams, ir saistīta ar zināmām neērtībām šo iestāžu darbiniekiem un no tām nekad nevar izbēgt. Tātad nekādā gadījumā tas nav arguments pret 1923.gada likuma atjaunošanu. Tāpat arguments, ka Valsts kontrolei šādā gadījumā būs vajadzīgi kvalificēti grāmatveži kā revidenti un ka šiem cilvēkiem ir augstāka kvalifikācija un tādēļ tie nodarbināti komercstruktūrās. Tas būtībā attiecas gandrīz uz visām specialitātēm - vai tie būtu juristi vai grāmatveži, vai ekonomisti, jo pašreizējā situācijā komercstruktūras piedāvā augstāku atalgojumu nekā valsts iestādes. Tātad šāda problēma paliek jebkurā gadījumā - vienalga, kāda arī būtu Valsts kontrole.

Vēl viens iebildums attiecas uz to, ka pašreizējā Valsts kontrole veido decentralizētu sistēmu, lai katrā rajonā būtu viens vai divi Valsts kontroles pārstāvji. Taču arī 1923.gada likums par Valsts kontroli nekādi neizslēdz decentralizēta aparāta pastāvēšanu. Tas gan nosaka zināmu struktūru, bet ne to, ka šai struktūrai visā pilnībā būtu jāatrodas Rīgā. Pašreizējā Valsts kontrole izsaka bažas arī par to, ka jaunās, saskaņā ar 1923.gada likumu izveidotās Valsts kontroles funkcijas varētu dublēties ar Finansu ministrijas Valsts īpašuma fonda revīzijas aparāta funkcijām. Es domāju, ka tā ir problēma, kas ir atrisināma darba gaitā. Ja ir noteiktas funkcijas Valsts kontrolei, tad attiecīgi, protams, ir jāprecizē Valsts īpašuma fonda revīzijas aparāta funkcijas, lai tās tiešām nedublētos. Tātad tie visi ir jautājumi, kas ir atrisināmi darba gaitā, un nav nekādu iemeslu tādēļ šo projektu nepieņemt pirmajā lasījumā un nepāriet uz lasījumu pa pantiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Debatēs vārdu lūdz deputāts Voldemārs Novakšānovs.

V.Novakšānovs (ZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vakar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sēdē mēs izskatījām jautājumu par Valsts kontroli. Pie mums kā ziņotājs bija ieradies Valsts kontroles pašreizējais vadītājs Kalniņa kungs. Gribu teikt, ka mūsu komisija nonāca pie secinājuma, ka vajag arī jaunajā likumā ielikt tās pozitīvās iezīmes, kas ir saglabājušās no pašreizējās Valsts kontroles. Nedrīkst ierobežot Valsts kontroli tikai ar labiem grāmatvežiem, kuri nevarēs dot izvērtējumu. Tajā pašā laikā vajag ielikt likumā arī tādu iespēju, kas ļautu valsts kontrolierim uzlikt uz vietas sodu - šoreiz naudas izteiksmē. Apspriežot šo likumprojektu pa pantiem, mūsu komisija un arī "Zemnieku savienības" frakcija centīsies izteikt šos priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vairs debatēs neviens nav pieteicies? Paldies! Balsosim par pāreju uz projekta lasīšanu pa pantiem! Vārdu lūdz Endziņa kungs.

A.Endziņš (LC).

Cienīto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskās komisijas vārdā lūdzu nevis tūlīt pāriet uz lasīšanu pa pantiem, bet darīt to kādā no nākamajām plenārsēdēm, jo mums jau ir vesela virkne priekšlikumu, pie kuriem esam sākuši strādāt, un vēl tādu būs, tāpēc es negribētu šoreiz kategoriski teikt, ka mēs lūdzam projekta lasīšanu pa pantiem ieplānot uz nākamo plenārsēdi. Es domāju, - tikko komisija būs tam gatava, mēs griezīsimies ar šo priekšlikumu Saeimas Prezidijā. Tātad - man ir lūgums likumprojektu pašreiz akceptēt konceptuāli pirmajā lasījumā un nobalsot par pāreju uz tā lasīšanu pa pantiem, bet lasīšanu pa pantiem veikt tad, kad viss jau būs sagatavots un kad tekstu varēs savlaicīgi izdalīt visiem deputātiem.

Priekšsēdētājs. Tātad balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroli" lasīšanu pa pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsošanas rezultātus. 69 - par, 2 - pret, atturas - 2. Tātad likumprojekts "Par Valsts kontroli" sagatavojams lasīšanai pa pantiem.

Nākamais - likumprojekts "Par repatriāciju". (156. un 139.dokuments). Lūdzu, kas vēlas ziņot par šo likumprojektu?

Inese Birzniece - lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Likumprojekts "Par repatriāciju" bija nodots izskatīšanai vairākām komisijām - Juridiskajai komisijai, Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai - un Cilvēktiesību komisijai bija dots uzdevums apkopot priekšlikumus.

1.pantā ir definēts šā likuma mērķis: "Nolūkā sekmēt latviešu tautas atkalapvienošanos Latvijas Republikas teritorijā tiek radīti pamatnosacījumi un garantijas latviešu un lībiešu tautas pārceļošanai uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī noteikti ar repatriēšanos saistītie valsts un pašvaldību uzdevumi un fondu vai citu sabiedrisko organizāciju tiesības."

Man liekas, ka visas piecas komisijas, kuras es nupat minēju, principā atzīst, ka šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, bet ka būtu jāatliek tā izskatīšana pirmajā lasījumā līdz tam laikam, kad būs izstrādāts un pieņemts Pilsonības vai pavalstniecības likums, jo etnisko latviešu un lībieši prioritārās tiesības uz pilsonību vispirms būs jāsaskaņo ar šo Pilsonības vai pavalstniecības likumu. Tad mēs varēsim tālāk ar vienotu koncepciju ķerties pie šā Repatriācijas likumā.

Cilvēktiesību komisija īpaši atbalsta Juridiskās komisijas priekšlikumu par nepieciešamību apzināt iespējamo repatriantu skaitu, kā arī tās priekšlikumu - uzzināt un uzklausīt valdības viedokli par iespējām pašreizējos Latvijas apstākļos, tas ir, šodienas ekonomiskajā situācijā, nodrošināt repatriantiem paredzētās finansiālās, materiāltehniskās un sociālās garantijas, kuras uzskaitītas likumprojektā. Būs ļoti nepareizi un netaisnīgi, ja mēs likumā solīsim kaut ko tādu, ko nevarēsim reāli izpildīt. Tātad mūsu ierosinājums - es atkārtoju! - ir apturēt likumprojekta tālāku izskatīšanu pirmajā lasījumā līdz tam brīdim, kad likumi par pilsonību vai pavalstniecību būs izstrādāti un pieņemti Saeimā.

Priekšsēdētājs. Paldies! Kas vēlas runāt debatēs? Lamberga kungs, to gan vajadzēja rakstveidā izdarīt. Deputāts Lambergs - lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Mūsu frakcija iesaka aizstāt vārdu "lîbieši" ar vārdu "lîvi", jo varētu saprast, ka lībieši nāk no Lībijas.

Otrkārt, LNNK frakcija iesaka likumprojektu nosūtīt atpakaļ uz komisiju izskatīšanai. Likumprojekts ir vajadzīgs, bet tas šobrīd ir nepilnīgs. Tā ka mēs iesakām noraidīt šā likuma izskatīšanu šobrīd.

Priekšsēdētājs. Paldies! Vairs neviens deputāts izteikties nevēlas? Tātad mums jālemj par pāreju uz projekta lasīšanu pa pantiem. Ir priekšlikums... Jā, Endziņam kungam vēl vārds!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Birznieces kundze jau jūs informēja par to, kāda ir vairāku komisiju attieksme un ka, neiebilstot pret likumprojektu pēc būtības, ir priekšlikums lietas izskatīšanu atlikt. Aicinu šajā sakarībā vadīties pēc Kārtības ruļļa 121.panta, jo ir priekšlikumi par lietas atlikšanu pirms balsošanas par projektu pēc būtības. Tas ir izskatāms un balsojams 54.panta kārtībā. Jo, ja mēs balsosim par pāreju uz lasīšanu pa pantiem, tas nozīmē, ka mēs akceptējam jau pirmo lasījumu, un tad, ja mēs to nepieņemam, tas nozīmēs, ka mēs vispār šajā sesijā vairs pie tā nevaram atgriezties. Tāpēc es aicinu vadīties pēc Kārtības ruļļa 121.panta.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds pieteiksies debatēs? Tātad balsosim par to, lai, kā es sapratu no Birznieces kundzes ierosinājuma, pirmais lasījums tiktu atlikts līdz Pilsonības likuma pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Rezultātu! 66 - par, 4 - pret, 2 - atturas. Tātad Repatriācijas likuma projekta pirmais lasījums tiek atlikts.

Tālāk ir 134.dokuments - lēmuma projekts "Par mandātu anulēšanu Saeimas deputātiem, kuri ir bijuši saistīti ar PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komiteju". Es lūdzu pieteikties ziņotāju. Budovska kungs - LNNK frakcija.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Tātad šodien mēs esam saņēmuši izskatīšanai 164.dokumentu. Tas ir likums, kuru mēs prasījām un kuru ilgi gaidījām. Šeit ir ietvertas ļoti daudzas normas, un patiešām, es gribētu teikt, ka principā šīs normas ir daudzsološas un vieš cerību, ka mēs varēsim pavirzīties uz priekšu. Tomēr viens jautājums, man liekas, šajā likumprojektā nav izskatīts un nav pietiekami izvērsts. Tā ir daļa, kura liecinātu tikai par noteiktas personas piederību, darbību VDK - vai nu aparātā, vai štatos vai ārštatos. Un šajā gadījumā jautājums ir šāds: vai mēs varētu izskatīt šo jautājumu tikai tādā sakarā, ka šī persona ir darbojusies un nodarījusi kādu ļaunumu Latvijai vai tās iedzīvotājiem. Un tad sāktos krimināllieta pret šo cilvēku. Vai arī attiecināt to tikai uz viņa piederību. Mēs par to esam runājuši daudz. Tādas normas ir ieliktas arī Civildienesta likumā, tāda norma ir paredzēta arī attiecībā uz amatu ierobežojumiem.

Un šajā LNNK iesniegtajā projektā, kuru mēs lūdzam atbalstīt, mēs faktiski vadāmies tikai pēc pirmās daļas. Runa ir nevis par kriminālatbildību, bet gan par piederību. Un šajā gadījumā Mandātu un iesniegumu komisija kā Saeimas attiecīgā institūcija ir tiesīga to darīt - interesēties, pieprasīt no Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas šādus materiālus. Turklāt sākotnējie soļi varbūt šajā ziņā ir pat ļoti vienkārši, tas ir, ja šādi dokumenti ir, tad Mandātu un iesniegumu komisija var uzaicināt attiecīgos cilvēkus un viņus iepazīstināt ar dokumentiem. Sakiet, lūdzu, kas varētu izslēgt to, ka attiecīgais cilvēks, iepazīstināts ar šiem dokumentiem, saka: jā, bija tāda reizi manā dzīvē! Es domāju, ka tā varbūt kaut kur pazudīs, bet bija. Un tātad tālāk viņš personīgi atzīst to, ka ir darbojies šā dienesta ietvaros.

Tātad, lūk, parādās šis jautājums. Šeit vairs nav vajadzīga ne tiesa, ne kas tamlīdzīgs. Cilvēks pats ir apliecinājis: jā, tas tā ir bijis! Un tālāk nav runas par krimināllietu.

Tālāk nākamais moments. Ja viņš noliedz, tad Mandātu un iesniegumu komisija ar pilnām tiesībām šo jautājumu tālāk var virzīt Prokuratūrā, protams, ņemot vērā šo nevainības prezumpciju. Taču tādā gadījumā to izskata izmeklētāji, vai patiešām šīs personas piederību var pierādīt vai ne. Tātad tie ir soļi, kurus Mandātu un iesniegumu komisija varētu sākt. Šādā veidā LNNK frakcija savā projektā to arī ir lūgusi. Tāpēc es gribētu visus jūs, kolēģi, aicināt atbalstīt šo projektu, lai šī lieta izkustētos no vietas un lai šo darbu varētu uzsākt.

Priekšsēdētājs. Paldies! Vārds deputātam Romānam Apsītim - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Apsītis (LC).

Godātais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Es runāšu Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā.

Vakar bija Mandātu un iesniegumu komisijas sēde, kurā izraisījās interesanta diskusija par šā lēmuma projektu. Diskusijas gaitā tika izteikti dažādi viedokļi. Es personiski izteicu domu, ka vispirmām kārtām mums būtu jāsagaida attiecīgais likums un tad, balstoties uz likumu, Mandātu un iesniegumu komisija varētu nekavējoties rīkoties.

Tika izteikti arī daži citi viedokļi, no kuriem, manuprāt, nozīmīgākais bija tas, kuru pauda Mandātu un iesniegumu komisijas loceklis Māris Budovskis. Viņš jau tikko pats par to runāja. No šā viedokļa izrietēja Mandātu un iesniegumu komisijas rīcība šajā virzienā jau pirms attiecīgā likuma pieņemšanas. Kā zināms, pašlaik šis likumprojekts, kas bija tik ilgi kavējies, ir iesniegts Saeimai.

Tomēr, neraugoties uz dažādiem viedokļiem, es negribētu apgalvot, ka mums būtu bijušas būtiskas principiālas domstarpības. Mēs principiāli vienojāmies par to, ka Mandātu un iesniegumu komisija ir gatava veikt tos uzdevumus, kuri ir formulēti šajā Saeimas lēmuma projektā, tātad principā mēs šos pienākumus un uzdevumus esam gatavi veikt. Es domāju, ka tas ir pats galvenais.

Priekšsēdētājs. Paldies! Vārds Egilam Levitam. Es lūdzu precizēt, vai jūs runāsit kā deputāts vai kā Ministru kabineta loceklis. Kā Ministru kabineta loceklis.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Dārgie kolēģi! Jums ir iesniegts likumprojekts, kas regulē šo rīcības kompleksu ne tikai Saeimai, bet arī visām citām valsts institūcijām. Šis likums pirmām kārtām regulē procedūru, procesu, kādā veidā tiek konstatēts sadarbības fakts. Šis sadarbības fakts ir jākonstatē tiesā, un katra institūcija, arī Saeima, ja jūs pieņemsit šo projektu, varēs, protams, griezties tiesā ar lūgumu konstatēt šo sadarbības faktu. Mēs nekādā veidā negribam aizstāvēt tos, kuri ir mūsu vidū un kuri ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Taču es domāju, ka tomēr ir nepieciešams noteikt zināmu procedūru, kādā veidā šis sadarbības fakts tiek konstatēts. Un tas ir iespējams tikai pēc tam, kad likums būs pieņemts. Es domāju, ka mēs šo likumu varam pieņemt diezgan ātri, - steidzamības kārtā, lai pēc tam varētu uzsākt šo procedūru. Un tādēļ man liekas, ka tagad pareizi būtu šo jautājumu izskatīt nevis Mandātu un iesniegumu komisijai, jo, redzat, arī tā vēl nav noteikta procedūra, kādā veidā lai izlemj, ko iesākt ar šīm izmaiņām. Nē, nē, pretrunas nav, bet tomēr... Es pieļauju, ka tiks apstrīdēts šīs sadarbības fakts. Es to pieļauju. Protams, ja cilvēks uzreiz pasaka, ka sadarbības fakts ir bijis, tad jautājums ir nokārtots. Taču es arī pieņemu, ka būs tāpat kā līdz šim, - ka neviens no mums nav pieteicies, ka ir bijis "stukačs". Es pieļauju, ka arī tad, ja Mandātu un iesniegumu komisija apzinās šos materiālus, attiecīgi cilvēki tomēr noliegs šādu faktu. Un līdz ar to mēs uzreiz nonāksim jaunā situācijā: ko darīt tālāk, ja fakts tiek noliegts? Šeit tad ir nepieciešams process.

Un es domāju, ka tādēļ, lai tomēr padarītu šo jautājumu nopietnāku un neapstrīdamāku, vajadzētu šo jautājumu atlikt līdz iesniegtā likuma pieņemšanai. Tad mums būs zināma procedūra, kādā veidā Saeima uzreiz sāks šo savu "pašattīrīšanās" procesu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vairāk deputātu debatēs nav pieteikušies? Galavārds ziņotājam - Budovska kungam.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es varētu piekrist visam tam, ko saka Levita kungs. It sevišķi tāpēc, ka viss, ko iepriekš es jums teicu, faktiski ir ierakstīts likumā, un es domāju, ka šeit nekādu būtisku izmaiņu nebūs.

Es gribētu jums atgādināt tikai vienu: patiešām jau 1.pantā likuma mērķi ir divejādi. Un tas ir: pirmkārt - dot iespēju novērtēt atsevišķu personu saistību ar VDK, otrkārt - dot iespēju uzsākt kriminālizmeklēšanu. Tāpat tālāk arī 10.pantā ir teikts, ka jebkura valsts un pašvaldības iestāde var pieprasīt no dokumentācija centra izziņu par sava štata vai ārštata darbinieku. Tieši to pašlaik Mandātu un iesniegumu komisija proponē.

Arī 13.pantā ir norādīts: "Valsts vai pašvaldību iestādes vai institūcijas, kuras saskaņā ar 10.pantu ir iepazinušās ar attiecīgajiem VDK dokumentiem, var griezties tiesā."

Taču, lūk, šeit ir teikts: "...var griezties tiesā." Es vēlreiz gribu uzsvērt pirmo soli, to, ka pirms "var griezties tiesā", mēs varam runāt ar šo cilvēku un saņemt no viņa pozitīvu apliecinājumu. Jā, tā tas ir bijis.

Līdz ar to šobrīd es a'priori gribētu teikt tā: kāpēc mums pieļaut tikai tādu nostādni, ka cilvēks noraidīs? Varbūt viņš klusībā domā, ka tādi dokumenti nekad neuzpeldēs un ka viņš varēs mierīgi dzīvot tālāk. Bet varbūt arī ne. Un tāpēc es vēlreiz saku: atbalstīsim šo LNNK iesniegumu! Līdz ar to mēs sāksim virzīties uz priekšu, un patiešām, lai nebūtu nekādu pretrunu ar to, kas jau ir iesniegts, Tieslietu ministrija šo ir iesniegusi kā likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Panteļējevam - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

(Starpsauciens no zāles: "Bet galavārds jau bija!")

Es atvainojos, priekšsēdētāj, es atvainojos, klātesošie! Reglamentā tāds galavārds nekur nav paredzēts. Ko nozīmē galavārds? Visi piedalās debatēs savu tiesību ietvaros.

Es gribēju pieminēt tikai dažus faktus: visa tā procedūra, ko minēja Budovska kungs, nav pretrunā arī ar mūsu priekšlikumu, jo, protams, Mandātu un iesniegumu komisija varēs uzaicināt un personiski parunāt ar šiem cilvēkiem arī pēc tam, kad būs pieņemts likums. Nekas tur nemainīsies.

Man šeit vairāk rodas tāds iespaids, ka daži politiskie spēki grib tieši forsēt šo jautājumu pirms likuma parādīšanās. Budovska kungs, nebūsim taču tik naivi, jo jūs droši vien zināt tos uzvārdus tikpat labi kā es. Un tikpat labi tos zina arī daudzi klātesošie. Taču ne jau sakarā ar to ir problēma. Problēma ir pavisam cita. Tas jau nav vienīgais saraksts, kas figurē. Kā jūs atceraties, laikrakstā "Nakts" parādījās vesels saraksts, kas balstījās uz kādu operatīvo iesniegumu. Starp citu, tur (atšķirībā no šā saraksta) ir varbūt arī kādi LNNK locekļi. Jūs arī tos varat tikpat labi pieprasīt. Mēs tad lēmumā pierakstīsim klāt, ka arī no turienes var pieprasīt. Kāpēc tad tikai no komisijas? Tā komisija diemžēl darbojas tikai uz nolikuma pamata, ko apstiprinājis Prezidijs, bet šeit jau likumā tiek ierosināti zināmi strukturāli grozījumi. Par to, kā tiek veidots Valsts drošības komitejas dokumentācijas centrs, jau atbild Tieslietu ministrija, kas ir juridiski atbildīga par saviem dokumentiem, un kas bāzējas uz likumu, nevis uz zināmu pussabiedrisku struktūru. Līdz ar to es domāju, ka mūsu pozīcijās vispār nav pretrunu. Manuprāt, jautājumam ir jāvirzās loģiskā ceļā. Tātad vispirms būs likums. Es pilnīgi jums piekrītu, ka tam ir jābūt ļoti steidzamam, un es domāju, ka mēs pat nākamnedēļ jau noteikti varētu ķerties pie tā apspriešanas. Un pēc tam tad sekotu tālākā rīcība, jo Saeimai ir jārāda paraugs, kā jāievēro likumi, nevis paraugs, kā strauji darboties pirms likumiem. Tā ka arī es piekrītu Levita kunga priekšlikumam - šobrīd noraidīt šo dokumentu.

Priekšsēdētājs. Vārdu debatēs vēl ir lūgusi Anna Seile, taču mums vispirms ir jānobalso par to, vai mēs turpināsim mūsu plenārsēdi. Izskatāmo jautājumu ir atlicis maz, tāpēc Prezidija priekšlikums ir - turpināt. Nav iebildumu? Lūdzu, Seiles kundze, jums vārds debatēs!

A.Seile (LNNK).

Es uzskatu, ka tad, ja par LNNK projektu galavārds tika dots Budovskim, tad LNNK ir arī jāpatur pēdējais vārds, bet nevis "Latvijas ceļam". (Zālē smiekli.) Un tāpēc es, nebūdama čekiste, šoreiz gribu pateikt, ka es negribētu strādāt kopā ar cilvēkiem, kuri šajā sistēmā ir darbojušies. Atcerieties - kādreiz arī Padomju Savienībā pēc tam, kad Berija jau vairs nebija savā amatā, tika teikt: viņš bija ārzemju spiegs! Kādi spiegi, kādi novērotāji, kādi čekisti ir bijuši - es domāju, mums tas ir skaidri jāizvērtē. Dosim iespēju to darīt šai izveidotajai komisijai, kura ir izskatījusi totalitāro režīmu noziegumus un ir gatava iesniegt Saeimai savus priekšlikumus. Dosim iespēju Mandātu un iesniegumu komisijai to izvērtēt! Viss.

Priekšsēdētājs. Vēl vārdu lūdz Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš".

Atbilstoši Kārtības ruļļa 64.pantam pēc runātāju saraksta noslēgšanas, sēdes vadītājs ar āmura piesitienu debates pasludina par beigtām. Tas nebija izdarīts. Tā ka mēs vēl neesam... Es pastātu to vienīgi klausītājiem, kuri seko mūsu darba gaitai.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Lamberga kungs jau pieteicās debatēs, tā ka LNNK būs pēdējā, un es to arī negribu apstrīdēt, ka viņiem ir pēdējais vārds šajā jautājumā.

Man ļoti patika iepriekšējā uzstāšanās, tāpēc es ceru, ka visi šeit klātesošie nāks tribīnē un teiks, ka viņi nav bijuši čekisti. Arī es nebiju čekists. Es vienreiz jau par to parakstījos, cienījamā Seiles kundze, tāpat kā jūs. Visi zālē klātesošie parakstījās, ka viņi nav bijuši čekisti. Un tikai tad viņi varēja balotēties un būt deputātu kandidāti. Tie, kuri bija Augstākajā padomē vai arī sekoja tās darbībai, atceras, ka Silāra kungs toreiz ar savu priekšlikumu panāca tieši to, ka vēlēšanās nevar piedalīties cilvēks, kurš ir bijis saistībā ar VDK, jo sākuma variantā likumā bija shēma, ka cilvēkam ir tikai jāuzrāda, ka viņš ir bijis līdzdalībnieks šajās organizācijās, bet viņš tomēr varēja piedalīties. Tātad mēs visi neesam čekisti, jo esam apstiprinājuši, ka tādi neesam. Tātad Budovska kunga iecerētā parunāšanās, es ceru, beigsies, jo visi cilvēki apzināti ar savu parakstu to ir apstiprinājuši, respektīvi, to, ka nav saistības ar VDK. Un man nav tādu tiesību kā iepriekšējam runātājam apgalvot, ka es sēžu zālē kopā ar čekistiem. Man nav tādu tiesību! Man būtu kauns to darīt, jo visi klātesošie ir parakstījuši, ka viņi tādi nav. Un es viņu parakstam ticu tāpat kā savam. Kāpēc, ja deputāts ir parakstījies, viņam būtu bijis jāmelo?

Tātad, ja reiz ir šis paraksts un cilvēki noliedz, bet ja parādās kaut kādi materiāli, kas varētu kompromitēt šos cilvēkus, tikai tad likumā noteiktajā kārtībā var sākt pierādīt, ka šis cilvēks, vienalga, kas viņš arī būtu, - deputāts vai nedeputāts -, ir melojis. Un tad pret viņu attiecīgi jāvērš nepieciešamās sankcijas.

Es vēlreiz saku un atgādinu, ka šī parunāšanās... Budovska kungs, es pie jums vēršos!... Šī parunāšanās jau ir bijusi. Tā ir notikusi rakstiskā formā, un visi ir norādījuši, ka viņi nav čekisti. Ja izrādīsies, ka kāds ir melojis - man gan nav pamata tā domāt -, tad ir vajadzīgs likums, lai šo cilvēku sauktu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad es iesaku to pašu, ko Levita kungs, - šā jautājuma, ko pašlaik izvirza - principā nopietni jautājumi ir vajadzīgi - Mandātu un iesniegumu komisija, izskatīšanai ir jānotiek pēc tam, kad tiks pieņemts likums, kurā būs stingri reglamentēts, kādā veidā tiek pierādīta cilvēka līdzdalība šajos orgānos, piemēram, tādos, kāda ir Valsts drošības komiteja, un visos pārējos.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aristidam Lambergam - LNNK.

A.Lambergs (LNNK).

Jāteic, es ar dziļu nožēlu klausījos "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja Panteļējeva kunga teikto, ka LNNK frakcijā esot kāds no šā saraksta. Jūs tā minējāt, un es gribētu, lai jūs tad atklājat savu informāciju, jo citādi tā atkal ir demagoģijas dzīšana. Neviens šajās debatēs ne vārdus, ne frakciju piederību neminēja... Taču jūs piecēlāties un teicāt: LNNK sarakstā arī ir viens, LNNK frakcijā arī ir viens! Tieši tā! Tad skatīsimies stenogrammu! Tā kā, lūdzu, izbeigsim demagoģiju! Miniet vārdus, jo arī mēs tikpat labi varam visādas apsūdzības bārstīt. Izsaku protestu pret šādu rīcību.

(Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs. Lūdzu, piesakieties debatēs! Jā, var atbildēt uz repliku. Lūdzu, Panteļējeva kungs!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Lamberga kungs! Bija gluži otrādi! Es neteicu, ka jūsu sarakstā ir kāds no šiem pieciem. Es domāju, jūs pats labi zināt, ka no tiem pieciem nav. Tieši tāpēc jūs esat te tik ļoti drosmīgs šobrīd. Es teicu ko citu. Es teicu to, ka mēs, daļa no mums, droši vien tāpat kā daļa no jums zina šos uzvārdus.

Kungi, te ir spilgts piemērs, lai mēs izvairītos no līdzīgas situācijas Mandātu un iesniegumu komisijā, kad sāksies šādi apvainojumi: jūsu sarakstā... mūsu sarakstā... Un, tā kā Seiles kundze teica: "Es neesmu čekiste, bet varbūt pārējie ir", un arī Bērziņa kungs saka, ka viņš tomēr arī neesot čekists, tad mums pamatā ir jābūt likumam. To rāda visa Austrumeiropas pieredze. Netaisīsim kļūdas, ko dažreiz ir pieļāvušas citas valstis un pēc tam pārtraukušas, darbojoties bez likumiem un nolikumiem. Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas darbību regulē Prezidija nolikums, un tur pamatā nav likuma. Vismaz to uztaisīsim, un tad būs pamatā likums. Ir izveidots Valsts drošības komitejas dokumentēšanas centrs. Netaisīsim taču, kungi, šeit anarhiju, kuras mazu fragmentiņu mēs jau nodemonstrējām šeit, viens otru pārprazdami!

Priekšsēdētājs. Vārds Tupešu Jānim no Zemnieku savienības frakcijas.

J.Ā.Tupesis (LZS).

Maniem frakcijas draugiem un maniem koalīcijas draugiem droši vien nepatiks tas, ko es teikšu. Es jau vakar balsoju, ka pievienošos viņiem. Un es arī šodienas balsojumā pievienošos viņiem, tomēr mana sirdsapziņa saka kaut ko citu, un es to arī pateikšu. Arī mans vārds varbūt ir tajos maisos. Arī man divreiz ir bijušas darīšanas ar čeku. Es runāju tāpēc, ka neizprotu kolēģa - tieslietu ministra Levita - un vēl citu kolēģu tiesiski likumisko pieeju šai situācijai. Manuprāt, pamatā ir jābūt likumam, bet kā likums drīkst liegt vai neliegt skatīties uz vienu aktuālu informāciju? Es to nesaprotu...

(Starpsauciens no zāles: "Pilsonības...") Es atvainojos - es uzklausu jūs dienu no dienas, ļaujiet tagad man pateikt, ko es gribu pasacīt, un tad arī es labāk jutīšos. Ja tur ir mans vārds vai jūsu vārds, tad es labprāt gribētu to ātrāk redzēt - šodien, rīt, parīt...

Un tagad par to likumu, par kuru mēs cīnāmies. Pamatā ir jābūt likumam. Tātad likums nosaka, ko darīt konkrētajā situācijā un kā rīkoties pēc tam. Likums ir jāapzinās šajā situācijā, un, ka mans vārds tur ir un ir arī vēl tie pieci cilvēki, kas šeit varbūt ir, bet es tikai nezinu, kuri tie ir, tad lai viņi arī attiecīgi pēc šā likuma rīkojas. Un, ja šajā likumā, kuru ir plānots mums iesniegt nākamnedēļ, ir paredzēts, ka pēkšņi un ātri tie maisi ir jātaisa vaļā un jāskatās tā informācija, tad arī lai nosaka, ko darīt ar šo informāciju... Tas būtu mans loģiski domājoša cilvēka viedoklis par to, kā būtu jādara, nevis priekšlaicīgi jānosaka, kas būtu jādara ar šo informāciju.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Zaščerinskim. Pēc tam vārdu lūdz Larisa Laviņa.

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt priekšlikumu ar vienu nelielu redakcionālu labojumu attiecībā uz 5.Saeimas Vēlēšanu likuma 21.pantu: "Izstrādāt un iesniegt Saeimai izskatīšanai priekšlikumus par šo deputātu mandāta anulēšanu līdz Latvijas Republikas ģenerālprokurora slēdzienam par šo materiālu autentiskumu." Ja būs ģenerālprokurora slēdziens, ka šie materiāli ir autentiski, tad, tā kā mēs visi esam parakstījušies, ka ar VDK sadarbojušies neesam, bet, īstenībā ja esam, līdz ar to mēs zaudējam mandātu, ja ģenerālprokurors apstiprina, ka materiāli ir autentiski. Tātad mēs pagaidām varam pieņemt lēmumu par mandāta anulēšanu. Tad, kad būs likums, tad saskaņā ar šo likumu šim cilvēkam būs jāatbild arī tiesas priekšā. Tāpēc es uzskatu, ka mums nekas neliedz pašlaik pieņemt šādu lēmumu ar papildinājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu nediskutēt no vietas! Vārds deputātei Laviņai - frakcija "Lîdztiesība".

L.Laviņa ("Lîdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Kad, iesaistoties vēlēšanu cīņā, es saņēmu šo mazo dokumenta veidlapu, kurā man bija izvirzīta prasība parakstīties par to, ka neesmu sadarbojusies ar VDK organizāciju, es iekšēji nodrebēju un pati īpaši pabrīnījos par sevi: "Ak Kungs, par ko man ir jāparakstās!" Tomēr šodien gribu teikt: jā, par kādu tad likumu mēs runājam, ja tā vēl nav? Likumā par vēlēšanām bija paredzēta šāda procedūra. Tātad, ja šie cilvēki ir mūsu vidū - un es ļoti ceru, ka viņu nav... Goda vārds, es ļoti ceru... Taču, ja viņi ir un ja nu šī problēma nepārtraukti tiek iztirzāta, ja kāds tiešām ir pārkāpis savu sirdsapziņu un likumu par vēlēšanām, tad es domāju, ka šī prasība, ko izvirza LNNK, ir pilnīgi pamatota. Nekāds cits likums nav jāgaida, bet ir jāsoda tie, kuri ir pieļāvuši šā Vēlēšanu likuma pārkāpumu tādā vai citādā veidā; arī tie, kuri pārbaudīja šo mandātu pareizību. (Zālē dzīvas diskusijas.)

Un vēl es gribu nedaudz pakavēties pagātnē, kad mēs vienu mandātu jau anulējām neatkarīgi no tā, patika jums šis deputāts vai nepatika. Taču likumības tur nebija - attiecībā uz šā mandāta anulēšanu. Jā, es runāju par Rubika kungu. Tātad es balsošu un aicinu arī jūs balsot par LNNK lēmumu. Un viss.

Priekšsēdētājs. Paldies. Jums ir jāuzraksta pieteikums, bet mēs tikmēr pagaidīsim... Jā, lūdzu, vārds Marjašas kundzei - frakcija "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsosit, es gribētu izteikt savu izbrīnu. Es ļoti brīnos par to, ka šeit mēs visi gribam būt droši, ka starp mums nav bijušo čekas darbinieku, tāpēc ka mēs ļoti pamatoti nosodījām čekas darbību, izteicām viņiem, čekistiem, ļoti pamatotu neuzticību, bet šajā pašā laikā izturamies ar milzīgu uzticību pret to maisu saturu, kuri mums no čekas puses bija labestīgi pamesti un atstāti. Es nebrīnos, ka varbūt Laviņas kundze uzticas šiem materiāliem, bet es brīnos, ka citu frakciju kolēģi ar tik milzīgu interesi un uzticību izturas pret to, kas mums ir speciāli pasviests ar nolūku, lai mēs te ķīvētos savā starpā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Pēterim Tabūnam - LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Ja turpināsies šī prakse, kura visu laiku tiek lietota, ka (tā sauktā) valdošā frakcija nospiedīs pogas un neviens cits likumprojekts netiks pieņemts pat darba kārtībā, ne arī nodots komisijām, tad diemžēl mēs tālu netiksim. Un it īpaši šajā jautājumā. Sabiedrībā jau ir virmojis tik daudz kaislību ap šiem VDK dokumentiem! Man liekas, ka mums jau sen vajadzētu nokaunēties un mēģināt kaut kādā veidā izvairīties no šā jautājuma atklātas izskatīšanas. Galu galā - lai tad izskan šeit no tribīnes kādā no nākamajām sēdēm, kuri ir tie uzvārdi. Kāpēc gan ne? Un var nemaz negaidīt likumu, jo, ja "Latvijas ceļš" piekops tādu taktiku, kāda tā ir šobrīd, tad līdz likumam mēs vispār nenonāksim. Nonāksim visā mūsu 5.Saeimas pastāvēšanas laikā! Un tas ir jāņem vērā. Galu galā pietiek sabiedrību vazāt aiz deguna, smieties par visu to un nerunāt skaidru valodu. Kāpēc baidīties? Ja šie pieci cilvēki ir mūsu vidū un ja viņi priekšvēlēšanu kampaņā parakstījuši attiecīgo dokumentu, lai tad viņi skaidrojas. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Vēl vārdu debatēs lūdz Kostandas kungs. Lūdzu!

O.Kostanda (LNNK).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Protams, emocijas ir viena lieta, bet tajā pašā laikā pavērtēsim arī no cita aspekta: vai šajā valstī, ko sauc par Latvijas valsti, var būt kāda informācija, kas nav pieejama deputātiem vai deputātu komisijām? Šobrīd Mandātu un iesniegumu komisijai nav pieejama izvērtēšanai Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijā esošā informācija. Kā tas var būt?

(No zāles E.Berklavs: "Ne tikai tiesības saņemt, bet uzdevums dot!")

Kā var būt tāda situācija, ka viena Saeimas komisija, kas saucas Mandātu un iesniegumu komisija, nevar saņemt izvērtēšanai šo materiālu? Es saprotu tā, ka šis šķērslis ir jānoņem un šādi absurdi pārpratumi ir jālikvidē. Mandātu un iesniegumu komisijai ir tiesības saņemt šo informāciju, un tai tā ir jāsaņem, jāizvērtē, vai šī informācija, kā Marjašas kundze teica, mums ir "piesviesta" un tā nav pat tālākas virzīšanas vērta uz Prokuratūru, vai tomēr tā ir jāvirza tālāk uz Prokuratūru izmeklēšanai.

Jautājums ir par štata vai ārštata darbiniekiem. Es domāju, ka ne tikai no Totalitāro režīmu izmeklēšanas komisijas šobrīd Mandātu un iesniegumu komisijai ir jāpieprasa šī informācija. Tai ir jāpieprasa šī informācija no visiem iespējamajiem avotiem, ir jāpieprasa arī Iekšlietu ministrijā, jāpārbauda, kāda informācija ir Iekšlietu ministrijas rīcībā. Teiksim, šobrīd datu bāze par bijušās Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekiem ir jāpieprasa arī no Latvijas Republikas Drošības dienesta, jāiepazīstas ar šo informāciju arī citur, tajā skaitā arī ar Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas rīcībā esošo informāciju. Un tad skatīsies, vai Seiles kundze, Kostandas, Berklava vai vienalga kādi citi uzvārdi, teiksim, ir blakus Johansona, Sašas-Zašas, Trubiņa un citu tamlīdzīgu štata darbinieku uzvārdiem sarakstos. Ja nav, - tad šis jautājums tiek svītrots. Vajag paskatīties, vai Mandātu un iesniegumu komisijas no dažādām mūsu valsts iestādēm saņemtajā informācijā, kur šobrīd būs mūsu valsts oficiālo iestāžu apzinātā informācija par bijušo PSRS specdienestu aģentūru, ir minēti Saeimas deputātu vai arī valdības locekļu uzvārdi vai nav. Kā šobrīd var būt tāda situācija, ka Mandātu un iesniegumu komisija faktiski nespēj funkcionēt, jo tai ir liegta pieeja iepazīties ar šo informāciju? Tas ir absurds, tad mēs neesam parlaments!

Priekšsēdētājs. Mums ir vienpadsmit deputātu - Lamberga, Budovska un citu parakstīts iesniegums; "Pamatojoties uz Satversmes 66.pantu, lūdzu slēgt debates." Es lūdzu balsot priekšlikumu par debašu slēgšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Paldies. Rezultātu! 73 - ir par to, ka debates tiek slēgtas, - 1 - pret, 7 - atturas. Debates tiek slēgtas.

Tālāk. Mums ir vēl arī deputāta Zaščerinska iesniegums - noslēgt formulējumu ar šādu tekstu: "...mandātu anulēšanu līdz ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora slēdzienu par iesniegto materiālu autentiskumu". Viens var izteikties "par", viens - "pret". Un tad balsosim par šīs frāzes ietveršanu dokumentā. Kopumā mēs balsojam beigās, bet tagad balsosim par šā dokumenta papildināšanu ar šādu frāzi. Vai neviens neiebilst? Balsosim par šīs frāzes iekļaušanu dokumentā! Labi, balsosim! Viena balss ir klāt, kā es saprotu, jā? Rezultāts: 51 - par, jūs, Lucāna kungs, arī bijā "par"? 52 - par, 8 - pret, 17 - atturas.

Tālāk balsosim par šo dokumentu kopumā. Jā, par LNNK frakcijas iesniegto lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu. 48 - par, 11 - pret, 22 - atturas.

Tālāk ir mūsu darba kārtības pēdējais punkts. Vispirms neliels labojums: tas nav vis 160.dokuments, kā tas parādīts darba kārtībā, bet gan 168.dokuments.

Vārds ziņojumam Krastiņa kungam - "Par Latvijas Republikas Saeimas Nacionālās grupas atjaunošanu Parlamentu savienībā".

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi, es jūs ilgi neaizkavēšu, jo jūs visi saņēmāt šīs anketas ar uzaicinājumu pieteikties Nacionālajā grupā, kas pārstāvēs Latvijas Republikas Saeimu Parlamentu savienībā. Papildus es vēlētos informēt, ka šāda Nacionālā grupa pastāvēja jau Augstākās padomes darbības laikā. 1992.gadā tika atjaunota Latvijas līdzdalība Parlamentu savienībā. Šīs grupas vadītājs bija Birkava kungs, mūsu tagadējais Ministru prezidents, un šī grupa darbojās savu iespēju robežās. Šobrīd varu informēt, ka ir pieteikušies nevis (kā šajā dokumenta projektā ir rakstīts) 22 deputāti, bet gan 32 deputāti, kas pārstāv praktiski visas mūsu frakcijas. Mums būtu jāpieņem šis lēmums. Es vienīgi lūdzu svītrot no šā lēmuma preambulas visus vārdus, izņemot divus pēdējos - "Saeima nolemj", jo pēc būtības šim dokumentam nav vajadzīga skaidrojoša preambula; lai tam ir, ja tā var teikt, tehnisks raksturs. Paldies. Es lūdzu jūs nobalsot par šīs Nacionālās grupas darbības atjaunošanu, lai tā nākamnedēļ varētu sapulcēties savā sanāksmē un ievēlēt šīs grupas vadību, kā arī lemt par tehniskajiem darbiniekiem.

Priekšsēdētājs. Paldies. Krastiņa kungs, vai jūs nevarētu nolasīt arī to cilvēku vārdus, kuri ietilpst šīs grupas sastāvā?

A.Krastiņš. Jā, lūdzu, es nolasīšu! Tā kā to prasa priekšsēdētājs, es nolasīšu. Tātad tie ir: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Māris Budovskis, Ilmārs Dāliņš, Aivars Endziņš, Viesturs Pauls Karnups, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Larisa Laviņa, Ruta Marjaša, Velta Puriņa, Gunārs Resnais, Anta Rugāte, Ivars Silārs, Juris Sinka, Jānis Straume, Filips Stroganovs, Zigurds Tomiņš, Jānis Ārvaldis Tupesis, Alfrēds Žīgurs, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Imants Daudišs, Pēteris Elferts, Jānis Lagzdiņš, Egils Levits, Andris Līgotnis, Gunārs Meierovics, Antons Seiksts, Andrejs Siliņš. Taču pēc būtības saraksts nav ierobežots, jo šajā Nacionālajā grupā, protams, darba gaitā var pieteikties arī citi deputāti. Tas nav uz visiem laikiem ierobežots skaits, kaut kas nobeigts. Tas ir vajadzīgs tāpēc, ka tieši pašlaik Parlamentu savienībā ir zināmas aktivitātes, ir jālemj arī jautājums par biedru naudu maksāšanu un tamlīdzīgi. Vienkārši ir jābūt šīs grupas atjaunotnei, un Parlamentu savienības ģenerālsekretāram ir jāpaziņo grupas jaunais sastāvs un koordinātes.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai Levita kungs gribēja izteikties par procedūru? Nav vajadzības? (Zālē diskusijas.) Tātad balsosim par šo lēmumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Nacionālās grupas atjaunošana Parlamentu savienībā ir akceptēta.

Ir vēl viens iesniegums, kuru mēs iekļāvām darba kārtībā. Tas ir adresēts Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam, un tā autors ir Antons Seiksts: "Lûdzu atļaujat man strādāt par Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamenta direktoru, vienlaicīgi pildot deputāta pienākumus un saņemt algu tikai Saeimā." Paraksts: deputāts Seiksts.

Vai kāds vēlas izteikties? Balsosim! Lūdzu rezultātu. 66 - par, 5 - pret, 12 - atturas.

Tātad Seiksta kungs var strādāt par Reliģijas lietu departamenta direktoru.

Tagad būs reģistrācija. Lūdzu, sagatavojiet izdruku, un tad pārbaudīsim.

Vai rakstveidā ir ienākuši jautājumi valdībai? Nav.

Preses konference būs pulksten 17.00, tajā jāpiedalās frakciju vadītājiem un Prezidijam.

Vēl vienu mirklīti! Mēs pārbaudīsim rezultātus, jo citādi iznāks, ka jūs kāds esat nejauši reģistrējies... Un vēl es lūdzu deputātus, pie kuriem ir palikusi mūsu deputātu nozīmītes skice, un aptaujas lapas, nodot to visu Sekretariātā!

Tiek pārbaudīti reģistrācijas rezultāti!

Z.Tomiņš (LZS).

Tātad precizēju, ka tiks nosaukti tie deputāti, kuri nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Gundars Bērziņš,

Anatolijs Gorbunovs,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Jānis Kokins.

Priekšsēdētājs. Kalniņa kungs ir zālē, Kokins arī ir zālē.

Z.Tomiņš.

Ģirts Valdis Kristovskis,

Ludmila Kuprijanova,

Oļģerts Pavlovskis,

Leonards Stašs,

Zigurds Tomiņš... Es atzīmēju, ka es esmu zāle...

Joahims Zīgerists.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to plenārsēdi slēdzam. Nākamā plenārsēde būs nākamajā ceturtdienā pulksten 10.00.

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas: B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 23.septembrī

Par darba kārtību                     - 1.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 2.lpp.

Par pārejas formulām  - dep. A.Ameriks        - 3.lpp.

            - dep. A.Endziņš         - 3.lpp.

            - dep. J.Zaščerinskis    - 4.lpp.

Par procedūru - dep. A.Panteļējevs    - 5.lpp.

            - dep. J.Sinka  - 5.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 6.lpp.

Par pārejas formulām  - dep. A.Ameriks        - 6.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 7.lpp.

            - dep. A.Ameriks        - 8.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 9.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 10.lpp.

Deputātu pieprasījumi Ministru prezidentam

un tieslietu ministram              - 11.lpp.

Tieslietu ministra atbilde         - dep. E.Levits - 11.lpp.

            - dep. M.Budovskis    - 13.lpp.

            - dep. G.Bērziņš          - 14.lpp.

Par likumprojektu “Par Valsts ieņēmumu

dienestu”                     - 15.lpp.

            - dep. I.Silārs   - 15.lpp.

Par likumprojektu “LR Pilsonības likums”     - 15.lpp.

            - dep. A.Kiršteins        - 15.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 17.lpp.

Deputāta Rozentāla protests

par balsošanu               - 18.lpp.

            - dep. I.Grava  - 18.lpp.

            - dep. I.Bukovskis       - 19.lpp.

Pārbalsojums par “Tēvzemes un brīvības”

pārejas formulu                       - 19.lpp.

Par procedūru  - dep. E.Levits - 23.lpp.

            - dep. E.Jurkāns          - 24.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi

likumā “Par zemes komisijām””          - 25.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 26.lpp.

Par likumprojektu “Par kārtību, kādā atjaunojama

Latvijas Republikas likuma “Par pavalstniecību”

piemērošana”               - 26.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 26.lpp.

Par likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku

statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz

Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma “Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdim”       - 26.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 27.lpp.

            - dep. V.P.Karnups     - 28.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Darba likumu kodeksā”         - 29.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 29.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību””      - 29.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 29.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par dzīvojamo telpu īri””          - 29.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 29.lpp.

Par lēmuma projektu “Par kļūdu un neprecizitāšu

novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma

apzināšanas procesā”               - 30.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 30.lpp.

            - dep. J.Straume          - 30.lpp.

Par lēmuma projektu “Par grozījumiem Augstākās

padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā

“Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas

Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas

pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas

pilsonības””                 - 30.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Krastiņš         - 31.lpp.

            - dep. V.Novakšānovs - 31.lpp.

            - dep. A.Krastiņš         - 32.lpp.

Par likumprojektu “Par papildinājumiem un

grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par

privatizācijas sertifikātiem”     - 32.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 32.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 33.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts civildienestu”   - 34.lpp.

            - dep. I.Silārs   - 34.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 34.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 34.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts un pašvaldību

iestāžu personāla reformu”      - 35.lpp.

            - dep. A.Seile  - 35.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 35.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas

kriminālkodeksā”                    - 36.lpp.

Saeimas Izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas

Augstākās padomes un Ministru padomes darbības

izvērtēšanai ziņojums              - 36.lpp.

Ziņo     - dep. R.Milbergs        - 36.lpp.

Saeimas Izmeklēšanas komisijas iesniegtais

lēmuma projekts

            - dep. I.Bukovskis       - 43.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 43.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 44.lpp.

            - dep. A.Endziņš         - 44.lpp.

            - dep. A.Lambergs      - 45.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Endziņš         - 46.lpp.

            - dep. I.Bukovskis       - 46.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas

kriminālkodeksā”                    - 47.lpp.

            - dep. I.Silārs   - 47.lpp.

Par likumprojektu “Par 1991.gada 13.janvārī

parakstītā un 1991.gada 14.janvārī Latvijas

Republikas Augstākās padomes ratificētā

“Līguma par starpvalstu attiecību pamatiem

starp Latvijas Republiku un Krievijas Republiku”

ratifikācijas atcelšanu”                        - 47.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 48.lpp.

            - dep. R.Milbergs        - 48.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam U.Osim       - 49.lpp.

Par likumprojektu “Par civilstāvokļa aktiem”

(1.lasījums)                  - 49.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Endziņš         - 49.lpp.

Ziņo     - dep. A.Endziņš         - 50.lpp.

            - dep. I.Folkmane        - 52.lpp.

            - dep. A.Seiksts           - 55.lpp.

            - dep. V.P.Karnups     - 56.lpp.

            - dep. A.Endziņš         - 56.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

arhīviem”” (1.lasījums)                        - 57.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 57.lpp.

            - dep. I.Grava  - 59.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 60.lpp.

Par likumprojektu “Par 1919.gada 23.augusta

Latvijas Republikas likuma “Par pavalstniecību”

atjaunošanu”               - 60.lpp.

Informācijas    - dep. I.Daudišs          - 61.lpp.

Reģistrācijas rezultāti  - dep. Z.Tomiņš           - 61.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Valodu likumā”

(1.lasījums)                  - 63.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 64.lpp.

            - dep. Dz.Ābiķis          - 65.lpp.

            - dep. D.Stalts - 67.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 68.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas

Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un

apdzīvoto vietu statusu”” (1.lasījums)            - 68.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 69.lpp.

            - dep. A.Žīgurs            - 69.lpp.

Par procedūru  - dep. A.Endziņš         - 70.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 70.lpp.

            - dep. E.Jurkāns          - 72.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumos “Par rajona

pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par

galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta

pašvaldību” (1.lasījums)                      - 72.lpp.

Ziņo     - dep. J.Lagzdiņš         - 72.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

Latvijas Banku” (1.lasījums)   - 73.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 74.lpp.

            - dep. A.Piebalgs         - 75.lpp.

            - dep. J.Zaščerinskis    - 76.lpp.

            - dep. I.Bukovskis       - 77.lpp.

            - dep. A.Endziņš         - 77.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 78.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas

Augstākās padomes un Latvijas Republikas

Augstākās padomes Prezidija lēmumu

atcelšanu” (1.lasījums)                                    - 79.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 79.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 80.lpp.

            - dep. J.Lagzdiņš         - 80.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas

“Likuma par valsts kontroli” darbības atjaunošanu”

(1.lasījums)                  - 81.lpp.

            - dep. M.Grīnblats       - 81.lpp.

            - dep. V.Novakšānovs - 83.lpp.

            - dep. A.Endziņš         - 84.lpp.

Par repatriācijas likumprojektu (1.lasījums)    - 84.lpp.

            - dep. I.Birzniece        - 85.lpp.

            - dep. A.Lambergs      - 86.lpp.

            - dep. A.Endziņš         - 86.lpp.

Par projektu “Par mandātu anulēšanu Saeimas

deputātiem, kuri ir bijuši saistīti ar PSRS vai

LPSR Valsts drošības komiteju”        - 87.lpp.

            - dep. M.Budovskis    - 87.lpp.

            - dep. R.Apsītis           - 88.lpp.

            - dep. E.Levits - 89.lpp.

            - dep. M.Budovskis    - 90.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 91.lpp.

            - dep. A.Seile  - 92.lpp.

            - dep. I.Bērziņš           - 93.lpp.

            - dep. A.Lambergs      - 94.lpp.

            - dep. A.Panteļējevs    - 94.lpp.

            - dep. J.Tupesis           - 95.lpp.

            - dep. J.Zaščerinskis    - 96.lpp.

            - dep. L.Laviņa           - 96.lpp.

            - dep. R.Marjaša          - 97.lpp.

            - dep. P.Tabūns           - 98.lpp.

            - dep. O.Kostanda      - 98.lpp.

Par Latvijas Republikas Saeimas Parlamentu

savienības Nacionālās grupas atjaunošanu      - 100.lpp.

            - dep. A.Krastiņš         - 100.lpp.

Deputāta Antona Seiksta iesniegums - 101.lpp.

Reģistrācijas rezultāti              - 102.lpp.